16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/2

Tiesas (virspalāta) 2009. gada 30. novembra atzinums — Eiropas Kopienu Komisija

(Atzinums 1/08) (1)

(Atzinums, kas sniegts saskaņā ar EKL 300. panta 6. punktu - Vispārējais nolīgums par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) - Specifisko saistību grafiks - Nolīgumu noslēgšana par kompensāciju piešķiršanu, ņemot vērā atsevišķu saistību grozīšanu un atcelšanu pēc jaunu dalībvalstu pievienošanās Eiropas Savienībai - Dalīta kompetence - Juridiskie pamati - Kopējā tirdzniecības politika - Kopējā transporta politika)

2011/C 211/02

Tiesvedības valoda — visas valodas

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija

Priekšmets

Lūgums sniegt atzinumu — Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) — Vispārējais nolīgums par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) — Specifisko saistību grafiks attiecībā uz tirgu pieejamību un valsts režīma attiecināšanu — Nolīgumi par specifisko saistību grozīšanu un atcelšanu pēc jaunu dalībvalstu pievienošanās Eiropas Savienībai, kā arī nolīgumi par kompensējošiem pielāgojumiem par labu PTO dalībvalstīm, kuras ietekmē šī grozīšana un atcelšana — Kopienas kompetences veids (ekskluzīvā vai dalītā), lai noslēgtu šādus nolīgumus, un atbilstošie juridiskie pamati — Kopējās tirdzniecības politikas piemērošanas joma un kopējās transporta politikas piemērošanas joma

Rezolutīvā daļa:

1)	šajā lūgumā sniegt atzinumu norādīto nolīgumu ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstīm, kas ir skartas Vispārējā nolīguma par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) XXI panta nozīmē, noslēgšana ietilpst Eiropas Kopienas un dalībvalstu dalītajā kompetencē;

2)	Kopienu tiesību akts par minēto nolīgumu noslēgšanu ir jāpamato gan ar EKL 133. panta 1. un 5. punktu un 6. punkta otro daļu, gan ar EKL 71. pantu un 80. panta 2. punktu kopsakarā ar EKL 300. panta 2. punktu un 3. punkta pirmo daļu.

(1) OV C 183, 19.07.2008.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/2

Tiesas (plēnums) 2011. gada 8. marta atzinums — Eiropas Savienības Padome

(Atzinums 1/09) (1)

(Atzinums, kas sniegts saskaņā ar LESD 218. panta 11. punktu - Nolīguma projekts - Vienotas sistēmas izveide strīdu izskatīšanai patentu jomā - Eiropas un Kopienas Patentu tiesa - Minētā projekta saderīgums ar Līgumiem)

2011/C 211/03

Tiesvedības valoda — visas

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Savienības Padome

Priekšmets

Pieteikums atzinuma saņemšanai — Nolīguma projekta, kura mērķis ir radīt vienotu reglamentējošu sistēmu tiesvedībām patentu jomā, saderība ar EK līgumu — Eiropas un Kopienas Patentu tiesa, kas sastāv no pirmās instances tiesas un apelācijas tiesas — Pilnvaru piešķiršana šīm tiesām tostarp izšķirt strīdus saistībā ar Kopienu patentu spēkā esamību un/vai piemērojamību saistībā ar tiesībām vai, attiecīgi, pienākumu šīm tiesām uzdot prejudiciālu jautājumu Tiesai par EK līguma interpretāciju vai Savienības iestāžu pieņemtu tiesību aktu spēkā esamību vai interpretāciju — Kopienu tiesību sistēmas autonomijas un Kopienu tiesību pārākuma apdraudējums?

Rezolutīvā daļa:

Plānotais nolīgums, ar kuru tiek izveidota vienota sistēma strīdu izskatīšanai patentu jomā (šobrīd dēvēta par “Eiropas un Kopienas Patentu tiesu”), nav saderīgs ar Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumiem.

(1) OV C 220, 12.09.2009.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/3

Tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 26. maija spriedums (Centrale Raad van Beroep (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Raad van bestuur van het Uitvoeringsinstituut werknemersverzekeringen/H. Akdas, H. Agartan, Z. Akbulut, M. Bas, K. Yüzügüllüer, E. Keskin, C. Topaloglu, A. Cubuk un S. Sariisik

(Lieta C-485/07) (1)

(EEK un Turcijas asociācija - Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums - Dzīvesvietas klauzulu atcelšana - Piemērošanas joma - Papildu piemaksa invaliditātes pensijai, ko uzņēmēja dalībvalsts maksā, lai saņēmējiem nodrošinātu iztikas minimumu - Valsts tiesību aktu grozīšana - Minētās piemaksas atcelšana, ja saņēmēja dzīvesvieta ir ārpus attiecīgās dalībvalsts teritorijas)

2011/C 211/04

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Centrale Raad van Beroep

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Raad van bestuur van het Uitvoeringsinstituut werknemersverzekeringen

Atbildētāji: H. Akdas, H. Agartan, Z. Akbulut, M. Bas, K. Yüzügüllüer, E. Keskin, C. Topaloglu, A. Cubuk un S. Sariisik

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Centrale Raad van Beroep — Asociācijas līguma 9. panta, Papildu protokola līgumam, ar ko tika nodibināta asociācija starp Eiropas Ekonomisko Kopienu un Turciju, kas 1970. gada 23. novembrī parakstīts Briselē un Kopienu vārdā noslēgts, atzīts un apstiprināts ar Padomes 1972. gada 19. decembra Regulu (EEK) Nr. 2760/72 (OV L 293, 1. lpp.), 59. panta un Asociācijas Padomes 1980. gada 19. septembra Lēmuma Nr. 3/80 par Eiropas Kopienu dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, kuriem ir Turcijas pilsonība, un viņu ģimenes locekļiem (OV 1983, C 110, 60. lpp.) 6. panta 1. punkta interpretācija — Valsts tiesību akti, ar ko paredz piemaksu pie pabalstiem saskaņā ar apdrošināšanu pret darba nespēju, lai sasniegtu minimālo sociālo līmeni — Ierobežojumi, ja dzīvesvieta nav Nīderlandē — Divu veidu atcelšana atkarībā no dzīvesvietas vietas un pilsonības

Rezolutīvā daļa:

Asociācijas padomes 1980. gada 19. septembra Lēmuma Nr. 3/80 par Eiropas Kopienu dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, kuriem ir Turcijas pilsonība, un viņu ģimenes locekļiem 6. panta 1. punkta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir tieša iedarbība, un tādēļ Turcijas pilsoņiem, kuriem šī tiesību norma ir piemērojama, ir tiesības tieši atsaukties uz to dalībvalstu tiesās, lai novērstu minētajai tiesību normai pretēju iekšējo tiesību noteikumu piemērošanu;

Lēmuma Nr. 3/80 6. panta 1. punkta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos, kādi ir pamata lietā, ar to netiek pieļauts dalībvalsts regulējums, ar kuru, kā tas ir 1986. gada 6. novembra Likuma par papildu pabalstiem (Toeslagenwet) 4.a panta gadījumā, tiek atcelta tāda atbilstoši valsts tiesību aktiem piešķirtā pabalsta kā invaliditātes pensijas papildu piemaksa izmaksa agrāk migrējušiem darbiniekiem, kuriem ir Turcijas pilsonība, tādēļ, ka pēc tam, kad uzņēmējā dalībvalstī viņiem ir iestājusies invaliditāte un tādēļ viņi ir zaudējuši tiesības uzturēties šajā dalībvalstī, viņi ir atgriezušies Turcijā;

Nolīguma, ar kuru izveido asociāciju starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Turciju, kuru 1963. gada 12. septembrī Ankarā parakstīja Turcijas Republika, no vienas puses, un EEK dalībvalstis un Kopiena, no otras puses, un kurš Kopienas vārdā noslēgts, apstiprināts un ratificēts ar Padomes 1963. gada 23. decembra Lēmumu 64/732/EEK, 9. pants tādai situācijai kā tā, kas tiek izskatīta pamata lietā, nav piemērojams.

(1) OV C 22, 26.01.2008.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/3

Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 26. maija spriedums — Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-306/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīvas 93/37/EEK un 2004/18/EK - Būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras - Valensijas autonomās kopienas pilsētplānošanas tiesību akti)

2011/C 211/05

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Alcover San Pedro, D. Kukovec un M. Konstantinidis)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis — M. Muñoz Pérez)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/37/EEK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu piešķiršanas procedūras (OV L 199, 54. lpp.), 1. panta, 6. panta 6. punkta, 11., 12. panta, kā arī IV sadaļas 2. nodaļas (24.–29. panta) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 114. lpp.), 2., 6., 24., 30. panta, 31. panta 4. punkta a) apakšpunkta, 48. panta 2. punkta un 53. panta pārkāpums — Valensijas novada pilsētplānošanas tiesību akti — Neatbilstība Kopienu tiesībām

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 223, 30.08.2008.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/4

Tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 26. maija spriedums (Raad van State (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Stichting Natuur en Milieu u.c. (C-165/09)/College van Gedeputeerde Staten van Groningen, Stichting Natuur en Milieu u.c. (C-166/09)/College van Gedeputeerde Staten van Zuid-Holland un Stichting Natuur en Milieu u.c. (C-167/09)/College van Gedeputeerde Staten van Zuid-Holland

(Apvienotās lietas no C-165/09 līdz C-167/09) (1)

(Vide - Direktīva 2008/1/EK - Spēkstacijas būvniecības un ekspluatācijas atļauja - Direktīva 2001/81/EK - Valstīm noteiktā maksimāli pieļaujamā emisija dažām atmosfēru piesārņojošām vielām - Dalībvalstu pilnvaras pārejas periodā - Tieša iedarbība)

2011/C 211/06

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Stichting Natuur en Milieu, Stichting Greenpeace Nederland, B. Meijer, E. Zwaag, F. Pals (C-165/09), Stichting Natuur en Milieu, Stichting Zuid-Hollandse Milieufederatie, Stichting Greenpeace Nederland, Vereniging van Verontruste Burgers van Voorne (C-166/09), Stichting Natuur en Milieu, Stichting Zuid-Hollandse Milieufederatie, Stichting Greenpeace Nederland, Vereniging van Verontruste Burgers van Voorne (C-167/09)

Atbildētājas: College van Gedeputeerde Staten van Groningen (C-165/09), College van Gedeputeerde Staten van Zuid-Holland (C-166/09 un C-167/09),

piedaloties: RWE Eemshaven Holding BV, agrāk — RWE Power AG (C-165/09), Electrabel Nederland NV (C-166/09), College van Burgemeester en Wethouders Rotterdam (C-166/09 un C-167/09), E.On Benelux NV (C-167/09)

Priekšmets

Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu — Raad van State — Padomes 1996. gada 24. septembra Direktīvas 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (OV L 257, 26. lpp.), tagad Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Direktīvas 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (kodificētās versijas) (OV L 24, 8. lpp.), 9. panta interpretācija un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīvas 2001/81/EK par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām (OV L 309, 22. lpp.) 4. panta 1. punkta interpretācija — Vides atļaujas pieteikums — Kompetentās iestādes lēmums — Dalībvalstu pienākumi laika posmā no direktīvas transponēšanas termiņa līdz Direktīvas 2001/81 4. panta 1. punktā paredzētajai dienai, kas ir vēlāka par tās transponēšanas termiņu — Spēkstacija

Rezolutīvā daļa:

9. panta 1., 3. un 4. punkts Padomes 1996. gada 24. septembra Direktīvā 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli, sākotnējā redakcijā, kā arī versijā, kas kodificēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Direktīvu 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli, ir jāinterpretē tādējādi, ka, izsniedzot vides atļauju tādu rūpniecības iekārtu būvniecībai un ekspluatācijai, par kādām ir pamata lietas, dalībvalstīm nav pienākuma šīs atļaujas izsniegšanas nosacījumos ietvert Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīvā 2001/81/EK par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo SO2 un NOx emisiju, bet tām jāizpilda no minētās Direktīvas 2001/81 izrietošais pienākums saistībā ar valsts programmām īstenot vai plānot atbilstošu un viendabīgu politiku un pasākumus, kas kopumā var konkrēti samazināt šo piesārņojošo vielu emisiju līdz daudzumiem, kuri vēlākais 2010. gada beigās nepārsniedz šīs direktīvas I pielikumā norādīto maksimāli pieļaujamo emisiju;

pārejas periodā no 2002. gada 27. novembra līdz 2010. gada 31. decembrim, kas paredzēts Direktīvas 2001/81 4. pantā,

—	ar LES 4. panta 3. punktu un LESD 288. panta 3. punktu, kā arī Direktīvu 2001/81 dalībvalstīm ir noteikts pienākums atturēties īstenot pasākumus, kas varētu būtiski apdraudēt šajā direktīvā paredzētā rezultāta sasniegšanu;

—

pats fakts, ka dalībvalstis īsteno īpašu pasākumu attiecībā uz vienu SO2 un NOx avotu, šķiet, nevar būtiski apdraudēt Direktīvā 2001/81 paredzētā rezultāta sasniegšanu. Valsts tiesai ir jāpārbauda, vai tā tas ir attiecībā uz katru lēmumu izsniegt vides atļauju rūpniecības iekārtas būvniecībai un ekspluatācijai, par kādiem ir pamata lietas;

—

ar LESD 288. panta 3. punktu un Direktīvas 2001/81 6. pantu, 7. panta 1. un 2. punktu, kā arī 8. panta 1. un 2. punktu dalībvalstīm ir noteikts pienākums, pirmkārt, izstrādāt, atjaunināt un pēc vajadzības pārstrādāt valsts SO2 un NOx emisijas pakāpeniskas samazināšanas programmas, kuras tām ir pienākums darīt pieejamas sabiedrībai un attiecīgajām organizācijām, sniedzot skaidru, saprotamu un viegli pieejamu informāciju, kā arī noteiktajā termiņā paziņot Eiropas Komisijai, un, otrkārt, sagatavot un katru gadu atjaunināt valsts mēroga pārskatus par minēto emisiju un emisijas prognozes 2010. gadam, kuri tām noteiktajā termiņā ir jāpaziņo Eiropas Komisijai un Eiropas Vides aģentūrai;

—

ar LESD 288. panta 3. punktu un pašu Direktīvu 2001/81 dalībvalstīm nav noteikts pienākums nedz atteikt vai ierobežot vides atļaujas izsniegšanu rūpniecības iekārtu būvniecībai un ekspluatācijai, par kādām ir pamata lietas, nedz arī īstenot īpašus kompensācijas pasākumus attiecībā uz katru izsniegto šāda veida atļauju, un tā tas ir pat gadījumā, ja tiek pārsniegta valstīm noteiktā maksimāli pieļaujamā SO2 un NOx emisija vai ja ir šādas pārsniegšanas risks;

3)	Direktīvas 2001/81 4. pants nav bez nosacījumiem un pietiekami precīzs, lai indivīdi varētu valsts tiesās uz to atsaukties līdz 2010. gada 31. decembrim.

Ar Direktīvas 2001/81 6. pantu tieši skartajiem indivīdiem ir piešķirtas tiesības, uz kurām var atsaukties valsts tiesās, lai varētu panākt, ka pārejas periodā no 2002. gada 27. novembra līdz 2010. gada 31. decembrim dalībvalstis saistībā ar valsts programmām īsteno vai plāno atbilstošu un viendabīgu politiku un pasākumus, kas kopumā var samazināt minēto piesārņojošo vielu emisiju tādējādi, lai tiktu ievērota minētās direktīvas I pielikumā paredzētā valstīm noteiktā maksimāli pieļaujamā emisija vēlākais 2010. gada beigās, un dara ar šo mērķi izstrādātās programmas pieejamas sabiedrībai un attiecīgajām organizācijām, sniedzot skaidru, saprotamu un viegli pieejamu informāciju.

(1) OV C 193, 15.08.2009.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/5

Tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 26. maija spriedums — Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-538/09) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Vide - Direktīva 92/43/EEK - 6. panta 3. punkts - Īpaši aizsargājamas teritorijas - Plānu vai projektu, kas var būtiski ietekmēt aizsargātu teritoriju, atbilstošs novērtējums - Plānu vai projektu, uz kuriem attiecas paziņošanas kārtība, atbrīvošana no novērtējuma - Nepareiza transpozīcija)

2011/C 211/07

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — D. Recchia un A. Marghelis)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste (pārstāvis — T. Materne)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 7. lpp.) 6. panta 3. punkta noteikumu nepareiza transponēšana — Obligāts ietekmes uz vidi izvērtējums, ja projekts vai plāns ietekmē “Natura 2000” teritoriju

Rezolutīvā daļa:

atsevišķām darbībām, kam tiek piemērota paziņošanas kārtība, neprasot veikt atbilstošu ietekmes uz vidi novērtējumu, ja šīs darbības var ietekmēt Natura 2000 teritoriju, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 6. panta 3. punktā paredzētos pienākumus;

2)	Beļģijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 51, 27.02.2010.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/6

Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 26. maija spriedums (Landesgericht Innsbruck (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Gebhard Stark/DAS Österreichische Allgemeine Rechtsschutzversicherung AG

(Lieta C-293/10) (1)

(Juridisko izdevumu apdrošināšana - Direktīva 87/344/EEK - 4. panta 1. punkts - Apdrošinājuma ņēmēja tiesības brīvi izvēlēties advokātu - Apdrošināšanas atlīdzības izmaksas par izdevumiem par apdrošinātā pārstāvību tiesvedībā ierobežošana - Apdrošināšanas atlīdzības izmaksa tādā apmērā, kas atbilst summai, ko prasa advokāts ar prakses vietu tiesas, kuras kompetencē ietilpst izskatīt lietu pirmajā instancē, teritoriālajā pakļautībā)

2011/C 211/08

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landesgericht Innsbruck

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Gebhard Stark

Atbildētājs: DAS Österreichische Allgemeine Rechtsschutzversicherung AG

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Landesgericht Innsbruck — Padomes 1987. gada 22. jūnija Direktīvas 87/344/EEK par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz juridisko izdevumu apdrošināšanu (OV L 185, 77. lpp.) 4. panta 1. punkta interpretācija — Apdrošināšanas līgums, kurā saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu paredzēts, ka juridisko izdevumu apdrošināšanas ņēmējam ir jāizvēlas advokāts, kura juridiskā adrese atrodas kompetentās tiesas apgabalā

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1987. gada 22. jūnija Direktīvas 87/344/EEK par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz juridisko izdevumu apdrošināšanu 4. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāda valsts tiesību norma, atbilstoši kurai var vienoties par to, ka par juridiskiem izdevumiem apdrošinātais savu interešu pārstāvībai tiesas vai administratīvajā procesā var izvēlēties tikai tādas personas, kurām ir tiesības profesionāli nodarboties ar pārstāvēšanu un kuru biroja juridiskā adrese atrodas tiesas vai administratīvās iestādes ar kompetenci izskatīt lietu pirmajā instancē teritoriālajā pakļautībā, ar nosacījumu, ka, lai nodrošinātu, ka apdrošinātā brīvība izvēlēties savu pārstāvi nezaudē savu jēgu, šis ierobežojums attiecas tikai uz juridisko izdevumu apdrošinātāja apdrošināšanas apjomu attiecībā uz izdevumiem, kas ir saistīti ar pārstāvja darbībām, un ka apdrošinātāja faktiski samaksātā atlīdzība ir pietiekama, bet tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

(1) OV C 274, 09.10.2010.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/6

Tiesas (piektā palāta) 2011. gada 24. marta rīkojums (Mora Kommun (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — sūdzības, kuru iesniedza Dan Bengtsson, izskatīšanas ietvaros

(Lieta C-344/09) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Jēdziens “valsts tiesa” - Strīda un tādas procedūras, kuras noslēgumā paredzēts pieņemt tiesas nolēmumu, nepieciešamība - Tiesas kompetences neesamība)

2011/C 211/09

Tiesvedības valoda — zviedru

Iesniedzējtiesa

Mora Kommun

Lietas dalībnieks pamata procesā

Dan Bengtsson

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Padomes 1999. gada 12. jūlija Rekomendācijas 1999/519/EK elektromagnētisko lauku (0 Hz līdz 300 GHz) iedarbības uz sabiedrību ierobežošanai (OV L 199, 59. lpp.), kā arī piesardzības principa interpretācija — Telekomunikāciju un bezvadu datu pārraides sakaru torņu radītā elektromagnētiskā starojuma ietekme uz veselību — Rekomendācijā paredzētie references līmeņi

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības Tiesas kompetencē acīmredzami nav atbildēt uz jautājumu, kuru ar 2009. gada 2. jūnija lēmumu ir uzdevusi Mora kommun, Miljö- och hälsoskyddsnämnden (Zviedrija).

(1) OV C 317, 20.11.2010.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/6

Tiesas (piektā palāta) 2011. gada 7. aprīļa rīkojums (Arbeitsgericht Wuppertal (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Dieter May/AOK Rheinland/Hamburg — Die Gesundheitskasse

(Lieta C-519/09) (1)

(Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Sociālā politika - Darba laika organizēšana - Direktīva 2003/88/EK - Piemērojamība personām - Ikgadējais atvaļinājums, kas pārklājas ar slimības atvaļinājumu - Kompensācijas maksājums slimības gadījumā - “Darba ņēmēja” jēdziens - Uz darbiniekiem attiecināmais tiesiskais regulējums par ierēdņu gadskārtējo atvaļinājumu (“Dienstordnungsangestellte”))

2011/C 211/10

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Arbeitsgericht Wuppertal

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Dieter May

Atbildētāja AOK Rheinland/Hamburg — Die Gesundheitskasse

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Arbeitsgericht Wuppertal — Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 9. lpp.) 1. panta 3. punkta, kā arī 7. panta 1. un 2. punkta interpretācija — Tiesības uz kompensāciju par slimības dēļ neizmantotu ikgadējo atvaļinājumu — Direktīvas 2003/88/EK piemērojamība personām — Apvienībās sociālā nodrošinājuma jomā nodarbinātie, kuri veic civildienestam līdzīgas funkcijas un uz kuriem attiecas Ierēdņu dienesta reglaments (“Dienstordnungsangestellte”)

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “darba ņēmējs” sevī ietver publisko tiesību apvienības sociālā nodrošinājuma jomā darbinieku, uz kuru tostarp attiecībā uz tiesībām uz apmaksātu gadskārtēju atvaļinājumu attiecas ierēdņiem piemērojamas normas.

(1) OV C 80, 27.03.2010.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/7

Tiesas (piektā palāta) 2011. gada 8. aprīļa rīkojums (Curtea de Apel Târgu — Mureș (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Daniel Ionel Obreja/Ministerul Economiei și Finanțelor, Direcția Generală a Finanțelor Publice a județului Mureș (C-136/10), Ministerul Economiei și Finanțelor, Direcția Generală a Finanțelor Publice a județului Mureș, Administrația Finanțelor Publice Târgu-Mureș/SC Darmi SRL (C-178/10)

(Apvienotās lietas C-136/10 un C-178/10) (1)

(Tiesas Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Iekšējie nodokļi - LESD 110. pants - Piesārņojuma nodoklis, ko iekasē transportlīdzekļu pirmās reģistrācijas brīdī)

2011/C 211/11

Tiesvedības valoda — rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Târgu — Mureș

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Daniel Ionel Obreja (C-136/10), Ministerul Economiei și Finanțelor, Direcția Generală a Finanțelor Publice a județului Mureș, Administrația Finanțelor Publice Târgu-Mureș (C-178/10)

Atbildētāji: Ministerul Economiei și Finanțelor, Direcția Generală a Finanțelor Publice a județului Mureș (C-136/10), SC Darmi SRL (C-178/10)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Curtea de Apel Târgu-Mureș — Lietotu transportlīdzekļu, kas iepriekš bijuši reģistrēti citās dalībvalstīs, reģistrēšana — Piesārņojuma nodoklis, ko iekasē transportlīdzekļu pirmās reģistrācijas kādā dalībvalstī brīdī — Valsts tiesiskā regulējuma saderība ar EKL 23., 25. un 90. pantu — Iespējamais izņēmums, pamatojoties uz EKL 174. pantu

Rezolutīvā daļa:

LESD 110. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neļauj dalībvalstij ieviest piesārņojuma nodokli, kas tiek iekasēts transportlīdzekļu šajā dalībvalstī pirmās reģistrācijas brīdī, ja šis nodokļu pasākums ir paredzēts, lai mazinātu citās dalībvalstīs iegādātu lietotu automašīnu izmantošanu minētajā dalībvalstī, bet ne tāda paša vecuma un nolietojuma lietotu automašīnu iegādi valsts tirgū.

(1) OV C 161, 19.06.2010.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/7

Tiesas (sestā palāta) 2011. gada 7. aprīļa rīkojums (Arbeidshof te Antwerpen (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Dai Cugini NV/Rijksdienst voor Sociale Zekerheid

(Lieta C-151/10) (1)

(Reglamenta 104. pants 3. punkta pirmā daļa - Direktīva 97/81/EK - Vienlīdzīga attieksme pret nepilna darba un pilna darba laika darba ņēmējiem - Diskriminācija - Administratīvs šķērslis, kas var ierobežot nepilna darba laika darba iespējas - Līgumu un darba laika grafiku obligāta izziņošana un uzglabāšana)

2011/C 211/12

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Arbeidshof te Antwerpen

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Dai Cugini NV

Atbildētājs: Rijksdienst voor Sociale Zekerheid

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Arbeidshof te Antwerpen (Afdeling Hasselt) — Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvas 97/81/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu (OV 1998, L 14, 9. lpp.) interpretācija — Valsts tiesību akti, kuros paredzēta tāda nepilnu darba laiku nodarbinātu darba ņēmēju darba laika grafika izziņošanas un kontroles sistēma, kas paredz dokumentu, kuros norādīts precīzs katra darba ņēmēja sniegto pakalpojumu laiks, obligātu sagatavošanu un uzglabāšanu, pretējā gadījumā nosakot kriminālsodu vai administratīvas sankcijas

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvas 97/81/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu 4. klauzula ir jāinterpretē tādējādi, ka tai nav pretrunā tādi valsts tiesību akti, kuri darba devējam uzliek par pienākumu uzglabāt un izziņot nepilna darba laika darba ņēmēju līgumus un darba laika grafikus, ja tiek konstatēts, ka šie tiesību akti nerada nelabvēlīgu attieksmi pret nepilna darba laika darba ņēmējiem salīdzinājumā ar pilna darba laika darba ņēmējiem, kuri atrodas salīdzināmā situācijā, vai, ja šāda atšķirīga attieksme pastāv, tiek konstatēts, ka to pamato objektīvi iemesli un tā nepārsniedz to, kas ir nepieciešams nosprausto mērķu sasniegšanai.

Lai novērtētu, vai tāda ir situācija izšķiramajā lietā, iesniedzējtiesai ir jāveic nepieciešamās faktiskās un juridiskās situācijas pārbaudes, it īpaši ņemot vērā piemērojamos valsts tiesību aktus.

Ja iesniedzējtiesa nonāktu pie secinājuma, saskaņā ar kuru pamata lietā aplūkotie valsts tiesību akti ir nesaderīgi ar Direktīvai 97/81/EK pievienotā pamatnolīguma “Par nepilna darba laika darbu” 4. klauzulu, tad šā pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam šajā ziņā arī ir pretrunā šādi tiesību akti.

(1) OV C 161. 19.06.2010.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/8

Tiesas (piektā palāta) 2011. gada 8. aprīļa rīkojums (Curtea de Apel Craiova (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Administrația Finanțelor Publice a Municipiului Târgu-Jiu, Administrația Fondului pentru Mediu/Victor Vinel Ijac

(Lieta C-336/10) (1)

(Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Iekšējie nodokļi - LESD 110. pants - Piesārņojuma nodoklis, ko iekasē, pirmo reizi reģistrējot transportlīdzekli)

2011/C 211/13

Tiesvedības valoda — rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Craiova

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Administrația Finanțelor Publice a Municipiului Târgu-Jiu, Administrația Fondului pentru Mediu

Atbildētājs: Victor Vinel Ijac

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Curtea de Apel Craiova — Lietotu transportlīdzekļu, kuri iepriekš ir bijuši reģistrēti citās dalībvalstīs, reģistrācija — Dabas resursu nodoklis, kas ir piemērojams transportlīdzekļiem brīdī, kad tie pirmo reizi tiek reģistrēti konkrētajā dalībvalstī — Valsts tiesiskā regulējuma saderība ar LESD 110. pantu

Rezolutīvā daļa:

LESD 110. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā situācija, kurā dalībvalsts ievieš piesārņojuma nodokli, kas ir piemērojams transportlīdzekļiem brīdī, kad tie pirmo reizi tiek reģistrēti šajā dalībvalstī, ja šis fiskālais pasākums tiek veidots tā, ka tas padara neizdevīgu citā dalībvalstī nopirktu lietotu transportlīdzekļu laišanu apgrozībā minētajā dalībvalstī, tomēr nepadarot neizdevīgu tāda paša vecuma un nolietojuma lietotu transportlīdzekļu iegādi valsts tirgū

(1) OV C 274, 09.10.2010.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/8

Tiesas (piektā palāta) 2011. gada 28. marta rīkojums — Herhof-Verwaltungsgesellschaft mbH/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) un Stabilator sp. z o.o.

(Lieta C-418/10 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Iebildumu process - Agrāka preču zīme “STABILAT” - Grafisks apzīmējums “stabilator” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Preču un pakalpojumu līdzības neesamība)

2011/C 211/14

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Herhof-Verwaltungsgesellschaft mbH (pārstāvji — A. Zinnecker un S. Müller, Rechtsanwälte)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider) un Stabilator sp. z o.o. (pārstāvis — M. Kacprzak, radca prawny)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2010. gada 7. jūlija spriedumu lietā T-60/09 Herhof/ITSB — Stabilator, ar kuru Vispārējā tiesa ir noraidījusi prasību, ko Kopienas vārdiskas preču zīmes “STABILAT” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 1., 7., 11., 20., 37., 40. un 42. klasē, īpašnieks cēlis par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 16. decembra lēmumu, ar ko noraidīti tā iebildumi pret Kopienas grafiskas preču zīmes “stabilator” reģistrāciju attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 19., 37. un 42. klasē — Ar konfliktējošām preču zīmēm aptverto pakalpojumu līdzības kļūdains novērtējums — Tiesību tikt uzklausītam tiesā pārkāpums

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Herhof-Verwaltungsgesellschaft mbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 288, 23.10.2010.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/9

Tiesas 2011. gada 14. aprīļa rīkojums — Dieter C. Umbach/Eiropas Komisija

(Lieta C-609/10 P) (1)

(Apelācija - Piekļuve iestāžu dokumentiem - “TACIS programma” - Komisijas noslēgts līgums - Līguma izbeigšana - Strīds līgumslēdzēju pušu starpā - Pieteikums piešķirt piekļuvi dokumentiem - Acīmredzama nepieņemamība)

2011/C 211/15

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Dieter C. Umbach (pārstāvis — M. Stephani, Rechtsanwalt)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Costa de Oliveira un T. Scharf)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2010. gada 21. oktobra spriedumu lietā T-474/08 Umbach/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību atcelt Komisijas 2008. gada 2. septembra lēmumu atteikt prasītājam piekļuvi noteiktiem datiem dokumentos par līgumu, ko prasītājs noslēdza ar Komisiju un kas attiecas uz palīdzību administratīvā kodeksa izstrādē priekš Krievijas Federācijas TACIS programmas ietvaros — Pieteikums piešķirt piekļuvi saistībā ar prasītāja un Komisijas strīdu pēc minētā līguma izbeigšanas — Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta b) apakšpunkta neievērošana

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	D.C. Umbach atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 89, 19.03.2011.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/9

Tiesas (piektā palāta) 2011. gada 8. aprīļa rīkojums (Tribunalul Suceava (Rumānija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Aurora Elena Sfichi/Direcția Generală a Finanțelor Publice Suceava Administrația Finanțelor Publice Suceava, Administrația Fondului pentru Mediu (C-29/11), Adrian Ilaș/Direcția Generală a Finanțelor Publice Suceava, Administrația Finanțelor Publice Suceava, Administrația Fondului pentru Mediu (C-30/11)

(Apvienotās lietas C-29/11 un C-30/11) (1)

(Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Iekšējie nodokļi - LESD 110. pants - Piesārņojuma nodoklis, ko iekasē, pirmo reizi reģistrējot transportlīdzekli)

2011/C 211/16

Tiesvedības valoda — rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunalul Suceava

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Aurora Elena Sfichi (C-29/11), Adrian Ilaș (C-30/11)

Atbildētāji: Direcția Generală a Finanțelor Publice Suceava Administrația Finanțelor Publice Suceava, Administrația Fondului pentru Mediu (C-29/11), Direcția Generală a Finanțelor Publice Suceava, Administrația Finanțelor Publice Suceava, Administrația Fondului pentru Mediu (C-30/11)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunalul Suceava — Iepriekš citās dalībvalstīs reģistrētu lietoto transportlīdzekļu reģistrācija — Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir noteikts, ka, pirmo reizi reģistrējot šos transportlīdzekļus, ir jāsamaksā dabas resursu nodoklis, savukārt valsts tirgū jau esošie lietotie transportlīdzekļi jaunas reģistrācijas gadījumā tiek atbrīvoti no minētā nodokļa samaksas — Valsts tiesiskā regulējuma saderība ar LESD 110. panta pirmo un otro daļu — Šķērslis preču brīvai apritei

Rezolutīvā daļa:

Līguma par Eiropas Savienības darbību 110. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir pretrunā tam, ka dalībvalsts piemēro piesārņojuma nodokli transportlīdzekļiem, tos pirmoreiz reģistrējot šajā dalībvalstī, ja šis nodokļu pasākums tiek veidots tā, ka tas minētajā dalībvalstī rada šķērsli citās dalībvalstīs iegādātu lietotu transportlīdzekļu ekspluatācijai, tomēr neradot šķērsli lietotu tāda paša ražošanas gada un tāda paša nolietojuma transportlīdzekļu iegādei attiecīgās valsts tirgū.

(1) OV C 113, 09.04.2011.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 28. februārī iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) — RWE Vertrieb AG/Verbraucherzentrale Nordrhein-Westfalen e.V.

(Lieta C-92/11)

2011/C 211/17

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: RWE Vertrieb AG

Atbildētāja: Verbraucherzentrale Nordrhein-Westfalen e.V.

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK (1) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 1. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka līguma noteikumiem par cenu izmaiņām gāzes piegādes līgumos ar patērētājiem, kuriem gāze tiek piegādāta ārpus vispārīga apgādes pienākuma saskaņā ar vispārēju līgumisku brīvību (individuālā tarifa klienti), direktīvas normas nav piemērojamas, ja likumiskie noteikumi, kas vispārīgā pieslēguma un apgādes pienākuma ietvaros ir piemērojami saistītajiem lietotājiem (standarttarifa klienti), ir negrozīti pārņemti līgumattiecībās ar individuālā tarifa klientiem?

Vai Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 3. un 5. pants — ciktāl tie piemērojami — apvienojumā ar šīs direktīvas 3. panta 3. punktā minētā pielikuma 1. punkta j) apakšpunktu un 2. punkta b) apakšpunkta otro teikumu, kā arī 3. panta 3. punkts apvienojumā ar A pielikuma b) un/vai c) punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvā 2003/55/EK (2) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 98/30/EK atcelšanu ir jāinterpretē tādējādi, ka līguma noteikumi par cenu izmaiņām dabasgāzes piegādes līgumos ar individuālā tarifa klientiem atbilst prasībām par skaidru un saprotamu formulējumu un/vai vajadzīgajai pārskatāmības pakāpei, ja tajos nav minēti cenu izmaiņu iemesli, priekšnosacījumi vai apmērs, tomēr ir garantēts, ka gāzes apgādes uzņēmums jebkādas cenu izmaiņas savlaicīgi iepriekš paziņo saviem klientiem, un klientiem ir tiesības uzteikt līgumu, ja viņi nevēlas pieņemt viņiem paziņotos mainītos nosacījumus?

(1) OV L 95, 29. lpp.

(2) OV L 176, 57. lpp.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 6. aprīlī iesniedza Bundesfinanzhof (Vācija) — Manfred Beker un Christa Beker/Finanzamt Heilbronn

(Lieta C-168/11)

2011/C 211/18

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Manfred Beker un Christa Beker

Atbildētāja: Finanzamt Heilbronn

Prejudiciālais jautājums

Vai EKL 56. pantam pretējs ir tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru, kā to paredz starpvalstu konvencijas par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu, ārvalstu nodoklis personām, kurām nodoklis ir jāmaksā pilnā apmērā un kurām par ienākumiem ārvalstīs — valstī, kas ir ienākumu izcelsmes vieta — piemēro nodokļus, kas atbilst Vācijas ienākuma nodoklim, tiek ieskaitīts Vācijas ienākuma nodoklī, ar ko tiek aplikti ienākumi šajā valstī, tādā veidā, ka Vācijas ienākuma nodoklis, nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu — tostarp ārvalstīs gūtos ienākumus — proporcionāli šiem ārvalstīs gūtajiem ienākumiem tiek dalīts ar ienākumu summu, tādējādi neņemot vērā īpašos un ārkārtējos izdevumus kā ar personīgām dzīves vajadzībām, kā arī ar personīgu un ģimenes situāciju saistītus izdevumus?

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 18. aprīlī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) — Econord Spa/Comune di Cagno un Comune di Varese

(Lieta C-182/11)

2011/C 211/19

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Econord Spa

Atbildētājas: Comune di Cagno un Comune di Varese

Ieinteresētā persona: Aspem Spa

Prejudiciālais jautājums

Vai princips, ka atsevišķas valsts iestādes, kas ir īpašam mērķim izveidotas sabiedrības dalībniece, situācijai nav nozīmes, ir jāpiemēro arī tad, ja, kā tas ir šajā gadījumā, vienai no apvienībā ietilpstošajām pašvaldībām pieder tikai viena īpašam mērķim izveidotas sabiedrības akcija un akcionāru vienošanās, kas panāktas valsts iestāžu starpā, nav piemērotas, lai pašvaldībai, kas ir apvienības dalībniece, sniegtu iespēju veikt efektīvu kontroli pār sabiedrību, kā rezultātā dalību sabiedrībā varētu uzskatīt tikai par formālu aizsegu līgumam par pakalpojumu sniegšanu?

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 18. aprīlī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) — Econord Spa/Comune di Solbiate un Comune di Varese

(Lieta C-183/11)

2011/C 211/20

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Econord Spa

Atbildētājas: Comune di Solbiate un Comune di Varese

Ieinteresētā persona: Aspem Spa

Prejudiciālais jautājums

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 20. aprīlī iesniedza Tribunale di Treviso (Itālija) — kriminālprocess pret Elena Vermisheva

(Lieta C-187/11)

2011/C 211/21

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Treviso

Lietas dalībniece pamata procesā

Elena Vermisheva

Prejudiciālais jautājums

Vai, ņemot vērā lojālas sadarbības un direktīvu lietderīgās iedarbības principus, Direktīvas 2008/115/EK (1) 15. un 16. pants nepieļauj iespēju, ka trešās valsts pilsonis, kura uzturēšanās dalībvalstī ir nelikumīga, tiek sodīts ar brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, ja netiek ievērots Questore pirmais rīkojums, un ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem par turpmāko rīkojumu neievērošanu (paredzot kriminālpolicijai pienākumu piemērot apcietinājumu) tikai tāpēc vien, ka tas nav sadarbojies izraidīšanas procedūrā un it īpaši tāpēc, ka vienkārši nav ievērots administratīvās iestādes izdots izbraukšanas rīkojums?

(1) OV L 348, 98. lpp.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 20. aprīlī iesniedza Landesgericht für Zivilrechtssachen Wien (Austrija) — Peter Hehenberger/Austrijas Republika

(Lieta C-188/11)

2011/C 211/22

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landesgericht für Zivilrechtssachen Wien

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Peter Hehenberger

Atbildētāja: Austrijas Republika

Prejudiciālais jautājums

Vai Regulai (EK) Nr. 1257/99 (1), skatot to kopā ar Regulu (EK) Nr. 817/2004 (2), ir pretējs tāds atbalsta piešķīrēja tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru gadījumā, ja nav iespējams veikt pārbaudi uz vietas (platības uzmērīšana), atbalsta saņēmējam ir jāatlīdzina visi agrovides pasākuma ietvaros saistību periodā jau piešķirtie atbalsta līdzekļi, pat ja šie līdzekļi jau ir piešķirti un izmaksāti par vairākiem gadiem?

(1) Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1257/99 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (OV L 160, 80. lpp.).

(2) Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 817/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai (OV L 153, 30. lpp.).

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/12

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 15. februāra spriedumu lietā T-213/09 Yorma's AG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi); otra lietas dalībniece: Norma Lebensmittelfilialbetrieb GmbH & Co. KG, 2011. gada 20. aprīlī iesniedza Yorma's AG

(Lieta C-191/11 P)

2011/C 211/23

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Yorma's AG (pārstāvis — A. Weiß, Rechtsanwalt)

Pārējie lietas dalībnieki:

—	Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

—	Norma Lebensmittelfilialbetrieb GmbH & Co. KG

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt pilnībā Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2011. gada 15. februāra nolēmumu Nr. 66248 lietā T-213/09-58 atbilstoši Reglamenta 116. panta 1. punktam

Pamati un galvenie argumenti

Šī apelācijas sūdzība ir vērsta pret Vispārējās tiesas spriedumu, ar kuru tā noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 20. februāra lēmumu par pieteikumu reģistrēt grafisku preču zīmi, kas ietver vārdisku elementu “yorma's”. Vispārējā tiesa savā spriedumā apstiprināja Apelāciju padomes lēmumu, saskaņā ar kuru pastāvot sajaukšanas iespēja ar vecāku Kopienu preču zīmi “NORMA”.

Kā apelācijas pamati tiek norādīts Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 (turpmāk tekstā — “Regula”) 8. panta [1. punkta] b) apakšpunkta pārkāpums.

Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi Regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, secinot, ka pastāv noteikta līdzība starp aplūkojamiem pakalpojumiem — viesu izmitināšanu no vienas puses un ēku izīrēšanu no otras puses. Vispārējā tiesa šajā ziņā neesot ņēmusi vērā to, ka šie pakalpojumi nepapildina viens otru funkcionāli un arī savstarpēji nekonkurē, kā arī atšķiras to attiecīgais patērētāju loks. Arī pārdošanas veidi atšķiroties.

Turklāt Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi Regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un tādējādi esot nonākusi pie cēloniski nepareiza rezultāta, noliedzot acīmredzami neesošās abu preču zīmju jēdzieniskās līdzības neitralizācijas efektu.

Ja tāpat kā Vispārējā tiesa secina, ka nepastāv jēdzieniska līdzība, nevar arī secināt, ka pastāv līdzība kā tāda Regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Vārda jēdzieniskā nozīme ir svarīga tādēļ, ka zīme ar pavisam noteiktu jēdzienisku nozīmi ir vieglāk iegaumējama nekā cita neko neizsakoša zīme. Sajaukšanas iespējas pastāvēšanai būtu jāpiekrīt tikai tad, ja jaunākajā zīmē būtu izmantots vecākās preču zīmes jēdzieniskais saturs. Šajā gadījumā tas nepārprotami nav noticis. Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā no Regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pēdējās teikuma daļas izrietošos obligātos sajaukšanas draudus. It īpaši Vispārējā tiesa neesot ievērojusi jēdzieniskās līdzības neesamības nozīmi, jo tā nav ņēmusi vērā tās īpašo nozīmi salīdzinājumā ar fonētiskas un grafiskas līdzības neesamību un nevērtēja tādā veidā, kāds ir vajadzīgs, galvenokārt tāpēc, ka apostrofam pirms “s” vārdā “Yorma's” noteikti ir pastāvīga, īpaši izcelta nozīme.

Turklāt Tiesa esot juridiski nepareizi piemērojusi Regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, paskaidrojot, ka ievērojot šos apsvērumus Apelācijas padomes pareizi uzskatīja, ka šajā gadījumā dominējoša ir vārdisks elements. Zīmes “Y” trīs līniju izcelšana ar krāsu, kas atgādina nošu rindu, neatbalsta šo pieņēmumu. Turklāt šādā veidā pilnībā netiek ņemts vērā tas, ka priekš “Y” izvēlētā krāsa ir daudz spēcīgāka un izteiksmīgāka nekā vārdam “Yorma's”. Pirmās instances tiesas pieņēmums neatbilst arī faktam, ka atsevišķais burts “Y” ir rakstīts burts, turpretim vārda daļa “Yorma's” ir rakstīta parastiem drukātiem burtiem.

Turpinājumā pirmās instances tiesa esot kļūdījusies un pārkāpusi Regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pieņemot, ka pretstatītā preču zīme “Norma” sniedz optisku iespaidu. Pretstatītā preču zīme “Norma” nepārprotami nerada optisku iespaidu.

Juridiski kļūdains un līdz ar to Regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums esot arī pirmās instances tiesas pieņēmums, ka ar pieteikto preču zīmi izraisītais kopējais iespaids varētu tikt būtiski iespaidots.

Juridiski kļūdains un līdz ar to Regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums esot arī pirmās instances tiesas secinājums, kurā tā paskaidroja, ka fonētiskajai atšķirībai starp abiem sākuma burtiem “N” un “Y” vārdos “Norma” un “Yorma's” esot mazāka nozīme nekā fonētiskajai burtu, ko satur abi vārdi “O”, “R”, “M”, “A” atbilstībai. Turklāt pieteiktās preču zīmes otrajā plānā esošais “Y” netiekot izrunāts. Arī “S” aiz apostrofa obligāti netiekot izrunāts. Taču pat tad, kad tas tiekot izrunāts, ar to nepietiekot, lai neitralizētu fonētisko līdzību, ko izraisa kopējā vārda daļa “orma”.

Ar atšķirīgajiem sākuma burtiem attiecīgā preču zīme iegūstot pilnībā jaunu skanējumu. Ar “Y” vārdā “Yorma's” tas iegūst maigāku, ar “N” vārdā “Norma” — cietāku, monotoni skanošu izteiksmi. Ar “S”, kas — pretēji pirmās instances tiesas pieņēmumam — vienmēr tiek izrunāts, jo grafiskā attēlojumā tas netiek attēlots pakārtoti, preču zīme “Yorma” iegūst būtiski melodiskāku, uzsvara ziņā atšķirīgu skanējumu.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/13

Prasība, kas celta 2011. gada 20. aprīlī — Eiropas Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-192/11)

2011/C 211/24

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — S. Petrova un K. Herrmann)

Atbildētāja: Polijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka nenodrošinot aizsardzību visām dalībvalstu Eiropas teritorijā sastopamajām savvaļas putnu sugām, kuru aizsardzība ir paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvā 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (1), un pareizi nedefinējot nosacījumus atkāpju no šajā direktīvā paredzētajiem aizliegumiem noteikšanai, Polijas Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 1., 5. pantā un 9. panta 1. un 2. punktā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Polijas Republika nav pareizi transponējusi Direktīvas 2009/147 1. pantu, jo nav paredzējusi sugu aizsardzību savvaļā dzīvojošām putnu sugām, kas ir sastopamas dalībvalstu Eiropas teritorijā. Atbilstoši valsts tiesību normām sugu aizsardzība attiecoties tikai uz Polijas suverēnajā teritorijā uzskaitītajām un Rozporządzenia Ministra Środowiska z dnia 28 września 2004 r. w sprawie gatunków dziko występujących zwierząt objętych ochroną [vides ministra 2004. gada 28. septembra rīkojums par aizsargājamām savvaļas dzīvnieku sugām] (2) minētajām putnu sugām.

Polijas Republika neesot arī pareizi transponējusi Direktīvas 2009/147 5. pantu, jo aizliegums uzglabāt tukšas olas un turēt sugu putnus, kurus nedrīkst nonāvēt vai sagūstīt, attiecas tikai uz Polijas suverēnajā teritorijā uzskaitītajām putnu sugām.

Turklāt Polijas Republika neesot pareizi transponējusi Direktīvas 2009/147 9. panta 1. punktu, jo, pirmkārt, ar Ustawa z 16 kwietnia 2004 r. o ochronie przyrody [2004. gada 16. aprīļa likums par dabas aizsardzību] (3) esot tikusi ieviesta iespēja paredzēt atkāpes citu iemeslu dēļ, kas nav minēti šajā pantā, otrkārt, likuma par dabas aizsardzību normas esot plašākas nekā direktīvas 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešajā ievilkumā noteiktais priekšnoteikums attiecībā uz nopietna kaitējuma kultūraugiem, lauksaimniecības dzīvniekiem, mežiem, zvejniecībai un ūdeņiem nepieļaušanu, treškārt, vides ministra rīkojumā par aizsargājamām savvaļas dzīvnieku sugām ir pieļauta direktīvas 9. panta 1. punktā neminēta atkāpe attiecībā uz darbību saistībā ar sapratīgu lauksaimniecību, mežsaimniecību vai zivsaimniecību un, ceturtkārt, minētajā rīkojumā ir pieļauta vispārēja atkāpe attiecībā uz jūras kraukli (Phalacrocorax carbo) un zivju gārni (Ardea cinerea), kas ir sastopami kā audzēšanas teritorijās apzīmētos zivju dīķos.

Visbeidzot, Polijas Republika nav pareizi transponējusi Direktīvas 2009/147 9. panta 2. punktu, jo tā, pirmkārt, valsts tiesību normās nav paredzējusi saistošu atļauto pasākumu kontroli, otrkārt, valsts tiesībās nav noteikusi atļauto pasākumu risku veidu, un, treškārt, nav noteikusi nosacījumus vispārējo atkāpju direktīvas 9. panta 1. punkta izpratnē piemērošanai attiecībā uz jūras kraukli (Phalacrocorax carbo) un zivju gārni (Ardea cinerea), kas ir sastopami kā audzēšanas teritorijās apzīmētos zivju dīķos un ir uzskaitīti vides ministra rīkojuma par aizsargājamām savvaļas dzīvnieku sugām II pielikumā.

(1) OV L 20, 7. lpp.

(2) Dz.U. 2004, Nr. 2004, Pos. 2237.

(3) Dz.U. 2004, Nr. 92, Pos. 880, ar vēlākiem grozījumiem.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 28. aprīlī iesniedza Cour constitutionnelle (Beļģija) — Eric Libert, Christian Van Eycken, Max Bleeckx, Syndicat national des propriétaires et copropriétaires (ASBL), Olivier de Clippele/Gouvernement flamand

(Lieta C-197/11)

2011/C 211/25

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour constitutionnelle

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Eric Libert, Christian Van Eycken, Max Bleeckx, Syndicat national des propriétaires et copropriétaires (ASBL), Olivier de Clippele

Atbildētāja: Gouvernement flamand

Prejudiciālais jautājums

Vai LESD 21., 45., 49., 56. un 63. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (1), 22. un 24. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tiesiskais regulējums, kas ir noteikts ar 2009. gada 27. marta Flandrijas reģiona dekrēta par zemes un īpašuma politiku 5. Grāmatu ar nosaukumu “Dzīvot savā reģionā” [Wonen in eigen streek], saskaņā ar kuru noteiktās pašvaldībās, ko sauc par mērķa pašvaldībām, zemesgabalu un uz tiem esošu ēku īpašumtiesību nodošana ir pakļauta nosacījumam, ka to ieguvējs vai atsavinātājs pierāda pietiekamu saikni ar šo pašvaldību šī dekrēta 5.2.1.panta 2. punkta izpratnē?

(1) OV L 158, 77. lpp.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 2. maijā iesniedza Commissione tributaria regionale di Milano (Itālija) — 3D I srl/Agenzia delle Entrate Ufficio di Cremona

(Lieta C-207/11)

2011/C 211/26

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Commissione tributaria regionale di Milano

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: 3D I srl

Atbildētājs: Agenzia delle Entrate Ufficio di Cremona

Prejudiciālais jautājums

Vai tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kāds ir Itālijas tiesiskais regulējums, kas ietverts 1992. gada 30. decembra Likumdošanas dekrēta Nr. 544 2. panta 2. punktā, saskaņā ar kuru par pārvešanu vai akciju maiņu pārvedamajai sabiedrībai tiek piemērots nodoklis par kapitāla pieaugumiem no pārvešanas, kuri atbilst starpībai starp pārvesto akciju vai kapitāla daļu sākotnējām iegādes izmaksām un to tirgus vērtību, ja vien pārvedamā sabiedrība savā bilancē ieraksta atbilstošus rezerves līdzekļus tādā apmērā, kas atbilst pārvešanas rezultātā gūtajam kapitāla pieaugumam, gadījumā, par kādu ir šī tiesvedība, ir pretrunā Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvas 90/434/EEK (1) par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai, 2. un 4. pantam un 8. panta 1. un 2. punktam?

(1) OV L 225, 1. lpp.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/14

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 24. marta spriedumu lietā T-36/10 Internationaler Hilfsfond e.V./Komisija 2011. gada 29. aprīlī iesniedza Internationaler Hilfsfonds e.V.

(Lieta C-208/11 P)

2011/C 211/27

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Internationaler Hilfsfonds e.V. (pārstāvis — H. Kaltenecker, advokāts)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Dānijas Karaliste

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	atcelt apstrīdētos pasākumus un pieņemt galīgo nolēmumu lietā vai, pakārtoti, nodot lietu Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējs ir nevalstiska organizācija saskaņā ar Vācijas tiesībām, kura darbojas humānās palīdzības jomā. Tiesvedības cēlonis ir tā ar Komisiju noslēgtais līgums “LIEN 97-2011” par medicīnas atbalsta projekta Kazahstānā līdzfinansējumu. Šo līgumu un projektu Komisija 1999. gada oktobrī vienpusēji — pēc apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskatiem, nepamatoti — esot izbeigusi.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs kopš līguma izbeigšanas mēģinot konstatēt, kādu iemeslu dēļ Komisija ir apturējusi — saskaņā ar apelācijas sūdzības iesniedzēja un Kazahstānas valdības viedokli — svarīgu un veiksmīgi sāktu projektu. Apelācijas sūdzības iesniedzējam ir aizdomas par pilnvaru nepareizu izmantošanu, un tādēļ tas vairākos procesos pie Eiropas ombuda un Savienības tiesās ir mēģinājis panākt, lai Komisija izsniegtu visus ar to saistītos dokumentus, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi dokumentiem (turpmāk tekstā — Regula 1049/2001). Komisija liedzot pilnīgu piekļuvi.

Apelācijas sūdzība ir vērsta pret Vispārējās tiesas nolēmumu, ar kuru tā apelācijas sūdzības iesniedzēja prasību atcelt Komisijas 2009. gada 9. oktobra lēmumu, ar ko Komisija no jauna atteica pilnīgu piekļuvi visiem dokumentiem, bija noraidījusi kā nepieņemamu un arī piespriedusi apelācijas sūdzības iesniedzējam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Apelācijas sūdzības iesniedzējs iebilst, ka Vispārējā tiesa ir nepareizi aprēķinājusi un interpretējusi prasības celšanai paredzēto termiņu.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs it īpaši iebilst, ka Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā to, ka tā prasība ir vērsta pret Komisijas lēmumu, kurš pieņemts Regulā 1049/2001 paredzētajā divu posmu procedūrā. Apelācijas sūdzības iesniedzējs procesuāli vispār neesot varējis celt prasību pirms atbildes, ko Komisija sniegusi uz 2009. gada 15. oktobra atkārtoto pieprasījumu, ar ko tas bija lūdzis pārskatīt 2009. gada 9. oktobra atbildi uz tā sākotnējo pieprasījumu. Tādējādi apelācijas sūdzības iesniedzējs esot rīkojies atbilstoši Savienības tiesu judikatūrai. Prasības celšanas termiņš esot sācies pēc tam, kad tas saskaņā ar Regulas 1049/2001 8. panta 3. punktu saņēmis derīgu noraidošu atbildi uz atkārtoto pieprasījumu, un proti, 2009. gada 2. decembrī. Šis termiņš esot beidzies 2010. gada 2. februārī. Tādējādi, pēc apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskatiem, prasība esot celta savlaicīgi. Apelācijas sūdzības iesniedzējam nav saprotams, kā Vispārējā tiesa, pieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā, varēja noteikt prasības celšanas termiņa sākumu 2009. gada 16. oktobrī (tā atkārtotā pieprasījuma iesniegšanas brīdī) un beigas — 2009. gada 29. decembrī, neievērojot to, ka 2009. gada 9. oktobra lēmums (provizoriskā atbilde uz tā sākotnējo pieprasījumu) bija kļuvis par pārsūdzamu tiesību aktu tikai ar noraidošo atbildi uz tā atkārtoto pieprasījumu.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 9. maijā iesniedza Cour de cassation (Beļģija) — État belge/Medicom sprl

(Lieta C-210/11)

2011/C 211/28

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: État belge

Atbildētāja: Medicom sprl

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (1), 6. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts un 13. panta B daļas b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem pretrunā ir tas, ka sabiedrībai, kas ir nodokļa maksātāja un kas ir apveltīta ar juridiskās personas statusu, piederoša visa vai daļas nekustamā īpašuma, kas ir pilnībā paredzēts tās saimnieciskajai darbībai, lietošana sabiedrības pārvaldnieku, vadītāju vai uzņēmējsabiedrības biedru un viņu ģimenes vajadzībām tiek uzskatīta par pakalpojumu sniegšanu, kas kā nekustamā īpašuma noma vai īre minētā 13. panta B daļas b) apakšpunkta izpratnē atbrīvota no aplikšanas ar nodokli, ja par to netiek maksāta nekāda īres maksa naudā kā atlīdzība par šādu lietošanu, bet tā ir uzskatāma par priekšrocību natūrā, kas apliekama ar ienākuma nodokli, kas piemērojams pārvaldniekiem, un tādēļ šāda lietošana nodokļu ziņā ir uzskatāma par atlīdzību par daļu darba, ko veic pārvaldnieki, vadītāji vai uzņēmējsabiedrības biedri?

Vai šīs tiesību normas ir jāinterpretē tādējādi, ka minētais atbrīvojums šādā gadījumā ir piemērojams, ja sabiedrība nepierāda, ka pastāv obligāta saikne starp saimnieciskās darbības veikšanu un visa vai daļas nekustamā īpašuma nodošanu pārvaldnieku, vadītāju vai uzņēmējsabiedrības biedru rīcībā, un vai šādā gadījumā pietiek ar netiešas saiknes pastāvēšanu?

(1) OV L 145, 1. lpp.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 9. maijā iesniedza Cour de cassation (Beļģija) — État belge/Maison Patrice Alard sprl

(Lieta C-211/11)

2011/C 211/29

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: État belge

Atbildētāja: Maison Patrice Alard sprl

Prejudiciālie jautājumi

(1) OV L 145, 1. lpp.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/16

Prasība, kas celta 2011. gada 13. maijā — Eiropas Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-223/11)

2011/C 211/30

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Guerra e Andrade un I. Hadjiyiannis)

Atbildētāja: Portugāles Republika

Prasītājas prasījumi:

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

atzīt, ka:

—	nepublicējot valsts un starptautiskos upju baseinu apsaimniekošanas plānus, Portugāles valsts nav izpildījusi Direktīvas 2000/60/EK (1) 13. panta 6. punktu saistībā ar tā 1. un 2. punktu;

—	nepublicējot un sabiedrības, tostarp lietotāju, rīcībā viedokļa izteikšanai nenododot upju baseinu apsaimniekošanas plānu projektus, Portugāles valsts nav izpildījusi Direktīvas 2000/60/EK 14. panta 1. punkta c) apakšpunktu;

—	nenosūtot Komisijai upju baseinu apsaimniekošanas plānu eksemplāru, Portugāles valsts nav izpildījusi Direktīvas 2000/60/EK 15. panta 1. punktu;

2)	piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas 2000/60/EK 13. pants

Direktīvas 2000/60/EK 13. panta 6. punktā saistībā ar tā 1. un 2. punktu ir noteikts, ka katra valsts vai starptautiska mēroga upju baseinu apgabala, kas pilnībā atrodas Savienības teritorijā, upju baseinu apsaimniekošanas plāni ir jāpublicē vēlākais līdz 2009. gada 22. decembrim.

Komisijai nav nedz paziņots, nedz zināms, ka Portugāles gadījumā šādi plāni būtu tikuši publicēti.

Direktīvas 2000/60/EK 14. pants

No direktīvas izriet, ka sabiedrības iesaistīšanās tiek uzskatīta par būtisku tās mērķu sasniegšanai.

Komisijai nav nedz paziņots, nedz zināms, ka kāds upju baseinu apsaimniekošanas plāna projekts būtu ticis publicēts un nodots sabiedrības, tostarp lietotāju, rīcībā viedokļa izteikšanai.

Direktīvas 2000/60/EK 15. pants

Komisija no Portugāles valsts nav saņēmusi nevienu nedz valsts, nedz starptautiska mēroga upju baseinu apgabalu upju baseinu apsaimniekošanas plānu eksemplāru.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 1. lpp., OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 15. nod., 5. sēj., 275. lpp.).

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 13. maijā iesniedza Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber) (Apvienotā Karaliste) — Her Majesty's Commissioners of Revenue and Customs/Able UK Ltd

(Lieta C-225/11)

2011/C 211/31

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Her Majesty's Commissioners of Revenue and Customs

Atbildētāja: Able UK Ltd

Prejudiciālais jautājums

Vai galvenās PVN direktīvas (1) 151. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas atbrīvo no nodokļa novecojušu ASV Jūras kara flotes kuģu izjaukšanas pakalpojumu sniegšanu Apvienotajā Karalistē ASV Transporta departamenta Jūrniecības administrācijai vienā vai abos šādos gadījumos:

a)	ja šis pakalpojums netika sniegts NATO dalībvalsts bruņoto spēku vienībai, kas piedalījās kopējās aizsardzības pasākumā, vai civilajam personālam, kas to pavadīja;

b)	ja šis pakalpojums netika sniegts NATO dalībvalsts bruņoto spēku vienībai, kas izvietota vai nepastāvīgi uzturas Apvienotajā Karalistē, vai civilajam personālam, kas to pavadīja?

(1) Padomes Direktīva 2006/112/EK, OV L 347, 1. lpp.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 16. maijā iesniedza Cour de cassation (Francija) — Expedia Inc./Autorité de la concurrence, Ministre de l'Économie, de l'Industrie et de l'Emploi, Société nationale des chemins de fer français (SNCF), Voyages-SNCF.Com, Agence Voyages-SNCF.Com, VFE Commerce, IDTGV

(Lieta C-226/11)

2011/C 211/32

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Expedia Inc.

Atbildētāji: Autorité de la concurrence, Ministre de l'Économie, de l'Industrie et de l'Emploi, Société nationale des chemins de fer français (SNCF), Voyages-SNCF.Com, Agence Voyages-SNCF.Com, VFE Commerce, IDTGV

Prejudiciālie jautājumi

Vai LESD 101. panta 1. punkts un Regulas Nr. 1/2003 (1) 3. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz valsts konkurences iestādei, pamatojoties gan uz LESD 101. panta 1. punktu, gan uz valsts konkurences tiesību aktiem, uzsākt procesu un noteikt sankcijas par nolīgumiem, uzņēmumu apvienību lēmumiem vai saskaņotām darbībām, kuras var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, bet kuras nesasniedz sliekšņus, ko Eiropas Komisija ir noteikusi savā 2001. gada 22. decembra paziņojumā par maznozīmīgiem nolīgumiem, kas ievērojami neierobežo konkurenci atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81. panta 1. punktam (de minimis) (OV C 368/13)?

(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.).

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 16. maijā iesniedza Landgericht Düsseldorf (Vācija) — Melzer/MF Global UK Ltd

(Lieta C-228/11)

2011/C 211/33

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Düsseldorf

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Melzer

Atbildētāja: MF Global UK Ltd

Prejudiciālais jautājums

Vai Regulas (EK) Nr. 44/2001 (1) 5. panta 3) punktā minētajā jurisdikcijā lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību, tad, ja ir runa par vairāku personu pārrobežu piedalīšanos neatļautā darbībā, ir pieļaujama darbības izdarīšanas vietas abpusēja atzīšana, lai noteiktu vietu, kur iestājies notikums, kas rada kaitējumu?

(1) Padomes 2000. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 12, 1. lpp.).

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/17

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 3. marta spriedumu lietā T-589/08 Evropaïki Dynamiki/Komisija 2011. gada 17. maijā iesniedza Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE

(Lieta C-235/11 P)

2011/C 211/34

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE (pārstāvji — N. Korogiannakis, M. Dermitzakis, Δικηγόροι)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu;

—

atcelt Komisijas lēmumu (DG ENVI) noraidīt apelācijas sūdzības iesniedzējas piedāvājumu attiecībā uz katru no trīs daļām atklātajā uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā DG ENV.C2/FRA/2008/0017 “par pamatlīguma noslēgšanu attiecībā uz Kopienu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu — CITL/CR” [Kopienas neatkarīgais darījumu žurnāls (CITL) un Kopienu reģistrs (CR)] (2008/S72-096229), kā arī atcelt lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu citam pretendentam;

—	nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā izskata neatrisinātos jautājumus saistībā ar abām daļām, kā arī prasījumu par zaudējumu atlīdzību, kurus Vispārējā tiesa vēl nav izskatījusi;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās un citus izdevumus, tostarp tos, kas radušies sākotnējā procedūrā, pat tad, ja šī apelācijas sūdzība tiks noraidīta, kā arī tiesāšanās izdevumus, kas radušies saistībā ar šo apelācijas sūdzību, ja tā tiks apmierināta.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ ar šādu pamatojumu:

—	acīmredzama kļūda vērtējumā un nepietiekams pamatojums;

—	Vispārējā tiesa ir kļūdaini interpretējusi Finanšu regulas (1) 100. panta 2. punktu un īstenošanas kārtības (2) 149. pantu saistībā ar tās vērtējumu par līgumslēdzējas iestādes pienākumu norādīt pamatojumu;

—	Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, noraidot apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentus par vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu.

(1) OV L 248, 1. lpp.

(2) OV L 357, 1. lpp.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/18

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 8. marta spriedumu lietā T-37/05 World Wide Tobacco España/Komisija 2011. gada 19. maijā iesniedza World Wide Tobacco España, S.A.

(Lieta C-240/11 P)

2011/C 211/35

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: World Wide Tobacco España, S.A. (pārstāvji — M. Odriozola un A Vide, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	daļēji atcelt Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-37/05;

—	samazināt apelācijas sūdzības iesniedzējai uzlikto naudas sodu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Komisija esot pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, piemērojot attiecībā uz WWTE (World Wide Tobacco España, S.A.) lielāku koeficientu preventīvās iedarbības nodrošināšanai nekā pārējiem pārstrādes uzņēmumiem. Komisija esot piemērojusi WWTE koeficientu preventīvās iedarbības nodrošināšanai tādēļ, ka WWTE ietilpst starptautiskajā grupā ar ievērojamu ekonomisku un finansiālu jaudu. Apstāklis, ka divas tās mātes sabiedrības bija īstenojušas izšķirošu ietekmi uz WWTE rīcību — kaut arī tas neatbilstot patiesībai — esot tikai uzskatīts par papildu faktoru.

Otrkārt, pakārtoti, Tiesai esot jāpārrēķina reizināšanas koeficients tiktāl, ciktāl tā uzskatīs, ka kāda no mātes sabiedrībām nav atbildīga par WWTE rīcību. Vispārējai tiesai neesot bijis jānoraida WWTE apgalvojumi tādēļ, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja nebija iekļāvusi savā prasības pieteikumā mātes sabiedrību apgalvojumus, jo tieši mātes sabiedrībām, nevis meitas sabiedrībai, ir jāapstrīd uz tām attiecinātā atbildība. Katrā ziņā pasludinātajiem spriedumiem, kuros ir nospriests par mātes sabiedrību prasībām, tostarp spriedumam lietā T-24/05, ir res judicata spēks attiecībās starp solidāri atbildīgām personām.

Treškārt, Vispārējai tiesai neesot bijis jānoraida skaidrības trūkuma dēļ apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvojums, ka, tā kā mātes sabiedrības nav atbildīgas, Komisija esot uzlikusi naudas sodu, kas pārkāpj 10 % robežu no pārdevumu apjoma. Pamatojums esot identisks iepriekšējā punktā izvirzītajam pamatojumam — tikai mātes sabiedrības var apstrīdēt uz tām attiecināto atbildību, un pasludinātajam spriedumam ir res judicata spēks attiecībās starp solidāri atbildīgām personām.

Visbeidzot, Komisija esot pārkāpusi pamatnostādnes naudas soda apmēra noteikšanai, neņemot vērā apstākli, ka 1996. un 1997. gadā WWTE nebija ievērojusi nolīgumus. Tāpat apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka, tā kā Komisija nav skaidri minējusi šo atbildību mīkstinošu apstākli apstrīdētajā lēmumā, Komisija nevarot apgalvot, ka tā to ņēmusi vērā.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/18

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2011. gada 3. marta spriedumu apvienotajās lietās T-117/07 un T-121/07 Areva u.c./Komisija 2011. gada 24. maijā iesniedza Areva

(Lieta C-247/11 P)

2011/C 211/36

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Areva SA (pārstāve — A. Schild, Rechtsanwältin)

Pārējie lietas dalībnieki: Alstom, Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

gadījumā, ja Tiesa uzskata, ka saistībā ar strīdu var tikt pieņemts galīgs nolēmums:

—

prioritāri, atcelt šādus apstrīdētā lēmuma punktus:

—	1. punkta c) apakšpunktu,

—	2. punkta c) apakšpunktu;

—	pakārtoti, būtiski samazināt prasītājai uzlikto naudas sodu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas prasītājai radušies Vispārējā tiesā;

—	gadījumā, ja Tiesa uzskata, ka saistībā ar strīdu nevar tikt pieņemts galīgs nolēmums, nosūtīt lietu Vispārējās tiesas palātai citā sastāvā un lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza četrus pamatus savas apelācijas sūdzības pamatošanai.

Pirmais pamats ir par to, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi noteikumus par pamatojumu un tiesībām uz aizstāvību, analizējot Areva SA faktisko noteicošo ietekmi pār Areva T&D SA un Areva T&D AG periodā no 2004. gada 9. janvāra līdz 11. maijam. Šajā ziņā prasītāja norāda, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 3. protokola 36. un 53. pantu (Vispārējās tiesas pienākums norādīt pamatojumu savam spriedumam), jo pārsūdzētā sprieduma 150. punktā tā ir aizvietojusi savu argumentāciju ar Komisijas sniegto argumentāciju, a posteriori pievienojot apstrīdētajam lēmumam pamatojumu, kas tajā nebija. Apelācijas sūdzības iesniedzēja arī norāda, ka Vispārējā tiesa nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu tiktāl, ciktāl tās argumenti neļauj saprast iemeslus, kādēļ tā nav akceptējusi prasītājas argumentus. Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Areva SA tiesības uz aizstāvību, tai uzliekot probatio diabolica saistībā ar faktiskas noteicošas ietekmes, ko īsteno mātes sabiedrības pret tās meitas sabiedrībām, neesamības pierādīšanu un tai liedzot iespēju paust savu nostāju par jauniem argumentiem, kuri tikuši pievienoti apstrīdētajam lēmumam.

Otrais pamats ir par to, ka ir pieļauta kļūda noteikumu par naudas sodu samaksas solidaritāti piemērošanā, līdz ar ko ir pārkāpts tiesiskās drošības princips un sodu individuālā rakstura princips. Apelācijas sūdzības iesniedzēja piebilst, ka, uzliekot naudas sodus, kuri būtībā rada “faktisku” solidaritāti starp divām sabiedrībām, kas nekad nav bijušas viena ekonomiska vienība, Vispārējā tiesa ir pārkāpusi iepriekš minētos principus.

Trešais pamats ir par to, ka Vispārējā tiesa ir nepareizi interpretējusi noteikumus par Komisijas pilnvaru prettiesisko deleģēšanu, par Vispārējās tiesas pamatojuma trūkumiem un par sodu un sankciju individuālā rakstura principa pārkāpumu, jo starp kopparādniekiem nav skaidri noteikts sadalījums solidaritātes ietvaros. Šajā ziņā Areva SA norāda, pirmkārt, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pamatojoties uz Komisijas lēmuma interpretāciju, kas ir pretrunā Komisijas nodomam, lai iegūtu “risinājumu”, kas, nebūdams juridiski pamatots, tai esot ļāvis noraidīt apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentus par Komisijas pilnvaru deleģēšanu. Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējās tiesas iegūtais risinājums pārkāpj tiesiskās drošības un sodu individuālā rakstura vispārējos principus.

Ceturtais un pēdējais pamats ir par to, ka ir pieļauta tiesību kļūda, piemērojot samērīguma principu un vienlīdzīgas attieksmes principu saistībā ar Areva SA solidāri uzlikto naudas sodu. Prasītāja uzskata, ka Vispārējā tiesa, neizmantojot savu neierobežoto kompetenci un apstiprinot naudas sodu sadalījumu, kurā nav ņemts vērā izdarītā pārkāpuma ilgums, ir pārkāpusi minētos principus.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/19

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otra palāta) 2011. gada 3. marta spriedumu apvienotajās lietās T-117/07 un T-121/07 Areva u.c./Komisija 2011. gada 25. maijā iesniedza Alstom, T&D Holding, agrāk Areva T&D Holding SA, Alstom Grid SAS, agrāk Areva T&D SA, Alstom Grid AG, agrāk Areva T&D AG

(Lieta C-253/11 P)

2011/C 211/37

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Alstom, T&D Holding, agrāk Areva T&D Holding SA, Alstom Grid SAS, agrāk Areva T&D SA, Alstom Grid AG, agrāk Areva T&D AG (pārstāvji — J. Derenne un A. Müller-Rappard, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Areva, Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2011. gada 3. marta spriedumu apvienotajās lietās T-117/07 un T-121/07 Areva SA, Areva T&D Holding SA, Areva T&D AG, Areva T&D SA un Alstom/Eiropas Komisija;

—

gadījumā, ja Tiesa uzskata, ka saistībā ar strīdu var tikt pieņemts galīgs nolēmums:

—

prioritāri, atcelt šādus Komisijas 2007. gada 24. janvāra Lēmuma C(2006) 6762 (lieta COMP/38.899 — gāzes izolācijas slēgiekārtas) punktus:

—	1. punkta b) apakšpunktu [Alstom];

—	1. punkta d) apakšpunktu [Alstom Grid AG (bijusī Areva T&D AG)];

—	1. punkta e) apakšpunktu [T&D Holding (bijusī Areva T&D Holding SA)];

—	1. punkta f) apakšpunktu [Alstom Grid SAS (bijusī Areva T&D SA)];

—	2. punkta c) apakšpunktu [Alstom, Alstom Grid AG (bijusī Areva T&D AG), T&D Holding (bijušā Areva T&D Holding SA) un Alstom Grid SAS (bijusī Areva T&D SA)];

—	2. punkta b) apakšpunktu [Alstom];

—	pakārtoti, būtiski samazināt prasītājām uzliktos naudas sodus;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas prasītājai radušies Vispārējā tiesā;

—	gadījumā, ja Tiesa uzskata, ka saistībā ar strīdu nevar tikt pieņemts galīgs nolēmums, nosūtīt lietu Vispārējās tiesas palātai citā sastāvā un lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirza piecus pamatus savas apelācijas sūdzības pamatošanai.

Ar pirmo pamatu, kuram ir divas daļas, apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi LESD 269. pantu, jo tā ir nospriedusi, ka Komisijas lēmums ir pietiekami pamatots. Šajā ziņā tās, pirmkārt, apgalvo, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 90.-99. punktā ir nospriedusi, ka Komisija ir juridiski pietiekami pamatojusi savu secinājumu par Alstom solidāro atbildību kopā ar Areva T&D SA un Areva T&D AG, balstoties uz to, ka Alstom neesot atspēkojusi prezumpciju par noteicošo ietekmi attiecībā uz tās meitas sabiedrībām, kaut gan Komisija neesot atbildējusi uz Alstom iesniegtajiem pierādījumiem, lai atspēkotu šo prezumpciju (pirmā daļa). Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 200. punktā ir nospriedusi, ka Komisija varēja pamatoti nesniegt pamatojumu, kādēļ abām sabiedrībām, kuras nebija viena ekonomiska vienība lēmuma pieņemšanas dienā, varēja tikt uzlikts solidārs naudas sods.

Ar savu otro pamatu prasītājas apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Tiesas Statūtu 36. un 53. pantu kopsakarā ar LESD 263. pantu, jo Vispārējā tiesa sprieduma 101.-110. punktā (pirmā daļa), 148.-150. punktā (otrā daļa) un 214.-216. punktā (trešā daļa) aizstāja savu argumentāciju ar Komisijas argumentāciju, a posteriori pievienojot apstrīdētajam lēmumam pamatojumu, kas tajā nebija. Tāpat Alstom u.c. pārmet Vispārējai tiesai to, ka tā apstrīdētā lēmuma 206. punktā nosprieda, ka abām sabiedrībām, kas nebija ekonomiska vienība apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā, varēja tikt uzlikts solidārs naudas sods (ceturtā daļa).

Trešajam pamatam, kurš ir par to, ka Vispārējā tiesa ir uzlikusi probatio diaboloca, pārkāpjot LESD 101. pantu, un it īpaši par to, ka ir pārkāpti noteikumi par mātes sabiedrības vainošanu tās meitas sabiedrības darbībās un tiesību uz taisnīgu tiesu princips un nevainīguma prezumpcijas princips, kas nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, ir divas daļas. Apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka:

pirmkārt, apstiprinot mātes sabiedrības atbildību par tās meitas sabiedrību darbībām un piemērojot judikatūras principus par noteicošas ietekmes īstenošanas prezumpciju, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 84.-110. punktā ir pārkāpusi tiesības uz taisnīgu tiesu un nevainīguma prezumpcijas principu, izmantojot saistībā ar atbildības noteikšanu noteicošas ietekmes, kuru mātes sabiedrība īsteno pret savu meitas sabiedrību, definīciju bez jebkādas saiknes ar faktisko rīcību tirgū un līdz ar to piešķirot šai prezumpcijai neatspēkojamu raksturu;

otrkārt, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā pārsūdzētā sprieduma 144.-152. punktā, nosakot Areva T&D Holding SA faktisko noteicošo ietekmi uz Areva T&D SA un Areva T&D AG periodā no 2004. gada 9. janvāra līdz 11. maijam.

Ceturtais pamats ir par to, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi solidaritātes jēdzienu, jo pārsūdzētā sprieduma 214.-216. punktā tā ir nospriedusi, ka solidaritāte nosaka sabiedrību, kurām uzlikts solidārs naudas sods (pirmā daļa), attiecīgo ieguldījumu daļu, un tādējādi Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 232.-236. punktā un 238.-242. punktā pārkāpj tiesiskās drošības principu un sodu individuālā rakstura principu, kā arī LES 13. pantu saistībā ar Komisijas deleģēto pilnvaru noteikt katra sodītā uzņēmuma atbildību.

Piektais pamats ir par to, ka Vispārējā tiesa nav izpildījusi savu pienākumu atbildēt uz izvirzītajiem pamatiem, jo tā pārsūdzētā sprieduma 223.-230. punktā runā par pamata, ar kuru tiek apgalvots tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un tiesas aizsardzību pārkāpums, un līdz ar to neatbild uz izvirzīto pamatu, bet gan uz citu pamatu, kas nebija ticis izvirzīts.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/22

Vispārējās tiesas 2011. gada 7. jūnija spriedums — Total un Elf Aquitaine/Komisija

(Lieta T-206/06) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Metakrilātu tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums - Vainojamība pārkāpjošā rīcībā - Tiesības uz aizstāvību - Nevainīguma prezumpcija - Pienākums norādīt pamatojumu - Vienlīdzīgas attieksmes princips - Sodu un sankciju individualizācijas princips - Likumpārkāpumu un sodu tiesiskuma princips - Labas pārvaldības princips - Tiesiskās drošības princips - Pilnvaru nepareiza izmantošana - Naudas sodi - Naudas soda samaksas pienākuma noteikšana sabiedrību grupā)

2011/C 211/47

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Total SA (Courbevoie, Francija) un Elf Aquitaine SA (Courbevoie, Francija) (pārstāvji — É. Morgan de Rivery un S. Thibault-Liger, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — sākotnēji F. Arbault un V. Bottka, pēc tam V. Bottka un F. Castillo de la Torre)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2006. gada 31. maija Lēmuma C(2006) 2098, galīgā redakcija, par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/F/38.645 — Metakrilāti) 1. panta c) un d) apakšpunktu, 2. panta b) apakšpunktu, 3. un 4. pantu, kā arī, pakārtoti, grozīt šī lēmuma 2. panta b) apakšpunktu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Total SA un Elf Aquitaine SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 261, 28.10.2006.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/22

Vispārējās tiesas 2011. gada 7. jūnija spriedums — Arkema France u.c./Komisija

(Lieta T-217/06) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Metakrilātu tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums - Vainojamība pārkāpjošā rīcībā - Pienākums norādīt pamatojumu - Vienlīdzīgas attieksmes princips - Labas pārvaldības princips - Naudas sodi - Pārkāpuma smagums - Konkrētā ietekme uz tirgu - Naudas soda preventīvā iedarbība - Recidīvs - Princips non bis in idem - Samērīguma princips - Atbildību mīkstinoši apstākļi - Nolīgumu faktiska nepiemērošana - Naudas soda samaksas pienākuma noteikšana sabiedrību grupā - Neierobežota kompetence)

2011/C 211/48

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Arkema France (Colombes, Francija), Altuglas International SA (Puteaux, Francija) un Altumax Europe SAS (Puteaux) (pārstāvji — sākotnēji A. Winckler, S. Sorinas Jimeno un P. Geffriaud, pēc tam S. Sorinas Jimeno un E. Jégou, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — sākotnēji F. Arbault un V. Bottka, pēc tam V. Bottka un F. Castillo de la Torre)

Priekšmets

Galvenokārt atcelt Komisijas 2006. gada 31. maija Lēmumu C(2006) 2098, galīgā redakcija, par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/F/38.645 — Metakrilāti) tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītājām, un, pakāroti, atcelt vai samazināt prasītājām ar minēto lēmumu uzlikto naudas sodu

Rezolutīvā daļa:

naudas sodu, kas solidāri jāmaksā Arkema SA (tagad — Arkema France), Altuglas International SA un Altumax Europe SAS saskaņā ar Komisijas 2006. gada 31. maija Lēmuma C(2006) 2098, galīgā redakcija, par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/F/38.645 — Metakrilāti) 2. panta b) apakšpunktu, noteikt EUR 113 343 750 apmērā;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Arkema France, Altuglas International un Altumax Europe atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 249, 14.10.2006.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/23

Vispārējās tiesas 2011. gada 7. jūnija spriedums — Toland/Parlaments

(Lieta T-471/08) (1)

(Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Revīzijas ziņojums par deputātu palīgu kompensācijām - Piekļuves atteikums - Izņēmums saistībā ar pārbaužu, izmeklēšanas un revīzijas mērķu aizsardzību - Izņēmums saistībā ar lēmuma pieņemšanas procesa aizsardzību)

2011/C 211/49

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ciarán Toland (Dublina, Īrija) (pārstāvji — A. Burke, solicitor, E. Regan, SC, un J. Newman, barrister)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji — H. Krück, N. Lorenz un D. Moore)

Personas, kas iestājušās lietā prasītāja prasījumu atbalstam: Dānijas Karaliste (pārstāvji — B. Weis Fogh un C. Vang), Somijas Republika (pārstāvji — J. Heliskoski, A. Guimaraes-Purokoski un H. Leppo) un Zviedrijas Karaliste (pārstāvji — A. Falk, S. Johannesson un K. Petkovska)

Priekšmets

Prasība atcelt Eiropas Parlamenta 2008. gada 11. augusta Lēmumu Nr. A(2008) 10636 tiktāl, ciktāl prasītājam atteikts iepazīties ar Parlamenta iekšējās revīzijas dienesta ziņojumu Nr. 06/02 ar nosaukumu “Deputātu palīgu kompensāciju revīzija”

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Parlamenta 2008. gada 11. augusta Lēmumu Nr. A(2008) 10636 tiktāl, ciktāl tajā atteikta piekļuve Eiropas Parlamenta Iekšējās revīzijas dienesta 2008. gada 9. janvāra ziņojumam Nr. 06/02 ar nosaukumu “Deputātu palīgu kompensāciju revīzija”;

2)	Parlaments sedz savus un atlīdzina Ciarán Toland tiesāšanās izdevumus;

3)	Dānijas Karaliste, Somijas Republika un Zviedrijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 32, 07.02.2009.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/23

Vispārējās tiesas 2011. gada 7. jūnija spriedums — Psytech International/ITSB — Institute for Personality & Ability Testing (“16PF”)

(Lieta T-507/08) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas vārdiska preču zīme “16PF” - Absolūti atteikuma pamatojumi - Atšķirtspēja - Aprakstoša rakstura neesamība - Apzīmējumu, kas kļuvuši ierasti, neesamība - Ļaunticības neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) līdz d) apakšpunkts un 51. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) līdz d) apakšpunkts un 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

2011/C 211/50

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Psytech International Ltd (Pulloxhill, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — N. Phillips, solicitor, un N. Saunders, barrister)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral)

Otra lietas dalībniece procesā ITSB Apelāciju padomē, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Institute for Personality & Ability Testing, Inc. (Champaign, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — G. Hobbs, QC, un A. Chaudri, solicitor)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2008. gada 23. jūlija lēmumu lietā R 1012/2007-2 par spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Psytech International Ltd un Institute for Personality & Ability Testing, Inc.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Psytech International Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 19, 24.01.2009.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/23

Vispārējās tiesas 2011. gada 24. maija rīkojums — Power-One Italy/Komisija

(Lieta T-489/08) (1)

(Prasība par zaudējumu atlīdzību - Ar finanšu instrumentu LIFE+ līdzfinansēts projekts - Jaunas enerģijas piegādes sistēmas attīstīšana mobilo telefonu tīkliem (projekts “Pneuma”) - Procedūras nepareiza izmantošana - Formas prasību neievērošana - Nepieņemamība)

2011/C 211/51

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Power-One Italy SpA (Terranova Bracciolini, Itālija) (pārstāvji — R. Giuffrida un A. Giussani, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Oliver un D. Recchia)

Priekšmets

Prasība atlīdzināt zaudējumus, kuri prasītājai esot nodarīti saistībā ar Komisijas lēmumu izbeigt projektu “Pneuma” (LIFE04 ENV/IT/000595), lai līdzfinansētu jaunas enerģijas piegādes sistēmas attīstīšanu mobilo telefonu tīkliem.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Power-One Italy sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 6, 10.01.2009.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/24

Vispārējās tiesas 2011. gada 24. maija rīkojums — Government of Gibraltar/Komisija

(Lieta T-176/09) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Direktīva 92/43/EEK - Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība - Lēmums 2009/95/EK - Kopienas nozīmes teritoriju saraksts Vidusjūras bioģeogrāfiskajam reģionam - Gibraltāra teritoriālo ūdeņu zonas un atklātās jūras sektora iekļaušana Kopienas nozīmes teritorijā ar nosaukumu “Estrecho oriental” - Daļēja atcelšana - Nedalāmība - Nepieņemamība)

2011/C 211/52

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Government of Gibraltar [Gibraltāra valdība] (pārstāvji — D. Vaughan un M. Llamas, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — S. Boelaert un D. Recchia)

Persona, kas iestājusies lietā prasītajas prasījumu atbalstam: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — E. Jenkinson un S. Ossowski, kuriem palīdz D. Wyatt, QC, un M. Wood, barrister)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvji — N. Díaz Abad un M. Muñoz Pérez)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Komisijas 2008. gada 12. decembra Lēmumu 2009/95/EK, ar ko atbilstīgi Padomes Direktīvai 92/43/EEK pieņem Kopienas nozīmes teritoriju otro atjaunināto sarakstu Vidusjūras bioģeogrāfiskajam reģionam (OV 2009, L 43, 393. lpp.), tiktāl, ciktāl ar to teritorijā ar nosaukumu “Estrecho oriental” (ES6120032) tiek iekļauti arī Gibraltāra teritoriālie ūdeņi (gan teritorijā UKGIB0002, gan ārpus tās) un atklātās jūras sektors

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Government of Gibraltar sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus;

3)	Spānijas Karaliste un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 153, 04.07.2009.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/24

Vispārējās tiesas 2011. gada 23. maija rīkojums — Y/Komisija

(Lieta T-493/09 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Līgumdarbinieki - Atlaišana - Daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība)

2011/C 211/53

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Y (Brisele, Beļģija) (pārstāvis — J. Van Rossum, avocat)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — sākotnēji J.-P. Keppenne un L. Lozano Palacios, pēc tam J.-P. Keppenne un D. Martin)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2009. gada 7. oktobra spriedumu lietā F-29/08 Y/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts), ar kuru tiek lūgts atcelt šo spriedumu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Y sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina tos, kas šajā instancē radušies Eiropas Komisijai.

(1) OV C 221, 14.08.2010.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/24

Vispārējās tiesas 2011. gada 24. maija rīkojums — Apvienotā Karaliste/Komisija

(Lieta T-115/10) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Direktīva 92/43/EEK - Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība - Lēmums 2010/45/ES - Kopienas nozīmes teritoriju saraksts Vidusjūras bioģeogrāfiskajam reģionam - Nepārsūdzams akts - Apstiprinošs akts - Nepieņemamība)

2011/C 211/54

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — S. Ossowski, pārstāvis, kuram palīdz D. Wyatt, QC, un M. Wood, barrister)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — D. Recchia un S. Boelaert)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Komisijas 2009. gada 22. decembra Lēmumu 2010/45/ES, ar ko atbilstīgi Padomes Direktīvai 92/43/EEK pieņem Kopienas nozīmes teritoriju trešo atjaunināto sarakstu Vidusjūras bioģeogrāfiskajam reģionam (OV 2010, L 30, 322. lpp.), tiktāl, ciktāl teritorija ar nosaukumu “Estrecho oriental” (atsauces Nr. ES6120032) ir norādīta kā Kopienas nozīmes teritorija Vidusjūras bioģeogrāfiskajam reģionam

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	atstāt bez izskatīšanas Spānijas Karalistes pieteikumu par iestāšanos lietā.

(1) OV C 113, 01.05.2010.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/25

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 20. janvāra spriedumu lietā F-121/07 Strack/Komisija 2011. gada 30. martā iesniedza Guido Strack

(Lieta T-198/11 P)

2011/C 211/55

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Guido Strack (Ķelne, Vācija) (pārstāvis — H. Tettenborn, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	pilnībā atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2011. gada 20. janvāra spriedumu lietā F-121/07;

—	atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2009. gada 17. septembra rīkojumu lietā F-121/07 tiktāl, ciktāl tajā ir noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzēja prasība taisīt aizmugurisku spriedumu;

—	atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas nolēmumus, ar kuriem lieta F-121/07, kas sākotnēji tika nodota pirmajai palātai, vēlāk tika nodota otrajai palātai;

—	atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas nolēmumu lietā F-121/07, ar kuru nolemts neņemt vērā un atzīt par nepieņemamu apelācijas sūdzības iesniedzēja 2009. gada 2. aprīlī iesniegto procesuālo rakstu un tajā ietverto apelācijas sūdzības iesniedzēja lūgumu par prasījumu paplašināšanu;

—

izskatīt lietu atbilstoši lietā F-121/07 iesniegtajā prasības pieteikumā un apelācijas sūdzības iesniedzēja 2009. gada 2. aprīlī šajā pašā lietā iesniegtajā procesuālajā rakstā izvirzītajiem prasījumiem un apmierināt pret atbildētāju izvirzītos prasījumus atbilstoši šim prasības pieteikumam un citiem apelācijas sūdzības iesniedzēja lietā F-121/07 izvirzītajiem prasījumiem;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—	kā arī atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas pastāvīgajai judikatūrai izmaksāt apelācijas sūdzības iesniedzējam zaudējumu atlīdzību procesa pārmērīgā ilguma dēļ vismaz EUR 2 500 apmērā, kuras precīzo apmēru tiek lūgts noteikt Vispārējai tiesai.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza divdesmit divus pamatus.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs tostarp norāda uz tiesas sastāva, kas ir taisījis pārsūdzētos nolēmumus, jurisdikcijas neesamību, atteikuma taisīt aizmugurisku spriedumu nelikumību, Komisijai piešķirto termiņa pagarinājumu nelikumību, atteikuma atļaut prasījumu paplašināšanu nelikumību, atteikuma apvienot — kā tas bija jādara — šo lietu ar citām lietām starp šiem pašiem lietas dalībniekiem nelikumību, sagatavojošajā ziņojumā tiesas sēdē un pārsūdzētajā spriedumā norādīto faktisko apstākļu neprecizitāti, tiesneša referenta neobjektivitāti, Civildienesta tiesas valodu lietojuma režīma pārkāpumu un diskrimināciju attiecībā pret apelācijas sūdzības iesniedzēju valodas dēļ, kā arī uz lietas materiālu tulkojuma neesamību.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs turklāt norāda, ka Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā un nav pietiekami pamatojusi savu spriedumu, tostarp attiecībā uz Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 11., 25., 26., 26.a, 90. un turpmāko pantu, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6., 8. un 13. panta, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8., 41., 42., 47. un 52. panta, Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (1) 6. un turpmāko pantu un Regulas (EK) Nr. 45/2001 (2) 11. un turpmāko pantu interpretāciju un piemērošanu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV 2001, L 8, 1. lpp.).

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/26

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 15. februāra spriedumu lietā F-68/09 Barbin/Parlaments 2011. gada 26. aprīlī iesniedza Florence Barbin

(Lieta T-228/11 P)

2011/C 211/56

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Florence Barbin (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis, É. Marchal un D. Abreu Caldas, avocats)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atzīt un pasludināt

—	par atceltu Civildienesta tiesas 2011. gada 15. februāra spriedumu lietā F-68/09 Barbin/Parlaments, ar kuru ir noraidīta prasītājas prasība;

—	taisot jaunu spriedumu,

—

atzīt un pasludināt

—	par atceltu 2008. gada 10. novembra lēmumu nepaaugstināt prasītāju amatā AD 12 pakāpē 2006. gada paaugstināšanas amatā ietvaros;

—	piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo apelācijas sūdzību tās iesniedzēja lūdz atcelt Civildienesta tiesas 2011. gada 15. februāra spriedumu lietā F-68/09 Barbin/Parlaments, ar kuru Civildienesta tiesa noraidīja viņas prasību atcelt Eiropas Parlamenta 2008. gada 10. novembra lēmumu nepaaugstināt prasītāju amatā AD 12 pakāpē 2006. gada paaugstināšanas amatā ietvaros.

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza divus pamatus par:

—

kļūdu tiesību piemērošanā tiktāl, ciktāl Civildienesta tiesa ir kļūdaini uzskatījusi, ka Parlaments nav pieļāvis acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nolemjot, pirmkārt, ka Parlamentam nav pienākuma ievērot ar novērtēšanu un paaugstināšanu amatā saistītos iekšējos noteikumus un, otrkārt, ka Parlaments varot likumīgi paaugstināt amatā ierēdņus, kuriem ir mazāk nopelnu punktu nekā prasītājai, balstoties uz pamatiem, ar kuriem tiek pārkāpta sistēma amatā paaugstināmo ierēdņu attiecīgo nopelnu salīdzināšanai, kas ir ieviesta ar Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra un biroja lēmumiem;

—	vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, kā arī Parlamenta pienākuma iesniegt pierādījumus tam, ka prasītāja nav cietusi no jebkāda veida diskriminācijas tādēļ, ka ir izmantojusi savas tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu, pārkāpumu.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/26

Prasība, kas celta 2011. gada 20. aprīlī — Inglewood u.c./Parlaments

(Lieta T-229/11)

2011/C 211/57

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Lord Inglewood (Penrith, Apvienotā Karaliste), Georges Berthu (Longré, Francija), Guy Bono (Saint-Martin-de-Crau, Francija), David Robert Bowe (Līdsa, Apvienotā Karaliste), Brendan Donnelly (Londona, Apvienotā Karaliste), Catherine Guy-Quint (Cournon-d’Auvergne, Francija), Christine Margaret Oddy (Coventry, Apvienotā Karaliste), Nicole Thomas-Mauro (Épernay, Francija), Gary Titley (Bolton, Apvienotā Karaliste), Vincenzo Viola (Palermo, Itālija) un Maartje van Putten (Amsterdama, Nīderlande) (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis, É. Marchal, D. Abreu Caldas, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

nospriest:

—	ka Parlamenta Prezidija 2009. gada 1. aprīļa lēmums, ar kuru izdara grozījumus Eiropas Parlamenta deputātu papildu (brīvprātīgajā) pensiju shēmā, ir prettiesisks;

—	atcelt apstrīdētos lēmumus;

—	piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir vērsta pret Parlamenta Prezidija 2009. gada 1. aprīļa lēmumu, ar kuru izdara grozījumus Eiropas Parlamenta deputātu papildu (brīvprātīgajā) pensiju shēmā.

Savu prasību pamatojumam prasītāji izvirza četrus pamatus par:

—	ar tiesību aktiem piešķirto iegūto tiesību un tiesiskās drošības principa pārkāpumu;

—	vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principa pārkāpumu, jo ar apstrīdētajiem lēmumiem par trīs gadiem tiek paaugstināts vecums, kas dod tiesības uz pensijas saņemšanu, un nav noteikti pārejas pasākumi;

—	Noteikumu par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām 29. panta, kurā paredzēts, ka kvestori un ģenerālsekretārs seko šo noteikumu interpretācijai un stingrai ievērošanai, pārkāpumu;

—	acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kas pieļauta Prezidija 2009. gada 1. aprīļa lēmumā, ar kuru tiek grozīts apstrīdēto lēmumu pamatā esošais tiesiskais regulējums.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/27

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 4. februāra rīkojumu lietā F-34/10 Arango Jaramillo u.c./EIB 2011. gada 28. aprīlī iesniedza Oscar Orlando Arango Jaramillo u.c.

(Lieta T-234/11 P)

2011/C 211/58

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Oscar Orlando Arango Jaramillo (Luksemburga, Luksemburga), Maria Esther Badiola (Luksemburga), Marcella Bellucci (Luksemburga), Stefan Bidiuc (Grevenmacher, Luksemburga), Raffaella Calvi (Schuttrange, Luksemburga), Maria José Cerrato (Luksemburga), Sara Confortola (Verona, Itālija), Carlos D’Anglade (Luksemburga), Nuno Da Fonseca Pestana Ascenso Pires (Luksemburga), Andrew Davie (Medernach, Luksemburga), Marta De Sousa e Costa Correia (Itzig, Luksemburga), Nausica Di Rienzo (Luksemburga), José Manuel Fernandez Riveiro (Sandweiler, Luksemburga), Eric Gällstad (Rameldange, Luksemburga), Andres Gavira Etzel (Luksemburga), Igor Greindl (Canach, Luksemburga), José Doramas Jorge Calderon (Luksemburga), Monica Lledo Moreno (Sandweiler), Antonio Lorenzo Ucha (Luksemburga), Juan Antonio Magaña-Campos (Luksemburga), Petia Manolova (Bereldange, Luksemburga), Ferran Minguella Minguella (Gonderange, Luksemburga), Barbara Mulder-Bahovec (Luksemburga), István Papp (Luksemburga), Stephen Richards (Blaschette, Luksemburga), Lourdes Rodriguez Castellanos (Sandweiler), Daniela Sacchi (Mondorf-les-Bains, Luksemburga), Maria Teresa Sousa Coutinho da Silveira Ramos (Almargem do Bispo, Portugāle), Isabelle Stoffel (Mondorf-les-Bains), Fernando Torija (Luksemburga), Maria del Pilar Vargas Casasola (Luksemburga), Carolina Vento Sánchez (Luksemburga), Pé Verhoeven (Brisele, Beļģija), Sabina Zajc (Contern, Luksemburga) un Peter Zajc (Contern) (pārstāvji — B. Cortese un C. Cortese, avocats)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Investīciju Banka

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto rīkojumu, noraidīt iebildi par nepieņemamību, ko izvirzīja EIB lietā F-34/10, un nosūtīt lietu Civildienesta tiesai, lai tā to izskata pēc būtības, kā arī lemj par tiesāšanās izdevumiem saskaņā ar apelāciju sūdzības iesniedzēju prasījumiem pirmajā instancē;

—	pakārtoti, ņemot vērā to, ka šajā apelācijas sūdzībā ir izvirzīti jauni tiesību jautājumi, sadalīt tiesāšanās izdevumus starp lietas dalībniekiem tiktāl, ciktāl to prasa taisnīgums.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēji izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats ir sadalīts trīs daļās un balstīts uz kļūdu tiesību piemērošanā, nosakot saprātīgu termiņu, kas piemērojams prasības pieteikuma iesniegšanai strīdos starp EIB un tās darbiniekiem.

—

Saskaņā ar pirmo daļu apelācijas sūdzības iesniedzēji pārmet Civildienesta tiesai, ka tā ir noteikusi judikatūrai attiecībā uz termiņiem, kādos EIB darbinieki var celt prasību, neparedzētu piemērojamību, de facto atsakoties piemērot normu par saprātīgu termiņu, kas pēc sava rakstura ir elastīgs un var līdzsvarot iesaistītās intereses, lai pēdējo minēto aizstātu ar precīzu un vispārīgu trīs mēnešu termiņu.

—

Saskaņā ar otro daļu apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka, runājot par strīdu starp EIB un tās darbiniekiem, piemērojamajos tiesību aktos nav noteikts nekāds termiņš, tomēr Civildienesta tiesa piemēroja trīs mēnešu un desmit dienu termiņu pēc analoģijas, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 91. pantā, kā arī Reglamenta 100. panta 3. punktā.

—

Saskaņā ar trešo daļu apelācijas sūdzības iesniedzēji atsaucas uz samērīguma principa pārkāpumu, kā arī viņu tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpumu tiktāl, ciktāl Civildienesta tiesa atzina par nesaprātīgu termiņu, ko bija ievērojuši apelācijas sūdzības iesniedzēji un kurš tikai mazliet atšķiras no atsauces termiņiem, kas ir piemērojami civildienesta attiecībās.

2)	Pakārtoti izvirzītais otrais pamats ir balstīts uz kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot piemērojamās procesuālās tiesību normas, skatot tās principa par neparedzētiem apstākļiem kontekstā.

3)	Pakārtoti izvirzītais trešais pamats ir balstīts un pierādījumu sagrozīšanu, lai pierādītu neparedzētu apstākļu esamību, un normu attiecībā uz tiesvedības uzsākšanu un organizāciju pārkāpumu.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/27

Prasība, kas celta 2011. gada 9. maijā — Kaltenbach & Voigt/ITSB (“3D eXam”)

(Lieta T-242/11)

2011/C 211/59

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kaltenbach & Voigt GmbH (Biberach an der Riß, Vācija) (pārstāvis — M. Graf, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2011. gada 1. marta lēmumu lietā R 2361/2010-2;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme vārdiem “3D eXam” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 10. klasē

Pārbaudītāja lēmums: aizsardzību saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem veiktai reģistrācijai Eiropas Savienībā atbilstoši Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktam un 2. pantam atteikt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums un agrāku valsts reģistrāciju/aizsardzības piešķiršanas neņemšana vērā, jo attiecīgā atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem veiktā reģistrācija i) nav pilnībā aprakstoša un ii) parāda atšķirtspēju, jo konkrētā sabiedrības daļa apzīmējumu “3D eXam” uzskatīs par komerciālās izcelsmes norādi

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/28

Prasība, kas celta 2011. gada 12. maijā — International Engine Intellectual Property Company/ITSB (“PURE POWER”)

(Lieta T-248/11)

2011/C 211/60

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: International Engine Intellectual Property Company, LLC (Warrenville, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — C. Thomas un B. Reiter, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2011. gada 15. februāra lēmumu lietā R 2310/2010-2;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—	noteikt tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai datumu gadījumā, ja Vispārējās tiesas secinājumi nav iespējami bez šādas tiesas sēdes.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “PURE POWER” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 12. klasē

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta un 2. punkta, kā arī “vispārējo preču zīmju tiesību principu” pārkāpums, jo Apelāciju padome esot konstatējusi, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir aprakstoša attiecībā uz reģistrācijai pieteiktajām precēm un ka tai nav atšķirtspējas

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/28

Prasība, kas celta 2011. gada 20. maijā — Fellah/Padome

(Lieta T-255/11)

2011/C 211/61

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Zakaria Fellah (Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis — G. Collard, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt, ka attiecībā uz prasītāju Zakaria FELLAH Padomes 2011. gada 6. aprīļa Regulai (ES) Nr. 330/2011 un Padomes 2011. gada 6. aprīļa Lēmumam 2011/221/KĀDP, kas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī publicēti 2011. gada 7. aprīlī, nav faktoloģiska pamatojuma;

—

tādējādi

—	atcelt Padomes 2011. gada 6. aprīļa Regulu (ES) Nr. 330/2011 un Padomes 2011. gada 6. aprīļa Lēmumu 2011/221/KĀDP;

—	pakārtoti, noteikt, lai Zakaria FELLAH vārds tiktu izdzēsts no minētās regulas un minētā lēmuma pielikumiem.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

1)	Pirmais pamats ir par pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi, jo iemesli prasītāja vārda iekļaušanai personu un apvienību sarakstā, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, esot šabloniski, nedarot zināmu nekādu precīzu faktu, kas ļautu izvērtēt minētās iekļaušanas [sarakstā] nozīmi.

Otrais pamats ir par acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo

—

prasītājam tiekot pārmests, ka tas esot piedalījies L. Gbagbo administrācijas finansēšanā, lai gan, no vienas puses, prasītājs būtībā esot veicis savus uzdevumus pie L. Gbagbo laikā, kad šo pēdējo minēto starptautiskā sabiedrība esot atzinusi par likumīgu valsts galvu, un, no otras puses, prasītāja rīcībā neesot bijuši resursi, kas ļautu finansēt L. Gbagbo administrāciju;

—	apstrīdētajiem tiesību aktiem, šķiet, esot zudusi nozīme kopš 2011. gada 11. aprīļa, kad L. Gbagbo tika notverts.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/29

Prasība, kas celta 2011. gada 23. maijā — Pangyrus/ITSB — RSVP Design (“COLOURBLIND”)

(Lieta T-257/11)

2011/C 211/62

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pangyrus Ltd (Jorka, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis — S. Clubb, Solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: RSVP Design Ltd (Renfrewshire, Apvienotā Karaliste)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2011. gada 23. marta lēmumu lietā R 751/2009-4;

—	atzīt par spēkā esošu Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Anulēšanas nodaļas 2009. gada 12. maija lēmumu un

—	piespriest atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Reģistrēta Kopienas preču zīme, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu: vārdiska preču zīme “COLOURBLIND” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 16., 28., 35. un 41. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 3337979

Kopienas preču zīmes īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: prasītāja

Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojums: pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzēja pamato savu pieteikumu ar diviem pamatiem, attiecīgi, Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta c) apakšpunktu kopsakarā ar 8. panta 4. punktu, atsaucoties uz agrākām nereģistrētām tiesībām, kas ir aizsargātas Apvienotajā Karalistē saskaņā ar Likumu par maldinošu izmantošanu (law of passing-off), kā arī uz ļaunticības faktu atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunktam.

Anulēšanas nodaļas lēmums: atzīt Kopienas preču zīmes reģistrāciju par pilnībā spēkā neesošu

Apelāciju padomes lēmums: atcelt Anulēšanas nodaļas lēmumu un noraidīt pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu

Izvirzītie pamati: prasītāja uzskata, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, konstatējot, ka: i) Kopienas preču zīmes īpašnieks nerīkojās ļaunticīgi, iesniedzot Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu; ii) prasītāja nav pierādījusi, ka tā ir izmantojusi agrāku apzīmējumu komercdarbībā pirms apstrīdētās Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/29

Prasība, kas celta 2011. gada 19. maijā — Spānija/Komisija

(Lieta T-260/11)

2011/C 211/63

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis — N. Díaz Abad)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas 2011. gada 22. februāra Regulu (ES) 165/2011, ar ko paredz 2011. gadā un turpmākajos gados izdarīt atvilkumus no konkrētām Spānijai iedalītām makreles nozvejas kvotām 2010. gadā notikušās pārzvejas dēļ; un

—	piespriest atbildētājai iestādei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apstrīdētās Regulas pielikumā Spānijai tiek uzlikts sods par 2010. gadā notikušo makreles pārzveju VIIIc, IX un X zonā un ES ūdeņos CECAF 34.1.1. ar 39 242 tonnu atvilkumu, no kurām 4 500 tiek piemērotas 2011. gadam, 5 500 — 2012. gadam, 9 748 — 2013. gadam, 9 747 — 2014. gadam, 9 747 — 2015. gadam “un attiecīgā gadījumā turpmākajos gados”.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka tiekot pārkāpts Padomes 2009. gada 20. novembra Regulas (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (turpmāk tekstā — “Regula 1224/2009”), 105. panta 6. punkts, jo apstrīdētā Regula tika pieņemta pirms tam, kad Komisija pieņēma 105. panta 6. punktā paredzēto īstenošanas Regulu.

2)	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, nepastāvot Pārvaldības komitejas ziņojumam, esot pārkāpta būtiska procesuālā prasība, jo līdz šīm brīdim visi sodi par kvotu pārsniegšanu dalībvalstij tika noteikti ar Komisijas Regulu pēc Pārvaldības komitejas iepriekšējā argumentētā atzinuma.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas tiesības uz aizstāvību, jo apstrīdētā Regula tika pieņemta bez Spānijas Karalistes uzklausīšanas.

4)	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts tiesiskās drošības princips, jo, uzliekdama apstrīdēto sodu, Komisija atstāj iespēju to paplašināt uz nenoteiktu laika periodu.

5)	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, jo apstrīdētā Regula stājās spēkā pēc makreles zvejas gada sākuma Spānijā.

6)	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts nediskriminācijas princips, jo sociālekonomisko seku riska kritēriju, salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem gadījumiem, Komisija esot piemērojusi atšķirīgi.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/30

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 8. marta spriedumu lietā F-59/09 De Nicola/EIB 2011. gada 21. maijā iesniedza Carlo De Nicola

(Lieta T-264/11 P)

2011/C 211/64

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Carlo De Nicola (Strassen, Luksemburga) (pārstāvis — L. Isola, avvocato)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Investīciju banka

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējs lūdz Vispārējo tiesu kā apelācijas instances tiesu noraidīt visus pretējās puses iesniegtos prasījumus, daļēji grozīt pārsūdzēto spriedumu, apmierināt lūgumus veikt pierādījumu savākšanas pasākumus un pārējos administratīvā kārtībā iesniegtās sūdzības ietvaros izvirzītos prasījumus, kā arī piespriest EIB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza 7 pamatus.

Prasība atcelt tiesību aktu

Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka Civildienesta tiesa pilnībā nav ņēmusi vērā viņa prasību atcelt 2008. gada 22. septembra dienesta paziņojumu Nr. HR/Coord/2008-0038/BK, lai arī tā piekrita EIB aizstāvībai, saskaņā ar kuru ir pareizi, ka EIB apelācijas sūdzības iesniedzējam nebija iesniegusi nedz apelāciju komitejas sanāksmes audio ierakstu, nedz šīs sanāksmes oficiālo protokolu, kā rezultātā jāsecina, ka EIB ir tiesības grozīt faktus, jo nav iespējams iesniegt pretēju pierādījumu.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs arī ir prasījis atcelt apelāciju komitejas lēmumu.

Civildienesta tiesa pēc analoģijas ar procedūrām par Civildienesta noteikumu 90. pantu uzskatīja, ka sūdzību (kuras vispirms ir iesniegtas administratīvā kārtībā un pēc tam Civildienesta tiesā) identiskums ļāva Civildienesta tiesai izvērtēt vienīgi otro sūdzību un pirmo sūdzību uzskatīt par tādu, kas pilnībā ir integrēta otrajā sūdzībā. Apelācijas sūdzības iesniedzējs apstrīd minētā 90. panta piemērošanu un uzskata, ka viņam ir tiesības uz to, lai apelāciju komitejas lēmums tiktu atcelts, jo šis lēmums ir ticis pievienots viņa personiskajai lietai un tas var negatīvi ietekmēt viņa turpmāko karjeru.

3)	Visbeidzot, Civildienesta tiesa ir noraidījusi prasību atcelt paaugstināšanu amatā, jo šī prasība esot novēlota. De Nicola uzskata, ka šis lēmums ir prettiesisks četru pamatu dēļ.

Prasība konstatēt

Apelācijas sūdzības iesniedzējs lūdza Civildienesta tiesu konstatēt un paziņot, ka pazemojumi, no kuriem viņš ir cietis kopš 18 gadu vecuma, ir jāizvērtē kopumā un ka šie pazemojumi atspoguļo visus vardarbības veidus, kādi ir identificēti doktrīnā un judikatūrā darba tiesību jomā. Apelācijas sūdzības iesniedzējs šajā ziņā norāda uz to, ka dokuments ar nosaukumu “Cilvēka cieņas ievērošanas darbavietā politika” (kurā pat nav sniegta vardarbības definīcija) nav atbilstošs, un apstrīd Civildienesta tiesas nolēmumu, ar kuru viņa prasība ir atzīta par nepieņemamu, jo tajā ir lūgts, lai attiecībā uz EIB tiktu izteikti principiāli paziņojumi vai izdoti rīkojumi, kas nav atļauts. Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka viņa prasība ir sagrozīta. Viņš patiesībā ir prasījis Civildienesta tiesai konstatēt ļaunprātīgu rīcību, kuru attiecībā pret viņu ir īstenojuši atsevišķi darbinieki, nospriest, vai šie pazemojumi, izskatot tos kopā, ir uzskatāmi par “vardarbību”, un par šo rīcību saukt pie atbildības EIB kā darba devēju.

5)	Tāpat apelācijas sūdzības iesniedzējs pārsūdz spriedumu tajā daļā, kurā Civildienesta tiesa, pārkāpjot Darbinieku Reglamenta 41. pantu, kļūdaini uzskatīja par vajadzīgu rīkoties pēc analoģijas un pati izveidoja EIB piemērojamu kārtību, pārkāpjot tās tiesības uz autonomiju.

Turklāt Civildienesta tiesa attiecībā uz privāttiesisku darba līgumu kļūdaini ir piemērojusi tiesību normas, kuras ir tikušas pieņemtas vienīgi attiecībā uz ierēdņiem, un vēl sliktāk — tā attiecībā uz prettiesisku rīcību, kuru bija izdarījuši atsevišķi darbinieki, uzskatīja par iespējamu piemērot administratīvajiem aktiem paredzēto tiesisko regulējumu.

Prasījumi Civildienesta tiesai

Apelācijas sūdzības iesniedzējs bija izvirzījis trīs prasījumus: i. piespriest izbeigt vardarbību; ii. piespriest, lai apelācijas sūdzības iesniedzējam tiktu atlīdzināts viņa ciestais fiziskais, morālais un materiālais kaitējums; un iii. piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Civildienesta tiesa faktiski nav lēmusi par pirmo no šiem prasījumiem.

Tā noraidīja otro prasījumu pēc tā sagrozīšanas, jo apelācijas sūdzības iesniedzējs bija lūdzis atlīdzināt konkrētu kaitējumu, kurš radies EIB prettiesiskās rīcības rezultātā neatkarīgi no šīs rīcības iespējamās kvalifikācijas, izskatot to atsevišķi.

Katrā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šis prasījums nav nepieņemams, jo nav “nelabvēlīga akta”, saistībā ar kuru var pieprasīt atlīdzināt nodarīto kaitējumu. Strīdīgās darba attiecības faktiski ir privāta rakstura un šajā gadījumā runa ir par prettiesisku rīcību, nevis aktiem.

Civildienesta tiesa ir noraidījusi trešo prasījumu, uzskatot, kas nav pareizi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs nav prasījis piespriest EIB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/31

Prasība, kas celta 2011. gada 24. maijā — Video Research USA/ITSB (“VR”)

(Lieta T-267/11)

2011/C 211/65

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Video Research USA, Inc. (Ņujorka, ASV) (pārstāvis — B. Brandreth, Barrister)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2011. gada 8. marta lēmumu lietā R 1187/2010-2;

—	nodot lietu atpakaļ Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi), iesakot apmierināt pieteikumu par restitutio in integrum attiecībā uz Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 919324;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt izdevumus, kas radušies procesā Apelāciju padomē un tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiskas preču zīme “VR” — Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 919324

Preču zīmju un reģistrācijas nodaļas lēmums: noraidīt pieteikumu par restitutio in integrum un apstiprināt Kopienas preču zīmes reģistrācijas Nr. 919324 atcelšanu

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 81. panta pārkāpums, jo Apelāciju padome ir kļūdījusies šī panta piemērošanā un savā faktu vērtējumā, atzīstot, ka prasītājas pārstāvji nav rīkojušies ar apstākļiem atbilstošu pienācīgu rūpību

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/31

Prasība, kas celta 2011. gada 23. maijā — Xeda International/Komisija

(Lieta T-269/11)

2011/C 211/66

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Xeda International SA (Saint Andiol, Francija) (pārstāvji — C. Mereu un K. Van Maldegem, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja prasa atcelt Komisijas 2011. gada 3. marta Lēmumu 2011/143/ES par etoksikvina neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un par Komisijas Lēmuma 2008/941/EK grozījumiem (OV L 59, 71. lpp.).

Apstrīdētā lēmuma rezultātā ieraksts par etoksikvinu no Lēmuma 2008/941/EK tika svītrots un etoksikvins netiks iekļauts Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā kā darbīga viela. Tā rezultātā prasītājai vairs nebūs atļauts Eiropas Savienībā ražot un pārdot etoksikvinu, kā arī produktus uz etoksikvina bāzes un tā no 2011. gada 3. septembra zaudēs savu produktu reģistrāciju dalībvalstīs.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā. Kā uzskata prasītāja, apstrīdētais lēmums faktiski aizliedz etoksikvina izmantošanu augu aizsardzības līdzekļos, pamatojoties uz zinātniska rakstura bažām un uz Lēmuma preambulas 6. apsvērumā minētiem apgalvojumiem par datu nepilnībām, par katru no kuriem prasītāja esot pietiekami plaši izteikusies vai kas nevarēja būt attaisnojums vielas neiekļaušanai pielikumā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas prasītājas tiesības aizstāvēties un būtiski procedūras noteikumi. No prasītājas viedokļa, ar apstrīdēto Lēmumu esot pārkāptas tās tiesības aizstāvēties un tiesības tikt uzklausītai, jo prasītājai neesot tikusi dota pienācīga iespēja un laiks izteikties par procesa vēlīnā stadijā paustajām bažām un neesot rūpīgi izvērtēti prasītājas komentāri attiecībā uz apgalvojumiem par datu nepilnībām.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpti Eiropas Savienības pamatprincipi.

—	Prasītāja norāda, ka apstrīdētais lēmums esot ticis pieņemts, pārkāpjot tiesiskās drošības principu un neievērojot prasītājas tiesisko paļāvību, kas izriet no Komisijas 2008. gada 17. janvāra Regulā (EK) Nr. 33/2008 ietvertās atkārtotās pieteikuma iesniegšanas procedūras.

—	Prasītāja turklāt norāda, ka apstrīdētais lēmums esot nesamērīgs, ņemot vērā Komisijas iespēju izvēlēties kādu no tās rīcībā esošajiem pasākumiem un izraisītās nelabvēlīgās sekas salīdzinājumā ar sasniedzamajiem mērķiem.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/33

Prasība, kas celta 2011. gada 4. aprīlī — ZZ/Parlaments

(Lieta F-35/11)

2011/C 211/67

Tiesvedības valoda — slovāku

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvis — J. Rybánsky, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt atbildētāja lēmumu piešķirt prasītājam tikai pusi no iekārtošanās pabalsta apmēra, ko viņam būtu tiesības saņemt

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt to Eiropas Parlamenta (Individuālo tiesību nodaļas) 2010. gada 28. maija lēmuma piešķirt prasītājam iekārtošanās pabalstu daļu, saskaņā ar kuru iekārtošanās pabalsts ir noteikts tikai vienas mēneša pamatalgas apmērā un nav piešķirts iekārtošanās pabalsts, kas atbilst divām mēneša pamatalgām;

—	atcelt Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2011. gada 6. janvāra lēmumu, ar ko tiek noraidīta prasītāja sūdzība, kas iesniegta atbilstoši Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam;

—	piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/33

Prasība, kas celta 2011. gada 23. maijā — ZZ/Komisija

(Lieta F-57/11)

2011/C 211/68

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvji — B. Cortese un C. Cortese, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt Komisijas lēmumu neatzīt par spēkā esošu prasītāja pausto piekrišanu ieņemt pārbaudāmā ierēdņa (asistenta) amatu Kopīgajā pētniecības centrā, tehniskā asistenta amatā, kuru Komisija viņam piedāvājusi, un prasība atlīdzināt zaudējumus un morālo kaitējumu

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2010. gada 5. augusta vēstulē ietverto lēmumu neatzīt par spēkā esošu prasītāja pausto piekrišanu ieņemt pārbaudāmā ierēdņa (asistenta) amatu Kopīgajā pētniecības centrā Isprā [Ispra], tehniskā asistenta amatā, kuru Komisija viņam piedāvājusi ar lēmumu, kas ietverts 2010. gada 30. jūlija vēstulē, kura viņam pa elektronisko pastu nosūtīta 2010. gada 30. jūlijā, un atsaukt šo piedāvājumu;

—	tiktāl, ciktāl nepieciešams, atcelt iepriekš minētā apstrīdētā lēmuma sagatavojošos aktus;

—	tiktāl, ciktāl nepieciešams, atcelt iecēlējinstitūcijas lēmumu par prasītāja iesniegtās sūdzības noraidīšanu, kurš ietverts 2011. gada 10. februāra vēstulē, kas prasītājam paziņota nākamajā dienā;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti ar lēmumu neatzīt par spēkā esošu prasītāja pausto piekrišanu ieņemt pārbaudāmā ierēdņa (asistenta) amatu Kopīgajā pētniecības centrā Isprā, tehniskā asistenta amatā, kuru Komisija viņam piedāvājusi ar lēmumu, kas ietverts iepriekš minētajā 2010. gada 30. jūlija vēstulē; šie zaudējumi provizoriski tiek aprēķināti kā starpība starp reālo kopējo atalgojumu, ko prasītājs saņēmis pagaidu darbinieka amatā Kopīgajā pētniecības centrā, un atalgojumu, kas viņam būtu bijis jāsaņem, ja viņš būtu pieņemts darbā uzreiz pēc piekrišanas minētajam piedāvājumam ieņemt ierēdņa amatu AST 3 pakāpē, pirmajā līmenī, pieskaitot nokavējuma procentus;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt morālo kaitējumu, kas nodarīts ar lēmumu neatzīt par spēkā esošu prasītāja pausto piekrišanu ieņemt pārbaudāmā ierēdņa (asistenta) amatu Kopīgajā pētniecības centrā Isprā, tehniskā asistenta amatā, — kuru Komisija viņam piedāvājusi ar iepriekš minēto lēmumu, kas ietverts 2010. gada 30. jūlija vēstulē —, ko taisnīgi noteiks Civildienesta tiesa un kurš provizoriski ir norādīts kā trīskārša AST 3 pakāpes pirmā līmeņa ierēdņa mēneša pamatalga, kuras kopējā summa ir EUR 10 001 un 31 cents;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/34

Prasība, kas celta 2011. gada 23. maijā — ZZ u.c./EIB

(Lieta F-58/11)

2011/C 211/69

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: ZZ u.c. (pārstāvji — B. Cortese, C. Cortese un F. Spitaleri, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Investīciju Banka

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt EIB lēmumus palielināt prasītāju iemaksas pensiju sistēmā, kā arī prasība atlīdzināt prasītājiem nodarīto morālo kaitējumu

Prasītāju prasījumi:

—

prasība atcelt Eiropas Investīciju Bankas lēmumus, tostarp prasītāju darba samaksas aprēķinus 2011. gada februārim, ar kuriem ir palielinātas prasītāju iemaksas pensiju sistēmā, palielinot minēto maksājumu aprēķina bāzi (darba samaksu, no kuras tiek atskaitīti maksājumi), no vienas puses, kā arī aprēķina koeficientu, kas ir izteikts procentos no minētās samaksas, no kuras tiek atskaitīti maksājumi, no otras puses;

—	piespriest Bankai simboliski samaksāt vienu EUR kā atlīdzību par prasītājiem nodarīto morālo kaitējumu;

—	piespriest Eiropas Investīciju Bankai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/34

Prasība, kas celta 2011. gada 24. maijā — ZZ/ITSB

(Lieta F-59/11)

2011/C 211/70

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvji — R. Adam un P. Ketter, advokāti)

Atbildētājs: ITSB

Strīda priekšmets un apraksts

Pirmkārt, prasība atcelt lēmumu, ar kuru prasītājam atteikts otro reizi atjaunot sākotnējo pagaidu darbinieka līgumu un, otrkārt, atcelt jauno pagaidu darbinieka līgumu, kā arī atlīdzināt zaudējumus.

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt ITSB priekšsēdētāja 2010. gada 29. septembra lēmumu, ar ko atteikts otro reizi atjaunot pagaidu darbinieka līgumu, kas sākotnēji noslēgts 2005. gada 16. jūlijā;

—	atcelt pagaidu darbinieka līgumu uz noteiktu laiku, kas noslēgts 2010. gada 1. augustā, tiktāl, ciktāl šis līgums faktiski ir uzskatāms par iepriekš minētā sākotnējā līguma otrreizēju atjaunošanu;

—	atcelt ITSB priekšsēdētāja 2011. gada 18. februāra lēmumu;

—	konstatēt, ka pastāv darba attiecības uz nenoteiktu laiku;

—

pretējā gadījumā atcelt sākotnējā līguma, kas noslēgts 2005. gada 16. jūlijā, juridisko kvalifikāciju, kā arī tā spēkā esamības datumu, kas pēc līguma atjaunošanas ir noteikts 2010. gada 16. jūlijā, un pārkvalificēt minēto līgumu kā darba tiesiskās attiecības uz nenoteiktu laiku, vai arī konstatēt, ka pastāv šādas darba tiesiskās attiecības uz nenoteiktu laiku;

—

pretējā gadījumā atcelt 2010. gada 1. augustā noslēgtā līguma juridisko kvalifikāciju, kā arī tā spēkā esamības datumu, kas ir noteikts 2013. gada 1. augustā, un pārkvalificēt minēto līgumu kā darba tiesiskās attiecības uz nenoteiktu laiku, vai arī konstatēt, ka pastāv šādas darba tiesiskās attiecības uz nenoteiktu laiku;

—

piespriest atbildētājam atlīdzināt materiālos zaudējumus un morālo kaitējumu, kas prasītājam radušies ITSB darbību rezultātā, kas provizoriski noteikti EUR 6 113,79 apmērā par materiālo kaitējumu un EUR 30 000 apmērā par morālo kaitējumu, tos neapstiprinot un tostarp neņemot vērā prasības pieaugumu lietas izskatīšanas gaitā;

—	pakārtoti un mazticamajā gadījumā, ja Tiesa secinātu, ka, neraugoties uz to, ka persona tika pieņemta darbā uz nenoteiktu laiku, tās darba tiesiskās attiecības izbeidzas 2010. gada 16. jūlijā, — quod non — piespriest atlīdzināt zaudējumus par līgumisko attiecību prettiesisku izbeigšanu;

—	vēl pakārtoti un mazticamajā gadījumā, ja Tiesa secinātu, ka nav iespējama pārkvalifikācija, kā arī nav iespējams konstatēt, ka darba līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku, — quod non — piespriest atlīdzināt zaudējumus par kaitējumu, kas prasītājam radies ITSB vainas dēļ;

—	nodrošināt prasītājam visas pārējās tiesības, līdzekļus, darbības, un tostarp piespriest ITSB atlīdzināt zaudējumus saistībā ar nodarīto kaitējumu;

—	nodrošināt prasītājam tiesības, izmantojot visus tiesiskos līdzekļus, tostarp tiesas sēdi, liecināt par šajā lietā izklāstītajiem faktiem;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

16.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/35

Prasība, kas celta 2011. gada 25. maijā — ZZ pret ECB

(Lieta F-60/11)

2011/C 211/71

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvji — L. Levi un M. Vandenbussche, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt ECB lēmumu, ar kuru apstiprina tās iepriekšējo lēmumu par prasītāja atstādināšanu no amata, sākot ar 2010. gada 5. augustu, kā arī prasība atlīdzināt zaudējumus

Prasītāja prasījumi:

Prasītājs uzskata, ka Tiesai būtu:

—	jāatceļ ECB 2010. gada 23. novembra lēmums, ar kuru apstiprina 2010. gada 4. augusta lēmumu par prasītāja atstādināšanu no amata, un, ja nepieciešams, jāatceļ 2011. gada 15. marta lēmums, ar kuru noraida īpašo pārsūdzību;

—	šajā ziņā jānosaka pilnīga prasītāja atjaunošana iepriekšējā amatā, ar atbilstošu publicitāti, lai atjaunotu viņa labo slavu;

—	katrā ziņā, jānosaka, ka prasītājam ir izmaksājama kompensācija par morālo kaitējumu ex aequo et bono EUR 20 000;

—	jāpiespriež ECB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2011.211.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 211

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	54. sējums 2011. gada 16. jūlijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2011/C 211/01	Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 204, 9.7.2011.	1