ISSN 1977-0952

doi:10.3000/19770952.C_2013.167.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 167

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

56. sējums
2013. gada 13. jūnijs


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

II   Informācija

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2013/C 167/01

Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )

1

2013/C 167/02

Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 2 )

6

2013/C 167/03

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6930 – KKR/SMCP) ( 1 )

7

 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2013/C 167/04

Euro maiņas kurss

8

 

DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA

2013/C 167/05

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), 2. panta 8. punktā minēto robežšķērsošanas vietu saraksta atjauninājums (OV C 316, 28.12.2007., 1. lpp.; OV C 134, 31.5.2008., 16. lpp.; OV C 177, 12.7.2008., 9. lpp.; OV C 200, 6.8.2008., 10. lpp.; OV C 331, 31.12.2008., 13. lpp.; OV C 3, 8.1.2009., 10. lpp.; OV C 37, 14.2.2009., 10. lpp.; OV C 64, 19.3.2009., 20. lpp.; OV C 99, 30.4.2009., 7. lpp.; OV C 229, 23.9.2009., 28. lpp.; OV C 263, 5.11.2009., 22. lpp.; OV C 298, 8.12.2009., 17. lpp.; OV C 74, 24.3.2010., 13. lpp.; OV C 326, 3.12.2010., 17. lpp.; OV C 355, 29.12.2010., 34. lpp.; OV C 22, 22.1.2011., 22. lpp.; OV C 37, 5.2.2011., 12. lpp.; OV C 149, 20.5.2011., 8. lpp.; OV C 190, 30.6.2011., 17. lpp.; OV C 203, 9.7.2011., 14. lpp.; OV C 210, 16.7.2011., 30. lpp.; OV C 271, 14.9.2011., 18. lpp.; OV C 356, 6.12.2011., 12. lpp.; OV C 111, 18.4.2012., 3. lpp.; OV C 183, 23.6.2012., 7. lpp.; OV C 313, 17.10.2012., 11. lpp.; OV C 394, 20.12.2012., 22. lpp.; OV C 51, 22.2.2013., 9. lpp.)

9

 

V   Atzinumi

 

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

 

Eiropas Komisija

2013/C 167/06

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6906 – KKR/Gardner Denver) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )

18

2013/C 167/07

Komisijas paziņojums par kaitējuma apmēra noteikšanu zaudējumu atlīdzināšanas prasībās saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. panta pārkāpumiem ( 1 )

19

 

CITI TIESĪBU AKTI

 

Eiropas Komisija

2013/C 167/08

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

22

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

 

(2)   Dokuments attiecas uz EEZ, izņemot Līguma I pielikumā minētos produktus

LV

 


II Informācija

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

13.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 167/1


Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2013/C 167/01

Lēmuma pieņemšanas datums

2.5.2013.

Atbalsts Nr.

SA.25745 (13/NN)

Dalībvalsts

Vācija

Reģions

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Mutmaßliche staatliche Beihilfe zugunsten des Internetportals http://www.zvg-portal.de

Juridiskais pamats

Zwangsversteigerungsgesetz

Pasākuma veids

Individuālais atbalsts

Land Nordrhein-Westfalen

Mērķis

Citas jomas

Atbalsta veids

Tieša dotācija

Budžets

Gada budžets: EUR 0,12 (miljoni)

Atbalsta intensitāte

Pasākums nav uzskatāms par atbalstu

Atbalsta ilgums

No 11.11.2005.

Tautsaimniecības nozares

Izdevējdarbība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Bundesländer

Cita informācija

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm

Lēmuma pieņemšanas datums

26.9.2012.

Atbalsts Nr.

SA.34208 (12/NN)

Dalībvalsts

Lietuva

Reģions

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Lithuanian Central Credit Union

Juridiskais pamats

Pasākuma veids

Ad hoc atbalstam

Lithuanian Central Credit Union (Cooperative credit institution)

Mērķis

Līdzekļi būtisku tautsaimniecības problēmu risināšanai

Atbalsta veids

Citi līdzdalības veidi pamatkapitālā

Budžets

Kopējais budžets: LTL 6 (miljoni)

Atbalsta intensitāte

32 %

Atbalsta ilgums

19.12.2011.–31.12.2016.

Tautsaimniecības nozares

Cita monetārā starpniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Ministry of Finance of the Republic of Lithuania

Lukiškių g. 2

LT-01512 Vilnius

LIETUVA/LITHUANIA

Cita informācija

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm

Lēmuma pieņemšanas datums

2.4.2013.

Atbalsts Nr.

SA.35565 (13/N)

Dalībvalsts

Apvienotā Karaliste

Reģions

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Amendments to the Renewables Obligation (RO) scheme

Juridiskais pamats

Section 32 of the Electricity Act 1989 (1989 Chapter 29), as amended by Sections 37-40 of the Energy Act 2008 (2008 Chapter 32)

Implemented by the Renewables Obligation Order 2009 (No 785), the Renewables Obligation (Amendment) Order 2010 (No 1107) and the Renewables Obligation (Amendment) Order 2011 (No 984)

A further Renewables Obligation (Amendment) Order will give effect to the proposed changes

Pasākuma veids

Shēma

Mērķis

Vides aizsardzība, nozares attīstība

Atbalsta veids

Citi – summas, ko iekasē no licencētiem piegādātājiem, kuri neiesniedz ROCs (Renewables Obligation Certificates – atjaunojamo enerģijas avotu sertifikāts) kā apliecinājumu savu saistību pilnīgai vai daļējai izpildei, pārdala tiem piegādātājiem, kas iesniedz ROCs kā apliecinājumu savu saistību pilnīgai vai daļējai izpildei.

Budžets

Kopējais budžets: GBP 1 158 (miljoni)

Atbalsta intensitāte

Atbalsta ilgums

Līdz 31.3.2037.

Tautsaimniecības nozares

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Department of Energy and Climate Change

3 Whitehall Place

London

SW1A 2AW

UNITED KINGDOM

Cita informācija

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm

Lēmuma pieņemšanas datums

29.4.2013.

Atbalsts Nr.

SA.36084 (13/N)

Dalībvalsts

Apvienotā Karaliste

Reģions

Northern Ireland

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Renewables Obligation in Northern Ireland

Juridiskais pamats

Section 32 of the Electricity Act 1989, as amended by Energy Act 2004 currently subject to amendment by the Energy Bill 2008

Implemented by Renewables Obligation Order 2006 (No 1004), amended by Renewables Obligation Order 2006 (Amendment) Order 2007 (No 1078)

Pasākuma veids

Shēma

Mērķis

Vides aizsardzība

Atbalsta veids

Citi – summas, ko iekasē no licencētiem piegādātājiem, kuri neiesniedz ROCs (Renewables Obligation Certificates – atjaunojamo enerģijas avotu sertifikāts) kā apliecinājumu savu saistību pilnīgai vai daļējai izpildei, pārdala tiem piegādātājiem, kas iesniedz ROCs kā apliecinājumu savu saistību pilnīgai vai daļējai izpildei.

Budžets

Atbalsta intensitāte

Atbalsta ilgums

Līdz 31.3.2037.

Tautsaimniecības nozares

Visas tautsaimniecības nozares, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Department of Enterprise, Trade and Investment

Netherleigh

Massey Avenue

Belfast

Northern Ireland

BT4 2JP

UNITED KINGDOM

Cita informācija

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm

Lēmuma pieņemšanas datums

6.5.2013.

Atbalsts Nr.

SA.36519 (13/N)

Dalībvalsts

Lietuva

Reģions

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Valstybės pagalba mažoms ir vidutinėms įmonėms restruktūrizuoti (schema) (pratęsimas)

Juridiskais pamats

Lietuvos Respublikos įmonių restruktūrizavimo įstatymas (Žin., 2001, Nr. 31–1012; 2010, Nr. 86–4529);

Lietuvos Respublikos mokesčių administravimo įstatymas (Žin., 2004, Nr. 63–2243).

Žiūrėti informaciją Priede.

Pasākuma veids

Shēma

Mērķis

Grūtībās nonākušu uzņēmumu pārstrukturēšana

Atbalsta veids

Parādu norakstīšana

Budžets

Kopējais budžets: LTL 258 (miljoni)

Atbalsta intensitāte

100 %

Atbalsta ilgums

2.7.2013.–31.12.2015.

Tautsaimniecības nozares

Visas tautsaimniecības nozares, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Modestas Kaseliauskas

Antanas Šipavičius

Valstybinė mokesčių inspekcija prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos

Vasario 16-osios g. 15

LT-01514 Vilnius

LIETUVA/LITHUANIA

Valstybinio socialinio draudimo fondo valdyba prie Socialinės apsaugos ir darbo ministerijos

Konstitucijos pr. 12

LT-09308 Vilnius

LIETUVA/LITHUANIA

Mindaugas Sinkevičius

Muitinės departamentas prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos

A. Jakšto g. 1/25

LT-01105 Vilnius

LIETUVA/LITHUANIA

Cita informācija

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm


13.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 167/6


Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ, izņemot Līguma I pielikumā minētos produktus)

2013/C 167/02

Lēmuma pieņemšanas datums

15.5.2013.

Atbalsts Nr.

SA.36009 (13/N)

Dalībvalsts

Francija

Reģions

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Aide à la cessation d'activité laitière

Juridiskais pamats

articles D. 654-88-1 à D. 654-88-8 du code rural et de la pêche maritime

arrêté du 26 août 2010 relatif à l’octroi d’une indemnité à l’abandon total ou partiel de la production laitière et à la mise en œuvre d’un dispositif spécifique de transfert de quotas laitiers pour les campagnes 2010-2011 à 2013-2014

arrêté du 30 mars 2011 modifiant l'arrêté du 26 août 2010 relatif à l’octroi d’une indemnité à l’abandon total ou partiel de la production laitière et à la mise en œuvre d’un dispositif spécifique de transfert de quotas laitiers pour les campagnes 2010-2011 à 2013-2014

Pasākuma veids

Shēma

Mērķis

Ražošanas jaudas samazināšana

Atbalsta veids

Tieša dotācija

Budžets

 

Kopējais budžets: EUR 40 (miljoni)

 

Gada budžets: EUR 40 (miljoni)

Atbalsta intensitāte

Pasākums nav uzskatāms par atbalstu

Atbalsta ilgums

Lidz 31.3.2014.

Tautsaimniecības nozares

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Ministère de l'agriculture, de l'agroalimentaire et de la forêt

3 rue Barbet de Jouy

75349 Paris 07 SP

FRANCE

Cita informācija

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm


13.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 167/7


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta COMP/M.6930 – KKR/SMCP)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2013/C 167/03

Komisija 2013. gada 7. jūnijā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar kopējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32013M6930. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.


IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

13.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 167/8


Euro maiņas kurss (1)

2013. gada 12. jūnijs

2013/C 167/04

1 euro =


 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

1,3277

JPY

Japānas jena

128,30

DKK

Dānijas krona

7,4571

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,84825

SEK

Zviedrijas krona

8,6808

CHF

Šveices franks

1,2323

ISK

Islandes krona

 

NOK

Norvēģijas krona

7,6650

BGN

Bulgārijas leva

1,9558

CZK

Čehijas krona

25,660

HUF

Ungārijas forints

296,40

LTL

Lietuvas lits

3,4528

LVL

Latvijas lats

0,7019

PLN

Polijas zlots

4,2532

RON

Rumānijas leja

4,4910

TRY

Turcijas lira

2,4906

AUD

Austrālijas dolārs

1,3927

CAD

Kanādas dolārs

1,3489

HKD

Hongkongas dolārs

10,3095

NZD

Jaunzēlandes dolārs

1,6604

SGD

Singapūras dolārs

1,6672

KRW

Dienvidkorejas vona

1 498,19

ZAR

Dienvidāfrikas rands

13,2994

CNY

Ķīnas juaņa renminbi

8,1434

HRK

Horvātijas kuna

7,4705

IDR

Indonēzijas rūpija

13 090,63

MYR

Malaizijas ringits

4,1577

PHP

Filipīnu peso

57,140

RUB

Krievijas rublis

42,8380

THB

Taizemes bāts

41,106

BRL

Brazīlijas reāls

2,8243

MXN

Meksikas peso

16,9295

INR

Indijas rūpija

76,7610


(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.


DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA

13.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 167/9


Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), 2. panta 8. punktā minēto robežšķērsošanas vietu saraksta atjauninājums (OV C 316, 28.12.2007., 1. lpp.; OV C 134, 31.5.2008., 16. lpp.; OV C 177, 12.7.2008., 9. lpp.; OV C 200, 6.8.2008., 10. lpp.; OV C 331, 31.12.2008., 13. lpp.; OV C 3, 8.1.2009., 10. lpp.; OV C 37, 14.2.2009., 10. lpp.; OV C 64, 19.3.2009., 20. lpp.; OV C 99, 30.4.2009., 7. lpp.; OV C 229, 23.9.2009., 28. lpp.; OV C 263, 5.11.2009., 22. lpp.; OV C 298, 8.12.2009., 17. lpp.; OV C 74, 24.3.2010., 13. lpp.; OV C 326, 3.12.2010., 17. lpp.; OV C 355, 29.12.2010., 34. lpp.; OV C 22, 22.1.2011., 22. lpp.; OV C 37, 5.2.2011., 12. lpp.; OV C 149, 20.5.2011., 8. lpp.; OV C 190, 30.6.2011., 17. lpp.; OV C 203, 9.7.2011., 14. lpp.; OV C 210, 16.7.2011., 30. lpp.; OV C 271, 14.9.2011., 18. lpp.; OV C 356, 6.12.2011., 12. lpp.; OV C 111, 18.4.2012., 3. lpp.; OV C 183, 23.6.2012., 7. lpp.; OV C 313, 17.10.2012., 11. lpp.; OV C 394, 20.12.2012., 22. lpp.; OV C 51, 22.2.2013., 9. lpp.)

2013/C 167/05

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulas (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), 2. panta 8. punktā minēto robežšķērsošanas vietu saraksta publicēšana pamatojas uz informāciju, ko dalībvalstis paziņo Komisijai saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 34. pantu.

Papildus publikācijai Oficiālajā Vēstnesī regulārs atjauninājums ir pieejams Iekšlietu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē.

FRANCIJA

OV C 316, 28.12.2007. publicētās informācijas grozījumi

ROBEŽŠĶĒRSOŠANAS VIETU SARAKSTS

Gaisa robežas

1.

Abbeville

2.

Agen-la Garenne

3.

Ajaccio-Campo dell'Oro

4.

Albert-Bray

5.

Amiens-Glisy

6.

Angers-Marcé

7.

Angoulême-Brie-Champniers

8.

Annecy-Methet

9.

Annemasse

10.

Auxerre-Branches

11.

Avignon-Caumont

12.

Bâle-Mulhouse

13.

Bastia-Poretta

14.

Beauvais-Tillé

15.

Bergerac-Roumanière

16.

Besançon-la Vèze

17.

Béziers-Vias

18.

Biarritz-Bayonne-Anglet

19.

Bordeaux-Mérignac

20.

Brest-Guipavas

21.

Brive-Souillac

22.

Caen-Carpiquet

23.

Calais-Dunkerque

24.

Calvi-Sainte-Catherine

25.

Cannes-Mandelieu

26.

Carcassonne-Salvaza

27.

Châlons-Vatry

28.

Chambéry-Aix-les-Bains

29.

Châteauroux-Déols

30.

Cherbourg-Mauperthus

31.

Clermont-Ferrand-Aulnat

32.

Colmar-Houssen

33.

Deauville-Saint-Gatien

34.

Dijon-Longvic

35.

Dinard-Pleurtuit

36.

Dôle-Tavaux

37.

Epinal-Mirecourt

38.

Figari-Sud Corse

39.

Grenoble-Saint-Geoirs

40.

Hyères-le Palivestre

41.

Issy-les-Moulineaux

42.

La Môle

43.

Lannion

44.

La Rochelle-Laleu

45.

Laval-Entrammes

46.

Le Castelet

47.

Le Havre-Octeville

48.

Le Mans-Arnage

49.

Le Touquet-Paris-Plage

50.

Lille-Lesquin

51.

Limoges-Bellegarde

52.

Lognes-Emerainville

53.

Lorient-Lann-Bihoué

54.

Lyon-Bron

55.

Lyon-Saint-Exupéry

56.

Marseille-Provence

57.

Metz-Nancy-Lorraine

58.

Monaco-Héliport

59.

Montbéliard-Courcelles

60.

Montpellier-Méditérranée

61.

Nantes-Atlantique

62.

Nevers-Fourchambault

63.

Nice-Côte d'Azur

64.

Nîmes-Garons

65.

Orléans-Bricy

66.

Orléans-Saint-Denis-de-l'Hôtel

67.

Paris-Charles de Gaulle

68.

Paris-le Bourget

69.

Paris-Orly

70.

Pau-Pyrénées

71.

Perpignan-Rivesaltes

72.

Poitiers-Biard

73.

Pontoise-Cormeilles-en-Vexin, uz laiku:

no 2013. gada 12. līdz 16. jūnijam no plkst. 12.00 līdz 16.00,

no 2013. gada 17. līdz 20. jūnijam no plkst. 12.00 līdz 18.00,

no 2013. gada 21. līdz 23. jūnijam no plkst. 11.00 līdz 19.00.

74.

Quimper-Cornouailles, pagaidu kārtībā no 2013. gada 30. maija līdz 8. septembrim.

75.

Rennes Saint-Jacques

76.

Rodez-Marcillac

77.

Rouen-Vallée de Seine

78.

Saint-Brieuc-Armor

79.

Saint-Étienne-Bouthéon

80.

Saint-Nazaire-Montoir

81.

Strasbourg-Entzheim

82.

Tarbes-Ossun-Lourdes

83.

Toulouse-Blagnac

84.

Tours-Saint-Symphorien

85.

Troyes-Barberey

86.

Vichy-Charmeil

Jūras robežas

1.

Ajaccio

2.

Bastia

3.

Bayonne

4.

Bonifacio

5.

Bordeaux

6.

Boulogne

7.

Brest

8.

Caen-Ouistreham

9.

Calais

10.

Calvi

11.

Cannes-Vieux Port

12.

Carteret

13.

Cherbourg

14.

Dieppe

15.

Douvres

16.

Dunkerque

17.

Granville

18.

Honfleur

19.

La Rochelle-La Pallice

20.

Le Havre

21.

Les Sables-d'Olonne-Port

22.

L'Ile-Rousse

23.

Lorient

24.

Marseille

25.

Monaco-Port de la Condamine

26.

Nantes-Saint-Nazaire

27.

Nice

28.

Port-de-Bouc-Fos/Port-Saint-Louis

29.

Port-la-Nouvelle

30.

Porto-Vecchio

31.

Port-Vendres

32.

Roscoff

33.

Rouen

34.

Saint-Brieuc (maritime)

35.

Saint-Malo

36.

Sète

37.

Toulon

Sauszemes robežas

Ar Apvienoto Karalisti:

(Noteiktās pārejas pāri kanālam)

1.

Gare d’Ashford International

2.

Gare d'Avignon-Centre

3.

Cheriton/Coquelles

4.

Gare de Chessy-Marne-la-Vallée

5.

Gare de Fréthun

6.

Gare de Lille-Europe

7.

Gare de Paris-Nord

8.

Gare de St-Pancras International

9.

Gare d’Ebbsfleet International

Ar Andoru

1.

Pas de la Case-Porta

ITĀLIJA

OV C 316, 28.12.2007. publicētās informācijas grozījumi

ROBEŽŠĶĒRSOŠANAS VIETU SARAKSTS

Gaisa robežas

1.

Alghero (SS)

Polizia di Stato

2.

Ancona

Polizia di Stato

3.

Aosta

Polizia di Stato

4.

Bari

Polizia di Stato

5.

Bergamo

Polizia di Stato

6.

Biella

Polizia di Stato

7.

Bologna

Polizia di Stato

8.

Bolzano

Polizia di Stato

9.

Brescia

Polizia di Stato

10.

Brindisi

Polizia di Stato

11.

Cagliari

Polizia di Stato

12.

Catania

Polizia di Stato

13.

Comiso (RG)

Polizia di Stato

14.

Crotone

Polizia di Stato

15.

Cuneo Levaldigi (CN)

Polizia di Stato

16.

Fano (PU)

Polizia di Stato

17.

Firenze

Polizia di Stato

18.

Foggia

Polizia di Stato

19.

Forlì

Polizia di Stato

20.

Genova

Polizia di Stato

21.

Grosseto

Polizia di Stato

22.

Lamezia Terme (CZ)

Polizia di Stato

23.

Lampedusa (AG)

Carabinieri

24.

Lecce

Polizia di Stato

25.

Marina di Campo (LI)

Carabinieri

26.

Milano Linate

Polizia di Stato

27.

Napoli

Polizia di Stato

28.

Novi Ligure

Carabinieri

29.

Olbia (SS)

Polizia di Stato

30.

Oristano

Polizia di Stato

31.

Palermo

Polizia di Stato

32.

Pantelleria (TP)

Carabinieri

33.

Parma

Polizia di Stato

34.

Perugia

Polizia di Stato

35.

Pescara

Polizia di Stato

36.

Pisa

Polizia di Stato

37.

Pontecagnano (SA)

Polizia di Stato

38.

Reggio di Calabria

Polizia di Stato

39.

Rimini

Polizia di Stato

40.

Roma Ciampino

Polizia di Stato

41.

Roma Fiumicino

Polizia di Stato

42.

Roma Urbe

Polizia di Stato

43.

Ronchi dei Legionari (GO)

Polizia di Stato

44.

Siena

Polizia di Stato

45.

Taranto-Grottaglie

Polizia di Stato

46.

Torino

Polizia di Stato

47.

Trapani

Polizia di Stato

48.

Tortoli (NU)

Polizia di Stato

49.

Treviso

Polizia di Stato

50.

Varese Malpensa

Polizia di Stato

51.

Venezia

Polizia di Stato

52.

Verona

Polizia di Stato

53.

Villanova d'Albenga (SV)

Carabinieri

Jūras robežas

1.

Alassio (SV)

Polizia di Stato

2.

Alghero (SS)

Polizia di Stato

3.

Ancona

Polizia di Stato

4.

Anzio — Nettuno (RM)

Polizia di Stato

5.

Augusta (SR)

Polizia di Stato

6.

Bacoli (NA)

Carabinieri

7.

Bari

Polizia di Stato

8.

Barletta (BA)

Polizia di Stato

9.

Brindisi

Polizia di Stato

10.

Cagliari

Polizia di Stato

11.

Campo nell'Elba (LI)

Carabinieri

12.

Caorle (VE)

Carabinieri

13.

Capraia Isola (LI)

Carabinieri

14.

Capri (NA)

Polizia di Stato

15.

Carbonia (CA)

Polizia di Stato

16.

Castellammare di Stabia (NA)

Polizia di Stato

17.

Castellammare del Golfo (TP)

Polizia di Stato

18.

Catania

Polizia di Stato

19.

Cesenatico

Polizia di Stato

20.

Chioggia (VE)

Polizia di Stato

21.

Civitanova Marche (MC)

Polizia di Stato

22.

Civitavecchia (RM)

Polizia di Stato

23.

Corigliano Calabro (CS)

Polizia di Stato

24.

Crotone

Polizia di Stato

25.

Duino Aurisina (TS)

Polizia di Stato

26.

Finale Ligure (SV)

Carabinieri

27.

Fiumicino (RM)

Polizia di Stato

28.

Formia (LT)

Polizia di Stato

29.

Gaeta (LT)

Polizia di Stato

30.

Gallipoli (LE)

Polizia di Stato

31.

Gela (CL)

Polizia di Stato

32.

Genova

Polizia di Stato

33.

Gioia Tauro (RC)

Polizia di Stato

34.

Giulianova (TE)

Polizia di Stato

35.

Grado (GO)

Carabinieri

36.

Ischia (NA)

Polizia di Stato

37.

La Maddalena (SS)

Carabinieri

38.

La Spezia

Polizia di Stato

39.

Lampedusa (AG)

Carabinieri

40.

Lerici (SP)

Carabinieri

41.

Levanto (SP)

Carabinieri

42.

Licata (AG)

Polizia di Stato

43.

Lignano Sabbiadoro (VE)

Carabinieri

44.

Lipari (ME)

Carabinieri

45.

Livorno

Polizia di Stato

46.

Loano (SV)

Carabinieri

47.

Manfredonia (FG)

Polizia di Stato

48.

Marciana Marina (LI)

Carabinieri

49.

Marina di Carrara (MS)

Polizia di Stato

50.

Marsala (TP)

Polizia di Stato

51.

Mazara del Vallo (TP)

Polizia di Stato

52.

Messina

Polizia di Stato

53.

Milazzo (ME)

Polizia di Stato

54.

Molfetta (BA)

Carabinieri

55.

Monopoli (BA)

Polizia di Stato

56.

Muggia (TS)

Polizia di Stato

57.

Napoli

Polizia di Stato

58.

Olbia (SS)

Polizia di Stato

59.

Oneglia (IM)

Polizia di Stato

60.

Oristano

Polizia di Stato

61.

Ortona (CH)

Carabinieri

62.

Ostia (RM)

Polizia di Stato

63.

Otranto (LE)

Polizia di Stato

64.

Palau (SS)

Polizia di Stato

65.

Palermo

Polizia di Stato

66.

Pantelleria (TP)

Carabinieri

67.

Pesaro

Polizia di Stato

68.

Pescara

Polizia di Stato

69.

Piombino (LI)

Polizia di Stato

70.

Porto Azzurro (LI)

Carabinieri

71.

Porto Cervo (SS)

Polizia di Stato

72.

Porto Empedocle (AG)

Polizia di Stato

73.

Porto Ferraio (LI)

Polizia di Stato

74.

Porto Nogaro (UD)

Carabinieri

75.

Porto Tolle (RO)

Polizia di Stato

76.

Porto Torres (SS)

Polizia di Stato

77.

Porto Venere (SV)

Carabinieri

78.

Portofino (GE)

Carabinieri

79.

Pozzallo (RG)

Carabinieri

80.

Pozzuoli (NA)

Polizia di Stato

81.

Rapallo (GE)

Polizia di Stato

82.

Ravenna

Polizia di Stato

83.

Reggio di Calabria

Polizia di Stato

84.

Rimini

Polizia di Stato

85.

Rio Marina (LI)

Carabinieri

86.

Riposto (CT)

Carabinieri

87.

Ronchi dei Legionari — Monfalcone (GO)

Polizia di Stato

88.

Santa Margherita Ligure (GE)

Carabinieri

89.

Sanremo (IM)

Polizia di Stato

90.

Santa Maria di Leuca (LE)

Polizia di Stato

91.

Santa Teresa di Gallura (SS)

Polizia di Stato

92.

San Benedetto del Tronto (AP)

Polizia di Stato

93.

Salerno

Polizia di Stato

94.

Savona

Polizia di Stato

95.

Siracusa

Polizia di Stato

96.

Sorrento (NA)

Polizia di Stato

97.

Taormina (ME)

Polizia di Stato

98.

Taranto

Polizia di Stato

99.

Termini Imerese (PA)

Polizia di Stato

100.

Termoli (CB)

Polizia di Stato

101.

Terracina (LT)

Polizia di Stato

102.

Torre Annunziata (NA)

Polizia di Stato

103.

Tortolì (NU)

Polizia di Stato

104.

Torviscosa (UD)

Carabinieri

105.

Trani (BA)

Polizia di Stato

106.

Trapani

Polizia di Stato

107.

Trieste

Polizia di Stato

108.

Varazze (SV)

Carabinieri

109.

Vasto (CH)

Polizia di Stato

110.

Venezia

Polizia di Stato

111.

Viareggio (LU)

Polizia di Stato

112.

Vibo Valentia Marina (VV)

Polizia di Stato


V Atzinumi

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

Eiropas Komisija

13.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 167/18


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.6906 – KKR/Gardner Denver)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2013/C 167/06

1.

Komisija 2013. gada 4. jūnijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (1), kuras rezultātā uzņēmums KKR & Co. L.P. (“KKR”, ASV) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē iegūst pilnīgu kontroli pār uzņēmumu Gardner Denver, Inc. (“GDI”, ASV), iegādājoties vērtspapīrus.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

uzņēmums KKR: alternatīvo aktīvu pārvaldīšanas plaša klāsta pakalpojumi valsts un privātiem tirgus ieguldītājiem un kapitāla tirgus risinājumi kompānijām, to portfeļa uzņēmumiem un klientiem,

uzņēmums GDI: rūpniecisko kompresoru, ventilatoru, sūkņu, iekraušanas sviru un degvielas uzpildīšanas sistēmu izgatavošana un pārdošana.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6906 – KKR/Gardner Denver uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“EK Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp. (“Paziņojums par vienkāršotu procedūru”).


13.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 167/19


Komisijas paziņojums par kaitējuma apmēra noteikšanu zaudējumu atlīdzināšanas prasībās saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. panta pārkāpumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2013/C 167/07

1.   ATLĪDZĪBA KONKURENCES TIESĪBU PĀRKĀPUMOS CIETUŠAJĀM PERSONĀM – JAUTĀJUMS PAR RADĪTĀ KAITĒJUMA APMĒRA NOTEIKŠANU

1.

Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 101. un 102. panta (“ES konkurences noteikumi”) pārkāpumi rada būtisku kaitējumu ekonomikai un traucē iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Lai novērstu šādu kaitējumu, Komisija ir pilnvarota uzlikt sodus uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām, kas pārkāpj ES konkurences noteikumus (1). Komisijas piemērotajiem sodiem ir preventīvs mērķis, t. i., sodīt attiecīgos uzņēmumus (konkrēta preventīvā iedarbība) un atturēt citus uzņēmumus sākt vai turpināt tādu rīcību, ar kuru tiek pārkāpts LESD 101. vai 102. pants (vispārēja preventīvā iedarbība) (2).

2.

Turklāt LESD 101. un 102. panta pārkāpumi rada lielu kaitējumu patērētājiem un uzņēmumiem. Ikvienam, kas ir cietis kaitējumu ES konkurences noteikumu pārkāpuma dēļ, ir tiesības uz atlīdzību. To garantē ES tiesības, kā to daudzkārt uzsvērusi Tiesa (3). Ja sodiem ir preventīvs mērķis, tad zaudējumu atlīdzināšanas prasību mērķis ir kompensēt kaitējumu, ko radījis pārkāpums. Nodrošinot patērētājiem un uzņēmumiem efektīvāku tiesisko aizsardzību zaudējumu atlīdzināšanas jomā, automātiski būtu pozitīva iedarbība arī saistībā ar atturēšanu no iespējamiem turpmākiem pārkāpumiem un noteikumu labāku ievērošanu (4).

3.

Zaudējumu atlīdzināšanas prasībās tiesām un pusēm būtiskas grūtības rada tas, kā noteikt radītā kaitējuma apmēru. Šā apmēra noteikšanā pamatojas uz to, ka salīdzina prasītāju faktisko situāciju ar to, kādā tie būtu, ja pārkāpums nebūtu izdarīts. Hipotētiskajos novērtējumos par to, kā pārkāpuma neizdarīšanas gadījumā būtu attīstījušies tirgus apstākļi un tirgus dalībnieku mijiedarbība, bieži rodas sarežģīti un specifiski ekonomikas un konkurences tiesību jautājumi. Tiesām un pusēm arvien biežāk nākas saskarties ar šiem jautājumiem un izvēlēties to risināšanai pieejamās metodes un paņēmienus.

2.   ES TIESĪBU NORMU UN PRINCIPU MIJIEDARBĪBA AR VALSTU TIESĪBĀM

2.1.    Acquis communautaire

4.

LESD 101. un 102. pants ir sabiedriskās kārtības normas (5) un ir ļoti būtiski iekšējā tirgus darbībai, attiecībā uz ko ir paredzēta sistēma konkurences kropļojumu novēršanai (6). Šie Līguma noteikumi rada tiesības un pienākumus visām personām – gan uzņēmumiem, gan patērētājiem. Šīs tiesības ir daļa no personu juridisko tiesību kopuma (7) un ir aizsargātas saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (8). Valstu tiesām saskaņā ar ES tiesību normām ir pienākums nodrošināt šo tiesību un pienākumu pilnīgu un efektīvu aizsardzību ikvienā to tiesvedībā.

5.

ES tiesību aktos garantēto tiesību vidū ir tiesības uz atlīdzību par kaitējumu LESD 101. vai 102. panta pārkāpuma dēļ – ja cietušajām personām nebūtu iespējams pieprasīt atlīdzināt zaudējumus, ko radījis šo noteikumu pārkāpums, būtu apdraudēta ES konkurences noteikumu pilnvērtīga iedarbība. Jebkurš var prasīt atlīdzību par nodarīto kaitējumu, ja pastāv cēloņsakarība starp šo kaitējumu un ES konkurences noteikumos aizliegto nolīgumu vai darbību (9).

6.

Atlīdzināt nodarīto kaitējumu nozīmē nodrošināt cietušajām personām tādus apstākļus, kādos tās būtu bijušas, ja LESD 101. vai 102. panta pārkāpums nebūtu noticis. Tādējādi personām, kuras cietušas tieši piemērojamu ES noteikumu pārkāpuma dēļ, būtu jāatlīdzina tām radīto zaudējumu pilna reālā vērtība: tiesības uz pilnu atlīdzību, kas ietver faktiskos zaudējumus (damnum emergens), kā arī atlīdzību par pārkāpuma dēļ negūto peļņu (lucrum cessans) (10), un tiesības uz procentiem par laiku no dienas, kad zaudējumi radušies (11).

7.

Tā kā nav tādu ES noteikumu, kuri regulētu zaudējumu atlīdzināšanas prasības par LESD 101. vai 102. panta pārkāpumiem, katras dalībvalsts tiesību sistēmas ziņā ir paredzēt konkrētos noteikumus, lai regulētu ES tiesību aktos paredzēto tiesību uz atlīdzību īstenošanu. Tomēr ar šādiem noteikumiem nedrīkst ES tiesību aktos paredzēto tiesību īstenošanu padarīt pārmērīgi apgrūtinātu vai praktiski neiespējamu (efektivitātes princips). Tāpat šie noteikumi nedrīkst būt mazāk labvēlīgi par noteikumiem, kas attiecas uz zaudējumu atlīdzināšanas prasībām par pārkāpumiem saistībā ar līdzīgām tiesībām, ko paredz valsts tiesību akti (līdzvērtības princips) (12).

2.2.   Valstu tiesības un to mijiedarbība ar ES tiesību principiem

8.

Kaitējuma apmēra noteikšanā, ciktāl šajā jomā nav ES tiesību noteikumu, dalībvalstu tiesību normas ir tās, kuras nosaka attiecīgo pierādījumu standartu un nepieciešamo precizitātes pakāpi, lai pierādītu nodarītā kaitējuma apmēru. Valsts tiesību normas paredz arī pierādīšanas pienākuma un attiecīgo pienākumu noteikšanu pusēm saistībā ar faktu iesniegšanu tiesā. Valstu tiesībās var būt paredzēts, ka tad, ja prasītājs ir pierādījis noteiktu faktoru kopumu, pierādīšanas pienākums pāriet uz atbildētāju, un var būt paredzēti vienkāršoti aprēķina noteikumi un atspēkojami vai neatspēkojami pieņēmumi. Turklāt valstu tiesību akti nosaka, kādā mērā un kādā veidā tiesas ir pilnvarotas noteikt kaitējuma apmēru, pamatojoties uz aptuvenām precīzākajām aplēsēm, vai izmantot taisnīguma apsvērumus. Visiem šiem valstu noteikumiem un kārtībai par kaitējuma apmēra noteikšanu būtu jābūt noteiktiem un konkrētajās lietās piemērotiem tā, lai personas, kuras cietušas ES konkurences tiesību pārkāpumu dēļ, varētu bez pārmērīgiem sarežģījumiem saņemt pilnu atlīdzību par radīto kaitējumu, un tie nekādā gadījumā nedrīkst būt mazāk efektīvi kā līdzīgās prasībās saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

9.

No efektivitātes principa izriet, ka piemērojamajām valstu tiesību normām un to interpretācijai būtu jāatspoguļo grūtības un ierobežojumi, kas raksturīgi kaitējuma apmēra noteikšanai konkurences lietās. Lai noteiktu šā kaitējuma apmēru, cietušās personas faktiskais stāvoklis jāsalīdzina ar stāvokli, kādā tā būtu bijusi, ja pārkāpums nebūtu noticis. Šī situācija reāli nav novērojama – nav iespējams precīzi noteikt, kā tirgus apstākļi un tirgus dalībnieku mijiedarbība būtu attīstījušies, ja pārkāpums nebūtu noticis. Vienīgais, kas ir iespējams, ir noteikt scenāriju, kāds varētu būt bijis, ja pārkāpuma nebūtu. Kaitējuma apmēra noteikšanai konkurences lietās, ņemot vērā tā specifiskās pazīmes, vienmēr ir bijuši raksturīgi būtiski ierobežojumi attiecībā uz paredzamo noteiktības un precizitātes pakāpi. Dažkārt ir iespējamas tikai aptuvenas aplēses (13).

3.   NORĀDES PAR KAITĒJUMA APMĒRA NOTEIKŠANU

10.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijas dienesti ir sagatavojuši Praktiskās norādes kaitējuma apmēra noteikšanai zaudējumu atlīdzināšanas prasībās saistībā ar LESD 101. un 102. panta pārkāpumiem (“praktiskās norādes”).

11.

Praktisko norāžu mērķis ir palīdzēt valstu tiesām un zaudējumu atlīdzināšanas prasībās iesaistītajām personām, plašāk izplatot informāciju par ES konkurences noteikumu pārkāpumu radītā kaitējuma apmēra noteikšanu. Tāpēc norādēs dots ieskats par dažādiem pret konkurenci vērstās rīcības radītā kaitējuma tipiskākajiem veidiem un ir sniegta informācija par šā kaitējuma apmēra noteikšanai pieejamajām metodēm un paņēmieniem. Šo informāciju izplatot plašāk, palielināsies zaudējumu atlīdzināšanas prasību efektivitāte, turklāt tas veicinātu šo prasību iznākuma paredzamību, tādējādi visām iesaistītajām personām palielinot juridisko noteiktību. Praktiskās norādes var arī palīdzēt pusēm rast vienprātīgu risinājumu to strīdos neatkarīgi no tā, vai tie tiek risināti tiesvedības vai strīdu izšķiršanas alternatīvo mehānismu ietvaros.

12.

Praktiskajām norādēm ir tikai informatīvs raksturs – tās nav saistošas ne valstu tiesām, ne lietas pusēm. Līdz ar to tās nemaina dalībvalstu tiesību normas par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām un neietekmē dalībvalstu un juridisko vai fizisko personu tiesības un pienākumus saskaņā ar ES tiesībām.

13.

Praktiskās norādes jo īpaši nebūtu uztveramas kā pierādījumu standarta paaugstināšana vai pazemināšana vai to faktu detalizētības pakāpes paaugstināšana vai pazemināšana, kas jāiesniedz personām saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību sistēmām. Tās nav arī uzskatāmas par centieniem ietekmēt dalībvalstu noteikumus un praksi saistībā ar pierādīšanas pienākumu. Valstu tiesas savu tiesību sistēmu robežās bieži ir izmantojušas pragmatiskas pieejas piešķiramās zaudējumu atlīdzības apmēra noteikšanā, cita starpā izmantojot pieņēmumus, pierādīšanas pienākuma pāreju vai tiesas pilnvaras veikt aptuvenas precīzākās aplēses. Praktisko norāžu mērķis ir sniegt informāciju, ko iespējams izmantot valstu tiesību normu un prakses ietvaros, nevis to vietā. Tādējādi atkarībā no piemērojamajiem noteikumiem un konkrētās lietas īpašajiem apstākļiem var būt pilnībā pietiekami, ja puses sniedz tādus faktus un pierādījumus attiecībā uz zaudējumu apmēru, kas nav tik detalizēti kā tie, ko prasītu atsevišķas praktiskajās norādēs minētās metodes un paņēmieni.

14.

Praktiskajās norādēs ir skaidrotas konkurences jomā radītā kaitējuma apmēra noteikšanai izmantojamo metožu un paņēmienu īpašās iezīmes, tostarp to priekšrocības un trūkumi. Tas, kurš kaitējuma apmēra noteikšanas paņēmiens ir uzskatāms par piemērotāko attiecīgās lietas konkrētajos apstākļos, ir nosakāms saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem. Līdzās pierādījumu standartam un pierādīšanas pienākumam, ko paredz piemērojamās tiesību normas, ir būtiski tādi apsvērumi kā datu pieejamība, saistītās izmaksas un laika patēriņš un to samērīgums salīdzinājumā ar attiecīgās zaudējumu prasības vērtību.

15.

Praktiskajās norādēs arī sniegti un skaidroti vairāki praktiski piemēri. Ar tiem ilustrēts, kādas sekas parasti rada ES konkurences noteikumu pārkāpumi un kā kaitējuma apmēra noteikšanai izmantojamās metodes un paņēmienus piemērot praksē.

16.

Ekonomikas atziņas par konkurences pārkāpumu radīto kaitējumu un metodes un paņēmieni šā kaitējuma apmēra noteikšanai laika gaitā var attīstīties līdz ar teorētiskajiem un empīriskajiem pētījumiem un tiesu praksi šajā jomā. Tāpēc praktiskās norādes nav uztveramas kā pieejamo atziņu, metožu un paņēmienu visaptverošs vai galīgs pārskats.


(1)  Skatīt 23. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā, OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp. No 2009. gada 1. decembra EK līguma 81. un 82. pants kļuva par attiecīgi LESD 101. un 102. pantu. Šo noteikumu būtība nemainījās.

(2)  Komisijas Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, OV C 210, 1.9.2006., 2. lpp., 4. punkts.

(3)  Spriedums lietā C-453/99 Courage un Crehan, 2001, Recueil, I-6297. lpp., spriedums apvienotajās lietās no C-295/04 līdz C-298/04 Manfredi, 2006, Krājums, I-6619. lpp., spriedums lietā C-360/09 Pfleiderer, 2011, Krājums, I-5161. lpp., un spriedums lietā C-199/11 Eiropas Kopiena / Otis NV un citi, 2012, Krājumā vēl nav publicēts.

(4)  Spriedums lietā C-453/99 Courage un Crehan, 2001, Recueil, I-6297. lpp., 27. punkts, spriedums apvienotajās lietās no C-295/04 līdz C-298/04 Manfredi, 2006, Krājums, I-6619. lpp., 91. punkts.

(5)  Spriedums apvienotajās lietās no C-295/04 līdz C-298/04 Manfredi, 2006, Krājums, I-6619. lpp., 31. punkts.

(6)  Līguma par Eiropas Savienību 27. protokols par iekšējo tirgu un konkurenci.

(7)  Skatīt spriedumu lietā C-453/99 Courage un Crehan, 2001, Recueil, I-6297. lpp., 19. un 23. punkts, un spriedumu apvienotajās lietās no C-295/04 līdz C-298/04 Manfredi, 2006, Krājums, I-6619. lpp., 39. punkts.

(8)  Skatīt hartas 17. pantu par personu īpašuma aizsardzību; hartas 47. pantā ir noteiktas tiesības uz tiesību efektīvu aizsardzību, ja pārkāptas Savienības tiesību aktos garantētās tiesības.

(9)  Spriedums lietā C-360/09 Pfleiderer, 2011, Krājums, I-5161. lpp., 28. punkts, un spriedums lietā C-199/11 Eiropas Kopiena / Otis NV un citi, 2012, Krājumā vēl nav publicēts, 43. punkts.

(10)  Spriedums apvienotajās lietās no C-295/04 līdz C-298/04 Manfredi, 2006, Krājums, I-6619. lpp., 95.–96. punkts, un spriedums apvienotajās lietās C-46/93 un C-48/93 Brasserie du Pêcheur un Factortame, 1996, Recueil, I-1029. lpp., 87. lpp.

(11)  Skatīt spriedumu apvienotajās lietās no C-295/04 līdz C-298/04 Manfredi, 2006, Krājums, I-6619. lpp., 97. punkts, kurā atsaucas uz 31. punktu spriedumā lietā C-271/91 Marshall, 1993, Recueil, I-4367. lpp.

(12)  Spriedums lietā C-453/99 Courage un Crehan, 2001, Recueil, I-6297. lpp., 29. punkts, un spriedums apvienotajās lietās no C-295/04 līdz C-298/04 Manfredi, 2006, Krājums, I-6619. lpp., 62. punkts.

(13)  Šādas hipotētiskas situācijas izvērtēšanas robežas ir atzinusi arī Tiesa negūtās peļņas apmēra noteikšanas kontekstā prasībā pret Eiropas Kopienu, skatīt spriedumu apvienotajās lietās C-104/89 un C-37/90 Mulder un citi / Padome, 2000, Recueil, I-203. lpp., 79. punkts.


CITI TIESĪBU AKTI

Eiropas Komisija

13.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 167/22


Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

2013/C 167/08

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību  (2)

“ΤΟΜΑΤΑΚΙ ΣΑΝΤΟΡΙΝΗΣ” (“TOMATAKI SANTORINIS”)

EK Nr.: EL-PDO-0005-0888-26.08.2011

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1.   Nosaukums

“Τοματάκι Σαντορίνης” (“Tomataki Santorinis”)

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Grieķija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.6. grupa.

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

“Tomataki Santorinis” ir svaigi augļi, kas izaudzēti no nakteņu (Solanaceae) dzimtas Lycopersicon esculentum Mill. sugas vietējā ekotipa augiem. Šie tomāti ir nelieli, augu veģetācijas periods ilgst vidēji 80–90 dienas. “Tomataki Santorinis” ir apaļa, viegli saplacināta augļu forma (vertikālā diametra attiecība pret horizontālo diametru ir robežās no 0,65 līdz 0,85), augļu svars ir no 15 g (minimums) līdz 27 g (maksimums). Augļiem vērojams izteikts līdz neliels krokojums (rievojums), kas sevišķi raksturīgs tomātiem, kuri aug pazarēs netālu no saknes. “Tomataki Santorinis” augļi ir tumši sarkanā krāsā, augļu mīkstums ir stingrs ar zemu ūdens saturu un daudzām sēklām. Šķīstošo cietvielu daudzums ir robežās no 7 līdz 10 °Brix, taču to koncentrācija salīdzinājumā ar kopējo cietvielu daudzumu ir zemāka – no 73 līdz 87 % (cietvielu atlikums 13–27 %). Turklāt tomātos ir paaugstināts askorbīnskābes saturs (14–18 mg / 100 g svaiga produkta), kopējais šķīstošo fenola savienojumu saturs (54–57 mg / 100 g svaiga produkta) un likopēna saturs (3,8–7,5 mg / 100 g svaiga produkta). Tai pašā laikā svaigajiem tomātiem “Tomataki Santorinis” ir raksturīgs paaugstināts skābes saturs (pH = 4–4,5) un augsta ogļhidrātu koncentrācija, kas kopā rada garšu, kura ir salda, bet vienlaikus izceļas arī ar intensīvu skābenumu.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visiem produkta “Tomataki Santorinis” ražošanas, apstrādes un pārstrādes posmiem jānoris noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

Noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā visādā ziņā jānorisinās arī iepakošanai, lai nodrošinātu produkta “Tomataki Santorinis” kvalitāti un efektīvu izcelsmes kontroli.

Noteikums, ka iepakošanai visādā ziņā jānotiek produkta ražošanas apgabalā, ir izvirzīts tāpēc, ka citādi rastos ievērojams risks, ka mazināsies produkta kvalitāte; proti, pārvadājot pa jūru tik neizturīgu produktu kā tomātus, pastāv liela iespējamība, ka dārzeņi kļūs slapji un tajos savairosies kaitēkļi un slimības. Turklāt šis noteikums palīdz novērst produkta viltošanu. Zemā ražība – apmēram 500 kg uz 0,1 ha (salīdzinājumam: iekšzemē lauka apstākļos audzēto tomātu ražība ir apmēram 10 t no 0,1 hektāra) – piešķir tomātiem “Tomataki Santorinis” sevišķu vērtību un nodrošina daudzkārt augstāku cenu, kas diemžēl sekmē krāpšanu. Tādējādi noteikums, ka iepakošana jāveic uz vietas, palīdz saglabāt produkta ar aizsargāto nosaukumu izcilo reputāciju.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai

Uz produkta iepakojuma tiek norādīts produkta kods atbilstoši izsekojamības sistēmas prasībām.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Ģeogrāfiskais apgabals, kurā audzē “Tomataki Santorinis”, ietver Tiras (Santorines), Tirasijas, Paleakamenes, Neakamenes, Aspras (Aspronises), Hristjanas un Askanjas salu, kas visas atrodas Grieķijas Republikas Dienvidegejas novada Kiklādu nomē.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Visam ģeogrāfiskajam apgabalam ir raksturīga vulkāniska augsne un visai īpatnējs mikroklimats, kas izceļas ar sevišķi stipriem vējiem, lielu saulaino dienu skaitu visa gada garumā un īpaši ar sausu klimatu (gada vidējais nokrišņu daudzums ir neliels). Turpmāk konkrētāk par katru no tiem.

a)

Klimats – novada klimatiskos apstākļus uzskata par īpašiem faktoriem, kas nosaka produkta kvalitāti:

1.

Gada vidējais gaisa relatīvais mitrums ir 71 %;

2.

Gada vidējais nokrišņu daudzums – 370 mm;

3.

Ziemeļu vēji, kas dominē visa gada garumā;

4.

Gada vidējā gaisa temperatūra ir 17,5 °C;

5.

Vidējais saulaino dienu skaits gadā ir 202;

6.

Salā praktiski nav salnu.

b)

Augsne – vulkāniskā augsne, kas sastopama gandrīz visā Santorinē, veidota galvenokārt no terciāra perioda nogulumiežiem, pumeka un lavas. Šīs augsnes ir dziļas, vidēji erodētas vai erozijas neskartas, nogāžu slīpums ir neliels. Kopumā augsne ir smalkgraudaina, tajā nav slāpekļa (N), kas ir viena no svarīgākajām minerālvielām, un ir ļoti maz organisko vielu. Turklāt tā satur nātriju (Na), kas veicina ūdens trūkumu, toties augsne spēj absorbēt mitrumu no atmosfēras, dienas gaitā pamazām nododot to augiem (pumeks ir labi pazīstams kā ūdeni absorbējošs iezis). Tādējādi augi aug ūdens trūkuma apstākļos, kas saistībā ar augsnes sārmainumu rada produkta sevišķās īpašības. Kopumā ņemot, ūdens resursi augsnē ir ļoti nelieli vai to vispār nav.

c)

Cilvēkfaktori – produkta ražošanā sevišķi svarīgas ir trīs īpašas procedūras, kuras liecina par cilvēkfaktoru nozīmi tradicionālajā audzēšanas metodē.

1.

Nākamās ražas iegūšanai izmantojamo sēklu savākšana un atlase (izmanto pašu audzētas sēklas).

2.

Tomātu audzēšana ir pielāgota novada īpašajiem augsnes un klimatiskajiem apstākļiem (ūdens trūkums, daudz saulaino dienu gadā un ļoti stiprs vējš). Laika gaitā tomātu audzētāji ir selekcionējuši tomātus, kas piemēroti audzēšanai bez papildu laistīšanas un ir agrīni, šādi lielā mērā atrisinot problēmu, kura saistīta ar spēcīgo ziemeļvēju dominēšanu attiecīgajā apvidū un ūdens resursu trūkumu, ļaujot augam iziet attīstības ciklu martā, aprīlī un maijā (it īpaši augi, kas aug jūras līmenī esošajās augsnēs). Šajos mēnešos Santorinē vēja tikpat kā nav un reizumis nolīst arī lietus, sagādājot tik vērtīgos ūdens resursus.

3.

Audzēšanas paņēmieni ir īpaši pielāgoti – sēklas sēj tieši Santorines zemē. Šī metode nodrošina dziļas un sazarotas saknes veidošanos (atšķirībā no parastā tomātu audzēšanas paņēmiena, kad vispirms tiek izaudzēts stāds, kura sakne tiek apgriezta).

5.2.   Produkta specifika

Produkta īpašo iezīmju veidošanos ir ietekmējis sēklas materiāls, īpašie augsnes un klimatiskie apstākļi Santorinē un apkārtējās salās, kā arī tomātu audzētāju izmantotie tradicionālie audzēšanas paņēmieni.

a)

“Tomataki Santorinis” ir sugas Lycopersicon esculentum Mill. vietējais ekotips, tam ir vēsturiska izcelsme, atsevišķa identitāte, vērojamas ģenētiskās variācijas, īpaša spēja pielāgoties sausumam un Santorines augsnes kaļķaini sārmainajam sastāvam. Komerciālos apjomos to ražo tikai noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Tā ir vietējā kultūra, ko ar īpašiem paņēmieniem audzē Santorines audzētāji un kas ir izveidojusies saistībā ar tradicionālo audzēšanas sistēmu ūdens trūkuma apstākļos. Šīs iezīmes ir izveidojušās un nostiprinājušās laika gaitā, savācot un atlasot sēklas nākamajai ražai. Tādējādi “Tomataki Santorinis” spēj labi pārciest biotiskos un abiotiskos stresa faktorus, saglabājot stabilu un apmierinošu ražību, augam bez papildu laistīšanas augot Santorines augsnē.

b)

Kā minēts produkta aprakstā, “Tomataki Santorinis” piemīt specifiska īpašība: šķīstošo cietvielu sastāvs pozitīvi ietekmē dārzeņa uzturvērtību un garšas īpašības. Šiem tomātiem šķīstošo cietvielu saturs attiecībā pret kopējo cietvielu saturu (robežās no 73 līdz 87 % pie 13–27 % cietvielu atlikuma) ir zemāks nekā klasiskajām tomātu šķirnēm, kurām šis rādītājs ir 95–98 % pie 2–5 % cietvielu atlikuma. Tas nozīmē, ka produktā ir lielāks cietvielu atlikums. Veicot eksperimentus, kuros šo tomātu parametrus salīdzināja ar lielaugļu tomātiem “Gs 67”, kas audzēti ar parastajām metodēm, atklājās, ka “Tomataki Santorinis” izceļas arī ar lielu askorbīnskābes, kopējo šķīstošo fenola savienojumu un likopēna saturu (minētās vielas ietilpst šķīstošajās cietvielās). Proti, 100 gramos svaiga produkta minēto vielu saturs tomātos “Tomataki Santorini” ir atbilstīgi 14–18 mg, 54–57 mg un 3,8–7,5 mg, bet klasiskās šķirnes “Gs 67” tomātos šīs vielas attiecīgi ir 8–12 mg, 30–35 mg un 1,8–7 mg. Līdzīgos garšas īpašību pētījumos konstatēts, ka “Tomataki Santorinis” ir augstāks šķīstošo cietvielu saturs un augstāks titrējamā skābuma saturs. Atšķirības ir izskaidrojamas ar to, ka šā ekotipa augi nodrošina askorbīnskābes pāriešanu augļos.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Tomātu “Tomataki Santorinis” īpašo pazīmju kopums, ko veido fizikālās, ķīmiskās un organoleptiskās īpašības, ir radies vides faktoru, vietējās zinātības un ģenētiskā potenciāla apvienotajā ietekmē.

Tātad galvenās kvalitātes iezīmes, kas liecina par “Tomataki Santorinis” saikni ar noteikto ģeogrāfisko apgabalu, ir šādas:

a)

īpašs ģenētiskais materiāls, kas atbilst vietējās šķirnes pazīmēm un ir izveidojies, augiem ilgus gadus aklimatizējoties ģeogrāfiskā apgabala visnotaļ īpašajos apstākļos, un tradicionāls to sēklu savākšanas un atlases veids, kuras nākamajā gadā izmanto jaunās ražas iegūšanai. Augam, pielāgojoties Santorines videi, ir izveidojušās dažas noteiktas īpašības, kuru dēļ “Tomataki Santorinis” tirgū ir izslavēts kā sevišķi kvalitatīvs produkts. Šīs īpašības ir atšķirīgā identitāte, ģenētiskā variācija un īpašā spēja pielāgoties sausumam; svarīgs ir arī augsnes kaļķainums un sārmainums; turklāt šīs īpašības ir saistītas arī ar tradicionālo audzēšanas sistēmu. Nesenos pētījumos noskaidrots, ka: a) veicot filoģenētiskās saiknes pētījumus starp diviem Santorines tomātu veidiem un septiņām iekšzemes tomātu šķirnēm, tika analizētas 38 augu raksturiezīmes, un analīzes apliecināja, ka Santorines tomāti ģenētiskā ziņā nepārprotami atšķiras no visām pārējām šķirnēm (tas Santorines tomātiem piešķir atsevišķu (unikālu) identitāti), un b) paralēli novērtējot atlasītus tomātu genotipus, kuri audzēti Santorinē tradicionālās ekstensīvās audzēšanas apstākļos un Valsts lauksaimniecības pētījumu fondā Salonikos, izmantojot konvencionālo intensīvās audzēšanas metodi, noskaidrojās, ka vide spēcīgi ietekmē audzēšanas īpatnības, turklāt salīdzinājums apliecināja, ka ražošana un tās metodes spēj pilnībā izpausties tikai in situ vidē (Santorinē), kas pierāda, ka in situ atlase ir visvērtīgākā.

Tāpat arī atzīmēts, ka tomātu reakcija uz augsnes augsto sārmainumu izpaužas kā palielināts cukura saturs gatavajos augļos.

No tā var secināt, ka šis vietējais ekotips ir ļoti vērtīgs no agronomijas viedokļa, jo ir apbrīnojami izturīgs pret sausumu un vairākām slimībām, kā lapu sausplankumainību, miltrasu, fuzariozi un lakstu lēnvīti, vienlaikus būdams izcili pielāgojies salas vulkāniskajām augsnēm un Santorines augsnes kaļķaini sārmainajam sastāvam. Ražība Santorines sausajās augsnēs ir vidēji ap 500 kg uz 0,1 ha, tikai retos gadījumos sasniegdama 1 000 kg.

b)

No augļu fizikāli ķīmiskajām īpašībām visraksturīgākās ir sevišķi augstais cukura un kopējo cietvielu saturs, kas atspoguļojas arī produkta organoleptiskajās īpašībās. No vienas puses, tās ietekmē nātrija klātbūtne, kas izraisa ūdens trūkumu, un, no otras puses, īpatnējās Santorines augsnes, kas nakts laikā vulkāna kalderā uzsūc atmosfēras mitrumu, kuru dienas laikā pamazām uzņem augi (pumeks ir pazīstams kā ūdeni absorbējošs iezis). Turklāt augiem netiek dots mēslojums, proti, tie aug ūdens trūkuma režīmā, ko papildina augsnes paaugstinātais sārmainums. Tie ir galvenie iemesli, kuru dēļ tomātos veidojas paaugstināts cukuru līmenis un kopējais cietvielu daudzums, kā arī vispārējās garšas īpašības un uzturvērtība.

c)

Produkta reputācija un vēsturiskie aspekti. Pirmās apstiprinātās liecības par tomātu audzēšanu Santorinē attiecas uz 19. gadsimta beigām, ļaujot spriest, ka tā aizsākusies 19. gadsimta 70.–80. gados. Apmēram desmit gadus vēlāk (1899. gadā) tika veikts pirmais sistemātiskais pētījums par Santorines veģetāciju un lauksaimniecisko ražošanu, kurā pirmoreiz oficiāli aprakstīta tomātu audzēšana Santorinē, lai gan netiek minēti ekonomiskie aspekti. Tas liecina, ka tomātu audzēšanas nozīme salas ekonomiskajā dzīvē bija neliela un ka šo produktu galvenokārt izmantoja salas iedzīvotāju uztura vajadzību nodrošināšanai.

Sistemātiska tomātu importēšana no Santorines sākās pēc Oktobra revolūcijas, kad Santorines vīnus vairs nevarēja izvest uz Krieviju, tāpēc saruka ienākumi no vīnkopības un vajadzēja atrast jaunas ienesīgas kultūras. Tā 1919.–1920. gadā salas vietējā avīzē “Santorini” lasāms, ka tomātu audzēšana vēršas plašumā uz vīnogulāju rēķina, par iemeslu minot peļņu, kas 1922. gadā tomātu audzēšanā bija pieckārt lielāka nekā vīnogulāju audzēšanā. Papamanolis raksta, ka visos apvidos pumeka augsnē audzējot tomātus, un norāda, ka 1928. gadā pavisam saražotas apmēram 1 300 tonnas tomātu biezeņa. Apmēram tajā pašā periodā (1928.–1929. gadā) Santorini apmeklēja skolotājs Duraco-Morozīni, kurš aprakstīja tomātu audzēšanu Pirgas un Tirasijas apvidos, kā arī konservu ražotni Mesarā, Mesagonijas apvidū. 1933. gadā Danezis min, ka tomātu audzēšana ir viena no divām galvenajām nozarēm Santorines lauksaimniecībā. Tolaik tomāti Santorinē bija audzēti jau aptuveni 50 gadus. Šis laikposms bija pietiekams, lai kultūra paspētu pielāgoties salas īpašajam klimatam un augsnēm, lai izveidotos tradicionālie vietējie audzēšanas paņēmieni un audzējamais produkts izvērstu salīdzinošās priekšrocības.

Pašlaik patērētāji Santorines tomātus uzskata par izcilas kvalitātes produktu, par ko var spriest no daudzajām norādēm internetā un konferencēm, kā arī no daudzām receptēm, kuru galvenā sastāvdaļa ir “Tomataki Santorinis”.

Nobeigumā jāatzīmē, ka Santorinē audzēto tomātu galvenā priekšrocība ir paaugstinātais cukura saturs un kopējais cietvielu daudzums augļos. Šīs īpašās kvalitātes pazīmes ir radušās vietējās šķirnes ģenētiskā materiāla, audzēšanas paņēmienu un, protams, Santorines īpašo augsnes un klimatisko apstākļu apvienotajā ietekmē. “Tomataki Santorinis” ir raksturīgs piemērs tam, kā vietējais produkts, kas radies unikālu dabas resursu ilgstošas izmantošanas ietekmē, spēj atbilst augstas kvalitātes produktu ražošanas parametriem un ir iemantojis izcilu reputāciju.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (3) 5. panta 7. punkts)

http://www.minagric.gr/images/stories/docs/agrotis/POP-PGE/tomataki_santorinis_221012.pdf


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3)  Skat. 2. atsauci.