ISSN 1977-0952 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 183 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
57. sējums |
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi |
|
|
REZOLŪCIJAS |
|
|
Padome |
|
2014/C 183/01 |
||
2014/C 183/02 |
||
2014/C 183/03 |
||
|
IV Paziņojumi |
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
Padome |
|
2014/C 183/04 |
||
2014/C 183/05 |
Padomes secinājumi (2014. gada 20. maijs) par skolotāju efektīvu izglītību |
|
2014/C 183/06 |
Padomes secinājumi (2014. gada 20. maijs) par daudzvalodību un valodu prasmju attīstību |
|
2014/C 183/07 |
||
2014/C 183/08 |
||
2014/C 183/09 |
Padomes secinājumi (2014. gada 21. maijs) par dzimumu līdztiesību sportā |
|
LV |
|
I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
REZOLŪCIJAS
Padome
14.6.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 183/1 |
Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija (2014. gada 20. maijs) par pārskatu pār strukturētā dialoga procesu, tostarp jauniešu sociālo iekļaušanu
2014/C 183/01
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,
I. ATGĀDINOT, KA
1. |
Padomes Rezolūcijā (1) par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) tika atzīts, ka visi jaunieši ir sabiedrības resursi, un uzsvērts, cik svarīgi, izmantojot pastāvīgu strukturētu dialogu ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām, ir atbalstīt jauniešu tiesības piedalīties tādas politikas izstrādē, kas viņus skar. |
2. |
Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcijā (2) (2012. gada 27. novembris) par pārskatu pār strukturēto dialogu ar jauniešiem attiecībā uz jaunatnes līdzdalību Eiropas demokrātiskajā dzīvē tika paziņots, ka Eiropas sadarbības jaunatnes jomā trešā 18 mēnešu darba cikla (laikposms no 2013. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. jūnijam) vispārējā tematiskā prioritāte ir sociālā iekļaušana. |
II. ATZĪST, KA
3. |
Strukturētais dialogs ir uz līdzdalību vērsts process un trešā 18 mēnešu darba cikla iznākums pamatojas uz rezultātiem, kas sasniegti valstu apspriedēs Īrijas, Lietuvas un Grieķijas prezidentūru laikā, kā arī ES jaunatnes konferencēs Dublinā 2013. gada martā, Viļņā 2013. gada septembrī un Salonikos 2014. gada martā. |
4. |
Dublinā notikušās jaunatnes konferences kopīgajos secinājumos galvenā uzmanība bija pievērsta šādām prioritātēm: nodarbinātība, līdzdalība, labklājība, atbalsta instrumenti (sociālie un jaunatnes dienesti), jaunatnes organizācijas un jauniešu darba kvalitāte; jaunatnes lietu ministrus ar tiem iepazīstināja Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padomes 2013. gada maija sanāksmē (3). |
5. |
Viļņā notikušās jaunatnes konferences kopīgajos secinājumos galvenā uzmanība bija pievērsta šādām prioritātēm: izglītība, konsultēšana, pāreja no izglītības uz darba dzīvi, apstākļi darba tirgū, jaunatnes organizāciju un starpnozaru sadarbības loma; jaunatnes lietu ministrus ar tiem iepazīstināja Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padomes 2013. gada novembra sanāksmē (4). |
6. |
Salonikos notikušās jaunatnes konferences kopīgajos ieteikumos galvenā uzmanība bija pievērsta šādām prioritātēm: kvalitatīva izglītība, kvalitatīva pāreja, kvalitatīvas darbvietas, paaudžu dialogs un savstarpēja mācīšanās, aktīva iekļaušana, jauniešu uzņēmējdarbība un sociālā uzņēmējdarbība (5). |
7. |
Ar programmu Erasmus+ tiek piedāvātas plašākas finansēšanas iespējas strukturētā dialoga atbalstam, tostarp tiešas ikgadējas dotācijas valstu darba grupām. |
8. |
Kopīgajā ES ziņojumā par jaunatni (6) (2012. gada 27. novembris) bija iekļauts strukturētā dialoga izvērtējums un ierosināts, ka šo procesu varētu pilnveidot, turpinot izvērtēt strukturētā dialoga norisi un rezultātus, pilnīgojot jauniešu, kuri pārstāv visas sabiedrības grupas, iespējas iekļauties valstu darba grupās un mudinot lēmumu pieņēmējus lielākā mērā ņemt vērā jauniešu ieteikumus. |
9. |
Strukturētā dialoga izvērtējumam vajadzētu būt daļai no gaidāmā otrā ES ziņojuma par jaunatni, un tajā būtu jāiekļauj pārskats par to, kā strukturētā dialoga rezultāti tiek ņemti vērā valstu un ES līmenī. |
III. VIENOJAS PAR ŠĀDIEM PRINCIPIEM STRUKTURĒTĀ DIALOGA PROCESA PILNVEIDOŠANAI UN UZLABOŠANAI:
10. |
Strukturētajā dialogā un attiecīgajās apspriedēs galvenā uzmanība būtu jāvelta jauniešu un politikas veidotāju kopīgi apspriestajai un Padomes izvirzītajai vispārējai tematiskajai prioritātei, lai visos dialoga ciklos nodrošinātu tā saskaņotu un nepārtrauktu norisi. |
11. |
Lai nodrošinātu konsekventu pievēršanos vispārējam tematam un lai uzlabotu laika plānošanu apspriedēs ar jauniešiem, būtu jāizveido strukturētā dialoga cikla vienkāršota un skaidra sistēma. Katra cikla pirmajā posmā visām ieinteresētajām personām būtu jāpanāk kopīga izpratne par Padomes izvirzīto vispārējo tematisko prioritāti un attiecībā uz to arī jāizstrādā augšupēja pieeja, un tās būtu jāizmanto kā pamatnostādņu sistēma turpmākajos posmos īstenojamam dialogam. Otrajā posmā būtu jārīko apspriešana un jārod iespējamie risinājumi, uz kuriem būtu jāvērš Padomes uzmanība, un, tai noslēdzoties, būtu jāpauž ieteikumi par vispārējo tematisko prioritāti. Trešajā posmā galvenā uzmanība būtu jāvelta konkrētu pasākumu formulēšanai, kuri tiks iesniegti Padomei turpmākai apsvēršanai. |
12. |
Lai palielinātu strukturētā dialoga ietekmi, valstu darba grupām, izmantojot jaunatnes pētnieku un jaunatnes darbinieku palīdzību un vajadzības gadījumā apspriežoties ar vietējām un reģionālajām iestādēm, būtu jācenšas nodrošināt jauniešu aktīvu iesaistīšanu, tostarp to, kas strukturētajā dialogā iepriekš nav piedalījušies. Jaunatnes informēšanai un darbam ar jaunatni izveidotos tīklus vajadzības gadījumā varētu aicināt atbalstīt valstu darba grupu centienus uzrunāt vairāk jauniešu. |
13. |
Lai uzlabotu ES prezidentvalstu rīkoto jaunatnes konferenču iznākuma kvalitāti, jaunatnes konferencēs izmantotās darba metodes un lēmumu pieņemšanas process būtu jāizvērtē un jāpārskata. Eiropas Komisija un dalībvalstis, pienācīgi ņemot vērā valstu kompetenci, varētu apsvērt atgriezeniskās saiknes mehānismus, lai jaunieši varētu informēt par to, cik īstenojami ir strukturētā dialoga procesā izstrādātie ieteikumi. Paustos ieteikumus attiecīgā gadījumā varētu ņemt vērā, lai sniegtu informāciju politikas veidošanas procesā un panāktu labākus rezultātus jauniešiem. |
14. |
Būtu jāuzsāk radošs un uz līdzdalību vērsts process, lai panāktu strukturētā dialoga vienotu un labāku pamanāmību Eiropā, kas ļaus nodrošināt procesa atpazīstamību valstu un Eiropas līmenī. Komisijai būtu jāturpina strukturētajam dialogam veltītas sadaļas izveide Eiropas portālā. |
IV. VIENOJAS ARĪ PAR TO, KA
15. |
Strukturētā dialoga ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām vispārējā tematiskā prioritāte nākamajam darba ciklam (laikposms no 2014. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 31. decembrim) ir iespēju nodrošināšana jauniešiem, kā tas izklāstīts II pielikumā. |
16. |
Katra prezidentvalsts var papildināt izvēlētās prioritārās jomas, ņemot vērā iespējamo jaunāko notikumu attīstību. |
17. |
Nākamās prezidentvalstu komandas cikla (laikposms no 2016. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 30. jūnijam) prioritārās jomas būtu jānosaka pirms tās darbības termiņa sākuma. |
(1) OV C 311, 19.12.2009., 1. lpp.
(2) OV C 380, 11.12.2012., 1. lpp.
(3) Dok. 7808/13.
(4) Dok. 14177/13.
(5) Dok. 7862/1/14 REV 1.
(6) OV C 394, 20.12.2012., 15. lpp.
I PIELIKUMS
Strukturētais dialogs un jaunatnes konferences, kas notika Dublinā, Viļņā un Salonikos, iezīmēja šādas prioritārās jomas, lai Eiropā uzlabotu visu jauniešu sociālo iekļaušanu:
— |
vienlīdzīgu iespēju veicināšana visiem jauniešiem, tostarp atzīstot neformālo un ikdienējo mācīšanos, tādējādi jauniešiem dodot iespēju aktīvi piedalīties mūžizglītībā un uzlabot viņu nodarbināmību, |
— |
izglītības iestāžu, jaunatnes organizāciju un citu attiecīgo ieinteresēto personu sadarbības veicināšana, tādējādi stiprinot saikni starp neformālo un ikdienējo mācīšanos un formālo izglītību, lai uzlabotu jauniešu dzīvei nepieciešamās pamatprasmes un sekmētu viņu aktīvu līdzdalību sabiedrības norisēs, |
— |
atbalsts jauniešu vienlīdzīgai piekļuvei tiesībām un iespējām, lai dotu viņiem iespēju pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē, |
— |
starpnozaru sadarbības stiprināšana vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī un starp šiem līmeņiem, lai ņemtu vērā jauniešu vajadzības un nodrošinātu saskaņotu sociālās iekļaušanas politiku. |
II PIELIKUMS
Prioritātes Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā laikposmā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 31. decembrim
Vispārējā prioritāte – iespēju nodrošināšana jauniešiem
Prezidentvalstis ir iedibinājušas stabilu sadarbību jaunatnes jomā, kas izpaužas kā publisko iestāžu un jauniešu strukturētais dialogs. Iespēju nodrošināšana jauniešiem būs vispārējā tematiskā prioritāte Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā laikposmā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 31. decembrim. Šis temats būs kopējs pavediens, kas nodrošinās trīs prezidentvalstu darba nepārtrauktību un saskaņotību. Iespēju nodrošināšanas tematā būs iekļauti tādi jautājumi kā piekļuve tiesībām un jauniešu politiskās līdzdalības nozīmīgums.
14.6.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 183/5 |
Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija (2014. gada 20. maijs) par Eiropas Savienības darba plānu jaunatnes jomā 2014.–2015. gadam
2014/C 183/02
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI
I. IEVADS
1. |
ATZĪST, ka kopš tā laika, kad tika pieņemta Rezolūcija par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018), krīze ir izraisījusi jaunas problēmas politikai jaunatnes jomā un ir vajadzīga pastiprināta sadarbība jaunatnes jomā ES līmenī, lai pienācīgi pārvarētu šīs problēmas. |
2. |
ATGĀDINA, ka ar kopīgo 2012. gada ES ziņojumu par jaunatni tika aicināts veidot stiprāku sasaisti un lielāku saskaņotību starp atjaunināto regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) un stratēģiju “Eiropa 2020”. |
3. |
ATGĀDINA Padomes 2013. gada 16. maija secinājumus par jaunatnes politikas potenciāla maksimālu izmantošanu saistībā ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem (1), kur Padome saistībā ar atjaunināto regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) piekrita izstrādāt vidēja termiņa darba plānu, saskaņā ar kuru tiktu organizēts darbs jaunatnes politikas jomā un ar jaunatni saistītās politikas jomās, reaģējot uz aktuāliem jaunatnes un ar jaunatni saistītiem jautājumiem un tendencēm, un kurā tiktu norādītas attiecīgās jomas koordinācijai un sadarbībai ar politikas pasākumiem izglītības, apmācības un nodarbinātības jomā, lai nodrošinātu jaunatnes politikas ieguldījumu saistībā ar Eiropas pusgadu. |
4. |
Attiecīgi PIEKRĪT izstrādāt 18 mēnešu ES darba plānu jaunatnes jomā dalībvalstu un Komisijas rīcībai laikposmam no 2014. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 31. decembrim, kas uzskatāms par pilotposmu un ieguldījumu, lai ieviestu atjaunināto regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018). |
II. PRINCIPI
5. |
UZSKATA, ka darba plāns būtu jābalsta uz šādiem pamatprincipiem:
|
6. |
PIEKRĪT, ka, ņemot vērā esošo krīzi, dalībvalstīm un Komisijai, īstenojot ES līmeņa sadarbību, šā darba plāna aptvertajā laikposmā līdz 2015. gada beigām vajadzētu piešķirt prioritāti turpmāk norādītajām tēmām:
Vienojas, ka Padome var pārskatīt darba plānu, ņemot vērā panāktos rezultātus un politikas attīstību ES līmenī. |
7. |
VIENOJAS par tādu konkrētu darbību sarakstu, kas atbilst šiem prioritārajiem jautājumiem, un to īstenošanas grafiku, kas izklāstīts I pielikumā. |
III. DARBA METODES UN STRUKTŪRAS
8. |
ATZĪST, ka:
|
9. |
VIENOJAS, ka:
|
10. |
ŅEMOT VĒRĀ MINĒTO, AICINA dalībvalstis un Komisiju pašreizējā darba plāna periodam izveidot vai saglabāt ekspertu grupas šādās jomās:
|
IV. DARBĪBAS
11. |
AICINA DALĪBVALSTIS
|
12. |
AICINA PADOMES PREZIDENTVALSTIS
|
13. |
AICINA KOMISIJU
|
14. |
AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU SAVĀS KOMPETENČU JOMĀS UN PIENĀCĪGI IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU
|
(1) OV C 224, 3.8.2013., 2. lpp.
I PIELIKUMS
Uz prioritārajiem jautājumiem balstītas darbības
Darbība |
Darba metode/instruments |
Rezultāti un termiņi |
|||||
Darba ar jaunatni un neformālās un ikdienējās mācīšanās attīstīšana un to sniegtais ieguldījums, lai risinātu krīzes radītās sekas jaunatnei |
|||||||
Attīstīt Eiropā darbu ar jaunatni |
Politikas izstrāde, balstoties uz atzinumiem: pētījums “Darbs ar jaunatni – darba ar jaunatni nozīme Eiropas Savienībā” |
2015. gada otrais pusgads: (iesp.) viedokļu apmaiņa Padomē un, sekojot tās rezultātiem – turpmāko posmu apsvēršana |
|||||
Ekspertu grupa – darba ar jaunatni kvalitātes sistēmas ES dalībvalstīs un kopīgu rādītāju vai sistēmu nozīme |
2015. gada pirmais pusgads: ekspertu grupa, lai sagatavotu rādītāju vai sistēmu kopumu, ar kuru raksturo darba ar jaunatni sistēmu kvalitāti 2015. gada otrais pusgads (iesp.) Padomes secinājumi |
||||||
Veicināt jaunatnes politikas ieguldījumu, lai risinātu problēmas Eiropā |
Ekspertu grupa jautājumos par īpašā ieguldījuma noteikšanu, ko darbs ar jaunatni sniedz, lai risinātu jauniešu problēmas, jo īpaši attiecībā uz pārejas posmu no izglītības uz nodarbinātību |
2015. gada pirmais pusgads: (iesp.) Padomes secinājumi par jaunatnes politikas un starpnozaru sadarbības iespējām risināt ES galvenos izaicinājumus, jo īpaši saistībā ar jauniešiem |
|||||
Politikas izstrāde, balstoties uz atzinumiem: Eiropas zināšanu centrs jaunatnes politikai (EKCYP) |
2015. gada pirmais pusgads: ziņojums par labo praksi attiecībā uz ikdienējās un neformālās izglītības savstarpējo sadarbību, tostarp politikas ieteikumi |
||||||
Pastiprināta starpnozaru sadarbība ES stratēģiju sistēmā |
|||||||
Stiprināt ES līmenī starpnozaru politikas veidošanu jaunatnes jomā |
Padome un tās sagatavošanas struktūras (Jaunatnes jautājumu darba grupa) |
2015. gada pirmais pusgads: iespējams ieteikums par jaunatnes sektora ieguldījumu svarīgos Eiropas pusgada politikas pasākumos |
|||||
Stiprināt valstu līmenī starpnozaru politikas veidošanu jaunatnes jomā |
Dalībvalstu savstarpēja mācīšanās no līdzbiedriem |
2015. gada otrais pusgads: starpposma ziņojums par labo praksi un ieteikumi starpnozaru politikas veidošanā jaunatnes jomā valstu līmenī |
|||||
Iespēju nodrošināšana, īpaši uzsverot iespējas izmantot savas tiesības, autonomiju, līdzdalību un aktīvu pilsoniskumu gan ES, gan ārpus tās robežām |
|||||||
Iespēju nodrošināšana jauniešiem, īpaši uzsverot iespējas izmantot savas tiesības, lai veicinātu autonomiju un iesaistīšanos sabiedrībā |
Strukturēts dialogs ar jauniešiem |
2014. gada otrais pusgads (iesp.) Padomes secinājumi par jauniešu iespējām izmantot savas tiesības, lai veicinātu autonomiju un iesaistīšanos sabiedrībā |
|||||
Nodrošināt iespēju jauniešiem īstenot politiska līmeņa dalību demokrātiskās norisēs Eiropā |
Strukturēts dialogs ar jauniešiem; rezultāti |
|
|||||
Politikas izstrāde, balstoties uz atzinumiem:
|
2015. gada otrais pusgads: (iesp.) Padomes secinājumi |
II PIELIKUMS
Principi dalībai ekspertu grupās un to darbībai, ko dalībvalstis un Komisija izveidojušas saistībā ar ES darba plānu jaunatnes jomā (2014. gada 1. jūlijs – 2015. gada 31. decembris)
Dalība
— |
Dalībvalstu dalība grupu darbā ir brīvprātīga, un dalībvalstis var grupām pievienoties jebkurā laikā. |
— |
Dalībvalstis, kas vēlas iesaistīties ekspertu grupu darbā, izvirza ekspertus par attiecīgo grupu locekļiem. Dalībvalstis nodrošina, lai izvirzītajiem ekspertiem ir vajadzīgā pieredze attiecīgajā jomā valsts līmenī, un nodrošina efektīvu saziņu ar kompetentajām valsts iestādēm. Iecelšanu koordinēs Komisija. |
— |
Katra ekspertu grupa var nolemt uzaicināt citus dalībniekus, proti, neatkarīgus ekspertus, jaunatnes organizāciju pārstāvjus un citas ieinteresētas personas, kā arī Eiropas trešo valstu pārstāvjus. |
Darba procedūras
— |
Ekspertu grupas strādās ar mērķi sasniegt nelielu skaitu konkrētus un tālāk izmantojamus rezultātus uzdotajā tematiskajā jomā. |
— |
Lai īstenotu šo darba plānu, katras ekspertu grupas pienākums ekspertu grupas pirmajā sanāksmē būs iecelt grupas priekšsēdētāju vai līdzpriekšsēdētājus pēc tam, kad būs pieņemts darba plāns. Katra ekspertu grupa sagatavos darba grafiku atbilstīgi šim darba plānam. |
— |
Dalībvalstīm būs iespēja sniegt ekspertu grupām ieteikumus, lai nodrošinātu vēlamo rezultātu noteiktajos termiņos, kā arī grupas darba koordināciju. |
— |
Padome un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvji lems par to, vai ir piemēroti ierosināt ekspertu grupām jaunas darbības. |
— |
Komisija darba grupām sniegs speciālās zināšanas, kā arī materiāltehnisko un sekretariāta atbalstu. Cik vien iespējams, tā atbalstīs darba grupas arī ar citiem piemērotiem līdzekļiem (tostarp veicot attiecīgus pētījumus ekspertu grupu darbības jomā). |
— |
Ekspertu grupu sanāksmes notiks galvenokārt Briselē, taču pēc dalībvalstu ielūguma sanāksmes var rīkot arī ārpus Briseles. |
— |
Paredzēts, ka ekspertu grupu sanāksmes notiks divreiz gadā, taču vajadzības gadījumā grupas var pieņemt citādu sanāksmju grafiku. |
Ziņojumi un informēšana
— |
Ekspertu grupu priekšsēdētāji Jaunatnes jautājumu darba grupai ziņos par to, kā norit darbs attiecīgajās ekspertu grupās, un iesniegs Jaunatnes jautājumu darba grupai ieteikumus par iespējamām turpmākām darbībām. |
— |
Visu ekspertu grupu sanāksmju darba kārtības un ziņojumi būs pieejami visām dalībvalstīm neatkarīgi no tā, cik lielā mērā tās ir iesaistījušās attiecīgās jomas darbā. Grupu ziņojumus publicēs. |
— |
Ekspertu grupu ziņojumus iestrādās Komisijas ziņojumā par darba plāna īstenošanu. |
14.6.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 183/12 |
Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija (2014. gada 21. maijs) par Eiropas Savienības sporta darba plānu (2014–2017)
2014/C 183/03
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,
I. IEVADS
1. |
ATGĀDINA par kompetenci, kas piešķirta Eiropas Savienībai, jo īpaši ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 6. un 165. pantu, – saskaņā ar to sports ir joma, kurā ES līmeņa darbībai būtu jāatbalsta, jākoordinē un jāpapildina dalībvalstu darbības; |
2. |
ATGĀDINA par Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūciju par Eiropas sporta darba plānu 2011.–2014. gadam (1); |
3. |
ATZINĪGI VĒRTĒ Komisijas ziņojumu par Eiropas Savienības sporta darba plāna 2011.–2014. gadam īstenošanu (2); |
4. |
ATZĪST, ka sports var palīdzēt sasniegt mērķus, kas ir noteikti stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei “Eiropa 2020”; |
5. |
ATGĀDINA par Padomes 2010. gada 18. novembra rezolūciju, kurā Padome ir piekritusi līdztekus Padomes sanāksmēm regulāri sasaukt neoficiālu ES valsts iestāžu un sporta kustību vadošo pārstāvju sanāksmi, lai apmainītos ar viedokļiem par ES sporta nozares jautājumiem (3); |
6. |
PIEKRĪT tam, ka jāturpina izstrādāt Eiropas sadarbības sistēmu sporta jomā, sagatavojot dalībvalstu un Komisijas rīcības otro trīs gadu ES sporta darba plānu; |
7. |
PIEKRĪT, ka ES līmeņa darbības sporta jomā būtu jāvērš uz prioritārām tēmām, pamatjautājumiem, rezultātiem, darba metodēm un struktūrām, kas uzskaitītas šajā darba plānā un izklāstītas I pielikumā; |
8. |
PIEŅEM ZINĀŠANAI 2013. gada Eirobarometra aptauju par sportu un fiziskām aktivitātēm un atzīst ievērojamās atšķirības, kas pastāv starp dalībvalstīm, tostarp rezultātus par brīvprātīgo darbu un sēdošu dzīvesveidu; |
II. TURPINĀT ATTĪSTĪT EIROPAS DIMENSIJU SPORTĀ, IZSTRĀDĀJOT ES DARBA PLĀNU
9. |
UZSKATA, ka ES trīs gadu sporta darba plāns būtu jābalsta uz šādiem pamatprincipiem:
|
10. |
UZSVER, ka šim ES darba plānam vajadzētu būt elastīgai sistēmai, kura attiecīgā gadījumā spēj reaģēt uz notikumu attīstību sporta jomā; |
11. |
PIEKRĪT, ka šā darba plāna termiņā dalībvalstīm un Komisijai par prioritāti būtu jāuzskata turpmāk izklāstītās tēmas un pamatjautājumi. Katra prezidentvalsts tos varētu papildināt, ņemot vērā iespējamo jaunāko notikumu attīstību:
|
12. |
PIEKRĪT, ka Padome un Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji var pārskatīt darba plānu, ņemot vērā sasniegtos rezultātus un politikas norises ES līmenī; |
III. DARBA METODES UN STRUKTŪRAS
13. |
ATZĪST, ka ir jāturpina sadarbība sporta jomā ES kontekstā, kas iedibināta pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, balstoties uz šā darba plāna II iedaļā uzskaitītajiem pamatprincipiem. Eiropas Savienībai ir arī cieši jāsadarbojas ar sporta kustību un attiecīgām kompetentajām organizācijām valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī, piemēram, ar Eiropas Padomi un Pasaules Antidopinga aģentūru, jo īpaši risinot strukturētu dialogu; |
14. |
VIENOJAS, ka būtu jāizveido dažādas darba struktūras un metodes pirmā ES darba plāna sasniegumu izvērtēšanai un jaunu rezultātu panākšanai, ievērojot prioritāros tematus un pamatjautājumus, kā minēts šā dokumenta II iedaļā. Tāpēc tiks izveidotas piecas “ekspertu grupas”, kas sastāvēs no dalībvalstu ieceltiem ekspertiem un darbosies ar šādiem jautājumiem: spēļu rezultātu pasūtīšana, laba pārvaldība, ekonomiskie aspekti, veselību veicinošas fiziskās aktivitātes, cilvēkresursu attīstība sportā. Principi, kas attiecas uz dalību šajās grupās un uz to darbību, ir izklāstīti II pielikumā. Papildus ekspertu grupām var izmantot arī citas struktūras un darba metodes, piemēram, prezidentvalsts rīkotas konferences, sporta ministru un direktoru sanāksmes, Komisijas pētījumus un konferences, kā arī “apņemšanās sarakstus” (4). 2017. gada pirmajā pusgadā Padome izvērtēs šā darba plāna īstenošanu, balstoties uz ziņojumu, ko Komisija sagatavos līdz 2016. gada novembrim; |
IV. TURPMĀKIE PASĀKUMI
15. |
AICINA DALĪBVALSTIS
|
16. |
AICINA PADOMES PREZIDENTVALSTIS
|
17. |
AICINA KOMISIJU
|
18. |
AICINA DALĪBVALSTIS, KOMISIJU UN PREZIDENTVALSTIS KATRAI SAVĀ KOMPETENCES JOMĀ UN PIENĀCĪGI IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU
|
(1) OV C 162, 1.6.2011, 1. lpp.
(2) 5842/14.
(3) OV C 322, 27.11.2010, 1. lpp.
(4) Apņemšanās saraksts ir instruments, ar kuru galvenokārt sporta organizācijas var brīvprātīgi publiskot savas apņemšanās attiecībā uz konkrētiem jautājumiem, piemēram, labas pārvaldības principiem vai dzimumu līdztiesības mērķiem (sk. I pielikumu). Komisija 2014. gada otrajā pusē iesniegs Padomes Sporta jautājumu darba grupai priekšlikumu par apņemšanās sarakstu izveidi un darbību.
I PIELIKUMS
Pamatjautājumi (11. punkts), prasītie rezultāti un attiecīgās darba struktūras
Pamatjautājums |
Rezultāti un termiņš |
Darba struktūra |
||||||||||
Godprātīgums sportā |
||||||||||||
Antidopings (1) |
|
Sporta ģenerāldirektori |
||||||||||
Spēļu rezultātu pasūtīšana |
|
Spēļu rezultātu pasūtīšanas jautājumu ekspertu grupa |
||||||||||
Nepilngadīgo aizsardzība un drošība |
|
Labas pārvaldības jautājumu darba grupa |
||||||||||
Laba pārvaldība |
|
|
||||||||||
Dzimumu līdztiesība |
|
|
||||||||||
Sporta ekonomiskie aspekti |
||||||||||||
Sporta nozares sniegtie ekonomikas ieguvumi |
|
Ekonomikas aspektu jautājumu ekspertu grupa |
||||||||||
Liela mēroga sporta pasākumu pēctecība |
|
|
||||||||||
Ilgtspējīgs sporta finansējums |
|
|
||||||||||
Sports un sabiedrība |
||||||||||||
Veselību veicinošas fiziskas aktivitātes |
|
Veselību veicinošu fizisko aktivitāšu jautājumu ekspertu grupa |
||||||||||
Izglītība, apmācība, nodarbinātība un brīvprātīgais darbs |
|
Cilvēkresursu pārvaldības sportā jautājumu ekspertu grupa |
(1) Padome (Sporta jautājumu darba grupa / Pastāvīgo pārstāvju komiteja) turpinās koordinēt ES dalībvalstu nostāju pirms Pasaules Antidopinga aģentūras sanāksmēm.
II PIELIKUMS
Piecas ekspertu grupas, ko dalībvalstis un Komisija izveidojušas otrā ES sporta darba plāna (2014–2017) ietvaros – principi, kas attiecas uz dalību šajās grupās un uz to darbību
Dalība
— |
Dalībvalstu līdzdalība grupu darbā ir brīvprātīga, un dalībvalstis grupām var pievienoties jebkurā laikā. |
— |
Dalībvalstis, kas vēlas iesaistīties grupu darbā, izvirzīs ekspertus par attiecīgo grupu locekļiem. Dalībvalsts nodrošinās, ka izvirzītajiem ekspertiem attiecīgajā jomā ir attiecīga pieredze valsts līmenī un ka viņi nodrošinās efektīvu saziņu ar kompetentajām valsts iestādēm. Iecelšanu koordinēs Komisija. |
— |
Katra ekspertu grupa var nolemt uzaicināt citus dalībniekus, proti, neatkarīgus ekspertus, sporta kustības pārstāvjus un citas ieinteresētas personas, kā arī Eiropas trešo valstu pārstāvjus. Katra ekspertu grupa var ierosināt uz visu darba periodu iekļaut arī citus dalībniekus, ar nosacījumu, ka ekspertu grupa vienprātīgi apstiprina viņu dalību. |
Darba procedūras
— |
Lai īstenotu šo darba plānu, katra ekspertu grupa būs atbildīga par to, lai ekspertu grupas pirmajā sanāksmē pēc darba plāna pieņemšanas tiktu iecelts grupas priekšsēdētājs vai līdzpriekšsēdētāji. Priekšsēdētāju ievēlēs atklātā un pārredzamā veidā, ko koordinēs Komisija, rīkojoties kā ekspertu grupu sekretariāts. |
— |
Katra ekspertu grupa sagatavos darba grafiku atbilstīgi šim darba plānam un galveno uzmanību pievērsīs tam, lai sniegtu konkrētus un izmantojami rezultātus saskaņā ar I pielikumu. |
— |
Dalībvalstīm tiks dota iespēja sniegt ekspertu grupām norādījumus, lai nodrošinātu vēlamo rezultātu noteiktajos termiņos, kā arī grupas darba koordināciju. |
— |
Padome un Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji lems par to, vai ir piemēroti ekspertu grupām ierosināt jaunus uzdevumus. |
— |
Komisija grupu darbu atbalstīs ar speciālām zināšanām, kā arī sniegs materiāli tehnisko un sekretariāta atbalstu. Cik vien iespējams, tā atbalstīs grupas arī ar citiem piemērotiem līdzekļiem (tostarp veicot attiecīgus pētījumus ekspertu grupu darbības jomā). |
— |
Parasti ekspertu grupu sanāksmes notiks Briselē, taču pēc dalībvalstu ielūguma sanāksmes izņēmuma kārtā var notikt arī ārpus Briseles. |
— |
Parasti ekspertu grupu sanāksmes notiks divas reizes gadā, taču vajadzības gadījumā grupas var pieņemt citādu sanāksmju grafiku. |
Ziņojumi un informēšana
— |
Ekspertu grupu priekšsēdētāji ziņos Sporta jautājumu darba grupai par to, kā norit darbs attiecīgajās ekspertu grupās, un iesniegs sava darba rezultātus. |
— |
Visu grupu sanāksmju darba kārtības un ziņojumi būs pieejami visām dalībvalstīm neatkarīgi no tā, cik lielā mērā tās ir iesaistījušās attiecīgās jomas darbā. Grupu darba rezultātus publicēs. |
— |
Ekspertu grupu darba rezultātus izmantos Komisijas ziņojumā par darba plāna īstenošanu. |
IV Paziņojumi
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Padome
14.6.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 183/18 |
Padomes secinājumi (2014. gada 20. maijs) par jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanu, lai sekmētu jauniešu sociālo iekļautību
2014/C 183/04
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ATZĪSTOT, KA:
1. |
Ekonomikas krīze, kas sākās iepriekšējās desmitgades otrajā pusē, mūsdienu jauno paaudzi ir nostādījusi īpaši nestabilā situācijā. Jau ilgāku laiku saglabājas vēsturiski augsts jauniešu bezdarba līmenis – ES 28 valstīs tas ir 23,2 % un eurozonā – 23,8 % (2013. gada decembris). |
2. |
Šāda liela jauniešu bezdarba iespaidā jaunieši izjūt arvien lielāku nabadzību un sociālo atstumtību, un arvien lielāks skaits jaunu cilvēku ir spiesti pamest savu piederības valsti un reizēm pat Eiropu, lai dotos labāku iespēju meklējumos. Dažās dalībvalstīs tas izraisa intelektuālā darbaspēka aizplūšanu – procesu, kuru varētu būt grūti vērst pretējā virzienā. |
3. |
Eiropas Savienība, izmantojot stratēģiju “Eiropa 2020” un tās pamatiniciatīvas “Jaunas iemaņas un darbvietas”, “Digitālā programma Eiropai”, “ Inovācijas savienība” un “Jaunatne kustībā”, atbalsta uzņēmējdarbību, sekmējot uzņēmējiem raksturīgu domāšanas veidu un ar to saistītās zināšanas, prasmes un kompetences, kas var veicināt konkurētspēju un gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. |
4. |
Uzņēmējdarbība ir svarīgs ekonomiskās izaugsmes un darbvietu izveides dzinulis – tā rada jaunus uzņēmumus un darbvietas, dod iespēju piekļūt jauniem tirgiem, paaugstina ražīgumu un rada pārticību. Uzņēmējiem raksturīgs domāšanas veids uzlabo jauniešu piemērotību darba tirgum. Uzņēmējdarbība un jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir ES ekonomikas pamats un pats svarīgākais jaunas nodarbinātības avots (1). |
5. |
Kultūras, kurās uzņēmējiem raksturīga rīcība – piemēram, pārdomāta riska uzņemšanās un neatkarīga domāšana – tiek augstu vērtēta un atalgota, veicina vēlmi rast jaunus risinājumus sociālām problēmām. Šajā sakarā ir jāuzlabo sabiedrības izpratne par uzņēmējiem, jāaktivizē uzņēmējdarbības izglītība un nepietiekami pārstāvētām grupām jāpievērš īpaša uzmanība un jāpalīdz izveidot, vadīt un paplašināt uzņēmumus. |
6. |
Uzņēmējdarbības pamatā nav tikai un vienīgi vēlme gūt peļņu. Dažādi dalībnieki – gan publiskajā, gan privātajā sektorā, pilsoniskās sabiedrības un sociālās ekonomikas (2) organizācijas –, apvienojot sociālo un uzņēmējdarbības dimensiju, risina mūsu sabiedrības galvenās problēmas. Šī tendence tiek dēvēta par sociālo uzņēmējdarbību, un ir izveidojušās jauna tipa struktūras – sociālie uzņēmumi. |
7. |
Kultūra un jaunrade kā jauniešu politikas darbības jomas ir apzinātas atjauninātajā regulējumā Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā. Kultūras un radošās nozares (3) var pavērt plašas iespējas jauniešu radošuma un cilvēkkapitāla pārveidošanai gudrā izaugsmē un darbvietās. Digitālā laikmeta kultūrā līdzdalība ir iedarbīgs instruments sociālās iekļautības un sociālās iesaistīšanās veicināšanai, īpaši jauniešu vidū. |
8. |
Ekspertu grupa, kuras uzdevums ir “veicināt jauniešu jaunrades un inovācijas spējas, apzinot neformālās un ikdienējās mācīšanās rezultātā gūtās zināšanas un prasmes”, savā gala ziņojumā ir apsvērusi, kā uzlabot jauniešu piemērotību darba tirgum. |
UZSKATA, KA:
9. |
Uzņēmējdarbība var būt svarīgs elements jauniešu autonomijā, personīgajā izaugsmē un labklājībā. Uzņēmējdarbību var uzskatīt par vienu no risinājumiem, kā cīnīties pret jauniešu bezdarbu. |
10. |
Eiropai vajadzētu ieguldīt uzņēmējdarbības izglītībā un apmācībā, tādas vides radīšanā, kurā uzņēmēji var augt un attīstīties, sasniedzot arī konkrētas grupas, un uzņēmēju kā pozitīvu paraugu popularizēšanā. |
11. |
Jauniešiem jo īpaši pievilcīgs var būt sociālās uzņēmējdarbības modelis, kura mērķis galvenokārt ir vairot sabiedrības kopējo labumu un kurš viņiem dod iespēju rast novatoriskas atbildes uz pašreizējām grūtībām ekonomikas, sociālajā un vides jomā. Iedzīvotājiem un vietējām kopienām tuva sociālās uzņēmējdarbības ideja, iesaistot jauniešus, jo īpaši jauniešus no neaizsargātām grupām, nodrošina sociālo kohēziju. |
12. |
Sociālie uzņēmumi (4), ar sociālām inovācijām atbildot uz jaunajām vajadzībām, veicina gudru izaugsmi; tie rada noturīgu izaugsmi, ņemot vērā savu ietekmi uz vidi un nodrošinot savu ilgtermiņa redzējumu; tie ir iekļaujošas izaugsmes stūrakmens, jo tie lielu uzmanību pievērš cilvēkiem un sociālajai kohēzijai. |
ŠAJĀ SAKARĀ:
13. |
Jaunatnes politika var būt nozīmīga starpnozaru sadarbībā, kas var palīdzēt pārvarēt šķēršļus. Uzņēmējdarbībai, gluži tāpat kā tik daudzām citām jomām, ir nepieciešama ilgtermiņa pieeja un stingra ticība jauniešu spējām. Lai to panāktu, jauniešus ir nepieciešams iedrošināt, jau agrīnā vecumā rosināt uzņēmējdarbības garu – iniciatīvu, pašpaļāvību, aprēķinātu riskēšanu, jaunradi, organizētību, sīkstumu –, lai viņi attīstītu visu savu potenciālu un sekmīgi iekļautos darba tirgū. Tiecoties veicināt jauniešu uzņēmējdarbību – īpašu uzmanību veltot sociālajai uzņēmējdarbībai –, ir apzinātas šādas prioritātes:
|
AICINA DALĪBVALSTIS, PIENĀCĪGI IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU:
14. |
Atzīt, ka uzņēmējdarbībai un uzņēmumiem ir svarīga loma cīņā pret jauniešu bezdarbu; izstrādāt un nostiprināt tādu rīcībpolitiku, kas palielina jauniešu zināšanas par dažādiem uzņēmējdarbības aspektiem. |
15. |
Atzīt, ka uzņēmējdarbības izglītībai ir svarīga loma jau no agrīna vecuma un uzsvērt neformālās un ikdienējās mācīšanās nozīmi, lai nodrošinātu holistisku pieeju jauniešu personīgajai izaugsmei un atvieglotu viņu sekmīgu integrāciju darba tirgū. |
16. |
Veicināt jauniešu darbu un brīvprātīgas aktivitātes kā svarīgus instrumentus transversālo un sociālo prasmju attīstībā, kas nepieciešamas uzņēmumu vadīšanā un uzņēmējdarbībā. Šajā sakarā pilnveidot un uzsvērt neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu vai apstiprināšanu, arī ņemot vērā mācīšanās rezultātus kas ir svarīgi uzņēmējdarbībai. |
17. |
Apsvērt iespēju atzīt, ka jauniešu organizācijas ir vienas no galvenajām neformālās un ikdienējās mācīšanās sniedzējām, kas veido uzņēmējiem raksturīgu domāšanas veidu un prasmes. Šajā sakarā dalībvalstis varētu apsvērt atbalsta stiprināšanu jauniešu organizācijām, sniedzot padomus, konsultācijas un kvalitatīvas apmācības. |
18. |
Veicināt un atbalstīt jaunizveidotus uzņēmumus un sociālos uzņēmumus, lai palīdzētu tiem pārvarēt nozīmīgus šķēršļus finansējuma iegūšanai, atbalstīt pakalpojumus un konsultāciju iespējas (tostarp Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektīvu izmantošanu, ja tas ir saskaņā ar partnerattiecību nolīgumiem). |
19. |
Vajadzības gadījumā sniegt atbalstu, samazinot iespējamos šķēršļus atbilstoši sociālajai un vides ietekmei. |
AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU SAVĀS KOMPETENČU JOMĀS UN PIENĀCĪGI IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU:
20. |
Aktīvāk popularizēt sociālo uzņēmējdarbību un izstrādāt instrumentus labākas izpratnes iegūšanai par šo nozari. Šajā sakarā palielināt zināšanas par dažādiem uzņēmumu veidiem, sociālajiem uzņēmumiem (tostarp kooperatīviem), kultūras un radošajiem uzņēmumiem utt., un tos veicināt. |
21. |
Atvieglot praksi un apmaiņas, pieredzes apmaiņu un citus mācību pasākumus, kas attīsta uzņēmējdarbības paņēmienus un prasmes (piemēram, iesaistot jauniešus tiešā uzņēmējdarbības pieredzes iegūšanā, darbapmācībā, tīklos, specializētu prasmju apguvē), un atbalstīt centienus definēt ar šādiem pasākumiem iegūtos mācību rezultātus. Veicināt tādu instrumentu attīstību, kas jauniešiem dod iespēju iegūt un izpaust uzņēmējdarbības prasmes un kompetences. |
22. |
Palīdzēt maziem uzņēmumiem un jauniem uzņēmējiem veikt ar inovāciju saistītas darbības un izmantot visas ES iekšējā tirgus iespējas, mudinot viņus iziet starptautiskā līmenī un iesaistīties zināšanu nodošanā pāri robežām un sadarbībā. Lai sasniegtu šos mērķus, būtu jāveicina jaunu sociālo uzņēmēju un potenciālo partneru tīkli. |
23. |
Mudināt jaunus uzņēmējus no dažādām dalībvalstīm apmainīties ar iespējām un veidot sadarbību. Ar zināšanu apmaiņas palīdzību starp pieredzējušiem uzņēmējiem un jaunajiem iesācējiem veicināt paaudžu savstarpēju solidaritāti. Valstu un Eiropas līmenī sekmēt uzņēmējdarbības pieredzes nodošanas programmas. |
24. |
Palielināt starpnozaru sadarbību un nodrošināt piekļuvi informācijai un atbalsta pakalpojumiem, lai veidotu jauniem uzņēmējiem labvēlīgus apstākļus un samazinātu jauniem uzņēmējiem uzlikto administratīvo slogu. |
25. |
Veicināt to, lai visas attiecīgās ieinteresētās personas varētu piekļūt Eiropas programmām (piemēram, Erasmus +, Erasmus jaunajiem uzņēmējiem COSME programmas ietvaros, Eiropas Sociālajam fondam un citām finansēšanas programmām sociālajiem uzņēmējiem un mikrofinansēšanas iespējām saskaņā ar Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu), kas paredzētas uzņēmējdarbības prasmju veicināšanai jauniešu vidū, pēc vajadzības sekmējot specializētu atbalstu jauniem uzņēmējiem un attīstot to cilvēku spējas, kuri strādā ar jauniešiem, lai palīdzētu jauniešiem pilnībā izmantot savu potenciālu. |
AICINA KOMISIJU:
26. |
Palielināt informētību par jauniešu uzņēmējdarbību, tostarp Eiropas Jaunatnes portālā, un iepazīstināt ar labu praksi jauniešu uzņēmējdarbības jomā (iespējams, saistībā ar Eiropas MVU nedēļu). |
27. |
Sākt pētniecību vai veikt pētījumu un palielināt zināšanas par jauniešu uzņēmējdarbību, galveno uzmanību pievēršot jauniem uzņēmējiem, sociālajai uzņēmējdarbībai un videi draudzīgām darbvietām, un jauniešu darba nozīmei šajā kontekstā. |
28. |
Nostiprināt jaunu uzņēmēju aktīvu sadarbību ar attiecīgiem uzņēmējdarbības un sociālajiem partneriem un citām ieinteresētām personām, tostarp izmantojot arī Erasmus+ un Erasmus jaunajiem uzņēmējiem programmas. |
(1) No visiem Eiropas uzņēmumiem vairāk nekā 99 % faktiski ir MVU. Tie nodrošina divas no katrām trim privātā sektora darbavietām un rada vairāk nekā pusi no uzņēmumu radītās kopējās pievienotās vērtības ES (Eiropas Komisija – Uzņēmējdarbības un rūpniecības ĢD mājaslapa).
(2) Sociālajā ekonomikā ES ir nodarbināti vairāk nekā 14,51 miljons cilvēku, proti, 6,5 % no nodarbināto kopskaita. Tā ietver gan struktūras ar īpašu juridisku statusu (kooperatīvus, fondus, apvienības, savstarpējās apdrošināšanas sabiedrības), gan arī tādus sociālos uzņēmumus, kas ir vienkāršas privātas sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrības (Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva – SEC(2011) 1278 final).
(3) Kultūras un radošās nozares veido 4,5 % no Eiropas IKP, un tajās ir nodarbināti gandrīz 8 miljoni darba ņēmēju (Atbalsts kultūrai un radošajām nozarēm izaugsmei un nodarbinātībai Eiropas Savienībā COM(2012) 537 final).
(4) Sociālais uzņēmums ir sociālās ekonomikas dalībnieks, kura galvenais mērķis ir drīzāk radīt sociālu ietekmi, nevis nest peļņu saviem īpašniekiem vai akcionāriem. Tas darbojas, uzņēmējdarbībai raksturīgā un novatoriskā veidā nodrošinot preces un sniedzot pakalpojumus tirgū, un savu peļņu izmanto lielākoties sociāliem mērķiem. Šo uzņēmumu vada atklāti un atbildīgi, un jo īpaši uzņēmuma komercdarbībā iesaista tā darbiniekus, klientus un ieinteresētās personas (Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva – SEC(2011) 1278 final).
14.6.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 183/22 |
Padomes secinājumi (2014. gada 20. maijs) par skolotāju efektīvu izglītību (1)
2014/C 183/05
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ATGĀDINOT ŠĀ JAUTĀJUMA POLITISKO KONTEKSTU, KAS IZKLĀSTĪTS SECINĀJUMU PIELIKUMĀ,
UZSKATA, KA:
1) |
ir plaši atzīts – augstas kvalitātes mācīšana ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, lai sasniegtu veiksmīgus mācību rezultātus, attīstot zināšanas, prasmes, attieksmi un vērtības, kuras audzēkņiem ir nepieciešamas, lai pilnībā realizētu savu potenciālu gan kā atsevišķas personas, gan kā aktīvi sabiedrības un darbaspēka dalībnieki; |
2) |
strauji mainīgā pasaulē attīstās arī skolotāju loma un tas, kas no viņiem tiek sagaidīts, jo skolotāji sastopas ar izaicinājumiem, ko rada nepieciešamība pēc jaunām prasmēm, strauja tehnoloģiju attīstība un pieaugoša sociālā un kultūru daudzveidība, un nepieciešamība gādāt par arvien individualizētāku mācīšanu un īpašām mācīšanās vajadzībām; |
3) |
skolotāju apmācītājiem ir būtiska nozīme, lai uzturētu un uzlabotu mācībspēku kvalitāti. Augstas kvalitātes sākotnējās skolotāju izglītības sniegšana, atbalsts karjeras sākumposmā (“ievadīšana”) un turpmāka profesionāla izaugsme ir būtisks faktors, lai nodrošinātu, ka skolotāja profesijai tiek piesaistīti piemēroti kandidāti un ka skolotājiem piemīt un tie uztur tās attiecīgās prasmes, kuras tiem nepieciešamas, lai efektīvi strādātu mūsdienu klasēs; |
4) |
skolotāju izglītības programmu un darbā pieņemšanas procedūru uzlabošanas nolūkā ir iepriekš jāapzina tās profesionālās prasmes, kuras skolotājiem ir nepieciešamas dažādos savas karjeras posmos. Profesionālo prasmju sistēmas var izmantot ar mērķi palielināt kvalitātes standartus, nosakot tās zināšanas, prasmes un attieksmes, kurām skolotājiem būtu jāpiemīt vai kuras skolotājiem būtu jāapgūst – tostarp profesionālās izglītības un apmācības (PIA) un pieaugošo izglītības jomā. Līdzīgā veidā minētās sistēmas var izmantot skolotāju apmācītāji, kuri sagatavo skolotājus veicamajam uzdevumam; |
ATZĪST, KA:
1) |
nereti jauni skolotāji pamet šo profesiju pāragri – tā ir parādība, kas var novest pie būtiska zaudējuma gan atsevišķām personām, gan sistēmai kopumā. To var risināt ar skolotāju sākotnējās izglītības programmu palīdzību, kuras jau no paša sākuma pienācīgi sagatavo skolotājus, kā arī ar ievadīšanas pasākumiem, darbaudzināšanu un lielākām rūpēm par skolotāju personīgo un profesionālo labklājību; |
2) |
skolotāju izglītība būtu jāuztver kā neatņemama daļa no plašāka politikas mērķa – palielināt šīs profesijas kvalitāti un pievilcību. Tam ir nepieciešama pienācīga atlases, darbā pieņemšanas un noturēšanas politika, efektīva skolotāju sākotnējā izglītība, atbalsts karjeras sākumposmā, profesionāla izglītība un izaugsme visas karjeras laikā, pedagoģiskās atsauksmes par sniegumu un stimuli skolotājiem; |
3) |
skolotāju izglītības programmām – neatkarīgi no tā, vai tās domātas topošajiem skolotājiem pirms karjeras sākšanas vai praktizējošiem skolotājiem saistībā ar viņu turpmāko profesionālo izaugsmi, – vajadzētu būt pietiekoši elastīgām, lai reaģētu uz mācīšanas un mācīšanās izmaiņām. Tām vajadzētu balstīties uz pašu skolotāju pieredzi un censties veicināt starpnozaru un sadarbībā balstītas pieejas, lai izglītības iestādes un skolotāji par savu pienākumu sastāvdaļu uzskatītu sadarbību ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, kolēģiem, vecākiem un darba devējiem; |
4) |
arī digitālās mācīšanās līdzekļu un brīvi pieejamo izglītības resursu straujā paplašināšanās skolotājiem rada nepieciešamību iegūt par tiem pietiekamu izpratni, lai varētu attīstīt attiecīgas digitālās prasmes un tos efektīvi un pienācīgi pielietot apmācībā. Šie jaunie līdzekļi var arī sniegt ieguldījumu, lai visiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas piekļūt augstas kvalitātes izglītībai; |
PIEKRĪT, KA:
1) |
skolotāju sākotnējai izglītībai būtu topošajiem skolotājiem jāsniedz būtiskākās prasmes, kas nepieciešamas augstas kvalitātes mācīšanai, kā arī būtu viņos jāveicina motivācija prasmes apgūt un atjaunināt visā karjeras laikā. Pilnībā ņemot vērā situāciju attiecīgajā valstī, skolotāju sākotnējā izglītībā būtu jāietver ne tikai zināšanas par priekšmetiem un pedagoģiskās prasmes, kuras pastiprina ar integrētiem praktiskas mācīšanas pieredzes posmiem, bet ar to arī būtu jāveicina pašanalīze un strādāšana sadarbībā ar citiem, pielāgošanās darbam multikulturālās klasēs un vadošu pienākumu pieņemšana; |
2) |
konkrēti jautājumi, kuriem skolotāju izglītības programmās būtu jāpiešķir vairāk uzmanības, ietver efektīvas metodes, ar kurām audzēkņiem palīdz apgūt starpdisciplināras prasmes, piemēram, digitālās prasmes, mācīšanos mācīties, uzņēmējdarbību un radošu un kritisku domāšanu, kā arī valodas prasmju stiprināšanu. Turklāt uzmanība būtu pievēršama tam, kā efektīvi atbalstīt atšķirīgas audzēkņu grupas, tostarp audzēkņus ar speciālām vajadzībām un/vai tos, kuri nāk no nelabvēlīgas vides; |
3) |
skolotāju sākotnējā izglītībā varētu izmantot kvalitātes nodrošināšanas pasākumus un regulārus pārskatus, uzsverot prasīto mācību rezultātus sasniegšanu, praktiskās pieredzes kvalitāti un pietiekamu ilgumu un to, lai nodrošinātu mācītā atbilstīgumu; |
4) |
augstākās izglītības iestādes, kurās nodrošina skolotāju sākotnējo izglītību, varētu nostiprināt kā centrus, kuros apmāca gan skolotājus, gan viņu apmācītājus, un kuros veic pētījumus attiecībā uz skolotāju prasmju attīstīšanu un efektīvām mācību un mācīšanās metodēm; |
5) |
skolotāju izglītības sniedzēju un izglītības iestāžu, kā arī darba tirgus un sabiedrības pārstāvju savstarpējs dialogs un partnerības var sniegt vērtīgu ieskatu un idejas, izstrādājot un izpildot skolotāju izglītības programmas. Minētās partnerības var arī veicināt to, lai tiktu sekmēta saskaņotāka pieeja kvalifikācijai, prasmju standartiem un attiecīgai apmācību nodrošināšanai, jo īpaši PIA un pieaugošo izglītības jomās; |
6) |
gan skolotāju sākotnējo izglītību, gan viņu turpmāko profesionālo izaugsmi vajadzētu balstīt uz augstvērtīgiem pētījumiem pedagoģijas jomā, un tām būtu jāpiemēro pieaugušo apmācības metodes, kuru pamatā ir prakses kopienas, e-mācības un mācīšanās no līdzbiedriem. Ar tām būtu jānodrošina, ka skolotājiem ir regulāras iespējas atjaunināt savas zināšanas par priekšmetiem un saņemt atbalstu un apmācību par efektīvām un inovatīvām mācīšanas metodēm, tostarp tām, kuras ir balstītas uz jaunām tehnoloģijām; |
AICINA DALĪBVALSTIS, PIENĀCĪGI IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTI UN INSTITUCIONĀLO AUTONOMIJU UN SASKAŅĀ AR APSTĀKĻIEM KONKRĒTAJĀ VALSTĪ:
1) |
censties nodrošināt, lai skolotāju sākotnējās izglītības programmas sniegtu iespējas topošajiem skolotājiem apgūt visas tās prasmes, kas viņiem nepieciešamas, lai veiksmīgi sāktu strādāt savā profesijā; |
2) |
veicināt, lai tiktu izstrādātas visaptverošas un profesionālas skolotāju prasmju sistēmas (2), kurās nosaka tās prasmes un īpašības, kas skolotājiem nepieciešamas dažādos karjeras posmos vai dažādās mācību situācijās. Šādām sistēmām vajadzētu būt pietiekoši elastīgām, lai reaģētu uz mainīgām prasībām, un tās vajadzētu apspriest sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām; |
3) |
līdzīgā veidā mudināt izveidot profesionālo prasmju sistēmas skolotāju apmācītājiem, nosakot tiem nepieciešamās prasmes un vienlaicīgi stiprinot sadarbību un pieredzes apmaiņu ar līdzbiedriem, un attīstot tādas jomas kā jauno skolotāju darbaudzināšana skolā; |
4) |
turpināt pētīt, kādas ir iespējas veidot ciešāku sadarbību, partnerības un tīklus ar plašu ieinteresēto personu loku skolotāju izglītības programmu izstrādāšanas gaitā; |
5) |
veicināt efektīvu digitālo mācīšanu un mācīšanos, nodrošinot, ka skolotāju apmācītāji un paši skolotāji apgūst digitālās iemaņas pienācīgā līmenī un iemācās, kā palīdzēt audzēkņiem gudri un droši lietot digitālos resursus un kā labāk pārvaldīt individuālus mācību procesus, izmantojot atjauninātas skolotāju izglītības programmas un uzlabotu pieeju kvalitatīviem atvērtiem izglītības resursiem un to pielietojumu; |
6) |
izmantot finansēšanas iespējas, kuras sniedz ES instrumenti, piemēram, Erasmus+ un vajadzības gadījumā Eiropas Sociālais fonds, lai:
|
AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU:
1) |
pēc iespējas labāk izmantot stratēģiskas sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā ET 2020 struktūras saskaņā ar atvērto koordinācijas metodi, lai stiprinātu uz pierādījumiem balstītu politikas veidošanu un izstrādātu un izplatītu veiksmīgu politisko praksi attiecībā uz šādiem aspektiem:
|
2) |
izmantot atbilstošu pētījumu un aptauju rezultātus, piemēram, TALIS (3) rezultātus, lai pievērstos skolotāju un skolu vadītāju uzskatu un viedokļu politiskajai ietekmei uz skolotāju izglītību; |
3) |
ar pētījumu palīdzību noteikt piemērus visefektīvākajām metodēm un praksei, ko skolotāji varētu izmantot, lai audzēkņiem palīdzētu efektīvi plānot mācību iespējas mūsdienu daudzdimensionālajā mācību vidē; |
AICINA KOMISIJU:
1) |
veidot skolotāju kopienas, jo īpaši topošo un nesen darbā pieņemto skolotāju kopienas, izmantojot esošās skolotāju platformas Eiropā, piemēram, eTwinning, lai vēl vairāk attīstītu līdzbiedru sadarbību par mācīšanas praksi ES mērogā; |
2) |
atbalstīt sadarbību ar partneriem, tīkliem un organizācijām, kas var piedāvāt pieredzi un zinātību par to, kā veidot efektīvas skolotāju izglītības programmas, jo īpaši sākotnējās izglītības programmas. |
(1) Šajos secinājumos jēdziens skolotājs ietver skolotājus skolās, profesionālās izglītības un apmācības (PIA) skolotājus un pasniedzējus, kā arī pasniedzējus, kuri apmāca pieaugušos.
Jēdziens skolotāju apmācītāji tiek lietots, lai apzīmētu visus tos, kuri aktīvi veicina studentu pasniedzēju un skolotāju formālo mācīšanos vai nu skolotāju sākotnējās izglītības, vai skolotāju turpmākās profesionālās izaugsmes līmenī.
(2) Ņemot vērā iepriekšējās tematiskās darba grupas skolotāju profesionālās pilnveidošanās jautājumos 2013. gada jūlija ziņojumu (“Atbalsts skolotāju prasmju attīstībai, lai panāktu labākus mācību rezultātus”).
(3) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskais mācīšanas un mācīšanās apsekojums.
PIELIKUMS
Politiskais pamats
1. |
Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. un 166. pants. |
2. |
Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikums (2006. gada 18. decembris) par pamatprasmēm mūžizglītībā (1). |
3. |
Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi (2007. gada 15. novembris) par skolotāju izglītības kvalitātes uzlabošanu (2). |
4. |
Padomes 2009. gada 12. maija secinājumi par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā laikposmam līdz 2020. gadam (“ET 2020”) . |
5. |
Padomes secinājumi (2009. gada 26. novembris) par skolotāju un skolu vadītāju profesionālo pilnveidošanos (3). |
6. |
Briges 2010. gada 7. decembra paziņojums un Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par prioritātēm ciešākai Eiropas sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības jomā laikposmam no 2011. gada līdz 2020. gadam (4). |
7. |
Padomes 2011. gada 28. novembra Rezolūcija par atjaunotu Eiropas izglītības programmu pieaugušajiem (5). |
8. |
Padomes secinājumi (2012. gada 26. novembris) par izglītību un apmācību stratēģijā “Eiropa 2020” – izglītības un apmācības ieguldījums ekonomikas atveseļošanā, izaugsmē un nodarbinātībā (6). |
9. |
Padomes 2013. gada 15. februāra secinājumi par ieguldījumiem izglītībā un apmācībā – atbilde uz paziņojumu “Izglītības pārvērtēšana – ieguldījums prasmēs labāku sociālekonomisko rezultātu sasniegšanai” un 2013. gada izaugsmes pētījumu (7). |
10. |
Padomes secinājumi (2013. gada 25. novembris) par efektīvu izglītības vadību (8). |
11. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā Erasmus+ (9). |
12. |
Padomes secinājumi (2014. gada 24. februāris) par efektīvu un inovatīvu izglītību un apmācību, lai veiktu ieguldījumus prasmēs – atbalsts 2014. gada Eiropas pusgadam (10). |
Citi informatīvi dokumenti
1. |
Komisijas paziņojums (2012. gada 20. novembris) “Izglītības pārvērtēšana – ieguldījums prasmēs labāku sociālekonomisko rezultātu sasniegšanai”. |
2. |
Eurydice 2013. gada pētījums “Pamatdati par skolotājiem un skolu vadītājiem Eiropā”. |
(1) OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.
(2) OV C 300, 12.12.2007., 6. lpp.
(3) OV C 302, 12.12.2009., 6. lpp.
(4) OV C 324, 1.12.2010., 5. lpp.
(5) OV C 372, 20.12.2011., 1. lpp.
(6) OV C 393, 19.12.2012., 5. lpp.
(7) OV C 64, 5.3.2013., 5. lpp.
(8) OV C 30, 1.2.2014., 2. lpp.
14.6.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 183/26 |
Padomes secinājumi (2014. gada 20. maijs) par daudzvalodību un valodu prasmju attīstību
2014/C 183/06
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ŅEMOT VĒRĀ:
— |
Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. un 166. pantu, |
— |
Barselonas Eiropadomes 2002. gada 15. un 16. marta sanāksmes secinājumus, kuros ir pausts aicinājums rīkoties, “lai uzlabotu pamatprasmes, konkrēti – jau no agras bērnības mācot vismaz divas svešvalodas”, kā arī izstrādāt valodas prasmes rādītāju (1), |
— |
Padomes 2006. gada 19. maija secinājumus, kuros ir definēti Eiropas valodas prasmes rādītāja principi (2), |
— |
Padomes 2009. gada 12. maija secinājumus par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”), kuros uzsvērts, cik būtiski ir nostiprināt valodu prasmi (3), |
— |
Padomes 2011. gada 28. un 29. novembra sanāksmes secinājumus par valodu prasmēm mobilitātes veicināšanai, kuros ir uzsvērts, cik svarīga ir laba svešvalodu prasme kā pamatprasme, kas ir būtiska sekmīgām gaitām modernā pasaulē un darba tirgū (4), |
— |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido programmu “Erasmus +”, kura ietver arī mērķi uzlabot valodu mācīšanu un mācīšanos (5), |
UN JO ĪPAŠI:
— |
Padomes 2008. gada 22. maija secinājumus par daudzvalodību, kuros dalībvalstis ir aicinātas strādāt kopā, lai uzlabotu Eiropas sadarbību daudzvalodības jomā, un veikt pienācīgus pasākumus, lai uzlabotu valodu efektīvu pasniegšanu (6), |
— |
Padomes Rezolūciju (2008. gada 21. novembris) par Eiropas daudzvalodības stratēģiju, kurā dalībvalstis ir aicinātas veicināt daudzvalodību, lai sekmētu konkurētspēju, mobilitāti un nodarbināmību, un daudzvalodību kā līdzekli kultūru dialoga stiprināšanai (7), |
ŅEMOT VĒRĀ, KA:
1. |
Valodu daudzveidība ir Eiropas kultūras un kultūru dialoga viens no galvenajiem elementiem, un ka spēja sazināties valodā, kas nav dzimtā valoda, ir atzīta par vienu no pamatprasmēm, kuru pilsoņiem būtu jācenšas iegūt (8). |
2. |
Valodu kopaina Eiropas Savienībā ir sarežģīta un daudzveidīga, to raksturo tas, ka valstiski faktori ietekmē valodu mācīšanos un mācīšanu, un attiecībā uz tām pastāv ievērojamas atšķirības tiesību aktos un praksē. |
3. |
Valodu prasmes veicina Eiropas pilsoņu, it īpaši jauniešu, mobilitāti, nodarbināmību un personisko pilnveidošanos atbilstīgi izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem. |
4. |
Daudzu Eiropas jauniešu valodu prasmes līmeni varētu uzlabot, un, neraugoties uz zināmu uzlabojumu pēdējo desmitgažu laikā, valstīs joprojām pastāv ievērojamas atšķirības attiecībā uz valodu mācīšanās iespējām. |
5. |
Tā kā klasiskās valodas, piemēram, sengrieķu un latīņu valodas, ir daudzu moderno valodu pamatā, šo valodu studijas var sekmēt valodu mācīšanos, kā arī veicināt mūsu kopīgā mantojuma ilgtspēju. |
PIEKRĪT, KA:
1. |
ES un dalībvalstīm būtu jānovērtē progress, kas panākts valodu prasmju attīstībā, katrai valstij dodot ieguldījumu šajā progresā saskaņā ar attiecīgās valsts kopsakarībām un apstākļiem. |
2. |
Valodu prasmju novērtējums varētu palīdzēt veicināt daudzvalodību un valodu efektīvu mācīšanu un mācīšanos skolā. |
3. |
Šādu novērtējumu varētu veikt, pamatojoties uz pielikumā izklāstītajiem kritērijiem, un tam būtu jāattiecas uz visām četrām valodu prasmēm: lasīšanu, rakstīšanu, klausīšanos un runāšanu. |
4. |
Novērtējums varētu:
|
AICINA DALĪBVALSTIS, PIENĀCĪGI IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU UN SASKAŅĀ AR VALSTS APSTĀKĻIEM:
1. |
Pieņemt un uzlabot pasākumus, kuru mērķis ir veicināt daudzvalodību un uzlabot valodu mācīšanās un mācīšanas kvalitāti un efektivitāti, tostarp no agras bērnības papildus galvenajai(-ām) mācību valodai(-ām) mācot vismaz divas valodas un izpētot, kādas ir iespējas piemērot inovatīvas pieejas valodu prasmju attīstībai. |
2. |
Censties izstrādāt piemērotas metodes valodas prasmes novērtēšanai saskaņā ar pielikumu. |
3. |
Izstrādāt pasākumus, lai migrantu izcelsmes bērnus un pieaugušos atbalstītu uzņēmējas valsts valodas(-u) apguvē. |
4. |
Izmantot programmas “Erasmus +” un Eiropas strukturālo un investīciju fondu dotās iespējas, lai sasniegtu šos mērķus. |
5. |
Plašāk izmantot Eiropas pārredzamības instrumentus un iniciatīvas, kas izstrādāti, lai atbalstītu un veicinātu valodu mācīšanos, piemēram, Eiropas vienoto valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmu, Kopienas sistēmu kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai (Europass), Eiropas valodu portfeli un Eiropas valodu marķējumu. |
AICINA DALĪBVALSTIS AR KOMISIJAS ATBALSTU:
1. |
Apmainīties ar pieredzi un paraugpraksi, izmantojot atvērto koordinācijas metodi, lai uzlabotu valodu mācīšanās un mācīšanas efektivitāti un kvalitāti. |
2. |
Atzīt neformālās un ikdienējās mācīšanās nozīmi valodu apguvē, izpētot iespējas, kā atzīt un validēt valodu prasmes, kas iegūtas šādā veidā, saskaņā ar Padomes 2012. gada Ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (10). |
3. |
Izpētīt iespējas, kā palielināt valodu mācīšanās pievilcību un nodrošināt stingrāku apņēmību mācīties valodas, tostarp izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un atvērtos izglītības resursus, lai samazinātu to apguvēju skaitu, kuri pārtrauc mācīties valodu, pirms tie ir sasnieguši pietiekamu prasmes līmeni. |
AICINA KOMISIJU:
1. |
Izpētīt iespējas, kā novērtēt valodu prasmes dalībvalstīs, tostarp izmantojot valsts datus, ja tie ir pieejami, ar dalībvalstu ekspertu grupas atbalstu un sadarbībā ar Rādītāju un kritēriju pastāvīgo darba grupu. |
2. |
Eiropas Statistikas sistēmas ietvaros un lai uzlabotu salīdzināmību, kopā ar dalībvalstīm un Eurostat izpētīt veidus, kā papildināt esošos ES datus par to skolēnu skaitu vidējās izglītības posmā, kuri mācās trešo valodu (11), saskaņā ar vērienīgo Barselonas mērķi un ET 2020 sistēmu. |
3. |
Turpināt un uzlabot sadarbību ar citām organizācijām, kas darbojas šajā jomā, piemēram, ar Eiropas Padomi un tās Eiropas Moderno valodu centru. |
(1) SN 100/1/02 REV 1, 19. lpp., 44. punkta 2. ievilkums.
(2) OV C 172, 25.7.2006., 1. lpp.
(3) OV C 119, 28.5.2009., 2. lpp.
(4) OV C 372, 20.12.2011., 27. lpp.
(5) OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.
(6) OV C 140, 6.6.2008., 14. lpp.
(7) OV C 320, 16.12.2008., 1. lpp.
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums (2006. gada 18. decembris) par pamatprasmēm mūžizglītībā (OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).
(10) OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.
(11) Trešā valoda var būt jebkura modernā valoda, kuru māca skolā. Turklāt dalībvalstis var izvēlēties norādīt tādu skolēnu skaita procentuālo daļu, kuru trešā valoda ir sengrieķu un/vai latīņu valoda. Citi dati, kurus varētu apkopot, ietver mācīto valodu skaitu un informāciju par to, vai tās ir obligātas vai fakultatīvas.
PIELIKUMS
Valodu prasmju novērtējums
Valodas prasmju novērtējuma pamatā ir:
Tādu skolēnu skaita procentuālā daļa, kuri ir 15 gadus veci vai – attiecīgā gadījumā atkarībā no valsts apstākļiem – 14 vai 16 gadus veci (1)un kuri ir sasnieguši autonoma lietotāja līmeni otrajā apgūstamajā valodā (2).
Apzīmējums “autonoms lietotājs” atbilst vismaz B1 līmenim, kas definēts Eiropas vienotajā valodu prasmes atsauces sistēmā (CEFR) (3).
Datus varētu vākt, veicot ES mēroga pētījumu, kurā vērtē otrās(-o) valodas(-u) prasmes līmeni izglītības sistēmās, un tos varētu iesniegt tā, lai nodrošinātu maksimālu salīdzināmību. Tā vietā var izmantot valsts datus, ar noteikumu, ka tie ir saderīgi ar CEFR.
Valstu rezultāti tiek apkopoti kā četru komponentu – lasīšanas, rakstīšanas, klausīšanās un runāšanas – aritmētiskais vidējais rādītājs. Rezultāts ir šo valstu rezultātu vidējais svērtais rādītājs, kurā tiek ņemts vērā valsts iedzīvotāju skaits.
(1) Tiks nodrošināta datu maksimāla salīdzināmība.
(2) Galvenā(-ās) mācību valoda(-as) ir pirmā(-ās) valoda(-as), savukārt no papildu valodām tā, kuru māca visplašāk, tiek uzskatīta par otro apgūstamo valodu. Katra dalībvalsts var noteikt, kādas valodas tās gadījumā jāuzskata par pirmajām un otrajām valodām.
Tikai ES oficiālās valodas var uzskatīt par otrajām valodām.
(3) B1 (autonoms lietotājs) tiek definēts šādi:
Galvenajos vilcienos var saprast skaidru standarta informāciju par tuvu pazīstamām lietām, ar kurām regulāri sastopas darbā, skolā, brīvajā laikā u. tml. Spēj tikt galā lielākajā daļā situāciju, kas var rasties, ceļojot valstī, kurā runā attiecīgajā valodā. Spēj sagatavot vienkāršu, saistītu tekstu par labi pazīstamiem vai interesējošiem tematiem. Spēj aprakstīt savu pieredzi un notikumus, sapņus, cerības un mērķus, kā arī īsumā pamatot un izskaidrot viedokli un plānus.
14.6.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 183/30 |
Padomes secinājumi (2014. gada 20. maijs) par kvalitātes nodrošināšanu izglītības un apmācības atbalstam
2014/C 183/07
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ATGĀDINOT ŠO SECINĀJUMU POLITISKO PAMATOJUMU, KĀ IZKLĀSTĪTS PIEVIENOTAJĀ PIELIKUMĀ,
ATZINĪGI VĒRTĒ:
panākumus, kas gūti, Eiropas izglītības un apmācības sistēmās izstrādājot nepārtrauktas kvalitātes uzlabošanas kultūru, – kaut arī šie panākumi atšķiras, ņemot vērā dažādās sākotnējās situācijas, – un kas izcelti vairākos nesenos Komisijas ziņojumos (1).
UZSKATA, KA:
1. |
ES izglītības un apmācības sistēmas ir galvenie labāku darbvietu, spēcīgākas izaugsmes un konkurētspējas virzītājspēki, un tās saskaras ar būtiskiem uzdevumiem, ko var palīdzēt atrisināt ar nepārtrauktu kvalitātes uzlabošanu. Minēto uzdevumu vidū ir šādi: paplašināt piekļuvi, samazināt mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu un uzlabot rādītājus attiecībā uz mācību turpināšanu, atbalstīt novatorisku mācīšanos un nodrošināt to, ka audzēkņi neatkarīgi no viņu sociālās un ekonomiskās izcelsmes apgūst zināšanas, prasmes un kompetences, kas vajadzīgas saistībā ar visiem atvērtu sabiedrību, aktīvu pilsoniskumu, mūžizglītību un nodarbināmību. |
2. |
Kvalitātes nodrošināšanas mehānismiem var būt liela nozīme, palīdzot izglītības un apmācības iestādēm un politikas veidotājiem risināt minētās problēmas, lai nodrošinātu, ka izglītības un apmācības sistēmu un atsevišķu iestāžu kvalitāte atbilst paredzētajiem mērķiem. Kvalitātes nodrošināšanas kā daļa no valdību un iestāžu pasākumu kopuma palielina pārredzamību un stiprina uzticēšanos zināšanu, prasmju, kompetenču un kvalifikāciju piemērotībai un kvalitātei, kas, savukārt, balstās uz uzticēšanos izglītības un apmācības iestāžu un piedāvātāju kvalitātei. |
3. |
Eiropas kvalitātes nodrošināšanas instrumenti kopā ar Eiropas kvalifikāciju sistēmu (EQF), Eiropas Augstākās izglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūru un ar tām saistītajām valstu kvalifikāciju sistēmām ir palīdzējuši izglītības un apmācības iestādēs veidot kvalitātes kultūru, kas, savukārt, ir atvieglojusi mācīšanos un darbaspēka mobilitāti pāri robežām un starp sistēmām. |
4. |
Ņemot vērā pieredzi, kas gūta augstākajā izglītībā, profesionālajā izglītībā un apmācībā (PIA), elastīgi kvalitātes nodrošināšanas mehānismi var sekmēt kvalitātes uzlabošanu saistībā ar formālo un neformālo mācīšanos visās izglītības un apmācības nozarēs, kā arī iekļaut tādas jaunas parādības kā brīvi pieejamie izglītības resursi un pārrobežu izglītība, tostarp franšīzē nodota izglītība (2). |
PIEKRĪT, KA:
1. |
Pastāv ievērojamas iespējas nākt klajā ar efektīvākām pieejām, ar kurām visās izglītības un apmācības nozarēs var nodrošināt kvalitāti un kurās, atsakoties no “kontrolsaraksta” pieejas, notiek pāreja uz tādu patiesi ieskaņojušos kvalitātes uzlabošanas kultūru izglītībā un apmācībā, kas var paaugstināt standartus un uzlabot apmācības rezultātus. |
2. |
Ar kvalitātes nodrošināšanu saistībā ar nepārtrauktu kvalitātes uzlabošanu būtu jāatbalsta izglītības un apmācības sistēmu reformas saskaņā ar ES un valstu reformu programmām. |
3. |
Augstākās izglītības jomā kvalitātes nodrošināšana, jo īpaši iekšējā kvalitātes nodrošināšana, arvien efektīvāk palīdz augstākās izglītības iestādēm sasniegt to mērķus. Ārējā kvalitātes nodrošināšana dalībvalstīs atšķiras atkarībā no valstu vajadzībām un apstākļiem, un programmu akreditācija un iestāžu līmeņa novērtējums ir starp tiem pasākumiem, ar kuriem tiek sekmēta uzticēšanās un uzlaboti standarti. Tendence ārējā kvalitātes nodrošināšanā, ar ko tiek veikta pāreja uz iestāžu līmeņa novērtējumu, pieaug, un tā ļauj augstākās izglītības iestādēm pielāgot savu piedāvājumu elastīgākā veidā, kas atbilstu minēto iestāžu, audzēkņu, darba tirgus un sabiedrības vajadzībām. |
4. |
Pārrobežu sadarbība kvalitātes nodrošināšanas jautājumā ir ļoti būtiska, lai veidotu uzticēšanos un paaugstinātu kvalitātes standartus, atbalstītu mācību mobilitāti, uzlabotu apstākļus kopīgām programmām un palīdzētu pārrobežu un franšīzē nodotai augstākajai izglītībai darboties raiti. Dodot kvalitātes nodrošināšanas aģentūrām iespējas piedāvāt pārrobežu kvalitātes nodrošināšanu ar Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistra (EQAR) starpniecību, vienlaikus saglabājot atbilstību valsts prasībām, būtu jāpalīdz stimulēt Eiropas aspektu kvalitātes nodrošināšanā un atvieglot pārrobežu novērtējumu un vienkāršākas procedūras kopīgām programmām. |
5. |
Attiecībā uz profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomu – EQAVET (3) sistēmā izstrādātie ievirzes instrumenti un mācību materiāli ir atbalstījuši dalībvalstu panākumus kvalitātes kultūras jomā, un lielākā daļa dalībvalstu jau ir īstenojušas vai pašlaik izstrādā valsts kvalitātes nodrošināšanas pieeju, kas atbilst EQAVET. Būtu jāpieliek lielāki centieni, lai nodrošinātu, ka saistībā ar kvalitātes nodrošināšanas mehānismiem vairāk ņem vērā mācīšanās rezultātus un ka tajos iekļauj neformālo mācīšanos un mācīšanos darbavietā vai nu formālā vai neformālā ceļā, atbilstoši apstākļiem valstī. |
6. |
Pieredzi, kas gūta ar EQAVET, varētu izmantot par pamatu, izstrādājot visaptverošu kvalitātes nodrošināšanas pieeju pieaugušo mācīšanās jomā. |
7. |
Arī lielāka pārredzamība starp kvalitātes nodrošināšanu dažādās nozarēs un neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas kārtību, tostarp visām tiešsaistes mācīšanās formām, palīdzētu veidot uzticēšanos un atbalstītu savienojamību nozaru un valstu mērogā. |
AICINA DALĪBVALSTIS, SASKAŅĀ AR TO VALSTS PRAKSI UN PIENĀCĪGI ŅEMOT VĒRĀ SUBSIDIARITĀTI, SADARBOTIES AR ATTIECĪGAJĀM IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM, LAI:
1. |
Izstrādātu un popularizētu kvalitātes uzlabošanas kultūru visā izglītības un apmācības jomā, lai palielinātu audzēkņu apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču kvalitāti, kā arī mācību procesa kvalitāti, un lietderīgi izmantotu tos Eiropas instrumentus, kas ir saistīti ar kvalitātes nodrošināšanu. |
2. |
Nostiprinātu kvalitātes nodrošināšanas mehānismu spējas, lai ar tiem varētu regulēt pašlaik aktuālos un turpmākos pavērsienus izglītības un apmācības jomā, piemēram, visus tiešsaistes mācību veidus, un nodrošināt, lai kvalitātes nodrošināšanas struktūrām šajā sakarā būtu pietiekami elastīgas kompetences jomas. |
3. |
Nodrošinātu lielāku pārredzamību attiecībā uz kvalitātes izvērtējumu rezultātiem. |
4. |
Izmantotu ar programmu Erasmus+ sniegtās finansēšanas iespējas, lai izveidotu novatoriskus transnacionālus projektus, ar kuriem palielina kvalitātes nodrošināšanas spējas atbalstīt ilgtspējīgu reformu procesu izglītībā un apmācībā visā Eiropas Savienībā, un vajadzības gadījumā izmantotu Eiropas strukturālos un investīciju fondus, lai mudinātu attīstīt kvalitatīvas izglītības un apmācības sistēmas. |
5. |
Ar kvalitātes nodrošināšanu mudinātu uz kvalitatīvas mācīšanas sekmēšanu izglītībā un apmācībā. |
6. |
Saistībā ar Boloņas procesu atbalstītu standartu un pamatnostādņu Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai notiekošo pārskatīšanu, lai uzlabotu to saprotamību, piemērojamību un derīgumu, tostarp to darbības jomu, uzsvaru liekot uz kvalitātes standartu paaugstināšanu. |
7. |
Vajadzības gadījumā mudinātu uz pārrobežu sadarbību starp kvalitātes nodrošināšanas struktūrām visās nozarēs un attiecībā uz visiem izglītības un apmācības veidiem. |
8. |
Ar valsts kvalitātes nodrošināšanas aģentūru atbalstu nodrošinātu tādas izglītības kvalitāti, ko sniedz augstākās izglītības iestādes, kurām ir filiāles un franšīzē nodoti kursi ārvalstīs, pastiprinot sadarbību starp kvalitātes nodrošināšanas aģentūrām nosūtītājās valstīs un saņēmējās valstīs vai ļaujot EQAR reģistrētām aģentūrām novērtēt iestādes, kas sniedz pārrobežu vai franšīzē nodotu nodrošinājumu, lai kliedētu ar kvalitāti saistītas bažas un mudinātu veikt pārrobežu sadarbību un savstarpēju mācīšanos. |
9. |
Turpinātu īstenot EQAVET sistēmu, lai izveidotu kvalitātes nodrošināšanas kultūru dalībvalstīs un to starpā, tostarp PIA sniedzēju līmenī, jo īpaši – līdz 2015. gada beigām valsts līmenī saskaņā ar Briges paziņojumu tiecoties izveidot kopēju kvalitātes nodrošināšanas sistēmu PIA sniedzējiem, kas attiektos uz PIA mācīšanos skolā un mācīšanos darbavietā, atbilstoši apstākļiem valstī. |
10. |
Nodrošinātu, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, pasākumi un instrumenti tiek regulāri novērtēti, lai uzlabotu to pastāvīgu attīstību un efektivitāti. |
AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU, IEVĒROJOT DAŽĀDO NOZARU ĪPAŠĀS IEZĪMES UN VAJADZĪBAS UN VALSTU APSTĀKĻUS:
1. |
Turpināt veicināt pārredzamību un papildināmību starp sektoru kvalitātes nodrošināšanas pieejām, pamatojoties uz Eiropas kvalitātes nodrošināšanas principiem mūžizglītības izpratnē un ar mērķi nodrošināt kvalitatīvus rezultātus audzēkņiem un uzlabot iespējas pāriet no vienas izglītības un apmācības nozares citā. Turpmāka attīstība varētu iekļaut:
|
2. |
Izmantot kvalitātes nodrošināšanas potenciālu, lai stiprinātu tādu valsts kvalifikāciju sistēmu īstenošanu, kas ir saistītas ar EQF. |
3. |
Izmantot notiekošo darbu saistībā ar Boloņas procesu augstākajā izglītībā ar mērķi izmantot kvalitātes nodrošināšanas potenciālu savstarpējas uzticēšanās un pārredzamības stiprināšanai kā pamatu virzībai uz to, lai visas attiecīgās kvalifikācijas tiktu vieglāk atzītas. |
4. |
Ņemot vērā augstākās izglītības jomā gūto pieredzi, censties palielināt kvalitātes nodrošināšanas mehānismu pārrobežu pārredzamību citās nozarēs un citos izglītības un apmācības līmeņos. |
5. |
Izpētīt kvalitātes nodrošināšanas mehānismus, lai varētu labāk risināt jautājumus, kas saistīti ar neformālo mācīšanos un mācīšanos darbavietā atbilstoši apstākļiem valstī, vajadzības gadījumā citu starpā izmantojot EQAVET sistēmu. |
6. |
Turpināt pētīt attiecīgus kvalitātes nodrošināšanas jautājumus, kas saistīti ar visiem tiešsaistes mācību veidiem, piemēram, jaunu mācību formu izvērtēšanu un sertifikāciju. |
7. |
Jo īpaši ņemot vērā Komisijas neseno vērtējuma ziņojumu par EQF un tās progresa ziņojumus par kvalitātes nodrošināšanu PIA un augstākajā izglītībā (6), censties uzlabot EQAVET un Eiropas instrumentus kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā, un panākt to ciešāku koordinēšanu, jo īpaši ar apmācību rezultātos balstītas pieejas iestrādāšanu un izmantojot tādus pārredzamības instrumentus kā EQF, Europass un Eiropas kredītpunktu sistēma. |
8. |
Saistībā ar atvērto koordinācijas metodi izmantot dalībvalstu iespēju stiprināt valstu kvalitātes nodrošināšanas noteikumus un iniciatīvas pirmskolas, skolas un pieaugušo izglītībā, ņemot vērā citos sektoros gūto pieredzi. |
9. |
Turpināt veicināt starptautiska līmeņa sadarbību kvalitātes nodrošināšanas jomā visās nozarēs, sadarbojoties ar starptautiskām organizācijām, piedaloties politiskā dialogā ar svarīgākajiem starptautiskajiem partneriem un izmantojot partnerības ar iestādēm visā pasaulē. |
AICINA KOMISIJU:
1. |
Turpināt uzlabot tādu ES pārredzamības instrumentu savstarpējo sasaisti un sinerģijas, kuri sekmē kvalitātes nodrošināšanu, atzīšanu un mobilitāti, cenšoties turpināt palielināt šādu instrumentu papildināmību un tuvināšanu, tostarp izvērtējot apspriedēs par Eiropas prasmju un kvalifikāciju telpas izveidi pausto. |
2. |
Turpināt stiprināt pieredzes apmaiņu, izmantojot Eiropas sadarbību kvalitātes nodrošināšanai visos sektoros, tostarp ar atbalstu, ko sniedz Erasmus+ programmas finansējums. |
3. |
Pētīt veidus, kā atbalstīt dalībvalstis, lai tās ieviestu tādus savus kvalitātes nodrošināšanas mehānismus, kas veicina dažādas mācīšanas un mācīšanās formas, vai kurus var piemērot dažādām izglītības un apmācības nozarēm un līmeņiem. |
(1) Skatīt pielikumu (“Citi informatīvi dokumenti”).
(2) Pārrobežu izglītība aptver augstākās izglītības pakalpojumu sniegšanu ārvalstīs, izmantojot augstskolu filiāles vai franšīzes vai validēšanas nolīgumus, ko noslēgusi sniedzēja iestāde un saņēmēja iestāde.
(3) Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūra profesionālajai izglītībai un apmācībai (PIA).
(4) Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma augstākajā izglītībā.
(5) Eiropas kredītpunktu sistēma PIA jomā.
(6) Skatīt pielikumu.
PIELIKUMS
Politiskais konteksts
1. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums (2001. gada 12. februāris) par Eiropas sadarbību kvalitātes novērtēšanā skolu izglītībā (1). |
2. |
Standarti un pamatnostādnes kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā, ko pieņēma 2005. gadā, un apņemšanās tās pārskatīt, ko pauda ministri, kuri apmeklēja Boloņas ministru konferenci 2012. gada 26. un 27. aprīlī Bukarestē. |
3. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums (2006. gada 15. februāris) par Eiropas sadarbību augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanā (2). |
4. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums (2008. gada 23. aprīlis) par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai, jo īpaši tā III pielikumā ietvertie kopējie kvalitātes nodrošināšanas principi augstākajā izglītībā un profesionālajā izglītībā un apmācībā (3). |
5. |
Padomes 2009. gada 12. maija secinājumi par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā laikposmam līdz 2020. gadam (“ET 2020”) (4). |
6. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums (2009. gada 18. jūnijs) par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras izveidošanu profesionālajai izglītībai un apmācībām (5). |
7. |
Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2010. gada 19. novembra secinājumi par prioritātēm ciešākai Eiropas sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības jomā laikposmam no 2011. gada līdz 2020. gadam (6). |
8. |
Padomes 2011. gada 28. novembra secinājumi par augstākās izglītības modernizēšanu (7). |
9. |
Padomes 2011. gada 28. novembra Rezolūcija par atjaunotu Eiropas izglītības programmu pieaugušajiem (8). |
10. |
Padomes Ieteikums (2012. gada 20. decembris) par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (9). |
11. |
Padomes 2013. gada 15. februāra secinājumi par ieguldījumiem izglītībā un apmācībā – atbilde uz paziņojumu “Izglītības pārvērtēšana – ieguldījums prasmēs labāku sociālekonomisko rezultātu sasniegšanai” un 2013. gada izaugsmes pētījumu (10). |
12. |
Padomes 2013. gada 25. novembra secinājumi par Eiropas augstākās izglītības globālajiem aspektiem (11). |
13. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus +” (12). |
14. |
Padomes 2014. gada 24. februāra secinājumi: efektīva un inovatīva izglītība un apmācība, lai veiktu ieguldījumus prasmēs – atbalsts 2014. gada Eiropas pusgadam (13). |
Citi informatīvi dokumenti
1. |
Eiropas 2000. gada maija ziņojums par skolu izglītības kvalitāti – sešpadsmit kvalitātes rādītāji. |
2. |
Eurydice pētījums – novērtējums par skolām, kas nodrošina obligāto izglītību Eiropā, 2004. gads. |
3. |
Augstākās izglītības modernizācijas augsta līmeņa darba grupas 2013. gada jūnija ziņojums par mācīšanas un mācīšanās kvalitātes uzlabošanu Eiropas augstākās izglītības iestādēs. |
4. |
2013. gada pētījums par kvalitātes nodrošināšanu pieaugušo izglītībā un Tematiskās darba grupas 2013. gada 24. oktobra ziņojums par pieaugušo izglītības kvalitāti. |
5. |
Eiropas Parlamentam un Padomei adresētais Komisijas 2013. gada 19. decembra ziņojums par Eiropas Kvalifikāciju sistēmas (EQF) novērtējumu attiecībā uz to, kā tiek īstenots Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikums par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai. |
6. |
Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai adresētais Komisijas 2014. gada 28. janvāra ziņojums par kvalitātes nodrošināšanas sekmēm augstākās izglītības jomā. |
7. |
Eiropas Parlamentam un Padomei adresētais Komisijas 2014. gada 28. janvāra ziņojums par to, kā tiek īstenots Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums (2009. gada 18. jūnijs) par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras izveidošanu profesionālajai izglītībai un apmācībām. |
(1) OV L 60, 1.3.2001., 51. lpp.
(2) OV L 64, 4.3.2006., 60. lpp.
(3) OV C 111, 6.5.2008., 7. lpp.
(4) OV C 119, 28.5.2009., 2. lpp.
(5) OV C 155, 8.7.2009., 1. lpp.
(6) OV C 324, 1.12.2010., 5. lpp.
(7) OV C 372, 20.12.2011., 36. lpp.
(8) OV C 372, 20.12.2011., 1. lpp.
(9) OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.
(10) OV C 64, 5.3.2013., 5. lpp.
(11) OV C 28, 31.1.2014., 2. lpp.
14.6.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 183/36 |
Padomes secinājumi (2014. gada 21. maijs) par kultūras mantojumu kā stratēģisku resursu ilgtspējīgai Eiropai
2014/C 183/08
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ATZĪSTOT, KA:
1. |
Līgumā paredzēts, ka Savienība nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēšanu. |
2. |
Kultūras mantojums ietver no pagātnes mantotos resursus visās formās un aspektos – materiālus, nemateriālus un digitālus (tos, kas ir digitāli jau no paša sākuma, un tos, kas ir digitalizēti), tostarp pieminekļus, vēsturiskas vietas, ainavas, prasmes, paražas, zināšanas un cilvēka radošo spēju izpausmes, kā arī kolekcijas, ko saglabā un apsaimnieko tādas publiskās un privātās struktūras kā muzeji, bibliotēkas un arhīvi. Tas ir izveidojies cilvēku un vietu mijiedarbības rezultātā laika gaitā, un tas pastāvīgi attīstās. Šiem resursiem no kultūras, vides, sociālā un ekonomiskā viedokļa ir liela sabiedriska vērtība, un tādēļ to ilgtspējīga apsaimniekošana ir stratēģiska izvēle 21. gadsimtam. |
3. |
Kultūras mantojums ir būtiska vērtība Eiropai un ir nozīmīga Eiropas projekta sastāvdaļa. |
4. |
Kultūras mantojums kā neatjaunojams avots, kas ir unikāls, neaizvietojams un savstarpēji neapmaināms, pašlaik saskaras ar nopietnām problēmām, kas ir saistītas ar kultūras, vides, sociālām, ekonomiskām un tehnoloģiskām pārmaiņām, kuras ietekmē visas mūsdienu dzīves jomas. |
UZSVEROT, KA:
5. |
Kultūras mantojumam ir būtiska nozīme sociālā kapitāla radīšanā un vairošanā, jo tas spēj:
|
6. |
Kultūras mantojumam ir nozīmīga ekonomiska ietekme, tostarp kā neatņemamai kultūras un radošo nozaru sastāvdaļai, jo cita starpā tas:
|
7. |
Kultūras mantojumam ir konkrēta nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā attiecībā uz “viedu, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi”, jo tam ir sociāla un ekonomiska ietekme un tas veicina ilgtspējību vides jomā. |
8. |
Kultūras mantojums skar vairākas sabiedriskās politikas jomas, ne tikai kultūru, piemēram, politikas jomas, kas ir saistītas ar reģionālo attīstību, sociālo kohēziju, lauksaimniecību, jūrlietām, vidi, tūrismu, izglītību, digitalizācijas programmu, pētniecību un inovācijas. Šīm politikas jomām ir tieša vai netieša ietekme uz kultūras mantojumu, un vienlaikus kultūras mantojums sniedz lielas iespējas to mērķu sasniegšanai. Tāpēc šīs iespējas būtu pilnībā jāatzīst un jāattīsta. |
AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU SAVĀS KOMPETENČU JOMĀS UN PIENĀCĪGI IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU:
9. |
Atzīt kultūras mantojuma nepārejošo vērtību un izmantot iespējas, ko sniedz kultūra un kultūras mantojums kā kopīgs stratēģisks resurss tādas sabiedrības attīstībai, kuras pamatā ir demokrātiskas, ētiskas, estētiskas un ekoloģiskas vērtības, jo īpaši krīzes brīdī. |
10. |
Pastiprināt dialogu ar kultūras mantojuma ieinteresētajām personām, lai paredzētu un īstenotu saskaņotu politiku un darbības kultūras mantojuma ilgtspējīgai apsaimniekošanai un attīstībai, kā arī sekmētu sadarbību ar starptautiskām un starpvaldību organizācijām, jo īpaši ar Eiropas Padomi. |
11. |
Mobilizēt pieejamos resursus, lai atbalstītu, stiprinātu un veicinātu kultūras mantojumu, izmantojot integrētu, visaptverošu pieeju, vienlaikus ņemot vērā tā kultūras, ekonomiskos, sociālos, vides un zinātniskos aspektus. |
12. |
Veicināt kultūras mantojuma iekļaušanu valsts un Eiropas politikā. |
13. |
Apzināt un veidot starp ES un valstu sabiedriskās politikas jomām radītās sinerģijas ne vien attiecībā uz kultūras politiku, bet arī, piemēram, reģionālo attīstību, kohēziju, lauksaimniecību, jūrlietas, vidi, enerģētiku un klimata pārmaiņām, tūrismu, izglītību, pētniecību un inovācijām, lai radītu pievienotu vērtību. |
14. |
Ja iespējams, uzlabot piekļuvi finansējumam, pilnībā izmantot publiskajam un privātajam sektoram pieejamās programmas un mudināt ieguldīt kultūras mantojumā kā daļā no integrētām stratēģijām ilgtspējīgai vietējai un reģionālajai attīstībai pieejamajās valstu un ES programmās, kā arī ES struktūrfondos saskaņā ar partnerattiecību nolīgumiem. |
15. |
Turpināt atbalstīt ES rīcību attiecībā uz Eiropas mantojuma zīmi (1). |
16. |
Arī turpmāk veicināt izglītību par kultūras mantojumu, uzlabot sabiedrības informētību par kultūras mantojuma sniegtajām iespējām ilgtspējīgas attīstības jomā un veicināt sabiedrības, jo īpaši bērnu un jauniešu, līdzdalību tajā, sadarbojoties ar pilsonisko sabiedrību. |
17. |
Uzlabot kvalitatīvu pierādījumu un kvantitatīvu datu, tostarp statistikas datu, par kultūras mantojumu apkopošanu un analīzi. |
18. |
Mudināt finansēt, izstrādāt un izplatīt digitālo kultūras saturu, kā arī tādu novatorisku, ar mantojumu saistītu pakalpojumu pieejamību, kuriem piemīt kultūras un izglītības vērtība iedzīvotājiem, un veicināt piekļuvi minētajiem digitālajiem mantojuma resursiem un pakalpojumiem, tostarp izmantojot Europeana. |
AICINA DALĪBVALSTIS:
19. |
Veicināt ilgtermiņa politikas modeļus mantojuma jomā, kuru pamatā ir pierādījumi un kurus virza sabiedrība un iedzīvotāji. |
20. |
Stiprināt kultūras mantojuma nozīmi ilgtspējīgā attīstībā, galveno uzmanību pievēršot projektiem pilsētvides un lauku plānošanas, pārveidošanas un atjaunošanas jomā. |
21. |
Mudināt veidot tīklus un partnerību starp kultūras mantojumu un citām politikas jomām, starp publiskajiem un privātajiem dalībniekiem visās attiecīgajās nozarēs un visos pārvaldības līmeņos. |
22. |
Apsvērt iespēju kultūras mantojumu iekļaut nākamajā Padomes darba plānā kultūras jomā, ko īstenos pēc 2015 gada. |
23. |
Pastiprināt pārrobežu, starpreģionu un starptautisku sadarbību kultūras mantojuma jautājumos ar attiecīgajām ieinteresētajām personām. |
24. |
Veicināt tradicionālās zināšanas un prasmes, kas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu kultūras mantojuma ilgtspējīgu apsaimniekošanu un attīstību, un kas būtu jānodod turpmākām paaudzēm, lai pilnveidotu cilvēkkapitālu un nodrošinātu Eiropas kultūras vērtību nepārtrauktu aizsardzību un pieejamību. |
25. |
Turpināt sadarboties kultūras mantojuma pētniecības programmā un palielināt atbalstu kultūras mantojuma pētniecības iniciatīvām Pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, piemēram, kopīgas plānošanas ierosmei “Kultūras mantojums un globālās pārmaiņas”. |
AICINA KOMISIJU:
26. |
Mēģināt izanalizēt kultūras mantojuma sociālo un ekonomisko ietekmi Eiropas Savienībā un palīdzēt izstrādāt stratēģisku pieeju kultūras mantojumam. |
27. |
Pārskatot stratēģiju “Eiropa 2020”, ņemt vērā kultūras mantojuma sniegumu stratēģijas mērķu īstenošanā. |
28. |
Piemērojot valsts atbalsta noteikumus, ņemt vērā kultūras mantojuma specifisko būtību. |
29. |
Sekmēt tās labās prakses apmaiņu un izmantošanu, kas izriet no projektiem, kurus finansē no Savienības programmām, kas paredzētas kultūras mantojuma ilgtspējīgas izmantošanas un apsaimniekošanas veicināšanai. |
30. |
Turpināt ES līmenī atbalstīt tīkla veidošanu, kurā ietilptu publiskā un privātā sektora mantojuma jomas eksperti un īstenotāji, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas, un atbalstīt resursu apvienošanu starp minētajām personām un organizācijām. |
(1) OV L 303, 22.11.2011., 1. lpp.
14.6.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 183/39 |
Padomes secinājumi (2014. gada 21. maijs) par dzimumu līdztiesību sportā
2014/C 183/09
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ATGĀDINOT, KA:
1. |
Sieviešu un vīriešu līdztiesība ir Līgumos nostiprināts Eiropas Savienības pamatprincips. Tas ir viens no Eiropas Savienības mērķiem un uzdevumiem, un sieviešu un vīriešu līdztiesības principa iekļaušana visās ES darbībās ir īpašs Savienības uzdevums (1). |
2. |
Dzimumu līdztiesība ir nostiprināta Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantā. |
3. |
Komisija savā Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijā 2010.–2015. (2) – kurā noteiktas piecas prioritārās darbības jomas, proti: vienlīdzīga ekonomiskā neatkarība; vienāds atalgojums par vienādu vai vienlīdz vērtīgu darbu; līdztiesība lēmumu pieņemšanā; cieņa, integritāte un ar dzimumu saistītas vardarbības izbeigšana; dzimumu līdztiesība ārējās darbībās – ir apņēmusies veicināt dzimumu līdztiesības jautājumu iekļaušanu visās ES politikas jomās. Paziņojumā par ES dimensijas attīstīšanu sportā (3) Komisija ierosināja darbības, kas īpaši vērstas uz sporta pieejamību imigrantēm un sievietēm no etniskajām minoritātēm, uz piekļuvi amatiem, kuros pieņem lēmumus, un cīņu pret dzimumu stereotipiem. |
4. |
Dzimumu līdztiesība ir būtiska, lai sasniegtu ES ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķus un augstu nodarbinātības līmeni, kā arī nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju un risinātu demogrāfiskās problēmas. |
5. |
Padome (EPSCO sastāvā) ir pieņēmusi secinājumus par dažādiem attiecīgiem dzimumu līdztiesības aspektiem (4), proti – Padomes secinājumus par Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu (2011–2020) un par atbalstu Eiropas Komisijas pieņemtās Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijas (2010–2015) īstenošanai. |
6. |
ES konferencē par dzimumu līdztiesību sportā, kas notika 2013. gada 3. un 4. decembrī Viļņā, tika izskatītas iespējamās stratēģiskās darbības, lai līdz 2016.–2020. gadam panāktu dzimumu līdztiesību sportā, un Komisija, dalībvalstis un sporta kustības pārstāvji tika aicināti izstrādāt plānu stratēģiskām darbībām šajā jomā. |
7. |
Braitonas deklarācijā, kas tika pieņemta Braitonā (Apvienotajā Karalistē) 1994. gadā notikušajā pirmajā pasaules konferencē par sievietēm un sportu, un UNESCO MINEPS Atēnu (2004) un Berlīnes (2013) deklarācijās tika aicināts veikt īpašus pasākumus, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas sporta jomā. |
8. |
Konferencē “Vardarbība pret sievietēm visā ES: ļaunprātīga izturēšanās mājās, darbavietā, sabiedrībā un tiešsaistē”, kas 2014. gada 5. martā notika Briselē, tika izklāstīti Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras pētījuma (5) par vardarbību pret sievietēm rezultāti. Pētījumā tika konstatēts, ka 33 % sieviešu ir saskārušās ar fizisku un/vai seksuālu vardarbību, un 32 % no visiem seksuālas uzmākšanās upuriem apliecina, ka pārkāpuma izdarītājs bijis priekšnieks, kolēģis vai klients. Lielākā daļa cietušo sieviešu par notikušo neziņoja ne policijai, ne kādai cietušo atbalsta organizācijai (6). |
9. |
Prezidentvalsts Grieķijas seminārā “Dzimumu vardarbība sportā: nepilngadīgo aizsardzība”, kas 2014. gada 20. martā notika Atēnās, tika aicināts visos līmeņos un visās sporta jomās pievērst uzmanību un regulāri pārraudzīt dzimumu līdztiesību sportā, tostarp dzimumu vardarbību sportā, un izvērtēt dzimumu vardarbības raksturu un apjomu sportā, īpaši pievēršoties elites sportam, treneru un sportistu attiecībām, sportā iesaistītā personāla un sportistu attiecībām, kā arī sportistu savstarpējām attiecībām. Tajā tika arī aicināts izstrādāt pietiekamus instrumentus (piemēram, atbalsta pakalpojumus, konsultācijas un uzticības tālruņus) to sportistu vajadzībām, kuri saskārušies ar seksuālu uzmākšanos vai vardarbību sportā. |
ATZĪSTOT, KA:
10. |
Dažās dalībvalstīs jautājumam par dzimumu līdztiesību sportā jau ir pievērsta īpaša uzmanība. Kaut kas ir darīts arī vietējā, reģionu un Eiropas līmenī, kā arī starptautiskās sporta kustības līmenī, bet dzimumu līdztiesība nav sasniegusi pieņemamu līmeni, un daudzās dalībvalstīs un starptautiskajā sporta kustībā vēl joprojām netiek īstenoti konkrēti pasākumi. |
11. |
Tā kā sporta nozarē piedalās nepilngadīgie, šī vide var būt saistīta ar vardarbības un seksuālas uzmākšanās riskiem, ko cita starpā izraisa uzticēšanās, kas izveidojas starp sportā iesaistītajiem cilvēkiem. |
12. |
Daudzās sporta jomās sievietes ir nepietiekami pārstāvētas. Eirobarometra aptauja par sportu un fiziskajām aktivitātēm (2013. gads) liecina, ka meitenes un sievietes sportā joprojām piedalās mazāk nekā zēni un vīrieši. |
13. |
Joprojām satraucoši mazs ir sieviešu skaits vadošos amatos sporta vadības struktūrās un treneru amatos. |
14. |
Dzimumu vardarbība sportā, jo īpaši seksuāla uzmākšanās un seksuāla vardarbība pret nepilngadīgajiem, ir nopietna problēma, tomēr, lai to labāk izprastu, vēl ir vajadzīgi turpmāki pētījumi. |
15. |
Dzimumu lomas tiek mācītas un veicinātas jau no ļoti agrīna vecuma, un tās var ietekmēt sieviešu un vīriešu vēlmes, intereses un centienus privātajā un sabiedriskajā dzīvē. |
16. |
Plašsaziņas līdzekļi, tostarp reklāmas nozare, veicina ar kultūras starpniecību pārnesto stereotipu, kā arī sievietes un vīrieša tēla atveidošanu, un tiem var būt liela nozīme dzimumu stereotipu izskaušanā. |
17. |
Secinājumos par sporta nozīmi kā aktīvas sociālās iekļaušanas avotu un dzinējspēku (7) Padome aicināja dalībvalstis un Komisiju veicināt pasākumus, kas saistīti ar dzimumu līdztiesības jautājumu iekļaušanu ar sportu saistītās darbībās, jo īpaši attiecībā uz amatiem, kuros pieņem lēmumus, un risināt sporta jautājumus saistībā ar dzimumu lomām, kā izklāstīts ES dzimumu līdztiesības stratēģijā. Turklāt būtu jāapkaro dzimumu vardarbība, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši var pilnīgi izmantot cilvēktiesības, un lai panāktu dzimumu līdztiesību. |
UZSVER SPORTA POTENCIĀLU ŠO UZDEVUMU RISINĀŠANĀ:
18. |
Sports var būt efektīvs līdzeklis attiecībā uz vienlīdzīgām iespējām un sociālo iekļaušanu. Patiesu dzimumu līdztiesību nevar panākt tikai ar tiesību aktiem. Vajadzīgi arī konkrēti pasākumi un integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, lai panāktu, ka šajā sakarā tiks izmantots sporta nozares būtiskais potenciāls, ņemot vērā, piemēram, tā nozīmīgumu bērnu un jauniešu identitātes veidošanā. |
19. |
Sports varētu uzlabot sieviešu un vīriešu prasmes, zināšanas un kompetenci un tādējādi uzlabot viņu mobilitāti un nodarbināmību. Dzimumu ziņā iekļaujošāks personāls sportam varētu nākt par labu, un tas attiecīgi attīstīsies, piesaistot sportam vairāk sieviešu un vīriešu, kā arī virzoties uz jaunām un inovatīvām pieejām trenēšanā, treniņu procesā, administrācijā un tiesāšanā. |
AICINA DALĪBVALSTIS, PIENĀCĪGI IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU:
20. |
Apsvērt iespējas ciešā sadarbībā ar sporta kustību izstrādāt un uzturēt valstu rīcības plānus, vispārējas vienošanās vai stratēģiju par dzimumu līdztiesību sportā. |
21. |
Uzsvērt daudzveidības un dzimumu līdzsvara vērtību sporta administrācijā, kā arī visos līmeņos un visās sporta jomās veicināt dzimumu līdztiesību lēmumu pieņemšanā. |
22. |
Apsvērt iespējas izstrādāt un izmantot izglītojošus materiālus sporta lēmumu pieņēmēju un treneru, kā arī vecāku apmācībai, tādējādi sekmējot dzimumu stereotipu izskaušanu un dzimumu līdztiesības veicināšanu visos izglītības un sporta treniņu līmeņos. |
23. |
Apsvērt iespējas izstrādāt politiku un programmas dzimumu stereotipu izskaušanai un dzimumu līdztiesības veicināšanai mācību programmās un metodēs no agrīna vecuma, tostarp izpēti, pētījumus, statistikas datus un analīzi par to, kā dzimumu stereotipi ietekmē centienus panākt patiesu dzimumu līdztiesību sportā. |
24. |
Veicināt dzimumu vardarbības novēršanu sportā no agrīna vecuma, kā arī upuru un iespējamo upuru aizsardzību pret seksuālu uzmākšanos sportā. Apmainīties ar paraugpraksi par to, kā sporta organizācijas var novērst un risināt seksuālu vardarbību un uzmākšanos sportā. |
25. |
Ņemt vērā liela mēroga sporta pasākumu radīto iespēju organizēt preventīvas un informatīvas kampaņas par cilvēku tirdzniecību seksuālās izmantošanas nolūkos. |
AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU KATRAI SAVĀ KOMPETENCES JOMĀ, PIENĀCĪGI ŅEMOT VĒRĀ SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU UN IEVĒROJOT DALĪBVALSTU ATBILDĪBU PAR SPORTA POLITIKU:
26. |
Apsvērt iespējas kopā ar sporta organizācijām un saskaņā ar valsts un ES tiesību aktiem un piemērojamiem datu aizsardzības tiesību aktiem izstrādāt atbilstošus un samērīgus pasākumus, lai pārbaudītu to personu piemērotību, kas strādā sporta jomā (jo īpaši ar nepilngadīgajiem). Šādi pasākumi varētu būt reģistrācijas sistēmas, pārrunas vai atsauksmes (tostarp izziņas par nesodāmību). |
27. |
Stiprināt un integrēt dzimumu aspektu sporta politikā un veicināt dzimumu stereotipu izskaušanu, izmantojot sporta politiku un citas saistītas politikas jomas un ES programmas visos līmeņos, ievērojot godprātības principu sportā. |
28. |
Jautājumu par dzimumu līdztiesību sportā iekļaut attiecīgās turpmākās darbībās sporta jomā valstu un ES līmenī. |
29. |
Attiecīgā gadījumā veicināt Eiropas programmu, piemēram, “Erasmus+”, un citu ES finansējuma instrumentu pieejamību visām attiecīgām ieinteresētām personām un sekmēt dalību tajās, lai veicinātu dzimumu līdztiesību sportā, īpaši pievēršoties treneriem un treneru izglītībai, ka arī taisnīgam sporta atainojumam plašsaziņas līdzekļos. |
30. |
Attiecīgos gadījumos apsvērt iespēju paredzēt, ka dzimumu līdztiesības mērķi ir nosacījums valsts finansējuma piešķiršanai sporta organizācijām. |
31. |
Veicināt to, lai publiskas struktūras, izvērtējot ierosinātus projektus un programmas sporta jomā, iekļautu pieeju, kurā praktiski ņem vērā dzimumu aspektu. |
32. |
Apsvērt iespēju izstrādāt pamatnostādņu kopumu, ar ko varētu atbalstīt svarīgāko darbību īstenošanu ES līmenī. |
33. |
Apsvērt iespējas sadarbībā ar starptautiskām sporta struktūrām izveidot “apņemšanās sarakstu” par dzimumu līdztiesību sportā. |
ŅEMOT VĒRĀ SPORTA ORGANIZĀCIJU AUTONOMIJU, AICINA SPORTA ORGANIZĀCIJAS UN IEINTERESĒTĀS PERSONAS:
34. |
Apsvērt iespējas izstrādāt un uzturēt pasākumu plānus vai stratēģijas par dzimumu līdztiesību sportā. |
35. |
Uzsvērt daudzveidības un dzimumu līdzsvara vērtību sporta administrācijā un treneru darbā, kā arī visos līmeņos un visās sporta jomās veicināt dzimumu līdztiesību lēmumu pieņemšanā. |
36. |
Ņemt vērā un integrēt dzimumu līdztiesību sportā un veicināt dzimumu stereotipu izskaušanu, izmantojot reklāmas kampaņas un izglītojošu materiālu izstrādi un izmantošanu lēmumu pieņēmēju un treneru apmācībai visu vecumu grupu sportā. |
37. |
Ētikas kodeksos iekļaut konkrētus pasākumus un procedūras attiecībā uz dzimumu vardarbību un apsvērt iespējas noteikt mērķa pasākumus, piemēram, uzticības tālruņus un konkrētus atbalsta pakalpojumus cietušajiem. |
38. |
Veicināt to, lai sporta pārraidēs un ziņās plašsaziņas līdzekļos nebūtu dzimumdiskriminācijas. |
39. |
Veicināt lielāku dzimumu līdzsvaru sporta valdēs un komitejās, kā arī sporta administrācijā un trenēšanā, un censties novērst ar regulējumu nesaistītus šķēršļus, kas traucē sievietēm ieņemt šādus amatus. |
AICINA KOMISIJU:
40. |
Visos sporta politikas aspektos iekļaut dzimumu līdztiesības skatījumu un visos līmeņos veicināt dzimumu stereotipu izskaušanu sportā. |
41. |
Veicināt attiecīgu sociālo partneru aktīvu sadarbību sociālā dialoga ietvaros un sadarbību ar sporta kustību strukturētā dialoga ietvaros, lai samazinātu dzimumu nevienlīdzību dažādās jomās, tostarp darba tirgū. |
42. |
Atbalstīt starptautiskas iniciatīvas (piemēram, informētības vairošanas kampaņas, paraugprakses apmaiņu, pētījumus, tīklus, projektus), kas vērstas uz valstu un starptautisku stratēģisku pasākumu par dzimumu līdztiesību sportā īstenošanu saistībā ar ES finansējuma programmām, tostarp “Erasmus+”, uzmanību pievēršot lēmumu pieņemšanai sporta vadības struktūrās, trenēšanai un cīņai pret dzimumu vardarbību un negatīviem stereotipiem sportā. |
43. |
Ciešā sadarbībā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu veikt pētījumus par dzimumu līdztiesību sportā visos līmeņos un sporta jomās, īpaši pievēršoties trenēšanai, vadībai un tiesāšanai. Papildus tam uzsākt īpašu pētījumu, lai novērtētu dzimumu vardarbības raksturu un apmēru sportā. |
44. |
Atbalstīt tādu pielāgotu instrumentu izstrādi, ar kuriem integrē dzimumu līdztiesības aspektu, kā, piemēram, dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta izstrādē un dzimumu līdztiesības ietekmes novērtējumus, un veicināt šo instrumentu izmantošanu, kā arī attiecīgā gadījumā apsvērt to īstenošanu saistībā ar “Erasmus+” un citiem ES finansējuma instrumentiem. |
(1) LES 2. pants un 3. panta 3. punkts un LESD 8. pants.
(2) Dok. 13767/10.
(3) Dok. 5597/11.
(4) Attiecīgi, dok. 7370/11 un dok. 18127/10.
(5) Aptaujas pamatā bija personīgas intervijas ar 42 000 sievietēm vecumā no 18 līdz 74 gadiem no visām 28 ES dalībvalstīm.
(6) http://fra.europa.eu/en/vaw-survey-results
(7) OV C 326, 3.12.2010., 5. lpp.