ISSN 1725-5201

doi:10.3000/17255201.C_2011.216.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 216

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

54. sējums
2011. gada 22. jūlijs


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

I   Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

 

IETEIKUMI

 

Padome

2011/C 216/01

Padomes Ieteikums (2011. gada 12. jūlijs) par Portugāles 2011. gada valsts reformu programmu

1

2011/C 216/02

Padomes Ieteikums (2011. gada 12. jūlijs) par Somijas 2011. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par atjaunināto Somijas stabilitātes programmu 2011.–2014. gadam

3

2011/C 216/03

Padomes Ieteikums (2011. gada 12. jūlijs) par Rumānijas 2011. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par atjaunināto Rumānijas konverģences programmu 2011.–2014. gadam

6

 

ATZINUMI

 

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

2011/C 216/04

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par ārpusbiržas atvasinājumiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem

9

 

II   Informācija

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2011/C 216/05

Komisijas paziņojums par iestādi, kura pilnvarota izdot autentiskuma apliecības saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 620/2009

17

2011/C 216/06

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6151 – PetroChina/INEOS/JV) ( 1 )

18

 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Parlaments

2011/C 216/07

Noteikumi par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta dokumentiem – Prezidija 2001. gada 28. novembra lēmums

19

 

Eiropas Komisija

2011/C 216/08

Euro maiņas kurss

25

 

DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA

2011/C 216/09

To uzturēšanās atļauju saraksta (OV C 247, 13.10.2006., 1. lpp.; OV C 153, 6.7.2007. 5. lpp.; OV C 192, 18.8.2007., 11. lpp.; OV C 271, 14.11.2007., 14. lpp.; OV C 57, 1.3.2008., 31. lpp.; OV C 134, 31.5.2008., 14. lpp.; OV C 207, 14.8.2008., 12. lpp.; OV C 331, 21.12.2008., 13. lpp.; OV C 3, 8.1.2009., 5. lpp.; OV C 64, 19.3.2009., 15. lpp; OV C 198, 22.8.2009., 9. lpp.; OV C 239, 6.10.2009., 2. lpp.; OV C 298, 8.12.2009., 15. lpp.; OV C 308, 18.12.2009., 20. lpp.; OV C 35, 12.2.2010., 5. lpp.; OV C 82, 30.3.2010., 26. lpp.; OV C 103, 22.4.2010., 8. lpp.; OV C 108, 7.4.2011., 6. lpp.; OV C 157, 27.5.2011., 5. lpp.; OV C 201, 8.7.2011., 1. lpp.) atjaunināšana, kas minētas 2. panta 15. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulā (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss)

26

2011/C 216/10

Dalībvalstu paziņotā informācija par valsts atbalstiem, kas piešķirti saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001

29

2011/C 216/11

Komisijas paziņojums saskaņā ar 16. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā – Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības attiecībā uz regulārajiem gaisa pārvadājumiem ( 1 )

31

 

V   Atzinumi

 

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

 

Eiropas Komisija

2011/C 216/12

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6313 – Ashland/International Specialty Products) ( 1 )

32

2011/C 216/13

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6276 – AIF VII Euro Holdings/Ascometal) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )

33

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

 


I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

IETEIKUMI

Padome

22.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 216/1


PADOMES IETEIKUMS

(2011. gada 12. jūlijs)

par Portugāles 2011. gada valsts reformu programmu

2011/C 216/01

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

tā kā:

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kurai par pamatu ņemta ciešāka ekonomikas politikas koordinācija un kura pievērsīs uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma Ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – Lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (1), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

(4)

Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālu reformu prioritātes (saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam). Tā uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai, izmantojot darbaspēka tirgus reformas, un jauniem centieniem, lai stiprinātu izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(5)

Eiropadome 2011. gada 25. martā aicināja dalībvalstis, kuras piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi nākt klajā ar savām saistībām, lai tās varētu ietvert minēto valstu stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(6)

Portugāles valdība 2011. gada 23. martā iesniedza stabilitātes programmu 2011.–2014. gadam valsts parlamentā, kurš to noraidīja. Portugāles valdība 2011. gada 19. aprīlī iesniedza valsts reformu programmu. Ierosinātie makroekonomikas un fiskālie scenāriji un politikas ieteikumi 2011. gada 17. maijā tika pārņemti Saprašanās memorandā.

(7)

Padome 2011. gada 17. maijā pieņēma Īstemošanas lēmumu 2011/344/ES, lai Portugālei darītu pieejamu vidējā termiņa finanšu palīdzību trim gadiem no 2011. līdz 2014. gadam saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010 (2010. gada 11. maijs), ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (2). Lēmumam pievienotajā Saprašanās memorandā, kas tika parakstīts tajā pašā dienā, un tā turpmākajos pielikumos ir izklāstīti ekonomikas politikas nosacījumi, uz kuru pamata tiek izmaksāta finanšu palīdzība.

(8)

Portugāles IKP 2010. gadā pieauga par 1,3 %. Vienlaikus ar spēcīgo eksporta pieaugumu šīs pozitīvās izaugsmes pamatā bija arī ārkārtēji faktori, kas stimulēja privāto patēriņu. Cenu un izmaksu attīstība nepārprotami bija nepietiekama, lai pietiekami ātri stimulētu konkurētspēju, kompensējot tās tekošā konta deficītu, kas 2010. gadā bija augsts – 10 % no IKP. Vispārējās ekonomikas vājuma un straujā bezdarba pieauguma (2010. gada beigās – 11,2 %) dēļ radās liels valsts deficīts, kas 2009. gadā pārsniedza 10 % no IKP un 2010. gadā – 9 %, kas ir palielinājums salīdzinājumā ar 3,5 % 2008. gadā. Nelabvēlīgās attīstības tendences valsts finanšu jomā saistībā ar ekonomikas izaugsmes vājajām perspektīvām nesen noveda pie uzticības samazināšanās un pieaugoša spiediena valsts obligāciju tirgos, radot bažas par tās valsts finanšu ilgtspēju. Pēc kredītreitingu aģentūru vairākkārt veiktā kredītreitingu samazinājuma Portugāles valsts obligācijām tā vairs nespēja sevi refinansēt ar tādām likmēm, kuras būtu ilgtermiņā savienojamas ar fiskālo ilgtspēju. Vienlaikus banku nozare, kas ir ļoti atkarīga no ārējā finansējuma, jo īpaši euro zonā, arvien vairāk zaudēja tirgus finansējumu.

(9)

Portugāle apņēmās īstenot ekonomikas un finanšu korekciju programmu nolūkā atjaunot uzticību tās valsts parādam un banku nozarei, kā arī lai atbalstītu izaugsmi un nodarbinātību. Programma paredz visaptverošu rīcību trīs virzienos: i) ticama un līdzsvarota fiskālās konsolidācijas stratēģija, ko atbalsta strukturāli fiskālie pasākumi un labāka fiskālā kontrole; ii) dziļas un laicīgas strukturālās reformas, tostarp darbaspēka un preču tirgū; un iii) pasākumi, lai aizsargātu finanšu nozari pret nekoordinētu aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanu, izmantojot tirgus mehānismus ar papildnodrošinājumiem.

(10)

Komisija ir izvērtējusi valsts reformu programmu. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai šīs programmas lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidei Portugālē, bet arī tās atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Šajā sakarā Komisija uzsver, ka steidzami jāīsteno plānotie pasākumi, lai izpildītu Īstenošanas lēmumu 2011/344/ES,

AR ŠO IESAKA Portugālei:

īstenot pasākumus, kā paredzēts Īstenošanas lēmumā 2011/344/ES un sīkāk norādīts 2011. gada 17. maija Saprašanās memorandā un tā turpmākajos papildinājumos.

Briselē, 2011. gada 12. jūlijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. VINCENT-ROSTOWSKI


(1)  Saglabātas 2011. gadam ar Padomes Lēmumu 2011/308/ES (2011. gada 19. maijs) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L 138, 26.5.2011., 56. lpp.).

(2)  OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.


22.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 216/3


PADOMES IETEIKUMS

(2011. gada 12. jūlijs)

par Somijas 2011. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par atjaunināto Somijas stabilitātes programmu 2011.–2014. gadam

2011/C 216/02

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1) un jo īpaši tās 5. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

tā kā:

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kurai par pamatu ņemta ciešāka ekonomikas politikas koordinācija un kura pievērsīs uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma Ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – Lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

(4)

Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālu reformu prioritātes (saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam). Tā uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai, izmantojot darbaspēka tirgus reformas, un jauniem centieniem, lai stiprinātu izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(5)

Eiropadome 2011. gada 25. martā aicināja dalībvalstis, kas piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi nākt klajā ar savām saistībām, lai tās varētu ietvert minēto valstu stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(6)

Somija 2011. gada 6. aprīlī iesniedza stabilitātes programmas atjauninājumu 2011.–2014. gadam un 2011. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(7)

Pasaules ekonomikas krīzes laikā Somija piedzīvoja ļoti krasu IKP kritumu, jo Somijas ekonomika tradicionāli ir bijusi atkarīga no tās galveno rūpniecības nozaru eksporta apjomiem. 2009. gadā IKP samazinājās par 8,2 %, un to izraisīja ārkārtēji straujš eksporta apjoma samazinājums (par 20 %) un ar to saistītā negatīvā ietekme uz investoru uzticēšanos. Bezdarba līmenis palielinājās tikai par aptuveni 2 procentpunktiem, paaugstinoties no 6,4 % darbaspēka 2008. gadā līdz 8,3 % 2010. gadā. Ekonomikas atlabšana bija ievērojama, IKP 2010. gadā palielinoties par 3,1 %, un to veicināja gan vietējais pieprasījums, gan eksporta atkopšanās. Pēc īslaicīgas pazemināšanās 2009. gadā nekustamā īpašuma cenas un mājokļu būvniecības apjoms strauji atgriezās pirmskrīzes līmenī, radot nelielas bažas par nekustamā īpašuma tirgus pārmērīgu paplašināšanos. Somija izkļuva no ekonomikas krīzes ar valsts budžeta deficītu 2,5 % no IKP 2010. gadā un parādu 48,5 % no IKP.

(8)

Pamatojoties uz atjauninātās stabilitātes programmas novērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka stabilitātes programmas pamatā esošais makroekonomikas scenārijs 2011.–2012. gadam ir ticams, bet nedaudz par labvēlīgu turpmākajam laikposmam. Makroekonomikas scenārijs 2011.–2012. gadam atbilst Komisijas dienestu pavasara prognozēm. 2013.–2015. gadam stabilitātes programmā plānota izaugsme par aptuveni 2 % no IKP, kas nedaudz pārsniedz izaugsmes potenciāla aplēsi 1,5 % apmērā, un tādējādi var būt pakļauta dažiem negatīviem riskiem. Budžeta stratēģijas mērķis ir samazināt deficītu līdz 0,9 % no IKP 2011. gadā un līdz 0,7 % no IKP 2012. gadā, atspoguļojot ekonomikas ciklisko uzlabošanos un dažus konsolidācijas pasākumus, par kuriem jau izlēmusi iepriekšējā valdība. Tomēr atjauninātajā stabilitātes programmā nav plānota nekāda turpmāka fiskālā konsolidācija 2013.–2015. gadā. Budžeta mērķus apdraudošie riski šķiet līdzsvaroti. Visnopietnākais riska faktors ir pasaules makroekonomikas vide, kas tradicionāli spēcīgi ietekmējusi no eksporta atkarīgo Somijas ekonomiku.

(9)

Jaunākajā stabilitātes programmas atjauninājumā prognozēto ekonomikas apstākļu uzlabojumu nav paredzēts izmantot budžeta konsolidācijai vidējā termiņā. Lai gan Somijas iestāžu izvirzīto vidējā termiņa mērķi (VTM) – strukturālo pārpalikumu 0,5 % no IKP – plānots sasniegt 2011. gadā, paredzēts, ka turpmākajos gados strukturālā bilance būs mazāka par mērķi.

(10)

Saskaņā ar Komisijas jaunāko novērtējumu riski attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju šķiet vidēji. Lai arī darbības iedzīvotāju novecošanas ietekmes mazināšanai ir bijusi viena no Somijas secīgo valdību prioritātēm, valstī gaidāmas spēcīgas un tūlītējas demogrāfiskās pārmaiņas, un valsts finanšu ilgtspēja vēl aizvien ir visai nepietiekama. Šī problēma skar daudzas politikas jomas. Iedzīvotāju novecošanas rezultātā ievērojami pieaugs pieprasījums pēc pakalpojumiem, kas saistīti ar vecumu, un tos Somijā lielākoties nodrošina vietējās pašvaldības. Dažādos pētījumos konstatēts, ka sabiedrisko pakalpojumu ražīguma uzlabojumi pēdējos gados ir bijuši vāji. Somijas iestādes jau īstenojušas vairākas reformas, lai pārstrukturētu sabiedriskos pakalpojumus un uzlabotu ražīgumu gan centrālās valdības, gan vietējo pašvaldību līmenī. Samērā lielās investīcijas valsts informācijas tehnoloģijās vēl nav devušas ražīguma uzlabojumus, tādējādi norādot, ka līdz ar investīcijām vajadzīgas arī strukturālas un vadības izmaiņas. Kopumā vēl aizvien pastāv izdevība ar papildu pasākumiem panākt ražīguma uzlabojumus un izmaksu ietaupījumu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā.

(11)

Bažas rada ilgtermiņa bezdarba pašreizējais pieaugums. 2005.–2008. gadā ilgtermiņa bezdarbs ievērojami samazinājās, bet atsāka palielināties 2009. gadā. 2011. gada marta beigās ilgtermiņa bezdarbnieku skaits sasniedza 57 400, un tas ir par 12 400 vairāk nekā pagājušajā gadā. Daudzi no ilgtermiņa bezdarbniekiem šobrīd ir 55–64 gadu vecuma grupā. Pensionēšanās tendenču dēļ bezdarbs viskrasāk palielināsies 45–54 gadus vecu personu vidū. Lai gan ilgtermiņa bezdarba līmenis Somijā ir mazāks par ES vidējo līmeni, šis jautājums jāapskata kontekstā ar darbaspēka piedāvājuma nodrošināšanu nākotnē un sociālo iekļautību. Pieredze liecina, ka ilgtermiņa bezdarbs jo sevišķi palielina nabadzības un sociālās atstumtības risku. Lai gan Somijas iestādes atzinušas, ka ilgtermiņa bezdarba pieaugums ir neatliekami risināms jautājums, joprojām nav izstrādāta visaptveroša stratēģija tā novēršanai. Somija krīzes laikā efektīvi paplašināja aktīvā darba tirgus politikas pasākumus jauniešu bezdarba apkarošanai. Lai gan šie pasākumi palīdzēja 2010.–2011. gadā mazināt jauniešu bezdarbu, tas vēl aizvien pārsniedz ES vidējo līmeni. Aktīvā darba tirgus politikas pasākumu pastiprināšana tāpat palīdzētu mainīt negatīvo ilgtermiņa bezdarba tendenci.

(12)

Ņemot vērā demogrāfiskās pārmaiņas, nodarbinātības līmeņa paaugstināšana vecāka gadagājuma darba ņēmēju vidū ir svarīga valsts finansēm un izšķiroša nodarbinātības politikai, lai nākotnē apmierinātu pieprasījumu pēc darbaspēka. Somijas pensiju sistēma tika reformēta 2005. gadā, un 2009. gadā pensijas pabalsti tika sasaistīti ar paredzamā mūža ilguma koeficientu. Tomēr likumā noteiktais pensionēšanās vecums šobrīd nav sasaistīts ar paredzamā dzīves ilguma koeficientu. Ņemot vērā to, ka paredzamais dzīves ilgums pastāvīgi palielinās, šāda sasaiste ne tikai veicinātu darbaspēka piedāvājumu, bet arī palīdzētu nodrošināt pensiju adekvātumu. Priekšlaicīgas pensionēšanās shēmas pēdējos gados ir gājušas mazumā, tomēr vēl aizvien pastāv zināmas iespējas veikt papildu pasākumus, lai vecāka gadagājuma personas veiksmīgāk motivētu strādāt. Piemēram, paplašināts bezdarbnieka pabalsts vecāka gadagājuma personām darbojas apmēram tāpat kā atceltā pensija bezdarba gadījumā. Neraugoties uz pēdējā desmitgadē panāktajiem uzlabojumiem, nodarbinātības līmenis vecāka gadagājuma strādājošo vidū un faktiskais aiziešanas vecums no darba tirgus ir zems. Priekšlaicīgas pensionēšanās iemesls ļoti bieži ir invaliditāte. Faktiskā pensionēšanās vecuma palielināšanai vajadzīgi pasākumi, kuros ņemta vērā arī darba dzīves kvalitāte, tostarp darba ņēmēju labklājība un veselība. Tas ir jo sevišķi svarīgi, ņemot vērā to, ka ļoti daudzi cilvēki saņem invaliditātes pensijas. Somija kopš 2009. gada iztērējusi aptuveni EUR 21 miljonu darba vides uzlabošanas projektiem. Šo iniciatīvu ietekme ir pelnījusi novērtējumu. Iesaistīšanās mūžizglītībā Somijā aizvien ir bijusi ļoti aktīva un arī turpmāk būs svarīga, ņemot vērā rodošos pieprasījumu pēc jaunām prasmēm un demogrāfiskās pārmaiņas.

(13)

Lielāka konkurence, jo sevišķi pakalpojumu nozarēs, Somijā kļuvusi jo īpaši svarīga ražīguma uzlabošanai un potenciālās ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Somijas attālinātība un mazais apdzīvotības blīvums vājina uzņēmumu konkurenci, un tā rezultātā ražīguma izaugsme netirgojamo preču nozarēs ir samērā neliela. Esošās uzņēmējdarbības struktūras reizēm ir ļoti koncentrētas, it sevišķi pārtikas rūpniecībā, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā. Tas var veicināt samērā augsto patēriņa cenu līmeni, lai gan sava nozīme var būt arī lielajiem pārvadājumu attālumiem. Mazumtirdzniecības cenas ir vienas no augstākajām ES. Konkurenci mazumtirdzniecībā vēl aizvien daļēji kavē regulējums, neraugoties uz dažiem nesen veiktajiem atvieglinājumiem, kā arī šķēršļi ārvalstu un pašmāju uzņēmumu ienākšanai tirgū un iziešanai no tā.

(14)

Konkrētas saistības saskaņā ar paktu “Euro plus” Somijas stabilitātes programmā un valsts reformu programmā nav skaidri izklāstītas, tomēr gaidāms, ka tās paziņos, kad būs izveidota jaunā valdība.

(15)

Komisija ir izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, ņemot vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Somijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomiskā pārvaldība. Tā uzskata, ka konsolidācijas pasākumi jānorāda vidējam termiņam un ka vajadzīga turpmāka rīcība, lai uzlabotu valsts finanšu stabilitāti, tostarp veicinot valsts ražīgumu. Turpmāka rīcība vajadzīga arī, lai vairotu motivāciju strādāt un lai palielinātu faktisko pensionēšanās vecumu, kā arī ražīguma un konkurences uzlabošanai pakalpojumu nozaru tirgos.

(16)

Ņemot vērā šo novērtējumu un Padomes 2010. gada 2. jūnija ieteikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 7. punktu, Padome ir izskatījusi Somijas stabilitātes programmas 2011. gada atjauninājumu, un tās atzinums (3) ir atspoguļots 1. un 2. punktā izklāstītajā ieteikumā. Ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 25. marta secinājumus, Padome ir izskatījusi Somijas valsts reformu programmu,

AR ŠO IESAKA Somijai laikposmā no 2011. līdz 2012. gadam rīkoties šādi.

1.

Turpināt fiskālo konsolidāciju, izmantojot visus neparedzētos ieņēmumus budžeta deficīta novēršanai un vienlaikus veicot papildu pasākumus, lai saglabātu fiskālo stāvokli virs vidēja termiņa mērķa, jo īpaši nodrošinot atbilstību vidēja termiņa izdevumu rādītājam.

2.

Lai risinātu ar iedzīvotāju novecošanu saistītās problēmas, veikt papildu pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot ražīgumu un ietaupīt izmaksas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, tostarp veikt strukturālas izmaiņas.

3.

Uzlabot pasākumus saistībā ar aktīvo darba tirgu, galveno vērību veltot ilgtermiņa bezdarbniekiem un jauniešiem.

4.

Veikt pasākumus, kuru mērķis ir vecāka gadagājuma darba ņēmēju nodarbinātība un iesaistīšanās mūžizglītībā. Veikt turpmākus pasākumus, apspriežoties ar sociālajiem partneriem un saskaņā ar valsts praksi, lai mudinātu vecāka gadagājuma darba ņēmējus palikt darba tirgū, veicot pasākumus, lai samazinātu priekšlaicīgu aiziešanu no darba tirgus un palielinātu faktisko pensionēšanās vecumu. Ņemot vērā esošo sistēmu, kurā pensionēšanās priekšrocības ir saistītas ar paredzamo mūža ilgumu, izskatīt iespēju likumā noteikto pensionēšanās vecumu piesaistīt paredzamajam mūža ilgumam.

5.

Veikt papildu pasākumus tiesiskā regulējuma pārveidošanai un likvidēt ierobežojumus, tādējādi vienkāršojot jaunpienācēju ienākšanu pakalpojumu nozares tirgos, jo īpaši mazumtirdzniecības nozarē.

Briselē, 2011. gada 12. jūlijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. VINCENT-ROSTOWSKI


(1)  OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

(2)  Saglabātas 2011. gadam ar Padomes Lēmumu 2011/308/ES (2011. gada 19. maijs) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L 138, 26.5.2011., 56. lpp.).

(3)  Paredzēts Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 3. punktā.


22.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 216/6


PADOMES IETEIKUMS

(2011. gada 12. jūlijs)

par Rumānijas 2011. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par atjaunināto Rumānijas konverģences programmu 2011.–2014. gadam

2011/C 216/03

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1) un jo īpaši tās 9. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

tā kā:

(1)

Padome 2009. gada 6. maijā pieņēma Lēmumu 2009/459/EK (2), lai Rumānijai darīt pieejamu vidēja termiņa finansiālo palīdzību trīs gadu laikposmam saskaņā ar Līguma 143. pantu. Pievienotajā saprašanās memorandā, kas parakstīts 2009. gada 23. jūnijā, un tā turpmākajos papildinājumos izklāstīti ekonomikas politikas nosacījumi, pamatojoties uz kuriem tika piešķirta finansiālā palīdzība. Lēmums 2009/459/EK tika grozīts 2010. gada 16. martā ar Lēmumu 2010/183/ES (3). Pēc tam, kad Rumānija bija sekmīgi īstenojusi minēto programmu, un ņemot vērā tekošā konta daļēju korekciju atlikušo strukturālo trūkumu dēļ Rumānijas ražošanas un darba tirgū, kas padara valsti uzņēmīgu pret starptautiskajiem cenu satricinājumiem, Padome 2011. gada 12. maijā pieņēma Lēmumu 2011/288/ES (4), lai Rumānijai darīt pieejamu vidēja termiņa finansiālu palīdzību piesardzības pasākumu veidā laikposmam uz trīs gadiem saskaņā ar Līguma 143. pantu. Pievienoto saprašanās memorandu parakstīja 2011. gada 29. jūnijā.

(2)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kurai par pamatu ņemta ciešāka ekonomikas politikas koordinācija un kura pievērsīs uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(3)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (5), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(4)

Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

(5)

Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālu reformu prioritātes (saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam). Tā uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai, izmantojot darbaspēka tirgus reformas, un jauniem centieniem, lai stiprinātu izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmā un valsts reformu programmās.

(6)

Eiropadome 2011. gada 25. martā arī aicināja dalībvalstis, kuras piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi nākt klajā ar savām saistībām, lai tās varētu ietvert stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(7)

Rumānija 2011. gada 2. maijā iesniedza savu 2011. gada konverģences programmas atjauninājumu, kas attiecas uz laikposmu no 2011. gada līdz 2014. gadam, un 2011. gada valsts reformu programmu. Abas programmas ir izvērtētas vienlaikus.

(8)

Laikposmā no 2002. gada līdz 2008. gadam Rumānijas ekonomika spēcīgi attīstījās, reālā IKP pieaugumam vidēji sasniedzot 6,3 %, kas pārsniedza potenciālās izaugsmes rādītāju. Ekonomikas izaugsmi galvenokārt sekmēja iekšējais pieprasījums, jo spēcīgs kredītu un atalgojuma pieaugums palielināja privāto patēriņu un ieguldījumus. Šo uzplaukumu arī veicināja ārvalstu kapitāla pieplūdums, kas izraisīja ekonomikas pārkaršanu un neilgtspējīgus ārējos un fiskālos trūkumus. Tekošā konta deficīts 2007. gadā sasniedza 13,4 % no IKP un 2008. gadā samazinājās tikai nedaudz – līdz 11,6 % no IKP. Saskaņā ar Komisijas jaunāko ilgtermiņa ilgtspējas izvērtējumu, riski attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju ir lieli. Tomēr šajā izvērtējumā vēl nav ņemti vērā 2010. gadā veiktie visaptverošie pensiju reformas pasākumi, kuri ir būtiski uzlabojuši Rumānijas pensiju sistēmas ilgtermiņa ilgtspēju. Lielu ārējo aizņēmumu apjomu veicināja cikliska fiskālā politika, pamatdeficītam palielinoties no 1,2 % no IKP 2005. gadā līdz 5,7 % no IKP 2008. gadā periodisku budžeta noviržu dēļ, īpaši attiecībā uz kārtējiem izdevumiem. Finanšu krīze un izrietošā pasaules ekonomikas lejupslīde palielināja ieguldītāju izvairīšanos no riska, ievērojami samazinot kapitāla plūsmas uz Rumāniju. Līdzdalība darba tirgū nepieauga, lai gan bija labvēlīgi ekonomiskie apstākļi, uzplaukuma gados nodarbinātības līmenim mainoties ļoti nelielā apmērā. Pēc tam laikposmā līdz 2010. gadam nodarbinātības līmenis samazinājās līdz 63,3 %, turpretim bezdarba līmenis ekonomikas lejupslīdes rezultātā palielinājās no 5,8 % 2008. gadā līdz 7,3 % 2010. gadā. Bezdarbs jo īpaši augsts ir mazaizsargāto grupu, piemēram, romu kopienas, vidū. Ņemot vērā iepriekšminēto situāciju un nopietnas privāta finansējuma vajadzības, Rumānijas iestādes 2009. gada maijā lūdza starptautisko un ES finansiālo palīdzību.

(9)

Pēc ES un SVF korekciju programmas sekmīgās īstenošanas un nolūkā konsolidēt šos pozitīvos sasniegumus notika vienošanās ar iestādēm par ES un SVF piesardzības pasākumu programmu 2011.–2013. gadam. Ar minēto jauno programmu tiek turpināta fiskālā konsolidācija, fiskālās pārvaldības reformas un saskaņā ar 2009.–2011. gada programmu uzsāktās finanšu stabilitātes saglabāšana. Turklāt tajā ir liels uzsvars uz strukturālām reformām produktu nozarē (enerģētikas un transporta nozarē) un darba tirgos, kas nepieciešamas Rumānijas izaugsmes potenciāla iedarbināšanai, jaunu darbavietu radīšanai un ES līdzekļu apguves palielināšanai. Rumānija joprojām virzās uz naudas deficīta mērķi 4,4 % apmērā no IKP 2011. gadā (zem 5 % no IKP EKS izteiksmē). Tas arī nodrošinātu pietiekamu pamatu, lai sasniegtu mērķi zem 3 % no IKP 2012. gadā, lai gan saskaņā ar Komisijas dienestu 2011. gada pavasara prognozi var būt vajadzīgi papildu pasākumi. Iestādes ir arī veikušas pasākumus, lai panāktu jaunās programmas strukturālo reformu mērķus un turpinātu saglabāt finanšu stabilitāti.

(10)

Pamatojoties uz atjauninātās konverģences programmas izvērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomikas pieņēmumi, kas veido pamatu budžeta prognozēm minētajā programmā, ir ticami. Konverģences programmas mērķis ir koriģēt pārmērīgo budžeta deficītu līdz 2012. gadam, kas ir Padomes Ieteikumā (2010. gada 16. februāris) noteiktais termiņš. Programmas mērķos paredzēts samazināt pamatdeficītu līdz 2,6 % no IKP 2013. gadā un līdz 2,1 % no IKP 2014. gadā, un plānotās konsolidācijas pamatā galvenokārt ir izdevumi. Saskaņā ar Komisijas dienestu pārrēķināto strukturālo līdzsvaru vidēja termiņa mērķis (VTM) netiks sasniegts programmas laikposmā. Šķiet, ka konsolidācijas stratēģijā ir paredzēti strukturāli uzlabojumi, kas jāsasniedz 2011. un 2012. gadā. Turpretim 2013. gadā un 2014. gadā strukturālajā līdzsvarā uzlabojuma nav. Plānotā deficīta attīstība ir piemērota 2011. un 2012. gadā, bet ne 2013. un 2014. gadā. Galvenie riski budžeta mērķiem ir saistīti ar īstenošanas riskiem, valsts īpašumā esošu uzņēmumu parādiem, kuri budžetā veido būtiskas neparedzēto izdevumu saistības, kā arī Komisijas (Eurostat) izteiktie iebildumi attiecībā uz paziņojumu par Rumānijas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (6). Ņemot vērā pēdējo, Rumānija ir apņēmusies piešķirt prioritāti valdības finanšu statistikas apkopojumam Valsts statistikas institūtā attiecībā uz ESA 95 kategorijām.

(11)

Rumānija savā valsts reformu programmā un konverģences programmā, kuras tika iesniegtas 2011. gada 2. maijā, ir uzņēmusies saistības saskaņā ar paktu “Euro plus”. Lielākā daļa šo saistību ir vai tiek īstenotas kā daļa no vidēja termiņa finansiālās palīdzības programmas un ir kopumā piemērotas, lai risinātu esošās problēmas saskaņā ar paktu.

(12)

Komisija ir izvērtējusi konverģences programmu un valsts reformu programmu, tostarp pakta “Euro plus” saistības. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Rumānijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes.

(13)

Ņemot vērā šo izvērtējumu un Padomes Ieteikumu (2010. gada 16. februāris) saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 7. punktu, Padome ir izskatījusi Rumānijas konverģences programmas 2011. gada atjauninājumu, un tās atzinums (7) ir atspoguļots turpmāk sniegtajā ieteikumā. Ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 25. marta secinājumus, Padome ir izskatījusi Rumānijas valsts reformu programmu,

AR ŠO IESAKA Rumānijai:

īstenot pasākumus, kuri izklāstīti Lēmumā 2009/459, kas grozīts ar Lēmumu 2010/183, kā arī pasākumus, kuri noteikti Lēmumā 2011/288 un turpmāk precizēti 2009. gada 23. jūnija saprašanās memorandā un tā turpmākajos papildinājumos, kā arī (2011. gada 29. jūnija) saprašanās memorandā un tā turpmākajos papildinājumos.

Briselē, 2011. gada 12. jūlijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. VINCENT-ROSTOWSKI


(1)  OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

(2)  OV L 150, 13.6.2009., 8. lpp.

(3)  OV L 83, 30.3.2010., 19. lpp.

(4)  OV L 132, 19.5.2011., 15. lpp.

(5)  Saglabātas 2011. gadam ar Padomes Lēmumu 2011/308/ES (2011. gada 19. maijs) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L 138, 26.5.2011., 56. lpp.).

(6)  Eurostat ir izteicis iebildumus attiecībā uz Rumānijas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras kvalitāti šādu iemeslu dēļ:

i)

neskaidrības par dažu valsts organizāciju ietekmi uz valsts budžeta deficītu;

ii)

ziņošana par ESA 95 kategorijām, tās klasificējot kā “citas debitoru vai kreditoru saistības”;

iii)

dažu finanšu darījumu raksturs un ietekme, kā arī

iv)

valdības plūsmu konsolidācija.

(7)  Paredzēts Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 3. punktā.


ATZINUMI

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

22.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 216/9


Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par ārpusbiržas atvasinājumiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem

2011/C 216/04

EIROPAS DATU AIZSARDZĪBAS UZRAUDZĪTĀJS,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 16. pantu,

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 7. un 8. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (2), un jo īpaši tās 41. pantu,

IR PIEŅĒMIS ŠĀDU ATZINUMU.

1.   IEVADS

1.

Komisija 2010. gada 15. septembrī pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par ārpusbiržas atvasinājumiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem (“Priekšlikums”) (3). Priekšlikuma galvenais mērķis ir ieviest kopīgus noteikumus, lai uzlabotu ārpusbiržas atvasināto finanšu instrumentu tirgus drošību un efektivitāti.

2.

Komisija nav konsultējusies ar EDAU, kaut arī tas ir noteikts Regulas (EK) Nr. 45/2001 (“Regula (EK) Nr. 45/2001”) 28. panta 2. punktā. Tādēļ EDAU pēc savas iniciatīvas ir pieņēmis šo atzinumu, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 45/2001 41. panta 2. punktu.

3.

EDAU apzinās, ka šis padoms tiek sniegts salīdzinoši vēlā likumdošanas procesa posmā. Tomēr tas atzīst par piemērotu un lietderīgu sniegt šo atzinumu. Pirmkārt, tas uzsver Priekšlikuma iespējamo ietekmi uz datu aizsardzību. Otrkārt, šajā atzinumā sniegtā analīze ir tieši saistīta ar esošo tiesību aktu piemērošanu un citiem vēl neiesniegtiem un nākotnē iespējamiem priekšlikumiem ar līdzīgiem noteikumiem, kā izskaidrots šā atzinuma 3.4. punktā.

2.   PRIEKŠLIKUMA VĒSTURE UN PAMATELEMENTI

4.

Sākoties finanšu krīzei, Komisija ierosināja un virzīja esošā finanšu uzraudzības tiesiskā regulējuma pārskatīšanu, lai novērstu būtiskus trūkumus, kas apzināti šajā jomā gan konkrētos gadījumos, gan saistībā ar finanšu sistēmu kopumā. Nesen šajā jomā tika pieņemti vairāki tiesību aktu priekšlikumi, lai nostiprinātu esošos uzraudzības mehānismus un uzlabotu koordināciju un sadarbību ES līmenī.

5.

Reforma jo īpaši ieviesa uzlabotu Eiropas finanšu uzraudzības sistēmu, ko veido Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (4) un Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma (EFUS). EFUS veido valstu finanšu uzraudzītāju tīkls, kuri strādā kopā ar trim jaunām Eiropas Uzraudzības iestādēm, t. i., Eiropas Banku iestādi (5) (EBI), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (6) (EAAPI) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI) (7). Turklāt Komisija pieņēma vairākas īpašas iniciatīvas reglamentācijas reformas īstenošanai attiecībā uz konkrētām jomām vai finanšu produktiem.

6.

Viens no tiem ir šis priekšlikums, kas pievēršas “ārpusbiržas atvasinājumiem”, t. i., tiem atvasinātajiem produktiem (8), kurus netirgo fondu biržās, bet par kuriem tā vietā privāti vienojas divi darījuma partneri. Tas ievieš pienākumu visiem finansiāliem darījumu partneriem un nefinansiāliem darījumu partneriem, kuri atbilst noteiktiem sliekšņa nosacījumiem, visu standartizēto ārpusbiržas atvasinājumu līgumu tīrvērti veikt ar centrālo darījumu starpnieku (CCP) starpniecību. Turklāt regulas Priekšlikums šiem finansiālajiem un nefinansiālajiem darījumu partneriem paredz pienākumu paziņot reģistrētiem darījumu reģistriem par visiem ārpusbiržas atvasinājumu līgumiem un jebkuriem to grozījumiem. Priekšlikums arī paredz saskaņotas organizatoriskās un uzraudzības prasības centrālajiem darījumu starpniekiem un organizatoriskās un darbības prasības darījumu reģistriem. Kaut arī valstu kompetentās iestādes saglabā atbildību par centrālo darījumu starpnieku pilnvarošanu un uzraudzību, saskaņā ar regulas Priekšlikumu darījumu reģistru reģistrācija un uzraudzība pilnībā tiek uzticēta EVTI.

3.   NOTEIKUMU ANALĪZE PAR PIEKĻUVI TĀLRUŅA UN DATPLŪSMAS DOKUMENTĀCIJAI

3.1.   Vispārīgi novērojumi

7.

Priekšlikuma 61. panta 2. punkta d) apakšpunkts pilnvaro EVTI “pieprasīt tālruņa vai datplūsmas dokumentāciju” (izcēlums pievienots). Kā tiks papildus paskaidrots turpmāk, šā noteikuma piemērošanas joma un jo īpaši apzīmējuma “tālruņa un datplūsmas dokumentācija” precīza nozīme nav skaidra. Tomēr šķiet iespējams – vai vismaz nav izslēgts – ka attiecīgās tālruņa un datplūsmas dokumentācijas ietver personas datus Direktīvas 95/46/EK un Regulas (EK) Nr. 45/2001 izpratnē un zināmā mērā arī Direktīvas 2002/58/EK izpratnē (pēc grozīšanas ar Direktīvu 2009/136/EK tagad to dēvē par “e-privātuma direktīvu”), t. i., datus, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu tālruņiem un datplūsmām (9). Ciktāl tā ir, jānodrošina, lai tiek pilnībā ievēroti personas datu pareizas un tiesiskas apstrādes nosacījumi, ko paredz minētās direktīvas un regula.

8.

Dati, kas saistīti ar elektronisko sakaru līdzekļu izmantošanu, var sniegt daudzveidīgu personisko informāciju, piemēram, par to personu identitāti, kuras zvana pa tālruni vai saņem zvanus, par zvanīšanas laiku un ilgumu, izmantoto tīklu, lietotāja ģeogrāfisko atrašanās vietu, ja izmanto pārnēsājamās ierīces utt. Turklāt dažas datplūsmas, kas saistītas ar interneta un e-pasta lietošanu (piemēram, apmeklēto tīmekļa vietņu saraksts), var atklāt svarīgu informāciju par saziņas saturu. Datplūsmas datu apstrāde pārkāpj arī korespondences noslēpumu. Ņemot to visu vērā, Direktīva 2002/58/EK noteica principu, ka datplūsmas ir jādzēš vai jāpadara anonīmas, kad tās vairs nav vajadzīgas vēstules pārsūtīšanas nolūkiem (10). Dalībvalstis savos tiesību aktos var paredzēt izņēmumus īpašām tiesiskām vajadzībām, taču demokrātiskā sabiedrībā tiem ir jābūt nepieciešamiem, atbilstīgiem un samērīgiem, lai nodrošinātu direktīvā norādītos mērķus (11).

9.

EDAU atzīst, ka mērķi, ko Komisija cenšas sasniegt šajā jautājumā, ir leģitīmi. Tas izprot vajadzību pēc iniciatīvām, kuru mērķis ir pastiprināt finanšu tirgu uzraudzību, lai saglabātu to uzticamību un labāk aizsargātu investorus un ekonomiku kopumā. Tomēr izziņas tiesībām, kas tieši saistītas ar datplūsmām, ņemot vērā to iejaukšanās potenciālu, ir jāatbilst nepieciešamības un proporcionalitātes prasībām, t. i., tām jāaprobežojas ar to, kas ir atbilstīgs saņemtā uzdevuma izpildei, un tās nedrīkst pārsniegt nepieciešamības ietvarus (12). Tāpēc šajā ziņā ir būtiski minētās izziņas tiesības nepārprotami formulēt attiecībā uz piemērošanas jomu personiskā un materiālā ziņā, kā arī apstākļiem, kādos tās izmanto, un šādas izmantošanas nosacījumiem. Turklāt ir jāparedz atbilstoši aizsargpasākumi pret ļaunprātīgas izmantošanas risku.

3.2.   Nav skaidrs EVTI pilnvaru apjoms

10.

Priekšlikuma 61. panta 2. punkta d) apakšpunkts paredz: “Lai EVTI veiktu savus pienākumus saistībā ar 51.–60., 62. un 63. panta izpildi (t. i., pienākumus saistībā ar darījumu reģistru uzraudzību), tai ir šādas pilnvaras: (..) pieprasīt tālruņa vai datplūsmas dokumentāciju”. Minētā formulējuma plašuma dēļ šis noteikums vairākos punktos rada šaubas attiecībā uz tā piemērošanu materiālā un personiskā ziņā.

11.

Pirmkārt, nav pilnīgi skaidrs, kā izprast apzīmējumu “tālruņa vai datplūsmas dokumentācija”, tāpēc ir vajadzīgi paskaidrojumi. Šo noteikumu var attiecināt uz tālruņa un datplūsmas dokumentāciju, ko darījumu reģistriem ir pienākums saglabāt savas darbības ietvaros. Regulas Priekšlikuma vairāki noteikumi attiecas uz prasībām darījumu reģistriem glabāt dokumentāciju (13). Taču neviens no šiem noteikumiem neprecizē, vai un kāda tālruņa un datplūsmas dokumentācija darījumu reģistriem ir jāglabā (14). Tādējādi, ja noteikums attiecas uz darījumu reģistru glabāto dokumentāciju, ir būtiski precīzi definēt tālruņa un datplūsmas dokumentācijas kategorijas, kas ir jāglabā un ko EVTI drīkst pieprasīt. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šādiem datiem ir jābūt adekvātiem, būtiskiem un ne pārmērīgiem attiecībā uz uzraudzības nolūkiem, kādiem šie dati tiek apstrādāti (15).

12.

Lielāka precizitāte ir vajadzīga tieši šajā gadījumā, ņemot vērā lielos naudassodus un periodiskos soda maksājumus, ko var nākties maksāt darījumu reģistriem un citām iesaistītām personām (arī fiziskām personām attiecībā uz periodiskiem soda maksājumiem) par šā regulas Priekšlikuma pārkāpšanu (sal. ar 55. un 56. pantu). Minētie naudassodi var sasniegt 20 procentu no darījumu reģistra gada ienākumiem vai apgrozījuma iepriekšējā darba gadā, t. i., slieksni, kas ir divreiz augstāks par maksimālo robežvērtību, ko Eiropas konkurences regulēšanas tiesību akti paredz pārkāpumu gadījumā.

13.

Jāpiebilst arī, ka iepriekš citētais 67. panta 4. punkts pilnvaro Komisiju apstiprināt reglamentētus standartus, kas precizē, kāda tieši informācija darījumu reģistriem ir obligāti jānodod EVTI un citu iestāžu rīcībā. Tādējādi šo noteikumu var izmantot, lai papildus precizētu uzskaitvedības prasības darījumu reģistriem un līdz ar to netieši arī pilnvaras, ko EVTI piešķir tālruņa un datplūsmas dokumentācijas novērtēšanai. Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pants paredz, ka tiesību akts var pilnvarot Komisiju pieņemt vispārējas nozīmes nenormatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu kāda tiesību akta nebūtiskus elementus. Pēc EDAU domām, precīzas pilnvarojuma robežas attiecībā uz datplūsmas novērtēšanu nav uzskatāmas par regulas nebūtisku elementu. Tāpēc šo pilnvaru būtiskais apjoms ir jānorāda tieši regulas tekstā, un to nedrīkst atlikt uz citiem nākotnē pakārtotiem aktiem.

14.

Līdzīgas šaubas rada arī attiecīgā noteikuma piemērošana personiskajā jomā. Īpaši jāuzsver, ka 61. panta 2. punkta d) apakšpunktā nav norādīti potenciālie adresāti, kas saņems pieprasījumus izsniegt tālruņa un datplūsmas dokumentāciju. Jo īpaši nav saprotams, vai tiesības pieprasīt tālruņa un datplūsmas dokumentāciju attieksies tikai uz darījumu reģistriem (16). Tā kā šā noteikuma mērķis ir nodrošināt EVTI iespējas veikt darījumu reģistru uzraudzību, EDAU uzskata, ka minētās tiesības ir stingri jāierobežo tikai ar darījumu reģistriem.

15.

Visbeidzot, EDAU izprot, ka 61. panta 2. punkta d) apakšpunkta mērķis nav atļaut EVTI iegūt tiešu piekļuvi datplūsmām no tālsakaru pakalpojumu sniedzējiem. Tas drīzāk ir loģiski izsecināms, jo īpaši ņemot vērā faktu, ka Priekšlikums vispār neattiecas uz datiem, kas ir tālsakaru pakalpojumu sniedzēju rīcībā, vai uz prasībām, kas izklāstītas e-privātuma direktīvā, kā iepriekš minēts 8. punktā (17). Tomēr skaidrības nolūkā viņš iesaka pārveidot šo secinājumu saprotamākā veidā 61. panta 2. punktā vai vismaz regulas Priekšlikuma apsvērumā.

3.3.   Priekšlikums neizklāsta piekļuves pieprasīšanas apstākļus un nosacījumus

16.

Priekšlikuma 61. panta 2. punkta d) apakšpunkts neizklāsta piekļuves pieprasīšanas apstākļus un nosacījumus. Tas arī neparedz būtiskas procesuālās garantijas vai aizsargpasākumus pret ļaunprātīgas izmantošanas risku. Nākamajos apakšpunktos EDAU sniegs dažus konkrētus ierosinājumus šajā jautājumā.

a)

Saskaņā ar 61. panta 2. punktu EVTI var pieprasīt piekļuvi tālruņa un datplūsmas dokumentācijai, lai “veiktu savus pienākumus saistībā ar 51.–60., 62. un 63. panta izpildi”. Šie punkti veido atsevišķu regulas Priekšlikuma daļu, kas veltīta darījumu reģistru reģistrēšanai un uzraudzībai. Pēc EDAU domām, ir saprotamāk jādefinē minēto pilnvaru izmantošanas apstākļi un nosacījumi. EDAU iesaka ierobežot piekļuvi tālruņa un datplūsmas dokumentācijai, aprobežojoties ar īpaši izvēlētiem un nopietniem regulas Priekšlikuma pārkāpumiem un tiem gadījumiem, kad rodas pamatotas aizdomas (kas jāapstiprina ar konkrētiem sākotnējiem pierādījumiem) par notikušu pārkāpumu. Šāds ierobežojums ir jo īpaši svarīgs arī tāpēc, lai nepieļautu piekļuves tiesību iespējamu izmantošanu pikšķerēšanas vai datizraces darbībām vai citiem nolūkiem.

b)

Priekšlikums neparedz vajadzību iepriekš saņemt tiesas atļauju, lai EVTI varētu pieprasīt piekļuvi tālruņa un datplūsmas dokumentācijai. EDAU uzskata, ka šāda vispārēja prasība būtu pamatota, ņemot vērā attiecīgo pilnvaru iejaukšanās potenciālu. Jāņem arī vērā, ka dažās dalībvalstīs tiesību akti paredz pienākumu iepriekš saņemt tiesas atļauju jebkāda veida darbībām ar korespondences noslēpumu un tādējādi attur citas tiesībaizsardzības iestādes (t. i., policijas dienestus) un administratīvas iestādes no šādu darbību veikšanas bez stingras uzraudzības (18). Un visbeidzot, EDAU uzskata, ka nav iespējams izvairīties no tiesas atļaujas obligātas pieprasīšanas gadījumos, kad to paredz valstu tiesību akti (19).

c)

EDAU ierosina ieviest prasību, ka EVTI ir jāpieprasa tālruņa un datplūsmas dokumentācija, pieņemot oficiālu lēmumu, kurā norādīts šā pieprasījuma tiesiskais pamats un mērķis, kā arī pieprasītās informācijas veids, laika robežas, kādās informācija jāsniedz, un adresāta tiesības prasīt, lai attiecīgo lēmumu izskata Eiropas tiesa. Jebkurš pieprasījums bez šāda oficiāla lēmuma nebūtu adresātam saistošs.

d)

Jāveic atbilstoši procesuāli aizsargpasākumi pret iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu. Šajā jomā Priekšlikums varētu uzdot Komisijai pieņemt īstenošanas noteikumus, tajos sīki izklāstot procedūras, kas minēto datu apstrādē jāievēro darījumu reģistriem un EVTI. Jo īpaši šajos aktos jāparedz atbilstoši drošības pasākumi un arī pietiekamas garantijas pret ļaunprātīgas izmantošanas risku, tostarp, bet ne tikai profesionālie standarti, kas jāievēro kompetentajām personām, kuras apstrādā šos datus, kā arī iekšējas procedūras, lai nodrošinātu pareizu konfidencialitātes ievērošanu, un noteikumi par profesionālo noslēpumu. Minēto pasākumu pieņemšanas procedūras laikā par tiem jāapspriežas ar EDAU.

3.4.   Šā atzinuma saistība ar citiem tiesību instrumentiem, kuros ietvertas līdzīgas normas

17.

Uzraudzības iestāžu tiesības pieprasīt piekļuvi tālruņa un datplūsmas dokumentācijai nav nekāds jaunums Eiropas tiesību sistēmā, jo tās jau ir paredzētas daudzās esošās direktīvās un regulās, kas attiecas uz finanšu nozari. Jo īpaši tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīvā (20), MIFID direktīvā (21), PVKIU direktīvā (22) un pašreizējā regulā par kredītreitingu aģentūrām (23) – tajās visās ir iekļauti līdzīgi veidoti noteikumi. Tas pats attiecas uz daudziem Komisijas nesen pieņemtiem priekšlikumiem, un, proti, priekšlikumu direktīvai par alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (24), regulai, ar kuru groza esošo regulu par kredītreitingu aģentūrām (25), regulai par īsās pozīcijas pārdošanu un dažiem kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu aspektiem (26) un regulai par enerģijas tirgus integritāti un pārredzamību (27).

18.

Attiecībā uz šiem esošajiem un piedāvātajiem tiesiskajiem instrumentiem ir jāievēro atšķirības starp izziņas tiesībām, kas piešķirtas valstu iestādēm, un šo tiesību piešķiršanu ES iestādēm. Vairāki instrumenti nosaka dalībvalstīm pienākumu piešķirt valstu iestādēm tiesības pieprasīt tālruņa un datplūsmas dokumentāciju “saskaņā ar valstu tiesību aktiem” (28). Līdz ar to šā pienākuma faktiskā izpilde ir obligāti jāregulē ar valstu tiesību aktiem, tostarp ar tiem, kas ievieš Direktīvu 95/46/EK un Direktīvu 2002/58/EK, kā arī ar citiem valstu tiesību aktiem, kas paredz papildu procesuālos aizsargpasākumus attiecībā uz valstu uzraudzības un izmeklēšanas iestādēm.

19.

Līdzīgi nosacījumi nav paredzēti instrumentos, kas piešķir tālruņa un datplūsmas dokumentācijas pieprasīšanas tiesības tieši ES iestādēm, piemēram, tādos kā šajā Priekšlikumā par ārpusbiržas atvasinājumiem un iepriekš minētajā priekšlikumā regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām (“KRA priekšlikumā”). Tāpēc šajos gadījumos ir spēkā pat vēl stingrāka prasība izskaidrot tiesību instrumentā attiecīgo pilnvaru apjomu personiskā un materiālā jomā un apstākļus un nosacījumus šo pilnvaru izmantošanai, kā arī nodrošināt atbilstošu aizsargpasākumu veikšanu, vēršoties pret ļaunprātīgu izmantošanu.

20.

Šajā jautājumā novērojumiem, kas izteikti atzinumā, kaut arī to mērķis ir sniegt Priekšlikumu par ārpusbiržas atvasinājumiem, ir arī plašāka nozīme. EDAU uzskata, ka šīs piezīmes var nākt par vēlu attiecībā uz tiesību aktiem, kas jau pieņemti vai drīzumā tiks pieņemti. Tomēr viņš aicina iestādes padomāt par vajadzību veikt grozījumus vēl nepieņemtajos priekšlikumos, lai ņemtu vērā šajā atzinumā paustās bažas. Attiecībā uz jau pieņemtajiem dokumentiem EDAU aicina iestādes meklēt iespējas izskaidrot problemātiskos jautājumus, piemēram, vai attiecīgā noteikuma piemērošanas jomu var tieši vai netieši precizēt kādos atvasinātos vai īstenošanas aktos, un, proti, aktos, kur sīkāk definē uzskaitvedības prasības, paskaidrojošos paziņojumos vai citos līdzīgos dokumentos (29). EDAU pauž cerību, ka Komisija laikus apspriedīsies ar viņu par šīm saistītajām procedūrām.

4.   DATU AIZSARDZĪBAS PROBLĒMAS CITĀS PRIEKŠLIKUMA DAĻĀS

21.

EDAU atzīst par lietderīgu izteikt papildu piezīmes par dažiem citiem Priekšlikuma punktiem saistībā ar fizisku personu tiesībām uz privāto dzīvi un personas datu aizsardzību.

4.1.   Direktīvas 95/46/EK un Regulas (EK) Nr. 45/2001 piemērojamība

22.

[Priekšlikuma] 48. apsvērumā ir pareizi norādīts, ka ir būtiski, lai personas datu apstrādē dalībvalstis un EVTI aizsargātu fizisko personu tiesības uz privāto dzīvi saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK. EDAU atzinīgi novērtē atsauci uz šo direktīvu minētajā apsvērumā. Taču apsvērumā pausto domu var izteikt saprotamāk, papildus norādot, ka šīs regulas noteikumi neierobežo valstu noteikumus, ar ko īsteno Direktīvu 95/46/EK. Vislabāk būtu šādu atsauci iekļaut arī noteikumu pamattekstā.

23.

Turklāt EDAU norāda, ka EVTI ir Eiropas struktūra, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 45/2001 un EDAU uzraudzība. Tāpēc ir ieteicams iekļaut nepārprotamu atsauci uz šo regulu, norādot arī to, ka Priekšlikuma noteikumi minēto regulu neierobežo.

4.2.   Mērķa ierobežojums, nepieciešamība un datu kvalitāte

24.

Viens no regulas Priekšlikuma pamatmērķiem ir veicināt ārpusbiržas atvasinājumu tirgus pārredzamību un uzlabot šā tirgus reglamentēto pārraudzību. Ņemot vērā šo mērķi, Priekšlikums uzliek pienākumu finansiālajiem darījumu partneriem un nefinansiālajiem darījumu partneriem, kuri atbilst noteiktām sliekšņa prasībām, paziņot reģistrētam darījumu reģistram datus par katru ārpusbiržas atvasinājumu līgumu, kuru tie noslēguši, un par katru pārjaunošanu vai izbeigšanu (6. pants) (30). Paredzēts, ka darījumu reģistri šo informāciju uzglabās un darīs pieejamu dažādām iestādēm regulēšanas nolūkos (67. pants) (31).

25.

Ja kāda atvasinājuma līguma puse, uz kuru attiecas iepriekš minētie tīrvērtes un ziņošanas pienākumi, ir fiziska persona, informācija par šo fizisko personu ir personas dati Direktīvas 95/46/EK 2. panta a) apakšpunkta nozīmē. Tāpēc minēto pienākumu izpilde ir personas datu apstrāde Direktīvas 95/46/EK 2. panta b) apakšpunkta nozīmē. Pat gadījumos, kad darījumu puses nav fiziskas personas, personas datus tomēr var apstrādāt 6. un 67. panta ietvaros, piemēram, attiecībā uz uzņēmumu direktoru vārdiem, uzvārdiem un kontaktinformāciju. Tāpēc šīm operācijām būtu jāpiemēro Direktīvas 95/46/EK (vai attiecīgi Regulas (EK) Nr. 45/2001) noteikumi.

26.

Datu aizsardzības tiesību aktu pamatprasība ir tāda, ka informācija ir jāapstrādā konkrētiem, saprotamiem un leģitīmiem nolūkiem un ka to nedrīkst papildus apstrādāt veidā, kas nav savienojams ar šiem nolūkiem (32). Turklāt datiem, kurus izmanto šo mērķu sasniegšanai, ir jābūt adekvātiem, būtiskiem un ne pārmērīgiem, salīdzinot ar attiecīgo mērķi. Pēc regulas Priekšlikuma izanalizēšanas EDAU secina, ka sistēma, kuru Priekšlikums paredz izveidot, neatbilst minētajām prasībām.

27.

Attiecībā uz mērķa ierobežojumu jāuzsver, ka Priekšlikums neprecizē ziņošanas sistēmas mērķus un, kas vēl svarīgāk, mērķus, kādiem darījumu reģistru glabātajai informācijai drīkst piekļūt kompetentās iestādes saskaņā ar Priekšlikuma 67. pantu. Ar vispārīgu atsauci uz vajadzību sekmēt ārpusbiržas atvasinājumu tirgus pārredzamību acīmredzami ir par maz, lai būtu ievērots mērķa ierobežojuma princips. Papildu spiedienu uz minēto principu rada regulas Priekšlikuma 20. panta 3. punkts attiecībā uz “Dienesta noslēpumu”, kas pašreizējā redakcijā, šķiet, atļauj izmantot saskaņā ar regulas Priekšlikumu saņemto konfidenciālo informāciju daudziem nesaprotami formulētiem papildu nolūkiem (33).

28.

Turklāt Priekšlikums neprecizē, uz kuriem datiem attieksies dokumentēšana, ziņošana un piekļuve, tostarp jebkuriem identificētu vai identificējamu fizisku personu datiem. Iepriekš minētais 6. un 67. pants pilnvaro Komisiju tālāk precizēt ziņošanas un uzskaitvedības pienākumu saturu atvasinātos aktos. Lai gan EDAU izprot, ka praksē ir nepieciešams izmantot šādu procedūru, tas vēlas uzsvērt, ka tiktāl, ciktāl saskaņā ar iepriekšējiem pantiem apstrādājamā informācija attiecas uz fiziskām personām, galvenie datu aizsardzības noteikumi un garantijas ir jānosaka pamatlikumā.

29.

Visbeidzot, Direktīvas 46/95/EK 6. pants un Regulas (EK) Nr. 45/2001 4. pants paredz, ka personas dati ir jāuzglabā tādā veidā, kas ļauj identificēt datu subjektus ne ilgāk, kā tas ir nepieciešams mērķiem, kuriem šie dati ir savākti. EDAU norāda, ka Priekšlikums nenosaka nekādu konkrētu ierobežojošu laikposmu to personas datu saglabāšanai, kas ir potenciāli apstrādājami saskaņā ar regulas Priekšlikuma 6., 27. un 67. pantu. 27. un 67. pantā tikai teikts, ka attiecīgā dokumentācija jāuzglabā vismaz desmit gadus. Taču tas ir tikai minimālais saglabāšanas termiņš, kas acīmredzami neatbilst datu aizsardzības tiesību aktu prasībām.

30.

Pamatojoties uz iepriekš teikto, EDAU aicina likumdevēju precizēt personiskās informācijas veidu, ko var apstrādāt saskaņā ar šo priekšlikumu, definēt mērķus, kādiem personas datus var apstrādāt dažādas iesaistītās struktūras, un noteikt precīzu, nepieciešamu un samērojamu datu saglabāšanas laikposmu attiecībā uz minēto apstrādi.

4.3.   Pārbaudes uz vietas

31.

Priekšlikuma 61. panta 2. punkta c) apakšpunkts pilnvaro EVTI veikt pārbaudes uz vietas, par to iepriekš paziņojot vai nepaziņojot. Nav saprotams, vai šīs pārbaudes aprobežosies ar darījumu reģistra darba telpām vai attieksies arī uz fizisko personu privātajām telpām vai īpašumiem. 56. panta 1. punkta c) apakšpunkts, kas atļauj Komisijai pēc EVTI pieprasījuma uzlikt periodiskus soda maksājumus visām personām, kuras nodarbina darījumu reģistrs vai kas nodarbinātas darījumu reģistra vajadzībām vai saistībā ar to, lai piespiestu tās pakļauties pārbaudei uz vietas, ko EVTI rīko saskaņā ar 61. panta 2. punktu, var (netīši) paredzēt citādi.

32.

Neturpinot šā punkta sīkāku analīzi, EDAU iesaka ierobežot tiesības veikt pārbaudes uz vietām (un saistītās tiesības uzlikt periodiskus soda maksājumus saskaņā ar 56. pantu) tikai ar darījumu reģistru un citu juridisko personu, kas būtiski un nepārprotami saistītas ar to, darba telpām (34). Ja Komisija patiesi paredz atļaut pārbaudes fizisku personu ar darbu nesaistītās telpās, tas ir jādara zināms un jāparedz daudz stingrākas prasības, lai nodrošinātu atbilstību nepieciešamības un proporcionalitātes principiem (jo īpaši attiecībā uz šādu pārbaužu veikšanas pieļaujamajiem apstākļiem un nosacījumiem).

4.4.   Datu apmaiņa un mērķa ierobežojuma princips

33.

Vairāki regulas Priekšlikuma noteikumi pieļauj plašu datu un informācijas apmaiņu starp EVTI, dalībvalstu kompetentajām iestādēm un trešo valstu kompetentajām iestādēm (skatīt 21., 23. un 62. pantu). Datu nosūtīšana trešām valstīm var notikt arī tad, kad atzīts centrālais darījumu starpnieks vai darījumu reģistrs no trešās valsts sniedz pakalpojumus Eiropas Savienībā atzītām struktūrām. Ciktāl apmainītā informācija un dati attiecas uz identificētām vai identificējamām fiziskām personām, piemēro attiecīgi Regulas (EK) Nr. 45/2001 7.–9. pantu un Direktīvas 95/46/EK 25.–26. pantu. Proti, nosūtīt datus uz trešām valstīm drīkst tikai, ja šajās valstīs ir nodrošināts atbilstošs datu aizsardzības līmenis vai ja piemēro kādu no attiecīgajiem izņēmumiem, kas paredzēti datu aizsardzības tiesību aktos. Skaidrības labad tekstā ir jāiekļauj nepārprotama atsauce uz Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Direktīvu 95/46/EK, norādot, ka šādai datu nosūtīšanai ir jāatbilst piemērojamajiem noteikumiem, kas attiecīgi paredzēti minētajā regulā vai direktīvā.

34.

Saskaņā ar mērķa ierobežojuma principu (35) EDAU arī iesaka noteikt skaidrus ierobežojumus attiecībā uz personiskās informācijas veidiem, ar ko var apmainīties, un definēt mērķus, kādiem var pieļaut personas datu apmaiņu.

4.5.   Atbildīgums un ziņošana

35.

Priekšlikuma 68. pantā ir paredzēti vairāki Komisijas ziņošanas pienākumi attiecībā uz regulas Priekšlikuma dažādu elementu ieviešanu. EDAU iesaka paredzēt arī EVTI pienākumu periodiski ziņot par izziņas tiesību izmantošanu un jo īpaši – tiesībām pieprasīt datus par tālruņa un datplūsmas dokumentāciju. Saistībā ar ziņojuma secinājumiem Komisijai ir jāspēj arī sniegt ieteikumus un vajadzības gadījumā arī priekšlikumus par grozījumiem regulā.

5.   SECINĀJUMI

36.

Pašreizējā Priekšlikuma redakcija pilnvaro EVTI “pieprasīt tālruņa vai datplūsmas dokumentāciju”, lai varētu pildīt pienākumus saistībā ar darījumu reģistru uzraudzību. Lai pilnvaras pieprasīt tālruņa vai datplūsmas dokumentāciju varētu uzskatīt par nepieciešamām un proporcionālām, tās jāierobežo tiktāl, ciktāl tas ir atbilstoši paredzētā mērķa sasniegšanai, un tās nedrīkst pārsniegt nepieciešamības robežas. No pašreizējās redakcijas izriet, ka attiecīgais noteikums neatbilst šīm prasībām, jo ir pārāk plaši formulēts. Proti, nav pietiekami precizēti apstākļi un nosacījumi šo pilnvaru izmantošanai personiskā un materiālā ziņā.

37.

Piezīmes, kas izteiktas šajā atzinumā (kaut arī to mērķis ir ārpusbiržas atvasinājumu Priekšlikuma iztirzāšana) attiecas arī uz esošo tiesību aktu piemērošanu un citiem vēl nepieņemtiem un iespējamiem nākotnes priekšlikumiem ar līdzīgiem noteikumiem. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumu, kad attiecīgās pilnvaras – kā paredzēts šajā Priekšlikumā – ir uzticētas ES iestādei, nenorādot konkrētus nosacījumus un procedūras, kas izklāstītas valstu tiesību aktos (piemēram, KRA priekšlikumā).

38.

Ņemot vērā iepriekš teikto, EDAU iesaka likumdevējam:

skaidri precizēt tālruņa un datplūsmas dokumentāciju kategorijas, ko darījumu reģistriem ir pienākums saglabāt un/vai nodot kompetentu iestāžu rīcībā. Šādiem datiem jābūt adekvātiem, piederīgiem un ne pārmērīgiem attiecībā uz nolūkiem, kādiem šie dati tiek apstrādāti,

ierobežot tiesības pieprasīt piekļuvi tālruņa un datplūsmas dokumentācijai ar darījumu reģistriem,

skaidri norādīt, ka piekļuve tālruņa un datplūsmas dokumentācijai tieši no tālsakaru pakalpojumu uzņēmumiem ir izslēgta,

ierobežot piekļuvi tālruņa un datplūsmas dokumentācijai, aprobežojoties ar īpaši izvēlētiem un nopietniem regulas Priekšlikuma pārkāpumiem un tiem gadījumiem, kad rodas pamatotas aizdomas (kas jāapstiprina ar konkrētiem sākotnējiem pierādījumiem) par notikušu pārkāpumu,

izskaidrot, ka darījumu reģistriem ir jānodrošina tālruņa un datplūsmas dokumentācija vienīgi tad, kad to pieprasa, pamatojoties uz oficiālu lēmumu, cita starpā, informējot par tiesībām pieprasīt lēmuma izskatīšanu Eiropas Tiesā,

paredzēt, ka lēmumu nedrīkst izpildīt, kamēr nav saņemta iepriekšēja tiesas atļauja attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādē (vismaz gadījumos, kad šādu atļauju paredz valsts tiesību akti),

pieprasīt Komisijai pieņemt īstenošanas noteikumus, kuros sīki izklāstītas ievērojamās procedūras, tostarp atbilstoši drošības pasākumi un aizsargpasākumi.

39.

Attiecībā uz citiem Priekšlikuma aspektiem EDAU vēlas atsaukties uz savām piezīmēm, kas izteiktas šā atzinuma 4. iedaļā. Jo īpaši EDAU iesaka likumdevējam:

iekļaut atsauci uz Direktīvu 95/46/EK un Regulu (EK) Nr. 45/2001 vismaz direktīvas Priekšlikuma apsvērumos, bet vislabāk – pamattekstā, kā arī norādīt, ka regulas Priekšlikuma noteikumi attiecīgi neierobežo ne minēto direktīvu, ne regulu,

precizēt personiskās informācijas veidu, ko var apstrādāt saskaņā ar šo Priekšlikumu, ievērojot nepieciešamības principu (jo īpaši attiecībā uz 6. un 67. pantu), definēt mērķus, kādiem personas datus var apstrādāt dažādas iesaistītās iestādes/struktūras, un noteikt precīzu, nepieciešamu un samērojamu datu saglabāšanas laikposmu attiecībā uz minēto apstrādi,

ierobežot tiesības veikt pārbaudes uz vietām saskaņā ar 61. panta 2. punkta c) apakšpunktu un piemērot periodiskus soda maksājumus saskaņā ar 56. pantu, paredzot šādas tiesības tikai darījumu reģistriem un citām juridiskām personām, kuras nepārprotami un būtiski ir saistītas ar darījumu reģistriem,

skaidri noteikt, ka personas datu starptautiskai nosūtīšanai ir jāatbilst attiecīgiem Regulas (EK) Nr. 45/2001 un Direktīvas 95/46/EK noteikumiem, un noteikt skaidrus ierobežojumus attiecībā uz personiskās informācijas veidiem, ar kuru var apmainīties, un definēt mērķus, kādiem var pieļaut personas datu apmaiņu.

Briselē, 2011. gada 19. aprīlī

Giovanni BUTTARELLI

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja asistents


(1)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(2)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(3)  COM (2010) 484 galīgā redakcija.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu, (OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(8)  Atvasinājums ir finanšu līgums, kas saistīts ar tam pamatā esošā vērtspapīra vērtību vai statusu nākotnē (piemēram, par procentu likmju izmaiņām vai valūtas vērtību).

(9)  Parasti tie ir darbinieki, kuriem var piesaistīt attiecīgo tālruni un datplūsmu, kā arī datu saņēmēji un citi saistīti lietotāji.

(10)  Skatīt Direktīvas 2002/58/EK 6. panta 1. punktu (OV L 201, 31.7.2002., 45. lpp.).

(11)  Skatīt Direktīvas 2002/58/EK 15. panta 1. punktu, kas paredz gadījumus, kad “...šādi ierobežojumi ir vajadzīgi saskaņā ar nepieciešamiem, atbilstīgiem un samērīgiem pasākumiem demokrātiskā sabiedrībā, lai garantētu valsts drošību, aizsardzību, sabiedrības drošību un kriminālpārkāpumu vai elektroniskās komunikācijas sistēmas nevēlamas izmantošanas novēršanu, izmeklēšanu, noteikšanu un kriminālvajāšanu, kā noteikts Direktīvas 95/46/EK 13. panta 1. punktā”. Tālab dalībvalstis, cita starpā, var pieņemt tiesību aktus, paredzot datu saglabāšanu ierobežotā laikposmā, kas pamatots ar šajā punktā noteiktajiem iemesliem.

(12)  Skatīt, piemēram, 74. punktu spriedumā apvienotajās lietās C-92/09 un C-93/09, Volker und Markus Schecke GbR (C-92/09), Hartmut Eifert (C-92/09) v. Land Hessen; tas vēl nav publicēts ECR.

(13)  Piemēram, 44. apsvērumā teikts, ka uz minētajiem darījumu reģistriem jāattiecina stingras uzskaitvedības un datu pārvaldības prasības. 66. pants precizē, ka darījumu reģistrs “nekavējoties reģistrē informāciju, kas saņemta saskaņā ar 6. pantu, un glabā to vismaz desmit gadus pēc attiecīgo līgumu spēkā esības izbeigšanās. Tas nodrošina laicīgas un efektīvas uzskaites procedūras, lai ieviestu attiecīgas izmaiņas reģistrētajā informācijā”. Turklāt 67. pants paredz, ka darījumu reģistrs “dara pieejamu nepieciešamo informāciju” EVTI un vairākām citām kompetentām iestādēm.

(14)  Apzīmējums “tālruņa un datplūsmas dokumentācija” potenciāli var ietvert daudzveidīgu informāciju, tostarp saziņas ilgumu, laiku vai apjomu, izmantoto protokolu, nosūtītāja vai saņēmēja bāzes stacijas iekārtu atrašanās vietu, vēstules izcelsmes vai saņemšanas tīklu, savienojuma sākumu, beigas vai ilgumu vai pat apmeklēto tīmekļa vietņu sarakstu un pašu vēstuļu/sarunu saturu, ja tās ir ierakstītas. Visa šī informācija ir uzskatāma par personas datiem, ciktāl tā attiecas uz identificētām vai identificējamām fiziskām personām.

(15)  Skatīt Direktīvas 95/46/EK 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu un Regulas (EK) Nr. 45/2001 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Jāapsver arī tas, vai nevar piedāvāt kādus īpašus aizsargpasākumus, lai novērstu tādu datu pārtveršanu un apstrādi, kuri patiesi ir pilnībā privāti.

(16)  56. panta 1. punkta c) apakšpunkts, kas atļauj Komisijai pēc EVTI pieprasījuma uzlikt periodiskus soda maksājumus visām personām, kuras nodarbina darījumu reģistrs vai kas nodarbinātas darījumu reģistra vajadzībām vai saistībā ar to, lai piespiestu tās pakļauties izmeklēšanai, ko EVTI uzsākusi saskaņā ar 61. panta 2. punktu, var (netīši) paredzēt citādi.

(17)  Kā jau teikts, e-privātuma direktīva nosaka vispārīgo principu, ka datplūsmas ir jāizdzēš vai jāpadara anonīmas, kad tās vairs nav vajadzīgas vēstules pārraidīšanai. Šādus datus turpmāk drīkst apstrādāt tikai rēķinu izrakstīšanas un starpsavienojumu maksājumu nolūkos un līdz tā laikposma beigām, kurā rēķinu drīkst likumīgi apstrīdēt vai maksājumu pārsūdzēt. Jebkuram izņēmumam no šā principa ir jābūt demokrātiskā sabiedrībā nepieciešamam, atbilstīgam un samērīgam konkrētos sabiedriskās kārtības saglabāšanas nolūkos (t. i., lai garantētu valsts drošību, aizsardzību, sabiedrības drošību un kriminālpārkāpumu vai elektroniskās komunikācijas sistēmas nevēlamas izmantošanas novēršanu, izmeklēšanu, noteikšanu un kriminālvajāšanu).

(18)  Piemēram, Itālijas konstitūcija pieprasa, lai tieši tiesnesis izdotu rīkojumu vai atļauju jebkurām darbībām ar korespondences noslēpumu, tostarp piekļuvei datplūsmām, kas neatklāj saziņas saturu.

(19)  Līdzīga prasība tika iekļauta KRA priekšlikuma grozītajā redakcijā, par kuru Eiropas Parlaments balsoja 2010. gada decembrī.

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) (OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1060/2009 (2009. gada 16. septembris) par kredītreitingu aģentūrām (OV L 302, 17.11.2009., 1. lpp.).

(24)  2009. gada 30. aprīļa Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par Direktīvas 2004/39/EK un Direktīvas 2009/…/EK grozījumiem, COM(2009) 207.

(25)  2010. gada 2. jūnija Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām, COM(2010) 289.

(26)  2010. gada 15. septembra Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par īsās pozīcijas pārdošanu un dažiem kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu aspektiem, COM(2010) 482.

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes regula par enerģijas tirgus integritāti un pārredzamību, COM(2010) 726.

(28)  Piemēram, skatīt 20. zemsvītras piezīmē minētās tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīvas 12. panta 2. punktu. Skatīt arī 21. zemsvītras piezīmē minētās MIFID direktīvas 50. pantu.

(29)  Piemēram, KRA priekšlikuma 37. pants atļauj Komisijai veikt grozījumus regulas pielikumos, kuros sīkāk izklāstītas uzskaitvedības prasības kredītreitingu aģentūrām; skatīt arī KRA priekšlikuma 10. apsvērumu par EVTI tiesībām izdot un atjaunināt nesaistošas vadlīnijas par KRA regulas piemērošanas jautājumiem.

(30)  Priekšlikuma 6. panta 4. punkts deleģē Komisijai pilnvaras noteikt minēto ziņojumu datus un veidu dažādām atvasinājumu šķirām, norādot, ka šādos ziņojumos iekļauj vismaz: a) līguma puses un pienācīgi identificē no tā radušos tiesību un pienākumu saņēmēju, ja tas atšķiras; un b) līguma galvenās īpašības, ieskaitot veidu, pamatā esošo instrumentu, dzēšanas termiņu un nosacīto vērtību.

(31)  Skatīt Paskaidrojuma rakstu, 11. lpp. 67. pants konkretizē šo noteikumu, paredzot, ka darījumu reģistrs nepieciešamo informāciju dara pieejamu daudzās struktūrām, un, proti, EVTI, kompetentajām iestādēm, kas uzrauga uzņēmumus, uz kuriem attiecas pienākums ziņot, kompetentajai iestādei, kas uzrauga centrālos darījumu starpniekus, un attiecīgajām ECBS centrālajām bankām.

(32)  Skatīt, piemēram, EDAU 2010. gada 6. janvāra atzinumu par priekšlikumu Padomes direktīvai par administratīvo sadarbību nodokļu jautājumos (OV C 101, 20.4.2010., 1. lpp.).

(33)  20. panta 3. punkts paredz: “Neskarot gadījumus, uz ko attiecas krimināltiesības, kompetentās iestādes, EVTI, struktūras vai fiziskas vai juridiskas personas, kas nav kompetentās iestādes un kas saņem konfidenciālu informāciju atbilstoši šai regulai, to var izmantot tikai, pildot savus pienākumus un funkcijas, attiecībā uz kompetentajām iestādēm, ievērojot šās regulas darbības jomu, vai – attiecībā uz citām iestādēm, struktūrām vai fiziskām vai juridiskām personām – tam mērķim, kuram šī informācija tām sniegta, vai saistībā ar administratīvo tiesvedību vai tiesvedību, kas ir īpaši saistīta ar minēto funkciju veikšanu, vai abos gadījumos. Ja EVTI, kompetentā iestāde vai cita iestāde, struktūra vai persona, kas sniedz informāciju, piekrīt, tad kompetentā iestāde, kas saņem informāciju, var izmantot to citiem mērķiem.”.

(34)  Līdzīgs noteikums tika iekļauts KRA priekšlikuma grozītajā redakcijā, par kuru Eiropas Parlaments balsoja 2010. gada decembrī.

(35)  Skatīt Direktīvas 95/46/EK 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu un Regulas (EK) Nr. 45/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu.


II Informācija

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

22.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 216/17


Komisijas paziņojums par iestādi, kura pilnvarota izdot autentiskuma apliecības saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 620/2009

2011/C 216/05

Ar Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 617/2009, kas 2009. gada 15. jūlijā publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijas 182. numurā, ir atvērta tarifa kvota augstas kvalitātes liellopu gaļas importam.

Komisijas 2009. gada 13. jūlija Regulas (EK) Nr. 620/2009 7. pantā ir noteikts, ka saskaņā ar šo kvotu importētos produktus laiž brīvā apgrozībā ar nosacījumu, ka tiek uzrādīta autentiskuma apliecība.

Atbilstīgi šai regulai izdot autentiskuma apliecības drīkst šāda iestāde:

Ministry of Agriculture and Forestry

Pastoral House

25 The Terrace

Wellington

NEW ZEALAND

Pasta adrese:

Ministry of Agriculture and Forestry

PO Box 2526

Wellington 6140

NEW ZEALAND

Tālr. +64 48940100

Fakss +64 48940720

E-pasts: nzfsa.info@maf.govt.nz

Internets: http://www.maf.govt.nz


22.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 216/18


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta COMP/M.6151 – PetroChina/INEOS/JV)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2011/C 216/06

Komisija 2011. gada 13. maijā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar kopējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32011M6151. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.


IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Parlaments

22.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 216/19


NOTEIKUMI PAR PUBLISKU PIEKĻUVI EIROPAS PARLAMENTA DOKUMENTIEM

Prezidija 2001. gada 28. novembra lēmums (1)  (2)  (3)  (4)

2011/C 216/07

PREZIDIJS,

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 15. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentu publiskumu, it īpaši tās 11., 12., un 18. pantu,

ņemot vērā Reglamenta 23. panta 2. un 12. punktu, 103. panta 1. punktu un 104. pantu,

tā kā vispārējie principi par piekļuvi dokumentiem ir noteikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 saskaņā ar LESD 15. panta 3. punktu,

tā kā saskaņā ar agrāko EK līguma 255. panta 3. punktu un Regulas (EK) Nr. 1049/2001 18. panta 1. punktu Eiropas Parlaments ar 2001. gada 13. novembra lēmumu pielāgoja Reglamentu,

tā kā saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 104. panta 2., 3. un 4. punktu Prezidijam ir jāpieņem noteikumi par dokumentu norāžu reģistra izveidi, jānosaka piekļuves kārtība un jānosaka struktūrvienības, kas ir atbildīgas par šādu dokumentu pieprasījumu izskatīšanu,

tā kā pasākumi attiecībā uz maksu sistēmu par dokumentu izsniegšanu ir jāsaskaņo ar 2001. gada 30. maija Regulas (EK) Nr. 1049/2001 10. panta noteikumiem, lai noteiktu papildu izmaksas, kas pieprasījuma iesniedzējam ir jāmaksā par ļoti apjomīgu dokumentu izsniegšanu,

tā kā noteikumi par Eiropas Parlamenta dokumentu norāžu reģistru ir jāapkopo vienā lēmumā, lai pilsoņiem nodrošinātu lielāku pārskatāmību,

tā kā Regula (EK) Nr. 1049/2001 nedod iespēju ņemt vērā prasītāja statusu un tā kā saskaņā ar šo regulu pieņemtie lēmumi rada erga omnes efektu. Jāņem vērā, ka deputātiem un iestāžu darbiniekiem ir priviliģētas piekļuves tiesības, kas atzītas Parlamenta Reglamentā, Finanšu regulā, Regulā (EK) Nr. 45/2001 un Civildienesta noteikumos, un viņi var izmantot tās nevis Regulā (EK) Nr. 1049/2001 noteiktās tiesības,

tā kā Regula (EK) Nr. 1049/2001 un šis lēmums neatrisina iestāžu savstarpēju piekļuvi dokumentiem un to nodošanu, uz kuru attiecas iestāžu savstarpējie nolīgumi,

tā kā Regula (EK) Nr. 1049/2001 attiecas uz piekļuvi esošajiem dokumentiem un tā kā informācijas pieprasījumi ir jāizskata, pamatojoties uz citiem noteikumiem,

tā kā Prezidijs ar 2010. gada 8. marta lēmumu ir pieņēmis jaunu sarakstu, kurā uzskaitīti tieši pieejami Eiropas Parlamenta dokumentu veidi,

tā kā ir jāveic tehniskas izmaiņas, ņemot vērā iestādē gadu gaitā gūto pieredzi un Parlamenta interneta vietnes attīstību,

PIEŅEM ŠĀDU LĒMUMU.

I   SADAĻA

ELEKTRONISKAIS DOKUMENTU REĢISTRS (EDR)

1. pants

Izveide

1.   Elektroniskais dokumentu reģistrs (EDR) ir izveidots Eiropas Parlamenta dokumentiem.

2.   Šajā reģistrā iekļauj atsauces uz dokumentiem, ko Eiropas Parlaments ir izstrādājis vai saņēmis (ar atkāpi, kas noteikta nākamajā punktā), sākot no Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanas dienas (5).

3.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 10. panta 2. punktu EDR nav jāiekļauj tie Eiropas Parlamenta saņemtie citu iestāžu dokumenti, kas ir viegli pieejami attiecīgās iestādes elektroniskajā reģistrā. EDR iekļauj saiti uz tās iestādes reģistru, kura ir sagatavojusi dokumentu.

4.   Atsauce ir dokumenta identifikācijas līdzeklis, kurā ir ne tikai Regulas (EK) Nr. 1049/2001 11. panta 2. punktā minētie dati, bet arī, cik vien iespējams, dati par katra dokumenta izstrādātāju struktūrvienību, valodām, kādās šis dokuments ir pieejams, dokumenta statusu, kategoriju un glabāšanas vietu.

2. pants

Mērķi

Dokumentu reģistrs ir veidots tā, lai varētu:

identificēt dokumentus, izmantojot vienotu norāžu sistēmu,

tieši piekļūt dokumentiem, it īpaši normatīviem dokumentiem,

iegūt informāciju, ja dokumenti nav tieši pieejami saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. un 9. pantu.

3. pants

Darbība

Dienests “Pārredzamība – publikas piekļuve dokumentiem un attiecības ar interešu pārstāvjiem” (turpmāk “kompetentais dienests”):

pārrauga Eiropas Parlamenta sagatavoto vai saņemto dokumentu reģistrēšanu EDR,

pieņem papīra vai elektroniskā formātā iesniegtus pieprasījumus dokumentu saņemšanai un tos izskata 15 darbdienu laikā (šo termiņu nepieciešamības gadījumā var pagarināt),

izsūta apstiprinājumu, ka pieprasījums ir saņemts,

palīdz pieprasījuma iesniedzējiem precizēt pieprasījuma saturu un saskaņo ar viņu ļoti garu un sarežģītu dokumentu pieprasījumu izpildi,

palīdz pieprasījuma iesniedzējiem piekļūt jau publicētiem dokumentiem,

saskaņo atbildi ar dienestu, kas dokumentu ir sagatavojis vai kurš to glabā, vai ar kompetento personu, ja pieprasīts norāžu reģistrā neiekļauts dokuments vai arī dokuments, uz kuru attiecas Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. un 9. pantā noteiktie ierobežojumi,

apspriežas ar trešām personām, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 4. punktu.

4. pants

Dokumentu reģistrēšana EDR

1.   Dokumentus EDR reģistrē saskaņā ar ģenerālsekretāra pieņemtiem norādījumiem, nodrošinot dokumentu maksimālu izsekojamību. EDR saturu pakāpeniski paplašina. Informāciju par to sniedz EDR vietnes sākumā EUROPARL vietnē.

2.   Šajā sakarībā Eiropas Parlamenta dokumentus, kādi tie definēti Eiropas Parlamenta Reglamenta 104. panta 2. punktā, reģistrē EDR tās struktūrvienības vai dienesta pārziņā, kas ir attiecīgā dokumenta izstrādātājs.

3.   Dokumentus, kas izstrādāti likumdošanas procedūras vai Parlamenta darbības gaitā, iekļauj EDR, tiklīdz tie ir iesniegti vai padarīti publiski pieejami.

4.   Citus dokumentus, kuri ir Eiropas Parlamenta ģenerālsekretariāta administratīvo dienestu kompetencē, cik vien iespējams iekļauj EDR, ievērojot ģenerālsekretāra norādījumus.

5.   Trešo personu dokumentus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 3. panta nozīmē EDR reģistrē dienests, kuram šie dokumenti ir paredzēti.

5. pants

Tieši pieejami dokumenti

1.   Visiem dokumentiem, ko Eiropas Parlaments izstrādājis vai saņēmis saskaņā ar likumdošanas procedūru, ir jābūt publiski pieejamiem elektroniskā formātā, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. un 9. pantā noteiktos ierobežojumus.

2.   Eiropas Parlaments nodrošina visu likumdošanas dokumentu elektronisku pieejamību EDR vai Europarl vietnē Regulas (EK) Nr. 1049/2001 12. panta 2. punkta nozīmē.

3.   Tos dokumentu veidus, kuri ir pieejami tieši, uzskaita Prezidija apstiprinātajā sarakstā, kas publiskots Europarl vietnē. Šis saraksts neierobežo tiesības piekļūt dokumentiem, kuri atšķiras no uzskaitīto dokumentu veida, un tiem var piekļūt pēc rakstiska pieprasījuma.

6. pants

Pēc pieprasījuma pieejami dokumenti

1.   Visi dokumenti, ko Eiropas Parlaments ir izstrādājis vai saņēmis ārpus likumdošanas procedūras, cik vien iespējams, ir pilsoņiem publiski pieejami ar EDR palīdzību, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. un 9. pantā noteiktos ierobežojumus.

2.   Ja EDR reģistrēta dokumenta pilnam tekstam nav iespējams piekļūt tieši tāpēc, ka dokuments nav pieejams elektroniskā formātā, vai tāpēc, ka uz to attiecas Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. un 9. pantā noteiktie izņēmumi, dokumenta pieprasītājs var iesniegt lūgumu piekļūt dokumentam vai arī šajā nolūkā izmantot Europarl EDN vietnē pieejamo elektronisko veidlapu.

3.   Dokumentiem, ko Eiropas Parlaments ir izstrādājis vai saņēmis pirms Regulas (EK) Nr. 1049/2001 spēkā stāšanās un kas tāpēc nav iekļauti EDR, var piekļūt, iesniedzot pieprasījumu papīra vai elektroniskā formātā, ievērojot iepriekšminētās Regulas 4. un 9. pantā noteiktos ierobežojumus.

4.   Eiropas Parlaments tiešsaistē palīdz pilsoņiem izprast dokumentu pieprasījuma iesniegšanas kārtību.

II   SADAĻA

PIRMREIZĒJIE PIEPRASĪJUMI

7. pants

Pieprasījumi, uz kuriem attiecas šie noteikumi

Šos noteikumus piemēro Eiropas Parlamenta dokumentu pieprasījumiem, kuri iesniegti, izmantojot EDR vietnē pieejamo veidlapu vai skaidri atsaucoties uz dokumentu piekļuves tiesībām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 1049/2001. Šie noteikumi neattiecas uz pieprasījumiem, kuru pamatā ir īpašas piekļuves tiesības, kas noteiktas Parlamenta Reglamentā, Finanšu regulā, Regulā (EK) Nr. 45/2001 par personas datu aizsardzību un Civildienesta noteikumos.

8. pants

Dokumentu pieprasījuma iesniegšana

1.   Eiropas Parlamenta dokumentu pieprasījumus var iesniegt papīra formātā, izmantojot faksu vai elektroniskā formātā vienā no valodām, kas minētas Līguma par Eiropas Savienības darbību 342. pantā.

2.   Elektroniskos pieprasījumus iesniedz, cik vien iespējams izmantojot EDR vietnē atrodamo elektronisko veidlapu un tiešsaistes palīdzības sistēmu, kas ir izveidota, lai atvieglotu šāda veida pieprasījumu iesniegšanu.

3.   Pieprasījumiem jābūt pietiekami precīziem, un it īpaši tajos jāiekļauj informācija, kas dod iespēju identificēt pieprasīto dokumentu vai dokumentus, kā arī pieprasījuma iesniedzēja vārds un adrese.

4.   Ja pieprasījums nav pietiekami precīzs, Eiropas Parlaments saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 6. panta 2. punktu lūdz pieprasījuma iesniedzēju to precizēt un palīdz viņam to izdarīt.

9. pants

Pirmreizējā pieprasījuma izskatīšana

1.   Pieprasījumu piekļūt dokumentam, kas ir Eiropas Parlamenta rīcībā, pieprasījuma reģistrācijas dienā nogādā kompetentajam dienestam, kuram ir jāapstiprina pieprasījuma saņemšana, jāsagatavo atbilde un noteiktajā termiņā jāizsniedz pieprasītais dokuments.

2.   Ja pieprasījums attiecas uz tādu Eiropas Parlamenta izstrādātu dokumentu, uz kuru attiecas kāds no Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. pantā minētajiem izņēmumiem, vai arī tad, ja ir jāidentificē un jāatrod prasītais dokuments, kompetentais dienests sazinās ar dokumenta izstrādātāju dienestu vai struktūrvienību, kas piecu darbdienu laikā iesaka, kā šajā gadījumā rīkoties.

10. pants

Apspriešanās ar trešām personām

1.   Ja ir pieprasīts trešās personas dokuments, kompetentais dienests vajadzības gadījumā kopā ar dienestu, kura pārraudzībā ir pieprasītais dokuments, pārbauda, vai ir jāpiemēro kāds no Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. vai 9. pantā noteiktajiem izņēmumiem.

2.   Ja tiek noskaidrots, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. vai 9. pantā noteiktajiem izņēmumiem pieprasījums piekļūt attiecīgajam dokumentam ir jānoraida, noraidošo atbildi pieprasītājam nosūta, neapspriežoties ar trešo personu.

3.   Kompetentais dienests, neapspriežoties ar trešo personu, sniedz pozitīvu atbildi, ja:

ja tā autors pieprasīto dokumentu jau ir publiskojis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 noteikumiem vai līdzīgiem noteikumiem,

tā satura publiskošana vai iespējama daļēja publiskošana noteikti neskar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. vai 9. pantā minētās intereses.

4.   Visos pārējos gadījumos ir jāapspriežas ar trešo personu un piecu darbdienu laikā tai ir jāatbild, vai jāpiemēro kāds no Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. vai 9. pantā noteiktajiem izņēmumiem.

5.   Ja noteiktajā termiņā atbilde nav saņemta vai ja trešā persona nav atrodama, vai ja to nav iespējams identificēt, Eiropas Parlaments pieņem lēmumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. vai 9. pantā noteiktajiem izņēmumiem, ņemot vērā trešās personas likumīgās intereses, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju.

11. pants

Atbildes sniegšanas termiņš

1.   Ja piekļuve tiek piešķirta, kompetentais dienests prasīto dokumentu izsniedz piecpadsmit darbdienu laikā no pieprasījuma reģistrēšanas.

2.   Ja Eiropas Parlaments nevar piešķirt piekļuvi pieprasītajam dokumentam, tas paziņo pieprasījuma iesniedzējam par pilnīga vai daļēja atteikuma iemesliem un informē par viņa tiesībām iesniegt atkārtotu pieprasījumu.

3.   Šādā gadījumā pieprasījuma iesniedzējs var piecpadsmit darbdienu laikā no atbildes saņemšanas dienas iesniegtu atkārtotu pieprasījumu.

4.   Izņēmuma gadījumos, ja pieprasījums attiecas uz ļoti garu dokumentu vai ļoti lielu dokumentu skaitu, 1. punktā noteikto termiņu var pagarināt par 15 darbdienām, ar nosacījumu, ka pieprasījuma iesniedzējs ir iepriekš informēts un ir sniegti sīki paskaidrojumi.

5.   Nesaņemot Eiropas Parlamenta atbildi paredzētajā termiņā, pieprasījuma iesniedzējam ir tiesības iesniegt atkārtotu pieprasījumu.

12. pants

Kompetentā struktūrvienība

1.   Eiropas Parlamentam nosūtītos pirmreizējos pieprasījumus izskata ģenerālsekretārs, tā priekšsēdētāja vietnieka pārziņā, kurš ir atbildīgs par dokumentu pieprasījumu pārraudzību, kā noteikts Reglamenta 104. panta 4. un 6. punktā.

2.   Ja atbilde uz pirmreizējo pieprasījumu ir pozitīva, to pieprasījuma iesniedzējam nosūta ģenerālsekretārs vai kompetentais dienests ģenerālsekretāra pārziņā.

3.   Pamatojoties uz kompetentā dienesta ierosinājumu un pēc apspriešanās ar dokumenta autoru, ģenerālsekretārs pieņem lēmumu par pirmreizējā pieprasījuma noraidīšanu, norādot šāda lēmuma iemeslus. Visus piekļuves atteikuma lēmumus informatīvos nolūkos nodod atbildīgajam priekšsēdētāja vietniekam.

4.   Ģenerālsekretārs vai kompetentais dienests jebkurā laikā var aicināt Juridisko dienestu un/vai datu aizsardzības inspektoru paust viedokli par to, kāda atbilde dodama uz attiecīgo dokumenta pieprasījumu.

III   SADAĻA

ATKĀRTOTI PIEPRASĪJUMI

13. pants

Iesniegšana

1.   Atkārtotus pieprasījumus jāiesniedz 15 darbdienu laikā pēc tam, kad ir saņemts daļējs vai pilnīgs atteikums piekļūt pieprasītajam dokumentam, vai arī, ja uz pirmreizējo pieprasījumu atbilde nav saņemta tam noteiktajā termiņā.

2.   Atkārtotiem pieprasījumiem jāatbilst šā lēmuma 8. pantā noteiktajām formālajām prasībām attiecībā uz pirmreizējo pieprasījumu.

14. pants

Izskatīšana un konsultācijas

1.   Atkārtotus pieprasījumus reģistrē un vajadzības gadījumā nodrošina konsultācijas saskaņā ar šā lēmuma 9. un 10. pantā noteikto kārtību.

2.   Eiropas Parlaments vai nu piešķir piekļuvi dokumentam, vai arī papīra vai elektroniskā formātā informē pieprasījuma iesniedzēju par daļēja vai pilnīga atteikuma iemesliem 15 darbdienu laikā pēc pieprasījuma reģistrēšanas.

3.   Izņēmuma gadījumos, ja pieprasījums attiecas uz ļoti garu dokumentu vai ļoti lielu dokumentu skaitu, 3. punktā noteikto termiņu var pagarināt par 15 darbdienām ar nosacījumu, ka pieprasījuma iesniedzējs ir iepriekš informēts un ir sniegti sīki paskaidrojumi.

15. pants

Kompetentā struktūrvienība

1.   Uz visiem atkārtotajiem pieprasījumiem atbild Eiropas Parlamenta Prezidijs. Priekšsēdētāja vietnieks, kurš atbildīgs par piekļuves dokumentiem pieprasījumu izskatīšanu, Prezidija vārdā un tā pārziņā lemj par atkārtotajiem pieprasījumiem.

2.   Priekšsēdētāja vietnieks informē Prezidiju par savu lēmumu nākamajā sanāksmē pēc lēmuma pieņemšanas un pieprasījuma iesniedzēja informēšanas. Ja nepieciešams, priekšsēdētāja vietnieks paredzētajā termiņā var ar lēmuma projektu vērsties pie Prezidija, jo īpaši, ja atbilde ir saistīta ar principiāliem Eiropas Parlamenta pārskatāmības politikas jautājumiem. Sniedzot atbildi pieprasījuma iesniedzējam, priekšsēdētāja vietnieks ievēro Prezidija lēmumu.

3.   Priekšsēdētāja vietnieks un Prezidijs lemj, pamatojoties uz priekšlikumu, ko izstrādājis kompetentais dienests pēc ģenerālsekretāra pilnvarojuma. Kompetentais dienests ir tiesīgs lūgt datu aizsardzības inspektora atzinumu, kas to sniedz trīs darbdienu laikā.

4.   Atbildes projektu var iepriekš izskatīt Juridiskais dienests, kas atzinumu sniedz trīs darbdienu laikā.

16. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

1.   Ja Eiropas Parlaments pilnīgi vai daļēji liedz piekļuvi dokumentam, tas informē pieprasījuma iesniedzēju par viņam pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, proti, iesniegt prasību tiesā pret iestādi vai iesniegt sūdzību ombudam, ievērojot LESD līguma 263. un 228. pantā minētos nosacījumus.

2.   Ja noteiktajā termiņā atbilde nav sniegta, uzskata, ka tā ir noraidoša, un pieprasījuma iesniedzējam ir tiesības saskaņā ar iepriekšējā punktā minētajiem nosacījumiem iesniegt prasību tiesā.

IV   SADAĻA

SLEPENU DOKUMENTU REĢISTRĒŠANA EDR UN PIEKĻUVE TIEM

17. pants

Slepenu dokumentu reģistrēšana EDR

1.   Slepenus dokumentus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 9. pantu iekļauj EDR, ja piekrišanu ir devusi dokumenta izstrādātāja struktūra. Eiropas Parlamenta darbiniekiem vai struktūrām, kas saņem slepenu dokumentu no trešās personas, ir jānorāda, kāda informācija var parādīties reģistrā. Šīs personas vai struktūras apspriežas ar priekšsēdētāja vietnieku, kurš ir atbildīgs par piekļuves dokumentiem pieprasījumu izskatīšanu, ģenerālsekretāru vai vajadzības gadījumā attiecīgās Parlamenta komitejas priekšsēdētāju.

2.   Eiropas Parlamenta izstrādātus dokumentus, kuros ir atsauce uz slepenu dokumentu, reģistrē EDR tikai tad, ja ir saņemta atļauja no priekšsēdētāja vietnieka, kurš ir atbildīgs par piekļuves dokumentiem pieprasījumu izskatīšanu. Atsauces uz šādiem dokumentiem nosaka saskaņā ar iepriekšējā punktā minētajiem nosacījumiem.

18. pants

Dokumentu pieprasījuma izskatīšana

Slepenu dokumentu pieprasījumus ģenerālsekretārs nosūta priekšsēdētāja vietniekam, kurš atbild par dokumentu pieprasījumu izskatīšanu, jo viņam ir jāsniedz atbilde uz pirmreizējo pieprasījumu. Atbildi uz atkārtotu pieprasījumu sniedz Prezidijs, kurš šo uzdevumu var deleģēt Parlamenta priekšsēdētājam. Atbildīgais priekšsēdētāja vietnieks un Prezidijs vai Parlamenta priekšsēdētājs apspriežas ar ģenerālsekretāru vai vajadzības gadījumā ar attiecīgās Parlamenta komitejas priekšsēdētāju. Reģistrācijas noteikumi un termiņi ir tādi paši kā citu dokumentu pieprasījumu gadījumā.

19. pants

Pilnvarotās personas

Ar slepeniem dokumentiem, izskatot dokumentu pieprasījumu, ir pilnvarots iepazīties: Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, kurš atbild par dokumentu pieprasījumu izskatīšanu, tieši iesaistītās Parlamenta komitejas priekšsēdētājs, ģenerālsekretārs un atbilstīgi pilnvaroti kompetentā dienesta darbinieki, ja vien vienošanās ar citām iestādēm neparedz īpašu pilnvaru piešķiršanu.

20. pants

Slepenu dokumentu aizsardzība

Uz slepeniem dokumentiem attiecas stingri drošības noteikumi, kas Eiropas Parlamentā nodrošina to konfidencialitāti. Šajā sakarībā šie noteikumi atbilst iestāžu nolīgumiem.

V   SADAĻA

DOKUMENTU IZSNIEGŠANA

21. pants

Atbildes izmaksas

1.   Papildinot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 10. panta 1. punktu, ja dokuments ir garāks par divdesmit lappusēm, pieprasījuma iesniedzējam var noteikt maksu EUR 0,10 par lappusi, pieskaitot pasta izdevumus. Ar citiem datu nesējiem saistītās izmaksas nosaka katrā gadījumā atsevišķi, bet tās nedrīkst būt pārmērīgas.

2.   Šis lēmums neattiecas uz jau publicētiem dokumentiem; uz tiem joprojām attiecas to iepriekšējā cenu noteikšanas sistēma.

VI   SADAĻA

PIEMĒROŠANA

22. pants

Piemērošana

Šo lēmumu piemēro, pienācīgi ievērojot un neskarot Regulas (EK) Nr.1049/2001 un Eiropas Parlamenta Reglamenta noteikumus.

23. pants

Pārskatīšana

Šo lēmumu pārskata vismaz katru reizi tad, kad tiek pārskatīta Regula (EK) Nr. 1049/2001.

24. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (6).


(1)  OV C 374, 29.12.2001., 1. lpp.

(2)  Prezidijs konsolidējis 2004. gada 3. maijā.

(3)  Prezidijs grozījis 2005. gada 26. septembrī un publicēts OV C 289, 22.11.2005., 6. lpp.

(4)  Prezidijs grozījis 2011. gada 22. jūnijā un publicēts OV C 216, 22.7.2011., 19 lpp.

(5)  2001. gada 3. decembris.

(6)  2001. gada 29. decembrī, 2005. gada 22. novembrī, kā arī 2011. gada 22. jūlijā.


Eiropas Komisija

22.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 216/25


Euro maiņas kurss (1)

2011. gada 21. jūlijs

2011/C 216/08

1 euro =


 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

1,4222

JPY

Japānas jena

112,09

DKK

Dānijas krona

7,4542

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,87870

SEK

Zviedrijas krona

9,1008

CHF

Šveices franks

1,1690

ISK

Islandes krona

 

NOK

Norvēģijas krona

7,7750

BGN

Bulgārijas leva

1,9558

CZK

Čehijas krona

24,411

HUF

Ungārijas forints

267,93

LTL

Lietuvas lits

3,4528

LVL

Latvijas lats

0,7094

PLN

Polijas zlots

3,9955

RON

Rumānijas leja

4,2560

TRY

Turcijas lira

2,3793

AUD

Austrālijas dolārs

1,3246

CAD

Kanādas dolārs

1,3447

HKD

Hongkongas dolārs

11,0832

NZD

Jaunzēlandes dolārs

1,6579

SGD

Singapūras dolārs

1,7237

KRW

Dienvidkorejas vona

1 500,67

ZAR

Dienvidāfrikas rands

9,7335

CNY

Ķīnas juaņa renminbi

9,1817

HRK

Horvātijas kuna

7,4552

IDR

Indonēzijas rūpija

12 154,10

MYR

Malaizijas ringits

4,2638

PHP

Filipīnu peso

60,641

RUB

Krievijas rublis

39,7000

THB

Taizemes bāts

42,538

BRL

Brazīlijas reāls

2,2188

MXN

Meksikas peso

16,5622

INR

Indijas rūpija

63,2950


(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.


DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA

22.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 216/26


To uzturēšanās atļauju saraksta (OV C 247, 13.10.2006., 1. lpp.; OV C 153, 6.7.2007. 5. lpp.; OV C 192, 18.8.2007., 11. lpp.; OV C 271, 14.11.2007., 14. lpp.; OV C 57, 1.3.2008., 31. lpp.; OV C 134, 31.5.2008., 14. lpp.; OV C 207, 14.8.2008., 12. lpp.; OV C 331, 21.12.2008., 13. lpp.; OV C 3, 8.1.2009., 5. lpp.; OV C 64, 19.3.2009., 15. lpp; OV C 198, 22.8.2009., 9. lpp.; OV C 239, 6.10.2009., 2. lpp.; OV C 298, 8.12.2009., 15. lpp.; OV C 308, 18.12.2009., 20. lpp.; OV C 35, 12.2.2010., 5. lpp.; OV C 82, 30.3.2010., 26. lpp.; OV C 103, 22.4.2010., 8. lpp.; OV C 108, 7.4.2011., 6. lpp.; OV C 157, 27.5.2011., 5. lpp.; OV C 201, 8.7.2011., 1. lpp.) atjaunināšana, kas minētas 2. panta 15. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulā (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss)

2011/C 216/09

To uzturēšanās atļauju saraksta publicēšana, kas minētas 2. panta 15. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulā (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), pamatojas uz informāciju, ko dalībvalstis dara zināmu Komisijai saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 34. pantu.

Papildus publikācijai Oficiālajā Vēstnesī ikmēneša atjauninājums ir pieejams Iekšlietu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē.

ITĀLIJA

OV C 201, 8.7.2011., publicētās informācijas aizstāšana ar citu informāciju

1.   Uzturēšanās atļaujas, ko izsniedz atbilstoši vienotajam formātam

Pagaidu uzturēšanās atļauja – ar derīguma termiņu no 3 mēnešiem līdz pat 3 gadiem. Tās izsniegšanas iemesli ir šādi:

Affidamento (Izsniedz bērnam, kurš ir ārvalstnieks un kuram uz laiku nav piemērotas ģimenes vides)

Motivi umanitari (della durata superiore ai tre mesi) (Humāni apsvērumi (derīga ilgāk par trīs mēnešiem)

Motivi religiosi (Reliģiski iemesli)

Studio (Mācības)

Missione (Izsniedz ārvalstniekiem, kuri ar darījuma braucieniem paredzētu vīzu pagaidu uzturēšanās nolūkā ir ieceļojuši Itālijā)

Asilo politico (Politisks patvērums)

Apolidia (Bezvalstniekiem)

Tirocinio formazione professionale (Mācekļa prakse)

Riacquisto cittadinanza italiana (Izsniedz ārvalstniekam, kurš gaida Itālijas pilsonības piešķiršanu vai atzīšanu)

Ricerca scientifica (Zinātniskā izpēte)

Attesa occupazione (Gaidot darbu)

Lavoro autonomo (Pašnodarbinātība)

Lavoro subordinato (Nodarbinātība)

Lavoro subordinato stagionale (Sezonas darbs)

Famiglia (Ģimene)

Famiglia minore 14–18 (Uzturēšanās atļauja nepilngadīgiem ģimenes locekļiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem)

Volontariato (Brīvprātīgais darbs)

Protezione sussidiaria (permesso di soggiorno rilasciato ai sensi del D.L. n. 251 del 19 novembre 2007 in recepimento della Direttiva n. 83/2004/CE) (Papildu aizsardzība (uzturēšanās atļauja, kas izsniegta saskaņā ar 2007. gada 19. novembra Dekrētu Nr. 251, lai transponētu Direktīvu 83/2004/EK)

Permesso di soggiorno CE per lungo soggiornanti con una validità permanente (EK ilgtermiņa uzturēšanās atļauja ar pastāvīgu derīguma termiņu)

2.   Visi citi dokumenti, ko izsniedz trešo valstu valstspiederīgajiem un kuri ir līdzvērtīgi uzturēšanās atļaujai

Papīra formātā izsniegtas uzturēšanās atļaujas (saskaņā ar valsts tiesību aktiem), kuru derīguma termiņš var būt mazāks par 3 mēnešiem vai cik vien ilgi vajadzīgs.

Carta di soggiorno con validità permanente e rilasciata prima dell'entrata in vigore del decreto legislativo 8 gennaio 2007, n. 3 che attua la direttiva 2003/109/CE per i soggiornanti di lungo periodo, equiparata dal decreto legislativo al permesso di soggiorno CE per i soggiornanti di lungo periodo (Uzturēšanās karte ar pastāvīgu derīguma termiņu, kas izsniegta pirms 2007. gada 8. janvāra Likumdošanas dekrēta Nr. 3 stāšanās spēkā, ir saskaņā ar Direktīvu 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, un kas ar minēto likumdošanas dekrētu pielīdzināta EK ilgtermiņa iedzīvotāju uzturēšanās atļaujai)

Carta di soggiorno per familiari di cittadini dell'UE che sono i cittadini di paesi terzi con validità fino a cinque anni (Uzturēšanās karte tiem ES pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri ir trešo valstu pilsoņi – derīguma termiņš līdz pieciem gadiem)

Carta d'identità M.A.E. (Ārlietu ministrijas izsniegta personas apliecība):

Mod. 1 (blu) Corpo diplomatico accreditato e consorti titolari di passaporto diplomatico (1. modelis (zilā krāsā). Akreditēti diplomātiskā korpusa pārstāvji un viņu laulātie, kuriem ir diplomātiskā pase)

Mod. 2 (verde) Corpo consolare titolare di passaporto diplomatico (2. modelis (zaļā krāsā). Konsulārā dienesta pārstāvji, kuriem ir diplomātiskā pase)

Mod. 3 (Orange) Funzionari II FAO titolari di passaporto diplomatico, di servizio o ordinario (3. modelis (oranžā krāsā). II kategorijas FAO amatpersonas, kurām ir diplomātiskā, dienesta vai parastā pase)

Mod. 4 (Orange) Impiegati tecnico-amministrativi presso Rappresentanze diplomatiche titolari di passaporto di servizio (4. modelis (oranžā krāsā). Diplomātisko pārstāvniecību tehniskie un administratīvie darbinieki, kuriem ir dienesta pase)

Mod. 5 (Orange) Impiegati consolari titolari di passaporto di servizio (5. modelis (oranžā krāsā). Konsulāro iestāžu darbinieki, kuriem ir dienesta pase)

Mod. 7 (grigio) Personale di servizio presso Rappresentanze diplomatiche titolare di passaporto di servizio (7. modelis (pelēkā krāsā). Diplomātisko pārstāvniecību privātie mājkalpotāji, kuriem ir dienesta pase)

Mod. 8 (grigio) Personale di servizio presso Rappresentanze Consolari titolare di passaporto di servizio (8. modelis (pelēkā krāsā). Konsulāro pārstāvniecību privātie mājkalpotāji, kuriem ir dienesta pase)

Mod. 11 (beige) Funzionari delle Organizzazioni internazionali, Consoli Onorari, impiegati locali, personale di servizio assunto all'estero e venuto al seguito, familiari Corpo Diplomatico e Organizzazioni Internazionali titolari di passaporto ordinario (11. modelis (smilškrāsā). Starptautisko organizāciju amatpersonas, goda konsuli, vietējie darbinieki, ārvalstīs nolīgti mājkalpotāji, kas devušies līdzi savam darba devējam, un diplomātiskā korpusa un starptautisko organizāciju pārstāvju ģimenes locekļi, kuriem ir parastā pase)

NB! (6. modelis (oranžā krāsā) un 9. modelis (zaļā krāsā), attiecīgi starptautisko organizāciju personālam, kam nav imunitātes, un ārvalstu goda konsuliem vairs netiek izsniegtas, un tās ir nomainītas ar 11. modeli. Tomēr šie dokumenti ir derīgi līdz tajos norādītā derīguma termiņa beigām.

Personas apliecības aizmugurē pievieno šādu uzrakstu: šī personas apliecība atbrīvo tās turētāju no uzturēšanās atļaujas prasības un kopā ar derīgu ceļošanas dokumentu ļauj tās turētājam ieceļot jebkuras Šengenas valsts teritorijā.

Personu saraksts, kuras piedalās skolu ekskursijās Eiropas Savienībā.


22.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 216/29


Dalībvalstu paziņotā informācija par valsts atbalstiem, kas piešķirti saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001

2011/C 216/10

Atbalsta Nr.: SA.33161 (11/XA)

Dalībvalsts: Nīderlande

Reģions:

Noord-Brabant

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums:

Subsidieverlening project „Fosfaat, natuur en landbouw”

Juridiskais pamats:

Algemene wet bestuursrecht

Subsidieverordening inrichting landelijk gebied 2007 (provincie Noord-Brabant)

Tijdelijke subsidieregeling inrichting landelijk gebied

Beschikking betreffende de toekenning van een subsidie voor het project „Fosfaat, natuur en landbouw”

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: Uzņēmumam piešķirtā ad hoc atbalsta kopējā summa: EUR 0,09 (miljonos)

Atbalsta maksimālā intensitāte: 100 %

Īstenošanas datums: —

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 2013. gada 31. decembrim

Atbalsta mērķis: Tehniskā atbalsta nodrošināšana (Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. pants).

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lopkopība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Provincie Noord-Brabant

Brabantlaan 1

Postbus 90151

5200 MC 's-Hertogenbosch

NEDERLAND

Waterschap De Dommel

Bosscheweg 56

Postbus 10001

5280 DA Boxtel

NEDERLAND

Tīmekļa vietne: http://www.brabant.nl/politiek-en-bestuur/gedeputeerde-staten/bestuursinformatie/bekendmakingen/water/bekendmaking-subsidieverlening-zlto-de-hilver.aspx

Papildu informācija: —

Atbalsta Nr.: SA.33263 (11/XA)

Dalībvalsts: Itālija

Reģions:

Lazio

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Intervento contributivo regionale riferito a estirpazioni o capitozzature di piante di actinidia colpite da cancro batterico causato da «Pseudomonas syringae pv. actinidiae».

Juridiskais pamats: L.R. 16 marzo 2011, n. 2 «Misure di intervento a favore delle piccole e medie imprese agricole per la prevenzione ed eradicazione di fitopatie e infestazioni parassitarie».

DGR del 24 giugno 2011 n. 301, «L.R. 16 marzo 2011, n. 2 “Misure di intervento a favore delle piccole e medie imprese agricole per la prevenzione ed eradicazione di fitopatie e infestazioni parassitarie”. Programma regionale di intervento contributivo riferito a estirpazioni o capitozzature di piante di actinidia …»

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: Kopējais saskaņā ar shēmu ieplānotais gada budžets: EUR 1 (miljonos)

Atbalsta maksimālā intensitāte: 100 %

Īstenošanas datums: —

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: 2011. gada 21. jūlijs–2013. gada 30. jūnijs

Atbalsta mērķis: Augu slimības – kaitēkļu invāzijas (Regulas (EK) Nr. 1857/2006 10. pants)

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Regione Lazio

Dipartimento Istituzionale e Territorio

Direzione regionale Agricoltura

Via C. Colombo 212

00147 Roma RM

ITALIA

Tīmekļa vietne: http://www.agricoltura.regione.lazio.it

Papildu informācija: —


22.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 216/31


Komisijas paziņojums saskaņā ar 16. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā

Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības attiecībā uz regulārajiem gaisa pārvadājumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2011/C 216/11

Dalībvalsts

Francija

Attiecīgais maršruts

Le HavreLyon (Saint-Exupéry)

Datums, kad stājas spēkā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības

Nākamajā dienā pēc šā paziņojuma publicēšanas

Adrese, kurā var saņemt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību tekstu un visu attiecīgo informāciju un/vai dokumentus

Arrêté du 14 juin 2011 modifiant l’arrêté du 4 juin 2009 relatif à l’imposition d’obligations de service public sur les services aériens réguliers entre Le Havre et Lyon (Saint-Exupéry) (2011. gada 14. jūnija lēmums, ar kuru groza 2009. gada 4. jūnija lēmumu, ar ko nosaka sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības regulārajiem gaisa pārvadājumiem maršrutā Le Havre–Lyon (Saint-Exupéry))

NOR: DEVA1115672A

http://www.legifrance.gouv.fr/initRechTexte.do

Uzziņām:

Direction générale de l’aviation civile

DTA/SDT/T2

50 rue Henry Farman

75720 Paris Cedex 15

FRANCE

Tālr. +33 158094321

E-pasts: osp-compagnies.dta@aviation-civile.gouv.fr


V Atzinumi

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

Eiropas Komisija

22.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 216/32


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.6313 – Ashland/International Specialty Products)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2011/C 216/12

1.

Komisija 2011. gada 14. jūlijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (1), kuras rezultātā uzņēmums Ashland Inc (“Ashland”, ASV) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kontroli pār visu uzņēmumu International Specialty Products Inc (“ISP”, ASV), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

Ashland: polimēru kompozītu, adhezīvu, ūdens attīrīšanas sistēmu, celulozes ēteru, eļļošanas materiālu, automašīnām paredzētu ķīmisko vielu ražošana un piegāde,

ISP: speciālo ķīmisko vielu, tostarp personīgās higiēnas līdzekļu, farmaceitisko produktu un uzturvielu, dzērienu, sadzīves preču, pārklājumu un adhezīvu, enerģētikai un lauksaimniecībai paredzētu izstrādājumu, plastmasu un riepu, ražošana un piegāde patēriņa un rūpnieciskajiem tirgiem.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6313 – Ashland/International Specialty Products uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

J-70

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“EK Apvienošanās regula”).


22.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 216/33


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.6276 – AIF VII Euro Holdings/Ascometal)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2011/C 216/13

1.

Komisija 2011. gada 15. jūlijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums AIF VII Euro Holdings, L.P. (“AIF VII”), ieguldījumu fonds, ko pārvalda Apollo Management VII L.P., kas ir Apollo Management L.P. meitassabiedrība (abi kopā “Apollo”, ASV), iegūst Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē pilnīgu kontroli pār uzņēmumu Ascometal SA (Francija), iegādājoties akcijas no Sideris Steel S.A.S., kas ir Lucchini SpA (kura ietilpst OAO Severstal) netieša meitassabiedrība.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

Apollo: veic ieguldījumus visā pasaulē dažādos uzņēmumos, kas darbojas tādās jomās kā ķīmiskā rūpniecība, kruīzu līnijas, loģistika, papīrs, iepakojumi un nekustamā īpašuma kurtāžas pakalpojumi,

Ascometal: ražo speciālus leģētā un neleģētā tērauda stiegras izstrādājumus (pusfabrikātus, karsti velmētus izstrādājumus un auksti apstrādātus ražojumus).

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6276 – AIF VII Euro Holdings/Ascometal uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

J-70

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“EK Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp. (“Paziņojums par vienkāršotu procedūru”).