ISSN 1977-0952

doi:10.3000/19770952.C_2011.332.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 332

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

54. sējums
2011. gada 14. novembris


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2011/C 332/01

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas Palātai – Eiropas Savienības gada pārskati – 2010. finanšu gads

1

2011/C 332/02

Ticamības deklarācija, ko Palāta sagatavojusi Eiropas Parlamentam un Padomei – neatkarīga revidenta ziņojums

134

LV

 


IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

14.11.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 332/1


KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN REVĪZIJAS PALĀTAI

EIROPAS SAVIENĪBAS GADA PĀRSKATI – 2010. FINANŠU GADS

2011/C 332/01

SATURS

Konsolidēto pārskatu piezīme

I DAĻA:

Eiropas savienības konsolidētie finanšu pārskati un paskaidrojumi

Bilance

Saimnieciskā rezultāta pārskats

Naudas plūsmas tabula

Pārskats par neto aktīvu pārmaiņām

Finanšu pārskatu paskaidrojumi

II DAĻA:

Konsolidētie pārskati par eiropas savienības budžeta izpildi un paskaidrojumi

Pārskati par budžeta izpildi

Paskaidrojumi attiecībā uz pārskatiem par budžeta izpildi

KONSOLIDĒTO PĀRSKATU PIEZĪME

Eiropas Savienības 2010. gada konsolidētie pārskati sagatavoti, pamatojoties uz iestāžu un struktūru sniegto informāciju atbilstoši 129. panta 2. punktam Finanšu regulā, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam. Ar šo paziņoju, ka tie sagatavoti atbilstoši Finanšu regulas VII sadaļas prasībām un saskaņā ar finanšu pārskatu paskaidrojumos izklāstītajiem grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm.

Esmu saņēmis visu informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu pārskatus, kuros atspoguļoti Eiropas Savienības aktīvi un saistības, kā arī budžeta izpilde, no minēto iestāžu un struktūru grāmatvežiem, kas apliecinājuši informācijas ticamību.

Ar šo apliecinu, ka, pamatojoties uz šo informāciju un pārbaudēm, kuras uzskatīju par nepieciešamām, lai apstiprinātu Eiropas Komisijas pārskatus, man ir pietiekama pārliecība, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Eiropas Savienības finanšu stāvokli.

Philippe TAVERNE

Komisijas grāmatvedis

I   DAĻA

Eiropas savienības konsolidētie finanšu pārskatiun paskaidrojumi

SATURS

Bilance

Saimnieciskā rezultāta pārskats

Naudas plūsmas tabula

Pārskats par neto aktīvu pārmaiņām

Finanšu pārskatu paskaidrojumi:

1.

Nozīmīga grāmatvedības politika

2.

Bilances paskaidrojumi

3.

Saimnieciskā rezultāta pārskata paskaidrojumi

4.

Naudas plūsmas tabulas paskaidrojumi

5.

Iespējamie aktīvi un iespējamās saistības, kā arī citas informācijas atklāšana

6.

Finanšu korekcijas un atgūšana

7.

Finanšu riska pārvaldība

8.

Informācijas atklāšana par saistītām pusēm

9.

Notikumi pēc bilances datuma

10.

Konsolidētās iestādes

11.

Nekonsolidētās iestādes

BILANCE

Miljonos EUR

 

Paskaidrojums

31.12.2010.

31.12.2009.

(pārveidots)

ILGTERMIŅA AKTĪVI

Nemateriālie aktīvi

2.1.

108

72

Pamatlīdzekļi

2.2.

4 813

4 859

Ilgtermiņa ieguldījumi

2.3.

2 555

2 379

Aizdevumi

2.4.

11 640

10 764

Ilgtermiņa priekšfinansējums

2.5.

44 118

41 544

Ilgtermiņa debitoru parādi

2.6.

40

55

 

 

63 274

59 673

APGROZĀMIE LĪDZEKĻI

Krājumi

2.7.

91

77

Īstermiņa ieguldījumi

2.8.

2 331

1 791

Īsgtermiņa priekšfinansējums

2.9.

10 078

9 436

Īstermiņa debitoru parādi

2.10.

13 501

8 958

Nauda un tās ekvivalenti

2.11.

22 063

23 372

 

 

48 064

43 634

AKTĪVI KOPĀ

 

111 338

103 307

ILGTERMIŅA SAISTĪBAS

Pabalsti darbiniekiem

2.12.

(37 172)

(37 242)

Ilgtermiņa uzkrājumi

2.13.

(1 317)

(1 469)

Ilgtermiņa finanšu saistības

2.14.

(11 445)

(10 559)

Citas ilgtermiņa saistības

2.15.

(2 104)

(2 178)

 

 

(52 038)

(51 448)

ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS

Īstermiņa uzkrājumi

2.16.

(214)

(213)

Īstermiņa finanšu saistības

2.17.

(2 004)

(40)

Kreditoru parādi

2.18.

(84 529)

(93 884)

 

 

(86 747)

(94 137)

KOPĀ SAISTĪBAS

 

(138 785)

(145 585)

NETO AKTĪVI

 

(27 447)

(42 278)

Rezerves

2.19.

3 484

3 323

No dalībvalstīm pieprasāmās summas (1)

2.20.

(30 931)

(45 601)

NETO AKTĪVI

 

(27 447)

(42 278)

Skatīt 2.5.2., 2.9.2., 2.10.3. un 3.4.1.paskaidrojumu sīkākai informācijai par dažu 2009. gada skaitļu pārveidošanu.

SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS

Miljonos EUR

 

Paskaidrojums

2010.

2009.

(pārveidots)

PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI

Pašu resursi un ieņēmumi no iemaksām

3.1.

122 328

110 537

Citi pamatdarbības ieņēmumi

3.2.

8 188

7 532

 

 

130 516

118 069

PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI

Administratīvie izdevumi

3.3.

(8 614)

(8 133)

Pamatdarbības izdevumi

3.4.

(103 764)

(102 504)

 

 

(112 378)

(110 637)

PĀRPALIKUMS NO PAMATDARBĪBAS

 

18 138

7 432

Finanšu ieņēmumi

3.5.

1 178

835

Finanšu izdevumi

3.6.

(661)

(594)

Darbinieku pabalstu saistību pārmaiņas

2.12.

(1 003)

(683)

Kopuzņēmumu un asociēto iestāžu tīrā deficīta daļa

3.7.

(420)

(103)

GADA SAIMNIECISKAIS REZULTĀTS

 

17 232

6 887

Skatīt 2.5.2., 2.9.2., 2.10.3. un 3.4.1.paskaidrojumu sīkākai informācijai par dažu 2009. gada skaitļu pārveidošanu.

NAUDAS PLŪSMAS TABULA

Miljonos EUR

 

Paskaidrojums

2010.

2009.

(pārveidots)

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

 

17 232

6 887

Pamatdarbība

4.2.

 

 

Amortizācija

 

28

22

Nolietojums

 

358

448

Zaudējumi no ieguldījumu vērtības samazināšanās (to apvērse)

 

0

(17)

Aizdevumu (palielinājums)/samazinājums

 

(876)

(7 199)

Ilgtermiņa priekšfinansējuma (palielinājums)/samazinājums

 

(2 574)

(12 521)

Ilgtermiņa debitoru parādu (palielinājums)/samazinājums

 

15

(10)

Krājumu (palielinājums)/samazinājums

 

(14)

7

Īstermiņa priekšfinansējuma (palielinājums)/samazinājums

 

(642)

827

Īstermiņa debitoru parādu (palielinājums)/samazinājums

 

(4 543)

2 962

Ilgtermiņa uzkrājumu palielinājums/(samazinājums)

 

(152)

128

Ilgtermiņa finanšu saistību palielinājums/(samazinājums)

 

886

7 210

Pārējo ilgtermiņa saistību palielinājums/(samazinājums)

 

(74)

(48)

Īstermiņa uzkrājumu palielinājums/(samazinājums)

 

1

(134)

Īstermiņa finanšu saistību palielinājums/(samazinājums)

 

1 964

(79)

Kreditoru parādu palielinājums/(samazinājums)

 

(9 355)

4 207

Iepriekšējā gada budžeta pārpalikums kā nenaudas ieņēmumi

 

(2 254)

(1 796)

Citas nenaudas līdzekļu pārmaiņas

 

(149)

54

Darbinieku pabalstu saistību palielinājums/(samazinājums)

 

(70)

(313)

Ieguldījumu darbības

4.3.

 

 

Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu (palielinājums)/samazinājums

 

(374)

(464)

Ilgtermiņa ieguldījumu (palielinājums)/samazinājums

 

(176)

(284)

Īstermiņa ieguldījumu (palielinājums)/samazinājums

 

(540)

(239)

NETO NAUDAS PLŪSMA

 

(1 309)

(352)

Skaidras naudas un tās ekvivalentu neto pieaugums/(samazinājums)

 

(1 309)

(352)

Nauda un tās ekvivalenti gada sākumā

2.11.

23 372

23 724

Nauda un tās ekvivalenti gada beigās

2.11.

22 063

23 372

Skatīt 2.5.2., 2.9.2., 2.10.3. un 3.4.1.paskaidrojumu sīkākai informācijai par dažu 2009. gada skaitļu pārveidošanu.

PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU PĀRMAIŅĀM

Miljonos EUR

 

Rezerves (A)

No dalībvalstīm pieprasāmās summas (B)

Neto aktīvi =(A)+(B)

Patiesās vērtības rezerve

Pārējās rezerves

Uzkrātais pārpalikums/(deficīts)

Gada saimnieciskais rezultāts

ATLIKUMS 2008. GADA 31. DECEMBRĪ

41

3 074

(63 225)

12 686

(47 424)

Garantiju fonda rezerves pārmaiņas

 

196

(196)

 

0

Patiesās vērtības pārmaiņas

28

 

 

 

28

Citi (pārveidoti)

 

(1)

28

 

27

2008. gada saimnieciskā rezultāta sadalījums

 

(15)

12 701

(12 686)

0

Dalībvalstīm kreditētais 2008. gada budžeta rezultāts

 

 

(1 796)

 

(1 796)

Gada saimnieciskais rezultāts (pārveidots)

 

 

 

6 887

6 887

ATLIKUMS 2009. GADA 31. DECEMBRĪ (pārveidots)

69

3 254

(52 488)

6 887

(42 278)

Garantiju fonda rezerves pārmaiņas

 

273

(273)

 

0

Patiesās vērtības pārmaiņas

(130)

 

 

 

(130)

Citi

 

4

(21)

 

(17)

2009. gada saimnieciskā rezultāta sadalījums (pārveidots)

 

14

6 873

(6 887)

0

Dalībvalstīm kreditētais 2009. gada budžeta rezultāts

 

 

(2 254)

 

(2 254)

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

 

 

 

17 232

17 232

ATLIKUMS 2010. GADA 31. DECEMBRĪ

(61)

3 545

(48 163)

17 232

(27 447)

FINANŠU PĀRSKATU PASKAIDROJUMI

SATURS

1.

Nozīmīga grāmatvedības politika

2.

Bilances paskaidrojumi

3.

Saimnieciskā rezultāta pārskata paskaidrojumi

4.

Naudas plūsmas tabulas paskaidrojumi

5.

Iespējamie aktīvi un iespējamās saistības, kā arī citas informācijas atklāšana

6.

Finanšu korekcijas un atgūtie līdzekļi

7.

Finanšu riska pārvaldība

8.

Informācijas atklāšana par saistītām pusēm

9.

Notikumi pēc bilances datuma

10.

Konsolidētās iestādes

11.

Nekonsolidētās iestādes

1.   NOZĪMĪGA GRĀMATVEDĪBAS POLITIKA

1.1.   JURIDISKAIS PAMATS UN GRĀMATVEDĪBAS NOTEIKUMI

Eiropas Savienības konsolidētie pārskati aptver Eiropas Savienības, Eiropas Atomenerģijas kopienas un (likvidējamās) Eiropas Ogļu un tērauda kopienas pārskatus. Šos pārskatus kārto saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (OV L 248, 2002. gada 16. septembris.) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam, un Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību minētajai Finanšu regulai.

Eiropas Savienība ir sagatavojusi savus 2010. gada konsolidētos finanšu pārskatus saskaņā ar Finanšu regulas 133. pantu, pamatojoties uz uzkrāšanas principa grāmatvedības noteikumiem, kas ir izstrādāti atbilstīgi starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (SPSGS) vai vajadzības gadījumā – atbilstīgi starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS). Šos Komisijas grāmatveža pieņemtos grāmatvedības noteikumus piemēro visās iestādēs un ES struktūrās, kas pakļautas konsolidācijai, lai ieviestu vienotu grāmatvedības, novērtēšanas un pārskatu sagatavošanas noteikumu kopumu, tādējādi saskaņojot finanšu pārskatu sagatavošanas un konsolidācijas procesu. Uzskaiti veic euro, pamatojoties uz kalendāro gadu.

1.2.   GRĀMATVEDĪBAS PRINCIPI

Finanšu pārskatu mērķis ir sniegt plašam lietotāju lokam noderīgu informāciju par iestādes finanšu stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmām. Attiecībā uz ES kā publisko sektoru mērķi ir konkrētāki – sniegt informāciju, kas ir noderīga lēmumu pieņemšanā, un apliecināt iestādes atbildību par tai uzticētajiem līdzekļiem. Šis dokuments sagatavots, ņemot vērā minētos mērķus. Finanšu regulas 124. pantā ir noteikti grāmatvedības principi, kas jāpiemēro, sagatavojot finanšu pārskatus:

darbības nepārtrauktības princips;

piesardzības princips;

grāmatvedības metožu konsekvences princips;

datu salīdzināmības princips;

būtiskuma princips;

saldo neaprēķināšanas princips;

atspoguļošanas pēc būtības princips;

uzkrāšanas princips.

Šo konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošana saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem un principiem prasa vadībai veikt aplēses, kuras ietekmē paziņotās naudas summas noteiktos konsolidētās bilances un konsolidētā saimnieciskā rezultāta pārskata posteņos, kā arī saistīto uzrādīto informāciju par iespējamajiem aktīviem un saistībām.

1.3.   KONSOLIDĀCIJA

Konsolidācijas mērogs

Konsolidētajos ES finanšu pārskatos ir iekļautas visas nozīmīgākās kontrolētās iestādes (iestādes un aģentūras), asociētās iestādes un kopuzņēmumi, proti, 43 kontrolētās iestādes, pieci kopuzņēmumi un četras asociētās iestādes. Pilns konsolidēto iestāžu saraksts ir sniegts 10. paskaidrojumā. Salīdzinājumā ar 2009. gadu konsolidācijas procesā iekļautas vēl trīs kontrolētās struktūras (viena iestāde, divas aģentūras), viena asociētā iestāde un viens kopuzņēmums. Šādu papildinājumu ietekme uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem nav būtiska.

Kontrolētās iestādes

Lēmums iekļaut iestādi konsolidācijā ir balstīts uz kontroles koncepciju. Kontrolētās iestādes ir visas tās iestādes, kurām Eiropas Savienība ir tieši vai netieši pilnvarota noteikt finanšu un darbības politikas virzienus, lai varētu gūt labumu no šo iestāžu darbības. Šādām pilnvarām jābūt īstenojamām. Kontrolētās iestādes ir pilnīgi konsolidētas. Konsolidācija sākas pirmajā dienā, kad pastāv kontrole, un beidzas, kad šāda kontrole vairs nepastāv.

Izplatītākie kontroles rādītāji Eiropas Savienībā ir šādi – struktūras izveide ar dibināšanas līgumu vai sekundārajiem tiesību aktiem, finansējums no vispārējā budžeta, balsstiesības vadības institūcijās, Eiropas Revīzijas palātas veikta revīzija un budžeta izpildes apstiprināšana Eiropas Parlamentā. Ir skaidrs, ka ir jāizvērtē iestādes līmenis, lai izlemtu, vai pietiek ar vienu vai visiem iepriekš minētajiem kritērijiem, lai noteiktu kontroli.

Saskaņā ar šo pieeju ES iestādes (izņemot ECB) un aģentūras (izņemot bijušā otrā pīlāra aģentūras) atrodas tikai un vienīgi ES kontrolē un attiecīgi uz tām attiecas konsolidācija. Turklāt likvidējamā Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (EOTK) arī tiek uzskatīta par kontrolētu iestādi.

Ir izslēgti visi būtiskie savstarpējie darījumi un bilances starp ES kontrolētajām iestādēm, savukārt nerealizētā peļņa un zaudējumi saistībā ar savstarpējiem darījumiem nav būtiski un tāpēc nav izslēgti.

Kopuzņēmumi

Kopuzņēmums ir līgumiska vienošanās, saskaņā ar kuru Eiropas Savienība un viena vai vairākas personas ("uzņēmēji") apņemas veikt saimniecisku darbību, kas pakļauta kopīgai kontrolei. Kopīga kontrole ir darbības, kas ietver pakalpojuma potenciālu, kontroles tieša vai netieša ar līgumu noteikta savstarpēja dalīšana.

Līdzdalību kopuzņēmumos uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi, un sākotnēji to atzīst izmaksās. Eiropas Savienības daļa tās kopīgi kontrolēto iestāžu darbības rezultātos ir atzīta ES saimnieciskā rezultāta pārskatā, un tās rezervju izmaiņu daļa ir atzīta ES rezervēs. Kopuzņēmuma bilances vērtību ES pārskatos bilances datumā iegūst, pieskaitot sākotnējām izmaksām visas izmaiņas (turpmākās iemaksas, rezultātu daļu un rezervju izmaiņas, vērtības samazinājumus un dividendes).

Nerealizētā peļņa un zaudējumi no Eiropas Savienības un kopīgi kontrolēto iestāžu savstarpējiem darījumiem nav būtiski, un tāpēc tie nav izslēgti. Kopuzņēmumu grāmatvedības politika, ko piemēro līdzīgiem darījumiem un notikumiem līdzīgos apstākļos, var atšķirties no Eiropas Savienības pieņemtās politikas.

Asociētās iestādes

Asociētās iestādes ir tās iestādes, kuras Eiropas Savienība tieši vai netieši būtiski ietekmē, bet nekontrolē. Pieņem, ka pastāv būtiska ietekme, ja Eiropas Komisijai tieši vai netieši ir 20 % vai vairāk balsstiesību.

Ieguldījumi asociētajās iestādēs tiek uzskaitīti, izmantojot pašu kapitāla metodi, un sākotnēji tiek atzīti izmaksās. Eiropas Savienības daļa tās asociēto iestāžu darbības rezultātos ir atzīta ES saimnieciskā rezultāta pārskatā un tās rezervju izmaiņu daļa ir atzīta ES rezervēs. Asociētās iestādes bilances vērtību ES pārskatos bilances datumā iegūst, pieskaitot sākotnējām izmaksām visas izmaiņas (turpmākās iemaksas, rezultātu daļu un rezervju izmaiņas, vērtības samazinājumus un dividendes). No asociētās iestādes saņemtā peļņa samazina aktīva uzskaites vērtību. Nerealizētā peļņa un zaudējumi no Eiropas Savienības un tās asociēto iestāžu savstarpējiem darījumiem nav būtiski, un tāpēc tie nav izslēgti.

Asociēto iestāžu grāmatvedības politika, ko piemēro līdzīgiem darījumiem un notikumiem līdzīgos apstākļos, var atšķirties no Eiropas Savienības pieņemtās politikas. Ja Eiropas Savienībai pieder 20 % vai vairāk ieguldījumu kapitāla fondā, ES to necenšas būtiski ietekmēt. Tāpēc šādus fondus uzskata par pārdošanai pieejamiem finanšu instrumentiem, un pašu kapitāla metodi nepiemēro.

Nekonsolidētās iestādes, kuru naudas līdzekļus pārvalda Komisija

Eiropas Savienības darbinieku veselības apdrošināšanas shēmas, Eiropas Attīstības fonda un Dalībnieku garantiju fonda naudas līdzekļus pārvalda Komisija to vārdā, taču, tā kā šīs iestādes neatrodas Eiropas Savienības kontrolē, tās nav konsolidētas tās pārskatos (saistībā ar attiecīgajām naudas summām skatīt 11. paskaidrojumu).

1.4.   SAGATAVOŠANAS PAMATS

1.4.1.    Valūta un konvertācijas pamats

Darbības un pārskata valūta

Finanšu pārskatus sagatavo miljonos euro, kas ir Eiropas Savienības darbības un pārskata valūta.

Darījumi un atlikumi

Darījumus ārvalstu valūtā pārvērš euro atbilstoši valūtas kursam, kas ir spēkā darījuma veikšanas dienā. Peļņu un zaudējumus no ārvalstu valūtas darījumu norēķiniem un no ārvalstu valūtā izteiktu monetāro aktīvu un saistību pārrēķināšanas atbilstoši valūtas kursam gada beigās norāda saimnieciskā rezultāta pārskatā.

Dažādas pārrēķina metodes piemēro pamatlīdzekļiem un nemateriāliem aktīviem, kas saglabā savu vērtību euro, pēc to iegādes datumā spēkā esošā kursa.

Ārvalstu valūtā izteiktu monetāro aktīvu un saistību gada beigu atlikumus pārrēķina euro pēc 31. decembra kursa.

EURO kurss

Valūta

31.12.2010.

31.12.2009.

BGN

1,9558

1,9558

CZK

25,0610

26,4730

DKK

7,4535

7,4418

EEK

15,6466

15,6466

GBP

0,8607

0,8881

HUF

277,9500

270,4200

LVL

0,7094

0,7093

LTL

3,4528

3,4528

PLN

3,9750

4,1045

RON

4,2620

4,2363

SEK

8,9655

10,2520

CHF

1,2504

1,4836

JPY

108,6500

133,1600

USD

1,3362

1,4406

Ārvalstu valūtā izteiktu un pārdošanai pieejamu monetāro vērtspapīru patiesās vērtības izmaiņas, kas saistītas ar valūtas pārrēķina starpību, norāda saimnieciskā rezultāta pārskatā. Pārrēķina starpību nemonetāriem finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, norāda saimnieciskā rezultāta pārskatā. Pārrēķina starpību nemonetāriem finanšu aktīviem, kas klasificēti kā pieejami pārdošanai, ietver patiesās vērtības rezervē.

1.4.2.    Aplēšu izmantošana

Saskaņā ar SPSGS un vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem finanšu pārskatos noteikti ir ietvertas summas, kas balstītas uz vadības aplēsēm un pieņēmumiem, pamatojoties uz ticamāko pieejamo informāciju. Būtiskās aplēses ietver arī aplēses par darbinieku pabalstu saistībām, uzkrājumiem, finanšu risku attiecībā uz krājumiem un debitoru parādiem, uzkrātajiem ienākumiem un izdevumiem, iespējamiem aktīviem un saistībām, kā arī nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu vērtības samazinājumu. Faktiskie rezultāti var atšķirties no aplēsēm. Pārmaiņas aplēsēs atspoguļo periodā, kad tās kļūst zināmas.

1.5.   BILANCE

1.5.1.    Nemateriālie aktīvi

Iegādātās datorprogrammu licences norāda atbilstoši sākotnējām izmaksām, no kurām atskaitīta uzkrātā amortizācija un vērtības samazinājuma zaudējumi. Aktīvu amortizāciju rēķina, izmantojot lineāro metodi, tiem noteiktajā lietderīgās lietošanas laikā. Pašu radītus nemateriālos aktīvus kapitalizē tad, kad ir izpildīti ES uzskaites noteikumu attiecīgie kritēriji. Kapitalizējamās izmaksas sastāv no visām tieši attiecināmām izmaksām, kas nepieciešamas aktīva radīšanai, ražošanai un sagatavošanai darbam, kā vadība iecerējusi. Izmaksas, kas saistītas ar pētniecības darbībām, nekapitalizējamās izstrādes izmaksas un uzturēšanas izmaksas atzīst par izdevumiem to rašanās brīdī.

1.5.2.    Pamatlīdzekļi

Visus pamatlīdzekļus uzrāda to sākotnējās izmaksās, no kurām atskaitīts uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājuma zaudējumi. Sākotnējās izmaksas ietver izdevumus, kas ir tieši attiecināmi uz aktīva iegādi vai radīšanu.

Turpmākās izmaksas ietver aktīva uzskaites vērtībā vai pēc vajadzības atzīst par atsevišķiem aktīviem tikai tad, ja ir ticams, ka Eiropas Savienība saņems ar pamatlīdzekli saistītos nākotnes saimnieciskos labumus vai kalpošanas potenciālu un pamatlīdzekļa izmaksas var ticami novērtēt. Remontdarbu un uzturēšanas izmaksas atspoguļo saimnieciskā rezultāta pārskatā finanšu periodā, kurā minētās izmaksas radušās. Tā kā Eiropas Savienība neņem aizņēmumus pamatlīdzekļu iegādes finansēšanai, nav ar šādām iegādēm saistītu aizņemšanās izmaksu.

Zeme un mākslas darbi netiek amortizēti, jo to lietderīgās lietošanas laiks ir neierobežots. Nepabeigtie pamatlīdzekļi netiek amortizēti, jo šie aktīvi vēl nav pieejami lietošanai. Lai noteiktu citu aktīvu atlikušo vērtību to lietderīgās lietošanas laikā, nolietojumu aprēķina, izmantojot lineāro metodi, šādi.

Nolietojuma likmes

Aktīva veids

Lineārā nolietojuma likme

Ēkas

4 %

Pamatlīdzekļi

10 % līdz 25 %

Mēbeles

10 % līdz 25 %

Aprīkojums

10 % līdz 33 %

Transportlīdzekļi

25 %

Datortehnika

25 %

Pārējie pamatlīdzekļi

10 % līdz 33 %

Pamatlīdzekļu atsavināšanas peļņu un zaudējumus nosaka, salīdzinot ieņēmumus, no kuriem atskaitīti pārdošanas izdevumi, ar atsavinātā pamatlīdzekļa uzskaites vērtību, un tos iekļauj saimnieciskā rezultāta pārskatā.

Noma

Pamatlīdzekļu nomu, kad Eiropas Savienība būtībā uzņemas visus riskus un iegūst ar īpašumtiesībām saistītos ieguvumus, klasificē kā finanšu nomu. Sākumā finanšu nomu kapitalizē mazākajā no vērtībām – nomātā aktīva patiesajā vērtībā vai minimālo nomas maksājumu pašreizējā vērtībā. Katru nomas maksājumu sadala starp saistībām un finanšu procentiem, lai panāktu nemainīgas procentu likmes piemērošanu finanšu atlikumam. Nomas saistības, atskaitot finanšu procentus, ietver pārējās saistībās (ilgtermiņa un īstermiņa). Finanšu izmaksu procentu maksājuma daļu atspoguļo saimnieciskā rezultāta pārskata izdevumos nomas periodā tā, lai saistību atlikumam katrā periodā būtu nemainīga periodiska procentu likme. Saskaņā ar finanšu nomu turētajiem aktīviem nolietojumu aprēķina īsākajā no periodiem – aktīva lietderīgās lietošanas laikā vai nomas termiņā.

Nomu, kurā iznomātājs saglabā būtisku daļu riska un atlīdzības saistībā ar īpašumtiesībām, klasificē kā operatīvo nomu. Maksājumus, kas veikti saistībā ar operatīvo nomu, nomas periodā atspoguļo saimnieciskā rezultāta pārskata izdevumos, izmantojot lineāro nolietojuma metodi.

1.5.3.    Nefinanšu aktīvu vērtības samazināšanās

Aktīviem, kuru lietderīgās lietošanas laiks ir neierobežots, amortizāciju neveic, bet katru gadu novērtē vērtības samazinājumu. Amortizējamiem aktīviem vērtības samazinājumu novērtē, kad vien notikumi vai apstākļu maiņa liecina, ka aktīva uzskaites vērtība, iespējams, nav atgūstama. Vērtības samazinājuma zaudējumus atzīst summā, par kādu aktīva uzskaites vērtība pārsniedz tā atgūstamo summu. Atgūstamā summa ir lielākā no summām – aktīva patiesā vērtība, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, vai tā lietošanas vērtība.

Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu atlikušo vērtību un lietderīgās lietošanas laiku pārskata un vajadzības gadījumā koriģē vismaz reizi gadā. Aktīva uzskaites vērtību nekavējoties noraksta līdz tā atgūstamajai summai, ja aktīva uzskaites vērtība pārsniedz tā novērtēto atgūstamo summu. Ja iepriekšējos gados atzītie vērtības samazinājuma iemesli vairs neattiecas, attiecīgi veic vērtības samazinājuma zaudējumu apvērsi.

1.5.4.    Ieguldījumi

Līdzdalība asociētajās iestādēs un kopuzņēmumos

Līdzdalību asociētajās iestādēs un kopuzņēmumos uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi. Pašu kapitāla izmaksas koriģē, lai atspoguļotu asociēto iestāžu un kopuzņēmumu neto aktīvu palielinājuma vai samazinājuma daļu, kas attiecas uz Eiropas Savienību pēc sākotnējās atzīšanas, ja pastāv vērtības samazinājuma pazīmes, un noraksta mazākajā atgūstamajā summā, ja nepieciešams. Atgūstamo summu nosaka, kā aprakstīts 1.5.3. punktā. Ja vēlāk vairs neattiecas vērtības samazinājuma iemesls, veic vērtības samazinājuma zaudējumu apvērsi uzskaites vērtībā, kāda būtu noteikta, ja nebūtu atzīti nekādi vērtības samazinājuma zaudējumi.

Ieguldījumi riska kapitāla fondos

Klasifikācija un novērtēšana

Ieguldījumus riska kapitāla fondos klasificē kā pārdošanai pieejamus aktīvus (skatīt 1.5.5.) un attiecīgi uzskaita patiesajā vērtībā ar peļņu un zaudējumiem, kas rodas no patiesās vērtības izmaiņām (tostarp valūtas pārrēķina starpību), kas atzītas patiesās vērtības rezervē.

Patiesās vērtības apsvērumi

Tā kā ieguldījumiem riska kapitāla fondos nav noteiktas tirgus cenas aktīvā tirgū, tos novērtē, izskatot katru gadījumu atsevišķi, pēc zemākām izmaksām vai attiecināmām neto aktīvu vērtībām ("NAV"). Nerealizēto peļņu, kas rodas patiesās vērtības noteikšanas rezultātā, atzīst rezervēs, bet nerealizētos zaudējumus novērtē, lai noteiktu, vai tos atzīt par vērtības samazinājuma zaudējumiem saimnieciskā rezultāta pārskatā, vai par izmaiņām patiesās vērtības rezervē.

1.5.5.    Finanšu aktīvi

Klasifikācija

Eiropas Savienība savus finanšu aktīvus iedala šādās kategorijās: finanšu aktīvi, kas atzīti pēc to patiesās vērtības caur peļņu un zaudējumiem; aizdevumiem un debitoru parādiem; līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi; un pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi. Finanšu instrumentus klasificē sākotnējās atzīšanas brīdī un pārvērtē katrā bilances datumā.

i)   Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Finanšu aktīvu iekļauj šajā kategorijā, ja tas iegūts galvenokārt ar mērķi pārdot to īsā laikā vai to noteikusi Eiropas Savienība. Šajā kategorijā iekļauj arī atvasinātos instrumentus. Šīs kategorijas aktīvus klasificē kā apgrozāmos līdzekļus, ja tos paredzēts realizēt 12 mēnešu laikā pēc bilances datuma.

ii)   Aizdevumi un debitoru parādi

Aizdevumi un debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem, kuri netiek kotēti aktīvā tirgū. Tie rodas, kad ES nodrošina naudu, preces vai pakalpojumus tieši debitoram bez nodoma attiecīgo debitoru parādu pārdot. Tos ietver ilgtermiņa aktīvos, izņemot, ja to termiņš ir 12 mēnešu laikā pēc bilances datuma.

iii)   Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi

Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi ir tādi neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem un noteiktu termiņu, ko Eiropas Savienība noteikti vēlas un var turēt līdz termiņa beigām. Šā finanšu gada laikā Eiropas Savienībai nebija neviena ieguldījuma, kas attiektos uz šo kategoriju.

iv)   Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi ir neatvasināti finanšu aktīvi, kas noteikti šajā kategorijā vai nav iekļauti nevienā citā kategorijā. Tos klasificē kā apgrozāmos līdzekļus vai ilgtermiņa aktīvus atkarībā no laika perioda, kurā ES plāno atbrīvoties no tiem. Ieguldījumus nekonsolidētajās iestādēs un citus kapitāla ieguldījumus (piemēram, riska kapitāla darījumus), kurus neuzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi, arī klasificē kā pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus.

Sākotnējā atzīšana un novērtēšana

Patiesajā vērtībā novērtētu finanšu aktīvu ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kā arī līdz termiņa beigām turētu un pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu iegādi vai pārdošanu atzīst darījuma datumā (datums, kurā Eiropas Savienība uzņemas saistības pirkt vai pārdot aktīvu). Aizdevumus atzīst, kad nauda ir izmaksāta aizņēmējiem. Finanšu instrumentus sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā, kurai pieskaitītas darījuma izmaksas visiem finanšu aktīviem, kas nav uzskaitīti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Finanšu aktīvus, ko uzskaita patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā, un darījuma izmaksas ietver saimnieciskā rezultāta pārskata izdevumos.

Finanšu aktīva patiesā vērtība sākotnējās atzīšanas brīdī parasti ir darījuma cena (t. i., saņemtās atlīdzības patiesā vērtība). Tomēr, ja piešķir bezprocentu ilgtermiņa aizdevumu vai ilgtermiņa aizdevumu ar procentu likmi, kas zemāka par tirgus likmi, tā patieso vērtību var novērtēt kā visu nākotnē saņemamo naudas ieņēmumu pašreizējo vērtību, kas diskontēta, piemērojot līdzīga instrumenta ar līdzīgu kredītvērtējumu dominējošo tirgus procentu likmi.

Aizdevumiem, kas piešķirti no aizņemtiem līdzekļiem, novērtē to nominālajā summā, ko uzskata par aizdevuma patieso vērtību. Tas pamatojams šādi.

ES aizdevumiem ir īpaša "tirgus vide", kas ievērojami atšķiras no kapitāla tirgiem, kuros izlaiž komerciālās vai valdības obligācijas. Tā kā aizdevējiem šajos tirgos ir iespēja izvēlēties alternatīvus ieguldījumus, iespēju varbūtību izsaka tirgus cenās. Taču ES šāda alternatīvo ieguldījumu iespēja nepastāv, jo tai nav atļauts ieguldīt naudu kapitāla tirgos. Tā var tikai aizņemties līdzekļus, lai aizdotu tos ar tādu pašu likmi (piem., MB mehānisms) vai likmi, kas ir zemāka par tirgus likmi (piem., EFSM 2011. g.). Tas nozīmē, ka ES nav alternatīvu iespēju aizdot vai ieguldīt summas, ko tā ir aizņēmusies. Tāpēc nav alternatīvo izmaksu un bāzes salīdzinājumam ar tirgus likmēm. Faktiski, ES aizdevumu darbība pati par sevi pārstāv tirgu. Būtībā, tā kā alternatīvo izmaksu "iespēja" nav piemērojama, tirgus cena nesniedz pareizu priekšstatu par ES aizdevumu darījumiem. Tāpēc nav piemēroti noteikt ES aizdevumu patieso vērtību ar atsaucēm uz komerciālajām vai valdības obligācijām.

Tā kā nav aktīva tirgus vai līdzīgu darījumu salīdzinājumam, procentu likme, kas Eiropas Komisijai jāizmanto, lai noteiktu patieso vērtību aizdevumu darījumiem EFSM, MB ietvaros un līdzīgiem aizdevumiem, ir piemērotā procentu likme.

Turklāt attiecībā uz MB, Euratom un MFA aizdevumiem aizdevumi un aizņēmumi savstarpēji izlīdzinās to kompensējošā rakstura dēļ. Tādējādi aizdevuma efektīvā procentu likme ir vienāda ar efektīvo procentu likmi saistītajiem aizņēmumiem. Darījuma izmaksas, kas radušās ES un vēlāk pieprasītas no aizdevuma saņēmēja, tieši atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā.

Finanšu instrumentu atzīšanu pārtrauc, ja tiesības saņemt naudas plūsmas no ieguldījumiem ir beigušās vai nodotas citam un Eiropas Savienība pamatā nodevusi visus riskus un ieguvumus, kas izriet no īpašumtiesībām.

Turpmākais novērtējums

i)

Finanšu aktīvus patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā pēc tam uzskaita patiesajā vērtībā. Peļņu un zaudējumus, ko rada "finanšu instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā" kategorijas patiesās vērtības izmaiņas, ietver saimnieciskā rezultāta pārskatā periodā, kurā tie rodas.

ii)

Aizdevumus un debitoru parādus, kā arī līdz termiņa beigām turētus ieguldījumus uzskaita amortizētajās izmaksās, piemērojot efektīvo procentu metodi. Aizdevumu gadījumā, kas piešķirti no aizņemtiem līdzekļiem, gan aizdevumiem, gan aizņēmumiem piemēro vienu un to pašu efektīvo procentu likmi, jo šiem aizdevumiem ir kompensējošu darbību iezīmes, un atšķirības starp aizdevuma un aizņēmuma nosacījumiem un summām nav būtiskas. Darījuma izmaksas, kas radušās ES un vēlāk pieprasītas no aizdevuma saņēmēja, tieši atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā.

iii)

Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi – ES pašreiz nav līdz termiņa beigām turētu ieguldījumu.

iv)

Pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus pēc tam uzskaita patiesajā vērtībā. Peļņu un zaudējumus no pārdošanai pieejamu aktīvu patiesās vērtības izmaiņām atzīst patiesās vērtības rezervē. Ja pārdošanai pieejamus aktīvus pārdod vai tie zaudē vērtību, iepriekš patiesās vērtības rezervē atzītās patiesās vērtības uzkrātās korekcijas atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā. Procentus par pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem, kas aprēķināti, izmantojot efektīvo procentu metodi, atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā. Dividendes par pārdošanai pieejamiem kapitāla instrumentiem atzīst, kad stājas spēkā ES tiesības saņemt maksājumu.

Aktīvos tirgos kotētu ieguldījumu patiesās vērtības pamatā ir pašreizējās pirkšanas cenas. Ja finanšu aktīva tirgus ir neaktīvs (un attiecībā uz biržas sarakstā neiekļautiem vērtspapīriem), Eiropas Savienība nosaka patieso vērtību, izmantojot novērtēšanas metodes. Var izmantot nesenus nesaistītu pušu darījumus, atsauces uz citiem būtībā līdzīgiem instrumentiem, diskontēto naudas plūsmu analīzes, iespēju līgumu cenu noteikšanas modeļus un citas novērtēšanas metodes, kuras plaši izmanto tirgus dalībnieki.

Ja ieguldījumu kapitāla instrumentos, kuriem aktīvā tirgū nav noteiktas tirgus cenas, patieso vērtību nevar ticami noteikt, minētos ieguldījumus novērtē izmaksās, no kurām atskaitīti vērtības samazinājuma zaudējumi.

Finanšu aktīvu vērtības samazinājums

Eiropas Savienība katrā bilances datumā novērtē, vai ir objektīvi pierādījumi tam, ka finanšu aktīva vērtība ir samazinājusies. Finanšu aktīva vērtība ir samazinājusies un zaudējumi no vērtības samazināšanās ir radušies tikai tad, ja ir objektīvi pierādījumi vērtības samazinājumam viena vai vairāku notikumu rezultātā, kas notikuši pēc konkrētā aktīva sākotnējās atzīšanas, un ar zaudējumiem saistītais notikums (vai notikumi) ietekmē finanšu aktīva aplēstās nākotnes naudas plūsmas, un šo ietekmi var ticami novērtēt.

a)   Aktīvi, kurus uzskaita amortizētās izmaksās

Ja ir objektīvi pierādījumi tam, ka radušies zaudējumi no vērtības samazināšanās aizdevumiem un debitoru parādiem vai līdz termiņa beigām turētiem ieguldījumiem, kas uzskaitīti amortizētās izmaksās, zaudējumu apjomu nosaka kā starpību starp aktīva uzskaites vērtību un plānotās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību (izņemot kredītu zaudējumus nākotnē, kuri vēl nav radušies), to diskontējot atbilstoši finanšu aktīva sākotnējai efektīvajai procentu likmei. Aktīva uzskaites vērtību samazina, un zaudējumu summu atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā. Ja aizdevumam vai līdz termiņa beigām turētam ieguldījumam ir mainīga procentu likme, diskonta likme vērtības samazinājuma zaudējumu novērtēšanai ir pašreizējā efektīvā procentu likme, kas noteikta līgumā. Ar ķīlu nodrošināta finanšu aktīva plānotās nākotnes naudas plūsmas pašreizējās vērtības aprēķins atspoguļo naudas plūsmas, ko var radīt ienākumi no nodrošinājuma pārdošanas, no kuriem atskaitītas nodrošinājuma iegūšanas un pārdošanas izmaksas, neatkarīgi no tā, vai pārdošana ir ticama, vai ne. Ja kādā no nākamiem periodiem vērtības samazinājuma zaudējumu summa samazinās un šis samazinājums ir objektīvi attiecināms uz notikumu, kas notiek pēc vērtības samazinājuma atzīšanas, tad iepriekš atzīto vērtības samazinājuma zaudējumu apvērsi veic, izmantojot saimnieciskā rezultāta pārskatu.

b)   Aktīvi, kurus uzskaita patiesajā vērtībā

Pārdošanai pieejamu kapitāla ieguldījumu gadījumā nosakot, vai vērtspapīru vērtība ir samazinājusies, vērtē, vai to patiesā vērtība ir būtiski vai pastāvīgi (ilgstoši) samazinājusies, kļūstot mazāka par tā izmaksām. Ja ir šādi pierādījumi attiecībā uz pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem, uzkrātos zaudējumus, kas aprēķināti kā starpība starp iegādes izmaksām un pašreizējo patieso vērtību, no kuras atskaitīti finanšu aktīva vērtības samazinājuma zaudējumi, kas jau iepriekš atzīti saimnieciskā rezultāta pārskatā, izņem no rezervēm un atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā. Saimnieciskā rezultāta pārskatā atzīto kapitāla instrumentu vērtības samazinājuma zaudējumu apvērsi neveic, izmantojot saimnieciskā rezultāta pārskatu. Ja kādā no nākamajiem periodiem palielinās pārdošanai pieejama parāda instrumenta patiesā vērtība un šis palielinājums ir objektīvi attiecināms uz notikumu, kas notiek pēc vērtības samazinājuma zaudējumu atzīšanas, vērtības samazinājuma zaudējumu apvērsi veic, izmantojot saimnieciskā rezultāta pārskatu.

1.5.6.    Krājumi

Krājumus uzskaita mazākajā no divām vērtībām – izmaksās vai neto pārdošanas vērtībā. Izmaksas nosaka, izmantojot "pirmais iekšā – pirmais ārā" (FIFO) metodi. Gatavo preču un nepabeigto ražojumu izmaksas ietver izejmateriālu, tiešās darbaspēka izmaksas, citas tieši attiecināmās izmaksas un saistītās netiešās ražošanas izmaksas (pamatojoties uz parasto darbības jaudu). Neto pārdošanas vērtību aprēķina, no parastā uzņēmējdarbības gaitā paredzētās pārdošanas cenas atskaitot pabeigšanas izmaksas un pārdošanas izdevumus. Ja krājumus tur sadalei bez maksas vai par nominālu maksu, tos novērtē mazākajā no divām vērtībām – izmaksās vai pašreizējās aizstāšanas izmaksās. Pašreizējās aizstāšanas izmaksas ir izmaksas, kas Eiropas Savienībai rastos, iegādājoties šādu aktīvu pārskata datumā.

1.5.7.    Priekšfinansējuma summas

Priekšfinansējums ir maksājums, kas paredzēts, lai saņēmējam piešķirtu naudas līdzekļu avansu, t. i., apgrozāmos līdzekļus. To var sadalīt vairākos maksājumos laika posmā, kas noteikts konkrētajā priekšfinansējuma nolīgumā. Apgrozāmos līdzekļus vai avansu atmaksā vai izmanto paredzētajam mērķim nolīgumā noteiktajā periodā. Ja saņēmējam nerodas attiecināmie izdevumi, viņam minētais priekšfinansējums jāatdod Eiropas Savienībai. Priekšfinansējuma summu samazina (pilnīgi vai daļēji), apstiprinot attiecināmās izmaksas un atdotās summas, un šo summu atzīst par izdevumiem.

Gada beigās pieejamās priekšfinansējuma summas novērtē sākotnējā(s) summā(s), atskaitot atmaksātās summas, izdevumos iekļautās attiecināmās summas, aplēstās attiecināmās summas, kas gada beigās vēl nav dzēstas, un vērtības samazinājumus.

Procentus par priekšfinansējumu atzīst, kad tie nopelnīti saskaņā ar attiecīgā nolīguma noteikumiem. Gada beigās, pamatojoties uz ticamāko informāciju, aprēķina uzkrātos procentu ieņēmumus, ko ietver bilancē.

1.5.8.    Debitoru parādi

Debitoru parādus uzskaita sākotnējā summā, atskaitot norakstīto vērtības samazinājumu. Debitoru parādu vērtības samazinājumu noraksta, ja ir objektīvi pierādījumi tam, ka Eiropas Savienība nevarēs saņemt visu pienākošos summu atbilstoši sākotnējiem noteikumiem par debitoru parādiem. Norakstītā summa ir starpība starp aktīva uzskaites vērtību un atgūstamo summu. Norakstīto summu atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā. Tiek veikta arī vispārēja norakstīšana, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, neizpildītajiem iekasēšanas rīkojumiem, kuriem vēl nav piemērota konkrēta norakstīšana. Skatīt turpmāk 1.5.14. paskaidrojumu par gada beigās uzkrātiem ienākumiem.

1.5.9.    Nauda un tās ekvivalenti

Nauda un tās ekvivalenti ir finanšu instrumenti, un tos definē kā apgrozāmos līdzekļus. Šeit ietilpst nauda kasē, pieprasījuma noguldījumi bankā, citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti un ar sākotnējo termiņu, kas nepārsniedz trīs mēnešus, un bankas konta pārtēriņš.

1.5.10.    Pabalsti darbiniekiem

Pensiju saistības

Eiropas Savienība pārvalda noteiktu pabalstu pensiju plānus. Lai gan vienu trešdaļu šo pabalstu paredzēto izmaksu veido darbinieku iemaksas no algas, pensiju saistības nav fondētas. Bilancē atzītās saistības attiecībā uz noteiktu pabalstu pensiju plāniem ir noteiktā pabalsta pienākuma pašreizējā vērtība bilances datumā. Noteikto pabalsta pienākumu aprēķina aktuāri, izmantojot plānotās vienības kredītmetodi. Noteikta pabalsta pienākuma pašreizējo vērtību nosaka, diskontējot plānotās nākotnes naudas aizplūdes, izmantojot procentu likmes pensiju izmaksāšanas valūtā izteiktām valsts obligācijām, kuru termiņš aptuveni atbilst pensiju saistību termiņiem.

Aktuāro peļņu un zaudējumus, kas rodas no pieredzes korekcijām un aktuāro pieņēmumu izmaiņām, nekavējoties atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā. Iepriekšējās darba izmaksas nekavējoties atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā, ja vien izmaiņas pensiju plānā nav atkarīgas no nosacījuma, ka darbiniekiem ir jāpaliek dienestā noteiktu laika periodu (tiesību piešķiršanas periods). Šādā gadījumā iepriekšējās darba izmaksas tiesību piešķiršanas periodā amortizē, izmantojot lineāro metodi.

Pēcnodarbinātības slimības pabalsti

Eiropas Savienība nodrošina veselības pabalstus saviem darbiniekiem, apmaksājot ārstniecības izdevumus. Ikdienas pārvaldei izveidots atsevišķs fonds. Šo sistēmu izmanto esošie darbinieki, pensionāri, atraitņi un to apgādājamās personas. Pabalstus, ko piešķir "nestrādājošiem" (pensionāriem, bāreņiem u. c.), klasificē kā "Pēcnodarbinātības pabalstus darbiniekiem". Ņemot vērā šo pabalstu būtību, ir nepieciešams aktuāra aprēķins. Saistības bilancē nosaka līdzīgi kā pienākumus attiecībā uz pensijām (skatīt iepriekš).

1.5.11.    Uzkrājumi

Uzkrājumus atzīst, ja Eiropas Savienībai pagātnes notikumu rezultātā ir pašreizējs juridisks vai prakses radīts pienākums pret trešām personām, un ir ļoti iespējams, ka minētā pienākuma izpildei būs nepieciešams iztērēt līdzekļus, un šo summu var ticami novērtēt. Nākotnes zaudējumiem no pamatdarbības uzkrājumus neatzīst. Uzkrājumu summa ir labākais novērtējums par prognozējamiem izdevumiem, kas būs vajadzīgi, lai pārskata datumā izpildītu pašreizēju pienākumu. Ja uzkrājumus veido lielam skaitam posteņu, pienākumu novērtē, izvērtējot visus iespējamos iznākumus saistībā ar to iespējamību (“paredzamās vērtības” metode).

1.5.12.    Finanšu saistības

Finanšu saistības klasificē kā finanšu saistības patiesajā vērtībā peļņas vai zaudējumu pārskatā vai kā finanšu saistības amortizētajās izmaksās (aizņēmumus). Aizņēmumus veido aizņēmumi no kredītiestādēm un parādi, ko apliecina attiecīga apliecība. Aizņēmumus sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā, no izsniegšanas ieņēmumiem (saņemtās atlīdzības patiesā vērtība) atskaitot radušās darījuma izmaksas. Turpmāk tos atzīst amortizētās izmaksās, izmantojot efektīvo procentu metodi. Jebkuru starpību starp ieņēmumiem, no kuriem atskaitītas darījuma izmaksas, un dzēšanas vērtību atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā aizņēmumu periodā, izmantojot efektīvo procentu metodi.

Finanšu saistības uzskata par ilgtermiņa saistībām, izņemot termiņiem, kas nepārsniedz 12 mēnešus pēc bilances datuma. Ņemot vērā būtiskuma apsvērumus, aizdevumiem, kas piešķirti no aizņemtiem līdzekļiem, efektīvo procentu metodi nepiemēro aizdevumiem un aizņēmumiem. Darījuma izmaksas, kas radušās Eiropas Savienībai un vēlāk pieprasītas no aizdevuma saņēmēja, tieši atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā.

Finanšu saistības, kas patiesajā vērtībā iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ietver atvasinātos instrumentus, ja to patiesā vērtība ir negatīva. Tos uzskaita tāpat kā finanšu aktīvus patiesajā vērtībā peļņas vai zaudējumu aprēķinā; skatīt 1.5.5. paskaidrojumu.

1.5.13.    Kreditoru parādi

Liela daļa ES kreditoru parādu nav saistīta ar preču vai pakalpojumu iegādi, bet tie ir nesamaksātie dotāciju vai cita veida ES finansējuma saņēmēju iesniegtie izmaksu pieprasījumi. Tos reģistrē kā kreditoru parādus pieprasītās summas apjomā pēc izmaksu pieprasījuma saņemšanas un pēc pārbaudes, kurā attiecīgie finanšu aģenti apstiprina izmaksu attiecināmību. Šajā posmā parādus novērtē atbilstoši apstiprinātajai attiecināmajai summai.

Kreditoru parādus, ko rada preču un pakalpojumu iegāde, atzīst sākotnējā summā, saņemot rēķinu, un attiecīgos izdevumus iegrāmato, kad preces vai pakalpojumi saņemti un Eiropas Savienība to ir apstiprinājusi.

1.5.14.    Uzkrātie un nākamo periodu ienākumi un izdevumi

Saskaņā ar Eiropas Savienības grāmatvedības noteikumiem darījumus un notikumus atzīst finanšu pārskatos periodā, uz kuru tie attiecas. Pārskata perioda beigās uzkrātos izdevumus atzīst, pamatojoties uz novērtēto summu, kas attiecīgajā periodā jāpārceļ uz nākamo periodu. Uzkrāto izdevumu aprēķinu veic saskaņā ar Komisijas izdotām detalizētām darbības un prakses pamatnostādnēm, kuru mērķis ir nodrošināt to, ka finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu.

Arī ieņēmumus uzskaita periodā, ar kuru tie saistīti. Ja gada beigās ES ir sniegusi pakalpojumu vai piegādājusi preces, bet rēķins vēl nav izsniegts, vai arī ja pastāv līgumiska vienošanās (t. i., atsaucoties uz kādu līgumu), uzkrātos ienākumus atzīst finanšu pārskatos.

Turklāt, ja gada beigās rēķins ir izsniegts, bet pakalpojumi vēl nav sniegti vai preces vēl nav piegādātas, ieņēmumus attiecina uz nākamo periodu un atzīst nākamajā pārskata periodā.

1.6.   SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTA PĀRSKATS

1.6.1.    Ieņēmumi

Ar komerciālu apmaiņu nesaistīti ieņēmumi

Šie ieņēmumi ir lielākā ES ieņēmumu daļa un ietver galvenokārt tiešos un netiešos nodokļus un pašu resursus. Papildus nodokļiem Eiropas Savienība var saņemt arī citu personu maksājumus, piemēram, nodevas, soda naudas un ziedojumus.

NKI resursi un PVN resursi

Ieņēmumus atzīst par periodu, kad Eiropas Savienība nosūta dalībvalstīm iemaksas pieprasījumu. Tos novērtē pieprasītās summas apmērā. Tā kā PVN un NKI resursu pamatā ir attiecīgā budžeta gada datu aplēses, notiekot pārmaiņām, tos var pārskatīt, līdz dalībvalstis iesniedz galīgos datus. Aplēses izmaiņas ņem vērā, nosakot tā perioda neto pārpalikumu vai deficītu, kurā izmaiņas notika.

Tradicionālie pašu resursi

Debitoru parādus un ar tiem saistītus ieņēmumus atzīst, kad no dalībvalstīm saņemti attiecīgie mēneša A pārskati (tostarp iekasētās nodevas un parāda summas, kuras ir garantētas un netiek apstrīdētas). Pārskata datumā ieņēmumus, ko dalībvalstis attiecīgajā periodā iekasējušas, bet vēl nav samaksājušas Eiropas Savienībai, novērtē un atzīst par uzkrātajiem ieņēmumiem. No dalībvalstīm saņemtos ceturkšņa B pārskatus (tostarp nodevas, kas nav ne iekasētas, ne garantētas, kā arī parādnieka apstrīdētās garantētās summas) atzīst par ieņēmumiem, atskaitot iekasēšanas izmaksas (25 %), uz kurām dalībvalstīm ir tiesības. Turklāt saimnieciskā rezultāta pārskatā atzīst vērtības samazinājumu par summu, kas ir parāda un atgūstamās summas paredzamā starpība.

Soda nauda

Ieņēmumus no soda naudām atzīst, kad ES ir pieņēmusi lēmumu uzlikt naudas sodu un tas oficiāli paziņots adresātam. Ja ir šaubas par uzņēmuma maksātspēju, atzīst prasījuma vērtības samazinājumu. Pēc lēmuma pieņemšanas par naudas soda uzlikšanu parādnieki divu mēnešu laikā pēc paziņojuma datuma izvēlas:

akceptēt lēmumu (šādā gadījumā tiem ir jānomaksā soda nauda norādītajā termiņā, un ES pilnībā iekasē attiecīgo summu),

vai neakceptēt lēmumu, iesniedzot apelācijas sūdzību saskaņā ar ES tiesību aktiem.

Tomēr pat apelācijas sūdzības iesniegšanas gadījumā soda naudas pamatsumma ir jāsamaksā noteiktajā trīs mēnešu termiņā, jo apelācija nenozīmē maksājuma atlikšanu (ES līguma 278. pants), taču noteiktos apstākļos un ar Komisijas grāmatveža piekrišanu maksājuma vietā var iesniegt bankas garantiju.

Ja uzņēmums iesniedz apelāciju attiecībā uz lēmumu un ir veicis naudas soda pagaidu maksājumu, summu atspoguļo kā iespējamās saistības. Tomēr, tā kā adresāta apelācijas sūdzība par ES lēmumu nav pamats naudas soda atlikšanai, saņemto naudu izmanto, lai dzēstu debitoru parādu. Ja maksājuma vietā tiek saņemta garantija, soda nauda joprojām tiek uzskatīta par debitoru parādu. Ja ir iespēja, ka Vispārējā tiesa varētu pieņemt ES nelabvēlīgu nolēmumu, atzīst uzkrājumus šā riska segšanai. Ja maksājuma vietā iesniegta garantija, nenomaksāto debitoru parādu noraksta pēc vajadzības. Eiropas Savienības saņemtos uzkrātos procentus par bankas kontiem, kuros noguldīti saņemtie maksājumi, atzīst par ieņēmumiem, attiecīgi palielinot iespējamās saistības.

Ieņēmumi no komerciālas apmaiņas

Ieņēmumus no preču un pakalpojumu pārdošanas atzīst, kad pircējam nodoti būtiskie riski un ieguvumi, kas izriet no preču īpašumtiesībām. Ieņēmumus no darījuma, kas ietver pakalpojumu sniegšanu, atzīst, ņemot vērā darījuma pabeigtības stadiju pārskata datumā.

Procentu ienākumi un izdevumi

Procentu ienākumus un izdevumus atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā, izmantojot efektīvo procentu metodi. Tā ir finanšu aktīva vai finanšu saistību amortizēto izmaksu aprēķināšanas metode un metode procentu ienākumu vai procentu izdevumu sadalei attiecīgajā periodā. Aprēķinot efektīvo procentu likmi, Eiropas Savienība novērtē naudas plūsmas, ņemot vērā visus finanšu instrumenta līguma noteikumus (piemēram, priekšapmaksas iespējas), bet neņem vērā kredīta zaudējumus nākotnē. Aprēķinā iekļauj visas maksas un procentu punktus, ko līgumslēdzējas puses ir maksājušas vai saņēmušas un kas ir efektīvās procentu likmes neatņemama sastāvdaļa, kā arī darījuma izmaksas un visas citas uzcenojuma vai diskonta summas.

Ja finanšu aktīva vai līdzīgu finanšu aktīvu grupas vērtību noraksta sakarā ar vērtības samazinājuma zaudējumiem, šo zaudējumu aprēķināšanā procentu ienākumus atzīst, izmantojot nākotnes naudas plūsmas diskontēšanā lietoto procentu likmi.

Dividenžu ienākumi

Dividenžu ienākumus atzīst, kad rodas tiesības saņemt maksājumu.

1.6.2.    Izdevumi

Ar komerciālu apmaiņu saistītus izdevumus sakarā ar preču un pakalpojumu iegādi atzīst, kad Eiropas Savienība saņēmusi preces vai pakalpojumus un to apstiprinājušas. Izdevumus novērtē sākotnējā rēķina izmaksu apmērā. Ar komerciālu apmaiņu nesaistīti izdevumi ir raksturīgi Eiropas Savienībai un veido to izdevumu lielāko daļu. Minētie izdevumi attiecas uz maksājumiem saņēmējiem, un tie var būt trīs veidu: maksājumi, pamatojoties uz noteiktām saņēmēja tiesībām saņemt maksājumu, pārvedumi saskaņā ar līgumu un neatkarīgas dotācijas, dāvinājumi un ziedojumi.

Pārvedumus atzīst par izdevumiem periodā, kurā notiek pārvedumu pamatojošie notikumi, ja šāda veida pārvedumi atļauti noteikumos (Finanšu regulā, Civildienesta noteikumos vai citos noteikumos) vai arī parakstīts pārvedumu apstiprinošs līgums, saņēmējs ir izpildījis attiecināmības kritērijus un summu var ticami novērtēt.

Tad, kad tiek saņemts maksājuma pieprasījums vai izmaksu atlīdzinājuma pieprasījums un tas atbilst izdevumu atzīšanas kritērijiem, to atzīst kā izdevumus par attiecināmo summu. Gada beigās novērtē saņēmējiem jau pienākošos attiecināmos izdevumus, par kuriem vēl nav sniegts pārskats, un uzskaita kā uzkrātos izdevumus.

1.7.   IESPĒJAMIE AKTĪVI UN IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS

1.7.1.    Iespējamie aktīvi

Iespējams aktīvs ir aktīvs, kas varētu rasties iepriekšēju notikumu rezultātā atkarībā no tā, vai īstenosies viens vai vairāki turpmākie notikumi, par kuru iespējamību pašlaik trūkst pārliecības un kurus Eiropas Savienība nespēj pilnībā ietekmēt. Iespējamu aktīvu atspoguļo pārskatos, ja saimniecisks labums vai kalpošanas potenciāls ir ticams.

1.7.2.    Iespējamās saistības

Iespējamās saistības ir saistības, kas varētu rasties iepriekšēju notikumu rezultātā atkarībā no tā, vai īstenosies viens vai vairāki turpmākie notikumi, par kuru iespējamību pašlaik trūkst pārliecības un kurus Eiropas Savienība nespēj pilnībā ietekmēt; vai pašreizējs pienākums, kura pamatā ir iepriekšēji notikumi, bet kuru neatzīst, jo vai arī pašreizējas saistības, kuras izriet no iepriekšējiem notikumiem, taču nav atzītas, jo ir mazticams, ka būs vajadzīga saimnieciskos labumus vai kalpošanas potenciālu ietverošu resursu aizplūde, lai nokārtotu saistības (vai arī citos retos gadījumos, kuros saistību summu nevar novērtēt ar pietiekamu ticamību).

Eiropas Komisijas grāmatvedības kārtība ir tāda pati, kādu piemēro Eiropas Savienība, un tā ir izklāstīta ES gada konsolidēto pārskatu 1. paskaidrojumā.

2.   BILANCES PASKAIDROJUMI

ILGTERMIŅA AKTĪVI

2.1.   NEMATERIĀLIE AKTĪVI

Miljonos EUR

 

Summa

Bruto uzskaites vērtība 2009. gada 31. decembrī

171

Iegūšana

60

Atsavināšana

(2)

Citas pārmaiņas

7

Bruto uzskaites vērtība 2010. gada 31. decembrī

236

Uzkrātā amortizācija 2009. gada 31. decembrī

(99)

Amortizācija attiecīgajā gadā

(28)

Atsavināšana

1

Citas pārmaiņas

(2)

Uzkrātā amortizācija 2010. gada 31. decembrī

(128)

Neto uzskaites vērtība 2010. gada 31. decembrī

108

Neto uzskaites vērtība 2009. gada 31. decembrī

72

Iepriekš minētās summas galvenokārt saistītas ar datorprogrammām.

2.2.   PAMATLĪDZEKĻI

Miljonos EUR

 

Zeme un ēkas

Ierīces un iekārtas

Mēbeles un transportlīdzekļi

Dator-tehnika

Pārējiepamatlīdzekļi

Finanšu noma

Nepabeigtie aktīvi

KOPĀ

Bruto uzskaites vērtība 2009. gada 31. decembrī

3 972

460

215

475

182

2 655

231

8 190

Iegūšana

47

44

20

42

15

10

114

292

Atsavināšana

(37)

(125)

(30)

(81)

(27)

(1)

(301)

Pārvietojumi starp aktīvu kategorijām

(1)

0

0

1

11

0

(10)

1

Citas pārmaiņas

46

113

21

46

33

(1)

258

Bruto uzskaites vērtība 2010. gada 31. decembrī

4 027

492

226

483

214

2 663

335

8 440

Uzkrātais nolietojums 2009. gada 31. decembrī

(1 742)

(355)

(155)

(359)

(108)

(612)

 

(3 331)

Nolietojums attiecīgajā gadā

(127)

(37)

(21)

(60)

(17)

(96)

 

(358)

Atkal iegrāmatotais nolietojums

2

 

2

Atsavināšana

31

122

27

77

27

0

 

284

Pārvietojumi starp aktīvu kategorijām

1

1

0

0

(1)

0

 

1

Citas pārmaiņas

(31)

(113)

(18)

(38)

(25)

0

 

(225)

Uzkrātais nolietojums 2010. gada 31. decembrī

(1 868)

(382)

(167)

(378)

(124)

(708)

 

(3 627)

Neto uzskaites vērtība 2010. gada 31. decembrī

2 159

110

59

105

90

1 955

335

4 813

2009. gada 31. decembrī

2 230

105

60

116

74

2 043

231

4 859

Izdevumi, kas vēl jāveic attiecībā uz finanšu nomu un līdzīgiem prasījumiem, bilancē norādīti kā ilgtermiņa un īstermiņa saistības (skatīt arī 2.15. un 2.18.1. paskaidrojumu). Tos iedala šādi:

FINANŠU NOMA

Miljonos EUR

Apraksts

Kumulatīvie izdevumi (A)

Nākamo periodu maksājumi

Kopējā vērtība

Turpmākie izdevumi par aktīviem

Aktīvu vērtība

Nolietojums

Neto uzskaites vērtība

< 1 gads

> 1 gads

> 5 gadi

Saistības kopā (B)

A + B

(C)

A + B + C

(E)

= A + B + C + E

Zeme un ēkas

843

56

271

1 389

1 716

2 559

61

2 620

(684)

1 936

Pārējie pamatlīdzekļi

22

9

11

1

21

43

0

43

(24)

19

Kopā 31.12.2010.

865

65

282

1 390

1 737

2 602

61

2 663

(708)

1 955

Kopā 31.12.2009.

799

59

270

1 466

1 795

2 594

61

2 655

(612)

2 043

2.3.   ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI

Miljonos EUR

 

Paskaidrojums

31.12.2010.

31.12.2009.

Līdzdalība kopuzņēmumos

2.3.1.

138

196

Līdzdalība asociētajās iestādēs

2.3.2.

354

382

Garantiju fonds

2.3.3.

1 346

1 240

Pārdošanai pieejamie aktīvi

2.3.4.

717

561

Ieguldījumi kopā

 

2 555

2 379

Šajā pozīcijā ir iekļauti ieguldījumi nolūkā atbalstīt ES darbību. Tajā ietilpst arī Garantiju fonda neto aktīvi.

2.3.1.    Līdzdalība kopuzņēmumos

Miljonos EUR

 

GJU

SESAR

ITER

IMI

FCH

Kopā

Summa 31.12.2009.

0

80

35

81

0

196

Iemaksas

0

41

53

24

64

182

Neto summas daļa

0

(110)

(76)

(27)

(27)

(240)

Summa 31.12.2010.

0

11

12

78

37

138

Līdzdalību kopuzņēmumos uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi. Turpmāk minētā uzskaites vērtība attiecas uz ES, pamatojoties uz tās līdzdalības kopuzņēmumos procentuālo daļu.

Miljonos EUR

 

31.12.2010.

31.12.2009.

Ilgtermiņa aktīvi

176

48

Apgrozāmie līdzekļi

165

192

Ilgtermiņa saistības

0

0

Īstermiņa saistības

(208)

(44)

Ieņēmumi

7

72

Izdevumi

(247)

(169)

Likvidējamais kopuzņēmums Galileo (GJU)

Kopuzņēmuma Galileo (GJU) likvidācija tika sākta 2006. gada beigās, un process joprojām turpinās. Tā kā 2010. gadā iestāde nestrādāja un joprojām turpinājās likvidācija, nebija nekādu ieņēmumu vai izdevumu. GJU neto aktīvu un līdz ar to ieguldījumu vērtība 2010. gada 31. decembrī (un 2009. gada 31. decembrī) bija EUR 0 – ieguldījumi 585 miljonu euro apmērā, atskaitot uzkrāto zaudējumu daļu 585 miljonu euro apmērā.

Kopuzņēmums SESAR

Šā kopuzņēmuma mērķis ir nodrošināt Eiropas gaisa satiksmes vadības sistēmas modernizāciju un Eiropas gaisa satiksmes vadības ģenerālplāna ātru īstenošanu, koordinējot un koncentrējot visus attiecīgos pētniecības un izstrādes centienus ES. 2010. gada 31. decembrī Komisijai piederēja 78,8 % jeb 11 miljoni euro no līdzdalības SESAR. Kopējais (orientējošais) paredzētais Komisijas ieguldījums SESAR (no 2007. līdz 2013. gadam) ir 700 miljoni euro.

ITER Starptautiskā kodolsintēzes enerģijas organizācija (ITER)

ITER International ietilpst Eiropas Savienība, Ķīna, Indija, Krievija, Koreja, Japāna un ASV. ITER izveidoja, lai: lai pārvaldītu ITER iekārtas, sekmētu ITER iekārtu ekspluatāciju, veicinātu sabiedrības izpratni par kodolsintēzes enerģiju un tās pieņemšanu un veiktu jebkuras citas darbības, kas ir vajadzīgas tā mērķa sasniegšanai. ES (Euratom), tostarp arī dalībvalstu un Šveices, ieguldījumu ITER International nodrošina ar Kodolsintēzes enerģijas aģentūras starpniecību. Kopējo ieguldījumu juridiski uzskata par Euratom ieguldījumu ITER, jo dalībvalstīm un Šveicei nepieder daļas ITER. Tā kā ES juridiski pieder līdzdalības daļa kopuzņēmumā ITER International, Komisijai šī līdzdalība ir jāatzīst savos pārskatos.

2010. gada 31. decembrīEuratom piederēja 47,2 % jeb 12 miljoni euro no līdzdalības ITER. Kopējais (orientējošais) paredzētais Euratom ieguldījums ITER (no 2007. līdz 2041. gadam) ir 7 649 miljoni euro.

Kopīgās tehnoloģiju ierosmes

Publiskās un privātās partnerības kopīgo tehnoloģiju ierosmju veidā, kas ir ieviestas kā kopuzņēmumi Līguma 171. panta izpratnē, ir izveidotas, lai īstenotu Lisabonas Izaugsmes un nodarbinātības programmas mērķus. 2010. gadā darbību uzsāka divas jaunas kopīgās tehnoloģiju ierosmesENIAC kopuzņēmums un FCH kopuzņēmums. Lai gan ENIAC juridiski uzskata par kopuzņēmumu, grāmatvedības vajadzībām to klasificē kā asociēto iestādi (un tāpēc tā ir iekļauta 2.3.2. paskaidrojumā), jo Komisijai tajā ir būtiska ietekme, nevis kopīga kontrole (līdzīgi kā ARTEMIS un Clean Sky kopuzņēmumos).

IMI kopīga tehnoloģiju ierosme novatorisku zāļu jomā

IMI kopuzņēmums atbalsta sākotnējo farmaceitisko izpēti un izstrādi dalībvalstīs un asociētajās valstīs nolūkā palielināt pētniecības ieguldījumus biofarmācijas nozarē, kā arī veicina mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) iesaistīšanās tā darbībā. Eiropas Savienībai, kuru pārstāv Komisija, 2010. gada 31. decembrī piederēja līdzdalība 97,4 % jeb 78 miljonu euro apmērā. Plānotais orientējošais Komisijas ieguldījums nepārsniegs vienu miljardu euro līdz 2017. gada 31. decembrim.

FCH kopuzņēmums "Kurināmā elementi un ūdeņradis"

FCH kopuzņēmuma mērķis apvienot publiskā un privātā sektora resursus, lai stiprinātu pētniecības pasākumus, tādējādi palielinot Eiropas pētniecības centienu vispārējo efektivitāti un paātrinot kurināmā elementu un ūdeņraža tehnoloģiju izstrādi un izmantošanu. Eiropas Savienībai, kuru pārstāv Komisija, 2010. gada 31. decembrī piederēja līdzdalība 99,9 % jeb 37 miljonu euro apmērā. Plānotais orientējošais ES ieguldījums nepārsniegs 470 miljonus euro līdz 2017. gada 31. decembrim.

2.3.2.    Līdzdalība asociētajās iestādēs

Miljonos EUR

 

EIF

ARTEMIS

Clean Sky

ENIAC

Kopā

Summa 2009. gada 31. decembrī

301

7

74

0

382

Iemaksas

14

19

101

30

164

Neto pārpalikuma/(deficīta) daļa

2

(12)

(161)

(9)

(180)

Pārējie kapitāla pārvietojumi

(12)

0

0

0

(12)

Summa 2010. gada 31. decembrī

305

14

14

21

354

Līdzdalību asociētajās iestādēs uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi. Turpmāk minētā uzskaites vērtība attiecas uz ES, pamatojoties uz tās līdzdalības asociētajās iestādēs procentuālo daļu.

Miljonos EUR

 

31.12.2010.

31.12.2009.

Aktīvi

447

420

Saistības

(93)

(38)

Ieņēmumi

25

17

Pārpalikums/(deficīts)

(180)

(6)

Eiropas Investīciju fonds (EIF)

Eiropas Investīciju fonds (EIF) ir Eiropas Savienības finanšu iestāde, kuras specializācija ir riska kapitāla un garantiju nodrošināšana MVU. 2010. gada 31. decembrī Komisija pieteicās uz 900 miljonu euro no EIF akciju kapitāla (kuru veido 3 000 miljoni euro). Tie ir 30 % no EIF kopējā akciju kapitāla. 2 miljoni euro no iepriekš minētās summas attiecas 2010. gada rezultātiem (peļņa). Dividendes 2010. gadā nav saņemtas. Komisija ir apmaksājusi 20 %, nepieprasītais atlikums atbilst naudas summai 720 miljonu euro apmērā.

Miljonos EUR

EIF

Kopējais EIF kapitāls

Daļa, uz ko parakstījusies Komisija

Kopējā kapitāla daļa

3 000

900

Iemaksāts

(600)

(180)

Nepieprasīts

2 400

720

Kopuzņēmums ARTEMIS

Šī iestāde tika izveidota, lai ieviestu kopīgo tehnoloģiju ierosmi ar privāto sektoru par iegultajām datorsistēmām. Eiropas Savienībai, kuru pārstāv Komisija, 2010. gada 31. decembrī piederēja līdzdalība 96,7 % jeb 14 miljonu euro apmērā. Plānotais Komisijas ieguldījums nepārsniegs 420 miljonus euro.

Kopuzņēmums Clean Sky

Šīs iestādes mērķis ir paātrināt nekaitīgas gaisa pārvadājumu tehnoloģijas izstrādi, pārbaudi un demonstrēšanu ES un jo īpaši izveidot pilnībā novatorisku gaisa transporta sistēmu, lai mazinātu gaisa transporta ietekmi uz apkārtējo vidi. Eiropas Savienībai, kuru pārstāv Komisija, 2010. gada 31. decembrī piederēja līdzdalība 64,7 % jeb 14 miljonu euro apmērā. Plānotais Komisijas ieguldījums šajā uzņēmumā nepārsniegs 800 miljonus euro.

Kopuzņēmums ENIAC

ENIAC mērķis ir noteikt kopīgi saskaņotu pētniecības programmu nanoelektronikas jomā, lai izstrādātu pētniecības prioritātes galveno kompetenču attīstībai un pieņemšanai šajā jomā. Šos mērķus īstenos, apkopojot publiskā un privātā sektora resursus, lai atbalstītu projektu veidā īstenotus pētniecības un izstrādes pasākumus. Eiropas Savienībai, kuru pārstāv Komisija, 2010. gada 31. decembrī piederēja līdzdalība 97,8 % jeb 21 miljonu euro apmērā. ES kopējās saistības nepārsniegs 450 miljonus euro.

2.3.3.    Garantiju fonds

Garantiju Fonda neto aktīvi

Miljonos EUR

 

31.12.2010.

31.12.2009.

Pārdošanai pieejamie aktīvi

1 154

1 050

Nauda un tās ekvivalenti

193

191

Kopā aktīvi

1 347

1 241

Kopā saistības

(1)

(1)

Neto aktīvi

1 346

1 240

Ārējo darbību Garantiju fonds attiecas uz aizdevumiem, ko ES garantē saskaņā ar Padomes lēmumu, jo īpaši Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumiem ārpus ES un aizdevumiem saistībā ar makrofinansiālu atbalstu (MFA aizdevumi), kā arī Euratom aizdevumiem ārpus ES. Tas ir ilgtermiņa instruments, lai segtu neatmaksātus aizdevumus, kurus garantējusi ES, un tāpēc to var uzskatīt par ilgtermiņa ieguldījumu. Par to liecina tas, ka gandrīz 85 % no pārdošanai pieejamiem aktīviem termiņš ir no 1 līdz 10 gadiem. Fondā ieskaita maksājumus no ES vispārējā budžeta 9 % apmērā no darbību kapitāla vērtības, procentu ienākumus no ieguldījumiem, kuros izmantoti fonda aktīvi, un summas, kas atgūtas no saistības nepildošiem parādniekiem, attiecībā uz kuriem fondam nācies pildīt sniegtās garantijas. Ja gada beigās izveidojas pārpalikums, to atmaksā, iekļaujot ES vispārējā budžeta ieņēmumu pārskatā.

ES jāveido garantijas rezerve trešām valstīm izsniegtiem aizdevumiem. Šī rezerve paredzēta Garantiju fonda vajadzību un, ja nepieciešams, tādu garantiju pieprasījumu finansēšanai, kas pārsniedz fonda pieejamos līdzekļus, tā, lai šīs summas varētu atspoguļot budžeta izdevumos. Minētā rezerve 1 746 miljonu euro apmērā atbilst plānotajai summai 9 % apmērā no aizdevumu atlikuma 2010. gada 31. decembrī. Fonda neto aktīvi 2010. gada 31. decembrī veido kopsummu 1 346 miljonu euro apmērā. Neto aktīvu un rezervju summas starpība atbilst no ES budžeta fondam atmaksājamai summai, t. i., 400 miljoniem euro. Pārdošanai pieejamo parāda vērtspapīru portfeļa patiesās vērtības pārmaiņas 2010. gadā ir atzītas kapitālā ar samazinājuma kopsummu 30 miljoni euro (2009. gadā – palielinājums par 16 miljoniem euro).

2.3.4.    Pārdošanai pieejamie (ilgtermiņa) aktīvi

Šeit ietverti ieguldījumi un līdzdalības daļas, kas iegādātas, lai palīdzētu saņēmējiem attīstīt savu uzņēmējdarbību.

Pārdošanai pieejamie ilgtermiņa aktīvi

Miljonos EUR

 

31.12.2010.

31.12.2009.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka

188

157

Riska kapitāla darījumi

137

132

ETF uzsākšanas mehānisms

199

154

Eiropas Fonds Dienvidaustrumu Eiropai

102

96

Vides izaugsmes fonds

20

20

GEEREF

56

Mikrofinansēšanas instruments “Progress”

14

Citi ieguldījumi

1

2

Kopā

717

561

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB)

ERAB valde 2010. gada maijā apstiprināja reģistrēto apmaksāto kapitāla daļu nekavējošu palielinājumu par 1 miljardu euro. Maksājums par apmaksātajām kapitāla daļām notika, pārvietojot neto ienākumus, kas iepriekš bija iedalīti citiem nolūkiem, jo īpaši maksājumiem par šādām apmaksātajām kapitāla daļām. Tā kā ERAB netiek kotēta biržā un, ņemot vērā līguma ierobežojumus, kas noteikti ERAB statūtos, kuri cita starpā attiecas uz līdzdalības daļu pārdošanu, nepārsniedzot iegādes izmaksas un tikai esošajiem daļu turētājiem, Komisijas daļu ERAB novērtē, no izmaksām atskaitot norakstīto vērtības samazinājumu.

Komisija ir parakstījusies uz 3 % ERAB kopējā kapitāla, kas sasniedz 21 miljardus euro. Bilances datumā pieprasītā summa bija 187 miljoni euro, kas ir pilnībā apmaksāta. Nenokārtotie maksājumi par nepieprasīto kapitālu veido 443 miljonus euro.

Miljonos EUR

ERAB

Kopējais ERAB kapitāls

Daļa, uz ko parakstījusies Komisija

Kopējā kapitāla daļa

20 793

630

Iemaksāts

(6 197)

(187)

Nepieprasīts

14 596

443

Riska kapitāla darījumos summas piešķir finanšu starpniekiem, lai finansētu ieguldījumus kapitālā. Tos pārvalda Eiropas Investīciju banka un finansē saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku.

ETF uzsākšanas mehānisms ietver Izaugsmes un nodarbinātības programmu, MAP programmu un CIP programmu, kas ir EIF aizgādnībā un nodrošina atbalstu jaunu MVU izveidei un finansēšanai, ieguldot līdzekļus piemērotos specializētos riska kapitāla fondos.

Šajā pozīcijā ir ietverts arī Eiropas Fonds Dienvidaustrumu Eiropai, kas ir ieguldījumu uzņēmums ar mainīgu akciju kapitālu, SICAV). Eiropas Fonda Dienvidaustrumu Eiropai vispārējais mērķis ir tautsaimniecības attīstības un labklājības veicināšana Dienvidaustrumu Eiropā, ilgtspējīgi nodrošinot papildu finansējumu attīstībai ar vietējo finanšu starpnieku palīdzību.

Vides izaugsmes fonda (iepriekš – Dienvidaustrumu Eiropas energoefektivitātes fonds) vispārīgais mērķis ir uzlabot energoefektivitāti un veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu Dienvidaustrumu Eiropā, piešķirot īpašu finansējumu uzņēmējiem un mājsaimniecībām sadarbībā ar finanšu iestādēm un izmantojot tiešu finansējumu.

Saistībā ar GEEREF tika veikts jauns ieguldījums 56 miljonu euro apmērā. Tas ir jauns un inovatīvs fonds, kura mērķis ir nodrošināt riska kapitālu globālā mērogā, izmantojot privātus ieguldījumus energoefektivitātes ieguldījumu un atjaunojamo energoresursu projektiem jaunattīstības valstīs un pārejas ekonomikas valstīs. 2010. gadā tika veikts arī jauns ieguldījums 14 miljonu euro apmērā mikrofinansēšanas instrumentā “Progress”, lai veicinātu nodarbinātību un sociālo iekļautību.

Gada beigās tika pieņemtas saistības vēl par 122 miljoniem euro ETF uzsākšanas mehānismam un MVU finansēšanas mehānismam, taču partneri šos līdzekļus vēl nav izmantojuši.

2.4.   AIZDEVUMI

Miljonos EUR

 

Paskaidrojums

31.12.2010.

31.12.2009.

No ES budžeta un EOTK piešķirtie aizdevumi

2.4.1.

162

169

No aizņemtiem līdzekļiem piešķirtie aizdevumi

2.4.2.

11 478

10 595

Kopā

11 640

10 764

2.4.1.    No Eiropas Savienības budžeta un likvidējamās EOTK piešķirtie aizdevumi

Miljonos EUR

 

Aizdevumi ar īpašiem nosacījumiem

EOTK aizdevumi mājokļa iegādei

Kopā

Kopā 31.12.2009.

143

26

169

Jauni aizdevumi

2

2

Atmaksātās summas

(16)

(5)

(21)

Uzskaites vērtības pārmaiņas

11

1

12

Kopā 31.12.2010.

140

22

162

Aizdevumi ar īpašiem nosacījumiem ir piešķirti ar preferenciālām procentu likmēm, īstenojot sadarbību ar trešām valstīm. Visas summas atmaksājamas vairāk nekā 12 mēnešus pēc gada beigām. Efektīvās procentu likmes par šiem aizdevumiem ir no 7,73 % līdz 14,507 %.

2.4.2.    No aizņemtiem līdzekļiem piešķirtie aizdevumi

Miljonos EUR

 

MFA

Euratom aizdevumi

Maksājumu bilance

Likvidējamā EOTK

Kopā

Kopā 31.12.2009.

587

484

9 303

261

10 635

Jauni aizdevumi

2 850

2 850

Atmaksātās summas

(84)

(17)

(101)

Valūtas kursa starpības

2

7

9

Uzskaites vērtības pārmaiņas

93

(4)

89

Kopā 31.12.2010.

503

469

12 246

264

13 482

Parāda summa < 1 gads

2 004

2 004

Parāda summa > 1 gads

503

469

10 242

264

11 478

Efektīvās procentu likmes (norādītas kā procentu likmju diapazons) ir šādas.

Aizdevumi

31.12.2010.

31.12.2009.

Makrofinansiāls atbalsts (MFA)

0,99 %-4,54 %

0,9625 %-4,54 %

Euratom

0,96313 %-5,76 %

1,071 %-5,76 %

Maksājumu bilance

2,375 %-3,625 %

3,125 %-3,625 %

Likvidējamā EOTK

0,556 %-5,8103 %

0,346 %-5,8103 %

Makrofinansiāla atbalsta (MFA) aizdevumi

MFA ir uz politiku balstīts finanšu instruments konkrētam mērķim nepiesaistīta atbalsta sniegšanai maksājumu bilances un/vai budžeta jomā partneriem trešās valstīs, kuras ģeogrāfiski atrodas tuvu ES teritorijai. Tie ir vidēja termiņa/ilgtermiņa aizdevumi vai dotācijas, vai atbilstīga abu veidu kombinācija, kas parasti papildina finansējumu saistībā ar SVF atbalstīto korekciju un reformu programmu. 2010. gada 31. decembrī Komisija bija noslēgusi līgumus par 300 miljoniem euro, taču līdz gada beigām partneri šos līdzekļus vēl nebija izmantojuši. Komisija nav saņēmusi trešo personu garantijas šiem aizdevumiem, bet tos garantē Garantiju fonds (skatīt 2.3.3. paskaidrojumu).

Euratom aizdevumi

Euratom ir viena no ES juridiskajām personām, un to pārstāv Eiropas Komisija. Tā piešķir aizdevumus dalībvalstīm, lai finansētu ieguldījumu projektus dalībvalstīs, kas saistīti ar rūpniecisku elektroenerģijas ražošanu atomelektrostacijās un ar degvielas cikla iekārtām rūpniecības vajadzībām. Tā piešķir arī aizdevumus trešām valstīm, lai uzlabotu drošības un efektivitātes līmeni atomelektrostacijās un kodoldegvielas cikla iekārtās, kuras darbojas vai tiek būvētas. Par šiem aizdevumiem ir saņemtas trešo personu garantijas 466 miljonu euro apmērā (2009. gadā – 481 miljons euro).

Maksājumu bilances aizdevumi

Maksājumu bilances aizdevums ir uz politiku balstīts finanšu instruments, kas ir izmantots atkārtoti, lai sniegtu vidēja termiņa finansiālu atbalstu ES dalībvalstīm pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes laikā. Izmantojot to, var piešķirt aizdevumus dalībvalstīm, kurām ir vai ko nopietni apdraud grūtības sakarā ar to maksājumu bilanci vai kapitāla izmaiņām. Šo iespēju var izmantot tikai dalībvalstis, kuras vēl nav ieviesušas euro. Maksimālā aizdevuma summa ir 50 miljardi euro. Šos aizdevumus garantē no ES vispārējā budžeta.

Laikā no 2008. gada novembra līdz 2010. gada beigām aizdevumi par kopējo summu 14,6 miljardi euro tika piešķirti Ungārijai, Latvijai un Rumānijai, no šīs summas līdz 2010. gada beigām tika izmaksāti 12,05 miljardi euro. Turpmākajā tabulā ir norādīti izmaksas un termiņa datumi maksājumu bilances aizdevumu daļām, kas jau ir izmaksātas.

Miljonos EUR

 

Ungārija

Latvija

Rumānija

Kopā

Izmaksāts 2008. gadā

ar termiņu 2011. g. nov.

2 000

2 000

Izmaksāts 2009. gadā

ar termiņu 2014. g. apr.

1 000

1 000

ar termiņu 2014. g. nov.

2 000

2 000

ar termiņu 2015. g. janv.

1 200

1 500

2 700

ar termiņu 2016. g. apr.

1 500

1 500

Izmaksāts 2010. gadā

ar termiņu 2017. g. sept.

1 150

1 150

ar termiņu 2019. g. maijā.

500

1 000

1 500

ar termiņu 2025. g. okt.

200

200

31.12.2010. izmaksātie aizdevumi

5 500

2 900

3 650

12 050

Kopā piešķirtie aizdevumi

6 500

3 100

5 000

14 600

Nepieprasītās summas 31.12.2010.

Vairs nav spēkā

200

1 350

1 550

Jāatzīmē, ka darbības termiņš maksājumu bilances palīdzības programmai Ungārijai beidzās 2010. gada novembrī.

EFSM

Tā kā izmaksas no Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM) notika tikai pēc 2010. gada 31. decembra, informācija par šiem aizdevumiem ir izklāstīta 9. paskaidrojumā.

Likvidējamās EOTK aizdevumi

Šajā postenī galvenokārt iekļauti aizdevumi, kurus piešķīrusi likvidējamā EOTK no aizņemtiem līdzekļiem saskaņā ar EOTK līguma 54. un 56. pantu, kā arī trīs nekotēti parāda vērtspapīri, kurus emitējusi Eiropas Investīciju banka (EIB), lai segtu kāda parādnieka neizpildītās saistības. Šie parāda vērtspapīri tiks turēti līdz to gala termiņam (2017. un 2019. gads), lai segtu attiecīgo aizņēmumu apkalpošanas izmaksas. Uzskaites vērtības izmaiņas ir uzkrāto procentu izmaiņas, kurām pieskaitīta samaksāto uzcenojumu attiecīgā gada amortizācija un sākotnējās darījumu izmaksas, aprēķinā izmantojot efektīvās procentu likmes metodi.

2.5.   ILGTERMIŅA PRIEKŠFINANSĒJUMS

Miljonos EUR

 

31.12.2010.

31.12.2009.

(pārveidots)

Priekšfinansējums (skatīt 2.5.1. paskaidrojumu)

40 298

39 750

Nākamo periodu izdevumi (skatīt 2.5.2. paskaidrojumu)

3 820

1 794

Ilgtermiņa priekšfinansējums

44 118

41 544

2.5.1.    Priekšfinansējums

Priekšfinansējuma atgūstamības vai izlietojuma laiks nosaka, vai to uzrāda kā īstermiņa vai ilgtermiņa priekšfinansējuma aktīvu. Izlietojumu nosaka projekta pamatā esošā nolīgumā. Visus atmaksājumus vai izlietojumu līdz 12 mēnešiem pirms pārskata datuma uzrāda kā īstermiņa priekšfinansējumu un tāpēc kā apgrozāmos līdzekļus, savukārt atlikums ir ilgtermiņa.

Kopā priekšfinansējums

Miljonos EUR

 

31.12.2010.

31.12.2009.

Ilgtermiņa priekšfinansējums (skatīt turpmāk)

40 298

39 750

Īstermiņa priekšfinansējums (skatīt 2.9. paskaidrojumu)

9 123

9 077

Kopā priekšfinansējums

49 421

48 827

Par priekšfinansējumu saņemtās garantijas:

Tās ir garantijas, ko Eiropas Komisija atsevišķos gadījumos pieprasa no saņēmējiem, izmaksājot avansa maksājumus (priekšfinansējumu). Ir divas vērtības, kuras tiek uzrādītas šiem garantijas veidiem, – “nominālās” un “aktuālās” vērtības. “Nominālās” vērtības pamatojošais notikums ir saistīts ar garantijas esību. “Aktuālās” vērtības garantijas pamatojošais notikums ir priekšfinansējuma maksājums un/vai priekšfinansējuma dzēšana pēc tam. 2010. gada 31. decembrī to garantiju "nominālā" vērtība, kuras saņemtas par priekšfinansējumu, bija 1 059 miljoni euro (2009. gadā – attiecīgi 936 miljoni euro un 724 miljoni euro).

Atsevišķas priekšfinansējuma summas, kas izmaksātas saskaņā ar Septīto pētniecības pamatprogrammu pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (PP7), faktiski sedz Dalībnieku garantiju fonds (DGF), – 2010. gadā izmaksātā izmaksātā priekšfinansējuma kopsumma bija 3,2 miljardi euro (2009. gadā – 2,7 miljardi euro). Tas ir savstarpēja izdevīguma instruments, kas izveidots, lai segtu finanšu riskus, kas ES un dalībniekiem radušies PP7 netiešo darbību īstenošanas laikā; tā kapitāls un procenti veido izpildes nodrošinājumu. Visi to netiešo darbību dalībnieki, kuras ir dotācijas veidā (un tādējādi priekšfinansējuma veidā Komisijas uzskaitē), iemaksā 5 % no kopējās ES iemaksas DGF kapitālā darbības laikā. Tā kā šādi dalībnieki ir DGF īpašnieki, ES (ko pārstāv Komisija) darbojas kā viņu izpildaģents. Pēc netiešo darbību izpildes dalībnieki atgūst savas kapitāla iemaksas pilnībā, izņemot, ja DGF ir radušies zaudējumi saņēmēju saistību neizpildes dēļ, – šādā gadījumā dalībnieki atgūst ne mazāk kā 80 % no to iemaksām. Tādējādi Dalībnieku garantiju fonds aizsargā gan Komisijas, gan dalībnieku finanšu intereses. 2010. gada 31. decembrī dalībnieki bija veikuši iemaksas DGF par kopējo summu 866 miljoni euro (2009. gadā – 561 miljons euro) – skatīt arī 11. paskaidrojumu.

Ilgtermiņa priekšfinansējums

Miljonos EUR

Pārvaldības veids

31.12.2010.

31.12.2009.

Tieša centralizēta pārvaldība

1 695

1 148

Netieša centralizēta pārvaldība

620

486

Decentralizēta pārvaldība

441

347

Dalīta pārvaldība

37 055

37 199

Kopēja pārvaldība

487

568

Īsteno citas iestādes un aģentūras

0

2

Kopā

40 298

39 750

Lielākās ilgtermiņa priekšfinansējuma summas saistītas ar struktūrfondu pasākumiem 2007.-2013. gada plānošanas periodā – Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Sociālā fonda (ESF), Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), Kohēzijas fonda (KF) un Zivsaimniecības fonda pasākumiem. Tā kā daudzi no šiem projektiem pēc būtības ir ilgtermiņa projekti, attiecīgajiem avansa maksājumiem jābūt pieejamiem periodā, kas ilgāks par vienu gadu. Tāpēc šīs priekšfinansējuma summas norādītas kā ilgtermiņa aktīvi.

2.5.2.    Nākamo periodu izdevumi

Miljonos EUR

 

31.12.2010.

31.12.2009.

(pārveidots)

Finansēšanas vadības instrumenti

3 820

1 794

Kopā

3 820

1 794

Kohēzijas un lauku attīstības 2007.–2013. gada programmu ietvaros maksājumus no ES budžeta dalībvalstīm var veikt kā ieguldījumus finansēšanas vadības instrumentos (aizdevumu, garantiju vai kapitāla instrumentu veidā), par kuru izveidi un pārvaldību ir atbildīgas dalībvalstis. Tomēr tiesību pamataktos nav noteikts dalībvalstu pienākums sniegt periodiskus ziņojumus Komisijai par šo fondu izmantošanu. Ir konstatēts, ka ne visi naudas līdzekļi ir izmantoti ar attiecīgo instrumentu, kaut arī līdz 2010. gadam un ietverot to šie maksājumi ir uzskaitīti kā izmaksas Komisijas grāmatvedības sistēmā. Tāpēc ir piemērotāk tos klasificēt bilancē kā aktīvus (nākamo periodu izdevumi).

Ir arī atzīmēts, ka, ņemot vērā paredzētos nolūkus šo summu izlietošanai, to izmantošanu nav iespējams noteikt tikai ar informācijas pamatavotu, tādu kā instrumenta kontu pārskati, pārbaudi, jo, piemēram, summas, kas izmantotas kā garantijas, paliek nobloķētas instrumenta bankas kontos un instrumentam atmaksātie aizdevumi kļūst pieejami jauniem aizdevumiem. Tā kā dalībvalstīm nav noteikta prasība īpaši ziņot par šiem fondiem, un Komisijai rastos pārāk lielas izmaksas, ja tā pati ievāktu šādu informāciju, bija nepieciešams veikt novērtējumus, lai pareizi atspoguļotu finanšu pārskatos šo summu izmantošanu plānošanas periodā. Precīzākā iespējamā metode (un tādējādi arī izmantotā pieeja) ir izdevumu iekļaušana saimnieciskā rezultāta pārskatā ar lineāro metodi visā plānošanas periodā līdz 31.12.2015., kas ir pēdējā diena, kad šādi izdevumi ir pieļaujami.

Lai sasniegtu šo mērķi, Komisija 2011. gada sākumā pieprasīja nepieciešamo informāciju dalībvalstīm, lai aprēķinātu un pēc tam atzītu neizmantotās summas 2010. gada 31. decembra bilancē. Kopsummu veido summas, ko dalībvalstis iespējami izmantos 2011. gada laikā (kā minēts 2.9.2. paskaidrojumā), un summas, ko izmantos pēc 2011. gada, kas norādītas iepriekš redzamajā tabulā.

Tā kā izmaiņas grāmatvedības politikā un attiecīgās summas ir būtiskas, saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem un starptautiski pieņemto grāmatvedības praksi 2009. gada bilance šajos pārskatos ir pārveidota, lai ar salīdzināmiem skaitļiem atspoguļotu situāciju tā, it kā šāda pati grāmatvedības metode būtu lietota pagājušajā gadā. 2008. gada ietekme tikai novērtēta tikai 18 miljonu euro apmērā, šī summa tika attiecīgi pielāgota, ņemot vērā, 2009. gada uzkrāto deficītu, un atlikums 2009. gada sākumā netika pārveidots. Šīs pārveidošanas ietekme uz sākotnējo 2009. gada bilanci ir parādīta turpmāk.

 

2009. gada sākotnējā bilance

Izmaiņas grāmatvedības politikā

2009. gada pārveidotā bilance

Ilgtermiņa priekšfinansējums:

Priekšfinansējums

39 750

39 750

Nākamo periodu izdevumi

1 794

1 794

 

39 750

1 794

41 544

Īstermiņa priekšfinansējums:

Priekšfinansējums

9 077

9 077

Nākamo periodu izdevumi

359

359

 

9 077

359

9 436

Īstermiņa ieguldījumi

Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi

3 912

295

4 207

Kopā aktīvi

100 859

2 448

103 307

Kopā saistības

(145 585)

(145 585)

Neto aktīvi

(44 726)

2 448

(42 278)

Uzkrātais rezultāts un rezerves

Rezerves

3 323

3 323

Uzkrātais deficīts

(52 506)

18

(52 488)

Kārtējā gada rezultāts

4 457

2 430

6 887

 

(44 726)

2 448

(42 278)

2.6.   ILGTERMIŅA DEBITORU PARĀDI

Miljonos EUR

 

31.12.2010.

31.12.2009.

Dalībvalstis

14

26

Aizdevumi EOTK darbiniekiem

9

10

Garantijas un noguldījumi

14

17

Citi

3

2

Kopā

40

55

No dalībvalstīm saņemamās summas ir summas, kas bijušajām kandidātvalstīm jāmaksā likvidējamai EOTK. No ilgtermiņa debitoru parāda kopsummas 14 miljoni euro (2009. gadā – 26. miljoni euro) ir saistīti ar darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu.

APGROZĀMIE LĪDZEKĻI

2.7.   KRĀJUMI

Miljonos EUR

Apraksts

31.12.2010.

31.12.2009.

Zinātniskie materiāli

71

62

Citi

20

15

Kopā

91

77

2.8.   ĪSTERMIŅA IEGULDĪJUMI

Pārdošanai pieejamie īstermiņa aktīvi

Miljonos EUR

 

31.12.2010.

31.12.2009.

Likvidējamā EOTK

1 283

1 483

Riska dalīšanas finanšu mehānisms

419

244

Aizdevumu garantijas instruments Ten-T projektiem

111

61

BUFI ieguldījumi

515

0

Citi

3

3

Kopā

2 331

1 791

Īstermiņa ieguldījumi ietver pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus, kurus iegādājas to atdeves vai peļņas dēļ vai kurus tur, lai izveidotu noteiktu aktīvu struktūru vai likviditātes papildu avotu, un tāpēc tos iespējams pārdot, lai nodrošinātu likviditātes vajadzības, vai procentu likmju izmaiņu gadījumā.

Attiecībā uz likvidējamās EOTK summām visi pārdošanai pieejamie ieguldījumi ir parāda vērtspapīri EUR valūtā un tiek kotēti aktīvā tirgū. Parāda vērtspapīru ar galīgo termiņu 2010. gadā vērtība 2010. gada 31. decembrī (izteikta patiesajā vērtībā) bija 294 miljoni euro (2009. gadā — 242 miljoni euro).

Kaut arī ir bijušas aktīvu iegādes gan Riska dalīšanas finanšu mehānismā, gan Aizdevumu garantijas instruments Ten-T projektiem (skatīt arī 5.1.2. paskaidrojumu), ievērojamais palielinājums pagājušajā gadā galvenokārt ir saistīts ar provizoriski iekasētu soda naudu summu ieguldījumu īpaši izveidotā fondā, ko pārvalda DG ECFIN (BUFI). Iepriekšējos gados šīs summas būtu turētas īpašos bankas kontos – skatīt 2.11. paskaidrojumu, nauda, uz ko attiecas izmantošanas ierobežojumi.

2.9.   ĪSTERMIŅA PRIEKŠFINANSĒJUMS

Miljonos EUR

 

31.12.2010.

31.12.2009.

(Restated)

Priekšfinansējums (skatīt 2.9.1. paskaidrojumu)

9 123

9 077

Nākamo periodu izdevumi (skatīt 2.9.2. paskaidrojumu)

955

359

Kopā īstermiņa priekšfinansējums

10 078

9 436

2.9.1.    Priekšfinansējums

Miljonos EUR

Pārvaldības veids

31.12.2010.

31.12.2009.

Tieša centralizēta pārvaldība

3 038

2 924

Netieša centralizēta pārvaldība

2 368

1 990

Decentralizēta pārvaldība

536

700

Dalīta pārvaldība

2 177

2 550

Kopēja pārvaldība

894

832

Īsteno citas iestādes un aģentūras

110

81

Kopā

9 123

9 077

Samazinājums dalītās pārvaldības īstermiņa priekšfinansējumā ir saistīts ar Solidaritātes fonda darbības izbeigšanu. Kaut arī 2010. gadā tika izmaksātas iepriekšējā finansējuma daļas par jauniem projektiem (programmas 2007.–2013. gadam), tās tiek klasificētas kā ilgtermiņa aktīvi, kā paskaidrots 2.5. paskaidrojumā. Īstermiņa priekšfinansējuma palielinājums attiecībā uz netiešo un tiešo centralizēto pārvaldību ir saistīts ar darbības paplašināšanos, galvenokārt pētniecības un izstrādes jomā.

2.9.2.    Nākamo periodu izdevumi

Miljonos EUR

 

31.12.2010.

31.12.2009.

(pārveidots)

Finansēšanas vadības instrumenti

955

359

Kopā

955

359

Kā izklāstīts 2.5.2. paskaidrojumā, šīs summas ir saistītas ar maksājumiem dalībvalstīm kohēzijas un lauku attīstības 2007.–2013. gada programmām, lai izveidotu finansēšanas vadības instrumentus vai veiktu iemaksas tajos, taču līdz gada beigām attiecīgajos instrumentos summas nav izmantotas. Iepriekš minēto summu izmantošana ir paredzēta 2011. gadā.

2.10.   ĪSTERMIŅA DEBITORU PARĀDI

Miljonos EUR

 

31.12.2010.

31.12.2009.

(pārveidots)

Aizdevumi un termiņnoguldījumi

2 170

216

Īstermiņa debitoru parādi

6 786

4 519

Dažādi debitoru parādi

20

16

Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi

4 525

4 207

Kopā

13 501

8 958

Īstermiņa debitoru parādu kopsumma ir aprēķināta kā 11 009 miljoni euro (2009. gadā – 8 415 miljoni euro) darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu.

2.10.1.    Aizdevumi un termiņnoguldījumi

Šīs summas attiecas uz sākotnējiem maksājumu bilances aizdevumiem 2 004 miljona euro apmērā, kuru atmaksas galīgais termiņš ir īsāks par 12 mēnešiem pēc bilances datuma (skatīt 2.4. paskaidrojumu iepriekš). Šajā pozīcijā ir iekļauti arī termiņnoguldījumi 166 miljonu euro apmērā, galvenokārt saistīti ar likvidējamo EOTK.

2.10.2.    Īstermiņa debitoru parādi

Miljonos EUR

Uzskaites grupa

31.12.2010.

31.12.2009.

Bruto summa

Norakstītā summa

Neto vērtība

Bruto summa

Norakstītā summa

Neto vērtība

Klienti

207

(79)

128

277

(76)

201

Soda nauda

4 584

(406)

4 178

3 370

(133)

3 237

Dalībvalstis

4 011

(1 625)

2 386

2 198

(1 191)

1 007

Citi

96

(2)

94

76

(2)

74

Kopā

8 898

(2 112)

6 786

5 921

(1 402)

4 519

Klienti

Tie ir iekasēšanas rīkojumi, kas iegrāmatoti uzskaitē 2010. gada 31. decembrī kā konstatētas atgūstamas prasījumu summas un vēl nav iekļauti citās pozīcijās bilances aktīvu daļā.

Soda nauda

Tas attiecas uz summām, kas jāatgūst saistībā ar Komisijas uzliktajiem naudas sodiem. Palielinājums pagājušā gada norakstītajiem līdzekļiem galvenokārt ir skaidrojams ar to naudas sodu samazinājumu 2011. gada laikā, par kurām izlemts līdz 2010. gada 31. decembrim. Turklāt, norakstītajā summā ir ņemts vērā fakts, ka dažus no jaunajiem piemērotajiem naudas sodiem ekonomikas un finanšu krīzes apstākļos nevar segt ar provizoriskiem maksājumiem vai banku garantijām. Attiecībā uz šiem debitoru parādiem ir saņemtas garantijas 2 585 miljonu euro apmērā par naudas sodiem, kas nebija nomaksāti 2010. gada 31. decembrim (2009. gadā – 2 952 miljoni euro). Jāpiebilst, ka 1 771 miljoni euro no iepriekš minētajām summām bija maksājamas pēc 2010. gada 31. decembra.

No dalībvalstīm saņemamie debitoru parādi

Debitoru parādi saistībā ar ELGF un lauku attīstību

Šajā postenī galvenokārt ietilpst tās ELGF līdzekļu saņēmēju parāda summas 2010. gada 31. decembrī, ko dalībvalstis deklarējušas un apstiprinājušas 2010. gada 15. oktobrī un no kurām atskaitīti 20 %, ko dalībvalstis drīkst paturēt administratīvo izmaksu segšanai. Tika veikts novērtējums par debitoru parādiem, kas radušies pēc minētās deklarācijas iesniegšanas līdz 2010. gada 31. decembrim. Komisija arī novērtē norakstāmās summas saistībā ar līdzekļu saņēmēju parādiem, kuru atgūšana ir maz ticama. Tas, ka ir veikta šāda korekcija, nenozīmē, ka Komisija atsakās no tiesībām atgūt šīs summas nākotnē. Jāatzīmē, ka norakstīšanas metode 2010. gadā tika pielāgota, ietekmējot gan ienākumus, gan izdevumus, un pielāgojums ir neitrāls pret neto summu, sk. 3.2.3. paskaidrojumu. Saskaņā ar jauno metodi debitoru parādus iegrāmato par nominālvērtību, un vērtības samazinājumu pamato ar statistisku analīzi (atgūšanas likme).

Debitoru parādi par pašu resursi

Jāpiebilst, ka dalībvalstīm ir tiesības ieturēt 25 % no tradicionālajiem pašu resursiem iekasēšanas izmaksu segšanai, tāpēc iepriekš minētās summas neietver šo atskaitījumu. Pamatojoties uz dalībvalstu iesniegto novērtējumu, no dalībvalstu debitoru parādiem atskaitītas norakstāmās summas 811 miljona euro apmērā. Tomēr tas nenozīmē, ka Komisija atsakās no tiesībām atgūt šīs vērtības korekcijas summas.

Pārējie no dalībvalstīm saņemamie debitoru parādi

Pārējie no dalībvalstīm saņemamie debitoru parādi ietver atgūstamās izdevumu summas 30 miljonu euro apmērā un ELGF avansa maksājumus 199 miljonu euro apmērā salīdzinājumā ar attiecīgi 72 miljoniem euro un 8 miljoniem euro 2009. gadā.

Miljonos EUR

 

31.12.2010.

31.12.2009.

Debitoru parādi saistībā ar ELGF un lauku attīstību

ELGF

1 130

627

PLAI

19

SAPARD

146

Norakstītā summa

(814)

(350)

Kopā

481

277

Samaksātais un no dalībvalstīm atgūstamais PVN

46

38

Pašu resursi

Iekļauts A kontā

81

89

Iekļauts atsevišķā kontā

1 285

1 260

Norakstītā summa

(811)

(841)

Citi

391

25

Kopā

946

533

Pārējie no dalībvalstīm saņemamie debitoru parādi

913

159

Kopā

2 386

1 007

2.10.3.    Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi

Miljonos EUR

 

31.12.2010.

31.12.2009.

(pārveidots)

Uzkrātie ienākumi

3 445

3 655

Nākamo periodu izdevumi

1 061

525

Citi

19

27

Kopā

4 525

4 207

Lielākā summa šajā pozīcijā ir uzkrātie ienākumi:

Miljonos EUR

 

31.12.2010.

31.12.2009.

Pašu resursi

2 657

2 209

Piešķirtie lauksaimniecības ieņēmumi nov. un dec.

72

940

ELGF: neizpildītie atbilstības koriģēšanas lēmumi

520

0

Kohēzijas fonds, Reģionālās attīstības fonds un Lauku attīstības fonds: finanšu korekcijas

43

404

Citi uzkrātie ienākumi

153

102

Uzkrātie ienākumi kopā

3 445

3 655

Citi uzkrātie ienākumi galvenokārt ir novēloti procentu ienākumi, uzkrātie banku procenti un uzkrātie procenti par priekšfinansējuma summām.

Nozīmīgākās summas, kas iekļautas kā nākamo periodu izdevumi, ir līdzekļi, ko dalībvalstis ir pārskaitījušas finansēšanas vadīšanas instrumentiem un kas gada beigās vēl nav deklarēti Komisijai vai kurus Komisija vēl nav atmaksājusi. To kopsumma 2010. gada 31. decembrī bija 858 miljardi euro (2009. gadā– 295 miljoni euro). Jāatzīmē, ka summa par 2009. gadu ir pārveidota, skatīt 2.5.2. paskaidrojumu sīkākai informācijai. Nākamo periodu izdevumos ir iekļauta arī summa 182 miljonu apmērā, kuras nozīmīgākās sastāvdaļas ir bija avansa maksājumi 50 miljonu apmērā par divpusējiem zvejas nolīgumiem ar trešām valstīm, 41 miljons euro par Eiropas skolu un 44 miljoni euro par biroju īri.

2.11.   NAUDA UN TĀS EKVIVALENTI

Miljonos EUR

 

31.12.2010.

31.12.2009.

Nauda, uz ko neattiecas izmantošanas ierobežojumi

Konti valstu kasēs un centrālajās bankās

10 123

10 958

Tekošie konti

1 150

1 967

Avansa konti

39

42

Pārvedumi (nauda ceļā)

1

9

Īstermiņa noguldījumi un citi naudas ekvivalenti

1 670

1 486

Kopā

12 983

14 462

Naudas līdzekļi, uz ko attiecas izmantošanas ierobežojumi

9 080

8 910

Kopā

22 063

23 372

2.11.1.    Nauda, uz ko neattiecas izmantošanas ierobežojumi

Nauda, uz ko neattiecas izmantošanas ierobežojumi, ir visi līdzekļi, kas atrodas ES kontos katrā dalībvalstī un EBTA valstī (valsts kasē vai centrālajā bankā), norēķinu kontos, avansa kontos, kā arī īstermiņa bankas noguldījumi un skaidras naudas līdzekļi sīkiem izdevumiem.

Summas, kas ir parādītas kā īstermiņa noguldījumi, attiecas galvenokārt uz naudas līdzekļiem, kurus ES vārdā pārvalda uzticības personas konkrētu no ES budžeta finansētu programmu īstenošanai. Gada beigās 131 miljons euro bija piesaistīti, taču citas puses šos līdzekļus vēl nebija izmantojušas.

2.11.2.    Naudas līdzekļi, uz ko attiecas izmantošanas ierobežojumi

Nauda, uz ko attiecas izmantošanas ierobežojumi, ir summas, kas saņemtas saistībā ar Komisijas uzliktajiem naudas sodiem, kuru maksājumu vēl var apstrīdēt. Šīs summas atrodas īpašos noguldījuma kontos, kas netiek izmantoti citām darbībām.

ILGTERMIŅA SAISTĪBAS

2.12.   PABALSTI DARBINIEKIEM

Miljonos EUR

 

31.12.2010.

31.12.2009.

Pensijas – darbinieki

32 801

33 316

Pensijas – citi

840

663

Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma

3 531

3 263

Total

37 172

37 242

2.12.1.    Pensijas – darbinieki

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 83. pantu darbinieku pensiju shēmā (PSEO: Eiropas ierēdņu pensiju shēma) paredzēto pabalstu maksājumus veic no ES budžeta. Shēma netiek finansēta, bet dalībvalstis kolektīvi garantē minēto pabalstu maksājumus atbilstīgi šo izdevumu finansēšanai noteiktajam apmēram. Turklāt vienu trešdaļu no šīs shēmas ilgtermiņa finansējuma veido ierēdņu obligātās iemaksas.

Pensiju shēmas saistības tika novērtētas, pamatojoties uz darbinieku un pensionēto darbinieku skaitu 2010. gada 31. decembrī un minētajā datumā piemērojamo Civildienesta noteikumu normām. Šo novērtējumu veica saskaņā ar 25. SPSGS noteikto metodiku (un attiecīgi arī 12. ES grāmatvedības noteikumu). Metodi, ko piemēro minēto saistību aprēķināšanā, sauc par plānotās vienības kredītmetodi. Vērtējumā izmantoti šādi vērtēšanas datumā pieejamie galvenie aktuārie pieņēmumi.

Aktuāra pieņēmumi

31.12.2010.

31.12.2009.

Nominālā diskonta likme

4,6 %

4,5 %

Paredzamais inflācijas līmenis

2,1 %

2,5 %

Faktiskā diskonta likme

2,4 %

2,0 %

Laulību varbūtība: vīrietim/sievietei

84 %/38 %

84 %/38 %

Vispārējais algu pieaugums/pensiju pārvērtēšana

0 %

0 %

2008. gada starptautiskā civildienesta ierēdņu dzīves ilguma tabula.

Saistības attiecas uz šādu personu iepriekš noteiktajām tiesībām:

1.

shēmā iesaistīto visu iestāžu un aģentūru personāls, ar kuriem 2010. gada 31. decembrī pastāvēja darba tiesiskās attiecības;

2.

personāls, kuru stāvoklis ir nenoteikts, t. i., darbinieki, kas pagaidām vai uz visiem laikiem pametuši darbu iestādēs, bet kuru pensiju tiesības pensiju shēmā saglabājas (darbinieki, kuri nostrādājuši vismaz 10 gadus);

3.

bijušie ierēdņi un citi darbinieki, kas saņem izdienas pensiju;

4.

bijušie ierēdņi un citi darbinieki, kas saņem invaliditātes pensiju;

5.

bijušie ierēdņi un citi darbinieki, kas saņem invaliditātes pabalstu;

6.

apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji (atraitnes, atraitņi, bāreņi, apgādājamās personas).

Galvenie punkti, kas jāatzīmē (skatīt arī turpmāk redzamo tabulu par galvenajām izmaiņām):

Bruto aktuārās saistības 2010. gada 31. decembrī tika novērtētas par summu 36 639 miljoni euro (2009. gadā – 37 215 miljoni euro). Tai pieskaita koeficienta korektora ietekmi 1 063 miljonu euro apmērā (2009. gadā – 1 079 miljoni euro). Saņēmēju maksājamie nodokļi atskaitīti no kopējām bruto saistībām, lai iegūtu neto saistības, ko iekļauj bilancē (jo, veicot pensiju maksājumus, nodoklis tiek ieturēts un kreditēts ES ieņēmumos maksājuma veikšanas gadā). Tādējādi šīs neto saistības (bruto saistības, no kurām atskaitīti nodokļi) 2010. gada 31. decembrī ir novērtētas 32 801 miljonu euro apmērā.

Darbinieku pensijas shēmas dalībnieku skaits pieauga par 1 578 personām.

2.12.2.    Pensijas – citi

Šeit ietilpst pensiju saistības attiecībā uz Komisijas, Tiesas (un Vispārējās tiesas), Revīzijas palātas, Padomes ģenerālsekretāru, Ombuda, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja un Eiropas Savienības Civildienesta tiesas esošajiem un bijušajiem locekļiem. Šajā pozīcijā ietvertas arī saistības attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļu pensijām.

2.12.3.    Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma

Novērtētas arī ES saistības attiecībā uz kopīgajā veselības apdrošināšanas shēmā veicamajām iemaksām par tās pensionētajiem darbiniekiem. Bruto saistības ir novērtētas par 3 791 miljonu euro un plāna aktīvi 260 miljonu euro apmērā ir atskaitīti no bruto saistībām, lai iegūtu neto summu. Aprēķinā izmantotā diskonta likme un vispārējais algu pieaugums ir tādi paši kā tie, kas izmantoti darbinieku pensiju vērtējumā.

Darbinieku pabalstu bruto saistību pārmaiņas

Miljonos EUR

 

Saistības darbinieku pensijām

Veselības apdrošināšana

Bruto saistības 2010. gada 31. decembrī

37 215

3 535

Darba izmaksas / parastās izmaksas

1 331

188

Procentu izmaksas

1 709

169

Samaksātie pabalsti

(1 131)

(95)

Aktuārā peļņa

(2 566)

(6)

Pārmaiņas sakarā ar jauniem darbiniekiem

81

Bruto saistības 2010. gada 31. decembrī

36 639

3 791

2.13.   ILGTERMIŅA UZKRĀJUMI

Miljonos EUR

 

Summa 31.12.2009.

Papildu uzkrājumi

Apvērstās neizlietotās summas

Izlietotās summas

Pārvietošana uz īstermiņa uzkrājumiem

Aplēšu izmaiņas

Summa 31.12.2010.

Tiesas prāvas

413

30

(136)

(1)

0

0

306

Kodolobjekta nojaukšana

908

0

0

(3)

(21)

21

905

Finanšu

76

38

0

0

(30)

2

86

Citi

72

18

(9)

(55)

(6)

0

20

Kopā

1 469

86

(145)

(59)

(57)

23

1 317

Tiesas prāvas

Šeit novērtētas summas, kas, iespējams, būs jāmaksā pēc 2011. gada saistībā ar vairākām notiekošām tiesas prāvām. Lielāko daļu (300 miljonus euro) nosaka 2010. gada 31. decembrī vēl nepabeigtās tiesas prāvas saistībā ar ELGF izdevumu koriģēšanu un citas tiesas prāvas, kas skar lauksaimniecības izdevumus.

Kodolobjekta nojaukšana

Neatkarīgu ekspertu konsorcijs 2008. gadā atjaunināja savu 2003. gada pētījumu, lai novērtētu KPC kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanas un atkritumu apsaimniekošanas programmas izmaksas. Pārskatītā aplēse 1 222 miljonu euro apmērā (iepriekš – 1 145 miljoni euro) ir pamats uzkrājumu iekļaušanai finanšu pārskatos. Saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem aprēķinātos uzkrājumus indeksē atbilstoši inflācijai un tad diskontē līdz to neto pašreizējai vērtībai (izmantojot euro nulles kupona mijmaiņas darījumu procentu likmju līkni). 2010. gada 31. decembrī uzkrājumu kopsumma bija 926 miljoni euro, kuru veido summas, kuras paredzēts maksāt 2011. gadā (21 miljoni euro) un turpmāk (905 miljoni euro). Ņemot vērā minētās programmas paredzamo ilgumu (aptuveni 20 gadi), jāatzīst, ka pastāv zināma nenoteiktība attiecībā uz šo novērtējumu, un galīgās izmaksas varētu atšķirties no pašreiz noteiktajām summām.

Finanšu uzkrājumi

Tie ir uzkrājumi, kas atbilst paredzamajiem zaudējumiem, kas iestāsies saistībā ar garantijām, kas piešķirtas saskaņā ar 1998. gada MVU garantiju mehānismu, 2001. gada MVU garantiju mehānismu un 2007. gada MVU garantiju mehānismu KJP ietvaros, kur Eiropas Investīciju fonds (EIF) var Komisijas uzdevumā savā vārdā izsniegt garantijas, kuru risku uzņemas Komisija. Tomēr ar izmantotām un neizmantotām garantijām saistītais finanšu risks ir ierobežots. Ilgtermiņa finanšu uzkrājumus diskontē līdz to neto pašreizējai vērtībai (euro mijmaiņas gada likmi).

Citi uzkrājumi

Šeit galvenā summa attiecas uz novērtējumu par ES ieguldījumiem dažādās dalībvalstīs no Ārkārtas veterinārā fonda saistībā ar konkrētu dzīvnieku slimību uzliesmojumiem par kopējo summu 12 miljoni euro (2009. gadā – 60 miljoni euro), kas sadalīta starp paredzamo norēķinu summu 2011. gadā (10 miljoni euro) un vēlāk (2 miljoni euro).

2.14.   ILGTERMIŅA FINANŠU SAISTĪBAS

Miljonos EUR

 

MFA

Euratom aizdevumi

Maksājumu bilance

Likvidējamā EOTK

Kopā

Kopā 31.12.2009.

587

484

9 303

225

10 599

Jauni aizņēmumi

2 850

2 850

Atmaksātās summas

(84)

(17)

(101)

Valūtas kursa starpības

2

6

8

Uzskaites vērtības pārmaiņas

93

93

Kopā 31.12.2010.

503

469

12 246

231

13 449

Parāda summa < 1 gads

2 004

2 004

Parāda summa > 1 gads

503

469

10 242

231

11 445

Šajā pozīcijā ietilpst Eiropas Savienības aizņēmumi, kuru termiņš pārsniedz vienu gadu. Aizņēmumos ietilpst ar sertifikātiem apliecināti parādi 13 211 miljonu euro apmērā (2009. gadā – 10 324 miljons euro). Uzskaites vērtības pārmaiņas atbilst uzkrāto procentu izmaiņām.

Efektīvās procentu likmes (norādītas kā procentu likmju diapazons) ir šādas.

Aizņēmumi

31.12.2010.

31.12.2009.

Makrofinansiāla atbalsta (MFA) aizdevumi

0,99 %-4,54 %

0,9625 %-4,54 %

Euratom

0,987 %-5,6775 %

0,9031 %-5,6775 %

Maksājumu bilance

2,375 %-3,625 %

3,125 %-3,625 %

Likvidējamā EOTK

0,556 %-9,2714 %

0,346 %-9,2714 %

2.15.   CITAS ILGTERMIŅA SAISTĪBAS

Miljonos EUR

 

31.12.2010.

31.12.2009.

Parādi par finanšu izpirkumnomu

1 672

1 736

Pa daļām apmaksātās ēkas

382

395

Citi

50

47

Kopā

2 104

2 178

Šajā postenī ietilpst galvenokārt izpirkumnomas saistības, kuru termiņš pārsniedz vienu gadu (skatīt 2.2. paskaidrojumu iepriekš). Tajā ietilpst arī summas par noteiktām ēkām, kuras Komisija iegādājās un kuru pirkuma cena tiks nomaksāta pa daļām, – tie nav izpirkumnomas līgumi, jo īpašumtiesības pārgāja Komisijai nekavējoties.

ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS

2.16.   ĪSTERMIŅA UZKRĀJUMI

Miljonos EUR

 

Summa 31.12.2009.

Papildu uzkrājumi

Apvērstās neizlietotās summas

Izlietotās summas

Pārvietojums no ilgtermiņa uzkrājumiem

Aplēšu izmaiņas

Summa 31.12.2010.

Tiesas prāvas

30

7

(7)

(1)

0

0

29

Kodolobjekta nojaukšana

22

0

0

(22)

21

0

21

Finanšu

128

21

(3)

(38)

30

2

140

Citi

33

10

(5)

(20)

6

0

24

Kopā

213

38

(15)

(81)

57

2

214

Šajā pozīcijā ietverta uzkrājumu daļa maksājumiem, kuru termiņš ir mazāks par vienu gadu.

2.17.   ĪSTERMIŅA FINANŠU SAISTĪBAS

Šajā pozīcijā ir ietverti maksājumu bilances aizņēmumi par summu 2 004 miljoni euro (skatīt 2.14. paskaidrojumu), kuru termiņš beidzas 12 mēnešu laikā pēc bilances datuma (2009. gadā – 40 miljoni euro saistībā ar MFA).

2.18.   KREDITORU PARĀDI

Miljonos EUR

 

31.12.2010.

31.12.2009.

Ilgtermiņa saistību īstermiņa daļa

78

71

Īstermiņa kreditoru parādi

17 615

15 260

Dažādi kreditoru parādi

97

133

Uzkrātās maksas un nākamo periodu ienākumi

66 739

78 420

Kopā

84 529

93 884

2.18.1.    Ilgtermiņa saistību īstermiņa daļa

Miljonos EUR

 

31.12.2010.

31.12.2009.

Saistības par finanšu izpirkumnomu

65

59

Citi

13

12

Kopā

78

71

2.18.2.    Īstermiņa kreditoru parādi

Miljonos EUR

Veids

31.12.2010.

31.12.2009.

Dalībvalstis

17 035

14 903

Piegādātāji un citi

1 292

944

Aplēstās neattiecināmās summas

(712)

(587)

Kopā

17 615

15 260

Īstermiņa kreditoru parādi ietver izmaksu pārskatus, ko ES saņēmusi atbilstīgi dotāciju pasākumiem. Tos kreditē par pieprasīto summu, saņemot pieprasījumu. Ja partneris ir dalībvalsts, tos klasificē kā dalībvalsts kreditoru parādus. Rēķiniem un kredīta avizo, kurus saņem atbilstīgi iepirkumu pasākumiem, piemēro to pašu kārtību. Attiecīgie izmaksu pieprasījumi ņemti vērā gada noslēguma periodizācijas procedūrās. Tāpēc pēc šiem periodizācijas ierakstiem novērtētās attiecināmās summas ir reģistrētas kā uzkrātās maksas (skatīt 2.18.3. paskaidrojumu turpmāk), bet neattiecināmās summas paliek nenoslēgtas kontos "aplēstās neattiecināmās summas". Lai aktīvus un saistības nenovērtētu par augstu, tika izlemts atspoguļot maksājamo neto summu kā īstermiņa saistības.

Dalībvalstis

Šeit galvenās summas ir saistītas ar 16 924 miljoniem euro (2009. gadā – 11 160 miljoni euro) nesamaksātos izmaksu pieprasījumos par struktūrfondu pasākumiem.

Piegādātāji un citi

Šajā pozīcijā ietvertas parāda summas pēc dotāciju un iepirkumu pasākumiem, kā arī publiskām institūcijām un nekonsolidētajām struktūrām (piemēram, EAF) maksājamās summas.

Aplēstās neattiecināmās summas

Kreditoru parādi ir samazināti par 712 miljoniem euro, proti, saņemto, bet vēl nepārbaudīto un par neattiecināmiem uzskatāmo atlīdzības pieprasījumu daļu. Lielākās summas attiecas uz strukturālo darbību ģenerāldirektorātiem.

2.18.3.    Uzkrātās maksas un nākamo periodu ienākumi

Miljonos EUR

 

31.12.2010.

31.12.2009.

Uzkrātās maksas

66 326

76 435

Nākamo periodu ienākumi

407

1 976

Citi

6

9

Kopā

66 739

78 420

Uzkrāto maksu sadalījums ir šāds.

Miljonos EUR

 

31.12.2010.

31.12.2009.

ELGF uzkrātās maksas

Izdevumi 16.10.2010. – 31.12.2010.

33 015

32 087

Tiešais atbalsts

10 703

12 195

Cukura nozares pārstrukturēšana

400

735

Citi

(303)

(55)

ELGF kopā

43 815

44 962

Strukturālu darbību uzkrātie izdevumi

ELFLA un ELVGF-G

10 792

9 076

EZF

116

347

ERAF un novatoriski pasākumi

3 337

11 777

Kohēzijas fonds

1 557

980

ISPA

74

3

ESF

2 182

5 411

Strukturālas darbības kopā

18 058

27 594

Citi uzkrātās maksas:

Pētniecība un izstrāde

1 267

1 687

Citi

3 186

2 192

Citi kopā

4 453

3 879

Kopā uzkrātās maksas

66 326

76 435

Ir vērojama vispārēja tendence – strukturālo darbību izdevumi samazinās, jo pašreiz tiek noslēgtas 2000.–2006. gada programmas.

Nākamo periodu ienākumu lielo summu 2009. gada 31. decembrī izskaidro divu dalībvalstu veiktie pašu resursu iemaksu avansa maksājumi par 2010. gadu.

NETO AKTĪVI UN REZERVES

2.19.   REZERVES

Miljonos EUR

 

31.12.2010.

31.12.2009.

Patiesās vērtības rezerve

(61)

69

Pārējās rezerves

Garantiju fonds

1 746

1 472

Pārvērtēšanas rezerve

57

57

Aizņēmumu un aizdevumu darbības

1 525

1 511

Citi

217

214

Kopā

3 545

3 254

Kopā

3 484

3 323

2.19.1.    Patiesās vērtības rezerve

Saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem pārdošanai pieejamo aktīvu patiesās vērtības korekcijas uzskaita, izmantojot patiesās vērtības rezervi. 2010. gadā no patiesās vērtības rezerves tika atskaitīti 48 miljoni euro un atzīti saimnieciskās darbības rezultāta pārskatā saistībā ar pārdošanai pieejamiem aktīviem.

2.19.2.    Pārējās rezerves

Garantiju fonds

Skatīt arī 2.3.3. paskaidrojumu par Garantiju fonda darbību. Šī rezerve atspoguļo plānoto summu 9 % apmērā no fonda izsniegtajām garantijām, kas ir jātur kā aktīvi.

Pārvērtēšanas rezerve

Pārvērtēšanas rezerve ietver pamatlīdzekļu pārvērtēšanas summas. Gada beigu atlikums 57 miljonu euro apmērā attiecas uz Komisijas zemes un ēku pārvērtēšanu, ko veica jau pirms pārejas uz jaunajiem grāmatvedības noteikumiem.

Aizņēmumu un aizdevumu darbību rezerve

Summa attiecas uz likvidējamās EOTK rezervi Ogļu un tērauda izpētes fonda aktīviem. Šo rezervi izveidoja saistībā ar EOTK darbības izbeigšanu.

2.20.   NO DALĪBVALSTĪM PIEPRASĀMĀS SUMMAS

Miljonos EUR

 

Summa

No dalībvalstīm pieprasāmās summas 2009. gada 31. decembrī (pārveidotas)

45 601

2009. gada budžeta pārpalikuma atdošana dalībvalstīm

2 254

Garantiju fonda rezerves pārmaiņas

273

Pārējo rezervju pārmaiņas

21

Likvidējamā EOTK: 2009. gada rezultāta pārvietošana uz rezervēm

14

Gada saimnieciskais rezultāts (pārpalikums)

(17 232)

No dalībvalstīm pieprasāmās summas kopā 2010. gada 31. decembrī

30 931

Sadalījums

darbinieku pabalsti

37 172

citas summas

(6 241)

Šī summa, kas nav klasificēta kā debitoru parāds no dalībvalstīm, ir vienāda ar iepriekšējo gadu uzkrātā deficīta (48 163 miljoni euro) un 2010. gada pārpalikuma (17 232 miljoni euro). Ar skaitli "no dalībvalstīm pieprasāmās summas" atspoguļo faktisko situāciju par gadu budžeta procedūrai, ar kuru finansē daudzgadu pasākumus. Rezerves (3 484 miljoni euro), kas izmantojamas saskaņā ar to īpašajām regulām un noteikumiem, nav iekļautas šajā skaitlī ar nolūku.

Būtībā šī summa atspoguļo izdevumu daļu, kas ES jau radušies līdz 2010. gada 31. decembrim un kas jāsedz no turpmāko gadu budžetiem. Daudzus izdevumus saskaņā ar uzkrāšanas principu grāmatvedībā atzīst N gadā, lai gan faktiski tos, iespējams, apmaksās N+1 gadā, un finansēs, izmantojot N+1 gada budžetu. Ja šīs saistības iekļauj pārskatos un attiecīgās summas finansē no turpmāko gadu budžetiem, gada beigās saistības ievērojami pārsniedz aktīvus. Nozīmīgākās summas, kas jānorāda, ir ELGF pasākumi. Dalībvalstīm maksājamās summas periodā no 2010. gada 16. oktobra līdz 31. decembrim sasniedza 33 miljardus euro. Lielāko daļu pieprasāmo summu dalībvalstis faktiski apmaksā īsākā laikposmā nekā 12 mēneši pēc attiecīgā finanšu gada beigām no nākamā gada budžeta.

Pamatā tikai Komisijas saistības par tās darbinieku pabalstiem apmaksā ilgākā periodā, un jāatzīmē, ka pensiju maksājumu finansējumu gada budžetos garantē dalībvalstis. Informācijai skatīt aplēsi par paredzamo darbinieku pabalstu maksājumu sadalījumu.

Miljonos EUR

 

Summa

Īstermiņa: 2011. gadā maksājamās summas

1 278

Ilgtermiņa: pēc 2011. gada maksājamās summas

35 894

Darbinieku pabalstu saistības kopā 31.12.2010.

37 172

No dalībvalstīm pieprasāmās summas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir samazinājušās par 14,7 miljardiem euro. Šo samazinājumu galvenokārt veido: 1) kreditoru parādu samazinājums par 9,4 miljardiem euro (skatīt 2.18. paskaidrojumu), 2) īstermiņa finanšu saistību palielinājums par 2 miljardiem euro (2.17. paskaidrojums), 3) ilgtermiņa priekšfinansējuma palielinājums par 2,6 miljardiem euro un 4) īstermiņa debitoru parādu palielinājums par 4,6 miljardiem euro (skatīt 2.10. paskaidrojumu).

Jāpiebilst arī, ka iepriekš minētais neietekmē budžeta izpildes rezultātu, – budžeta ieņēmumiem vienmēr ir jāsakrīt ar budžeta izdevumiem vai tie jāpārsniedz, un ieņēmumu pārpalikums tiek atdots atpakaļ dalībvalstīm.

3.   SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATA PASKAIDROJUMI

3.1.   PAŠU RESURSI UN IEŅĒMUMI NO IEMAKSĀM

Miljonos EUR

 

Paskaidrojums

2010.

2009.

Pašu resursu ieņēmumi:

3.1.1.

 

 

NKI resursi

 

91 178

81 978

PVN resursi

 

12 517

12 795

Tradicionālie pašu resursi:

Muitas nodokļi

 

16 065

14 002

Cukura nodevas

 

150

130

Tradicionālie pašu resursi kopā

 

16 215

14 132

Budžeta korekcijas

3.1.2.

2 135

1 399

Trešo valstu (tostarp EBTA valstu) iemaksas

 

283

233

Kopā

 

122 328

110 537

Pašu resursu ieņēmumi ir galvenais Eiropas Savienības pamatdarbības ieņēmumu elements. Tādējādi lielāko daļu izdevumu finansē no pašu resursiem, jo pārējie ieņēmumi ir tikai kopējā finansējuma neliela daļa.

3.1.1.    Pašu resursu ieņēmumi

Pašu resursi tiek iedalīti trijās kategorijās – tradicionālie pašu resursi, PVN resursi un NKI resursi. Tradicionālie pašu resursi ietver cukura nodevas un muitas nodokļus. Arī korekcijas mehānisms attiecībā uz budžeta nelīdzsvarotību (Apvienotās Karalistes atlaide), kā arī Nīderlandes un Zviedrijas gada NKI iemaksas bruto samazinājums ir pašu resursu sistēmas daļa. Dalībvalstis patur 25 % no tradicionālajiem pašu resursiem kā iekasēšanas izmaksas, un iepriekš minētās summas ir uzrādītas bez šiem atskaitījumiem.

Salīdzinājumā ar 2009. gadu NKI pašu resursu ieņēmumi palielinājās par 9,2 miljardiem euro, kas atspoguļo vajadzību finansēt lielākas maksājumu apropriācijas 2010. gadā. Muitas nodokļu summa ir palielinājusies par 2 miljardiem euro, galvenokārt importa pieauguma dēļ.

3.1.2.    Budžeta korekcijas

Budžeta korekcijas ietver budžeta pārpalikumu no 2009. gada (2 254 miljoni euro), kas dalībvalstīm tiek atmaksāts netieši, samazinot pašu resursu summas, kas tām ir jāpārskaita ES nākamajā gadā, un tādējādi tās veido 2010. gada ieņēmumus. Turklāt, saskaņā ar 2007. gada pašu resursu lēmumu attiecībā uz Apvienoto Karalisti piemēro budžeta nelīdzsvarotību korekciju. Tā kā šo summu finansē citas dalībvalstis, tad nevajadzētu veidoties neto ietekmei uz budžetu vai saimniecisko rezultātu. Tomēr šajā pozīcija tika reģistrēta summa 112 miljonu euro apmērā, kas ir budžeta vajadzībām izmantoto EUR kursu atšķirība (skatīt Regulas Nr. 1150/2000 10. panta 3. punktu) un to kursu atšķirība, kas bija spēkā to maksājumu veikšanas brīdī, ko veica dalībvalstis, kuras nav EMS.

3.2.   CITI PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI

Miljonos EUR

 

Paskaidrojums

2010.

2009.

Soda nauda

3.2.1.

3 077

2 648

Lauksaimniecības nodevas

3.2.2.

25

705

Izdevumu atgūšana:

3.2.3.

 

 

Tieša centralizēta pārvaldība

 

49

63

Netieša centralizēta pārvaldība

 

11

6

Decentralizēta pārvaldība

 

71

41

Dalīta pārvaldība

 

1 776

1 066

Kopā

 

1 907

1 176

Ieņēmumi no administratīvās darbības:

3.2.4.

 

 

Personāls

 

1 073

1 010

Ar pamatlīdzekļiem saistītie ieņēmumi

 

13

33

Citi administratīvie ieņēmumi

 

121

165

Kopā

 

1 207

1 208

Dažādi pamatdarbības ieņēmumi

3.2.5.

 

 

Korekcijas/uzkrājumi

 

157

150

Peļņa no valūtas maiņas

 

460

618

Citi

 

1 355

1 027

Kopā

 

1 972

1 795

Kopā

 

8 188

7 532

3.2.1.    Soda nauda

Šie ieņēmumi attiecas uz naudas sodiem, kurus piemērojusi Komisija par konkurences noteikumu pārkāpumiem. Debitoru parādus un saistītus ieņēmumus atzīst, kad ir pieņemts Komisijas lēmums par naudas soda piemērošanu un adresātam par to oficiāli paziņots.

3.2.2.    Lauksaimniecības nodevas

Šīs summas attiecas uz piena nodevām 25 miljonu euro apmērā (2009. gadā – 99 miljoni euro un cukura nodevas 606 miljonu euro apmērā). Piena nodevas ir tirgus organizācijas rīks, kura mērķis ir sodīt piena ražotājus, kuri pārsniedz references daudzumu. Tā kā tās nav saistītas ar Komisijas iepriekšējiem maksājumiem, praktiski tās tiek uzskatītas par ieņēmumiem īpašam mērķim. Piena kvotas tiek pakāpeniski izslēgtas, kas izskaidro nodevu ieņēmumu pakāpenisku samazinājumu. Sākot ar 2008./2009. lauksaimniecības gadu un turpmāk kvotas katru gadu palielinās par 1 %, līdz 2015. gadā tās tiks atceltas.

Cukura nodevas attiecas uz cukura nozares pārstrukturēšanas fondu, ar kura palīdzību cukura nozares reformas rezultātā ir samazinātas iekšējās cukura cenas, lai mazinātu starpību starp ES cenām un starptautiskajām cenām. Lai mudinātu mazāk konkurētspējīgos cukura ražotājus atstāt tirgu, tika izveidots pašfinansējuma pārstrukturēšanas fonds, ko finansē ar ieņēmumiem no cukura ražotājiem uzliktā pagaidu nodokļa, kas tiek uzskatīts par piešķirtajiem ieņēmumiem. Lai gan šīs shēmas maksājumi turpināsies līdz 2012. gada septembrim, dalībvalstis jau 2009. gada 31. decembrī deklarēja visus ar cukura nozares pārstrukturēšanas fondu saistītos ieņēmumus, tāpēc par 2010. gadu ieņēmumi ir nulle.

3.2.3.    Izdevumu atgūšana

Šī pozīcija atspoguļo Komisijas grāmatvedības sistēmā reģistrētos Komisijas izdotos iekasēšanas rīkojumus un atskaitījumu no turpmākiem maksājumiem par atgūstamajiem izdevumiem attiecībā uz iepriekš no vispārējā budžeta izmaksātām summām, pamatojoties uz pārbaudēm, pabeigtām revīzijām vai attiecināmības analīzi, kopā ar dalībvalstu izdotajiem iekasēšanas rīkojumiem ELGF līdzekļu saņēmējiem. Tā ietver arī uzkrāto ienākumu novērtējumu izmaiņas no iepriekšējā gada beigām līdz šim brīdim. Tomēr šajā pozīcijā ES izdevumu atgūšana nav norādīta pilnībā, jo īpaši par tādām būtiskām izdevumu jomām kā strukturālas darbības, attiecībā uz kurām darbojas īpaši mehānismi, kas nodrošina neattaisnotu summu atlīdzināšanu, no kuriem lielākā daļa neietver iekasēšanas rīkojumu izdošanu. Kā ieņēmumi nav ietverta arī priekšfinansējuma summu atgūšana saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem.

Galvenā summa 1 775 miljonu euro apmērā attiecas uz dalīto pārvaldību un sastāv no 1 331 miljoniem euro par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF), 19 miljoniem euro par TRDI, 146 miljonim euro par SAPARD un 279 miljoniem euro par strukturālām darbībām.

a)   Lauksaimniecība: ELGF

Saistībā ar ELGF summas, kas šajā pozīcijā ir uzskaitītas kā attiecīgā gada ieņēmumi, ir 1 331 miljons euro, un veidojas šādi:

atbilstīguma korekcijas, par kurām nolemts gada laikā, 1 032 miljonu euro apmērā,

krāpšana un pārkāpumi 299 miljonu euro apmērā – atmaksas summas, ko deklarējušas dalībvalstis un kas atgūtas gada laikā, 178 miljoni euro, no kuriem atskaitīts to nesamaksāto summu samazinājums, ko deklarējušas dalībvalstis un kas atgūstamas gada beigās saistībā ar krāpšanu un pārkāpumiem, 121 miljons euro (1 130 miljoni euro mīnus korekcija par norakstītajām summām 382 miljonu euro apmērā 2010. gada beigās salīdzinājumā ar 627 miljoniem euro 2009. gada beigās), skatīt arī 2.10.2. paskaidrojumu.

b)   Strukturālas darbības

Izdevumu atgūšana strukturālo darbību pozīcijā bija 279 miljoni euro (2009. gadā – 613 miljoni euro). Šajā apakšpozīcijā galvenokārt ir ietverti Komisijas izdoti iekasēšanas rīkojumi, lai atgūtu iepriekšējo gadu nepamatotus izdevumus 610 miljonu euro apmērā, un uzkrāto ienākumu samazinājumu gada beigās 377 miljonu euro apmērā.

Iekasēšanas rīkojumi tiek izdoti tikai šādos gadījumos:

Komisija pieņem oficiālus finanšu korekcijas lēmumus pēc tam, kad dalībvalstu pieprasītajās summās ir konstatēti neatbilstīgi izdevumi,

programmas noslēguma korekcijas rezultātā rodas ES ieguldījuma samazinājums, jo dalībvalsts nav deklarējusi attiecināmos izdevumus pietiekamā apjomā, lai pamatotu kopējo priekšfinansējumu un jau veiktos starpposma maksājumus; šādas operācijas var notikt bez oficiāla Komisijas lēmuma, ja dalībvalsts tam piekrīt,

atgūto summu atmaksājumi pēc slēgšanas, ja tā notiek pēc tiesvedības pabeigšanas, kas slēgšanas brīdī vēl nebija pabeigta.

Citi iekasēšanas rīkojumi, kas izdoti atbilstīgi strukturālām darbībām, attiecas uz priekšfinansējuma atgūšanu. Šīs summas nav uzrādītas kā ieņēmumi, bet ieskaitītas bilances priekšfinansējuma pozīcijā.

3.2.4.    Ieņēmumi no administratīvās darbības

Ieņēmumi tiek veidoti no atskaitījumiem no darbinieku algām un šos ieņēmumus pamatā veido divas summas — pensijas iemaksas un ienākuma nodokļi.

3.2.5.    Dažādi pamatdarbības ieņēmumi

Summa 430 miljonu euro apmērā (2009. gadā – 376 miljoni euro) ir saistīta ar summām, kas ir saņemtas no kandidātvalstīm. Peļņa no valūtas maiņas, izņemot finanšu darbību, kas ir aprakstīta 3.5. paskaidrojumā turpmāk, arī ir ietverta šajā pozīcijā. Tā rodas ikdienas darbību rezultātā un no attiecīgiem darījumiem, kas ir veikti citās valūtās nekā euro, kā arī no pārvērtēšanas gada beigās, kas ir vajadzīga, lai sagatavotu pārskatus. Tā ir gan realizēta, gan nerealizēta peļņa. Neto peļņa no valūtas maiņas bija 21 miljons euro par gadu (2009. gadā – 185 miljoni euro).

3.3.   ADMINISTRATĪVIE IZDEVUMI

Miljonos EUR

 

2010.

2009.

Personāla izdevumi

5 171

4 898

Nolietojums un vērtības samazinājums

384

436

Citi administratīvie izdevumi

3 059

2 799

Kopā

8 614

8 133

Šie ir administratīvi izdevumi, kas rodas ES darbības rezultātā, un tie ietver personāla izmaksas, amortizāciju un citas izmaksas, kuras saistītas ar iestāžu un aģentūru darbību (piemēram, nomas, uzturēšanas, apgādes, mācību u. c. izmaksas).

3.4.   PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI

Miljonos EUR

 

Paskaidrojums

2010.

2009.

(pārveidots)

Sākotnējie pamatdarbības izdevumi:

3.4.1.

 

 

Tieša centralizēta pārvaldība

 

10 123

8 744

Netieša centralizēta pārvaldība

 

4 045

3 605

Decentralizēta pārvaldība

 

933

137

Dalīta pārvaldība

 

85 432

87 251

Kopēja pārvaldība

 

1 868

1 655

Kopā

 

102 401

101 392

Citi pamatdarbības izdevumi

3.4.2.

 

 

Korekcijas/uzkrājumi

 

68

199

Zaudējumi no valūtas maiņas

 

439

432

Citi

 

856

481

Kopā

 

1 363

1 112

Kopā

 

103 764

102 504

3.4.1.    Sākotnējie pamatdarbības izdevumi

Eiropas Savienības darbības izdevumos ir ietvertas finanšu shēmas dažādās izdevumu kategorijas, un tiem ir dažādas formas atkarībā no tā, kā izmaksā naudu un kā to pārvalda. Lielākā daļa izdevumu ietilpst pozīcijā “Dalīta pārvaldība”, kas ietver uzdevumu deleģēšanu dalībvalstīm tādās jomās kā ELGF tēriņi un darbības, kuras finansē, izmantojot dažādas strukturālas darbības (Reģionālās attīstības fonds, Sociālais fonds, Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Kohēzijas fonds un Zivsaimniecības fonds).

Dalītās pārvaldības izdevumu samazinājums 2010. gadā galvenokārt ir saistīts ar 2000.–2006. gada programmu slēgšanu un apstākli, ka ELGF izpilde 2010. gadā ir samazinājusies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šo samazinājumu daļēji kompensē 2007.–2013. gada plānošanas perioda strukturālās darbības, kas pēc lēna iesākuma 2009. gadā sasniedza normālu līmeni. Ar centralizēto pārvaldību saistīto izdevumu palielinājumu ir radījuši pētniecības un izstrādes pasākumi.

Kā izklāstīts 2.5.2. paskaidrojumā, Komisija 2010. gadā mainīja savu grāmatvedības politiku attiecībā uz atsevišķiem kohēzijas un lauku attīstības izdevumiem. Tā kā šīs summas ir būtiskas, Komisijai saskaņā ar saviem grāmatvedības noteikumiem ir jāpārveido attiecīgie 2009. gada skaitļi, lai ar pašreizējiem salīdzināmiem skaitļiem atspoguļotu situāciju tā, kā tā būtu aprakstāma, ja tādas pašas grāmatvedības metodes būtu lietotas pagājušajā gadā. Šīs pārveidošanas ietekme uz sākotnējo 2009. gada saimnieciskās darbības rezultātu ir parādīta turpmāk.

Miljonos EUR

 

2009. gada pārskatu sākotnējais variants

Izmaiņas grāmatvedības politikā

Pārveidotie 2009. gada

pārskati

Pamatdarbības ieņēmumi

118 069

118 069

Pamatdarbības izdevumi:

Sākotnējie pamatdarbības izdevumi:

Dalīta pārvaldība

(89 681)

2 430

(87 251)

Pamatdarbības izdevumi kopā

(113 067)

2 430

(110 637)

Atlikums no pamatdarbības

5 002

2 430

7 432

Saimnieciskās darbības rezultāts

4 457

2 430

6 887

3.4.2.    Citi pamatdarbības izdevumi:

Zaudējumi no valūtas maiņas, izņemot no finanšu darbības, kas aprakstīta 3.6. paskaidrojumā turpmāk, rodas ikdienas darbību rezultātā un no attiecīgiem darījumiem, kas ir veikti citās valūtās nekā euro, kā arī no gada beigās veiktas pārvērtēšanas, kas ir vajadzīga, lai sagatavotu pārskatus; tie ir gan realizēti, gan nerealizēti zaudējumi.

Apakšpozīcijā “citi” bija ievērojams palielinājums norakstītajām summām no parādiem Komisijai – 365 miljoni euro salīdzinājumā ar 26 miljoniem 2009. gadā. Tas galvenokārt ir skaidrojams ar īpašiem samazinājumiem saistībā ar naudas sodu lēmumiem (273 miljoni euro) un norakstītajām summām ELGF un lauku attīstības jomā, kuru kopsumma ir 82 miljoni euro.

Pētniecība un izstrādes izmaksas:

Kā 2010. gada izmaksas ir iekļautas šādas izmaksas.

Miljonos EUR

 

2010.

Pētniecības izmaksas

295

Nekapitalizētas izstrādes izmaksas

157

Atzīti kā izdevumi

452

3.5.   FINANŠU IEŅĒMUMI

Miljonos EUR

 

2010.

2009.

Dividenžu ienākumi

1

14

Procentu ienākumi:

Par priekšfinansējumu

42

59

Par novēlotiem maksājumiem

382

132

Par mijmaiņas darījumiem

0

2

Par pārdošanai pieejamiem aktīviem

100

100

Par aizdevumiem

394

265

Par naudu un tās ekvivalentiem

110

158

Citi

2

3

Kopā

1 030

719

Citi finanšu ienākumi:

Gūtā peļņa no finanšu aktīvu pārdošanas

11

10

Citi

83

76

Kopā

94

86

Pašreizējās vērtības korekcijas

1

10

Peļņa no valūtas maiņas

52

6

Kopā

1 178

835

3.6.   FINANŠU IZDEVUMI

Miljonos EUR

 

2010.

2009.

Procentu izdevumi:

Noma

93

95

Par mijmaiņas darījumiem

0

2

Par aizņēmumiem

380

248

Citi

23

20

Kopā

496

365

Citi finanšu izdevumi:

Finanšu uzkrājumu korekcijas

60

39

Finanšu maksas par budžeta instrumentiem

55

73

Zaudējumi no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājuma

5

15

Realizētie zaudējumi no finanšu aktīvu pārdošanas

1

0

Citi

42

57

Kopā

163

184

Zaudējumi no valūtas maiņas

2

45

Kopā

661

594

3.7.   ASOCIĒTO IESTĀŽU UN KOPUZŅĒMUMU NETO DEFICĪTA DAĻA

Saskaņā ar grāmatvedības pašu kapitāla metodi ES savā saimnieciskā rezultāta pārskatā iekļauj savu asociēto iestāžu un kopuzņēmumu neto deficīta daļu (skatīt arī 2.3.1. un 2.3.2. paskaidrojumu).

3.8.   IEŅĒMUMI NO DARĪJUMIEM, KAS NAV SAISTĪTI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU

Par 2010. gadu saimnieciskās darbības rezultāta pārskatā ir atzīti ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, par summu 129 597 miljoni euro.

3.9.   INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA PA SEGMENTIEM

Pārskatā pa segmentiem ir sniegts pamatdarbības ieņēmumu un izdevumu sadalījums pa politikas jomām, kas balstīts uz budžeta līdzekļu sadales struktūru pa darbības jomām Komisijā. Politikas jomas var sagrupēt trīs apakšgrupās – „darbības Eiropas Savienībā”, „darbības ārpus Eiropas Savienības” un „dienesti un pārējās darbības”.

“Darbības Eiropas Savienībā” ir lielākā no šīm pozīcijām, jo tajā ir ietvertas daudzas politikas jomas Eiropas Savienībā. “Darbības ārpus Eiropas Savienības” ietver politikas jomas ārpus ES, piemēram, tirdzniecību un atbalstu. “Dienesti un pārējās darbības” ietver iekšējās un horizontālās darbības, kas ir vajadzīgas ES iestāžu un struktūru darbībai.

Jāņem vērā, ka pašu resursi un iemaksas nav sadalītas starp dažādām darbībām, jo tās aprēķina, iekasē un pārvalda Komisijas centrālie dienesti. Tie šeit ir parādīti tāpēc, lai varētu salīdzināt neto rezultātu ar saimnieciskās darbības rezultāta pārskatu.

INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA PA SEGMENTIEM – KOPSAVILKUMS

Miljonos EUR

 

Darbības ES

Darbības ārpus ES

Dienesti un pārējās darbības

Likvidējamā EOTK

Citas iestādes

Konsolidācijā izslēgtās summas

KOPĀ

Citi pamatdarbības ieņēmumi

Soda nauda

3 077

0

0

0

0

0

3 077

Lauksaimniecības nodevas

25

0

0

0

0

0

25

Izdevumu atgūšana

1 849

89

1

0

0

(32)

1 907

Ieņēmumi no administratīvās darbības

60

36

912

0

347

(148)

1 207

Citi pamatdarbības ieņēmumi

2 445

10

575

3

1

(1 062)

1 972

CITI PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI

7 456

135

1 488

3

348

(1 242)

8 188

Administratīvie izdevumi

Personāla izdevumi

(1 945)

(824)

(1 073)

0

(1 353)

24

(5 171)

Ar nemateriāliem aktīviem un pamatlīdzekļiem saistīti izdevumi

(88)

(13)

(119)

0

(164)

0

(384)

Citi administratīvie izdevumi

(904)

(318)

(902)

0

(1 234)

299

(3 059)

 

(2 937)

(1 155)

(2 094)

0

(2 751)

323

(8 614)

Pamatdarbības izdevumi:

Tieša centralizēta pārvaldība

(7 115)

(3 597)

(180)

0

0

769

(10 123)

Netieša centralizēta pārvaldība

(3 821)

(213)

(45)

0

0

34

(4 045)

Decentralizēta pārvaldība

(113)

(820)

0

0

0

0

(933)

Dalīta pārvaldība

(85 173)

(29)

(230)

0

0

0

(85 432)

Kopēja pārvaldība

(382)

(1 486)

0

0

0

0

(1 868)

Citi pamatdarbības izdevumi:

(947)

(23)

(448)

(59)

(2)

116

(1 363)

 

(97 551)

(6 168)

(903)

(59)

(2)

919

(103 764)

PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI KOPĀ

(100 488)

(7 323)

(2 997)

(59)

(2 753)

1 242

(112 378)

Neto pamatdarbības izdevumi

(93 032)

(7 188)

(1 509)

(56)

(2 405)

0

(104 190)

Pašu resursi un ieņēmumi no iemaksām

 

122 328

Atlikums no pamatdarbības

 

18 138

Neto finanšu ienākumi

 

517

Darbinieku pabalstu saistību pārmaiņas

 

(1 003)

Asociēto iestāžu/kopuzņēmumu rezultātu daļa

 

(420)

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

 

17 232


INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA PA SEGMENTIEM – DARBĪBAS ES

Miljonos EUR

 

Ekonomika un finanses

Uzņēmējdarbība un rūpniecība

Konkurence

Nodarbinātība

Lauksaimniecība

Transports un enerģētika

Vide

Zinātniskā pētniecība

Informācijas sabiedrība

Citi pamatdarbības ieņēmumi

Soda nauda

0

12

3 065

0

0

0

0

0

0

Lauksaimniecības nodevas

0

0

0

0

25

0

0

0

0

Izdevumu atgūšana

0

1

0

15

1 603

12

1

32

14

Ieņēmumi no administratīvās darbības

0

0

0

0

0

1

1

1

1

Citi pamatdarbības ieņēmumi

4

402

0

39

135

184

39

624

7

CITI PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI

4

415

3 065

54

1 763

197

41

657

22

Administratīvie izdevumi:

(57)

(178)

(82)

(108)

(115)

(268)

(110)

(391)

(125)

Personāla izdevumi

(51)

(128)

(75)

(82)

(95)

(190)

(80)

(218)

(102)

Ar nemateriāliem aktīviem un pamatlīdzekļiem saistīti izdevumi

0

(8)

0

(0)

0

(11)

(1)

(2)

0

Citi administratīvie izdevumi

(6)

(42)

(7)

(26)

(20)

(67)

(29)

(171)

(23)

Pamatdarbības izdevumi:

(105)

(650)

(305)

(6 077)

(56 176)

(3 328)

(224)

(3 238)

(1 107)

Tieša centralizēta pārvaldība

(105)

(347)

1

(176)

(31)

(1 312)

(207)

(2 436)

(1 179)

Netieša centralizēta pārvaldība

0

(90)

0

(7)

0

(1 750)

0

(714)

78

Decentralizēta pārvaldība

0

0

0

(24)

0

(5)

0

0

0

Dalīta pārvaldība

0

0

0

(5 850)

(56 037)

0

0

0

0

Kopēja pārvaldība

0

(166)

0

(3)

0

(197)

0

0

0

Citi pamatdarbības izdevumi:

0

(47)

(306)

(17)

(108)

(64)

(17)

(88)

(6)

PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI KOPĀ

(162)

(829)

(387)

(6 185)

(56 291)

(3 596)

(333)

(3 630)

(1 231)

Neto pamatdarbības izdevumi

(158)

(414)

2 678

(6 131)

(54 528)

(3 399)

(292)

(2 973)

(1 209)

 

Kopīgais pētniecības centrs

Zivsaimniecība

Iekšējais tirgus

Reģionālā politika

Nodokļi un muita

Izglītība un kultūra

Veselības un patērētāju aizsardzība

Tiesiskums, brīvība un drošība

Kopā darbības ES

Citi pamatdarbības ieņēmumi

Soda nauda

0

0

0

0

0

0

0

0

3 077

Lauksaimniecības nodevas

0

0

0

0

0

0

0

0

25

Izdevumu atgūšana

0

9

0

150

0

9

1

2

1 849

Ieņēmumi no administratīvās darbības

38

0

0

0

0

0

9

9

60

Citi pamatdarbības ieņēmumi

77

7

174

1

0

166

337

249

2 445

CITI PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI

115

16

174

151

0

175

347

260

7 456

Administratīvie izdevumi:

(341)

(44)

(162)

(71)

(94)

(195)

(323)

(273)

(2 937)

Personāla izdevumi

(242)

(35)

(113)

(59)

(38)

(100)

(197)

(140)

(1 945)

Ar nemateriāliem aktīviem un pamatlīdzekļiem saistīti izdevumi

(27)

0

(4)

0

(2)

(1)

(24)

(8)

(88)

Citi administratīvie izdevumi

(72)

(9)

(45)

(12)

(54)

(94)

(102)

(125)

(904)

Pamatdarbības izdevumi:

(85)

(523)

(51)

(22 677)

(16)

(1 445)

(615)

(929)

(97 551)

Tieša centralizēta pārvaldība

(63)

(254)

(10)

(46)

(16)

(175)

(411)

(348)

(7 115)

Netieša centralizēta pārvaldība

0

0

0

(8)

0

(1 254)

(76)

0

(3 821)

Decentralizēta pārvaldība

0

0

0

(84)

0

0

0

0

(113)

Dalīta pārvaldība

0

(267)

0

(22 524)

0

0

0

(495)

(85 173)

Kopēja pārvaldība

0

0

0

(15)

0

(1)

0

0

(382)

Citi pamatdarbības izdevumi:

(22)

(2)

(41)

0

0

(15)

(128)

(86)

(947)

PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI KOPĀ

(426)

(567)

(213)

(22 748)

(110)

(1 640)

(938)

(1 202)

(100 488)

Neto pamatdarbības izdevumi

(311)

(551)

(39)

(22 597)

(110)

(1 465)

(591)

(942)

(93 032)


INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA PA SEGMENTIEM – DARBĪBAS ĀRPUS ES

Miljonos EUR

 

Ārējās attiecības

Tirdzniecība

Attīstība

Paplašināšanās

Humānā palīdzība

Kopā darbības ārpus ES

Citi pamatdarbības ieņēmumi

Izdevumu atgūšana

15

0

10

61

3

89

Ieņēmumi no administratīvās darbības

36

0

0

0

0

36

Citi pamatdarbības ieņēmumi

5

0

1

5

(1)

10

CITI PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI

56

0

11

66

2

135

Administratīvie izdevumi:

(862)

(57)

(165)

(44)

(27)

(1 155)

Personāla izdevumi

(577)

(49)

(144)

(37)

(17)

(824)

Ar nemateriāliem aktīviem un pamatlīdzekļiem saistīti izdevumi

(13)

0

0

0

0

(13)

Citi administratīvie izdevumi

(272)

(8)

(21)

(7)

(10)

(318)

Pamatdarbības izdevumi:

(2 766)

(7)

(1 387)

(1 063)

(945)

(6 168)

Tieša centralizēta pārvaldība

(1 722)

(5)

(866)

(531)

(473)

(3 597)

Netieša centralizēta pārvaldība

(171)

0

(16)

(26)

0

(213)

Decentralizēta pārvaldība

(259)

0

(95)

(466)

0

(820)

Dalīta pārvaldība

(29)

0

0

0

0

(29)

Kopēja pārvaldība

(574)

(2)

(405)

(38)

(467)

(1 486)

Citi pamatdarbības izdevumi:

(11)

0

(5)

(2)

(5)

(23)

PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI KOPĀ

(3 628)

(64)

(1 552)

(1 107)

(972)

(7 323)

Neto pamatdarbības izdevumi

(3 572)

(64)

(1 541)

(1 041)

(970)

(7 188)


INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA PA SEGMENTIEM – DIENESTI UN PĀRĒJĀS DARBĪBAS

Miljonos EUR

 

Prese un saziņa

Birojs krāpšanas apkarošanai

Koordinācija

Personāls un administrācija

Eurostat

Budžets

Revīzija

Valodas

Citi

Kopā dienesti un pārējās darbības

Citi pamatdarbības ieņēmumi

Izdevumu atgūšana

1

0

0

0

0

0

0

0

0

1

Ieņēmumi no administratīvās darbības

2

5

0

764

0

51

0

90

0

912

Citi pamatdarbības ieņēmumi

(2)

(1)

8

25

0

37

0

53

455

575

CITI PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI

1

4

8

789

0

88

0

143

455

1 488

Administratīvie izdevumi:

(108)

(54)

(168)

(1 260)

(85)

(52)

(10)

(403)

46

(2 094)

Personāla izdevumi

(67)

(38)

(140)

(448)

(62)

(39)

(9)

(316)

46

(1.073)

Ar nemateriāliem aktīviem un pamatlīdzekļiem saistīti izdevumi

(2)

(1)

0

(114)

0

0

0

(2)

0

(119)

Citi administratīvie izdevumi

(39)

(15)

(28)

(698)

(23)

(13)

(1)

(85)

0

(902)

Pamatdarbības izdevumi:

(136)

(17)

(2)

(32)

(37)

(234)

0

(15)

(430)

(903)

Tieša centralizēta pārvaldība

(91)

(17)

(1)

(30)

(37)

(4)

0

0

0

(180)

Netieša centralizēta pārvaldība

(45)

0

0

0

0

0

0

0

0

(45)

Dalīta pārvaldība

0

0

0

0

0

(230)

0

0

0

(230)

Citi pamatdarbības izdevumi:

0

0

(1)

(2)

0

0

0

(15)

(430)

(448)

PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI KOPĀ

(244)

(71)

(170)

(1 292)

(122)

(286)

(10)

(418)

(384)

(2 997)

Neto pamatdarbības izdevumi

(243)

(67)

(162)

(503)

(122)

(198)

(10)

(275)

71

(1 509)

4.   NAUDAS PLŪSMAS TABULAS PASKAIDROJUMI

4.1.   NAUDAS PLŪSMAS TABULAS MĒRĶIS UN SAGATAVOŠANA

Naudas plūsmas informāciju izmanto, lai varētu novērtēt ES spēju ģenerēt naudu un tās ekvivalentus, un ES vajadzības izmantot šīs naudas plūsmas.

Naudas plūsmas tabula ir sagatavota, izmantojot netiešo metodi. Tas nozīmē, ka neto pārpalikums vai deficīts finanšu gadam tiek koriģēts ar bezskaidras naudas darījumu rezultātiem, atliktiem vai uzkrātiem iepriekšējo vai nākamo periodu pamatdarbības naudas ieņēmumiem vai maksājumiem un ieņēmumu vai izdevumu posteņiem saistībā ar naudas plūsmām no ieguldījumu darbības.

Naudas plūsmas no darījumiem ārvalstu valūtā iegrāmato Eiropas Savienības pārskata valūtā (euro), summai ārvalstu valūtā piemērojot euro un attiecīgās ārvalstu valūtas maiņas kursu naudas plūsmas datumā.

Šajā naudas plūsmas tabulā parāda naudas plūsmas periodā, ko klasificē pēc pamatdarbības un ieguldījumu darbības (ES nav finansēšanas darbības).

4.2.   PAMATDARBĪBA

Pamatdarbība ir ES darbība, kas nav ieguldījumu darbība. Tā ir lielākā daļa no veiktajām darbībām. Saņēmējiem piešķirti aizdevumi (un vajadzības gadījumā attiecīgi aizņēmumi) netiek uzskatīti par ieguldījumu (vai finansēšanas) darbību, jo šī darbība ir vispārējo mērķu sastāvdaļa un tādējādi ES ikdienas darbība. Pamatdarbībā ir ietverti arī tādi ieguldījumi kā EIF, ERAB un riska kapitāla fondi. Šīs darbības mērķis ir piedalīties noteikto politikas rezultātu sasniegšanā.

4.3.   IEGULDĪJUMU DARBĪBAS

Ieguldījumu darbība ir nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu iegāde un atsavināšana un citi ieguldījumi, kuri nav iekļauti naudas ekvivalentos. Ieguldījumu darbība neietver aizdevumus, kas piešķirti saņēmējiem. Mērķis ir atspoguļot ES faktiskos ieguldījumus.

Jāņem vērā, ka ES nav pieejami lietošanai Komisijas naudas un tās ekvivalentu atlikumi 9 080 miljonu euro apmērā. Tā ir saņemtā nauda no uzlikto naudas sodu maksājumiem, par kuriem pretējā puse pārsūdz uzlikto naudas sodu. Šīs summas ir uzrādītas kā “nauda, uz ko attiecas izmantošanas ierobežojumi”2.11. paskaidrojumā iepriekš.

5.   IESPĒJAMIE AKTĪVI UN IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS, KĀ ARĪ CITAS INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

IESPĒJAMIE AKTĪVI

Miljonos EUR

 

31.12.2010.

31.12.2009.

Saņemtās garantijas:

Izpildes garantijas

301

252

Citas garantijas

30

27

Citi iespējamie aktīvi

8

18

Iespējamie aktīvi kopā

339

297

Dažreiz tiek pieprasītas izpildes garantijas, lai nodrošinātu, ka ES finansējuma saņēmēji izpilda pienākumus, kas ir noteikti saņēmēju līgumos ar ES. Citi iespējamie aktīvi galvenokārt ir saistīti ar iespējamiem nodokļu atlīdzinājumiem saistībā ar Komisijas ēkām.

IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS

Miljonos EUR

 

Paskaidrojums

31.12.2010.

31.12.2009.

Sniegtās garantijas

5.1

22 171

19 330

Naudas sodi – Tiesai iesniegtās apelācijas sūdzības

5.2

9 627

11 969

ELGF – līdz tiesas spriedumam

5.3

1 772

1 945

Summas saistībā ar tiesā izskatāmām lietām un citiem strīdiem

5.4

458

416

Citas iespējamās saistības

5.5

4

12

Iespējamās saistības kopā

 

34 032

33 672

Visas iespējamās saistības tiks finansētas, ja pienāks to termiņš, no ES budžeta turpmākajos gados.

5.1.   SNIEGTĀS GARANTIJAS

5.1.1.    Par aizdevumiem, kas ir piešķirti no Eiropas Investīciju bankas (EIB) pašu resursiem

Miljonos EUR

 

Riska dalīšana

31.12.2010.

Bezriska dalīšana

31.12.2010.

Nenokārtotas

31.12.2010.

Kopā

Nenokārtotas

31.12.2009.

Publiska iestāde

Privāts uzņēmums

65 % garantija

3 625

12 443

2 149

18 217

14 945

70 % garantija

87

2 132

62

2 281

2 596

75 % garantija

0

635

60

695

850

100 % garantija

0

683

106

789

821

Kopā Total

3 712

15 893

2 377

21 982

19 212

ES budžets garantē aizdevumus, ko trešām valstīm parakstījusi un piešķīrusi EIB no pašu resursiem 2010. gada 31. decembrī (tostarp aizdevumus, kas piešķirti dalībvalstīm pirms pievienošanās). Tomēr ES garantija nepārsniedz atļauto kredītlīniju maksimālā apjoma procentuālo daļu – 65 %, 70 %, 75 % vai 100 %. Ja maksimālais apjoms netiek sasniegts, ES garantija summu sedz pilnībā. Nenokārtotā kopējā summa 2010. gada 31. decembrī bija 21 982 miljoni euro, tādējādi tas ir maksimālais risks, kas rodas ES.

Aizdevumiem, uz kuriem attiecas ES budžeta garantija, EIB iegūst garantijas arī no trešām personām (valstīm, valsts vai privātām finanšu iestādēm); šajos gadījumos Komisija ir sekundārais galvotājs. ES budžeta garantija sedz tikai sadaļā "riska dalīšana" norādīto garantiju politisko risku. Pārējos risku veidus sedz EIB, ja primārais galvotājs neizpilda uzņemtās saistības. Ja primārais galvotājs neizpilda uzņemtās saistības, sadaļā "bezriska dalīšana" norādīto garantiju visus riskus sedz no ES budžeta. Ja primārais galvotājs ir valsts iestāde, šos riskus parasti attiecina uz politisku risku, tomēr arī gadījumos, kad garantijas sniedzējs ir iestāde vai privāts uzņēmums, komercrisku var nākties segt arī no ES budžeta.

5.1.2.    Citas sniegtās garantijas

Miljonos EUR

 

31.12.2010.

31.12.2009.

Riska dalīšanas finanšu mehānisms (RSFF)

161

94

Aizdevumu garantijas instruments Ten-T projektiem (LGTT)

11

6

MEDA – Marokas garantijas

17

17

Citi

0

1

Kopā

189

118

Riska dalīšanas finanšu mehānisms (RSFF)

Saskaņā ar Riska dalīšanas finanšu mehānismu (RSFF) Komisijas iemaksas tiek izmantotas, lai nodrošinātos pret finanšu risku saistībā ar EIB aizdevumiem un garantijām, kas izsniegtas attiecināmiem pētniecības projektiem. Komisijas budžets kopā par laikposmu no 2007. līdz 2013. gadam ir paredzēts līdz vienam miljardam euro, no kuriem līdz 800 miljoniem euro ir no “Sadarbības” īpašajām programmām un līdz 200 miljoniem euro – no “Iespēju” īpašajām programmām. EIB ir apņēmusies nodrošināt tādu pašu summu.

Komisija 2010. gada 31. decembrī bija iemaksājusi 515 miljonus RSFF. EIB šo summu ieguldīja obligācijās (419 miljoni euro 2010. gada 31. decembrī), termiņnoguldījumos (55 miljoni euro) un naudas ekvivalentos (33 miljoni euro). 2010. gada beigās bija parakstīti aizdevumi par 2 212 miljoniem euro un uz tiem tādējādi attiecās mehānisma darbība. 2009. gada laikā iestājās saistību neizpilde par 5 miljoniem euro, un tos iekļāva mehānisma izmaksās. Summa, kas iepriekš norādīta kā iespējamās saistības (161 miljons euro), ir aprēķinātie maksimālie zaudējumi 2010. gada 31. decembrī, kas Komisijai varētu rasties saistību neizpildes gadījumā no EIB izsniegtajiem aizdevumiem vai garantijām RSFF ietvaros. Tie ir 7,3 % no garantēto summu kopsummas. Jāatzīmē, ka Komisijas kopējais risks ir nepārsniedz summu, ko tā ir ieguldījusi mehānismā.

Aizdevumu garantijas instruments Ten-T projektiem (LGTT)

Aizdevumu garantijas instruments Ten-T projektiem (LGTT) izsniedz garantijas, lai samazinātu ieņēmumu risku TEN transporta projektu pirmajos gados. Proti, garantija pilnā mērā nodrošinās atbalsta kredītlīnijas, kuras atvērs vienīgi tādos gadījumos, ja projekta naudas plūsma nebūs pietiekama, lai apkalpotu prioritāru aizņēmumu. Instruments ir Komisijas un EIB kopīgs finanšu produkts, un ar TEN-T regulu ES budžetā ir iedalīti 500 miljoni euro, kas tiks piešķirti 2007.–2013. gadā. EIB piešķirs vēl 500 miljonus euro, tādējādi instrumenta kopējā pieejamā summa būs viens miljards euro.

Komisija 2010. gada 31. decembrī bija iemaksājusi 155 miljonus LGTT. EIB šo summu ieguldīja obligācijās (111 miljoni euro 2010. gada 31. decembrī), termiņnoguldījumos (36 miljoni euro) un naudā (5 miljoni euro). 2010. gada beigās bija parakstīti aizdevumi par 140 miljoniem euro un uz tiem tādējādi attiecās garantija. Summa, kas ietverta kā iespējamās saistības (11 miljoni euro), ir aprēķinātie maksimālie zaudējumi 2010. gada 31. decembrī, kas Komisijai varētu rasties saistību neizpildes gadījumā no EIB izsniegtajiem aizdevumiem LGTT darbības ietvaros. Tie ir 7,9 % no garantēto summu kopsummas. Jāatzīmē, ka Komisijas kopējais risks ir nepārsniedz summu, ko tā ir ieguldījusi instrumentā.

RSFF un LGTT instrumentu aktīvi Komisijas bilancē ir iekļauti kā pārdošanai pieejami īstermiņa aktīvi (skatīt 2.8. paskaidrojumu) un nauda (2.11. paskaidrojums).

Meda

Komisija ar īpaša fonda palīdzību kā MEDA programmas daļu ir izveidojusi garantijas mehānismu, kas sniegs atbalstu divām Marokas organizācijām, proti, Caisse Centrale de Garantie un Fonds Dar Ad-Damane. 2010. gada 31. decembrī fonda līdzekļi bija 27 miljoni, kas tika uzrādīti kā nauda un naudas ekvivalenti – skatīt 2.11. skaidrojumu. Komisijas garantija, kas uzrādīta kā iespējamās saistības, attiecas uz 17 miljoniem euro no aizdevumiem, ko izsniegušas iepriekš minētās organizācijas.

5.2.   NAUDAS SODI

Šīs summas attiecas uz naudas sodiem, ko uzlikusi Komisija par konkurences noteikumu pārkāpumiem un par kuriem ir veikts pagaidu maksājums, un tie ir vai nu pārsūdzēti, vai nav zināms, vai tiks pārsūdzēti. Iespējamās saistības tiks saglabātas, līdz Tiesa pieņems galīgo lēmumu lietā. Saņemtie procenti par pagaidu maksājumiem (561 miljoni euro) ir iekļauti gada saimnieciskajā rezultātā un arī kā iespējamās saistības, lai atspoguļotu nenoteiktās Komisijas īpašumtiesības uz šīm summām.

5.3.   ELGF – LĪDZ TIESAS SPRIEDUMAM

Šīs ir iespējamās saistības pret dalībvalstīm saistībā ar ELGF atbilstības lēmumiem līdz Tiesas spriedumam. Saistību galīgā apjoma un tā gada noteikšana, kurā summas attaisnotas apelācijas rezultātā tiks izmaksātas no budžeta, būs atkarīga no Tiesas procesa ilguma. Iespējami maksājamās summas novērtējums ir ietverts bilancē kā ilgtermiņa uzkrājums – skatīt 2.13. paskaidrojumu.

5.4.   SUMMAS, KAS SAISTĪTAS AR TIESAS PRĀVĀM UN CITIEM STRĪDIEM

Šī pozīcija attiecas uz prasībām, kas pašlaik iesniegtas pret ES par zaudējumu atlīdzināšanu, citiem juridiskiem strīdiem un novērtētiem tiesu izdevumiem. Jāpiebilst, ka prasībā par zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar EK līguma 288. pantu prasības iesniedzējam ir jānorāda iestādes veikts pietiekami nopietns tiesību normas pārkāpums, ar ko paredz tiesību piešķiršanu personām, iesniedzējam faktiski nodarītais kaitējums, kā arī tieša cēloņsakarība starp nelikumīgo rīcību un kaitējumu.

5.5.   CITAS IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS

Šajā pozīcijā ir iekļautas citas mazākas iespējamās saistību summas, kas nav klasificējamas iepriekš minētajās pozīcijās.

Citas būtiskas informācijas atklāšana

5.6.   SAISTĪBAS VĒL NEIZLIETOTĀS APROPRIĀCIJĀS

Miljonos EUR

 

31.12.2010.

31.12.2009.

Saistības vēl neizlietotās apropriācijās

155 642

134 689

Budžeta saistību atlikums (RAL, Reste à Liquider) ir summa, kas attiecas uz atvērtām saistībām, par kurām vēl nav veikti maksājumi un/vai saistību atbrīvojumi. Tā ir parasta parādība saistībā ar daudzgadu programmām. Budžeta saistību kopējais atlikums 2010. gada 31. decembrī bija 194 395 miljoni euro. Iepriekš norādītā summa ir budžeta RAL, atskaitot saistītās summas, kuras 2010. gada saimnieciskā rezultāta pārskatā ir iekļautas kā izdevumi.

5.7.   BŪTISKAS JURIDISKĀS SAISTĪBAS

Miljonos EUR

 

31.12.2010.

31.12.2009.

Strukturālās darbības

210 638

275 761

Protokols ar Vidusjūras reģiona valstīm

263

263

Zvejas nolīgumi

130

249

Galileo programma

513

1 517

GMES programma

390

556

TEN-T

3 530

4 289

Citas līgumsaistības

3 920

1 325

Kopā

219 384

283 960

Šīs saistības radās, pamatojoties uz Komisijas lēmumu uzņemties ilgtermiņa juridiskas saistības attiecībā uz summām, ko budžetā vēl nesedza saistību apropriācijas. Tās var būt saistītas ar daudzgadu programmām, piemēram, strukturālas darbības vai summas, kuras Eiropas Savienība ir apņēmusies izmaksāt nākotnē saskaņā ar bilances datumā pastāvošiem administratīviem līgumiem (piemēram, saistībā ar tādu pakalpojumu sniegšanu kā apsardze, uzkopšana utt., kā arī līgumsaistības attiecībā uz konkrētiem projektiem, piemēram, būvdarbiem). Ne visas daudzgadu programmas ietver saistības, kas jāiekļauj šajā pozīcijā, jo turpmāko gadu izdevumi ir atkarīgi no budžeta lēmējinstitūcijas gada lēmumiem vai izmaiņām attiecīgajos noteikumos.

5.7.1.    Strukturālas darbības

Turpmākajā tabulā ir sniegts salīdzinājums starp juridiskām saistībām, kuras vēl nav paredzētas budžetā, un maksimālajām saistībām attiecībā uz summām, kuras paredzētas 2007.–2013. gada finanšu shēmā.

Miljonos EUR

 

Finanšu plāna summas 2007.–2013. gads

(A)

Juridiskās saistības

(B)

Budžeta saistības 2007.-2010. gads

(C)

Juridiskas saistības mīnus budžeta saistības

(= B – C)

Maksimālās saistības

(= A – C)

Kohēzijas politikas līdzekļi

347 550

346 475

189 574

156 901

157 976

Dabas resursi

100 549

100 549

54 759

45 790

45 790

Pirmspievienošanās palīdzības instruments

10 958

7 357

4 086

3 271

6 872

Kopā

459 057

454 381

248 419

205 962

210 638

5.7.2.    Protokoli ar Vidusjūras reģiona valstīm

Šo saistību kopsumma ir 263 miljoni euro, un tās ir saistītas ar finanšu protokoliem ar Vidusjūras reģiona trešām valstīm. Summa, kas šeit ietverta, ir starpība starp parakstīto protokolu kopējo summu un iegrāmatoto budžeta saistību summu. Minētie protokoli ir starptautiski līgumi, kuru darbību nevar pārtraukt bez abu pušu vienošanās, lai arī izbeigšanas procedūra pašlaik notiek.

5.7.3.    Zvejas nolīgumi

Tās ir saistības 130 miljonu euro kopsummā, kas uzņemtas ar trešām valstīm par darbībām saskaņā ar starptautiskiem zvejas nolīgumiem.

5.7.4.    Galileo programma

Galileo ir globāla navigācijas satelītu sistēma (GNSS), kuru pašlaik veido Eiropas Savienība un Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA). Galileo programmu šobrīd pilnībā finansē no ES budžeta, un Komisija vada programmu ES vārdā. Paredzams, ka pirmais programmas posms – palaišana orbītā (IOV) – tiks pabeigts 2012. gada laikā, un radītie aktīvi šajā gadā tiks nodoti Komisijai.

Jāpiebilst, ka Komisija līdz 2010. gada beigām ir samaksājusi 1 178 miljonus euro par programmas Galileo IOV posmu, ieskaitot iepriekšējo ieguldījumu GJU. Tā kā šī programma joprojām ir izpētes posmā, saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem iztērētie naudas līdzekļi ir iekļauti izdevumos un nemateriālie aktīvi nav atzīti. Kopējais (orientējošais) Komisijas ieguldījums, kas paredzēts programmas Galileo nākamajam posmam (“FOC”) no 2008. līdz 2013. gadam, ir 2 408 miljoni euro.

5.7.5.    GMES programma

Komisija ir noslēgusi līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru 2008.–2013. gadam par Globālās vides un drošības novērošanas (GMES) kosmosa komponenta īstenošanu. Kopējā orientējošā summa minētajam periodam ir 624 miljoni euro. 2010. gadā EKA izdevumi bija 166 miljoni euro.

5.7.6.    TEN-T saistības

Šī summa attiecas uz Eiropas transporta tīklu (TEN-T) 2007.–2013. gadam. Programma attiecas uz projektiem, kuri ir izstrādāti, lai uzlabotu Eiropas transporta tīklu un atbalstītu gan infrastruktūras projektus, gan pētniecības un novatoriskuma projektus, veicinot jaunu tehnoloģiju un novatorisku procesu ieviešanu jaunā transporta infrastruktūrā. Kopējā orientējošā summa šai programmai ir 8 013 miljoni euro.

5.7.7.    Citas līgumsaistības

Norādītās summas atbilst saistībām, kas jāmaksā līgumu darbības laikā. Šeit ir iekļautas nenomaksātās līgumsaistības 83 miljonu euro apmērā par Tiesas ēkas remonta izmaksām, 76 miljoni euro par Padomes ēku līgumiem, kā arī 434 miljoni par Parlamenta ēku līgumiem un 446 miljoni euro par Komisijas ēkām (galvenokārt divi lieli celtniecības projekti Luksemburgā). Šeit iekļauta arī tāda nozīmīga summa ka 2 654 miljoni euro par Kodolsintēzes enerģijas aģentūras (Eiropas Kopuzņēmums ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām) publiskā iepirkuma līgumiem ITER projekta kontekstā.

5.8.   OPERATĪVĀS IZPIRKUMNOMAS SAISTĪBAS

Miljonos EUR

Apraksts

Nākamo periodu maksājumi

< 1 gads

1-5 gadi

> 5 gadi

Kopā

Ēkas

350

1 235

749

2 334

IT materiāli un pārējais aprīkojums

12

38

0

50

Kopā

362

1 273

749

2 384

Šī pozīcija attiecas uz ēkām un pārējo aprīkojumu, ko nomā saskaņā ar operatīvās izpirkumnomas līgumiem, kas neatbilst nosacījumiem par iegrāmatošanu bilances aktīvu daļā. Norādītās summas atbilst saistībām, kas vēl ir jāmaksā līgumu darbības laikā.

Saimnieciskā rezultāta pārskatā 2010. gadā 363 miljoni euro tika atzīti kā izdevumi saistībā ar operatīvo izpirkumnomu.

6.   FINANŠU KOREKCIJAS UN ATGŪTIE LĪDZEKĻI

6.1.   IEVADS

Šajā paskaidrojumā ir sniegts pārskats par atklāto kļūdu un pārkāpumu korekcijām, jo īpaši ES budžeta daļā, ko īsteno ar dalītu pārvaldību (t.i., aptuveni 80 % no kopējā budžeta). Saskaņā ar dalīto pārvaldību Komisija uztic dalībvalstīm ES programmu īstenošanu, tas nozīmē, ka ES iemaksa tiek nodota dalībvalstij, parasti īpašiem pilnvarotajiem maksātājiem, kas ir atbildīgi par maksājumiem gala saņēmējiem. Tāpēc dalībvalstis ir tieši atbildīgas par saņēmēju pieļauto kļūdu un pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un labošanu, savukārt Eiropas Komisija nodrošina vispārēju uzraudzību (t.i., pārbauda, cik efektīvi darbojas dalībvalstu vadības un kontroles sistēmas).

6.1.1.    Finanšu korekcijas

Finanšu korekcijas ir galvenais instruments kļūdu un pārkāpumu labošanai dalītās pārvaldības kontekstā. Finanšu korekcijas veic Eiropas Komisija, lai no ES līdzekļiem netiktu apmaksāti izdevumi, kas neatbilst piemērojamiem noteikumiem. Finanšu korekcijas var piemērot arī gadījumos, kad ir atklāti nopietni trūkumi dalībvalstu vadības un kontroles sistēmās. Šī finanšu mehānisma galīgais mērķis ir nodrošināt, ka visi dalībvalstu deklarētie izdevumi (uz kuru pamata tiek izmaksāti ES līdzekļi) ir pareizi. Komisijas izdotie iekasēšanas rīkojumi nepareizi izmaksāto summu atgūšanai ir tikai viens no finanšu korekciju īstenošanas veidiem.

Finanšu korekcijas procedūras trīs galvenie posmi ir šādi.

1)

Tiek noteikta finanšu korekcijas summa, ievērojot juridisko un apstrīdēšanas kārtību (“nepabeigts”).

2)

Finanšu korekcijas summa ir droši noteikta un ir galīga, par to ir “pieņemts lēmums” ar Komisijas lēmumu vai tā ir “apstiprināta”, resp., dalībvalsts to ir atzinusi.

3)

summas atgūšana ir “īstenota” ar kādu no turpmāk minētajiem līdzekļiem: a) pēc tam, kad Komisija ir izdevusi iekasēšanas rīkojumu, dalībvalsts summu iemaksā Komisijai, vai arī Komisija šo summu ietur no saviem turpmākajiem maksājumiem attiecīgajai dalībvalstij; vai b) tiklīdz korekcija ir atzīta, dalībvalsts atskaita (atvelk) šo summu no nākamā maksājuma pieprasījuma Komisijai pirms atgūšanas procedūras pabeigšanas valsts līmenī (atvilkums) vai pēc tam, kad atgūšanas procedūra ir pabeigta valsts līmenī un summas ir faktiski atgūtas no saņēmēja (atgūšana valsts līmenī); abos gadījumos (atvilkums vai atgūšana valsts līmenī, dalībvalstij atskaitot summu no nākamā maksājuma prasījuma) ar piemērojamām regulām ir atļauta nepareizi veikto izdevumu aizstāšana ar citiem attiecināmiem izdevumiem. Saskaņā ar uzkrāšanas principu grāmatvedībā nepieciešams solis, lai noteiktu finansēšanas korekcijas īstenošanu, ir iekasēšanas rīkojuma vai maksājuma pieprasījuma (atkarībā no konkrētā gadījuma) apstiprinājums, ko veic kredītrīkotājs. Taču pēc programmas slēgšanas, kad dalībvalsts vairs nevar izmantot neizlietotos līdzekļus, Komisija īsteno finanšu korekciju ar saistību atcelšanu.

1)   Nepabeigtās finanšu korekcijas

Summas, kas atspoguļota kā nepabeigtas finanšu korekcijas, pamatā ir Komisijas un Revīzijas palātas vai OLAF revīziju konstatējumi, un to izpildi uzrauga attiecīgais ģenerāldirektorāts atbilstīgi oficiālam juridiskam procesam un notiekošām apstrīdēšanas procedūrām attiecīgajās dalībvalstīs. Tā ir vislabākā un piesardzīgākā aplēse, ņemot vērā situāciju saistībā ar revīziju uzraudzību un galīgās nostājas vēstuļu (vai vēstuļu par atlikšanu uz laiku) izsniegšanu 2010. gada 31. decembrī. Šī summa noteikti mainīsies pēc apstrīdēšanas procedūras, kas dalībvalstīm sniedz iespēju iesniegt papildu pierādījumus savu prasību pamatošanai.

2)   Finanšu korekcijas, par kurām pieņemts lēmums vai kuras ir apstiprinātas

Lauksaimniecības un lauku attīstības jomā 2007.–2013. gadā ELGF (Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds) un ELFLA (Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai) aizstāj ELVGF (Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fondu), kas darbojās 2000.–2006. gadā. Lēmumi par finanšu korekcijām galvenokārt tika pieņemti pēc dalībvalstu deklarēto izdevumu pārbaudēm, kam piemēro šādas grāmatojumu noskaidrošanas procedūras.

Komisija pieņem ikgadējo lēmumu par finanšu grāmatojumu noskaidrošanu, ar kuru tā oficiāli atzīst pilnvarotā maksātāja gada pārskatus, pamatojoties uz vadības pārbaudēm un apliecinājumiem.

Komisija pieņem lēmumu par daudzgadu atbilstības noskaidrošanu attiecībā uz dalībvalstu deklarēto izdevumu atbilstību ES noteikumiem.

Komisija pieņem finanšu grāmatojumu noskaidrošanas lēmumu par maksājumu izpildi, un saskaņā ar to ir iespējams noteikt finanšu korekcijas maksājumiem, kam nav ievēroti tiesību aktos vai noteikumos paredzētie termiņi.

Kohēzijas politikas jomā finanšu korekcijas, par kurām ir pieņemti lēmumi vai kuras ir apstiprinātas, tiek noteiktas ES kontroļu un revīziju, ko veic Komisija, Eiropas Revīzijas palāta vai OLAF, rezultātā.

3)   Finanšu korekciju īstenošana

ELGF gadījumā finanšu korekcijas vienmēr īsteno kā atskaitījumus no ikmēneša deklarācijām. ELFLA gadījumā dalībvalstu pašu atgūtās summas, kā arī finanšu korekcijas, par kurām pieņemts lēmums, iespējams izmantot atkārtoti.

Kohēzijas politikas jomā finanšu korekcijas īsteno šādi.

Dalībvalsts atzīst Komisijas pieprasīto vai ierosināto korekciju: dalībvalsts pati piemēro finanšu korekciju, atskaitot to no nākamā maksājuma pieprasījuma (skatīt 6.1.1. iedaļas 3) punktā minēto atvilkumus un atgūšanas). Visas dalībvalstu koriģētās summas pēc tam var atkārtoti izmantot citām attiecināmām darbībām, kuru dēļ ir regulāri izdevumi. Šādi gadījumi nekādi neietekmē Komisijas pārskatus, jo ES finansējuma līmenis konkrētai programmai netiek samazināts. ES finansiālās intereses tādējādi ir aizsargātas pret pārkāpumiem un krāpšanu.

Dalībvalsts nepiekrīt Komisijas pieprasītajai vai ierosinātajai korekcijai, ar dalībvalsti uzsāk oficiālu apstrīdēšanas procedūru, kas paredz maksājumu apturēšanu programmā; šajā gadījumā Komisijai trīs mēnešu laikā pēc dalībvalsts oficiālās uzklausīšanas datuma (sešu mēnešu laikā 2007.–2013. gada programmām) jāpieņem oficiāls lēmums par finanšu korekciju un jāizdod iekasēšanas rīkojums, lai panāktu summas atmaksāšanu no dalībvalsts. Šajos gadījumos rodas neto samazinājums ES iemaksai konkrētajā darbības programmā, uz kuru attiecas finanšu korekcija (dalībvalsts nevar atkārtoti izmantot koriģēto summu citām attiecināmām darbībām).

Pēc programmas slēgšanas, kad dalībvalsts vairs nevar izmantot neizlietotos līdzekļus, finanšu korekcijas summu vai nu atskaita no pēdējā dalībvalsts iesniegtā izmaksu pieprasījuma, vai arī Komisija atceļ saistības.

6.1.2.    Atgūšana

Summu atgūšana ir finanšu korekciju īstenošanas veids, par kuru atsevišķi jāsniedz informāciju, jo budžeta lēmējinstitūcija tam piešķir īpašu nozīmi.

Atbilstīgi Finanšu regulai iekasēšanas rīkojumus par nepareizi izmaksātajām summām izdod kredītrīkotājs. Summu atgūšanu īsteno ar tiešu bankas pārskaitījumu no parādnieka (piemēram, dalībvalsts) vai tās atskaita no citām summām, kuras Komisija ir parādā dalībvalstij. Finanšu regulā ir paredzētas papildu procedūras, lai nodrošinātu maksājumus par nokavētiem iekasēšanas rīkojumiem, kurus īpaši uzrauga Komisijas grāmatvedis.

Lauksaimniecības jomā dalībvalstu pienākums ir konstatēt kļūdas un pārkāpumus un atgūt nepareizi izmaksātās summas saskaņā ar valsts noteikumiem un procedūrām. ELGF gadījumā no saņēmējiem atgūtās summas ieskaita Komisijai pēc tam, kad dalībvalsts ir atskaitījusi (aptuveni) 20 %, un Komisija šīs summas iegrāmato saimnieciskās darbības rezultāta pārskatā kā ieņēmumus. Attiecībā uz ELFLA atgūstamos līdzekļus atskaita no nākamā maksājuma pieprasījuma pirms tā nosūtīšanas Komisijas dienestiem, un tāpēc attiecīgo summu var atkārtoti izlietot programmai. Ja dalībvalsts neatgūst līdzekļus vai tā savā darbībā nav uzcītīga, Komisija var izlemt iejaukties un noteikt attiecīgajai dalībvalstij finanšu korekcijas.

Kohēzijas politikas jomā dalībvalstis (nevis Komisija) ir atbildīgas par to, lai no saņēmējiem tiktu atgūtas nepareizi izmaksātās summas, kurām vajadzības gadījumā ir pieskaitīti procenti par novēlotu maksājumu. Par dalībvalstu atgūtajām summām šajā paskaidrojumā ir sniegta papildu informācija papildus informācijai par Komisijas noteiktajām finanšu korekcijām. Par 2007.–2013. gadu dalībvalstīm ir juridiski noteikts pienākums sniegt Komisijai skaidrus un strukturētus datus par summām, kas ir atvilktas no līdzfinansējuma, pirms ir pabeigta atgūšanas procedūra valsts līmenī, un par summām, kas valsts līmenī ir faktiski atgūtas no saņēmējiem.

6.1.3.    Maksājumu apturēšana un pārtraukšana

Atbilstīgi nozares tiesību aktiem Komisija var arī:

pārtraukt maksājumu termiņus maksimāli līdz 6 mēnešiem 2007.–2013. gada programmām, ja:

a)

ja ir liecības par nopietniem trūkumiem attiecīgās dalībvalsts vadības un kontroles sistēmu darbībā;

b)

Komisijas dienestiem ir jāveic papildu pārbaudes, jo tiem ir informācija par to, ka izdevumi sertificētā paziņojumā par izdevumiem saistīti ar nopietnu pārkāpumu, kas nav labots.

pilnībā vai daļēji apturēt starpposma maksājumu dalībvalstij gan par 2000.–2006. gada, gan par 2007.–2013. gada programmām šādos trīs gadījumos:

a)

nopietns trūkums programmas vadības vai kontroles sistēmā; vai

b)

apstiprinātajā izdevumu pārskatā iekļautie izdevumi ir saistīti ar nopietnu pārkāpumu, kas nav novērsts, vai

c)

nopietns dalībvalsts pārkāpums attiecībā uz vadības un kontroles pienākumiem.

Ja dalībvalstis nav veikušas pieprasītos pasākumus, Komisija var noteikt finanšu korekciju.

6.1.4.    Citi pārvaldības veidi

ES budžeta daļā, ko pārvalda ar tiešu pārvaldību, noteikumiem neatbilstošos izdevumus atgūst ar Komisijas izdotu iekasēšanas rīkojumu vai atskaita no nākamā izmaksu pārskata. Ja atskaitījumu tieši veic saņēmēji pirms izmaksu pārskata nosūtīšanas, informāciju neiekļauj Komisijas grāmatvedības sistēmā. Par summu atgūšanu, kas nepareizi izmaksātas saistībā ar decentralizēto vai netiešo decentralizēto pārvaldību, ir atbildīgas dalībvalstis, trešās valstis vai aģentūras. Kopīgas pārvaldības gadījumā piemēro arī korekcijas instrumentus, kas ir definēti nolīgumos ar starptautiskajām organizācijām.

Paskaidrojums. Visi skaitļi ir noapaļoti miljonos euro. Jāatzīmē, ka skaitļu noapaļošanas dēļ daži finanšu skaitļi tabulās var nesakrist. Summas, kas norādītas kā “0”, nozīmē skaitļus, kas ir mazāki par EUR 500 000. Summas, kas vienādas ar nulli, tiek norādītas kā defise (-).

6.2.   FINANŠU KOREKCIJAS UN ATGŪŠANA LAUKSAIMNIECĪBAS UN LAUKU ATTĪSTĪBAS JOMĀ

6.2.1.    Financial corrections and recoveries decided in 2010

ELGF finanšu korekcijas, par kurām lēmumi pieņemti 2010. gadā

Miljonos EUR

 

2010.

2009.

ELGF grāmatojumu noskaidrošanas procedūra:

Finanšu grāmatojumu noskaidrošana un neievēroti maksājumu termiņi

33

103

Atbilstīguma noskaidrošana

1 022

359

Starpsumma

1 055

462


Lauku attīstības finanšu korekcijas, par kurām lēmumi pieņemti 2010. gadā

Miljonos EUR

 

2010.

2009.

Lauku attīstības finanšu korekcijas:

TRDI 2000.-2006.

49

11

SAPARD 2000.-2006.

3

14

ELFLA 2007.-2013.

20

Starpsumma

73

25


2010. gadā apstiprinātā atgūšana

Miljonos EUR

 

2010.

2009.

Pārkāpumi saistībā ar ELGF

178

163

TRDI – atgūtās summas

10

SAPARD – atgūtās summas

5

Pārkāpumi saistībā ar ELFLA

98

47

Starpsumma

292

210


Kopā finanšu korekcijas un atgūšana, par ko lēmumi pieņemti / kas apstiprinātas 2010. gadā

Miljonos EUR

 

2010.

2009.

ELGF:

Finanšu korekcijas

1 055

462

Atgūšana

178

163

Starpsumma ELGF

1 233

625

Lauku attīstība:

Finanšu korekcijas

73

25

Atgūšana

114

47

Starpsumma – lauku attīstība

187

72

Kopā

1 420

697

ELGF summu sadalījums pa dalībvalstīm ir norādīts 1. pielikumā.

Visas iepriekš minētās summas ir iekļautas Komisijas saimnieciskā rezultāta pārskatā. Atbilstības noskaidrošanas procedūras 2010. gadā radīja pieaugumu pēc iepriekš novērotā samazinājuma 2008. un 2009. gadā. Tas galvenokārt ir skaidrojams ar to, ka 2009. gadā nebija neizpildītu lēmumu par noskaidrošanu. Savukārt 2008. gada skaitļi ietvēra neizpildītu grāmatojumu noskaidrošanas lēmumu par 178 miljoniem euro, kas izskaidro samazinājumu starp 2008. un 2009. gadu. Līdzīgi 2010. gada skaitļos ir ietverts neizpildīts grāmatojumu noskaidrošanas lēmums par 471 miljonu euro, kas bija pieņemts līdz gada beigām un kura finanšu izpilde bija paredzēta 2011. gadā. Tas izskaidro palielinājumu starp 2009. un 2010. gadu.

Apstiprinātajos skaitļos par atgūtajām summām 2010. gadā pirmo reizi ir ietvertas summas no ELFLA, kopā – 98 miljoni euro, kas izskaidro palielinājumu salīdzinājumā ar 2009. gadā.

6.2.2.    Finanšu korekcijas un atgūšana ar īstenošanu 2010. gadā

2010. gadā īstenotās ELGF finanšu korekcijas

Miljonos EUR

 

2010.

2009.

ELGF grāmatojumu noskaidrošanas procedūra:

Finanšu grāmatojumu noskaidrošana un neievēroti maksājumu termiņi

33

103

Atbilstīguma noskaidrošana

728

600

Kopā

761

703


2010. gadā īstenotās lauku attīstības finanšu korekcijas

Miljonos EUR

 

2010.

2009.

Lauku attīstības finanšu korekcijas:

TRDI 2000.-2006.

49

11

SAPARD 2000.-2006.

3

14

ELFLA 2007.-2013.

0

0

Starpsumma

53

25


2010. gadā īstenotā atgūšana

Miljonos EUR

 

2010.

2009.

Pārkāpumi saistībā ar ELGF

172

148

TRDI – atgūtās summas

10

SAPARD – atgūtās summas

5

Pārkāpumi saistībā ar ELFLA

98

47

Starpsumma

286

195


2010. gadā īstenotās kopējās finanšu korekcijas un atgūšana:

Miljonos EUR

 

2010.

2009.

ELGF:

Finanšu korekcijas

761

703

Atgūšana

172

148

Starpsumma ELGF

934

851

Lauku attīstība:

Finanšu korekcijas

53

25

Atgūšana

114

47

Starpsumma – lauku attīstība

167

72

Kopā

1 101

923

ELGF summu sadalījums pa dalībvalstīm ir norādīts 2. pielikumā.

Attiecībā uz grāmatojumu noskaidrošanas lēmumu finanšu izpildi summas parasti ir stabilas un gadu gaitā atšķirības starp tām ir nelielas. Attiecībā uz ELFLA, kura darbība sākās 2007.–2013. gada plānošanas periodā, ir sākušās pirmās ES kontroles un revīzijas. Paredzēts, ka par finanšu korekcijas summām tiks ziņots turpmākajos gados (skatīt 6.2.4. paskaidrojumu par nepabeigtajām finanšu korekcijām).

Kā jau minēts iepriekš, apstiprinātajos skaitļos par atgūtajām summām 2010. gadā pirmo reizi ir ietvertas summas no ELFLA, kopā – 98 miljoni euro, kas izskaidro palielinājumu salīdzinājumā ar 2009. gadā. Paredzams, ka turpmākajos gados šis skaitlis pieaugs iepriekš minēto iemeslu dēļ.

6.2.3.    Finanšu korekcijas – kumulatīvas summas

ELGF finanšu korekcijas, īstenotas 2010. gadā – kumulatīvā summa par 1999.–2010. gadu

Miljonos EUR

 

2010.

2009.

ELGF grāmatojumu noskaidrošanas procedūra

6 258

5 719

Kopā

6 258

5 719

Šī summa atspoguļo grāmatojumu noskaidrošanas procedūras kopējo finansiālo ietekmi, kopš uzsākta šā mehānisma īstenošana, t.i., no 1999. gada līdz šim brīdim.

Citas finanšu korekcijas, īstenotas 2010. gadā – kumulatīvā summa par 2000.–2010. gadu

Miljonos EUR

 

2010. gada beigās

2009. gada beigās

Citas finanšu korekcijas:

TRDI 2000.-2006.

61

11

SAPARD 2000.-2006.

17

14

ELFLA 2007.-2013.

21

0

Starpsumma

98

25

ELGF grāmatojumu noskaidrošanas korekciju kumulatīvā summa atspoguļo summas, par kurām ir pieņemti oficiāli Komisijas lēmumi. 2010. gada skaitļi ietver grāmatojumu noskaidrošanas lēmums no Nr. 1 līdz Nr. 34. Jāatzīmē, ka visi atbilstības noskaidrošanas lēmumi ir oficiāli pieņemti, savukārt finanšu grāmatojumu noskaidrošanas lēmumiem ir vajadzīgs ilgāks laiks un tie ietekmēs arī turpmāko gadu rādītājus.

6.2.4.    Nepabeigtās finanšu korekcijas

Nepabeigtās ELGF finanšu korekcijas 31.12.2010.

Miljonos EUR

 

Nepabeigtās finanšu korekcijas 31.12.2009.

Jaunās nepabeigtās finanšu korekcijas 2010. gadā

Finanšu korekcijas, par kurām pieņemti lēmumi 2010. gadā

Pielāgojumi finanšu korekcijām, par kurām lēmums pieņemts vai kuras nav pabeigtas līdz 31.12.2009.

Nepabeigtās finanšu korekcijas 31.12.2010.

ELGF – turpmākie atbilstības un finanšu lēmumi

2 763

670

(1 029)

(115)

2 288

Kopā nepabeigtās ELGF finanšu korekcijas

2 763

670

(1 029)

(115)

2 288

Nepabeigto ELGF finanšu korekciju summa 2010. gada beigās liecina par aprēķinu metodes konsolidāciju turpmākajiem atbilstības lēmumiem.

Citas nepabeigtās finanšu korekcijas 31.12.2010.

Miljonos EUR

 

Nepabeigtās finanšu korekcijas 31.12.2009.

Jaunās nepabeigtās finanšu korekcijas 2010. gadā

Finanšu korekcijas, par kurām pieņemti lēmumi 2010. gadā

Pielāgojumi finanšu korekcijām, par kurām lēmums pieņemts vai kuras nav pabeigtas līdz 31.12.2009.

Nepabeigtās finanšu korekcijas 31.12.2010.

TRDI 2000.-2006.

12

45

(49)

0

7

SAPARD 2000.-2006.

4

54

(3)

13

68

ELFLA 2007.-2013.

114

55

(57)

11

123

Kopā citas nepabeigtās finanšu korekcijas

130

154

(109)

24

198

SAPARD un TRDI programmas šobrīd ir noslēguma posmā, kas izskaidro nepabeigto finanšu korekciju summu. Turklāt attiecībā uz ELFLA ir uzsāktas ES līmeņa revīzijas un kontroles, kas izskaidro lielāko summas daļu.

ELGF līdzekļu atgūšana, kas nav pabeigta līdz 31.12.2010.

Miljonos EUR

 

Nepabeigtās finanšu korekcijas 31.12.2009.

Jaunās nepabeigtās finanšu korekcijas 2010. gadā

Finanšu korekcijas, par kurām pieņemti lēmumi 2010. gadā

Pielāgojumi finanšu korekcijām, par kurām lēmums pieņemts vai kuras nav pabeigtas līdz 31.12.2009.

Nepabeigtās finanšu korekcijas 31.12.2010.

Pārkāpumi saistībā ar ELGF

276

170

(178)

55

323

Kopā līdzekļu atgūšana, kas nav pabeigta

276

170

(178)

55

323

Tā kā 6.2.1. un 6.2.2. paskaidrojumā jau ir sniegta informācija par summām, kas saistībā ar pārkāpumiem ir apstiprinātas un kuru atgūšana ir īstenota, šajā sadaļā ir svarīgi norādīt turpmāko attīstību šo summu atgūšanā.

Citu līdzekļu atgūšana, kas nav pabeigta līdz 31.12.2010.

Miljonos EUR

 

Nepabeigtās finanšu korekcijas 31.12.2009.

Jaunās nepabeigtās finanšu korekcijas 2010. gadā

Finanšu korekcijas, par kurām pieņemti lēmumi 2010. gadā

Pielāgojumi finanšu korekcijām, par kurām lēmums pieņemts vai kuras nav pabeigtas līdz 31.12.2009.

Nepabeigtās finanšu korekcijas 31.12.2010.

TRDI 2000.-2006.

5

6

(10)

7

7

SAPARD 2000.-2006.

88

52

(5)

(41)

94

ELFLA 2007.-2013.

8

60

(98)

52

22

Kopā līdzekļu atgūšana, kas nav pabeigta

101

118

(114)

18

123

6.3.   FINANŠU KOREKCIJAS KOHĒZIJAS POLITIKAS JOMĀ

Lauksaimniecības un lauku attīstības politikā summu atgūšana (nesaistīta ar finanšu korekcijām) nav nekas neparasts. Taču kohēzijas politikā iekasēšanas rīkojumus gandrīz vienmēr izmanto, lai īstenotu finanšu korekcijas, par kurām Komisija ir pieņēmusi lēmumus un kuru rezultāts ir ES finansējuma neto samazinājums.

Rezultāti, kas iegūti, pašām dalībvalstīm pārbaudot kohēzijas politikas izdevumus, ir izklāstīti 6.5. paskaidrojumā. Jāatzīmē arī, ka 2009. gada finanšu korekciju summa par 2000.–2006. gada plānošanas periodu saistībā ar TRDI un SAPARD tagad ir norādīta lauksaimniecības un lauku attīstības iedaļā (skatīt 6.2. paskaidrojumu) kopā ar ELFLA.

6.3.1.    2010. gadā apstiprinātās finanšu korekcijas

Finanšu korekcijas, par kurām pieņemti lēmumi / kas apstiprinātas 2010. gadā

Miljonos EUR

 

2010.

2009.

Kohēzijas politika (ES darbs)

1994.-1999. gada programmas

136

521

2000.-2006. gada programmas

788

1 865

2007.-2013. gada programmas

2

0

Starpsumma

925

2 386

Šo summu sadalījums pa dalībvalstīm ir norādīts 3. pielikumā.


Finanšu korekcijas, par kurām pieņemti lēmumi / kas apstiprinātas 2010. gadā, un to īstenošana 2010. gadā

Miljonos EUR

 

ERAF

KF

ESF

ZVFI

ELVGF virzība

KOPĀ

Finanšu korekcijas 1994.-1999. posmam

Īstenota ar saistību atcelšana/atskaitīšana slēgšanas brīdī

2

0

0

2

Īstenotas ar iekasēšanas rīkojumu

118

4

3

3

128

Vēl nav īstenota

5

0

0

6

Starpsumma 1994.-1999. gada posmam

125

0

4

3

3

136

Finanšu korekcijas 2000.-2006. gadā

Īstenota ar saistību atcelšana/atskaitīšana slēgšanas brīdī

11

11

Īstenojušas dalībvalstis

35

87

122

Īstenotas ar iekasēšanas rīkojumu

0

0

30

30

Vēl nav īstenota

368

246

8

2

624

Starpsumma 2000.-2006. gada posmam

368

258

43

89

30

788

Finanšu korekcijas 2007.-2013. posmam

Īstenota ar saistību atcelšana/atskaitīšana slēgšanas brīdī

Īstenojušas dalībvalstis

1

1

2

Īstenotas ar iekasēšanas rīkojumu

Vēl nav īstenota

0

0

0

Starpsumma 2007.-2013. gada posmam

1

1

2

Kopā 2010. gadā apstiprinātās finanšu korekcijas:

494

258

49

91

33

925

Kopā finanšu korekcijas, par kurām lēmumi pieņemti 2009. gadā:

2 061

86

180

46

13

2 386

No 2010. gadā apstiprināto summu kopsummas 925 miljoni euro 2 miljoni euro ir apstiprināti iepriekšējos gados, taču par tiem iepriekš nebija paziņots, un 44 miljoni euro ir iepriekš paziņoto summu pielāgojumi.

Gada laikā apstiprināto/izlemto un ar Komisijas iekasēšanas rīkojumu īstenoto (t.i., Komisijai ir atmaksāti naudas līdzekļi) finanšu korekciju summa 158 miljoni euro, no tiem 128 miljoni euro par 1994.–1999. gada posmu un 30 miljoni euro par 2000.–2006. gada posmu (2009.gads – 146 miljoni euro). Jāatzīmē, ka īstenošana ar iekasēšanas rīkojumu atspoguļo tikai daļu no finanšu korekcijām (20 % no 2010. gadā īstenotajām summām), jo piemērojamie nozares tiesību akti paredz dalībvalstīm iespēju pieņemt Komisijas ierosinātās finanšu korekcijas un pēc tam aizstāt nepareizos izdevumus ar pareiziem; šādos gadījumos Komisijai nav jāizdod iekasēšanas rīkojums. Komisija izdod iekasēšanas rīkojumus tikai tad, ja dalībvalsts noraida finanšu korekciju, vai programmas slēgšanas posmā, kad dalībvalstij vairs nav iespējas aizvietot nepareizos izdevumus ar citiem.

Lielā starpība starp 2009. un 2010. gada apstiprinātajām/izlemtajām ERAF korekcijām ir skaidrojama ar lielu korekciju Spānijā (aptuveni 1,5 miljardi euro), ko dalībvalsts apstiprināja 2009. gada beigās. Šī korekcija ietvēra nozīmīgu rīcības plānu, ko uzsāka 2004. gadā saistībā ar vadības un otrā līmeņa pārbaudēm publiskā iepirkuma jautājumos divdesmit Spānijas programmās. Tas ievērojami palielināja korekciju summas, par kurām tika ziņots 2009. gadā. No 2010. gada summas par 2000.–2006. gadu samazināsies, jo pakāpeniski tiks pabeigta programmu slēgšana. Paziņotās korekcijas būs saistītas ar iepriekšējos gados uzsākto procedūru pabeigšanu, kā slēgšanas procedūru un revīziju rezultātiem.

ESF finanšu korekciju summu samazinājums par 1994.–1996. gada plānošanas posmu ir saistīts ar apstākli, ka Komisijas dienesti drīzumā pabeigs slēgšanas procedūras. 2010. gadā tika iesniegti slēgšanas dokumenti par lielāko daļu 2000.–2006. gada plānošanas perioda programmām. Tāpēc finanšu korekciju summas varēs noteikt un apstiprināt tikai pēc tam, kad Komisijas dienesti būs beiguši analizēt dalībvalstu iesniegtos dokumentus.

Saistībā ar ZVFI 2009. gada beigās Spānijas centrālajās iestādes tika veikta revīzija, kuras rezultātā 2010. gadā tika apstiprināta summa 87 miljonu euro apmērā, ko dalībvalsts atvilka no galīgo izmaksu pārskata, kas saņemts 2010. gada beigās.

6.3.2.    2010. gadā īstenotās finanšu korekcijas

2010. gadā īstenotās finanšu korekcijas

Miljoni euro

 

2010

2009

Kohēzijas politika (ES darbs)

1994.-1999. gada programmas

476

300

2000.-2006. gada programmas

259

384

2007.-2013. gada programmas

2

0

Starpsumma

737

684

Šo summu sadalījums pa dalībvalstīm ir norādīts 4. pielikumā.

Jāatzīmē, ka iepriekš minētajās summās, jo īpaši par 2000.–2006. gada plānošanas programmām, nav ietvertas dalībvalstu paziņotās finanšu korekcijas galīgajos maksājumu pieprasījumos, ko Komisija ir saņēmusi 2010. gadā, jo tie pašreiz tiek pārbaudīti. Šajā posmā finanšu korekciju faktiski īsteno dalībvalsts, kas apstiprina finanšu korekcijas summas atskaitīšanu no galīgā maksājuma pieprasījuma summas. Tomēr programmas slēgšanas kontekstā kredītrīkotājs pieprasījuma apstiprināšanu grāmatvedības sistēmā veic, ņemot vērā garākus noteikumos paredzētos termiņus, un tikai pēc tam pieprasījumu iespējams pilnībā apstrādāt, un Komisija var veikt maksājumu. Līdz 2010. gada beigām saņemtie maksājumu pieprasījumi, kas vēl nav apstiprināti, ietver finanšu korekciju atvilkumu par kopējo summu 2,3 miljardi euro (ERAF – 2 155 miljoni euro, Kohēzijas fonds – 105 miljoni euro, ESF – 24 miljoni euro). Maksājumu pieprasījumu apstrāde notiks līdz 2011. gada beigām un 2012. gada sākumam.

2010. gadā īstenotās finanšu korekcijas (apstiprinātas/izlemtas 2010. gadā un iepriekšējos gados)

Miljonos EUR

 

ERAF

KF

ESF

ZVFI

ELVGF virzība

Kopā 2010. gadā

Finanšu korekcijas par 1994.–1999. gadu:

Apstiprinātas 2010. gadā

120

0

4

3

2

129

Apstiprinātas iepriekšējos gados

342

4

1

1

347

Starpsumma par 1994.-1999. gadu

462

4

5

3

3

476

Finanšu korekcijas par 2000.-2006. gadu

Apstiprinātas 2010. gadā

0

11

35

87

30

164

Apstiprinātas iepriekšējos gados

79

6

1

8

95

Starpsumma par 2000.-2006. gadu

80

18

36

87

38

259

Finanšu korekcijas par 2007.-2013. gadu

Apstiprinātas 2010. gadā

1

1

1

Apstiprinātas iepriekšējos gados

Starpsumma par 2007.-2013. gadu

1

1

1

2010. gadā īstenotās kopējās finanšu korekcijas

542

21

42

90

41

737

2009. gadā īstenotās kopējās finanšu korekcijas

334

89

206

50

5

684

No 737 miljoniem euro, par kuriem paziņots kā par 2010. gadā īstenotu finanšu korekciju, 1 miljons euro bija īstenots iepriekšējos gados, bet par to nebija paziņots.

Attiecībā uz ERAF jāatzīmē, ka lielo korekciju Spānijā, kopsumma – 1,5 miljardi euro, kas minēta 6.3.1. paskaidrojumā, dalībvalsts apstiprināja 2010. gadā kā summu, kas uzskaitīta attiecīgo programmu vietējās grāmatvedības sistēmās. Šo summu atskaitīja no 20 galīgajiem maksājumu pieprasījumiem, ko iesniedza 2010. gada septembrī. Taču šiem maksājumu pieprasījumiem vēl nav pabeigta apstiprināšanas procedūra, tāpēc tie nav ieskaitīti iepriekš norādītajos īstenošanas skaitļos. Nav ietverta arī lielāka daļa no pieprasījumiem saistībā ar 2000.–2006. gada programmu slēgšanu.

Visas ESF finanšu korekcijas, kas 2010. gadā ir apstiprinātas par 1994.–1999. gada plānošanas periodu šajā gadā ir arī īstenotas. Turklāt par šo plānošanas periodu vairs nav finanšu korekciju summas, kas vēl būtu īstenojamas. Finanšu korekciju summas par 2000.–2006. gada plānošanas posmu, kas ir apstiprinātas iepriekšējos gados, noteiks un noskaidros pašreiz notiekošajā slēgšanas procedūrā.

6.3.3.    Finanšu korekcijas – kumulatīvās summas un īstenošanas līmenis

Apstiprinātās/izlemtās finanšu korekcijas – kumulatīvās summas

Miljonos EUR

 

1994.-1999. gada posms

2000.-2006. gada posms

2007.-2013. gada posms

Kopā 2010. gada beigās

Kopā 2009. gada beigās

ERAF

1 758

4 165

1

5 924

5 430

Kohēzijas fonds

273

490

763

506

ESF

397

1 174

1

1 572

1 522

ZVFI

100

96

195

104

ELVGF Virzība

124

41

165

132

Kopā

2 652

5 965

2

8 619

7 694

Kopsummas sadalījums pa dalībvalstīm ir norādīts 3. pielikumā.

Īstenotās finanšu korekcijas – kumulatīvās summas

Miljonos EUR

 

1994.-1999. gada posms

2000.-2006. gada posms

2007.-2013. gada posms

Kopā 2010. gada beigās

Kopā 2009. gada beigās

ERAF

1 736

1 972

1

3 709

3 167

Kohēzijas fonds

266

227

493

472

ESF

395

1 146

1

1 542

1 500

ZVFI

100

94

194

104

ELVGF Virzība

124

41

165

124

Kopā

2 621

3 480

2

6 102

5 366

Kopsummas sadalījums pa dalībvalstīm ir norādīts 4. pielikumā.

Lielākā daļa lietu, kas attiecas uz programmām un pārkāpumiem 1994.–1999. gada plānošanas posmā, ir slēgtas, un šīs summas nākotnē attiecīgi samazināsies. Lielu daļu atskaitījumu dalībvalstis ir atvilkušas no saviem galīgajiem maksājumu pieprasījumiem par 2000.–2006. gada programmām, taču maksājumu pieprasījumi vēl tikai tiek pārbaudīti, un tāpēc šīs summas nav iekļautas iepriekš norādītajos skaitļos. Par tām ziņos kā par īstenotām pēc maksājumu pārbaudes 2011. gadā un 2012. gadā – sarežģītākajās lietās. Korekcijas par pašreizējo plānošanas periodu (2007.–2013. g.) varētu palielināties pēc to kontroļu rezultātiem, kas pašreiz notiek uz vietas.

Iepriekš redzamajā tabulā ir iekļautas finanšu korekcijas, kuras dažas dalībvalstis ir apstrīdējušas (atzīmējot, ka pieredze liecina, ka Komisijai šādās lietās ļoti reti ir nācies šīs summas atmaksāt).

2010. gada 31. decembrī apstiprinātās/izlemtās, bet šajā datumā vēl neīstenotās finanšu korekcijas, un īstenošanas līmenis 2010. gada 31. decembrī (kumulatīvās summas)

Miljonos EUR

 

ERAF

KF

ESF

ZVFI

ELVGF virzība

Kopā 2010. gadā

Kopā 2009. gadā

Finanšu korekcijas 1994.-1999. gada programmām

Apstiprinātās/izlemtās finanšu korekcijas

1 758

273

397

100

124

2 652

2 516

Īstenotās finanšu korekcijas

1 736

266

395

100

124

2 621

2 145

Apstiprinātās/izlemtās, bet vēl neīstenotās finanšu korekcijas

22

8

2

0

31

371

Īstenošanas līmenis

99 %

97 %

100 %

100 %

100 %

99 %

85 %

Finanšu korekcijas 2000.-2006. gada programmām

Apstiprinātās/izlemtās finanšu korekcijas

4 165

490

1 174

96

41

5 965

5 177

Īstenotās finanšu korekcijas

1 972

227

1 146

94

41

3 480

3 221

Apstiprinātās/izlemtās, bet vēl neīstenotās finanšu korekcijas

2 192

263

28

2

2 485

1 956

Īstenošanas līmenis

47 %

46 %

98 %

98 %

100 %

58 %

62 %

Finanšu korekcijas 2007.-2013. gada programmām

Apstiprinātās/izlemtās finanšu korekcijas

1

1

2

Īstenotās finanšu korekcijas

1

1

2

Apstiprinātās/izlemtās, bet vēl neīstenotās finanšu korekcijas

0

0

0

Īstenošanas līmenis

69 %

n.p.

98 %

n.p.

n.p.

84 %

n.p.

Finanšu korekcijas kopā

Apstiprinātās/izlemtās finanšu korekcijas

5 924

764

1 571

195

165

8 619

7 694

Īstenotās finanšu korekcijas

3 709

493

1 542

194

165

6 102

5 366

Apstiprinātās/izlemtās, bet vēl neīstenotās finanšu korekcijas

2 214

271

30

2

0

2 516

2 327

Īstenošanas līmenis

63 %

65 %

98 %

99 %

100 %

71 %

70 %

Īstenošanas līmenis 1994.–1999. gada programmām ir skaidrojams ar iekasēšanas rīkojumu izdošanu 2010. gadā, kuru lielākā daļa bija vajadzīga 2009. gada beigās pieņemto finanšu korekciju lēmumu (kas 2009. gada kontu slēgšanas brīdī vēl nebija pieņemti) īstenošanai vai gada laikā apstiprinātu/izlemtu jaunu korekciju īstenošanai.

Zemais īstenošanas līmenis attiecībā uz 2000.–2006. gada plānošanas posmam ir skaidrojams ar vēl notiekošo slēgšanas procedūru, jo 2010. gada beigās saņemtie maksājumu pieprasījumi vēl nav apstiprināti un saistītās finanšu korekcijas par kopējo summu 2,3 miljardi euro vēl nav iespējams iekļaut skaitļos par īstenošanu 2010. gadā.

6.3.4.    Nepabeigtās finanšu korekcijas

Miljonos EUR

 

Nepabeigtās finanšu korekcijas 31.12.2009.

Jaunās nepabeigtās finanšu korekcijas 2010. gadā

Finanšu korekcijas, par kurām pieņemti lēmumi 2010. gadā

Pielāgojumi finanšu korekcijām, par kurām lēmums pieņemts vai kuras nav pabeigtas līdz 31.12.2009.

Nepabeigtās finanšu korekcijas 31.12.2010.

Struktūrfondi un Kohēzijas fonds (1994.–1999. gada, 2000.–2006. gada un 2007.–2013. gada programmas)

ERAF

430

135

(212)

(156)

197

Kohēzijas fonds

149

206

(21)

(72)

262

ESF

326

9

(42)

(10)

284

ZVFI

2

(1)

0

0

ELVGF Virzība

63

4

(33)

(31)

4

Kopā

971

354

(309)

(269)

747

Attiecībā uz ERAF daudzas iepriekšējos gados iesāktās procedūras 2010. gadā tika pabeigtas un to rezultātā tika piemērotas finanšu korekcijas vai summu pielāgošana. Turklāt 2010. gads tika raksturots kā pārejas gads diviem plānošanas posmiem; tika pabeigtas procedūras par 2000.–2006. gadu un attiecīgi samazinājās vēl izskatāmās summas un tika uzsāktas jaunas procedūras (šajā posmā to skaits ir mazāks) par 2007.–2013. gada posmu. Tāpēc šajā gadā nepabeigto finanšu korekciju summas ir zemākas par iepriekšējo gadu summām.

Lielākā daļa no ESF jaunajām lietām (kopsumma 9 miljoni euro) skar 2000.–2006. gada plānošanas periodu, jo visas attiecīgās darbības programmas ir sasniegušas to slēgšanas posmu. Finanšu korekciju apstrāde notiks slēgšanas procedūras gaitā. Tomēr puse no pašreiz notiekošajām procedūrām skar 2007.–2013. gada plānošanas periodu. Par tām ir aprēķināta provizoriska summa EUR 1, jo koriģējamā summa vēl ir jānosaka.

Papildus iepriekš minētajam skaitlim dalībvalstis ir ziņojušas par 1 437 miljoniem euro, un šī summa raksturo iespējamo līdzekļu atgūšanu pēc nepareizu pieprasījumu atklāšanas no struktūrfondiem. Tā ir balstīta uz oficiāliem ziņojumiem, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1681/94. Tomēr, atsevišķos gadījumos, izmantojot dalībvalstu nosūtīto informāciju, atgūstamības izredzes nav iespējams novērtēt pietiekami precīzi. Turklāt pastāv risks, ka iepriekš norādītie skaitļi pārklājas un ir grūti aprēķināt, kādā mērā, jo dalībvalstīm nav noteikts pienākums savos ziņojumos nodalīt potenciāli atgūstamās summas, kas atklātas ES kontroļu rezultātā, no summām, kas atklātas pašu kontroļu laikā.

6.3.5.    Maksājumu pārtraukšana un apturēšana

2010. gadā tika pieņemti 49 lēmumi par maksājumu termiņu pārtraukšanu saistībā ar ERAF par kopējo summu 2 156 miljoni euro. Maksājumi tika atsākti 41 lietā (kopsumma – 2 057 miljoni euro). 8 lietu izskatīšana gada beigās vēl nebija pabeigta, to aptvertā summa bija 99 miljoni euro.

2010. gadā tika pieņemti 12 lēmumi par maksājumu termiņu pārtraukšanu saistībā ar ESF par kopējo summu 255 miljoni euro, visi lēmumi attiecās uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu. Maksājumi tika atsākti 6 lietās (kopsumma – 94 miljoni euro). 6 lietu izskatīšana par kopējo summu 161 miljons euro vēl nebija pabeigta.

Maksājumu pārtraukšanas lietu sadalījums pa dalībvalstīm 2010. gadā ir šāds.

Miljonos EUR

 

ERAF

ESF

Kopā

Pārtraukšana, līdz 31.12.2010. pabeigtās lietas

Vācija

175

175

Spānija

1 477

74

1 552

Itālija

84

84

Luksemburga

1

1

Ungārija

33

33

Portugāle

103

103

Rumānija

18

18

Apvienotā Karaliste

184

184

Starpsumma pabeigtajām lietām

2 057

94

2 151

Pārtraukšana, neizskatītās lietas 31.12.2010.

Beļģija

3

3

Bulgārija

15

15

Vācija

43

69

112

Itālija

72

72

Austrija

17

17

Apvienotā Karaliste

41

41

Starpsumma neizskatītajām lietām

99

161

260

Kopā pārtraukšanas gadījumi

2 156

255

2 411

Šajā tabulā norādītie dati atspoguļo situāciju 2011. gada 15. februārī

Turklāt 2010. gadā tika pieņemti 6 maksājumu apturēšanas lēmumi saistībā ar ESF (Beļģija, Spānija un Francija), līdz gada beigām maksājumi tika atsākti tikai Spānijai.

6.4.   CITI LĪDZEKĻU ATGŪŠANAS GADĪJUMI

Šī pozīcija attiecas uz nepamatoti samaksātu summu atgūšanu gadījumos, kad kļūdas vai pārkāpumus ir atklājusi Komisija, dalībvalstis, Eiropas Revīzijas palāta vai OLAF attiecībā uz to budžeta daļu, kuras izpilde nenotiek ar dalīto pārvaldību.

2010. GADĀ APSTIPRINĀTIE CITI LĪDZEKĻU ATGŪŠANAS GADĪJUMI

Miljonos EUR

 

2010.

2009.

Citi pārvaldības veidi:

ārējās darbības

137

81

iekšpolitika

188

202

Kopā apstiprinātie citi līdzekļu atgūšanas gadījumi

325

283


2010. GADĀ ĪSTENOTIE CITI LĪDZEKĻU ATGŪŠANAS GADĪJUMI

Miljonos EUR

 

2010.

2009.

Citi pārvaldības veidi:

ārējās darbības

136

81

iekšpolitika

163

202

Kopā īstenotie citi līdzekļu atgūšanas gadījumi

299

283

6.5.   DALĪBVALSTU VEIKTĀ ATGŪŠANA UN FINANŠU KOREKCIJAS ATTIECĪBĀ UZ STRUKTURĀLĀM DARBĪBĀM VAI KOHĒZIJAS POLITIKU

Kohēzijas politikas jomā korekcijas, kuras dalībvalstis veic atbilstīgi savai vai ES revīzijai, netiek reģistrētas Komisijas grāmatvedības sistēmā, jo dalībvalstis šādas summas var izmantot atkārtoti citiem attiecināmiem izdevumiem. Tomēr dalībvalstu pienākums ir sniegt Komisijai atjauninātu informāciju par atvilktām un atgūtām summām un summām, kuras paredzēts atgūt saistībā ar struktūrfondiem par atsevišķiem gadiem un kumulatīvi par 2000.–2006. gada periodu attiecībā uz visiem četriem fondiem (ERAF, ESF, ELVGF Virzība un ZVFI). Tomēr dalībvalstīm nav pienākuma uzrādīt atsevišķi korekcijas, kuras izriet no ES veiktā darba. Šā iemesla dēļ dalībvalstu veiktās finanšu korekcijas nepievieno Komisijas korekcijām.

Tā kā 2000.–2006. gada periods pašreiz ir noslēguma posmā, kurā attiecībā uz visiem pārkāpumiem ir pieprasīti atskaitīšanas pierādījumi, dalībvalstīm netiek prasīts, lai tās par 2010. gadu atsevišķi iesniegtu Komisijai informāciju par atvilkumiem, atgūšanu un nepabeigtu atgūšanu. Tomēr 2011. gada martā šī papildu informācija tika informācija tika saņemta no Grieķijas, Beļģijas, Ungārijas, Portugāles un saistībā ar starpreģionu programmām. Šajā iedaļā šī informācija ir ņemta vērā.

Balstoties uz līdz šim saņemtajiem datiem ES iemaksu izteiksmē, dalībvalstis ir ziņojušas par kumulatīvajām finanšu korekcijām 5,1 miljarda euro apmērā pēc valsts veiktajām revīzijām 2000.–2006. gada programmām (no šīs summas aptuveni 4 miljardus euro veido atvilkumi un aptuveni 1,1 miljardu euro – atgūtie līdzekļi).

Revīzijas uz vietas, ko saskaņā ar 2008. gada rīcības plānu veica Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts, lai revidētu dalībvalstu sistēmas līdzekļu atgūšanai par 2000.–2006. gada plānošanas periodu, sešās atlikušajās dalībvalstīs tika pabeigtas 2010. gadā, tādējādi aptverot 25 dalībvalstis (Bulgārijai un Rumānijai par 2000.–2006. gada periodu nebija ziņošanas pienākuma). Šā darba rezultāti, tāpat kā Revīzijas palātas veiktās revīzijas un divi pēdējie gada ziņojumi, liecina, ka dalībvalstu iestādes kopumā ievēro prasības, kaut arī ir vērojami nopietni trūkumi attiecībā uz datu pilnīgumu un pārkāpumu reģistrēšanas un ziņošanas sistēmu dažām 2000.–2006. gada programmām Itālijā, Spānijā, Francijā un Nīderlandē. Mazākā mērā trūkumi programmās vērojami arī Apvienotajā Karalistē, Slovēnijā, Somijā, Zviedrijā un Latvijā. Pat ņemot vērā Komisijas revīziju 2007.–2010. gadā konstatētos uzlabojumus visās dalībvalstīs, Komisija tomēr ir piesardzīga slēgšanas gaitā un ir pieprasījusi visām programmu iestādēm ziņot par kontroles pasākumiem (ietverot finanšu korekcijas), kas ir veikti valsts līmenī saistībā ar visiem pārkāpumiem, kas reģistrēti katrā programmā. Komisija nenoslēgs programmas, līdz tā nebūs novērtējusi šo informāciju kā konsekventu un pilnīgu.

Pastāv risks saistībā ar pārklāšanos starp 2000.–2006. gada perioda summām, kas uzrādītas finanšu korekcijām ES struktūru darba rezultātā (Komisijas un Revīzijas palātas veiktās revīzijas un OLAF veiktā izmeklēšana), un pašu dalībvalstu darba rezultātā uzrādītām summām. Tas ir tāpēc, ka lielu daļu finanšu korekciju, kas rodas ES struktūru darba rezultātā, dalībvalstis akceptē un īsteno bez oficiāla Komisijas lēmuma, atvelkot attiecīgos izdevumus no savām izdevumu deklarācijām. Tā kā dalībvalstīm nav pienākuma nošķirt ziņojumos par 2000.–2006. gadu korekcijas ES struktūru darba rezultātā no korekcijām savu kontroļu un revīziju rezultātā, šīs pārklāšanās apmēru nevar precīzi noteikt. Turklāt dalībvalsts var faktiski īstenot korekciju arī citā gadā, nevis tajā, kurā tā ir akceptējusi finanšu korekciju. Tāpēc iespējamā pārklāšanās ir tikai aplēse. Salīdzinājums pa dalībvalstīm starp dalībvalstu summām par 2010. gadu un tām korekciju summām ES struktūru darba rezultātā, kuras dalībvalstis ir akceptējušas tam pašam gadam, liecina, ka pārklāšanās summai nevajadzētu pārsniegt 65 miljonus euro (2009. gadā – 465 miljoni euro).

Par 2007.–2013. gada plānošanas periodu dalībvalstīm ir noteikta prasība katru ziņot par atgūtajām summām un atvilkumiem, izmantojot IT sistēmu SFC 2007. Tas nozīmē, ka Komisija katra gada 31. martā saņem elektroniskus datus tieši no dalībvalstīm. Arī savās vadlīnijās dalībvalstīm Komisija ir ierosinājusi atsevišķi uzrādīt ES struktūru darba rezultātā piemērotās korekcijas, lai izvairītos no pārklāšanās. Kā dalībvalstis ir ziņojušas Komisijai 2011. gada 31. martā, kopējā summa (ES daļa) līdzekļiem, ko dalībvalstis ir atguvušas no saņēmējiem un atvilkušas no Komisijai iesniegtiem apstiprinātajiem izdevumiem 2010. gadā (atgūtie līdzekļi 35 miljonu euro apmērā), vai atvilkušas no 2010. gada maksājumu pieprasījumiem pirms atgūšanas procedūras pabeigšanas valsts līmenī (atvilkumi 189 miljonu euro apmērā), ka arī vēl atgūstamie līdzekļi 2010. gada beigās, ir 265 miljoni euro.

Miljonos EUR

ES 27 2007.-2013. (2)

Atvilkumi dalībvalstu revīziju rezultātā

Atvilkumi ES struktūru revīziju rezultātā

Kopā atvilkumi

Atgūtie līdzekļi ES revīziju rezultātā

Atgūtie līdzekļi ES struktūru revīziju rezultātā

Kopā atgūtie līdzekļi

Kopā vēl atgūstamie līdzekļi, kas deklarēti 2010. gadā

Kopā dalībvalstu deklarētā summa

ERAF/KF  (3)

151

5

156

29

2

31

25

212

ESF

31

2

33

4

0

4

15

52

EZF

0

0

0

1

0

1

0

1

Kopā

183

7

189

34

2

35

41

265

Komisija ir ieplānojusi atgūto līdzekļu revīziju, sākot 2011. gada otrā semestra, lai attiecībā uz visiem fondiem pārskatītu koriģējošā mehānisma sistēmas, ko izveidojušas apstiprinošās iestādes, un izvērtētu, kādā mērā Komisija var uzticēties ziņotajiem skaitļiem; revīzijā tiks izmantota programmu izlase un dalībvalstis tiks atlasītas, pamatojoties uz riska analīzi.

6. paskaidrojums,   1. pielikums. 2010. gadā izlemtās ELGF finanšu korekcijas un atgūšana – sadalījums pa dalībvalstīm

Miljonos EUR

Dalībvalstis

Finanšu grāmatojumu noskaidrošana

Atbilstīguma noskaidrošana

Deklarētie pārkāpumi

Kopā 2010. gadā

Kopā 2009. gadā

Beļģija

0

4

4

15

Bulgārija

0

17

3

20

5

Čehijas Republika

0

1

0

1

1

Dānija

0

10

3

12

104

Vācija

–1

16

12

28

17

Igaunija

0

0

0

Īrija

–1

0

7

7

4

Grieķija

4

460

14

477

21

Spānija

8

52

23

83

106

Francija

–1

39

28

67

111

Itālija

4

39

35

78

15

Kipra

1

0

1

0

Latvija

0

0

0

0

Lietuva

0

0

2

2

4

Luksemburga

0

1

0

1

0

Ungārija

0

8

1

8

22

Malta

0

0

0

0

Nīderlande

–1

47

5

51

36

Austrija

0

1

1

2

3

Polija

0

50

2

52

13

Portugāle

2

40

16

58

18

Rumānija

11

38

6

55

14

Slovēnija

0

4

1

5

2

Slovākija

0

0

0

0

1

Somija

0

2

1

2

2

Zviedrija

0

3

2

5

2

Apvienotā Karaliste

8

194

11

213

109

Kopā lēmumi

33

1 022

178

1 233

625


6. paskaidrojums,   2. pielikums. 2010. gadā īstenotās ELGF finanšu korekcijas un atgūšana – sadalījums pa dalībvalstīm

Miljonos EUR

Dalībvalstis

Finanšu grāmatojumu noskaidrošana un neievēroti maksājumu termiņi

Atbilstīguma noskaidrošana

Dalībvalstu deklarētie pārkāpumi (atmaksāti ES)

Kopā 2010. gadā

Kopā 2009. gadā

Beļģija

0

0

3

3

14

Bulgārija

0

5

6

1

Čehijas Republika

0

0

1

1

0

Dānija

0

10

3

12

105

Vācija

–1

16

10

26

18

Igaunija

0

0

0

Īrija

–1

1

5

5

5

Grieķija

4

136

10

150

196

Spānija

8

92

30

130

59

Francija

–1

90

30

120

82

Itālija

4

5

23

33

177

Kipra

1

0

1

1

Latvija

0

0

0

0

Lietuva

0

2

1

4

2

Luksemburga

0

1

0

1

0

Ungārija

0

24

2

26

9

Malta

0

0

0

0

Nīderlande

–1

46

5

51

9

Austrija

0

3

1

3

1

Polija

0

95

1

97

2

Portugāle

2

4

18

24

7

Rumānija

11

6

16

12

Slovēnija

0

1

1

2

Slovākija

0

0

1

1

0

Somija

0

2

1

2

2

Zviedrija

0

3

2

5

14

Apvienotā Karaliste

8

195

12

215

133

Kopā īstenošanas gadījumi

33

728

172

934

851


6. paskaidrojums,   3. pielikums. 2010. gadā apstiprinātās kopējās finanšu korekcijas saistībā ar strukturālām darbībām Sadalījums pa dalībvalstīm

Miljonos EUR

Dalībvalstis

Kumulatīvie dati 2009. gada beigās

2010. gadā apstiprinātās finanšu korekcijas

Kumulatīvie dati 2010. gada beigās

ERAF

KF

ESF

ZVFI

ELVGF Virzība

Kopā 2010. gads

1994.-1999.

2 516

125

0

4

3

3

136

2 652

Beļģija

5

0

5

Dānija

3

0

3

Vācija

339

0

0

1

1

340

Īrija

42

0

42

Grieķija

526

1

0

0

2

528

Spānija

548

116

0

0

1

117

664

Francija

84

4

0

4

88

Itālija

505

0

0

0

505

Luksemburga

5

0

5

Nīderlande

177

0

177

Austrija

2

0

2

Portugāle

137

2

1

1

4

141

Somija

1

0

1

Zviedrija

1

0

1

Apvienotā Karaliste

131

6

1

0

7

138

INTERREG

10

0

0

10

2000.-2006.

5 178

368

258

43

89

30

788

5 965

Beļģija

10

0

0

10

Bulgārija

2

18

18

21

Čehijas Republika

0

4

7

11

11

Dānija

0

0

0

Vācija

12

0

0

0

1

13

Igaunija

0

0

0

0

0

Īrija

42

2

1

2

44

Grieķija

920