22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 51/1

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS IETEIKUMS

(2014. gada 23. janvāris),

ar ko groza Ieteikumu ECB/2011/24 par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem ārējās statistikas jomā

(ECB/2014/2)

(2014/C 51/01)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5.1. pantu un 34.1. panta trešo ievilkumu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistiskās informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1), un jo īpaši tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 5.1. panta pirmajā teikumā noteikts, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ar nacionālo centrālo banku (NCB) atbalstu vāc ECBS uzdevumu veikšanai vajadzīgo statistisko informāciju no kompetentām iestādēm, kas nav NCB, vai tieši no uzņēmumiem. ECBS Statūtu 5.1. panta otrajā teikumā paredzēts, ka šajā nolūkā tā sadarbojas ar Savienības iestādēm vai organizācijām un ar dalībvalstu vai trešo valstu kompetentām iestādēm, un ar starptautiskajām organizācijām. ECBS Statūtu 5.2. pantā noteikts, ka 5.1. pantā aprakstītos uzdevumus, ciktāl iespējams, veiks NCB.

(2)

Ja saskaņā ar nacionālajiem noteikumiem un izveidojušos praksi pārskatu sniedzēji vajadzīgo informāciju sniedz kompetentām iestādēm, kas nav NCB, šīs iestādes un to attiecīgās NCB sadarbojas, lai nodrošinātu ECB statistikas prasību ievērošanu. Sadarbība ietver pastāvīgas datu nosūtīšanas sistēmas izveidi, ja vien tas jau nav noteikts nacionālajos tiesību aktos. Pašlaik šī prasība attiecas uz Īrijas Central Statistics Office un Banc Ceannais na hÉireann/Central Bank of Ireland sadarbību un Maltas National Statistics Office un Bank Ċentrali ta' Malta/Central Bank of Malta sadarbību. Turklāt Somijā no 2014. gada 1. janvāraStatistics Finland pārņems Suomen Pankki uzdevumu vākt un apkopot ārējās statistikas jomā vajadzīgo informāciju. Lai izpildītu iepriekš minētās statistikas prasības Suomen Pankki un Statistics Finland jāsadarbojas.

(3)

Ņemot vērā vajadzību Ieteikumu ECB/2011/24 attiecināt uz Statistics Finland, kā arī to, ka ECB izveidos, uzturēs un savā interneta lapā publicēs dalībvalstu kompetento iestāžu sarakstu, par kurām attiecīgās NCB paziņojušas ECB, ka šīs iestādes iesaistītas ārējās statistikas vākšanā un/vai sagatavošanā, un uz kurām nākotnē jāattiecina Ieteikums ECB/2011/24, attiecīgi jāgroza Ieteikums ECB/2011/24,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

I IEDAĻA

Grozījums

Dienā pēc šā ieteikuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī Ieteikuma ECB/2011/24 IV iedaļu aizstāj ar šādu:

“IV NODAĻA

Noslēguma noteikumi

Šis ieteikums no 2014. gada 1. jūnija aizstāj Ieteikumu ECB/2004/16.

Atsauces uz Ieteikumu ECB/2004/16 uzskata par atsaucēm uz šo ieteikumu.

Šis ieteikums ir adresēts Central Statistics Office Īrijā, National Statistics Office Maltā, Statistics Finland Somijā un citām kompetentajām iestādēm, kurām dalībvalstīs var tikt uzticēta ārējās statistikas vākšana un/vai sagatavošana un kuras iekļautas kompetento iestāžu sarakstā, ko izveido, uztur un savā interneta lapā publicē ECB.

Adresātiem jānodrošina šā ieteikuma izpilde no 2014. gada 1. jūnija vai no dienas, kurā tie iekļauti 3. punktā minētajā kompetento iestāžu sarakstā, ja šī diena ir pēc 2014. gada 1. jūnija.”

II IEDAĻA

Adresāti

Šis ieteikums adresēts Central Statistics Office Īrijā, National Statistic Office Maltā un Statistics Finland Somijā.

Frankfurtē pie Mainas, 2014. gada 23. janvārī

ECB prezidents

Mario DRAGHI

(1) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 51/3

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2013. gada 19. novembris)

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām

(CON/2013/77)

(2014/C 51/02)

Ievads un juridiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2013. gada 24. septembrī saņēma Padomes lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu direktīvai par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām (1) (turpmāk – “ierosinātā direktīva”).

ECB kompetence sniegt atzinumu ir balstīta uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu, jo ierosinātajā direktīvā ir normas, kas ietekmē Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumus veicināt norēķinu sistēmu vienmērīgu darbību un palīdzēt sekmīgi īstenot politiku, kura attiecas uz finanšu sistēmas stabilitāti, kā minēts Līguma 127. panta 2. punkta ceturtajā ievilkumā un 127. panta 5. punktā. ECB Padome šo atzinumu ir pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

1. Ierosinātās direktīvas mērķis un saturs

Ar ierosināto direktīvu izveido kopīgu Savienības sistēmu patērētāju tiesību aizsardzībai saistībā ar piekļuvi maksājumu kontiem un to izmantošanu. Šajā sistēmā būs ietverti noteikumi attiecībā uz visiem šādiem punktiem: a) tādu tarifu pārredzamība un salīdzināmība, kurus patērētājiem piemēro saistībā ar to maksājumu kontiem Savienībā (2); b) maksājumu kontu maiņas pakalpojumi, ko patērētājiem nodrošina maksājumu pakalpojumu sniedzēji (3); c) patērētāju, kuri likumīgi dzīvo Savienībā, tiesības atvērt un izmantot maksājumu kontu ar pamatfunkcijām Savienībā neatkarīgi no viņu nacionalitātes un dzīvesvietas dalībvalsts (4); d) saistīti jautājumi, piemēram, kompetento iestāžu noteikšana un pienākumi, kā arī sankcijas gadījumos, kad maksājumu pakalpojumu sniedzēji nepilda savus pienākumus (5).

2. Vispārīgi apsvērumi

ECB stingri atbalsta ierosināto direktīvu. Iepriekš citos gadījumos ECB ir atbalstījusi īpašu pārredzamības prasību piemērošanu finanšu darījumiem, kā arī efektīvu uzraudzību pār šo prasību ievērošanu, lai varētu vieglāk salīdzināt dažādus produktus un pakalpojumus, tādējādi uzlabojot finanšu pakalpojumu sniedzēju savstarpējo konkurenci (6). ECB arī sekmējusi standartu noteikšanu, lai atvieglotu pārrobežu maksājumu veikšanu (7). Visbeidzot, ar ierosināto direktīvu būtu jānodrošina patērētājiem vieglāka piekļuve maksājumu kontiem un jāveicina Savienības mēroga maksājumu telpas izveide, kas ir ECB konsekventi atbalstīts mērķis (8).

3. Īpaši apsvērumi

3.1. Terminu definīcijas

Ierosinātās direktīvas terminu definīcijas (9) ir jāsaskaņo ar definīcijām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/64/EK (turpmāk – “maksājumu pakalpojumu direktīvā” (MPD)) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 260/2012 (10) (turpmāk – “SEPA regulā”), ja vien nepastāv pamatoti iemesli atkāpei no šiem definētajiem terminiem. Tas jo īpaši attiecas uz terminu “pastāvīgs informācijas nesējs” un “tiešā debeta maksājums” definīcijām. Standartizētas terminoloģijas lietojums, pamatojoties uz esošajiem Savienības tiesību aktiem maksājumu pakalpojumu jomā, uzlabo konsekvenci un veicina izpratni par Savienības tiesību aktiem. Šķiet, ka skaidrības un konsekvences interesēs arī ir saprātīgi definēt “maiņu” vienkārši kā pakalpojumus, kas sniegti saskaņā ar ierosinātās direktīvas 10. pantu (11).

3.2. Aptverto pakalpojumu saraksts un iestāžu pilnvaras iegūt informāciju

Ierosinātās direktīvas aptverto maksājumu pamatpakalpojumu sarakstā jāatspoguļo maksājumu pakalpojumi, kas veido vismaz 80 % no visraksturīgākajiem maksājumu pakalpojumiem, kuriem valsts līmenī tiek piemēroti tarifi. Tomēr turpmāki nosacījumi, ar kuriem nosaka konkrētu pakalpojumu skaitu šādā sarakstā, var izrādīties pārmērīgi. Turklāt jāpaskaidro, ka kompetentās iestādes ir tiesīgas iegūt no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem informāciju par atsevišķu, saistībā ar maksājumu kontiem sniegto pakalpojumu rentabilitāti, lai sastādītu visraksturīgāko maksājumu pakalpojumu sarakstu (12). Šajā nolūkā, iespējams, jānosaka konkrēti ziņu sniegšanas pienākumi, kam vienlaikus jānodrošina maksājumu pakalpojumu sniedzēju tiesības aizsargāt uzņēmējdarbības noslēpumus no konkurentiem (13).

3.3. Tiesības atvērt maksājumu kontu ar pamatfunkcijām – ierobežojumi konta valūtas ziņā

Ierosinātā direktīva piešķir patērētājiem, kuri likumīgi dzīvo Savienībā, tiesības atvērt un izmantot maksājumu kontu ar pamatfunkcijām jebkurā dalībvalstī (14). Tomēr ierosinātās direktīvas 15. panta redakciju iespējams saprast tā, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem var nākties pēc pieprasījuma atvērt maksājumu kontu ar pamatfunkcijām jebkuras dalībvalsts valūtā. Ņemot vērā to, ka šādas plašas prasības īstenošana var būt ekonomiski neiespējama, pietiek, ka šīs tiesības attieksies tikai uz maksājuma kontu atvēršanu un izmantošanu tās dalībvalsts valūtā, kurā atrodas maksājumu pakalpojumu sniedzējs (15).

3.4. Pārrobežu sadarbība

Visbeidzot, ierosinātais dalībvalsts kompetento iestāžu pienākums sadarboties, lai nodrošinātu ierosinātās direktīvas efektīvu ievērošanu (16), jāpaplašina, ietverot tajā pienākumu dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm sadarboties uz pārrobežu pamata. Mērķis ir nodrošināt to, ka valstīs veiktie īstenošanas pasākumi un prakse nav atšķirīgi tādā mērā, ka tas apdraud ierosinātās direktīvas mērķi tuvināt tiesību aktus un pasākumus, lai izveidotu vienotu maksājumu kontu pakalpojumu tirgu Savienībā (17).

Attiecībā uz grozījumiem, ko ECB iesaka veikt ierosinātajā direktīvā, konkrēti redakcionāli priekšlikumi kopā ar paskaidrojumiem ir izklāstīti pielikumā.

Frankfurtē pie Mainas, 2013. gada 19. novembrī

ECB prezidents

Mario DRAGHI

(1) COM(2013) 266 final.

(2) Sk. ierosinātās direktīvas II nodaļu.

(3) Sk. ierosinātās direktīvas III nodaļu.

(4) Sk. ierosinātās direktīvas IV nodaļu.

(5) Sk. ierosinātās direktīvas V un VI nodaļu.

(6) Sk. atzinuma CON/2007/29 2.4. punktu, atzinuma CON/2012/103 1.1. punktu un atzinuma CON/2012/10 Vispārīgo apsvērumu 3. punktu. Visi ECB atzinumi publicēti ECB tīmekļa vietnē http://www.ecb.europa.eu

(7) Sk. atzinuma CON/2001/34 11. punktu.

(8) Sk. Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīvu 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp).

(9) Sk. ierosinātās direktīvas 2. pantu.

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regula (ES) Nr. 260/2012, ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro (OV L 94, 30.3.2012., 22. lpp.).

(11) Sk. 1.–3. ierosināto grozījumu. Sk. arī atzinuma CON/2013/32 3.3. punktu.

(12) Sk. ierosinātās direktīvas 3. panta 2. punkta (4) un (5) apakšpunktu.

(13) Sk. 4. ierosināto grozījumu.

(14) Sk. ierosinātās direktīvas 15. pantu.

(15) Sk. 5. ierosināto grozījumu.

(16) Sk. ierosinātās direktīvas 20. panta 2. punktu.

(17) Sk. 6. ierosināto grozījumu.

PIELIKUMS

Redakcionāli priekšlikumi

Komisijas ierosinātais teksts

ECB ierosinātie grozījumi (1)

1. grozījums

2. panta (l) punkts

“(l)	“pastāvīgs informācijas nesējs” ir instruments, kas patērētājam vai maksājumu pakalpojumu sniedzējam dod iespēju uzglabāt personīgi viņam adresētu informāciju tā, lai informācijas saturam atbilstīgā laikposmā tā būtu pieejama turpmākai uzziņai, un neizmainītā veidā pavairot uzglabāto informāciju;”

“(l)	“pastāvīgs informācijas nesējs” ir instruments, kas patērētājam vai maksājumu pakalpojumu sniedzējam dod iespēju uzglabāt personīgi viņam adresētu informāciju tā, lai informācijas saturam atbilstīgā laikposmā tā būtu pieejama turpmākai uzziņai, un neizmainītā veidā pavairot uzglabāto informāciju;”

Paskaidrojums

Šī definīcija ir jāsaskaņo ar MPD 4. panta 25. punkta definīciju, kas neattiecas uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Saskaņā ar šo definīciju “pastāvīgs informācijas nesējs” attiecas tikai uz instrumentiem, kas pieejami maksājumu pakalpojumu lietotājam, t. i., šajā gadījumā – patērētājam.

2. grozījums

2. panta (m) punkts

“(m)

“maiņa” ir no viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja otram maksājumu pakalpojumu sniedzējam pēc patērētāja lūguma veikta informācijas nodošana par visiem vai dažiem regulārajiem rīkojumiem attiecībā uz kredīta pārvedumu veikšanu, periodiskiem tiešā debeta maksājumiem un periodiskiem ienākošajiem kredīta pārvedumiem, kas tiek veikti maksājumu kontā, veicot konta pozitīvā atlikuma pārvešanu no viena konta uz otru kontu vai neveicot to vai arī slēdzot vai neslēdzot iepriekšējo kontu;”

“(m)

“maiņa” ir pakalpojums, kas sniegts saskaņā ar šīs direktīvas 10. pantu no viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja otram maksājumu pakalpojumu sniedzējam pēc patērētāja lūguma veikta informācijas nodošana par visiem vai dažiem regulārajiem rīkojumiem attiecībā uz kredīta pārvedumu veikšanu, periodiskiem tiešā debeta maksājumiem un periodiskiem ienākošajiem kredīta pārvedumiem, kas tiek veikti maksājumu kontā, veicot konta pozitīvā atlikuma pārvešanu no viena konta uz otru kontu vai neveicot to vai arī slēdzot vai neslēdzot iepriekšējo kontu;”

Paskaidrojums

Ierosinātā “maiņas” definīcija liek domāt, ka tiek mainīts pats maksājumu konts, kas būtu nepareizi. Ja šāda definīcija ir vajadzīga, tajā jāietver tikai vienkārša norāde uz 10. pantu, nevis koncentrēts apraksts.

3. grozījums

2. panta (n) punkts

“(n)	“tiešā debeta maksājums” ir maksājumu pakalpojums no maksātāja maksājumu konta, ja maksājuma darījumu ierosina maksājuma saņēmējs, pamatojoties uz maksātāja piekrišanu;”

“(n)	“tiešā debeta maksājums” ir valsts vai pārrobežu maksājumu pakalpojums no maksātāja maksājumu konta, ja maksājuma darījumu ierosina maksājuma saņēmējs, pamatojoties uz maksātāja piekrišanu;”

Paskaidrojums

Šis termins jāsaskaņo ar “tiešā debeta maksājuma” definīcijām MPD un SEPA regulā, kas attiecas uz šo maksājumu kārtības veidu un aptver vai nu valsts, vai pārrobežu maksājumu pakalpojumu no maksātāja maksājumu konta.

4. grozījums

3. pants

“3. pants

To visraksturīgāko maksājumu pakalpojumu saraksts, kuriem valsts līmenī piemēro tarifu, un standartizēta terminoloģija

1. Dalībvalstis nodrošina, ka 20. pantā minētās kompetentās iestādes nosaka pagaidu sarakstu, kurā ietverti vismaz 20 maksājumu pakalpojumi, kuri veido vismaz 80 % no visraksturīgākajiem maksājumu pakalpojumiem, kam valsts līmenī tiek piemēroti tarifi. Sarakstā iekļauj terminus un definīcijas par katru norādīto pakalpojumu.

(..)

3. Dalībvalstis paziņo Komisijai 1. punktā minētos pagaidu sarakstus sešu mēnešu laikā pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu, lai, pamatojoties uz saskaņā ar 3. punktu iesniegtajiem pagaidu sarakstiem, noteiktu ES standartizētu terminoloģiju attiecībā uz tiem maksājumu pakalpojumiem, kuri ir kopēji vismaz vairākumam dalībvalstu. ES standartizētajā terminoloģijā iekļauj kopēju pakalpojumu vienotus terminus un definīcijas.

5. Pēc 4. punktā minēto deleģēto aktu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī katra dalībvalsts bez kavēšanās iekļauj saskaņā ar 4. punktu pieņemto ES standartizēto terminoloģiju 1. punktā minētajā pagaidu sarakstā un publicē šo sarakstu.”

“3. pants

To visraksturīgāko maksājumu pakalpojumu saraksts, kuriem valsts līmenī piemēro tarifu, un standartizēta terminoloģija

1. Dalībvalstis nodrošina, ka 20. pantā minētās kompetentās iestādes nosaka pagaidu sarakstu, kurā ietverti vismaz 20maksājumu pakalpojumi, kuri veido vismaz 80 % no visraksturīgākajiem maksājumu pakalpojumiem, kam valsts līmenī tiek piemēroti tarifi. Sarakstā iekļauj terminus un definīcijas par katru norādīto pakalpojumu.

(..)

3. Kompetentajām iestādēm ir tiesības iegūt no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem informāciju, kas vajadzīga 2. punkta (1)–(5) apakšpunktā minēto rādītāju noteikšanai. To darot, tās nodrošina konfidenciālas uzņēmējdarbības informācijas aizsardzību.

3.4. Dalībvalstis paziņo Komisijai 1. punktā minētos pagaidu sarakstus sešu mēnešu laikā pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

45. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu, lai, pamatojoties uz saskaņā ar 3 4. punktu iesniegtajiem pagaidu sarakstiem, noteiktu ES standartizētu terminoloģiju attiecībā uz tiem maksājumu pakalpojumiem, kuri ir kopēji vismaz vairākumam dalībvalstu. ES standartizētajā terminoloģijā iekļauj kopēju pakalpojumu vienotus terminus un definīcijas.

56. Pēc 4 5. punktā minēto deleģēto aktu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī katra dalībvalsts bez kavēšanās iekļauj saskaņā ar 4 5. punktu pieņemto ES standartizēto terminoloģiju 1. punktā minētajā pagaidu sarakstā un publicē šo sarakstu.”

Paskaidrojums

Jāpaskaidro, kā kompetentās iestādes var iegūt datus, kas svarīgi visraksturīgāko maksājumu pakalpojumu saraksta apkopošanai, jo īpaši saistībā ar 3. panta 2. punkta (4) un (5) apakšpunktā minētajiem rādītājiem. Tā kā dažas šādu datu kategorijas parasti ir konfidenciāla uzņēmējdarbības informācija, jānodrošina atbilstoši drošības mehānismi maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

5. grozījums

15. panta 1. punkts

“1. Dalībvalstis nodrošina, ka vismaz viens maksājumu pakalpojumu sniedzējs dalībvalsts teritorijā piedāvā patērētājiem maksājumu kontu ar pamatfunkcijām. Dalībvalstis nodrošina, ka maksājumu kontus ar pamatfunkcijām nepiedāvā tikai tie maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kuri nodrošina tikai kontu ar bankas tiešsaistes pakalpojumu iespējām.”

“1. Dalībvalstis nodrošina, ka vismaz viens maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, piedāvā patērētājiem maksājumu kontu ar pamatfunkcijām attiecīgās dalībvalsts valūtā. Dalībvalstis nodrošina, ka maksājumu kontus ar pamatfunkcijām nepiedāvā tikai tie maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kuri nodrošina tikai kontu ar bankas tiešsaistes pakalpojumu iespējām.”

Paskaidrojums

Prasība maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pēc pieprasījuma atvērt maksājumu kontu jebkuras dalībvalsts valūtā var tiem izrādīties ekonomiski neiespējama. Pietiek, ja šīs piekļuves tiesības ietver tiesības atvērt un izmantot maksājumu kontu ar pamatfunkcijām tās dalībvalsts valūtā, kurā atrodas maksājumu pakalpojumu sniedzējs.

6. grozījums

20. panta 2. punkts

“2. Šā panta 1. punktā minētajām iestādēm ir visas pilnvaras, kas nepieciešamas to uzdevumu veikšanai. Ja pilnvaras nodrošināt un pārraudzīt efektīvu šīs direktīvas ievērošanu ir piešķirtas vairāk nekā vienai kompetentajai iestādei, dalībvalstis nodrošina, ka šīs iestādes cieši sadarbojas tā, lai tās varētu efektīvi veikt savus attiecīgos uzdevumus.”

Paskaidrojums

Saskaņā ar ierosinātās direktīvas mērķi nostiprināt vienoto tirgu jānosaka arī prasība valsts kompetentajām iestādēm veikt pārrobežu sadarbību Savienībā, kā tas pašlaik tiek prasīts saskaņā ar MPD, lai nodrošinātu atšķirību mazināšanos ierosinātās direktīvas transponēšanā dažādās dalībvalstīs.

(1) Treknraksts pamattekstā norāda vietas, kurās ECB ierosina ievietot jaunu tekstu. Svītrojumi pamattekstā norāda vietas, kurās ECB ierosina tekstu dzēst.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 51/10

Euro maiņas kurss (1)

2014. gada 21. februāris

(2014/C 51/04)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3707
JPY	Japānas jena	140,50
DKK	Dānijas krona	7,4625
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,82183
SEK	Zviedrijas krona	8,9953
CHF	Šveices franks	1,2195
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,3670
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,368
HUF	Ungārijas forints	311,89
LTL	Lietuvas lits	3,4528
PLN	Polijas zlots	4,1661
RON	Rumānijas leja	4,5222
TRY	Turcijas lira	3,0097
AUD	Austrālijas dolārs	1,5283
CAD	Kanādas dolārs	1,5304
HKD	Hongkongas dolārs	10,6313
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6558
SGD	Singapūras dolārs	1,7376
KRW	Dienvidkorejas vona	1 469,53
ZAR	Dienvidāfrikas rands	15,1355
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,3495
HRK	Horvātijas kuna	7,6685
IDR	Indonēzijas rūpija	16 097,50
MYR	Malaizijas ringits	4,5158
PHP	Filipīnu peso	61,092
RUB	Krievijas rublis	49,0415
THB	Taizemes bāts	44,603
BRL	Brazīlijas reāls	3,2577
MXN	Meksikas peso	18,2348
INR	Indijas rūpija	85,1580

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 51/12

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu un parakstīšanu starp Kanādu un Eiropas Savienību par pasažieru datu reģistra datu pārsūtīšanu un apstrādi

(Šā atzinuma pilns teksts EN, FR un DE valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē http://www.edps.europa.eu)

(2014/C 51/06)

I. Apspriešanās ar EDAU

2013. gada 19. jūlijā Eiropas Komisija pieņēma priekšlikumus Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu un parakstīšanu starp Kanādu un Eiropas Savienību par pasažieru datu reģistra datu pārsūtīšanu un apstrādi (1) (turpmāk tekstā “priekšlikumi”), kurā ir ierosinātā nolīguma starp Kanādu un Eiropas Savienību teksts (turpmāk tekstā saukts “Nolīgums”). Priekšlikumi tika nosūtīti EDAU 2013. gada 23. jūlijā.

EDAU bija iespēja sniegt ieteikumus arī pirms priekšlikumu pieņemšanas. EDAU atzinīgi vērtē šo iepriekšējo apspriešanos. Taču, tā kā tā notika pēc sarunu noslēgšanas, EDAU devumu nebija iespējams ņemt vērā. Šis atzinums ir balstīts uz agrāk izteiktajiem komentāriem.

II. Vispārējas piezīmes

Kā norādīts iepriekš (2), EDAU apšauba PDR shēmu un masīvu PDR datu pārsūtīšanas uz trešām valstīm nepieciešamību un samērību. Abi ir nosacījumi, kas paredzēti ES Hartā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, lai varētu ierobežot pamattiesības, tostarp tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību (3). Saskaņā ar jurisprudenci būtiskiem un pietiekamiem būtu jābūt ne tikai iemesliem, ko norādījusi valsts iestāde, lai pamatotu šādu ierobežojumu (4), bet būtu arī jāpierāda, ka citas mazāk agresīvas metodes nav pieejamas (5). Līdz šai dienai EDAU nav redzējis pārliecinošus argumentus, kuri pierādītu masīvās un regulārās pasažieru, kas nav aizdomīgi, datu apstrādes tiesībaizsardzības nolūkā nepieciešamību un samērību.

Taču EDAU atzinīgi vērtē datu aizsardzības drošības pasākumus, kas paredzēti Nolīgumā, kaut gan viņš nožēlo to, ka uzglabāšanas termiņš ir pagarināts salīdzinājumā ar iepriekšējo PDR nolīgumu ar Kanādu.

EDAU arī atzinīgi vērtē Komisijas centienus attiecībā uz uzraudzību un tiesībaizsardzību, ņemot vērā ierobežojumus, kas paredzēti atbilstīgi Nolīguma raksturam. Taču viņam ir bažas par ierobežojumiem attiecībā uz pārbaudes procedūru tiesā un par to, ka administratīvo aizsardzību atsevišķos gadījumos var nodrošināt iekšējā iestāde, kas nav neatkarīga. Viņš apšauba arī izpildu līguma piemērotību, lai nodrošinātu datu subjektu adekvātas un spēkā esošas tiesības.

Nolīgumā regulēta PDR datu, ko pārsūtījuši ES gaisa pārvadātāji un citi pārvadātāji, kas izpilda lidojumus no ES, izmantošana “Kanādas kompetentajā iestādē” (6). EDAU iesaka pieprasīt apstiprinājumu, ka neviena cita Kanādas iestāde nevar tieši piekļūt PDR datiem vai pieprasīt tos no šiem pārvadātājiem, tādējādi apejot nolīgumu.

IV. Secinājumi

47.

Kā norādīts iepriekš, EDAU apšauba PDR shēmu un masīvu PDR datu pārsūtīšanas uz trešām valstīm nepieciešamību un samērību. Viņš apšauba arī juridiskā pamata izvēli un iesaka priekšlikumus pamatot ar LESD 16. pantu saistībā ar LESD 218. panta 5. punktu un 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu.

48.

EDAU ir bažas arī par neatkarīgas administratīvās aizsardzības un pilnas tiesiskās aizsardzības ierobežoto pieejamību ES pilsoņiem, kas neatrodas Kanādā, un apšauba izpildu līguma piemērotību, lai to panāktu. Viņš arī iesaka pieprasīt apstiprinājumu, ka neviena cita Kanādas iestāde nevar tieši piekļūt PDR datiem vai pieprasīt tos no pārvadātājiem, uz kuriem attiecas šis Nolīgums.

49.

Kas attiecas uz nolīguma īpašajiem noteikumiem, EDAU atzinīgi vērtē iekļautos datu aizsardzības drošības pasākumus. Taču Nolīgumā vajadzētu:

—	pilnībā izslēgt sensitīvu datu apstrādi,

—	paredzēt datu dzēšanu vai padarīšanu par anonīmiem tūlīt pēc analīzes un vēlākais 30 dienas pēc to saņemšanas, un jebkurā gadījumā samazināt un pamatot ierosināto datu uzglabāšanas periodu, kas ir pagarināts salīdzinājumā ar iepriekšējo PDR nolīgumu ar Kanādu,

—	ierobežot apstrādājamās PDR datu kategorijas,

—	skaidri minēt, ka vispārējo pārraudzību veiks neatkarīga iestāde.

50.

Turklāt EDAU iesaka vai nu Nolīgumā, vai pievienotajos dokumentos:

—	vēl vairāk sašaurināt un paskaidrot jēdzienus, kas definē Nolīguma mērķus,

—	paskaidrot, kādu veidu “likumīga” diskriminēšana būtu iespējama,

—	paredzēt pienākumu paziņot par datu pārkāpumiem Eiropas Komisijai un Datu aizsardzības iestādēm,

—	līdz pilnīgumam izstrādāt noteikumus par caurskatāmību,

—	paplašināt aizliegumu pieņemt lēmumus, pamatojoties tikai uz automatizētu datu apstrādi attiecībā uz visiem lēmumiem, kas ietekmē pasažierus, pamatojoties uz Nolīgumu,

—

konkrēti norādīt, kurām iestādēm Kanādā PDR datus var tālāk pārsūtīt, pievienojot prasību par iepriekšēju tiesisku pilnvarošanu vai nenovēršamu draudu pastāvēšanu, paredzot pienākumu iekļaut atbilstošus datu aizsardzības drošības pasākumus līgumos vai vienošanās ar citām saņēmēju valstīm vai iestādēm un paziņot par tām Eiropas Komisijai un ES Datu aizsardzības iestādēm,

—	nosaukt attiecīgās iestādes un noteikt atturošas sankcijas par Nolīguma neievērošanu,

—	norādīt, kas ir tie mehānismi, kuri pieejami personām, kas nedzīvo Kanādā, lai prasītu pārbaudes procedūru tiesā saskaņā ar Kanādas tiesību aktiem,

—	paskaidrot, vai tiesības uz pārbaudes procedūru tiesā var izmantot pat tad, ja attiecīgais lēmums vai darbība nav paziņota attiecīgajai personai, īpaši, ja ir pārkāpti Nolīguma noteikumi, kas neattiecas uz piekļuvi un labošanu/paziņošanu,

—	norādīt, uz kādiem “citiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, kas var ietvert kompensāciju” attiecas 14. panta 2. punkts,

—	norādīt Nolīguma īstenošanas pārbaužu biežumu, to saturu (kam būtu jāietver tā nepieciešamības un samērības novērtēšana) un skaidri ietvert ES Datu aizsardzības iestādes ES pārbaudes darba grupā.

Briselē, 2013. gada 30. septembrī

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

Peter HUSTINX

(1) COM(2013)529 final.

(2) Skatīt EDAU 2011. gada 9. decembra atzinumu par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību par pasažieru datu reģistra datu apstrādi un pārsūtīšanu Amerikas Savienoto Valstu Iekšzemes drošības departamentam, OV C 35, 9.2.2012., 16. lpp; 2011. gada 15. jūlija atzinumu par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Austrāliju par gaisa pārvadātāju veikto pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Austrālijas Muitas un robežapsardzes dienestam, OV C 322, 23.12.2011., 1. lpp; EDAU 2011. gada 25. marta atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par pasažieru datu reģistra datu izmantošanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem; 2010. gada 19. oktobra atzinumu par vispārējo pieeju pasažieru datu reģistra (PDR) datu nosūtīšanai trešām valstīm; 2007. gada 20. decembra atzinumu par priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošanu tiesībaizsardzības nolūkos, OV C 110, 1.5.2008., 1. lpp.; 2005. gada 15. jūnija atzinumu par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma slēgšanu starp Eiropas Kopienu un Kanādas valdību par papildu informācijas par pasažieri (API) un pasažieru datu reģistra (PNR) datu apstrādi, OV C 218, 6.9.2005., 6. lpp. (visi pieejami vietnē: http://www.edps.europa.eu/EDPSWEB/edps/cache/bypass/Consultation/OpinionsC). Skatīt arī Darba grupas atzinumu par PDR 29. pantu, kas pieejams vietnē: http://ec.europa.eu/justice/policies/privacy/workinggroup/wpdocs/index_en.htm#data_transfers

(3) Skatīt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. pantu un 52. panta 1. punktu (OV C 83, 30.3.2010., 389. lpp.) un Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantu (ETS Nr. 5), Eiropas Padome, 4.11.1950.

(4) Skatīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2008. gada 4. decembra spriedumu lietā S. un Marper pret AK.

(5) Skatīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2010. gada 9. novembra spriedumu lietā C-92/09 Volker un Markus Schecke GbR pret Land Hessen un lietā C-93/09 Eifert pret Land Hessen un Bundesansalt für Landwirtschaft und Ernährung.

(6) Skatīt priekšlikumu paskaidrojuma rakstu un Nolīguma 3. panta 1. punktu.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 51/17

UZAICINĀJUMS IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS – EACEA/10/14

Saskaņā ar programmu Erasmus+

Pamatdarbība Nr. 3 – atbalsts politikas reformām: paredzamās iniciatīvas

Eiropas politikas eksperimentēšana izglītības un apmācības, kā arī jaunatnes jomā – starpvalstu sadarbība inovatīvas politikas īstenošanā, ko vada augsta līmeņa publiskas iestādes

(2014/C 51/08)

1. Apraksts, mērķi un prioritātes

Uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus vispārīgais mērķis ir mudināt ar izmēģinājumiem reālos apstākļos novērtēt inovatīvu politikas pasākumu sistēmisko ietekmi, lai uzlabotu izglītības un apmācības sistēmu un jaunatnes politikas lietderību un efektivitāti. Šajā uzaicinājumā ir paredzēts iesaistīt atbilstīgo valstu augsta līmeņa publiskās iestādes attiecīgo pierādījumu apkopošanā un novērtēšanā, lai atbalstītu un uzraudzītu politikas reformu, izmantojot drošas un plaši atzītas novērtēšanas metodes, kam pamatā ir plaša mēroga izmēģinājumi reālos apstākļos.

Šā uzaicinājuma konkrētie mērķi ir šādi:

—	veicināt starpvalstu sadarbību un savstarpējo mācīšanos starp augstākā līmeņa kompetentajām iestādēm, lai pārbaudītu un uzlabotu politikas īstenošanas sistēmas, struktūras un procesus, kam ir iespējami būtiska ietekme,

—	sekmēt būtisku pierādījumu apkopošanu un analīzi, kas ļautu atbildīgajām publiskajām iestādēm novērtēt un uzraudzīt inovatīvu politiku īstenošanu,

—	noteikt pamatkritērijus un nosacījumus efektīvai politikas īstenošanai un uzraudzībai,

—	sekmēt pārnesamību un mērogojamību.

Šā uzaicinājuma prioritātes ir šādas:

—	transversālo prasmju novērtēšana pamatizglītībā un vidējā izglītībā,

—	praktiska pieredze uzņēmējdarbībā, mācoties skolā,

—	sadarbība saistībā ar inovatīvām metodēm, lai nodrošinātu ātru un vieglu pārrobežu akadēmisko atzīšanu augstākās izglītības jomā,

—	mazkvalificētu pieaugušo skaita samazināšana,

—	mudinājums pilnveidot un izvērst starptautiskā mērogā jauniešu brīvprātīgo darbu.

2. Atbilstīgās valstis

Priekšlikumus ir tiesīgas iesniegt juridiskās personas, kas dibinātas kādā no šādām programmas valstīm:

—	Eiropas Savienības 28 dalībvalstīs,

—	EBTA un EEZ valstīs: Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā (1),

—	ES kandidātvalstīs: Turcijā, bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā (2),

—	Šveices Konfederācijā (3).

3. Atbilstīgie pieteikuma iesniedzēji

Termins “pieteikuma iesniedzēji” attiecas uz visām organizācijām un iestādēm, kas piedalās priekšlikumu iesniegšanā, neskatoties uz to, kāda ir to nozīme projektā.

Minētajam uzaicinājumam par atbilstīgiem tiek uzskatīti šādi pieteikuma iesniedzēji:

augstākā līmeņa publiskās iestādes (ministrijas vai līdzīgas iestādes), kas atbild par izglītību, apmācību vai jaunatni attiecīgajā valsts vai reģionālajā kontekstā (uz augstāko līmeni attiecas 1. un 2. NUTS kods; ja valstī nav pieejams 1. un 2. NUTS kods, lūdzu, piemērojiet augstākos pieejamos NUTS kodus (4)); augstākā līmeņa publiskās iestādes, kas atbild par citām nozarēm, nevis izglītību, apmācību un jaunatni (piemēram, nodarbinātība, finanses, sociālās lietas, veselības aizsardzība u. c.), uzskata par atbilstīgām tad, ja tās var apliecināt īpašu kompetenci jomā, kurā tiks veikta eksperimentēšana; publiskās iestādes var uzticēt sevis pārstāvību citām publiskajām vai privātajām organizācijām, kā arī juridiski nodibinātiem publisko iestāžu tīkliem vai asociācijām ar nosacījumu, ka deleģētie pienākumi tiek rakstiski apstiprināti un tiek minēta skaidra atsauce uz iesniegto priekšlikumu;

b)	publiskās vai privātās organizācijas, kas darbojas izglītības, apmācības vai jaunatnes jomā;

publiskās vai privātās organizācijas vai iestādes, kas veic pasākumus saistībā ar izglītību, apmācību un/vai jaunatni citās sociālekonomikas nozarēs (piemēram, atzīšanas centri, tirdzniecības palātas, tirdzniecības organizācijas, kultūras organizācijas, novērtēšanas struktūrvienības, pētniecības struktūrvienības u. c.).

4. Partnerību minimālais sastāvs

Šā uzaicinājuma prasība attiecībā uz minimālo partnerību sastāvu ir 4 struktūrvienības, kas pārstāv 3 atbilstīgās valstis, konkrētāk:

vismaz viena publiskā iestāde (ministrija vai līdzīga iestāde) vai deleģēta struktūrvienība, kā noteikts 3. punkta a) apakšpunktā, no 3 dažādām atbilstīgajām valstīm vai arī juridiski nodibināts publisko iestāžu tīkls/asociācija, kas pārstāv vismaz 3 dažādas atbilstīgās valstis; tīklam vai asociācijai jābūt vismaz 3 attiecīgo publisko iestāžu mandātam, kā noteikts 3. punkta a) apakšpunktā, lai varētu darboties šo iestāžu vārdā saistībā ar konkrēto priekšlikumu;

priekšlikumos jābūt iekļautai vismaz vienai kādas dalībvalsts publiskajai iestādei, kas minēta 3. punkta a) apakšpunktā;

publiskās iestādes, kas piedalās priekšlikumā vai ir tajā pārstāvētas, atbild par projekta stratēģisko partnerību un eksperimentēšanas vadību savā jurisdikcijā;

b)	vismaz viena publiskā vai privātā struktūrvienība, kas ir kompetenta novērtēt politikas ietekmi; šāda struktūrvienība atbild par metodiskajiem aspektiem un novērtēšanas protokoliem; priekšlikumā var iekļaut vairākas novērtēšanas struktūrvienības, ja vien to darbs ir koordinēts un saskaņots.

5. Koordinēšana

Priekšlikumu var koordinēt un iesniegt visu pieteikuma iesniedzēju vārdā tikai viena no šīm struktūrām:

a)	publiskā iestāde, kā noteikts 3. punkta a) apakšpunktā;

b)	juridiski nodibināts publisko iestāžu tīkls vai asociācija, kā noteikts 3. punkta a) apakšpunktā;

publisko iestāžu deleģēta publiskā vai privātā struktūrvienība, kā noteikts 3. punkta a) apakšpunktā, kas atsaucas uz uzaicinājumu; publiskai iestādei ir jāsniedz deleģētām struktūrvienībām rakstisks apstiprinājums, kā noteikts 3. punkta a) apakšpunktā, attiecībā uz priekšlikuma iesniegšanu un koordinēšanu savā vārdā.

Priekšlikumus visu pieteikuma iesniedzēju vārdā iesniedz koordinējošās iestādes juridiskais pārstāvis. Fiziskas personas dotācijām pieteikties nedrīkst.

6. Atbilstīgās darbības

Darbības ir jāsāk veikt laikā no 2014. gada 1. decembra līdz 2015. gada 1. martam.

Projekts ir jāīsteno 24–36 mēnešu laikā.

Uzaicinājumā iekļautās finansējamās darbības ietver šādas:

—

izstrādāt izmēģinājumus reālos apstākļos inovatīvu pasākumu īstenošanai: pietiekami liela uzmanība ir jāpievērš stabilas pierādījumu bāzes pilnveidošanai un uzticamu uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas procedūru iekļaušanai, pamatojoties uz atzītām metodiskām pieejām, ko izstrādājis kompetents un pieredzējis politikas ietekmes novērtētājs, konsultējoties ar attiecīgajiem projekta partneriem,

ir jāveic šādi uzdevumi (uzskatījums nav visaptverošs): jānosaka un jāatlasa pasākums(-i), ko pārbaudīt, paraugi un paredzēto darbību klāsts; jānosaka pasākuma iespējamā ietekme skaitliskā izteiksmē un jānovērtē tā atbilstība sagaidāmajiem rezultātiem, tostarp rūpīgi meklējot piemērus ar līdzīgu politisku iejaukšanos gan valstī, gan ārpus robežām; jānosaka stingra metodoloģija un indikatori, lai noteiktu pārbaudītā pasākuma ietekmi valsts un Eiropas līmenī,

—

paralēli īstenot izmēģinājumus reālos apstākļos dažādās valstīs, kas piedalās šajā projektā attiecīgo iestāžu (ministriju vai līdzīgu iestāžu) vadībā: jāiekļauj pietiekami liels skaits iesaistīto struktūrvienību/iestāžu, lai izveidotu pamatotu un raksturojošu kritisko masu un nodrošinātu būtisku pierādījumu bāzi,

—	analizēt un novērtēt pārbaudītā pasākuma, eksperimentēšanas metožu un mērogojamības, kā arī apgūtās pieredzes un paraugprakses (mācīšanās no līdzbiedriem) starpvalstu pārneses nosacījumu lietderību, efektivitāti un ietekmi,

—	vairot zināšanas par projekta koncepciju un tās rezultātiem, kā arī tās izplatīt un izmantot reģionālā, valsts un Eiropas līmenī visā projekta īstenošanas laikā un arī ilgtermiņā; veicināt pārnesi starp dažādām nozarēm, sistēmām un politikas jomām.

Ieteicams ir eksperimentēšanas rezultātu izmantošanas plāns saistībā ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem, izmantojot izglītības, apmācības un jaunatnes koordinēšanas atklātās metodes.

7. Piešķiršanas kritēriji

Priekšlikuma finansējuma piešķiršanas kritēriji (sk. Norādījumu pieteikuma iesniedzējiem 8. iedaļu) ir šādi:

1)	projekta atbilstība (20 %);

2)	projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte (30 %);

3)	partnerības kvalitāte (20 %);

4)	ietekme, izplatīšana un izmantošana (30 %).

Šis uzaicinājums ir iedalīts divos iesniegšanas/novērtēšanas posmos: 1) iepriekšējo priekšlikumu posms; 2) pilno priekšlikumu posms. Šī pieeja ir paredzēta tam, lai vienkāršotu procesu, pirmajā posmā pieprasot iesniegt tikai pamatinformāciju par priekšlikumu. Otrajā posmā nonāks tikai tie iepriekšējie priekšlikumi, kas būs saskaņā ar visiem atbilstības kritērijiem un sasniegs piešķiršanas kritērija „projekta atbilstība” minimālo robežvērtību 60 % apmērā, un šajā gadījumā pieteikuma iesniedzējiem būs jāiesniedz pilna pieteikuma pakotne.

Iepriekšējo priekšlikumu atbilstību noteikts, pamatojoties uz piešķiršanas kritēriju “projekta atbilstība”. Pilnos priekšlikumus novērtēs, pamatojoties uz nepiemērojamību, atlasi un trim pārējiem piešķiršanas kritērijiem: “projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte”, “partnerības kvalitāte” un “ietekme, izplatīšana un ilgtspējība”.

Priekšlikuma galīgo punktu skaitu noteiks, sasummējot iepriekšējo priekšlikumu posmā un pilno priekšlikumu posmā iegūto kopējo punktu skaitu (piemērojot minēto procentuālo attiecību).

8. Budžets

Kopējais budžets, kas pieejams projektu līdzfinansēšanai saskaņā ar šo uzaicinājumu, ir EUR 10 000 000, un tas ir iedalīts šādi abām darbības jomām:

—	izglītība un apmācība – EUR 8 000 000,

—	jaunatne – EUR 2 000 000.

ES finansiālais atbalsts nedrīkst pārsniegt 75 % no kopējām attiecināmajām izmaksām.

Projekta maksimālais dotācijas apmērs būs EUR 2 000 000.

Aģentūra patur tiesības nepiešķirt visus pieejamos finanšu līdzekļus.

9. Pieteikumu iesniegšanas procedūra un termiņi

Pirms pieteikuma iesniegšanas pieteikuma iesniedzējiem būs jāreģistrē sava organizācija Vienreizējās reģistrēšanas sistēmā (URF) un jāsaņem dalībnieka identifikācijas kods (PIC). PIC būs jānorāda pieteikuma veidlapā.

Vienreizējās reģistrēšanas sistēma ir rīks, kurā pārvaldīs visu organizācijas juridisko un finanšu informāciju. Tai var piekļūt no Izglītības, audiovizuālā, kultūras, pilsonības un brīvprātīgo dalībnieku portāla. Informācija par to, kā reģistrēties, ir pieejama portāla tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/education/participants/portal

Pieteikumi dotāciju saņemšanai ir jāsagatavo kādā no ES oficiālajām valodām, izmantojot oficiālo pieteikuma pakotni. Lūdzu, pārliecinieties, vai lietojat pareizo pieteikuma veidlapu attiecīgi iepriekšējo priekšlikumu posmam un pilno priekšlikumu posmam.

Pieteikuma pakotne ir pieejama šajā tīmekļa vietnē:

https://eacea.ec.europa.eu/erasmus-plus/funding/prospective-initiatives-eacea-102014_en

Tiks pieņemti tikai tādi pieteikumi, kas ir iesniegti pareizā veidā un ir pilnībā aizpildīti, kuros ir norādīts datums un kurus ir parakstījusi persona, kura ir pilnvarota koordinatora vārdā uzņemties juridiskas saistības.

Termiņi ir šādi:

—	iepriekšējie pieteikumi – 2014. gada 20. maijs (pasta zīmogs),

—	pilnie pieteikumi – 2014. gada 2. oktobris (pasta zīmogs).

Pieteikuma veidlapas ir jānosūta pa pastu pakotnes veidā. Katrā pakotnē ir jābūt tikai vienam pilnam variantam papīra formātā, ko parakstījis koordinējošās organizācijas juridiskais pārstāvis. Turklāt visi parakstītie pieteikuma dokumenti ir jāieskenē un jānosūta pa e-pastu uz turpmāk norādīto adresi, tiklīdz ir nosūtīti dokumenti papīra formātā. Abos formātos ir jāiekļauj visi attiecīgie un piemērojamie pielikumi un papildu dokumenti.

Pakotne ir jānosūta ar ekspreskurjerpastu (kvīts par ierakstīta sūtījuma piegādi kalpo kā pierādījums) uz šādu pasta adresi:

Education, Audiovisual and Culture Executive Agency

Unit A.1 — Erasmus+: Schools, Prospective initiatives, Programme coordination

Call for Proposals EACEA/10/14

BOU2 02/109

Avenue du Bourget/Bourgetlaan 1

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

un šādu e-pasta adresi: EACEA-Policy-Support@ec.europa.eu

Pieteikumi, kuriem nebūs pievienoti visi vajadzīgie dokumenti un kuri nebūs nosūtīti līdz termiņa beigām, netiks pieņemti.

Plašāku informāciju skatiet Norādījumos pieteikuma iesniedzējiem.

10. Sīkāka informācija

Norādījumi pieteikuma iesniedzējiem, kas ietver plašāku informāciju, un pilna pieteikumu pakotne ir pieejama šajā tīmekļa vietnē:

https://eacea.ec.europa.eu/erasmus-plus/funding/prospective-initiatives-eacea-102014_en

(1) Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas līdzdalība ir atkarīga no EEZ Apvienotās komitejas lēmuma. Ja laikā, kad pieņem lēmumu par dotācijas piešķiršanu, Erasmus+ regula nav iestrādāta EEZ līgumā, dalībniekiem no šīm valstīm finansējumu nepiešķirs, kā arī tos neņems vērā saistībā ar konsorciju/partnerību minimālo lielumu.

(2) Turcijas un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas līdzdalība šajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus ir atkarīga no tā, vai tiek parakstīts saprašanās memorands starp Komisiju un attiecīgi abu šo valstu kompetentajām iestādēm. Ja laikā, kad pieņem lēmumu par dotācijas piešķiršanu, saprašanās memorands nav parakstīts, dalībniekiem no attiecīgās valsts finansējumu nepiešķirs, kā arī tos neņems vērā saistībā ar konsorciju/partnerību minimālo lielumu.

(3) Šveices Konfederācijas līdzdalība ir atkarīga no tā, vai ar šo valsti tiek noslēgts plānotais divpusējais nolīgums. Ja laikā, kad pieņem lēmumu par dotācijas piešķiršanu, šis divpusējais nolīgums nav parakstīts, dalībniekiem no Šveices Konfederācijas finansējumu nepiešķirs, kā arī tos neņems vērā saistībā ar konsorciju/partnerību minimālo lielumu.

(4) http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/nuts_nomenclature/correspondence_tables/national_structures_eu

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 51/22

INFORMATĪVS PAZIŅOJUMS – SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras iesniegusi Dienvidāfrikas Republika

(2014/C 51/09)

Pašreiz notiekošajās sarunās ar Dienvidāfrikas Republiku par Nolīgumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību (turpmāk “protokols”) Dienvidāfrikas iestādes ir iesniegušas lauksaimniecības produktu un vīnu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstus, kas pievienoti pielikumā, lai attiecīgās norādes tiktu aizsargātas saskaņā ar protokolu. Eiropas Komisija patlaban apsver, vai saskaņā ar protokolu šīs ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir aizsargātas par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm tādā nozīmē, kā paredzēts TRIPS nolīguma 22. panta 1. punktā.

Komisija aicina jebkuru dalībvalsti vai trešo valsti, vai jebkuru pamatoti ieinteresētu fizisko vai juridisko personu, kas veic uzņēmējdarbību vai ir pastāvīgais iedzīvotājs dalībvalstī vai trešā valstī, attiecīgā gadījumā celt iebildumus pret šādu aizsardzību, iesniedzot pienācīgi pamatotu paziņojumu.

Paziņojumi par iebildumiem Komisijai jāsaņem divu mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas. Paziņojumi par iebildumiem jānosūta elektroniski uz šādu adresi:

AGRI-A3-GI@ec.europa.eu

Paziņojumi par iebildumiem tiks izskatīti vienīgi tad, ja tie būs saņemti minētajā termiņā un ja šajos paziņojumos būs norādīts, ka ierosinātā nosaukuma aizsardzība var izraisīt šādas sīkāk aprakstītas situācijas:

a)	nosaukums ir pretrunā ar augu šķirnes vai dzīvnieku šķirnes nosaukumu un tāpēc var maldināt patērētāju attiecībā uz produkta patieso izcelsmi;

ir pilnībā vai daļēji homonīms tādam nosaukumam, kas Savienībā jau ir aizsargāts atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulai (EK) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1), Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulai (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju (2), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regulai (ES) Nr. 110/2008 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību (3), vai ir iekļauts nolīgumos, kurus Savienība noslēgusi ar šādām valstīm:

—	Austrālija (4),

—

Čīle (5),

—	Šveice (6),

—	Meksika (7),

—	Koreja (8),

—	Centrālamerika (9),

—	Kolumbija un Peru (10),

—	bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (11),

—	Horvātija (12),

—	Kanāda (13),

—	Amerikas Savienotās Valstis (14),

—	Albānija (15),

—	Melnkalne (16),

—	Bosnija un Hercegovina (17),

—	Serbija (18),

—	Moldova (19),

—	Gruzija (20);

c)	nosaukums, ņemot vērā preču zīmes reputāciju, atpazīstamību un lietošanas ilgumu, var maldināt patērētāju attiecībā uz produkta patieso identitāti;

d)	nosaukuma reģistrācija var apdraudēt pilnīgi vai daļēji identiska nosaukuma vai preču zīmes pastāvēšanu vai tādu produktu pastāvēšanu, kas likumīgi tirgoti vismaz piecus gadus pirms šā paziņojuma publicēšanas dienas;

e)	ja minētajos paziņojumos par iebildumiem sniegta sīkāka informācija, no kuras iespējams secināt, ka nosaukums, attiecībā uz kuru aizsardzība ir pieprasīta, ir uzskatāms par parastu nosaukumu.

Iepriekš minētos kritērijus izvērtē attiecībā uz Savienības teritoriju, kas intelektuālā īpašuma tiesību gadījumā nozīmē vienīgi teritoriju vai teritorijas, kur minētās tiesības ir aizsargātas. Šo nosaukumu aizsardzība Eiropas Savienībā ir iespējama ar nosacījumu, ka sekmīgi tiek pabeigtas minētās sarunas un tiek pieņemts attiecīgs tiesību akts.

Lauksaimniecības produktu un vīnu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksts (21)

Produkta veids	Nosaukums, kas aizsargāts Dienvidāfrikā
Uzlējums	Honeybush/Heunningbos/Honeybush Tea/Heuningbos Tee
Uzlējums	Rooibos/Red Bush/Rooibos Tea/Rooitee/Rooibosch
Vīni	Banghoek
Vīni	Bot River
Vīni	Breedekloof
Vīni	Cape Agulhas
Vīni	Cape South Coast
Vīni	Central Orange River
Vīni	Ceres Plateau
Vīni	Citrusdal Mountain
Vīni	Citrusdal Valley
Vīni	Eastern Cape
Vīni	Elandskloof
Vīni	Franschhoek Valley
Vīni	Greyton
Vīni	Hemel-en-Aarde Ridge
Vīni	Hemel-en-Aarde Valley
Vīni	Hex River Valley
Vīni	Hout Bay
Vīni	Klein River
Vīni	Kwazulu-Natal
Vīni	Lamberts Bay
Vīni	Langeberg-Garcia
Vīni	Limpopo
Vīni	Malgas
Vīni	Napier
Vīni	Northern Cape
Vīni	Outeniqua
Vīni	Philadelphia
Vīni	Plettenberg Bay
Vīni	Polkadraai Hills
Vīni	St Francis Bay
Vīni	Stanford Foothills
Vīni	Stilbaai East
Vīni	Sunday's Glen
Vīni	Sutherland-Karoo
Vīni	Theewater
Vīni	Tradouw Highlands
Vīni	Upper Hemel-en-Aarde Valley
Vīni	Upper Langkloof
Vīni	Voor Paardeberg
Vīni	Western Cape

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(3) OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.

(4) Padomes 2008. gada 28. novembra Lēmums 2009/49/EK par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Austrāliju par vīna tirdzniecību (OV L 28, 30.1.2009., 1. lpp.).

(5) Padomes 2002. gada 18. novembra Lēmums 2002/979/EK par tā Nolīguma dažu noteikumu parakstīšanu un pagaidu piemērošanu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses (OV L 352, 30.12.2002., 1. lpp.).

(6) Padomes un attiecībā uz nolīgumu par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību arī Komisijas 2002. gada 4. aprīļa Lēmums 2002/309/EK, Euratom par septiņu nolīgumu noslēgšanu ar Šveices Konfederāciju (OV L 114, 30.4.2002., 1. lpp.) un jo īpaši Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīguma par lauksaimniecības produktu tirdzniecību 7. pielikums.

(7) Padomes 1997. gada 27. maija Lēmums 97/361/EK par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Meksikas Savienotajām Valstīm par stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu savstarpēju atzīšanu un aizsardzību (OV L 152, 11.6.1997., 15. lpp.).

(8) Padomes 2010. gada 16. septembra Lēmums 2011/265/ES par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses (OV L 127, 14.5.2011., 1. lpp.).

(9) Nolīgums, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses (OV L 346, 15.12.2012., 3. lpp.).

(10) Tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses (OV L 354, 21.12.2012., 3. lpp.).

(11) Padomes 2001. gada 3. decembra Lēmums 2001/916/EK par papildprotokola noslēgšanu, ar ko pielāgo tirdzniecības aspektus Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā pušu sarunu iznākumu par savstarpējām preferenču koncesijām dažiem vīniem, vīnu nosaukumu savstarpēju atzīšanu, aizsardzību un kontroli, kā arī stipro alkoholisko un aromatizēto dzērienu apzīmējumu savstarpēju atzīšanu, aizsardzību un kontroli (OV L 342, 27.12.2001., 6. lpp.).

(12) Padomes 2001. gada 3. decembra Lēmums 2001/918/EK par tāda papildprotokola noslēgšanu, ar ko pielāgo tirdzniecības aspektus, kuri paredzēti Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Horvātijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā rezultātus, ko puses panākušas sarunās par savstarpējām preferenciālām koncesijām dažiem vīniem, vīnu nosaukumu savstarpēju atzīšanu, aizsardzību un kontroli, kā arī stipro alkoholisko dzērienu un aromatizētu dzērienu nosaukumu savstarpēju atzīšanu, aizsardzību un kontroli (OV L 342, 27.12.2001., 42. lpp.).

(13) Padomes 2003. gada 30. jūlija Lēmums 2004/91/EK par Eiropas Kopienas un Kanādas nolīguma noslēgšanu par vīna un stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecību (OV L 35, 6.2.2004., 1. lpp.).

(14) Padomes 2005. gada 20. decembra Lēmums 2006/232/EK, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm par vīna tirdzniecību (OV L 87, 24.3.2006., 1. lpp.).

(15) Padomes 2006. gada 12. jūnija Lēmums 2006/580/EK par Pagaidu nolīguma par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītajiem jautājumiem parakstīšanu un noslēgšanu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Albānijas Republiku, no otras puses (3. protokols par savstarpējām preferenciālām koncesijām dažiem vīniem un par vīnu, stipro alkoholisko dzērienu un aromatizēto vīnu nosaukumu savstarpēju atzīšanu, aizsardzību un kontroli) (OV L 239, 1.9.2006., 1. lpp.).

(16) Padomes 2007. gada 15. oktobra Lēmums 2007/855/EK, lai parakstītu un noslēgtu Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses (OV L 345, 28.12.2007., 1. lpp.).

(17) Padomes 2008. gada 16. jūnija Lēmuma 2008/474/EK par to, lai noslēgtu Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses (OV L 169, 30.6.2008., 10. lpp.), 6. protokols.

(18) Padomes 2008. gada 29. aprīļa Lēmums 2010/36/EK par to, lai parakstītu un noslēgtu Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Serbiju, no otras puses (OV L 28, 30.1.2010., 1. lpp.).

(19) 2013/7/ES: Padomes 2012. gada 3. decembra lēmums par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Moldovas Republiku par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību (OV L 10, 15.1.2013., 3. lpp.).

(20) 2012/164/ES: Padomes 2012. gada 14. februāra lēmums par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību (OV L 93, 30.3.2012., 1. lpp.).

(21) Saraksts, ko saistībā ar patlaban notiekošajām sarunām iesniegušas Dienvidāfrikas iestādes un kurā iekļautas norādes, kas aizsargātas Dienvidāfrikas Republikā.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2014.051.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 51

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	57. sējums 2014. gada 22. februāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	IETEIKUMI
	Eiropas Centrālā banka
2014/C 051/01	Eiropas Centrālās bankas Ieteikums (2014. gada 23. janvāris), ar ko groza Ieteikumu ECB/2011/24 par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem ārējās statistikas jomā (ECB/2014/2)	1

	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	Eiropas Centrālā banka
2014/C 051/02	Eiropas Centrālās bankas Atzinums (2013. gada 19. novembris) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām (CON/2013/77)	3

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2014/C 051/03	Padomes Lēmums (2014. gada 17. februāris), ar ko ieceļ un nomaina Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra valdes locekļus	9
	Eiropas Komisija
2014/C 051/04	Euro maiņas kurss	10
2014/C 051/05	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	11
	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
2014/C 051/06	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu un parakstīšanu starp Kanādu un Eiropas Savienību par pasažieru datu reģistra datu pārsūtīšanu un apstrādi	12
	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Eiropas Komisija
2014/C 051/07	Čehijas Republikas Vides ministrijas paziņojums saskaņā ar 3. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei	15

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Komisija
2014/C 051/08	Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus – EACEA/10/14 – Saskaņā ar programmu Erasmus+ – Pamatdarbība Nr. 3 – atbalsts politikas reformām: paredzamās iniciatīvas – Eiropas politikas eksperimentēšana izglītības un apmācības, kā arī jaunatnes jomā – starpvalstu sadarbība inovatīvas politikas īstenošanā, ko vada augsta līmeņa publiskas iestādes	17
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2014/C 051/09	Informatīvs paziņojums – Sabiedriskā apspriešana – Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras iesniegusi Dienvidāfrikas Republika	22

DARBA ŅĒMĒJU ORGANIZĀCIJU PĀRSTĀVJI
BULGĀRIJA	Yuliya SIMEONOVA kundze