ISSN 1977-0952

doi:10.3000/19770952.C_2013.376.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 376

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

56. sējums
2013. gada 21. decembris


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

II   Informācija

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2013/C 376/01

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.7101 – Brookfield Property/Starwood/Interhotel Portfolio) ( 1 )

1

2013/C 376/02

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.7118 – AXA/Norges Bank/SZ Tower) ( 1 )

1

2013/C 376/03

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6982 – Altor Fund III/TryghedsGruppen/Elixia/HFN Group) ( 1 )

2

2013/C 376/04

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.7087 – Vitol/Carlyle/Varo) ( 1 )

2

 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Padome

2013/C 376/05

Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomes sanāksme 2013. gada 9. un 10. decembrī

3

2013/C 376/06

Projekts – Eiropas e-tiesiskuma stratēģija (2014–2018)

7

 

Eiropas Komisija

2013/C 376/07

Euro maiņas kurss

12

 

DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA

2013/C 376/08

Dalībvalstu paziņotā informācija attiecībā uz zvejas aizliegumu noteikšanu

13

2013/C 376/09

Dalībvalstu paziņotā informācija attiecībā uz zvejas aizliegumu noteikšanu

13

2013/C 376/10

Dalībvalstu paziņotā informācija attiecībā uz zvejas aizliegumu noteikšanu

14

2013/C 376/11

Dalībvalstu paziņotā informācija attiecībā uz zvejas aizliegumu noteikšanu

14

2013/C 376/12

Dalībvalstu paziņotā informācija attiecībā uz zvejas aizliegumu noteikšanu

15

2013/C 376/13

Dalībvalstu paziņotā informācija attiecībā uz zvejas aizliegumu noteikšanu

15

2013/C 376/14

Piemērojamā pārvadājumu kārtība eurozonas dalībvalstīs – 13. panta 5. punkts – Regula (ES) Nr. 1214/2011

16

 

V   Atzinumi

 

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

 

Eiropas Komisija

2013/C 376/15

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.7133 – Investindustrial/KKR/Resort Holdings) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )

24

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

 


II Informācija

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

21.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 376/1


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta COMP/M.7101 – Brookfield Property/Starwood/Interhotel Portfolio)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2013/C 376/01

Komisija 2013. gada 13. decembrī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar kopējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32013M7101. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.


21.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 376/1


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta COMP/M.7118 – AXA/Norges Bank/SZ Tower)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2013/C 376/02

Komisija 2013. gada 16. decembrī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar kopējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32013M7118. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.


21.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 376/2


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta COMP/M.6982 – Altor Fund III/TryghedsGruppen/Elixia/HFN Group)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2013/C 376/03

Komisija 2013. gada 29. novembrī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar kopējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32013M6982. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.


21.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 376/2


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta COMP/M.7087 – Vitol/Carlyle/Varo)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2013/C 376/04

Komisija 2013. gada 17. decembrī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar kopējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32013M7087. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.


IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Padome

21.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 376/3


Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomes sanāksme 2013. gada 9. un 10. decembrī

2013/C 376/05

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME

1.

ATGĀDINA, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantu, nosakot un īstenojot visus Savienības politikas pasākumus un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis; kā arī Savienības rīcība papildina valstu politikas pasākumus, un ir vērstas uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselību; turklāt Savienība veicina dalībvalstu sadarbību sabiedrības veselības aizsardzības jomā, vajadzības gadījumā atbalstot to rīcību, un pilnā mērā respektē dalībvalstu atbildību par veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu;

2.

ATGĀDINA, ka Padome savos secinājumos par modernām, reaģētspējīgām un ilgtspējīgām veselības sistēmām, kurus pieņēma 2011. gada 6. jūnijā, aicināja dalībvalstis un Komisiju sākt pārdomu procesu Sabiedrības veselības aizsardzības jautājumu darba grupas augstāko amatpersonu vadībā, lai apzinātu efektīvas iespējas ieguldīt veselības jomā, tādējādi cenšoties iegūt modernas, reaģētspējīgas un ilgtspējīgas veselības sistēmas;

3.

ATGĀDINA apņemšanos īstenot stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus attiecībā uz gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, tostarp valstu centienu saskaņošanu, izmantojot ekonomikas politikas koordinācijas ikgadējo ciklu – Eiropas pusgadu;

4.

ATGĀDINA, ka uzdevumi, mērķi un principi, kas noteikti Baltajā grāmatā “Kopā par veselību. ES stratēģiskā pieeja”, kuru Komisija pieņēma 2007. gada 23. oktobrī un kuru apstiprināja Padomes 2007. gada 5. un 6. decembra secinājumos, joprojām ir spēkā un palīdz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanā;

5.

ATGĀDINA Padomes 2013. gada 20. un 21. jūnija secinājumus “Ceļā uz sociālajiem ieguldījumiem izaugsmei un kohēzijai” (1), Padomes 2013. gada 28. februāra secinājumus par gada izaugsmes pētījumu un Vienoto nodarbinātības ziņojumu saistībā ar Eiropas pusgadu (2), kā arī Sociālās aizsardzības komitejas 2013. gada 15. oktobra ziņojumu par sociālās politikas reformām izaugsmei un kohēzijai saistībā ar 2013. gada Eiropas pusgada izvērtējumu attiecībā uz nodarbinātības un sociālo politiku (3);

6.

ŅEM VĒRĀ progresu, kas pārdomu procesā gūts attiecībā uz veselības iekļaušanu citās politikas jomās saistībā ar stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu, attiecībā uz to jautājumu apzināšanu, kuros ir iespējama ciešāka dalībvalstu sadarbība, paraugprakses apmaiņa un virzība uz koordinētāku ES mēroga sadarbību, lai vajadzības gadījumā atbalstītu dalībvalstu centienus nodrošināt, lai to veselības sistēmas atbilstu nākotnes prasībām;

7.

ATZINĪGI VĒRTĒ darbu, kas pašlaik tiek veikts pārdomu procesā attiecībā uz pieciem noteiktiem mērķiem:

pastiprināti nodrošināt to, lai veselības joma tiktu pietiekami pārstāvēta jautājumos, kas saistīti ar stratēģiju “Eiropa 2020” un Eiropas pusgada procesu,

noteikt, kā veiksmīgāk un efektīvāk izmantot struktūrfondus attiecībā uz ieguldījumiem veselībā,

rentabla zāļu izmantošana,

integrētas aprūpes modeļi un labāka stacionārās aprūpes pārvaldība,

novērtēt un pārraudzīt to, cik efektīvi ir ieguldījumi veselībā;

TĀ KĀ

a)

pirmo triju Eiropas pusgadu laikā veselības jautājumiem konsekventi tiek piešķirta arvien lielāka nozīme, un ir mainījies tas, kā un kādā sakarā tiek norādīts uz reformām veselības sistēmās; tam ir divējāds mērķis, proti, nodrošināt vienlīdzīgu un vispārēju piekļuvi ļoti kvalitatīvai veselības aprūpei, kā arī nodrošināt finansējumu, pamatojoties uz solidaritātes principu un publisko resursu efektīvāku izmantošanu, kas tagad ir skaidri ietverta kā politikas mērķis Komisijas izstrādātajā 2013. gada izaugsmes pētījumā;

b)

laba iedzīvotāju veselība – papildus tam, ka tā pati par sevi ir vērtība, – var pozitīvi ietekmēt ekonomikas rādītājus, piemēram, darbaspēka pieejamību un produktivitāti, cilvēkkapitālu un vispārējos publiskos izdevumus; tāpēc tai ir svarīga nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā un saistībā ar Eiropas pusgadu;

c)

tādēļ dalībvalstīm būtu jānovērš sociālie un ar veselību saistītie riski visā cilvēka dzīves laikā, īpaši ņemot vērā ieguvumus, kas saistīti ar slimību savlaicīgu profilaksi un veselības veicināšanu, kā arī aprūpi, nodrošinot vispārēju pieeju ļoti kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem un modernizējot veselības aprūpes sistēmas, lai uzlabotu to rentabilitāti, pieejamību un ilgtspēju;

d)

rentabli un efektīvi izmantoti veselības aprūpes izdevumi ir produktīvs un izaugsmi veicinošs izdevumu veids, un būtu jāatzīst, ka, ieguldot veselībā, tiek ieguldīts ekonomikas izaugsmē un sociālajā kohēzijā;

e)

dalībvalstis saskaras ar kopējām problēmām, ko izraisa sabiedrības novecošana, hronisku slimību radītais slogs, problēmas saistībā ar infekcijas slimībām, mainīgas iedzīvotāju vajadzības, nevienlīdzība veselības aprūpes jomā, arvien lielākas pacientu prasības un veselības aprūpes izmaksu palielināšanās, kā arī dalībvalstu veselības sistēmām pieejamo līdzekļu samazināšanās pašreizējā ekonomikas stāvokļa dēļ;

f)

lai nodrošinātu labāku ekonomikas politikas koordināciju, var būt nepieciešama spēcīgāka koordinācija veselības jomā ES līmenī, vienlaikus ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantu;

g)

veselības veicināšana un slimību profilakse ir būtiski faktori, kas nodrošina veselības sistēmu ilgtspēju ilgtermiņā, kā arī palielina veselīgas dzīves gadu skaitu;

h)

politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā, cik vien iespējams, būtu jābalstās uz faktiem un jāizmanto atbilstīgas veselības informācijas sistēmas;

i)

ieguldījumi veselībā, kurus finansē, cita starpā izmantojot strukturālos un investīciju fondus, var būt svarīgs faktors, lai nodrošinātu veselības sistēmu ilgtspēju; tomēr 2014.–2020. gadā vēl nav apzinātas visas iespējas attiecībā uz to, kā dalībvalstīs labāk izmantot strukturālos un investīciju fondus ieguldījumiem veselībā;

j)

integrētas aprūpes modeļus uzskata par svarīgu, inovatīvu un daudzsološu veidu, kā uzlabot veselības sistēmu kvalitāti un efektivitāti, tādējādi uzlabojot to ilgtspēju;

k)

ES lomu veselības sistēmu darbības novērtēšanā, ko veic, koordinējot pasākumus un sadarbojoties ar citām starptautiskām organizācijām, jo īpaši ESAO un PVO, var vēl vairāk pastiprināt, vienlaikus saskaņojot pasākumus ar pašreizējām sistēmām;

l)

dalībvalstīm ir jāspēj nodrošināt saviem iedzīvotājiem cenas ziņā pieejamas, inovatīvas, efektīvas un drošas zāles un medicīniskas ierīces, vienlaikus garantējot veselības sistēmu finansiālo ilgtspēju;

ATZINĪGI VĒRTĒ

a)

rezultātus, kas gūti pārdomu procesā Sabiedrības veselības aizsardzības jautājumu darba grupas augstāko amatpersonu vadībā, lai apzinātu efektīvus veidus, kā ieguldīt veselībā ar mērķi nodrošināt modernas, reaģētspējīgas un ilgtspējīgas veselības sistēmas;

b)

rezultātus, kas gūti pārdomu procesā attiecībā uz inovatīvām pieejām saistībā ar hroniskām slimībām sabiedrības veselības aizsardzības un veselības aprūpes sistēmās;

c)

pieeju, kas izklāstīta Komisijas dienestu darba dokumentā “Ieguldījumi veselībā”, kuru pieņēma kā daļu no Komisijas paziņojuma “Sociālie ieguldījumi izaugsmei un kohēzijai”, ko (kā “Sociālo ieguldījumu kopumu”) pieņēma 2013. gada 18. februārī (4), uzsverot, ka laba veselība pati par sevi ir vērtība, kā arī priekšnosacījums ekonomiskai labklājībai un sociālajai kohēzijai;

d)

panākumus, ko Eiropas Inovācijas partnerība aktīvām un veselīgām vecumdienām guvusi, īstenojot savu stratēģisko plānu, kā arī reģionālās sadarbības stiprināšanu, kas uzsākta, izvēloties atsauces vietas;

e)

to, ka – vienlaikus novēršot darba dublēšanos – turpina pilnveidot un konsolidēt veselības uzraudzības un informācijas sistēmas ES līmenī, pamatojoties uz Eiropas veselības pamatrādītājiem (European Core Health IndicatorsECHI) un pašreizējām veselības uzraudzības un ziņošanas sistēmām, kas izstrādātas, pateicoties dalībvalstu sadarbībai, kura atbalstīta ar Kopienas rīcības programmām veselības jomā;

AICINA DALĪBVALSTIS

a)

atbilstīgi novērtēt, kāda ietekme var būt veselības sistēmu reformām, kas paredzētas valstu reformu programmās, tostarp, kā tās tieši un netieši ietekmē veselību, iedzīvotāju nabadzību, nodarbinātības rādītājus, produktivitāti un konkurētspēju;

b)

nodrošināt atbilstīgu koordināciju starp attiecīgajiem Padomes sastāviem (piemēram, EPSCO, ECOFIN utt.), kuros risina dažādos veselības jautājumus saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” un Eiropas pusgadu, lai uzlabotu politiskā dialoga kvalitāti un lai ES diskusijām par veselības aizsardzības politiku, kura saskaras ne vien ar fiskālās stabilitātes problēmām, būtu lielāka pievienotā vērtība;

c)

turpināt dialogu, kura mērķis ir uzlabot Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESIF) efektīvo izmantošanu ieguldījumiem veselībā, un apmainīties ar paraugpraksi attiecībā uz plānošanu, īstenošanu, uzraudzību un problēmu risināšanu 2014.–2020. gadā, pamatojoties uz rezultātiem, kas gūti ar minēto jautājumu saistītajā pārdomu procesā, un jo īpaši uz to instrumentu klāstu, kuri paredzēti ESIF efektīvai izmantošanai ieguldījumiem veselībā;

d)

brīvprātīgi izstrādāt un pilnveidot valsts politiku un programmas attiecībā uz integrētiem aprūpes veidiem un pārveidot veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu sadrumstaloto sniegšanu,

savā veselības aizsardzības politikā un programmās valsts, reģionālā un vietējā līmenī piešķirot prioritāru nozīmi integrētai aprūpei,

atbalstot procesu un instrumentu pilnveidošanu – šajā procesā īpaši pievēršoties informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un finanšu instrumentu izmantošanai,

mudinot veselības aprūpes speciālistu organizācijas aktīvi līdzdarboties integrētā aprūpē,

sekmējot veselības aprūpes darbinieku apmācību saistībā ar integrētu aprūpi,

integrētas aprūpes politikas un programmu izstrādē visos atbilstīgos līmeņos iesaistot pacientu organizācijas un tādējādi dodot pacientiem iespējas līdzdarboties un informējot viņus,

pilnveidojot un veicinot izpēti un inovāciju integrētas aprūpes jomā;

e)

izmantot veselības sistēmu darbības novērtējumu politikas veidošanā, pārskatatbildības un pārredzamības nodrošināšanā;

f)

apsvērt iespējas izveidot labas prakses reģistru, kas var atspoguļot to, cik veiksmīgi norit veselības aizsardzības un aprūpes sistēmu modernizācija, un palīdzēt veicināt labāko risinājumu izmantošanu, ņemot vērā darbu, ko veic Eiropas Inovācijas partnerība aktīvām un veselīgām vecumdienām;

g)

lūgt Sabiedrības veselības aizsardzības jautājumu darba grupu augstāko amatpersonu līmenī

atbilstīgi savai kompetencei un izmantojot pašreizējos forumus, attiecīgi vadīt darbības, kas paredzētas saskaņā ar IV un V sadaļu,

izstrādāt un pieņemt metodes savu spēju stiprināšanai;

AICINA KOMISIJU UN DALĪBVALSTIS

a)

turpināt pārdomu procesu attiecībā uz to, kā veselības aizsardzības jautājumu pienācīgi pārstāvēt saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020”, lai nodrošinātu, ka minētais stratēģiskais jautājums tiek risināts arī saistībā ar turpmākiem Eiropas pusgada pasākumiem, ņemot vērā minētā procesa gaidāmo izvērtējumu;

b)

nodrošināt vajadzīgo koordināciju valsts un ES līmenī, lai pienācīgi pārstāvētu veselības nozari Eiropas pusgada procesā, un racionalizēt pašreizējo veselības aprūpes novērtēšanu ES līmenī, jo īpaši izmantojot ciešāku koordināciju un sadarbību ar Sociālās aizsardzības komiteju un Ekonomikas politikas komiteju un izskatot un veidojot darba attiecības starp Sabiedrības veselības aizsardzības jautājumu darba grupu un Sociālās aizsardzības komiteju;

c)

turpināt pārraudzīt, kā veselības jautājumi tiek risināti Eiropas pusgada procesā, rīkojot arī informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm par tajās notiekošo attīstību, un panākt, lai “piekļuve kvalitatīvai veselības aprūpei” kļūtu par darbības novērtējuma kritēriju, cita starpā saistībā ar tematiskiem kopsavilkumiem par veselības sistēmām;

d)

brīvprātīgi turpināt pārdomu procesu attiecībā uz aspektiem, kas var ietekmēt pieejamību, piekļuvi, cenas, izmaksas, pacientu drošību un zāļu un medicīnisku ierīču inovāciju un attiecīgā gadījumā sistēmas piekļuves atvieglošanai, vienlaikus pilnā mērā respektējot dalībvalstu kompetences jomas;

e)

nodrošināt zināšanu, pieredzes un paraugprakses apmaiņu attiecībā uz

integrētas aprūpes programmām, struktūrām un politiku, tostarp ziņošanas un mācīšanās sistēmām, lai risinātu ar izmaksām saistītus jautājumus,

integrētas aprūpes pasākumu un risinājumu efektivitāti veselības aprūpes līmenī un novērtējumu par iespējām šos pasākumus un risinājumus pārnest uz citām jomām;

f)

ES līmenī panākt labāku koordināciju veselības sistēmu darbības novērtēšanas jomā,

racionalizējot debates par veselības aprūpes sistēmu darbības novērtēšanas teorētisko satvaru un nosakot lietderīgas metodes un instrumentus, lai politikas veidotājiem palīdzētu pieņemt lēmumus,

nosakot kritērijus, pēc kuriem ES līmenī izvēlas prioritārās jomas veselības aprūpes sistēmu darbības novērtēšanai, un uzlabojot attiecīgu datu un informācijas pieejamību un kvalitāti;

g)

sadarboties, lai izveidotu ilgtspējīgu un integrētu ES veselības informācijas sistēmu, pamatojoties uz rezultātiem, kas jau gūti dažādās grupās un projektos, piemēram, ECHI-ECHIm projektos, jo īpaši izzinot, kā visaptverošs Eiropas veselības informācijas pētniecības infrastruktūras konsorcijs varētu darboties kā instruments;

h)

uzlabot koordināciju ES līmenī un izstrādāt konkrētu ES rīcību hronisku slimību radītā sloga mazināšanai, tostarp nosakot un izplatot labu praksi saistībā ar “Kopīgu rīcību hronisku slimību novēršanā un veselīgas novecošanas veicināšanā visa mūža garumā”, veicinot mūsdienīgu un efektīvu savlaicīgu profilaksi un pārvaldību saistībā ar hroniskām slimībām, kā arī ieguldījumus veselības veicināšanā un slimību profilaksē, risinot multimorbiditātes jautājumu – izpētes programmas pielāgojot sabiedrības veselības vajadzībām –, izmantojot atziņas, kas gūtas uzvedības zinātnē un citās zinātnes jomās, saskaņojot darbības ar citiem starptautiskiem procesiem un sadarbojoties ar starptautiskām organizācijām;

i)

sadarboties, lai izvērtētu ES ierosmes saistībā ar pacientu līdzdarbību, un iesniegt priekšlikumus politikas pasākumiem, ar ko pacientu līdzdarbībai rada labvēlīgus apstākļus un izstrādā norādes;

AICINA KOMISIJU

a)

atbalstīt paraugprakses un pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm attiecībā uz to, kā efektīvi un plašāk izmantot Eiropas strukturālos un investīciju fondus ieguldījumiem veselībā;

b)

atbalstīt integrētas aprūpes projektus, īpašu uzmanību veltot pacientu līdzdarbībai un hronisku slimību pārvaldībai un profilaksei;

c)

atbalstīt dalībvalstis, izmantojot veselības sistēmu darbības novērtējumu;

d)

2014. gada pirmajā pusē iesniegt izvērtējumu par Eiropas Inovācijas partnerības aktīvām un veselīgām vecumdienām koncepciju un pieeju un divreiz gadā ziņot par aktuālo stāvokli saistībā ar Eiropas Inovācijas partnerību aktīvām un veselīgām vecumdienām, par līdz šim gūtajiem panākumiem un turpmākajiem pasākumiem.


(1)  Dok. 11487/13.

(2)  Dok. 6936/13.

(3)  Dok. 13958/1/REV1.

(4)  Dok. 6380/13 ADD 7.


21.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 376/7


PROJEKTS – EIROPAS E-TIESISKUMA STRATĒĢIJA (2014–2018)

2013/C 376/06

I.   IEVADS

1.

Pieņemot daudzgadu rīcības plānu e-tiesiskuma jomā 2009.–2013. gadam, ir sperts vēl viens solis uz priekšu e-tiesiskuma jomas attīstībā. Elektronisku juridisko procedūru izstrāde un elektronisko līdzekļu izmantošana saziņā starp visiem, kas iesaistīti tiesu iestāžu darbībās, ir kļuvusi par svarīgu elementu efektīvas tiesu iestāžu darbības nodrošināšanā dalībvalstīs. Dalībvalstīm un Eiropas iestādēm ir kopīga vēlme turpināt veidot Eiropas e-tiesiskuma sistēmu.

2.

Eiropas e-tiesiskuma mērķis ir izmantot un pilnveidot dalībvalstu tiesu sistēmu rīcībā esošās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, jo īpaši pārrobežu situācijās, lai iedzīvotājiem, uzņēmumiem un praktizējošiem juristiem nodrošinātu labāku piekļuvi tiesu iestādēm un tiesu iestāžu informācijai un lai veicinātu dalībvalstu tiesu iestāžu sadarbību. Ar e-tiesiskumu cenšas panākt, lai tiesu sistēma pati par sevi darbotos efektīvāk, vienlaikus ievērojot dalībvalstu tiesu sistēmu neatkarību un dažādību, kā arī pamattiesības.

3.

Jo īpaši ir jāturpina attīstīt Eiropas e-tiesiskuma jomu kā tiešu pakalpojumu Eiropas iedzīvotājiem, kuri izmantos tā pievienotās vērtības radītās priekšrocības, tostarp ar e-tiesiskuma portāla starpniecību. Būtu jānodrošina, lai Eiropas e-tiesiskuma sistēmas lietotāji, tostarp iedzīvotāji, varētu ātri gūt praktisku labumu no e-tiesiskuma rīku izmantošanas.

4.

Saistībā ar jau gūtajiem rezultātiem, konstatētajiem šķēršļiem un turpmākajam laikam iecerētajiem mērķiem ir vajadzīga visaptveroša Eiropas e-tiesiskuma stratēģija, lai sekmētu iesaisti un līdzdalību stratēģiskā līmenī. Jaunās Eiropas e-tiesiskuma stratēģijas (2014–2018) pamatā ir paredzēts izmantot jau paveikto darbu.

II.   APSTĀKĻI E-TIESISKUMA ATTĪSTĪBAI EIROPAS MĒROGĀ

1.   Priekšvēsture

5.

TI padome 2007. gada jūnijā nolēma, ka būtu jāstrādā pie tā, lai Eiropas mērogā pilnveidotu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošanu tiesiskuma jomā, jo īpaši izveidojot Eiropas portālu, ar ko atvieglo tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu situācijās.

6.

Reaģējot uz minēto Padomes lēmumu, Komisija 2008. gada jūnijā iesniedza paziņojumu “Ceļā uz Eiropas e-tiesiskuma stratēģiju” (1), kura mērķis bija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm veicināt e-tiesiskuma rīku attīstību Eiropas mērogā. Mērķis bija veidot sinerģiju starp Eiropas un valstu līmenī īstenotajiem centieniem e-tiesiskuma jomā un panākt apjomradītus ietaupījumus.

7.

Eiropadome 2008. gada 19. un 20. jūnija sanāksmē pauda gandarījumu par ierosmi “līdz 2009. gada beigām pakāpeniski ieviest vienotu ES e-tiesiskuma portālu”. Šā portāla mērķis būtu nodrošināt vienotu, daudzvalodu un lietotājdraudzīgu piekļuves punktu (“vienotu kontaktpunktu”) visai Eiropas e-tiesiskuma sistēmai, t. i., Eiropas un valstu informācijas tīmekļa vietnēm un/vai pakalpojumiem.

8.

Pirmo Eiropas e-tiesiskuma daudzgadu rīcības plānu (2009–2013), ko sagatavoja sadarbībā ar Komisiju un Eiropas Parlamentu, TI padomē pieņēma 2008. gada novembrī.

9.

Saistībā ar pirmā rīcības plāna pieņemšanu Padome apstiprināja jaunas darba struktūras izveidi. Padomes E-likumu jautājumu darba grupa pēc tam ir veikusi lielu darbu, lai pildītu pilnvaras, ko tai piešķīrusi Padome. Pirmajā rīcības plānā izvirzītie mērķi lielā mērā ir sasniegti, un ar tiem saistītais darbs turpinās.

10.

Eiropas Parlaments ir izrādījis interesi par darbu, kas tiek veikts e-tiesiskuma jomā. Tas 2008. gada 18. decembrī pieņēma rezolūciju par e-tiesiskumu (2), kurā cita starpā paziņoja, ka būtu jāizveido piemērots mehānisms, lai nodrošinātu, ka tiesību aktus turpmāk izstrādā tā, lai pieteikumu iesniegšanu varētu veikt tiešsaistē. Tas 2013. gada 22. oktobra plenārsēdē arī pieņēma rezolūciju par e-tiesiskumu (3), kurā aicina palielināt elektronisko pieteikuma veidlapu izmantošanu, dokumentu iesniegšanu elektroniskā veidā, videokonferenču izmantošanu un tiesu un administratīvo reģistru savstarpējo savienojamību, lai vēl vairāk samazinātu tiesvedības un ārpustiesas procedūru izmaksas.

2.   Galvenie sasniegumi

11.

E-tiesiskuma portāls, kuru uztur un kura darbību nodrošina Komisija saskaņā ar Padomes pamatnostādnēm, sāka darboties 2010. gada 16. jūlijā. Kopš tā laika dalībvalstis un Komisija ir turpinājušas pastāvīgi pilnveidot šo tīmekļa vietni, ieviešot jaunas funkcijas (piemēram, dinamiskas elektroniskās veidlapas) un regulāri papildinot to ar jaunu saturu. Eiropas e-tiesiskuma portāls ir izveidots kā vienots kontaktpunkts, ar kura starpniecību Eiropas iedzīvotāji un praktizējošie juristi savā valodā var iegūt informāciju par Eiropas un valstu procedūrām un tiesu sistēmu darbību.

12.

Vairākas dalībvalstis jau ir izstrādājušas daudzus izmēģinājuma projektus e-tiesiskuma jomā, un tās ir piedalījušās daudzos šādos projektos, piemēram, lai savstarpēji savienotu dalībvalstu maksātnespējas reģistrus un ieviestu ievērojamas tehniskas izmaiņas. Tiek pakāpeniski attīstīta Eiropas e-tiesiskuma infrastruktūra. Svarīgs elements, lai saistībā ar projektu “e-CODEX” nodrošinātu juridisko datu apmaiņu starp tiesu iestādēm, valsts organizācijām, praktizējošiem juristiem, iedzīvotājiem un uzņēmumiem, ir tehniskā un organizatoriskā infrastruktūra.

13.

Daudzas dalībvalstis ir ieviesušas videokonferenču izmantošanas sistēmas, lai paātrinātu tiesvedību, atvieglojot liecinieku vai citu pušu uzklausīšanu. Tiek strādāts pie tā, lai iekļautu Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās tīmekļa vietnes un Tiesiskās sadarbības atlanta tīmekļa vietni. Padome ir arī pieņēmusi lēmumu, ar ko izveido sadarbību ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu krimināllietās.

14.

Nesenās aptaujas rezultāti par e-tiesiskumu (4) liecina par to, ka šī joma dalībvalstīs kopš pirmā Eiropas e-tiesiskuma daudzgadu rīcības plāna pieņemšanas ir ievērojami attīstījusies. Eiropas e-tiesiskuma stratēģijas (2014–2018) pamatu veidos šajā procesā gūtie panākumi.

15.

E-likumu jomā ir izstrādāti svarīgi juridiskās informācijas avotu pieejamības un semantiskās sadarbspējas pamatelementi. Padome 2009. gadā pieņēma secinājumus par Eiropas judikatūras identifikatoru (European Case Law IdentifierECLI), lai uzlabotu iespējas atrast Eiropas un valstu tiesu izdotos spriedumus un atvieglotu to precīzu citēšanu. Vairākas dalībvalstis jau ir ieviesušas ECLI. Komisija un vairākas dalībvalstis gatavojas līdz 2014. gada pirmā ceturkšņa beigām e-tiesiskuma portālā ieviest Eiropas ECLI meklēšanas saskarni. Arī Eiropas Savienības Tiesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesa gatavojas ieviest ECLI.

16.

Padome 2011. gadā pieņēma secinājumus par Eiropas tiesību aktu identifikatoru (European Legislation IdentifierELI), ieviešot brīvprātīgi izmantojamu standartu Eiropas un valstu tiesību aktu apzināšanai, marķēšanai un elektroniskai citēšanai. Minētais standarts ir pieņemts izmantošanai tīmekļa vietnē EUR-Lex, un to tagad ievieš vairākās dalībvalstīs.

3.   Atbilstība e-pārvaldes sistēmai

17.

Eiropas e-tiesiskuma jomā būtu jācenšas panākt vēl lielāku atbilstību e-pārvaldes vispārējai sistēmai, kas ir īpaši aprakstīta Komisijas paziņojumā (COM(2010)744 final), ar kuru ievieš Eiropas sadarbspējas stratēģiju (European Interoperability StrategyEIS) un Eiropas sadarbspējas satvaru (European Interoperability FrameworkEIF). Minētajos dokumentos ir skaidri norādīts, ka spēcīgāka sadarbspēja juridiskā, organizatoriskā, semantiskā un tehniskā līmenī, kura veicina ilgtspējīgas ekosistēmas veidošanos, ir būtiska, lai maksimāli palielinātu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sociālo un ekonomisko potenciālu. Eiropas e-tiesiskuma sistēma ir jāattīsta saskaņā ar tiesu neatkarības un pilnvaru nodalīšanas principiem.

III.   VISPĀRĪGI PRINCIPI

18.

Darbs Eiropas e-tiesiskuma jomā balstās uz šādiem pamatprincipiem:

a)   Brīvprātīga rīcība

19.

Katra dalībvalsts var pati lemt par brīvprātīgu dalību Eiropas e-tiesiskuma projektos, izņemot, ja ir pieņemts Eiropas Savienības tiesību akts, kurā ir noteikta prasība īstenot konkrētu projektu saistībā ar Eiropas e-tiesiskuma sistēmu.

b)   Decentralizācija

20.

Eiropas e-tiesiskuma idejas pamatā ir princips veidot decentralizētu sistēmu Eiropas mērogā, kura savstarpēji savieno dažādas neatkarīgas un sadarbspējīgas valsts sistēmas dalībvalstīs. Saskaņā ar šo vispārējo decentralizācijas principu katrai dalībvalstij ir jānodrošina to valsts e-tiesiskuma sistēmu tehniskā īstenošana un pārvaldība, kuras ir vajadzīgas, lai atvieglotu dalībvalstu sistēmu savstarpēju savienošanu.

21.

Tomēr centralizācija ES līmenī zināmā mērā ir vajadzīga. Centralizāciju var arī paredzēt dažos konkrētos gadījumos, piemēram, ja tas ir rentablāks risinājums vai ja ir pieņemts tiesību akts.

c)   Sadarbspēja

22.

Sadarbspēja, kas ļauj savstarpēji savienot dalībvalstu sistēmas un vajadzības gadījumā izmantot centralizētus risinājumus, ir decentralizētu sistēmu pamatelements. Būtu jānodrošina, ka dažādie tehniskie, organizatoriskie, juridiskie un semantiskie aspekti, kas izvēlēti tiesu sistēmu lietojumprogrammām, būtu savstarpēji savietojami, vienlaikus dalībvalstīm garantējot maksimālu elastību.

d)   Eiropas dimensija

23.

Eiropas e-tiesiskuma stratēģijā ir paredzēts ietvert projektus ar Eiropas dimensiju civiltiesību, krimināltiesību un administratīvo tiesību jomā.

24.

Projektiem, kas izstrādāti Eiropas e-tiesiskuma jomā, jo īpaši visiem projektiem, kurus paredzēts iekļaut minētajā portālā, ir jābūt tādiem, kas var iesaistīt visas Eiropas Savienības dalībvalstis, un visas dalībvalstis būtu jāmudina piedalīties visos projektos, lai nodrošinātu šo projektu ilgtermiņa dzīvotspēju un rentabilitāti. Visiem projektiem vajadzētu būt tādiem, kas var dot tiešu praktisku labumu īpaši iedzīvotājiem, uzņēmumiem un/vai tiesu iestādēm.

25.

Eiropas e-tiesiskuma sistēmas attīstībā būtu jāņem vērā arī valstu projekti, kas sniedz Eiropas pievienoto vērtību.

IV.   EIROPAS E-TIESISKUMA MĒRĶI

a)   Piekļuve informācijai tiesiskuma jomā

26.

Mērķis ir Eiropas Savienībā uzlabot piekļuvi informācijai tiesiskuma jomā. Šā mērķa īstenošanā svarīga nozīme ir e-tiesiskuma portālam.

b)   Piekļuve tiesu un ārpustiesas procedūrām pārrobežu situācijās

27.

Eiropas e-tiesiskumam vajadzētu darboties ar mērķi nodrošināt labāku piekļuvi tiesām un atvieglot ārpustiesas procedūru izmantošanu, lietojot elektroniskās saziņas līdzekļus pārrobežu situācijās.

28.

Tādēļ ir jāturpina darbs, kas jau uzsākts valstu līmenī vairākās dalībvalstīs, un jārada nosacījumi interaktīviem pārrobežu tiesu pakalpojumiem Eiropas līmenī.

29.

Elektronisku tiesas un ārpustiesas procedūru izstrāde būtu jāturpina saskaņā ar brīvprātīgas dalībvalstu rīcības principu.

c)   Tiesu iestāžu saziņa

30.

Īpaši svarīgi ir vienkāršot un veicināt dalībvalstu tiesu iestāžu elektronisko saziņu (piemēram, izmantojot videokonferences vai drošas elektroniskas datu apmaiņas).

31.

Tiesu iestāžu darbiniekiem būtu jānodrošina droša piekļuve viņiem paredzētajām dažādajām funkcijām; tiem vajadzētu piešķirt diferencētas piekļuves tiesības, un būtu jāpiemēro vienota vai sadarbspējīga autentifikācijas metode.

V.   STRATĒĢIJAS ĪSTENOŠANA

1.   Eiropas e–tiesiskuma portāls

32.

Eiropas e-tiesiskuma portāls ir jāturpina attīstīt kā vienots kontaktpunkts. Tas neizslēdz iespēju izmantot citus saziņas līdzekļus (piemēram, ar tīkla-tīkla pārsūtīšanas starpniecību).

33.

Ar e-tiesiskuma portālu būtu jānodrošina informācija iedzīvotājiem, uzņēmumiem un praktizējošiem juristiem par ES un tās dalībvalstu tiesību normām. Portālam vajadzētu arī kalpot par līdzekli, kas piedāvā piekļuvi citai saistītai informācijai tiesiskuma jomā valsts, Eiropas un starptautiskā mērogā.

2.   Sadarbspēja

34.

Būtu jānodrošina sadarbspēja organizatoriskā, juridiskā, tehniskā un semantiskā līmenī. Šādā nolūkā būtu jāattīsta tehniski risinājumi Eiropas e-tiesiskuma jomā, kas ļautu veikt drošu apmaiņu ar datiem starp tiesu iestādēm, valsts pārvaldes iestādēm, tieslietu jomas speciālistiem, iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Būtu jāņem vērā pieejamie atvērtie tehniskie standarti un jau izstrādātie risinājumi (piemēram, tādi projekti kā e-Codex), pirms tiek attīstīti jauni. Dalībvalstīm arī vajadzētu būt aktīvai lomai šādu risinājumu izstrādē un lēmumu pieņemšanā saistībā ar tiem.

3.   Likumdošanas aspekti

35.

Likumdošanas procesā būtu jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt mūsdienīgu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju saskaņotu lietojumu, īstenojot jaunos ES tiesību aktus tiesiskuma jomā, tostarp spēkā esošo tiesību aktu grozījumus un pārstrādātās versijas. Pārsūtāmie dati ir jāapraksta tikai no to satura, un nevis jebkādas vizuālas izpausmes, viedokļa. Datu vai dokumentu pārsūtīšanas līdzekļi ir jāapraksta funkcionālā, tehnoloģiski neitrālā veidā.

4.   Eiropas juridiski semantiskais tīmeklis

36.

Juridiskās informācijas pārrobežu apmaiņu un it īpaši tādu datu apmaiņu, kas attiecas uz Eiropas vai valstu tiesību aktiem, judikatūru un juridiskiem glosārijiem, kavē tas, ka nav efektīvu līdzekļu, kā dalīties ar šāda veida datiem.

37.

Šo jautājumu var risināt ar dažādiem projektiem, kas sekmē juridisko datu apmaiņu un semantisko sadarbspēju Eiropas, kā arī plašākā mērogā. Ievērojot brīvprātības principu, būtu jāturpina darbs, lai attīstītu Eiropas juridiski semantisko tīmekli, kura mērķis ir uzlabot juridiskās informācijas pieejamību un apstrādājamību, padarot juridisko datu identificēšanu un semantisko apstrādi sadarbspējīgu.

5.   Reģistru savstarpēja savienojamība

38.

Būtu jāveicina savstarpēja savienojamība tiem valstu reģistriem, kuri satur informāciju, kas ir saistīta ar tiesiskuma jomu. Būtu jānodrošina vajadzīgo tehnisko un juridisko priekšnosacījumu izveide, lai šāda savienojamība būtu iespējama.

39.

Darbs šajā jomā būtu jākoncentrē uz tādu reģistru savienojamību, kuros ir ieinteresēti iedzīvotāji, uzņēmumi, praktizējošie juristi un tiesu iestādes.

6.   Tīkli

40.

E-tiesiskuma sistēma var radīt nosacījumus, lai atvieglotu dažādu pašreizējo Eiropas mēroga tīklu tiesiskuma jomā darbību, piemēram, Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla krimināllietās darbību. Šādā nolūkā, apspriežoties ar attiecīgajām iestādēm, būtu jāturpina izpētīt iespējas, ko sniedz Eiropas e-tiesiskuma sistēma un e-tiesiskuma portāls.

7.   Sadarbība ar praktizējošiem juristiem un citiem Eiropas e-tiesiskuma portāla lietotājiem

41.

Lai īstenotu Eiropas e-tiesiskuma stratēģiju, ir nepieciešama tiesu iestāžu un citu attiecīgu praktizējošo juristu līdzdalība dalībvalstīs. Tādēļ šie praktizējošie juristi būtu jāiesaista diskusijās un projektos, kas skar Eiropas e-tiesiskuma jomu, lai nodrošinātu, ka izstrādājamie risinājumi atbilst katras mērķa grupas patiesajām vajadzībām.

42.

Attiecīgi ir būtiski, lai dalībvalstu tiesu iestāžu pārstāvjiem būtu iespējas dot ieguldījumu darbā ar Eiropas e-tiesiskuma izveidi, it īpaši saistībā ar risinājumiem, kas jāpieņem Eiropas e-tiesiskuma izveidē tā, lai varētu ņemt vērā viņu viedokļus un lietotāju vajadzības.

43.

Turklāt ir vēlams, lai turpmākās apspriedēs par Eiropas e-tiesiskumu tiktu iesaistīti citi praktizējoši juristi, piemēram, advokāti, notāri, tiesu ierēdņi un citi, nodrošinot, ka izstrādātie risinājumi atbilst viņu reālajām vajadzībām.

44.

Šajā sakarībā būtu jāizveido sadarbības mehānisms starp šādiem praktizējošiem juristiem, lai panāktu, ka saistībā ar Eiropas e-tiesiskuma stratēģiju tiek ņemti vērā kopīgas ieinteresētības jautājumi.

45.

Būtu jāapsver arī viedokļu un atsauksmju apkopošana no plašākas sabiedrības pārstāvjiem, tostarp portāla lietotājiem, kā arī nozares uzņēmējiem.

8.   Tulkošana

46.

Rūpes par to, lai Eiropas iedzīvotāji varētu izmantot ērtu piekļuvi Eiropas e-tiesiskuma sistēmai, nozīmē, ka būs jāapsver pastāvīgi un rentabli ilgtermiņa pasākumi tulkošanas nodrošināšanai. E-tiesiskuma portāla saturs būtu jāpiedāvā precīzā tulkojumā visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās.

9.   Noteikumi un tiesības e-tiesiskuma jomā

47.

Turpmāka attīstība Eiropas e-tiesiskuma jomā radīs jaunus izaicinājumus saistībā ar personas datu aizsardzību. Ir paredzams, ka līdz ar Eiropas e-tiesiskuma turpmākas stratēģijas īstenošanu palielināsies datu vākšanas un apmaiņas apjomi. Tāpēc šajā situācijā svarīga nozīme ir personas datu aizsardzībai. Turpinot darbu e-tiesiskuma jomā, būs jāņem vērā noteikumi par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti.

48.

Vajadzības gadījumā būtu jāizstrādā noteikumi attiecībā uz informācijas piederību, lai noteiktu atbildību par e-tiesiskuma portālā publicējamo datu saturu. Katrs satura nodrošinātājs principā ir vienīgais atbildīgais par savu darbu, un tam ir jāievēro intelektuālā īpašuma tiesības un visas citas piemērojamās tiesiskās prasības.

49.

Līdzīgi noteikumi būtu jāizstrādā attiecībā uz elektronisko sistēmu izmantošanu informācijas apmaiņai, tostarp apmaiņai ar personas datiem, starp dalībvalstu tiesas iestādēm un attiecībā uz elektronisku dokumentu iesniegšanu izmantošanai tiesvedībā.

50.

It īpaši šajā sakarībā Komisija tiek aicināta turpināt izskatīt nepieciešamību pieņemt priekšlikumu par likumdošanas instrumentu e-tiesiskuma jomā. Šajā instrumentā būtu jādefinē vispārējais tiesiskais regulējums un līdzekļi konkrētas e-tiesiskuma stratēģijas īstenošanai Eiropas mērogā.

10.   Veicināšana

51.

Eiropas e-tiesiskuma stratēģijas īstenošanā būtu jāpievēršas tam, lai tiktu veicināta pieejamo funkciju izmantošana Eiropas e-tiesiskuma sistēmu lietotāju vidū.

11.   Finansējums

52.

Eiropas e-tiesiskuma sistēmas izveidei ir vajadzīgi ievērojami finanšu līdzekļi. Tādēļ ir svarīgi paredzēt atbilstošu finansējumu ES līmenī, it īpaši lai:

a)

rosinātu izveidot e-tiesiskuma sistēmas valstu līmenī, kas sekmētu Eiropas e-tiesiskuma izveidi, ko īstenos šīs stratēģijas ietvaros, tostarp, piemēram, darbības, kas minētas 30. punktā, un valstu reģistru savstarpēju savienošanu; būtu jāpievērš uzmanība arī tam, lai nodrošinātu tādu projektu kā e-CODEX un e-SENS rezultātu ilgstpējību;

b)

varētu attīstīt Eiropas mēroga projektus, tostarp nodrošināt Eiropas e-tiesiskuma portāla darbību, uzturēšanu un turpmāku pilnveidošanu;

c)

nodrošinātu, ka e-tiesiskuma portāls arī turpmāk varētu būt pieejams visās Savienības oficiālajās valodās.

53.

Eiropas līmeņa finansējums darbam e-tiesiskuma jomā (gan valstu, gan Eiropas mērogā), tostarp konkrētiem projektiem, kas tiks definēti un īstenoti saskaņā ar nākotnē gaidāmo rīcības plānu, ir jāgarantē, izmantojot daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam un jo īpaši – tiesiskuma programmai (2014–2020) paredzēto finansējumu.

54.

Ar e-tiesiskumu saistītiem projektiem šīs stratēģijas un saistītā rīcības plāna nozīmē var piešķirt finansējumu arī saskaņā ar citām pieejamām Savienības programmām, ja vien tie atbilst šajās programmās paredzētajiem kritērijiem (5).

12.   Ārējās attiecības

55.

Savienībai un tās dalībvalstīm vajadzētu, ciktāl iespējams, attīstīt sadarbību ar trešām valstīm e-tiesiskuma jomā.

56.

Šāda iespējamā sadarbība ir jāīsteno, ievērojot iestāžu noteikumus, kas pieņemti Eiropas Savienības līmenī.

13.   Daudzgadu rīcības plāns e-tiesiskuma jomā 2014.–2018. gadam

57.

Daudzgadu rīcības plāns būtu jāpieņem 2014. gada pirmajā pusgadā, lai īstenotu šo stratēģiju un lai tas kalpotu par praktisku rokasgrāmatu turpmākiem pasākumiem. Rīcības plānam būtu jāietver to projektu saraksts, kas plānoti attiecīgā laikposmā, skaidri norādot iespējamos dalībniekus, darbības šo projektu praktiskai īstenošanai, kā arī aptuveno grafiku, lai E-likumu jautājumu darba grupa (e-tiesiskums) un, vajadzības gadījumā, attiecīgas ieinteresētās personas varētu veikt no šā rīcības plāna izrietošus konkrētus turpmākus pasākumus. Iepriekšējā daudzgadu rīcības plāna un saistītā ceļveža e-tiesiskuma jomā rezultāti tiks ņemti vērā un vajadzības gadījumā tiem pievērsīsies jaunajā rīcības plānā.

58.

Darba grupa rīcības plānu sagatavos, apspriežoties ar Komisiju, un vismaz reizi pusgadā pārraudzīs tā īstenošanu, kas būtu jāpielāgo, ja tas nepieciešams saistībā ar turpmāko notikumu attīstību.

59.

Vajadzības gadījumā dalībvalstu neoficiālās grupas, kuras ir iesaistītas konkrētos projektos, var sanākt, lai sekmētu darbu minētajās jomās. Šo sanāksmju darba rezultāti būtu jāiesniedz E-likumu jautājumu darba grupai (e-tiesiskums).


(1)  COM(2008)329 final.

(2)  (2008/2125 (INI)).

(3)  (2013/2852 (RSP)).

(4)  Sk. dok. 15690/1/12 REV 1 EJUSTICE 73 JURINFO 46 JUSTCIV 331 COPEN 244 CONSOM 139 DRS 126 DROIPEN 159.

(5)  Komisija tiek aicināta sagatavot tabulu ar visiem iespējamiem finansēšanas mehānismiem, kas ir pieejami projektiem ES un valstu līmenī un ko varētu izmantot e-tiesiskuma finansēšanai.


Eiropas Komisija

21.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 376/12


Euro maiņas kurss (1)

2013. gada 20. decembris

2013/C 376/07

1 euro =


 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

1,3655

JPY

Japānas jena

142,66

DKK

Dānijas krona

7,4607

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,83480

SEK

Zviedrijas krona

8,9905

CHF

Šveices franks

1,2263

ISK

Islandes krona

 

NOK

Norvēģijas krona

8,4160

BGN

Bulgārijas leva

1,9558

CZK

Čehijas krona

27,660

HUF

Ungārijas forints

298,83

LTL

Lietuvas lits

3,4528

LVL

Latvijas lats

0,7022

PLN

Polijas zlots

4,1653

RON

Rumānijas leja

4,4780

TRY

Turcijas lira

2,8583

AUD

Austrālijas dolārs

1,5405

CAD

Kanādas dolārs

1,4600

HKD

Hongkongas dolārs

10,5890

NZD

Jaunzēlandes dolārs

1,6725

SGD

Singapūras dolārs

1,7310

KRW

Dienvidkorejas vona

1 450,05

ZAR

Dienvidāfrikas rands

14,2900

CNY

Ķīnas juaņa renminbi

8,2889

HRK

Horvātijas kuna

7,6388

IDR

Indonēzijas rūpija

16 651,42

MYR

Malaizijas ringits

4,4898

PHP

Filipīnu peso

60,830

RUB

Krievijas rublis

45,0800

THB

Taizemes bāts

44,515

BRL

Brazīlijas reāls

3,2489

MXN

Meksikas peso

17,8300

INR

Indijas rūpija

84,7160


(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.


DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA

21.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 376/13


Dalībvalstu paziņotā informācija attiecībā uz zvejas aizliegumu noteikšanu

2013/C 376/08

Saskaņā ar 35. panta 3. punktu Padomes 2009. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), ir pieņemts lēmums aizliegt zveju, kā noteikts tabulā.

Aizlieguma datums un laiks

27.11.2013.

Ilgums

27.11.2013.–31.12.2013.

Dalībvalsts

Apvienotā Karaliste

Krājums vai krājumu grupa

MAC/2A34.

Suga

Makrele (Scomber scombrus)

Zona

IIIa un IV zonā, ES ūdeņos IIa, IIIb, IIIc zonā un 22.–32. apakšrajonā

Zvejas kuģu tips(-i)

Atsauces numurs

75/TQ40


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.


21.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 376/13


Dalībvalstu paziņotā informācija attiecībā uz zvejas aizliegumu noteikšanu

2013/C 376/09

Saskaņā ar 35. panta 3. punktu Padomes 2009. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), ir pieņemts lēmums aizliegt zveju, kā noteikts tabulā.

Aizlieguma datums un laiks

25.10.2013.

Ilgums

25.10.2013.–31.12.2013.

Dalībvalsts

Spānija

Krājums vai krājumu grupa

RED/51214D.

Suga

Sarkanasari (Sebastes spp.)

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

Zvejas kuģu tips(-i)

Atsauces numurs

76/TQ40


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.


21.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 376/14


Dalībvalstu paziņotā informācija attiecībā uz zvejas aizliegumu noteikšanu

2013/C 376/10

Saskaņā ar 35. panta 3. punktu Padomes 2009. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), ir pieņemts lēmums aizliegt zveju, kā noteikts tabulā.

Aizlieguma datums un laiks

25.10.2013.

Ilgums

25.10.2013.–31.12.2013.

Dalībvalsts

Spānija

Krājums vai krājumu grupa

RED/N1G14P.

Suga

Sarkanasari (Sebastes spp.)

Zona

Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

Zvejas kuģu tips(-i)

Atsauces numurs

77/TQ40


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.


21.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 376/14


Dalībvalstu paziņotā informācija attiecībā uz zvejas aizliegumu noteikšanu

2013/C 376/11

Saskaņā ar 35. panta 3. punktu Padomes 2009. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), ir pieņemts lēmums aizliegt zveju, kā noteikts tabulā.

Aizlieguma datums un laiks

2.12.2013.

Ilgums

2.12.2013.–31.12.2013.

Dalībvalsts

Portugāle

Krājums vai krājumu grupa

GFB/89-

Suga

Lielacu diegspuru vēdzele (Phycis blennoides)

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi VIII un IX zonā

Zvejas kuģu tips(-i)

Atsauces numurs

FS79/DSS


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.


21.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 376/15


Dalībvalstu paziņotā informācija attiecībā uz zvejas aizliegumu noteikšanu

2013/C 376/12

Saskaņā ar 35. panta 3. punktu Padomes 2009. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), ir pieņemts lēmums aizliegt zveju, kā noteikts tabulā.

Aizlieguma datums un laiks

3.12.2013.

Ilgums

3.12.2013.–31.12.2013.

Dalībvalsts

Apvienotā Karaliste

Krājums vai krājumu grupa

HER/4AB.

Suga

Siļķe (Clupea Harengus)

Zona

ES un Norvēģijas ūdeņi IV zonā uz ziemeļiem no 53° 30′ N

Zvejas kuģu tips(-i)

Atsauces numurs

80/TQ40


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.


21.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 376/15


Dalībvalstu paziņotā informācija attiecībā uz zvejas aizliegumu noteikšanu

2013/C 376/13

Saskaņā ar 35. panta 3. punktu Padomes 2009. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), ir pieņemts lēmums aizliegt zveju, kā noteikts tabulā.

Aizlieguma datums un laiks

4.12.2013.

Ilgums

4.12.2013.–31.12.2013.

Dalībvalsts

Spānija

Krājums vai krājumu grupa

GHL/N3LMNO

Suga

Grenlandes paltuss (Reinhardtius hippoglossoides)

Zona

NAFO 3LMNO

Zvejas kuģu tips(-i)

Atsauces numurs

82/TQ40


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.


21.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 376/16


Piemērojamā pārvadājumu kārtība eurozonas dalībvalstīs

13. panta 5. punkts

Regula (ES) Nr. 1214/2011

2013/C 376/14

SKAIDRAS NAUDAS PĀRVADĀJUMU (CIT) KOMITEJA

Skaidras naudas banknošu pārvadājumiem eurozonas dalībvalstīm jāizvēlas vismaz viena no iespējām, kas izklāstītas minētās regulas 14., 15., 16., 17. vai 18. pantā.

Skaidras naudas monētu pārvadājumiem eurozonas dalībvalstīm jāizvēlas vismaz viena no iespējām, kas izklāstītas minētās regulas 19. un 20. pantā.

Eurozonas dalībvalstīm ir jāapstiprina, ka izvēlētās pārvadājumu kārtības iespējas ir pielīdzināmas tādai pārvadājumu kārtībai, kāda ir atļauta iekšzemes skaidras naudas pārvadājumiem.

Valsts

Banknošu pārvadāšanai piemērojamā kārtība

Monētu pārvadāšanai piemērojamā kārtība

Apstiprinājums par pielīdzināmību tādai pārvadājumu kārtībai, kāda ir atļauta iekšzemes skaidras naudas pārvadājumiem

AT

14.–18. pants.

19.–20. pants.

 

BE

16. pants un 18. pants

Beļģija ir nolēmusi, ka ir jāpiemēro regulas 13. panta 4. punktā paredzētais pienākums.

Regulas 20. pants.

Regulas 16., 18. un 20. pantā paredzētās iespējas ir pielīdzināmas tādai pārvadājumu kārtībai, kāda ir atļauta skaidras naudas pārvadājumiem Beļģijā.

Regulas 13. panta 4. punktā paredzēto pienākumu piemēro saskaņā ar Beļģijas regulējumu, kas attiecas uz valsts pārvadājumiem.

CY

 

 

 

DE

17. pants

19. pants

EE

 

 

 

EI

 

 

 

EL

 

 

 

ES

a)

Kas attiecas uz banknošu pārvadājumiem, saskaņā ar ES regulas noteikumiem par pienākumu izvēlēties vismaz vienu no 14. līdz 18. pantā paredzētajām metodēm, saskaņā ar mūsu valsts tiesību aktiem atļautā metode ir tā, kura paredzēta ES regulas 17. pantā.

b)

Kas attiecas uz monētām, metode, kura jāatļauj saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem, ir ES regulas 20. pantā minētā metode.

FI

17. pants

20. pants

FR

I.

Nauda un papīrs banknošu drukāšanai ir jāpārvadā šādi.

1.

Vai nu bruņotos transportlīdzekļos ar vismaz triju locekļu apkalpi, ieskaitot vadītāju, saskaņā ar 4. pantu;

(4. pants.

I –

Bruņotajiem transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem tā, lai nodrošinātu apkalpes un pārvadājamās skaidrās naudas, dārglietu vai dārgmetālu drošību.

Tam jābūt aprīkotam vismaz ar:

1.

Saziņas sistēmu un signālsistēmu, kas ir savienota ar skaidrās naudas pārvadājumu uzņēmumu. Lai reģistrētu bruņotos skaidras naudas pārvadājumu transportlīdzekļus, kuri ir importēti no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai citām Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzējām pusēm, pārbaudes ziņojumi un sertifikāti tiek pieņemti tādi, kurus sagatavojusi apstiprināta vai sertificēta iestāde šajās valstīs, un kuri apliecina, ka bruņojums atbilst tehniskajiem un regulatīvajiem nosacījumiem, kas nodrošina līdzvērtīgu aizsardzības līmeni tam, kas paredzēts šajā dekrētā un iepriekšējā daļā minētajā rīkojumā;

2.

Attālinātas izsekošanas sistēmu, kas ļauj uzņēmumam jebkurā brīdī noteikt tā atrašanās vietu;

3.

Bruņuvestēm un gāzmaskām, vismaz pa vienai uz katru apkalpes locekli un, iespējams, vienu jebkurai citai personai, kurai ir likumīgs iemesls atrasties transportlīdzeklī.

II –

Uz transportlīdzekļa veidiem, ložu necaurlaidīgajām sienām un logiem, kā arī citiem tādu komponentu raksturlielumiem, kuri veicina bruņoto transportlīdzekļu drošību, attiecas iekšlietu ministra iepriekšēja atļauja, pamatojoties uz minimālajiem standartiem, jo īpaši izturību, kurus minētais ministrs nosaka ar rīkojumu, kas paredz arī reģistrēšanas lūguma lietas saturu.

Visas būtiskās izmaiņas transportlīdzekļu ražošanas nosacījumos vai iepriekšējā daļā minēto bruņoto daļu, logu un citu sastāvdaļu ražošanas vai uzstādīšanas nosacījumos ikreiz ir jāapstiprina.

Atļauju var izdot, ja šā panta II punktā minētais aprīkojums vairs nav pietiekams, lai nodrošinātu personāla vai pārvadājamo fondu drošību.)

2.

Vai arī bruņotos transportlīdzekļos, kas atbilst 4. pantā minētajiem noteikumiem un ir aprīkoti ar ierīcēm, kuras nodrošina transportējamās skaidrās naudas padarīšanu par lietošanai nepiemērotu saskaņā ar 8. panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem).

(8. panta 1. punktā minēti nosacījumi, kam jāatbilst vērtslietu neitralizēšanas ierīcēm)

Ja šie transportlīdzekļi ir aprīkoti vismaz ar vienu no iepriekšējā daļā minētajām ierīcēm katram savākšanas/piegādes punktam, tā apkalpes sastāvā jābūt vismaz diviem apkalpes locekļiem, vadītāju ieskaitot. 4. panta II punkta noteikumus šajā gadījumā piemēro tikai transportlīdzekļa kabīnei.

Ja šie transportlīdzekļi ir aprīkoti ar mazāku skaitu iepriekš minēto ierīču nekā savākšanas/piegādes punktu skaits, apkalpes sastāvā jābūt vismaz trijiem locekļiem, vadītāju ieskaitot.

3.

Vai netrafarētos transportlīdzekļos ar apkalpi vismaz divu locekļu sastāvā, vadītāju ieskaitot, saskaņā ar 7. un 8. pantu, kuros paredzēts, ka skaidrā nauda ir ievietota ierīcēs, kas var to padarīt lietošanai nepiemērotu, un ka ir vismaz tikpat daudz šādu ierīču, cik ir savākšanas/piegādes punktu, vai ka ierīces ir aprīkotas ar savākšanas sistēmu, kuru var atvērt tikai drošā vietā vai zonā.

Tomēr, lai apkalpotu bankomātus, kas atrodas konkrētās riska zonās, skaidra nauda jāpārvadā saskaņā ar 1. punktā minētajiem nosacījumiem, un bankomāti ir jāuzpilda vienam no apkalpes locekļiem.

(II

attiecas uz dārglietām un dārgmetāliem)

III.

Monētas un investīciju zelts Vispārējā nodokļu kodeksa 298. panta sešpadmitās A daļas nozīmē jāpārvadā bruņotos transportlīdzekļos ar vismaz triju cilvēku apkalpi, vadītāju ieskaitot, saskaņā ar 4. pantā minētajiem noteikumiem.

Atkāpjoties no iepriekšējās daļas, Francijas Bankas pārvadājumi, kas satur ne vairāk kā EUR 115 000 1 un 2 euro monētās, jāveic:

1.

Bruņotos transportlīdzekļos, uz kuriem nav norādīts skaidras naudas pārvadājumu uzņēmuma nosaukums, ar apkalpi, kas sastāv no vismaz diviem bruņotiem apsargiem uniformās, vadītāju ieskaitot, saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 8. panta pirmajās trijās daļās;

2.

Vai, ja kopējais pārvadājamais apjoms nepārsniedz EUR 500 000 un ja pieturvietas ir vienīgi Banque de France, skaidras naudas pārvadājumu uzņēmumu, valsts policijas vai žandarmērijas drošības zonās, pusbruņotos transportlīdzekļos, uz kuriem nav norādīts skaidras naudas pārvadājumu uzņēmuma nosaukums, ar apkalpi, kas sastāv no vismaz diviem bruņotiem apsargiem uniformās, vadītāju ieskaitot, saskaņā ar 8. panta pirmajās trijās daļās minētajiem nosacījumiem.

(8. pants: visiem netrafarētiem transportlīdzekļiem, ko izmanto skaidras naudas pārvadājumiem 2. panta I punkta 3. apakšpunktā minētajās ierīcēs vai ko izmanto dārglietu vai dārgmetālu pārvadājumiem, jābūt aprīkotiem vismaz ar:

1.

Saziņas un brīdināšanas sistēmu, kas savienota ar skaidras naudas pārvadājumu uzņēmuma, kurš atbildīgs par skaidras naudas pārvadājumiem, brīdināšanas centru;

2.

Ar attālinātas izsekošanas sistēmu, kas ļauj skaidras naudas pārvadājumu uzņēmumam jebkurā laikā noteikt transportlīdzekļa atrašanās vietu).

Apstiprināšana:

banknotes – 2. panta atbilstība ES regulas 14., 16. un 17. pantam.

Valsts tiesību akti, kas jāgroza:

lai nodrošinātu 2. panta III punkta atbilstību ES regulas 19. un 20. pantam.

IT

15., 16., 17. un 18. pants.

(saistībā ar DM.269/2010 noteikumu)

19. un 20. pants

(saistībā ar DM.269/2010 noteikumu)

LU

16. un 17. pants

(Saskaņā ar nosacījumu, ka likumprojekts 6400 un atbilstošais lielhercogistes īstenošanas regulējums tiks pieņemts, kā to ierosinājusi valdība.)

20. pants

(Saskaņā ar nosacījumu, ka likumprojekts 6400 un atbilstošais lielhercogistes īstenošanas regulējums tiks pieņemts, kā to ierosinājusi valdība.)

MT

 

 

 

NL

17. un 18. pants

20. pants

PT

17. un 18. pants

20. pants

Minētās iespējas daļēji atbilst valsts prasībām, kas piemērojamas vērtslietu pārvadājumiem Portugālē, tomēr kritērijs attiecībā uz pārvadājamo summu ir līdzvērtīgs vai pārsniedz EUR 10 000 (27. marta rīkojums (Portaria) Nr. 247/2008, kas grozīts ar 2009. gada 3. augusta rīkojumu Nr. 840/2009, spēkā līdz tā rīkojuma publikācijai, kas sniegts 2013. gada 16. maija Likuma Nr. 34/2013 34. panta 3. punktā).

Valsts pārvadājumi nebruņotos transportlīdzekļos ir atļauti attiecībā uz vērtslietām, kuru kopējā vērtība ir mazāka nekā EUR 10 000.

Obligāti ir jāizmanto apstiprinātas uniformas un profesionālās personas apliecības (2013. gada 16. maija Likuma Nr. 34/2013 29. pants).

SK

Visi nosacījumi, kas izklāstīti minētās regulas 14. līdz 18. pantā, ir piemērojami Slovākijas Republikas valsts tiesību aktu nozīmē saskaņā ar 2005. gada 23. septembra tiesību aktu Nr. 473/2005 Coll. par pakalpojumiem privātajā drošības nozarē un ar ko groza dažus tiesību aktus (alias tiesību aktu par privāto drošību).

Visi nosacījumi, kas izklāstīti minētās regulas 19. un 20. pantā, ir piemērojami Slovākijas Republikas valsts tiesību aktu nozīmē saskaņā ar 2005. gada 23. septembra tiesību aktu Nr. 473/2005 Coll. par pakalpojumiem privātajā drošības nozarē un ar ko groza dažus tiesību aktus (alias tiesību aktu par privāto drošību)

Daļēja atbilstība un atšķirība attiecas uz apsardzes darbinieku un pavadošo transportlīdzekļu skaitlisko sastāvu. Noteicošais kritērijs ir summa EUR 1 660 000 apmērā.

SI

17. un 18. pants vai jebkurš no valsts noteikumiem par skaidras naudas un citu vērtslietu piegāžu pārvadājumiem un aizsardzību (SR oficiālais laikraksts Nr. 96/05, 16/08, 81/08, 86/09 un 17/11), 16. līdz 20. pants.

16. pants (1. klases aizsargātas piegādes vērtība nepārsniedz vērtību EUR 30 000 apmērā)

1.

Klases aizsargātas piegādes pārvadājumus veic ar diviem bruņotiem apsardzes darbiniekiem.

2.

Pārvadājumus veic pārveidotā transportlīdzeklī ar šādu aprīkojumu:

fiziski nošķirtu pasažiera un kravas nodalījumu transportlīdzeklī ar fiksētu un biezu nodalošo sienu, kas ļauj glabāt aizsargāto piegādi kravas nodalījumā atsevišķi no pasažiera,

kravas nodalījumu bez stikliem,

no lokšņu metāla izgatavotu iebūvētu kases aparātu kravas nodalījumā, kas ļauj novietot piegādi kravas nodalījumā caur spraugu vai atveri pasažieru nodalījumā,

signālierīci, kas jāiedarbina ielaušanās gadījumā,

motora bloķēšanas sistēmu, kas novērš transportlīdzekļa aizdzīšanu,

saziņas un uzraudzības sistēmu.

3.

Neatkarīgi no iepriekšējā punkta trešajā ievilkumā minētā noteikuma aizsargātās piegādes pārvadājumu var veikt, ja piegāde ir tehniski aizsargāta, noglabājot to pārveidotā portfelī, somā vai kasetē, kuri ir atsevišķi marķēti un kuru konstrukcija ir tāda, kas apgrūtina uzlaušanu un brīdina par to paņemšanu ar skaņu, gaismu, dūmiem vai tehnisku signālu. To pārvadā transportlīdzekļa kravas nodalījumā.

4.

Neatkarīgi no 1. punktā minētā noteikuma aizsargāto piegāžu pārvadājumus var veikt ar vienu bruņotu apsardzes darbinieku gadījumā, ja aizsargātā piegāde ir aizsargāta ar sertificētu sistēmu skaidras naudas nokrāsošanai vai iznīcināšanai.

5.

Apsardzes darbinieki valkā ložu necaurlaidīgas jakas vai ložu necaurlaidīgus kreklus.

17. pants (2. klases aizsargātas piegādes vērtība nepārsniedz vērtību EUR 200 000 apmērā uz katru pārvadājuma transportlīdzekli)

1.

2. klases aizsargātu piegādi veic ar diviem bruņotiem apsardzes darbiniekiem.

2.

Pārvadājumus veic pārveidotā transportlīdzeklī ar šādu aprīkojumu:

fiziski nošķirtu transportlīdzekļa pasažieru un kravas nodalījumu ar fiksētu biezu starpsienu,

kravas nodalījumu bez stikliem,

kravas nodalījumā iebūvētu kases aparātu, kas izgatavots no ložu necaurlaidīga lokšņu metāla, kurš apgrūtina urbšanu un griešanu, un kas ir novietots uz transportlīdzekļa šasijas iekšpusē un ļauj ievietot skaidru naudu caur spraugu vai atvērumu no pasažieru nodalījuma,

signālierīci, kas jāiedarbina ielaušanās gadījumā,

motora bloķēšanas sistēmu, kas novērš transportlīdzekļa aizvešanu,

saziņas un uzraudzības sistēmu.

3.

Neatkarīgi no iepriekšējā punkta trešajā ievilkumā minētā noteikuma aizsargātās piegādes pārvadājumu var veikt, ja piegāde ir tehniski aizsargāta, noglabājot to pārveidotā portfelī, somā vai kasetē, kuri ir atsevišķi marķēti un kuru konstrukcija ir tāda, kas apgrūtina uzlaušanu un brīdina par to paņemšanu ar skaņu, gaismu, dūmiem vai tehnisku signālu. To pārvadā transportlīdzekļa kravas nodalījumā.

4.

Apsardzes darbinieki valkā ložu necaurlaidīgas jakas vai ložu necaurlaidīgus kreklus.

17. pants (3. klases aizsargātas piegādes vērtība nepārsniedz vērtību EUR 800 000 apmērā uz katru pārvadājuma transportlīdzekli)

1.

3. klases aizsargātu piegādi veic ar vismaz diviem bruņotiem apsardzes darbiniekiem.

2.

Pārvadājumus veic ložu necaurlaidīgā transportlīdzeklī ar šādu aprīkojumu:

atsevišķiem nodalījumiem apkalpei un kravai,

apkalpes nodalījumu no visām četrām pusēm aizsargā antiballistiskā aizsardzība M2/C2,

kravas nodalījumu, kas ir ložu necaurlaidīgs un kam ir ārējās durvis ar papildu drošības bultas aizslēgu,

signālierīci,

sistēmu, kas ierīkota transportlīdzekļa vai motora bloķēšanai no attāluma, paredzot iespēju to iedarbināt no drošības kontroles centra (turpmāk SCC),

saziņas sistēmu, kas darbojas, neatverot durvis (intercom),

saziņas un uzraudzības sistēmu.

3.

Apsardzes darbinieki valkā ložu necaurlaidīgas jakas.

18. pants (pārvadājumi attiecībā uz 4. klases aizsargātu piegādi ar vērtību ne vairāk kā EUR 4 000 000 apmērā uz katru pārvadājuma transportlīdzekli)

1.

4. klases aizsargātas piegādes pārvadājumus veic ar vismaz trijiem bruņotiem apsardzes darbiniekiem.

2.

Pārvadājumus veic ložu necaurlaidīgā transportlīdzeklī ar šādu aprīkojumu:

atsevišķiem nodalījumiem apkalpei un kravai,

apkalpes nodalījumu no visām četrām pusēm aizsargā antiballistiskā aizsardzības sistēma FB 3,

kravas nodalījumu bez logiem un ārējām durvīm ar papildu drošības bultas aizslēgu,

signālierīci,

sistēmu, kas ierīkota transportlīdzekļa vai motora bloķēšanai no attāluma, paredzot iespēju to iedarbināt no drošības kontroles centra (turpmāk SCC),

saziņas sistēmu, kas darbojas, neatverot durvis (intercom),

saziņas un uzraudzības sistēmu.

3.

Apsardzes darbinieki valkā ložu necaurlaidīgas jakas.

19. pants (pārvadājumi attiecībā uz 5. klases aizsargātu piegādi ar vērtību ne vairāk kā EUR 8 000 000 apmērā uz katru pārvadājuma transportlīdzekli)

1.

5. klases aizsargāto piegāžu pārvadājumus veic ar vismaz trijiem bruņotiem apsardzes darbiniekiem.

2.

Apsardzes darbinieki valkā vismaz šādu aizsardzības aprīkojumu:

ložu necaurlaidīgas jakas, un

aizsargķiveres.

3.

Pārvadājumus veic ložu necaurlaidīgā transportlīdzeklī ar šādu aprīkojumu:

atsevišķu nodalījumu kravai, vadītājam un apsardzes darbiniekam,

transportlīdzeklim jābūt aizsargātam no visām četrām pusēm vismaz pret FB 3 kategorijas lodēm,

kravas nodalījumu bez stikliem, ar aizmugurējām durvīm un piekļuvi piegādēm no apkalpes nodalījuma,

signālierīci,

saziņas sistēmu, kas darbojas, neatverot durvis (intercom),

video novērošanas sistēmu transportlīdzekļa aizmugurē ar programmēšanas ierīci vadītāja kabīnē,

sakaru sistēmu,

uzraudzības sistēmu, kas ļauj tiešsaistē pārraudzīt piegādes pārvietošanos ar ne vairāk kā vienu minūti ilgiem starplaikiem pakalpojuma zonā bez pārtraukumiem no drošības uzraudzības centra (turpmāk SCC) un kas ļauj jebkurā laikā precīzi noteikt apsargātās piegādes atrašanās vietu,

sistēmu, kas uzstādīta transportlīdzekļa vai motora bloķēšanai no attāluma un ko nevar izslēgt no transportlīdzekļa.

4.

Piegādi pavada personāla transportlīdzeklis ar diviem bruņotiem apsardzes darbiniekiem. Eskorta transportlīdzeklim ir aprīkojums tiešai saziņai ar drošības kontroles centru (turpmāk SCC).

20. pants (pārvadājumi attiecībā uz 6. klases aizsargātu piegādi ar vērtību ne vairāk kā EUR 8 000 000 apmērā uz katru pārvadājuma transportlīdzekli)

1.

6. klases aizsargātu piegāžu pārvadājumus veic ar vismaz trijiem bruņotiem apsardzes darbiniekiem.

2.

Apsardzes darbinieki valkā vismaz šādu aizsardzības aprīkojumu:

ložu necaurlaidīgas jakas, un

aizsargķiveres.

3.

Pārvadājumus veic ložu necaurlaidīgā transportlīdzeklī, kam ir aprīkojums, kurš minēts iepriekšējā panta 3. punktā, un antiballistiskā aizsardzība pret FB 4 kategorijas lodēm.

4.

Pārvadājumu pavada ložu necaurlaidīgs transportlīdzeklis ar antiballistisko aizsardzību no visām četrām pusēm vismaz pret FB 3 kategorijas lodēm, ar trijiem bruņotiem apsardzes darbiniekiem. Pavadošajam transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar ierīci tiešai saziņai ar drošības kontroles centru (turpmāk SCC).

Regulas par Regulas (ES) Nr. 1214/2011 īstenošanu pieņemšanas procedūra pašlaik norisinās un tajā ir paredzēti īpaši noteikumi:

tā atļauj, ka ārvalstu skaidras naudas pārvadājumu uzņēmumi var ar nosacījumiem, kas minēti Regulā (ES) Nr. 1214/2011, Slovēnijā pārvadāt arī citādu skaidro naudu (nevis tieši skaidro naudu euro), pārsniedzot Regulā (ES) Nr. 1214/2011 noteiktos 20 %,

atļauj, ka ārvalstu skaidras naudas pārvadājumu uzņēmumi var ar nosacījumiem, kas minēti Regulā (ES) Nr. 1214/2011, Slovēnijā pārvadāt arī citas vērtslietas (nevis tieši skaidro naudu euro vai citādu skaidro naudu), uz kurām neattiecas Regulas (ES) Nr. 1214/2011 noteikumi. Vērtslietas ir dārgmetāli, dārgakmeņi, mākslas darbi, kultūras mantojums, vērtīgi dokumenti u. tml. Kultūras mantojuma objekts ir tāds, kas ir klasificēts kā šāds objekts atbilstoši regulējumam, ko piemēro kultūras mantojuma objektu veidu klasifikācijai, valsts bagātības atbilstoši noteikumiem, kas paredz valsts bagātības aizsardzību, un muzeju krājumi atbilstoši noteikumiem, kas paredz muzeju krājumu glabāšanu. Gadījumā, kad tas īpašu apstākļu dēļ nav iespējams, var izmantot valsts noteikumus, kas minēti 22. pantā Noteikumos par skaidras naudas un citu vērtslietu piegāžu pārvadājumiem un aizsardzību (SR oficiālais laikraksts Nr. 96/05, 16/08, 81/08, 86/09 un 17/11).

20. pants vai jebkurš valsts noteikums atbilstoši Noteikumiem par skaidras naudas un citu vērtslietu piegāžu pārvadājumiem un aizsardzību (SR oficiālais laikraksts Nr. 96/05, 16/08, 81/08, 86/09 un 17/11), 16. līdz 20. pants, kā minēts attiecībā uz banknotēm.

Daļēja atbilstība.

Valsts noteikumi un īpaši nosacījumi, kuru pamatā ir pārvadājamo vērtslietu vērtības summa.


V Atzinumi

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

Eiropas Komisija

21.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 376/24


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.7133 – Investindustrial/KKR/Resort Holdings)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2013/C 376/15

1.

Komisija 2013. gada 16. decembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (1), kuras rezultātā uzņēmums Investindustrial IV, LP (“Investindustrial”, Apvienotā Karaliste) un uzņēmums KKR & Co., LP (“KKR”, Amerikas Savienotās Valstis) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē iegūs kopīgu kontroli pār uzņēmumu Resort Holdings BV (“Resort Holdings”, Nīderlande), kas kontrolē Port Aventura Entertainment, SAU (Spānija), iegādājoties tā akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

Investindustrial ir privātā kapitāla fonds, kas veic ieguldījumus vidējos un mazos uzņēmumos (galvenokārt Dienvideiropā),

KKR ir privātā kapitāla fonds, kas sniedz alternatīvus aktīvu pārvaldības pakalpojumus un kapitāla tirgus risinājumus,

Resort Holdings veic darbību, kas saistīta ar atrakciju un tematiskajiem parkiem Spānijā.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.7133 – Investindustrial/KKR/Resort Holdings uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“EK Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp. (“Paziņojums par vienkāršotu procedūru”).