ISSN 1725-5201

doi:10.3000/17255201.C_2011.215.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 215

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

54. sējums
2011. gada 21. jūlijs


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

I   Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

 

IETEIKUMI

 

Padome

2011/C 215/01

Padomes Ieteikums (2011. gada 12. jūlijs) par Īrijas 2011. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par atjaunināto Īrijas stabilitātes programmu 2011.–2015. gadam

1

2011/C 215/02

Padomes Ieteikums (2011. gada 12. jūlijs) par Itālijas 2011. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par atjaunināto Itālijas stabilitātes programmu 2011.–2014. gadam

4

2011/C 215/03

Padomes Ieteikums (2011. gada 12. jūlijs) par Latvijas 2011. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas atjaunināto konverģences programmu 2011.–2014. gadam

8

2011/C 215/04

Padomes Ieteikums (2011. gada 12. jūlijs) par Maltas 2011. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par atjaunināto Maltas stabilitātes programmu 2011.–2014. gadam

10

 

ATZINUMI

 

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

2011/C 215/05

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam

13

 

II   Informācija

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2011/C 215/06

Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )

19

2011/C 215/07

Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 2 )

21

2011/C 215/08

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6274 – Bridgepoint/Eurazeo/Foncia Groupe) ( 2 )

25

2011/C 215/09

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6265 – CSN/AG Cementos Balboa/Corrugados Azpeitia/Corrugados Lasao/Stahlwerk Thüringen) ( 2 )

25

 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2011/C 215/10

Euro maiņas kurss

26

2011/C 215/11

Komisijas paziņojums par protokoliem, ar kuriem izklāsta noteikumus par izcelsmes diagonālo kumulāciju starp Eiropas Savienību, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Horvātiju, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni, Serbiju un Turciju, piemērošanas datumu

27

2011/C 215/12

Komisijas paziņojums saistībā ar to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu(Saskaņoto standartu nosaukumu un numuru publicēšana saskaņā ar direktīvu)  ( 2 )

29

 

V   Atzinumi

 

JURIDISKAS PROCEDŪRAS

 

EBTA Tiesa

2011/C 215/13

Héraðsdómur Reykjavíkur2011. gada 25. marta lūgums padomdevēja atzinuma saņemšanai no EBTA Tiesas lietā Grund, elli- og hjúkrunarheimili pret Lyfjastofnun (Islandes Zāļu kontroles aģentūru) (Lieta E-7/11)

31

 

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

 

Eiropas Komisija

2011/C 215/14

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6295 – CVC/Ande/Delachaux) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 2 )

32

2011/C 215/15

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6309 – Macquarie Group/Airwave Solutions) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 2 )

33

 

Labojumi

2011/C 215/16

Labojums grozījumu pieteikuma publikācijā saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV C 87, 16.4.2009.)

34

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ, izņemot Līguma I pielikumā minētos produktus

 

(2)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

 


I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

IETEIKUMI

Padome

21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/1


PADOMES IETEIKUMS

(2011. gada 12. jūlijs)

par Īrijas 2011. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par atjaunināto Īrijas stabilitātes programmu 2011.–2015. gadam

2011/C 215/01

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1) un jo īpaši tās 5. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

tā kā:

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam aizsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kurai par pamatu ņemta ciešāka ekonomikas politikas koordinācija un kura pievērsīs uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma Ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – Lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Padome 2010. gada 7. decembrī pieņēma Īstenošanas lēmumu 2011/77/ES (3) par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Īrijai uz trim gadiem atbilstīgi Līguma noteikumiem un Regulai (ES) Nr. 407/2010 (2010. gada 11. maijs), ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (4). 2010. gada 16. decembrī parakstītajā papildinošajā saprašanās memorandā un tā pirmajā atjauninājumā ir noteikti ekonomikas politikas nosacījumi, pamatojoties uz kuriem piešķir finanšu palīdzību. Īstenošanas lēmums 2011/77/ES tika grozīts ar Īstenošanas lemumu2011/326/ES (5). Saprašanās memoranda pirmais atjauninājums tika parakstīts 2011. gada 18. maijā.

(4)

Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

(5)

Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālu reformu prioritātes (saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam). Tā uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai, izmantojot darbaspēka tirgus reformas, un jauniem centieniem, lai stiprinātu izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(6)

Eiropadome 2011. gada 25. martā arī aicināja dalībvalstis, kuras piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi nākt klajā ar savām saistībām, lai tās varētu iekļaut minēto valstu stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(7)

Īrija 2011. gada 29. aprīlī iesniedza savu 2011. gada stabilitātes programmas atjauninājumu, kas attiecas uz 2011.–2015. gadu, un 2011. gada valsts reformu programmu. Abas minētās programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(8)

Krīzes ietekmē notika pirms tam uzplaukuma gadu laikā radušās lielās nelīdzsvarotības ievērojama korekcija. Laikposmā starp 2007. un 2010. gadu reālais IKP samazinājās par 12 % un nodarbinātība – gandrīz par 13 %, bezdarbam pieaugot no 4,6 % 2007. gadā līdz 13,6 % 2010. gadā. Tas noveda arī pie valsts finanšu stāvokļa dramatiska pasliktinājuma, un vispārējā valsts budžeta deficīta attiecība 2008. un 2009. gadā sasniedza divciparu skaitli. 2010. gadā vispārējais valsts budžeta deficīts sasniedza 32,4 % no IKP, tostarp ietverot finanšu nozares atbalsta pasākumus 20,5 % apmērā no IKP. Parāda attiecība pret IKP palielinājās no 25 % 2007. gadā līdz 96 % 2010. gadā.

(9)

ES-SVF finanšu palīdzības programmas īstenošana kopumā norisinās, kā paredzēts. Saskaņotie fiskālie pasākumi ir īstenoti, 2010. gada fiskālais mērķis izpildīts, un arī 2011. gada pirmā ceturkšņa finanšu rezultāti atbilst palīdzības programmā noteiktajiem mērķiem. Prognozēts, ka vispārējais valsts budžeta deficīts 2011. gadā nepārsniegs palīdzības programmā noteiktos griestus, lai gan nominālā IKP prognoze 2011. gadam ir pārskatīta uz leju. Ir sasniegti labi panākumi banku sistēmu reformēšanas jomā, un ir veikti pasākumi, lai sasniegtu strukturālo reformu mērķus.

(10)

Pamatojoties uz atjauninātās stabilitātes programmas novērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomikas scenārijs, uz kuru pamatojas budžeta prognozes stabilitātes programmā, ir ticams. Stabilitātes programmas vidēja termiņa budžeta stratēģija ir panākt, lai vispārējais valsts budžeta deficīts līdz Padomes 2010. gada 3. decembra ieteikumā paredzētajam termiņam samazinātos zem atsauces vērtības, proti, 3 % no IKP. Stabilitātes programmā paredzētie deficīta mērķi ir šādi: 10 % no IKP 2011. gadā, 8,6 % – 2012. gadā, 7,2 % – 2013. gadā, 4,7 % – 2014. gadā un 2,8 % – programmas perioda beigās 2015. gadā. Šādu virzību atbalsta konsolidācijas pasākumi 3,8 % apmērā no IKP, kas iekļauti 2011. gada budžetā, un plaši konsolidācijas pasākumi 5,9 % apmērā no IKP 2012.–2014. gadā, kā arī turpmāki neprecizēti konsolidācijas pasākumi vairāk nekā 1 % apmērā no IKP 2015. gadā. Stabilitātes programmā atkārtoti noteikts budžeta stāvokļa vidējā termiņa mērķis – 0,5 % apmērā no IKP, kas netiek sasniegts stabilitātes programmas periodā. Saskaņā ar Komisijas dienestu jaunāko novērtējumu riski attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju ir augsti. Lai uzlabotu valsts finanšu ilgtspēju, vidējā termiņā ir jāsasniedz pietiekami primārie pārpalikumi un jāturpina reformēt Īrijas sociālā nodrošinājuma sistēma.

(11)

Īrija ir uzņēmusies vairākas saistības saskaņā ar paktu “Euro plus”, kuras tā iesniedza 2011. gada 3. maijā. Tajās ietilpst konkrēti pasākumi konkurētspējas veicināšanai, tostarp algu noteikšanas mehānisma reformēšana, noteiktu profesionālo pakalpojumu atvēršana konkurencei, pētniecības un inovācijas stiprināšana, finanšu stabilitātes stiprināšana, jo īpaši krīžu atrisināšanas mehānismu izveide, un valsts finanšu ilgtspējas uzlabošanai, izmantojot vidēja termiņa budžeta sistēmu, reformējot pensiju sistēmu un palielinot pensionēšanās vecumu.

(12)

Komisija ir izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, tostarp pakta “Euro plus” saistības. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Īrijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā nepieciešamību nostiprināt ES vispārējo ekonomisko pārvaldību, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Šajā sakarā Komisija uzsver, ka plānotie pasākumi jāīsteno nekavējoties, lai tiktu ievērots Īstenošanas lēmums 2011/77/ES.

(13)

Ņemot vērā minēto izvērtējumu, kā arī ņemot vērā Padomes 2010. gada 7. decembra ieteikumu saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu, Padome ir izskatījusi Īrijas stabilitātes programmas 2011. gada atjauninājumu un tās atzinumu (6). Ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 25. marta secinājumus, Padome ir izskatījusi Īrijas valsts reformu programmu,

AR ŠO IESAKA Īrijai rīkoties šādi:

īstenot tos pasākumus, kas noteikti Īstenošanas lēmumā 2011/77/ES, kas grozīts ar Īstenošanas lēmumu 2011/326/ES, un kuri sīkāk precizēti 2010. gada 16. decembra saprašanās memorandā un tā 2011. gada 18. maija atjauninājumā.

Briselē, 2011. gada 12. jūlijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. VINCENT-ROSTOWSKI


(1)  OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

(2)  Saglabātas 2011. gadam ar Padomes Lēmumu 2011/308/ES (2011. gada 19. maijs) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L 138, 26.5.2011., 56. lpp.).

(3)  OV L 30, 4.2.2011., 34. lpp.

(4)  OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.

(5)  OV L 147, 2.6.2011., 17. lpp.

(6)  Paredzēts Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 3. punktā.


21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/4


PADOMES IETEIKUMS

(2011. gada 12. jūlijs)

par Itālijas 2011. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par atjaunināto Itālijas stabilitātes programmu 2011.–2014. gadam

2011/C 215/02

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1) un jo īpaši tās 5. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

tā kā:

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kurai par pamatu ņemta ciešāka ekonomikas politikas koordinācija un kura pievērsīs uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma Ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – Lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

(4)

Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālu reformu prioritātes (saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam). Tā uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai, izmantojot darbaspēka tirgus reformas, un jauniem centieniem, lai stiprinātu izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(5)

Eiropadome 2011. gada 25. martā aicināja dalībvalstis, kas piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi nākt klajā ar savām saistībām, lai tās varētu ietvert minēto valstu stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(6)

Itālija 2011. gada 6. maijā iesniedza savu 2011. gada stabilitātes programmas atjauninājumu, kas attiecas uz 2011.–2014. gadu, un 2011. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(7)

Vēl ilgi pirms pašreizējās pasaules ekonomikas un finanšu krīzes Itālijas ekonomikā bija vērojami strukturāli trūkumi. Laikā no 2001. līdz 2007. gadam vidējais IKP pieaugums bija aptuveni 1 %, t.i., tikai puse no euro zonas vidējā rādītāja, un tā galvenais iemesls bija zems ražīguma pieaugums. Tā kā šādas parādības skāra visu valsti, nemazinājās reģionu lielā ekonomiskā nevienlīdzība. Lai gan ekonomikai nebija raksturīga liela nelīdzsvarotība privātajā sektorā, to smagi skāra pasaules krīze. Eksporta un līdz ar to arī investīciju sabrukums izraisīja reālā IKP krasu kritumu par aptuveni 7 % no 2008. gada otrā ceturkšņa līdz 2009. gada otrajam ceturksnim. Valsts bruto parāds, kas iepriekšējā desmitgadē bija stabili samazinājies, 2010. gada beigās pieauga līdz 119 %, kas atspoguļo arī straujo IKP kritumu. Tomēr nodarbinātība samazinājās daudz mazāk, pateicoties valsts finansētai shēmai, lai samazinātu nostrādāto stundu skaitu, tāpēc 2008.-2009. gadā bezdarbs pieauga samērā nedaudz. Atjaunojoties eksportam, ekonomika 2009. gada otrajā pusē sāka atveseļoties, lai gan tas notika lēni. 2010. gadā situācija darba tirgū vēl aizvien bija nedroša, un gada beigās bezdarbs nostabilizējās 8,5 % apmērā. Tā kā valsts parāda attiecība ir ļoti liela, Itālijas fiskālā nostādne krīzes laikā bija pienācīgi piesardzīga un tā neveica iespaidīgus fiskālās stimulēšanas pasākumus, tāpēc valsts deficīts 2009.–2010. gadā bija mazāks par euro zonas vidējo rādītāju.

(8)

Pamatojoties uz atjauninātās stabilitātes programmas novērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka programmas pamatā esošais makroekonomikas scenārijs ir ticams. Programmā paredzēts līdz 2012. gadam vispārējo valsts deficītu samazināt zem atsauces vērtības 3 % no IKP, to panākot ar turpmākiem izdevumu ierobežojumiem un papildu ieņēmumiem, ko dotu labāka nodokļu iekasēšana. Programmā paredzēts, ka pēc pārmērīga deficīta novēršanas līdz programmas perioda beigām (2014. g.) tiks sasniegts vidēja termiņa mērķis (VTM) – strukturāli līdzsvarots budžets –, pamatojoties uz saistībām vēl vairāk ierobežot primāros izdevumus. Programmā prognozēts, ka valsts parāda attiecība pret IKP sasniegs maksimumu 2011. gadā un pēc tam aizvien straujāk samazināsies, jo palielināsies primārais pārpalikums. Plānotie vidējie gada fiskālie pasākumi 2010.–2012. gada periodā pārsniedz Padomes saskaņā ar pārmērīga deficīta novēršanas procedūru ieteiktos 0,5 %, un prognozētais korekcijas temps pēc 2012. gada krietni pārsniedz Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzēto. Lai panāktu minēto deficīta un parāda samazinājumu, būs nepieciešama stingra budžeta disciplīna, tāpat ir nepieciešama plašāka informācija par plānotajiem konsolidācijas pasākumiem 2013. un 2014. gadam, lai vairotu programmas ticamību.

(9)

Tā kā valsts parāds ir ļoti liels (2011. gadā tas ir aptuveni 120 % no IKP), galvenais Itālijas uzdevums ir panākt noturīgu un ticamu konsolidāciju un pieņemt strukturālus pasākumus, lai veicinātu izaugsmi. Saskaņā ar Komisijas jaunāko novērtējumu, riski attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju šķiet vidēji. Laika posmā līdz 2012. gadam tas, vai izdosies sasniegt stabilitātes programmā nospraustos vispārējā valsts budžeta deficīta mērķus un tādējādi līdz 2012. gadam novērst pārmērīgu budžeta deficītu, būs atkarīgs no tā, vai tiks pilnībā īstenoti jau pieņemtie pasākumi. Var būt vajadzīgi papildu pasākumi, piemēram, gadījumā, kad ieņēmumi no labākas nodokļu iekasēšanas izrādās mazāki, nekā budžetā plānots, vai ja rodas grūtības panākt plānoto kapitālizdevumu samazinājumu. Attiecībā uz 2013.–2014. gadu jaunā trīsgadu budžeta sistēma paredz, ka līdz 2011. gada oktobrim ir jāpieņem konkrēti pasākumi, kas būs konsolidācijas pamatā. Lai gan budžeta sistēma pēdējos gados ir ievērojami nostiprināta, ir paredzēta īstenojamu izdevumu “griestu” ieviešana un citi pasākumi budžeta izpildes uzraudzībai visās valsts apakšnozarēs, lai veicinātu fiskālo disciplīnu un vairotu vidēja termiņa budžeta stratēģijas ticamību.

(10)

Lai gan pirmskrīzes gados Itālijā darbvietu skaits auga, valsts darba tirgum piemīt vairākas strukturālas nepilnības. Darba ņēmēji ar beztermiņa līgumu ir vairāk pasargāti nekā darba ņēmēji ar netipiskiem līgumiem. Uz pirmās grupas darba ņēmēju atlaišanu attiecas stingri noteikumi un apgrūtinošas procedūras. Attiecībā uz otro darba ņēmēju grupu uzmanība būtu jāpievērš pašnodarbinātības attīstībai, aiz kuras varētu slēpties pakļautības darba attiecības. Neraugoties uz jaunajiem ad hoc pasākumiem, kas pieņemti krīzes laikā, lai paplašinātu atbalstu ienākumiem un aizsardzību bezdarba gadījumā, esošā bezdarbnieka pabalstu sistēma joprojām ir sadrumstalota. Bezdarbs vecuma grupā līdz 25 gadiem 2010. gadā sasniedza 27,8 %, lai gan šis rādītājs dažādos reģionos atšķiras, proti, jauniešu bezdarbs dienvidos ir divreiz lielāks nekā ziemeļos. Būtu jāstiprina mācekļu apmācība un profesionālā izglītība. Lai gan tā būtu lietderīga un nepieciešama, pašlaik nav vienotas sistēmas prasmju sertificēšanai un arodizglītības un apmācības standartu atzīšanai visā valstī, toties atkārtojas reģionali režīmi, tādējādi neveicinot darbaspēka mobilitāti un mazinot nodarbinātības iespējas visā Itālijā. Vajadzētu uzlabot nodarbinātības dienestu efektivitāti, īpaši reģionos, kur valda liels bezdarbs. Visbeidzot, vēl aizvien nozīmīga parādība Itālijā ir nereģistrēta nodarbinātība.

(11)

Tā kā jau no 1990. gadu beigām Itālijas konkurētspēja nemitīgi krītas, algu pieaugumu ir svarīgi piesaistīt ražīguma pieaugumam; šajā sakarā liela nozīme varētu būt darba koplīguma slēgšanas sarunām uzņēmumu līmenī, kas varētu arī palīdzēt novērst reģionālas darba tirgus atšķirības. Līdz ar 2009. gada darba koplīguma slēgšanas sarunu sistēmas reformu tikai ieviesta iespēja izmantot “atvērtības klauzulas” (t. i., iespēja atkāpties no nozares algas, kas noteikta valsts līmenī), bet pašlaik tā vēl netiek plaši izmantota.

(12)

Sieviešu nodarbinātība vidēji atpaliek no vīriešu nodarbinātības par vairāk nekā 20 procentpunktiem, turklāt ir būtiskas atšķirības starp reģioniem. 2009. gadā dienvidu reģionos bija nodarbināta nepilna trešdaļa sieviešu vecumā no 20 līdz 64 gadiem, kas skaidrojams gan ar relatīvi zemāku aktivitātes līmeni, gan ar lielāku bezdarbu. Tā kā Itālijā ir samērā lieli nodokļi darbaspēkam, tas nepietiekami stimulē darbaspēka piedāvājumu, jo īpaši attiecībā uz otru pelnītaju mājsaimniecībā, un negatīvi ietekmē uzņēmumu pieprasījumu pēc darbaspēka. Lai palīdzētu palielināt sieviešu nodarbinātību, valsts reformu programmā ir minēts 2010. gadā pieņemtais plāns koordinēt pūliņus visos pārvaldes līmeņos, lai veicinātu līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi. Valdība nesen ieviesa nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem reģionos ar lielu bezdarbu, kuri pieņem darbā nelabvēlīgā situācijā esošus darba ņēmējus, tostarp tos, kuri strādā nozarē vai profesijā, kur valda sevišķi liela dzimumu nelīdzsvarotība. Programmā arīdzan paziņots, ka tiks reformēta nodokļu sistēma, lai nodokļu slogu pakāpeniski novirzītu no darbaspēka uz patēriņu, kas varētu palielināt nodarbinātību.

(13)

Uzņēmējdarbības izmaksas Itālijā, salīdzinot ar ES standartiem, joprojām ir augstas, lai gan nesen ir veikti pasākumi, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un panāktu valsts pārvaldes orientēšanos uz rezultātiem un pārskatatbildību. Vēl aizvien ir jānovērš regulatīvie un administratīvie šķēršļi produktu un pakalpojumu tirgos, jo īpaši saistībā ar profesionāliem pakalpojumiem. 2009. gadā tika pieņemts priekšlikums par ikgadējo konkurences likumu kā leģislatīvu instrumentu, lai stiprinātu konkurenci un patērētāju aizsardzību, bet likums vēl nav pieņemts. Vēl viens Itālijas uzņēmējdarbības vides trūkums ir līguma izpildes procedūru ilgums. Ārpusbanku finansējuma avoti, kas nepieciešami uzņēmumu izaugsmei, Itālijā vēl aizvien nav plaši izplatīti, īpaši maz tos izmanto mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Pašu kapitāla finansēšana un riska kapitāls netiek plaši izmantoti, neraugoties uz to potenciālu veicināt uzņēmumu paplašināšanos, jaunu tirgu iekarošanu un uzņēmuma pārvaldības uzlabošanos.

(14)

Pēdējā desmitgadē tikai nedaudz palielinājušies pētniecībai un izstrādei atvēlētie līdzekļi. Līdz ar to pētniecības un izstrādes intensitāte saglabājas zema – aptuveni 1,27 % no IKP –, kas ir krietni mazāk par ES vidējo rādītāju (1,90 %). Šī atšķirība lielākoties skaidrojama ar mazaktīvu rūpniecisko pētniecību, jo uzņēmumu pētniecības un izstrādes intensitāte ir 0,64 % no IKP. Salīdzinājumam – ES-27 vidējais rādītājs ir 1,23 %. Riska kapitāla intensitāte arī ir ļoti neliela. Valsts reformu programmā ir izklāstīti vairāki pasākumi, tostarp laika ziņā ierobežoti nodokļu atvieglojumi uzņēmumiem, kas investē augstskolu vai valsts sektora struktūru īstenotos pētniecības projektos. Pētniecības un izstrādes intensitātei noteiktā mērķvērtība 1,53 % no IKP ir radusies no vidējo gada pieauguma tempu prognozes 2006.–2008. gada laikposmā un ņem vērā valsts fiskālās stabilitātes ierobežojumus. Tā tiks pārskatīta 2014. gadā.

(15)

Itālija ir trešā lielākā ES kohēzijas politikas līdzekļu saņēmēja. 2007.–2013. g. tai atvēlēti aptuveni 8 % no kopējā ES kohēzijas politikas budžeta. Programmas periods ir jau pusē, bet faktiski apgūti tikai 16,8 % no ES līdzekļiem, turklāt dienvidu konverģences reģionos šis rādītājs ir vēl daudz mazāks.

(16)

Itālija ir uzņēmusies virkni saistību saskaņā ar paktu “Euro plus”. Valsts reformu programmā ir minēti daži nesen pieņemti pasākumi un lielos vilcienos ieskicēti nākotnes reformu plāni, lai atrisinātu ar valsts finanšu ilgtspēju un finansiālo stabilitāti saistītās problēmas, kāpinātu konkurētspēju un palielinātu nodarbinātību saskaņā ar pakta “Euro plus” principiem. Lai pildītu pakta nosacījumus, valdība ir nodomājusi grozīt konstitūciju, lai nostiprinātu budžeta disciplīnu. Šie elementi ir izvērtēti un ņemti vērā ieteikumos.

(17)

Komisija ir izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī Itālijas saistības saskaņā ar paktu “Euro plus”. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Itālijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Šajā sakarā Komisija uzskata, ka Itālijas konsolidācijas plāns 2011.–2014. gadam ir ticams attiecībā uz periodu līdz 2012. gadam, taču ir jāparedz konkrēti pasākumi 2013.–2014. gadā, lai panāktu, ka ļoti lielais valsts parāds sāk stabili samazināties. Valsts reformu programmā ir izklāstītas visaptverošas iniciatīvas visās stratēģijas “Eiropa 2020” jomās, taču ir nepieciešami turpmāki pasākumi, lai risinātu ilgstošās strukturālās nepilnības, ko vēl saasināja krīze. Lai atraisītu Itālijas izaugsmes un darbvietu radīšanas potenciālu un mazinātu dienvidu reģionu atpalicību, 2011.–2012. gadā būtu jāveic turpmāki pasākumi, lai uzlabotu darba tirgus darbību, atvērtu lielākai konkurencei pakalpojumu un preču tirgus, uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, nostiprinātu pētniecības un izstrādes politiku un veicinātu ES kohēzijas fondu līdzekļu ātrāku un labāku izlietošanu.

(18)

Ņemot vērā šo novērtējumu un Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 7. punktu, Padome ir izskatījusi Itālijas stabilitātes programmas 2011. gada atjauninājumu, un tās atzinums (3) ir atspoguļots 1 ieteikumā. Ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 25. marta secinājumus, Padome ir izskatījusi Itālijas valsts reformu programmu,

AR ŠO IESAKA Itālijai laikposmā no 2011. līdz 2012. gadam rīkoties šādi

1.

Īstenot plānoto fiskālo konsolidāciju 2011. un 2012. gadā, lai nodrošinātu, ka tiek novērsts pārmērīgs budžeta deficīts atbilstīgi Padomes ieteikumiem par pārmērīga budžeta deficīta novēršanu, tādējādi samazinot lielo valsts parādu. Pamatojoties uz jaunākajiem pieņemtajiem tiesību aktiem, pilnībā izmantot situāciju, kad ekonomiskie vai budžeta rezultāti ir labāki, nekā gaidīts, lai straujāk samazinātu deficītu un parādu, un nepieļaut novirzīšanos budžeta izpildē. Līdz 2011. gada oktobrim izstrādāt konkrētus pasākumus, lai būtu iespējams sasniegt 2013.–2014. gadam izvirzītos mērķus un vidēja termiņa mērķi līdz 2014. gadam, kā paredzēts jaunajā daudzgadu budžeta sistēmā. Turpināt nostiprināt šo sistēmu, ieviešot īstenojamus izdevumu “griestus” un uzlabojot uzraudzību visās valsts apakšnozarēs.

2.

Pastiprināt pasākumus, lai apkarotu darba tirgus segmentāciju, arī pārskatot nodarbinātības aizsardzības normatīvo aktu atsevišķus aspektus, tostarp atlaišanas noteikumus un procedūras, un pārskatot esošo sadrumstaloto bezdarbnieka pabalstu sistēmu, stingri ievērojot budžetu. Pastiprināt centienus apkarot nereģistrētu nodarbinātību. Veikt pasākumus, lai veicinātu sieviešu lielāku iesaistīšanos darba tirgū, proti, palielināt aprūpes iestāžu pieejamību visā valstī un nodrošināt finansiālus stimulus, lai otrais pelnītājs mājsaimniecībā sāktu strādāt, tomēr šie stimuli nedrīkst ietekmēt budžetu.

3.

Pamatojoties uz 2009. gada vienošanos, ar ko reformē darba koplīgumu slēgšanas sistēmu, un apspriežoties ar sociālajiem partneriem atbilstīgi valsts praksei veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu, ka atalgojuma pieaugums atbilst gan ražīguma pieaugumam, kā arī vietējiem un uzņēmuma apstākļiem, tostarp noteikumus, kas varētu ļaut darba koplīgumu slēgšanas sarunām uzņēmumu līmenī attīstīties šajā virzienā.

4.

Paplašināt pakalpojumu sektoru atvēršanas procesu lielākai konkurencei, tostarp profesionālo pakalpojumu jomā. 2011. gadā pieņemt ikgadējo konkurences likumu, ņemot vērā Antimonopola iestādes ieteikumus. Samazināt līgumu izpildes procedūru ilgumu. Turpināt pastiprināt pasākumus, lai atvieglotu MVU piekļuvi kapitāla tirgiem, novēršot regulatīvus šķēršļus un samazinot izmaksas.

5.

Uzlabot regulējumu privātā sektora ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā, proti, paplašināt esošos fiskālos stimulus, uzlabojot apstākļus riska kapitāla izmantošanai un atbalstot inovatīvas iepirkuma shēmas.

6.

Veikt pasākumus, lai rentabli paātrinātu izaugsmi veicinošus izdevumus, ko līdzfinansē no kohēzijas politikas līdzekļiem, lai samazinātu iesakņojušos nevienlīdzību starp reģioniem, uzlabojot programmu administratīvo un politisko pārvaldību. Pildīt saistības, kas iekļautas valsts stratēģiskajā pamatdokumentā attiecībā uz resursu daudzumu un izdevumu kvalitāti.

Briselē, 2011. gada 12. jūlijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. VINCENT-ROSTOWSKI


(1)  OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

(2)  Saglabātas 2011. gadam ar Padomes Lēmumu 2011/308/ES (2011. gada 19. maijs) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L 138, 26.5.2011., 56. lpp.).

(3)  Paredzēts Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 3. punktā.


21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/8


PADOMES IETEIKUMS

(2011. gada 12. jūlijs)

par Latvijas 2011. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas atjaunināto konverģences programmu 2011.–2014. gadam

2011/C 215/03

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1) un jo īpaši tās 9. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

tā kā:

(1)

Padome 2009. gada 20. janvārī pieņēma Lēmumu 2009/290/EK (2), lai Latvijai darītu pieejamu vidēja termiņa finansiālo palīdzību trīs gadu laikposmam saskaņā ar Līguma 143. pantu. Pievienotajā saprašanās memorandā, kas parakstīts 2009. gada 28. janvārī, un tā turpmākajos papildinājumos izklāstīti ekonomikas politikas nosacījumi, pamatojoties uz kuriem tiek piešķirta finansiālā palīdzība. Lēmums 2009/290/EK tika grozīts 2009. gada 13. jūlijā ar Padomes Lēmumu 2009/592/EK (3). Pēdējo saprašanās memoranda papildinājumu parakstīja 2011. gada jūnijā.

(2)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kurai par pamatu ņemta ciešāka ekonomikas politikas koordinācija un kura pievērsīs uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(3)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.) (4), bet 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm, kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(4)

Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

(5)

Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālo reformu prioritātes (saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam). Tā uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai, izmantojot darbaspēka tirgus reformas, un jauniem centieniem, lai stiprinātu izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(6)

Eiropadome 2011. gada 25. martā arī aicināja dalībvalstis, kuras piedalās paktā “Euro plus”, nākt klajā ar savām saistībām, lai tās varētu ietvert stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās. Īpašas saistības un darbības 2011. gadam Latvijas konverģences programma un valsts reformu programma ietver vispārīgu atsauci uz paktu “Euro plus”. Vēstulē, kas nosūtīta Eiropadomei 2011. gada 17. maijā, skaidri izklāstītas īpašas saistības un darbības 2011. gadam, kas ietvertas programmās, kuras ir atbilstīgas paktam “Euro plus”.

(7)

Latvija 2011. gada 29. aprīlī iesniedza savu 2011. gada konverģences programmas atjauninājumu, kas attiecas uz laikposmu no 2011. līdz 2014. gadam, un 2011. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(8)

No 2000. gada līdz 2007. gadam Latvijas ekonomikas izaugsme bija straujāka nekā citās dalībvalstīs, atspoguļojot konverģences perspektīvas, ārvalstu finanšu plūsmas un ļoti spēcīgu patēriņa pieprasījumu. Tomēr vismaz daļēji ekspansīvas makroekonomikas politikas rezultātā ekonomika pārkarsa. Uzkrājās ievērojamas nelīdzsvarotības, ko atainoja tekošā konta deficīts, kas 2007. gadā bija 22,3 % no IKP un 2008. gadā – 13,1 %, tādēļ 2008.–2009. gadā ekonomikā bija straujākais sarukums ES. Minētajā laikposmā reālais IKP krasi samazinājās par 25 %, tā kā iekšējā pieprasījuma sabrukumu pastiprināja lejupslīde pasaules tirdzniecībā. Nodarbinātības līmenis Latvijā, kas iepriekš bija viens no augstākajiem ES (75,8 % 2008. gadā), saruka par vairāk nekā 10 procentu punktiem, un patlaban bezdarba līmenis pārsniedz 18 %, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES. Vispārējās valdības budžeta deficīts bija 9,7 % 2009. gadā, bet fiskālās konsolidācijas pasākumu rezultātā samazinājās līdz 7,7 % 2010. gadā. Šis rezultāts ietver ievērojamus finanšu nozares stabilizācijas pasākumus, kuru apjoms bija 1,1 % no IKP 2009. gadā un 2,3 % no IKP 2010. gadā.

(9)

Pamatojoties uz atjauninātās konverģences programmas izvērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomikas scenārijs, kas veido pamatu budžeta prognozēm konverģences programmā, šķiet ticams, lai gan inflācijas prognozes 2011. gadam var būt zemākas. Konverģences programmas vidēja termiņa budžeta stratēģijas mērķis ir panākt, lai līdz Padomes 2009. gada 7. jūlija ieteikumā noteiktajam termiņam vispārējās valdības budžeta deficīts būtu zemāks par 3 % atsauces vērtību. Ņemot vērā pasākumus, kuri īstenoti, kopš izdots ieteikums attiecībā uz pārmērīga budžeta deficīta stāvokļa novēršanu, un papildu konsolidāciju, uz ko norādīts atjauninātajā konverģences programmā, plānotie fiskālie pasākumi 2011.–2012. gadam atbilst nepieciešamajai korekcijai. Ņemot vērā sākotnējo situāciju, konverģences programmā nav paredzēts sasniegt vidēja termiņa mērķi (VTM) līdz programmas laikposma beigām, turpretim plānotos fiskālos pasākumus, lai sasniegtu VTM pēc pārmērīga budžeta deficīta stāvokļa novēršanas, varētu paātrināt jo īpaši 2013. gadā. Konverģences programmā paredzētā fiskālā konsolidācija ir galvenokārt balstīta uz izdevumiem. Budžeta mērķi ir pakļauti negatīviem riskiem, jo konverģences programmā nav sniegta pilnīga informācija par pasākumiem, ar kuriem paredzēts sasniegt noteiktos mērķus. Gaidāms, ka minētie pasākumi būs paredzēti turpmākajos budžetos. Primārā deficīta samazināšana vidējā termiņā, kā paredzēts konverģences programmā, palīdzētu samazināt tos riskus, kuri apdraud valsts finanšu ilgtspējīgumu.

(10)

Komisija ir izvērtējusi konverģences programmu un valsts reformu programmu. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai minēto programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Latvijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Šajā sakarā Komisija uzsver, ka steidzami jāīsteno plānotie pasākumi, lai izpildītu Lēmumu 2009/290/EK,

AR ŠO IESAKA Latvijai:

īstenot minētos pasākumus, kas noteikti Lēmumā 2009/290/EK, kurā grozījumi veikti ar Lēmumu 2009/592/EK, un kas sīkāk izklāstīti 2009. gada 20. janvāra saprašanās memorandā un tā turpmākajos papildinājumos, jo īpaši pēdējā, 2011. gada 7. jūnija papildinājumā.

Briselē, 2011. gada 12. jūlijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. VINCENT-ROSTOWSKI


(1)  OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

(2)  OV L 79, 25.3.2009., 39. lpp.

(3)  OV L 202, 4.8.2009., 52. lpp.

(4)  Saglabātas 2011. gadam ar Padomes Lēmumu 2011/308/ES (2011. gada 19. maijs) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L 138, 26.5.2011., 56. lpp.).


21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/10


PADOMES IETEIKUMS

(2011. gada 12. jūlijs)

par Maltas 2011. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par atjaunināto Maltas stabilitātes programmu 2011.–2014. gadam

2011/C 215/04

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1) un jo īpaši tās 5. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

tā kā:

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kam pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

(4)

Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālu reformu prioritātes (saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam). Tā uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai ar darbaspēka tirgus reformu palīdzību un jauniem centieniem stiprināt izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(5)

Eiropadome 2011. gada 25. martā aicināja dalībvalstis, kas piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi nākt klajā ar savām saistībām, lai tās ietvertu attiecīgo valstu stabilitātes vai konverģences programmās un valstu reformu programmās.

(6)

Malta 2011. gada 28. aprīlī iesniedza savu 2011. gada valsts reformu programmu un 2011. gada 29. aprīlī – savas 2011. gada stabilitātes programmas atjauninājumu, kas attiecas uz laikposmu no 2011. līdz 2014. gadam. Abas programmas ir izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(7)

Ekonomikas krīzes rezultātā strauji samazinājās eksports un ieguldījumi, un reālais IKP 2009. gadā kritās par 3,4 %. Arī pateicoties valdības atbalstam, nodarbinātības līmenis pazeminājās tikai nedaudz. Ievērojami atjaunojoties eksporta un uzņēmumu ieguldījumu apjomam 2010. gadā, Maltas ekonomiskā aktivitāte 2010. gadā jūtami atguvās un bezdarba līmenis pazeminājās. Ņemot vērā lielo valsts parādu (61,5 % no IKP 2008. gadā), valdība neīstenoja lielus fiskālos stimulus, un vispārējās valdības budžeta deficīts 2009. gadā (3,7 % no IKP) palika zem attiecīgā rādītāja visā euro zonā kopumā. Valsts fiskālā deficīta un parāda attiecība 2010. gadā saglabājās visumā stabila.

(8)

Pamatojoties uz atjauninātās stabilitātes programmas izvērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomikas scenārijs, kas veido pamatu budžeta prognozēm, ir mazliet labvēlīgs, jo īpaši vēlākajos stabilitātes programmas laikposma gados. Stabilitātes programmā ir plānots līdz 2011. gadam samazināt vispārējās valdības budžeta deficītu zem Līgumā minētās atsauces vērtības; 2010. gadā budžeta deficīts bija 3,6 % no IKP. Lai pēc tam pakāpeniski sasniegtu vidēja termiņa mērķi (VTM), proti, strukturālā izteiksmē sabalansētu budžetu, pasākumi jāpapildina ar saistībām ar nolūku nodrošināt ilgtspējīgu, galvenokārt uz izdevumu samazināšanu balstītu konsolidāciju. Tomēr stabilitātes programmā nav paredzēts sasniegt vidēja termiņa mērķi stabilitātes programmas darbības laikā. Tiek prognozēts, ka, pateicoties pozitīvai un arvien labākai primārai bilancei, parāda attiecība samazināsies no 2010. gadā reģistrētās augstākās vērtības (68 % no IKP) līdz 63,7 % 2014. gadā. Komisijas aprēķinātie vidējie ikgadējie strukturālās korekcijas centieni laikposmā no 2012. līdz 2014. gadam kopumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam. Tomēr budžeta izpildes rezultāti varētu būt sliktāki nekā plānots iespējamās izdevumu pārsniegšanas dēļ un tādēļ, ka trūkst informācijas par pasākumiem, kas ir konsolidācijas centienu pamatā pēc 2011. gada.

(9)

Fiskālās konsolidācijas centieni ar mērķi sasniegt VTM ir galvenais Maltas uzdevums. Kaut arī 2011. gada budžetā ir paredzēti pasākumi pārmērīga budžeta deficīta novēršanai 2011. gadā, noviržu gadījumā būtu vajadzīgi papildu pasākumi. Vidēja termiņa konsolidācijas stratēģijas, kas vēl nebalstās uz konkrētiem pasākumiem, ticamība tiktu uzlabota ar stiprākas daudzgadu budžeta shēmas palīdzību. Galvenais trūkums ir daudzgadu mērķu nesaistošais raksturs, kas nozīmē, ka fiskālās plānošanas perspektīva ir samērā īsa. Stabilitātes programmā ir minēts, ka tiek apsvērta iespēja ieviest noteikumus par izdevumiem.

(10)

Saskaņā ar Komisijas jaunāko izvertējumu riski attiecībā uz ilgtermiņa ilgtspēju ir lieli, jo sabiedrības novecošanas, tostarp pensiju, ilgtermiņa ietekme uz budžetu Maltā ir ievērojami lielāka nekā vidēji ES. Turklāt vecāka gadagājuma darba ņēmēju līdzdalība darba tirgū ir ļoti neliela saistībā ar joprojām samērā zemo pensionēšanās vecumu, priekšlaicīgas pensionēšanās shēmu biežu izmantošanu un ļoti nelielo vecāka gadagājuma sieviešu līdzdalību darba tirgū. 2006. gada pensiju reforma sāka pievērsties ilgtspējai, paaugstinot pensionēšanās vecumu, kaut arī ļoti pakāpeniski, un pievērsās jautājumam par pensiju atbilstīgumu nākotnē, jo īpaši ieviešot izdevīgākus indeksācijas noteikumus un garantētu valsts minimālo pensiju. Valsts reformu programmā tiek ziņots par pašreizējām apspriedēm par jaunas pensiju reformas priekšlikumiem, kurus iesniegusi darba grupa pensiju jautājumā, tostarp par skaidras saiknes izveidi starp pensionēšanās vecumu un paredzamo dzīves ilgumu, kā arī par obligātā otrā un brīvprātīgā trešā pensiju līmeņa ieviešanu. Tomēr valsts reformu programmā nav norādīta visaptveroša, aktīva vecumdienu stratēģija, kas papildinātu šobrīd notiekošās un paredzētās izmaiņas tiesību aktos. Nedeklarētā nodarbinātība apdraud valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju. Valsts reformu programmā valdība nāk klajā ar dažiem pasākumiem šīs problēmas novēršanai, taču trūkst priekšlikumu ar mērķi pārskatīt nodokļu un pabalstu sistēmu, lai panāktu, ka darbs atmaksājas. Vēl viens svarīgs Maltas uzdevums ir palielināt sieviešu līdzdalību darba tirgū, ņemot vērā apstākli, ka sieviešu nodarbinātības līmenis Maltā ir viszemākais Eiropas Savienībā. Valsts reformu programmā valdība ir izvirzījusi ievērojamu skaitu iniciatīvu, kas pievēršas darba ņēmējām. Šo iniciatīvu īstenošana un ietekme būtu jāizvērtē 2012. gadā.

(11)

Pēdējos gados Maltā ir notikusi intensīva rūpniecības pārstrukturēšana, aizstājot tradicionālo, darbietilpīgo ražošanu ar jaunām saimnieciskās darbības jomām ar augstu pievienoto vērtību. Tas ir izraisījis neatbilstību darba tirgū starp prasmju pieprasījumu un piedāvājumu, norādot uz nepieciešamību nodrošināt jaunajās nozarēs vajadzīgo prasmju apgūšanu, jo īpaši izmantojot augstāko izglītību, lai tādējādi vēl vairāk dažādotu Maltas ekonomikas pamatu.

(12)

Maltā ir visaugstākais priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu īpatsvars ES, proti, 2009. gadā tas sasniedza 36,8 %, savukārt ES vidējais rādītājs bija 14,4 %. Maltā ir arī zems to 30 līdz 34 gadu vecu personu īpatsvars, kurām ir augstskolas vai līdzvērtīga līmeņa izglītība (21,1 % salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 32,3 % 2009. gadā). Maltas mērķis ir līdz 2020. gadam samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu īpatsvaru līdz 29 % un palielināt 30–34 gadu vecu personu īpatsvaru ar augstskolas vai līdzvērtīga līmeņa izglītību līdz 33 %. 2011. gadā tika ieviesti pasākumi, lai sniegtu skolēniem, kuri, iespējams, varētu priekšlaicīgi pārtraukt mācības, interesantas karjeras iespējas, piedāvājot profesionālās izglītības un apmācības iespējas vai arī iespēju atsākt izglītošanos.

(13)

Malta ir viena no nedaudzajām ES dalībvalstīm ar vispārēju algu indeksācijas mehānismu. Algu paaugstinājums ir piesaistīts obligātam dzīves dārdzības korekcijas (COLA) mehānismam, kā rezultātā algas tiek paaugstinātas atbilstīgi iepriekšējai inflācijas attīstībai, kaut arī mazāko algu gadījumā paaugstinājums ir proporcionāli lielāks. Kopā ar minimālo algu šī korekcija var vēl vairāk kaitēt darbietilpīgo nozaru konkurētspējai. Šis jautājums ir īpaši būtisks, ņemot vērā neseno enerģijas cenu kāpumu, kas varētu izraisīt algu un cenu spirāli.

(14)

Malta ir gandrīz pilnībā atkarīga no naftas importa enerģijas ražošanai, kā rezultātā ekonomika ir viegli ietekmējama naftas cenu izmaiņu gadījumā. Kopā ar Maltas enerģētikas sistēmas nepiemērotību šis apstāklis varētu radīt problēmas uzņēmējdarbībai un mazu un vidēju uzņēmumu konkurētspējai. Izmantojot potenciālu, lai ražotu enerģiju no atjaunojamu energoresursu avotiem, varētu gūt divkāršu ieguvumu, proti, tiktu uzlabota konkurētspēja un sasniegti mērķi enerģētikas un klimata jomā. Tomēr valsts reformu programmā sniegtā informācija par enerģētikas jomas pasākumiem ir ierobežota, kā rezultātā ir grūti novērtēt to tehnisko iespējamību un izmaksu rentabilitāti.

(15)

Malta ir uzņēmusies vairākas saistības saskaņā ar paktu “Euro plus“. Saistības attiecas uz divām pakta jomām: konkurētspēju un valsts finanšu ilgtspēju. Fiskālajā jomā saistības aptver budžeta shēmas atbildības un pārredzamības stiprināšanu, kā arī iespēju apspriešanu ar mērķi ieviest mehānismus, lai uzlabotu budžeta izpildes disciplīnu. Ražīguma palielināšanai ir paredzēti pasākumi, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un uzņēmumu finansēšanas nosacījumus, kā arī lai pastiprinātu konkurenci pakalpojumu nozarē, īpaši telekomunikāciju jomā. Kaut arī valsts reformu programmā ir apskatīti nodarbinātības un finanšu stabilitātes jautājumi, pakta “Euro plus” saistības uz tiem neattiecas. Lai gan iestādes galveno uzmanību velta ražīguma palielināšanai, tās neatzīst, ka pašreizējais algu indeksācijas mehānisms ietekmē Maltas konkurētspēju. Pakta “Euro plus” saistības ir izvērtētas un ņemtas vērā ieteikumos.

(16)

Komisija ir izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī saistības, ko Malta uzņēmās saskaņā ar paktu “Euro plus”. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai minēto programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Maltā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā to, ka jānostiprina ES vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Ņemot to vērā, Komisija uzskata, ka, kaut arī mērķtiecīgi panākumi VTM sasniegšanā ir atbilstīgi, vienlaikus pastāv nopietns risks konsolidācijas stratēģijai, jo tās pamatā nav konkrēti pasākumi un izdevumi varētu tikt pārsniegti, kā tas jau noticis pagātnē. Turklāt pastāv iespēja, ka vidējā termiņa budžeta shēmas nesaistošais raksturs neuzlabos fiskālo disciplīnu. Samērā lielās ar novecošanu saistītās ilgtermiņa izmaksas, jo īpaši izdevumi par pensijām, apdraud Maltas valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju. Valsts reformu programmā ir apzinātas svarīgākās strukturālās problēmas, ar kurām Maltas ekonomika saskaras, kaut arī papildu uzmanība, šķiet, ir jāpievērš konkrētiem jautājumiem, jo īpaši ekonomikas darbaspēka potenciāla labākam izmantošanai un algu noteikšanas mehānisma pārskatīšanai un nepieciešamo pasākumu veikšanai, lai veiktu tā reformu ar mērķi nodrošināt labāku koordināciju starp algu un ražīguma izmaiņām, kā arī enerģijas avotu dažādošanai.

(17)

Ņemot vērā šo izvērtējumu un Padomes Ieteikumu (2010. gada 16. februāris) saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 7. punktu, Padome ir izskatījusi Maltas stabilitātes programmas 2011. gada atjauninājumu, un tās atzinums (3) ir jo īpaši atspoguļots turpmāk sniegto ieteikumu 1. un 2. punktā. Ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 25. marta secinājumus, Padome ir izskatījusi Maltas valsts reformu programmu,

AR ŠO IESAKA Maltai laikposmā no 2011. līdz 2012. gadam rīkoties šādi.

1.

Nodrošināt pārmērīga budžeta deficīta novēršanu 2011. gadā saskaņā ar EDP ieteikumiem, esot gatavai īstenot papildu pasākumus iespējamo noviržu nepieļaušanai, un pieņemt konkrētus pasākumus, lai atbalstītu 2012. gada deficīta mērķu sasniegšanu. Samazināt augsto valsts parāda līmeni un nodrošināt atbilstīgu virzību uz VTM sasniegšanu. Lai pastiprinātu vidēja termiņa konsolidācijas stratēģijas ticamību, definēt vajadzīgos plaša mēroga pasākumus, sakot ar 2013. gadu un turpmāk, integrēt fiskālos mērķus saistošā, uz noteikumiem pamatotā daudzgadu fiskālā sistēmā un uzlabot budžeta izpildes uzraudzība.

2.

Īstenot pasākumus pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai, piemēram, paātrinot pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanu un piesaistot to paredzamajam dzīves ilgumam. Papildināt likumā noteiktu augstāku pensionēšanās vecumu ar visaptverošu un aktīvu novecošanas stratēģiju, neatbalstīt priekšlaicīgas pensionēšanās shēmas izmantošanu un veicināt privātus pensijas uzkrājumus.

3.

Novirzīt izglītības rezultātus vairāk uz darba tirgus vajadzībām, jo īpaši veicot pasākumus, lai uzlabotu piekļuvi augstskolas izglītībai, un uzlabojot profesionālās izglītības un apmācības sistēmas efektivitāti. Veikt turpmākus pasākumus, lai samazinātu priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu īpatsvaru, līdz 2012. gadam nosakot, izvērtējot un izmērot šīs rīcības iemeslus un izveidojot regulāru uzraudzības un ziņošanas mehānismu par pasākumu sekmības līmeni.

4.

Pārskatīt un veikt nepieciešamos pasākumus, apspriežoties ar sociālajiem partneriem un ievērojot valstī pieņemto praksi, lai reformētu algu noteikšanas un algu indeksēšanas mehānismu, lai nodrošinātu, ka algu izaugsme labāk atspoguļo darba ražīguma un konkurētspējas izmaiņas.

5.

Stiprināt centienus samazināt Maltas atkarību no naftas importa, veicot ieguldījumus atjaunojamu energoresursu avotos un pilnībā izmantojot pieejamos ES līdzekļus, lai modernizētu infrastruktūru un veicinātu energoefektivitāti.

Briselē, 2011. gada 12. jūlijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. VINCENT-ROSTOWSKI


(1)  OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

(2)  Paturētas 2011. gadam ar Padomes Lēmumu 2011/308/ES (2011. gada 19. maijs) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L 138, 26.5.2011., 56. lpp.).

(3)  Paredzēts 5. panta 3. punktā Regulā (EK) Nr. 1466/97.


ATZINUMI

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/13


Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam

2011/C 215/05

EIROPAS DATU AIZSARDZĪBAS UZRAUDZĪTĀJS,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 16. pantu,

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 7. un 8. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (1),

ņemot vērā lūgumu sniegt atzinumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (2), ko Komisija nosūtījusi 2011. gada 5. janvārī;

IR PIEŅĒMUSI ŠO ATZINUMU.

I.   IEVADS

1.

Komisija 2010. gada 22. decembrī pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam (turpmāk tekstā – “priekšlikums”). Tas apvieno un aizvieto Komisijas divus iepriekšējos priekšlikumus par Finanšu regulas (turpmāk tekstā – “FR”, Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (3)). Šie divi priekšlikumi no vienas puses attiecas uz FR pārskatīšanu reizi trijos gados, un no otras puses uz FR pārskatīšanu, lai to saskaņotu ar Lisabonas līgumu (4).

2.

2011. gada 5. janvārī priekšlikums tika nosūtīts EDAU saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu. Neoficiāla apspriešanās ar EDAU notika pirms priekšlikuma pieņemšanas. EDAU iesaka likumdevējam iekļaut atsauci uz konsultēšanos ar EDAU regulas priekšlikuma sākumā.

3.

Priekšlikumam ir noteikta ietekme uz datu aizsardzību gan ES, gan nacionālā līmenī, un tā tiks apskatīta šajā atzinumā.

4.

Priekšlikumā atrodamas atsauces uz attiecīgajiem datu aizsardzības instrumentiem. Tomēr, kā tas paskaidrots šajā atzinumā, nepieciešama papildu sīkāka izstrāde un skaidrojumi, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību datu aizsardzības tiesiskajam ietvaram.

II.   PRIEKŠLIKUMA ANALĪZE

II.1.   Vispārīgas atsauces uz attiecīgajiem ES datu aizsardzības noteikumiem

5.

Regulas priekšlikums attiecas uz vairākiem jautājumiem, kas saistīti ar personas datu apstrādi, ko veic ES iestādes, aģentūras un struktūras, kā arī struktūras dalībvalstu līmenī. Šī datu apstrāde sīkāk analizēta šajā dokumentā. Veicot personas datu apstrādi ES iestādēm, aģentūrām un struktūrām to dara saistoši datu aizsardzības noteikumiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 45/2001. Struktūrām, kad darbojas valstu līmenī, ir saistoši noteikumi attiecīgajā dalībvalstī, kas īsteno Direktīvu 95/46/EK.

6.

EDAU ir gandarīts, ka regulas priekšlikumā iekļautas atsauces uz vienu no šiem diviem instrumentiem vai tiem abiem (5). Tomēr atsauces uz instrumentiem šajā priekšlikumā nav sistemātiskas un konsekventas. Tāpēc EDAU aicina likumdevēju regulā pieturēties pie visaptverošākās pieejas šajos jautājumos.

7.

EDAU iesaka likumdevējam Regulas preambulā iekļaut atsauci uz Direktīvu 95/46/EK un Regulu (EK) Nr. 45/2001:

“Šī Regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti prasības”.

8.

Bez tam EDAU iesaka iekļaut atsauci uz Direktīvu 95/46/EK un Regulu (EK) Nr. 45/2001 57. panta 2. punkta f) apakšpunktā līdzīgi, kā tas izdarīts priekšlikuma 31. panta 3. punktā.

II.2.   Krāpšanas un pārkāpumu novēršana, atklāšana un labošana

9.

Priekšlikuma 28. pantā aplūkota budžeta izpildes iekšējā kontrole. 2. punkta d) apakšpunktā paredzēts, ka budžeta izpildes nolūkā iekšējās kontroles uzdevums ir nodrošināt krāpšanas un pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

10.

Gadījumā, ja Komisija veic budžeta izpildi netieši, izmantojot dalītu vadību ar dalībvalstīm vai citām struktūrām un personām, kas nav dalībvalstis, 56. panta 2. punktā un 57. panta 3. punktā ir attiecīgi norādīts, ka dalībvalstis un citas personas, pildot uzdevumus saistībā ar budžeta izpildi, novērš, atklāj un koriģē pārkāpumus un krāpšanu. Neapšaubāmi, ka šādiem pasākumiem jābūt pilnībā atbilstīgiem valsts noteikumiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK.

11.

Tādā mērā 56. panta 4. punkta f) apakšpunktā (kam atbilstoši apakšpunktu loģiskai secībai būtu jābūt 4. punkta e) apakšpunktam) ir norādīts, ka struktūras, ko akreditējušas dalībvalstis un kas ir vienpersoniski atbildīgas par līdzekļu pareizu vadību un kontroli, “nodrošina personas datu aizsardzību atbilstoši Direktīvā 95/46/EK noteiktajiem principiem”. EDAU iesaka pastiprināt šo atsauci, nomainot to uz “nodrošina, ka visa personas datu apstrāde atbilst valstu noteikumiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK”.

12.

Attiecībā uz struktūrām un personām, kas nav dalībvalstis, 57. panta 2. punkta f) apakšpunktā norādīts, ka šīm struktūrām un personām “jānodrošina personas datu pieņemama aizsardzība”. EDAU izsaka stingru kritiku attiecībā uz šo frāzi, jo šķiet, ka tā pieļauj mazāk striktu datu aizsardzības noteikumu piemērošanai. Tāpēc EDAU iesaka aizstāt arī šo frāzi ar “nodrošina, ka visa personas datu apstrāde atbilst valstu noteikumiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK”.

II.3.   Ziņojumi par pārkāpumiem

13.

Priekšlikuma 63. panta 8. punktā aplūkota “ziņošanas par pārkāpumiem” parādība. Šeit noteikts pienākums darbiniekiem informēt deleģēto kredītrīkotāju (vai speciālo finanšu pārkāpumu komisiju, kas izveidota saskaņā ar priekšlikuma 70. panta 6. punktu) ja viņš uzskata, ka lēmums, kuru viņa priekšnieks pieprasa viņam piemērot vai par kuru pieprasa, lai viņš tam piekristu, ir nelikumīgs vai neatbilst pareizas finanšu vadības principiem vai dienesta noteikumiem, kas viņam jāievēro. Ja ir nelikumīgas darbības, krāpšana vai korupcija, kas var kaitēt Savienības interesēm, darbinieks informē par to iestādes un struktūras, kas šādā nolūkā izveidotas ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

14.

EDAU vēlas norādīt uz to, ka ziņotāju par pārkāpumiem stāvoklis ir delikāts. Personām, kas saņem šādu informāciju, jānodrošina, ka ziņotāja identitāte tiek saglabāta konfidenciāli, jo īpaši attiecībā uz personu, par kuru tiek ziņots saistībā ar aizdomām par nepareizu rīcību (6). Ziņotāja identitātes konfidencialitātes nodrošināšana ne tikai aizsargā personu, kas sniedz informāciju, bet tā nodrošina arī ziņošanas par pārkāpumiem sistēmas efektivitāti kopumā. Bez pietiekamām konfidencialitātes garantijām darbinieki nevēlēsies ziņot par nepareizām vai nelikumīgām darbībām.

15.

Ziņotāja identitātes konfidencialitātes aizsardzība tomēr nav absolūta. Pēc pirmās iekšējās izmeklēšanas varētu būt turpmākie procesuālie vai tiesiskie soļi, kuros nepieciešams atklāt ziņotāja identitāti, piemēram, tiesu iestādēm. Līdz ar to nepieciešams ievērot valsts noteikumus, kas regulē tiesas procedūru (7).

16.

Var būt arī tādas situācijas, kad personai, ko apsūdz par nelikumīgu rīcību, ir tiesības saņemt ziņotāja vārdu. Tas ir iespējams, ja šai personai nepieciešams zināt identitāti, lai uzsāktu tiesas procesu pret ziņotāju, pēc tam kad noskaidrots, ka viņš ļaunprātīgi iesniedzis maldinošus ziņojumus par šo personu (8).

17.

EDAU iesaka grozīt pašreizējo priekšlikumu un nodrošināt, ka ziņotāju identitāte tiek saglabāta konfidenciāla izmeklēšanas laikā tiktāl, cik tas nepārkāpj valsts noteikumus, kas regulē tiesas procesus, un cik personai, ko apsūdz par nelikumīgu rīcību, nav tiesību to uzzināt, lai ierosinātu tiesas procesu pret ziņotāju pēc tam, kad ir noskaidrots, ka ziņotājs ļaunprātīgi iesniedzis maldinošus ziņojums par šo personu.

II.4.   Informācijas par budžeta līdzekļu saņēmējiem publicēšana

18.

Saskaņā ar 31. panta 2. punktu (Informācijas par Savienības līdzekļu saņēmējiem un citas informācijas publicēšana) Komisija attiecīgā veidā dara pieejamu informāciju par to līdzekļu saņēmējiem, kas ir Komisijas budžetā, ja budžetu Komisija īsteno centralizēti vai izmantojot deleģēšanu.

19.

31. panta 3. punktā ir norādīts, ka šo informāciju “dara pieejamu, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes prasības, jo īpaši personas datu aizsardzību, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001, un drošības prasības, ņemot vērā katra vadības veida īpašās iezīmes (…) attiecīgā gadījumā – ievērojot attiecīgus katrai nozarei paredzētus īpašus noteikumus”.

20.

ES līdzekļu saņēmēju identitātes publicēšanu aplūkojusi Eiropas tiesa (ET) savā 2010. gada novembra spriedumā lietā Schecke and Eifert  (9). Neiedziļinoties šīs lietas detaļās, jāpasvītro, ka ET rūpīgi novērtēja, vai ES tiesību akti, kuros ir pienākums atklāt informāciju, atbilda ES Pamattiesību hartas (“ES hartas”) 7. un 8. pantam.

21.

ET pārbaudīja, kādā nolūkā informācija atklāta, un līdz ar to pasākuma proporcionalitāti. ET uzskatīja, ka iestādēm ir pienākums pirms informācijas, kas attiecas uz fizisku personu, atklāšanas līdzsvarot Eiropas Savienības ieinteresētību informācijas atklāšanā un ES hartā atzīto tiesību pārkāpšanu (10). ET uzsvēra, ka atkāpes un ierobežojumi attiecībā uz personas datu aizsardzību jāpiemēro tikai tiktāl, cik tas ir noteikti nepieciešams (11).

22.

ET uzskatīja, ka iestādēm jāizpēta dažādas publicēšanas metodes, lai atrastu to vienu, kas būtu atbilstoša publicēšanas mērķim, vienlaicīgi izraisot vismazāko iejaukšanos adresāta tiesībās uz privāto dzīvi kopumā un jo īpaši personas datu aizsardzību (12). Specifiskajā lietas kontekstā ET atsaucās uz ierobežotu datu publicēšanu, kas attiecās tikai uz saņēmēju vārdiem atbilstoši periodiem, kad viņi saņēmuši atbalstu, vai saņemtā atbalsta biežumu vai raksturu un apmēru (13).

23.

EDAU vēlreiz uzsver, ka privātuma un datu aizsardzības uzdevums nav liegt sabiedrības piekļuvi informācijai, kas saistīta ar personas datiem, un nevajadzīgi ierobežot ES administrācijas caurskatāmību. EDAU atbalsta viedokli, ka caurskatāmības princips “dod iespēju pilsoņiem vēl vairāk iesaistīties lēmumu pieņemšanā un nodrošina lielāku pārvaldes sistēmas leģitimitāti un efektivitāti, kā arī nosaka tai lielāku atbildību pilsoņu priekšā demokrātiskā iekārtā”; datu ar vārdiem, kas attiecas uz līdzekļu saņēmējiem, publicēšana tīmekļa vietnē, ja to dara atbilstīgi, “veicina atbilstīgu valsts līdzekļu izlietojumu, ko veic pārvalde,” un “pastiprina sabiedrības kontroli pār naudas izlietojumu” (14).

24.

Balstoties uz šo, EDAU vēlas uzsvērt, ka iepriekšējā punktā norādītie ET apsvērumi ir tieši nozīmīgi saistībā ar šo priekšlikumu. Lai gan ir atsauce uz Direktīvu 95/46/EK un Regulu (EK) Nr. 45/2001, nav nodrošināts, ka paredzētā publicēšana atbilst prasībām, kā tās skaidrojusi ET Schecke (lietā). Šajā sakarā ir jāuzsver, ka ET ne tikai anulēja Komisijas Regulu, kurā bija detalizēti noteikumi informācijas par lauksaimniecības līdzekļu saņēmējiem publicēšanai (15), bet arī noteikumu Regulā, kas veido tiesisko pamatu Komisijas Regulai un kuros bija ietverta vispārīga prasība atklāt informāciju, ciktāl tā attiecas uz saņēmējiem, kas ir fiziskas personas (16).

25.

EDAU ir stipras bažas par to, vai pašreizējais priekšlikums atbilst kritērijiem, kā ET tos skaidrojusi Schecke (lietā). Ne 31. pantā, ne blakus esošajos pantos nav skaidra un labi definēta nolūka, kādā paredzēta personas informācijas publicēšana. Turklāt, nav skaidrs, kad un kādā formātā informācija tiks atklāta. Tāpēc nav iespējams novērtēt, vai ir panākts pareizais līdzsvars starp dažādām iesaistītajām interesēm, un pārbaudīt, kā ET to skaidri uzsvērusi Schecke (lietā), vai publicēšana būs samērīga. Turklāt, nav skaidrs, kā tiks nodrošinātas iesaistīto datu subjektu tiesības.

26.

Pat ja ir paredzēti īstenošanas tiesību akti – kas nav skaidri norādīts – iepriekš minētie pamata skaidrojumi ir jāietver tiesiskajā pamatojumā, kādam ir jābūt FR attiecībā uz šādu datu atklāšanu.

27.

Tāpēc EDAU iesaka likumdevējam paskaidrot paredzētās atklāšanas nolūku un izskaidrot tās nepieciešamību, norādīt, kā un kādā mērā personas dati tiks atklāti, nodrošināt, lai dati tiktu atklāti tikai tādā gadījumā, ja tas ir samērīgi, un garantēt, ka datu subjekti var atsaukties uz tiesībām, kas ietvertas ES datu aizsardzības tiesību aktos.

II.5.   Lēmumu vai lēmumu kopsavilkumu par administratīvām un finanšu sankcijām publicēšana

28.

Priekšlikuma 103. pantā aplūkota līgumslēdzējas iestādes iespēja piemērot administratīvas un finanšu sankcijas a) līgumslēdzējiem, kandidātiem vai pretendentiem, ja tie ir vainīgi tādas informācijas sagrozīšanā, ko līgumslēdzēja iestāde prasa kā nosacījumu dalībai iepirkuma procedūrā, vai arī nesniedz šo informāciju (skatīt 101. panta b) apakšpunktu) vai b) līgumslēdzējiem, kas ir nopietni pārkāpuši savas saistības saskaņā ar līgumiem, kurus finansē no budžeta.

29.

103. panta 1. punktā ir norādīts, ka attiecīgajai personai ir jādod iespēja izteikt savus apsvērumus. Saskaņā ar 103. panta 2. punktu sankcijas var būt attiecīgā kandidāta vai pretendenta, vai līgumslēdzēja izslēgšana – ilgākais, uz desmit gadiem – no līgumiem un dotācijām, ko finansē no budžeta, un/ vai finansiālas sankcijas, nepārsniedzot attiecīgā līguma vērtību.

30.

Salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju jauns elements priekšlikumā ir iespēja 103. panta 3. punktā norādītajai iestādei publicēt lēmumus vai lēmumu kopsavilkumus, norādot saimnieciskās darbības subjekta nosaukumu, īsu aprakstu par faktiem, izslēgšanas ilgumu vai finanšu sodu summu.

31.

Tiktāl, cik šis noteikums paredz informācijas par fiziskām personām atklāšanu, tas rada dažus jautājumus no datu aizsardzības viedokļa. Pirmkārt, vārda “drīkst” lietošana norāda uz to, ka publicēšana nav obligāta. Taču tiek atstāta neatbildēta virkne jautājumu, kuros teksta priekšlikums nevieš skaidrību. Piemēram, kāds ir šādas atklāšanas nolūks? Kādi ir kritēriji, balstoties uz kuriem, attiecīgā iestāde pieņem lēmumu par atklāšanu? Cik ilgi informācija būs publiski pieejama un kādos informācijas nesējos? Kurš pārbaudīs, vai informācija vēl joprojām ir pareiza, un atjauninās to? Kurš par atklāšanu informēs attiecīgo personu? Visi šie jautājumi attiecas uz datu kvalitātes prasībām, kas ietvertas Direktīvas 95/46/EK 6. pantā un Regulas (EK) Nr. 45/2001 4. pantā.

32.

Jāuzsver, ka šādas informācijas publicēšana papildus negatīvi ietekmē attiecīgo personu. Publicēšana jāatļauj tikai tādā gadījumā, ja tas ir noteikti nepieciešams paredzētajā nolūkā. Komentāri, kas izteikti II. daļas 4. punktā saistībā ar ET lēmumu Schecke (lietā) piederīgi arī šeit.

33.

Pašreizējā formā ierosinātais 103. panta 3. punkta teksts pilnībā neatbilst datu aizsardzības likumam. Tāpēc EDAU iesaka likumdevējam paskaidrot paredzētās atklāšanas nolūku un izskaidrot tās nepieciešamību, norādīt, kā un kādā mērā personas dati tiks atklāti, nodrošināt, lai dati tiktu atklāti tikai tādā gadījumā, ja tas ir samērīgi, un garantēt, ka datu subjekti var atsaukties uz tiesībām, kas ietvertas ES datu aizsardzības tiesību aktos.

II.6.   Centrālā izslēgšanas datu bāze

34.

Priekšlikumā paredzēta arī Centrālās izslēgšanas datu bāzes (“CED”) izveidošana, kurā būtu informācija par kandidātiem un pretendentiem, kas izslēgti no piedalīšanās konkursos (skatīt 102. pantu). Šī datu bāze jau pastāv, pamatojoties uz pašreizējo FR, un tās darbība ir sīkāk izstrādāta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1302/2008. EDAU ir analizējis personas datu apstrādes darbības, kas notiek CED ietvaros, provizoriskās pārbaudes atzinumā (2010. gada 26. maijs) (17).

35.

CED sniegto datu saņēmēji ir vairāki. Atkarībā no tā, kurš piekļūst datu bāzei, tiek piemērots Regulas (EK) Nr. 45/2001 7., 8. vai 9. pants.

36.

Norādītajā provizoriskās pārbaudes atzinumā EDAU secināja, ka pašreizējā prakse attiecībā uz 7. panta (datu bāzu aplūkošana, ko veic citas ES iestādes un aģentūras) un 8. panta (CED aplūkošana, ko veic dalībvalstu iestādes un noteiktas citas struktūras) īstenošanu ir atbilstīga Regulai (EK) Nr. 45/2001.

37.

Šādu secinājumu tomēr nevarēja izdarīt saistībā ar datu nosūtīšanu trešo valstu iestādēm, ko regulē Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. pants, kas aplūko datu nosūtīšanu trešo valstu iestādēm un/vai starptautiskām organizācijām. 102. panta 2. punktā ir noteikts, ka arī trešām valstīm jābūt piekļuvei CED.

38.

Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. panta 1. punktā noteikts, ka “personas datus nosūta saņēmējiem, kas nav Kopienas iestādes un struktūras un nav pakļauti attiecīgās valsts tiesību aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, tikai tad, ja saņēmēja valstī vai saņēmēja starptautiskajā organizācijā ir nodrošināts atbilstīgs aizsardzības līmenis un datus sūta tikai, lai varētu izpildīt uzdevumus, kas ietilpst par datu apstrādi atbildīgās personas kompetencē”. Atkāpjoties no 9. panta 1. punkta 9. panta 6. punktā atļauta datu nodošana valstīm, kas nenodrošina atbilstīgu aizsardzības līmeni, ja “nosūtīšana ir vajadzīga vai tiesiski pamatota saskaņā ar svarīgām sabiedrības interesēm (…)”.

39.

Iepriekš norādītajā provizoriskās pārbaudes atzinumā EDAU uzsvēra, ka nepieciešami papildu pasākumi, lai nodrošinātu, ka [datu] nosūtīšanas trešai valstij vai organizācijai gadījumā saņēmējs nodrošina atbilstīgu aizsardzības līmeni. EDAU vēlas uzsvērt, ka konstatējumam par šādu atbilstīgumu jābalstās uz novērtējumu katrā gadījumā, un jāietver pamatīga apstākļu, kas attiecas uz datu nosūtīšanu vai datu nosūtīšanas kopumu, analīze. FR nevar atbrīvot Komisiju no šī pienākuma. Līdzīgi, nosūtīšanai, kas būtu balstīta uz vienu no atkāpēm, kas paredzēta 9. pantā, katrā gadījumā arī jābalstās uz novērtējumu.

40.

Šajā sakarā EDAU iesaka likumdevējam papildināt 102. pantu ar papildu punktu, kas aplūkotu tieši personas datu aizsardzību. Šo punktu varētu sākt ar pirmo teikumu, kas jau ietverts 102. panta pirmajā punktā, proti, ka “Komisija izveido un uztur centrālu datubāzi, ievērojot Savienības noteikumus par personas datu aizsardzību”. Pie šī būtu jāpapildina, ka piekļuve trešo valstu iestādēm tiek atļauta tikai tādā gadījumā, ja ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. pantā noteiktie nosacījumi.

III.   SECINĀJUMI

41.

Šim priekšlikumam ir noteikta ietekme uz datu aizsardzību ES un arī valstu līmenī, kas ir apskatīta šajā atzinumā. Priekšlikumā ietvertas atsauces uz attiecīgajiem datu aizsardzības instrumentiem. Tomēr, kā tas paskaidrots šajā atzinumā, nepieciešama papildu sīkāka izstrāde un skaidrojumi, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību datu aizsardzības tiesiskajam ietvaram. EDAU iesaka:

Regulas preambulā iekļaut atsauci uz Direktīvu 95/46/EK un Regulu (EK) Nr. 45/2001,

iekļaut atsauci uz Direktīvu 95/46/EK un Regulu (EK) Nr. 45/2001 57. panta 2. punkta f) apakšpunktā līdzīgi, kā tas izdarīts priekšlikuma 31. panta 3. punktā,

pastiprināt atsauci uz Direktīvu 95/46/EK 56. panta 4. punkta f) apakšpunktā (kam atbilstoši apakšpunktu loģiskai secībai būtu jābūt 4. punkta e) apakšpunktam), mainot to uz “nodrošina, ka visa personas datu apstrāde atbilst valstu noteikumiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK”,

57. panta 2. punkta f) apakšpunktā aizstāt frāzi “jānodrošina personas datu pieņemama aizsardzība” ar “nodrošina, ka visa personas datu apstrāde atbilst valstu noteikumiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK”,

63. panta 8. punktā nodrošināt, ka ziņotāju identitāte tiek saglabāta konfidenciāla izmeklēšanas laikā tiktāl, cik tas nepārkāpj valsts noteikumus, kas regulē tiesas procesus, un cik personai, ko apsūdz par nelikumīgu rīcību, nav tiesību to uzzināt, lai ierosinātu tiesas procesu pret ziņotāju pēc tam, kad ir noskaidrots, ka ziņotājs ļaunprātīgi iesniedzis maldinošus ziņojumus par šo personu,

31. pantā paskaidrot paredzētās informācijas par līdzekļu no budžeta saņēmējiem atklāšanas nolūku un izskaidrot tās nepieciešamību, norādīt, kā un kādā mērā personas dati tiks atklāti, nodrošināt, lai dati tiktu atklāti tikai tādā gadījumā, ja tas ir samērīgi, un garantēt, ka datu subjekti var atsaukties uz tiesībām, kas ietvertas ES datu aizsardzības tiesību aktos,

uzlabot 103. panta 3. punktu, kurā aplūkota lēmumu vai lēmumu kopsavilkumu par administratīvām un finanšu sankcijām publicēšana, paskaidrojot paredzētās atklāšanas nolūku un izskaidrojot tās nepieciešamību, norādīt, kā un kādā mērā personas dati tiks atklāti, nodrošināt, lai dati tiktu atklāti tikai tādā gadījumā, ja tas ir samērīgi, un garantēt, ka datu subjekti var atsaukties uz tiesībām, kas ietvertas ES datu aizsardzības tiesību aktos,

papildināt 102. pantu, kas aplūko personas datu aizsardzību, ar papildu punktu, nosakot, ka piekļuve trešo valstu iestādēm tiek atļauta tikai tādā gadījumā, ja ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. pantā noteiktie nosacījumi, un pēc novērtējuma katrā gadījumā.

Briselē, 2011. gada 15. aprīlī

Datu aizsardzības uzraudzītāja palīgs

Giovanni BUTTARELLI


(1)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(2)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(3)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(4)  Skatīt attiecīgi COM(2010) 260 galīgo redakciju un COM(2010) 71 galīgo redakciju.

(5)  Skatīt priekšlikuma 31. panta 3. punktu un 56. panta 4. punktu. Bez tam 36. apsvērumā ir vispārīga atsauce uz “datu aizsardzības prasībām”, 57. panta 2. punkta f) apakšpunktā uz “personas datu aizsardzību” un 102. panta 1. punktā uz “Savienības noteikumiem par personas datu aizsardzību”.

(6)  To, cik svarīgi ir saglabāt ziņotāja identitātes konfidencialitāti, EDAU jau ir uzsvēris vēstulē Eiropas Ombudam (2010. gada 30. jūlijs) lietā 2010-0458, un tā atrodama EDAU tīmekļa vietnē (http://www.edps.europa.eu). Arī 29. panta darba grupa ir to uzsvērusi atzinumā 1/2006 (2006. gada 1. februāris) par ES datu aizsardzības noteikumu piemērošanu attiecībā uz iekšējām ziņošanas par pārkāpumiem shēmām grāmatvedības, iekšējās grāmatvedības kontroles, revīzijas jautājumos, cīņā pret kukuļošanu, banku un finanšu noziegumiem, un tas atrodams 29. panta darba grupas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/justice/policies/privacy/workinggroup/index_en.htm)

(7)  Skatīt arī EDAU provizoriskās pārbaudes atzinumus par OLAF iekšējo izmeklēšanu (lieta 2005-0418) (2006. gada 23. jūnijs) un par OLAF ārējām izmeklēšanām (lietas 2007-47, 2007-48, 2007-49, 2007-50, 2007-72) (2007. gada 4. oktobris), kas atrodami EDAU tīmekļa vietnē (http://www.edps.europa.eu).

(8)  Šajā sakarā skatīt arī iepriekš norādīto 29. panta darba grupas atzinumu 1/2006.

(9)  ECJ 2010. gada 9. novembris, Schecke un Eifert, apvienotās lietas C-92/09 un C-93/09.

(10)  ECJ, Schecke, para. 85.

(11)  ECJ, Schecke, para. 86.

(12)  ECJ, Schecke, para. 81.

(13)  Skat. 12. atsauci.

(14)  ECJ, Schecke, para. 68, 69, 75 un 76.

(15)  Komisijas Regula (EK) Nr. 259/2008, OV L 76, 19.3.2008., 28. lpp.

(16)  Regulas (EK) Nr. 1290/2005 44a. pants, OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp., ar grozījumiem.

(17)  Skatīt EDAU provizoriskās pārbaudes atzinumu (2010. gada 26. maijs) par personas datu apstrādes darbību saistībā ar “Datu subjekta reģistrāciju Centrālajā izslēgšanas datu bāzē” (lieta 2009-0681), kas atrodams EDAU tīmekļa vietnē (http://www.edps.europa.eu).


II Informācija

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/19


Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ, izņemot Līguma I pielikumā minētos produktus)

2011/C 215/06

Lēmuma pieņemšanas datums

15.6.2011.

Atbalsts Nr.

SA.31144 (N 274a/10)

Dalībvalsts

Vācija

Reģions

Bayern

Jaukti

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Disaster Aid Scheme „Bayerischer Härtefonds Finanzhilfen (Beneficiaries in agriculture and forestry)“

Juridiskais pamats

Artikel 23 und 44 der Bayerischen Haushaltsordnung; Artikel 6 und 7 des Gesetzes über die Übernahme von Staatsbürgschaften und Garantien des Freistaates Bayern (BÜG);

Bekanntmachung des Staatsministeriums der Finanzen „Härtefonds für Notstände durch Elementarereignisse“ mit „Richtlinien für die Übernahme von Staatsbürgschaften bei Notständen durch Elementarereignisse“

Pasākuma veids

Shēma

Mērķis

Dabas katastrofas vai ārkārtēji apstākļi

Atbalsta veids

Tieša dotācija, Garantija, Procentu subsīdija

Budžets

 

Kopējais budžets: EUR 9 (miljonos)

 

Gada budžets: EUR 1,50 (miljonos)

Atbalsta intensitāte

100 %

Atbalsta ilgums

Līdz 10.5.2017.

Tautsaimniecības nozares

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Kreisverwaltungsbehörden, jeweiliges Landratsamt bzw. jeweilige kreisfreie Stadt, in deren Zuständigkeitsbereich die Naturkatastrophe stattgefunden hat

Cita informācija

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

17.6.2011.

Atbalsts Nr.

SA.32872 (11/N)

Dalībvalsts

Somija

Reģions

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Tuki vuosien 2010–2013 epäsuotuisista sääoloista aiheutuneiden menetysten korvaamiseksi viljelijöille

Juridiskais pamats

Laki satovahinkojen korvaamisesta, 1214/2000, sellaisena kuin se on muutettuna laeilla 434/2007, 1495/2007, 1487/2009 ja 1055/2010; valtioneuvoston asetus satovahinkojen korvaamisesta 297/2008, sellaisena kuin se on muutettuna asetuksilla 950/2009 ja 271/2010; valtioneuvoston asetus vuoden 2010 satovahinkojen viljelmäkohtaisista korvausosuuksista XX/2011, annetaan sen jälkeen, kun komissio on hyväksynyt tämän ilmoituksen sekä maa- ja metsätalousministeriön asetus satovahinkojen korvaamisesta 213/2011.

Pasākuma veids

Shēma

Mērķis

Nelabvēlīgi laika apstākļi

Atbalsta veids

Tieša dotācija

Budžets

Kopējais budžets: EUR 24 (miljonos)

Atbalsta intensitāte

70 %

Atbalsta ilgums

Līdz 31.12.2013.

Tautsaimniecības nozares

Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Ministry of Agriculture and Forestry and Finnish Agency for Rural Affairs

Ministry of Agriculture and Forestry

PO Box 30

FI-00023 Government

SUOMI/FINLAND

http://www.mmm.fi

Body responsible for implementing the aid:

Finnish Agency for Rural Affairs

PO Box 405

FI-60101 Seinäjoki

SUOMI/FINLAND

http://www.mavi.fi

Cita informācija

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm


21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/21


Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2011/C 215/07

Lēmuma pieņemšanas datums

15.6.2011.

Atbalsts Nr.

SA.30381 (N 44/10)

Dalībvalsts

Latvija

Reģions

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Valsts atbalsta paziņojums projektam “Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra”

Juridiskais pamats

Rīgas attīstības plāns 2006.–2018. gadam ar grozījumiem

MK noteikumi Nr. 690 “Noteikumi par Rīgas brīvostas robežu noteikšanu” (“LV”, 138 (3506), 30.8.2006.)

Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.–2013. gada periodam, Darbības programma “Infrastruktūra un pakalpojumi” (CCI: 2007LV161PO002).

Pasākuma veids

Individuāls atbalsts

Mērķis

Nozaru attīstība, Vides aizsardzība

Atbalsta veids

Tiešā dotācija

Budžets

 

Plānotie gada izdevumi: —

 

Kopējais plānotais atbalsta apjoms LVL 83,9 miljoni

Atbalsta intensitāte

61 %

Atbalsta ilgums

1.1.2010.–31.12.2015.

Tautsaimniecības nozares

Transports

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Satiksmes ministrija

Gogoļa iela 3

Rīga, LV-1743

LATVIJA

Cita informācija

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

11.5.2011.

Atbalsts Nr.

SA.30649 (11/N)

Dalībvalsts

Dānija

Reģions

Limfjorden

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

State aid to the Danish Shellfish Centre

Juridiskais pamats

Rådets forordning (EF) nr. 1083/2006 af 11. juli 2006 om generelle bestemmelser for Den Europæiske Fond for Regionaludvikling, Den Europæiske Socialfond og Samhørighedsfonden og ophævelse af forordning (EF) nr. 1260/1999 Lov nr. 1599 af 20. december 2006 om administration af tilskud fra Den Europæiske Regionalfond og Den Europæiske Socialfond.

Pasākuma veids

Individuāls atbalsts

Mērķis

Kultūras veicināšana, Kultūras mantojuma saglabāšana, Reģionālā attīstība

Atbalsta veids

Tiešā dotācija, Garantija

Budžets

 

Plānotie gada izdevumi DKK 10 miljoni

 

Kopējais plānotais atbalsta apjoms DKK 10 miljoni

Atbalsta intensitāte

100 %

Atbalsta ilgums

1.5.2011.–31.12.2012.

Tautsaimniecības nozares

Atpūta, kultūras pasākumi un sports

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Erhvervs- og Byggestyrelsen

Vejlsøvej 29

8600 Silkeborg

DANMARK

Cita informācija

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

15.6.2011.

Atbalsts Nr.

SA.32224 (11/N)

Dalībvalsts

Nīderlande

Reģions

De stadsregio Rotterdam

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Alblasserdam Container Transferium

Juridiskais pamats

Algemene wet bestuursrecht

Pasākuma veids

Individuāls atbalsts

Mērķis

Nozaru attīstība

Atbalsta veids

Tiešā dotācija

Budžets

 

Plānotie gada izdevumi EUR 8,3 miljoni

 

Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 8,3 miljoni

Atbalsta intensitāte

18 %

Atbalsta ilgums

1.5.2011.–1.5.2011.

Tautsaimniecības nozares

Sauszemes transports un cauruļvadu transports

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Minister van Infrastructuur en Milieu

PO Box 20904

2500 EX Den Haag

NEDERLAND

Cita informācija

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

9.6.2011.

Atbalsts Nr.

SA.32454 (11/N)

Dalībvalsts

Beļģija

Reģions

Bruxelles/Brussel

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Brussels Greenfields (amended)

Juridiskais pamats

Organieke ordonnantie van 23 februari 2006 op begroting en controle (B.S., 23 juni 2006)

Ordonnantie van 5 maart 2009 op verontreinigde bodems (B.S., 10 maart 2009)

Kandidatuur „Greenfields” voor het Operationeel Programma: „Doelstelling 2013 …”

Brief van 19 januari 2009 van de regering van het Brussels Hoofdstedelijk Gewest

Beslissing van de regering van het Brussels Hoofdstedelijk Gewest van 12 december 2008

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Vides aizsardzība

Atbalsta veids

Tiešā dotācija

Budžets

Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 14 960 000

Atbalsta intensitāte

75 %

Atbalsta ilgums

Līdz 31.12.2014.

Tautsaimniecības nozares

Visas nozares

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Het Brussels Instituut voor Milieubeheer

Gulledelle 100

1200 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Cita informācija

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

30.6.2011.

Atbalsts Nr.

SA.33106

Dalībvalsts

Latvija

Reģions

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Support for private owners of cultural monuments in the restoration and preservation of cultural heritage

Juridiskais pamats

Ministru kabineta 2009. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 675 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.3.3. aktivitāti “Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā” ”.

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Kultūras veicināšana

Atbalsta veids

Tiešā dotācija

Budžets

 

Plānotie gada izdevumi: —

 

Kopējais plānotais atbalsta apjoms LVL 3,9 miljoni

Atbalsta intensitāte

50 %

Atbalsta ilgums

2009.–2015.

Tautsaimniecības nozares

Atpūta, kultūras pasākumi un sports

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Kultūras ministrija

K. Valdemāra iela 11a

Rīga, LV-1364

LATVIJA

Cita informācija

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm


21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/25


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta COMP/M.6274 – Bridgepoint/Eurazeo/Foncia Groupe)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2011/C 215/08

Komisija 2011. gada 14. jūlijā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar kopējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32011M6274. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.


21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/25


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta COMP/M.6265 – CSN/AG Cementos Balboa/Corrugados Azpeitia/Corrugados Lasao/Stahlwerk Thüringen)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2011/C 215/09

Komisija 2011. gada 14. jūlijā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar kopējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32011M6265. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.


IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/26


Euro maiņas kurss (1)

2011. gada 20. jūlijs

2011/C 215/10

1 euro =


 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

1,4207

JPY

Japānas jena

112,05

DKK

Dānijas krona

7,4553

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,88065

SEK

Zviedrijas krona

9,1713

CHF

Šveices franks

1,1652

ISK

Islandes krona

 

NOK

Norvēģijas krona

7,8040

BGN

Bulgārijas leva

1,9558

CZK

Čehijas krona

24,498

HUF

Ungārijas forints

269,18

LTL

Lietuvas lits

3,4528

LVL

Latvijas lats

0,7093

PLN

Polijas zlots

3,9917

RON

Rumānijas leja

4,2475

TRY

Turcijas lira

2,3575

AUD

Austrālijas dolārs

1,3218

CAD

Kanādas dolārs

1,3451

HKD

Hongkongas dolārs

11,0704

NZD

Jaunzēlandes dolārs

1,6609

SGD

Singapūras dolārs

1,7247

KRW

Dienvidkorejas vona

1 500,59

ZAR

Dienvidāfrikas rands

9,8020

CNY

Ķīnas juaņa renminbi

9,1762

HRK

Horvātijas kuna

7,4575

IDR

Indonēzijas rūpija

12 130,21

MYR

Malaizijas ringits

4,2585

PHP

Filipīnu peso

60,690

RUB

Krievijas rublis

39,7267

THB

Taizemes bāts

42,493

BRL

Brazīlijas reāls

2,2206

MXN

Meksikas peso

16,5442

INR

Indijas rūpija

63,1570


(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.


21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/27


Komisijas paziņojums par protokoliem, ar kuriem izklāsta noteikumus par izcelsmes diagonālo kumulāciju starp Eiropas Savienību, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Horvātiju, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni, Serbiju (1) un Turciju, piemērošanas datumu

2011/C 215/11

Lai izveidotu izcelsmes diagonālo kumulāciju starp Eiropas Savienību, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Horvātiju, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni, Serbiju un Turciju, Eiropas Savienība un attiecīgās valstis ar Eiropas Komisijas starpniecību cita citai paziņo izcelsmes noteikumus, kas ir spēkā ar citām valstīm.

Pamatojoties uz paziņojumiem, kas saņemti no attiecīgajām valstīm, šajā dokumentā iekļautajā tabulā sniegts pārskats par protokoliem, ar kuriem izklāsta noteikumus par izcelsmes diagonālo kumulāciju, norādot dienu, no kuras piemēro šādu kumulāciju. Ar šo tabulu aizstāj iepriekšējo tabulu (OV C 225, 20.8.2010., 4. lpp).

Jāatgādina, ka kumulāciju var piemērot tikai gadījumā, ja galaprodukta ražotājvalstis un galamērķa valstis ar visām tām valstīm, kuras piedalās izcelsmes statusa iegūšanā, t. i., ar visām tām valstīm, kuru izcelsmes materiāli tika izmantoti, ir noslēgušas brīvās tirdzniecības nolīgumus, kuros iekļauti identiski izcelsmes noteikumi. Materiālus ar izcelsmi valstī, kas nav noslēgusi nolīgumu ar galaprodukta ražotājvalstīm un galamērķa valstīm, uzskata par nenoteiktas izcelsmes materiāliem.

Jāatgādina arī, ka Turcijas izcelsmes materiālus, uz kuriem attiecas ES un Turcijas muitas savienība, var iekļaut kā materiālus ar attiecīgu izcelsmi, lai veiktu diagonālo kumulāciju starp Eiropas Savienību un valstīm, kas piedalās stabilizācijas un asociācijas procesā un ar kurām ir spēkā izcelsmes protokols.

Tabulā uzskaitīto valstu Alpha-2 ISO kodi ir šādi:

Albānija

AL

Bosnija un Hercegovina

BA

Horvātija

HR

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

MK (2)

Melnkalne

ME

Serbija

RS

Turcija

TR

Protokolu, ar kuriem izklāsta noteikumus par izcelsmes diagonālo kumulāciju starp Eiropas Savienību, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Horvātiju, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni, Serbiju un Turciju, piemērošanas datums

 

EU

AL

BA

HR

MK

ME

RS

TR

EU

 

1.1.2007.

1.7.2008.

1.6.2011.

1.1.2007.

1.1.2008.

8.12.2009.

 (3)

AL

1.1.2007.

 

22.11.2007.

22.8.2007.

26.7.2007.

26.7.2007.

24.10.2007.

1.8.2011.

BA

1.7.2008.

22.11.2007.

 

22.11.2007.

22.11.2007.

22.11.2007.

22.11.2007.

 

HR

1.6.2011.

22.8.2007.

22.11.2007.

 

22.8.2007.

22.8.2007.

24.10.2007.

 

MK

1.1.2007.

26.7.2007.

22.11.2007.

22.8.2007.

 

26.7.2007.

24.10.2007.

1.7.2009.

ME

1.1.2008.

26.7.2007.

22.11.2007.

22.8.2007.

26.7.2007.

 

24.10.2007.

1.3.2010.

RS

8.12.2009.

24.10.2007.

22.11.2007.

24.10.2007.

24.10.2007.

24.10.2007.

 

1.9.2010.

TR

 (3)

1.8.2011.

 

 

1.7.2009.

1.3.2010.

1.9.2010.

 


(1)  Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne un Serbija ir valstis, kas piedalās stabilizācijas un asociācijas procesā.

(2)  ISO kods 3166. Pagaidu kods, kas nekādā veidā neietekmē šīs valsts galīgo nomenklatūru un kas tiks saskaņots pēc tam, kad beigsies sarunas, kuras patlaban par šo tematu notiek Apvienoto Nāciju Organizācijā.

(3)  Precēm, uz kurām attiecas ES un Turcijas muitas savienība, piemērošanas datums ir 2006. gada 27. jūlijs.


21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/29


Komisijas paziņojums saistībā ar to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(Saskaņoto standartu nosaukumu un numuru publicēšana saskaņā ar direktīvu)

2011/C 215/12

ESO (1)

Saskaņotā standarta numurs un nosaukums

(un atsauces dokuments)

Pirmā publikācija OV

Aizstātā standarta numurs

Aizstātā standarta atbilstības prezumpcijas beigu datums

1. piezīme

CEN

EN 71-1:2011

Rotaļlietu drošums. 1. daļa: Mehāniskās un fizikālās īpašības

18.6.2011.

 

 

CEN

EN 71-2:2011

Rotaļlietu drošums. 2. daļa: Uzliesmojamība

Šī ir pirmā publikācija

 

 

1. piezīme:

Parasti atbilstības prezumpcijas beigu datums ir atsaukšanas datums (‘dow’ — date of withdrawal), ko noteikusi Eiropas Standartizācijas organizācija, bet standartu lietotājiem jāievēro, ka dažos izņēmuma gadījumos var būt citādi.

2.1. piezīme:

Jaunajam (vai grozītajam) standartam ir tāda pati darbības joma kā aizstātajam standartam. Norādītajā datumā aizstātais standarts zaudē atbilstības prezumpciju attiecībā uz direktīvas pamatprasībām.

2.2. piezīme:

Jaunajam standartam ir plašāka darbības joma, salīdzinot ar aizstāto standartu. Norādītajā datumā aizstātais standarts zaudē atbilstības prezumpciju attiecībā uz direktīvas pamatprasībām.

2.3. piezīme:

Jaunajam standartam ir šaurāka darbības joma, salīdzinot ar aizstāto standartu. Norādītajā datumā (daļēji) aizstātais standarts zaudē prezumpciju par atbilstību direktīvas pamatprasībām attiecībā uz tiem ražojumiem, uz ko attiecas jaunais standarts. Prezumpcija par atbilstību direktīvas pamatprasībām attiecībā uz tiem ražojumiem, uz ko joprojām attiecas (daļēji) aizstātais standarts, bet uz ko neattiecas jaunais standarts, paliek nemainīga.

3. piezīme:

Grozījumu gadījumā atsauces standarta numurs ir EN CCCCC:YYYY, iepriekšējie grozījumi, ja tādi bijuši, un attiecīgie jaunie grozījumi. Aizstātais standarts (3. aile) ir attiecīgi EN CCCCC:YYYY un tā iepriekšējie grozījumi, ja tādi bijuši, bet bez jaunā grozījuma. Norādītajā datumā aizstātais standarts zaudē atbilstības prezumpciju attiecībā uz direktīvas pamatprasībām.

PIEZĪME:

Informāciju, kas attiecas uz standartu pieejamību, var iegūt no Eiropas standartizācijas organizācijām vai no valstu standartizācijas organizācijām, kuru saraksts ir pievienots pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 98/34/EK, kas grozīta ar Direktīvu 98/48/EK.

Eiropas standartizācijas organizācijas saskaņotos standartus pieņem angļu valodā (CEN un Cenelec standartus publicē arī franču un vācu valodā). Pēc tam nacionālās standartizācijas institūcijas saskaņoto standartu nosaukumus tulko visās attiecīgajās Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Eiropas Komisija neuzņemas atbildību par to nosaukumu pareizību, kuri iesniegti publicēšanai Oficiālajā Vēstnesī.

Atsauces numuru publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nenozīmē, ka standarti ir pieejami visās Kopienas valodās.

Ar šo sarakstu aizstāj visus iepriekšējos sarakstus, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija nodrošina šā saraksta atjaunināšanu.

Sīkāka informācija par saskaņotajiem standartiem Internet tīklā ir atrodama adresē

http://ec.europa.eu/enterprise/policies/european-standards/harmonised-standards/index_en.htm


(1)  ESO: Eiropas standartizācijas organizācijas:

CEN: Avenue Marnix 17, 1000 Bruxelles/Brussel, BELGIQUE/BELGIË, tālr. +32 25500811; fakss +32 25500819 (http://www.cen.eu),

Cenelec: Avenue Marnix 17, 1000 Bruxelles/Brussel, BELGIQUE/BELGIË, tālr. +32 25196871; fakss +32 25196919 (http://www.cenelec.eu),

ETSI: 650 route des Lucioles, 06921 Sophia Antipolis, FRANCE, tālr. +33 492944200; fakss +33 493654716 (http://www.etsi.eu).


V Atzinumi

JURIDISKAS PROCEDŪRAS

EBTA Tiesa

21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/31


Héraðsdómur Reykjavíkur2011. gada 25. marta lūgums padomdevēja atzinuma saņemšanai no EBTA Tiesas lietā Grund, elli- og hjúkrunarheimili pret Lyfjastofnun (Islandes Zāļu kontroles aģentūru)

(Lieta E-7/11)

2011/C 215/13

Héraðsdómur Reykjavíkur (Reikjavīkas apgabaltiesa) 2011. gada 25. marta vēstulē EBTA Tiesai iesniedza lūgumu, kuru EBTA Tiesas kanceleja saņēma 2011. gada 31. martā, padomdevēja atzinuma saņemšanai lietā Grund, elli- og hjúkrunarheimili (veco ļaužu pansionāts) pret Lyfjastofnun (Islandes Zāļu kontroles aģentūru) par šādiem jautājumiem:

1.

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK un attiecīgā gadījumā citi EEZ tiesību akti, tostarp EEZ līguma pamatteksta 11.–13. pants par preču brīvu apriti, jāinterpretē tā, ka tas nozīmē, ka tāda veselības aprūpes iestāde kā prasītājs, kas cilvēkiem sniedz veselības aprūpes un medicīniskus pakalpojumus, nedrīkst no Norvēģijas importēt iestādes aprūpē esošiem cilvēkiem paredzētas zāles, kam ir piešķirta Norvēģijas valsts tirdzniecības atļauja, atsaucoties uz Islandes valsts tirdzniecības atļauju zālēm ar tādu pašu nosaukumu, ja atļaujas tika piešķirtas pirms Direktīvas 2001/83/EK stāšanās spēkā?

2.

Ja tas tā ir, tad kā tāda veselības aprūpes iestāde kā prasītājs, kas apgalvo, ka no citas EEZ līgumslēdzējas puses importētajām zālēm ir Islandes tirdzniecības atļauja, pierāda, ka tas tā ir? Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK 51. panta 1. punkta pēdējais teikums jāinterpretē tā, ka tas nozīmē, ka veselības aprūpes iestādei ir jāiesniedz kontroles ziņojums atbildētājam kā kompetentajai uzraudzības iestādei? Vai ir iespējamas mazāk stingras prasības attiecībā uz pierādīšanas pienākumu saistībā ar zāļu importu no Norvēģijas, ja zāles nav paredzētas tālākpārdošanai, citai izplatīšanai vai tirdzniecībai Islandē, bet tikai veselības aprūpes iestādes aprūpē esošajiem cilvēkiem?

3.

Vai kompetentajām iestādēm ir pilnīgi neierobežota rīcības brīvība attiecībā uz to, vai un kam tās piešķir atbrīvojumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK 63. panta 3. punktu zāļu gadījumā, kuras importējusi tāda veselības aprūpes iestāde kā prasītājs, ja zāles nav paredzētas pašārstēšanai, bet tās sagatavo veselības aprūpes iestādes algots farmaceits un izsniedz lietotājiem īpaši veidotās zāļu kastītēs?


PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

Eiropas Komisija

21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/32


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.6295 – CVC/Ande/Delachaux)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2011/C 215/14

1.

Komisija 2011. gada 12. jūlijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (1), kuras rezultātā uzņēmumi CVC Capital Partners SICAV-FIS SA (Luksemburga) un Ande Investissements SA (Luksemburga) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār uzņēmumu Delachaux SA (Francija), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

uzņēmums CVC Capital Partners SICAV-FIS: konsultācijas par ieguldījumu fondiem un/vai ieguldījumu pārvaldība ieguldījumu fondu (“CVC Funds”) vārdā. CVC Funds pieder kontrolpakete vairākos uzņēmumos dažādās nozarēs, tostarp ķīmisko vielu, komunālo pakalpojumu, ražošanas, mazumtirdzniecības un izplatīšanas nozarē, galvenokārt Eiropā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā,

uzņēmums Ande Investissements SA: akcijas pārņemtos uzņēmumos, vadība, pārvalde un attīstība. Pašlaik uzņēmums Ande galvenokārt pārvalda André Delachaux ģimenes akcijas Delachaux grupā,

uzņēmums Delachaux SA: sliežu piestiprināšanas un metināšanas sistēmu, elektroenerģijas pārvades un datu pārraides sistēmu, magnētisko iekārtu, kabeļu sistēmu un hromēto metālu ražošana.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6295 – CVC/Ande/Delachaux uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

J-70

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“EK Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp. (“Paziņojums par vienkāršotu procedūru”).


21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/33


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.6309 – Macquarie Group/Airwave Solutions)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2011/C 215/15

1.

Komisija 2011. gada 13. jūlijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums MEIF II Luxembourg Holdings Sàrl (“MEIF II”, Luksemburga), ko kontrolē Macquarie Group Limited (“Macquarie Group”, Austrālija), iegūst Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē kontroli pār visu uzņēmumu Airwave Solutions Limited (“Airwave”, Apvienotā Karaliste), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

MEIF II un Macquarie Group: banku, finanšu, konsultāciju pakalpojumi, ieguldījumi un fondi, pārvaldes pakalpojumi,

Airwave: mobilo informācijas komunikāciju tehnoloģijas.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6309 – Macquarie Group/Airwave Solutions uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

J-70

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“EK Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp. (“Paziņojums par vienkāršotu procedūru”).


Labojumi

21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/34


Labojums grozījumu pieteikuma publikācijā saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” C 87, 2009. gada 16. aprīlis )

2011/C 215/16

17. lappusē 3.5. punkta pēdējā daļā:

tekstu:

“Kad nogatavināšana pabeigta, eksperti veic kontroli, lai pārbaudītu produkta atbilstību ražošanas speci-fikācijai.”

lasīt šādi:

“Kad nogatavināšana pabeigta, eksperti izlases kārtībā pārbauda produkta atbilstību ražošanas specifikācijai”.”