ISSN 1977-0952

doi:10.3000/19770952.C_2012.277.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 277

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

55. sējums
2012. gada 13. septembris


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

I   Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

 

REZOLŪCIJAS

 

Reģionu komiteja

 

96. plenārā sesija 2012. gada 18. un 19. jūlijā

2012/C 277/01

Reģionu komitejas Rezolūcija par Reģionu komitejas prioritātēm 2013. gadam, ņemot vērā plānoto Eiropas Komisijas darba programmu

1

 

ATZINUMI

 

Reģionu komiteja

 

96. plenārā sesija 2012. gada 18. un 19. jūlijā

2012/C 277/02

Reģionu komiteja atzinums Vispārējā pieeja migrācijai un mobilitātei

6

2012/C 277/03

Reģionu komitejas atzinums Stiprināta Eiropas Savienības iekšējā solidaritāte patvēruma jomā

12

2012/C 277/04

Reģionu komitejas atzinums Nākotnes pilsētas – ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgas pilsētas

18

 

III   Sagatavošanā esoši tiesību akti

 

REĢIONU KOMITEJA

 

96. plenārā sesija 2012. gada 18. un 19. jūlijā

2012/C 277/05

Reģionu komitejas atzinuma projekts ES finanšu instrumenti saistībā ar iekšlietām

23

2012/C 277/06

Reģionu komitejas atzinums ES finanšu instrumenti tieslietu un pilsonības jomā

43

2012/C 277/07

Reģionu komitejas atzinums Mehānisms siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai

51

2012/C 277/08

Reģionu komitejas atzinums Priekšlikums regulai par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi

61

2012/C 277/09

Reģionu komitejas atzinums Koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana

74

2012/C 277/10

Reģionu komitejas atzinums Priekšlikums regulai par Eiropas teritoriālo sadarbību

96

2012/C 277/11

Reģionu komitejas atzinums Lidostu tiesību aktu pakete

110

2012/C 277/12

Reģionu komitejas atzinums Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments

125

2012/C 277/13

Reģionu komitejas atzinums Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijas un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK

137

2012/C 277/14

Reģionu komitejas atzinums  Apvārsnis 2020 (Pētniecības un inovācijas pamatprogramma)

143

2012/C 277/15

Reģionu komitejas atzinums Radošā Eiropa

156

2012/C 277/16

Reģionu komitejas atzinums Savienības civilās aizsardzības mehānisms

164

2012/C 277/17

Reģionu komitejas atzinums Dokumentu komplekts Atbildīgi uzņēmumi 

171

LV

 


I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

REZOLŪCIJAS

Reģionu komiteja

96. plenārā sesija 2012. gada 18. un 19. jūlijā

13.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/1


Reģionu komitejas Rezolūcija par Reģionu komitejas prioritātēm 2013. gadam, ņemot vērā plānoto Eiropas Komisijas darba programmu

2012/C 277/01

REĢIONU KOMITEJA,

ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Komisijas darba programmu 2012. gadam “Eiropas atjaunošanas īstenošana” (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas 2011. gada 15. decembra rezolūciju “Reģionu komitejas prioritātes 2012. gadam, pamatojoties uz Eiropas Komisijas likumdošanas un darba programmu” (2)

ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 16. februāra rezolūciju Eiropadomes 2012. gada pavasara sanāksmei “Līguma projekts par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā” (3),

ņemot vērā 2012. gada 16. februārī parakstīto un spēkā esošo Eiropas Komisijas un Reģionu komitejas sadarbības protokolu,

vēlas izklāstīt savas pamatnostādnes attiecībā uz Komisijas darba programmu 2013. gadam,

Savienības nākotne

1.

pauž pārliecību: tā kā Eiropas Savienībai jārisina milzīgas problēmas, lai pārvarētu notiekošo finanšu, ekonomikas, sociālo un politisko krīzi, ir steidzami vajadzīga vērienīga Eiropas Komisijas darba programma 2013. gadam, kura veicina ilgtspējīgu izaugsmi, darba vietu radīšanu un dzīves kvalitāti Eiropā un palīdz atjaunot iedzīvotāju uzticēšanos Eiropas integrācijas procesam;

2.

uzskata, ka atveseļošanai jābalstās uz diviem vienlīdz svarīgiem strukturālo reformu pīlāriem: izaugsmes atjaunošanu un budžeta disciplīnas nodrošināšanu;

3.

atbalsta ekonomikas integrācijas padziļināšanu un politisko prioritāšu, ieņēmumu un izdevumu labāku saskaņošanu starp visiem pārvaldības līmeņiem, vienlaikus ievērojot valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes autonomiju un pilnvaras; pamatojoties uz subsidiaritātes un daudzlīmeņu pārvaldības principu, noraida jebkādu tiešu vai netiešu politikas renacionalizāciju vai centralizāciju;

4.

neapšaubot Lisabonas līgumā noteiktās pastiprinātās sadarbības nozīmi, tomēr aicina Eiropas Komisiju nepieļaut mēģinājumus izmantot starpvaldību nolīgumus, lai apietu Līgumos noteiktās Eiropas Savienības procedūras;

5.

atgādina iepriekš pausto RK nostāju (4), ka nākamās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2014.–2020. gadam savlaicīga pieņemšana 2012. gada beigās ir svarīgs signāls, ka ES ir spējīga reaģēt uz globāliem izaicinājumiem ar savu stratēģiju izaugsmei, nodarbinātībai un konkurētspējai, un priekšnoteikums, lai garantētu kohēzijas politikas nepārtrauktību;

6.

atkārtoti norāda, ka ES budžets ir ieguldījumu budžets; ka priekšlikumi samazināt finansējumu programmām, kas ir ES izaugsmes programmas daļa, ir noraidāmi un ka nepieciešams izveidot jaunus pašu resursus, it īpaši tādēļ, lai aizstātu valstu iemaksas ES budžetā;

7.

uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību apņēmību iesaistīties ES fondu vienkāršošanas procesā un finanšu regulas pārskatīšanā, lai mazinātu birokrātisko slogu, palielinātu publisko fondu sviras efektu Eiropas Savienības, valstu un reģionālajā līmenī, kā arī ES nodokļu maksātājiem nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību;

8.

uzskata, ka Eiropas Komisijai būtu jāizanalizē Līguma par stabilitāti, saskaņošanu un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā ietekme uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām, it īpaši saistībā ar jautājumu, kā tiks saglabāta vietējā un reģionālā līmeņa fiskālā autonomija;

9.

atbalsta centienus nodrošināt budžeta disciplīnu, it īpaši, lai samazinātu lielos valsts parādus, kas nopietni apdraud paaudžu solidaritāti. Vietējo un reģionālo pašvaldību pietiekama veiktspēja vienlaikus var nodrošināt izaugsmi ar lietderīgu ieguldījumu palīdzību, piemēram, ar Eiropas fondu līdzfinansētiem projektiem un publisko iepirkumu;

10.

atkārtoti aicina Komisiju visos priekšlikumos ņemt vērā LESD 9. pantu par augsta nodarbinātības līmeņa un atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanas, kā arī sociālās atstumtības apkarošanas veicināšanu; tādēļ mudina Komisiju iesniegt līdzsvarotus ieteikumus saistībā ar Eiropas pusgadu un visos ar finanšu un ekonomikas krīzi saistītajos tiesību aktos ņemt vērā šīs Līgumā paredzētās saistības;

11.

aicina Komisiju Eiropas administratīvo procedūru akta izstrādē sadarboties ar Reģionu komiteju;

Stratēģija “Eiropa 2020” un Eiropas pusgads

12.

uzsver, ka Eiropas pusgada pasākumiem gan jāveicina ekonomikas izaugsme, fiskālā disciplīna un strukturālo jautājumu risināšana, taču Eiropas Komisijai un dalībvalstīm nemitīgi jāprognozē un cieši jāuzrauga minēto pasākumu ietekme uz vietējo un reģionālo pašvaldību autonomiju;

13.

kopumā atzinīgi vērtē Eiropadomes 2012. gada jūnijā pieņemto jauno “Izaugsmes un nodarbinātības paktu” un atbalsta tās nodomu, ka stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai “visos pārvaldības līmeņos Eiropas Savienībā ir jāsakopo visas sviras, instrumenti un rīcībpolitika” (5);

14.

atbalsta Eiropas Komisijas centienus pārvaldības uzlabošanai, it īpaši partnerības principu valsts reformu programmu izstrādāšanā, īstenošanā un izvērtēšanā; tomēr aicina Eiropas Komisiju visos konkrētai valstij adresētos ieteikumos iekļaut minēto aspektu izvērtēšanu;

15.

atgādina, ka valstu reformu programmās (6) jāiekļauj uz rezultātu vērstas struktūras, piemēram, teritoriālie līgumi; turklāt būtu jāatzīst un jāatbalsta iniciatīvas, kas vietējā un reģionālajā līmenī veicina konkurētspēju un inovāciju, piemēram, Eiropas reģiona, kas veicina uzņēmējdarbību, izcilības zīme;

16.

vēlas pastiprināt sadarbību ar Eiropas Komisiju visā stratēģijas “Eiropa 2020” politikas ciklā un aicina Komisiju iesaistīt Komiteju gada izaugsmes pētījuma sagatavošanā;

17.

ierosina, lai Eiropas Komisija regulāri aktualizē informāciju par stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvu īstenošanu, it īpaši, sniedzot ziņojumus par vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanos to īstenošanā;

18.

aicina Eiropas Komisiju 2013. gadā stratēģijas termiņa vidusposma novērtējuma kontekstā norādīt, kā Komisija iepriekš minētajā saistībā ir paredzējusi nodrošināt vietējo un reģionālo pašvaldību ciešāku iesaistīšanu;

19.

pieprasa, lai neizmantotu struktūrfondu līdzekļu pārvirzīšanā uz jaunu izaugsmes programmu tiktu ievērots subsidiaritātes princips un iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības;

20.

mudina Eiropas Komisiju, ņemot vērā vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmīgo lomu, turpināt risināt galvenos problēmjautājumus, tādus kā jauniešu bezdarbs, darba ņēmēju virs 55 gadiem, kā arī sociāli nelabvēlīgā situācijā esošu grupu nodarbinātība; aicina it īpaši Eiropas Komisiju nākt klajā ar Padomes regulas projektu par garantijām jaunatnei; aicina valstu nodarbinātības plānos iekļaut konkrētu vietējo un reģionālo dimensiju;

21.

aicina Komisiju nodrošināt, lai drīzumā gaidāmajos Ieteikumos par bērnu nabadzību un bērnu labklājību tiktu iekļauti RK ierosinājumi, kas izklāstīti atzinumā “Bērnu nabadzība”, (CdR 333/2011, 2012. gada februāris), un it īpaši ierosinājums pieņemt visaptverošu stratēģiju bērnu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai, iekļaujot šajā stratēģijā valsts, reģionālo un vietējo līmeni, un izstrādāt uzraudzības sistēmu, kuras pamatā būtu piemēroti kritēriji un kura būtu sasaistīta arī ar UNCRC ziņošanas mehānismu. RK ir pārliecināta, ka 2013. gadā atbilstoši valsts reformu programmām un stratēģijai “Eiropa 2020”ir jāsagatavo uz dalībvalstu ziņojumiem balstīts izvērtējums par krīzes ietekmi uz bērnu nabadzību;

Eiropas Savienības budžets

22.

atgādina, ka krīzes un taupības laikā ES budžetā visos pārvaldības līmeņos (7) būtu pēc iespējas labāk jāizmanto publiskā un privātā līdzfinansējuma sviras efekts; pauž nožēlu par to, ka trūkst statistikas datu, kas ļautu kopumā novērtēt šādu sviras efektu un multiplikatora efektu;

23.

atbalsta Eiropas Komisijas nolūku nākt klajā ar ziņojumu par publisko izdevumu kvalitāti (8); iesaka budžeta deficīta aprēķinos pašreizējos izdevumus nodalīt no ieguldījumiem, lai ieguldījumus, kas neto ieguvumu nodrošina ilgākā laika posmā, neaprēķinātu kā negatīvu;

24.

uzsver, ka sinerģijas it īpaši iespējams radīt starp ES, valsts un vietēja līmeņa budžetiem, ja ir ieviesti pienācīgi un efektīvi koordinācijas mehānismi, tādi kā sadarbspēja starp valsts pārvaldes iestādēm, kuras nodarbojas ar budžeta jautājumiem, saskaņoti publisko finanšu grāmatvedības noteikumi un budžeta cikli un salīdzināmas budžeta struktūras, kā arī aicina Eiropas Komisiju izstrādāt zaļo grāmatu iespējamo konkrēto pasākumu izpētei minētajā jomā;

Vienotais tirgus, MVU un rūpniecība

25.

aicina Eiropas Komisiju darba programmā 2013. gadam iekļaut Vienotā tirgus aktu III, kurā būtu jāietver visas Vienotā tirgus akta atlikušās politiskās iniciatīvas, kuru saistībā vēl nav veikti nekādi pasākumi un kurā, ievērojot četras pamatbrīvības, jāsaglabā līdzsvars starp ekonomikas, sociālo un pārvaldības pīlāru;

26.

lūdz Komisijai īpašu uzmanību veltītu darbaspēka pārrobežu mobilitātes uzlabošanai, lai nodrošinātu strādājošo tiesības, un aicina pilnveidot kvalifikāciju atzīšanas sistēmu, lai atbalstītu profesionāļu mobilitāti;

27.

mudina Eiropas Komisiju atsaukt priekšlikumu Padomes regulai par to, kā īstenojamas tiesības uz kolektīvu rīcību saistībā ar brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību; priekšlikums jau izraisījis 12 valstu parlamentu agrīnus brīdinājumus attiecībā uz subsidiaritātes principa ievērošanu;

28.

uzsver MVU nozīmīgo lomu ekonomikas atjaunošanā un vietējā un reģionālā līmeņa nodarbinātības jomā; to var nostiprināt vēl vairāk, izmantojot MVU, universitāšu un vietējo un reģionālo pašvaldību dalību ES pētniecības un inovācijas finansēšanas programmās;

29.

aicina Eiropas Komisiju atvieglot MVU piekļuvi finansējumam un publiskā iepirkuma līgumiem, kā arī vēl vairāk samazināt administratīvo slogu;

30.

gaida, ka Eiropas Komisija iesaistīs Reģionu komiteju rūpniecības politikas pamatiniciatīvas pārskatīšanā;

31.

atbalsta Eiropas Parlamenta pieprasījumu Komisijai līdz 2013. gada janvārim iesniegt priekšlikumu direktīvai, ar ko, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu, piekļuve maksājumu pamatpakalpojumiem tiek nodrošināta visiem Savienībā legāli dzīvojošiem patērētājiem;

32.

atkārtoti aicina izstrādāt Eiropas sociālo mājokļu programmu, kurā būtu skaidri noteikti sociālo mājokļu būvētājiem piemērojamie konkurences noteikumi un kas vietējām un reģionālajām pašvaldībām ļautu nodrošināt pienācīgus sociālos mājokļus par pieņemamu cenu, veicināt sociālo daudzveidību un apkarot diskrimināciju;

33.

aicina, lai Eiropas Komisija pēc pirmā projekta regulai par Eiropas savstarpējām sabiedrībām atsaukšanas nekavējoties iesniedz pārskatītu projekta priekšlikumu;

Enerģētika

34.

mudina 2013. gadā veikt Enerģētikas ceļveža 2050. gadam īstenošanas pasākumus, lai nodrošinātu, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var dot savu ieguldījumu, atbalstot decentralizētu ilgtspējīgu enerģiju un enerģētikas infrastruktūru, piemēram, viedos starptīklus, kas ir viens no resursu efektivitātes un vidi saudzējošas ekonomikas svarīgākajiem elementiem; tāpēc aicina Eiropas Komisiju izstrādāt visaptverošu ieguldījumu satvaru laikposmam līdz 2030. gadam, lai gan tirgus dalībniekiem, gan vietējām un reģionālajām pašvaldībām nodrošinātu nepieciešamo noteiktību;

35.

aicina Eiropas Komisiju izvērtēt iespējas izveidot decentralizētā līmenī vadītu papildu finanšu instrumentu, ar kuru vietējās un reģionālās pašvaldības un it īpaši Pilsētu mēru pakta partneri tiek stimulēti īstenot ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānus; atbalsta arī energoefektivitātei un taupībai paredzētā finansiālā atbalsta pasākumu labāku apvienošanu turpmākajās ES finansējuma programmās (9);

36.

aicina Eiropas Komisiju veikt pasākumus, lai atrisinātu savienojamības problēmu starp dalībvalstīm un starp dalībvalstu reģioniem, kā arī atbalstīt iniciatīvas, kas atvieglo enerģijas maza mēroga ražošanas izplatību un tās ievadīšanu sadales tīklos;

37.

aicina atvieglot mazo un vidējo uzņēmumu un vietējo un reģionālo pašvaldību piekļuvi Eiropas Investīciju bankas kredītiem, kas paredzēti ieguldījumiem energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā;

Reģionālā politika

38.

stingri norāda, ka ir jāsasnied z izvirzītais mērķis 2013. gada sākumā pieņemt tiesību aktu kopumu par kohēzijas politiku 2014.–2020. gadam, lai vietējās un reģionālās pašvaldības 2014. gada 1. janvārī varētu sākt struktūrfondu programmas;

39.

aicina Eurostat kopā ar valstu statistikas aģentūrām ātrāk sagatavot salīdzināmus datus par reģionu IKP;

40.

atgādina, ka saskaņotāk un stingrāk jāņem vērā ES rīcībpolitiku teritoriālā dimensija; ierosina, lai Eiropas Komisija iekļauj minētos elementus savos turpmākajos ietekmes novērtējuma pasākumos un sniedz par tiem regulārus ziņojumus (10);

41.

aicina Eiropas Komisiju paplašināt ES civildienesta ierēdņu pagaidu norīkošanas programmu, attiecinot to arī uz vietējo līmeni (nevis pievērsties tikai valsts līmenim), lai Eiropas iestādēs uzlabotu zināšanas par ES tiesību aktu un projektu īstenošanas praksi vietējā un reģionālajā līmenī;

Transports

42.

ar interesi gaida topošo priekšlikumu par ES ostu politikas nākotni; aicina izstrādāt minētā priekšlikuma teritoriālās ietekmes novērtējumu un ir gatava piedalīties tā izstrādē;

43.

norāda, cik svarīga ir ilgtspējīga mobilitāte pilsētās, un aicina popularizēt elektronisku un viedu biļešu pārdošanu izmantošanai visos transporta veidos, ieskaitot autobusu, dzelzceļa, prāmju transportu, automobiļu koplietojumu, velosipēdu koplietojumu un ceļa nodevas, lai uzlabotu sistēmu sadarbspēju un palielinātu sabiedriskā transporta izmantošanu;

Vide

44.

secina, ka gaisa kvalitātes aizvien lēnāka uzlabošanās lielā mērā saistīta ar nepietiekami vērienīgu ES politiku emisiju avotiem un ar valstu līmeņa pasākumu neesamību. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir uzlikts ievērojams slogs un atbildība par gaisa kvalitātes problēmu risināšanu (11); nākamajā ES tiesību aktu par gaisa kvalitāti pārskatīšanas laikā gaida priekšlikumus par to, kā risināt minētās problēmas;

45.

sagaida, ka minētās pārskatīšanas rezultātā tiks savstarpēji saskaņots ES politikas emisiju avotiem un imisiju politikas mērķu līmenis un saskaņoti laika grafiki, kā arī pastiprināta it īpaši Valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju (NEC) direktīva, lai samazinātu fona koncentrāciju; ka tiks paaugstināti ar NO2/NOx un makrodaļiņu emisiju saistītie standarti transportlīdzekļiem un risināts kuģu, gaisa satiksmes un lauksaimniecības radīto emisiju jautājums, vienlaikus vienkāršojot mērījumu rādītājus un kritērijus; aicina ES gaisa kvalitātes politiku iekļaut citās politikas jomās, it īpaši transporta, mājokļu, rūpniecības, enerģētikas un klimata politikā;

46.

pieprasa, lai ES stratēģijā par pielāgošanos klimata pārmaiņām būtu iekļauta nodaļa par īpašiem pielāgošanās pasākumiem reģionālajā un vietējā līmenī, kā arī pamatnostādnes un atbalsts vietējā un reģionālā līmeņa lēmumu pieņēmējiem; būtu jāizskata arī iespēja izveidot darba grupu jautājumā par pielāgošanās stratēģijām īpaši apdraudētos Eiropas reģionos, kurā darbotos RK, Klimata politikas ģenerāldirektorāta, Eiropas Vides aģentūras, Kopīgā pētniecības centra, kā arī vietējo un reģionālo tīklu un apvienību pārstāvji;

Lauksaimniecība un jūrlietu politika

47.

uzsver, ka ir nepieciešams mērķtiecīgs paziņojums par jaunu ES kvalitātes sistēmu vietējiem pārtikas produktiem, jo vietējās pārtikas nodrošinājuma sistēmas, radot darba vietas lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā, sniedz atbalstu vietējai un reģionālajai ekonomikai;

48.

uzskata, ka būtu lietderīgi, ja Komisija izrādītu lielāku elastīgumu, lai palīdzētu izkļūt no pašreizējās blokādes starp Eiropas Parlamentu un Padomi saistībā ar zivsaimniecības nozares daudzgadu plānu juridisko pamatu; pauž vēlmi, lai priekšlikumu par kopējās zivsaimniecības politikas reformu tiktu ierosināts vairāk iniciatīvu, ar kurām atbalsta zivsaimniecības politikas decentralizāciju, un īstenošanas pasākumi, kas būtu piemērota atbilde uz piekrastes reģionu un reģionu, kas robežojas ar iekšējiem ūdeņiem, vajadzībām un problēmām;

49.

atbalsta jūras baseina stratēģijas kā integrētas jūrlietu politikas instrumenta izstrādi, tomēr uzskata, ka šajās stratēģijās, piemēram, stratēģijā Atlantijas reģionam, kuru pieņems 2013. gadā, jāiekļauj spēcīgāka teritoriālā dimensija un jāizmanto makroreģionālajās stratēģijās gūtā pieredze;

ES pilsonība

50.

aicina iniciatīvās pilsoņu tiesību atbalstam un stiprināšanai un centienos atjaunot iedzīvotāju uzticēšanos ES un tās iestādēm ņemt vērā vietējo un reģionālo dimensiju un norāda, ka tajās jāiesaista bērni un jaunieši, jo viņiem ir pilsoņu tiesības un pienākumi; aicina Komisiju pievērties minētajam uzdevumam Eiropas pilsoņu gadā (2013) plānotajos pasākumos, kuros RK vēlas dot savu ieguldījumu;

51.

ir apņēmusies sadarbībā ar pārējām ES iestādēm sekot līdzi Eiropas pilsoņu sekmīgu iniciatīvu īstenošanai;

Eiropa plašākā nozīmē un Eiropa pasaulē

52.

prasa atvieglot Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) valstu vietējā un reģionālā līmeņa dalībnieku piekļuvi šim reģionam paredzētajiem īpašajiem ES fondiem un atbalsta esošo programmu, tostarp ETSG; atvēršanu partneriem kaimiņvalstīs;

53.

atkārtoti apstiprina nolūku turpināt labo sadarbību ar Eiropas Komisiju Vietējās administrācijas atbalsta instrumenta programmā, lai uzlabotu vietējā līmeņa veiktspēju un izplatītu zināšanas par ES un tās procedūrām ES kandidātvalstīs un iespējamajās kandidātvalstīs; aicina Komisiju izskatīt iespēju attiecināt minēto programmu arī uz EKP valstu pašvaldībām;

54.

paļaujas uz to, ka šie ieteikumi tiks pienācīgi ņemti vērā Komisijas 2013. gada darba programmas sagatavošanā un uzdod RK priekšsēdētājai iesniegt šo rezolūciju Eiropas Komisijas priekšsēdētājam, Eiropadomes priekšsēdētājam, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam, ES Padomes pašreizējai prezidentvalstij Kiprai un nākamajām prezidentvalstīm Īrijai un Lietuvai.

Briselē, 2012. gada 19. jūlijā

Reģionu komitejas priekšsēdētāja

Mercedes BRESSO


(1)  COM(2011)777 final.

(2)  CdR 361/2011 fin.

(3)  CdR 42/2012 fin.

(4)  CdR 318/2010, līdzziņotāji: Mercedes Bresso kdze un Ramon Valcarcel Siso kgs.

(5)  2012. gada 28. un 29. jūnija Eiropadomes secinājumi, 7. lpp.

(6)  CdR 72/2011, ziņotājs: Markku Markkula kgs.

(7)  CdR 318/2010, līdzziņotāji: Mercedes Bresso kdze un Ramon Valcarcel Siso kgs.

(8)  Sk. COM (2012)299, 2.1. punktu.

(9)  CdR 85/2012, ziņotājs: Brian Meaney.

(10)  CdR 273/2011, ziņotājs: Luc Van den Brande kgs.

(11)  CdR 329/2011, ziņotājs: Cor Lamers.


ATZINUMI

Reģionu komiteja

96. plenārā sesija 2012. gada 18. un 19. jūlijā

13.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/6


Reģionu komiteja atzinums “Vispārējā pieeja migrācijai un mobilitātei”

2012/C 277/02

REĢIONU KOMITEJA

uzsver, ka migrantu cilvēktiesību ievērošanai un solidaritātei ar valstīm, no kurām nāk vairums migrācijas plūsmu, jābūt aspektiem, kas ir noteicoši visos ES migrācijas politikas posmos, tostarp attiecībās ar trešām valstīm, pilnībā ievērojot LES 21. panta 1. punktā noteiktos principus;

uzsver, ka rūpīgi jāizvērtē visi migrācijas iemesli, tostarp klimata pārmaiņas, lai varētu noteikt atbilstīgu tiesisko regulējumu tiem, kuri bēg no savas izcelsmes valsts tādu dabas katastrofu vai klimata apstākļu dēļ, kas apdraud viņu izdzīvošanu vai fizisko drošību;

uzskata, ka vispārējā pieejā migrācijai nepieciešams nosacījums ir daudzlīmeņu pārvaldība, lai nodrošinātu, ka migrācija tiek pārvaldīta apstākļiem visatbilstošākajā līmenī un saskaņā ar subsidiaritātes principu, cilvēkiem gan izcelsmes, gan galamērķa valstī nodrošinot lielāko iespējamo labklājību;

īpaši aicina vispārējās pieejas īstenošanā pilnībā ņemt vērā reģionālās un vietējās pašvaldības, atbalstot gan pašreizējos decentralizētās sadarbības projektus, gan strukturētos dialogus, piemēram ARLEM un CORLEAP.

Ziņotājs

Nichi VENDOLA kgs (IT/PSE), Apūlijas reģiona priekšsēdētājs

Atsauces dokuments

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Vispārējā pieeja migrācijai un mobilitātei”

COM(2011) 743 final

I.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgas piezīmes

1.

uzsver vispārējās pieejas nozīmi, jo tā veido pamatu Eiropas Savienības rīcībai migrācijas un mobilitātes pasaules mēroga pārvaldībā un ir instruments, kas nodrošina vispārēju skatījumu uz migrācijas politikas pasākumiem un kura mērķis ir Eiropas Savienības ārējo attiecību un attīstības politiku saskaņot ar imigrācijas politiku;

2.

atbalsta Eiropas Komisijas iniciatīvu nākt klajā ar vispārējās pieejas atjaunināto versiju, kas ir labāk strukturēta un kurā vairāk uzmanības pievērsts migrantiem un cilvēktiesību ievērošanai izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīs;

3.

atgādina, ka cilvēka tiesības atstāt jebkuru, arī savu, valsti un atgriezties attiecīgajā valstī (1) veido būtisku juridisko pamatu jebkurām diskusijām par migrāciju un ka nepieciešams veicināt brīvprātīgo migrāciju neatkarīgi no tās iemesliem un galamērķa valsts īpašajām prasībām (2);

4.

uzsver, ka migrantu cilvēktiesību ievērošanai un solidaritātei ar valstīm, no kurām nāk vairums migrācijas plūsmu, jābūt aspektiem, kas ir noteicoši visos ES migrācijas politikas posmos, tostarp attiecībās ar trešām valstīm, pilnībā ievērojot LES 21. panta 1. punktā noteiktos principus;

5.

uzskata, ka, paredzot trešo valstu iedzīvotāju ieceļošanas nosacījumus un migrantu uzņemšanas un integrācijas politikas pasākumus, jānodrošina efektīva cilvēktiesību aizsardzība;

6.

uzsver, ka gan Eiropas Savienības, gan dalībvalstu līmenī noslēgtajos nolīgumos par atpakaļuzņemšanu un nolīgumos par vīzu atvieglotu izsniegšanu, kā arī visos pasākumos, kas vērsti pret nelegālās imigrācijas apkarošanu, faktiski jāievēro cilvēktiesības, īpaši saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kā to pastāvīgi norāda Eiropas Cilvēktiesību tiesa;

7.

uzsver, ka prasība ierobežot migrācijas plūsmas nekad nedrīkst gūt pārsvaru pār katra cilvēka tiesībām meklēt starptautisko patvērumu Eiropas Savienībā, kurai arī turpmāk par patvēruma vietu visiem, kas bēg no vajāšanas vai kam vajadzīga aizsardzība;

8.

norāda, ka ekonomikas krīze, kas skar lielāko daļu Eiropas Savienības valstu, var saasināt raksturīgo spriedzi starp robežkontroles politiku un migrantu cilvēktiesību ievērošanu;

9.

uzsver, ka rūpīgi jāizvērtē visi migrācijas iemesli, tostarp klimata pārmaiņas (3), lai varētu noteikt atbilstīgu tiesisko regulējumu tiem, kuri bēg no savas izcelsmes valsts tādu dabas katastrofu vai klimata apstākļu dēļ, kas apdraud viņu izdzīvošanu vai fizisko drošību (4);

10.

aicina Eiropas Komisiju publicēt tās dienestu darba dokumentu par migrāciju un klimata pārmaiņām, kā sākotnēji paredzēts tās 2011. gada 4. maija“Paziņojumā par migrāciju” (5);

11.

uzskata: lai nodrošinātu vispārējās pieejas efektivitāti, ir jānostiprina koordinācija starp Eiropas Savienību un valsts, reģionālo un vietējo līmeni, kā arī koordinācija ar trešām valstīm;

12.

atgādina Reģionu komitejas iepriekš minēto, “ka kopēja imigrācijas politika pirmām kārtām būtiski skar vietējās un reģionālās pašvaldības. Pirmkārt, tieši tās visvairāk skar nelegālās imigrācijas izraisītās sekas, otrkārt, to pienākums ir sniegt virkni pakalpojumu integrācijas procesa gaitā. Tādēļ tās ir plaši jāiesaista Eiropas legālās imigrācijas sistēmas izveidē, nelegālās imigrācijas apkarošanas pasākumos un attīstības sadarbībā ar izcelsmes valstīm” (6);

13.

atzinīgi vērtē būtiskos panākumus, kas sasniegti, lai naudas pārskaitījumus uz migrantu izcelsmes valstīm padarītu pārredzamākus, drošākus un lētākus, un atbalsta Eiropas Komisijas ierosinātās iniciatīvas, kuru mērķis ir migrantu veikto naudas pārvedumu virzīšana uz produktīviem ieguldījumiem;

14.

atzinīgi vērtē to, ka vispārējā pieejā ir uzsvērta diasporas nozīme gan politikā attīstības jomā, gan migrācijas plūsmu regulācijā, lai veicinātu atbalsta pasākumus, migrantiem izceļojot, un integrācijas pasākumus galamērķa valstīs;

Reģionu un vietējo pašvaldību loma vispārējās pieejas īstenošanā

15.

uzskata, ka vispārējā pieejā migrācijai nepieciešams nosacījums ir daudzlīmeņu pārvaldība, lai nodrošinātu, ka migrācija tiek pārvaldīta apstākļiem visatbilstošākajā līmenī un saskaņā ar subsidiaritātes principu, cilvēkiem gan izcelsmes, gan galamērķa valstī nodrošinot lielāko iespējamo labklājību;

16.

uzskata, ka reģionālās un vietējās pašvaldības ir vispārējās pieejas galvenās dalībnieces; tās vienlaikus gan virza, gan īsteno sociālo, nodarbinātības, uzņemšanas, integrācijas, kā arī nelikumīgās imigrācijas pārvaldības politiku. Tās arī organizē intensīvu dialogu un dažāda veida sadarbību ar migrācijas plūsmu izcelsmes un tranzīta valstīm (7);

17.

atzīmē, ka jau tagad reģionālās un vietējās pašvaldības veicina dialoga iniciatīvas ar līdzīgām struktūrām trešās valstīs (no kurām daudzas ir migrācijas plūsmu izcelsmes un tranzīta valstis) un sekmē decentralizētas sadarbības projektus;

18.

vēlas, lai ARLEM (Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Reģionālo un vietējo pašvaldību asambleja) un CORLEAP (Austrumu partnerības Vietējo un reģionālo pašvaldību konference) tiktu atzītas kā ideāli forumi dialogam par imigrācijas un attīstības politiku ar Vidusjūras reģiona un Austrumeiropas reģionālajām pašvaldībām;

19.

uzskata, ka ir jāpanāk pēc iespējas labāka saskaņotība starp dalībvalstu divpusējām ierosmēm un jau esošajiem reģionālajiem un divpusējiem dialogiem, kuri tiek uzskatīti par Eiropas Savienības ārpolitikas instrumentiem imigrācijas jomā, un ka šāda saskaņotība jānodrošina arī ar reģionālo un vietējo pašvaldību veicināto dialogu iniciatīvu pilnīgu atzīšanu;

20.

aicina iestādes uzskatīt reģionālās un vietējās pašvaldības par vadošām vispārējās pieejas dalībniecēm atbilstīgi to pilnvarām valstī, šim nolūkam izmantojot instrumentus Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanai — arī bez centrālo valdības iestāžu līdzdalības un ņemot vērā atšķirības dažādās dalībvalstīs;

21.

mudina Eiropas Komisiju veicināt novatoriskus projektus, lai ar reģionālo un vietējo iestāžu starpniecību sekmētu darba piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru, jo daudzās dalībvalstīs tās ir kompetentas šajā jomā, un tādējādi radītu efektīvu līdzekli, ar ko dažādos darba tirgus segmentos risināt kvalificēta darbaspēka trūkuma problēmu;

22.

vēlas, lai reģionālās un vietējās pašvaldības tiktu iesaistītas arī ES imigrācijas portāla aktualizēšanā, to papildinot ar migrantiem svarīgu informāciju par galamērķa reģionu, pilsētu un pašvaldību;

Saikne starp imigrācijas politiku un politiku sadarbībai attīstības jomā

23.

uzskata, ka ir būtiski vienmēr nodrošināt saskaņotību starp Eiropas Savienības migrācijas un attīstības politiku un imigrācijas un patvēruma ārpolitiku. Jo īpaši Eiropas Savienības un dalībvalstu pasākumiem trešās valstīs vienmēr jābūt pamatotiem uz solidaritātes un līdzattīstības principiem, lai novērstu dziļākos migrācijas cēloņus un izskaustu nabadzību, pievēršot īpašu uzmanību šo valstu iekšējo resursu mobilizācijai, kā arī iestāžu darbības nostiprināšanai un pārvaldības un tiesiskuma uzlabošanai, jo tie ir būtiski elementi ekonomisku un sociālu pārmaiņu sekmēšanā;

24.

mudina Eiropas Komisiju sadalīt jaunattīstības valstīm paredzētos līdzekļus, pamatojoties uz attīstības jomā īstenotās sadarbības principiem, prioritātēm un stratēģijām un vienlaikus ievērojot principu “lielākam progresam lielāks atbalsts”;

25.

uzskata, ka savstarpības principam ir jābūt saskaņā ar principiem, kurus piemēro sadarbībā attīstības jomā, jo īpaši mobilitātes partnerībās un Kopīgajā programmā migrācijas un mobilitātes jomā (8);

26.

uzskata, ka, īstenojot vispārējo pieeju, jānodrošina pienācīga visu neaizsargāto grupu un, pirmkārt, nepilngadīgo bez pavadības, aizsardzība, gan veicot piemērotus pasākumus trešās valstīs un nodrošinot atbilstīgu uzņemšanu un sociālo integrāciju dalībvalstīs, kā arī dalībvalstīs veicinot daudzu reģionālo un vietējo iestāžu īstenotās paraugprakses apmaiņu; tāpat aicina Eiropas Komisiju efektīvi īstenot pasākumus, kas paredzēti rīcības plānā attiecībā uz nepilngadīgajiem bez pavadības;

27.

aicina izstrādāt pārdomātu dzimumu līdztiesības politiku, ņemot vērā sieviešu īpašo nozīmi visas ģimenes migrācijā un sociālajā integrācijā mītnes valstī;

28.

norāda, ka Eiropas Savienības imigrācijas politika varētu nonākt pretrunā ar sadarbībā attīstības jomā īstenotajiem politikas pasākumiem, ja tās mērķis ir piesaistīt talantīgus cilvēkus no trešām valstīm, lai īstenotu demogrāfiskās un ekonomiskās attīstības mērķus saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020”;

29.

apšauba, ka selektīvās migrācijas politikas izraisītās intelektuālā darbaspēka emigrācijas sekas varētu ierobežot ar cirkulārās migrācijas palīdzību, jo vēl nebūt nav skaidrs, cik efektīvs būs šis instruments un kāda būs tā konkrētā ietekme;

30.

uzskata arī, ka cirkulārās migrācijas instrumenta darbība var būt pretēja migrantu integrācijas mērķim un ka tādēļ būtu jānosaka īpašas šādiem darba ņēmējiem paredzētas integrācijas stratēģijas, kas ļautu viņiem faktiski integrēties arī tad, ja nav paredzēta ilgstoša viņu uzturēšanās Eiropas Savienībā (9);

31.

uzskata, ka izglītības diplomu un kvalifikāciju atzīšana, piemērojot saskaņotus nosacījumus, ir svarīgs instruments, lai novērstu intelektuālā potenciāla nelietderīgu izmantošanu (brain waste), nodrošinātu migrantu faktisko integrāciju un garantētu viņu atkārtotu integrāciju izcelsmes valstīs cirkulārās migrācijas gadījumā;

32.

mudina Eiropas Komisiju atbalstīt pasākumus, kas palīdz valstīm vienkāršot izglītības diplomu un kvalifikāciju atzīšanas procedūras un plašāk atzīt neformāli iegūtas kompetences, lai veicinātu trešo valstu darbaspēka apriti Eiropas darba tirgū;

33.

pauž cerību, ka prasība trešām valstīm sadarboties migrācijas plūsmu mazināšanā nekad neapdraudēs ikviena cilvēka tiesības atstāt valsti, ieskaitot savu; jo īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad trešām valstīm pieprasa veikt emigrācijas kontroli, pamatojoties uz galamērķa valstu tiesību aktiem;

34.

uzskata, ka vairāk jāiegulda veselības un izglītības jomām paredzētos attīstības sadarbības projektos, tieši iesaistot augstskolu struktūras un veicinot pētnieku un akadēmiskā personāla mobilitāti;

35.

atbalsta Eiropas Parlamentam iesniegto aicinājumu pieņemt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu “Erasmus” un “Leonardo da Vinci” programmu kā konkrētu instrumentu, ar kuru veicina abu Vidusjūras krastu valstu studentu divpusējo mobilitāti;

36.

pauž cerību, ka jauniešu, it īpaši studentu, mobilitāti iespējams efektīvi īstenot, cita starpā vienkāršojot vīzu izsniegšanu, samazinot birokrātiskās procedūras un nodrošinot pietiekamus finanšu līdzekļus;

37.

uzskata, ka jāveicina un jāatbalsta programma “Erasmus visiem”, kā arī jau esošā paraugprakse jauniešu apmaiņas jomā, piemēram, programma “Eurodissey”, ko atbalsta Eiropas Reģionu asambleja;

38.

uzskata, ka ir jāpastiprina ekonomiskās nelīdzsvarotības izraisīto migrācijas tendenču analīze, lai noteiktu efektīvus reaģēšanas līdzekļus, tostarp shēmas, kas nodrošina arī mazkvalificētu darbinieku, kuri dažās dalībvalstīs joprojām ir ļoti pieprasīti un uz kuriem nedrīkst attiecināt tikai cirkulārās migrācijas mehānismus, mobilitāti;

39.

uzskata, ka diasporas pārstāvji jāiesaista arī sagatavošanas pasākumos pirms izceļošanas, izmantojot pašreizējās imigrantu apvienību tieši vadītās tīmekļa vietnes, kas sniedz aktuālu informāciju ieinteresētajām personām saprotamā valodā;

40.

atzinīgi vērtē atbalstu pasākumiem pirms izceļošanas. Šādiem pasākumiem, kuros piedalās nevalstiskās organizācijas, kas jau darbojas migrantu izcelsmes valstīs, un migrantu un viņu ģimeņu uzņemšanas un integrācijas procedūrās iesaistītās reģionālās un vietējās pašvaldības, ir nepieciešami lielāki ieguldījumi;

Nelikumīgās imigrācijas ierobežošana

41.

atzinīgi vērtē Eiropas Savienības centienus ierobežot nelikumīgo imigrāciju, jo īpaši vēršoties pret cilvēktirdzniecību un kontrabandu, kā arī pret darba devējiem, kas nodarbina darba ņēmējus bez uzturēšanās atļaujām;

42.

uzsver, ka cīņā ar nelikumīgo imigrāciju būtiska ir pieeja, kas migrantus liek uzskatīt par iespējamiem nelikumīgas cilvēktirdzniecības upuriem, kuri tāpēc ir jāaizsargā;

43.

aicina Eiropas Komisiju turpināt īstenot iniciatīvas, kuru mērķis ir analizēt un ierobežot nedeklarētu darbu, kas kaitē visas Eiropas Savienības ekonomikai un veicina ārvalstnieku nelikumīgu ieplūšanu. Viņi var tikt ļaunprātīgi izmantoti gan darba tirgū, gan noziedzības tīklos;

44.

atzīmē, ka nozīmīgi finanšu līdzekļi ir ieguldīti arī nelikumīgās imigrācijas ierobežošanas pasākumos, tostarp robežkontroles operācijās, kuras veic aģentūra Frontex;

45.

uzsver, ka ikvienā robežkontroles posmā jāievēro cilvēktiesības, jo sevišķi neizraidīšanas princips, un ka attiecīgi Eiropas Savienības iestāžu, jo īpaši Eiropas Parlamenta, pienākums ir rūpīgi uzraudzīt Frontex darbību;

46.

uzskata, ka līdzīgas pārbaudes jāveic starptautiskajā sadarbībā, kuru tieši vada Frontex, kam ir pilnvaras slēgt ar trešām valstīm starptautiskus tehniskas dabas nolīgumus, kuru saturs jāpadara pārskatāmāks un kuros precīzāk jānorāda piemērošanas joma;

47.

uzskata, ka rūpīgi jāizvērtē visu pašreizējo instrumentu izmaksu un ieguvumu samērs un jāsalīdzina to efektivitāte, ieskaitot repatriācijas (aizturēšanas un piespiedu izraidīšanas) izdevumus un faktisko resursu apjomu, ko valstis piešķir brīvprātīgajai repatriācijai, attiecībā pret piespiedu repatriācijai paredzētajiem līdzekļiem;

48.

uzskata, ka ir jāizvairās no situācijas, kad ārvalstnieki, kas kādā valstī uzturas likumīgi, valstu tiesiskā regulējuma nepietiekamās elastības dēļ kļūst par nelegālajiem imigrantiem, tādējādi palielinot to personu skaitu, kuras pārsniegušas atļauto uzturēšanās ilgumu (overstayers);

49.

uzskata, ka Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstīm būtu nopietni jāizvērtē iespēja Eiropas Savienībā ieceļot ar mērķi meklēt darbu, kā skaidri norādīts LESD 79. panta 5. punktā;

50.

uzskata, ka likumīgās ieceļošanas iespēju nodrošināšanai jābūt vienam no galvenajiem instrumentiem, lai ierobežotu nelikumīgo imigrāciju un uzturēšanās termiņu pārsniegušo personu (overstayers) skaitu, kā arī lai nodrošinātu zināmu solidaritāti ar migrantu plūsmas izcelsmes valstīm;

51.

aicina iestādes vispārējā pieejā iekļaut atpakaļuzņemšanas stratēģiju, lai tā balstītos uz principiem, kurus piemēro sadarbībā attīstības jomā, nevis kļūtu par atsevišķu vai ar šo pieeju konfliktējošu aspektu;

52.

uzskata, ka atpakaļuzņemšanas nolīgumi ir periodiski jāizvērtē, jo sevišķi attiecībā uz tranzītvalsts pienākumu uzņemt atpakaļ ne tikai savus pilsoņus, bet arī ārvalstniekus, kuri no tās izceļojuši uz Eiropas Savienību un riskē palikt “nevienam nepiederošajās” zonās, tādējādi saasinot stāvokli tranzītvalstīs un viņus nopietni pakļaujot cilvēktiesību pārkāpumiem;

Patvēruma ārējā dimensija

53.

uzskata, ka trešo valstu patvēruma sistēmu nostiprināšanu nedrīkst uzskatīt par veidu, kā izvairīties no starptautiskās aizsardzības tiesību atzīšanas Eiropas Savienībā;

54.

atzinīgi vērtē to, ka reģionālās aizsardzības programmās Eiropas Savienība ir sadarbojusies ar UNHCR (ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroju), kaut arī aizsardzība, ko sniedz Eiropas Savienība, ir plašāka nekā Ženēvas Konvencijā par bēgļa statusu noteiktā un nodrošina papildu aizsardzību un aizstāvību gadījumos, kad tiek pārkāpta Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija;

55.

uzskata, ka Eiropas Savienības pasākumi nekad nedrīkstētu būt vērsti uz to, lai neļautu patvēruma meklētājiem atstāt valsti, kurā viņi atrodas, un meklēt patvērumu Eiropas Savienības dalībvalstī;

56.

uzskata, ka ir jāpārskata tā sauktā Dublinas II Regula, jo īpaši pēc Eiropas Savienības Tiesas paustās nepārprotamās kritikas, lai faktiski garantētu solidaritāti dalībvalstu starpā, pilnībā ievērojot cilvēktiesības, tostarp tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos;

57.

mudina Eiropas Komisiju mobilitātes partnerattiecību jomā iekļaut attiecīgas patvēruma meklētāju un bēgļu aizsardzības klauzulas;

58.

aicina iestādes kopā ar dalībvalstīm sistēmu meklēšanai un glābšanai jūrā padarīt efektīvāku, jo īpaši uzlabojot koordināciju un definējot kopīgus kritērijus, pēc kuriem nosaka drošāko un piemērotāko vietu izglābto migrantu izkāpšanai krastā;

Noslēguma piezīmes

59.

aicina Eiropas Komisiju, Padomi un Eiropas Parlamentu turpināt debates par četriem vispārējās pieejas pīlāriem, lai visas ieinteresētās puses varētu pilnībā iesaistīties tās īstenošanā;

60.

īpaši aicina vispārējās pieejas īstenošanā pilnībā ņemt vērā reģionālās un vietējās pašvaldības, atbalstot gan pašreizējos decentralizētās sadarbības projektus, gan strukturētos dialogus, piemēram ARLEM un CORLEAP;

61.

aicina Eiropas Komisiju turpināt analizēt migrācijas cēloņus un iezīmes visā pasaulē, lai noteiktu tādas efektīvas stratēģijas ar šo parādību saistīto uzdevumu risināšanai, kuru pamatā ir solidaritāte ar trešām valstīm;

62.

pauž nožēlu par migrantu kriminalizācijas politiku un atzinīgi vērtē pasākumus cīņai ar noziedzības tīkliem, kuru upuri ir migranti;

63.

aicina īstenot tādu nelikumīgās imigrācijas apkarošanas politiku, kas vērsta ne tikai uz robežkontroli un migrantu pārtveršanu izceļošanas vietā, bet arī uz efektīvām likumīgas ieceļošanas iespējām, kas pavērtas arī mazāk kvalificētiem darba ņēmējiem, ņemot vērā katras dalībvalsts īpatnības.

Briselē, 2012. gada 18. jūlijā

Reģionu komitejas priekšsēdētāja

Mercedes BRESSO


(1)  Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 13. panta 2. punkts; Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Protokola Nr. 4 2. panta 2. punkts; Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 12. panta 2. punkts.

(2)  Eiropas Parlamenta atzinums par attīstību un migrāciju (P6_TA(2006)0319), pieņemts 2006. gada 6. jūlijā.

(3)  Reģionu komitejas 2011. gada 30. jūnijs un 1. jūlija atzinuma ENVE-V-008 “Reģionālo un vietējo pašvaldību loma ilgtspējīgas ūdens resursu apsaimniekošanas veicināšanā” 14. punkts; ARLEM/SUDEV ziņojums par saikni starp pārtuksnešošanos un klimata pārmaiņām Vidusjūras reģionā (2012. gada 31. janvāris).

(4)  http://www.unhcr.org/pages/49e4a5096.html

(5)  Paziņojums par migrāciju, COM(2011) 248, 21.lpp.

(6)  Atzinums CONST-IV-017 “Kopēja imigrācijas politika Eiropai”, pieņemts 2008. gada 26. un 27. novembra plenārsesijā. Ziņotājs — Werner Jostmeier.

(7)  Reģionu komitejas 2008. gada 26. un 27. novembra atzinuma CONST-IV-017 “Kopēja imigrācijas politika Eiropai” 5. punkts.

(8)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (COM(2011) 290), ir pilnībā balstīts uz minēto pieeju.

(9)  Reģionu komitejas atzinuma projekta “Jaunā Eiropas programma integrācijai” 60. punkts; CIVEX atzinuma projekta “Tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos” 11. punkts. Ziņotājs — Soave kgs.


13.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/12


Reģionu komitejas atzinums “Stiprināta Eiropas Savienības iekšējā solidaritāte patvēruma jomā”

2012/C 277/03

REĢIONU KOMITEJA

norāda, ka patvēruma tiesības ir viena no cilvēktiesībām, kā arī civilizācijas “acquis”, kas nostiprināts tādos starptautisko tiesību dokumentos kā Ženēvas konvencija, ES Pamattiesību harta, Līgums par ES darbību (LESD) un, bez izņēmuma, visu dalībvalstu likumdošanā, un tā pamatā ir neizraidīšanas princips;

atgādina, ka saskaņā ar LESD 80. pantu solidaritāte apvienojumā ar atbildības jomu taisnīga sadalījuma principu veido institucionālo koncepciju, ko piemēro visām tām Eiropas politikas jomām, kuras brīvības, drošības un tiesiskuma telpas (BDTT) ietvaros attiecas uz personu pārvietošanos, t.i., ārējo robežu kontroli un šķērsošanu, patvērumu un starptautisko aizsardzību, imigrāciju. Minētais pants ir pietiekams juridiskais pamats ES tiesību aktiem, kuru mērķis ir stiprināt solidaritāti un sekmēt atbildības jomu taisnīgu sadalījumu;

norāda, ka pašreizējā situācija liecina, ka patvēruma jomā ir vajadzīga konkrēta ES un dalībvalstu solidaritāte, un pauž pārliecību, ka kopēju un augstu aizsardzības līmeni personām, kuras lūdz starptautisko aizsardzību vai kurām ir tiesības uz to, varēs panākt tikai tad, ja izveidos mehānismus, kuros ņemtas vērā būtiskās atšķirības starp dalībvalstīm gan attiecībā uz valstī uzņemto trešo valstu valstspiederīgo skaitu, gan migrācijas plūsmu pārvaldībai nepieciešamo finanšu, tehnisko un citu līdzekļu pieejamību;

īpaši uzsver solidaritātes un atbildības sadalījuma vietējo un reģionālo dimensiju patvēruma politikā un norāda, ka vietējām pašvaldībām ir būtiska loma iedzīvotāju informēšanā un ka pašvaldības var sekmēt labāku izpratni par patvēruma un starptautiskās aizsardzības jautājumiem, veicinot tādējādi labākus uzņemšanas apstākļus un ieceļotāju integrēšanu vietējā kopienā;

Ziņotājs

Théodoros GKOTSOPOULOS kgs (Grieķija, PSE), Pallini pilsētas padomes loceklis (Atikas reģions)

Atsauces dokuments

Komisijas paziņojums par stiprinātu ES iekšējo solidaritāti patvēruma jomā – ES programma labākai atbildības sadalei un savstarpējās uzticēšanās vairošanai

COM(2011) 835 final

I.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgas piezīmes

1.

norāda, ka jauktās migrācijas plūsmas vērojamas visās ES dalībvalstīs un šis temats plaši atspoguļots plašsaziņas līdzekļos, piemēram, saistībā ar Ziemeļāfrikas un Tuvo austrumu valstīs notiekošajām politiskajām pārmaiņām, kā arī politisko situāciju plašākā nozīmē tādās valstīs kā Afganistāna, Pakistāna, Irāka un Irāna, kas rada jaunas iedzīvotāju migrācijas plūsmas Eiropas virzienā. Šīs jauktās migrācijas plūsmas vairāk vai mazāk noslogo Savienības ārējās robežas un līdz ar to atsevišķu dalībvalstu patvēruma struktūras, radot arī humanitāra rakstura problēmas;

2.

uzsver, ka ekonomikas krīze, kas īpaši smagi skārusi ES Vidusjūras reģiona valstis, kuras masveidā uzņem patvēruma meklētājus, un šo valstu nespēja pietiekami efektīvi risināt šo problēmu ir faktori, kas kavē situācijas pārvaldību un jau tā smagos apstākļus padara vēl smagākus;

3.

tādēļ uzskata, ka migrācijas un patvēruma jomā ir jāizstrādā kopēja integrēta ES politika, kas atbilst Stokholmas programmas prasībām. Politikas pamatā jābūt integrētai pieejai, kura balstīta, pirmkārt, uz legālās imigrācijas efektīvu pārvaldību un, otrkārt, nelegālās imigrācijas apkarošanu, bet jo īpaši patvēruma struktūru stiprināšanu;

4.

norāda, ka patvēruma tiesības ir viena no cilvēktiesībām, kā arī civilizācijas “acquis”, kas nostiprināts tādos starptautisko tiesību dokumentos kā Ženēvas konvencija, ES Pamattiesību harta, Līgums par ES darbību (LESD) un, bez izņēmuma, visu dalībvalstu likumdošanā, un tā pamatā ir neizraidīšanas princips;

5.

norāda, ka patvēruma tiesības saistītas arī ar citām tiesībām, proti, tiesībām uz cieņu, spīdzināšanas un necilvēcīgas attieksmes aizliegumu, aizsardzību pārvietošanas, izraidīšanas vai izdošanas gadījumos, tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, kā arī tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos;

6.

atzīst, ka kopējas Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) izveidē ir panākts progress, tomēr uzskata par lietderīgu vēlreiz atgādināt, ka Stokholmas programmā to bija paredzēts pabeigt 2012. gadā, un aicina dalībvalstis, Padomi un Eiropas Parlamentu īstenot stingru politisku gribu, lai pabeigtu sarunas par uzņemšanas noteikumu un patvēruma procedūru direktīvu pārskatīšanu, kā arī par Dublinas regulas reformu un Eurodac sistēmas reformu;

7.

uzsver, ka KEPS darbība balstīta ne tikai uz drošību šā jēdziena šaurākajā izpratnē un valsts suverenitātes aizsardzību, bet gan uz to personu, kurām vajadzīga starptautiskā aizsardzība, tiesību konkrētu aizsardzību;

8.

vēlas norādīt, ka patiesi kopēja patvēruma sistēma ir balstīta uz vienotām tiesībām un procedūrām visā ES teritorijā, lai novērstu risku, ka lietu izskatīšanā rodas būtiskas atšķirības; tādēļ atbalsta uzsākto darbu, kura mērķis ir grozīt pašreizējos tiesību aktus, lai ieviestu ne tikai obligātos standartus, bet arī kopējus noteikumus;

9.

norāda uz Strasbūras un Luksemburgas tiesu (1) nesenajiem lēmumiem, kas vairāk nekā jebkurš cits faktors apstiprina (a) būtiskas atšķirības pašreizējā tiesiskajā sistēmā, jo īpaši Dublinas regulā, un (b) nepilnības, kas pašreizējā spiediena ietekmē nopietni apdraud starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju tiesību aizsardzību un ko radījušas politiskajā, juridiskajā un praktiskajā aspektā atšķirīgās dalībvalstu pieejas. Iepriekš minētie lēmumi apliecina nepieciešamību izstrādāt integrētu kopēju Eiropas patvēruma sistēmu un šajā nolūkā nostiprināt Dublinas regulu, iekļaujot tajā noteikumus, kuros ņemti vērā krīzes cēloņi, lai tādējādi atsevišķo dalībvalstu sistēmu nepilnības neradītu negatīvas sekas ne sistēmai kopumā, ne arī cilvēktiesību aizsardzībai;

10.

ņemot vērā migrācijas vērienīgumu, uzskata, ka ES patvēruma politikā jāveic būtiskas izmaiņas un ka politikas īstenošana un efektīvu migrācijas pārvaldības metožu piemērošana ir kļuvusi par neatliekamu vajadzību;

11.

atgādina, ka saskaņā ar LESD 80. pantu solidaritāte apvienojumā ar atbildības jomu taisnīga sadalījuma principu veido institucionālo koncepciju, ko piemēro visām tām Eiropas politikas jomām, kuras brīvības, drošības un tiesiskuma telpas (BDTT) ietvaros attiecas uz personu pārvietošanos, t.i., ārējo robežu kontroli un šķērsošanu, patvērumu un starptautisko aizsardzību, imigrāciju. Minētais pants ir pietiekams juridiskais pamats ES tiesību aktiem, kuru mērķis ir stiprināt solidaritāti un sekmēt atbildības jomu taisnīgu sadalījumu;

12.

atzīst, ka solidaritāte ir cieši saistīta ar atbildību, un mudina visas dalībvalstis ievērot un izpildīt saistības, ko tās uzņēmušās starptautiskajā un Savienības līmenī, kā arī sakārtot šo jomu attiecīgajā dalībvalstī. Komiteja uzsver, ka atbildības jēdziena šaura izpratne nevar būt par solidaritātes priekšnoteikumu ne no juridiskā, ne praktiskā viedokļa: dažos gadījumos konkrēta solidaritātes izpausme var arī sekmēt saistību ievērošanu;

13.

norāda, ka pašreizējā situācija liecina, ka patvēruma jomā ir vajadzīga konkrēta ES un dalībvalstu solidaritāte LESD 80. panta izpratnē, un pauž pārliecību, ka kopēju un augstu aizsardzības līmeni personām, kuras lūdz starptautisko aizsardzību vai kurām ir tiesības uz to, varēs panākt tikai tad, ja izveidos mehānismus, kuros ņemtas vērā būtiskās atšķirības starp dalībvalstīm gan attiecībā uz valstī uzņemto trešo valstu valstspiederīgo skaitu (ekonomiskie migranti vai personas, kas lūdz starptautisko aizsardzību), gan migrācijas plūsmu pārvaldībai nepieciešamo finanšu, tehnisko un citu līdzekļu pieejamību;

14.

norāda, ka Komisijas paziņojumā analītiski apskatīta pašreizējā situācija un uzskaitīti solidaritātes stiprināšanai pieejamie instrumenti, bet vienlaikus pauž nožēlu, ka nav ierosināti jauni pozitīvi solidaritātes veicināšanas un atbildības jomu sadalījuma vienkāršošanas pasākumi;

15.

atzinīgi vērtē Padomes apņemšanos izstrādāt kopēju pamatsistēmu solidaritātei ar tām dalībvalstīm, kuru patvēruma sistēmas dažādu iemeslu dēļ, tostarp jauktās migrācijas plūsmu dēļ, ir īpaši noslogotas (2);

16.

vienlaikus uzsver, ka šādi pozitīvi pasākumi solidaritātes un atbildības sadalījuma veicināšanai varētu stiprināt cilvēktiesību ievērošanu, kā arī nostiprinātu tiesiskuma, taisnīguma, saskaņošanas un politiskas līdzdalības jēdzienus. Šo pasākumu īstenošanā jāievēro subsidiaritātes un proporcionalitātes principi;

17.

šajā saistībā norāda, ka Eiropas Komisijas paziņojumu nav iespējams pilnībā analizēt no subsidiaritātes principa ievērošanas viedokļa, jo tajā galvenokārt apskatīts, kādā veidā pašreizējie instrumenti un ES tiesību akti varētu sekmēt solidaritātes stiprināšanu. Taču tā kā paziņojumā minētas arī iespējamās turpmākās iniciatīvas, piemēram, saistībā ar atzīto bēgļu pārvietošanas programmām vai noteikumiem par patvēruma pieteikumu kopīgu izskatīšanu, kuras var ietekmēt jautājumus, kas līdz šim bija cieši saistīti ar dalībvalstu suverenitāti (patvērumu pieteikumu izskatīšana vai patvēruma meklētāju uzņemšana), un kurām var būt plašāka politiska, tiesiska vai finanšu ietekme, Komiteja aicina Eiropas Komisiju veltīt pienācīgu uzmanību šo iniciatīvu izstrādei;

18.

norāda, ka solidaritātei ir arī ārējā dimensija; to raksturo ES attiecības ar citiem pasaules reģioniem, kurus skārušas humanitāras krīzes un kuras, pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja (UNHCR) datiem, uzņem lielāko daļu bēgļu un starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju. Tāpēc ir svarīgi, lai attīstības sadarbības politikā dalībvalstis sadarbotos ar trešām valstīm ar mērķi veidot labākus ekonomiskos un sociālos apstākļus un stiprināt mieru. Taču atbalstu trešo valstu patvēruma sistēmām nevar uzskatīt par līdzekli, lai izvairītos no starptautiskās aizsardzības piešķiršanas ES teritorijā vai pārnestu procedūras ārpus ES robežām; tam jābūt par līdzekli, lai uzlabotu ekonomisko un sociālo stāvokli trešās valstīs;

19.

aicina kompetentās iestādes un ES dalībvalstis aktīvāk rosināt ES robežvalstis ievērot saistības, ko tās uzņēmušās saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, attiecībā uz ES un dalībvalstīm, jo īpaši vēršoties pie valstīm, kas ir vienojušās ar ES par atpakaļuzņemšanas nolīgumiem;

Vietējo un reģionālo pašvaldību loma

20.

īpaši uzsver solidaritātes un atbildības sadalījuma vietējo un reģionālo dimensiju patvēruma politikā. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām, īpaši tām, kuras atrodas pie ES ārējām robežām, ir pirmajām jāīsteno ES tiesību akti patvēruma un KEPS jomā. Tas attiecas arī uz lielpilsētu pašvaldībām, jo tajās vērojams arvien lielāks bēgļu un patvēruma meklētāju pieplūdums. Vietējās un reģionālās pašvaldības nodrošina svarīgu uzdevumu saistībā ar patvēruma meklētāju, bēgļu un starptautiskās aizsardzības saņēmēju uzņemšanu, un dažās dalībvalstīs tās ir atbildīgas par sākotnējo saziņu ar ieceļojušām personām;

21.

uzsver, ka, neraugoties uz vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmīgo lomu, uz tām neattiecina solidaritātes un atbildības sadalījuma jēdzienus, kurus joprojām attiecina tikai uz dalībvalstīm. Turklāt plānošanā un politiskā līmeņa dialogā tiek ņemts vērā vienīgi finanšu slogs, kas gulstas uz dalībvalstīm, nevis ietekme, ko uz sociālo kohēziju vietējā un reģionālajā mērogā rada trešo valstu valstspiederīgo uzņemšana, lai gan tieši vietējās un reģionālās pašvaldības pirmās saskaras ar šo problēmu;

22.

tāpēc vēlas tieši formulēt nostāju un priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var aktīvi iesaistīties bēgļu pārvietošanas mehānismā, kā arī atbalsta, palīdzības un solidaritātes mehānismos patvēruma meklētājiem vai patvēruma tiesību saņēmējiem, jo dažās dalībvalstīs jau ir pieņemti tiesību akti, ar kuriem tiek atzīta šāda reģionālo pašvaldību atbildība;

23.

uzsver, ka vietējām pašvaldībām ir būtiska loma iedzīvotāju informēšanā un ka, ņemot vērā uzkrāto pieredzi sadarbībā ar NVO un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, pašvaldības var sekmēt labāku izpratni par patvēruma un starptautiskās aizsardzības jautājumiem, veicinot tādējādi labākus uzņemšanas apstākļus un ieceļotāju integrēšanu vietējā kopienā;

Atbildības sadalījuma un pārvaldības uzlabošana patvēruma jomā

24.

uzsver, ka nopietni jāpārskata Dublinas regula, ņemot vērā Eiropas Komisijas 2008. gada priekšlikumu (3). Līdz šim, piemērot kritēriju par pirmo ieceļošanu Savienībā, palielinājās spriedze atsevišķu dalībvalstu patvēruma sistēmā; tas liecina, ka minētās regulas īstenošana nav nekas cits, kā tikai ģeogrāfiskā stāvokļa jautājums, un tas ir pretrunā solidaritātes idejai. Tāpēc Komiteja aicina dalībvalstis, Padomi un Eiropas Parlamentu izstrādāt jaunu krīzes pārvaldības procedūru un izskatīt atsevišķus pozitīvos solidaritātes pasākumus, kas varētu mazināt šā regulējuma līdz šim radītās negatīvās sekas;

25.

atgādina, ka vienā no agrāk izstrādātajiem atzinumiem (4) Komiteja atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu Dublinas regulas pārstrādātajā redakcijā uz laiku atcelt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju pārvietošanu, ja kādā dalībvalstī ir īpaša ārkārtas situācija, kurā aizsardzības pieteikuma iesniedzēji var vēl vairāk noslogot attiecīgās dalībvalsts uzņemšanas spējas, tās patvēruma sistēmu vai infrastruktūru. Komiteja atzīst, ka šāds pasākums nav viegli pieņemams un īstenojams, un saprot, kāpēc iesniegts alternatīvs priekšlikums, kurā paredzēts izveidot izvērtēšanas un agrīnās brīdināšanas mehānismu, ko piemēros visām dalībvalstu patvēruma sistēmu darbībām;

26.

ņemot vērā iepriekš izteiktos apsvērumus, uzskata par lietderīgu uzsvērt, ka ierosinātā izvērtēšanas un agrīnās brīdināšanas mehānisma efektivitāte lielā mērā būs atkarīga no ticamas un aktuālas informācijas pieejamības, dalībvalstu lojālas sadarbības un ES spējas savlaicīgi novērst nepilnības un atrisināt radušās problēmas. Komiteja arī norāda uz būtisku palīdzību, ko var sniegt tādas organizācijas kā Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO), Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs (UNHCR), valstu bēgļu padomes un citas NVO, bet jo īpaši – vietējās un reģionālās pašvaldības;

27.

uzskata, ka priekšlikums plašāk izvērst atzītu bēgļu brīvprātīgu pārvietošanu, vadoties pēc Maltas izmēģinājuma programmas parauga, ir pozitīva virzība ceļā uz solidaritātes stiprināšanu. Tāpēc Komiteja aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis izskatīt iespēju, ka šāda pārvietošana varētu būt obligāta zināmos apstākļos (piemēram, pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma vai gadījumos, kad agrīnās brīdināšanas mehānisma ietvaros šāds secinājums izdarīts jau agrāk un kad Eiropas Patvēruma atbalsta birojs par to paudis savu viedokli, vai arī gadījumos, kad ieinteresētās puses piekrīt šim pasākumam). Komiteja aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis nopietni izvērtēt, vai pārvietošanu varētu attiecināt arī uz starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, un šajā saistībā lūdz Komisiju vēlreiz izskatīt sagatavoto priekšizpēti par juridiskajiem, ekonomiskajiem un tehniskajiem aspektiem (5);

28.

norāda, ka saistībā ar pārvietošanu novēroti praktiski un juridiski sarežģījumi, jo trūkst sistēmas lēmumu par starptautisko aizsardzību savstarpējai atzīšanai; tāpēc aicina Eiropas Komisiju apsvērt iespējamos pasākumus minētās situācijas risināšanai;

29.

atbalsta UNCHR priekšlikumu par “formulas” izstrādi, kas nodrošinātu pārvietošanas sistēmas darbību un kurā būtu ņemti vērā tādi rādītāji kā attiecīgās valsts IKP, teritorijas platība, dabas un citi resursi, iedzīvotāju skaits, uzņemšanas iespējas, ieceļojušo patvēruma meklētāju kopskaits, kā arī pārcelšanās saistības (6);

30.

atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta neseno lēmumu, kas ļauj pabeigt kopējo ES pārvietošanas programmu, jo tā stiprinās solidaritātes ārējo dimensiju, un aicina dalībvalstis tikmēr ievērot saistības, ko tās uzņēmušās saistībā ar UNCHR programmām;

31.

pozitīvi vērtē virzību uz patvēruma pieteikumu vienotu izskatīšanu, kurā iesaistītos lielāks skaits dalībvalstu, Eiropas Patvēruma atbalsta birojs un, iespējams, UNHCR, tomēr norāda, ka šai virzībai jānotiek saskaņā ar principu, ka starptautiskās aizsardzības pieprasījumus izskata individuāli. Tāpēc Komiteja aicina Eiropas Komisiju veikt priekšizpēti par juridiskajiem, ekonomiskajiem un tehniskajiem aspektiem un tās rezultātus paziņot arī Komitejai;

32.

uzskata, ka Direktīvai Nr. 2001/55/EK par pagaidu aizsardzības sniegšanu pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā un pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, kaut arī tā līdz šim nekad vēl nav bijusi piemērota, ir ļoti svarīga nozīme, jo tas ir īpašs un mērķtiecīgs solidaritātes pasākums. Šajā sakarā Komiteja uzskata, ka šī direktīva būtu jāpārskata tā, lai, balstoties uz objektīviem un kvantitatīviem kritērijiem, varētu nepārprotami secināt, ka praksē vērojama pārvietoto personu masveida ieceļošana, un jāizskata iespēja, ka direktīvas konkrētu piemērošanu uzsāk pēc viena vai vairāku reģionu iesniegta pieprasījuma;

33.

pauž gandarījumu, ka pēc Pastāvīgo iedzīvotāju direktīvas 2003/109/EK pārskatīšanas tajā iekļauti arī starptautiskās aizsardzības saņēmēji. Praksē tas nozīmē, ka atzītie bēgļi pēc piecu gadu uzturēšanās un ar zināmiem nosacījumiem varēs pārcelties no dalībvalsts, kas tiem sākotnēji piešķīrusi starptautisko aizsardzību, uz citu dalībvalsti. Lai arī šis lēmums nav solidaritātes pasākums šā vārda tiešā nozīmē, tas varētu samazināt spriedzi un veicināt personu integrāciju. Tāpēc Komiteja aicina dalībvalstis nekavējoties transponēt savās tiesībās grozījumu direktīvu 2011/51/ES (7);

Sadarbība uz vietas

34.

norāda, ka praktiskā sadarbība ir viens no KEPS pamatprincipiem, un pauž gandarījumu par nozīmīgo ieguldījumu, ko devušas ES struktūras; to skaitā, pirmkārt, jāmin Eiropas Patvēruma atbalsta birojs, kā arī FRONTEX, kas palīdz konkrētās ārkārtas situācijās, piemēram, Maltas un Grieķijas gadījumā; vienlaikus norāda, ka minēto specializēto struktūru rīcība jāpapildina ar garantijām, ka tiek ievērotas starptautiskās aizsardzības pieprasījuma iesniedzēju tiesības;

35.

uzskata, ka īpaši svarīgi ir nepieļaut praksi, kura neļauj izmantot tiesības iesniegt patvēruma pieprasījumu. Tāpēc Komiteja aicina FRONTEX, pildot ES ārējo robežu aizsardzības pienākumus, lielāku uzmanību veltīt cilvēktiesību ievērošanai. Komiteja uzskata, ka pirmais solis šajā virzienā jau ir sperts, nesen grozot regulu, ar kuru izveido FRONTEX, nosakot šai struktūrai pienākumu izstrādāt stratēģiju pamattiesību jomā un izveido konsultatīvu forumu un par pamattiesību ievērošanu atbildīgā darbinieka amatu (8). Pēc Komitejas domām, šajā jomā svarīga nozīme varētu būt arī ES Pamattiesību aģentūrai, kura jau pievērsusies cilvēktiesību jautājumam uz ES ārējām robežām (9), un rosina minēto aģentūru plašāk izvērst šā jautājuma izpēti, sniegt padomus un dalīties savā zinātībā ar FRONTEX un Eiropas Patvēruma atbalsta biroju;

36.

uzsver, ka jānostiprina Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) darbības spējas, lai tas vietējām un reģionālajām pašvaldībām varētu efektīvāk palīdzēt ar tūlītēju atbalstu, speciālajām zināšanām un tehniskajām prasmēm, un aicina EASO konsultatīvajā forumā ciešāk iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības; atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas ieceri 2013. gadā izvērtēt Eiropas Patvēruma atbalsta biroja darbības rezultātus un pauž savu ieinteresētību piedalīties šajā darbā;

37.

uzskata, ka būtiska nozīme ir izglītībai – Eiropas patvēruma atbalsta biroja konkrētas sadarbības īpašam pasākumam, un norāda, ka Eiropas izglītības programmas patvēruma jomā izstrāde un pilnīga īstenošana sekmēs praktiskas saskaņošanas efektivitāti. Šajā saistībā Komiteja ierosina Patvēruma atbalsta birojam izstrādāt apmācības programmas, kas paredzētas vietējo un reģionālo pašvaldību ierēdņiem, kuri iesaistīti starptautiskās aizsardzības pieprasījuma iesniedzēju uzņemšanā;

Solidaritāte ekonomikas un finanšu jomā

38.

atzīst, ka pēdējos gados ES izveidojusi vairākus noderīgus instrumentus, pirmkārt, Eiropas Bēgļu fondu, kas dalībvalstīm ļauj efektīvāk piemērot Eiropas patvēruma politiku;

39.

pozitīvi vērtē priekšlikumu izveidot Migrācijas un patvēruma fondu, ar kuru ierosināts vienkāršot ES finansēšanas instrumentus patvēruma un migrācijas jomā; lai nodrošinātu migrācijas plūsmu integrētu pārvaldību, minētajam fondam piešķirs līdzekļus EUR 3,87 miljardu kopsummā, kas paredzēta dažādām kopējās patvēruma un migrācijas politikas sadaļām laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam. Komiteja cer, ka vienlaikus ar šo pasākumu tiks racionalizētas arī procedūras;

40.

uzsver nepieciešamību piešķirt pietiekamu līdzekļu apjomu solidaritātes stiprināšanas pasākumiem, piemēram, kopīgas rīcības atbalstam, lai uzlabotu, ja nepieciešams, patvēruma sistēmu pamatnosacījumus, konkrētai palīdzībai dalībvalstīm un reģioniem ārkārtējā situācijā vai pārvietošanas un pārcelšanās programmu īstenošanai;

41.

uzsver, ka patvērumam un starptautiskajai aizsardzībai piešķirto līdzekļu apjomam jābūt atbilstīgam ES starptautiskajām saistībām, nodrošinot robežu drošības un aizsardzības izmaksu pienācīgu līdzsvarotību ar izmaksām, kas paredzētas tādām rīcības jomām kā patvēruma meklētāju uzņemšanas nosacījumi, kurās vietējās un reģionālās pašvaldības var dot būtisku pievienoto vērtību;

42.

aicina Komisiju un dalībvalstis panākt, lai tiktu pilnībā īstenots partnerības princips, kas ir fonda darbības pamatā, lai tādējādi nodrošinātu visu vietējā un reģionālā līmeņa iesaistīto dalībnieku līdzdalību gan finansēšanas prioritāšu noteikšanā, gan īstenoto iniciatīvu novērtēšanā. Šā principa īstenošana jāveic saskaņā ar sistēmu, kas izklāstīta priekšlikuma regulai, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma un migrācijas fondam (COM (2011) 752 final), IV nodaļā;

43.

šajā saistībā aicina katru dalībvalsti nodrošināt, ka tās vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvji ir iesaistīti politiskajā dialogā, kurā nosaka fonda gada finanšu prioritātes (10).

Briselē, 2012. gada 18. jūlijā

Reģionu komitejas priekšsēdētāja

Mercedes BRESSO


(1)  Lieta M.M.S pret Beļģiju un Grieķiju, Eiropas Cilvēktiesību tiesas Strasbūrā spriedums 2011. gada 21. janvārī; lieta N.S. pret Apvienotās Karalistes iekšlietu ministru (Secretary of State for the Home Department) un citiem, Eiropas Savienības Tiesas 2011. gada 21. decembra spriedums apvienotajās lietās C-411/10 un C-493/10.par lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu.

(2)  Tieslietu un iekšlietu padomes 3151. sanāksme Briselē 2012. gada 8. martā.

(3)  COM(2008) 820 galīgā redakcija.

(4)  Atzinums CdR 90/2009 “Topošā kopējā Eiropas patvēruma sistēma II”.

(5)  Study on the feasibility of establishing a mechanism for the relocation of beneficiaries of international protection (Priekšizpēte par starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārvietošanas mehānisma izveidi), 27. punkts, JLS/2009/ERFX/PR/1005 – 70092056, (http://ec.europa.eu/home-affairs/doc_centre/asylum/docs/final_report_relocation_of_refugees.pdf).

(6)  Problēmjautājumi saistībā ar jauktām migrācijas plūsmām, aizsardzības pieejamība un atbildības jomu sadalījums Eiropas Savienībā, neoficiāls UNHCR dokuments, 28. punkts,

(http://www.unhcr.org/4a44dd756.html)

(7)  OV L 132, 2001. gada 19. maijs.

(8)  Regula (ES) 1168/2011, OV L 304, 2011. gada 22. novembris, 1. un nākamās lpp.

(9)  Ziņojums “Coping with a fundamental rights emergency – The situation of persons crossing the Greek land border in an irregular manner” (“Rīcība pamattiesību ārkārtas situācijā – personas, kas nelikumīgi šķērso Grieķijas sauszemes robežu”).

(10)  “Priekšlikums regulai, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma un migrācijas fondam”, 13. pants, COM(2011) 752 final.


13.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/18


Reģionu komitejas atzinums “Nākotnes pilsētas – ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgas pilsētas”

2012/C 277/04

REĢIONU KOMITEJA

atbalsta prasību ieviest vienotas stratēģijas pilsētu attīstībai, horizontālu un vertikālu sadarbību tādā līdzdalības pārvaldības sistēmā, kurā ņemta vērā pilsētu daudzveidība, kā arī sociālās inovācijas un tālredzīgas plānošanas nozīme;

uzsver, ka uz pieaugošo ekonomisko un sociālo šķelšanos mūsu sabiedrībā steidzami jāreaģē ar ieguldījumiem izglītībā visiem, sākot no agras bērnības, ar iekļaujošu darba tirgu, mūžizglītības pasākumiem, aktīvas integrācijas politiku un taisnīgu, iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu darba samaksu, kas ir vienlīdzīga vīriešiem un sievietēm;

norāda, kas ir svarīgi sabiedrībai nodrošināt tādas būtiskas pamatvajadzības kā mājokļu, silīšu, bērnudārzu, drošu rotaļu laukumu un bērnu attīstības veicināšanas centru pieejamība, un tas var palīdzēt likvidēt šķēršļus, kuri kavē ģimenes dibināšanu un tās locekļu skaita palielināšanos;

uzsver ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas un nepieciešamību samazināt enerģijas patēriņu, izmantojot cirkulācijas procesus un augstāku energoefektivitāti, tīklā savienotas sistēmas, atklātas ainavas un zaļās zonas, jaunas būvniecības formas un resursu ziņā neitrālus, veselīgus un drošus mobilitātes veidus;

norāda, ka kultūra un radošums ir nozīmīgi ne tikai ekonomikas izaugsmei, bet it īpaši dzīves kvalitātes, īstas demokrātijas un miera nodrošināšanā un savstarpējā vērtību respektēšanā;

uzsver, ka politikas veidošanā fundamentāla nozīme ir līdzdalības elementiem;

uzskata, ka Eiropas iestāžu daudzveidīgie centieni atbalstīt pilsētas ir vajadzīgi, un aicina, lai nākamajā atbalsta periodā tiktu dots skaidrs signāls par atbalstu pilsētām, nodrošinot spēcīgu pilsētu dimensiju, līdzekļu izmantošanas elastīgumu un vietējā līmeņa centrālo lomu īstenošanā;

atzinīgi vērtē to, ka struktūrpolitikā turpina attīstīt ilgtspējīgus finansēšanas instrumentus, kas kalpo arī kā radoši un stabili atbalsta mehānismi.

Ziņotāja

Hella DUNGER-LÖPER (DE/PSE), Berlīnes federālās zemes pārstāve federācijā un pilnvarotā pārstāve Eiropas jautājumos

I.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

Vispārīga informācija un atzinuma izstrādes iemesls

1.

augstu vērtē to, ka ES prezidentvalsts Dānija pieprasījusi šā atzinuma izstrādi, kā arī aktīvi palīdzējusi organizēt 2012. gada 22. un 23. martā Kopenhāgenā notikušo reģionu un pilsētu 5. sammitu par tematu “Eiropas pilsētvides struktūra 21. gadsimtā”, un uzskata, ka ar minēto tiek atzīts pilsētu un reģionu ieguldījums Eiropas integrācijā un to centrālā loma stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā;

2.

ar interesi pieņem zināšanai Eiropas Komisijas ziņojumu “Rītdienas pilsētas — izaicinājumi, vīzijas, ceļi uz priekšu” (2011. gada oktobris) un piekrīt tajā formulētajam redzējumam par rītdienas pilsētu kā “ievērojama sociālā progresa vietu ar augstu sociālās kohēzijas pakāpi, sociāli taisnīgu apgādi ar mājokļiem, kā arī ar sociāliem, veselības aprūpes un principam “izglītība visiem” atbilstošiem pakalpojumiem; demokrātijas, kultūras dialoga un daudzveidības platformu; vietu, kur norit “zaļa”, ekoloģiska vai vides atjaunošana; augstas pievilcības vietu un ekonomikas izaugsmes virzītājspēku”;

3.

piekrīt ziņojumā “Rītdienas pilsētas” paustajām bažām par pilsētu nākotni saistībā ar draudiem, ko rada demogrāfiskās pārmaiņas, izaugsmes samazināšanās, vājākas saites starp ekonomikas izaugsmi, nodarbinātību un sociālo progresu. Draudus rada arī pieaugošas ienākumu līmeņa atšķirības, aizvien lielāka sabiedrības polarizācija un segregācija, pieaugošs sabiedrības atstumto cilvēku skaits, pilsētu teritoriju paplašināšanās un aizvien lielāks spiediens uz pilsētu ekosistēmām;

4.

uzsver, ka Eiropas Savienība kopumā var sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus tikai tad, ja pilsētas, būdamas sociālās un ekonomikas inovācijas vietas, būs spējīgas pilnībā sekmēt gudru, integrējošu un ilgtspējīgu izaugsmi, kā arī ekonomikas, sociālo un teritoriālo kohēziju;

5.

tāpēc atzinīgi vērtē ziņojumā “Rītdienas pilsētas” paustos ieteikumus nostiprināt pilsētas, atbalstot ilgtspējīgas vietējās struktūras, lai veidotu izturīgu un iekļaujošu ekonomiku; izmantojot dažādām paaudzēm piemītošo potenciālu, kā arī potenciālu, ko sniedz sociāli ekonomiskā, kultūras un etniskā daudzveidība; apkarojot sociālo atstumtību un nabadzību ar labāku mājokļu palīdzību; īstenojot vienotas stratēģijas vides un enerģētikas jautājumos; saglabājot un veidojot pievilcīgas sabiedriskās vietas, sekmējot ilgtspējīgas, integrējošas un veselībai nekaitīgas transporta sistēmas un veicinot līdzsvarotu teritoriālo attīstību;

6.

atbalsta prasību ieviest vienotas stratēģijas pilsētu attīstībai, horizontālu un vertikālu sadarbību tādā līdzdalības pārvaldības sistēmā, kas aptver visus līmeņus un politikas jomas un kurā ņemta vērā pilsētu daudzveidība, kā arī sociālās inovācijas un tālredzīgas plānošanas nozīme;

7.

norāda uz Reģionu komitejas 2012. gada 23. marta“Kopenhāgenas deklarāciju”, tajā pausto aicinājumu veidot ekoloģiskākas, sociāli iekļaujošākas un ekonomiski konkurētspējīgākas pilsētas un attiecīgajām prasībām ES iestādēm: īstenot stratēģiju “Eiropa 2020” teritoriālajā līmenī, piešķirt pietiekamus finanšu līdzekļus visaptverošai pilsētu politikai, piešķirt lielāku nozīmi Eiropas pilsētu teritoriālajai sadarbībai un stiprināt pilsētu un reģionu nozīmi Eiropas politikas veidošanā, padziļināt decentralizācijas procesu ES dalībvalstīs un nodrošināt pilsētām un reģioniem lielāku finansiālo rīcības brīvību;

8.

atgādina par savu 2010. gada 10. jūnija atzinumu “Pilsētvides reģenerācijas nozīme turpmākajā pilsētu attīstībā Eiropā” un tajā pausto prasību stiprināt pilsētu dimensiju visās Eiropas Savienības politikas jomās;

Piezīmes

9.

atgādina, ka pilsētas vienmēr ir attiecīgo sociālo apstākļu spogulis. Nākotnes pilsētu veidolu un dzīves kvalitāti noteiks ekonomiska un sociāla rakstura lēmumi un norises visos politiskās un ekonomiskās atbildības līmeņos;

10.

konstatē, ka pilsētu nozīme Eiropas Savienībā nebūt neaprobežojas tikai ar ekonomiskiem un demogrāfiskiem faktoriem. Skaistas, inteliģentas, enerģijas un resursu ziņā efektīvas, zaļas un iekļaujošas pilsētas ir pamats harmoniskai un solidārai sabiedrības līdzāspastāvēšanai;

11.

uzsver, ka pilsētas ar sociālām un ekonomiskām saiknēm ir cieši un nedalāmi saistītas ar savu apkaimi, un arī šā iemesla dēļ tām ir būtiska loma līdzsvarotā teritoriālajā attīstībā;

12.

šajā saistībā norāda, ka līdzšinējā pilsētu un lauku teritoriju kategoriskā nošķiršana vairs neatbildīs nākotnes uzdevumiem un tās vietā jānāk skatījumam uz teritoriju mijiedarbību atbilstoši to funkcionalitātei un savstarpējai atkarībai;

13.

uzsver, ka, globālā mērogā salīdzinot pilsētu veidus, Eiropas pilsētai ir raksturīga demokrātiska pašnoteikšanās, spēcīga pilsoniskā sabiedrība, sociālā integrācija, privātuma un publiskuma efektīva mijiedarbība, brīvības, emancipācijas un izteiktas pilsētbūvniecības kultūras apsolījums;

14.

atzīmē, ka deindustrializācija un globalizācija ir likvidējušas svarīgus sociālās un ekonomiskās integrācijas pamatus. Gan plaukstošos, gan nabadzīgākos apgabalos tiek meklētas jaunas stratēģijas sociālās kohēzijas stiprināšanai, kuras līdz šim tomēr nav spējušas ierobežot sociāli teritoriālo sadrumstalošanos. Neraugoties uz minētajiem centieniem, daudzviet ir pieaugusi sabiedrības šķelšanās un segregācija, kas turpmāk būs ievērojams izaicinājums iedzīvotāju līdzāspastāvēšanai pilsētās;

15.

norāda, ka uz pieaugošo ekonomisko un sociālo šķelšanos mūsu sabiedrībā steidzami jāreaģē ar ieguldījumiem izglītībā visiem, sākot no agras bērnības, ar iekļaujošu darba tirgu, mūžizglītības pasākumiem, aktīvas integrācijas politiku un taisnīgu, iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu darba samaksu, kas ir vienlīdzīga vīriešiem un sievietēm; norāda, ka tāpēc pilsētās ir būtiski attīstīt ekonomiku un radīt vairāk darba vietu;

16.

ir nobažījusies, ka dažās metropolēs minētās problēmas ir saasinājušās vēl vairāk un tur jau ir notikuši vardarbīgi protesti. Tas arī liecina par daudzu iedzīvotāju neuzticēšanos politiskajām iestādēm;

17.

norāda uz demogrāfisko pārmaiņu un sabiedrības novecošanās sekām vietējā līmenī, kas sociālajai infrastruktūrai un publiskajai telpai radīs jaunas prasības. Pieaugot nabadzībai vecumdienās, rodas vajadzība pēc ilgtspējīgām sociālā nodrošinājuma sistēmām un pakalpojumiem, kas ir iedzīvotājiem pieejami, sasniedzami un respektē kultūras atšķirības;

18.

šajā saistībā uzsver, ka, neraugoties uz šobrīd dramatisko bezdarbu jauniešu vidū, Eiropa nākamajos gadu desmitos būs atkarīga no jaunu cilvēku imigrācijas, lai tādējādi nodrošinātu ekonomikas izaugsmi un mīkstinātu novecošanās ietekmi uz sociālās un veselības aprūpes sistēmām. Imigrācijas priekšnoteikums ir atvērtas un pievilcīgas pilsētas. Tomēr migranti un mazākumtautību pārstāvji līdz šim pilsētās bieži tiek diskriminēti saistībā ar piekļuvi izglītībai, darbam, mājoklim un medicīniskajai aprūpei. Tāpēc tālredzīgas migrācijas politikas obligāta sastāvdaļa ir efektīvas integrācijas stratēģijas vietējā līmenī;

19.

norāda, kas ir svarīgi sabiedrībai nodrošināt tādas būtiskas pamatvajadzības kā mājokļu, silīšu, bērnudārzu, drošu rotaļu laukumu un bērnu attīstības veicināšanas centru pieejamība, un tas var palīdzēt likvidēt šķēršļus, kuri kavē ģimenes dibināšanu un tās locekļu skaita palielināšanos. Tāpēc jāatbalsta visi pasākumi, kas veicina pozitīvu demogrāfisko attīstību;

20.

uzsver ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas un nepieciešamību samazināt enerģijas patēriņu, izmantojot cirkulācijas procesus un augstāku energoefektivitāti, tīklā savienotas sistēmas, atklātas ainavas un zaļās zonas, jaunas būvniecības formas un resursu ziņā neitrālus, veselīgus un drošus mobilitātes veidus;

21.

norāda, ka kultūra un radošums ir nozīmīgi ne tikai ekonomikas izaugsmei, bet it īpaši dzīves kvalitātes, īstas demokrātijas un miera nodrošināšanā un savstarpējā vērtību respektēšanā. Pilsētvides kultūra ietver arī pilsētbūvniecības kultūras, kvalitatīvi augstvērtīgas un visiem pieejamas publiskās telpas saglabāšanu un vietējo un reģionālo īpatnību vērā ņemšanu;

22.

uzsver, ka politikas veidošanā fundamentāla nozīme ir līdzdalības elementiem, lai panāktu iedzīvotāju uzticēšanos un līdzdarbību un stiprinātu sociālo kohēziju; iedzīvotāju līdzdalību varēs nodrošināt tikai tad, ja pilsētu pārvaldes iestādes atklāti un pārredzami pamatos principus, kas ir to pieņemto lēmumu un īstenoto pasākumu pamatā;

23.

uzskata, ka Eiropas iestāžu daudzveidīgie centieni atbalstīt pilsētas ar veicināšanas programmām un iniciatīvām ir vajadzīgi, jo no šiem līdzekļiem ir atkarīgas pašvaldības, kurām nav atbilstīgu finanšu resursu;

24.

ar bažām atzīmē, ka, neraugoties uz Leipcigas hartā deklarētajiem nodomiem un ar to saistīto politisko procesu, dalībvalstu ieinteresētība attīstīt pilsētu politiku aizvadītajos gados drīzāk ir mazinājusies, nevis palielinājusies. Tas izpaužas tādējādi, ka attiecīgajās nodarbinātības, vides, izglītības, zinātnes un mājokļu politikas jomās ar pilsētām saistītas politikas jautājumus līdz šim tikpat kā nav izdevies noteikt par prioritāriem. Par minēto problēmu liecina arī pilsētu politikas atbalsta programmu samazinātais budžets. Tāpēc ES līmenī iespējami ātrāk jāapzina un jānodrošina līdzekļi, lai pilsētas varētu elastīgi risināt šīs dažādās problēmas;

25.

ir nobažījusies, ka pašvaldībām piešķirto līdzekļu apjoms lielākajā daļā dalībvalstu ir katastrofāli mazs un, ņemot vērā dalībvalstu budžeta politikas prioritātes, tas neuzlabosies, ja dalībvalstis nemainīs savu kursu;

26.

uzskata, ka, ņemot vērā akūtos sociālos, ekonomiskos un ekoloģiskos draudus, līdzšinējie centieni nekādā gadījumā nav pietiekami, lai veidotu Eiropas pilsētas nākotnei tik atbilstīgas, lai tās, būdamas konkurētspējīgas, skaistas, inteliģentas, enerģijas un resursu ziņā efektīvas, zaļas un iekļaujošas sociālās inovācijas vietas, varētu pilnībā palīdzēt stiprināt Eiropas Savienības sociālo, ekonomikas un teritoriālo kohēziju un īstenot stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus;

Politiskās prasības

Vispārējās prasības

27.

izsaka pieņēmumu, ka, ņemot vērā sabiedrībā risināmās problēmas, visi politiskās atbildības līmeņi ir ieinteresēti veidot spēcīgas, uz demokrātisku pašnoteikšanos vērstas pilsētas, kas būtu Eiropas sabiedrības pamats. Spēcīga, atsaucīga un rīcībspējīga vietējā demokrātija var dot izšķirošu ieguldījumu, lai atgūtu sabiedrības uzticēšanos pārstāvības demokrātijas iestādēm visos līmeņos;

28.

apstiprina savu prasību pēc sabiedrības attīstības redzējuma, kas balstīts ne tikai uz iekšzemes kopprodukta (IKP) mērījumiem, bet kurā patiesi ņemtas vērā iedzīvotāju rūpes un vajadzības un sabiedrība ir vairāk iesaistīta programmu un pasākumu plānošanā;

29.

sagaida, ka ievēlētie pārstāvji pašapzinīgi un drosmīgi uzņemsies vadošo lomu visos politiskajos līmeņos, lai nodrošinātu miermīlīgu un solidāru līdzāspastāvēšanu. Tikai miera un īstas, pāri robežām ejošas solidaritātes apstākļos ir iespējama gudra, integrējoša un ilgtspējīga izaugsme. Tajā ietilpst aktīva un viesmīlīga migrantu uzņemšanas kultūra, tajā skaitā starpkultūru kompetences veicināšana publiskajā pārvaldē un iestādēs. Tajā ietilpst arī skaidra un nepārprotama apņemšanās aizsargāt bēgļus un cilvēkus, kuri savas izcelsmes, reliģiskās pārliecības, seksuālās orientācijas, piederības noteiktai sociālajai grupai vai politiskās pārliecības dēļ cieš no politiskas vajāšanas un diskriminācijas;

30.

uzsver integrētu vietēju, integrētu stratēģiju nozīmi saskaņotā, efektīvā līdzekļu izmantošanā un aicina to izstrādē iekļaut un ņemt vērā visas attiecīgās nozaru politikas. Visu politisko līmeņu un resoru konstruktīva un pašsaprotama sadarbība ir svarīga, lai parādītu iedzīvotājiem, ka iestādes prot atbildīgi izturēties pret tām izrādīto uzticēšanos un uzņēmušās saistības par vietējo vajadzību apmierināšanu;

31.

aicina lēmumu pieņēmējus visos līmeņos apņēmīgi censties nodrošināt veselīgu un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās un starp tām. Sabiedriskais transports jāatbalsta tā, lai tas būtu pieejams visām sabiedrības grupām. Komiteja arī rosina lēmumu pieņēmējus turpināt pilsētu attīstību, ievērojot Eiropas Pilsētas modeļa tradīcijas un uzmanību veltot dažādiem lietojumiem, blīvumam un (pilsētbūves un arhitektūras) kvalitātei;

32.

atbalsta jaunus pūliņus, lai nostiprinātu zināšanas par pilsētu attīstības tehniskajiem un sociālajiem, ekonomiskajiem un ekoloģiskajiem aspektiem. Tajās noteikti jāiekļauj arī nozīme, kāda ir virtuālajai telpai, dzīvojot un strādājot pilsētās un reģionos;

33.

uzsver: lai uzlabotu zināšanas un pilnveidotu pieeju pilsētu attīstības politikas jomā, liela nozīme ir pilsētu partnerībām, Eiropas pilsētu tīkliem, tādiem kā Eurocities, kā arī pašvaldību starptautiskās sadarbības projektiem Urbact, Interreg un ETSG ietvaros; uzsver, ka minētā zināšanu apmaiņa jāizmanto politikas veidošanā, it īpaši struktūrfondu politikā, kā arī tādās saistītajās politikas jomās kā vispārējas nozīmes pakalpojumi, transports un vides aizsardzība;

Aicinājumi Eiropas Komisijai, Padomei un Eiropas Parlamentam

34.

aicina pašsaprotami iesaistīt pilsētas un reģionus Eiropas Savienības daudzlīmeņu struktūrās visās tajās politikas jomās, kurās ES līmenī tiek pieņemti lēmumi, kas skar vietēja līmeņa pārvaldes iestāžu rīcībspēju;

35.

aicina Eiropas iestādes acīmredzami apņemties stiprināt pilsētas un to atspoguļot nākamā budžeta prioritātēs;

36.

uzsver savu prasību izstrādāt tādu strukturālā atbalsta politiku, kas turpmāk pašvaldībām nodrošinātu pietiekamu rīcības brīvību, lai īstenotu uz vietējām prioritātēm vērstu, vairākus fondus aptverošu, integrētu pieeju, kurā ietilpst investīciju un sociāli pasākumi un kas atbilst vietējā līmeņa vajadzībām. Lai pašvaldības spētu faktiski īstenot strukturālo politiku, ir jāsamazina administratīvais slogs un kontroles izmaksas;

37.

uzsver, ka kohēzijas politika ir nozīmīga kā galvenais instruments, ar ko stiprina sociālo, ekonomikas un teritoriālo kohēziju, un pieprasa, lai nākamajā atbalsta periodā tiktu dots skaidrs signāls par atbalstu pilsētām, nodrošinot spēcīgu pilsētu dimensiju, līdzekļu izmantošanas elastīgumu un vietējā līmeņa centrālo lomu īstenošanā. Ņemot vērā pilsētu centrālo nozīmi sociālās, ekonomikas un teritoriālās kohēzijas īstenošanā, atbalstam jābūt daudz lielākam par līdz šim ierosināto minimālo kvotu 5 % apmērā;

38.

uzsver Reģionu komitejas atzinumā par Komisijas priekšlikumu saistībā ar ERAF izvirzītās prasības, it īpaši attiecībā uz iespēju elastīgi izlietot līdzekļus, nepiešķirot priekšrocības noteiktu veidu teritorijām vai tās nediskriminējot, lai neliegtu lauku un piepilsētu teritorijām iespēju izmantot ERAF piedāvātās priekšrocības. Par ERAF līdzekļu piešķiršanu dažādu veidu teritorijām jālemj uz partnerību balstītā plānošanas procesā, un par to nevar izlemt iepriekš. Uzdevumu deleģēšana pilsētām, piemērojot vispārīgās regulas 99. pantā minēto integrētu teritoriālo ieguldījumu instrumentu, jāparedz kā izvēles iespēja, nevis jāievieš obligāti;

39.

atzinīgi vērtē to, ka struktūrpolitikā turpina attīstīt ilgtspējīgus finansēšanas instrumentus, kas līdztekus publisko subsīdiju nodrošināšanai kalpo arī kā radoši un stabili atbalsta mehānismi;

40.

aicina turpmākās ES migrācijas un integrācijas politikas izstrādē pilsētām un reģioniem paredzēt svarīgu lomu, kurā ņemta vērā vietējā līmeņa galvenā nozīme integrācijas procesā;

Aicinājumi dalībvalstīm

41.

aicina dalībvalstis atkārtoti aktivizēt pilsētu politiku un šajā iniciatīvā iekļaut arī tās politikas jomas, kas nav saistītas ar teritoriālo plānošanu. Ilgtspējīga pilsētu attīstība ir atkarīga no labvēlīgiem pamatnosacījumiem, it īpaši nodarbinātības, sociālās, izglītības un vides politikas jomā;

42.

rosina gan pilsētās, gan ar pilsētām vairāk apspriest to, kādi pasākumi īstenojami. Pilsētu un lielpilsētu teritoriju sadarbība ir būtiska, lai nodrošinātu kohēziju un līdzsvarotu attīstību.

Briselē, 2012. gada 19. jūlijā

Reģionu komitejas priekšsēdētāja

Mercedes BRESSO


III Sagatavošanā esoši tiesību akti

REĢIONU KOMITEJA

96. plenārā sesija 2012. gada 18. un 19. jūlijā

13.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/23


Reģionu komitejas atzinuma projekts “ES finanšu instrumenti saistībā ar iekšlietām”

2012/C 277/05

REĢIONU KOMITEJA

atzinīgi vērtē Komisijas centienus veidot īstu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, izmantojot budžeta priekšlikumus, kuros atzīts, ka ir svarīgi nodrošināt imigrācijas, patvēruma un drošības budžetam nepieciešamos līdzekļus;

apstiprina, ka ierosinātās izmaiņas ir nozīmīgas vietējām un reģionālajām pašvaldībām un tieši ietekmēs to pienākumus un Eiropas Savienības iedzīvotāju ikdienas dzīvi;

norāda, ka, ņemot vērā pamattiesību un brīvību universālo aizsardzību, ir svarīgi reaģēt uz bažām par drošību saistībā ar augošu globālo mobilitāti;

atzinīgi vērtē elastīgumam un rezultātu sasniegšanai pievērsto uzmanību un uzsver, ka tam nepieciešama laba plānošana, kā arī visu dalībnieku līdzdalība un iesaistīšanās. Tāpēc Komiteja norāda, ka, jau sākot ar plānošanas posmu, ir jāiesaista arī vietējās un reģionālās pašvaldības un citi dalībnieki, piemēram, specializētas starptautiskās organizācijas, pilsoniskā sabiedrība un paši saņēmēji, jo tie bieži īsteno programmas un projektus;

uzskata, ka ar ierosinātajām reformām piekļuve finansējumam ir ievērojami uzlabota. Komiteja tomēr mudina turpināt attīstīt mehānismus, ar kuriem izplata informāciju par finansējuma iespējām. Lielākās valstīs ar vietējo un reģionālo pašvaldību palīdzību varētu organizēt konsultācijas reģionālā un vietējā līmenī, lai tajās varētu piedalīties arī tās organizācijas un dalībnieki, kas darbojas tālu no lielām pilsētām.

Ziņotājs

Samuel AZZOPARDI (MT/PPE), Viktorijas mērs, Goco

Atsauces dokumenti

 

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Atvērtas un drošas Eiropas izveide — iekšlietu budžets 2014.–2020. gadam”

COM(2011) 749 final

 

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām

COM (2011) 750 final

 

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Patvēruma un migrācijas fondu

COM (2011) 751final

 

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma un migrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai

COM (2011) 752 final

 

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai

COM (2011) 753 final

I.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgs novērtējums

1.

atzinīgi vērtē Komisijas centienus veidot īstu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, izmantojot budžeta priekšlikumus, kuros atzīts, ka ir svarīgi nodrošināt imigrācijas, patvēruma un drošības budžetam nepieciešamos līdzekļus (1);

2.

atbalsta līdzšinējo instrumentu vienkāršošanu — to apvienošanu divos fondos;

3.

apstiprina, ka ierosinātās izmaiņas ir nozīmīgas vietējām un reģionālajām pašvaldībām un tieši ietekmēs to pienākumus un Eiropas Savienības iedzīvotāju ikdienas dzīvi;

4.

norāda, ka, ņemot vērā pamattiesību un brīvību universālo aizsardzību, ir svarīgi reaģēt uz bažām par drošību saistībā ar augošu globālo mobilitāti;

5.

uzsver, ka to iespējams panākt, izmantojot saskaņotus brīvības, drošības un tiesiskuma jomas instrumentus, kuru pamatā ir cilvēktiesību ievērošana, solidaritāte un atbildība un kuros īpaša uzmanība pievērsta dzimumu līdztiesībai un diskriminācijas aizliegumam (2);

6.

uzskata, ka ir vajadzīgs līdzsvars starp izdevumiem, kas paredzēti drošībai un robežām, un izdevumiem tādās jomās kā migrantu integrācija un patvēruma meklētāju uzņemšanas noteikumi;

7.

atbalsta ar vajadzībām pamatota budžeta izveidi, kas palīdz izvērst mijiedarbību starp ES finanšu instrumentiem, it īpaši struktūrfondiem un ar iekšlietām saistītajiem fondiem. Savienības budžetā būtu jāparedz pienācīgi līdzekļi iekšlietām, gan no struktūrfondu finansējuma, gan no brīvības, drošības un tiesiskuma jomas specializētajiem instrumentiem;

8.

norāda: zūdot iespējai papildus izmantot citus Savienības un Kopienas instrumentus sakarā ar Padomes Lēmuma 2007/125/TI atcelšanu, tiek nopietni ierobežota vēlamā finanšu instrumentu izmantošanas elastība un apdraudēta reģionu pārrobežu projektu attīstība iekšējās drošības jomā, kas iepriekš tika finansēta no ERAF 3. mērķa līdzekļiem; tāpēc aicina saglabāt papildināmību starp Kopienas instrumentiem;

9.

norāda, ka rīcībā ar budžetu un finanšu instrumentiem ir nepieciešams zināms elastīgums un jābūt iespējai veikt reālu termiņa vidusposma pārskatīšanu atbilstoši noteiktajām politikas prioritātēm, un vienlaikus uzsver, ka šāds elastīgums jāizstrādā tā, lai tas nav pretrunā ar līdzekļu taisnīgu sadali;

10.

atzinīgi vērtē tādu imigrācijas politiku, kura sākas jau izcelsmes valstīs, taču atbilst arī Eiropas darba tirgus prasībām un demogrāfiskās attīstības tendencēm un palīdz izveidot sistēmu, kas dod labumu visām pusēm, tostarp izcelsmes valstīm, kurām bieži ir izdevīgi no ES veikti naudas pārskaitījumi (3);

11.

uzsver: lai Savienības ārējo robežu pārvaldības jomā un virzībā uz kopējas Eiropas patvēruma sistēmas izveidi starp dalībvalstīm panāktu labāku koordināciju, ir intensīvi jāsadarbojas ES līmenī;

12.

uzsver, ka budžets jāizlieto pārredzami, lai iesniegtie priekšlikumi, projekti un sasniegtie rezultāti būtu atpazīstami un parastam iedzīvotājam viegli pieejami un saprotami;

Par fondu plānošanu un pārvaldību

13.

atzinīgi vērtē elastīgumam un rezultātu sasniegšanai pievērsto uzmanību un uzsver, ka tam nepieciešama laba plānošana, kā arī visu dalībnieku līdzdalība un iesaistīšanās. Tāpēc Komiteja norāda, ka, jau sākot ar plānošanas posmu, ir jāiesaista arī vietējās un reģionālās pašvaldības un citi dalībnieki, piemēram, specializētas starptautiskās organizācijas, pilsoniskā sabiedrība un paši saņēmēji, jo tie bieži īsteno programmas un projektus;

14.

uzsver: lai nodrošinātu, ka īstenojošās organizācijas efektīvi izmanto fondus un veic labu pārvaldību, ir vajadzīga neatkarīga uzraudzība un novērtēšana. Tas var būt stimuls institucionālās darbības uzlabošanai. Kvalitatīvi un kvantitatīvi rādītāji jāizvēlas, piedaloties visiem dalībniekiem. Komiteja norāda, ka daži kvalitātes rādītāji var būt efektīvi un rentabli. Komiteja aicina arī pastiprināt Eiropas Komisijas un Parlamenta uzraudzību pār fondiem, lai palīdzētu radīt uzraudzības un novērtējuma neatkarīgo elementu;

Piekļuve finansējumam

15.

uzskata, ka ar ierosinātajām reformām piekļuve finansējumam ir ievērojami uzlabota. Komiteja tomēr mudina turpināt attīstīt mehānismus, ar kuriem izplata informāciju par finansējuma iespējām. Lielākās valstīs ar vietējo un reģionālo pašvaldību palīdzību varētu organizēt konsultācijas reģionālā un vietējā līmenī, lai tajās varētu piedalīties arī tās organizācijas un dalībnieki, kas darbojas tālu no lielām pilsētām;

Līdzekļu piešķiršana

16.

norāda, ka līdztekus vienkāršošanas un elastīguma pozitīvajiem aspektiem ierosinātās reformas vieš neskaidrību par līdzekļu piešķiršanu dažādām nozarēm un tematiskiem jautājumiem. Tāpēc Komiteja uzsver, ka ir svarīgi piešķirt finansējumu atbilstoši vajadzībām, veicot padziļinātu vajadzību analīzi un nosakot prioritātes atbilstoši uz tiesībām balstītai pieejai. To var panākt ar mehānismiem un garantijām, kas izveidoti, lai nodrošinātu efektīvu prioritāšu noteikšanu, tostarp vietējo un reģionālo pašvaldību un citu dalībnieku iesaistīšanos valstu stratēģiju izstrādē;

17.

uzsver, ka fondi jāsadala vienmērīgi un atbilstoši iestāžu veiktspējai un projektu priekšlikumiem, nevis jākoncentrē tikai nedaudziem saņēmējiem;

18.

uzskata, ka fondu finansējuma nepietiekamības gadījumā par prioritāriem jānosaka fondi, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotāju pamattiesības un pamatbrīvības, tostarp fondi, kas saistīti ar dzīves pamatlīmeņa nodrošināšanu, ar dzimumu saistītiem jautājumiem un tiesībām uz patvērumu, kā arī resursi vietējo un reģionālo pašvaldību veiktspējas uzlabošanai, lai pārvaldītu migrācijas plūsmas;

Dalībnieku iesaistīšanās pienākums

19.

uzsver, ka efektīvu rezultātu sasniegšanā svarīga ir līdzdalības pieeja, un atbalsta ierosinājumus uzlikt dalībvalstīm pienākumu organizēt partnerības ar visām attiecīgajām publiskajām iestādēm un iesaistītajiem dalībniekiem, tostarp pilsonisko sabiedrību un starptautiskajām organizācijām, lai izstrādātu, īstenotu un uzraudzītu valstu programmas;

20.

tāpēc mudina stiprināt dalībnieku partnerību un noteikt to par obligātu. Komiteja norāda, ka šobrīd priekšlikumā regulai, ar ko paredz vispārīgus noteikumus (4), nav pietiekami stingri noteikts, ka partnerība ir saistoša. Koordinācijas mehānismi gan ir saistoši, bet citās jomās ir liela rīcības brīvība lemt par to, vai īstenot nozīmīgu partnerību, vai nē;

21.

uzskata, ka iecelt vienu atbildīgu iestādi, kas pārrauga visus fondu atbalstītos pasākumus, var nebūt piemērots risinājums, neraugoties uz iespējamu vienkāršošanu. Lai lēmumi būtu taisnīgi, jānodrošina pārredzamība, kā arī kontroles un līdzsvars. Komiteja pauž bažas par tādu juridisku aspektu esamību, kas neļauj deleģētai iestādei strādāt valsts atbildīgās iestādes uzraudzībā, tādēļ tā ierosina paredzēt pietiekami elastīgu regulējumu, lai ļautu piemērot visus ES spēkā esošos valstu likumus un neliktu dalībvalstīm grozīt savu konstitucionālo struktūru, ja mērķi var sasniegt arī, izmantojot partnerības pieeju;

Kopēja Eiropas patvēruma sistēma

22.

atzinīgi vērtē soli virzienā uz kopējas Eiropas patvēruma sistēmas izveidi, taču vienlaikus uzsver, ka tai jātiecas uz to valstu standartiem, kurās ir labākas sistēmas un struktūras, nevis jānoved pie kvalitātes vispārējas pazemināšanās līdzīgi valstīm, kurās nav tik spēcīgas sistēmas;

23.

vēlas precīzāku skaidrojumu par to, vai Eiropas Patvēruma atbalsta birojs izmantos tikai tam tieši piešķirtos fondus, vai arī tam būs piekļuve iekšlietu fondiem;

Starptautiskās aizsardzības saņēmēju un trešo valstu valstspiederīgo uzņemšana un integrācija

24.

ar gandarījumu atzīmē, ka ir atzīts vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmīgums trešo valstu valstspiederīgo un legālo migrantu uzņemšanas, patvēruma sistēmu un integrācijas jomā;

25.

ļoti atzinīgi vērtē pievēršanos visneaizsargātākajām personām, tostarp cilvēktirdzniecības upuriem;

26.

uzsver, ka integrācijā jākoncentrējas uz ilgtermiņa un ilgtspējīgiem pasākumiem, neaizmirstot, ka integrācija ir divvirzienu process, kurā pasākumus var vērst gan uz uzņemošajām, gan migrantu kopienām;

27.

ierosina no iekšlietu fondiem piešķirt atbalstu arī Eiropas Komisijas ieteiktajiem pasākumiem, atzīstot daudzlīmeņu pieeju otrajā Eiropas integrācijas programmā (5);

28.

norāda, ka Eiropas Savienībā īstenoto administratīvās aizturēšanas praksi padziļināti pārbauda Eiropas Cilvēktiesību tiesa un cilvēktiesību aizsardzības iestādes, un uzsver, ka, finansējot projektus, kas saistīti ar cilvēku aizturēšanu, jānodrošina, ka šāda aizturēšana atbilst ES tiesību aktiem un ECT lēmumiem;

29.

uzsver, ka ģimenes locekļiem, kas starptautisko aizsardzību saņem dažādās dalībvalstīs, jāatļauj dzīvot kopā un saņemt aizsardzību vienā un tajā pašā dalībvalstī;

Atbildības dalīšana un pārvietošana ES iekšienē

30.

uzsver, ka Eiropas robežreģioniem jāsaņem pienācīgāks atbalsts patvēruma un migrācijas jautājumos, it īpaši sevišķi sarežģītā laikā (6);

31.

uzsver, ka iekšējās pārvietošanas kritēriji un mehānismi nedrīkst būt diskriminējoši un tajos jāpievēršas visneaizsargātākajai sabiedrības daļai, neaizmirstot arī situāciju ES darba tirgū, it īpaši attiecībā uz personām, kas uzturas reģionos ar ierobežotu piekļuvi darba tirgum. Tajos nav prioritāri jāpievēršas migrantiem, kuriem ir augsta kvalifikācija un kas jau ir integrējušies uzņemošajā sabiedrībā;

32.

norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir piemērotas, lai piedalītos šādu mehānismu izveidē (7);

33.

uzskata, ka solidaritāte visvairāk noslogoto valstu atbalstīšanā jāizrāda atkarībā no cilvēktiesību pārkāpumu skaita un ES uzņemšanas standartu ievērošanas, tādējādi stimulējot situācijas uzlabošanu;

ES pārvietošanas programma

34.

atzinīgi vērtē ES pārvietošanas programmas izveidi un mudina izveidot skaidru pamatu, kuru, ņemot vērā pasaules labāko praksi, partnerībā izstrādātu Eiropas Patvēruma lietu atbalsta birojs, ANO Cilvēktiesību padome un NVO. Eiropas Savienībai, piemēram, būtu jāuzņemas vadošā loma, nosakot personas, kuras starptautiskā kopiena visvairāk atstājusi novārtā, un sniedzot tām aizsardzību;

35.

uzsver, ka ir nepieciešami stimuli un informācija par priekšrocībām, lai palielinātu to vietu skaitu, ko dalībvalstis apņēmušās nodrošināt pārvietošanas vajadzībām;

36.

uzsver, ka skaidri jānošķir trešo valstu valstspiederīgo pārvietošana un pārvietošana ES iekšienē, kā arī abām minētajām programmām noteiktais personu skaits;

Atbalstīta brīvprātīga atgriešanās

37.

atkārtoti apstiprina, ka jāparedz tikai tādas programmas, kas balstās uz brīvprātības principu un atbilst attīstības sadarbības mērķiem un kuru rezultātā ir notikusi attiecīgo personu ilgtspējīga sociālā integrācija (8). Atgriešanas procesam jābūt dzīvotspējīgam un jānodrošina, ka nesākas jauns migrācijas projekts (9). To varētu nodrošināt partnerībā ar specializētu starptautisku organizāciju, piemēram, Starptautisko Migrācijas organizāciju;

38.

norāda, ka sekmīgu atgriešanas stratēģiju rezultātus nevar pietiekami izmērīt tikai ar atgriezto personu skaita kvantitatīvajiem rādītājiem. Par rādītāju būtu jāizvēlas atgriezto personu skaita attiecība pret migrācijas gadījumu skaitu un jāņem vērā kvalitātes faktori ilgākā laika posmā;

Iekšējās drošības stratēģija

39.

uzsver, ka Eiropas iekšējās drošības uzlabošanas procesā noteikti jāiesaista arī Reģionu komiteja, kā arī jāstiprina vietējo un reģionālo pašvaldību veiktspēja;

40.

uzsver, ka, piešķirot Iekšējās drošības fonda finansējumu, jāņem vērā nepieciešamība ieguldīt turpmākā pētniecībā, izstrādāt inovācijas un dalīties pieredzē tādās jomās kā kiberdrošība, kriminālistika, vitāli svarīgas infrastruktūras un pilsētvides drošības aizsardzība, un Eiropas Komisijai ir jāveicina minētie ieguldījumi atbilstoši aktuālajai nepieciešamībai risināt aizvien specifiskākas un sarežģītākas problēmas;

41.

vēlreiz uzsver, ka policijas un drošības iestāžu sadarbībā liela nozīme ir vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalībai, ko var īstenot, organizējot apmācību, apmainoties ar labākās prakses piemēriem un prevencijas programmām, kā arī izstrādājot kopīgus instrumentus un IT sistēmas un nodrošinot labāku saziņu;

Terorisma un organizētās noziedzības apkarošana

42.

iesaka katrā dalībvalstī nostiprināt un izmantot esošos vietējo un reģionālo pašvaldību tīklus vai, ja nepieciešams, veidot jaunus, lai atvieglotu informācijas apmaiņu par labu praksi saistībā ar sociālo integrāciju, profesionālo apmācību un izpratni par vardarbīgu ekstrēmismu, kas rodas vietējā līmenī. Tas varētu palīdzēt darbā, ko veic nesen izveidotais Eiropas radikalizācijas apkarošanas tīkls;

43.

ierosina Iekšējās drošības fonda finansējumā ietvert sabiedrisku apspriešanu dalībvalstu vietējā līmenī, kurā ir iespēja iesaistīties tiem, kuri jūtas atrauti no sabiedrības. Tas var palīdzēt veidot daudzpusīgu izpratni par vietējo pieredzi, terorisma koncepcijām un ekstrēmisma motivāciju;

44.

uzsver, ka ir ļoti svarīgi padziļināti pārbaudīt banku un uzņēmējdarbības praksi, lai pamanītu un mērķtiecīgi apkarotu terorisma un organizētās noziedzības finansēšanu, kas notiek, veicot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un saistot noziedzīgu darbību ar likumīgu uzņēmējdarbību;

45.

atgādina arī, cik svarīga ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācija, kas neapšaubāmi ir nozīmīgs instruments visu veidu noziedzības globālai apkarošanai, tāpēc atzinīgi vērtē faktu, ka Eiropas Komisija ir ierosinājusi tiesību aktu, lai stiprinātu ES tiesisko regulējumu par konfiskāciju (10);

46.

norāda, ka publiskā un privātā sektora partnerībai varētu būt labvēlīga ietekme, taču būtu jāizvairās no drošības privatizācijas;

Robežkontrole un glābšanas dienesti

47.

uzsver, ka robežkontrolei jāpiešķir atbilstīgs finansējums (11). Vienlaikus Komiteja norāda, ka attiecībā uz nelegālās migrācijas apkarošanu ir apšaubāmi, vai lieli ieguldījumi robežkontrolē ir efektīvākais un rezultatīvākais veids, kā panākt nozīmīgas un noturīgas izmaiņas;

48.

uzsver, ka ir nepieciešama uz robežas veikto darbību neatkarīga novērošana, ko veiktu tāda organizācija kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs (UNHRC), lai nodrošinātu cilvēka pamattiesību, tostarp dzimumjutīgu aspektu, ievērošanu;

49.

uzsver, ka jautājumam par cilvēka dzīvību vajadzētu būt svarīgākam par visiem pārējiem jautājumiem, un, lai stimulētu veikt glābšanas darbu, aicina dalībvalstis vairāk sadarboties un dalīt atbildību par izglābtajiem cilvēkiem. Komiteja uzskata, ka automātiska atbildības dalīšana varētu palīdzēt izglābt vairāk dzīvību uz jūras;

Reaģēšana ārkārtas situācijās

50.

atzinīgi vērtē izmaiņas, kuru mērķis ir ātrāka reaģēšana ārkārtas situācijās;

51.

mudina Komisiju apņemties plānot un izvērst pārrobežu operācijas, kurās aktīvi jāiesaistās robežreģioniem. Tas ļautu reģioniem apkopot pieredzi civilās aizsardzības jomā un nodrošinātu stingru darbības bāzi, uz kuras pamata veidot Eiropas ātrās reaģēšanas spēkus;

52.

aicina Komisiju ārkārtas situācijās uzņemties pastiprinātu tiešo vadību, lai saglabātu uzraudzības līmeni un palīdzētu pārrobežu koordinācijas jautājumos;

53.

aicina dalībvalstis veidot daudzdisciplīnu grupas ātrai reaģēšanai ārkārtas situācijā, it īpaši, ja ārkārtas situācijai ir tādi elementi kā jauktās migrācijas plūsmas, kad svarīgas ir zināšanas patvēruma tiesību un cilvēktiesību jomā;

54.

norāda, ka dažas ārkārtas situācijas var ieilgt un ārkārtas situācijā finansējumam jābūt pieejamam tik ilgi, kamēr pastāv ārkārtas situācija;

Migrācijas pārvaldības ārējie aspekti

55.

atzinīgi vērtē saskaņotāku pieeju migrācijas pārvaldības iekšējiem un ārējiem aspektiem un norāda, ka sadarbība un dialogs ar trešām valstīm ir vajadzīgs, gan lai cīnītos ar nelegālo imigrāciju, gan lai pievērstos legālās migrācijas jautājumam;

56.

norāda, ka tās vietējās un reģionālās pašvaldības, kas atrodas vistuvāk trešām valstīm vai kam ir visciešākā saikne ar minētajām valstīm, var nodrošināt svarīgas saiknes ES sadarbībai ar šīm valstīm, sniedzot ievērojamu ieguldījumu, lai uzlabotu attiecības un dzīves apstākļus izcelsmes valstu un tranzītvalstu pilsētās un reģionos (12). Pateicoties sadarbībai ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām ES kandidātvalstīs un kaimiņvalstīs (piemēram, darba grupas un apvienotas konsultatīvās komitejas, CORELAP, ARLEM), RK ir piemērota iestāde, kas var popularizēt fondu mērķus aiz ES robežām;

57.

neuzskata, ka darbības, kas vērstas uz attīstību, būtu nepārprotami nošķirtas no citām darbībām saistībā ar trešām valstīm, un aicina nodrošināt saskaņotību un koordināciju starp palīdzības un attīstības projektiem un iekšlietu jomas projektiem, pamatojoties uz solidaritāti un atbildības dalīšanu ar trešām valstīm;

58.

aicina ieviest gan garantijas, kas nodrošinātu, ka dalībvalstis, izmantojot iekšlietu fondu ārējo aspektu, neaizstāv savas nacionālās intereses, gan arī mehānismus, ar kuriem nodrošina dalībvalstu un trešo valstu divpusējas sadarbības pārredzamību.

II.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

COM(2011) 750 final

Regula, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām

1.   grozījums

3. pants

Grozīt 2. punkta b) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

atbalstīt robežu pārvaldību, lai nodrošinātu ārējo robežu augsta līmeņa aizsardzību, no vienas puses, un ārējo robežu raitu šķērsošanu saskaņā ar Šengenas acquis, no otras puses;

atbalstīt robežu pārvaldību, lai nodrošinātu ārējo robežu augsta līmeņa aizsardzību, no vienas puses, un ārējo robežu raitu šķērsošanu saskaņā ar Šengenas acquis, no otras puses;

Šā mērķa sasniegšanu vērtē pēc tādiem rādītājiem kā, cita starpā, robežkontrolei paredzēta aprīkojuma attīstība un nelikumīgi ieceļojošu trešo valstu valstspiederīgo aizturēšana pie ārējām robežām atbilstoši ārējās robežas attiecīgā posma riska līmenim.

Šā mērķa sasniegšanu vērtē pēc tādiem rādītājiem kā, cita starpā, robežkontrolei paredzēta aprīkojuma attīstība nelikumīgi ieceļojošu trešo valstu valstspiederīgo aizturēšana pie ārējām robežām atbilstoši ārējās robežas attiecīgā posma riska līmenim.

Pamatojums

Sk. 5. punktu. Lai ievērotu patvēruma tiesības, personām, kas saskaras ar jauktām migrācijas plūsmām, jābūt pienācīga līmeņa zināšanām patvēruma tiesību jomā.

2.   grozījums

3. pants

Pievienot 2. punktam c) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Pamatojums

Sk. 48. punktu.

3.   grozījums

3. pants

Grozīt 3. punkta (f) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

f)

pastiprināt sadarbību starp dalībvalstīm, kas darbojas trešās valstīs, attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo plūsmām uz dalībvalstu teritoriju, kā arī sadarbību ar trešām valstīm šajā jautājumā.

f)

pastiprināt sadarbību starp dalībvalstīm, kas darbojas trešās valstīs, attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo plūsmām uz dalībvalstu teritoriju, kā arī sadarbību ar trešām valstīm šajā jautājumā.

Pamatojums

Sk. 55. punktu.

4.   grozījums

3. pants

Pievienot 3. punktam g) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Pamatojums

Sk. 47. punktu.

5.   grozījums

4. pants

Pievienot 1. punktam f) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Pamatojums

Sk. 48. punktu.

6.   grozījums

4. pants

Pievienot 1. punktam g) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Pamatojums

Sk. 47. un 48. punktu.

7.   grozījums

4. pants

Pievienot 1. punktam h) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Pamatojums

Sk. 5. punktu.

8.   grozījums

9. pants

Grozīt 2. punkta b) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

b)

ārējo robežu pārvaldības esošo spēju atbalstīšana un paplašināšana valstu līmenī, ņemot vērā inter alia jaunās tehnoloģijas, sasniegumus un/vai standartus saistībā ar migrācijas plūsmu pārvaldību;

(b)

ārējo robežu pārvaldības esošo spēju atbalstīšana un paplašināšana valstu līmenī, ņemot vērā inter alia jaunās tehnoloģijas, sasniegumus un/vai standartus saistībā ar migrācijas plūsmu pārvaldību;

Pamatojums

Sk. 5. punktu.

9.   grozījums

13. pants

Grozīt 2. punkta g) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

g)

attīstīt Eiropas tīklu spējas veicināt, atbalstīt un tālāk attīstīt Savienības politikas un mērķus;

g)

attīstīt Eiropas tīklu spējas veicināt, atbalstīt un tālāk attīstīt Savienības politikas un mērķus;

Pamatojums

Sk. 3. un 55. punktu.

COM(2011) 751 final

Regula, ar ko izveido Patvēruma un migrācijas fondu

1.   grozījums

3. pants

Grozīt 2. punkta (c) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(c)

stiprināt taisnīgas un efektīvas atgriešanas stratēģijas dalībvalstīs, uzsvaru liekot uz atgriešanās ilgtspēju un efektīvu atpakaļuzņemšanu izcelsmes valstīs.

(c)

stiprināt taisnīgas un efektīvas atgriešanas stratēģijas dalībvalstīs, uzsvaru liekot uz atgriešanās ilgtspēju un efektīvu atpakaļuzņemšanu izcelsmes valstīs.

Šā mērķa sasniegšanu vērtē pēc tādiem rādītājiem kā, cita starpā, atgriezto personu skaits;

Šā mērķa sasniegšanu vērtē pēc tādiem rādītājiem kā, cita starpā, atgriezto personu skaits;

Pamatojums

Sk. 37. punktu.

2.   grozījums

5. pants

Grozīt 1. punkta (e) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

e)

tās vietējās sabiedrības informēšana un vietējo iestāžu darbinieku apmācība, kam būs saskarsme ar personām, kuras uzņem uzņēmējvalstī;

(e)

tās vietējās sabiedrības informēšana, vietējo iestāžu darbinieku apmācība, kam būs saskarsme ar personām, kuras uzņem uzņēmējvalstī;

Pamatojums

Pilsoniskās sabiedrības dalībnieki bieži īsteno integrācijas projektus.

3.   grozījums

5. pants

Pievienot 1. punktam (g) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Pamatojums

Sk. 28. punktu.

4.   grozījums

6. pants

Grozīt (b) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

b)

darbības, kas tieši veicina patvēruma politikas izvērtēšanu, piemēram, valstu ietekmes izvērtējumi, mērķgrupu aptaujas, rādītāju un kritēriju izstrāde.

(b)

darbības, kas tieši veicina patvēruma politikas izvērtēšanu, piemēram, valstu ietekmes izvērtējumi, mērķgrupu aptaujas, rādītāju un kritēriju izstrāde.

Pamatojums

Sk. 13. punktu.

5.   grozījums

7. pants

Pievienot (h) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Pamatojums

Sk. 30. punktu.

6.   grozījums

8. pants

Grozīt (a) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

a)

informatīvie materiāli un izpratnes veicināšanas kampaņas, tostarp izmantojot lietotājiem ērtu saziņas un informācijas tehnoloģiju un tīmekļa vietnes;

(a)

informatīvie materiāli izpratnes veicināšanas kampaņas, tostarp izmantojot lietotājiem ērtu saziņas un informācijas tehnoloģiju un tīmekļa vietnes;

Pamatojums

Sk. 25. punktu.

7.   grozījums

9. pants

Grozīt 1. punktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Šīs regulas 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros atbilstīgās darbības notiek konsekventu stratēģiju ietvaros, kuras īsteno nevalstiskas organizācijas, vietējās un/vai reģionālās iestādes un kuras ir īpaši izstrādātas 4. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā minēto personu integrācijai vietējā un/vai reģionālā līmenī. Šajā kontekstā atbilstīgās darbības jo īpaši ietver šādas darbības:

1.   Šīs regulas 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros atbilstīgās darbības notiek konsekventu stratēģiju ietvaros, kuras īsteno nevalstiskas organizācijas, vietējās un/vai reģionālās iestādes un kuras ir īpaši izstrādātas 4. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā minēto personu integrācijai vietējā un/vai reģionālā līmenī. Šajā kontekstā atbilstīgās darbības jo īpaši ietver šādas darbības:

Pamatojums

Sk. 25. punktu.

8.   grozījums

9. pants

Grozīt 1. punkta (a) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

a)

šādu integrācijas stratēģiju izveide un izstrāde, tostarp vajadzību izvērtējums, rādītāju un izvērtējuma uzlabošana;

(a)

šādu integrācijas stratēģiju izveide un izstrāde, tostarp vajadzību izvērtējums, rādītāju un izvērtējuma uzlabošana;

Pamatojums

Sk. 18. un 23. punktu.

9.   grozījums

9. pants

Pievienot 1. punktam (i) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Pamatojums

Sk. 26. punktu.

10.   grozījums

9. pants

Pievienot 1. punktam (j) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Pamatojums

Sk. 26. punktu.

11.   grozījums

10. pants

Pievienot (f) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Pamatojums

Sk. 46. un 54. punktu.

12.   grozījums

11. pants

Grozīt (a) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(a)

izmitināšanas infrastruktūras vai pakalpojumu un uzņemšanas vai aizturēšanas apstākļu izveide un uzlabošana;

(a)

izmitināšanas infrastruktūras vai pakalpojumu un uzņemšanas vai aizturēšanas apstākļu izveide un uzlabošana;

Pamatojums

Sk. 27. punktu.

13.   grozījums

12. pants

Grozīt (b) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

b)

atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās pasākumi, tostarp medicīniski izmeklējumi un palīdzība, ceļojuma organizēšana, finansiālie ieguldījumi, konsultācijas un palīdzība pirms un pēc atgriešanās;

(b)

atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās pasākumi, tostarp medicīniski izmeklējumi un palīdzība, ceļojuma organizēšana, finansiālie ieguldījumi, konsultācijas un palīdzība pirms un pēc atgriešanās;

Pamatojums

Sk. 36. un 37. punktu.

14.   grozījums

13. pants

Grozīt (a) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(a)

darbības, lai veicinātu un stiprinātu operatīvo sadarbību starp dalībvalstu atgriešanas dienestiem, tostarp attiecībā uz sadarbību ar trešo valstu konsulārajām iestādēm un imigrācijas dienestiem;

(a)

darbības, lai veicinātu un stiprinātu operatīvo sadarbību starp dalībvalstu atgriešanas dienestiem, tostarp attiecībā uz sadarbību ar trešo valstu konsulārajām iestādēm un imigrācijas dienestiem;

Pamatojums

Sk. 36. punktu.

15.   grozījums

17. pants

Grozīt 4. punktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

4.   Kopīgajās Savienības pārvietošanas prioritātēs jebkurā gadījumā ietver šādas neaizsargātas grupas, un tās kvalificējas 2. punktā noteiktajam vienreizējam maksājumam:

riskam pakļautas sievietes un bērni,

nepavadīti nepilngadīgie,

personas ar medicīniska rakstura vajadzībām, kuras var nodrošināt vienīgi ar pārvietošanu,

personas, kam nepieciešama ārkārtas pārvietošana vai steidzama pārvietošana juridiskas vai fiziskas aizsardzības nepieciešamības dēļ.

4.   Kopīgajās Savienības pārvietošanas prioritātēs jebkurā gadījumā ietver šādas neaizsargātas grupas, un tās kvalificējas 2. punktā noteiktajam vienreizējam maksājumam:

riskam pakļautas sievietes un bērni,

nepavadīti nepilngadīgie,

personas ar medicīniska rakstura vajadzībām, kuras var nodrošināt vienīgi ar pārvietošanu,

personas, kam nepieciešama ārkārtas pārvietošana vai steidzama pārvietošana juridiskas vai fiziskas aizsardzības nepieciešamības dēļ.

Pamatojums

Sk. 33. punktu. Personu ar psiholoģiska rakstura vajadzībām noteikšana par prioritāti ir laba prakse, ko izmanto UNHRC un citas organizācijas.

16.   grozījums

18. pants

Pievienot 5. punktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

   

Pamatojums

Sk. 32. punktu.

17.   grozījums

18. pants

Pievienot 6. punktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

   

Pamatojums

Sk. 30. punktu.

18.   grozījums

19. pants

Grozīt 1. punktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Lai piešķirtu 15. panta 1. punkta c) apakšpunktā norādīto summu, Komisija līdz 2017. gada 31. maijam novērtē dalībvalstu vajadzības attiecībā uz to patvēruma un uzņemšanas sistēmām, to situāciju saistībā ar migrācijas plūsmām laikposmā no 2014. gada līdz 2016. gadam un paredzamo notikumu attīstību.

1.   Lai piešķirtu 15. panta 1. punkta c) apakšpunktā norādīto summu, Komisija līdz 2017. gada 31. maijam novērtē dalībvalstu vajadzības attiecībā uz to patvēruma un uzņemšanas sistēmām, to situāciju saistībā ar migrācijas plūsmām laikposmā no 2014. gada līdz 2016. gadam un paredzamo notikumu attīstību.

Pamatojums

Situācija migrācijas jomā var mainīties vienas nakts laikā, un sistēmai jābūt pietiekami elastīgai, lai pielāgotos šīm pārmaiņām.

19.   grozījums

22. pants

Grozīt 1. punktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Fonds sniedz finansiālu palīdzību, lai risinātu steidzamas un specifiskas vajadzības ārkārtas situācijas gadījumā.

1.   Fonds sniedz finansiālu palīdzību, lai risinātu steidzamas un specifiskas vajadzības ārkārtas situācijas gadījumā.

Pamatojums

Sk. 53. punktu.

20.   grozījums

23. pants

Grozīt 2. punkta (a) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(a)

kalpot par ES konsultatīvo padomi migrācijas un patvēruma jautājumos, veicot gan valstu, gan ES līmeņa koordināciju un sadarbību ar dalībvalstu, akadēmisko aprindu, pilsoniskās sabiedrības, ideju laboratoriju un citu Savienības / starptautisko struktūru pārstāvjiem;

(a)

kalpot par ES konsultatīvo padomi migrācijas un patvēruma jautājumos, veicot gan valstu, gan ES līmeņa koordināciju un sadarbību ar dalībvalstu, akadēmisko aprindu, pilsoniskās sabiedrības, ideju laboratoriju un citu Savienības / starptautisko struktūru pārstāvjiem;

Pamatojums

Sk. 15. punktu.

21.   grozījums

23. pants

Grozīt 5. punkta (c) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(c)

dalībvalstu iecelti valstu kontaktpunkti, kuros katrā ir vismaz trīs eksperti, kuriem kopīgi ir pieredze patvēruma un migrācijas jomā, kas ietver politikas veidošanas, tiesību, pētniecības un statistikas aspektus, un kuri koordinē un sniedz valstu ieguldījumu 19. panta 1. punktā minētajās darbībās, lai piedalītos visas attiecīgās ieinteresētās personas;

(c)

dalībvalstu iecelti valstu kontaktpunkti, kuros katrā ir vismaz trīs eksperti, kuriem kopīgi ir pieredze patvēruma un migrācijas jomā, kas ietver politikas veidošanas, tiesību, pētniecības un statistikas aspektus, un kuri koordinē un sniedz valstu ieguldījumu 19. panta 1. punktā minētajās darbībās, lai piedalītos visas attiecīgās ieinteresētās personas;

Pamatojums

Sk. 13. punktu. Tas palīdzētu palielināt mehānismu pārredzamību.

COM(2011) 752 final

Regula, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma un migrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai

1.   grozījums

4. pants

Grozīt

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Īpašo regulu finansētie pasākumi atbilst piemērojamiem Savienības un valstu tiesību aktiem.

Īpašo regulu finansētie pasākumi atbilst piemērojamiem Savienības un valstu tiesību aktiem.

Pamatojums

ECT judikatūra ir ES tiesību daļa, taču dažreiz dalībvalstis šādus lēmumus neīsteno praksē. Ir lietderīgi uzsvērt to nozīmīgumu.

2.   grozījums

8. pants

Pievienot 5. punktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

   

Pamatojums

Sk. 53. punktu.

3.   grozījums

12. pants

Grozīt 1. punktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Katra dalībvalsts saskaņā ar tās valsts noteikumiem un praksi organizē partnerību ar attiecīgām iestādēm un struktūrām, lai izstrādātu un īstenotu valsts programmas.

1.   Katra dalībvalsts saskaņā ar tās valsts noteikumiem un praksi organizē partnerību ar attiecīgām iestādēm un struktūrām, lai izstrādātu un īstenotu valsts programmas.

Šīs iestādes un struktūras ir kompetentās reģionālās, vietējās, pilsētu un citas publiskās iestādes un attiecīgā gadījumā – starptautiskās organizācijas un struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, piemēram, nevalstiskās organizācijas vai sociālie partneri.

Šīs iestādes un struktūras ir kompetentās reģionālās, vietējās, pilsētu un citas publiskās iestādes un starptautiskās organizācijas un struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, piemēram, nevalstiskās organizācijas vai sociālie partneri.

Pamatojums

Vārds “attiecīgās” atšķirībā no “attiecīgā gadījumā” novērš zināmu rīcības brīvības elementu, kas varētu radīt neskaidrību. Mērķgrupu ieguldījums ir viens no ES plānošanas stūrakmeņiem.

4.   grozījums

12. pants

Grozīt 4. punktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

4.   Katra dalībvalsts izveido uzraudzības komiteju, lai atbalstītu valsts programmu īstenošanu.

4.   Katra dalībvalsts izveido uzraudzības komiteju, lai atbalstītu valsts programmu īstenošanu.

Pamatojums

Sk. 13. punktu. Šāds formulējums palielinātu pārredzamību un palīdzētu novērst iespējamus interešu konfliktus.

5.   grozījums

12. pants

Grozīt 5. punktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

5.   Komisija var piedalīties uzraudzības komitejas darbā kā padomdevēja.

5.   Komisija uzraudzības komitejas darbā kā padomdevēja.

Pamatojums

Komisijas dalība ir ļoti svarīga, un tā nav jāpadara fakultatīva.

6.   grozījums

14. pants

Pievienot 5. punktam (g) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Pamatojums

Sk. 18. un 19. punktu.

7.   grozījums

20. pants

Grozīt 2. punkta (c) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(c)

izdevumi, kas saistīti ar pasākumu vai projektu izvērtējumiem;

(c)

izdevumi, kas saistīti ar pasākumu vai projektu izvērtējumiem;

Pamatojums

Sk. 18. un 19. punktu. Attiecīgie dalībnieki ir kompetenti spriest par projekta izdošanos.

8.   grozījums

23. pants

Grozīt 1. punkta (b) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(b)

akreditētu atbildīgo iestādi – dalībvalsts publiskā sektora struktūru, kas pilnā mērā atbild par valsts programmas vadību un kontroli un īsteno visu saziņu ar Komisiju;

(b)

akreditētu atbildīgo iestādi – dalībvalsts publiskā sektora struktūru, pilnā mērā atbild par valsts programmas vadību un kontroli un īsteno visu saziņu ar Komisiju;

Pamatojums

Sk. 18. un 19. punktu.

9.   grozījums

25. pants

Pievienot 5. punktam (d) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Pamatojums

Sk. 18. un 19. punktu. Attiecīgie dalībnieki ir kompetenti spriest par projekta izdošanos.

10.   grozījums

48. pants

Grozīt 1. punkta (b) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(b)

potenciālo saņēmēju informēšanu par finansēšanas iespējām valsts programmu ietvaros;

(b)

potenciālo saņēmēju informēšanu par finansēšanas iespējām valsts programmu ietvaros;

Pamatojums

Sk. 14. punktu.

11.   grozījums

50. pants

Pievienot 7. punktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

   

Pamatojums

Sk. 18. un 19. punktu.

12.   grozījums

51. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Dalībvalstis nodrošina tādu procedūru izstrādi, kas sagatavo un apkopo izvērtēšanai nepieciešamos datus, tostarp datus par vispārējiem un ar programmu saistītiem rādītājiem.

2.   Dalībvalstis nodrošina tādu procedūru izstrādi, kas sagatavo un apkopo izvērtēšanai nepieciešamos datus, tostarp datus par vispārējiem un ar programmu saistītiem rādītājiem.

Pamatojums

Sk. 13. punktu.

13.   grozījums

55. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Komisijai palīdz kopīgā “Patvēruma, migrācijas un drošības” komiteja, kas izveidota ar šo regulu. Šī komiteja ir Regulā (ES) Nr. 182/2011 minētā komiteja.

1.   Komisijai palīdz kopīgā “Patvēruma, migrācijas un drošības” komiteja, kas izveidota ar šo regulu. Šī komiteja ir Regulā (ES) Nr. 182/2011 minētā komiteja.

Pamatojums

Sk. 18. un 19. punktu.

COM(2011) 753 final

Regula, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai

1.   grozījums

3. pants

Grozīt 2. punkta a) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

a)

novērst un apkarot pārrobežu un smagus noziegumus un organizēto noziedzību, tostarp terorismu, un pastiprināt koordināciju un sadarbību starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un ar attiecīgām trešām valstīm.

a)

novērst un apkarot pārrobežu un smagus noziegumus un organizēto noziedzību, tostarp terorismu, un pastiprināt koordināciju un sadarbību starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un ar attiecīgām trešām valstīm.

Pamatojums

Sk. 41. un 55. punktu.

2.   grozījums

3. pants

Grozīt 3. punkta a) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

a)

pasākumus (metodikas, rīkus un struktūras), kas palielina dalībvalstu spēju novērst un apkarot pārrobežu un smagus noziegumus un organizēto noziedzību, tostarp terorismu, jo īpaši, izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības, informācijas un paraugprakses apmaiņu, piekļuvi informācijai, savstarpēji savietojamas tehnoloģijas, salīdzināmu statistiku, lietišķo kriminālistiku, saziņu ar sabiedrību un informētības palielināšanu;

a)

pasākumus (metodikas, rīkus un struktūras), kas palielina dalībvalstu spēju novērst un apkarot pārrobežu un smagus noziegumus un organizēto noziedzību, tostarp terorismu, jo īpaši, izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības, informācijas un paraugprakses apmaiņu, piekļuvi informācijai, savstarpēji savietojamas tehnoloģijas, salīdzināmu statistiku, lietišķo kriminālistiku, saziņu ar sabiedrību un informētības palielināšanu;

Pamatojums

Sk. 38., 39., 40., 41., 43. un 44. punktu.

3.   grozījums

4. pants

Grozīt 1. punkta a) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

a)

darbības, kas uzlabo policijas sadarbību un koordināciju starp tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp kopīgas izmeklēšanas grupas un jebkura cita veida kopīgas pārrobežu darbības, piekļuvi pie informācijai un informācijas apmaiņu, un savietojamas tehnoloģijas;

a)

darbības, kas uzlabo policijas sadarbību un koordināciju starp tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp kopīgas izmeklēšanas grupas un jebkura cita veida kopīgas pārrobežu darbības, piekļuvi pie informācijai un informācijas apmaiņu, un savietojamas tehnoloģijas;

Pamatojums

Sk. 38. un 40. punktu.

4.   grozījums

4. pants

Pievienot 1. punktam h) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Pamatojums

Sk. 42. punktu.

5.   grozījums

4. pants

Pievienot 1. punktam i) apakšpunktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Pamatojums

Sk. 41. punktu.

6.   grozījums

6. pants

Grozīt 1. punktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Valsts programmu, kas jāsagatavo saskaņā ar šo Instrumentu, un tās programmas, kas jāsagatavo saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/2012, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, dalībvalstis izstrādā kopā un piedāvā Komisijai kā vienu vienotu valsts programmu attiecībā uz Fondu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/2012 [horizontālā regula] 14. pantu.

1.   Valsts programmu, kas jāsagatavo saskaņā ar šo Instrumentu, un tās programmas, kas jāsagatavo saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/2012, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, dalībvalstis izstrādā kopā un piedāvā Komisijai kā vienu vienotu valsts programmu attiecībā uz Fondu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/2012 [horizontālā regula] 14. pantu.

Pamatojums

Sk. 18. un 19. punktu.

7.   grozījums

14 a. pants

Iekļaut jaunu punktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

   

   .

Pamatojums

Lai atbalstītu policijas pārrobežu darbības, līdz šim varēja izmantot ISEC programmas (Komisijas programma noziedzības novēršanai un apkarošanai) vai ERAF 3. mērķa līdzekļus (papildināmības princips, Lēmuma 2007/125/TI 11. pants). ISEC centralizēti finansē Eiropas Savienība, savukārt 3. mērķis tiek finansēts decentralizētas līdzdalības veidā. Ar ISF regulas projekta 14. pantu Padomes 2007. gada lēmums nākamajā finanšu periodā tiktu atcelts. Tādējādi papildināmības starp Kopienas instrumentiem princips vairs nedarbojas. Izvēle starp ISF un 3. mērķa finansējums vairs nav iespējama. No šās elastīgās iespējas izmantot dažādus finansēšanas instrumentus nevajadzētu atteikties. Ciktāl papildināmības atcelšana ir paredzēta, lai novērstu dubultās finansēšanas iespēju, to var pietiekami ņemt vērā atbalsta īstenošanas gaitā. Tiek ierosināts ISEC 11. panta 3. punktā paredzēto papildināmības principu un drošības klauzulu iekļaut jaunā ISF 14.a pantā.

Briselē, 2012. gada 18. jūlijā

Reģionu komitejas priekšsēdētāja

Mercedes BRESSO


(1)  CdR 201/2009, 1. punkts.

(2)  CdR 201/2009, 8. un 9. punkts.

(3)  CdR 170/2010, 43. punkts.

(4)  COM(2011) 752 final.

(5)  Komisijas paziņojums “Eiropas programma trešo valstu pilsoņu integrācijai”, COM(2011) 455 final.

(6)  CdR 170/2010, 41. un 42. punkts.

(7)  CdR 201/2009, 92. punkts.

(8)  CdR 170/2010, 48. punkts.

(9)  CdR 201/2009, 87. punkts.

(10)  COM (2012) 85.

(11)  CdR 210/2008, 30. punkts.

(12)  CdR 201/2009, 76. un 77. punkts.


13.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/43


Reģionu komitejas atzinums “ES finanšu instrumenti tieslietu un pilsonības jomā”

2012/C 277/06

REĢIONU KOMITEJA

uzskata, ka ierosinātās programmas ir svarīgi instrumenti, ar ko atbalstīt ES politikas pasākumu īstenošanu tiesiskuma, tiesību un pilsonības jomā;

uzskata, ka priekšlikumi atbilst subsidiaritātes principam, jo attiecīgajām politikas jomām ir nozīmīga pārrobežu dimensija un ir paredzēts izveidot Eiropas tiesiskuma un tiesību telpu, kurai nepieciešami transnacionālās sadarbības mehānismi un iespēja ieinteresētajiem speciālistiem veidot kontaktus. Minētos mērķus dalībvalstis atsevišķi parasti nevar efektīvi īstenot;

uzskata, ka daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam iekļautie noteikumi varētu nodrošināt pasākumu īstenošanu ar Eiropas pievienoto vērtību, lai paplašinātu Eiropas tiesiskuma telpu, kā arī uzlabotu cilvēktiesību popularizēšanu un aizsardzību, kā teikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

apstiprina, ka tā apņemas un ir gatava atbalstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kā arī popularizēt Eiropas pilsoniskumu;

aicina Komisiju un dalībvalstis pēc iespējas iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības programmu īstenošanā, it sevišķi gada darba programmu izstrādē;

iesaka, lai konsultēšanās procedūrā varētu tikt iesaistīts viens pārstāvis no Reģionu komitejas.

Ziņotājs

Giuseppe VARACALLI kgs (IT/ALDE), Džeračes pilsētas mērs

Atsauces dokumenti

 

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Tiesības un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam

COM(2011) 758 final

 

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Tiesiskums” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam

(COM(2011) 759 final

 

Priekšlikums Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam izveido programmu “Eiropa pilsoņiem”

COM(2011) 884 final

I.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgas piezīmes

1.

uzskata, ka ierosinātās programmas ir svarīgi instrumenti, ar ko atbalstīt ES politikas pasākumu īstenošanu tiesiskuma, tiesību un pilsonības jomā. Tās ir programmas, kuru vispārējais mērķis ir atbalstīt dalībvalstīs īstenotos pasākumus, kas paredzēti, lai dalībvalstīs vairotu izpratni par ES tiesībām un politiku un sekmētu to piemērošanu, veicinātu transnacionālo sadarbību un uzlabotu zināšanas par iespējamajām problēmām attiecīgajās politikas jomās, tādējādi nodrošinot, ka politikas pasākumu un noteikumu izstrāde notiek, pamatojoties uz konkrētiem datiem. It sevišķi programmas “Eiropa pilsoņiem” mērķis ir veicināt Eiropas Savienības pilsonības attīstību;

2.

uzskata, ka priekšlikumi atbilst subsidiaritātes principam, jo, pirmkārt, attiecīgajām politikas jomām ir nozīmīga pārrobežu dimensija, un, otrkārt, ir paredzēts izveidot Eiropas tiesiskuma un tiesību telpu, kurai nepieciešami transnacionālās sadarbības mehānismi un iespēja ieinteresētajiem speciālistiem veidot kontaktus. Minētos mērķus dalībvalstis atsevišķi parasti nevar efektīvi īstenot;

3.

norāda, ka priekšlikumi atbilst arī proporcionalitātes principam, jo ir pārbaudīts, vai pirmām kārtām to forma un saturs ir atbilstīgi izvirzīto mērķu sasniegšanai, un ka kopējais līdzekļu piešķīrums, kas paredzēts trim programmām, ir visnotaļ pietiekams efektīvai to īstenošanai, ņemot vērā to, ka minētais budžets ir tikpat liels kā pašreizējām programmām tajās pašās darbības jomās un ka ir paredzēta arī iespēja to pārskatīt, lai palielinātu līdzekļus jaunas dalībvalsts pievienošanās gadījumā;

4.

regulējuma uzlabošanas ziņā atzinīgi vērtē ietekmes novērtējumus, kas pievienoti priekšlikumiem un ir pietiekami pamatoti un visaptveroši, ņemot vērā arī to, ka Eiropas Komisija izstrādes posmā apspriedās ar ieinteresētajām pusēm un ka attiecīgie secinājumi ir iekļauti ietekmes novērtējumos un tāda pati apspriešanās dažādos līmeņos notikusi ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

5.

uzskata, ka daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam iekļautie noteikumi varētu nodrošināt pasākumu īstenošanu ar Eiropas pievienoto vērtību, lai paplašinātu Eiropas tiesiskuma telpu, kā arī uzlabotu cilvēktiesību popularizēšanu un aizsardzību, kā teikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

6.

cer, ka programmas, galvenokārt nodrošinot stimulus aktīvai pilsoniskajai līdzdalībai, arī turpmāk iedzīvotāju vidū pakāpeniski sekmēs aizvien lielāku izpratni par ES un būtiski uzlabos informētību;

7.

turklāt cer, ka programma “Tiesības un pilsonība” (it sevišķi konkrētais mērķis “veicināt to tiesību izmantošanu, kas izriet no Savienības pilsonības”) un programma “Eiropa pilsoņiem” (it sevišķi vispārējais mērķis “palielināt sabiedriskās līdzdalības iespējas Eiropas Savienības līmenī” un konkrētais mērķis “veicināt pilsoņu demokrātisko un sabiedrisko līdzdalību Savienības līmenī”) var palīdzēt pilnveidot eiropiešu izpratni par jaunākajām iespējām, kas viņiem paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (ES) Nr. 211/2011 (2011. gada 16. februāris) par pilsoņu iniciatīvu, proti, iespēja iesniegt Komisijai leģislatīvus priekšlikumus par jautājumiem, kas ir ES kompetencē, un iespēja organizācijām popularizēt un atbalstīt šādas iniciatīvas;

8.

apstiprina, ka tā apņemas un ir gatava atbalstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kā arī popularizēt Eiropas pilsoniskumu;

9.

uzskata, ka programmā “Tiesības un pilsonība” attiecībā uz dzimumu līdztiesību ir atbilstīgi un efektīvi jāpiemēro regulas priekšlikuma nostādnes, kas iekļautas: 12. apsvērumā par triju iepriekšējo programmu turpināšanu un izvēršanu, sevišķi attiecībā uz īpašo programmu, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm un lai aizsargātu cietušos un riska grupas (programma Daphne III), kā arī Kopienas Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmas (Progress) iedaļu “Dzimumu līdztiesība” un “Diskriminācijas apkarošana un dažādība”; 4. panta (Konkrētie mērķi) b) apakšpunktā, īpaši ņemot vērā konkrēto mērķi saistībā ar diskriminācijas aizliegumu dzimuma dēļ un sieviešu un vīriešu līdztiesības principu;

10.

principā atzinīgi vērtē to, ka sešas darbības programmas (2007.–2013. gadam) aizstāj ar divām programmām, ņemot vērā, ka tādējādi varētu paātrināt un uzlabot paredzēto pasākumu pārvaldību, arī lai panāktu līdzekļu sadales vēlamo koncentrēšanu un novērstu ģeogrāfisko nelīdzsvarotību, ko, kā norādīts priekšlikumiem pievienotajos tiesību aktu finanšu pārskatos, pašreizējās programmās ir konstatējusi Komisija;

11.

aicina Komisiju un dalībvalstis pēc iespējas iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības programmu īstenošanā, it sevišķi gada darba programmu izstrādē;

12.

ņemot vērā, ka ir paredzēta iespēja (kas noteikti ir lietderīga) arī privātām struktūrām izmantot ierosinātos pasākumus, aicina Komisiju vēl vairāk pilnveidot mehānismus, ar ko profilaktiski pārbauda pieprasījumu kvalitāti;

13.

uzsver, ka jautājumi, kas saistīti ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, sevišķi interesē vietējās un reģionālās pašvaldības, jo šie jautājumi tieši ietekmē ES iedzīvotāju ikdienas dzīvi un vietējo un reģionālo pašvaldību darbību, un ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir dažādas nozīmīgas funkcijas politikas jomās, kas ietilpst minētajā telpā;

14.

uzsver, ka subsidiaritātes un tuvināšanās pilsoņiem un iedzīvotājiem labad vietējo un reģionālo pašvaldību uzdevums ir tieši pievērsties to personu bažām un vēlmēm, kuru labā vietējās iestādes bieži var rast novatoriskus un piemērotus risinājumus;

15.

it sevišķi saistībā ar programmu “Eiropa pilsoņiem” norāda, ka iesaistīšanās pilsētu sadraudzības iniciatīvā, kas minētajā programmā ir pārliecinoši atbalstīta, ir ļāvusi apmainīties ar ļoti vērtīgu pieredzi starp dažādu reģionu kopienām, kā arī nostiprinājusi eksperimentēšanu ar veiksmīgām iniciatīvām, kuras arī pašvaldībām ir ļāvušas izpausties kā pilsoniskuma popularizētājām un veicinātājām;

16.

atbalsta iespēju trijos priekšlikumos regulām minēto iespēju, ka visas publiskās struktūras, tostarp vietējās un reģionālās pašvaldības, var izmantot programmas, tomēr norāda, ka pieteikšanās procedūrām nevajadzētu būt pārāk apgrūtinošām, it sevišķi ņemot vērā paredzēto papildināmību starp minētajām programmām un ar tām saistīto un lietderīgo iespēju izmantot citām programmām piešķirtos līdzekļus, ja finansējums paredzēts, lai segtu atšķirīgus izdevumu posteņus;

17.

apstiprina jau iepriekšējos atzinumos pausto atbalstu programmās minētajiem mērķiem un apliecina apņemšanos pastāvīgi popularizēt un sekmēt minēto programmu izmantošanu arī kaimiņvalstīs, izmantojot savas sadarbības struktūras — darba grupas, apvienotās konsultatīvās komitejas, CORLEAP, ARLEM —, atbilstoši attiecīgajiem sadarbības nolīgumiem un sadarbībā ar Komisiju;

18.

uzsver, ka sevišķi svarīgi ir izveidot īstu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, lai tā kalpotu iedzīvotājiem, kas dzīvo pasaulē ar aizvien pieaugošu mobilitāti, un atbilstīgi Reģionu komitejas pastāvīgajiem centieniem popularizēt daudzlīmeņu sistēmu pamattiesību aizsardzībai atzinīgi vērtē to, ka brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidē gūti ievērojami panākumi un galvenā uzmanība šajā projektā ir pievērsta pilsoņiem;

19.

uzskata, ka, brīvības, drošības un tiesiskuma telpā piemērojot saskaņotus instrumentus, jāpanāk līdzsvars starp drošības jautājumiem un pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību; šajā sakarā nevar noliegt, ka Eiropai neapšaubāmi ir stabils tiesiskais regulējums cilvēktiesību aizsardzības jomā, taču jāturpina to uzlabot praksē, lai nodrošinātu šādu tiesību efektīvu īstenošanu;

20.

atzinīgi vērtē to, ka visas trīs programmas kopumā, neraugoties uz objektīvajām atšķirībām, sekmē iedzīvotāju izpratni par Eiropas dimensiju pilsonībā, kas nodrošina līdzdalību Eiropas integrācijas procesā un Eiropas demokrātijas sekmēšanā;

21.

atgādina par dažām piezīmēm nesen pieņemtajā atzinumā par jauno daudzgadu finanšu shēmu pēc 2013. gada. Minētajā atzinumā ir uzsvērta nepieciešamība piešķirt atbilstīgus līdzekļus pamattiesību, demokrātijas un pilsoņu līdzdalības veicināšanai, lai veidotu Eiropas pilsoniskumu, un apliecināts, ka programmā “Eiropa pilsoņiem” galvenā uzmanība jāpievērš partnerībām, kas virzītas uz pilsoniskās sabiedrības atbalstīšanu ES līmenī, un norādīts, ka ES drošība ir cieši saistīta ar demokrātijas veicināšanu, labu pārvaldību un tiesiskumu trešās valstīs un ka ES uzdevums ir popularizēt šīs vērtības visā pasaulē;

22.

turklāt atgādina, ka tā jau agrāk ir uzsvērusi, cik lietderīgi ir atbalstīt dažādus teritoriālās sadarbības veidus tādu projektu un pasākumu īstenošanai, kuru mērķis ir nodrošināt Eiropas pilsonības izpausmi dzīvē un kuri varētu palīdzēt mazināt administratīvos un birokrātiskos šķēršļus un apgrūtinājumus, piemēram, izplatot dažādus paraugprakses piemērus saistībā ar tādiem pārrobežu pakalpojumiem kā veselības aprūpe un daudzvalodība;

23.

cer, ka šajās svarīgajās jomās paredzētajiem pasākumiem tiks pievērsta prioritāra uzmanība gada darba programmās, it sevišķi saistībā ar programmu “Tiesības un pilsonība” un “Eiropa pilsoņiem”;

24.

atzīst, ka, agrākās sešas programmas apvienojot divās jaunās programmās “Tiesiskums” un “Tiesības un pilsonība”, kā arī pārstrukturējot programmu “Eiropa pilsoņiem”, varētu elastīgāk noteikt prioritātes septiņu gadu plānošanas periodā, pazemināt pārvaldības izmaksas ES līmenī, samazināt administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem un nodrošināt projektiem, ar kuriem īsteno dažādus programmu mērķus, atbilstošāku un efektīvāku transversālo raksturu;

25.

pirmām kārtām attiecībā uz tiesiskuma jautājumiem atkārtoti uzsver agrāk pausto nostāju, ka tieslietu un iekšlietu politikas pasākumi jāsaskaņo un jāpapildina ar ES politikas pasākumiem citās jomās. Tas it īpaši skar ārpolitiku un ekonomikas un sociālo politiku, jo to labāka koordinēšana ļautu kopumā uzlabot to efektivitāti;

26.

piekrīt viedoklim, ka pilsoniskuma popularizēšana ir transversāls temats, kas jāņem vērā arī citos Eiropas Savienības pasākumos, tāpēc paredzētā sinerģija ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) ir svarīga, lai nodrošinātu, ka nākamie ES pilsoņi ir informēti par ES pilsonību un aizvien labāk pārzina savas tiesības un pienākumus;

27.

tāpēc cer, ka tiks atrasti konkrēti risinājumi, kā nodrošināt papildināmību un sinerģiju starp ierosinātajām programmām un citiem Savienības instrumentiem, un aicina Komisiju nemitīgi sniegt informāciju par piemērošanas kārtību, kādā varētu nodrošināt šādu papildināmību un sinerģiju;

28.

pauž bažas par to, ka objektīvi nav pietiekamu iespēju gada darba programmu izstrādē un vismaz divu (no trim) programmu novērtēšanā iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības. Ikvienā pilsoniskas Eiropas veidošanas posmā jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības, jo tās ir svarīgs institucionālais līmenis, kas garantē plašāku demokrātisko leģitimitāti lēmumu pieņemšanā;

29.

šajā sakarā aicina nodrošināt, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ar Reģionu komitejas starpniecību oficiāli piedalās ar programmu “Tiesības un pilsonība” un “Eiropa pilsoņiem” saistīto gada darba programmu izstrādē;

30.

turklāt uzskata, ka saistībā ar Komisijas ziņojumu par programmas “Tiesības un pilsonība” vidusposma un ex post novērtējumu Komiteja var atbildīgi paust savu nostāju, kā tas paredzēts programmā “Eiropa pilsoņiem”, tāpēc šajā sakarā aicina ierosinātajā programmā “Tiesības un pilsonība” iekļaut attiecīgus noteikumus;

31.

saistībā ar novērtējumu par to, cik lielā mērā ir sasniegti programmas “Tiesības un pilsonība” konkrētie mērķi, aicina ņemt vērā arī apkopotos kvalitatīvos un kvantitatīvos datus par tiesību ievērošanu, izmantošanu un īstenošanu, jo, lai noteiktu rezultātus, nepietiek ar to, ka izvērtē izpratni Eiropas mērogā; šajā sakarā atzīmē arī darbu, ko veic Eiropas Pamattiesību aģentūra un Eiropas Dzimumu līdztiesības aģentūra, lai izstrādātu piemērotus rādītājus un salīdzinošus pētījumus;

32.

piekrīt viedoklim, ka pašreiz ierosinātajām programmām būtu jāpilda nozīmīga funkcija, veicot Eiropas pilsoņu informēšanas un izpratnes veidošanas pasākumus, it sevišķi saistībā ar plašu piekļuvi informācijai, kas ir aizvien nepieciešamāka, lai nodrošinātu aktīvu politisko līdzdalību. Komiteja to jau ir iepriekš uzsvērusi un locekļus aicinājusi ieguldīt darbu, lai dalībvalstīs nodrošinātu efektīvu piekļuvi informācijai;

33.

saistībā ar programmu “Tiesiskums” uzskata, ka paredzētā valsts tiesas iestāžu darbinieku apmaiņas turpināšana plašākā Eiropas tieslietu tīkla ietvaros palīdzēs nostiprināt tiesu sistēmu pakāpenisku savstarpēju atzīšanu un uzlabos arī savstarpējo uzticēšanos;

34.

tāpēc pārliecinoši atbalsta īpašo priekšlikumu saskaņā ar programmas “Tiesiskums” priekšlikuma 6. pantu finansēt tiesas iestāžu darbinieku apmācību, jo izglītība un zināšanas ir svarīgs priekšnoteikums tiesiskas Eiropas veidošanā;

35.

iesaka šim aspektam pievērst īpašu uzmanību, lai efektīvi iesaistītu visus gan publiskā, gan privātā sektora speciālistus, kas darbojas tiesu sistēmās;

36.

uzskata, ka no programmas “Tiesības un pilsonība” līdzekļiem finansētajā apmācībā būtu jāiekļauj arī pasākumi, kas ļauj iegūt zināšanas par ES pilsonību un kas paredzēti skolēniem un tiem, kuri plāno iegūt kādas dalībvalsts pilsonību. Komiteja piekrīt un pauž atbalstu principam, ka ar izglītības starpniecību jāveicina aktīvs pilsoniskums jauniešu vidū;

37.

atbalsta finansējumu, kas paredzēts programmas priekšlikumā minēto tiešsaistes apmācības moduļu izstrādei, jo šāda nostāja atbilst Reģionu komitejas aicinājumam sekmēt pasākumus, kuru mērķis ir izglītot pilsoniskuma jautājumos, izmantojot plašsaziņas līdzekļus un IKT;

38.

uzskata, ka programmas “Tiesiskums” un “Tiesības un pilsonība” ir arī piemēroti instrumenti, lai uzlabotu vietējo un reģionālo pašvaldību iespējas pārrobežu sadarbībai saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpas jautājumiem;

39.

principā atzinīgi vērtē trīs programmu gadījumā izvēlēto Komisijas pieeju, kas vairāk orientēta uz rezultātiem un rādītājiem, kuri ļauj spriest, cik lielā mērā ir sasniegti programmās izvirzītie mērķi. Komiteja tomēr uzsver, ka visaptverošs rādītāju saraksts ir iekļauts tikai priekšlikumā programmai “Eiropa pilsoņiem”, savukārt, piemēram, programmas “Tiesiskums” priekšlikumā katram mērķim ir minēts tikai viens rādītājs un norādīts uz virkni citu nekonkrētu rādītāju. Tāpēc Komiteja iesaka visaptveroši konkretizēt rādītājus un atsaukties ne tikai uz kvantitatīviem, bet arī kvalitatīviem parametriem;

40.

uzsver, ka ierosinātajā programmā “Eiropa pilsoņiem” ir paredzēta elastīgāka struktūra nekā pašreizējā programmā, tāpēc iepriekš nav jāpiešķir kvotas atsevišķiem pasākumiem, kurus var īstenot jaunās programmas ietvaros;

41.

šajā sakarā norāda, ka pilsētu sadraudzības iniciatīvas arī turpmāk būtu ne tikai jāatbalsta ar programmu, bet tām arī jāsaņem iepriekš noteikta un konkrēta kvota, kas pašreizējā programmā atbilst gandrīz vienai trešajai daļai kopējā budžeta un varētu palikt tādā pašā līmenī;

42.

tāpēc aicina programmai “Eiropa pilsoņiem” paredzētajā kopējā budžetā atbilstīgu daļu piešķirt pilsētu sadraudzības pasākumiem, īpaši ņemot vērā to, ka pilsētu sadraudzībai ir nozīmīga un atzīta loma jau iedibinātajā stabilu un ilgstošu kontaktu veidošanā starp iedzīvotājiem, arī ar iedzīvotājiem trešās valstīs;

43.

atgādina, ka, tā kā Eiropas Parlamenta un Padome nesen ieviesuši Eiropas mantojuma zīmi ar mērķi, respektējot valstu un reģionālās atšķirības, celt dalībvalstu kopīgā kultūras mantojuma vērtību, izvirzīto mērķu sasniegšanas nolūkā programma “Eiropa pilsoņiem” varētu izmantot to objektu potenciālu, kuriem tiks piešķirta šī jaunā zīme, tāpat kā jau attaisnojies Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss veicina Eiropas identitāti un pilsoniskumu.

II.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

TIESĪBAS UN PILSONĪBA (COM(2011) 758) final

1.   grozījums

4. panta 2. punkts

Konkrētie mērķi

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Lai novērtētu 1. punktā minēto mērķu sasniegšanas pakāpi, cita starpā rādītājs ir Eiropas mēroga izpratne par to, kā tiek ievērotas, izmantotas un īstenotas šīs tiesības un sūdzību skaits.

2.   Lai novērtētu 1. punktā minēto mērķu sasniegšanas pakāpi, cita starpā rādītājs ir par to, kā tiek ievērotas, izmantotas un īstenotas šīs tiesības un sūdzību skaits.

Pamatojums

Lai efektīvi izvērtētu, vai konkrētie programmas mērķi ir sasniegti, precīzāk jānorāda uz kvalitatīvu un kvantitatīvu datu apkopošanas nepieciešamību, ņemot vērā, ka, izmantojot uz izpratni balstītu pieeju, varētu tikt izstrādāti neskaidri vērtējumi, kas neatbilstīgi atspoguļo mērķu sasniegšanā gūtos panākumus.

TIESĪBAS UN PILSONĪBA (COM(2011) 758) final

2.   grozījums

9. panta 1. punkts

Komitejas procedūra

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

Pamatojums

Komiteja uzskata, ka dalībvalstu pārstāvju veidotajā komitejā, kas sniedz atbalstu Komisijai, visas programmas īstenošanai paredzēto gada darba programmu pieņemšanā ir lietderīgi un svarīgi iesaistīt arī Reģionu komitejas pārstāvi.

Tā kā runa ir par programmu īstenošanu, kurā lielā mērā ir iesaistītas arī vietējās un reģionālās pašvaldības, tad to līdzdalība gada darba programmu sagatavošanā ar to pārstāvības iestādes ES (Reģionu komitejas) starpniecību nodrošinās programmas izstrādei augšupēju pieeju un atbildīs ES pilsoņu prasībām.

Turklāt Reģionu komitejas līdzdalība gada programmu izstrādē atbilst Komitejas pilnvarām, proti, likumdošanas procesā, kurā pieņem Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, oficiāli izstrādāt šo atzinumu.

TIESĪBAS UN PILSONĪBA (COM(2011) 758) final

3.   grozījums

12. panta 2. punkts

Uzraudzība un izvērtēšana

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei:

a)

vēlākais līdz 2018. gada vidum — starpposma novērtējuma ziņojumu;

b)

ex post novērtējuma ziņojumu.

2.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam Padomei:

a)

vēlākais līdz 2018. gada vidum — starpposma novērtējuma ziņojumu;

b)

ex post novērtējuma ziņojumu.

Pamatojums

Jāsaskaņo programmu “Tiesības un pilsonība” un “Eiropa pilsoņiem” uzraudzība un vērtēšana. Attiecībā uz otro no minētajām programmām Komisijas priekšlikuma 14. panta 3. punktā (Uzraudzība un vērtēšana) ir paredzēts, ka Komisija iesniedz starpposma novērtējuma ziņojumu un ex post novērtējuma ziņojumu ne tikai Eiropas Parlamentam un Padomei, bet arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

Tādēļ nav nekāda pamatojuma, kāpēc ar programmu “Tiesības un pilsonība” saistītā priekšlikuma 12. panta 2. punktā nebūtu jāiekļauj Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja kā adresāti, kas saņem starpposma un ex post novērtējuma ziņojumu. Grozījums attiecīgi papildina tekstu.

TIESISKUMS (COM(2011) 759) final

1.   grozījums

7. pants

Līdzdalība

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Programma ir atvērta visām publiskām un/vai privātām struktūrām un personām, kas likumīgi veic uzņēmējdarbību:

a)

dalībvalstīs;

b)

EBTA valstīs, kas ir EEZ līguma dalībnieces saskaņā ar EEZ līgumā paredzētajiem nosacījumiem;

c)

pievienošanās valstīs, kandidātvalstīs un iespējamās kandidātvalstīs saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem un nosacījumiem, kuri paredzēti pamatnolīgumos, kas noslēgti ar šīm valstīm to līdzdalībai Savienības programmās;

d)

Dānijā, pamatojoties uz starptautisku nolīgumu.

2.   Citas publiskās un/vai privātās struktūras un personas, kas likumīgi veic uzņēmējdarbību citās trešās valstīs, jo īpaši valstīs, kurās tiek īstenota Eiropas kaimiņattiecību politika, var iesaistīties programmas darbībās, ja tas kalpo šo darbību mērķim.

1.   Programma ir atvērta visām publiskām un/vai privātām struktūrām un personām, kas likumīgi veic uzņēmējdarbību:

a)

dalībvalstīs;

b)

EBTA valstīs, kas ir EEZ līguma dalībnieces saskaņā ar EEZ līgumā paredzētajiem nosacījumiem;

c)

pievienošanās valstīs, kandidātvalstīs un iespējamās kandidātvalstīs saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem un nosacījumiem, kuri paredzēti pamatnolīgumos, kas noslēgti ar šīm valstīm to līdzdalībai Savienības programmās;

d)

Dānijā, pamatojoties uz starptautisku nolīgumu.

2.   Citas publiskās un/vai privātās struktūras un personas, kas likumīgi veic uzņēmējdarbību citās trešās valstīs, jo īpaši valstīs, kurās tiek īstenota Eiropas kaimiņattiecību politika, var iesaistīties programmas darbībās, ja tas kalpo šo darbību mērķim.

Pamatojums

Panta 1. un 2. punktā iekļauto iespējamo programmas atbalsta saņēmēju sarakstā minētas struktūras, kas nav tuvāk paskaidrotas. Tā kā abos punktos runa ir par publiskām un/vai privātām struktūrām un personām, nav vajadzības vēlreiz atkārtot vārdu “struktūras” un to var svītrot [tulk. piez.: grozījums neattiecas uz tekstu latviešu valodā, jo vārds “struktūras” nav minēts divreiz].

EIROPA PILSOŅIEM (COM(2011) 884) final

1.   grozījums

9. panta 1. punkts

Komiteja

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas Nr. 182/2011 nozīmē.

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas Nr. 182/2011 nozīmē.

Pamatojums

Komiteja uzskata, ka dalībvalstu pārstāvju veidotajā komitejā, kas sniedz atbalstu Komisijai, visas programmas īstenošanai paredzēto gada darba programmu pieņemšanā ir lietderīgi un svarīgi iesaistīt arī Reģionu komitejas pārstāvi.

Tā kā runa ir par programmu īstenošanu, kurā lielā mērā ir iesaistītas arī vietējās un reģionālās pašvaldības, tad to līdzdalība gada darba programmu sagatavošanā ar to pārstāvības iestādes ES (Reģionu komitejas) starpniecību nodrošinās programmas izstrādei augšupēju pieeju un atbildīs ES pilsoņu prasībām.

Briselē, 2012. gada 18. jūlijā

Reģionu komitejas priekšsēdētāja

Mercedes BRESSO


13.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/51


Reģionu komitejas atzinums “Mehānisms siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai”

2012/C 277/07

REĢIONU KOMITEJA

atzinīgi vērtē Komisijas centienus saskaņot un vienkāršot siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa un ziņošanas prasības, bet lūdz ieviest grozījumus Komisijas priekšlikumā, lai radītu teritoriālu/reģionālu kontekstu jautājumos par siltumnīcefekta gāzu emisijām un prognozēm un plāniem attīstībai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni (PLCD);

aicina nodrošināt, lai visi izmantotie dati/metodoloģija būtu publiski pieejami, nevis privātā īpašumā esoši, lai tie būtu pārskatāmi un līdz ar to reproducējami un tos būtu noteikusi tāda organizācija kā Eiropas Vides aģentūra, lai nepieļautu dublēšanos, kā arī sekmētu politikas izstrādi daudzlīmeņu pārvaldības ietvaros;

aicina visaptverošajos Komisijas politikas pasākumos, programmās, apsvērumos par finansējuma piešķiršanu un projektos noteikti ņemt vērā arī emisiju teritoriālo ietekmi;

vērš Komisijas uzmanību uz Pilsētas mēru pakta iniciatīvām, projektu “ClimAct Regions”, iniciatīvu “carbonn”, un projektu “EUCO2 80/50”, kas uzskatāmi par starptautiskiem izcilības piemēriem reģionālā līmeņa darbā, kurš virzīts uz oglekļa dioksīda emisijas samazināšanu;

iesaka saskaņot dalībvalstu prognozes, lai izstrādātu viendabīgu prognožu kopumu, tostarp ziņojumu sniegšanu par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu un energoefektivitāti;

atkārto ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām līgumslēdzēju pušu 17. konferencē Durbanā, kā arī iepriekšējās konferencēs pausto aicinājumu atzīt vietējā un reģionālajā līmenī īstenotos klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās pasākumus.

Ziņotājs

Neil SWANNICK kgs (UK/PSE), Mančestras pilsētas domes loceklis

Atsauces dokuments

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Eiropas Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām”

COM(2011) 789 final

I.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

1.   Ievads

1.1.   Priekšlikumu regulai (turpmāk tekstā — priekšlikums) par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Eiropas Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām galvenokārt izstrādāja Kankunas nolīguma ietekmē un daļēji arī pamatojoties uz Lēmumu Nr. 406/2009/EK un Direktīvu 2009/29/EK. Par priekšlikuma tiesisko pamatu ir noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā — Līgums) 191. pants.

1.2.   Lēmums Nr. 406/2009/EK, Direktīva 2009/29/EK un LESD, kas kopā veido tā saukto reģionālo ietvaru, paredz reģioniem plašākas saistības klimata pārmaiņu seku mazināšanas jomā nekā noteikts priekšlikumā. RK aicina veikt grozījumus priekšlikumā, lai radītu teritoriālu/reģionālu kontekstu šādos jautājumos:

siltumnīcefekta gāzu emisijas un

prognozes un plāni attīstībai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.

Komiteja turklāt aicina nodrošināt, lai visi izmantotie dati/metodoloģija būtu

publiski pieejami, nevis privātā īpašumā esoši

pārskatāmi un līdz ar to reproducējami un

tos būtu noteikusi tāda organizācija kā Eiropas Vides aģentūra, lai nepieļautu dublēšanos

un sekmētu politikas izstrādi daudzlīmeņu pārvaldības ietvaros.

RK aicina prognozēs un plānos attīstībai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni paredzēt “patēriņa emisijas”, proti, emisijas saistībā ar importētām precēm un pakalpojumiem. Turklāt minētajās prognozēs un plānos jāņem vērā visas to politikas pasākumu neparedzētās vai paredzētās sekas, kuru rezultātā emisijas tiek “eksportētas” uz citām valstīm. To bieži vien dēvē par oglekļa emisiju pārvirzi; labs piemērs šai sakarā ir smagās rūpniecības pārvietošana uz aizjūras valstīm. Šī oglekļa emisiju pārvirze būtu jāņem vērā prognozēs un plānos attīstībai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, turklāt skaidri būtu jānorāda pasākumi, kas īstenoti, lai šo pārvirzi nepieļautu. Minētais ir svarīgs faktors, lai noteiktu Eiropas faktisko ieguldījumu pasaules emisiju samazināšanā.

Visaptverošajos Komisijas politikas pasākumos, programmās, apsvērumos par finansējuma piešķiršanu un projektos noteikti jāņem vērā arī emisiju teritoriālā ietekme.

RK atkārto ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām līgumslēdzēju pušu 17. konferencē Durbanā, kā arī iepriekšējās konferencēs pausto aicinājumu atzīt vietējā un reģionālajā līmenī īstenotos klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās pasākumus.

1.3.   Reģionu komiteja atbalsta Komisijas sniegto novērtējumu, ka — tā kā regulā ierosinātos ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) saistītos mērķus nevar pietiekami sasniegt dalībvalstīs un, ņemot vērā šo mērķu vērienīgumu un ietekmi, tos var labāk sasniegt ES līmenī, — Eiropas Savienība var noteikt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu, un ka saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu regulā nav pārsniegts iepriekš minēto mērķu sasniegšanai nepieciešamais;

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.   RK atzinīgi vērtē

priekšlikumu un pirms tā notikušo apspriešanos ar ieinteresētajām personām un veikto ietekmes novērtējumu;

prognožu un klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumu iekļaušanu līdzās uzskaites datiem;

apņemšanos saskaņot starptautisko un Eiropas Komisijas veikto uzraudzību un ziņošanu un veicināt monitoringa un ziņošanas mehānisma izveidi. Taču Komiteja sagaida, ka Eiropas Komisija izmantos tā sauktajā reģionālajā ietvarā noteiktās saistības, lai izvērstu minēto priekšlikumu;

centienus priekšlikumā saskaņot un vienkāršot monitoringa un ziņošanas prasības;

siltumnīcefekta gāzu emisiju un vietējā gaisa kvalitātes novērtējuma saskaņotību;

ES informācijas apmaiņas centra mehānismu, un pauž cerību, ka tas būs noderīgs instruments valsts, reģionālā un vietējā līmeņa politikas veidotājiem klimata politikas jomā;

citu gaisa satiksmes aspektu ņemšanu vērā, vērtējot ietekmi uz globālo sasilšanu.

2.2.   Finansiāli jautājumi

Klimata pārmaiņu politikas īstenošana bieži vien izraisa konkurenci starp finanšu līdzekļiem, kas, no vienas puses, piešķirti pārmaiņu seku mazināšanas pasākumiem un, no otras puses, — pielāgošanās pasākumiem. Tādēļ RK pauž bažas par to, ka

priekšlikumā kā vietējā līmeņa jautājums skaidri minēti pielāgošanās pasākumi, taču ne pārmaiņu seku mazināšanas pasākumi, kas tādējādi ilgtermiņā varētu mazināt pārmaiņu seku mazināšanas pasākumu efektivitāti;

trūkst norāžu par to, kā priekšlikumā ierosinātā darbības jomas paplašināšana faktiski ietekmēs dalībvalstis; Tas ir vajadzīgs, lai varētu izvairīties no liekiem izdevumiem attiecīgajā jomā strādājošajiem, kuri galu galā īstenos daudzas no priekšlikumā minētajām izmaiņām;

nav paredzēts piešķirt reģioniem vismaz 30 % no kvotu izsolē gūtajiem ienākumiem. Tas ir nepieciešams, lai reģioni varētu īstenot stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes jomā;

papildu monitoringa un ziņošanas pienākuma radītais administratīvais, tehniskais un finanšu slogs, visticamāk, būs jāuzņemas reģioniem, tāpēc tam ir jābūt samērīgam;

centieni panākt nelielus papildu uzlabojumus attiecībā uz datu kopumu varētu apgrūtināt klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās pasākumu īstenošanu; to nedrīkstētu pieļaut.

2.3.   Emisiju uzskaite un dati

Emisiju uzskaite sniedz informāciju par iepriekšējo vai pašreizējo stāvokli emisiju apjoma ziņā. Tā būtu jāizmanto, lai informētu ieinteresētās personas par pašreizējo stāvokli saistībā ar klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumiem. Tāpēc

emisiju uzskaites lietderību ievērojami uzlabo īsa, vidēja un ilgtermiņa prognozes un plāni attīstībai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni;

emisiju datiem, kas tiks iegūti, pateicoties priekšlikumam, ir būtiska nozīme, lai izprastu Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un reģionu stratēģisko virzienu, prioritātes un veikumu;

minētie dati to maksimālas izmantošanas labad jāskata saistībā ar galvenajiem ekonomikas un sociālajiem rādītājiem, kurus regulāri izmanto lēmumu pieņēmēji.

Eiropas Vides aģentūrai (EVA) ir būtiska nozīme saskaņotas metodoloģijas izstrādē un piemērošanā, kā arī atbalsta sniegšanā dalībvalstīm emisijas uzskaišu sagatavošanā.

Tieša atbildība par emisijas datu apkopošanu un to kvalitāti ir Eiropas Savienības centrālajiem statistikas un datu apstrādes dienestiem. Tiem būtu jānodrošina koncentrēta, pārredzama un centralizēta procedūra, kas ietver pārskatatbildību, lai pārbaudītu dalībvalstu iesniegto datu kopumu, kā arī to, cik precīzas/uzticamas ir prognozes un plāni attīstībai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.

Katrai dalībvalstij vajadzētu sniegt informāciju par šādu kopējo emisiju vērtību kopš 1990. gada:

dalībvalstī radušās emisijas (avoti);

emisijas, ko kompensē zemes izmantojuma izmaiņas, un

emisijas, ko kompensē, pamatojoties uz Lēmuma 406/2009/EK 5. pantu.

Minētie dati ir ļoti svarīgi, lai īstenotu absolūto mērķi, proti, emisiju apjomu samazinātu par 20 %, un nepieļautu atmosfēras sasilšanu par vairāk kā 2 °C.

2.4.   Politikas pasākumu īstenošana

RK vēlas, lai prognozēs un plānos attīstībai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni tiktu iekļauts skaidri definēts, kvantitatīvi nosakāms teritoriālais/reģionālais elements, jo

teritoriālais elements ļautu labāk uzraudzīt progresu un dokumentēt pierādījumus nekā vispārēji pārskati valsts līmenī;

reģionālais līmenis ir iedzīvotājiem tuvāks nekā valsts līmenis, tāpēc reģioniem ir labākas iespējas informēt sabiedrību par jautājumiem saistībā ar klimata pārmaiņām; tas ir viens no monitoringa un ziņošanas mehānisma mērķiem.

Reģionālo pašvaldību rīcībā ir speciālās zināšanas, un tās par savu darbu ir informējušas konferencēs par ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām. Tāpēc reģionālās pašvaldības jau no paša sākuma jāiesaista klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās pasākumu izstrādē, lai viņu speciālās zināšanas un pieredzi varētu maksimāli izmantot, cīnoties ar klimata pārmaiņu sekām un cēloņiem, kuri vissmagāk izjūtami tieši vietējā līmenī.

Komiteja vērš Komisijas uzmanību uz Pilsētas mēru pakta iniciatīvām, projektu “ClimAct Regions”, iniciatīvu “carbonn”, apvienību “Vietējās pašvaldības ilgtspējai” (ICLEI) un projektu “EUCO2 80/50”, kas uzskatāmi par starptautiskiem izcilības piemēriem reģionālā līmeņa darbā, kurš virzīts uz oglekļa dioksīda emisijas samazināšanu.

Šis darbs atbilst tā dēvētajam reģionālajam ietvaram.

Tas pauž skaidru politisku vēstījumu šajā virzienā.

Būtu jāapzinās, ka emisiju samazināšanas politikas rezultāti dažādos reģionos vienas dalībvalsts ietvaros būs atšķirīgi.

Pasākumi jāveic līmenī, kas ir tuvāks emisiju avotiem, proti, ja ir pieejami dati, kurus iespējams izmantot vietējā līmenī, pastāv lielāka varbūtība, ka tiks veikti reāli pasākumi.

Atbilstīgi Līguma 191. un 192. pantam šāda rīcība būtu samērīga.

Reģionu devums emisiju apjoma samazināšanā būs atšķirīgs atkarībā no to tautsaimniecības struktūras un infrastruktūras. Atsevišķu reģionu panāktais emisiju apjoma samazinājums būs atšķirīgs ne tikai vienas dalībvalsts ietvaros, bet arī visas Eiropas mērogā.

Neraugoties uz reģionālo pašvaldību dalību politikas pasākumu īstenošanā, dalībvalstis ar tām pietiekamā mērā neapspriežas par jautājumiem saistībā ar klimata pārmaiņām.

Klimata pārmaiņu seku mazināšana nav lejupējs process.

Turklāt jāatzīst arī tehniskais un finansiālais atbalsts, ko reģionālās pašvaldības decentralizētās sadarbības programmu ietvaros sniedz jaunattīstības valstīm.

2.5.   Pielāgošanās pasākumi

Pielāgošanās stratēģijas līdz šim nav bijušas obligātas, tāpēc ziņošanas pienākuma noteikšana pielāgošanās jomā (16. pants) varētu šķist nepiemērota, taču tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka to nevajadzētu darīt.

RK atkārtoti pauž aicinājumu, lai tādās struktūrās kā Pielāgošanās komiteja būtu pārstāvētas vietējās un reģionālās pašvaldības. Komiteja norāda uz Mehiko paktu (2010. gads) un 2011. gada decembrī Durbanā parakstīto Pielāgošanās hartu.

2.6.   Prognozes un plāni attīstībai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni: pārskatāmība un datu īpašumtiesības

Valstu, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes iestādēm ir nepieciešami Eiropas Komisijas /EVA sniegti instrumenti, pasākumi, norādes un vadlīnijas, lai

izstrādātu prognozes un plānus attīstībai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni;

izveidotu monitoringa mehānismus;

savlaicīgi un izmaksu ziņā efektīvi piekļūtu datiem;

izvairītos no datu un to iegūšanas instrumentu komercializācijas un neatbilstošas izplatīšanas;

nodrošinātu saskaņotību starp prognozēm un plāniem attīstībai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni;

uzlabotu datu kvalitāti, uzticamību un drošumu;

izpildītu saistības, kas izriet no Kioto protokola, Kankunas nolīgumiem un Durbanas Pastiprinātas rīcības platformas.

Komiteja aicina Eiropas Vides aģentūru līdzās valstu reģistriem un statistikai sagatavot arī saskaņotus un pārskatāmus vietējā un reģionālā līmeņa datu kopumus, proti, datus, kas, izmantojot interneta meklētājprogrammu, būtu atrodami atsevišķi par katru dalībvalsti, reģionu vai vietējo pašvaldību, kā arī konkrētu nozari, lai, pamatojoties uz sociālekonomiskajiem datiem, būtu iespējams veikt salīdzinošo analīzi, standartizāciju un pārbaudi.

2.7.   Gaisa un jūras transporta radītās emisijas

Ziņošanas pienākums attiecībā uz civilās aviācijas un jūras transporta emisijām nav skaidri saprotams, jo

RK uzskata, ka nav pareizi izprasta kategorijas “1.A.3.A civilā aviācija” nozīme. Nolūks ir bijis uzskatīt, ka nullei pielīdzināmas ir privātu (nevis komerciālu) lidaparātu emisijas, proti, emisijas, ko galvenokārt rada vieglās lidmašīnas un helikopteri, kuri parasti izmanto mazās privātās lidostas. Tas būtu jānorāda skaidri;

nav izklāstīta metodoloģija attiecībā uz to jūras transportlīdzekļu radītajām emisijām, kuri izmanto Eiropas ostas. Tāpēc priekšlikumā būtu skaidri jānorāda, ka Eiropas Komisija pirms metodes izstrādāšanas vēlas sagaidīt tiesību aktu pieņemšanu.

3.   Secinājums

RK pauž bažas par reģionāla skatījuma trūkumu priekšlikumā. Komiteja ir pārliecināta, ka tādējādi tiek zaudēta vērtīga iespēja, un tas turpmāk apgrūtinās klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumu īstenošanu. Komiteja uzskata, ka ar priekšlikumu tiktu sperts solis pareizajā virzienā, ja tajā tiktu skaidri iekļauta reģionālā dimensija. RK atzinīgi vērtē galvenās uzmanības pievēršanu prognozēm un plāniem, kas paredzēti attīstībai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.

II.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Grozījums Nr. 1

1. pants — Priekšmets

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(e)

ziņo par CO2 emisijām no jūras transporta;

(e)

(f)

veic monitoringu un ziņošanu attiecībā uz kvotu izsolēs iegūto ieņēmumu izlietojumu atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 1. un 2. punktam vai 10. panta 1. punktam, saskaņā ar minētās direktīvas 3.d panta 4. punktu un 10. panta 3. punktu;

(f)

veic monitoringu un ziņošanu attiecībā uz kvotu izsolēs iegūto ieņēmumu izlietojumu atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 1. un 2. punktam vai 10. panta 1. punktam, saskaņā ar minētās direktīvas 3.d panta 4. punktu un 10. panta 3. punktu;

(g)

veic monitoringu un ziņošanu attiecībā uz dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, ar ko pielāgojas neizbēgamajām klimata pārmaiņām;

(g)

veic monitoringu un ziņošanu attiecībā uz dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, ar ko pielāgojas neizbēgamajām klimata pārmaiņām;

(h)

vērtē dalībvalstu panākto progresu savu pienākumu izpildē saskaņā ar Lēmumu Nr. 406/2009/EK;

(h)

vērtē dalībvalstu panākto progresu savu pienākumu izpildē saskaņā ar Lēmumu Nr. 406/2009/EK;

(i)

vāc informācijas un datus, kas vajadzīgi, lai pamatotu turpmāko Savienības klimata pārmaiņu politikas izstrādi un vērtēšanu.

(i)

vāc informācijas un datus, kas vajadzīgi, lai pamatotu turpmāko Savienības klimata pārmaiņu politikas izstrādi un vērtēšanu.

Pamatojums

Tā kā šobrīd nepastāv ziņošanas sistēma attiecībā uz jūras transporta emisijām, Komiteja pieņem, ka šāda sistēma tiks izveidota tikai tad, ja tas būs nepieciešams atbilstoši jauniem tiesību aktiem.

Tā kā priekšlikumi lielākoties tiek īstenoti vietējā/reģionālajā līmenī, priekšlikumā būtu jāiekļauj konkrētāka norāde uz attiecīgajiem līmeņiem.

Grozījums Nr. 2

2. pants — Piemērošanas joma

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Pamatojums

Skaidra atsauce uz reģionālo līmeni jāiekļauj ne tikai attiecībā uz pielāgošanās pasākumiem, bet arī uz klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumiem.

Grozījums Nr. 3

3. pants — Definīcijas

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(13)

“rīcībpolitiku, pasākumu un prognožu valsts sistēma” ir institucionālo, juridisko un procedūras pasākumu sistēma, kas izveidota dalībvalstī, lai ziņotu par rīcībpolitikām un pasākumiem un sagatavotu un ziņotu prognozes par siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un piesaisti, kā noteikts šīs regulas 13. pantā;

13)

“rīcībpolitiku, pasākumu un prognožu valsts sistēma” ir institucionālo, juridisko un procedūras pasākumu sistēma, kas izveidota dalībvalstī, lai ziņotu par rīcībpolitikām un pasākumiem un sagatavotu un ziņotu prognozes par siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un piesaisti, kā noteikts šīs regulas 13. pantā;

Pamatojums

Jānodrošina saskaņotība starp dažādu valstu politiku, pasākumiem un prognozēm.

Grozījums Nr. 4

4. pants — Zema oglekļa emisiju līmeņa attīstības stratēģijas

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai savas zema oglekļa emisiju līmeņa attīstības stratēģijas vienu gadu pēc tam, kad stājas spēkā šī regula, vai saskaņā ar starptautiskā līmenī apstiprinātu laika grafiku UNFCCC procesa ietvaros.

2.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai savas zema oglekļa emisiju līmeņa attīstības stratēģijas vienu gadu pēc tam, kad stājas spēkā šī regula, vai saskaņā ar starptautiskā līmenī apstiprinātu laika grafiku UNFCCC procesa ietvaros.

3.   Komisija un dalībvalstis savas attiecīgās zema oglekļa emisiju līmeņa attīstības stratēģijas un to atjauninājumus nekavējoties dara pieejamus sabiedrībai.

3.   Komisija un dalībvalstis savas attiecīgās zema oglekļa emisiju līmeņa attīstības stratēģijas un to atjauninājumus nekavējoties dara pieejamus sabiedrībai.

Pamatojums

Šajās stratēģijās jāiekļauj teritoriālais aspekts, lai parādītu, ka tās ir pienācīgi pārdomātas un apsvērtas, jo tās būs grūti īstenot vietējā līmenī, ja tām nebūs teritoriālās dimensijas.

Būtisks politikas analīzes un pārskatāmības priekšnosacījums ir skaidra izpratne par to, kādā veidā iegūtas prognozes un aprēķini saistībā ar zema oglekļa emisiju līmeņa attīstību.

Grozījums Nr. 5

5. pants — Valsts uzskaites sistēmas

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Dalībvalstis izveido, izmanto un cenšas pastāvīgi uzlabot valsts uzskaites sistēmas, ar ko novērtē šīs regulas I pielikumā minēto siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas no avotiem un to piesaisti un nodrošina siltumnīcefekta gāzu uzskaites laicīgumu, pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, salīdzināmību un pilnīgumu.

1.   Dalībvalstis izveido, izmanto un cenšas pastāvīgi uzlabot valsts uzskaites sistēmas, ar ko novērtē šīs regulas I pielikumā minēto siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas no avotiem un to piesaisti un nodrošina siltumnīcefekta gāzu uzskaites laicīgumu, pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, salīdzināmību un pilnīgumu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentajām uzskaites iestādēm ir piekļuve un ka to valsts uzskaites sistēma nodrošina, ka to kompetentajām iestādēm ir piekļuve:

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentajām uzskaites iestādēm ir piekļuve un ka to valsts uzskaites sistēma nodrošina, ka to kompetentajām iestādēm ir piekļuve:

(a)

datiem un metodēm attiecībā uz darbībām un iekārtām saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, kas paziņoti nolūkā sagatavot valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaiti, lai nodrošinātu paziņoto siltumnīcefekta gāzu emisiju konsekvenci Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaitē;

(a)

datiem un metodēm attiecībā uz darbībām un iekārtām saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, kas paziņoti nolūkā sagatavot valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaiti, lai nodrošinātu paziņoto siltumnīcefekta gāzu emisiju konsekvenci Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaitē;

(b)

datiem, kas ievākti, izmantojot ziņošanas sistēmas par fluorētām gāzēm dažādās nozarēs, kā izveidots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 842/2006 6. panta 4. punktu, ar mērķi sagatavot valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaiti;

(b)

datiem, kas ievākti, izmantojot ziņošanas sistēmas par fluorētām gāzēm dažādās nozarēs, kā izveidots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 842/2006 6. panta 4. punktu, ar mērķi sagatavot valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaiti;

(c)

emisijām, pamata datiem un metodēm, ko paziņojušas iekārtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 166/2006 nolūkā sagatavot valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaiti;

(c)

emisijām, pamata datiem un metodēm, ko paziņojušas iekārtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 166/2006 nolūkā sagatavot valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaiti;

(d)

datiem, kas paziņoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1099/2008.

(d)

datiem, kas paziņoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1099/2008.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās uzskaites iestādes un ka to valsts uzskaites sistēmas nodrošina, ka to kompetentās uzskaites iestādes:

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās uzskaites iestādes un ka to valsts uzskaites sistēmas nodrošina, ka to kompetentās uzskaites iestādes:

(a)

izmanto ziņošanas sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 842/2006 6. panta 4. punktu, lai uzlabotu fluorēto gāzu aprēķinus siltumnīcefekta gāzu uzskaitē;

(a)

izmanto ziņošanas sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 842/2006 6. panta 4. punktu, lai uzlabotu fluorēto gāzu aprēķinus siltumnīcefekta gāzu uzskaitē;

(b)

spēj veikt ikgadējas konsekvences pārbaudes, kas minētas šīs regulas 7. panta 1. punkta l) un m) apakšpunktā;

(b)

spēj veikt ikgadējas konsekvences pārbaudes, kas minētas šīs regulas 7. panta 1. punkta l) un m) apakšpunktā;

 

   

Pamatojums

Emisiju samazināšanai paredzētu pasākumu noteikšana un atbilstoša izstrāde, kā arī vajadzība pasākumu īstenošanas rezultātus atspoguļot siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaites sistēmās ir cieši saistīta ar zināšanām par informācijas avotiem, modeļiem un metodoloģiskām pieejām, aplēsēm, pieņēmumiem u.c. Daži dažādu nozaru radīto emisiju avoti un oglekļa piesaistītāji ir reģionālo pašvaldību pārziņā. Tādēļ šīm pašvaldībām jābūt zinošām par valsts uzskaites sistēmu un jāiesaistās tajā, lai uzlabotu un pielāgotu gan valsts uzskaites sistēmu, gan klimata pārmaiņu mazināšanai ierosināto politiku reģionālajā līmenī.

Grozījums Nr. 6

6. pants — Savienības uzskaites sistēma

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(c)

ikgadēju ekspertu veiktu dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu uzskaites pārskatīšanu.

(c)

ikgadēju ekspertu veiktu dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu uzskaites pārskatīšanu

 

Pamatojums

Dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu uzskaiti jāpārbauda neatkarīgai un nekomerciālai kompetentajai uzskaites iestādei, kura attiecīgajā gadā nav bijusi iesaistīta valsts uzskaites sagatavošanā. Ideālā gadījumā tai vajadzētu būt iekšējai Eiropas Vides aģentūras struktūrai. Eiropas Komisijai arī pašai būtu jāapzina savu politikas pasākumu un programmu ietekme uz emisijām, lai varētu secināt, vai to panāktais efekts ir pozitīvs vai negatīvs.

Grozījums Nr. 7

7. pants — siltumnīcefekta gāzu uzskaites

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(a)

to siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas, kas minētas šīs regulas I pielikumā, un siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas, kas minētas Lēmuma Nr. 406/2009/EK 2. panta 1. punktā, par X–2 gadu. Neskarot ziņošanu par siltumnīcefekta gāzēm, kas minētas šīs regulas I pielikumā, oglekļa dioksīda (CO2) emisijas no IPCC avota kategorijas “1.A.3.A civilā aviācija” uzskata par vienādām ar nulli Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta un 7. panta 1. punkta nolūkā;

(a)

to siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas, kas minētas šīs regulas I pielikumā, un siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas, kas minētas Lēmuma Nr. 406/2009/EK 2. panta 1. punktā, par X–2 gadu. Neskarot ziņošanu par siltumnīcefekta gāzēm, kas minētas šīs regulas I pielikumā, oglekļa dioksīda (CO2) emisijas no IPCC avota kategorijas “1.A.3.A civilā aviācija” uzskata par vienādām ar nulli Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta un 7. panta 1. punkta nolūkā;

Pamatojums

IPCC avota kategorija “1.A.3.A civilā aviācija” aptver emisijas, ko lidaparāti rada, paceļoties vai nolaižoties attiecīgajā dalībvalstī, kā arī lidojot tās gaisa telpā. Emisijas, ko rada vieglie lidaparāti, kas paceļas no privātiem lidlaukiem, ir ļoti grūti uzskaitīt īstermiņā. Tomēr vieglo lidaparātu izmantoto degvielu iespējams uzskaitīt degvieleļļas emisijās, ar nosacījumu, ka šie lidaparāti ir izmantojuši komerciālu lidostu (tādējādi radot neatbilstību).

Grozījums Nr. 8

13. pants — Rīcībpolitiku, pasākumu un prognožu valsts sistēmas

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Mērķis ir nodrošināt paziņotās informācijas par rīcībpolitikām, pasākumiem un prognozēm attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti laicīgumu, pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, salīdzināmību un pilnīgumu, kā minēts šīs regulas 14. un 15. pantā, tostarp attiecībā uz datu, metožu un modeļu izmantošanu un piemērošanu un kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles pasākumu īstenošanu un jutīguma analīzi.

2.    nodrošin paziņotā informācija par rīcībpolitikām, pasākumiem un prognozēm attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti , pārredzam, prec, konsekven, salīdzinām un pilnīg, kā minēts šīs regulas 14. un 15. pantā, tostarp attiecībā uz datu, metožu un modeļu izmantošanu un piemērošanu un kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles pasākumu īstenošanu un jutīguma analīzi.

Pamatojums

Vajadzētu būt iespējai salīdzināt dalībvalstu prognozes un plānus attīstībai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Vajadzētu būt arī iespējai salīdzināt emisiju ietekmi uz dažādām nozarēm atšķirīgos Eiropas reģionos. Tādēļ datiem jābūt pieejamiem turpmāku analīžu veikšanai, kā arī lai radītu uzticību stratēģijām.

Grozījums Nr. 9

14. pants — Ziņošana par rīcībpolitikām un pasākumiem

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   …

1.   …

(c)

informāciju par valsts rīcībpolitikām un pasākumiem, kā arī par to Savienības rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu, kuri ierobežo vai samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas no avotiem vai veicina to piesaisti, iedalot to pēc nozarēm attiecībā uz katru siltumnīcefekta gāzi, kas minēta šīs regulas I pielikumā. Šajā informācijā ietver savstarpējas norādes uz attiecīgajām valstu vai Savienības rīcībpolitikām, jo īpaši attiecībā uz gaisa kvalitāti, un norāda:

(c)

informāciju par valsts rīcībpolitikām un pasākumiem, kā arī par to Savienības rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu, kuri ierobežo vai samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas no avotiem vai veicina to piesaisti un iedalot to pēc nozarēm attiecībā uz katru siltumnīcefekta gāzi, kas minēta šīs regulas I pielikumā. Šajā informācijā ietver savstarpējas norādes uz attiecīgajām valstu vai Savienības rīcībpolitikām, jo īpaši attiecībā uz gaisa kvalitāti, un norāda:

2.   Dalībvalstis elektroniskā veidā dara sabiedrībai pieejamu valsts rīcībpolitiku un pasākumu izmaksu un ietekmes novērtējumu, informāciju par Savienības rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu, kas ierobežo vai samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas no avotiem vai veicina to piesaisti, kopā ar tehniskiem ziņojumiem, kas ir pamatā šiem novērtējumiem. Tajos būtu jāiekļauj izmantoto modeļu un metodiskās pieejas apraksti, definīcijas un pamatpieņēmumi.

2.   Dalībvalstis elektroniskā veidā dara sabiedrībai pieejamu valsts rīcībpolitiku un pasākumu izmaksu un ietekmes novērtējumu, informāciju par Savienības rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu, kas ierobežo vai samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas no avotiem vai veicina to piesaisti, kopā ar tehniskiem ziņojumiem, kas ir pamatā šiem novērtējumiem. Tajās būtu jāiekļauj izmantoto modeļu un metodiskās pieejas apraksti, definīcijas un pamatpieņēmumi.

Pamatojums

Reģionālajam kontekstam jābūt skaidri saprotamam.

Ir vajadzīgi gan aprēķini, gan kvalitatīvi paskaidrojumi.

Grozījums Nr. 10

15. pants — Ziņošana par prognozēm

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Dalībvalstis līdz katra gada 15. martam (X gads) ziņo Komisijai valsts prognozes par siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti, iedalot tās pēc gāzes un pēc nozares.

1.   Dalībvalstis līdz katra gada 15. martam (X gads) ziņo Komisijai valsts prognozes par siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti, iedalot tās pēc gāzes un pēc nozares.

Pamatojums

Reģionālajam kontekstam jābūt skaidri saprotamam.

Grozījums Nr. 11

25. pants — Eiropas Vides aģentūras loma

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(d)

ikgadējā ekspertu veiktajā pārskatīšanā;

(d)

ikgadējā ekspertu veiktajā pārskatīšanā;

(h)

datu aprēķinu sagatavošanā par prognozēm, kuras dalībvalstis nav paziņojušas;

(h)

datu aprēķinu sagatavošanā par prognozēm, kuras dalībvalstis nav paziņojušas;

(j)

informācijas izplatīšanā, kas ievākta saskaņā ar šo regulu, tostarp uzturot un atjauninot datubāzi par dalībvalstu klimata pārmaiņu seku mazināšanas rīcībpolitikām un pasākumiem un informācijas apmaiņas centru par ietekmi, apdraudējumiem un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

(j)

informācijas izplatīšanā, kas ievākta saskaņā ar šo regulu, tostarp uzturot un atjauninot datubāzi par dalībvalstu klimata pārmaiņu seku mazināšanas rīcībpolitikām un pasākumiem un informācijas apmaiņas centru par ietekmi, apdraudējumiem un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

 

 

 

 

 

 

Pamatojums

Eiropas Vides aģentūrai ir izšķiroša loma, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis sekmīgi īsteno savu politiku. Tas nozīmē, ka tās rīcībā vajadzētu būt speciālajām zināšanām un vadlīnijām attiecībā uz iespējamajām emisiju plūsmām. Uzkrātās emisijas ir būtisks faktors, kas ietekmē siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā un līdz ar to arī turpmāko temperatūras paaugstināšanos. Eiropas emisijas pilnībā neatspoguļo Eiropas radīto emisiju apjomu visā pasaulē. Tāpēc priekšlikumā skaidri jāmin arī “patēriņa emisijas”.

Briselē, 2012. gada 19. jūlijā

Reģionu komitejas priekšsēdētāja

Mercedes BRESSO


13.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/61


Reģionu komitejas atzinums “Priekšlikums regulai par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi”

2012/C 277/08

REĢIONU KOMITEJA

ņemot vērā šajā jomā veicamos svarīgos uzdevumus, atzinīgi vērtētu daudz lielāku programmas budžeta palielinājumu, vienlaikus atzīstot, ka nav iespējams vienoties par konkrētiem skaitļiem, kamēr nav beigušās sarunas par daudzgadu finanšu shēmu;

atbalsta integrēto projektu jauno pieeju, taču aicina vairāk veicināt integrēto projektu pieejamību ieinteresētajām pusēm un ieinteresēto pušu līdzdalību tajos; aicina papildināt sarakstu, kā svarīgākās integrēto projektu jomas minot arī jūras vidi, augsni un troksni; kā arī aicina izveidot piemērotus mehānismus LIFE programmas koordinēšanai ar citiem ES fondiem vienotajā stratēģiskajā satvarā un ar Prioritārās rīcības plāniem (PAF) Natura 2000 finansēšanai;

uzskata, ka PVN izslēgšana no attiecināmajām izmaksām var atturēt daudzus iespējamos pieteikumu iesniedzējus no priekšlikuma izstrādes, un ierosina PVN atzīt par attiecināmajām izmaksām, ja finansējuma saņēmēji var pierādīt, ka PVN nav iespējams atgūt;

iesaka arī turpmāk saglabāt pastāvīgā personāla izmaksu attiecināmību, ievērojot nosacījumu, ka ir jāpierāda un ar dokumentiem jāapstiprina, ka šis personāls ir oficiāli norīkots attiecīgā projekta pasākumu īstenošanai pilna laika darbā vai uz nepilnu slodzi;

ierosina līdzfinansējuma augšējo likmi palielināt līdz 85 % mazāk attīstītajos reģionos (kā noteikts Vispārējā regulā) un tālākajos reģionos;

aicina noteikt, ka LIFE programmā var piedalīties arī ES aizjūras zemes un teritorijas, kuras ir “Lēmuma par aizjūras asociāciju” (Padomes Lēmuma 2001/822/EK) iesaistītās puses un kuras veido lielāko daļu ES bioloģiskās daudzveidības.

Ziņotāja

Kay TWITCHEN kdze (UK/NI), Eseksas grāfistes padomes locekle

Atsauces dokuments

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi

COM(2011) 874 final – 2011/0428 (COD)

I.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

A.    Vispārējas piezīmes

1.

atkārtoti uzsver, ka LIFE programmu uzskata par nozīmīgu instrumentu, kas palīdz finansēt vietējas un reģionālas nozīmes vides politiku un projektus ar Eiropas pievienoto vērtību un kas ir palīdzējis mobilizēt vietējo un reģionālo pārvaldes iestāžu centienus. Programma ir arī palīdzējusi izveidot partnerattiecības, tādējādi stiprinot sadarbības struktūras un atvieglojot pieredzes un informācijas apmaiņu vietējā un reģionu līmenī;

2.

atzinīgi vērtē vēlmi nākamajā finansēšanas posmā programmas LIFE darbību turpināt un ir pārliecināta, ka tas nodrošinās efektīvāku programmas darbību, veidos sinerģiju, koordinējot ES un valstu rīcību, un palielinās vides un klimata jomā veikto pasākumu atpazīstamību;

3.

piekrīt Komisijas viedoklim par to, ka rīcībai vides un klimata jomā vajadzētu būt neatņemamai sastāvdaļai vairumā ES politikas pasākumu. ES galvenie finansēšanas instrumenti tomēr neaptver visas vides un klimata specifiskās vajadzības, tāpēc joprojām ir nepieciešama atsevišķa vides un klimata pasākumu programma, kas balstīta uz laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam paredzētās Regulas (EK) Nr. 614/2007 (LIFE+) ietvaros panākto. Tādējādi tā papildina “integrēšanas” pieeju vides un klimata mērķu sasniegšanai visa ES budžeta ietvaros, finansējot vides un klimata projektus, kuriem nav pieejams finansējums no citiem avotiem;

4.

norāda, ka pašreizējās LIFE programmas novērtējums ir atklājis, ka tās ietekme stratēģiskas mērķtiecības trūkuma dēļ ir ierobežota. Ar jauno programmu tāpēc tiktu ieviesta elastīga lejupēja pieeja un izveidotas divas atsevišķas apakšprogrammas ar skaidri noteiktām prioritātēm attiecībā uz vidi un rīcību klimata jomā;

5.

šajā saistībā ir svarīgi, lai programma nodrošinātu pietiekamu elastīgumu. Prioritāšu secības noteikšana nedrīkst radīt būtiskus ierobežojumus vai pārāk stingrus kritērijus. Tāpat kā pašreizējā programmā par galveno kritēriju jāizvirza ierosināto projektu kvalitāte;

6.

uzskata, ka LIFE regulā būtu īpaši jānorāda nepieciešamība panākt dažādu jomu sinerģiju, piemēram, nodrošināt, lai ar programmas LIFE palīdzību finansētajiem klimata projektiem būtu pozitīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību un lai ar programmas LIFE palīdzību finansētie vides projekti būtu atbilstoši no klimata viedokļa. Tā kā Komisija ir norādījusi divu apakšprogrammu un projektu sinerģijas iespējas daudzu mērķu sasniegšanai, būs svarīgi to nodrošināt;

7.

atkārto aicinājumu (1) LIFE programmā arī turpmāk atbalstīt komunikācijas un informācijas projektus, tajos lielāku uzsvaru liekot uz izpratnes veidošanu, ietverot uz ilgtspējīgu attīstību virzītu izglītību un tādu projektu sekmēšanu, kuros iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības. Ņemot vērā minēto, Komiteja atzinīgi vērtē ierosinājumu katrā no apakšprogrammām pārvaldību un informāciju noteikt par prioritāru jomu;

8.

atzinīgi vērtē priekšlikumu, kura mērķis ir nodrošināt abu LIFE apakšprogrammu saskaņotību, proti, tās iekļaut vienā daudzgadu darba programmā ar vienotiem, kopīgiem īstenošanas noteikumiem un vienotu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, kā arī tās pārraudzīt vienā LIFE komitejā un norāda, ka dažādu apakšprogrammu procedūrām un prioritātēm nevajadzētu būt atšķirīgām;

9.

pauž gandarījumu, ka Eiropas Komisija, gatavojot priekšlikumu, ir plaši apspriedusies ar ieinteresētajām pusēm un ņēmusi vērā daudzus to izteiktos viedokļus, kā arī Reģionu komitejas viedokli (2).

B.    Rādītāji

10.

atzinīgi vērtē to, ka priekšlikuma 3. pantā īpaša uzmanība pievērsta LIFE sekmīguma vērtēšanai izmantojamu rādītāju noteikšanai, un iesaka tos papildināt ar rādītājiem, kas katrā LIFE projektā ļauj vērtēt un veicināt labu pārvaldību un komunikāciju. RK ir uzstājīgi aicinājusi LIFE programmā katrā tās projektā sekmēt mērķtiecīgas, un tātad efektīvākas, komunikācijas metodes un veiktspējas uzlabošanas pasākumus.

C.    Vides apakšprogramma

Prioritārā joma “vide un resursefektivitāte”

11.

pieņem zināšanai, ka priekšlikuma 10. pantā nav minēta uz ieviešanu tirgū virzīta privātā sektora radīta inovācija, jo uz to attieksies pamatprogramma “Apvārsnis 2020”. Līdz ar to LIFE fokusā būs vietējo un reģionālo pašvaldību īstenota ekoinovācija un tādu risinājumu meklēšana, kurus visbiežāk sekmīgi īsteno, izmantojot publiskā un privātā sektora partnerattiecības. Tāpēc RK atzinīgi vērtē pāreju uz publiskā sektora īstenotu inovāciju un publiskā un privātā sektora partnerattiecību iespējām;

Prioritārā joma “bioloģiskā daudzveidība”

12.

atzinīgi vērtē to, ka atbilstoši RK aicinājumam (3) priekšlikuma 11. pantā ņemta vērā regulāru pasākumu iespēja, ja projekti darbojas, pamatojoties uz labu praksi, ko var izmantot citiem reģioniem, un tiem piemēro standartus attiecībā uz uzraudzību un sabiedrības informēšanu par rezultātiem;

13.

uzskata, ka atbalsts, ko ar integrētu projektu starpniecību sniedz Prioritārās rīcības plāniem (PAF) Natura 2000 finansēšanai, turpmāk būs būtisks elements LIFE prioritārajā jomā “bioloģiskā daudzveidība”. RK prasa, lai, ņemot vērā katras dalībvalsts institucionālo ietvaru, reģionālās pašvaldības būtu atbildīgas par prioritārās rīcības plānu izstrādi un ņemtu vērā Eiropas Komisijas jaunākās iniciatīvas Natura 2000 finansēšanai (4);

Prioritārā joma “vides pārvaldība un informācija”

14.

pauž lielu gandarījumu par to, ka ir pastiprināts LIFE programmas atbalsts vides pārvaldībai, ierosinātajā regulā to nosakot par vienu no prioritārajām jomām (12. pants). RK ir pārliecināta, ka tādējādi tiks palielināta potenciālo pārvaldības projektu atpazīstamība un ka svarīgas ieguvējas no šīs prioritārās jomas būs vietējās un reģionālās pašvaldības. RK ir ieteikusi, ka ar LIFE programmu ir jāpalīdz stiprināt vietējo un reģionālo pašvaldību administratīvās spējas un pastiprināti jāpievērš uzmanība izpratnes palielināšanai, tostarp uz ilgtspējīgu attīstību virzītai izglītībai un tādu projektu sekmēšanai, kuros iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības un kuriem ir būtiska ietekme ES līmenī (5);

15.

uzskata, ka izvirzot šo jomu par prioritāti, būtu jāsekmē zināšanu apmaiņa jautājumā par ES vides tiesību aktu ieviešanu un īstenošanu. Šādu zināšanu apmaiņu var sekmēt, Eiropas līmenī atbalstot tīklus, mācību programmas un labākās prakses apmaiņas projektus, jo īpaši šajā jomā Eiropas līmenī aktīvu vietējo un reģionālo pašvaldību projektus.

D.    Klimata pasākumu apakšprogramma

16.

atzinīgi vērtē jaunas klimata pasākumu apakšprogrammas izveidi, jo tā var veicināt uz oglekļa satura pazemināšanu un resursu efektīvu izmantošanu vērstus un klimata ziņā drošus pasākumus un investīcijas. Komiteja šo iniciatīvu vērtē atzinīgi, ņemot vērā ES starptautiskās saistības samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas atbilstoši Kioto protokolam un jaunajam globālajam nolīgumam klimata jomā, par kuru jāvienojas līdz 2015. gadam, kā arī ES mērķus, kas noteikti klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumā, stratēģijā “Eiropa 2020” un Ceļvedī virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā (6);

17.

tomēr norāda, ka ierosinātais budžets ir tikai neliela daļa no visa programmas LIFE budžeta (25 %). Tādējādi LIFE klimata komponentes potenciāls būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas ir ļoti ierobežots. Tāpēc tai būtu jāatbalsta dažādu vides mērķu sasniegšana, piemēram, no gaisa kvalitātes viedokļa svarīgu bioloģiski daudzveidīgu dabas teritoriju (kūdrāju un mežu) vai “zaļas” infrastruktūras izveide, izmantojot integrētu pieeju bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un klimata pārmaiņu seku mazināšanai;

18.

atzinīgi vērtē to, ka integrētie projekti galvenokārt būs virzīti uz stratēģijām un rīcības plāniem, kuru mērķis ir mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties;

19.

atzinīgi vērtē mērķus prioritārajā jomā “klimata pārvaldība un informācija” (16. pants), un uzskata, ka šeit skaidrs RK uzdevums varētu būt izpratnes par klimata jautājumiem palielināšana.

E.    Integrētie projekti

20.

kā norādīts vienā no iepriekšējiem atzinumiem (7), atzinīgi vērtē priekšlikumu ieviest ilgtermiņa “integrētus projektus”, lai plašā teritoriālā mērogā (jo īpaši reģionālā, vairāku reģionu vai valsts mērogā) risinātu dažādus jautājumus, balstoties uz stratēģisku un strukturētu saistību ar citām ES finansējuma jomām. LIFE projektiem arī turpmāk būtu ievērojama katalītiskā vērtība;

21.

uzskata, ka integrētie projekti uzlabos vides un klimata politikas īstenošanu un to iekļaušanu citās politikas jomās, kā arī daudzlīmeņu pārvaldības īstenošanu, nodrošinot citu Eiropas Savienības, valstu un privāto līdzekļu koordinētu piesaistīšanu vides un klimata mērķu sasniegšanai. Tie tiks vērsti uz vides un klimata plānu un stratēģiju īstenošanu plašākā teritoriālā mērogā nekā parasti programmā LIFE+;

22.

atzinīgi vērtē to, ka 18. panta d) apakšpunktā minētās svarīgākās integrēto projektu jomas lielā mērā atbilst agrākajiem RK ieteikumiem (ūdens resursu pārvaldība, dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, resursu ilgtspējīga izmantošana un atkritumu apsaimniekošana). Komiteja tomēr uzskata, ka saraksts jāpapildina, minot arī jūras vidi, augsni un troksni;

23.

pauž bažas, ka integrētos projektus varētu būt sarežģīti sagatavot un pārvaldīt, īpaši ņemot vērā dažādos termiņus, atlases kritērijus, pieteikumu iesniegšanas procedūras un to veidus, pārvaldības nosacījumus un ziņošanas noteikumus. Īpaši sarežģīti tas varētu būt mazākām vietējām pašvaldībām, tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē priekšlikumā paredzēto tehnisko palīdzību, kuras mērķis ir sniegt atbalstu integrēto projektu sagatavošanā un iesniegšanā;

24.

aicina izveidot piemērotus mehānismus LIFE programmas koordinēšanai ar citiem ES fondiem vienotajā stratēģiskajā satvarā (VSS), jo īpaši ar partnerattiecību līgumiem, kas paredzēti Vispārējās regulas projekta 14. pantā, kā arī ar ierosināto jauno pieeju, proti, uz sabiedrību orientētu vietējo attīstību un vietējās attīstības stratēģijām visiem fondiem, kā norādīts Vispārējās regulas projekta 28. un 29. pantā;

25.

pauž cerību, ka jaunie, lielāka mēroga LIFE programmas projekti ietvers pamatnoteikumus un norādījumus atsevišķu LIFE projektu un citu projektu izstrādei, tostarp plānu, kas ļauj saprast, kā ierosināto pasākumu finansēšanai apvienojami dažādi ES, valstu, reģionālie, vietējie un privātie fondi. Atsevišķos gadījumos projekti varētu būt ilgāki, lai šajā laikposmā varētu izstrādāt un īstenot atsevišķus saistītus LIFE projektus;

26.

vienlaikus uzsver parasto, mazāka mēroga projektu nozīmi, jo tie ir pieejami mazākām pašvaldībām, kuras nav tik spējīgas izstrādāt integrētu projektu. Tāpēc atzinīgi vērtē to, ka tiem joprojām ir sava nozīme jaunajā programmā un aicina nesamazināt tiem piešķirto kopējo budžetu;

27.

atzīst, ka ir vajadzīga aptuvena ģeogrāfiskā bāze, bet uzskata, ka tam nevajadzētu būt galvenajam virzītājspēkam, kura dēļ finansējums tiek novirzīts no būtiskiem projektiem tikai tāpēc, lai citur aizpildītu kādu abstraktu valsts kvotu. Komiteja atzinīgi vērtē iespēju šādiem projektiem piesaistīt kaimiņvalstis;

28.

uzskata, ka vairāk jāveicina ieinteresēto pušu līdzdalība integrētajos projektos.

F.    Vienkāršošana, plānošana un deleģētie akti

29.

atzīst, ka Eiropas Komisija ir centusies ņemt vērā agrāk sniegtā atzinumā (8) izteiktos aicinājumus vienkāršot administratīvās procedūras, paredzot arī daudzgadu plānošanu un IT rīku plašāku izmantošanu. Vienotas likmes un vienreizējas kopsummas maksājumu izmantošana var mazināt birokrātiju, tāpēc ir atbalstāma. Komiteja tomēr pauž bažas, ka apņemšanās panākt vienkāršošanu galvenokārt ir ļoti vispārīgi pausta kā vēlamība, piemēram, 26. apsvērumā;

30.

ļoti atzinīgi vērtē divu posmu pieejas ieviešanu integrēto projektu atlasei, potenciālajiem pretendentiem sniedzot iespēju Komisijai iesniegt koncepcijas aprakstu iepriekšējai apstiprināšanai. Tas nozīmē, ka pieteikumu iesniedzēji, kuriem nav lielu izredžu, zaudētu mazāk resursu. Tas atbilst arī RK ieteikumam (9);

31.

atzinīgi vērtē 24. pantā ierosinātās daudzgadu darba programmas, kuru ilgums ir vismaz divi gadi. Uzskata, ka šādas daudzgadu darba programmas LIFE atbilstību ES prioritātēm var nodrošināt daudz stratēģiskākā un politiski nostādītākā veidā. Aicina Komisiju iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības darba programmu izstrādē, lai šīs programmas atbilstu praksei;

32.

tomēr pauž bažas, ka 24. panta 3. punktā paredzētā daudzgadu programmu vidusposma pārskatīšana izmantotājiem varētu nozīmēt drošības trūkumu; tāpēc izmaiņām pēc pārskatīšanas vajadzētu būt minimālām;

33.

atzīst, ka, īstenojot pašreizējo programmu, valstu kontaktpunktu sniegums ir bijis mainīgs un dažos gadījumos to darbības nepilnību dēļ valsts piešķīrumi ir izmantoti nepietiekami (RK jau iepriekš ir aicinājusi uzlabot valsts kontaktpunktu darbinieku sagatavošanu (10));

34.

uzskata, ka pārbaudes procedūrai un LIFE komitejai (29. pants) ir jādarbojas pārredzami un iekļaujoši;

35.

atzīmē, ka regulas projektā ir paredzēti deleģētie akti par izpildes rādītājiem, kas piemērojami konkrētajām tematiskajām prioritātēm (3. pants), par “Savienības nozīmes projekta” kritērija piemērošanu (19. panta 1. punkts) un par “ģeogrāfiskā līdzsvara piemērošanas” kritēriju piemērošanu (19. panta 3. punkts). RK kritiski vērtē komiteju procedūras biežāku izmantošanu vides politikas jomā, jo tā vietējām un reģionālajām pašvaldībām nenodrošina pietiekamu ES lēmumu pieņemšanas un darbības procesa pārredzamību (11). Tāpēc iesaka Eiropas Komisijai deleģēto aktu sagatavošanas posmā pienācīgi apspriesties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām.

G.    Līdzfinansēšana un attiecināmās izmaksas

36.

atzīst, ka Eiropas Komisija ir ņēmusi vērā vienā no iepriekšējiem atzinumiem (12) pausto aicinājumu palielināt maksimālo līdzfinansējuma likmi no pašreizējiem 50 % līdz 70 % (un līdz 80 % integrētiem un sagatavošanās projektiem);

37.

ierosina augšējo likmi palielināt līdz 85 % mazāk attīstītajos reģionos (kā noteikts Vispārējā regulā (13)) un tālākajos reģionos. Šiem reģioniem bieži vien ir liela nozīme bioloģiskās daudzveidības zuduma apturēšanā;

38.

pauž nožēlu, ka Eiropas Komisija nav ņēmusi vērā vienā no iepriekšējiem atzinumiem (14) pausto aicinājumu vietējām un reģionālajām pašvaldībām arī turpmāk atļaut pastāvīgā personāla izmaksas pilnībā iekļaut pašu kapitālā. Pastāvīgā personāla izmaksu izslēgšana atstās būtiskas negatīvas sekas uz projektu kvalitāti un to īstenošanas iespējām, īpaši mazākās valstiskās un nevalstiskās organizācijās, kuras ir atkarīgas no pastāvīgā personāla veiktā darba pēctecības un tā kompetences, turklāt šie darbinieki bieži vien strādā nepilnu slodzi vienlaikus vairākos projektos;

39.

uzskata, ka šī problēma kopā arī PVN izslēgšanu no attiecināmajām izmaksām (kā ierosināts 20. pantā) daudzus iespējamos pieteikumu iesniedzējus var atturēt no priekšlikuma izstrādes. Komiteja atgādina, ka citos ES fondos PVN ir atzīts par attiecināmajām izmaksām, ja finansējuma saņēmēji var pierādīt, ka PVN nav iespējams atgūt;

40.

tomēr ņem vērā kāda pētījuma secinājumus, kas, šķiet, liecina, ka lielākajā daļā projektu dažu attiecināmā finansējuma elementu izslēgšanu kompensēs Komisijas ierosinātās daudz augstākās līdzfinansējuma likmes. Komiteja arī apzinās, ka personāla darba laika jautājums ir iemesls daudzām Komisijas revidentu un finansējuma saņēmēju diskusijām, kuru rezultātā Komisija atgūst lielas naudas summas, dažreiz ilgi pēc projekta pabeigšanas;

41.

tomēr iesaka arī turpmāk saglabāt pastāvīgā personāla izmaksu attiecināmību, ievērojot nosacījumu, ka ir jāpierāda un ar dokumentiem jāapstiprina, ka šis personāls ir oficiāli norīkots attiecīgā projekta pasākumu īstenošanai.

H.    Budžets

42.

atzīmē, ka ierosinātais LIFE programmas budžeta palielinājums no EUR 2 100 miljoniem līdz EUR 3 600 miljoniem, lai gan nozīmē būtisku programmas līdzekļu pieaugumu, tomēr ir salīdzinoši neliels un veido vien 0,3 % no ES kopējā budžeta;

43.

tomēr, ņemot vērā šajā jomā veicamos svarīgos uzdevumus, RK atzinīgi vērtētu daudz lielāku šā budžeta palielinājumu. Komiteja atzīst, ka nav iespējams vienoties par konkrētiem skaitļiem, kamēr nav beigušās sarunas par daudzgadu finanšu shēmu;

44.

lai gan lielāka saskaņotība un papildināmība attiecībā uz citiem finansējuma virzieniem ir atbalstāma, LIFE programmas finansējumam šos fondus (piemēram, struktūrfondus) nevajadzētu ietekmēt;

45.

atzinīgi vērtē to, ka 50 % Vides apakšprogrammas attiecas uz bioloģisko daudzveidību, un tas atbilst RK izteiktajai prasībai (15);

46.

atzinīgi vērtē 17. pantā iekļauto jauno noteikumu, ka LIFE programmu var apvienot ar inovatīviem finansēšanas instrumentiem. Komiteja uzskata, ka tam ir īpaša nozīme attiecībā uz prioritāro jomu “vide un resursefektivitāte”, un atgādina, ka šie instrumenti ir izmantojami, lai vienīgi papildinātu, nevis aizstātu darbības dotācijas.

I.    Subsidiaritāte

47.

atkārtoti apliecina, ka vides politika ir joma, kurā Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir dalīta kompetence, tāpēc ir jāpiemēro subsidiaritātes princips. Komiteja tomēr uzskata, ka stingrs novērtējums par LIFE programmas atbilstību subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem nav nepieciešams, jo ierosinātā regula būtībā ir kopš 1992. gada īstenotās programmas turpinājums. Regulas projekta 34. apsvērumā ir atkārtoti apliecināta atbilstība subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem;

48.

tomēr:

(a)

pilnībā atbalsta to, ka programma arī turpmāk ir jāpārvalda centralizēti, bet uzskata, ka jānodrošina, lai, kādai izpildaģentūrai deleģējot tādus uzdevumus kā projektu atlase un uzraudzība, nesamazinātos dalībvalsts līdzdalība programmas darbā un lai pārnešana neizraisītu darbā ar LIFE pieteikumiem nepieciešamu zināšanu un kompetences zudumu;

(b)

atgādina par vietējo un reģionālo pašvaldību svarīgo nozīmi ES vides tiesību aktu un klimata stratēģiju īstenošanā vietējā un reģionālā mērogā, kā arī sabiedrības informētības par inovācijām un labāko praksi palielināšanā.

II.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Grozījums Nr. 1

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Sociālo un ekonomikas lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni līdz 2050. g.” (16) (turpmāk tekstā – “Ceļvedis 2050”) ir atzīts, ka jaunu pieeju izmēģināšana klimata pārmaiņu mazināšanai joprojām būs būtiska, lai pārietu uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Tāpat arī būs jānodrošina pielāgošanās klimata pārmaiņām kā Savienības starpnozaru prioritāte. Turklāt svarīga ir pārvaldības veicināšana un izpratnes uzlabošana, lai sasniegtu konstruktīvus rezultātus un nodrošinātu ieinteresēto pušu iesaistīšanos. Tāpēc klimata pasākumu apakšprogrammai vajadzētu atbalstīt centienus trīs konkrētās prioritārajās jomās: klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, klimata pārvaldība un informācija. Jāparedz iespēja, ka no LIFE programmas finansētie projekti var veicināt konkrētu mērķu sasniegšanu vairāk nekā vienā no šīm prioritārajām jomām un tajos var piedalīties vairāk nekā viena dalībvalsts.

Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Sociālo un ekonomikas lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni līdz 2050. g.” (16) (turpmāk tekstā – “Ceļvedis 2050”) ir atzīts, ka jaunu pieeju izmēģināšana klimata pārmaiņu mazināšanai joprojām būs būtiska, lai pārietu uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Tāpat arī būs jānodrošina pielāgošanās klimata pārmaiņām kā Savienības starpnozaru prioritāte. Turklāt svarīga ir pārvaldības veicināšana un izpratnes uzlabošana, lai sasniegtu konstruktīvus rezultātus un nodrošinātu ieinteresēto pušu iesaistīšanos. Tāpēc klimata pasākumu apakšprogrammai vajadzētu atbalstīt centienus trīs konkrētās prioritārajās jomās: klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, klimata pārvaldība un informācija. . Jāparedz iespēja, ka no LIFE programmas finansētie projekti var veicināt konkrētu mērķu sasniegšanu vairāk nekā vienā no šīm prioritārajām jomām un tajos var piedalīties vairāk nekā viena dalībvalsts.

Pamatojums

LIFE regulā būtu īpaši jānorāda vajadzība veidot vides mērķu sinerģiju, īpaši saistībā ar rīcību klimata jomā un bioloģisko daudzveidību. Ir svarīgi uzsvērt arī mežu ekosistēmu funkcijas, jo tās var sekmēt bioloģisko daudzveidību un palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas, vienlaikus palielinot spēju absorbēt oglekli.

Grozījums Nr. 2

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Nolūkā vienkāršot LIFE programmu un samazināt administratīvo slogu pretendentiem un saņēmējiem, ir plašāk jāizmanto vienotas likmes un vienreizēji kopsummas maksājumi, un finansējums ir jākoncentrē uz konkrētākām izmaksu kategorijām. Lai kompensētu neattiecināmās izmaksas un uzturētu efektīvu atbalsta līmeni LIFE programmā, līdzfinansējuma daļai kopumā ir jābūt 70 %, bet īpašos gadījumos – 80 %.

Nolūkā vienkāršot LIFE programmu un samazināt administratīvo slogu pretendentiem un saņēmējiem, ir plašāk jāizmanto vienotas likmes un vienreizēji kopsummas maksājumi, un finansējums ir jākoncentrē uz konkrētākām izmaksu kategorijām. Lai kompensētu neattiecināmās izmaksas un uzturētu efektīvu atbalsta līmeni LIFE programmā, līdzfinansējuma daļai kopumā ir jābūt 70 %, bet –  %.

Pamatojums

Augšējā likme būtu jāpalielina līdz 85 % ekonomiski atpalikušākos reģionos vai pārejas reģionos (saskaņā ar definīciju struktūrfondu regulās). Šiem reģioniem bieži vien ir liela nozīme bioloģiskās daudzveidības zuduma apturēšanā. Tālākajiem reģioniem galveno Eiropas fondu izmantošanai parasti ir noteikts 85 % līdzfinansējuma līmenis, tāpēc tiem ir jābūt iespējai izmantot šo līmeni arī attiecībā uz citām Savienības programmām, piemēram, LIFE. Turklāt tālākie reģioni nodrošina visā Eiropas teritorijā vislielāko ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības ziņā, ņemot vērā Kopienas nozīmes Natura 2000 tīkla teritoriju lielo skaitu.

Grozījums Nr. 3

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai nodrošinātu labāko iespējamo Savienības finansējuma izmantošanu un Eiropas pievienoto vērtību, Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz atbilstības kritērijiem projektu atlasei, ģeogrāfiska līdzsvara piemērošanas kritērijiem “integrētajiem projektiem” un konkrētām tematiskajām prioritātēm piemērojamiem izpildes rādītājiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot priekšdarbus, attiecīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

Lai nodrošinātu labāko iespējamo Savienības finansējuma izmantošanu un Eiropas pievienoto vērtību, Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz atbilstības kritērijiem projektu atlasei, ģeogrāfiska līdzsvara piemērošanas kritērijiem “integrētajiem projektiem” un konkrētām tematiskajām prioritātēm piemērojamiem izpildes rādītājiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot priekšdarbus, attiecīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei

Pamatojums

RK kritiski vērtē komiteju procedūras biežāku izmantošanu vides politikas jomā, jo tā vietējām un reģionālajām pašvaldībām nenodrošina pietiekamu ES lēmumu pieņemšanas un darbības procesa pārredzamību.

Grozījums Nr. 4

5. pants — Trešo valstu dalība LIFE programmā

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

LIFE programmā var piedalīties šādas valstis:

LIFE programmā var piedalīties šādas valstis:

(a)

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis, kuras ir Nolīguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) puses;

(a)

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis, kuras ir Nolīguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) puses;

(b)

Savienības kandidātvalstis, potenciālās kandidātvalstis un pievienošanās valstis;

(b)

Savienības kandidātvalstis, potenciālās kandidātvalstis un pievienošanās valstis;

(c)

valstis, uz kurām attiecas Eiropas Kaimiņattiecību politika;

(c)

valstis, uz kurām attiecas Eiropas Kaimiņattiecību politika;

(d)

valstis, kuras ir kļuvušas par Eiropas Vides aģentūras loceklēm saskaņā ar Padomes 1999. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 993/1999, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1210/90 par Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīkla izveidi.

(d)

valstis, kuras ir kļuvušas par Eiropas Vides aģentūras loceklēm saskaņā ar Padomes 1999. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 993/1999, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1210/90 par Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīkla izveidi

 

Šīs valstis piedalās saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti attiecīgajos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos, ar ko nosaka vispārīgus principus šo valstu līdzdalībai Savienības programmās.

Šīs valstis piedalās saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti attiecīgajos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos, ar ko nosaka vispārīgus principus šo valstu līdzdalībai Savienības programmās.

Pamatojums

ES aizjūras zemēs un teritorijās (to kopskaits ir 21), tostarp četros Francijas aizjūras departamentos, ir vairāk endēmisko un apdraudēto sugu nekā visās 27 ES dalībvalstīs. Pieci no 34 pasaules bioloģiskās daudzveidības “karstajiem punktiem” atrodas ES aizjūras zemēs un teritorijās (AZT). Salu ekosistēmas aptver tikai 5 % no planētas sauszemes teritorijas, taču tajās mīt aptuveni trešā daļa no pasaules apdraudētajām sugām. Šī bioloģiskā daudzveidība joprojām ir salīdzinoši neaizsargāta, jo uz to neattiecas ne Putnu, ne Dzīvotņu direktīva. Aizsardzības pasākumiem ir grūti rast finansējumu, jo, būdami saistīti ar ES, šie attālie reģioni parasti nekvalificējas starptautisku fondu atbalstam. AZT projektus varētu finansēt no līdzekļiem, kas piešķirti četrām ES dalībvalstīm — Apvienotajai Karalistei, Nīderlandei, Francijai un Dānijai —, kurām pieder teritorijas, kas klasificējamas kā AZT; šāds risinājums neietekmētu LIFE programmā pieejamā finansējuma kopapjomu.

Grozījums Nr. 5

8. pants — Papildināmība, 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisija un dalībvalstis atbilstoši saviem attiecīgajiem pienākumiem nodrošina koordināciju starp LIFE programmu un Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrniecības un zivsaimniecības fondu, lai radītu sinerģiju, jo īpaši 18. panta d) apakšpunktā minēto integrēto projektu kontekstā, un lai atbalstītu LIFE programmas īstenošanas laikā izstrādāto risinājumu, metožu un pieeju izmantošanu. Savienības līmenī koordinācija notiek atbilstoši vienotam stratēģiskajam satvaram, kas minēts Regulas (ES) Nr. …. 10. pantā (VSS regula)

Komisija un dalībvalstis atbilstoši saviem attiecīgajiem pienākumiem nodrošina koordināciju starp LIFE programmu un Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrniecības un zivsaimniecības fondu, lai radītu sinerģiju, jo īpaši 18. panta d) apakšpunktā minēto integrēto projektu kontekstā, un lai atbalstītu LIFE programmas īstenošanas laikā izstrādāto risinājumu, metožu un pieeju izmantošanu. Savienības līmenī koordinācija notiek atbilstoši vienotam stratēģiskajam satvaram, kas minēts Regulas (ES) Nr. …. 10. pantā ( regula)

Pamatojums

Ņemot vērā būtisko LIFE stratēģisko ieguldījumu Natura 2000 finansēšanā, RK aicina šajā regulā dalībvalstīm adresēt konkrētu aicinājumu nodrošināt koordināciju, ieviešot arī prioritārās rīcības plānus. Turklāt sinerģiju var radīt integrēto LIFE projektu koordinācija ar ierosināto jauno pieeju, proti, vietējās sabiedrības vadītu vietējo attīstību un vietējās attīstības stratēģijām visiem VSS fondiem, kā paredzēts Vispārējās regulas projekta 28. un 29. pantā.

Precizējums lietotajā terminoloģijā saskaņā ar iepriekš pieņemtajiem RK atzinumiem (CdR 5/2012 rev. 1).

Grozījums Nr. 6

10. pants — Vides un resursefektivitātes prioritārās jomas īpašie mērķi, (b) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

atbalstīt integrētu pieeju izmantošanu, izstrādi, izmēģināšanu un demonstrēšanu attiecībā uz plānu un programmu īstenošanu atbilstoši Savienības politikai un tiesību aktiem vides jomā, galvenokārt ūdens, atkritumu un gaisa jomā;

atbalstīt integrētu pieeju izmantošanu, izstrādi, izmēģināšanu un demonstrēšanu attiecībā uz plānu un programmu īstenošanu atbilstoši Savienības politikai un tiesību aktiem vides jomā, galvenokārt ūdens, atkritumu un gaisa jomā;

Pamatojums

Daudzos reģionos ir īpaši svarīgi risināt augsnes piesārņošanas problēmu, uzskatot ka tā ir cieši saistīta ar ūdens aizsardzību un atkritumu rašanās novēršanu.

Grozījums Nr. 7

14. pants — Klimata pārmaiņu mazināšanas prioritārās jomas īpašie mērķi

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nolūkā veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, klimata pārmaiņu mazināšanas prioritārās jomas īpašie mērķi ir jo sevišķi šādi:

Nolūkā veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, klimata pārmaiņu mazināšanas prioritārās jomas īpašie mērķi ir jo sevišķi šādi:

(a)

veicināt Savienības klimata pārmaiņu mazināšanas politikas un tiesību aktu izstrādi un īstenošanu, tostarp iekļaušanu dažādās politikas jomās, jo īpaši izstrādājot, izmēģinot un demonstrējot politikas vai pārvaldības pieejas, paraugpraksi un risinājumus klimata pārmaiņu mazināšanai;

(a)

veicināt Savienības klimata pārmaiņu mazināšanas politikas un tiesību aktu izstrādi un īstenošanu, tostarp iekļaušanu dažādās politikas jomās, jo īpaši izstrādājot, izmēģinot un demonstrējot politikas vai pārvaldības pieejas, paraugpraksi un risinājumus klimata pārmaiņu mazināšanai;

(b)

uzlabot zināšanu bāzi, lai izstrādātu, izvērtētu, uzraudzītu, novērtētu un ieviestu efektīvas klimata pārmaiņu mazināšanas darbības un pasākumus un lai uzlabotu spēju izmantot šādas zināšanas praksē;

(b)

uzlabot zināšanu bāzi, lai izstrādātu, izvērtētu, uzraudzītu, novērtētu un ieviestu efektīvas klimata pārmaiņu mazināšanas darbības un pasākumus un lai uzlabotu spēju izmantot šādas zināšanas praksē;

(c)

atvieglot integrētu pieeju izstrādi un ieviešanu, piemēram, klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģijas un rīcības plānus vietējā, reģionālajā vai valsts līmenī;

(c)

atvieglot integrētu pieeju izstrādi un ieviešanu, piemēram, klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģijas un rīcības plānus vietējā, reģionālajā vai valsts līmenī;

(d)

veicināt novatorisku klimata pārmaiņu mazināšanas tehnoloģiju, sistēmu, metožu un instrumentu izstrādi un demonstrēšanu, kas būtu piemēroti replicēšanai, nodošanai vai integrēšanai.

(d)

veicināt novatorisku klimata pārmaiņu mazināšanas tehnoloģiju, sistēmu, metožu un instrumentu izstrādi un demonstrēšanu, kas būtu piemēroti replicēšanai, nodošanai vai integrēšanai.

 

Pamatojums

Jāraugās, protams, lai klimata projektiem nebūtu negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Bet tā kā šie pasākumi iekļauti LIFE programmā, ir svarīgi panākt, lai tiem būtu pozitīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Ir jānodrošina abu LIFE programmas galveno virzienu saskaņotība.

Grozījums Nr. 8

15. pants — Pielāgošanās klimata pārmaiņām prioritārās jomas īpašie mērķi

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nolūkā veicināt atbalstu centieniem palielināt noturību pret klimata pārmaiņām, pielāgošanās klimata pārmaiņām prioritārās jomas īpašie mērķi ir jo sevišķi šādi:

Nolūkā veicināt atbalstu centieniem palielināt noturību pret klimata pārmaiņām, pielāgošanās klimata pārmaiņām prioritārās jomas īpašie mērķi ir jo sevišķi šādi:

(a)

veicināt Savienības klimata pārmaiņu pielāgošanās politikas un tiesību aktu izstrādi un īstenošanu, tostarp iekļaušanu dažādās politikas jomās, jo īpaši izstrādājot, izmēģinot un demonstrējot politikas vai pārvaldības pieejas, paraugpraksi un risinājumus attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām;

(a)

veicināt Savienības klimata pārmaiņu pielāgošanās politikas un tiesību aktu izstrādi un īstenošanu, tostarp iekļaušanu dažādās politikas jomās, jo īpaši izstrādājot, izmēģinot un demonstrējot politikas vai pārvaldības pieejas, paraugpraksi un risinājumus attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām;

(b)

uzlabot zināšanu bāzi, lai izstrādātu, izvērtētu, uzraudzītu, novērtētu un ieviestu efektīvas klimata pārmaiņu pielāgošanās darbības un pasākumus un lai uzlabotu spēju izmantot šādas zināšanas praksē;

(b)

uzlabot zināšanu bāzi, lai izstrādātu, izvērtētu, uzraudzītu, novērtētu un ieviestu efektīvas klimata pārmaiņu pielāgošanās darbības un pasākumus un lai uzlabotu spēju izmantot šādas zināšanas praksē;

(c)

atvieglot integrētu pieeju izstrādi un ieviešanu, piemēram, attiecībā uz klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijām un rīcības plāniem vietējā, reģionālajā vai valsts līmenī;

(c)

atvieglot integrētu pieeju izstrādi un ieviešanu, piemēram, attiecībā uz klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijām un rīcības plāniem vietējā, reģionālajā vai valsts līmenī;

(d)

veicināt novatorisku klimata pārmaiņu pielāgošanās tehnoloģiju, sistēmu, metožu un rīku izstrādi un demonstrēšanu, kas būtu piemēroti replicēšanai, nodošanai vai integrēšanai.

(d)

veicināt novatorisku klimata pārmaiņu pielāgošanās tehnoloģiju, sistēmu, metožu un rīku izstrādi un demonstrēšanu, kas būtu piemēroti replicēšanai, nodošanai vai integrēšanai.

 

Pamatojums

Jāraugās, protams, lai klimata projektiem nebūtu negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Bet tā kā šie pasākumi iekļauti LIFE programmā, ir svarīgi panākt, lai tiem būtu pozitīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Ir jānodrošina abu LIFE programmas galveno virzienu saskaņotība.

Grozījums Nr. 9

18. pants — Projekti, (d) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Rīcības dotācijas var piešķirt šādiem projektiem:

….

d)

integrētie projekti galvenokārt dabas, ūdens, atkritumu, gaisa, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā;

Rīcības dotācijas var piešķirt šādiem projektiem:

….

d)

integrētie projekti galvenokārt dabas, ūdens, atkritumu, , gaisa, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā;

Pamatojums

Prioritārajām jomām būtu jāietver arī jūras vide, augsnes un trokšņa pārvaldība.

Grozījums Nr. 10

19. pants — Projektu atbilstības kritēriji

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   18. pantā minētajiem projektiem ir jāizpilda šādi atbilstības kritēriji:

1.   18. pantā minētajiem projektiem ir jāizpilda šādi atbilstības kritēriji:

a)

Savienības nozīmes projekti, kas sniedz ievērojamu ieguldījumu kāda no 3. pantā izklāstītajiem LIFE programmas mērķiem sasniegšanā;

a)

Savienības nozīmes projekti, kas sniedz ievērojamu ieguldījumu kāda no 3. pantā izklāstītajiem LIFE programmas mērķiem sasniegšanā;

b)

tajos ir ievērota izmaksu ziņā efektīva pieeja, tie ir tehniski un finansiāli pamatoti;

b)

tajos ir ievērota izmaksu ziņā efektīva pieeja, tie ir tehniski un finansiāli pamatoti;

c)

tajos piedāvātā ieviešanas kārtība ir pamatota.

c)

tajos piedāvātā ieviešanas kārtība ir pamatota.

Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētus tiesību aktus saskaņā ar 30. pantu attiecībā uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem piemēro 1. punkta a) apakšpunktā minēto kritēriju, lai pielāgotu šo kritēriju konkrētajām prioritārajām jomām, kas noteiktas 9. un 13. pantā.

Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētus tiesību aktus saskaņā ar 30. pantu attiecībā uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem piemēro 1. punkta a) apakšpunktā minēto kritēriju, lai pielāgotu šo kritēriju konkrētajām prioritārajām jomām, kas noteiktas 9. un 13. pantā.

2.   Kur tas iespējams, no LIFE programmas finansētie projekti veicina sinerģiju starp dažādiem mērķiem un zaļu publisko iepirkumu.

2.    LIFE programmas palīdzību finansētie projekti veicina sinerģiju starp dažādiem mērķiem un zaļu publisko iepirkumu.

3.   18. panta d) punktā minētajos integrētajos projektos attiecīgā gadījumā iesaista ieinteresētās puses un veicina koordināciju ar citiem Savienības finansējuma avotiem un to piesaistīšanu.

3.   18. panta d) punktā minētajos integrētajos projektos iesaista ieinteresētās puses un veicina koordināciju ar citiem Savienības finansējuma avotiem un to piesaistīšanu.

Komisija integrēto projektu piešķiršanas procesā nodrošina ģeogrāfisko līdzsvaru atbilstoši solidaritātes un centienu dalīšanas principam. Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētus tiesību aktus saskaņā ar 30. pantu attiecībā uz ģeogrāfiskā līdzsvara piemērošanas kritērijiem katrā tematiskajā jomā, kas minēta 18. panta d) apakšpunktā.

Komisija integrēto projektu piešķiršanas procesā nodrošina ģeogrāfisko līdzsvaru atbilstoši solidaritātes un kopīgu centienu principam. Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētus tiesību aktus saskaņā ar 30. pantu attiecībā uz ģeogrāfiskā līdzsvara piemērošanas kritērijiem katrā tematiskajā jomā, kas minēta 18. panta d) apakšpunktā.

4.   Komisija īpašu uzmanību pievērš transnacionāliem projektiem, ja transnacionāla sadarbība ir būtiska, lai nodrošinātu vides aizsardzības un klimata mērķu sasniegšanu, un cenšas nodrošināt to, ka vismaz 15 % no projektiem paredzētajiem budžeta resursiem piešķir transnacionāliem projektiem

4.   Komisija īpašu uzmanību pievērš transnacionāliem projektiem, ja transnacionāla sadarbība ir būtiska, lai nodrošinātu vides aizsardzības un klimata mērķu sasniegšanu, un cenšas nodrošināt to, ka vismaz 15 % no projektiem paredzētajiem budžeta resursiem piešķir transnacionāliem projektiem.

 

5.   

Pamatojums

Visur un pēc iespējas vairāk būtu jāveicina integrēto projektu pieejamība ieinteresētajām pusēm un ieinteresēto pušu līdzdalība tajos.

Lai gan programmas ietvaros īstenotajiem centieniem ir jāaptver visa ES, īpaši tāpēc, ka vides un klimata problēmām bieži vien ir pārrobežu sekas, “valstu kvotu” jēdziens nav atbilstošs un nebūtu jāuzskata par svarīgāku kritēriju nekā atsevišķu priekšlikumu pozitīvās iezīmes.

Jāpanāk, lai turpmākie integrētie un daudzgadu projekti, kurus īstenos ar šīs programmas atbalstu, nesamazinātu budžeta līdzekļus pašreiz īstenotajiem pasākumiem, kas jau apliecinājuši savu lietderību. Tieši šos pasākumus visbiežāk izmanto vietējās un reģionālās pašvaldības, kurām ne vienmēr ir vajadzīgie līdzekļi, lai īstenotu Komisijas priekšlikumā paredzētos integrētos projektus. Turklāt būtu loģiski, ka LIFE programmas finansētie projekti rosinātu izmantot ekoloģisku publisko iepirkumu.

Grozījums Nr. 11

20. pants — Līdzfinansējuma likme un projektu izmaksu attiecināmība, 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Maksimālā 18. pantā minēto projektu līdzfinansējuma likme ir 70 % attiecināmo izmaksu. Izņēmuma gadījumos maksimālā 18. panta d) un f) punktā minēto projektu līdzfinansējuma likme ir 80 % attiecināmo izmaksu.

Maksimālā 18. pantā minēto projektu līdzfinansējuma likme ir 70 % attiecināmo izmaksu. Izņēmuma gadījumos maksimālā 18. panta d) un f) punktā minēto projektu līdzfinansējuma likme ir 80 % attiecināmo izmaksu.

Pamatojums

Augšējā likme būtu jāpalielina līdz 85 % ekonomiski atpalikušākos reģionos (saskaņā ar definīciju struktūrfondu regulās). Šiem reģioniem bieži vien ir liela nozīme bioloģiskās daudzveidības zuduma apturēšanā. Tālākajiem reģioniem galveno Eiropas fondu izmantošanai parasti ir noteikts 85 % līdzfinansējuma līmenis, tāpēc tiem ir jābūt iespējai izmantot šo līmeni arī attiecībā uz citām Savienības programmām, piemēram, LIFE. Turklāt tālākie reģioni nodrošina visā Eiropas teritorijā vislielāko ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības ziņā, ņemot vērā Kopienas nozīmes Natura 2000 tīkla teritoriju lielo skaitu.

Grozījums Nr. 12

20. pants — Līdzfinansējuma likme un projektu izmaksu attiecināmība, 2. punkts, pirmā daļa par PVN

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

PVN izmaksas 18. pantā minētajos projektos neuzskata par attiecināmām.

PVN izmaksas 18. pantā minētajos projektos par attiecināmām.

Pamatojums

RK uzskata, ka PVN izslēgšana no attiecināmo izdevumu skaita daudzus iespējamos pieteikumu iesniedzējus var atturēt no priekšlikumu izstrādes. Komiteja atgādina, ka citos ES fondos PVN ir atzīts par attiecināmām izmaksām, ja finansējuma saņēmēji var pierādīt, ka PVN nav iespējams atgūt.

Grozījums Nr. 13

20. pants — Līdzfinansējuma likme un projektu izmaksu attiecināmība, 3. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Pamatojums

RK uzskata, ka personāla izmaksu izslēgšana no attiecināmajiem izdevumiem daudzus iespējamos pieteikumu iesniedzējus var atturēt no priekšlikumu izstrādes. Ieteiktais formulējums atjauno attiecināmību, kas paredzēta LIFE+ Regulā (EK) Nr. 614/2007, kura 2008. gada 20. novembrī publicēta Oficiālajā Vēstnesī L309 (sk. 5. pantu). Tomēr ir nevis vienkārši jāparedz iespēja ņemt vērā algu izdevumus, nenosakot konkrētus kritērijus, bet tie ir jāņem vērā. Turklāt pienākums nodarbināt papildu personālu šo projektu īstenošanai nav reāls mazām vienībām, un daudzos gadījumos to nebūs iespējams īstenot jo īpaši tāpēc, ka biežāk ir nepieciešami speciālisti ar pieredzi šajā jomā. Tāpēc tiek ierosināts šo nosacījumu attiecināt tikai uz to, ka šie darbinieki ir īpaši nosūtīti no šīm līdzekļiem finansēta projekta īstenošanai.

Jāprecizē, ka ierēdņus var norīkot darbā pie konkrēta projekta īstenošanas pilna laika darbā vai uz nepilnu slodzi, lai nebūtu diskriminācijas, aprēķinot algu izmaksas ierēdņiem, kuri faktiski nodarbināti pie finansēto projektu īstenošanas. Pieredze saistībā ar LIFE projektiem iepriekšējos periodos liecina, ka bieži vien ierēdņi projektu īstenošanā nodarbināti uz nepilnu slodzi, bet viņu līdzdalība ir nepieciešama. Tādēļ šīs izmaksas ir jāatzīst, lai tās varētu finansēt.

Briselē, 2012. gada 19. jūlijā

Reģionu komitejas priekšsēdētāja

Mercedes BRESSO


(1)  CdR 6/2011 fin (74. punkts).

(2)  Ziņojums “Assessment of Territorial Impacts of the EU Life+ instrument” [ES instrumenta Life+ teritoriālās ietekmes novērtējums], sagatavojis Reģionu komitejas sekretariāts, 2011. gada maijs; CdR 6/2011 fin.

(3)  CdR 6/2011 (56. punkts).

(4)  Komisijas dienestu darba dokuments SEC (2011) 1573 final.

(5)  CdR 6/2011 fin, ziņojums “Novērtējums par ES Life + instrumenta teritoriālo ietekmi”, sagatavojis Reģionu komitejas sekretariāts, 2011. gada maijs.

(6)  COM(2010) 2020 final un COM(2011) 112 final.

(7)  CdR 6/2011 fin (6., 25., 65.–69. punkts).

(8)  CdR 6/2011 fin (33. un 37. punkts).

(9)  CdR6/2011 fin (38. punkts).

(10)  CdR 6/2011 fin (18. punkts).

(11)  CdR 25/2011 fin, CdR 159/2008 fin, CdR 47/2010 fin.

(12)  CdR 6/2011 fin (35. punkts).

(13)  COM(2011) 615 final; CdR 6/2011 fin (15. punkts).

(14)  CdR 6/2011 fin (34. punkts).

(15)  CdR 6/2011 fin (9. un 14. punkts).

(16)  COM(2011) 112 final, 8.3.2011.


13.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/74


Reģionu komitejas atzinums “Koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana”

2012/C 277/09

REĢIONU KOMITEJA

secina, ka koncesiju jomā pašlaik spēkā esošos noteikumus veido tiesu prakse un valstu tiesību akti. Tā kā atsevišķas koncesijas var ietekmēt iekšējo tirgu, ir vēlams noteikumus padarīt skaidrākus un sekmēt vienotu interpretāciju un pieeju. Komiteja tāpēc uzskata, ka ir pamatoti paredzēt regulējumu šajā jomā;

uzskata, ka tāpēc ir svarīgi, lai līgumslēdzējas iestādes un dalībvalstis arī turpmāk varētu brīvi izvēlēties instrumentu savu uzdevumu veikšanai. Atļaujas, tostarp ierobežota skaita darbības licences, nav jāietver direktīvas piemērošanas jomā. Tas attiecas arī vienkārši uz kādas darbības finansēšanu, kas bieži vien saistīta ar pienākumu atmaksāt saņemtos līdzekļus, ja tie nav izmantoti paredzētajiem mērķiem;

iesaka koncesiju piešķiršanas kārtību izklāstīt skaidrāk. Atrodot pareizo līdzsvaru, ir jāprecizē piemēram, paziņošanas kārtība un termiņi, no vienas puses, un līgumslēdzējas iestādes rīcības brīvības amplitūda attiecībā uz kritērijiem, ko tā vēlas piemērot, no otras puses. Skaidrība ir atbalsts līgumslēdzējām iestādēm un nodrošina, ka dalībvalstis regulējumu piemēro viendabīgi, kā tas ir vēlams. Rīcības brīvība ir apliecinājums tam, ka tiek cienītas līgumslēdzēju iestāžu zināšanas par savām koncesijām un atzīta dalībvalstu autonomija. Līgumslēdzējām iestādēm jābūt pietiekami plašām iespējām izvēlēties sabiedrības vajadzībām atbilstošus un ilgtspēju veicinošus kritērijus;

uzskata, ka priekšlikumam ir jāatbilst subsidiaritātes principam, proti vietējām un reģionālajām pašvaldībām jāsaglabā iespēja brīvi lemt par to, vai būvdarbus un pakalpojumus tās nodrošinās pašas vai to veikšanu uzticēs trešai pusei. Ja vietējās un reģionālās pašvaldības nolemj izmantot trešās puses pakalpojumus, tām ir jābūt brīvai iespējai pašām izvēlēties izmantojamo juridisko instrumentu — atļauju, publiskā iepirkuma līgumu vai koncesiju.

Ziņotājs

Henk KOOL kgs (NL/PSE), Hāgas Izpildpadomes loceklis

Atsauces dokuments

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

COM(2011) 897 final

I.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

1.

konstatē vienota koncesiju tiesiskā regulējuma trūkumu. Publisko būvdarbu jomā koncesijas reglamentē ES publiskā iepirkuma direktīvas. Taču noteikumi par pakalpojumu koncesijām ES publiskā iepirkuma direktīvās nav ietveri, kaut gan uz tiem attiecas Līguma par Eiropas Savienību pamatprincipi. Šie principi ir precizēti Tiesas praksē;

2.

norāda, ka dalībvalstīm, piešķirot koncesijas, jāievēro Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteiktie principi (vienlīdzīga attieksme, nediskriminācija, pārredzamība un proporcionalitāte), tomēr secina, ka tie netiek īstenoti viendabīgi. Priekšlikums direktīvai par koncesijām izstrādāts ar mērķi vienā tiesiskajā regulējumā apvienot noteikumus, kas attiecas uz būvdarbiem, un noteikumus par pakalpojumu koncesijām, lai būtu viena direktīva minēto koncesiju piešķiršanai ES līmenī. Īpaši ņemot vērā Eiropas Savienības pašreizējās ekonomiskās problēmas, Eiropas Komisija uzskata, ka ir ļoti svarīgi turpināt attīstīt iekšējo tirgu, ar nosacījumu, ka ES noteikumu par koncesijām piemērošana sniedz līgumslēdzējām iestādēm pietiekami plašu rīcības brīvību;

3.

atzīmē, ka juridiskais pamats vienota tiesiskā regulējuma izveidei koncesiju jomā rodams LESD 53. panta 1. punktā, 62. pantā un 114. pantā. Minētie panti attiecas uz iekšējā tirgus darbību. Tāpēc Komiteja norāda, ka pakalpojumu koncesijas ir skatāmas saistībā ar vispārējas (tautsaimnieciskas) nozīmes pakalpojumu sniegšanu. Direktīvas priekšlikumā nav pietiekami ņemtas vērā ar Lisabonas līgumu ieviestās izmaiņas šajā jautājumā, tāpēc Komiteja aicina attiecībā uz minētajiem pakalpojumiem noteikt papildu izņēmumus no direktīvas darbības jomas;

4.

uzskata, ka priekšlikumam ir jāatbilst subsidiaritātes principam, proti vietējām un reģionālajām pašvaldībām jāsaglabā iespēja brīvi lemt par to, vai būvdarbus un pakalpojumus tās nodrošinās pašas vai to veikšanu uzticēs trešai pusei. Ja vietējās un reģionālās pašvaldības nolemj izmantot trešās puses pakalpojumus, tām ir jābūt brīvai iespējai pašām izvēlēties izmantojamo juridisko instrumentu — atļauju, publiskā iepirkuma līgumu vai koncesiju;

5.

uzsver, ka koncesijas pēc būtības ir sarežģītākas un tās slēdz uz ilgāku laika posmu. Komiteja jau iepriekš ir ieteikusi, ka, pieņemot regulējumu koncesijas līgumu jomā, vajadzētu nodrošināt, lai tas būtu elastīgs un vienkāršs (CdR 21/2010), un ka nedrīkst pieļaut juridiskas neskaidrības;

ŅEMOT VĒRĀ IEPRIEKŠ MINĒTO, REĢIONU KOMITEJA

6.

uzskata, ka direktīvas 1. pantā vai vismaz preambulas apsvērumos jāprecizē, ka uzdevumu un kompetenču pārnešana no vienas publiskās iestādes uz citu nav šās direktīvas priekšmets. Turklāt tajā nevajadzētu iekļaut nozares, kurām jau tiek piemērots tām īpaši paredzēts Eiropas Savienības regulējums vai kuras apzināti nav regulētas atbilstoši Eiropas Savienības likumdevēja lēmumam;

7.

atzīst, ka koncesijas, kas pārsniedz noteiktu summu, ietekmē iekšējo tirgu un tāpēc tās var būt Eiropas Savienības līmeņa regulējuma priekšmets;

8.

secina, ka koncesiju jomā pašlaik spēkā esošos noteikumus veido tiesu prakse un valstu tiesību akti. Tā kā atsevišķas koncesijas var ietekmēt iekšējo tirgu, ir vēlams noteikumus padarīt skaidrākus un sekmēt vienotu interpretāciju un pieeju. Komiteja tāpēc uzskata, ka ir pamatoti paredzēt regulējumu šajā jomā;

9.

secina, ka koncesijas dažādās dalībvalstīs tomēr īsteno ļoti atšķirīgi. Viens no iemesliem tam ir citi valsts līmeņa instrumenti, kas ir dalībvalstu rīcībā, lai reglamentētu attiecīgo darbību vai piešķirtu tiesības to veikt. Tāpēc arī direktīvas ietekme dažādās dalībvalstīs varētu atšķirties, un Komisijai vajadzētu precizēt un skaidri definēt, kādi līgumiski nosacījumi tiek uzskatīti par “koncesiju” un kāda veida līgumattiecības ietilpst direktīvas darbības jomā;

10.

uzskata, ka tāpēc ir svarīgi, lai līgumslēdzējas iestādes un dalībvalstis arī turpmāk varētu brīvi izvēlēties instrumentu savu uzdevumu veikšanai. Atļaujas, tostarp ierobežota skaita darbības licences, nav jāietver direktīvas piemērošanas jomā. Tas attiecas arī vienkārši uz kādas darbības finansēšanu, kas bieži vien saistīta ar pienākumu atmaksāt saņemtos līdzekļus, ja tie nav izmantoti paredzētajam mērķim;

11.

pauž bažas par to, ka, ieviešot pienākumu šādu valsts līmeņa instrumentu izmantošanas gadījumā rīkot iepirkuma konkursus, pārlieku tiek skarta dalībvalstu autonomija. Tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē preambulā pausto Eiropas Komisijas nostāju, ka šādi valsts iestāžu darījumi nebūtu jāuzskata par koncesijām; Komiteja tomēr uzskata, ka kādā no pantiem ir skaidri jāparedz attiecīgs izņēmums;

12.

uzskata, ka direktīvai ir jāattiecas uz koncesijām, kuras ietekmē iekšējo tirgu. Savukārt koncesijas, kuras to zemās vērtības dēļ neietekmē iekšējo tirgu, būtu jāpiešķir tieši, bez iepriekšēja uzaicinājuma uz konkursu;

13.

uzskata, ka minētajai atšķirībai ir būtiska nozīme no MVU viedokļa. Līgumslēdzējām iestādēm tādējādi būs iespēja koncesiju jomā īstenot maziem un vidējiem uzņēmumiem labvēlīgu politiku;

14.

pauž bažas par regulējuma sarežģītību. Līgumslēdzējas iestādes uzskata, ka publiskā iepirkuma jomā pašreiz spēkā esošās direktīvas ir nevajadzīgi sarežģītas. Bažas izraisa tas, ka skatāmā direktīva par koncesijām arī varētu būt ļoti sarežģīta. Komiteja uzskata, ka koncesijas nevar pielīdzināt noteikumiem, kas paredzēti Eiropas direktīvās par publisko iepirkumu, un tāpēc aicina Komisiju rūpēties par to, lai šo direktīvu un iespējamos turpmākos ar to saistītos Komisijas paziņojumus raksturotu vienkāršība;

15.

iesaka koncesiju piešķiršanas kārtību izklāstīt skaidrāk. Atrodot pareizo līdzsvaru, ir jāprecizē piemēram, paziņošanas kārtība un termiņi, no vienas puses, un līgumslēdzējas iestādes rīcības brīvības amplitūda attiecībā uz kritērijiem, ko tā vēlas piemērot, no otras puses. Skaidrība ir atbalsts līgumslēdzējām iestādēm un nodrošina, ka dalībvalstis regulējumu piemēro viendabīgi, kā tas ir vēlams. Rīcības brīvība ir apliecinājums tam, ka tiek cienītas līgumslēdzēju iestāžu zināšanas par savām koncesijām un atzīta dalībvalstu autonomija. Līgumslēdzējām iestādēm jābūt pietiekami plašām iespējām izvēlēties sabiedrības vajadzībām atbilstošus un ilgtspēju veicinošus kritērijus.

II.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Grozījums Nr. 1

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(5)

Attiecībā uz būves un pakalpojumu koncesiju slēgšanas tiesību piešķiršanu ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarē būtu jāievieš arī konkrēti koordinēšanas noteikumi, ņemot vērā, ka valstu iestādes var ietekmēt šo nozaru subjektus un ka tirgi, kuros tie darbojas, ir slēgti, jo šajos tirgos pastāv īpašas vai ekskluzīvas tiesības, ko dalībvalstis piešķir attiecībā uz attiecīgo pakalpojumu sniegšanas tīklu apgādi, nodrošināšanu un ekspluatāciju.

Pamatojums

Uz šīm nozarēm jau attiecas īpaši tiesību akti.

Grozījums Nr. 2

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(6)

Koncesijas ir līgumi, kas finansiālās interesēs ir noslēgti starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem un kuru priekšmets ir būvdarbu vai pakalpojumu iegāde, kā arī kuros atlīdzība parasti izpaužas kā tiesības ekspluatēt būves vai pakalpojumus, kam piemēro šādu līgumu. Šo būvdarbu vai pakalpojumu izpildei piemēro īpašus saistošus pienākumus, ko nosaka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs un kas ir likumīgi izpildāmi. Savukārt konkrētus valsts izdotus dokumentus, piemēram, atļaujas vai licences, ar kovalsts vai publiskā sektora iestāde paredz nosacījumus saimnieciskās darbības īstenošanai, nebūtu jāuzskata par koncesijām. Tas pats attiecas uz konkrētiem līgumiem, kuru priekšmets ir ekonomikas dalībnieka tiesības ekspluatēt konkrētus valsts īpašumus vai resursus, piemēram, zemes nomas līgumiem, ar ko valsts vai līgumslēdzēja iestāde, vai līgumslēdzējs paredz to izmantošanas vispārīgos nosacījumus, neiegādājoties konkrētus būvdarbus vai pakalpojumus.

(6)

Koncesijas ir līgumi, kas finansiālās interesēs ir noslēgti starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem un kuru priekšmets ir būvdarbu vai pakalpojumu iegāde, kā arī kuros atlīdzība parasti izpaužas kā tiesības ekspluatēt būves vai pakalpojumus, kam piemēro šādu līgumu. būvdarbu vai pakalpojumu izpildei piemēro , ko nosaka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs un kas ir likumīgi izpildāmi. Savukārt konkrētus valstsizdotus dokumentus, piemēram, atļaujas licences, ar ko valsts vai publiskā sektora iestāde paredz nosacījumus saimnieciskās darbības īstenošanai, nebūtu jāuzskata par koncesijām. Tas pats attiecas uz konkrētiem līgumiem, kuru priekšmets ir ekonomikas dalībnieka tiesības ekspluatēt konkrētus valsts īpašumus vai resursus, piemēram, zemes nomas līgumiem, ar ko valsts vai līgumslēdzēja iestāde, vai līgumslēdzējs paredz to izmantošanas vispārīgos nosacījumus, neiegādājoties konkrētus būvdarbus vai pakalpojumus.

Pamatojums

Jāprecizē atšķirība starp atļaujām, ierobežota skaita licencēm, ar kurām līgumslēdzēja iestāde piešķir tiesības veikt kādu darbību, un koncesijām.

Atļauja dod tiesības noteikt, ka, veicot darbību, jāievēro konkrēti nosacījumi. Tomēr ar atļauju attiecīgo darbību var arī ierobežot. Tādā gadījumā runa ir par darbības vai ierobežotā skaitā izsniegtām licencēm. Tās izmanto galvenokārt sabiedriskās kārtības, sabiedrības veselības un/vai drošības apsvērumu dēļ. Tās var būt, piemēram, darbības licences prostitūcijas, ēdināšanas pakalpojumu vai kazino darbības jomā.

Koncesijas līgumiem piemīt zināma līdzība ar minētā veida darbības licencēm. Galvenā atšķirība ir tā, ka koncesijas līguma gadījumā līgumslēdzējai iestādei ir būtiski svarīgi, lai attiecīgā darbība tiktu īstenota. Tāpēc koncesijas līguma gadījumā darbība ir likumīgi izpildāma. Ja darbība, uz kuru attiecas atļauja, ir likumīgi izpildāma, pieļaujama izpilde “finansiālās interesēs”. Šis kritērijs piemērojams arī publiskā iepirkuma līgumam.

Ir svarīgi, lai līgumslēdzējas iestādes un dalībvalstis arī turpmāk varētu brīvi izvēlēties instrumentu savu uzdevumu veikšanai. Atļaujas, kā arī darbības atļaujas un ierobežota skaita atļaujas šīs direktīvas piemērošanas jomā ietvert nevajadzētu. Nebūtu vēlams šādām atļaujām piemērot pārredzamības nodrošināšanas pienākumu vai, attiecīgajā gadījumā, iepirkuma procedūru. Attiecīgo atļauju piešķiršana būtu jāveic, pamatojoties uz valstu un vietējo un reģionālo pašvaldību normatīvajiem aktiem. Preambulas 6. apsvērums ļauj secināt, ka Eiropas Komisija piekrīt šim viedoklim.

Koncesijas definīcijā gan ir norāde uz līguma veidu, taču kritēriji ir skaidroti no funkcionāla viedokļa. Tādējādi var gadīties, ka kāda atļauja tomēr tiek pielīdzināta koncesijai. Tāpēc preambulā un koncesiju definīcijā ir jāprecizē atšķirība starp atļauju vai (darbības) licenci un koncesiju.

Koncesijas rūpīgi jānošķir no uzdevumiem, kuri ir publisko iestāžu kompetencē, piemēram, pilnvarojumu un licenču izsniegšana.

Grozījums Nr. 3

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(9)

Šīs direktīvas darbības jomas noteikšanas pamatā ir īpašu vai ekskluzīvu tiesību jēdziens, jo subjektiem, kas nav ne līgumslēdzējas iestādes, ne publiski uzņēmumi saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktu, direktīvas noteikumus piemēro tikai tādā mērā, ciktāl tie īsteno kādu no darbībām, kuras ir ietvertas, pamatojoties uz minētajām tiesībām. Tāpēc ir atbilstīgi skaidri norādīt, ka tiesības, kas ir piešķirtas saskaņā ar procedūru, pamatojoties uz objektīviemkritērijiem, it sevišķi atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, un ar ko saistībā ir nodrošināta atbilstīga publicitāte, nav īpašas vai ekskluzīvas tiesības šīs direktīvas nozīmē. Šiem tiesību aktiem būtu jāietver Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīva 98/30/EK par kopīgiem noteikumiem dabasgāzes iekšējam tirgum (1), Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Direktīva 96/92/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (2), Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīva 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (3), Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. maija Direktīva 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei  (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1191/69 un Nr. 1107/70  (5). Arvien pieaugošās atšķirības valstu rīcības veidos nosaka nepieciešamību skaidrāk definēt iepirkuma jēdzienu. Savienības noteikumi par koncesijām attiecas uz būvdarbu vai pakalpojumu iegādi par atlīdzību, kas ir šādu būvju vai pakalpojumu ekspluatācija. Iegādes jēdziens būtu jāsaprot plaši, attiecinot to uz labuma gūšanu no attiecīgajām būvēm vai pakalpojumiem, kam nav vienmēr vajadzīga īpašumtiesību nodošana līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem. Turklāt tikai darbības finansēšana, kas nereti ir saistīta ar pienākumu atlīdzināt saņemtās summas, ja tās nav izmantotas paredzētajiem mērķiem, parasti neietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

(9)

Šīs direktīvas darbības jomas noteikšanas pamatā ir īpašu vai ekskluzīvu tiesību jēdziens, jo subjektiem, kas nav ne līgumslēdzējas iestādes, ne publiski uzņēmumi saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktu, direktīvas noteikumus piemēro tikai tādā mērā, ciktāl tie īsteno kādu no darbībām, kuras ir ietvertas, pamatojoties uz minētajām tiesībām. Tāpēc ir atbilstīgi skaidri norādīt, ka tiesības, kas ir piešķirtas saskaņā ar procedūru, pamatojoties uz objektīviemkritērijiem, it sevišķi atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, un ar ko saistībā ir nodrošināta atbilstīga publicitāte, nav īpašas vai ekskluzīvas tiesības šīs direktīvas nozīmē. Šiem tiesību aktiem būtu jāietver Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīva 98/30/EK par kopīgiem noteikumiem dabasgāzes iekšējam tirgum (1), Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Direktīva 96/92/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (2), Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīva 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (3), Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. maija Direktīva 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei  (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1191/69 un Nr. 1107/70  (5). Arvien pieaugošās atšķirības valstu rīcības veidos nosaka nepieciešamību skaidrāk definēt iepirkuma jēdzienu. Savienības noteikumi par koncesijām attiecas uz būvdarbu vai pakalpojumu iegādi par atlīdzību, kas ir šādu būvju vai pakalpojumu ekspluatācija. Iegādes jēdziens būtu jāsaprot plaši, attiecinot to uz labuma gūšanu no attiecīgajām būvēm vai pakalpojumiem, kam nav vienmēr vajadzīga īpašumtiesību nodošana līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem. Turklāt tikai darbības finansēšana, kas nereti ir saistīta ar pienākumu atlīdzināt saņemtās summas, ja tās nav izmantotas paredzētajiem mērķiem, parasti neietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir skaidri un nepārprotami vēlreiz apliecināt būtisku koncepciju, kas jau izmantota Direktīvā 2004/17 par iepirkuma procedūrām konkrētās nozarēs. Proti, tās 25. apsvērumā ir teikts, ka “tiesības, ko dalībvalsts jebkādā veidā, ieskaitot koncesijas, piešķīrusi ierobežotam uzņēmumu skaitam, pamatojoties uz objektīviem, samērīgiem un nediskriminējošiem kritērijiem, kas ļauj visiem interesentiem, kuri atbilst minētajiem kritērijiem, izmantot attiecīgās tiesības, nav uzskatāmas par īpašām vai ekskluzīvām tiesībām”. Uzskatām, ka nav lietderīgi ierobežot šo koncepciju, nosaucot virkni Eiropas Savienības tiesību aktu; šādu sarakstu varētu uzskatīt par saistošu, un var rasties iespaids, ka atsevišķu dalībvalstu leģislatīvie vai reglamentējošie akti, kas atbilst tādiem pašiem objektivitātes, proporcionalitātes un nediskriminējošiem kritērijiem, tomēr tiek no tā izslēgti.

Grozījums Nr. 4

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(10)

Tāpat ir pierādījies, ka nepieciešams paskaidrot, kas būtu jāuzskata par vienotu iepirkumu, kura gadījumā saistībā ar šajā direktīvā noteiktajām robežvērtībām ir jāņem vērā šajā iepirkumā slēgto koncesiju kopējāvērtība un tas būtu jāizsludina kā viens iepirkums, kas, iespējams, sadalīts daļās. Vienota iepirkuma jēdziens ietver visas piegādes, būvdarbus un pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētu projektu. Uz to, ka konkrēts projekts ir vienots projekts, var norādīt līgumslēdzējas iestādes vispārējā iepriekšējā plānošana un koncepcijas izstrāde, tas, ka dažādie iegādātie elementi īsteno vienotu saimniecisku un tehnisku funkciju vai ka tie ir citādi loģiski savstarpēji saistīti.

Pamatojums

Koncesijas sagatavošana un īstenošana var aizņemt vairākus gadus. Sagatavošanas laikā līgumslēdzējai iestādei, ļoti iespējams, jāpieprasa dažādi ārējie atzinumi. Saskaņā ar minēto definīciju tie jāņem vērā, nosakot koncesijas vērtību. Tas nav loģiski. Atšķirīga rakstura vai citai pusei piešķirtām līgumslēgšanas tiesībām koncesijas vērtības noteikšana nebūtu jāietekmē. Ja līgumiem ir noteikta vērtība, tiesības tos noslēgt jāpiešķir, pamatojoties uz publiskā iepirkuma direktīvu un saskaņā ar to.

Šāda nostāja atbilst Komitejas iepriekšējiem atzinumiem par to, ka līgumi nebūtu nevajadzīgi jāgrupē.

Skatīt 14. grozījumu.

Grozījums Nr. 5

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(11)

Lai nodrošinātu faktisku tirgus pieejamību un koncesiju piešķiršanas noteikumu līdzsvarotu piemērošanu ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, attiecīgajiem subjektiem jābūt noteiktiem ne tikai pēc to juridiskā statusa. Tādēļ būtu jānodrošina, ka ir ievērota vienāda attieksme pret līgumslēdzējiem, kas darbojas publiskajā sektorā, un līgumslēdzējiem, kas darbojas privātajā sektorā. Saskaņā ar Līguma 345. pantu jānodrošina arī, ka ir ievēroti noteikumi, kas reglamentē īpašumtiesību sistēmu dalībvalstīs.

(11)

Lai nodrošinātu faktisku tirgus pieejamību un koncesiju piešķiršanas noteikumu līdzsvarotu piemērošanu , enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, attiecīgajiem subjektiem jābūt noteiktiem ne tikai pēc to juridiskā statusa. Tādēļ būtu jānodrošina, ka ir ievērota vienāda attieksme pret līgumslēdzējiem, kas darbojas publiskajā sektorā, un līgumslēdzējiem, kas darbojas privātajā sektorā. Saskaņā ar Līguma 345. pantu jānodrošina arī, ka ir ievēroti noteikumi, kas reglamentē īpašumtiesību sistēmu dalībvalstīs.

Pamatojums

Eiropas Parlamenta vēlmes attiecībā uz ūdensapgādi ir izklāstītas tā 2004. gada 14. janvāra, 2004. gada 10. marta un 2006. gada 31. maija rezolūcijās. Tajās norādīts, ka Eiropas Parlamenta mērķis nav ūdensapgādes nozares liberalizācija, bet gan drīzāk tās modernizācija, saimnieciskos principus saskaņojot ar kvalitātes un vides standartiem un vajadzīgo efektivitāti. Papildu noteikumi horizontālu normu veidā tāpēc nav vēlami.

Grozījums Nr. 6

Jauns apsvērums aiz 13. apsvēruma

Atzinuma projekts

Grozījums

 

Pamatojums

Tiesību aktus par iekšējo tirgu nevar piemērot publisko iestāžu savstarpējai sadarbībai (uzdevumu izpildes līgumiska vai institucionāla apvienošana starp pašvaldībām).

Grozījums Nr. 7

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(20)

Komisijas veiktās tā saucamo prioritāro un neprioritāro pakalpojumu (“A” un “B” pakalpojumu) pārskatīšanas rezultāti liecina, ka vairs nav pamatoti iepirkuma tiesību aktus pilnībā piemērot tikai ierobežotai pakalpojumu grupai. Rezultātā šī direktīva būtu jāpiemēro vairākiem pakalpojumiem (piemēram, sabiedriskās ēdināšanas un ūdens sadales pakalpojumiem), kuros ir apliecinājies pārrobežu tirdzniecības potenciāls.

Pamatojums

Vispārējā atšķirība starp prioritāriem un neprioritāriem pakalpojumiem un līdz ar to arī “B” pakalpojumu īpašā vieta publiskā iepirkuma tiesībās būtu jāsaglabā. Sociālie un veselības aprūpes pakalpojumi ļoti maz ietekmē iekšējo tirgu vai to neietekmē, un parasti tos sniedz vietējā līmenī. Ūdens ir dzīvei nepieciešama bagātība. Tāpēc attiecībā uz ūdensapgādes nozari būtu jārīkojas īpaši apdomīgi, ņemot vērā vides un veselības aspektus. Arī saskaņā ar Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū 17. pantu ūdensapgādes pakalpojumi būtu jāizslēdz no koncesiju direktīvas darbības jomas.

Grozījums Nr. 8

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(22)

Ņemot vērā kultūras konteksta nozīmi un šo pakalpojumu jutīgumu, būtu jānodrošina plaša rīcības brīvība dalībvalstīm organizēt pakalpojumu sniedzēju izvēli tā, kā tās uzskata par atbilstīgu. Šīs direktīvas noteikumi neliedz dalībvalstīm pakalpojumu sniedzēju izvēlei piemērot īpašus kvalitātes kritērijus, piemēram, kritērijus, kas noteikti Sociālās aizsardzības komitejas brīvprātīgajā Eiropas kvalitātes sistēmā sociālo pakalpojumu jomā. Dalībvalstīm un/vai līgumslēdzējām iestādēm ir rīcības brīvība sniegt šos pakalpojumus pašām vai organizēt sociālos pakalpojumus tā, ka tosniegšana nav saistīta ar koncesiju līgumu slēgšanu, piemēram, finansējot šādus pakalpojumus vai piešķirot licences vai atļaujas visiem ekonomikas dalībniekiem, kas atbilst nosacījumiem, kurus iepriekš noteikusi līgumslēdzēja iestāde, nenosakot nekādus ierobežojumus vai kvotas, ar nosacījumu, ka šāda sistēma nodrošina pietiekamu izsludināšanu un atbilst pārredzamības un nediskriminācijas principiem.

(22)

Ņemot vērā kultūras konteksta nozīmi un šo pakalpojumu jutīgumu, būtu jānodrošina plaša rīcības brīvība dalībvalstīm organizēt pakalpojumu sniedzēju izvēli tā, kā tās uzskata par atbilstīgu. Šīs direktīvas noteikumi neliedz dalībvalstīm pakalpojumu sniedzēju izvēlei piemērot īpašus kvalitātes kritērijus, piemēram, kritērijus, kas noteikti Sociālās aizsardzības komitejas brīvprātīgajā Eiropas kvalitātes sistēmā sociālo pakalpojumu jomā. Dalībvalstīm un/vai līgumslēdzējām iestādēm ir rīcības brīvība sniegt šos pakalpojumus pašām vai organizēt sociālos pakalpojumus tā, ka tosniegšana nav saistīta ar koncesiju līgumu slēgšanu, piemēram, finansējot šādus pakalpojumus vai piešķirot licences vai atļaujas visiem ekonomikas dalībniekiem, kas atbilst nosacījumiem, kurus iepriekš noteikusi līgumslēdzēja iestāde, ar nosacījumu, ka šāda sistēma nodrošina pietiekamu izsludināšanu un atbilst pārredzamības un nediskriminācijas principiem.

Pamatojums

Komiteja ierosina šo teikuma daļu svītrot.

Ierobežots skaits darbības licenču attiecas uz darbībām, par kurām rīkot iepirkumu nav vēlams. Tās ir darbības, kuras netiek īstenotas vispārējās interesēs vai attiecīgās publiskās iestādes interesēs un kuras attiecīgā iestāde uzskata par potenciāli bīstamām, tāpēc tās jāreglamentē. Tas attiecas, piemēram, uz prostitūcijas atļaujām. Tāpēc ierobežota skaita darbības licences nevajadzētu automātiski pakļaut pārredzamai līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrai.

Skatīt arī 4. grozījumu.

Grozījums Nr. 9

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(25)

Lai nodrošinātu pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi, koncesiju piešķiršanas kritērijiem būtu vienmēr jāatbilst dažiem vispārējiem standartiem. Šie standarti būtu iepriekš jāatklāj visiem potenciālajiem pretendentiem, tiem būtu jābūt saistītiem ar līguma priekšmetu, un tiem nebūtu jānodrošina līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam neierobežota izvēles brīvība. Šiem kritērijiem būtu jānodrošina efektīvas konkurences iespēja, un tie būtu jāpapildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju. Lai nodrošinātu atbilstību šiem standartiem, vienlaikus uzlabojot tiesisko noteiktību, dalībvalstis var paredzēt izmantot kritēriju “saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums”.

(25)

Lai nodrošinātu pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi, koncesiju piešķiršanas kritērijiem būtu vienmēr jāatbilst dažiem vispārējiem standartiem. Šie standarti būtu iepriekš jāatklāj visiem potenciālajiem pretendentiem. Šiem kritērijiem būtu jānodrošina efektīvas konkurences iespēja, un tie būtu jāpapildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju. Lai nodrošinātu atbilstību šiem standartiem, vienlaikus uzlabojot tiesisko noteiktību, dalībvalstis var paredzēt izmantot kritēriju “saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums”.

Pamatojums

Skatīt 23. un 28. grozījumu.

Grozījums Nr. 10

1. pantā jauns 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. pants

Priekšmets un darbības joma

(…)

(…)

 

   

Pamatojums

Komiteja uzskata, ka direktīvai ir jāattiecas tikai uz koncesijām, kuras ietekmē iekšējo tirgu. Koncesijas, kuru vērtība nesasniedz Eiropas robežvērtības, nav uzskatāmas par tādām, kam piemīt t. s. pārrobežu nozīme. Iekšējais tirgus tātad netiek skarts. Ar šo papildinājumu tiek aizsargāta līgumslēdzēju iestāžu rīcības brīvība.

Grozījums Nr. 11

2. panta 1. punkta 7. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2. pants

Definīcijas

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1.   Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

(…)

(…)

(7)

“pakalpojumu koncesija” ir līgums, kas finansiālās interesēs rakstiski noslēgts starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem un kura priekšmets ir tādu pakalpojumu sniegšana, kas nav 2. un 4. punktā minētie pakalpojumi, ja atlīdzība par pakalpojumu sniegšanu ir vai nu tikai tiesības izmantot pakalpojumus, uz kuriem attiecas līgums, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu.

(7)

“pakalpojumu koncesija” ir līgums, kas finansiālās interesēs rakstiski noslēgts starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem un kura priekšmets ir tādu pakalpojumu sniegšana, kas nav 2. un 4. punktā minētie pakalpojumi, ja atlīdzība par pakalpojumu sniegšanu ir vai nu tikai tiesības izmantot pakalpojumus, uz kuriem attiecas līgums, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu.

 

Pamatojums

Jāprecizē atšķirība starp atļaujām, ierobežota skaita licencēm, ar kurām līgumslēdzēja iestāde piešķir tiesības veikt kādu darbību, un koncesijām.

Atļauja dod tiesības noteikt, ka, veicot darbību, jāievēro konkrēti nosacījumi. Tomēr ar atļauju attiecīgo darbību var arī ierobežot. Tādā gadījumā runa ir par darbības vai ierobežotā skaitā izsniegtām licencēm. Tās izmanto galvenokārt sabiedriskās kārtības, sabiedrības veselības un/vai drošības apsvērumu dēļ. Tās var būt, piemēram, darbības licences prostitūcijas, ēdināšanas pakalpojumu vai kazino darbības jomā.

Koncesijas līgumiem piemīt zināma līdzība ar minētā veida darbības licencēm. Galvenā atšķirība ir tā, ka koncesijas līguma gadījumā līgumslēdzējai iestādei ir būtiski svarīgi, lai attiecīgā darbība tiktu īstenota. Tāpēc koncesijas līguma gadījumā darbība ir likumīgi izpildāma. Ja darbība, uz kuru attiecas atļauja, ir likumīgi izpildāma, pieļaujama izpilde “finansiālās interesēs”. Šis kritērijs piemērojams arī publiskā iepirkuma līgumam.

Ir svarīgi, lai līgumslēdzējas iestādes un dalībvalstis arī turpmāk varētu brīvi izvēlēties instrumentu savu uzdevumu veikšanai. Atļaujas, kā arī darbības atļaujas un ierobežota skaita atļaujas šīs direktīvas piemērošanas jomā ietvert nevajadzētu. Nebūtu vēlams šādām atļaujām piemērot pārredzamības nodrošināšanas pienākumu vai, attiecīgajā gadījumā, iepirkuma procedūru. Attiecīgo atļauju piešķiršana būtu jāveic, pamatojoties uz valstu un vietējo un reģionālo pašvaldību normatīvajiem aktiem. Preambulas 6. apsvērums ļauj secināt, ka Eiropas Komisija piekrīt šim viedoklim.

Koncesijas definīcijā gan ir norāde uz līguma veidu, taču kritēriji ir skaidroti no funkcionāla viedokļa. Tādējādi var gadīties, ka kāda atļauja tomēr tiek pielīdzināta koncesijai. Tāpēc preambulā un koncesiju definīcijā ir jāprecizē atšķirība starp atļauju vai (darbības) licenci un koncesiju.

Grozījums Nr. 12

2. panta 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2. pants

Definīcijas

2.   Tiesības ekspluatēt būvi vai izmantot pakalpojumus, kā minēts 1. punkta 2., 4. un 7. apakšpunktā, nozīmē, ka koncesionāram tiek nodots būtisks operacionālais risks. Tiek uzskatīts, ka koncesionārs ir uzņēmies būtisko operacionālo risku, ja netiek garantēta būves vai pakalpojumu, uz ko attiecas koncesija, ekspluatācijas laikā veikto ieguldījumu un radušos izmaksu atgūšana. (…)

2. pants

Definīcijas

2.   Tiesības ekspluatēt būvi vai izmantot pakalpojumus, kā minēts 1. punkta 2., 4. un 7. apakšpunktā, nozīmē, ka koncesionāram tiek nodots operacionālais risks. Tiek uzskatīts, ka koncesionārs ir uzņēmies operacionālo risku, ja netiek garantēta būves vai pakalpojumu, uz ko attiecas koncesija, ekspluatācijas laikā veikto ieguldījumu un radušos izmaksu atgūšana. (…)

Pamatojums

Apzīmējums “būtisks” attiecībā uz operacionālo risku ir svītrojams. Pašvaldību līmenī noteikt, ko var uzskatīt par uzņēmējdarbībai būtisku risku, un to definēt attiecībā uz publisko pasūtījumu praksē ir visai problemātiski. Direktīvas priekšlikumā sniegtā “būtiska operacionālā riska” definīcija lielā mērā pārsniedz Tiesas judikatūru, kurā attiecībā uz finansiālo risku nav izvirzītas pārāk augstas prasības. Pat lietā par pieslēgšanas un lietošanas pienākumu ūdensapgādes jomā (skatīt 72.–76. punktu spriedumā C-206/08, 2009. gada 10. septembris, WAZV Gotha) Tiesa to traktē kā pakalpojumu koncesiju, uz kuru publiskā iepirkuma tiesiskais regulējums neattiecas.

Grozījums Nr. 13

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

5. pants

Robežvērtības

5. pants

Robežvērtības

1.   Šo direktīvu piemēro šādām koncesijām, kuru vērtība ir EUR 5 000 000 vai lielāka:

1.   Šo direktīvu piemēro šādām koncesijām, kuru vērtība ir EUR 5 000 000 vai lielāka:

(a)

koncesijām, ko slēdz līgumslēdzēji, lai īstenotu kādu no III pielikumā minētajām darbībām;

(a)

koncesijām, ko līgumslēdzēji slēdz, lai īstenotu kādu no III pielikumā minētajām darbībām;

(b)

koncesijām, ko slēdz līgumslēdzējas iestādes.

(b)

koncesijām, ko slēdz līgumslēdzējas iestādes.

 

:

 

 

2.   Pakalpojumu koncesijām, kuru vērtība ir EUR 2 500 000 vai lielāka, bet nepārsniedz EUR 5 000 000, un kuras nav sociālo vai citu īpašu pakalpojumu koncesijas, piemēro pienākumu publicēt koncesijas piešķiršanas paziņojumu atbilstīgi 27. un 28. pantam.

2.   Pakalpojumu koncesijām, kuru vērtība ir EUR 2 500 000 vai lielāka, bet nepārsniedz EUR 5 000 000, un kuras nav sociālo vai citu īpašu pakalpojumu koncesijas, piemēro pienākumu publicēt koncesijas piešķiršanas paziņojumu atbilstīgi 27. un 28. pantam.

 

Pamatojums

Koncesijām var būt ilgs termiņš, jo uzņēmējam jābūt iespējai atgūt savas investīcijas. Ja koncesijas termiņš ir ilgs, koncesijas kopējai vērtībai noteiktā robežvērtība EUR 5 000 000 apmērā ir pārāk zema. Savukārt summa, ko koncesija uzņēmējam ļauj nopelnīt gada laikā, nav tik liela, lai ietekmētu iekšējo tirgu. Tāpēc ir vēlams noteikt šādu atšķirību.

Grozījums Nr. 14

6. panta 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

6. pants

Koncesiju paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes

6. pants

Koncesiju paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes

2.   Koncesijas paredzamo vērtību aprēķina kā būvdarbu vai pakalpojumu kopuma vērtību, pat ja tas ir iegādāts saskaņā ar dažādiem līgumiem, ja līgumi ietilpst vienotā projektā. Uz to, ka konkrēts projekts ir vienots projekts, norāda līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja vispārējā iepriekšējā plānošana un koncepcijas izstrāde, tas, ka dažādie iegādātie elementi īsteno vienotu saimniecisku un tehnisku funkciju vai ka tie ir citādi loģiski savstarpēji saistīti.

2.   Koncesijas paredzamo vērtību aprēķina

Ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ir paredzējis kandidātiem vai pretendentiem piešķirt godalgas vai maksājumus, tos ņem vērā, aprēķinot koncesijas paredzamo vērtību.

Ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ir paredzējis kandidātiem vai pretendentiem piešķirt godalgas vai maksājumus, tos ņem vērā, aprēķinot koncesijas paredzamo vērtību.

Pamatojums

Skatīt 8. grozījumu.

Grozījums Nr. 15

8. panta 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

8. pants

Izņēmumi, kas piemērojami koncesijām, kuras piešķir līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji

8. pants

Izņēmumi, kas piemērojami koncesijām, kuras piešķir līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji

5.   Šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu koncesijām, kuru priekšmets ir šāds:

5.   Šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu koncesijām, kuru priekšmets ir šāds:

(a)

zemes, ēku vai cita nekustama īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegāde vai noma, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus; šī direktīva tomēr attiecas uz finanšu pakalpojumu koncesijām, kas ir piešķirtas vienlaikus ar jebkāda veida līgumu par īpašuma iegādi vai nomu, pirms vai pēc šāda līguma;

(a)

zemes, ēku vai cita nekustama īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegāde vai noma, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus; šī direktīva tomēr attiecas uz finanšu pakalpojumu koncesijām, kas ir piešķirtas vienlaikus ar jebkāda veida līgumu par īpašuma iegādi vai nomu, pirms vai pēc šāda līguma;

(b)

tāda programmu materiāla iegāde, izstrāde, producēšana vai kopražošana, kas paredzēts apraidei, kura definēta kā raidīšana un izplatīšana jebkāda veida elektroniskos tīklos, ja tās piešķir raidorganizācijas, nedz uz koncesijām par raidlaiku, kuras piešķir raidorganizācijām;

(b)

tāda programmu materiāla iegāde, izstrāde, producēšana vai kopražošana, kas paredzēts apraidei, kura definēta kā raidīšana un izplatīšana jebkāda veida elektroniskos tīklos, ja tās piešķir raidorganizācijas, nedz uz koncesijām par raidlaiku, kuras piešķir raidorganizācijām;

(c)

šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumi;

(c)

šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumi;

(d)

finanšu pakalpojumi saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK nozīmē, centrālās bankas pakalpojumi un darbības, ko veic ar Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI) palīdzību;

(d)

finanšu pakalpojumi saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK nozīmē, centrālās bankas pakalpojumi , ko veic ar Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI) palīdzību

(e)

darba līgumi;

(e)

darba līgumi;

(f)

gaisa transporta pakalpojumi, kuru pamatā ir darbības licences piešķiršana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008 (6)  (7);

(f)

gaisa transporta pakalpojumi, kuru pamatā ir darbības licences piešķiršana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008 (6)  (7);

(g)

sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1370/2007 (8).

(g)

sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1370/2007 (8)

 

 

Apraide, kas minēta pirmās daļas b) apakšpunktā, ietver visu veidu raidīšanu un izplatīšanu, izmantojot jebkāda veida elektroniskos tīklus.

Apraide, kas minēta pirmās daļas b) apakšpunktā, ietver visu veidu raidīšanu un izplatīšanu, izmantojot jebkāda veida elektroniskos tīklus.

Pamatojums

Saskaņots ar 5. grozījumu attiecībā uz 11. apsvērumu.

Grozījums Nr. 16

15. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

15. pants

Publiskā sektora iestāžu attiecības

15. pants

Publiskā sektora iestāžu attiecības

1.   Šīs direktīvas darbības jomā neietilpst koncesijas, ko piešķir 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā minētā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs citai juridiskai personai, ja ir izpildīti šādi kumulatīvie nosacījumi:

1.   Šīs direktīvas darbības jomā neietilpst koncesijas, ko piešķir 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā minētā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs citai juridiskai personai, ja ir izpildīti šādi kumulatīvie nosacījumi:

a)

šāda līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs attiecībā uz juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām;

a)

šāda līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs attiecībā uz juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām;

b)

vismaz 90 % šīs juridiskās personas darbību īsteno kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs;

b)

vismaz šīs juridiskās personas darbību, īsteno kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs;

c)

kontrolētajā juridiskajā personā nav privātas līdzdalības.

c)

kontrolētajā juridiskajā personā nav privātas līdzdalības.

Uzskata, ka 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā minētā līgumslēdzēja iestāde attiecībā uz juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām pirmās daļas a) apakšpunkta nozīmē, ja tai ir izšķiroša ietekme gan attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem, gan svarīgiem lēmumiem.

Uzskata, ka 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā minētā līgumslēdzēja iestāde attiecībā uz juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām pirmās daļas a) apakšpunkta nozīmē, ja tai ir izšķiroša ietekme gan attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem, gan svarīgiem lēmumiem.

Grozījums Nr. 17

15. panta 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

15. pants

Publiskā sektora iestāžu attiecības

2.   Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumā, ja kontrolētā struktūra, kas ir līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, piešķir koncesiju savai kontrolējošajai struktūrai vai citai juridiskai personai, kuru kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde, ar nosacījumu, ka juridiskajā personā, kurai piešķir publisku koncesiju, nav privātas līdzdalības.

15. pants

Publiskā sektora iestāžu attiecības

2.   Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumā, ja kontrolētā struktūra, kas ir līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, piešķir koncesiju savai kontrolējošajai struktūrai vai citai juridiskai personai, kuru kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde, ar nosacījumu, ka juridiskajā personā, kurai piešķir publisku koncesiju, nav privātas līdzdalības.

Pamatojums

Norādei jāattiecas tikai uz tādu “operatīvu” vai “aktīvu” privātu līdzdalību kontrolētās juridiskās personas kapitālā, kas varētu ietekmēt kontrolētās juridiskās personas vadības lēmumus. Līdz ar to jāatļauj tāda līdzdalība, kas ietver tikai kapitāla ieguldīšanu juridiskajā personā, piemēram, pasīvus ieguldījumus, vienlaikus saglabājot izņēmumu attiecībā uz viena uzņēmuma ietvaros noslēgtām vienošanām un nekaitējot horizontālai sadarbībai starp publiskām iestādēm. Uz to norāda arī pati Komisija savā 2008. gada 5. februāra paziņojumā par publiskā un privātā sektora partnerībām. Svarīgi ir atļaut tādu līdzdalību, kas ietver tikai kapitāla ieguldīšanu, lai pašvaldības iedzīvotājiem varētu nodrošināt pakalpojumus par pieņemamām cenām.

Grozījums Nr. 18

15. panta 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

15. pants

Publiskā sektora iestāžu attiecības

15. pants

Publiskā sektora iestāžu attiecības

3.   Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, kas attiecībā uz juridisko personu neīsteno kontroli 1. punkta nozīmē, tomēr var piešķirt koncesiju, nepiemērojot šo direktīvu, juridiskai personai, ko tie kontrolē kopīgi ar citām līgumslēdzējām iestādēm, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

3.   Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, kas attiecībā uz juridisko personu neīsteno kontroli 1. punkta nozīmē, tomēr var piešķirt koncesiju, nepiemērojot šo direktīvu, juridiskai personai, ko tie kontrolē kopīgi ar citām līgumslēdzējām iestādēm, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, attiecībā uz juridisko personu kopīgi īsteno līdzīgu kontroli, kādu tie īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām;

a)

līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, attiecībā uz juridisko personu kopīgi īsteno līdzīgu kontroli, kādu tie īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām;

b)

vismaz 90 % minētās juridiskās personas darbību īsteno kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju — kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā — labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs;

b)

vismaz šīs juridiskās personas darbību īsteno kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju — kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā — labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs;

c)

kontrolētajā juridiskajā personā nav privātas līdzdalības.

c)

kontrolētajā juridiskajā personā nav privātas līdzdalības.

(…)

(…)

Pamatojums

Saskaņots ar 16. grozījumu attiecībā uz 15. panta 1. punktu.

Grozījums Nr. 19

15. panta 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

15. pants

Publiskā sektora iestāžu attiecības

15. pants

Publiskā sektora iestāžu attiecības

4.   Starp divām vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, noslēgtu līgumu neuzskata par koncesiju šīs direktīvas 2. panta 1. punkta 1. apakšpunkta nozīmē, ja ir izpildīti šādi kumulatīvie nosacījumi:

4.   Starp divām vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, noslēgtu līgumu neuzskata par koncesiju šīs direktīvas 2. panta 1. punkta 1. apakšpunkta nozīmē, ja ir izpildīti šādi kumulatīvie nosacījumi:

(a)

ar līgumu izveido faktisku sadarbību starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, lai kopīgi īstenotu savus sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, un šis līgums ir saistīts ar pušu savstarpējām tiesībām un pienākumiem;

(b)

līgumu reglamentē tikai ar sabiedrības interesēm saistīti apsvērumi;

(c)

atvērtajā tirgū iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju darbības nenodrošina apgrozījumu, kas pārsniedz 10 % no visu ar līgumu saistīto darbību apgrozījuma;

(c)

iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu darbības ;

(d)

līgums nav saistīts ar finanšu pārskaitījumiem starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, izņemot pārskaitījumus, kas atbilst faktisko izmaksu atlīdzinājumam par būvdarbiem, pakalpojumiem vai piegādēm;

(d)

līgums nav saistīts ar finanšu pārskaitījumiem starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, izņemot pārskaitījumus, kas atbilst faktisko izmaksu atlīdzinājumam par būvdarbiem, pakalpojumiem vai piegādēm;

(e)

nevienā no iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem nav privātas līdzdalības.

(e)

nevienā no iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem nav privātas līdzdalības.

Pamatojums

Atbilstoši principam par nodokļu maksātāju naudas atbildīgu izmantošanu, koncesijas līgumi starp līgumslēdzējām iestādēm būtu pilnībā jāatbrīvo no publiskā iepirkuma noteikumu ievērošanas, piemērojot (c) līdz (e) apakšpunkta nosacījumus.

Jāparedz iespēja līgumslēdzējām iestādēm sadarboties jomās, kas nav saistītas ar tiešiem sabiedriskajiem pakalpojumiem. Tā varētu, piemēram, būt sadarbība tādu pasākumu jomā, kas atvieglo un veicina to darbību: informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, mājokļi, pirkumi un ēdināšana.

Šāda līgumslēdzēju iestāžu sadarbība ne vienmēr ir balstīta uz vienlīdzīgu partnerību. Reizēm lielas pārvaldes iestādes veic darbības mazāku iestāžu vārdā. Šā iemesla dēļ ir vēlams, lai līgumslēdzēja iestāde varētu īstenot koncesijas līgumu citas līgumslēdzējas iestādes vārdā. Tas ir valsts līdzekļu labas pārvaldības interesēs.

Tiesa nav teikusi, ka apgrozījuma daļa, ko līgumslēdzējas iestādes gūst no darbības atvērtajā tirgū, nedrīkst pārsniegt 10 % no kopējā apgrozījuma. Apgrozījuma daļai jābūt atkarīgai no darbības veida un citiem svarīgiem faktoriem. Ir svarīgi, lai ne vienmēr privātās līdzdalības gadījumā būtu jāliedz izņēmuma iespēja. Pienākums rīkot iepirkuma procedūru būtu jānosaka vienīgi aktīvas privātās līdzdalības gadījumā, proti, kad partneris ir tirgū aktīvs privāts uzņēmums.

Grozījums Nr. 20

15. panta 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

15. pants

Publiskā sektora iestāžu attiecības

15. pants

Publiskā sektora iestāžu attiecības

5.   Šā panta 1.–4. punktā minētās privātās līdzdalības neesību pārbauda koncesijas piešķiršanas vai līguma slēgšanas laikā.

   

Šajā pantā paredzētos izņēmumus nepiemēro, tiklīdz ir sākusies privāta līdzdalība, un tādā gadījumā uz spēkā esošajām koncesijām ir attiecināma konkurence, piemērojot parastas koncesiju piešķiršanas procedūras.

Pamatojums

Ņemot vērā izvirzītos mērķus — vienkāršot un racionalizēt koncesijas piešķiršanas tiesības —, tiesību akta tekstā vajadzētu izvairīties no sarežģītiem paskaidrojumiem, jo tie nepalielina tiesisko noteiktību un turklāt ietver prasības, kas pārsniedz Tiesas judikatūrā pausto nostāju.

Grozījums Nr. 21

26. panta 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

26. pants

Paziņojumi par koncesijām

26. pants

Paziņojumi par koncesijām

3.   Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, kas vēlas piešķirt koncesiju attiecībā uz sociāliem un citiem īpašiem pakalpojumiem, dara zināmu savu nodomu piešķirt plānotu koncesiju, publicējot iepriekšēju informatīvu paziņojumu iespējami drīz pēc budžeta gada sākuma. Šādos paziņojumos iekļauj XIII pielikumā izklāstīto informāciju.

   

Pamatojums

Sociālie pakalpojumi iekšējo tirgu ietekmē ļoti maz vai arī nemaz neietekmē, un tos parasti sniedz vietējā līmenī. Tāpēc šai jomai paredzētās informācijas prasības rada nesamērīgi lielu slogu līgumslēdzējām iestādēm. Tā kā reformas galvenais mērķis ir vienkāršot tiesību aktus par publisko iepirkumu, īpašo šajā jomā noteikumi nedrīkst kļūt stingrāki.

Grozījums Nr. 22

35. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

35. pants

Procedurālās garantijas

35. pants

Procedurālās garantijas

1.   Paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus vai koncesijas dokumentos līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji ietver koncesijas aprakstu, piešķiršanas kritērijus un prasību minimumu, kas jāizpilda. Šai informācijai jāļauj noteikt koncesijas būtību un darbības jomu, kas savukārt ļauj ekonomikas dalībniekiem izlemt, vai viņi vēlas piedalīties koncesijas piešķiršanas procedūrā. Sarunu gaitā nemaina aprakstu, piešķiršanas kritērijus un prasību minimumu.

1.   Paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus vai koncesijas dokumentos līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji ietver koncesijas aprakstu, piešķiršanas kritērijus un prasību minimumu, kas jāizpilda. Šai informācijai jāļauj noteikt koncesijas būtību un darbības jomu, kas savukārt ļauj ekonomikas dalībniekiem izlemt, vai viņi vēlas piedalīties koncesijas piešķiršanas procedūrā.

 

   

 

   

Pamatojums

Procedūras gaitā var gadīties, ka pēc kandidātu jautājumu un piezīmju saņemšanas līgumslēdzēja iestāde uzskata par nepieciešamu koncesiju mainīt vai pielāgot. Apspriežoties un debatējot līgumslēdzēja iestāde cenšas pēc iespējas labāk saskaņot pieprasījumu un piedāvājumu. Tāpēc ir jābūt iespējai daļēji mainīt vai papildināt minimālās prasības vai piešķiršanas apakškritērijus atkarībā no jaunajām idejām, kas radušās apspriežu vai debašu laikā. Ja šāda iespēja nepastāv, mazinās konkursa procedūras lietderīgums.

Patlaban gadījumā, ja līgumā ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas, iepirkuma procedūra ir jāaptur un jāuzsāk jauna iepirkuma procedūra. Komiteja tāpēc iesaka paredzēt vienkāršu metodi, kas dod iespēju līgumslēdzējām iestādēm mainīt koncesiju, veicot oficiālu labojumu un nedaudz pagarinot pieteikumu iesniegšanas termiņu.

Grozījums Nr. 23

36. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

36. pants

Kandidātu atlase un kvalifikācijas novērtēšana

36. pants

Kandidātu atlase un kvalifikācijas novērtēšana

Līgumslēdzējas iestādes paziņojumā par koncesiju norāda dalības nosacījumus, kas saistīti ar:

Līgumslēdzējas iestādes paziņojumā par koncesiju norāda dalības nosacījumus, kas saistīti ar:

(a)

piemērotību profesionālās darbības veikšanai;

(a)

piemērotību profesionālās darbības veikšanai;

(b)

saimniecisko un finansiālo stāvokli;

(b)

saimniecisko un finansiālo stāvokli;

(c)

tehniskām un profesionālām spējām.

(c)

tehniskām un profesionālām spējām.

Līgumslēdzēju iestāžu izvirzītie dalības nosacījumi ir tikai tādi, kuri ir atbilstīgi, lai nodrošinātu, ka kandidātam vai pretendentam ir juridiskās un finansiālās iespējas un saimnieciskās un tehniskās spējas izpildīt piešķiramo koncesiju. Visas prasības ir saistītas un stingri samērīgas ar līguma priekšmetu, ņemot vērā vajadzību nodrošināt īstu konkurenci.

Līgumslēdzēju iestāžu izvirzītie dalības nosacījumi ir tikai tādi, kuri ir atbilstīgi, lai nodrošinātu, ka kandidātam vai pretendentam ir juridiskās un finansiālās iespējas un saimnieciskās un tehniskās spējas izpildīt piešķiramo koncesiju.

Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji paziņojumā par koncesiju norāda arī, kāda izziņa vai izziņas jāiesniedz kā ekonomikas dalībnieka spēju apliecinājums. Prasības attiecībā uz šādām izziņām ir nediskriminējošas un samērīgas attiecībā pret koncesijas priekšmetu.

Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji paziņojumā par koncesiju norāda arī, kāda izziņa vai izziņas jāiesniedz kā ekonomikas dalībnieka spēju apliecinājums. Prasības attiecībā uz šādām izziņām ir nediskriminējošas un samērīgas attiecībā pret koncesijas priekšmetu.

Pamatojums

Skatīt grozījumus 2. un 28. grozījumu.

Grozījums Nr. 24

36. panta 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

36. pants

Kandidātu atlase un kvalifikācijas novērtēšana

7.   Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji var izslēgt no dalības koncesijā ekonomikas dalībnieku, ja ir atbilstība vienam no šādiem nosacījumiem:

(…)

36. pants

Kandidātu atlase un kvalifikācijas novērtēšana

7.    var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji var izslēgt no dalības koncesijā ekonomikas dalībnieku, ja ir atbilstība vienam no šādiem nosacījumiem:

(…)

Pamatojums

Komiteja uzskata, ka tā ir līgumslēdzēju iestāžu kompetence.

Grozījums Nr. 25

38. panta jauns 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

38. pants

Koncesijas pieteikumu iesniegšanas termiņi

38. pants

Koncesijas pieteikumu iesniegšanas termiņi

(…)

(…)

 

   

Pamatojums

Dažas koncesijas neraisa lielu interesi. Nav lietderīgi uzsākt pilnu procedūru, ja ieinteresēts ir tikai viens kandidāts. Turklāt šādos apstākļos brīva sarunu procedūra nodrošinās līgumslēdzējai iestādei izdevīgāku rezultātu.

Grozījums Nr. 26

39. panta 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

39. pants

Koncesiju piešķiršanas kritēriji

39. pants

Koncesiju piešķiršanas kritēriji

(…)

(…)

2.   Piešķiršanas kritēriji ir saistīti ar koncesijas priekšmetu un nenodrošina līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam neierobežotu izvēles brīvību.

   

Minētie kritēriji nodrošina efektīvas konkurences iespēju, un tos papildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, pamatojoties uz pretendentu sniegto informāciju un pierādījumiem, efektīvi pārbauda, vai piedāvājumi atbilst piešķiršanas kritērijiem.

Pamatojums

Šis noteikums nav vajadzīgs. Tam nav nekādas pievienotās vērtības, un, ņemot vērā vienkāršošanas mērķi, tas būtu jāsvītro. Tā saturs jau ir ietverts primāro tiesību vispārējos principos.

Grozījums Nr. 27

39. panta 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

39. pants

Koncesiju piešķiršanas kritēriji

4.   Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji koncesiju piešķiršanu pamato ar saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju atbilstīgi 2. punktam. Minētie kritēriji papildus cenai vai izmaksām var ietvert jebkuru no šādiem kritērijiem:

39. pants

Koncesiju piešķiršanas kritēriji

4.   Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji koncesiju piešķiršanu pamato ar saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju atbilstīgi 2. punktam. Minētie kritēriji papildus cenai vai izmaksām var ietvert jebkuru no šādiem kritērijiem:

Pamatojums

Komiteja uzskata, ka būtu vēlams saglabāt viszemākās cenas kritēriju. No pašreizējā punkta formulējuma netop skaidrs, vai tāda iespēja pastāv. Arī viszemākās cenas kritērija izmantošanas gadījumā kvalitātei var būt nozīme to paredzot, piemēram, obligāto prasību veidā. Līgumslēdzējām iestādēm ir jābūt iespējai pašām izvēlēties, kā šajā jautājumā rīkoties. Turklāt līgumslēdzējām iestādēm bieži vien ir jāsasniedz taupības mērķis, kas arī ir jāņem vērā līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju izvēlē.

Grozījums Nr. 28

39. panta 4. punkta a) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

39. pants

Koncesiju piešķiršanas kritēriji

39. pants

Koncesiju piešķiršanas kritēriji

4.   (…)

4.   (…)

(a)

kvalitāte, ietverot tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, pieejamība, projektēšana visu lietotāju ērtībām, vides raksturlielumi un inovatīvais raksturs;

(a)

kvalitāte, ietverot tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, pieejamība, projektēšana visu lietotāju ērtībām, vides raksturlielumi un inovatīvais raksturs;

(…)

(…)

Pamatojums

Dažas līgumslēdzējas iestādes vēlas savu iepirkumu un koncesiju nosacījumos iekļaut sociālos kritērijus. Pašlaik tos vairumā gadījumu nevar ņemt vērā novērtējumā, jo tie nav pietiekami tieši saistīti ar līgumu. Tāpēc šī piebilde tika iekļauta publiskā iepirkuma direktīvā. Komiteja iesaka direktīvā skaidri paredzēt iespēju izvirzīt sociālos kritērijus. Tādējādi tām līgumslēdzējām iestādēm, kas to vēlas, būs iespēja noteikt šādus kritērijus. Preambulas 29. apsvērumā ir minēti šādi sociāla rakstura nosacījumi, bet attiecīgajā pantā tie nav noteikti.

Skatīt arī grozījumus 2. un 25. grozījumu.

Grozījums Nr. 29

40. panta 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

40. pants

Aprites cikla izmaksas

40. pants

Aprites cikla izmaksas

3.   Ja kopēja metodika aprites cikla izmaksu aprēķināšanai ir pieņemta kā Savienības tiesību akta daļa, arī ar nozaru regulējumā pieņemtajiem deleģētajiem aktiem, to piemēro gadījumos, kad aprites cikla izmaksas ir ietvertas 39. panta 4. punktā minētajos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijos.

   

Šādu tiesību aktu saraksts ir izklāstīts II pielikumā. Saskaņā ar 46. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šā saraksta atjaunināšanu, ja minētie grozījumi ir vajadzīgi saistībā ar jauna tiesību akta pieņemšanu vai šādu tiesību aktu atcelšanu vai grozīšanu.

Pamatojums

Ir apsveicami, ka Komisija rosina līgumslēdzējas iestādes koncesiju piešķiršanā ņemt vērā aprites cikla izmaksas. Tomēr ierosinātais pienākums nav pārdomāts, jo minēta atsauce uz vēl nenoteiktu aprēķinu metodi, ko varētu pielietot nākotnē. Priekšlikums noteikt par pienākumu izmantot vēl neeksistējošu metodi ir jānoraida stāvokļa neparedzamības dēļ.

Grozījums Nr. 30

42. panta 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

42. pants

Koncesiju grozījumi to darbības laikā

4.   Ja grozījuma vērtību var izteikt naudas izteiksmē, grozījumu neuzskata par būtisku 1. punkta nozīmē, ja tā vērtība nepārsniedz 5. pantā noteiktās robežvērtības un ir zemāka par 5 % no sākotnējā līguma cenas, ar nosacījumu, ka grozījums neizmaina līguma vispārējo būtību. Ja tiek ieviesti vairāki secīgi grozījumi, to novērtē, pamatojoties uz secīgo grozījumu kopējo vērtību.

42. pants

Koncesiju grozījumi to darbības laikā

4.   Ja grozījuma vērtību var izteikt naudas izteiksmē, grozījumu neuzskata par būtisku 1. punkta nozīmē, ja tā vērtība nepārsniedz 5. pantā noteiktās robežvērtības un ir zemāka par % no sākotnējā līguma cenas, ar nosacījumu, ka grozījums neizmaina līguma vispārējo būtību. Ja tiek ieviesti vairāki secīgi grozījumi, to novērtē, pamatojoties uz secīgo grozījumu kopējo vērtību.

Pamatojums

Komiteja iesaka noteikt augstāku pieņemamo grozījumu procentuālo daļu, jo jāņem vērā tas, ka parasti koncesijas ir paredzētas ilgākam laikam nekā publiskā iepirkuma līgumi.

Grozījums Nr. 31

III pielikuma 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

III PIELIKUMS

DARBĪBAS, KO ĪSTENO LĪGUMSLĒDZĒJI, KĀ MINĒTS 4. PANTĀ

Šīs direktīvas noteikumus, kas reglamentē līgumslēdzēju piešķirtās koncesijas, piemēro turpmāk nosauktajām darbībām.

III PIELIKUMS

DARBĪBAS, KO ĪSTENO LĪGUMSLĒDZĒJI, KĀ MINĒTS 4. PANTĀ

Šīs direktīvas noteikumus, kas reglamentē līgumslēdzēju piešķirtās koncesijas, piemēro turpmāk nosauktajām darbībām.

(…)

(…)

3.

Saistībā ar ūdensapgādi:

a)

tādu fiksētu tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar dzeramā ūdens sagatavošanu, pārvadi vai sadali;

b)

dzeramā ūdens piegāde šādiem tīkliem.

Šo direktīvu piemēro arī koncesijām, kuras piešķir vai kuras organizē subjekti, kas īsteno kādu no iepriekš minētajām darbībām un kas ir saistīti ar kādu no turpmāk nosauktajiem elementiem:

a)

hidrotehniskie projekti, apūdeņošana vai zemes drenāža, ja ūdens apjoms, kas paredzēts dzeramā ūdens piegādei, nav lielāks par 20 % no ūdens kopapjoma, kuru nodrošina minētie projekti, apūdeņošanas vai drenāžas iekārtas; vai

b)

notekūdeņu novadīšana vai attīrīšana.

Tādu dzeramā ūdens piegādi tīkliem, kas iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu, kuru sniedz 4. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā minētais līgumslēdzējs, neuzskata par attiecīgu darbību 1. punkta nozīmē, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

attiecīgā subjekta veiktā dzeramā ūdens sagatavošana notiek tādēļ, ka tā patēriņš ir vajadzīgs, lai veiktu darbības, kas nav minētas šā pielikuma 1.–4. punktā;

b)

piegāde publiskajam tīklam ir atkarīga tikai no subjekta paša patēriņa un tās apjoms nav lielāks kā 30 % no subjekta dzeramā ūdens sagatavošanas kopapjoma, ņemot vērā vidējo rādītāju iepriekšējos trīs gados, ieskaitot kārtējo gadu.

(…)

(…)

Pamatojums

Saskaņots ar 1. 5. un 15. grozījumu.

Grozījums Nr. 32

IV pielikuma virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pamatojums

Komiteja iesaka saglabāt elastīgas procedūras un paredzēt iespēju paziņojumā par koncesiju iekļauto informāciju sniegt koncesijas dokumentos, nevis publicēt garu paziņojumu par koncesiju. Prakse liecina, ka šiem jautājumiem nepieciešams skaidrojums, ko ir ērtāk iekļaut pievienotajos koncesijas dokumentos. Pārredzamība tiktu nodrošināta, jo koncesijas dokumentus laikus nosūta visām ieinteresētajām pusēm.

Briselē, 2012. gada 19. jūlijā

Reģionu komitejas priekšsēdētāja

Mercedes BRESSO


(1)  OV L 204, 21.7.1998., 1. lpp.

(2)  OV L 27, 30.1.1997., 20. lpp.

(3)  OV L 15, 21.1.1998., 14. lpp.

(4)  OV L 164, 30.6.1994., 3. lpp.

(5)  OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā.

(7)  OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp.

(8)  OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.


13.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/96


Reģionu komitejas atzinums “Priekšlikums regulai par Eiropas teritoriālo sadarbību”

2012/C 277/10

REĢIONU KOMITEJA

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) jomā ir izstrādāta atsevišķa regula, jo tā ir svarīgs ieguldījums teritoriālās kohēzijas mērķa īstenošanā, kā arī priekšlikumu minētajai sadarbībai paredzēt lielākus budžeta resursu; turklāt RK aicina ES finansējumu piešķirt nevis ar dalībvalstu, bet gan ar sadarbības programmu starpniecību;

norāda, ka tās daudzpusējā rakstura dēļ, ETS nevar pārvaldīt ar partnerības līgumu starpniecību. Tāpēc tā izteikti būtu jāizslēdz no minētā instrumenta piemērošanas jomas;

pauž nožēlu par to, ka jaunā regula nav pielāgota maziem projektiem, un aicina Eiropas Komisiju maza apjoma pārrobežu programmām un darbībām, īpaši tām, kuru izmaksas nepārsniedz EUR 35 000, paredzēt izņēmumus;

uzskata, ka tematisko koncentrāciju Eiropas teritoriālajai sadarbībai nevar piemērot automātiski, jo, ETC šauri vēršot tikai uz stratēģijas “Eiropa 2020” galvenajām prioritātēm, tā nevarēs pildīt savu atsevišķo un īpašo lomu; tāpēc iesaka noteikt piecus, nevis četrus tematiskos mērķus un papildināt prioritāro investīciju sarakstu; tāpēc aicina tematiskajos uzdevumos iekļaut arī tādus jautājumus kā tūrisms, vidi saudzējošs jūras transports, kultūra un demogrāfisko pārmaiņu ietekme;

uzskata, ka RK aktīvi jāpiedalās ETS sekmēšanā un šķēršļu, kas kavē tās īstenošanu, noteikšanā un novēršanā;

aicina mazāk attīstītajiem reģioniem līdzfinansējuma daļu noteikt 85 % apmērā, kā noteikts spēkā esošajā vispārējā Regulā Nr. 1083/2006;

piekrīt izņēmumam, ko attiecībā uz līdzfinansējuma daļu un finansējumu piemēro tālākajiem reģioniem, un aicina paredzēt īpašus nosacījumus teritorijām, kas 2004. gada 30. aprīlī un 2006. gada 31. decembrī atradās pie ES ārējām robežām;

aicina pilnveidot visu fondu un teritoriālās sadarbības programmu koordinācijas mehānismu; uzsver arī vajadzību labāk saskaņot ETS un ES ārējās finanšu programmas un precizēt noteikumus par trešo valstu dalību ETS programmās;

uzsver ETSG būtisko nozīmi teritoriālās sadarbības stiprināšanā un aicina dalībvalstis novērst šķēršļus, kas attur no ETSG izveidošanas vai darbības.

Ziņotājs

Petr OSVALD kgs (CZ/PSE), Plzeņas pilsētas padomes loceklis

Atsauces dokuments

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi

COM(2011) 611 final – 2011/0273 (COD)

I.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgas piezīmes par priekšlikumu regulai

1.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) jomā ir izstrādāta atsevišķa regula, kurā būs ņemti vērā teritoriālās sadarbības kā kohēzijas politikas otrā mērķa konkrētie uzdevumi, īpašie aspekti un statuss; ar izskatāmo atsevišķo regulu tiek uzsvērts ETS ieguldījums Līguma jaunā teritoriālās kohēzijas mērķa veicināšanā un kohēzijas politikas mērķu īstenošanā kopumā, kā arī tiek stiprināta uz pārrobežu, transnacionālo un starpreģionu sadarbību vērstās ETS nozīme;

2.

piekrīt tam, ka Eiropas teritoriālajai sadarbībai īpaši liela nozīme ir tāpēc, ka problēmas, ar kurām saskaras dalībvalstis un to reģioni, arvien biežāk sniedzas pāri valstu un reģionu robežām un to risināšanai nepieciešami kopīgi sadarbības pasākumi atbilstošā teritoriālā līmenī. Tātad ETS var būtiski veicināt līguma jaunā mērķa, proti, teritoriālas kohēzijas, sasniegšanu;

3.

principā atbalsta Komisijas priekšlikumus ar mērķi teritoriālo sadarbību saskaņot ar stratēģiju “Eiropa 2020”, vienlaikus norādot, ka ir jāsaglabā pietiekams elastīgums, lai pienācīgi reaģētu uz vietējā līmeņa vajadzībām, un tāpēc atzinīgi vērtē triju ETS virzienu (pārrobežu, transnacionālo un starpreģionu) saglabāšanu visos Eiropas reģionos. Sadarbība pārrobežu projektos un struktūrās jau šobrīd efektīvi veicina Eiropas integrāciju. Atzinīgi vērtējama arī trešo valstu lielāka līdzdalība;

4.

uzskata, ka pārrobežu sadarbībai arī turpmāk vajadzētu būt svarīgam Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) aspektam, tāpēc principā atbalsta priekšlikumu par resursu sadali starp dažādiem ETS veidiem;

5.

atzīmē, ka Regula ir pārāk prasīga, sarežģīta un detalizēta, sevišķi attiecībā uz mazām pārrobežu sadarbības programmām, un tāpēc var rasties šķēršļi neliela mēroga darbību īstenošanai, lai gan tās bieži vien ir ļoti efektīvas. Tāpēc Komiteja aicina Eiropas Komisiju izvērtēt, vai uz šādām programmām ir obligāti visi izskatāmās regulas noteikumi. Lai panāktu maksimālu efektivitāti, maza mēroga programmām nevar piemērot tādas pašas prasības kā liela vēriena programmām un darbībām;

6.

atbalsta spēkā esošo metodi reģionu, kuros tiks īstenota pārrobežu sadarbība, noteikšanai, un ierosina paplašināt to teritoriju loku, kuras var piedalīties pārrobežu sadarbībā (A virziens), lai, paredzot teritoriju iekļaušanu programmā, varētu ņemt vērā arī funkcionālās pārrobežu attiecības. Turklāt arī par tādu funkcionāli atbilstošu reģionu piesaistīšanu programmai, kuriem ir īpaša nozīme mērķu sasniegšanā, nebūtu jālemj tikai tad, kad jau sākusies programmas apstiprināšanas procedūra; Komiteja atbalsta arī to, ka paredzētas plašākas iespējas īstenot daudzpusējus projektus teritorijās, kurās daudzpusējas sadarbības programmas netiks ieviestas;

7.

uzsver ETS būtisko lomu transnacionālās sadarbības attīstīšanā, it īpaši integrētas teritoriālās attīstības veicināšanā sasvstarpēji saistītās teritorijās, kā arī atbalsta sniegšanā makroreģionālu stratēģiju izstrādes projektiem; atzinīgi vērtē to, ka pamatā ir saglabātas jau pārbaudītas transnacionālās sadarbības teritorijas (B virziens) un ES makroreģionālajās stratēģijās nav paredzēta jaunu sadarbības teritoriju veidošana un esošo teritoriju izslēgšana no transnacionālās sadarbības. Principā atzinīgi jāvērtē tas, ka transnacionālās sadarbības ietvaros tiek atbalstīta arī makroreģionālu stratēģiju izstrāde un īstenošana.

8.

uzsver starpreģionu sadarbības potenciālu, un it īpaši tās sviras efektu struktūrfondu izmantošanā; uzskata, ka starpreģionu sadarbības veicināšana (C virziens) ir lielisks instruments, ar kuru atbalstīt vietējo un reģionālo pašvaldību pieredzes apmaiņu un sadarbību kohēzijas politikas jomā, un ierosina minētās pieredzes apmaiņas rezultātus vairāk nekā līdz šim izmantot vietējās un reģionālajās attīstības stratēģijās (kapitalizācija);

ETS mērķis un tematiskā koncentrācija

9.

tomēr norāda, ka Eiropas teritoriālās sadarbības ietvaros galvenokārt būtu īstenojami šādi mērķi:

sadarbības ceļā atrisināt visu attiecīgo reģionu problēmas,

nodrošināt efektīvu mehānismu, lai dalītos paraugpraksē un izplatītu zinātību,

nodrošināt, ka konkrētas problēmas risinājums ir efektīvāks, pateicoties apjomradītiem ietaupījumiem un sasniegtajai “kritiskajai masai”,

uzlabot pārvaldību, koordinējot nozaru politiku un pasākumus, kā arī ieguldījumus pārrobežu un transnacionālā mērogā,

veicināt drošību, stabilitāti un savstarpēji izdevīgas attiecības,

kad tas nepieciešams, veicināt izaugsmi, nodarbinātību un uz ekosistēmu balstītu pārvaldību.

Minētie mērķi izklāstīti regulas priekšlikuma paskaidrojuma rakstā.

10.

Reģionu komiteja uzskata, ka Eiropas teritoriālajai sadarbībai Eiropas līmenī būtu jāveicina Eiropas piederības un savstarpējās atkarības sajūtas apzināšanās, aizspriedumu izskaušana un attiecīgo reģionu attīstība. Tāpēc Reģionu komiteja uzskata, ka tematisko koncentrāciju Eiropas teritoriālajai sadarbībai nevar piemērot automātiski un ka jāņem vērā dažādu reģionu attīstības līmenis un potenciāls. Tātad nevajadzētu censties piemērot principu, ko angļu valodā sauc “one size fits all”, proti, noteikt visiem vienādas prioritātes, bet tieši pretēji — izmantot uz vietējo līmeni balstītu pieeju (“place based approach”). Reģionu komiteja pauž bažas par to, ka Eiropas teritoriālo, un it īpaši pārrobežu, sadarbību pārlieku šauri vēršot tikai uz stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātēm un tematiskajiem mērķiem, tā nevarēs pildīt savu atsevišķo un īpašo lomu un kļūs tikai par vienu no pamata kohēzijas politikas variantiem, bet ar atšķirīgu finansējuma sadales veidu;

11.

prasa, lai demogrāfiskās pārmaiņas un to ietekme uz vispārējas nozīmes pakalpojumiem un uz ilgtspējīgu reģionālo attīstību būtu iekļauti ETS kā atsevišķi temati. Par prioritāti vajadzētu izvirzīt jaunu veidu pilsētu un lauku partnerības, kas ir pamats reģionālā līmeņa teritoriālajai kohēzijai (atbilstoši teritoriālās attīstības programmai 2020. gadam). Turklāt ETS nav iekļauti tādi svarīgi temati kā tūrisms, klimatu saudzējošs jūras transports un kultūra

12.

pārrobežu sadarbības jomā ir svarīgi noteikt katras pārrobežu teritorijas attīstības potenciālu, ņemot vērā attiecīgo reģionu pašreizējo līmeni. Eiropas teritoriālo, un it īpaši pārrobežu, sadarbību nevajadzētu virzīt galvenokārt uz stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu, bet gan pirmām kārtām uz tādu apstākļu radīšanu, kas ļauj to īstenot pēc iespējas plašāk, tātad visas Eiropas mērogā. Tāpēc pārrobežu sadarbības programmās vajadzētu būt iespējai izvēlēties vairākus tematiskos uzdevumus un tās nebūtu jāierobežo ar iepriekš noteiktām pamatnostādnēm;

13.

norāda, ka ilgtspējīgu teritoriālo kohēziju var īstenot vienīgi tad, ja izdodas veiksmīgi iesaistīt un ieinteresēt reģiona iedzīvotājus. Tāpēc Eiropas teritoriālās sadarbības programmās vajadzētu paredzēt iespēju arī turpmāk atbalstīt pilsoniskās sabiedrības pasākumus un kultūrai veltītus pasākumus (piemēram, konkrētus apmaiņas projektus). Programmās, kas jau darbojas, ir īstenotas dažas ļoti izdevušās iniciatīvas. Tāpēc tematiskie uzdevumi būtu atbilstoši jāpapildina;

14.

pauž gandarījumu par Komisijas priekšlikumu nodrošināt transnacionālās sadarbības virziena nepārtrauktību, tomēr pauž nožēlu par tās nodomu papildinošo ieguldījumu prioritāti transnacionālās sadarbības jomā attiecināt tikai uz makroreģionālu un jūras baseinu stratēģiju izstrādi un īstenošanu. Tā kā reģioniem šobrīd jārisina daudzi sarežģīti uzdevumi, kā arī esošo trūkumu dēļ, arī citiem reģioniem, apgabaliem un funkcionālām teritorijām ir vajadzīgas tiem atbilstošas ieguldījumu prioritātes;

15.

piekrīt, ka ar starpreģionu sadarbību jātiecas pastiprināt kohēzijas politikas efektivitāte, sniedzot atbalstu reģionu savstarpējās pieredzes apmaiņai un izmantojot pieredzes apmaiņas rezultātus mērķa “Ieguldījumi izaugsmei un nodarbinātībai” ietvaros. Komiteja uzskata, ka šādai pieredzes apmaiņai jābūt plaši izvērstai, to neuzskatot tikai par Septītās pētniecības pamatprogrammas papildinājumu;

16.

uzskata, ka Reģionu komitejai aktīvi jāiesaistās ETS veicināšanā un to šķēršļu apzināšanā un novēršanā, kas kavē ETS īstenošanu, lai tādējādi panāktu optimālu sinerģiju ar citiem kohēzijas politikas virzieniem;

Finansējuma piešķiršana un līdzfinansējuma daļa

17.

atzinīgi vērtē priekšlikumu palielināt Eiropas teritoriālajai sadarbībai paredzēto līdzekļu summu;

18.

neuzskata par lietderīgu, ka Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa ietvaros darbības programmām ierosinātā līdzfinansējuma daļa 75 % apmērā (kā tas noteikts vispārējā regulā) ir zemāka par līdzfinansējuma daļu, kas mazāk attīstītajiem reģioniem paredzēta saskaņā ar mērķi “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai”. Šādas zemākas līdzfinansējuma daļas dēļ mazāk attīstītajos reģionos interese par ETS programmām var mazināties. Reģionu komiteja uzskata, ka minētā atšķirība nav pamatota un aicina abiem mērķiem līdzfinansējuma daļu noteikt 85 % apmērā; Komiteja neuzskata par pamatotu arī līdzfinansējuma likmi 50 % apmērā, kuru piemēro papildu līdzekļiem, kas paredzēti starpreģionālai sadarbībai tālākajos reģionos, un aicina to noteikt 85 % apmērā;

19.

norāda, ka līdzfinansējumu ne vienmēr nodrošina tikai programmas partneri, dalībvalstis vai citas publiskas struktūras, bet to var nodrošināt arī saņēmēji. Tāpēc nevar vispārēji pieprasīt, lai iesaistītās dalībvalstis apņemtos nodrošināt sadarbības programmas īstenošanai vajadzīgo līdzfinansējumu. Tātad saistību apstiprināšanas prasība Komisijas priekšlikumā būtu jāsvītro.

20.

uzskata, ka sadarbības kvalitātes uzturēšanai būtu jāsaglabā pašreizējie Regulas (EK) Nr. 1083/2006 (vispārējā regula) 53. panta 3.un 4. punkta nosacījumi attiecībā uz līdzfinansējuma daļu, kas ir šādi: 53. panta 3. punkts — “Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa darbības programmās, kur vismaz viens dalībnieks ir no dalībvalsts, kuras vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju 2001.–2003. gadā bija mazāk nekā 85 % no ES-25 vidējā rādītāja tajā pašā laikposmā, ERAF ieguldījums nav lielāks par 85 % no atbilstīgajiem izdevumiem. Visās pārējās darbības programmās ERAF ieguldījums nav lielāks par 75 % no atbilstīgajiem izdevumiem, ko līdzfinansē ERAF.”, 53. panta 4. punkts — “Uz fondu ieguldījumu prioritāro virzienu līmenī neattiecas 3. punktā un III pielikumā paredzētie maksimālie apjomi. Tomēr to nosaka tā, lai nodrošinātu atbilstību fondu ieguldījuma maksimālajam apjomam un katra fonda ieguldījuma maksimālajam apjomam, ko paredz darbības programmas līmenī.”;

21.

neuzskata par lietderīgu katram prioritārajam virzienam noteikt maksimālo līdzfinansējuma daļu, kā paredzēts vispārējā regulā. Katra prioritāra virziena ietvaros vajadzētu būt iespējai pielāgot līdzfinansējuma summu, lai tādējādi atbalsta saņēmējus motivētu ievērot konkrētas stratēģiskās prioritātes. Katrā programmā līdzfinansējuma daļa katram pasākumam būtu nosakāma atkarībā no tā veida, un ne visiem pasākumiem būtu jāpiešķir atbalsts maksimālā apjomā;

22.

piekrīt tam, ka sadarbības programmām, kurās iesaistīti tālākie reģioni, būtu jāsaņem ne mazāk kā 150 % no ERAF atbalsta, ko tās saņēma 2007.–2013. gadā, un ka tālāko reģionu sadarbībai no starpreģionu sadarbībai paredzētajiem resursiem papildus piešķir EUR 50 miljonus;

23.

tomēr aicina apgabalos, kas līdz 2004. gada 30. aprīlim vai 2006. gada 31. decembrim bija teritorijas, kuras atradās pie ES ārējām robežām, bet kopš minētajiem datumiem vairs tādi nav, noteikt tādus pašus īpašus nosacījumus, kādi pašreizējā plānošanas periodā paredzēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006 (vispārējā regula) 52. pantu. Septiņu gadu periodu, kura laikā atbalsts piešķirts, nevar uzskatīt par pietiekamu, lai problēmas minētajās teritorijās atrisinātu. Reģionu komiteja vērš uzmanību uz to, ka atbalsta palielināšana teritorijās, kas atrodas pie bijušajām ES ārējām robežām, ne tikai uzlabos attiecīgo reģionu ekonomisko stāvokli, bet arī ievērojami stiprinās apziņu par piederību Eiropai un veicinās atbrīvošanos no aizspriedumiem;

Programmu izstrāde

24.

pauž kritiku par to, ka 7. panta 2. punkta (a) apakšpunktā noteiktās prasības attiecībā uz programmu izstrādi saistītas ar ievērojamiem papildu izdevumiem salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu, nesniedzot jūtamu pievienoto vērtību;

25.

norāda, ka tās daudzpusējā rakstura dēļ ETS nevar pārvaldīt ar partnerības līgumu starpniecību. Tāpēc tā izteikti būtu jāizslēdz no minētā instrumenta piemērošanas jomas;

26.

uzskata, ka ir ļoti svarīgi izstrādāt direktīvu par praktisku valsts atbalsta noteikumu piemērošanu ETS programmām, un aicina noteikt, ka pārrobežu un transnacionālās sadarbības pasākumu iespējamie labuma guvēji var būt arī privāti dalībnieki, it īpaši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), ja par to vienojas visas attiecīgajā programmā iesaistītās valstis;

27.

aicina, lai, nosakot ETS programmu mērķgrupas, vairāk tiktu ņemtas vērā vietējā un reģionālā līmeņa pārvaldes struktūru lielā dažādība visā Eiropā. Par mērķi jāizvirza tas, ka labāk jāņem vērā publisko dalībnieku organizatorisko formu daudzveidību dalībvalstu reģionos. It īpaši privāto tiesību organizācijas forma nedrīkstētu būt iemesls, lai publiskām struktūrām liegtu dalību kādā programmā;

Uzraudzība un novērtēšana

28.

secina, ka ir palielinājies gan ziņošanas pienākumu apjoms, gan to biežums, un aicina tos ierobežot līdz nepieciešamajam minimumam. Tāpēc Komiteja noraida priekšlikumu gada īstenošanas ziņojuma iesniegšanas termiņu pārcelt no nākamā gada 30. jūnija uz 30. aprīli. Veicot saskaņošanu ar vairākiem programmas partneriem vairākās valodās, rodas lielāks slogs un tāpēc tam nepieciešams vairāk laika;

29.

atzinīgi vērtē kopēju iznākuma un rezultātu rādītāju noteikšanu, lai varētu efektīvāk sasniegt mērķus un vairāk koncentrētos uz ietekmi, kā arī darītu iespējamu programmu transversālu izvērtējumu. Tomēr ETS regulas pielikumā ierosinātie rādītāji daudzos gadījumos nav pietiekami atbilstoši konkrētajām ETS prasībām un nenodrošina pietiekamu iespēju raksturot vai izmērīt ETS kvalitāti. Tāpēc Komiteja aicina pārstrādāt rādītāju sarakstu tā, lai ar tiem varētu pienācīgi atspoguļot ETS rezultātus;

30.

principā atzinīgi vērtē tehniskās palīdzības noteikšanu 6 % apjomā no kopējās summas, taču ne mazāk kā EUR 1,5 miljonus. Reģionu komiteja tomēr uzskata, ka obligātā prasība līdz 2014. gada 31. decembrim visu informācijas apmaiņu tehniskās palīdzības ietvaros pārorientēt uz elektroniskām datu apmaiņas sistēmām ir problemātiska;

Pārvaldība, kontrole un akreditācija

31.

atbalsta to, ka pamatā ir saglabātas 2007.–2013. gada plānošanas periodā pārbaudītās pārvaldības struktūras, kuru izdevums ir darbības programmu īstenošana, kā arī struktūru vispārējo nepārtrauktību un dažādo struktūru uzdevumu un pilnvaru skaidrāku sadalījumu programmas īstenošanā;

32.

atzinīgi vērtē iespēju apvienot pārvaldības iestādes un sertifikācijas iestādes funkcijas (vispārējās regulas 113. pants), tomēr iebilst pret to obligātu apvienošanu ETS ietvaros (ETS regulas 22. pants); stingri noraida ierosināto pārvaldības iestāžu un kontroles iestāžu akreditāciju;

Fondu koordinācija

33.

atzinīgi vērtē centienus panākt labāku Eiropas teritoriālās sadarbības programmu un citu kohēzijas politikas instrumentu savstarpējo koordināciju; tādēļ jāpalielina ES finansējuma rentabilitāte sadarbības projektos, iepazīstinot ar šo projektu rezultātiem, meklējot iespējas, kā paplašināt to ietekmi, un izvairoties no jau izmēģinātu un pārbaudītu pasākumu atkārtošanās;

34.

norāda: lai varētu ieviest mehānismu, kas nodrošinātu koordināciju starp fondiem un citiem instrumentiem, jāpanāk koordinācija starp šiem fondiem un instrumentiem ES līmenī un īstenošanu dalībvalstīs. Ir svarīgi ieviest vienādas un saskaņotas procedūras, tādu pašu pārvaldi, uzraudzības kontroli, izmaksu atbilstību, kā arī rādītāju ziņošanas metodes u.c. Ņemot vērā, ka Eiropas teritoriālās sadarbības programmās iesaistās arvien vairāk valstu, ļoti lietderīgi būt nodrošināt arī koordināciju starp tām. Īpaša uzmanība būtu jāvelta koordinācijai ar ārējiem finanšu instrumentiem. Reģionu komiteja aicina Eiropas Komisiju izstrādāt programmu koordinācijas metodoloģiju;

35.

atzīmē, ka transnacionālās sadarbības jautājumi tiek skatīti priekšlikuma Regulai par Eiropas Sociālo fondu COM(2011) 607 final 10. pantā. Tā attiecas uz tādu pašu laika periodu kā regula par ETS, bet nekādas saistības ar regulu par Eiropas teritoriālo sadarbību tai nav. Reģionu komiteja tomēr uzskata, ka ļoti svarīgi ir koordinēt Eiropas teritoriālo sadarbību, ko finansē no ERAF, un sadarbību, kuru finansē no ESF, jo nepieciešamo sinerģiju varētu panākt, atbilstoši apvienojot abu minēto fondu darbību. ESF ietvaros īstenotie pasākumi var būt ļoti efektīvi, un it īpaši pārrobežu sadarbības jomā, jo parasti kaimiņvalstu pārrobežu teritorijās situācija darba tirgus, sociālo problēmu u.c. ziņā ir līdzīga. ESF tematiskie pasākumi ir ļoti svarīgs visu Eiropas teritoriālās sadarbības programmu elements. Tāpēc Reģionu komiteja aicina Eiropas Komisiju šādu pasākumu koordinācijai veltīt pienācīgu uzmanību. Ja nav iespējams nodrošināt labāku koordināciju, būtu vismaz jārada iespēja ETS pasākumus, kuri tematiski saistīti ar ESF, finansēt no ERAF;

36.

uzskata, ka būtu ļoti lietderīgi savstarpēji saskaņot jauno Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un ETS programmas, jo minētajā jaunajā instrumentā būtu jāņem vērā pārrobežu un starptautiskās attiecības;

Trešo valstu līdzdalība

37.

uzskata, ka ļoti svarīgi ir nodrošināt koordināciju starp ETS programmām un instrumentiem, kas paredzēti ES finansiālās palīdzības sniegšanai trešām valstīm. Jau pašās šajās programmās būtu jāparedz sistēma, kas ļautu attiecīgos instrumentus saskaņot ar konkrētām ETS programmām, lai nerastos šķēršļi trešo valstu dalībai kopīgos projektos. Minētajai sistēmai būtu jānodrošina arī procedūru, izmaksu atbilstības u.c. aspektu atbilstība starp ETS programmām dalībvalstīs, pirmspievienošanās programmām un kaimiņattiecību programmām. Tāpat šādai sistēmai būtu jānodrošina, ka trešās valstis ETS programmu īstenošanai garantē pietiekama finansējuma pieejamību no pirmspievienošanās programmām un kaimiņattiecību programmām un tā administrēšanu;

38.

atbalsta gan nepieciešamību precizēt spēkā esošos finanšu pārvaldības, plānošanas, uzraudzības, izvērtēšanas un kontroles noteikumus attiecībā uz trešo valstu dalību transnacionālās un starpreģionu sadarbības programmās, gan arī ideju, ka šādi noteikumi nosakāmi attiecīgajās sadarbības programmās, vai, vajadzības gadījumā, atbilstošos finanšu nolīgumos, kas noslēgti starp Komisiju, katru no trešām valstīm un dalībvalsti, kurā atrodas struktūra, kura pārvalda attiecīgo sadarbības programmu. Reģionu komiteja tomēr vērš uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt, lai gadījumos, kad trešām valstīm rodas problēmas vai to bezdarbības gadījumos, starptautiskās un starpreģionu sadarbības programmas netiktu aizkavētas un tādējādi apdraudēta to īstenošana;

Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) loma

39.

uzsver Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) lomu, jo tās ir būtisks teritoriālās sadarbības stiprināšanas instruments. Tāpēc Komiteja atkārtoti norāda, ka pārskatītā ETSG Regula, kurai nav nozīmīgas ietekmes uz Eiropas Savienības budžetu, būtu jāpieņem nekavējoties un negaidot uz visas tiesību aktu paketes, kas veltīta kohēzijas politikai pēc 2013. gada, pieņemšanu. Turklāt Komiteja mudina dalībvalstis novērst visus administratīvos šķēršļus, kas vai nu attur no ETSG izveidošanas vai arī diskriminē ETSG izvēli, īpaši saistībā ar nodokļiem un darbinieku pieņemšanu darbā;

40.

norāda, ka dalībvalstis būtu jāmudina Eiropas teritoriālās sadarbības grupām (ETSG) uzticēt pārvaldes struktūras uzdevumus, bet Komisijai būtu jānosaka standarta mehānismi, lai precizētu regulas priekšlikuma 25. panta 3. punkta nosacījumus, ar kuriem paredzēts, ka dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas vai — ETSG gadījumā — ir reģistrēts galvenais saņēmējs, atlīdzina summu, kas nepamatoti samaksāta saņēmējam no citas valsts. Šis dalībvalstīm, kurās ir reģistrēts ETSG vai atrodas galvenais saņēmējs, noteiktais pienākums var mazināt to vēlmi programmu pārvaldību nodot ETSG pārziņā, jo tās šādā gadījumā var būt atbildīgas par lietu, ko patiesībā nespēj ietekmēt. Tāpēc Reģionu komiteja uzskata: būtu jāapliecina, ka tās dalībvalsts iestāde, kurā ETSG ir reģistrēts, var pilnvarot nepareizi izmaksātās summas saņēmēja dalībvalsts iestādi attiecīgo summu atgūt. Vai arī: ja atbildība jāuzņemas dalībvalstij, kur atrodas saņēmējs, kura pienākums ir atgriezt nepamatoti saņemto summu, jāpiemēro attiecīgajā plānošanas periodā spēkā esošie nosacījumi;

Citas piezīmes

41.

atzinīgi vērtē vienotas likmes maksājuma ieviešanu darba ņēmējiem, jo tas ir ļoti labs līdzeklis, kas saņēmējiem nodrošina vienkāršāku procedūru. Vienotas likmes maksājumiem darba ņēmējiem būtu jābūt vienādiem arī visās valstīs, kur darbība noris, jo viņi veic vienādu darbu. Tāpat būtu jāsaskaņo kontroles un izdevumu atbilstības noteikšanas metodoloģija; Komiteja tomēr neatbalsta minētās vienotās likmes maksimālo ierobežojumu, kas ir 15 % no visām izmaksām, jo teritoriālās sadarbības īstenošanai pēc būtības ir nepieciešami lieli cilvēkresursi, un personālam paredzētās izmaksas, 15 %, ir daudz mazāk par pašreizējām vidējām izmaksām;

42.

lai arī Komiteja uzskata, ka vides aizsardzība, resursefektivitāte, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanos tām, riska novēršana un riska pārvaldība, iespēju vienlīdzības veicināšana, diskriminācijas, kuras pamatā ir dzimums, rase vai etniskā izcelsme, ticība vai pārliecība, invaliditāte, vecums vai dzimumorientācija, novēršana, kā arī sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšana u. c. ir ļoti svarīgi jautājumi, tā tomēr neuzskata, ka katrā programmā jābūt iekļautam izklāstam par attiecīgo prasību piemērošanu. Šādi noteikumi lielā mērā var sarežģīt un apturēt pārrobežu sadarbības mazo programmu īstenošanu. Tāpēc Reģionu komiteja iesaka minētos noteikumus nepiemērot sistemātiski, bet tikai gadījumos, kad tas saistībā ar attiecīgajam prioritātēm un darbībām ir atbilstoši un saprātīgi. Obligāta šo nosacījumu piemērošana varētu būt aplama un neloģiska gadījumos, kad attiecīgajai darbībai nav nekāda sakara ar minētajiem jautājumiem;

43.

uzskata, ka ir svarīgi, lai saņēmēji sadarbotos darbību izstrādē, īstenošanā, personāla komplektēšanā un finansēšanā; tomēr mazos projektos, proti, tādos, kuriem piešķirts mazāk par EUR 35 000 ERAF finansējuma, minēto četru sadarbības kritēriju izpilde var sarežģīt to izstrādi un īstenošanu; tāpēc Komiteja uzskata, ka uz minētā veida projektiem šo nosacījumu nevajadzētu attiecināt, un ierosina šiem mazajiem projektiem tāpat kā līdz šim piemērot prasību atbilst vismaz diviem no četriem kritērijiem;

Priekšlikumi

44.

ņemot vērā uzsvaru uz koordināciju, efektivitāti, atšķirību novēršanu un integrāciju, Komiteja jaunajā plānošanas periodā iesaka uzsākt jaunas iniciatīvas, lai sekmētu tematisko stratēģiju un attīstības (transports, enerģētika, darba tirgus, vides aizsardzība, zinātne un pētniecība) pārrobežu koordinēšanu un integrētu pieeju izstrādi. Tādējādi izdotos noteikt nepilnības pārrobežu sadarbībā, attīstības potenciālu un integrētus risinājumus. Lai šādām skaidri noteiktām problēmām rastu risinājumus un lai izmantotu konstatēto attīstības potenciālu, būtu jāiesaista gan valsts, gan privātās struktūras, kā arī finanšu resursi no dažādiem avotiem. Šā instrumenta labai darbībai būtu vēlams izmantot ETSG un eiroreģionu potenciālu. Lai nodrošinātu iniciatīvas efektivitāti, Eiropas teritoriālās sadarbības ietvaros tai būtu jānodrošina atbilstīgs finansējums.

II.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1.   grozījums

3. panta 1. punkts

Grozīt šādi:

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Pārrobežu sadarbības gadījumā atbalstāmie reģioni ir NUTS 3. līmeņa Savienības reģioni pie visām iekšējām un ārējām sauszemes robežām, uz kuriem neattiecas programmas Savienības ārējo finanšu instrumentu ietvaros, un visi NUTS 3. līmeņa Savienības reģioni pie jūras robežām ne vairāk kā 150 km attālumā cits no cita, neskarot iespējamus pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu 2007.–2013. gada plānošanas periodā izveidoto sadarbības programmu darbības teritoriju saskaņotību un nepārtrauktību.

1.   Pārrobežu sadarbības gadījumā atbalstāmie reģioni ir NUTS 3. līmeņa Savienības reģioni pie visām iekšējām un ārējām sauszemes robežām, uz kuriem neattiecas programmas Savienības ārējo finanšu instrumentu ietvaros, un visi NUTS 3. līmeņa Savienības reģioni pie jūras robežām ne vairāk kā km attālumā cits no cita, neskarot iespējamus pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu 2007.–2013. gada plānošanas periodā izveidoto sadarbības programmu darbības teritoriju saskaņotību un nepārtrauktību.

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem sarakstu ar pārrobežu teritorijām, kas saņem atbalstu, iedalot tās pēc sadarbības programmas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktā paredzēto konsultēšanās procedūru.

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem sarakstu ar pārrobežu teritorijām, kas saņem atbalstu, iedalot tās pēc sadarbības programmas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktā paredzēto konsultēšanās procedūru.

Minētajā sarakstā norāda arī tos NUTS 3. līmeņa Savienības reģionus, kas ir ņemti vērā saistībā ar ERAF piešķīrumu pārrobežu sadarbībai pie visām iekšējām robežām un tām ārējām robežām, uz kurām attiecas Savienības ārējie finanšu instrumenti, piemēram, EKPI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […]/2012 [EKPI regula] un IPA saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […]/2012 [IPA regula].

Minētajā sarakstā norāda arī tos NUTS 3. līmeņa Savienības reģionus, kas ir ņemti vērā saistībā ar ERAF piešķīrumu pārrobežu sadarbībai pie visām iekšējām robežām un tām ārējām robežām, uz kurām attiecas Savienības ārējie finanšu instrumenti, piemēram, EKPI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […]/2012 [EKPI regula] un IPA saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […]/2012 [IPA regula].

Iesniedzot pārrobežu sadarbības programmu projektus, dalībvalstis var pieprasīt, lai attiecīgajai pārrobežu teritorijai pievienotu papildu NUTS 3. līmeņa reģionus, kas atrodas blakus otrajā daļā minētajā lēmumā uzskaitītajiem reģioniem, un norāda šāda pieprasījuma iemeslus.

Iesniedzot pārrobežu sadarbības programmu projektus, dalībvalstis var pieprasīt, lai attiecīgajai pārrobežu teritorijai pievienotu papildu NUTS 3. līmeņa reģionus, kas atrodas blakus otrajā daļā minētajā lēmumā uzskaitītajiem reģioniem, . .

[…]

[…]

Pamatojums

Attiecībā uz 300 km attālumu 150 km vietā prakse liecina, ka jūras pārrobežu sadarbība nav tieši atkarīga no atrašanās tuvumā, bet gan no valstu savstarpējām attiecībām. Turklāt līdz ar mūsdienu saziņas un transporta līdzekļu izmantošanu attālumam nav tik liela nozīme.

Turklāt attiecībā uz NUTS līmeni Francijas reģioni, piemēram, visumā atbalsta tādu teritoriālo sadalījumu, kāds tas ir pašreizējā plānošanas periodā. Taču, ņemot vērā dažādo teritoriju atšķirīgos apstākļus, minētie reģioni uzskata, ka projektu ģeogrāfiskā pārklājuma noteikšanā vajadzīga zināma elastība. Būtu jāveicina ciešāka sadarbība NUTS 2. līmeņa transnacionālo teritoriju ietvaros (nemainot to robežas). Turklāt dažu pārrobežu programmu ģeogrāfiskais pārklājums būtu paplašināms ārpus NUTS 3 reģionu robežām (ja tas ir pamatoti, iekļaujot NUTS 2. līmeņa reģionus un neietekmējot finansējuma koncentrēšanos pierobežu teritorijās). Francijas reģioni arī aicina Komisiju apsvērt jaunās ciešākas sadarbības iespējas, ko sniedz eiroreģioni.

2.   grozījums

4. panta 3. punkts

Grozīt šādi:

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Eiropas teritoriālās sadarbības resursi

Eiropas teritoriālās sadarbības resursi

3.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem vienu lēmumu, kurā ir iekļauts visu sadarbības programmu saraksts un norādītas kopējā ERAF atbalsta summas pa programmām, kā arī 2014. gada piešķīruma summas pa programmām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktā paredzēto konsultēšanās procedūru.

3.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem vienu lēmumu, kurā ir iekļauts visu sadarbības programmu saraksts un norādītas kopējā ERAF atbalsta summas pa programmām, kā arī 2014. gada piešķīruma summas pa programmām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktā paredzēto konsultēšanās procedūru.

Iedzīvotāju skaitu teritorijās, kas minētas 3. panta 1. punkta 3. daļā un 3. panta 3. punkta pirmajā daļā, izmanto par kritēriju, lai noteiktu sadalījumu pa gadiem pa dalībvalstīm.

Iedzīvotāju skaitu teritorijās, kas minētas 3. panta 1. punkta 3. daļā un 3. panta 3. punkta pirmajā daļā, izmanto par kritēriju, lai noteiktu sadalījumu pa .

[…]

[…]

Pamatojums

Aktīvi jāpieprasa, lai Eiropas finansējums tiktu sadalīts pa sadarbības programmām. Saglabājot pašreizējo sistēmu, kurā sadali veic pa dalībvalstīm, (kuras atbild par visu sadarbībai paredzēto līdzekļus sadali dažādām to teritorijām), pastāv divējāds risks: nelīdzsvarots valstu veiktais sadalījums kādai konkrētai teritorijai, kā arī var tikt uzturēta “taisnīgas kompensācijas” loģika, kas nozīmē, ka dalībvalstis, neievērojot sadarbības loģiku, var uzskatīt, ka tām “jāatgūst” vismaz tik daudz līdzekļu, kas vienlīdzīgi konkrētajai teritorijai piešķirtā finansējuma daļai.

3.   grozījums

4. panta 7. punkts

Grozīt šādi:

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Eiropas teritoriālās sadarbības resursi

ERAF ikgadējo ieguldījumu, kas paredzēts programmām EKPI un IPA ietvaros un attiecībā uz kuru Komisijai saskaņā ar pārrobežu un jūras baseina programmām EKPI un IPA ietvaros līdz 30. jūnijam nav iesniegta neviena programma, 2015. un 2016. gadā piešķir tām iekšējām pārrobežu sadarbības programmām atbilstoši 1. punkta a) apakšpunktam, kurās piedalās attiecīgā dalībvalsts.

Eiropas teritoriālās sadarbības resursi

ERAF ikgadējo ieguldījumu, kas paredzēts programmām EKPI un IPA ietvaros un attiecībā uz kuru Komisijai saskaņā ar pārrobežu un jūras baseina programmām EKPI un IPA ietvaros līdz 30. jūnijam nav iesniegta neviena programma, 2015. un 2016. gadā piešķir tām pārrobežu sadarbības programmām atbilstoši 1. punkta a) apakšpunktam, kurās piedalās attiecīgā dalībvalsts.

Pamatojums

Komisijas priekšlikumā atšķirībā no pašreizējā perioda paredzēts, ka gadījumā, ja netiek ievērots galīgais termiņš programmu iesniegšanai, neizmantotos ERAF līdzekļus var piešķirt vienīgi iekšējām pārrobežu sadarbības programmām, kurās piedalās attiecīgā dalībvalsts. Tā kā tas var kaitēt kādam konkrētam reģionam, pat ja tas nav atbildīgs par nespēju ievērot galīgo termiņu, tiek ierosināts saglabāt līdzšinējo kārtību.

4.   grozījums

5. pants

Grozīt šādi:

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Tematiskā koncentrācija

Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 9. pantā minētie tematiskie uzdevumi tiek koncentrēti šādi:

a)

katrai pārrobežu sadarbības programmai atlasa ne vairāk kā 4 tematiskos uzdevumus;

b)

katrai transnacionālās sadarbības programmai atlasa ne vairāk kā 4 tematiskos uzdevumus;

c)

starpreģionu sadarbības programmām saskaņā ar 2. panta 3. punkta a) apakšpunktu var atlasīt visus tematiskos uzdevumus.

Tematiskā koncentrāciją

Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 9. pantā minētie tematiskie uzdevumi tiek koncentrēti šādi:

a)

katrai pārrobežu sadarbības programmai atlasa ne vairāk kā tematiskos uzdevumus;

b)

katrai transnacionālās sadarbības programmai atlasa ne vairāk kā tematiskos uzdevumus;

c)

starpreģionu sadarbības programmām saskaņā ar 2. panta 3. punkta a) apakšpunktu var atlasīt visus tematiskos uzdevumus.

Pamatojums

Pārrobežu sadarbības mērķis ir palīdzēt mazināt grūtības, kuru iemesls ir pierobežas reģionu attālinātība, kā arī risināt no šīm grūtībām izrietošās problēmas, izveidojot un atbalstot pārrobežu sadarbību visās dzīves jomās (pārrobežu teritoriju integrācija). Atbalsts paredzēts gan sadarbībai, kuras mērķis ir kopīgiem spēkiem problēmas atrisināt, gan arī sadarbībai ar mērķi veicināt integrāciju dažādās jomās. Tāpēc pierobežas reģionos ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt pēc iespējas plašāku tādu pasākumu klāstu, kuru īstenošanai tiek piešķirts atbalsts un kuri atspoguļo pārrobežu sadarbības jomu plašo spektru.

Tas pats pamatojums attiecas arī uz transnacionālo sadarbību. Katram sadarbības veidam ir būtiski saglabāt iespējami plašākas iespējas sadarbībai.

5.   grozījums

6. panta a) apakšpunkts

Grozīt šādi:

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ieguldījumu prioritātes

Ieguldījumu prioritātes

[…]

[…]

(a)

pārrobežu sadarbības ietvaros:

(a)

pārrobežu sadarbības ietvaros:

i)

pārrobežu darba tirgu integrāciju, tostarp pārrobežu mobilitāti, kopīgas nodarbinātības iniciatīvas vietējā mērogā un kopīgu apmācību (atbilstoši tematiskajam uzdevumam “Nodarbinātības veicināšana un darbaspēka mobilitātes atbalsts”);

i)

pārrobežu darba tirgu integrāciju, tostarp pārrobežu mobilitāti, kopīgas nodarbinātības iniciatīvas vietējā mērogā un kopīgu apmācību (atbilstoši tematiskajam uzdevumam “Nodarbinātības veicināšana un darbaspēka mobilitātes atbalsts”),

ii)

dzimumu līdztiesības un iespēju vienlīdzības veicināšanu pārrobežu mērogā, kā arī sociālās iekļaušanas veicināšanu pārrobežu mērogā (atbilstoši tematiskajam uzdevumam “Sociālās iekļaušanas veicināšana un nabadzības apkarošana”);

ii)

dzimumu līdztiesības un iespēju vienlīdzības veicināšanu pārrobežu mērogā, kā arī sociālās iekļaušanas veicināšanu pārrobežu mērogā (atbilstoši tematiskajam uzdevumam “Sociālās iekļaušanas veicināšana un nabadzības apkarošana”),

iii)

kopīgu izglītības un apmācību shēmu izstrādi un īstenošanu (atbilstoši tematiskajam uzdevumam “Ieguldījumi prasmēs, izglītībā un mūžizglītībā”);

iii)

kopīgu izglītības un apmācību shēmu izstrādi un īstenošanu (atbilstoši tematiskajam uzdevumam “Ieguldījumi prasmēs, izglītībā un mūžizglītībā”),

iv)

tiesiskās un administratīvās sadarbības un sadarbības starp iedzīvotājiem un iestādēm veicināšanu (atbilstoši tematiskajam uzdevumam “Institucionālo spēju un efektīvas publiskās pārvaldes pastiprināšana”);

iv)

tiesiskās un administratīvās sadarbības un sadarbības starp iedzīvotājiem un iestādēm, veicināšanu (atbilstoši tematiskajam uzdevumam, “Institucionālo spēju un efektīvas publiskās pārvaldes pastiprināšana”),

 

 

vi)

 

vii)

 

viii)

Pamatojums

Skatīt nodaļas “Ieteikumi politikas jomā” 9. punktu.

6.   grozījums

6. panta b) apakšpunkts

Grozīt šādi:

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

b)

transnacionālās sadarbības ietvaros: makroreģionālu un jūras baseinu stratēģiju izstrādi un īstenošanu (atbilstoši tematiskajam uzdevumam “Institucionālo spēju un efektīvas publiskās pārvaldes pastiprināšana”).

b)

transnacionālās sadarbības ietvaros: makroreģionālu un jūras baseinu stratēģiju izstrādi un īstenošanu (atbilstoši tematiskajam uzdevumam “Institucionālo spēju un efektīvas publiskās pārvaldes pastiprināšana”).

Pamatojums

Skatīt nodaļas “Ieteikumi politikas jomā” 14. punktu.

7.   grozījums

6. panta jauns c) apakšpunkts

Grozīt šādi:

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Pamatojums

Skatīt nodaļas “Ieteikumi politikas jomā” 11. punktu.

8.   grozījums

7. panta 2. punkta c) apakšpunkts

Grozīt šādi:

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Sadarbības programmu saturs

Sadarbības programmu saturs

[…]

[…]

c)

ieguldījumu integrētajā teritoriālās attīstības stratēģijā, kas izklāstīta partnerības līgumā, tostarp:

c)

ieguldījumu integrētajā teritoriālās attīstības stratēģijā, kas izklāstīta partnerības līgumā, , tostarp:

i)

mehānismus, kas nodrošina koordināciju starp fondiem, ELFLA, EJZF un citiem Savienības un valsts finansēšanas instrumentiem, kā arī ar Eiropas Investīciju banku (EIB),

i)

mehānismus, kas nodrošina koordināciju starp fondiem, ELFLA, EJZF un citiem Savienības un valsts finansēšanas instrumentiem, kā arī ar Eiropas Investīciju banku (EIB),

ii)

vajadzības gadījumā – plānotu integrētu pieeju pilsētvides, lauku un piekrastes reģionu un reģionu ar īpašām teritoriālām pazīmēm teritoriālajai attīstībai, jo īpaši saistībā ar Regulas (ES) Nr./2012 [KNR] 28. un 29. panta īstenošanas noteikumiem,

ii)

vajadzības gadījumā – plānotu integrētu pieeju pilsētvides, lauku un piekrastes reģionu un reģionu ar īpašām teritoriālām pazīmēm teritoriālajai attīstībai, jo īpaši saistībā ar Regulas (ES) Nr./2012 [KNR] 28. un 29. panta īstenošanas noteikumiem,

iii)

vajadzības gadījumā – to pilsētu sarakstu, kurās jāīsteno integrētas darbības pilsētvides ilgtspējīgai attīstībai, un šiem pasākumiem paredzētā ERAF atbalsta plānoto gada piešķīrumu,

iii)

vajadzības gadījumā – to pilsētu sarakstu, kurās jāīsteno integrētas darbības pilsētvides ilgtspējīgai attīstībai, un šiem pasākumiem paredzētā ERAF atbalsta plānoto gada piešķīrumu,

iv)

to teritoriju apzināšanu, kurās tiks īstenota kopienu vadīta vietējā attīstība,

iv)

to teritoriju apzināšanu, kurās tiks īstenota kopienu vadīta vietējā attīstība,

v)

vajadzības gadījumā – plānoto pasākumu ieguldījumu makroreģionālu stratēģiju un jūras baseinu stratēģiju īstenošanā;

v)

vajadzības gadījumā – plānoto pasākumu ieguldījumu makroreģionālu stratēģiju un jūras baseinu stratēģiju īstenošanā;

Pamatojums

Reģionu komiteja uzskata, ka informācija par reģionālajai attīstībai paredzētiem īpašiem atbalsta veidiem, kādi tie uzskaitīti 7. panta 2. punkta c) apakšpunktā, programmas dokumentā ir vajadzīga un obligāta tikai gadījumos, kad minētie mehānismi darbības programmā tiek aktīvi izmantoti vai arī ir cits iemesls programmas dokumentā iekļaut šādu aprakstu. Tāpēc ETS programmās šo jomu aprakstam nebūtu jābūt obligātam. Tās būtu jāiekļauj vien tad, kad tas ir vajadzīgs un atbilstoši saskaņā ar prezidentvalsts Dānijas Kompromisa priekšlikumu attiecībā uz vispārējo regulu (87. panta 2. punkts) par 1. mērķa programmām.

9.   grozījums

7. panta 2. punkta g) apakšpunkta iv) daļa

Grozīt šādi:

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

procedūru kopīgā sekretariāta izveidei,

procedūru kopīgā sekretariāta izveidei

Pamatojums

Virknē programmu izveidotās starpniecības struktūras ir bijušas ļoti efektīvas. Tāpēc Reģionu komiteja aicina šo nosacījumu saglabāt jomā, kur tas ap