ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2013.096.lav |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 96 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
56. sējums |
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
II Informācija |
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
Eiropas Komisija |
|
2013/C 096/01 |
Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 ) |
|
2013/C 096/02 |
Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 ) |
|
|
III Sagatavošanā esoši tiesību akti |
|
|
EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA |
|
2013/C 096/03 |
||
2013/C 096/04 |
||
|
IV Paziņojumi |
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
Eiropas Komisija |
|
2013/C 096/05 |
||
2013/C 096/06 |
||
|
V Atzinumi |
|
|
ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS |
|
|
Eiropas Parlaments |
|
2013/C 096/07 |
Aicinājums iesniegt pieteikumus uz Eiropas ombuda amata vietu |
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
|
II Informācija
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Eiropas Komisija
4.4.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 96/1 |
Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu
Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
2013/C 96/01
Lēmuma pieņemšanas datums |
20.12.2012. |
|||||||||||
Atbalsts Nr. |
SA.34536 (12/N) |
|||||||||||
Dalībvalsts |
Spānija |
|||||||||||
Reģions |
— |
— |
||||||||||
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums) |
Restructuring and recapitalisation of Banco CEISS — Spain |
|||||||||||
Juridiskais pamats |
|
|||||||||||
Pasākuma veids |
ad hoc atbalstam |
Banco de Caja España de Inversiones, Salamanca y Soria, SA (Banco CEISS) |
||||||||||
Mērķis |
Līdzekļi būtisku tautsaimniecības problēmu risināšanai |
|||||||||||
Atbalsta veids |
Citi līdzdalības veidi pamatkapitālā |
|||||||||||
Budžets |
Kopējais budžets: EUR 1 846 miljoni |
|||||||||||
Atbalsta intensitāte |
— |
|||||||||||
Atbalsta ilgums |
20.12.2012.–31.12.2017. |
|||||||||||
Tautsaimniecības nozares |
Finanšu un apdrošināšanas darbības |
|||||||||||
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
FROB. Fondo de Reestructuración Ordenada Bancaria FGD. Fondo de Garantía de Depósitos
|
|||||||||||
Cita informācija |
— |
Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):
http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm
Lēmuma pieņemšanas datums |
18.12.2012. |
|||||||
Atbalsts Nr. |
SA.34604 (12/N) |
|||||||
Dalībvalsts |
Apvienotā Karaliste |
|||||||
Reģions |
Scotland |
107. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
||||||
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums) |
Prolongation of the Freight Facilities Grant scheme |
|||||||
Juridiskais pamats |
Section 71 of the Transport (Scotland) Act 2001 and Section 272 of the Transport Act 2000 as modified by Article 3 of the Scotland Act 1998 (Transfer of Functions to the Scottish Ministers, etc.) Order 2003 |
|||||||
Pasākuma veids |
Shēma |
Operators of freight handling facilities |
||||||
Mērķis |
Vides aizsardzība |
|||||||
Atbalsta veids |
Tieša dotācija |
|||||||
Budžets |
Kopējais budžets: GBP 20,75 miljoni |
|||||||
Atbalsta intensitāte |
50 % |
|||||||
Atbalsta ilgums |
1.1.2013.–19.12.2017. |
|||||||
Tautsaimniecības nozares |
Kravu pārvadājumi iekšzemes ūdeņos, Kravu dzelzceļa transports, Kravu jūras un piekrastes ūdens transports |
|||||||
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
|
|||||||
Cita informācija |
— |
Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):
http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm
Lēmuma pieņemšanas datums |
22.8.2012. |
|||||
Atbalsts Nr. |
SA.35190 (12/N) |
|||||
Dalībvalsts |
Latvija |
|||||
Reģions |
Latvija |
107. panta 3. punkta a) apakšpunkts |
||||
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums) |
Grozījumi shēmā “Dalītas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība” |
|||||
Juridiskais pamats |
|
|||||
Pasākuma veids |
Shēma |
— |
||||
Mērķis |
Reģionālā attīstība |
|||||
Atbalsta veids |
Tieša dotācija |
|||||
Budžets |
Kopējais budžets: LVL 39,06 miljoni |
|||||
Atbalsta intensitāte |
50 % |
|||||
Atbalsta ilgums |
11.9.2012.–1.12.2013. |
|||||
Tautsaimniecības nozares |
Atkritumu savākšana, apstrāde un izvietošana; materiālu pārstrāde |
|||||
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
|
|||||
Cita informācija |
— |
Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):
http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm
Lēmuma pieņemšanas datums |
14.12.2012. |
|||||
Atbalsts Nr. |
SA.35280 (12/N) |
|||||
Dalībvalsts |
Vācija |
|||||
Reģions |
— |
— |
||||
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums) |
Änderung der Beihilferegelung „Richtlinie des Landes Niedersachsen für Garantien zur Beteiligung an kleinen und mittleren Unternehmen der gewerblichen Wirtschaft“ Änderung der Beihilferegelung „Richtlinie des Landes Niedersachsen für Garantien zur Beteiligung an kleinen und mittleren Unternehmen der gewerblichen Wirtschaft“ (N 772/06) |
|||||
Juridiskais pamats |
§§ 23 und 44 der Niedersächsischen Landeshaushaltsordnung und die Richtlinie des Landes Niedersachsen für Garantien von Beteiligungen an kleinen und mittleren Unternehmen der gewerblichen Wirtschaft — Runderlass des Niedersächsischen Finanzministeriums |
|||||
Pasākuma veids |
Shēma |
— |
||||
Mērķis |
Riska kapitāls, grūtībās nonākušu uzņēmumu pārstrukturēšana |
|||||
Atbalsta veids |
Garantija |
|||||
Budžets |
|
|||||
Atbalsta intensitāte |
75 % |
|||||
Atbalsta ilgums |
Līdz 31.12.2013. |
|||||
Tautsaimniecības nozares |
Visas tautsaimniecības nozares, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu |
|||||
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
|
|||||
Cita informācija |
— |
Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):
http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm
Lēmuma pieņemšanas datums |
6.3.2013. |
||||||
Atbalsts Nr. |
SA.35403 (12/NN) |
||||||
Dalībvalsts |
Apvienotā Karaliste |
||||||
Reģions |
Comhairle nan eilan (Western Isles) |
— |
|||||
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums) |
HTT (Manufacturing) Ltd, Restructuring Plan September 2012 |
||||||
Juridiskais pamats |
Enterprise and New Towns (Scotland) Act 1990, as amended 1 April 2001 by Scottish Statutory Instrument 2001 No 126 |
||||||
Pasākuma veids |
ad hoc atbalstam |
HTT (Manufacturing) Ltd |
|||||
Mērķis |
Grūtībās nonākušu uzņēmumu pārstrukturēšana |
||||||
Atbalsta veids |
Citi, tieša dotācija |
||||||
Budžets |
|
||||||
Atbalsta intensitāte |
50 % |
||||||
Atbalsta ilgums |
No 29.8.2012. |
||||||
Tautsaimniecības nozares |
Tekstilmateriālu apdare, tekstilšķiedru sagatavošana un vērpšana |
||||||
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
|
||||||
Cita informācija |
— |
Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):
http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm
4.4.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 96/6 |
Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu
Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
2013/C 96/02
Lēmuma pieņemšanas datums |
20.12.2012. |
|||||||||
Atbalsts Nr. |
SA.35488 (12/N) |
|||||||||
Dalībvalsts |
Spānija |
|||||||||
Reģions |
— |
— |
||||||||
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums) |
Restructuring of Banco Mare Nostrum — Spain |
|||||||||
Juridiskais pamats |
|
|||||||||
Pasākuma veids |
ad hoc atbalstam |
Banco Mare Nostrum SA |
||||||||
Mērķis |
Līdzekļi būtisku tautsaimniecības problēmu risināšanai |
|||||||||
Atbalsta veids |
Citi līdzdalības veidi pamatkapitālā |
|||||||||
Budžets |
Kopējais budžets: EUR 3 745 miljoni |
|||||||||
Atbalsta intensitāte |
— |
|||||||||
Atbalsta ilgums |
No 20.12.2012. |
|||||||||
Tautsaimniecības nozares |
Finanšu un apdrošināšanas darbības |
|||||||||
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
|
|||||||||
Cita informācija |
— |
Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):
http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm
Lēmuma pieņemšanas datums |
20.12.2012. |
|||||||||
Atbalsts Nr. |
SA.35490 (12/N) |
|||||||||
Dalībvalsts |
Spānija |
|||||||||
Reģions |
— |
— |
||||||||
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums) |
Restructuring of Liberbank — Spain |
|||||||||
Juridiskais pamats |
|
|||||||||
Pasākuma veids |
ad hoc atbalstam |
Liberbank SA |
||||||||
Mērķis |
Līdzekļi būtisku tautsaimniecības problēmu risināšanai |
|||||||||
Atbalsta veids |
Citi, citi līdzdalības veidi pamatkapitālā |
|||||||||
Budžets |
Kopējais budžets: 1 124 EUR miljoni |
|||||||||
Atbalsta intensitāte |
— |
|||||||||
Atbalsta ilgums |
No 20.12.2012. |
|||||||||
Tautsaimniecības nozares |
Finanšu un apdrošināšanas darbības |
|||||||||
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
|
|||||||||
Cita informācija |
— |
Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):
http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm
Lēmuma pieņemšanas datums |
19.11.2012. |
|||||
Atbalsts Nr. |
SA.35561 (12/N) |
|||||
Dalībvalsts |
Vācija |
|||||
Reģions |
Bremen |
Jaukti |
||||
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums) |
Verlängerung der Richtlinie der Freien Hansestadt Bremen über die Gewährung von Rettungs- und Umstrukturierungsbeihilfen an kleine und mittlere Unternehmen der gewerblichen Wirtschaft |
|||||
Juridiskais pamats |
Richtlinie der Freien Hansestadt Bremen über die Gewährung von Rettungs- und Umstrukturierungsbeihilfen an kleine und mittlere Unternehmen der gewerblichen Wirtschaft |
|||||
Pasākuma veids |
Shēma |
— |
||||
Mērķis |
Grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšana |
|||||
Atbalsta veids |
Procentu subsīdija, garantija, parādu norakstīšana, atvieglotie aizdevumi |
|||||
Budžets |
|
|||||
Atbalsta intensitāte |
80 % |
|||||
Atbalsta ilgums |
1.1.2013.–31.12.2014. |
|||||
Tautsaimniecības nozares |
Visas tautsaimniecības nozares, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu |
|||||
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
|
|||||
Cita informācija |
— |
Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):
http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm
Lēmuma pieņemšanas datums |
18.2.2013. |
|||||||||
Atbalsts Nr. |
SA.35655 (12/N) |
|||||||||
Dalībvalsts |
Itālija |
|||||||||
Reģions |
Lombardia, Veneto |
— |
||||||||
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums) |
Aiuto al salvataggio di FORM SpA in AS |
|||||||||
Juridiskais pamats |
|
|||||||||
Pasākuma veids |
Individuālais atbalsts |
FORM SpA in AS |
||||||||
Mērķis |
Grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšana |
|||||||||
Atbalsta veids |
Garantija |
|||||||||
Budžets |
Kopējais budžets: 24 EUR miljoni |
|||||||||
Atbalsta intensitāte |
100 % |
|||||||||
Atbalsta ilgums |
1.5.2013.–31.10.2013. |
|||||||||
Tautsaimniecības nozares |
Vieglo metālu liešana |
|||||||||
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
|
|||||||||
Cita informācija |
— |
Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):
http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm
Lēmuma pieņemšanas datums |
6.3.2013. |
|||||
Atbalsts Nr. |
SA.35701 (12/N) |
|||||
Dalībvalsts |
Somija |
|||||
Reģions |
— |
— |
||||
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums) |
Short-term export-credit insurance scheme |
|||||
Juridiskais pamats |
Act on the State's Export Credit Guarantees (422/2001) |
|||||
Pasākuma veids |
Shēma |
— |
||||
Mērķis |
Eksporta kredītu apdrošināšana |
|||||
Atbalsta veids |
Eksporta kredītu apdrošināšana |
|||||
Budžets |
— |
|||||
Atbalsta intensitāte |
— |
|||||
Atbalsta ilgums |
Līdz 31.12.2015. |
|||||
Tautsaimniecības nozares |
Visas tautsaimniecības nozares, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu |
|||||
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
|
|||||
Cita informācija |
— |
Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):
http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm
III Sagatavošanā esoši tiesību akti
EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA
4.4.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 96/11 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS
(2013. gada 7. janvāris)
par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido mehānismu finansiālas palīdzības sniegšanai dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro
(CON/2013/2)
2013/C 96/03
Ievads un juridiskais pamats
Eiropas Centrālā banka (ECB) 2012. gada 19. jūlijā saņēma Eiropas Savienības Padomes lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido mehānismu finansiālas palīdzības sniegšanai dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro (1) (turpmāk – “ierosinātā regula”).
ECB kompetence sniegt atzinumu balstās Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktā un 282. panta 5. punktā, jo ierosinātajā regula ir normas, kas ir ECB kompetences jomā. ECB pārvalda palīdzību, kas piešķirta dalībvalstīm, kuru valūta nav euro (turpmāk – “ārpus euro zonas dalībvalstis”), saskaņā ar spēkā esošo mehānismu, ko izveidoja ar Regulu (EK) Nr. 332/2002 (2), un ECB piedalīsies finanšu palīdzības izvērtēšanā, kontrolē un pārvaldīšanā saskaņā ar ierosināto regulu. ECB Padome šo atzinumu pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.
1. Vispārīgi apsvērumi
Ar ierosināto regulu plānots aizstāt Regulu (EK) Nr. 332/2002, lai vidēja termiņa finanšu palīdzību ārpus euro zonas dalībvalstīm regulētu saskaņā ar elastīgākiem noteikumiem un ņemtu vērā to, ka jānodrošina vienlīdzīgi nosacījumi euro zonas un ārpus euro zonas dalībvalstīm, reaģējot uz pašreizējo finanšu krīzi. Ierosinātā regula ievieš instrumentus un procedūras, kas līdzīgas tām, kas jau izstrādātas finanšu palīdzības sniegšanai dalībvalstīm, kuru valūta ir euro (turpmāk – “euro zonas dalībvalstis”). Tā kā Regula (EK) Nr. 332/2002 (pēc tās pēdējiem grozījumiem) nepārprotami paredzēja tikai vidēja termiņa finanšu palīdzību kredītu veidā ārpus euro zonas dalībvalstīm ar nosacījumu, ka tās īsteno korekciju programmas, ierosinātā regula dara pieejamus divus papildu finansēšanas instrumentus: kredītlīniju piesardzības pasākumu veidā (precautionary conditioned credit line, PCCL) un kredītlīniju ar pastiprinātiem nosacījumiem (enhanced conditions credit line, ECCL). PCCL un ECCL ir to instrumentu lokā, kurus var izmantot, lai sniegtu palīdzību euro zonas dalībvalstīm. Vidēja termiņa finanšu palīdzības, kas var tikt sniegta saskaņā ar ierosināto regulu, ierobežojums saglabājies tāds pats, kāds tas bija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 332/2002, un ir 50 mljrd. EUR.
ECB saprot, ka līdz brīdim, kad tiks atcelta Regula (ES) Nr. 407/2010, ar ko izveido Eiropas Finanšu stabilitātes mehānismu (3), Savienības finanšu palīdzība ārpus euro zonas dalībvalstīm notiks saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 407/2010 vai ierosināto regulu. Tādēļ tā atzinīgi vērtē centienus panākt ka, pēc iespējas identiski instrumenti ir pieejami euro zonas un ārpus euro zonas dalībvalstīm, un centienus saskaņot procedūras šādas palīdzības piešķiršanai. Ņemot vērā, ka Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma (EFSM) darbība tiks izbeigta (4), ņemot vērā Līguma par Eiropas Stabilitātes mehānisma spēkā stāšanos, varētu būt lietderīgi precizēt, vai palīdzību, kas ārpus euro zonas dalībvalstīm var tik piešķirta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 407/2010, pēc EFSM izbeigšanas regulēs ierosinātā regula.
2. Īpaši apsvērumi
2.1. |
ECB atzīmē kredītlīniju ieviešanu, kas ļauj sniegt palīdzību ārpus euro zonas dalībvalstīm, kuru ekonomiskā un finanšu situācija ir pamatā droša (5). ECB uzskata, ka kredītlīniju piešķiršana atbilst Līguma 143. pantam, kas paredz Savienībai iespēju iesaistīties ne tikai tad, ja ārpus euro zonas dalībvalstij ir grūtības, bet arī tad, ja to “nopietni apdraud grūtības” attiecībā uz tās maksājumu bilanci, jo īpaši, ja šādas grūtības var kavēt iekšējā tirgus darbību. Tajā pašā laikā ECB uzskata, ka ir ļoti svarīgi šauri interpretēt atbilstības kritērijus, izvērtējot pieeju kredītlīnijām, un laika gaitā stingri tos ievērot. Ir tiešām būtiski novērst morālo kaitējumu, ko varētu radīt šādu kredītlīniju saņēmēji. Tāpat kā euro zonas dalībvalstu gadījumā, tam būs nepieciešamas visu iesaistīto īpašas pūles. |
2.2. |
Saistībā ar ECB un Eurosistēmas lomu ierosinātā regula satur līdzīgus noteikumus attiecībā uz finanšu palīdzības pārvaldīšanu, proti, attiecīgās dalībvalsts kontu atvēršanu un izmantošanu nacionālajā centrālajā bankā (NCB) un NCB kontu atvēršanu un izmantošanu ECB. Šajā sakarā ECB saprot, ka saskaņā ar ierosināto regulu tā darbosies kā fiskālais aģents, atbilstoši Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 21.2. pantam, un ka no Eiropas Centrālo banku sistēmas netiek gaidīts finansējums, ņemot vērā Līguma 123. pantā noteikto monetārās finansēšanas aizliegumu. Tādēļ ECB atkārtoti norāda, ka konti, kas NCB un ECB tiks izmantoti finanšu palīdzības pārvaldīšanai, neparedzēs pārsnieguma kredīta iespēju (6). |
2.3. |
Papildinot kredītu un kredītlīniju pārvaldīšanu, ierosinātā regula nosaka ECB izvērstāku piedalīšanos Eiropas Savienības finanšu palīdzībā ārpus euro zonas dalībvalstīm, kā tas pašlaik noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 332/2002. Lai gan tā ECB atļauj tikai kredīta pārvaldīšanu, ECB novērotāja statusā ir piedalījusies misijās ārpus euro zonas dalībvalstīs, kuras saņem finanšu palīdzību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 332/2002. Ierosinātā regula šo faktu ņem vērā un cita starpā iesaka ECB sadarboties ar Komisiju, novērtējot valdības parāda ilgtspēju un pašreizējās vai turpmākās finansēšanas vajadzības, izstrādājot makroekonomikas korekciju programmas, kontrolējot to izpildes progresu ar misiju palīdzību un īstenojot pastiprināto kontroli piešķirot vai izmantojot ECCL vai PCCL. Tāpat lielākajā daļā gadījumu tiek lūgta Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) palīdzība. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 332/2002 šīs darbības saistībā ar vidēja termiņa finanšu palīdzību maksājumu bilances mērķiem bija piešķirtas tikai Komisijai. Ierosinātajā regulā noteiktā ECB un SVF loma lielā mērā atspoguļo sistēmu, kas attiecībā uz euro zonas dalībvalstīm noteikta saistībā ar EFSM, European Financial Stability Facility (EFSF) vai Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM). Ņemot vērā, ka ECB nav ārpus euro zonas dalībvalstu monetārā iestāde, ECB vēlētos nošķirt tās līdzdalību attiecībā uz ārpus euro zonas dalībvalstīm un tās līdzdalību attiecībā uz euro zonas dalībvalstīm, un ECB atzīmē, ka tās loma ierosinātajā sadarbībā ar Komisiju būs jāorganizē ECB pilnvaru ietvaros, ņemot vērā tās neatkarību. |
2.4. |
ECB atzīmē, ka, vērtējot Līguma 140. pantā noteikto un Līgumam pievienotajā Protokolā precizēto konverģences kritēriju izpildi, tā turpinās ņemt vērā starptautiskā maksājumu bilances atbalsta un likviditātes palīdzības ietekmi uz valūtas kursa stabilitātes novērtējumu, jo īpaši attiecībā uz valūtām, kas piedalās valūtas kursa mehānismā II, VKM II. Tā tas notiks arī nākotnē un tādēļ attieksies arī uz jebkādu saskaņā ar ierosināto regulu piešķirto palīdzību. |
2.5. |
ECB atzīmē, ka ierosinātās regulas pieņemšana nedrīkst ietekmēt VKM II darbību ekonomikas un monetārās savienības trešajā posmā, ko turpinās noteikt spēkā esošais juridiskais regulējums (7). |
Attiecībā uz grozījumiem, kurus ECB iesaka veikt ierosinātajās regulās, konkrēti redakcionāli priekšlikumi kopā ar paskaidrojumiem ir izklāstīti pielikumā.
Frankfurtē pie Mainas, 2013. gada 7. janvārī
ECB prezidents
Mario DRAGHI
(1) COM(2012) 336 final.
(2) 2002. gada 18. februāra Regula (EK) Nr. 332/2002, ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm (OV L 53, 23.2.2002., 1. lpp.).
(3) Padomes 2010. gada 11. maija Regula (ES) Nr. 407/2010, ar ko izveido Eiropas Finanšu stabilitātes mehānismu (OV L 118, 12.5.2010, 1. lpp.).
(4) Sk. 2010. gada 16.–17. decembra Eiropadomes secinājumus http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ec/118578.pdf.
(5) Ierosinātās regulas 4. pants
(6) Sk. 1. punkta otro daļu ECB 2009. gada 20. aprīļa Atzinumā CON/2009/37 par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 332/2002, ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm (OV C 106, 8.5.2009., 1. lpp.).
(7) 2006. gada 16. marta Līgums starp ECB un ārpus euro zonas dalībvalstu centrālajām bankām, ar ko nosaka ekonomikas un monetārās savienības trešā posma valūtas kursa mehānisma darbības procedūras (OV C 73, 25.3.2006., 21. lpp.).
PIELIKUMS
Redakcionāli priekšlikumi
Padomes ierosinātais teksts |
ECB ierosinātie grozījumi (1) |
1. grozījums |
|
3. panta 2., 3., 7. un 8. punkts un 5. panta 2. punkts |
|
“3. pants 2. Komisija saziņā ar ECB un, kad vien iespējams, ar SVF novērtē vispārējās valdības parāda ilgtspēju un attiecīgo dalībvalstu pašreizējās vai potenciālās finanšu vajadzības un nosūta šo novērtējumu EFK. 3. Attiecīgā dalībvalsts, vienojoties ar Komisiju, kas darbojas saziņā ar ECB un, kad vien iespējams, ar SVF, sagatavo projektu makroekonomiskās korekcijas programmai, kurā ir ietvertas politikas prasības un kuras mērķis ir atjaunot līdzsvarotu maksājumu bilances pozīciju un tās spēju sevi pilnībā finansēt finanšu tirgos. Makroekonomiskās korekcijas programmas projektā pienācīgi ņem vērā ieteikumus, kas adresēti attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar Līguma 121., 126. un 148. pantu, un šīs dalībvalsts darbības šo ieteikumu īstenošanai un izvirza mērķi paplašināt, nostiprināt un padziļināt prasītos politikas pasākumus. (..) 7. Komisija saziņā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) un vajadzības gadījumā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) pārrauga makroekonomiskās korekcijas programmas īstenošanas progresu, regulāri dodoties pārbaudes komandējumos. Tā informē EFK reizi ceturksnī. Attiecīgā dalībvalsts pilnībā sadarbojas ar Komisiju un ECB. Tā jo īpaši sniedz Komisijai un ECB visu informāciju, ko Komisija un ECB uzskata par nepieciešamu programmas pārraudzībai. Attiecīgajai dalībvalstij ir arī pienākumi, kas paredzēti 6. panta 2. punktā. 8. Komisija – saziņā ar ECB un, kad vien iespējams, ar SVF – kopā ar attiecīgo dalībvalsti izskata izmaiņas, kas var būt vajadzīgas tās makroekonomiskās korekcijas programmā. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas ieteikuma apstiprina jebkādas izmaiņas, kas veicamas minētajā programmā. 5. pants 2. Komisija saziņā ar ECB un, kad vien iespējams, ar SVF novērtē vispārējās valdības parāda ilgtspēju un attiecīgo dalībvalstu pašreizējās vai potenciālās finanšu vajadzības un nosūta šo novērtējumu EFK.” |
“3. pants 2. Komisija saziņā ar ECB un, kad vien iespējams vajadzīgs, ar SVF novērtē vispārējās valdības parāda ilgtspēju un attiecīgo dalībvalstu pašreizējās vai potenciālās finanšu vajadzības un nosūta šo novērtējumu EFK. 3. Attiecīgā dalībvalsts, vienojoties ar Komisiju, kas darbojas saziņā ar ECB un ņemot vērā ECB viedokli, ja ECB nolēmusi sniegt padomu šajā sakarā, un, kad vien iespējams vajadzīgs, saziņā ar SVF, sagatavo projektu makroekonomiskās korekcijas programmai, kurā ir ietvertas politikas prasības un kuras mērķis ir atjaunot līdzsvarotu maksājumu bilances pozīciju un tās spēju sevi pilnībā finansēt finanšu tirgos. Makroekonomiskās korekcijas programmas projektā pienācīgi ņem vērā ieteikumus, kas adresēti attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar Līguma 121., 126. un 148. pantu, un šīs dalībvalsts darbības šo ieteikumu īstenošanai un izvirza mērķi paplašināt, nostiprināt un padziļināt prasītos politikas pasākumus. Ja attiecīgā dalībvalsts ir dalībvalsts, kuras valūta piedalās VKM II, jāņem vērā apņemšanās saistībā ar VKM II. (..) 7. Komisija saziņā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) un vajadzības gadījumā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) pārrauga makroekonomiskās korekcijas programmas īstenošanas progresu, regulāri dodoties pārbaudes komandējumos. Tā informē EFK reizi ceturksnī. Attiecīgā dalībvalsts pilnībā sadarbojas ar Komisiju un ECB. Tā jo īpaši sniedz Komisijai un ECB visu informāciju, ko Komisija un ECB uzskata par nepieciešamu programmas pārraudzībai. Attiecīgajai dalībvalstij ir arī pienākumi, kas paredzēti 6. panta 2. punktā. 8. Komisija – ņemot vērā ECB viedokli, ja ECB nolēmusi sniegt padomu šajā sakarā un, kad vien iespējams vajadzīgs, saziņā ar SVF – kopā ar attiecīgo dalībvalsti izskata izmaiņas, kas var būt vajadzīgas tās makroekonomiskās korekcijas programmā. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas ieteikuma apstiprina jebkādas izmaiņas, kas veicamas minētajā programmā. 5. pants 2. Komisija saziņā ar ECB un, kad vien iespējams vajadzīgs, ar SVF novērtē vispārējās valdības parāda ilgtspēju un attiecīgo dalībvalstu pašreizējās vai potenciālās finanšu vajadzības un nosūta šo novērtējumu EFK.” |
Paskaidrojums Lai novērstu jebkādas šaubas par SVF lomu, attiecībā uz to visā ierosinātajā regulā jālieto konsekventa terminoloģija. Turklāt ierosinātajai regulai jāatbilst citiem salīdzināmiem juridiskajiem instrumentiem, kas paredz Savienības un ārpus Savienības finanšu palīdzību, piemēram, Regulai (ES) Nr. 407/2010, EFSF Pamatlīgumam un ESM līgumam. “Darbojas saziņā ar ECB” 3. panta 3. punktā un “saziņā ar ECB” 3. panta 8. punktā svītrošana un “ņemot vērā ECB viedokli, ja ECB nolēmusi sniegt padomu šajā sakarā” iekļaušana abos minētajos punktos atspoguļo to, ka ECB būtu mazāk jāiesaistās korekcijas programmu sagatavošanā. Lai gan pārējais Padomes ierosinātais teksts paredz ECB lomu, kas ir vairāk uzraudzības loma, ECB loma 3. panta 3. un 8. punktā būtu tādas iestādes loma, kura izstrādā ekonomikas korekcijas programmu. ECB uzskata, ka tai nepienākas uzņemties šādu lomu attiecībā uz ārpus euro zonas dalībvalstīm, ņemot vērā, ka par monetāro politiku šajās dalībvalstīs atbild to nacionālās centrālās bankas. Tādēļ ECB, palīdzot izstrādāt ekonomikas korekcijas programmu, nevajadzētu iejaukties nacionālās centrālās bankas neatkarīgu lēmumu pieņemšanā. |
|
2. grozījums |
|
3. panta 11. un 12. punkts |
|
“11. Ja attiecīgajai dalībvalstij ir nepietiekamas administratīvās spējas vai nopietnas grūtības īstenot tās programmu, tā vēršas pēc tehniskās palīdzības pie Komisijas, kura kopīgi ar dalībvalstīm un citām Savienības iestādēm un/vai attiecīgajām starptautiskajām organizācijām var izveidot ekspertu grupas. Tehniskā palīdzība var ietvert pastāvīgā pārstāvja un tehnisko darbinieku norīkošanu, kas konsultētu varas iestādes par korekcijas programmas īstenošanu. 12. Attiecīgā Eiropas Parlamenta komiteja var piedāvāt dalībvalstij piedalīties viedokļu apmaiņā par korekcijas programmas izpildes gaitu.” |
“11. Ja attiecīgajai dalībvalstij ir nepietiekamas administratīvās spējas vai nopietnas grūtības īstenot tās makroekonomikas korekcijas programmu, tā vēršas pēc tehniskās palīdzības pie Komisijas, kura kopīgi ar dalībvalstīm un citām Savienības iestādēm un/vai attiecīgajām starptautiskajām organizācijām var izveidot ekspertu grupas. Tehniskā palīdzība var ietvert pastāvīgā pārstāvja un tehnisko darbinieku norīkošanu, kas konsultētu varas iestādes par korekcijas programmas īstenošanu. 12. Attiecīgā Eiropas Parlamenta komiteja var piedāvāt dalībvalstij piedalīties viedokļu apmaiņā par makroekonomikas korekcijas programmas izpildes gaitu.” |
Paskaidrojums Lai nerastos šaubas par norādītās programmas saturu, kā arī konsekvences dēļ tiek ieteikts atsaukties uz “makroekonomikas korekcijas programmu” visā ierosinātās regulas tekstā. |
|
3. grozījums |
|
3. panta 10. punkts |
|
“10. Vēlākais sešus mēnešus pēc tam, kad pieņemts 9. punktā paredzētais lēmums, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma var nolemt atjaunot izmaksu, ja tā uzskata, ka attiecīgā dalībvalsts atbilst saskaņotajiem finansiālās palīdzības noteikumiem. Ja šāds lēmums nav pieņemts šajā termiņā, turpmāka Savienības finansiālās palīdzības izmaksa saskaņā ar šo regulu netiks veikta.” |
“10. Vēlākais sešus mēnešus pēc tam, kad pieņemts 9. punktā paredzētais lēmums, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma var nolemt atjaunot izmaksu, ja tā uzskata, ka attiecīgā dalībvalsts atbilst saskaņotajiem finansiālās palīdzības noteikumiem. Ja šāds lēmums nav pieņemts šajā termiņā, turpmāka paredzētās Savienības finansiālās palīdzības izmaksa saskaņā ar šo regulu netiks veikta.” |
Paskaidrojums Šī ieteikuma mērķis ir precizēt, ka normas nolūks nav ierobežot piekļuvi jaunai finanšu palīdzībai, kas, piemēram, var būt nepieciešama tādu notikumu dēļ, kas nav saistīti ar attiecīgo dalībvalsti. |
|
4. grozījums |
|
4. panta 1. punkts |
|
“1. PCCL ir pieejama tikai tām dalībvalstīm, kuru ekonomiskā un finansiālā situācija joprojām ir pamatā stabila.” |
“1. PCCL ir pieejama tikai tām dalībvalstīm, kuru ekonomiskā un finansiālā situācija joprojām ir saglabājas pamatā stabila.” |
Paskaidrojums Ierosinātā grozījuma mērķis ir precizēt, ka vienīgi dalībvalsti, kurās situācija saglabājas pamatā stabila un nemainīsies tuvākajā laikā, var piekļūt PCCL. Ierosinātā grozījuma mērķis ir nodrošināt, ka terminoloģijas maiņa salīdzinājumā ar to, kas līdz šim lietota EFSF/ESM juridiskajā regulējumā, netiek saprasta, kā izmaiņas pēc būtības. |
|
5. grozījums |
|
5. panta 5. punkts |
|
“5. Komisija un attiecīgā dalībvalsts noslēdz SM, kurā ir izklāstīti nosacījumi saistībā ar kredītlīniju.” |
“5. Komisija un attiecīgā dalībvalsts noslēdz SM, kurā ir izklāstīti nosacījumi saistībā ar kredītlīniju. Komisija SM iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.” |
Paskaidrojums Lai panāktu atbilstību 3. panta 6. punktam, tiek ierosināts noteikt SM, kurā precizēti nosacījumi, paziņošanu Eiropas Parlamentam un Padomei. |
|
6. grozījums |
|
11. panta 1. punkts |
|
“1. Attiecīgā dalībvalsts vismaz 45 dienas iepriekš informē Komisiju par savu nodomu izmantot līdzekļus no savas kredītlīnijas. Lēmumā, kas minēts 5. panta 5. punktā, nosaka sīki izstrādātus noteikumus.” |
“1. Attiecīgā dalībvalsts vismaz 45 dienas iepriekš informē Komisiju un ECB par savu nodomu izmantot līdzekļus no savas kredītlīnijas. Lēmumā, kas minēts 5. panta 5. punktā, nosaka sīki izstrādātus noteikumus.” |
Paskaidrojums Ņemot vērā, ka ECB noteikta zināma atbildība par kredītu pārvaldīšanu, tā vienlaikus ar Komisiju jāinformē par dalībvalsts nodomu izmantot kredītlīnijas līdzekļus. |
|
7. grozījums |
|
12. panta 3. punkts |
|
“3. Tiklīdz Padome ir pieņēmusi lēmumu par aizdevumu, Komisija ir pilnvarota aizņemties kapitāla tirgos vai finanšu iestādēs vispiemērotākajā laikā starp plānotajām aizdevuma izmaksas reizēm, lai optimizētu finansējuma izmaksas un saglabātu savu reputāciju kā Savienības emitents finanšu tirgos. Piesaistītos, bet vēl neizmaksātos līdzekļus visu laiku glabā speciālā naudas vai vērtspapīru kontā, kuru pārvalda saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro ārpusbudžeta darbībām, un tos nevar izmantot nekādam citam mērķim, kā tikai tam, lai sniegtu dalībvalstīm finansiālu palīdzību saskaņā ar šo finanšu mehānismu.” |
“3. Tiklīdz Padome ir pieņēmusi lēmumu par aizdevumu vai saņemts dalībvalsts lūgums izmantot kredītlīnijas līdzekļus, Komisija ir pilnvarota aizņemties kapitāla tirgos vai finanšu iestādēs vispiemērotākajā laikā starp plānotajām aizdevuma izmaksas reizēm, lai optimizētu finansējuma izmaksas un saglabātu savu reputāciju kā Savienības emitents finanšu tirgos. Piesaistītos, bet vēl neizmaksātos līdzekļus visu laiku glabā speciālā naudas vai vērtspapīru kontā, kuru pārvalda saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro ārpusbudžeta darbībām, un tos nevar izmantot nekādam citam mērķim, kā tikai tam, lai sniegtu dalībvalstīm finansiālu palīdzību saskaņā ar šo finanšu mehānismu.” |
Paskaidrojums Jāpaplašina 12. panta 3. punkta piemērošanas joma, lai ļautu Komisijai aizņemties kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm laikā, kas ir visvairāk piemērots, ņemot vērā visa veida finanšu palīdzību, t.sk., ja dalībvalsts nolemj izmantot savas kredītlīnijas līdzekļus. |
|
8. grozījums |
|
14. panta 2. punkts. Aizdevumu un kredītlīniju pārvaldība |
|
“2. Attiecīgā dalībvalsts atver īpašu kontu valsts centrālajā bankā, lai pārvaldītu no Savienības saņemto finansiālo palīdzību. Tā pārskaita pamatsummu un aizdevuma procentus ECB kontā četrpadsmit TARGET2 darbdienu laikā pirms attiecīgā maksājuma termiņa.” |
“2. Attiecīgā dalībvalsts atver īpašu kontu valsts centrālajā bankā, lai pārvaldītu no Savienības saņemto finansiālo palīdzību. Attiecīgās dalībvalsts centrālā banka atver īpašu kontu ECB. Tā Dalībvalsts ar centrālajā bankā atvērtā konta palīdzību pārskaita pamatsummu un aizdevuma vai kredītlīnijas procentus attiecīgajā ECB kontā četrpadsmit TARGET2 darbdienu laikā pirms attiecīgā maksājuma termiņa.” |
Paskaidrojums Precizēts, ka nevis pašai dalībvalstij ir konts ECB, bet gan attiecīgās dalībvalsts centrālā banka atver kontu ECB šīs dalībvalsts vārdā. Tiek ieteikts arī precizēt, ka pārvaldība attiecas ne tikai uz aizdevumiem, bet arī uz kredītlīnijām, jo tās ir atsevišķs finansēšanas instruments un tām ir nepieciešams atvērt kontu ECB. |
(1) Teksts treknrakstā ir tā daļa, kuru ECB ierosina iekļaut kā jaunu tekstu. Nosvītrotais teksts ir tā daļa, kuru ECB ierosina svītrot.
4.4.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 96/18 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS
(2013. gada 11. janvāris)
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) attiecībā uz depozitārija funkcijām, atlīdzības politiku un sankcijām
(CON/2013/4)
2013/C 96/04
Ievads un juridiskais pamats
Eiropas Centrālā banka (ECB) 2012. gada 19. septembrī saņēma Eiropas Parlamenta lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) attiecībā uz depozitārija funkcijām, atlīdzības politiku un sankcijām (1) (turpmāk – “ierosinātā direktīva”).
ECB kompetence sniegt atzinumu balstās uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu, jo ierosinātā direktīva satur noteikumus, kas ietekmē Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) uzdevumu sniegt palīdzību kompetentām iestādēm sekmīgi īstenot politiku, kas attiecas uz kredītiestāžu uzraudzību un finanšu sistēmas stabilitāti, kā noteikts Līguma 127. panta 5. punktā. ECB Padome šo atzinumu pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.
Vispārīgi apsvērumi
ECB visumā atzinīgi vērtē ierosināto direktīvu, kuras mērķis ir stiprināt PVKIU regulējumu attiecībā uz: i) augstākās vadības, risku uzņemošos un kontroles funkciju īstenojošo personu atlīdzības politiku un praksi; ii) noteikumiem par PVKIU līdzekļu depozitāriju apstiprināšanu un depozitārija funkciju veikšanu, t.sk. saistīto atbildības regulējumu; un iii) administratīvo sankciju un pasākumu regulējumu. ECB uzskata, ka jaunajiem noteikumiem var būt svarīga loma ļaunprātīgas rīcības nepieļaušanā un ieguldītājo uzticības stiprināšanā. ECB atzīmē, ka ierosinātā PVKIU regulējuma stiprināšana ir savlaicīgs pasākums, ņemot vērā uzlabojumus, kas jau panākti alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku regulēšanā, izmantojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (2) (turpmāk – “AIFP direktīva”).
Īpaši apsvērumi
1. Aktīvu atkārtota izmantošana, ko veic PVKIU depozitārijs
ECB uzskata, ka ierosinātajai direktīvai būtu nepārprotami jāaizliedz PVKIU depozitārijam vai citai persona, kam deleģēta PVKIU fonda glabāšanas funkcija, savā vārdā atkārtoti izmantot tās pārvaldībā esošos aktīvus. Šādas darbības var apdraudēt ieguldītājus, kā arī būt par pamatu riskiem, kas ir nozīmīgi no finanšu stabilitātes viedokļa, ņemot vērā no šīs prakses izrietošo aizņemto līdzekļu izmantojumu. Šajā kontekstā ECB uzskata, ka PVKIU regulējumam jābūt stingrākam nekā AIFP direktīvai, kura atļauj aktīvu atkārtotu izmantošanu ar nosacījumu, ka saņemta fonda pārvaldnieku iepriekšēja piekrišana. To attaisno apstāklis, ka PVKIU produkti tiek plaši izplatīti mazajiem ieguldītājiem, atšķirībā no saskaņā ar AIFP direktīvu pārvaldītajiem līdzekļiem, kuri parasti rezervēti profesionālajiem ieguldītājiem.
2. Deleģēšana
Ierosinātā direktīva atļauj depozitārija glabāšanas funkciju deleģēt apakšpārvaldniekam, ievērojot noteiktus nosacījumus, kas atbilstoši paskaidrojuma rakstam saskaņoti ar nosacījumiem, ko piemēro saskaņā ar AIFP direktīvu. Šajā sakarā ECB uzskata, ka mazo ieguldītāju aizsardzība prasa noteikt stingrākus noteikumus PVKIU depozitārijiem salīdzinājumā ar depozitārijiem, ko izvēlas alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki. Jo īpaši uz deleģēšanu, ko PVKIU depozitārijs veic par labu apakšpārvaldniekam ārpus Eiropas Savienības, visos gadījumos jāatiecina piemēroti drošības pasākumi, piemēram, obligātās kapitāla prasības un efektīva uzraudzība attiecīgajā valstī. Visbeidzot vajadzīgs arī veikt izvērtēšanu attiecībā uz atbrīvojumu paturēšanu spēkā, kuri ļauj iestādēm trešajās valstīs darboties, kā PVKIU depozitārija apakšpārvaldniekam, neskatoties uz to, ka sādas iestādes neatbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz deleģēšanu.
3. Tiesības darboties kā PVKIU glabāšanas pakalpojumu sniedzējam
ECB atzinīgi vērtē atbilstības nosacījumu ieviešanu, saskaņā ar kuriem tikai kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības var būt PVKIU depozitāriji. Tas samazinās risku, ka ieguldītājus apkrāpj, ieceļot PVKIU depozitāriju, uz kuru neattiecas pienācīga līmeņa regulēšana un uzraudzība. Turklāt jāturpina vērtēt, vai ierosinātais kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību kapitāla prasību regulējums (3) paredz pietiekamu drošību saistībā ar PVKIU depozitārija funkciju izpildi, ņemot vērā to PVKIU apmēru un sarežģītību, attiecībā uz kuriem tiek veiktas šīs funkcijas, un atbildības riskus, ko rada šīs funkcijas.
4. Atbildība
ECB uzskata, ka “ārējie apstākļi ārpus saprātīgas kontroles” (4), kas ir par pamatu iespējai depozitārijam atteikties no atbildības, kā noteikts līgumā, Komisijas deleģētajos aktos jāprecizē, norādot aktīvu kategorijas, kuras var tikt uzskatītas par zaudētām šādu ārējo apstākļu dēļ, kā arī konkrētie iespējamo apstākļu veidi.
Gadījumos, kuros ECB iesaka grozīt ierosināto direktīvu, konkrēti redakcionālie priekšlikumi kopā ar paskaidrojumiem ir izklāstīti pielikumā.
Frankfurtē pie Mainas, 2013. gada 11. janvārī
ECB viceprezidents
Vítor CONSTÂNCIO
(1) COM(2012) 350 final.
(2) OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp. Sk. ECB 2009. gada 16. oktobra Atzinumu CON/2009/81 par prieklikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un Direktīvas 2004/39/EK un Direktīvas 2009/…/EK grozījumiem (OV C 272, 13.11.2009., 1. lpp.). Visi ECB atzinumi tiek publicēti ECB tīmekļa vietnē http://www.ecb.europa.eu
(3) Sk. priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvo uzraudzību un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos (COM(2011) 453 galīgā redakcija) un priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvās uzraudzības prasībām (COM(2011) 452 galīgā redakcija).
(4) Sk. Direktīvas 2009/65/EK 26.b panta f) punktu, kas iekļauts ar ierosinātās direktīvas 1. panta 8. punktu.
PIELIKUMS
Redakcionāli priekšlikumi
Komisijas ierosinātais teksts |
ECB ierosinātie grozījumi (1) |
||||||||||||||||||||||||||||
1. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||
1. panta 3. punkts |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums ECB uzskata, ka PVKIU regulējumam jābūt stingrākam nekā AIFP direktīvā noteiktajam regulējumam un ka tas nekādos apstākļos nedrīkst pieļaut, ka depozitārijs atkārtoti izmanto aktīvus. To attaisno tas, ka: i) PVKIU produkti tiek plaši izplatīti mazajiem ieguldītājiem; un ii) aktīvu atkārtota izmantošana no depozitāriju puses var būt par pamatu riskiem, kas ir nozīmīgi no finanšu stabilitātes viedokļa, ņemot vērā no šīs prakses izrietošo aizņemto līdzekļu izmantojumu. Uz deleģēšanu, ko PVKIU depozitārijs veic par labu apakšpārvaldniekam ārpus Eiropas Savienības, optimālā gadījumā jāattiecina tādi paši drošības pasākumi, piemēram, obligātās kapitāla prasības un efektīva uzraudzība attiecīgajā valstī, kā Savienības tiesību aktos noteiktie. Ja tiek piemēroti izņēmumi, tie skaidri jānorāda ieguldītājam. Šajā sakarā mazo ieguldītāju aizsardzība prasa noteikt stingrākus noteikumus PVKIU depozitārijiem salīdzinājumā ar depozitārijiem, ko izvēlas alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki. |
|||||||||||||||||||||||||||||
2. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||
1. panta 8. punkts |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums “Ārējie apstākļi ārpus saprātīgas kontroles”, kas ir par pamatu iespējai depozitārijam atteikties no atbildības, kā noteikts līgumā, Komisijas deleģētajos aktos jāprecizē, norādot aktīvu kategorijas, kuras var tikt uzskatītas par zaudētām šādu ārējo apstākļu dēļ, kā arī konkrētie šādu iespējamo apstākļu veidi. |
(1) Teksts treknrakstā ir tā daļa, kuru ECB ierosina iekļaut kā jaunu tekstu. Nosvītrotais teksts ir tā daļa, kuru ECB ierosina svītrot.
IV Paziņojumi
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Eiropas Komisija
4.4.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 96/22 |
Eiropas Centrālās bankas noteiktā procentu likme tās refinansēšanas operācijām (1):
0,75 % 2013. gada 1. aprīlis
Euro maiņas kurss (2)
2013. gada 3. aprīlis
2013/C 96/05
1 euro =
|
Valūta |
Maiņas kurss |
USD |
ASV dolārs |
1,2828 |
JPY |
Japānas jena |
119,96 |
DKK |
Dānijas krona |
7,4535 |
GBP |
Lielbritānijas mārciņa |
0,84840 |
SEK |
Zviedrijas krona |
8,3258 |
CHF |
Šveices franks |
1,2167 |
ISK |
Islandes krona |
|
NOK |
Norvēģijas krona |
7,4465 |
BGN |
Bulgārijas leva |
1,9558 |
CZK |
Čehijas krona |
25,828 |
HUF |
Ungārijas forints |
302,10 |
LTL |
Lietuvas lits |
3,4528 |
LVL |
Latvijas lats |
0,7013 |
PLN |
Polijas zlots |
4,1908 |
RON |
Rumānijas leja |
4,4208 |
TRY |
Turcijas lira |
2,3205 |
AUD |
Austrālijas dolārs |
1,2237 |
CAD |
Kanādas dolārs |
1,3010 |
HKD |
Hongkongas dolārs |
9,9575 |
NZD |
Jaunzēlandes dolārs |
1,5198 |
SGD |
Singapūras dolārs |
1,5877 |
KRW |
Dienvidkorejas vona |
1 432,77 |
ZAR |
Dienvidāfrikas rands |
11,8463 |
CNY |
Ķīnas juaņa renminbi |
7,9639 |
HRK |
Horvātijas kuna |
7,6095 |
IDR |
Indonēzijas rūpija |
12 504,21 |
MYR |
Malaizijas ringits |
3,9540 |
PHP |
Filipīnu peso |
52,485 |
RUB |
Krievijas rublis |
40,5150 |
THB |
Taizemes bāts |
37,676 |
BRL |
Brazīlijas reāls |
2,5912 |
MXN |
Meksikas peso |
15,7274 |
INR |
Indijas rūpija |
69,8550 |
(1) Kurss, kas pielietots nesenos darījumos ir ņemts pirms norādītās dienas. Mainīgā kursa gadījumā procentu likme ir marginālā likme.
(2) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.
4.4.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 96/23 |
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi
2013/C 96/06
Saskaņā ar Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumus (2) ar šo groza šādi.
116. lpp. 1. punktu skaidrojumiem par apakšpozīcijām “2707 99 91 un 2707 99 99 Citādi” aizstāj ar šādu tekstu:
“1. |
smagās eļļas (izņemot neapstrādātas), kas iegūtas augsttemperatūras akmeņogļu darvas vai šīm eļļām līdzīgu produktu pārtvaices rezultātā, ar noteikumu, ka
Parasti šo produktu blīvums 15 °C pārsniedz 1,000 g/cm3 pēc EN ISO 12185 metodes. Produkti, kuri neatbilst (a)–(c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, ir jāklasificē atbilstoši to īpašībām, piemēram, 2707 10 10.–2707 30 90., 2707 50 10., 2707 50 90. apakšpozīcijā, 2708. pozīcijā, 2710 19 31.–2710 19 99., 2713 20 00. apakšpozīcijā vai 2715 00 00. pozīcijā.” |
(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.
(2) OV C 137, 6.5.2011., 1. lpp.
V Atzinumi
ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
Eiropas Parlaments
4.4.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 96/24 |
AICINĀJUMS IESNIEGT PIETEIKUMUS UZ EIROPAS OMBUDA AMATA VIETU
2013/C 96/07
Ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 24. un 228. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,
ņemot vērā noteikumus un vispārējos nosacījumus, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi, kurus Eiropas Parlaments pieņēma 1994. gada 9. martā (1), un jo īpaši šo noteikumu un nosacījumu 6. un 7. pantu, kas iekļauti Eiropas Parlamenta Reglamenta XI pielikumā,
ņemot vērā arī Eiropas Parlamenta Reglamenta 204. pantu,
tā kā Eiropas Parlaments ievēlēs Eiropas ombudu uz atlikušo sasaukuma laiku no 2009. līdz 2014. gadam;
tā kā Eiropas ombudu var iecelt atkārtoti;
tā kā Eiropas ombudu izvēlas no personām, kas ir Eiropas Savienības pilsoņi, kam ir pilnīgas pilsoņu un politiskās tiesības, kas atbilst visiem neatkarības kritērijiem un atbilst nosacījumiem, kuri nepieciešami, lai ieņemtu valsts augstāko juridisko iestāžu amatus, vai kam ir atzīta kompetence un pieredze, lai uzņemtos ombuda pienākumus,
1. |
aicina Eiropas Parlamentā, kas ievēl Eiropas ombudu, iesniegt pieteikumus Eiropas ombuda amatam. |
2. |
Pieteikuma iesniedzējiem ir jāsaņem atbalsts no vismaz četrdesmit Eiropas Parlamenta deputātiem, kuru vidū ir vismaz divu dalībvalstu valstspiederīgie, un jāiesniedz visi apstiprinošie dokumenti, kas nepieciešami, lai pārliecinoši pierādītu, ka viņi atbilst nosacījumiem, kuri iekļauti noteikumos un vispārējos nosacījumos, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi, kā arī jāsniedz svinīgs solījums, ka gadījumā, ja tiks ievēlēti ombuda amatā, viņi visā ombuda pienākumu pildīšanas laikā ne par atlīdzību, ne bez tās neveiks nekādas citas profesionālas darbības. |
3. |
Pieteikumi jānosūta Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam ne vēlāk kā 2013. gada 8. maijā (2). |
M. SCHULZ
Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs
(1) OV L 113, 4.5.1994., 15. lpp.
(2) Pieteikumi jānosūta:
The President of the European Parliament |
(Nominations to the post of European Ombudsman) |
Louise Weiss Building |
Allée du Printemps |
BP 1024/F |
67070 Strasbourg cedex |
FRANCE |
vai
Paul-Henri Spaak Building |
Rue Wiertz/Wiertzstraat |
1047 Bruxelles/Brussel |
BELGIQUE/BELGIË |