20.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/1

20.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/2

20.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/2

20.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/3

1)

Vai Direktīvas 2005/36/EK (1) 5. pants nepieļauj pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumu, ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem dibināta nodokļu konsultāciju sabiedrība dalībvalstī, kurā tā veic savu uzņēmējdarbību un kurā nav reglamentēta ar nodokļu konsultācijām saistīta darbība, sagatavo nodokļu deklarāciju pakalpojuma saņēmējam citā dalībvalstī un nosūta to finanšu iestādei, un citas dalībvalsts tiesību normās ir paredzēts, ka nodokļu konsultāciju sabiedrībai pilnvarojumam sniegt komerciālu palīdzību nodokļu lietās ir nepieciešama atzīšana un tās pārvaldē jābūt nodokļu konsultantiem, kuri uzņemas atbildību?

2)

Vai nodokļu konsultāciju sabiedrība apstākļos, kas minēti pirmajā jautājumā, var pamatoti atsaukties uz Direktīvas 2006/123/EK (2) 16. panta 1. un 2. punktu neatkarīgi no tā, kurā no abām dalībvalstīm tā sniedz pakalpojumu?

3)

Vai LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka apstākļos, kas minēti pirmajā jautājumā, ar to netiek pieļauta pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežošana pakalpojuma saņēmēja dalībvalstī spēkā esošajās tiesību normās, ja nodokļu konsultāciju sabiedrība nav reģistrēta pakalpojuma saņēmēja dalībvalstī?

20.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/3

1)

Vai Padomes 2013. gada 18. marta Īstenošanas Regula (ES) Nr. 260/2013 (1), ar ko galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Regulu (EK) Nr. 1458/2007 noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importam, ar šo attiecina uz tādu ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importu, ko nosūta no Vjetnamas Sociālistiskās Republikas un kam ir vai nav deklarēta Vjetnamas Sociālistiskās Republikas izcelsme (OV L 82, 10.–17. lpp., turpmāk tekstā – “Regula Nr. 260/2013”), nav piemērojama tāpēc, ka Regulas Nr. 260/2013 pieņemšanas dienā ar Regulu (EK) Nr. 1458/2007 ieviestais antidempinga maksājums, kura darbības jomu bija iecerēts paplašināt, vairs nebija spēkā?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša:

2)

Vai Regula Nr. 260/2013 nav piemērojama tāpēc, ka nav konstatēta ar Regulu (EK) Nr. 1458/2007 (2) noteikto pasākumu apiešana Regulas Nr. 260/2013 13. panta 1. punkta izpratnē?

20.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/4

20.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/4

20.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/5

1)

Vai LESD 49. pants (EKL 43. pants) ir jāsaprot tādējādi, ka ar to netiek pieļauts tāds tiesiskais regulējums, kā EStG 52. panta 3. punkts tiktāl, ciktāl iemesls iepriekš ierēķinātiem ārvalsts pastāvīga uzņēmuma zaudējumiem nodokļu ieturēšanas nolūkos ir pastāvīgā uzņēmuma atsavināšana tādai kapitālsabiedrībai, kura ir tajā pašā koncernā, kurā ir prasītāja, nevis peļņas gūšana?

2)

Vai LESD 49. pants (EKL 43. pants) ir jāsaprot tādējādi, ka ar to netiek pieļauts tāds tiesiskais regulējums kā DNK 2000 Vācija/Austrija 23. panta 1a. punkts, saskaņā ar kuru no Vācijā maksājamā nodokļa bāzes tiek atņemti Austrijā gūtie ienākumi, ja tie Austrijā tiek aplikti ar nodokli tad, ja Vācijas kapitālsabiedrībai piederoša Austrijas pastāvīgā uzņēmuma zaudējumi Austrijā nevar tikt ņemti vērā tādēļ, ka pastāvīgais uzņēmums tiek atsavināts kapitālsabiedrībai, kura ir tajā pašā koncernā, kurā ir Vācijas kapitālsabiedrība?

20.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/5

1)

Vai Eiropas Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmums 2013/448/ES (1) ir spēkā neesošs, ciktāl tajā, aprēķinot bez maksas piešķiramās kvotas, nav ņemta vērā ar dūmgāzu – vai tērauda rūpniecības procesu gāzes – sadedzināšanu saistīto emisiju daļa, nedz arī ar koģenerācijas rezultātā saražoto siltumenerģiju saistīto emisiju daļa, tādējādi pārkāpjot LESD 290. pantu un Direktīvas 2003/87/EK (2) 10.a panta 1., 4.un 5. punktu, pārsniedzot šajā direktīvā paredzētās pilnvaras un neievērojot šīs direktīvas mērķus (energoefektīvāku tehnoloģiju izmantošanas veicināšana un ar ekonomisko attīstību un nodarbinātību saistīto prasību ievērošana)?

2)

Vai Eiropas Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmums 2013/448/ES ir spēkā neesošs, ņemot vērā LES 6. pantu, ciktāl tas ir pretrunā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECPAK) papildu protokola 1. pantam un minētās konvencijas 17. pantam, jo ar to ir prettiesiski pārkāpta prasītāju sabiedrību tiesiskā paļāvība par tiesībām paturēt īpašumu, ko veido tām sākotnēji piešķirtais kvotu apjoms un uz kuru tām ir tiesības atbilstoši direktīvas noteikumiem, tādējādi liedzot tām ar šo īpašumu saistīto ekonomisko labumu?

3)

Vai Eiropas Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmums 2013/448/ES ir spēkā neesošs, ciktāl tajā ir definēts starpnozaru korekcijas koeficients, jo ar šo lēmumu atbilstoša pamatojuma nenorādīšanas dēļ ir pārkāpts LESD 296. panta 2. punkts un Nicas hartas 41. pants?

4)

Vai Eiropas Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmums 2013/448/ES ir spēkā neesošs, ciktāl tajā ir definēts starpnozaru korekcijas koeficients, jo ar šo lēmumu ir pārkāpts Direktīvas2003/87/EK 10.a panta 5. punkts, LES 5. panta 4. punktā paredzētais samērīguma princips, kā arī nav veikta izmeklēšana un ir pieļauta kļūda vērtējumā, ņemot vērā to, ka bez maksas piešķiramo kvotu maksimālā apjoma aprēķinā (kam ir nozīme, nosakot vienotu starpnozaru korekcijas koeficientu) nav ņemta vērā ietekme, ko radīja laikā starp Direktīvas 2003/87/EK ieviešanas pirmo posmu (2005.–2007. gads) un otro posmu (2008.–2012. gads) notikušās jēdziena “sadedzināšanas iekārta” interpretācijas izmaiņas?

5)

Vai Eiropas Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmums 2013/448/ES ir spēkā neesošs, ciktāl tajā ir definēts starpnozaru korekcijas koeficients, jo ar šo lēmumu ir pārkāpts Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 5. punkts un 9.a panta 2. punkts, kā arī nav veikta izmeklēšana un ir pieļauta kļūda vērtējumā, ņemot vērā to, ka bez maksas piešķiramo kvotu maksimālā apjoma aprēķins (kam ir nozīme, nosakot vienotu starpnozaru korekcijas koeficientu) tika veikts, pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem datiem, kuri nebija konsekventi, jo to pamatā bija atšķirīga Direktīvas 2003/87/EK 9.a panta 2. punkta interpretācija?

6)

Vai Eiropas Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmums 2013/448/ES ir spēkā neesošs, ciktāl tajā ir definēts starpnozaru korekcijas koeficients, jo ar šo lēmumu ir pārkāpti Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 1. punktā un 23. panta 3. punktā ietvertie procedūras noteikumi?

20.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/7

1)

Vai, ņemot vērā lojālas sadarbības, nepieciešamības nodrošināt lietderīgu iedarbību direktīvu mērķu īstenošanā, kā arī sodu samērīguma, atbilstības un saprātīguma principus, Direktīvas 2008/115/EK (1) 15. un 16. pants var tikt interpretēti tādējādi, ka tie ļauj ierosināt kriminālprocesu atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam, kas ir pastāvējis pirms transponēšanas ([likuma par ārzemniekiem un imigrāciju (105. nodaļa)] 19. panta [1. punkta f) un i) apakšpunkts]), attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, kurš valstī uzturas nelikumīgi, kuram neveiksmīgi ir tikuši piemēroti piespiedu izraidīšanas pasākumi un kurš ir ticis turēts apsardzībā ilgāk par 18 mēnešiem, jo viņa rīcībā nav bijusi pase un viņš nav sadarbojies ar iestādēm, lai ar savas vēstniecības palīdzību saņemtu šo pasi, atsaucoties uz bailēm no Irānas iestāžu vajāšanas?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: vai iepriekš minētais kriminālprocess var tikt īstenots uzreiz pēc maksimālā 18 mēnešu turēšanas apsardzībā izraidīšanas nolūkā termiņa beigām, kā rezultātā trešās valsts valstspiederīgais, kurš valstī uzturas nelikumīgi, netiek atbrīvots, bet var tikt turēts apsardzībā kriminālprocesa turpināšanās dēļ, ja tiesa to uzskata par nepieciešamu, ņemot vērā bēgšanas iespējamību?

3)

Kā ir jāsaprot jēdziens trešās valsts valstspiederīgais “atsakās sadarboties” Direktīvas 2008/115/EK 15. panta (6. punkta a) apakšpunkta) izpratnē, un it īpaši, vai šis jēdziens var būt pielīdzināms valsts tiesību normās ([likuma par ārzemniekiem un imigrāciju (105. nodaļa)], 19. panta [1. punkta f) un i) apakšpunkts]) paredzētajam jēdzienam, saskaņā ar kuru ar kriminālsodu tiek sodīts jebkāds atteikums “uzrādīt direktoram jebkādu tā pieprasīto dokumentu”, kā arī jebkāda “aktīva vai pasīva liegšana vai traucēšana direktoriem īstenot to pienākumus” pases neuzrādīšanas dēļ, lai gan tai pat laikā nav norādīta informācija par darbībām, ko iestādes ir veikušas saistībā ar izcelsmes valsts iestādēm, lai veiksmīgi īstenotu trešās valsts valstspiederīgā izraidīšanu no valsts?

20.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/7

1)

Vai Eiropas Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmums 2013/448/ES (1) ir spēkā neesošs, ciktāl tajā, aprēķinot bez maksas piešķiramās kvotas, nav ņemta vērā ar dūmgāzu – vai tērauda rūpniecības procesu gāzes – sadedzināšanu saistīto emisiju daļa, nedz arī ar koģenerācijas rezultātā saražoto siltumenerģiju saistīto emisiju daļa, tādējādi pārkāpjot LESD 290. pantu un Direktīvas 2003/87/EK (2) 10.a panta 1., 4.un 5. punktu, pārsniedzot šajā direktīvā paredzētās pilnvaras un neievērojot šīs direktīvas mērķus (energoefektīvāku tehnoloģiju izmantošanas veicināšana un ar ekonomisko attīstību un nodarbinātību saistīto prasību ievērošana)?

2)

Vai Eiropas Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmums 2013/448/ES ir spēkā neesošs, ņemot vērā LES 6. pantu, ciktāl tas ir pretrunā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECPAK) papildu protokola 1. pantam un minētās konvencijas 17. pantam, jo ar to ir prettiesiski pārkāpta prasītāju sabiedrību tiesiskā paļāvība par tiesībām paturēt īpašumu, ko veido tām sākotnēji piešķirtais kvotu apjoms un uz kuru tām ir tiesības atbilstoši direktīvas noteikumiem, tādējādi liedzot tām ar šo īpašumu saistīto ekonomisko labumu?

3)

Vai Eiropas Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmums 2013/448/ES ir spēkā neesošs, ciktāl tajā ir definēts starpnozaru korekcijas koeficients, jo ar šo lēmumu atbilstoša pamatojuma nenorādīšanas dēļ ir pārkāpts LESD 296. panta 2. punkts un Nicas hartas 41. pants?

4)

Vai Eiropas Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmums 2013/448/ES ir spēkā neesošs, ciktāl tajā ir definēts starpnozaru korekcijas koeficients, jo ar šo lēmumu ir pārkāpts Direktīvas2003/87/EK 10.a panta 5. punkts, LES 5. panta 4. punktā paredzētais samērīguma princips, kā arī nav veikta izmeklēšana un ir pieļauta kļūda vērtējumā, ņemot vērā to, ka bez maksas piešķiramo kvotu maksimālā apjoma aprēķinā (kam ir nozīme, nosakot vienotu starpnozaru korekcijas koeficientu) nav ņemta vērā ietekme, ko radīja laikā starp Direktīvas 2003/87/EK ieviešanas pirmo posmu (2005.–2007. gads) un otro posmu (2008.–2012. gads) notikušās jēdziena “sadedzināšanas iekārta” interpretācijas izmaiņas?

5)

Vai Eiropas Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmums 2013/448/ES ir spēkā neesošs, ciktāl tajā ir definēts starpnozaru korekcijas koeficients, jo ar šo lēmumu ir pārkāpts Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 5. punkts un 9.a panta 2. punkts, kā arī nav veikta izmeklēšana un ir pieļauta kļūda vērtējumā, ņemot vērā to, ka bez maksas piešķiramo kvotu maksimālā apjoma aprēķins (kam ir nozīme, nosakot vienotu starpnozaru korekcijas koeficientu) tika veikts, pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem datiem, kuri nebija konsekventi, jo to pamatā bija atšķirīga Direktīvas 2003/87/EK 9.a panta 2. punkta interpretācija?

6)

Vai Eiropas Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmums 2013/448/ES ir spēkā neesošs, ciktāl tajā ir definēts starpnozaru korekcijas koeficients, jo ar šo lēmumu ir pārkāpti Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 1. punktā un 23. panta 3. punktā ietvertie procedūras noteikumi?

20.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/9

1)

Vai Eiropas Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmums 2013/448/ES (1) ir spēkā neesošs, ciktāl tajā, aprēķinot bez maksas piešķiramās kvotas, nav ņemta vērā ar dūmgāzu – vai tērauda rūpniecības procesu gāzes – sadedzināšanu saistīto emisiju daļa, nedz arī ar koģenerācijas rezultātā saražoto siltumenerģiju saistīto emisiju daļa, tādējādi pārkāpjot LESD 290. pantu un Direktīvas 2003/87/EK (2) 10.a panta 1., 4.un 5. punktu, pārsniedzot šajā direktīvā paredzētās pilnvaras un neievērojot šīs direktīvas mērķus (energoefektīvāku tehnoloģiju izmantošanas veicināšana un ar ekonomisko attīstību un nodarbinātību saistīto prasību ievērošana)?

2)

Vai Eiropas Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmums 2013/448/ES ir spēkā neesošs, ņemot vērā LES 6. pantu, ciktāl tas ir pretrunā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECPAK) papildu protokola 1. pantam un minētās konvencijas 17. pantam, jo ar to ir prettiesiski pārkāpta prasītāju sabiedrību tiesiskā paļāvība par tiesībām paturēt īpašumu, ko veido tām sākotnēji piešķirtais kvotu apjoms un uz kuru tām ir tiesības atbilstoši direktīvas noteikumiem, tādējādi liedzot tām ar šo īpašumu saistīto ekonomisko labumu?

3)

Vai Eiropas Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmums 2013/448/ES ir spēkā neesošs, ciktāl tajā ir definēts starpnozaru korekcijas koeficients, jo ar šo lēmumu atbilstoša pamatojuma nenorādīšanas dēļ ir pārkāpts LESD 296. panta 2. punkts un Nicas hartas 41. pants?

4)

Vai Eiropas Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmums 2013/448/ES ir spēkā neesošs, ciktāl tajā ir definēts starpnozaru korekcijas koeficients, jo ar šo lēmumu ir pārkāpts Direktīvas2003/87/EK 10.a panta 5. punkts, LES 5. panta 4. punktā paredzētais samērīguma princips, kā arī nav veikta izmeklēšana un ir pieļauta kļūda vērtējumā, ņemot vērā to, ka bez maksas piešķiramo kvotu maksimālā apjoma aprēķinā (kam ir nozīme, nosakot vienotu starpnozaru korekcijas koeficientu) nav ņemta vērā ietekme, ko radīja laikā starp Direktīvas 2003/87/EK ieviešanas pirmo posmu (2005.–2007. gads) un otro posmu (2008.–2012. gads) notikušās jēdziena “sadedzināšanas iekārta” interpretācijas izmaiņas?

5)

Vai Eiropas Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmums 2013/448/ES ir spēkā neesošs, ciktāl tajā ir definēts starpnozaru korekcijas koeficients, jo ar šo lēmumu ir pārkāpts Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 5. punkts un 9.a panta 2. punkts, kā arī nav veikta izmeklēšana un ir pieļauta kļūda vērtējumā, ņemot vērā to, ka bez maksas piešķiramo kvotu maksimālā apjoma aprēķins (kam ir nozīme, nosakot vienotu starpnozaru korekcijas koeficientu) tika veikts, pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem datiem, kuri nebija konsekventi, jo to pamatā bija atšķirīga Direktīvas 2003/87/EK 9.a panta 2. punkta interpretācija?

6)

Vai Eiropas Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmums 2013/448/ES ir spēkā neesošs, ciktāl tajā ir definēts starpnozaru korekcijas koeficients, jo ar šo lēmumu ir pārkāpti Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 1. punktā un 23. panta 3. punktā ietvertie procedūras noteikumi?

20.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/10

1)

Vai Eiropas Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmums 2013/448/ES (1) ir spēkā neesošs, ciktāl tajā, aprēķinot bez maksas piešķiramās kvotas, nav ņemta vērā ar dūmgāzu – vai tērauda rūpniecības procesu gāzes – sadedzināšanu saistīto emisiju daļa, nedz arī ar koģenerācijas rezultātā saražoto siltumenerģiju saistīto emisiju daļa, tādējādi pārkāpjot LESD 290. pantu un Direktīvas 2003/87/EK (2) 10.a panta 1., 4.un 5. punktu, pārsniedzot šajā direktīvā paredzētās pilnvaras un neievērojot šīs direktīvas mērķus (energoefektīvāku tehnoloģiju izmantošanas veicināšana un ar ekonomisko attīstību un nodarbinātību saistīto prasību ievērošana)?

2)

Vai Eiropas Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmums 2013/448/ES ir spēkā neesošs, ņemot vērā LES 6. pantu, ciktāl tas ir pretrunā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECPAK) papildu protokola 1. pantam un minētās konvencijas 17. pantam, jo ar to ir prettiesiski pārkāpta prasītāju sabiedrību tiesiskā paļāvība par tiesībām paturēt īpašumu, ko veido tām sākotnēji piešķirtais kvotu apjoms un uz kuru tām ir tiesības atbilstoši direktīvas noteikumiem, tādējādi liedzot tām ar šo īpašumu saistīto ekonomisko labumu?

3)

Vai Eiropas Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmums 2013/448/ES ir spēkā neesošs, ciktāl tajā ir definēts starpnozaru korekcijas koeficients, jo ar šo lēmumu atbilstoša pamatojuma nenorādīšanas dēļ ir pārkāpts LESD 296. panta 2. punkts un Nicas hartas 41. pants?

4)

Vai Eiropas Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmums 2013/448/ES ir spēkā neesošs, ciktāl tajā ir definēts starpnozaru korekcijas koeficients, jo ar šo lēmumu ir pārkāpts Direktīvas2003/87/EK 10.a panta 5. punkts, LES 5. panta 4. punktā paredzētais samērīguma princips, kā arī nav veikta izmeklēšana un ir pieļauta kļūda vērtējumā, ņemot vērā to, ka bez maksas piešķiramo kvotu maksimālā apjoma aprēķinā (kam ir nozīme, nosakot vienotu starpnozaru korekcijas koeficientu) nav ņemta vērā ietekme, ko radīja laikā starp Direktīvas 2003/87/EK ieviešanas pirmo posmu (2005.–2007. gads) un otro posmu (2008.–2012. gads) notikušās jēdziena “sadedzināšanas iekārta” interpretācijas izmaiņas?

5)

Vai Eiropas Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmums 2013/448/ES ir spēkā neesošs, ciktāl tajā ir definēts starpnozaru korekcijas koeficients, jo ar šo lēmumu ir pārkāpts Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 5. punkts un 9.a panta 2. punkts, kā arī nav veikta izmeklēšana un ir pieļauta kļūda vērtējumā, ņemot vērā to, ka bez maksas piešķiramo kvotu maksimālā apjoma aprēķins (kam ir nozīme, nosakot vienotu starpnozaru korekcijas koeficientu) tika veikts, pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem datiem, kuri nebija konsekventi, jo to pamatā bija atšķirīga Direktīvas 2003/87/EK 9.a panta 2. punkta interpretācija?

6)

Vai Eiropas Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmums 2013/448/ES ir spēkā neesošs, ciktāl tajā ir definēts starpnozaru korekcijas koeficients, jo ar šo lēmumu ir pārkāpti Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 1. punktā un 23. panta 3. punktā ietvertie procedūras noteikumi?

20.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/11

1)

Vai ārkārtējam apstāklim Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 5. panta 3. punkta izpratnē ir jābūt tieši saistītam ar rezervēto lidojumu?

2)

Ja ārkārtējie apstākļi, kas radušies iepriekšējos lidojumos, ir būtiski arī attiecībā uz vēlāku lidojumu: vai iespējamie pasākumi, kas apkalpojošajam gaisa pārvadātājam ir jāveic saskaņā ar regulas 5. panta 3. punktu, attiecas tikai uz ārkārtējā apstākļa novēršanu vai tomēr arī uz izvairīšanos no ilgas kavēšanās?

3)

Vai tādu trešo personu iejaukšanās, kuras rīkojas uz savu atbildību un kuras ir saņēmušas tām uzticētos uzdevumus, kas ietilpst gaisa pārvadātāja darbībā, ir vērtējama kā ārkārtēji apstākļi regulas 5. panta 3. punkta izpratnē?

4)

Ja atbilde uz trešo jautājumu ir apstiprinoša: vai vērtējumā ir svarīgi, kas (gaisa pārvadātājs, lidostas ekspluatants utt.) ir devis uzdevumu trešajai personai?

20.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/12

20.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/13

1)

prasību noraidīt;

2)

Éditions Odile Jacob SAS atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp tiesāšanās izdevumus saistībā ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.

20.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/13

1)

atcelt Eiropas Komisijas 2011. gada 12. jūlija Lēmumu, ar kuru MasterCard, Inc., MasterCard International, Inc. un MasterCard Europe tika atteikta piekļuve noteiktiem dokumentiem, kurus bija iesniegusi trešā persona un kuri attiecās uz pētījumu par komersantu izmaksām un ieguvumiem, akceptējot dažādas maksājumu metodes, ciktāl ar šo lēmumu tiek liegta piekļuve dokumentiem, kas attiecas uz:

2)

Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

20.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/14

1)

prasību noraidīt;

2)

Micrus Endovascular LLC atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

20.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/15

1)

atcelt Komisijas 2012. gada 22. februāra Lēmumu C(2012) 1012, galīgā redakcija, saistībā ar valsts atbalstu SA.27585 un SA.31149 (2012/C) (ex NN/2012, ex CP 31/2009 un CP 162/2010) – Vācija, ciktāl šis lēmums attiecas uz Lībekas lidostas maksājumu kārtību, kas pieņemta 2006. gadā;

2)

pārējā daļā prasību noraidīt;

3)

Eiropas Komisija sedz savus un atlīdzina pusi no Hansestadt Lübeck tiesāšanās izdevumiem.

20.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/16

1)

prasību noraidīt;

2)

Biscuits Poult SAS sedz savus, kā arī atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) un Banketbakkerij Merba BV tiesāšanās izdevumus.

20.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/16

1)

prasību noraidīt;

2)

DTM Ricambi Srl atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

20.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/17

—

atcelt Eiropas Komisijas 2014. gada 14. maija lēmumu C(2014) 3271, galīgā redakcija, par starpmaksājumu, kas Igaunijai no Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) tiek izmaksāti saistībā ar darbības programmu attiecībā uz atbalstu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam, apturēšanu;

—

piespriest atbildētajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir kļūdaini piemērojusi Regulas Nr. 1198/2006 (1) 25. panta 2. punktu un 89. pantu.

Komisijas veiktā 25. panta interpretācija, atbilstoši kurai ieguldījumu atbalstīšana ir pamatota tikai tad, ja ar attiecīgo ieguldījumu palīdzību zvejas kuģu attiecīgie tehniskie rādītāji tiek uzlaboti tādā mērā, kas pārsniedz attiecīgā transportlīdzekļa sākotnējā stāvokļa atjaunošanu, neatbilstot šīs tiesību normas tekstam, jēgai un mērķim. 25. panta 2. punktā esot piešķirta plaša rīcības brīvība saistībā ar lēmuma pieņemšanu par to, kādi ieguldījumi EZF ietvaros drīkst tikt atbalstīti. Tā kā prasītāja ir ievērojusi 25. panta 2. punkta noteikumus, arī nebūtu piemērojams 89. pants un nebūtu apturama tādu starpmaksājumu veikšana, kas pieder pie darbības programmas attiecībā uz atbalstu pirmā prioritārā virziena.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Regulas Nr. 1198/2006 88. pantu.

Prasītāja pārmet Komisijai, ka tā sešu mēnešu laikā pēc paziņošanas par starpmaksājuma veikšanas pārtraukšanu nebija pieņēmusi nekādu lēmumu par maksājumu apturēšanu. Tādējādi tā esot pārkāpusi Regulas Nr. 1198/2006 88. pantu un savas pamatnostādnes par maksājumu pārtraukšanu, apturēšanu un finansiālajiem labojumiem tajos.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi labas pārvaldības principu.

Pieņemot apstrīdēto lēmumu, Komisija esot pārkāpusi labas pārvaldības principu, jo tā, pirmkārt, nebija rūpīgi izvērtējusi un ņēmusi vērā visus prasītājas norādītos datus, otrkārt, nebija pārbaudījusi, vai ir izpildīti visi tās lēmuma pieņemšanai vajadzīgie nosacījumi, treškārt, visi ieguldījumi, kas tikuši veikti, lai uzlabotu nolietoto zvejas kuģu stāvokli, automātiski esot tikuši iekļauti parastās uzturēšanas maksājumos un, ceturtkārt, esot kļūdaini pieņēmusi, ka šie ieguldījumi nav tikuši veikti 25. panta 2. punktā noteiktā mērķa sasniegšanai.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu.

Lai arī savā dokumentā Komisija ir skaidri un precīzi norādījusi savu nostāju un tādējādi radījusi tiesisko paļāvību, ka izdevumiem par motora atjaunošanu/remontu varētu būt piemērojams Regulas Nr. 1198/2006 25. panta 2. punkts, ja tādējādi netiek uzlabota zvejas kuģa spēja zvejot zivis, vēlāk Komisija nolēma, ka šāda veida izdevumi ir saistāmi nevis ar transportlīdzekļa tehnisko rādītāju uzlabošanu, bet gan drīzāk ar sākotnējā stāvokļa atjaunošanu vai uzturēšanu un tādēļ nav atbilstoši izdevumi. Prasītājai par šo pieeju nekas nebija zināms; to neesot bijis iespējams izsecināt no Regulas Nr. 1198/2006 25. panta 2. punkta, nedz arī no Komisijas atbildes raksta uz attiecīgu prasītājas jautājumu.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi tiesiskās noteiktības principu.

Ar to, ka Komisija pieņem galīgu lēmumu par starpmaksājumu apturēšanu vairāk ka trīs gadus pēc tam, kad ticis apturēts pirmais starpmaksājums un tādējādi neievēro Regulas Nr. 1198/2006 88. panta 1. punktā paredzēto sešu mēnešu termiņu, tiekot skaidri pārkāpts tiesiskās noteiktības princips. Šāda Komisijas rīcība nekādi neesot bijusi paredzama EZF atbalsta saņēmējiem.

20.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/18

—

atcelt ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2014. gada 2. jūnija lēmumu lietā R 1587/2013-4, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 65. panta 3. punktu;

—

piespriest ITSB un attiecīgajā gadījumā – ieinteresētajai personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—

Regulas (EK) Nr. 207/2009 76. panta 1. punkta pārkāpums (Bulgārijas likuma saturs, to noskaidrojot pēc savas ierosmes, esot ticis noskaidrots kļūdaini);

—

Regulas (EK) Nr. 207/2009 76. panta 2. punkta pārkāpums (neesot notikusi iesniegto pierādījumu visaptveroša un pareiza izvērtēšana);

—

Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 4. punkta pārkāpums (sniegtie pierādījumi un tiesiskie argumenti neesot tikuši aplūkoti, ņemot vērā šīs tiesību normas nosacījumus).

20.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/19

—

atcelt lēmumu, kas ietverts Eiropas Komisijas Budžeta ģenerāldirektorāta 2014. gada 2. jūnija vēstulē Nr. BUDG/B/03MV D(2014) 1782918 un kurā, pirmkārt, ir konstatēta prasītājas finansiālā atbildība par Savienības pašu resursu zaudēšanu tāpēc, ka ārpus importa tarifu kvotu sistēmas ir ievests noteikts daudzums cukura un saistībā ar šo ievešanu nav tikuši aprēķināti resursi, un, otrkārt, prasītājai tiek uzdots Savienības budžeta rīcībā nodot summu, kas vienāda ar zaudētajiem pašu resursiem, kas šajā gadījumā, kad ievešanas atļauja ir tikusi pilnībā izmantota, ir EUR 1 2 57  000,00 apmērā;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas Komisijas lēmumpieņemšanas kārtību reglamentējošās tiesību normas.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka neesot norādīts pietiekams pamatojums un juridiskais pamats esot kļūdains.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas tiesības uz aizstāvību un tiesības tikt uzklausītam.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas veiktā kontrole esot nepilnīga.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpti samērīguma, tiesiskās noteiktības un nepamatotas iedzīvošanās aizlieguma principi.

20.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/20

—

atcelt Komisijas 2014. gada 13. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 470/2014 (1), ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes solārā stikla importam, ciktāl tā attiecas uz Xinyi PV Products (Anhui) Holdings Ltd, un

—

piespriest Komisijai, kā arī jebkurai personai, kurai varētu tikt atļauts iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam šajā tiesvedībā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā un tiesību piemērošanā, uzskatot, ka prasītājas ražošanas izmaksas un finanšu situācija ir pakļauta būtiskiem kropļojumiem, kuri nāk no iepriekšējās ekonomiskas sistēmas, kas nav brīvā tirgus sistēma, tādējādi pārkāpjot pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešo ievilkumu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un nav sniegusi saskanīgus pierādījumus, atskaitot no prasītājas eksporta cenas pārdošanas aģenta komisijas maksu, kas ir ekvivalentai uzcenojumam, kuru no prasītājas iekasē saistīts uzņēmums Honkongā, nesniedzot pienācīgus pierādījumus, ka šis saistītais uzņēmums patiešām ir rīkojies kā aģents, kas strādā par komisijas maksu, tādējādi pārkāpjot pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav aprēķinājusi prasītājas eksporta cenu, pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo cenu par produktu, kad tas tiek pārdots ES, un tā nav balstīta uz cenu, par kuru eksportētais produkts tiek pirmo reizi pārdots neatkarīgam pircējam ES, tādējādi pārkāpjot pamatregulas 2. panta 8. un 9. pantu.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav atklājusi būtiskos faktus un pierādījumus, kas padarītu par iespējamu saprast, kā tā ir aprēķinājusi dempinga un zaudējumu starpības, tādējādi pārkāpjot pamatregulas 20. pantu un ES Pamattiecību hartas 41. pantu.

20.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/21

—

atzīt prasītāju prasību par pieņemamu un pamatotu;

—

tādējādi piespriest Eiropas Savienībai atlīdzināt zaudējumus, kas radušies prasītājām saistībā ar projekta “Yasmeen Rotana” atlikšanu, EUR 4 3 0 00  000 apmērā;

—

norīkot eksperta iecelšanu, lai noteiktu kopējo prasītājām nodarīto zaudējumu apmēru;

—

piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

20.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/22

—

atzīt prasītājas prasību par pieņemamu un pamatotu;

—

tādējādi atcelt 2014. gada 28. maija Lēmumu 2014/309/KĀDP un sekojošos īstenošanas aktus, ciktāl tie attiecas uz prasītāju;

—

piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

20.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/22

—

grozīt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2014. gada 23. maija lēmumu un pārbaudītāja 2013. gada 23. maija lēmumu atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 65. panta 3. punktam tādēļ, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts, nolemjot, ka: (i) reģistrācijai pieteiktajai grafiskajai preču zīmei Nr. 1 1 7 64  354 ir atšķirtspēja un tādēļ uz to nav attiecināms Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā ietvertais absolūtais reģistrācijas aizliegums; un (ii) minētais preču zīmes reģistrācijas pieteikums ir publicējams, lai pēc visu pārējo formalitāšu nokārtošanas tā varētu tikt reģistrēta;

—

piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 87. panta 2. punktam.

—

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punkta pārkāpums

20.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/23