29.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 187/1

LĪGUMS

(2013. gada 21. jūnijs)

starp Eiropas Centrālo banku un dalībvalstu, kuru valūta nav euro, nacionālajām centrālajām bankām, kas groza 2006. gada 16. marta Līgumu starp Eiropas Centrālo banku un ārpus euro zonas dalībvalstu centrālajām bankām, ar ko nosaka ekonomikas un monetārās savienības trešā posma valūtas kursa mehānisma darbības procedūras

2013/C 187/01

Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālā banka)

Knyaz Alexander I Sq. 1

1000 София/Sofia

БЪЛГАРИЯ/BULGARIA

Hrvatska narodna banka

Trg hrvatskih velikana 3

10002 Zagreb

HRVATSKA

Česká národní banka

Na Příkopě 28

115 03 Praha 1

ČESKÁ REPUBLIKA

Danmarks Nationalbank

Havnegade 5

1093 København K

DANMARK

Latvijas Banka

K. Valdemara iela 2a

Rīga, LV-1050

LATVIJA

Lietuvos bankas

Totoriu g. 4

LT-01121 Vilnius

LIETUVA/LITHUANIA

Magyar Nemzeti Bank

Budapest

Szabadság tér 8–9.

1054

MAGYARORSZÁG/HUNGARY

Narodowy Bank Polski

ul. Świętokrzyska 11/21

00-919 Warszawa

POLSKA/POLAND

Banca Națională a României

Str. Lipscani nr. 25, sector 3

030031 București

ROMÂNIA

Sveriges Riksbank

Brunkebergstorg 11

SE-103 37 Stockholm

SVERIGE

Bank of England

Threadneedle Street

London

EC2R 8AH

UNITED KINGDOM

2.	Eiropas Centrālā banka (ECB)

(turpmāk – “Puses”)

tā kā:

(1)	Eiropadome savā 1997. gada 16. jūnija rezolūcijā (turpmāk – “Rezolūcija”) vienojās izveidot valūtas kursa mehānismu (turpmāk – “VKM II”), kad 1999. gada 1. janvārī tika sākts ekonomiskās un monetārās savienības trešais posms.

(2)	Saskaņā ar Rezolūciju VKM II palīdz nodrošināt to, ka dalībvalstis, kuru valūta nav euro un kuras piedalās VKM II, savu politiku orientē uz stabilitāti un veicina konverģenci, tādējādi palīdzot dalībvalstīm, kuru valūta nav euro, centienos ieviest euro.

(3)	Horvātijai pievienojoties Eiropas Savienībai, tās nacionālā centrālā banka (NCB), Hrvatska narodna banka, 2013. gada 1. jūlijā kļūst par Eiropas Centrālo banku sistēmas daļu. Tāpēc attiecīgi jāgroza VKM II Centrālo banku līgums,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Grozījums VKM II Centrālo banku līgumā, ņemot vērā Horvātijas pievienošanos

Hrvatska narodna banka no 2013. gada 1. jūlija kļūst par VKM II Centrālo banku līguma dalībnieci.

2. pants

VKM II Centrālo banku līguma II pielikuma aizstāšana

VKM II Centrālo banku līguma II pielikumu aizstāj ar šī līguma pielikuma tekstu.

3. pants

Nobeiguma noteikumi

3.1.	Šis līgums no 2013. gada 1. jūlija groza VKM II Centrālo banku līgumu.

3.2.

Šis līgums sastādīts angliski, un pušu pilnvarotie pārstāvji to pienācīgā kārtā parakstījuši. ECB, kura saglabā šī līguma oriģinālu, nosūta apliecinātu oriģinālā līguma kopiju katras dalībvalsts, kuras valūta ir euro, centrālajai bankai un katras dalībvalsts, kuras valūta nav euro, centrālajai bankai. Šo līgumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Frankfurtē pie Mainas, 2013. gada 21. jūnijā

Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālās bankas)

vārdā

…

Hrvatska narodna banka

vārdā

…

Česká národní banka

vārdā

…

Danmarks Nationalbank

vārdā

…

Latvijas Bankas

vārdā

…

Lietuvos bankas

vārdā

…

Magyar Nemzeti Bank

vārdā

…

Narodowy Bank Polski

vārdā

…

Banca Națională a României

vārdā

…

Sveriges Riksbank

vārdā

…

Bank of England

vārdā

…

Eiropas Centrālās bankas

vārdā

…

PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

ĻOTI ĪSA TERMIŅA KREDĪTIESPĒJAS IZMANTOŠANAS MAKSIMĀLAIS IEROBEŽOJUMS, KAS MINĒTS VKM II CENTRĀLO BANKU LĪGUMA 8., 10. UN 11. PANTĀ

no 2013. gada 1. jūlija

(milj. euro)
Centrālās bankas, kas ir šī līguma dalībnieces	Maksimālais ierobežojums (1)
Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālā banka)	510
Hrvatska Narodna Banka	430
Česká národní banka	690
Danmarks Nationalbank	700
Latvijas Banka	330
Lietuvos bankas	370
Magyar Nemzeti Bank	670
Narodowy Bank Polski	1 730
Banca Națională a României	990
Sveriges Riksbank	940
Bank of England	4 640
Eiropas Centrālā banka	nulle

Nacionālās centrālās bankas dalībvalstīs, kuru valūta ir euro	Maksimālais ierobežojums
Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique	nulle
Deutsche Bundesbank	nulle
Banc Ceannais na hÉireann/Central Bank of Ireland	nulle
Bank of Greece	nulle
Banco de España	nulle
Banque de France	nulle
Banca d’Italia	nulle
Central Bank of Cyprus	nulle
Eesti Pank	nulle
Banque centrale du Luxembourg	nulle
Bank Ċentrali ta’ Malta/Central Bank of Malta	nulle
De Nederlandsche Bank	nulle
Oesterreichische Nationalbank	nulle
Banco de Portugal	nulle
Banka Slovenije	nulle
Národná banka Slovenska	nulle
Suomen Pankki	nulle”

(1) Attiecībā uz centrālajām bankām, kas nepiedalās VKM II, norādītās summas ir nosacītas.

29.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 187/8

Euro maiņas kurss (1)

2013. gada 28. jūnijs

2013/C 187/07

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3080
JPY	Japānas jena	129,39
DKK	Dānijas krona	7,4588
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,85720
SEK	Zviedrijas krona	8,7773
CHF	Šveices franks	1,2338
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,8845
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,949
HUF	Ungārijas forints	294,85
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7024
PLN	Polijas zlots	4,3376
RON	Rumānijas leja	4,4603
TRY	Turcijas lira	2,5210
AUD	Austrālijas dolārs	1,4171
CAD	Kanādas dolārs	1,3714
HKD	Hongkongas dolārs	10,1477
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6792
SGD	Singapūras dolārs	1,6545
KRW	Dienvidkorejas vona	1 494,24
ZAR	Dienvidāfrikas rands	13,0704
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,0280
HRK	Horvātijas kuna	7,4495
IDR	Indonēzijas rūpija	12 980,41
MYR	Malaizijas ringits	4,1340
PHP	Filipīnu peso	56,445
RUB	Krievijas rublis	42,8450
THB	Taizemes bāts	40,613
BRL	Brazīlijas reāls	2,8899
MXN	Meksikas peso	17,0413
INR	Indijas rūpija	77,7210

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

29.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 187/9

KOMISIJAS LĒMUMS

(2013. gada 28. jūnijs),

ar kuru ieceļ Uzlaboto terapiju komitejas locekļus un viņu aizstājējus, kas pārstāv klīnicistu un pacientu asociācijas

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2013/C 187/08

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulu (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (1), un jo īpaši tās 21. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 1394/2007 noteikti īpaši noteikumi par uzlabotas terapijas zāļu apstiprināšanu, uzraudzību un farmakovigilanci (zāļu lietošanas drošības uzraudzību). Minētās regulas 20. pantā noteikts, ka Eiropas Zāļu aģentūrā izveido Uzlaboto terapiju komiteju.

(2)	Regulas (EK) Nr. 1394/2007 21. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikts, ka Uzlaboto terapiju komitejā ir divi locekļi un divi aizstājēji, kurus Komisija, pamatojoties uz publisku uzaicinājumu izteikt interesi un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu iecēlusi, lai tie pārstāvētu klīnicistus.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1394/2007 21. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteikts, ka Uzlaboto terapiju komitejā ir divi locekļi un divi aizstājēji, kurus Komisija, pamatojoties uz publisku uzaicinājumu izteikt interesi un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, iecēlusi, lai tie pārstāvētu pacientu biedrības.

(4)	Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1394/2007 21. panta 3. punktam Uzlaboto terapiju komitejas locekļus un aizstājējus ieceļ uz trim gadiem. To locekļu un aizstājēju pilnvaru termiņš, kuri iecelti 2009. gadā, ir beidzies un tāpēc 2012. gadā ir publicēts jauns uzaicinājums.

(5)	Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1394/2007 21. panta 1. punktam Komisija ir publiskojusi uzaicinājumu izteikt interesi. Tā arī ir apspriedusies ar Eiropas Parlamentu par saņemto pieteikumu novērtējuma rezultātiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU

1. pants

Ar šo turpmāk minētās personas no 2013. gada 1. jūlija uz trim gadiem ieceļ par Uzlaboto terapiju komitejas locekļiem un aizstājējiem, kas pārstāv klīnicistus:

—	Pieter DOEVENDANS (loceklis) un Esteve TRIAS (aizstājējs),

—	Bernd GÄNSBACHER (loceklis) un Ramadan JASHARI (aizstājējs).

2. pants

Ar šo turpmāk minētās personas no 2013. gada 1. jūlija uz trim gadiem ieceļ par Uzlaboto terapiju komitejas locekļiem un aizstājējiem, kas pārstāv pacientu biedrības:

—	Michele LIPUCCI DI PAOLA (locekle) un Monica ENSINI (aizstājēja),

—	Kieran BREEN (loceklis) un Mariette DRIESSENS (aizstājēja).

Briselē, 2013. gada 28. jūnijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Tonio BORG

(1) OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.

29.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 187/10

Komisijas paziņojums saistībā ar to, kā tiek īstenota Eiropas parlamenta un padomes direktīva 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu

(Saskaņoto standartu nosaukumu un numuru publicēšana saskaņā ar Savienības saskaņošanas tiesību aktiem)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2013/C 187/09

ESO (1)	Saskaņotā standarta numurs un nosaukums (un atsauces dokuments)	Pirmā publikācija OV	Aizstātā standarta numurs	Aizstātā standarta atbilstības prezumpcijas beigu datums 1. piezīme
CEN	EN 71-1:2011 Rotaļlietu drošums. 1. daļa: mehāniskās un fizikālās īpašības	18.6.2011.
CEN	EN 71-2:2011 Rotaļlietu drošums. 2. daļa: uzliesmojamība	21.7.2011.
CEN	EN 71-3:2013 Rotaļlietu drošums. 3. daļa: noteiktu elementu migrācija	Šī ir pirmā publikācija.
CEN	EN 71-4:2013 Rotaļlietu drošums. 4. daļa: eksperimentu komplekti ķīmiskiem un līdzīgiem izmēģinājumiem	28.5.2013.
CEN	EN 71-5:2013 Rotaļlietu drošums. 5. daļa: ķīmiskās rotaļlietas (komplekti), izņemot eksperimentālos komplektus	Šī ir pirmā publikācija.
CEN	EN 71-8:2011 Rotaļlietu drošums. 8. daļa: mājas apstākļiem paredzētas aktīvās atpūtas rotaļlietas	19.10.2011.
CEN	EN 71-12:2013 Rotaļlietu drošums. 12. daļa: n-nitrozoamīnu un N-nitrātsaturošo vielas	Šī ir pirmā publikācija.
Cenelec	EN 62115:2005 Elektriskā rotaļlietas – Drošība IEC 62115:2003 (Ar grozījumiem) + A1:2004	11.8.2011.
	EN 62115:2005/A2:2011 IEC 62115:2003/A2:2010 (Ar grozījumiem)	11.8.2011.	3. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (11.8.2011.)
	EN 62115:2005/A11:2012	15.11.2012.	3. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (15.11.2012.)
	EN 62115:2005/A11:2012/AC:2013	Šī ir pirmā publikācija.
	EN 62115:2005/A2:2011/AC:2011	19.10.2011.

1. piezīme.

Parasti atbilstības prezumpcijas beigu datums ir atsaukšanas datums (“dow” – date of withdrawal), ko noteikusi Eiropas standartizācijas organizācija, bet standartu lietotājiem jāievēro, ka dažos izņēmuma gadījumos var būt citādi.

2.1. piezīme.

Jaunajam (vai grozītajam) standartam ir tāda pati darbības joma kā aizstātajam standartam. Norādītajā datumā aizstātais standarts zaudē atbilstības prezumpciju attiecībā uz attiecīgo Savienības tiesību aktu pamatprasībām vai citām prasībām.

2.2. piezīme.

Jaunajam standartam ir plašāka darbības joma, salīdzinot ar aizstāto standartu. Norādītajā datumā aizstātais standarts zaudē atbilstības prezumpciju attiecībā uz attiecīgo Savienības tiesību aktu pamatprasībām vai citām prasībām.

2.3. piezīme.

Jaunajam standartam ir šaurāka darbības joma, salīdzinot ar aizstāto standartu. Norādītajā datumā (daļēji) aizstātais standarts zaudē prezumpciju par atbilstību attiecīgo Savienības tiesību aktu pamatprasībām un citām prasībām attiecībā uz tiem ražojumiem vai pakalpojumiem, uz ko attiecas jaunais standarts. Prezumpcija par atbilstību attiecīgo Savienības tiesību aktu pamatprasībām vai citām prasībām attiecībā uz tiem ražojumiem vai pakalpojumiem, uz ko joprojām attiecas (daļēji) aizstātais standarts, bet uz ko neattiecas jaunais standarts, paliek nemainīga.

3. piezīme.

Grozījumu gadījumā atsauces standarta numurs ir EN CCCCC:YYYY, iepriekšējie grozījumi, ja tādi bijuši, un attiecīgie jaunie grozījumi. Aizstātais standarts ir attiecīgi EN CCCCC:YYYY un tā iepriekšējie grozījumi, ja tādi bijuši, bet bez jaunā grozījuma. Norādītajā datumā aizstātais standarts zaudē atbilstības prezumpciju attiecībā uz attiecīgo Savienības tiesību aktu pamatprasībām vai citām prasībām.

PIEZĪME

—	Informāciju, kas attiecas uz standartu pieejamību, var iegūt no Eiropas standartizācijas organizācijām vai no valstu standartizācijas organizācijām, kuru saraksts ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1025/2012 (2) 27. pantam.

—

Eiropas standartizācijas orġanizācijas standartus pieņem angļu valodā (CEN un Cenelec standartus publicē arī franču un vācu valodā). Pēc tam valsts standartizācijas iestādes standartu nosaukumus tulko visās attiecīgajās Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Eiropas Komisija neuzņemas atbildību par to nosaukumu pareizību, kuri iesniegti publicēšanai Oficiālajā Vēstnesī.

—	Atsauces uz labojumiem “…/AC:YYYY” publicē tikai informācijai. Ar labojumu standarta tekstā novērš drukas, valodas vai līdzīgas kļūdas, un tas var attiekties uz Eiropas standartizācijas organizācijas pieņemtā standarta vienu vai vairākām valodu versijām (angļu, franču un/vai vācu valodu).

—	Atsauces numuru publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nenozīmē, ka standarti ir pieejami visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās.

—	Ar šo sarakstu aizstāj visus iepriekšējos sarakstus, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Eiropas Komisija nodrošina šā saraksta atjaunināšanu.

—	Sīkāka informācija par saskaņotajiem standartiem un citiem Eiropas standartiem ir pieejama: http://ec.europa.eu/enterprise/policies/european-standards/harmonised-standards/index_en.htm

(1) ESO: Eiropas standartizācijas organizācijas:

—	CEN: Avenue Marnix 17, 1000 Bruxelles/Brussel, BELGIQUE/BELGIË, tālr. +32 25500811, fakss +32 25500819 (http://www.cen.eu),

—	Cenelec: Avenue Marnix 17, 1000 Bruxelles/Brussel, BELGIQUE/BELGIË, tālr. +32 25196871, fakss +32 25196919 (http://www.cenelec.eu),

—	ETSI: 650 route des Lucioles, 06921 Sophia Antipolis, FRANCE, tālr. +33 492944200, fakss +33 493654716 (http://www.etsi.eu).

(2) OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.

29.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 187/12

Komisijas paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm 28 dalībvalstīm, ko piemēro no 2013. gada 1. jūlija

(Publicēts saskaņā ar 10. pantu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004 (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.))

2013/C 187/10

Bāzes likmi aprēķina saskaņā ar Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.). Atkarībā no atsauces likmes pielietojuma vēl ir jāpievieno šajā paziņojumā noteiktā rezerve. Diskonta likmei ir jāpievieno rezerve 100 bāzes punktu apmērā. Komisijas 2008. gada 30. janvāra Regula (EK) Nr. 271/2008, ar kuru groza īstenošanas Regulu (EK) Nr. 794/2004, paredz, ka ja nav citādi noteikts īpašā lēmumā, arī atgūšanas likmi aprēķina, bāzes likmei pieskaitot 100 bāzes punktus.

Grozītās likmes ir norādītas treknrakstā.

Iepriekšējā tabula publicēta OV C 144, 24.5.2013., 7. lpp.

No	Līdz	AT	BE	BG	CY	CZ	DE	DK	EE	EL	ES	FI	FR	HR	HU	IE	IT	LT	LU	LV	MT	NL	PL	PT	RO	SE	SI	SK	UK
1.7.2013.	…	0,56	0,56	1,30	0,56	0,88	0,56	0,85	0,56	0,56	0,56	0,56	0,56	2,49	4,62	0,56	0,56	1,08	0,56	1,10	0,56	0,56	3,18	0,56	5,20	1,60	0,56	0,56	0,99

29.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 187/14

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

2013/C 187/12

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2)

“OBST AUS DEM ALTEN LAND”

EK Nr.: DE-PGI-0005-0877-04.05.2011

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums

“Obst aus dem Alten Land”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Vācija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.6. grupa.

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

Svaigus sēkleņaugļus un kauleņaugļus, proti, ābolus, bumbierus, ķiršus, plūmes un cvečes, ir paredzēts uzturā lietot svaigā veidā.

Visām turpmāk nosauktajām šķirnēm ir raksturīga īpaši plāna miza un sabalansēta cukuru un skābju attiecība. Visi augļi satur daudz cukura, taču tie vienmēr ir arī nedaudz skābeni.

Pie produktiem pieder šādu ābolu šķirņu augļi.

“Braeburn”: saldeni un atspirdzinoši āboli. Stingrais un sulīgais augļa mīkstums ir ļoti bagāts ar C vitamīnu.

“Delbarestivale”: saldi un garšīgi augļi. Šīs agrīnās ābolu šķirnes iebaltais augļa mīkstums ir kraukšķīgs un ļoti sulīgs.

“Elstar”: augļi ar atspirdzinoši pikantu garšu. Baltajam līdz gaiši dzeltenajam mīkstumam piemīt izteikta augļu garša.

“Gala”: stingri un sulīgi augļi, kam piemīt salda augļu garša un aromāts. Tipiska pazīme ir nedaudz vaskainā miziņa.

“Golden Delicious”: aromātiski augļi ar saldu garšu. Gaiši zaļo līdz iedzelteno mizu rotā sīki “vasarraibumiņi”, kuru dēļ tos nevar sajaukt ar citu šķirņu augļiem.

“Gravensteiner”: sulīgi augļi ar viegli pikantu garšu. Gaiši dzelteno augļa mīkstumu ieskauj miza ar dzeltensarkanu lāsojumu.

“Holsteiner Cox”: ļoti aromātiski augļi ar pikantu, saldu garšu. Kraukšķīgais augļa mīkstums ir baltā līdz dzeltenā krāsā.

“Jonagold”: tūlīt pēc novākšanas augļi ir kraukšķīgi, vēlāk ar irdenu konsistenci. Dzeltenais augļa mīkstums ir īpaši salds un sulīgs.

“Jonagored”: radniecīga šķirnei ‘Jonagold’, lielākoties tumši sarkani svītroti augļi. Dzeltenais augļa mīkstums ir tikpat salds un sulīgs.

Pie produktiem pieder šādu bumbieru šķirņu augļi.

“Alexander Lucas”: galda bumbieri ar saldiem, sulīgiem, dzelteniem augļiem.

“Bürgermeister”: sulīgi, ļoti saldi rudens bumbieri ar sarkanīgu krāsojumu saules apspīdētajā pusē.

“Clapps Liebling”: agrīna bumbieru šķirne, augļi sulīgi un pikanti, dzeltenā krāsā, saules pusē sarkani.

“Condo”: vidēji lieli rudens bumbieri, mutē kūstoši, sulīgi, saldi, labas kvalitātes augļi.

“Williams Christ”: vidēji lieli galda bumbieri, der gan pārstrādāšanai, gan ēšanai svaigā veidā, sulīgi, saldi, zeltaini dzelteni augļi ar punktiņiem.

Pie produktiem pieder šādu ķiršu šķirņu augļi.

“Oktavia”: neplaisājoši augļi ar saldu, aromātisku un blīvu mīkstumu.

“Regina”: saldi un aromātiski vēlīnie ķirši ar blīvu augļa mīkstumu.

“Viola”: ļoti sulīgi augļi ar piesātinātu garšu.

Pie produktiem piederošās plūmes un cvečes izceļas ar vienreizēju garšu, kuru ietekmē īpašā cukuru un skābju attiecība. Pie produktiem pieder šādu šķirņu augļi.

“Fellenberger”: vidēji blīvas, vidēji sulīgas plūmes, kauliņš viegli atdalās no augļa mīkstuma, piemīt patīkami saldskāba garša un izteikts aromāts.

“Ortenauer”: diezgan saldas plūmes, taču ar jūtamu skābumu.

“Schönberger Zwetsche”: ļoti lielas, sulīgas, saldas cvečes, kauliņi viegli atdalās no augļa mīkstuma.

“Zimmers Frühzwetsche”: lieli, saldi, īpaši aromātiski augļi.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Augļus audzē noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

—

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

—

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Augļkopības apgabala “Altes Land” lielākā daļa atrodas Lejassaksijā un Hamburgā, ziemeļos to norobežo Elba – no Vēldorfas (Wehldorf) pie Kukshāfenes (Cuxhaven) rietumos līdz Gēstahtei (Geesthacht) austrumos. Pārējās apgabala robežas sakrīt ar turpmāk nosaukto pašvaldību teritorijas robežām ar norādītajiem izņēmumiem:

Jork pašvaldība,

Lühe pašvaldību apvienība,

Horneburg pašvaldību apvienībā ietilpstošā Nottensdorf un Bliedersdorf pašvaldība, kā arī pašvaldību teritorija, kas atrodas uz ziemeļiem no Kukshāfenes-Hamburgas dzelzceļa līnijas,

Apensen pašvaldību apvienībā ietilpstošā Apensen pašvaldība,

Stade pašvaldības daļas Schölisch, Götzdorf, Bützfleth un Abbenfleeth, tālāk pa Stader Moor ceļu līdz Himmelpforten pašvaldību apvienībai,

Himmelpforten pašvaldību apvienība,

Drochtersen pašvaldība,

Nordkehdingen pašvaldību apvienība,

Hemmoor pašvaldību apvienībā ietilpstošo Hechthausen un Osten pašvaldību teritorija, kas atrodas uz ziemeļiem no valsts nozīmes autoceļa B73,

Dobrock pašvaldību apvienības teritorija, kas atrodas uz austrumiem no valsts nozīmes autoceļa B73 un uz ziemeļiem no Bahnhofstraße (savieno Oberndorf an der Oste pašvaldību un autoceļu B73 iepretī Wassermühle),

apvienībā ietilpstošā Cadenberge pašvaldība,

Bülkau pašvaldības teritorija, kas atrodas uz ziemeļiem no Zollbaum/Landmark-Mühlenweg ielas,

Sietland pašvaldību apvienībā ietilpstošā Ihlienworth pašvaldība,

Hadeln pašvaldību apvienībā ietilpstošā Neuenkirchen un Otterndorf pašvaldība,

Cuxhaven pašvaldības teritorija, kas atrodas uz ziemeļiem no Osterende ielas un uz austrumiem no Am Kanal ielas,

Buxtehude pilsētas teritorija, kas atrodas uz ziemeļiem no Hamburgas-Kukshāfenes dzelzceļa līnijas,

Neu Wulmsdorf pašvaldības teritorija, kas atrodas uz ziemeļiem no Hamburgas-Kukshāfenes dzelzceļa līnijas,

Hamburgas pilsētas teritorija, kas atrodas uz dienvidiem no Elbas un uz ziemeļiem no Hamburgas–Līneburgas dzelzceļa līnijas,

Winsen/Luhe pilsēta,

Winsen pašvaldības teritorija, kas atrodas uz ziemeļiem no Hamburgas–Līneburgas dzelzceļa līnijas,

Elbmarsch pašvaldību apvienībā ietilpstošā Drage pašvaldība.

Augļkopības apgabala “Altes Land” neliela daļa atrodas uz ziemeļiem no Elbas Šlēsvigā–Holšteinā un aptver

Haseldorf, Haselau, Hetlingen, Seestermühe pašvaldību.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

AĢIN reģistrācijas pieteikums balstās uz augļu labo slavu. Šajā reģionā ir senas augļkopības tradīcijas, kuru rezultātā augļiem ir izveidojusies plāna miza, intensīvs mizas krāsojums un sabalansēta cukuru un skābju attiecība, tāpēc augļi “Obst aus dem Alten Land” ir īpaši iecienīti patērētāju vidū un bauda labu slavu tālu aiz reģiona robežām.

Apgabala “Altes Land” klimatu ietekmē Ziemeļjūras tuvums. Tajā nav krasu temperatūras svārstību, vasarā saule pārlieku nekarsē. Aukstas naktis mijas ar saulainām dienām. Ziemeļjūras tuvuma dēļ gaiss satur sāls mikrodaļiņas.

Apgabalā ir smagas augsnes, kas līdzīgas sāļo purvu augsnēm.

5.2. Produkta specifika

Āboliem ir plāna miza un īpaši sabalansēta cukuru un skābju attiecība. Tātad, neraugoties uz to, ka augļi ir ļoti saldi, to garšā ir jaušams raksturīgs skābenums, kura nav tās pašas šķirnes augļiem, kas audzēti citos apgabalos. Āboliem ir intensīvs krāsojums.

Bumbieriem ir plāna miza un īpaši sabalansēta cukuru un skābju attiecība. Tātad, neraugoties uz to, ka augļi ir ļoti saldi, to garšā ir jaušams raksturīgs skābenums, kura nav tās pašas šķirnes augļiem, kas audzēti citos apgabalos.

Ķiršiem ir plāna miza un īpaši sabalansēta cukuru un skābju attiecība. Tātad, neraugoties uz to, ka augļi ir ļoti saldi, to garšā ir jaušams raksturīgs skābenums, kura nav tās pašas šķirnes augļiem, kas audzēti citos apgabalos.

Plūmēm un cvečēm ir plāna miza un īpaši sabalansēta cukuru un skābju attiecība. Tātad, neraugoties uz to, ka augļi ir ļoti saldi, to garšā ir jaušams raksturīgs skābenums, kura nav tās pašas šķirnes augļiem, kas audzēti citos apgabalos.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Iepriekš sīki aprakstītais ģeogrāfiskais apgabals izceļas ar turpmāk norādītajām klimata un augsnes iezīmēm.

Ķiršos dabisku iemeslu dēļ nav ķiršu mušas kāpuru, jo tās nebojā stādījumus smagās augsnēs.

Sēkleņaugļiem un kauleņaugļiem – āboliem, bumbieriem, ķiršiem, plūmēm un cvečēm – šajā apgabalā kopīgs ir tas, ka vasarās tiem nav jāiztur karsts, spēcīgs saules starojums, tāpēc tiem nav vajadzīga bieza miza, kas tos pasargātu, bet tie var iztikt ar plānu miziņu.

Aukstas naktis mijas ar saulainām dienām, tāpēc veidojas īpaši intensīvs krāsojums un šiem augļiem raksturīgā īpaši sabalansētā cukuru un skābju attiecība.

Audzēšana notiek nelielos zemes gabalos, kuru platums ir aptuveni 16 m un kurus atdala grāvji. Lielie perpendikulārie grāvji pievada Elbas ūdeni. Vienmēr pieejamo ūdeni augļkopji izmanto koku laistīšanai un rasināšanai, lai pasargātu tos no salnas bojājumiem. Šīs ģeogrāfiskās īpatnības dēļ gadsimtu gaitā ir izveidojusies īpaša zinātība par to, kā iespējams optimāli audzēt sēkleņaugļus un kauleņaugļus. 20. gadsimta 90. gados šīs attīstības rezultātā tika noteikti integrētās audzēšanas priekšraksti.

Izglītības, izmēģinājumu un konsultāciju centrā (Esteburg – Obstbauzentrum Jork) topošie augļkopji apgūst dārznieka profesiju ar specializāciju augļkopībā. Tiek izmēģināta šķirņu piemērotība apgabalā valdošajiem apstākļiem, un augļkopji saņem sīkas konsultācijas par atsevišķu augļu šķirņu audzēšanu un kopšanu, lai optimizētu augļu kvalitāti.

Augļkopības izmēģinājumu stacija (OVR), kurā jau pirms 75 gadiem iesaistījušies visi apgabala audzētāji, ir piedalījusies šā centra dibināšanā.

Tieši šīs īpašās kvalitātes pazīmes nodrošina labo reputāciju, kādu augļi no apgabala “Altes Land” bauda patērētāju vidū.

Pamatojoties uz reģiona senajām augļkopības tradīcijām, reģionā “Altes Land” audzētie augļi ir īpaši iecienīti patērētāju vidū un bauda labu slavu tālu aiz reģiona robežām. Ar nosaukumu “Altes Land” apzīmē augļkopības apgabalu, kas aptver piekrastes sāļos purvus (māršas) un smilšainus neauglīgus apvidus (gēstes) Elbas lejtecē. Ir pierādīts, ka augļi šajā apgabalā tiek audzēti jau vairāk nekā 600 gadu. Piemēram, Šnarbekas (Schnarbeck) klostera dokumentu reģistra dokumentā Nr. 376, kas datēts ar 1359. gada 25. maiju, ir minēts vārds Heyno Bůmgharde jeb Heino Baumgarten (sal. ar Carl Röper“Urkunden – Regesten – Nachrichten Über das Alte Land und Horneburg”, 2. sēj., Jorka, 1986, par dokumentu Nr. 1398). 14. gadsimtā vārdi tika doti tikai atkarībā no īpašuma un aroda, tā ka Heino Baumgartenam noteikti ir piederējis koku dārzs jeb, kā teiktu mūsdienās, augļudārzs. 1374. gadā izdots pārdošanas dokuments skaidri apliecina augļudārzu pastāvēšanu reģionā “Altes Land” (sal. ar Carl Röper“Urkunden – Regesten – Nachrichten Über das Alte Land und Horneburg”, 3. sēj., Jorka, 1990, par dokumentu Nr. 1672), jo tajā teikts, ka 1374. gadā Johans Koks (Johann Cok) pārdevis Pēterim vam Bergem (Peter vam Berghe) savu saimniecību un augļudārzu, kas atrodas Bassenfleth. Abi minētie dokumenti kopā apliecina ilgo augļkopības rašanās un attīstības vēsturi apgabalā “Altes Land”. Tas ir lielākais vienlaidus augļudārzu apgabals Ziemeļeiropā.

Bertelsmana leksikonā (Gütersloh, Berlin, München, Wien 1970 A, Bestell-Nr. 8911/087) šķirklī “Altes Land” atrodamas šādas ziņas: “auglīgs, biezi apdzīvots piekrastes sāļo purvu apvidus Elbas lejtecē starp Hamburgu un Štādi; lauksaimniecība, augļkopība un dārzeņkopība; lielākā apdzīvotā vieta Jorka.” Ir pierādīts, ka augļi šajā apgabalā tiek audzēti jau vairāk nekā 600 gadu, turklāt, kā jau minēts, tas ir lielākais vienlaidus augļudārzu apgabals Ziemeļeiropā.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (3) 5. panta 7. punkts)

“Markenblatt”, 14. sēj., 9.4.2010., 7.a-aa/c daļa, 5753. lpp.

http://register.dpma.de/DPMAregister/geo/detail.pdfdownload/13301

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3) Skat. 2. atsauci.

29.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 187/19

2013/C 187/13

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2)

“ACEITE SIERRA DEL MONCAYO”

EK Nr.: ES-PDO-0005-0797-17.02.2010

ACVN ( X ) AĢIN ( )

1. Nosaukums

“Aceite Sierra del Moncayo”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.5. grupa.

Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

Produkts ir neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa, kas iegūta no olīvām, kuras izaudzētas Olea europea L. sugas “Empeltre”, “Arbequina”, “Negral”, “Verdial” vai “Royal” šķirnes olīvkokos, un izspiesta ar mehāniskiem vai citiem fiziskiem līdzekļiem, kas neietekmē olīveļļu, saglabājot tās garšu, aromātu un attiecīgo olīvkoku augļiem raksturīgās īpašības; minēto šķirņu procentuālais izmantojums ir šāds:

—	“Empeltre” – ne vairāk par 70 %,

—	“Arbequina” – ne vairāk par 25 %,

—	jābūt arī vismaz vienai no mazāk izmantojamajām atzītajām šķirnēm (“Negral”, “Verdial” vai “Royal”), turklāt visu šo trīs šķirņu olīvu eļļas kopējais saturs produktā nedrīkst pārsniegt 5 %.

Attiecīgo parametru maksimālie lielumi ar cilmes vietas nosaukumu “Aceite Sierra del Moncayo” apzīmētajā neapstrādātajā augstākā labuma olīveļļā

Skābums	Nepārsniedz 0,5°
Peroksīda skaitlis	Ne lielāks par 16 mekv. aktīvā O2/kg
Ekstinkcijas koeficients ultravioletajā spektra daļā K232	Nepārsniedz 2
Ekstinkcijas koeficients ultravioletajā spektra daļā K270	Nepārsniedz 0,12
Organoleptiskā novērtēšana
Defektu mediāna	Md = 0
Augļainuma mediāna	Mf > 2,5

Olīveļļas “Aceite Sierra del Moncayo” organoleptiskās īpašības, ko nosaka ar maņu orgāniem, ir tādas, ka Mf > 2,5, bet mandeļu garšas intensitāte ir vismaz 2,5. Raksturīgās organoleptiskās īpašības papildina rūgtenums un sīvums, taču nepārsniedzot 4,5.

Taukskābju satura ziņā oleīnskābe ir vismaz 70 %, bet linolskābes saturs “Aceite Sierra del Moncayo” olīveļļā nepārsniedz 11 %.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Olīvas audzējamas 4. punktā noteiktajā apgabalā.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Olīvas audzējamas un olīveļļa iegūstama 4. punktā noteiktajā apgabalā.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

Lai nevienā ražošanas posmā nezustu produkta tipiskās īpašības, olīveļļas fasēšanai jānoris apstiprinātajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Tādējādi kontroles struktūras var pilnībā kontrolēt produkciju, un arī ražošanas pēdējais posms ir ģeogrāfiskā apgabala ražotāju pārziņā. Tieši ražotāji ģeogrāfiskajā apgabalā vislabāk pārzina pareizās sagatavošanas un fasēšanas metodes, piemēram, dekantēšanas laiku un metodes, darbības ar filtriem, diatomītzemi un celulozi, fasēšanas temperatūru, reakciju uz aukstumu un uzglabāšanu. Viss tas vajadzīgs, lai saglabātu produkta raksturīgās īpašības.

Fasētāja rīcībā jābūt atsevišķām iepildīšanas sistēmām eļļai ar šo aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un citām eļļām, kuras tas fasē.

Eļļas iepildīšanas traukiem izmantojamais materiāls ir stikls, metāls ar pārtikas produktu fasēšanai lietojama materiāla pārklājumu, PET, glazēta keramika un kartons (tetrapakas); fasējuma vienību tilpums nedrīkst pārsniegt 5 litrus.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

Olīveļļas fasējumu marķējumā līdztekus tirdzniecības nosaukumam jābūt arī nosaukuma logotipam ar norādi “Denominación de Origen Protegida” (aizsargāts cilmes vietas nosaukums) (vai D.O.P. (ACVN)) “Aceite Sierra del Moncayo” un pie pārbaudes struktūras piederošās produkta sertifikācijas iestādes atbilstības zīmei.

Produktam jābūt arī atbilstīgi marķētam ar kontroletiķeti un identificētam ar burtu un ciparu kodu, kuru nodrošina reģistrēts iepakošanas uzņēmums veidā, kas nepieļauj atkārtotu izmantošanu un nodrošina produkta izsekojamību.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Ģeogrāfiskais apgabals plešas starp Ebras ieleju un Moncayo kalnu masīvu, veidodams viendabīgu ģeomorfoloģisku, ģeogrāfisku un vēsturisku vienību, kurā ietilpst Tarazona, Moncayo un Campo de Borja komarka ar vairāk nekā 2 500 hektāru olīvbiržu kopplatībām 34 pašvaldību teritorijā.

Pašvaldību saraksts: Alcalá de Moncayo, Añón de Moncayo, El Buste, Los Fayos, Grisel, Litago, Lituénigo, Malón, Novallas, San Martín de la Virgen de Moncayo, Santa Cruz de Moncayo, Tarazona, Torellas, Trasmoz, Vera de Moncayo, Vierlas, Agón, Ainzón, Alberite de San Juan, Albeta, Ambel, Bisimbre, Borja, Bulbuente, Bureta, Fréscano, Fuendejalón, Magallón, Maleján, Mallén, Novillas, Pozuelo de Aragón, Tabuenca un Talamantes.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Ražošanas apgabals, kurā iegūst ar šo nosaukumu aizsargāto olīveļļu, atrodas starp Ebras ieleju un kalnu masīvu, kas veido Moncayo.

Tas aizņem pārejas apgabalu starp Ebras terašu plašajiem līdzenumiem un Ibērijas kalnu grēdu. Izraudzīto pašvaldību teritorija atrodas Queiles un Huecha upes baseinā, kas augšņu un klimatisko apstākļu dēļ ir unikāls apvidus.

Olīvas novāc tieši no koka, un to gatavības pakāpe ir atbilstīga agrīnai novākšanai. Olīvu audzēšanas veids šajā apgabalā ir tradicionālie neapūdeņojamie stādījumi.

Tradicionālie paņēmieni radīja arī mazāk audzētas šķirnes, no kurām izaudzētās olīvas bija paredzētas pašpatēriņam naturālās saimniecības apstākļos.

Augsne veidota galvenokārt no cieta kaļķakmens un konglomerātiem.

Visas augsnes ir dziļas, un augsnes reakcija (pH) tajās parasti esošo kalcija karbonātu dēļ ir bāziska. Cita raksturīga visu šo augšņu kopēja īpašība ir tā, ka pēc mehāniskā sastāva tās pārsvarā ir vieglas augsnes un satur maz organisko vielu.

Ģeogrāfisko apgabalu veido plaši stepju līdzenumi, kuros valda kontinentāls Vidusjūras reģiona klimats; gada vidējais nokrišņu daudzums tur ir 450–467 mm, un vairums nokrišņu izkrīt rudens un pavasara mēnešos.

Vidējā temperatūra ir 7–14 °C; saules gaismas visvairāk ir jūlijā un augustā, kad temperatūra sasniedz 40 °C un sastopams negaiss, bet aukstākie mēneši ir no decembra līdz februārim, kad temperatūra februārī var noslīdēt pat līdz – 16 °C.

Evapotranspirācijas apjoms, kura mērījumi veikti reģionā esošajās meteoroloģiskajās stacijās, gadā vidēji ir 600–750 mm. Salīdzinot šo lielumu ar abos šajos dabas baseinos novērojamo nokrišņu daudzumu, skaidri saprotams, ka mitruma trūkst.

Spiediena starpība, kāda pastāv starp gaisa masām virs Kantabrijas jūras un virs Vidusjūras, izraisa auksta un sausa vēja, tā sauktā Cierzo, veidošanos, kas ir šā reģiona raksturīga īpašība. Šis vējš biežāk pūš ziemā un pavasara sākumā, izraisīdams krasu temperatūras pazemināšanos, arī tā spars un pastāvīgums ir tik ievērojami, ka rodas sajūta, ka ir aukstāks nekā patiesībā, taču tā sekas ir sausums un ļoti izkaltusi zeme – faktors, kas parasti nosaka reģiona lauksaimnieciskās darbības veidu (Cuadrat, J. M. (1999)).

Cierzo kavē miglu un sarmas veidošanos; tādējādi olīvkoku plantācijām tas ir ļoti pozitīvs faktors.

5.2. Produkta specifika

Ģeogrāfiskajā apgabalā audzētās olīvkoku šķirnes ir “Empeltre”, “Arbequina”, “Negral”, “Verdial” un “Royal”, kas gadsimtu gaitā pielāgojušās un nostiprinājušās, pateicoties dabiskajai selekcijai – tās ir pilnīgi pielāgojušās komarkas apstākļiem; tādā kārtā gatavo produktu veido vairāku šķirņu olīvu eļļa ar sevišķām īpašībām, kādas nav sastopamas nevienā citā olīvu audzēšanas apgabalā.

Novākšanas brīdī šo šķirņu olīvām gatavības indekss ir no 3 līdz 6.

“Aceite Sierra del Moncayo” olīveļļā, kurā vismaz 70 % apmērā ietilpst no “Empeltre” šķirnes olīvām iegūta eļļa, ne vairāk par 25 % – no “Arbequina” šķirnes iegūta eļļa, bet mazāk izmantoto šķirņu olīvu eļļa nepārsniedz 5 %, ievērota sevišķa un īpaši šai komarkai raksturīga kupāža.

Paraugu analīzes darbos iegūtie rezultāti liecina, ka oleīnskābes saturs šajā olīveļļā atbilst noteiktajam minimumam – 70 %; tas ir augstāks nekā citu šķirņu olīveļļā esošais oleīnskābes saturs (Starptautiskā olīveļļas padome, Pasaules olīvu enciklopēdija). Iepriekš teiktajam jāpiebilst, ka vidējais linolskābes saturs šajā eļļā ir zemāks nekā tas, kas norādīts pētījumos par “Empeltre” un “Arbequina” šķirni citos olīvu audzēšanas apgabalos. Minimālais pieļaujamais oleīnskābes saturs (70 %) un zemais linolskābes saturs (maksimāli 11 %) rada to, ka šajā olīveļļā ir augsts taukskābju nepiesātinātības koeficients, kas ir tās stabilitāti noteicošs faktors.

“Aceite Sierra del Moncayo” olīveļļai ir zems oksidācijas līmenis un lēna pašoksidēšanās, par ko liecina koeficients K270, kas ir zemāks par 0,12 – šai olīveļļai raksturīgs molārās ekstinkcijas koeficients.

Olīveļļai “Aceite Sierra del Moncayo” raksturīgais augļainums ir zemāks par 2,5, bet mandeļu garšas intensitāte ir vismaz 2,5. Olīveļļas organoleptiskās īpašības papildina rūgtenums un sīvums, kas nepārsniedz 4,5 un vairāk par 2 punktiem nepārsniedz augļainuma mediānu; tas piešķir šai olīveļļai raksturīgo līdzsvarotību.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Kaļķainas un dziļas augsnes apvienojumā ar nelielo gada vidējo nokrišņu daudzumu, karstām vasarām, ilgiem salnu periodiem, kā arī pastāvīgo Cierzo vēju veido ekosistēmu, kas ir ļāvusi dabiskās selekcijas ceļā izaudzēt “Aceite Sierra del Moncayo” iegūšanai izmantojamās šķirnes, kuras pilnīgi pielāgojušās videi (Rallo y col., 2005).

Ražošanas ģeogrāfiskais apgabals ir pārejas apgabals starp dominējošajiem vienas šķirnes olīvu ražošanas apgabaliem. Tādējādi šis apgabals ir ieskauts starp Kataloniju (Cataluña), kur pārsvarā audzē “Arbequina” šķirni, un Lejasaragonu (Bajo Aragón), kur savukārt audzē “Empeltre” šķirni, ko papildina tādas mazāk audzētas šķirnes kā “Negral”, “Verdial” un “Royal”, no kurām audzē galda olīvas pašpatēriņam naturālās saimniecības apstākļos.

Augsnes un klimatiskie apstākļi (nokrišņi, kuru parasti nav olīvu ražas novākšanas laikā, bet olīvu attīstības laikā ir maz, augstas temperatūras vasarā, bet zemas ziemā, augšņu veids un to īpašības) ietekmē šīs olīveļļas skābju sastāvu un rada augstāku oleīnskābes koncentrāciju (Civantos, 1999), kas pārsniedz 70 %; līdztekus tam agrīna augļu ražas novākšana nosaka to, ka linolskābes saturs ir zemāks par 11 %, tas savukārt rada to, ka šajā olīveļļā ir augsts taukskābju nepiesātinātības koeficients, kas ir noteicošs faktors tās augstajai oksidatīvajai stabilitātei (Pasaules olīvu enciklopēdija, 1996).

Vēja Cierzo iedarbība novērš salnas – augļos notiekošo oksidācijas procesu ierosinātāju faktoru, tādējādi ļaujot iegūt olīveļļu ar zemu oksidācijas līmeni: K270 ir zemāks par 0,12.

Šo šķirņu olīvu gatavības indeksu nosaka tas, ka olīvu ražu tradicionāli novāc agri un tieši no olīvkoka; tas ļauj iegūt “Aceite Sierra del Moncayo” ar izteiktāku augļainumu, nekā prasīts organoleptisko īpašību aprakstā.

Tā kā augsnes ir sausas ar bāzisku reakciju (pH), nokrišņu ir maz un “Aceite Sierra del Moncayo” olīveļļas iegūšanai izmanto dažādu šķirņu olīvu maisījumu, tad šīs eļļas organoleptiskajām īpašībām raksturīgs augļainums, kas pārsniedz 2,5, bet mandeļu garšas intensitāte ir vismaz 2,5.

Visbeidzot, aprakstītie dabas vides apstākļi rada mitruma un barības vielu nepietiekamību laikā, kad olīvu kultūrai ienākas augļi; tas savukārt dara izteiktākas no tiem iegūtās olīveļļas organoleptiskās īpašības (Civantos y col, 1999) un rada augstu vērtētu un līdzsvarotu rūgtenuma un sīvuma garšu, kas nepārsniedz vairāk par 2 punktiem “Aceites Sierra del Moncayo” augļainuma mediānu.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (3) 5. panta 7. punkts)

http://www.aragon.es/estaticos/GobiernoAragon/Departamentos/AgriculturaGanaderiaMedioAmbiente/AgriculturaGanaderia/Areas/08_Calidad_Agroalimentaria/02_Alimentos_calidad_diferenciada/Pliego_aceite_moncayo_09_12.pdf

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3) Skat. 2. atsauci.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2013.187.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 187

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	56. sējums 2013. gada 29. jūnijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	IESTĀŽU NOLĪGUMI
	Eiropas Centrālā banka
2013/C 187/01	Līgums (2013. gada 21. jūnijs) starp Eiropas Centrālo banku un dalībvalstu, kuru valūta nav euro, nacionālajām centrālajām bankām, kas groza 2006. gada 16. marta Līgumu starp Eiropas Centrālo banku un ārpus euro zonas dalībvalstu centrālajām bankām, ar ko nosaka ekonomikas un monetārās savienības trešā posma valūtas kursa mehānisma darbības procedūras	1

	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2013/C 187/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6942 – PAI Partners/R&R) ( 1 )	5

2013/C 187/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6862 – Vinci/Aeroportos de Portugal) ( 1 )	5

2013/C 187/04	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6848 – Aegon/Santander/Santander Vida/Santander Generales) ( 1 )	6

2013/C 187/05	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6789 – Bertelsmann/Pearson/Penguin Random House) ( 1 )	6

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2013/C 187/06	Padomes Lēmums (2013. gada 24. jūnijs), ar ko ieceļ Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes valdes locekli	7

	Eiropas Komisija
2013/C 187/07	Euro maiņas kurss	8

2013/C 187/08	Komisijas Lēmums (2013. gada 28. jūnijs), ar kuru ieceļ Uzlaboto terapiju komitejas locekļus un viņu aizstājējus, kas pārstāv klīnicistu un pacientu asociācijas ( 1 )	9

2013/C 187/09	Komisijas paziņojums saistībā ar to, kā tiek īstenota Eiropas parlamenta un padomes direktīva 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu (Saskaņoto standartu nosaukumu un numuru publicēšana saskaņā ar Savienības saskaņošanas tiesību aktiem) ( 1 )	10

2013/C 187/10	Komisijas paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm 28 dalībvalstīm, ko piemēro no 2013. gada 1. jūlija(Publicēts saskaņā ar 10. pantu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004 (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.))	12

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Komisija
2013/C 187/11	Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus saistībā ar 2013. gada darba programmām, kas iekļautas 7. pamatprogrammā pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem	13

	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2013/C 187/12	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	14

2013/C 187/13	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	19


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ