12.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 166/2

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2013. gada 17. maijs)

par priekšlikumu direktīvai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, un par priekšlikumu regulai par naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju

(CON/2013/32)

2013/C 166/02

Ievads un juridiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2013. gada 27. februārī saņēma Eiropas Savienības Padomes lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (tālāk tekstā – “ierosinātā direktīva”) (1). Savukārt 2013. gada 28. februārī ECB saņēma vēl vienu Eiropas Savienības Padomes lūgumu, proti, sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju (tālāk tekstā – “ierosinātā regula” (2), bet abas kopā tekstā sauktas “ierosinātie Savienības akti”). ECB saņēma arī Eiropas Parlamenta lūgumus sniegt atzinumu par ierosinātajiem Savienības aktiem: 2013. gada 2. aprīlī – par ierosināto direktīvu, bet 2013. gada 3. aprīlī – par ierosināto regulu.

ECB kompetence sniegt atzinumu pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu, jo ierosinātie Savienības akti ietver normas, kas ietilpst ECB kompetences jomā. Turklāt ECB kompetence sniegt atzinumu pamatojas uz Līguma 127. panta 2. un 5. punktu un 128. panta 1. punktu, kā arī Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 16.–18. un 21.–23. pantu, jo ierosinātie Savienības akti ietver normas, kas skar dažus Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumus. Tādēļ ECB Padome saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu ir pieņēmusi šo atzinumu.

1. Ierosināto Savienības aktu pieņemšanas nolūks un to saturs

1.1. Ierosinātā direktīva

Ierosinātās direktīvas pieņemšanas nolūks ir aktualizēt un grozīt Savienības regulējumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanu, ņemot vērā nesen paveikto darbu pie spēkā esošo starptautisko standartu pārskatīšanas, proti, ieteikumus, kurus 2012. gada februārī pieņēma Finanšu darījumu darba grupa nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai (FATF) (3), kā arī vairākus Eiropas Komisijas ziņojumus un novērtējumus par Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvas 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (4), piemērošanu. Ja ierosinātā direktīva tiks pieņemta, ar to tiks atcelta un aizstāta Direktīva 2005/60/EK un Komisijas 2006. gada 1. augusta Direktīva 2006/70/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK (5).

Ierosinātajā direktīvā attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas pasākumiem (6) ir izmantota pieeja, kas ir vairāk orientēta uz risku novērtēšanu. Tā ietver stingrākas prasības attiecībā uz “klienta uzticamības pārbaudi” (customer due diligence) (7): uz konkrētām klientu un darījumu kategorijām (8) vairs neattieksies izņēmums, ka var nepiemērot prasības veikt vienkāršoto klienta uzticamības pārbaudi, un “atbildīgajiem subjektiem” (9), lai turpmāk izlemtu, vai konkrētajā gadījumā ir jāveic klienta uzticamības pārbaude, vispirms būs jānovērtē riska līmenis. Turklāt Eiropas Uzraudzības iestādēm (EUI) (10), vēlākais, divus gadus pēc ierosinātās direktīvas stāšanās spēkā būs jāsniedz kopīgs atzinums par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem, kas ietekmē iekšējo tirgu, savukārt dalībvalstīm būs jāsagatavo valsts līmeņa riska novērtējums (un tas regulāri jāatjaunina), lai konstatētu, kurās jomās ir nepieciešams veikt “pastiprināto klienta uzticamības pārbaudi” (11). Ar ierosināto direktīvu tiek arī paplašināta Savienības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas regulējuma piemērošanas joma, it īpaši tādā ziņā, ka no EUR 15 000 uz EUR 7 500 tiek samazināta robežvērtība, no kuras regulējums attiecas arī personām, kas tirgojas ar augstvērtīgām precēm, par kurām klienti norēķinās skaidrā naudā.

Ar ierosināto direktīvu tiek arī pastiprinātas prasības attiecībā uz “politiski ietekmējamām personām” (PIP) (12) veicamo klienta uzticamības pārbaudi, it īpaši tādā ziņā, ka gan attiecībā uz šīm personām, gan viņu ģimenes locekļiem un “personām, par kurām ir zināms, ka tās ir cieši saistītas” ir jāveic pastiprinātā klienta uzticamības pārbaude (13). Par PIP turpmāk tiks uzskatītas ne vien “ārvalstu” personas, bet arī “iekšzemes” personas, kurām ir uzticēta valstiski nozīmīgu funkciju veikšana (14).

Ierosinātā direktīva paredz stingrākus un skaidrāk definētus noteikumus un procedūras, lai identificētu kapitālsabiedrību un citu juridisko personu, kā arī pārvaldīšanā nodotu trasta fondu labuma guvējus (15), lai gan labuma guvēju jēdziena definīcija grozīta netiek. Kapitālsabiedrībām, citām juridiskām personām un pārvaldīšanā nodotu trasta fondiem būs arī pienākums glabāt ziņas par savu labuma guvēju identitāti. Turklāt ar ierosināto direktīvu tiek ieviestas dažas izmaiņas ziņu glabāšanas prasībās attiecībā uz klienta uzticamības pārbaudi un darījumiem, kā arī uz atbildīgo subjektu iekšējo politiku un procedūrām, tādējādi mēģinot panākt līdzsvaru starp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas kontroles mehānisma nostiprināšanu un pilnveidošanu un personas datu aizsardzības normu un datu subjektu tiesību ievērošanu.

Ierosinātajā direktīvā tiek arī stiprināta sadarbība starp dalībvalstu finanšu noziegumu izmeklēšanas iestādēm, kas darbojas kā attiecīgās valsts kontaktpunkts, kas saņem, analizē un kompetentajām iestādēm pārsūta ziņojumus par aizdomām, ka notiek nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai teroristu finansēšana.

Visbeidzot, ierosinātajā direktīvā lielākā mērā uzsvars tiek likts uz īstenošanu un sankcijām. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka komersantus var saukt pie atbildības par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas normu pārkāpumiem un ka kompetentās iestādes var veikt atbilstošus pasākumus un par šādiem pārkāpumiem uzlikt administratīvu sodu. Ierosinātajā direktīvā ir izklāstīti arī piemērojamo administratīvo sodu veidi.

1.2. Ierosinātā regula

Ierosinātā regula ir cieši saistīta ar ierosinātās direktīvas mērķu sasniegšanu. Finanšu institūcijām ir būtiski sniegt adekvātu, precīzu un aktuālu informāciju par savu klientu uzdevumā veiktajiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem, lai kompetentās iestādes varētu iedarbīgi novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

Ierosinātās regulas (16) pieņemšanas nolūks ir, ņemot vērā starptautisko standartu attīstību, pastiprināt pašreiz spēkā esošo juridisko atbildību par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu saistībā ar naudas līdzekļu pārskaitījumiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (17). Konkrētāk, ar ierosināto regulu ir paredzēts uzlabot iespējas izsekot maksājumu plūsmai: tā ietver prasības, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka naudas līdzekļu pārskaitījumiem tiek pievienota arī kompetentajām iestādēm nepieciešamā informācija par naudas līdzekļu saņēmēju. Šajā nolūkā tā paredz, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji pārliecinās par tādu maksājumu saņēmēju identitāti, kuri tiek veikti no teritorijas ārpus Savienības un kuru summa pārsniedz EUR 1 000 (18). Tā paredz, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji, lai izlemtu, vai izpildīt, noraidīt vai pagaidām aizturēt naudas līdzekļu pārskaitījumus, izmanto uz risku novērtēšanu balstītas procedūras, kā arī glabā ziņas par pēdējos piecos gados veiktajiem maksājumiem. Arī ierosinātajā regulā ir skaidri noteikts, ka šīs prasības attieksies uz kredītkartēm, debetkartēm, mobilajiem tālruņiem un citām elektroniskām ierīcēm, ja tās izmanto, lai veiktu naudas līdzekļu pārskaitījumus.

2. Vispārīgi apsvērumi

ECB atzinīgi vērtē ierosinātos Savienības aktus. ECB noteikti atbalsta tādu Savienības mēroga regulējumu, kas nodrošina, ka dalībvalstu un Savienības institūciju rīcībā ir iedarbīgi instrumenti, kurus var izmantot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanai, it īpaši lai nepieļautu finanšu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu un viņu atbalstītāju finansēšanai. ECB uzskata, ka ierosinātajos Savienības aktos ir pareizi un iedarbīgi novērsti pašreizējā Savienības regulējumā konstatētie trūkumi, un šis regulējums ir aktualizēts, ņemot vērā gan apdraudējumu Savienībai un tās finanšu sistēmai, kurš izriet no nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas, gan pilnveidotos starptautiskos standartus cīņai pret šo apdraudējumu. ECB arī uzskata, ka ierosinātie Savienības akti ļaus uzlabot dalībvalstīs piemērojamo tiesību normu formulējuma nepārprotamību un konsekventu saskanību, piemēram, attiecībā uz tādiem būtiskiem jautājumiem kā klienta uzticamības pārbaude un labuma guvēji.

3. Īpaši apsvērumi

3.1. Attiecībā uz ierosināto direktīvu ECB norāda, ka tās juridiskais pamats ir Līguma 114. pants un ka atbilstoši tam tās mērķis ir tuvināt attiecīgās valstu tiesību normas un pēc iespējas mazināt starp šādām Savienības ietvaros piemērojamām normām pastāvošās nesaskaņas. Tādēļ dalībvalstis var izlemt, vai, piemērojot ierosinātajā direktīvā noteiktos pienākumus, samazināt tajā noteiktās robežvērtības vai arī īstenot vēl stingrākus pasākumus (19). Piemēram, augstvērtīgu preču tirgotāju darījumos ar privātpersonām, kuros iesaistītās summas ir vismaz EUR 7 500 (20), šķiet, ka ierosinātās direktīvas 5. pantā tiek pieļauts, ka dalībvalstis var izvēlēties piemērot stingrākas prasības, nevis tikai paredzēt, ka tirgotājam ir pienākums veikt klienta uzticamības pārbaudi un ziņot, kā arī citi nozīmīgi pienākumi, kas noteikti ierosinātajā direktīvā. Jebkādi šādi pasākumi būtu rūpīgi jāizsver, ņemot vērā sagaidāmo sabiedrības ieguvumu.

3.2. ECB norāda uz termina “maksājumu pakalpojumu sniedzējs” definīciju ierosinātās regulas 2. panta 5. punktā un vienlaikus uz to, ka Savienības likumdevējiem nav nodoma regulas darbības jomā iekļaut “personas, kas kredītiestādēm vai finanšu iestādēm piegādā ziņojumu apstrādes sistēmas vai citas palīgsistēmas līdzekļu pārsūtīšanai, vai klīringa un norēķinu sistēmas”, piemēram, ECB uzturēto TARGET2 sistēmu, par ko liecina ierosinātās regulas preambulas astotais apsvērums un ierosinātās direktīvas preambulas 35. apsvērums. ECB atbalsta šo pieeju un uzsver, cik svarīgi ir uzturēt spēkā šo izņēmumu, lai Eiropā arī turpmāk varētu nodrošināt maksājumu sistēmu nepārtrauktu un vienmērīgu darbību. Ja šādas prasības tiktu noteiktas attiecībā uz klīringa sistēmu un norēķinu sistēmu uzturētājiem, tas varētu izraisīt ievērojamus sarežģījumus un kavējumus starp bankām un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikto maksājumu apstrādē. Tas savukārt varētu radīt risku, ka ievērojami tiktu ietekmēta banku likviditātes plānošana un galu galā arī finanšu tirgu vienmērīga darbība. Šā iemesla dēļ un tiesiskās noteiktības un pārskatāmības interesēs ECB ierosina šo izņēmumu atrunāt ierosināto Savienības aktu normatīvajā daļā, nevis preambulā. Turklāt būtu uzmanīgi jāapsver, vai šis ierosinājums nebūtu jāņem vērā arī citos saistītos Savienības tiesību aktos, kuros pašlaik tiek izmantota tāda pati pieeja un tiesību aktu izstrādes paņēmieni attiecībā uz šāda veida izņēmumu (21).

3.3. Turklāt ECB norāda, ka vairāki no ierosinātās regulas 2. pantā definētajiem jēdzieniem ir definēti arī citos Savienības tiesību aktos, kas ir cieši saistīti ar ierosināto regulu, piem., Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīvā 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK (22) (tālāk tekstā – “Maksājumu pakalpojumu direktīva” (MPD)), Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulā (EK) Nr. 924/2009 par pārrobežu maksājumiem Kopienā, ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 2560/2001 (23) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regulā (ES) Nr. 260/2012, ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 (24). Tā kā nostiprināto definīciju lietošana uzlabotu konsekventu saskaņu un veicinātu izpratni par Savienības tiesību aktiem kopumā, ECB ierosina atbilstoši grozīt ierosinātās regulas 2. pantu, proti:

a)	Terminu “maksātājs” un “maksājuma saņēmējs” definīcijas saskaņot ar šo terminu definīcijām, kas ietvertas MPD;

b)	Tā kā “maksājumu pakalpojumu sniedzējs” ir jēdziens, kas nostiprināts MPD kontekstā un ietver vienīgi sešas šādu pakalpojumu sniedzēju kategorijas, kas minētas MPD tekstā, atbilstoši tam šā jēdziena definīcijā ierosinātajā regulā iekļaut atsauci uz MPD;

c)	Skaidrāk formulēt termina “personas līdzekļu pārskaitījums personai” definīciju – kā darījumu starp divām fiziskām personām, kas abas rīkojas personiskā nolūkā, kas nav saistīts ar viņu komercdarbību, arodu vai profesiju.

Šo atzinumu publicēs ECB interneta vietnē.

Frankfurtē pie Mainas, 2013. gada 17. maijā

ECB prezidents

Mario DRAGHI

(1) COM(2013) 45 galīgā redakcija.

(2) COM(2013) 44 galīgā redakcija.

(3) International Standards on Combating Money Laundering and the Financing of Terrorism & Proliferation — the FATF Recommendations, Parīze, 2012. gada 16. februāris, pieejamas FATF interneta vietnē http://www.fatf-gafi.org

(4) OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.

(5) Komisijas 2006. gada 1. augusta Direktīva 2006/70/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz politiski ietekmējamas personas definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos (OV L 214, 4.8.2006., 29. lpp.)

(6) Ierosinātā direktīva paredz, ka atbildīgajiem subjektiem citstarp ir pienākums veikt klienta uzticamības pārbaudi, glabāt datus, izveidot iekšējās kontroles procedūras un ziņot par aizdomīgiem darījumiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

(7) Sk. ierosinātās direktīvas II nodaļas 1. un 2. iedaļas 9.–15. pantu.

(8) Piemēram, klienti, kas pārstāv regulētas komercdarbības nozares, piemēram, Savienībā reģistrētas kredītiestādes un finanšu institūcijas, kā arī publiskās komercsabiedrības, kuru akcijas tiek kotētas regulētos vērtspapīru tirgos.

(9) Sk. ierosinātās direktīvas 2. panta 1. punktu, kurā ir iekļauts to “atbildīgo subjektu” saraksts, attiecībā uz kuriem ir piemērojama ierosinātā direktīva, it īpaši kredītiestādes un finanšu institūcijas, kas definētas turpat tālāk.

(10) EUI ietilpst Eiropas Banku iestāde (EBI), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI).

(11) Sk. ierosinātās direktīvas 16.–23. pantu.

(12) Sk. ierosinātās direktīvas 3. panta 7. punktā ietvertās definīcijas, kā arī 11. un 18.–22. pantā izklāstītos šo personu pienākumus.

(13) Sk. ierosinātās direktīvas 16.–23. pantu.

(14) Sk. ierosinātās direktīvas 3. panta 7. punkta b) apakšpunktu. Šajā kontekstā “iekšzemes” nozīmē, ka šai PIP valstiski nozīmīgu funkciju veikšanu ir uzticējusi kāda Savienības dalībvalsts, savukārt “ārvalstu” nozīmē, ka šādas funkcijas PIP ir uzticējusi trešā valsts.

(15) Sk. ierosinātās direktīvas 3. panta 5. punktu, kā arī 29. un 30. pantu.

(16) Ar ierosināto regulu tiks atcelta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 1781/2006 attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju (OV L 345, 8.12.2006., 1. lpp.).

(17) To principiālā līmenī paredz FATF 16. ieteikums par pārrobežu naudas pārskaitījumu pārskatāmības veicināšanu.

(18) Sk. ierosinātās regulas 7. pantu.

(19) Sk. ierosinātās direktīvas 5. pantu, kurā noteikts, ka dalībvalstis ierosinātās direktīvas aptvertajā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā var pieņemt vai atstāt spēkā stingrākas normas.

(20) Sk. ierosinātās direktīvas 10. panta c) punktu.

(21) Sk. Padomes 2012. gada 23. marta Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV L 88, 24.3.2012., 1. lpp.).

(22) OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.

(23) OV L 266, 9.10.2009., 11. lpp.

(24) OV L 94, 30.3.2012., 22. lpp.

12.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 166/6

Euro maiņas kurss (1)

2013. gada 11. jūnijs

2013/C 166/03

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3273
JPY	Japānas jena	128,60
DKK	Dānijas krona	7,4575
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,85390
SEK	Zviedrijas krona	8,7454
CHF	Šveices franks	1,2305
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,6860
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,613
HUF	Ungārijas forints	299,71
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7020
PLN	Polijas zlots	4,2789
RON	Rumānijas leja	4,5113
TRY	Turcijas lira	2,5172
AUD	Austrālijas dolārs	1,4206
CAD	Kanādas dolārs	1,3594
HKD	Hongkongas dolārs	10,3057
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7080
SGD	Singapūras dolārs	1,6723
KRW	Dienvidkorejas vona	1 503,51
ZAR	Dienvidāfrikas rands	13,6365
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,1410
HRK	Horvātijas kuna	7,4988
IDR	Indonēzijas rūpija	13 038,61
MYR	Malaizijas ringits	4,1883
PHP	Filipīnu peso	57,209
RUB	Krievijas rublis	43,1010
THB	Taizemes bāts	41,133
BRL	Brazīlijas reāls	2,8642
MXN	Meksikas peso	17,2549
INR	Indijas rūpija	77,5210

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

12.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 166/8

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

2013/C 166/05

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2)

“STAKLIŠKĖS”

EK Nr.: LT-PGI-0005-0819-27.07.2010

AÌIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums

“Stakliškės”

2. Dalībvalsts

Lietuva

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.8. grupa.

Citi Līguma I pielikumā minētie produkti (garšvielas u. c.)

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

Medalus “Stakliškės” ir gaišas dzintarkrāsas alkoholiskais dzēriens, kas ražots pēc tradicionālā paņēmiena, dabiskā ceļā pārraudzējot medalus misu, kurai pievienotas augu izcelsmes izejvielas (apiņi, liepziedi, kadiķogas). Medalus un garšaugu sastāvs piešķir dzērienam izteiktu medus garšu ar nedaudz saldeni rūgtenu piegaršu un pikantu aromātu. Viss medalū esošais etilspirts iegūts vienīgi dabīgās rūgšanas procesā. Medalus ražošanā nav izmantots ne cukurs, ne saldinātāji, ne krāsvielas, ne garšas uzlabotāji, ne arī konservanti, un tas nav stiprināts, pievienojot etilspirtu.

Medalus “Stakliškės” fizikāli ķīmiskās īpašības:

—	etilspirta saturs: 12 ± 1 tilp. %,

—	cukura saturs: 160 ± 8 g/dm3,

—	citronskābes ekvivalentā izteikto titrējamo skābju saturs: 7 ± 0,5 g/dm3,

—	kopējais sausnas saturs: 180 ± 8 g/dm3,

—	citronskābes ekvivalentā izteikto gaistošo skābju saturs: ne augstāks par 1,5 g/dm3,

—	dzelzs saturs: ne augstāks par 10 mg/dm3,

—	sēra dioksīda un sulfīta saturs: ne augstāks par 200 mg/dm3.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Izejvielas:

—

ūdens;

—

dabīgais medus ar šādām īpašībām:

—	reducējošo cukuru (fruktoze un glikoze kopā) saturs: vismaz 60 g/100 g,

—	saharozes saturs: ne augstāks par 5 g/100 g,

—	ūdens saturs: ne augstāks par 20 %,

—	diastāzes skaitlis (pēc Schade skalas): ne mazāks par 8;

—	zemās fermentācijas alus rauga kultūru saturs: ne augstāks par 5 % no misas;

—

garšaugi (3,5 g/l):

—

apiņi,

—	liepziedi,

—	kadiķogas.

Medalus “Stakliškės” misa sagatavota, vienādās daļās (pēc svara) sajaucot medu ar ūdeni – viena daļa medus uz vienu daļu ūdens.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

I.	Medus atšķaidīšana, šķidrā medus dekantēšana un putu un piemaisījumu atdalīšana.

II.	Apiņu un garšaugu atvārījumu dekokcija: atvārījumu atdzesēšana, filtrēšana un dozēšana.

III.	Šķidrā medus, vajadzīgā ūdens daudzuma un atvārījumu pārsūknēšana pasterizācijas katlā. Medalus misas pasterizācija.

IV.	Medalus misas pārsūknēšana un atdzesēšana.

V.	Medalus misas pārraudzēšana.

VI.	Medalus dzidrināšana.

VII.	Medalus izturēšana vismaz 9 mēnešus.

VIII.

Medalus filtrēšana un fasēšana.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

Medalu “Stakliškės” pēc izturēšanas laika beigām un uzreiz pēc filtrēšanas jāiepilda dažādas formas stikla, keramikas vai cita materiāla suvenīrveida traukos, lai novērstu oksidēšanos, ko var izraisīt gaisa skābekļa iedarbība transportēšanas, uzglabāšanas vai pagaidu uzglabāšanas laikā un kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt medalus tipiskās organoleptiskās īpašības. Turklāt saskare ar gaisu ļautu iekļūt etiķskābes baktērijām vai citiem mikroorganismiem, kas radītu nevēlamus rūgšanas produktus.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

—

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Ģeogrāfiskais apgabals ir Staklišķu (Stakliškės) seņūnija.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir tās pilsētiņas nosaukums, kura atrodas mežainu pauguru ieskautā ieplakā un kurā šo medalu ražo. Šajā vietā ir labvēlīgi apstākļi biškopības produktu un to izejvielu iegūšanai, kuras izmanto medalus ražošanā, – 60 procentu platības apgabalā aizņem lauksaimnieciski izmantojama zeme, 23 procentus klāj meži, bet 17 procentus platības aizņem ūdenstilpes vai arī tie tiek izmantoti citiem mērķiem.

Vēsture

Staklišķu pilsētiņas nosaukums pirmoreiz minēts 1375. gadā Teitoņu ordeņa hronikās un atvasināts no vārda “Stokielyšek”. Saskaņā ar vēstures nostāstiem muižnieki medību laikā strīdējušies par to, kas varēs izdzert 100 glāzes medalus. Atradies kāds, kas ar to ticis galā un izbrīnā iesaucies: “Stokielyšek” (“simt glāzes”); lūk, kāpēc šī vieta nosaukta par Stokielyček jeb Stakliškės.

Senākās ziņas rakstu avotos par medalus patēriņu baltu zemēs atrodamas Vulfstana (Wulfstan) ceļojumu piezīmēs un datējamas aptuveni ar 890. g. Tā kā šis ceļojošais tirgotājs pats apmeklēja Baltijas zemes, tad viņš atklāja, ka tajās ir krietni daudz medus, kuru izmanto arī dzērienu gatavošanai. Karaļi un augstmaņi dzēra ķēves pienu, turpretim nabadzīgie ļaudis un dzimtcilvēki dzēra medalu. Balti alu nedarīja, jo medalus bija pietiekamā daudzumā. XIV gadsimta sākumā Teitoņu ordeņa hronikas autors Pēteris fon Dusburgs (Peter von Dusburg) rakstīja, ka Lietuvas senči dzēruši tīru ūdeni, medus vīnu, ko sauc par medalu, kā arī ķēves pienu, taču nekad nedzēra, tos nepasvētījuši.

Medalus kļuva par savdabīgu leģendu, kuru XX gadsimta sākumā mēģināja atdzīvināt, taču tikai pēc Otrā pasaules kara Staklišķu inženieris tehnologs Aleksandrs Sinkevičs (Aleksandras Sinkevičius) ķērās pie tā medalus receptes atjaunošanas, kuru senāk (XV–XVIII gadsimtā) ražoja no savvaļas bišu medus un dažādiem garšaugiem, un uzlaboja tradicionālo dabīgo, nestiprināto medalu, ko tajā laikā vairs neražoja ne Lietuvā, ne arī tās kaimiņzemēs.

Tā laika politiskās iekārtas apstākļos A. Sinkevičam bija jānoiet grūts ceļš, līdz 1957. gadā viņam izdevās iegūt atļauju ražot medalu. 1958. gada 8. septembrī Staklišķu senajā alus brūzī tika uzvārīti pirmie 700 litri medalus misas. No tā laika sākās “Stakliškės” medalus rūpnieciska ražošana. Taču, kā raksta Aivars Ragausks (Aivaras Ragauskas) grāmatā “Aleksandrs Sinkevičs (1908–1989). Trešdaļa dzīves veltīta Lietuvas medalum” (“Aleksandras Sinkevičius (1908–1989). Trečdalis gyvenimo paskirto lietuviškam midui”), (Viļņa, 2008): “Bija grūti izpildīt plānus – piemēram, 1964. gada ražošanas plāns tika īstenots 91 procenta apmērā. Tā kā nebija laboratorijas un ražošanas bāzes, lai medalum nodrošinātu pastāvīgi labu kvalitāti, vajadzēja pārvarēt grūtības, jo īpaši tāpēc, ka lielākajai daļai personāla nebija labu zināšanu šajā jomā”. Šāds stāvoklis noveda pie tā, ka 1963. gadā medalus ražošana cieta ievērojamus zaudējumus. Taču beidzot, pēc ilga laika, kas bija ieguldīts receptes, garšaugu attiecības un ražošanas procesa sabalansēšanā, A. Sinkevičs 1967. gada 12. janvārī raksta prokuroram V. Galinaitim (V. Galinaitis) un citiem ierēdņiem vēstuli Nr. 24 LTSR (Staklišķu medalus ražošanas arhīvā), kurā norāda šādu informāciju: “Visprimitīvākajos apstākļos šeit tiek ražoti tādi produkti, ko nevar ražot mehanizētos uzņēmumos, un tieši tāpēc tiem ir tik laba kvalitāte”.

1967. gada 18. janvārī iznāca pirmā šā medalus ražošanas tehnoloģiskā instrukcija, kurā aprakstītas izejvielas un viss medalus ražošanas process, bet 1968. gadā sagatavoja specifikāciju, kuru medalus “Stakliškės” ražošanā joprojām ievēro arī šodien.

Staklišķu medalus reputāciju apstiprina arvien pieaugošais pieprasījums pēc tā: 1977. gadā saražots 60 000 litru “Stakliškės” medalus, bet 1978. gadā – jau 80 000 litru. Savukārt 1989. gadā pirmās šā medalus partijas tika izvestas uz Lielbritāniju un Amerikas Savienotajām Valstīm, bet šodien to eksportē uz Poliju, Beļģiju, Latviju, Ķīnu, Izraēlu un citām zemēm.

Līdz šai dienai Staklišķu medalus tradicionālā ražošanas metode un ģeogrāfiskā apgabala ražotāju profesionālā prasme pārmantota no paaudzes paaudzē, nodrošinot šim dzērienam ilgstošu izturēšanu, maigu garšu un autentisku aromātu. Par to liecina fakts, ka 2002. gadā Uzņēmējdarbības veicināšanas programmas (Verslo skatinimo įstatymui – VŠĮ) ietvaros “Kulinārijas mantojuma fonds”“Stakliškės” medalum piešķīra kulinārā mantojuma statusu, tādējādi apliecinādams, ka šis dzēriens ir pagatavots no tradicionāliem materiāliem, pamatojoties uz tradicionālām tehnoloģiskajām metodēm. Savukārt Zemkopības ministrijas 2010. gadā piešķirtā nacionālā mantojuma sertifikāts apliecina, ka medalus “Stakliškės” ir tradicionāls produkts ar senām, autentiskām un tradicionālām īpašībām, sastāvu un ražošanas metodi.

5.2. Produkta specifika

“Stakliškės” medalum īpašo, izteikto medus garšu ar saldo, nedaudz skābeno piegaršu un pikanto aromātu nodrošina līdzsvarota cukuru un skābju attiecība, tradicionālā ražošanas metode – (līdz pat 90 dienām) ilga dabīgā rūgšana un medalus ilgstošā (vismaz 9 mēnešus) izturēšana, kā arī tradicionālā recepte, pēc kuras medalu gatavo vienīgi no dabīgām izejvielām: bišu medus, garšaugiem (apiņiem, liepziediem un kadiķogām). Medalus “Stakliškės” no citu šķirņu medalus, ko ražo kaimiņvalstīs, atšķiras ar to, ka viss tajā esošais etilspirta daudzums iegūts dabīgā rūgšanas procesā un tas nav stiprināts, pievienojot etilspirtu, kā arī to, ka medu nedrīkst aizstāt ar cukuru, atbilstošām saldinātājvielām vai medus destilātu.

Šā produkta specifika un reputācija atbilst tirgus analīzes un izpētes grupas UAB “RAIT” 2007. gada veiktā darba rezultātiem, kas liecināja, ka “Stakliškės” no citiem šā veida alkoholiskajiem dzērieniem atšķiras ar augsto kvalitāti (atzinuši 70 % respondentu), izsmalcināto garšu (atzinuši 59 % respondentu) un ļoti patīkamo aromātu (atzinuši 51 % respondentu). Citas šim medalum piedēvētas īpašības ir stipra garša (atzinuši 39 % respondentu), pievilcīgs iepakojums (atzinuši 36 % respondentu), tas, ka šis dzēriens paredzēts arī gados vecākiem cilvēkiem (atzinuši 36 % respondentu), kā arī tā augstā cena (atzinuši 40 % respondentu).

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Medalum “Stakliškės” piešķirtā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde pamatojas uz produkta vēsturiskajām īpašībām, kas izklāstītas 5.2. punktā, un cilvēku prasmi saglabāt produkta tradicionālās ražošanas procesā iegūtās īpašības un reputāciju.

“Stakliškės” medalus iemantojis labu reputāciju tāpēc, ka tas ir tradicionāls produkts. 1969. gadā publicētajā grāmatā “Lietuvas medalus” (“Lietuviškas midus”) (Kauņa, 1969) aprakstīts, ka Staklišķu medalus ir “izsenis ražota nacionāla dzēriena veids. Tas ir maigs, nedaudz skābens, bet ļoti gards, izsmalcināts un vitamīniem bagāts alkoholiskais dzēriens, kas nosaukts tās pilsētiņas vārdā, kurā koncentrējās Lietuvas medalus ražošana. Dzērienam ir gaiša dzintarkrāsa. Ielejot kausā, tas izdala patīkamu ziedošas pļavas smaržu”.

Par “Stakliškės” medalus reputāciju liecina zelta medaļa, ko tas ieguvis starptautiskajā izstādē “AgroBalt‘98”, un „labākā dzēriena” diploms, kas tam piešķirts Lietuvas pārtikas un dzērienu produktu degustācijas pasākumā “Degustalit”, ko 2004. gadā noorganizēja Lietuvas lauksaimniecības un regulatīvā aģentūra (Lietuvos žemės ūkio ir maisto produktų rinkos reguliavimo agentūra).

“Stakliškės” medalus vērtējumu un popularitāti regulāri apstiprina raksti reģionālajos un valsts preses izdevumos, kā arī internetā publicētā informācija: “Stakliškių midus” (Mūsų sodai, 1964, Nr. 5); „Kur Stakliškių auksas ir sidabras” (Švyturys, 1968, Nr. 24); “Stakliškių midus” (Laisvė, 1983. gada 25. novembris; “Metai, kaip lietuviškas midus” (Kooperatininkas, 1988, Nr. 9); “Stakliškės” (Šiaurės Atėnai, 2003, Nr. 646); “AgroBalt: pirmoji lietuviškų maisto produktų ir gėrimų degustacija” (Elta, 2004. gada 9. jūnijs); “„Ida Basar“ Europos Parlamente išlaikė pirmąjį lietuviškų vaišių egzaminą” (meniu.lt, 2004. gada 11. oktobris); “„Lietuviškas midus“ degtinės gaminti nesirengia”BNS, 2006. gada 14. aprīlis).

Staklišķu pilsētiņas nosaukumu Lietuvas iedzīvotāji saista tikai ar šo dzērienu. “Stakliškės” medalum ir bijusi sava nozīme, saglabājot lietuviešu identitāti padomju laikā, un šodien tas lieliski pārstāv Lietuvu ārvalstīs – tas stāsta par Lietuvu no šīs zemes atvestos suvenīros vai dāvanās līdztekus dzintaram un Šakotis (tradicionāla lietuviešu kūka), ko bieži vien piedāvā kopā ar šo dzērienu. Kopš 2011. gada UAB (sabiedrība ar ierobežotu atbildību) “Lietuviškas midus” organizē vadītas ekskursijas, kuru laikā apmeklētāji tiek iepazīstināti ar seno metodi medalus gatavošanā, un viņiem ir iespēja nobaudīt un novērtēt šo un dažādus citus dzērienus. Apmeklētāji labprātāk nobauda medalu “Stakliškės” tā garšas un nosaukuma dēļ, kuri viņu apziņā saistīti ar apmeklējamo vietu. 2011. gadā šādu apmeklētāju bija 1 040, bet prognozēts, ka 2012. gadā tādu būs aptuveni 1 800, tādējādi apstiprinot “Stakliškės” medalus reputāciju.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (3) 5. panta 7. punkts)

http://www.zum.lt/l.php?tmpl_into=middle&tmpl_id=2702

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3) Skat. 2. atsauci.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2013.166.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 166

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	56. sējums 2013. gada 12. jūnijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2013/C 166/01	Komisijas paziņojums attiecībā uz pieejamo daudzumu par 2013. gada septembra apakšperiodu dažām kvotām, kuras Eiropas Savienība atvērusi produktiem rīsu nozarē	1

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2013/C 166/04	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6951 – Bain Capital/FTE) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	7

	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2013/C 166/05	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	8

Izcelsme	Kārtas numurs	Importa licenču pieteikumi, kas iesniegti par 2013. gada maija apakšperiodu	Kopējais pieejamais daudzums (kg) par 2013. gada septembra apakšperiodu
Nīderlandes Antiļas un Aruba	09.4189	(1)	25 000 000
Vismazāk attīstītās AZT	09.4190	(1)	10 000 000

	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	Eiropas Centrālā banka
2013/C 166/02	Eiropas Centrālās bankas Atzinums (2013. gada 17. maijs) par priekšlikumu direktīvai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, un par priekšlikumu regulai par naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju (CON/2013/32)	2

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2013/C 166/03	Euro maiņas kurss	6


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ