20.6.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 188/1

---

Ieteikums Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka

(ECB/2014/13)

(iesniegusi Eiropas Centrālā banka)

(2014/C 188/01)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

I.   IEVADS

Eiropas Savienības Padome 1998. gada 23. novembrī pieņēma Padomes Regulu (EK) Nr. 2533/98 (1). ECB saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas Līguma 107. panta 6. punktu jau iepriekš Padomei ir sniegusi Ieteikumu ECB/1998/10 (2). Vēlāk, pirms Padomes Regulas (EK) Nr. 951/2009 (3) pieņemšanas, ECB sniedza arī Ieteikumu ECB/2008/9 (4). Tādēļ jāievēro tā pati procedūra, kura šobrīd noteikta Līguma par Eiropas Savienības darbību 129. panta 4. punktā, un ierosinātie grozījumi jāiekļauj Regulā (EK) Nr. 2533/98.

II.   KOMENTĀRI ATTIECĪBĀ UZ ATSEVIŠĶIEM PANTIEM

Statistiskās informācijas izmantošana uzraudzības funkciju veikšanai

Lai samazinātu pārskatu sniegšanas slogu un lai dati būtu jāvāc tikai vienu reizi, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2533/98 8. panta 1. punkta d) apakšpunktu nacionālajām centrālajām bankām (NCB) pašlaik atļauts konfidenciālu statistisko informāciju izmantot, veicot savas funkcijas uzraudzības jomā. Jānorāda, ka ECB, kurai ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (5) uzticētas īpašas funkcijas kredītiestāžu prudenciālas uzraudzības jomā, līdzīgi kā īpašas funkcijas prudenciālas uzraudzības jomā uzticētas NCB, var izmantot konfidenciālu statistisko informāciju šo funkciju veikšanai.

Tajā pašā laikā jāprecizē, ka konfidenciālas statistiskās informācijas nosūtīšana ECBS dalībniekiem un citām dalībvalstu un Savienības iestādēm, kuras atbild par a) finanšu iestāžu, tirgu un infrastruktūras uzraudzību un b) finanšu sistēmas stabilitāti, kā arī Eiropas Stabilizācijas mehānismam (ESM) var notikt, lai sniegtu atbalstu minētajiem uzdevumiem. Šādas iestādes var būt arī kompetentās iestādes, kuras atbild par uzraudzību un makroprudenciālo uzraudzību, Eiropas uzraudzības iestādes (6), Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, kā arī iestādes, kuras pilnvarotas veikt kredītiestāžu noregulējumu.

Ieteikums

---

(1)  Padomes 1998. gada 23. novembra Regula (EK) Nr. 2533/98 par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas (OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.).

(2)  Ieteikums ECB/1998/10 Padomes Regulai (EK) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (OV C 246, 6.8.1998., 12. lpp.).

(3)  Padomes 2009. gada 9. oktobra Regula (EK) Nr. 951/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (OV L 269, 14.10.2009., 1. lpp.).

(4)  Ieteikums ECB/2008/9 Padomes Regulai (EK), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (OV C 251, 3.10.2008., 1. lpp.).

(5)  Padomes 2013. gada 15. oktobra Regula (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).

(6)  Eiropas uzraudzības iestādes ir Eiropas Banku iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde.

(7)  Padomes 1998. gada 23. novembra Regula (EK) Nr. 2533/98 par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas (OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.).

(8)  Padomes 2013. gada 15. oktobra Regula (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).

(9)  Eiropas uzraudzības iestādes ir Eiropas Banku iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde.

---

20.6.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 188/4

---

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Kritēriji, pēc kuriem analizē saderīgumu ar iekšējo tirgu valsts atbalstam ar mērķi sekmēt svarīgu projektu īstenošanu visas Eiropas interesēs

(2014/C 188/02)

1.   IEVADS

1.

Paziņojumā sniegtas norādes, kā atbilstoši valsts atbalsta noteikumiem vērtēt publisko finansējumu svarīgiem projektiem visas Eiropas interesēs (SPVEI).

2.

SPVEI var dot ļoti nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, nodarbinātībā un Savienības ražošanas un ekonomikas konkurētspējā, jo tiem ir pozitīva netiešā ietekme uz iekšējo tirgu un Savienības iedzīvotājiem.

3.

SPVEI dod iespēju visā Savienībā apvienot zināšanas, ekspertu pieredzi, finanšu līdzekļus un ekonomikas dalībniekus, lai pārvarētu nozīmīgus tirgus vai sistēmiskus trūkumus vai problēmsituācijas sabiedrībā, ko citādi nav iespējams atrisināt. Tajos jāapvieno publiskā un privātā sektora darbība, lai īstenotu liela mēroga projektus, kas dotu ievērojamu labumu Savienībai un tās pilsoņiem.

4.

SPVEI var būt attiecināmi uz visām politikām un pasākumiem, kuri ir paredzēti kopīgu Eiropas mēroga mērķu sasniegšanai, jo īpaši saistībā ar “Eiropas 2020” (1) mērķiem, Savienības pamatiniciatīvām un galvenajām ekonomikas izaugsmes nozarēm, tādām kā svarīgas pamattehnoloģijas (2).

5.

Valsts atbalsta modernizācijas (VAM) (3) iniciatīvā aicināts virzīt valsts atbalstu uz Eiropas kopējo mērķu sasniegšanu atbilstoši “Eiropas 2020” darba plāna prioritātēm, lai novērstu tirgus nepilnības un citus nopietnus sistēmiskus trūkumus, kas kavē izaugsmes un nodarbinātības veicināšanu un integrēta, dinamiska un konkurētspējīga iekšējā tirgus attīstību. SPVEI izmantošanai bieži vien ir vajadzīga būtiska valsts iestāžu dalība, jo tirgus dalībnieki citādi nefinansētu šādus projektus. Lai saglabātu vienlīdzīgus nosacījumus iekšējā tirgū, ar šo paziņojumu nosaka piemērojamos noteikumus gadījumiem, kuros šādu projektu publiskais finansējums ir valsts atbalsts.

6.

SPVEI publiskā finansējuma noteikumi jau ir izklāstīti Kopienas nostādnēs par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (4) un Pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai (5), kurās ir sniegtas norādes par Līguma par Eiropas Savienības darbību (Līgums) 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanu. VAM ir laba iespēja atjaunināt un konsolidēt pašreizējās norādes vienā dokumentā, kā arī saskaņot tās ar “Eiropas 2020” un VAM mērķiem un attiecināt tās uz citām jomām, kurās tās būtu iespējams piemērot. Ar šo paziņojumu tādējādi tiek aizstāti visi pašreizējie noteikumi par SPVEI. Līdz ar to paziņojums sniedz dalībvalstīm speciāli izstrādātas starpnozaru norādes, kuru mērķis ir veicināt svarīgu sadarbības projektu izstrādi, kas sekmē visas Eiropas intereses.

7.

Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā teikts, ka “atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs”, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Attiecīgi šajā paziņojumā ir izklāstītas norādes par kritērijiem, kurus Komisija piemēros, izvērtējot valsts atbalstu SPVEI īstenošanas veicināšanai. Tajā vispirms ir definēta darbības joma un sniegts to kritēriju saraksts, kurus Komisija izmantos, lai novērtētu šādu projektu raksturu un nozīmīgumu Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā. Pēc tam tiek paskaidrots, kā, ņemot vērā valsts atbalsta noteikumus, Komisija vērtēs SPVEI publisko finansējumu.

8.

Paziņojumā nav izslēgta iespēja, ka atbalsts SPVEI īstenošanas veicināšanai var tikt atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz citiem Līguma noteikumiem, jo īpaši Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, un attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem. Valsts atbalsta regulējums šobrīd tiek modernizēts, lai dalībvalstīm piedāvātu lielākas iespējas subsidēt svarīgus projektus, ar kuriem nolūkā sekmēt ilgtspējīgu attīstību un nodarbinātību dažādās jomās tiek novērstas tirgus nepilnības un kohēzijas problēmas. Tomēr ar šiem noteikumiem nav iespējams pilnībā ņemt vērā SPVEI būtiskumu, īpatnības un raksturojumu, jo tiem var būt vajadzīgi īpaši attiecināmības, saderīguma un procedurālie noteikumi, kas ir izklāstīti šajā paziņojumā.

2.   PIEMĒROŠANAS JOMA

9.

Šo paziņojumu piemēro visiem SPVEI visās ekonomikas nozarēs.

10.

Šo paziņojumu nepiemēro: a) pasākumiem, kas ietver atbalstu grūtībās esošiem uzņēmumiem, kā definēts glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēs (6) vai turpmākās pamatnostādnēs, ar kurām tās groza vai aizstāj; b) pasākumiem, kuri ietver atbalstu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas neizpildīts līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas izdots saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar kuru atbalsts ir atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu; c) atbalsta pasākumiem, kas paši par sevi vai to nosacījumu vai finansēšanas metodes dēļ uzskatāmi par Savienības tiesību nedalāmu pārkāpumu (7), jo īpaši: — atbalsta pasākumiem, kas atbalsta piešķiršanai izvirza nosacījumu, ka saņēmēja galvenajai pārvaldei ir jāatrodas attiecīgajā dalībvalstī vai ka tā uzņēmējdarbības vietai pārsvarā jābūt attiecīgajā dalībvalstī, — atbalsta pasākumiem, kas atbalsta piešķiršanai izvirza nosacījumu, ka saņēmējam jāizmanto valstī ražotās preces vai valsts pakalpojumi, — atbalsta pasākumiem, kas ierobežo saņēmēju iespēju izmantot pētniecības, attīstības un inovācijas rezultātus citās dalībvalstīs.

3.   ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI

11.

Lai noteiktu, vai projektam ir piemērojams Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts, piemēro šādus kritērijus:

3.1.   Projekta definīcija

12.

Atbalsta priekšlikums attiecas uz atsevišķu projektu, kura mērķi un īstenošanas nosacījumi, tostarp dalībnieki un finansējums, ir skaidri noteikti (8).

13.

Komisija var uzskatīt par atbalstāmu arī “integrētu projektu”, t. i., atsevišķu projektu grupu, kas ir iekļauti vienotā struktūrā, plānā vai programmā ar kopēju mērķi un vienotu sistēmisku pieeju. Integrētā projekta atsevišķie komponenti var attiekties uz dažādiem piegādes ķēdes posmiem, bet tiem ir jābūt savstarpēji papildinošiem un nepieciešamiem svarīga Eiropas mērķa realizācijai (9).

3.2.   Visas Eiropas intereses

3.2.1.   Vispārējie kumulatīvie kritēriji

14.

Projektam konkrētā, skaidrā un identificējamā veidā jādod ieguldījums viena vai vairāku Savienības mērķu sasniegšanā un būtiski jāietekmē Savienības konkurētspēja, ilgtspējīga attīstība, sabiedrības problēmu risinājumi vai vērtību radīšana visā Savienībā.

15.

Projektam jādod būtisks ieguldījums Savienības mērķos, piemēram, tam jābūt ar būtisku nozīmi attiecībā uz stratēģiju “Eiropa 2020”, Eiropas pētniecības telpu, Eiropas stratēģiju par svarīgām pamattehnoloģijām (10), Eiropas enerģētikas stratēģiju (11), Klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam (12), Eiropas energoapgādes drošības stratēģiju (13), Eiropas stratēģiju elektronikas jomā, Eiropas transporta un enerģijas tīkliem, tādām Savienības pamatiniciatīvām kā “Inovācijas savienība” (14), Eiropas digitalizācijas programma (15), “Resursu ziņā efektīva Eiropa” (16) vai prioritāti “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” (17).

16.

Projektā parasti jābūt iesaistītai vairāk nekā vienai dalībvalstij (18), un tā priekšrocībām jāizpaužas ne tikai finansētājās dalībvalstīs, bet arī plašā Savienības daļā. Projekta priekšrocībām jābūt skaidri definētām konkrētā un identificējamā veidā (19).

17.

Projekta priekšrocības nedrīkst izpausties tikai attiecībā uz konkrētajiem uzņēmumiem vai konkrēto nozari, bet tām ir jābūt ar plašāku nozīmi un piemērojumu Eiropas ekonomikā vai sabiedrībā, ko rada projekta pozitīvā netiešā ietekme (piemēram, sistēmiska ietekme uz vairākiem līmeņiem vērtību ķēdē, ietekme augšupējos vai lejupējos tirgos, alternatīvs izmantojums citās nozarēs vai pāreja uz citiem transporta veidiem), kas ir skaidri definēta konkrētā un identificējamā veidā.

18.

Projektam jāparedz saņēmēja līdzfinansējums.

19.

Projektā ir jāievēro princips par videi kaitīgu subsīdiju pakāpenisku pārtraukšanu, kas noteikts Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā (20), kā arī vairākos Padomes secinājumos (21).

3.2.2.   Vispārēji pozitīvie rādītāji

20.

Papildus 3.2.1. iedaļā norādītajiem kumulatīvajiem kritērijiem Komisija dos priekšroku šādiem projektiem: a) projekts (projekta veids, noteiktie mērķi un finansējuma vajadzības) ir izstrādāts tā, lai tajā būtu iespējams piedalīties visām ieinteresētajām dalībvalstīm; b) projekta izstrādē ir iesaistīta Komisija vai cita juridiska struktūra, kurai Komisija ir deleģējusi savas pilnvaras, piemēram, Eiropas Investīciju banka; c) projekta atlasē ir iesaistīta Komisija vai cita juridiska struktūra, kurai Komisija ir deleģējusi savas pilnvaras, ar nosacījumu, ka šī struktūra šajā nolūkā darbojas kā īstenojoša struktūra; d) projekta pārvaldības struktūrā ir iesaistīta Komisija vai cita juridiska struktūra, kurai Komisija ir deleģējusi savas pilnvaras, un vairākas dalībvalstis; e) projekts paredz plaša līmeņa sadarbību, ko raksturo partneru skaits, dažādu nozaru organizāciju vai dažāda lieluma uzņēmumu iesaistīšanās; f) projektu līdzfinansē kāds no Savienības fondiem (22).

3.2.3.   Īpašie kritēriji

21.

Pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem jābūt ar vērienīgu inovācijas raksturu vai jārada nozīmīga pievienotā vērtība pētniecības, izstrādes un inovācijas izteiksmē, ņemot vērā sasniegto tehnisko līmeni attiecīgajā nozarē.

22.

Projektiem, kas ietver izmantošanu rūpniecībā, jāļauj izstrādāt jaunu produktu vai pakalpojumu ar augstu izpētes un inovācijas saturu un/vai izmantot fundamentāli inovatīvu ražošanas procesu. Esošo iekārtu regulāra modernizācija bez inovatīvas dimensijas un esošo produktu jaunāku versiju izstrāde nav kvalificējama kā SPVEI.

23.

Vides, enerģētikas vai transporta projektiem ir jābūt ar lielu nozīmi Savienības vides, enerģētikas (tostarp energoapgādes drošības) vai transporta stratēģijā vai arī jādod nozīmīgs ieguldījums iekšējā tirgus attīstībā, ietverot šīs konkrētās nozares, bet neaprobežojoties ar tām.

3.3.   Projekta nozīmīgums

24.

Lai projektu varētu kvalificēt kā SPVEI, tam ir jābūt kvantitatīvi vai kvalitatīvi nozīmīgam. Tam ir jābūt ar ļoti lielu apjomu vai darbības jomu un/vai jāparedz nozīmīgs tehnoloģiskā vai finanšu riska līmenis.

4.   SADERĪGUMA KRITĒRIJI

25.

Uz Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta pamata vērtējot saderīgumu ar iekšējo tirgu atbalstam, ar kuru veicina SPVEI īstenošanu, Komisija ņems vērā šādus kritērijus (23).

26.

Lai izvērtētu, vai paredzamā pozitīvā ietekme pārspēj iespējamo negatīvo ietekmi, Komisija veiks samēra testu, kā izklāstīts turpmāk.

27.

Ņemot vērā projekta raksturu, Komisija var uzskatīt, ka tirgus nepilnību vai citu sistēmisku trūkumu esamība, kā arī ieguldījums visas Eiropas interešu īstenošanā pastāv, ja projekts izpilda iepriekš 3. iedaļā izklāstītos attiecināmības kritērijus.

4.1.   Atbalsta nepieciešamība un samērīgums

28.

Ar atbalstu nedrīkst subsidēt projekta izmaksas, kas uzņēmumam rastos jebkurā gadījumā, un nedrīkst kompensēt saimnieciskās darbības parasto uzņēmējdarbības risku. Ir jāpierāda, ka projekta īstenošana bez atbalsta nav iespējama, tas tiktu realizēts mazākā apmērā, ar mazāku darbības jomu vai veidā, kas ievērojami ierobežotu tā paredzamās priekšrocības (24). Atbalsts tiks uzskatīts par samērīgu tikai tad, ja tādu pašu rezultātu nevarētu sasniegt ar mazāku atbalstu.

29.

Dalībvalstij jāsniedz Komisijai pietiekama informācija par atbalstāmo projektu, kā arī izsmeļošs apraksts par hipotētisko scenāriju, kurā neviena dalībvalsts nebūtu piešķīrusi atbalstu. Hipotētiskais scenārijs var ietvert alternatīva projekta neesamību vai skaidri definētu un pietiekami paredzamu alternatīvu projektu, ko saņēmējs ir apsvēris savā iekšējā lēmumu pieņemšanas procesā, un var attiekties uz alternatīvu projektu, kuru pilnīgi vai daļēji īsteno ārpus Savienības.

30.

Ja alternatīva projekta nav, Komisija pārbaudīs, vai atbalsta summa nepārsniedz minimumu, kas nepieciešams, lai atbalstāmajam projektam būtu pietiekama peļņa, piemēram, tāda, kas dod iespēju panākt iekšējās atdeves koeficientu, kas atbilst nozares vai uzņēmuma specifiskajiem kritērijiem vai minimālajai rentabilitātes likmei. Šim nolūkam var izmantot arī parastos atdeves koeficientus, ko saņēmējs sagaidītu citos līdzīgos ieguldījumu projektos, kopējās kapitāla izmaksas vai atdeves koeficientus, kas tiek parasti novēroti attiecīgajā nozarē. Visi saistītie paredzamie ieguvumi un izmaksas jāņem vērā par visu projekta darbības laiku.

31.

Maksimālais atbalsta līmenis tiks noteikts, ņemot vērā identificēto finansējuma trūkumu salīdzinājumā ar attiecināmajām izmaksām. Ja tas ir pamatojams ar finansējuma trūkuma analīzi, atbalsta intensitāte var sasniegt līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām. Trūkstošais finansējums ir starpība starp pozitīvo un negatīvo naudas plūsmu visā ieguldījuma periodā, kas diskontēta līdz pašreizējai vērtībai, pamatojoties uz piemērotu diskonta likmi, kura atspoguļo atdeves likmi, kas ir nepieciešama, lai saņēmējs varētu īstenot projektu, ņemot vērā ar to saistītos riskus. Attiecināmās izmaksas ir norādītas pielikumā (25).

32.

Ja ir pierādīts, piemēram, ar uzņēmuma iekšējiem dokumentiem, ka atbalsta saņēmējam ir skaidri noteikta izvēle starp atbalstītu projektu un alternatīvu projektu bez atbalsta, Komisija salīdzinās neto pašreizējo vērtību ieguldījumam atbalstītajā projektā un ieguldījumam hipotētiskajā projektā un ņems vērā attiecīgo uzņēmējdarbības scenāriju īstenošanās varbūtības.

33.

Savā analīzē Komisija ņems vērā šādus elementus: a)    plānoto izmaiņu noteikšana : dalībvalstij ir sīki jānorāda rīcības izmaiņas, kuras tiek sagaidītas valsts atbalsta rezultātā, t. i., vai tiks uzsākts jauns projekts vai tiks palielināts projekta apjoms, mērogs vai temps; rīcības izmaiņas jānosaka, salīdzinot to, kādi būtu paredzētie rezultāti un plānotās darbības līmenis ar atbalstu un bez tā. Starpība starp šiem diviem scenārijiem norāda uz atbalsta pasākuma ietekmi un tā stimulējošo ietekmi; b)    rentabilitātes pakāpe : ja projekts privātam uzņēmumam nebūtu pietiekami rentabls, bet tas dotu nozīmīgu labumu sabiedrībai, ir lielāka ticamība, ka atbalstam piemīt stimulējoša ietekme.

34.

Lai novērtētu faktiskos vai iespējamos starptautiskās tirdzniecības izkropļojumus, Komisija var ņemt vērā apstākli, ka konkurenti, kas atrodas ārpus Savienības, tieši vai netieši (pēdējo trīs gadu laikā) ir saņēmuši vai saņems tādas pašas intensitātes atbalstu līdzīgiem projektiem. Ja starptautiskās tirdzniecības izkropļojumi varētu rasties vairāk nekā pēc trīs gadiem, ko nosaka attiecīgās nozares konkrētās īpašības, atsauces periodu var attiecīgi pagarināt. Ja vien tas ir iespējams, attiecīgā dalībvalsts sniegs Komisijai pietiekamu informāciju, lai tā varētu izvērtēt situāciju, jo īpaši to, vai ir nepieciešams ņemt vērā konkurences priekšrocības, kādas ir konkurentam no trešās valsts. Ja Komisijai nav attiecīgo pierādījumu par piešķirto vai ierosināto atbalstu, tā savu lēmumu var balstīt arī uz netiešiem pierādījumiem.

35.

Ievācot informāciju, Komisija var izmantot savas izmeklēšanas pilnvaras (26).

36.

Atbalsta instrumenta izvēle jāveic, ņemot vērā tirgus nepilnību vai citu nozīmīgu sistēmisku trūkumu, kuru ar šo instrumentu cenšas novērst. Piemēram, ja pamatā esošā problēma ir nepietiekama piekļuve finansējumam, dalībvalstīm parasti būtu jāizmanto atbalsts likviditātes atbalsta veidā, piemēram, kā aizdevums vai garantija (27). Ja nepieciešams arī zināmā mērā dalīties ar uzņēmumu tā riskos, vēlamajam atbalsta instrumentam parasti vajadzētu būt atmaksājamam avansam. Atmaksājami instrumenti kopumā tiks uzskatīti par pozitīvu rādītāju.

37.

Analīzē attiecīgajā gadījumā ņem vērā energoapgādes drošības un energoefektivitātes mērķus.

38.

Komisijas attieksme būs labvēlīgāka pret projektiem, kas paredz ievērojamu ieguldījumu no pašiem atbalsta saņēmējiem vai neatkarīgiem privātiem ieguldītājiem. Materiālos un nemateriālos aktīvus, kā arī zemi novērtē pēc tirgus cenām.

39.

Saņēmēju atlase konkurenci veicinošā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā tiks uzskatīta par pozitīvu rādītāju.

4.2.   Pārmērīgu konkurences kropļojumu novēršana un samēra pārbaude

40.

Dalībvalstij ir jāpierāda, ka ierosinātais atbalsta pasākums ir piemērots politikas instruments, lai sasniegtu projekta mērķi. Atbalsta pasākums netiks uzskatīts par piemērotu, ja to pašu rezultātu ir iespējams sasniegt ar citiem politikas instrumentiem vai valsts atbalsta instrumentiem, kas rada mazākus konkurences kropļojumus.

41.

Lai atbalsts būtu saderīgs, atbalsta pasākuma negatīvajai ietekmei, kas izpaužas kā konkurences izkropļojumi un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, jābūt ierobežotai un kompensētai ar pozitīvo ietekmi, kas izpaužas kā ieguldījumi tādu mērķu sasniegšanā, kas kalpo visas Eiropas interesēm.

42.

Izvērtējot atbalsta pasākuma negatīvo ietekmi, Komisija savā analīzē pievērsīsies atbalsta paredzamajai ietekmei uz konkurenci starp uzņēmumiem attiecīgajā produktu tirgū, tostarp augšupējā posma vai lejupējā posma tirgos, un jaudas pārpalikuma riskam.

43.

Komisija izvērtēs, vai pastāv risks, ka tiks traucēta piekļuve tirgum un radīts dominējošs stāvoklis tirgū, īpaši gadījumos, ja izpētes rezultāti netiek izplatīti vai to izplatīšana ir ierobežota. Projektiem, kas paredz infrastruktūras būvi (28), jāparedz atklāta un nediskriminējoša piekļuve infrastruktūrai un nediskriminējošas cenas (29).

44.

Komisija izvērtēs iespējamo negatīvo ietekmi uz tirdzniecību, tostarp risku, ka starp dalībvalstīm varētu notikt “subsidēšanas sacensība”, jo īpaši attiecībā uz atrašanās vietas izvēli.

4.3.   Pārredzamība

45.

Dalībvalstis nodrošina, ka visaptverošā valsts vai reģionāla līmeņa valsts atbalsta tīmekļa vietnē publicē šādu informāciju: a) atbalsta pasākuma un tā īstenošanas noteikumu teksts vai saite uz to; b) atbalsta piešķīrējas iestādes vai iestāžu identitāte; c) individuālā atbalsta saņēmēja identitāte, katram saņēmējam piešķirtā atbalsta veids un summa, piešķiršanas datums, uzņēmuma veids (MVU / liels uzņēmums); reģions, kurā atrodas uzņēmums (NUTS II līmenī); galvenā tautsaimniecības nozare, kurā saņēmējs uzņēmums veic savu darbību (NACE grupas līmenī) (30).

46.

Atbrīvojumu no šīm prasībām var piešķirt attiecībā uz individuālu atbalstu, kura apmērs ir mazāks nekā 500 000 euro. Šī informācija jāpublicē pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, un tā jāsaglabā vismaz 10 gadus, un tai bez ierobežojumiem jābūt pieejamai plašai sabiedrībai (31). Dalībvalstīm līdz 2016. gada 1. jūlijam nebūs pienākuma norādīt iepriekšminēto informāciju.

5.   NOBEIGUMA NOTEIKUMI

5.1.   Paziņošanas pienākums

47.

Saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu dalībvalstīm laikus jādara zināmi Komisijai visi plāni piešķirt vai mainīt valsts atbalstu, tostarp atbalstu SPVEI.

48.

Dalībvalstis, kas kopīgi īsteno vienu SPVEI, tiek aicinātas, ja vien iespējams, iesniegt Komisijai vienotu paziņojumu.

5.2.    Ex-post novērtējums un ziņošana

49.

Par projekta izpildi jāsniedz regulāri ziņojumi. Vajadzības gadījumā Komisija var pieprasīt veikt ex post novērtējumu.

5.3.   Stāšanās spēkā, spēkā esamība un pārskatīšana

50.

Paziņojumu piemēros no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim.

51.

Komisija piemēros šajā paziņojumā izklāstītos principus visiem paziņotajiem atbalsta projektiem, attiecībā uz kuriem tai ir jāpieņem lēmums pēc paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, pat ja par projektiem ir paziņots pirms tā publicēšanas.

52.

Saskaņā ar paziņojumu par noteikumiem, kas piemērojami nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai (32), nepaziņota atbalsta gadījumā Komisija piemēros šo paziņojumu, ja atbalsts piešķirts pēc tā stāšanās spēkā, un visos citos gadījumos – noteikumus, kas bija spēkā atbalsta piešķiršanas laikā.

53.

Komisija var jebkurā laikā pieņemt lēmumu grozīt šo paziņojumu, ja tas ir nepieciešams ar konkurences politiku saistītu iemeslu dēļ vai lai ņemtu vērā citas Savienības politikas iestrādnes, starptautiskās saistības, tirgu attīstību vai jebkāda cita pamatota iemesla dēļ.

---

(1)  Komisijas paziņojums “Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, COM(2010) 2020 galīgā redakcija, 3.3.2010.

(2)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija par svarīgām pamattehnoloģijām – tilts uz izaugsmi un nodarbinātību”, COM(2012) 341 final, 26.6.2012.

(3)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES valsts atbalsta modernizācija (VAM)”, COM(2012) 209 final, 8.5.2012.

(4)  Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (OV C 323, 30.12.2006., 1. lpp.).

(5)  Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai (OV C 82, 1.4.2008., 1. lpp.)

(6)  Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.). Kā paskaidrots šo pamatnostādņu 20. punktā, grūtībās esošs uzņēmums, kura eksistence ir apdraudēta, nevar tikt uzskatīts par piemērotu instrumentu citu publiskās politikas mērķu sekmēšanai tikmēr, kamēr nav nodrošināta tā dzīvotspēja.

(7)  Skatīt, piemēram, spriedumu lietā C-156/98 Vācija/Komisija (Recueil 2000, I-6857. lpp., 78. punkts) un spriedumu lietā C-333/07 Régie Networks/Rhone Alpes Bourgogne (Krājums 2008, I-10807. lpp., 94.–116. punkts).

(8)  Ja ir runa par pētniecību un izstrādi, gadījumos, kuros divi vai vairāki projekti nav skaidri nošķirami viens no otra un, jo īpaši, ja tiem nav tehnoloģisku panākumu patstāvīgas varbūtības, tos uzskata par vienotu atsevišķu projektu. Par saderīgu netiks uzskatīts atbalsts projektam, kura rezultātā tiek mainīta tikai projekta atrašanās vieta Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ), nemainot projekta raksturu, apmēru vai darbības jomu.

(9)  Turpmāk atsevišķu projektu un integrētu projektu apzīmē vienkārši kā “projektu”.

(10)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija par svarīgām pamattehnoloģijām – tilts uz izaugsmi un nodarbinātību”, COM(2012) 341 final, 26.6.2012.

(11)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ““Enerģētika 2020” – Konkurētspējīgas, ilgtspējīgas un drošas enerģētikas stratēģija”, COM(2010) 639 galīgā redakcija.

(12)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam”, COM(2014) 15 final.

(13)  Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Eiropas energoapgādes drošības stratēģija”, COM(2014) 330 final.

(14)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Inovācijas savienība””, COM(2010) 546 galīgā redakcija, 6.10.2010.

(15)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālā programma Eiropai”, COM(2010) 245 galīgā redakcija/2, 26.8.2010.

(16)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Resursu ziņā efektīva Eiropa””, COM(2011) 21, 26.1.2011.

(17)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam: prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai”, COM(2010) 614 galīgā redakcija, 28.10.2010.

(18)  Izņemot savstarpēji savienotas pētniecības infrastruktūras un TEN-T projektus, kuriem pēc būtības ir starpvalstu nozīme, jo tie ir daļa no fiziski savienota pārrobežu tīkla vai ir būtiski pārrobežu satiksmes pārvaldības vai sadarbspējas uzlabošanai.

(19)  Apstāklis, ka projektu īsteno uzņēmumi vairākās valstīs vai pētniecības struktūru turpmāk izmanto dažādu valstu uzņēmumi, pats par sevi nav pietiekams, lai projektu kvalificētu kā SPVEI. Tiesa atbalsta Komisijas viedokli, ka projekts uzskatāms par nozīmīgu visas Eiropas interesēm 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta nolūkiem, ja tas ir daļa no starpvalstu Eiropas programmas, kuru kopīgi atbalsta vairāku dalībvalstu valdības, vai tas ir rezultāts vairāku dalībvalstu saskaņotai rīcībai kopīgas problēmas novēršanai. Spriedums apvienotajās lietās C-62/87 un 72/87 Exécutif regional wallon un SA Glaverbel/Komisija (Recueil 1988, 1573. lpp., 22. punkts).

(20)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā”, COM(2011) 571 galīgā redakcija, 20.9.2011.

(21)  Piemēram, Eiropadomes 2013. gada 23. maija secinājumos apstiprināta nepieciešamība pakāpeniski pārtraukt videi vai tautsaimniecībai kaitīgas subsīdijas, tostarp fosilā kurināmā jomā, lai sekmētu ieguldījumus jaunā un saprātīgā enerģijas infrastruktūrā.

(22)  Savienības finansējums, kuru centrāli pārvalda Savienības iestādes, aģentūras, kopuzņēmumi vai citas struktūras un kurš nav dalībvalsts tiešā vai netiešā kontrolē, nav uzskatāms par valsts atbalstu.

(23)  Tiesa uzskata, ka Komisija attiecībā uz SPVEI saderīguma novērtējumu var rīkoties pēc saviem ieskatiem. Spriedums apvienotajās lietās C-62/87 un 72/87 Exécutif regional wallon un SA Glaverbel/Komisija, (Recueil 1988, 1573. lpp., 21. punkts).

(24)  Atbalsta pieteikums ir jāiesniedz pirms darbu sākuma, kas nozīmē ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākumu vai pirmās stingri noteiktās iekārtu pasūtījumu saistības vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku – atkarībā no tā, kurš apstāklis iestājas pirmais. Zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana neuzskata par darbu sākumu.

(25)  Integrētā projektā attiecināmās izmaksas precīzi jānorāda katra atsevišķā projekta līmenī.

(26)  Skatīt 1. panta 3. punktu Padomes 2013. gada 22. jūlija Regulā (ES) Nr. 734/2013, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 204, 31.7.2013., 15. lpp.).

(27)  Atbalstam garantiju veidā jābūt ierobežotam laikā, un atbalstam aizdevumu veidā jāpiemēro atmaksāšanas periodi.

(28)  Lai novērstu šaubas, izmēģinājuma iekārtas netiek uzskatītas par infrastruktūru.

(29)  Ja projekts ietver enerģētikas infrastruktūru, tam piemēro tarifu un piekļuves noteikumus un prasības par nošķiršanu atbilstoši iekšējā tirgus tiesību aktiem.

(30)  Izņemot uzņēmējdarbības noslēpumus un citu konfidenciālu informāciju pienācīgi pamatotos gadījumos un ar Komisijas piekrišanu (Komisijas paziņojums C(2003) 4582 par dienesta noslēpumu valsts atbalsta lēmumos (OV C 297, 9.12.2003., 6. lpp.)).

(31)  Šo informāciju publicē sešu mēnešu laikā pēc piešķiršanas dienas. Nelikumīga atbalsta gadījumā dalībvalstīm būs jānodrošina, ka šī informācija tiek publicēta ex post vismaz sešu mēnešu laikā no Komisijas lēmuma datuma. Informācijai ir jābūt pieejamai formātā, kas nodrošina iespēju datus meklēt, izgūt un viegli publicēt internetā, piemēram, CSV vai XML formātā.

(32)  Komisijas paziņojums par noteikumiem, kas piemērojami nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai (OV C 119, 22.5.2002., 22. lpp.).

---

---

20.6.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 188/13

---

Euro maiņas kurss (1)

2014. gada 19. jūnijs

(2014/C 188/03)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3620
JPY	Japānas jena	138,82
DKK	Dānijas krona	7,4564
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,79985
SEK	Zviedrijas krona	9,0885
CHF	Šveices franks	1,2170
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,3140
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,435
HUF	Ungārijas forints	305,31
LTL	Lietuvas lits	3,4528
PLN	Polijas zlots	4,1326
RON	Rumānijas leja	4,3940
TRY	Turcijas lira	2,9025
AUD	Austrālijas dolārs	1,4478
CAD	Kanādas dolārs	1,4749
HKD	Hongkongas dolārs	10,5566
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,5622
SGD	Singapūras dolārs	1,7003
KRW	Dienvidkorejas vona	1 387,13
ZAR	Dienvidāfrikas rands	14,5054
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,4881
HRK	Horvātijas kuna	7,5755
IDR	Indonēzijas rūpija	16 254,03
MYR	Malaizijas ringits	4,3813
PHP	Filipīnu peso	59,588
RUB	Krievijas rublis	46,6940
THB	Taizemes bāts	44,330
BRL	Brazīlijas reāls	3,0426
MXN	Meksikas peso	17,6774
INR	Indijas rūpija	81,7677

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

---

20.6.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 188/14

---

Apvienotās Karalistes valdības paziņojums saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2014/C 188/04)

Apvienotās Karalistes paziņojums par licenču izsniegšanas 14. kārtu naftas un gāzes ieguvei sauszemē

Enerģētikas un klimata pārmaiņu ministrija

1998. gada Likums par naftu (The Petroleum Act 1998)

Licenču izsniegšanas kārta ieguvei sauszemē

1.

Enerģētikas un klimata pārmaiņu valsts ministrs (Secretary of State for Energy and Climate Change) aicina ieinteresētās personas pieteikties licenču saņemšanai naftas izpētei un ieguvei konkrētās Lielbritānijas cietzemes teritorijās. Šī ir sauszemes licenču izsniegšanas 14. kārta.

2.

Visa informācija par uzaicinājumu, tostarp piedāvāto platību kartes, kā arī norādījumi par licenču saņemšanu, minētajās licencēs ietvertie nosacījumi un pieteikšanās kārtība ir pieejama gov.uk tīmekļa vietnē https://www.gov.uk/oil-and-gas-licensing-rounds.

3.

Visus pieteikumus vērtēs saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 1995. gada noteikumos par ogļūdeņražu ieguves licencēšanu (Hydrocarbons Licensing Directive Regulations 1995) (S.I. 1995., Nr. 1434), un ņemot vērā pastāvīgo vajadzību pēc ātras, pamatīgas, efektīvas un drošas izpētes nolūkā apzināt Lielbritānijas cietzemes naftas un gāzes resursus, pienācīgu uzmanību pievēršot vides aspektiem.

4.

Pieteikumus vērtēs pēc šādiem kritērijiem: a) pieteikuma iesniedzēja finansiālā dzīvotspēja un finansiālā spēja veikt licencē paredzētās darbības sākotnējā periodā, tostarp darba programma, kas iesniegta, lai novērtētu pilnīgu tā apgabala potenciālu blokā(-os), par kuru(-iem) iesniegts pieteikums; b) pieteikuma iesniedzēja tehniskā spēja veikt licencē paredzētās darbības sākotnējā periodā, ietverot ogļūdeņražu atradņu apzināšanu blokā(-os), par kuru(-iem) iesniegts pieteikums. Tehniskās iespējas daļēji tiks novērtētas, pamatojoties uz to, cik kvalitatīvi būs veikta analīze attiecībā uz bloku(-iem), par kuru(-iem) iesniegts(-i) pieteikums(-i); c) veids, kā pieteikuma iesniedzējs ierosina veikt licencē atļautās darbības, tostarp kvalitāte darba programmai, kas iesniegta, lai pilnībā novērtētu tā apgabala potenciālu, par kuru iesniegts pieteikums; d) ja pieteikuma iesniedzējam ir (vai ir bijusi izsniegta) licence atbilstīgi 1998. gada Likumam par naftu vai ja pieteikuma iesniedzēju pielīdzina šādas licences saņēmējiem, pieteikuma iesniedzēja efektivitātes un atbildības trūkums (ja tāds konstatēts) darbībās, kas minētas konkrētajā licencē.

5.

Pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz paziņojums, ka tas ir informēts par vides prasībām (Environmental Awareness Statement), kurā norāda, ka iesniedzējs saprot Apvienotās Karalistes sauszemes vides tiesību aktus un vides jutīgumu teritorijās, uz kurām attiecas pieteikums.

6.

Valsts ministrs izsniegs licenci tikai tad, ja viņš būs gatavs vienlaikus apstiprināt arī pieteikuma iesniedzēja izvēlēto operatoru.

Norādījumi

7.

Papildu norādījumus, kuros precizēta iepriekš minētā informācija par šo uzaicinājumu, var atrast gov.uk tīmekļa vietnē https://www.gov.uk/oil-and-gas-licensing-rounds.

Licences

8.

Ja ministrs ierosinās piešķirt licenci saskaņā ar šo uzaicinājumu, piedāvājums tiks izteikts divpadsmit līdz astoņpadsmit mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas.

9.

Ministrs neuzņemas atbildību par izmaksām, kas pieteikuma iesniedzējam radušās, apsverot vai iesniedzot pieteikumu.

Ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums

10.

Valsts ministrs par visiem šajā kārtā piedāvātajiem apgabaliem ir veicis ietekmes uz vidi stratēģisko novērtējumu (VEA) atbilstīgi Direktīvai 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu. Ar novērtējumu un citiem saistītajiem dokumentiem var iepazīties gov.uk tīmekļa vietnē https://www.gov.uk/oil-and-gas-licensing-rounds. Gov.uk tīmekļa vietne: https://www.gov.uk/oil-and-gas-licensing-rounds

---

20.6.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 188/16

---

Dalībvalstu paziņotā informācija attiecībā uz zvejas aizliegumu noteikšanu

(2014/C 188/05)

Saskaņā ar 35. panta 3. punktu Padomes 2009. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), ir pieņemts lēmums aizliegt zveju, kā noteikts tabulā.

Aizlieguma datums un laiks	22.5.2014.
Ilgums	22.5.2014.–31.12.2014.
Dalībvalsts	Dānija
Krājums vai krājumu grupa	SAN/234_2
Suga	Tūbītes (Ammodytes spp.)
Zona	Savienības ūdeņi 2. tūbīšu pārvaldības apgabalā
Zvejas kuģu tips(-i)	—
Atsauces numurs	06/TQ43

---

(1)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

---

20.6.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 188/17

---

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.7242 – Cargill/Copersucar/JV)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2014/C 188/06)

1.

Eiropas Komisija 2014. gada 13. jūnijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums Cargill, Incorporated (Cargill, ASV) un Copersucar S.A. (Copersucar, Brazīlija) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār jaunizveidotu uzņēmumu, kas veido kopuzņēmumu (JV, Spānija).

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību: —    Cargill : privātuzņēmums, kas darbojas pārtikas produktu ražošanā, pārdošanā, kā arī lauksaimniecības un riska pārvaldības produktu un pakalpojumu jomā starptautiskā mērogā, —    Copersucar : privātuzņēmums, kura kapitāls pieder 24 ražošanas grupām, kas Brazīlijā ražo cukuru un metanolu, —    JV : apvienos Cargill un Copersucar starptautisko cukura tirdzniecības darījumdarbību, nodarbojoties gan ar cukuru saistītu atvasinātu finanšu instrumentu tirdzniecību, gan ar paša cukura tirdzniecību.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu. Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā no šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru M.7242 – Cargill/Copersucar/JV uz šādu adresi: European Commission Directorate-General for Competition Merger Registry 1049 Bruxelles/Brussel BELGIQUE/BELGIË

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.

---

20.6.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 188/18

---

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2014/C 188/07)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

GROZĪJUMU PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību  (2)

GROZĪJUMU PIETEIKUMS SASKAŅĀ AR 9. PANTU

MANTEQUILLA DE SORIA

EK Nr.: ES-PDO-0105-01110 – 19.04.2013.

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1.   Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi

—

    ☐ Produkta nosaukums

—

    ☒ Produkta apraksts

—

    ☐ Ģeogrāfiskais apgabals

—

    ☒ Izcelsmes apliecinājums

—

    ☒ Ražošanas metode

—

    ☐ Saikne

—

    ☒ Marķēšana

—

    ☒ Valsts prasības

—

    ☒ Citur [precizēt]

2.   Grozījuma(-u) veids

—

    ☒ Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā

—

    ☐ Grozījumi reģistrēta ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts ne vienots dokuments, ne kopsavilkums

—

    ☐ Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts) nav jāizdara grozījumi

—

    ☐ Pagaidu grozījumi specifikācijā, kas saistīti ar valsts iestāžu noteikto obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts)

3.   Grozījums(-i)

Izcelsmes apliecinājums

Šī iedaļa ir pārrakstīta, skaidrāk nosakot kontroles elementus, kas garantē sviesta kvalitāti un izcelsmi, savukārt nevajadzīgā informācija ir svītrota.

Lai pielāgotos Pakalpojumu direktīvas prasībām, ir atcelta saimnieciskās darbības veicējiem piemērojamā prasība veikt sākotnējo novērtējumu.

Lai neierobežotu brīvu apriti, ir svītrotas atsauces uz Regulatīvās padomes atļauju vai kontroli.

Ražošanas metode

Šīs iedaļas 1. punktā ir iekļauta dzīvnieku barošanas sistēmas prasība saimniecībām, kurās iegūst pienu, no kā ražo ar cilmes vietas nosaukumu aizsargāto sviestu.

Ir konstatēts, ka krējuma ieguves procedūras apraksts ir kļūdains, tāpēc tas jāizlabo. Tā kā labojumi jāveic jebkurā gadījumā, ir izmantota izdevība pilnībā pārskatīt iedaļu, kas attiecas uz ražošanas metodi.

Ir svītrota informācija par iekšējās kontroles darbībām, ko pēc piena saņemšanas veic ražotnē paškontrolei, jo tai nevajadzētu būt iekļautai specifikācijā.

Ir svītrotas atsauces uz dzesēšanu plākšņu dzesētājos, jo nav svarīgi, kādu metodi izmanto piena atdzesēšanai, un tādējādi tiks pavērtas iespējas izmantot potenciālos tehnoloģiskos jauninājumus šajā jomā.

Tiek mainīti arī nevajadzīgi stingrie temperatūras diapazoni – piemēram, piena glabāšanas temperatūras diapazoni, diapazons tauku mazgāšanai ar ūdeni utt., kas bija ļoti šaurs (2–4 °C), – jo speciālisti apliecina, ka ar 1–6 °C diapazonu pietiek, lai saglabātu produkta īpašības visā izgatavošanas procesā, ka tam nav nelabvēlīgas ietekmes uz galaproduktu un ka tas precīzāk atbilst izmantoto tehnoloģiju un iekārtu parametriem. Tāpēc pietiktu noteikt, ka maksimālā temperatūra ir 6 °C.

Kā jau norādīts, rindkopa, kurā aprakstīta krējuma ieguve, tiek pilnībā aizstāta ar jaunu, jo tajā ir konstatētas kļūdas. Līdzšinējā redakcija bija šāda:

Jaunā redakcija ir šāda:

Tas ir pamatoti, jo piens sasniedz termizācijas temperatūru (57–68 °C) procesa beigās, pēc nokrejošanas, tāpēc šis parametrs neattiecas ne uz krējuma ieguvi, ne uz vēlāko sviesta ražošanu. Savukārt krējumu visbiežāk iegūst 40–55 °C temperatūrā – tas ir iekārtu ražotāju ieteiktais diapazons, jo atvieglo krējuma ieguvi un palīdz izvairīties no tauku lodīšu mehāniskas sadalīšanas, ierobežojot lipāžu iedarbību un sadalīšanās procesus. Iepriekš izklāstīto apliecina šādas publikācijas: Ralfa Ērlija (Ralph Early) Technology of dairy products (Blackie Academia & Professional); IDF biļetena Nr. 271 Pasteurization of Cream 7. nodaļa Cream pasteurization technology, kuras autors ir T. Bēgs-Serensens (T. Bøgh-Sørensen); Karlosa Gandolfo (Carlos Gandolfo) raksts Tratamiento específico para diferentes tipos de nata (www.agroterra.es); Manual de Industrias Lácteas 8. nodaļa (Tetra Pack Processing Systems AB, 2003).

Tāpat arī tiek pavērta iespēja nākotnē noteikt krējuma skābumu citos tikpat derīgos veidos, piemēram, ar mērījumiem pH vienībās.

Attiecībā uz krējuma pasterizācijas posmu ir svītroti krējuma pasterizācijas parametri, jo tie jau ir ietverti šā termiskās apstrādes veida definīcijā, un šis termiskās apstrādes veids turklāt ir viens no nozares kritiskajiem kontrolpunktiem.

Jaunajā redakcijā to, kad pārtraukt krējuma nogatavināšanu, vairs nenosaka pēc tā, ka skābums ir diapazonā no 18 līdz 28 Dornika grādiem, jo to nosaka nevis pēc skābuma, bet gan pēc apritējušā laika (12–15 h), respektīvi, pēc fermentu iedarbības ilguma.

Attiecībā uz nogatavināšanas posmu arī svītrota atsauce uz krējuma turēšanu aukstumā uz četrām stundām, jo atdzesēšanai vajadzīgais laiks ir atkarīgs no partijas lieluma, tāpēc tā ilgums mainās. Turklāt krējuma temperatūru tvertnē pastāvīgi kontrolē, lai tā būtu nemainīga, tāpēc ar to, cik ilgi krējums atrodas tvertnē, nav saistīts nekāds izmaiņu risks.

Ir svītrota prasība sviesta atdalīšanas posmā analizēt tā mitrumu ar infrasarkano staru mērījumiem, lai varētu izmantot arī citus analītiskos paņēmienus.

Marķēšana

Lai neierobežotu brīvu apriti, ir svītrotas atsauces uz Regulatīvās padomes atļauju vai kontroli.

Ir iekļauts nosaukuma logotipa attēls, taču to izmantot marķējumā vairs nav obligāti.

Valsts prasības

Ir atjauninātas atsauces uz spēkā esošajiem tiesību aktiem, kas attiecas uz aizsargātajiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

Pārbaudes struktūra

Par pārbaudes struktūru ir kļuvis Kastīlijas un Leonas Lauksaimniecības tehnoloģiju institūts (Instituto Tecnológico Agrario de Castilla y León), kas ir kompetentā iestāde.

Grupa, kas lūdz pieņemt ierosinātās izmaiņas, ir aizsargātā cilmes vietas nosaukuma Mantequilla de Soria Regulatīvā padome, kas Sorijas provincē pārstāv gan ražošanas, gan apstrādes nozari un ko uzskata par specifikācijas grozīšanā leģitīmi ieinteresētu pusi.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību  (3)

MANTEQUILLA DE SORIA

EK Nr.: ES-PDO-0105-01110 – 19.04.2013.

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1.   Nosaukums

Mantequilla de Soria

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.5. grupa. Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

3.2.   Tā produkta apraksts, uz kuru attiecas 1. punkta minētais nosaukums

Sviests, kas iegūts no Frīzijas vai Alpu pelēkbrūnās šķirnes govju vai to krustojumu piena taukiem un kas nāk no konkrētu Sorijas provinces pašvaldību piensaimniecībām.

Aizsargātais nosaukums Mantequilla de Soria aizsargā trīs tradicionāli izgatavotus sviesta paveidus – bezpiedevu sviestu, sālīto sviestu un saldināto sviestu.

Katra paveida fizikāli ķīmiskās un organoleptiskās īpašības ir aprakstītas turpmāk.

1.

Bezpiedevu sviests Fizikāli ķīmiskās īpašības: —   Tauku saturs: vismaz 82 % m/m —   Beztauku sausna: ne vairāk kā 2 % m/m —   Mitrums: ne vairāk kā 16 % m/m Organoleptiskās īpašības: krāsa – starp ziloņkaula un salmu krāsu. Vājš līdz vidēji izteikts diacetila aromāts. Ļoti maigi skābena garša. Mutē kūst vidēji ātri. Vidēja viskozitāte. Svaiga krējuma smarža. Vidēji ilga pēcgarša.

2.

Sālīts sviests Fizikāli ķīmiskās īpašības: —   Tauku saturs: vismaz 80 % m/m —   Beztauku sausna: ne vairāk kā 4 % m/m —   Mitrums: ne vairāk kā 16 % m/m —   Nātrija hlorīda saturs: ne vairāk kā 2,5 % m/m Organoleptiskās īpašības: kaula/ziloņkaula krāsā. Iegriežot novērojama viegla graudainība. Viegli nogatavināta krējuma smarža. Intensīvi sāļa garša. Mutē kūst vidēji ātri. Vidēja viskozitāte. Krējuma smarža. Īsa pēcgarša.

3.

Saldināts sviests Fizikāli ķīmiskās īpašības: —   Tauku saturs: vismaz 39 % m/m —   Beztauku sausna: ne vairāk kā 35 % m/m —   Mitrums: ne vairāk kā 25 % m/m —   Saharoze: 20–35 % m/m —   Piedevas: beta karotīna krāsviela un/vai karmīna ekstrakts rotājumā Organoleptiskās īpašības: kaula krāsa, izņemot rotājumu, kas ir oranžs vai sārts. Iegriežot novērojama putām līdzīga struktūra, kas ir pavisam nedaudz līdz viegli atvērta, taču kompakta, ar neregulāra lieluma atverēm, kas izmērā variē no baltā cukura graudiņu līdz rīsa graudu lielumam. Diacetila aromāts ar karamelizēta cukura noti. Intensīvi salda un nedaudz skābena garša. Mutē kūst vidēji ātri vai ātri. Vidēja viskozitāte. Krējuma smarža ar augu noti. Vidēji ilga līdz ilga pēcgarša.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Sviesta izgatavošanā izmantotais piens nāk no saimniecībām ierobežotā ģeogrāfiskajā apgabalā, kas aptver Sorijas provinces augstāko un aukstāko daļu. Šai daļai ir raksturīgas piensaimniecības tradīcijas un cietas, sausas ganības ar īpatnēju floru, kas piešķir pienam savdabīgas īpašības, kuras pēc tam iegūst no tā izgatavotais sviests.

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

Dzīvnieku barošanas sistēma, kuru ietekmē klimatiskie apstākļi un dabas resursu pieejamība, ir balstīta ganību izmantošanā tradicionālajos ganību periodos, savukārt pārējā laikā barību, ko iespēju robežās iegūst noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, veido skābbarība, siens, graudu milti un/vai dzīvnieku barība.

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā notiek gan piena ieguve, gan sviesta izgatavošana.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

—

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai

Uzrakstos vai marķējumā uz iepakojuma, kurā ir ar cilmes vietas nosaukumu aizsargātais sviests, obligāti jānorāda apzīmējums Denominación de Origen Protegida un Mantequilla de Soria.

Uz patēriņam paredzētā sviesta iepakojuma jābūt nosaukuma atbilstības zīmei – pret manipulācijām aizsargātai vienreiz izmantojamai kontretiķetei, ko uzliek pirms produkta nosūtīšanas.

Uz kontretiķetēm norāda nosaukuma logotipu un burtciparu kodu, kas nodrošina izsekojamību. Bezpiedevu sviesta kodu norāda uz zeltainas joslas, saldinātā sviesta kodu – uz sārtas joslas, bet sālītā sviesta kodu – uz zilas joslas.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Piena ieguves un Mantequilla de Soria izgatavošanas apgabalu veido 169 pašvaldības Sorijas provincē:

Abejar; Adradas; Ágreda; Alconaba; Alcubilla de Avellaneda; Aldealafuente; Aldealices; Aldealpozo; Aldealseñor; Aldehuela de Periáñez; Aldehuelas, Las; Alentisque; Aliud; Almajano; Almaluez; Almarza; Almazán; Almazul; Almenar de Soria; Arancón; Arcos de Jalón; Arévalo de la Sierra; Ausejo de la Sierra; Barca; Bayubas de Abajo; Bayubas de Arriba; Beratón; Berlanga de Duero; Blacos; Bliecos; Borjabad; Borobia; Buberos; Buitrago; Burgo de Osma-Ciudad de Osma; Cabrejas del Campo; Cabrejas del Pinar; Calatañazor; Caltojar; Candilichera; Cañamaque; Carabantes; Carrascosa de Abajo; Carrascosa de la Sierra; Casarejos; Castilfrío de la Sierra; Castillejo de Robledo; Castilruiz; Centenera de Andaluz; Cerbón; Cidones; Cigudosa; Cihuela; Ciria; Cirujales del Río; Coscurita; Covaleda; Cubilla; Cubo de la Solana; Cueva de Ágreda; Dévanos; Deza; Duruelo de la Sierra; Escobosa de Almazán; Espeja de San Marcelino; Espejón; Estepa de San Juan; Frechilla de Almazán; Fresno de Caracena; Fuentearmegil; Fuentecambrón; Fuentecantos; Fuentelmonge; Fuentelsaz de Soria; Fuentepinilla; Fuentes de Magaña; Fuentestrún; Garray; Golmayo; Gómara; Gormaz; Herrera de Soria; Hinojosa del Campo; Langa de Duero; Losilla, La; Magaña; Maján; Matalebreras; Matamala de Almazán; Medinaceli; Miño de San Esteban; Molinos de Duero; Momblona; Monteagudo de las Vicarías; Montenegro de Cameros; Morón de Almazán; Muriel de la Fuente; Muriel Viejo; Nafría de Ucero; Narros; Navaleno; Nepas; Nolay; Noviercas; Ólvega; Oncala; Pinilla del Campo; Portillo de Soria; Póveda de Soria, La; Pozalmuro; Quintana Redonda; Quintanas de Gormaz; Quiñoneria, La; Rábanos, Los; Rebollar; Recuerda; Renieblas; Reznos; Rioseco de Soria; Rollamienta; Royo, El; Salduero; San Esteban de Gormaz; San Felices; San Leonardo de Yagüe; San Pedro Manrique; Santa Cruz de Yanguas; Santa María de Huerta; Santa María de las Hoyas; Serón de Nájima; Soliedra; Soria; Sotillo del Rincón; Suellacabras; Tajahuerce; Tajueco; Talveila; Tardelcuende; Taroda; Tejado; Torlengua; Torreblacos; Torrubia de Soria; Trévago; Ucero; Vadillo; Valdeavellano de Tera; Valdegeña; Valdelagua del Cerro; Valdemaluque; Valdenebro; Valdeprado; Valderrodilla; Valtajeros; Velamazán; Velilla de La Sierra; Velilla de los Ajos; Viana de Duero; Villaciervos; Villanueva de Gormaz; Villar del Ala; Villar del Campo; Villar del Río; Villares de Soria, Los; Villaseca de Arciel; Vinuesa; Vizmanos; Vozmediano; Yanguas.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Mantequilla de Soria īpašību pamatā ir tas, ka pienu šā sviesta izgatavošanai dod govis, kuras baro ar īpašos klimatiskajos apstākļos un augstumā iegūtu barību.

Sorijas province atrodas 1 026 metrus virs jūras līmeņa – tā ir province ar īpaši lielu vidējo augstumu un nelīdzenu reljefu, līdz ar to tās klimatiskie apstākļi ir sevišķi skarbi.

Augstākajos apgabalos augstums pārsniedz 1 500 metru, un tur sastopamās pļavas var izmantot vien vasarās; vidēja augstuma apgabali – 1 000–1 500 metru augstumā – ir visai mežaini, taču tajos ir arī pļavas, kuras var izmantot no pavasara līdz rudenim; pārejas apgabali 900–1 000 metru augstumā nav sevišķi piemēroti zemkopībai, tāpēc tajos gandrīz visu gadu gana lopus; apgabalos, kas atrodas zemāk par 900 metriem virs jūras līmeņa, galvenokārt audzē kultūraugus. Neapūdeņotajā augsnē visbiežāk audzē labību un lopbarības kultūraugus, savukārt apūdeņotajā zemē viszemākajās ielejās provinces dienvidos audzē kukurūzu. Ģeogrāfiskajā apgabalā nav ietverti provinces dienvidu apgabali, kuriem raksturīgs lielāks karstums un mazāks augstums un kur nav piena ieguves un sviesta izgatavošanas tradīciju.

Sorijā brīvi ganāmies bieži var redzēt govju ganāmpulkus.

Ganību cietā un sausā augsne ar tai raksturīgo floru piešķir pienam savdabīgas īpašības, ko saglabā arī no tā izgatavotais sviests.

Gan sviestu sakuļot pēc tradicionālās metodes ķērnē, gan to ar pārtraukumiem kuļot rotējošā mucā, kā dara mūsdienās, krējumā esošās tauku lodītes savienojas vienā masā vienādi. Ķērnē sviesta masu ieguva ar ātrām, asām roku kustībām, savukārt tagad, kad sviestu ar pārtraukumiem kuļ rotējošā mucā, līdzīgu efektu panāk ar spiedienu, ko rada mucas kustība.

5.2.   Produkta specifika

Šā sviesta izgatavošanu īpaši raksturo tas, ka piena fermenti tiek pievienoti nevis nogatavināšanas sākumā, bet gan pēc trim vai četrām stundām, lai uzlabotu sviesta garšu un padarītu to atšķirīgu.

Saldinātajam sviestam pievienotais sīrups tiek izgatavots pēc senām receptēm, un izstrādājums izskatās tāpat kā sendienās.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Mantequilla de Soria vēsturi apliecina daudzas vēsturiskas atsauces. No 1845. gada līdz mūsdienām par šo produktu sniegti dažādi atzinīgi vērtējumi, ziņas, informācija, dati u. tml., kas neapstrīdami apliecina produkta senās tradīcijas un bagāto vēsturi, tāpēc tā ģeogrāfiskais nosaukums ir pietiekami plaši pazīstams.

Tā kā apgabals nav biezi apdzīvots un līdz ar to tam nevar būt lielas ietekmes uz ģeogrāfiskā nosaukuma popularitāti, produkta reputācija ir izskaidrojama tikai ar piena savdabīgajām īpašībām un sviesta izgatavošanas procesu, kas ļauj iegūt patērētāju vidū īpaši iecienītu sviestu.

Ganāmpulka barošanai izmantoto zālaugu un kultūraugu veidu un sastāvu nosaka skarbie klimata apstākļi, ko ietekmē apgabala reljefs. Šādas barošanas ietekmē pienam ir raksturīgs īpašs taukskābju sastāvs un savdabīgas iezīmes, kas ir jūtamas arī sviestā.

Turklāt pastāv arī ar apgabalu saistītas tradīcijas – piemēram, sviestu kuļ ķērnē vai to ar pārtraukumiem kuļ rotējošā mucā; arī šis īpašais sviesta izgatavošanas veids ietekmē tā īpašības.

Arī tradīcija beķerejās no bezpiedevu sviesta izgatavot saldināto sviestu ir raksturīga tikai šim apgabalam.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (4) 5. panta 7. punkts)

http://www.itacyl.es/opencms_wf/opencms/informacion_al_ciudadano/calidad_alimentaria/4_condiciones_DOP/index.html

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3)  Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(4)  Skatīt 3. zemsvītras piezīmi.

---

20.6.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 188/24

---

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1898/2006 18. panta 2. punktu publicēts vienots dokuments par cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas reģistrēta saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1107/96, ievērojot Padomes Regulas (EEK) Nr. 2081/92 17. pantā paredzēto procedūru

(2014/C 188/08)

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību  (1)

PROSCIUTTO DI SAN DANIELE

EK Nr.: IT-PDO-0117-01149 – 19.08.2013.

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1.   Apraksts

Prosciutto di San Daniele

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.2. grupa. Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Produktam Prosciutto di San Daniele, kurā ietilpst arī ciskas distālā daļa (kāja), ir raksturīga ārējā forma, kas atgādina ģitāru. Vesela Prosciutto di San Daniele (ar kaulu) svars pēc normas ir 8–10 kg, taču nekad mazāks par 7,5 kg. Gaļa ir kompakta, mīksta un elastīga, ar pilnīgi baltu speķi, kurš ir attiecīgi proporcionāls liesumam, kas ir iesārtā līdz sarkanā krāsā ar nelielām treknuma joslām. Garša ir izsmalcināti maiga, bet pēcgarša – izteiktāka. Aromāts ir smaržīgs un raksturīgs; nogatavinot ilgāk, kļūst izteiktāks.

Prosciutto di San Daniele raksturīgi šādi ķīmiskie parametri:

—	Produkta mitruma saturs nedrīkst būt zemāks par 57 % un augstāks par 63 %.

—	Attiecība starp procentos izteiktu nātrija hlorīda un mitruma saturu nedrīkst būt zemāka par 7,8 un augstāka par 11,2.

—	Attiecība starp procentos izteiktu mitruma saturu un kopējo proteīnu saturu nedrīkst būt zemāka par 1,9 un augstāka par 2,5.

—	Proteolīzes indekss (trihloretiķskābē šķīstošo slāpekļa savienojumu satura procentuālā attiecība pret kopējo slāpekļa saturu) nedrīkst pārsniegt 31.

Iepriekš minētie ķīmiskie parametri attiecas uz ciskas bicepsa muskuļa daļas procentuālo sastāvu, un tos nosaka pirms marķēšanas.

Prosciutto di San Daniele var laist tirdzniecībā arī atkaulotu un sadalītu porcijās, tas ir, sagrieztu dažādas formas un svara gabalos vai šķēlēs. Visi produkta veidi ir ar marķējumu.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Dzīvi dzīvnieki

Prosciutto di San Daniele ražošanai atļauts:

izmantot tradicionālo Large White un Landrace tīršķirņu cūkas vai to krustojumus, kas izkopti saskaņā ar Itālijas ciltsgrāmatu.

—	Atļauts izmantot arī dzīvniekus, kas no Duroc šķirnes krustojumiem izaudzēti saskaņā ar Itālijas ciltsgrāmatu.

—	Ir atļauts izmantot arī cūkas, kas ir citu šķirņu, šķirņu krustojumu vai hibrīdšķirņu cūkas, ja vien tās iegūtas tādas selekcijas vai krustošanas ceļā, kuru mērķi nav nesaderīgi ar Itālijas ciltsgrāmatas mērķiem attiecībā uz liela dzīvsvara cūku iegūšanu.

—	Tomēr, ievērojot tradīciju, nav atļauts izmantot dzīvniekus, kam piemīt šķirnes prasībām pretējas īpašības, jo sevišķi attiecībā uz cūku stresa sindromu (CSS).

—	Taču nav atļauts izmantot šādu tīršķirņu dzīvniekus: Beļģijas Landrace, Hampshire, Pietrain, Duroc un Spotted Poland.

—	Nedrīkst izmantot [vaislas] kuiļus un sivēnmātes.

—	Jāizmanto tādu ģenētisko tipu dzīvnieki, lai nodrošinātu liela svara liemeņu iegūšanu ar labiem rādītājiem, jebkurā gadījumā katras partijas vidējam svaram (dzīvsvaram) jābūt 160 kilogrami plus mīnus 10 %.

Svaigi šķiņķi

Prosciutto di San Daniele pagatavošanai izmanto ciskas, kas iegūtas no smaga svara cūku liemeņiem, kuri pieder pie Savienības klasifikācijas centrālajām kategorijām, ko apzīmē ar burtiem “U”, “R” un “O”, un šo cisku svars nedrīkst būt zemāks par 11 kg.

Aplīdzināta svaiga šķiņķa ārējās daļas tauku slāņa biezums (kopā ar kamaru) atkarīgs no gabala lieluma, taču tas, novietojot cisku ar attiecīgo ārējo pusi uz horizontālas virsmas un mērot vertikāli ciskas kaula virzienā, nedrīkst būt plānāks par 15 milimetriem.

Nav derīgas ciskas, kas iegūtas no cūkām, kurām ir saskatāmas miopātiju pazīmes (PSE (pale, soft, exudative meat – bāla, mīksta gaļa ar eksudātu), DFD (dark, firm, dry meat – tumša, cieta un sausa gaļa)) vai kurām sācis attīstīties iekaisuma process vai redzamas savainojumu pazīmes.

Nav pieļaujama tādu cisku apstrāde, kas iegūtas no cūkām, kuras nokautas mazāk nekā pirms 24 stundām vai vairāk nekā pirms 120 stundām, vai tādu cisku apstrāde, kas bijušas sasaldētas.

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

Jāievēro sīki aprakstīti noteikumi par barības devas izmantošanu un sastāvu. Barību vēlams dot šķidrā veidā (putra vai cūkēdiens), ko saskaņā ar tradīciju var papildināt ar sūkalām.

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visi Prosciutto di San Daniele apstrādes posmi, sākot ar svaigu cisku dīrāšanu un beidzot ar nogatavošanas beigu posmu, noris Udine provinces San Daniele del Friuli pašvaldības teritorijā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

Šķēlēs sagriezta produkta iepakošanas darbības veic vienīgi Prosciutto di San Daniele apstrādes ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai

Produktam Prosciutto di San Daniele ir noteiktas normas gan attiecībā uz tā identifikāciju, gan ražošanas cikla laikā (izejviela), gan tā galīgās sagatavošanas laikā, gan arī noformējot to tirdzniecībai.

Prosciutto di San Daniele ražošanas cikla laikā produkta identifikācijas nodrošināšanai paredzēts ievērot šādu kārtību:

—	lopkopis uzspiež zīmogu(-us),

—	lopkāvējs uzspiež svaigajām ciskām kaušanas identifikācijas zīmogu,

—	ražotājs apzīmogo svaigās ciskas,

—	pārbaudes struktūras klātienē un ar tās atbildību uz šķiņķa kamaras tiek iededzināts atbilstības marķējums.

Vesela Prosciutto di San Daniele (ar kaulu) marķējumā ietilpst šādas obligātās norādes:

—	“Prosciutto di San Daniele”, kam seko “denominazione di origine protetta” (aizsargāts cilmes vietas nosaukums),

—	ražošanas uzņēmuma juridiskā adrese.

Vesela atkaulota vai gabalos un šķēlēs sagriezta Prosciutto di San Daniele marķējumā ietilpst šādas obligātās norādes:

—	“Prosciutto di San Daniele”, kam seko “denominazione di origine protetta” (aizsargāts cilmes vietas nosaukums),

—	iepakošanas uzņēmuma juridiskā adrese,

—	ražošanas datums (apstrādes sākums) – visos gadījumos, kad zīmogs vairs nav redzams.

Jānodrošina, lai šķēlēs fasēta Prosciutto di San Daniele iepakojumiem būtu grafiski atveidots attiecīgais marķējums un norādīts iesaiņotāja ciparu identifikators.

Iepriekš minētais marķējums ir tā marķējuma atveids, ko uzspiež uz nogatavināta šķiņķa kamaras, un tas ir šāds:

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Prosciutto di San Daniele apstrāde veicama Udine provinces San Daniele del Friuli pašvaldības teritorijā.

Prosciutto di San Daniele paredzēto cūku audzēšanas un kaušanas ģeogrāfiskais apgabals sakrīt ar šādu reģionu teritoriju: Friuli-Venēcija Džūlija, Veneto, Lombardija, Pjemonta, Emīlija-Romaņja, Umbrija, Toskāna, Marke, Abruci un Lacija.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Prosciutto di San Daniele ražošanas apgabals ģeogrāfiski atrodas Friuli centrālajā daļā un atbilst San Daniele del Friuli pašvaldības teritorijai, kas stiepjas gar Tagliamento upi, aiz kuras sākas pirmie Karnikas Priekšalpu masīva reljefa pacēlumi.

Apgabala reljefa dēļ augsne ir īpaši atbilstīga – tā, būdama morēnu izcelsmes un tipiski grantaina, ir ļoti ūdensietilpīga un tāpēc pastāvīgi labi novada mitrumu.

Šī tiešā ietekme mijiedarbojas ar siltajiem Adrijas jūras vējiem, kas pūš gar Tagliamento upes gultni un pamazām atdziest, tieši saduroties ar aukstajiem vējiem, kas pūš lejup no Alpiem virzienā pa minētās upes gultni tieši Ferro del Tarvisano kanāla augstumā. Rezultātā apgabalā veidojas pastāvīgs mikroklimats, kam raksturīgi patīkami vēji, kas apvienojumā ar augsnes labo ūdens novadīšanas spēju nodrošina vāji mitru vidi, kas ir ļoti piemērota šķiņķa nogatavināšanai. Nav nejaušība, ka, pateicoties šādam mikroklimatam, Prosciutto di San Daniele ražošanas darbības laika gaitā koncentrējušās San Daniele del Friuli pašvaldības teritorijā, kur attiecīgi attīstījusies īpaša meistarība tādu cūku cisku apstrādē, kas vēsturiski iegūtas no saimniecībām, kuras atrodas izteiktos cūkkopības apgabalos. Viena no galvenajām darbībām, ko veic šie specializētie uzņēmēji, ir šķiņķu aplīdzināšana. Veicot šo darbību, paredzēts atdalīt no svaigā šķiņķa liekā treknuma un liesuma daļas un piešķirt svaigajam šķiņķim noteiktu formu, lai arī pēc presēšanas varētu panākt, ka tam ir raksturīgā ģitāras forma. Turklāt presēšana, ar kuru apstrādā svaigos šķiņķus pēc aplīdzināšanas un sālīšanas, veicina osmozes procesu un gaļas nogatavināšanu.

5.2.   Produkta specifika

Produktam Prosciutto di San Daniele raksturīga īpašība ir kājas jeb šķiņķa distālās daļas klātiene, kuru pretstatā lielākajai daļai tirdzniecībā pieejamo šķiņķu neatdala. Veselo Prosciutto di San Daniele patērētājs uzreiz atpazīst pēc šķiņķa apstrādes laikā saglabātās “kājas”. Turklāt Prosciutto di San Daniele īpašā ģitāras forma, izsmalcinātā garša un smaržīgais aromāts ir raksturīgas tā īpašības un saistītas ar sagatavošanas procesa specifiskajām darbībām, proti, ar ciskas aplīdzināšanu un presēšanu, ekskluzīvu jūrassāls izmantošanu, pievienojot to apstrādes sākumā, un ar ilgu gaļas dabisko nogatavināšanu.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Prosciutto di San Daniele izcelsme ir San Daniele del Friuli ģeogrāfiskajā apgabalā, un šā produkta raksturīgās īpašības ir saistītas galvenokārt ar ražošanas ģeogrāfisko apgabalu un ar tā cilvēkfaktoriem un vides īpašībām.

Īpašais un savdabīgais mikroklimats, kura veidošanā galvenā nozīme ir ražošanas ģeogrāfiskā apgabala reljefa un augsnes īpašībām, nosaka to, ka parasti mitrums ir niecīgs un gaisa cirkulācija ir ļoti laba, tādējādi radot apstākļus, kas ir sevišķi piemēroti šķiņķu nogatavināšanai un izšķiroši ietekmē Prosciutto di San Daniele garšu un aromātu.

Svarīga ir arī nogatavinātāju pieredze – viņi, izmantojot nogatavināšanas telpas, kurās ierīkots daudz logu, izvieto šķiņķus šķērsām ienākošā gaisa plūsmām, lai Prosciutto di San Daniele nogatavināšanās būtu pakāpeniska un lai tas iegūtu tam raksturīgo aromātiskumu.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (2) 5. panta 7. punkts)

Ražošanas specifikācijas konsolidētā redakcija ir pieejama internetā šādā tīmekļa vietnē: http://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/3339

vai

tieši atverot Lauksaimniecības un mežsaimniecības politikas ministrijas tīmekļa vietnes mājaslapu (www.politicheagricole.it) un tad uzklikšķinot uz Qualità e sicurezza (ekrāna augšdaļas labajā pusē) un, visbeidzot, uz Disciplinari di Produzione prodotti DOP, IGP e STG.

---

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(2)  Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

---