ISSN 1977-0952

doi:10.3000/19770952.C_2012.391.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 391

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

55. sējums
2012. gada 18. decembris


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

I   Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

 

ATZINUMI

 

Reģionu komiteja

 

97. plenārsesija 2012. gada 8., 9. un 10. oktobrī

2012/C 391/01

Reģionu komitejas atzinums Atlantijas okeāna reģiona jūrlietu stratēģijas izstrāde

1

2012/C 391/02

Reģionu komitejas atzinums Baltā grāmata Atbilstīgu, drošu un noturīgu pensiju programma

7

2012/C 391/03

Reģionu komitejas atzinums Pārskatītā ES stratēģija Baltijas jūras reģionam

11

2012/C 391/04

Reģionu komitejas atzinums Enerģētikas ceļvedis 2050

16

2012/C 391/05

Reģionu komitejas atzinums Pielāgošanās klimata pārmaiņām un reģionālie risinājumi: piekrastes reģionu piemērs

21

2012/C 391/06

Reģionu komitejas atzinums Reģionālas pieejas klimata pārmaiņām Eiropas Savienībā – kalnu reģionu piemērs

27

 

III   Sagatavošanā esoši tiesību akti

 

REĢIONU KOMITEJA

 

97. plenārsesija 2012. gada 8., 9. un 10. oktobrī

2012/C 391/07

Reģionu komitejas atzinums Jaunā daudzgadu finanšu shēma pēc 2013. gada

31

2012/C 391/08

Reģionu komitejas atzinums Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma (2014.–2020. gadam)

37

2012/C 391/09

Reģionu komitejas atzinums Publiskā iepirkuma tiesību aktu kopums

49

2012/C 391/10

Reģionu komitejas atzinums Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF)

84

2012/C 391/11

Reģionu komitejas atzinums Globālā Eiropa – jauna pieeja ES ārējās darbības finansējumam

110

2012/C 391/12

Reģionu komitejas atzinums Direktīvu par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu un par atklātajiem datiem pārskatīšana

120

2012/C 391/13

Reģionu komitejas atzinums Tiesību aktu kopums attiecībā uz datu aizsardzību

127

2012/C 391/14

Reģionu komitejas atzinums Tiesību aktu pakete par likumīgās ekonomikas aizsardzību

134

LV

 


I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

ATZINUMI

Reģionu komiteja

97. plenārsesija 2012. gada 8., 9. un 10. oktobrī

18.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 391/1


Reģionu komitejas atzinums “Atlantijas okeāna reģiona jūrlietu stratēģijas izstrāde”

2012/C 391/01

REĢIONU KOMITEJA

atzinīgi vērtē priekšlikumu izstrādāt Atlantijas okeāna reģiona jūrlietu stratēģiju un Atlantijas rīcības plānu laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam;

uzsver, ka Komiteja var atbalstīt Atlantijas stratēģiju tikai tad, ja tās pamatā ir plašāka pieeja, kas nepārprotami ietver teritoriālo dimensiju, paredz veidot stingras saiknes starp jūru un sauszemi un palīdz sasniegt pārējos svarīgos ES politikas mērķus, un tāpēc rosina Eiropas Komisiju izvēlēties citu stratēģijas nosaukumu, proti, “Integrēta stratēģija Atlantijas okeāna reģionam”;

konstatē, ka projektiem, kas saistīti ar Atlantijas rīcības plānu, būs jāizmanto esošie finansējuma avoti ES līmenī (gan vienotā stratēģiskā satvara (VSS) fondi, gan citi līdzekļi), kā arī citi fondi valsts, reģionālajā vai vietējā līmenī un privātajā sektorā;

nepiekrīt ierosinājumam likvidēt Atlantijas forumu, tiklīdz būs pieņemts rīcības plāns, un iesaka Atlantijas forumu saglabāt līdz 2020. gadam, lai tas varētu kontrolēt īstenošanu, pārraudzīt progresu un stimulēt stratēģijas mērķu sasniegšanu;

uzsver, ka pārvaldības struktūrai jābūt tādai, kas veicina daudzo ieinteresēto personu un potenciālo dalībnieku iespējami plašu ieguldījumu Atlantijas stratēģijā, un aicina rīcības plāna izstrādē, ieviešanā, novērtēšanā un pārskatīšanā piemērot daudzlīmeņu pārvaldības pieeju.

Ziņotājs

Paul O’DONOGHUE kgs (IE/ALDE), Kerijas grāfistes padomes un Dienvidrietumu reģionālās pašvaldības loceklis

Atsauces dokuments

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Atlantijas okeāna reģiona jūrlietu stratēģijas izstrāde”, COM(2011) 782 final

I.   VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

REĢIONU KOMITEJA

1.

atzinīgi vērtē priekšlikumu izstrādāt Atlantijas okeāna reģiona jūrlietu stratēģiju un Atlantijas rīcības plānu laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam;

2.

uzskata, ka Atlantijas reģions līdz šim ir cietis no tā, ka trūkst vienota stratēģiska redzējuma par tā turpmāko attīstību, un norāda, ka izskatāmais priekšlikums ir reāla iespēja izstrādāt šādu stratēģisku redzējumu, kura centrā jābūt teritoriālajai kohēzijai un labklājībai;

3.

atbalsta Eiropas stratēģijas izstrādes pamatojumu, jo Atlantijas reģiona problēmas un iespējas nav koncentrētas tikai attiecīgo valstu robežās un tām ir vajadzīga holistiska, integrēta pieeja; tomēr uzsver, ka no rezultātu gūšanas un īstenošanas viedokļa stratēģijai nepieciešama arī reāla pievienotā vērtība;

4.

apzinās, ka Eiropas Komisijas priekšlikums veidots kā jūras baseina stratēģija, kas ir daļa no integrētās jūrlietu politikas (nevis makroreģionāla stratēģija), tomēr uzsver, ka Komiteja var atbalstīt Atlantijas stratēģiju tikai tad, ja tās pamatā ir plašāka pieeja, kas nepārprotami ietver teritoriālo dimensiju, paredz veidot stingras saiknes starp jūru un sauszemi un palīdz sasniegt pārējos svarīgos ES politikas mērķus;

5.

tāpēc rosina Eiropas Komisiju izvēlēties citu stratēģijas nosaukumu, proti, “Integrēta stratēģija Atlantijas okeāna reģionam”, un uzskata, ka, izmantojot Atlantijas reģionā (piemēram, Ziemeļjūras reģionā) gūto pieredzi, būtu jāizstrādā arī citiem Eiropas jūras baseiniem paredzētas stratēģijas;

6.

norāda uz Atlantijas okeāna tālāko reģionu īpašajām vajadzībām un uzskata, ka minētā stratēģija varētu sekmēt ES politikas efektivitāti un saskaņotību attiecīgajos reģionos;

7.

uzstāj, ka Atlantijas stratēģijā un tās rīcības plānā svarīgai prioritātei jābūt nodarbinātībai, ilgtspējīgai izaugsmei un ieguldījumiem un tiem arī jāsekmē jūras vides stāvokļa uzlabošanās;

8.

uzskata, ka attiecībā uz ģeogrāfisko darbības jomu stratēģijai būtu vajadzīga pragmatiska pieeja, kas dotu iespēju reģiona robežas traktēt elastīgi, lai, risinot problēmas, nebūtu jāsaskaras ar mākslīgi noteiktiem ierobežojumiem, taču aicina vēlreiz pārdomāt ģeogrāfiskās darbības jomas paplašināšanu ziemeļu virzienā tā, lai stratēģija būtu saistāma arī ar Islandi;

9.

pauž bažas, ka Atlantijas stratēģijas procesā nav ņemta vērā vērtīgā mācība, kas gūta makroreģionālo un citāda veida pārrobežu stratēģiju izstrādē (1), sevišķi tādos jautājumos kā pārvaldība, politikas veidošana, komunikācija un atbildības uzņemšanās, mērķi un novērtēšana;

10.

uzsver, ka uz Atlantijas forumu gulstas smaga atbildība: apmierināt ieinteresēto personu vēlmes, nodrošināt integrētu līdzdalības procesu rīcības plāna izstrādē un iedibināt saskanīgas sistēmas prioritāro pasākumu un projektu plānošanai un īstenošanai;

II.   PROBLĒMAS UN IESPĒJAS

11.

neiebilst pret Eiropas Komisijas identificētajām problēmām un iespējām, taču uzskata, ka rīcības plāns jāvirza uz konkrētu rezultātu sasniegšanu un tajā jāpievēršas problēmām, kuras partnerības pieeja ļaus risināt efektīvāk;

12.

uzsver, ka rīcības plāna tematiem jābūt ciešāk saistītiem ar stratēģijas “Eiropa 2020” un tās pamatiniciatīvu tematiskajiem mērķiem, taču vienlaikus arī saskaņotiem ar vienotā stratēģiskā satvara (VSS) tematiskajām jomām un ierosinātajām VSS fondu reformām;

13.

kopumā piekrīt tematiskajām jomām, ko izraudzījusies Atlantijas loka komisija (CPMR) (2): 1) piekļuve un transports Atlantijas reģionā, 2) ekonomika un jūrniecības nozares, 3) klimats un vide, 4) pētniecība un inovācija, 5) teritoriju pievilcība;

14.

uzsver zvejas, gliemeņu zvejas un akvakultūras, kā arī pārtikai paredzēto jūras produktu pārstrādes un tirdzniecības ķēdes nozīmi Atlantijas okeāna reģionā un no tās atkarīgo darba vietu skaitu. Izaugsmes un nodarbinātības stratēģijai šajā reģionā noteikti ir jāveicina šīs nozares, kas nodrošina darba vietas, konsolidācija un stiprināšana;

15.

uzskata, ka rīcības plāns jāveido, ņemot vērā vajadzību pēc plānveida pieejas Atlantijas reģiona jūras videi; norāda, ka šādā nolūkā visā reģionā būs saskaņoti jākoordinē jūras teritoriālā plānošana (JTP) un jūras apsaimniekošanas procesi, turklāt būs jāuzlabo jūras un sauszemes plānošanas sistēmu savstarpējā koordinācija;

16.

uzskata, ka Atlantijas okeāna piekrastes reģioniem ir liels potenciāls piesaistīt gan jaunus pastāvīgos iedzīvotājus, gan attīstīt sezonālas aktivitātes, kas galvenokārt ir saistītas ar ūdens sporta veidiem, izklaidi, tūrismu un sportu. Šīm teritorijām ir svarīgi sagatavoties šīs iedzīvotāju plūsmas uzņemšanai, jo tā piekrastes teritorijā var izraisīt spiedienu nekustamā īpašuma, ekonomikas un vides jomā;

17.

uzsver, ka stratēģijas izstrādē jāizmanto sasniegumi, kas gūti iepriekšējos un pašreizējos ES finansētos Atlantijas reģiona projektos, tostarp jāizvērtē, kas ticis finansēts līdz šim un ko var izmantot rīcības plānā; norāda, ka tas var ietekmēt atsevišķas programmas, jo ir jāizvērš tādi projekti, kuri var nodrošināt lielāku un konkrētāku ietekmi;

18.

atbalsta rīcības plāna ārējo dimensiju, lai stratēģiskos mērķus īstenotu kopā ar ieinteresētajām personām Atlantijas okeāna visos krastos;

III.   ATLANTIJAS STRATĒĢIJAS FINANSĒŠANA

19.

konstatē, ka projektiem, kas saistīti ar Atlantijas rīcības plānu, būs jāizmanto esošie finansējuma avoti ES līmenī (gan vienotā stratēģiskā satvara (VSS) fondi, gan citi līdzekļi), kā arī citi fondi valsts, reģionālajā vai vietējā līmenī un privātajā sektorā; uzsver, ka šajā saistībā rodas virkne jautājumu par to, kā konkrēti būs gūstams finanšu atbalsts stratēģijas īstenošanai, īpaši tāpēc, ka rīcības plāna izstrāde norit līdztekus dažādu ES finansēšanas programmu plānošanas procesam;

20.

uzsver: lai rīcības plāns sasniegtu rezultātus, tam jābūt skaidri saskaņotam ar pieejamo finansējumu; uzsver, ka tāpēc vēl jo vairāk stratēģijai vajadzīga integrētāka teritoriālā pieeja un ka rīcības plānam tiešāk jāsaskan ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem un jāatbilst dažādu ES fondu regulatīvajām prasībām;

Finansēšana saskaņā ar vienoto stratēģisko satvaru

21.

ierosina Atlantijas forumam sadarboties ar visu piecu dalībvalstu attiecīgajām vadošajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka Atlantijas stratēģijas prioritātes tiek pietiekami atspoguļotas valstu partnerības nolīgumos un ka starp darbības programmām un rīcības plāna pasākumiem ir pienācīga papildināmība; tomēr pauž bažas, ka stratēģijas iekļaušana integrētajā jūrlietu politikā ierobežos iespējas panākt saskaņotību ar VSS finansētajām programmām, izņemot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF);

22.

norāda, ka rīcības plāna izstrādei tāpēc būs jāatbilst fondu principiem un mērķiem — tas īpaši attiecināms uz vienotā stratēģiskā satvara fondiem;

23.

ņemot vērā jau ierosināto stingro tematisko koncentrāciju, kas uzlikta par pienākumu vadošajām iestādēm, neatbalsta nostādni, ka resursi Atlantijas rīcības plānam rezervējami katrā darbības programmā;

24.

tomēr ierosina Atlantijas forumam plānošanas procesā sadarboties ar vadošajām iestādēm, lai apzinātu rīcības plāna pasākumu finansēšanas iespējas un tālab nodrošinātu skaidru atbilstību izraudzītajām attiecīgo programmu tematiskajām prioritātēm un konkrētiem projektu atlases kritērijiem;

25.

uzsver, ka ar atsevišķiem VSS regulējuma elementiem, piemēram, vairāku fondu izmantošanas pieeju, var būt iespējams atbalstīt un īstenot svarīgākos Atlantijas stratēģijas mērķus; turklāt norāda: ja tiktu panākta saskaņa starp stratēģiju un dažām integrētām VSS nostādnēm (piemēram, pilsētvides dimensiju, integrētajiem teritoriālajiem ieguldījumiem vai kopīgajiem rīcības plāniem), tad, to pareizi lietojot, varētu izmantot vietējo pašvaldību pieredzi un speciālās zināšanas, kas palīdzētu sasniegt Atlantijai svarīgākos mērķus;

26.

iesaka gada ziņojumos par attiecīgo programmu īstenošanu iekļaut novērtējumu par to, kā ar VSS saistītās programmas palīdz sasniegt Atlantijas stratēģijas mērķus un īstenot rīcības plānu;

Teritoriālās sadarbības programmas

27.

uzskata, ka Atlantijas stratēģijas būtiskāko aspektu realizēšanā izšķirīga nozīme būs turpmākajām teritoriālās sadarbības programmām, un atgādina, ka ierosinātās stratēģijas jomā, patlaban darbojas vairāk nekā 10 teritoriālas sadarbības programmas (pārrobežu, starpvalstu un reģionu sadarbības programmas);

28.

atbalsta Atlantijas reģiona (starpvalstu) programmas turpināšanu ar pastiprinātu finanšu piešķīrumu, kas atbilstu noteiktiem Atlantijas stratēģijas pamatuzdevumiem; tāpat iesaka gādāt par to, lai Atlantijas reģiona programma kalpotu par piemērotu instrumentu konkrētiem uzaicinājumiem saistībā ar Atlantijas stratēģijas “stratēģiskām iniciatīvam” (prioritāriem projektiem), kā arī īstenošanas platformas (sk. 40. un 41. punktu) finansēšanai;

29.

ierosina Atlantijas forumam izmantot programmu INTERACT, lai atbalstītu izpratnes veicināšanas pasākumus, un jau Atlantijas rīcības plāna izstrādes sākumposmā iesaistīt līdzšinējo teritoriālās sadarbības programmu vadošās iestādes;

30.

INTERACT izmantošanai būtu vairāki pozitīvi aspekti:

a)

rīcības plāna sagatavošanas posmā varētu gan apzināt pieredzi, kas gūta programmas INTERREG pārvaldībā un ko varētu izmantot Atlantijas stratēģijā, gan labāk izprast stratēģijas ietekmi uz programmu īstenošanu, tostarp mijiedarbību un sadarbību starp programmām, gan izvērtēt, kā Atlantijas stratēģijas projektus efektīvi pārvaldīt visā programmu spektrā;

b)

plānošanas posmā teritoriālās sadarbības programmās varētu palielināties izpratne par Atlantijas stratēģiju; būtu iespējams izraudzīties atbilstīgus projektus, ar kuriem sasniegt stratēģijas mērķus; sadarbības programmas varētu izmantot tematisko jautājumu risināšanai un veicināt apmaiņu starp programmām;

Finansēšana no citām ES programmām

31.

pauž satraukumu par to, ka nav pietiekamas saskaņas ar visām citām ES programmām un ka tādējādi Atlantijas stratēģijas mērķi un tās attiecīgā rīcības plāna finansēšanas vajadzības 2014.–2020. gada plānošanas periodā negūs pietiekamu atspoguļojumu;

32.

piemēra pēc vērš uzmanību uz programmas LIFE+ (2014–2020) jaunajiem integrētajiem projektiem, kuri domāti ilgākam laikam un plašākām teritorijām, lai varētu labāk īstenot vides un klimata politiku, bet kuri neattiecas uz jūras vidi (3); uzskata to par neizmantotu iespēju veicināt IJP un Atlantijas stratēģijas mērķu sasniegšanu;

33.

pauž nožēlu arī par to, ka Atlantijas reģions nav ņemts vērā, izraugoties Eiropas komunikāciju tīkla pamattīklus, un aicina piešķirt prioritāti Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta izmantošanai, lai Atlantijas okeāna reģionā risinātu fundamentālas problēmas, kas saistītas ar piekļuvi un ģeogrāfisko nošķirtību (attiecībā uz transportu, enerģētiku un IKT);

34.

vēlas zināt, kā Atlantijas foruma redzējumā varētu labāk izlietot pārējos pieejamos ES fondus un paplašināt resursu izmantošanu nolūkā sasniegt stratēģijas mērķus; uzskata, ka rīcības plāns būtu veidojams tā, lai tas, piemēram, veicinātu partnerattiecības pētniecības jomā visā Atlantijas okeāna reģionā, tādējādi rodot maksimālu atbalstu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros;

Citi finansējuma avoti

35.

pauž bažas par to, ka nav uzsvērta nepieciešamība piesaistīt privātā sektora finansējumu un plašākā nozīmē iesaistīt privāto sektoru stratēģijas mērķu izpildē; uzskata, ka šī problēma Atlantijas forumam jārisina apspriešanās procesā un ar mērķtiecīgi veidotām informēšanas kampaņām;

36.

norāda: pašreizējā valstu budžeta krīze nozīmē, ka Atlantijas reģionam, lai varētu lietderīgi izmantot esošās iespējas, jāpiesaista starptautiskas investīcijas (tādās nozarēs kā atjaunojamie jūras energoresursi, jūras veltes un akvakultūra, jūras resursi, kuģniecība un ostu attīstība); ierosina par vienu no rīcības plāna pamatelementiem noteikt Atlantijas reģiona popularizēšanu tirgū kā tādu reģionu, kurā ieguldīt līdzekļus un izvērst uzņēmējdarbību;

37.

mudina Atlantijas forumu sadarboties arī ar Eiropas Komisiju un Eiropas Investīciju banku, lai izvērtētu iespējas ieviest īpaši šim nolūkam domātu finanšu instrumentu, ar kuru veicināt rentablu projektu izstrādi un kurā tiktu izmantotas gan dotācijas, gan aizdevumi, gan kvazikapitāla ieguldījumu instrumenti un riska garantijas instrumenti, un padarīt projektu īstenošanu vienkāršāku un racionālāku;

IV.   STRATĒĢIJAS PĀRVALDĪBA UN ĪSTENOŠANA

38.

uzsver: lai Atlantijas stratēģija gūtu panākumus, tai jābūt stingri iestrādātai politiskajās un administratīvajās struktūrās, un tālab vajadzīgi šādi priekšnosacījumi:

a)

politiska apņemšanās, iesaiste un līdzatbildība;

b)

daudzlīmeņu pārvaldības pieeja (ES, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī);

c)

pietiekami cilvēkresursi un tehniskā atbalsta resursi;

Pārvaldības aspekti

39.

uzsver, ka pārvaldības struktūrai jābūt tādai, kas veicina daudzo ieinteresēto personu un potenciālo dalībnieku iespējami plašu ieguldījumu Atlantijas stratēģijā, un aicina rīcības plāna izstrādē, ieviešanā, novērtēšanā un pārskatīšanā piemērot daudzlīmeņu pārvaldības pieeju;

40.

vienlaikus atzīst, ka Atlantijas stratēģija dos cerēto labumu un sasniegs savus mērķus tikai tad, ja dalībvalstīm visaugstākajā līmenī būs stingra politiskā griba un ja valstis veiks koordinējošus pasākumus visās attiecīgajās politikas jomās; tāpat norāda, ka rīcības plāna sekmes būs atkarīgas no tā, vai vietējās un reģionālās ieinteresētās personas pilnībā iesaistīsies stratēģijā un uzņemsies par to līdzatbildību;

41.

nepiekrīt ierosinājumam likvidēt Atlantijas forumu, tiklīdz būs pieņemts rīcības plāns, un iesaka Atlantijas forumu saglabāt līdz 2020. gadam, lai tas varētu kontrolēt īstenošanu (izmantojot īstenošanas platformu (sk. 27. un 41. punktu)), pārraudzīt progresu un stimulēt stratēģijas mērķu sasniegšanu;

42.

ierosina Atlantijas stratēģijai izveidot šādu pārvaldības modeli: a) Atlantijas forums, kurš nodrošinātu ES līmeņa politisko uzraudzību un kurā kā apakšstruktūra darbotos īstenošanas platforma — stratēģijas kontaktpunkts, veiktspējas stiprināšanas pasākumu iniciatore, padomdevēja projektu izstrādes jautājumos un rīcības plāna īstenošanas virzītāja un stimulētāja; b) valstu un reģionālie koordinācijas dienesti, kas sekmētu politikas saskaņotību un rosinātu ieinteresēto personu un iespējamo projektu veicinātāju iesaisti Atlantijas stratēģijas izvēršanā;

Īstenošanas aspekti

43.

uzsver, ka Atlantijas reģions ir sarežģīta ģeogrāfiska telpa ar ļoti atšķirīgām īpatnībām, kultūras izpausmēm un perspektīvām; uzsver: lai stratēģija gūtu panākumus, visā Atlantijas okeāna reģionā ir jācenšas paplašināt un padziļināt sadarbību; pauž cerību, ka Atlantijas stratēģija, pirmkārt, nodrošinās kopīgu atskaites punktu minētajiem centieniem un, otrkārt, ietvers arī veiktspējas palielināšanas pasākumus nolūkā stiprināt sadarbības ētosu;

44.

uzskata, ka Atlantijas rīcības plānam, tiklīdz tas būs pieņemts, būs nepieciešams informācijas un komunikācijas modulis, lai palielinātu atpazīstamību, veicinātu izpratni par mērķiem, piesaistītu vairāk līdzdalībnieku (sevišķi no privātā sektora) un vēlāk popularizētu stratēģijas sasniegumus;

45.

uzsver, ka viens no iespējamiem līdzekļiem, kas var palīdzēt stratēģijas īstenošanā, ir ETSG regula;

46.

ierosina Eiropas Komisijā izveidot Atlantijas stratēģijas starpdienestu darba grupu, kas nodrošinātu saskaņu ar visām attiecīgajām politikas jomām un atbilstību starp Atlantijas stratēģijas mērķiem un ES programmām un finansējumu; ņemot vērā stratēģijas horizontālo būtību, aicina minētās darba grupas vadību uzticēt Ģenerālsekretariātam;

V.   ATLANTIJAS RĪCĪBAS PLĀNS — PROCESS

47.

uzsver, ka rīcības plāna pieņemšanas procesā nepieciešama plašāka izpratne par neatliekamību, un ierosina biežāk rīkot Atlantijas foruma (vadības komitejas un koordinācijas komitejas) sanāksmes, lai noteiktu procesa atskaites punktus un nodrošinātu savlaicīgu rīcību;

48.

ar cerībām gaida konsultatīvo dokumentu, kam 2012. gada otrajā pusē jākļūst par pamatu plašākam, strukturētākam ieinteresēto personu mobilizēšanas un apspriešanās procesam, un mudina Eiropas Komisiju bez liekas kavēšanās paplašināt un padziļināt līdzdalību, lai ieinteresētās personas, tostarp no vietējā un reģionālā līmeņa, justu pietiekamu līdzatbildību par rīcības plānu un lai process patiešām būtu augšupējs un vērsts uz iedzīvotājiem;

49.

pauž bažas, ka ierosinātais tematisko semināru daudzums — viens katrai dalībvalstij — būs nepietiekams, lai iesaistītu ieinteresētās personas un panāktu viņu līdzatbildību par stratēģiju; ierosina saistībā ar Atlantijas stratēģiju īstenot papildu pasākumus, kuru uzdevums būtu vienoties par stratēģisko redzējumu, apspriest pārvaldības aspektus un izvirzīt gan mērķus, gan pārbaudāmus sekmju rādītājus, kā arī precizēt finansējuma aspektus; turklāt iesaka Eiropas Komisijai mobilizēt savas pārstāvniecības dalībvalstīs, lai veicinātu plašāku līdzdalību rīcības plāna procesā;

50.

uzsver, ka ir jāsaīsina laika grafiks, kas ierosināts rīcības plāna pieņemšanai, lai tas būtu pieskaņots attiecīgām 2014.–2020. gada finansēšanas programmu prioritātēm;

51.

iesaka gādāt par to, lai Atlantijas stratēģijas process pirmkārt atbilstu Atlantijas reģiona stratēģiskajam redzējumam, kas nodrošinās atskaites punktu Atlantijas rīcības plānam 2014.–2020. gadā; ierosina, lai rīcības plānā būtu

noteiktas galvenās prioritātes, pasākumi un prioritārie projekti, tostarp īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības,

skaidri definēta ikvienas politikā un īstenošanā ieinteresētās personas loma un atbildība daudzlīmeņu pārvaldības struktūrā un izstrādāts saprotams pienākumu sadalījums stratēģijas mērķu īstenošanai,

ietverta veiktspējas stiprināšana, lai visā reģionā veicinātu ciešāku sadarbību,

izvirzīti pamatmērķi un izstrādāti rādītāji sasniegtā vērtēšanai, kā arī ieviesta uz rezultātu orientēta pieeja,

panākta vienošanās par sasniegtā novērtēšanas un starpposma pārskatīšanas procesu,

ietverts informācijas un komunikācijas modulis nolūkā palielināt atpazīstamību, veicināt mērķu izpratni un stimulēt plašāku līdzdalību stratēģijā,

apzināti nepieciešamie resursi — gan finansiālie, gan cilvēkresursi —, kas vajadzīgi rīcības plāna īstenošanai;

52.

aicina Atlantijas stratēģiju un tās rīcības plāna novērtēšanas procesu iekļaut makroreģionālās pieejas pievienotās vērtības izvērtēšanā, ko Eiropas Komisija pēc Eiropadomes pieprasījuma veiks 2013. gadā;

53.

ierosina, ka rīcības plāns būtu jāpieņem Atlantijas forumam, un aicina nākamo prezidentvalsti Īriju savas prezidentūras laikā rīcības plāna apstiprināšanai Eiropadomē piešķirt prioritātes statusu, īpašu uzmanību pievēršot tā izpildei, stabilam uzraudzības procesam, pastāvīgai vērtēšanai un regulārai starpposma pārskatīšanai.

Briselē, 2012. gada 9. oktobrī

Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Ramón Luis VALCÁRCEL SISO


(1)  Ziņojums par Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam (EUSBSR), 2011. gada jūnijs, COM(2011) 381 final.

(2)  Atlantijas loka komisijas nostāja un priekšlikumi attiecībā uz EK paziņojumu par Atlantijas stratēģijas izveidi (pieņēmis politiskais birojs 2012. gada 22. martā).

(3)  Sk. atzinuma projektu “Priekšlikums regulai par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi”, CdR 86/2012.


18.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 391/7


Reģionu komitejas atzinums “Baltā grāmata “Atbilstīgu, drošu un noturīgu pensiju programma””

2012/C 391/02

REĢIONU KOMITEJA

norāda, ka konsultācijās, kas saistītas ar valstu pensiju sistēmu reformām, jāiesaista visi galvenie dalībnieki, tostarp vietējās un reģionālās pašvaldības, jo tās pārvalda papildu pensiju sistēmas, kuras paredzētas vairumam valsts sektorā nodarbināto;

uzsver, ka vairāki ES pensiju politikas un stratēģijas “Eiropa 2020” aspekti savstarpēji papildina viens otru. Ja tiks panākta nodarbinātības līmeņa paaugstināšanās, kā tas paredzēts stratēģijā “Eiropa 2020”, tas sekmēs sociālās aizsardzības un pensiju sistēmu vispārējo ilgtspēju. Savukārt atbilstīgas pensijas ir galvenais priekšnosacījums, lai sasniegtu stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzīto nabadzības samazināšanas mērķi, ņemot vērā to, ka gados vecāki Eiropas iedzīvotāji joprojām ir sociāli un ekonomiski neaizsargāta grupa. Līdztekus pensiju sistēmu reformai ir vajadzīga arī virkne darba tirgus politikas pasākumu, lai arī nākotnē gados vecākiem cilvēkiem nodrošinātu pienācīgus ienākumus;

norāda uz paustajām bažām par dažādu privāto pensiju fondu pārredzamību un ar tiem saistīto izmaksu apmēru un tādēļ vēlētos, ka tiek izstrādāts salīdzinošs pētījums, lai labas prakses piemērus varētu izmantot visā Eiropas Savienībā.

Ziņotājs

Paul LINDQUIST kgs (SE/PPE), Līdinges pilsētas mērs

Atsauces dokuments

Baltā grāmata “Atbilstīgu, drošu un noturīgu pensiju programma”

COM(2012) 55 final

I.   REĢIONU KOMITEJAS NOSTĀJA

REĢIONU KOMITEJA

Ievads

1.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos risināt nopietnās problēmas, ar kurām saskaras pensiju sistēmas daudzās dalībvalstīs;

2.

norāda, ka ilgtspējīgu un atbilstīgu pensiju nodrošināšana ir ļoti nozīmīgs uzdevums, kas ietekmēs gan Eiropas izaugsmes perspektīvas, gan arī sabiedrības un katra iedzīvotāja labklājību;

3.

norāda arī: lai pensijas būtu drošas un atbilstīgas, pensiju sistēmām jābūt ekonomiski noturīgām ilgtermiņā;

4.

uzsver, ka ar likumu noteiktajai pensijas apdrošināšanai arī turpmāk būs liela nozīme, lai ikvienam pensionāram nodrošinātu atbilstīgu pensiju;

5.

uzskata: lai garantētu ilgtermiņā noturīgas pensijas, pensiju sistēmas pamatā jābūt pienācīgiem dzīves laikā gūtajiem ienākumiem;

6.

vēlas uzsvērt, ka pensiju sistēmas ir veidojušās ilgā laika posmā, un tās ir ietekmējuši katras dalībvalsts konkrētie apstākļi; tāpēc valsts pensiju sistēmas izveide ir dalībvalstu kompetencē;

7.

norāda, ka konsultācijās, kas saistītas ar valstu pensiju sistēmu reformām, jāiesaista visi galvenie dalībnieki, tostarp vietējās un reģionālās pašvaldības, jo tās pārvalda papildu pensiju sistēmas, kuras paredzētas vairumam valsts sektorā nodarbināto;

8.

norāda, ka vairākās dalībvalstīs par darba devēju pensiju sistēmas izveidi galvenokārt atbild sociālie partneri un tāpēc izmaiņas šajās sistēmās, protams, ir jāveic viņiem;

9.

norāda, ka Baltās grāmatas pamatā ir LESD 153. pants. Galvenā atbildība par pensiju sistēmu veidošanu piekrīt dalībvalstīm. Taču Eiropas Savienībai būtu jāatbalsta un jāpapildina dalībvalstu pasākumi sociālās aizsardzības jomā. Baltajā grāmatā nav minēti konkrēti priekšlikumi tiesību aktiem, un tāpēc var uzskatīt, ka tā nerada nekādas problēmas saistībā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principa ievērošanu. Komiteja tomēr norāda, ka visi turpmākie priekšlikumi tiesību aktiem attiecībā uz pensiju sistēmām ir ļoti rūpīgi jāvērtē, lai pārliecinātos par subsidiaritātes principa ievērošanu;

10.

uzsver, ka vairāki ES pensiju politikas un stratēģijas “Eiropa 2020” aspekti savstarpēji papildina viens otru. Ja tiks panākta nodarbinātības līmeņa paaugstināšanās, kā tas paredzēts stratēģijā “Eiropa 2020”, tas sekmēs sociālās aizsardzības un pensiju sistēmu vispārējo ilgtspēju. Savukārt atbilstīgas pensijas ir galvenais priekšnosacījums, lai sasniegtu stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzīto nabadzības samazināšanas mērķi, ņemot vērā to, ka gados vecāki Eiropas iedzīvotāji joprojām ir sociāli un ekonomiski neaizsargāta grupa (1). Līdztekus pensiju sistēmu reformai ir vajadzīga arī virkne darba tirgus politikas pasākumu, lai arī nākotnē gados vecākiem cilvēkiem nodrošinātu pienācīgus ienākumus;

Līdzsvars starp profesionālo dzīvi un pensijas posmu

11.

atbalsta Komisijas mērķi — vajadzības gadījumā paaugstināt pensionēšanās vecumu, ievērojot paredzamā mūža ilguma palielināšanos; tā varētu palīdzēt nodrošināt pensiju sistēmu finansiālo noturību. Šajā nolūkā katrā dalībvalstī būs vajadzīgi atšķirīgi praktiskie risinājumi;

12.

uzskata, ka, pateicoties elastīgam pensionēšanās vecumam, lēmumu par darba gaitu pārtraukšanu daži cilvēki varētu pieņemt vēlāk, nekā tas būtu bijis iespējams, ja pensionēšanās vecums ir stingri noteikts, un tādējādi profesionālo dzīvi katrs varētu pagarināt, ievērojot personiskos apstākļus;

13.

vēlas uzsvērt, ka ir būtiski palielināt vecāka gadagājuma (55–64 gadus vecu) darba ņēmēju līdzdalību darba tirgū. Ja šajā grupā izdotos panākt ievērojamu nodarbinātības līmeņa pieaugumu (2), būtiski uzlabotos gan ekonomiskā izaugsme, gan pensijas sistēmu ilgtspēja;

14.

norāda, ka ir iespējas ievērojami paaugstināt sieviešu, jauniešu un migrantu nodarbinātības līmeni, un tāpēc uzsver, ka ļoti svarīgi ir paaugstināt nodarbinātības līmeni visās vecuma grupās. Būtiski ir arī uzlabot priekšnosacījumus jauniešu un migrantu agrākai ienākšanai darba tirgū;

15.

aicina dalībvalstis un darba devējus īstenot pasākumus, lai atvieglotu un veicinātu vecāka gadagājuma darba ņēmēju palikšanu darba tirgū;

16.

atbalsta plašāku, ja tas iespējams, pakāpeniskas pensionēšanās ieviešanu, proti, pakāpenisku pāreju no pilnas slodzes nodarbinātības uz pilnīgu pensionēšanos;

17.

norāda, ka līdz ar vecumu ievērojami pieaug iespējamība, ka ilgstošas veselības problēmas vai funkcionāli traucējumi var ierobežot cilvēka darbspējas (3). Tāpēc ir īpaši svarīgi visas darba dzīves laikā nodrošināt efektīvus pārkvalificēšanās un profesionālās orientācijas pasākumus, kas ļautu vieglāk mainīt darbības jomu un darba vietu, un panākt sabiedrības atbalstu tādām koncepcijām kā mūžizglītība, kā arī aktīvas un veselīgas vecumdienas;

18.

uzsver, ka valsts iestādēm un sociālajiem partneriem jāturpina izstrādāt un īstenot papildu pasākumus, lai atbalstītu un veicinātu darba vietu saglabāšanu gados vecākiem darba ņēmējiem un samazinātu vai novērstu atšķirības starp faktisko pensionēšanās vecumu un likumā noteikto pensionēšanās vecumu;

Papildu pensijas

19.

norāda, ka darba devēju pensijas var būtiski papildināt valsts pensijas. Tāpēc Eiropas Savienībai jāveicina labas prakses piemēru izplatīšana, lai dalībvalstīs sekmētu darba devēju pensiju sistēmu attīstību un palielinātu to atbalstu pensiju sistēmām, kuras balstās uz vairākiem pīlāriem;

20.

aicina Komisiju un dalībvalstis lielāku uzmanību pievērst darba ņēmējiem mazos un vidējos uzņēmumos, kā arī mazkvalificētiem darbiniekiem un darba ņēmējiem, kas nodarbināti uz nestandarta vai strukturāli nestabilu līgumu pamata, jo bieži darba devēju pensiju sistēmas viņiem nenodrošina tādas iespējas kā pārējiem darba ņēmējiem;

21.

norāda, ka darba devēju pensiju sistēmas atšķiras no privātajām pensiju uzkrājumu shēmām un pastāv būtiska atšķirība starp darba devēju pensiju plāniem un citiem apdrošināšanas produktiem. Papildu noteikumi attiecībā uz maksātspēju var paaugstināt izmaksas darba devēju pensiju sistēmās, vienlaikus neuzlabojot darba ņēmēju pensionēšanās nosacījumus;

22.

uzskata, ka valsts pensiju sistēmām iespējamā apvienojumā ar darba devēju pensiju plāniem ir jābūt spējīgām nodrošināt, ka iedzīvotāji pēc pensionēšanās saglabā pienācīgu dzīves līmeni, taču vienlaikus būtu jāveicina arī privāto uzkrājumu veidošana un līdzdalība trešā pensiju pīlārā;

23.

norāda, ka varētu ierosināt likvidēt šķēršļus, kas kavē līdzdalību darba tirgū. Ja tiek izmaksātas ar vecumu saistītas darba devēja pensijas (tādas, piemēram, tiek izmaksātas garantētu ieguvumu shēmās), sadārdzinās vecāka gadagājuma darbaspēka pieņemšana darbā un nodarbināšana;

24.

norāda: darba devēja pensijas sistēmās bieži vien noteikta prasība, ka attiecīgajā darba vietā jānostrādā zināms laiks, lai varētu iegūt tiesības uz pensiju, taču daudzi gados jauni darba ņēmēji salīdzinoši bieži maina darba vietas vai pat valsti, kurā viņi strādā. Ir svarīgi, lai šo darba ņēmēju pensiju plānā tiktu ieskaitīta visur nopelnītā pensija;

25.

principā atbalsta pensiju tiesību pārnesamību un ar interesi iepazīsies ar Komisijas priekšlikumu. Taču jautājums ir ļoti sarežģīts, un ir jāņem vērā ievērojamās atšķirības dalībvalstu pensiju sistēmās. Īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai nemazinātos darba devēju gatavība finansēt darba devēju pensijas. Turklāt jāņem vērā arī ietekme uz nodokļiem, likumi par īpašumu sadali u.c.;

26.

norāda uz paustajām bažām par dažādu privāto pensiju fondu pārredzamību un ar tiem saistīto izmaksu apmēru un tādēļ vēlētos, ka tiek izstrādāts salīdzinošs pētījums, lai labas prakses piemērus varētu izmantot visā Eiropas Savienībā;

Dzimumu vienlīdzība

27.

pauž gandarījumu par to, ka Komisija ir ņēmusi vērā Komitejas ieteikumu (4) lielāku uzmanību pievērst dzimumu vienlīdzības aspektam. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām šis jautājums ir īpaši nozīmīgs, jo daudzās publiskā sektora jomās nodarbinātas galvenokārt sievietes (5);

28.

atbalsta Komisijas ieteikumu dalībvalstīs noteikt vienotu pensionēšanās vecumu abiem dzimumiem, lai mazinātu ar dzimumu saistītu diskrimināciju un nodrošinātu sievietēm labākas pensijas;

29.

norāda, ka nodarbinātības līmeņa lielās atšķirības starp sievietēm un vīriešiem vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem nozīmē to, ka sevišķa uzmanība jāpievērš dzimumu vienlīdzības aspektam saistībā ar ilgāku profesionālo dzīvi un aktīvām vecumdienām, piemēram, jāparedz pasākumi, kas atvieglo darba un ģimenes pienākumu apvienošanu;

30.

norāda, ka daudzās dalībvalstīs vērojams alternatīvu aprūpes iespēju trūkums, kas it sevišķi sievietēm rada papildu slodzi un bieži ir priekšlaicīgas pensionēšanās cēlonis;

31.

uzskata, ka, pieaugot nodarbināto sieviešu skaitam, būs grūtāk nodrošināt piekļuvi kvalitatīvai bērnu un vecāku ļaužu aprūpei; svarīgi, lai vietējām un reģionālajām pašvaldībām pietiktu līdzekļu šo pakalpojumu sniegšanai;

32.

norāda, ka dažās dalībvalstīs sievietes vairāk nekā vīrieši cieš no ilgstošām hroniskām slimībām vai veselības traucējumiem un biežāk nekā vīrieši sūdzas par darbspēju samazināšanos, savukārt citās dalībvalstīs slimības vairāk skar vīriešus. Tāpēc vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu īpaši atbildīgi jārisina tāds jautājums kā labvēlīgas darba vides nodrošināšana to darbiniekiem;

33.

norāda, ka iespēja strādāt nepilnu slodzi, piemēram, laikā, kad bērni ir mazi, daudzām personām, ne tikai sievietēm, var būt svarīgs iemesls palikt darba tirgū. Vienlaikus jāgādā, lai cilvēki nebūtu spiesti strādāt nepilnu slodzi, ja viņi to nevēlas, jo tas negatīvi ietekmē pensijas apmēru nākotnē;

34.

uzskata: lai ar likumu noteiktais bērna kopšanas atvaļinājums nesamazinātu pensiju, dalībvalstis būtu jāmudina apsvērt iespējas, kā šādu atvaļinājumu ņemt vērā pensijas tiesību aprēķināšanā; tas pats varētu attiekties arī uz militārajā dienestā pavadīto laiku;

Informēšana

35.

uzskata, ka reformas jāorientē uz tādu pensijas sistēmu izveidi, kuras ilgtermiņā nodrošinātu stabilitāti. Reformas būs sekmīgas tikai tad, ja iedzīvotāji tās uzskatīs par taisnīgām, un tādēļ sabiedrībai jābūt labi informētai par reālajām problēmām un visiem iespējamajiem to risinājumiem;

36.

uzsver: jābūt pieejamai visaptverošai informācijai par pensijām, lai iedzīvotājiem būtu vieglāk pieņemt lēmumus par pensiju plānošanu. Tā kā Eiropas Savienībā valda personu pārvietošanās brīvība, arvien vairāk iedzīvotāju profesionālās dzīves laikā pensiju tiesības uzkrās dažādās valstīs, un tas vēl jo vairāk palielina vispusīgas informācijas nepieciešamību;

37.

tāpēc aicina Komisiju apsvērt iespēju izstrādāt kopīgu interneta platformu, kas sniegtu visaptverošu informāciju par pensijām;

Citas piezīmes

38.

uzsver, ka pienācīgas pensiju sistēmas ir svarīgas, lai varētu nodrošināt sociālo labklājību, un tām ir būtiska nozīme, lai nepieļautu pārāk lielu finanšu slogu vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

39.

lūdz Komisiju nodrošināt, ka šajā jomā turpmāk tās īstenotos pasākumus papildina attiecīgi ietekmes novērtējumi, kuros analizēta arī ietekme uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

40.

aicina Komisiju apsvērt, vai nebūtu vēlams koordinēt rīcību pensiju jomā, lietojot atvērto koordinācijas metodi, lai veicinātu personu brīvu pārvietošanos un pensijas sistēmu ilgtspēju.

Briselē, 2012. gada 10. oktobrī

Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Ramón Luis VALCÁRCEL SISO


(1)  CdR 319/2010 fin.

(2)  Baltajā grāmatā minētie Eurostat dati liecina, ka attiecīgais nodarbinātības līmenis vairākās valstīs ir zemāks nekā 40 %.

(3)  Applica, CESEP un Alphametrics (2007): “Men and women with disabilities in the EU: Statistical analysis of the LFS ad hoc module and the EU-SILC”.

(4)  CdR 319/2010 fin.

(5)  Eurostat (2008): “The Life of Men and Women in Europe – a statistical portrait”.


18.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 391/11


Reģionu komitejas atzinums “Pārskatītā ES stratēģija Baltijas jūras reģionam”

2012/C 391/03

REĢIONU KOMITEJA

uzsver: ES stratēģija Baltijas jūras reģionam ir stabils pamats tam, lai pārbaudītu, kādā mērā konkrēta stratēģija, kas paredzēta plašākam ģeogrāfiskam makroreģionam, var reāli palielināt ES konkurētspēju un nostiprināt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi;

atzinīgi vērtē centienus panākt, lai uzdevumi, kas izvirzīti ES stratēģijā Baltijas jūras reģionam, būtu labāk saskaņoti ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem;

norāda, ka ekonomiskās kohēzijas un konkurētspējas stiprināšanai vajadzīgas ciešākas saiknes starp pētniecību, inovāciju un rūpniecības nozares dalībniekiem. Reģioniem un augstskolām jāsadarbojas visā Baltijas jūras makroreģionā, lai to padarītu par pārdomātas specializācijas tīklu paraugu;

uzskata, ka arī turpmāk jāpievērš uzmanība tam, lai atbalstītu uz ilgstpējīgu attīstību virzītas iniciatīvas un izvirzītu vairāk pasākumu nodarbinātības palielināšanai, prasmju uzlabošanai un labklājības un iekļaušanas nostiprināšanai;

uzsver: lai gan aplūkojamā stratēģija ir ES iekšējā stratēģija, tās panākumi būs atkarīgi no sadarbības ar trešām valstīm un it sevišķi Krieviju;

uzsver, ka saistībā ar ciešāku ES un Krievijas sadarbību Baltijas jūras reģionā būtu pēc iespējas vairāk jāizmanto “Ziemeļu dimensijas” struktūras;

pauž bažas par to, ka stratēģijas īstenošanā trūkst pilsētu un reģionu atpazīstamības un ierosina gan stratēģijā, gan atjauninātajā rīcības plānā skaidri norādīt, ka būtisks to īstenošanas elements ir daudzlīmeņu pārvaldības princips;

uzsver: lai stratēģiju varētu veiksmīgi īstenot visās attiecīgajās valstīs, politiskajiem dalībniekiem ir skaidri jādemonstrē sava apņemšanās un jāuzņemas vadošā loma;

norāda, ka valstu struktūrfondu programmu ieguldījums ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam īstenošanā ir jāprecizē, ņemot vērā atšķirības starp dalībvalstu reģioniem un to attīstības vajadzībām.

Ziņotāja

Pauliina HAIJANEN kdze (FI/PPE), Laitilas pilsētas domes valdes locekle

Atsauces dokuments

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam”

COM(2012) 128 final

I.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

1.

atzinīgi vērtē Komisijas 2012. gada 23. marta paziņojumu un uzskata tajā ierosinātos pasākumus par pirmo soli vajadzīgajā virzienā, kas ļaus palielināt ES Baltijas jūras reģiona stratēģijas mērķtiecīgumu, saskaņot politiku ar finansējumu, precizēt dažādu procesu dalībnieku atbildības jomas un uzlabot komunikāciju;

2.

norāda, ka ES stratēģija Baltijas jūras reģionam izstrādāta ar mērķi uzlabot politikas koordināciju un kohēziju starp iesaistītajiem reģioniem, lai varētu labāk risināt kopīgās problēmas, kas skar Baltijas jūras reģionu, un ilgtspējīgā veidā stiprināt tā labklājību. Stratēģija skar jautājumus, kurus reģioni vai dalībvalstis vienas pašas nevar atrisināt. Svarīgākais faktors ir makroreģionā ietilpstošo ES dalībvalstu, reģionu un pilsētu pašvaldību, ES, visa Baltijas reģiona mēroga organizāciju, finanšu iestāžu un nevalstisko struktūru sadarbība un koordinēta rīcība;

3.

norāda, ka Reģionu komitejas atzinumā “Vietējo un reģionālo pašvaldību loma stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā” (CdR 72/2011 fin) uzsvērts Baltijas jūras reģiona potenciāls būt par Eiropas “celmlauzi”;

4.

uzsver: būdama pirmā integrētā makroreģionā stratēģija, ES stratēģija Baltijas jūras reģionam ir stabils pamats tam, lai pārbaudītu, kādā mērā konkrēta stratēģija, kas paredzēta plašākam ģeogrāfiskam makroreģionam, var reāli palielināt ES konkurētspēju un nostiprināt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Domājot par nākamo plānošanas periodu, šī pieredze ir aktīvi jāizmanto īpaši debatēs par Eiropas kohēzijas politiku;

5.

norāda uz Eiropas Komisijas nostādni, ka makroreģionālās stratēģijas īstenojamas tā, lai nerastos vajadzība pēc jauniem noteikumiem, jaunām iestādēm un jauna finansējuma; tomēr uzskata, ka būtu vajadzīgi arī “trīs jā-”: jāpanāk kopīga vienošanās par makroreģionā spēkā esošo noteikumu piemērošanu un uzraudzību; jāizveido — par to atbildētu ES iestādes — dalībvalstu un vietējo un reģionālo pašvaldību forums, tīkls vai teritoriālā kopa, kur piedalītos arī ieinteresētās personas; jāpanāk savstarpēja vienošanās par pieejamo Savienības finanšu resursu konkrētu izmantošanu makroreģionālo stratēģiju izstrādei un ieviešanai;

Saiknes starp makroreģionālu stratēģisku pieeju un stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītajiem mērķiem

6.

atzinīgi vērtē centienus panākt, lai uzdevumi, kas izvirzīti ES stratēģijā Baltijas jūras reģionam, būtu labāk saskaņoti ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem. Trīs vispārīgie paziņojumā minētie stratēģijas mērķi — glābt jūru, nodrošināt reģiona pieejamību un palielināt labklājību — saskan ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem, proti, gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Turklāt, raugoties no stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas viedokļa, ir būtiski uzsvērt reģionālās sadarbības nozīmi inovācijā;

7.

norāda: lai īstenotu Baltijas jūras stratēģiju, “Eiropa 2020” pamatiniciatīvas ir jāpārvērš konkrētos pasākumos. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš pamatiniciatīvām “Eiropas digitalizācijas programma” un “Inovācijas savienība”, atjauninātajā rīcības plānā vairāk uzsverot attiecīgo mērķu sasniegšanu Baltijas jūras reģionā. ES stratēģija Baltijas jūras reģionam un tajā izvērstie sadarbības tīkli ir lielisks pamats, lai attīstītu reģionālās izpētes un inovācijas stratēģijas, kuru mērķis ir pārdomāta specializācija;

8.

mudina gan dalībvalstis, gan vietējā un reģionālā līmeņa ieinteresētās personas pārdomāt jautājumu, kā ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam aktualizēto mērķi — palielināt labklājību — kopīgi varētu iedzīvināt konkrētos pasākumos. Nākotnē rīcības plānā būs skaidri jāizklāsta pasākumi, kas veicami, lai palielinātu nodarbinātību, uzlabotu prasmes un nostiprinātu labklājību un iekļaušanu. Patlaban saikne starp rīcības plānu un stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām šajās jomās ir vāja;

9.

uzskata, ka, īstenojot Baltijas jūras stratēģiju, jāņem vērā stratēģijas “Eiropa 2020” prioritāte “integrējoša izaugsme — tādas ekonomikas veicināšana, kurā ir augsts nodarbinātības līmenis un kura nodrošina sociālo un teritoriālo kohēziju”, jo saimnieciskās darbības rezultātu un labklājības ziņā Baltijas jūras reģionā joprojām ir ievērojamas atšķirības; arī turpmāk būtu jāatbalsta gan vides uzlabošanas pasākumi, gan ilgtspējīgu attīstību veicinošās pamatiniciatīvas;

10.

uzsver: lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, nākotnē vēl svarīgāk būs paredzēt dažādu finansējuma programmu sinerģiju. Saistībā ar plānoto pētniecības un inovācijas programmu “Apvārsnis 2020” ir vajadzīga cieša un vispusīga saskaņošana ar Baltijas jūras reģiona dalībvalstu izmantotajiem kohēzijas politikas instrumentiem, lai izceltu reģionālo perspektīvu un mudinātu reģionus palielināt darbību pētniecības un inovācijas jomā;

11.

vēlas norādīt, ka ES stratēģija Baltijas jūras reģionam ir devusi jaunas iespējas vietējam un reģionālajam līmenim stiprināt savu reģionālo konkurētspēju un inovācijas potenciālu un veicināt pārdomātu reģionālo specializāciju. Tāpēc reģioniem un augstskolām jāsadarbojas visā Baltijas jūras makroreģionā, lai to padarītu par pārdomātas specializācijas tīklu paraugu, galveno uzmanību pievēršot katra reģiona galvenajiem uzdevumiem un darbības veidiem, kā arī izcilības un kritiskās masas sasniegšanai ar tīklu palīdzību. Šajā ziņā izšķirīga nozīme ir “trīskāršās spirāles” un “četrkāršās spirāles” inovāciju sistēmu attīstīšanai un stiprināšanai sadarbībā ar Baltijas jūras reģiona akadēmiskajām aprindām, publisko sektoru, privāto sektoru un iedzīvotājiem;

12.

aicina Baltijas jūras reģiona ES dalībvalstis rosināt pētniecības centrus, lai tie galveno uzmanību veltītu pētniecības jomām, kas sekmē pārdomātu specializāciju pašu reģionā, un dalītos ar savām zināšanām kopējā Baltijas reģiona sadarbības tīklā. Būtu svarīgi šajā pētnieciskajā sadarbībā (piemēram, vides un enerģētikas jautājumos, kas skar kopīgo jūras baseinu) mudināt piedalīties arī ES neietilpstošas valstis, kas robežojas ar Baltijas jūras reģionu;

13.

vēlētas norādīt, ka ekonomiskās kohēzijas un konkurētspējas stiprināšanai vajadzīgas ciešākas saiknes starp pētniecību, inovāciju un rūpniecības nozares dalībniekiem. Uzņēmumiem un rūpniecībai, kā arī augstskolām vajadzīgas iespējas aktīvāk iesaistīties visos ar stratēģiju saistītajos pasākumos;

14.

iesaka pastiprināt inovāciju un grupējumu (klasteru) sadarbību starp ES valstīm un trešām valstīm, kā arī veicināt Baltijas jūras reģiona sadarbību tirgvedības jomā, lai stimulētu trešo valstu ieguldījumus un tūrismu. Šādi pasākumi, līdzās stratēģijai piemītošajam spēcīgajam vides aspektam, ir reāls solis ceļā uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu Baltijas jūras reģionā;

15.

uzsver, ka, ņemot vērā iepriekš minēto, šie jautājumi Baltijas jūras reģiona valstīm jāietver savās valsts reformu programmās (VRP) un ka sagatavošanās darbā aktīvi jāiesaistās vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

16.

atzīmē, ka ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam galvenais mērķis ir samazināt piesārņojumu visvairāk piesārņotajā Eiropas jūrā un attīrīt tās vidi, vienlaikus nodrošinot harmonisku sociālo un ekonomisko attīstību apkārtējos reģionos gan ES, gan trešo valstu teritorijā;

Stratēģijas ārējās dimensijas un sadarbības nozīme

17.

uzsver: lai gan aplūkojamā stratēģija ir ES iekšējā stratēģija, tās panākumi būs atkarīgi no sadarbības ar trešām valstīm un it sevišķi Krieviju;

18.

vēlētos uzsvērt, ka 2011. gadā Krievija federālā līmenī apstiprināja “Krievijas Ziemeļrietumu apgabala sociālās un ekonomiskās attīstības stratēģiju laikposmam līdz 2020. gadam”. Tajā izvirzīti minētā apgabala ekonomikas, infrastruktūras un loģistikas mērķi. Jācer, ka šī stratēģija veicinās ciešāku ES Baltijas jūras reģiona un Krievijas stratēģisko sadarbību, īpaši vides, ekonomikas, transporta, enerģētikas, tūrisma un civilās aizsardzības jomā;

19.

uzsver, ka saistībā ar ciešāku ES un Krievijas sadarbību Baltijas jūras reģionā būtu pēc iespējas vairāk jāizmanto “Ziemeļu dimensijas” struktūras. Lai stiprinātu koordināciju starp dažādajiem Baltijas un Barenca jūras reģionu sadarbības mehānismiem, “Ziemeļu dimensijas” politikā visu ziemeļu reģionu uzskata par vienu veselumu;

20.

atzinīgi vērtē un atbalsta konkrētos vietējā un reģionālajā līmenī veiktos pasākumus, kuru mērķis ir attīstīt praktisko sadarbību, īpaši ar Sanktpēterburgu un Ļeņingradas apgabalu. Labs šādas augšupējas pieejas piemērs ir tā sauktais “Turku process” — Turku pilsētas, Somijas Dievidrietumu reģiona, Hamburgas un Sanktpēterburgas kopīga iniciatīva;

Daudzlīmeņu pārvaldība un pilsētu un reģionu nozīme stratēģijas īstenošanā

21.

atzinīgi vērtē faktu, ka Komisijas paziņojumā, kur izklāstītas galveno ieinteresēto personu (valsts kontaktpunktu, prioritāro jomu koordinatoru, horizontālās rīcības vadītāju un galveno projektu vadītāju) funkcijas un atbildības jomas, ņemts vērā viedoklis, kas izklāstīts RK atzinumā par Baltijas jūras stratēģiju (CdR 255/2009 fin), proti, ka būtu jāstiprina elastīga, taču mērķtiecīga stratēģijas īstenošana un pārvaldība;

22.

Komisijas ierosinājumus precizēt stratēģijas pārvaldības struktūru un padarīt to efektīvāku uzskata par soli pareizā virzienā, taču pauž bažas par to, ka stratēģijas īstenošanā trūkst pilsētu un reģionu atpazīstamības; tāpēc ierosina gan stratēģijā, gan atjauninātajā rīcības plānā skaidri norādīt, ka būtisks to īstenošanas elements ir daudzlīmeņu pārvaldības princips;

23.

uzsver, ka makroreģionālo stratēģiju sekmīgums visā Eiropā ir lielā mērā atkarīgs no vietējo un reģionālo dalībnieku ieinteresētības un ieguldījuma mērķu sasniegšanā. Būtiski svarīgi ir arī iesaistīt privāto sektoru. Lai stratēģiju varētu veiksmīgi īstenot visās attiecīgajās valstīs, politiskajiem dalībniekiem ir skaidri jādemonstrē sava apņemšanās un jāuzņemas vadošā loma;

24.

norāda, ka Baltijas jūras stratēģijas īstenošanā joprojām plašāk jāiesaistās vietējiem un reģionālajiem dalībniekiem. Tas jāņem vērā ne vien stratēģijas rīcības plāna aktualizēšanā, bet arī tad, kad tiek definētas dažādo ieinteresēto pušu funkcijas. Piemēram, patlaban liela daļa prioritāro jomu koordinatoru ir nozaru ministriju vai citu valdības struktūru pārstāvji. Savukārt valsts kontaktpunkti ir tie, kuriem jo īpaši būtu regulāri jāsazinās ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un organizācijām;

Finansējums. Uzraudzības un novērtēšanas sistēma

25.

norāda: lai gan ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam apstiprināja tikai tad, kad pašreizējais ES plānošanas periods jau bija sācies, dažādās struktūrfondu programmas ir ļāvušas īstenot ļoti daudzus projektus, kas atbalsta šo stratēģiju. Būtisks finansēšanas instruments, kurš palīdzējis sekmēt pasākumus, īpaši vietējā un reģionālajā līmenī, ir Baltijas jūras reģionā īstenotās Eiropas teritoriālās sadarbības programmas;

26.

vērš uzmanību uz to, ka trūkst tādu finansēšanas instrumentu, kas būtu piemēroti starptautiskiem un daudzpusējiem projektiem. Ja tiek izmantoti dažādi finanšu avoti, problēmas rada fakts, ka ar finansējumu saistītus lēmumus par katru no partneriem pieņem atšķirīgā laikā, un tas ievērojami palēnina projekta īstenošanu. Lēmumi par finansēšanu ne vienmēr tiek koordinēti, un daži partneri paliek bez atbalsta; tas var kavēt projekta uzsākšanu;

27.

uzskata: ir svarīgi Eiropas Komisijas 2011. gada oktobrī publicētajos regulu priekšlikumos iekļaut prasību, ka dalībvalstīm, kad tās izstrādā un īsteno jaunas struktūrfondu programmas, jāņem vērā iespējamā makroreģionālā stratēģija, un uzsver, ka īpaši jaunajai starpvalstu Baltijas jūras reģiona programmai jāsaskan ar prioritātēm, kas izvirzītas ES stratēģijā Baltijas jūras reģionam. Lai izvairītos no liekas aizkavēšanās jau uzsāktajos projektos, nākamā perioda plānošana būtu jāsāk 2014. gada pašā sākumā;

28.

norāda, ka valstu struktūrfondu programmu ieguldījums ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam īstenošanā ir jāprecizē, ņemot vērā atšķirības starp dalībvalstu reģioniem un to attīstības vajadzībām. Ārkārtīgi plašas iespējas stratēģijas mērķu īstenošanā pavērtu tas, ja valstu programmu pasākumos īpaša uzmanība tiktu pievērsta pārdomātas reģionu specializācijas veicināšanai. Līdzīgi arī partnerības līgumā, ko dalībvalsts slēdz ar Eiropas Komisiju, būtu jāiekļauj atsauce uz ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam;

29.

uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt Komisijas paziņojumā ierosināto sākumkapitālu kā projektu sadarbības veicināšanas līdzekli, jo tādējādi gan vietējās un reģionālās ieinteresētās personas, gan organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji vairāk piedalītos ar projektiem saistītos pasākumos;

30.

uzsver, ka nākotnē būs svarīgi, lai finansējums tiktu virzīts uz pasākumiem, kas tieši kalpo stratēģijas īstenošanai, un lai būtu iespējams kombinēt dažādus finansēšanas veidus. Papildus publiskajam finansējumam jāstimulē gan dažādu finanšu iestāžu piedāvāto pakalpojumu izmantošana, gan jāuzsver privātā finansējuma nozīme. Jāizstrādā tādi praktiski risinājumi, kas projektos, ko finansē no valstu struktūrfondu programmām, dotu iespēju iekļaut vairāk uz starptautisku sadarbību orientētu pasākumu;

31.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumā ierosinātos rādītājus stratēģijas īstenošanas uzraudzībai, bet uzsver, ka uzraudzības un novērtēšanas sistēmai jābūt pēc iespējas vienkāršākai un ka tās pamatā jābūt rādītājiem, kas atspoguļo faktiskos uz stratēģiju balstītā sadarbībā gūtos rezultātus. Reģionu komiteja ir gatava piedalīties debatēs par rādītāju noteikšanu un izvēli;

Informācijas aprites veicināšana un ieinteresēto personu iesaistīšana

32.

uzsver: lai īstenotu makroreģionālas stratēģijas, jānodrošina pārredzams lēmumu pieņemšanas process, vispusīga informācijas apmaiņa un vienotas prakses izstrāde visos līmeņos. Informācijas plūsma ir jāuzlabo gan pašās Baltijas reģiona dalībvalstīs gan starp tām. Tas veicinās plašāku līdzdalību stratēģijas mērķu īstenošanā;

33.

uzsver, ka plašāka informācija par stratēģiju arī ļautu sabiedrībai vairāk zināt par ES darbību. Stratēģijai veltītās tīmekļa vietnes un stratēģijas atjaunotā rīcības plāna sabiedriskā apspriešana ir solis pareizā virzienā;

34.

ierosina Komisijai sistemātiski apkopot un publicēt informāciju par finansēšanas programmām, lai finanšu konsultācijas gan valsts, gan vietējā līmenī varētu sniegt centralizēti. Patlaban problēmas rada tas, ka projektos ieinteresētajām pusēm nav pietiekami pieejama informācija. Zināšanas par atbilstošiem finansēšanas līdzekļiem būtu jāizplata efektīvāk — tā, lai ieinteresētajām pusēm nebūtu grūti izvēlēties savām vajadzībām piemērotus instrumentus;

Secinājumi

35.

norāda, ka ES stratēģija Baltijas jūras reģionam dalībvalstīm, reģioniem un pilsētām sniedz jaunas iespējas stiprināt reģionālo konkurētspēju un inovāciju, kā arī veicināt pārdomātu reģionālo specializāciju. Stratēģija ir palielinājusi arī vietējo un reģionālo dalībnieku vispārējo ieinteresētību un līdzdalību Baltijas jūras reģionā notiekošajā sadarbībā un ir stiprinājusi un veicinājusi jaunus sadarbības veidus;

36.

ierosina, ka Reģionu komiteja, pamatojoties uz atjaunināto rīcības plānu, ko plānots publicēt 2012. gada nogalē, varētu turpināt aktīvi uzraudzīt ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam īstenošanu un savus novērojumus un secinājumus darīt zināmus plašākās debatēs par makroreģionālajām stratēģijām, jo īpaši saistībā ar ES nākamo plānošanas periodu (2014–2020).

Briselē, 2012. gada 10. oktobrī

Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Ramón Luis VALCÁRCEL SISO


18.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 391/16


Reģionu komitejas atzinums “Enerģētikas ceļvedis 2050”

2012/C 391/04

REĢIONU KOMITEJA

prasa pienācīgi atzīt vietējo un reģionālo pašvaldību lomu un to atbalstīt ar attiecīgiem līdzekļiem un spējām, kā arī atbilstīgiem pārvaldības instrumentiem, jo pašvaldības veic svarīgas funkcijas vai nu tieši kā vietējo ilgtspējīgu energoresursu projektu partneres, vai saistībā ar jaunu infrastruktūru plānošanu, atļauju izsniegšanu, ieguldījumiem, publisko iepirkumu, ražošanu un enerģijas patēriņa pārvaldību;

vēlreiz uzsver, ka prioritātei vajadzētu būt atjaunīgās enerģijas, kura ražota vietējā līmenī no decentralizētiem un daudzveidīgiem avotiem (piemēram, vēja, ūdens, saules, ģeotermālā un biomasas enerģija), integrēšanai sadales tīklā, tādējādi enerģijas transportu un sadales infrastruktūru padarot viedākas (smart grid), un tas ir priekšnoteikums efektīvai konkurencei, kas galapatērētājiem var dot faktisku labumu;

uzsver: lai nodrošinātu aizvien vairāk nepieciešamo enerģētikas sistēmas elastību, visos sprieguma līmeņos ir vajadzīgas uzkrāšanas tehnoloģijas, kas būtu piemērotas un — kā, piemēram, hidroakumulācijas stacijas — ļauj uzkrāt pārpalikumus un vēlāk tos atkal ievadīt apjomīgā elektrotīklā; tāpēc jāizstrādā un jāpielieto stratēģiski instrumenti, ar kuriem veicina ar tehnoloģijām saistīto pētniecību un to ieviešanu;

iesaka nozīmīgāku lomu piešķirt informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT), kas atvieglo jauninājumu pārņemšanu, pavairo informāciju un ļauj rast enerģijas patēriņa risinājumus tādās stratēģiskās nozarēs kā “viedās pilsētas”, kas ietver ar ilgtspējīg mobilitāti saistītu politiku, viedās sadales infrastruktūras (smart grids) un ilgtspējīga būvniecība;

uzsver, ka steidzami, proti, līdz 2014. gadam, ir jāpabeidz veidot iekšējo enerģijas tirgu, kas veicinātu drošību energoapgādē par pieejamām cenām, līdz 2015. gadam jānovērš dažu dalībvalstu izolācija enerģētikas jomā un jānodrošina reģionu rīcībā esošo resursu taisnīgs līdzsvars, kā arī jāpilnveido un jāuzlabo Eiropas enerģētikas nozares darbības pamatnosacījumi, lai varētu ierobežot ar enerģētikas sistēmas pārveidošanu saistītās papildu izmaksas.

Ziņotājs

Ugo CAPPELLACCI kgs (IT/PPE), Sardīnijas reģiona priekšsēdētājs

Atsauces dokuments

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Enerģētikas ceļvedis 2050”

COM(2011) 885 final

I.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

A.   ES stratēģija energosistēmu pārveidošanai

1.

piekrīt, ka nepieciešams steidzami noteikt tādu ES ilgtermiņa stratēģiju enerģētikas nozarei, kas reāli var veicināt Eiropas Savienības dekarbonizācijas mērķa īstenošanu līdz 2050. gadam. Energosistēmas pārveidošana ir ne tikai atbildība pret nākamajām paaudzēm, bet arī konkrēta iespēja ES izaugsmei, attīstībai, nodarbinātībai, konkurētspējai un energoneatkarības stiprināšanai;

2.

atzinīgi vērtē “Enerģētikas ceļvedi 2050”, tomēr uzskata, ka tas nav pietiekami precīzs un skaidrs, lai jau pašlaik un pēc 2020. gada dalībvalstu, reģionālo un vietējo pašvaldību, kā arī ieguldītāju lēmumus virzītu uz jauno enerģētikas modeli un nodrošinātu pietiekamu plānošanas drošību, un vienlaikus uzsver, ka tagad jāpieņem konkrēti pasākumi. Piemēram, būtu jāapsver iespēja aizliegt valsts atbalsta piešķiršanu izrakteņu kurināmajam;

3.

norāda, ka ceļvedī trūkst novērtējuma par sākuma stāvokli attiecībā uz mērķiem, kas enerģētikas stratēģijā 2020. gadam noteikti šai desmitgadei, tāpēc vispirms būtu jāveic šāds novērtējums un tikai tad jānosaka ceļveža pēdējā secinājumā minētie mērķi un politiskais satvars 2030. gadam. Turklāt energosistēmas pārveidošanas procesam būtu jānosaka starpposmi (2030. un 2040. gads) atbilstoši emisiju samazināšanas mērķiem, kas paredzēti “Ceļvedī virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā” (1). Posmos sadalītā procesā varētu izmantot pārejas kurināmā/enerģijas avotus, kas sekmētu pakāpenisku pārveidi un vienlaikus garantētu energoapgādes neatkarību un drošību. Turklāt tas atvieglotu konkrētu rezultātu sasniegšanu, kā arī pasākumu īstenošanas gaitas pārraudzību un novērtēšanu;

4.

uzskata, ka no tehnoloģijām neatkarīga pieeja, kas pieņemta dokumentā, nav atbilstīga un tā ir jāpārskata, lai, ņemot vērā pašreizējo pieredzi un zināšanas par atjaunojamiem enerģijas avotiem un novatoriskām tehnoloģijām, ilgtermiņā par prioritāriem noteiktu tās pieejas, tehnoloģijas un kurināmos, kuru rezultāti ir pārliecinoši un piemērojamība — ilgtspējīga un droša. Turklāt ilgtspējīgā energosistēmas pārveidošanā nevar ignorēt ne to, ka pašreizējā ekonomikas krīze ir mainījusi resursu pieejamību, ne arī vides un sociālās sekas, kas var rasties;

5.

ir pārliecināta par vides un sociālās politikas savstarpējās atkarības vērtību; tāpēc šajā sakarā ir jānodrošina, lai vidējā termiņā un ilgtermiņā visiem būtu vienlīdzīga piekļuve drošai, ilgtspējīgai enerģijai, kas pēc iespējas mazāk ietekmētu vidi, un lai visiem būtu pieejami mājsaimniecību patēriņa kontroles līdzekļi un līdzekļi, kas ir piemēroti atjaunojamās enerģijas ražošanai vietējā līmenī un par saprātīgām cenām;

6.

prasa iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības tādu politiku izstrādē kā, piemēram, enerģijas dekarbonizācijas politika energoefektivitātes, patēriņa pārvaldības, ražošanas un jauno tehnoloģiju jomā, kā arī pārskatīt ceļvedi atbilstoši vietējo un reģionālo pašvaldību potenciālam un vajadzībām un piesaistīt resursus, spējas un pārvaldības instrumentus atbilstoši vietējo un reģionālo pašvaldību svarīgajai lomai;

B.   Teritoriālās ietekmes novērtējums un sociālā ietekme

7.

norāda, ka energosistēmu pārveidošana būs saistīta ar katrā reģionā atšķirīgiem centieniem un sekām atkarībā no attiecīgā reģiona enerģētiskā profila un tam pieejamajiem resursiem, un ka ekonomiskās, finanšu un administratīvās izmaksas, ko Eiropas rīcība var radīt enerģētikas jomā, jāpamato, balstoties uz precīzu ietekmes novērtējumu, kurā ir pienācīgi ievērotas vietējās un reģionālās īpatnības, it īpaši izolācijas aspekti enerģētikas jomā;

8.

piekrīt, ka energosistēmu strukturālās pārmaiņas ietver infrastruktūras izveidi un/vai modernizāciju, bet norāda, ka šīs pārveidošanas izmaksas dažādos ES reģionos var nebūt vienlīdzīgas. Tas savukārt varētu apdraudēt sociālo kohēziju;

9.

iesaka izstrādāt instrumentus, ar kuriem var izvērtēt energosistēmu pārveidošanas iedarbību vietējā un reģionālā līmenī gan ekonomikas, gan sociālajā un vides aspektā. Tāpēc Komiteja atgādina, ka ir svarīgi palielināt to visizplatītāko makroekonomisko rādītāju kvalitāti un tvērumu, kas tiek izmantoti, lai novērtētu politikas efektivitāti; šajos rādītājos jāiekļauj, no vienas puses, enerģētikas tematika ilgtspējības aspektā un, no otras puses, sociālā un vides dimensija, kas atspoguļo atšķirības saistībā ar sociālo kohēziju, piekļuvi pamatprecēm un pakalpojumiem par pieņemamām cenām, veselības stāvokli, nabadzību, tostarp enerģētisko nabadzību, dabas resursiem un dzīves kvalitāti kopumā;

C.   Vietējo un reģionālo pašvaldību loma

10.

ir pārliecināta: lai sasniegtu globālus mērķus enerģētikas nozarē, ir jāīsteno iniciatīvas vietējā līmenī. Šajā sakarā Komiteja uzsver, ka teritoriālie mērķi jau ir efektīvi izmantoti vairākās vietējās un reģionālajās pašvaldībās, piemēram, kā energosistēmas pārveidošanas daudzlīmeņu pārvaldības izpausme;

11.

uzsver, ka jaunajā energosistēmā liela nozīme ir pārrobežu sadarbībai un solidaritātei un tātad arī koordinācijai Eiropas līmenī. Jāpieliek pūliņi visos pārvaldības līmeņos, un tas nevar notikt bez ciešas sadarbības ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām. Tāpēc ir skaidri jādefinē uzdevumi un mijiedarbības mehānismi;

12.

prasa pienācīgi atzīt vietējo un reģionālo pašvaldību lomu un to atbalstīt ar attiecīgiem līdzekļiem un spējām, kā arī atbilstīgiem pārvaldības instrumentiem, jo pašvaldības veic svarīgas funkcijas vai nu tieši kā vietējo ilgtspējīgu energoresursu projektu partneres, vai saistībā ar jaunu infrastruktūru plānošanu, atļauju izsniegšanu, ieguldījumiem, publisko iepirkumu, ražošanu un enerģijas patēriņa pārvaldību. Turklāt, lai nodrošinātu sociālo dialogu un sociālo partneru iesaisti, kas ir ieteikta ceļvedī pārmaiņu pārvaldīšanai, ir nepieciešamas vietējo un reģionālo pašvaldību spējas plaši izplatīt informāciju un darboties kā starpniekiem. Tāpēc šīs pašvaldības ir ne vien nepārprotami jāatzīst, bet arī efektīvi jāatbalsta;

13.

iesaka turpināt atbalstīt vietējā līmenī jau veiktos pasākumus un paraugpraksi, paplašinot līdzdalības līmeni un iesaistīšanos katrā sadarbības veidā, piemēram, Pilsētu mēru pakta vai citu starpreģionālu, valstu vai starptautisku struktūru ietvaros, atbalstot tā virzošo lomu, kas veicina pārmaiņas, stimulē vietējās ekonomikas attīstību un veido informācijas un sadarbības tīklus;

D.   Energoefektivitāte, energotaupība un atjaunojamie enerģijas avoti

14.

piekrīt, ka prioritāri ir nepieciešams popularizēt enerģijas taupīšanu un tādējādi samazināt enerģijas pieprasījumu, veicinot iedzīvotāju izpratni, izglītošanu un attieksmes maiņu, kā arī atbalstīt jaunu tehnoloģiju izstrādi, kas spēj nodrošināt resursu efektīvāku patēriņu un lielāku ekonomikas izaugsmi, konkurētspēju un nodarbinātību, un dalībvalstīm atbalstīt enerģijas pašapgādes sistēmas, lai sekmētu visracionālāko iespējamo enerģijas izmantošanu, enerģijas sadales sistēmas izveidi un iedzīvotāju efektīvāku iesaisti lēmumu par enerģijas veidu un izmantošanu pieņemšanā. Ņemot vērā to, ka ekonomikas izaugsme ir jānodala no enerģijas patēriņa, Komiteja uzsver, ka patēriņa samazinājumu, kas saistīts ar procesu lielāku efektivitāti un energotaupību, var uzskatīt par attīstības, nevis lejupslīdes rādītāju, un tas var labvēlīgi ietekmēt ekonomiku;

15.

atkārtoti pauž atbalstu uzskatam, ka energoefektivitāte ir viens no izšķirīgajiem pasākumiem, lai īstenotu emisiju samazināšanas mērķus, kas noteikti 2050. gadam. Komiteja piekrīt, ka jānosaka vērienīgāki energoefektivitātes pasākumi un stratēģijas, kas nodrošina optimālu rentabilitāti, un uzskata, ka būtu lietderīgi noteikt saistošas normas Eiropas līmenī. Vienlaikus tā norāda, ka ir steidzami jārīkojas jomās, kas jau tagad varētu ievērojami veicināt enerģijas ietaupīšanu (piemēram, uzlabota ēku energoefektivitāte un ilgtspējīgāka mobilitāte);

16.

uzskata, ka enerģijas pārveides jomā steidzami nepieciešamo pasākumu noteikšanā un īstenošanā noteikti jānodrošina pasākumu saskaņotība, ņemot vērā ilgtspēju. Jāizvērtē riski, lai progress vienā jomā neradītu negatīvu ietekmi citās jomās;

17.

atbalsta viedokli, ka ar ilgtspējīgiem tirgus mehānismiem tiek radīta vērtība enerģijas ietaupījumiem, kā tas tika izpētīts “2011. gada energoefektivitātes plānā” (2);

18.

atzinīgi vērtē to, ka visu dekarbonizācijas scenāriju kopīgā iezīme ir no atjaunojamiem avotiem iegūtās enerģijas kvotas acīmredzams pieaugums jau 2030. gadā un ka 2050. gadā tiks sasniegts atjaunojamo enerģijas avotu pārsvars salīdzinājumā ar citām tehnoloģijām. Komiteja tomēr pauž bažas, ka nevienā no ceļvedī iekļautajiem scenārijiem nav ņemti vērā integrēti risinājumi, kuros apvienoti atjaunojamie enerģijas avoti un energoefektivitāte, lai palielinātu pārveidošanas procesa noturību virzībā uz tādu enerģētiskās sistēmas attīstības scenāriju, kurā fosilie enerģijas avoti vairs netiek izmantoti, un virzītos uz sistēmas dekarbonizāciju. Lai arī ceļvedī atzīts, ka enerģija no atjaunojamiem avotiem ir svarīga apkures un dzesēšanas nozarē, Komiteja pauž nožēlu, ka nav padziļināti analizēta prioritārā loma, ko minētajai nozarei, kas būtiski ietekmē kopējo enerģijas patēriņu, vajadzētu īstenot (i) enerģētikas sistēmas dekarbonizācijā līdz 2050. gadam un līdz ar to (ii) pašreizējo un turpmāko enerģētikas politikas pasākumu izstrādē;

19.

vēlreiz uzsver piezīmes, kas izteiktas 2011. gada 30. jūnija un 1. jūlija atzinumā CdR 7/2011 “Enerģētikas infrastruktūras prioritātes 2020. gadam un pēc tam”, un prioritātes saistībā ar enerģijas transportēšanas tīklu izveides sekmēšanu un atjaunīgās enerģijas integrēšanu sadales tīklā jāpiešķir enerģijai, kura ražota vietējā līmenī no decentralizētiem un daudzveidīgiem avotiem (tostarp, piemēram, vēja, ūdens, saules, ģeotermālā un biomasas enerģija), tādējādi enerģijas transportu un sadales infrastruktūru padarot viedākas (smart grid), un tas ir priekšnoteikums efektīvai konkurencei, kas galapatērētājiem var dot faktisku labumu. Lai nodrošinātu aizvien vairāk nepieciešamo enerģētikas sistēmas elastību, visos sprieguma līmeņos ir vajadzīgas uzkrāšanas tehnoloģijas, kas būtu piemērotas un — kā, piemēram, hidroakumulācijas stacijas — ļauj uzkrāt pārpalikumus un vēlāk tos atkal ievadīt apjomīgā elektrotīklā; tāpēc jāizstrādā un jāpielieto stratēģiski instrumenti, ar kuriem veicina ar tehnoloģijām saistīto pētniecību un to ieviešanu;

E.   Tradicionālie enerģijas avoti (gāze, akmeņogles, nafta) un netradicionālie enerģijas avoti, kā arī kodolenerģija

20.

piekrīt, ka ir jānodrošina piegādes avotu daudzveidība, lai saglabātu energoapgādes drošību. Komiteja vērš uzmanību uz to, cik svarīgas ir precīzas pamatnostādnes pārejas posmam, kurā tradicionālajiem enerģijas avotiem (gāzei, akmeņoglēm, naftai), ņemot vērā CO2 ziņā efektīvākos un ilgtspējīgākos veidus un īpaši uzsverot tā uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas, var būt papildinoša nozīme energosistēmas dekarbonizācijas procesā, kamēr tiek radītas pārmaiņām vajadzīgās tehnoloģijas, infrastruktūras un paradumi;

21.

pauž bažas par to, ka liela nozīme stratēģijā ir piešķirta tehnoloģijām, kas vēl nav pieejamas tirdzniecībā, un, lai saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem un apsverot iespējamo vajadzību pēc regulējuma, kā tas ir slānekļa gāzes gadījumā, izvērtētu iespējamās ilgtermiņa un īstermiņa ekoloģiskās un sociālās sekas, iesaka ES līmenī izpētīt un apspriest netradicionālo gāzes avotu (piemēram, slānekļa gāzes) izmantošanu, kā arī tādu tehnoloģiju izmantošanu, kuru riska faktori vēl nav pilnībā izvērtēti vai pārbaudīti un kurām var būt pārrobežu raksturs. Tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas ieceri veicināt tādu tehnoloģiju izpēti, kas var sekmēt enerģijas pārstrādes procesu dekarbonizāciju, un ierosina aprites cikla analīzi iekļaut kā svarīgāko novērtējuma aspektu lēmumu pieņemšanā;

22.

uzskata, ka ļoti kritiski jāvērtē “Enerģētikas ceļvedī 2050” ilustrētā dekarbonizācijas un kodolenerģijas kauzālā saikne un pieņēmums, ka kodolenerģija veicina sistēmas izmaksu samazināšanos un elektroenerģijas cenu pazemināšanos, lai arī tiek atzīts, ka “drošības izmaksas un esošo spēkstaciju ekspluatācijas pārtraukšanas un atkritumu apglabāšanas izmaksas, visticamāk, palielināsies”. Komiteja tāpēc aicina īpašu uzmanību veltīt ilgtermiņa attīstības scenārijiem, kuros uzsvars likts uz līdz šim neizmantotiem atjaunīgiem enerģijas avotiem, un ņemt vērā, ka sabiedrībā augošo bažu par kodoldrošību dēļ var samazināties privātā sektora ieguldījumi šajā nozarē; tādējādi radot nepieciešamību pēc lielāka ieguldījuma no publiskā sektora puses subsīdiju vai augstāku elektroenerģijas cenu veidā, kas vissmagāk skartu mūsu sabiedrības nabadzīgāko daļu;

F.   Ieguldījumi un piekļuve finansējumam

23.

uzskata, ka pamatprincipu kopuma noteikšana ieguldījumiem vismaz līdz 2030. gadam var palielināt ceļveža efektivitāti un radīt priekšnoteikumus lielākai noteiktībai tirgū gan privātajiem, gan institucionālajiem dalībniekiem, it sevišķi ja tas attieksies arī uz valstu ieguldījumu mērķiem, kuros ņemti vērā vietējo un reģionālo pašvaldību rīcības plāni. Turklāt lielāka noteiktība attiecībā uz ieguldījumiem varētu sekmēt 2020. gada mērķu īstenošanu; tas it īpaši skar energoefektivitātes un energotaupības mērķus, jo šajā jomā jāiegulda lielāks darbs. Pamatprincipu kopumu varētu uzlabot arī tad, ja Eiropas mērogā kartografētu energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas nozaru kompetences. Tas ļautu ieguldījumus virzīt uz izaugsmes dinamikas un šo nozaru dalībnieku atbalstīšanu;

24.

it īpaši aicina skaidri noteikt resursus, ar kuriem veicina decentralizētus ieguldījumus ilgtspējīgas enerģijas jomā (patēriņa un atjaunojamās enerģijas ražošanas pārvaldība), un kuri sekmē resursu efektīvu izmantošanu un “zaļās” ekonomikas un “zaļo” darba vietu attīstību vietējā un reģionālajā līmenī. Turklāt Komiteja aicina noteikt papildu finanšu instrumentu, kas tiktu pārvaldīts decentralizēti un atvieglotu ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu (SEAP) īstenošanu, un sniegt atbalstu (saimniecisku un leģislatīvu) maziem decentralizētiem atjaunojamo enerģijas avotu enerģijas ražotājiem, tostarp vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai atvieglotu to iekļaušanu tīklā;

25.

iesaka pagarināt un izvērst programmas “Saprātīga enerģija Eiropai” pozitīvo pieredzi un skaidri noteikt kārtību, kā izmantot nozīmīgu finansējuma kvotu, kas pieejama kohēzijas politikas ietvaros. Komiteja arī uzskata, ka struktūrfondu ietvaros jāpiešķir līdzekļi, lai atvieglotu vietējā līmeņa sadarbību, kuras mērķis ir zemu oglekļa emisiju un augstas energoefektivitātes tehnoloģiju decentralizēta attīstība; savukārt Sociālā fonda ietvaros līdzekļi īpaši jāpiešķir, lai izveidotu tādu cilvēkkapitālu, kas gan saistībā ar risinājumiem, gan tehnoloģijām un to ieviešanai paredzētājām partnerībām spēj plānot, pārvaldīt un sniegt tehnisko palīdzību enerģētikas jautājumos;

26.

uzskata, ka vietējām pašvaldībām arī turpmāk jāspēj izmantot vienkāršota piekļuve Eiropas Investīciju bankas finansējumam, kas paredzēts ilgtspējīgai enerģijai. Par prioritāriem vajadzētu noteikt tos projektus, kas reģiona ilgtspējīgas attīstības interesēs apvieno energoefektivitāti un no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtu enerģiju, vienlaikus vienkāršojot procedūras un atvieglojot mazāko pašvaldību piekļuvi finansējumam;

27.

īpaši norāda uz to, ka ar valstu pasākumiem vien nepietiek, lai efektīvi finansētu energoinfrastruktūru, tāpēc ierosina enerģijas jomas projektiem piešķirt lielāku finansiālo atbalstu, it īpaši, lai plašāk izmantotu risinājumus, kuros enerģiju iegūst no atjaunojamiem avotiem, arī saistībā ar ēku apkuri un dzesēšanu;

28.

ierosina izstrādāt stratēģiju, kas ļautu atbalstīt klasteru un reģionālo partnerību izveidi, kā arī atbalstīt jau pastāvošo partnerību sadarbību, jo vairākos reģionos tās jau ir sevi apliecinājušas kā noderīgi instrumenti “zaļo” enerģijas tirgu un energoefektivitātes attīstībai, ieguldījumu piesaistei un jaunu profesionālo iemaņu un darba vietu radīšanai;

G.   Pētniecība, inovācija un ieviešana

29.

piekrīt, ka ES līmenī ir jāsekmē stingrs atbalsts inovācijai un pētniecībai, jo Komiteja ir pārliecināta, ka novatorisku, efektīvāku un lētāku tehnoloģiju attīstība var veicināt lielāku noteiktību nozarē un piesaistīt kapitālu, arī racionāli piešķirt līdzekļus jaunās programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros;

30.

stingri uzsver, ka jaunās pētniecības programmas “Apvārsnis 2020” mērķiem un prioritātēm jābūt saskaņotām ar “Enerģētikas ceļvedi 2050”;

31.

uzskata, ka vairāk jāveicina inovācija un pētniecība maza apjoma enerģijas ražošanas jomā. Tas attiecas, piemēram, uz elektroenerģijas ieguvi no mazākām ūdenstecēm, vēja enerģijas izmantošanu individuālām mājsaimniecībām vai mazām mājsaimniecību grupām un lokalizētas saules enerģijas vai, ja iespējams, siltuma ieguvi no karstajiem avotiem;

32.

vēlētos, ka pētniecībā un izstrādē lielāka uzmanība tiktu pievērsta iespējām izmantot jūras enerģiju (viļņu un plūdmaiņu enerģiju), kam ir milzīgs potenciāls attiecībā uz drošu, neapdraudētu un ilgtspējīgu energoapgādi.

33.

ierosina, pamatojoties uz dažādu reģionu paraugpraksi, izstrādāt atdarināmus mehānismus, kas ļautu radīt inovācijas klasterus, teritoriālās inovācijas platformas enerģētikas jomā vai citas publiskā un privātā sektora partnerības starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām, akadēmiskajām aprindām un rūpniecību. Šādi partnerības veidi varētu būt reģionālās attīstības un vietējās ekonomikas svarīgi attīstības instrumenti, lai vietējā līmenī nodrošinātu inovāciju un tehnoloģiju labāku pielāgojamību, pieejamību un rentabilitāti;

34.

uzskata, ka šis ceļvedis būtiski ietekmēs lauksaimniecības un mežsaimniecības politiku un ka tāpēc būs nepieciešams atbalstīt pētījumus, kas šim nozarēm ļautu pielāgoties un pilnveidoties, lai uzlabotu to atbilstību ilgtspējas kritērijiem;

35.

iesaka nozīmīgāku lomu piešķirt informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT), kas atvieglo jauninājumu pārņemšanu, pavairo informāciju un ļauj rast enerģijas patēriņa risinājumus tādās stratēģiskās nozarēs kā “viedās pilsētas”, kas ietver ar ilgtspējīgu mobilitāti saistītu politiku, viedās sadales infrastruktūras (smart grids) un ilgtspējīga būvniecība;

36.

ierosina, it īpaši no dalībvalstu puses, uzsvērt speciālistu apmācības un pētniecības nozīmi, lai varētu labāk izmantot kvalificētus resursus un studiju programmas, kas ir piemērotas darbam ar efektīvām nākotnes tehnoloģijām, un spētu ieviest inovācijas un īstenot stratēģiskus plānus;

H.   Iekšējais un pasaules tirgus

37.

uzsver, ka steidzami, proti, līdz 2014. gadam, ir jāpabeidz veidot iekšējo enerģijas tirgu, kas veicinātu drošību energoapgādē par pieejamām cenām, līdz 2015. gadam jānovērš dažu dalībvalstu izolācija enerģētikas jomā un jānodrošina reģionu rīcībā esošo resursu taisnīgs līdzsvars, kā arī jāpilnveido un jāuzlabo Eiropas enerģētikas nozares darbības pamatnosacījumi, lai varētu ierobežot ar enerģētikas sistēmas pārveidošanu saistītās papildu izmaksas;

38.

iesaka tālāk attīstīt oglekļa kvotu tirdzniecības sistēmu, radikāli mainot kvotu bezmaksas piešķiršanas procedūru, kas savā pašreizējā formā darbojas pretēji ETS regulējuma mērķiem, jo kvotu cena tādējādi tiek uzturēta pārmērīgi zemā līmenī. Šajā sakarā būtu jāņem vērā to rūpniecības dalībnieku stāvoklis, kuri darbojas starptautiskajos tirgos un kuru konkurētspēju varētu ietekmēt oglekļa emisiju pārvirze uz trešām valstīm.

Briselē, 2012. gada 10. oktobrī

Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Ramón Luis VALCÁRCEL SISO


(1)  COM(2011) 112 final.

(2)  COM(2011) 109 final.


18.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 391/21


Reģionu komitejas atzinums “Pielāgošanās klimata pārmaiņām un reģionālie risinājumi: piekrastes reģionu piemērs”

2012/C 391/05

REĢIONU KOMITEJA

ir pārliecināta, ka, neraugoties uz ieilgušo valsts parāda krīzi dažās eurozonas valstīs, ekonomikas un sociālo aspektu dēļ steidzami jāveicina pielāgošanās piekrastes reģionos, ņemot vērā arī, ka rīcības trūkums radīs vēl lielāku slogu; uzskata, ka nākamajai Eiropas pielāgošanās stratēģijai jābūt pietiekami detalizētai, lai ņemtu vērā reģionālās atšķirības;

atzīst, ka kompleksas piekrastes teritorijas pārvaldības (KPTP) instrumentam ir liela nozīme, jo tas atvieglo politikas pasākumu integrāciju piekrastes reģionos, it sevišķi runājot par tādiem vēl nereglamentētiem jautājumiem kā erozija, pielāgošanās klimata pārmaiņām un “zaļā” infrastruktūra, un sekmē reģionālo sadarbību starp vietējiem dalībniekiem, piemēram, pamatojoties uz tādu iniciatīvu kā Sardīnijas harta Vidusjūras baseinam;

uzsver, ka tādu instrumentu izstrāde, kuri ļauj izvērtēt pielāgošanās izmaksas un ieguvumus, var dot ievērojamu impulsu vietējiem un reģionālajiem politiskajiem procesiem, kas attiecīgajā reģionā ir plānošanas un pasākumu pamatā, un radīt nosacījumus saimnieciski izdevīgāku stratēģiju izstrādei;

atgādina, ka pastāv iespēja regulāri uzklausīt tās viedokli par Eiropas un starptautiskām sarunām klimata jomā, un tāpēc pauž vēlmi (i) tikt iesaistīta Eiropas līmeņa darba grupā, kas nodarbosies ar pielāgošanās jautājumu un pievērsīsies apgabaliem ar pastāvīgiem nelabvēlīgiem apstākļiem, tostarp apstākļiem, ko izraisījušas klimata pārmaiņu sekas, un, konkrēti, piekrastes rajoniem, salām, kalnu reģioniem un tālākajiem reģioniem, un (ii) iegūt novērotājas statusu Pielāgošanās komitejā.

Ziņotājs

Ugo CAPPELLACCI kgs (IT/PPE), Sardīnijas autonomā reģiona priekšsēdētājs

Atsauces dokuments

Prezidentsvalsts Kipras atzinuma pieprasījums

I.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

A.   Pielāgošanās klimata pārmaiņām un to vietējā dimensija

1.

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības būtu proaktīvi jāiesaista pielāgošanās klimata pārmaiņām un pielāgošanās iespēju noteikšanas procesā (adaptation assessment) (1) ,  (2) gan plānošanas, gan īstenošanas posmā. Tāpēc RK atgādina (3), ka pašvaldībām ir liela nozīme klimata pārmaiņu radīto seku novēršanā, un atzinīgi vērtē pašvaldību lomas atzīšanu Eiropas (4) un pasaules (5) mērogā, kā arī aicina to skaidri paust nākamajā Eiropas pielāgošanās stratēģijā;

2.

atgādina, ka klimata pārmaiņas un to sekas ir viena no galvenajām problēmām, ar ko Eiropas Savienības vietējās un reģionālās pašvaldības saskarsies tuvākajos gados. Tādēļ par prioritāti jānosaka pasākumi, ar kuriem pēc iespējas gan ierobežo globālās vidējās temperatūras paaugstināšanos (pārmaiņu mazināšana), gan arī dažādos līmeņos sagatavojas tām pārmaiņām, kuras ir neizbēgamas (pielāgošanās);

3.

piekrīt “Rio+20” konferences secinājumiem, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām ir viena no prioritārajām problēmām, kas nekavējoties un steidzami jārisina pasaules mērogā, un ka dabas katastrofu riska mazināšanas stratēģijai jābūt labāk saskaņotai un koordinētai ar stratēģiju, kura virzīta uz pielāgošanos klimata pārmaiņām (6). Komiteja tomēr uzsver, ka šīs prioritārās globālās problēmas slogs gulstas uz vietējo līmeni, jo pašvaldības atbild par to, lai tiktu vadītas un novērstas katastrofas un videi, ekonomikai, sociālajai struktūrai un attiecīgo iedzīvotāju kultūras identitātei radītais kaitējums;

4.

uzskata, ka pielāgošanās vietējā līmenī jāsaprot nevis kā pagaidu atbilde uz vienreizēju aicinājumu, bet drīzāk kā pakāpeniska un ilgtspējīga piemērošanās vairākiem dažādi kombinētiem izraisītājiem. Tāpēc Komiteja atbalsta Komisijas tiesību akta priekšlikumu 2014.–2020. gadam un tajā teikto, ka saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principiem un tāpat kā vides aizsardzība, resursu efektīva izmantošana, klimata pārmaiņu mazināšana, noturība pret katastrofām un riska novēršana un vadīšana arī pielāgošanās klimata pārmaiņām ir uzskatāma par svarīgu daļu partnerības nolīgumos un rīcības programmās, kas saistītas ar pieciem vienota stratēģiskā satvara fondiem (7);

5.

atzīmē, ka klimata pārmaiņu ietekme atšķiras atkarībā no vietas un laika un ka kopīgi pielāgošanās risinājumi reti izrādās efektīvi. Tāpēc Komiteja iesaka kopīgās stratēģijas un bezkompromisa pasākumus, par kuriem vienojušās vairākas dalībvalstis, iekļaut stratēģijās, kuras izstrādātas, pamatojoties uz reģionālajā un vietējā līmenī veiktiem novērtējumiem un pielāgotas atkarībā no pasākumu veida, mēroga (samēra), kā arī pēc izmaksu un ieguvumu attiecības;

6.

konstatē, ka klimata pārmaiņu radītās sekas rada nopietnu finansiālo slogu, un atzīmē, ka reģionālās pašvaldības laikposmā no 1998. gada līdz 2015. gadam ir uzņēmušās segt aptuveni vienu trešo daļu izmaksu saistībā ar Eiropas piekrastes aizsardzību (8). RK uzsver (9), ka pielāgošanās finansējums joprojām ir būtisks un izšķirošs faktors īstenošanas nodrošināšanai vietējā līmenī;

B.   Pielāgošanās nozīme un īpatnības piekrastes reģionos

7.

uzsver, ka piekrastes reģioni  (10) ir neaizsargāti pret klimata pārmaiņām un koncentrētas saimnieciskās darbības, infrastruktūru un urbanizēto teritoriju dēļ tie jau ir pakļauti spēcīgam spiedienam. 12 % Eiropas piekrastes reģionu, kuru teritorija stiepjas 10 km robežās no jūras, atrodas ne vairāk kā 5 m virs jūras līmeņa un tādēļ ir lielā mērā pakļauti plūdiem, savukārt 20 % piekrastes rajonu saskaras ar nopietnām erozijas problēmām un ik gadu zaudē aptuveni 15 km2 no platības (11). Erozija tiek uzskatīta par galveno iemeslu (65 % gadījumu) piekrastes ekosistēmu izzušanai 2000.–2006. gadā (12), savukārt dažas aplēses liecina, ka salīdzinājumā ar 1995. gada rādītājiem līdz 2100. gadam varētu izzust 35 % Savienības mitrāju (13);

8.

atzīmē, ka ietekmes veids reģionos būtiski atšķiras. Baltijas jūras fauna varētu izjust paredzamo ūdens temperatūras paaugstināšanos; Ziemeļjūras reģioni un Atlantijas okeāna piekrastes reģioni vidējā jūras līmeņa paaugstināšanās dēļ ir aizvien vairāk pakļauti plūdu riskam; Vidusjūras reģionā valda galvenokārt erozijas draudi un saldūdens trūkums, jo palielinās sālsūdens iekļūšana gruntsūdeņos un pagarinās sausuma periodi; erozijas problēma skar arī Melno jūru, savukārt perifērie reģioni ir neaizsargāti pret visām sekām, sākot ar plūdiem un sausumu un beidzot ar tādām ekstremālām parādībām kā cikloni (14). Ietekme atšķirsies ne tikai atkarībā no neaizsargātības līmeņa un dabas sistēmu spējas reaģēt, bet pirmām kārtām arī no cilvēku sistēmu struktūras, piemēram, veselības aprūpes sistēmu organizācijas vai dabas katastrofu, tostarp cunami, riska mazināšanas (vai brīdināšanas) mehānismiem;

9.

uzsver minētās problēmas mērogu Eiropas līmenī, jo tā skar 447 piekrastes reģionus 22 dalībvalstīs un 6 svarīgus jūras baseinus. Minētajos reģionos dzīvo 41 % Eiropas iedzīvotāju; šis skaitlis atbilst 41 % ekonomiski aktīvo Savienības iedzīvotāju (15). 22 valstīs, kur ir piekrastes reģioni, 35 % iekšzemes kopprodukta (IKP), proti, 3,5 triljoni euro, tiek iegūti teritorijās, kas plešas ne vairāk kā 50 km attālumā no jūras, un piekrastes joslas (līdz 500 m no jūras) sniegtā saimnieciskā labuma vērtība tiek lēsta 500–1 000 miljardu euro apmērā (16). Viss iepriekš teiktais liecina par piekrastes reģionu lielo nozīmi ražošanas jomā un to saimniecisko un sociālo vērtību teritorijas attīstības un kohēzijas nodrošināšanā. Tās ir vērtības, kas noteikti jāsaglabā vai vēl vairāk jānostiprina pielāgošanās klimata pārmaiņām procesā;

10.

tāpēc ir pārliecināta, ka, neraugoties uz ieilgušo valsts parāda krīzi dažās eurozonas valstīs, ekonomikas un sociālo aspektu dēļ steidzami jāveicina pielāgošanās piekrastes reģionos, ņemot vērā arī, ka rīcības trūkums radīs vēl lielāku slogu. Jaunākie pētījumi (17) liecina, ka bez papildu aizsardzības — salīdzinājumā ar 1995. gadā nodrošināto — Savienība 2041.–2070. gada periodā cietīs zaudējumus vidēji 11,7 miljardu euro apmērā gadā un 2071.–2100. gada periodā — 17,4 miljardu euro apmērā gadā; plūdu apdraudēto personu skaits iepriekš minētajos periodos aptuveni varētu palielināties attiecīgi līdz 40 000 un 80 000 cilvēkiem. Pielāgošanās izmaksas gadā tiek lēstas aptuveni 1 miljarda euro apmērā periodam no 2041. gada līdz 2070. gadam un 0,7 miljardu euro apmērā 2071.–2100. gada periodā un tādējādi apliecina, ka pielāgošanās sniegtie ieguvumi ir daudz lielāki nekā bezdarbības radītās izmaksas. Komiteja arī atzīmē, ka minētajā pētījumā ir runa par nepieciešamību pielāgoties neatkarīgi no klimata pārmaiņām, jo piekrastes reģionos notiek sociāli ekonomiskā attīstība un attiecīgi palielinās aizsargājamo preču un ieguldījumu vērtība;

11.

tāpat uzsver, ka gan kaitējuma, gan pielāgošanās radītās izmaksas dažādās dalībvalstīs būtiski atšķiras atkarībā no to IKP un ka it sevišķi salām to īpašā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ rodas lielākas izmaksas pasākumu veikšanai savā teritorijā;

12.

uzsver, ka piekrastes reģionos atrodas svarīgas dabiskās dzīvotnes un tie palīdz saglabāt bioloģisko daudzveidību  (18) , ainavu, tādas aizsargājamas ekosistēmas kā mitrāji, un izmantot to ekosistēmu pakalpojumus, no kuru saglabāšanas ir atkarīga šo reģionu ekonomikas pievilcība un ilgtspēja, kā arī to kultūras identitāte. Komiteja turklāt norāda, ka tīkls NATURA 2000 ļauj aizsargāt ievērojamu daļu piekrastes (19) un jūras teritoriju;

13.

vērš uzmanību uz to, ka pielāgošanās piekrastes reģionos ir sarežģīts un daudzas jomas aptverošs process. Šādi reģioni faktiski veido saskares punktu starp sauszemes sistēmām (urbanizētas teritorijas, rūpniecība, lauksaimniecība, meži, upes) un jūras sistēmām (zivsaimniecība, akvakultūra, ostu darbība, jūras transports, tūrisms), turklāt pārvaldības funkcijas (piemēram, plūdu riska, dzeramā ūdens apgādes un augsnes izmantošanas jomā), tajos bieži tiek īstenotas dažādos pārvaldes līmeņos (20);

C.   Eiropas pieeja, subsidiaritāte un proporcionalitāte

14.

atbalsta Komisijas vēlmi Eiropas līmenī izstrādāt integrētu pielāgošanās stratēģiju un kopīgus instrumentus un ir pārliecināta, ka Eiropas pieeja attiecībā uz pielāgošanos pašreizējām un turpmākajām klimata pārmaiņām var pievienot vērtību dalībvalstu un pašvaldību pasākumiem un vienlaikus nepārkāpt subsidiaritātes principu, ņemot vērā arī to, ka klimata pārmaiņu sekām ir pārrobežu raksturs;

15.

tomēr uzskata, ka nākamajai Eiropas pielāgošanās stratēģijai jābūt pietiekami detalizētai, lai ņemtu vērā reģionālās atšķirības saistībā ar šādiem aspektiem: (i) ietekmes veids, (ii) neaizsargātības līmenis un ilgtermiņa sekas, (iii) ekonomiskie apstākļi (piemēram, apdraudētās preces un resursi), (iv) sociālā struktūra (piemēram, apdzīvotības blīvums un cilvēku sistēmu spējas) un (v) strukturālās īpatnības (piemēram, atrašanās perifērijā vai tādi apgrūtinājumi kā lielāka neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kas raksturīga piekrastes reģioniem un salām, kā arī kalnu un tālākajiem reģioniem (21));

16.

turklāt norāda, ka nākamajā stratēģijā būtu jānosaka pielāgošanās pasākumi, kas tāpat kā finanšu instrumenti ir pietiekami elastīgi, lai tos varētu piemērot gan reģionālajām atšķirībām, gan nemitīgajam pielāgošanās procesam. Šādi pasākumi būtu jāsaskaņo ar klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem, lai pielāgošanās noritētu pareizi, jo pretējā gadījumā var palielināties siltumnīcefekta gāzes ražošana vai paaugstināties neaizsargātības līmenis;

17.

uzskata, ka saistībā ar piekrastes reģionu pielāgošanos Eiropas līmeņa uzmanība būtu jāpievērš šādām iniciatīvām: (i) koordinācija un sadarbība starp dažādiem pārvaldības līmeņiem, kad ietekmei vai pasākumiem ir pārrobežu raksturs, (ii) izglītība, (iii) zināšanu apgūšana tādu trūkumu novēršanai, kas piekrastes reģionu gadījumā prasa sarežģītus risinājumus un vairākas nozares aptverošu pieeju, (iv) zināšanu, labas prakses un veiksmes stāstu izplatīšana, (v) tehniskais un finansiālais atbalsts integrētu reģionālo un vietējo pielāgošanās stratēģiju izstrādei un īstenošanai, (vi) inovatīvu pielāgošanās tehnoloģiju izpēte un izstrāde, (vii) transnacionālu sadarbības programmu, kuras paredzētas makroreģionāla līmeņa pielāgošanās pasākumiem, noteikšana, kā arī to tehniskā un finansiālā atbalsta piešķiršana;

18.

uzskata arī, ka Komisijai jāuzņemas nozīmīga loma daudzo no ES fondiem līdzfinansēto pētniecības un ieguldījumu projektu koordinēšanā un novērtēšanā, proti, jānovērš dublēšanās, jāpastiprina sinerģija un jāveicina labāko risinājumu un instrumentu izplatīšana un plašāka piemērošana. Šajā sakarā Eiropas Komisijai būtu jānodrošina kaimiņvalstu vai piekrastes reģionu kopīgo pasākumu saskaņošana un kopīgo pētniecības un ieguldījumu projektu īstenošana;

19.

atkārtoti uzsver (22), ka ir jānodrošina lielāka saskaņotība starp Eiropas politikas jomām, it īpaši saskaņotība ar Eiropas vides politiku. Komiteja norāda, ka pielāgošanās pasākumi, it īpaši infrastruktūras jomā, varētu apdraudēt, piemēram, Dzīvotņu direktīvas (92/43/EEK) un Putnu direktīvas (79/409/EEK) īstenošanu, un tādēļ ir svarīgi izstrādāt efektīvus un pārredzamus vietējās saskaņošanas mehānismus, kas ļautu noteikt atjaunošanas un/vai kompensācijas pasākumus Kopienas līmenī nozīmīgām vietām, kuras pielāgošanās pasākumu dēļ būs pakļautas negatīvai ietekmei vai kaitējumam;

20.

atzīst, ka kompleksas piekrastes teritorijas pārvaldības (KPTP) instrumentam ir liela nozīme, jo tas atvieglo politikas pasākumu integrāciju piekrastes reģionos, it sevišķi runājot par tādiem vēl nereglamentētiem jautājumiem kā erozija, pielāgošanās klimata pārmaiņām un “zaļā” infrastruktūra, un sekmē reģionālo sadarbību starp vietējiem dalībniekiem, piemēram, pamatojoties uz tādu iniciatīvu kā Sardīnijas harta Vidusjūras baseinam (23). Tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē 2002. gada ieteikuma pārskatīšanu, kurā ņemts vērā niansētāks Eiropas politiskais satvars, kas pēdējos gados izstrādāts jūras un piekrastes teritoriju apsaimniekošanai (24). Šajā saistībā Komiteja pauž cerību, ka šī pārskatīšana būs iespēja KPTP instrumentu vairāk orientēt uz pielāgošanās procesiem;

21.

atzinīgi vērtē to, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam ir būtiski palielināts Eiropas finansiālais atbalsts, t. i., pasākumiem klimata jomā paredzēti aptuveni 20 % kopējo izmaksu. Komiteja tomēr uzsver, ka jānodrošina taisnīgs un reāls dažādu pārvaldības līmeņu finansiālo pilnvaru samērs, citastarp ņemot vērā pašreizējās teritoriālo administrāciju ekonomiskās grūtības un vienlaikus ievērojot papildināmības un pievienojamības principu, un jāatvieglo alternatīvu resursu meklēšanas iespējas;

22.

šajā sakarā vēlreiz ierosina (25) daļu no ienākumiem, kas gūti no Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, nodot vietējo un reģionālo pašvaldību rīcībā, lai tās īstenotu pielāgošanās (un klimata pārmaiņu mazināšanas) pasākumus. Komiteja arī cer, ka Komisija izstrādās ieteikumus privātā sektora, tostarp apdrošināšanas sabiedrību, iesaistīšanai riska novērtējumā un dalīšanā un izpratnes veidošanā;

D.   Priekšnoteikumi izaicinājumu pārvarēšanai un pielāgošanās risinājumu izvirzīšanai

23.

uzsver, ka pielāgošanās procesu ir svarīgi uztvert ne tikai no izmaksu aspekta, bet arī — un galvenokārt — saskatīt tā iespējas un priekšrocības salīdzinājumā ar bezdarbību, un aicina (26) to uzskatīt par vienu no potenciālajiem konkurētspējīgas un videi draudzīgas reģionālās ekonomikas attīstības instrumentiem. Komiteja tomēr norāda, ka priekšnoteikums ir tāda vietējā administrācija, kas apzinās klimata pārmaiņu riskus un sekas, ir atbildīga par īstenojamajiem pasākumiem un spējīga vietējā līmenī veikt politikas un pasākumu integrāciju, kā arī izmantot pieejamās finansējuma iespējas;

24.

lai arī daži reģioni aktīvi nodarbojas ar klimata pārmaiņu jautājuma risināšanu, Komiteja norāda uz vispārējiem draudiem, ka trūkst pietiekamas izpratnes par šīs problēmas mērogu. Tāpēc Komiteja uzskata, ka ir svarīgi organizēt informācijas kampaņas, kas atspoguļotu saikni starp klimata pārmaiņu cēloņiem un sekām un tādām teritorijā risināmajām problēmām kā ūdens trūkums, krasta līnijas samazināšanās, karstuma periodi, plūdi un nogruvumi, un kas vienlaikus sniegtu informāciju un konkrētus vai veiksmīgus piemērus, kā pieejamie instrumenti ir izmantoti pielāgošanās un klimata pārmaiņu mazināšanas procesā (27);

25.

uzskata, ka ir svarīgi izmantot Eiropas Sociālo fondu, lai konkrētajā teritorijā radītu nepieciešamās spējas un elastību pielāgošanās procesa vadīšanai gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Piemēram, ir lietderīgi nostiprināt vietējo pārvaldību, lai pielāgošanās stratēģijas iekļautu attiecīgajās nozaru politikās un veicinātu atbilstīga teritoriālā regulējuma izstrādi. Savukārt privātā sektora plānošanas un būvniecības kompetences būs jāsaskaņo ar jaunajām prasībām, kas izriet no integrētas un vairākas nozares aptverošas politikas (28);

26.

aicina Komisiju precizēt un pilnveidot, arī pamatojoties uz atsevišķu projektu sakarā gūto pieredzi, šādus elementus: (i) kartēšanas instrumentus, kas ļauj iegūt ģeogrāfiskus datus un informāciju, kuru mērogs ir piemērots atbalsta sniegšanai vietēja un reģionāla līmeņa lēmumu pieņemšanas procesos, (ii) skaidru kopējo pamatprincipu sistēmu neaizsargātības, ietekmes un risku izvērtēšanai, (iii) pamatnostādnes, kas piekrastes reģionos ļauj izstrādāt vietējās pielāgošanās stratēģijas, kurās ņemts vērā, ka pasākumiem ir jāaptver vairākas nozares, un ir ievēroti šo reģionu daudzlīmeņu pārvaldības aspekti;

27.

uzskata, ka sevišķi svarīgi ir izstrādāt piekrastes reģionu neaizsargātības rādītājus un uz tiem balstītus instrumentus neaizsargātības analizēšanai. Līdztekus notikumu laika grafika prognozēm un norādēm par pielāgošanās spēju šādi rādītāji, var arī palīdzēt noteikt un izstrādāt prioritārus vietēja līmeņa pasākumus tā, lai resursus varētu novirzīt tur, kur tie ir visvairāk vajadzīgi;

28.

atzinīgi vērtē informatīvu platformu izveidi, piemēram, CLIMATE-ADAPT, tomēr uzsver, ka atbilstīgi kopīgās vides informācijas sistēmas (SEIS) (29) principiem ir jāuzlabo galalietotāju piekļuve saturam, piemēram, pārtulkojot informāciju pietiekami daudzās valodās. Turklāt Komiteja uzskata, ka būtu jāapsver iespēja platformas ietvaros izveidot nodaļu, kas paredzēta pielāgošanās finansēšanai vietējā un reģionālajā līmenī, un ieguldījumu datubāzi;

29.

norāda, ka ir ļoti svarīgi labāk izmantot pētniecību un to padarīt atbilstošāku teritoriālās politikas vajadzībām, piemēram, izstrādājot pielāgošanās stratēģijas un pasākumus, kas ir rentabli, jo radīti atbilstīgi īpašajiem vietējiem un reģionālajiem apstākļiem, un atvieglot zinātnes, politikas un, ja iespējams, pilsoniskās sabiedrības dialoga un/vai partnerattiecību mehānismu izveidi vai pilnveidot jau esošos šāda veida mehānismus, piemēram, nodrošinot kopīgu līdzdalību Eiropas projektos;

30.

atkārtoti uzsver (30), ka piekrastes reģioniem ir svarīgi, lai pieņemtie politikas pasākumi būtu koordinēti un mērķtiecīgā pētījumā tiktu vērtētas sekas pierobežas vai pārrobežas zonās, lai problēma netiktu vienkārši pārbīdīta no viena apgabala uz citu. Uz līdzdalību orientēta pieeja minēto pasākumu noteikšanā un visu nozīmīgo dalībnieku iesaistīšana varētu atvieglot teritoriāli saskaņotu darbību īstenošanu;

31.

uzskata, ka pielāgošanās izmaksas un nespēja izprast pielāgošanās sniegtās iespējas un ieguvumus ir nopietns šķērslis, kas kavē vietējo stratēģiju sagatavošanu un vēl jo vairāk — to īstenošanu. Tāpēc Komiteja uzsver, ka tādu instrumentu izstrāde, kuri ļauj izvērtēt pielāgošanās izmaksas un ieguvumus, var dot ievērojamu impulsu vietējiem un reģionālajiem politiskajiem procesiem, kas attiecīgajā reģionā ir plānošanas un pasākumu pamatā, un radīt nosacījumus saimnieciski izdevīgāku stratēģiju izstrādei;

32.

ir pārliecināta, ka, neraugoties uz spējām, izpratni un pietiekamu zinātnisko atbalstu, nepietiekami finanšu resursi vietējā un reģionālajā līmenī ir šķērslis efektīvas rīcības īstenošanai. Tāpēc Komiteja uzskata, ka jānosaka kārtība, kā vietēja līmeņa pasākumiem varētu piešķirt tiešo finansējumu, izmantojot tādus partnerības instrumentusLIFE+ un programma “Apvārsnis 2020”, tirgus instrumentus, tādus kā maksa par ekosistēmu pakalpojumiem vai peļņa, ko gūst no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, un nodokļu instrumentus, piemēram, stimulus;

33.

norāda, ka jāpalielina pielāgošanās pasākumu nepietiekamais elastīgums, piemēram, priekšroku dodot atgriezeniskām stratēģijām ar mēreniem, nevis radikāliem pasākumiem (efektīvāka brīdinājuma sistēma, nevis vērienīgi pasākumi ar otršķirīgu nozīmi) vai sekmējot “zaļu” infrastruktūru izveidi, kuru mērķis, proti, dabisko dzīvotņu atjaunošana, veido pamatu uz ekosistēmu orientētai pieejai attiecībā uz pielāgošanos;

34.

šajā sakarā uzsver, ka, kopš 2011. gada martā stājās spēkā Barselonas konvencijas protokols par KPTP, Vidusjūras baseina dalībvalstīm ir obligāti jāizmanto KPTP un ka protokolā ir īpaša norāde uz pieeju, kas orientēta uz ekosistēmu un kas ļauj nodrošināt ilgtpējīgu piekrastes attīstību (31). Tāpat Komiteja norāda, ka ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā (32) uzskatīts, ka uz ekosistēmu orientētas pieejas piedāvā saimnieciski izdevīgu alternatīvu salīdzinājumā ar pielāgošanās un klimata pārmaiņu mazināšanas tehnoloģiskajiem risinājumiem, un tāpēc ar cerību raugās uz ieguldījumiem, ko piekrastes reģionu pielāgošanās procesā varētu dot nākamā Eiropas “zaļo” infrastruktūru stratēģija;

E.   Vietējo un reģionālo pašvaldību institucionālais ieguldījums un starptautiskā sadarbība

35.

aicina Komisiju iepriekš apspriesties ar vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvjiem, lai būtu pārliecība, ka Eiropas pielāgošanās stratēģijas priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam un ka pietiekama uzmanība ir pievērsta vietējam līmenim, it sevišķi neaizsargātākajiem apgabaliem, kā piekrastes rajoni, salas un kalnu reģioni;

36.

ir pārliecināta, ka varētu uzņemties aktīvu lomu tādu informatīvu platformu attīstīšanāCLIMATE-ADAPT un OURCOAST, it sevišķi lai minēto platformu saturu palīdzētu orientēt uz vietējām vajadzībām un īpatnībām un tādējādi vietējām un reģionālajām pašvaldībām palielinātu ar informācijas izplatīšanu saistītos ieguvumus;

37.

atgādina (33), ka pastāv iespēja regulāri uzklausīt tās viedokli par Eiropas un starptautiskām sarunām klimata jomā, un tāpēc pauž vēlmi (i) tikt iesaistīta Eiropas līmeņa darba grupā, kas nodarbosies ar pielāgošanās jautājumu un pievērsīsies apgabaliem ar pastāvīgiem nelabvēlīgiem apstākļiem, tostarp apstākļiem, ko izraisījušas klimata pārmaiņu sekas, un, konkrēti, piekrastes rajoniem, salām, kalnu reģioniem un tālākajiem reģioniem, un (ii) iegūt novērotājas statusu Pielāgošanās komitejā (34);

38.

ir pārliecināta, ka vajadzīga lielāka reģionu solidaritāte un mijiedarbība, lai Eiropas un starptautiskā līmenī izmantotu vietējo un reģionālo pašvaldību zināšanas un gūto pieredzi saistībā ar pielāgošanās procesu. Tāpēc Komiteja atbalsta tās iniciatīvas, kas atbilstīgi Durbanas Hartai par pielāgošanos ļauj nostiprināt vietējo administrāciju kopīgos pienākumus, sekmē inovatīvas partnerattiecības, piemēram, teritoriālo pieeju klimata pārmaiņām (35), vai ir vērstas uz tādu kopīgas izmantošanas, sadarbības un videi draudzīgu tehnoloģiju apmaiņas tīklu izveidi kā Klimata tehnoloģiju centrs un tīkls (36).

Briselē, 2012. gada 10. oktobrī

Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Ramón Luis VALCÁRCEL SISO


(1)  IPCC (2012): Managing the Risks of Extreme Events and Disasters to Advance Climate Change Adaptation (Ekstremālu parādību un katastrofu riska vadība — faktors, kas sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām), Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes I un II darba grupas īpašais ziņojums.

(2)   — metode, kas ļauj noteikt iespējas, kā pielāgoties klimata pārmaiņām, un tās izvērtēt, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā pieejamība, ieguvumi, izmaksas, lietderīgums, efektivitāte un īstenojamība. — cilvēku dzīves sistēmās tā ir process, kas ļauj pielāgoties valdošajam vai paredzamajam klimatam un tā sekām, lai mazinātu kaitējumu vai izmantotu izdevīgas iespējas. Dabas sistēmās adaptācija ir process, kas ļauj pielāgoties valdošajam klimatam un tā sekām. Cilvēka veikti pasākumi var atvieglot pielāgošanos paredzamajam klimatam (definīcijas no 1. zemsvītras piezīmē minētā dokumenta glosārija).

(3)  CdR 118/2007 fin, CdR 72/2009 fin.

(4)  COM(2007) 354 final, COM(2009) 147 final, Reģionu komitejas un UNEP saprašanās memorands 2012. gada 21. jūnijā.

(5)  Kankūnas 2010. gada nolīgumi: http://cancun.unfccc.int/.

(6)   (“Nākotne, kādu vēlamies”).

(7)  COM(2011) 615 final/2, 14.3.2012.

(8)  Policy Research Corporation (2009): The economics of climate change adaptation in EU coastal areas (“Ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistīta ekonomika ES piekrastes reģionos”).

(9)  CdR 72/2009 fin.

(10)  Piekrastes reģioni ir definēti kā trešā līmeņa teritoriālās vienības (NUTS 3), kuriem ir krasta līnija vai kuros vismaz puse tās iedzīvotāju dzīvo mazāk nekā 50 km attālumā no jūras. Arī Hamburga ir piekrastes reģions, lai arī neatbilst minētajiem kritērijiem, tomēr tiek uzskatīts, ka to būtiski ietekmē tuvums jūrai.

(11)  Eiropas Vides aģentūras (EVA) dati un Policy Research Corporation īstenots projekts pret eroziju The economics of climate change adaptation in EU coastal areas (“Ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistīta ekonomika ES piekrastes reģionos”), 2009. gads.

(12)  EVA (2010): 10 Messages for 2010 – Coastal ecosystems (“10 vēstījumi 2010. gadam: piekrastes ekosistēmas”).

(13)  Brown S., Nicholls R.J., Vafeidis A., Hinkel J., un Watkiss P. (2011). Eiropas Zinātnes fonda aplēses liecina, ka mitrāju izzušana klimata pārmaiņu dēļ ir notikusi 17 % vietu, kas atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, 31–100 % gadījumu Vidusjūras piekrastē un 84–98 % gadījumu Baltijas jūras piekrastē (avots: Eiropas Komisijas Vides ĢD (2012): LIFE and coastal management (LIFE un piekrastes apsaimniekošana)).

(14)  Policy Research Corporation (2009): The economics of climate change adaptation in EU coastal areas (“Ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistīta ekonomika ES piekrastes reģionos”).

(15)   (Eurostat reģionālā gadagrāmata 2011), 13. nodaļa “Piekrastes reģioni”.

(16)  Policy Research Corporation (2009): The economics of climate change adaptation in EU coastal areas (“Ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistīta ekonomika ES piekrastes reģionos”).

(17)  ClimateCost (the Full Costs of Climate Change) (Klimatizmaksas (klimata pārmaiņu kopējās izmaksas)): http://www.climatecost.cc/home.html. No: Brown S., Nicholls R.J., Vafeidis A., Hinkel J., un Watkiss P. (2011). Datu pamatā ir stabilizācijas scenārijs ENSEMBLES E1 (van der Linden un Mitchell (2009). No: Lowe et al. (2009a)), kurā uzskatīts, ka jūras līmenis paaugstināsies par 18 cm līdz 2050. gadam un par 26 cm līdz 2080. gadam, un pieņemts, ka temperatūras paaugstinājums nebūs lielāks par 2 °C salīdzinājumā ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni, t. i., pašreizējā starptautiskā politika, ko īsteno klimata pārmaiņu mazināšanai, būs efektīva. Šāds scenārijs ļauj sasniegt labāku attiecību starp izmaksām un ieguvumiem.

(18)  Dzīvotņu direktīvas pielikumos ir minēti 50 piekrastes dzīvotņu veidi un 150 sugas (papildus putnu sugām), kas priekšroku dod piekrastes ekosistēmām (avots: EVA (2010): 10 Messages for 2010 – Coastal ecosystems (“10 vēstījumi 2010. gadam: piekrastes ekosistēmas”).

(19)  Eiropas Vides aģentūra (2010): 10 Messages for 2010 – Coastal ecosystems (“10 vēstījumi 2010. gadam: piekrastes ekosistēmas”).

(20)  Policy Research Corporation (2009): The economics of climate change adaptation in EU coastal areas (“Ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistīta ekonomika ES piekrastes reģionos”).

(21)  CdR 89/2012 fin.

(22)  CdR 118/2007 fin.

(23)  Hartā, kas pieņemta 2008. gada jūlijā Algēro pilsētā (Sardīnijā), ir definēti dialoga foruma principi un mērķi un izklāstīts KPTP iniciatīvu iedalījums Vidusjūrā (KPTP Vidusjūras dialogs).

(24)  It īpaši “Integrēta jūrniecības politika” (COM(2007) 575) un Jūras stratēģijas pamatdirektīva (2008/56/EK).

(25)  CdR 269/2011 fin, CdR 5/2011 fin, CdR 245/2010 fin, CdR 72/2009 fin.

(26)  CdR 118/2007 fin.

(27)  Viens no starptautiskās kampaņas Making Cities Resilient – My City is Getting Ready (“Pilsētu noturības palielināšana: mana pilsēta gatavojas”) www.unisdr.org/campaign piemēriem ir brošūra How To Make Cities More Resilient (“Kā pilsētām kļūt noturīgākām”), kas ir īpaši paredzēta pašvaldību vadītājiem un ir strukturēts ievads riska mazināšanas un reaģētspējas jautājumā un kurā minēti arī labas prakses piemēri un norādīti pašlaik pieejamie instrumenti.

(28)  CdR 72/2009 fin.

(29)  Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz kopīgu vides informācijas sistēmu (SEIS)”, (COM(2008) 46 final.

(30)  CdR 118/2007 fin.

(31)  Eiropas Vides aģentūra (2010): 10 Messages for 2010 – Coastal ecosystems (“10 vēstījumi 2010. gadam: piekrastes ekosistēmas”).

(32)  COM(2011) 244 final.

(33)  CdR 269/2011 fin.

(34)  Pielāgošanās komiteja (Adaptation Committee) ir izveidota, pamatojoties uz Kankūnas nolīgumiem, lai UNFCCC konvencijas parakstītājām pusēm sniegtu tehnisko atbalstu, izstrādātu pamatnostādnes, nodrošinātu apmaiņu ar zināšanām un labu praksi un veicinātu sinerģijas.

(35)  Territorial Approach to Climate Change – TACC.

(36)  Klimata tehnoloģiju centrs un tīkls: http://unfccc.int/ttclear/jsp/CTCN.jsp.


18.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 391/27


Reģionu komitejas atzinums “Reģionālas pieejas klimata pārmaiņām Eiropas Savienībā – kalnu reģionu piemērs”

2012/C 391/06

REĢIONU KOMITEJA

atzīmē, ka klimata pārmaiņas sevišķi ietekmē kalnu reģionus, un atkārtoti norāda, ka jāsekmē tas, lai pielāgošanās klimata pārmaiņām būtu daļa no plašāka projekta, kas virzīts uz lielāku individuālo un kolektīvo elastīgumu, ņemot vērā visus nenovēršami savstarpēji saistītos apdraudējumus vides, enerģētikas un sociālajā jomā;

norāda, ka Eiropas Savienība paredzējusi 2013. gadā pieņemt pielāgošanās stratēģiju un uzskata, ka ir būtiski svarīgi, lai šādai vispārējai stratēģijai būtu reģionālā un vietējā dimensija, kā paredzēts Lisabonas līguma 174. pantā. Vēlams, lai šajā ES pielāgošanās stratēģijā būtu paredzēta īpaši kalnu reģioniem veltīta nodaļa;

uzsver, ka turpmākajās desmitgadēs paredzama kalnu reģionu neaizsargātības palielināšanās, tāpēc ir jāpastiprina zinātniskā pētniecība un jānodrošina efektīva informācijas apmaiņas sistēma. Eiropas Savienības budžetā 2014.–2020. gadam ir svarīgi paredzēt līdzekļus, kas veltīti tam, lai pielāgotos klimata pārmaiņām. Politikas jāorientē uz to, lai nodrošinātu vispārējas nozīmes pakalpojumus īpaši neaizsargātās teritorijās un uzlabotu to pieejamību;

uzsver, ka daudzi kalnu reģioni jau ir sākuši izstrādāt pielāgošanās stratēģijas un ir steidzami jākoordinē mērķi un jāanalizē rezultāti. Vides iniciatīvas, kas pašlaik ir sadrumstalotas starp daudzām apvienībām, pētniecības struktūrām un pārvaldes iestādēm kalnu reģionos, ir jāsaskaņo.

Ziņotājs

Luciano CAVERI kgs (IT/ALDE), Aostas ielejas autonomā apgabala padomes loceklis

Atsauces dokuments

Pašiniciatīvas atzinums

I.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgas piezīmes

1.

atzīmē, ka pēdējos gados Eiropas Savienībā ir publicēta plaša zinātniska literatūra un virkne politikas dokumentu un zinātnisku projektu, kuros uzsvērts, ka klimata pārmaiņas sevišķi ietekmē kalnu reģionus, jo tajos ierobežotā teritorijā apvienoti vides apstākļi, kas atšķiras pēc augstuma virs jūras līmeņa, orientācijas un gaisa plūsmu ietekmes. Arī Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) kalnu reģionus klasificē kā vienus no apgabaliem, kurus klimata pārmaiņas apdraud jo īpaši. Turklāt rīcības plāna “Agenda 21” (pasaules augstākā līmeņa sanāksme Riodežaneiro, 1992. gads) kalnu reģioniem veltītās 13. nodaļas 4. punktā minēts, ka tie ir apgabali, kurus klimata pārmaiņas ietekmē visvairāk. Minētais jautājums ir aktuāls arī saistībā ar konferenci “Rio+20” 2012. gada jūnijā. Tieši kalnu reģionos ir vislielākās mežu platības Eiropā, un tie veido oglekļa dioksīta piesaistītājsistēmu, kas uztver lielu daudzumu CO2. Tie arī uzlabo gaisa kvalitāti, mazinot piesārņojuma negatīvo ietekmi; kalnu reģionos ir arī būtiski ūdens un ainavu resursi, taču tos ietekmē klimata pārmaiņas. Kalnu reģioni, tāpat kā jūras piekraste, ar tiem raksturīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, bioloģisko un ainavu daudzveidību, ūdens resursiem, kultūras aspektiem, arhitektūru, tradīcijām un paražām, ir tūrismam ļoti nozīmīgas teritorijas;

2.

uzsver, ka klimata pārmaiņas skar visu Eiropas Savienību un arī pasauli, bet konkrētās sekas attiecīgajā teritorijā un līdz ar to arī sagatavošanās un reakcija uz šīm sekām ir atkarīga no ļoti daudziem faktoriem. Visiem pasākumiem reaģēšanai uz klimata pārmaiņām tādēļ jābūt pielāgotiem dažādo teritoriju specifiskajiem apstākļiem. RK pārstāvētās vietējās un reģionālās pašvaldības tāpēc ir ļoti nozīmīgi partneri atbilstošo risinājumu izstrādē un īstenošanā;

3.

atgādina, ka klimata pārmaiņas un to sekas ir viena no galvenajām problēmām, ar ko saskarsies Eiropas Savienības vietējās un reģionālās pašvaldības tuvākajos gados. Tādēļ par prioritāti jānosaka pasākumi, kas vajadzīgi, lai pēc iespējas ierobežotu globālās vidējās temperatūras paaugstināšanos (pārmaiņu mazināšana), un dažādos līmeņos sagatavotos tām pārmaiņām, kuras ir neizbēgamas (pielāgošanās);

4.

uzsver, ka kalnu reģioni ir bioloģiskās daudzveidības krātuves, kuras apdraud ātrās klimata pārmaiņas: no visām Natura 2000 teritorijām 43 % atrodas kalnu reģionos un 118 no 1 148 sugām, kas minētas biotopu direktīvas II un IV pielikumā, ir saistītas ar kalnu vidi (1);

5.

norāda, ka līdzenumos maz jūtamas klimata svārstības kalnu reģionos kļūst nozīmīgas un ir agrīns brīdinājums par liela mēroga klimata pārmaiņu tendencēm. Tādējādi tās ir vienreizējs zinātniskās pētniecības novērojumu avots, kā arī sniedz iespēju izmēģinājumiem pielāgošanās politikas izstrādei un novērtēšanai;

6.

atkārtoti uzsver, ka klimata pārmaiņas jau notiek un izraisa: pastiprinātu hidroģeoloģiska rakstura apdraudējumu (plūdi, nogruvumi), cilvēku un infrastruktūru neaizsargātības palielināšanos, ūdens pieejamības samazināšanos, sevišķi vasarā (arī apgabalos, kas nav kalnu reģioni, bet atrodas to tuvumā), upju hidroloģiskā režīma izmaiņas (paredzams, ka Alpu reģionā biežāk būs pali pēc ziemas perioda un sausums vasarā), ledāju kušanu (kopš 1850. gada Alpu ledāji zaudējuši aptuveni divas trešdaļas sava apjoma, turklāt šis process ievērojami paātrinājies pēc 1985. gada), mūžīgā sasaluma slāņa samazināšanos, sniega segas noturēšanās ilguma samazināšanos (sevišķi augstumā, kas nepārsniedz 1 500 m virs jūras līmeņa), lavīnu biežuma maiņu, bioloģiskās daudzveidības un augu un dzīvnieku migrācijas apdraudējumu, izmaiņas vasaras un ziemas tūrisma ekonomikā un hidroelektoenerģijas ražošanā, nedrošību lauksaimnieciskajā ražošanā un zaudējumus mežsaimniecībā. Sakarā ar Alpu vides jutību pret šīm ātrajām klimata pārmaiņām minētais apgabals kļūst par reģionu ar pastāvīgi nelabvēlīgiem apstākļiem. Temperatūras paaugstināšanās, kas reģistrēta pēdējos 150 gados, Alpos ir divreiz lielāka (+ 1,5 °C) par vidējo rādītāju (+ 0,7 °C) pasaulē (2). Eiropas Vides aģentūra (EVA) 2009. gadā pētīja Alpu ūdens resursu neaizsargātību (3);

7.

uzsver, ka kalnu apgabalu tradīciju un kultūru pamatā ir svarīga koncepcija, proti, videi pieļaujamo robežu un iespēju apzināšanās. Saskare ar apgabala fiziskajiem ierobežojumiem laika gaitā ir ļāvusi izstrādāt izsmalcinātus ilgtspējas un resursu racionālas izmantošanas kritērijus. Šīs pamatvērtības var integrēt modernajā redzējumā, izmantojot jaunās tehnoloģijas, un tādā veidā radīt zināšanas un attīstības modeļus, kuri ir noderīgi ne vien pašiem kalnu reģioniem, bet arī apkārtējām teritorijām, un kuriem daudzos gadījumos var būt universāla vērtība (kā pilsētas un lauku partnerības modelī RURBAN–TCUM/ES Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts);

8.

atgādina, ka klimata pārmaiņas ir visu laiku vislielākais izaicinājums cilvēces pielāgošanās spējām, tomēr tās ir tikai daļējs rādītājs sarežģītākai vides un cilvēces krīzei, un ir saistītas arī ar:

atjaunojamu dabas resursu pieejamību (ūdens, meži, zivju krājumi, biomasas zudums);

ekosistēmu preču un pakalpojumu kvalitātes un apjoma samazināšanos;

bioloģiskās daudzveidības samazināšanos;

pārtikas ražošanas nestabilitāti (augstās degizrakteņu enerģijas izmaksas pārtikas produktu ražošanā, aramzemes platību samazināšanās, augsnes oglekļa, slāpekļa un fosfora aprites ciklu nelīdzsvarotība);

minerālu resursu pieejamības samazināšanos;

lētas degizrakteņu enerģijas pieejamības samazināšanos (maksimālais naftas patēriņš);

gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu, kā arī atkritumu, kas bioloģiski nenoārdās, uzkrāšanos;

demogrāfisko pieaugumu un migrācijas plūsmām (citstarp klimata pārmaiņu dēļ);

9.

uzsver, ka atkarībā no ģeogrāfiskajiem reģioniem minētās problēmas ekonomiku un sociālo jomu ietekmēs dažādi, un tādēļ izsaka nožēlu par to, ka vienā no nedaudzajiem projektiem, kuros analizēta klimata pārmaiņu ietekme uz ES ekonomiku, ir Eiropas Savienības Kopīgā pētniecības centra (JRC) projekts PESETA (2009), nav ņemti vērā kalnu reģioni;

10.

atzīmē, ka baltajā grāmatā par adaptāciju klimata pārmaiņām (COM(2009) 147 final) Eiropas Komisija atzīst, ka klimata pārmaiņu ietekme dažādos reģionos atšķirsies un ka jebkura pielāgošanās stratēģija būs efektīva tikai tad, ja visi pārvaldības līmeņi sadarbosies. Pielāgošanās ir dinamisks ilgtermiņa process, kas prasa politisko lēmumu pieņēmēju, pētnieku, ekspertu, uzņēmēju un vietējo amatpersonu ciešu sadarbību;

11.

atzinīgi vērtē to, ka 2012. gada pavasarī tika sākta sabiedriskā apspriešana, lai sagatavotu 2013. gadam plānoto ES pielāgošanās stratēģiju, un ir izveidota arī platforma CLIMATE-ADAPT. Tas ir instruments, kas ļauj apkopot labas prakses piemērus un plānot reģiona un pilsētas teritorijas līmenī, un tajā ir iekļauta arī sadaļa par kalnu apgabaliem;

Mērķi

12.

atkārtoti norāda, ka jāsekmē tas, lai pielāgošanās klimata pārmaiņām būtu daļa no plašāka projekta, kas virzīts uz lielāku individuālo un kolektīvo elastīgumu, ņemot vērā visus nenovēršami savstarpēji saistītos apdraudējumus vides, enerģētikas un sociālajā jomā;

13.

norāda, ka Eiropas Savienība paredzējusi 2013. gadā pieņemt pielāgošanās stratēģiju un uzskata, ka ir būtiski svarīgi, lai šādai vispārējai stratēģijai būtu reģionālā un vietējā dimensija, kā paredzēts Lisabonas līguma 174. pantā. Vēlams, lai šajā ES pielāgošanās stratēģijā būtu paredzēta īpaši kalnu reģioniem veltīta nodaļa;

14.

ES Pielāgošanās stratēģijā ir svarīgi iekļaut atsevišķu nodaļu par attālākajiem reģioniem, kuru īpašās iezīmes atzītas LESD 349. pantā;

15.

uzsver, ka turpmākajās desmitgadēs paredzama kalnu reģionu neaizsargātības palielināšanās, tāpēc ir jāpastiprina zinātniskā pētniecība un jānodrošina efektīva informācijas apmaiņas sistēma. Eiropas Savienības budžetā 2014.–2020. gadam ir svarīgi paredzēt līdzekļus, kas veltīti tam, lai pielāgotos klimata pārmaiņām;

16.

prasa, lai, ņemot vērā jaunās problēmas, ko rada klimata pārmaiņas, tiktu izstrādāti politikas pasākumi vispārējas nozīmes pakalpojumu nodrošināšanas un pieejamības uzlabošanai īpaši neaizsargātās teritorijās;

17.

uzsver, ka klimata pārmaiņu mazināšana un tai piešķirtie resursi būtu jānosaka par augstāku prioritāti nekā pielāgošanās. Ja pasaules mērogā neizdosies panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju nozīmīgu samazinājumu atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatkonvencijai par klimata pārmaiņām, turpmāk vairs nebūs iespējams novērst temperatūras paaugstināšanos pasaulē, klimata pārmaiņas un ekstremālus laika apstākļus, kas ietekmēs vietējās kopienas;

18.

norāda, ka jānosaka savstarpēji cieši saistīti pasākumi esošo problēmu risināšanai un turpmāko problēmu pārvaldībai nozarēs, kurām jau paredzētas ES programmas, un jānorāda pasākumi, kas saskaņā ar subsidiaritātes principu koordinējami Eiropas vietējā līmeņa demokrātijas ietvaros. Jo īpaši tas attiecas uz šādiem pasākumiem:

a)

panākt jaunu ēku maksimālu energoefektivitāti un atjaunot esošās ēkas;

b)

kalnu un lauku reģionu būvniecības modeļu saglabāšana un atbalstīšana un teritoriālplānojuma un dabas resursu apsaimniekošanas plānu izstrāde, lai nodrošinātu pilsētvides attīstību, nepieļaujot spekulāciju ar zemes platībām. Tas palīdzēs novērst ainavu, ekosistēmu, dzīvotņu un aizsargājamo teritoriju izpostīšanu, ūdens resursu un augsnes piesārņošanu un veicinās atbildīga tūrisma attīstību un līdz ar to – iedzīvotāju palikšanu uz dzīvi kalnu reģionos;

c)

ieviest atjaunojamus enerģijas avotus atkarībā no teritorijas raksturiezīmēm (saules, fotoelementu, vēja enerģija, hidroelektroenerģija, biomasa), lai visur, kur tas iespējams, panāktu enerģētisko neatkarību; vajadzīgi integrēti reģionālie enerģētikas plāni un hidroelektroenerģijas uzkrāšanas iekārtu kapacitātes pārvaldība ar mērķi uzglabāt fotoelementu enerģiju;

d)

veicināt energoauditu reģionālo un vietējo pašvaldību līmenī;

e)

samazināt enerģijas un materiālu plūsmu vietējās pašvaldībās, nepazeminot dzīves līmeni (piemēram, “2000 W sabiedrība” Šveices politehniskajā augstskolā Cīrihē, (ETH Zürich));

f)

samazināt atkritumu rašanos un maksimāli tos atkārtoti pārstrādāt, sekmēt organisko atkritumu kompostēšanu mājas apstākļos;

g)

no jauna aktivizēt vietējos pārtikas apgādes tīklus: kvalitatīva lauksaimniecība, galvenokārt vietējam patēriņam un tirdzniecībai, kas vērsta uz tūristiem; stingri atbalstot saglabājošu lauksaimniecību (bez augsnes apstrādes vai ar saudzējošu augsnes apstrādi), kā arī bioloģisko lauksaimniecību un lopkopību;

h)

mežu apsaimniekošanā regulēt koksnes biomasas izmantošanu enerģētikā un būvniecībā, ņemot vērā klimata pārmaiņu radīto spiedienu; siltuma ražošanas iekārtas, kurās izmanto biomasu, nedrīkst būt lielākas par tām, kas atbilst mežsaimniecības gada ražošanas kapacitātei; saglabāt aizsargājamos mežus; atbalsts ilgtspējīgai mežsaimniecībai, kas virzīta uz kokmateriālu un biomasas – šo reģionu ekonomikas resursu – ražošanu;

i)

ievērojami ierobežot ēku būvei un infrastruktūrām izmantojamās zemes platības;

j)

samazināt prasību pēc mobilitātes, pilnībā izmantojot informācijas tīklu, IKT, datorizēto pakalpojumu un teledarba iespējas (tas ļautu arī piesaistīt iedzīvotājus pamestajiem kalnu apgabaliem un sekmēt tūrismu);

k)

veicināt vides ziņā atbildīgu tūrismu; izveidot Eiropas Tūrisma novērošanas centru, attīstīt lauku tūrismu;

l)

veicināt “zaļu” un inovatīvu ekonomiku kalnu apgabalos šādās nozarēs: enerģētika, elektronika, kontroles un uzraudzības sistēmas, zinātniskā pētniecība un augstākās izglītības centri;

m)

izglītība un kultūra: palielināt sabiedrības izpratni par ārkārtas stāvokli klimata jomā. Tas ir svarīgi labas klimata politikas un pielāgošanās stratēģijas īstenošanai. Tāpēc jāveicina vides jautājumu iekļaušana skolu programmās un sabiedrības informēšanas pasākumi, piemēram, izveidojot reģionālos “pielāgošanās birojus”, kuru uzdevums būtu izstrādāt vietējiem apstākļiem atbilstošas stratēģijas un informēt iedzīvotājus. Piemēram, Austrālijas Victorian Centre for Climate Change Adaptation Research (VCCCAR — www.vcccar.org.au), kas vietējā līmenī pielāgo plašāku valsts politiku, ko paredz National Climate Change Adaptation Research Facility (NCCARF — www.nccarf.edu.au);

n)

izstrādāt civilās aizsardzības programmas un novērst ar klimatu saistītus apdraudējumus, izmantojot infrastruktūras, meteoroloģiskās un hidroloģiskās prognozēšanas brīdināšanas sistēmas, ātru informācijas apmaiņu ar sabiedrību un zaudējumu novēršanas un cilvēku glābšanas mācības;

19.

uzsver, ka daudzi kalnu reģioni jau ir sākuši izstrādāt pielāgošanās stratēģijas un ir steidzami jākoordinē mērķi un jāanalizē rezultāti. Vides iniciatīvas, kas pašlaik ir sadrumstalotas starp daudzām apvienībām, pētniecības struktūrām un pārvaldes iestādēm kalnu reģionos, ir jāsaskaņo;

20.

prasa, uzraudzīt sasniegtos rezultātus, izstrādājot pasākumu un pakalpojumu efektivitātes rādītājus un izmantojot vienotu datubāzi, kurā var atrast informāciju par projektiem un enerģijas reģistru;

21.

visbeidzot uzsver, ka ar klimata pārmaiņu cēloņiem un sekām saistīti jautājumi jārisina visos līmeņos, daudzās dažādās ģeogrāfiskās kopienās un globālā mērogā. Bieži vien tieši planētas visnabadzīgākās kopienas pirmās cieš klimata pārmaiņu dēļ, un tām ir vajadzīga īpaša palīdzība. Eiropas Savienības un dalībvalstu līdzekļi būtu jāpiešķir klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumiem atbilstoši pieņemtajās stratēģijās un starptautiskajos līgumos noteiktajām prioritātēm un jāizmanto līmenī, kurā tiem būs vislielākā ietekme. Tāpēc tādu pasākumu izstrādē, kas virzīti uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, ir jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības, lai maksimāli izmantotu to zināšanas, pieredzi un tuvumu iedzīvotājiem.

Briselē, 2012. gada 10. oktobrī

Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Ramón Luis VALCÁRCEL SISO


(1)  Eiropas Vides aģentūra (EVA), “Europe's ecological backbone: Recognising the true value of our mountains”, Ziņojums 6/2010.

(2)  Kopīgais pētniecības centrs/Pasaules Veselības organizācija, “Impacts of Europe's changing climate”, Ziņojums 4/2008: http://www.eea.europa.eu/publications/eea_report_2008_4.

(3)  EVA, “Regional climate change and adaptation. The Alps facing the challenge of changing water resources”, Ziņojums 8/2009.


III Sagatavošanā esoši tiesību akti

REĢIONU KOMITEJA

97. plenārsesija 2012. gada 8., 9. un 10. oktobrī

18.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 391/31


Reģionu komitejas atzinums “Jaunā daudzgadu finanšu shēma pēc 2013. gada”

2012/C 391/07

REĢIONU KOMITEJA

brīdina, ka lēmumu par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) nebūtu vēlams pieņemt vēlāk nekā 2013. gada sākumā;

uzsver, ka ļoti liela publisko investīciju daļa dalībvalstīs ir atkarīga no struktūrfondiem, un atgādina par saistībām, ko dalībvalstis uzņēmušās ar 2012. gada 28. un 29. jūnija Eiropadomes sanāksmē parakstīto Izaugsmes un nodarbinātības paktu;

tāpēc, balstoties uz Komisijas 2012. gada 6. jūlija priekšlikumu, piekrīt Eiropas Parlamenta nostājai, ka jaunajam budžetam ir jābūt 1,14 % no ES NKI (ņemot vērā Horvātijas pievienošanos);

pauž nožēlu, ka liela daļa Padomes sarunu paketē ietverto tematu, tostarp jebkura veida makroekonomiskie nosacījumi, ir jautājumi, par kuriem lēmums jāpieņem ar koplēmuma procedūru, nevis ar piekrišanas procedūru;

neatbalsta, ka valstīm paredzētā piešķīruma sadalījuma metode un nepārsniedzamās likmes kohēzijas un lauku attīstības politikas jomā ir iekļautas Padomes sarunu paketē; uzskata, ka šajā jomā lēmums ir ne vien jāpieņem ar koplēmuma procedūru, bet arī obligāti jāapspriežas ar RK, un Komitejai ir tiesības vērsties Eiropas Savienības Tiesā, ja Eiropas Komisija neiesniegtu tiesību aktu priekšlikumu, par kuru Reģionu komiteja ir tiesīga paust viedokli;

atzinīgi vērtē pašreizējo sarunu metodi Padomē, jo tā dod iespēju sarunās vienlaikus skatīt izdevumu un ienākumu sadaļu, un atkārtoti pauž atbalstu abiem jaunajiem Komisijas ierosinātajiem pašu resursiem — uz PVN balstītajam resursam un jaunajam finanšu darījumu nodoklim;

pilnībā atbalsta Padomes priekšlikumu kohēzijas politiku pārveidot par apakškategoriju, nevis apakšlimitu; atkārtoti aicina palielināt kohēzijas politikai piešķirto finansējumu (lai tas būtu vismaz tāds pats kā 2007.–2013. gadam) un atbalsta priekšlikumu izveidot jaunu, tā dēvēto “pārejas” reģionu kategoriju;

atzinīgi vērtē Padomes priekšlikumu iekļaut Galileo, ITER un GMES programmas daudzgadu finanšu shēmas 1. izdevumu kategorijā un atkārtoti aicina daudzgadu finanšu shēmā iekļaut arī Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu.

Galvenā ziņotāja

Mercedes BRESSO kdze (IT/PSE), Pjemontas reģiona padomes locekle

Atsauces dokumenti

Grozīts priekšlikums Padomes Regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam

COM(2012) 388 final

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam vienkāršošanas programma”

COM(2012) 42 final

I.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

1.

pieņem zināšanai, ka Komisija 2012. gada 6. jūlijā publiskojusi grozīto priekšlikumu Padomes regulai par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, kurā ņemta vērā Horvātijas pievienošanās un aprēķini veikti, balstoties uz jaunākajiem statistikas datiem (2007.–2009. gads);

2.

atzinīgi vērtē, ka Eiropas Parlamenta 2012. gada 13. jūnija plenārsēdē pieņemta rezolūcija par daudzgadu finanšu shēmu un pašu resursiem, un pauž gandarījumu par uzsvaru uz to, ka ES budžets 94 % apmērā ir investīciju budžets un ka administratīvo izdevumu īpatsvars tajā ir ļoti neliels; uzsver, ka šīs investīcijas ar privātā un publiskā līdzfinansējuma palīdzību var daudzkāršot un stimulēt ietekmi vietējā, reģionālajā un valstu līmenī; atgādina, ka ES budžetam ir ļoti svarīga nozīme, jo tas ir stabils daudzgadu publisks līdzekļu avots izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai;

Pašreizējās iestāžu sarunas

3.

pauž bažas par pašreizējam norisēm sarunu procesā Padomē saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas (DFS) kopējo summu, politikas saturu un resursiem, jo tas varētu apdraudēt finansējuma saglabāšanu trim kohēzijas politikas reģionu kategorijām. Komiteja pauž cerību, ka līdz ES ārkārtas samitam 2012. gada 22. un 23. novembrī būs iespējams panākt pozitīvu rezultātu; tādējādi varētu izkļūt no strupceļa, kurā nonākušas abas likumdevējas iestādes, un izvairīties no laika zaudējuma, kas kaitētu Eiropas Savienībai, un varētu nekavējoties uzsākt “Eiropa 2020” – stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei – īstenošanu;

4.

šajā sakarībā uzsver acīmredzamo neatbilstību starp saistībām, ko 2012. gada 28. un 29. jūnija Eiropadomes sanāksmē dalībvalstis uzņēmās ar Izaugsmes un nodarbinātības paktu, un šajās sarunās ieņemtās nostājas dažiem aspektiem;

5.

atgādina, ka ES ekonomikas un sociālās krīzes smagajos apstākļos ir ārkārtīgi svarīgi uzsākt plānošanas posmu 2014. gadā, jo tikai tā varēs nodrošināt atbalstu no ES līdzekļiem, kuri ir ļoti nozīmīgi investīcijām dalībvalstīs, reģionos un pilsētās;

6.

uzsver, ka salīdzinājumā ar valstu budžetiem ES budžeta apjoms ir samazinājies, lai gan vienlaikus ir paplašinātas Savienības kompetences jomas un uzdevumi, kas tai noteikti ar Lisabonas līgumu, tostarp ārējās darbības (minētā Līguma 27. panta 3. punkts), klimata pārmaiņu (LESD 191. pants), enerģētikas (LESD 194. pants), sporta (LESD 165. pants), kosmosa (LESD 189. pants), tūrisma (LESD 195. pants) un civilās aizsardzības jomā (LESD 196. pants);

7.

uzsver, ka ļoti liela publisko investīciju daļa dalībvalstīs ir atkarīga no struktūrfondiem, kas trīspadsmit dalībvalstīs ir vairāk nekā 30 % un sešās dalībvalstīs vairāk nekā 60 % no publiskajām investīcijām;

8.

atzīst, ka līgumos (LESD 312. pants) ir paredzēti īpaši noteikumi gadījumam, ja daudzgadu finanšu shēma netiktu pieņemta līdz 2013. gada beigām, kad beidzas likumīgo pamatojumu termiņš visām ES daudzgadu izdevumu programmām, izņemot kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) 1. pīlāram. Komiteja uzsver, ka saskaņā ar šiem īpašajiem Līguma noteikumiem budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm jāturpina sarunas. Tomēr uzsver, ka citas iespējas — vai nu pieņemt jaunas nozaru programmas bez daudzgadu finanšu shēmas vai pagarināt pašreizējo programmu termiņu — varētu būt ļoti sarežģītas;

9.

tāpēc brīdina, ka lēmumu par DFS nebūtu vēlams pieņemt vēlāk nekā 2013. gada sākumā, jo tādā gadījumā nebūtu iespējams plānot un piešķirt vienota stratēģiskā satvara līdzekļus pēc 2014. gada, un tam varētu būt negatīva ietekme uz Eiropas Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Komiteja uzskata, ka tad, ja lēmumu par daudzgadu finanšu shēmu pieņemtu vēlāk nekā 2013. gada sākumā, tas apdraudētu arī Komisijas, Eiropas Parlamenta un Padomes plānošanas periodu no 2014. līdz 2020. gadam un būtu atkārtoti jāapsver Reģionu komitejas sākotnēji ieteiktā iespēja par 5+5 gadu plānošanas periodu pēc pārejas posma viena vai divu gadu garumā;

10.

vēlreiz uzsver, ka ES rīcībā ir jābūt reāli pamatotam budžetam vismaz 1 % apmērā no ES NKI, lai varētu īstenot Savienības pamatmērķus atbilstīgi stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktajiem mērķiem un ievērojot vietējā un reģionālā līmeņa vajadzības; atgādina, ka Padome 2000. gadā noteica pašu resursu maksimālo apjomu 1,29 % no NKI attiecībā uz saistību apropriācijām un 1,23 % attiecībā uz maksājumu apropriācijām; norāda, ka kopš tā laika starpība starp pašu resursu maksimālo apjomu un DFS maksimālo apjomu pastāvīgi pieaug un šobrīd tā ir 25 %; turklāt uzsver, ka DFS ir noteikts tikai izdevumu maksimālais apjoms, bet ES ikgadējais budžets vienmēr ir bijis daudz mazāks par minēto apjomu gan attiecībā uz saistību apropriācijām, gan maksājumu apropriācijām; tāpēc, balstoties uz Komisijas 2012. gada 6. jūlija priekšlikumu, atbalsta Eiropas Parlamenta nostāju, ka jaunajam budžetam ir jābūt 1,14 % no ES NKI (ņemot vērā Horvātijas pievienošanos).

11.

pauž gandarījumu, ka no 2012. gada 18. septembra sarunu darba kārtības ir svītrots priekšlikums par programmas “Pārtikas izdalīšana vistrūcīgākajām personām” izbeigšanu; tomēr pauž nožēlu, ka nav skaidrības par šīs programmas finansēšanu, un vēlreiz uzsver, ka Komiteja atbalsta tās saglabāšanu daudzgadu finanšu shēmas 2. sadaļā;

12.

atzinīgi vērtē prezidentvalsts Kipras 2012. gada 30. augusta darba dokumenta dažus aspektus, bet izsaka nopietnas bažas par priekšlikumiem kohēzijas politikas jomā, jo īpaši par reģionu un dalībvalstu “drošības tīklu” atbilstību, darbības jomu un piemērošanas jomu; noraida nesamērīgās korekcijas attiecībā uz pārejas un vairāk attīstītiem reģioniem;

Koplēmuma jomas

13.

pauž nožēlu, ka liela daļa Padomes sarunu paketē (2012. gada 19. jūnija versija) ietverto tematu un īpaši 21.–47. punkts un 53.–78. punkts, ir jautājumi, par kuriem lēmums jāpieņem ar koplēmuma procedūru, nevis ar piekrišanas procedūru, un uzsver, ka EP ir jābūt pilnībā iesaistītam pašreiz notiekošajās sarunās;

14.

neatbalsta, ka valstīm paredzētā piešķīruma sadalījuma metode un nepārsniedzamās likmes kohēzijas un lauku attīstības politikas jomā ir iekļautas Padomes sarunu paketē (30.–45. punkts), bet nav minēti regulas projektā par kopīgiem noteikumiem pieciem fondiem, uz kuriem attiecas vienots stratēģiskais satvars. Turklāt pauž pārsteigumu, ka saskaņā ar 2012. gada 18. septembra sarunu darba kārtības 35. punktu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi kļūst par vienu no kritērijiem struktūrfondu sadalē starp dalībvalstīm. Šajā sakarībā ir jānoskaidro, vai šie mērķi patiešām atbilst reģionu attīstības vajadzībām; turklāt rodas arī būtiski jautājumi par pārvaldību un metodoloģiju, jo 2010. gadā, kad tika noteikti sadales kritēriji, šāds kritērijs nebija paredzēts;

15.

uzskata, ka saskaņā ar LESD 177. pantu šajā jomā lēmums ir ne vien jāpieņem ar koplēmuma procedūru, bet arī obligāti jāapspriežas ar RK, un tāpēc Komitejai, ņemot vēra LESD 263. panta 3. rindkopā noteiktās pilnvaras, ir tiesības vērsties Eiropas Savienības Tiesā, ja Eiropas Komisija neiesniegtu tiesību aktu priekšlikumu, par kuru Reģionu komiteja ir tiesīga paust viedokli;

16.

ņemot vērā kopš 2012. gada sākuma pieņemtos atzinumus par dažādiem Eiropas Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem, Komiteja

a.

attiecībā uz 1.b apakškategoriju un vienotā stratēģiskā satvara (VSS) fondiem: atkārtoti pauž atbalstu priekšlikumam izveidot jaunu, tā dēvēto “pārejas” reģionu kategoriju un nepieciešamībai ņemt vērā tālāko reģionu īpašo un nevienlīdzīgo situāciju attiecībā uz piekļuvi finansējumam saskaņā ar LESD 349. pantu (sarunu paketes 25. punkts); maksimālajam 300 km attālumam Eiropas teritoriālās sadarbības jomā, izņemot tos tālākos reģionus, uz kuriem neattiecas attāluma kritērijs (sarunu paketes 27. punkts); “drošības tīkla” izveidei reģioniem, uz kuriem vairs neattieksies konverģences mērķis vismaz divu trešdaļu apmērā no tiem noteiktajiem piešķīrumiem 2007.–2013. gada periodā (sarunu paketes 44. punkts); Eiropas Komisijas priekšlikumiem līdzfinansējuma likmju jomā, taču ne palielinājumam līdz 85 % programmām, uz kurām attiecas Eiropas teritoriālās sadarbības mērķis; reģionu sadarbībai tālākajos reģionos piemērojamās līdzfinansējuma likmes palielināšanai no 50 % līdz 85 % (sarunu paketes 46. punkts); trūcīgākajiem iedzīvotājiem paredzētās pārtikas atbalsta programmas saglabāšanai DFS 2. izdevumu kategorijā, nevis tās iekļaušanai 1. kategorijā — Eiropas Sociālā fonda darbības jomā (sarunu paketes 48. punkts); par 10 procentpunktiem palielinātas līdzfinansējuma likmes ieviešanai tām dalībvalstīm, kurām ir īslaicīgas budžeta grūtības (sarunu paketes 47. punkta a) apakšpunkts); VSS izveidei trim struktūrfondiem, kohēzijas fondam, ELFLA un EJZF (sarunu paketes 65. punkts); priekšfinansējuma likmēm 2 % apmērā — 2014. gadā, 3 % apmērā — 2015. gadā un 3 % apmērā — 2016. gadā (sarunu paketes 75. punkts); kā arī neatgūstamo PVN summu noteikšanai par atbilstīgiem izdevumiem, lai aprēķinātu iemaksas no VSS (sarunu paketes 78. punkta c) apakšpunkts);

b.

attiecībā uz 2. izdevumu kategoriju: atkārtoti pauž atbalstu ātrākai konverģencei un precīzāka grafika noteikšanai konverģencei starp dalībvalstīm (sarunu paketes 53. punkts); tiešo maksājumu maksimālā apjoma ierobežošanai EUR 200 000, nevis EUR 300 000 apmērā, ietverot tajā ekoloģisko komponentu, un pakāpeniskai samazināšanai, sākot no EUR 100 000, nevis no EUR 200 000 (sarunu paketes 54. punkts); 30 % likmei ekoloģiskajam komponentam (sarunu paketes 56. punkts); iespējai budžeta līdzekļus pārvietot no I pīlāra uz II pīlāru (sarunu paketes 57. punkts); savukārt noraida līdzekļu pārvietošanu pretējā virzienā, ņemot vērā nepieciešamību panākt abu KLP pīlāru budžeta līdzsvarotību (sarunu paketes 58. punkts); pauž atbalstu “pārejas” reģionu ieviešanai regulā par lauku attīstību (sarunu paketes 62. punkts); noraida jaunas rezerves izveidi, kā tas pašlaik ierosināts, krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē (sarunu paketes 64. punkts);

17.

jautājumā par Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim piešķirtajiem līdzekļiem atkārtoti norāda uz Komitejas priekšlikumu šos līdzekļus sadalīt pa sadarbības programmām, nevis dalībvalstīm; tāpēc aicina pārskatīt 2012. gada 18. septembra sarunu darba kārtības 40. punktu, jo pašreiz sarunās tiek apspriesti tikai piešķīrumi pārrobežu sadarbībai un starptautiskajai sadarbībai, piešķirot pakārtotu nozīmi reģionu sadarbībai;

18.

atbalsta priekšlikumu vairāk izmantot aizdevumus, nevis neatmaksājamas subsīdijas, lai stimulētu līdzekļu saņēmēju iesaisti; turklāt uzskata, ka aizdevumu atmaksāšanu vajadzētu nodrošināt, izveidojot apgrozāmo līdzekļu mehānismus;

Jauni pašu resursi

19.

atkārtoti pauž vēlmi, lai tiktu veikta pašreizējās pašu resursu sistēmas reforma ar mērķi samazināt dalībvalstu tiešās iemaksas ES budžetā, vienlaikus palielinot pieejamos ES pašu resursus, lai varētu risināt turpmākās problēmas (1) un atceltu pašreizējās finanšu korekcijas un atbrīvojumus; tāpēc uzskata, ka pārredzamības, līdzsvarotības un ilgtspējas nodrošināšanas nolūkā jaunā daudzgadu finanšu shēma noteikti ir jābalsta uz vienošanos par jauniem pašu resursiem, kā to paziņojis Eiropas Parlaments;

20.

atzinīgi vērtē pašreizējo sarunu metodi Padomē, jo tā dod iespēju sarunās vienlaikus skatīt izdevumu un resursu sadaļu, un atkārtoti pauž atbalstu abiem jaunajiem Komisijas ierosinātajiem pašu resursiem — uz PVN balstītajam resursam un jaunajam finanšu darījumu nodoklim;

21.

tāpēc aicina atsevišķas dalībvalstis pasargāt savus iedzīvotājus, uzņēmumus un vietējās un reģionālās pašvaldības no kaitējuma, kas tiktu nodarīts, ja tās noraidītu jauno finanšu darījumu nodokli, jo tādā gadījumā tiktu ieviesta ciešāka sadarbība un budžeta jautājumos veidota “divu ātrumu” Eiropa;

22.

uzskata, ka finanšu darījumu nodoklis pastiprinātas sadarbības apstākļos juridiski var kļūt par pamatu jaunam ES pašu resursam, un to ieviesušās dalībvalstis varētu ES budžetā pārskaitīt daļu no gūtajiem ieņēmumiem; šādu ieņēmumu pārskaitīšanu veikušajām valstīm būtu jāpiemēro uz NKI balstīto budžeta papildināšanas iemaksu samazinājums, neskarot noteikumus, ko piemēro šo nodokli neieviesušo valstu iemaksu aprēķināšanai;

23.

atkārtoti pauž atbalstu ārkārtīgi sarežģītās atlaižu un korektīvo pasākumu sistēmas vienkāršošanai, kā arī pašreizējās atlaižu sistēmas aizstāšanai ar vispārēju korektīvu mehānismu;

Makroekonomiskie nosacījumi

24.

pauž izbrīnu, ka Eiropas Komisijas veiktie Padomes regulas “tehniskie” grozījumi ietver tādu būtisku elementu kā Kohēzijas fonda makroekonomisko nosacījumu piemērošanas paplašināšanu, attiecinot tos uz visiem pieciem VSS fondiem (skatīt grozītā priekšlikuma regulai 8. pantu);

25.

vēlreiz noteikti un stingri iebilst pret jebkāda veida makroekonomiskiem nosacījumiem un uzskata, ka to attiecināšana uz visām budžeta pozīcijām, kā to pieprasa dažas dalībvalstis, nav pamatota;

26.

atgādina, ka šī ir koplēmuma joma, kurā lēmums ir jāpieņem, ievērojot regulu par kopīgiem noteikumiem visiem pieciem fondiem, uz kuriem attiecas VSS;

Daudzgadu finanšu shēmas struktūra, ilgums un elastīgums

27.

pilnībā atbalsta Padomes priekšlikumu kohēzijas politiku pārveidot par apakškategoriju, nevis apakšlimitu; aicina neiekļaut Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu šajā apakškategorijā, jo šā instrumenta būtība ir atšķirīga; joprojām pauž nožēlu, ka nav izmantota iespēja vienā kategorijā ietvert visus teritoriālās attīstības atbalstam paredzētos finansējuma veidus (t. i. visus piecus fondus, uz kuriem attiecas vienots stratēģiskais satvars);

28.

atkārtoti aicina katrā kategorijā ievērot elastīgumu un izveidot elastības rezervi, lai saņemtu apropriācijas vai termiņa vidū neizmantotās rezerves, nevis tās atdotu dalībvalstīm; uzskata, ka šādu elastības rezervi varētu izmantot par instrumentu pasākumiem makroekonomikas un finanšu jomā, lai prognozētu asimetriskos šokus Eiropas Savienībā;

29.

vēlreiz norāda, ka izskatāmajā priekšlikumā ir paredzēts vērtēt daudzgadu finanšu shēmas īstenošanu 2016. gadā, un atkārtoti uzsver, ka tā vietā vajadzētu veikt vispārēju pārskatīšanu termiņa vidū, proti, 2017. gadā (ierosinātā vērtēšana varētu būt tās daļa);

Saistību un maksājumu maksimālā apjoma ierobežošana

30.

attiecībā uz DFS svarīgāko apakškategoriju summām

a.

atkārtoti pauž atbalstu Eiropas Komisijas priekšlikumiem attiecībā uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EUR 50 miljardi), programmai “Apvārsnis 2020” (EUR 80 miljardi), pirmajiem diviem KLP pīlāriem (EUR 372 miljardi nemainīgās cenās), programmai “Radoša Eiropa” (EUR 1,6 miljardi) un ES ārējās darbības finansēšanas instrumentiem (EUR 70 miljardi),

b.

atkārtoti aicina palielināt līdzekļu apmēru, kas piešķirts kohēzijas politikai (nemainīgos apstākļos vismaz līdz tik pat augstam līmenim, kāds paredzēts 2007.–2013. gada finanšu plānā), Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF) un programmai LIFE, kā arī panākt abu KLP pīlāru budžeta līdzsvarotību lauku attīstības atbalstam;

Programmas ārpus daudzgadu finanšu shēmas

31.

atkārtoti aicina saglabāt Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu un iekļaut to DFS, bet, tāpat kā Eiropas Parlaments, uzskata, ka minētā fonda neplānojamā rakstura dēļ tas būtu iekļaujams budžetā papildus attiecīgās pozīcijas maksimālajai summai. Tāpat neatbalsta tā piemērošanas jomas paplašināšanu, to attiecinot uz kompensāciju, kas paredzēta, lai novērstu divpusējo vai daudzpusējo tirdzniecības nolīgumu negatīvo ietekmi uz lauksaimniecības darbību (sarunu paketes 95. punkts);

32.

atzinīgi vērtē Padomes priekšlikumu iekļaut Galileo, ITER un GMES programmas daudzgadu finanšu shēmas 1. izdevumu kategorijā (sarunu paketes I pielikumus), kā prasīts RK atzinumā par jauno daudzgadu finanšu shēmu laika posmam pēc 2013. gada;

33.

uzstāj, lai minētās rezervju mehānismiem paredzētās summas arī tiktu pārnestas uz DFS;

Vienkāršošanas programma

34.

uzskata, ka jautājums par izdevumu kvalitātes uzlabošanu, uz ko aicina gan dalībvalstis, gan Eiropas Parlaments, pašlaik netiek risināts apmierinoši, jo tiek veidotas jaunas kontroles un revīzijas procedūras, palielināta procedūru sarežģītība, pārāk liels uzsvars likts uz rezultātiem un kvantitatīvu piesaisti, nerūpējoties par stratēģiju kvalitāti, un tāpēc pakāpeniski pieaug centralizācija, kas zemākajiem pārvaldības līmeņiem ir nelabvēlīgāka nekā augstākajiem;

35.

vēlas, lai Komisijas gaidāmais paziņojums par izdevumu kvalitāti dotu iespēju diferencēt publisko investīciju izdevumu uzskaiti saistībā ar Stabilitātes paktu;

36.

iebilst pret Komisijas deleģēto aktu pārmērīgu izmantošanu, kādi ierosināti, piemēram, attiecībā uz provizoriskām darbībām saistībā ar vienotu stratēģisko satvaru; līdz ar to Reģionu komitejai tiktu liegta iespēja piedalīties ES konsultatīvajā un lēmumu pieņemšanas procedūrā pat tajos gadījumos, kad runa ir par vietējām un reģionālām pašvaldībām nozīmīgām jomām;

37.

pilnībā piekrīt Komisijai, ka vienkāršošana ES līmenī būs efektīva tikai tad, ja to līdztekus papildinās pasākumi valsts un pašvaldību līmenī, tomēr uzsver, ka galvenais darbs ir veicams valsts līmenī;

38.

atzinīgi vērtē daudzgadu finanšu shēmā ierosināto programmu racionalizāciju, īpaši piedāvāto programmu skaita samazināšanu un programmu un apakšprogrammu apvienošanu daudzās jomās;

39.

aicina ciešāk iesaistīt Eiropas Investīciju banku no struktūrfondiem finansēto projektu īstenošanā.

II.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1.   grozījums

COM(2012) 388 final

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai Savienība varētu reaģēt uz konkrētiem neparedzētiem apstākļiem vai atļaut finansēt skaidri definētus izdevumus, ko nevar finansēt maksimālā pieejamā apjoma ietvaros, kas pieejams vienai vai vairākām izdevumu kategorijām, kā noteikts finanšu shēmā, ir vajadzīgi īpaši instrumenti — ārkārtas palīdzības rezerve, Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, elastības instruments, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, rezerve krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē un rezerve ārkārtas gadījumiem. Tādēļ gadījumos, kad nepieciešams izmantot īpašus instrumentus, ir nepieciešami īpaši noteikumi, kuri nodrošina iespēju uzņemties budžeta saistību apropriācijas, kas pārsniedz finanšu shēmā noteikto maksimālo apjomu.

Lai Savienība varētu reaģēt uz konkrētiem neparedzētiem apstākļiem vai atļaut finansēt skaidri definētus izdevumus, ko nevar finansēt maksimālā pieejamā apjoma ietvaros, kas pieejams vienai vai vairākām izdevumu kategorijām, kā noteikts finanšu shēmā, ir vajadzīgi īpaši instrumenti — ārkārtas palīdzības rezerve, Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, elastības instruments, un rezerve ārkārtas gadījumiem. Tādēļ gadījumos, kad nepieciešams izmantot īpašus instrumentus, ir nepieciešami īpaši noteikumi, kuri nodrošina iespēju uzņemties budžeta saistību apropriācijas, kas pārsniedz finanšu shēmā noteikto maksimālo apjomu.

Pamatojums

Tā kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu ir paredzēts iekļaut DFS un ir nolemts veidot nevis rezervi krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē, bet efektīvu regulējumu, abi minētie finanšu instrumenti no šā saraksta ir jāsvītro.

2.   grozījums

COM(2012) 388 final

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ja tiek atcelta budžeta saistību apturēšana attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu attiecībā uz makroekonomiskajiem nosacījumiem saistībā ar dalībvalstu ekonomikas politikas koordināciju, Padome saskaņā ar Līgumu un ievērojot attiecīgo pamataktu lemj par apturēto saistību pārvietošanu uz turpmākajiem gadiem. N gada apturētās saistības nevar atkārtoti iekļaut budžetā pēc n + 2 gada.

Ja tiek atcelta budžeta saistību apturēšana attiecībā uz Kohēzijas fondu attiecībā uz makroekonomiskajiem nosacījumiem saistībā ar dalībvalstu ekonomikas politikas koordināciju, Padome saskaņā ar Līgumu un ievērojot attiecīgo pamataktu lemj par apturēto saistību pārvietošanu uz turpmākajiem gadiem. N gada apturētās saistības nevar atkārtoti iekļaut budžetā pēc n + 2 gada.

Pamatojums

Noteikumi par makroekonomiskajiem nosacījumiem arī turpmāk jāattiecina tikai uz Kohēzijas fondu, kā tas bijis kopš šā fonda izveides.

Briselē, 2012. gada 9. oktobrī

Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Ramón Luis VALCÁRCEL SISO


(1)  Reģionu komitejas 93. plenārsesijā 2011. gada 14. un 15. decembrī pieņemtais atzinums “Jaunā daudzgadu finansu shēma pēc 2013. gada”, 65. punkts.


18.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 391/37


Reģionu komitejas atzinums “Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma (2014.–2020. gadam)”

2012/C 391/08

REĢIONU KOMITEJA

pozitīvi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (2014.–2020. gadam); tā ir apņemšanās atzīt konkurētspēju par prioritāru pamatfaktoru, kas nodrošina pastāvīgu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātības palielināšanos Eiropas Savienībā;

vērš uzmanību uz daudzajām iniciatīvām, ko patlaban īsteno vietējās un reģionālās pašvaldības visās dalībvalstīs, piemēram, vietējie mazās uzņēmējdarbības centri, mikrokredīti, ko piešķir vietējās un reģionālās iestādes, vai speciālistu bezmaksas konsultācijas par mazo uzņēmumu izveidi, kas bieži ir pamats veiksmīgai mikrouzņēmējdarbības uzsākšanai;

norāda uz jauno uzņēmēju vajadzībām, jo bieži vien viņi uzņēmējdarbību uzskata par vienīgo profesionālās attīstības iespēju un ir gatavi uzņemties ar šo darbību saistīto risku, kā arī bieži darbību izvērš visā Eiropas tirgū un tādējādi var mēroties spēkiem ar konkurentiem pasaules tirgos;

norāda, ka pasaules mēroga konkurētspēju iespējams sasniegt, tikai novēršot Eiropas tirgus nepilnības, kas mazina Eiropas MVU spēju konkurēt ar līdzīgiem ekonomikas dalībniekiem no citām pasaules malām. Jāpalielina MVU iesaiste ES projektu īstenošanā, kā arī jāuzlabo šo uzņēmumu pozīcija attiecībās ar lieliem uzņēmumiem, kas bieži ir minēto projektu galvenie izpildītāji. Tādēļ Komiteja uzsver, ka MVU ir svarīgi apvienoties uzņēmumu tīklos.

Ziņotājs

Witold KROCHMAL kgs (PL/EA), Volovas pilsētas un gminas mērs

Atsauces dokuments

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (2014.–2020. gadam)

COM(2011) 834 final

I.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

1.

pozitīvi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (2014.–2020. gadam); tā ir apņemšanās atzīt konkurētspēju par prioritāru pamatfaktoru, kas nodrošina pastāvīgu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātības palielināšanos Eiropas Savienībā;

2.

uzskata, ka iesniegtais priekšlikums papildina agrākās iniciatīvas, ko Eiropas Komisija ierosinājusi stratēģijas “Eiropa 2020” ietvaros. Tajā tiek atzīta mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) nozīme ES tautsaimniecībā un atklātas to darbības vides nepilnības un nepastāvība, kas var palēnināt vai pat ierobežot uzņēmumu izaugsmi un konkurētspēju;

3.

uzsver, ka RK nostāja ir atbalstīta aptaujā “MVU darbību sekmējoši reģioni un pilsētas” (1), ko veica Komitejas Stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas uzraudzības forums, iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības;

4.

apzinās, ka tirgus trūkumu novēršana lielā mērā ir dalībvalstu un reģionu kompetence, tomēr uzskata, ka Eiropas Savienība dažās jomās var palīdzēt, izplatot paraugpraksi, nodrošinot vienotā tirgus efektīvu darbību un uzlabojot uzņēmējdarbības vides nosacījumus tā, lai uzņēmumi, tostarp MVU, varētu ilgtspējīgi konkurēt pasaules mērogā, un tas nozīmē virzību uz resursus taupošu ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni;

5.

uzskata, ka šī programma ļaus būtiski palielināt ticību Eiropas uzņēmējdarbības potenciālam gan Eiropas, gan pasaules tirgos. Nostiprināsies uzticēšanās tirgiem, tāpēc pieaugs interese par uzņēmējdarbību, un pašreizējo uzņēmumu, tostarp MVU, politika kļūs ekspansīvāka; MVU ir ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības galvenais avots — tie nodrošina 58 % no ES apgrozījuma un 67 % no darbavietām privātajā sektorā, turklāt laikposmā no 2002. gada līdz 2010. gadam 85 % jauno darbavietu tika izveidotas tieši šajā sektorā;

6.

uzskata par ļoti pareizu, ka programmā atsevišķi izdalīts tūrisms kā nozare ar specifiskām iezīmēm, kurā darbojas daudzi Eiropas Savienības MVU un tiek nodarbināts ļoti liels skaits darba ņēmēju;

7.

uzsver, ka ļoti svarīgi ir atbalstīt dažādos darbības posmos esošus uzņēmumus un MVU — tādus, kas tikko uzsākuši darbību, jau pilnībā darbojošos uzņēmumus, kā arī tādus, kuros notiek pārstrukturēšana; šādam atbalstam jābūt virzītam uz uzņēmumu konkurētspējas palielināšanu ES un ārzemju tirgos;

8.

par vienu no svarīgākajiem programmas panākumu priekšnosacījumiem atzīst uzņēmējdarbības kultūras un ētikas popularizēšanu un attīstīšanu ES sabiedrībā, un tāpēc pozitīvi vērtē iespējas valsts, reģionālajā un vietējā līmenī piedalīties sacensībās par Eiropas Uzņēmējdarbības balvu un arī citos līdzīgos projektos;

9.

norāda, ka ik gadu trīs Eiropas reģioniem tiek piešķirta balva “Labākais Eiropas reģions uzņēmējdarbības veicināšanas jomā”, lai izteiktu atzinību par šajos reģionos nodrošinātajiem MVU labvēlīgajiem nosacījumiem;

10.

uzskata, ka uzņēmējdarbības veicināšanai jāsākas jau skolā, kur jāveido pozitīva attieksme pret patstāvīgu saimniecisku darbību, lai tad, kad skolēniem pienāks laiks iekļauties darba tirgū, viņi varētu pieņemt pārdomātu lēmumu. Lai absolvents, pielietojot iegūto kvalifikāciju, varētu sākt savu uzņēmējdarbību ar lielu varbūtību, ka viņa piedāvātie pakalpojumi būs pieprasīti, būtu jānodrošina, ka apmācības procesā tiek ievērotas tirgus vajadzības;

11.

aicina profesionālajā izglītībā iekļaut uzņēmējdarbības tendences un attīstību, jo nepārtraukta izglītība ir būtiska, lai uzņēmēji varētu saglabāt konkurētspējas līmeni;

12.

norāda uz jauno uzņēmēju vajadzībām, jo bieži vien viņi uzņēmējdarbību uzskata par vienīgo profesionālās attīstības iespēju un ir gatavi uzņemties ar šo darbību saistīto risku, kā arī bieži darbību izvērš visā Eiropas tirgū un tādējādi var mēroties spēkiem ar konkurentiem pasaules tirgos;

13.

vērš uzmanību uz daudzajām iniciatīvām, ko patlaban īsteno vietējās un reģionālās pašvaldības visās dalībvalstīs, piemēram, vietējie mazās uzņēmējdarbības centri, mikrokredīti, ko piešķir vietējās un reģionālās iestādes, vai speciālistu bezmaksas konsultācijas par mazo uzņēmumu izveidi, kas bieži ir pamats veiksmīgai mikrouzņēmējdarbības uzsākšanai;

14.

vērš uzmanību arī uz sieviešu-uzņēmēju un dažu citu mērķgrupu, tai skaitā imigrējušu un emigrējušu uzņēmēju, situāciju — ņemot vērā pašreizējo ES politiku šajā jomā, būtu vajadzīga atsevišķa iniciatīva, kas paredzēta viņu uzņēmumu konkurētspējas nostiprināšanai;

15.

aicina vietējās un reģionālās pašvaldības īstenot programmu; vērš īpašu uzmanību uz vajadzību novērst vai samazināt administratīvo slogu un šķēršļus, kas saistīti ar ārēju finansēšanas avotu atrašanu, vienkāršot prasības par iepirkuma procedūru dokumentiem un atcelt prasību nodrošināt bankas garantiju nelieliem darbiem;

Eiropas Savienības uzņēmumu konkurētspējas palielināšana

16.

norāda, ka pasaules mēroga konkurētspēju iespējams sasniegt, tikai novēršot Eiropas tirgus nepilnības, kas mazina Eiropas MVU spēju konkurēt ar līdzīgiem ekonomikas dalībniekiem no citām pasaules malām. Jāpalielina MVU iesaiste ES projektu īstenošanā, kā arī jāuzlabo šo uzņēmumu pozīcija attiecībās ar lieliem uzņēmumiem, kas bieži ir minēto projektu galvenie izpildītāji. Tādēļ Komiteja uzsver, ka MVU ir svarīgi apvienoties uzņēmumu tīklos;

17.

atgādina, ka Eiropas Savienībai kopā ar dalībvalstīm jānodrošina viendabīgs un efektīvs tirgus un jāuzlabo uzņēmējdarbības vide — jānovērš vai jāsamazina grūtības maziem un vidējiem uzņēmumiem piekļūt finansējumam, ierobežojumi izvērst darbību ārpus savas valsts robežām gan vienotajā tirgū, gan ārpus tā, pārmērīgais nodokļu slogs un administratīvo procedūru slogs. Turklāt vienlaikus jānodrošina gan piekļuve zināšanām, kā arī jaunām un inovatīvām tehnoloģijām, gan arī sadarbība ar vietējām arodskolām un akadēmiskajām aprindām, kurām savās programmās MVU jātraktē kā Eiropas ekonomikas virzītājspēks;

18.

uzskata, ka programmā vairāk būtu jāuzsver mazo un vidējo uzņēmumu plašāka iesaistīšana Eiropas Savienības zinātniskās izpētes un inovācijas centienos, projektos un programmās, arī ar publiskās un privātās partnerības veidošanu. Dzīvāka dalība pētniecības projektos paaugstina uzņēmumu kompetenci un līdz ar to veicina to starptautisko konkurētspēju.

Priekšlikumā pētniecības un inovācijas programmai “Apvārsnis 2020” īpaši norādīts uz to, ka nepieciešams stiprināt mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalību pētniecības projektos. Lielāka iesaiste ļauj maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri atsevišķos gadījumos savā jomā ir līderi pasaules mērogā, gūt pieeju informācijai un zināšanām;

19.

uzskata, ka vienīgi tāda pieeja ļaus uzņēmumiem un MVU attīstīties un ievērot apņemšanos par ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni, kuras pamatā ir jaunākās vidi aizsargājošās tehnoloģijas, kas ļauj sasniegt mērķus klimata un enerģētikas politikas jomā;

20.

pozitīvi vērtē priekšlikumu par programmas budžetu 2,522 miljardu EUR apmērā. Vienlaikus Komiteja norāda, ka uzņēmumu un MVU tiešam atbalstam paredzēto finanšu instrumentu kvota (1,4 miljardi EUR) veido tikai 56 % no kopējā programmas budžeta. Ja pieprasījums pēc finanšu instrumentiem būs lielāks, nekā pamatoti sagaidāms, par izmaiņām procentuālajā sadalījumā būtu jālemj komitejai, kurā, ievērojot regulas projekta 16. panta noteiktumus, ir pārstāvētas visas valstis, kas izmanto Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (COSME). Atlikusī daļa, kas paredzēta darbībām MVU apstākļu atbalstam, nodrošinās programmai 2014.–2020. gadam piešķirto līdzekļu rezultatīvu un efektīvu izmantošanu;

21.

atzīst par pareizu, ka 1,7 % no programmas budžeta atvēlēti ar programmas vadību saistītām administratīvām darbībām, jo šie līdzekļi nodrošinās pienācīgu programmas vadību un vienlaikus nebūs pārmērīgs slogs tās budžetam;

22.

norāda, ka ar programmas budžeta līdzekļiem nedrīkst aizstāt valsts, reģionālā un vietējā mēroga iniciatīvas, bet tiem tās būtu jāsekmē un jāpastiprina, proti, jāpalīdz valsts mēroga pasākumus izvērst ES mērogā, efektīvi koordinējot un novēršot pārrobežu šķēršļus privātā sektora dalībnieku vai valsts pārvaldes iestāžu sadarbībai. Tāda sadarbība jāveicina, veidojot horizontālus sadarbības tīklus, nevis vertikālu centralizāciju;

23.

uzskata, ka sniegtajam atbalstam būtu pilnībā jāatbilst izvirzītajiem mērķiem un kumulatīva un pastiprinoša efekta veidā, kā arī pateicoties panākto rezultātu izmantošanai, tam būtu jādod pozitīva ietekme visā Eiropā.

24.

uzsver, ka konkurētspēja lielā mērā ir atkarīga no produktivitātes, inovācijas un efektivitātes, kas ir ienākumu pastāvīgas palielināšanas avots, no uzņēmumu spējas pilnībā izmantot Eiropas vienotā tirgus piedāvātās iespējas, kā arī no institucionālajiem risinājumiem, kuri veido noturīgas uzņēmumu izaugsmes nosacījumus. Tāpēc par prioritāriem būtu jāuzskata projekti, kas pozitīvi ietekmē faktorus, kuri visvairāk nosaka uzņēmumu un MVU ilgtspējīgu konkurētspēju;

25.

norāda, ka šajā programmā trešo valstu dalība, kas izriet no asociācijas nolīgumu protokoliem un citiem līgumiem, būtu jāizmanto kā iespēja paplašināt Eiropas Savienības uzņēmumu darbības mērogu un iegūt pieredzi par uzņēmumu darbību ārpus ES tirgus; arī citām trešām valstīm vajadzētu būt iespējai piedalīties programmā, taču finansējums būtu jānodrošina no citām programmām, kas paredzētas ES dalībvalstu sadarbībai ar trešām valstīm;

26.

vērš uzmanību uz to, ka svarīgi ir izvērst izglītību uzņēmējdarbības jomā, tostarp pieaugušo izglītību, un ka tas jādara, izkopjot prasmes, veidojot attieksmi un iekļaujot korporatīvo sociālo atbildību, kas ļauj sagatavoties mūsdienu globālā tirgus izaicinājumiem, bet vienlaikus saglabā Eiropas kultūrai raksturīgo uzņēmējdarbības ētiku;

27.

uzskata, ka pasākumos, kas paredzēti, lai popularizētu uzņēmējdarbību un veidotu pozitīvu attieksmi pret to, būtu jāietver arī uzņēmēji, kuri uzsāk pašnodarbinātas personas darba gaitas, tāpat arī personas profesionālās karjeras sākumā, tostarp arī sievietes, kas uzņemas šos pūliņus un risku;

28.

atzīmē, ka pasākumiem, kas paredzēti, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam, konkrēti, kapitāla mehānismam un aizdevuma garantiju mehānismam, būtu jāpapildina kohēzijas politikas ietvaros patlaban izmantotie instrumenti. Turklāt vajadzētu būt iespējai tos izmantot apvienojumā ar citiem skaidri noteiktiem dalībvalstu instrumentiem;

29.

ļoti pozitīvi vērtē iespēju piešķirt pārrobežu kredītus un aizdevumus, kas ļaus maziem un vidējiem uzņēmumiem izmantot milzīgo vienotā tirgus potenciālu. Tā rezultātā vajadzētu palielināties konkurētspējai un saimnieciskās darbības ilgtspējai, tostarp tūrisma nozarē;

30.

īpaši izceļ Izaugsmei paredzēto kapitāla mehānismu (EFG), ko plānots lietot riska kapitāla fondiem; uzsver, ka programmas pārvaldītājiem, pamatojoties uz pienācīgu riska novērtējumu, būtu jāpalīdz atbalstīt pēc iespējas lielāku skaitu MVU, tostarp tos, kuriem parastās banku procedūrās ir mazas izredzes saņemt atbalstu, taču kuri var sekmēt vispārējā MVU potenciāla nostiprināšanu un būtisku bezdarba līmeņa samazinājumu;

31.

saglabā skeptisku attieksmi pret LGF paredzēto aizdevumu līmeni un aicina Komisiju precizēt, pēc kādiem kritērijiem minētie līmeņi ir noteikti, jo CIP programmā nav paredzēti nekādi ierobežojumi. Uzsver, ka aizdevumi uzņēmumu dibināšanai, ieguldījumiem vai pārņemšanai bieži ir ievērojami lielāki nekā noteiktās robežsummas, un izsaka bažas, ka tas var radīt situāciju, kad lielākus aizņēmumus garantēs programmas “Apvārsnis” ietvaros, lai gan minētā programma ir paredzēta vienīgi inovācijas projektiem;

32.

tādēļ aicina atgriezties pie iepriekšējās Konkurētspējas un inovācijas pamatprogrammas, kurā nebija noteikti nekādi ierobežojumi;

33.

uzskata par pamatotu, ka katru gadījumu, kad tiek meklētas aizņēmumu finansēšanas iespējas, izskata individuāli — gan maksimālās summas apmēru, kas ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā portfeļa risks ir segts ar garantiju, gan laiku, uz kādu aizdevums tiek piešķirts;

34.

aicina pastāvīgi uzraudzīt riska izmaiņas, kas skar augstam riska kapitālam izmantotos finanšu instrumentus un līdzekļus, kuri paredzēti MVU aizņēmumu portfeļu finansēšanai;

Programmas pārvaldība

35.

uzskata par pareizu, ka netieša programmas pārvaldība uzticēta Eiropas Investīciju fondam (EIF) un izpildaģentūrām, bet programmas pastāvīgu pārraudzību veic Eiropas Komisija. Tāds pārvaldības modelis nodrošina, ka tiek izmantota EIF pozitīvā pieredze, kas gūta, jau vairāk nekā desmit gadus atbalstot MVU;

36.

iesaka izmantot arī to pieredzi, ko šajā jomā uzkrājuši Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas Biznesa atbalsta tīkls, kas ir palīdzējis MVU uzsākt darbību citās valstīs, tostarp ārpus Eiropas Savienības;

37.

aizstāv viedokli, ka programmas sekmīgai un efektīvai īstenošanai būtiska ir cieša sadarbība ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām, kā arī ar programmas pārvaldības iestādēm, kas nodrošina informācijas plūsmu ikvienā programmas īstenošanas jomā;

38.

uzskata, ka liela nozīme ir pieredzei par MVU darbības izvēršanu ārpus Eiropas Savienības un šādas informācijas izplatīšanai, kas maziem un vidējiem uzņēmumiem ļautu samazināt ar pārrobežu darbību saistīto darījumu izmaksas. Tā ir joma, kas būtu jāizpēta ES iestāžu ekspertiem sadarbībā ar valstu un reģionālajām pārvaldes iestādēm;

39.

norāda arī uz iespēju izveidot MVU informācijas centrus. Taču Komiteja nevēlas dot norādes, kā tieši šādi centri būtu jāveido un kā jāorganizē to darbība. Šie jautājumi būtu jārisina ar daudzpusējiem valstu un reģionu sadarbības līgumiem;

40.

ierosina programmas tiešu pārvaldību uzticēt galvenokārt reģionālajam līmenim, ko atbalstītu un pārraudzītu valsts varas iestādes. Šim pārvaldības līmenim būtu arī jāizveido ar īstenotajiem projektiem saistītu risku pārraudzības sistēma;

41.

mudina projekta īstenošanas novērtējumā paredzēt arī uzraudzību, pamatojoties uz regulas priekšlikuma I pielikumā iekļautajiem vidēja termiņa mērķu izpildes rādītājiem. Uzraudzībā būtu jāietver arī informācija par pasākumiem, kas programmas ietvaros īstenoti klimata aizsardzības jomā vai atbilstīgi pamatnostādnēm citās ES politikas jomās;

42.

uzsver, ka iepriekšminētajiem pasākumiem jābūt saskaņotiem ar uzraudzības pasākumiem, ko veiks Eiropas Komisija, kuras pārstāvji — papildus Revīzijas palātai un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) — veiks revīzijas, pārbaudes un inspekcijas uz vietas;

43.

uzskata, ka revīzijas stratēģijām jābūt tādām, kas ļauj objektīvi novērtēt programmas realizāciju un nav par slogu programmas izmantotājiem. Uzraudzības sistēmās būtu jāņem vērā projekta īstenošanas posmi, lai tās nepalēninātu projektu īstenošanas tempu un neradītu pārāk lielas papildu izmaksas;

Pašreizējie apdraudējumi programmai

44.

vērš uzmanību uz to, ka, ņemot vērā pašreizējo budžeta situāciju daudzās valstīs, valdības pievēršas visvienkāršākajiem budžeta ienākumu palielināšanas paņēmieniem — palielina dažāda veida nodevas un tādējādi paaugstina darbaspēka izmaksas, kuru dēļ maziem un vidējiem uzņēmumiem vai nu jāpārtrauc darbība, vai arī jāpāriet uz ēnu ekonomiku. Tāpēc RK aicina aizsargāt MVU, jo iepriekšminētā politika palēnina izkļūšanu no ekonomikas krīzes un programmas pievienoto vērtību praksē var samazināt līdz nullei. Mazie un vidējie uzņēmumi ir labs līdzeklis bezdarba samazināšanai;

45.

norāda, ka ar saimnieciskās darbības uzsākšanu saistītais administratīvais slogs un tie nodokļi, ar kuriem aplikti jau funkcionējoši uzņēmumi, var kavēt uzņēmumu un it sevišķi MVU konkurētspējas palielināšanu daudzās ES valstīs; Reģionu komiteja tāpēc aicina visos attiecīgajos ES tiesību aktos samazināt administratīvo slogu par 25 % līdz 2020. gadam; uzskata, ka vajadzētu apsvērt iespējas likvidēt MVU sektorā esošos šķēršļus arī plašākā mērogā;

46.

uzskata, ka programmā būtu jāparedz papildu bonusi valstīm un reģioniem, kuri ir nodrošinājuši vislabvēlīgākos apstākļus mazu un vidēju uzņēmumu attīstībai, konkurētspējai un darbības izvēršanai citu valstu tirgos. Minētie bonusi ļautu atbalstīt šādu darbību. Labvēlīgas pieejas veicināšanas nolūks ir aktivizēt vēlamās tendences citās valstīs un reģionos;

47.

iesaka Eiropas Komisijai pielikt pūliņus, lai uzlabotu piekļuvi informācijai par tirgu attīstību valstīs ar strauju attīstības tempu, par to teritorijā noteiktajiem ieguldīšanas nosacījumiem, spēkā esošo tiesisko sistēmu un vietējām saimnieciskās darbības paražām;

48.

uzskata, ka maziem un vidējiem uzņēmumiem jābūt iespējai viegli piekļūt informācijai par ārvalstu tirgiem, proti, tai jābūt pieejamai izmaksu ziņā, precīzai un ātri iegūstamai. Šajā ziņā — papildus MVU informācijas centriem — minētajos pasaules reģionos nozīmīga loma būtu jāuzņemas ES diplomātiskā korpusa darbiniekiem;

49.

uzsver: lai veicinātu ES iedzīvotāju uzņēmējdarbību, vajadzīgas izmaiņas izglītības un apmācības sistēmā, bet tas ir ilgtermiņa pasākums, un tāpēc pastāv risks, ka netiks sasniegti vidējam termiņam un ilgtermiņam izvirzītie mērķi;

50.

norāda, ka ES, valstu un vietējā līmenī dažkārt ir pārāk daudz tiesību normu, kas piemērojamas maziem un vidējiem uzņēmumiem, un tas var nevajadzīgi sarežģīt uzņēmumu darbību un arī piekļuvi dažādu programmu piedāvātajiem līdzekļiem, bet tas savukārt negatīvi ietekmē MVU konkurētspēju. Birokrātijas ierobežošana un ar uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu saistīto šķēršļu mazināšana arī turpmāk jāuzskata par prioritātēm.

II.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1.   grozījums

COM(2011) 834 final

tā kā: (1)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)

Komisija 2010. gada martā pieņēma paziņojumu “Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (2) (turpmāk “stratēģija “Eiropa 2020” ”). Eiropadome 2010. gada jūnijā šo paziņojumu apstiprināja. Stratēģija „Eiropa 2020” ir izstrādāta, reaģējot uz ekonomikas krīzi, un paredzēta tam, lai sagatavotu Eiropu nākamajai desmitgadei. Tajā izklāstīti pieci vērienīgi līdz 2020. gadam sasniedzamie mērķi klimata un enerģētikas, nodarbinātības, inovācijas, izglītības un sociālās integrācijas jomā un apzināti svarīgākie izaugsmi rosinošie faktori, kam jāuzlabo Eiropas dinamisms un konkurētspēja. Tajā uzsvērts arī, cik svarīgi ir stiprināt Eiropas ekonomikas izaugsmi, vienlaikus sasniedzot augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinot energoefektīvu, resursefektīvu un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemām oglekļa emisijām un panākot sociālo kohēziju.

(1)

Komisija 2010. gada martā pieņēma paziņojumu “Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (2) (turpmāk “stratēģija “Eiropa 2020” ”). Eiropadome 2010. gada jūnijā šo paziņojumu apstiprināja. Stratēģija „Eiropa 2020” ir izstrādāta, reaģējot uz ekonomikas krīzi, un paredzēta tam, lai sagatavotu Eiropu nākamajai desmitgadei. Tajā izklāstīti pieci vērienīgi līdz 2020. gadam sasniedzamie mērķi klimata un enerģētikas, nodarbinātības, inovācijas, izglītības un sociālās integrācijas jomā un apzināti svarīgākie izaugsmi rosinošie faktori, kam jāuzlabo Eiropas dinamisms un konkurētspēja. Tajā uzsvērts arī, cik svarīgi ir stiprināt Eiropas ekonomikas izaugsmi, vienlaikus sasniedzot augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinot energoefektīvu, resursefektīvu un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemām oglekļa emisijām un panākot sociālo kohēziju.

2.   grozījums

COM(2011) 834 final

tā kā: (6)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)

Lai palīdzētu nostiprināt Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju un ilgtspēju, zināšanu sabiedrības attīstību un ar līdzsvarotu ekonomikas izaugsmi pamatotu attīstību, būtu jāizveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma (turpmāk “programma”).

(6)

Lai palīdzētu nostiprināt Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju, un izaugsmi, būtu jāizveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma (turpmāk “programma”).

Pamatojums

Konkurētspēja un ilgtspēja nebūtu jāsaprot kā atsevišķi mērķi. Konkurētspēja būtu jāsaprot kā atkarīga no ilgtspējas. Saskaņā ar 2010. gada Ziņojumu par Eiropas konkurētspēju ilgtspējīga konkurētspēja atspoguļo spēju sasniegt un saglabāt tādu rūpniecības nozares konkurētspēju, kas atbilst ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

3.   grozījums

COM(2011) 834 final

tā kā: (18)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)

Kā norādīts Komisijas 2010. gada 30. jūnija Paziņojumā „Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes”[1], kas tika apstiprināts Eiropadomes 2010. gada oktobra sanāksmes secinājumos, tūrisms ir svarīga Savienības ekonomikas nozare. Tās uzņēmumi dod ievērojamu ieguldījumu Savienības iekšzemes kopproduktā (IKP) un darba vietu izveidē, un tiem ir liels uzņēmējdarbības attīstīšanas potenciāls, jo tajā galvenokārt darbojas MVU. Tūrisma nozīmība ir atzīta Lisabonas līgumā, kurā norādītas Savienības īpašās kompetences šajā jomā, kuras papildina dalībvalstu veiktās darbības. Tūrisma iniciatīvai Savienības līmenī ir skaidra pievienotā vērtība jo īpaši saistībā ar datu un analīzes nodrošināšanu, starptautisku veicināšanas stratēģiju izstrādi un paraugprakses apmaiņu.

(18)

Kā norādīts Komisijas 2010. gada 30. jūnija Paziņojumā “Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes”[1], kas tika apstiprināts Eiropadomes 2010. gada oktobra sanāksmes secinājumos, tūrisms ir svarīga Savienības ekonomikas nozare. Tās uzņēmumi dod ievērojamu ieguldījumu Savienības iekšzemes kopproduktā (IKP) un darba vietu izveidē, un tiem ir liels uzņēmējdarbības attīstīšanas potenciāls, jo tajā galvenokārt darbojas MVU. Tūrisma nozīmība ir atzīta Lisabonas līgumā, kurā norādītas Savienības īpašās kompetences šajā jomā, kuras papildina dalībvalstu veiktās darbības. pievienotā vērtība jo īpaši saistībā ar datu un analīzes nodrošināšanu, izstrādi un paraugprakses apmaiņu.

4.   grozījums

COM(2011) 834 final

tā kā: (20)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)

Programmai būtu jāpapildina citas Savienības programmas, vienlaikus atzīstot, ka katram instrumentam būtu jādarbojas saskaņā ar konkrēti tam noteiktajām procedūrām. Tādējādi vienas un tās pašas atbilstīgās izmaksas nebūtu jāfinansē paralēli. Lai Savienības finansējums sniegto pievienoto vērtību un tam būtu nozīmīga ietekme, programmai būtu jāveido cieša sinerģija ar citām Savienības programmām un struktūrfondiem.

(20)

Programmai būtu jāpapildina citas Savienības programmas, vienlaikus atzīstot, ka katram instrumentam būtu jādarbojas saskaņā ar konkrēti tam noteiktajām procedūrām. Tādējādi vienas un tās pašas atbilstīgās izmaksas nebūtu jāfinansē paralēli. Lai Savienības finansējums sniegto pievienoto vērtību un tam būtu nozīmīga ietekme, programmai būtu jāveido cieša sinerģija ar citām Savienības programmām un struktūrfondiem.

5.   grozījums

COM(2011) 834 final

tā kā: (24)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)

Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu un asociācijas nolīgumu protokoli paredz attiecīgo valstu dalību Savienības programmās. Citu trešo valstu dalība būtu iespējama, ja tas attiecīgi norādīts nolīgumos un procedūrās.

(24)

Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu un asociācijas nolīgumu protokoli paredz attiecīgo valstu dalību Savienības programmās. Citu trešo valstu dalība būtu iespējama, ja tas attiecīgi norādīts nolīgumos un procedūrās.

6.   grozījums

COM(2011) 834 final

2. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. pants

Vispārējie mērķi

2. pants

Vispārējie mērķi

1.   Programma veicina šādus vispārējos mērķus, īpaši aplūkojot MVU īpašās vajadzības Eiropas un pasaules līmenī:

1.   Programma veicina šādus vispārējos mērķus, īpaši aplūkojot MVU īpašās vajadzības Eiropas un pasaules līmenī:

(a)

stiprināt Savienības uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju, tostarp tūrisma nozarē;

(a)

stiprināt Savienības uzņēmumu konkurētspēju;

(b)

rosināt uzņēmējdarbības kultūru un veicināt MVU izveidi un izaugsmi.

(b)

rosināt uzņēmējdarbības kultūru, veicināt MVU izveidi un izaugsmi.

Pamatojums

Konkurētspēja un ilgtspēja nebūtu jāsaprot kā viens no otra neatkarīgi mērķi, jo konkurētspēja ilgtermiņā ir atkarīga no ilgtspējas, un politikas pamatā vajadzētu būt ilgtermiņa stratēģijai.

Politiskajā iniciatīvā “Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts” norādīta nepieciešamība radīt tādu kultūru, kas stingri atbalsta uzņēmējus un sekmē viņu rašanos, uzsverot un augstu novērtējot centienus un spēju pārvarēt grūtības.

7.   grozījums

COM(2011) 834 final

2. panta 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. pants

Vispārējie mērķi

2. pants

Vispārējie mērķi

2.   Novērtējot šā panta 1. punktā minēto mērķu sasniegšanu, izmanto šādus rādītājus:

2.   Novērtējot šā panta 1. punktā minēto mērķu sasniegšanu, izmanto šādus rādītājus:

(a)

Savienības rūpniecības nozares izaugsme procentuālā izteiksmē no kopējā IKP pieauguma;

a)

Savienības rūpniecības nozares izaugsme procentuālā izteiksmē no kopējā IKP pieauguma;

(b)

Savienības rūpniecības produkcijas pieaugums ekonozarēs;

b)

Savienības rūpniecības produkcijas pieaugums ekonozarēs ;

(b)

MVU administratīvā sloga pārmaiņas;

c)

MVU administratīvā sloga pārmaiņas;

(d)

MVU izaugsme darbinieku skaita un pievienotās vērtības izteiksmē;

(e)

MVU apgrozījums

MVU izaugsme darbinieku skaita un pievienotās vērtības izteiksmē;

 

MVU apgrozījums

8.   grozījums

COM(2011) 834 final

3. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. pants

Konkrētie mērķi

3. pants

Konkrētie mērķi

1.   Programmas konkrētie mērķi ir:

1.   Programmas konkrētie mērķi ir:

(a)

uzlabot Savienības uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus, arī tūrisma nozarē;

(a)

uzlabot Savienības uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus, ;

(b)

veicināt uzņēmējdarbību, tostarp īpašās mērķgrupās;

(b)

veicināt uzņēmējdarbību, tostarp īpašās mērķgrupās;

(c)

uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kapitāla un aizņēmumu veidā;

(c)

uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kapitāla un aizņēmumu veidā;

(d)

uzlabot piekļuvi Savienības un pasaules tirgiem.

(d)

uzlabot piekļuvi Savienības un pasaules tirgiem.

9.   grozījums

COM(2011) 834 final

6. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. pants

Savienības uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumu uzlabošanai veicamās darbības

6. pants

Savienības uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumu uzlabošanai veicamās darbības

1.   Komisija atbalsta darbības, kas paredzētas, lai uzlabotu un stiprinātu Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju un ilgtspēju un uzlabotu uzņēmumu konkurētspējas, ilgstpējas un izaugsmes veicināšanas valsts līmeņa politikas pasākumu efektivitāti, saskaņotību un konsekvenci Eiropā.

1.   Komisija atbalsta darbības, kas paredzētas, lai uzlabotu Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēj un uzlabotu uzņēmumu konkurētspējas un izaugsmes veicināšanas valsts līmeņa politikas pasākumu efektivitāti, saskaņotību un konsekvenci Eiropā.

10.   grozījums

COM(2011) 834 final

6. panta 2. punkta (a) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. pants

Savienības uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumu uzlabošanai veicamās darbības

6. pants

Savienības uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumu uzlabošanai veicamās darbības

(…)

(…)

2.   Komisija var atbalstīt darbības, kas paredzētas jaunu konkurētspējas stratēģiju izstrādei. Šādas darbības var būt:

2.   Komisija var atbalstīt darbības, kas paredzētas jaunu konkurētspējas stratēģiju izstrādei. Šādas darbības var būt:

a)

pasākumi, kas paredzēti, lai uzlabotu tādu politikas pasākumu izstrādi, īstenošanu un izvērtēšanu, kas ietekmē uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju, tostarp izturību pret katastrofām, un lai nodrošinātu atbilstošu infrastruktūru, augstas kvalitātes klasteru un uzņēmējdarbības tīklu izveidi, pamatnosacījumus un ilgstpējīgu ražojumu, pakalpojumu un procesu izstrādi;

a)

pasākumi, kas paredzēti, lai uzlabotu tādu politikas pasākumu izstrādi, īstenošanu un izvērtēšanu, kas ietekmē uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju, tostarp izturību pret katastrofām, un lai nodrošinātu atbilstošu infrastruktūru, augstas kvalitātes klasteru un uzņēmējdarbības tīklu izveidi, pamatnosacījumus un ilgstpējīgu ražojumu, pakalpojumu un procesu izstrādi, ;

Pamatojums

MVU atbalsta jomā pirmām kārtām uzņēmējus vajadzētu pārliecināt par ieguvumiem, apvienojot centienus konkrētu pasākumu īstenošanai, kas citos gadījumos nebūtu iespējams vai individuālas darbības gadījumā dotu mazāku peļņu. Starpuzņēmumu sadarbība izrādījusies viens no visefektīvākajiem rīcības veidiem, kas visātrāk sniedz rezultātus.

11.   grozījums

COM(2011) 834 final

6. panta 2. punkta (c) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. pants

Savienības uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumu uzlabošanai veicamās darbības

6. pants

Savienības uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumu uzlabošanai veicamās darbības

(…)

(…)

c)

atbalsts MVU politikas izstrādei un politikas veidotāju sadarbības rosināšanai jo īpaši ar mērķi atvieglot programmu un pasākumu pieejamību MVU.

c)

atbalsts MVU politikas izstrādei un politikas veidotāju sadarbības rosināšanai jo īpaši ar mērķi atvieglot programmu un pasākumu pieejamību MVU.

12.   grozījums

COM(2011) 834 final

6. panta, 2. punkta d) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. pants

Savienības uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumu uzlabošanai veicamās darbības

6. pants

Savienības uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumu uzlabošanai veicamās darbības

(…)

(…)

 

Pamatojums

Ņemot vērā to svarīgo nozīmi tūrisma nozares stratēģiskajos mērķos, tiek ierosināts minētos pasākumus iekļaut saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020”, kuras prioritāšu vidū ir gudra izaugsme, izmantojot uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas attīstību.

13.   grozījums

COM(2011) 834 final

8. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. pants

Darbības, lai uzlabotu finansējuma pieejamību MVU

8. pants

Darbības, lai uzlabotu finansējuma pieejamību MVU

1.   Komisija atbalsta darbības, kuru mērķis ir uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem darbības sākšanas un izaugsmes posmā, papildinot finanšu instrumentus, ko dalībvalstis izmanto MVU atbalstam valsts un reģionu līmenī. Lai nodrošinātu šādu papildināmību, minētās darbības būs cieši saistītas ar kohēzijas politikas ietvaros un valstu līmenī veiktajām darbībām. Šādu darbību mērķis ir veicināt kapitāla un aizņēmuma finansējuma pieejamību.

1.   Komisija atbalsta darbības, kuru mērķis ir uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem darbības sākšanas un izaugsmes posmā, papildinot finanšu instrumentus, ko dalībvalstis izmanto MVU atbalstam valsts un reģionu līmenī. Lai nodrošinātu šādu papildināmību, minētās darbības būs cieši saistītas ar kohēzijas politikas ietvaros un valstu līmenī veiktajām darbībām. Šādu darbību mērķis ir veicināt kapitāla un aizņēmuma finansējuma pieejamību.

14.   grozījums

COM(2011) 834 final

8. panta 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. pants

Darbības, lai uzlabotu finansējuma pieejamību MVU

8. pants

Darbības, lai uzlabotu finansējuma pieejamību MVU

2.   Veicot 1. punktā minētās darbības, Komisija izstrādā pasākumus, ar kuriem atbilstīgi pieprasījumam tirgū tiktu uzlabota pārrobežu finansēšana un finansēšana, kas aptver vairākas valstis, tādējādi palīdzot MVU izvērst savu darbību starptautiskā mērogā atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

2.   Veicot 1. punktā minētās darbības, Komisija izstrādā pasākumus, ar kuriem atbilstīgi pieprasījumam tirgū tiktu uzlabota pārrobežu finansēšana un finansēšana, kas aptver vairākas valstis, tādējādi palīdzot MVU izvērst savu darbību starptautiskā mērogā atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

15.   grozījums

COM(2011) 834 final

II pielikums – sadaļa “Aizdevuma garantiju mehānisms (LGF)”

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

II pielikums –   sadaļa “Aizdevuma garantiju mehānisms (LGF)”

16.   grozījums

COM(2011) 834 final

II pielikums (3)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

II pielikums, sadaļa "Aizdevuma garantiju mehānisms (LGF)”, 3. punkts

II pielikums, sadaļa "Aizdevuma garantiju mehānisms (LGF)”, 3. punkts

LGF attiecas uz aizdevumiem, kas nepārsniedz EUR 150 000 un kuru minimālais termiņš ir 12 mēneši, izņemot ar vērtspapīriem nodrošinātā portfelī esošos aizdevumus. LGF ir izveidots tā, lai par atbalstītajiem inovatīvajiem MVU varētu ziņot, norādot gan aizdevumu skaitu, gan aizdevumu summas.

LGF. LGF ir izveidots tā, lai par atbalstītajiem inovatīvajiem MVU varētu ziņot, norādot gan aizdevumu skaitu, gan aizdevumu summas.

Jaunajam galīgajam ierobežojumam nav lielas jēgas, jo neviens projekts nespēs ierindoties šajā budžeta pozīcijā vai arī to spēs tikai ļoti nedaudzi projekti. Būtu jāsaglabā vecā sistēma, kurā nav noteikts galīgais ierobežojums.

Briselē, 2012. gada 9. oktobrī

Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Ramón Luis VALCÁRCEL SISO


(1)  http://portal.cor.europa.eu/europe2020/news/Pages/InvitationtoparticipateintheSurveyonSME-friendlyRegionsandCities.aspx

(2)  COM (2010) 2020 final.


18.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 391/49


Reģionu komitejas atzinums “Publiskā iepirkuma tiesību aktu kopums”

2012/C 391/09

REĢIONU KOMITEJA

uzskata, ka publisko iepirkumu reglamentējošajos noteikumos lielāka uzmanība būtu jāpievērš iepirkuma cenas un vērtības attiecībai. Līgumslēdzējas iestādes galvenais mērķis, veicot publiskā iepirkuma procedūru, ir iegādāties konkrētas preces, pakalpojumus vai uzdot būvdarbu veikšanu, un šīs procedūras noteikumiem būtu jānodrošina, ka tiek sasniegts tāds galarezultāts, kas apmierinātu gan iedzīvotājus, gan pircēju, gan arī pārdevēju. Vienkārši un saprotami noteikumi, protams, arī atvieglo pārrobežu tirdzniecību;

pauž nožēlu par to, ka arī daži jaunie priekšlikumi ir grūti saprotami un ārkārtīgi detalizēti. Turklāt tie aptver arī virkni jaunu nosacījumu. Ir pievienoti arī atsevišķi noteikumi, kas atvieglo publisko iepirkumu, taču citi jauninājumi rada papildu administratīvo slogu līgumslēdzējām iestādēm, lai gan publiskā iepirkuma raitai norisei nepieciešama tiesiskā noteiktība;

uzskata, ka ir iespējams izstrādāt ne tikai vienkāršākus, bet arī efektīvus noteikumus salīdzinājumā ES tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā; to pierāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīgums par valsts iepirkumu. Komiteja rosina Komisiju ievērojami paaugstināt publiskā iepirkuma robežvērtību. Ņemot vērā pārrobežu publiskā iepirkuma ārkārtīgi mazo īpatsvaru un ievērojot administratīvo slogu, ko reglamentējošie noteikumi rada publiskā iepirkuma pasūtītājiem un izpildītājiem, tik zemu robežvērtību saglabāšana nav jēgpilna;

norāda, ka priekšlikums ir pretrunā ar dalībvalstu tiesībām pašām noteikt savu pārvaldi, un tas neatbilst subsidiaritātes principam. Ir svarīgi, lai tiktu ievērots gan proporcionalitātes, gan subsidiaritātes princips. ES līmenī ierosinātam pasākumam jābūt ne tikai nepieciešamam mērķa sasniegšanai, bet arī efektīvākam nekā valstu līmenī īstenotam pasākumam.

Ziņotāja

Catarina SEGERSTEN LARSSON kdze (SE/PPE), Vermlandes lēnes landstinga locekle

Atsauces dokumenti

Atzinums par publiskā iepirkuma tiesību aktu kopumu, ko veido

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs

COM(2011) 895 final

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par publisko iepirkumu

COM(2011) 896 final

I.   KONTEKSTS

REĢIONU KOMITEJA

1.

norāda, ka Eiropas Komisijas zaļajā grāmatā “ES publiskā iepirkuma politikas modernizācija: virzība uz efektīvāku Eiropas iepirkuma tirgu” (COM(2011) 15 final) ir aplūkoti daudzi jautājumi saistībā ar publisko iepirkumu;

2.

2011. gada maijā izstrādāja atzinumu par zaļo grāmatu. Atzinumā citastarp uzsvērts, ka ir būtiski, lai publiskā iepirkuma procedūrās varētu piedalīties arī mazie un vidējie uzņēmumi, ka pašreiz spēkā esošie noteikumi ir pārāk detalizēti un ka jāpastāv iespējām ņemt vērā ar vidi saistītos jautājumus, noteikt prasības sociālajā jomā un izmantot publisko iepirkumu inovācijas veicināšanai. Komiteja atbalstīja arī iedalījuma “A” un “B” pakalpojumos saglabāšanu, Eiropas iepirkuma pases ieviešanu, sarunu procedūras paplašinātu piemērošanu un pamatnolīgumu nosacījumu uzlabošanu;

II.   EIROPAS KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS GROZĪT DIREKTĪVU PAR PUBLISKO IEPIRKUMU UN DIREKTĪVU PAR IEPIRKUMU, KO ĪSTENO SUBJEKTI, KURI DARBOJAS ŪDENSAPGĀDES, ENERĢĒTIKAS, TRANSPORTA UN PASTA PAKALPOJUMU NOZARĒS

3.

norāda, ka priekšlikumā jaunajām direktīvām par publisko iepirkumu salīdzinājumā ar pašreiz spēkā esošajām direktīvām iekļauta virkne jaunu un detalizētu nosacījumu. Daļa no priekšlikumiem attiecas uz nosacījumu atvieglošanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Vairāki valsts iestāžu sadarbības veidi ir svītroti. Lielāka uzmanība pievērsta vides un sociālajiem aspektiem, kā arī inovācijai un elektroniskajam publiskajam iepirkumam. Jaunums ir ierosinājums atcelt iedalījumu “A” un “B” pakalpojumos; vienlaikus ierosināts izveidot jaunu sistēmu sociālo pakalpojumu iepirkumiem. Ierosināti arī noteikumi par publiskā iepirkuma uzraudzību un par konsultatīvo darbību;

4.

jau tad, kad tika izstrādātas pašreiz spēkā esošās direktīvas par publisko iepirkumu, norādīja, ka ievērojami jāvienkāršo normatīvais regulējums. Pašreizējā sistēma tās noteikumu sarežģītības un nenoteiktības dēļ rada daudzas problēmas un tiesas procesus. Minēto var uzskatīt arī par neuzticēšanos līgumslēdzējām iestādēm; turklāt pauž nožēlu, ka galvenā uzmanība pievērsta publiskā iepirkuma procesuālajiem aspektiem, nevis tā rezultātam vispārēja labuma interesēs;

5.

uzskata, ka publisko iepirkumu reglamentējošajos noteikumos lielāka uzmanība būtu jāpievērš iepirkuma cenas un vērtības attiecībai. Līgumslēdzējas iestādes galvenais mērķis, veicot publiskā iepirkuma procedūru, ir iegādāties konkrētas preces, pakalpojumus vai uzdot būvdarbu veikšanu, un šīs procedūras noteikumiem būtu jānodrošina, ka tiek sasniegts tāds galarezultāts, kas apmierinātu gan iedzīvotājus, gan pircēju, gan arī pārdevēju. Vienkārši un saprotami noteikumi, protams, arī atvieglo pārrobežu tirdzniecību;

6.

pauž nožēlu par to, ka arī daži jaunie priekšlikumi ir grūti saprotami un ārkārtīgi detalizēti. Turklāt tie aptver arī virkni jaunu nosacījumu. Ir pievienoti arī atsevišķi noteikumi, kas atvieglo publisko iepirkumu, taču citi jauninājumi rada papildu administratīvo slogu līgumslēdzējām iestādēm, lai gan publiskā iepirkuma raitai norisei nepieciešama tiesiskā noteiktība;

7.

norāda: saskaņā ar ES Līguma 5. panta 4. punktu Savienības rīcības saturam un veidam jābūt samērīgam ar darbībām, kas nepieciešamas Līgumos noteikto mērķu sasniegšanai. Ierosinājumu detalizētības pakāpe ir pretrunā ar izvirzīto mērķi, proti, vienkāršot publiskā iepirkuma noteikumus, un nozīmētu nepieņemamu administratīvo slogu līgumslēdzējām iestādēm, it sevišķi vismazākajām iestādēm vietējā un reģionālajā līmenī;

8.

norāda: tiesiskais pamats būtu bijis ērtāk lietojams, ja būtu noteikts mazāks skaits vienkāršāku noteikumu, kurus attiecīgos gadījumos papildinātu Eiropas Kopienu Tiesas judikatūras vadlīnijas. Šādā veidā izstrādātu tiesisko pamatu varētu regulāri atjaunināt, un nebūtu nepieciešams veikt grozījumus direktīvās;

9.

uzskata, ka ir iespējams izstrādāt ne tikai vienkāršākus, bet arī efektīvus noteikumus salīdzinājumā ES tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā; to pierāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīgums par valsts iepirkumu. Komiteja rosina Komisiju ievērojami paaugstināt publiskā iepirkuma robežvērtību. Ņemot vērā pārrobežu publiskā iepirkuma ārkārtīgi mazo īpatsvaru un ievērojot administratīvo slogu, ko reglamentējošie noteikumi rada publiskā iepirkuma pasūtītājiem un izpildītājiem, tik zemu robežvērtību saglabāšana nav jēgpilna. Nesen noslēgtais Nolīgums par publisko iepirkumu aizstāj 1994. gadā noslēgto nolīgumu. Komiteja jau tagad aicina Komisiju atsākt sarunas par 2011. gada decembrī noslēgto nolīgumu, lai robežvērtību varētu ievērojami paaugstināt;

10.

uzskata: ir ārkārtīgi svarīgi, lai spēkā būtu noteikumi, kas atvieglo mazo un vidējo uzņēmumu dalību publiskā iepirkuma procedūrās un kuros uzsvērta apakšlīgumu slēgšanas iespēja. Arī šai sakarā vienkāršāki reglamentējošie noteikumi būtu lietderīgi, jo minētajiem uzņēmumiem nav pieejami tieslietu eksperti publiskā iepirkuma jomā vai eksperti citos jautājumos. Uzņēmumi pārzina preces vai pakalpojumus, ko tie nodrošina, taču nepārzina publiskā iepirkuma jautājumus. Ir ierosināti vairāki noteikumi, kas uzņēmumiem atvieglotu, piemēram, dokumentu iesniegšanu un Eiropas iepirkuma pases ieviešanu, un tas ir vērtējams pozitīvi. Reģionu komiteja tomēr neuzskata, ka būtu jānosaka par pienākumu līgumus sadalīt daļās vai nodrošināt paskaidrojumu gadījumā, kad tas netiek darīts;

11.

pieņem zināšanai ierosinājumu, saskaņā ar kuru līgumus, kuru slēgšanas tiesības piešķir kontrolētām struktūrām, vai sadarbību, kas paredzēta, lai kopīgi īstenotu līgumslēdzēju iestāžu sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, būtu jāatbrīvo no noteikumu piemērošanas, ja ir izpildīti direktīvā izklāstītie nosacījumi. Taču ierosinātie noteikumi attiecībā uz izņēmumiem par sadarbību uzņēmuma ietvaros, kā arī starp līgumslēdzējām pusēm ir formulēti pārāk šauri, nebūs reāli īstenojami praksē un tādējādi pieļaus direktīvas iejaukšanos dalībvalstu iekšējos administratīvos noteikumos;

12.

savā atzinumā par zaļo grāmatu bija ierosinājusi īstenot sarunu procedūru saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem kā komunālo pakalpojumu jomā, un nav mainījusi savu nostāju. Nav pamata pieņemt, ka iestādes šajā “klasiskajā” nozarē ir mazāk piemērotas sarunu vešanai nekā līgumslēdzējas iestādes komunālo pakalpojumu jomā. Līgumslēdzējas iestādes publiskā iepirkuma procedūrās iegādājas ne tikai standartpreces, bet arī daudzas sarežģītas preces, piemēram, IT sistēmas vai tehnisko aprīkojumu medicīnas vajadzībām. Šajos gadījumos, tāpat kā saistībā ar sarežģītiem pakalpojumiem, publiskajā iepirkumā ir jāizmanto sarunu procedūra;

13.

uzskata: ja tiktu paplašinātas iespējas piemērot sarunu procedūru, mazie un vidējie uzņēmumi būtu ieguvēji, jo tādējādi tiktu radīta lielāka elastība. Problēma, ar ko šie uzņēmumi bieži sastopas, ir grūtības veikt grozījumus un papildinājumus piedāvājumā. Šai ziņā noteikumiem jākļūst elastīgākiem;

14.

uzskata, ka īpašas grūtības sagādā iepirkumu līgumu slēgšana informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā (IKT sistēmas), jo ne vienmēr ir vienkārši noslēgt papildinošus līgumus, piemēram, papildu atļaujām vai jauniem moduļiem. Šeit iespējamas problēmas gan tehniskajā, gan izmaksu ziņā;

15.

norāda, ka mazliet vienkāršāka sistēma publiskā iepirkuma konkursa izsludināšanai atbilstīgi PTO noteikumiem ir ierosināta vietējā un reģionālā līmeņa līgumslēdzējām iestādēm. Ja minētās līgumslēdzējas iestādes izmanto šo iespēju, tām pirms iepirkuma procedūras sākšanas nav jāpublicē atsevišķs paziņojums par iepirkumu. Šis ierosinājums ir ļoti praktisks, jo tas atvieglo visu procedūru gan iestādēm, gan arī uzņēmumiem;

16.

savā atzinumā par zaļo grāmatu aicināja saskaņot pamatnolīgumu nosacījumus ar spēkā esošo direktīvu par komunālo pakalpojumu iepirkumu procedūru, lai tādējādi noteikumus padarītu elastīgākus. Tā vietā Komisija diemžēl ierosina grozīt komunālo pakalpojumu direktīvu, kas tādējādi radīs tikpat sarežģītu tiesisko pamatu kā “klasiskajā” nozarē. Turklāt skaidri jānorāda, ka attiecībā uz līgumiem par individuāli nepieciešamām precēm un pakalpojumiem, piemēram, palīgierīcēm, kas paredzētas personām ar invaliditāti, līgumus var sagatavot tādā veidā, ka konkrētajai personai ir iespēja izvēlēties vienu no pamatnolīgumā uzskaitītajiem piegādātājiem;

17.

atbalsta elektronisko publisko iepirkumu un atzinīgi vērtē attiecīgo Eiropas Komisijas iniciatīvu. Elektroniskais publiskais iepirkums rada atvieglojumus gan pircējiem, gan pārdevējiem. Ierosinātais divu gadu periods, kas paredzēts pāriešanai uz piedāvājumu obligātu iesniegšanu un pieņemšanu elektroniskā formā, ir pārāk īss, it sevišķi ņemot vērā mazos uzņēmumus. Procedūras noteikšanai vajadzētu būt līgumslēdzēju iestāžu ziņā, jo šajā jomā starp nozarēm un dalībvalstīm pastāv lielas atšķirības, un līgumslēdzējas iestādes šai ziņā vislabāk pārzina situāciju. Nav saprotams, kāpēc centrālajām iepirkuma iestādēm, it sevišķi vietējā un reģionālajā līmenī, ir noteikti īpaši noteikumi un īsāks termiņš šādas pārejas īstenošanai;

18.

uzsver arī to, ka Eiropas Komisijai noteikti ir jāpārstrādā CPV kodu sistēma, jo tajā ir sarežģīti veikt meklēšanu, tā nav viennozīmīga un atsevišķas tās daļas ir neloģiskas. Labi izstrādāta CPV kodu sistēma atvieglo elektroniskā publiskā iepirkuma veikšanu;

19.

uzskata, ka pilnīgi noteikti jāsaglabā pašreiz spēkā esošais iedalījums “A” un “B” pakalpojumos un ka ierosinātais 74.–76. pants par sociālajiem un citiem dienestiem jāsvītro. No pārrobežu aspekta raugoties, šie pakalpojumi ir nenozīmīgi. Attiecībā uz sociālajiem pakalpojumiem ierosinātais modelis nelīdzsvaro tos trūkumus, ko radītu “B” pakalpojumiem paredzētās īpašās sistēmas likvidēšana. Izņēmums būtu jāattiecina ne tikai uz sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem, bet arī, piemēram, uz juridiskajiem pakalpojumiem, jo arī tajos būtiska loma ir personiskajai uzticībai un tādēļ līgumu piešķiršana saskaņā ar tradicionālo konkursu ir apgrūtināta. Arī ēdināšanas un profesionālās izglītības pakalpojumi bieži vien ir cieši saistīti ar sociālajiem pakalpojumiem, tāpat kā tīrīšanas pakalpojumi un citi līdzīga veida pakalpojumi, kas tiek sniegti vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti;

20.

uzskata, ka valsts iestādes, izmantojot savu pirktspējas potenciālu, var sniegt būtisku ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, jo īpaši attiecībā uz pamatiniciatīvām par Inovācijas Savienību un resursu ziņā efektīvu Eiropu;

21.

atzinīgi vērtē faktu, ka ierosinātajās direktīvās lielāka uzmanība pievērsta iespējai ņemt vērā vides un sociālās prasības, neraugoties uz to, ka šos noteikumus, visticamāk, nebūs viegli piemērot, piemēram, 67. pantu par aprites cikla izmaksām. Tiesības lemt par to, vai un kādas prasības nosakāmas, ir jāatstāj attiecīgās līgumslēdzējas iestādes ziņā, jo preces un pakalpojumi ir tik dažādi, un ir jāļauj vietējam un reģionālajam līmenim definēt politikas mērķus. Pastāv liela atšķirība starp to, vai tiek pirkts cements vai magnētiskās rezonanses attēlveidotājs. RK tomēr norāda, ka visos gadījumos jābūt pamatotai saistībai ar līguma priekšmetu, lai nepieļautu līguma slēgšanas tiesību nepārredzamu un patvaļīgu piešķiršanu un starp uzņēmumiem nodrošinātu godīgu konkurenci;

22.

uzskata, ka jāpastāv iespējai publiskā iepirkuma līguma piešķiršanā pēc līgumslēdzējas iestādes izvēles balstīties uz zemāko cenu vai saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Daudziem standarta produktiem, piemēram, benzīnam, cena ir vienīgais reālistiskais novērtēšanas kritērijs. Tas pats attiecas arī uz daudziem sarežģītiem produktiem, piemēram, atsevišķiem medikamentiem, kuru kvalitāti iestādes jau pārbaudījušas, izskatot tirdzniecības atļaujas piešķiršanu. Iepirkuma izvēle, kuras pamatā ir zemākā cena, nebūt nenozīmē, ka netiek izvirzītas nekādas kvalitātes prasības. Šādā iepirkuma procedūrā tiek noteiktas obligātās kvalitātes prasības, un tikai tad, ja tās ir izpildītas, tiek pieņemts piedāvājums ar zemāko cenu. Iepirkumu līgumu piešķiršana, kuras pamatā ir zemākā cena, rada priekšrocības mazajiem uzņēmumiem, jo tiem bieži vien ir zemākas administratīvās izmaksas un tie var piedāvāt konkurētspējīgākas cenas. Savukārt uz sociālajiem un vides faktoriem balstīta konkurence var izspiest daudzus mazos uzņēmumos no tirgus. Apjukumu rada tas, ka priekšlikumā izmantots formulējums “zemākās izmaksas” nevis “zemākā cena”. Jēdziens “zemākās izmaksas” drīzāk ir saistīts ar saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu un nozīmē to, ka līdzās cenai vērā tiek ņemti arī citi kritēriji. Skaidrības nolūkos būtu jāsaglabā spēkā esošajā direktīvā izmantotais formulējums;

23.

norāda, ka Komisija ierosina arī jaunus noteikumus, kas skar attiecības ar apakšuzņēmējiem, kā arī līgumu grozīšanu to spēkā esamības laikā, un uzskata, ka šie elementi arī turpmāk nebūtu jāiekļauj direktīvā. Šie jautājumi ietilpst galvenokārt valstu līgumtiesību jomā. Taču varētu būt lietderīgi šos jautājumus apskatīt skaidrojošā dokumentā;

24.

norāda, ka Komisija ierosina vairākus tālejošus noteikumus attiecībā uz valsts līmeņa pārraudzības iestādēm un atbalstu publiskā iepirkuma jomā. Jāatzīmē, ka šie jautājumi netika apspriesti zaļajā grāmatā. Pamatojoties uz 2. pantu 2. protokolā par subsidiaritātes un proporcionalitātes principa piemērošanu, Komisijai pirms tiesību aktu ierosināšanas jārīko plašas konsultācijas. Šajās konsultācijās nepieciešamības gadījumā jāņem vērā plānotā pasākuma ietekme uz vietējo un reģionālo dimensiju, izņemot steidzamus ārkārtas gadījumus. Valsts uzraudzības iestāžu izveidei neapšaubāmi ir būtiska nozīme vietējā un reģionālajā līmenī, it sevišķi dalībvalstīs, kurās vietējā līmeņa pārvaldes iestādēm ir likumdošanas pilnvaras;

25.

norāda, ka priekšlikums ir pretrunā ar dalībvalstu tiesībām pašām noteikt savu pārvaldi, un tas neatbilst subsidiaritātes principam. Ir svarīgi, lai tiktu ievērots gan proporcionalitātes, gan subsidiaritātes princips. ES līmenī ierosinātam pasākumam jābūt ne tikai nepieciešamam mērķa sasniegšanai, bet arī efektīvākam nekā valstu līmenī īstenotam pasākumam. Šajā gadījumā nekas nenorāda uz to, ka ierosinātā sistēma būtu efektīvāka par dalībvalstu darbību atbilstoši sistēmām, kas ir spēkā to teritorijā. Esošajām pārvaldes un tieslietu struktūrām būtu jāspēj uzņemties jaunus tiesībaizsardzības uzdevumus bez prasības izveidot atsevišķas jaunas uzraudzības iestādes katrā dalībvalstī. Turklāt Komisijas ierosinātajā modelī visnotaļ atšķirīgi uzdevumi apvienoti tādā veidā, kas ir pretrunā ierastajam pilnvaru nodalījumam starp publiskās pārvaldes iestādēm un tiesām.

III.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Grozījums Nr. 1

COM(2011) 896 final

14. apsvērums

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

Pastāv būtiska tiesiskā nenoteiktība attiecībā uz to, cik lielā mērā publiskā iepirkuma noteikumiem būtu jāattiecas uz sadarbību starp publiskā sektora iestādēm. Dalībvalstis un pat līgumslēdzējas iestādes atšķirīgi interpretē attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Tāpēc jāprecizē, kuros gadījumos starp līgumslēdzējām iestādēm noslēgtajiem līgumiem nepiemēro publiskā iepirkuma noteikumus. Šāda precizējuma pamatā būtu jābūt principiem, kas noteikti attiecīgajā Tiesas judikatūrā. Tas, ka abasvienošanās puses pašas ir līgumslēdzējas iestādes, pats par sevi neizslēdz iepirkuma noteikumu piemērošanu. Tomēr publiskā iepirkuma noteikumu piemērošana nedrīkstētu kavēt publiskā sektora iestāžu rīcības brīvību izlemt, kā organizēt savu sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu īstenošanu. Tāpēc līgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķir kontrolētām struktūrām, vai sadarbība līgumslēdzēju iestāžu sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu kopīgai īstenošanai, būtu jāatbrīvo no noteikumu piemērošanas, ja ir izpildīti šajā direktīvā izklāstītie nosacījumi. Šai direktīvai būtu jātiecas nodrošināt, ka neviena atbrīvota publiskā sektora iestāžu savstarpējā sadarbība nerada konkurences izkropļojumus attiecībā pret privātiem ekonomikas dalībniekiem. Tāpat līgumslēdzējas iestādes piedalīšanās procedūrā par publiska līguma slēgšanas tiesību iegūšanu pretendenta statusā nedrīkstētu radīt nekādus konkurences izkropļojumus.

Pastāv būtiska tiesiskā nenoteiktība attiecībā uz to, cik lielā mērā publiskā iepirkuma noteikumiem būtu jāattiecas uz sadarbību starp publiskā sektora iestādēm. Dalībvalstis un pat līgumslēdzējas iestādes atšķirīgi interpretē attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Tāpēc jāprecizē, kuros gadījumos starp līgumslēdzējām iestādēm noslēgtajiem līgumiem nepiemēro publiskā iepirkuma noteikumus. Šāda precizējuma pamatā būtu jābūt principiem, kas noteikti attiecīgajā Tiesas judikatūrā. Tas,ka abas vienošanāspuses pašas ir līgumslēdzējas iestādes, pats par sevi neizslēdz iepirkuma noteikumu piemērošanu. Tomēr publiskā iepirkuma noteikumu piemērošana nedrīkstētu kavēt publiskā sektora iestāžu rīcības brīvību izlemt, kā organizēt savu sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu īstenošanu. Tāpēc līgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķir kontrolētām struktūrām, vai sadarbība līgumslēdzēju iestāžu sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu kopīgai īstenošanai, būtu jāatbrīvo no noteikumu piemērošanas, ja ir izpildīti šajā direktīvā izklāstītie nosacījumi. Šai direktīvai būtu jātiecas nodrošināt, ka neviena atbrīvota publiskā sektora iestāžu savstarpējā sadarbība nerada konkurences izkropļojumus attiecībā pret privātiem ekonomikas dalībniekiem. Tāpat līgumslēdzējas iestādes piedalīšanās procedūrā par publiska līguma slēgšanas tiesību iegūšanu pretendenta statusā nedrīkstētu radīt nekādus konkurences izkropļojumus.

Pamatojums

Skaidri jānorāda, ka dažādie iestāžu sadarbības veidi netiek regulēti publiskā iepirkuma noteikumos.

Grozījums Nr. 2

COM(2011) 896 final

46. apsvērums

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

Līgumslēdzējas iestādes var saskarties ar ārējiem apstākļiem, ko tās nevarēja paredzēt, piešķirot līguma slēgšanas tiesības. Šādā gadījumā ir vajadzīga zināma elastība, lai pielāgotu līgumu šiem apstākļiem, neīstenojot jaunu iepirkuma procedūru. Neparedzamo apstākļu jēdziens attiecas uz apstākļiem, ko nevarēja paredzēt, neraugoties uz to, ka līgumslēdzēja iestāde ir ar pienācīgu rūpību sagatavojusi sākotnējo iepirkuma procedūru, ņemot vērā tai pieejamos līdzekļus, konkrētā projekta iezīmes un raksturlielumus, labu praksi attiecīgajā jomā un nepieciešamību nodrošināt atbilstīgu saistību starp iepirkuma procedūras sagatavošanā izlietotajiem resursiem un tās prognozējamo vērtību. Tomēr to nevar piemērot gadījumos, kad grozījumi izraisa visa iepirkuma iezīmju izmaiņas, piemēram, aizstājot iepērkamos būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus ar kaut ko atšķirīgu vai būtiski mainot iepirkumu, jo šādā situācijā var pieņemt hipotētisku ietekmi uz rezultātu.

Līgumslēdzējas iestādes var saskarties ar ārējiem apstākļiem, ko tās nevarēja paredzēt, piešķirot līguma slēgšanas tiesības. Šādā gadījumā ir vajadzīga zināma elastība, lai pielāgotu līgumu šiem apstākļiem, neīstenojot jaunu iepirkuma procedūru. Neparedzamo apstākļu jēdziens attiecas uz apstākļiem, ko nevarēja paredzēt, neraugoties uz to, ka līgumslēdzēja iestāde ir ar pienācīgu rūpību sagatavojusi sākotnējo iepirkuma procedūru. Tomēr to nevar piemērot gadījumos, kad grozījumi izraisa visa iepirkuma iezīmju izmaiņas, piemēram, aizstājot iepērkamos būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus ar kaut ko atšķirīgu vai būtiski mainot iepirkumu, jo šādā situācijā var pieņemt hipotētisku ietekmi uz rezultātu.

Pamatojums

Apsvērumā minēto neparedzamo apstākļu novērtējumā nebūtu jāņem vērā līgumslēdzēju iestāžu rīcībā esošie līdzekļi un to saistība ar kopējo projekta prognozējamo vērtību. Līgumslēdzēju iestāžu rīcībā esošie līdzekļi un šo resursu novērtēšana nav Komisijas kompetencē, un, izvērtējot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, nebūtu jāņem vērā faktori, kas saistīti ar līgumslēdzējas iestādes organizāciju vai darbiniekiem. Vietējā līmeņa līgumslēdzējas iestādes pašas var pieņemt lēmumus par cilvēkresursiem un darba metodēm neatkarīgi no tā, kā tām būtu jāveic publiskais iepirkums. Attiecīgais vērtēšanas mehānisms būtu jāsvītro no apsvēruma, jo tas ir pretrunā ES tiesībām.

Grozījums Nr. 3

COM(2011) 895 final

1. pants

COM(2011) 896 final

1. pants

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

1. pants

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi par līgumslēdzēju iestāžu rīkoto iepirkumu procedūrām attiecībā uz publiskiem līgumiem, kā arī metu konkursiem, kuru aprēķinātā vērtība nav mazāka par 4. pantā noteiktajām robežvērtībām.

1.   Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi par līgumslēdzēju iestāžu rīkoto iepirkumu procedūrām attiecībā uz publiskiem līgumiem, kā arī metu konkursiem, kuru aprēķinātā vērtība nav mazāka par 4. pantā noteiktajām robežvērtībām.

2.   Saskaņā ar šo direktīvu iepirkums ir viena vai vairāku līgumslēdzēju iestāžu īstenota būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegāde vai cita veida iegūšana no šo līgumslēdzēju iestāžu izvēlētiem ekonomikas dalībniekiem — neatkarīgi no tā, vai būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi ir paredzēti sabiedriskam mērķim vai ne.

2.   Saskaņā ar šo direktīvu iepirkums ir viena vai vairāku līgumslēdzēju iestāžu īstenota būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegāde vai cita veida iegūšana no šo līgumslēdzēju iestāžu izvēlētiem ekonomikas dalībniekiem.

Būvdarbu, piegāžu un/vai pakalpojumu kopums, pat ja tas ir iegādāts saskaņā ar dažādiem līgumiem, ir viens iepirkums šīs direktīvas nozīmē, ja līgumi ir daļa no viena vienota projekta.

 

   

 

 

 

 

   

 

   

 

 

 

 

   

 

;

 

 

   

Pamatojums

Direktīvā par publisko iepirkumu nebūtu jāiekļauj tādu preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkums, kuriem nav sabiedriskas nozīmes.

Iepirkuma procedūra būtu jābalsta uz individuālu līgumu, nevis projektu, jo projektos var būt iekļauti arī tādi elementi, kas neietilpst direktīvas darbības jomā.

Noteikumi, kas regulē attiecības starp iestādēm, būtu jāpārceļ no 11. panta (COM(2011) 896) un 21. panta (COM(2011) 895) uz 1. pantu, jo tie neietilpst direktīvas darbības jomā.

Eiropas Kopienu Tiesas judikatūrā (Teckal C-107/98) ir runa par lielāko daļu darbību, nevis 90 %, tāpēc būtu jāizvairās no interpretācijas sašaurināšanas.

Ņemot vērā ierosinātos grozījumus, būtu jāsvītro 11. pants (COM(2011) 896) un 21. pants (COM(2011) 895).

Grozījums Nr. 4

COM(2011) 896 final

4. pants

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

4. pants

4. pants

Robežvērtību lielumi

Robežvērtību lielumi

Šo direktīvu piemēro iepirkumiem, kuru paredzamā vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir vienāda ar šādām robežvērtībām vai tās pārsniedz:

Šo direktīvu piemēro iepirkumiem, kuru paredzamā vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir vienāda ar šādām robežvērtībām vai tās pārsniedz:

(a)

EUR 5 000 000 publiskiem būvdarbu līgumiem;

(a)

EUR 5 000 000 publiskiem būvdarbu līgumiem;

(b)

EUR 130 000 publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir centrālās pārvaldes iestādes, un metu konkursos, kurus organizē minētās iestādes; ja publiskus piegādes līgumus piešķir līgumslēdzējas iestādes, kuras darbojas aizsardzības jomā, minēto robežvērtību piemēro tikai līgumiem par III pielikumā minētajām precēm;

(b)

EUR 130 000 publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir centrālās pārvaldes iestādes, un metu konkursos, kurus organizē minētās iestādes; ja publiskus piegādes līgumus piešķir līgumslēdzējas iestādes, kuras darbojas aizsardzības jomā, minēto robežvērtību piemēro tikai līgumiem par III pielikumā minētajām precēm;

(c)

EUR 200 000 publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošas līgumslēdzējas iestādes, un metu konkursos, kurus organizē minētās iestādes;

(c)

EUR publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošas līgumslēdzējas iestādes, un metu konkursos, kurus organizē minētās iestādes;

(d)

EUR 500 000 publiskiem līgumiem par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem, kas uzskaitīti XVI pielikumā.

Pamatojums

Pašreizējā robežvērtība attiecībā uz piegādēm un pakalpojumiem ir 1,5 miljoni Dānijas kronu, līdz ar to gandrīz nekāda pārrobežu tirdzniecība nenotiek. No visiem 2009. gadā noslēgtajiem līgumiem tikai 1,4 % bija pārrobežu līgumi. Komiteja iesaka paaugstināt robežvērtību attiecībā uz piegādēm un pakalpojumiem un svītrot 4. panta d) apakšpunktu. Vismaz nākamajās sarunās par PTO nolīgumu Komisijai būtu jāizvirza šāda prioritāte: ievērojami paaugstināt robežvērtību attiecībā uz publisko iepirkumu. Tik zemas robežvērtības nav lietderīgas, jo pārrobežu publiskā iepirkuma īpatsvars arvien vairāk samazinās un pārāk liels ir administratīvais slogs, ko regulējums rada pasūtījuma piešķīrējiem un izpildītājiem.

Grozījums Nr. 5

COM(2011) 895 final

19. pants

COM(2011) 896 final

10. pants

Īpaši izņēmumi attiecībā uz pakalpojumu līgumiem

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

Īpaši izņēmumi attiecībā uz pakalpojumu līgumiem

Īpaši izņēmumi attiecībā uz pakalpojumu līgumiem

Šī direktīva neattiecas uz šādiem publiskiem pakalpojumu līgumiem:

Šī direktīva neattiecas uz šādiem publiskiem pakalpojumu līgumiem:

(a)

par zemes, ēku vai cita nekustama īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegādi vai nomu, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus; šī direktīva tomēr attiecas uz finanšu pakalpojumu līgumiem, kas ir noslēgti vienlaikus ar jebkāda veida līgumu par īpašuma iegādi vai nomu, pirms vai pēc šāda līguma;

(a)

par zemes, ēku vai cita nekustama īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegādi vai nomu, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus; šī direktīva tomēr attiecas uz finanšu pakalpojumu līgumiem, kas ir noslēgti vienlaikus ar jebkāda veida līgumu par īpašuma iegādi vai nomu, pirms vai pēc šāda līguma;

(b)

par tāda programmu materiāla iegādi, izstrādi, producēšanu vai kopražojumu, kas paredzēts audiovizuāliem plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, ja līgumu slēgšanas tiesības piešķir raidorganizācijas, vai līgumiem par raidlaiku, kuru slēgšanas tiesības piešķir audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējiem;

(b)

par tāda programmu materiāla iegādi, izstrādi, producēšanu vai kopražojumu, kas paredzēts audiovizuāliem plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, ja līgumu slēgšanas tiesības piešķir raidorganizācijas, vai līgumiem par raidlaiku, kuru slēgšanas tiesības piešķir audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējiem;

(c)

par šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumiem;

(c)

par šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumiem;

 

 

 

 

 

 

;

(d)

par finanšu pakalpojumiem saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK nozīmē, centrālas bankas pakalpojumiem un darbībām, ko veic ar Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta palīdzību;

(d)

par finanšu pakalpojumiem saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK izpratnē, kā arī centrālas bankas pakalpojumiem un darbībām, ko veic ar Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta palīdzību;

(e)

saistībā ar darba līgumiem;

(e)

saistībā ar darba līgumiem;

(f)

par sabiedriskajiem pakalpojumiem pasažieru dzelzceļa vai metro pārvadājumos.

(f)

par sabiedriskajiem pakalpojumiem pasažieru dzelzceļa vai metro pārvadājumos.

Audiovizuālie plašsaziņas līdzekļu pakalpojumi, kas minēti pirmās daļas b) punktā, ietver visu veidu raidīšanu un izplatīšanu, izmantojot jebkāda veida elektroniskos tīklus.

 

 

Pamatojums

(c)

1. punkts. Pārstāvība tiesā ar advokāta starpniecību vai citi juridiski pakalpojumi ir cieši saistīti ar attiecīgo spēkā esošo tiesību sistēmu valstī, un tas nozīmē, ka pārrobežu risinājumi šajā jomā principā nav iespējami. Turklāt tas ir nepieciešams, ņemot vērā ar šiem pakalpojumiem saistītās īpašās uzticēšanās attiecības, ko līgumslēgšanas jomā nevar objektivizēt.

(c)

2. punkts. Saimnieciskuma kritēriji nedrīkst būt noteicošie tādā jomā kā valsts apdraudējuma novēršana un glābšanas pasākumi.

(d)

punkts. Būtu jāsaglabā Direktīvas 2004/18/EK 18. pantā un Direktīvas 2004/17/EK 24. un 25. pantā noteiktais izņēmums attiecībā uz ekskluzīvajām tiesībām, kā arī pašreiz 16. panta (d) apakšpunktā paredzētie noteikumi par izņēmumiem attiecībā uz darījumiem, kuru mērķis ir nodrošināt līgumslēdzējas iestādes ar finanšu līdzekļiem vai kapitālu. Dalībvalstīs ir nepieciešami šie noteikumi.

(g)

punkts. ES Līgumi nodrošina dalībvalstīm tiesības nodot ekskluzīvas tiesības. Tas ir jāatspoguļo tiesību aktos.

Grozījums Nr. 6

COM(2011) 896 final

15. pants

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

 

Pamatojums

Ierosinātais papildinājums precizē, ka uzdevumu un kompetenču nodošana ir izslēgta no publiskā iepirkuma tiesību piemērošanas jomas.

Grozījums Nr. 7

COM(2011) 895 final

21. pants

COM(2011) 896 final

11. pants

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

Publiskā sektora iestāžu attiecības

1.   Līgums, ko līgumslēdzēja iestāde piešķīrusi citai juridiskai personai, neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja ir izpildīti šādi kumulatīvie nosacījumi:

   

(b)

līgumslēdzēja iestāde attiecībā uz juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām;

(c)

vismaz 90 % šīs juridiskās personas darbību īsteno kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde;

(a)

kontrolētajā juridiskajā personā nav privātas līdzdalības.

Uzskata, ka pirmās daļas a) punkta nozīmē līgumslēdzēja iestāde attiecībā uz juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām, ja tai ir izšķiroša ietekme gan attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem, gan svarīgiem lēmumiem.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumā, ja kontrolētā struktūra, kas ir līgumslēdzēja iestāde, piešķir līgumu savai kontrolējošajai struktūrai vai citai juridiskai personai, kuru kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde, ar nosacījumu, ka juridiskajā personā, kurai piešķir publisku līgumu, nav privātas līdzdalības.

   

3.   Līgumslēdzēja iestāde, kas attiecībā uz juridisko personu neīsteno kontroli 1. punkta nozīmē, tomēr var piešķirt tiesības slēgt publisku līgumu, nepiemērojot šo direktīvu juridiskai personai, ko tā kontrolē kopīgi ar citām līgumslēdzējām iestādēm, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

   

(a)

attiecībā uz juridisko personu līgumslēdzējas iestādes kopīgi īsteno līdzīgu kontroli, kādu tās īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām;

(b)

vismaz 90 % šīs juridiskās personas darbību īsteno kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē tās pašas līgumslēdzējas iestādes;

(c)

kontrolētajā juridiskajā personā nav privātas līdzdalības.

Šā punkta a) apakšpunkta vajadzībām uzskata, ka līgumslēdzējas iestādes attiecībā uz juridisku personu kopīgi īsteno kontroli, ja ir izpildīti šādi kumulatīvie nosacījumi:

(a)

kontrolētās juridiskās personas lēmējstruktūru sastāvā ir visu iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu pārstāvji;

(b)

minētās līgumslēdzējas iestādes spēj kopīgi īstenot izšķirošu ietekmi attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem un svarīgiem lēmumiem;

(c)

kontrolētās juridiskās personas intereses neatšķiras no tai piesaistīto publiskā sektora iestāžu interesēm;

(d)

kontrolētā juridiskā persona no publiskajiem līgumiem ar līgumslēdzējām iestādēm negūst nekādus ieguvumus, izņemot faktisko izmaksu atlīdzinājumu.

4.   Starp divām vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm noslēgtu vienošanos neuzskata par publisku līgumu šīs direktīvas 2. panta 6. punkta nozīmē, ja ir ievēroti šādi kumulatīvie nosacījumi:

   

(a)

ar līgumu izveido faktisku sadarbību starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm, lai kopīgi īstenotu savus sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, un šis līgums ir saistīts ar pušu savstarpējām tiesībām un pienākumiem;

(b)

līgumu reglamentē tikai ar sabiedrības interesēm saistīti apsvērumi;

(c)

atvērtajā tirgū iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu darbības nenodrošina apgrozījumu, kas pārsniedz 10 % no visu ar līgumu saistīto darbību apgrozījuma;

(d)

līgums nav saistīts ar finanšu pārskaitījumiem starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm, izņemot pārskaitījumus, kas atbilst faktisko izmaksu atlīdzinājumam par būvdarbiem, pakalpojumiem vai piegādēm;

(b)

nevienā no iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm nav privātas līdzdalības.

5.   Šā panta 1.–4. punktā minētās privātās līdzdalības neesību pārbauda līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas vai līguma slēgšanas laikā.

   

Šā panta 1.–4. punktā paredzētos izņēmumus nepiemēro, tiklīdz ir sākusies privāta līdzdalība, un tādā gadījumā uz spēkā esošajiem līgumiem ir attiecināma konkurence, piemērojot parastas iepirkuma procedūras.

Pamatojums

No grozījuma Nr. 3 loģiski izriet nepieciešamība svītrot 11. un 21. pantu.

Grozījums Nr. 8

COM(2011) 895 final

31. pants

COM(2011) 896 final

17. pants

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

Priviliģēto tiesību līgumi

Priviliģēto tiesību līgumi

Dalībvalstis var rezervēt tiesības piedalīties iepirkuma procedūrās aizsargātām darbnīcām un ekonomikas dalībniekiem, kuru galvenais mērķis ir personu ar invaliditāti un mazaizsargātu personu sociālā un profesionālā integrācija, vai paredzēt šādu līgumu izpildi aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros, ar nosacījumu, ka vairāk nekā 30 % šo darbnīcu, ekonomikas dalībnieku vai programmu darbinieku ir personas ar invaliditāti vai mazaizsargātas personas.

Dalībvalstis var rezervēt tiesības piedalīties iepirkuma procedūrās aizsargātām darbnīcām un ekonomikas dalībniekiem, kuru galvenais mērķis ir personu ar invaliditāti un mazaizsargātu personu sociālā un profesionālā integrācija, vai paredzēt šādu līgumu izpildi aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros, ar nosacījumu, ka vairāk nekā 30 % šo , ekonomikas dalībnieku vai programmu darbinieku ir personas ar invaliditāti vai mazaizsargātas personas.

Iepirkuma izsludināšanas paziņojumā ietver atsauci uz šo noteikumu.

Iepirkuma izsludināšanas paziņojumā ietver atsauci uz šo noteikumu.

Pamatojums

Šis ir jauns noteikums, tāpēc būtu jādefinē to personu loks, uz kurām tas attiecināms, it īpaši tāpēc, ka šis noteikums ir plašāks par pašreiz spēkā esošā 19. panta darbības jomu.

Grozījums Nr. 9

COM(2011) 895 final

34. pants

COM(2011) 896 final

19. panta 7. punkts

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka ne vēlāk kā 2 gadus pēc 92. panta 1. punktā paredzētā datuma visas iepirkuma procedūras atbilstoši šai direktīvai veic, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, jo īpaši elektronisko iesniegšanu, saskaņā ar šā panta prasībām.

Dalībvalstis visas iepirkuma procedūras atbilstoši šai direktīvai vei, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, jo īpaši elektronisko iesniegšanu, saskaņā ar šā panta prasībām.

Pamatojums

Ņemot vērā to, ka publiskā iepirkuma nosacījumi, kas attiecas uz līgumslēdzējām iestādēm (it sevišķi vietējā līmenī) un dažādo jomu pakalpojumu sniedzējiem, ir ļoti atšķirīgi, lietderīgāk būtu noteikt, ka dalībvalstis aktīvi iesaistās elektroniskā publiskā iepirkuma sagatavošanā, nevis jāuzstāda tām prasības ar īsu izpildes termiņu.

Grozījums Nr. 10

COM(2011) 896 final

24. pants

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

Procedūru izvēle

Procedūru izvēle

1.   Piešķirot publisku līgumu slēgšanas tiesības, līgumslēdzējas iestādes piemēro valsts procedūras, kas ir pielāgotas, lai atbilstu šai direktīvai, ar nosacījumu, ka, neskarot 30. pantu, saskaņā ar šo direktīvu ir izsludināts iepirkums.

1.   Piešķirot publisku līgumu slēgšanas tiesības, līgumslēdzējas iestādes piemēro valsts procedūras, kas ir pielāgotas, lai atbilstu šai direktīvai, ar nosacījumu, ka, neskarot 30. pantu, saskaņā ar šo direktīvu ir izsludināts iepirkums.

Dalībvalstis nosaka, ka līgumslēdzējas iestādes var piemērot atklātas vai slēgtas procedūras saskaņā ar šajā direktīvā paredzēto regulējumu.

Dalībvalstis nosaka, ka līgumslēdzējas iestādes var piemērot atklātas vai slēgtas procedūras saskaņā ar šajā direktīvā paredzēto regulējumu.

Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes var piemērot inovācijas partnerības saskaņa ar šajā direktīvā paredzēto regulējumu.

Dalībvalstis , ka līgumslēdzējas iestādes var piemērot inovācijas partnerības saskaņa ar šajā direktīvā paredzēto regulējumu.

Dalībvalstis var noteikt arī, ka līgumslēdzējas iestādes var piemērot konkursa procedūras ar sarunām vai konkursa dialogu jebkurā no šādiem gadījumiem:

(a)

attiecībā uz būvdarbiem, ja būvdarbu līguma priekšmets ir gan projektēšana, gan būvdarbu izpilde 2. panta 8. punkta nozīmē vai ja projekta juridiskās vai finansiālās struktūras noteikšanai ir nepieciešamas sarunas;

(b)

attiecībā uz publiskiem būvdarbu līgumiem, kad būvdarbus veic vienīgi pētniecības vai inovācijas, testēšanas vai izstrādes nolūkā un nevis peļņas gūšanas vai pētniecības un izstrādes izmaksu atgūšanas nolūkā;

(c)

attiecībā uz pakalpojumiem vai piegādēm, kad tehniskās specifikācijas nevar noteikt pietiekami precīzi ar atsauci uz kādu no standartiem, Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem vai tehniskajām atsaucēm VIII pielikuma 2.–5. punkta nozīmē;

(d)

gadījumā, ja atklātā vai slēgtā procedūrā ir iesniegti nepiemēroti vai nepieņemami piedāvājumi 30. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē;

(e)

ar būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu būtību vai sarežģītību vai ar tiem saistīto risku radītu īpašu apstākļu dēļ līguma slēgšanas tiesības nav iespējams piešķirt bez iepriekšējām sarunām.

Dalībvalstis var izlemt netransponēt savos tiesību aktos konkursa procedūru ar sarunām, konkursa dialoga procedūru un inovācijas partnerības procedūru.

Pamatojums

Reģionu komiteja uzskata, ka sarunu procedūrai “klasiskajā” sektorā jānorit ar tādiem pašiem nosacījumiem kā komunālo pakalpojumu jomā; tas pats attiecas arī uz konkursa dialogu. Nav pamata pieņemt, ka iestādes “klasiskajā” sektorā ir mazāk piemērotas sarunu vešanai nekā līgumslēdzējas iestādes komunālo pakalpojumu jomā. Lēmums par to, kāda procedūra konkrētajā gadījumā piemērojama, jāpieņem līgumslēdzējai iestādei atkarībā no attiecīgā publiskā iepirkuma.

Ir svarīgi norādīt, ka piemērotākā procedūra katrā konkrētā gadījumā jāizvēlas līgumslēdzējai iestādei, nevis valsts vai ES līmenim. ES un valstu līmenī visas procedūras jāpadara pieejamas līgumslēdzējām iestādēm. Pretējā gadījumā tiktu radīti atšķirīgi noteikumi un procedūras dažādās dalībvalstīs, konkurences izkropļojumi un nevienlīdzīgi konkurences apstākļi.

Grozījums Nr. 11

COM(2011) 896 final

30. panta 2. punkta (a) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(a)

ja atklātā vai slēgtā procedūrā nav iesniegti piedāvājumi vai nav iesniegti piemēroti piedāvājumi vai pieteikumi, ar noteikumu, ka līguma sākotnējie nosacījumi nav būtiski mainīti un ka Komisijai vai saskaņā ar 84. pantu norīkotajai valsts pārraudzības struktūrai pēc pieprasījuma nosūtīts ziņojums;

(a)

ja atklātā vai slēgtā procedūrā nav iesniegti piedāvājumi vai nav iesniegti piemēroti piedāvājumi vai pieteikumi, ar noteikumu, ka līguma sākotnējie nosacījumi nav būtiski mainīti ;

Pamatojums

Kopā ar 84. punktu (jaunas valsts pārraudzības struktūras izveidošana) šī ziņošanas prasība rada nevajadzīgu administratīvu slogu. No jauniem administratīviem slogiem ir jāizvairās par katru cenu, lai nodrošinātu ES publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma vienkāršošanu un elastību. Tāpēc šis papildinājums ir svītrojams bez aizstāšanas.

Grozījums Nr. 12

COM(2011) 895 final

44. panta 3. punkta (d), (i) un (e) apakšpunkts

COM(2011) 896 final

30. panta 2. punkta (c), (i) un (d) apakšpunkts

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

(c)

ja būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus var piegādāt tikai konkrēts ekonomikas dalībnieks šādu iemeslu dēļ:

(c)

ja būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus var piegādāt tikai konkrēts ekonomikas dalībnieks šādu iemeslu dēļ:

(i)

nav konkurences tehnisku iemeslu dēļ;

(i)

nav konkurences tehnisku iemeslu dēļ,

(d)

ciktāl tas noteikti vajadzīgs — ja ārkārtējas steidzamības dēļ, ko izraisījusi nepārvarama vara, nav iespējams ievērot termiņus, kas noteikti atklātām procedūrām, slēgtām procedūrām vai konkursa procedūrām ar sarunām; Lietas apstākļi, uz kuriem atsaucas, pamatojot ārkārtēju steidzamību, nekādā ziņā nedrīkst būt radušies līgumslēdzējas iestādes dēļ;

(d)

ciktāl tas noteikti vajadzīgs — ja ārkārtējas steidzamības dēļ, ko izraisījui nav iespējams ievērot termiņus, kas noteikti atklātām procedūrām, slēgtām procedūrām vai konkursa procedūrām ar sarunām; Lietas apstākļi, uz kuriem atsaucas, pamatojot ārkārtēju steidzamību, nekādā ziņā nedrīkst būt radušies līgumslēdzējas iestādes dēļ;

Pamatojums

Šajā pantā jāpiemin arī juridiski iemesli, lai citstarp tiktu iekļauta arī tāda situācija, kad līgumslēdzēja iestāde konkrētā vietā vēlas veikt būvdarbus (piem., celt skolu), taču zemes īpašnieks piekrīt pārdot zemi tikai tādā gadījumā, ja būvdarbus veikt atļauj viņam pašam.

Salīdzinājumā ar pašreiz spēkā esošo formulējumu Direktīvas 2004/18/EK 31. panta (c) apakšpunktā jēdziena “nepārvarama vara” lietošana nozīmētu stingrākus nosacījumus. Jāsaglabā pašreiz spēkā esošais teksts. Sarunu procedūrai bez konkurences jābūt iespējamai gadījumos, kad tiek iegādātas preces vai pakalpojumi, kurus līgumslēdzējai iestādei ir pienākums nodrošināt saskaņā ar citiem tiesību aktiem, piemēram, pārtiku veco ļaužu pansionātiem vai sirds vārstuļus slimnīcām laikā, kamēr notiek tiesas process par publiskā iepirkuma pārbaudi.

Grozījums Nr. 13

COM(2011) 895 final

45. pants

COM(2011) 896 final

31. pants

Pamata vienošanās

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

1.   Līgumslēdzējas iestādes var slēgt vispārīgās vienošanās ar nosacījumu, ka tās piemēro šajā direktīvā paredzētās procedūras.

1.   Līgumslēdzējas iestādes var slēgt vispārīgās vienošanās ar nosacījumu, ka tās piemēro šajā direktīvā paredzētās procedūras.

Vispārīgā vienošanās ir vienošanās, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki ekonomikas dalībnieki noslēdz ar mērķi noteikt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laika posmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un — attiecīgā gadījumā — uz paredzēto daudzumu.

Vispārīgā vienošanās ir vienošanās, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki ekonomikas dalībnieki noslēdz ar mērķi noteikt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laika posmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un — attiecīgā gadījumā — uz paredzēto daudzumu.

Vispārīgās vienošanās termiņš nepārsniedz četrus gadus, izņemot atbilstīgi pamatotus ārkārtas gadījumus, it sevišķi, ja to pamato vispārīgās vienošanās priekšmets.

2.   Tiesības slēgt līgumus, kuri pamatojas uz vispārīgo vienošanos, piešķir saskaņā ar 3. un 4. punktā noteiktajām procedūrām.

2.   Tiesības slēgt līgumus, kuri pamatojas uz vispārīgo vienošanos, piešķir saskaņā ar 3. un 4. punktā noteiktajām procedūrām.

Minētās procedūras var piemērot tikai starp tām līgumslēdzējām iestādēm, kas šim nolūkam ir skaidri noteiktas iepirkuma izsludināšanas paziņojumā, un tiem ekonomikas dalībniekiem, kuri sākotnēji ir vispārīgās vienošanās puse.

Ar līgumiem, kuri pamatojas uz vispārīgo vienošanos, nekādā gadījumā nedrīkst būtiski grozīt vispārīgās vienošanās noteikumus, jo īpaši 3. punktā minētajā gadījumā.

Ar līgumiem, kuri pamatojas uz vispārīgo vienošanos, nekādā gadījumā nedrīkst būtiski grozīt vispārīgās vienošanās noteikumus, jo īpaši 3. punktā minētajā gadījumā.

Līgumslēdzējas iestādes neizmanto vispārīgās vienošanās tā, lai traucētu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci.

Pamatojums

Reģionu komiteja uzskata, ka vispārīgas vienošanās būtu jāpakļauj tādiem pašiem noteikumiem, kādi paredzēti spēkā esošajā Regulā 2004/17/EK, jo nav iemesla īpaši regulēt, piemēram, šādu vienošanos spēkā esamības laiku, ja attiecībā uz citiem līgumu veidiem tas netiek darīts. Līdzīgi kā dinamiskās iepirkumu sistēmās būtu jāpastāv iespējai līguma spēkā esamības laikā tajā uzņemt jaunus ekonomikas dalībniekus, jo tas sniedz labumu gan pircējiem, gan pārdevējiem. Pēdējais teikums nav vajadzīgs, jo tas izriet no principiem.

Grozījums Nr. 14

COM(2011) 895 final 45. panta 4. punkts

COM(2011) 896 final 31. panta 4. punkts

Vispārīgās vienošanās

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

4.   Ja vispārīgo vienošanos slēdz ar vairāk nekā vienu ekonomikas dalībnieku, to var pildīt vienā no turpmāk minētajiem diviem veidiem:

4.   Ja vispārīgo vienošanos slēdz ar vairāk nekā vienu ekonomikas dalībnieku, to var pildīt :

(a)

saskaņā ar vispārīgās vienošanās noteikumiem un nosacījumiem, neatsākot konkursu, ja vispārīgā vienošanās paredz visus noteikumus, kas reglamentē attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanu, un objektīvus nosacījumus, ar ko saskaņā nosaka, kurš ekonomikas dalībnieks, kas ir vispārīgās vienošanās puse, nodrošinās minētos būvdarbus, pakalpojumus un piegādes; minētos nosacījumus izklāsta iepirkuma procedūras dokumentos;

(a)

ja vispārīgā vienošanās paredz visus noteikumus, kas reglamentē attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanu, ;

(b)

ja vispārīgā vienošanās neparedz visus noteikumus, kas reglamentē attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanu — atsākot konkursu starp ekonomikas dalībniekiem, kuri ir vispārīgās vienošanās puses.

(b)

ja vispārīgā vienošanās neparedz visus noteikumus, kas reglamentē attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanu pamatojoties uz konkursu starp ekonomikas dalībniekiem, kuri ir vispārīgās vienošanās puses.

 

Pamatojums

Direktīvā nav norādīts, kā vispārīgās vienošanās būtu jāpiemēro. Tas jo īpaši attiecas uz izvēli starp līgumu tiešu piešķiršanu vai jauna konkursa izsludināšanu. Nolūkā nodrošināt elastību īstenošanā jābūt iespējām izmantot šo metožu kombināciju, lai mazākus līgumus varētu piešķirt tiešā veidā atbilstoši noteiktajiem nosacījumiem, savukārt liela apjoma līgumu gadījumā tās pašas vispārīgās vienošanās ietvaros varētu rīkot jaunu konkursu.

Grozījums Nr. 15

COM(2011) 896 final

37. pants

Neregulārs kopējais iepirkums

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

1.   Viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes var vienoties par dažu konkrētu iepirkumu kopīgu īstenošanu.

1.   Viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes var vienoties par dažu konkrētu iepirkumu kopīgu īstenošanu.

2.   Ja līgumslēdzēja iestāde viena pati īsteno visus attiecīgās iepirkuma procedūras posmus no iepirkuma izsludināšanas līdz izrietošā līguma vai līgumu izpildes beigām, tad šī līgumslēdzēja iestāde vienīgā ir atbildīga par direktīvā noteikto saistību izpildi.

2.   Ja līgumslēdzēja iestāde viena pati īsteno visus attiecīgās iepirkuma procedūras posmus no iepirkuma izsludināšanas līdz izrietošā līguma vai līgumu izpildes beigām, tad šī līgumslēdzēja iestāde vienīgā ir atbildīga par direktīvā noteikto saistību izpildi.

Tomēr, ja iepirkuma procedūras vai izrietošo līgumu izpildi realizē viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes, katra līgumslēdzēja iestāde turpina būt atbildīga par savu saistību pildīšanu saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz tās realizētajiem posmiem.

Tomēr, ja iepirkuma procedūras vai izrietošo līgumu izpildi realizē viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes, katra līgumslēdzēja iestāde turpina būt atbildīga par savu saistību pildīšanu saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz tās realizētajiem posmiem.

 

   .

Pamatojums

Papildinājums ļauj nodrošināt, ka kopēja iepirkuma procedūra netiek lieki sarežģīta. Tie paši noteikumi, kas atbilstīgi 35. panta 5. punktam attiecas uz centralizētajām iepirkumu struktūrām, jāattiecina arī uz neregulāru kopējo iepirkumu.

Grozījums Nr. 16

COM(2011) 895 final

54. pants

COM(2011) 896 final

40. pants

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

1.   Tehniskās specifikācijas, kā noteikts VIII pielikuma 1. punktā, izklāsta iepirkuma procedūras dokumentos. Tehniskajās specifikācijās nosaka būvdarbu, pakalpojuma vai piegādes raksturlielumus.

1.   Tehniskās specifikācijas, kā noteikts VIII pielikuma 1. punktā, izklāsta iepirkuma procedūras dokumentos. Tehniskajās specifikācijās nosaka būvdarbu, pakalpojuma vai piegādes raksturlielumus.

Šie raksturlielumi var arī attiekties uz pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu īpašu ražošanas vai sniegšanas procesu vai jebkuru citu to aprites cikla posmu, kā minēts 2. panta 22. punktā.

Šie raksturlielumi var arī attiekties uz pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu īpašu ražošanas vai sniegšanas procesu vai jebkuru citu to aprites cikla posmu, kā minēts 2. panta 22. punktā.

Tehniskajās specifikācijās norāda arī, vai būs vajadzīga intelektuālā īpašuma tiesību nodošana.

Tehniskajās specifikācijās norāda arī, vai būs vajadzīga intelektuālā īpašuma tiesību nodošana.

Visiem iepirkumiem, kuru priekšmets ir paredzēts lietošanai personām — neatkarīgi no tā, vai tas paredzēts plašākai sabiedrībai vai līgumslēdzējas iestādes personālam — minētās tehniskās specifikācijas, izņemot atbilstīgi pamatotus gadījumus, sagatavo tā, lai ņemtu vērā kritērijus par pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām.

Ja ar Savienības tiesību aktu pieņem obligātus piekļuves standartus, tehniskajās specifikācijās ietver atsauci uz šādiem standartiem, ciktāl ir runa par piekļuves kritērijiem.

Ja ar Savienības tiesību aktu pieņem obligātus piekļuves standartus, tehniskajās specifikācijās ietver atsauci uz šādiem standartiem, ciktāl ir runa par piekļuves kritērijiem.

Pamatojums

Ierosinātais teksts ir pārāk tālejošs, ņemot vērā iepirkumu procedūrās pastāvošās milzīgās atšķirības. Turklāt šāda veida noteikumi bieži vien ir iekļauti valstu būvniecības standartos. Jāsaglabā teksts, ko satur Direktīvas 2004/18/EK 23. panta 1. punkts un Direktīvas 2004/17/EK 34. panta 1. punkts.

Grozījums Nr. 17

COM(2011) 896 final

44. pants

Līgumu sadalīšana daļās

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

1.   Publiskus līgumus var sadalīt viendabīgās vai neviendabīgās daļās. Attiecībā uz līgumiem, kuru vērtība atbilst 4. pantā paredzētajām robežvērtībām vai pārsniedz tās, bet nav mazāka par EUR 500 000, ko nosaka saskaņā ar 5. pantu, ja līgumslēdzēja iestāde uzskata, ka tos nav lietderīgi sadalīt daļās, tā paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību sniedz tam īpašu pamatojumu.

1.   Publiskus līgumus var sadalīt viendabīgās vai neviendabīgās daļās.

Līgumslēdzējas iestādes paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību norāda, vai piedāvājumus var iesniegt tikai par vienu vai par vairākām daļām.

 

Pamatojums

Šis nosacījums līgumslēdzējām pusēm rada nevajadzīgu administratīvo slogu, un tāpēc tas jāsvītro.

Grozījums Nr. 18

COM(2011) 896 final

54. panta 2. punkts

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

54. pants

54. pants

Līgumslēdzējas iestādes var izlemt nepiešķirt tiesības slēgt līgumu pretendentam, kas iesniedzis vislabāko piedāvājumu, ja tās ir konstatējušas, ka piedāvājums vismaz līdzvērtīgā veidā neatbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides jomā, vai XI pielikumā uzskaitīto starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumiem.

Līgumslēdzējas iestādes var izlemt nepiešķirt tiesības slēgt līgumu pretendentam, kas iesniedzis vislabāko piedāvājumu, ja tās ir konstatējušas, ka piedāvājums vismaz līdzvērtīgā veidā neatbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides jomā, vai XI pielikumā uzskaitīto starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumiem.

Pamatojums

Pretendentiem jānodrošina piedāvājuma atbilstība ne tikai ES tiesību aktiem, bet arī ar valstu tiesību aktiem.

Grozījums Nr. 19

COM(2011) 896 final

55. panta 3. punkts

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

55. pants

55. pants

Lai piemērotu izslēgšanas iemeslu, kas minēts pirmās daļas d) apakšpunktā, līgumslēdzējas iestādes paredz līguma izpildes novērtēšanas metodi, kuras pamatā ir objektīvi un izmērāmi kritēriji un kuru piemēro sistēmiski, konsekventi un pārredzami. Izpildes novērtējuma rezultātus paziņo attiecīgajam darbuzņēmējam, kam dod iespēju iebilst pret konstatējumiem un saņemt tiesisku aizsardzību.

Pamatojums

55. panta 3. punkta pēdējā apakšpunktā sniegtais skaidrojums ir nesaprotams un mazina juridisko noteiktību, kas var radīt lielāku skaitu sūdzību. Turklāt līgumslēdzējām iestādēm tiek paredzēti jauni pienākumi, kas būtu svītrojami, lai novērstu papildu birokrātiju.

Grozījums Nr. 20

COM(2011) 895 final

76. pants

COM(2011) 896 final

66. pants

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

1.   Neskarot valsts normatīvos vai administratīvos aktus attiecībā uz atlīdzību par konkrētu pakalpojumu sniegšanu, līgumslēdzējas iestādes piešķir publiskus līgumus saskaņā ar šādiem kritērijiem:

1.   Neskarot valsts normatīvos vai administratīvos aktus attiecībā uz atlīdzību par konkrētu pakalpojumu sniegšanu, līgumslēdzējas iestādes piešķir publiskus līgumus saskaņā ar šādiem kritērijiem:

(a)

saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums;

(a)

saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums;

(b)

viszemākās izmaksas.

(b)

.

Izmaksas pēc līgumslēdzējas iestādes izvēles var novērtēt, pamatojoties tikai uz cenu vai izmantojot rentabilitātes pieeju, piemēram, aprites cikla izmaksu pieeju, saskaņā ar 67. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.   Saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā, no līgumslēdzējas iestādes perspektīvas tiek noteikts, pamatojoties uz kritērijiem, kas saistīti ar attiecīgā publiskā līguma priekšmetu. Minētie kritēriji papildus cenai vai izmaksām, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā, ietver citus kritērijus, kas saistīti ar attiecīgā publiskā līguma priekšmetu, kā:

2.   Saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā, no līgumslēdzējas iestādes perspektīvas tiek noteikts, pamatojoties uz kritērijiem, kas saistīti ar attiecīgā publiskā līguma priekšmetu. Minētie kritēriji papildus cenai ietver citus kritērijus, kas saistīti ar attiecīgā publiskā līguma priekšmetu, kā:

(a)

kvalitāte, ietverot tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, pieejamība, projektēšana visu lietotāju ērtībām, vides raksturlielumi un inovatīvais raksturs;

(a)

kvalitāte, ietverot tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, pieejamība, projektēšana visu lietotāju ērtībām, vides raksturlielumi inovatīvais raksturs;

(b)

pakalpojumu līgumiem un līgumiem, kas saistīti ar būvdarbu projektēšanu, var ņemt vērā tā personāla organizāciju, kvalifikāciju un pieredzi, kurš norīkots attiecīgā līguma izpildei, paredzot, ka pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas šādu personālu drīkst aizstāt tikai ar līgumslēdzējas iestādes piekrišanu, kam jāpārliecinās, ka aizstājēji nodrošina līdzvērtīgu organizāciju un kvalitāti;

(b)

pakalpojumu līgumiem un līgumiem, kas saistīti ar būvdarbu projektēšanu, var ņemt vērā tā personāla organizāciju, kvalifikāciju un pieredzi, kurš norīkots attiecīgā līguma izpildei, paredzot, ka pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas šādu personālu drīkst aizstāt tikai ar līgumslēdzējas iestādes piekrišanu, kam jāpārliecinās, ka aizstājēji nodrošina līdzvērtīgu organizāciju un kvalitāti;

(c)

pēcpārdošanas pakalpojumi un tehniskā palīdzība, piegādes datums un piegādes laikposms vai pabeigšanas laikposms;

(c)

pēcpārdošanas pakalpojumi un tehniskā palīdzība, piegādes datums un piegādes laikposms vai pabeigšanas laikposms;

(d)

pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrētais ražošanas vai sniegšanas process vai citi aprites cikla posmi, kā minēts 2. panta 22. punktā, ciktāl minētie kritēriji ir norādīti saskaņā ar 4. punktu un attiecas uz faktoriem, kas ir tieši iesaistīti šajos procesos un kas raksturo pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrēto ražošanas vai sniegšanas procesu.

(d)

pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrētais ražošanas vai sniegšanas process vai citi aprites cikla posmi, kā minēts 2. panta 22. punktā, ciktāl minētie kritēriji ir norādīti saskaņā ar 4. punktu un attiecas uz faktoriem, kas ir tieši iesaistīti šajos procesos un kas raksturo pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrēto ražošanas vai sniegšanas procesu.

 

Pamatojums

Pozitīvi vērtējams fakts, ka līgumslēdzējām iestādēm ir iespēja izvēlēties starp saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un piedāvājumu ar zemākajām izmaksām. Taču būtu jāpatur pašreiz spēkā esošajā direktīvā izmantotais jēdziens “viszemākā cena”, jo jēdziens “viszemākās izmaksas” norāda uz to, ka līdzās cenai tiks ņemti vērā arī citi faktori. Vārda “izmaksas” nozīme ir plašāka nekā vārda “cena” nozīme. Ja vēlamies aptvert arī citus parametrus, piemēram, aprites cikla izmaksas, tad jāizmanto jēdziens “saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums”.

Atsevišķos gadījumos līgumslēdzēja iestāde jau piedāvājuma konkursa dokumentos norāda cenu, kuru tā maksās. Ir jābūt pilnīgi skaidri zināmam, ka šāda rīcība ir iespējama.

Šā pēdējā kritērija vērā ņemšanas mērķis ir līgumslēdzējām iestādēm nodrošināt pievienoto vērtību dažu produktu un pakalpojumu gadījumā. Šī pievienotā vērtība faktiski nozīmē, ka, izmantojot īsās piegādes ķēdes, produkti un pakalpojumi parasti var sasniegt ātrāk līgumslēdzējas iestādes, un tādējādi ir iespējams ātrāk un elastīgāk reaģēt uz to prasībām. Turklāt ar šā kritērija starpniecību var būtiski uzlabot arī vides standartus (īsāki transportēšanas ceļi un uzglabāšanas laiki, mazāk emisiju), kas beigu beigās ir izdevīgi gan līgumslēdzējām pusēm, gan iedzīvotājiem. Pie tam līgumslēdzējām pusēm to līguma piešķiršanas kritērijos būtu iespēja paredzēt rādītājus, kas dažu kategoriju ietvaros sniedz plašākus datus par attiecīgā ekonomikas dalībnieka piedāvājumu un tādējādi vēl labāk atbilst publiskā iepirkuma prasībām.

Skaidri jānorāda arī iespēja ņemt vērā sociālos kritērijus, piemēram, piešķirot bonusa punktus par uzņēmuma politiku darbinieku vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā, kā arī par katru darbā pieņemto personu, kura ilgstoši bijusi bez darba.

Grozījums Nr. 21

COM(2011) 896 final

66. panta 3. punkts

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

66. pants

66. pants

Dalībvalstis var noteikt, ka konkrēta veida līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas pamatā ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā.

Pamatojums

Šīs modernizācijas mērķis ir nodrošināt maksimālu elastību līgumslēdzējām iestādēm un pretendentiem. Līgumslēdzējām iestādēm pašām ir jālemj, vai līgumus piešķirt, pamatojoties uz saimniecisko izdevīgumu vai viszemāko cenu. Dalībvalstīm nevajadzētu apsteigt iestāžu izvēli attiecībā uz konkrētajām vajadzībām. Ja līgumi vairs nebūs piešķirami saskaņā ar viszemāko cenu, ievērojami samazināsies mazo uzņēmumu konkurences iespējas. Tāpēc 66. panta 3. punkts ir svītrojams.

Grozījums Nr. 22

COM(2011) 895 final

76. panta 4. punkts

COM(2011) 896 final

66. panta 4. punkts

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

4.   Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji nenodrošina līgumslēdzējai iestādei neierobežotu izvēles brīvību. Šie kritēriji nodrošina efektīvas konkurences iespēju, un tos papildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju. Līgumslēdzējas iestādes, pamatojoties uz pretendentu sniegto informāciju un pierādījumiem, efektīvi pārbauda, vai piedāvājumi atbilst līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem.

   

Pamatojums

Šis nosacījums ir lieks; tas nedod neko jaunu un tāpēc jāsvītro. Šā nosacījuma saturu jau atspoguļo vispārīgie principi.

Grozījums Nr. 23

COM(2011) 896 final

73. panta a) apakšpunkts

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

(a)

vairs nav piemērojami 11. pantā paredzētie izņēmumi, jo juridiskajā personā, kam piešķirtas līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar 11. panta 4. punktu, ir privāta līdzdalība;

Pamatojums

Komisijas teksta grozījums, kas izriet no dokumenta COM(2011) 896 final 11. panta 5. punkta un COM(2011) 895 final 21. panta 5. punkta svītrošanas (sk. grozījumu Nr. 7). Pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas šis apstāklis vairs nevar būt spēkā.

Grozījums Nr. 24

COM(2011) 895 galīgā redakcija

77. pants

COM(2011) 896 final

67. pants

Aprites cikla izmaksas

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

3.   Ja kopēja metodika aprites cikla izmaksu aprēķināšanai ir pieņemta kā Savienības tiesību akta daļa, arī ar nozaru regulējumā pieņemtajiem deleģētajiem aktiem, to piemēro gadījumos, kad aprites cikla izmaksas ir ietvertas 76. panta 1. punktā minētajos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijos.

   

Šādu tiesību aktu un deleģēto aktu saraksts ir ietverts XV pielikumā. Saskaņā ar 89. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šā saraksta atjaunināšanu, ja minētie grozījumi ir vajadzīgi saistībā ar jauna tiesību akta pieņemšanu vai šādu tiesību aktu atcelšanu vai grozīšanu.

Pamatojums

Reģionu komiteja atbalsta stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un atzīst, ka liela nozīme ir ilgtspējīgai, sociāli atbildīgai un inovāciju atbalstošai publiskā iepirkuma procedūrai. Komiteja arī pozitīvi vērtē to, ka Komisija mudina līgumslēdzējas iestādes ņemt vērā aprites cikla izmaksas. Šajā jomā šobrīd tiek ieguldīts liels darbs, taču darāmā vēl aizvien ir daudz. Komiteja uzskata, ka prasība izmantot ES metodes šajā gadījumā un pašreizējos apstākļos ir pārāk tālejoša.

Grozījums Nr. 25

COM(2011) 895 final

79. pants

COM(2011) 896 final

69. pants

Nepamatoti lēti piedāvājumi

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

1.   Līgumslēdzējas iestādes pieprasa ekonomikas dalībniekiem paskaidrot piemēroto cenu vai izmaksas, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

   

(a)

pieprasītā cena vai izmaksas ir par vairāk nekā 50 % zemākas nekā pārējo piedāvājumu vidējā cena vai izmaksas;

(b)

pieprasītā cena vai izmaksas ir par vairāk nekā 20 % zemākas nekā otrā lētākā piedāvājuma cena vai izmaksas;

(c)

ir iesniegti vismaz pieci piedāvājumi.

 

   

 

 

 

 

 

 

   

 

   

2.   Līgumslēdzējas iestādes var šādus paskaidrojumus pieprasīt arī, ja piedāvājumi šķiet nepamatoti lēti citu iemeslu dēļ.

   Līgumslēdzējas iestādes var šādus paskaidrojumus pieprasīt arī, ja piedāvājumi šķiet nepamatoti lēti citu iemeslu dēļ.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētie paskaidrojumi var it sevišķi attiekties uz:

   

(a)

to, kādā veidā būvniecības, ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesā panāk ietaupījumus;

(b)

izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem vai kādiem īpaši izdevīgiem būvdarbu veikšanas vai preču piegādes, vai pakalpojumu sniegšanas apstākļiem, kas ir pieejami pretendentam;

(c)

pretendenta piedāvāto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu oriģinalitāti;

(d)

vismaz līdzvērtīgu atbilstību Savienības tiesību aktos noteiktajām saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides tiesību aktu jomā, vai starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumu jomā, kā uzskaitīts XI pielikumā, vai, ja tādi netiek piemēroti, citiem noteikumiem, kas nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību;

(e)

pretendenta iespējām saņemt valsts atbalstu.

4.   Līgumslēdzēja iestāde pārbauda sniegto informāciju, apspriežoties ar pretendentu. Tā var noraidīt piedāvājumu tikai tad, ja liecības nepamato zemo cenas vai izmaksu līmeni, ņemot vērā 3. punktā minētos elementus.

   

Līgumslēdzējas iestādes noraida piedāvājumu, ja tās ir konstatējušas, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo neatbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides jomā, vai starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumiem, kā uzskaitīts XI pielikumā.

5.   Ja līgumslēdzēja iestāde konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo pretendents ir saņēmis valsts atbalstu, piedāvājumu šā iemesla dēļ var noraidīt tikai pēc apspriešanās ar pretendentu, ja pretendents nevar līgumslēdzējas iestādes noteiktā saprātīgā termiņā pierādīt, ka attiecīgais atbalsts bija saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta nozīmē. Ja līgumslēdzēja iestāde noraida piedāvājumu minēto apstākļu dēļ, tā par to informē Komisiju.

   

6.   Saskaņā ar 88. pantu dalībvalstis citām dalībvalstīm pēc pieprasījuma nodrošina visu informāciju, kas saistīta ar liecībām un dokumentiem, kuri iesniegti attiecībā uz 3. punktā uzskaitītajiem datiem.

   

Pamatojums

Reģionu komiteja priekšroku dod tekstam, kas formulēts pašreiz spēkā esošās Direktīvas 2004/18/EK 55. pantā par nepamatoti lētiem piedāvājumiem, jo ierosinātais teksts rada administratīvo slogu gan līgumslēdzējām iestādēm, gan konkursa pretendentiem. Ierosinātais teksts turklāt arī nevajadzīgi mazina līgumslēdzēju iestāžu rīcības brīvību šajā jomā.

Grozījums Nr. 26

COM(2011) 895 final

81. pants

COM(2011) 896 final

71. pants

Apakšuzņēmēji

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

1.   Līgumslēdzējas iestādes pēc pašu iniciatīvas vai saskaņā ar dalībvalsts prasībām iepirkuma procedūras dokumentos var pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norādītu tās līguma daļas, kuru izpildei tas ir paredzējis slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām, un visus ierosinātos apakšuzņēmējus.

   

2.   Dalībvalstis var paredzēt, ka pēc apakšuzņēmēja pieprasījuma un ar nosacījumu, ka to atļauj līguma būtība, līgumslēdzēja iestāde pienākošos maksājumus par galvenajam darbuzņēmējam sniegtajiem pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem pārskaita tieši apakšuzņēmējam. Šādā gadījumā dalībvalstis ievieš atbilstīgus mehānismus, kas ļauj galvenajam darbuzņēmējam iebilst pret neatbilstīgiem maksājumiem. Minētās maksājumu metodes kārtību nosaka iepirkuma procedūras dokumentos.

   

3.   Šā panta 1.–2. punkts neskar galvenā ekonomikas dalībnieka atbildības jomu.

   

Pamatojums

Attiecības starp līgumslēdzēju un apakšuzņēmēju ietilpst konkurences tiesībās un valstu līgumtiesībās, un šai direktīvai tas nebūtu jāmaina.

Turklāt šis noteikums rada neskaidru tiesisko situāciju, jo apakšuzņēmējs, kurš par samaksu veic darbu līgumslēdzējas iestādes labā, tādējādi no apakšuzņēmēja kļūst par līgumslēdzēju. Šis noteikums arī varētu liegt līgumslēdzējai iestādei iespēju aizturēt maksājumu līdz darba pabeigšanai atbilstoši līgumam.

Grozījums Nr. 27

COM(2011) 895 final

82. pants

COM(2011) 896 final

72. pants

Līgumu grozījumi to darbības laikā

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

1.   Publiska līguma noteikumu būtiskus grozījumus tā darbības laikā uzskata par jaunu piešķiršanu šīs direktīvas nozīmē, un rīko jaunu iepirkuma procedūru saskaņā ar šo direktīvu.

   

2.   Līguma grozījumus tā darbības laikā uzskata par būtiskiem 1. punkta nozīmē, ja grozījumi ievērojami maina sākotnēji noslēgto līgumu. Jebkurā gadījumā, neskarot 3. un 4. punktu, grozījumus uzskata par būtiskiem, ja ir atbilstība kādam no šiem nosacījumiem:

   

(a)

ar grozījumu ievieš nosacījumus, kas — ja tie būtu bijuši ietverti sākotnējā iepirkuma procedūrā — būtu ļāvuši izvēlēties citus kandidātus, nevis sākotnēji atlasītos, vai būtu ļāvuši piešķirt līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam;

(b)

grozījums izmaina līguma ekonomisko līdzsvaru par labu darbuzņēmējam;

(c)

grozījums būtiski paplašina līguma darbības jomu, lai ietvertu piegādes, pakalpojumus vai būvdarbus, kas sākotnēji nebija ietverti.

3.   Līguma partnera aizstāšanu uzskata par būtisku grozījumu 1. punkta nozīmē.

   

Tomēr pirmo daļu nepiemēro gadījumā, kad pēc uzņēmuma pārstrukturēšanas darbībām vai maksātnespējas sākotnējā darbuzņēmēja pienākumus kopumā vai daļēji pārņem cits ekonomikas dalībnieks, kas atbilst sākotnēji noteiktajiem kvalifikācijas atlases kritērijiem, ar nosacījumu, ka tas nerada citus būtiskus līguma grozījumus un nav iecerēts ar mērķi izvairīties no šīs direktīvas piemērošanas.

4.   Ja grozījuma vērtību var izteikt naudas izteiksmē, grozījumu neuzskata par būtisku 1. punkta nozīmē, ja tā vērtība nepārsniedz 4. pantā noteiktās robežvērtības un ir zemāka par 5 % no sākotnējā līguma cenas, ar nosacījumu, ka grozījums neizmaina līguma vispārējo būtību. Ja tiek ieviesti vairāki secīgi grozījumi, to novērtē, pamatojoties uz secīgo grozījumu kopējo vērtību.

   

5.   Līguma grozījumus neuzskata par būtiskiem 1. punkta nozīmē, ja tie ir paredzēti iepirkuma procedūras dokumentos skaidrās, precīzās un nepārprotamās pārskatīšanas klauzulās vai kā iespējas. Šādās klauzulās norāda iespējamo grozījumu vai iespēju apmēru un būtību, kā arī nosacījumus, ar kuriem tās var izmantot. Klauzulās neparedz grozījumus vai iespējas, kas mainītu līguma vispārējo būtību.

   

6.   Atkāpjoties no 1. punkta, būtiskam grozījumam nav vajadzīga jauna iepirkuma procedūra, ja ir atbilstība šādiem kumulatīviem nosacījumiem:

   

(a)

grozījumi ir vajadzīgi tādu apstākļu dēļ, ko rūpīga līgumslēdzēja iestāde nevarēja paredzēt;

(b)

grozījums nemaina līguma vispārējo būtību;

(c)

cenas pieaugums nepārsniedz 50 % no sākotnējā līguma vērtības.

Līgumslēdzējas iestādes Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu par šādiem grozījumiem. Šādi paziņojumi ietver VI pielikuma G daļā izklāstīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar 49. pantu.

7.   Līgumslēdzējas iestādes neizmanto līguma grozījumu iespēju šādos gadījumos:

   

(a)

ja grozījuma nolūks būtu novērst darbuzņēmēja pieļautās nepilnības līguma izpildē vai sekas, ko var novērst, piemērojot līgumsaistību izpildi;

(b)

ja grozījuma nolūks būtu kompensēt cenas pieauguma risku, pret kuru darbuzņēmējs ir nodrošinājies.

Pamatojums

Pašreiz spēkā esošās direktīvas ietver noteikumus par publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanas procedūru. Tās neparedz noteikumus par grozījumu izdarīšanu spēkā esošos līgumos, un arī jaunajās direktīvās tādi nebūtu jāparedz, jo tādējādi līgumslēdzējām iestādēm tiek radīts jauns nevajadzīgs administratīvais slogs, kas mazina to elastību. Ja Komisijas vēlas sniegt informāciju par Tiesas judikatūru šajā jomā, tad skaidrojošs paziņojums šai nolūkā būtu piemērotāks veids.

Grozījums Nr. 28

COM(2011) 896 final

83. pants

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

83. pants

83. pants

Saskaņā ar Padomes Direktīvu 89/665/EEK dalībvalstis nodrošina šīs direktīvas pareizu piemērošanu ar efektīviem, pieejamiem un pārredzamiem mehānismiem, kuri papildina sistēmu, kas ir ieviesta līgumslēdzēju iestāžu pieņemto lēmumu pārbaudei.

Pamatojums

Nav vajadzības direktīvā norādīt, ka šī direktīva pareizi jāpiemēro. Pastāvošā sistēma līgumslēdzēju iestāžu pieņemto lēmumu kontrolei ir pietiekama. Vienkāršošanas un elastīguma labad būtu jāizvairās no jaunu nevajadzīgu struktūru radīšanas.

Grozījums Nr. 29

COM(2011) 895 final

93. pants

COM(2011) 896 final

84. pants

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

Publiskā pārraudzība

1.   Dalībvalstis norīko vienotu neatkarīgu struktūru, kas ir atbildīga par īstenošanas darbību pārraudzību un koordināciju (turpmāk — pārraudzības struktūra). Dalībvalstis paziņo Komisijai par norīkotajām struktūrām.

Visām līgumslēdzējām iestādēm piemēro šo pārraudzību.

   

2.   Īstenošanas darbībās iesaistītās kompetentās iestādes organizē tā, lai izvairītos no interešu konfliktiem. Publiskās pārraudzības sistēma ir pārredzama. Lai to nodrošinātu, publicē visus norāžu un atzinuma dokumentus, un gada ziņojumu, kurā apraksta šajā direktīvā paredzēto noteikumu īstenošanu un piemērošanu.

   

Gada ziņojumā iekļauj šādu informāciju:

(a)

mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) sekmīgas dalības rādītāju iepirkumā; ja šis īpatsvars ir mazāks par 50 % MVU piešķirto līgumu vērtību izteiksmē, ziņojumā sniedz analīzi par šāda rezultāta iemesliem;

(b)

vispārēju pārskatu par ilgtspējīgu iepirkuma politikas virzienu īstenošanu, arī par procedūrām, kurās ņem vērā apsvērumus saistībā ar vides aizsardzību, sociālo iekļaušanu, tostarp personu ar invaliditāti piekļuvi, vai inovāciju veicināšanu;

(c)

informāciju par tādu iepirkumu noteikumu pārkāpumu uzraudzību un kontroli, kas ietekmē Savienības budžetu, saskaņā šā panta 3.–5. punktu;

centralizētus datus par paziņotiem krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un citiem nopietnu pārkāpumu gadījumiem publiskā iepirkuma jomā, tostarp par tiem gadījumiem, kas ietekmē no Savienības budžeta līdzfinansētus projektus.

3   Pārraudzības struktūra ir atbildīga par šādiem uzdevumiem:

   

(a)

publiskā iepirkuma noteikumu un saistītās prakses piemērošanas, ko īsteno līgumslēdzējas iestādes un it sevišķi centralizēto iepirkumu struktūras, uzraudzība;

(b)

juridiskas konsultācijas līgumslēdzējām iestādēm par publiskā iepirkuma noteikumu un principu interpretāciju un par publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu īpašos gadījumos;

(c)

pašiniciatīvas atzinumu un norāžu izdošana par vispārējas ieinteresētības jautājumiem, kuri attiecas uz publiskā iepirkuma noteikumu interpretāciju un piemērošanu, par periodiskiem jautājumiem un par sistēmiskiem sarežģījumiem, kas saistīti ar publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu, ņemot vērā šīs direktīvas noteikumus un saistīto Eiropas Savienības Tiesas judikatūru;

(d)

iedarbīgas un vispusīgas brīdinājuma (t.s. „red flag”) rādītāju sistēmas izveide un piemērošana, lai novērstu, konstatētu un pienācīgi ziņotu par krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un citu nopietnu pārkāpumu gadījumiem iepirkumu jomā;

(e)

valstu kompetento iestāžu, tostarp revīzijas iestāžu, uzmanības vēršana uz konkrētiem konstatētiem pārkāpumiem un sistēmiskām problēmām;

(f)

pilsoņu un uzņēmumu sūdzību izskatīšana saistībā ar publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu konkrētos gadījumos un analīzes nosūtīšana kompetentajām līgumslēdzējām iestādēm, kuru pienākums ir ņemt to vērā savos lēmumos vai — ja analīze netiek ievērota — paskaidrot šādas neievērošanas iemeslus;

(g)

uzraudzība attiecībā uz valstu tiesu un iestāžu lēmumiem, kas pieņemti pēc Eiropas Savienības Tiesas nolēmuma, kas pamatojas uz Līguma 267. pantu, vai pēc Eiropas Revīzijas palātas konstatējumiem par Savienības publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumiem saistībā ar Savienības līdzfinansētiem projektiem; pārraudzības struktūra ziņo Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai par visiem Savienības iepirkuma procedūru pārkāpumiem, ja tie saistīti ar līgumiem, kurus tieši vai netieši finansē Savienība.

(g)

Šā punkta e) apakšpunktā minētie uzdevumi neskar tādu apelācijas tiesību izmantošanu, kas paredzētas valsts tiesību aktos vai sistēmā, kas izveidota, pamatojoties uz Direktīvu 89/665/EEK.

Gadījumos, kad pārraudzības struktūra, veicot uzraudzību un sniedzot juridiskās konsultācijas, ir konstatējusi pārkāpumu, dalībvalstis pilnvaro pārraudzības struktūru pārņemt jurisdikciju, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem tai noteikta attiecībā uz līgumslēdzēju iestāžu lēmumu pārbaudi.

4.   Neskarot vispārējās procedūras un darba metodes, ko Komisija ir noteikusi attiecībā uz saziņu un kontaktiem ar dalībvalstīm, pārraudzības struktūra darbojas kā īpašs Komisijas kontaktpunkts, kad tā uzrauga Savienības tiesību aktu piemērošanu un Savienības budžeta izpildi, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 17. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu. Tā Komisijai ziņo par visiem šīs direktīvas pārkāpumiem iepirkuma procedūrās saistībā ar līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, ko tieši vai netieši finansē Savienība.

4.   

Komisija var jo īpaši nodot pārraudzības struktūrai atsevišķu lietu izskatīšanu, ja līgums vēl nav noslēgts vai ja vēl ir iespējams veikt pārbaudes procedūru. Tā var arī uzticēt pārraudzības struktūrai veikt uzraudzības darbības, kas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu to pasākumu īstenošanu, kurus dalībvalstis ir apņēmušās īstenot, lai novērstu Komisijas konstatētu Savienības publiskā iepirkuma noteikumu un principu pārkāpumu.

Komisija var uzdot pārraudzības iestādei analizēt gadījumus, kad ir aizdomas par Savienības publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumiem, kas ietekmē no Savienības budžeta līdzfinansētos projektus. Komisija var uzticēt pārraudzības struktūrai uzraudzīt konkrētus gadījumus un nodrošināt, ka kompetentās valsts iestādes, kurām būs pienākums izpildīt pārraudzības struktūras norādījumus, veic atbilstošus pasākumus pret Savienības publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumiem, kas ietekmē līdzfinansētos projektus.

5.   Pārraudzības struktūras izmeklēšanas un izpildes darbības, ko veic, lai nodrošinātu, ka līgumslēdzēju iestāžu lēmumi atbilst šai direktīvai un Līguma principiem, neaizstāj un neskar Komisijas kā Līguma sargātājas institucionālo nozīmi. Ja Komisija izlemj nodot atsevišķas lietas izskatīšanu saskaņā ar 4. punktu, tā arī patur tiesības iejaukties saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas ar Līgumu.

   

6.   Līgumslēdzējas iestādes valsts pārraudzības iestādei nosūta visu tādu noslēgto līgumu pilnu tekstu, kuru vērtība ir vienāda ar vai lielāka par

   

(a)

EUR 1 000 000 publisku piegādes līgumu vai publisku pakalpojumu līgumu gadījumā;

(b)

EUR 10 000 000 publisku būvdarbu līgumu gadījumā.

7.   Neskarot valsts tiesību aktus par piekļuvi informācijai un saskaņā ar valsts un ES tiesību aktiem par datu aizsardzību, pārraudzības struktūra pēc rakstiska pieprasījuma un bez maksas piešķir neierobežotu, pilnu, tiešu piekļuvi 6. punktā minētajiem noslēgtajiem līgumiem. Piekļuvi dažām līguma daļām var atteikt gadījumos, kad šīs informācijas atklāšana apgrūtinātu tiesību aktu piemērošanu vai kā citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu ekonomikas dalībnieku — gan valsts, gan privātu — likumīgajām saimnieciskajām interesēm vai varētu ierobežot godīgu konkurenci starp šiem ekonomikas dalībniekiem.

7.   

Piekļuvi daļām, kuras var atklāt, piešķir saprātīgā laikposmā un ne vēlāk kā 45 dienu laikā no šāda pieprasījuma datuma.

Personām, kas iesniedz pieprasījumu saņemt piekļuvi līgumam, nav jāpierāda tieša vai netieša ieinteresētība saistībā ar konkrēto līgumu. Būtu jādod tiesības informācijas saņēmējam šādu informāciju nodot atklātībai.

8.   Kopsavilkumu par visām pārraudzības struktūras darbībām, kas īstenotas saskaņā ar 1.–7. punktu, iekļauj 2. punktā minētajā gada ziņojumā.

   

Pamatojums

Prasība izveidot valsts pārraudzības iestādes, kurām tiktu nosūtīti līgumi, viennozīmīgi ir pretrunā ar subsidiaritātes principu. Valsts pārvaldes organizēšana ir dalībvalstu kompetencē. Publiskā iepirkuma noteikumu ievērošanas uzraudzība valsts līmenī ir valsts tiesu, kā arī pārraudzības un revīzijas iestāžu kompetencē. Turklāt noteikumi līgumslēdzējām iestādēm rada arī jaunu administratīvo slogu.

Grozījums Nr. 30

COM(2011) 896 final

85. panta 1. daļa

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

85. pants

85. pants

Par katru līgumu vai vispārīgo vienošanos un dinamiskās iepirkumu sistēmas izveides gadījumu līgumslēdzējas iestādes sagatavo rakstisku ziņojumu, kurā iekļauj vismaz šādu informāciju:

(a)

līgumslēdzējas iestādes nosaukums un adrese, līguma, vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas priekšmets un vērtība;

(b)

izraudzīto kandidātu vai pretendentu vārdi un uzvārdi vai nosaukumi un to atlases iemesli;

(c)

noraidīto kandidātu vai pretendentu vārdi un uzvārdi vai nosaukumi un to noraidījuma iemesli;

(d)

ja piedāvājums ir atzīts par nepamatoti lētu — piedāvājuma noraidīšanas pamatojums;

(e)

izraudzītā pretendenta vārds un uzvārds vai nosaukums un iemesli, kuru dēļ atlasīts viņa piedāvājums, kā arī — ja tas ir zināms — cik lielu līguma vai vispārīgās vienošanās daļu izraudzītais pretendents ar apakšuzņēmuma līgumu plāno nodot izpildei trešām personām;

(f)

sarunu procedūrām bez iepriekšējas publicēšanas — 30. pantā minētie apstākļi, kas pamato šīs procedūras izmantošanu;

(g)

vajadzības gadījumā — iemesli, kuru dēļ līgumslēdzēja iestāde ir pieņēmusi lēmumu nepiešķirt līgumu vai vispārīgo vienošanos vai neveidot dinamisko iepirkumu sistēmu;

(h)

attiecīgā gadījumā — konstatētie interešu konflikti un piemērotie izrietošie pasākumi.

Pamatojums

Priekšlikumā paredzētās dokumentācijas prasības rada pašvaldībām nesamērīgu slogu, kas turklāt nav jēgpilns. Šīs reformas mērķis ir tieši samazināt nevajadzīgas dokumentācijas prasības, nevis radīt jaunu birokrātiju.

Grozījums Nr. 31

COM(2011) 896 final

85. panta pēdējās divas daļas

Atsevišķi ziņojumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

85. pants

Atsevišķi ziņojumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām

85. pants

Līgumslēdzējas iestādes dokumentē visu iepirkuma procedūru norisi neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav īstenotas elektroniski. Šajā nolūkā tās dokumentē visus iepirkuma procedūras posmus, tostarp visu saziņu ar ekonomikas dalībniekiem un iekšējās apspriedes, iepirkuma procedūras sagatavošanu, dialogu un sarunas, ja tādas notikušas, atlasi un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

Ziņojumu vai tā svarīgākās daļas pēc pieprasījuma nosūta Komisijai vai valsts pārraudzības struktūrai.

Pamatojums

Reģionu komiteja uzskata, ka priekšroka jādod pašreiz spēkā esošās Direktīvas 2004/18/EK 43. pantā noteiktajai ziņošanas sistēmai, nevis ierosinātajai sistēmai, jo minētā sistēma atvieglo līgumslēdzēju iestāžu administratīvo darbu.

Grozījums Nr. 32

COM(2011) 895 final

95. pants

COM(2011) 896 final

86. pants

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

Valstu ziņošana un līgumslēdzēju iestāžu saraksts

1.   Saskaņā ar 84. pantu izveidotās vai norīkotās struktūras katru gadu ne vēlāk kā nākamā gada 31. oktobrī, izmantojot standarta paraugu, nosūta Komisijai īstenošanas un statistikas datu ziņojumu.

   

2.   Ziņojumā, kas minēts 1. punktā, sniedz vismaz šādu informāciju:

   

(a)

pilnīgu un atjauninātu sarakstu ar visām centrālās pārvaldes iestādēm, centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošām līgumslēdzējām iestādēm un publisko tiesību subjektiem, ietverot centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošas iestādes un tādu līgumslēdzēju iestāžu apvienības, kas piešķir publiskus līgumus vai vispārīgās vienošanās, katrai iestādei norādot unikālo identifikācijas numuru, ja šāds numurs ir paredzēts valsts tiesību aktos; šo sarakstu grupē pēc iestādes veida;

(b)

pilnīgu un atjauninātu sarakstu ar visām centralizēto iepirkumu struktūrām;

(c)

attiecībā uz visiem līgumiem, kas pārsniedz šīs direktīvas 4. pantā noteiktās robežvērtības:

(i)

piešķirto līgumu skaitu un vērtību, norādot to atsevišķi par katru iestādes veidu sadalījumā pēc procedūras un pēc būvdarbiem, piegādēm un pakalpojumiem atbilstīgi CVP nomenklatūrai;

(ii)

ja līgumi noslēgti saskaņā ar sarunu procedūru bez iepriekšējas publicēšanas, i) punktā minēto informāciju papildus sadala atbilstīgi 30. pantā minētajiem apstākļiem un norāda piešķirto līgumu skaitu un vērtību pēc izraudzītā darbuzņēmēja dalībvalsts vai trešās valsts;

(d)

par visiem līgumiem, kuru vērtība nepārsniedz šīs direktīvas 4. pantā noteiktās robežvērtības, bet uz kuriem šī direktīva attiektos, ja to vērtība pārsniegtu robežvērtību — piešķirto līgumu skaitu un vērtību, sadalot pēc iestādes veida.

3.   Saskaņā ar 89. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai, grozot I pielikumu, atjauninātu līgumslēdzēju iestāžu sarakstu pēc dalībvalstu paziņojumiem, ja šādi grozījumi ir vajadzīgi, lai pareizi identificētu līgumslēdzējas iestādes.

   

Komisija var informatīvā nolūkā periodiski publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publisko tiesību subjektu sarakstu, kas tai nosūtīts saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu.

4.   Dalībvalstis Komisijai nodrošina informāciju par savu institucionālo organizāciju saistībā ar šīs direktīvas īstenošanu, uzraudzību un izpildi, kā arī par valsts iniciatīvām, kas īstenotas, lai sniegtu norādes par Savienības publiskā iepirkuma noteikumu īstenošanu vai palīdzību šajā saistībā vai lai reaģētu uz problēmām saistībā ar minēto noteikumu īstenošanu.

   

5.   Komisija sagatavo standarta paraugu, pēc kura sagatavo 1. punktā minēto īstenošanas un statistikas datu gada ziņojumu. Attiecīgos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 91. pantā minēto konsultēšanas procedūru.

   

Pamatojums

Ierosinātie noteikumi būtu jāsvītro. Tie rada pārāk lielu administratīvo slogu gan iestādēm, kam visa šī informācija būtu jāapkopo, gan arī līgumslēdzējām iestādēm, kurām tā būtu jānodrošina.

Grozījums Nr. 33

COM(2011) 895 final

96. pants

COM(2011) 896 final

87. pants

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

Palīdzība līgumslēdzējām iestādēm un uzņēmumiem

1.   Dalībvalstis nodrošina tehniskā atbalsta struktūru pieejamību, lai nodrošinātu juridiskas un saimnieciskas konsultācijas, norādes un palīdzību līgumslēdzējām iestādēm saistībā ar iepirkuma procedūru sagatavošanu un īstenošanu. Dalībvalstis arī nodrošina, ka katra līgumslēdzēja iestāde var saņemt kompetentu palīdzību un konsultācijas par atsevišķiem jautājumiem.

   

2.   Lai uzlabotu ekonomikas dalībnieku, it sevišķi MVU, piekļuvi publiskajam iepirkumam un lai veicinātu šīs direktīvas noteikumu pareizi izpratni, dalībvalstis nodrošina, ka ir iespējams saņemt atbilstīgu palīdzību, tostarp elektroniski vai ar tādu tīklu starpniecību, kas paredzēti palīdzības sniegšanai uzņēmējdarbības jomā.

   

3.   Ekonomikas dalībniekiem, kas vēlas piedalīties iepirkuma procedūrās citā dalībvalstī, nodrošina īpašas administratīvas palīdzības pieejamību. Šāda palīdzība attiecas vismaz uz administratīvajām prasībām attiecīgajā dalībvalstī, kā arī iespējamiem pienākumiem saistībā ar elektronisko iepirkumu.

   

Dalībvalstis nodrošina, ka ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem ir ērta piekļuve atbilstīgai informācijai par pienākumiem saistībā ar nodokļiem, vides aizsardzību un sociālajām un darba tiesību saistībām, kas ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī, reģionā vai teritorijā, kurā veiks būvdarbus vai sniegs pakalpojumus, un ko piemēros objektā veiktajiem būvdarbiem vai sniegtajiem pakalpojumiem līguma izpildes laikā.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punkta vajadzībām dalībvalstis var norīkot vienotu struktūru vai vairākas struktūras, vai administratīvas struktūras. Dalībvalstis starp šīm struktūrām nodrošina atbilstīgu koordināciju.

   

Pamatojums

Publiskā iepirkuma procedūras atbalstošu pasākumu organizēšana valsts līmenī ir dalībvalstu kompetencē, tāpēc šis pants jāsvītro. Ja noteikumi par publisko iepirkumu būtu vienkāršāki, iespējams, būtu mazāka vajadzība pēc atbalsta to izprašanai.

Grozījums Nr. 34

COM(2011) 896 final

88. panta 3. punkts

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

88. pants

Šā panta vajadzībām dalībvalstis izraugās vienu vai vairākus sadarbības punktus, kuru kontaktinformāciju paziņo pārējām dalībvalstīm, pārraudzības struktūrām un Komisijai. Dalībvalstis publicē un regulāri atjaunina sadarbības punktu sarakstu. Pārraudzības struktūra ir atbildīga par šādu sadarbības punktu koordinēšanu.

Šā panta vajadzībām dalībvalstis izraugās vienu vai vairākus sadarbības punktus, kuru kontaktinformāciju paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai. Dalībvalstis publicē un regulāri atjaunina sadarbības punktu sarakstu.

Pamatojums

88. pants būtu saglabājams, taču bez atsauces uz jaunām uzraudzības iestādēm. Šīs reformas mērķis ir tieši samazināt nevajadzīgas dokumentācijas prasības, nevis radīt jaunu birokrātiju.

Briselē, 2012. gada 9. oktobrī

Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Ramón Luis VALCÁRCEL SISO


18.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 391/84


Reģionu komitejas atzinums “Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF)”

2012/C 391/10

REĢIONU KOMITEJA

atbalsta jauna fonda, EJZF, izveidi KZP īstenošanai un uzskata, ka ir svarīgi saglabāt budžetu, kas nepieciešams saistībā ar KZP noteiktajām izmaiņām;

atzinīgi vērtē vienkāršošanu, jaunajā EJZF apkopojot lielāko daļu KZP un integrētās jūrlietu politikas (IJP) finanšu instrumentu, kas bija sadalīti vairākos fondos;

aicina virzīt EJZF mērķus uz zvejniecību, nevis, kā tas vairākkārt apliecinājies, prioritāri uz tās aizstāšanu ar cita veida darbību, un uzskata, ka ir svarīgi palielināt zvejnieka profesijas pievilcīgumu;

pauž bažas par to, ka ir samazināts budžets datu vākšanai, kaut gan tam būtu vajadzīgi papildu līdzekļi. Pilnīgu un pārvaldības nolūkā apstrādātu datu pieejamībai vajadzētu būt gan KZP priekšnosacījumam, gan EJZF budžeta prioritātei;

nosoda flotes pielāgošanas pasākumu pārtraukšanu laikā, kad KZP jauno mērķu, īpaši pakāpeniska MIIA sasniegšanai būs nepieciešama kuģu izņemšana no flotes vai pagaidu darbības pārtraukšanas finansēšana;

uzskata: ja piemēros izmetumu pakāpenisku samazināšanu, būs jāpielāgo un jāmodernizē kuģi un jāveic attiecīgi ieguldījumi ostās;

pauž neizpratni par finansējuma trūkumu paredzēto daudzgadu plānu izstrādei;

prasa stingri atbalstīt tehnoloģisko inovāciju un ieguldījumus, kas paredzēti zvejas rīku selektivitātes uzlabošanai;

uzskata, ka pakāpeniska atbalsta samazināšana uzglabāšanai nav atbilstošs risinājums.

Ziņotājs

Pierre MAILLE kgs (FR/PSE), Finistēras departamenta padomes priekšsēdētājs

Atsauces dokuments

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu [ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006, Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006 un Padomes Regulu (ES) Nr. XXX/2011 par integrēto jūrlietu politiku],

COM(2011) 804 final

I.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

1.

pauž gandarījumu par Komisijas apņemšanos turpināt īstenot kopēju zivsaimniecības politiku (KZP), jo zivsaimniecība ir svarīga nozare daudzos Eiropas Savienības reģionos;

2.

atbalsta jauna fonda, EJZF, izveidi KZP īstenošanai un uzskata, ka ir svarīgi saglabāt budžetu, kas nepieciešams saistībā ar KZP noteiktajām izmaiņām;

3.

uzskata, ka KZP prioritātei jābūt panākt ilgtspējīgus apstākļus zivsaimniecībai, izmantojot ekosistēmas pieeju un sasniedzot maksimālo ilgspējīgas ieguves apjomu (MIIA), kā arī nodrošināt piegādes patērētājiem Eiropā, tiecoties panākt pašnodrošinājumu ar pārtiku;

4.

atzinīgi vērtē vienkāršošanu, jaunajā EJZF apkopojot lielāko daļu KZP un integrētās jūrlietu politikas (IJP) finanšu instrumentu, kas bija sadalīti vairākos fondos;

5.

atbalsta IJP iekļaušanu EJZF, jo attiecīgo saimniecisko darbību, vides aizsardzību, zināšanu apgūšanu un datu vākšanu, pārraudzību un kontroli raksturo savstarpēja atkarība;

6.

tomēr vēlas, lai IJP tiešās pārvaldības nosacījumi būtu labāk definēti, precīzāk nosakot maksājumu mērķus un struktūras, kas saņem atbalstu;

7.

atzīst, ka kohēzijas fondiem (ERAF, ESF, Kohēzijas fonds, ELFLA, EJZF) ir vajadzīgi kopīgi noteikumi minēto fondu dalītai, vienkāršotai un saskaņotai pārvaldībai;

8.

prasa, lai Eiropas Savienībai būtu budžets, kura apjoms nodrošina kohēzijas politikas efektivitāti un atbilst stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem;

9.

ar gandarījumu atzīmē, ka dalībvalstīm un reģioniem būs iespēja ERAF, Kohēzijas fondu, ESF un EJZF izmantot pasākumiem zivsaimniecības un no zivsaimniecības atkarīgo teritoriju attīstības atbalstam;

10.

prasa, lai saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības principiem un, ievērojot pilnvaru sadali valstī, vietējās un reģionālās pašvaldības katrā dalībvalstī tiktu pilnībā iesaistītas dažādu stratēģisko dokumentu, to skaitā integrētas jūrlietu politikas dokumentu, izstrādē, apspriešanā, īstenošanā un pārskatīšanā;

11.

noraida priekšlikumus kohēzijas politiku saistīt ar atbilstību Stabilitātes un izaugsmes paktam: makroekonomiskajiem nosacījumiem ir citi mērķi nekā kohēzijas politikai;

12.

piekrīt ex ante nosacījumu principam, kas, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, ļauj paredzēt priekšnosacījumus KZP mērķu sasniegšanai;

13.

vēlas, lai tiktu izvērtēts, kādas būs sekas mainītajiem kritērijiem resursu sadalei dalībvalstīm, jo tie atšķiras no EZF izmantotajiem;

14.

atgādina, ka atzinumā par KZP Komiteja noraidīja pienākumu katrai dalībvalstij noteikt nododamās zvejas koncesijas (NZK) un ieteica pakāpeniski samazināt izmetumus;

15.

atbalsta to, ka liela nozīme piešķirta zināšanu papildināšanai un datu vākšanai, un uzsver zvejnieku un zinātnieku sadarbības nozīmi. Pilnīgu un pārvaldības nolūkā apstrādātu datu pieejamībai vajadzētu būt gan KZP priekšnosacījumam, gan EJZF budžeta prioritātei;

16.

asi noraida flotes pielāgošanas pasākumu pārtraukšanu laikā, kad KZP jauno mērķu, īpaši pakāpeniska MIIA sasniegšanai būs nepieciešama kuģu izņemšana no flotes vai pagaidu darbības pārtraukšanas finansēšana. Vēlas, lai tie būtu iespējami vismaz attiecībā uz dažām zivsaimniecībām, paredzot stingrus pārraudzības pasākumus, īpaši zvejas tiesības, un, iespējams, pakāpenisku atbalsta samazināšanu atkarībā no krājumu stāvokļa;

17.

uzskata, ka ir svarīgi palielināt zvejnieka amata pievilcību, uzlabojot darba, veselības un drošības apstākļus uz kuģiem un finansējot vajadzīgos ieguldījumus, tos neierobežojot ar vienu atbalsta pasākumu katram kuģim;

18.

pieņem zināšanai, ka nododamu zvejas koncesiju (NZK) ieviešana nav obligāta, un uzskata, ka EJZF to izveide jāatbalsta, finansējot padomdevējas darbības, pieredzes apmaiņu, pārejas pasākumus;

19.

pauž neizpratni par finansējuma trūkumu paredzēto daudzgadu plānu izstrādei, kaut gan tie ir svarīgs instruments, kas ar KZP pamatregulu izveidots resursu un jūras vides labai pārvaldībai;

20.

atbalsta izmetumu un nevēlamas nozvejas samazināšanu un prasa izteikti atbalstīt tehnoloģisko inovāciju un ieguldījumus, kas ļauj uzlabot zvejas rīku selektivitāti;

21.

uzskata, ka tehnoloģijas attīstība var ļaut vienam un tam pašam kuģim palīdzēt vairākkārt, lai tas uzlabotu selektivitāti, samazinātu ietekmi uz jūras vidi un nodrošinātu augstu drošības līmeni jūrniekiem, taču attiecīgās iekārtas nedrīkst būt liekas un tām jāsekmē progresīva virzība, nepalielinot zvejas piepūli;

22.

atzinīgi vērtē atbalstu zvejniekiem, kas piedalās bioloģiskās daudzveidības un jūras ekosistēmu aizsardzībā un atjaunošanā. Ar minēto atbalstu jāpanāk, ka zvejnieki, īpaši “Natura 2000” teritorijās un aizsargātās jūras zonās, var īstenot tādus zvejas pārvaldības papildu pasākumus kā pagaidu zvejas pārtraukšana, licenču ieviešana u.c. Tā kā jūras vides aizsardzība nav vienīgi zvejnieku pienākums, EJZF nav jāizmanto, lai tieši finansētu šādu zonu pārvaldību vai to vides uzraudzību;

23.

uzskata, ka zivsaimniecībai jāsniedz ieguldījums arī cīņā ar klimata sasilšanu un piesārņojumu. EJZF jāspēj atbalstīt uz lielāku energoefektivitāti un mazāku CO2 emisiju virzītu pētniecību un inovāciju, īpaši tāpēc, ka nozares konkurētspēja ir samazinājusies degvielas cenu dēļ. Tāpēc jāspēj palīdzēt nomainīt kuģu dzinējus un gādāt par to, lai zivsaimniecībā var izmantot tehnoloģisko progresu šajā jomā;

24.

uzskata: ja piemēros izmetumu pakāpenisku samazināšanu, būs jāpielāgo un jāmodernizē kuģi un jāveic attiecīgi ieguldījumi ostās;

25.

aicina inovācijas pasākumus orientēt uz to, lai precīzi noteiktu dažādus izmetumu veidus, lai tos samazinātu un pienācīgi izmantotu;

26.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos atbalstīt no zivsaimniecības atkarīgo teritoriju vietējo attīstību. Komiteja prasa, lai EJZF mērķi būtu virzīti uz zvejniecību, nevis, kā tas vairākkārt apliecinājies, prioritāri uz tās aizstāšanu ar cita veida darbību. Ar EJZF būtu jāatbalsta līdzsvarotāka pieeja, nenodalot dažādošanu un tiešo un netiešo darba vietu saglabāšanu un neaizmirstot par nepieciešamo paaudžu maiņu. Regulā īpaši jāparedz atbalsts jauniešiem zvejas darbības uzsākšanai, kā tas paredzēts akvakultūras nozarē; turklāt plānotā nododamo zvejas koncesiju ieviešana piekļuvi profesijai var apgrūtināt vēl vairāk;

27.

uzskata, ka attīstību vietējā līmenī var panākt tikai tad, ja ir iesaistīti un ciešā partnerībā darbojas vietējie dalībnieki, vietējie vēlētie pārstāvji un pašvaldības, arodorganizācijas, zvejnieku apvienības utt. Tādu partnerību izveidi var sekmēt vietējo zivsaimniecības rīcības grupu (VZRG) darbība vai zvejniecības jautājumu iekļaušana to vietējo rīcības grupu darbā, kuras izveidotas saistībā ar ELFLA pasākumiem. VZRG vadībā jābalstās uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kurām, tāpat kā reģioniem, jābūt lielai nozīmei vietējās attīstības stratēģijas mērķu noteikšanā, tās īstenošanā, kā arī finansējuma pārvaldībā;

28.

prasa vairāk atbalstīt zivju tirdzniecības un pārstādes uzņēmumus, lai veicinātu produktu vērtības palielināšanu un stiprinātu pakārtoto nozaru struktūru: jāsekmē un jāatbalsta tehnoloģiski jauninājumi un lielāks ražīgums, turklāt šādu atbalstu katram uzņēmumam varētu sniegt vairāk nekā tikai vienu reizi;

29.

iesaka darīt vairāk, lai ieviestu Eiropas jūras produktu sertifikāciju: patērētājam jāspēj atpazīt Eiropas zvejniecības produktus un jāzina par centieniem aizsargāt bioloģisko daudzveidību un ievērot KZP noteiktos sanitārās kvalitātes standartus;

30.

uzskata, ka TKO pasākumiem jāpalīdz īstenot KZP mērķus. Tāpēc Komiteja prasa ieviest tirgus instrumentus, kas ļauj mazināt pārejas uz MIIA ietekmi un Eiropas zvejniecības produktiem saglabāt vietējos noieta tirgus;

31.

uzskata, ka pakāpeniska atbalsta samazināšana uzglabāšanai nav atbilstošs risinājums, jo profesionālajā zvejā gan ražošanu, gan tirdzniecību raksturo ievērojams stabilitātes trūkums;

32.

atzinīgi vērtē nozīmīgo atbalstu akvakultūras nozarei un daudzos tai veltītos pasākumus: atbalstu jauniem akvakultūras audzētājiem, inovāciju, ieguldījumus, pārvaldības, aizvietošanas un konsultāciju pakalpojumus, apdrošināšanu u.c.;

33.

prasa stingri uzraudzīt vides prasību ievērošanu, akvakultūras produkcijas ražošanai nepieciešamo resursu pārzināšanu un ietekmes uz vidi novērtēšanu;

34.

uzskata, ka akvakultūras nozarei arī turpmāk jābūt nepārprotamai zivju proteīnu ražotājai, un nedrīkst rasties stāvoklis, kad audzēto zivju barošanai derīgo sugu krājumus pārzvejo, izjaucot pārtikas ķēdes līdzsvaru un apdraudot bioloģisko daudzveidību;

35.

atbalsta iespēju sekmēt aļģu ražošanu gan pārtikas, gan citām vajadzībām;

36.

uzskata, ka attālākie reģioni neapšaubāmi ir grūtākā stāvoklī nekā pārējās Eiropas teritorijas. Tas nozīmē, ka atbalsts nepieciešams ne tikai produktu noietam, bet arī tam, lai segtu papildizdevumus, kas rodas zivsaimniecības un akvakultūras nozarē minētajās teritorijās;

37.

tāpat prasa, lai EJZF patiešām tiktu ņemta vērā zivsaimniecības attīstības nepieciešamība attālākajos reģionos un tiktu atļauts atbalsts flotes atjaunošanai;

38.

uzskata, ka atbalsta pasākumiem zivju pievilināšanas ierīču uzstādīšanai ir liela nozīme, lai attālākajos reģionos varētu attīstīties ilgtspējīga piekrastes zveja;

39.

ierosina izveidot reģionālo konsultatīvo padomi attālākajiem reģioniem, līdzīgu tai, kāda darbojas kontinentālajā Eiropā;

40.

vērš uzmanību uz to, ka vajadzīga efektīvāka kontrole, lai nodrošinātu, ka visi ievēro KZP mērķus. Lai kontrole būtu uzticama, attiecīgi jāpielāgo tai atvēlētais budžets, kā arī jāmeklē jaunas, efektīvākas kontroles metodes;

41.

pauž bažas par to, ka ir samazināts budžets datu vākšanai, kaut gan tam būtu vajadzīgi papildu līdzekļi, proti, lai sasniegtu MIIA visiem krājumiem, ir jāapkopo papildu dati, jo ir vēl daudz zivju krājumu, kas nav pietiekami apzināti. Iesaka EJZF atbalstu šajā jomā palielināt līdz 80 % no attiecināmajiem izdevumiem;

42.

uzskata, ka ir pārliecinoši un plaši jāatbalsta reģionālās konsultatīvās padomes, īpaši tāpēc, ka tās ir tādu zinātnisku pētījumu un pārvaldības pasākumu rosinātājas, kas pielāgoti dažādiem zivsaimniecības uzdevumiem, lai pilnībā varētu īstenot reģionalizācijas mērķus;

43.

uzskata, ka ir ļoti svarīgi Eiropas iedzīvotājus un patērētājus informēt par Eiropas Savienības politikas pasākumiem un par fondu izmantošanu. Komiteja atbalsta centienus nodrošināt pārredzamību, tīmekļa vietnē darot pieejamu informāciju par rezultātiem, sāktajiem pasākumiem un EJZF saņēmējiem;

44.

uzskata, ka ir svarīgi iespējamos saņēmējus informēt par EJZF jaunajiem mehānismiem, lai nodrošinātu fonda labu izmantošanu;

45.

uzskata, ka Komisijai deleģēto aktu izmantošana ir lieka, un iesaka paredzēt piemērošanas regulu, kurā ietverta lielākā daļa vai pat visi īstenošanas noteikumi;

46.

vērš uzmanību uz grūtībām, kas saistītas ar dažādu lēmumu, kuri ietekmē EJZF, pieņemšanas grafiku:

a)

debates par Komisijas priekšlikumu daudzgadu finanšu shēmai 2014.–2020. gadam vēl nav beigušās. Ir svarīgi, lai tiktu saglabāts EJZF piešķirtā budžeta līmenis,

b)

KZP jaunās pamatnostādnes vēl nav galīgi pieņemtas, un vairāki jautājumi tiek apspriesti (MIIA sasniegšana, izmetumu aizliegums, pienākums izveidot nododamās zvejas koncesijas, liegums atbalstīt plānus kuģu izņemšanai no flotes vai darbības pagaidu pārtraukšanu u.c.);

47.

tāpēc uzskata, ka pašreizējā EJZF regulas projektā pirms tā pieņemšanas vēl nepieciešamas nozīmīgas izmaiņas.

II.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1.   grozījums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(9)

Īpaši svarīgi ir labāk integrēt vides apsvērumus KZP, kurai būtu jāpalīdz izpildīt Savienības vides politikas un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un uzdevumus. KZP mērķis ir izmantot dzīvos jūras bioloģiskos resursus tā, lai atjaunotu un uzturētu zivju krājumus tādā apjomā, lai ne vēlāk kā 2015. gadā panāktu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Īstenojot KZP, zvejniecību pārvaldībā tiek ieviesta piesardzības pieeja un ekosistēmas pieeja. Attiecīgi EJZF būtu jāpalīdz aizsargāt jūras vidi, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvā 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva).

(9)

Īpaši svarīgi ir labāk integrēt vides apsvērumus KZP, kurai būtu jāpalīdz izpildīt Savienības vides politikas un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un uzdevumus. KZP mērķis ir izmantot dzīvos jūras bioloģiskos resursus tā, lai atjaunotu un uzturētu zivju krājumus tādā apjomā, lai 2015. gadā panāktu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Īstenojot KZP, zvejniecību pārvaldībā tiek ieviesta piesardzības pieeja un ekosistēmas pieeja. Attiecīgi EJZF būtu jāpalīdz aizsargāt jūras vidi, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvā 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva).

Pamatojums

KZP pamatregulā paredzēts, ka maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms, ja iespējams, jāpanāk 2015. gadā. Šai niansei jābūt minētai šajā apsvērumā.

2.   grozījums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(37)

Saistībā ar nododamu zvejas koncesiju sistēmu ieviešanu, kas paredzēta [Regulas par KZP] 27. pantā, un vēlmi palīdzēt dalībvalstīm šo jauno sistēmu ieviešanā, EJZF būtu jāpiešķir atbalsts spēju veidošanai un labākās prakses piemēru apmaiņai.

(37)

Saistībā ar nododamu zvejas koncesiju sistēmu ieviešanu, kas paredzēta [Regulas par KZP] 27. pantā, un vēlmi palīdzēt dalībvalstīm šo jauno sistēmu ieviešanā, EJZF būtu jāpiešķir atbalsts un labākās prakses piemēru apmaiņai.

Pamatojums

Nododamām zvejas koncesijām jābūt fakultatīvām, par to ieviešanu brīvi lemjot dalībvalstīm.

3.   grozījums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(38)

Nododamu zvejas koncesiju sistēmu ieviešanai būtu jāpalielina nozares konkurētspēja. Tāpēc varētu rasties vajadzība pēc jaunām profesionālām iespējām citās jomās ārpus zvejniecības. Tādēļ EJZF būtu jāatbalsta dažādošana un darbvietu radīšana zvejniecības kopienās, jo īpaši atbalstot uzņēmējdarbības sākšanu un mazapjoma piekrastes zvejas kuģu nodošanu izmantošanai jūrlietu darbībām citās jomās ārpus zvejniecības. Pēdējā minētā darbība šķiet piemērota, jo nododamu zvejas koncesiju sistēmas uz mazapjoma piekrastes zvejas kuģiem neattiecas.

(38)

Nododamu zvejas koncesiju sistēmu ieviešanai būtu jāpalielina nozares konkurētspēja. Tāpēc varētu rasties vajadzība pēc jaunām profesionālām iespējām citās jomās ārpus zvejniecības. Tādēļ EJZF būtu jāatbalsta dažādošana un darbvietu radīšana zvejniecības kopienās, jo īpaši atbalstot uzņēmējdarbības sākšanu un mazapjoma piekrastes zvejas kuģu nodošanu izmantošanai jūrlietu darbībām citās jomās ārpus zvejniecības.

Pamatojums

Nododamām zvejas koncesijām jābūt fakultatīvām, par to ieviešanu brīvi lemjot dalībvalstīm.

Atbalsts gados jauniem zvejniekiem darbības uzsākšanai ir jāsniedz, lai nodrošinātu, ka nozarē ienāk jauna paaudze, un sekmētu jaunu un labāk apmācītu jūrnieku, kuri apzinās resursu labas pārvaldības nozīmi, vēlmi strādāt zvejniecībā.

4.   grozījums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(39)

Kopējās zivsaimniecības politikas mērķis ir nodrošināt zivju krājumu ilgtspējīgu izmantošanu. Ir konstatēts, ka pārmērīga kapacitāte ir galvenais pārzvejas veicinātājs. Tāpēc ir svarīgi Savienības zvejas floti pielāgot pieejamajiem resursiem. Pārmērīgas kapacitātes likvidēšana ar publisko atbalstu, piemēram, zvejas darbību pagaidu pārtraukšana vai izbeigšana un kuģu nodošana sadalīšanai, ir izrādījusies neefektīva. Tāpēc EJZF atbalstīs nododamu zvejas koncesiju sistēmu veidošanu un pārvaldību ar mērķi samazināt pārmērīgu kapacitāti un uzlabot attiecīgo operatoru ekonomiskos rādītājus un rentabilitāti.

(39)

Kopējās zivsaimniecības politikas mērķis ir nodrošināt zivju krājumu ilgtspējīgu izmantošanu. Ir konstatēts, ka pārmērīga kapacitāte ir galvenais pārzvejas veicinātājs. Tāpēc ir svarīgi Savienības zvejas floti pielāgot pieejamajiem resursiem. Pārmērīgas kapacitātes likvidēšana ar publisko atbalstu, piemēram, zvejas darbību pagaidu pārtraukšana vai izbeigšana un kuģu nodošana sadalīšanai . Tāpēc EJZF atbalstīs nododamu zvejas koncesiju sistēmu veidošanu un pārvaldību ar mērķi samazināt pārmērīgu kapacitāti un uzlabot attiecīgo operatoru ekonomiskos rādītājus un rentabilitāti.

Pamatojums

Nevajadzētu atteikties no zvejas piepūles pielāgošanas plāniem, kas ļauj saņemt atbalstu kuģu izņemšanai no flotes. Atbalsts kuģu izņemšana no flotes ļauj samazināt zvejas kapacitāti grūtos apstākļos (resursu samazināšanās utt.) un tādējādi novērst darbības pārnešanu uz dzīvotspējīgām zivsaimniecībām. Tāds atbalsts jāsniedz arī turpmāk, nodrošinot, ka tiek pievērsta uzmanība zvejas piepūles samazināšanas faktiskajiem apstākļiem, par atbalsta saņemšanas nosacījumu izvirzot zvejas tiesību atsaukšanu.

5.   grozījums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(41)

Ir svarīgi EJZF integrēt vides apsvērumus un atbalstīt KZP paredzēto saglabāšanas pasākumu īstenošanu, vienlaikus ņemot vērā apstākļu dažādību Savienības ūdeņos. Šajā nolūkā ir būtiski izstrādāt reģionālu pieeju saglabāšanas pasākumiem;

(41)

Ir svarīgi EJZF integrēt vides apsvērumus un atbalstīt KZP paredzēto saglabāšanas pasākumu īstenošanu, vienlaikus ņemot vērā apstākļu dažādību Savienības ūdeņos. Šajā nolūkā ir būtiski izstrādāt reģionālu pieeju saglabāšanas pasākumiem;

 

Pamatojums

Svarīgi ir pastiprināt upju un ezeru ekoloģisko koridoru nozīmi, citastarp novēršot šķēršļus uz upēm, lai migrējošo zivju sugas varētu pabeigt savu dzīves ciklu.

6.   grozījums

62. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(62)

Būtu jāpiešķir prioritāte ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām, piešķirot tām atbalstu. Uzglabāšanas atbalsts un atbalsts ražošanas un tirdzniecības plāniem būtu pakāpeniski jāpārtrauc, jo šis konkrētais atbalsta veids ir zaudējis savu nozīmību, ņemot vērā to, kā veidojas šā produktu veida Savienības tirgus struktūra un pieaug spēcīgu ražotāju organizāciju nozīme.

(62)

Būtu jāpiešķir prioritāte ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām, piešķirot tām atbalstu.

Pamatojums

Pakāpeniska atbalsta samazināšana uzglabāšanai neliekas atbilstošs risinājums, jo saskaņā ar KZP pamatregulas 15. panta prasībām kuģiem pakāpeniski būs jāizkrauj ostā visa nozveja, arī izmetumi. Šķiet, ka ir lietderīgi paredzēt atbalstu uzglabāšanai, lai organizācijas varētu pārvaldīt izkrautos daudzumus pirms to realizācijas.

7.   grozījums

3. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3. pants

Definīcijas

3. pants

Definīcijas

1.   Neskarot 2. punktu, šajā regulā piemēro definīcijas, kas minētas [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 5. pantā, [Regulas par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] 5. pantā, Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. pantā un [Regulas, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 2. pantā.

1.   Neskarot 2. punktu, šajā regulā piemēro definīcijas, kas minētas [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 5. pantā, [Regulas par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] 5. pantā, Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. pantā un [Regulas, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 2. pantā.

2.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

2.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)

“vienota informācijas apmaiņas vide” (CISE) ir sistēmu tīkls ar decentralizētu struktūru, kas izstrādāta informācijas apmaiņai starp lietotājiem no dažādām nozarēm, lai uzlabotu izpratni par stāvokli saistībā ar jūrā veiktām darbībām;

(1)

“vienota informācijas apmaiņas vide” (CISE) ir sistēmu tīkls ar decentralizētu struktūru, kas izstrādāta informācijas apmaiņai starp lietotājiem no dažādām nozarēm, lai uzlabotu izpratni par stāvokli saistībā ar jūrā veiktām darbībām;

(2)

“starpnozaru darbības” ir iniciatīvas, no kurām savstarpēju labumu gūst dažādas nozares un/vai nozaru politikas virzieni, kā norādīts Līgumā par Eiropas Savienības darbību, un kuras nevar veikt, izmantojot tikai tos pasākumus, kas iekļauti attiecīgajā politikas jomā;

(2)

“starpnozaru darbības” ir iniciatīvas, no kurām savstarpēju labumu gūst dažādas nozares un/vai nozaru politikas virzieni, kā norādīts Līgumā par Eiropas Savienības darbību, un kuras nevar veikt, izmantojot tikai tos pasākumus, kas iekļauti attiecīgajā politikas jomā;

(3)

“elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēma” (ERS) ir datu elektroniskas reģistrēšanas un ziņošanas sistēma, kas minēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 15., 24. un 63. pantā;

(3)

“elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēma” (ERS) ir datu elektroniskas reģistrēšanas un ziņošanas sistēma, kas minēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 15., 24. un 63. pantā;

(4)

“Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkls” ir tīkls, kas apvieno valstu jūras novērojumu un datu programmas, izveidojot kopīgu un pieejamu Eiropas resursu;

(4)

“Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkls” ir tīkls, kas apvieno valstu jūras novērojumu un datu programmas, izveidojot kopīgu un pieejamu Eiropas resursu;

(5)

“zivsaimniecības reģions” ir apgabals, kurā ir jūras vai ezera krasts, dīķi vai upes estuārs un ievērojams zvejniecībā vai akvakultūrā nodarbināto īpatsvars, un kuru par tādu atzinusi attiecīgā dalībvalsts;

(5)

“zivsaimniecības reģions” ir apgabals, kurā ir jūras vai ezera krasts, dīķi vai upes estuārs un ievērojams zvejniecībā vai akvakultūrā nodarbināto īpatsvars, un kuru par tādu atzinusi attiecīgā dalībvalsts;

(6)

“zvejnieks” ir ikviena persona, kura uz ekspluatācijā esoša zvejas kuģa nodarbojas ar profesionālo zveju, ko par tādu atzinusi attiecīgā dalībvalsts, vai kura bez kuģa ir iesaistījusies jūras organismu profesionālā ieguvē, ko par tādu atzinusi attiecīgā dalībvalsts;

(6)

“zvejnieks” ir ikviena persona, kura uz ekspluatācijā esoša zvejas kuģa nodarbojas ar profesionālo zveju, ko par tādu atzinusi attiecīgā dalībvalsts, vai kura bez kuģa ir iesaistījusies jūras organismu profesionālā ieguvē, ko par tādu atzinusi attiecīgā dalībvalsts;

(7)

“integrēta jūrlietu politika” (IJP) ir Savienības politika, kuras mērķis ir sekmēt koordinētu un saskanīgu lēmumu pieņemšanu, lai panāktu pēc iespējas ilgtspējīgāku attīstību, ekonomisko izaugsmi un sociālo kohēziju dalībvalstīs un, konkrēti, Savienības piekrastes, salu un tālākajos reģionos, kā arī jūrlietu nozarēs, īstenojot saskanīgu politiku ar jūrlietām saistītās jomās un attiecīgu starptautisko sadarbību;

(7)

“integrēta jūrlietu politika” (IJP) ir Savienības politika, kuras mērķis ir sekmēt koordinētu un saskanīgu lēmumu pieņemšanu, lai panāktu pēc iespējas ilgtspējīgāku attīstību, ekonomisko izaugsmi un sociālo kohēziju dalībvalstīs un, konkrēti, Savienības piekrastes, salu un tālākajos reģionos, kā arī jūrlietu nozarēs, īstenojot saskanīgu politiku ar jūrlietām saistītās jomās un attiecīgu starptautisko sadarbību;

(8)

“integrēta jūras uzraudzība” ir ES iniciatīva, kuras mērķis ir uzlabot Eiropas jūru uzraudzības darbību efektivitāti un lietderīgumu ar starpnozaru un pārrobežu informācijas apmaiņu un sadarbību;

(8)

“integrēta jūras uzraudzība” ir ES iniciatīva, kuras mērķis ir uzlabot Eiropas jūru uzraudzības darbību efektivitāti un lietderīgumu ar starpnozaru un pārrobežu informācijas apmaiņu un sadarbību;

(9)

“pārkāpums” ir pārkāpums saskaņā ar definīciju Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā;

(9)

“pārkāpums” ir pārkāpums saskaņā ar definīciju Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā;

(10)

“zveja iekšējos ūdeņos” ir zveja, ko komerciālos nolūkos veic ar kuģiem, kas darbojas tikai iekšējos ūdeņos, vai citām ierīcēm, ko izmanto zemledus zvejai;

(10)

“zveja iekšējos ūdeņos” ir zveja, ko komerciālos nolūkos veic ar kuģiem, kas darbojas tikai iekšējos ūdeņos, vai citām ierīcēm, ko izmanto zemledus zvejai;

(11)

“integrēta piekrastes zonas pārvaldība” ir stratēģijas un pasākumi, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 30. maija Ieteikumā 2002/413/EK par integrētās piekrastes zonas pārvaldības īstenošanu Eiropā;

(11)

“integrēta piekrastes zonas pārvaldība” ir stratēģijas un pasākumi, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 30. maija Ieteikumā 2002/413/EK par integrētās piekrastes zonas pārvaldības īstenošanu Eiropā;

(12)

“integrēta jūrlietu pārvaldība” ir visu to ES nozaru politikas koordinēta pārvaldība, kas skar okeānus, jūras un piekrastes reģionus;

(12)

“integrēta jūrlietu pārvaldība” ir visu to ES nozaru politikas koordinēta pārvaldība, kas skar okeānus, jūras un piekrastes reģionus;

(13)

“jūras vides reģioni” ir Padomes Lēmuma 2004/585/EK I pielikumā norādītie ģeogrāfiskie apgabali un reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju noteiktie apgabali;

(13)

“jūras vides reģioni” ir Padomes Lēmuma 2004/585/EK I pielikumā norādītie ģeogrāfiskie apgabali un reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju noteiktie apgabali;

(14)

“jūras telpiskā plānošana” ir process, kurā publiskā sektora iestādes analizē un sadala cilvēka darbību telpā un laikā jūras teritorijās, lai sasniegtu ekoloģiskos, ekonomiskos un sociālos mērķus;

(14)

“jūras telpiskā plānošana” ir process, kurā publiskā sektora iestādes analizē un sadala cilvēka darbību telpā un laikā jūras teritorijās, lai sasniegtu ekoloģiskos, ekonomiskos un sociālos mērķus;

(15)

“pasākums” ir darbību kopums;

(15)

“pasākums” ir darbību kopums;

(16)

“publiskie izdevumi” ir jebkurš ieguldījums darbību finansēšanā no dalībvalsts budžeta vai no reģionālo vai vietējo iestāžu budžeta, vai no Eiropas Savienības budžeta un visi līdzīgie izdevumi. Jebkuru ieguldījumu darbību finansēšanā, ko piešķir no publisko tiesību subjektu budžeta vai no vienas vai vairāku reģionālo vai vietējo iestāžu vai publisko tiesību subjektu apvienību budžeta, rīkojoties saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. marta 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu piešķiršanas procedūras, uzskata par publiskā sektora ieguldījumu;

(16)

“publiskie izdevumi” ir jebkurš ieguldījums darbību finansēšanā no dalībvalsts budžeta vai no reģionālo vai vietējo iestāžu budžeta, vai no Eiropas Savienības budžeta un visi līdzīgie izdevumi. Jebkuru ieguldījumu darbību finansēšanā, ko piešķir no publisko tiesību subjektu budžeta vai no vienas vai vairāku reģionālo vai vietējo iestāžu vai publisko tiesību subjektu apvienību budžeta, rīkojoties saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. marta 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu piešķiršanas procedūras, uzskata par publiskā sektora ieguldījumu;

(17)

“jūras baseina stratēģija” ir strukturēta sadarbības sistēma, ko attiecībā uz noteiktu ģeogrāfisku apgabalu ir izstrādājušas Eiropas iestādes, dalībvalstis, to reģioni un, attiecīgā gadījumā, trešās valstis, kurām ir kopīgs jūras baseins; stratēģijā ņem vērā jūras baseina ģeogrāfisko, klimatisko, ekonomisko un politisko specifiku;

(17)

“jūras baseina stratēģija” ir strukturēta sadarbības sistēma, ko attiecībā uz noteiktu ģeogrāfisku apgabalu ir izstrādājušas Eiropas iestādes, dalībvalstis, to reģioni un, attiecīgā gadījumā, trešās valstis, kurām ir kopīgs jūras baseins; stratēģijā ņem vērā jūras baseina ģeogrāfisko, klimatisko, ekonomisko un politisko specifiku;

(18)

“mazapjoma piekrastes zveja” ir zveja, ko veic zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri neizmanto velkamus zvejas rīkus, kas uzskaitīti 3. tabulā I pielikumā Komisijas 2003. gada 30. decembra Regulā (EK) Nr. 26/2004 par Savienības zvejas kuģu reģistru;

(18)

“mazapjoma piekrastes zveja” ir zveja, ko veic zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri neizmanto velkamus zvejas rīkus, kas uzskaitīti 3. tabulā I pielikumā Komisijas 2003. gada 30. decembra Regulā (EK) Nr. 26/2004 par Savienības zvejas kuģu reģistru;

(19)

“kuģi, kas darbojas tikai iekšējos ūdeņos,” ir kuģi, kas nodarbojas ar komerciālo zveju iekšējos ūdeņos un nav iekļauti Savienības zvejas flotes reģistrā.

(19)

“kuģi, kas darbojas tikai iekšējos ūdeņos,” ir kuģi, kas nodarbojas ar komerciālo zveju iekšējos ūdeņos un nav iekļauti Savienības zvejas flotes reģistrā

 

 

 

8.   grozījums

6. panta 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(4)   Ilgtspējīgas un resursefektīvas zvejniecības veicināšana, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:

(4)   Ilgtspējīgas un resursefektīvas zvejniecības veicināšana, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:

(a)

zvejniecību ietekmes uz jūras vidi mazināšana;

(a)

zvejniecību ietekmes uz jūras vidi mazināšana;

(b)

jūras bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu, arī to nodrošināto pakalpojumu, aizsardzība un atjaunošana.

(b)

jūras bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu, arī to nodrošināto pakalpojumu, aizsardzība un atjaunošana.

 

Pamatojums

Dažos gadījumos, kad zivju krājumi ir pārmērīgi izsīkuši, nepieciešams veikt zivju audzēšanas darbības.

9.   grozījums

13. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Darbības, par kurām nevar pretendēt uz EJZF atbalstu, ir:

Darbības, par kurām nevar pretendēt uz EJZF atbalstu, ir:

a)

darbības, kas palielina kuģa zvejas kapacitāti;

a)

darbības, kas palielina kuģa zvejas kapacitāti;

b)

jaunu zvejas kuģu būve, zvejas kuģu ekspluatācijas pārtraukšana vai importēšana;

c)

zvejas darbību pagaidu pārtraukšana;

d)

izpētes zveja;

)

izpētes zveja;

e)

uzņēmuma īpašumtiesību nodošana;

)

uzņēmuma īpašumtiesību nodošana;

f)

tieša krājumu atjaunošana, izņemot gadījumus, kad tas ar Savienības tiesību aktu ir skaidri noteikts kā saglabāšanas pasākums vai tiek veikta krājumu eksperimentāla atjaunošana.

)

tieša krājumu atjaunošana, izņemot gadījumus, kad tas ar Savienības tiesību aktu ir skaidri noteikts kā saglabāšanas pasākums vai tiek veikta krājumu eksperimentāla atjaunošana.

Pamatojums

Jāsniedz atbalsts kuģu būvei tālākajos reģionos, jo tiem jāuzlabo savi darba rīki, lai kuģi labāk atbilstu resursu pārvaldības prasībām un sanitārajām prasībām attiecībā uz produktiem.

Kuģu izņemšana no flotes, izmantojot atbalstu, ļauj samazināt zvejas kapacitāti grūtos apstākļos (resursu samazināšanās utt.) un tādējādi novērst darbības pārnešanu uz dzīvotspējīgām zivsaimniecībām. Tāds atbalsts jāsniedz arī turpmāk, nodrošinot, ka, labāk pārvaldot zvejas tiesības, tiek pievērsta uzmanība zvejas piepūles samazināšanas faktiskajiem apstākļiem.

Zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas finansēšana ļauj kompensēt piespiedu darbības pārtraukšanu piesārņojuma dēļ vai saistībā ar nolemto dažu sugu bioloģiskās atjaunošanās periodu (kā tas bija anšovu gadījumā). Ja nebūs finansējuma, var paredzēt, ka attiecīgie kuģi sāks zvejot citas zivju sugas un ietekmēs to krājumus.

10.   grozījums

15. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Līdzekļi, kas 2014.–2020. gada periodā ir pieejami EJZF saistībām dalītā pārvaldībā, ir EUR 5 520 000 000 faktiskajās cenās saskaņā ar II pielikumā norādīto sadalījumu pa gadiem.

1.   Līdzekļi, kas 2014.–2020. gada periodā ir pieejami EJZF saistībām dalītā pārvaldībā, ir EUR 5 520 000 000 faktiskajās cenās saskaņā ar II pielikumā norādīto sadalījumu pa gadiem.

2.   No 1. punktā minētajiem līdzekļiem EUR 4 535 000 000 piešķir zvejniecības, akvakultūras un zivsaimniecības reģionu ilgtspējīgai attīstībai saskaņā ar V sadaļas I, II un III nodaļu.

2.   No 1. punktā minētajiem līdzekļiem EUR 4 535 000 000 piešķir zvejniecības, akvakultūras un zivsaimniecības reģionu ilgtspējīgai attīstībai saskaņā ar V sadaļas I, II III nodaļu.

3.   No 1. punktā minētajiem līdzekļiem EUR 477 000 000 piešķir 78. pantā minētajiem kontroles un noteikumu izpildes pasākumiem.

3.   No 1. punktā minētajiem līdzekļiem EUR 477 000 000 piešķir 78. pantā minētajiem kontroles un noteikumu izpildes pasākumiem.

4.   No 1. punktā minētajiem līdzekļiem EUR 358 000 000 piešķir 79. pantā minētajiem datu vākšanas pasākumiem.

4.   No 1. punktā minētajiem līdzekļiem EUR 358 000 000 piešķir 79. pantā minētajiem datu vākšanas pasākumiem.

5.   Līdzekļi, kas saskaņā ar V sadaļas V nodaļu piešķirti tālākajiem reģioniem paredzētām kompensācijām, gadā nepārsniedz:

5.   Līdzekļi, kas saskaņā ar V sadaļas V nodaļu piešķirti tālākajiem reģioniem paredzētām kompensācijām, gadā nepārsniedz:

EUR 4 300 000 Azoru salām un Madeirai,

EUR 4 300 000 Azoru salām un Madeirai,

EUR 5 800 000 Kanāriju salām,

EUR 5 800 000 Kanāriju salām,

EUR 4 900 000 Francijas Gviānai un Reinjonai.

EUR 4 900 000 Francijas Gviānai un Reinjonai

 

6.   No 1. punktā minētajiem līdzekļiem EUR 45 000 000 piešķir 72. pantā minētajam uzglabāšanas atbalstam 2014.–2018. gada periodā.

6.   No 1. punktā minētajiem līdzekļiem EUR 45 000 000 piešķir 72. pantā minētajam uzglabāšanas atbalstam 2014.–2018. gada periodā.

Pamatojums

Šajā pantā, domājams, kļūdas dēļ, nav minēts finansējums regulas V sadaļā paredzētajiem ar tirdzniecību un apstrādi saistītajiem pasākumiem. Saskaņā ar KZP pamatregulu, paredzot līdzekļus kompensācijām, jāņem vērā visi tālākie reģioni. Gvadelupai, Martinikai un Majotai jāparedz konkrēta summa.

11.   grozījums

26. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šajā nodaļā paredzētais atbalsts palīdz sasniegt 6. panta 2. un 4. punktā norādītās Savienības prioritātes.

Šajā nodaļā paredzētais atbalsts palīdz sasniegt 6. panta 2. un 4. punktā norādītās Savienības prioritātes.

Pamatojums

Regulas 6. panta 1. punkts ir par lielāku nodarbinātību un teritoriālo kohēziju. Minētais mērķis noteikti būtu jāmin šajā nodaļā par zvejniecības ilgtspējīgu attīstību.

12.   grozījums

31. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Lai veicinātu cilvēkkapitālu un sociālo dialogu, EJZF var atbalstīt:

1.   Lai veicinātu cilvēkkapitālu un sociālo dialogu, EJZF var atbalstīt:

(a)

mūžizglītību, zinātniskas informācijas un novatoriskas prakses izplatīšanu un jaunu profesionālo prasmju apguvi jo īpaši saistībā ar jūras ekosistēmas ilgtspējīgu pārvaldību, darbībām jūrlietu jomā, inovāciju un uzņēmējdarbību;

(a)

mūžizglītību, zinātniskas informācijas un novatoriskas prakses izplatīšanu un jaunu profesionālo prasmju apguvi jo īpaši saistībā ar jūras ekosistēmas ilgtspējīgu pārvaldību, darbībām jūrlietu jomā, inovāciju un uzņēmējdarbību;

(b)

tīklu veidošanu un pieredzes un labākās prakses piemēru apmaiņu starp ieinteresētajām personām, arī organizācijām, kas veicina sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzību;

(b)

tīklu veidošanu un pieredzes un labākās prakses piemēru apmaiņu starp ieinteresētajām personām, arī organizācijām, kas veicina sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzību;

(c)

sociālā dialoga veicināšanu valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, iesaistot zvejniekus un citas attiecīgas ieinteresētās personas.

(c)

sociālā dialoga veicināšanu valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, iesaistot zvejniekus un citas attiecīgas ieinteresētās personas.

2.   Atbalstu, kas minēts 1. punktā, piešķir arī pašnodarbinātu zvejnieku laulātajiem vai, ja un ciktāl tas atzīts attiecīgās valsts tiesību aktos, pašnodarbinātu zvejnieku dzīves partneriem, kuri nav algoti darbinieki vai darījumu partneri, ja tie parasti un saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem piedalās pašnodarbinātu zvejnieku darbībās vai veic palīgdarbus.

2.   Atbalstu, kas minēts 1. punktā, piešķir arī pašnodarbinātu zvejnieku laulātajiem vai, ja un ciktāl tas atzīts attiecīgās valsts tiesību aktos, pašnodarbinātu zvejnieku dzīves partneriem, kuri nav algoti darbinieki vai darījumu partneri, , ja parasti un saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem piedalās pašnodarbinātu zvejnieku darbībās vai veic palīgdarbus.

13.   grozījums

32. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Lai veicinātu dažādošanu un darbvietu radīšanu citās jomās ārpus zvejniecības, EJZF var atbalstīt:

1.   Lai veicinātu dažādošanu un darbvietu radīšanu, EJZF var atbalstīt:

(a)

uzņēmējdarbības uzsākšanu citās jomās ārpus zvejniecības;

(b)

mazapjoma piekrastes zvejas kuģu modernizāciju, lai tos nodotu izmantošanai citās jomās ārpus zvejniecības.

 

)

uzņēmējdarbības uzsākšanu citās jomās ārpus zvejniecības;

 

mazapjoma piekrastes zvejas kuģu modernizāciju, lai tos nodotu izmantošanai citās jomās ārpus zvejniecības

 

.

2.   Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu var piešķirt zvejniekiem:

2.   Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu var piešķirt zvejniekiem:

(a)

kuri iesniedz uzņēmējdarbības plānu par savu jauno darbību attīstību;

(a)

kuri iesniedz uzņēmējdarbības plānu par savu jauno darbību attīstību;

(b)

kuriem ir atbilstošas profesionālās prasmes, kas var būt apgūtas saskaņā ar 31. panta 1. punkta a) apakšpunktu finansētās darbībās.

(b)

kuriem ir atbilstošas profesionālās prasmes, kas var būt apgūtas saskaņā ar 31. panta 1. punkta a) apakšpunktu finansētās darbībās.

3.   Atbalstu, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, piešķir mazapjoma piekrastes zvejniekiem, kuriem pieder Savienības zvejas kuģis, kas reģistrēts kā aktīvs kuģis un divu gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas datuma vismaz 60 dienas ir veicis zvejas darbības jūrā. Ar zvejas kuģi saistīto zvejas licenci neatgriezeniski anulē.

3.   Atbalstu, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, piešķir mazapjoma piekrastes zvejniekiem, kuriem pieder Savienības zvejas kuģis, kas reģistrēts kā aktīvs kuģis un divu gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas datuma vismaz 60 dienas ir veicis zvejas darbības jūrā. Ar zvejas kuģi saistīto zvejas licenci neatgriezeniski anulē.

4.   Šā panta 1. punktā minētā atbalsta saņēmēji piecus gadus pēc pēdējā atbalsta maksājuma saņemšanas neiesaistās profesionālā zvejā.

4.   ā panta 1. punktā minētā atbalsta saņēmēji piecus gadus pēc pēdējā atbalsta maksājuma saņemšanas neiesaistās profesionālā zvejā.

5.   Saskaņā ar šā panta 1. punkta b) apakšpunktu attiecināmās izmaksas ir tikai izmaksas par kuģa pārbūvi, kas veikta, lai nodotu kuģi izmantošanai citiem mērķiem.

5.   Saskaņā ar šā panta 1. punkta b) apakšpunktu attiecināmās izmaksas ir tikai izmaksas par kuģa pārbūvi, kas veikta, lai nodotu kuģi izmantošanai citiem mērķiem.

6.   Saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu piešķirtās finansiālās palīdzības summa nepārsniedz 50 % no budžeta, kas uzņēmējdarbības plānā paredzēts katrai darbībai, un nepārsniedz maksimālo summu EUR 50 000 katrai darbībai.

   

 

 

 

   

 

 

 

 

   

 

..   Saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu piešķirtās finansiālās palīdzības summa nepārsniedz 50 % no budžeta, kas uzņēmējdarbības plānā paredzēts katrai darbībai, un nepārsniedz maksimālo summu EUR 50 000 katrai darbībai.

Pamatojums

Pārbūves finansēšana jāpapildina ar atbalstu izņemšanai no flotes, kuģi iznīcinot, kā paredzēts iepriekšējā fondā (EZF). Ja ar kuģi saistītās zvejas tiesības tiek faktiski atceltas, minētais līdzeklis ļauj samazināt vispārējo zvejas kapacitāti.

Tāpat šķiet nepieciešams atbalsts gados jauniem zvejniekiem darbības uzsākšanai, lai nodrošinātu, ka nozarē ienāk jauna paaudze, un sekmētu jaunu un labāk apmācītu jūrnieku, kuri apzinās resursu labas pārvaldības nozīmi, vēlmi strādāt zvejniecībā.

14.   grozījums

33. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Lai uzlabotu zvejnieku darba apstākļus uz kuģa, EJZF var atbalstīt ieguldījumus kuģos vai individuālajā aprīkojumā, ja šie ieguldījumi pārsniedz valsts vai Savienības tiesību aktos paredzētos standartus.

1.   Lai uzlabotu zvejnieku darba apstākļus uz kuģa, EJZF var atbalstīt ieguldījumus kuģos vai individuālajā aprīkojumā, ja šie ieguldījumi pārsniedz Savienības tiesību aktos paredzētos standartus.

2.   Atbalstu piešķir zvejniekiem vai zvejas kuģu īpašniekiem.

2.   Atbalstu piešķir zvejniekiem vai zvejas kuģu īpašniekiem.

3.   Ja darbība ir ieguldījums kuģī, atbalstu vienam un tam pašam zvejas kuģim nepiešķir vairāk kā vienu reizi plānošanas periodā. Ja darbība ir ieguldījums individuālajā aprīkojumā, atbalstu vienam un tam pašam saņēmējam nepiešķir vairāk kā vienu reizi plānošanas periodā.

   

4.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 150. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu darbību veidus, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 1. punktu.

.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 150. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu darbību veidus, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 1. punktu.

Pamatojums

Nevajadzētu liegt atbalstu zvejniekiem no valstīm, kurās jau ir augstas veselības aizsardzības un drošības prasības. Lai nodrošinātu zvejnieku līdztiesību, par atsauci drīzāk jāpieņem Eiropas līmeņa standarts.

Turklāt, ja mērķis ir uzlabot jūrnieku drošības apstākļus, nav saprātīgi EJZF programmā, kuras ilgums ir 7 gadi, atbalsta iespējas ierobežot.

15.   grozījums

33.a pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

   

   

Pamatojums

Zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas finansēšana ļauj kompensēt piespiedu darbības pārtraukšanu piesārņojuma dēļ vai saistībā ar nolemto dažu sugu bioloģiskās atjaunošanās periodu (kā tas bija anšovu gadījumā). Ja nebūs finansējuma, var paredzēt, ka attiecīgie kuģi sāks zvejot citas zivju sugas. Iepriekšējā fondā (EZF) šis līdzeklis vairākkārt tika sekmīgi izmantots.

16.   grozījums

35. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Lai nodrošinātu [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 17. un 21. pantā paredzēto saglabāšanas pasākumu efektīvu īstenošanu, EJZF var atbalstīt:

1.   Lai nodrošinātu [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 17. un 21. pantā paredzēto saglabāšanas pasākumu efektīvu īstenošanu, EJZF var atbalstīt:

(a)

[Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 17. un 21. pantā paredzētu saglabāšanas pasākumu īstenošanai nepieciešamo tehnisko un administratīvo līdzekļu izstrādi un pilnveidošanu;

(a)

[Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 17. un 21. pantā paredzētu saglabāšanas pasākumu īstenošanai nepieciešamo tehnisko un administratīvo līdzekļu izstrādi un ;

(b)

ieinteresēto personu līdzdalību [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 17. un 21. pantā paredzēto saglabāšanas pasākumu izstrādē un īstenošanā.

(b)

ieinteresēto personu līdzdalību [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 17. un 21. pantā paredzēto saglabāšanas pasākumu izstrādē un īstenošanā.

2.   Atbalstu, kas minēts 1. punktā, piešķir tikai publiskā sektora iestādēm.

2.   Atbalstu, kas minēts 1. punktā, piešķir tikai publiskā sektora iestādēm.

Pamatojums

Daudzgadu plāni un citi pamatregulas 17. un 21. pantā paredzētie saglabāšanas pasākumi jāatbalsta arī to izstrādes posmā, sniedzot izteiktu atbalstu konsultatīvajām padomēm, kas ir svarīgs reģionalizācijas elements.

17.   grozījums

36. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Lai samazinātu zvejas ietekmi uz jūras vidi, veicinātu izmetumu izskaušanu un sekmētu pāreju uz dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanu, kas ļautu atjaunot un uzturēt izmantoto sugu populācijas, kuras pārsniedz MSY nodrošināšanai vajadzīgo līmeni, EJZF var atbalstīt ieguldījumus aprīkojumā, kas:

1.   Lai samazinātu zvejas ietekmi uz jūras vidi, veicinātu izmetumu izskaušanu un sekmētu pāreju uz dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanu, kas ļautu atjaunot un uzturēt izmantoto sugu populācijas, kuras pārsniedz MSY nodrošināšanai vajadzīgo līmeni, EJZF var atbalstīt ieguldījumus aprīkojumā, kas:

(a)

uzlabo zvejas rīku selektivitāti attiecībā uz zivju izmēru vai sugu;

(a)

uzlabo zvejas rīku selektivitāti attiecībā uz zivju izmēru vai sugu;

(b)

samazina nevēlamu nozveju no komerciāliem krājumiem vai citas piezvejas;

(b)

samazina nevēlamu nozveju no komerciāliem krājumiem vai citas piezvejas;

(c)

ierobežo zvejas fizisko un bioloģisko ietekmi uz ekosistēmu vai jūras gultni.

(c)

ierobežo zvejas fizisko un bioloģisko ietekmi uz ekosistēmu vai jūras gultni

 

2   Atbalstu tam pašam Savienības zvejas kuģim un tā paša veida aprīkojumam nepiešķir vairāk nekā vienu reizi plānošanas periodā.

   .

3.   Atbalstu piešķir tikai tad, ja zvejas rīkam vai citam aprīkojumam, kas minēts 1. punktā, ir pierādāmi labāka selektivitāte izmēra ziņā vai mazāka ietekme uz sugām, kas nav mērķsugas, nekā standarta zvejas rīkiem vai citam aprīkojumam, ko atļauts lietot ar Savienības tiesību aktiem vai attiecīgiem dalībvalstu tiesību aktiem, kas pieņemti reģionalizācijas kontekstā, kā minēts [Regulā par KZP].

.   Atbalstu piešķir tikai tad, ja zvejas rīkam vai citam aprīkojumam, kas minēts 1. punktā, ir pierādāmi labāka selektivitāte izmēra ziņā vai mazāka ietekme uz sugām, kas nav mērķsugas, nekā standarta zvejas rīkiem vai citam aprīkojumam, ko atļauts lietot ar Savienības tiesību aktiem vai attiecīgiem dalībvalstu tiesību aktiem, kas pieņemti reģionalizācijas kontekstā, kā minēts [Regulā par KZP].

4.   Atbalstu piešķir:

.   Atbalstu piešķir:

(a)

Savienības zvejas kuģu īpašniekiem, kuru kuģi ir reģistrēti kā aktīvi kuģi un divu gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas datuma vismaz 60 dienas ir veikuši zvejas darbības jūrā;

(a)

Savienības zvejas kuģu īpašniekiem, kuru kuģi ir reģistrēti kā aktīvi kuģi un divu gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas datuma vismaz 60 dienas ir veikuši zvejas darbības jūrā;

(b)

zvejniekiem, kuriem pieder aizstājamie zvejas rīki un kuri divus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas datuma vismaz 60 dienas ir strādājuši uz Savienības zvejas kuģa;

(b)

zvejniekiem, kuriem pieder aizstājamie zvejas rīki un kuri divus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas datuma vismaz 60 dienas ir strādājuši uz Savienības zvejas kuģa;

(c)

attiecīgās dalībvalsts atzītām zvejnieku organizācijām.

(c)

attiecīgās dalībvalsts atzītām zvejnieku organizācijām.

Pamatojums

Lai sekmētu zvejniecības metožu attīstību ar mērķi pēc iespējas ātrāk panākt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MIID), ir jāveicina zvejas rīku un kuģu modernizācija, kā arī KZP pamatregulā paredzēto tehnisko pasākumu īstenošana. Turklāt, ja mērķis ir uzlabot zvejas metožu ilgtspēju, nav saprātīgi atbalsta iespējas ierobežot tikai ar vienu reizi EJZF programmā, kuras ilgums ir 7 gadi.

18.   grozījums

38. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Šajā pantā paredzētās darbības īsteno publisko tiesību subjekti, un tajās iesaista zvejniekus vai zvejnieku organizācijas, kuras atzinusi dalībvalsts, vai nevalstiskas organizācijas partnerībā ar zvejnieku organizācijām, vai ZVRG, kas definētas 62. pantā.

2.   Šajā pantā paredzētās darbības īsteno publisko tiesību subjekti, un tajās iesaista zvejniekus vai zvejnieku organizācijas, kuras atzinusi dalībvalsts, vai nevalstiskas organizācijas partnerībā ar zvejnieku organizācijām, vai ZVRG, kas definētas 62. pantā.

Pamatojums

KZP pamatregulas 52. un turpmākajos pantos paredzēts reģionālās konsultatīvās padomes vairāk iesaistīt pārvaldības pasākumos, tām pat sniedzot lielāku iespēju izvirzīt priekšlikumus. Tāpēc šīm padomēm jāļauj savā darbībā izmantot EJZF atbalstu.

19.   grozījums

39. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Atbalsts neattiecas uz galveno dzinēju vai palīgdzinēju nomaiņu vai modernizāciju. Atbalstu piešķir tikai zvejas kuģu īpašniekiem un attiecībā uz to pašu zvejas kuģi ne vairāk kā vienu reizi plānošanas periodā.

   

Pamatojums

Ir jāatļauj finansēt dzinēja nomaiņu, jo ir pārsteidzoši, pat paradoksāli, dzinēju atjaunošanai liegt EJZF atbalstu. Jānorāda, ka dzinēji ir aprīkojuma galvenais elements, uz kuru varētu koncentrēt piesārņojošu emisiju vai degvielas patēriņa samazināšanas centienus.

20.   grozījums

40. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3.   Atbalstu saskaņā ar šo pantu tam pašam zvejas kuģim vai tam pašam saņēmējam nepiešķir vairāk kā vienu reizi plānošanas periodā.

   

Pamatojums

Lai sekmētu inovāciju un patiešām uzlabotu produktu kvalitāti, ir jāveicina kuģu pārveidošana ar mērķi vairāk saudzēt resursus un jūras vidi. Turklāt, ja mērķis ir uzlabot zvejas metožu ilgtspēju, nav saprātīgi atbalsta iespējas ierobežot tikai ar vienu reizi EJZF programmā, kuras ilgums ir 7 gadi.

21.   grozījums

41. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

4.   Atbalsts neattiecas uz jaunu ostu, jaunu izkraušanas vietu vai jaunu izsoles namu būvniecību.

   

Pamatojums

Lai ņemtu vērā acīmredzamas un neizbēgamas pārmaiņas kuģu darba vietā, jābūt iespējai finansēt aprīkojumu atsevišķās vēl neaprīkotās vietās.

22.   grozījums

42. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

42. pants

Zveja iekšējos ūdeņos

42. pants

Zveja iekšējos ūdeņos

1.   Lai samazinātu iekšējos ūdeņos veiktas zvejas ietekmi uz vidi, palielinātu energoefektivitāti, paaugstinātu izkrauto zivju kvalitāti vai uzlabotu drošību vai darba apstākļus, EJZF var atbalstīt ieguldījumus:

1.   Lai samazinātu iekšējos ūdeņos veiktas zvejas ietekmi uz vidi, palielinātu energoefektivitāti, paaugstinātu izkrauto zivju kvalitāti vai uzlabotu drošību vai darba apstākļus, EJZF var atbalstīt ieguldījumus:

(a)

kuģos vai individuālajā aprīkojumā, kā norādīts 33. pantā, atbilstīgi minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem;

(a)

kuģos vai individuālajā aprīkojumā, kā norādīts 33. pantā, atbilstīgi minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem;

(b)

aprīkojumā, kā norādīts 36. pantā, atbilstīgi minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem;

(b)

aprīkojumā, kā norādīts 36. pantā, atbilstīgi minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem;

(c)

kuģos un energoefektivitātes auditā un sistēmās, kā norādīts 39. pantā, atbilstīgi minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem;

(c)

kuģos un energoefektivitātes auditā un sistēmās, kā norādīts 39. pantā, atbilstīgi minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem;