31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/2

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 16. februāra spriedums — Eiropas Savienības Padome (C-191/09 P), Eiropas Komisija (C-200/09 P)/Interpipe Nikopolsky Seamless Tubes Plant Niko Tube ZAT (Interpipe Niko Tube ZAT), iepriekš — Nikopolsky Seamless Tubes Plant “Niko Tube” ZAT, Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant VAT (Interpipe NTRP VAT), iepriekš — Nizhnedneprovsky Tube-Rolling Plant VAT

(Apvienotās lietas C-191/09 P un C-200/09 P) (1)

(Apelācijas - Antidempinga maksājumi - Regula (EK) Nr. 954/2006 - Dažu Horvātijas, Rumānijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs un tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu imports - Regula (EK) Nr. 384/96 - 2. panta 10. punkta i) apakšpunkts, 3. panta 2., 3. un 5.–7. punkts, 18. panta 3. punkts un 19. panta 3. punkts - Normālās vērtības un kaitējuma noteikšana - Jēdziens “viena ekonomiska vienība” - Tiesības uz aizstāvību - Pamatojuma nesniegšana)

(2012/C 98/02)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — J.-P. Hix un B. Driessen, pārstāvji, kā arī G. Berrisch, Rechtsanwalt), Eiropas Komisija (pārstāvji — H. van Vliet un C. Clyne)

Pārējie lietas dalībnieki: Interpipe Nikopolsky Seamless Tubes Plant Niko Tube ZAT (Interpipe Niko Tube ZAT), iepriekš — Nikopolsky Seamless Tubes Plant “Niko Tube” ZAT, Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant VAT (Interpipe NTRP VAT), iepriekš — Nizhnedneprovsky Tube-Rolling Plant VAT, Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Vander Schueren, avocat, N. Mizulin, solicitor)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2009. gada 10. marta spriedumu lietā T-249/06 Interpipe Nikopolsky Seamless Tubes Plant Niko Tube ZAT (Interpipe Niko tube ZAT) un Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant VAT (Interpipe NTRP VAT)/Eiropas Savienības Padome, ar kuru atcelts Padomes 2006. gada 27. jūnija Regulas (EK) Nr. 945/2006, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu dažu Horvātijas, Rumānijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs un tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam, atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2320/97 un Padomes Regulu (EK) Nr. 348/2000 (OV L 175, 4. lpp.), 1. pants

Rezolutīvā daļa:

1.	Eiropas Savienības Padomes apelācijas sūdzību noraidīt;

2.	Eiropas Komisijas apelācijas sūdzību noraidīt;

3.	Interpipe Nikopolsky Seamless Tubes Plant Niko Tube ZAT (Interpipe Niko Tube ZAT) un Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant VAT (Interpipe NTRP VAT) pretapelācijas sūdzību noraidīt;

4.	lietas dalībnieces sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 193, 15.8.2009.

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/2

Tiesas (virspalāta) 2012. gada 14. februāra spriedums (Bundesverwaltungsgericht, Vācija, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Flachglas Torgau GmbH/Bundesrepublik Deutschland

(Lieta C-204/09) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Orhūsas konvencija - Direktīva 2003/4/EK - Piekļuve vides informācijai - Struktūras vai iestādes, kas īsteno likumdošanas varu - Valsts iestāžu apspriežu konfidencialitāte - Nosacījums, ka šai konfidencialitātei ir jābūt paredzētai tiesiskajā regulējumā)

(2012/C 98/03)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Flachglas Torgau GmbH

Atbildētāja: Bundesrepublik Deutschland

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesverwaltungsgericht — Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvas 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 26. lpp.) 2. panta 2. punkta otrā teikuma un 4. panta 2. punkta pirmā teikuma a) apakšpunkta interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru augstākās federālās iestādes ir atbrīvotas no pienākuma sniegt informāciju tiktāl, ciktāl tās rīkojas likumdošanas procesa ietvaros, un ar kuru ir vispārēji paredzēts, ka pieteikumu sniegt informāciju noraida, ja informācijas izpaušana kaitē apspriežu konfidencialitātei — Dalībvalstu pilnvaru, izslēgt no Direktīvā 2003/4/EK paredzētā “valsts iestādes” jēdziena struktūras, kuras īsteno likumdošanas varu, ierobežojumi — Nosacījumi atkāpes, kas saistīta ar apspriežu konfidencialitāti, piemērošanai

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvas 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu 2. panta 2. punkta otrās daļas pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka ar šo normu dalībvalstīm paredzētā iespēja par valsts iestādēm neuzskatīt “struktūras vai iestādes, kas īsteno likumdošanas varu (…)”, var tikt piemērota attiecībā uz ministrijām, ciktāl tās piedalās likumdošanas procesā, konkrētāk, iesniedzot likumprojektus vai sniedzot atzinumus, un šī iespēja nav pakļauta šīs direktīvas 2. panta 2. punkta otrās daļas otrajā teikumā paredzētajiem nosacījumiem;

2.	Direktīvas 2003/4 2. panta 2. punkta otrās daļas pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka ar šo normu dalībvalstīm paredzētā iespēja par valsts iestādēm neuzskatīt struktūras vai iestādes, kas īsteno likumdošanas varu, vairs nevar tikt īstenota, kad pabeigts attiecīgais likumdošanas process;

Direktīvas 2003/4 4. panta 2. punkta pirmās daļas a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzētais nosacījums, ka valsts iestāžu apspriežu konfidencialitātei ir jābūt paredzētai tiesiskajā regulējumā, var tikt uzskatīts par izpildītu, ja attiecīgās dalībvalsts tiesībās pastāv noteikums, kurā vispārīgi paredzēts, ka valsts iestāžu apspriežu konfidencialitāte ir pamats atteikt piekļuvi vides informācijai, kas ir šo iestāžu rīcībā, ja valsts tiesībās skaidri definēts apspriežu jēdziens; tas ir jāpārbauda valsts tiesai.

(1) OV C 193, 15.8.2009.

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/3

Tiesas (virspalāta) 2012. gada 14. februāra spriedums (Krajský soud v Brně (Čehijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Toshiba Corporation u.c./Úřad pro ochranu hospodářské soutěže

(Lieta C-17/10) (1)

(Konkurence - Aizliegta vienošanās dalībvalsts teritorijā, kas aizsākusies pirms šīs valsts pievienošanās Eiropas Savienībai - Starptautiska mēroga aizliegta vienošanās ar ietekmi uz Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas teritoriju - EKL 81. pants un EEZ līguma 53. pants - Lietu ierosināšana un sankcijas par pārkāpumu laikposmā pirms un pēc pievienošanās datuma - Naudas sodi - Komisijas un valsts konkurences iestāžu kompetenču nošķiršana - Naudas sodi, ko uzlikusi Komisija un valsts konkurences iestāde - “Ne bis in idem” princips - Regula (EK) Nr. 1/2003 - 3. panta 1. punkts un 11. panta 6. punkts - Jaunas dalībvalsts pievienošanās Eiropas Savienībai sekas)

(2012/C 98/04)

Tiesvedības valoda — čehu

Iesniedzējtiesa

Krajský soud v Brně

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Toshiba Corporation, T&D Holding, agrāk Areva T&D Holding SA, Alstom Grid SAS, agrāk Areva T&D SAS, Alstom Grid AG, agrāk Areva T&D AG, Mitsubishi Electric Corp., Alstom, Fuji Electric Holdings Co. Ltd, Fuji Electric Systems Co. Ltd, Siemens Transmission & Distribution SA, Siemens AG Österreich, VA Tech Transmission & Distribution GmbH & Co. KEG, Siemens AG, Hitachi Ltd, Hitachi Europe Ltd, Japan AE Power Systems Corp., Nuova Magrini Galileo SpA

Atbildētāja: Úřad pro ochranu hospodářské soutěže

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Krajský soud v Brně — EKL 81. panta, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (OV 2007, C 303, 1. lpp.) 50. panta, Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.), un it īpaši tās 3. panta 1. punkta un 11. panta 6. punkta, kā arī Komisijas paziņojuma par sadarbību konkurences iestāžu tīklā (OV 2004, C 101, 43. lpp.) 51. punkta interpretācija — Aizliegta vienošanās dalībvalsts teritorijā, kas aizsākusies pirms šīs valsts pievienošanās Eiropas Savienībai un izbeigta pēc šī notikuma — Naudas sodi, ko uzlikusi Komisija un valsts konkurences iestāde — Valsts iestādes kompetence sodīt par to pašu darbību laikā pirms pievienošanās — “Non bis in idem” princips

Rezolutīvā daļa:

EKL 81. panta un Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā, 3. panta 1. punkta noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka saistībā ar lietu, kuras izskatīšana tika uzsākta pēc 2004. gada 1. maija, šīs tiesību normas nav piemērojamas attiecībā uz tādu aizliegtu vienošanos, kas kādas dalībvalsts teritorijā, kura Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā, ir radījusi sekas laikposmos pirms šā datuma;

tas, ka Eiropas Komisija saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 III nodaļu ir uzsākusi lietas izskatīšanu attiecībā uz aizliegtu vienošanos, atbilstoši Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punktam, skatot to kopā ar tās pašas regulas 3. panta 1. punktu, nenozīmē, ka attiecīgās dalībvalsts konkurences iestāde ir atbrīvota no tās kompetences sodīt — piemērojot valsts konkurences tiesību normas — par pret konkurenci vērstajām sekām, ko šī aizliegtā vienošanās ir radījusi šīs dalībvalsts teritorijā laikposmos pirms tās pievienošanās Eiropas Savienībai;

“ne bis in idem” princips neliedz attiecīgās dalībvalsts konkurences iestādei piemērot naudas sodus uzņēmumiem, kas ir aizliegtās vienošanās dalībnieki, lai sodītu par pret konkurenci vērstajām sekām, ko šī aizliegtā vienošanās ir radījusi šīs dalībvalsts teritorijā pirms tās pievienošanās Eiropas Savienībai, ja naudas sodi, kas pirms minētās valsts konkurences iestādes lēmuma pieņemšanas pieņemtā Komisijas lēmumā ir piemēroti tiem pašiem aizliegtās vienošanās dalībniekiem, netika uzlikti, lai noteiktu sodu attiecībā uz šīm pašām sekām.

(1) OV C 100, 17.4.2010.

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/4

Tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 16. februāra spriedums (Corte suprema di cassazione (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — kriminālprocess pret Marcello Costa (C-72/10) un Ugo Cifone (C-77/10)

(Apvienotās lietas C-72/10 un C-77/10) (1)

(Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Azartspēles - Derību par sporta pasākumiem rīkošana - Prasība noslēgt koncesiju - Koncesiju piešķiršanā pieļauta Savienības tiesību pārkāpuma sekas - 16 300 papildkoncesiju piešķiršana - Vienlīdzīgas attieksmes princips un pārskatāmības pienākums - Tiesiskās drošības princips - Iepriekšējo koncesiju īpašnieku aizsardzība - Valsts tiesiskais regulējums - Obligātais minimālais attālums starp derību rīkošanas vietām - Pieļaujamība - Pārrobežu darbības, kuras pielīdzināmas darbībām, uz kurām attiecas koncesija - Valsts tiesiskajā regulējumā noteikts aizliegums - Pieļaujamība)

(2012/C 98/05)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte suprema di cassazione

Lietas dalībnieki pamata procesā

Marcello Costa (C-72/10) un Ugo Cifone (C-77/10)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Corte suprema di cassazione — Personu brīva pārvietošanās — Brīvība veikt uzņēmējdarbību — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Derību apkopošanas darbības — Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru no tiesībsargājošām iestādēm ir jāsaņem atļauja vai koncesija šīs darbības veikšanai — Aizsardzība, kas ir nodrošināta koncesionāriem, kuri atļaujas un koncesijas ieguva, pamatojoties uz procedūru, ar kuru prettiesiski tika izslēgta daļa no saimnieciskās darbības veicējiem šajā pašā nozarē — Saderība ar EKL 43. un 49. pantu

Rezolutīvā daļa:

EKL 43. un 49. pants, kā arī vienlīdzīgas attieksmes un efektivitātes principi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj, ka dalībvalsts, kura, pārkāpjot Savienības tiesības, vienai uzņēmumu kategorijai nav piešķīrusi koncesijas saimnieciskās darbības veikšanai un kura vēlas novērst šo pārkāpumu, izsludinot konkursu uz ievērojamu skaitu jaunu koncesiju, aizsargā darbību uzsākušo uzņēmumu iegūto komercstāvokli, tostarp paredzot minimālus attālumus starp jauno koncesionāru un darbību uzsākušo uzņēmumu pārdošanas vietām;

EKL 43. un 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj, ka pret personām, kuras ir saistītas ar uzņēmumu, kurš ir ticis izslēgts no publiskā iepirkuma procedūras, pārkāpjot Savienības tiesības, tiek piemēroti sodi par organizētu derību rīkošanu, nesaņemot koncesiju vai policijas atļauju, pat pēc jaunas publiskā iepirkuma procedūras, kuras mērķis ir bijis novērst šo Savienības tiesību pārkāpumu, jo ar šo publiskā iepirkuma procedūru un tās rezultātā īstenoto jaunu koncesiju piešķiršanu faktiski nav tikusi novērsta šāda uzņēmuma prettiesiska izslēgšana no iepriekšējās publiskā iepirkuma procedūras;

no EKL 43. un 49. panta, vienlīdzīgas attieksmes principa, pārskatāmības pienākuma, kā arī tiesiskās drošības principa izriet, ka tādas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras kā pamatlietās aplūkotā procedūra nosacījumi un kārtība, it īpaši tādi noteikumi kā vienošanās starp Valsts monopolu autonomo pārvaldi un veiksmīgo konkursa dalībnieku par koncesiju attiecībā uz azartspēlēm par notikumiem, kas nav zirgu skriešanās sacīkstes, projekta 23. punkta 2. apakšpunkta a) punkts un 3. apakšpunkts, kuros paredzēta šādas publiskā iepirkuma procedūras noslēgumā piešķirto koncesiju zaudēšana, ir jāformulē skaidri, precīzi un viennozīmīgi, bet tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

(1) OV C 100, 17.4.2010.

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/5

Tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 16. februāra spriedums (Cour constitutionnelle (iepriekš — Cour d'arbitrage) (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Marie-Noëlle Solvay u.c./Région wallonne

(Lieta C-182/10) (1)

(Projektu ietekmes uz vidi novērtējums - Jēdziens “tiesību akts” - Orhūsas Konvencijas Piemērošanas norādījumos sniegto precizējumu nozīme un piemērojamība - Atļaujas izsniegšana projekta īstenošanai bez atbilstoša tā ietekmes uz vidi novērtējuma - Iespēja vērsties tiesā saistībā ar vides jautājumiem - Tiesību celt prasību apjoms - “Dzīvotņu” direktīva - Plāns vai projekts, kas izjauc teritorijas viengabalainību - Sevišķi svarīgas sabiedrības intereses)

(2012/C 98/06)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour constitutionnelle (iepriekš — Cour d'arbitrage)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Marie-Noëlle Solvay, Le Poumon vert de la Hulpe ASBL, Jean-Marie Solvay de la Hulpe, Alix Walsh, Association des Riverains et Habitants des Communes Proches de l'Aéroport B.S.C.A. (Brussels south Charleroi Airport) ASBL — A.R.A.Ch, Grégoire Stassin, André Gilliard, Paul Fastrez, Henriette Fastrez, Gouvernement flamand, Inter-Environnement Wallonie ASBL, Nicole Laloux, François Gevers, Annabelle Denoël-Gevers, Marc Traversin, Joseph Melard, Chantal Michiels, Thierry Regout, René Canfin, Georges Lahaye, Jeanine Postelmans, Christophe Dehousse, Christine Lahaye, Jean-Marc Lesoinne, Jacques Teheux, Anne-Marie Larock, Bernadette Mestdag, Jean-François Seraffin, Françoise Mahoux, Ferdinand Wallraf, Mariel Jeanne, Agnès Fortemps, Georges Seraffin, Jeannine Melen, Groupement Cerexhe-Heuseux/Beaufays ASBL, Action et Défense de l'Environnement de la vallée de la Senne et de ses affluents ASBL, Réserves naturelles RNOB ASBL, Stéphane Banneux, Zénon Darquenne, Philippe Daras, Bernard Croiselet, Bernard Page, Intercommunale du Brabant Wallon SCRL, Les amis de la Forêt de Soignes ASBL, Jacques Solvay de la Hulpe, La Hulpe, Notre village ASBL, André Philips, Charleroi South Air Pur ASBL, Pierre Grymonprez, Sartau SA, Philippe Grisard de la Rochette, Antoine Boxus, Pierre Deneye, Jean-Pierre Olivier, Paul Thiry, Willy Roua, Guido Durlet, Agrebois SA un Yves de la Court

Atbildētājs: Région wallonne

piedaloties: Infrabel SA, Codic Belgique SA, Federal Express European Services Inc. (FEDEX), Société wallonne des aéroports (SOWEAR), Société régionale wallonne du transport (SRWT) un Société Intercommunale du Brabant wallon (IBW)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour constitutionnelle (iepriekš — Cour d’arbitrage) — Orhūsas konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kas noslēgta 1998. gada 25. jūnijā un Eiropas Kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes 2005. gada 17. februāra Lēmumu 2005/370/EK (OV L 124, 1. lpp.), 2. panta 2. punkta, 3. panta 9. punkta, 6. panta 9. punkta un 9. panta 2., 3. un 4. punkta interpretācija — Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 175, 40. lpp.) 1. panta 5. punkta, 9. panta 1. punkta un 10.a panta interpretācija — Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 7. lpp.) 6. panta 3. un 4. punkta interpretācija — “Valsts iestādes” jēdziens — Orhūsas konvencijas piemērošanas norādījumos ietverto precizējumu nozīme un piemērojamība — Tādu normatīvu aktu kā pilsētbūvniecības vai vides atļaujas, kas piešķirtas saskaņā ar reģionālā likumdevēja pieņemtu dekrētu, izslēgšana no šīs konvencijas piemērošanas jomas — Procedūras, saskaņā ar kuru atļaujas izsniegšanu ir iespējams apstrīdēt vienīgi Konstitucionālajā tiesā un tiesu sistēmā ietilpstošajās tiesu iestādēs, saderīgums ar Orhūsas konvenciju un Kopienu tiesībām — Projekta apstiprināšana, nepastāvot atbilstošam tā ietekmes uz vidi novērtējumam

Rezolutīvā daļa:

lai arī, interpretējot Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties (vērsties) tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kas noslēgta 1998. gada 25. jūnijā un Eiropas Kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes 2005. gada 17. februāra Lēmumu 2005/370/EK, 2. panta 2. punktu un 9. panta 4. punktu, ir atļauts ņemt vērā šīs konvencijas Piemērošanas norādījumus, tiem tomēr nav nekāda saistoša spēka un tiem nepiemīt tāda normatīvā piemērojamība, kāda ir minētās konvencijas normām;

Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties (vērsties) tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem 2. panta 2. punkts un Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvu 2003/35/EK, 1. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šo dokumentu attiecīgās piemērošanas jomas neattiecas vienīgi uz projektiem, kuru sīku izklāstu pieņem ar īpašu tiesību aktu tādējādi, ka minēto dokumentu mērķi tiek sasniegti likumdošanas procesā. Valsts tiesai ir jāpārbauda, vai šie abi nosacījumi ir ievēroti, ņemot vērā gan pieņemtā tiesību akta saturu, gan arī visu likumdošanas procedūru, kuras noslēgumā šis akts ir pieņemts, un it īpaši sagatavošanas aktus un parlamentārās debates. Šajā ziņā tiesību akts, ar kuru tiek gluži vienkārši “apstiprināts” iepriekš pastāvošs administratīvs akts, vienīgi norādot primāros vispārējo interešu apsvērumus, iepriekš neuzsākot likumdošanas procedūru pēc būtības, kura ļauj ievērot minētos nosacījumus, nevar tikt uzskatīts par īpašu tiesību aktu šīs tiesību normas nozīmē un tādējādi ar to nepietiek, lai uz projektu neattiecinātu šīs konvencijas un šīs direktīvas ar tajā izdarītajiem grozījumiem attiecīgās piemērošanas jomas;

Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties (vērsties) tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem 3. panta 9. punkts un 9. panta 2.–4. punkts un Direktīvas 85/337, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/35, 10.a pants ir jāinterpretē tādējādi, ka:

—

ja projekts, uz kuru attiecas šo tiesību normu piemērošanas joma, ir pieņemts ar tiesību aktu, tad ir jābūt iespējai saskaņā ar valsts procesuālajiem noteikumiem iesniegt izvērtēšanai tiesai vai neatkarīgai un objektīvai ar tiesību aktiem izveidotai struktūrai jautājumu, vai šis tiesību akts atbilst nosacījumiem, kas paredzēti šīs direktīvas ar tajā izdarītajiem grozījumiem 1. panta 5. punktā;

—

gadījumā, ja par šādu aktu nav nekādas iespējas celt tāda rakstura vai apjoma prasību, par kādiem tika atgādināts iepriekš, tad jebkurai valsts tiesai, kurā ir celta prasība, īstenojot savu kompetenci, ir jāveic iepriekšējā ievilkumā aprakstītā pārbaude un, vajadzības gadījumā, jāizdara no tās secinājumi, atstājot šo tiesību aktu nepiemērotu;

Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties (vērsties) tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem 6. panta 9. punkts un Direktīvas 85/337, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/35, 9. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajos nav prasīts, lai pašā lēmumā būtu norādīti iemesli, kuru dēļ kompetentā iestāde ir nolēmusi, ka tas ir jāpieņem. Tomēr tad, ja ieinteresētā persona to lūdz, kompetentajai iestādei, atbildot uz iesniegto lūgumu, ir pienākums informēt to par iemesliem, kuru dēļ šis lēmums ir ticis pieņemts, vai sniegt atbilstošo informāciju un dokumentāciju;

Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 6. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj, ka valsts iestāde — kaut arī tas būtu likumdevējs — izsniedz atļauju plāna vai projekta īstenošanai, ja tā nav pārliecinājusies, ka netiks izjaukta attiecīgās teritorijas viengabalainība;

Direktīvas 92/43 6. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādas infrastruktūras izveidošana, kura ir paredzēta privātas sabiedrības administratīvā centra vajadzībām, principā nevar tikt uzskatīta par piederošu pie tādām sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm, kas ietver arī sociāla un ekonomiska rakstura intereses, šīs tiesību normas nozīmē, kuras var pamatot tāda plāna vai projekta īstenošanu, kas var izjaukt attiecīgās teritorijas viengabalainību.

(1) OV C 179, 3.7.2010.

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/6

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 16. februāra spriedums (Rechtbank van eerste aanleg te Brussel (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Belgische Vereniging van Auteurs, Componisten en Uitgevers CVBA (Sabam)/Netlog NV

(Lieta C-360/10) (1)

(Informācijas sabiedrība - Autortiesības - Internets - Mitināšanas pakalpojumu sniedzējs - Interneta sociālā tīkla platformā glabātas informācijas apstrāde - Šīs informācijas filtrēšanas sistēma, lai kavētu datņu, kas aizskar autortiesības, nodošanu - Vispārēja pienākuma uzraudzīt glabāto informāciju neesamība)

(2012/C 98/07)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank van eerste aanleg te Brussel

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Belgische Vereniging van Auteurs, Componisten en Uitgevers CVBA (Sabam)

Atbildētāja: Netlog NV

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Rechtbank van eerste aanleg te Brussel — Šādu direktīvu interpretācija: Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 10. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV L 157, 45. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 31. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 1. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 37. lpp.) — Internetā atrodamu datu apstrāde — Mitināšanas internetā pakalpojumu sniedzēja in abstracto un preventīvi ieviesta elektroniskās komunikācijas filtrēšanas sistēma, lai atklātu lietotājus, kas varētu lietot datnes, kas pārkāpj autortiesības vai blakustiesības — Samērīguma principa piemērošana, ko pēc savas iniciatīvas veic valsts tiesa — Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencija — Tiesības uz privātās dzīves aizsardzību — Tiesības uz vārda brīvību

Rezolutīvā daļa:

Šādas direktīvas:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (“Direktīva par elektronisko tirdzniecību”);

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā un

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu,

aplūkotas kopā un interpretētas, ievērojot prasības, kas izriet no piemērojamo pamattiesību aizsardzības, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās liedz izdot rīkojumu mitināšanas pakalpojumu sniedzējam ieviest apstrīdēto filtrēšanas sistēmu:

—	attiecībā uz informāciju, ko tā serveros ir glabājuši tā sniegto pakalpojumu lietotāji,

—	kas vienlīdz piemērojama attiecībā uz visiem tā klientiem,

—	preventīvi,

—	pilnībā uz tā rēķina un

—	bez ierobežojuma laikā,

kas var identificēt tādas elektroniskas datnes, kuras satur muzikālus, kinematogrāfiskus vai audiovizuālus darbus, uz ko, kā apgalvo lūguma iesniedzējs, tam ir intelektuālā īpašuma tiesības, lai pēc tam bloķētu šo datņu, ar kurām tiek pārkāptas autortiesības, publicēšanu.

(1) OV C 288, 23.10.2010.

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/7

Tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 16. februāra spriedums (Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Pak-Holdco Sp zoo/Dyrektor Izby Skarbowej w Poznaniu

(Lieta C-372/10) (1)

(Nodokļi - Netiešie nodokļi, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai - Kapitāla nodoklis, ko iekasē no kapitāla sabiedrībām - Dalībvalsts pienākums ņemt vērā direktīvas, kas vairs nav spēkā šīs dalībvalsts pievienošanās dienā - Kapitāla sabiedrībai piederošo aktīvu summas, kas atvēlēta kapitāla palielinājumam un kam jau ir uzlikts kapitāla nodoklis, izslēgšana no nodokļu bāzes)

(2012/C 98/08)

Tiesvedības valoda — poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Pak-Holdco Sp zoo

Atbildētājs: Dyrektor Izby Skarbowej w Poznani

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Naczelny Sąd Administracyjny — Padomes 1969. gada 17. jūlija Direktīvas 69/335/EEK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai (OV L 249, 25. lpp.), 5. panta 3. punkta pirmā ievilkuma un 7. panta 1. punkta un Padomes 1973. gada 9. aprīļa Direktīvas 73/79/EEK (OV L 103, 13. lpp.) un Padomes 1973. gada 9. aprīļa Direktīvas 73/80/EEK (OV L 103, 15. lpp.), ar ko groza Direktīvu 69/335/EEK, interpretācija — Kapitāla nodoklis, ko uzliek kapitālsabiedrībām — Dalībvalsts pienākums ņemt vērā direktīvas, kuras šīs valsts pievienošanās brīdī vairs nebija spēkā

Rezolutīvā daļa:

ja tāda valsts, kā Polijas Republika, ir pievienojusies Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā un šīs valsts pievienošanās aktā vai kādā citā Savienības tiesību aktā nav atkāpes noteikumu, tad Padomes 1969. gada 17. jūlija Direktīvas 69/335/EEK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1985. gada 10. jūnija Direktīvu 85/303/EEK, 7. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka šajā normā paredzētais obligātais atbrīvojums ir piemērojams tikai tiem darījumiem, kas ietilpst šīs direktīvas, kura ir grozīta, piemērošanas jomā, un kas 1984. gada 1. jūlijā minētajā valstī bija atbrīvoti no kapitāla nodokļa vai kuriem noteiktā nodokļa samazinātā likme bija 0,5 % vai mazāka;

Direktīvas 69/335 5. panta 3. punkta pirmais ievilkums, kurā paredzēts no nodokļa bāzes izslēgt “kapitāla sabiedrībai piederošo aktīvu summ(u), kas ir atvēlēta kapitāla palielinājumam un kam jau ir uzlikts kapitāla nodoklis”, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams neatkarīgi no tā, vai runa ir par sabiedrības aktīviem, kuras pamatkapitāls ir palielināts, vai citas sabiedrības aktīviem, kura palielina šo kapitālu.

(1) OV C 288, 23.10.2010

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/8

Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 16. februāra spriedums (Juzgado de lo Mercantil de no 1 Alicante (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Celaya Emparanza y Galdos Internacional SA/Proyectos Integrales de Balizamientos SL

(Lieta C-488/10) (1)

(Regula (EK) Nr. 6/2002 - 19. panta 1. punkts - Kopienas dizainparaugi - Viltošana vai viltošanas draudi - Jēdziens “trešā persona”)

(2012/C 98/09)

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Mercantil no 1 de Alicante

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Celaya Emparanza y Galdos Internacional SA

Atbildētāja: Proyectos Integrales de Balizamientos SL

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Juzgado de lo Mercantil de Alicante — Padomes 2001. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem (OV 2002, L 3, 1. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 13. nod., 27. sēj., 142. lpp.) 19. panta 1. punkta interpretācija — Viltošana vai viltošanas draudi — Trešo personu jēdziens

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2001. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem 19. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesvedībā par ekskluzīvo tiesību pārkāpumu, kuras piešķirtas ar reģistrētu Kopienas dizainparaugu, tiesības aizliegt trešajām personām izmantot minēto dizainparaugu attiecas uz visām trešajām personām, ieskaitot trešās personas, kuras ir vēlāk reģistrētu Kopienas dizainparaugu īpašnieki, kas izmanto dizainparaugu, kurš informētiem lietotājiem nerada atšķirīgu kopiespaidu;

2.	atbilde uz pirmo jautājumu nav atkarīga no trešo personu nodoma un rīcības.

(1) OV C 346, 18.12.2010.

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/8

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 16. februāra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — T.G. van Laarhoven/Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-594/10) (1)

(Sestā PVN direktīva - Tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu - Ierobežojums - Kustamā īpašuma, kas veido uzņēmējdarbības aktīvu daļu, izmantošana privātām vajadzībām - Nodokļu režīms, ko piemēro par preces, kas veido uzņēmējdarbības aktīvu daļu, izmantošanu nodokļu maksātāja privātām vajadzībām)

(2012/C 98/10)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: T.G. van Laarhoven

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hoge Raad der Nederlanden — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.) 17. panta 6. punkta interpretācija — Priekšnodokļa atskaitīšana — Izņēmumi no tiesībām uz nodokļa atskaitīšanu — Valsts tiesiskais regulējums, ar ko ierobežo nodokļa atskaitīšanu par transporta līdzekļiem, kurus uzņēmējs ir vienlaicīgi izmantojis profesionālām un privātām vajadzībām

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1977. gada 17. maija Direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1995. gada 10. aprīļa Direktīvu 95/7/EK, 6. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar šīs pašas direktīvas 11. panta A daļas 1. punkta c) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir valsts nodokļu tiesiskais regulējums, kas atļauj nodokļu maksātājam, kura vieglās pasažieru automašīnas tiek izmantotas gan uzņēmējdarbībai, gan privātām vajadzībām, vispirms veikt priekšnodoklī samaksātā PVN tūlītēju un pilnīgu atskaitīšanu, bet attiecībā uz minēto transportlīdzekļu izmantošanu privātām vajadzībām pēc tam tas paredz katru gadu uzlikt nodokli, kura pamatā, nosakot attiecīgajā finanšu gadā maksājamo summu, kurai uzliek PVN, ir vienota ar šo izmantošanu saistīto izmaksu aprēķināšanas metode, ar kuru samērīgā veidā netiek ņemts vērā šīs izmantošanas reālais apmērs.

(1) OV C 80, 12.3.2011.

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/9

Tiesas (astotā palāta) 2012. gada 16. februāra spriedums (Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Varzim Sol — Turismo, Jogo e Animação, SA/Fazenda Pública

(Lieta C-25/11) (1)

(Nodokļi - Sestā PVN direktīva - Priekšnodokļa atskaitīšana - 17. panta 2. un 5. punkts un 19. pants - Preču vai pakalpojumu iegādei izmantotas subsīdijas - Tiesību uz nodokļa atskaitīšanu ierobežošana)

(2012/C 98/11)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal Administrativo

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Varzim Sol — Turismo, Jogo e Animação, SA

Atbildētāja: Fazenda Pública

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Supremo Tribunal Administrativo — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 17. panta 2.un 5. punkta un 19. panta interpretācija — Priekšnodokļa atskaitīšana — Tiesību uz nodokļa atskaitīšanu ierobežojumi

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 17. panta 2. un 5. punkts, kā arī 19. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tas, ka dalībvalsts, ja tā atļauj jauktiem nodokļa maksātājiem veikt atskaitīšanu, kas paredzēta iepriekš minētajās tiesību normās, pamatojoties uz visu preču un pakalpojumu vai to daļas izmantojumu, daļskaitļa saucējā — kas ir domāts, lai noteiktu atskaitāmo daļu — aprēķina atskaitāmo summu attiecībā uz nozarēm, kurās šāda veida nodokļa maksātāji neveic ar nodokļiem apliekamas darbības, šajā saucējā iekļaujot ar nodokļiem neapliktas “subsīdijas”.

(1) OV C 103, 2.4.2011.

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/9

Tiesas (otrā palāta) 2012. gada 16. februāra spriedums (Administrativen sad — Varna (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Eon Aset Menidjmunt LTD/Direktor na Direktsia“Obzhalvane I upravlenie na izpalnenieto” — Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite

(Lieta C-118/11) (1)

(PVN - Direktīva 2006/112/EK - 168. un 176. pants - Tiesības atskaitīt nodokli - Nosacījums par preču un pakalpojumu izmantošanu ar nodokli apliktiem darījumiem - Tiesību atskaitīt nodokli rašanās - Automašīnas nomas līgums - Izpirkumnomas līgums - Transportlīdzeklis, ko darba devējs izmanto, lai bez maksas transportētu darbinieku no tā dzīvesvietas uz darba vietu)

(2012/C 98/12)

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad — Varna

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Eon Aset Menidjmunt LTD

Atbildētājs: Direktor na Direktsia “Obzhalvane I upravlenie na izpalnenieto” — Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Administrativen sad — Varna — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 168., 173. un 176. panta interpretācija — Tiesību uz PVN atskaitīšanu ierobežojumi — Valsts tiesību akti, kuros kā obligāts nosacījums tiesību atskaitīt PVN atzīšanai ir paredzēta preču un pakalpojumu izmantošana patstāvīgas saimnieciskās darbības mērķiem un kuros nav paredzēts koriģēšanas mehānisms gadījumos, kad preces un pakalpojumi sākotnēji neietilpst apgrozījumā, bet kad periodā pēc to iegādes tie tiek izmantoti ar nodokli apliekamu darījumu veikšanai

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 168. panta a) punkts ir interpretējams tādā ziņā, ka:

—

nomāts automobilis tiek uzskatīts par tādu, kuru izmanto nodokļa maksātāja ar nodokli aplikto darījumu vajadzībām, ja pastāv tieša un tūlītēja saikne starp šī transportlīdzekļa izmantošanu un nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, un ka, beidzoties laikposmam, uz kuru attiecas katrs no maksājumiem, rodas atskaitīšanas tiesības un ka ir jāņem vērā šādas saiknes esamība;

—

saskaņā ar izpirkumnomas līgumu nomāts automobilis, kas kvalificēts kā ražošanas līdzeklis, tiek uzskatīts par tādu, kuru izmanto ar nodokli apliktu darījumu vajadzībām, ja nodokļa maksātājs, rīkojoties kā tāds, iegādājas šo preci un pilnībā iekļauj to sava uzņēmuma mantā, jo maksājamā pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokļa atskaitīšana ir pilnīga un tūlītēja un jebkāda šīs preces izmantošana nodokļa maksātāja vai tā personāla personiskām vajadzībām vai ar tā uzņēmumu nesaistītiem mērķiem tiek pielīdzināta pakalpojumu sniegšanai pret atlīdzību;

Direktīvas 2006/112 168. un 176. pants neaizliedz valsts tiesisko regulējumu, kas paredz no atskaitīšanas tiesībām izslēgt preces un pakalpojumus, kas paredzēti bezmaksas piegādei vai ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību nesaistītām darbībām, ar nosacījumu, ka par ražošanas līdzekļiem kvalificētās preces netiek iekļautas uzņēmuma mantā.

(1) OV C 145, 14.5.2011.

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/10

Tiesas (piektā palāta) 2012. gada 16. februāra spriedums (Landgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Jürgen Blödel-Pawlik/HanseMerkur Reiseversicherung AG

(Lieta C-134/11) (1)

(Direktīva 90/314/EEK - Kompleksi ceļojumi, kompleksas brīvdienas un kompleksas ekskursijas - 7. pants - Aizsardzība pret kompleksa ceļojuma organizatora maksātnespējas risku - Piemērošanas joma - Organizatora maksātnespēja, jo tas krāpnieciskos nolūkos ir izrīkojies ar patērētāja iemaksātām summām)

(2012/C 98/13)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Hamburg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Jürgen Blödel-Pawlik

Atbildētāja: HanseMerkur Reiseversicherung AG

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Landgericht Hamburg — Padomes 1990. gada 13. jūnija Direktīvas 90/314/EEK par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām (OV L 158, 59. lpp.) 7. panta interpretācija — Aizsardzība pret tūrisma operatora maksātnespējas vai bankrota risku — Tūrisma operatora maksātnespēja, ko radījusi naudas summu, ko klienti iemaksājuši par ceļojumu, izmantošana krāpnieciskā nolūkā — Direktīvas 90/314/EEK piemērojamība

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1990. gada 13. jūnija Direktīvas 90/314/EEK par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tā tvērumā ietilpst situācija, kurā tūrisma organizatora maksātnespēja ir radusies tā krāpnieciskas darbības dēļ.

(1) OV C 179, 18.6.2011.

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 9. decembrī iesniedza Landgericht München I (Vācija) — Karl Berger/Freistaat Bayern

(Lieta C-636/11)

(2012/C 98/14)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht München I

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Karl Berger

Atbildētāja: Freistaat Bayern

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulas (EK) Nr. 178/2002 (1) 10. pants nepieļauj valsts tiesību normu, kas paredz informēt sabiedrību, norādot pārtikas produkta vai barības nosaukumu vai pārtikas vai barības apritē iesaistītā uzņēmuma, ar kura nosaukumu vai firmu pārtikas produkts vai barība ir ražota, apstrādāta vai laista tirgū, nosaukumu, ja pārtikas produkts, kas ir nekaitīgs veselībai, bet nav derīgs lietošanai cilvēku uzturā, it īpaši šķebinošs produkts nonāk vai ir nonācis tirgū lielā daudzumā vai, ja šāds pārtikas produkts savu īpašību dēļ ir nonācis apritē nelielā daudzumā, taču tas ir noticis ilgu laiku?

2.	Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša: vai atbilde uz pirmo jautājumu ir atšķirīga, ja fakti ir notikuši pirms 2007. gada 1. janvāra, taču valsts tiesību norma jau bija pielāgota iepriekš minētajai regulai?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1. lpp.).

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 3. janvārī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) — Trianon Productie BV/Revillon Chocolatier SAS

(Lieta C-2/12)

(2012/C 98/15)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Trianon Productie BV

Atbildētājs: Revillon Chocolatier SAS

Prejudiciālie jautājumi

Vai par iemeslu atteikumam vai, attiecīgi, spēkā neesamībai Direktīvas 89/104/EEK (1), kas ir kodificēta ar Direktīvu 2008/95 (2), 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii daļas izpratnē, proti, ka preču zīmes (kuras veido forma) nevar sastāvēt tikai no formas, kas piešķir precei reālu vērtību, ir uzskatāms attiecīgās sabiedrības daļas iemesls (attiecīgi, iemesli) pirkt preci?

Vai ir jāuzskata, ka ir forma, “kas piešķir precei reālu vērtību” minētās tiesību normas izpratnē:

a)	tikai tad, ja šī forma, salīdzinājumā ar citām vērtībām (kā piemēram, garša un pārtikas produktu sastāvs) ir jāuzskata par svarīgāko vai, attiecīgi, galveno vērtību, vai

b)	tā var būt arī tad, ja šai precei papildus šai svarīgākajai vai, attiecīgi, galvenajai vērtībai ir arī citas par būtiskām uzskatāmas vērtības?

3.	Vai atbildes sniegšanai uz otro jautājumu ir nozīme attiecīgās sabiedrības daļas vairākuma uzskatam vai tiesas var konstatēt, ka ir pietiekams vienkārši sabiedrības daļas viedoklis, lai attiecīgo vērību uzskatītu par “reālu” iepriekš minētās tiesību normas izpratnē?

4.	Ja atbilde uz trešo jautājumu nav pēdējā minētajā nozīmē: Kādām ir jābūt prasībām attiecībā pret attiecīgo sabiedrības daļu?

(1) Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmā direktīva 89/104/EEK,), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 1989, L 40, 1. lpp.)

(2) OV L 299, 25. lpp.

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 3. janvārī iesniedza Juzgado de lo Social de Lleida (Spānija) — Marc Betriu Montull/Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS)

(Lieta C-5/12)

(2012/C 98/16)

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Social de Lleida

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Marc Betriu Montull

Atbildētājs: Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS)

Prejudiciālie jautājumi

Vai valsts likums, konkrēti Estatuto de los Trabajadores 48. panta 4. punkts, kurā bērna piedzimšanas gadījumā tiek uzskatīts, ka strādājošām mātēm ir primāras un atsevišķas tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kad ir beidzies sešu nedēļu laikposms pēc dzemdībām, izņemot gadījumos, kad ir apdraudēta mātes veselība, un strādājošiem tēviem ir pakārtotas tiesības, kuras var izmantot tikai tad, ja arī māte ir strādājoša un izvēlas, ka tēvs paņem noteiktu daļu šī atvaļinājuma, ir pretrunā Padomes Direktīvai 76/207/EEK (1) un Padomes Direktīvai 96/34/EK (2)?

Vai valsts likums, konkrēti Estatuto de los Trabajadores 48. panta 4. punkts, kurā bērna piedzimšanas gadījumā mātei, bet ne tēvam ir sociālās nodrošinājuma sistēmas apmaksātas primāras tiesības apturēt savu darba līgumu un atgriezties tajā pašā darbā, pat tad, kad ir pagājušas sešas nedēļas pēc piedzimšanas, izņemot gadījumus, kad ir apdraudēta mātes veselība, kādēļ tas, vai strādājošais (tēvs) paņem atvaļinājumu, ir atkarīgs no tā, vai bērna māte arī ir strādājoša, ir pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam, kas aizliedz diskrimināciju dzimuma dēļ?

Vai valsts likums, konkrēti Estatuto de los Trabajadores 48. panta 4. punkts, kurā strādājošiem tēviem ir sociālā nodrošinājuma sistēmas apmaksātas primāras tiesības apturēt savu darba līgumu un atgriezties tajā pašā darbā, kad tiek adoptēts bērns, bet savukārt bioloģiskā bērna gadījumā strādājošiem tēviem nav atsevišķu, no mātes neatkarīgu tiesību apturēt (darba) līgumu, atzīstot tiem tikai no mātes tiesībām atvasinātas tiesības, ir pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam, kas aizliedz jebkādu diskrimināciju?

(1) 1976. gada 9. februāra direktīva par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem, OV L 39, 40. lpp., Īpašais izdevums latviešu valodā: Nodaļa 05 Sējums 01, 187.-189. lpp.

(2) 1996. gada 3. jūnija direktīva par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu, OV L 145, 4. lpp..

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 4. janvārī iesniedza College van Beroep voor het bedrijfsleven (Nīderlande) — Maatschap L.A., D.A.B. Langestraat, P. Langestraat-Troost/Staatssecretaris van Economische Zaken, Landbouw en Innovatie

(Lieta C-11/12)

(2012/C 98/17)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

College van Beroep voor het bedrijfsleven

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Maatschap L.A., D.A.B. Langestraat, P. Langestraat-Troost

Atbildētājs: Staatssecretaris van Economische Zaken, Landbouw en Innovatie

Prejudiciālais jautājums

Vai Regulas (EK) Nr. 73/2009 (1) 23. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka lauksaimniekam, kurš pieprasa atbalstu, tiek noteikts maksājumu samazinājums vai to nepiešķiršana, kā saistībā ar konstatēto pārkāpumu tas būtu ticis noteikts faktiskajam likuma pārkāpējam, kuram ir nodota vai no kura ir saņemta zeme, ja tas būtu iesniedzis pieteikumu pats? Vai arī šī norma nozīmē vienīgi to, ka konstatētais pārkāpums ir jāattiecina uz personu, kas ir iesniegusi atbalsta pieteikumu, turklāt, izvērtējot samazinājuma apmēru vai nepiešķiršanu, vēl ir jānoskaidro, kādā mērā pats lauksaimnieks ir rīkojies nolaidīgi, vainojami vai ļaunprātīgi?

(1) Padomes 2009. gada 19. janvāra Regula (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 30, 16. lpp.).

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 16. janvārī iesniedza Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) — TVI Televisão Independente SA/Fazenda Pública

(Lieta C-17/12)

(2012/C 98/18)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal Administrativo

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: TVI Televisão Independente SA

Atbildētāja: Fazenda Pública

Prejudiciālie jautājumi

Vai nodeva par publisku demonstrēšanu, par kuru apelācijas sūdzības iesniedzēja kā fiskālā aizstājēja atbilstoši Dekrētlikuma Nr. 227/2006 50. panta 1. punktam reklāmdevējiem izraksta rēķinu, ietilpst ar PVN apliekamās summas jēdzienā Direktīvas 77/388/EK (1) 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkta (tagad — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK (2) (73.) pants) izpratnē galvenokārt tāpēc, ka tā ir “atlīdzība, kuru piegādātājs ir saņēmis vai kura tam jāsaņem” saistībā ar preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu?

Vai nodeva par publisku demonstrēšanu, par kuru apelācijas sūdzības iesniedzēja kā fiskālā aizstājēja izraksta rēķinu reklāmdevējiem un kuru tā iegrāmato trešo personu kontā, ir jāuzskata par summu, kuru “nodokļa maksātājs saņēmis no pircēja vai klienta kā apmaksu par izdevumiem, kas izmaksāti klienta vārdā un uz tā rēķina un kas iegrāmatoti pagaidu kontā” Direktīvas 77/388/EK 11. panta A daļas 3. punkta c) apakšpunkta (tagad — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK 79. panta c) punkts) izpratnē?

3.	Vai tādēļ šīs summas, kuras apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda rēķinā kā nodevu par publisku demonstrēšanu, ir jāiekļauj nodokļa bāzē PVN mērķiem?

(1) Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 9. nod., 1. sēj., 23. lpp.).

(2) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.).

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 16. janvārī iesniedza Nejvyšší správní soud (Čehijas Republika) — Město Žamberk/Finanční ředitelství v Hradci Králové

(Lieta C-18/12)

(2012/C 98/19)

Tiesvedības valoda — čehu

Iesniedzējtiesa

Nejvyšší správní soud

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Město Žamberk

Atbildētāja: Finanční ředitelství v Hradci Králové

Prejudiciālie jautājumi

Vai neorganizētas, neregulāras un ar atpūtu saistītas sporta aktivitātes, ar kurām iepriekš minētajā veidā var nodarboties atklātā peldbaseina kompleksā (piemēram, peldēšana atpūtas nolūkos, bumbu spēles utt.), var uzskatīt par piedalīšanos sporta vai fiziskās audzināšanas pasākumos 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 132. panta 1. punkta m) apakšpunkta izpratnē?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai šāda atklāta peldbaseina kompleksa izmantošanas par atlīdzību nodrošināšanu, kas tā apmeklētājiem sniedz iepriekš minēto iespēju nodarboties ar sporta aktivitātēm, tostarp cita veida izklaidi vai atpūtu, var uzskatīt par pakalpojumu, kas cieši saistīts ar sportu vai fizisko audzināšanu un ko nodrošina personām, kas piedalās sporta vai fiziskās audzināšanas pasākumos iepriekš minētās Direktīvas 2006/112/EK normas izpratnē, un līdz ar to par pakalpojumu, kas ir atbrīvots no pievienotās vērtības nodokļa, tiktāl, ciktāl to sniedz bezpeļņas organizācija un ir ievēroti citi šajā direktīvā paredzētie nosacījumi?

(1) OV L 347, 1. lpp.

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 16. janvārī iesniedza Tribunal administratif (Luksemburga) — Elodie Giersch, Benjamin Marco Stemper, Julien Taminiaux, Xavier Renaud Hodin, Joëlle Hodin/État du Grand-duché de Luxembourg

(Lieta C-20/12)

(2012/C 98/20)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal administratif

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Elodie Giersch, Benjamin Marco Stemper, Julien Taminiaux, Xavier Renaud Hodin, Joëlle Hodin

Atbildētāja: État du Grand-duché de Luxembourg

Prejudiciālais jautājums

Ņemot vērā Kopienu vienlīdzīgas attieksmes principu, kas ietverts Regulas Nr. 1612/68 (1) 7. pantā, vai izglītības politikas un budžeta politikas apsvērumi, kurus izvirzījusi Luksemburgas valsts, t.i. censties palielināt augtāko izglītību ieguvušo personu skaitu, kas saskaņā ar starptautiskiem standartiem šobrīd nav pietiekams, ņemot vērā Luksemburgas iedzīvotāju skaitu, apsvērumi, kuri būtu īpaši apdraudēti, ja Luksemburgai būtu jāpiešķir finansiālais atbalsts augstākās izglītības iegūšanai jebkuram studentam, neparedzot nekādu saikni ar Lielhercogistes sabiedrību, lai viņš varētu saņemt augstāko izglītību jebkurā pasaules valstī, kas Luksemburgas budžetam radītu nesamērīgu slogu, saskaņā ar iepriekš minēto Kopienas tiesas praksi ir tādi apsvērumi, kas var attaisnot atšķirīgas attieksmes pastāvēšanu, kura rodas no tā, ka, lai saņemtu atbalstu augstākās izglītības iegūšanai, tiek paredzēts dzīvesvietas pienākums, kurš attiecas gan uz Luksemburgas pilsoņiem, gan citu dalībvalstu pilsoņiem?

(1) Padomes 1968. gada 15. oktobra Regula (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (OV L 257, 2. lpp.).

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/13

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2011. gada 15. novembra spriedumu lietā T-363/10 Abbott Laboratories/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2012. gada 16. janvārī iesniedza Abbott Laboratories

(Lieta C-21/12 P)

(2012/C 98/21)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Abbott Laboratories (pārstāvji — R. Niebel un C. Steuer, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2011. gada 15. novembra spriedumu lietā T-363/10;

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2010. gada 9. jūnija lēmumu lietā Nr. R 1560/2009-1 par Kopienas preču zīmes “RESTORE” reģistrācijas pieteikumu Nr. 008 448 251;

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojums par minēto Vispārējās tiesas nolēmumu būtībā ir šāds:

Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet Vispārējai tiesai faktu vai, attiecīgi, pierādījumu sagrozīšanu. Vispārējā tiesa esot kļūdaini uzskatījusi, ka tas, ka vārdam “restore” piemīt tieša medicīniska nozīme, esot vispārzināms fakts. Tiesvedībā neapstrīdēts esot bijis vienīgi tas, ka “restore” ir jātulko kā “atjaunot”. Taču medicīnisks konteksts šai vārdā neesot saskatāms. Pierādījumu sagrozīšanu rada tas, ka Vispārēja tiesa savu viedokli balsta uz izrakstiem no vārdnīcas. No izrakstiem izrietot, ka “restore” pašam par sevi nav nekādas medicīniskas nozīmes, taču tas esot daudzšķautņains jēdziens, kuru atkarībā no konteksta var saprast dažādi. Tāpēc tā nozīmi nevarot uzskatīt par vispārzināmu faktu, kas līdz ar to izņēmuma veidā nav jāpierāda.

Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts. Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, preču zīmi “RESTORE” kvalificējot vienīgi kā aprakstošu norādi. Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošana paredzot, ka reģistrācijai pieteiktajam apzīmējumam esot jākalpo tam, lai tirdzniecībā “norādītu” preču veidu utt. Saskaņā ar Tiesas judikatūru aprakstošajam izteicienam “acīmredzami” esot jāizriet no reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma un pašam vārdam esot jābūt aprakstošam.

Darbības vārds “restore” pats par sevi nevarot norādīt uz reģistrācijas pieteikuma aptverto preču veidu, kvalitāti vai izmantošanas nolūku. Darbības vārds “restore” iegūstot aprakstošu funkciju vienīgi konstrukcijās ar vienu vai vairākiem lietvārdiem (piemēram, “restore one’s health”). Ciktāl tiek pieņemts, ka medicīnisks konteksts izriet no apstākļiem, tad saskaņā ar Tiesas judikatūru tas neesot pietiekami, jo turklāt esot nepieciešama pārnešana no sabiedrības puses interpretācijas ieguldījuma izpratnē. Ar medicīnu saistīta izpratne varētu rasties, tikai pievienojot tādu vārdu kā “health”, kas šajā gadījumā tā neesot. Reģistrācijai pieteiktās preču zīmes “RESTORE” vietā gan Apelāciju padome, gan Vispārējā tiesa esot pārbaudījušas preču zīmi “RESTORE SOMEONE’S HEALTH”.

Treškārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts. Apelāciju padome, neatzīstot atbilstošo juridisko kritēriju, preču zīmi “RESTORE” esot kvalificējusi kā apzīmējumu, kam nepiemīt atšķirtspēja, un tāpēc esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atsakot preču zīmes reģistrāciju. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Apelāciju padome un Vispārējā tiesa reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei “RESTORE”, ņemot vērā tās šķietami aprakstošo raksturu, esot noliegusi arī jebkādu atšķirtspēju. Pret to jau ir celti iebildumi apsvērumos par otro apelācijas pamatu.

Arī jebkādas atšķirtspējas neesamības “pakārtotais pamatojums” (sprieduma 52.-54. punkts) nespēj pamatot spriedumu. Izklāstītie apsvērumi esot vienīgi argumentācijas tautoloģiska atkārtošana, ka aprakstošai preču zīme nekad nav atšķirtspējas. Turklāt aprakstošā rakstura neesamību apstiprinot tas, ka sabiedrība negaida, ka uz medicīnas produkta būs funkcijas apraksts, pat ne viena vārda formā.

Ceturtkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 207/2009 75. panta otrais teikums. Savu lēmumu Apelāciju padome būtībā ir balstījusi uz izrakstiem no vārdnīcas, kuri apelācijas sūdzības iesniedzējai neesot bijuši pieejami un par kuriem tāpēc tā neesot tikusi uzklausīta. Līdz ar to esot pārkāptas tiesības tikt uzklausītam, jo saskaņā ar Tiesas judikatūru nolēmumu varot balstīt tikai uz tādiem apstākļiem, par kuriem lietas dalībnieki varēja izteikties. Saskaņā ar Tiesas judikatūru Apelāciju padomei esot pienākums nostājas paušanai darīt zināmus tos faktus, kurus tā pēc savas iniciatīvas ir apzinājusi un kurus tā vēlas izmantot sava nolēmuma pamatā. Šajā ziņā Apelāciju padome tiesvedības būtiskā aspektā neesot sniegusi savus iegūtos izrakstus no vārdnīcas un tādējādi pārkāpusi tiesības tikt uzklausītam.

Piektkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu. Apelāciju padome, neatzīstot Tiesas judikatūru, neesot ievērojusi pastāvošās agrākās reģistrācijas un līdz ar to savu reģistrācijas praksi. Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzēja izprotot, ka šis princips ir saistīts ar nosacījumu par tiesiskuma ievērošanu. Tomēr vienīgi ar norādi uz šo principu nepietiekot, lai atkāptos no vienlīdzīgas attieksmes principa. Tieši pretēji, esot konkrēti jāizklāsta, kāpēc ir jāpieņem, ka agrākām reģistrācijām pašām par sevi jābūt pretlikumīgām.

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 17. janvārī iesniedza Krajský súd v Prešove (Slovākija) — Katarína Hassová/Rastislav Petrík, Blanka Holingová

(Lieta C-22/12)

(2012/C 98/22)

Tiesvedības valoda — slovāku

Iesniedzējtiesa

Krajský súd v Prešove

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Katarína Hassová

Atbildētāji: Rastislav Petrík, Blanka Holingová

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1990. gada 14. maija Direktīvas 90/232/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu 1. panta 1. punkts kopā ar Direktīvas 72/166/EEK 3. panta 1. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neatļauj tādu valsts tiesību normu (kā Likuma Nr. 381/2001 par transportlīdzekļu izmantošanas rezultātā radušos zaudējumu obligāto apdrošināšanu, 4. pants un (Čehijas Republikas) Likuma Nr. 168/1999 par atbildības apdrošināšanu gadījumos, kad transportlīdzekļa izmantošanas rezultātā ir radušies zaudējumi, 6. pants), atbilstoši kurai tāda civiltiesiskā atbildība, kas izriet no transportlīdzekļa izmantošanas, nesedz nemantisko kaitējumu, kurš ir noteikts naudas izteiksmē un kurš ir radies transportlīdzekļu izmantošanas rezultātā notikušā ceļu satiksmes negadījumā cietušās personas pārdzīvojušiem (radiniekiem)?

Vai gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir tāda, ka iepriekš minētā valsts tiesību norma nav pretrunā Kopienu tiesībām, tādas tiesību normas kā Likuma Nr. 381/2001 par transportlīdzekļu izmantošanas rezultātā radušos zaudējumu obligāto apdrošināšanu 4. panta 1., 2. un 4. punkts un (Čehijas Republikas) Likuma Nr. 168/1999 par atbildības apdrošināšanu gadījumos, kad transportlīdzekļa izmantošanas rezultātā ir radušies zaudējumi, 6. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem valsts tiesai netiek aizliegts atbilstoši Padomes Direktīvas 90/232/EEK (..) 1. panta 1. punktam, kā arī Direktīvas 72/166/EEK 3. panta 1. punktam atzīt, ka transportlīdzekļu izmantošanas rezultātā notikušā ceļu satiksmes negadījumā cietušās personas pārdzīvojušiem (radiniekiem) — kā cietušiem lietas dalībniekiem, ir tiesības saņemt nemantiskā kaitējuma atlīdzību, kura ir noteikta naudas izteiksmē?

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 18. janvārī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) — X BV/Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-24/12)

(2012/C 98/23)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: X BV

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Prejudiciālie jautājumi

1.	Vai EKL 56. panta (tagad — LESD 63. panta) mērķiem saistītā AZT (aizjūras zeme vai teritorija) var tikt uzskatīta par trešo valsti un tādējādi vai attiecībā uz kapitāla apriti dalībvalsts un saistītās AZT starpā ir iespējams atsaukties uz EKL 56. pantu?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai, atbildot uz jautājumu, vai EKL 56. panta 1. punkta (tagad — LESD 64. panta 1. punkta) mērķiem palielināšana ir tādā gadījumā, kad nodoklis ienākumu gūšanas vietā no dalības dividendēm, ko Nīderlandē reģistrēta meitassabiedrība izmaksā Nīderlandes Antiļu salās reģistrētai holdinga sabiedrībai, 2002. gada 1. janvārī ir palielināts salīdzinājumā ar 1993. gada likmi 7,5 vai, attiecīgi, 5 % apmērā uz 8,3 %, nozīme ir tikai Nīderlandes nodokļa ienākumu gūšanas vietā palielinājumam vai ir jāņem vērā arī, ka Nīderlandes-Antiļu salu iestādes — saistībā ar Nīderlandes nodokļa ienākumu gūšanas vietā palielinājumu — kopš 2002. gada 1. janvāra atbrīvo no nodokļa dalības dividendes, ko izmaksā Nīderlandē reģistrēta meitassabiedrība, bet šīs dividendes iepriekš tika ieskaitītas peļņā, kam piemēroja 2,3–3 % vai, attiecīgi, 5 % likmi?

Vai tiktāl, ciktāl, ieviešot iepriekš 2. jautājuma a) punktā minēto atbrīvojumu no nodokļa dalībai, ir nozīme arī veiktajai nodokļa samazināšanai Nīderlandes Antiļu salās, turklāt ir jāņem vērā Nīderlandes-Antiļu salu īstenošanas noteikumi — šajā gadījumā Nīderlandes-Antiļu salu lēmumu prakse —, kas, iespējams, radīja to, ka pirms 2002. gada 1. janvāra — un arī jau 1993. gadā — faktiski maksājamais nodoklis no dividendēm, ko izmaksājusi Nīderlandē reģistrēta meitassabiedrība, bija būtiski mazāks par 8,3 %?

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 18. janvārī iesniedza Gerechtshof te Leeuwarden (Nīderlande) — fiscale eenheid PPG Holdings BV cs/Inspecteur van de Belastingdienst/Noord/kantoor Groningen

(Lieta C-26/12)

(2012/C 98/24)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Gerechtshof te Leeuwarden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: fiscale eenheid PPG Holdings BV cs

Atbildētājs: Inspecteur van de Belastingdienst/Noord/kantoor Groningen

Prejudiciālie jautājumi

Vai nodokļu maksātājs, kas atbilstoši valsts vecuma pensiju tiesību noteikumiem nodibina neatkarīgu pensiju fondu, lai nodrošinātu šim fondam pievienojušos savu esošo un bijušo darbinieku vecuma pensijas, atbilstoši Direktīvas 77/388 (1) 17. pantam (Direktīvas 2006/112 (2) 168. un 169. pants) var atskaitīt nodokli par pakalpojumiem, kas tam tika sniegti saistībā ar vecuma pensiju plāna ieviešanu un pensiju fonda pārvaldīšanu?

Vai pensiju fonds, kurš tika nodibināts ar mērķi ar viszemākajiem izdevumiem nodrošināt vecuma pensijas izmaksu pensiju fonda dalībniekiem un kurā kapitālu piesaista un iegulda šie dalībnieki vai tas tiek darīts viņu vārdā, turklāt sadalot peļņu, ir uzskatāms par “īpašu ieguldījumu fondu” Direktīvas 77/388 13. panta B daļas (d)) apakšpunkta 6. punkta (Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta g) apakšpunkts) izpratnē?

(2) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.).

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 19. janvārī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) — TBG Limited/Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-27/12)

(2012/C 98/25)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: TBG Limited

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Prejudiciālie jautājumi

1.	Vai EKL 56. panta (tagad — LESD 63. panta) mērķiem saistītā AZT (aizjūras zeme vai teritorija) var tikt uzskatīta par trešo valsti un tādējādi vai attiecībā uz kapitāla apriti dalībvalsts un saistītās AZT starpā ir iespējams atsaukties uz EKL 56. pantu?

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/17

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2011. gada 15. novembra spriedumu lietā T-434/10 Václav Hrbek/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2012. gada 27. janvārī iesniedza Václav Hrbek

(Lieta C-42/12 P)

(2012/C 98/29)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Václav Hrbek (pārstāvis — M. Sabatier, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), The Outdoor Group Ltd

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	apmierināt apelācijas sūdzību un attiecīgi saskaņā ar Tiesas Statūtu 61. pantu un Reglamenta 113. pantu pilnā apmērā atcelt Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-434/10;

—

ja lietā ir izspriežamā stāvoklī — galīgi izlemt lietu, atceļot ITSB Iebildumu nodaļas 2009. gada 29. septembra lēmumu par iebildumiem Nr. B 1 276 692 un Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2010. gada 8. jūlija lēmumu lietā R 1441/2009-2, kā arī piespriest atbildētājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā un Tiesā, kā arī ITSB iebildumu procesā radušos izdevumus saskaņā ar Reglamenta 122. pantu;

—	alternatīvi — ja lietā nav izspriežamā stāvoklī — nosūtīt lietu atpakaļ Vispārējai tiesai izspriešanai saskaņā ar Tiesas noteiktiem saistošiem kritērijiem.

Pamati un galvenie argumenti

Pamatojot savu apelāciju, apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka pārsūdzētais spriedums esot pieņemts, nepareizi interpretējot un piemērojot Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (turpmāk tekstā — “Preču zīmju regula”) (1), kurā ir izdarīti grozījumi (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 (2), kas ir stājusies spēkā 2009. gada 13. aprīlī), 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka Vispārējā tiesa attiecīgās preču zīmes neesot izskatījusi, ņemot vērā “visaptverošā vērtējuma” vai “kopējā iespaida” kritēriju.

Vispārējā tiesa neesot piemērojusi iepriekš minēto principu, savu vērtējumu pamatojot vienīgi ar faktu, ka attiecīgajām preču zīmēm ir kopīgs elements “ALPINE”. Tā esot aprobežojusies ar vērtējumu, ka divas salīdzināmās preču zīmes ir līdzīgas un tām ir kopīgs vārdisks elements “ALPINE”, nepārbaudot apzīmējumus kopumā un nepaskaidrojot , kāpēc ar pārējiem grafiskajiem un vārdiskajiem elementiem, aplūkojot kopumā, nepietiek, lai izslēgtu sajaukšanas iespēju.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa, pirmkārt, neesot izskatījusi dažus ļoti svarīgus un nozīmīgus faktorus, un, otrkārt, neesot pienācīgi piemērojusi dažus ļoti svarīgus kritērijus, it īpaši vārdiskā elementa “ALPINE” atšķirtspējas trūkumu un aprakstošo raksturu

Vispārējā tiesa neesot lēmusi par jautājumu, kāda nozīme vārdam “alpine” ir visās Eiropas Savienības valodās. Turklāt Vispārējā tiesa neesot izdarījusi tiesisku secinājumu no savām atziņām attiecībā uz vārda “alpine” skaidru nozīmi un neesot skaidrā veidā lēmusi par vārda “alpine” atšķirtspējas trūkumu un aprakstošo raksturu, uzskatot, ka elementa “alpine” iespējami vāja atšķirtspēja vai aprakstošs raksturs nevar novērst sajaukšanas iespēju. Vispārējā tiesa esot nospriedusi, ka “ALPINE” abos apzīmējumos esot dominējošs elements, neņemot vērā agrākās preču zīmes “ALPINE” atšķirtspējas trūkumu vai vismaz ļoti nelielu tās pakāpi. Pārsūdzētā sprieduma argumentācijā esot trūkumi, ko radot pretruna, kuras dēļ Vispārējā tiesa esot nepareizi nospriedusi, ka attiecīgās preču zīmes ir konceptuāli līdzīgas, neņemot vērā agrākās preču zīmes “ALPINE” atšķirtspējas trūkumu vai vismaz ļoti nelielu tās pakāpi. Vārdiskā elementa “ALPINE” konceptuālajam salīdzinājumam atšķirtspējas trūkuma dēļ neesot nozīmes.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa neesot izdarījusi pareizu tiesisku secinājumu no savām atziņām attiecībā uz konkrētās sabiedrības daļas uzmanības līmeni

Vispārējā tiesa, nenonākot pretrunā ar sevi, saistībā ar slēpošanas apģērbu, slēpošanas zābakiem, galvassegām, kā arī mugursomām neesot varējusi uzskatīt, ka konkrētās sabiedrības daļa daļēji sastāv no labi informētiem un īpaši uzmanīgiem pircējiem, un apstiprināt, ka preču zīmes un preces ir līdzīgas.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka pārsūdzētajā spriedumā esot trūkumi, ko radot faktu sagrozīšana un pienākuma norādīt pamatojumu saistībā ar preču salīdzinājumu neizpilde

Vispārējā tiesa esot norādījusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs neesot sniedzis konkrētus argumentus, ar ko varētu apstrīdēt Apelāciju padomes secinājumus. Attiecībā uz konkrēto preču un pakalpojumu līdzības pakāpes vērtējumu nevarot ņemt vērā to, kas neizriet no pierādījumiem vai nav labi zināms. Pierādīšanas pienākums attiecībā uz to, ka preces un pakalpojumi ir līdzīgi, esot iebildumu iesniedzējam, nevis reģistrācijai pieteiktas preču zīmes īpašniekam. Vispārējai tiesai esot jānorāda sava lēmuma tiesiskais pamats un esot jāsniedz tā pamatojums. Vispārējā tiesa neesot pierādījusi, ka attiecīgās preces tirgū ir identiskas, līdzīgas vai papildinošas, bet esot izteikusi apgalvojumu, nesniedzot nekādus sava pieņēmuma iemeslus vai piemērus.

(1) OV L 11, 1. lpp.

(2) OV L 78, 1. lpp.

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/18

Prasība, kas celta 2012. gada 30. janvārī — Eiropas Komisija/Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-43/12)

(2012/C 98/30)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — T. van Rijn un R. Troosters)

Atbildētāji: Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvu 2011/82/ES, ar ko veicina pārrobežu informācijas apmaiņu par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem (1);

—	norādīt, ka Direktīvas 2011/82/ES jau radītās sekas paliek spēkā;

—	piespriest Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasības pieteikumu tiek celta prasība atcelt Direktīvu 2011/82/ES. Komisija apstrīd izvēlēto juridisko pamatu. Tā apgalvo, ka LESD 87. panta 2. punkts nav piemērots juridiskais pamats, jo ar direktīvu ir paredzēts ieviest informācijas apmaiņas mehānismu starp dalībvalstīm, kas attiecas uz ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem neatkarīgi no tā, vai tiem ir administratīvs vai krimināltiesisks raksturs. Savukārt 87. pants attiecas tikai uz policijas sadarbību starp kompetentajām iestādēm, kas specializējas noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā. Komisija uzskata, ka piemērotais juridiskais pamats ir LESD 91. panta 1. punkts. Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot drošību uz ceļiem, kas ir viena no kopējās transporta politikas jomām, kura ir tieši minēta šajā tiesību normā (c) apakšpunkts).

(1) OV L 288, 1. lpp.

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 31. janvārī iesniedza Finanzgericht Köln (Vācija) — Kronos International Inc./Finanzamt Leverkusen

(Lieta C-47/12)

(2012/C 98/31)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Köln

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Kronos International Inc.

Atbildētāja: Finanzamt Leverkusen

Prejudiciālie jautājumi

Vai tādai uzņēmumu ienākuma nodokļa ieskaitīšanas izslēgšanai, kuras pamatā ir trešo valstu kapitālsabiedrību dividenšu maksājumu Vācijas kapitālsabiedrībām, uz kurām atbilstoši valsts tiesību normām attiecas vienīgi nosacījums, ka dividendes saņemošai kapitālsabiedrībai ir jābūt vismaz 10 % dalībai izmaksājošā kapitālsabiedrībā, atbrīvojums no nodokļa, ir piemērojama tikai brīvība veikt uzņēmējdarbību LESD 49. panta izpratnē, skatot to kopā ar LESD 54. pantu, vai arī kapitāla brīva aprite LESD 63.-65. panta izpratnē, ja dividendes saņemošajai kapitālsabiedrībai faktiski ir 100 % dalība?

Vai noteikumi par brīvību veikt uzņēmējdarbību (tagad LESD 49. pants) un attiecīgajā gadījumā arī par kapitāla brīvu apriti (līdz 1993. gadam EEK Līguma/EK Līguma 67. pants, tagad LESD 63.-65. pants) ir jāsaprot tādējādi, ka tie nepieļauj tādu tiesisko regulējumu, kas izslēdz uzņēmumu ienākuma nodokļa ieskaitīšanu un izmaksāšanu par meitassabiedrības apakšsabiedrību (trešā līmeņa meitassabiedrību) dividendēm, kuras meitassabiedrības valstī tika atbrīvotas no nodokļa, izmaksātas (tālāk) mātessabiedrībai rezidentei un arī Vācijā tika atbrīvotas no nodokļa, taču tad, ja attiecīgajā gadījumā ir runa vienīgi par (analoģisku) iekšzemes situāciju, kurā mātessabiedrībai ir zaudējumi, tas atļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa ieskaitīšanu, ņemot vērā meitassabiedrības rīcībā esošās meitassabiedrības apakšsabiedrību dividendes, un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieskaitīšanu, ņemot vērā mātessabiedrības rīcībā esošās meitassabiedrības dividendes?

Ja gadījumā ir jāpiemēro arī noteikumi par kapitāla brīvu apriti, atkarībā no atbildes uz 2. jautājumu ir jāuzdod papildu jautājums par Kanādas dividendēm:

Vai pašreizējais LESD 64. panta 1. punkts ir jāsaprot tādējādi, ka tas ļauj Vācijas Federatīvajai Republikai piemērot valsts un konvenciju par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu noteikumus, kas satura ziņā kopš 1993. gada 31. decembra būtībā nav grozīti, un līdz ar to tas ļauj nepārtraukti izslēgt Kanādas uzņēmumu ienākuma nodokļa ieskaitīšanu dividendēs, kas ir atbrīvotas no nodokļa Vācijā?

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 2. februārī iesniedza Giudice di Pace di Revere (Itālija) — kriminālprocess pret Xiamie Zhu u.c.

(Lieta C-51/12)

(2012/C 98/32)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Giudice di Pace di Revere

Lietas dalībnieki pamata procesā

Xiamie Zhu, Guo Huo Xia, Xie Fmr Ye, Jian Hui Luo, Ua Zh Th

Prejudiciālie jautājumi

—

vai, ņemot vērā lojālas sadarbības principu un direktīvu lietderīgās iedarbības principu, Direktīvas 2008/115/EK (1) 2., 4., 6., 7. un 8. pants liedz iespēju sodīt trešās valsts valstspiederīgo, kurš kādā dalībvalstī uzturas nelikumīgi, ar naudas sodu, ko aizstāj ar krimināltiesisku sankciju — mājas arestu — tāpēc vien, ka viņš ir ieceļojis un uzturas dalībvalstī nelikumīgi, vēl pirms administratīvās iestādes izdotā izbraukšanas rīkojuma neievērošanas?

—

vai, ņemot vērā lojālas sadarbības principu un direktīvu lietderīgās iedarbības principu, Direktīvas 2008/115/EK 2., 15. un 16. pants liedz iespēju dalībvalstij pēc direktīvas pieņemšanas pieņemt tiesību normu, kurā paredzēts, ka trešās valsts valstspiederīgo, kurš kādā dalībvalstī uzturas nelikumīgi, soda ar naudas sodu, ko aizstāj ar tūlītēju izraidīšanu, kas izpildāma kā krimināltiesiska sankcija, neievērojot direktīvā paredzēto procedūru un ārzemnieka tiesības?

—	vai LES 4. panta 3. punktā minētais lojālas sadarbības princips aizliedz valsts tiesību normu, kas pieņemta līdz kādas direktīvas ieviešanas termiņa beigām, lai izvairītos no direktīvas darbības jomas vai katrā ziņā ierobežotu to, un kādi pasākumi tiesai jāveic, ja tiek konstatēti tādi apstākļi?

(1) OV L 348, 98. lpp.

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 2. februārī iesniedza Pace di Revere (Itālija) — kriminālprocess pret Ion Beregovoi

(Lieta C-52/12)

(2012/C 98/33)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Pace di Revere

Lietas dalībnieks pamata procesā

Ion Beregovoi

Prejudiciālie jautājumi

—

—	vai LES 4. panta 3. punktā minētais lojālas sadarbības princips aizliedz valsts tiesību normu, kas pieņemta līdz kādas direktīvas ieviešanas termiņa beigām, lai izvairītos no direktīvas darbības jomas vai katrā ziņā ierobežotu to, un kādi pasākumi tiesai jāveic, ja tiek konstatēti tādi apstākļi?

(1) OV L 348, 98. lpp.

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 2. februārī iesniedza Giudice di Pace di Revere (Itālija) — kriminālprocess pret Hai Feng Sun

(Lieta C-53/12)

(2012/C 98/34)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Giudice di Pace di Revere

Lietas dalībnieks pamata procesā

Hai Feng Sun

Prejudiciālie jautājumi

—

—	vai LES 4. panta 3. punktā minētais lojālas sadarbības princips aizliedz valsts tiesību normu, kas pieņemta līdz kādas direktīvas ieviešanas termiņa beigām, lai izvairītos no direktīvas darbības jomas vai katrā ziņā ierobežotu to, un kādi pasākumi tiesai jāveic, ja tiek konstatēti tādi apstākļi?

(1) OV L 348, 98. lpp.

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 2. februārī iesniedza Giudice di Pace di Revere (Itālija) — kriminālprocess pret Liung Hong Yang

(Lieta C-54/12)

(2012/C 98/35)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Giudice di Pace di Revere

Lietas dalībnieks pamata procesā

Liung Hong Yang

Prejudiciālie jautājumi

—

—	vai LES 4. panta 3. punktā minētais lojālas sadarbības princips aizliedz valsts tiesību normu, kas pieņemta līdz kādas direktīvas ieviešanas termiņa beigām, lai izvairītos no direktīvas darbības jomas vai katrā ziņā ierobežotu to, un kādi pasākumi tiesai jāveic, ja tiek konstatēti tādi apstākļi?

(1) OV L 348, 98. lpp.

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/22

Prasība, kas celta 2011. gada 20. decembrī — Komisija/ITSB — Ten ewiv (“TEN”)

(Lieta T-658/11)

(2012/C 98/36)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Berenboom, A. Joachimowicz un M. Isgour, lawyers, J. Samnadda un F. Wilman)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Ten ewiv (Rösrath-Hoffnungstahl, Vācija)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2011. gada 11. oktobra lēmumu lietā R 5/2011-4;

—	tāpēc atzīt par spēkā neesošu Kopienas preču zīmi Nr. 6750574, ko 2009. gada 5. februārī reģistrējusi otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece attiecībā uz 12., 37. un 39. klasi; un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus

Pamati un galvenie argumenti

Reģistrēta Kopienas preču zīme, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu: grafiska preču zīme “TEN”“zilā, dzeltenā un melnā krāsā” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 12., 37. un 39. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 6750574

Kopienas preču zīmes īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: prasītāja

Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojums: lietas dalībniece, kas prasa spēkā neesamības atzīšanu, savu pieteikumu pamatoja ar absolūtajiem pamatojumiem, kas paredzēti Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā kopsakarā ar 7. panta 1. punkta c) un h) apakšpunktu

Anulēšanas nodaļas lēmums: pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: ar apstrīdēto lēmumu esot pārkāpts Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta h) apakšpunkts saistībā ar Parīzes Konvencijas 6.ter panta 1. punktu, ciktāl Kopienas preču zīme ir tikusi reģistrēta, lai arī tās reģistrācija ietilpst šajās tiesību normās paredzētā aizlieguma piemērošanas jomā. Ar apstrīdēto lēmumu tāpat esot pārkāpts 7. panta 1. punkta g) apakšpunkts, ciktāl šāda reģistrācija maldinātu sabiedrību, liekot tai domāt, ka preces un pakalpojumi, attiecībā uz ko reģistrēta Kopienas preču zīme, ir apstiprinājusi vai akceptējusi Eiropas Savienība vai viena no tās iestādēm.

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/22

Prasība, kas celta 2012. gada 17. janvārī — MAF/Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde

(Lieta T-23/12)

(2012/C 98/37)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mutuelle des Architectes Français assurances (MAF) (Parīze, Francija) (pārstāvji: S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis, E. Marchal un D. Abreu Caldas, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt lēmumus publicēt iestādes tīmekļa vietnē visu informāciju, tostarp 2011. gada 7. un 8. novembrī, kā arī 2011. gada 21. decembrī sāktās sabiedriskās apspriedes, vienīgi angļu valodā;

—	atcelt tiktāl, ciktāl nepieciešams iestādes 2012. gada 16. janvāra lēmumu;

—	piespriest iestādei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats attiecas uz Regulas Nr. 1049/2010 (1) 8. panta 1. punkta k) apakšpunkta un 73. punkta pārkāpumu tiktāl, ciktāl šajos noteikumos ir paredzēts, ka atbildētāja savā tīmekļa vietnē publicē informāciju, kas attiecas uz tās darbību un šī informācija tiek publicēta visās Eiropas Savienības (ES) oficiālajās valodās. Prasītāja izvirza acīmredzamu kļūdu vērtējumā un kļūdu tiesību piemērošanā, jo atbildētāja atteikumu publicēt strīdīgās sabiedriskās apspriedes prasītājas valodā pamato ar apsvērumiem, kas saistīti it īpaši ar izmaksām, lai gan Regulas Nr. 1049/2010 73. panta 3. punktā ir noteikts, ka tulkošanas pakalpojumus, kas nepieciešami iestādes darbības nodrošināšanai, sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

Otrais pamats attiecas uz pienākuma publicēt informāciju Eiropas Savienības oficiālajās valodās piemērošanas jomu. Prasītāja apgalvo, ka šis pienākums attiecas arī uz atbildētājas sāktajām sabiedriskajām apspriedēm un ne tikai uz gada ziņojumu, darba programmu, kā arī atbildētājas pamatnostādnēm un ieteikumiem.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1049/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 48. lpp.).

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/23

Prasība, kas celta 2012. gada 17. janvārī — 3M Pumps/ITSB — 3M (“3M Pumps”)

(Lieta T-25/12)

(2012/C 98/38)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: 3M Pumps Srl (Taglio di Po, Itālija) (pārstāvis — F. Misuraca, avvocato)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: 3M Company (St. Paul, Amerikas Savienotās Valstis)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 27. oktobra lēmumu lietā R 2406/2010-1;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “3M Pumps” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 7., 16. un 38. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: 3M Company

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “3M” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 7., 16. un 38. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta un 5. punkta pārkāpums

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/23

Prasība, kas celta 2012. gada 1. februārī — Bateni/Padome

(Lieta T-42/12)

(2012/C 98/39)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Naser Bateni (Hamburga, Vācija) (pārstāvji — Rechtsanwälte J. Kienzle un M. Schlingmann)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Padomes 2011. gada 1. decembra Lēmumu 2011/783/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (1), un Padomes 2011. gada 1. decembra Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1245/2011, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (2);

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, it īpaši tos, kas radušies prasītājam.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats: prasītāja tiesību uz aizstāvēšanos pārkāpums

—	Padome esot pārkāpusi prasītāja tiesības uz efektīvu aizsardzību tiesā un it īpaši pienākumu norādīt pamatojumu, jo, pievienodama prasītāju apstrīdētā lēmuma un apstrīdētās regulas pielikumā, tā nav norādījusi pietiekamu pamatojumu.

—	Padome neesot atbildējusi skaidram prasītāja lūgumam minēt iemeslus vai apstākļus un iesniegt atbilstošus pierādījumus, kas varētu pamatot prasītāja iekļaušanu apstrīdētā lēmuma un apstrīdētās regulas pielikumā.

—	Padome esot pārkāpusi prasītāja tiesības tikt uzklausītam, jo tā viņam nav devusi apstrīdētā lēmuma 24. panta 3. un 4. punktā un apstrīdētās regulas 36. panta 3. un 4. punktā minēto iespēju paust viedokli par iekļaušanu sankciju sarakstos un tādējādi mudināt Padomi veikt pārbaudi.

Otrais pamats: prasītāja iekļaušanas sankciju sarakstos pamatojuma neesamība

—	Padomes norādītie iemesli, kādēļ prasītājs ir iekļauts sankciju sarakstos, neļauj izsecināt tiesisko pamatojumu, uz kuru Padome tieši ir balstījusies.

—	Darbība, ko prasītājs ir veicis tikai līdz 2008. gada martam, nevarot pamatot prasītāja iekļaušanu sankciju sarakstos 2011. gada decembrī.

—	Prasītāja kā Hanseatic Trade Trust & Shipping (HTTS) GmbH direktora darbība nepamatojot tā iekļaušanu sankciju sarakstos, it īpaši tādēļ, ka Eiropas Savienības Vispārējā tiesa ir atcēlusi Regulu (ES) Nr. 961/2010 (3) daļā, kas attiecas uz HTTS GmbH.

—

Tikai tas vien, ka prasītājs ir bijis saskaņā ar Lielbritānijas tiesībām dibinātas sabiedrības vadītājs, kas tostarp ir savu darbību izbeigusi, neļauj secināt, ka pastāv Lēmuma 2010/413/KĀDP (4) 20. panta 1. punktā un/vai Regulas Nr. 961/2010 16. panta 2. punktā minētie iemesli prasītāja iekļaušanai sankciju sarakstos.

Trešais pamats: prasītāja pamattiesību respektēt īpašuma tiesības pārkāpums

—	Prasītāja iekļaušana sankciju sarakstos neesot pamatota iejaukšanās tā pamattiesībās uz īpašumu, jo prasītājs Padomes norādīta nepietiekama pamatojuma dēļ nav varējis saprast, kādēļ viņš ir iekļauts sankciju skarto personu sarakstā.

—	Prasītāja iekļaušana sankciju sarakstos acīmredzami neesot atbilstoša ar Lēmumu 2010/413/KĀDP un Regulas Nr. 961/2010 sasniedzamo mērķu īstenošanai un turklāt ir nesamērīga iejaukšanās tā tiesībās uz īpašumu.

(1) Padomes 2011. gada 1. decembra Lēmums 2011/783/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 319, 71. lpp.).

(2) Padomes 2011. gada 1. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1245/2011, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 319, 11. lpp.).

(3) Padomes 2010. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2007 (OV L 281, 1. lpp.).

(4) Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmums, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV L 195, 39. lpp.).

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/24

Prasība, kas celta 2012. gada 27. janvārī — Apvienotā Karaliste/ECB

(Lieta T-45/12)

(2012/C 98/40)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — K. Beal, Barrister un E. Jenkinson)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Centrālās bankas paziņojumu par standartiem, kas ir publicēts 2011. gada 18. novembrī, tiktāl, ciktāl tajā ir noteikta (infrastruktūras) atrašanās vietas politika centrālo darījuma partneru klīringa sistēmām (“CCPs”); un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nebija kompetenta vai nu vispār publicēt apstrīdēto tiesību aktu, vai arī to publicēt, neizsludinot tādu likumdošanas instrumentu kā Padomes vai pašas Eiropas Centrālās bankas (“ECB”) pieņemtu Regulu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais tiesību akts vai nu de jure, vai de facto uzliks pienākumu prasību par atrašanās vietu piemērot centrālo darījuma partneru klīringa sistēmām (“CCPs”), kuras vēlas uzņemties tādus klīringa vai naudas norēķina darījumus euro valūtā, kas pārsniedz noteiktu dienas tirdzniecības apjomu. Ar apstrīdēto tiesību aktu tiek pārkāpts LESD 48., 56. un/vai 63. pants visi kopā vai katrs atsevišķi, ciktāl:

—	ārpus eirozonas dalībvalstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē, izveidotajām CCPs būs jāmaina to galvenās administrācijas un kontroles atrašanās vieta uz dalībvalstīm, kas ir Eirosistēmas locekles. Tāpat tām būs jāpārreģistrējas par citas dalībvalsts tiesībās atzītām juridiskām personām;

—	gadījumā, ja šādas CCPs nemainīs savu atrašanās vietu, kā tiek prasīts, tām tiks liegta tāda piekļuve Eirosistēmas dalībvalstu finanšu tirgiem, kāda ir šo dalībvalstu teritorijās reģistrētajām CCPs, vai piekļuve tiks liegta pilnībā;

—	šādas nerezidējošās CCPs nevarēs saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem vai pavisam izmantot ECB vai Eirosistēmas valstu centrālo banku (VCBs) piedāvātās privilēģijas; un

—	rezultātā šādu CCPs iespēja piedāvāt klīringa vai naudas norēķina pakalpojumus euro valūtā Savienības klientiem būs ierobežota vai pat pilnībā liegta.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto tiesību aktu tiek pārkāpts LESD 101. un/vai 102. pants, skatot tos kopā ar LESD 106. pantu un LES 13. pantu, jo:

—	ar to faktiski tiek prasīts, ka visi klīringa darījumi euro valūtā, kas pārsniedz noteiktu līmeni, ir jāveic euro zonas dalībvalstī reģistrētai CCPs;

—	ar to euro zonas VCBs faktiski tiek mudinātas nepiegādāt euro valūtas rezerves tām CCPs, kas atrodas euro zonā neietilpstošās dalībvalstīs, ja šīs rezerves pārsniedz lēmumā noteiktos sliekšņus.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka prasība euro zonā neietilpstošās dalībvalstīs esošām CCPs reģistrēties kā citai juridiskai personai un mainīt atrašanās vietu ir uzskatāma par tiešu vai netiešu diskrimināciju pilsonības dēļ. Ar šādu prasību tiek pārkāpts arī ES vispārējais vienlīdzīgas attieksmes princips, jo dažādās valstīs izveidotām CCPs tiek piemērota dažāda attieksme bez objektīva pamatojuma.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto tiesību akti pārkāpti Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) II, XI, XVI un XVII pants visi kopā vai katrs atsevišķi.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka, neuzņemoties pienākumu pierādīt, ka šādus ierobežojumus nav iespējams pamatot ar sabiedrības interešu apsvērumiem (tādējādi uzliekot ECB pienākumu izklāstīt izņēmuma gadījumus, ja tā vēlas), Apvienotā Karaliste apgalvo, ka ikviens ECB izvirzīts sabiedrības interešu apsvērums neizpildītu samērīguma prasību, jo ir pieejami mazāk ierobežojoši līdzekļi, lai nodrošinātu to finanšu iestāžu kontroli, kas atrodas Savienībā, bet ārpus euro zonas.

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/25

Prasība, kas celta 2012. gada 1. februārī — Chrysamed Vertrieb/ITSB — Chrysal International (“Chrysamed”)

(Lieta T-46/12)

(2012/C 98/41)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Chrysamed Vertrieb GmbH (Zalcburga, Austrija) (pārstāvis — T. Schneider, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Chrysal International BV (Naarden, Nīderlande)

Prasītājas prasījumi:

—	apmierināt prasību, atcelt Apelāciju padomes 2011. gada 22. novembra lēmumu lietā R 0064/2011-1 un noraidīt pret Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu iesniegtos iebildumus;

—	ITSB vai attiecīgi personai, kas iestājusies lietā, piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Reglamenta 87. panta 2. punktu.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “Chrysamed” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē (Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 6 387 071)

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Chrysal International B.V.

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: starptautiska vārdiska preču zīme “CHRYSAL” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 1., 5. un 31. klasē (preču zīme Nr. 645 337), starptautiska vārdiska preču zīme “CHRYSAL” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 1. klasē (preču zīme Nr. 144 634), kā arī starptautiska grafiska preču zīme “CHRYSAL” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 1., 3., 5. un 31. klasē (preču zīme Nr. 877 785)

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo starp pretstatītajām preču zīmēm neesot sajaukšanas iespējas

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/26

Prasība, kas celta 2012. gada 6. februārī — Western Digital un Western Digital Ireland/Komisija

(Lieta T-60/12)

(2012/C 98/42)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Western Digital Corp. (Dover, Delaware, Savienotās valstis) un Western Digital Ireland, Ltd (Grand Cayman, Cayman Islands) (pārstāvji — F. González Díaz, lawyer, R. Patel, Solicitor, un P. Stuart, Barrister)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	noteikt atbildētājai pienākumu iesniegt aptaujas anketas, ko tā bija nosūtījusi trešajām personām tās īstenotās izmeklēšanas pirmajā un otrajā stadijā sakarā ar Seagate piedāvāto Samsung Electronics Co. Ltd. uzņēmējdarbības saistībā ar cietā diska diskdziņiem pārņemšanu;

—

noteikt atbildētājai pienākumu piešķirt piekļuvi tās pirms-paziņošanas un pēc-paziņošanas par Seagate/Samsung darījumu datnei, tostarp it īpaši piekļuvi jebkādas sarakstes un ziņojumu ierakstu starp Seagate, Samsung un Komisiju līdz paziņošanas datumam versijām, kas nav konfidenciālas, un jebkādai iekšējai saziņai Komisijas ietvaros — gan lietā Seagate/Samsung, gan lietā Western Digital Ireland/Viviti Technologies — saistībā ar prioritātes piešķiršanu diviem darījumiem;

—	atcelt Eiropas Komisijas 2011. gada 23. novembra Lēmuma lietā COMP/M.6203 — Western Ditital Ierland/Viviti Technologies par procedūru saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (1) 2. un 3. pantu un tiktāl, cikāl vajadzīgs — šī lēmuma 1. pantu, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums nav spēkā tāpēc, ka tika pieņemts un/vai piemērots tā sauktais “prioritātes noteikums”, ciktāl:

—	Komisija nebija kompetenta pieņemt prioritātes noteikumu, pamatojoties uz paziņošanas datumu;

—	prioritātes princips ir prettiesisks un ir pretrunā vispārējiem taisnīguma un labas pārvaldības principiem;

—	Komisija neievēroja prasītāju tiesisko paļāvību par to, ka darījums tiks izvērtēts kā koncentrācija no “5 uz 4”;

—	Komisija ar nesamērīgiem pirms–paziņošanas informācijas pieprasījumiem, pārkāpjot labas pārvaldības, taisnīguma un nediskriminācijas principus, faktiski atņēma prasītājām iespēju pirmajām paziņot par darījumu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums nav spēkā tāpēc, ka prasītājām tika liegta iespēja izmantot to tiesības uz aizstāvību, ciktāl:

—	prasītājām netika dota iespēja astpēkot argumentus, apgalvojumus un pieņēmumus, kas bija ietverti apstrīdētajā lēmumā, bet nebija ietverti paziņojumā par iebildumiem;

—	prasītājām netika dota iespēja izanalizēt Komisijas rīcībā esošos atbilstošos datus un informāciju.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā atbildētāja ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā un atsaukusies uz pierādījumiem, kas nav balstīti uz pareiziem faktiem, nav ticami, ar kuriem nevar pamatot no tiem izrietošos secinājumus un kuros ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts ES tiesību pamatprincips, jo ar to tiek noteikti nesamērīgi korektīvi pasākumi.

(1) Padomes 2004. gada 20. janvāra Regula (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV L 24, 1. lpp.).

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/26

Prasība, kas celta 2012. gada 6. februārī — ABC-One/ITSB (“SLIM BELLY”)

(Lieta T-61/12)

(2012/C 98/43)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ABC-One Produktions- und Vertriebs GmbH (Villach St. Magdalen, Austrija) (pārstāve — S. Merz, advokāte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 17. novembra lēmumu apelācijas lietā R-1077/2011-1 par pieteikumu vārdisku apzīmējumu “SLIM BELLY” reģistrēt kā Kopienas preču zīmi;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “SLIM BELLY” (Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 8 576 811) attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 28., 41. un 44. klasē

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums, jo reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei esot atšķirtspēja un attiecībā uz šajā lietā minētajām precēm un pakalpojumiem tā neesot aprakstoša

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/27

Prasība, kas celta 2012. gada 13. februārī — Oil Turbo Compressor/Padome

(Lieta T-63/12)

(2012/C 98/44)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Oil Turbo Compressor Co. (Private Joint Stock) (Teherāna, Irāna) (pārstāvis — Rechtsanwalt K. Kleinschmidt)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Padomes 2011. gada 1. decembra Lēmumu 2011/783/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (1), ciktāl šis tiesību akts attiecas uz prasītāju;

—	saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 64. pantu noteikt procesa organizatorisko pasākumu, ar kuru atbildētājai tiktu noteikts pienākums iesniegt dažādus dokumentus saistībā ar apstrīdēto lēmumu, ciktāl šie dokumenti attiecas uz prasītāju;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja būtībā izvirza šādus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots acīmredzami kļūdains lēmuma pamatā esošo faktu novērtējums.

Prasītāja šajā ziņā apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma pamatā esot kļūdaini fakti. Tas it īpaši attiecoties uz apstrīdētā lēmuma I pielikuma 48. ailē ierakstīto atbildētājas pieņēmumu, ka prasītāja esot saistīta ar ES sarakstā iekļauto Sakhte Turbopomp va Kompressor (SATAK) (a.k.a. Turbo Compressor Manufacturer, TCMFG). Prasītāja ne tieši, ne netieši neesot dalībniece uzņēmumā, kas ir iesaistīts ar kodolieroču izplatīšanu saistītās darbībās vai kodolieroču piegādes sistēmu izstrādē. Tāpēc neesot nekādu faktu, kas pamatotu atbildētājas lēmumu un no tā izrietošo iejaukšanos prasītājas pamattiesībās, kas tai tiek garantētas ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.

Prasītāja šajā ziņā atsaucas uz iejaukšanos tās Pamattiesību hartas 16. pantā garantētajā darījumdarbības brīvībā un Pamattiesību hartas 17. pantā garantētajās tiesībās izmantot un atsavināt īpašumu, kas likumīgi iegūts Eiropas Savienībā, kā arī uz Pamattiesību hartas 20. un 21. pantā noteiktajiem vienlīdzības likuma priekšā un diskriminācijas aizlieguma principiem.

Ar otro pamatu tiek apgalvots prasītājas tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu un tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpums.

Prasītāja šajā ziņā pārmet, ka apstrīdētā lēmuma I pielikuma 48. ailē norādītais pamatojums esot vispārīgs un pats par sevi nevarot attaisnot pārmērīgo iejaukšanos pamattiesībās. Atbildētāja neesot minējusi ne tās rīcībā iespējami esošos faktus, ne tās rīcībā iespējami esošos pierādījumus. Prasītājai pašai neesot zināmi nekādi fakti un/vai pierādījumi, kas pamatotu apstrīdēto lēmumu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots tiesiskā valstī paredzētais samērīguma principa pārkāpums.

Kā uzskata prasītāja, apstrīdētais lēmums turklāt esot pretrunā samērīguma principam, jo prasītājas iekļaušanai Lēmuma 2010/413/KĀDP II pielikumā neesot nekādas loģiskas saistības ar lēmumā izvirzīto mērķi novērst ar kodolieroču izplatīšanu saistītās darbības, tirdzniecību un/vai kodolieroču piegādes sistēmu vai citu ieroču sistēmu attīstību Irānas Islāma Republikā. Atbildētāja turklāt neesot norādījusi, ka prasītājas saimniecisko darījumu liegums Eiropas Savienībā būtu samērīgs, katrā ziņā vismazāk ierobežojošais līdzeklis, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Prasītāja turklāt pārmet, ka pārmērīgā iejaukšanās prasītājas pamattiesībās acīmredzami neesot līdzsvarota ar iedomājamo atbildētājas izvirzīto mērķi.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots tiesiskā valstī paredzēto tiesību tikt uzklausītam pārkāpums.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka atbildētāja neesot pietiekami pamatojusi prasītājas iekļaušanu Lēmuma 2010/413/KĀDP II pielikuma sarakstā. Tādējādi atbildētāja esot pārkāpusi tiesiskā valstī paredzēto pienākumu darīt prasītājai zināmus apstrīdēto lēmumu iespējami attaisnojošos, faktiskos un atsevišķos pamatus. Apstrīdētais lēmums neesot prasītājai paziņots, kā arī neesot notikusi prasītājas uzklausīšana. Tāpat joprojām neesot apmierināts prasītājas pieteikums par iepazīšanos ar strīdīgās lietas materiāliem.

(1) Padomes 2011. gada 1. decembra Lēmums 2011/783/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 319, 71. lpp.).

31.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/28

Prasība, kas celta 2012. gada 15. februārī — Henkel un Henkel France/Komisija

(Lieta T-64/12)

(2012/C 98/45)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Henkel AG & Co. KGaA (Diseldorfa, Vācija) un Henkel France (Boulogne-Billancourt, France) (pārstāvji — R. Polley, T. Kuhn, F. Brunet un E. Paroche, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2011. gada 7. decembra Lēmumu lietā COMP/39.579 — Mājsaimniecības mazgāšanas līdzekļi, saskaņā ar kuru atbildētāja ir noraidījusi prasītāju lūgumu nosūtīt dokumentus, kas iesniegti Francijas Autorité de la Concurrence (Konkurences iestādei) saistībā ar tās lietu 09/0007F par Francijas mazgāšanas līdzekļu nozari;

—

uzdot, lai Komisija ļautu prasītājām pamatoties uz pieprasītajiem dokumentiem tiesvedībā Parīzes Apelācijas tiesā, kurā prasītājas apstrīd Francijas Autorité de la Concurrence2011. gada 8. decembra lēmumu (vai procedūrā Autorité de la Concurrence, ja šī pēdējā minētā iestāde izlemtu atsākt lietas izskatīšanu);

—	uzdot, lai Komisija atlīdzinātu prasītāju tiesāšanās un citus izdevumus, kas saistīti ar šo prasības pieteikumu; un

—	veikt jebkādus pasākumus, kurus Vispārējā tiesa uzskata par atbilstošiem.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai ir izvirzīts viens pamats, ar kuru tiek apgalvots, ka atbildētāja ir nelikumīgi noraidījusi prasītāju lūgumu nosūtīt pieprasītos dokumentus vai nav ļāvusi prasītājām izmantot pieprasītos dokumentus procesos Francijā; tādējādi atbildētāja ir pārkāpusi prasītāju pamattiesības uz aizstāvību, kā arī nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar LES 4. panta 3. punktu.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2012.098.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 98

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	55. gadagājums 2012. gada 31. marts

Saturs		Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2012/C 98/01	Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī OV C 89, 24.3.2012.	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2012/C 98/02	Apvienotās lietas C-191/09 P un C-200/09 P: Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 16. februāra spriedums — Eiropas Savienības Padome (C-191/09 P), Eiropas Komisija (C-200/09 P)/Interpipe Nikopolsky Seamless Tubes Plant Niko Tube ZAT (Interpipe Niko Tube ZAT), iepriekš — Nikopolsky Seamless Tubes Plant Niko Tube ZAT, Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant VAT (Interpipe NTRP VAT), iepriekš — Nizhnedneprovsky Tube-Rolling Plant VAT (Apelācijas — Antidempinga maksājumi — Regula (EK) Nr. 954/2006 — Dažu Horvātijas, Rumānijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs un tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu imports — Regula (EK) Nr. 384/96 — 2. panta 10. punkta i) apakšpunkts, 3. panta 2., 3. un 5.–7. punkts, 18. panta 3. punkts un 19. panta 3. punkts — Normālās vērtības un kaitējuma noteikšana — Jēdziens viena ekonomiska vienība — Tiesības uz aizstāvību — Pamatojuma nesniegšana)	2
2012/C 98/03	Lieta C-204/09: Tiesas (virspalāta) 2012. gada 14. februāra spriedums (Bundesverwaltungsgericht, Vācija, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Flachglas Torgau GmbH/Bundesrepublik Deutschland (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Orhūsas konvencija — Direktīva 2003/4/EK — Piekļuve vides informācijai — Struktūras vai iestādes, kas īsteno likumdošanas varu — Valsts iestāžu apspriežu konfidencialitāte — Nosacījums, ka šai konfidencialitātei ir jābūt paredzētai tiesiskajā regulējumā)	2
2012/C 98/04	Lieta C-17/10: Tiesas (virspalāta) 2012. gada 14. februāra spriedums (Krajský soud v Brně (Čehijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Toshiba Corporation u.c./Úřad pro ochranu hospodářské soutěže (Konkurence — Aizliegta vienošanās dalībvalsts teritorijā, kas aizsākusies pirms šīs valsts pievienošanās Eiropas Savienībai — Starptautiska mēroga aizliegta vienošanās ar ietekmi uz Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas teritoriju — EKL 81. pants un EEZ līguma 53. pants — Lietu ierosināšana un sankcijas par pārkāpumu laikposmā pirms un pēc pievienošanās datuma — Naudas sodi — Komisijas un valsts konkurences iestāžu kompetenču nošķiršana — Naudas sodi, ko uzlikusi Komisija un valsts konkurences iestāde — Ne bis in idem princips — Regula (EK) Nr. 1/2003 — 3. panta 1. punkts un 11. panta 6. punkts — Jaunas dalībvalsts pievienošanās Eiropas Savienībai sekas)	3
2012/C 98/05	Apvienotās lietas C-72/10 un C-77/10: Tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 16. februāra spriedums (Corte suprema di cassazione (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — kriminālprocess pret Marcello Costa (C-72/10) un Ugo Cifone (C-77/10) (Brīvība veikt uzņēmējdarbību — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Azartspēles — Derību par sporta pasākumiem rīkošana — Prasība noslēgt koncesiju — Koncesiju piešķiršanā pieļauta Savienības tiesību pārkāpuma sekas — 16300 papildkoncesiju piešķiršana — Vienlīdzīgas attieksmes princips un pārskatāmības pienākums — Tiesiskās drošības princips — Iepriekšējo koncesiju īpašnieku aizsardzība — Valsts tiesiskais regulējums — Obligātais minimālais attālums starp derību rīkošanas vietām — Pieļaujamība — Pārrobežu darbības, kuras pielīdzināmas darbībām, uz kurām attiecas koncesija — Valsts tiesiskajā regulējumā noteikts aizliegums — Pieļaujamība)	4
2012/C 98/06	Lieta C-182/10: Tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 16. februāra spriedums (Cour constitutionnelle (iepriekš — Cour d'arbitrage) (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Marie-Noëlle Solvay u.c./Région wallonne (Projektu ietekmes uz vidi novērtējums — Jēdziens tiesību akts — Orhūsas Konvencijas Piemērošanas norādījumos sniegto precizējumu nozīme un piemērojamība — Atļaujas izsniegšana projekta īstenošanai bez atbilstoša tā ietekmes uz vidi novērtējuma — Iespēja vērsties tiesā saistībā ar vides jautājumiem — Tiesību celt prasību apjoms — Dzīvotņu direktīva — Plāns vai projekts, kas izjauc teritorijas viengabalainību — Sevišķi svarīgas sabiedrības intereses)	5
2012/C 98/07	Lieta C-360/10: Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 16. februāra spriedums (Rechtbank van eerste aanleg te Brussel (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Belgische Vereniging van Auteurs, Componisten en Uitgevers CVBA (Sabam)/Netlog NV (Informācijas sabiedrība — Autortiesības — Internets — Mitināšanas pakalpojumu sniedzējs — Interneta sociālā tīkla platformā glabātas informācijas apstrāde — Šīs informācijas filtrēšanas sistēma, lai kavētu datņu, kas aizskar autortiesības, nodošanu — Vispārēja pienākuma uzraudzīt glabāto informāciju neesamība)	6
2012/C 98/08	Lieta C-372/10: Tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 16. februāra spriedums (Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Pak-Holdco Sp zoo/Dyrektor Izby Skarbowej w Poznaniu (Nodokļi — Netiešie nodokļi, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai — Kapitāla nodoklis, ko iekasē no kapitāla sabiedrībām — Dalībvalsts pienākums ņemt vērā direktīvas, kas vairs nav spēkā šīs dalībvalsts pievienošanās dienā — Kapitāla sabiedrībai piederošo aktīvu summas, kas atvēlēta kapitāla palielinājumam un kam jau ir uzlikts kapitāla nodoklis, izslēgšana no nodokļu bāzes)	7
2012/C 98/09	Lieta C-488/10: Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 16. februāra spriedums (Juzgado de lo Mercantil de no 1 Alicante (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Celaya Emparanza y Galdos Internacional SA/Proyectos Integrales de Balizamientos SL (Regula (EK) Nr. 6/2002 — 19. panta 1. punkts — Kopienas dizainparaugi — Viltošana vai viltošanas draudi — Jēdziens trešā persona)	8
2012/C 98/10	Lieta C-594/10: Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 16. februāra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — T.G. van Laarhoven/Staatssecretaris van Financiën (Sestā PVN direktīva — Tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu — Ierobežojums — Kustamā īpašuma, kas veido uzņēmējdarbības aktīvu daļu, izmantošana privātām vajadzībām — Nodokļu režīms, ko piemēro par preces, kas veido uzņēmējdarbības aktīvu daļu, izmantošanu nodokļu maksātāja privātām vajadzībām)	8
2012/C 98/11	Lieta C-25/11: Tiesas (astotā palāta) 2012. gada 16. februāra spriedums (Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Varzim Sol — Turismo, Jogo e Animação, SA/Fazenda Pública (Nodokļi — Sestā PVN direktīva — Priekšnodokļa atskaitīšana — 17. panta 2. un 5. punkts un 19. pants — Preču vai pakalpojumu iegādei izmantotas subsīdijas — Tiesību uz nodokļa atskaitīšanu ierobežošana)	9
2012/C 98/12	Lieta C-118/11: Tiesas (otrā palāta) 2012. gada 16. februāra spriedums (Administrativen sad — Varna (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Eon Aset Menidjmunt LTD/Direktor na Direktsia Obzhalvane I upravlenie na izpalnenieto — Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite (PVN — Direktīva 2006/112/EK — 168. un 176. pants — Tiesības atskaitīt nodokli — Nosacījums par preču un pakalpojumu izmantošanu ar nodokli apliktiem darījumiem — Tiesību atskaitīt nodokli rašanās — Automašīnas nomas līgums — Izpirkumnomas līgums — Transportlīdzeklis, ko darba devējs izmanto, lai bez maksas transportētu darbinieku no tā dzīvesvietas uz darba vietu)	9
2012/C 98/13	Lieta C-134/11: Tiesas (piektā palāta) 2012. gada 16. februāra spriedums (Landgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Jürgen Blödel-Pawlik/HanseMerkur Reiseversicherung AG (Direktīva 90/314/EEK — Kompleksi ceļojumi, kompleksas brīvdienas un kompleksas ekskursijas — 7. pants — Aizsardzība pret kompleksa ceļojuma organizatora maksātnespējas risku — Piemērošanas joma — Organizatora maksātnespēja, jo tas krāpnieciskos nolūkos ir izrīkojies ar patērētāja iemaksātām summām)	10
2012/C 98/14	Lieta C-636/11: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 9. decembrī iesniedza Landgericht München I (Vācija) — Karl Berger/Freistaat Bayern	10
2012/C 98/15	Lieta C-2/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 3. janvārī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) — Trianon Productie BV/Revillon Chocolatier SAS	10
2012/C 98/16	Lieta C-5/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 3. janvārī iesniedza Juzgado de lo Social de Lleida (Spānija) — Marc Betriu Montull/Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS)	11
2012/C 98/17	Lieta C-11/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 4. janvārī iesniedza College van Beroep voor het bedrijfsleven (Nīderlande) — Maatschap L.A., D.A.B. Langestraat, P. Langestraat-Troost/Staatssecretaris van Economische Zaken, Landbouw en Innovatie	12
2012/C 98/18	Lieta C-17/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 16. janvārī iesniedza Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) — TVI Televisão Independente SA/Fazenda Pública	12
2012/C 98/19	Lieta C-18/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 16. janvārī iesniedza Nejvyšší správní soud (Čehijas Republika) — Město Žamberk/Finanční ředitelství v Hradci Králové	12
2012/C 98/20	Lieta C-20/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 16. janvārī iesniedza Tribunal administratif (Luksemburga) — Elodie Giersch, Benjamin Marco Stemper, Julien Taminiaux, Xavier Renaud Hodin, Joëlle Hodin/État du Grand-duché de Luxembourg	13
2012/C 98/21	Lieta C-21/12 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2011. gada 15. novembra spriedumu lietā T-363/10 Abbott Laboratories/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2012. gada 16. janvārī iesniedza Abbott Laboratories	13
2012/C 98/22	Lieta C-22/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 17. janvārī iesniedza Krajský súd v Prešove (Slovākija) — Katarína Hassová/Rastislav Petrík, Blanka Holingová	14
2012/C 98/23	Lieta C-24/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 18. janvārī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) — X BV/Staatssecretaris van Financiën	15
2012/C 98/24	Lieta C-26/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 18. janvārī iesniedza Gerechtshof te Leeuwarden (Nīderlande) — fiscale eenheid PPG Holdings BV cs/Inspecteur van de Belastingdienst/Noord/kantoor Groningen	16
2012/C 98/25	Lieta C-27/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 19. janvārī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) — TBG Limited/Staatssecretaris van Financiën	16
2012/C 98/26	Lieta C-29/12: Prasība, kas celta 2012. gada 20. janvārī — Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika	16
2012/C 98/27	Lieta C-30/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 23. janvārī iesniedza Okresný súd Prešov (Slovākija) — Valeria Marcinová/Pohotovosť, s.r.o.	17
2012/C 98/28	Lieta C-32/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 23. janvārī iesniedza Juzgado de Primera Instancia de Badajoz (Spānija) — Soledad Duarte Hueros/Autociba S.A., Automóviles Citroen España S.A.	17
2012/C 98/29	Lieta C-42/12 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2011. gada 15. novembra spriedumu lietā T-434/10 Václav Hrbek/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2012. gada 27. janvārī iesniedza Václav Hrbek	17
2012/C 98/30	Lieta C-43/12: Prasība, kas celta 2012. gada 30. janvārī — Eiropas Komisija/Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome	18
2012/C 98/31	Lieta C-47/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 31. janvārī iesniedza Finanzgericht Köln (Vācija) — Kronos International Inc./Finanzamt Leverkusen	19
2012/C 98/32	Lieta C-51/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 2. februārī iesniedza Giudice di Pace di Revere (Itālija) — kriminālprocess pret Xiamie Zhu u.c.	19
2012/C 98/33	Lieta C-52/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 2. februārī iesniedza Pace di Revere (Itālija) — kriminālprocess pret Ion Beregovoi	20
2012/C 98/34	Lieta C-53/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 2. februārī iesniedza Giudice di Pace di Revere (Itālija) — kriminālprocess pret Hai Feng Sun	20
2012/C 98/35	Lieta C-54/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 2. februārī iesniedza Giudice di Pace di Revere (Itālija) — kriminālprocess pret Liung Hong Yang	21
	Vispārējā tiesa
2012/C 98/36	Lieta T-658/11: Prasība, kas celta 2011. gada 20. decembrī — Komisija/ITSB — Ten ewiv (TEN)	22
2012/C 98/37	Lieta T-23/12: Prasība, kas celta 2012. gada 17. janvārī — MAF/Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde	22
2012/C 98/38	Lieta T-25/12: Prasība, kas celta 2012. gada 17. janvārī — 3M Pumps/ITSB — 3M (3M Pumps)	23
2012/C 98/39	Lieta T-42/12: Prasība, kas celta 2012. gada 1. februārī — Bateni/Padome	23
2012/C 98/40	Lieta T-45/12: Prasība, kas celta 2012. gada 27. janvārī — Apvienotā Karaliste/ECB	24
2012/C 98/41	Lieta T-46/12: Prasība, kas celta 2012. gada 1. februārī — Chrysamed Vertrieb/ITSB — Chrysal International (Chrysamed)	25
2012/C 98/42	Lieta T-60/12: Prasība, kas celta 2012. gada 6. februārī — Western Digital un Western Digital Ireland/Komisija	26
2012/C 98/43	Lieta T-61/12: Prasība, kas celta 2012. gada 6. februārī — ABC-One/ITSB (SLIM BELLY)	26
2012/C 98/44	Lieta T-63/12: Prasība, kas celta 2012. gada 13. februārī — Oil Turbo Compressor/Padome	27
2012/C 98/45	Lieta T-64/12: Prasība, kas celta 2012. gada 15. februārī — Henkel un Henkel France/Komisija	28