ISSN 1977-0952

doi:10.3000/19770952.C_2011.369.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 369

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

54. sējums
2011. gada 17. decembris


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

II   Informācija

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2011/C 369/01

Monetārais nolīgums starp Eiropas Savienību un Andoras Firstisti

1

 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Padome

2011/C 369/02

Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgā politiskā deklarācija par skaidrojošiem dokumentiem

14

2011/C 369/03

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas (2011. gada 27. oktobra) kopīgā politiskā deklarācija par skaidrojošiem dokumentiem

15

2011/C 369/04

Paziņojums personām, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, kas noteikti Padomes Lēmumā 2010/788/KĀDP, ko īsteno ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2011/848/KĀDP

16

2011/C 369/05

Paziņojums personām, uz kurām attiecina ierobežojošus pasākumus, kas ir noteikti Padomes Lēmumā 2010/639/KĀDP, ko īsteno ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2011/847/KĀDP, un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2006, ko īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1320/2011 par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju

17

 

Eiropas Komisija

2011/C 369/06

Euro maiņas kurss

18

 

V   Atzinumi

 

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU

 

Eiropas Komisija

2011/C 369/07

Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Kazahstānas izcelsmes baltā jeb elementārā, jeb dzeltenā fosfora importu

19

 

Labojumi

2011/C 369/08

Labojums Komisijas paziņojumā saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīvas 2006/42/EK īstenošanu par dalībvalstu tiesību aktu par mašīnām, un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (OV C 338, 18.11.2011.)

25

LV

 


II Informācija

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

17.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 369/1


MONETĀRAIS NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Andoras Firstisti

2011/C 369/01

EIROPAS SAVIENĪBA, ko pārstāv Eiropas Komisija,

un

ANDORAS FIRSTISTE,

tā kā:

(1)

1999. gada 1. janvārī saskaņā ar Padomes 1998. gada 3. maija Regulu (EK) Nr. 974/98 ar euro aizstāja to dalībvalstu, tostarp Spānijas un Francijas, valūtu, kuras piedalās Ekonomikas un monetārās savienības trešajā posmā.

(2)

Pirms šā nolīguma noslēgšanas Andoras Firstistei nebija savas oficiālās valūtas, un tā arī nebija noslēgusi monetāro nolīgumu ne ar vienu dalībvalsti vai trešo valsti. Sākotnēji Andorā de facto izmantoja Spānijas un Francijas banknotes un monētas, kuras no 2002. gada 1. janvāra aizstāja ar euro banknotēm un monētām. Andoras Firstiste ir arī emitējusi vairākas kolekcionāriem paredzētas monētas dināros.

(3)

Saskaņā ar šo monetāro nolīgumu euro ir Andoras Firstistes oficiālā valūta. Tādējādi Andoras Firstistei ir tiesības emitēt euro monētas un pienākums piešķirt likumīga maksāšanas līdzekļa statusu euro banknotēm un monētām, ko emitē Eurosistēma un dalībvalstis, kurās ir ieviests euro. Andoras Firstistei ir jānodrošina, lai tās teritorijā būtu piemērojami Eiropas Savienības noteikumi par euro banknotēm un monētām, tostarp noteikumi par euro aizsardzību pret viltošanu.

(4)

Andoras Firstistei ir ievērojama banku nozare, kurā darbība tiek veikta, cieši sadarbojoties ar eurozonas banku nozares pārstāvjiem. Tādēļ, lai nodrošinātu vienlīdzīgākus apstākļus, Andoras Firstistē pakāpeniski jāievieš attiecīgie ES tiesību akti banku un finanšu jomā, proti, par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, krāpšanas un viltošanas novēršanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, kā arī pienākumu sniegt statistikas datus.

(5)

Šajā nolīgumā ECB un valstu centrālajām bankām nav paredzēts pienākums iekļaut Andoras Firstistes finanšu instrumentus to vērtspapīru sarakstā(-os), kurus var izmantot Eurosistēmas monetārās politikas operācijās.

(6)

Jāizveido apvienota komiteja, kurā ir Andoras Firstistes un Eiropas Savienības pārstāvji, lai izvērtētu šā nolīguma piemērošanu, noteiktu monētu emisijas maksimālo gada apjomu, kā arī izvērtētu pasākumus, ko Andoras Firstiste veikusi saistībā ar attiecīgo ES tiesību aktu īstenošanu. Eiropas Savienības delegācijā ietilpst Eiropas Komisijas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas un Eiropas Centrālās bankas pārstāvji.

(7)

Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir izšķirt jebkuru strīdu, kurš var izcelties par šā nolīguma piemērošanu,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1103/97 un Regulu (EK) Nr. 974/98 Andoras Firstistei ir tiesības izmantot euro kā savu oficiālo valūtu. Andoras Firstiste piešķir euro banknotēm un monētām likumīga maksāšanas līdzekļa statusu.

2. pants

1.   Andoras Firstiste neemitē banknotes. Nosacījumi par euro monētu emisiju pēc 2013. gada 1. jūlija ir izklāstīti turpmākajos pantos.

2.   Attiecībā uz tiesībām emitēt euro monētas pēc 2013. gada 1. jūlija ir jāievēro šādi nosacījumi:

a)

Andoras Firstistei iepriekš ir jāpieņem visi ES tiesību akti un noteikumi, kuri uzskaitīti šā nolīguma pielikumā un attiecībā uz kuriem ir noteikts 12 vai 18 mēnešu transponēšanas termiņš, skaitot no minētā nolīguma spēkā stāšanās dienas;

b)

ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc nolīguma spēkā stāšanās dienas Andoras Firstistei ir jāparaksta Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas Daudzpusējais saprašanās memorands par apspriešanos, sadarbību un informācijas apmaiņu.

3. pants

Andoras Firstistes emitējamo euro monētu maksimālo gada apjomu (vērtības izteiksmē) aprēķina ar šo nolīgumu izveidotā Apvienotā komiteja, saskaitot:

fiksētu daļu, kuras sākotnējais apmērs 2013. gadam ir EUR 2 342 000. Apvienotā komiteja katru gadu var pārskatīt fiksēto daļu, ņemot vērā gan inflāciju – pamatojoties uz eurozonas saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI) iepriekšējos 12 mēnešos –, gan iespējamās būtiskās tendences, kas var ietekmēt kolekcionāriem paredzēto euro monētu tirgu;

mainīgu daļu, kuru aprēķina, vidējo eurozonas monētu emisijas apjomu (vērtības izteiksmē) uz vienu iedzīvotāju iepriekšējos 12 mēnešos reizinot ar Andoras Firstistes iedzīvotāju skaitu.

4. pants

1.   Andoras Firstistes emitētās euro monētas ir identiskas monētām, ko emitē Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras ir ieviesušas euro, tiktāl, ciktāl tas attiecas uz nominālvērtību, likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, tehniskajām īpašībām, vienādās puses mākslinieciskajām īpašībām un valsts puses kopīgajām mākslinieciskajām īpašībām.

2.   Andoras Firstiste iepriekš nosūta savu euro monētu valsts puses paraugus Komisijai, kas pārbauda tā atbilstību ES noteikumiem.

5. pants

1.   Andoras Firstistes emitētās euro monētas kaļ minētās valsts izvēlēta ES kaltuve, kam ir pieredze euro monētu izgatavošanā. Apvienotā komiteja ir jāinformē par ikvienu gadījumu, kad tiek mainīts līgumslēdzējs.

2.   Vismaz 80 % apgrozībai paredzēto euro monētu nonāk apgrozībā ar nominālvērtību. Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumu palielināt šo proporciju.

3.   Andoras Firstiste emitē kolekcionāriem paredzētās euro monētas atbilstīgi ES pamatnostādnēm par kolekcionāriem paredzētajām euro monētām, kurās tostarp ir noteikts, ka ir jāpieņem konkrētas tehniskas īpašības, mākslinieciskas īpašības un denominācijas, lai kolekcionāriem paredzētās euro monētas varētu atšķirt no apgrozībai paredzētajām monētām.

6. pants

1.   Pusi no Andoras Firstistes emitēto euro monētu apjoma pieskaita Spānijas Karalistes emitēto monētu apjomam, bet otru pusi – Francijas Republikas emitēto monētu apjomam, lai saņemtu Eiropas Centrālās bankas apstiprinājumu par Spānijas Karalistes un Francijas Republikas kopējo emitēto apjomu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 128. panta 2. punktu.

2.   Ne vēlāk kā katra gada 1. septembrī Andoras Firstiste paziņo Eiropas Komisijai, Spānijas Karalistei un Francijas Republikai nākamajā gadā emitējamo euro monētu paredzēto kopējo nominālvērtību. Tāpat Andoras Firstiste paziņo Eiropas Komisijai minēto monētu emisijas paredzētos nosacījumus, tostarp informāciju par kolekcionāriem paredzēto monētu proporciju un sīki izstrādātus noteikumus par apgrozībai paredzēto euro monētu ieviešanu.

7. pants

1.   Šis nolīgums neskar Andoras Firstistes tiesības arī turpmāk emitēt kolekcionāriem paredzētas monētas dināros.

2.   Kolekcionāriem paredzētās monētas dināros, ko emitējusi Andoras Firstiste, nav likumīgs maksāšanas līdzeklis Eiropas Savienībā.

8. pants

1.   Andoras Firstiste apņemas, veicot tiešu transponēšanu vai līdzvērtīgas darbības, īstenot visus attiecīgos pasākumus, lai ieviestu ES tiesību aktus un noteikumus, kas uzskaitīti šā nolīguma pielikumā, šādās jomās:

a)

euro banknotes un monētas;

b)

tiesību akti banku un finanšu jomā, tostarp saistībā ar attiecīgo iestāžu darbību un uzraudzību;

c)

nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, krāpšanas un skaidras naudas un bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu viltošanas novēršana (šajā saistībā ir jāparaksta nolīgums par sadarbību ar Eiropolu), noteikumi par medaļām un žetoniem, kā arī pienākums sniegt statistikas datus. Saistībā ar tiesību aktiem, kuri attiecas uz statistikas datu vākšanu, ir jāievieš sīki izstrādāti īstenošanas noteikumi un tehniski pielāgojumi (tostarp izņēmumi, kas vajadzīgi, lai ņemtu vērā Andoras īpašo situāciju), saskaņojot tos ar Eiropas Centrālo banku ne vēlāk kā 18 mēnešus pirms statistikas datu vākšanas faktiskā sākuma.

d)

pasākumi, kas vajadzīgi euro kā vienīgās valūtas izmantošanai un kas īstenoti, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 133. pantu.

2.   Tiesību aktus un noteikumus, kas paredzēti 1. punktā, Andoras Firstiste īsteno līdz pielikumā minētajam termiņam.

3.   Lai īstenotu attiecīgos ES tiesību aktus, jo īpaši saistībā ar statistikas datu vākšanu, Andoras Firstiste var lūgt tehnisku palīdzību Eiropas Savienības delegācijas pārstāvjiem.

4.   Reizi gadā vai, ja vajadzīgs, biežāk Komisija veic grozījumus pielikumā, ņemot vērā jaunus attiecīgos ES tiesību aktus un noteikumus, kā arī spēkā esošo tiesību aktu grozījumus. Pēc tam Apvienotā komiteja lemj par attiecīgu un samērīgu termiņu, līdz kuram Andoras Firstiste īsteno pielikumā pievienotos jaunos tiesību aktus un noteikumus.

5.   Izņēmuma gadījumā Apvienotā komiteja var pārskatīt pielikumā noteikto termiņu.

6.   Atjaunināto pielikumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9. pants

Tās kredītiestādes un, ja vajadzīgs, pārējās finanšu iestādes, kuras ir tiesīgas veikt darbību Andoras Firstistē, var piekļūt starpbanku norēķinu un maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmām eurozonā saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kurus, saskaņojot ar Eiropas Centrālo banku, ir pieņēmušas Spānijas vai Francijas kompetentās iestādes.

10. pants

1.   Eiropas Savienības Tiesas ekskluzīvā kompetencē ir izšķirt jebkuru strīdu starp Pusēm, kurš var rasties par šā nolīguma piemērošanu un kuru nav bijis iespējams atrisināt Apvienotajā komitejā.

2.   Ja Eiropas Savienība, ko pārstāv Eiropas Komisija un kas rīkojas atbilstīgi ieteikumam, kuru sagatavojusi ES delegācija Apvienotajā komitejā, vai Andoras Firstiste uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi kādu no šajā nolīgumā paredzētajiem pienākumiem, tā var celt prasību Tiesā. Tiesas spriedums Pusēm ir saistošs, un tās veic nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu Tiesas sprieduma prasības noteiktajā termiņā, turklāt tas nav pārsūdzams.

3.   Ja Eiropas Savienība vai Andoras Firstiste neveic nepieciešamos pasākumus, lai noteiktajā termiņā izpildītu sprieduma prasības, otra Puse var izbeigt šā nolīguma darbību, par to brīdinot trīs mēnešus iepriekš.

11. pants

1.   Tiek izveidota Apvienotā komiteja. Tajā ir Andoras Firstistes un Eiropas Savienības pārstāvji. Eiropas Savienības delegācijā ir pārstāvji no Eiropas Komisijas (šī iestāde vada komiteju), Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, kā arī no Eiropas Centrālās bankas.

2.   Apvienotā komiteja tiekas vismaz reizi gadā. Par priekšsēdētāju katru gadu pārmaiņus izvēlas Eiropas Savienības pārstāvi vai Andoras Firstistes pārstāvi. Komiteja lēmumus pieņem vienprātīgi.

3.   Apvienotā komiteja apmainās ar viedokļiem un informāciju un pieņem lēmumus, kas minēti 3. un 8. pantā. Eiropas Savienības delegācija informē Andoras Firstisti par ES tiesību aktu projektiem, kuri tiek apspriesti 8. pantā minētajās jomās. Turklāt Apvienotā komiteja izvērtē Andoras Firstistes veiktos pasākumus un cenšas atrisināt iespējamās domstarpības, kas var rasties saistībā ar šā nolīguma īstenošanu.

4.   Saskaņā ar 13. pantu par Apvienotās komitejas pirmo priekšsēdētāju pēc šā nolīguma stāšanās spēkā izvēlas kādu no Eiropas Savienības pārstāvjiem.

12. pants

Neskarot 10. panta 3. punktu, katra Puse var izbeigt šā nolīguma darbību, par to brīdinot vienu gadu iepriekš.

13. pants

Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Puses ir paziņojušas par savu attiecīgo ratifikācijas procedūru izpildi.

14. pants

Šis nolīgums ir noslēgts un parakstīts četrās valodās (katalāņu, franču, angļu un spāņu), un visu šo valodu versijas ir vienlīdz autentiskas.

Briselē, 2011. gada 30. jūnijā

Eiropas Savienības vārdā –

Eiropas Komisijas loceklis

Olli REHN

Andoras Firstistes vārdā –

Valdības vadītājs

Antoni MARTÍ PETIT


PIELIKUMS

Īstenojamās tiesību normas

Īstenošanas termiņš

(pēc nolīguma spēkā stāšanās dienas)

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršana

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.

kurā grozījumi izdarīti ar:

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīvu 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK, OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Direktīvu 2008/20/EK, ar ko Direktīvu 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, groza attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām, OV L 76, 19.3.2008., 46. lpp.

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvu 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu, OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/78/ES, ar ko groza Direktīvas 98/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes), Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pilnvarām, OV L 331, 15.12.2010., 120. lpp.

kurā papildinājumi izdarīti ar:

 

Padomes 2007. gada 6. decembra Lēmumu 2007/845/TI attiecībā uz sadarbību starp dalībvalstu līdzekļu atguves dienestiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai citu īpašumu meklēšanas un identificēšanas jomā, OV L 332, 18.12.2007., 103. lpp.

 

Komisijas 2006. gada 1. augusta Direktīvu 2006/70/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz “politiski ietekmējamas personas” definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos, OV L 214, 4.8.2006., 29. lpp.

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regulu (EK) Nr. 1781/2006 attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju, OV L 345, 8.12.2006., 1. lpp.

 

Labojumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regulā (EK) Nr. 1781/2006 attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju, OV L 323, 8.12.2007., 59. lpp.

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Regulu (EK) Nr. 1889/2005 par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās, OV L 309, 25.11.2005., 9. lpp.

 

Padomes 2001. gada 26. jūnija Pamatlēmumu 2001/500/TI par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un nozieguma rīku un noziedzīgi iegūto līdzekļu identifikāciju, meklēšanu, iesaldēšanu, arestēšanu un konfiskāciju, OV L 182, 5.7.2001., 1. lpp.

 

Padomes 2000. gada 17. oktobra Lēmumu 2000/642/TI par sadarbības pasākumiem starp dalībvalstu finanšu ziņu vākšanas vienībām attiecībā uz informācijas apmaiņu, OV L 271, 24.10.2000., 4. lpp.

18 mēneši

Krāpšanas un viltošanas novēršana

Padomes 2001. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 1338/2001, ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu, OV L 181, 4.7.2001., 6. lpp.

kurā grozījumi izdarīti ar:

Padomes 2008. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 44/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1338/2001, ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu, OV L 17, 22.1.2009., 1. lpp.

18 mēneši

Padomes 2003. gada 8. decembra Lēmums 2003/861/EK par analīzi un sadarbību attiecībā uz viltotām euro monētām, OV L 325, 12.12.2003., 44. lpp.

18 mēneši

Padomes 2004. gada 6. decembra Regula (EK) Nr. 2182/2004 par medaļām un žetoniem, kas līdzīgi euro monētām, OV L 373, 21.12.2004., 1. lpp.

kurā grozījumi izdarīti ar:

Padomes 2008. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 46/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2182/2004 par medaļām un žetoniem, kas līdzīgi euro monētām, OV L 17, 22.1.2009., 5. lpp.

18 mēneši

Padomes 2000. gada 29. maija Pamatlēmums 2000/383/TI par pastiprinātu aizsardzību, izmantojot kriminālsodus un citas sankcijas, pret naudas viltošanu saistībā ar euro ieviešanu, OV L 140, 14.6.2000., 1. lpp.

kurā grozījumi izdarīti ar:

Padomes 2001. gada 6. decembra Pamatlēmumu 2001/888/TI, ar ko groza Pamatlēmumu 2000/383/TI par pastiprinātu aizsardzību, izmantojot kriminālsodus un citas sankcijas, pret naudas viltošanu saistībā ar euro ieviešanu, OV L 329, 14.12.2001., 3. lpp.

18 mēneši

Padomes 2009. gada 6. aprīļa Lēmums 2009/371/TI, ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu), OV L 121, 15.5.2009., 37. lpp.

18 mēneši

Padomes 2001. gada 17. decembra Lēmums 2001/923/EK, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programmu), OV L 339, 21.12.2001., 50. lpp.

kurā grozījumi izdarīti ar:

 

Padomes 2006. gada 30. janvāra Lēmumu 2006/75/EK, ar kuru groza un pagarina Lēmumu 2001/923/EK, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programmu), OV L 36, 8.2.2006., 40. lpp.

 

Padomes 2006. gada 20. novembra Lēmumu 2006/849/EK, ar kuru groza un pagarina Lēmumu 2001/923/EK, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programmu), OV L 330, 28.11.2006., 28. lpp.

kurā papildinājumi izdarīti ar:

Padomes 2001. gada 6. decembra Lēmumu 2001/887/TI par euro aizsardzību pret viltošanu, OV L 329, 14.12.2001., 1. lpp.

18 mēneši

Padomes 2001. gada 28. maija Pamatlēmums 2001/413/TI par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, OV L 149, 2.6.2001., 1. lpp.

18 mēneši

Eiropas Centrālās bankas 2010. gada 16. septembra Lēmums 2010/597/ES par euro banknošu autentiskuma un derīguma pārbaudi, kā arī to atkārtotu laišanu apgrozībā (ECB/2010/14), OV L 267, 9.10.2010., 1. lpp.

18 mēneši

Noteikumi par euro banknotēm un monētām

Padomes 1998. gada 3. maija Regula (EK) Nr. 975/98 par apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem, OV L 139, 11.5.1998., 6. lpp.

kurā grozījumi izdarīti ar:

Padomes 1999. gada 22. februāra Regulu (EK) Nr. 423/1999, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 975/98 par apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem, OV L 52, 27.2.1999., 2. lpp.

12 mēneši

Padomes 1999. gada 10. maija secinājumi par euro monētu kvalitātes vadības sistēmu

12 mēneši

Padomes 1998. gada 23. novembra un 2002. gada 5. novembra secinājumi par kolekcionāriem paredzētajām monētām

12 mēneši

Komisijas 2008. gada 19. decembra Ieteikums 2009/23/EK par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (K(2008) 8625), OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.

12 mēneši

Komisijas 2001. gada 22. oktobra Paziņojums 2001/C 318/03 par euro monētu vienādās puses noformējuma autortiesību aizsardzību (COM(2001) 600 galīgā redakcija), OV C 318, 13.11.2001., 3. lpp.

12 mēneši

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 15. decembra Regula (ES) Nr. 1210/2010 par euro monētu autentiskuma noteikšanu un rīkošanos ar apgrozībai nederīgām euro monētām, OV L 339, 22.12.2010., 1. lpp.

12 mēneši

Eiropas Centrālās bankas 2003. gada 20. marta Pamatnostādne ECB/2003/5 par pasākumu īstenošanu, lai novērstu euro banknošu neatļautu atveidošanu, un par euro banknošu maiņu un izņemšanu no apgrozības, OV L 78, 25.3.2003., 20. lpp.

12 mēneši

Eiropas Centrālās bankas 2003. gada 20. marta Lēmums 2003/205/EK par euro banknošu nominālvērtībām, parametriem, atveidošanu, apmaiņu un izņemšanu no apgrozības (ECB/2003/4), OV L 78, 25.3.2003., 16. lpp.

12 mēneši

Tiesību akti banku un finanšu jomā

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (pārstrādāta versija), OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.

kurā grozījumi izdarīti ar:

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Direktīvu 2008/23/EK, ar ko Direktīvu 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību groza attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām, OV L 76, 19.3.2008., 54. lpp.

 

Komisijas 2009. gada 7. aprīļa Direktīvu 2009/27/EK, ar ko dažus pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/49/EK groza attiecībā uz riska vadības tehniskajiem noteikumiem, OV L 94, 8.4.2009., 97. lpp.

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvu 2009/111/EK, ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK, Direktīvu 2006/49/EK un Direktīvu 2007/64/EK attiecībā uz bankām, kuras saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lieliem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību, OV L 302, 17.11.2009., 97. lpp.

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/76/ES, ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK un Direktīvu 2006/49/EK attiecībā uz kapitāla prasībām, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim un atkārtotai vērtspapirizācijai, un attiecībā uz atalgojuma politikas uzraudzības pārbaudi, OV L 329, 14.12.2010., 3. lpp.

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/78/ES, ar ko groza Direktīvas 98/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes), Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pilnvarām, OV L 331, 15.12.2010., 120. lpp.

4 gadi

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija), OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

kurā grozījumi izdarīti ar:

 

Komisijas 2007. gada 27. marta Direktīvu 2007/18/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/48/EK attiecībā uz noteiktu iestāžu iekļaušanu tās piemērošanas darbības jomā vai izslēgšanu no tās un riska darījumiem ar daudzpusējām attīstības bankām, OV L 87, 28.3.2007., 9. lpp.

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvu 2007/44/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 92/49/EEK un Direktīvas 2002/83/EK, 2004/39/EK, 2005/68/EK un 2006/48/EK attiecībā uz procedūras noteikumiem un vērtēšanas kritērijiem, kas piemērojami, veicot piesardzīgu novērtējumu par līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu nozarē, OV L 247, 21.9.2007., 1. lpp.

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīvu 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK, OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Direktīvu 2008/24/EK, ar ko Direktīvu 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu groza attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām, OV L 81, 20.3.2008., 38. lpp.

 

Komisijas 2009. gada 27. jūlija Direktīvu 2009/83/EK, ar ko groza dažus pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/48/EK attiecībā uz riska vadības tehniskajiem noteikumiem, OV L 196, 28.7.2009., 14. lpp.

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvu 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu, OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvu 2009/111/EK, ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK, Direktīvu 2006/49/EK un Direktīvu 2007/64/EK attiecībā uz bankām, kuras saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lieliem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību, OV L 302, 17.11.2009., 97. lpp.

 

Komisijas 2010. gada 9. marta Direktīvu 2010/16/ES, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/48/EK attiecībā uz konkrētas iestādes izslēgšanu no piemērošanas jomas, OV L 60, 10.3.2010., 15. lpp.

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/76/ES, ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK un Direktīvu 2006/49/EK attiecībā uz kapitāla prasībām, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim un atkārtotai vērtspapirizācijai, un attiecībā uz atalgojuma politikas uzraudzības pārbaudi, OV L 329, 14.12.2010., 3. lpp.

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/78/ES, ar ko groza Direktīvas 98/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes), Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pilnvarām, OV L 331, 15.12.2010., 120. lpp.

4 gadi

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu, OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.

4 gadi

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīva 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK, OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.

Labojumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīvā 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK (OV L 319, 5.12.2007.), OV L 187, 18.7.2009., 5. lpp.

kurā grozījumi izdarīti ar:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvu 2009/111/EK, ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK, Direktīvu 2006/49/EK un Direktīvu 2007/64/EK attiecībā uz bankām, kuras saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lieliem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību, OV L 302, 17.11.2009., 97. lpp.

4 gadi

Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīva 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem, OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.

kurā grozījumi izdarīti ar:

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. septembra Direktīvu 2001/65/EK, ar ko Direktīvas 78/660/EEK, 83/349/EEK un 86/635/EEK groza attiecībā uz novērtēšanas noteikumiem, ko piemēro noteiktu veidu sabiedrību, kā arī banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem, OV L 283, 27.10.2001., 28. lpp.

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 18. jūnija Direktīvu 2003/51/EK, ar ko attiecībā uz noteikta veida sabiedrību, banku un citu finanšu iestāžu un apdrošināšanas uzņēmumu gada un konsolidētajiem pārskatiem groza Direktīvas 78/660/EEK, 83/349/EEK, 86/635/EEK un 91/674/EEK, OV L 178, 17.7.2003., 16. lpp.

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvu 2006/46/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 78/660/EEK attiecībā uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem, 83/349/EEK attiecībā uz konsolidētajiem pārskatiem, 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem un 91/674/EEK par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem, OV L 224, 16.8.2006., 1. lpp.

4 gadi

Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīva 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām, OV L 135, 31.5.1994., 5. lpp.

kurā grozījumi izdarīti ar:

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 9. marta Direktīvu 2005/1/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 73/239/EEK, 85/611/EEK, 91/675/EEK, 92/49/EEK un 93/6/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/19/EK, 98/78/EK, 2000/12/EK, 2001/34/EK, 2002/83/EK un 2002/87/EK, lai izveidotu finanšu pakalpojumu komiteju jaunu organizatorisko struktūru, OV L 79, 24.3.2005., 9. lpp.

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Direktīvu 2009/14/EK, ar ko Direktīvu 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām groza attiecībā uz seguma līmeni un izmaksas aizkavējumu, OV L 68, 13.3.2009., 3. lpp.

4 gadi

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. aprīļa Direktīva 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju, OV L 125, 5.5.2001., 15. lpp.

6 gadi

Padomes 1989. gada 13. februāra Direktīva 89/117/EEK par pienākumiem saistībā ar gada pārskata dokumentu publicēšanu, kas attiecas uz tādu kredītiestāžu un finanšu iestāžu kādā dalībvalstī reģistrētām filiālēm, kuru galvenais birojs nav minētajā dalībvalstī, OV L 44, 16.2.1989., 40. lpp.

6 gadi

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK, OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.

kurā grozījumi izdarīti ar:

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 9. marta Direktīvu 2005/1/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 73/239/EEK, 85/611/EEK, 91/675/EEK, 92/49/EEK un 93/6/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/19/EK, 98/78/EK, 2000/12/EK, 2001/34/EK, 2002/83/EK un 2002/87/EK, lai izveidotu finanšu pakalpojumu komiteju jaunu organizatorisko struktūru, OV L 79, 24.3.2005., 9. lpp.

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Direktīvu 2008/25/EK, ar ko Direktīvu 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos groza attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām, OV L 81, 20.3.2008., 40. lpp.

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/78/ES, ar ko groza Direktīvas 98/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes), Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pilnvarām, OV L 331, 15.12.2010., 120. lpp.

6 gadi

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK, OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.

Labojumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvā 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK, OV L 45, 16.2.2005., 18. lpp.

kurā grozījumi izdarīti ar:

 

Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvu 2006/31/EK, ar kuru attiecībā uz dažiem termiņiem groza Direktīvu 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem, OV L 114, 27.4.2006., 60. lpp.

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvu 2007/44/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 92/49/EEK un Direktīvas 2002/83/EK, 2004/39/EK, 2005/68/EK un 2006/48/EK attiecībā uz procedūras noteikumiem un vērtēšanas kritērijiem, kas piemērojami, veicot piesardzīgu novērtējumu par līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu nozarē, OV L 247, 21.9.2007., 1. lpp.

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Direktīvu 2008/10/EK, ar kuru Direktīvu 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem, groza attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām, OV L 76, 19.3.2008., 33. lpp.

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/78/ES, ar ko groza Direktīvas 98/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes), Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pilnvarām, OV L 331, 15.12.2010., 120. lpp.

kurā papildinājumi izdarīti ar:

 

Komisijas 2006. gada 10. augusta Direktīvu 2006/73/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem, OV L 241, 2.9.2006., 26. lpp.

 

Komisijas 2006. gada 10. augusta Regulu (EK) Nr. 1287/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem, OV L 241, 2.9.2006., 1. lpp.

6 gadi

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 924/2009 par pārrobežu maksājumiem Kopienā, ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 2560/2001, OV L 266, 9.10.2009., 11. lpp.

6 gadi

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 6. jūnija Direktīva 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem, OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.

kurā grozījumi izdarīti ar:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvu 2009/44/EK, ar ko Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un Direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem groza attiecībā uz saistītām sistēmām un kredītprasībām, OV L 146, 10.6.2009., 37. lpp.

6 gadi

Komisijas 1997. gada 30. jūlija Ieteikums 97/489/EK par darījumiem, kuros izmanto elektroniskās maksāšanas līdzekļus, un jo īpaši par to izdevēja un turētāja attiecībām, OV L 208, 2.8.1997., 52. lpp.

6 gadi

Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 3. marta Direktīva 97/9/EK par ieguldītāju kompensācijas sistēmām, OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.

6 gadi

Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīva 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās, OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.

kurā grozījumi izdarīti ar:

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvu 2009/44/EK, ar ko Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un Direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem groza attiecībā uz saistītām sistēmām un kredītprasībām, OV L 146, 10.6.2009., 37. lpp.

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/78/ES, ar ko groza Direktīvas 98/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes), Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pilnvarām, OV L 331, 15.12.2010., 120. lpp.

6 gadi

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/78/ES, ar ko groza Direktīvas 98/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes), Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pilnvarām, OV L 331, 15.12.2010., 120. lpp.

4 gadi

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK, OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.

4 gadi

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK, OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.

4 gadi

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu, OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.

4 gadi

Padomes 2010. gada 17. novembra Regula (ES) Nr. 1096/2010, ar kuru Eiropas Centrālajai bankai piešķir konkrētus uzdevumus saistībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas darbību, OV L 331, 15.12.2010., 162. lpp.

4 gadi

Tiesību akti, kas attiecas uz statistikas datu vākšanu (mandāta 6. panta 1. punkts)

Eiropas Centrālās bankas 2008. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 25/2009 par monetāro finanšu iestāžu nozares bilanci (pārstrādāta redakcija) (ECB/2008/32), OV L 15, 20.1.2009., 14. lpp.

4 gadi

Eiropas Centrālās bankas 2001. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 63/2002 par statistiku attiecībā uz procentu likmēm, ko monetārās finanšu iestādes piemēro mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumiem un aizdevumiem (ECB/2001/18), OV L 10, 12.1.2002., 24. lpp.

kurā grozījumi izdarīti ar:

 

Eiropas Centrālās bankas 2010. gada 23. jūlija Regulu (ES) Nr. 674/2010, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 63/2002 (ECB/2001/18) par statistiku attiecībā uz procentu likmēm, ko monetārās finanšu iestādes piemēro mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumiem un aizdevumiem (ECB/2010/7), OV L 196, 28.7.2010., 23. lpp.

 

Eiropas Centrālās bankas 2009. gada 31. marta Regulu (EK) Nr. 290/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 63/2002 (ECB/2001/18) par statistiku attiecībā uz procentu likmēm, ko monetārās finanšu iestādes piemēro mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumiem un aizdevumiem (ECB/2009/7), OV L 94, 8.4.2009., 75. lpp.

 

Eiropas Centrālās bankas 2004. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 2181/2004, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13) par monetāro finanšu iestāžu nozares konsolidēto bilanci un Regulu (EK) Nr. 63/2002 (ECB/2001/18) par statistiku attiecībā uz procentu likmēm, ko monetārās finanšu iestādes piemēro mājsaimniecību un nefinanšu korporāciju noguldījumiem un aizdevumiem (ECB/2004/21), OV L 371, 18.12.2004., 42. lpp.

4 gadi

Eiropas Centrālās bankas 2007. gada 1. augusta Pamatnostādne ECB/2007/9 par monetāro, finanšu iestāžu un tirgu statistiku (pārstrādāta), OV L 341, 27.12.2007., 1. lpp.

Labojums Eiropas Centrālās bankas 2007. gada 1. augusta Pamatnostādnē ECB/2007/9 par monetāro, finanšu iestāžu un tirgu statistiku (pārstrādāta), OV L 84, 26.3.2008., 393. lpp.

kurā grozījumi izdarīti ar:

 

Eiropas Centrālās bankas 2008. gada 19. decembra Pamatnostādni ECB/2008/31, ar ko groza Pamatnostādni ECB/2007/9 par monetāro, finanšu iestāžu un tirgu statistiku (pārstrādāta redakcija), OV L 53, 26.2.2009., 76. lpp.

 

Eiropas Centrālās bankas 2009. gada 4. decembra Pamatnostādni ECB/2009/23, ar ko groza Pamatnostādni ECB/2007/9 par monetāro, finanšu iestāžu un tirgu statistiku, OV L 16, 21.1.2010., 6. lpp.

4 gadi

Eiropas Centrālās bankas 2002. gada 21. novembra Pamatnostādne ECB/2002/7 par Eiropas Centrālās bankas statistikas ziņošanas prasībām ceturkšņa finanšu pārskatu jomā, OV L 334, 11.12.2002., 24. lpp.

kurā grozījumi izdarīti ar:

 

Eiropas Centrālās bankas 2005. gada 17. novembra Pamatnostādni ECB/2005/13, ar ko groza Pamatnostādni ECB/2002/7 par Eiropas Centrālās bankas statistikas ziņošanas prasībām ceturkšņa finanšu kontu jomā, OV L 30, 2.2.2006., 1. lpp.

 

Eiropas Centrālās bankas 2006. gada 20. aprīļa Pamatnostādni ECB/2006/6, ar ko groza Pamatnostādni ECB/2002/7 par Eiropas Centrālās bankas statistikas ziņošanas prasībām ceturkšņa finanšu kontu jomā, OV L 115, 28.4.2006., 46. lpp.

 

Eiropas Centrālās bankas 2007. gada 15. novembra Pamatnostādni ECB/2007/13, ar ko groza Pamatnostādni ECB/2002/7 par Eiropas Centrālās bankas statistikas ziņošanas prasībām ceturkšņa finanšu pārskatu jomā, OV L 311, 29.11.2007., 47. lpp.

 

Eiropas Centrālās bankas 2008. gada 26. augusta Pamatnostādni ECB/2008/6, ar ko groza Pamatnostādni ECB/2002/7 par Eiropas Centrālās bankas statistikas ziņošanas prasībām ceturkšņa finanšu pārskatu jomā, OV L 259, 27.9.2008., 12. lpp.

4 gadi


IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Padome

17.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 369/14


Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgā politiskā deklarācija par skaidrojošiem dokumentiem

2011/C 369/02

Saskaņā ar LESD 288. pantu “direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu iestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes”.

Dalībvalstis un Komisija atzīst, ka Savienības tiesību aktu efektīva īstenošana ir priekšnosacījums Savienības politikas mērķu sasniegšanai, kā arī to, ka, lai gan atbildība par šādu īstenošanu galvenokārt gulstas uz dalībvalstīm, tas ir kopējas ieinteresētības jautājums, jo tās mērķis inter alia ir izveidot godīgas konkurences nosacījumus visās dalībvalstīs.

Dalībvalstis un Komisija atzīst, ka pareiza un savlaicīga Savienības direktīvu transponēšana ir juridisks pienākums. Tās atzīmē arī to, ka Līgumos Komisijai ir dots uzdevums pārraudzīt Savienības tiesību aktu piemērošanu Tiesas uzraudzībā, un ir vienisprātis, ka paziņošanai par transponēšanas pasākumiem vajadzētu palīdzēt Komisijai izpildīt šo uzdevumu.

Šajā sakarībā dalībvalstis atzīst, ka informācijai, ko tās sniedz Komisijai attiecībā uz direktīvu transponēšanu valsts tiesību aktos, “ir jābūt skaidrai un precīzai” un “tai ir nešaubīgi jānorāda, kādi ir normatīvie un administratīvie pasākumi” vai jebkādi citi valsts tiesību aktu noteikumi, kā arī, attiecīgos gadījumos, valsts tiesu nolēmumi, ar kuru palīdzību, pēc dalībvalsts domām, tā ir izpildījusi dažādos ar direktīvu uzliktos pienākumus (1).

Lai uzlabotu informācijas kvalitāti par Savienības direktīvu transponēšanu, gadījumos, kad Komisija uzskata, ka ir vajadzīgi dokumenti, kur ir paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un attiecīgām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos, tā, iesniedzot attiecīgos priekšlikumus, sniedz pamatojumu, katru gadījumu apsverot atsevišķi, attiecībā uz šādu dokumentu iesniegšanas nepieciešamību un proporcionalitāti, jo īpaši un attiecīgi ņemot vērā direktīvas un tās transponēšanas sarežģītību, kā arī iespējamo papildu administratīvo slogu.

Pamatotos gadījumos dalībvalstis apņemas papildus paziņojumiem par transponēšanas pasākumiem iesniegt vienu vai vairākus skaidrojošus dokumentus, kas var būt dokumenti atbilstības tabulu veidā vai citi dokumenti ar tādu pašu nolūku.


(1)  Skatīt Tiesas 2009. gada 16. jūlija spriedumu Lietā C-427/07, 107. punkts un tajā minētā judikatūra.


17.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 369/15


Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas (2011. gada 27. oktobra) kopīgā politiskā deklarācija par skaidrojošiem dokumentiem

2011/C 369/03

Iestādes atzīst, ka informācijai, ko dalībvalstis sniedz Komisijai attiecībā uz direktīvu transponēšanu valsts tiesību aktos, “ir jābūt skaidrai un precīzai” (1), lai atvieglotu Komisijai tās uzdevuma izpildi – pārraudzīt Savienības tiesību aktu piemērošanu.

Šajā sakarībā Eiropas Parlaments un Padome pauž gandarījumu par Dalībvalstu un Komisijas kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem 2011. gada 28. septembra.

Tādējādi, ja šādu dokumentu nosūtīšana nepieciešamības un proporcionalitātes ziņā ir pamatota saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem 2011. gada 28. septembra, iestādes piekrīt iekļaut attiecīgajā direktīvā šādu apsvērumu:

“Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem 2011. gada 28. septembra dalībvalstis apņemas gadījumos, kad tas nepieciešamības un proporcionalitātes ziņā ir pamatoti, ziņojumam par saviem transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kur ir paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un attiecīgām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.”

Komisija līdz 2013. gada 1. novembrim sniegs ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek īstenotas šīs abas kopīgās politiskās deklarācijas par skaidrojošiem dokumentiem.

Iestādes apņemas no 2011. gada 1. novembra šos principus piemērot jauniem un vēl nepieņemtiem direktīvu priekšlikumiem, izņemot tos, par kuriem Eiropas Parlaments un Padome jau ir panākuši vienošanos.


(1)  Skatīt Tiesas 2009. gada 16. jūlija spriedumu Lietā C-427/07, 107. punkts un tajā minētā judikatūra.


17.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 369/16


Paziņojums personām, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, kas noteikti Padomes Lēmumā 2010/788/KĀDP, ko īsteno ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2011/848/KĀDP

2011/C 369/04

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME

Personām, kuras uzskaitītas pielikumā Padomes Lēmumam 2010/788/KĀDP, ko īsteno ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2011/848/KĀDP (1), tiek darīta zināma šāda informācija.

ANO Drošības padome ir noteikusi personas, kas būtu iekļaujamas to personu un vienību sarakstā, kurām piemēro pasākumus, kas noteikti Rezolūcijas Nr. 1596 (2005) 13. un 15. punktā un kas atjaunināti ar Rezolūcijas Nr. 1952 (2010) 3. punktu.

Šīs personas un vienības ANO komitejai, kas izveidota saskaņā ar ANO DP Rezolūcijas Nr. 1533 (2004) 8. punktu, jebkurā laikā var iesniegt lūgumu pārskatīt lēmumus iekļaut viņus minētajā ANO sarakstā, lūgumam pievienojot apliecinošus dokumentus. Lūgums ir jāsūta uz šo adresi –

United Nations — Focal point for delisting

Security Council Subsidiary Organs Branch

Room S-3055 E

New York, NY 10017

UNITED STATES OF AMERICA

Plašāka informācija ir pieejama šeit – http://www.un.org/sc/committees/751/comguide.shtml

Papildus ANO lēmumam Eiropas Savienības Padome ir noteikusi, ka personas, kas uzskaitītas minētajā pielikumā, būtu jāiekļauj tādu personu un vienību sarakstā, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2010/788/KĀDP, ko īsteno ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2011/848/KĀDP. Pamatojums šo personu iekļaušanai sarakstā ir minēts attiecīgajos Padomes lēmuma pielikuma punktos.

Minēto personu uzmanība tiek vērsta uz to, ka pastāv iespēja attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) kompetentajām iestādēm iesniegt pieteikumu, kā tas norādīts Regulas (EK) Nr. 1183/2005 II pielikumā minētajās interneta vietnēs, lai saņemtu atļauju izmantot iesaldētos līdzekļus pamatvajadzību nodrošināšanai vai konkrētiem maksājumiem (sk. regulas 3. pantu).

Šīs personas var iesniegt lūgumu Padomei pārskatīt lēmumu viņus iekļaut minētajos sarakstos, lūgumam pievienojot apliecinošus dokumentus un to nosūtot uz iepriekš minēto adresi.

Attiecīgo personu uzmanība tiek vērsta arī uz iespēju apstrīdēt Padomes lēmumu Eiropas Savienības Vispārējā tiesā saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienības darbību 275. panta otrajā daļā un 263. panta ceturtajā un sestajā daļā.


(1)  OV L 335, 17.12.2011., 83. lpp.


17.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 369/17


Paziņojums personām, uz kurām attiecina ierobežojošus pasākumus, kas ir noteikti Padomes Lēmumā 2010/639/KĀDP, ko īsteno ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2011/847/KĀDP, un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2006, ko īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1320/2011 par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju

2011/C 369/05

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME

Šeit sniegtā informācija ir paredzēta to personu ievērībai, kas norādītas IIIA pielikumā Padomes Lēmumā 2010/639/KĀDP, ko groza ar Padomes Lēmumu 2011/847/KĀDP (1), un IA pielikumā Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2006, ko groza ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1320/2011 (2) par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju.

Eiropas Savienības Padome ir nolēmusi, ka minētajos pielikumos uzskaitītās personas būtu jāiekļauj tādu personu un vienību sarakstā, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, kas paredzēti Lēmumā 2010/639/KĀDP un Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju. Pamatojums minēto personu iekļaušanai sarakstā ir izklāstīts minēto pielikumu attiecīgajos ierakstos.

Attiecīgo personu uzmanība tiek vērsta uz to, ka pastāv iespēja iesniegt pieteikumu kompetentām attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) iestādēm, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 765/2006 II pielikumā minētajās tīmekļa vietnēs, lai iegūtu atļauju izmantot iesaldētos līdzekļus pamatvajadzību nodrošināšanai vai konkrētiem maksājumiem (sk. regulas 3. pantu).

Attiecīgās personas var iesniegt Padomei lūgumu – līdz ar apliecinošiem dokumentiem – pārskatīt lēmumu par viņu iekļaušanu minētajā sarakstā, nosūtot to uz šādu adresi:

Council of the European Union

General Secretariat

DG K Coordination Unit

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Attiecīgo personu uzmanība tiek vērsta arī uz iespēju apstrīdēt Padomes lēmumu Eiropas Savienības Vispārējā tiesā saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienības darbību 275. panta otrajā daļā un 263. panta ceturtajā un sestajā daļā.


(1)  OV L 335, 17.12.2011., 81 lpp.

(2)  OV L 335, 17.12.2011., 15 lpp.


Eiropas Komisija

17.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 369/18


Euro maiņas kurss (1)

2011. gada 16. decembris

2011/C 369/06

1 euro =


 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

1,3064

JPY

Japānas jena

101,70

DKK

Dānijas krona

7,4336

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,84055

SEK

Zviedrijas krona

9,0337

CHF

Šveices franks

1,2249

ISK

Islandes krona

 

NOK

Norvēģijas krona

7,7815

BGN

Bulgārijas leva

1,9558

CZK

Čehijas krona

25,343

HUF

Ungārijas forints

303,38

LTL

Lietuvas lits

3,4528

LVL

Latvijas lats

0,6975

PLN

Polijas zlots

4,4891

RON

Rumānijas leja

4,3345

TRY

Turcijas lira

2,4520

AUD

Austrālijas dolārs

1,3060

CAD

Kanādas dolārs

1,3497

HKD

Hongkongas dolārs

10,1673

NZD

Jaunzēlandes dolārs

1,7106

SGD

Singapūras dolārs

1,7004

KRW

Dienvidkorejas vona

1 512,33

ZAR

Dienvidāfrikas rands

10,9181

CNY

Ķīnas juaņa renminbi

8,2698

HRK

Horvātijas kuna

7,5135

IDR

Indonēzijas rūpija

11 805,04

MYR

Malaizijas ringits

4,1485

PHP

Filipīnu peso

57,234

RUB

Krievijas rublis

41,5810

THB

Taizemes bāts

40,903

BRL

Brazīlijas reāls

2,4085

MXN

Meksikas peso

18,0479

INR

Indijas rūpija

68,8470


(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.


V Atzinumi

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU

Eiropas Komisija

17.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 369/19


Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Kazahstānas izcelsmes baltā jeb elementārā, jeb dzeltenā fosfora importu

2011/C 369/07

Eiropas Komisija (turpmāk “Komisija”) saskaņā ar 5. pantu Padomes 2009. gada 30. novembra Regulā (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1), (pamatregula), ir saņēmusi sūdzību, kurā apgalvots, ka Kazahstānas izcelsmes baltā jeb elementārā, jeb dzeltenā fosfora imports tiek veikts par dempinga cenām, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

1.   Sūdzība

Sūdzību 2011. gada 7. novembrī iesniedza uzņēmums Thermphos International BV (sūdzības iesniedzējs), kurš ir vienīgais baltā fosfora ražotājs Savienībā un ražo 100 % no baltā fosfora produkcijas Savienībā.

2.   Izmeklējamais ražojums

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana ir baltais jeb elementārais, jeb dzeltenais fosfors (“izmeklējamais ražojums”).

3.   Apgalvojums par dempingu  (2)

Ražojums, ko saskaņā ar apgalvojumu pārdod par dempinga cenām, ir Kazahstānas (attiecīgā valsts) izcelsmes izmeklējamais ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana un kuru pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2804 70 00. KN kods norādīts vienīgi informācijai.

Tā kā, ņemot vērā pamatregulas 2. panta 7. punkta noteikumus, attiecīgā valsts nav uzskatāma par tirgus ekonomikas valsti un sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Amerikas Savienotās Valstis, kas bez Eiropas Savienības ir vienīgā trešā valsts, kurā ir tirgus ekonomika un tiek ražots baltais fosfors, nav piemērota tirgus ekonomikas trešā valsts, jo tirgū nav pietiekamas konkurences un nav pietiekami daudz iekšzemes pārdevumu vai iekšzemes pārdevumi notiek parastā tirdzniecības gaitā, sūdzības iesniedzējs noteica Kazahstānas izcelsmes importa normālo vērtību, pamatojoties uz Savienībā faktiski samaksāto vai maksājamo cenu par līdzīgo ražojumu, kura pienācīgi pielāgota, iekļaujot samērīgu peļņas normu. Apgalvojums par dempingu balstīts uz šādi noteiktas normālās vērtības salīdzinājums ar eksporta cenu (EXW līmenī), kad izmeklējamo ražojumu pārdod eksportam uz Savienību.

Kaut arī sūdzības iesniedzējs uzskata, ka ASV nav piemērota tirgus ekonomikas trešā valsts, tas tomēr arī noteicis Kazahstānas izcelsmes importa normālo vērtību, pamatojoties uz salikto normālo vērtību (ražošanas izmaksas, pārdošanas, vispārējās un administratīvas izmaksas (SG&A) un peļņa) Amerikas Savienotajās Valstīs. Apgalvojuma par dempingu pamatā ir šādi noteiktas normālās vērtības salīdzinājums ar eksporta cenu (EXW līmenī), kad izmeklējamo ražojumu pārdod eksportam uz Savienību.

Šādi aprēķinātās dempinga starpības attiecīgajai valstij ir ievērojamas.

4.   Apgalvojums par kaitējumu

Sūdzības iesniedzējs ir pierādījis, ka izmeklējamā ražojuma imports no attiecīgās valsts ir palielinājies absolūtos skaitļos un tirgus daļas izteiksmē.

Sūdzības iesniedzēja sniegtie pirmšķietamie pierādījumi liecina, ka izmeklējamā importētā ražojuma apjomi un cenas cita starpā ir negatīvi ietekmējuši pārdotos daudzumus, cenu līmeni un Savienības ražošanas nozares tirgus daļu, tādējādi būtiski un negatīvi ietekmējot Savienības ražošanas nozares vispārējo darbību un finanšu stāvokli.

5.   Procedūra

Apspriedusies ar padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka sūdzību iesniegusi Savienības ražošanas nozare vai tā iesniegta nozares vārdā un ka ir pietiekami daudz pierādījumu, kas pamato procedūras sākšanu, Komisija ar šo sāk izmeklēšanu atbilstīgi pamatregulas 5. pantam.

Izmeklēšanā noteiks, vai izmeklējamo ražojumu, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī, pārdod par dempinga cenām un vai šis dempings ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ja konstatējumi būs apstiprinoši, izmeklēšanā pārbaudīs, vai Savienības interesēs ir noteikt pasākumus.

5.1.    Dempinga noteikšanas procedūra

Izmeklējamā ražojuma ražotāji eksportētāji (3) no attiecīgās valsts ir aicināti piedalīties Komisijas veiktajā izmeklēšanā.

5.1.1.   Izmeklēšana attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem

5.1.1.1.   Procedūra izmeklēšanā iesaistāmo ražotāju eksportētāju atlasei attiecīgajā valstī

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz Kazahstānas ražotājiem eksportētājiem, tā nosūtīs anketas zināmajiem attiecīgās valsts ražotājiem eksportētājiem, visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām, kā arī attiecīgās eksportētājvalsts iestādēm. Visi ražotāji eksportētāji un ražotāju eksportētāju apvienības ir aicināti nekavējoties, bet ne vēlāk kā 15 dienas no dienas, kad šis paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi, sazināties ar Komisiju, ieteicams, pa e-pastu, lai pieteiktos un pieprasītu anketu.

Ražotājiem eksportētājiem un vajadzības gadījumā ražotāju eksportētāju apvienībām aizpildītās anketas jāiesniedz 37 dienu laikā no dienas, kad šis paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi.

Anketas jautājumos cita starpā būs ietverta informācija par ražotāju eksportētāju uzņēmuma(-u) struktūru, darbībām saistībā ar izmeklējamo ražojumu, ražošanas izmaksām, izmeklējamā ražojuma pārdošanas apjomiem attiecīgās valsts iekšzemes tirgū un Savienībā.

5.1.2.   Procedūra attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī, kura nav tirgus ekonomikas valsts

5.1.2.1.   Tirgus ekonomikas trešās valsts izvēle

Ievērojot 5.1.2.2. punkta noteikumus, normālo vērtību importam no attiecīgās valsts nosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešajā valstī. Tālab Komisija izraugās piemērotu tirgus ekonomikas trešo valsti. Komisija ir provizoriski izvēlējusies Amerikas Savienotās Valstis. Ņemot vērā iespējamību, ka ASV varētu nebūt piemērota tirgus ekonomikas trešā valsts, Komisija ir iecerējusi noteikt normālo vērtību, pamatojoties uz cenu, kas tiek faktiski maksāta Savienībā un ir pienācīgi pielāgota, iekļaujot samērīgu peļņas normu. Ar šo ieinteresētās personas ir aicinātas 10 dienu laikā no dienas, kad šis paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, izteikt piezīmes par šo valstu piemērotību.

5.1.2.2.   Režīms attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī, kura nav tirgus ekonomikas valsts

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu attiecīgajā valstī atsevišķi ražotāji eksportētāji, kas uzskata, ka, ražojot un pārdodot izmeklējamo ražojumu, tiem pārsvarā jāievēro tirgus ekonomikas nosacījumi, saistībā ar šo var iesniegt pienācīgi pamatotu pieprasījumu (“TER pieprasījums”). Tirgus ekonomikas režīmu (“TER”) piešķirs, ja, izvērtējot TER pieprasījumu, tiks apstiprināts, ka ir izpildīti pamatregulas (4) 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktie kritēriji. Dempinga starpību ražotājiem eksportētājiem, kuriem piešķirts TER, aprēķinās, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu izmantojot pašu normālo vērtību un eksporta cenas, ciktāl tas iespējams un neskarot pieejamo faktu izmantošanu atbilstīgi pamatregulas 18. pantam.

Turklāt attiecīgās valsts ražotāji eksportētāji var pieprasīt individuālu režīmu (“IR”), arī kā alternatīvu. Lai šiem ražotājiem eksportētājiem piešķirtu IR, tiem jāpierāda, ka atbilst pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem (5). Dempinga starpību ražotājiem eksportētājiem, kuriem piešķirts IR, aprēķinās, pamatojoties uz pašu eksporta cenām. Ražotājiem eksportētājiem, kam piešķirts IR, normālā vērtība tiks aprēķināta, pamatojoties uz vērtībām, kuras noteiktas trešai valstij, kas ir tirgus ekonomikas valsts, kura izraudzīta, kā noteikts iepriekš.

a)   Tirgus ekonomikas režīms (TER)

Komisija nosūtīs TER pieprasījuma veidlapas visiem zināmajiem attiecīgās valsts ražotājiem eksportētājiem, visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām, kā arī attiecīgās valsts iestādēm. Ražotājiem eksportētājiem, kuri vēlas pieprasīt TER, ne vēlāk kā 10 dienu laikā no dienas, kad šis paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, jāpieprasa Komisijai TER pieprasījuma veidlapa. Visiem ražotājiem eksportētājiem, kuri pieprasa TER, aizpildītās TER pieprasījuma anketas jāiesniedz 15 dienu laikā no dienas, kad šis paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi.

b)   Individuāls režīms (IR)

Lai pieprasītu IR, attiecīgās valsts ražotājiem eksportētājiem TER pieprasījuma anketas ar pienācīgi norādītu prasīto informāciju attiecībā uz IR jāiesniedz 15 dienu laikā no dienas, kad šis paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi.

5.1.3.   Izmeklēšana attiecībā uz nesaistītiem importētājiem  (6)  (7)

Ņemot vērā, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits nesaistītu importētāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo nesaistīto importētāju skaitu, veidojot izlasi no pietiekama skaita nesaistīto importētāju (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlase tiks veikta saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi nesaistītie importētāji vai pārstāvji, kuri darbojas to vārdā, ar šo tiek aicināti pieteikties Komisijā. Šīm personām, sniedzot Komisijai turpmāk norādīto informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem, tas jāizdara 15 dienu laikā no dienas, kad šis paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi:

nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs un kontaktpersona,

precīzs uzņēmuma darbību apraksts saistībā ar izmeklējamo ražojumu,

kopējais apgrozījums no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim,

importētā attiecīgās valsts izcelsmes izmeklējamā ražojuma importa un tālākpārdevumu Savienības (8) tirgū apjoms un vērtība euro no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim,

visu to saistīto uzņēmumu (9) nosaukumi un precīzs darbību apraksts, kas iesaistīti izmeklējamā ražojuma ražošanā un/vai pārdošanā,

visa pārējā būtiskā informācija, kas Komisijai varētu būt noderīga, veidojot izlasi.

Sniedzot iepriekš minēto informāciju, uzņēmums piekrīt iespējamai iekļaušanai izlasē. Izlasē iekļautajiem uzņēmumiem būs jāaizpilda anketa un jāpiekrīt sniegto atbilžu pārbaudei uzņēmumā (“pārbaude uz vietas”). Ja uzņēmums norāda, ka nepiekrīt iespējamai iekļaušanai izlasē, tiks uzskatīts, ka tas nav sadarbojies izmeklēšanā. Komisijas konstatējumi par ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, tiek pamatoti ar pieejamajiem faktiem, un izmeklēšanas rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu nesaistītu importētāju izlases izveidei, tā var arī sazināties ar visām zināmajām importētāju apvienībām.

Visām ieinteresētajām personām, kas vēlas sniegt svarīgu informāciju par izlases veidošanu, izņemot iepriekš pieprasīto informāciju, tas jāizdara 21 dienas laikā no dienas, kad šis paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi.

Ja ir nepieciešama izlase, tad importētājus var atlasīt, ņemot vērā uz Savienību veiktā eksporta lielāko reprezentatīvo apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams pienācīgi izmeklēt. Komisija informēs visus zināmos nesaistītos importētājus un importētāju apvienības par to, kuri uzņēmumi ir atlasīti iekļaušanai izlasē.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas izlasē iekļautajiem nesaistītajiem importētājiem un visām zināmajām importētāju apvienībām. Šīm personām atbildes uz anketas jautājumiem jāiesniedz 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par izlases veidošanu, ja vien nav norādīts citādi. Atbildēs uz anketas jautājumiem cita starpā būs jāietver informācija par uzņēmuma(-u) struktūru, darbībām saistībā ar izmeklējamo ražojumu, un izmeklējamā ražojuma pārdevumiem.

5.2.    Kaitējuma noteikšanas procedūra

Ar terminu “kaitējums” saprot Savienības ražošanas nozarei nodarītu būtisku kaitējumu vai iespējamu būtisku kaitējumu, vai šādas ražošanas nozares veidošanās būtisku aizkavēšanu. Kaitējumu nosaka, pamatojoties uz apstiprinošiem pierādījumiem, un objektīvi pārbauda gan importa apjomu par dempinga cenām un tā ietekmi uz cenām Savienības tirgū, gan šāda importa turpmāko ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Lai noteiktu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, Savienības ražotāji, kas ražo izmeklējamo ražojumu, ir aicināti piedalīties Komisijas veiktajā izmeklēšanā.

5.2.1.   Izmeklēšana attiecībā uz Savienības ražotājiem

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz Savienības ražotājiem, tā nosūtīs anketas zināmajiem Savienības ražotājiem vai reprezentatīvajiem Savienības ražotājiem un visām zināmajām Savienības ražotāju apvienībām.

Iepriekšminētajiem Savienības ražotājiem un to apvienībām aizpildītās anketas jāiesniedz 37 dienu laikā no dienas, kad šis paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi. Atbildēs uz anketas jautājumiem cita starpā ietver informāciju par uzņēmuma(-u) struktūru, finanšu stāvokli, darbībām saistībā ar izmeklējamo ražojumu, ražošanas izmaksām un izmeklējamā ražojuma pārdevumiem.

Visi Savienības ražotāji un to apvienības, kas nav uzskaitīti iepriekš, ir aicināti nekavējoties, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā no dienas, kad šis paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi, sazināties ar Komisiju, ieteicams, pa e-pastu, lai pieteiktos un pieprasītu anketu.

5.3.    Savienības interešu novērtēšanas procedūra

Ja tiks konstatēts dempings un tā izraisīts kaitējums, saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tiks pieņemts lēmums par to, vai antidempinga pasākumu pieņemšana būtu pretrunā Savienības interesēm. Savienības ražotāji, importētāji un to pārstāvju apvienības, lietotāji un to pārstāvju apvienības un reprezentatīvas patērētāju organizācijas tiek aicinātas pieteikties 15 dienu laikā no dienas, kad šis paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi. Lai piedalītos izmeklēšanā, reprezentatīvajām patērētāju organizācijām šajā pašā termiņā jāpierāda, ka starp to darbībām un izmeklējamo ražojumu pastāv objektīva saikne.

Personas, kas piesakās iepriekš minētajā termiņā, 37 dienu laikā no dienas, kad šis paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi, var sniegt Komisijai informāciju par Savienības interesēm. Šo informāciju var sniegt brīvā formā vai aizpildot Komisijas sagatavoto anketu. Visa informācija, kas iesniegta saskaņā ar pamatregulas 21. pantu, tiks ņemta vērā tikai tad, ja, to iesniedzot, tā būs pamatota ar faktiem.

5.4.    Cita rakstiski iesniegta informācija

Ievērojot šā paziņojuma noteikumus, visas ieinteresētās personas ir aicinātas darīt zināmu savu viedokli, kā arī sniegt informāciju un pierādījumus, kas to pamato. Šī informācija un pierādījumi, ar ko tā pamatota, jāsaņem Komisijā 37 dienu laikā no dienas, kad šis paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi.

5.5.    Uzklausīšanas iespēja, ko nodrošina Komisijas izmeklēšanas dienesti

Visas ieinteresētās personas var pieprasīt, lai tās uzklausa Komisijas izmeklēšanas dienesti. Uzklausīšanas pieprasījums vienmēr jāiesniedz rakstiski, norādot pieprasījuma iemeslus. Pieprasījums uzklausīt par jautājumiem attiecībā uz izmeklēšanas sākumposmu jāiesniedz 15 dienu laikā no dienas, kad šis paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi. Vēlāk uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz termiņā, ko Komisija norādījusi, sazinoties ar attiecīgajām personām.

5.6.    Norādījumi par rakstisku dokumentu iesniegšanu un aizpildītu anketu un sarakstes nosūtīšanu

Visi rakstiski iesniegtie dokumenti, tostarp šajā paziņojumā prasītā informācija, kā arī ieinteresēto personu atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste, kurai lūgts saglabāt konfidencialitāti, ir ar norādi “Limited” (10).

Ieinteresētajām personām, kas sniedz informāciju ar norādi “Limited”, saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu jāsagatavo tās nekonfidenciāls kopsavilkums ar norādi “For inspection by interested parties”. Šiem kopsavilkumiem jābūt tik detalizētiem, lai no tiem varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Ja ieinteresētā persona, kas iesniedz konfidenciālu informāciju, nesagatavo tās nekonfidenciālu kopsavilkumu un neiesniedz to noteiktajā formātā un kvalitātē, šādu informāciju var neņemt vērā.

Ieinteresētās personas tiek lūgtas visu informāciju un pieprasījumus iesniegt elektroniski (nekonfidenciālo informāciju pa e-pastu, konfidenciālo – CD-R/DVD), un tām jānorāda savs vārds un uzvārds/nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs. Tomēr pilnvaras, parakstītus apliecinājumus un to atjauninājumus, ko pievieno TER vai IR pieprasījuma veidlapām vai atbildēm uz anketas jautājumiem, iesniedz papīra formātā, t. i., pa pastu vai personīgi turpmāk norādītajā adresē. Saskaņā ar pamatregulas 18. panta 2. punktu, ja kāda ieinteresētā persona nevar iesniegt informāciju un pieprasījumus elektroniski, tai par to nekavējoties jāinformē Komisija. Sīkāku informāciju par saraksti ar Komisiju ieinteresētās personas var atrast attiecīgajā lapā Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/tackling-unfair-trade/trade-defence

Komisijas adrese sarakstei:

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: N105 04/092

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Fakss +32 22985353

E-pasts par dempingu: trade-yp4-dumping@ec.europa.eu

E-pasts par kaitējumu: trade-yp4-injury@ec.europa.eu

6.   Nesadarbošanās

Gadījumos, kad ieinteresētā persona liedz piekļuvi nepieciešamajai informācijai vai nesniedz to noteiktajā termiņā, vai ievērojami kavē izmeklēšanu, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pagaidu vai galīgus labvēlīgus vai nelabvēlīgus konstatējumus var sagatavot, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

Ja tiek konstatēts, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju var neņemt vērā un izmantot pieejamos faktus.

Ja ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tāpēc konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

7.   Uzklausīšanas amatpersona

Ieinteresētās personas var lūgt Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Uzklausīšanas amatpersona darbojas kā vidutājs starp ieinteresētajām personām un Komisijas izmeklēšanas dienestiem. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumus par piekļuvi lietai, strīdus par dokumentu konfidencialitāti, pieprasījumus pagarināt termiņu un trešo personu uzklausīšanas pieprasījumus. Uzklausīšanas amatpersona var rīkot uzklausīšanu atsevišķai ieinteresētai personai un darboties kā vidutājs, lai pilnībā tiktu īstenotas ieinteresētās personas tiesības uz aizsardzību.

Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz uzklausīšanas amatpersonai rakstiski, norādot konkrētā pieprasījuma iemeslus. Pieprasījums uzklausīt par jautājumiem attiecībā uz izmeklēšanas sākumposmu jāiesniedz 15 dienu laikā no dienas, kad šis paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi. Vēlāk uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz termiņā, ko Komisija norādījusi, sazinoties ar ieinteresētajām personām.

Uzklausīšanas amatpersona nodrošinās arī iespēju piedalīties uzklausīšanā, kurā iesaistītas personas, lai tiktu pārstāvēti dažādi viedokļi un piedāvāti atspēkojoši argumenti par jautājumiem, kas cita starpā attiecas uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm. Šāda uzklausīšana parasti notiek vēlākais ceturtās nedēļas beigās pēc pagaidu konstatējumu paziņošanas.

Papildu informācija un kontaktinformācija pieejama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/tackling-unfair-trade/hearing-officer/index_en.htm

8.   Izmeklēšanas grafiks

Izmeklēšanu atbilstoši pamatregulas 6. panta 9. punktam pabeigs 15 mēnešu laikā no dienas, kad šis paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punktu pagaidu pasākumus var noteikt ne vēlāk kā 9 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9.   Personas datu apstrāde

Šajā izmeklēšanā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (11).


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  Dempings ir ražojuma (“attiecīgais ražojums”) pārdošana eksportam par cenu, kas zemāka par tā “normālo vērtību”. Par normālo vērtību parasti pieņem “līdzīgā” ražojuma salīdzināmo cenu attiecīgās valsts iekšzemes tirgū. Ar terminu “līdzīgais ražojums” saprot ražojumu, kas visos aspektos ir analogs attiecīgajam ražojumam, vai, ja tāda nav, ar to saprot citu ražojumu, kurš ir ļoti līdzīgs attiecīgajam ražojumam.

(3)  Ražotājs eksportētājs ir attiecīgās valsts uzņēmums, kas ražo izmeklējamo ražojumu un tieši vai ar trešās personas starpniecību eksportē to uz Savienības tirgu, ieskaitot visus saistītos uzņēmumus, kuri piedalās attiecīgā ražojuma ražošanā, pārdošanā iekšzemes tirgū vai eksportēšanā.

(4)  Ražotājiem eksportētājiem jo īpaši jāpierāda, ka i) ar uzņēmējdarbību un izmaksām saistīti lēmumi tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus apstākļiem un bez valsts nozīmīgas iejaukšanās; ii) uzņēmumiem ir viena, skaidri saprotama pamata grāmatvedības uzskaite, kura tiek neatkarīgi revidēta saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un kuru izmanto visiem nolūkiem; iii) nav nozīmīgu izkropļojumu, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas; iv) tiesību akti par bankrotu un īpašuma tiesībām garantē juridisku noteiktību un stabilitāti un v) valūtas konvertēšana notiek atbilstīgi valūtas kursam tirgū.

(5)  Ražotājiem eksportētājiem konkrēti jāpierāda, ka: i) tie, ja firmas vai kopuzņēmumi pilnīgi vai daļēji pieder ārvalstniekiem, var brīvi repatriēt kapitālu un peļņu; ii) eksporta cenas un daudzumi, un pārdošanas noteikumi ir brīvi noteikti; iii) vairākums akciju pieder privātpersonām. valsts ierēdņi, kas ir valdē vai ieņem galvenos amatus vadībā, ir mazākumā, vai arī ir jāpierāda, ka uzņēmums tomēr ir pietiekami neatkarīgs no valsts iejaukšanās; iv) valūtas maiņas kursu pārrēķina atbilstīgi tirgus likmei un v) valsts iejaukšanās nepieļauj pasākumu apiešanu, ja individuālajiem eksportētājiem piemēro dažādas maksājuma likmes.

(6)  Izlasē var iekļaut tikai tādus importētājus, kas nav saistīti ar ražotājiem eksportētājiem. Importētājiem, kas ir saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, jāaizpilda šiem ražotājiem eksportētājiem paredzētās anketas 1. pielikums. Termina “saistīta persona” definīciju sk. 9. zemsvītras piezīmē.

(7)  Nesaistīto importētāju sniegto informāciju var izmantot arī saistībā ar citiem šīs izmeklēšanas aspektiem, ne tikai dempinga konstatēšanu.

(8)  Eiropas Savienības 27 dalībvalstis ir Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija.

(9)  Saskaņā ar 143. pantu Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 par Kopienas Muitas kodeksa īstenošanu personas uzskata par saistītām tikai tad, ja: a) kāda persona ir citas personas uzņēmuma valdes loceklis vai administratīvs vadītājs; b) personas ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri; c) personas ir darba devējs un darba ņēmējs; d) kādai personai tieši vai netieši pieder, tā kontrolē vai tur 5 % vai vairāk abu personu balsstiesīgo apgrozībā esošo akciju vai daļu; e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē kāda trešā persona; g) abas personas kopā tieši vai netieši kontrolē kādu trešo personu; vai h) personas ir vienas ģimenes locekļi. Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šāda radniecība: i) vīrs un sieva, ii) tēvs vai māte un bērns, iii) brālis un māsa vai pusbrālis un pusmāsa, iv) vectēvs vai vecāmāte un mazbērns, v) tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns, vi) vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla, vii) svainis un svaine. (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.). Šajā kontekstā termins “persona” attiecas gan uz fizisku, gan juridisku personu.

(10)  Dokumentu ar norādi “Limited” uzskata par konfidenciālu saskaņā ar 19. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.) un 6. pantu PTO Nolīgumā par 1994. gada GATT VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums). Tas ir aizsargāts arī atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(11)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.


Labojumi

17.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 369/25


Labojums Komisijas paziņojumā saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīvas 2006/42/EK īstenošanu par dalībvalstu tiesību aktu par mašīnām, un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” C 338, 2011. gada 18. novembris )

2011/C 369/08

22. lappusē:

tekstu:

“CEN

EN ISO 10218-1:2011

Roboti un robotu ierīces. Drošuma prasības. 1. daļa: Industriālie roboti (ISO 10218-1:2011)

Šī ir pirmā publikācija

EN ISO 10218-1:2008

2.1. piezīme

31.1.2012.”

lasīt šādi:

“CEN

EN ISO 10218-1:2011

Roboti un robotu ierīces. Drošuma prasības. 1. daļa: Industriālie roboti (ISO 10218-1:2011)

Šī ir pirmā publikācija

EN ISO 10218-1:2008

2.1. piezīme

1.1.2013.”