ISSN 1977-0952

doi:10.3000/19770952.C_2011.364.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 364

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

54. sējums
2011. gada 14. decembris


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

II   Informācija

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2011/C 364/01

Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )

1

2011/C 364/02

Paziņojums saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 12. panta 5. punkta a) apakšpunktu par dalībvalstu muitas administrāciju informācijas sniegšanu attiecībā uz preču muitas nomenklatūras klasifikāciju

4

 

III   Sagatavošanā esoši tiesību akti

 

PADOME

 

Padome

2011/C 364/03

Padomes Ieteikums (2011. gada 30. novembris) par Eiropas Centrālās bankas Valdes locekļa iecelšanu amatā

6

 

EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA

 

Eiropas Centrālā banka

2011/C 364/04

Eiropas Centrālās bankas Padomes atzinums (2011. gada 7. decembris) par Padomes ieteikumu par Eiropas Centrālās bankas Valdes locekļa iecelšanu amatā (CON/2011/100)

7

 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2011/C 364/05

Euro maiņas kurss

8

2011/C 364/06

Kuģu būves valsts atbalsta nostādnes

9

 

Revīzijas palāta

2011/C 364/07

Īpašais ziņojums Nr. 12/2011 Vai ES pasākumi ir veicinājuši zvejas flotu jaudas pielāgošanu zvejas iespējām?

14

 

V   Atzinumi

 

ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS

 

Eiropas Komisija

2011/C 364/08

Aicinājums iesniegt priekšlikumus 2011. gadā – programma Eiropa pilsoņiem (2007.–2013.) – Programmas darbību Aktīvi pilsoņi Eiropai, Aktīva pilsoniskā sabiedrība Eiropā un Aktīva piemiņas saglabāšana Eiropas līmenī īstenošana

15

 

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

 

Eiropas Komisija

2011/C 364/09

Paziņojums, kas publicēts saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 27. panta 4. punktu lietā COMP/39.654 – Reuters Instrument Codes (RICs) (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 9391)  ( 1 )

21

 

CITI TIESĪBU AKTI

 

Eiropas Komisija

2011/C 364/10

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

25

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

 


II Informācija

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

14.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 364/1


Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2011/C 364/01

Lēmuma pieņemšanas datums

10.11.2009.

Atbalsts Nr.

N 549/09

Dalībvalsts

Vācija

Reģions

Bayern

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Verlängerung der Beihilferegelung zur Unterstützung der Filmproduktion in Bayern

Juridiskais pamats

Richtlinien für die FilmFernsehFonds Bayern GmbH, Haushaltsgesetz des Freistaates Bayern

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Kultūras veicināšana

Atbalsta veids

Atmaksājama dotācija, tiešā dotācija, aizdevums ar atvieglotiem nosacījumiem

Budžets

 

Plānotie gada izdevumi EUR 13,5 miljoni

 

Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 54 miljoni

Atbalsta intensitāte

70 %

Atbalsta ilgums

1.1.2010.–31.12.2013.

Tautsaimniecības nozares

Plašsaziņas līdzekļi

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

FilmFernsehFonds Bayern GmbH

Cita informācija

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

19.10.2011.

Atbalsts Nr.

N 330/10

Dalībvalsts

Francija

Reģions

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Programme national «Très haut débit» — Volet B

Juridiskais pamats

Loi no 2009-1572 du 17 décembre 2009 relative à la lutte contre la fracture numérique. Code général des collectivités territoriales (articles L 1425-1 et L 1425-2). Loi no 2010-237 du 9 mars 2010 de finances rectificative pour 2010. Code des postes et des communications électroniques (articles L 34-8 et L 34-8-3). Décision no 2010-1314 de l'ARCEP en date 14 décembre 2010 précisant les conditions d’accessibilité et d’ouverture des infrastructures et des réseaux éligibles à une aide du fonds d’aménagement numérique des territoires

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Nozaru attīstība, reģionālā attīstība

Atbalsta veids

Tiešā dotācija

Budžets

Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 750 miljoni

Atbalsta intensitāte

Atbalsta ilgums

Līdz 1.1.2016.

Tautsaimniecības nozares

Pasts un telekomunikācijas

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Fonds national pour la societé numérique, collectivités territoriales

Cita informācija

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

9.11.2011.

Atbalsts Nr.

SA.31722 (11/N)

Dalībvalsts

Ungārija

Reģions

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

A sporttevékenység támogatásához kapcsolódó társaságiadó-, és illetékkedvezmény

Juridiskais pamats

A sporttal összefüggő egyes törvények módosításáról szóló 2010. évi LXXXIII. törvény. A társasági adóról és az osztalékadóról szóló 1996. évi LXXXI. törvény. Az illetékekről szóló 1990. évi XCIII. törvény

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Nozaru attīstība

Atbalsta veids

Nodokļu atlaide

Budžets

 

Plānotie gada izdevumi HUF 21 200 miljoni

 

Kopējais plānotais atbalsta apjoms HUF 127 200 miljoni

Atbalsta intensitāte

70 %

Atbalsta ilgums

Līdz 30.6.2017.

Tautsaimniecības nozares

Atpūta, kultūras pasākumi un sports

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Nemzeti Fejlesztési Minisztérium és Nemzeti Erőforrás Minisztérium

Cita informācija

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm


14.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 364/4


Paziņojums saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 12. panta 5. punkta a) apakšpunktu par dalībvalstu muitas administrāciju informācijas sniegšanu attiecībā uz preču muitas nomenklatūras klasifikāciju

2011/C 364/02

Saistošā izziņa par tarifu zaudē spēku no tās dienas, kad tā kļūst nederīga saskaņā ar sekojošo muitas nomenklatūras starptautisko tarifu pasākumu interpretāciju:

Harmonizētās Sistēmas skaidrojumu un Klasifikācijas atzinumu krājumu grozījumi, kurus apstiprinājusi Muitas Sadarbības Padome (MSP dok. NC1649 – HS Komitejas 47. sesijas ziņojums):

SKAIDROJUMU GROZĪJUMI, KURI JĀIZDARA SASKAŅĀ AR HS KONVENCIJAS 8. PANTA PROCEDŪRU UN SASKAŅĀ AR KLASIFIKĀCIJAS ATZINUMIEM, KURUS PIEVIENOJUSI PASAULES MUITAS ORGANIZĀCIJAS HS KOMITEJA

(HS KOMITEJAS 47. SESIJA, 2011. GADA MARTS)

DOK. NC1649

Nomenklatūras skaidrojošo piezīmju grozījumi, kuri ir HS Konvencijas pielikumā

29. nodaļa

R/11


Klasifikācijas atzinumi, kurus ir apstiprinājusi HS Komiteja

2106.90/26-27

R/3

2208.90/4-6

R/2

4410.11/1

R/4

8517.62/20

R/5

8528.51/1

R/6

8543.70/5

R/7

Atbilstīgi Kopienas Muitas kodeksa 17. pantam saistošā izziņa par tarifu no 2012. gada 1. janvāra vairs nav spēkā, ja tā vairs neatbilst Muitas nomenklatūras interpretācijai šādu starptautisku tarifu pasākumu dēļ.

Grozījumi Harmonizētās Sistēmas paskaidrojumos, ko apstiprinājusi Muitas sadarbības padome (MSP dok. NC1649, Q/4 pielikums, HS Komitejas 47. sesijas ziņojums):

SKAIDROJUMU GROZĪJUMI, KURI JĀIZDARA SASKAŅĀ AR HS KONVENCIJAS 8. PANTA PROCEDŪRU, KURUS PIEVIENOJUSI PASAULES MUITAS ORGANIZĀCIJAS HS KOMITEJA

(HS KOMITEJAS 47. SESIJA, 2011. GADA MARTS)

DOK. NC1649

Grozījumi paskaidrojumos (Harmonizētās Sistēmas konvencijas pielikums), kas atbilst 2009. gada 26. jūnija Ieteikumam un ko sīkāk izstrādājusi Harmonizētās Sistēmas Komiteja 47. sanāksmē. Dokuments Nr. NC1649

Paskaidrojumi

Q/4

Grozījumi Harmonizētās Sistēmas paskaidrojumos, ko apstiprinājusi Muitas sadarbības padome (MSP dok. NC1705, N pielikums, HS Komitejas 48. sesijas ziņojums):

SKAIDROJUMU GROZĪJUMI, KURI JĀIZDARA SASKAŅĀ AR HS KONVENCIJAS 8. PANTA PROCEDŪRU, KURUS PIEVIENOJUSI PASAULES MUITAS ORGANIZĀCIJAS HS KOMITEJA

(HS KOMITEJAS 48. SESIJA, 2011. GADA SEPTEMBRIS)

DOK. NC1705

Grozījumi paskaidrojumos (Harmonizētās sistēmas konvencijas pielikums), kas atbilst 2009. gada 26. jūnija Ieteikumam un ko sīkāk izstrādājusi Harmonizētās Sistēmas Komiteja 48. sanāksmē. Dokuments Nr. NC1705

Paskaidrojumi

N

Informācija par šo muitas pasākumu nozīmi var iegūt Eiropas Komisijas Nodokļu un Muitas Savienības ģenerāldirektorātā (adrese: Rue de la Loi/Wetstraat 200, 1049 Brisele, Belgium) vai arī izmantojot pieeju šī ģenerāldirektorāta interneta mājas lapai:

http://ec.europa.eu/comm/taxation_customs/customs/customs_duties/tariff_aspects/harmonised_system/index_en.htm


III Sagatavošanā esoši tiesību akti

PADOME

Padome

14.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 364/6


PADOMES IETEIKUMS

(2011. gada 30. novembris)

par Eiropas Centrālās bankas Valdes locekļa iecelšanu amatā

2011/C 364/03

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 283. panta 2. punktu,

ņemot vērā Protokolu par Eiropas Centrālo banku sistēmas statūtiem un Eiropas Centrālās bankas statūtiem un jo īpaši tā 11.2. pantu,

tā kā, ņemot vērā Lorenzo BINI SMAGHI kunga lēmumu 2011. gada 31. decembra beigās atkāpties no amata, ir jāieceļ jauns Eiropas Centrālās bankas Valdes loceklis,

AR ŠO IESAKA EIROPADOMEI:

Eiropas Centrālās bankas Valdes locekļa amatā uz astoņu gadu pilnvaru laiku iecelt Benoît COEURÉ kungu.

Briselē, 2011. gada 30. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. VINCENT-ROSTOWSKI


EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA

Eiropas Centrālā banka

14.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 364/7


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOMES ATZINUMS

(2011. gada 7. decembris)

par Padomes ieteikumu par Eiropas Centrālās bankas Valdes locekļa iecelšanu amatā

(CON/2011/100)

2011/C 364/04

Ievads un juridiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2011. gada 1. decembrī saņēma Eiropadomes priekšsēdētāja lūgumu sniegt atzinumu par Padomes 2011. gada 30. novembra Ieteikumu par Eiropas Centrālās bankas Valdes locekļa iecelšanu amatā (1).

ECB Padomes kompetence sniegt atzinumu izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību 283. panta 2. punkta.

Vispārīgi apsvērumi

1.

Padomes ieteikums, kas iesniegts Eiropadomē un par kuru notiek apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un ECB Padomi, iesaka ECB Valdes locekļa amatā uz astoņu gadu pilnvaru laiku iecelt Benoît COEURÉ kungu.

2.

ECB Padome atzīst, ka piedāvātais kandidāts ir persona ar nevainojamu reputāciju un profesionālu pieredzi monetāros vai banku jautājumos, kā tas prasīts Līguma 283. panta 2. punktā.

3.

ECB Padome neiebilst pret Padomes ieteikumu ECB Valdes locekļa amatā iecelt Benoît COEURÉ kungu.

Frankfurtē pie Mainas, 2011. gada 7. decembrī

ECB prezidents

Mario DRAGHI


(1)  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

14.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 364/8


Euro maiņas kurss (1)

2011. gada 13. decembris

2011/C 364/05

1 euro =


 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

1,3181

JPY

Japānas jena

102,60

DKK

Dānijas krona

7,4366

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,84625

SEK

Zviedrijas krona

9,0605

CHF

Šveices franks

1,2345

ISK

Islandes krona

 

NOK

Norvēģijas krona

7,7110

BGN

Bulgārijas leva

1,9558

CZK

Čehijas krona

25,633

HUF

Ungārijas forints

304,39

LTL

Lietuvas lits

3,4528

LVL

Latvijas lats

0,6970

PLN

Polijas zlots

4,5608

RON

Rumānijas leja

4,3485

TRY

Turcijas lira

2,4641

AUD

Austrālijas dolārs

1,3016

CAD

Kanādas dolārs

1,3528

HKD

Hongkongas dolārs

10,2548

NZD

Jaunzēlandes dolārs

1,7215

SGD

Singapūras dolārs

1,7158

KRW

Dienvidkorejas vona

1 519,49

ZAR

Dienvidāfrikas rands

10,8795

CNY

Ķīnas juaņa renminbi

8,3877

HRK

Horvātijas kuna

7,4986

IDR

Indonēzijas rūpija

12 005,28

MYR

Malaizijas ringits

4,1850

PHP

Filipīnu peso

57,795

RUB

Krievijas rublis

41,7115

THB

Taizemes bāts

41,138

BRL

Brazīlijas reāls

2,4292

MXN

Meksikas peso

18,1647

INR

Indijas rūpija

70,1100


(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.


14.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 364/9


KUĢU BŪVES VALSTS ATBALSTA NOSTĀDNES

2011/C 364/06

1.   IEVADS

1.

Kopš 1970. gadu sākuma kuģu būvei ir tikušas piemērotas vairākas konkrētas valsts atbalsta shēmas, kas laika gaitā pakāpeniski tuvinātas horizontālajiem valsts atbalsta noteikumiem. Pašreizējās Kuģu būves valsts atbalsta nostādnes (1) zaudēs spēku 2011. gada 31. decembrī. Ievērojot Komisijas politiku nodrošināt valsts atbalsta noteikumu lielāku pārredzamību un vienkāršošanu, tā cenšas maksimāli novērst attiecīgi kuģu būvei un citām rūpniecības nozarēm piemērojamo noteikumu atšķirības, uz kuģu būves nozari attiecinot vispārīgos horizontālos noteikumus (2).

2.

Tomēr Komisija atzīst, ka kuģu būvei salīdzinājumā ar citām nozarēm ir dažas specifiskas iezīmes, piemēram, nelielu sēriju ražošana, izgatavoto vienību izmērs, vērtība un sarežģītība, kā arī tas, ka prototipus parasti izmanto komerciāli.

3.

Ņemot vērā šīs specifiskās iezīmes, Komisija uzskata, ka ir lietderīgi kuģu būves nozarē turpināt piemērot īpašus inovācijas atbalsta noteikumus, līdztekus nodrošinot, ka šis atbalsts nerada negatīvu ietekmi uz tirdzniecības nosacījumiem un konkurenci tādā mērā, kas būtu pretrunā kopējām interesēm.

4.

Inovācijas valsts atbalsta rezultātā ir jāmainās atbalsta saņēmēja rīcībai – jāpaaugstina inovācijas darbību līmenis un jāīsteno inovācijas projekti vai darbības, kas citādi netiktu veiktas vai kas tiktu veiktas daudz ierobežotākā apjomā. Stimulējošo ietekmi nosaka, veicot hipotētisku analīzi, kurā salīdzina paredzētās darbības līmeņus ar atbalstu un bez tā. Tāpēc šajās nostādnēs ir norādītas konkrētās prasības, kas dalībvalstīm dos iespēju pārliecināties par stimulējošās ietekmes esību.

5.

Kopā ar nozares pārstāvjiem ir izstrādāts un Komisijas lēmumu pieņemšanas praksē tiek piemērots neformāls noteikumu kopums par inovācijas atbalstu kuģu būves jomā, jo īpaši par attiecināmajām izmaksām un projekta novatoriskā rakstura apstiprināšanu. Pārredzamības nolūkā šie noteikumi būtu oficiāli jāiekļauj inovācijas atbalsta noteikumos.

6.

Attiecībā uz reģionālo atbalstu Komisija horizontālās Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2007.–2013. gadam (3) pārskatīs 2013. gadā. Tāpēc Komisija turpinās piemērot tos pašus konkrētos noteikumus par reģionālo atbalstu kuģu būves nozarē, kas paredzēti 2003. gada nostādnēs līdz minētajam termiņam. Tā situāciju no jauna izvērtēs, pārskatot Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes.

7.

Attiecībā uz eksporta kredītiem šo nostādņu mērķis ir ievērot piemērojamās starptautiskās saistības.

8.

Tāpēc šajās nostādnēs ir ietverti īpaši inovācijas atbalsta un reģionālā atbalsta noteikumi kuģu būves jomā, kā arī noteikumi par eksporta kredītiem. Turklāt atbalstu kuģu būves nozarei ir iespējams atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību un horizontālajiem valsts atbalsta instrumentiem (4), ja vien tajos nav noteikts citādi.

9.

Saskaņā ar Līguma 346. pantu un, ievērojot Līguma 348. panta noteikumus, dalībvalstis var veikt pasākumus, ko uzskata par vajadzīgiem, lai aizsargātu savas būtiskās drošības intereses attiecībā uz finansējumu kara kuģiem.

10.

Šajās nostādnēs ietvertos principus Komisija plāno piemērot no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim. Pēc tam Komisija plāno noteikumus par inovācijas atbalstu ietvert Kopienas nostādnēs par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (5), bet noteikumus par kuģu būves reģionālo atbalstu iestrādāt valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēs.

2.   DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

11.

Saskaņā ar šīm nostādnēm Komisija var atļaut atbalstu jebkurai kuģu būvētavai vai eksporta kredīta gadījumā – kuģa īpašniekam piešķirtu atbalstu, kas paredzēts kuģu būvei, remontam vai pārbūvei, kā arī inovācijas atbalstu, kas piešķirts peldošu un pārvietojamu jūras konstrukciju būvei.

12.

Šajās nostādnēs piemēro šādas definīcijas:

a)

“kuģu būve” ir pašpiedziņas komerciālo kuģu būve Savienībā;

b)

“kuģu remonts” ir pašpiedziņas komerciālo kuģu remonts vai atjaunošana Savienībā;

c)

“kuģu pārbūve” ir tādu pašpiedziņas komerciālo kuģu, kas nav mazāki par 1 000 gt (6), pārbūve Savienībā ar nosacījumu, ka pārbūves darbi ir saistīti ar būtiskām kravas izvietojuma, korpusa, dzinēja sistēmas vai pasažieru uzņemšanas infrastruktūras izmaiņām;

d)

“pašpiedziņas komerciālie kuģi” ir kuģi, kuriem, izmantojot savu paša dzinējspēku un vadību, ir visas īpašības, lai tie būtu piemēroti patstāvīgai kuģošanai atklātā jūrā vai pa iekšzemes ūdensceļiem, un kuri pieder pie vienas no šādām kategorijām:

i)

jūras kuģi, kas nav mazāki par 100 bruto tonnām, un līdzvērtīga izmēra iekšzemes ūdensceļu kuģi, ko izmanto pasažieru un/vai preču pārvadāšanai;

ii)

jūras kuģi, kas nav mazāki par 100 bruto tonnām, un līdzvērtīga izmēra iekšzemes ūdensceļu kuģi, ko izmanto īpašu pakalpojumu sniegšanai (piemēram, bagarkuģi un ledlauži);

iii)

velkoņi, kuru jauda nav mazāka par 365 kW;

iv)

punktos i), ii) un iii) minēto kuģu nepabeigti korpusi, kas ir peldoši un pārvietojami;

e)

“peldošas un pārvietojamas jūras konstrukcijas” ir konstrukcijas, kas paredzētas naftas, gāzes vai atjaunojamo energoresursu izpētei, ieguvei vai ražošanai, kam piemīt komerciāla kuģa iezīmes, izņemot pašpiedziņu, un to ekspluatācijas laikā tās paredzēts vairākas reizes pārvietot.

3.   KONKRĒTIE PASĀKUMI

3.1.   Reģionālais atbalsts

13.

Reģionālo atbalstu kuģu būvei, kuģu remontam vai kuģu pārbūvei var uzskatīt par atbilstīgu iekšējam tirgum tad, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

atbalstu piešķir ieguldījumiem esošo kuģu būvētavu uzlabošanai vai modernizēšanai, lai palielinātu esošo iekārtu ražību, un atbalsts nedrīkst būt saistīts ar attiecīgās(-o) kuģu būvētavas(-u) finansiālo pārstrukturēšanu;

b)

reģionos, kas minēti Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktā un atbilst plānam, ko Komisija apstiprinājusi katrai dalībvalstij reģionālā atbalsta piešķiršanai, atbalsta intensitāte nepārsniedz 22,5 % no bruto dotācijas ekvivalenta;

c)

reģionos, kas minēti Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā un atbilst plānam, ko Komisija apstiprinājusi katrai dalībvalstij reģionālā atbalsta piešķiršanai, atbalsta intensitāte nepārsniedz 12,5 % no bruto dotācijas ekvivalenta vai piemērojamo reģionālā atbalsta maksimālo apjomu, atkarībā no tā, kas ir mazāks;

d)

atbalstu piešķir vienīgi attiecināmo izdevumu segšanai, kā noteikts Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2007.–2013. gadam.

3.2.   Inovācijas atbalsts

3.2.1.   Atbilstīgie pieteikumi

14.

Inovācijas atbalstu kuģu būvei, kuģu remontam vai kuģu pārbūvei var uzskatīt par atbilstīgu iekšējam tirgum, nepārsniedzot atbalsta intensitāti 20 % apmērā no bruto dotācijas ekvivalenta, ja ar atbalstu paredzēts rūpnieciski pielietot novatoriskus produktus un procesus, t. i., salīdzinājumā ar Savienības kuģu būves nozares attīstības līmeni tehnoloģiski jaunus vai būtiski uzlabotus produktus un procesus, attiecībā uz kuriem pastāv tehnoloģiskas vai rūpnieciskas neizdošanās risks. Inovācijas atbalsts zvejas kuģu iekārtām un modernizācijai netiks atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, izņemot gadījumus, kad tiek izpildīti Padomes 2006. gada 27. jūlija Regulas (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu (7) 25. panta 2. un 6. punkta vai tos aizstājošie nosacījumi. Kuģu būvētavai nevar piešķirt atbalstu, ja attiecībā uz to pašu kuģi ir piešķirts atbalsts no Eiropas Zivsaimniecības fonda vai tam sekojoša instrumenta, vai cits valsts atbalsts.

15.

Novatoriskie produkti un procesi, 14. punkta nozīmē, ietver ar kvalitāti un sniegumu saistītus uzlabojumus vides jomā, piemēram, degvielas patēriņa, dzinēju izmešu, atkritumu un drošības optimizēšanu.

16.

Ja inovācijas mērķis ir uzlabot vides aizsardzību un ar šo inovāciju tiktu nodrošināta atbilstība Savienības standartiem vismaz gadu pirms šo standartu stāšanās spēkā vai, ja Savienības standartu nav, tiktu paaugstināts vides aizsardzības līmenis, vai arī tiktu pārsniegti Savienības standarti, atbalsta maksimālo intensitāti var palielināt līdz 30 % bruto. Jēdzieniem “Savienības standarti” un “vides aizsardzība” ir tāda nozīme, kā tie definēti Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai.

17.

Ja tie atbilst 14. punkta kritērijiem, novatoriski produkti būs vai nu jauna kuģu klase, ko definē pēc iespējamas kuģu sērijas pirmā kuģa (prototipa), vai kuģa novatoriskas daļas, ko iespējams nodalīt no kuģa kā atsevišķus elementus.

18.

Ja tie atbilst 14. punkta kritērijiem, novatoriski procesi ietvers jaunu procesu izstrādi un ieviešanu ražošanas, pārvaldības, loģistikas vai inženiertehniskajā jomā.

19.

Inovācijas atbalstu var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu vienīgi tad, ja tas paredzēts novatorisku produktu un procesu pirmreizējam rūpnieciskajam pielietojumam.

3.2.2.   Attiecināmās izmaksas

20.

No produktu un procesu inovācijas atbalsta drīkst segt vienīgi izdevumus par ieguldījumiem, projektēšanu, inženiertehniskiem pētījumiem un testēšanas darbībām, kuri tieši un pilnībā attiecas uz projekta novatorisko daļu un ir radušies pēc inovācijas atbalsta pieteikuma datuma (8).

21.

Attiecināmās izmaksas ietver kuģu būvētavas izmaksas, kā arī izmaksas preču un pakalpojumu iepirkumam no trešām personām (piemēram, sistēmu piegādātājiem, komplekso risinājumu piegādātājiem un apakšuzņēmējiem), ja šīs preces un pakalpojumi attiecas vienīgi uz inovāciju. Attiecināmās izmaksas ir sīkāk definētas pielikumā.

22.

Attiecīgā valsts iestāde, ko konkrētā dalībvalsts norīkojusi inovācijas atbalsta piemērošanai, attiecināmās izmaksas jāizvērtē, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja sniegtajām un pamatotajām aplēsēm. Ja pieteikumā iekļautas izmaksas preču un pakalpojumu iepirkumam no piegādātājiem, jāpārliecinās, ka piegādātājs par šīm precēm vai pakalpojumiem nav saņēmis tādiem pašiem mērķiem paredzētu valsts atbalstu.

3.2.3.   Projekta novatoriskā rakstura apstiprināšana

23.

Lai saskaņā ar šīm nostādnēm inovācijas atbalstu varētu atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, atbalsta pieteikums attiecīgajai valsts iestādei jāiesniedz pirms tam, kad pieteikuma iesniedzējs noslēdz saistošu līgumu par konkrētā projekta īstenošanu, attiecībā uz kuru prasīts inovācijas atbalsts. Pieteikumā jāiekļauj inovācijas kvalitatīvs un kvantitatīvs apraksts.

24.

Attiecīgā valsts iestāde lūdz neatkarīgam un tehniski kompetentam ekspertam apliecināt, ka atbalsts tiek prasīts projektam, kurš attiecas uz tehnoloģiski jaunu vai būtiski uzlabotu produktu vai procesu salīdzinājumā ar Savienības kuģu būves nozares attīstības līmeni (kvalitatīvais novērtējums). Atbalstu ir iespējams atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu vienīgi tad, ja neatkarīgs un tehniski kompetents eksperts attiecīgajai valsts iestādei ir apliecinājis, ka projekta attiecināmās izmaksas ir aprēķinātas, ietverot vienīgi projekta novatoriskās daļas (kvantitatīvais novērtējums).

3.2.4.   Stimulējošā iedarbība

25.

Inovācijas atbalstam šo nostādņu nozīmē ir jābūt stimulējošam, t. i., tā rezultātā ir jāmainās atbalsta saņēmēja rīcībai – tam jāpaaugstina inovācijas darbību līmenis. Atbalsta rezultātā jāpalielinās inovācijas darbību apjomam, jomai, iztērētajai summai vai darbību ātrumam.

26.

Ievērojot 25. punktu, Komisija uzskata, ka atbalsts tā saņēmējam nav stimulējošs, ja projekts (9) jau ir sākts pirms tam, kad saņēmējs iesniedzis atbalsta pieteikumu valsts iestādēm.

27.

Lai varētu pārliecināties, vai atbalsts rosinātu atbalsta saņēmēju mainīt savu rīcību, paaugstinot inovācijas darbību līmeni, dalībvalstīm jānodrošina iepriekšējs novērtējums par inovācijas darbību pieaugumu, pamatojoties uz analīzi, kurā salīdzināta situācija ar atbalstu un situācija bez atbalsta. Izmantojamie kritēriji var iekļaut inovācijas darbību apjoma, jomas, iztērētās summas vai darbību ātruma palielināšanos, kā arī citus attiecīgus kvantitatīvos un/vai kvalitatīvos rādītājus, ko dalībvalsts norādījusi savā paziņojumā saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu.

28.

Ja iespējams pierādīt nozīmīgu ietekmi uz vismaz vienu no šiem elementiem, ņemot vērā uzņēmuma parasto rīcību attiecīgajā nozarē, Komisija parasti lemj, ka atbalstam piemīt stimulējoša iedarbība.

29.

Vērtējot atbalsta shēmu, tiks uzskatīts, ka stimulējošās iedarbības nosacījumi ir izpildīti, ja dalībvalsts ir apņēmusies piešķirt individuālu atbalstu saskaņā ar apstiprināto atbalsta shēmu tikai pēc tam, kad tā pārliecinājusies par stimulējošās iedarbības esību, un iesniegt gada ziņojumus par apstiprinātās atbalsta shēmas īstenošanu.

30.

Atbalsta pieteikumu var apstiprināt vienīgi ar nosacījumu, ka atbalsta saņēmējs noslēdz saistošu līgumu par konkrētā kuģu būves, kuģu remonta vai kuģu pārbūves projekta vai procesa īstenošanu, attiecībā uz kuru prasīts inovācijas atbalsts. Maksājumus var veikt tikai pēc attiecīgā līguma parakstīšanas. Ja līgums tiek atcelts vai no projekta atsakās, viss izmaksātais atbalsts ir jāatmaksā, pieskaitot procentus, ko aprēķina no atbalsta izmaksāšanas dienas. Tāpat, ja projekts netiek pabeigts, attiecināmajiem inovācijas izdevumiem neizmantotais atbalsts ir jāatmaksā kopā ar procentiem. Procentu likmei jābūt vismaz Komisijas pieņemto bāzes likmju apmērā.

3.3.   Eksporta kredīti

31.

Atbalstu kuģu būvei valsts atbalstītu kredītu veidā, ko piešķir iekšzemes un ārvalstu kuģu īpašniekiem vai trešām pusēm kuģu būvēšanai vai pārbūvei, var uzskatīt par atbilstīgu iekšējam tirgum, ja tas atbilst noteikumiem, kas paredzēti ar 1998. gada ESAO Vienošanos par vadlīnijām attiecībā uz oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem un tās Nozaru vienošanos par eksporta kredītu piešķiršanu kuģiem, vai jebkuriem turpmākiem noteikumiem, kas paredzēti ar minēto vienošanos vai aizstāj to.

4.   UZRAUDZĪBA UN ZIŅOJUMU SNIEGŠANA

32.

Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (10) un Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (11) paredz, ka dalībvalstis iesniedz Komisijai gada ziņojumus par visām pastāvošajām atbalsta shēmām. Ja Komisija saskaņā ar šīm nostādnēm pieņem lēmumu par inovācijas atbalstu, kas apstiprinātas shēmas ietvaros paredzēts lielam uzņēmumam, tā var pieprasīt, lai dalībvalstis ziņojumā norādītu, kā ir tikusi ievērota stimulējošās iedarbības prasība atbalstam, kas piešķirts lieliem uzņēmumiem, jo īpaši izmantojot 3.2.4. punktā minētos kritērijus.

5.   ATBALSTA APVIENOŠANA

33.

Šajās nostādnēs paredzētās atbalsta maksimālās robežas piemēro neatkarīgi no tā, vai attiecīgo atbalstu pilnībā vai daļēji finansē no valsts resursiem vai no Savienības resursiem. Atbalstu, ko apstiprina saskaņā ar šīm nostādnēm, nedrīkst apvienot ar citiem valsts atbalsta veidiem Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē vai ar citiem Savienības finansējuma veidiem, ja šīs apvienošanas rezultātā atbalsta intensitāte kļūst lielāka par to, kas paredzēta šajās nostādnēs.

34.

Ja atbalsts ir paredzēts dažādiem mērķiem un ietver vienas un tās pašas attiecināmās izmaksas, piemēro izdevīgāko maksimālo atbalsta robežu.

6.   ŠO NOSTĀDŅU PIEMĒROŠANA

35.

Šajās nostādnēs paredzētos principus Komisija piemēros no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim. Minētos principus Komisija piemēros visiem tiem paziņotajiem atbalsta pasākumiem, par kuriem to aicinās pieņemt lēmumu pēc 2011. gada 31. decembra, pat ja par projektiem paziņots pirms minētā datuma.

36.

Saskaņā ar Komisijas paziņojumu par noteikumiem, kas piemērojami nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai (12), Komisija piemēros šajās nostādnēs iekļautos principus nepaziņotam atbalstam, kas piešķirts pēc 2011. gada 31. decembra.


(1)  OV C 317, 30.12.2003., 11. lpp.

(2)  Valsts atbalsta rīcības plāns COM(2005) 107 galīgā redakcija, 65. punkts: “Komisija lems, vai joprojām ir vajadzīgi tiesību akti par valsts atbalstu kuģu būvniecībai vai šī nozare regulējama vienkārši ar horizontāliem noteikumiem”.

(3)  OV C 54, 4.3.2006., 13. lpp.

(4)  Piemēram, Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai (OV C 82, 1.4.2008., 1. lpp.) ir izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem var atļaut atbalstu videi mazāk kaitīgu ražošanas procesu ieviešanai kuģu būvētavās. Turklāt kuģu īpašniekiem var piešķirt atbalstu tādu jaunu kuģu iegādei, kuru parametri pārsniedz Savienības standartus, vai, ja Savienības standartu nav, paaugstina vides aizsardzības līmeni, tādējādi kopumā veicinot videi mazāk kaitīgu jūras transportu.

(5)  OV C 323, 30.12.2006., 1. lpp.

(6)  Bruto tonnas.

(7)  OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.

(8)  Izņemot izmaksas saistībā ar priekšizpēti, kas veikta 12 mēnešus pirms atbalsta pieteikuma attiecībā uz novatorisku procesu.

(9)  Tas neizslēdz iespēju, ka potenciālais atbalsta saņēmējs pirms tam ir veicis priekšizpēti, uz kuru neattiecas atbalsta pieteikums.

(10)  OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

(11)  OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.

(12)  OV C 119, 22.5.2002., 22. lpp.


PIELIKUMS

Kuģu būves inovācijas atbalsta attiecināmās izmaksas

1.   JAUNA KUĢU KLASE

Jaunas klases kuģu būvei, uz kuru ir attiecināms inovācijas atbalsts, attiecināmās izmaksas ir šādas:

a)

koncepcijas izstrādes izmaksas;

b)

koncepcijas projekta izmaksas;

c)

funkcionālā projekta izmaksas;

d)

detalizēta tehniskā projekta izmaksas;

e)

izpētes, testēšanas, maketēšanas un līdzīgas izmaksas, kas saistītas ar kuģa tehnoloģisko izstrādi un projektēšanu;

f)

projekta īstenošanas plānojuma izmaksas;

g)

produkta testēšanas un izmēģinājumu izmaksas;

h)

papildu darbaspēka un pieskaitāmās izmaksas jaunai kuģu klasei (zināšanu uzkrāšana).

Attiecībā uz a) līdz g) punktu, netiek iekļautas izmaksas, kas attiecas uz standarta inženiertehnisko projektēšanu, kura atbilst iepriekšējai kuģu klasei.

Attiecībā uz h) punktu, ražošanas papildu izmaksas, kuras ir noteikti vajadzīgas, lai pārbaudītu tehnoloģiskos jauninājumus, var būt attiecināmas, ja tās ir ierobežotas līdz minimāli nepieciešamajam apjomam. Ņemot vērā ar prototipa būvniecību saistītās tehniskās grūtības, pirmā kuģa ražošanas izmaksas parasti pārsniedz citu pēc tam būvēto šīs klases kuģu ražošanas izmaksas. Ražošanas papildu izmaksas definē kā starpību starp pirmā jaunas klases kuģa darbaspēka un pieskaitāmajām izmaksām un nākamo tās pašas sērijas kuģu ražošanas izmaksām. Darbaspēka izmaksas ietver atalgojumu un sociālās izmaksas.

Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos par attiecināmajām izmaksām var uzskatīt lielākais 10 % no jaunas klases kuģa ražošanas izmaksām, ja šīs izmaksas ir nepieciešamas tehniskās inovācijas pārbaudīšanai. Pienācīgi pamatots gadījums ir tad, ja ražošanas papildu izmaksas saskaņā ar aplēsēm pārsniedz 3 % no nākamo šīs klases kuģu ražošanas izmaksām.

2.   JAUNAS KUĢA DAĻAS VAI SISTĒMAS

Attiecībā uz jaunām daļām vai sistēmām, par kurām var pretendēt uz inovācijas atbalstu, attiecināmās izmaksas ir šādas, ja vien tās attiecas vienīgi uz inovāciju:

a)

projektēšanas un izstrādes izmaksas;

b)

inovācijas daļas testēšanas, maketu izmaksas;

c)

materiālu un iekārtu izmaksas;

d)

izņēmuma gadījumos – jaunas daļas vai sistēmas izgatavošanas un uzstādīšanas izmaksas, kas nepieciešamas inovācijas pārbaudīšanai, ja tās ir ierobežotas līdz minimāli nepieciešamajam apjomam.

3.   JAUNI PROCESI

Attiecībā uz jauniem procesiem, par kuriem var pretendēt uz inovācijas atbalstu, attiecināmās izmaksas ir šādas, ja vien tās attiecas vienīgi uz novatorisko procesu:

a)

projektēšanas un izstrādes izmaksas;

b)

materiālu un iekārtu izmaksas;

c)

attiecīgā gadījumā – jaunā procesa testēšanas izmaksas;

d)

izmaksas saistībā ar priekšizpēti, kas veikta 12 mēnešus pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas.


Revīzijas palāta

14.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 364/14


Īpašais ziņojums Nr. 12/2011 “Vai ES pasākumi ir veicinājuši zvejas flotu jaudas pielāgošanu zvejas iespējām?”

2011/C 364/07

Eiropas Revīzijas palāta informē, ka ir publicēts Īpašais ziņojums Nr. 12/2011 “Vai ES pasākumi ir veicinājuši zvejas flotu jaudas pielāgošanu zvejas iespējām?”.

Ziņojums ir pieejams lasīšanai vai lejupielādei Eiropas Revīzijas palātas tīmekļa vietnē. http://www.eca.europa.eu

Ziņojumu var saņemt bez maksas drukātā veidā. Tas jāpieprasa Eiropas Revīzijas palātas ziņojumu sagatavošanas atbalsta nodaļā:

European Court of Auditors

Unit ‘Audit: Production of Reports’

12, rue Alcide de Gasperi

1615 Luxembourg

LUXEMBOURG

Tel. +352 4398-1

E-pasts: euraud@eca.europa.eu

vai jāaizpilda elektroniskā pieprasījuma veidlapa virtuālajā grāmatnīcā EU-Bookshop.


V Atzinumi

ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS

Eiropas Komisija

14.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 364/15


Aicinājums iesniegt priekšlikumus 2011. gadā – programma “Eiropa pilsoņiem” (2007.–2013.)

Programmas darbību “Aktīvi pilsoņi Eiropai”, “Aktīva pilsoniskā sabiedrība Eiropā” un “Aktīva piemiņas saglabāšana Eiropas līmenī” īstenošana

2011/C 364/08

IEVADS

Šis aicinājums iesniegt priekšlikumus ir pamatots ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Lēmumu Nr. 1904/2006/EK, ar ko periodam no 2007. līdz 2013. gadam izveido programmu “Eiropa pilsoņiem”, lai sekmētu aktīvu Eiropas pilsonību (1). Sīki izstrādāti nosacījumi šim aicinājumam iesniegt priekšlikumus meklējami programmas “Eiropa pilsoņiem” ceļvedī, kas publicēts tīmekļa vietnē “Europa” (skatīt VII punktu). Programmas ceļvedis ir šī aicinājuma iesniegt priekšlikumus neatņemama sastāvdaļa.

I.   Mērķi

Programmai “Eiropa pilsoņiem” ir šādi konkrēti mērķi:

tuvināt vietējo kopienu iedzīvotājus visā Eiropā, lai dalītos pieredzē, apmainītos ar atzinumiem un vērtībām nolūkā gūt vēstures mācību un celt nākotni,

atbalstīt darbību, diskusijas un pārdomas saistībā ar Eiropas pilsoniskumu un demokrātiju, kopīgām vērtībām, vēsturi un kultūru, pilsoniskās sabiedrības organizācijām sadarbojoties Eiropas līmenī,

tuvināt Eiropu iedzīvotājiem, sekmējot un cildinot Eiropas vērtības un sasniegumus, vienlaikus saglabājot pagātnes piemiņu,

veicināt visu dalībvalstu iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbību, sekmējot starpkultūru dialogu un uzsverot gan Eiropas daudzveidību, gan Eiropas vienotību, īpašu uzmanību pievēršot pasākumiem, kuru mērķis ir veidot ciešākas saites starp pilsoņiem no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas to veidoja 2004. gada 30. aprīlī, un tām dalībvalstīm, kuras pievienojās pēc šī datuma.

II.   Atbilstīgie pretendenti

Programma ir atvērta visām ieinteresētajām personām, kas atrodas kādā no valstīm, kuras piedalās programmā, un atkarībā no pasākuma ir:

valsts iestāde vai

bezpeļņas organizācija ar juridisku statusu (juridiska persona).

Taču katra programmā iekļautā darbība ir paredzēta konkrētam organizāciju klāstam. Tāpēc programmas ceļvedī ir noteikts, kāda organizācija ir tiesīga pieteikties katram pasākumam/apakšpasākumam.

Šajā programmā ir tiesīgas piedalīties šādas valstis:

ES dalībvalstis (2),

Horvātija,

Albānija,

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika.

III.   Atbilstīgās darbības

Programma “Eiropa pilsoņiem” atbalsta projektus, kas veicina aktīvu Eiropas pilsonību.

Šis aicinājums ietver šādas programmas “Eiropa pilsoņiem” darbības, kuras tiek atbalstītas ar divu veidu subsīdijām – projektu un darbības subsīdijām.

1. darbība:   aktīvi iedzīvotāji Eiropai

1. pasākums:   pilsētu sadraudzība

Šī pasākuma mērķis ir darbības, kuras ietver vai veicina tiešas apmaiņas apmeklējumus Eiropas iedzīvotāju vidū, piedaloties pilsētu sadraudzības pasākumos.

1.1. pasākums:   sadraudzības pilsētu iedzīvotāju tikšanās (projekta subsīdija)

Šī pasākuma mērķis ir darbības, kuras ietver vai veicina tiešas apmaiņas apmeklējumus Eiropas iedzīvotāju vidū, piedaloties pilsētu sadraudzības pasākumos. Projektā jāiesaista pašvaldības no vismaz divām valstīm, kas piedalās, no kurām vismaz viena ir ES dalībvalsts. Projektā jāpiedalās vismaz 25 starptautiskiem dalībniekiem no uzaicinātajām pašvaldībām. Tikšanās maksimālais ilgums ir 21 diena. Maksimālā piešķiramā subsīdija ir EUR 25 000 par projektu. Minimālā piešķiramā subsīdija ir EUR 5 000.

Subsīdijas sadraudzības pilsētu iedzīvotāju tikšanās pasākumiem ir paredzētas, lai līdzfinansētu viesus uzņemošās pilsētas organizatoriskos izdevumus un uzaicināto dalībnieku ceļa izmaksas. Subsīdijas aprēķināšana notiek saskaņā ar vienotām likmēm/vienreizēju maksājumu.

1.2. pasākums:   sadraudzības pilsētu tīkli (projekta subsīdija)

Šis pasākums atbalsta tīklu attīstību, kuri izveidoti, pamatojoties uz sadraudzības pilsētu saitēm, kas ir svarīgi, lai nodrošinātu strukturētu, intensīvu un daudzpakusīgu sadarbību starp pašvaldībām, tādējādi veicinot programmas ietekmes palielināšanu. Projektā ir jāparedz vismaz trīs pasākumi. Tajā jāiesaista pašvaldības no vismaz četrām valstīm, kas piedalās, no kurām vismaz viena ir ES dalībvalsts. Projektā jāpiedalās vismaz 30 starptautiskiem dalībniekiem no uzaicinātajām pašvaldībām. Maksimālais projekta darbības ilgums ir 24 mēneši; katra pasākuma maksimālais norises ilgums ir 21 diena.

Maksimālā summa, uz kādu šī pasākuma ietvaros var pretendēt viens projekts, ir EUR 150 000. Minimālā summa ir EUR 10 000. Subsīdijas aprēķināšana notiek saskaņā ar vienotām likmēm/vienreizēju maksājumu.

2. pasākums:   “Iedzīvotāju projekti” un “Atbalsta pasākumi”

2.1. pasākums:   iedzīvotāju projekti (projekta subsīdija)

Šis pasākums paredzēts nopietnam izaicinājumam mūsdienu Eiropas Savienībā: kā pārvarēt plaisu starp iedzīvotājiem un Eiropas Savienību. Tā mērķis ir izpētīt oriģinālus un novatoriskus veidus, kas varētu pamudināt iedzīvotājus līdzdarboties un veicināt dialogu starp Eiropas iedzīvotājiem un Eiropas Savienības iestādēm.

Projektā jāiesaista vismaz piecas valstis, kas piedalās, no kurām vismaz viena ir ES dalībvalsts. Projektā ir jāiesaista vismaz 200 dalībnieki. Maksimālais projekta darbības ilgums ir 12 mēneši.

Subsīdijas summa tiks aprēķināta, pamatojoties uz sabalansētu, sīki izstrādātu budžeta prognozi, kas izteikta euro. Piešķirtā subsīdija nedrīkst pārsniegt 60 % no projekta attaisnoto izmaksu kopsummas. Minimālā subsīdija ir EUR 100 000. Maksimālā vienam projektam šī pasākuma ietvaros piešķiramā subsīdija ir EUR 250 000.

2.2. pasākums:   atbalsta pasākumi (projekta subsīdija)

Šī pasākuma mērķis ir atbalstīt darbības, kas var sekmēt ilgstošu partnerattiecību un tīklu izveidi, iesaistot ievērojamu skaitu dažādu ieinteresēto personu, kuras veicina aktīvu Eiropas pilsonību, tādējādi palīdzot ātrāk sasniegt programmas mērķus un palielināt programmas kopējo ietekmi un iedarbīgumu.

Projektā jāiesaista vismaz divas valstis, kas piedalās, no kurām vismaz viena ir ES dalībvalsts. Maksimālais ilgums ir 12 mēneši. Katrā projektā ir jāparedz vismaz divi pasākumi.

Subsīdijas summa tiks aprēķināta, pamatojoties uz sabalansētu, sīki izstrādātu budžeta prognozi, kas izteikta euro. Subsīdija nedrīkst pārsniegt 80 % no attiecīgās darbības attaisnotajām izmaksām. Minimālā piešķiramā subsīdija ir EUR 30 000. Maksimālā vienam projektam šī pasākuma ietvaros piešķiramā subsīdija ir EUR 100 000.

2. darbība:   aktīva pilsoniskā sabiedrība Eiropā

1. un 2. pasākums:   strukturāls atbalsts Eiropas sabiedrības politikas pētniecības organizācijām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām Eiropas līmenī (darbības subsīdijas (3))

1. pasākums– strukturāls atbalsts Eiropas sabiedrības politikas pētniecības organizācijām (ideju ģeneratoriem) un tā mērķis ir atbalstīt darbu Eiropas sabiedrības politikas pētniecības organizācijās (ideju ģeneratori), kuras spēj sniegt jaunas idejas un pārdomas par Eiropas problēmām, par aktīvu pilsonību Eiropas līmenī vai par Eiropas vērtībām.

2. pasākums– strukturāls atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām ES līmenī, kas Eiropas dimensijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām nodrošinās spējas un stabilitāti darboties Eiropas līmenī. Nolūks ir veicināt strukturētas, saskaņotas un aktīvas pilsoniskās sabiedrības izveidi Eiropas līmenī.

Atbilstīguma periodam ir jāatbilst pieteicēja budžeta gadam, kā norādīts organizācijas apstiprinātajos finanšu pārskatos. Ja pieteicēja budžeta gads atbilst kalendārajam gadam, atbilstīguma periods ir no 1. janvāra līdz 31. decembrim. Pieteicējiem, kuru budžeta gads atšķiras no kalendārā gada, atbilstīguma periods ir 12 mēneši no viņu budžeta gada sākuma datuma.

Subsīdiju var aprēķināt pēc divām dažādām metodēm:

a)

vienotas likmes/vienreizējs maksājums;

b)

budžets balstīts uz reālajām izmaksām. Subsīdijas summa tiks aprēķināta, pamatojoties uz sabalansētu, sīki izstrādātu budžeta prognozi, kas izteikta euro. Subsīdija nedrīkst pārsniegt 80 % no attiecīgās darbības attaisnotajām izmaksām.

Maksimālā subsīdija ir EUR 100 000.

3. pasākums:   atbalsts projektiem, ko uzsākušas pilsoniskās sabiedrības organizācijas (projekta subsīdija)

Šī pasākuma mērķis ir atbalstīt konkrētus projektus, ko veicina pilsoniskās sabiedrības organizācijas no dažādām valstīm, kuras piedalās. Šiem projektiem jāpilnveido izpratne par tēmām, kas skar Eiropas intereses, jāveicina savstarpēja izpratne par dažādām kultūrām un jānosaka kopīgas vērtības, sadarbojoties Eiropas līmenī.

Projektā jāiesaista vismaz divas valstis, kas piedalās, no kurām vismaz viena ir ES dalībvalsts. Maksimālais projektu ilgums ir 18 mēneši.

Subsīdiju var aprēķināt pēc divām dažādām metodēm atbilstīgi dažādām pieejām, un tām piemēro īpašus noteikumus:

a)

vienotas likmes/vienreizējs maksājums;

b)

budžets balstīts uz reālajām izmaksām. Šajā gadījumā pieprasītā subsīdija nedrīkst pārsniegt 70 % no attiecīgās darbības attaisnotajām izmaksām.

Maksimālā subsīdija ir EUR 150 000. Minimālā piešķiramā subsīdija ir EUR 10 000.

Vispārējas Eiropas intereses pārstāvošas organizācijas, kuras ir izvēlētas darbības subsīdijas saņemšanai 2012. gadā 2. darbības 1. un 2. pasākumā, 2012. gadā nav atbilstīgas finansējuma piešķiršanai šim pasākumam.

4. darbība:   aktīva piemiņas saglabāšana Eiropas līmenī (projekta subsīdija)

Šīs darbības ietvaros atbalstīto projektu mērķis ir saglabāt dzīvu piemiņu par nacisma un staļinisma upuriem un uzlabot pašreizējo un nākotnes paaudžu zināšanas un izpratni par to, kas un kāpēc notika koncentrācijas nometnēs un citās iedzīvotāju masveida iznīcināšanas vietās.

Projekta maksimālais ilgums ir 18 mēneši.

Subsīdiju var aprēķināt pēc divām dažādām metodēm:

a)

vienotas likmes/vienreizējs maksājums;

b)

budžets balstīts uz reālajām izmaksām. Šajā gadījumā pieprasītā subsīdija nedrīkst pārsniegt 70 % no attiecīgās darbības attaisnotajām izmaksām.

Maksimālā subsīdija ir EUR 100 000. Minimālā piešķiramā subsīdija ir EUR 10 000.

IV.   Piešķiršanas kritēriji

Projekta subsīdijām:

Kvalitātes kritēriji (80 % no pieejamajiem punktiem):

Projekta atbilstība programmas mērķiem un prioritātēm (25 %).

Projekta un piedāvāto metožu kvalitāte (25 %).

Ietekme (15 %).

Atpazīstamība un tālākā darbība (15 %).

Kvantitātes kritēriji (20 % no pieejamajiem punktiem):

Ģeogrāfiskā ietekme (10 %).

Mērķa grupa (10 %).

Saskaņā ar subsidiaritātes principu attiecībā uz valstīm, kuras ir acīmredzami nepietiekami pārstāvētas, un ievērojot taisnīgu attieksmi kvalitātes izpratnē, Komisija un izpildaģentūra patur tiesības nodrošināt līdzsvarotu katrai darbībai izvēlēto projektu ģeogrāfisko sadalījumu.

Darbības subsīdijām:

Kvalitātes kritēriji (80 % no pieejamajiem punktiem):

Atbilstība programmas “Eiropa pilsoņiem” mērķiem un prioritātēm (30 %).

Darba programmas piemērotība, saskaņotība un pabeigtība (20 %).

Darba programmas ietekme (10 %).

Eiropas pievienotā vērtība (10 %).

Darbību atpazīstamība un rezultātu izmantošana un izplatīšana Eiropas pilsoņiem un citām ieinteresētajām personām (10 %).

Kvantitātes kritēriji (20 % no pieejamajiem punktiem):

Ģeogrāfiskā ietekme (10 %).

Mērķa grupa (10 %).

Saskaņā ar subsidiaritātes principu Komisija un izpildaģentūra patur tiesības nodrošināt līdzsvarotu katrai darbībai izvēlēto projektu ģeogrāfisko sadalījumu.

V.   Budžets

Paredzētais budžets 2012. gadam šādām darbībām

1. darbība 1.1. pasākums

Sadraudzības pilsētu iedzīvotāju tikšanās

EUR 6 107 000

1. darbība 1.2. pasākums

Sadraudzības pilsētu tematisko tīklu veidošana

EUR 4 528 000

1. darbība 2.1. pasākums

Iedzīvotāju projekti

EUR 1 308 000

1. darbība 2.2. pasākums

Atbalsta pasākumi

EUR 805 000

2. darbība 3. pasākums

Atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju uzsāktiem projektiem

EUR 2 807 000

4. darbība

Aktīva piemiņas saglabāšana Eiropas līmenī

EUR 2 414 000

Šī aicinājuma iesniegt priekšlikumus īstenošana ir atkarīga no Eiropas Savienības budžeta 2012. gadam apstiprināšanas budžeta iestādē.

VI.   Termiņi darbību pieteikumu iesniegšanai

Darbības

Iesniegšanas termiņš

1. darbība 1.1. pasākums

Sadraudzības pilsētu iedzīvotāju tikšanās

1. februāris

1. jūnijs

1. septembris

1. darbība 1.2. pasākums

Sadraudzības pilsētu tematisko tīklu veidošana

1. februāris

1. septembris

1. darbība 2.1. pasākums

Iedzīvotāju projekti

1. jūnijs

1. darbība 2.2. pasākums

Atbalsta pasākumi

1. jūnijs

2. darbība 1. un 2. pasākums

Strukturāls atbalsts ES politikas pētniecības organizācijām (ideju ģeneratoriem) un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ES līmenī

15. oktobris

2. darbība 3. pasākums

Atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju uzsāktiem projektiem

1. februāris

4. darbība

Aktīva piemiņas saglabāšana Eiropas līmenī

1. jūnijs

Pieteikumi jāiesniedz līdz pieteikumu iesniegšanas beigu datuma plkst. 12.00 (pusdienlaikam pēc Briseles laika). Ja iesniegšanas termiņš iekrīt brīvdienā, par pēdējo iesniegšanas dienu uzskata pirmo darba dienu pēc brīvdienām.

Pieteikumi jānosūta uz šādu adresi:

EACEA

Unit P7 Citizenship

Applications — ‘Measure XXX’

Avenue du Bourget/Bourgetlaan 1 (BOUR 01/04A)

1140 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Tiks izskatīti tikai priekšlikumi, kas iesniegti, izmantojot oficiālo subsīdiju pieteikumu elektroniskā formā (e-veidlapa), kuru atbilstīgi aizpildījusi un parakstījusi persona, kas ir pilnvarota uzņemties juridiskas saistības pieteicēja vārdā.

Pieteikumus, kas tiks iesniegti uz papīra pa pastu, pa faksu vai tiešā veidā pa e-pastu, nepieņems turpmākai izvērtēšanai.

VII.   Papildu informācija

Sīkāki nosacījumi priekšlikumu projektu iesniegšanai un pieteikuma veidlapas atrodamas programmas “Eiropa pilsoņiem” ceļvedī ar pēdējiem grozījumiem šādās tīmekļa vietnēs:

http://ec.europa.eu/citizenship/index_en.html

Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra:

http://eacea.ec.europa.eu/citizenship/index_en.htm


(1)  OV L 378, 27.12.2006., 32. lpp.

(2)  27 ES dalībvalstis: Austrija, Beļģija, Bulgārija, Kipra, Čehijas Republika, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste.

(3)  Šis aicinājums iesniegt priekšlikumus attiecas uz gada darbības subsīdijām 2013. finanšu gadam.


PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

Eiropas Komisija

14.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 364/21


Paziņojums, kas publicēts saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 27. panta 4. punktu lietā COMP/39.654 – Reuters Instrument Codes (RICs)

(izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 9391)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2011/C 364/09

1.   IEVADS

(1)

Ja Komisija plāno pieņemt lēmumu, ar ko tā pieprasa izbeigt pārkāpumu, un iesaistītās puses piedāvā uzņemties saistības, lai panāktu atbilstību prasībām, kuras tiem izteikusi Komisija savā sākotnējā vērtējumā, Komisija saskaņā ar 9. pantu Padomes 2002. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 1/2003 (1) var nolemt padarīt šīs saistības uzņēmumiem saistošas. Šādu lēmumu var pieņemt uz noteiktu laika posmu, un tajā secina, ka Komisijas rīcībai vairs nav pamata. Atbilstīgi minētās regulas 27. panta 4. punktam Komisija publicē īsu lietas kopsavilkumu un saistību galveno saturu. Ieinteresētās personas var iesniegt savus apsvērumus termiņā, ko noteikusi Komisija.

2.   LIETAS KOPSAVILKUMS

(2)

Komisija 2011. gada 19. septembrī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. panta 1. punktu pieņēma sākotnēju vērtējumu. Vērtējums attiecās uz finanšu informācijas pakalpojumiem, konkrētāk – konsolidētu datu saņemšanu reālajā laikā (2). Tas ir adresēts Thomson Reuters Corporation un uzņēmumiem tā tiešā vai netiešā kontrolē, tostarp Thomson Reuters Limited (Thomson Reuters). Komisijai ir bažas, ka daži Thomson Reuters licencēšanas prakses aspekti attiecībā uz Reuters Instrument Codes (RIC) varētu būt LESD 102. panta (3) pārkāpums. Procedūra pret Thomson Reuters tika uzsākta 2009. gada 30. oktobrī.

(3)

Saskaņā ar sākotnējo vērtējumu Thomson Reuters ir dominējošs stāvoklis pasaules tirgū attiecībā uz konsolidētu reāllaika datu saņemšanu.

(4)

Pastāv iespēja, ka Thomson Reuters ir ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli, nosakot klientiem ierobežojumus RIC lietošanā. Thomson Reuters a) aizliedz klientiem izmantot RIC datu saņemšanai no konsolidētiem reāllaika datu avotiem, ko piedāvā citi pakalpojumu sniedzēji, un b) neļauj trešām personām veidot un uzturēt RIC saturošas atbilstības tabulas, kas nodrošinātu Thomson Reuters klientu sistēmu sadarbspēju ar citu pakalpojumu sniedzēju konsolidēto reāllaika datu avotiem (4).

(5)

Šie ierobežojumi, šķiet, var ievērojami traucēt pāreju uz citiem datu avotiem. Thomson Reuters klienti plaši izmanto RIC serveru uzturētās lietojumprogrammās, un darbinieki, kas apkalpo šīs lietojumprogrammas, ir labi iepazinuši RIC simbolus. Thomson Reuters noteikto ierobežojumu dēļ gadījumos, kad RIC ir iestrādāti serveru lietojumprogrammās, pāreja pie cita pakalpojumu sniedzēja ir saistīta ar RIC izņemšanu un šo lietojumprogrammu pārkodēšanu, lai aizvietotu RIC ar alternatīviem simboliem. Tas ir darbietilpīgs un bieži vien arī pārāk dārgs pasākums. Saskaņā ar Komisijas provizorisko viedokli Thomson Reuters faktiski ir piesaistījies esošos klientus, kas izmanto konsolidētu reāllaika datu saņemšanu un kuru lietojumprogrammās ir iestrādāti RIC. Rezultātā citi pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā konsolidētu reāllaika datu saņemšanu, nevar efektīvi konkurēt ar Thomson Reuters konsolidēto reāllaika datu avotu tirgū.

3.   IEROSINĀTO SAISTĪBU GALVENAIS SATURS

(6)

Thomson Reuters nepiekrīt Komisijas sākotnējam vērtējumam. Lai kliedētu Komisijas bažas par konkurenci, tas tomēr piekrita uzņemties saistības atbilstīgi 9. pantam Regulā (EK) Nr. 1/2003. Turpmāk sniegts Thomson Reuters piedāvāto saistību (“saistības”) īss apkopojums. Saistību nekonfidenciālā versija ir pilnībā publicēta angļu valodā Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē šādā adresē: http://ec.europa.eu/competition/index_en.html

(7)

Saistību saturs ir Thomson Reuters piedāvātā licence esošajiem un turpmākajiem RT Service  (5) klientiem, ar kuru tiem piešķir papildu lietošanas tiesības uz RIC simboliem (“Extended RIC Licence” jeb “ERL” (6)). Tas ļautu šiem klientiem par mēneša licences maksu izmantot RIC, lai iegūtu reāllaika finanšu datus no Thomson Reuters konkurentu piedāvātajiem konsolidēto reāllaika datu avotiem nolūkā pārslēgt dažas vai visas no to lietojumprogrammām uz alternatīviem konsolidēto reāllaika datu piedāvātājiem. Turklāt Thomson Reuters piedāvātu ERL licences turētājiem regulārus attiecīgo RIC atjauninājumus, vajadzības gadījumā iekļaujot nepieciešamo ar RIC saistīto informāciju (t. i., ziņas par attiecīgo tirdzniecības vietu, avotu, oficiālo kodu, valūtu un/vai aprakstu).

(8)

Saistības attiecas uz i) klientiem, kas vēlas daļēji un/vai pilnībā pāriet no Thomson Reuters konsolidēto reāllaika datu avotiem uz alternatīviem konsolidēto reāllaika datu avotiem; un ii) klientiem, kas papildus Thomson Reuters RT service vēlas abonēt trešo personu piedāvātus konsolidēto reāllaika datu avotus (piemēram, kā rezerves risinājumu ārkārtas pārtraukumu gadījumā vai nolūkā testēt funkcijas un uzticamību jauniem konsolidēto reāllaika datu avotiem). Ja notiek daļēja pāreja, Thomson Reuters apņemas klientiem, kas pāriet pie citiem konsolidēto reāllaika datu piedāvātājiem, nepiemērot diskriminējošus noteikumus Thomson Reuters piedāvāto konsolidēto reāllaika datu saņemšanai (7).

(9)

Paplašināta RIC simbolu licence tiks piešķirta uz nenoteiktu laiku un saistību ietvaros to varēs saņemt piecu gadu laikā. Tādējādi klients piecu gadu laika posmā var iegādāties no Thomson Reuters paplašinātu RIC simbolu licenci un pēc tam turpināt to lietot bez laika ierobežojumiem, maksājot attiecīgo maksu un ievērojot citus licences noteikumus.

(10)

Šis koriģējošais pasākums tiks piemērots visiem RIC simboliem, kas ir tieši saistīti ar atsevišķa finanšu instrumenta cenu vai indeksa vērtību, kas ietverti Thomson Reuters RT service, cita starpā i) biržas datiem un daudzpusējām tirdzniecības sistēmām (MTF); un ii) lielākajai daļai OTC instrumentu, kas nav reģistrēti biržās vai MTF  (8). No saistībām ir izslēgti tikai ārpusbiržas instrumenti, par kuriem Thomson Reuters iegūst datus tikai no viena avota, kas ir identificējams ar konkrēto RIC (“viena avota RIC”) (9).

(11)

Thomson Reuters piedāvās arī informāciju, kas ir vajadzīga, lai atvieglotu klientiem savstarpēju norāžu veidošanu starp RIC un citu piedāvātāju simboliem. Saistības arī paredz, ka klienti var vērsties pie trešo pušu izstrādātājiem, kas izstrādātu rīkus pārejai no viena piedāvātāja pie otra, un atļaut trešo pušu izstrādātājiem izmantot programmatūru, ko tie ir izstrādājuši vairākiem klientiem, kur katrs no šiem klientiem ir abonējis ERL. Tomēr trešās puses pašas neiegūtu tiesības uz RIC simboliem.

(12)

Pastāv arī citu veidu licences, ko Thomson Reuters piešķir uz komerciāliem noteikumiem un kuras nav iekļautas ERL. Piemēram, pārejas rīku izstrādei ir vajadzīga izstrādes tiesību licence no Thomson Reuters. Otrkārt, Thomson Reuters piešķir darījumu apstrādes licenci (Transaction Processing Licence) klientiem, kas vēlas izmantot RIC kā identifikatorus automatizētai apstrādei. Tas attiecas, piemēram, uz gadījumiem, kad Thomson Reuters klienti nodod RIC trešām pusēm. Thomson Reuters apņemas nepiemērot diskriminējošus noteikumus ne pret saviem klientiem, kas mainīs konsolidēto reāllaika datu piedāvātājus uz šādu licenču pamata, ne pret trešām personām, kas izstrādā programmatūru vai tehnoloģijas, kas ERL licenču lietotājiem atvieglo piedāvātāju maiņu (10).

(13)

Ierosinātā licence ģeogrāfiski principā ir piemērojama tikai to klientu lietojumprogrammām, kuru uzņēmējdarbība notiek EEZ. Tomēr lietojumprogrammas, ko izmanto uzņēmēji citās teritorijās, arī ir iekļautas licences darbības jomā, ja tam ir “pamatota nepieciešamība”, lai veiktu pāreju, kas dotu priekšrocības klienta uzņēmējdarbībai EEZ (11). Thomson Reuters ir sniedzis vairākus piemērus gadījumiem, kuros šis nosacījums ir uzskatīts par izpildītu. Šie piemēri ir iekļauti saistībās kā IV pielikums.

(14)

Ikmēneša ERL licences maksa, ko Thomson Reuters paredz iekasēt, atbilst to komerciālo noteikumu struktūrai, ko piemēro datiem, kas pašreiz tiek piegādāti izmantošanai serveru lietojumprogrammās (12). Maksas balstās uz RIC simbolu skaitu, par kuriem klients vēlas saņemt licenci datu saņemšanai no konkurenta konkrētā uzņēmējdarbības veidā. Maksas sedz papildu lietošanas tiesības RIC simboliem un izmaksas par pakalpojumu, ko Thomson Reuters sniedz klientiem atbilstoši saistībām. Thomson Reuters apgalvo, ka maksas līmenis veido tikai nelielu daļu no Thomson Reuters konsolidēto reāllaika datu cenas tādam pašam licencēto RIC apjomam un lietojumam. Maksājumu grafiks ietver arī minimālo mēneša maksu 750 ASV dolāru apmērā. Sīkāku informāciju par ERL maksu grafiku lūdzam skatīt saistību nekonfidenciālajā versijā, kas publicēta Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē (I pielikums).

4.   AICINĀJUMS IESNIEGT PIEZĪMES

(15)

Komisija atkarībā no tirgus pārbaudes rezultātiem plāno pieņemt lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. panta 1. punktu, ar ko tā pasludinātu par saistošām iepriekš apkopotās un Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē publicētās saistības. Ja saistībās būs izdarītas būtiskas izmaiņas, tiks uzsākta jauna tirgus pārbaude.

(16)

Saskaņā ar 27. panta 4. punktu Regulā (EK) Nr. 1/2003 Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus apsvērumus par saistībām.

(17)

Turklāt Komisija aicina ieinteresētās personas īpaši izteikties par turpmāk minētajiem jautājumiem, kas skar iespēju klientiem pārslēgties no Thomson Reuters' RT Service serveru lietojumprogrammas uz alternatīva piedāvātāja konsolidēto reāllaika datu avotiem:

a)

Vai maksas – tostarp minimālās maksas – apmērs ļauj izmaksas par simbolu nomaiņu, pārslēdzot programmas, samazināt tādā mērā, kas ir pietiekams, lai Thomson Reuters klientiem būtu iespējams pāriet pie alternatīva piedāvātāja, ja viņi vēlētos to darīt? Lūdzam iesniegt šādus aprēķinus:

i)

ERL maksa, kas jūsu uzņēmumam būtu jāmaksā, lai pilnībā vai daļēji pārslēgtos no Thomson Reuters konsolidēto reāllaika datu avota;

ii)

ERL maksas attiecība pret sākotnējo maksu par konsolidēto reāllaika datu saņemšanu (no abiem lielumiem atņemot piemērotās atlaides), ko jūsu uzņēmums pašreiz maksā Thomson Reuters: i) 1–3 %, ii) 4–6 %, iii) 7–9 % vai iv) virs 10 %; un

iii)

mēneša maksas kategoriju, kas jūsu uzņēmumam tiktu piemērota par katru uzņēmējdarbības veidu (skatīt maksu grafiku saistību pirmajā pielikumā).

b)

Vai jūs uzskatāt, ka RIC regulāri atjauninājumi ir ERL licences būtiska daļa, kas jūsu uzņēmumam ir vajadzīga, lai vienkāršotu pāreju starp dažādiem konsolidēto reāllaika datu piedāvātājiem?

c)

Vai jūs uzskatāt, ka ERL noteiktais ierobežojums, atļaujot pāreju tikai starp serveru lietojumprogrammām (speciāli neattiecinot uz personāla veiktu lietošanu), ir pietiekams, lai kliedētu iepriekš minētās Komisijas bažas attiecībā uz RIC?

d)

Saistību ģeogrāfiskā joma noteikta kā serveru lietojumprogrammas, ko izmanto uzņēmēji EEZ teritorijā. Saistības ietver arī serveru lietojumprogrammas, ko izmanto uzņēmēji arī citās teritorijās, ja vien tam ir “pienācīgs pamatojums”. Vai jūs uzskatāt, ka šīs saistības ir pietiekamas, ja EEZ esošie uzņēmumi var gūt no tām priekšrocības un mainīt piedāvātāju, ja tie vēlētos to darīt? Ja nē, lūdzam izskaidrot, kāpēc ierosinātā ģeogrāfiskā joma varētu negatīvi ietekmēt jūsu iespējas nomainīt piedāvātāju jūsu uzņēmumam, kas atrodas EEZ teritorijā. Lūdzam vajadzības gadījumā norādīt piemērus papildus tiem piemēriem, ko IV pielikumā sniedzis Thomson Reuters.

e)

Atbilstoši Thomson Reuters informācijai RIC, uz ko attiecas koriģējošais pasākums, veido 95 % no darījumu kopapjoma. Thomson Reuters apgalvo, ka kompensācijas pasākumos nav nepieciešams un nav arī reāli iekļaut OTC RIC, kas identificē tikai individuālu avotu. Vai jūs uzskatāt, ka tas ir pietiekami efektīvam koriģējošam pasākumam?

f)

Lūdzam sniegt informāciju par iespējamām trešām personām, kurām ir resursi un/vai komerciāli stimuli izstrādāt rīkus, kas klientiem atvieglotu pāreju pie cita piedāvātāja. Lūdzam arī aplēst, ja iespējams, iespējamo izmaksu apmēru, kas klientiem būtu jāmaksā par šādu pakalpojumu.

g)

Vai jūs uzskatāt, ka noteikumi par nediskriminēšanu, ko Thomson Reuters saistībās iekļāvis attiecībā uz citām licencēm (skatīt 8. un 12. punktu iepriekš) ir pietiekami un piemēroti i) klientiem, kas vēlas pāriet pie cita piedāvātāja, un ii) trešo pušu izstrādātājiem, kas vēlētos sekmēt pārejas starp piedāvātājiem?

(18)

Atbildes un komentārus vēlams pamatot un minēt tajos attiecīgos faktus. Ja jūs konstatējat problēmu saistībā ar kādu ierosināto saistību daļu, lūdzam ierosināt iespējamo risinājumu.

(19)

Termiņš piezīmju iesniegšanai ir sešas nedēļas pēc šā paziņojuma publikācijas. Ieinteresētās personas tiek aicinātas iesniegt arī piezīmju nekonfidenciālu versiju, kuras tekstā komercnoslēpumi un citas konfidenciālas vietas tekstā ir svītrotas un pēc vajadzības aizstātas ar nekonfidenciālu kopsavilkumu vai ar vārdiem “komercnoslēpumi” vai “konfidenciāli”.

(20)

Piezīmes Komisijai ar atsauces numuru COMP/39.654 – RIC var nosūtīt pa e-pastu (COMP-GREFFE-ANTITRUST@ec.europa.eu), pa faksu (+32 22950128) vai pa pastu uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Antitrust Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË


(1)  OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp. No 2009. gada 1. decembra EK līguma 81. un 82. pants kļuva attiecīgi par LESD 101. un 102. pantu. Šie divi noteikumu kopumi pēc būtības ir identiski. Šajā paziņojumā atsauces uz LESD 101. un 102. pantu vajadzības gadījumā jāsaprot kā atsauces uz EK līguma 81. un 82. pantu.

(2)  Šī lieta attiecas tieši uz konsolidētu reāllaika datu saņemšanu un neattiecas uz reāllaika datiem, ko nodod ar galddatoru produktiem.

(3)  Atbilstoi Thomson Reuters informācijai RIC ir burtciparu kodi, kas ir izguves mehānisms, ko Thomson Reuters ir izveidojis un nodrošina saviem klientiem kā daļu no Thomson Reuters finanšu informācijas pakalpojumiem, lai identificētu, pārlūkotu un izgūtu saistītu datu strukturētu kopumu no Thomson Reuters reāllaika datu bāzēm un izplatīšanas tīkla (IDN – integrēts datu tīkls).

(4)  Thomson Reuters apgalvo, ka tas neaizliedz saviem klientiem, kas izmanto konsolidēto datu saņemšanu reālajā laikā, veidot savstarpējas norādes starp RIC un citu pakalpojumu sniedzēju simboliem, ja vien iegūtā datubāze vai atbilstības tabula netiek izmantota, lai iegūtu datus no cita pakalpojumu sniedzēja. Citiem vārdiem, Thomson Reuters neaizliedz veidot atbilstības tabulas pašas par sevi, taču iebilst pret tiešu vai netiešu RIC izmantošanu reāllaika datu saņemšanai no citiem pakalpojumu sniedzējiem.

(5)  Thomson Reuters pakalpojumu konsolidēto reāllaika datu saņemšanai pārdod ar nosaukumu Thomson Reuters Real-time Service (“RT Service” – iepriekš pazīstams ar nosaukumu Reuters Datascope Real-Time Service jeb RDRT) lietošanai serveru lietojumprogrammās.

(6)  Skatīt saistību II pielikumu.

(7)  Skatīt saistību 6.4.2. noteikumu.

(8)  Atbilstoi Thomson Reuters informācijai saliktie RIC, kuriem atbilst apkopotā cena no visiem apstiprinātajiem datu ievadītājiem un ar ko identificē finanšu instrumentus (apkopotie ievadītie RIC), veido vairāk nekā 95 % no kopējā darījumu apjoma un ir iekļauti saistību darbības jomā.

(9)  Atbilstoi Thomson Reuters informācijai ārpusbiržas instrumenti, par kuriem Thomson Reuters iegūst datus no viena avota, veido mazāk par 5 % no kopējā darījumu apjoma.

(10)  Skatīt saistību 6.4. un 6.5. noteikumu.

(11)  Saskaņā ar saistībām EEZ ietver arī Šveici.

(12)  T. i., konsolidētu reāllaika datu saņemšana RT Service pakalpojuma ietvaros.


CITI TIESĪBU AKTI

Eiropas Komisija

14.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 364/25


Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2011/C 364/10

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“BOVŠKI SIR”

EK Nr.: SI-PDO-0005-0423-29.10.2004

ACVN ( X ) AĢIN ( )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1.   Atbildīgais departaments dalībvalstī:

Nosaukums:

Ministrstvo RS za kmetijstvo, gozdarstvo in prehrano

Adrese:

Dunajska cesta 22

SI-1000 Ljubljana

SLOVENIJA

Tel.

+386 14789000

Fakss

+386 14789055

E-pasts:

varnahrana.mkgp@gov.si

2.   Grupa:

Nosaukums:

Društvo rejcev drobnice Bovške

Adrese:

Soča 50

SI-5232 Soča

SLOVENIJA

Tel.

+386 53889510

Fakss

E-pasts:

Sastāvs:

ražotāji/pārstrādātāji ( X ) citi ( )

3.   Produkta veids:

1.3. grupa.

Siers

4.   Specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1.   Nosaukums:

“Bovški sir”

4.2.   Apraksts:

“Bovški sir” ir ļoti trekns cietas masas siers. To pagatavo no vietējās Bovec šķirnes aitas svaigpiena, kuram var būt piejaukts govs vai kazas piens, taču ne vairāk par 20 %.

Siera rituļu diametrs ir no 20 līdz 26 cm, rituļu biezums no 8 līdz 12 cm, rituļi sver no 2,5 līdz 4,5 kg. Siera miza ir cieta, gluda un izlīdzināta, tās krāsa no pelēkbrūnas līdz gaišai smilškrāsai. Rituļa sāni ir nedaudz izliekti, malas viegli noapaļotas.

Siera masa ir kompakta, elastīga, bieza, tā ir viegli laužama, bet neveidojas drupatas, turklāt gabaliem ir gliemežvāka formas lūzuma vieta. Siera masa ir viendabīgā pelēcīgā bēša krāsā, masā ir retināts acojums ar vienmērīgi izkliedētām lēcas veida acīm vai nelieliem caurumiem, vai ieplaisājumiem. Ilgāk nogatavināta siera masa ir kompaktāka un lūztošāka.

Sieram ir raksturīga aromātiska, piesātināta, stipra un nedaudz asa smarža un garša. Ja, sieru pagatavojot, izmantots arī govs vai kazas piens, tā garša un smarža ir maigāka.

“Bovški sir” satur vismaz 60 % sausnas, un sausnā ir 45 % tauku.

4.3.   Ģeogrāfiskais apgabals:

“Bovški sir” pagatavošanai izmantojamo pienu iegūst un “Bovški sir” gatavo ražošanas apgabalā, kura ziemeļu un rietumu robeža iet gar valsts robežu ar Itāliju no Mali Mangart un Veliki Mangart līdz Učja robežpārejai. Sākumā robežlīnija šķērso Mali Muzec un Veliki Muzec virsotnes, ieskauj Božca līdzenumu, turpinās līdz Na Vrhu virzienā uz Hrib, šķērso Pirovec, Krasji Vrh, Zaprikraj līdzenumu un Zapleč, tad sasniedz Lopatnik un Krn, Mali Šmohor, Bogatin un Vratca un turpinās līdz Lanževica, Mala Vrata, Velika Vrata, Travnik, Malo Špičje un Kanjevec, pēc tam šķērso Triglav, Luknja, Križ, Prisojnik, Mala Mojstrovka, iet pa Travnik, virzās tālāk, sasniedzot Jalovec, Kotovo Sedlo un Mali Mangart, un, visbeidzot, atgriežas pie valsts robežas ar Itāliju. Minētās apdzīvotās vietas, pa kurām iet robežlīnija, atrodas ģeogrāfiskā apgabala iekšienē.

4.4.   Izcelsmes apliecinājums:

“Bovški sir” izsekojamību nodrošina turpmāk izklāstītie ražošanas posmi un pasākumi.

Piena ražošana. Pienu iegūst noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Ganāmpulka šķirņu tīrību garantē attiecīga ciltsgrāmatas kārtošana. Lauksaimnieki kārto arī reģistru, kurā ieraksta izēdināmās barības devas un lopbarības iepirkumus.

Piena savākšana. “Bovški sir” ražošanai izmantojamais piens jāievāc un jāuzglabā atsevišķi no pārējā piena. Par katru saimniecību tiek reģistrēts ik dienas slauktais un no tās iepirktais (aitas, kazas vai govs) piens.

Piena pārstrāde. “Bovški sir” ražotāji reģistrē ik dienu pārstrādātos piena un saražotos siera daudzumus par katru siera partiju. Partija ir siera daudzums, kas pagatavots, sarecinot vienu piena daudzuma vienību. Ja dienā pagatavota viena siera partija, tad partijas apzīmējums atbilst ražošanas datumam.

Siera nogatavināšana. Ražotāji kārto siera nogatavināšanas reģistru, lai garantētu, ka katras siera partijas nogatavināšana ilgst vismaz 60 dienas. Siera ražošanas datums atbilst arī tā nogatavināšanas sākuma datumam.

4.5.   Ražošanas metode:

“Bovški sir” ražo no vietējās Bovec šķirnes aitas svaigpiena, kuram var būt vai nebūt piejaukts govs vai kazas piens. Govs vai kazas piena daļa nedrīkst pārsniegt 20 % no piena kopējā daudzuma.

“Bovški sir” gatavo tikai slaucamo dzīvnieku laktācijas periodā, kas sakrīt ar to ganību zālāju veģetācijas periodu, kurās ganās slaucamo dzīvnieku ganāmpulks. Laktācijas periodā pamatbarību veido galvenokārt ganību zālaugi, papildbarībā pievienojot arī sienu un skābbarību. Pamatbarībai jāveido vismaz 75 % dienas barības devas sausnas.

“Bovški sir” ražo no nogatavināta piena, kuram pirms sarecināšanas var pievienot svaigpienu. Piena nogatavināšana ilgst 12 stundas, kuru laikā attīstās vietējā mikroflora un izveidojas attiecīga skābuma pakāpe. Lai veicinātu fermentāciju, atļauts izmantot pašmāju pienskābes baktēriju ierauga kultūras (nelielus piena daudzumus 12 stundas nogatavinot augstā temperatūrā) vai selekcionētus šo baktēriju celmus. Pienu pirms sarecināšanas uzsilda līdz 35–36 °C temperatūrai. Sarecināšana ilgst 30 līdz 45 minūtes. Tad piena recekli sagraiza pupiņas vai zirnīša lieluma siera graudos, kas pēc apžāvēšanas ir kviešu graudu lielumā. Pēc tam recekli ievieto veidnē, un presējot tas kļūst biezāks; presēšana ilgst 4 līdz 6 dienas.

Sieru sāla vai nu ar sauso paņēmienu (divas dienas siera rituli sāla un apvērš divas reizes dienā), vai iegremdējot to sālījumā (turot to tajā 24 līdz 48 stundas). Kad siera ritulis ir iesālījies, to apzīmē ar nogatavināšanas sākuma datumu vai partijas apzīmējumu. “Bovški sir” nogatavina vismaz 60 dienas. Nogatavināšanas laikā veiktie siera rituļu kopšanas pasākumi (apvēršana, nosusināšana, mazgāšana) ir ļoti svarīgi.

4.6.   Saikne:

“Bovški sir” ir produkts ar gadsimtiem ilgu vēsturisku nozīmi. Arheoloģiski pieminekļi liecina, ka Boveca (Bovec) bijusi apdzīvota jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Tiek uzskatīts, ka siera gatavošana šajā augstkalnu reģionā attīstījusies pirms trīs tūkstoš gadiem aptuveni vienā laikā ar dzelzs apstrādes aizākumiem.

Pirmie rakstu avoti par Bovecu ir vecāki par 1174. gadu, bet rakstiskas liecības par reģionā gatavotu sieru datējamas ar 14. gadsimtu. Zemesgrāmatas un citi tā laika reģistri liecina par siera ražošanas lielo nozīmi, jo saimniecības nodokļi, zvejas tiesības un tml. lietas tikušas aprēķinātas siera rituļu izteiksmē (Rutar, 1882).

Siers ar nosaukumu “Bovški sir” (“Formaggio di Plezo vero”) pirmoreiz minēts 1756. gadā Udīnes pilsētā, kur tas iekļauts cenrādī, no kura redzams, ka “Bovški sir” cena bijusi augstāka par dažu citu sieru cenu.

Ganīšanas, sierniecības un alpīnās pļavkopības metodes aprakstītas t. s. “Pašni red” (“Ganību pārvaldības noteikumi”). Izdevumā “Planinski vestnik” autors Henriks Tuma (Henrik Tuma) aprakstījis ganību pārvaldību un darba dienu Zapotokā (Zapotok), Zadņas Trentas (Zadnja Trenta) augstākajā apvidū pirms Pirmā pasaules kara. No šā darba secināms, ka “Bovški sir” ražošanas metode, kaut arī notikusi tehnoloģijas attīstība, saglabājusies tāda, kāda tā bijusi izsenis.

Ģeogrāfiskajā apgabalā, kuram raksturīgi augsti kalni un stāvas nogāzes, intensīvai lauksaimniecībai ir maz vietas. Viss ģeogrāfiskais apgabals atrodas Natura 2000 zonā, un liela ģeogrāfiskā apgabala daļa ir Triglava (Triglav) nacionālā parka teritorijā. Ģeogrāfiskajā apgabalā valda savdabīgs Alpu kontinentālais klimats, ko daļēji ietekmē Vidusjūras klimats ar Sočas (Soča) upes starpniecību. Nokrišņu ir daudz (Bovecā 1961.–1990. gada laikposmā gada vidējais nokrišņu daudzums sasniedzis 2 735 mm), un tie ir visu gadu. Dažās ielejās augsto virsotņu dēļ, kuras tās ieskauj, tiešās saules gaismas trūkst pat divus mēnešus gadā. Lai gan lietus ir pārpilnībā, sausums un vēji noplicina plānās augsnes un samazina zālāju ražu, taču šādi apstākļi ir labi piemēroti sīklopu audzēšanai.

Pienu, ko izmanto “Bovški sir” ražošanai, slauc no vietējās Bovec šķirnes aitām. Šķirne izkopta vairāku gadsimtu gaitā un nosaukta Bovecas pilsētas vārdā. Bovecas aitas pieder pie piena aitu šķirnes, un tām raksturīga smalki veidota galva un īsas ausis. Līdz pat šodienai šīs šķirnes izkopšanas galvenais mērķis ir pielāgot to vietējiem skarbajiem un pieticīgajiem dzīves apstākļiem, lai šīs aitas varētu ganīties pauguraines un kalnu ganībās, izkoptu tādas īpašības kā mierīgu raksturu, ilgdzīvotību un izturību. Bovecas aitu pienā ir vairāk tauku un sausnas nekā pārējo Slovēnijas piena šķirņu aitu pienā; tas ietekmē gan siera iznākumu, gan arī tā garšu.

Laktācijas periodā aitas, kuru pienu izmanto “Bovški sir” ražošanai, ganās ganībās visā apbagalā. Ganību izmantošana notiek saskaņā ar tradīciju, un tā ir vienīgā rentablā saimniekošanas iespēja. Tādējādi laikposmā, kad pienu pārstrādā, ražojot “Bovški sir”, aitas uzņem galvenokārt svaigu barību, kas lielā mērā ietekmē “Bovški sir” tipisko garšu un smaržu. Šajās ganību teritorijās ir liela zālaugu daudzveidība, kas saistīta ar augstumu virs jūras līmeņa, klimatu un augšņu mineraloģisko sastāvu. Ģeogrāfiskajā apgabalā aug alpīnam, kontinentālam un Vidusjūras reģionam tipiski raksturīgi augi.

4.7.   Pārbaudes struktūra:

Nosaukums:

Bureau Veritas d.o.o.

Adrese:

Linhartova cesta 49 a

SI-1000 Ljubljana

SLOVENIJA

Tel.

+386 14757600

Fakss

+386 14757601

E-pasts:

info@si.bureauveritas.com

4.8.   Marķējums:

Siera rituļus, kas atbilst specifikācijas prasībām, apzīmē ar ražotāja nosaukumu, vārdu un “Bovški sir” logotipu (sk. atveidu), attiecīgu Kopienas simbolu un valsts kvalitātes zīmi. Ja siers pagatavots, izmantojot arī govs vai kazas pienu, jānorāda arī tā procentuālais daudzums.

Ražotāji var pievienot arī norādi par to, vai siers ir nogatavināts ilgāk par gadu vai pagatavots kalnu sierotavā.

Image


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.