1.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 30/2

Padomes secinājumi par efektīvu izglītības vadību (1)

2014/C 30/02

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

TĀ KĀ:

Padomes 2009. gada 26. novembra secinājumos par skolotāju un skolu vadītāju profesionālo pilnveidošanos atzīts, ka efektīva skolas vadība ir būtisks apstāklis, kas veido vispārējo mācīšanas un mācīšanās vidi, palielina centību un sniedz atbalstu skolniekiem, vecākiem un skolas darbiniekiem, tādējādi veicinot sasniegumu līmeņa paaugstināšanos, un ka tādēļ būtiski nodrošināt to, lai skolu vadītājiem piemīt vai ir iespējas izkopt spējas un īpašības, kas vajadzīgas, lai uzņemtos pieaugošu uzdevumu skaitu, ar ko viņi sastopas;

Eiropadomes 2012. gada 13. un 14. decembra secinājumos Padome, dalībvalstis un Komisija tika aicinātas nodrošināt ātru rīcību, atbildot uz ierosmi “Izglītības pārvērtēšana”, un nākamajos – 2013. gada 15. februāra – Padomes secinājumos “par ieguldījumiem izglītībā un apmācībā – atbilde uz paziņojumu”“Izglītības pārvērtēšana” dalībvalstis tika aicinātas pārskatīt un stiprināt skolotāju profesijas, tostarp skolu vadītāju, profesionālo profilu un visā pilnībā izmantot sadarbības un savstarpējas mācīšanās potenciālu, kas izveidots atvērtās koordinācijas metodes ietvaros;

3.	stratēģijā “Eiropa 2020” un jo īpaši 2013. gada izaugsmes pētījumā dalībvalstis tiek aicinātas saglabāt izaugsmes potenciālu, piešķirot prioritāti ieguldījumiem izglītības un apmācības jomā un, kad vien iespējams, tos stiprinot, reizē nodrošinot šādu izdevumu efektivitāti,

UN ŅEMOT VĒRĀ:

—	Lietuvas prezidentūras konferenci par “Izglītības vadību”, kura notika 2013. gada 9. un 10. septembrī Viļņā un nodrošināja platformu pārstāvjiem no ES dalībvalstīm, kandidātvalstīm un EBTA valstīm kopā ar Eiropas Komisiju, lai piedalītos politikas debatēs par šo nozīmīgo tematu,

—	Comenius konferenci “Jūsu skolas pilnveidošana ar ES programmas palīdzību, konference skolu vadītājiem”, kura notika 2013. gada 11. un 12. oktobrī Viļņā,

AR INTERESI ŅEM VĒRĀ:

Komisijas paziņojumu “Izglītības atvēršana” (2), kurā dalībvalstis mudinātas sekmēt un attīstīt novatorisku mācīšanu un mācīšanos visiem, pienācīgi izmantojot jaunās tehnoloģijas un atvērtos izglītības resursus,

UZSVER:

tā kā Eiropas izglītības un apmācības sistēmas ir būtiski izaugsmes, konkurētspējas un sociālās kohēzijas dzinuļi zināšanu sabiedrībā, tām visos līmeņos nepieciešama spēcīga un efektīva vadība. Šodienas izglītības vadītājiem jāveic virkne dažādu problemātisku uzdevumu, viņi ir atbildīgi ne tikai par mācīšanas kvalitātes uzlabošanu un sasniegumu līmeņa paaugstināšanu, bet arī par cilvēkresursu un finanšu resursu vadību;

izglītības vadībā ir vajadzīgas augsti attīstītas prasmes, ko balsta pamatvērtības. Tā prasa profesionālu atdevi, spēju motivēt un iedvesmot, kā arī pārdomātu pārvaldību un prasmes pedagoģijā un saziņā. Labi izglītības vadītāji izkopj stratēģisku redzējumu savām iestādēm, rāda piemēru gan audzēkņiem, gan skolotājiem, un ir svarīgs faktors, radot efektīvu un pievilcīgu vidi, kas veicina mācīšanos. Viņi ir arī svarīgi dalībnieki efektīvu saikņu veidošanā starp dažādiem izglītības un apmācības līmeņiem, ģimenēm, darba pasauli un vietējo kopienu, ko vieno kopīgs mērķis – palielināt audzēkņu sasniegumus;

3.	tādējādi ir ārkārtīgi svarīgi izglītības iestāžu vadības amatiem atlasīt, pieņemt darbā, sagatavot un noturēt viskompetentākos darbiniekus, kā arī nodrošināt labvēlīgus apstākļus to profesionālajai izaugsmei, un šis uzdevums prasa lielu vērību no lēmumu pieņēmēju puses;

izglītības vadība var būt efektīva, ja:

—	izglītības vadītāji spēj koncentrēties galvenokārt uz mācīšanas un mācīšanās kvalitātes uzlabošanu savā iestādē, reizē nodrošinot vienlīdzību,

—	vadība ir balstīta uz skaidri definētām lomām,

—	tā pieņem uz sadarbību vērstu un iekļaujošu pieeju,

—	tā spēj atzīt darbinieku stiprās puses un prasmes un uzticēt tiem vadošus pienākumus,

—	tā spēj piešķirt līdzekļus un izpētīt novatoriskas mācīšanas metodes, un

—	tā paliek pilnīgā ne tikai valsts, bet arī vietējo un reģionālo iestāžu un visas kopienas pārziņā un saņem to atbalstu, jo īpaši, cenšoties ieviest izmaiņas.

ATTIECĪGI IR VIENISPRĀTIS:

1.	novatoriskas pieejas vadībai var palīdzēt piesaistīt un noturēt augstākā labuma kandidātus un ļaut mācīšanās videi apgūt un pilnīgi izmantot potenciālu, kāds piemīt nemitīgajiem jauninājumiem, kuri ātrā tempā ienāk izglītībā;

izglītības vadītāju loma ir arī jāpadara profesionāla, jānostiprina un jāatbalsta, vispirms apzinot prasmes, kas tiem vajadzīgas, veidojot strukturētākus karjeras modeļus un novērtējot, kādas konkrētas vajadzības profesionālajā izaugsmē ir tiem, kuri ieņem vadošus amatus, un sniedzot attiecīgas apmācības iespējas;

3.	ir vajadzīga pietiekama elastība, autonomija un pārskatatbildība, lai izglītības vadītāji varētu izstrādāt novatoriskas pieejas vadībai, kā arī radīt tādus apstākļus, lai citi darbinieki tiktu rosināti uzņemties vadošus pienākumus;

4.	darbiniekiem, kuri ieņem vadošus amatus, ir jāpārvalda un jāapgūst, kā arī regulāri jāatjaunina šādiem amatiem vajadzīgās prasmes, tostarp tās, kas ļauj tiem efektīvi izmantot jaunās tehnoloģijas un vadības metodes, lai veicinātu novatorisku mācīšanos un savas iestādes efektīvu pārvaldību,

ATKĀRTOTI APLIECINA, KA:

lai arī dažādo izglītības un apmācības sistēmu organizācija un saturs ir vienīgi katras atsevišķās dalībvalsts atbildība, derīgu ieguldījumu, atbalstot un papildinot valsts, reģionālā un vietējā līmenī veiktos pasākumus, var dot sadarbība un paraugprakses apmaiņa izglītības vadības jomā Eiropas līmenī, izmantojot atvērto koordinācijas metodi, ko papildina efektīva ES programmu, jo īpaši Erasmus+, izmantošana,

AICINA DALĪBVALSTIS:

A. ņemot vērā apstākļus katrā valstī un pienācīgi ievērojot taisnīguma principu, atbalstīt jaunus veidus, kā uzlabot izglītības iestāžu un izglītības vadītāju efektīvu un atbildīgu autonomiju, jo īpaši:

1.	veicinot izglītības iestāžu un izglītības vadītāju autonomiju attiecībā uz pedagoģijas jautājumiem un resursu iekšējo sadali, reizē nodrošinot, ka tiem ir vajadzīgie līdzekļi un atbalsts, lai efektīvi pielāgotos konkrētiem un mainīgiem vietējiem apstākļiem un uz tiem efektīvi reaģētu,

2.	skaidri definējot uzdevumus un atbildību un nodrošinot, lai izglītības vadītājiem būtu vajadzīgās prasmes, kuras ir jābalsta un jānostiprina dažādos profesionālās izaugsmes veidos, tostarp izmantojot tīklošanu starp šādiem vadītājiem,

3.	veicinot apzinātu lēmumu pieņemšanu un lielāku pārskatatbildību, piemēram, izmantojot viedus datus, izstrādājot kvalitātes nodrošināšanas mehānismus un izstrādājot īpašus pasākumus izglītības iestādēm mazāk attīstītās teritorijās,

4.	apkopojot liecības par efektīvām un veiksmīgām izglītības vadības pieejām dažādu valstu kontekstos, jo īpaši lai rastu optimālu līdzsvaru starp elastību, autonomiju un pārskatatbildību, kā arī lai novērtētu novatorisku pieeju ietekmi uz mācīšanas un mācīšanās rezultātu kvalitāti;

B. darīt izglītības vadību pievilcīgāku, jo īpaši:

1.	nodrošinot lielāku profesionalizāciju, tādējādi piesaistot visspējīgākos kandidātus,

2.	ļaujot izglītības vadītājiem koncentrēties uz to, lai uzlabotu mācīšanu un mācīšanos to iestādēs, tostarp cenšoties rast labāku līdzsvaru starp tīri administratīviem pienākumiem un pamatuzdevumiem, kuri saistīti ar mācīšanu un mācīšanos,

3.	izpētot un izstrādājot izglītības vadītājiem paredzētus pievilcīgus ievadapmācības veidus, agrīnu karjeras atbalstu un turpmāku profesionālo izaugsmi, tostarp izvēršot starpnozaru sadarbību ar citām ieinteresētajām personām, piemēram, uzņēmējdarbības aprindām un sociālajiem partneriem,

4.	veicinot komandas darbu un elastīgu vadības vidi, piemēram, ļaujot izglītības iestādēs veidot ad hoc komandas, kuru mērķis ir risināt īpašas problēmas, un ārpusskolu tīklus pieredzes apmaiņai un sadarbībai,

5.	veicinot īpašus pasākumus, savstarpēju mācīšanos un paraugprakses apmaiņu, lai nodrošinātu pienācīgu dzimumu līdzsvaru izglītības vadībā;

C. attiecīgā gadījumā veicināt novatoriskas pieejas efektīvai izglītības vadībai, jo īpaši:

1.	ņemot vērā izglītības iestāžu īpašās vajadzības un topošo vadītāju atlases procesā piemērojot pienācīgus kvalitātes nodrošināšanas kritērijus,

2.	atzīstot un veicinot iestāžu darbinieku vadības potenciālu, jo īpaši tā saukto “dalīto vadību”, nodrošinot tiem iespēju strādāt ar kolēģiem citās iestādēs un sniedzot tiem pamudinājumu un iespējas attīstīt savu potenciālu šajā sakarā,

3.	stimulējot novatorisku mācīšanas un mācīšanās vides izveidi, tostarp pienācīgi izmantojot IKT un atvērto koordinācijas metodi gan kā pedagoģiskos palīglīdzekļus, gan vadības instrumentus,

4.	izveidojot un uzturot tīklus, kuru mērķis ir uzsākt un izstrādāt efektīvas pieejas izglītības vadībai un stimulēt un veicināt izglītības vadītāju mācīšanos citam no cita,

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU:

1.	pilnīgi izmantot atvērto koordinācijas metodi, lai veicinātu paraugpraksi un atbalstītu profesionālas vadības attīstību skolu, pieaugušo izglītības un profesionālās izglītības un apmācības jomā un attiecīgā gadījumā sniegtu regulāru atgriezenisko informāciju politiskā līmenī;

veicināt sadarbību un partnerības efektīvai inovācijai vadībā un izglītības vadītāju profesionālajai izaugsmei – tostarp izvēršot starpnozaru sadarbību starp skolām, augstākās izglītības un profesionālās apmācības iestādēm un uzņēmējdarbības nozari – ar Eiropas finansējuma palīdzību, tostarp izmantojot Erasmus+ programmu un Eiropas strukturālos fondus, jo īpaši Eiropas Sociālo fondu;

veicināt paraugprakses apmaiņu un novatorisku pieeju izstrādi efektīvai izglītības vadībai, piemēram, izmantojot stratēģiskas partnerības darbības Erasmus+ programmas ietvaros, tostarp mudinot izglītības vadītājus sadarboties ar dažādajām ieinteresētajām personām, tādām kā uzņēmumi, pilsoniskās sabiedrības apvienības un dažādi izglītības iestāžu līmeņi – gan starptautiskā, gan vietējās kopienas mērogā;

4.	sīkāk izpētīt iespējas, ko sniedz tādas platformas kā eTwinning, lai atbalstītu starpnozaru pieredzes apmaiņas novatoriskas vadības jomā, nodrošinot virtuālas telpas, kurās izglītības vadītāji var sadarboties un izplatīt efektīvus un novatoriskus paņēmienus;

5.	veicināt turpmāku pētniecību efektīvas izglītības vadības jomā un nodrošināt rezultātu izplatīšanu;

nostiprināt atbalstu valstu un reģionālajiem ieinteresēto personu tīkliem, kuri iesaistīti izglītības vadībā, un palīdzēt nodrošināt to darba pienācīgu izplatīšanu un papildpasākumus Eiropas līmenī, tostarp ar Skolu vadības Eiropas politikas tīkla starpniecību, kā arī pilnīgi izmantojot liecības, kas apkopotas starptautiskas sadarbības ceļā.

(1) Šajā tekstā termins “vadība” ir lietots vienīgi skolu, profesionālās izglītības un apmācības (PIA) un pieaugušo izglītības iestāžu kontekstā.

(2) 14116/13.

1.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 30/5

Padomes secinājumi par to jauniešu pastiprinātu sociālo iekļaušanu, kas nav iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītībā, ne apmācībā

2014/C 30/03

PADOME UN PADOMĒ SANĀKUŠIE DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI:

ATZĪST, KA:

Jaunas sievietes un vīrieši ir nozīmīgs resurss Eiropai. Viņi ir šodienas un nākotnes potenciāls; tomēr viņi saskaras ar daudzām grūtībām, piemēram, bezdarbu un ar to saistītām sociālām problēmām (1). Lai izkļūtu no pašreizējās krīzes un novērstu līdzīgas problēmas turpmāk, visām dalībvalstīm ir jāveic tūlītēji pasākumi ar mērķi veicināt jauniešu nodarbinātību, izglītību un apmācību, līdzdalību un sociālo iekļaušanu.

Jaunieši, kas nav iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītībā, ne apmācībā (turpmāk – jaunieši NEET situācijā) (2), var sastapties ar nelabvēlīgām sociālām parādībām, piemēram, izolāciju, patstāvības trūkumu, bīstamu paradumu piekopšanu un nestabilu garīgās un fiziskās veselības stāvokli, kas viņus vēlāk dzīvē pakļauj lielākam bezdarba un sociālās atstumtības riskam. Jauniešu, jo īpaši NEET situācijā esošu jauniešu, sociālā atstumtība var negatīvi ietekmēt ekonomiku radīt būtiskas izmaksas Eiropai. Ekonomiskie zaudējumi sakarā ar jauniešu neiesaistīšanos darba tirgū 2011. gadā bija EUR 153 miljardi. Tās ir piesardzīgas aplēses, un šis rādītājs atbilst 1,2 % no ES IKP (3).

3.	Jaunieši NEET situācijā ir vairāk vai mazāk neaizsargāti, viņiem piemīt dažādas raksturīgas iezīmes un vajadzības. Tādēļ, lai viņus efektīvi un sekmīgi (no jauna) integrētu darba dzīvē izglītības vai apmācības sistēmā un sabiedriskajā dzīvē, ir vajadzīga individuāli pielāgota pieeja.

Šo pieeju atzina Padomes Ieteikumā par garantijas jauniešiem izveidi, ko pieņēma 2013. gada 22. aprīlī (4). Šajā ieteikumā ir noteikts, ka visiem jauniešiem, kas jaunāki par 25 gadiem, četru mēnešu laikā pēc kļūšanas par bezdarbniekiem vai pēc formālās izglītības beigšanas būtu jāsaņem kvalitatīvs darba, turpmākas izglītības, mācekļa prakses vai stažēšanās piedāvājums (5).

5.	ES prasmju panorāma un Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra prognozes par prasmēm var atbalstīt politikas ierosmes, kuru mērķis ir samazināt jauniešu bezdarbu, palīdzot apzināt jaunu spēju iztrūkumu, kā arī tendences prasmju jomā un perspektīvas darba tirgū.

6.	Riska faktori, kas palielina risku nokļūt NEET situācijā, bieži ir personisku, ekonomisku, izglītības un sociālu apstākļu apvienojums.

Jauniešu darbam, brīvprātīgo darbībām, aktīvai pilsonībai un neformālai un ikdienējai izglītībai var būt liela un papildinoša nozīme, sniedzot visiem jauniešiem, jo īpaši NEET situācijā esošiem jauniešiem, pievienotu vērtību, veicot pāreju uz darba tirgu – veidojot tiltus starp izglītības un nodarbinātības sistēmām, papildinot formālo izglītības sistēmu, radot pārliecību par sevi, sociālo kapitālu un sevis attīstīšanu un vairojot sociālās un tehniskās prasmes, kas pastiprina nodarbināmību.

8.	Lietuvas prezidentūras 2013. gada 9.–12. septembrī rīkotās ES jaunatnes konferences kopīgajos secinājumos ir uzsvērts, ka ir jāpielāgo izglītība jauniešu vajadzībām un darba tirgus prasībām, jāsekmē pāreja no izglītības uz darba dzīvi un jāuzlabo nosacījumi jauniešu integrēšanai darba tirgū (6).

UZSKATA, KA:

9.	Ir nepieciešams izvērtēt un novērtēt ar jauniešiem NEET situācijā saistīto esošo izpēti, sistēmas un programmas vietējā, reģionālā, valstu un Eiropas līmenī, lai apzinātu šķēršļus, kas viņiem, jo īpaši neaktīvajiem NEET, kavē piekļuvi pakalpojumiem.

10.

Politika jaunatnes jomā un jo īpaši darbs ar jauniešiem var palīdzēt sekmīgi īstenot ES ierosmes jauniešu bezdarba un neaktivitātes apkarošanā, piemēram, Jaunatnes nodarbinātības tiesību aktu kopumu un jo īpaši garantiju jauniešiem. Tādēļ, lai gūtu pēc iespējas labākus rezultātus, ir vajadzīgi saskaņoti un savstarpēji pastiprinoši valsts pasākumi un citi politikas instrumenti.

11.

Būtu jānodrošina visaptveroša pieeja un starpnozaru sadarbība, lai pastiprinātu NEET situācijā esošu jauniešu sociālo iekļaušanu. Būtiska nozīme ir sociālam ieguldījumam cilvēku prasmēs un spējās visā viņu mūža garumā, lai uzlabotu viņu iespējas integrēties darba tirgū un sabiedrībā (7). Visus politikas instrumentus, pasākumus un darbības būtu jākoordinē un jāīsteno vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī, un jauniešu sociālās iekļaušanas pasākumu izstrādē un izpildē būtu jāiesaista plašs ieinteresēto personu loks.

12.

Lai novērstu NEET situācijā nokļūstošu jauniešu skaita pieaugumu un lai sociālo atstumtību nepārmantotu no paaudzes uz paaudzi, prioritāte būtu jāpiešķir preventīviem pasākumiem. Lai nodrošinātu agrīnu iejaukšanos ar mērķi novērst jauniešu nokļūšanu NEET situācijā, ir vajadzīga proaktīva pieeja, kurā būtu iesaistītas ģimenes, pirmsskolas izglītības iestādes, skolas, jo īpaši vidusskolas un arodskolas, apmācības un neformālās izglītības sniedzēji, nevalstiskās organizācijas (NVO), jo īpaši jaunatnes organizācijas, jaunatnes darbinieki, vecāki un citas ieinteresētās personas.

13.

Politikas pasākumi ir jāparedz dažādiem NEET situācijā esošiem jauniešiem attiecībā uz posmu, kad ir jāveic iejaukšanās, un pasākumu mērķu, uzdevumu un darbību klāstu. Lielāka uzmanība ir jāpievērš tam, lai risinātu dzimumu nevienlīdzību izglītībā, politikai sociālajā un nodarbinātības jomā, kā arī jauniešiem ar īpašām vajadzībām.

14.

Pasākumiem, kas vērsti uz jauniešiem NEET situācijā, vajadzētu būt individuāli pieskaņotiem, elastīgiem, un ar tiem būtu jātiecas panākt ilgtspējīgus pozitīvus ilgtermiņa rezultātus darba tirgū, kā arī (atkārtotu) integrāciju izglītībā vai apmācībā un pilsoniskajā vai sabiedriskajā dzīvē. Darbā ar jauniešiem NEET situācijā būtu jāizmanto novatoriski veidi, mācīšanās no līdzbiedriem un informatīvi pasākumi.

15.	Lai nodrošinātu stimulu projektiem jauniešu sociālās iekļaušanas jomā, ir ļoti būtiski efektīvi izmantot Eiropas struktūrfondus un ieguldījumu fondus, jo īpaši Eiropas Sociālo fondu un Eiropas ierosmes un programmas, tostarp Jaunatnes nodarbinātības ierosmi un Erasmus+.

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU KATRAI SAVĀ KOMPETENCES JOMĀ UN PIENĀCĪGI IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU:

16.

Attiecīgā gadījumā izveidot, īstenot un sīkāk pilnveidot valsts, reģionālās un/vai vietējās stratēģijas vai programmas, piemēram, garantijas jauniešiem īstenošanas plānus, lai pastiprinātu NEET situācijā esošu jauniešu sociālo iekļaušanu. Stratēģijām vajadzētu būt pierādījumos balstītām, to pamatā vajadzētu būt starpnozaru sadarbībai, un tajās būtu jāiesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas. Stratēģiju izstrādē būtu jāietver diskusijas ar mērķgrupām un efektīvu politikas instrumentu plānošana, īstenošana, uzraudzība un izvērtēšana. Uzraugot un izvērtējot politikas pasākumu un rezultātu pieejamību, būtu jāņem vērā dzimumu līdztiesības aspekts.

Preventīvu pasākumu jomā

17.	Sekmēt piekļuvi piemērotiem, izmaksu ziņā pieņemamiem, pieejamiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, piemēram, agrīnai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, mājokļiem, veselības aprūpei un sociālajiem pakalpojumiem, lai novērstu to, ka jaunieši nokļūst vai paliek NEET situācijā.

18.	Veicināt jaunatnes darbu un ieguldīt tajā un nodrošināt NEET situācijā esošiem jauniešiem vieglāku pieeju jaunatnes darba sniegtajiem pakalpojumiem, stiprinot starpnozaru sadarbību starp attiecīgajām ieinteresētajām personām.

19.	Īstenot visaptverošu pieeju, lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, ietverot preventīvus un intervences pasākumus (8).

20.

Izstrādāt un īstenot jaunas un individuāli pielāgotas pieejas, piemēram, praktiskā jaunatnes darbā un/vai informatīvā jaunatnes darbā, lai labāk veiktu NEET situācijā esošu jauniešu sociālo iekļaušanu. Pilnībā izmantot iespējas, ko sniedz jaunatnes darbs, lai sniegtu jauniešiem pārliecību par sevi, lai veicinātu sevis attīstīšanu un lai palīdzētu mazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu (9).

21.

Veicināt un atbalstīt kvalitatīvas norādes, tostarp informāciju par karjeru, informāciju par tiesībām strādāt, nodarbinātību un izglītības izredzēm, brīvas pārvietošanās iespējām un plašākas konsultācijas un atbalstu visiem jauniešiem, jo īpaši jauniešiem, kurus apdraud nokļūšana NEET situācijā, un viņu ģimenēm.

22.	Stiprināt jaunatnes organizāciju, jaunatnes darba un citu iekļaušanas formu spējas kā līdzdalības veidu un izmantot to potenciālu, lai sekmētu NEET situācijā esošu jauniešu sociālo iekļaušanu.

23.	Veicināt, lai vietējās ierosmēs un sociālās kohēzijas plānos izstrādātu konkrētas darbības, kas vērstas uz jauniešiem NEET situācijā, lai viņus (no jauna) integrētu vietējā sabiedrībā.

24.	Izmantot Eiropas Jaunatnes portālu kā informācijas platformu, lai informētu jauniešus par jautājumiem, kas saistīti ar sociālo iekļaušanu.

Izglītības, apmācības un neformālās mācīšanās jomā

25.	Paplašināt piekļuvi otrās iespējas izglītībai un atbalstīt tādu prasmju un kompetenču iegūšanu un/vai pilnveidošanu, kas atbilst darba tirgus vajadzībām.

26.	Veicināt un darīt pieejamāku profesionālu konsultāciju un profesionālo orientāciju, kas pielāgota sociāli atstumto jauniešu vajadzībām visos to dzīves posmos.

27.	Ne vēlāk kā līdz 2018. gadam atbilstoši valsts apstākļiem un īpatnībām un saskaņā ar to, ko dalībvalstis uzskata par piemērotu, ieviest mehānismu neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanai, kas ļautu cilvēkiem izmantot šo mācīšanos to profesionālajā karjerā un turpmākā izglītībā (10).

28.	Izvērst piekļuvi pirmsskolas izglītībai un aprūpei un palielināt tās kvalitāti. Papildu atbalsts būtu jāsniedz bērniem, kas nāk no nelabvēlīgas vides (11).

29.	Īstenot Erasmus+ programmu kā atbalsta instrumentu, lai iegūtu sociālās un pilsoniskās kompetences un prasmes, un palielināt jauniešu mobilitāti un nodarbināmību.

Attiecībā uz pāreju no izglītības uz darba dzīvi

30.	Pilnveidot partnerības starp valsts un privātiem nodarbinātības dienestiem, profesionālās orientācijas dienestiem un citiem specializētiem jauniešu dienestiem (NVO, jauniešu centriem un apvienībām), kas palīdz atvieglot pāreju no bezdarba, neaktivitātes, izglītības vai apmācības uz darba dzīvi.

31.

Saistībā ar inter alia Padomes paziņojumu par Eiropas Māceklību aliansi sekmēt kvalitatīvu mācīšanos darbavietā, piemēram, māceklību, stažēšanos un praktizēšanos kā efektīvu pasākumu, lai uzlabotu ilgtspējīgu pārēju no izglītības un apmācības uz darba dzīvi, jo īpaši veicinot prasmes, kas ir būtiskas darba tirgū, un uzlabojot prasmju pielāgošanu (12).

32.

Īstenot pasākumus, lai risinātu jauniešu bezdarba problēmu, jo īpaši lai uzlabotu pārejas, ņemot vērā Padomes Ieteikumu par garantijas jauniešiem izveidi, inter alia veidojot ar partnerību saistītas pieejas (tostarp pieejas, kurās iesaista jauniešu atbalsta dienestus), agrīnu intervenci un aktivizāciju, atbalsta pasākumus integrācijai darba tirgū (tostarp pilnveidojot prasmes un ar darba tirgu saistītus pasākumus), Eiropas Savienības fondu izmantošanu un shēmu izvērtēšanu un pastāvīgu uzlabošanu.

Nodarbinātības jomā

33.	Palielināt pilnīgu un aktīvu līdzdalību darba tirgū, izmantojot aktīvas iekļaušanas pasākumus, veicināt jauniešu jaunradi un inovācijas, strādājot kā pašnodarbinātajiem, atbalstīt uzņēmējdarbību un pirmo darba pieredzi.

34.

Likvidēt šķēršļus, tostarp vecuma un citu diskriminācijas veidu dēļ, lai (no jauna) iekļūtu darba tirgū, risināt dažāda veida nestabila darba jautājumus un attiecīgos gadījumos analizēt iespējas samazināt ar darba algu nesaistītas darbaspēka izmaksas, lai uzlabotu jauniešu darbā pieņemšanas izredzes (13).

35.

Radīt iespēju nodarbinātības dienestiem kopā ar jaunatnes organizācijām un citiem partneriem, kas atbalsta jauniešus, agrīnā stadijā nodrošināt personalizētus padomus un individuālu rīcības plānošanu, tostarp īpaši pielāgotas individuālā atbalsta shēmas, kas balstītas uz savstarpējo pienākumu principu.

36.

Iesaistīt jaunatnes politikā ieinteresētās personas un jauniešus, kā arī jaunatnes un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas attiecīgu politikas pasākumu, tostarp garantijas jauniešiem izstrādē un īstenošanā, jo īpaši konkrētu uzmanību pievēršot jaunatnes darba potenciālam to jauniešu, kurus apdraud nokļūšana NEET situācijā, identificēšanā un saikņu izveidē starp viņiem un pakalpojumu sniedzējiem. Nodrošināt iespējas jaunatnē ieinteresētajām personām popularizēt un reklamēt iespējas, ko sniedz garantija jauniešiem un citas ierosmes nodarbinātības un apmācības jomā.

37.

Pilnībā sniegt ieguldījumu tajā, lai izveidotu EURES par patiesu Eiropas mēroga darbā iekārtošanas un darbā pieņemšanas tīklu, kurā galveno uzmanību pievērš darba tirgus vajadzību risināšanai atsevišķās dalībvalstīs, tajā ietverot vakances gan valsts, gan privātajos nodarbinātības dienestos, kā arī attiecīgos gadījumos māceklību un stažēšanos (14).

38.	Atbalstīt līdzsvara izveidi starp darbu, privāto un ģimenes dzīvi, lai novērstu šķēršļus, kas traucē integrēties darba tirgū, un izvairītos no tiem.

AICINA KOMISIJU:

39.

Paredzēt apmaiņu ar paraugpraksi, izmantojot tās rīcībā esošus piemērotus rīkus, tostarp kopsavilkuma ziņojumu par dalībvalstu paraugpraksi attiecībā uz ierosmēm, kuru mērķis ir (no jauna) integrēt NEET situācijā esošus jauniešus nodarbinātības un izglītības sistēmās; ņemt vērā citus šajā jomā veiktus pētījumus un ierosmes un izplatīt to rezultātus; izmantot paraugpraksi, kas gūta projektos, ko finansē ES programmas un fondi (t. i., “Jaunatne darbībā”, mūžizglītības programma, Erasmus+ un Eiropas Sociālais fonds), un pastāvošajos sadarbības tīklos jaunatnes politikas jomā, piemēram, Eiropas zināšanu centrā jaunatnes politikai (EKCYP).

40.	Ņemt vērā jaunatnes nozares ieguldījumu regulārā un sistemātiskā izvērtējumā par darba tirgus vajadzībām nākotnē un vajadzīgajām prasmēm un kompetencēm.

41.	Veicināt un nodrošināt, lai turpmākās ES programmās jaunatnes jomā, piemēram, Erasmus+, viena no prioritātēm būtu pievēršanās jauniešiem, kam ir mazāk iespēju, jo īpaši jauniešiem NEET situācijā.

42.	Sekmēt dialogu starp attiecīgajām ieinteresētajām personām par jaunatnes jautājumiem, tostarp starp jaunatnes darba un uzņēmējdarbības pārstāvjiem, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem NEET situācijā, to individuālām konsultācijām un sociālo prasmju attīstībai.

43.	Augsta līmeņa seminārā, kura pamatā būtu starpnozaru sadarbība starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām, publiskajām iestādēm, jauniešiem un citām ieinteresētajām personām, pievērsties NEET situācijā esošu jauniešu problēmām un iespējamiem risinājumiem.

44.	Turpināt uzraudzīt notikumu attīstību attiecībā uz garantijas jauniešiem shēmu veidošanu, īstenošanu un rezultātus, izmantojot Nodarbinātības komitejas veiktu daudzpusēju uzraudzību saistībā ar Eiropas pusgadu, analizēt ieviestās politikas ietekmi un regulāri ziņot par minēto notikumu attīstību.

45.	Turpināt atbalstīt dalībvalstu un ieinteresēto personu centienus vairot iespējas nodrošināt kvalitatīvu mācīšanos darbavietā, jo īpaši saistībā ar Eiropas Māceklību aliansi, un veicināt apmaiņu ar paraugpraksi un pieredzi māceklības shēmu jomā.

(1) Eiropā 2012. gadā 7,5 miljoni jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem un vēl 6,5 miljoni jauniešu vecumā no 25 līdz 29 gadiem nebija iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītībā, ne apmācībā. Tas atbilst būtiskam to jauniešu īpatsvara pieaugumam, kurus klasificē kā NEET – 2008. gadā šis skaitlis bija 11 % jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem un 17 % jauniešu vecumā no 25 līdz 29 gadiem; līdz 2012. gadam šis rādītājs bija attiecīgi pieaudzis līdz 13 % un 20 % (Eurostat).

(2) Nodarbinātības komitejas 2010. gada 19. maija sanāksmē vienojās, ka definīcijā “jaunieši, kas nav iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītībā, ne apmācībā” ir ietverti bezdarbnieki (saskaņā ar ILO definīciju), kas nav iesaistīti ne izglītībā, ne apmācībā, un neaktīvas personas (ILO definīcija), kas nav iesaistītas ne izglītībā, ne apmācībā.

Sk. http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=6602&langId=en

(3) NEETs. Young people not in employment, education or training: Characteristics, costs and policy responses in Europe, 2. lpp. Eurofound (2012)

Sk. http://www.eurofound.europa.eu/pubdocs/2012/54/en/1/EF1254EN.pdf

(4) OV C 120, 26.4.2013., 1. lpp.

(5) Pēc Komisijas 2013. gada jūnija paziņojuma “Aicinājums vērsties pret jauniešu bezdarbu” un ar to saistītajiem Eiropadomes secinājumiem dalībvalstīm, kurām ir reģioni, kur jauniešu bezdarbs pārsniedz 25 %, līdz 2013. gada decembrim būtu jāiesniedz garantijas jauniešiem īstenošanas plāns, un citām dalībvalstīm tas būtu jāizdara 2014. gadā.

(6) ES jaunatnes konferences kopīgie secinājumi (Viļņa, 2013. gada 9.–12. septembris).

(7) Padomes 2013. gada 20. jūnija secinājumi “Ceļā uz sociālajiem ieguldījumiem izaugsmei un kohēzijai”.

(8) Padomes Ieteikums (2011. gada 28. jūnijs) par politiku, lai mazinātu mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu (OV C 191, 1.7.2011., 1. lpp.).

(9) Sk. Padomes Ieteikumu (2011. gada 28. jūnijs) par politiku, lai mazinātu mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu (OV C 191, 1.7.2011., 1. lpp.). Viens no stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķiem, par kuriem vienojusies Eiropadome, ir samazināt to skolēnu īpatsvaru, kuri priekšlaicīgi pārtraukuši mācības, līdz mazāk nekā 10 % un nodrošināt, lai vismaz 40 % jaunākās paaudzes iedzīvotāju iegūtu augstāko izglītību vai tai līdzvērtīgu izglītību.

(10) Padomes Ieteikums (2012. gada 20. decembris) par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.).

(11) Padomes secinājumi par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi – kā mūsu bērniem nodrošināt vislabākos priekšnoteikumus nākotnei (OV C 175, 15.6.2011., 8. lpp.).

(12) Padomes paziņojums (2013. gada 15. oktobris) par Eiropas Māceklību aliansi.

(13) Sk. Padomes Ieteikumu (2013. gada 22. aprīlis) par garantijas jauniešiem izveidi (OV C 120, 26.4.2013., 1. lpp.), 16. punkts.

(14) Komisijas Īstenošanas lēmums (2012. gada 26. novembris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 492/2011 attiecībā uz informācijas par brīvajām darba vietām un darba pieteikumiem apkopošanu un izplatīšanu un EURES atkārtotu izveidi (OV L 328, 28.11.2012., 21. lpp.).

1.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 30/9

Euro maiņas kurss (1)

2014. gada 31. janvāris

2014/C 30/04

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3516
JPY	Japānas jena	138,13
DKK	Dānijas krona	7,4619
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,82135
SEK	Zviedrijas krona	8,8509
CHF	Šveices franks	1,2220
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,5110
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,500
HUF	Ungārijas forints	313,26
LTL	Lietuvas lits	3,4528
PLN	Polijas zlots	4,2488
RON	Rumānijas leja	4,4943
TRY	Turcijas lira	3,0742
AUD	Austrālijas dolārs	1,5516
CAD	Kanādas dolārs	1,5131
HKD	Hongkongas dolārs	10,4969
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6682
SGD	Singapūras dolārs	1,7278
KRW	Dienvidkorejas vona	1 464,23
ZAR	Dienvidāfrikas rands	15,2836
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,1923
HRK	Horvātijas kuna	7,6515
IDR	Indonēzijas rūpija	16 464,58
MYR	Malaizijas ringits	4,5245
PHP	Filipīnu peso	61,360
RUB	Krievijas rublis	47,7482
THB	Taizemes bāts	44,599
BRL	Brazīlijas reāls	3,2829
MXN	Meksikas peso	18,1614
INR	Indijas rūpija	84,6880

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2014.030.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 30

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	57. sējums 2014. gada 1. februāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	IETEIKUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2014/C 030/01	Ieteikumi valsts tiesām saistībā ar prejudiciālās tiesvedības ierosināšanu	1

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2014/C 030/02	Padomes secinājumi par efektīvu izglītības vadību	2

2014/C 030/03	Padomes secinājumi par to jauniešu pastiprinātu sociālo iekļaušanu, kas nav iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītībā, ne apmācībā	5

	Eiropas Komisija
2014/C 030/04	Euro maiņas kurss	9

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Investīciju banka
2014/C 030/05	EIB balva ekonomikā 2014: Inovācijas, tirgus struktūra un konkurētspēja	10

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2014/C 030/06	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.7036 – Aller Media/Bonnier Tidskrifter/Egmont Holding/Mediafy) ( 1 )	11

	Labojumi
2014/C 030/07	Labojums publikācijā Oficiālās brīvdienas 2014. gadā: EEZ/EBTA valstis un EEZ iestādes (OV C 27, 30.1.2014.)	12

2014/C 030/08	Labojums uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus 2013 – EAC/S11/13 Programma Erasmus+ (OV C 362, 12.12.2013.)	12


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ