23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/2

Tiesas (trešā palāta palāta) 2013. gada 31. janvāra spriedums (Dublin Metropolitan District Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Denise McDonagh/Ryanair Ltd

(Lieta C-12/11) (1)

(Gaisa transports - Regula (EK) Nr. 261/2004 - Jēdziens “ārkārtēji apstākļi” - Pienākums sniegt atbalstu pasažieriem gadījumā, kad lidojums atcelts “ārkārtēju apstākļu” dēļ - Gaisa telpas slēgšana vulkāna izvirduma dēļ - Islandes vulkāna Eyjafjallajökull izvirdums)

2013/C 86/02

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Dublin Metropolitan District Court

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Denise McDonagh

Atbildētājs: Ryanair Ltd

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Dublin Metropolitan District Court — Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV L 46, 1. lpp.), 5. un 9. panta interpretācija un spēkā esamība — Jēdziens “ārkārtēji apstākļi” direktīvas nozīmē — Piemērojamība — Lidojuma atcelšana sakarā ar Eiropas gaisa telpas slēgšanu, ko izraisījis Eijafjadlajegidla vulkāna izvirdums Islandē

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulā (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, 5. pants ir interpretējams tādējādi, ka tādi apstākļi kā daļas Eiropas gaisa telpas slēgšana Eyjafjallajökull vulkāna izvirduma dēļ ir “ārkārtēji apstākļi” šīs regulas izpratnē un neatbrīvo gaisa pārvadātājus no šīs regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 9. pantā paredzētā atbalsta sniegšanas pienākuma;

Regulas Nr. 261/2004 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 9. pants ir interpretējami tādējādi, ka lidojuma atcelšanas tādu “ārkārtēju apstākļu” dēļ, kuri ilgst tik ilgi, kā aprakstīts pamatlietā, gadījumā šajās normās paredzētais atbalsta sniegšanas pienākums pasažieriem ir jāpilda un nevar tikt ietekmēta minēto normu spēkā esamība.

Tomēr lidmašīnas pasažieris kā kompensāciju par to, ka gaisa pārvadātājs nav ievērojis tam Regulas Nr. 261/2004 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 9. pantā paredzēto pienākumu sniegt atbalstu, var saņemt tikai summas, kuras, ņemot vērā katra konkrētā gadījuma apstākļus, ir bijušas nepieciešamas, atbilstošas un samērīgas, lai novērstu pārvadātāja pieļautos pasažierim sniedzamā atbalsta trūkumus; tas ir jāpārbauda valsts tiesai.

(1) OV C 80, 12.3.2011.

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/2

Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 31. janvāra spriedums (Grondwettelijk Hof (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Belgische Petroleum Unie VZW u.c./Belgische Staat

(Lieta C-26/11) (1)

(Direktīva 98/70/EK - Benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāte - 3.–5. pants - Vides specifikācijas degvielai - Direktīva 98/34/EK - Informācijas sniegšanas kārtība tehnisko standartu un noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā - 1. un 8. pants - Jēdziens “tehniskie noteikumi” - Pienākums paziņot tehnisko noteikumu projektus - Valsts tiesiskais regulējums, ar ko naftas sabiedrībām, kas laiž tirgū benzīnu un/vai dīzeļdegvielu, ir noteikts pienākums tajā pašā kalendārajā gadā laist tirgū arī noteiktu daudzumu biodegvielas)

2013/C 86/03

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Grondwettelijk Hof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Belgische Petroleum Unie VZW, Continental Tanking Company NV, Belgische Olie Maatschappij NV, Octa NV, Van Der Sluijs Group Belgium NV, Belgomazout Liège NV, Martens Energie NV, Transcor Oil Services NV, Mabanaft BV, Belgomine NV, Van Raak Distributie NV, Bouts NV, Gabriels & Co NV, Joassin René NV, Orion Trading Group NV, Petrus NV, Argosoil Belgium NV

Atbildētāja: Belgische Staat

Piedaloties: Belgian Bioethanol Association VZW, Belgian Biodiesel Board VZW

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Grondwettelijk Hof — LES 4. panta 3. punkta, LESD 26. panta 2. punkta, 28., 34., 35. un 36. panta, Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīvas 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK (OV L 350, 58. lpp.), 3., 4. un 5. panta un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvas 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (OV L 204, 37. lpp.), 8. panta interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums, ar ko naftas sabiedrībām, kuras nodod patēriņam dīzeļdegvielu, ir noteikts pienākums tajā pašā gadā nodot patēriņam zināmu daudzumu bioetanola tīrā vai bio-ETBE formā un taukskābes metilesterus (FAME)

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīvas 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/30/EK, 3.–5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā, ar kuru atbilstoši dalībvalstīm Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 8. maija Direktīvā 2003/30/EK par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK, kā arī Direktīvā 2009/30 noteiktajam mērķim veicināt biodegvielas izmantošanu transporta nozarē naftas sabiedrībām, kuras laiž tirgū benzīnu un/vai dīzeļdegvielu, ir uzlikts pienākums tā paša kalendārā gada laikā laist tirgū arī noteiktu daudzumu biodegvielas, piejaucot to minētajiem produktiem, ja šis daudzums tiek aprēķināts procentuāli no šo sabiedrību gada laikā pārdoto minēto produktu kopējā daudzuma un ja šī procentuālā daļa atbilst Direktīvā 98/70, kas grozīta ar Direktīvu 2009/30, noteiktajām maksimālajām robežvērtībām;

Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvas 98/34/EK, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvu 98/48/EK, 8. pants, skatot to kopsakarā ar minētās direktīvas 10. panta 1. punkta pēdējo ievilkumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to nav uzlikts pienākums paziņot tādu valsts tiesiskā regulējuma projektu, saskaņā ar kuru naftas sabiedrībām, kuras laiž tirgū benzīnu un/vai dīzeļdegvielu, tā paša kalendārā gada laikā ir jālaiž tirgū arī noteikta procentuālā daļa biodegvielas, ja, šis projekts — pēc tam, kad tas tika paziņots atbilstoši minētā 8. panta 1. punkta pirmajai daļai — ticis grozīts, lai ņemtu vērā Komisijas apsvērumus attiecībā uz to, un šādi grozītais projekts arī pēc tam ticis paziņots Komisijai.

(1) OV C 113, 9.4.2011.

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/3

Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 31. janvāra spriedums (High Court of Ireland (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — H.I.D., B.A./Refugee Applications Commissioner, Refugee Appeals Tribunal, Minister for Justice, Equality and Law Reform, Īrija, Attorney General

(Lieta C-175/11) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopēja Eiropas patvēruma sistēma - Trešās valsts pilsoņa pieteikums, lai iegūtu bēgļa statusu - Direktīva 2005/85/EK - 23. pants - Iespēja piemērot prioritāro patvēruma pieteikumu izskatīšanas procedūru - Valsts procedūra, kurā, pārbaudot pieteikumus, ko iesniegušas personas, kuras ietilpst atsevišķā, pamatojoties uz pilsonības vai izcelsmes valsts kritēriju noteiktā, kategorijā, tiek piemērota prioritāra procedūra - Tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību tiesā - Minētās direktīvas 39. pants - Jēdziens “tiesa” šī panta nozīmē)

2013/C 86/04

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Ireland

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: H.I.D. un B.A.

Atbildētāji: Refugee Applications Commissioner, Refugee Appeals Tribunal, Minister for Justice, Equality and Law Reform, Īrija un Attorney General

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — High Court of Ireland — Padomes 2005. gada 1. decembra Direktīvas 2005/85/EK par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu (OV L 326, 13. lpp.), 23. un 39. panta interpretācija — Trešās valsts pilsoņa lūgums piešķirt viņam bēgļa statusu — Valsts procedūras, kas paredz saīsinātās vai paātrinātās procedūras piemērošanu, lai izskatītu patvēruma pieteikumus, ko iesniegušas personas, kuras pieder konkrētai kategorijai, kas ir noteikta, pamatojoties uz pilsonību vai izcelsmes valsti, atbilstība Savienības tiesībām — Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību — Jēdziens “tiesa vai tribunāls” LESD 267. panta nozīmē

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2005. gada 1. decembra Direktīvas 2005/85/EK par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu, 23. panta 3. un 4. punkts ir interpretējami tādējādi, ka tie neliedz dalībvalstij īstenot prioritāro vai paātrināto procedūru, lai, ievērojot šīs pašas direktīvas II nodaļā paredzētos pamatprincipus un garantijas, izvērtētu atsevišķas patvēruma pieteikumu kategorijas, kas ir noteiktas, pamatojoties uz patvēruma meklētāja pilsonības vai izcelsmes valsts kritēriju;

Direktīvas 2005/85 39. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir aplūkots pamatlietā un kurā patvēruma meklētājam ir ļauts vai nu iesniegt prasību par atbildīgās iestādes lēmumu tādā tiesā kā Refugee Appeals Tribunal (Īrija) un iesniegt apelācijas sūdzību par pēdējās minētās nolēmumu tādā augstākas instances tiesā kā High Court (Īrija), vai arī apstrīdēt šīs pašas iestādes nolēmuma spēkā esamību High Court, par kuras spriedumiem var iesniegt apelācijas sūdzību Supreme Court (Īrija).

(1) OV C 204, 9.7.2011.

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/4

Tiesas (septītā palāta) 2013. gada 31. janvāra spriedums — Eiropas Komisija/Nīderlandes Karaliste

(Lieta C-301/11) (1)

(Nodokļu tiesību akti - Nodokļu maksāšanas vietas maiņa - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - LESD 49. pants - Nerealizētā kapitāla vērtības pieauguma aplikšana ar nodokli - Nekavējošas pārcelšanās nodoklis)

2013/C 86/05

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — R. Lyal un W. Roels)

Atbildētāja: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji — C. Wissels, J. Langer un M. de Ree)

Lietas dalībnieki, kas iestājušies lietā, lai atbalstītu atbildētājas prasījumus: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji — T. Henze un K. Petersen), Spānijas Karaliste (pārstāvis — A. Rubio González), Portugāles Republika (pārstāvis — L. Inez Fernandes)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — LESD 49. panta interpretācija — Nodoklis uzņēmumiem, kas pārceļ savu nodokļu rezidenci no Nīderlandes uz citu valsti — Uzņēmuma nerealizētās kapitāla vērtības aplikšana ar nodokli uzņēmuma atrašanās vietas maiņas, pastāvīgā uzņēmuma pārcelšanas vai aktīvu pārcelšanas uz citu dalībvalsti gadījumā

Rezolutīvā daļa:

pieņemot un atstājot spēkā valsts tiesisko regulējumu, kurā paredzēts aplikt ar nodokli nerealizēto kapitāla vērtību uzņēmuma vai uzņēmuma juridiskās adreses, vai sabiedrības faktiskas pārcelšanas uz citu dalībvalsti gadījumā, Nīderlandes Karaliste nav izpildījusi Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantā paredzētos pienākumus;

2)	Nīderlandes Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Vācijas Federatīvā Republika, Spānijas Karaliste un Portugāles Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 252, 27.8.2011.

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/4

Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 31. janvāra spriedums (Komisia za zashtita ot diskriminatsia (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Valeri Hariev Belov/CHEZ Elektro Balgaria AD u.c.

(Lieta C-394/11) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 267. pants - Jēdziens “valsts tiesa” - Tiesas kompetences neesamība)

2013/C 86/06

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Komisia za zashtita ot diskriminatsia

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Valeri Hariev Belov

Atbildētāji: CHEZ Elektro Balgaria AD, Lidia Georgieva Dimitrova, Roselina Dimitrova Kostova, Kremena Stoyanova Stoyanova, CHEZ Razpredelenie Balgaria AD, Ivan Kovarzhchik, Atanas Antonov Dandarov, Irzhi Postolka, Vladimir Marek, Darzhavna Komisia po energiyno i vodno regulirane

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Komisia za zashtita ot diskriminatsia — Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 22. lpp.) 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta, 3. panta 1. punkta h) apakšpunkta un 8. panta 1. punkta, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 38. panta, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvas 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 93/76/EEK (OV L 114, 64. lpp.) 29. apsvēruma, 1. panta un 13. panta 1. punkta, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvas 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu (OV L 176, 37. lpp.) 3. panta 5. punkta, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV L 211, 55. lpp.) 3. panta 7. punkta interpretācija — Administratīva prakse, saskaņā ar kuru elektrosadales uzņēmumam tiek atļauts romu rajonos elektrības skaitītājus ielās piestiprināt pie elektrības stabiem lietotājiem tik nepieejamā augstumā, ka šo rajonu patērētājiem nav iespējams vizuāli apskatīt skaitītāju rādītājus, lai gan elektrības skaitītāji ārpus romu rajoniem tiek piestiprināti pieejamā augstumā — Elektroenerģijas galalietotāja tiesības vai interese regulāri pārbaudīt elektrības skaitītāja rādītājus — Pierādīšanas pienākums diskriminācijas jomā

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības Tiesas kompetencē nav atbildēt uz jautājumiem, ko savā 2011. gada 19. jūlija lēmumā par prejudiciālu jautājumu uzdošanu ir uzdevusi Komisia za zashtita ot diskriminatsia.

(1) OV C 298, 8.10.2011.

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/5

Tiesas (virspalāta) 2013. gada 29. janvāra spriedums (Curtea de Apel Constanța (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Ministerul Public — Parchetul de pe lângă Curtea de Apel Constanța lietā par Eiropas apcietināšanas ordera izpildi, kas izdots pret Ciprian Vasile Radu

(Lieta C-396/11) (1)

(Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās - Pamatlēmums 2002/584/TI - Eiropas apcietināšanas orderis un nodošanas procedūras starp dalībvalstīm - Kriminālvajāšanas veikšanai izdots Eiropas apcietināšanas orderis - Neizpildīšanas pamati)

2013/C 86/07

Tiesvedības valoda — rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Constanța

Lietas dalībnieks pamatlietā

Ciprian Vasile Radu

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Curtea de Apel Constanța — Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV L 190, 1. lpp.), kā arī LES 6. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas, it īpaši tās 6., 48. un 52. panta interpretācija — Kriminālvajāšanas veikšanai izdots Eiropas apcietināšanas orderis — Ordera izpildes dalībvalsts iespēja noraidīt lūgumu par pieprasītās personas nodošanu, ja nav ievērota Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un Eiropas Savienības Pamattiesību harta, kā arī ja dalībvalsts, kas ir izdevusi orderi, pilnībā vai daļēji nav transponējusi Pamatlēmumu 2002/584/TI

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmums 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, kas grozīts ar Padomes 2009. gada 26. februāra Pamatlēmumu 2009/299/TI, ir jāinterpretē tādējādi, ka izpildes tiesu iestādes nevar atteikties izpildīt kriminālvajāšanas veikšanai izdotu Eiropas apcietināšanas orderi tādēļ, ka pieprasītā persona pirms šā apcietināšanas ordera izdošanas nav tikusi uzklausīta izsniegšanas dalībvalstī.

(1) OV C 282, 24.09.2011.

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/5

Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 31. janvāra spriedums (Administrativen sad Varna (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Stroy trans EOOD/Direktor na Direktsia “Obzhalvane I upravlenie na izpalnenieto” — Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite

(Lieta C-642/11) (1)

(Nodokļi - PVN - Direktīva 2006/112/EK - Nodokļu neitralitātes princips - Priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības - Atteikums - 203. pants - PVN norāde rēķinā - Iekasējamība - Ar nodokli apliekama darījuma esamība - Identisks vērtējums attiecībā uz rēķina izsniedzēju un tā saņēmēju - Nepieciešamība)

2013/C 86/08

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Varna

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Stroy trans EOOD

Atbildētājs: Direktor na Direktsia “Obzhalvane I upravlenie na izpalnenieto” — Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Administrativen sad Varna — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 203. panta interpretācija — Tiesības atskaitīt PVN priekšnodokli — Nodoklis, kas jāmaksā tikai tādēļ, ka tas ir minēts rēķinā, lai gan rēķinā minētā objekta piegāde vai samaksa par to nav veikta — Preču faktiskas piegādes veikšanas pierādījums — Attiecībā uz nodokļa maksātāja tiešo piegādātāju veikts nodokļu pārrēķins, neizdarot nodokļa korekciju

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 203. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka:

—	pievienotās vērtības nodoklis, kuru persona ir norādījusi rēķinā, tai ir jāmaksā neatkarīgi no faktiska ar nodokli apliekama darījuma esamības;

—	vienīgi no apstākļa, ka nodokļu iestāde šā rēķina izsniedzējam adresētā lēmumā par nodokļa korekciju nav koriģējusi tā deklarēto PVN, nevar tikt secināts, ka šī iestāde minēto rēķinu ir atzinusi par atbilstošu faktiskam ar nodokli apliekamam darījumam;

nodokļu neitralitātes, samērīguma un tiesiskās paļāvības principi ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tas, ka rēķina saņēmējam PVN priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības var tikt liegtas faktiska ar nodokli apliekama darījuma neesamības dēļ, kaut gan šā rēķina izsniedzējam adresētajā lēmumā par nodokļa korekciju šā rēķina izsniedzēja deklarētais PVN nav ticis koriģēts. Tomēr, ja, ņemot vērā krāpšanu vai pārkāpumus, ko izdarījis šā rēķina izsniedzējs vai kas pieļauti iegādes darījumā, ar kuru tiek pamatotas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, šis darījums tiek uzskatīts par faktiski nenotikušu, tad, ievērojot objektīvus elementus un neprasot rēķina saņēmējam veikt pārbaudes, kas nav tā pienākums, ir jāpierāda, ka šā rēķina saņēmējs zināja vai tam būtu vajadzējis zināt, ka minētais darījums ir saistīts ar PVN krāpšanu, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

(1) OV C 80, 17.3.2012.

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/6

Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 31. janvāra spriedums (Administrativen sad Varna (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — LVK-56 EOOD/Direktor na Direktsia “Obzhalvane I upravlenie na izpalnenieto” — Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite

(Lieta C-643/11) (1)

2013/C 86/09

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Varna

Lietas dalībnieki pamatprocesā

Prasītāja: LVK-56 EOOD

Atbildētājs: Direktor na Direktsia “Obzhalvane I upravlenie na izpalnenieto” — Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Administrativen sad Varna — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) interpretācija — Tiesības atskaitīt PVN priekšnodokli — Pierādījumi par nodokļa iekasējamības gadījuma esamību — Nodokļu administrācijas prakse, piegādi pamatojošu dokumentu neesamības dēļ atsakot piešķirt tiesības uz PVN atskaitīšanu ar nodokli apliekamas preces piegādes saņēmējam, lai gan nodokļa iekasējamība attiecībā uz piegādātāju ir konstatēta

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu ir jāinterpretē tādējādi, ka:

—	pievienotās vērtības nodoklis, kuru persona ir norādījusi rēķinā, tai ir jāmaksā neatkarīgi no faktiska ar nodokli apliekama darījuma esamības;

—	vienīgi no apstākļa, ka nodokļu iestāde šā rēķina izsniedzējam adresētā lēmumā par nodokļu korekciju nav koriģējusi tā deklarēto pievienotās vērtības nodokli, nevar tikt secināts, ka šī iestāde minēto rēķinu ir atzinusi par atbilstošu faktiskam ar nodokli apliekamam darījumam;

Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka Direktīvas 2006/112 167. pantam un 168. panta a) punktam, kā arī nodokļu neitralitātes, tiesiskās noteiktības un vienlīdzīgas attieksmes principiem nav pretrunā tas, ka rēķina saņēmējam PVN priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības var tikt liegtas faktiska ar nodokli apliekama darījuma neesamības dēļ, kaut gan šā rēķina izsniedzējam adresētajā lēmumā par nodokļa korekciju šā rēķina izsniedzēja deklarētais pievienotās vērtības nodoklis nav ticis koriģēts. Tomēr, ja, ņemot vērā krāpšanu vai pārkāpumus, ko izdarījis šā rēķina izsniedzējs vai kas pieļauti iegādes darījumā, ar kuru tiek pamatotas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, šis darījums tiek uzskatīts par faktiski nenotikušu, tad, ievērojot objektīvus elementus un neprasot rēķina saņēmējam veikt pārbaudes, kas nav tā pienākums, ir jāpierāda, ka šā rēķina saņēmējs zināja vai tam būtu vajadzējis zināt, ka minētais darījums ir saistīts ar pievienotās vērtības nodokļa krāpšanu, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

(1) OV C 80, 17.3.2012.

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/7

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 6. novembrī iesniedza Krajský súd v Prešove (Slovākija) — Spoločenstvo vlastníkov bytov MYJAVA/Podtatranská vodárenská prevádzková spoločnosť, a.s.

(Lieta C-496/12)

2013/C 86/10

Tiesvedības valoda — slovāku

Iesniedzējtiesa

Krajský súd v Prešove

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Spoločenstvo vlastníkov bytov MYJAVA

Atbildētāja: Podtatranská vodárenská prevádzková spoločnosť, a.s.

Prejudiciālie jautājumi

Vai tādu Eiropas Savienības direktīvu kā Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Direktīvas 1999/44/EK (1) par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām, Padomes 1985. gada 25. jūlija Direktīvas 85/374/EEK (2) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem, kā arī citu direktīvu par patērētāju aizsardzību noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka uz tādu pašu aizsardzību, kāda ir garantēta patērētājiem, var arī atsaukties juridiska persona ar nosacījumu, ka līgumos, uz ko attiecas šī direktīva, tā darbojas nolūkos, kas nav saistīti ar tirdzniecību, tās uzņēmējdarbību vai profesiju?

Vai tādu Eiropas Savienības direktīvu kā Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Direktīvas 1999/44/EK par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām, Padomes 1985. gada 25. jūlija Direktīvas 85/374/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir tāda valsts tiesību norma kā pamatlietā, kurā, ja tiek konstatēts trūkums, kurš ietekmē piegādāto produktu, tādas tiesības prasīt atmaksu, kā, piemēram, tiesības celt prasību atlīdzināt nepamatoti samaksātās summas, var iesniegt tikai par laikposmu no brīža, kad pēdējo reizi pirms lūguma iesniegšanas ir nolasīti ūdens skaitītāja, kuram ir trūkumi, rādītāji?

(1) OV L 171, 12. lpp.

(2) OV L 210, 29. lpp.

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/7

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 19. decembrī iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) — Loredana Napoli/Ministero della Giustizia — Dipartimento Amministrazione Penitenziaria

(Lieta C-595/12)

2013/C 86/11

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Loredana Napoli

Atbildētāja: Ministero della Giustizia — Dipartimento Amministrazione Penitenziaria

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2006/54/EK (1) 15. pants (atgriešanās pēc dzemdību atvaļinājuma) ir piemērojams profesionālās sagatavošanas kursa apmeklējumam, kas būtisks darba attiecībām, un vai tas ir jāinterpretē tādējādi, ka pēc atvaļinājuma beigām sieviešu dzimuma darba ņēmējai ir tiesības tikt ieskaitītai atpakaļ tajā pašā vēl notiekošajā kursā, vai tomēr minēto pantu var interpretēt tādējādi, ka sieviešu dzimuma darba ņēmēju var ieskaitīt nākamajā kursā, kaut gan nav droši zināms, kad tas būs?

Vai Direktīvas 2006/54/EK 2. panta 2. punkta c) apakšpunkts, kurā par diskriminējošu tiek uzskatīta jebkura mazāk labvēlīga attieksme, kas saistīta ar dzemdību atvaļinājumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas garantē sieviešu dzimuma darba ņēmējai absolūtu aizsardzību, un to nedrīkst mazināt atšķirīgu interešu dēļ pretēji jebkurai būtiskai nevienlīdzībai (Tiesas 1998. gada 30. aprīļa spriedums lietā C-136/95 Thibault), tādējādi, ka tas ir pretrunā valsts tiesiskajam regulējumam, kas, uzliekot pienākumu atskaitīt no profesionālās sagatavošanas kursa un vienlaikus garantējot iespēju piedalīties nākamajā kursā, izvirza mērķi nodrošināt pienācīgu profesionālo sagatavotību, bet atņem sieviešu dzimuma darba ņēmējai iespēju agrāk piekļūt jaunam darba statusam kopā ar vīriešu dzimuma kolēģiem, kuri arī izturēja konkursu un tika ieskaitīti kursā, saņemot attiecīgo atalgojumu?

Vai Direktīvas 2006/54/EK 14. panta 2. punkts, saskaņā ar kuru dažāda attieksme nerada diskrimināciju, ja šāda īpašība veido patiesu profesionālo prasību, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ļauj dalībvalstij attālināt tādas darba ņēmējas piekļuvi darbam, kura nav varējusi iziet pilnu profesionālās sagatavošanas kursu dzemdību atvaļinājuma dēļ?

c) apakšpunkta gadījumā, pat abstrakti pieļaujot [Direktīvas 2006/54/EK] 14. panta 2. punkta piemērojamību tur norādītajam gadījumam, vai tomēr minētā norma kopā ar vispārīgo samērīguma principu ir jāinterpretē tādējādi, ka tā ir pretrunā valsts tiesiskajam regulējumam, kas paredz dzemdību atvaļinājumā esošas darba ņēmējas atskaitīšanu no kursa, nevis nodrošina paralēlu kompensācijas kursu izveidi, kas ļautu novērst profesionālās sagatavotības trūkumu, tādējādi apvienojot mātes — darba ņēmējas tiesības un sabiedrības intereses, lai arī ar no tādas izvēles izrietošajām organizatoriskajām un finansiālajām izmaksām?

5)	Vai Direktīva 2006/54/EK, ja to interpretē tādējādi, ka tā ir pretrunā minētajam valsts tiesiskajam regulējumam, pauž minētajā aspektā self-executing normas, ko var tieši piemērot valsts tiesa?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbības un profesijas jautājumos (pārstrādātā versija); OV L 204, 23. lpp.

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/8

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 9. oktobra spriedumu lietā T-366/11 Bial-Portela &Ca, SA/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2012. gada 19. decembrī iesniedza Isdin, SA

(Lieta C-597/12 P)

2013/C 86/12

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Isdin, SA (pārstāvji — H. L. Mosback, advokāts, G. Marín Raigal, P. López Ronda, G. Macias Bonilla, abogados)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Bial-Portela & Ca, SA

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atstāt spēkā ITSB Apelāciju pirmās padomes 2001. gada 6. aprīļa lēmumu, noraidot iebildumus pilnībā;

—	piespriest Bial-Portela & Ca, SA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot sagrozījusi pierādījumus, jo tā pārsūdzētā sprieduma 34. punktā nosprieda, ka “ITSB Apelāciju padome ir nepareizi secinājusi, ka apzīmējumi nav fonētiski līdzīgi”. Tomēr Apelāciju padome, pretēji tam, ko norāda Vispārējā tiesa, neesot kļūdījusies, konstatējot, ka starp apzīmējumiem nav fonētiskas līdzības, bet tā vietā tā pareizi izvērtēja apzīmējumu fonētisko līdzību un secināja, ka, neskatoties uz apzīmējumu fonētisko līdzību, kopējais apzīmējumu skanējums ir atšķirīgs. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka iepriekš minētais Apelāciju padomes secinājums, kuru Vispārējā tiesa esot sagrozījusi, ir jāatstāj negrozīts.

Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot sagrozījusi faktus, jo tā pārsūdzētā sprieduma 40. punktā nosprieda, ka “preces, kas ietilpst 3. klasē, un liela daļa preču, kas ietilpst 5. klasē […], parasti tiek pārdotas no lielveikalu vitrīnām un tādējādi patērētāji tās izvēlas pēc to vizuālā iepakojuma izvērtēšanas”. Šī fakta atklājums netika pamatots ar pierādījumiem un tādējādi esot sagrozīti fakti, ar kuriem bija jāpamato lēmums. Papildus tam šo faktu neizvirzīja neviens no lietas dalībniekiem un tādējādi to varēja ņemt vērā vienīgi tad, ja tas būtu plaši zināms (un, ņemot vērā argumentus par šī fakta ticamības trūkumu, tas ir jāuzskata par tādu, kas pats par sevi izraisa faktu sagrozīšanu). Tādējādi šis fakts nevar būt pamats sajaukšanas iespējas konstatēšanai.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja arī apgalvo, ka esot pārkāpts Regulas Nr. 207/2009 (1) 76. panta 1. punktā (iepriekš — Regulas Nr. 40/94 (2) 74. pants 1. punkts) noteiktais audi alternam partem princips un ka Vispārējā tiesa esot kļūdījusies Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un attiecīgās judikatūras piemērošanā, tādējādi pārkāpjot Savienības tiesības. Vispārējā tiesa neesot veikusi konkrēto preču zīmju visaptverošu vērtējumu, ņemot vērā visus atbilstošos šīs lietas apstākļus.

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

(2) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 11, 1. lpp.).

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 20. decembrī iesniedza Rechtbank van eerste aanleg te Brugge (Beļģija) — Jetair NV, BTW-eenheid BTWE Travel4you/FOD Financiën

(Lieta C-599/12)

2013/C 86/13

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank van eerste aanleg te Brugge

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Jetair NV, BTW-eenheid BTWE Travel4you

Atbildētājs: FOD Financiën

Prejudiciālie jautājumi

Vai Beļģijai ir tiesības veikt grozījumus tiesību aktos, apgrūtinot atbrīvotu pakalpojumu, proti, ceļojumus ārpus ES, īsi pirms (1977. gada 1. decembris) Sestās direktīvas (1) par PVN ieviešanas (1978. gada 1. janvāris) un tādējādi apejot bezdarbības (stand-still) klauzulu, ko paredz 28. panta 3. punkts (370. pants Direktīvā 2006/112/EK (2)) Sestajā direktīvā, kas paredz, ka minētos ceļojumus var turpināt aplikt ar nodokli, ja tiem piemērots nodoklis pirms Sestās direktīvas ieviešanas?

2)	Vai Beļģijai, sākot no 1977. gada 13. jūnija (direktīvas publicēšanas datums), bija jāatturas aplikt ar nodokli ceļojumus ārpus ES?

3)	Vai Beļģija pārkāpj Direktīvas 2006/112/EK 309. pantu, neattiecoties pret ceļojumu aģentūrām saistībā ar to ārpus Kopienas veiktajiem pakalpojumiem kā pret starpniekiem, un tomēr turpina aplikt šos pakalpojumus ar nodokli?

Vai Direktīvas 2006/112 309., 153., 370. pants un X pielikums pārkāpj Kopienas tiesību pamatprincipus, proti, vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma pamatprincipus, kā arī noteikumus par personu brīvu pārvietošanos, preču un pakalpojumu brīvu apriti, tostarp EKL 43. un 56. pantu, paredzot dalībvalstīm tiesības izvēlēties, vai aplikt vai neaplikt ar nodokli pakalpojumus, kas saistīti ar ceļojumiem ārpus Kopienas?

Vai noteikumi, kurus Beļģijas valsts piemēro, pamatojoties uz Karaļa 1999. gada 28. novembra dekrētu, saistībā ar ceļojumiem ārpus ES apliekot ar nodokli tikai ceļojumu aģentūras, nevis starpniekus, ir pretrunā ar Kopienu tiesību aktu pamatprincipiem, proti, vienlīdzīgas attieksmes, samērīguma un PVN neitralitātes principu?

(1) Padomes 1977. gada 17. maija Sestā Direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.).

(2) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.).

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 27. decembrī iesniedza Supreme Court (Īrija) — H. N./Minister for Justice, Equality and Law Reform, Ireland un Attorney General

(Lieta C-604/12)

2013/C 86/14

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Supreme Court

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: H. N.

Atbildētāji: Minister for Justice, Equality and Law Reform, Ireland un Attorney General

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes Direktīva 2004/83/EK (1), interpretējot to kopsakarā ar Eiropas Savienības tiesībās atzīto labas pārvaldības principu un it īpaši, kā tas noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā, ļauj dalībvalstij savās tiesību normās noteikt, ka alternatīvās aizsardzības statusa pieteikums var tikt izskatīts vienīgi tad, ja prasītājs ir iesniedzis bēgļa statusa pieteikumu un šis statuss tam saskaņā ar valsts tiesībām ir atteikts?

(1) Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 18. decembrī iesniedza High Court of Justice (Chancery Division) Patents Court (Apvienotā Karaliste) — Astrazeneca AB/Comptroller-General of Patents

(Lieta C-617/12)

2013/C 86/15

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (Chancery Division) Patents Court

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Astrazeneca AB

Atbildētāja: Comptroller-General of Patents

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Šveices tirdzniecības atļauja, kas nav piešķirta atbilstoši administratīvās atļaujas procedūrai saskaņā ar Direktīvu 2001/83/EK (1), bet automātiski tika atzīta Lihtenšteinā, var veidot “pirmo atļauju laist produktu tirgū” Regulas Nr. 469/2009/EK (2) 13. panta 1. punkta piemērošanas mērķiem?

Vai atbilde uz pirmo jautājumu būs atšķirīga, ja:

a)	klīnisko datu kopumu, balstoties uz kuriem Šveices iestāde piešķīra tirdzniecības atļauju, Eiropas Zāļu aģentūra ir uzskatījusi par neatbilstošu tirdzniecības atļaujas piešķiršanas nosacījumiem atbilstoši Regulai Nr. 726/2004/EK (3) un/vai

b)	Šveices tirdzniecības atļauja pēc piešķiršanas tika apturēta un tika atjaunota vienīgi pēc papildu datu iesniegšanas?

Ja Regulas Nr. 469/2009 13. panta 1. punkts attiecas vienīgi uz tirdzniecības atļaujām, kas piešķirtas atbilstoši administratīvās atļaujas procedūrai saskaņā ar Direktīvu 2001/83/EK, vai fakts, ka zāles ir tikušas pirmo reizi laistas tirgū EEZ teritorijā atbilstoši Šveices tirdzniecības atļaujai, kas automātiski tika atzīta Lihtenšteinā, bet nav tikusi piešķirta saskaņā ar Direktīvu 2001/83/EK, nozīmē, ka attiecībā uz šo produktu nevar tikt piešķirts papildu aizsardzības sertifikāts atbilstoši Regulas Nr. 469/2009 2. pantam?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 67. lpp.)

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regula (EK) Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm (OV L 152, 1. lpp.)

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (OV L 136, 1. lpp.)

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 10. janvārī iesniedza Bundespatentgericht (Vācija) — Bayer CropScience AG

(Lieta C-11/13)

2013/C 86/16

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundespatentgericht

Lietas dalībnieki pamatlietā

Prasītāja un apelācijas sūdzības iesniedzēja: Bayer CropScience AG

Prejudiciālais jautājums

Eiropas Savienības Tiesai tiek uzdots šāds prejudiciāls jautājums par Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Regulas (EK) Nr. 1610/96 (1) par papildu aizsardzības sertifikāta ieviešanu attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem 3. panta 1. punkta un 1. panta 8. un 3. punkta interpretāciju:

Vai jēdzieni “līdzeklis” šīs regulas 3. panta 1. punktā un 1. panta 8. punktā un “aktīvas vielas” 1. panta 3. punktā ir jāinterpretē tādējādi, ka tie attiecas arī uz aizsargvielu?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Regula (EK) Nr. 1610/96 par papildu aizsardzības sertifikāta ieviešanu attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem (OV L 198, 30. lpp.).

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 14. janvārī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) — Alpina River Cruises GmbH un Nicko Tours GmbH/Ministero delle infrastrutture e dei trasporti — Capitaneria di Porto di Chioggia

(Lieta C-17/13)

2013/C 86/17

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Alpina River Cruises GmbH, Nicko Tours GmbH

Atbildētāja: Ministero delle infrastrutture e dei trasporti — Capitaneria di Porto di Chioggia

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes 1992. gada 7. decembra Regula (EEK) Nr. 3577/92 (1) ir jāinterpretē tādējādi, ka tā ir piemērojama kruīzam, ko veic starp vienas dalībvalsts ostām, neuzņemot un neizlaižot šajās ostās dažādus pasažierus, ja šie kruīzi sākas un beidzas ar vienu un to pašu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu vienā un tajā pašā šīs dalībvalsts ostā?

(1) Padomes 1992. gada 7. decembra Regula (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža) (OV L 364, 7. lpp.)

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 15. janvārī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) — Ministero dell’Interno/Fastweb SpA

(Lieta C-19/13)

2013/C 86/18

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Ministero dell’Interno

Atbildētāja: Fastweb SpA

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2007/66 (1) 2.d panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja līgumslēdzēja iestāde — pirms tiešas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas konkrētam saimnieciskās darbības subjektam, kurš izvēlēts, nepublicējot paziņojumu par paredzamo publisko iepirkumu, — Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicējusi paziņojumu par nodomu noslēgt līgumu un ir nogaidījusi vismaz 10 dienas, lai noslēgtu līgumu, valsts tiesai automātiski — vienmēr un katrā ziņā — ir aizliegts atzīt līgumu par spēkā neesošu, pat ja tā konstatē tādu tiesību normu pārkāpumu, atbilstoši kurām ar zināmiem nosacījumiem ir atļauts piešķirt līguma slēgšanas tiesības bez konkursa procedūras?

Vai Direktīvas 2007/66 2.d panta 4. punkts, ja to interpretē tādējādi, ka ar to ir izslēgta jebkāda iespēja līgumu atzīt par spēkā neesošu saskaņā ar valsts tiesībām (Administratīvā procesa kodeksa 122. pants), lai arī tiesa ir konstatējusi tādu tiesību normu pārkāpumu, atbilstoši kurām ar zināmiem nosacījumiem ir atļauts piešķirt līguma slēgšanas tiesības bez konkursa procedūras, ir saderīgs ar pušu vienlīdzības, nediskriminācijas un konkurences aizsardzības principiem un nodrošina tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta izpratnē?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīva 2007/66/EK, ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu [publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību] piešķiršanas jomā; OV L 335, 31. lpp.

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 15. janvārī iesniedza Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) — Daniel Unland/Land Berlin

(Lieta C-20/13)

2013/C 86/19

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Berlin

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Daniel Unland

Atbildētāja: Land Berlin

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Savienības primārās un/vai sekundārās tiesības, šajā gadījumā it īpaši Direktīva 2000/78/EK (1), kurās noteikts pilnīgs nepamatotas diskriminācijas vecuma dēļ aizliegums, ir jāinterpretē tādējādi, ka šis aizliegums attiecas arī uz valsts tiesību normām par federālās zemes tiesnešu atalgojumu?

Ja uz 1. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: vai no šo Savienības primāro un/vai sekundāro tiesību interpretācijas izriet, ka valsts tiesību norma, saskaņā ar kuru tiesneša pamatalgas apmērs, viņam stājoties amatā, un viņa turpmākais pamatalgas pieaugums noteicoši ir atkarīgs no viņa vecuma, ir uzskatama par tiešu vai netiešu diskrimināciju vecuma dēļ?

3)	Ja arī uz 2. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: vai šādas valsts tiesību normas attaisnošana ar likumdošanas mērķi atlīdzināt darba pieredzi un/vai sociālās prasmes ir pretrunā Savienības primāro un/vai sekundāro tiesību interpretācijai?

Ja arī uz 3. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: vai, kamēr nav ieviesti nediskriminējoši tiesību akti par atalgojumu, Savienības primāro un/vai sekundāro tiesību interpretācijai atbilst kādas citas tiesiskās sekas, nevis algas izmaksāšana ar atpakaļejošu spēku diskriminētajām personām atbilstoši viņu atalgojuma pakāpes augstākajam līmenim?

Vai tādējādi diskriminācijas aizlieguma pārkāpuma tiesiskās sekas izriet no pašām Savienības primārajām un/vai sekundārajām tiesībām, šajā gadījumā it īpaši no Direktīvas 2000/78/EK, vai tiesības izriet tikai no Eiropas tiesībām atbilstošas valsts atbildības Savienības tiesību nepilnīgas transponēšanas dēļ?

5)	Vai Savienības primāro un/vai sekundāro tiesību interpretācijai ir pretrunā valsts pasākums, atbilstoši kuram tiesības uz (pēc)apmaksu vai tiesības uz kompensāciju ir atkarīgas no tā, vai tiesnesis tās ir izmantojis savlaicīgi?

Ja uz 1.–3. jautājumu tiek sniegtas apstiprinošas atbildes: vai no Eiropas primāro un/vai sekundāro tiesību aktu interpretācijas izriet, ka pārejas likums, ar kuru esošie tiesneši parejas dienā tika iekļauti jaunās sistēmas līmenī, tikai pamatojoties uz pamatalgas summu, kas aprēķināta saskaņā ar veco (diskriminējošo) atalgojuma tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram turpmākā virzība uz augstākajiem līmeņiem tiek noteikta tikai atbilstoši laikam, kas nostrādāts pēc pārejas likuma stāšanās spēkā, neatkarīgi no tiesneša kopējā nostrādātā laika, nozīmē, ka tiek saglabāta pastāvošā diskriminācija vecuma dēļ, kas turpinās līdz attiecīgais tiesnesis sasniedz augstāko atalgojuma līmeni?

Ja arī uz 6. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: vai neierobežoti ilgstošas nevienlīdzīgas attieksmes attaisnošana ar likumdošanas mērķi, saskaņā ar kuru ar pārejas likumu bija jāaizsargā ne (tikai) pārejas dienā esošo tiesnešu iegūtās tiesības, bet (arī) paļāvība uz dzīves laikā gūtajiem ienākumiem atbilstoši attiecīgajai atalgojuma pakāpei, kas bija paredzēta vecajā atalgojuma tiesiskajā regulējumā, kā arī nodrošināt jaunajiem tiesnešiem labāku atalgojumu nekā esošajiem tiesnešiem, ir pretrunā Eiropas primāro un/vai sekundāro tiesību aktu interpretācijai?

Vai esošo tiesnešu ilgstošo diskrimināciju var attaisnot tādējādi, ka tiesiskā regulējuma alternatīvas gadījumā (arī esošo tiesnešu individuāla iekļaušana atbilstoši nostrādātajam laikam) rastos pārmērīgi administratīvie izdevumi?

Ja 7. jautājumā minētais attaisnojums netiek pieņemts: vai, kamēr arī attiecībā uz esošajiem tiesnešiem nav ieviesti nediskriminējoši tiesību akti par atalgojumu, Eiropas primāro un/vai sekundāro tiesību aktu interpretācijai atbilst kādas citas tiesiskās sekas, nevis algas ilgstoša, ar atpakaļejošu spēku veikta izmaksāšana esošajiem tiesnešiem atbilstoši viņu atalgojuma pakāpes augstākajam līmenim?

Ja uz 1.–3. jautājumu tiek sniegtas apstiprinošas atbildes un uz 6. jautājumu — noliedzoša: vai no Eiropas primāro un/vai sekundāro tiesību aktu interpretācijas izriet, ka tiesiskais regulējums pārejas likumā, atbilstoši kuram esošajiem tiesnešiem, kuri uz pārejas brīdi bija sasnieguši noteiktu vecumu, no konkrētas atalgojuma pakāpes ir iespēja saņemt ātrāku algas palielinājumu nekā gados jaunākiem esošajiem tiesnešiem pārejas dienā, ir uzskatama par tiešu vai netiešu diskrimināciju vecuma dēļ?

10)

Ja uz 9. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: vai neierobežoti ilgstošas nevienlīdzīgas attieksmes attaisnošana ar likumdošanas mērķi, saskaņā ar kuru ar pārejas likumu bija jāaizsargā ne (tikai) pārejas dienā iegūtās tiesības, bet (arī) paļāvība uz dzīves laikā gūtajiem ienākumiem atbilstoši attiecīgajai atalgojuma pakāpei, kas bija paredzēta vecajā atalgojuma tiesiskajā regulējumā, ir pretrunā Eiropas primāro un/vai sekundāro tiesību aktu interpretācijai?

11)

Ja uz 10. jautājumu tiek sniegta noliedzoša atbilde: vai, kamēr arī attiecībā uz esošajiem tiesnešiem nav ieviesti nediskriminējoši tiesību akti par atalgojumu, Eiropas primāro un/vai sekundāro tiesību aktu interpretācijai atbilst kādas citas tiesiskās sekas, nevis tāda paša algas pieauguma ilgstoša, ar atpakaļejošu spēku veikta izmaksāšana visiem esošajiem tiesnešiem kā 9. jautājumā minētajiem tiesnešiem, kuriem sniegtas priekšrocības?

(1) Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.).

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 17. janvārī iesniedza Tribunale di Napoli (Itālija) — Mascolo/Ministero dell’Istruzione, dell’Università e della Ricerca

(Lieta C-22/13)

2013/C 86/20

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Napoli

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Mascolo

Atbildētāja: Ministero dell’Istruzione, dell’Università e della Ricerca

Prejudiciālie jautājumi

Vai skolu nozares tiesiskais regulējums [ar kuru ir pieļauta secīgu līgumu uz noteiktu laiku noslēgšana, nepārraujot turpinātību, ar vienu un to pašu skolotāju neierobežotu skaitu reižu, arī lai apmierinātu pastāvīgas vajadzības pēc personāla] ir uzskatāms par līdzvērtīgu pasākumu Direktīvas 1999/70/EK (1) 5. klauzulas izpratnē?

2)	Kad ir jāuzskata, ka darba attiecības ir ar “valsti” Direktīvas 1999/70/EK 5. klauzulas izpratnē un it īpaši kad ir runa arī par “konkrētiem sektoriem un/vai darba ņēmējiem”, tā ka nāktos leģitimēt sekas, kas atšķirtos no sekām darba attiecībās privātā sektorā?

Vai, ņemot vērā paskaidrojumus, kuri minēti Direktīvas 2000/78/EK (2) 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā un Direktīvas 2006/54/EK (3) 14. panta 1. punkta c) apakšpunktā, darba nosacījumu jēdzienā, kas minēts Direktīvas 1999/70/EK 4. klauzulā, ietilpst arī sekas, kas rodas, pretlikumīgi pārtraucot darba attiecības; ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, vai dažādās sekas, kas tradicionāli paredzētas dalībvalsts tiesiskajā regulējumā saistībā ar pretlikumīgu darba attiecību uz nenoteiktu laiku pārtraukšanu un darba attiecību uz noteiktu laiku pārtraukšanu, 4. klauzulas izpratnē ir attaisnojamas?

Vai saskaņā ar lojālas sadarbības principu dalībvalstij ir aizliegts Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālā nolēmuma tiesvedības ietvaros izklāstīt apzināti sagrozītu iekšējo tiesisko regulējumu, kas neatbilst patiesībai, un tiesai būtu pienākums, nepastāvot tādai atšķirīgai iekšējā tiesiskā regulējuma interpretācijai, kas arī apmierinoši izpildītu tās saistības, kuras izriet no piederības Eiropas Savienībai, interpretēt, ciktāl iespējams, iekšējās tiesības atbilstoši dalībvalsts piedāvātajai interpretācijai?

5)	Vai darba līgumam vai darba attiecībām piemērotajos apstākļos, kas paredzēti Direktīvā 91/533/EEK (4) un, konkrēti, 2. panta 1. punktā un 2. punkta e) apakšpunktā, ietilpst arī norāde uz gadījumu, kurā darba līgums uz noteiktu laiku var tikt pārveidots par darba līgumu uz nenoteiktu laiku?

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, vai tiesiskā regulējuma atpakaļejošs grozījums, kas paredz, ka nodarbinātajam darba ņēmējam netiek paredzēta iespēja atsaukties uz savām tiesībām, kas izriet no direktīvas, proti, uz to darba nosacījumu ievērošanu, kas ierakstīti līgumā, ar kuru persona pieņemta darbā, ir pretrunā Direktīvas 91/533/EEK 8. panta 1. punktam un Direktīvas 91/533/EEK mērķiem, it īpaši preambulas 2. apsvērumam?

(1) Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīva 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku; OV L 175, 43. lpp.

(2) Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju; OV L 303, 16. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādātā versija); OV L 204, 23. lpp.

(4) Padomes 1991. gada 14. oktobra Direktīva 91/533/EEK par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem; OV L 288, 32. lpp.

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 24. janvārī iesniedza Corte Suprema di Cassazione (Itālija) — ASS.I.CA. e Krafts Foods Italia SpA/Associazioni fra produttori per la tutela del“Salame Felino”e a.

(Lieta C-35/13)

2013/C 86/21

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte Suprema di Cassazione

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: ASS.I.CA. — Associazione Industriali delle Carni, Krafts Foods Italia SpA

Atbildētājas: Associazioni fra produttori per la tutela del «Salame Felino» e a.

Prejudiciālie jautājumi

vai Regulas (EEK) Nr. 2081/92 (1) 2. pants jāinterpretē tādējādi, ka netiek pieļauts, ka ražotāju asociācija varētu baudīt tiesības ekskluzīvi Kopienas teritorijā izmantot ģeogrāfiskās cilmes vietas nosaukumu, ko izmanto kādas dalībvalsts teritorijā, lai apzīmētu konkrēta veida desu, ja iepriekš no minētās dalībvalsts nav saņemts juridiski saistošs pasākums, kurā būtu noteiktas ražošanas zonas ģeogrāfiskās robežas, ražošanas regulējums un iespējamās prasības, kurām ražotājiem jāatbilst, lai viņi varētu baudīt tiesības izmantot pašu nosaukumu;

2)	kāds, ņemot vērā Padomes Regulas (EEK) Nr. 2081/92 noteikumus, ir režīms, kas Kopienas tirgū un arī dalībvalsts tirgū jāpiemēro ģeogrāfiskās cilmes nosaukumam, kas nav reģistrēts atbilstoši šai regulai.

(1) Padomes 1992. gada 14. jūlija Regula (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV L 208, 1. lpp.).

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/14

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2012. gada 21. novembra spriedumu lietā T-270/08 Vācijas Federatīvā Republika/Eiropas Komisija 2013. gada 31. janvārī iesniedza Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-54/13 P)

2013/C 86/22

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji — T. Henze, Bevollmächtigter, C. von Donat, J. Lipinsky, advokāti)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Spānijas Karaliste, Nīderlandes Karaliste un Francijas Republika

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2012. gada 21. novembra spriedumu lietā T-270/08 Vācijas Federatīvā Republika, Spānijas Karaliste (persona, kas iestājusies lietā), Francijas Republika (persona, kas iestājusies lietā) un Nīderlandes Karaliste (persona, kas iestājusies lietā)/Eiropas Komisija, ar kuru atcelts Komisijas 2008. gada 29. aprīļa Lēmums C(2008) 1615, galīgā redakcija, par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma samazinājumu, kas sākotnēji ar Komisijas 1994. gada 5. augusta Lēmumu C(94) 1973 piešķirts darbības programmai 1. mērķa reģionā Austrumberlīnē Vācijas Federatīvajā Republikā (1994-1999), un lietā T-270/08 apstrīdēto Komisijas 2008. gada 29. aprīļa Lēmumu C(2008) 1615, galīgā redakcija, par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma samazinājumu, kas sākotnēji ar Komisijas 1994. gada 5. augusta Lēmumu C(94) 1973 piešķirts darbības programmai 1. mērķa reģionā Austrumberlīnē Vācijas Federatīvajā Republikā (1994-1999);

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja ir izvirzījusi četrus pamatus.

Pirmais pamats: Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Regulas Nr. 4253/88 (1) 24. panta 2. punktu apvienojumā ar Regulas Nr. 2988/95 (2) 1. pantu un kompetences piešķiršanas principu (iepriekš — EKL 5. pants; šobrīd — LES 5. panta 2. punkts un LESD 7. pants), jo tā pārsūdzētajā spriedumā ir kļūdaini uzskatījusi, ka pat vienkāršas administratīvas kļūdas, ko ir pieļāvušas valsts iestādes, ir atzīstamas par “pārkāpumu”, kas ļauj Komisijai veikt finanšu korekcijas atbilstoši Regulas Nr. 4253/88 24. panta 2. punktam.

Otrais pamats: Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Regulas Nr. 4253/88 24. panta 2. punktu apvienojumā ar kompetences piešķiršanas principu (LES 5. panta 2. punkts un LESD 7. pants), jo tā ir kļūdaini uzskatījusi, ka Komisijai bija tiesības veikt finanšu korekcijas ekstrapolācijas veidā (otrā pamata pirmā daļa). Pat ja no Regulas Nr. 4253/88 24. panta 2. punkta būtu iespējams izsecināt, ka Komisijai ir tiesības izdarīt samazinājumus ekstrapolācijas veidā, Vispārējā tiesa tomēr ir kļūdaini apstiprinājusi veidu, kādā šajā lietā tika veikta ekstrapolācija. Pirmkārt, Komisijai nebija jāatzīst tās konstatētās kļūdas par tādām, kas ir uzskatāmas par sistēmiskām attiecībā uz visu darbības programmu, un nebija jāekstrapolē šādi noteiktais kļūdu līmenis attiecībā uz visu programmu. Otrkārt, Komisija nedrīkstēja izmantot aptaujas tehniku, kuru tā bija izmantojusi, lai izdarītu samazinājumu ekstrapolācijas veidā attiecībā uz visu programmu (otrā pamata otrā daļa). Visbeidzot, ekstrapolējot nereprezentatīvas kļūdas un veicot korekcijas pēc vienotas likmes, Komisija esot nesamērīgi samazinājusi darbības programmai piešķirto finanšu palīdzību (otrā pamata trešā daļa).

Trešais pamats: ar pārsūdzēto spriedumu esot pārkāpts Regulas Nr. 4253/88 24. panta 2. punkts apvienojumā ar kompetences piešķiršanas principu arī tiktāl, ciktāl Vispārējā tiesa pirmšķietami kļūdaini ir uzskatījusi, ka Komisijai bija tiesības veikt finanšu korekcijas pēc vienotas likmes (trešā pamata pirmā daļa). Pat ja Komisijai būtu šādas tiesības veikt korekcijas pēc vienotas likmes, Vispārējā tiesa tomēr ir pieļāvusi kļūdu, šajā lietā apstiprinot nesamērīgās finanšu korekcijas pēc vienotas likmes (trešā pamata otrā daļa).

Ceturtais pamats: visbeidzot Vispārējā tiesa neesot ievērojusi pienākumu norādīt atbilstošu pamatojumu, kas tai ir saskaņā ar tās Reglamenta 81. pantu apvienojumā ar Tiesas Statūtu 36. pantu un 53. panta pirmo daļu, jo no pārsūdzētā sprieduma motīvu daļas neizriet, ka Vispārējā tiesa būtu izvērtējusi apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirzīto argumentu par finanšu korekciju pēc vienotas likmes nepieļaujamību (otrā prasības pamata pirmā daļa) vai ka būtu iespējams noteikt tos apsvērumus, kuru dēļ Vispārējā tiesa ir noraidījusi šo argumentu.

(1) Padomes 1988. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 4253/88, ar ko paredz noteikumus par to, kā īstenot Regulu (EEK) Nr. 2052/88 attiecībā uz dažādu struktūrfondu darbības savstarpēju saskaņošanu, kā arī par to darbības saskaņošanu ar Eiropas Investīciju bankas un pārējo finanšu instrumentu darbību (OV L 374, 1. lpp.).

(2) Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 1. lpp.).

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/15

Vispārējās tiesas 2013. gada 29. janvāra rīkojums — Sagar/Komisija

(Lieta T-269/00) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Valsts atbalsts - Sociālā nodrošinājuma maksājumu atvieglojumi uzņēmumiem, kas darbojas Venēcijā un Kjodžā - Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu un uzdots atgūt izmaksāto atbalstu - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

2013/C 86/23

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sagar Srl (Segrate, Itālija) (pārstāvji — A. Vianello, M. Merola un M. Pappalardo, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — V. Di Bucci, pārstāvis, kam palīdz A. Dal Ferro, advokāts)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Itālijas Republika (pārstāvji — sākotnēji U. Leanza, vēlāk I. Braguglia, vēlāk R. Adam un visbeidzot I. Bruni, pārstāvji, kam palīdz G. Aiello un P. Gentili, avvocati dello Stato)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 1999. gada 25. novembra Lēmumu 2000/394/EK par atbalsta pasākumiem uzņēmumiem, kas darbojas Venēcijā un Kjodžā, kuri paredzēti Likumos Nr. 30/1997 un Nr. 206/1995, ar ko ievieš sociālā nodrošinājuma maksājumu atvieglojumus (OV 2000, L 150, 50. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	Eiropas Komisijas izvirzīto iebildi par nepieņemamību izskatīt, lemjot par lietu pēc būtības;

2)	prasību noraidīt kā acīmredzami juridiski nepamatotu;

3)	Sagar Srl sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus;

4)	Itālijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 355, 9.12.2000.

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/15

Vispārējās tiesas 2013. gada 29. janvāra rīkojums — Barbini u.c./Komisija

(Lieta T-272/00) (1)

2013/C 86/24

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Alfredo Barbini Srl (Murano, Itālija), Aureliano Toso Srl (Murano), AVMazzega Srl (Murano), Barovier & Toso vetrerie artistiche riunite Srl (Murano), Carlo Moretti Srl (Murano), Effetre SpA (Resana, Itālija), Ferro & Lazzarini Srl (Murano), Formia Srl (Murano), Gino Cenedese & Figlio (Murano), La Murrina (Murano), Mazzuccato International Srl (Murano), Nason & Moretti Srl (Murano), Tfz Internazionale Srl (Murano), V. Nason & C. Srl (Murano), Venini SpA (Murano), Vetreria de Majo Srl (Murano) un Vetreria LAG Srl (Murano) (pārstāvji — A. Vianello, M. Merola un A. Sodano, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — V. Di Bucci, pārstāvis, kam palīdz A. Dal Ferro, advokāts)

Persona, kas iestājusies lietā prasītāju prasījumu atbalstam: Itālijas Republika (pārstāvji — sākotnēji U. Leanza, vēlāk I. Braguglia, vēlāk R. Adam un visbeidzot I. Bruni, pārstāvji, kam palīdz G. Aiello un P. Gentili, avvocati dello Stato)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa:

1)	Eiropas Komisijas izvirzīto iebildi par nepieņemamību izskatīt, lemjot par lietu pēc būtības;

2)	prasību noraidīt kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji acīmredzami juridiski nepamatotu;

Alfredo Barbini Srl, Aureliano Toso Srl, AVMazzega Srl, Barovier & Toso vetrerie artistiche riunite Srl, Carlo Moretti Srl, Effetre SpA, Ferro & Lazzarini Srl, Formia Srl, Gino Cenedese & Figlio, La Murrina, Mazzuccato International Srl, Nason & Moretti Srl, Tfz Internazionale Srl, V. Nason & C. Srl, Venini SpA, Vetreria de Majo Srl un Vetreria LAG Srl sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus;

4)	Itālijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 355, 9.12.2000.

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/16

Vispārējās tiesas 2013. gada 29. janvāra rīkojums — Unindustria u.c./Komisija

(Lieta T-273/00) (1)

2013/C 86/25

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Unione degli industriali della provincia di Venezia (Unindustria) (Venēcija, Itālija); Comitato «Venezia vuole vivere» (Venēcija), Siram SpA (Milāna, Itālija), Fiorital Srl (Venēcija), Jesurum di M. e A. Levi Morenos Sas (Venēcija), Grafiche Veneziane Srl (Venēcija), Cantiere navale De Poli SpA (Pellestrina, Itālija), Aive Srl (Marcon, Itālija), Bortoli Ettore Srl (Venēcija), Tessuti Artistici Fortuny SpA (Venēcija), Lorenzo Rubelli SpA (Venēcija), Tecnomare SpA (Venēcija) un Arsenale Venezia SpA (Venēcija) (pārstāvji — A. Vianello, M. Merola un A. Sodano, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — V. Di Bucci, pārstāvis, kuram palīdz A. Dal Ferro, advokāts)

Persona, kas iestājusies lietā prasītāja prasījumu atbalstam: Itālijas Republika (pārstāvji — sākotnēji U. Leanza, vēlāk I. Braguglia, vēlāk R. Adam un visbeidzot I. Bruni, pārstāvji, kuriem palīdz G. Aiello un P. Gentili, avvocati dello Stato)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa:

1)	Eiropas Komisijas izvirzīto iebildi par nepieņemamību izskatīt, lemjot par lietu pēc būtības;

2)	prasību noraidīt kā acīmredzami juridiski nepamatotu;

Unione degli industriali della provincia di Venezia (Unindustria), Comitato «Venezia vuole vivere», Siram SpA, Fiorital Srl, Jesurum di M. e A. Levi Morenos Sas, Grafiche Veneziane Srl, Cantiere navale De Poli SpA, Aive Srl, Bortoli Ettore Srl, Tessuti Artistici Fortuny SpA, Lorenzo Rubelli SpA, Tecnomare SpA un Arsenale Venezia SpA sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus;

4)	Itālijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 355, 9.12.2000.

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/16

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2013. gada 1. februāra rīkojums — Travetanche Injection/Komisija

(Lieta T-368/11 R)

(Pagaidu noregulējuma tiesvedība - Pamatprasības noraidīšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

2013/C 86/26

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Travetanche Injection SPRL (Brisele, Beļģija) (pārstāvji — K. Van Maldegem un R. Cana, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Oliver un E. Manhaeve, piedaloties K. Sawyer, avocat)

Priekšmets

Prasība apturēt Komisijas 2011. gada 14. aprīļa Regulas (ES) Nr. 366/2011, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), attiecībā uz XVII pielikumu (akrilamīdu) (OV L 101, 12. lpp), piemērošanu

Rezolutīvā daļa:

Izbeigt tiesvedību lietā par pieteikumu par pagaidu noregulējumu.

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/17

Vispārējās tiesas 2013. gada 5. februāra rīkojums — BSI/Padome

(Lieta T-551/11) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Dempings - Antidempinga maksājuma, kas noteikts dažu Ķīnas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam, attiecināšana arī uz šo produktu importu, ko veic, tos nosūtot no Malaizijas - Neatkarīgs importētājs - LESD 263. panta ceturtā daļa - Individuālas skaršanas neesamība - Reglamentējošs akts, kurā ir ietverti īstenošanas pasākumi - Nepieņemamība)

2013/C 86/27

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Brugola Service International Srl (BSI) (Cassano Magnago, Itālija) (pārstāvji — S. Bariatti un M. Farneti, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — J. P. Hix un P. Mahnič Bruni, pārstāvji, kam palīdz sākotnēji G. Berrisch un M. de Morpurgo, vēlāk G. Berrisch, advokāti)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji — M. França un D. Grespan)

Priekšmets

Prasība atcelt Padomes 2011. gada 18. jūlija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 723/2011, ar kuru galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Regulu (EK) Nr. 91/2009 noteikts dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam, attiecina arī uz dažu dzelzs vai tērauda savienotājelementu importu, ko veic, tos nosūtot no Malaizijas un deklarējot vai nedeklarējot kā Malaizijas izcelsmes ražojumus (OV L 194, 6. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Brugola Service International Srl (BSI) sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 370, 17.12.2011.

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/17

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2012. gada 13. jūnija spriedumu lietā F-41/11 Mocová/Komisija 2013. gada 8. janvārī iesniedza Dana Mocová

(Lieta T-347/12 P)

2013/C 86/28

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Dana Mocová (Prāga, Čehijas Republika) (pārstāvji — D. Abreu Caldas, S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis un É. Marchal, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2012. gada 13. jūnija spriedumu lietā F-41/11 Dana Mocová/Eiropas Komisija;

—	atcelt lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums pagarināt prasītājas līgumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā attiecībā uz tiesiskuma principa apjomu, Civildienesta tiesai (turpmāk tekstā — “CDT”) uzskatot, pirmkārt, ka institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus (Autorité habilitée à conclure les contrats, turpmāk tekstā — “AHCC”), sniegtais pamatojums sūdzības noraidīšanas stadijā var aizstāt un grozīt pamatojumu, kas sniegs, noraidot apelācijas sūdzības iesniedzējas lūgumu pagarināt tās pagaidu darbinieka līgumu, un, otrkārt, CDT uzskatīja, ka pamatojums ir derīgs, kaut arī tas ir balstīts uz faktiem, kas konstatēti pēc apstrīdētā akta pieņemšanas. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka:

—

ja šajā gadījumā apelācijas sūdzības iesniedzējas līgums netika pagarināts noteikuma, kas aizliedz apvienot dienesta termiņus, lai pārsniegtu 8 gadus, dēļ, tad AHCC pēc tam nevarēja savā atbildē uz sūdzību norādīt, ka līgums netika pagarināts budžeta ierobežojumu, apelācijas sūdzības iesniedzējas nopelnu un dienesta interešu dēļ, vēlāk Vispārējā tiesā apgalvojot, ka tas netika pagarināts vienīgi budžeta ierobežojumu dēļ;

—	CDT, pretēji tam, kas tiek apgalvots pārsūdzētā sprieduma 50. punktā, ir jāizvērtē iebilde par prettiesiskumu, kas izvirzīta pret noteikumu par astoņiem gadiem, proti, iemeslu, kas tika norādīts lūguma pagarināt pagaidu darbinieka līgumu noraidīšanas brīdī.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, CDT uzskatot, ka AHCC pieņēma apstrīdēto lēmumu, ievērojot dienesta intereses, kaut arī CDT konstatēja, ka Komisija tiesas sēdē atzina, ka pirmajā instancē varēja atsaukties vienīgi uz budžeta ierobežojumiem kā apstrīdētā akta pamatojumu. Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka CDT neievēroja pienākumu norādīt pamatojumu un pienākumu izvērtēt visus tajā izvirzītos tiesību pārkāpumus, neatsaucoties uz apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentāciju par pretrunām starp pamatojumu saistībā ar darba vietu skaita samazināšanu budžeta ierobežojumu dēļ un jaunu darba vietu radīšanu pagaidu darbiniekiem ar AD9 pakāpi.

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/18

Prasība, kas celta 2013. gada 4. janvārī — Advance Magazine Publishers/ITSB — Montres Tudor (“GLAMOUR”)

(Lieta T-1/13)

2013/C 86/29

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Advance Magazine Publishers, Inc. (Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — T. Raab, H. Lauf un V. Ahmann, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Montres Tudor SA (Ženēva, Šveice)

Prasītājas prasījumi:

—	pilnībā atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2012. gada 10. oktobra lēmumu lietā R 0231/2012-2;

—	piespriest atbildētājam un otrai procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniecei atlīdzināt procesā ITSB Apelāciju padomē radušos izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “GLAMOUR” — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 9 380 916

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: starptautiska preču zīmes “TUDOR GLAMOUR” reģistrācija, kas ir spēkā Kopienā, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 14. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: apmierināt iebildumus attiecībā uz visām apstrīdētajām precēm

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/18

Prasība, kas celta 2013. gada 4. janvārī — Sherwin-Williams Sweden/ITSB — Akzo Nobel Coatings International (“ARTI”)

(Lieta T-12/13)

2013/C 86/30

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sherwin-Williams Sweden AB (Märsta, Zviedrija) (pārstāvis — L. Ström, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Akzo Nobel Coatings International BV (Arnhem, Nīderlande)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 18. oktobra lēmumu Nr. 2085/2011-1, ar kuru atstāts negrozīts Iebildumu nodaļas 2011. gada 9. augusta lēmums Nr. B 1 717 142;

—	nolemt, ka prasītājas tiesāšanās izdevumi tiek atlīdzināti.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “ARTI” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 2. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 9 017 427

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Beniluksa vārdiskas preču zīmes “ARTITUDE” reģistrācija Nr. 753 216 un starptautiskas preču zīmes “ARTITUDE” reģistrācija Nr. 872 478 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 2. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/19

Prasība, kas celta 2013. gada 3. janvārī — MasterCard International/ITSB — Nehra (“surfpin”)

(Lieta T-13/13)

2013/C 86/31

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: MasterCard International, Inc. (Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — N. Bolter un C. Sawdy, solicitors)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks: Sheetal Nehra (Londona, Apvienotā Karaliste)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt lēmumu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 8. panta 4. un 5. punktu;

—	pilnība apmierināt prasītājas iebildumus pret otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieka preču zīmi;

—

pakārtoti, apmierināt prasītājas iebildumus saistībā ar pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir konstatēta sajaukšanas iespēja un/vai attiecībā uz pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir konstatēts, ka pastāv risks, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme netaisnīgi gūst labumu no prasītājas preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai tai kaitē;

—	piespriest otrai procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme zilā, baltā un melnā krāsā, kas ietver vārdisku elementu “surfpin” un emblēmu, ko veido trīs pārklājošies apļi, attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 36. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 8 368 862

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: dažādu krāsu grafiskas preču zīmes, kas ietver emblēmu, ko veido pārklājošies apļi, daži no kuriem ietver vārdiskus elementus “MasterCard Worldwide” vai “MasterCard” — Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 5 198 585, Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 5 198 494, Apvienotās Karalistes preču zīmes reģistrācija Nr. 2 425 471, Apvienotās Karalistes preču zīmes reģistrācija Nr. 2 429 669, Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 5 646 261, Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 761 221, Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 5 646 492, un Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 5 646 609 attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 3., 5., 6., 9., 12., 14., 16., 18., 20., 21., 24., 25., 27., 28., 35., 36., 38., 39., 41., 42., 43., 44. un 45. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 8. panta 4. un 5. punkta pārkāpums

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/19

Prasība, kas celta 2013. gada 3. janvārī — Seal Trademarks/ITSB — Exel Composites (“XCEL”)

(Lieta T-14/13)

2013/C 86/32

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Seal Trademarks Pty Ltd (Queensland, Austrālija.) (pārstāvis — E. Armijo Chávarri, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Exel Composites Oyj (Mäntyharju, Somija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt ITSB Apelāciju otrās padomes 2012. gada 11. oktobra lēmumu vai

—	pakārtoti, grozīt to, jo tas ir pretrunā Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punktam un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam (un skaidri piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus).

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: preču zīme “XCEL” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 18., 25. un 28. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 3 809 571

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas vārdiskas preču zīmes “XCEL” reģistrācija Nr. 2 996 891, Austrijas vārdiskas preču zīmes “XCEL” reģistrācija Nr. 146 726 un Zviedrijas vārdiskas preču zīmes “XCEL” reģistrācija Nr. 324 307 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 18. un 28. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt daļēji

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkta un 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/20

Prasība, kas celta 2013. gada 18. janvārī — dm-drogerie markt/ITSB — Semtee (“CALDEA”)

(Lieta T-26/13)

2013/C 86/33

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: dm-drogerie markt GmbH & Co. KG (Karlsrūe, Vācija) (pārstāvji — O. Bludovsky un B. Beinert, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Semtee (Escaldes Engornay, Andora)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 10. oktobra lēmumu (apelācijas sūdzība par iebildumu procesu Nr. R 2432/2011-1) un, grozot to, noraidīt prasītājas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu;

—	pakārtoti, atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 10. oktobra lēmumu (apelācijas sūdzība par iebildumu procesu Nr. R 2432/2011-1) un nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam;

—	pakārtoti, atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 10. oktobra lēmumu (apelācijas sūdzība par iebildumu procesu Nr. R 2432/2011-1).

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “CALDEA” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 3., 35., 37., 42., 44. un 45. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 9 264 433

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: starptautiska preču zīmes reģistrācija, kas tostarp ir spēkā Eiropas Savienībā, Nr. 894 004 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 5. un 8. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt pilnībā

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 8. panta 5. punkta pārkāpums

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/20

Prasība, kas celta 2013. gada 23. janvārī — Elan/Komisija

(Lieta T-27/13)

2013/C 86/34

Tiesvedības valoda — slovēņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Elan, proizvodnja športnih izdelkov, d.o.o. (Begunje na Gorenjskem, Slovēnija) (pārstāvis — P. Pensa, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2012. gada 19. septembra lēmuma par pasākumiem uzņēmuma Elan d.o.o. labā, SA.26379 (C-13/2010), 2.–5. punktu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

Pirmais pamats: pienākuma norādīt pamatojumu (LESD 296. panta 2. punkts) pārkāpums un būtisku formas prasību neievērošana pamatojuma neesamības dēļ (LESD 263. panta 2. punkts).

Komisija neesot pietiekami pamatojusi, kāpēc tā ir piedēvējusi valstij sabiedrībās Zavarovalnica Triglav un Triglav Naložbe ieguldīto kapitālu. Turklāt tā nesniedza pamatojumu, kādēļ tā nepiekrīt, ka [īpašuma] nodošana sabiedrības Elan jūrniecības nodaļā ir atbilstoši kompensējoši pasākumi.

Otrais pamats: LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā dēļ attiecībā uz valsts līdzekļu esamību un sabiedrību Zavarovalnica Triglav, Triglav Naložbe un KAD-PPS rīcības piedēvēšanu valstij.

Pirmkārt, Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā attiecībā uz valsts kontroli un ietekmi uzņēmumā Zavod za pokojninsko in invalidsko zavarovanje (ZPIZ) un tādējādi sabiedrībās Zavarovalnica Triglav un Triglav Naložbe. Otrkārt, Komisija neesot sniegusi nekādas norādes, kas ir prasītas saskaņā ar judikatūru spriedumā lietā Stardust Marine, kādēļ sabiedrību Zavarovalnica Triglav, Triglav Naložbe un KAD-PPS rīcību var piedēvēt valstij, šajā gadījumā pilnībā ignorējot, ka privātsabiedrības Zavarovalnica Triglav un Triglav Naložbe negatīvā veidā kontrolēja sabiedrību Elan.

Trešais pamats: LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums saistībā ar sabiedrību rīcības atbilstību principam par privāto ieguldītāju tirgus ekonomikā, jo esot acīmredzami kļūdaini novērtēti fakti par sabiedrības dalībnieku lēmumu pirms tās rekapitalizācijas un 2. pasākuma īstenošanas (sabiedrības Elan rekapitalizācija 2008. gadā).

Komisija esot acīmredzami kļūdaini ņēmusi vērā sešus izšķirošus faktus, uz kuru pamata tā secināja, ka 2. pasākums neatbilda principam par privāto ieguldītāju tirgus ekonomikā:

—	pirmkārt, Komisija esot kļūdaini ņēmusi vērā tikai vissliktāko sabiedrības Elan pašas kapitāla vērtības novērtējumu, lai gan vērtības ātrajā vērtējumā tika pieminēti četri aprēķini;

—	otrkārt, tā esot patvaļīgi un bez profesionāla eksperta atzinuma noraidījusi kā novecojušu un neatbilstošu sabiedrības Audit-IN veikto vērtības novērtējumu un esot nepamatoti devusi priekšroku vērtības ātrajam vērtējumam;

—	treškārt, tā esot kļūdaini konstatējusi, ka neviens privātais ieguldītājs nepiedalījās rekapitalizācijā, lai gan privātā kapitāla daļa bija vismaz 33,05 %;

—	ceturtkārt, Komisija esot kļūdaini konstatējusi, ka pati Elan esot izstrādājusi daudzgadu plānu 2008.–2012. gadam un savu sanācijas plānu, jo tā pilnībā ignorēja apstākli, ka sabiedrības Elan sanācijas plāna pamatā bija pārorientācijas stratēģija, kuru sabiedrībai sagatavoja ārštata padomnieks;

—

piektkārt, konstatējums, ka nav panākta neviena vienošanās ar bankām par pastāvošo kredītu konsolidāciju pirms rekapitalizācijas, esot kļūdains, jo Komisija acīmredzami pilnībā ir ignorējusi pierādījumus, saskaņā ar kuriem bankas galvo Elan, ka tās konsolidēs kredītus, ja dalībnieki rekapitalizēs sabiedrību Elan;

—	sestkārt, Komisijas apgalvojums, ka sabiedrības Elan 2007. gada rekapitalizācija nebija veiksmīga un ka tādēļ privātie ieguldītāji vairs nav ieguldījuši sabiedrībā Elan, esot kļūdains.

Ceturtais pamats: acīmredzami kļūdains faktu novērtējums attiecībā uz kompensējošiem pasākumiem atbilstoši Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai 38.–40. punktu un LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta pārkāpums.

Komisija esot acīmredzami kļūdaini konstatējusi, ka sabiedrība Elan nav veikusi atbilstošus kompensējošus pasākumus, un līdz ar to ir nepareizi piemērojusi LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu kopā ar Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai:

—	pirmkārt, Komisija esot ignorējusi to, kas ir skaidri norādīts pārorientācijas stratēģijā, ka ārkārtas gadījumā tiks likvidēta izplatīšanas sabiedrība Amerikas Savienotajās Valstīs;

—	otrkārt, Komisija esot kļūdaini apgalvojusi, ka sadarbība kopējā izplatīšanas sabiedrībā ir beigusies pēc uzņēmuma Dal Bello iniciatīvas;

—	treškārt, Komisija nepamatoti neesot ņēmusi vērā kompensējošo pasākumu, kas ir veikti slēpju izplatīšanas tirgū, ietekmi uz sabiedrības Elan“galveno” tirgu, proti, slēpju ražošanas tirgu.

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/22

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2012. gada 14. novembra spriedumu lietā F-75/11 Bouillez/Padome 2013. gada 24. janvārī iesniedza Vincent Bouillez

(Lieta T-31/13 P)

2013/C 86/35

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Vincent Bouillez (Overijse, Beļģija) (pārstāvji — D. Abreu Caldas, A. Coolen, J.-N. Louis un É. Marchal, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	atcelt Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2012. gada 14. novembra spriedumu lietā F-75/11 Vincent Bouillez/Padome;

—	atcelt lēmumu nepaaugstināt apelācijas sūdzības iesniedzēju amatā;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā tiktāl, ciktāl Civildienesta tiesa bez faktiskas kontroles esot atzinusi, ka pirmajā instancē apstrīdētais lēmums esot saderīgs ar pienākuma norādīt pamatojumu principu, lai gan Civildienesta tiesa Padomei neesot pieprasījusi nevienu pierādījumu attiecībā uz Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 45. pantā paredzēto kritēriju konkrētu piemērošanu, veicot apelācijas sūdzības iesniedzēja un citu amatā paaugstināmo ierēdņu salīdzinošo nopelnu izvērtējumu.

Otrais pamats attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā, jo Civildienesta tiesa esot pamatojusies uz vienkāršiem Padomes apgalvojumiem, saskaņā ar kuriem, veicot salīdzinošo nopelnu novērtējumu, esot ņemts vērā atbildības līmenis, lai secinātu, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs netika pierādījis pretējo, neraugoties uz informāciju, ko viņš bija iesniedzis procesa organizatorisko pasākumu ietvaros un no kuras izrietēja, ka vairākiem amatā paaugstinātajiem ierēdņiem nebija ne augstāks atbildības līmenis, ne augstāks kopējais novērtējums, ne arī lielāks izmantoto valodu skaits (saistībā ar pārsūdzētā sprieduma 45. un 46. punktu).

Trešais pamats attiecas uz pretrunīgu argumentāciju tiktāl, ciktāl Civildienesta tiesa nevarēja vispirms apgalvot, ka Padome bija pamatoti nolēmusi veikt visu 2007. gadā amatā paaugstināmo AST 6 pakāpes ierēdņu jaunu salīdzinošo nopelnu novērtējumu, lai pēc tam apgalvotu, ka Padomei nebija pienākuma ņemt vērā tāda ierēdņa konkrētos nopelnus, kas jau bija paaugstināts amatā šīs paaugstināšanas amatā ietvaros un kura paaugstināšana amatā bija kļuvusi galīga (saistībā ar pārsūdzētā sprieduma 69. un 70. punktu).

Apelācijas sūdzības iesniedzējs turklāt apgalvo, ka Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā, pamatojoties uz lietas materiāliem, neatzina faktus par tādiem, kas veido acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/22

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2012. gada 14. novembra spriedumu lietā F-120/11 da Silva Tenreiro/Komisija 2013. gada 24. janvārī iesniedza Mario Paulo da Silva Tenreiro

(Lieta T-32/13 P)

2013/C 86/36

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Mario Paulo da Silva Tenreiro (Kraainem, Beļģija) (pārstāvji — S. Orlandi, J.-N. Louis un D. Abreu Caldas, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atzīt un nospriest

—	atcelt Civildienesta tiesas 2012. gada 14. novembra spriedumu lietā F-120/11 da Silva Tenreiro/Komisija, ar ko noraidīta prasītāja prasība;

—	taisot jaunu spriedumu,

—

atzīt un nospriest

—	atcelt Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko tā noraidījusi prasītāja kandidatūru Tieslietu ģenerāldirektorāta (ĢD) A direktorāta “Civiltiesības” direktora amatam, kā arī lēmumu iecelt šajā amatā Y kundzi;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvota faktu sagrozīšana

—

pirmkārt, Civildienesta tiesa (turpmāk tekstā — “CDT”) esot uzskatījusi, ka apstrīdētās procedūras paziņojumā par vakanci izmantotais jēdziens “background” attiecas uz pieredzi, nevis izglītību. Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka īpaši no Komisijas publicētajiem paziņojumiem par vakanci izriet, ka, ja tiek prasīta profesionālā pieredze, tiek lietots jēdziens “pieredze”, un nevis “background”;

—	otrkārt, CDT esot uzskatījusi, ka jēdziens “regulatīva” neattiecoties uz regulēšanas mehānismiem, bet gan uz likumdošanas procesu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka CDT ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā, pārbaudot pierādījumus par pilnvaru nepareizu izmantošanu atsevišķi un ne kopsakarā, nemēģinot noskaidrot, vai pierādījumu kopums, ņemot vērā to skaitu, varētu apdraudēt pirmajā instancē apstrīdēto lēmumu likumību.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs turklāt norāda, ka CDT, ņemot vērā lietas dalībnieku līdzekļu nevienlīdzību, neesot ievērojusi tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, atteikdamās veikt procesa organizatoriskos pasākumus, lai apstiprinātu pierādījumus par pilnvaru nepareizu izmantošanu un iesniegtu pieradījumu par faktu, kuru nebija iespējams pierādīt citādi, kā tikai šāda pasākuma ietvaros.

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/23

Prasība, kas celta 2013. gada 24. janvārī — Türkiye Garanti Bankasi/ITSB — Card & Finance Consulting (“bonus&more”)

(Lieta T-33/13)

2013/C 86/37

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Türkiye Garanti Bankasi AS (Stambula, Turcija) (pārstāvis — J. Güell Serra, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Card & Finance Consulting GmbH (Nirnberga, Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “bonus&more” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35., 36., 38., 41. un 42. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 9 037 251

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: starptautiska grafiskas preču zīmes “bonusnet” reģistrācija attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 35., 36., 38. un 42. klasē — starptautiska preču zīmes reģistrācija Nr. 931 921

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt daļēji

Apelāciju padomes lēmums: apmierināt apelācijas sūdzību un noraidīt iebildumus

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/23

Prasība, kas celta 2013. gada 22. janvārī — Exakt Advanced Technologies/ITSB — Exakt Precision Tools (“EXAKT”)

(Lieta T-37/13)

2013/C 86/38

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Exakt Advanced Technologies GmbH (Norderstedt, Vācija) (pārstāvis — A. von Bismarck, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Exakt Precision Tools Ltd (Aberdeen, Apvienotā Karaliste)

Prasītājas prasījumi

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 29. oktobra lēmumu lietā R 1764/2011-1;

—	piespriest personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas radušies apelācijas procesā.

Pamati un galvenie argumenti

Reģistrēta Kopienas preču zīme, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu: grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “EXAKT”, attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 7., 9. un 37. klasē — Kopienas preču zīme Nr. 3 996 592

Kopienas preču zīmes īpašniece: prasītāja

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: Exakt Precision Tools Ltd

Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojums: grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “EXAKT”, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 7., 8. un 9. klasē

Anulēšanas nodaļas lēmums: pieteikumu apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 53. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/24

Prasība, kas celta 2013. gada 29. janvārī — Roy/Padome un Komisija

(Lieta T-41/13)

2013/C 86/39

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: René Roy (Juillac-le-Coq, Francija) (pārstāvis — C.-E. Gudin, avocat)

Atbildētājas: Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	pilnībā atlīdzināt kriminālsodāmības dēļ nodarīto kaitējumu, t. i., EUR 87 400,

—	pilnībā atlīdzināt viņam nodarīto morālo kaitējumu, t. i., EUR 100 000,

—	Padomei un Komisijai piespriest atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus un izmaksas.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza pamatus, kas būtībā ir identiski vai līdzīgi lietā T-195/11 Cahier u.c./Padome un Komisija (1) un lietā T-458/11 Riche/Padome un Komisija (2) izvirzītajiem pamatiem.

(1) OV 2011, C 173, 14. lpp.

(2) OV 2011, C 298, 28. lpp.

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/24

Prasība, kas celta 2013. gada 28. janvārī — Sabores de Navarra/ITSB — Frutas Solano (“KIT, EL SABOR DE NAVARRA”)

(Lieta T-46/13)

2013/C 86/40

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sabores de Navarra, AIE (Pamplona, Spānija) (pārstāvji — J. Calderón Chavero un O. González Fernández, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Frutas Solano, SA (Calahorra, Spānija)

Prasītājas prasījumi

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2012. gada 7. novembra lēmumu lietās R 2542/2011-2 un R 2550/2011-2;

—

līdz ar to piemērot spēkā neesamības atzīšanas procesā Nr. 4633 C pieņemto ITSB Anulēšanas nodaļas 2011. gada 11. oktobra lēmumu, ar kuru par daļēji spēkā neesošu ir atzīta vārdiska Kopienas preču zīme Nr. 5042346 “KIT, EL SABOR DE NAVARRA” 29. klasē attiecībā uz “Navarras izcelsmes konservētiem, žāvētiem (kaltētiem) un termiski apstrādātiem augļiem un dārzeņiem; želejām, ievārījumiem, kompotiem” un 30. klasē attiecībā uz “konditorejas izstrādājumiem, medu, melases sīrupu; garšvielu mērcēm; garšvielām”;

—	apmierināt prasītājas prasījumus, uzdodot attiecīgajai ITSB anulēšanas nodaļai no jauna atzīt spēkā neesamību attiecībā uz iepriekšējā rindkopā minētajām precēm;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Reģistrēta Kopienas preču zīme, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu: vārdiska preču zīme “KIT, EL SABOR DE NAVARRA” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29., 30. un 33. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 5 042 346

Kopienas preču zīmes īpašniece: Frutas Solano, SA

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: prasītāja

Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojums: grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “Sabores de Navarra La Sabiduría del Sabor”, attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 29., 30., 33., 39. un 42. klasē

Anulēšanas nodaļas lēmums: daļēji apmierināt pieteikumu

Apelāciju padomes lēmums: daļēji apmierināt Frutas Solano, SA apelācijas sūdzību un daļēji atcelt Anulēšanas nodaļas lēmumu; noraidīt prasītājas apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, to aplūkojot kopsakarā ar šīs pašas regulas 53. panta 1. punkta a) apakšpunktu, pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 15. panta pārkāpums.

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/25

Prasība, kas celta 2013. gada 30. janvārī — Goldsteig Käsereien Bayerwald/ITSB — Vieweg (“goldstück”)

(Lieta T-47/13)

2013/C 86/41

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Goldsteig Käsereien Bayerwald GmbH (Cham, Vācija) (pārstāvis –S. Biagosch, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Christin Vieweg (Sonneberg, Vācija)

Prasītājas prasījumi

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 14. novembra lēmumu lietā R 2589/2011-1;

—	piespriest ITSB pašam segt savus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: Christin Vieweg

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “goldstück”, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29. un 30. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 9 153 677

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: vārdiska preču zīme “GOLDSTEIG” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29. un 43. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: Iebildumu nodaļas lēmumu atcelt un prasītājas iebildumus noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/25

Prasība, kas celta 2013. gada 30. janvārī — Out of the blue/ITSB — Mombauer (“REFLEXX”)

(Lieta T-48/13)

2013/C 86/42

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Out of the blue KG (Lilienthal, Vācija) (pārstāvji — G. Hasselblatt un I. George, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks: Meinhard Mombauer (Ķelne, Vācija)

Prasītājas prasījumi

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 19. novembra lēmumu lietā R 1656/2011-4;

—	piespriest ITSB segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus;

—	gadījumā, ja Meinhard Mombauer iestājas lietā, piespriest viņam segt savus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “REFLEXX” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 7 239 511

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: Meinhard Mombauer

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “REFLECTS”, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 42. panta 5. punkta, to aplūkojot kopsakarā ar tās 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpums

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/26

Prasība, kas celta 2013. gada 25. janvārī — Think Schuhwerk/ITSB — Müller (“VOODOO”)

(Lieta T-50/13)

2013/C 86/43

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Think Schuhwerk GmbH (Kopfing, Austrija) (pārstāvis — M. Gail, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks: Andreas Müller (Ulm, Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 14. novembra lēmumu lietā R 474/2012-4;

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Reģistrēta Kopienas preču zīme, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu: vārdiska preču zīme “VOODOO” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē — Kopienas preču zīme Nr. 5 832 464

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: Andreas Müller

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: prasītāja

Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojums: Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkta, skatot to kopā ar 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, pārkāpums, kā arī Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

Anulēšanas nodaļas lēmums: pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkta, skatot to kopā ar 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, pārkāpums, kā arī Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/26

Prasība, kas celta 2013. gada 30. janvārī — Evropaïki Dynamiki/EIB

(lieta T-51/13)

2013/C 86/44

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE (Atēnas, Grieķija) (pārstāvis — B. Christianos, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Investīciju banka

Prasītājas prasījumi:

—

piespriest EIB samaksāt prasītājai EUR 536 610,22 par zaudējumiem, kurus prasītāja bija cietusi saistībā ar iespējas noslēgt pamatlīgumu zaudēšanu, kopā ar kompensācijas procentiem no 2008. gada 31. janvāra līdz sprieduma šajā lietā pasludināšanas brīdim un ar kavējuma procentiem no sprieduma šajā lietā pasludināšanas brīža līdz pilnīgai samaksai;

—	piespriest EIB samaksāt prasītājai EUR 150 000 kā “brīdinājuma” zaudējumus kopā ar kompensācijas procentiem no 2008. gada 31. janvāra līdz sprieduma šajā lietā pasludināšanas brīdim un ar kavējuma procentiem no sprieduma šajā lietā pasludināšanas brīža līdz pilnīgai samaksai;

—	piespriest EIB atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja saskaņā ar LESD 340. panta 2. punktu kopsakarā ar LESD 266. pantu Eiropas Savienības Vispārējā tiesā lūdz atlīdzināt zaudējumus, kurus tā ir cietusi Eiropas Investīciju bankas (turpmāk tekstā — “EIB”) prettiesiskās rīcības dēļ.

Šie zaudējumi radās, kad, kā Vispārējā tiesa bija lēmusi 2011. gada 20. septembra spriedumā lietā T-461/08 Evropaïki Dynamiki/EIB, EIB prettiesiski bija noraidījusi prasītājas piedāvājumu konkursā par pamatlīguma pakalpojumu sniegšanai noslēgšanu.

Šajā kontekstā prasītāja lūdz, pirmkārt, atlīdzināt zaudējumus, kuri ciesti saistībā ar iespējas noslēgt pamatlīgumu zaudēšanu, izmantojot restitutio in integrum, un, otrkārt, atlīdzināt “brīdinājuma” zaudējumus par EIB prettiesisko un ļaunprātīgo rīcību attiecībā pret prasītāju.

Prasītāja uzskata, ka ir izpildīti judikatūrā paredzētie nosacījumi par EIB ārpuslīgumiskās atbildības noteikšanu, lai tai varētu tikt atlīdzināti zaudējumi.

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/27

Prasība, kas celta 2013. gada 6. februārī — GOLAM/ITSB — Glaxo Group (“METABIOMAX”)

(Lieta T-62/13)

2013/C 86/45

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sofia Golam (Atēnas, Grieķija) (pārstāvis — N. Trovas, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Glaxo Group Ltd (Greenford, Apvienotā Karaliste)

Prasītājas prasījumi

—	apmierināt šo prasību, lai atceltu Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2012. gada 30. oktobra Lēmumu R 2089/2011-2;

—	noraidīt otras procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieces iebildumus un pilnībā apmierināt prasītājas pieteikumu;

—	piespriest otrai procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniecei atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “METABIOMAX” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 5., 16. un 30. klasē — Kopienas preču zīme Nr. 8885261

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas vārdiska preču zīme “BIOMAX”, kas reģistrēta ar Nr. 2661858 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5., 30. un 32. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus daļēji apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: daļēji atcelt Iebildumu nodaļas lēmumu

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 5. punkta pārkāpums

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/27

Prasība, kas celta 2013. gada 4. februārī — ANKO/Komisija

(Lieta T-64/13)

2013/C 86/46

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ANKO AE Antiprosopeion, Emporiou kai Viomichanias (Atēnas, Grieķija) (pārstāvis — B. Christianos, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka prasītājai nav jāatmaksā kā nepamatots maksājums summa, kuru Komisija ir tai samaksājusi DOC@HAND projekta ietvaros;

—	atzīt, ka prasītājai nav jāatmaksā Komisijai vienreizējā kompensācija par zaudējumiem DOC@HAND projekta ietvaros;

—	piespriest Komisijai segt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir saistīta ar Komisijas atbildību saskaņā ar Līgumu Nr. 508015 par projekta “Knowledge Sharing and Decision Support for Healthcare Professionals” (DOC@HAND) izpildi atbilstoši LESD 272. pantam. It īpaši prasītāja norāda, ka, lai gan tā izpildīja savus līgumā noteiktos pienākumus, Komisija, pārkāpjot iepriekš minēto līgumu, labas ticības principu, tiesību ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu un samērīguma principu, pieprasīja atmaksāt tai izmaksātās summas.

Ar šādu pamatojumu prasītāja apgalvo, ka, pirmkārt, tai nav jāatmaksā kā nepamatots maksājums visa summa, kuru Komisija tai ir samaksājumi par DOC@HAND projektu, un, otrkārt, tai nav jāatmaksā Komisijai vienreizējā kompensācija par zaudējumiem DOC@HAND projekta ietvaros.

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/28

Prasība, kas celta 2013. gada 7. februārī — Al-Tabbaa/Padome

(Lieta T-74/13)

2013/C 86/47

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mazen Al-Tabbaa (Beirūta, Libāna) (pārstāvji — M. Lester, Barrister, un G. Martin, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Padomes 2012. gada 29. novembra Lēmumu 2012/739/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju un ar ko atceļ Lēmumu 2011/782/KĀDP (OV L 330, 21. lpp.), ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—	atcelt Padomes 2012. gada 29. novembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1117/2012, ar ko īsteno 32. panta 1. punktu Regulā (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV L 330, 9. lpp.), ciktāl tā attiecas uz prasītāju, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

1)	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pieļāvusi acīmredzamu faktu kļūdu un kļūdu vērtējumā, nolemjot piemērot šos ierobežojošos pasākumus prasītājam un uzskatot, ka ir izpildīts jebkurš no kritērijiem [prasītāja] iekļaušanai sarakstā.

2)	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nav sniegusi prasītājam pietiekamu vai atbilstošu pamatojumu viņa iekļaušanai apstrīdētajos pasākumos.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pārkāpusi prasītāja pamattiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

4)	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nepamatoti vai nesamērīgi ir pārkāpusi prasītāja pamattiesības, konkrētāk, viņa tiesības uz īpašumu, tiesības veikt uzņēmējdarbību, tiesības aizsargāt savu reputāciju, kā arī privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību.

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/28

Prasība, kas celta 2013. gada 13. februārī — Syrian Lebanese Commercial Bank/Padome

(Lieta T-80/13)

2013/C 86/48

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Syrian Lebanese Commercial Bank S.A.L. (Beirūta, Libāna) (pārstāvji — P. Vanderveeren, L. Defalque un T. Bontinck, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Padomes 2012. gada 29. novembra Lēmuma 2012/739/KĀDP 25. pantu un tā I.B pielikumu tiktāl, ciktāl prasītāja ir minēta šajā pielikumā ar Nr. 34;

—

atcelt Padomes 2012. gada 29. novembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1117/2012 1. pantu tiktāl, ciktāl saskaņā ar to prasītāja turpina būt iekļauta Padomes Regulas Nr. 36/2012 II pielikumā, [kas sastādīts], piemērojot Padomes 2012. gada 23. janvāra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 55/2012 un šīs regulas pielikuma 27. punktu;

—	vajadzības gadījumā atcelt Padomes 2012. gada 30. novembra vēstulē ietverto lēmumu;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1)	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka neesot norādīts pietiekams un precīzs pamatojums, jo Padome esot tikai uzskaitījusi nenoteiktus un vispārīgus apsvērumus, nenorādot specifiskos un konkrētos iemeslus, kādēļ tā uzskata, ka uz prasītāju ir jāattiecina ierobežojoši pasākumi.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas tiesības uz aizstāvību, tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu un uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, jo apstrīdēto tiesību aktu pieņemšanas procesā neesot īstenots sacīkstes princips un Padome esot netieši atteikusies sniegt pierādījumus, kas attaisno sankcijas veidu un apjomu.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, secinot, ka prasītāja piedalās Sīrijas režīma finansēšanā, jo Padome neesot ne pirms, ne pēc apstrīdēto tiesību aktu pieņemšanas sniegusi pierādījumus par prasītājas piedalīšanos minētā režīma finansēšanā.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Padome, veicot pārbaudi, esot pieļāvusi nepilnības, kuru dēļ Padomes noteiktie ierobežojošie pasākumi esot prettiesiski, jo pirms ierobežojoša pasākuma noteikšanas Padome neesot pārbaudījusi informācijas un pierādījumu, kas varētu to pamatot, atbilstību patiesībai un pamatotību.

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/30

Prasība, kas celta 2012. gada 24. decembrī — ZZ/Komisija

(Lieta F-158/12)

2013/C 86/50

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvji — A. Salerno un B. Cortese, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt lēmumu, ar kuru ir noraidīts prasītāja lūgums pieņemt viņu darbā kā līgumdarbinieku III funkciju grupā, ko ir formulējis Infrastruktūras un loģistikas birojs Luksemburgā, un atlīdzināt ciestos zaudējumus

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Eiropas Komisijas nodaļas “Pieņemšana darbā un darba izbeigšana” (DG HR.B.2) vadītāja 2012. gada 6. marta lēmumu, ar kuru ir noraidīts prasītāja lūgums pieņemt viņu darbā kā līgumdarbinieku III funkciju grupā, ko ir formulējis Infrastruktūras un loģistikas birojs Luksemburgā;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt zaudējumus, kas prasītājam radušies apstrīdētā lēmuma dēļ, kas jānovērtē kā summa, kas atbilst starpībai starp darba samaksu atbilstoši III funkciju grupai kopš 2011. gada oktobra un to, ko viņš turpināja saņemt kā I funkciju grupas līgumdarbinieks, kopā ar atbilstošajiem procentiem no katra mēneša darba samaksas izmaksas termiņa līdz to faktiskajai samaksai;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

23.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/30

Prasība, kas celta 2012. gada 28. decembrī — ZZ/EVA

(Lieta F-162/12)

2013/C 86/51

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvji — S. Orlandi, J.-N. Louis un D. Abreu Caldas, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Vides aģentūra

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt lēmumu atjaunot prasītāju amatā pēc slimības atvaļinājuma pēc datuma, kurā viņš atbilstoši medicīniskajiem atzinumiem esot bijis spējīgs strādāt

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt noraidošo lēmumu, ko 2012. gada 20. septembrī iecēlējinstitūcija pieņēmusi par 2012. gada 21. maija sūdzību, kurā bija lūgts atsaukt 2012. gada 21. februāra lēmumu pēc slimības atvaļinājuma viņu atjaunot amatā 2012. gada 24. janvārī;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2013.086.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 86

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	56. sējums 2013. gada 23. marts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2013/C 086/01	Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 79, 16.3.2013.	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2013/C 086/02	Lieta C-12/11: Tiesas (trešā palāta palāta) 2013. gada 31. janvāra spriedums (Dublin Metropolitan District Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Denise McDonagh/Ryanair Ltd (Gaisa transports — Regula (EK) Nr. 261/2004 — Jēdziens ārkārtēji apstākļi — Pienākums sniegt atbalstu pasažieriem gadījumā, kad lidojums atcelts ārkārtēju apstākļu dēļ — Gaisa telpas slēgšana vulkāna izvirduma dēļ — Islandes vulkāna Eyjafjallajökull izvirdums)	2

2013/C 086/03	Lieta C-26/11: Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 31. janvāra spriedums (Grondwettelijk Hof (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Belgische Petroleum Unie VZW u.c./Belgische Staat (Direktīva 98/70/EK — Benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāte — 3.–5. pants — Vides specifikācijas degvielai — Direktīva 98/34/EK — Informācijas sniegšanas kārtība tehnisko standartu un noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā — 1. un 8. pants — Jēdziens tehniskie noteikumi — Pienākums paziņot tehnisko noteikumu projektus — Valsts tiesiskais regulējums, ar ko naftas sabiedrībām, kas laiž tirgū benzīnu un/vai dīzeļdegvielu, ir noteikts pienākums tajā pašā kalendārajā gadā laist tirgū arī noteiktu daudzumu biodegvielas)	2

2013/C 086/04	Lieta C-175/11: Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 31. janvāra spriedums (High Court of Ireland (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — H.I.D., B.A./Refugee Applications Commissioner, Refugee Appeals Tribunal, Minister for Justice, Equality and Law Reform, Īrija, Attorney General (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Kopēja Eiropas patvēruma sistēma — Trešās valsts pilsoņa pieteikums, lai iegūtu bēgļa statusu — Direktīva 2005/85/EK — 23. pants — Iespēja piemērot prioritāro patvēruma pieteikumu izskatīšanas procedūru — Valsts procedūra, kurā, pārbaudot pieteikumus, ko iesniegušas personas, kuras ietilpst atsevišķā, pamatojoties uz pilsonības vai izcelsmes valsts kritēriju noteiktā, kategorijā, tiek piemērota prioritāra procedūra — Tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību tiesā — Minētās direktīvas 39. pants — Jēdziens tiesa šī panta nozīmē)	3

2013/C 086/05	Lieta C-301/11: Tiesas (septītā palāta) 2013. gada 31. janvāra spriedums — Eiropas Komisija/Nīderlandes Karaliste (Nodokļu tiesību akti — Nodokļu maksāšanas vietas maiņa — Brīvība veikt uzņēmējdarbību — LESD 49. pants — Nerealizētā kapitāla vērtības pieauguma aplikšana ar nodokli — Nekavējošas pārcelšanās nodoklis)	4

2013/C 086/06	Lieta C-394/11: Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 31. janvāra spriedums (Komisia za zashtita ot diskriminatsia (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Valeri Hariev Belov/CHEZ Elektro Balgaria AD u.c. (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — LESD 267. pants — Jēdziens valsts tiesa — Tiesas kompetences neesamība)	4

2013/C 086/07	Lieta C-396/11: Tiesas (virspalāta) 2013. gada 29. janvāra spriedums (Curtea de Apel Constanța (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Ministerul Public — Parchetul de pe lângă Curtea de Apel Constanța lietā par Eiropas apcietināšanas ordera izpildi, kas izdots pret Ciprian Vasile Radu (Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās — Pamatlēmums 2002/584/TI — Eiropas apcietināšanas orderis un nodošanas procedūras starp dalībvalstīm — Kriminālvajāšanas veikšanai izdots Eiropas apcietināšanas orderis — Neizpildīšanas pamati)	5

2013/C 086/08	Lieta C-642/11: Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 31. janvāra spriedums (Administrativen sad Varna (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Stroy trans EOOD/Direktor na Direktsia Obzhalvane I upravlenie na izpalnenieto — Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite (Nodokļi — PVN — Direktīva 2006/112/EK — Nodokļu neitralitātes princips — Priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības — Atteikums — 203. pants — PVN norāde rēķinā — Iekasējamība — Ar nodokli apliekama darījuma esamība — Identisks vērtējums attiecībā uz rēķina izsniedzēju un tā saņēmēju — Nepieciešamība)	5

2013/C 086/09	Lieta C-643/11: Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 31. janvāra spriedums (Administrativen sad Varna (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — LVK-56 EOOD/Direktor na Direktsia Obzhalvane I upravlenie na izpalnenieto — Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite (Nodokļi — PVN — Direktīva 2006/112/EK — Nodokļu neitralitātes princips — Priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības — Atteikums — 203. pants — PVN norāde rēķinā — Iekasējamība — Ar nodokli apliekama darījuma esamība — Identisks vērtējums attiecībā uz rēķina izsniedzēju un tā saņēmēju — Nepieciešamība)	6

2013/C 086/10	Lieta C-496/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 6. novembrī iesniedza Krajský súd v Prešove (Slovākija) — Spoločenstvo vlastníkov bytov MYJAVA/Podtatranská vodárenská prevádzková spoločnosť, a.s.	7

2013/C 086/11	Lieta C-595/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 19. decembrī iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) — Loredana Napoli/Ministero della Giustizia — Dipartimento Amministrazione Penitenziaria	7

2013/C 086/12	Lieta C-597/12 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 9. oktobra spriedumu lietā T-366/11 Bial-Portela &Ca, SA/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2012. gada 19. decembrī iesniedza Isdin, SA	8

2013/C 086/13	Lieta C-599/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 20. decembrī iesniedza Rechtbank van eerste aanleg te Brugge (Beļģija) — Jetair NV, BTW-eenheid BTWE Travel4you/FOD Financiën	9

2013/C 086/14	Lieta C-604/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 27. decembrī iesniedza Supreme Court (Īrija) — H. N./Minister for Justice, Equality and Law Reform, Ireland un Attorney General	9

2013/C 086/15	Lieta C-617/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 18. decembrī iesniedza High Court of Justice (Chancery Division) Patents Court (Apvienotā Karaliste) — Astrazeneca AB/Comptroller-General of Patents	10

2013/C 086/16	Lieta C-11/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 10. janvārī iesniedza Bundespatentgericht (Vācija) — Bayer CropScience AG	10

2013/C 086/17	Lieta C-17/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 14. janvārī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) — Alpina River Cruises GmbH un Nicko Tours GmbH/Ministero delle infrastrutture e dei trasporti — Capitaneria di Porto di Chioggia	10

2013/C 086/18	Lieta C-19/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 15. janvārī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) — Ministero dell’Interno/Fastweb SpA	11

2013/C 086/19	Lieta C-20/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 15. janvārī iesniedza Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) — Daniel Unland/Land Berlin	11

2013/C 086/20	Lieta C-22/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 17. janvārī iesniedza Tribunale di Napoli (Itālija) — Mascolo/Ministero dell’Istruzione, dell’Università e della Ricerca	12

2013/C 086/21	Lieta C-35/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 24. janvārī iesniedza Corte Suprema di Cassazione (Itālija) — ASS.I.CA. e Krafts Foods Italia SpA/Associazioni fra produttori per la tutela del Salame Felino e a.	13

2013/C 086/22	Lieta C-54/13 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2012. gada 21. novembra spriedumu lietā T-270/08 Vācijas Federatīvā Republika/Eiropas Komisija 2013. gada 31. janvārī iesniedza Vācijas Federatīvā Republika	14

	Vispārējā tiesa
2013/C 086/23	Lieta T-269/00: Vispārējās tiesas 2013. gada 29. janvāra rīkojums — Sagar/Komisija (Prasība atcelt tiesību aktu — Valsts atbalsts — Sociālā nodrošinājuma maksājumu atvieglojumi uzņēmumiem, kas darbojas Venēcijā un Kjodžā — Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu un uzdots atgūt izmaksāto atbalstu — Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)	15

2013/C 086/24	Lieta T-272/00: Vispārējās tiesas 2013. gada 29. janvāra rīkojums — Barbini u.c./Komisija (Prasība atcelt tiesību aktu — Valsts atbalsts — Sociālā nodrošinājuma maksājumu atvieglojumi uzņēmumiem, kas darbojas Venēcijā un Kjodžā — Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu un uzdots atgūt izmaksāto atbalstu Prasība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami juridiski nepamatota)	15

2013/C 086/25	Lieta T-273/00: Vispārējās tiesas 2013. gada 29. janvāra rīkojums — Unindustria u.c./Komisija (Prasība atcelt tiesību aktu — Valsts atbalsts — Sociālā nodrošinājuma maksājumu atvieglojumi uzņēmumiem, kas darbojas Venēcijā un Kjodžā — Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu un uzdots atgūt izmaksāto atbalstu — Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)	16

2013/C 086/26	Lieta T-368/11 R: Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2013. gada 1. februāra rīkojums — Travetanche Injection/Komisija (Pagaidu noregulējuma tiesvedība — Pamatprasības noraidīšana — Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)	16

2013/C 086/27	Lieta T-551/11: Vispārējās tiesas 2013. gada 5. februāra rīkojums — BSI/Padome (Prasība atcelt tiesību aktu — Dempings — Antidempinga maksājuma, kas noteikts dažu Ķīnas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam, attiecināšana arī uz šo produktu importu, ko veic, tos nosūtot no Malaizijas — Neatkarīgs importētājs — LESD 263. panta ceturtā daļa — Individuālas skaršanas neesamība — Reglamentējošs akts, kurā ir ietverti īstenošanas pasākumi — Nepieņemamība)	17

2013/C 086/28	Lieta T-347/12 P: Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2012. gada 13. jūnija spriedumu lietā F-41/11 Mocová/Komisija 2013. gada 8. janvārī iesniedza Dana Mocová	17

2013/C 086/29	Lieta T-1/13: Prasība, kas celta 2013. gada 4. janvārī — Advance Magazine Publishers/ITSB — Montres Tudor (GLAMOUR)	18

2013/C 086/30	Lieta T-12/13: Prasība, kas celta 2013. gada 4. janvārī — Sherwin-Williams Sweden/ITSB — Akzo Nobel Coatings International (ARTI)	18

2013/C 086/31	Lieta T-13/13: Prasība, kas celta 2013. gada 3. janvārī — MasterCard International/ITSB — Nehra (surfpin)	19

2013/C 086/32	Lieta T-14/13: Prasība, kas celta 2013. gada 3. janvārī — Seal Trademarks/ITSB — Exel Composites (XCEL)	19

2013/C 086/33	Lieta T-26/13: Prasība, kas celta 2013. gada 18. janvārī — dm-drogerie markt/ITSB — Semtee (CALDEA)	20

2013/C 086/34	Lieta T-27/13: Prasība, kas celta 2013. gada 23. janvārī — Elan/Komisija	20

2013/C 086/35	Lieta T-31/13 P: Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2012. gada 14. novembra spriedumu lietā F-75/11 Bouillez/Padome 2013. gada 24. janvārī iesniedza Vincent Bouillez	22

2013/C 086/36	Lieta T-32/13 P: Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2012. gada 14. novembra spriedumu lietā F-120/11 da Silva Tenreiro/Komisija 2013. gada 24. janvārī iesniedza Mario Paulo da Silva Tenreiro	22

2013/C 086/37	Lieta T-33/13: Prasība, kas celta 2013. gada 24. janvārī — Türkiye Garanti Bankasi/ITSB — Card & Finance Consulting (bonus&more)	23

2013/C 086/38	Lieta T-37/13: Prasība, kas celta 2013. gada 22. janvārī — Exakt Advanced Technologies/ITSB — Exakt Precision Tools (EXAKT)	23

2013/C 086/39	Lieta T-41/13: Prasība, kas celta 2013. gada 29. janvārī — Roy/Padome un Komisija	24

2013/C 086/40	Lieta T-46/13: Prasība, kas celta 2013. gada 28. janvārī — Sabores de Navarra/ITSB — Frutas Solano (KIT, EL SABOR DE NAVARRA)	24

2013/C 086/41	Lieta T-47/13: Prasība, kas celta 2013. gada 30. janvārī — Goldsteig Käsereien Bayerwald/ITSB — Vieweg (goldstück)	25

2013/C 086/42	Lieta T-48/13: Prasība, kas celta 2013. gada 30. janvārī — Out of the blue/ITSB — Mombauer (REFLEXX)	25

2013/C 086/43	Lieta T-50/13: Prasība, kas celta 2013. gada 25. janvārī — Think Schuhwerk/ITSB — Müller (VOODOO)	26

2013/C 086/44	Lieta T-51/13: Prasība, kas celta 2013. gada 30. janvārī — Evropaïki Dynamiki/EIB	26

2013/C 086/45	Lieta T-62/13: Prasība, kas celta 2013. gada 6. februārī — GOLAM/ITSB — Glaxo Group (METABIOMAX)	27

2013/C 086/46	Lieta T-64/13: Prasība, kas celta 2013. gada 4. februārī — ANKO/Komisija	27

2013/C 086/47	Lieta T-74/13: Prasība, kas celta 2013. gada 7. februārī — Al-Tabbaa/Padome	28

2013/C 086/48	Lieta T-80/13: Prasība, kas celta 2013. gada 13. februārī — Syrian Lebanese Commercial Bank/Padome	28

2013/C 086/49	Lieta T-650/11: Vispārējās tiesas 2013. gada 29. janvāra rīkojums — Dimension Data Belgium/Parlaments	29

	Eiropas Savienības Civildienesta tiesa
2013/C 086/50	Lieta F-158/12: Prasība, kas celta 2012. gada 24. decembrī — ZZ/Komisija	30

2013/C 086/51	Lieta F-162/12: Prasība, kas celta 2012. gada 28. decembrī — ZZ/EVA	30