Pieteikumi (oriģināls un viena kopija) jānosūta pa pastu uz šādu adresi:

European Commission — European Anti-Fraud Office (OLAF)

For the attention of Mr Johan KHOUW

Head of Unit Hercule, Pericles & EURO Protection

Office: J-30 10/62

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Dotācijas pieteikuma veidlapas elektroniska kopija, kurā iekļauti visi nepieciešamie pielikumi, jānosūta arī pa elektronisko pastu uz šādu adresi:

OLAF-FMB-HERCULE-TA@ec.europa.eu

---

8.6.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 162/11

---

Paziņojums par “AB bankas Snoras” kreditoru sanāksmi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju

2012/C 162/09

“AB bankas Snoras” (bankrotējusi)

Paziņojums par kreditoru pirmo sanāksmi

“AB bankas Snoras” (bankrotējusi) (“Snoras”) kreditoru pirmā sanāksme notiks otrdien, 2012. gada 12. jūnijā, “Siemens” arēnā, Ozo ielā 14, Viļņā, Lietuvā (“kreditoru sanāksme”). Kreditoru sanāksmes reģistrācijas process sāksies pulksten 9.00, un kreditoru sanāksme sāksies tās pašas dienas pulksten 12.00 pēc Viļņas laika (AEL).

Sanāksmes oficiālais uzdevums ir apstiprināt kreditoru sanāksmes darba kārtību, iecelt kreditoru sanāksmes sekretāru, kuru ierosina “Snoras” bankrota administrators, un ievēlēt kreditoru sanāksmes priekšsēdētāju un “Snoras” kreditoru komiteju. Visiem kreditoriem, kuri iesnieguši prasības bankrota procedūrā un kuru prasības pirms kreditoru sanāksmes ir apstiprinājusi Viļņas apgabaltiesa, ir tiesības piedalīties un balsot kreditoru sanāksmē. Turklāt kreditoriem ir iespēja balsot pirms sanāksmes. Tomēr, ja kreditori nepiedalās balsošanā vai kreditoru sanāksmē, tas neietekmē to prasījumu un tiesības saņemt dividendes, ja tādas ir.

Kreditoru nodoma piedalīties kreditoru sanāksmē iepriekšēja reģistrācija atvieglos kreditoru iekļūšanu kreditoru sanāksmē un tādēļ ir ļoti ieteicama. Sīkāku informāciju par reģistrāciju un balsošanu kreditoru sanāksmē lūdzam skatīt tīmekļa vietnē http://www.snoras.com

---

8.6.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 162/12

---

Aicinājums iesniegt priekšlikumus – Eiropas Investīciju bankas institūts ierosina trīs jaunas EIBURS finansiālā atbalsta jomas savas zināšanu programmas ietvaros

2012/C 162/10

Eiropas Investīciju bankas institūts lielākoties savas institucionālās attiecības ar universitātēm veido ar zināšanu programmas paketes starpniecību. Tā ietver trīs dažādas programmas:

—	EIBURS ( EIB University Research Sponsorship Programme) – EIB universitāšu pētniecības darba sponsorēšanas programma,

—	STAREBEI ( STAges de REcherche BEI ) – programma to jauno pētnieku finansiālam atbalstam, kuri iesaistīti kopīgos EIB un universitāšu projektos,

—	EIB universitāšu tīkli (EIB University Networks) – mehānisms sadarbībai ar universitāšu tīkliem, kuru darbība liecina, ka tie ir īpaši nozīmīgi EIB grupas mērķu atbalstam.

EIBURS piešķir finansējumu universitāšu pētniecības centriem, kas nodarbojas ar bankai īpaši svarīgiem pētniecības jautājumiem un tēmām. EIB konkursa kārtībā trīs gadus piešķir finansiālu atbalstu līdz EUR 100 000 gadā tām ieinteresētajām universitāšu fakultātēm vai ar universitātēm saistītiem pētniecības centriem ES dalībvalstīs, kandidātvalstīs vai potenciālajās kandidātvalstīs, kam ir atzītas speciālās zināšanas EIB izraudzītajās jomās, lai šīs iestādes varētu paplašināt darbību attiecīgajās nozarēs. Lai priekšlikumi būtu sekmīgi, jānodrošina dažādas aktivitātes (pētniecība, kursu un semināru organizēšana, tīklu veidošana, rezultātu izplatīšana u. c.), kas būs noteiktas līgumā ar banku.

2012./2013. mācību gadā EIBURS programmai izraudzītas trīs jaunas zemāk minētās pētniecības jomas.

Tādas ietekmes novērtēšana, kas pārsniedz finansiālos ieguvumus

Kopš 2008. gadā sākās globālā finanšu krīze, publiskajās debatēs daudz tikuši apspriesti “uz ietekmi vērsti ieguldījumi”, koncentrējoties uz jautājumu, kā labāk izmantot finanšu tirgus sabiedrības vajadzību apmierināšanai un kā tie var radīt ilgtspējīgu vērtību. Kaut arī šķietami valda liela vienprātība par to, ka, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, vairāk jāņem vērā sociālā ietekme, līdz šim panākts vien neliels progress attiecībā uz ietekmes ieguldījumu telpas definēšanu un tādu koncepciju izstrādi, kas paredzētas ietekmes uz vidi un sociālās ietekmes kritēriju integrēšanai ieguldījumu procesā un ar ietekmi saistīto rezultātu novērtēšanai.

Projekta mērķis ir izpētīt veidus, kā izmērīt un izteikt sociālo ietekmi, kas radusies ieguldījumu darbību rezultātā sociālās uzņēmējdarbības, uz ilgtspējību vērstu uzņēmējdarbības modeļu un mikrofinansēšanas jomās. Šai pētniecībai būtu jāpalīdz rast metodes, kā integrēt sociālās ietekmes un/vai ietekmes uz vidi mērķus tajā pieejā, kādu politikas virzīti ieguldītāji izmanto ar ieguldījumiem saistītu lēmumu pieņemšanā.

Pētniecības ietvaros būtu jāveic arī empīrisks pētījums par to, kā uz ietekmi vērsti institucionālie un neinstitucionālie ieguldītāji savās ieguldījumu darbībās formulē ietekmes mērķus un kurā projekta īstenošanas posmā šie mērķi tiek formulēti. Vēl būtu jāanalizē dinamika, ko ietekmes mērķi rada ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī ieguldījumu uzraudzības un pārvaldības procesā pēc tam, kad attiecīgie ieguldījumi ir veikti. Īpaši jāuzsver dinamika, kas pastāv starp sociālo ietekmi un/vai ietekmi uz vidi un finansiālajiem ieguvumiem, kā arī ieguldījuma izņemšanas rezultātā iegūto ietekmes rezultātu salīdzināšana ar sākotnējā ieguldījuma lēmumā izvirzīto tēzi par ietekmi.

Pamatojoties uz šādu empīrisku analīzi, pētījumam jāsniedz tirgus dati par sociālās ietekmes un/vai ietekmes uz vidi un finanšu mērķu saderību, kā arī jāraksturo, uz kādiem gadījumiem attiecas šāda dinamika.

Priekšlikumos jābūt detalizēti aprakstītai universitātes centra ieteiktajai izpētes metodei, kas var ietvert ne tikai empīrisku pētījumu, bet arī kursus, seminārus un/vai konferences, aptaujas un ar projektu saistītu datu bāzu izveidi. Pētījumu priekšlikumiem arī jāliecina par to, kā šajā telpā var izmantot no Eiropas Investīciju bankas grupas (un it īpaši Eiropas Investīciju fonda) operatīvajām darbībām gūto praktisko izpratni. Ņemot vērā šī tirgus segmenta parādīšanos, universitātes tiek rosinātas veidot pārrobežu sadarbību, kas atlases procesā tiks uzskatīta par priekšrocību.

Finanšu lietpratība

Nesenās globālās ekonomiskās krīzes ir parādījušas, cik svarīga ir finanšu lietpratība, t. i., prasmju un zināšanu kopums, kas ļauj cilvēkiem pieņemt informētus un efektīvus lēmumus, pamatojoties uz izpratni par finansēm. Pierādījumi liecina, ka nepietiekama finanšu lietpratība, iespējams, veicināja augsta riska kredītu piešķiršanu un ar tiem saistītās krīzes. Tas savukārt deva impulsu vairāku valsts pārvaldītu programmu īstenošanai daudzās Eiropas valstīs un citviet pasaulē.

Universitātes pētniecības centram, kas saņem atbalstu EIBURS ietvaros, būtu jāizveido pētniecības programma, kas vērsta uz esošo iniciatīvu kritisku pārskatīšanu ar mērķi noteikt veiksmes faktorus un labākās prakses piemērus. Lai to sasniegtu, šādu iniciatīvu ietekmes novērtēšanai var izmantot arī alternatīvas metodes, piemēram, ekonometrisko analīzi vai ietekmes novērtēšanas sistēmas. Papildus būtu jāveic atšķirību analīze attiecībā uz noteiktu skaitu ES dalībvalstu.

Reģionālā kontekstā priekšlikumiem jābūt vērstiem uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstīm, bet neaprobežojoties tikai ar tām. Pieteikumu iesniedzēji tiek rosināti veidot partnerības ar citām universitātēm un pētniecības centriem, lai īstenotu minēto pētniecību. Projekts var ietvert jebkādus papildu pasākumus, ko universitātes pētniecības centrs ir gatavs īstenot, izmantojot finansiālo atbalstu pētniecības jomā, tostarp šādus pasākumus:

—	kursu, vasaras skolu, konferenču un semināru organizēšanu,

—	datu bāzu izveidi,

—	aptauju organizēšanu.

Izmaksu un ieguvumu analīze pētniecības, attīstības un inovāciju jomā

Pētniecības, attīstības un inovāciju (RDI) jomā ir ļoti sarežģīti veikt izmaksu un ieguvumu analīzi. Tomēr globālo politisko diskusiju ietvaros arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta inovācijām un uz zināšanām balstītai ekonomikai, kas ir ilgtermiņa un ilgtspējīgas izaugsmes virzītājspēki. Sociāli ekonomiskās ietekmes izpētei tiek izmantots liels skaits metožu un rādītāju. Bankas pašreizējā metodika ir konservatīva un saskaņota ar Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta (Reģionālās politikas ĢD) dokumentu “Izmaksu un labumu analīzes rokasgrāmata ieguldījumu projektiem”. Tomēr arī šajā dokumentā pētniecības, attīstības un inovāciju jomas skaidrojums ir nepilnīgs.

Lai sākotnēji novērstu šos trūkumus, JASPERS komanda iecēla konsultantu, kura uzdevums bija kopā ar Čehijas varas iestādēm izstrādāt vadlīnijas par izmaksu un ieguvumu analīzi pētniecības un attīstības infrastruktūras jomā. Praktiskā pieredze, kas iegūta, pāris gadus izmantojot šīs vadlīnijas, ir ļāvusi izveidot labu datu bāzi, kas sniedz pārskatu par šajā jomā pastāvošajām tendencēm, kā arī pašreizējo vadlīniju priekšrocībām un trūkumiem.

Iekšējā vadlīniju pārskatīšana ir ne tikai vēl vairāk uzlabojusi izpratni par atbilstošu monetāro vērtību diapazonu, kas saistīts ar šīm vadlīnijām, bet ir arī ļāvusi konstatēt, kas nepieciešams turpmākai vadlīniju uzlabošanai.

Tajā pašā laikā pasaules interese par izdevumu un ieguvumu analīzes veikšanu šajā jomā ir strauji pieaugusi, un šobrīd ir pieejami daudz vairāk pētījumu par šo jomu, nekā bija vadlīniju izstrādes brīdī. Tos veikuši gan galveno pētniecības iestāžu vadītāji, gan šīs tēmas izpētei speciāli izveidoti forumi (labs piemērs ir FenRIAM (Foresight enriched Research Infrastructure Impact Assessment Methodology – tālredzīga pētniecības infrastruktūras ietekmes novērtēšanas metodika) projekts (http://www.fenriam.eu/ vai http://www.fenriam.eu/doc/FenRIAM%20full%20guide.pdf)).

Projekta mērķis ir balstīties uz pašreizējo iekšējo pārskatīšanu un izveidot modeli, kas ir akadēmiski pamatots un uzticams, taču vienlaicīgi arī vienkārši lietojams un novērtējams. Lai to sasniegtu, pētniecības grupām būs jāizskata šobrīd pieejamā vismodernākā literatūra šajā jomā, jāizvērtē dalībvalstu modeļi, kas attiecas uz vēlmi maksāt saistībā ar dažādiem ieguvumiem, kuri parasti rodas no šādiem projektiem, jāveido izpratne par tirgus vērtībām saistībā ar šādiem iespējamiem ieguvumiem, ja nepieciešams, un jānosaka, kāds ir tipiskais pētniecības, attīstības un inovāciju infrastruktūras jomā izstrādāto projektu veids, kas parasti tiek pieteikts finansējuma saņemšanai. Tas viss jāapvieno atbilstošā teorētiskā kopumā.

Rezultāti

Universitātes pētniecības centram, kas saņem atbalstu EIBURS ietvaros, būtu jāizveido pētniecības programma, kas vērsta uz esošo metodiku un prognožu par ieguldījumu vajadzībām infrastruktūras nozarē pārskatīšanu, kā arī jāizstrādā vienota metodika izdevumu un ieguvumu paredzēšanai, ko varēs izmantot banka un citi interesenti (ideālā gadījumā – projektu iesniedzēji). Tā kā šis ir trīs gadu pētījums, pieteikumu iesniedzēji tiek rosināti izteikt priekšlikumus par starpposma datu iesniegšanas termiņiem. Projekts var ietvert jebkādus papildu pasākumus, ko universitātes centrs ir gatavs īstenot, izmantojot finansiālu atbalstu pētniecības jomā, tostarp šādus pasākumus:

—	kursu, vasaras skolu, konferenču un semināru organizēšanu,

—	datu bāzu izveidi,

—	aptauju organizēšanu.

Šim projektam jāpapildina jebkuras vadlīnijas par izdevumu un ieguvumu analīzi, ko izstrādājušas vai atjauninājušas galvenās Eiropas iestādes.

Priekšlikumi jāiesniedz angļu vai franču valodā, un to iesniegšanas termiņš ir 2012. gada 14. septembris. Priekšlikumi, kas iesniegti pēc šī termiņa beigām, netiks izskatīti. Priekšlikumi jānosūta uz:

elektroniska kopija: universities@eib.org un

drukāta kopija: EIB Institute 98-100, boulevard Konrad Adenauer 2950 Luxembourg LUXEMBOURG

Kā adresāts jānorāda koordinatore Luīza FEREIRA (Ms Luísa FERREIRA).

Vairāk informācijas par EIBURS atlases kārtību, kā arī par citām programmām un mehānismiem var atrast tīmekļa vietnē: http://institute.eib.org/

---

8.6.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 162/15

---

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.6573 – ForFarmers/Agricola)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2012/C 162/11

1.

Komisija 2012. gada 31. maijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums ForFarmers UK Ltd. (“ForFarmers UK”, Apvienotā Karaliste), ko kontrolē ForFarmers Group B.V. (“ForFarmers”, Nīderlande), Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kontroli pār visu uzņēmumu Agricola Group Ltd. (“Agricola”, Apvienotā Karaliste), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību: — Forfarmers: dzīvnieku barības un citu lauksaimniecības preču ražošana un piegāde, vaislas vistas un dažādi lauksaimniecības pakalpojumi; izejmateriālu piegāde barības, pārtikas un degvielas nozarei, ko īsteno Cefetra B.V, — Agricola: kontrolakciju sabiedrība uzņēmumu grupai, kas darbojas ar preču zīmi BOCM Pauls un piegādā dzīvnieku barību galvenokārt Apvienotajā Karalistē.

3.	Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību. Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6573 – ForFarmers/Agricola uz šādu adresi: European Commission Directorate-General for Competition Merger Registry J-70 1049 Bruxelles/Brussel BELGIQUE/BELGIË

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“EK Apvienošanās regula”).

---

8.6.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 162/16

---

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2012/C 162/12

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“LAKELAND HERDWICK”

EK Nr.: UK-PDO-0005-0891-06.09.2011

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1.   Nosaukums:

“Lakeland Herdwick”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Apvienotā Karaliste

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

1.1. grupa.

Svaiga gaļa (un subprodukti)

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Nosaukums “Lakeland Herdwick” apzīmē liemeņus un gaļas izcirtņus, kas iegūti no Kambrijas (Cumbria) apgabalā dzimušām, audzētām un kautām Herdvikas tīršķirnes aitām un jēriem. “Lakeland Herdwick” gaļa ir smalkgraudaina un maiga, ar salīdzinoši izteiktāku smaržu; to nosaka nesteidzīgā audzēšanas prakse un garās ganību sezonas. “Lakeland Herdwick” gaļas produktu krāsa ir no gaišsārtas līdz tumšsārtai, parasti tumšāk sārtai nekā komerciālajām zemieņu aitu šķirnēm. Tauki ir balti, ar stingru un elastīgu konsistenci.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

—

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

Herdvikas šķirnes aitas ganās Anglijas augstākajos kalnos un pakalnos: Kambrijas apgabala Ezerzemē (Lake District) Ziemeļrietumu Anglijā. Herdvikas šķirnes aitas audzē kalnu fermās Ezerzemes rietumos un vidusdaļā. Aitas barojas ar pakalnos augošo zāli, viršiem un citiem augiem, piemēram, melleņu krūmiem. Kaušanai nobarojamās aitas un jēri atkarībā no gadalaika ēd ganību zāli vai tiek baroti ar sienu, skābbarību un/vai citādi piebaroti. Piebarojums ir vietējas izcelsmes.

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Visiem ražošanas posmiem jānorisinās noteiktajā apgabalā. Jēriem jābūt:

—	dzimušiem,

—	audzētiem,

—	nobarotiem,

—

kautiem,

—	un to liemeņiem marķētiem, kā izklāstīts 3.7. punktā, šīs darbības veicot noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

—

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

Kad produktu laiž tirdzniecībā, uz liemeņiem jābūt “Lakeland Herdwick” zīmoga nospiedumam, kas identificē produktu un garantē tā izcelsmi. Marķēšana jāveic lopkautuvē. Gaļu pārdošanai izliek izcirtņos, kas aprakstīti 3.2. punktā. “Lakeland Herdwick” zīmoga nospiedumam jāatrodas uz liemeņa virsmas, izcirtņa ārpusē.

Uz iepakojuma etiķetes līdztekus ES grafiskajam simbolam un norādēm un attiecīgajiem likumā prasītajiem datiem ar skaidriem un labi salasāmiem lielajiem sākuma burtiem jānorāda:

—	nosaukums “Lakeland Herdwick”, kam pievienota norāde “aizsargāts cilmes vietas nosaukums”,

—	ražotāja vai iepakotāja vārds un uzvārds, uzņēmuma nosaukums un adrese.

“Lakeland Herdwick” zīmoga nospiedumam ir ovāla forma; ovālā redzami vārdi “LAKELAND” (augšā) un “HERDWICK” (apakšā), bet ovāla vidū ir viens lielais sākuma burts, kas ļauj identificēt lopkautuvi, kurā produkts sagatavots.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Kambrijas apgabals

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

1951. gadā Ezerzeme ieguva nacionālā parka statusu, bet arī pirms tam šo apgabalu un tā apkaimi sarunvalodā dēvēja par ezerzemi (lakeland). Kambrijas apgabalu izveidoja 1970. gados, apvienojot bijušās Kamberlendas (Cumberland) un Vestmorlendas (Westmorland) grāfistes, kurām pievienoja atsevišķas Lankašīras (Lancashire) un Jorkšīras (Yorkshire) teritorijas.

Herdvikas aitas cauru gadu pavada Anglijas augstākajās un skarbākajās vietās, kurās arī nokrišņu daudzums ir lielākais visā Anglijā. Tās ganās Anglijas augstākajos kalnos un pakalnos un barojas ar tur augošo zāli, viršiem un citiem augiem, piemēram, melleņu krūmiem. Herdvikas novada centrs atrodas Ezerzemes Nacionālā parka rietumos un vidusdaļā.

Liela šīs teritorijas daļa ir neiežogotas pakalnu ganības, un visai bieži tā ir koplietošanas zeme. Herdvikas aitas, gana vai aitu mātes skolotas, iemācās, kura pakalna ganību daļa ir “viņējā”, viņu fermai piederīgā teritorija. Kurā zemes pleķītī pienākas ganīties cienījamai aitai – tā ir kompleksa zināšanu sistēma, kas pāriet no paaudzes paaudzē un ir ļoti atkarīga no aitu māšu apmācīšanas nepārtrauktības. Šā faktora nozīme ir tik liela, ka itin bieži Herdvikas aitu fermās tiek turētas “guvernantes”, t. i., sieviešu kārtas vaislas aitas, kuras ierāda pārējām aitām, kuras pakalnu daļas pieder viņu fermai. Šīs aitas ir fermas sirds. To skaits var būt dažāds, parasti – apmēram trešdaļa no aitu kopskaita.

5.2.   Produkta specifika:

Herdvikas aitas ir Kambrijas apgabala Ezerzemes rietumu un vidusdaļai tipiska vietējā šķirne; tās uzskata par izcilu tādas šķirnes piemēru, kas ir pielāgojusies konkrētiem klimatiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem apstākļiem. Nacionālās Aitkopju apvienības “British Sheep” rakstu 9. izdevumā, kas publicēts 1998. gadā, par Herdvikas aitām teikts šādi: “Šīs (galvenokārt) augstkalnu aitas tiek uzskatītas par Britu salu izturīgāko šķirni, kas ir izcili piemērota to dzīves videi”.

Liemeņu raksturlielumi

Atšķirībā no komerciālajām zemieņu šķirnēm, kuru jērus kauj jau no 4 mēnešu vecuma, Herdvikas jēri kaušanas brīdī ir 8–12 mēnešus veci. To dzīvsvars ir 28–40 kg un kautsvars 14–22 kg.

Herdvikas vilnas un gaļas aitas var svērt vairāk nekā 38 kg dzīvsvarā un vairāk nekā 18 kg kautsvarā. EUROP Gaļas un lopu klasifikācijas sistēmā “Lakeland Herdwick” jēru liemeņus vērtē ar “O” un “Lakeland Herdwick” vilnas aitas vai gaļas aitas ar “R”. Gaļas aitas parasti ir dzīvnieki, kas vecāki par 2 gadiem. Vilnas aitas ir otrajā dzīves gadā cirptas jaunas aitas vecumā no 15 mēnešiem līdz 2 gadiem.   Dzīvsvara diapazons Kautsvara diapazons EUROP klasifikācija Jēri 28–40 kg 14–22 kg O Aitas (vilnas/gaļas) virs 38 kg virs 18 kg R

“Lakeland Herdwick” gaļa ir izslavēta garšas īpatnību un ēšanas baudījuma dēļ, un tas nepārsteidz, jo šo aitu audzēšanas prakse ir nesteidzīga un to barība ir Ezerzemes pakalnu virsāji un zālaugi. Gaļa ir sulīga un maiga, ar medījuma smaržu un piegaršu. Bristoles universitātes Pārtikas dzīvnieku zinātnes katedras pētnieks Vuds (J. D. WOOD) ir pierādījis, ka “Lakeland Herdwick” garšas un konsistences īpašības ir labākas nekā zemieņu šķirnēm un ka gaļas sastāvā ir vairāk vērtīgo omega–3 taukskābju.

Šis pats pētnieks Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrijas uzdevumā laikā no 1996. gada oktobra līdz 1997. gada jūnijam īstenoja zinātnisku projektu “An investigation of flavours in meat from sheep grown slowly or more quickly on grass diets” (Lēni un strauji audzētu, ar zāli barotu aitu gaļas garšas īpatnību salīdzinājums), kurā pierādīja “Lakeland Herdwick” garšas īpatnību pastāvīgumu. Šajā pētījumā konstatēja, ka “Lakeland Herdwick” gaļa smaržas un garšas ziņā ir “augstākā labuma” un dod “lielu ēšanas baudījumu” salīdzinājumā ar tirdzniecībā ierasto jauktu šķirņu jēra gaļu. Pētījums turklāt apstiprināja iepriekšējos secinājumus par jēra gaļu kopumā: taukskābju (stearīnskābes un α-linolēnskābes) saturs tajā ir augstāks nekā liellopu gaļā un cūkgaļā. Labvēlīgā ietekme uz garšas īpašībām tika skaidrota ar polinepiesātināto taukskābju koncentrācijas pieaugumu muskuļaudos, aitai pieaugot. Pētījuma secinājumi ir tādi, ka augstākā tauku cauraudzības proporcija (cauraugusi gaļa) un polinepiesātinātās taukskābes ir “Lakeland Herdwick” jēra gaļas pievienotā vērtība.

Pārtikas apritei paredzēto aitu audzēšanai turklāt ir iespējams izmantot tikai zemākās apgabala teritorijas, lai gan Herdvikas aitas audzē arī dažās zemienes fermās. “Lakeland Herdwick” aitas gaļu lielākoties iegūst no vīriešu kārtas jēriem (kastrētiem auniņiem), jo mātītes pārsvarā tiek turētas vaislai. Pārtikai paredzētos gaļas produktus pārsvarā iegūst no kastrētiem abu dzimumu dzīvniekiem.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Herdvikas aitas uzskata par izcilu piemēru tam, kā šķirne ir pielāgojusies Ezerzemes klimatiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem apstākļiem. “Lakeland Herdwick” gaļa ir izslavēta garšas īpatnību un ēšanas baudījuma dēļ, un tas nepārsteidz, jo šo aitu audzēšanas prakse ir nesteidzīga un to barība ir Ezerzemes pakalnu virsāji un zālaugi. Arī piebarojums ir vietējas izcelsmes.

Vārda “herdwick” senākais zināmais lietojums datējams ar XII gadsimtu, kad tas nozīmēja vienkārši pļavu, kurā ganās aitas; domājams, šis vārds cēlies no sennorvēģu “herd-vic”, kas nozīmēja aitu audzētavu. Ezerzemē vēl XVII gadsimtā šādi sauca nelielas aitu fermas, tomēr no XVIII gadsimta vārds jau bija kļuvis par lietošanā nostiprinājušos šķirnes nosaukumu.

Mūsdienās apmēram 120 Ezerzemes fermās, no kurām vairākas ir Nacionālā tresta (National Trust) īpašums, komerciāliem mērķiem tiek turēts aptuveni 50 000 Herdvikas šķirnes aitu. Pagājušā gadsimta 20. gados Beatrise Potere (Hīlisa), trusīša Pēterīša piedzīvojumu stāstu autore, ar savām bērnu grāmatām nopelnīto naudu ieguldīja, uzpērkot Ezerzemes fermas, kurām draudēja likvidācija jaunu būvprojektu vai apmežošanas dēļ. Šajās fermās viņa visādi atbalstīja Herdvikas šķirnes audzēšanas tradīciju turpināšanu. Pēc rakstnieces nāves 1943. gadā saskaņā ar testamentu visas viņas fermas pārgāja Nacionālā tresta īpašumā ar noteikumu, ka tajās jāturpina audzēt tīršķirnes Herdvikas aitas.

“Lakeland Herdwick” jērgaļa tika pasniegta svinīgajās vakariņās, kuras 1953. gadā rīkoja par godu karalienes Elizabetes II kronēšanai.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

http://archive.defra.gov.uk/foodfarm/food/industry/regional/foodname/products/documents/lakeland-herdwick-pdo-111109.pdf

---

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

---

8.6.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 162/20

---

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2012/C 162/13

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“PORC DU SUD-OUEST”

EK Nr.: FR-PGI-0005-0909-07.11.2011

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums:

“Porc du Sud-Ouest”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Francija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

1.1. grupa.

Svaiga gaļa (un subprodukti)

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

“Porc du Sud-Ouest” ir svaiga gaļa, ko iegūst no Francijas dienvidrietumu apgabalā dzimušajām un audzētajām cūkām, kuru barība visā nobarošanas posmā (sākot no 12. dzīves nedēļas) satur vismaz 30 % zobveida kukurūzas.

Cūkas tiek kautas tad, kad no tām iegūta neatdzisuša liemeņa masa ir vismaz 90 kg (bez maksimālās masas ierobežojuma) ar pielaidi 3 kg ļoti karstos vasaras periodos (no 1. jūnija līdz 30. septembrim).

“Porc du Sud-Ouest” liemeņu galīgais pH nedrīkst būt mazāks par 5,5 un lielāks par 6,2.

Šo liemeņu izcirtņu krāsa atbilst 3.–6. līmenim saskaņā ar Japānas krāsu skalu.

Fizikāli ķīmisko īpašību ziņā “Porc du Sud-Ouest” gaļa ir bagāta ar polinepiesātinātajām taukskābēm (piemēram, linolskābes līmenis speķa kopējā taukskābju daudzumā ir no 10 % līdz 15 %), turklāt šai gaļai ir raksturīgs salīdzinoši zems piesātināto taukskābju līmenis.

Gaļa ir bagāta arī ar lipīdiem un E vitamīnu.

Organoleptisko īpašību ziņā “Porc du Sud-Ouest” gaļa ir sārtāka par standarta cūkgaļu, tā ir sulīga, maiga un ar izteiktu garšu.

Lai mazinātu cūkām stresu, kas negatīvi ietekmē galīgo pH un pasliktina gaļas kvalitāti, attālumam no cūkaudzētavas līdz kautuvei jābūt iespējami īsākam, proti, ne vairāk par 200 km jeb laika ziņā cūku transportēšana nedrīkst būt ilgāka par 6 stundām.

Tirdzniecībā svaigu “Porc du Sud-Ouest” gaļu piedāvā liemeņos, pusliemeņos, izcirtņos, atkaulotos vai neatkaulotos gabalos.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

Neattiecas.

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

Visā cūku audzēšanas posmā dzīvnieku barībā nedrīkst lietot manioku, saldos kartupeļus, pārtikas atkritumus, gaļas miltus, kaulu miltus, spalvas vai asinis, ne arī kādas citas sauszemes dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, izņemot želatīnu, ko izmanto kā uztura bagātinātāju ar vitamīniem un minerālvielām, un piena un piena produktu olbaltumvielas.

Posmā pēc atšķiršanas līdz kaušanai cūku barības sastāvā jābūt vismaz 60 % labības graudu, to produktu un blakusproduktu.

Nobarošanas posmā jeb no 12. dzīves nedēļas līdz kaušanai cūku barībā nedrīkst lietot palmu eļļu (piesātināto taukskābju avots), zivju izcelsmes produktus un augšanas veicinātājus. Šajā posmā cūku barības sastāvā jābūt vismaz 30 % zobveida kukurūzas, turklāt barības linolskābes saturam jābūt lielākam par 1,1 % (11 g/kg barības) un mazākam par 1,7 % (17 g/kg barības).

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Gaļas kvalitāti nosaka tas, ka visi cūku audzēšanas posmi (dzimšana, pēcatšķiršanas periods, nobarošana) norit tikai un vienīgi noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

Nav.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

Produkta marķējumā iekļauj:

—	aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosaukumu “Porc du Sud-Ouest”;

—	Eiropas Savienības AĢIN krāsainu logotipu, kuru var papildināt ar atšifrējumu “Aizsargātā ģeogrāfiskās izcelmes norāde”.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Ar AĢIN “Porc du Sud-Ouest” apzīmētā produkta ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā ietilpst šādi administratīvie reģioni:

—	Akvitānijas reģions,

—	Dienvidpireneju reģions,

—	Puatū-Šarantas reģions.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Dienvidrietumu apgabalam piemīt divas īpašas tradīcijas: pirmkārt, tas ir sens cūkkopības apgabals un, otrkārt, tas ir apgabals, kurā cūku barībā tradicionāli lieto zobveida kukurūzu, kam ir savdabīgas īpašības un liela uzturvērtība, jo vietējais klimats ir labvēlīgs tās audzēšanai.

Sens cūkkopības apgabals

Dienvidrietumu apgabalā jau daudzus gadsimtus cūkkopība ieņem nozīmīgu vietu. Par šo tradīciju liecina daudzie gadatirgi un tirdziņi, kuros kopš Viduslaikiem tirgoja sivēnus un kuri norisinājās tādās pilsētās kā Garlin, Tarbes, Lembeye, Soumoulou, Dax, Garris, Saint Palais, Rabastens de Bigorre, Puylaurens, Villefranche de Rouergue, bet no XIX gadsimta beigām – arī Aveyron un Tarn departamentā.

Trīs dienvidrietumu apgabala departamenti – Dordogne, Corrèze, Aveyron – 1862. gadā bija pirmie trīs Francijas departamenti, kuros izveidoja cūku ganāmpulkus.

Ilgu laiku dienvidrietumu apgabala laukos cūkgaļa bija galvenais gaļas ēdiens. Lielākā daļa lauku ģimeņu audzēja savu cūku, kuru parasti nokāva ziemā, rīkojot lielus ģimenes svētkus, kuros aicināja arī kaimiņus. Cūkkopības zinātība attīstījusies ar laiku: uzturā un vēlāk tirdzniecībā tika izmantotas visas cūkas liemeņa daļas – gan kā svaiga gaļa, gan arī kā pārstrādāta gaļa (sālīta, žāvēta vai konservēta taukos). Dienvidrietumu apgabala lauku ģimenes joprojām glabā senās prasmes un receptes.

Vietējā mantojumā ir atrodamas daudzas liecības par šo seno “Porc du Sud-Ouest” ražošanu un patēriņu (tiesību akti, literatūra, raksti, mākslas darbi u. c.).

Cūku barībā tradicionāli lieto ar savdabīgām īpašībām un labo uzturvērtību apveltīto zobveida kukurūzu

Dienvidrietumu apgabals ir vēsturisks graudu kukurūzas audzēšanas apgabals (1930. gadā apgabalā saražoja 89 % no valstī iegūtā kopējā apjoma, mūsdienās – 41 %). Šajā apgabalā graudu kukurūzas audzēšanai izmanto 3 reizes vairāk LIZ (lauksaimniecībā izmantojamā zeme) nekā citos Francijas departamentos, turklāt tajā ražo aptuveni 50 reizes vairāk graudu kukurūzas nekā dienvidrietumu apgabala cūkkopības nozarei ir nepieciešams.

Dienvidrietumu apgabalā audzē galvenokārt zobveida kukurūzu gan vēsturisku iemeslu dēļ, gan arī (un jo īpaši) klimatisko apstākļu dēļ, kas ir labvēlīgi šīs vēlīnās šķirnes audzēšanai, kura ir siltumprasīga un mitrumprasīga: visā tās veģetācijas periodā valda laikapstākļi ar augstām temperatūrām un stipriem nokrišņiem vasarā. Iespēja, ka dienvidrietumu apgabalā temperatūru summa būs zemāka par vēlīnām šķirnēm nepieciešamo temperatūru, ir mazāka par 20 %, tādēļ vietējie lauksaimnieki droši uzņemas to audzēt. Tā kā vēlīnās kukurūzas ražība ir par 15–20 % lielāka nekā agrīnāku šķirņu ražība, dienvidrietumu apgabala lauksaimnieki audzē tikai un vienīgi zobveida kukurūzu.

Zobveida kukurūzai ir savdabīgas īpašības un laba uzturvērtība: zems mitruma līmenis (no 25 % līdz 30 %) ražas novākšanas laikā, augsts cietes saturs, kas produktam dod augstu enerģētisko vērtību (no 750 g līdz 780 g/kg sausnas). Zobveida kukurūza satur īpašus taukus, kas galvenokārt sastāv no nepiesātinātajām taukskābēm, tostarp no linolskābes (omega-6), kuru īpatsvars taukskābēs kopumā ir līdz 60 %. Turklāt zobveida kukurūza ir bagāta ar E vitamīnu (1,1–1,8 mg/g). Tā ir graudaugu kultūra ar augstu enerģētisko vērtību.

5.2.   Produkta specifika:

Gaļa ar specifiskām īpašībām

“Porc du Sud-Ouest” gaļai ir raksturīgs specifisks tauku sastāvs, proti, zems piesātināto taukskābju līmenis (aptuveni 40 %) un augsts nepiesātināto taukskābju līmenis (aptuveni 60 %); šīs taukskābes ir būtiskas cilvēka organismam, jo organisms pats nespēj tās sintezēt. Minētās taukskābes ir gan zemādas speķī, gan cauraugušajā speķī.

Linolskābes (polinepiesātināta taukskābe) īpatsvars gaļas taukskābēs kopumā ir no 10 % līdz 15 %.

“Porc du Sud-Ouest” gaļai ir arī raksturīgs relatīvi augsts lipīdu līmenis (aptuveni 5,4 % taukskābju, salīdzinot ar 3,8 % taukskābju, ko satur Francijas standarta cūka), kontrolēts un optimāls pH (no 5,5 līdz 6,2) un augsts E vitamīna (antioksidants) līmenis. 2011. gada janvārī veicot “Porc du Sud-Ouest” cūkgaļas un Francijas standarta cūkgaļas fileju salīdzinošas analīzes, atklājās, ka E vitamīna līmenis “Porc du Sud-Ouest” gaļā ir par 15 % augstāks (0,16 mg/100 g) nekā Francijas standarta cūkgaļā (0,13 mg/100 g).

Šīs specifiskās fizikāli ķīmiskās īpašības ietekmē gaļas organoleptiskās īpašības, tā rezultātā cilvēki iecienījuši šo gaļu, jo pēc termiskās apstrādes tā kļūst sulīga, maiga un ar izteiktu garšu.

Gaļas sulīgums un maigums mainās atkarībā no lipīdu un ūdens daudzuma gaļā un jo īpaši no tās spējas aizturēt ūdeni. “Porc du Sud-Ouest” gaļā lipīdu līmenis ir augstāks, turklāt linolskābe ietekmē adipocītu izmēra samazināšanos un tādējādi nodrošina labāku ūdens aizturēšanu, kuru veicina arī pH, kas nedrīkst būt mazāks par 5,5 un lielāks par 6,2.

Termiski apstrādātai “Porc du Sud-Ouest” gaļai piemīt izteikta garša. Gaļas garšu, kuru degustācijas brīdī uztver ožas un garšas receptori, arī ietekmē galvenokārt lipīdu līmenis un pH. Polinepiesātināto taukskābju lipolīzes un oksidācijas rezultātā veidojas vienkāršas sekundāras molekulas, kas nosaka gan kopējo garšas intensitāti, kura ir lielāka nekā Francijas standarta cūkgaļai, gan arī smaržas intensitāti termiskās apstrādes laikā un degustācijas brīdī.

Turklāt garšu un smaržu ietekmē molekulu atdalīšanās gaļas nobriešanas posmā, kas notiek tikai tad, kad ir sasniegts vajadzīgais pH, kas atbilst AĢIN “Porc du Sud-Ouest” specifikācijā noteiktajai robežai.

Patērētājs ir atzinis šo atšķirību.

Turklāt “Porc du Sud-Ouest” gaļa ir sārtāka par Francijas standarta cūkgaļu. Gaļas krāsa ir atkarīga no mioglobīnu daudzuma, ko tā satur.

“Porc du Sud-Ouest” gaļas augstais E vitamīna līmenis palēnina gaļas sārtās krāsas samazināšanos uzglabāšanas laikā, jo E vitamīns pilda aizsargājošas funkcijas attiecībā uz mioglobīna oksidāciju.

Ārējais taukaudu slānis un cauraugušā speķa slānis ir pietiekami biezs, un tam ir balta krāsa.

Tradīcija audzēt “Porc du Sud-Ouest” cūkas, kas ir smagākas par Francijas standarta cūkām

Kopš pašiem pirmsākumiem dienvidrietumu apgabalā ražotās cūkas ir smagākas par Francijas standarta cūkām. 2010. gada kaušanas dati liecina, ka Francijas standarta cūkas liemeņa vidējais svars bija 91,71 kg, turpretī “Porc du Sud-Ouest” cūkas liemeņa vidējais svars – 94,03 kg (jeb vidējais dzīvsvars – 121 kg).

Smaga svara cūku audzēšanas tradīcija veicināja to, ka 1967. gadā tika izveidota dienvidrietumu kotācijas zona, kuras mērķis bija novērtēt darījumus, kas attiecas uz dienvidrietumu apgabalā ražoto cūku tirdzniecību. Dienvidrietumu kotācija, kas attiecas uz “Porc du Sud-Ouest” gaļas smaga svara liemeņiem, tika atzīta ar Padomes 1969. gada 28. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2112/69 (OV, 29.10.1969.). Mainīga maksājumu sistēma, ko piemēro “Porc du Sud-Ouest” gaļas liemeņiem un kas mantota no minētās dienvidrietumu kotācijas, ir spēkā arī šodien, un to vienmēr publicē tirgu ziņu dienests.

“Porc du Sud-Ouest” – plaši izslavēta gaļa

Šīs abas tradīcijas, kas saistītas ar smaga svara cūku audzēšanu un to barošanu ar kukurūzu, ir likusi ražotāju grupām celt un “aizsargāt” sava produkta vērtību, kopīgi organizējot piedāvājumu. Kvalitātes pasākumi attiecībā uz “Porc du Sud-Ouest”, kurus astoņdesmitajos gados ierosināja Akvitānijas Cūkkopības starpnozaru apvienība, veicināja to, ka 1989. gadā šis produkts saņēma Francijas kvalitātes zīmi “Label Rouge”, kas dienvidrietumu apgabala cūkgaļai devusi konkrētu statusu.

Pasākumi attiecībā uz “Porc du Sud-Ouest” ir iepriekšminēto pasākumu turpinājums, jo “Porc du Sud-Ouest” cūkām ir kopīgas īpašības ar tām dienvidrietumu apgabala cūkām, kuru barībā izmantoja graudus un kurām piešķirta Francijas kvalitātes zīme “Label Rouge”: cūku uzturdevā tiek proporcionāli daudz izmantota kukurūza un graudaugi, gaļas īpašības atbilst tiem pašiem fizikāli ķīmiskajiem un vizuālajiem kritērijiem. Visbeidzot, liemeņu sadalei un vērtības noteikšanai piemēro identiskas vai pat stingrākas prasības.

Kopš paša sākuma un joprojām arī šodien kvalitātes pasākumi attiecībā uz “Porc du Sud-Ouest” gūst lielu atsaucību. Par to liecina gan raksti un receptes, kuri kopš 1991. gada publicēti specializētos laikrakstos un žurnālos, gan šajos pasākumos iesaistīto dalībnieku skaits (1997.–2010. g.), gan arī šim produktam veltīto tīmekļa vietņu skaits. Kvalitātes pasākumi un produkta popularitāte nostiprināja “Porc du Sud-Ouest” reputāciju.

“Porc du Sud-Ouest” gaļas popularitāte saglabājusies daudzu gadu gaitā un vēl aizvien turpina augt. Šo faktu apliecina tas, ka patērētāji parasti spontāni izvēlās tieši šo produktu, dodot tam acīmredzamu priekšroku, un uzskata, ka šī cūkgaļa būtiski atšķiras no Francijas standarta cūkgaļas un ka par to ir vērts maksāt lielāku cenu.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Gaļas specifisko īpašību pamatā ir cūku barība, kas satur zobveida kukurūzu

Dienvidrietumu apgabalam piemīt divas īpašas tradīcijas: pirmkārt, tas ir sens cūkkopības reģions un, otrkārt, tas ir reģions, kurā cūku barībā tradicionāli izmanto ar savdabīgām īpašībām un lielu uzturvērtību apveltīto zobveida kukurūzu, jo vietējais klimats ir labvēlīgs tās audzēšanai.

Zobveida kukurūzas audzēšanas dinamika dienvidrietumu apgabalā veicinājusi šā graudauga izmantošanu cūku uzturdevā, kas noteikta nobarošanas posmam: sākot no 12. dzīves nedēļas “Porc du Sud-Ouest” cūku uzturdevā iekļauj vismaz 30 % zobveida kukurūzas. Turklāt šīs uzturdevas sastāvā jāiekļauj vismaz 1,1 % linolskābes. Tieši tas, ka dzīvnieki patērē barību, kuras enerģētiskā vērtība ir palielināta, pateicoties linolskābes līmenim un proporcionāli lielam zobveida kukurūzas daudzumam, nosaka gaļas specifiskās īpašības, proti, speķa specifisko sastāvu, kuram raksturīgs zems piesātināto taukskābju līmenis un augsts nepiesātināto taukskābju līmenis, kā arī relatīvi augsts lipīdu un E vitamīna līmenis.

Turklāt daudzie pētījumi pierādījuši, ka, ņemot vērā to, ka cūkas nepieder atgremotāju apakškārtai, cūkgaļas fizikāli ķīmiskās īpašības ir cieši saistītas ar cūkas uztura fizikāli ķīmiskajām īpašībām, kurām šajā gadījumā ir raksturīgs proporcionāli augsts linolskābes līmenis, kas saistīts ar proporcionāli lielu zobveida kukurūzas daudzumu barībā.

Dzīvnieki, kas nepieder atgremotāju apakškārtai, pārtikas taukskābes uzkrāj tieši audos bez jebkādas ķīmiskās reakcijas atšķirībā no atgremotājiem, kuri piesātina organismu ar pārtikas taukskābēm un tādējādi zaudē polinepiesātināto taukskābju bioloģisko nozīmi (agrotehniķis C. Dutertre).

Konkrēti cūku gadījumā izēdinātajā barībā esošo taukskābju veids tieši ietekmē to taukskābju sastāvu, kas ir cūkas taukaudos (Flanzy u. c., 1970, Brooks 1971, Desmoulin u. c., 1983, Rhee u. c., 1988, Effets de la nature lipidique des régimes sur la composition en acides gras du jambon chez le porc lourd, Pantaleo u. c., 1999).

Polinepiesatinātās taukskābes, ko “Porc du Sud-Ouest” cūkas uzņem ar barību, tiek konstatētas to taukaudos (Courboulay un Mourot, 1995, Warmants u. c., 1999, Courboulay u. c., 1999). Tas ir apliecināts Dienvidrietumu apgabala Lauksaimniecības un vides attīstības apvienības (ADAESO) 1994.–2000. gadā veikto izmēģinājumu testu rezultātos.

Runājot par liemeņu lipīdu sastāvu, ir pierādīts, ka audos un it īpaši taukaudos konstatēto taukskābju īpašības ir cieši saistītas ar izēdinātās barības taukskābju sastāvu.

ADAESO veiktais pētījums apliecināja, ka “Porc du Sud-Ouest” gaļas specifiskās īpašības tiek nodrošinātas tieši ar barību, kuras sastāvā ir vismaz 30 % zobveida kukurūzas (specifikācijā noteiktais minimālais daudzums).

Attiecīgi var secināt, ka izslavētās “Porc du Sud-Ouest” gaļas specifiskās īpašības (sārta krāsa, sulīgums, maigums, izteiktā garša) izriet gan no dienvidrietumu apgabala cūkaudzētāju zinātības, jo tie turpina vietējās tradīcijas attiecībā uz smaga svara cūku nobarošanu ar zobveida kukurūzu, gan arī no zobveida kukurūzas īpašās kvalitātes taukskābju sastāva ziņā.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

https://www.inao.gouv.fr/fichier/CDCPorcduSudOuest31012012.pdf

---

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

---