ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2011.347.lav |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
54. sējums |
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
IV Paziņojumi |
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
Eiropas Savienības Tiesa |
|
2011/C 347/01 |
||
LV |
|
IV Paziņojumi
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Eiropas Savienības Tiesa
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/1 |
2011/C 347/01
Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī
Iepriekšējās publikācijas
Šie teksti pieejami arī
EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu
V Atzinumi
JURIDISKAS PROCEDŪRAS
Tiesa
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/2 |
Tiesas (virspalāta) 2011. gada 4. oktobra spriedums (High Court of Justice (England & Wales), Chancery Division, High Court of Justice (England & Wales), Queen's Bench Division (Administrative Court) — (Apvienotā Karaliste) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Football Association Premier League Ltd, NetMed Hellas SA, Multichoice Hellas SA/QC Leisure, David Richardson, AV Station plc, Malcolm Chamberlain, Michael Madden, SR Leisur Ltd, Philip George Charles Houghton, Derek Owen (C-403/08), Karen Murphy/Media Protection Services Ltd (C-429/08)
(Apvienotās lietas C-403/08 un C-429/08) (1)
(Satelītapraide - Futbola spēļu pārraidīšana - Apraides uztveršana ar satelītu dekoderkaršu palīdzību - Satelīta dekoderkartes, kas likumīgi laistas tirgū vienā dalībvalstī un izmantotas citā dalībvalstī - Aizliegums pārdot un izmantot dalībvalstī - Raidījumu rādīšana, neievērojot piešķirtās ekskluzīvās tiesības - Autortiesības - Televīzijas pārraidīšanas tiesības - Ekskluzīvas licences apraidei tikai vienas dalībvalsts teritorijā - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - LESD 56. pants - Konkurence - LESD 101. pants - Mērķis ierobežot konkurenci - Ierobežotas piekļuves pakalpojumu aizsardzība - Nelegāla iekārta - Direktīva 98/84/EK - Direktīva 2001/29/EK - Darbu reproducēšana satelīta dekoderu atmiņā un televizora ekrānā - Izņēmums no reproducēšanas tiesībām - Darbu izziņošana sabiedrībai kafejnīcās–restorānos - Direktīva 93/83/EEK)
2011/C 347/02
Tiesvedības valoda — angļu
Iesniedzējtiesa
High Court of Justice (England & Wales), Chancery Division, High Court of Justice (England & Wales), Queen's Bench Division (Administrative Court) — (Apvienotā Karaliste)
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: Football Association Premier League Ltd, NetMed Hellas SA, Multichoice Hellas SA (C-403/08) un Karen Murphy (C-429/08)
Atbildētāji: QC Leisure, David Richardson, AV Station plc, Malcolm Chamberlain, Michael Madden, SR Leisure Ltd, Philip George Charles Houghton, Derek Owen (C-403/08), Media Protection Services Ltd (C-429/08)
Priekšmets
Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu — High Court of Justice (Chancery Division), Queen's Bench Division (Administrative Court) (Apvienotā Karaliste) — Par to, kā interpretēt EKL 28., 30., 49. un 81. pantu, kā arī 2. panta a) un e) punktu, 4. panta e) punktu un 5. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 20. novembra Direktīvā 98/84/EK par tiesisku aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to (OV L 320, 54. lpp.), 2., 3. un 5. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvā 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 10. lpp.), 1. panta a) un b) punktu Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīvā 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (OV L 298, 23. lpp.), un par to, kā interpretēt Padomes 1993. gada 27. septembra Direktīvu 93/83/EEK par dažu noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, kas piemērojamas satelītu apraidei un kabeļu retranslācijai (OV L 248, 15. lpp.) — Ekskluzīvu tiesību piešķiršana par atlīdzību, lai nodrošinātu futbola spēļu satelītretranslāciju — Dekoderu, kas ir likumīgi laisti tirgū citā dalībvalstī un kas ļauj ekranizēt šādas spēles, pārkāpjot piešķirtās ekskluzīvās tiesības, tirdzniecība Apvienotajā Karalistē
Rezolutīvā daļa:
1) |
jēdziens “nelegāla iekārta” Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 20. novembra Direktīvas 98/84/EK par tiesisku aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to, 2. panta e) punkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neattiecas nedz uz ārvalsts dekoderiekārtām, kas ļauj piekļūt raidorganizācijas satelītapraides pakalpojumiem un tiek ražotas un pārdotas ar šīs organizācijas atļauju, bet tiek izmantotas, neraugoties uz tās gribu, ārpus ģeogrāfiskās teritorijas, attiecībā uz kuru tās ir tikušas izsniegtas, nedz iekārtām, kas iegūtas vai iespējotas, norādot nepatiesu vārdu un adresi, nedz tām, kas izmantotas, pārkāpjot līgumisko ierobežojumu, kas tās ļauj izmantot tikai privātai lietošanai; |
2) |
Direktīvas 98/84/EK 3. panta 2. punktam nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, kurā aizliegts izmantot ārvalsts dekoderiekārtas, tostarp tās, kas iegūtas vai iespējotas, norādot nepatiesu vārdu un adresi, vai tās, kas izmantotas, pārkāpjot līgumisko ierobežojumu, kurš tās ļauj izmantot tikai privātai lietošanai, jo šāds tiesiskais regulējums neietilpst šīs direktīvas saskaņojamajā jomā; |
3) |
LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka:
|
4) |
ekskluzīvas licences līguma, kas noslēgts starp intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieku un raidorganizāciju, klauzulas ir LESD 101. pantā aizliegts konkurences ierobežojums, jo tajās ir uzlikts pienākums šai organizācijai nepiegādāt dekoderiekārtas, kas dod piekļuvi šā īpašnieka aizsargātajiem objektiem, lai tās izmantotu ārpus teritorijas, uz kuru attiecas šis licences līgums; |
5) |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 2. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka reprodukcijas tiesības attiecas uz darbu pagaidu fragmentu radīšanu satelīta dekodera atmiņā un televizora ekrānā, ar nosacījumu, ka šie fragmenti ietver elementus, kas ir attiecīgo autoru intelektuālās jaunrades izpausme, un kopā ir jāizvērtē to fragmentu sastāvs, kas tiek reproducēti vienlaicīgi, lai pārbaudītu, vai tajos ietilpst šādi elementi; |
6) |
tādas reprodukcijas darbības kā lietā C-403/08, kas veiktas satelīta dekodera atmiņā un televizora ekrānā, atbilst Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem un tātad var tikt īstenotas bez autortiesību īpašnieku atļaujas; |
7) |
jēdziens “izziņošana sabiedrībai” Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz raidīto darbu pārraidīšanu ar televizora ekrāna un skaļruņu palīdzību kafejnīcā–restorānā klātesošajiem klientiem; |
8) |
Padomes 1993. gada 27. septembra Direktīva 93/83/EEK par dažu noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, kas piemērojamas satelītu apraidei un kabeļu retranslācijai, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā neietekmē reprodukcijas darbību, kas veiktas satelīta dekodera atmiņā un televizora ekrānā, likumību. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/3 |
Tiesas (piektā palāta) 2011. gada 6. oktobra spriedums — Eiropas Komisija/Itālijas Republika
(Lieta C-302/09) (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Valsts atbalsts - Atbalsts, kas piešķirts uzņēmumiem, kas ir nodibināti Venēcijas un Kiodžas teritorijās - Sociālā nodrošinājuma maksājumu samazinājumi - Atgūšana)
2011/C 347/03
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — V. Di Bucci un E. Righini)
Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji — G. Palmieri, un G. Aiello, avvocato dello Stato)
Priekšmets
Valsts pienākumu neizpilde — Tādu aktu nepieņemšana noteiktajā termiņā, kas vajadzīgi, lai izpildītu 2., 5. un 6. pantu Komisijas 1999. gada 25. novembra Lēmumā 2000/394/EK par atbalsta pasākumiem sociālā nodrošinājuma maksājumu samazinājuma veidā uzņēmumiem, kas ir nodibināti Venēcijas un Kiodžas teritorijās, kas ir paredzēti likumos Nr. 30/1997 un Nr. 206/1995 [izziņots ar dokumenta numuru C(1999) 4268] (OV L 150, 50. lpp.).
Rezolutīvā daļa:
1) |
noteiktajā termiņā nepieņemot visus aktus, kas vajadzīgi, lai no saņēmējiem atgūtu atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar atbalstu shēmu, kura ar Komisijas 1999. gada 25. novembra Lēmumu 2000/394/EK par atbalsta pasākumiem sociālā nodrošinājuma maksājumu samazinājuma veidā uzņēmumiem, kas ir nodibināti Venēcijas un Kiodžas teritorijās, kas ir paredzēti likumos Nr. 30/1997 un Nr. 206/1995, ar kuriem ievieš sociālā nodrošinājuma maksājumu samazinājumus, ir atzīta par prettiesisku un nesaderīgu ar kopējo tirgu, Itālijas Republika nav izpildījusi šī lēmuma 5. pantā paredzētos pienākumus; |
2) |
piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/4 |
Tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 6. oktobra spriedums — Eiropas Komisija/Portugāles Republika
(Lieta C-493/09) (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - LESD 63. pants un EEZ līguma 40. pants - Kapitāla brīva aprite - Ārvalstu un vietējie pensiju fondi - Sabiedrību ienākuma nodoklis - Dividendes - Atbrīvojums no nodokļa - Atšķirīga attieksme)
2011/C 347/04
Tiesvedības valoda — portugāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — R. Lyal un M. Afonso)
Atbildētāja: Portugāles Republika (pārstāvji — L. Inez Fernandes un H. Ferreira)
Priekšmets
Valsts pienākumu neizpilde — LESD 63. panta un EEZ līguma 40. panta pārkāpums — Kapitāla aprites ierobežojumi — Ārvalstu un vietējie pensiju fondi — Dividendes — Aplikšana ar nodokļiem — Atšķirīga attieksme
Rezolutīvā daļa:
1) |
paredzot atbrīvojumu no sabiedrību ienākuma nodokļa tikai pensiju fondiem, kuriem rezidence ir Portugāles teritorijā, Portugāles Republika nav izpildījusi LESD 63. pantā un 1992. gada 2. maija Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 40. pantā paredzētos pienākumus; |
2) |
Portugāles Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/4 |
Tiesas (astotā palāta) 2011. gada 6. oktobra spriedums (Unabhängiger Verwaltungssenat Wien (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Astrid Preissl KEG/Landeshauptmann von Wien
(Lieta C-381/10) (1)
(Industriālā politika - Pārtikas produktu higiēna - Regula (EK) Nr. 852/2004 - Izlietnes ierīkošana pārtikas produktus tirgojoša uzņēmuma tualetēs)
2011/C 347/05
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Unabhängiger Verwaltungssenat Wien
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Astrid Preissl KEG
Atbildētāja: Landeshauptmann von Wien
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Unabhängiger Verwaltungssenat Wien — Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 1. lpp.) II pielikuma I nodaļas 4. punkta un it īpaši vārda “Handwaschbecken” (izlietnes roku tīrīšanai), kas iekļauts minētās tiesību normas vācu redakcijā, interpretācija — Dalībvalsts administratīvs lēmums, ar kuru uzlikts pienākums kafejnīcas tualetēs ierīkot izlietnes ar materiāliem roku tīrīšanai un higiēniskai nosusināšanai
Rezolutīvā daļa:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu II pielikuma I nodaļas 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā normā nav noteikts, nedz ka izlietnei tās izpratnē jābūt paredzētai vienīgi roku mazgāšanai, nedz ka ūdenskrānu, kā arī roku nosusināšanas iekārtu jāvar izmantot nepieskaroties.
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/5 |
Tiesas (astotā palāta) 2011. gada 6. oktobra spriedums (Unabhängiger Verwaltungssenat Wien (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Erich Albrecht, Thomas Neumann, Van-Ly Sundara, Alexander Svoboda un Stefan Toth/Landeshauptmann von Wien
(Lieta C-382/10) (1)
(Industriālā politika - Pārtikas produktu higiēna - Regula (EK) Nr. 852/2004 - Maizes un konditorejas izstrādājumu pārdošana pašapkalpošanās stendos)
2011/C 347/06
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Unabhängiger Verwaltungssenat Wien
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: Erich Albrecht, Thomas Neumann, Van-Ly Sundara, Alexander Svoboda un Stefan Toth
Atbildētājs: Landeshauptmann von Wien
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Unabhängiger Verwaltungssenat Wien — Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 1. lpp.) II pielikuma IX nodaļas 3. punkta interpretācija — Pārtikas produktu aizsardzība no piesārņošanas — Maizes un konditorejas izstrādājumu pārdošana pašapkalpošanās stendos — Dalībvalsts iestādes lēmums, ar kuru tiek noteikts uzstādīt tehnisku ierīci, kas klientiem neļautu nolikt atpakaļ ar rokām aizskartās preces
Rezolutīvā daļa:
Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu II pielikuma IX nodaļas 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā esošie maizes un konditorejas izstrādājumu pārdošanai paredzēto pašapkalpošanās stendu gadījumā apstāklis, ka potenciālais pircējs teorētiski būtu varējis pirkšanai piedāvātajam produktam pieskarties ar kailu roku vai uzšķaudīt, pats par sevi neļauj konstatēt, ka šie pārtikas produkti nav bijuši pasargāti no jebkāda piesārņojuma, kas varētu padarīt pārtiku nederīgu cilvēku uzturam, kaitīgu veselībai vai piesārņotu tādā veidā, ka nebūtu saprātīgi domāt, ka to varētu patērēt tādā stāvoklī.
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/5 |
Tiesas (piektā palāta) 2011. gada 6. oktobra spriedums (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Finanzamt Deggendorf/Markus Stoppelkamp, kurš rīkojas kā Harald Raab īpašuma administrators
(Lieta C-421/10) (1)
(PVN - Sestā direktīva - 21. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Nodokļu piesaistes vietas noteikšana - Pakalpojumi, ko sniedzis pakalpojumu sniedzējs, kurš dzīvo vienā valstī ar pakalpojumu saņēmēju, bet kura saimnieciskās darbības vieta ir citā valstī - Jēdziens “ārvalstīs reģistrēts nodokļu maksātājs”)
2011/C 347/07
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesfinanzhof
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Finanzamt Deggendorf
Atbildētājs: Markus Stoppelkamp, kurš rīkojas kā Harald Raab īpašuma administrators
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesfinanzhof — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 21. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretācija — Nodokļu piesaistes vietas noteikšana — Pakalpojumi, ko sniedzis pakalpojumu sniedzējs, kurš dzīvo vienā dalībvalstī ar šo pakalpojumu saņēmējiem, bet kura saimnieciskās darbības vieta ir citā dalībvalstī — Jēdziens “ārvalstīs reģistrēts nodokļu maksātājs”
Rezolutīvā daļa:
21. panta 1. punkta b) apakšpunkts Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2000. gada 17. oktobra Direktīvu 2000/65/EK, ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai [personu] uzskatītu par “ārvalstīs reģistrētu nodokļu maksātāju”, ir pietiekami, ka attiecīgā nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības vieta ir ārpus šīs valsts.
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/6 |
Tiesas (piektā palāta) 2011. gada 6. oktobra spriedums (Tribunal administratif de Limoges (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Philippe Bonnarde/Agence de Services et de Paiement
(Lieta C-443/10) (1)
(Preču brīva aprite - Kvantitatīvie ierobežojumi - Pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību - Dalībvalstī ievests rezidenta transportlīdzeklis, kas citā dalībvalstī jau ir reģistrēts - Ekoloģijas prēmija - Nosacījumi - Reģistrācijas apliecība, kas apliecina izmēģinājumu transportlīdzekļa statusu)
2011/C 347/08
Tiesvedības valoda — franču
Iesniedzējtiesa
Tribunal administratif de Limoges
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Philippe Bonnarde
Atbildētāja: Agence de Services et de Paiement
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal administratif de Limoges — Padomes 1999. gada 29. aprīļa Direktīvas 1999/37/EK par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem (OV L 138. 57. lpp.), kas grozīta ar Komisijas 2003. gada 23. decembra Direktīvu 2003/127/EK (OV 2004, L 10, 29. lpp.), interpretācija — Citā dalībvalstī jau reģistrēta transportlīdzekļa imports, ko veic persona, kura ir Francijas rezidents –Valsts tiesiskais regulējums, kurā vides prēmijas piešķiršanai ir paredzēts nosacījums par tāda sertifikāta iesniegšanu, kas apliecina transportlīdzekļa kā izmēģinājuma transportlīdzekļa raksturu — Kvantitatīvie ierobežojumi — Pasākums ar līdzvērtīgu iedarbību
Rezolutīvā daļa:
LESD 34. un 36. pants nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kurā tiek prasīts, ka, lai saņemtu atbalstu ar nosaukumu “Bonus écologique — Grenelle de l’environnement”, reģistrējot ievestus izmēģinājumu automobiļus šajā dalībvalstī, šo transportlīdzekļu pirmajā reģistrācijas apliecībā ir jābūt norādei “izmēģinājumu transportlīdzeklis”.
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/6 |
Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 6. oktobra spriedums (Amtsgericht Waldshut-Tiengen — Landwirtschaftsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Rico Graf, Rudolf Enge/Landratsamt Waldshut — Landwirtschaftsamt
(Lieta C-506/10) (1)
(Nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos - Vienlīdzīga attieksme - Pašnodarbinātās personas, kas šķērso robežu - Līgums par lauku zemes nomu - Lauksaimniecības struktūra - Dalībvalsts tiesiskais regulējums, kas ļauj iebilst pret līgumu, ja produkti, kurus valsts teritorijā saražojuši Šveices pārrobežu lauksaimnieki, ir paredzēti eksportam bez muitas nodokļa uz Šveici)
2011/C 347/09
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Amtsgericht Waldshut-Tiengen — Landwirtschaftsgericht
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: Rico Graf, Rudolf Engel
Atbildētāja: Landratsamt Waldshut — Landwirtschaftsamt
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Amtsgericht Waldshut-Tiengen — Landwirtschaftsgericht — Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos, kas parakstīts Luksemburgā 1999. gada 21. jūnijā (OV 2002, L 114, 6. lpp.), interpretācija — Šveices lauksaimnieka, kura uzņēmējdarbības vieta atrodas Šveicē, noslēgts nomas līgums par lauksaimniecībā izmantojamām platībām dalībvalstī, pret kura turpināšanu iebildumus ceļ šīs dalībvalsts kompententā iestāde — Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru, ja ir runa par platībām, kas domātas tādu lauksaimniecības produktu ražošanai, kuras ar atbrīvojumu no muitas nodokļiem ir jāizved ārpus iekšējā tirgus, pastāvot konkurences izkropļošanai, ir pieļaujama tādu iebildumu celšana
Rezolutīvā daļa:
Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos, kas parakstīts Luksemburgā 1999. gada 21. jūnijā, I pielikuma 15. panta 1. punktā paredzētais vienlīdzīgas attieksmes princips nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu kā pamata lietā, kurā ir paredzēts, ka šīs dalībvalsts kompetentā iestāde var celt iebildumus pret lauku zemes nomas līgumu, kas noslēgts starp šīs dalībvalsts iedzīvotāju un otras līgumslēdzējas puses pierobežas iedzīvotāju attiecībā uz zemesgabalu, kurš atrodas noteiktā šīs dalībvalsts apgabalā, pamatojoties uz to, ka iznomātais zemes gabals tiek izmantots lauksaimniecības produktu ražošanai, lai tos bez muitas nodokļa eksportētu ārpus Savienības iekšējā tirgus, un ka rodas konkurences izkropļojumi, ja šī tiesiskā regulējuma piemērošana acīmredzami ietekmē lielāku otras līgumslēdzējas puses pilsoņu skaitu nekā tās dalībvalsts pilsoņus, kuras teritorijā šis tiesiskais regulējums ir piemērojams. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai minētā situācija pastāv.
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/7 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 11. jūlijā iesniedza Fővárosi Bíróság (Ungārijas Republika) — Mostafa Abed El Karem El Kott u.c./Bevándorlási és Állampolgársági Hivatal, Apvienoto Nāciju Organizācijas augstais komisārs bēgļu lietās
(Lieta C-364/11)
2011/C 347/10
Tiesvedības valoda — ungāru
Iesniedzējtiesa
Fővárosi Bíróság (Ungārijas Republika)
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: Mostafa Abed El Karem El Kott, Chad Amin A Radi, Kamel Ismail Hazem
Atbildētāji: Bevándorlási és Állampolgársági Hivatal, Apvienoto Nāciju Organizācijas augstais komisārs bēgļu lietās
Prejudiciālie jautājumi
Vai, piemērojot Direktīvas 2004/83 (1) 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
1) |
“direktīvas sniegtais labums” nozīmē bēgļa statusa jeb vienas no abām direktīvas piemērošanas jomā iekļautajām aizsardzības formām (bēgļa statuss vai alternatīvās aizsardzības statuss) atzīšanu atkarībā no dalībvalsts izvēles vai arī neietver nevienas no šīm formām automātisku atzīšanu, bet nozīmē tikai iekļaušanu direktīvas ratione personae piemērošanas jomā; |
2) |
organizācijas aizsardzības vai palīdzības izbeigšana nozīmē atrašanos ārpus organizācijas darbības teritorijas, organizācijas darbības izbeigšanu, to, ka organizācija vairs nevar piešķirt aizsardzību vai palīdzību, vai arī no personas gribas neatkarīgu objektīvi un leģitīmi radušos šķērsli, kura dēļ persona, kurai ir tiesības uz aizsardzību vai palīdzību, to nevar saņemt? |
(1) Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 304, 12. lpp.).
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/7 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 1. augustā iesniedza Fővárosi Bíróság (Ungārija) — Gábor Csonka u.c./Ungārijas valsts
(Lieta C-409/11)
2011/C 347/11
Tiesvedības valoda — ungāru
Iesniedzējtiesa
Fővárosi Bíróság
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: Gábor Csonka, Tibor Isztli, Dávid Juhász, János Kiss, Csaba Szontágh
Atbildētājs: Ungārijas valsts
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai brīdī, kad prasītāji izraisīja zaudējumus, Ungārijas valsts bija īstenojusi Direktīvu 72/166/EEK, it īpaši, ievērojot pienākumus, kas noteikti minētās direktīvas 3. pantā? Vai tādējādi ir jāatzīst, ka šai direktīvai ir tieša iedarbība attiecībā uz prasītājiem? |
2) |
Vai saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas tiesību aktiem indivīds, kura tiesības ir pārkāptas, jo minētā valsts nav īstenojusi Direktīvu 72/166/EEK, var tai pieprasīt izpildīt šīs direktīvas noteikumus, tieši atsaucoties uz Kopienas tiesību aktiem attiecībā pret dalībvalsti, kura nav izpildījusi savu pienākumu, lai saņemtu garantijas, kuras tai būtu vajadzējis viņam nodrošināt? |
3) |
Vai saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas tiesību aktiem indivīds, kura tiesības ir pārkāptas, jo nav tikusi īstenota Direktīva 72/166/EEK, var pieprasīt atlīdzību par nodarītajiem zaudējumiem valstij, pamatojoties uz šo [direktīvas] neizpildi? |
4) |
Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, vai Ungārijas valstij ir pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumus gan prasītājiem, gan personām, kurām nodarīts kaitējums prasītāju izraisītajos ceļu satiksmes negadījumos? Konkrētāk, Direktīva nosaka, ka: “[d]alībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka visas transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises […], ņemot par pamatu vienreizēju prēmiju [attiecībā uz nodarītajiem zaudējumiem], attiecas uz visu Kopienas teritoriju”. |
5) |
Vai no dalībvalsts ir jāpieprasa atbildība, ja zaudējumi izriet no kļūdas normatīvo aktu izstrādē? |
6) |
Vai Direktīvai 72/166/EEK atbilst Valdības 2004. gada 8. jūnija Dekrēts Nr. 190 par transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu [190/2004. (VI.8) Korm. rendelet a gépjármű üzembentartójának kötelező felelősségbiztosításról] (turpmāk tekstā — “Valdības dekrēts Nr. 190/2004”), kurš bija spēkā līdz 2010. gada 1. janvārim, vai arī Ungārija nav izpildījusi savu pienākumu transponēt Ungārijas tiesību sistēmā saistības, kas noteiktas minētajā direktīvā? |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/8 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 26. augustā iesniedza Finanzgericht Hamburg (Vācija) — Lagura Vermögensverwaltung GmbH/Hauptzollamt Hamburg-Hafen
(Lieta C-438/11)
2011/C 347/12
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Finanzgericht Hamburg
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Lagura Vermögensverwaltung GmbH
Atbildētāja: Hauptzollamt Hamburg-Hafen
Prejudiciālais jautājums
Vai tādos apstākļos kā pamata lietā, ja trešās valsts iestāde vairs nevar pārbaudīt, vai tās izsniegtā sertifikāta pamatā ir pareizi norādīti fakti, nodokļa parādniekam atbilstoši MK (1) 220. panta 2. punkta b) apakšpunkta otrajai un trešajai daļai ir jāliedz tiesības atsaukties uz tiesisko paļāvību, ja apstākļi, kuru dēļ nav iespējams noskaidrot izcelsmes sertifikāta satura pareizīgumu, ietilpst eksportētāja kompetences jomā vai ja pierādīšanas pienākuma pāreja MK 220. panta 2. punkta b) apakšpunkta trešās daļas ievaddaļas izpratnē no muitas iestādes uz nodokļa parādnieku ir atkarīga vienīgi vai drīzāk no tā, ka cēloņi, kuru dēļ nepastāv noskaidrošanas iespēja, atrodas ārpus eksportētājvalsts iestādes kompetences jomas vai ir saistīti ar nolaidību, kurā vainojams vienīgi eksportētājs?
(1) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, OV L 302, 1. lpp., ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16. novembra Regulu (EK) Nr. 2700/2000 par grozījumiem Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienu muitas kodeksa izveidi, OV L 311, 17. lpp.
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/8 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 16. jūnija spriedumu lietā T-199/08 Ziegler/Komisija 2011. gada 25. augustā iesniedza Ziegler SA
(Lieta C-439/11 P)
2011/C 347/13
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Ziegler SA (pārstāvji — J.-F. Bellis, M. Favart, A. Bailleux, advokāti)
Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
— |
atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu; |
— |
atcelt Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-199/08 Ziegler/Komisija un spriest pašai par priekšmetu, kas ir tā pamatā; |
— |
apmierināt pirmajā instancē izvirzītos prasījumus un tādējādi atcelt Komisijas 2008. gada 11. marta Lēmumu C(2008) 926, galīgā redakcija, par EK līguma 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanu lietā COMP/38/543 — starptautiskie pārcelšanās pakalpojumi, vai, pakārtoti, atcelt ar šo lēmumu prasītājai uzlikto naudas sodu, vai, vēl pakārtoti, būtiski samazināt minēto naudas sodu; |
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Savas prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.
Ar savu pirmo pamatu prasītāja norāda, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi vairākas kļūdas tiesību piemērošanā, jo tā pārsūdzētajā spriedumā nosprieda, ka Komisija likumīgi varēja secināt, ka, piemērojot šīs pamatnostādnes par jēdziena “ietekme uz tirdzniecību” starp dalībvalstīm, prasītājai pārmestais pārkāpums būtiski ir ietekmējis tirdzniecību starp dalībvalstīm LESD 101. panta 1. punkta nozīmē.
Ar savu otro pamatu prasītāja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Savienības tiesības, it īpaši LESD 296. pantu, pamattiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu un vispārīgo vienlīdzīgas attieksmes principu un nediskriminācijas principu, jo tā nosprieda, ka Komisija nav neievērojusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, balstīdamās tikai uz pārkāpuma “ļoti smago” raksturu, lai noteiktu to pārdošanas apjomu procentuālā izteiksmē saistībā ar pārkāpumu, kas izmantots, aprēķinot prasītājai uzliktā naudas soda pamatsummu saskaņā ar Pamatnostādnēm naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu. (1)
Ar savu trešo pamatu Ziegler norāda, ka pārsūdzētajā spriedumā trūkstot pamatojuma, jo tajā neesot atbildēts uz pamatu, kas saistīts ar Komisijas objektivitātes neesamību, un ir pārkāptas pamattiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu un pamattiesības par labu pārvaldību, šo pamatu ignorējot.
Ar savu ceturto pamatu prasītāja apgalvo, ka pārsūdzētajā spriedumā neesot ievērotas Savienības tiesības, jo lai arī atzīstot, ka Komisija neesot pareizi analizējusi prasītājas finansiālo stāvokli, tā neesot apšaubījusi faktu, ka Komisija pat neesot izskatījusi iespēju prasītājai piešķirt naudas soda samazinājumu, pamatojoties uz Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai 37. punktu, lai gan tā pati kādam citam uzņēmumam ir piešķīrusi par tādu pašu pārkāpumu naudas soda samazinājumu, piemērojot to pašu tiesību normu.
(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti EKL 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.).
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/9 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 16. jūnija spriedumu apvienotajās lietās T-204/08 un T-212/08 Team Relocations NV u.c./Komisija 2011. gada 30. augustā iesniedza Team Relocations NV u.c.
(Lieta C-444/11 P)
2011/C 347/14
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Team Relocations NV, Amertranseuro International Holdings Ltd, Trans Euro Ltd un Team Relocations Ltd
Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:
— |
atcelt Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 16. jūnija spriedumu apvienotajās lietās T-204/08 un T-212/08; |
— |
ja Tiesa nolems piemērot savu Statūtu 61. panta pirmās daļas otro teikumu,
|
— |
katrā ziņā piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēji izvirza deviņus pamatus.
Pirmais pamats — LESD 101. panta un ar šo tiesību normu saistītās Tiesas judikatūras pārkāpums, pierādījumu sagrozīšana, pierādīšanas pienākuma noteikumu pārkāpums un pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde, jo pārsūdzētajā spriedumā Team Relocations tiek atzīta par atbildīgu par “vienotu un turpinātu pārkāpumu”, kas ir norādīts lēmuma 1. pantā, no 1997. gada janvāra līdz 2003. gada septembrim.
Otrais pamats — 2006. gada Komisijas pamatnostādņu par naudas sodu noteikšanu 13. punkta pārkāpums, pierādīšanas pienākuma noteikumu un in dubio pro reo un nulla poena sine culpa principu pārkāpums, jo pārsūdzētajā spriedumā ir nospriests, ka apelācijas sūdzības iesniedzēju naudas soda pamatsumma var tikt aprēķināta, pamatojoties uz apgrozījumu, uz kuru Team Relocations iespējamais pārkāpums neattiecās.
Trešais pamats — vienlīdzīgas attieksmes principa un sodu individualitātes principa un Tiesas judikatūras, ar kuru tiek īstenoti šie principi, pārkāpums, pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde un noteikumu par pierādīšanas pienākumu pārkāpums, jo pārsūdzētajā spriedumā ir noteikts, ka lēmumā saistībā ar Team Relocations varēja tikt piemērota 17 % likme, aprēķinot tās naudas soda pamatsummu.
Ceturtais pamats — pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde, samērīguma principa un Regulas Nr. 1/2003 (1) 7. un 23. panta pārkāpums, jo pārsūdzētajā spriedumā ir nospriests, ka lēmumā varēja tikt sareizināta Team Relocations procentuāla daļa no “pārdošanas vērtības” ar gadu skaitu, kuros tā piedalījās pārkāpumā.
Piektais pamats — patere legem quam ipse fecisti principa pārkāpums un pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde, jo pārsūdzētajā spriedumā ir nospriests, ka papildu 17 % uzlikšana Team Relocations ir pamatota.
Sestais pamats — LESD 101. panta un ar šo tiesību normu saistītās Tiesas judikatūras pārkāpums, pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde, patere legem quam ipse fecisti principa pārkāpums un pierādījumu sagrozīšana, jo pārsūdzētajā sprieduma ir nospriests, ka lēmumā ir pamatoti konstatēts, ka nav vainu mīkstinošu apstākļu, kas pamatotu būtiski samazināt apelācijas sūdzības iesniedzējiem uzlikto naudas sodu.
Septītais pamats — LESD 101. panta, nediskriminācijas principa pārkāpums un pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde, jo pārsūdzētajā spriedumā ir nospriests, ka Amertranseuro International Holdings Ltd ir solidāri atbildīga EUR 1 300 000 apmērā.
Astotais pamats — samērīguma principa pārkāpums un pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde, jo pārsūdzētajā spriedumā ir nospriests, ka Team Relocations uzliktais naudas sods ir samērīgs.
Devītais pamats — nediskriminācijas principa pārkāpums, pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde un patere legem quam ipse fecisti principa pārkāpums, jo pārsūdzētajā spriedumā ir noraidīts Team Relocations astotais pamats un ir noraidīts Team Relocations lūgums uzdot Komisijai atklāt iemeslus, kādēļ tā samazināja Interdean naudas sodu par 70 %.
(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 1, 1. lpp.
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/10 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 1. septembrī iesniedza Verwaltungsgericht Gießen (Vācija) — Natthaya Dülger/Wetteraukreis
(Lieta C-451/11)
2011/C 347/15
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Verwaltungsgericht Gießen
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Natthaya Dülger
Atbildētājs: Wetteraukreis
Prejudiciālais jautājums
Vai Taizemes valstspiederīgā, kas ir precējusies ar dalībvalsts legālajam darba tirgum piederošu Turcijas izcelsmes darba ņēmēju un pēc atļaujas pievienoties viņam saņemšanas vairāk nekā 3 gadus bez pārtraukuma ir dzīvojusi kopā ar viņu, var atsaukties uz no EEK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 1/80 (turpmāk tekstā — “APL 1/80”) 7. panta pirmā teikuma izrietošajām tiesībām tādējādi, ka viņai šī noteikuma tiešās iedarbības dēļ ir uzturēšanās tiesības?
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/11 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta paplašinātā sastāvā) 2011. gada 16. jūnija spriedumu lietā T-186/06 Solvay SA/Eiropas Komisija 2011. gada 2. septembrī iesniedza Solvay SA
(Lieta C-455/11 P)
2011/C 347/16
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Solvay SA (pārstāvji — O.W. Brouwer, advocaat, M. O'Regan, solicitor)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:
— |
atcelt sprieduma 121.-170. punktu; |
— |
atcelt sprieduma 394., 395. un 402.-427. punktu; |
— |
taisīt galīgo spriedumu lietā un atcelt apstrīdēto lēmumu tiktāl, ciktāl tajā, pirmkārt, tika atzīts, ka (a) apelācijas sūdzības iesniedzēja laikā no 1995. gada maija līdz 1997. gada augustam ir pārkāpusi EKL 81. panta 1. punktu un, otrkārt, ka (b) apelācijas sūdzības iesniedzēja bija trešais uzņēmums, kurš atbilda 2002. gada paziņojuma par iecietību 21. punktā noteiktajām prasībām, un atbilstoši samazināt apelācijas sūdzības iesniedzējai uzlikto naudas sodu vai alternatīvi nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, un |
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus tiesvedībās Vispārējā tiesā un Tiesā. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza divus pamatus. Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa daļēji noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību daļēji atcelt Komisijas 2006. gada 3. maija Lēmumu C(2006) 1766, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar EKL 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/F/38.620 — Ūdeņraža peroksīds un nātrija perborāts).
Ar pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apstrīd Vispārējās tiesas secinājumu, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja laikā no 1995. gada maija līdz 1997. gada augustam ir piedalījusies EKL 81. panta 1. punkta un EEZ līguma 53. panta 1. punkta pārkāpumā. Vispārējā tiesa esot pārkāpusi savas kontroles pilnvaras un tā ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja ar citiem uzņēmumiem ir pārrunājusi un/vai apmainījusies ar informāciju par cenām un tās tirdzniecības stratēģiju; no apstrīdētā lēmuma nevarēja izdarīt šādus secinājumus. Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā, apstiprinot apstrīdētājā lēmumā iekļauto secinājumu, ka ūdeņraža peroksīda ražotāju (to starpā arī apelācijas sūdzības iesniedzējas) ar kopīgu mērķi ierobežot konkurenci savā starpā veiktās pārrunas, sarunas un apmaiņa ar informāciju, neveiksmīgi mēģinot panākt vienošanos par tirgus sadali (kura iznākums nebija vienošanās noslēgšana viņu starpā), bija EKL 81. panta 1. punkta EEZ līguma 53. panta 1. punkta pārkāpums tādēļ, ka tās bija vai nu sagatavošanās sarunas, lai noslēgtu aizliegtu vienošanos un bija tās pašas aizliegtās vienošanās daļa, kas bija atzīta aizliegta vienošanās par cenām, kas tika izveidota 1997. gada augustā, vai arī saskaņotas darbības, kas izpaudās kā “augsnes sagatavošana” vēlākai aizliegtai vienošanās, un/vai arī tā bija aizliegta apmaiņa ar informāciju uzņēmumu starpā. Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apstrīd Vispārējās tiesas secinājumu, ka Komisija nav pārkāpusi savu rīcības brīvību, apstrīdētajā lēmumā nosakot, ka cits uzņēmums — Arkema — 2003. gada 3. aprīlī ir izpildījis Komisijas 2002. gada paziņojuma par iecietību 21. punkta prasības. Vispārējā tiesa turklāt ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas tiesību piemērošanā, kā arī procesuālas kļūdas un tā ir sagrozījusi pierādījumus, secinot, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā bija tiesīga izdarīt atšķirīgus secinājumus no tiem, kurus tā izdarīja 2006. gada 31. maija Lēmumā C(2006) 2098 par procedūru saskaņā ar EKL 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP1F.38.645 — Metakrilāti), kurā tā atzina, ka tas pats 2003. gada 3. aprīļaArkema izsūtītais fakss (attiecībā uz Komisijas izmeklēšanu saistībā ar aizdomām par vairākām aizliegtām vienošanās, tostarp par ūdeņraža peroksīdu un metakrilātiem) neizpildīja 2002. gada paziņojuma par iecietību 21. punkta prasības līdz brīdim, kad Arkema vēlāk bija sniegusi paskaidrojumus.
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/12 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 9. septembrī iesniedza Tribunale ordinario di Brescia (Itālija) — Gennaro Currà u.c./Vācijas Federatīvā Republika
(Lieta C-466/11)
2011/C 347/17
Tiesvedības valoda — itāļu
Iesniedzējtiesa
Tribunale ordinario di Brescia
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: Gennaro Currà u.c.
Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika
Persona, kas iestājusies lietā: Itālijas Republika
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai, ievērojot Vācijas valsts starptautiskās saistības (Londonas 1953. gada nolīguma par Vācu Reiha parādiem 2. pants un 5. panta 2. punkts u.tml.), Itālijas tiesā saistībā ar faktiskajiem lietas apstākļiem izvirzītā iebilde par [šīs valsts] imunitāti no jurisdikcijas civillietās […] — uz kuru kopš 2004. gada 11. novembra (spriedums lietā Ferrini) vairs nevar pretendēt — un [2008. gada 18. novembrī Triestē ar Itālijas valdību noslēgtā] vienošanās par tiesvedības uzsākšanu Starptautiskajā tiesā ([lieta] Nr. 143/2008 General list), [kopā ar] attiecīgo, no Likuma Nr. 89/2010 [izrietošo] Itālijas tiesisko regulējumu, kas par neizpildāmiem padara Itālijas tiesu spriedumus jautājumā par smagiem noziegumiem pret cilvēci, ir pretrunā [LES] 6. pantam un Eiropas [Savienības] 2000. gada 18. decembra Pamattiesību hartas 17., 47. un 52. pantam? |
2) |
Vai ar Reichsbeamtenhaftungsgesetz 7. panta (Bundesgerichtshof2003. gada 26. jūnija spriedums, III ZR 245/98, [un] Bundensverfassungsgericht2006. gada 15. februāra spriedums, 2 Bvr 1476/03) piemērošanu attiecībā uz kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, kas pretrunā Londonas 1953. gada nolīguma par Vācu Reiha parādiem 2. pantam Eiropas pilsoņiem liedz tiesības saņemt kādu atlīdzinājumu no Vācijas valsts, laikā līdz 2004. gada 11. martam (spriedums lietā Ferrini) tika aizskartas [Eiropas Savienības] Pamattiesību hartas 17. un 47. pantā paredzētās prasītāju tiesības un [vai] tādēļ atsaukšanās uz noilguma termiņu ir pretrunā saistībām, kas izriet no Kopienu tiesībām, konkrēti, [LES] 3. panta un 4. panta 3. punkta pēdējai daļai un principam “non conceditur contra venire factum proprio”? |
3) |
Vai atbildētājas statusā esošās Vācijas Federatīvās Republikas izvirzītā iebilde par imunitāti no jurisdikcijas ir pretrunā [LES] 4. panta 3. punkta pēdējai daļai un 21. pantam tāpēc, ka tādējādi tiktu izslēgta atbildētājas uz Eiropā vispāratzītajiem principiem ([LESD] 340. pants) balstītā civiltiesiskā atbildība attiecībā pret citas dalībvalsts pilsoņiem par tās izdarīto starptautisko tiesību (verdzības un piespiedu darba aizlieguma) pārkāpumu? |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/12 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2011. gada 6. jūlija spriedumu lietā T-318/09 Audi AG, Volkswagen AG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) 2011. gada 9. septembrī iesniedza Audi AG un Volkswagen AG
(Lieta C-467/11 P)
2011/C 347/18
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Audi AG, Volkswagen AG (pārstāvis — P. Kether, Rechtsanwalt)
Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:
— |
atcelt Vispārējās tiesas 2011. gada 6. jūlija spriedumu lietā T-318/09; |
— |
atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 14. maija lēmumu Nr. R 226/2007-1; |
— |
piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Tā kā ir nepareizi piemērotas materiālās Kopienu tiesības, ar pārsūdzēto Vispārējās tiesas spriedumu ir pārkāpts Kopienas preču zīmju regulas (KPZR) (1) 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts. Apzīmējums “TDI” neesot aprakstošs. Vispārējā tiesa esot nepareizi uzskatījusi, ka konkrēta sabiedrības daļa uzreiz un bez jebkādām pārdomām uztvers apzīmējumu “TDI” kā saīsinājumu, kas attiecas uz tehnisku pazīmi. Tā kā, pirmkārt, “TDI” neesot saīsinājums un, otrkārt, esot daudz vārdu, kuriem atbilst šāds saīsinājums, tāds viedoklis esot nepareizs. Tāpēc prasība par “uzreiz un bez jebkādām pārdomām” izpratni katrā ziņā nav izpildīta. Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzējas uzskata, ka tika pārkāpts KPZR 76. panta 1. punkta pirmajā teikumā paredzētais pārbaudes pēc savas iniciatīvas princips, jo Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs neesot pierādījis, ka pastāv absolūts atteikuma pamatojums.
Turklāt esot ticis pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips, jo starp apzīmējumu “TDI” un reģistrētajām preču zīmēm “CDI” un “HOl” pastāvot tieša un konkrēta saikne, attiecībā uz kuru būtu nepieciešama vienlīdzīga attieksme. Tā kā “TDI” neesot reģistrēts, tad tāda vienlīdzīga attieksme nepastāvot.
Ar pārsūdzēto spriedumu esot pārkāpts arī KPZR 7. panta 3. punkts, jo, pirmkārt, neesot nepieciešams pierādījums par iesakņošanos attiecībā uz visu Kopienu un, otrkārt, Vispārējā tiesa esot juridiski nepareizi novērtējusi pamatojošos faktus. Pierādījums neesot nepieciešams, jo Tiesas judikatūra par 9. pantu “Pago” lietā (2) esot izmantojama attiecībā uz KPZR 7. pantu. Turklāt esot tikuši sniegti atbilstoši pierādījumi par iesakņošanos, kurus Vispārējā tiesa esot juridiski nepareizi novērtējusi. It īpaši Vispārējā tiesa neesot atzinusi norādes par valsts reģistrācijām. Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā arī augstās “TDI” transportlīdzekļu tirgus daļas un pārdošanas apgrozījumu un tādējādi juridiskajā vērtējumā esot ignorējusi ar tiem saistīto reklāmas ietekmi.
Visbeidzot Vispārējā tiesa esot juridiski kļūdaini izklāstījusi, ka apzīmējums “TDI” neesot ticis izmantots kā preču zīme. Tā kā apzīmējums “TDI” tiek izmantots kā preču zīme visos izmantošanas veidos, tas esot kļūdains viedoklis, kas pārkāpj Kopienu tiesības.
(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi; OV L 78, 1. lpp.
(2) Tiesas 2009. gada 6. oktobra spriedums lietā C-301/07 Pago International; Krājums, I-9429. lpp.
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/13 |
Prasība, kas celta 2011. gada 16. septembrī — Eiropas Komisija/Nīderlandes Karaliste
(Lieta C-473/11)
2011/C 347/19
Tiesvedības valoda — holandiešu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — L. Lozano Palacios un W. Roels)
Atbildētāja: Nīderlandes Karaliste
Prasītājas prasījumi:
— |
atzīt, ka, piemērojot īpašu 1971. gada marta Noteikumos Nr. B71/2260 paredzēto pievienotās vērtības nodokļa regulējumu ceļojumu birojiem, Nīderlandes Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas paredzēti Pievienotās vērtības nodokļa direktīvas (1) 43., 96., 98. un 306.–310. pantā; |
— |
piespriest Nīderlande Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Komisija uzskata, ka Nīderlande nav īstenojusi īpašo pievienotās vērtības nodokļa regulējumu ceļojumu birojiem. Tas izrietot no 1971. gada 22. marta Noteikumiem Nr. B71/2260 redakcijā ar pēdējiem grozījumiem, kas esot acīmredzami pretrunā Pievienotās vērtības nodokļa direktīvas 306.–310. pantā noteiktajam īpašajam regulējumam ceļojumu birojiem.
(1) Padomes 2006. gada 28 novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.).
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/13 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 4. jūlija rīkojumu lietā T-275/09 Sepracor Pharmaceuticals (Īrija) Ltd/Eiropas Komisija 2011. gada 19. septembrī iesniedza Sepracor Pharmaceuticals (Īrija) Ltd
(Lieta C-477/11 P)
2011/C 347/20
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Sepracor Pharmaceuticals (Īrija) Ltd (pārstāvji — I. Dodds-Smith, Solicitor, D. Anderson QC, J. Stratford, Barrister)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
— |
atcelt Vispārējās tiesas rīkojumu; |
— |
atzīt par pieņemamu Sepracor prasību par tiesību akta atcelšanu un pasludināt spriedumu par labu Sepracor (jautājumā par būtiskiem procesuāliem pārkāpumiem) un/vai atdot to atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā, lai tā prasību par tiesību akta atcelšanu varētu izskatīt pēc būtības; |
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt Sepracor tiesāšanās izdevumus, kas radušies šīs tiesvedības laikā, kā arī tos, kas radušies pirmajā instancē, izskatot iebildi par nepieņemamību, un |
— |
atlikt lēmuma par pārējiem tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka apstrīdētais rīkojums, ar kuru noraida apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību kā nepieņemamu, ir jāatceļ, balstoties uz šādiem diviem pamatiem:
a) |
apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesību vērsties tiesā un tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību pārkāpums; |
b) |
būtiskas procesuālas prasības, kas balstās uz paļaušanos uz trešo pušu apsvērumiem, pārkāpums, šis lūgums tika iesniegts Vispārējā tiesā, bet tā to nav izskatījusi. |
Tiesību vērsties tiesā un tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību pārkāpums
Apelācijas sūdzības iesniedzēja 2007. gada jūlijā iesniedza pieteikumu, lai saņemtu centralizētu tirdzniecības atļauju savam produktam Lunivia, attiecībā uz kuru bija veikti plaši un dārgi pētījumi, balstoties uz to, ka attiecībā uz Lunivia kā jaunu aktīvu vielu (turpmāk tekstā — “JAV”) var veikt centralizētu izvērtējumu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 726/2004 (1) 3. panta 2. punkta a) apakšpunktam. Pastāvēja vismaz būtiski iemesli, lai apgalvotu, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas produkts Lunivia bija jauna aktīva viela (“JAV”), un tāpēc EMA to pieņēma, lai veiktu centralizētu izvērtējumu.
Apstrīdētais lēmums lika Komisijai pieņemt galīgo lēmumu, ka Lunivia netiks uzskatīta par JAV (un tādējādi šis lēmums faktiski bija vienlīdzīgs lēmumam par neatbilstību). Šāds lēmums radīja tiesiskas sekas, proti, tika likvidēta aizsardzība pret to, ka otrreizējie ģenērisko zāļu pieteikumu iesniedzēji varētu nekavējoties izmantot savstarpējas norādes, un [aizsardzība] pret to, ka varētu tikt sniegtas atļaujas radīt tādu pašu produktu kopumā 10 gadu garumā.
Šādos apstākļos apelācijas sūdzības iesniedzējai nebija citas izvēles kā atsaukt savu pieteikumu. Ja tiktu piešķirta centralizētā tirdzniecības atļauja, nesaņemot aizsardzību attiecībā uz izpētes dokumentāciju, kas izriet no JAV statusa piešķiršanas, tad visiem ģenērisko zāļu pieteikumu iesniedzējiem Eiropas Savienībā būtu tūlītējas iespējas balstīties uz visu vērtīgo pirmsklīnisko un klīnisko informāciju, kas atradās apelācijas pieteikuma iesniedzēja dokumentācijā. Neviens novatorisks farmācijas uzņēmums nepieļautu iespēju, ka tas var notikt. Prasības atcelt tiesību aktu un pagaidu pasākumu īstenošana kā “aizsardzības līdzekļi” būtu neefektīvi, jo ar tiem nebūtu iespējams padarīt par nebijušām šīs neatgriezeniskās sekas.
Tādējādi vienīgā iespēja saņemt praktisku un efektīvu aizsardzību (pretstatā teorētiskajai un šķietamajai) ir ļaut apstrīdēt attiecīgo lēmumu.
Šajā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzēja inter alia balstās uz:
a) |
tiesībām vērsties tiesā un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību, kas ietverta Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. un 13. pantā un ES Pamattiesību hartas 47. pantā; |
b) |
prasību, ka procesuālie noteikumi, kas attiecas uz Savienības tiesās celtajām prasībām, ir jāinterpretē atbilstoši minētajiem principiem; |
c) |
Eiropas Cilvēktiesību tiesas un valstu tiesu judikatūru; |
d) |
politikas apsvērumiem attiecībā uz savstarpējo saistību starp centralizēto procedūru un valstu procedūrām; |
e) |
Tiesas judikatūru par:
|
Būtisks procesuāls pārkāpums
Vispārējā tiesa pat neesot vērtējusi Sepracor iesniegumu par būtiskas procesuālas prasības, kas balstās uz paļaušanos uz trešo pušu apsvērumiem, pārkāpumu. Tas, ka Sepracor līdz brīdim, kad tika pieņemts lēmums, netika informēts par apsvērumiem, kas bija saņemti un tika ņemti vērā, radīja tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu, kas ir ES tiesību pamatprincips.
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (OV L 136, 1. lpp.).
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/14 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 20. septembrī iesniedza Tribunalul Argeș (Rumānija) — Andrei Emilian Boncea, Filofteia Catrinel Boncea, Adriana Boboc, Cornelia Mihăilescu/Rumānijas Valsts, ko pārstāv Ministerul Finanțelor Publice
(Lieta C-483/11)
2011/C 347/21
Tiesvedības valoda — rumāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunalul Argeș
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: Andrei Emilian Boncea, Filofteia Catrinel Boncea, Adriana Boboc, Cornelia Mihăilescu
Atbildētāja: Rumānijas valsts, ko pārstāv Ministerul Finanțelor Publice
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai ar Likuma Nr. 221/2009 5. panta normām, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Rumānijas Konstitucionālās tiesas Lēmumu Nr. 1358/21.10.2010., ir pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības konvencijas 5. pants un Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijas 8. pants? |
2) |
Vai Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības konvencijas 5. pants un Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijas 8. pants nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā ir atļauts personai, kura ir notiesāta par politisku noziedzīgu nodarījumu ar tādu nolēmumu, kas ir pretrunā likumu normām, ierobežot tiesības saņemt materiālu atlīdzību par tai nodarīto morālo kaitējumu? |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/15 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 20. septembrī iesniedza Tribunalul Argeș (Rumānija) — Mariana Budan/Rumānijas Valsts — Ministerul Finanțelor Publice, ko pārstāv Direcția Generală a Finanțelor Publice Argeș
(Lieta C-484/11)
2011/C 347/22
Tiesvedības valoda — rumāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunalul Argeș
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Mariana Budan
Atbildētāja: Rumānijas Valsts — Ministerul Finanțelor Publice, ko pārstāv Direcția Generală a Finanțelor Publice Argeș
Persona, kas iestājusies lietā: Iulian-Nicolae Cujbescu
Prejudiciālais jautājums
Vai saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas sniegto interpretāciju attiecībā uz pamatprincipiem, kuri noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā arī Eiropas Savienības līgumos, — turklāt situācijā, kad nav valsts tiesiskā regulējuma (jo Likuma Nr. 221/[2009] 5. pants ir atzīts par neatbilstošu konstitūcijai) —, prasītāja Budan Mariana […] un persona, kas iestājusies lietā, Cujbescu Iulian-Nicolae […], kā komunistiskajā režīmā cietušajiem, tagad — Eiropas Savienības pilsoņiem, ir tiesības uz morālā kaitējuma atlīdzību?
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/15 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 22. septembrī iesniedza Administratīvā rajona tiesa (Latvijas Republika) — Laimonis Treimanis/Valsts ieņēmumu dienests
(Lieta C-487/11)
2011/C 347/23
Tiesvedības valoda — latviešu
Iesniedzējtiesa
Administratīvā rajona tiesa
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Laimonis Treimanis
Atbildētājs: Valsts ieņēmumu dienests
Prejudiciālais jautājums
Vai Regulas Nr. 918/83 (1) 7. panta 1. punkts aizliedz īpašniekam Eiropas Savienībā no trešās valsts ievestu personīgo automašīnu nodot bezatlīdzības lietošanā savas ģimenes loceklim, kurš ir reāli pārcēlies no trešās valsts uz dzīvi Eiropas Savienībā un ar kuru automašīnas īpašnieks dzīvojis kopā vienā mājsaimniecībā trešajā valstī pirms automašīnas ievešanas Eiropas Savienībā, ja pats automašīnas īpašnieks pēc automašīnas ievešanas Eiropas Savienībā pamatā uzturas trešajā valstī?
(1) Padomes 1983. gada 28. marta Regula (EEK) Nr. 918/83, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (OV L 105, 1. lpp.).
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/15 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2011. gada 12. jūlija spriedumu lietā T-133/07 Mitsubishi Electric Corp./Eiropas Komisija 2011. gada 23. septembrī iesniedza Mitsubishi Electric Corp.
(Lieta C-489/11 P)
2011/C 347/24
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Mitsubishi Electric Corp. (pārstāvji — R. Denton, Solicitor, J. J Vyavaharkar, Solicitor, un K. Haegeman, avocat)
Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
— |
atcelt spriedumu, ciktāl ar to noraida Melco prasības pieteikumu Vispārējai tiesai; |
— |
atcelt tos lēmuma pantus, kas netika atcelti ar spriedumu, ciktāl tie attiecas uz Melco un TMT&D saistībā ar to laiku, kad Melco un Toshiba ir solidāri atbildīgas par TMT&D darbībām; |
— |
jebkurā gadījumā piespriest Komisijai segt savus un atlīdzināt Melco tiesāšanās izdevumus attiecībā uz tiesvedību šajā tiesā un Vispārējā tiesā. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja norāda, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi nozīmīgas juridiskas kļūdas, novērtējot pierādījumus par apgalvotā “vispārējā nolīguma” pastāvēšanu:
— |
Vispārējā tiesa esot izkropļojusi informāciju par “vispārējā nolīguma” pastāvēšanu; |
— |
Vispārējā tiesa neesot piemērojusi pareizu standartu, lai pārbaudītu pierādījumu, un esot nepareizi piemērojusi judikatūras principu saskaņā ar kuru paskaidrojumi, kas ir pret to sniedzēja interesēm, principā ir uzskatāmi par īpaši ticamiem; |
— |
Vispārējā tiesa esot nepareizi piemērojusi judikatūru par standartiem un pierādījumu nozīmīgumu secinot, ka M. paskaidrojums ir ticams un tam ir pierādījuma spēks; |
— |
Vispārējā tiesa esot nepareizi piemērojusi tiesības, apstiprinot Fuji atbildi uz paziņojumu par iebildumiem; |
— |
Vispārējā tiesa neesot apsvērusi individuālo pārkāpumu, kurus izdarījusi Komisija attiecībā pret Melco tiesībām uz aizstāvību un tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu, kopējo ietekmi; |
— |
Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Melco tiesības uz aizstāvību, tostarp nevainīguma prezumpciju, uzliekot Melco pienākumu sniegt pierādījumus par to, ka tā neesot veikusi pārkāpumu; |
— |
Vispārējā tiesa esot pārkāpusi nevainīguma prezumpciju un esot nepareizi piemērojusi tiesību pamatprincipus, atsakoties izskatīt alternatīvu ticamu paskaidrojumu. |
Prasītāja arī norāda, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi nopietnas kļūdas tiesību piemērošanā, izvērtējot izskatāmā pārkāpuma apgalvoto ilgumu:
— |
Vispārējā tiesa neesot juridiski pietiekami pierādījusi izskatāmā pārkāpuma apgalvoto ilgumu. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/16 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 26. septembrī iesniedza Giudice di Pace di Mercato San Severino (Itālija) — Ciro Di Donna/Società imballaggi metallici Salerno Srl (SIMSA)
(Lieta C-492/11)
2011/C 347/25
Tiesvedības valoda — itāļu
Iesniedzējtiesa
Giudice di Pace di Mercato San Severino
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Ciro Di Donna
Atbildētāja: Società imballaggi metallici Salerno Srl (SIMSA)
Prejudiciālais jautājums
Vai 6. un 13. pants Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, 47. pants Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kas izsludināta Nicā 2000. gada 7. decembrī, ar pielāgojumiem, kas izdarīti Strasbūrā 2007. gada 12. decembrī, Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/52/EK (1) par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās, Savienības tiesību vispārējais efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips un vispār Savienības tiesības kopumā liedz kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ieviest tādu tiesisko regulējumu, kāds Itālijā paredzēts ar Likumdošanas dekrētu Nr. 28/2010 un Ministrijas dekrētu Nr. 180/2010 — ar grozījumiem, kas izdarīti ar Ministrijas dekrētu Nr. 145/2011 —, atbilstoši kuram:
— |
tiesa vēlākajā tiesvedībā var iegūt pierādījumus pret lietas dalībnieku, kurš bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies obligātās mediācijas procesā; |
— |
tiesai ir jānoraida prasījums atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ko izvirzījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs un kurš ir noraidījis izlīguma projektu, par laiku pēc projekta sagatavošanas, un ir jāpiespriež tam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas par šo pašu laika posmu radušies lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, kā arī samaksāt valsts budžeta ieņēmumos papildu summu, kuras apmērs atbilst tās summas apmēram, kas jau samaksāta maksājamā nodokļa veidā (vienotā iemaksa), ja spriedums, ar kuru tiek izlemta lieta, kas ierosināta pēc noraidītā projekta sagatavošanas, pilnībā atbilst šī projekta saturam; |
— |
ja pastāv būtiski un izņēmuma apstākļi, tiesa var noraidīt prasījumu atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ko izvirzījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs, attiecībā uz izdevumiem par mediatora atlīdzību un kompensāciju ekspertam, pat ja nolēmums lietā pilnībā neatbilst projekta saturam; |
— |
tiesai ir jāpiespriež lietas dalībniekam, kurš bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies mediācijas procesā, samaksāt valsts budžeta ieņēmumos summu, kuras apmērs atbilst vienotajai iemaksai, kura maksājama par tiesvedību; |
— |
mediators var sagatavot vai tam pat ir jāsagatavo izlīguma projekts arī tad, ja nav lietas dalībnieku izlīguma, un arī tad, ja lietas dalībnieki nepiedalās procesā; |
— |
termiņš, kurā jābeidzas mediācijas mēģinājumam, var ilgt līdz četriem mēnešiem; |
— |
arī tad, kad ir pagājis četru mēnešu termiņš kopš procesa sākuma, prasība var tikt celta vienīgi pēc tam, kad no mediācijas organizācijas kancelejas ir saņemts mediatora rakstīts protokols par izlīguma neesamību ar norādi par noraidīto projektu; |
— |
ir iespējams, ka mediācijas procesu skaits var pieaugt — tādējādi palielinoties strīda izskatīšanas laikam — par tik reizēm, cik ir jauno pieteikumu, kuri likumīgi iesniegti minētās tikmēr sāktās tiesvedības gaitā; |
— |
obligātās mediācijas procesa izmaksas vismaz divkārtīgi pārsniedz izmaksas, kādas rodas tiesvedībā, kuru ar minēto procesu ir paredzēts novērst, un tās kļūst nesamērīgākas, eksponenciāli tam, kā pieaug prasības summa (līdz mediācijas izmaksas arī vairāk nekā seškārtīgi pārsniedz tiesvedības izmaksas), vai tam, kā pieaug prasības sarežģītība (pēdējā minētajā gadījumā rodas nepieciešamība iecelt ekspertu — kam atlīdzību maksā šī procesa dalībnieki —, kurš palīdzētu mediatoram strīdos, kuros vajadzīgas īpašas tehniskās zināšanas; šī eksperta sagatavotais tehniskais ziņojums vai viņa iegūtās ziņas nevar tikt izmantotas vēlākajā tiesvedībā)? |
(1) OV L 136, 3. lpp.
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/17 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 13. jūlija spriedumu lietā T-141/07 United Technologies Corp./Eiropas Komisija 2011. gada 23. septembrī iesniedza United Technologies Corp.
(Lieta C-493/11 P)
2011/C 347/26
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: United Technologies Corp. (pārstāvji — A. Winckler, advokāts, J. Temple Lang, solicitor, C.J. Cook, advokāts, un D. Gerard, advokāts)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
— |
atcelt pārsūdzēto spriedumu; |
— |
pamatojoties uz Tiesas rīcībā esošo informāciju, daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu un samazināt prasītājai uzliktā naudas soda summu vai, ja Tiesa uzskata par atbilstošu, atcelt pārsūdzēto spriedumu un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai attiecīgo faktu pārskatīšanai; |
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā instancē, kā arī tiesvedībā Vispārējā tiesā. |
Pamati un galvenie argumenti
Ar pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apstrīd Vispārējās tiesas secinājumu, saskaņā ar kuru Komisija ir pamatoti atzinusi, ka UTC ir atbildīga par GTO un Otis meitassabiedrību rīcību. Šis pamats ir sadalīts trīs daļās. Pirmā daļa ir balstīta uz to, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu materiālajās tiesībās, neievērojot juridiskos kritērijus attiecībā uz atbildības prezumpcijas atspēkošanu, kas izriet no mātessabiedrības 100 % dalības meitassabiedrības kapitālā. Otrā daļa ir balstīta uz to, ka ar to, kā Vispārējā tiesa ir interpretējusi juridiskos kritērijus attiecībā uz atbildības prezumpcijas atspēkošanu, ir pārkāpta Eiropas Savienības Pamattiesību harta. Trešā daļa ir balstīta uz to, ka Vispārējā tiesa nav sniegusi atbilstošu pamatojumu ar precīziem iemesliem atbildības prezumpcijas atspēkošanai.
Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav sniegusi atbilstošu pamatojumu un ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, neizvērtējot iebildumus, kurus izvirzīja apelācijas sūdzības iesniedzēja saistībā ar vienlīdzīgas attieksmes neievērošanu attiecībā pret MEC.
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/18 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas 2011. gada 13. jūlija spriedumu lietā T-141/07 Otis Luxembourg Sàrl, agrāk General Technic-Otis Sàrl, Otis SA, Otis BV, Otis Elevator Company, Otis GmbH & Co. OHG/Eiropas Komisija 2011. gada 23. septembrī iesniedza Otis Luxembourg Sàrl, agrāk General Technic-Otis Sàrl, Otis SA, Otis BV, Otis Elevator Company un Otis GmbH & Co. OHG
(Lieta C-494/11 P)
2011/C 347/27
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Otis Luxembourg Sàrl, agrāk General Technic-Otis Sàrl, Otis SA, Otis BV, Otis Elevator Company un Otis GmbH & Co. OHG (pārstāvji — A. Winckler, advokāts, J. Temple Lang, solicitor, C.J. Cook, advokāts, un D. Gerard, advokāts)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:
— |
atcelt pārsūdzēto spriedumu; |
— |
pamatojoties uz Tiesas rīcībā esošo informāciju, daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu un samazināt tajā noteikto naudas sodu summu, vai, ja Tiesa uzskata par atbilstošu, atcelt pārsūdzēto spriedumu un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai attiecīgo faktu pārskatīšanai; |
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā instancē, kā arī tiesvedībā Vispārējā tiesā. |
Pamati un galvenie argumenti
Ar pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas apstrīd Vispārējās tiesas secinājumus, saskaņā ar kuriem Komisija ir pamatoti atzinusi, ka Otis SA ir abildīga par GTO izdarīto pārkāpumu Luksemburgā. Šis pamats ir sadalīts četrās daļās. Pirmā daļa ir balstīta uz to, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu materiālo tiesību piemērošanā, nepareizi piemērojot juridiskos kritērijus, kas izklāstīti Tiesas 2009. gada 10. septembra spriedumā lietā C-97/08 P Akzo Nobel u.c./Komisija (Krājums, I-8237. lpp.), un viena uzņēmuma jēdzienu. Otrā daļa ir balstīta uz to, ka Vispārējā tiesa esot pārsniegusi savu kompetenci, pamatojoties uz faktiem, kurus Komisija nebija norādījusi lēmumā un iekļāvusi savos lietas materiālos. Trešā daļa ir balstīta uz to, ka Vispārējā tiesa esot nepareizi raksturojusi tiesisko attiecību starp GTO un Otis SA raksturu un apjomu un sagrozīja faktus. Ceturtā daļa ir balstīta uz to, ka Vispārējā tiesa neesot atbilstoši pamatojusi pamata, kas ir balstīts uz to, ka Komisija nav izpildījusi pienākumu nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret GTO un MEE mātessabiedrībām, noraidīšanu.
Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi vairākas kļūdas tiesību piemērošanā, atbalstot naudas soda, kas tika uzlikts par Vācijā izdarīto pārkāpumu, pamatsummas aprēķinu. Šis pamats ir sadalīts divās daļās. Pirmā daļa ir balstīta uz to, ka Vispārējā tiesa neesot pareizi interpretējusi 1998. gada Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai, atzīstot, ka Komisija nebija tiesīga ņemt vērā skartā tirgus apjomu, lai noteiktu naudas soda pamatsummu. Otrā daļa ir balstīta uz to, ka Vispārējā tiesa neesot sniegusi atbilstošu pamatojumu attiecībā uz skartā tirgus apjoma noteikšanu un dalībnieku sadalīšanu kategorijās.
Ar trešo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi vairākas kļūdas tiesību piemērošanā un pārsniegusi kompetenci, atsakoties piešķir Otis“daļēju imunitāti” saskaņā ar 2002. gada Paziņojuma par iecietību 23. panta b) punkta pēdējo apakšpunktu. Šis pamats ir sadalīts divās daļās. Pirmā daļa ir balstīta uz to, ka Vispārējā tiesa neesot piemērojusi pareizos “daļējās imunitātes” piešķiršanas kritērijus, esot pārsniegusi kompetenci, aizstājot Komisijas veikto Otis iesniegto pierādījumu vērtējumu ar savu vērtējumu, un neesot ievērojusi paredzētās normas attiecībā uz pierādījumiem. Otrā daļa ir balstīta uz to, ka Vispārējā tiesa neesot pareizi interpretējusi Komisijas pienākumu norādīt pamatojumu.
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/18 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2011. gada 12. jūlija spriedumu lietā T-113/07 Toshiba Corp./Eiropas Komisija 2011. gada 27. septembrī iesniedza Toshiba Corp.
(Lieta C-498/11 P)
2011/C 347/28
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Toshiba Corp. (pārstāvji — J. F. MacLennan, Solicitor, A. Schulz, Rechtsanwalt, A. Dawes, Solicitor, S. Sakellariou, Δικηγόρος)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
— |
atcelt pārsūdzēto spriedumu tiktāl, ciktāl ar to ir noraidīts Toshiba prasījums atcelt lēmuma 1. punktu un atcelt apstrīdēto lēmumu; |
— |
pakārtoti, nosūtīt lietu Vispārējai tiesai, lai tiktu izspriests pēc būtības saskaņā ar Tiesas spriedumu; un katrā ziņā |
— |
piespriest, lai Toshiba tiktu atlīdzināti tiesāšanās izdevumi, ieskaitot tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi vairākas kļūdas tiesību piemērošanā, noraidot tās prasījumu atcelt lēmuma 1. punktu:
a) |
tā kļūdījās tiesību piemērošanā, secinot, ka ABB iesniegtās liecinieku liecības varēja pierādīt vispārējā nolīguma pastāvēšanu; |
b) |
tā kļūdījās tiesību piemērošanā, secinot, ka par vispārējā nolīguma pastāvēšanu bija gan apstiprinošie pierādījumi, gan netieši pierādījumi; |
c) |
tā kļūdījās tiesību piemērošanā, konstatējot, ka Toshiba piedalījās vienotā un turpinātā pārkāpumā; un |
d) |
tā kļūdījās tiesību piemērošanā, konstatējot, ka Toshiba tiesības uz aizstāvību nebija pārkāptas ar to, ka netika paziņotas vairākas attaisnojošas liecinieku liecības. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/19 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 13. jūlija spriedumu lietā T-138/07 Schinder Holding Ltd u.c./Eiropas Komisija, ko atbalsta Eiropas Savienības Padome, 2011. gada 28. septembrī iesniedza Schindler Holding Ltd, Schindler Management AG, Schindler SA, Schindler Sàrl, Schindler Liften BV un Schindler Deutschland Holding GmbH
(Lieta C-501/11 P)
2011/C 347/29
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Schindler Holding Ltd, Schindler Management AG, Schindler SA, Schindler Sàrl, Schindler Liften BV, Schindler Deutschland Holding GmbH (pārstāvji — R. Bechtold und W. Bosch, Rechtsanwälte, kā arī profesors Dr. J. Schwarze)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Padome
Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:
1) |
atcelt Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 13. jūlija spriedumu lietā T-138/07; |
2) |
atcelt Komisijas 2007. gada 21. februāra Lēmumu (COMP/E-1/38.823 — Lifti un eskalatori); pakārtoti, atcelt vai samazināt naudas sodus, kas ar šo lēmumu uzlikti apelācijas sūdzības iesniedzējiem; |
3) |
pakārtoti 1. un 2. punktā izvirzītajiem prasījumiem nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā sprieduma taisīšanai saskaņā ar Tiesas noteikto juridisko vērtējumu; |
4) |
katrā ziņā piespriest Komisijai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesāšanās izdevumus pirmajā instancē un apelācijas tiesvedībā. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēji pavisam izvirza trīspadsmit pamatus.
— |
Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi varas sadales principu un neesot izpildījusi tiesiskas valsts procesa prasības, jo tā, pilnībā nemaz neizvērtējot Komisijas lēmumu, ir uzskatījusi, ka naudas sodu uzlikšana ir Komisijas kompetencē. |
— |
Otrkārt, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi pierādījumu sniegšanas tiešuma principu, jo tā par pieņemamu uzskata pierādījumu iegūšanu no lieciniekiem, kas pretendē uz iecietību, kā tas pašreiz notiek Komisijas praksē. |
— |
Treškārt, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi noteiktības principu (Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā — “ECTPAK”) 7. pants), jo tā Regulas Nr. 1/2003 (1) 23. panta 2. punktu ir uzskatījusi par pietiekami precīzu juridisku pamatu naudas sodu uzlikšanai. |
— |
Ceturtkārt, Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā, ka Komisijas kompetences neesamības dēļ tās 1998. gada Pamatnostādnes par naudas sodu neesot spēkā. |
— |
Piektkārt, Vispārējā tiesa esot nepamatoti noliegusi, ka Komisijas 1998. gada Pamatnostādnes par naudas sodu esot pretrunā atpakaļejoša spēka aizliegumam un tiesiskās paļāvības aizsardzības principam. |
— |
Sestkārt, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi vainojamības principu un nevainīguma prezumpciju (Regulas Nr. 1/2003 27. panta 2. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā — “Pamattiesību harta”) 48. panta 1. punkts; ECTPAK 6. panta 2. punkts), jo nav uzskatījusi par nepieciešamu darbinieku izdarītos pārkāpumus piedēvēt attiecīgajiem uzņēmumiem, t.i., nav šo jautājumu izskatījusi. |
— |
Septītkārt, Vispārējā tiesa esot nepamatoti izdarījusi pieņēmumu par Schindler Holding līdzatbildību. Šajā ziņā piemērotie mātessabiedrību līdzatbildības principi aizskarot dalībvalstu kompetenci. Turklāt Vispārējā tiesa esot pārsniegusi Tiesas judikatūrā noteikto un pārkāpusi nevainīguma prezumpciju (Pamattiesību hartas 48. panta 1. punkts un ECTPAK 6. panta 2. punkts). |
— |
Astotkārt, Vispārējā tiesa esot juridiski kļūmīgi uzskatījusi, ka Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktā noteiktās augstākās robežas neesot tikušas pārsniegtas. |
— |
Devītkārt, tādējādi pārkāptas esot arī Schindler Holding īpašumtiesības, jo naudas soda piemērošana izpaužas tāpat kā atsavināšana (Pamattiesību hartas 17. panta 1. punkts un ECTPAK Pirmā protokola 1. pants). |
— |
Desmitkārt, Komisijas pieņemtās pārāk augstās naudas sodu pamatsummas Vispārējā tiesa esot juridiski kļūmīgi uzskatījusi par pamatotām. |
— |
Vienpadsmitkārt, Vispārējā tiesa esot nepamatoti apstiprinājusi, ka Komisija noteiktus apstākļus nav atzinusi par atbildību mīkstinošiem apstākļiem. Šajā ziņā Vispārējā tiesa it īpaši neesot ņēmusi vērā brīvprātīgo karteļa izbeigšanu Vācijā, kā arī apelācijas sūdzības iesniedzēju veiktos priekšrakstu izpildes pasākumus. |
— |
Divpadsmitkārt, Komisijas pārāk zemu noteiktos vai nepamatoti vispār nenoteiktos naudas soda samazinājumus sadarbības dēļ Vispārējā tiesa esot uzskatījusi par pamatotiem. Šajā ziņā tā neesot ņēmusi vērā apelācijas sūdzības iesniedzēju ieguldījumu. Tā neesot ņēmusi vērā arī to, ka Komisija juridiski kļūmīgi ir piešķīrusi pārāk mazu samazinājumu par sadarbību ārpus paziņojuma par iecietību. |
— |
Trīspadsmitkārt, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi samērīguma principu, jo tā ir uzskatījusi, ka naudas sodu apmērs ir pieļaujams. |
(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/20 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 30. septembrī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) — Vivaio dei Molini Azienda Agricola Porro Savoldi ss/Autorità per la Vigilanza sui Contratti Pubblici di lavori, servizi e forniture
(Lieta C-502/11)
2011/C 347/30
Tiesvedības valoda — itāļu
Iesniedzējtiesa
Consiglio di Stato
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Vivaio dei Molini Azienda Agricola Porro Savoldi ss
Atbildētāja: Autorità per la Vigilanza sui Contratti Pubblici di lavori, servizi e forniture
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai Kopienu tiesību sistēma un, konkrēti, Direktīvas 93/37/EEK (1) 6. pants (vēlāk — Direktīvas 2004/18/EK (2) 4. pants), principā nepieļauj tādu valsts tiesiskā regulējuma normu (kā 1994. gada Likuma Nr. 109 10. panta 1. punkta a) apakšpunkts, vēlāk — 2006. gada Dekrētlikuma Nr. 163 34. panta 1. punkta a) apakšpunkts), kas iespēju piedalīties publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā piešķir tikai sabiedrībām, kuras veic komercdarbību, tādējādi liedzot šo iespēju dažiem uzņēmējiem (piemēram, civiltiesību sabiedrībām), kas parasti un galvenokārt neveic minētā veida darbību; vai arī, — vai attiecīgais aizliegums ir saprātīgs un nediskriminējošs, ņemot vērā civiltiesību sabiedrību īpašo regulējumu un īpatnējo mantisko attiecību režīmu? |
Ja atbilde uz pirmo jautājumu būtu noliedzoša, ir jāuzdod Tiesai vēl šāds jautājums:
2) |
Vai Kopienu tiesību sistēma un, konkrēti, Direktīvas 93/37/EEK 6. pants (vēlāk — Direktīvas 2004/18/EK 4. pants), kā arī to personu juridiskās formas brīvības princips, kuras ir tiesīgas piedalīties publiskā iepirkuma procedūrās, ļauj valsts likumdevējam ierobežot uzņēmēja (proti, komersanta saskaņā ar Direktīvā 2004/18/EK sniegto definīciju) tiesībspēju, ņemot vērā īpatnības, kas raksturo minētā uzņēmēja valsts tiesisko regulējumu, aizliedzot šim uzņēmējam piedalīties publiskā iepirkuma procedūrās, vai arī, — vai ar minēto ierobežojumu ir pārkāpti saprātīguma (règle de raison) un nediskriminācijas principi? |
(1) OV L 199, 54. lpp.
(2) OV L 134, 114. lpp.
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/21 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 13. jūlija spriedumu apvienotajās lietās T-144/07, T-147/07, T-148/07, T-149/07, T-150/07 un T-154/07 ThyssenKrupp Liften Ascenseurs u.c./Eiropas Komisija 2011. gada 30. septembrī iesniedza ThyssenKrupp Elevator (CENE) GmbH, agrākā ThyssenKrupp Aufzüge GmbH, un ThyssenKrupp Fahrtreppen GmbH
(Lieta C-503/11 P)
2011/C 347/31
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējas: ThyssenKrupp Elevator (CENE) GmbH, agrākā ThyssenKrupp Aufzüge GmbH, un ThyssenKrupp Fahrtreppen GmbH (pārstāve — K. Blau–Hansen, Rechtsanwältin)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:
— |
pilnībā atcelt Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 13. jūlija spriedumu apvienotajās lietās T-144/07, T-147/07, T-148/07, T-149/07, T-150/07 un T-154/07 ThyssenKrupp Liften Ascenseurs u.c./Eiropas Komisija tiktāl, ciktāl ar to ir noraidīta prasība un ciktāl tā attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzējām; |
— |
pakārtoti, atbilstoši vairāk samazināt apstrīdētā Eiropas Komisijas 2007. gada 21. februāra Lēmuma 2. pantā noteikto naudas sodu; |
— |
pakārtoti tam, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai jauna nolēmuma pieņemšanai; |
— |
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Ar šo apelācijas sūdzību apelācijas sūdzības iesniedzējas vēršas pret Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 13. jūlija spriedumu apvienotajās lietās T-147/07 u.c. ThyssenKrupp Liften Ascenseurs u.c./Eiropas Komisija tiktāl, ciktāl ar to ir noraidīta 2007. gada 7. maijā celtā prasība par Eiropas Komisijas 2007. gada 21. februāra Lēmumu C(2007) 512, galīgā redakcija, (lieta COMP/E-1/38.823 — Lifti un mehāniskie eskalatori) un ciktāl tā attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzējām.
Apelācijas sūdzības iesniedzējas kopumā izvirza četrus pamatus, kuros pārmet Komisijas kompetences neesamību, būtisku formas prasību neievērošanu, EKL un EAEKL un to īstenošanai piemērojamo tiesību normu pārkāpumu, turklāt pilnvaru nepareizu izmantošanu un pamattiesību pārkāpumus.
Ar pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini apstiprinājusi, ka Komisijai bija kompetence īstenot šo procedūru. Tās uzskata, ka Vispārējai tiesai Komisijas Lēmums būtu bijis jāatceļ tādēļ, ka LESD 101. pants (agrākais EKL 81. pants) neesot bijis piemērojams, jo pārmestajiem vietēja mēroga pārkāpumiem neesot bijis starpvalstiskas nozīmes. Pat tad, ja Vispārējā tiesa atzīst, ka LESD 101. pants ir piemērojams, tai esot bijis jāņem vērā, ka katrā ziņā ar Regulu 1/2003 (1) iedibinātā paralēlu pilnvaru sistēma atbilstoši EKT [Eiropas Konkurences tīkla] paziņojumam esot pretrunā Komisijas kompetencei. Visbeidzot, Vispārējā tiesa neesot pareizi novērtējusi, ka ar novēloto procedūras uzsākšanu Komisija esot pārkāpusi pamattiesību aizsargāto noteiktības un likumības principu saistībā ar sodiem.
Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas pārmet Vispārējai tiesai to, ka tā, apstiprinot Komisijas Lēmumu, pamatojoties uz koncerna ThyssenKrupp AG apgrozījumu, saukt apelācijas sūdzības iesniedzējas pie atbildības kā kopparādnieces, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. Ar šo spriedumu šajā ziņā esot pārkāpts Regulas 1/2003 23. pants, tiesiskas valsts princips, kas izpaužas nulla poena sine lege principā, soda samērīguma princips, princips in dubio pro reo un vainas princips. Spriedumā esot pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā tiktāl, ciktāl tas pamatojas uz pieņēmumu, ka meitassabiedrība kopīgi ar savu mātessabiedrību (un citām koncernsabiedrībām) veido apvienību ar solidāru atbildību kā saimniecisku vienību. Turklāt un neatkarīgi no tā ar spriedumu esot pārkāpts vainas princips, jo apelācijas sūdzības iesniedzējām esot noteikts naudas sods kā kopparādniecēm kopīgi ar to mātessabiedrību. Pakārtoti ir apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot apstiprinājusi solidāras atbildības pastāvēšanu, kaut gan iekšējās attiecībās neesot noteikts atbildības sadalījums.
Ar trešo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas pārmet Vispārējai tiesai to, ka tā savā spriedumā neesot ievērojusi tai tiesībās noteikto plašo izvērtēšanas pienākumu, nepietiekami izvērtēdama nesamērīgumu, nosakot sākumsummu un reizināšanas koeficientu preventīvās iedarbības nodrošināšanai, kā arī to, ka Komisija neesot novērtējusi apelācijas sūdzības iesniedzēju sadarbošanos, un tādējādi esot pārkāpusi pamattiesības uz taisnīgu tiesu un tajā ietverto tiesību aizsardzības tiesā garantiju.
Ar ceturto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka ir pārkāpts samērīguma princips un vienlīdzīgas attieksmes princips saistībā ar sākumsummu noteikšanu par pārkāpumu attiecībā uz Vāciju, jo, nosakot sākumsummu esot ņemts vērā neaplēstais apgrozījums, kaut gan to liedzot svarīgi iemesli. Attiecībā uz Schindler Vispārējā tiesa šajā ziņā pareizi esot formulējusi diferencētu pamatojumu, taču attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzējām šo diferenciāciju prettiesiski neesot veikusi.
(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā; OV L 1, 1. lpp.
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/22 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 13. jūlija spriedumu apvienotajās lietās T-144/07, T-147/07, T-148/07, T-149/07, T-150/07 un T-154/07 ThyssenKrupp Liften Ascenseurs u.c./Eiropas Komisija 2011. gada 30. septembrī iesniedza ThyssenKrupp Ascenseurs Luxemburg Sàrl
(Lieta C-504/11 P)
2011/C 347/32
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: ThyssenKrupp Ascenseurs Luxemburg Sàrl (pārstāvis — T. Schaper, advokāts)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
— |
pilnībā atcelt Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 13. jūlija spriedumu apvienotajās lietās T-144/07, T-147/07, T-148/07, T-149/07, T-150/07 un T-154/07 ThyssenKrupp Liften Ascenseurs u.c./Eiropas Komisija tiktāl, ciktāl ar to ir noraidīta prasība un ciktāl tas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju; |
— |
pakārtoti, vēl vairāk samērīgi samazināt apstrīdētā Eiropas Komisijas 2007. gada 21. februāra lēmuma 2. pantā apelācijas sūdzības iesniedzējai piemēroto naudas sodu; |
— |
pakārtoti tam, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai jauna nolēmuma pieņemšanai; |
— |
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja ar šo apelācijas sūdzību vēršas pret Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 13. jūlija spriedumu apvienotajās lietās T-148/07 u.c. (ThyssenKrupp Liften Ascenseurs u.c./Eiropas Komisija) tiktāl, ciktāl ar to ir noraidīta 2007. gada 7. maija prasība par Eiropas Komisijas 2007. gada 21. februāra Lēmumu C(2007) 512, galīgā redakcija (lieta COMP/E-1/38.823 — Lifti un mehāniskie eskalatori), un ciktāl tas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju.
Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda uz Komisijas kompetences neesamību, būtisku formas prasību pārkāpumu, EK līguma un attiecīgi Līguma par ES darbību pārkāpumu un šo līgumu īstenošanā piemērojamo tiesību normu pārkāpumu, kā arī pilnvaru nepareizu izmantošanu un pamattiesību pārkāpumiem, kopā izvirzot trīs pamatus.
Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja iebilst, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini apstiprinājusi Komisijas kompetenci attiecībā uz procedūras īstenošanu. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Vispārējai tiesai esot bijis pienākums atcelt Komisijas lēmumu LESD 101. panta (bijušā EKL 81. panta) nepiemērojamības dēļ, jo vietējiem pārkāpumiem nav starpvalstu nozīmes. Pat ja Vispārējā tiesa atzīstot, ka LESD 101. pants ir piemērojams, tai esot bijis jāievēro, ka Komisijas kompetence katrā ziņā ir pretrunā ar Regulu 1/2003 (1) izveidotajai paralēlo pilnvaru sistēmai pēc EKT paziņojuma. Visbeidzot, Vispārējā tiesa neesot atzinusi, ka, Komisijai novēloti sākot procedūru, esot pārkāpts pamattiesībās aizsargātais precizitātes un likumības princips saistībā ar sodiem.
Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja iebilst, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini apstiprinājusi Komisijas lēmumu saukt apelācijas sūdzības iesniedzēju pie solidāras atbildības, pamatojoties uz ThyssenKrupp AG koncerna apgrozījumu. Ar spriedumu tādējādi esot pārkāpts Regulas 1/2003 23. pants, tiesiskas valsts princips, kas izpaužas principā nulla poena sine lege, samērīga soda princips, princips in dubio pro reo un vainas princips. Minētajā spriedumā esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā tiktāl, ciktāl tas esot pamatots ar pieņēmumu, ka meitassabiedrība kopā ar savu mātessabiedrību (un citām koncerna sabiedrībām) veidojot atbildības apvienību ekonomiskas vienības formā. Turklāt un neatkarīgi no tā ar minēto spriedumu esot pārkāpts vainas princips, jo apelācijas sūdzības iesniedzējai sods esot piemērots kopā ar tās mātessabiedrību kā solidārajām parādniecēm. Pakārtoti ir izvirzīts iebildums par to, ka Vispārējā tiesa solidāro atbildību esot apstiprinājusi, neraugoties uz to, ka minētajās iekšējās attiecībās nav sadalītas atbildības kvotas.
Treškārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja iebilst, ka Vispārējā tiesa spriedumā neesot ievērojusi tai likumīgi noteikto visaptverošo pienākumu veikt pārbaudi, jo Vispārējā tiesa esot nepietiekami pārbaudījusi to, vai Komisija nav nesamērīgi noteikusi sākumsummu, preventīvo reizināšanas koeficientu, kā arī nav izvērtējusi apelācijas sūdzības iesniedzējas sadarbību, un tādējādi Vispārējā tiesa esot pārkāpusi pamattiesības uz taisnīgu tiesu un tajā ietverto tiesību aizsardzības garantiju.
(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/23 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 13. jūlija spriedumu apvienotajās lietās T-144/07, T-147/07, T-148/07, T-149/07, T-150/07 un T-154/07 ThyssenKrupp Liften Ascenseurs u.c./Komisija 2011. gada 30. septembrī iesniedza ThyssenKrupp Elevator AG
(Lieta C-505/11 P)
2011/C 347/33
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: ThyssenKrupp Elevator AG (pārstāvis — T. Klose, advokāts)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
— |
pilnībā atcelt Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 13. jūlija spriedumu apvienotajās lietās T-144/07, T-147/07, T-148/07, T-149/07, T-150/07 un T-154/07 ThyssenKrupp Liften Ascenseurs u.c./Eiropas Komisija tiktāl, ciktāl ar to ir noraidīta prasība un ciktāl tas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju; |
— |
pakārtoti, vēl vairāk samērīgi samazināt apstrīdētā Eiropas Komisijas 2007. gada 21. februāra lēmuma 2. pantā apelācijas sūdzības iesniedzējai piemēroto naudas sodu; |
— |
pakārtoti tam, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai jauna nolēmuma pieņemšanai; |
— |
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Šajā apelācijas sūdzībā apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda uz Komisijas kompetences neesamību, būtisku formas prasību pārkāpumu, EK līguma un attiecīgi Līguma par ES darbību pārkāpumu un šo līgumu īstenošanā piemērojamo tiesību normu pārkāpumu, kā arī pilnvaru nepareizu izmantošanu un pamattiesību pārkāpumiem, kopā izvirzot sešus pamatus.
Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja iebilst, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini apstiprinājusi Komisijas kompetenci attiecībā uz procedūras īstenošanu. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Vispārējai tiesai esot bijis pienākums atcelt Komisijas lēmumu LESD 101. panta (bijušā EKL 81. panta) nepiemērojamības dēļ, jo vietējiem pārkāpumiem nav starpvalstu nozīmes. Pat ja Vispārējā tiesa atzīstot, ka LESD 101. pants ir piemērojams, tai esot bijis jāievēro, ka Komisijas kompetence katrā ziņā ir pretrunā ar Regulu 1/2003 (1) izveidotajai paralēlo pilnvaru sistēmai pēc EKT paziņojuma. Visbeidzot, Vispārējā tiesa neesot atzinusi, ka, Komisijai novēloti sākot procedūru, esot pārkāptas pamattiesībās aizsargātais precizitātes un likumības princips saistībā ar sodiem.
Otrkārt, Vispārējā tiesa neesot atzinusi, ka ir pārkāpts princips ne bis in idem, jo Komisija neesot ņēmusi vērā valsts konkurences iestāžu amnestijas lēmumus par labu apelācijas sūdzības iesniedzējai, kas pieņemti pirms procedūras sākšanas.
Treškārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja iebilst, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini apstiprinājusi Komisijas lēmumu apelācijas sūdzības iesniedzēju saukt pie solidārās atbildības kopā ar tās meitassabiedrībām. Neesot apstrīdēts tas, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja pati nav piedalījusies pārkāpumos. Vainošana citas personas rīcībā, pamatojoties uz kļūdaino premisu par ekonomiskās vienības atbildību, ir pretrunā sodu [izpildes] tiesībās paredzētajam personiskās atbildības principam, principam in dubio pro reo un tiesībām uz taisnīgu tiesu.
Ceturtkārt, Vispārējā tiesa kļūdaini neesot atzinusi, ka ar apstiprinājumu par apelācijas sūdzības iesniedzējas saukšanu pie solidārās atbildības esot pārkāpts personiskās atbildības princips. Pakārtoti, apelācijas sūdzības iesniedzēja iebilst, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini apstiprinājusi Komisijas lēmumu attiecībā uz neesošajām atbildības kvotām iekšējās attiecībās un šajā ziņā spriedumam neesot pamatojuma.
Piektkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja iebilst, ka Vispārējā tiesa spriedumā neesot ievērojusi tai likumīgi noteikto visaptverošo pienākumu veikt pārbaudi, jo Vispārējā tiesa esot nepietiekami pārbaudījusi to, vai Komisija nav nesamērīgi noteikusi sākumsummu, preventīvo reizināšanas koeficientu, un par vienlaicīgiem pārkāpumiem vairākkārtēji piemērojusi naudas sodu, kā arī nav izvērtējusi apelācijas sūdzības iesniedzējas sadarbību, un tādējādi Vispārējā tiesa esot pārkāpusi pamattiesības uz taisnīgu tiesu un tajā ietverto tiesību aizsardzības garantiju. Katrā ziņā minētajā spriedumā neesot pietiekama pamatojuma tiktāl, ciktāl tajā, atkāpjoties no Komisijas lēmumu pieņemšanas prakses, esot apstiprināta vairākkārtēja naudas soda piemērošana.
Sestkārt, ir izvirzīts iebildums par samērīguma principa un vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu attiecībā uz sākumsummas noteikšanu saistībā ar pārkāpumu, kas attiecas uz Vāciju, jo, nosakot sākumsummu, esot ņemts vērā negūtais apgrozījums, lai gan to nepieļauj primāri apsvērumi. Vispārējā tiesa šajā ziņā attiecībā pret Schindler esot atbilstoši sniegusi atšķirīgu pamatojumu, bet prettiesiski neesot šo atšķirību ievērojusi attiecībā pret apelācijas sūdzības iesniedzēju.
(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/24 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 13. jūlija spriedumu apvienotajās lietās T-144/07, T-147/07, T-148/07, T-149/07, T-150/07 un T-154/07 ThyssenKrupp Liften Ascenseurs u.c./Komisija 2011. gada 30. septembrī iesniedza ThyssenKrupp AG
(Lieta C-506/11 P)
2011/C 347/34
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: ThyssenKrupp AG (pārstāvji — M. Klusmann un S. Thomas, advokāti)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
— |
pilnībā atcelt Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 13. jūlija spriedumu apvienotajās lietās T-144/07, T-147/07, T-148/07, T-149/07, T-150/07 un T-154/07 ThyssenKrupp Liften Ascenseurs u.c./Eiropas Komisija tiktāl, ciktāl ar to ir noraidīta prasība un ciktāl tas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju; |
— |
pakārtoti, vēl vairāk samērīgi samazināt apstrīdētā Eiropas Komisijas 2007. gada 21. februāra lēmuma 2. pantā apelācijas sūdzības iesniedzējai piemēroto naudas sodu; |
— |
pakārtoti tam, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai jauna nolēmuma pieņemšanai; |
— |
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Šajā apelācijas sūdzībā apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda uz Komisijas kompetences neesamību, būtisku formas prasību pārkāpumu, EK līguma un attiecīgi Līguma par ES darbību pārkāpumu un šo līgumu īstenošanā piemērojamo tiesību normu pārkāpumu, kā arī pilnvaru nepareizu izmantošanu un pamattiesību pārkāpumiem, kopā izvirzot septiņus pamatus.
Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja iebilst, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini apstiprinājusi Komisijas kompetenci attiecībā uz procedūras īstenošanu. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Vispārējai tiesai esot bijis pienākums atcelt Komisijas lēmumu LESD 101. panta (bijušā EKL 81. panta) nepiemērojamības dēļ, jo vietējiem pārkāpumiem nav starpvalstu nozīmes. Pat ja Vispārējā tiesa atzīstot, ka LESD 101. pants ir piemērojams, tai esot bijis jāievēro, ka Komisijas kompetence katrā ziņā ir pretrunā ar Regulu 1/2003 (1) izveidotajai paralēlo pilnvaru sistēmai pēc EKT paziņojuma. Visbeidzot, Vispārējā tiesa neesot atzinusi, ka, Komisijai novēloti sākot procedūru, esot pārkāptas pamattiesībās aizsargātais precizitātes un likumības princips saistībā ar sodiem.
Otrkārt, Vispārējā tiesa neesot atzinusi, ka ir pārkāpts princips ne bis in idem, jo Komisija neesot ņēmusi vērā valsts konkurences iestāžu amnestijas lēmumus par labu apelācijas sūdzības iesniedzējai, kas pieņemti pirms procedūras sākšanas.
Treškārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja iebilst, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini apstiprinājusi Komisijas lēmumu apelācijas sūdzības iesniedzēju saukt pie solidārās atbildības kopā ar tās meitassabiedrībām. Neesot apstrīdēts tas, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja pati nav piedalījusies pārkāpumos. Vainošana citas personas rīcībā, pamatojoties uz kļūdaino premisu par ekonomiskās vienības atbildību, ir pretrunā sodu [izpildes] tiesībās paredzētajam personiskās atbildības principam, principam in dubio pro reo un tiesībām uz taisnīgu tiesu.
Ceturtkārt, Vispārējā tiesa kļūdaini neesot atzinusi, ka ar apstiprinājumu par apelācijas sūdzības iesniedzējas saukšanu pie solidārās atbildības, esot pārkāpts personiskās atbildības princips. Pakārtoti, apelācijas sūdzības iesniedzēja iebilst, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini apstiprinājusi Komisijas lēmumu attiecībā uz neesošajām atbildības kvotām iekšējās attiecībās un šajā ziņā spriedumā neesot pamatojuma.
Piektkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja iebilst, ka Vispārējā tiesa spriedumā neesot ievērojusi tai likumīgi noteikto visaptverošo pienākumu veikt pārbaudi, jo Vispārējā tiesa esot nepietiekami pārbaudījusi to, vai Komisija nav nesamērīgi noteikusi sākumsummu, preventīvo reizināšanas koeficientu, un par vienlaicīgiem pārkāpumiem vairākkārtēji piemērojusi naudas sodu, kā arī nav izvērtējusi apelācijas sūdzības iesniedzējas sadarbību, un tādējādi Vispārējā tiesa esot pārkāpusi pamattiesības uz taisnīgu tiesu un tajā ietverto tiesību aizsardzības garantiju. Katrā ziņā minētajā spriedumā neesot pietiekama pamatojuma tiktāl, ciktāl tajā, atkāpjoties no Komisijas lēmumu pieņemšanas prakses, esot apstiprināta vairākkārtēja naudas soda piemērošana.
Sestkārt, ir izvirzīts iebildums par samērīguma principa un vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu attiecībā uz sākumsummas noteikšanu saistībā ar pārkāpumu, kas attiecas uz Vāciju, jo, nosakot sākumsummu, esot ņemts vērā negūtais apgrozījums, lai gan to nepieļauj primāri apsvērumi. Vispārējā tiesa šajā ziņā attiecībā pret Schindler esot atbilstoši sniegusi atšķirīgu pamatojumu, bet prettiesiski neesot šo atšķirību ievērojusi attiecībā pret apelācijas sūdzības iesniedzēju.
Septītkārt, ir izvirzīts iebildums par kļūdainu sākumsummas noteikšanu arī saistībā ar naudas sodu, kas attiecas uz Nīderlandes tirgu; tā tirgus apjoms esot pilnībā ņemts vērā, lai gan to kartelis skāra tikai niecīgā apjomā.
(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/25 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 3. oktobrī iesniedza Työtuomioistuin (Somija) — Terveys- ja sosiaalialan neuvottelujärjestö TSN ry/Terveyspalvelualan Liitto ry un Mehiläinen Oy
(Lieta C-512/11)
2011/C 347/35
Tiesvedības valoda — somu
Iesniedzējtiesa
Työtuomioistuin
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Terveys- ja sosiaalialan neuvottelujärjestö TSN ry
Atbildētājas: Terveyspalvelualan Liitto ry un Mehiläinen Oy
Prejudiciālais jautājums
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvai 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (1), kā arī Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvai 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (2), pretrunā ir valsts darba koplīguma noteikumi vai šo noteikumu interpretācija, saskaņā ar kuru darba ņēmējai, kura no bērna kopšanas atvaļinājuma bez samaksas saglabāšanas dodas maternitātes atvaļinājumā, netiek maksāta darba koplīgumā paredzētā samaksa par maternitātes atvaļinājuma laiku?
(1) OV L 204, 23. lpp.
(2) OV L 348, 1. lpp.
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/25 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 3. oktobrī iesniedza Työtuomioistuin (Somija) — Yleimmät Toimihenkilöt YTN ry/Teknologiateollisuus ry un Nokia Siemens Networks Oy
(Lieta C-513/11)
2011/C 347/36
Tiesvedības valoda — somu
Iesniedzējtiesa
Työtuomioistuin
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Yleimmät Toimihenkilöt YTN ry
Atbildētājas: Teknologiateollisuus ry un Nokia Siemens Network Oy
Prejudiciālais jautājums
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvai 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (1), kā arī Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvai 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (2), pretrunā ir valsts darba koplīguma interpretācija, saskaņā ar kuru darba ņēmējai, kura no bērna kopšanas atvaļinājuma bez samaksas saglabāšanas pāriet maternitātes atvaļinājumā, netiek maksāta darba koplīgumā paredzētā samaksa par maternitātes atvaļinājuma laiku?
(1) OV L 204, 23. lpp.
(2) OV L 348, 1. lpp.
Vispārējā tiesa
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/26 |
Vispārējās tiesas 2011. gada 12. oktobra spriedums — Agroexpansión/Komisija
(Lieta T-38/05) (1)
(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Jēltabakas iepirkuma un pirmapstrādes Spānijas tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums - Cenu noteikšana un tirgus sadale - Naudas sodi - Vainojamība pārkāpjošā rīcībā - Maksimālā robeža 10 % apmērā no apgrozījuma - Preventīva iedarbība - Vienlīdzīga attieksme - Atbildību mīkstinoši apstākļi - Sadarbība)
2011/C 347/37
Tiesvedības valoda — spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Agroexpansión, SA (Madride, Spānija) (pārstāvji — H. Folgvera Krespo [J. Folguera Crespo] un P. Vidals Martiness [P. Vidal Martínez], advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Kastiljo de la Tore [F. Castillo de la Torre], E. Žipinī Furnjē [É. Gippini Fournier] un Dž. Burke [J. Bourke])
Priekšmets
Prasība daļēji atcelt Komisijas 2004. gada 20. oktobra lēmumu C(2004) 4030, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. panta 1. punktu (lieta COMP/C.38.238/B.2 — Jēltabaka — Spānija), kā arī prasība samazināt prasītājai ar šo lēmumu noteiktā naudas soda summu
Rezolutīvā daļa:
1) |
Agroexpansión, SA ar Komisijas 2004. gada 20. oktobra Lēmuma C(2004) 4030, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. panta 1. punktu (lieta COMP/C.38.238/B.2 — Jēltabaka — Spānija) 3. punktu noteiktais naudas sods ir EUR 2 430 000. |
2) |
pārējā daļā prasību noraidīt. |
3) |
Agroexpansión sedz deviņas desmitdaļas savu tiesāšanās izdevumu un atlīdzina deviņas desmitdaļas Komisijas tiesāšanās izdevumu un Komisija sedz vienu desmitdaļu savu tiesāšanās izdevumu un atlīdzina vienu desmitdaļu prasītājas tiesāšanās izdevumu. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/26 |
Vispārējās tiesas 2011. gada 12. oktobra spriedums — Alliance One International/Komisija
(Lieta T-41/05) (1)
(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Jēltabakas iepirkuma un pirmapstrādes Spānijas tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums - Cenu noteikšana un tirgus sadale - Naudas sodi - Vainojamība pārkāpjošā rīcībā - Maksimālā robeža 10 % apmērā no apgrozījuma - Preventīva iedarbība - Atbildību mīkstinoši apstākļi)
2011/C 347/38
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Alliance One International, Inc., iepriekš — Dimon Inc., (Danvila, Viržīnija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — L. Bergkamps [L. Bergkamp], H. Cogels [H. Cogels], J. Donts [J. Dhont], M. Maraņona Hermoso [M. Marañon Hermoso] un A. Emčs [A. Emch], pēc tam M. Odrisola Alens [M. Odriozola Alén], J. Folgvera Krespo [J. Folguera Crespo], P. Vidals Martiness [P. Vidal Martínez], M. Barantess Diazs [M. Barrantes Diaz] un A. Hoao Vide [A. João Vide], advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — sākotnēji E. Žipinī Furnjē [É. Gippini Fournier] un F. Amato [F. Amato], pēc tam E. Žipinī Furnjē, N. Kāns [N. Khan] un Dž. Burke [J. Bourke])
Priekšmets
Prasība daļēji atcelt Komisijas 2004. gada 20. oktobra lēmumu C(2004) 4030, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. panta 1. punktu (lieta COMP/C.38.238/B.2 — Jēltabaka — Spānija), un, pakārtoti, prasība samazināt prasītājai ar šo lēmumu noteiktā naudas soda summu
Rezolutīvā daļa:
1) |
Agroexpansión, SA ar Komisijas 2004. gada 20. oktobra Lēmumu C(2004) 4030, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. panta 1. punktu (lieta COMP/C.38.238/B.2 — Jēltabaka — Spānija) 3. punktu noteiktā naudas soda daļā, par kuras samaksu Alliance One International, Inc. ir atbildīga solidāri ar Agroexpansión, ir EUR 2 187 000. |
2) |
pārējā daļā prasību noraidīt; |
3) |
Alliance One International sedz deviņas desmitdaļas savu tiesāšanās izdevumu un atlīdzina deviņas desmitdaļas Komisijas tiesāšanās izdevumu un Komisija sedz vienu desmitdaļu savu tiesāšanās izdevumu un atlīdzina vienu desmitdaļu Alliance One International tiesāšanās izdevumu. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/27 |
Vispārējās tiesas 2011. gada 19. oktobra spriedums — Francija/Komisija
(Lieta T-139/06) (1)
(Tiesas sprieduma, kurā ir konstatēta valsts pienākumu neizpilde, neizpilde - Kavējuma nauda - Dalībvalsts veikti noteikti pasākumi - Samaksas pieprasījums - Komisijas kompetence - Vispārējās tiesas kompetence)
2011/C 347/39
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Francijas Republika (pārstāvji — sākotnēji E. Belliard, G. de Bergues un S. Gasri, vēlāk E. Belliard, G. de Bergues un B. Cabouat)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — T. van Rijn, K. Banks un F. Clotuche-Duvieusart)
Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — S. Behzadi-Spencer, T. Harris un C. Murrell)
Priekšmets
Prasība atcelt Komisijas 2006. gada 1. marta Lēmumu C(2006) 659, galīgā redakcija, par prasību samaksāt kavējuma naudas, kas ir jāmaksā, izpildot Tiesas 2005. gada 12. jūlija spriedumu lietā C-304/02 Komisija/Francija (Krājums, I-6263. lpp.).
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
Francijas Republika sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus. |
3) |
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/27 |
Vispārējās tiesas 2011. gada 12. oktobra spriedums — Dimos Peramatos/Komisija
(Lieta T-312/07) (1)
(Finanšu atbalsts, kas piešķirts attiecībā uz projektu vides jomā - LIFE - Lēmums par izmaksātās summas daļēju atgūšanu - Pienākumu, kurus atbalsta saņēmējs ir uzņēmies finansētā projekta ietvaros, noteikšana - Tiesiskā paļāvība - Pienākums norādīt pamatojumu)
2011/C 347/40
Tiesvedības valoda — grieķu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Dimos Peramatos (Perama, Grieķija) (pārstāvji — G. Gerapetritis un P. Petropoulos, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — M. Condou-Durande un A.M. Rouchaud-Joët, kam palīdz A. Somou, advokāti)
Priekšmets
Prasība atcelt vai, pakārtoti, grozīt Komisijas 2005. gada 7. decembra Lēmumu E(2005) 5361 par paziņojumu par parādu Nr. 3240504536, kas tika adresēts Dimos Peramatos (Peramas pašvaldība), lai atgūtu finanšu atbalstu, ko Komisija izmaksāja Dimos Peramatos ar Komisijas 1997. gada 17. jūlija Lēmumu C(97)/1997/galīgā redakcija/29 piešķirto subsīdiju ietvaros
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
Dimos Peramatos sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, tai skaitā tos, kas attiecas uz pagaidu noregulējuma tiesvedību. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/27 |
Vispārējās tiesas 2011. gada 18. oktobra spriedums — SLV Elektronik/ITSB — Jiménez Muñoz (“LINE”)
(Lieta T-449/08) (1)
(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “LINE” reģistrācijas pieteikums - Valsts agrākas vārdiskas un grafiskas preču zīmes “Line” - Daļējs reģistrācijas atteikums - Relatīvi atteikuma pamatojumi - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad—Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))
2011/C 347/41
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: SLV Elektronik GmbH (Übach-Palenberg, Vācija) (pārstāvis — C. König, advokāts)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — R. Manea)
Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Angel Jiménez Muñoz (Gelida, Spānija)
Priekšmets
Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 18. jūlija lēmumu lietā R 759/2007-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Angel Jiménez Muñoz un SLV Elektronik GmbH
Rezolutīvā daļa:
1) |
atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 18. jūlija lēmumu lietā R 759/2007-4 tiktāl, ciktāl tas attiecas uz tādām precēm, kā “elektrotīklā ekspluatējamas gaismas, apgaismošanas aparāti un iekārtas, skatuves efektu, kuros izmantota gaismas tehnika, aparāti; elektriskās lampas; iepriekš minēto preču atsevišķas detaļas”, kas ietilpst 11. klasē; |
2) |
ITSB atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/28 |
Vispārējās tiesas 2011. gada 18. oktobra spriedums — Gutknecht/Komisija
(Lieta T-561/08) (1)
(Ārpuslīgumiskā atbildība - Dzīvnieku veselība - Biocīdie produkti - Tirgū esošo aktīvo vielu inventarizācija - Komisijas, pamatojoties uz Direktīvu 98/8/EK, veikta regulu pieņemšana - Cēloņsakarība)
2011/C 347/42
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Jürgen Gutknecht (Kirchheimbolanden, Vācija) (pārstāvji — K. Van Maldegem un C. Mereu, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Oliver un G. Wilms)
Priekšmets
Prasība par zaudējumu atlīdzību, kurā lūgts atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts ar to, ka Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (OV L 123, 1. lpp.), esot prettiesiski pieņēmusi vairākas regulas, vai pakārtoti — ar to, ka Komisija neesot veikusi vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu tiesības uz saskaņā ar iepriekš minēto direktīvu sniegtās informācijas aizsardzību
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
Jürgen Gutknecht sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/28 |
Vispārējās tiesas 2011. gada 13. oktobra spriedums — NEC Display Solutions Europe/ITSB — Nokia (“NaViKey”)
(Lieta T-393/09) (1)
(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “NaViKey” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “NAVI” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums - Regulas Nr. 207/2009 75. pants)
2011/C 347/43
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: NEC Display Solutions Europe GmbH (Minhene, Vācija) (pārstāvis — P. Munzinger, advokāts)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — S. Hanne)
Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Nokia Corp. (Espoo, Somija) (pārstāvis — J. Tanhuanpää, advokāts)
Priekšmets
Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2009. gada 16. jūnija lēmumu lietā R 1143/2008-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Nokia Corp. un NEC Display Solutions Europe GmbH
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
NEC Display Solutions Europe GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/28 |
Vispārējās tiesas 2011. gada 18. oktobra spriedums — Purvis/Parlaments
(Lieta T-439/09) (1)
(Noteikumi par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām - Papildu pensiju shēma - Atteikums piešķirt brīvprātīgo papildu pensiju daļēji kapitāla formā - Iebilde par prettiesiskumu - Iegūtās tiesības - Tiesiskā paļāvība - Samērīgums)
2011/C 347/44
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: John Robert Purvis (Saint-Andrews, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis un É. Marchal, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji — sākotnēji H. Krück, A. Pospíšilová Padowska un G. Corstens, vēlāk N. Lorenz, A. Pospíšilová Padowska un G. Corstens)
Priekšmets
Prasība atcelt Eiropas Parlamenta 2009. gada 7. augusta lēmumu, ar kuru prasītājam tiek atteikts piešķirt viņa brīvprātīgo papildu pensiju daļēji kapitāla formā
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
Džons Roberts Purviss atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/29 |
Vispārējās tiesas 2011. gada 18. oktobra spriedums — Reisenthel/ITSB — Dynamic Promotion (augļu kastes un grozi)
(Lieta T-53/10) (1)
(Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu noraidīšana, ko veikusi Anulēšanas nodaļa - Anulēšanas nodaļas lēmuma paziņošana pa faksu - Apelāciju padomē iesniegta apelācijas sūdzība - Apelācijas motīvu rakstveida izklāsts - Iesniegšanas termiņš - Prasības pieņemamība - Regulas (EK) Nr. 6/2002 57. pants - Lēmuma labošana - Regulas (EK) Nr. 2245/2002 39. pants - Vispārīgs tiesību princips, kas ļauj atcelt prettiesisku lēmumu)
2011/C 347/45
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Peter Reisenthel (Gilching, Vācija) (pārstāvis — E. A. Busse, advokāts)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — sākotnēji S. Schäffner, pēc tam R. Manea un G. Schneider)
Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Dynamic Promotion Co. Ltd (Bangkoka, Taizeme)
Priekšmets
Prasība pirmkārt, par ITSB Apelāciju trešās padomes 2009. gada 6. novembra lēmumu ar labojumiem, kas veikti ar 2009. gada 10. decembra lēmumu lietā R 621/2009-3 un, otrkārt, par ITSB Apelāciju trešās padomes 2010. gada 22. marta lēmumu lietā R 621/2009-3 attiecībā uz spēka neesamības atzīšanas procesu starp Pēteri Reizentelu un Dynamic Promotion Co. Ltd
Rezolutīvā daļa:
1) |
atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju trešās padomes 2010. gada 22. marta lēmumu lietā R 621/2009-3 daļā, kurā tas attiecas uz Pētera Reizentela 2009. gada 23. decembra lūgumu veikt labojumus; |
2) |
pārējā daļā prasību noraidīt; |
3) |
katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/29 |
Vispārējās tiesas 2011. gada 11. oktobra spriedums — Chestnut Medical Technologies/ITSB (“PIPELINE”)
(Lieta T-87/10) (1)
(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “PIPELINE” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas Nr. 207/2009 75. pants)
2011/C 347/46
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Chestnut Medical Technologies, Inc. (Menlo Park, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — H.P. Kunz-Hallstein un R. Kunz-Hallstein, advokāti)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — D. Botis)
Priekšmets
Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2009. gada 10. decembra lēmumu lietā R 968/2009-2 par vārdiskas preču zīmes “PIPELINE” kā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
Chestnut Medical Technologies, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/29 |
Vispārējās tiesas 2011. gada 24. oktobra spriedums — P/Parlaments
(Lieta T-213/10 P) (1)
(Apelācija - Civildienests - Pagaidu darbinieki - Atlaišana no darba - Uzticības zaudēšana - Pamatojums - Pierādījumu sagrozīšana)
2011/C 347/47
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: P (Brisele, Beļģija) (pārstāvis — É. Boigelot, avocat)
Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments (pārstāvji — sākotnēji S. Seyr un R. Ignătescu, pēc tam S. Seyr)
Priekšmets
Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2010. gada 24. februāra spriedumu lietā F-89/08 P/Parlaments (Krājumā vēl nav publicēts), lūdzot šo spriedumu atcelt
Rezolutīvā daļa:
1) |
apelācijas sūdzību noraidīt; |
2) |
P k-dze sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Parlamenta tiesāšanās izdevumus šajā instancē. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/30 |
Vispārējās tiesas 2011. gada 12. oktobra spriedums — Association belge des consommateurs test-achats/Komisija
(Lieta T-224/10) (1)
(Konkurence - Koncentrācija - Beļģijas enerģētikas tirgus - Lēmums, ar kuru koncentrācija atzīta par saderīgu ar kopējo tirgu - Saistības pirmajā pārbaudes stadijā - Lēmums, ar kuru noraidīta daļas no lietas par koncentrāciju nodošana izskatīšanai valsts iestādēm - Prasība atcelt tiesību aktu - Patērētāju apvienība - Interese celt prasību - Detalizētas kontroles procedūras neuzsākšana - Procesuālās tiesības - Nepieņemamība)
2011/C 347/48
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Association belge des consommateurs test-achats ASBL (Brisele, Beļģija) (pārstāvji — A. Fratini un F. Filpo, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — N. Khan, A. Antoniadis un R. Sauer)
Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Électricité de France (EDF) (Parīze, Francija) (pārstāvji — sākotnēji C. Lazarus, A. Amsellem un A. Fontanille, pēc tam C. Lazarus un A. Creus Carreras, advokāti)
Priekšmets
Prasība atcelt Komisijas 2009. gada 12. novembra Lēmumu C(2009) 9059, ar kuru par saderīgu ar kopīgo tirgu ir atzīta koncentrācija (lieta COMP/M.5549–EDF/SEGEBEL), pamatojoties uz Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV L 124. 1. lpp.), un Lēmumu C(2009) 8954, ar kuru ir noraidīta daļēja minētās lietas nodošana Beļģijas kompetentajām iestādēm saskaņā ar šīs regulas 9. pantu
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt kā nepieņemamu; |
2) |
Association belge des consommateurs test-achats ASBL sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus; |
3) |
Électricité de France (EDF) sedz savus izdevumus pati. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/30 |
Vispārējās tiesas 2011. gada 18. oktobra spriedums — dm-drogerie markt/ITSB — Semtee (“caldea”)
(Lieta T-304/10) (1)
(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “caldea” reģistrācijas pieteikums - Agrāka starptautiska vārdiska preču zīme “BALEA” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespējas neesamība - Apzīmējumu līdzības neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
2011/C 347/49
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: dm-drogerie markt GmbH & Co. KG (Karlsrūe, Vācija) (pārstāvji — O. Bludovsky un P. Hiller, advokāti)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — P. Geroulakos)
Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Semtee (Escaldes Engornay, Andora) (pārstāvis — É. Guissart, advokāts)
Priekšmets
Prasība atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2010. gada 29. aprīļa lēmumu lietā R 899/2009-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp dm-drogerie markt GmbH & Co. KG un Semtee
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
dm-drogerie markt GmbH & Co. KG sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) tiesāšanās izdevumus; |
3) |
katrs lietas dalībnieks pats sedz tiesāšanās izdevumus, kas tam radušies saistībā ar Semtee iestāšanos lietā. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/31 |
Vispārējās tiesas 2011. gada 6. oktobra rīkojums — Secure Computing/ITSB — Investrónica (“SECUREOS”)
(Lieta T-277/07) (1)
(Kopienas preču zīme - Iebildumi - Iebildumu atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)
2011/C 347/50
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Secure Computing Corp. (Roseville, Minesota, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — H. Kunz-Hallstein un R. Kunz-Hallstein, avocats)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider)
Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Investrónica, SA (Madride, Spānija) (pārstāvji — sākotnēji E. López Leiva, pēc tam J. L. Zurdo Rivas, pēc tam J. L. Zurdo Rivas un E. López Camba, avocats)
Priekšmets
Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2007. gada 25. aprīļa lēmumu lietā R 1063/2006-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Investrónica, SA un Secure Computing Corp.
Rezolutīvā daļa:
1) |
izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību; |
2) |
prasītāja un persona, kas iestājusies lietā, pašas sedz savus, kā arī katra atlīdzina pusi atbildētāja tiesāšanās izdevumu. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/31 |
Vispārējās tiesas 2011. gada 30. jūnija rīkojums — Hess Group/ITSB — Coloma Navarro (“COLOMÉ”)
(Lieta T-341/08) (1)
(Kopienas preču zīme - Pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu - Pieteikuma par spēka neesamības atzīšanu saskaņošana un atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)
2011/C 347/51
Tiesvedības valoda — spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Hess Group AG (Berne, Šveice) (pārstāvji — E. Armijo Chávarri un A. Castán Pérez-Gómez, advokāti)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — O. Mondéjar Ortuño)
Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: José Félix Coloma Navarro (Alvarado, Spānija) (pārstāvis — A. Fernández Lerroux, advokāts)
Priekšmets
Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 21. maija lēmumu lietā R 1030/2007-1 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp José Félix Coloma Navarro un Hess Group AG
Rezolutīvā daļa:
1) |
izbeigt tiesvedību šajā lietā; |
2) |
prasītāja un persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas, kā arī katra atlīdzina pusi no atbildētāja tiesāšanās izdevumiem. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/31 |
Vispārējās tiesas 2011. gada 28. septembra rīkojums — UCAPT/Padome
(Lieta T-96/09) (1)
(Prasība atcelt tiesību aktu - Kopējā lauksaimniecības politika - Atbalsta shēmas lauksaimniekiem - Atbalsts tabakas izstrādājumu ražošanai - Regula (EK) Nr. 73/2009 - Individuālas skaršanas neesamība - Nepieņemamība)
2011/C 347/52
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Union des coopératives agricoles des producteurs de tabac de France (UCAPT) (Parīze, Francija) (pārstāvji — B. Peignot un D.F. Garreau, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Moore un P. Mahnič Bruni)
Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji — K. Banks un G. von Rintelen)
Priekšmets
Prasība atcelt Padomes 2009. gada 19. janvāra Regulu (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 30, 16. lpp.)
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt kā nepieņemamu; |
2) |
Union des coopératives agricoles des producteurs de tabac de France sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus, tai skaitā tos, kas attiecas uz pagaidu noregulējuma tiesvedību; |
3) |
Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/32 |
Vispārējās tiesas 2011. gada 3. oktobra rīkojums — Meridiana un Meridiana fly/Komisija
(Lieta T-128/09) (1)
(Valsts atbalsts - Prasība atcelt tiesību aktu - Prasītāju bezdarbība - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)
2011/C 347/53
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Meridiana SpA (Olbija, Itālija) un Meridiana fly SpA, agrāk — Eurofly SpA (Milāna, Itālija) (pārstāvji — N. Green, QC, K. Bacon, barrister, C. Osti un A. Prastaro, avocats)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — L. Flynn, D. Grespan un E. Righini)
Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas atbalstam: Itālijas Republika (pārstāvji — G. Palmieri un P. Gentili, avvocati dello Stato); un Alitalia — Compagnia Aerea Italiana SpA (Fjumičino, Itālija) (pārstāvji — G. M. Roberti, G. Bellitti un I. Perego, avocats)
Priekšmets
Prasība atcelt Komisijas 2008. gada 12. novembra Lēmumu C(2008) 6745, galīgā redakcija (Valsts atbalsts N 510/2008 — Itālija — Alitalia aktīvu pārdošana)
Rezolutīvā daļa:
1) |
izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību; |
2) |
Meridiana SpA un Meridiana fly SpA sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas un Alitalia — Compagnia Aerea Italiana SpA tiesāšanās izdevumus; |
3) |
Itālijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/32 |
Vispārējās tiesas 2011. gada 11. oktobra rīkojums — DBV/Komisija
(Lieta T-297/10) (1)
(Prasība atcelt tiesību aktu - Dempings - Noteiktu Ķīnas izcelsmes alumīnija riteņu imports - Tiesības uz aizstāvību - Normālās vērtības aprēķināšana - Samērīgums - Prasība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami juridiski nepamatota)
2011/C 347/54
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: DBV Deutscher Brennstoffvertrieb Würzburg GmbH (Würzburg, Vācija) (pārstāvji — C. Rudolph un A. Günther, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — H. van Vliet un T. Maxian Rusche)
Priekšmets
Prasība atcelt Komisijas 2010. gada 10. maija Regulu (ES) Nr. 404/2010, ar ko piemēro antidempinga pagaidu maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija riteņu veidu importam (OV L 117, 64. lpp.)
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
DBV Deutscher Brennstoffvertrieb Würzburg GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/32 |
Vispārējās tiesas 2011. gada 12. oktobra rīkojums — GS/Parlaments un Padome
(Lieta T-149/11) (1)
(Prasība atcelt tiesību aktu - Regula (ES) Nr. 1210/2010 - Dalībvalstu tiesības atteikties apmainīt apgrozībai nederīgas euro monētas - Tiešas skaršanas neesamība - Nepieņemamība)
2011/C 347/55
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: GS Gesellschaft für Umwelt- und Energie-Serviceleistungen mbH (Eigeltingen, Vācija) (pārstāvis — J. Schmidt, advokāts)
Atbildētāji: Eiropas Parlaments (pārstāvji — U. Rësslein un A. Neergaard) un Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — J. Monteiro un M. Simm)
Priekšmets
Prasība atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 15. decembra Regulas (ES) Nr. 1210/2010 par euro monētu autentiskuma noteikšanu un rīkošanos ar apgrozībai nederīgām euro monētām (OV L 339, 1. lpp.) 8. panta 2. punkta otro teikumu
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt kā nepieņemamu; |
2) |
GS Gesellschaft für Umwelt- und Energie-Serviceleistungen mbH sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus; |
3) |
atstāt bez izskatīšanas Spānijas Karalistes pieteikumu par iestāšanos lietā. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/33 |
Vispārējās tiesas 2011. gada 28. septembra rīkojums — Complex/ITSB — Kajometal (“KX”)
(Lieta T-206/11) (1)
(Kopienas preču zīme - Reģistrācijas atteikums - Reģistrācijas pieteikuma atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)
2011/C 347/56
Tiesvedības valoda — poļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Complex S.A. (Łódź, Polija) (pārstāvis — R. Rumpel, avocat)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — D. Walicka)
Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Kajometal s.r.o (Dolný Kubín, Slovākija)
Priekšmets
Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2011. gada 21. janvāra lēmumu lietā R 864/2010-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Complex S.A. un Kajometal s.r.o.
Rezolutīvā daļa:
1) |
izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību; |
2) |
lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/33 |
Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 30. septembra rīkojums — Gollnisch/Parlaments
(Lieta T-346/11 R)
(Pagaidu noregulējums - Imunitātes atņemšana Eiropas Parlamenta deputātam - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Steidzamības neesamība)
2011/C 347/57
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Bruno Gollnisch (Limonē, Francija) (pārstāvis — G. Dubois, avocat)
Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji — R. Passos, D. Moore un K. Zejdová)
Priekšmets
Prasība apturēt Eiropas Parlamenta 2011. gada 10. maija lēmuma par prasītāja imunitātes atcelšanu izpildi
Rezolutīvā daļa:
1) |
pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt; |
2) |
lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/33 |
Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 30. septembra rīkojums — Gollnisch/Parlaments
(Lieta T-347/11 R)
(Pagaidu noregulējums - Pieteikuma aizstāvēt Eiropas Parlamenta locekļa imunitāti noraidīšana - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Nepieņemamība)
2011/C 347/58
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Bruno Gollnisch (Limonest, Francija) (pārstāvis — G. Dubois, avocat)
Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji — R. Passos, D. Moore un K. Zejdová)
Priekšmets
Pieteikums par Eiropas Parlamenta 2011. gada 10. maija lēmuma neaizstāvēt prasītāja imunitāti un privilēģijas izpildes apturēšanu
Rezolutīvā daļa:
1) |
noraidīt pieteikumu par pagaidu noregulējumu; |
2) |
atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/33 |
Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 15. septembra rīkojums — Hüttenwerke Krupp Mannesmann u.c./Komisija
(Lieta T-379/11 R)
(Pagaidu noregulējums - Vide - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu bezmaksas sadale saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK - Produktu līmeņatzīmju, uz kurām attiecas Komisijas lēmums, noteikšana - Pieteikums par pagaidu noregulējumu - Pieņemamība - Steidzamība)
2011/C 347/59
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Hüttenwerke Krupp Mannesmann GmbH (Dīsburga, Vācija); Rogesa — Roheisengesellschaft Saar mbH (Dillingen, Vācija); Salzgitter Flachstahl GmbH (Salzgitter, Vācija); ThyssenKrupp Steel Europe AG (Dīsburga), un voestalpine Stahl GmbH (Linca, Austrija) (pārstāvji — S. Altenschmidt un C. Dittrich, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — G. Vilms, K. Mifsud-Bonnici un K. Herrmann)
Priekšmets
Prasība apturēt Komisijas 2011. gada 27. aprīļa lēmuma, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (OV L 130, 1. lpp.), izpildi
Rezolutīvā daļa:
1) |
pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt; |
2) |
lēmuma par pārējiem tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/34 |
Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 15. septembra rīkojums — Eurofer/Komisija
(Lieta T-381/11 R)
(Pagaidu noregulējums - Vide - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu bezmaksas sadale saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK - Produktu līmeņatzīmju, uz kurām attiecas Komisijas lēmums, noteikšana - Pieteikums par pagaidu noregulējumu - Pieņemamība - Steidzamība)
2011/C 347/60
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Europäischer Wirtschaftsverband der Eisen- und Stahlindustrie (Eurofer) ASBL (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvji — S. Altenschmidt un C. Dittrich, avocats)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — G. Wilms, K. Mifsud-Bonnici un K. Herrmann)
Priekšmets
Prasība apturēt Komisijas 2011. gada 27. aprīļa lēmuma, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (OV L 130, 1. lpp.), izpildi
Rezolutīvā daļa:
1) |
pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt; |
2) |
lēmuma par pārējiem tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/34 |
Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 28. septembra rīkojums — Safa Nicu Sepahan/Padome
(Lieta T-384/11 R)
(Pagaidu noregulējums - Kopējā ārpolitikas un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret Irānu, lai novērstu kodolieroču izplatīšanu - Naudas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu - Steidzamības neesamība)
2011/C 347/61
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Safa Nicu Sepahan Co. (Isfahan, Irāna) (pārstāvis — A. Bahrami, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — sākotnēji A. Vitro un R. Liudvinaviciute-Cordeiro, pēc tam R. Liudvinaviciute-Cordeiro un I. Gurov)
Priekšmets
Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu un Padomes 2001. gada 23. maija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 503/2011, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 136, 26. lpp.), I pielikuma B tabulas 19. punkta izpildes atlikšanu, ciktāl to personu un vienību sarakstā, kuru naudas līdzekļi un saimnieciskie resursi ir iesaldēti, ir ietverta vienība ar nosaukumu “Safa Nicu”
Rezolutīvā daļa:
1) |
pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt; |
2) |
lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/34 |
Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 30. septembra rīkojums — Elti/Eiropas Savienības delegācija Melnkalnē
(Lieta T-395/11 R)
(Pagaidu noregulējums - Publiskie iepirkumi - Konkursa procedūra - Piedāvājuma noraidījums - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu - Formas prasību neievērošana - Nepieņemamība)
2011/C 347/62
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Elti d.o.o. (Gornja Radgona, Slovēnija) (pārstāvis — N. Zidar Klemenčič, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Savienības delegācija Melnkalnē (pārstāvji — sākotnēji N. Bertolini, vēlāk J. Stuyck un A.-M. Vandromme, avocats)
Priekšmets
Prasība apturēt Eiropas Savienības delegācijas Maltā 2011. gada 21. marta lēmuma, ar kuru tiek noraidīts prasītāja iesniegtais piedāvājums publiskas konkursa procedūras EuropaAid/129435/C/SUP/ME–NP ietvaros, un kurā ir informācija, ka līguma slēgšanas tiesības tiek piešķirtas citam pretendentam, piemērošanu
Rezolutīvā daļa:
1) |
noraidīt pieteikumu par pagaidu noregulējumu; |
2) |
atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/35 |
Vispārējās tiesas pagaidu noregulējuma tiesneša 2011. gada 3. oktobra rīkojums — Qualitest FZE/Padome
(Lieta T-421/11 R)
(Pagaidu noregulējums - Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi, kas pieņemti pret Irānu, lai novērstu kodolieroču izplatīšanu - Naudas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu - Steidzamības neesamība)
2011/C 347/63
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Qualitest FZE (Dubaija, Apvienotie Arābu Emirāti) (pārstāvji — M. Catrain González, avocat, E. Wright un H. Zhu, barristers)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — G. Marhic un R. Liudvinaviciute–Cordeiro)
Priekšmets
Pieteikums par, pirmkārt, Padomes 2011. gada 23. maija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 503/2011, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 136, 26. lpp.), un, otrkārt, Padomes 2011. gada 23. maija Lēmuma 2011/299/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 136, 65. lpp.), piemērošanas apturēšanu attiecībā uz prasītāju
Rezolutīvā daļa:
1) |
pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt; |
2) |
lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/35 |
Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 5. oktobra rīkojums — Computer Resources International (Luxembourg)/Komisija
(Lieta T-422/11 R)
(Pagaidu noregulējums - Publiskie iepirkumi - Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra - Piedāvājuma noraidījums - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu - Iespējas zaudēšana - Būtiska un neatgriezeniska kaitējuma neesamība - Steidzamības neesamība)
2011/C 347/64
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Computer Resources International (Luxembourg) SA (Dommeldange, Luksemburga) (pārstāvis — S. Pappas, avocat)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — S. Delaude un D. Calciu, pārstāvji, kuriem palīdz E. Petritsi, advokāts)
Priekšmets
Prasība atcelt Eiropas Savienības Publikāciju biroja 2011. gada 22. jūlija lēmumu, ar kuru, pirmkārt, noraidīta prasītājas iesniegtie piedāvājumi publiskā iepirkuma procedūrā AO 10340 “Datorpakalpojumi — programmatūras izstrāde, uzturēšana, konsultācijas un palīdzība dažāda veida IT lietotnēm” (OV 2011/S 66-106099) un, otrkārt, prasītāja informēta, ka attiecīgā publiskā iepirkuma pamatlīguma slēgšanas tiesības ir tikušas piešķirtas citiem pretendentiem
Rezolutīvā daļa:
1) |
pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt; |
2) |
lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/35 |
Prasība, kas celta 2011. gada 15. septembrī — Klein/Komisija
(Lieta T-309/10)
2011/C 347/65
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Christoph Klein (Großgmain, Austrija) (pārstāvis — D. Schneider-Addae-Mensah, Rechtsanwalt)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atzīt, ka ar savu bezdarbību kopš 1997. gada uzsāktajā drošības procedūrā attiecībā uz inhalatoru Broncho Air® un effecto®, kā arī neuzsākot drošības procedūru saskaņā ar Direktīvas 93/42/EEK 8. pantu pēc Vācijas lēmuma par aizlieguma procedūras izsludināšanu attiecībā uz effecto® izplatīšanu, Eiropas Savienība, ko pārstāv Komisija, ir pārkāpusi pienākumus, kuri tai ir paredzēti saskaņā ar Direktīvu 93/42/EEK un vispārējiem Kopienu tiesību principiem, un tādējādi ir tieši radījusi prasītājam zaudējumus; |
— |
prasītājam atlīdzināt vēl neaprēķinātos zaudējumus, kurus ir radījusi Eiropas Savienība, ko pārstāv Komisija; |
— |
piespriest Eiropas Savienībai, ko pārstāv Komisija, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un prasītāja izmaksas. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītājs pieprasa atlīdzināt zaudējumus, ko viņam ir radījusi Komisijas bezdarbība saistībā ar drošības procedūru saskaņā ar Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm (1) 8. pantu. Prasītājs esot attīstījis inhalācijas ierīci astmatiķiem un personām, kas slimo ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS), kura pēc Vācijas iestāžu ieskata neatbilstot Direktīvas 93/42/EEK pamatprasībām, jo prasītājs it īpaši neesot savlaicīgi iesniedzis pietiekamus klīniskos datus attiecībā uz inhalatora drošumu. Prasītājs apgalvo, ka pēc tam, kad šā jautājuma noskaidrošanai Komisija attiecībā uz inhalatoru bija noteikusi pirmreizējo aizliegumu, 1997. gadā uzsāktā drošības procedūra saskaņā ar Direktīvas 93/42/EEK 8. pantu nekad neesot tikusi pabeigta. Komisija pēc otrā aizlieguma 2005. gadā, atsaucoties uz to, ka tiekot aplūkots Direktīvas 93/42/EEK 18. pantā paredzētais piemērošanas gadījums, neesot uzsākusi vēl vienu drošības procedūru.
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.
1) |
Ar pirmo pamatu tiek norādīts uz Komisijas bezdarbību, nepabeidzot 1997. gadā uzsākto drošības procedūru attiecībā uz inhalatoru Broncho Air®, kā arī neuzsākot drošības procedūru pēc effecto® aizlieguma 2005. gadā. Neskaidrās tiesiskās situācijas dēļ, ko radīja Komisijas lēmuma neesamība, prasītājam un sabiedrībai atmed AG, kuras valdes priekšsēdētājs ir prasītājs, bija jāizdara nevajadzīgi ieguldījumi saistībā ar procedūras izdevumiem un patentiem. |
2) |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka neesot pozitīva drošības procedūras noslēguma, kas noteikts ar Komisijas lēmumu, ar kuru Vācijas iestāžu aizliegumi tiktu kvalificēti kā nepamatoti. Inhalators Broncho Air® un effecto® neesot bīstami, turklāt dalībvalstij esot pierādīšanas pienākums attiecībā uz ražojuma bīstamību, pamatojoties uz pieņēmuma par attiecīgā medicīnas produkta, kuram ir CE-marķējums, atbilstību. Turklāt inhalatora Broncho Air® un effecto® lietderība esot pierādīta, iesniedzot pietiekamus klīniskos datus, kam ir augsts ticamības līmenis. Pozitīva Komisijas lēmuma trūkuma dēļ sabiedrībai atmed AG un līdz ar to arī prasītājam esot bijuši ievērojami ieņēmumu zudumi, kas esot noveduši pie maksātnespējas, kā arī pie patentu [darbības] un ekskluzīvu izplatīšanas tiesību izbeigšanās. |
3) |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka prasītājam neesot pietiekamas informācijas par vajadzīgajiem dokumentiem, kuri esot jāiesniedz, jo paziņojamie klīniskie dati nekad neesot bijuši viennozīmīgi norādīti. |
(1) Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm (OV L 169, 1. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu Nr. 1882/2003 (OV L 284, 1. lpp.).
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/36 |
Prasība, kas celta 2011. gada 20. septembrī — Rousse Industry/Komisija
(Lieta T-489/11)
2011/C 347/66
Tiesvedības valoda — bulgāru
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Rousse Industry (Ruse, Bulgārija) (pārstāvji — A. Angelov un S. Panov, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Priekšmets
Prasība atcelt Komisijas 2011. gada 13. jūlija lēmuma par valsts atbalstu C 12/2010 un N 389/2009, kuru valstij Bulgārija ir piešķīrusi Rousse Industry, 2., 3., 4. un 5. pantu
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atcelt Komisijas 2011. gada 13. jūlija Lēmuma par valsts atbalstu C(2011) 4903 un N 389/2009, kuru Bulgārija ir piešķīrusi Rousse Industry, 2., 3., 4. un 5. pantu; |
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.
1) |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts tiktāl, ciktāl saskaņā ar šo noteikumu tas, ko Komisija uzskata par valsts pasākumu neveikšanu attiecībā uz tai nesamaksātās parādu summas iekasēšanu, nav ne valsts atbalsts Padomes 1999. gada 22. marta Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (1), 1. panta c) punkta izpratnē, ne pastāvoša valsts atbalsta izmaiņas. Turklāt prasītāja apgalvo, ka valstij nepalielinās kopējais risks; taču, ja arī tā tas būtu, tas tāpat nevarētu būt pamats, lai lietā aplūkotie apstākļi tiktu kvalificēti kā jauns valsts atbalsts. |
2) |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 263. panta otrās daļas trešais priekšnoteikums tiktāl, ciktāl Komisija, nesniedzot pierādījumus un nenorādot pamatojumu, ir nelikumīgi pieņēmusi, ka apstāklis, ka valsts neesot pieprasījusi atmaksāt nesamaksātās parādu summas, esot pret konkurenci vērsta priekšrocība sabiedrībai un tāpēc neesot savienojams ar iekšējo tirgu. |
3) |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka pastāvot procesuālo tiesību normu pārkāpums, jo Komisijas lēmumā nav ietverts pamatojums, saskaņā ar kuru būtu formulēti tās secinājumi. |
4) |
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 659/1999 14. pants, jo apstrīdētajā lēmumā neesot bijis norādīts ne no prasītājas pieprasītās summas apmērs, ne atbilstošie procenti atbilstoši Komisijas noteiktai atbilstošai likmei. |
(1) OV L 83, 1. lpp.
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/37 |
Prasība, kas celta 2011. gada 19. septembrī — Streng/ITSB — Gismondi (“PARAMETRICA”)
(Lieta T-495/11)
2011/C 347/67
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Michael Streng (Erding, Vācija) (pārstāvis — A. Pappert, lawyer)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks: Fulvio Gismondi (Roma, Itālija)
Prasītāja prasījumi:
— |
atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2011. gada 19. jūlija lēmumu lietā R 1348/2010-4 un nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Apelāciju ceturtajai padomei, un |
— |
piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks
Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “PARAMETRICA” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 36. un 42. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 6048433
Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: prasītājs
Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Vācijas vārdiskas preču zīmes “parameta” reģistrācija Nr. 30311096 attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35., 38., 41. un 42. klasē
Iebildumu nodaļas lēmums: pilnībā apmierināt iebildumus
Apelāciju padomes lēmums: Iebildumu nodaļas lēmumu atcelt un iebildumus noraidīt
Izvirzītie pamati: Komisijas Regulas (EK) Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. un 3. punkta kopsakarā ar 98. noteikuma 1. punktu pārkāpums, jo Apelāciju padome esot kļūdaini uzskatījusi, ka dokumenti ar WIPO INID kodiem nav iesniegti tiesvedības valodā un/vai, ņemot vērā tulkojumu, kas nodrošināts 2008. gada 3. novembra prasības pieteikumā, tas nav “tulkojums” Īstenošanas regulas 98. noteikuma 1. punkta izpratnē
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/37 |
Prasība, kas celta 2011. gada 16. septembrī — Evropaïki Dynamiki/Komisija
(Lieta T-498/11)
2011/C 347/68
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE (Atēnas, Grieķija) (pārstāvji — N. Korogiannakis un M. Dermitzakis, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
— |
atcelt Eiropas Savienības Publikāciju biroja lēmumu, ar ko ir noraidīts prasītājas iesniegtais piedāvājums publiskā iepirkuma procedūrā — Uzaicinājums slēgtā publiskā iepirkuma procedūrā Nr. 10369 “OLAF tīmekļa vietnes pārskatīšana”, īstenojot Daudzkārtējā Pamatlīguma Nr. 10224 1. daļas, kuras izpildei rīko konkursu, apkalpošanu, un saistītos Publikāciju biroja lēmumus, ieskaitot to, ar kuru veiksmīgajam pretendentam un izraudzītajam līgumslēdzējam piešķir attiecīgā līguma slēgšanas tiesības; |
— |
piespriest Publikāciju birojam samaksāt prasītājai EUR 31 977 kā zaudējumu atlīdzību; |
— |
turklāt piespriest Publikāciju birojam samaksāt prasītājai EUR 20 000 kā zaudējumu atlīdzību par zaudēto iespēju un kaitējumu tās reputācijai un ticamībai un |
— |
piespriest Publikāciju birojam atlīdzināt prasītājas juridiskos un citus izdevumus, kas ir radušies saistībā ar šo prasības pieteikumu. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.
1) |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu atbilstoši Finanšu regulas 100. panta 2. punktam. |
2) |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas iepirkuma procedūras specifikācijas, piemērojot Finanšu regulas 97. pantam un Īstenošanas noteikumu 138. pantam pretēju piešķiršanas kritēriju. |
3) |
Ar trešo pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda novērtējumā, novērtēšanas komisijas neskaidras un nepamatotas piezīmes, sākotnējā uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus noteikto piešķiršanas kritēriju grozīšana un vēlāk noteikto kritēriju savlaicīga nepaziņošana pretendentiem. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/38 |
Prasība, kas celta 2011. gada 27. septembrī — Al-Aqsa/Padome
(Lieta T-503/11)
2011/C 347/69
Tiesvedības valoda — holandiešu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Stichting Al-Aqsa (Heerlen, Nīderlande) (pārstāvis — A. van Eik, advocaat)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasījumi
Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atzīt, ka Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 687/2011 nav spēkā tiktāl, ciktāl tā ir piemērojama prasītājam; |
— |
atzīt, ka Regula (EK) Nr. 2580/2001 nav piemērojama prasītājam; |
— |
piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Lai pamatotu savu prasību, prasītājs izvirza desmit pamatus.
1) |
Pirmais pamats: ciktāl Īstenošanas regula Nr. 687/2011 (1) attiecas uz prasītāju, tā, ņemot vērā Tiesā vēl izskatāmo par Vispārējās tiesas 2010. gada 9. septembra spriedumu lietā T-348/07 Al-Aqsa/Padome iesniegto apelācijas sūdzību un Nīderlandes Ārlietu ministra 2011. gada 18. aprīļa Lēmumu par Sanctieregeling Terrorisme 2007-II (Ministrijas Noteikumi par sankcijām terorisma jomā) piemērošanu prasītājam, esot pretrunā pareizas tiesvedības principam un procesuālās ekonomijas principam. |
2) |
Otrais pamats: prasītājs neietilpstot kopējās nostājas (2) piemērošanas jomā. |
3) |
Trešais pamats: trūkstot kompetentās iestādes lēmuma atbilstoši kopējās nostājas 1. panta 4. punktam. Par kompetentās iestādes lēmumu nevarot uzskatīt nedz pagaidu noregulējuma tiesneša 2003. gada 3. jūnija spriedumu, nedz arī 2011. gada 18. aprīļa Lēmumu, saskaņā ar kuru Sanctieregeling Terrorisme 2007-II tiek atzīti par piemērojamiem prasītajam. |
4) |
Ceturtais pamats: prasītājs uzskata, ka trūkstot pierādījumu prasītāja “zināšanas” aspektam, kas tiek prasīts atbilstoši kopējās nostājas 1. panta 3. punkta k) apakšpunktam. |
5) |
Piektais pamats: attiecībā uz prasītāju nevarot pieņemt, ka tas (joprojām) atvieglo teroristisku darbību īstenošanu, jo tas neizrietot nedz no pagaidu noregulējuma tiesneša 2003. gada 3. jūnija sprieduma, nedz arī no Nīderlandes Ārlietu ministra 2011. gada 18. aprīļa Lēmuma par Sanctieregeling Terrorisme 2007-II piemērošanu prasītajam. |
6) |
Sestais pamats: būtisku formas prasību pārkāpums un rīcības brīvības pārsniegšana. Prasītājs uzskata, ka Padome nepamatoti neesot veikusi jaunu pārbaudi un neesot ievērojusi pierādīšanas pienākumu, kas tai esot noteikts lēmuma par atkārtotu piemērošanu gadījumā. |
7) |
Septītais pamats: samērīguma principa pārkāpums. |
8) |
Astotais pamats: Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 1. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta pārkāpums, jo ar Īstenošanas regulu esot pieļauta nesamērīga iejaukšanās īpašuma netraucētas izmantošanas tiesībās. |
9) |
Devītais pamats: LESD 296. panta pārkāpums. |
10) |
Desmitais pamats: tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību un tiesību uz aizstāvēšanos [pārkāpums], jo Padome neesot pietiekamā mērā sniegusi specifisku un konkrētu informāciju, kāpēc saraksta saglabāšana spēkā ir vajadzīga. |
(1) Padomes 2011. gada 18. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 687/2011, ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Īstenošanas regulas (ES) Nr. 610/2010 un (ES) Nr. 83/2011 (OV L 188, 2. lpp.).
(2) Padomes 2001. gada 27. decembra Kopējā nostāja par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu (OV L 344, 93. lpp.).
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/39 |
Prasība, kas celta 2011. gada 27. septembrī — LTTE/Padome
(Lieta T-508/11)
2011/C 347/70
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Liberation Tigers of Tamil Eelam (LTTE) (Herning, Dānija) (pārstāvis — V. Koppe, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atcelt Padomes 2011. gada 18. jūlija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 687/2011 (1), ciktāl tā attiecas uz LTTE, un noteikt, ka Padomes Regula (EK) Nr. 2580/2001 (2) nav piemērojama LTTE; |
— |
pakārtoti, piemērot mazāk ierobežojošu pasākumu, nekā ievietošana to personu, grupu un organizāciju sarakstā, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 2580/2001; un |
— |
atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus un procentus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza septiņus pamatus.
1) |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka
|
2) |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka
|
3) |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka
|
4) |
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka
|
5) |
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka
|
6) |
Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka
|
7) |
Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka
|
(1) Padomes 2011. gada 18. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 687/2011, ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Īstenošanas regulas (ES) Nr. 610/2010 un (ES) Nr. 83/2011 (OV L 188, 2. lpp.)
(2) Padomes 2001. gada 27. decembra Regula (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām (OV L 344, 70. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā, 18. nod., 1. sēj., 207. lpp.)
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/40 |
Prasība, kas celta 2011. gada 24. septembrī — Ryanair/Komisija
(Lieta T-512/11)
2011/C 347/71
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Ryanair Ltd (Dublina, Īrija) (pārstāvji — E. Vahida un I. Metaxas-Maragkidis, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
saskaņā ar LESD 263. un 264. pantu atcelt Eiropas Komisijas 2011. gada 13. jūlija lēmumu valsts atbalsta lietā SA.29064 (11/C) (ex 11/NN) — Īrija — Gaisa satiksme — Atbrīvojumi no aviopasažieru nodokļa, tiktāl, ciktāl tajā secināts, ka transfēra un tranzīta pasažieru atbrīvojums no Īrijas aviopārvadājumu nodokļa nav valsts atbalsts; |
— |
piespriest atbildētājai segt savus, kā arī atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus un |
— |
veikt tādas papildu darbības, kādas Vispārējā tiesa uzskatītu par atbilstošām. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.
1) |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un kļūdu tiesību piemērošanā, secinot, ka transfēra un tranzīta pasažieru atbrīvojums no Īrijas aviopārvadājumu nodokļa nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratne. |
2) |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pārkāpusi LESD 108. panta 2. punktu un Padomes Regulas Nr. 659/1999 (1) 4. panta 4. punktu, jo nav uzsākusi šajās tiesību normās paredzēto procedūru attiecībā uz atbalstu, kas minēts apstrīdētā lēmuma pirmajā daļā, neraugoties uz katrā ziņā būtiskām šaubām par transfēra un tranzīta pasažieru atbrīvojuma no Īrijas aviopārvadājumu nodokļa saderīgumu ar kopējo tirgu, un tādējādi ir pārkāpusi procesuālās tiesības, kas prasītājam ir nodrošinātas atbilstoši LESD 108. panta 2. punktam un Padomes Regulas Nr. 659/1999 6. panta 1. punktam. |
3) |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pārkāpusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, jo ir sniegusi kļūdainu pamatojumu, kam raksturīgs pretrunīgums un patvaļīga vispārināšana. |
(1) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.).
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/40 |
Prasība, kas celta 2011. gada 22. septembrī — MasterCard un citi/Komisija
(Lieta T-516/11)
2011/C 347/72
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: MasterCard, Inc. (Wilmington, Amerikas Savienotās Valstis), MasterCard International, Inc. (Wilmington) un MasterCard Europe (Waterloo, Beļģija) (pārstāvji — B. Amory, V. Brophy un S. McInnes, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atzīt prasību par pieņemamu, |
— |
pilnībā atcelt Komisijas 2011. gada 12. jūlija negatīvo lēmumu, kas ir pamatots ar izņēmumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.) 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā un 4. panta 3. punkta pirmajā daļā, un |
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājas izvirza divus pamatus.
1) |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkts un 8. panta 1. punkts, jo:
|
2) |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija pieļāva kļūdu tiesību piemērošanā, pārkāpjot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmo ievilkumu un 8. panta 1. punktu, jo:
|
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/41 |
Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 20. jūlija spriedumu lietā F-116/10 Gozi/Komisija 2011. gada 29. septembrī iesniedza Sandro Gozi
(Lieta T-519/11 P)
2011/C 347/73
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Sandro Gozi (Roma, Itālija) (pārstāvji — G. Passalacqua un G. Calcerano, advokāti)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atcelt Personāla un drošības ģenerāldirekcijas — D direkcijas 2010. gada 6. augusta lēmumu HR.D.2/MB/dh Ares(2010) — Y96 985; |
— |
nospriest, ka S. Gozi ir tiesības saņemt viņa izdevumu par advokāta pakalpojumiem atmaksu, un līdz ar to uzdot samaksāt naudas summu EUR 24 480 apmērā un piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Šī prasība ir vērsta pret lēmumu, ar kuru atbildētāja ir atteikusies atmaksāt naudas summu EUR 24 480 apmērā, kura apelācijas sūdzības iesniedzējam ir radusies saistībā ar izdevumiem par advokāta pakalpojumiem kādā tiesvedībā Itālijā.
Šīs prasības atbalstam apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza vienu pamatu par to, ka spriedumā, kas ir šīs apelācijas sūdzības priekšmets, ir pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā un vairākos jautājumos ir sniegts acīmredzami pretrunīgs pamatojums, jo tajā nav ievērots Civildienesta noteikumu 24. panta mērķis un formulējums un šis spriedums ir pretrunā judikatūrai, uz kuru tajā ir izdarīta atsauce, un konstatētajiem faktiem par Komisijā notikušo procedūru.
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/41 |
Prasība, kas celta 2011. gada 3. oktobrī — Igcar Chemicals/Eiropas Ķimikāliju aģentūra (EĶA)
(Lieta T-526/11)
2011/C 347/74
Tiesvedības valoda — spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Igcar Chemicals, SL (Rubí, Spānija) (pārstāvis — L. Fernández Vaissieres, abogada)
Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (EĶA)
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atzīt prasību par pamatotu un pieņemamu; |
— |
daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tas ir saistīts ar rēķina par administratīvajiem maksājumiem nosūtīšanu, un atcelt minēto rēķinu; |
— |
piespriest EĶA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Šīs prasības priekšmets ir Eiropas Ķimikāliju aģentūras (turpmāk tekstā — “EĶA”) 2011. gada 3. augusta lēmums ar numuru SME(2011) 0572 un, attiecīgi, rēķina par administratīvajiem maksājumiem atcelšana (2011. gada 5. augusta rēķins ar numuru 10028302).
Šajā ziņā tiek atgādināts, ka prasītāja sabiedrība savulaik veica dažādu vielu, kuras tā vēlējās piereģistrēt, iepriekšēju reģistrāciju. Pirms šīs reģistrācijas sabiedrība kļūdaini tika piereģistrēta kā mazais uzņēmums.
2011. gada jūnijā, pamatojoties uz Komisijas 2008. gada 16. aprīļa Regulas (EK) Nr. 340/2008 par maksājumiem Eiropas Ķimikāliju aģentūrai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (turpmāk tekstā — “Maksājumu regula”), 13. panta 3. punktu aģentūra lūdza prasītājai pierādīt, ka tai ir tiesības saņemt tai piemērotās reģistrācijas maksas samazinājumu. Prasītāja atbildēja, apstiprinot, ka tās lielums atbilst vidējam uzņēmumam, šis apstāklis ir ņemts vērā un brīvprātīgi izlabots REACH–IT sistēmā pirms iepriekš minētā EĶA lūguma saņemšanas.
Savas prasības pamatojumam prasītāja norāda piecus pamatus.
1) |
Pirmais pamats, pirmkārt, ir par to, ka Eiropas Komisijai nav pilnvaru administratīvo maksājumu noteikšanu deleģēt EĶA, un, otrkārt, par EĶA kompetences, pieņemot tās 2010. gada 12. novembra Padomes Lēmumu MB/29/2010 (“on the classification of charges for which services are levied” [pakalpojumiem noteikto nodevu klasifikācija]), neesamību.
|
2) |
Otrais pamats ir par Maksājumu regulas 13. panta 4. punktā norādīto pilnvaru prettiesisku deleģēšanu.
|
3) |
Trešais pamats ir par Lēmuma MB/29/2010 soda raksturu.
|
4) |
Ceturtais pamats ir par tiesiskās drošības principa pārkāpumu.
|
5) |
Piektais pamats ir par samērīguma principa pārkāpumu, nosakot attiecīgos administratīvos maksājumus. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/42 |
Prasība, kas celta 2011. gada 10. oktobrī — Beļģija/Komisija
(Lieta T-538/11)
2011/C 347/75
Tiesvedības valoda — holandiešu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Beļģijas Karaliste (pārstāvji — C. Pochet un J. Halleux, pārstāvji, piedaloties L. Van den Hende, advocaat)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atcelt Komisijas 2011. gada 27. jūlija lēmumu par Beļģijas piešķirto valsts atbalstu transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) skrīninga liellopiem finansēšanai (valsts atbalsts C(2011) 5457); |
— |
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza vienu vienīgu pamatu.
1) |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts.
|
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/42 |
Prasība, kas celta 2011. gada 4. oktobrī — Melkveebedrijf Overenk u.c./Komisija
(Lieta T-540/11)
2011/C 347/76
Tiesvedības valoda — holandiešu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Melkveebedrijf Overenk B.V. (Sint Anthonis, Nīderlande), Maatschap Veehouderij Kwakernaak (Oosterwolde, Nīderlande), Mulders Agro VOF (Heerle, Nīderlande), Melkbedrijf Engelen V.O.F. (Grashoek, Nīderlande), Melkveebedrijf de Peel B.V. (Asten, Nīderlande) un M. Moonen (Nederweert, Nīderlande) (pārstāvji — P. Mazel un A. van Beelen, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atzīt prasību par pieņemamu; |
— |
galvenokārt: apmierināt prasību par zaudējumu atlīdzību atbilstoši LESD 340. pantam un atzīt, ka prasītājiem ir tiesības saņemt finansiālu kompensāciju 13.-18. pielikumā norādīto summu apmērā, kuras Komisijai ir jāsamaksā saistībā ar kaitējumu, kas prasītājiem radies sakarā ar Komisijas 2006. gada 4. oktobra Regulas (EK) Nr. 1468/2006, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 595/2004, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1788/2003, ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē, nelikumīgu pieņemšanu un piemērošanu; |
— |
pakārtoti: apmierināt prasību par zaudējumu atlīdzību atbilstoši LESD 340. pantam un atzīt, ka prasītājiem ir tiesības saņemt finansiālu kompensāciju 13.-18. pielikumā norādīto summu apmērā, kuras Komisijai ir jāsamaksā saistībā ar kaitējumu, kas prasītājiem radies sakarā ar Komisijas 2006. gada 4. oktobra Regulas (EK) Nr. 1468/2006, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 595/2004, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1788/2003, ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē, nelikumīgu pieņemšanu un piemērošanu; |
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāji izvirza četrus pamatus.
1) |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka pastāv Komisijas ārpuslīgumiskā atbildība prettiesiskas darbības dēļ, jo ir pārkāpti Savienības tiesību pamatprincipi, kas ietver samērīguma principa pārkāpumu. Grozījumi, kas sīki izstrādātajos noteikumos par to, kā piemērojama Regula (EK) Nr. 1788/2003, attiecībā uz tauku satura negatīvās korekcijas sistēmu izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1468/2006 (1), jau sākotnēji nebija atbilstoši, lai nodrošinātu šajās regulās izvirzīto mērķu sasniegšanu, proti, samazināt piena un piena izstrādājumu tirgū pastāvošo piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotību un no tā izrietošo strukturālo pārpalikumu. Turklāt strīdīgie grozījumi uzliek prasītājiem smagu un nesamērīgu nastu, kas apdraud to darbības veikšanu. Līdz ar to ir pieļauts samērīguma principa pārkāpums. |
2) |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka pastāv Komisijas ārpuslīgumiskā atbildība prettiesiskas darbības dēļ, jo ir pārkāpti Savienības tiesību pamatprincipi, kas ietver Eiropas Cilvēktiesību konvencijas Pirmā papildprotokola 1. pantā paredzēto tiesību uz īpašumu un tiesību uz brīvu profesionālās darbības veikšanu pārkāpumu. Pieņemot Regulu (EK) Nr. 1468/2006, Komisija kļūdaini ir uzskatījusi, ka šī tiesiskā regulējuma pamatā ir leģitīms vispārējo interešu mērķis, un ir arī nepilnīgi novērtējusi attiecīgās intereses, kas ir jākvalificē kā prettiesiska Komisijas rīcība. Līdz ar to ir jāatlīdzina prasītājiem nodarītais kaitējums un kaitējums, kas šīs kļūdainās rīcības dēļ tiem tiks nodarīts nākotnē. |
3) |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka pastāv Komisijas ārpuslīgumiskā atbildība prettiesiskas darbības dēļ, jo ir pārkāpts “vienlīdzības attiecībā uz valsts izdevumiem” princips. Prasītājiem nodarītais kaitējums un kaitējums, kas tauku satura negatīvās korekcijas dēļ, kas noteikta ar Regulu (EK) Nr. 1468/2006, tiem tiks nodarīts nākotnē, ir pastāvošs un faktisks un salīdzinājumā ar citiem šajā pašā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem nesamērīgi skar prasītājus kā īpašu uzņēmumu kategoriju. Turklāt šis kaitējums pārsniedz ar attiecīgajā nozarē veiktajām darbībām saistītā ekonomiskā riska robežas, un regula, ar kuru izdarīti grozījumi un kura ir kaitējuma pamatā, nav pamatota ar vispārīgām ekonomiskajām interesēm. Ņemot vērā iepriekš minēto, Eiropas Savienībai vai katrā ziņā Komisijai ir jāatlīdzina šis kaitējums vai vismaz saprātīgā veidā tas jākompensē. |
4) |
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka pastāv Komisijas ārpuslīgumiskā atbildība prettiesiskas darbības dēļ, jo ir pārkāptas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas Pirmā papildprotokola 1. pantā paredzētās tiesības uz īpašumu un tiesības uz brīvu profesionālās darbības veikšanu. Ņemot vērā to, ka nepastāv leģitīms vispārējo interešu mērķis, lai grozītu tauku satura korekciju, kā arī prasības par “taisnīgu līdzsvaru” (“fair balance”) pārkāpumu Regulas (EK) Nr. 1468/2006 pieņemšanas laikā, un to, ka Komisija šajā ziņā nav paredzējusi atbilstošu kompensāciju, lai novērstu vai atlīdzinātu kaitējumu, ko šī regula rada attiecīgo ražotāju tiesībām uz īpašumu, un no tā izrietošo kaitējumu, pastāv Komisijas atbildība atbilstoši LESD 340. pantam par prasītājiem nodarīto kaitējumu un kaitējumu, kas tiem tiks nodarīts nākotnē, kas ir jāatlīdzina. |
(1) Komisijas 2006. gada 4. oktobra Regula (EK) Nr. 1468/2006, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 595/2004, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1788/2003, ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē (OV L 274, 6. lpp.).
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/44 |
Vispārējās tiesas 2011. gada 6. oktobra rīkojums — Fondazione Opera S. Maria della Carità/Komisija
(Lieta T-234/00) (1)
2011/C 347/77
Tiesvedības valoda — itāļu
Ceturtās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/44 |
Vispārējās tiesas 2011. gada 6. oktobra rīkojums — Codess Sociale u.c./Komisija
(Lieta T-235/00) (1)
2011/C 347/78
Tiesvedības valoda — itāļu
Ceturtās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/44 |
Vispārējās tiesas 2011. gada 6. oktobra rīkojums — Ciga u.c./Komisija
(Lieta T-255/00) (1)
2011/C 347/79
Tiesvedības valoda — itāļu
Ceturtās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/44 |
Vispārējās tiesas 2011. gada 6. oktobra rīkojums — Confartigianato Venezia u.c./Komisija
(Lieta T-266/00) (1)
2011/C 347/80
Tiesvedības valoda — itāļu
Ceturtās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/44 |
Vispārējās tiesas 2011. gada 11. oktobra rīkojums — Inovis/ITSB — Sonaecom (“INOVIS”)
(Lieta T-502/09) (1)
2011/C 347/81
Tiesvedības valoda — angļu
Piektās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/44 |
Vispārējās tiesas 2011. gada 11. oktobra rīkojums — El Corte Inglés/ITSB — BA&SH (“ba&sh”)
(Lieta T-23/11) (1)
2011/C 347/82
Tiesvedības valoda — franču
Pirmās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
Eiropas Savienības Civildienesta tiesa
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/45 |
Prasība, kas celta 2011. gada 13. septembrī — ZZ/FRONTEX
(Lieta F-87/11)
2011/C 347/83
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: ZZ (pārstāvis — S. A. Pappas, lawyer)
Atbildētāja: Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX)
Strīda priekšmets un apraksts
Prasība atcelt lēmumu neatjaunot prasītāja pagaidu darbinieka līgumu
Prasītāja prasījumi:
— |
atcelt FRONTEX izpilddirektora 2010. gada 16. decembra lēmumu; |
— |
piespriest aģentūrai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/45 |
Prasība, kas celta 2011. gada 16. septembrī — ZZ/Komisija
(Lieta F-88/11)
2011/C 347/84
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: ZZ (pārstāvis — R. Rata, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Strīda priekšmets un apraksts
Prasība atcelt atlases komisijas lēmumu neiekļaut prasītāju atklātā konkursa EPSO/AD/148/09-RO — Administratori-Jurisprudence (AD 5) rezerves sarakstā
Prasītāja prasījumi:
Prasītāja prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:
— |
atcelt atlases komisijas 2010. gada 9. novembra pārvērtēšanas lēmumu, ar kuru tā atstāja spēkā savu 2010. gada 14. jūlija lēmumu neiekļaut prasītāju atklātā konkursa EPSO/AD/148/09-RO rezerves sarakstā; |
— |
atcelt Eiropas Komisijas 2011. gada 16. jūnija lēmumu, ar kuru ir noraidīta administratīvā sūdzība, ko prasītājs iesniedza 2011. gada 7. februārī; |
— |
grozīt atklātā konkursa EPSO/AD/148/09-RO — Administratori-Jurisprudence rezerves sarakstu, lai tajā iekļautu prasītāja vārdu, vai alternatīvi — uzdot publicēt jaunu rezerves sarakstu, tajā iekļaujot prasītāja vārdu; |
— |
piespriest izmaksāt kompensāciju par prasītājam nodarīto morālo kaitējumu, kas sākotnēji ir novērtēts ex aequo et bono EUR 7 000 apmērā; |
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/45 |
Prasība, kas celta 2011. gada 18. septembrī — ZZ/Reģionu komiteja
(Lieta F-89/11)
2011/C 347/85
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: ZZ (pārstāvis — N. Lhoëst, advokāts)
Atbildētāja: Reģionu komiteja
Strīda priekšmets un apraksts
Prasība atcelt Reģionu komitejas lēmumu noraidīt prasītāja lūgumu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu saņemt kompensāciju par morālu un materiālu kaitējumu, kas esot radies administratīvās un disciplinārās procedūras ietvaros
Prasītāja prasījumi:
— |
atcelt Reģionu komitejas 2010. gada 12. novembra Lēmumu Nr. 0352/2010 noraidīt prasītāja lūgumu, kas iesniegts 2010. gada 14. jūlijā saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu saņemt kompensāciju par morālu un materiālu kaitējumu, kas esot radies administratīvās un disciplinārās procedūras ietvaros; |
— |
tiktāl, ciktāl nepieciešams atcelt Reģionu komitejas 2011. gada 31. maija tiešo lēmumu noraidīt sūdzību, ko prasītājs iesniedzis 2011. gada 10. februārī saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu; |
— |
piespriest Reģionu Komitejai samaksāt prasītājam summu EUR 15 000 apmērā kā kompensāciju par morālo kaitējumu, kas radies tādēļ, ka pret viņu vērstās administratīvās un disciplinārās procedūras bijušas pārmērīgas; |
— |
piespriest Reģionu komitejai samaksāt prasītājam summu EUR 15 000 apmērā kā kompensāciju par morālo kaitējumu, kas radies Reģionu komitejas pieļauto kļūdu un nolaidības dažādo administratīvo un disciplināro procedūru īstenošanā dēļ; |
— |
piespriest Reģionu komitejai samaksāt prasītājam summu EUR 41 888,68 apmērā kā kompensāciju par materiālo kaitējumu, kas radies saistībā ar viņa piespiedu un priekšlaicīgu pensionēšanos; |
— |
piespriest Reģionu komitejai samaksāt no iepriekš minētajām summām kavējuma procentus saskaņā ar Eiropas Centrālās Bankas likmi, pieskaitot divus punktus; |
— |
piespriest Reģionu komitejai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/46 |
Prasība, kas celta 2011. gada 23. septembrī — ZZ/EESK
(Lieta F-92/11)
2011/C 347/86
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: ZZ (pārstāvji — D. Abreu Caldas, S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis un É. Marchal, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Strīda priekšmets un apraksts
Prasība atcelt EESK lēmumu, ar ko atteikts prasītājas lūgums atzīt pret viņu pieļautos pārkāpumus, jo nav sniegta palīdzība un nav ievērots pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses, kā arī viņas lūgums veikt pasākumus, lai varētu publiski noteikt viņas nopelnus un zināšanas, un prasība atlīdzināt zaudējumus
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ģenerālsekretāra (EESK iecēlējinstitūcijas) 2011. gada 14. jūnija lēmumu, ar ko noraidīta prasītājas sūdzība ar lūgumu atzīt pret viņu pieļautos pārkāpumus, jo nav sniegta palīdzība un nav ievērots pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses, kā arī ar lūgumu veikt pasākumus, lai varētu publiski noteikt viņas nopelnus un profesionālās zināšanas, it īpaši viņas spēju vadīt administratīvu nodaļu un pārvaldīt tās personālu un finanses; |
— |
piespriest EESK samaksāt EUR 15 000 par morālo kaitējumu, kurš radies, iecēlējinstitūcijai pārkāpjot pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses; |
— |
piespriest EESK atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/46 |
Prasība, kas celta 2011. gada 23. septembrī — ZZ/Komisija
(Lieta F-93/11)
2011/C 347/87
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: ZZ (pārstāvji — S. Rodrigues un A. Blot, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Strīda priekšmets un apraksts
Prasība atcelt konkursa EPSO/AST/111/10 — Sekretāri(-es) (AST 1) atlases komisijas priekšsēdētāja pieņemtu lēmumu, ar ko prasītāju nepielaiž dalībai novērtējuma pārbaudījumos.
Prasītāja prasījumi:
— |
atcelt 2011. gada 15. jūnijā pieņemtu lēmumu, ar ko prasītājam ir atteiktas tiesības piedalīties konkursa EPSO/AST/111/10 — Sekretāri(-es) (AST 1) novērtējuma pārbaudījumos; |
— |
tādējādi nospriest, ka prasītājs ir jāiekļauj atpakaļ ar šo konkursu izveidotajā darbā pieņemšanas procesā, vajadzības gadījumā organizējot atkārtotus novērtējuma pārbaudījumus; |
— |
katrā ziņā pieprasīt EPSO darīt zināmu tā rīcībā esošo informāciju par visu kandidātu d) testā iegūtajiem rezultātiem; |
— |
pakārtoti, ja EPSO neizpilda galveno prasību, piespriest, lai viņam tiktu samaksāta provizoriski ex aequo et bono noteikta naudas summa EUR 50 000 apmērā; |
— |
katrā ziņā piespriest, lai viņam tiktu samaksāta provizoriski ex aequo et bono noteikta naudas summa EUR 50 000 apmērā kā atlīdzība par morālo kaitējumu. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/46 |
Prasība, kas celta 2011. gada 28. septembrī — ZZ/EIB
(Lieta F-95/11)
2011/C 347/88
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: ZZ (pārstāvis — N. Thieltgen, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Investīciju banka
Strīda priekšmets un apraksts
Prasība atcelt EIB netiešo lēmumu grozīt izpildes nosacījumus, kā arī prasītāja pienākumu aprakstu, un atlīdzināt zaudējumus
Prasītāja prasījumi:
— |
atcelt EIB netiešo lēmumu grozīt izpildes nosacījumus, kā arī prasītāja pienākumu aprakstu; |
— |
piespriest EIB pārcelt prasītāju tā pakāpei un amata pienākumiem atbilstošā amatā; |
— |
konstatēt EIB pieļautos dienesta pārkāpumus; |
— |
konstatēt EIB atbildību attiecībā pret prasītāju saistībā ar lēmuma pretlikumību un EIB pieļauto dienesta pārkāpumu; |
— |
piespriest EIB atlīdzināt fizisko, morālo un mantisko kaitējumu, kas prasītājam radies sakarā ar lēmuma pretlikumību un EIB pieļautajiem dienesta pārkāpumiem, kā arī samaksāt kavējuma procentus;
|
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/47 |
Prasība, kas celta 2011. gada 3. oktobrī — ZZ/Parlaments
(Lieta F-97/11)
2011/C 347/89
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: ZZ (pārstāvji — P. Nelissen Grade un G. Leblanc, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Parlaments
Strīda priekšmets un apraksts
Prasība atcelt Parlamenta lēmumu attiecībā uz datumu, kad notiek civilstāvokļa maiņa, kas jāņem vērā, pārtraucot izmaksāt apgādnieka pabalstu pēc sprieduma civillietā, ar kuru pasludināta prasītāja laulības šķiršana
Prasītāja prasījumi:
— |
atcelt iecēlējinstitūcijas 2011. gada 4. jūlija lēmumu, ar kuru ir daļēji noraidīta prasītāja sūdzība; |
— |
atcelt iecēlējinstitūcijas 2011. gada 21. janvāra lēmumu, kas paziņots, piemērojot administratīvo pārvaldību Streamline, un ar kuru ir noteikts, ka datums, kad notiek prasītāja civilstāvokļa maiņa, ir sprieduma par laulības šķiršanu pasludināšanas datums; |
— |
norādīt iecēlējinstitūcijai, kādas ir apstrīdēto lēmumu atcelšanas sekas, un it īpaši to, ka datums, kad stājas spēkā spriedums par laulības šķiršanu starp prasītāju un viņa bijušo laulāto, ir datums, kurā spriedums tika reģistrēts, kas notika 2011. gada 26. aprīlī; |
— |
piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
26.11.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 347/47 |
Prasība, kas celta 2011. gada 3. oktobrī — ZZ u.c./Komisija
(Lieta F-98/11)
2011/C 347/90
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāji: ZZ u.c. (pārstāvji — F. Moyse un A. Salerno, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Strīda priekšmets un apraksts
Prasība atcelt Komisijas lēmumu noteiktu dalībvalsts finanšu atbalstu augstākās izglītības studentiem uzskatīt par tāda paša veida pabalstu kā ģimenes pabalsts un pabalstu izglītībai, kas tiek piešķirts ierēdņiem — šo studentu vecākiem, samazināt šī finanšu atbalsta apmērā, kā arī prasība atcelt lēmumu uzsākt nepamatotu maksājumu atgūšanu
Prasītāju prasījumi:
— |
pirmo deviņu prasītāju gadījumā — atcelt, pirmkārt, lēmumus no Civildienesta noteikumos paredzētajiem pabalstiem izglītībai, kas samaksāti par viņu bērniem, atskaitīt augstākās izglītības stipendiju summas, ko viņiem piešķīris Luksemburgas Lielhercogistes Augstākās izglītības dokumentācijas un informācijas centrs (Centre de documentation et d'information sur l'enseignement supérieur, CEDIES), kā arī, otrkārt, atcelt lēmumus uzsākt nepamatotu maksājumu atgūšanu no katra prasītāja tādā apmērā, kas atbilst iespējami nepamatotam agrāk saņemtam pabalstam izglītībai; |
— |
pēdējā prasītāja gadījumā — lēmumu, ar kuru viņam tiek prasīts darīt zināmu, vai viņa bērns ir saņēmis CEDIES piešķirtu stipendiju, un ar kuru tikmēr ir apturēta pabalsta izglītībai izmaksāšana par šo bērnu no 2011. gada 1. decembra atcelt tiktāl, ciktāl tas attiecas tikai uz šo apturēšanu; |
— |
samaksāt nokavētos atlīdzības maksājumus, pieskaitot kavējuma procentus, kas tiek aprēķināti no datuma, kad nokavētie maksājumi bija jāsamaksā, saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas noteikto likmi galvenajām refinansēšanas operācijām, kas bija spēkā attiecīgajā laikposmā, pieskaitot divus procentpunktus; |
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |