ISSN 1977-0952

doi:10.3000/19770952.C_2012.290.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 290

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

55. sējums
2012. gada 26. septembris


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

I   Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

 

ATZINUMI

 

Eiropas Komisija

2012/C 290/01

Komisijas atzinums (2012. gada 25. septembris) par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas plānu saskaņā ar Euratom līguma 37. pantu, kuri rodas pēc Caorso kodolspēkstacijas slēgšanas Pjačencā, Itālijā

1

 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2012/C 290/02

Euro maiņas kurss

2

 

V   Atzinumi

 

ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS

 

Eiropas Komisija

2012/C 290/03

MEDIA 2007 – Audiovizuālie festivāli – Aicinājums projektu pieteikumam – EACEA/29/12

3

 

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

 

Eiropas Komisija

2012/C 290/04

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6684 – Vivescia/Atrixo) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )

5

 

CITI TIESĪBU AKTI

 

Eiropas Komisija

2012/C 290/05

Apstiprinājums par sūdzības Nr. CHAP/2012/2289 saņemšanu

6

2012/C 290/06

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

7

 

Labojumi

2012/C 290/07

Labojums Padomes Lēmumā (2012. gada 24. septembris), ar ko pieņem Padomes nostāju par Eiropas Savienības 2012. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 4 projektu (OV C 288, 25.9.2012.)

14

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

 


I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

ATZINUMI

Eiropas Komisija

26.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 290/1


KOMISIJAS ATZINUMS

(2012. gada 25. septembris)

par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas plānu saskaņā ar Euratom līguma 37. pantu, kuri rodas pēc Caorso kodolspēkstacijas slēgšanas Pjačencā, Itālijā

(Autentisks ir tikai teksts itāļu valodā)

2012/C 290/01

Turpmāk sniegtais novērtējums veikts saskaņā ar Euratom līgumu, neskarot nekādus papildu novērtējumus, kas jāveic saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un saistības, kas izriet no tā un no sekundāriem tiesību aktiem.

Eiropas Komisija 2012. gada 4. aprīlī saskaņā ar Euratom līguma 37. pantu saņēma no Itālijas valdības vispārīgus datus saistībā ar plānu, kā atbrīvoties no radioaktīvajiem atkritumiem, kas radušies Caorso kodolspēkstacijā.

Pamatojoties uz šiem datiem un papildu informāciju, kuru Komisija pieprasīja 2012. gada 8. maijā un kuru Itālijas iestādes sniedza 2012. gada 18. jūnijā, un apspriedusies ar ekspertu grupu, Komisija ir pieņēmusi šādu atzinumu.

1.

Attālums no Caorso kodolspēkstacijas līdz tuvākajai robežai ar kādu citu dalībvalsti ir 200 km līdz Francijas robežai un 300 km līdz Slovēnijas robežai.

2.

Normālos kodolspēkstacijas slēgšanas apstākļos šķidro un gāzveida radioaktīvo izmešu noplūdēm nevajadzētu radīt būtisku risku citas dalībvalsts iedzīvotāju veselībai.

3.

Cietos radioaktīvos atkritumus glabās uz vietas objektā, līdz būs pieejama valsts radioaktīvo atkritumu novietne.

4.

Cietajiem atkritumiem un materiālu atlikumiem, kas nav radioaktīvi un kas atbilst drošības normām, nepiemēros reglamentējošu kontroli, nododot tos noglabāšanai kā parastos atkritumus, atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei. To veiks atbilstīgi kritērijiem, kas noteikti drošības pamatstandartos (Direktīva 96/29/Euratom).

5.

Gadījumā, ja notiek neparedzēta radioaktīvo vielu noplūde pēc tāda veida un apjoma negadījuma, kāds apsvērts vispārīgajos datos, devas, ko saņemtu citas dalībvalsts iedzīvotāji, no veselības viedokļa nebūtu bīstamas.

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka, īstenojot plānu to jebkura veida radioaktīvo atkritumu iznīcināšanai, kas radušies, pārtraucot Caorso kodolspēkstacijas ekspluatāciju Pjačencā, Itālijā, gan normālos apstākļos, gan negadījumā, kura veids un apjoms ņemts vērā vispārīgajos datos, nerastos nekāds no veselības viedokļa būtisks ūdens, zemes vai gaisa telpas radioaktīvais piesārņojums kādā no dalībvalstīm.

Briselē, 2012. gada 25. septembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Günther OETTINGER


IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

26.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 290/2


Euro maiņas kurss (1)

2012. gada 25. septembris

2012/C 290/02

1 euro =


 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

1,2932

JPY

Japānas jena

100,57

DKK

Dānijas krona

7,4565

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,79650

SEK

Zviedrijas krona

8,4725

CHF

Šveices franks

1,2092

ISK

Islandes krona

 

NOK

Norvēģijas krona

7,4000

BGN

Bulgārijas leva

1,9558

CZK

Čehijas krona

24,921

HUF

Ungārijas forints

283,33

LTL

Lietuvas lits

3,4528

LVL

Latvijas lats

0,6962

PLN

Polijas zlots

4,1380

RON

Rumānijas leja

4,5105

TRY

Turcijas lira

2,3194

AUD

Austrālijas dolārs

1,2393

CAD

Kanādas dolārs

1,2677

HKD

Hongkongas dolārs

10,0266

NZD

Jaunzēlandes dolārs

1,5684

SGD

Singapūras dolārs

1,5860

KRW

Dienvidkorejas vona

1 447,36

ZAR

Dienvidāfrikas rands

10,5973

CNY

Ķīnas juaņa renminbi

8,1566

HRK

Horvātijas kuna

7,4475

IDR

Indonēzijas rūpija

12 386,15

MYR

Malaizijas ringits

3,9714

PHP

Filipīnu peso

54,000

RUB

Krievijas rublis

40,1090

THB

Taizemes bāts

39,999

BRL

Brazīlijas reāls

2,6192

MXN

Meksikas peso

16,6079

INR

Indijas rūpija

68,9470


(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.


V Atzinumi

ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS

Eiropas Komisija

26.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 290/3


MEDIA 2007 – AUDIOVIZUĀLIE FESTIVĀLI

Aicinājums projektu pieteikumam – EACEA/29/12

2012/C 290/03

1.   Mērķi un apraksts

Šis uzaicinājums iesniegt projektus pamatojas uz Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1718/2006/EK (2006. gada 15. novembris) par atbalsta programmas ieviešanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007).

Augstāk minētā Padomes lēmuma mērķi sevī ietver:

veicināt un sekmēt audiovizuālo darbu popularizēšanu un to dalību tirgos un audiovizuālo darbu festivālos Eiropā un visā pasaulē, ja šie notikumi spēlē nozīmīgu lomu Eiropas audiovizuālo darbu popularizēšanā un profesionāļu pieredzes apmaiņā;

atvieglot Eiropas un starptautiskās sabiedrības piekļuvi Eiropas audiovizuālajiem darbiem.

2.   Pretendenti, kam ir tiesības pieteikties

Šis Aicinājums iesniegt projektus attiecas uz Eiropas organizācijām, kas pieder sekojošo valstu pilsoņiem un ir reģistrētas sekojošās valstīs: Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas ekonomiskās zonas valstīs, kas ir Programmu MEDIA 2007 dalībvalstis (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija), Šveice un Horvātija; Bosnija un Hercegovina (pārrunu procesa noslēguma un šīs valsts līdzdalības MEDIA programmā formalizēšanas posmā).

3.   Atbilstošie pasākumi

Šīm organizācijām jāorganizē audiovizuālie festivāli, kas tiek organizēti, lai sasniegtu augstāk minētos mērķus un kuru programmās ir vismaz 70 % Eiropas filmu no vismaz 10 valstīm, kas piedalās programmā MEDIA.

Darbībām noteikti jāsākas no 2013. gada 1. maija līdz 2014. gada 30. aprīļa.

4.   Finansējuma piešķiršanas kritēriji

Tiks piešķirti punkti (no kopējā punktu skaita – 100 punkti), pamatojoties uz šādu novērtējumu:

Programmas Eiropas dimensija (15 punkti)

Programmas kultūras un ģeogrāfiskā daudzveidība (20 punkti)

Programmas kvalitāte un novatorisms (10 punkti)

Ietekme uz skatītājiem (30 punkti)

Ietekme uz Eiropas audiovizuālo darbu popularizēšanu un apriti (15 punkti)

Kino profesionāļu līdzdalība (10 punkti)

5.   Budžets

Kopējais budžets, kas piešķirts projektu līdzfinansēšanai, ir apmēram EUR 3 500 000 (ar nosacījumu, ka ir pieņemts 2013. gada budžets).

Komisijas finansiālais ieguldījums nedrīkst pārsniegt 50 % no attiecināmajiem izdevumiem. Dotācija nepārsniegs EUR 75 000.

Aģentūra patur tiesības nepiešķirt visus pieejamos finanšu resursus.

6.   Termiņš

Priekšlikumu iesniegšanas termiņi:

2012. gada 16. novembris: projektiem, kuru sākums ir no 2013. gada 1. maija līdz 31. oktobrim

2013. gada 30. aprīlis: projektiem, kuru sākums ir no 2013. gada 1. novembra līdz 2014. gada 30. aprīlim.

Pieteikumi jāiesniedz izpildaģentūrai (EACEA) šādā adresē:

Education, Audiovisual and Culture Executive Agency (EACEA)

Unit MEDIA ProgrammeP8

Call for proposals EACEA/29/12Festivals

BOUR 4/61

Avenue du Bourget/Bourgetlaan 1

1140 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Tiks pieņemti tikai tie pieteikumi, kas iesniegti uz atbilstošas veidlapas un ir pienācīgi aizpildīti un datēti, un ko parakstījusi persona, kura ir pilnvarota uzņemties juridiskas saistības tās organizācijas vārdā, kas lūdz finansējumu.

Pieteikumi, kas nosūtīti pa faksu vai e-pastu, netiek pieņemti.

7.   Plašāka informācija

Priekšlikumu konkursa noteikumus un pieteikuma veidlapas var atrast

http://ec.europa.eu/media

Pieteikumiem jāatbilst norādījumu prasībām, un tie jāiesniedz, aizpildot attiecīgas pieteikuma veidlapas. Vispārīgie noteikumi ir publicēti šādā tīmekļa vietnē:

http://eacea.ec.europa.eu/about/eacea_documents_register_en.php


PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

Eiropas Komisija

26.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 290/5


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.6684 – Vivescia/Atrixo)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2012/C 290/04

1.

Komisija 2012. gada 19. septembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā Groupe Vivescia (“Vivescia”, Francija), iegādājoties akcijas, Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst pilnīgu kontroli pār Groupe Nutrixo (“Nutrixo”), kas jau bija Vivescia un Atrixo (Francija) kopīgā kontrolē.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

Vivescia: eļļas un proteīnu labības tirdzniecība, labības pārstrāde (iesala, kukurūzas, cietes/glikozes, dzīvnieku barības un bioenerģētikas produkti), lauksaimniecības izejvielu tirdzniecība (lopbarība, lauksaimniecības izejvielas jauktu kultūru saimniecībām un vīnkopībai),

Nutrixo: labības pārstrāde (parasto kviešu miltu ražošana), rupjo miltu ražošana, maiznīcas, konditorejas, rūpniecisko mīklas izstrādājumu un sabiedriskās ēdināšanas produktu tirdzniecība.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6684 – Vivescia/Atrixo uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

J-70

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“EK Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp. (“Paziņojums par vienkāršotu procedūru”).


CITI TIESĪBU AKTI

Eiropas Komisija

26.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 290/6


Apstiprinājums par sūdzības Nr. CHAP/2012/2289 saņemšanu

2012/C 290/05

1.

Eiropas Komisija ir saņēmusi un reģistrējusi ar Nr. CHAP/2012/2289 virkni sūdzību par Spānijā pastāvošajiem noteikumiem attiecībā uz tehniskā rasētāja profesiju (“delineante”).

2.

Ņemot vērā ievērojamo skaitu sūdzību, ko tās dienesti saņēmuši šajā saistībā, Eiropas Komisija, rūpējoties par to, lai nodrošinātu ātru atbildi un sniegtu informāciju ieinteresētajām personām, vienlaikus ekonomējot administratīvos līdzekļus, šo apstiprinājumu par saņemšanu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kā arī, izmantojot internetu, šādā tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/complaints/receipt/index_fr.htm

3.

Komisijas dienesti šobrīd izskata šo jautājumu, ņemot vērā noteikumus Direktīvā 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, kas Spānijas tiesību aktos transponēta ar Karaļa dekrētu Nr. 1837/2008.

4.

Sūdzības iesniedzēji tiks informēti, izmantojot šos pašus informācijas līdzekļus, par šīs sūdzības izskatīšanas rezultātiem un par Komisijas turpmāko rīcību.


26.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 290/7


Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2012/C 290/06

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“KRAŠKI MED”

EK Nr.: SI-PDO-0005-0532-24.03.2006

ACVN ( X ) AĢIN ( )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1.   Atbildīgais departaments dalībvalstī:

Nosaukums:

Ministrstvo RS za kmetijstvo, gozdarstvo in prehrano

Adrese:

Dunajska 22

SI-1000 Ljubljana

SLOVENIJA

Tel.

+386 14789109

Fakss

+386 14789055

E-pasts:

varnahrana.mkgp@gov.si

2.   Grupa:

Nosaukums:

Čebelarsko društvo Sežana

Adrese:

Brkinčeva 24

SI-6210 Sežana

SLOVENIJA

Tel.

+386 57342667

Fakss

+386 57340084

E-pasts:

air.maat@siol.net

Sastāvs:

ražotāji/pārstrādātāji ( X ) citi ( )

3.   Produkta veids:

1.4. grupa.

Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

4.   Specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1.   Nosaukums:

“Kraški med”

4.2.   Apraksts:

Medu ar nosaukumu “Kraški med” ražo no nektāra, ko bites ievākušas no Karstas (Karst) apgabala augiem. Medus iegūšanas avots ir savdabīgas vietējās augu kopas, kas izveidojušās īpatnēju ģeoloģisko un klimatisko apstākļu ietekmē. Atkarībā no medus botāniskās izcelsmes Karstā ražo turpmāk minēto veidu medu.

Meža medus ir medus, kas ražots no medusrasas, kuru bites ievākušas no dažādu sugu lapkokiem un skujkokiem Karstas mežos un “gmajna” (neauglīgajos apvidos).

Organoleptiskās īpašības

Izskats – vidēji brūna vai tumši brūna krāsa, duļķaina konsistence, var ātri sacukuroties.

Smarža – nedaudz vai mēreni izteikta sveķu, piena konfekšu vai trūdošu lapu smarža.

Garša un aromāts – mēreni vai izteikti salda, viegli skābena garša, var būt nedaudz rūgtena. Vidēji intensīvs un noturīgs degvīna, karameļu vai sveķu aromāts.

Īpatnējā elektrovadītspēja > 0,8 mS/cm.

Ziedputekšņu īpašības

Medusrasas sastāvdaļu saturs produktā ir vidēji augsts vai augsts.

Bieži sastopami šādu augu putekšņi – parastā kastaņa (Castanea sativa), parastais parūkkoks (Cotinus coggygria), liepa (Tilia sp.), augļkoki (Prunus sp.), ozols (Quercus sp.), mannas osis (Fraxinus ornus) un Karstas kalnumētra (Satureja montana).

Ziedu medus, kas iegūts no medusaugu, zālaugu, graudzāļu un augļkoku nektāra maisījuma.

Organoleptiskās īpašības

Izskats – gaiši dzeltena vai brūngana krāsa. Parasti nedaudz duļķains; kopumā strauji un viendabīgi sacukurojas.

Smarža – mēreni vai spilgti izteikta augļu, vārītu vai kompota augļu, kā arī ziedu smarža.

Garša un aromāts – izteikti vai stipri salda, viegli vai mēreni skābena garša. Ziedu, svaigu augļu, kompota vai vārītu augļu un karameļu aromāts ir mēreni vai spilgti izteikts un saglabājas vidēji ilgi vai ilgi.

Īpatnējā elektrovadītspēja < 0,8 mS/cm.

Ziedputekšņu īpašības

Bieži sastopami šādu augu putekšņi – pabērzi (Rhamnaceae), augļkoki (Prunus sp.), baltā robīnija (“baltā akācija”) (Robinia pseudoacacia), parastā kastaņa (Castanea sativa), ragainais vanagnadziņš (Lotus corniculatus), kazene (Rubus), mannas osis (Fraxinus ornus), kļava (Acer sp.), parastais parūkkoks (Cotinus coggygria) un vijīgā efeja (Hedera helix).

Akācijas medus

Organoleptiskās īpašības

Izskats – ļoti dzidra, gandrīz bezkrāsaina vai blāvi dzeltena krāsa. Vienmēr caurspīdīgs, retumis nedaudz lāsmojošs. Paliek šķidrā stāvoklī un nesacukurojas.

Smarža – ļoti maz vai maz izteikta bezperu kāru, svaiga vaska, akācijas ziedu vai vaniļas konfekšu smarža.

Garša un aromāts – izteikti vai spilgti izteikti salda, bez skābuma vai ļoti viegli skābena garša. Viegls un nenoturīgs bezperu kāru, svaiga vaska, akācijas ziedu, krēma un vaniļas konfekšu, svaiga sviesta vai svaigu salmu aromāts.

Īpatnējā elektrovadītspēja < 0,8 mS/cm.

Ziedputekšņu īpašības

“Baltās akācijas”(Robinia pseudoacacia) putekšņi ≥ 7 %.

Bieži sastopami šādu augu putekšņi – parastais parūkkoks (Cotinus coggygria), kazene (Rubus), augļkoki (Prunus mahaleb (akmeņķirsis)), mannas osis (Fraxinus ornus) un asinssārtais grimonis (Cornus sanguinea).

Liepu medus

Organoleptiskās īpašības

Izskats – dzidri dzeltena vai dzintardzeltena, blāvi dzeltena krāsa ar zaļiem lāsumiem; var nedaudz duļķoties. Parasti strauji sacukurojas, veidojot lielus un rupjus kristālus.

Smarža – mēreni vai spilgti izteikta svaiga liepziedu, piparmētru, citrona miziņu, svaigu zāģskaidu un dažkārt medikamentu smarža.

Garša un aromāts – mēreni vai izteikti salda, nedaudz vai mēreni skābena, ļoti viegli vai viegli rūgtena un savelkoša garša. Piparmētru, svaigu riekstu un zālaugu, liepziedu novārījuma aromāts ir svaigs, mēreni vai spilgti izteikts un saglabājas vidēji ilgi vai ilgi.

Ziedputekšņu īpašības

Liepu (Tilia sp.) ziedputekšņi ≥ 7 %.

Bieži sastopami šādu augu putekšņi – parastā kastaņa (Castanea sativa), augļkoki (Prunus sp.), baltais āboliņš (Trifolium repens), kļava (Acer sp.) un pabērzi (Rhamnaceae). Medusrasas sastāvdaļu saturs liepziedu medū ir zems vai mērens.

Kastaņu medus

Organoleptiskās īpašības

Izskats – tumši brūna vai dzeltena krāsa ar sarkaniem lāsumiem. Parasti paliek šķidrs pietiekami ilgu laiku. Sacukurojas rupjos kristālos.

Smarža – spilgti izteikta, rūgtena kastaņziedu, mitra kartona un saberztu riekstkoka lapu smarža.

Garša un aromāts – mēreni salda, viegli skābena, mēreni vai izteikti rūgtena garša. Rūgtā piegarša saglabājas vidēji ilgi vai ilgi. Izteikts vai spilgti izteikts un ilgi noturīgs grauzdēta cukura, karameļu, zālaugu, dūmu un vērmeļu aromāts.

Elektrovadītspēja > 0,8 mS/cm.

Ziedputekšņu īpašības

Parastās kastaņas (Castanea sativa) putekšņi ≥ 55 %.

Bieži sastopami šādu augu putekšņi – augļkoki (Prunus sp.), liepa (Tilia sp.) un mežvītenis (Clematis L.).

Akmeņķirša medus

Organoleptiskās īpašības

Izskats – iesarkana vai sarkanbrūna krāsa, nedaudz duļķains. Laika gaitā var sacukuroties un sablīvēties, veidojot nelielus kristālus.

Smarža – mērena vai ļoti intensīva ķiršu kauliņu, grauzdētu ķiršogu un ziedošu akmeņķiršu smarža.

Garša un aromāts – mēreni vai izteikti salda, viegli vai mēreni skābena vai rūgtena garša. Rūgtā piegarša saglabājas vidēji ilgi. Rūgtu mandeļu, grauzdētu ķiršogu, ķiršu sīrupa un zāļu aromāts ir spilgti izteikts un saglabājas vidēji ilgi vai ilgi.

Ziedputekšņu īpašības

Akmeņķiršu (Prunus mahaleb) putekšņi ≥ 7 %.

Bieži sastopami šādu augu putekšņi – citi augļkoki (Prunus sp.), kļava (Acer sp.), parastā zirgkastaņa (Aesculus hippocastanum), parastā kastaņa (Castanea sativa), parastais parūkkoks (Cotinus coggygria) un mannas osis (Fraxinus ornus).

Saldā ķirša medus

Organoleptiskās īpašības

Izskats – mēreni izteikta dzintara vai sarkanīgi oranža krāsa. Medus ir nedaudz duļķains. Diezgan ātri sacukurojas nelielos kristālos.

Smarža – mēreni izteikta ķiršziedu, mandeļu vai ķiršu kauliņu smarža.

Garša un aromāts – mēreni vai izteikti salda, viegli vai mēreni skābena garša. Nogatavojušos ķiršu, ķiršziedu vai mandeļu aromāts ir mēreni intensīvs un noturīgs.

Īpatnējā elektrovadītspēja < 0,8 mS/cm.

Ziedputekšņu īpašības

Saldā ķirša (Prunus avium) putekšņi ≥ 5 %.

Bieži sastopami šādu augu putekšņi – kļava (Acer sp.), parastā kastaņa (Castanea sativa), parastais parūkkoks (Cotinus coggygria) un mannas osis (Fraxinus ornus).

Kalnumētras medus

Organoleptiskās īpašības

Izskats – dzidra dzintarkrāsa ar zaļiem lāsumiem. Ātri sacukurojas nelielos kristālos, un konsistence ir maiga.

Smarža – mēreni izteikta izžāvētu ziedu un aromātisko augu smarža.

Garša un aromāts – mēreni salda, viegli vai mēreni rūgtena garša. Mēreni vai spilgti izteikts un vidēji ilgi vai ilgi noturīgs ziedputekšņu, kafijas un kaltētu zālaugu aromāts.

Ziedputekšņu īpašības

Kalnumētras (Satureja montana) putekšņi ≥ 3 %.

Ziedputekšņi bieži vien radušies no šādiem augiem – liepa (Tilia sp.), parastā kastaņa (Castanea sativa) un efeja (Hedera helix).

Produktam “Kraški med” jāatbilst arī šādiem parametriem:

maksimālais ūdens saturs 18 %;

maksimālais HMF (hidroksimetilfurfurola) saturs 15 mg/kg, sagatavojot pārdošanai;

minimālais kopējais fruktozes un glikozes saturs 45 g/100 g medus.

4.3.   Ģeogrāfiskais apgabals:

Tikai ienesuma apgabalā plašajā Karstas teritorijā, kas atrodas Slovēnijā, saražoto medu var apzīmēt ar aizsargāto izcelsmes norādi “Kraški med”. Šo apgabalu norobežo līnija, kas stiepjas no Opatje Selo (Opatje selo) līdz Itālijas robežai, tad pa šo robežu līdz Socerbai (Socerb), no turienes pa Kraški Robu (Kraški rob) līdz Rakitovecas (Rakitovec) ciemam un Horvātijas robežai, kur tā stiepjas uz Golakas (Golac) ciemu, ietver Hrušicas (Hrušica) un Hujes (Huje) ciemus, turpinās virzienā uz Ostrožno Brdo (Ostrožno Brdo) līdz Bujes (Buje) ciemam, tad līdz Volčes (Volče), Lažes (Laže) un Lozices (Lozice) ciemiem, nesasniedzot Trebižani (Trebižani) ciematu, pa Prsuncas (Prsunca) kalna ziemeļu nogāzi, pēc tam tā šķērso Branicas (Branica) strauta ieleju pie Čipnjes (Čipnje) ciemata, lai ietvertu Lukovecas (Lukovec) ciemu un pēc tam tādus ciemus kā Škrbina (Škrbina), Lipa (Lipa), Kostanjevica na Krasu (Kostanjevica na Krasu) un Opatje Selo (Opatje selo).

Visas minētās apdzīvotās vietas atrodas ģeogrāfiskā apgabala iekšpusē.

4.4.   Izcelsmes apliecinājums:

Visu to biškopju stropi, kuri iegūst “Kraški med”, ražošanas posmā atrodas ģeogrāfiskajā apgabalā.

Produkta “Kraški med” izcelsmes kontroli dažādā mērogā veic gan pats biškopis, gan biškopības inspektori, gan arī neatkarīga sertificēšanas struktūra.

Lai nodrošinātu medus izsekojamību, biškopis izveido reģistru, kurā ieraksta informāciju par ienesuma teritoriju, bišu saimju skaitu, medus atņemšanas datumu, saražotā medus daudzumu un šķirni un pārdotā “Kraški med” daudzumu. Biškopis izveido arī reģistru par veiktajiem sanitārajiem pasākumiem un medus analīžu rezultātiem.

Apvienība “Čebelarsko društvo Sežana” izveido lietu par katru biškopi, kurš ražo “Kraški med” (norādot stropu atrašanās vietas, saimju skaitu, ienesuma periodu, ar ienesumu saistīto dokumentāciju un saražotā medus daudzumu). Apvienība “Čebelarsko društvo Sežana” izveido arī reģistru par numurētajām etiķetēm, kas izdalītas tiem “Kraški med” ražotājiem, kuri saņēmuši sertifikātus, kas apliecina viņu ražotā medus atbilstību specifikācijai, norāda, vai viņi ir šīs apvienības biedri, un apliecina, ka nevienu no viņiem šajā jautājumā nekādi nediskriminē.

Inspektori (kuri ir īpaši apmācīti un paaugstinājuši savu kvalifikāciju, kā arī saņēmuši attiecīgu licenci) novērtē katru uzņēmumu, kas vēlas lietot nosaukumu “Kraški med”, kā arī medus ražošanu, sagatavošanu pārdošanai un uzglabāšanu. Ja medus atbilst standartiem, inspektors piešķir biškopim pieprasīto “Kraški med” etiķešu skaitu atkarībā no deklarētā medus daudzuma. Inspektors izveido reģistru par biškopja veikto biškopības darbību atbilstību un uz vietas veiktajām medus analīzēm.

4.5.   Ražošanas metode:

Stropiem ir jāatrodas 4.3. punktā norādītajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Medus ražošana atbilst biškopības paraugpraksei, kas izklāstīta pamatnostādnēs attiecībā uz higiēnu biškopības jomā, pamatojoties uz HACCP sistēmas principiem, lai nodrošinātu augstu “Kraški med” kvalitāti.

Ziemas laikā bites var piebarot ar cukuru vai citiem cukurotiem produktiem. Īsi pirms barošanās perioda vai tā laikā bites nedrīkst saņemt nekādu papildbarību. Barošanās periodā bites ir aizliegts apstrādāt ar ķīmiskiem līdzekļiem. Bites nesaņem nekādu barību, kas satur medikamentus vai parazītu apkarošanas līdzekļus. Atņem tikai stropā bišu saražotu medu. Medu nekad neatņem no šūnām, kas satur perus. Barošanās periodā biškopis nosaka medus daudzumu, kas ir gatavs atņemšanai. Medu nedrīkst kāst caur sietu, kura acu platums ir mazāks par 0,2 mm. Ievākto medu uzglabā traukā, uz kura norāda atņemtā medus partiju, datumu, vietu, daudzumu un šķirni. Medu ir aizliegts žāvēt. Medu drīkst sašķidrināt karsējot, ja tas ir sacukurojies, bet medus temperatūra saskares virsmā starp medu un karsēšanai izmantoto aparātu nedrīkst pārsniegt 40 °C. Medu ir aizliegts sašķidrināt, karsējot mikroviļņu krāsnī.

Produktu “Kraški med” var sagatavot pārdošanai dažādos veidos. Uzreiz pēc sagatavošanas pārdošanai podiņi un vāciņi tiek aizzīmogoti ar etiķetēm, lai tos nevarētu atvērt bez etiķetes noplēšanas.

4.6.   Saikne:

Produkta “Kraški med” tipisko kvalitāti un organoleptiskās īpašības nosaka dažādi apstākļi, piemēram, Karstai raksturīgie ģeoloģiskie un klimatiskie apstākļi un augu izplatības areāla īpatnības, biškopības tradīcijas un biškopju darbs un kompetence.

Ģeoloģiskās īpatnības

Norādītajam ģeogrāfiskajam apgabalam ir sarežģīta struktūra – tipisks Karstas apvidus ir pauguraina kaļķakmens plakankalne. Karstas reljefu raksturo virszemes formas (lauki, ielejas, ieplakas un plaisas), kā arī pazemes veidojumi (alas un sacietējušas kaļķa iegulas). Ģeogrāfiskais apgabals ir pazīstams ar savu sarkano Karstas augsni, ko dēvē arī par “terra rossa”. Dažādo vides apstākļu dēļ (erozija un ūdens iedarbība, kas veido pazemē izskalojumus) zemes virskārta ir salīdzinoši maz klāta ar augsni un reljefs ir pārsvarā klinšains.

Klimats

Karstas ģeogrāfiskajā apgabalā maigais Vidusjūras reģiona klimats tiekas ar kontinentālajām aukstā gaisa masām, kas virzās no ziemeļaustrumiem – tās dēvē par “bora”, un tās ir viena no raksturīgākajām laikapstākļu iezīmēm. Tām raksturīgs sauss, auksts un brāzmains vējš, kas pūš no ziemeļaustrumiem un veidojas, kontinentālā gaisa masām pārvietojoties virs jūras. Šis vējš var pūst visa gada garumā, bet visbiežāk un pārsvarā – ziemas laikā, pazeminot temperatūru un paceļot gaisā augsnes daļas. Karstai ir tipiski ļoti mainīgi laikapstākļi, un jo īpaši bieži tas notiek ziemā. Jūras tuvuma dēļ ziemā it bieži vērojama krasa temperatūras paaugstināšanās pēc vairākām dienām ilga ledaina boras vēja. Kaut arī lietus līst katru mēnesi visa gada garumā, augsnes lielā ūdenscaurlaidība Karstā sekmē sausumu.

Augu valsts

Flora, kas attīstījusies ģeogrāfiskajā apgabalā, ir pielāgojusies šai vietai raksturīgajiem ģeoloģiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem. Ļoti lielā mērā to ir veicinājusi arī cilvēka ietekme uz dabas vidi. Senatnē Karstu klāja biezi ozolu meži, kas tika gandrīz pilnībā iznīcināti, lai iegūtu kokmateriālus, vai nodedzināti, lai pārvērstu zemi par aramzemi un pielāgotu to lopkopībai. Kad lopkopība un mežizstrāde tika pamesta, sākot no pagājušā gadsimta vidus, “gmajna” sāka strauji pārņemt visu teritoriju, un šā apvidus ganībās un pļavās izveidojās arī unikāla augu valsts. Karsta ir viens no Slovēnijas reģioniem ar vislielāko augu sugu bagātību, un tur ir sastopama gandrīz puse visas Slovēnijas floras. Līdztekus vairākām retām un apdraudētām sugām tur ir sastopamas arī daudzas tipiskas Vidusjūras reģiona augu sugas.

Ļoti plaši izplatīti tur ir sausie zālāji ar bagātīgu un daudzveidīgu augu valsti. Vienā pļavā var būt vairāk nekā simts Karstas tipisko augu sugu varietāšu, no kurām liela daļa ir endēmiskas. “Gmajna” ziedēšana sākas agri pavasarī un turpinās līdz pat vasaras beigām. Daudzveidīgā augu valsts bagātina šai īpašajai videi raksturīgās neskaitāmās ieplakas, kas rada īpatnēju un no ārējās vides neatkarīgu vietējo mikroklimatu un ietekmē veģetāciju.

Mežā, “gmajna” un nabadzīgajos zālājos lielākoties aug tipiskie meža koki un krūmi, piemēram, platlapu liepas, apīņskābarži (ostrijas), ozoli, melnās priedes, parastās kastaņas, saldie ķirši, akmeņķirši, akācijas, parastie parūkkoki un citas sugas.

Šim reģionam ir raksturīga arī plaša un daudzveidīga stiebrzāļu, graudzāļu un zālaugu bagātība ar vairāk nekā 35 zālaugu sugām, no kurām visizplatītākā ir Karstas kalnumētra.

Cilvēka ietekme

Karstas teritorijā ir senas biškopības tradīcijas. Ir saglabājušās dažas piezīmes, kuru autors ir provizors Janko Vodopivecs, Karstas biškopis laikā no 1892. līdz 1937. gadam. 1910. gadā notika pavērsiens uz modernas biškopības izveidi Karstā, nodibinot biškopju profesionālās apvienības. Šīs apvienības pozitīvi ietekmēja biškopības modernizāciju, un bišu saimes sāka iemitināt pārvietojamos stropos.

Floras sastāva daudzveidība un senās biškopības tradīcijas ģeogrāfiskajā apgabalā sekmēja biškopju pieredzes, kompetences un zināšanu bagātināšanos, kā arī bišu ienesumu apstākļu uzlabošanu, tādēļ, uzstādot stropus vietās, kas bija jo īpaši pievilcīgas no tur esošās augu valsts viedokļa, bija iespējams ražot augstas kvalitātes medus šķirni “Kraški med”. Pateicoties klimatiskajiem apstākļiem, “Kraški med” ir sauss, nogatavinājies un bagāts ar minerāliem. Augu botāniskā sastāva daudzveidība un sausais klimats izpaužas arī šā medus pilnīgajā un izteiktajā aromātā, kas “Kraški med” atšķir no citu veidu medus.

4.7.   Pārbaudes struktūra:

Nosaukums:

Bureau Veritas, d.o.o.

Adrese:

Linhartova 49a

SI-1000 Ljubljana

SLOVENIJA

Tel.

+386 14757670

Fakss

+386 14747602

E-pasts:

info@bureauveritas.si

4.8.   Marķējums:

Medus, kas atbilst “Kraški med” specifikācijai, jāapzīmē ar nosaukumu “Kraški med” un logotipu (pievienots turpmāk), medus šķirnes nosaukumu, norādi “zaščitena označba porekla” (aizsargāta izcelsmes norāde), attiecīgu Kopienas simbolu un valsts kvalitātes zīmi, ražotāja nosaukumu, partijas numuru un uzrakstu “proizvedeno v Sloveniji” (ražots Slovēnijā).

Image


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.


Labojumi

26.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 290/14


Labojums Padomes Lēmumā (2012. gada 24. septembris), ar ko pieņem Padomes nostāju par Eiropas Savienības 2012. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 4 projektu

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” C 288, 2012. gada 25. septembris )

2012/C 290/07

3. lappusē publicēto pielikumu uzskata par spēku zaudējušu.