1.2.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 30/1

Valstu kontaktpunktu saraksts, kuri minēti 3. panta 1. punktā Padomes Lēmumā par ierobežoto vielu paraugu nosūtīšanu (2001/419/TI)

2013/C 30/01

Apvienotā Karaliste

Drugs Intelligence Unit

Forensic Science Service

Drugs Team

Operational Headquarters

Priory House

Gooch Street North

Birmingham

B5 6QQ

Tālr. +44 1216076821

Fakss +44 1216224756

E-pasts: diu@fss.pnn.police.uk

Austrija

Bundesminsterum für Inneres

Bundeskriminalamt

Josef-Holaubek-Platz 1

1090 Wien

Tālr. +43 2483685621

Fakss +43 2483685690

E-pasts: BMI-II-BK-6-2-1@bmi.gv.at

Belģija

Police Fédérale

DGJ/DJP/Service Central Drogues

Rue Frits Toussaint 47

1050 Bruxelles

Tālr. +32 26427894

Fakss +32 26427898

E-pasts: dgj.djp.drugs.synthetiques@police.be

Bulgārija

Supreme Cassation Prosecutor’s Office

1061 Sofia ‘Vitosha’ Blvd.

Tālr. +359 29219330

Fakss +359 29885895

E-pasts: mpp_vkp@prb.bg

Čehijas Republika

The Police of the Czech Republic

National Drug Headquarters

P.O. Box 62/NPC

170 89 Praha

Tālr. +420 974836510

Fakss +420 974836519

E-pasts: npdc@mvcr.cz

Dānija

Danish National Police

Police Department

National Centre of Investigation

Polititorvet 14

1780 Copenhagen V

Tālr. +45 33148888

Fakss +45 33322771

E-pasts: nec@politi.dk

Francija

ANSM

Pôle Stupéfiants et psychotropes

143-147 boulevard Anatole-France

93285 Saint-Denis Cedex

Tālr. +33 155873633 / 3590

Fakss +33 155873592

E-pasts: marie-anne.courne@ansm.sante.fr

stephane.lucas@ansm.sante.fr

Grieķija

Ministry of Finance

General Directorate of General State Chemical Laboratory

3rd Chemical Service of Athens Department of Narcotics

An. Tsoha Street 16

115 21 Athens

Tālr. +30 2106479333

Fakss +30 2106479303 / 6481587

E-pasts: narkot@ath.forthnet.gr

Igaunija

Estonian Forensic Science Institute

Tervise 30

13419 Tallinn

Tālr. +372 6636600

E-pasts: kohtuekspertiis@ekei.ee

Īrija

Garda National Drugs Unit

An Garda Síochána

Dublin Castle

Dublin 2

Tālr. +353 16669900

Fakss +353 16699985

Itālija

Direzione centrale per i servizi antidroga

Via Torre di Mezzavia 9

00173 Roma RM

Tālr. +39 064651

Fakss +39 0646523689 / 0646523885

E-pasts: direzione.antidroga@interno.it

Kipra

Pharmaceutical Services

Ministry of Health

1475 Nicosia

Tālr. +357 608607 / 608

Fakss +357 22608649 / 793

E-pasts: phscentral@phs.moh.gov.cy

apantelidou@phs.moh.gov.cy

Latvija

Forensic Research Department of the State Police

Bruninieku street 72B

Rīga, LV-1009

Tālr. +371 67208405

E-pasts: kimiki@ec.vp.gov.lv

Lietuva

Lithuanian Criminal Police Bureau

Saltoniskiu str. 19

LT-08105 Vilnius

Tālr. +370 52719768 / 52717928

Fakss +370 52717917

E-pasts: lkpb.rastine@policija.lt

drugs@policija.lt

Luksemburga

Laboratoire National de Santé

Division «Toxicologie»

162A, avenue de la Faiencerie

1511 Luxembourg

Tālr. +352 466644474 / 466644472

Fakss +352 221331

Malta

Malta Police Drug Squad

Police HQ

Floriana

Tālr. +356 22942021

Fakss +356 21239909

E-pasts: neil.harrison@gov.mt

Nīderlande

Nederlands Forensisch Instituut (Netherlands Forensic Institute)

Laan van Ypenburg 6

2497 GB The Hague

Pasta adrese:

P.O. Box 24044

2490 AA The Hague

Tālr. +31 708886283 / 708886270

Fakss +31 708886557

Polija

Central Bureau of Investigation, Police Headquarters

Pulawska 148/150

02-624 Warsaw

Tālr. +48 226015049

Fakss +48 226015019

E-pasts: cbs@policja.gov.pl

Portugāle

Police Scientific Laboratory

Head of Toxicology Unit

Rua Gomes Freire 174.o

1169-007 Lisboa

Tālr. +351 218641740

Fakss +351 213150808

E-pasts: lpc.toxicologia@pj.pt

Rumānija

Ministry of Administration and Interior

General Directorate of the Romanian Police

Central Laboratory for Drug Analysis and Profiling

Șos. Ștefan cel Mare No 13-15, 2nd district

Bucharest

Tālr. +40 212082525 / 26792

Fakss +40 213100522

E-pasts: laborator-co@politiaromana.ro

Slovākija

Presidium of the Police Force

Bureau of International Police Cooperation

Račianska 45

812 72 Bratislava

Tālr. +421 961056450

Fakss +421 961056459

E-pasts: spocumps@minv.sk

Slovēnija

General Police Directorate

National Forensic Laboratory

Vodovodna 95

SI-1000 Ljubljana

Tālr. +386 14284493

Fakss +386 14284986

GSM +386 41719892

E-pasts: nfl@policija.si

sonja.klemenc@policija.si

Somija

National Bureau of Investigation

Forensic Laboratory

P.O. Box 285

FI-01301 Vantaa

Tālr. +358 718786336

Fakss +358 718786303

E-pasts: kemia.huume.rtl.krp@poliisi.fi

Spānija

Oficina Central Nacional de Estupefacientes (OCNE)

Complejo Policial de Canillas

Comisaría General de Policía Judicial

C/ Julián González Segador, s/n

28043 Madrid

Tālr. +34 915822540 / 915822560

Fakss +34 915822980

E-pasts: cenci@dgp.mir.es

Ungārija

National Police Headquarters

Central Drug Administration Unit

Budapest

Teve St. 4–6.

1139

Pasta adrese:

Budapest

P.O. Box 314

1903

Tālr. +36 14435618

Fakss +36 14435514

E-pasts: kincsesi@orfk.police.hu

Prasmes pārbaudes programmām:

Office of Health Authorisation and Administrative Procedures

Department of Narcotic Drugs Control

Budapest

Zrínyi St. 3.

1051

Tālr. +36 13257970

Fakss +36 13110063

E-pasts: narcotic@eekh.hu

Vācija

Bundesinstitut für Arzneimittel und Medizinprodukte Bundesopiumstelle

Kurt-Georg-Kiesinger-Allee 3

53175 Bonn

Tālr. +49 22820730

Fakss +49 2282075210

E-pasts: btm@bfarm.de

Zviedrija

Swedish National Laboratory of Forensic Science (SKL)

Statens kriminaltekniska laboratorium

SE-581 94 Linköping

Tālr. +46 105628300

Fakss +46 105628047

E-pasts: skl@skl.polisen.se

1.2.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 30/6

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2012. gada 27. novembris)

par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko Eiropas Centrālajai bankai piešķir īpašus uzdevumus saistībā ar kredītiestāžu uzraudzības politiku, un priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi)

(CON/2012/96)

2013/C 30/05

Ievads un juridiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2012. gada 27. septembrī saņēma Padomes lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko ECB piešķir īpašus uzdevumus saistībā ar kredītiestāžu uzraudzības politiku (1) (turpmāk – “ierosinātā VUM regula”). Tajā pašā dienā ECB saņēma Padomes lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza attiecībā uz tās mijiedarbību ar Padomes Regulu (ES) Nr. …/…, ar ko Eiropas Centrālajai bankai piešķir īpašus uzdevumus saistībā ar kredītiestāžu uzraudzības politiku (2) (turpmāk – “ierosinātā EBI regula”).

2012. gada 5. novembrī, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 282. panta 5. punktu, ECB saņēma Eiropas Parlamenta lūgumu sniegt atzinumu par ierosināto EBI regulu.

ECB kompetence sniegt atzinumu par ierosināto VUM regulu balstās uz Līguma 127. panta 6. punktu. ECB kompetence sniegt atzinumu par ierosināto EBI regulu balstās uz Līguma 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu, jo ierosinātā EBI regula satur noteikumus, kas ietekmē Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) uzdevumu sniegt palīdzību tādas politikas sekmīgā īstenošanā, kas attiecas uz kredītiestāžu uzraudzību un finanšu sistēmas stabilitāti, kā noteikts Līguma 127. panta 5. punktā. Ierosinātajā EBI regulā ņemti vērā īpašie uzdevumi, kas ECB piešķirti saskaņā ar Līguma 127. panta 6. punktu un ierosināto VUM regulu.

Tā kā abi dokumenti saistīti ar īpašo uzraudzības uzdevumu piešķiršanu ECB un vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) izveidi, ECB par abiem priekšlikumiem sniegusi vienu atzinumu, neskatoties uz atšķirīgajām šiem dokumentiem piemērojamām likumdošanas procedūrām. ECB Padome šo atzinumu pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

1. Vispārīgi apsvērumi

1.1.

Ierosinātā VUM regula pilda valstu un valdību vadītāju 2012. gada 29. jūnijā euro zonas augstākā līmeņa sanāksmē pausto lūgumu sniegt priekšlikumus attiecībā uz VUM (3). ECB visumā atzinīgi vērtē šos priekšlikumus, kuri atbilst Eiropadomes priekšsēdētāja 2012. gada 26. jūnija ziņojuma galvenajiem secinājumiem (4) un Eiropadomes 2012. gada 29. jūnija un 18. oktobra secinājumiem. Ekonomikas un monetārās savienības uzbūve ievērojami jāstiprina, lai pārrautu nelabvēlīgo saikni banku un valstu starpā dažās euro zonas dalībvalstīs un lai mainītu pašreizējā finanšu tirgu fragmentācijas procesa virzienu euro zonā.

1.2.

VUM izveidošanai jāveicina uzticības banku sektoram atgūšana un starpbanku kreditēšanas un pārrobežu kredīta plūsmas atjaunošanās, izmantojot neatkarīgu integrētu uzraudzību iesaistītajās dalībvalstīs un pamatojoties uz sistēmu, kurā darbojas ECB un nacionālās uzraudzības iestādes. VUM veicinās arī finanšu pakalpojumu vienoto noteikumu efektīvu piemērošanu un uzraudzības procedūru un prakses saskaņošanu, novēršot atšķirības valstu starpā un labāk atspoguļojot integrētas valūtas zonas vajadzības. ECB ir gatava pildīt ierosinātajā VUM regulā noteiktos jaunos ar kredītiestāžu uzraudzību saistītos uzdevumus. ECB uzskata, ka Līguma 127. panta 6. punkts ir atbilstošs pamats tam, lai ātri un efektīvi ECB uzticētu konkrētus uzraudzības uzdevumus.

1.3.

ECB atbalsta Eiropadomes prezidenta Starpziņojumu par ekonomikas un monetāro savienību un integrētu finanšu regulējumu (5). Šajā sakarā tā atzīmē, ka Eiropadome aicina līdz 2012. gada beigām ātri pieņemt noteikumus par kredītiestāžu noregulējuma (6) un noguldījumu garantiju (7) nacionālo sistēmu saskaņošanu tiesību aktu priekšlikumos un banku kapitāla prasību priekšlikumos (8), liekot pamatu VUM īstenošanai. Turklāt starpziņojums norādīja, ka integrēts finanšu regulējums nevar tikt plānots, neveicot turpmākus pasākumus fiskālā un ekonomikas regulējuma integrācijai, kā arī uzsvēra turpmāka progresa nepieciešamību vienota noregulējuma mehānisma izveidošanā. ECB uzskata, ka šādam vienotam noregulējuma mehānismam, kura centrā būs Eiropas Noregulējuma iestāde, jāpapildina VUM, lai izveidotu labi darbojošos finanšu tirgus savienību. Tādēļ šāds mehānisms jāizveido vai vismaz jānosaka precīzs termiņš tā izveidošanai līdz dienai, kad ECB pilnībā uzņemsies uzraudzības funkcijas, t. i. tālāk tekstā minētā pārejas perioda beigās.

1.4.

ECB uzskata, ka ierosinātajai VUM regulai jāatbilst turpmāk norādītajiem galvenajiem principiem. Pirmkārt, VUM ietvaros ECB jāspēj pildīt tai piešķirtos uzdevumus efektīvi un precīzi, neradot risku tās reputācijai. Otrkārt, visu uzdevumu izpildē ECB jāsaglabā tās neatkarība. Treškārt, stingri jānošķir ECB jaunie uzraudzības uzdevumi un tai Līgumā noteiktie monetārās politikas uzdevumi. Četrkārt, ECB jābūt pilnai piekļuvei nacionālo uzraudzības iestāžu zināšanām, prasmēm un operacionālajiem resursiem. Piektkārt, VUM jādarbojas, pilnībā ievērojot principus, kas ir finanšu pakalpojumu vienotā tirgus pamatā, un pilnīgā saskaņā ar finanšu pakalpojumu vienotajiem noteikumiem. Šajā sakarā ECB atzinīgi vērtē arī iespēju VUM iesaistīt ārpus euro zonas dalībvalstis, lai nodrošinātu uzraudzības prakses lielāku saskaņotību Eiropas Savienībā, tādējādi stiprinot iekšējo tirgu. Sestkārt, attiecībā uz uzraudzības uzdevumiem ECB ir gatava ievērot visaugstākos atbildības standartus.

1.5.

Pirmkārt, lai dotu iespēju VUM veikt efektīvu uzraudzību, ierosinātā VUM regula piešķir ECB konkrētus uzraudzības uzdevumus kopā ar vajadzīgajām uzraudzības un izmeklēšanas pilnvarām un tiešu piekļuvi informācijai. Ir būtiski nodrošināt VUM uzdevumu efektīvu izpildi. ECB atzinīgi vērtē visu kredītiestāžu iekļaušanu. Tas ir svarīgi vienlīdzīgu konkurences apstākļu saglabāšanai banku starpā un segmentācijas novēršanai banku sistēmā. Visbeidzot, atzinīgi tiek vērtēta ierosinātā makrouzraudzības pilnvaru piešķiršana ECB, jo tas ECB dos iespēju koordinēt makrouzraudzības un mikrouzraudzības politikas īstenošanu. ECB atzīmē, ka ierosinātā VUM regula nosaka, ka, pildot uzraudzības pienākumus, ECB jāveicina kredītiestāžu drošība un finanšu sistēmas stabilitāte (9), kas netieši norāda, ka ECB ir arī makrouzraudzības pienākumi. ECB uzskata, ka ierosinātajai VUM regulai jāparedz iespēja pēc ECB vai nacionālo iestāžu iniciatīvas aktivizēt Savienības tiesībās noteiktos makrouzraudzības instrumentus. Jo īpaši ņemot vērā nacionālo iestāžu atbildību par finanšu stabilitāti un to saikni un zināšanas par nacionālajām ekonomiskām un finanšu sistēmām (10), nacionālo iestāžu rīcībā jābūt pietiekamiem instrumentiem, lai novērstu makrouzraudzības riskus saistībā ar situāciju iesaistītajās dalībvalstīs, neierobežojot iespēju rīkoties arī VUM, lai efektīvi ierobežotu šādus riskus. Ņemot vērā to, cik svarīgi ir funkcionāli nošķirt makrouzraudzību un mikrouzraudzību, un ECB Padomes atbildību par finanšu stabilitāti, VUM regulējumā jāparedz īpašas procedūras ECB Padomes dalībai ECB lēmumu pieņemšanā par makrouzraudzības politikas pasākumiem.

1.6.

Otrkārt, ECB jāveic uzdevumi, kas tai piešķirti ar ierosināto VUM regulu, neierobežojot Līguma 127. pantā noteiktos ECBS uzdevumus (11). ECB nodrošinās, ka tās aktivitātes VUM ietvaros neietekmēs ECBS uzdevumu izpildi saskaņā ar Līgumu un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem (turpmāk – “ECBS Statūti”) un neietekmēs tās institucionālo uzbūvi. Saskaņā ar Līgumu un ECBS Statūtiem (12) ECB bauda pilnīgu neatkarību (13) savu uzdevumu izpildē, tiem ietverot arī uzraudzības uzdevumus, kas ECB piešķirti saskaņā ar Līguma 127. panta 6. punktu. Šajā sakarā Līgumā noteiktā ECB neatkarības prasība attiecas uz iestādi kopumā, tādējādi ietverot tās struktūras, piemēram, uzraudzības padomi, un to locekļus, tiem pildot ierosinātajā VUM regulā noteiktos uzdevumus. Turklāt ECB neatkarība aptver arī uzraugu operacionālo neatkarību, kā norādīts nesen pieņemtajos Bāzeles banku uzraudzības komitejas Efektīvas banku uzraudzības pamatprincipos (14) (turpmāk – “Pamatprincipi”).

1.7.

Cits saistīts Pamatprincipu aspekts uzraudzības efektivitātes nodrošināšanai ir uzraugu pienācīga tiesiskā aizsardzība, tiem pildot savas funkcijas sabiedrības interešu aizsardzībā. Šajā sakarā ECB atzīmē tendenci tiesību aktos un tiesu praksi vairākās dalībvalstīs un pasaulē, kura sliecas ierobežot uzraugu atbildību. ECB uzskata, ka ECB, nacionālo kompetento iestāžu un to attiecīgo darbinieku atbildībai jāiestājas tikai apzinātu pārkāpumu vai rupjas neuzmanības gadījumā. Pirmkārt, šis ierobežojums atspoguļos kopējos principus nacionālajos banku uzraudzības tiesību aktos arvien pieaugošā skaitā dalībvalstu, kā arī vairākos svarīgos finanšu centros pasaulē, kuri sliecas ierobežot uzraudzības iestāžu atbildību. Otrkārt, tas atbilstu Eiropas Savienības Tiesas praksei, kas atbildību paredz tikai pietiekami smaga pārkāpuma gadījumā. Treškārt, šāda norma saskaņotu Savienības regulējumu ar vienošanos pasaules līmenī, kas panākta, pieņemot pamatprincipus un saskaņā ar kuru uzraudzības likumiem jāaizsargā uzraugs un tā darbinieki pret tiesvedību par veiktajām un/vai neveiktajām darbībām, ja tie pildījuši savus pienākumus godprātīgi, kā arī attiecībā uz šādu veikto un/vai neveikto darbību aizstāvības izmaksām, nolūkā stiprināt uzraudzības iestāžu statusu attiecībā pret uzraugāmajām struktūrām (15). Ceturtkārt, šādas vienošanās pasaules līmenī pamats ir uzraudzības uzdevumu sarežģītība. Uzraudzības iestāžu pienākums ir aizsargāt plašu interešu loku labi funkcionējošā banku sistēmā un finanšu sistēmā kopumā. Turklāt uzraudzības iestādēm jādarbojas, ievērojot stingrus laika ierobežojumus, īpaši krīžu laikā. Piektkārt, atbildības regulējuma precizēšana attiecībā uz VUM, kas darbojas vairāku jurisdikciju vidē, veicinās: i) saskaņotu atbildības režīmu VUM ietvaros; ii) VUM rīcībspējas saglabāšanu, jo pārāk stingrs un diversificēts atbildības režīms VUM kompleksās struktūras ietvaros varētu vājināt VUM uzraudzības iestādes vēlēšanos veikt nepieciešamos pasākumus; un iii) tādas spekulatīvas tiesvedības ierobežošanu, kuras pamatā ir varbūtēja atbildība par VUM iestāžu darbību vai bezdarbību.

1.8.

Treškārt, ir būtiski stingri nošķirt ECB piešķirtos monetārās politikas un uzraudzības uzdevumus, lai novērstu iespējamos interešu konfliktus un nodrošinātu autonomu lēmumu pieņemšanu šo uzdevumu izpildē, tajā pašā laikā nodrošinot ECBS institucionālā regulējuma ievērošanu. Šajā nolūkā nepieciešamas piemērotas pārvaldības struktūras, lai nodrošinātu šo uzdevumu nošķirtību, vienlaikus ļaujot kopējai struktūrai gūt labumu no sinerģijas. Tādēļ jānodrošina, ka saskaņā ar ierosināto VUM regulu, kā arī Līguma regulējuma kontekstā jaunā uzraudzības padome ir ECB uzraudzības funkcijas smaguma centrs. Papildus iesaistīto dalībvalstu kompetento iestāžu uzraudzības vadītājiem uzraudzības padomē kā novērotāji jāiekļauj nacionālo centrālo banku pārstāvji, kas veic uzraudzības pasākumus, kuri papildina nacionālo kompetento iestāžu veiktos pasākumus, gadījumos, kuros to paredz regulējošie tiesību akti. Turklāt uzraudzības padomes rīcībā jābūt plašākajam iespējamam instrumentu un zināšanu klāstam, lai efektīvi pildītu savus uzdevumus, vienlaikus ievērojot regulējošos tiesību aktos noteiktos ECB lēmējinstitūciju pienākumus. Šajā kontekstā uzraudzības padomes darbības regulējumam jānodrošina vienlīdzīga attieksme attiecībā uz visu iesaistīto dalībvalstu nacionālo kompetento iestāžu pārstāvju līdzdalību, ieskaitot dalībvalstis, kas īsteno ciešu sadarbību ar ECB. Visbeidzot, ņemot vērā pieredzi nacionālajās centrālajās bankās, kuras jau tagad veic uzraudzību, ECB ieviesīs pienācīgus iekšējos noteikumus un procedūras, lai nodrošinātu šos uzdevumus atbalstošu funkciju atbilstošu nošķirtību.

1.9.

Ceturtkārt, ir būtiski, lai VUM jauno uzraudzības uzdevumu izpildē varētu izmantot nacionālu uzraugu zināšanas un resursus. Ir būtiska padziļināta kvalitatīva informācija un konsolidētas zināšanas par kredītiestādēm, kā arī uzticama kvantitatīvā informācija. Izmantojot piemērotas decentralizācijas procedūras, tajā pašā laikā saglabājot uzraudzības sistēmas vienotību un novēršot dublēšanos, VUM varēs gūt labumu no nacionālo uzraugu tuvuma uzraugāmajām iestādēm un vienlaikus nodrošinās vajadzīgo uzraudzības kontinuitāti un konsekvenci visās iesaistītajās dalībvalstīs. Šajā sakarā ierosinātā VUM regula varētu precizēt VUM uzraudzības uzdevumu decentralizācijas praktiskos aspektus, proti, norādot konkrētus organizācijas pamatprincipus. Jo īpaši tā varētu precizēt, ka ECB jābūt piekļuvei nacionālajām kompetentajām iestādēm uzraudzības uzdevumu izpildei, t. sk. attiecībā uz kredītiestādēm ar mazāku ekonomisku, finansiālu vai uzraudzības nozīmi, neierobežojot ECB tiesības sniegt padomus un norādījumus vai attiecīga lūguma gadījumā uzņemoties nacionālo iestāžu uzdevumus. Turklāt ierosinātajai VUM regulai jāparedz piemērota regulējuma pamats uzraudzības uzdevumu efektīvai sadalei VUM ietvaros, t. sk. nacionālo kompetento iestāžu pieņemto uzraudzības lēmumu paziņošanas procedūra. Tādēļ papildus konkrētajiem noteikumiem, kas jāiekļauj ierosinātajā VUM regulā, ECB, apspriežoties ar VUM dalībniecēm nacionālajām kompetentajām iestādēm, jānosaka kritēriji un mehānismi decentralizācijai VUM ietvaros, paredzot detalizētus noteikumus, kas vajadzīgi šā regulējuma ieviešanai. Šiem noteikumiem jo īpaši jāļauj kredītiestādēm kā uzraudzības pasākumu adresātiem skaidri identificēt attiecīgo iestādi kā to kontaktpunktu. Turklāt gan ECB, gan nacionālajām kompetentajām iestādēm, ievērojot to organizatorisko autonomiju, jāspēj noteikt resursus, kas nepieciešami, lai īstenotu to uzdevumus VUM ietvaros. Visbeidzot būs svarīgi nodrošināt, ka ECB galīgajai atbildībai par uzraudzību VUM ietvaros atbilst kontroles pilnvaras pār VUM kopumā un pār uzraugāmajām iestādēm, kā arī kārtība ciešai sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām iestādēm, t. sk. konkrēti noteikumi ārkārtas situācijām un adekvātai informācijas plūsmai. Tādēļ jāpastāv efektīvai kārtībai informācijas plūsmas nodrošināšanai VUM ietvaros, lai nodrošinātu arī kredītiestāžu pārskatu sniegšanas pienākumu dublēšanos.

1.10.

Piektkārt, ierosinātajām VUM un EBI regulām jānodrošina jaunā regulējuma atbilstība vienotajam tirgum. Šā mērķa sasniegšanu var veicināt turpmāk minētie divi galvenie elementi. Pirmkārt, ierosinātajai VUM regulai jāļauj dalībvalstīm, kas vēlas pievienoties VUM, iesaistīties attiecīgos ciešas sadarbības mehānismos un pilnībā piedalīties uzraudzības padomes aktivitātēs līdzvērtīgi ar euro zonas dalībvalstīm, t. i., ar tām pašām tiesībām un pienākumiem. Otrkārt, euro zonas dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības uzdevumu piešķiršana ECB rada jaunu institucionālo regulējumu, kura dēļ var būt nepieciešams veikt pielāgojumus Eiropas Banku iestādes (EBI) pārvaldībā. Ierosinātajai EBI regulai jānosaka vajadzīgie pielāgojumi EBI pārvaldības struktūrā un pilnvarās, jo īpaši paredzot vienlīdzīgu attieksmi pret nacionālajām uzraudzības iestādēm un ECB, vienlaikus aizsargājot ECB neatkarību. ECB turpinās piedalīties EBI Uzraudzības padomē saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 1093/2010 izklāstītajiem noteikumiem (16). Turklāt, ņemot vērā tās jauno centrālo lomu VUM, ECB palīdzēs nodrošināt, ka nacionālās kompetentās iestādes, kuras piedalās VUM, savstarpēji saskaņo pozīcijas EBA lēmējinstancēs jautājumos, kas ir ECB uzraudzības uzdevumu piemērošanas jomās, t. sk. specifisku noteikumu izstrādē šajā jomā, neierobežojot uzraudzības uzdevumus, ko turpina veikt nacionālās kompetentās iestādes. Visbeidzot var tikt izstrādāta piemērota kārtība VUM sekmīgai sadarbībai ar neiesaistītajām dalībvalstīm.

1.11.

Sestkārt, demokrātiska atbildība neatņemami līdzsvaro neatkarību. Uz ECB jau tagad attiecas atbildības un pārskatu sniegšanas pienākumi, kam pilnībā jāpaliek spēkā attiecībā uz tās spēkā esošajiem uzdevumiem. ECB atzīmē, ka līdzīgi pienākumi tiks noteikti ierosinātajā VUM regulā, ņemot vērā ECB jaunos uzraudzības pienākumus. Pamatojoties uz šiem tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem, saskaņā ar Pamatprincipiem jāizstrādā atsevišķas un adekvātas atbildības formas. Šiem atbildības mehānismiem jāatspoguļo turpmāk minētie apsvērumi. Pirmkārt, tiem jārespektē ECB neatkarība. Otrkārt, atbildība jānosaka līmenī, kurā tiek pieņemti un īstenoti lēmumi. Tādēļ atbildības mehānismi jāizstrādā galvenokārt Eiropas līmenī, neierobežojot pastāvošo atbildības kārtību attiecībā uz nacionālajām uzraudzības iestādēm, kuri attiecas arī uz to uzraudzības uzdevumiem, kuri nav uzticēti VUM, un viedokļu apmaiņu priekšsēdētāja vai uzraudzības padomes locekļu un nacionālo parlamentu starpā. Treškārt, jāparedz spēcīgi mehānismi uzraudzības informācijas konfidencialitātes aizsardzībai.

2. Pārejas noteikumi

ECB uzsver to, cik svarīgi ir panākt vienošanos par iepriekš minētajiem priekšlikumiem līdz 2012. gada beigām, lai ievērotu plānoto grafiku, proti, ierosinātās VUM regulas stāšanos spēkā 2013. gada 1. janvārī, pakāpenisku ieviešanu 2013. gadā un ieviešanu pilnībā līdz 2014. gada 1. janvārim. Darbību secības obligāta ievērošana ir būtiska, lai ļautu ECB uzsākt nepieciešamos sagatavošanās darbus, organizētu sadarbību ECB un nacionālo kompetento iestāžu starpā saskaņā ar decentralizētu regulējumu, paredzētu pietiekamus resursus un iekšēji sagatavotos uzņemties uzraudzības pienākumus saskaņā ar iepriekš paredzēto pakāpenisko noteikumu pieņemšanas grafiku. Šajā sakarā ECB atbalsta Komisijas priekšlikumu par to, ka ECB pārejas perioda laikā var pieprasīt visu attiecīgo informāciju, kas ECB vajadzīga visaptveroša iesaistīto dalībvalstu kredītiestāžu novērtējuma veikšanai (t. sk. aktīvu kvalitātes izvērtēšanai). Tam jāatbalsta sekmīga pāreja uz VUM veiktās operacionālās uzraudzības sākumu. ECB uzskata, ka Komisijas ierosināts grafiks ir ambiciozs, bet izpildāms.

3. Reformas īstenošana

Kā minēts iepriekš, ierosinātajai VUM regulai jānodrošina ECB ar pilnvarām, kas tai vajadzīgas, lai efektīvi pildītu tai piešķirtos uzdevumus. ECB ir regulatīvas pilnvaras saskaņā ar Līguma 132. pantu un ECBS Statūtu 34.1. pantu, kas tai ļauj īstenot šos uzdevumus atbilstoši Savienības spēkā esošajiem un turpmākajiem tiesību aktiem, jo īpaši finanšu pakalpojumu vienotajiem noteikumiem (t. sk. ievērojot procedūras attiecībā uz EBI pamatnostādnēm vai ieteikumiem). Tomēr pēc ierosinātās VUM regulas pieņemšanas un reformu īstenošanas turpmāki uzlabojumi veicinās ECCB uzraudzības uzdevumu izpildi. Pirmkārt, ierosinātajai VUM regulai jāļauj ECB pieņemt regulas, kuras nosaka turpmāko kārtību un procedūras tam, kā nacionālās kompetentās iestādes nosaka sankcijas. Tāpat jānodrošina, ka ECB ir pilnvaras veikt piesardzības pasākumus, kas nacionālajās tiesībās pieejami kompetentajām iestādēm. Otrkārt, galvenie Savienības tiesībās paredzētie uzraudzības instrumenti attiecīgos gadījumos arvien vairāk jābalsta uz tieši piemērojamiem Savienības tiesību aktiem, kā tas, piemēram, jau ir attiecībā uz ierosinātās CRR normām. Tieši piemērojami vienotie noteikumi veicinās gan VUM efektivitāti, gan vienotā tirgus darbību. Treškārt, saskaņā ar ECBS Statūtu 25.1. pantu ECB ir gatava palīdzēt turpmāk saskaņot nacionālos tiesību aktus, sniedzot padomus iesaistītajām dalībvalstīm par to, kā ieviest Savienības direktīvas, kas saistītas ar kredītiestāžu uzraudzību un finanšu sistēmas stabilitāti, attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar uzdevumiem, kuri ECB piešķirti saskaņā ar ierosināto VUM regulu.

4. Turpmākie grozījumi ierosinātajā VUM regulā

Ierosinātā VUM regula paredz līdz 2015. gada 31. decembrim sniegt ziņojumu par tās piemērošanu, kura rezultātā iespējami pielāgojumi regulas tekstā, kam būs nepieciešams izmantot Līguma 127. panta 6. punktā noteikto procedūru. Lai nodrošinātu, ka ierosinātajā VUM regulā nākotnē savlaicīgi un elastīgi var tikt veikti tehniski grozījumi, ņemot vērā jaunus apstākļus, ECB iesaka Eiropadomei apsvērt Līguma par Eiropas Savienību 48. panta izmantošanu. Saskaņā ar 48. pantu Eiropadome var pilnvarot Padomi pieņemt lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu (17) turpmāko tehnisko grozījumu ierosinātajā VUM regulā gadījumā vai pieņemt šādus grozījumus saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (18). Šāda vienkāršota VUM regulas grozījumu procedūra ļautu ņemt vērā turpmāko attīstību Savienības banku un uzraudzības tiesību aktos, kas ietekmē VUM.

Frankfurtē pie Mainas, 2012. gada 27. novembrī

ECB prezidents

Mario DRAGHI

(1) COM(2012) 511 final.

(2) COM(2012) 512 final.

(3) Euro zonas augstākā līmeņa sanāksmes paziņojums, 2012. gada 29. jūnijs.

(4) “Towards a genuine economic and monetary union”.

(5) Eiropadomes prezidenta Starpziņojums “Towards a genuine economic and monetary union”, 2012. gada 12. oktobris.

(6) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību sanācijas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvas 77/91/EEK un 82/891/EEK, Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK un 2011/35/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010, COM(2012) 280 final.

(7) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noguldījumu garantiju sistēmām, COM(2010) 368 galīgā redakcija.

(8) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvo uzraudzību un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos, (COM(2011) 453 galīgā redakcija); un priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvās uzraudzības prasībām, (COM(2011) 452 galīgā redakcija).

(9) Ierosinātās VUM regulas 1. pants.

(10) Sk. Eiropas Centrālās bankas 2012. gada 25. janvāra Atzinumu CON/2012/5 par priekšlikumu direktīvai par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību uzraudzību un priekšlikumu regulai par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību uzraudzības prasībām (OV C 105, 11.4.2012., 1. lpp.).

(11) Sk. Līguma 127. panta 1. punktu un 282. panta 2. punktu un ECBS Statūtu 2. pantu.

(12) Sk. Līguma 130. pantu un 282. panta 3. punktu un ECBS Statūtu 7. pantu.

(13) Centrālās bankas neatkarības jēdziens ietver funkcionālo, institucionālo, personisko un finansiālo neatkarību (sk., piemēram, ECB 2012. gada Konverģences ziņojumu, 21. lpp.).

(14) Pieņemti 2012. gada septembrī. Pieejami Starptautisko norēķinu bankas interneta vietnē http://www.bis.org

(15) 2. princips, Pamatprincipu 9. punkts.

(16) 40. panta 1. punkta d) apakšpunkts Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(17) 48. panta 7. punkts, pirmā daļa.

(18) 48. panta 7. punkts, otrā daļa.

1.2.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 30/14

Euro maiņas kurss (1)

2013. gada 31. janvāris

2013/C 30/08

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3550
JPY	Japānas jena	123,32
DKK	Dānijas krona	7,4613
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,85700
SEK	Zviedrijas krona	8,6325
CHF	Šveices franks	1,2342
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,4350
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,619
HUF	Ungārijas forints	292,27
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6995
PLN	Polijas zlots	4,1945
RON	Rumānijas leja	4,3843
TRY	Turcijas lira	2,3876
AUD	Austrālijas dolārs	1,3009
CAD	Kanādas dolārs	1,3577
HKD	Hongkongas dolārs	10,5106
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6164
SGD	Singapūras dolārs	1,6768
KRW	Dienvidkorejas vona	1 472,10
ZAR	Dienvidāfrikas rands	12,1048
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,4267
HRK	Horvātijas kuna	7,5940
IDR	Indonēzijas rūpija	13 141,28
MYR	Malaizijas ringits	4,2086
PHP	Filipīnu peso	55,116
RUB	Krievijas rublis	40,7765
THB	Taizemes bāts	40,420
BRL	Brazīlijas reāls	2,6892
MXN	Meksikas peso	17,2173
INR	Indijas rūpija	72,1200

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

1.2.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 30/15

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2013. gada 30. janvāris)

par mutes un nagu sērgas vīrusa antigēnu iepirkšanu un uzglabāšanu

2013/C 30/09

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Direktīvu 2003/85/EK par Kopienas pasākumiem mutes un nagu sērgas kontrolei, ar kuru atceļ Direktīvu 85/511/EEK un Lēmumus 89/531/EEK un 91/665/EEK un groza Direktīvu 92/46/EEK (1), un jo īpaši tās 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 25. maija Lēmumu 2009/470/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā (2) un jo īpaši tā 17. panta otro daļu,

tā kā:

(1)

Lēmumā 2009/470/EK ir noteikta procedūra, kas reglamentē Savienības finansiālo ieguldījumu īpašiem veterināriem pasākumiem. Šie pasākumi ietver kampaņu pret mutes un nagu sērgu. Lēmums 2009/470/EK paredz, ka Savienības atbalstu var piešķirt, lai izveidotu Savienības rezerves mutes un nagu sērgas vakcīnām, un pieprasa noteikt Savienības līdzdalības līmeni un šādas līdzdalības nosacījumus.

(2)	Saskaņā ar Padomes 1991. gada 11. decembra Lēmumu 91/666/EEK, ar ko nosaka Kopienas mutes un nagu sērgas vakcīnu rezerves izveidošanu (3), ir izveidoti antigēnu krājumi ātrai vakcīnu pagatavošanai pret mutes un nagu sērgu.

(3)	Saskaņā ar Direktīvu 2003/85/EK Komisijai ir jānodrošina, lai Savienības koncentrētu inaktivētu antigēnu rezerves mutes un nagu sērgas vakcīnu ražošanai tiktu glabātas Savienības antigēnu un vakcīnu bankas telpās. Drošības apsvērumu dēļ rezerves tiek turētas izraudzītās vietās ražotāja telpās.

(4)

Par devu skaitu un mutes un nagu sērgas vīrusa antigēnu celmu daudzveidību un apakštipiem, kas glabājas Savienības antigēnu un vakcīnu bankā, lemj, ņemot vērā Direktīvā 2003/85/EK paredzēto ārkārtas rīcības plānu ietvaros paredzētās vajadzības un epidemioloģisko situāciju, vajadzības gadījumā apspriežoties ar mutes un nagu sērgas Eiropas Savienības references laboratoriju (4) (5) (6).

(5)

Saskaņā ar Komisijas 2009. gada 22. jūnija Lēmumu 2009/486/EK par mutes un nagu sērgas vīrusa antigēnu iepirkšanu (7) un Komisijas 2010. gada 21. jūnija Lēmumu C(2010) 3913 par mutes un nagu sērgas vīrusa antigēnu iepirkšanu un šādu antigēnu izņemšanu no Savienības rezervēm un aizstāšanu Savienības rezervēs, un par Lēmuma 2009/486/EK grozīšanu (8) Komisija ir reorganizējusi Savienības antigēnu un vakcīnu banku, pamatojoties uz jauniem līgumiem, kas noslēgti ar ražotāju.

(6)

Saskaņā ar Direktīvas 2003/85/EK 83. panta 3. punktu un Lēmuma 2009/470/EK 15. pantu, ja tas ir Savienības interesēs, vakcīnas var piegādāt trešām valstīm un jo īpaši valstīm ar endēmisku mutes un nagu sērgas situāciju. Atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attiecīgajā trešā valstī šādām vakcīnām jābūt polivalentām, ar saderīgiem antigēniem dažādos sastāvos.

(7)

Atsevišķās Ziemeļāfrikas daļās un Eirāzijas rietumos mutes un nagu sērgas situācija ir būtiski pasliktinājusies, galvenokārt tādēļ, ka tur ir izplatījušies šīm valstīm eksotiski mutes un nagu sērgas vīrusi vai tādēļ, ka tur ir ievazājušies iepriekš sastopamo serotipu jauni paveidi, kas atšķiras antigēnu ziņā.

(8)	Tādēļ, reaģējot uz epidemioloģisko situāciju Savienības kaimiņvalstīs, ir jāiegādājas antigēnu papildu daudzumi.

(9)

Saskaņā ar 75. pantu Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (9) (turpmāk “Finanšu regula”), un 90. panta 1. punktu Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (10) (turpmāk “īstenošanas noteikumi”), pirms Eiropas Savienības budžeta izdevumu saistību uzņemšanās tiek pieņemts finansēšanas lēmums, kurā nosaka ar izdevumiem saistītās darbības būtiskos elementus un kuru pieņem institūcija vai iestādes, kam institūcija deleģējusi pilnvaras.

(10)

Šajā lēmumā noteiktā plānotajam publiskajam iepirkumam atvēlētā budžeta kopsumma un paredzamais līgumu skaits un veids, kā arī paredzamais laika grafiks iepirkumu procedūru uzsākšanai ir pietiekami detalizēta kārtība īstenošanas noteikumu 90. panta 3. punkta izpratnē, tādēļ šis lēmums ir finansēšanas lēmums Finanšu regulas 75. panta nozīmē.

(11)	Saskaņā ar Direktīvas 2003/85/EK 80. panta 4. punktu Komisijai būtu jānoslēdz piegādes līgums ar ražotāju par antigēnu iegādi, piegādi un uzglabāšanu. Līgumā būtu jāparedz, ka līdz antigēnu piecu gadu garantijas perioda beigām ražotājs tos atpērk.

(12)

Direktīva 2003/85/EK paredz, ka informāciju par antigēnu vai atļauto vakcīnu daudzumiem un apakštipiem, kuri glabājas Savienības antigēnu un vakcīnu bankā, ir jāuzskata par klasificētu informāciju. Tāpēc nepublicē informāciju, kas izklāstīta šā lēmuma pielikumā un kas attiecas uz mutes un nagu sērgas vīrusa antigēnu daudzumiem un apakštipiem, kādus paredzēts iegādāties.

(13)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

1. Komisija 2013. gada pirmajā pusgadā pasūta koncentrētus un inaktivētus mutes un nagu sērgas vīrusa antigēnus atbilstoši daudzumiem un apakštipiem, kas norādīti pielikuma tabulā.

2. Komisija nodrošina, ka 1. punktā minētie antigēni tiek piegādāti un glabāti divās norādītajās vietās ražotāja telpās, kā izklāstīts pielikuma tabulā.

3. Komisija īsteno 1. un 2. punktā minētos pasākumus sadarbībā ar ražotāju, kas ražo attiecīgos antigēnus, kuri jau glabājas Savienības antigēnu un vakcīnu bankā.

2. pants

1. Kopienas finansiālais ieguldījums pasākumos, kas paredzēti 1. panta 1. un 2. punktā, ir 100 % no izmaksām, kas radušās, un tas nedrīkst pārsniegt EUR 3 000 000,00.

2. Komisija slēdz vienu piegādes līgumu ar ražotāju par 1. panta 1. punktā minēto antigēnu iegādi, piegādi un uzglabāšanu Savienības antigēnu un vakcīnu bankā, un par atpirkšanu līdz piecu gadu garantijas perioda beigām.

3. Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors ir pilnvarots Komisijas vārdā parakstīt 2. punktā paredzēto līgumu.

3. pants

Šis lēmums ir finansēšanas lēmums Finanšu regulas 75. panta nozīmē.

4. pants

Saskaņā ar Direktīvas 2003/85/EK 80. panta 3. punktu šī lēmuma pielikumu nepublicē.

Briselē, 2013. gada 30. janvārī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Tonio BORG

(1) OV L 306, 22.11.2003., 1. lpp.

(2) OV L 155, 18.6.2009., 30. lpp.

(3) OV L 368, 31.12.1991., 21. lpp.

(4) http://ec.europa.eu/food/animal/diseases/strategy/pillars/antigen-vaccine-banks-task-force_en.htm

(5) Ziņojums par EUFMD izpildu komitejas 83. sanāksmi Bukarestē, Rumānijā, 2012. gada 12. un 13. aprīlī, ir pieejams: http://www.fao.org/ag/againfo/commissions/eufmd/commissions/eufmd-home/reports/executive-committee/en/

(6) http://www.wrlfmd.org/ref_labs/ref_lab_reports/OIE-FAO%20FMD%20Ref%20Lab%20Report%20Jan-Mar%202012.pdf

(7) OV L 160, 23.6.2009., 27. lpp.

(8) Lēmums nav publicēts.

(9) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(10) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

1.2.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 30/17

Universitāšu pētniecības darba programma: 2012. gada EIBURS Atlases komitejas rezultāti

2013/C 30/10

EIB universitāšu pētniecības darba sponsorēšanas programma ( EIBURS – EIB-University Research Sponsorship) ir daļa no EIB institūta zināšanu programmas, ar kuras palīdzību EIB veicina institucionālās attiecības ar universitātēm. EIBURS piešķir finansējumu universitāšu pētniecības centriem, kas nodarbojas ar bankai īpaši svarīgiem pētniecības jautājumiem un tēmām. EIB konkursa kārtībā trīs gadus piešķir stipendijas līdz EUR 100 000 gadā tām ieinteresētajām universitāšu fakultātēm vai ar universitātēm saistītiem pētniecības centriem ES dalībvalstīs, kandidātvalstīs vai potenciālajās kandidātvalstīs, kam ir atzītas speciālās zināšanas EIB svarīgās jomās. Stipendijas mērķis ir dot iespēju izvēlētajiem centriem paplašināt darbību šajās jomās.

Laika periodam no 2012. līdz 2015. gadam EIBURS programmā izraudzītas trīs pētniecības jomas:

—	tādas ietekmes novērtēšana, kas pārsniedz finansiālos ieguvumus,

—	finanšu lietpratība,

—	izmaksu un ieguvumu analīze pētniecības, attīstības un inovāciju jomā.

EIB saņēma 28 oficiālus priekšlikumus laika posmam no 2012. līdz 2015. gadam izvēlētajām 3 EIBURS finansiālā atbalsta jomām. Šajā tabulā ir redzams priekšlikumu iesniedzēju sadalījums pa valstīm un jomām.

EIBURS 2012. gadā	Tādas ietekmes novērtēšana, kas pārsniedz finansiālos ieguvumus	Finanšu lietpratība	Izmaksu un ieguvumu analīze pētniecības, attīstības un inovāciju jomā	KOPĀ
AT			1	1
BE		1		1
BG	1	1		2
DE		1	1	2
DK		1		1
ES	3	1		4
GR	1			1
IT	1	3	2	6
NL	1	1		2
PT		1	1	2
RO		1		1
UK	4	1		5
KOPĀ	11	12	5	28

EIB Zināšanu komiteja 2012. gada 16. novembrī nolēma piešķirt EIBURS finansējumu šādās izpētes jomās:

—	tādas ietekmes novērtēšana, kas pārsniedz finansiālos ieguvumus – Londonas Ekonomikas un politisko zinātņu skolai (Apvienotā Karaliste),

—	izmaksu un ieguvumu analīze pētniecības, attīstības un inovāciju jomā – Milānas Universitātei (Itālija).

Zināšanu komiteja 2012. gada 21. decembrī nolēma piešķirt EIBURS finansējumu arī finanšu lietpratības jomā Groningenas Universitātei (Nīderlande).

Trīs EIBURS stipendiju ietvaros paredzētā darbības programma tiks publicēta EIB institūta tīmekļa vietnes zināšanu programmas lapā, tiklīdz tiks parakstīti līgumi ar universitātēm.

Visi pieteikumu iesniedzēji ir informēti par šiem rezultātiem.

Tuvākajos mēnešos ir paredzēts uzsākt nākamo EIBURS kārtu. Piedāvātās tēmas tiks paziņotas līdz ar nākamās kārtas uzsākšanu.

Vairāk informācijas par EIBURS un citām EIB universitāšu pētniecības darba programmām un mehānismiem, STAREBEI ( STAges de REcherche BEI – programma to jauno pētnieku finansiālam atbalstam, kuri iesaistīti kopīgos EIB un universitāšu projektos) un EIB universitāšu tīkliem (EIB University Networks), atradīsiet EIB institūta tīmekļa vietnes zināšanu programmas lapā.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2013.030.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 30

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	56. sējums 2013. gada 1. februāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2013/C 030/01	Valstu kontaktpunktu saraksts, kuri minēti 3. panta 1. punktā Padomes Lēmumā par ierobežoto vielu paraugu nosūtīšanu (2001/419/TI)	1

	Eiropas Komisija
2013/C 030/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6777 – Yazaki Europe/S-Y Systems Technologies Europe) ( 1 )	4

2013/C 030/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6738 – Goldman Sachs/KKR/QMH) ( 1 )	4

2013/C 030/04	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6731 – Vitronet/Infinity) ( 1 )	5

	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	Eiropas Centrālā banka
2013/C 030/05	Eiropas Centrālās bankas atzinums (2012. gada 27. novembris) par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko Eiropas Centrālajai bankai piešķir īpašus uzdevumus saistībā ar kredītiestāžu uzraudzības politiku, un priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) (CON/2012/96)	6

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2013/C 030/06	Padomes Lēmums (2013. gada 28. janvāris), ar ko ieceļ un nomaina Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra valdes locekļus	12

2013/C 030/07	Padomes Lēmums (2013. gada 28. janvāris), ar ko ieceļ un nomaina Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra valdes locekļus	13

	Eiropas Komisija
2013/C 030/08	Euro maiņas kurss	14

2013/C 030/09	Komisijas Īstenošanas lēmums (2013. gada 30. janvāris) par mutes un nagu sērgas vīrusa antigēnu iepirkšanu un uzglabāšanu	15

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Investīciju banka
2013/C 030/10	Universitāšu pētniecības darba programma: 2012. gada EIBURS Atlases komitejas rezultāti	17


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ