20.12.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 373/1

IESTĀŽU NOLĪGUMS

(2013. gada 2. decembris)

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību

2013/C 373/01

EIROPAS PARLAMENTS, EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN EIROPAS KOMISIJA,

turpmāk “iestādes”,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1.	Šā nolīguma, kas pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 295. pantu, mērķis ir īstenot budžeta disciplīnu un uzlabot ikgadējās budžeta procedūras darbību un iestāžu sadarbību budžeta jautājumos, kā arī nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību.

2.	Šajā nolīgumā paredzētā budžeta disciplīna attiecas uz visiem izdevumiem. Nolīgums ir saistošs visām iestādēm, kamēr vien tas ir spēkā.

3.	Ar šo nolīgumu netiek grozītas iestāžu attiecīgās budžeta pilnvaras, kas noteiktas Līgumos, Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (1) (“DFS regula”), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2) (“Finanšu regula”).

4.	Jebkādi grozījumi šajā nolīgumā ir izdarāmi vienīgi ar visu iestāžu kopīgu vienošanos.

Šim nolīgumam ir trīs daļas:

—	I daļa ietver ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) saistītus papildu noteikumus un noteikumus par īpašiem instrumentiem, kas nav iekļauti DFS,

—	II daļa attiecas uz iestāžu sadarbību budžeta procedūras laikā,

—	III daļā ir noteikumi par Savienības līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību.

6.	Šis nolīgums stājas spēkā 2013. gada 23. decembrī, un ar to aizstāj 2006. gada 17. maija Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (3).

I DAĻA

DFS UN ĪPAŠIE INSTRUMENTI

A. Ar DFS saistīti noteikumi

7.	Informācija par darbībām, kas nav ietvertas Savienības vispārējā budžetā un par paredzamu attīstību attiecībā uz Savienības pašu resursu dažādām kategorijām ir norādīta atsevišķās tabulās. Minēto informāciju un budžeta projektam pievienotos dokumentus atjaunina katru gadu.

8.	Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā iestādes budžeta procedūras un budžeta pieņemšanas laikā pēc iespējas nodrošina to, lai dažādās DFS kategorijās, izņemot apakškategorijai “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija”, paliek pieejamas pietiekamas līdzekļu rezerves līdz maksimālajiem apjomiem.

Maksājumu apropriāciju prognožu atjaunināšana pēc 2020. gada

Komisija 2017. gadā atjaunina maksājumu apropriāciju prognozes laikam pēc 2020. gada. Veicot atjaunināšanu, ņem vērā visu atbilstīgo informāciju, tostarp budžeta saistību apropriāciju un budžeta maksājumu apropriāciju faktisko īstenošanu, kā arī īstenošanas prognozes. Tāpat ņem vērā arī noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt maksājumu apropriāciju sistemātisku attīstību salīdzinājumā ar saistību apropriācijām un Savienības nacionālā kopienākuma pieauguma prognozēm.

B. Noteikumi saistībā ar īpašajiem instrumentiem, kas nav iekļauti DFS

Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos

10.

Ja Komisija uzskata, ka ir jāizmanto rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos, tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu no rezerves uz attiecīgajām budžeta pozīcijām.

Tomēr pirms ikviena Komisijas priekšlikuma par līdzekļu pārvietojumu no rezerves izvērtē apropriāciju pārdalīšanas apjomu.

Ja netiek panākta vienošanās, uzsāk trialoga procedūru.

Līdzekļu pārvietojumu no rezerves veic saskaņā ar Finanšu regulu.

Eiropas Savienības Solidaritātes fonds

11.

Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanai, Komisija iesniedz priekšlikumu to izmantot. Ja ir iespēja pārdalīt apropriācijas kategorijā, kurā nepieciešami papildu izdevumi, Komisija to ņem vērā, saskaņā ar Finanšu regulu iesniedzot attiecīgo priekšlikumu, izmantojot atbilstošu budžeta instrumentu. Lēmumu par Solidaritātes fonda izmantošanu pieņem kopīgi Eiropas Parlaments un Padome. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, un Eiropas Parlaments pieņem lēmumu ar tā deputātu vairākumu un trim piektdaļām nodoto balsu.

Ja netiek panākta vienošanās, uzsāk trialoga procedūru.

Elastības instruments

12.

Komisija iesniedz priekšlikumu par elastības instrumenta izmantošanu pēc tam, kad tā ir izvērtējusi visas iespējas pārdalīt apropriācijas kategorijā, kurā nepieciešami papildu izdevumi.

Priekšlikumā norāda finansējamās vajadzības un vajadzīgo summu. Katram konkrētajam finanšu gadam šādu priekšlikumu var iesniegt budžeta procedūras laikā.

Lēmumu par elastības instrumenta izmantošanu pieņem kopīgi Eiropas Parlaments un Padome. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, un Eiropas Parlaments pieņem lēmumu ar tā deputātu vairākumu un trim piektdaļām nodoto balsu.

Vienošanos panāk ikgadējās budžeta procedūras laikā.

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds

13.

Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanai, Komisija iesniedz priekšlikumu to izmantot. Lēmumu par Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu pieņem kopīgi Eiropas Parlaments un Padome. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, un Eiropas Parlaments pieņem lēmumu ar tā deputātu vairākumu un trim piektdaļām nodoto balsu.

Vienlaicīgi ar priekšlikumu par Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgajām budžeta pozīcijām.

Ja netiek panākta vienošanās, uzsākt trialoga procedūru.

Ar Globalizācijas pielāgošanās fondu saistīto līdzekļu pārvietojumu veic saskaņā ar Finanšu regulu.

Neparedzēto izdevumu rezerve

14.

Neparedzēto izdevumu rezerves vai tās daļas izmantošanu Komisija ierosina, kad tā padziļināti ir analizējusi visas citas finanšu iespējas. Šādu priekšlikumu var iesniegt tikai saistībā ar projektu budžeta grozījumam vai gada budžetam, kura pieņemšanai šāds priekšlikums būtu vajadzīgs. Priekšlikumam par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu Komisija pievieno priekšlikumu par ievērojamas summas pārdali esošā budžeta ietvaros un ciktāl to pamato Komisijas analīze.

Lēmumu par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu pieņem kopīgi Eiropas Parlaments un Padome vienlaikus ar tā budžeta grozījuma vai Savienības vispārējā budžeta apstiprināšanu, kura pieņemšanu atvieglo neparedzēto izdevumu rezerve. Eiropas Parlaments un Padome pieņem lēmumu saskaņā ar balsošanas noteikumiem, kas paredzēti LESD 314. pantā Savienības vispārējā budžeta apstiprināšanai.

II DAĻA

IESTĀŽU SADARBĪBAS UZLABOŠANA BUDŽETA JAUTĀJUMOS

A. Iestāžu sadarbības procedūra

15.	Sīkāk izstrādāti noteikumi par iestāžu sadarbību budžeta procedūras laikā ir izklāstīti pielikumā.

Budžeta pārredzamība

16.

Komisija sagatavo gada ziņojumu, ko pievieno Savienības vispārējam budžetam, apkopojot visu pieejamo un nekonfidenciālo informāciju par:

—	Savienības aktīviem un saistībām, tostarp tādiem, kas izriet no aizņēmumu un aizdevumu operācijām, ko Savienība īsteno saskaņā ar tās pilnvarām, kuras noteiktas Līgumos,

—	Eiropas Attīstības fonda (EAF), Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI), Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) ienākumiem, izdevumiem, aktīviem un saistībām un citiem iespējamiem turpmākiem mehānismiem, tostarp ieguldījuma fondiem,

—	dalībvalstu izdevumiem, kas radušies saistībā ar pastiprinātu sadarbību, ciktāl tie nav iekļauti Savienības vispārējā budžetā.

B. Finanšu noteikumu ietveršana leģislatīvajos aktos

17.

Katrā leģislatīvajā aktā par daudzgadu programmu, kuru pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, ietver noteikumu, kurā likumdevējs nosaka finansējumu programmai.

Minētā summa ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā.

Eiropas Parlaments un Padome, kā arī Komisija, sagatavojot budžeta projektu, apņemas neatkāpties no minētā apjoma par vairāk nekā 10 % attiecībā uz visu attiecīgās programmas laiku, ja vien nerodas jauni, objektīvi ilgtermiņa apstākļi, ko pamato ar skaidriem un precīziem iemesliem, ņemot vērā programmas īstenošanas rezultātus, jo īpaši pamatojoties uz izvērtējumiem. Neviens palielinājums, kas radies šādu izmaiņu rezultātā, nepārsniedz attiecīgajai pozīcijai noteikto maksimālo apjomu, neskarot DFS regulā un šajā nolīgumā minēto instrumentu izmantošanu.

Šis punkts neattiecas ne uz apropriācijām kohēzijai, kuras pieņemtas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un iepriekš piešķirtas dalībvalstīm, un kurās ir finansējums visam programmas laikam, ne uz DFS regulas 16. punktā minētajiem liela mēroga projektiem.

18.

Leģislatīvajos aktos par daudzgadu programmām, kurus nepieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, neietver “summa, ko uzskata par nepieciešamu”.

Ja Padome vēlētos ietvert finanšu atsauces summu, minēto summu uzskata par likumdevēja gribas atspoguļojumu, un tas neietekmē LESD noteiktās Eiropas Parlamenta un Padomes budžeta pilnvaras. Noteikumu šim nolūkam iekļauj visos leģislatīvajos aktos, kuros ir šāda finanšu atsauces summa.

Ja par attiecīgo finanšu atsauces summu vienošanās ir panākta samierināšanas procedūrā, kas paredzēta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1975. gada 4. marta Kopīgajā deklarācijā (4), to uzskata par atsauces summu šā nolīguma 17. punkta nozīmē.

C. Izdevumi saistībā ar nolīgumiem zivsaimniecības nozarē

19.

Izdevumiem saistībā ar nolīgumiem zivsaimniecības nozarē piemēro turpmāk minētos īpašos noteikumus.

Komisija apņemas regulāri informēt Eiropas Parlamentu par sarunu gatavošanu un gaitu, tostarp par to ietekmi uz budžetu.

Ar nolīgumiem zivsaimniecības nozarē saistītās likumdošanas procedūras gaitā iestādes apņemas darīt visu, lai nodrošinātu, ka visas procedūras tiek veiktas pēc iespējas ātrāk.

Budžetā paredzētās summas jauniem nolīgumiem zivsaimniecības nozarē vai tādu nolīgumu zivsaimniecības nozarē atjaunošanai, kuri stājušies spēkā pēc attiecīgā finanšu gada 1. janvāra, tiek iekļautas rezervēs.

Ja ar nolīgumiem zivsaimniecības nozarē saistītās apropriācijas (ieskaitot rezervi) izrādās nepietiekamas, Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei nepieciešamo informāciju, lai apmainītos ar viedokļiem trialogā, iespējams, vienkāršotā formā, par situācijas iemesliem un par pasākumiem, kurus varētu pieņemt saskaņā ar noteiktajām procedūrām. Vajadzības gadījumā Komisija ierosina attiecīgus pasākumus.

Katru ceturksni Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei sīki izstrādātu informāciju par spēkā esošo nolīgumu zivsaimniecības nozarē īstenošanu un finanšu prognozēm gada atlikušajai daļai.

20.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta pilnvaras nolīgumu zivsaimniecības nozarē jomā un saskaņā ar 25. un 26. punktu Pamatnolīgumā par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām (5), Eiropas Parlamenta pārstāvji var piedalīties novērotāja statusā divpusējās un daudzpusējās konferencēs, kurās tiek risinātas sarunas par starptautiskiem nolīgumiem zivsaimniecības nozarē.

21.	Neskarot attiecīgo procedūru, kas reglamentē sarunas par nolīgumiem zivsaimniecības nozarē, Eiropas Parlaments un Padome apņemas budžeta sadarbības gaitā panākt savlaicīgu vienošanos par nolīgumu zivsaimniecības nozarē atbilstīgu finansējumu.

D. Izdevumi saistībā ar rezervi krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē

22.

Apropriācijas rezervei krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē, kas paredzēta 25. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1306/2013 (6) iekļauj tieši Savienības vispārējā budžetā. Jebkuras summas no rezerves, kuras neizmanto krīzes pasākumiem, atmaksā tiešajos maksājumos.

Izdevumus saistībā ar pasākumiem attiecībā uz krīzēm, kas notiek starp 16. oktobri un finanšu gada beigām, var finansēt no nākamā finanšu gada rezerves, saskaņā ar trešajā daļā noteiktajām prasībām.

Ja Komisija uzskata, ka saskaņā ar attiecīgo leģislatīvo aktu ir jāizmanto rezerve, tā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu no rezerves uz budžeta pozīcijām, no kurām finansē tos pasākumus, kurus tā uzskata par vajadzīgiem. Pirms ikviena Komisijas priekšlikuma par līdzekļu pārvietojumu no rezerves, izvērtē apropriāciju pārdalīšanas apjomu.

Līdzekļu pārvietošanu no rezerves veic saskaņā ar Finanšu regulu.

Domstarpību gadījumā ierosina trialoga procedūru.

E. Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) finansēšana

23.

KĀDP darbības izdevumu kopsummu pilnībā iekļauj vienā budžeta nodaļā – KĀDP. Minētā summa aptver faktiskās paredzamās vajadzības, kas izvērtētas, izstrādājot budžeta projektu, pamatojoties uz prognozēm, ko katru gadu sagatavo Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstais pārstāvis”), un pietiekamu rezervi neparedzētām darbībām. Līdzekļus nevar iekļaut rezervē.

24.

Attiecībā uz KĀDP izdevumiem, ko saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 41. pantu sedz no Savienības vispārējā budžeta, iestādes – Samierināšanas komitejas ietvaros un pamatojoties uz Komisijas sagatavoto budžeta projektu – cenšas katru gadu panākt vienošanos par darbības izdevumu summu, kas jāsedz no Savienības vispārējā budžeta, kā arī par minētās summas sadalījumu starp KĀDP budžeta nodaļas pantiem, kā ierosināts šā punkta ceturtajā daļā. Ja vienošanās netiek panākta, uzskata, ka Eiropas Parlaments un Padome budžetā iekļauj iepriekšējā budžetā paredzēto summu vai budžeta projektā ierosināto summu, atkarībā no tā, kura no tām ir mazāka.

KĀDP darbības izdevumu kopsummu sadala starp KĀDP budžeta nodaļas pantiem, kā tas ierosināts ceturtajā daļā. Katrs pants attiecas uz jau pieņemtiem instrumentiem, uz instrumentiem, kas ir paredzēti, bet vēl nav pieņemti, un uz visiem citiem turpmākajiem, bet neparedzētiem instrumentiem, ko attiecīgajā finanšu gadā pieņems Padome.

Tā kā saskaņā ar Finanšu regulu Komisija ir pilnvarota autonomi pārvietot apropriācijas starp KĀDP budžeta nodaļas pantiem, attiecīgi nodrošina elastīgumu, kas vajadzīgs KĀDP darbību ātrai īstenošanai. Ja KĀDP budžeta nodaļas apjoms finanšu gadā nav pietiekams, lai segtu nepieciešamos izdevumus, Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma steidzami meklē risinājumu, ņemot vērā DFS regulas 3. pantu un šā nolīguma 10. punktu.

KĀDP budžeta nodaļā varētu būt šādi panti, kas aptvertu KĀDP darbības:

—	atsevišķas nozīmīgākās misijas, kā minēts Finanšu regulas 49. panta 1. punkta g) apakšpunktā,

—	krīzes pārvarēšanas operācijas, konfliktu novēršana, atrisināšana un stabilizācija, un miera un drošības procesu uzraudzība un īstenošana,

—	ieroču neizplatīšana un atbruņošanās,

—	ārkārtas pasākumi,

—	sagatavošanās un papildu pasākumi,

—	Eiropas Savienības īpašie pārstāvji.

25.

Katru gadu Augstais pārstāvis apspriež ar Eiropas Parlamentu plānotu dokumentu, ko nosūta līdz attiecīgā gada 15. jūnijam un kurā izklāstīti KĀDP galvenie aspekti un prioritātes, tostarp to finansiālā ietekme uz Savienības vispārējo budžetu, n – 1 gadā sākto pasākumu novērtējums un KĀDP koordinēšanas un papildināmības ar citiem Savienības ārējiem finanšu instrumentiem novērtējums. Turklāt Augstais pārstāvis regulāri informē Eiropas Parlamentu, vismaz piecas reizes gadā sasaucot apvienotas apspriežu sanāksmes saskaņā ar regulāru politisko dialogu par KĀDP, par ko jāvienojas, vēlākais, Samierināšanas komitejā. Dalību minētajās sanāksmēs nosaka attiecīgi Eiropas Parlaments un Padome, paturot prātā minētajās sanāksmēs apspriestās informācijas mērķi un būtību.

Komisiju aicina piedalīties minētajās sanāksmēs.

Ja Padome pieņem lēmumus saistībā ar izdevumiem KĀDP jomā, Augstais pārstāvis nekavējoties un jebkurā gadījumā, vēlākais, piecas darbadienas pēc tam nosūta Eiropas Parlamentam paredzēto izmaksu tāmi (“finanšu pārskatu”), jo īpaši izmaksas attiecībā uz termiņu, nodarbināto personālu, telpu un citas infrastruktūras izmantošanu, transporta iekārtām, apmācības prasībām un drošības pasākumiem.

Reizi ceturksnī Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par KĀDP darbību īstenošanu un finanšu prognozēm finanšu gada atlikušajai daļai.

F. Iestāžu līdzdalība jautājumos saistībā ar attīstības politiku un Eiropas Attīstības fondu

26.

Komisija izveido neformālu dialogu ar Eiropas Parlamentu par attīstības politikas jautājumiem neatkarīgi no to finansējuma avota. Pārbaudi, ko Eiropas Parlaments veic attiecībā uz Eiropas Attīstības fonda (EAF) izmantošanu, pēc brīvprātības principa pielīdzinās pārbaudes tiesībām, kuras pastāv saistībā ar Savienības vispārējo budžetu, sevišķi attiecībā uz attīstības sadarbības instrumentu, ievērojot sīki izklāstītus noteikumus, kas jānosaka neformālā dialogā.

Eiropas Parlaments un Padome ņem vērā, ka Komisija, lai inter alia pastiprinātu attīstības politikas demokrātisku kontroli, paredz ierosināt EAF iekļaušanu budžetā no 2021. gada.

G. Iestāžu sadarbība budžeta procedūras laikā jautājumos saistībā ar administratīvajiem izdevumiem

27.

Uzkrājumus, balstoties uz 5. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu, kā tas noteikts DFS regulas pielikumā, sadala proporcionāli starp visām iestādēm, kā arī citām Savienības struktūrām, balstoties uz to attiecīgo administratīvā budžeta daļu.

Tiek sagaidīts, ka katra iestāde, struktūra vai aģentūra gada budžeta procedūrā sniedz tādas izdevumu aplēses, kas atbilst pirmajā daļā minētajām norādēm.

Lai neitralizētu papildu spējas, ko rada darba laika palielināšana līdz 40 stundām nedēļā, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas pakāpeniski samazināt štatu sarakstā 2013. gada 1. janvārī paredzēto darbinieku skaitu par 5 % (7). Šis samazinājums būtu jāpiemēro visām iestādēm, struktūrām un aģentūrām, un tas būtu jāīsteno laikposmā no 2013. gada līdz 2017. gadam. Tas neskar Eiropas Parlamenta un Padomes budžeta tiesības.

III DAĻA

SAVIENĪBAS LĪDZEKĻU PAREIZA FINANŠU PĀRVALDĪBA

A. Kopīga pārvaldība

28.

Komisija nodrošina, ka Eiropas Parlaments, Padome un Revīzijas palāta pēc to lūguma saņem visu informāciju un dokumentus, kas attiecas uz Savienības līdzekļiem, iztērētiem ar starptautisku organizāciju starpniecību, kas iegūti saskaņā ar pārbaudes nolīgumiem, kuri noslēgti ar minētajām organizācijām, un kas nepieciešami, lai īstenotu Eiropas Parlamenta, Padomes un Revīzijas palātas kompetences atbilstoši LESD.

Novērtējuma ziņojums

29.

Komisija LESD 318. pantā paredzētajā novērtējuma ziņojumā nošķir iekšējās politikas jomas, kas vērstas uz stratēģiju “Eiropa 2020”, un ārējās politikas jomas, un vairāk izmanto informāciju par darbības rezultātiem, tostarp darbības novērtējuma revīzijas rezultātus, lai izvērtētu Savienības finanses, balstoties uz sasniegtajiem rezultātiem.

Finanšu plānojums

30.

Komisija divas reizes gadā – pirmo reizi aprīlī vai maijā (kopā ar dokumentiem, kas pievienoti budžeta projektam) un otro reizi decembrī vai janvārī (pēc Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas) – iesniedz pilnībā izstrādātu finanšu plānojumu DFS 1. (izņemot izdevumu apakškategorijai “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija”), 2. (vienīgi “videi” un “zivsaimniecībai”), 3. un 4. izdevumu kategorijai. Minētajā plānojumā, kas iedalīts pēc kategorijām, politikas jomas un budžeta pozīcijām, būtu jānorāda:

spēkā esošie tiesību akti, nodalot daudzgadu programmas un ikgadējas darbības:

—	attiecībā uz daudzgadu programmām Komisijai būtu jānorāda procedūra, saskaņā ar kuru tās pieņemtas (parasto likumdošanas procedūru vai īpašu likumdošanas procedūru), to ilgums, kopējais finansējums un administratīvajiem izdevumiem paredzētā daļa,

—

attiecībā uz ikgadējām darbībām (saistībā ar izmēģinājuma projektiem, sagatavošanās darbībām un aģentūrām) un pasākumiem, ko finansē saistībā ar Komisijas prerogatīvām, Komisijai būtu jāsniedz daudzgadu tāmes un jānorāda rezerves, kas pieejamas līdz maksimālajiem apjomiem, kuri noteikti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (8);

b)	vēl neizlemti leģislatīvo aktu priekšlikumi: procesā esošie Komisijas priekšlikumi ar pēdējiem atjauninājumiem.

Komisijai būtu jāapsver veidi, kā nodrošināt savstarpējas atsauces starp finanšu plānojumu un tiesību aktu pieņemšanas plānojumu, lai nodrošinātu precīzākas un uzticamākas prognozes. Attiecībā uz katru leģislatīvā akta priekšlikumu Komisijai būtu jānorāda, vai tas ir ietverts aprīļa programmā vai decembra programmā. Eiropas Parlaments un Padome jo īpaši būtu jāinformē par:

a)	visiem jaunajiem pieņemtajiem leģislatīvajiem aktiem un vēl neizlemtajiem priekšlikumiem, kas iesniegti, bet nav iekļauti aprīļa vai decembra programmā (ar attiecīgajām summām);

b)	Komisijas ikgadējā likumdošanas darba programmā paredzētajiem tiesību aktiem, norādot vai darbībām ir iespējama finansiāla ietekme.

Visos attiecīgajos gadījumos Komisijai būtu jānorāda plānojuma maiņa, ko rada jauni leģislatīvu aktu priekšlikumi.

B. Aģentūras un Eiropas skolas

31.

Pirms priekšlikuma par jaunas aģentūras izveidi iesniegšanas Komisijai būtu jāsagatavo pamatots, pilnīgs un objektīvs ietekmes novērtējums, inter alia ņemot vērā darbinieku un prasmju kritisko masu, izmaksu un ieguvumu aspektus, subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, ietekmi uz pasākumiem valstu un Savienības līmenī un finansiālās sekas attiecīgajai izdevumu kategorijai. Pamatojoties uz minēto informāciju un neskarot likumdošanas procedūras, kas reglamentē aģentūras izveidi, Eiropas Parlaments un Padome apņemas budžeta sadarbības gaitā panākt savlaicīgu vienošanos par ierosinātās aģentūras finansēšanu.

Piemēro šādus procedūras pasākumus:

—

pirmkārt, Komisija sistemātiski iesniedz priekšlikumus par jaunas aģentūras izveidi pirmajam trialogam, kurš notiek pēc tās priekšlikuma pieņemšanas, un kopā ar tiesību akta projektu, ar ko ierosina izveidot aģentūru, iesniedz finanšu pārskatu, kā arī izklāsta aģentūras izveides ietekmi uz atlikušo finanšu plānojuma periodu,

—	otrkārt, likumdošanas procesa laikā Komisija palīdz likumdevējam izvērtēt ierosināto grozījumu finansiālās sekas. Minētās finansiālās sekas būtu jāapsver attiecīgajos leģislatīvajos trialogos,

—

treškārt, pirms leģislatīvā procesa noslēguma Komisija iesniedz atjauninātu finanšu pārskatu, ņemot vērā iespējamus likumdevēja veiktus grozījumus; minēto galīgo finanšu pārskatu iekļauj noslēguma leģislatīvā trialoga darba kārtībā, un likumdevējs to oficiāli apstiprina. To iekļauj darba kārtībā arī turpmākā budžeta trialogā (kas steidzamos gadījumos var notikt vienkāršotā formā), lai panāktu vienošanos par finansējumu,

—	ceturtkārt, trialoga laikā panākto vienošanos, ņemot vērā Komisijas veikto budžeta izvērtējumu attiecībā uz leģislatīvā procesa saturu, apstiprina kopīgā paziņojumā. Minētā vienošanās Eiropas Parlamentam un Padomei jāapstiprina saskaņā ar savu reglamentu.

Tādu pašu procedūru piemēro, veicot grozījumus tiesību aktā, kas attiecas uz aģentūru, ja šādi grozījumi ietekmētu attiecīgās aģentūras resursus.

Ja aģentūras uzdevumi būtu ievērojami jāgroza, negrozot tiesību aktu, ar kuru tiek izveidota attiecīgā aģentūra, Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi, iesniedzot tai pārskatītu finanšu pārskatu, lai Eiropas Parlaments un Padome savlaicīgi varētu panākt vienošanos par aģentūras finansēšanu.

32.	Budžeta procedūrā pilnībā būtu jāņem vērā attiecīgie noteikumi kopīgajā pieejā, kas pievienota Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada 19. jūlijā parakstītajam Kopīgajam paziņojumam par decentralizētām aģentūrām.

33.	Kad valde plāno jaunas Eiropas skolas izveidi, mutatis mutandis, jāpiemēro līdzīga procedūra, lai izvērtētu šādu plānu finansiālo ietekmi uz Savienības vispārējo budžetu.

Briselē, 2013. gada 9. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. BERNATONIS

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

J. LEWANDOWSKI

Strasbūrā, 2013. gada 10. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

(1) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 20. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(3) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(4) OV C 89, 22.4.1975., 1. lpp.

(5) OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

(7) Padome un Komisija jau ir īstenojusi pirmo samazināšanu par 1 % no to darbinieku skaita, kas noteikti to štatu sarakstos 2013. gada 1. janvārī.

(8) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Iestāžu sadarbība budžeta procedūras laikā

A daļa. Budžeta procedūras grafiks

1.	Iestādes katru gadu vienojas par pragmatisku grafiku savlaicīgi pirms budžeta procedūras sākšanas, balstoties uz pašreizējo praksi.

B daļa. Budžeta procedūras prioritātes

2.	Savlaicīgi, pirms Komisija pieņem budžeta projektu, tiek sasaukts trialogs, lai apspriestu iespējamās nākamā finanšu gada budžeta prioritātes.

C daļa. Budžeta projekta izstrāde un tāmju atjaunināšana

3.	Iestādes, kas nav Komisija, tiek aicinātas pieņemt tāmes līdz marta beigām.

Katru gadu Komisija iesniedz budžeta projektu, kurā atspoguļotas Savienības faktiskās finanšu vajadzības.

Tajā ņem vērā:

a)	dalībvalstu sniegtās prognozes saistībā ar struktūrfondiem;

b)	spēju izmantot apropriācijas, vienlaikus cenšoties saglabāt stingru attiecību starp saistību apropriācijām un maksājumu apropriācijām;

iespējas sākt jaunu politiku, veicot izmēģinājuma projektus, jaunas sagatavošanās darbības vai abus, vai turpinot daudzgadu darbības, kas tuvojas nobeigumam, iepriekš izvērtējot, vai ir iespējams nodrošināt pamataktu Finanšu regulas nozīmē (pamatakta definīcija, pamatakta nepieciešamība īstenošanai un izņēmumi);

d)	vajadzību nodrošināt to, ka jebkādas izdevumu izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo gadu atbilst budžeta disciplīnas noteiktajiem ierobežojumiem.

5.	Ciktāl tas ir iespējams, iestādes izvairās budžetā iekļaut pozīcijas, kurās darbībām ir paredzētas nenozīmīgas izdevumu summas.

6.	Eiropas Parlaments un Padome apņemas arī ņemt vērā izvērtējumu par iespējām īstenot Komisijas sagatavoto budžetu tās projektos un saistībā ar kārtējā gada budžeta izpildi.

7.	Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā un saistībā ar būtiskām izmaiņām Komisijas struktūrvienību vadības ziņojumu pienākumu budžeta nomenklatūras sadaļās un nodaļās Eiropas Parlaments un Padome apņemas jebkādas šādas būtiskas izmaiņas apspriest ar Komisiju samierināšanas gaitā.

Lojālas un stabilas iestāžu sadarbības nolūkā Eiropas Parlaments un Padome apņemas uzturēt regulārus un aktīvus sakarus visos līmeņos, izmantojot to attiecīgos sarunu vedējus, visas budžeta procedūras laikā un jo īpaši samierināšanas laikposmā. Eiropas Parlaments un Padome apņemas nodrošināt savlaicīgu un pastāvīgu apmaiņu ar attiecīgo informāciju un dokumentiem gan oficiālā, gan neoficiālā līmenī, kā arī vajadzības gadījumā rīkot tehniskas vai neoficiālas sanāksmes samierināšanas laikposmā sadarbībā ar Komisiju. Komisija nodrošina Eiropas Parlamentam un Padomei savlaicīgu un līdzvērtīgu piekļuvi informācijai un dokumentiem.

Līdz Samierināšanas komitejas sasaukšanai Komisija vajadzības gadījumā var veikt budžeta projekta grozījumus saskaņā ar LESD 314. panta 2. punktu, tostarp sagatavot vēstuli par grozījumiem, kurā tiek atjaunināta izdevumu tāme attiecībā uz lauksaimniecību. Tiklīdz atjauninājumi ir pieejami, Komisija iesniedz apsvēršanai attiecīgo informāciju Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei visus atbilstīgi pamatotos iemeslus, kādi tiem var būt nepieciešami.

D daļa. Budžeta procedūra pirms samierināšanas procedūras

10.	Savlaicīgi, pirms lasījuma Padomē sasauc trialogu, lai iestādes varētu apmainīties ar viedokļiem par budžeta projektu.

11.

Lai Komisija varētu laikus novērtēt grozījumu īstenošanas iespējamību, kurus paredzējuši Eiropas Parlaments un Padome, izstrādājot jaunas sagatavošanas darbības vai izmēģinājuma projektus vai pagarinot esošos, Eiropas Parlaments un Padome informē Komisiju par saviem nodomiem šajā jomā, lai pirmā apspriede varētu notikt jau minētā trialoga laikā.

12.	Trialogu varētu sasaukt pirms Eiropas Parlamenta plenārsēdes balsojuma.

E daļa. Samierināšanas procedūra

13.

Ja Eiropas Parlaments pieņem grozījumus Padomes nostājā, Padomes priekšsēdētājs tās pašas plenārsēdes laikā ņem vērā atšķirības abu iestāžu nostājās un dod piekrišanu Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam nekavējoties sasaukt Samierināšanas komiteju. Vēstuli par Samierināšanas komitejas sasaukšanu nosūta ne vēlāk kā tās nedēļas pirmajā darbadienā, kas seko tās parlamenta sesijas beigām, kurā notika plenārsēdes balsojums, un samierināšanas laikposms sākas nākamajā dienā. Divdesmit vienu dienu ilgo laikposmu aprēķina saskaņā ar Padomes Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1).

14.

Ja Padome nevar piekrist visiem Eiropas Parlamentā nobalsotajiem grozījumiem, tai būtu jāapstiprina sava nostāja vēstulē, kuru nosūta pirms samierināšanas laikposmā paredzētās pirmās sanāksmes. Šādā gadījumā Samierināšanas komiteja turpina darbu saskaņā ar turpmākajos punktos izklāstītajiem nosacījumiem.

15.

Samierināšanas komiteju kopīgi vada Eiropas Parlamenta un Padomes pārstāvji. Samierināšanas komitejas sanāksmes vada līdzpriekšsēdētājs, kas pārstāv iestādi, kura rīko sanāksmi. Katra iestāde saskaņā ar savu reglamentu nozīmē katras sanāksmes dalībniekus un nosaka to sarunu pilnvaras. Eiropas Parlaments un Padome Samierināšanas komitejā tiek pārstāvēti atbilstīgā līmenī, lai katra delegācija tādējādi var uzņemties politisku atbildību par savu attiecīgo iestādi, un lai varētu sekmīgi virzīties uz galīgo vienošanos.

16.	Saskaņā ar LESD 314. panta 5. punkta otro daļu Komisija piedalās Samierināšanas komitejas sēdēs un uzņemas jebkuru iniciatīvu, kas vajadzīga, lai tuvinātu Eiropas Parlamenta un Padomes nostāju.

17.	Trialogi notiek visā samierināšanas procedūras laikā dažādos pārstāvības līmeņos, un to mērķis ir risināt neizšķirtus jautājumus un sagatavot pamatu, lai Samierināšanas komiteja varētu panākt vienošanos.

18.	Samierināšanas komitejas un trialogu sanāksmes notiek pa kārtai Eiropas Parlamenta un Padomes ēkās, lai tās vienlīdzīgi nodrošinātu sanāksmei nepieciešamo, tostarp tulkošanas iespējas.

19.	Visas trīs iestādes iepriekš vienojas par samierināšanas komitejas un trialogu sanāksmju datumiem.

20.

Samierināšanas komitejai iesniedz vienotu dokumentu kopumu (iesniedzamie dokumenti), kuros salīdzināti budžeta procedūras dažādie pasākumi (2). Minētie dokumenti ietver skaitļus par katru pozīciju, katras DFS kategorijas kopsummas un konsolidētu dokumentu ar skaitļiem un piezīmēm par visām budžeta pozīcijām, kuras uzskata par tehniski “atvērtām”. Neskarot Samierināšanas komitejas galīgo lēmumu, īpašā dokumentā uzskaita visas budžeta pozīcijas, kuras uzskata par tehniski slēgtām (3). Minētos dokumentus klasificē saskaņā ar budžeta nomenklatūru.

Samierināšanas komitejai iesniedzamajiem dokumentiem pievieno arī citus dokumentus, tostarp vēstuli no Komisijas par iespējām izpildīt Padomes nostāju un Eiropas Parlamenta grozījumus; un jebkādu vēstuli vai vēstules no citām iestādēm par Padomes nostāju vai Eiropas Parlamenta grozījumiem.

21.

Lai panāktu vienošanos līdz samierināšanas laikposma beigām, trialogos:

—	definē jomu sarunām par izskatāmajiem budžeta jautājumiem,

—	pieņem to budžeta pozīciju sarakstu, kuras uzskata par tehniski slēgtām, bet šis saraksts ir atkarīgs no galīgās vienošanās par visu finanšu gada budžetu,

—	apspriež pirmajā ievilkumā minētos jautājumus, lai panāktu iespējamu vienošanos, kas pēc tam jāapstiprina Samierināšanas komitejā,

—	izskata tematiskus jautājumus, tostarp DFS izdevumu kategorijas.

Katra trialoga laikā vai tūlīt pēc tā kopīgi sagatavo provizoriskus secinājumus, kā arī vienojas par nākamās sanāksmes darba kārtību. Minētos secinājumus reģistrē iestāde, kas rīko trialogu, un pēc 24 stundām tos uzskata par provizoriski pieņemtiem, neskarot Samierināšanas komitejas galīgo lēmumu.

22.	Samierināšanas komitejai tās sanāksmē ir pieejami trialogu secinājumi un dokuments iespējamai pieņemšanai, kopā ar budžeta pozīcijām, attiecībā uz kurām trialogos tika panākta provizoriska vienošanās.

23.

LESD 314. panta 5. punktā noteikto kopīgo dokumentu sagatavo Eiropas Parlamenta un Padomes sekretariāti ar Komisijas palīdzību. Tajā ir pavadvēstule, ko abu delegāciju vadītāji adresē Eiropas Parlamenta un Padomes priekšsēdētājiem un kurā norādīts Samierināšanas komitejas dotās piekrišanas datums, un pielikumi, kuros ietver:

—	visu budžeta pozīciju summas un DFS izdevumu kategoriju kopsummas,

—	konsolidēts dokuments, kurā norādītas visu samierināšanas procedūras gaitā grozīto budžeta pozīciju summas un galīgais teksts,

—	to budžeta pozīciju saraksts, kas, salīdzinot ar budžeta projektu vai ar Padomes nostāju, nav grozītas.

Samierināšanas komiteja var arī apstiprināt secinājumus un iespējamos kopīgos paziņojumus attiecībā uz budžetu.

24.

Kopīgo dokumentu tulko Savienības iestāžu oficiālajās valodās (tulkojumu veic Eiropas Parlamenta dienesti), un to iesniedz apstiprināšanai Eiropas Parlamentam un Padomei četrpadsmit dienās pēc datuma, kurā panākta vienošanās par kopīgo dokumentu saskaņā ar 23. punktu.

Budžeta galīgo variantu pabeidz no juridiskā un valodas viedokļa pēc kopīgā dokumenta pieņemšanas, iestrādājot kopīgā dokumenta pielikumos budžeta pozīcijas, kurās samierināšanas procedūru laikā netika veikti grozījumi.

25.

Iestāde, kas organizē sanāksmi (trialogu vai samierināšanas sanāksmi), nodrošina tulkošanas iespējas ar pilnīgu valodas režīmu, kas piemērojams Samierināšanas komitejas sanāksmēs un ad hoc valodas režīmu trialogos.

Iestāde, kas organizē sanāksmi, nodrošina izskatāmo dokumentu kopēšanu un izdalīšanu sanāksmes dalībniekiem.

Visu trīs iestāžu dienesti sadarbojas, protokolējot sarunu rezultātus, lai sagatavotu kopīgā dokumenta galīgo redakciju.

F daļa. Budžeta grozījumi

Vispārīgie principi

26.

Paturot prātā to, ka budžeta grozījumi bieži attiecas uz īpašiem un dažreiz neatliekamiem jautājumiem, iestādes vienojas par turpmāk minētajiem principiem, lai nodrošinātu atbilstīgu iestāžu sadarbību raitam un ātram lēmumu pieņemšanas procesam attiecībā uz budžeta grozījumu, pēc iespējas izvairoties no nepieciešamības budžeta grozījumu nolūkā sasaukt Samierināšanas komitejas sanāksmi.

27.	Iestādes pēc iespējas cenšas ierobežot budžeta grozījumu skaitu.

Grafiks

28.	Komisija iepriekš informē Eiropas Parlamentu un Padomi par iespējamiem datumiem budžeta grozījumu projektu pieņemšanai, neskarot budžeta pieņemšanas beigu datumu.

29.	Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar savu iekšējo reglamentu cenšas izskatīt Komisijas ierosināto budžeta grozījumu projektu iespējami ātri pēc projekta pieņemšanas Komisijā.

30.

Lai procedūru paātrinātu, Eiropas Parlaments un Padome pēc iespējas ciešāk saskaņo savus darba grafikus, lai process noritētu saskaņoti un vienoti. Šim nolūkam tās pēc iespējas drīzāk cenšas izveidot indikatīvu grafiku dažādiem posmiem, lai rezultātā varētu pieņemt budžeta grozījumu galīgo tekstu.

Eiropas Parlaments un Padome ņem vērā budžeta grozījuma relatīvo neatliekamību un nepieciešamību to savlaicīgi apstiprināt, lai tas stātos spēkā attiecīgajā finanšu gadā.

Sadarbība lasījumu laikā

31.

Iestādes godprātīgi sadarbojas visā procedūras laikā, lai pēc iespējas nodrošinātu budžeta grozījumu raitu pieņemšanu procedūras sākumposmā.

Vajadzības gadījumā un tad, ja iespējamas domstarpības, Eiropas Parlaments vai Padome, pirms katra pieņem savu galīgo nostāju par budžeta grozījumu, vai Komisija jebkurā laikā var ierosināt īpaša trialoga sasaukšanu, lai apspriestu domstarpības un mēģinātu panākt kompromisu.

32.

Visus Komisijas ierosinātos, bet vēl pilnībā neapstiprinātos budžeta grozījumu projektus sistemātiski iekļauj to trialogu darba kārtībā, kuri tiek plānoti ikgadējai budžeta procedūrai. Komisija iesniedz budžeta grozījumu projektus, un Eiropas Parlaments un Padome pēc iespējas dara zināmu par savām nostājām pirms trialoga.

33.	Ja trialoga laikā tiek panākts kompromiss, Eiropas Parlaments un Padome apņemas ņemt vērā trialoga iznākumu, lemjot par budžeta grozījumu, saskaņā ar LESD un saviem reglamentiem.

Sadarbība pēc lasījumiem

34.	Ja Eiropas Parlaments apstiprina Padomes nostāju, neveicot tajā grozījumus, budžeta grozījumu pieņem saskaņā ar LESD.

35.

Ja Eiropas Parlaments pieņem grozījumus ar tā locekļu vairākumu, piemēro LESD 314. panta 4. punkta c) apakšpunktu. Tomēr pirms Samierināšanas komitejas sanāksmes sasauc trialogu:

—	ja trialoga laikā tiek panākta vienošanās un Eiropas Parlaments un Padome piekrīt trialoga iznākumam, samierināšanas procedūra tiek pabeigta ar vēstuļu apmaiņu, nesasaucot Samierināšanas komitejas sanāksmi,

—

ja trialoga laikā nepanāk vienošanos, Samierināšanas komiteja notur sanāksmes un organizē darbu atbilstoši apstākļiem, lai pabeigtu lēmuma pieņemšanas procesu cik vien iespējams, pirms beidzies LESD 314. panta 5. punktā noteiktais divdesmit vienas dienas termiņš. Samierināšanas komitejas sanāksmi var noslēgt, apmainoties ar vēstulēm.

G daļa. “Reste à liquider” (RAL)

36.

Ņemot vērā vajadzību nodrošināt maksājumu apropriāciju kopsummas sistemātisku attīstību attiecībā pret saistību apropriācijām, lai izvairītos no RAL milzīgas pārcelšanas no viena gadu uz otru, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas cieši uzraudzīt RAL līmeni, lai mazinātu risku kavēt Savienības programmu īstenošanu sakarā ar maksājuma apropriāciju trūkumu DFS beigās.

Lai visās kategorijās maksājumiem nodrošinātu pārvaldāmu apjomu un profilu, visās kategorijās stingri piemēro saistību atcelšanas noteikumus, jo īpaši noteikumus par automātisku atcelšanu.

Budžeta procedūras laikā iestādes regulāri tiekas, lai kopīgi izvērtētu stāvokli un perspektīvu attiecībā uz budžeta izpildi kārtējā un turpmākajos gados. Tas izpaužas kā iestāžu sanāksmes atbilstīgā līmenī, pirms kurām Komisija nodrošina detalizētu stāvokļa pārskatu, norādot atsevišķi fondus un dalībvalstis, par maksājumu izpildi, saņemtajiem atmaksas pieprasījumiem un pārskatītajām prognozēm. Lai nodrošinātu, ka Savienība var izpildīt visas savas finanšu saistības, kas izriet no pašreizējām un turpmākajām saistībām 2014.–2020. gadā saskaņā ar LESD 323. pantu, Eiropas Parlaments un Padome analizē un diskutē par Komisijas prognozēm par maksājuma apropriāciju vajadzīgo līmeni.

(1) Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1971. gada 3. jūnijs), ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamos noteikumus (OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.).

(2) Dažādi pasākumi ir: kārtējā finanšu gada budžets (tostarp pieņemtie budžeta grozījumi); sākotnējais budžeta projekts; Padomes nostāja attiecībā uz budžeta projektu; Eiropas Parlamenta grozījumi Padomes nostājā un Komisijas iesniegtās grozījumu vēstules (ja visas iestādes vēl nav tos pilnībā apstiprinājušas).

(3) Par tehniski slēgtu uzskata tādu budžeta pozīciju, par kuru Eiropas Parlamentam un Padomei nav domstarpību un par kuru nav iesniegta neviena grozījumu vēstule.

20.12.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 373/12

Komisijas paziņojumi (pamatprogramma)

2013/C 373/02

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Attiecībā uz lēmumiem par ES finansējumu cilvēka embriju cilmes šūnu izpētei saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” Eiropas Komisija ierosina arī turpmāk ievērot tos pašus ētikas principus, uz kuriem balstījās Septītā pamatprogramma.

Eiropas Komisija ierosina saglabāt šos ētikas principus, jo, pateicoties tiem un pamatojoties uz pieredzi, attiecībā uz ļoti daudzsološu zinātnes jomu ir izstrādāta atbildīga pieeja, kas ir izrādījusies pilnīgi piemērota pētniecības programmai, kurā piedalās pētnieki no daudzām valstīm ar atšķirīgu tiesisko regulējumu.

Lēmumā par pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” skaidri noteikts, ka Kopienas finansējumu nepiešķir šādām trim pētniecības jomām:

—	izpētes pasākumiem, kuru mērķis ir cilvēka klonēšana reproduktīviem nolūkiem,

—	izpētes pasākumiem, kuru mērķis ir pārveidot cilvēku ģenētisko mantojumu un kuri varētu šādas izmaiņas padarīt pārmantojamas,

—	pētniecības pasākumiem, kas paredzēti cilvēku embriju radīšanai vienīgi pētniecības nolūkā vai cilmes šūnu ieguvei, tostarp veicot somatisko šūnu kodola pārstādīšanu.

2.	Netiks finansēti tādi pasākumi, kas ir aizliegti visās dalībvalstīs. Netiks finansēti pasākumi konkrētā dalībvalstī, ja šādi pasākumi tajā ir aizliegti.

3.	Lēmumā par pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un noteikumos par ētikas principiem, ar ko reglamentē Kopienas finansējumu cilvēka embriju cilmes šūnu izpētei, netiek sniegts nekāds vērtējums par tiesisko regulējumu vai ētikas principiem, ar ko šādu izpēti reglamentē dalībvalstīs.

Aicinājumos iesniegt priekšlikumus Eiropas Komisija skaidri nepieprasa izmantot cilvēka embriju cilmes šūnas. Iespējamā pieaugušu cilvēku vai cilvēka embriju cilmes šūnu izmantošana ir atkarīga no zinātnieku atzinuma, ņemot vērā mērķus, ko viņi vēlas sasniegt. Praksē lielākā daļa no Kopienas finansējuma cilmes šūnu izpētei ir atvēlēta pētījumiem, kuros izmanto pieaugušu cilvēku cilmes šūnas. Nav iemesla to būtiski mainīt pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”.

5.	Katrs projekts, kurā paredzēts izmantot cilvēka embriju cilmes šūnas, ir zinātniski jāizvērtē; izvērtēšanas laikā neatkarīgi eksperti nosaka, vai šādu cilmes šūnu izmantošana ir vajadzīga paredzēto zinātnisko mērķu sasniegšanai.

Attiecībā uz priekšlikumiem, kas ieguvuši pozitīvu vērtējumu zinātniskajā izvērtēšanā, Eiropas Komisija pēc tam organizē stingru ētikas principu pārbaudi. Šajā ētikas principu pārbaudē ņem vērā principus, kas noteikti ES Pamattiesību hartā un attiecīgās starptautiskās konvencijās, piemēram, Eiropas Padomes Konvencijā par cilvēktiesībām un biomedicīnu, kas parakstīta Ovjedo 1997. gada 4. aprīlī, un tās Papildu protokolos, kā arī UNESCO pieņemtajā Vispārējā deklarācijā par cilvēka genomu un cilvēktiesībām. Ētikas principu pārbaudes mērķis ir arī pārliecināties, ka priekšlikumos tiek ievēroti to valstu noteikumi, kurās veiks izpēti.

7.	Atsevišķos gadījumos ētikas principu pārbaudi varēs veikt projekta īstenošanas laikā.

Pirms projekta īstenošanas sākuma katrs projekts, kurā paredzēta cilvēka embriju cilmes šūnu izmantošana, jāiesniedz apstiprināšanai attiecīgajā valsts vai vietējā ētikas komitejā. Jāievēro visi valsts noteikumi un procedūras, tostarp saistībā ar tādiem jautājumiem kā vecāku piekrišana, finansiālas stimulēšanas nepieļaušana u. c. Pārbaudīs arī to, vai projektā iekļautas atsauces uz licencēšanas un kontroles pasākumiem, kas jāveic tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā veiks pētījumus.

Katru priekšlikumu, kas ieguvis pozitīvu vērtējumu zinātniskajā izvērtēšanā, ētikas principu pārbaudē valsts vai vietējā līmenī un ētikas principu pārbaudē Eiropas līmenī, atsevišķi iesniegs apstiprināšanai dalībvalstīm, kas sanāk komitejā, rīkojoties saskaņā ar pārbaudes procedūru. Netiks finansēts neviens priekšlikums, kurā iekļauta cilvēka embriju cilmes šūnu izmantošana, ja tas neiegūs dalībvalstu apstiprinājumu.

10.	Eiropas Komisija turpinās darbu, lai rezultāti, kas iegūti Kopienas finansētā cilmes šūnu izpētē, būtu viegli pieejami visiem pētniekiem, tādējādi nodrošinot maksimālu labumu pacientiem visās valstīs.

11.

Eiropas Komisija atbalstīs darbības un iniciatīvas, kas palīdz koordinēt un racionalizēt cilvēka embriju cilmes šūnu izpēti saskaņā ar atbildīgu pieeju, ievērojot ētikas principus. Komisija jo īpaši turpinās atbalstīt cilvēka embriju cilmes šūnu līniju Eiropas reģistra izveidi. Šāda reģistra atbalstīšana sniegs iespēju pārraudzīt cilvēka embriju cilmes šūnas Eiropā, palīdzēs zinātniekiem tās vislabāk izmantot un, iespējams, palīdzēs novērst jaunu cilmes šūnu līniju nevajadzīgu iegūšanu.

12.

Eiropas Komisija turpinās pašreizējo praksi un neiesniegs komitejai, kura darbojas saskaņā ar pārbaudes procedūru, nevienu projekta priekšlikumu, kas ietver pētniecības darbības, kurās iznīcina cilvēka embrijus, tostarp cilmes šūnu iegūšanai. Izslēdzot šā izpētes posma finansēšanu, Kopienas finansējums netiks liegts turpmākiem posmiem, kuros paredzēta cilvēka embriju cilmes šūnu izmantošana.

Paziņojums par enerģētiku

“Komisija atzīst galalietotāju energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas, labāku tīklu un uzglabāšanas būtisko nozīmi nākotnē, palielinot to potenciālu, un nepieciešamību veikt pasākumus ieviešanai tirgū, lai palielinātu kapacitāti, uzlabotu pārvaldību un pārvarētu tirgus šķēršļus, lai varētu ieviest energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas risinājumus.

Komisija centīsies nodrošināt, ka vismaz 85 % no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” enerģētikas uzdevumu budžeta tiek tērēti nefosilo degvielu jomā un ka vismaz 15 % no kopējā enerģētikas uzdevumu budžeta tiek tērēti pašreizējo atjaunojamo un energoefektivitātes tehnoloģiju ieviešanas tirgū pasākumiem programmā “Saprātīga enerģija Eiropā III”. Šo programmu īstenos īpaša pārvaldības struktūra, un tajā tiks ietverts atbalsts ilgtspējīgas enerģētikas politikas īstenošanai, kapacitātes veidošanai un ieguldījumu finansējuma mobilizēšanai, kā tas notiek līdz šim.

Atlikusī daļa tiks paredzēta uz fosilo kurināmo balstītām tehnoloģijām un attīstības iespējām, kas tiek uzskatītas par būtiskām, lai īstenotu redzējumu laikposmam līdz 2050. gadam un atbalstītu pāreju uz ilgtspējīgu enerģētikas sistēmu.

Progress šo mērķu sasniegšanā tiks uzraudzīts, un Komisija regulāri ziņos par gūtajiem panākumiem.”

Paziņojums par 6. panta 5. punktu

“Neskarot ikgadējo budžeta procedūru, Komisija plāno saistībā ar strukturēto dialogu ar Eiropas Parlamentu iesniegt gada ziņojumu par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” II pielikumā noteiktā budžeta sadalījuma pa prioritātēm un par tajās ietverto mērķu īstenošanu, tostarp jebkādu 6. panta 5. punkta piemērošanu.”

Paziņojums par 12. pantu

“Komisija pēc pieprasījuma iesniegs pieņemtās darba programmas Eiropas Parlamenta atbildīgajai komitejai.”

Paziņojums par Izcilības zīmogu

“Savienības līmeņa pasākumi padara iespējamu ES mēroga konkurenci, lai atlasītu vislabākos priekšlikumus, tādējādi paaugstinot izcilības līmeni un nodrošinot vadošās pētniecības un inovācijas uzskatāmību.

Komisija uzskata, ka priekšlikumi projektiem saistībā ar Eiropas Pētniecības padomi, Marie Sklodowska-Curie pasākumiem, komandu veidošanas pasākumiem, instrumentu, kas paredzēts MVU 2. posmā, vai sadarbības projektiem, kurus nevar finansēt budžeta iemeslu dēļ, tomēr atbilst pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” izcilības kritērijam.

Pēc dalībnieku apstiprināšanas šo informāciju var iesniegt atbildīgajām iestādēm.

Tāpēc Komisija atzinīgi vērtē jebkuru iniciatīvu, lai finansētu šādus projektus ar valsts, reģionālā vai privātā sektora līdzekļiem. Šajā kontekstā kohēzijas politikai arī ir būtiska nozīme, veidojot kapacitāti.”

Paziņojums par izcilības popularizēšanu un dalības paplašināšanu

“Komisija ir apņēmusies saskaņā ar jauno kursu “Izcilības popularizēšana un līdzdalības paplašināšana” izstrādāt un īstenot pasākumus, lai novērstu plaisu pētniecības un inovāciju jomā Eiropā. Šiem pasākumiem paredzētais finansējuma līmenis nebūs zemāks par apmēru, kas tiek tērēts Septītajā pamatprogrammā par pasākumiem, ar kuriem tiek veicināta dalības paplašināšana.

COST jaunie pasākumi, kas tiek veikti saistībā ar dalības paplašināšanu, būtu jāatbalsta no budžeta, kas piešķirts izcilības popularizēšanai un dalības paplašināšanai. COST pasākumi, kuri uz to neattiecas un kuriem budžetā būtu jāpiešķir vienlīdzīga prioritāte, būtu jāatbalsta no budžeta, kas piešķirts 6. mērķim “Eiropa mainīgajā pasaulē – iekļaujoša, inovatīva un domājoša sabiedrība”.

Lielākā daļa pasākumu, kas saistīti ar politikas atbalsta instrumentu un dalībvalstu kontaktpunktu transnacionālajiem tīkliem, arī būtu jāatbalsta no budžeta, kas piešķirts 6. mērķim “Eiropa mainīgajā pasaulē – iekļaujoša, inovatīva un domājoša sabiedrība”.”

Paziņojums par MVU instrumentu

“Atbalsts MVU pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” ir ļoti svarīgs un būtisks aspekts, lai sasniegtu tās mērķi veicināt inovācijas, ekonomikas izaugsmi un darbvietu izveidi. Tādēļ Komisija nodrošinās atbalsta MVU augsta līmeņa pārredzamību pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, jo īpaši ar MVU instrumenta starpniecību darba programmās, pamatnostādnēs un komunikācijas pasākumos. Tiks veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai MVU varētu viegli un vienkārši noteikt un izmantot iespējas, ko tiem nodrošina sabiedrības problēmu risināšanas prioritāte un LEIT.

MVU instruments tiks īstenots ar vienotas centralizētas pārvaldības struktūras starpniecību, kura būs atbildīga par projektu novērtēšanu un pārvaldību, tostarp kopējo IT sistēmu un uzņēmējdarbības procesu izmantošanu.

MVU instruments piesaista visvērienīgākos MVU inovāciju projektus. Tas tiks īstenots galvenokārt augšupvērstā veidā ar atklātu aicinājumu, kas pielāgots MVU vajadzībām, kā noteikts īpašajā mērķī “Inovācijas MVU”, ņemot vērā LEIT un sabiedrības problēmu risināšanas prioritātes un mērķus un atļaujot priekšlikumus šajā jomā, kas ir pamatā augšupvērstai pieejai. Šis aicinājums var tikt pārskatīts/atjaunināts reizi divos gados, lai ņemtu vērā divgadu stratēģiskās programmas. Vajadzības gadījumā aicinājumus attiecībā uz īpašiem stratēģiskas intereses jautājumiem var rīkot papildus iepriekš aprakstītajam aicinājumam. Šajos aicinājumos tiks izmantota MVU instrumenta koncepcija un procedūras, kā arī tā vienotais kontaktpunkts pieteikuma iesniedzējiem un papildu konsultēšanas un darbaudzināšanas pakalpojumi.”

20.12.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 373/23

KOMISIJAS LĒMUMS

(2013. gada 12. decembris),

ar ko izveido Eiropas Pētniecības padomi

2013/C 373/09

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2013. gada 3 decembra Lēmumu 2013/743/ES, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovāciju pamatprogrammu 2014.–2020. gadam (1)“Apvārsnis 2020”, un jo īpaši tā 6. panta 1. un 2. punktu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu rīcības un darbību nepārtrauktību, kuras veic saskaņā ar Padomes Lēmumu 2006/972/EK (2), Eiropas Pētniecības padomei (“EPP”), kura jāizveido saskaņā ar Lēmumu 2013/743/ES, būtu jāaizstāj un jāturpina tās EPP darbība, kas tika izveidota ar Komisijas Lēmumu 2007/134/EK (3).

(2)

Lēmuma 2013/743/ES 6. panta 2. punktā paredzēts, ka EPP ietilpst neatkarīga Zinātniskā padome un īpaši izveidota īstenošanas struktūra. Īpašā īstenošanas struktūra būtu jānodibina kā ārēja struktūra – izpildaģentūra, kas jāizveido ar atsevišķu tiesību aktu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 (4).

(3)	Zinātniskās padomes sastāvā būtu jāstrādā vispieredzējušākajiem zinātniekiem, inženieriem un pētniekiem. Tās locekļiem nebūtu jāpārstāv ārējas intereses, un tie būtu jāieceļ tādā veidā, lai nodrošinātu Zinātniskās padomes darba nepārtrauktību.

(4)

Lai nodrošinātu, ka īpašā programma tiek laikus īstenota, ar Lēmumu 2007/134/EK izveidotā EPP Zinātniskā padome jau ir noteikusi sākotnējas nostājas saistībā ar pasākumiem, kas jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 2013/743/ES 7. pantu. Minētās sākotnējās nostājas būtu jāapstiprina vai jānoraida Zinātniskajai padomei, kas izveidota ar šo lēmumu.

(5)	Būtu jāparedz noteikumi, kas nepieciešami Zinātniskās padomes darbībai.

(6)	Būtu jāievieš noteikumi, lai nodrošinātu Zinātniskās padomes un EPP īpašās īstenošanas struktūras sekmīgu sadarbību.

(7)	Zinātniskajai padomei vajadzētu būt piekļuvei dokumentiem un datiem, kas ir nepieciešami tās darbam, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (5).

(8)	Lēmumā 2013/743/ES Zinātniskās padomes locekļiem ir paredzētas kompensācijas par viņu veiktajiem uzdevumiem, un šajā nolūkā būtu jāparedz noteikumi.

(9)	Lēmums 2007/134/EK būtu jāatceļ,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Eiropas Pētniecības padomes izveide

Ar šo laika posmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim izveido Eiropas Pētniecības padomi (“EPP”). Tā aizstāj Eiropas Pētniecības padomi, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2007/134/EK, un turpina tās darbību.

2. pants

Zinātniskās padomes locekļi

1. Zinātniskajā padomē ir EPP priekšsēdētājs un 21 cits loceklis. Ar šo 21 personu, kas minētas I pielikumā, ieceļ Zinātniskās padomes pārējo locekļu amatā uz pilnvaru termiņu, kurš paredzēts minētajā pielikumā.

2. Padomes locekļi pilda pienākumus neatkarīgi no jebkādas ārējās ietekmes. Viņi laikus informē Komisiju par jebkādu interešu konfliktu, kas varētu apdraudēt viņu objektivitāti.

3. Padomes locekļus ieceļ amatā uz termiņu, kas nepārsniedz četrus gadus un ko var vienreiz pagarināt. Padomes locekli var iecelt uz termiņu, kas ir īsāks par maksimālo termiņu, lai nodrošinātu padomes locekļu pakāpenisku rotāciju. Padomes locekļi paliek amatā līdz brīdim, kad tos nomaina vai beidzas to pilnvaru termiņš.

4. Pienācīgi pamatotos gadījumos, lai nodrošinātu Zinātniskās padomes integritāti un nepārtrauktību, Komisija pēc savas ierosmes var pārtraukt padomes locekļa pilnvaru termiņu.

3. pants

Zinātniskās padomes darbība

1. Zinātniskā padome pieņem savu reglamentu un rīcības kodeksu, kas attiecas uz konfidencialitāti, interešu konfliktu un personas datu apstrādi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

2. Zinātniskā padome tiekas plenārsēdēs tik bieži, cik vajadzīgs tās darbam. EPP tīmekļa vietnē publicē plenārsēžu protokolu kopsavilkumus.

3. Priekšsēdētājs var nolemt rīkot slēgtas sēdes saskaņā ar Zinātniskās padomes reglamentu.

4. Zinātniskā padome no tās locekļu vidus var izveidot pastāvīgās komitejas, darba grupas un citas struktūras, lai pildītu īpašus Zinātniskās padomes uzdevumus.

5. Ar šo lēmumu izveidotā Zinātniskā padome uzreiz pēc tās izveides apstiprina vai noraida ar Lēmumu 2007/134/EK izveidotās Zinātniskās padomes sākotnējās nostājas par pasākumiem, kas jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 2013/743/ES 7. pantu.

4. pants

Sadarbība Eiropas Pētniecības padomes ietvaros

Zinātniskā padome un īpašā īstenošanas struktūra nodrošina visu EPP darbību stratēģisko un operatīvo aspektu saskaņotību. EPP priekšsēdētājs, Zinātniskās padomes priekšsēdētāja vietnieki un īpašās īstenošanas struktūras direktors rīko regulāras koordinācijas sanāksmes, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību.

5. pants

Piekļuve dokumentiem un datiem

1. Komisija un īpašā īstenošanas struktūra sniedz Zinātniskajai padomei dokumentus, datus un atbalstu, kas vajadzīgs tās darbībai, ļaujot tai darboties autonomi un neatkarīgi, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

2. Zinātniskās padomes locekļi dokumentus un datus, kas tiem sniegti saskaņā ar 1. punktu, izmanto tikai tādam nolūkam un uzdevumiem, kādiem tie ir sniegti, un viņiem ir pienākums ievērot konfidencialitāti.

3. Zinātniskā padome veic piemērotus organizatoriskus un tehniskus pasākumus, lai nodrošinātu dokumentu un datu drošību un konfidencialitāti nolūkā novērst datu un dokumentu nesankcionētu izpaušanu vai piekļuvi tiem, to nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, pazaudēšanu vai grozīšanu.

4. Zinātniskās padomes locekļi, vācot, apstrādājot un glabājot personas datus, pievērš pienācīgu uzmanību likumībai, atbilstībai, piemērotībai, pareizībai, nepieciešamībai un laika ierobežojumam.

5. Ja piekļuvi dokumentiem un datiem vai personas datiem nevar piešķirt tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar personas datu aizsardzību, konfidencialitāti, drošību vai sabiedrības interesēm, Komisija un īpašā īstenošanas struktūra Zinātniskajai padomei rakstveidā iesniedz minētos iemeslus, kā arī jebkādu ar attiecīgo jautājumu saistītu informāciju, kuru tie uzskata par iespējamu sniegt atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem.

6. pants

Kompensācijas pārējiem Zinātniskās padomes locekļiem, kas nav EPP priekšsēdētājs

Noteikumi par honorāriem par to Zinātniskās padomes locekļu veiktajiem uzdevumiem, kuri nav EPP priekšsēdētājs, kā arī par viņu ceļa un uzturēšanās izdevumu atlīdzināšanu ir paredzēti II pielikumā.

7. pants

Atcelšana

Lēmums 2007/134/EK ir atcelts. Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā 2014. gada 1. janvārī.

Briselē, 2013. gada 12. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Máire GEOGHEGAN-QUINN

(1) OV L 347, 20.12.2013., 965. lpp.

(2) Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmums 2006/972/EK par Īpašo programmu “Idejas”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.) (OV L 400, 30.12.2006., 243. lpp.).

(3) Komisijas 2007. gada 2. februāra Lēmums 2007/134/EK, ar ko izveido Eiropas Pētniecības padomi (OV L 57, 24.2.2007., 14. lpp.).

(4) Padomes 2002. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

Zinātniskās padomes locekļi

Vārds, uzvārds un iestāde	Pilnvaru beigu termiņš
Klaus BOCK, Dānijas Valsts pētniecības fonds	2016. gada 31. decembris
Nicholas CANNY, Īrijas Valsts universitāte, Galveja	2014. gada 31. decembris
Sierd A.P.L. CLOETINGH, Utrehtas Universitāte	2015. gada 31. decembris
Tomasz DIETL, Polijas Zinātņu akadēmija	2014. gada 31. decembris
Daniel DOLEV, Jeruzalemes Ebreju universitāte	2014. gada 31. decembris
Athene DONALD, Kembridžas Universitāte	2016. gada 31. decembris
Barbara ENSOLI, Istituto Superiore di Sanità, Roma	2016. gada 31. decembris
Pavel EXNER, Čehijas Zinātņu akadēmija	2014. gada 31. decembris
Nuria Sebastian GALLES, Pompeu Fabras Universitāte, Barselona	2016. gada 31. decembris
Reinhard GENZEL, Maksa Planka Ārpuszemes fizikas institūts (Max Planck Institute for Extraterrestrial Physics)	2016. gada 31. decembris
Carl-Henrik HELDIN, Ludviga Institūts vēža pētniecībai, Upsala	2014. gada 31. decembris
Timothy HUNT, Apvienotās Karalistes Vēža pētniecības centrs, Dienvidmimma	2014. gada 31. decembris
Matthias KLEINER, Dortmundes Tehniskā universitāte	2016. gada 31. decembris
Éva KONDOROSI, Ungārijas Zinātņu akadēmija	2016. gada 31. decembris
Mart SAARMA, Helsinku Universitāte	2014. gada 31. decembris
Nils Christian STENSETH, Oslo Universitāte	2017. gada 31. decembris
Martin STOKHOF, Amsterdamas Universitāte	2017. gada 31. decembris
Anna TRAMONTANO, Romas Sapienza universitāte	2014. gada 31. decembris
Isabelle VERNOS, Genomiskās regulācijas centrs, Barselona	2014. gada 31. decembris
Reinhilde VEUGELERS, Lēvenas Katoļu universitāte	2016. gada 31. decembris
Michel WIEVIORKA, Socioloģiskās analīzes un intervences centrs, Parīze	2017. gada 31. decembris

II PIELIKUMS

Noteikumi par kompensācijām pārējiem Zinātniskās padomes locekļiem, kas nav EPP priekšsēdētājs, kā minēts 6. pantā

1.	Īpašā īstenošanas struktūra saskaņā ar līgumu, kurā ietverti 2. līdz 5. punktā paredzētie nosacījumi, maksā honorārus Zinātniskās padomes locekļiem, kas nav EPP priekšsēdētājs, kā arī sedz ceļa un uzturēšanās izdevumus saistībā ar viņu pienākumu izpildi.

2.	Zinātniskās padomes priekšsēdētāja vietnieku honorārs ir EUR 3 500 par pilnīgu plenārsēdes apmeklējumu un EUR 1 750 par daļēju plenārsēdes apmeklējumu.

3.	Pārējo 1. punktā minēto Zinātniskās padomes locekļu honorārs ir EUR 2 000 par pilnīgu plenārsēdes apmeklējumu un EUR 1 000 par daļēju plenārsēdes apmeklējumu.

Maksājumus apstiprina īpašās īstenošanas struktūras direktors vai viņa vietnieks, pamatojoties uz apmeklējumu sarakstu, kuru apstiprinājis EPP priekšsēdētājs un īpašās īstenošanas struktūras direktors vai viņu vietnieki. Apmeklējumu sarakstā norāda, vai katrs padomes loceklis apmeklēja visu plenārsēdi (pilnīgs apmeklējums) vai tikai daļu no tās (daļējs apmeklējums).

Attiecībā uz citām sanāksmēm, kas nav plenārsēdes, īpašā īstenošanas struktūra vajadzības gadījumā Zinātniskās padomes locekļiem atlīdzina ceļa un uzturēšanās izdevumus, kas nepieciešami viņu darbības veikšanai, saskaņā ar viņu līgumu un Komisijas noteikumiem par kompensācijām neatkarīgiem ekspertiem (1).

6.	Honorārus maksā un ceļa un uzturēšanās izdevumus sedz no īpašās programmas, kas izveidota ar Lēmumu 2013/743/ES, darbības budžeta.

(1) Komisijas Lēmums C(2007) 5858.

20.12.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 373/27

UZAICINĀJUMS IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS – EACEA 24/13

ICI sadarbības programma izglītības jomā

Sadarbība augstākās izglītības un profesionālās apmācības jomā starp Eiropas Savienību un Austrāliju, Eiropas Savienību un Japānu, un Eiropas Savienību un Korejas Republiku

2013. gada uzaicinājums iesniegt priekšlikumus kopīgiem mobilitātes projektiem (JMP) un kopīgiem zinātniskā grāda ieguves projektiem (JDP)

2013/C 373/10

1. Mērķi un apraksts

Uzaicinājuma vispārējais mērķis ir veicināt Eiropas Savienības dalībvalstu un partnervalstu iedzīvotāju savstarpēju sapratni, tostarp pilnveidot zināšanas par šo valstu valodām, kultūru un iestādēm, kā arī uzlabot augstākās izglītības un profesionālās apmācības kvalitāti, sekmējot līdzsvarotu sadarbību starp ES un partnervalstu augstākās izglītības un profesionālās apmācības iestādēm.

2. Atbilstīgie pretendenti

Saskaņā ar šo uzaicinājumu pieteikumus finansējumam var iesniegt augstākās izglītības un/vai pēcvidusskolas profesionālās izglītības un apmācības iestāžu konsorciji.

Atbilstīgi ir pretendenti, kas reģistrēti vienā no partnervalstīm vai vienā no Eiropas Savienības 28 dalībvalstīm.

3. Atbilstīgās darbības

Saskaņā ar šo uzaicinājumu atbilstīgas ir divu veidu darbības – kopīgi mobilitātes projekti un kopīgi zinātniskā grāda ieguves projekti.

Kopīgu mobilitātes projektu (JMP) jomā atbalstu piešķir ES un partnervalsts pēcvidusskolas profesionālās izglītības un apmācības iestāžu vai augstākās izglītības iestāžu konsorcijiem kopīgu studiju programmu un kopīgu profesionālās apmācības programmu īstenošanai un studentu un mācībspēku mobilitātei. Atbalsts tiek sniegts kā vienreizējs finansējuma maksājums, kas paredzēts administrēšanai, kā arī studentu un akadēmisko un administratīvo darbinieku stipendijām. To konsorciju sastāvā, kas iesniedz pieteikumus ICI-ECP kopīgu mobilitātes projektu atbalstam, jābūt vismaz divām pēcvidusskolas profesionālās apmācības vai augstākās izglītības iestādēm no divām dažādām ES dalībvalstīm un vismaz divām šādām partnervalsts iestādēm. Maksimālais JMP projektu ilgums ir 36 mēneši. Īpaša uzmanība tiks veltīta stažēšanās un darba prakses projektiem.

Kopīgu zinātniskā grāda ieguves projektu (JDP) jomā atbalstu piešķir divkāršu/dubultu vai kopīgu zinātniskā grāda ieguves programmu izstrādei un īstenošanai. Atbalsts tiek sniegts kā vienreizējs finansējuma maksājums, kas paredzēts izstrādes darbam un administrēšanai, kā arī studentu un akadēmisko un administratīvo darbinieku stipendijām. To konsorciju sastāvā, kas iesniedz pieteikumus ICI-ECP kopīgu zinātniskā grāda ieguves projektu atbalstam, jābūt vismaz divām augstākās izglītības iestādēm no divām dažādām ES dalībvalstīm un vismaz divām šādām partnervalsts iestādēm. Maksimālais JDP projektu ilgums ir 48 mēneši. Īpaša uzmanība tiks veltīta pieteikumiem kopīgu zinātniskā grāda ieguves projektu atbalstam.

Paredzēts, ka darbības jāsāk 2014. gada oktobrī.

4. Piešķiršanas kritēriji

Attiecīgā projekta nozīmīgums ES un partnervalstu attiecībām un devums kvalitātes un izcilības jomā (20 %), ko nosaka, ņemot vērā:

a)	priekšlikuma atbilstību šā uzaicinājuma mērķiem, kā arī nozīmi ES un attiecīgās partnervalsts attiecībās;

b)	projekta devumu izglītības kvalitātes, izcilības un inovācijas jomā.

Projekta īstenošanas kvalitāte (80 %), ko nosaka, ņemot vērā:

c)	partnerības vadību un partneru sadarbību;

d)	studentu mobilitātes shēmu;

e)	akadēmisko kredītpunktu pārneses un atzīšanas nosacījumus;

f)	studentu un mācībspēku uzņemšanu, studentiem sniegtos pakalpojumus, valodas un kultūras sagatavotības līmeni;

g)	mācībspēku mobilitātes shēmu;

h)	novērtēšanas plānu;

i)	izplatīšanas plānu;

j)	ilgtspējības plānu.

5. Budžets

Pieejamais ES budžets ir aptuveni EUR 2,2 miljoni. Līdzīgu finansējumu nodrošinās partnervalstis saskaņā ar katrā valstī noteikto kārtību (1).

Maksimālais ES piešķirtā finansējuma apmērs būs EUR 350 000 četrus gadus ilgam JDP projektam, kurā iesaistītas divas vai vairākas ES mācību iestādes, un EUR 190 000 trīs gadus ilgam JMP projektam, kurā iesaistītas divas ES iestādes, vai arī EUR 197 500 trīs gadus ilgam JMP projektam, kurā iesaistītas trīs vai vairākas ES iestādes.

6. Pieteikumu iesniegšanas termiņš

Pieteikumi jāiesniedz gan ES, gan projekta īstenošanas iestādēm Austrālijā (Austrālijas valdība – izglītības departamentam (Australian Government – Department of Education), Japānā (Japānas Studentu pakalpojumu organizācijai (Japan Student Services Organisation – JASSO)), un Korejas Republikā (Korejas Valsts pētniecības fondam (National Research Foundation of Korea – NRF)).

Pieteikumi ES vadošās iestādes vārdā jānosūta Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūrai ne vēlāk kā līdz 2014. gada 15. maijam. Pieteikumi, kuru pasta zīmogā būs vēlāks datums, netiks izskatīti. Pieteikumi jāsūta uz šādu adresi:

The Education, Audiovisual and Culture Executive Agency

EU-ICI ECP Call for proposals 24/13

BOUR 02/17

Avenue du Bourget/Bourgetlaan 1

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Pieteikumi no ES, ko iesniedz ES vadošās iestādes vārdā, jāiesniedz uz pareizas, pilnībā aizpildītas un datētas veidlapas, ko parakstījusi persona, kam ir pilnvaras uzņemties juridiskas saistības pretendenta organizācijas vārdā.

Pieteikumi no Austrālijas un pavaddokumenti jānosūta reģistrētā vēstulē uz šādu adresi:

The Director, Strategic Policy, Europe & Americas

International and Infrastructure Group

Department Education

GPO Box 9880

Canberra ACT 2601

AUSTRALIA

Pieteikumi no Japānas un pavaddokumenti jānosūta reģistrētā vēstulē uz šādu adresi:

Tetsuya Yamamoto

Director

Student Exchange Support Division

Student Exchange Department

Japan Student Services Organisation (JASSO)

2-2-1 Aomi, Koto-ku

Tokyo 135-8630

JAPAN

Pieteikumi no Korejas: https://ernd.nrf.re.kr/index.do

7. Papildu informācija

Norādījumi un pieteikuma veidlapas ir pieejamas tīmekļa vietnē

http://eacea.ec.europa.eu/bilateral_cooperation/eu_ici_ecp/index_en.php

Pieteikumi jāiesniedz, izmantojot paredzēto veidlapu, un tajos jābūt iekļautiem visiem pielikumiem un prasītajai informācijai.

(1) Kopīgo projektu finansējuma apmēru noteiks, ņemot vērā attiecīgās partnervalsts pieejamo budžetu.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2013.373.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 373

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	56. sējums 2013. gada 20. decembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	IESTĀŽU NOLĪGUMI
	Eiropas Parlaments Padome Eiropas Komisija
2013/C 373/01	Iestāžu nolīgums (2013. gada 2. decembris) Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību	1

	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2013/C 373/02	Komisijas paziņojumi (pamatprogramma)	12

2013/C 373/03	Komisijas paziņojumi (dalības noteikumi)	16

2013/C 373/04	Komisijas paziņojums par īpašās programmas 5. panta 7. punktu	18

2013/C 373/05	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.7057 – Suntory/Glaxosmithkline (Ribena & Lucozade Soft Drinks Business)) ( 1 )	19

2013/C 373/06	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.7044 – Blackstone/Cambourne/Goldman Sachs/Rothesay) ( 1 )	19

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2013/C 373/07	Paziņojums to personu ievērībai, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2011/72/KĀDP un Padomes Regulā (ES) Nr. 101/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā	20

	Eiropas Komisija
2013/C 373/08	Euro maiņas kurss	22

2013/C 373/09	Komisijas Lēmums (2013. gada 12. decembris), ar ko izveido Eiropas Pētniecības padomi	23

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Komisija
2013/C 373/10	Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus – EACEA 24/13 – ICI sadarbības programma izglītības jomā – Sadarbība augstākās izglītības un profesionālās apmācības jomā starp Eiropas Savienību un Austrāliju, Eiropas Savienību un Japānu, un Eiropas Savienību un Korejas Republiku – 2013. gada uzaicinājums iesniegt priekšlikumus kopīgiem mobilitātes projektiem (JMP) un kopīgiem zinātniskā grāda ieguves projektiem (JDP)	27

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2013/C 373/11	Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu termiņa beigām	30

2013/C 373/12	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.7078 – Santander Customer Finance/El Corte Inglés/Financier El Corte Inglés) ( 1 )	31

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3667
JPY	Japānas jena	142,55
DKK	Dānijas krona	7,4600
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,83490
SEK	Zviedrijas krona	8,9539
CHF	Šveices franks	1,2261
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,3830
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,657
HUF	Ungārijas forints	299,38
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7028
PLN	Polijas zlots	4,1739
RON	Rumānijas leja	4,4813
TRY	Turcijas lira	2,8338
AUD	Austrālijas dolārs	1,5445
CAD	Kanādas dolārs	1,4650
HKD	Hongkongas dolārs	10,5964
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6715
SGD	Singapūras dolārs	1,7313
KRW	Dienvidkorejas vona	1 449,92
ZAR	Dienvidāfrikas rands	14,1911
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,3011
HRK	Horvātijas kuna	7,6358
IDR	Indonēzijas rūpija	16 525,38
MYR	Malaizijas ringits	4,4770
PHP	Filipīnu peso	60,793
RUB	Krievijas rublis	44,9955
THB	Taizemes bāts	44,370
BRL	Brazīlijas reāls	3,2112
MXN	Meksikas peso	17,7312
INR	Indijas rūpija	85,2490

Ražojums	Izcelsmes vai eksportētāja(-as) valsts(-is)	Pasākumi	Atsauce	Termiņa beigu datums (3)
Sintētiskās šķiedras troses	Indija	Antidempinga maksājums	Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 1242/2010 (OV L 338, 22.12.2010., 10. lpp.)	23.12.2013.


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ