ISSN 1725-5201

doi:10.3000/17255201.C_2011.191.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 191

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

54. sējums
2011. gada 1. jūlijs


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

I   Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

 

IETEIKUMI

 

Padome

2011/C 191/01

Padomes Ieteikums (2011. gada 28. jūnijs) par politiku, lai mazinātu mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu ( 1 )

1

 

II   Informācija

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2011/C 191/02

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6241 – CIE Management II/Gruppo Coin) ( 1 )

7

2011/C 191/03

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6162 – Pfizer/Ferrosan Consumer Healthcare Business) ( 1 )

7

2011/C 191/04

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6160 – Apollo/PlayPower) ( 1 )

8

 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Padome

2011/C 191/05

Padomes Lēmums (2011. gada 28. jūnijs), ar ko ieceļ un nomaina Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra valdes locekļus

9

 

Eiropas Komisija

2011/C 191/06

Euro maiņas kurss

10

 

Revīzijas palāta

2011/C 191/07

Īpašais ziņojums Nr. 5/2011 Vienotā maksājuma shēma (VMS): pareizas finanšu pārvaldības uzlabošanai risināmie jautājumi

11

 

DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA

2011/C 191/08

Dalībvalstu paziņotā informācija par valsts atbalstiem, kas piešķirti saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001

12

 

V   Atzinumi

 

ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS

 

Eiropas Komisija

2011/C 191/09

MEDIA 2007 – Izstrāde, izplatīšana, popularizēšana un apmācība – Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus – EACEA/19/11 – Atbalsts Eiropas kinoteātru digitalizācijai

15

 

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

 

Eiropas Komisija

2011/C 191/10

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6288 – Blackstone/Stargazer) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )

19

 

CITI TIESĪBU AKTI

 

Eiropas Komisija

2011/C 191/11

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

20

2011/C 191/12

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

24

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

 


I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

IETEIKUMI

Padome

1.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 191/1


PADOMES IETEIKUMS

(2011. gada 28. jūnijs)

par politiku, lai mazinātu mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2011/C 191/01

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 165. un 166. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Terminu “mācību priekšlaicīga pārtraukšana” lieto saistībā ar tiem skolēniem, kuri pārtrauc izglītību un apmācību pēc zemākā līmeņa vidējās izglītības iegūšanas vai agrāk un kuri vairs neturpina izglītību un mācības.

(2)

Mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas mazināšanai ir svarīga nozīme vairāku stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķu sasniegšanā. Mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas mazināšana ir vērsti gan uz “gudras izaugsmes” mērķi, uzlabojot izglītības un apmācības līmeni, gan uz “integrējošas izaugsmes” mērķi, pievēršot īpašu uzmanību vienam no galvenajiem bezdarba, nabadzības un sociālās atstumtības riska faktoriem. Tāpēc stratēģija “Eiropa 2020” ietver pamatmērķi līdz 2020. gadam samazināt mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas līmeni līdz mazāk nekā 10 %, salīdzinot ar 14,4 % 2009. gadā. Dalībvalstis ir apņēmušās noteikt valsts mēroga mērķus, ņemot vērā to salīdzinošās sākuma pozīcijas un valsts apstākļus.

(3)

Padomes Lēmumā 2010/707/ES (1) izklāstītajās Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēs stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai dalībvalstis ir aicinātas veikt visus vajadzīgos pasākumus mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas novēršanai.

(4)

Pamatiniciatīvā “Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību” ir noteikta rīcības sistēma, lai nodrošinātu sociālo un teritoriālo kohēziju, īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgu faktoru cikla pārtraukšanai un preventīvo pasākumu pastiprināšanai. Tajā aplūkots stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķis panākt, lai turpmākajos desmit gados vismaz 20 miljoni cilvēku izkļūtu no nabadzības un sociālās atstumtības.

(5)

Stratēģijā “Eiropa 2020” ietvertās pamatiniciatīvas “Jaunatne kustībā” mērķis ir “uzlabot Eiropas augstākās izglītības iestāžu darbību un starptautisko pievilcību un paaugstināt visu izglītības un mācību līmeņu vispārējo kvalitāti ES, apvienojot izcilību un vienlīdzību, šai nolūkā veicinot studentu un pasniedzēju mobilitāti, un uzlabot situāciju jauniešu nodarbinātības jomā”.

(6)

Padomes 2003. gada 5. un 6. maija sanāksmes secinājumos par Eiropas vidējo panākumu atsauces līmeņiem izglītības un apmācības jomā (kritēriji), ir noteikts, ka līdz 2010. gadam priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu īpatsvaram vajadzētu būt mazākam par 10 %, definējot priekšlaicīgi mācības pārtraukušos skolēnus kā personas vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kurām ir tikai zemākā līmeņa vidējā izglītība vai zemāka izglītība un kuras vairs neturpina izglītību vai apmācību. Šis kritērijs netika sasniegts. Septītā daļa jauniešu pašlaik pārtrauc izglītību un apmācību pirms augstāka līmeņa vidējās izglītības iegūšanas.

(7)

Padomes Rezolūcijā (2007. gada 15. novembris) par jaunām iemaņām jaunām darba vietām (2) ir uzsvērta nepieciešamība celt vispārējo iemaņu līmeni un piešķirt prioritāti to personu izglītībai un apmācībai, kam visvairāk draud saimnieciska un sociāla atstumtība, jo īpaši priekšlaikus skolu pametušajiem jauniešiem. Tajā ir uzsvērta nepieciešamība nodrošināt darba meklētājiem profesionālu orientāciju un katram savu mācību plānu un izstrādāt instrumentus mācību rezultātu apstiprināšanai, kuri ir iegūti formālās, ikdienējās un neformālās izglītības satvarā.

(8)

Padomes secinājumos (2008. gada 22. maijs) par mācībām pieaugušajiem ir atzīta pieaugušajiem paredzēto mācību nozīme mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas problēmas risināšanā, piedāvājot papildu iespēju tiem, kuri, pieaugušo kārtā ieejot, nav ieguvuši kvalifikāciju, īpaši pievēršoties pamatprasmēm, informācijas tehnoloģijām un valodu apguvei.

(9)

Secinājumos (2009. gada 12. maijs) par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) Padome vienojās, ka līdz 2020. gadam tādu personu skaitam, kas priekšlaicīgi pārtrauc izglītību un apmācību, vajadzētu būt mazākam par 10 %.

(10)

Padomes secinājumos (2009. gada 26. novembris) par migrantu izcelsmes bērnu izglītību ir norādīts, ka, lai arī daudzi migrantu izcelsmes bērni veiksmīgi iegūst izglītību, šādi skolēni biežāk pamet skolu priekšlaicīgi. Migrantu izcelsmes skolēni visā Savienībā priekšlaicīgi pārtrauc mācības divreiz biežāk nekā vietējie skolēni. Pieejamie dati liecina, ka mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas līmenis joprojām ir augstāks romu sabiedrībā.

(11)

Padome 2010. gada maijā secinājumos par izglītības un apmācības sociālo dimensiju vienojās, ka, lai sekmīgi novērstu mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, vietējā, reģionālā un valsts līmenī ir jāuzlabo zināšanas par grupām, kurās pastāv skolas priekšlaicīgas pamešanas risks, un jāattīsta sistēmas, lai jau agrīnā posmā apzinātu personas, kurām draud šāda iespējamība, un secināja, ka būtu jāīsteno visaptverošas un starpnozaru stratēģijas, kas piedāvā virkni skolām paredzētu un sistēmisku politikas pasākumu, kuros noteikti dažādi faktori, kas izraisa mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu.

(12)

Mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas iemesli ir ļoti atšķirīgi gan dažādās valstīs, gan reģionu robežās. Politika, lai mazinātu mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, ir jāpielāgo attiecīgās vietas, reģiona vai valsts specifiskajai situācijai; nav viena risinājuma, kas būtu piemērots visām dalībvalstīm.

(13)

Neraugoties uz atšķirībām starp valstīm un reģioniem, visās dalībvalstīs ir pārliecinoši pierādījumi tam, ka vairāk skartas ir nelabvēlīgā situācijā esošās un neaizsargātās iedzīvotāju grupas. Turklāt liela daļa skolēnu, kas priekšlaicīgi pārtrauc izglītību un apmācību, ir jaunieši ar īpašām izglītības vajadzībām. Mācību priekšlaicīga pārtraukšana gan rada sociālās problēmas, gan palielina sociālās atstumtības risku.

(14)

Pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu, Eiropas sistēma visaptverošai politikai attiecībā uz mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu var palīdzēt dalībvalstīm pārskatīt esošo politiku, izstrādāt valsts reformu programmas saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” un īstenot stratēģijas, kurām ir būtiska ietekme un laba izmaksu un ieguvumu attiecība. Tā var arī nodrošināt pamatu sadarbībai, izmantojot atklāto koordinācijas metodi, un palīdzēt mērķtiecīgi izmantot Savienības finansēšanas instrumentus.

(15)

Lai izglītības reformu rezultāti kļūtu pamanāmi, nepieciešams laiks. Lai panāktu mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas līmeņa mazināšanos nākamajā desmitgadē un sasniegtu stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzīto mērķi, visdrīzākajā laikā jāievieš visaptverošas un starpnozaru stratēģijas attiecībā uz mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu,

AR ŠO IESAKA DALĪBVALSTĪM:

Izmantot šā ieteikuma pielikumā izklāstīto politikas sistēmu atbilstīgi valsts apstākļiem, lai:

1)

apzinātu galvenos faktorus, kas izraisa mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, un pārraudzītu šīs parādības iezīmes valsts, reģionālā un vietējā līmenī – tas ir pamats mērķtiecīgai un efektīvai uz faktiem balstītai politikai;

2)

nodrošinātu, ka līdz 2012. gada beigām ir ieviestas visaptverošas stratēģijas attiecībā uz mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu un ka tās tiek īstenotas atbilstīgi valsts prioritātēm un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem. Visaptverošas stratēģijas iekļauj preventīvus pasākumus, intervences pasākumus un kompensācijas pasākumus, pēdējā gadījumā ar mērķi izglītības procesā atkārtoti iesaistīt personas, kuras ir pārtraukušas izglītību;

3)

nodrošinātu, ka šīs stratēģijas ietver atbilstīgus pasākumus attiecībā uz iedzīvotāju grupām, kurās ir lielāks mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas risks attiecīgajā dalībvalstī, piemēram, bērniem no sociālekonomiski nelabvēlīgas vides, migrantu izcelsmes bērniem vai romu izcelsmes bērniem vai bērniem ar īpašām izglītības vajadzībām;

4)

nodrošinātu, ka šīs stratēģijas ir saskaņoti vērstas gan uz vispārējo izglītību, gan profesionālo izglītību un apmācību un katram izglītības veidam raksturīgajām problēmām;

5)

integrētu pasākumus, ar kuriem atbalsta mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas mazināšanu, attiecīgajos politikas virzienos, kas vērsti uz bērniem un jauniešiem, un koordinētu darbības starp dažādām politikas nozarēm;

6)

atzīstot skolotāju, skolu vadības un citu mācību spēku nozīmīgo lomu, nodrošinātu visu attiecīgo ieinteresēto personu iesaisti šajos pasākumos un darbībās, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri varētu priekšlaicīgi pārtraukuši mācības, tostarp tiem, kuri mācības jau ir pārtraukuši.

AICINA KOMISIJU:

1)

saistībā ar ET 2020 atbalstīt dalībvalstu centienus, pārraugot notikumu gaitu dalībvalstīs dažādos izglītības līmeņos, lai noteiktu attīstības tendences;

2)

atbalstīt dalībvalstu stratēģijas, īstenojot pieredzes un labas prakses apmaiņu, un veicināt dalībvalstu efektīvu mācīšanos no citām dalībvalstīm, saziņas tīklu veidošanu un novatorisku pieeju izmēģināšanu saistībā ar pasākumiem, kas paredzēti, lai mazinātu mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu un uzlabotu tādu bērnu izglītības rezultātus, kas nāk no sabiedrības grupām, kurās ir mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas risks;

3)

integrēt pasākumus, ar ko atbalsta mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas mazināšanu, visās attiecīgajās Savienības darbībās, kas vērstas uz bērniem un jauniešiem;

4)

atbalstīt tādas efektīvas politikas izstrādi, kas vērsta pret mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, uzsākot salīdzinošos pētījumus un izpēti, kā arī veicināt dalībvalstu sadarbību šajā jomā;

5)

sadarbībā ar dalībvalstīm, neskarot pārrunas par turpmāko finanšu shēmu, nodrošināt, ka ar Savienības programmām mūžizglītības, jaunatnes un pētniecības jomā, kā arī ar Eiropas struktūrfondiem atbalsta un veicina dalībvalstu stratēģiju īstenošanu attiecībā uz mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu;

6)

regulāri ziņot par progresu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķa sasniegšanā un par dalībvalstu stratēģiju attiecībā uz mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, izmantojot gada izaugsmes pētījumu un ziņojumus atbilstīgi “ET 2020”.

Luksemburgā, 2011. gada 28. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

FAZEKAS S.


(1)  OV L 308, 24.11.2010., 46. lpp.

(2)  OV C 290, 4.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

VISAPTVEROŠAS POLITIKAS SISTĒMA, LAI MAZINĀTU MĀCĪBU PRIEKŠLAICĪGU PĀRTRAUKŠANU

Stratēģijai attiecībā uz mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu vajadzētu būt balstītai uz šo parādību izraisošo apstākļu analīzi valsts, reģionālā un vietējā līmenī, jo vidējie rādītāji bieži vien neatklāj lielas atšķirības starp dažādiem reģioniem vai valstīm. Skolēni, kas pārtrauc mācības priekšlaicīgi, ir neviendabīga grupa, un individuālā motivācija mācību priekšlaicīgai pārtraukšanai ievērojami atšķiras. Svarīgi faktori ir ģimenes apstākļi un plašāki sociālekonomiskie apstākļi, piemēram, darba tirgus pievilcība. To ietekmi nosaka izglītības un apmācības sistēmas struktūra, pieejamās mācību iespējas un mācību vide. Svarīga nozīme mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas mazināšanā ir arī to politikas jomu koordinēšanai, kas vērstas uz bērnu un jauniešu labklājību, sociālo drošību, jauniešu nodarbinātību un turpmākās karjeras perspektīvām.

1.   Galveno faktoru noteikšana un pārraudzība

Mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas procesiem ir sarežģīti un dažādi iemesli, bet bieži tie ir saistīti ar sociālekonomiskām nepilnībām, zemu izglītības līmeni, atsvešināšanos no izglītības un apmācības vai zemiem izglītības un apmācības rezultātiem, darba tirgus pievilcību, un/vai ar tādu sociālu, emocionālu un izglītības problēmu apvienojumu, kas rada risku, ka atsevišķas personas priekšlaicīgi pārtrauks mācības.

Jāņem vērā, kāda veida izglītību skolēni iegūst. Dažās dalībvalstīs skolēni, kuriem radušās problēmas vispārējās izglītības apguvē, bieži vien uzsāk profesionālo izglītību un apmācību (“PIA”). Šādos gadījumos profesionālajām skolām ir jāuzņemas īpaša atbildība un jārisina problēmas, lai samazinātu mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas līmeni. Uz faktiem balstīta politika paredz, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš sekmēm atsevišķās izglītības vai apmācības nozarēs.

Lai izstrādātu uz faktiem balstītu un rentablu politiku mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas apkarošanai, ir jāapkopo un jāuztur dati par šo parādību. Tādējādi tiek sniegta iespēja veikt analīzi vietējā, reģionālā un valsts līmenī. Minētie dati var ietvert informāciju par mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas rādītājiem, pāreju starp izglītības līmeņiem, vidusskolā mācības uzsākušo skolēnu un vidusskolas izglītības ieguvēju skaitu, kā arī skolu kavējumiem un izvairīšanos no skolas apmeklēšanas.

Informācijas apkopošanai būtu jādod iespēja analizēt galvenos iemeslus, kas izraisa mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu attiecībā uz dažādām skolēnu grupām, skolām, dažādiem izglītības un apmācības iestāžu veidiem, pašvaldībām vai reģioniem.

Datu par mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu un kontekstuālu datu, piemēram, sociālekonomiskas informācijas, apvienojums var palīdzēt vērst pasākumus un politiku mērķtiecīgākā virzienā. Arī informācijas apkopošana un analīze par mācības priekšlaicīgi pārtraukušo skolēnu motivāciju, to nodarbinātību un karjeras perspektīvām var palīdzēt mērķtiecīgāk virzīt pasākumus un politiku.

To pašreizējo politikas pasākumu efektivitātes un produktivitātes novērtēšana, kuru mērķis ir mazināt mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, ir svarīgs pamats, lai uzlabotu stratēģijas un programmas, kas paredzētas, lai palielinātu skolēnu izredzes uz panākumiem izglītībā.

2.   Politikas sistēma

Visaptveroša stratēģija attiecībā uz mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu ietver politikas jomu kombināciju, koordināciju starp dažādām politikas nozarēm un tādu pasākumu, ar ko atbalsta mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas mazināšanu, integrēšanu visās attiecīgajās politikas jomās, kuras vērstas uz bērniem un jauniešiem. Papildinot izglītības politiku, kas veicina augstas kvalitātes skolu sistēmu, tas galvenokārt attiecas uz sociālo politiku un atbalsta pakalpojumiem, nodarbinātības, jaunatnes, ģimenes un integrācijas politiku. Vienlīdz svarīga ir horizontālā koordinācija starp dažādiem dalībniekiem un vertikālā koordinācija starp dažādiem pārvaldes līmeņiem. Stratēģijā attiecībā uz mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu būtu jāiekļauj preventīvi, intervences un kompensācijas elementi. Dalībvalstīm būtu jāizraugās konkrēti savu stratēģiju komponenti atbilstīgi saviem apstākļiem un kontekstam.

2.1.

PREVENTĪVĀS POLITIKAS mērķis ir mazināt mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas risku, pirms ir sākušās problēmas. Ar šādiem pasākumiem tiek optimizēta izglītības un apmācības nodrošināšana, lai veicinātu labākus mācību rezultātus un likvidētu šķēršļus sekmīgai izglītības apguvei.

Minētās politikas mērķis ir nodrošināt bērniem stabilu un agrīnu pamatu, lai attīstītu viņos potenciālu un lai viņi labi integrētos skolās. Preventīvā politika varētu aptvert šādus jautājumus:

1)

Augstas kvalitātes izglītības un aprūpes nodrošināšana agrīnā bērnībā ir noderīga visiem bērniem un it īpaši svarīga tiem, kuri nāk no nelabvēlīgas vides, tostarp migrantu un romu izcelsmes bērniem. Tā veicina labu fizisko pašsajūtu, sociālo un emocionālo attīstību, valodas prasmes un izziņas pamatprasmes. Sniegtajai izglītībai vajadzētu būt īpaši kvalitatīvai, par pieņemamu cenu, nodrošinātai ar piemērotu pedagoģisko personālu un pieejamai ģimenēm no nelabvēlīgas vides.

Šī politika ir vērsta uz izglītības un apmācības sistēmu organizēšanu, skolām pieejamiem resursiem, izglītības iespēju pieejamību, mijiedarbību un elastīgumu. Tā vērsta arī uz ar dzimumu saistītas nevienlīdzības novēršanu, atbalstu bērniem no nelabvēlīgas vides vai ar atšķirīgu dzimto valodu. Preventīvā politika varētu ietvert šādus jautājumus:

2)

Izglītības piedāvājuma palielināšana, nodrošinot izglītības un apmācības iespējas pēc obligātās izglītības vecuma, var ietekmēt jauniešu un viņu ģimeņu uzvedību un palielināt vidējās izglītības iegūšanas līmeni.

3)

Aktīvas pret segregāciju vērstas politikas veicināšana un papildu atbalsta sniegšana skolām mazāk attīstītajās teritorijās vai skolām, kurās ir liels skaits skolēnu no sociālekonomiski nelabvēlīgas vides, var palīdzēt tām dažādot to sociālo sastāvu un uzlabot izglītības piedāvājumu. Tas paaugstina to skolēnu mācību sekmes, kuri nāk no sociālekonomiski nelabvēlīgas vides, un samazina risku, ka viņi varētu mācības pārtraukt priekšlaicīgi.

4)

Valodu daudzveidības sniegtās vērtības uzsvēršana un atbalsta sniegšana bērniem ar atšķirīgu dzimto valodu, lai uzlabotu viņu mācību valodas un, ja nepieciešams, dzimtās valodas pārzināšanu, kā arī atbalsta sniegšana skolotājiem tādu bērnu mācīšanā, kuriem ir atšķirīgs lingvistiskās kompetences līmenis, var uzlabot migrantu izcelsmes bērnu sekmes mācībās un samazināt mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas risku.

5)

Vecāku iesaistīšanas palielināšana, vecāku un skolu savstarpējās sadarbības nostiprināšana un partnerattiecību veidošana starp skolām un vecākiem var palielināt skolēnu motivāciju iegūt izglītību.

6)

Izglītības iespēju elastīguma un mijiedarbības palielināšana (piemēram, modularizējot kursus vai pārmaiņus mainot mācības un darbu) jo īpaši sniedz atbalstu tiem skolēniem, kuriem ir zemāki akadēmiskie sasniegumi, un var motivēt viņus turpināt izglītību un apmācību, kas vairāk pielāgota viņu vajadzībām un spējām. Tā arī palīdz izvērtēt ar dzimumu saistītus iemeslus mācību priekšlaicīgai pārtraukšanai, piemēram, agrīnu iesaistīšanos darba tirgū vai pusaudžu grūtniecību. Turklāt atkārtotu mācību gadu ierobežošana un to aizstāšana ar elastīgu individuālo atbalstu tiek saistīta ar zemākiem mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas rādītājiem.

7)

Nostiprinot augstas kvalitātes profesionālās izglītības iespējas un palielinot to pievilcīgumu un elastīgumu, riskam pakļautajiem skolēniem tiek sniegtas uzticamas alternatīvas mācību priekšlaicīgai pārtraukšanai. Tādas PIA nodrošināšana, kas ir pietiekami integrēta vispārējās izglītības un apmācības sistēmās, ļauj izvēlēties alternatīvus vidējās un augstākās izglītības apguves veidus.

8)

Saiknes nostiprināšana starp izglītības un apmācības sistēmām un nodarbinātības jomu, lai uzsvērtu priekšrocības, ko darba tirgū nodrošina pabeigta izglītība. To varētu īstenot, skolēniem piedāvājot profesionālās prakses iespējas vai vairāk iesaistot darba devējus sadarbībā ar skolām un koledžām.

2.2.

INTERVENCES POLITIKAS mērķis ir novērst mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, uzlabojot izglītības un apmācības kvalitāti izglītības iestāžu līmenī, reaģējot uz agrīniem brīdinājumiem un sniedzot mērķtiecīgu atbalstu skolēniem vai skolēnu grupām, kuri pakļauti mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas riskam. Tā ir vērsta uz visiem izglītības līmeņiem, sākot no izglītības un aprūpes agrīnā bērnībā līdz pat vidējai izglītībai.

Skolu vai mācību iestāžu līmenī mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas novēršanas stratēģijas ir integrētas vispārējā izglītības attīstības politikā. To mērķis ir radīt labvēlīgu mācību vidi, nostiprināt pedagoģisko kvalitāti un jauninājumus, uzlabot pedagoģiskā personāla kompetenci sociālās un kultūras daudzveidības jautājumos un izstrādāt pret vardarbību un aizskaršanu vērstas pieejas. Intervences politika skolu vai mācību iestāžu līmenī varētu ietvert šādus jautājumus:

1)

Skolu pilnveidošana, lai tās kļūtu par mācību kopienām, pamatojoties uz visu iesaistīto personu kopīgu vīziju par skolu attīstību un izmantojot visu iesaistīto dalībnieku pieredzi un zināšanas, un atvērtas, iedvesmojošas un komfortablas vides nodrošināšana, lai mudinātu jauniešus turpināt izglītību un apmācību.

2)

Agrīnās brīdināšanas sistēmu izstrāde saistībā ar riskam pakļautajiem skolēniem, kura var palīdzēt veikt efektīvus pasākumus, pirms problēmas kļūst acīmredzamas un pirms skolēni sāk atsvešināties no skolas, kavēt mācības vai priekšlaicīgi tās pārtraukt.

3)

Sadarbības veidošana ar vecākiem un citām iesaistītajām personām ārpus skolas, piemēram, vietējās pašvaldības dienestiem, organizācijām, kas pārstāv migrantu vai mazākumtautību kopienu, sporta un kultūras apvienībām vai darba devējiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas ļauj rast vienotus risinājumus, lai palīdzētu riskam pakļautajiem skolēniem, un atvieglo piekļuvi ārējam atbalstam, piemēram, psihologiem, sociālajiem darbiniekiem un sociālajiem darbiniekiem darbam ar jauniešiem, kultūras un sociālajiem dienestiem. To var veicināt vidutāji no vietējās sabiedrības, kuri ir spējīgi atbalstīt saziņu un mazināt neuzticēšanos.

4)

Atbalsta un iespēju nodrošināšana skolotājiem darbā ar riskam pakļautajiem skolēniem, kas ir priekšnosacījums veiksmīgiem pasākumiem skolu līmenī. Sākotnējā skolotāju izglītība un skolotāju un skolu vadītāju nepārtraukta profesionālā attīstība palīdz viņiem pārvaldīt daudzveidību klasē, atbalstīt skolēnus, kuri nāk no sociālekonomiski nelabvēlīgas vides, un atrisināt sarežģītas mācību situācijas.

5)

Pasākumi, kas neietilpst mācību programmās un notiek pēc mācībām un ārpus skolas, kā arī mākslas, kultūras un sporta pasākumi, kas var paaugstināt riskam pakļauto skolēnu pašvērtējumu un palielināt viņu spēju uzveikt grūtības mācībās.

Intervences politika individuālā līmenī ir paredzēta tam, lai atsevišķiem skolēniem, kuri varētu pārtraukt mācības, nodrošinātu to vajadzībām pielāgojamu atbalsta mehānismu kopumu. Tā ir vērsta gan uz personīgo attīstību, lai palielinātu riskam pakļauto skolēnu izturību, gan uz tādu konkrētu grūtību atrisināšanu, kas var būt sociālas, kognitīvas vai emocionālas. Intervences politika individuālā līmenī varētu ietvert šādus jautājumus:

1)

Padomdošana palīdz atsevišķiem skolēniem pārvarēt īpašas akadēmiskas, sociālas vai personīgas problēmas. Skolēni saņem mērķtiecīgu palīdzību, vai nu izmantojot individuālu pieeju (padomdošana), vai mazās grupās (privātstundas), ko bieži vien nodrošina pedagoģiskais personāls, sabiedrības locekļi vai skolēnu vienaudži.

2)

Mācību procesa pielāgošana skolēnu vajadzībām, individuālu mācību pieeju nostiprināšana un atbalsta sniegšana riskam pakļautajiem skolēniem palīdz viņiem pielāgoties formālās izglītības prasībām un pārvarēt izglītības un apmācības sistēmas radītos šķēršļus un tādējādi var palīdzēt ierobežot skolēnu atstāšanu uz atkārtotu mācību gadu.

3)

Profesionālās orientācijas un konsultāciju nostiprināšana sniedz skolēniem atbalstu karjeras izvēlē, pārejā no viena izglītības līmeņa uz citu vai no izglītības uz darba tirgu. Tā mazina tādu nepārdomātu lēmumu pieņemšanu, kas balstīti uz maldīgām cerībām vai nepietiekamu informāciju. Tā palīdz jauniešiem izdarīt izvēli, kas atbilst viņu mērķiem, personīgajām interesēm un talantiem.

4)

Nodrošināt to, ka jauniešiem, kuru ekonomiskie apstākļi varētu būt par pamatu mācību priekšlaicīgai pārtraukšanai, ir piekļuve pienācīgam finanšu atbalstam. Nepieciešamības gadījumā šāds atbalsts varētu tikt piešķirts ar īpašiem nosacījumiem vai varētu tikt saistīts ar sociālajiem pabalstiem.

2.3.

KOMPENSĀCIJAS POLITIKAS mērķis ir palīdzēt mācības priekšlaicīgi pārtraukušajiem skolēniem atkārtoti iesaistīties izglītības procesā, piedāvājot veidus, kā atsākt izglītību un apmācību un apgūt neiegūto kvalifikāciju. Kompensācijas politika varētu aptvert šādus jautājumus:

1)

Veiksmīgas “otrās iespējas” izglītības programmas, kas nodrošina mācību vidi, kura pielāgota mācības priekšlaicīgi pārtraukušo skolēnu īpašajām vajadzībām, atzīst viņu līdzšinējo iegūto izglītību un atbalsta viņu labklājību. Tās atšķiras no skolām gan organizatoriskās, gan pedagoģiskās pieejas ziņā, un bieži vien to raksturīga iezīme ir mazas mācību grupas, personalizēta, vecumam atbilstīga un novatoriska mācīšana un elastīgas izglītības iespējas. Tām pēc iespējas ir jābūt viegli pieejamām un bez maksas.

2)

Dažādus veidus, kā atgriezties tradicionālajā izglītībā un apmācībā, kuru nodrošināšana ir svarīga. Pārejas klases, kurās liels uzsvars likts uz profesionālo orientāciju, var palīdzēt pārvarēt iepriekšējo neveiksmīgo mācību pieredzi un padarīt vieglāku atgriešanos tradicionālajā izglītības sistēmā.

3)

Iepriekš apgūtās izglītības, tostarp neformālās izglītības un ikdienējās mācīšanās satvarā apgūto prasmju, atzīšana un apstiprināšana, kas uzlabo jauniešu pašpārliecinātību un pašvērtējumu un veicina viņu atgriešanos izglītības sistēmā. Tā var motivēt skolēnus turpināt izglītību un apmācību, palīdz viņiem apzināt talantus un izdarīt informētāku karjeras izvēli.

4)

Mērķtiecīgs individuāls atbalsts, kas ietver sociālo, finansiālo, izglītības un psiholoģisko atbalstu grūtībās nonākušiem jauniešiem. Tas ir īpaši svarīgs jauniešiem, kuriem radušās nopietnas sociālas vai emocionālas grūtības, kas liedz viņiem turpināt izglītību vai apmācību.


II Informācija

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

1.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 191/7


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta COMP/M.6241 – CIE Management II/Gruppo Coin)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2011/C 191/02

Komisija 2011. gada 21. jūnijā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar kopējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32011M6241. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.


1.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 191/7


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta COMP/M.6162 – Pfizer/Ferrosan Consumer Healthcare Business)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2011/C 191/03

Komisija 2011. gada 9. jūnijā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar kopējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32011M6162. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.


1.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 191/8


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta COMP/M.6160 – Apollo/PlayPower)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2011/C 191/04

Komisija 2011. gada 23. jūnijā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar kopējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32011M6160. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.


IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Padome

1.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 191/9


PADOMES LĒMUMS

(2011. gada 28. jūnijs),

ar ko ieceļ un nomaina Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra valdes locekļus

(000/2011/)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Padomes Regulu (EEK) Nr. 337/75 (1975. gada 10. februāris), ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru, un jo īpaši tās 4. pantu (1),

ņemot vērā Padomei iesniegtās Komisijas izvirzītās kandidatūras valdes locekļu darba devēju organizāciju pārstāvju kategorijā,

tā kā:

(1)

Ar 2009. gada 14. septembra Lēmumu (2) Padome iecēla Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra valdes locekļus uz laikposmu no 2009. gada 18. septembra līdz 2012. gada 17. septembrim.

(2)

Pēc Andrew MAMO kunga atkāpšanās no amata centra valdē ir atbrīvojusies locekļa vieta darba devēju pārstāvju kategorijā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Ar šo turpmāk minētā persona ir iecelta par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra valdes locekli uz atlikušo pilnvaru laiku līdz 2012. gada 17. septembrim.

DARBA DEVĒJU ORGANIZĀCIJU PĀRSTĀVJI:

MALTA

Jeanelle CATANIA kundze (MT)

Executive Policy & Business Development

The Malta Chamber of Commerce Enterprise and Industry

Luksemburgā, 2011. gada 28. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

FAZEKAS S.


(1)  OV L 39, 13.2.1975., 1. lpp.

(2)  OV C 226, 19.9.2009., 2. lpp.


Eiropas Komisija

1.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 191/10


Euro maiņas kurss (1)

2011. gada 30. jūnijs

2011/C 191/06

1 euro =


 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

1,4453

JPY

Japānas jena

116,25

DKK

Dānijas krona

7,4587

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,90255

SEK

Zviedrijas krona

9,1739

CHF

Šveices franks

1,2071

ISK

Islandes krona

 

NOK

Norvēģijas krona

7,7875

BGN

Bulgārijas leva

1,9558

CZK

Čehijas krona

24,345

HUF

Ungārijas forints

266,11

LTL

Lietuvas lits

3,4528

LVL

Latvijas lats

0,7093

PLN

Polijas zlots

3,9903

RON

Rumānijas leja

4,2435

TRY

Turcijas lira

2,3500

AUD

Austrālijas dolārs

1,3485

CAD

Kanādas dolārs

1,3951

HKD

Hongkongas dolārs

11,2475

NZD

Jaunzēlandes dolārs

1,7468

SGD

Singapūras dolārs

1,7761

KRW

Dienvidkorejas vona

1 543,19

ZAR

Dienvidāfrikas rands

9,8569

CNY

Ķīnas juaņa renminbi

9,3416

HRK

Horvātijas kuna

7,4018

IDR

Indonēzijas rūpija

12 397,41

MYR

Malaizijas ringits

4,3626

PHP

Filipīnu peso

62,619

RUB

Krievijas rublis

40,4000

THB

Taizemes bāts

44,380

BRL

Brazīlijas reāls

2,2601

MXN

Meksikas peso

16,9765

INR

Indijas rūpija

64,5620


(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.


Revīzijas palāta

1.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 191/11


Īpašais ziņojums Nr. 5/2011 “Vienotā maksājuma shēma (VMS): pareizas finanšu pārvaldības uzlabošanai risināmie jautājumi”

2011/C 191/07

Eiropas Revīzijas palāta informē, ka ir publicēts Īpašais ziņojums Nr. 5/2011 “Vienotā maksājuma shēma (VMS): pareizas finanšu pārvaldības uzlabošanai risināmie jautājumi”.

Ziņojums ir pieejams lasīšanai vai lejupielādei Eiropas Revīzijas palātas tīmekļa vietnē http://www.eca.europa.eu

Ziņojumu var saņemt bez maksas drukātā veidā. Tas jāpieprasa Eiropas Revīzijas palātas Komunikācijas un ziņojumu nodaļā:

European Court of Auditors

Communication and Reports Unit

12, rue Alcide De Gasperi

1615 Luxembourg

LUXEMBOURG

Tālr. +352 4398-1

E-pasts: euraud@eca.europa.eu

vai jāaizpilda elektroniskā pieprasījuma veidlapa virtuālajā grāmatnīcā EU-Bookshop.


DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA

1.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 191/12


Dalībvalstu paziņotā informācija par valsts atbalstiem, kas piešķirti saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001

2011/C 191/08

Atbalsta Nr.: SA.32518 (11/XA)

Dalībvalsts: Vācija

Reģions:

Schleswig-Holstein

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Gewährung von Beihilfen im Rahmen der Bekämpfung

Leukose und Brucellose bei Rindern, Schafen und Ziegen

Juridiskais pamats:

Richtlinien für die Gewährung von Beihilfen im Rahmen der Bekämpfung Leukose und Brucellose bei Rindern, Schafen und Ziegen (Leukose-Brucellose-Beihilfe-Richtlinien)

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: Kopējais saskaņā ar shēmu ieplānotais gada budžets: EUR 0,15 (miljonos)

Atbalsta maksimālā intensitāte: 100 %

Īstenošanas datums: —

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: 2011. gada 17. februāris–2013. gada 31. decembris

Atbalsta mērķis: Dzīvnieku slimības (Regulas (EK) Nr. 1857/2006 10. pants)

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lopkopība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Ministerium für Landwirtschaft, Umwelt und ländliche Räume Schleswig-Holstein

Mercatorstraße 3

24106 Kiel

DEUTSCHLAND

Tīmekļa vietne: http://www.schleswig-holstein.de/cae/servlet/contentblob/872674/publicationFile/Beihilfe_RiLi_Leukose.pdf

Papildu informācija: —

Atbalsta Nr.: SA.33004 (11/XA)

Dalībvalsts: Itālija

Reģions:

Basilicata

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums:

Interventi compensativi relativi a mancati redditi, a favore delle aziende agricole interessate da provvedimenti di abbattimenti totali conseguenti ad infezioni di tubercolosi bovina, brucellosi, leucosi bovina enzootica e scrapie o colpite dalle avversità atmosferiche. Periodo 2010 e 2011.

Juridiskais pamats:

 

Brucellosi bovina, bufalina, ovina e caprina:

 

D.P.R. n. 320/1954,

 

L. n. 615/1964,

 

D.M. n. 453/1992,

 

D.M. n. 651/1994.

 

Tubercolosi bovina e bufalina:

 

D.P.R. n. 320/1954,

 

L. n. 615/1964,

 

D.M. n. 592/1995.

 

Leucosi bovina enzootica:

 

D.P.R. n. 320/1954,

 

D.M. n. 358/1996.

 

Encefalopatie Spongiformi Trasmissibili:

 

D.M. 8.4.1999,

 

regolamento (CE) n. 999/2001 del 22 maggio 2001.

 

Avversità atmosferiche:

 

D.P.C.M. n. 66/2011,

 

D.G.R. n. 518/2011.

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: Kopējais saskaņā ar shēmu ieplānotais gada budžets: EUR 0,20 (miljonos)

Atbalsta maksimālā intensitāte: 100 %

Īstenošanas datums: —

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: 2011. gada 24. jūnijs–2011. gada 31. decembris

Atbalsta mērķis: Dzīvnieku slimības (Regulas (EK) Nr. 1857/2006 10. pants), Nelabvēlīgi laika apstākļi (Regulas (EK) Nr. 1857/2006 11. pants)

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Piena lopkopība, aitu un kazu audzēšana, citu liellopu audzēšana

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Regione Basilicata

Dipartimento Agricoltura Sviluppo Rurale Economia Montana

Via Vincenzo Verrastro 10

85100 Potenza PZ

ITALIA

Tīmekļa vietne: http://www.regione.basilicata.it/giunta/site/giunta/department.jsp?dep=100049

Papildu informācija: —

Atbalsta Nr.: SA.33005 (11/XA)

Dalībvalsts: Itālija

Reģions:

Basilicata

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums:

L. 2 dicembre 1998 n. 423 — articolo 1 comma 2 — Interventi urgenti nel settore zootecnico per il ripristino funzionale delle strutture aziendali delle aree riconosciute dal D.P.C.M. n. 66/2011.

Juridiskais pamats:

 

L. 2.12.1998 n. 423.

 

D.P.C.M. 22.3.2011 n. 66 «Dichiarazione dello stato di emergenza in relazione alle eccezionali avversità atmosferiche che hanno colpito il territorio della Regione Basilicata nel periodo dal 18 febbraio al 1o marzo 2011».

 

D.G.R. n. 641 del 4 maggio 2011«L. 2 dicembre 1998 n. 423 — articolo 1 comma 2 — Interventi urgenti nel settore zootecnico per il ripristino funzionale delle strutture aziendali delle aree riconosciute dal D.P.C.M. n. 66/2011».

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: Kopējais saskaņā ar shēmu ieplānotais gada budžets: EUR 0,32 (miljonos)

Atbalsta maksimālā intensitāte: 80 %

Īstenošanas datums: —

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: 2011. gada 24. jūnijs–2011. gada 31. decembris

Atbalsta mērķis: Nelabvēlīgi laika apstākļi (Regulas (EK) Nr. 1857/2006 11. pants)

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Piena lopkopība, citu liellopu audzēšana, aitu un kazu audzēšana

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Regione Basilicata

Dipartimento Agricoltura Sviluppo Rurale Economia Montana

Via Vincenzo Verrastro 10

85100 Potenza PZ

ITALIA

Tīmekļa vietne: http://www.regione.basilicata.it/giunta/site/giunta/department.jsp?dep=100049

Papildu informācija: —

Atbalsta Nr.: SA.33156 (11/XA)

Dalībvalsts: Bulgārija

Reģions:

Bulgaria

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums:

„Помощ за участие в изложения по овцевъдство — Регионално изложение по овцевъдство гр. Костинброд, Общинско изложение по овцевъдство гр. Елин Пелин, Общинско изложение по овцевъдство гр. Годеч и Общинско изложение по овцевъдство гр. Брезник“

Juridiskais pamats:

Чл. 10, ал. 1, т. 10 от Закона за подпомагане на земеделските производители; Указания, приети с Решение на Управителния съвет на Държавен фонд „Земеделие“ за схема на държавна помощ за участие в изложения и панаири

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: Kopējais saskaņā ar shēmu ieplānotais gada budžets: BGN 0,03 (miljonos)

Atbalsta maksimālā intensitāte: 100 %

Īstenošanas datums: —

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: 2011. gada 27. jūnijs–2013. gada 31. decembris

Atbalsta mērķis: Tehniskā atbalsta nodrošināšana (Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. pants).

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Държавен фонд „Земеделие“

бул. „Цар Борис III“ № 136

1618 София/Sоfiа

БЪЛГАРИЯ/ВULGАRIА

Tīmekļa vietne: http://www.dfz.bg/bg/darzhavni-pomoshti/shemi_durjavni_pomoshti_reglament_1857_2006/

Papildu informācija: —

Atbalsta Nr.: SA.33219 (11/XA)

Dalībvalsts: Vācija

Reģions:

Thüringen

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums:

Satzung zur Änderung der Satzung über Beihilfen der Thüringer Tierseuchenkasse 612-40306-TH/0002

Juridiskais pamats:

§ 7 Absatz 2 und § 20 Thüringer Ausführungsgesetz zum Tierseuchengesetz (Thüringer Tierseuchengesetz — ThürTierSG —) in der Fassung vom 30. März 2010 (GVBl. S. 89) in Verbindung mit der Satzung über Beihilfen der Thüringer Tierseuchenkasse (Beihilfesatzung in der Fassung der 4. Änderungssatzung)

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: Kopējais saskaņā ar shēmu ieplānotais gada budžets: EUR 3,15 (miljonos)

Atbalsta maksimālā intensitāte: 100 %

Īstenošanas datums: —

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: 2011. gada 24. jūnijs–2013. gada 31. decembris

Atbalsta mērķis: Dzīvnieku slimības (Regulas (EK) Nr. 1857/2006 10. pants)

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lopkopība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Thüringer Tierseuchenkasse

Victor-Goerttler-Straße 4

07745 Jena

DEUTSCHLAND

Tīmekļa vietne:

 

http://www.thueringertierseuchenkasse.de/Download/Beihilfesatzung2011.pdf

 

http://www.thueringertierseuchenkasse.de/Download/thuertiersg.pdf

Papildu informācija: —


V Atzinumi

ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS

Eiropas Komisija

1.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 191/15


MEDIA 2007 – IZSTRĀDE, IZPLATĪŠANA, POPULARIZĒŠANA UN APMĀCĪBA

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus – EACEA/19/11

Atbalsts Eiropas kinoteātru digitalizācijai

2011/C 191/09

1.   Mērķi un apraksts

Šis paziņojums par aicinājumu iesniegt priekšlikumus pamatojas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1718/2006/EK par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007).

Programmas vispārējie mērķi ir:

a)

aizsargāt un stiprināt Eiropas kultūru un valodu daudzveidību, kā arī kinematogrāfisko un audiovizuālo mantojumu, nodrošināt sabiedrībai minētā mantojuma pieejamību un sekmēt starpkultūru dialogu;

b)

veicināt Eiropas audiovizuālo darbu apriti un palielināt to auditoriju Eiropas Savienībā un ārpus tās, tostarp palielinot sadarbību starp iesaistītajām pusēm;

c)

palielināt Eiropas audiovizuālās nozares konkurētspēju atvērtā un konkurētspējīgā Eiropas tirgū, kas ir labvēlīgs attiecībā pret nodarbinātību, tostarp stiprinot saites starp audiovizuālās nozares profesionāļiem.

“Kinoteātru digitalizācijas” shēmas mērķis ir mudināt kinoteātrus, rādot ievērojamu daļu citu Eiropas valstu darbus, izmantot ciparu formāta piedāvātās iespējas.

Šā aicinājuma iesniegt priekšlikumus mērķis ir atvieglot to kinoteātru pāreju uz digitalizāciju, kas rāda Eiropas filmas, atbalstot netiešo izmaksu, kuras saistītas ar digitālā projektora iegādi, segšanu.

2.   Atbilstīgie pretendenti

Šis paziņojums ir paredzēts Eiropas neatkarīgajiem kino operatoriem, kuru galvenā nodarbošanās ir filmu demonstrēšana.

Pretendentiem jābūt reģistrētiem kādā no šīm valstīm:

Eiropas Savienības 27 dalībvalstis,

EEZ valstis, Šveice un Horvātija.

Pretendentu organizācijām:

jābūt kinoteātriem, kuros rāda filmu pirmizrādes (kuru programmā iekļautas Eiropas filmu pirmizrādes ilgākais divpadsmit mēnešus pēc to pirmizrādes konkrētajā valstī),

jābūt bijušām atvērtām publikai vismaz 3 gadus,

jābūt biļešu un ieejas deklarēšanas sistēmai,

jābūt vismaz vienam ekrānam un 70 sēdvietām,

jābūt rādījušām 520 seansus gadā pastāvīgajos kinoteātros (t.i., kinoteātros, kas darbojas vismaz 6 mēnešus gadā), 300 seansus gadā viena ekrāna kinoteātros (30 seansus mēnesī) un vismaz 30 seansus mēnesī vasaras/brīvdabas kinoteātros (kinoteātros, kas darbojas mazāk par 6 mēnešiem gadā),

tajās ir jābūt bijušiem 20 000 skatītājiem iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikā vai 20 000 kino apmeklējumiem, par kuriem tika samaksāta normāla biļetes cena.

Pieteikumu iesniedzēji, kuri ir saņēmuši vai saņems projektoru no trešās puses apakšpiegādātāja, noslēdzot VPF (Virtual Print Fee – “maksa par virtuālu kopiju”) darījumu, nav atbilstīgi pretendenti atbalsta saņemšanai.

Lai kinoteātrus atzītu par atbilstīgiem pretendentiem, tajos 2010. gadā ir jābūt rādītām vismaz 50 % Eiropas filmu, no kurām vismaz 30 % ir bijušas citu Eiropas valstu filmas.

Filmu uzskata par Eiropas filmu, ja tā atbilst MEDIA programmas šādu filmu definīcijai saskaņā ar kinematogrāfijas selektīvo un kinematogrāfijas automātiskā atbalsta shēmu.

Filmas, kas jau ir klasificētas, ir uzskaitītas Eiropas filmu datu bāzē:

http://ec.europa.eu/culture/media/programme/distrib/filmbase/index_en.htm

Filmu uzskata par Eiropas filmu, ja tā atbilst šādai definīcijai:

Jebkurš nesens uzņemts literārs darbs (tostarp animācijas filmas) vai dokumentāls darbs, kura ilgums ir vismaz 60 minūtes un kurš atbilst šādiem nosacījumiem:

šo darbu lielākoties ir veidojis producents vai producenti, kas reģistrēti valstīs, kuras piedalās MEDIA programmā. Lai producentu kompānijas tiktu uzskatītas par reāliem producentiem, tās par tādām ir jāieceļ. Lai noteiktu, kas ir faktiskais producents, var ņemt vērā arī citus faktorus, piemēram, kreativitātes kontroli, īpašuma izmantošanas tiesības, un peļņas daļu,

un

darbam ir jābūt radītam ar būtisku tādu profesionāļu līdzdalību, kuri ir to valstu pilsoņi/pastāvīgie iedzīvotāji, kuras piedalās MEDIA programmā. “Būtiska līdzdalība” ir definēta kā tāda, kas ieguvusi vairāk par 50 % no punktiem, pamatojoties uz tabulu zemāk (piemēram, ja ir 10 vai vairāk punktu literāra darba gadījumā vai lielākā daļa no punktiem, ja kopējā summa ir mazāka par 19, kas ir normāli dokumentālo vai animācijas filmu gadījumā, kad parasti kredītpunktos nav iekļautas visas kategorijas):

Funkcijas

Punkti

Direktors

3

Scenārists

3

Komponists

1

Aktieris Nr. 1

2

Aktieris Nr. 2

2

Aktieris Nr. 3

2

Mākslinieciskais vadītājs/noformētājs

1

Galvenais fotogrāfs

1

Redaktors

1

Skaņa

1

Uzņemšanas vieta

1

Laboratorija

1

Kopā

19

Filmas, kas sastāv no reklāmas, pornogrāfiska vai rasistiska satura materiāliem vai propagandē vardarbību, neuzskata par atbilstīgām filmām.

3.   Atbilstīgās darbības

Atbalsts netiešo izmaksu segšanai, kas saistītas ar tādu digitālo projektoru iegādi, kuri atbilst Digitālās kinematogrāfijas iniciatīvas (DCI) standarta satura drošības prasībām un kurus jāuzstāda kinoteātrī saskaņā ar visiem atbilstības kritērijiem.

Atbalstu var prasīt tikai vienam projektoram uz vienu ekrānu un ne vairāk kā trijiem ekrāniem vienā kinoteātrī.

Projektoram ir jābūt iegādātam laikā no priekšlikuma iesniegšanas brīža līdz 2013. gada 30. jūnijam.

4.   Piešķiršanas kritēriji

Atbilstīgie pieteikumi/atbilstīgās darbības tiks vērtētas, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

Kritēriji

Punkti

Eiropas dimensija

65

 

 

Pieprasīto projektoru skaits:

 

1 projektors

7

2 projektori

13

3 projektori

25

Valsts atbalsta mehānisma esamība

 

10

0

5.   Budžets

Gada budžets, kas atvēlēts projektu līdzfinansēšanai, ir EUR 2 000 000.

Piešķirtais finansiālais atbalsts ir subsīdija, un to piešķir kā vienreizēju izmaksu ne vairāk kā EUR 20 000 vienam ekrānam.

Šī subsīdija ietver visas izmaksas, kas saistītas ar Eiropas teātru digitalizāciju, izņemot digitālā projektora un servera izmaksas.

Aģentūra patur tiesības nepiešķirt visu pieejamo finansējumu.

6.   Pieteikumu iesniegšanas termiņš

Priekšlikumi jāiesniedz līdz 2011. gada 15. septembrim (pasta zīmogs).

Pieteikumi jānosūta uz šādu adresi:

Education, Audiovisual and Culture Executive Agency (EACEA)

Constantin DASKALAKIS

BOUR 3/66

Avenue du Bourget/Bourgetlaan 1

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Tiks pieņemti tikai tie pieteikumi, kas aizpildīti oficiālajā pieteikumu veidlapā un ko pienācīgi parakstījusi persona, kura ir tiesīga uzņemties juridiskas saistības pieteicējas organizācijas vārdā. Uz aploksnes skaidri jānorāda:

MEDIA programme — Distribution EACEA/19/11 — Digitisation of cinemas

Pieteikumi, kas nosūtīti pa faksu vai e-pastu, tiks noraidīti.

7.   Pilna informācija

Norādījumu pilns teksts un pieteikuma veidlapas ir pieejamas šādā interneta adresē:

http://ec.europa.eu/culture/media/programme/distrib/schemes/auto/index_en.htm

Pieteikumi jāaizpilda, izmantojot sniegtās veidlapas, un tajos jāiekļauj visa pieprasītā informācija un pielikumi.


PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

Eiropas Komisija

1.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 191/19


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.6288 – Blackstone/Stargazer)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2011/C 191/10

1.

Komisija 2011. gada 21. jūnijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums The Blackstone Group L.P. (“Blackstone”, ASV) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē iegūst pilnīgu kontroli pār uzņēmumu Stargazer GmbH un tā meitasuzņēmumiem (“Stargazer”, Vācija), iegādājoties kapitāldaļas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

uzņēmums Blackstone: pasaules mēroga alternatīvs aktīvu pārvaldītājs un finanšu konsultāciju pakalpojumu sniedzējs,

uzņēmums Stargazer: izstrādā un izplata (ar savu meitas uzņēmuma Jack Wolfskin palīdzību) apģērbu, apavus un aprīkojumu, kas īpaši paredzēti āra aktivitātēm, piemēram, atpūtai telšu nometnēs un dažāda veida pārgājieniem.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6288 – Blackstone/Stargazer uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

J-70

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“EK Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp. (“Paziņojums par vienkāršotu procedūru”).


CITI TIESĪBU AKTI

Eiropas Komisija

1.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 191/20


Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2011/C 191/11

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai ir jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“SCHWÄBISCHE SPÄTZLE”/“SCHWÄBISCHE KNÖPFLE”

EK Nr.: DE-PGI-0005-0738-02.02.2009

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums:

“Schwäbische Spätzle”/“Schwäbische Knöpfle”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Vācija

3.   Lauksaimniecības vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

2.7. grupa.

Makaronu izstrādājumi

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

“Schwäbische Spätzle”/“Schwäbische Knöpfle” ir olu makaronu izstrādājums, kura mīklu gatavo no svaigām olām. Tas atgādina mājās gatavotu produktu, un tam ir neregulāra forma un raupja, poraina virsma, kuras iegūšanai blīvo mīklu liek tieši verdošā ūdenī/ūdens tvaikos. Parastā sarunvalodā abi nosaukumi apzīmē vienu un to pašu izstrādājumu no identiskas mīklas un ir savstarpēji aizstājami. Turklāt olu makaronu izstrādājumi var būt gan biezi, gan plāni, gan gari, gan īsi. Abus izstrādājuma veidus gandrīz nav iespējams atšķirt, atšķirības ir neizteiktas un reģionos arī tiek interpretētas atšķirīgi.

Īpašības

Krāsa/izskats: dabisks, zeltaini dzeltena līdz gaiši dzeltena krāsa.

Forma: neregulāras formas olu makaronu izstrādājums; raupja un poraina virsma; mājās gatavota ēdiena iezīmes; var būt gan plāni, gan biezi, gan gari, gan īsi.

Konsistence/tekstūra: al dente, vārot neizjūk un nesalīp, ar raupju virsmu.

Olu kvalitāte: svaigas olas, atbilst makaronu izstrādājumu normām.

Olu saturs uz kilogramu putraimu/miltu: sausi “Schwäbische Spätzle”/“Schwäbische Knöpfle”: vismaz 2 olas uz kilogramu putraimu, parasti uz kilogramu putraimu pievieno 4 vai 6 olas;

svaigi “Schwäbische Spätzle”/“Schwäbische Knöpfle”: vismaz 8 olas uz kilogramu putraimu un miltu.

Putraimu kvalitāte: cieto kviešu putraimi vai plēkšņu kviešu milti.

Miltu kvalitāte svaigiem olu makaroniem: kviešu vai plēkšņu kviešu milti.

Ūdens kvalitāte: svaigs dzeramais ūdens.

Sāls: pēc vēlēšanās, ne vairāk kā 1 %.

Garšvielas, garšaugi, spināti: pēc vēlēšanās.

Citronskābe: svaigiem “Schwäbische Spätzle”/“Schwäbische Knöpfle” pēc vēlēšanās.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

“Schwäbische Spätzle”/“Schwäbische Knöpfle” pagatavošanai nepieciešamās izejvielas ir putraimi, svaigas olas un dzeramais ūdens. Pēc vēlēšanās var pievienot sāli (ne vairāk kā 1 %), garšvielas, garšaugus un spinātus. Svaigiem “Schwäbische Spätzle”/“Schwäbische Knöpfle” pēc vēlēšanās var pievienot citronskābi, turklāt putraimus var pilnīgi vai daļēji aizstāt ar miltiem.

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Lai nodrošinātu tradicionālā un reģionam raksturīgā produkta autentiskumu un nemainīgi augstu kvalitāti, “Schwäbische Spätzle”/“Schwäbische Knöpfle” ražošana jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Svaigu un sausu makaronu izstrādājumu izgatavošana līdz atdzesēšanai vai attiecīgi kaltēšanai notiek, veicot tādus pašus ražošanas posmus. Tradicionāli “Schwäbische Spätzle”/“Schwäbische Knöpfle” sadala strēmelītēs ar rokām, un tikai kopš 20. gadsimta sākuma ir uzsākta “Schwäbische Spätzle”/“Schwäbische Knöpfle” mehanizēta izgatavošana. Sastāvdaļas sajauc un masu mīca tikmēr, kamēr mīkla kļūst blīva. Līdz ar mīklas mīcīšanas iekārtu ieviešanu šis process ir lielā mērā mehanizēts. Mīklu sadala strēmelītēs un ievieto verdošā ūdenī vai ūdens tvaikos. Lai noteiktu mīklas konsistenci, pareizo vārīšanas temperatūru un ilgumu, ir vajadzīga īpaša izjūta un pieredze, ko ir grūti standartizēt. Šajā gadījumā īpaša nozīme ir ražotāju prasmēm un reģionā izkoptajām zināšanām par produkta apstrādi. Sauso makaronu izstrādājumu gadījumā izgatavotos “Schwäbische Spätzle”/“Schwäbische Knöpfle” apžāvē un pēc tam kaltē, svaigu makaronu izstrādājumu gadījumā, ja nepieciešams, tos atdzesē vai pasterizē un pēc tam atdzesē līdz 2–7 °C.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Švābijas ģeogrāfiskajā apgabalā ietilpst visa Bādene-Virtemberga un Bavārijas brīvvalsts Švābijas administratīvais apgabals.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

“Schwäbische Spätzle”/“Schwäbische Knöpfle” ir gadsimtiem ilgas izgatavošanas tradīcijas ģeogrāfiskajā apgabalā un liela nozīme Švābijas virtuvē. Šajā gadījumā īpaša nozīme ir ražotāju prasmēm un reģionā izkoptajām zināšanām par produkta apstrādi. Tradicionāli olu makaronus sadala strēmelītēs ar rokām, ar rokām no dēlīša ūdenī ielaistus olu makaronus joprojām uzskata par īpaši kvalitatīviem. Ņemot vērā darba ekonomijas apsvērumus, ģeogrāfiskajā apgabalā jau kopš 20. gadsimta sākuma sāka mehanizēti izgatavot “Schwäbische Spätzle”/“Schwäbische Knöpfle”, kas atgādina mājās gatavotus, proti, ar rokām gatavotus, produktus. Lai saglabātu “Schwäbische Spätzle”/“Schwäbische Knöpfle” autentiskumu un mājās gatavota produkta iezīmes, tika reģistrēti pirmie patenti (sk., piemēram, Deutsches Reichpatent 471046). Vairākas izstādes dokumentē tradicionālās zināšanas par ražošanu Švābijas reģionā no pirmsākumiem līdz mūsdienām (sk. “Spätzle und Knöpfle – Geschichte(n) rund um das Leibgericht der Schwaben”, Blickfang: Alte Zeiten, Ofterdingen; “Spätzle – Schaben, pressen, hobeln”, Freilichtmuseum Beuren). Vairāki pavāru konkursi un vairāki pasaules rekordi olu makaronu gatavošanā liecina par ģeogrāfiskā apgabala specifikas un cilvēkfaktora mijiedarbību. Reģionā dzīvojošo cilvēku zināšanas par ražošanu tika nodotas no paaudzes paaudzē, un tām ir svarīga loma produkta vēlāko īpašību veidošanā. Olu makaronu gatavošanas tradīcija Švābijā aizsākās 18. gadsimtā. 1725. gadā Virtembergas dome un ārsts Rosino Lentilio (Rosino Lentilio) par “Knöpflein” un “Spazen” nosauca “visu, ko pagatavo no miltiem”. Tolaik Švābijas un Alemanijas teritorijā plēkšņu kvieši bija plaši izplatīti. Mazprasīgā labība, kas padodas arī nabadzīgās augsnēs, bija ļoti iecienīta sīksaimniecībās sadalītajā un nabadzīgajā reģionā. Tā kā plēkšņu kviešu miltos ir liels lipekļa saturs un nabadzīgos apstākļos mīklu var pagatavot arī bez olām, “Schwäbische Spätzle”/“Schwäbische Knöpfle” izgatavošanai galvenokārt tika izmantoti plēkšņu kvieši. Popularitāti olu makaroni ieguva Minzingas kalnu ganībās (Münsinger Alb). Sākoties industrializācijai un pieaugot labklājībai, “Schwäbische Spätzle”/“Schwäbische Knöpfle” no parasta ikdienas ēdiena kļuva par kulinārijas gardumu svētku dienās. Kāda Švābijas zemnieku ciemata aprakstā 1937. gadā šie olu makaroni tiek dēvēti par svētku ēdienu. Gadu iepriekš dzejnieks Sebastians Blaus (Sebastian Blau) šos olu makaronus nosauca par Švābijas reģionālās identitātes simbolu: “(..) Spätzle ir mūsu virtuves pamats, mūsu zemes slava, (..) Švābijas ēdienkartes alfa un omega (..)”. Ģeogrāfiskajā apgabalā tieši vietās, kur citādi ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, tradicionālās ražošanas metodes un augstā līmenī attīstītās prasmes makaronu izgatavošanā ļāva izgatavot augstas kvalitātes produktu. Pašlaik Švābijā “Schwäbische Spätzle”/“Schwäbische Knöpfle” savā sortimentā ir iekļāvuši gandrīz visi makaronu izstrādājumu ražotāji un gastronomi, un kopš astoņdesmitajiem gadiem veiksmīgi notiek arī to eksports. Ģeogrāfiskā apgabala iedzīvotājiem olu makaroni ir kļuvuši par vienu no identitātes elementiem. “Schwäbische Spätzle”/“Schwäbische Knöpfle” lielo nozīmi Švābijas virtuvē cita starpā apliecina 1827. gadā iznākušais romāns “Stāsts par septiņiem švābiem” (“Die Geschichte von den sieben Schwaben”), kurā teikts, ka švābu zemē esot paradums “katru dienu ēst piecas reizes, proti, piecas reizes zupu un divreiz tai klāt olu makaronus”. 1892. gadā Elīze Henle (Elise Henle) stāsta, ka katrai švābu sievietei jāprot pagatavot olu makaronus: “sieviete, kura neprot pagatavot olu makaronus, nav īsta švābiete”. Mūsdienās švābu autors Zigfrīds Russ (Siegfried Ruoß) pavārgrāmatā “Schwäbische Spätzleküche” uzskaita vairāk nekā 50 dažādas olu makaronu receptes Švābijas reģionā.

5.2.   Produkta specifika:

Atšķirībā no citiem makaronu izstrādājumiem “Schwäbische Spätzle”/“Schwäbische Knöpfle” ir olu makaronu izstrādājums, kura mīklu gatavo no svaigām olām. Tas atgādina mājās gatavotu produktu, un tam ir neregulāra forma un raupja, poraina virsma, kuras iegūšanai blīvo mīklu liek tieši verdošā ūdenī/ūdens tvaikos, turklāt tie var būt gan biezi, gan plāni, gan gari, gan īsi. Šis ir vienīgais makaronu izstrādājums, kuru pirmoreiz vāra jau izgatavošanas laikā. Šajā gadījumā mitro mīklu izspiež cauri perforētai plāksnei, vai arī tā pil cauri šai plāksnei verdošā ūdenī. Dažos gadījumos mīklu šajā procesa posmā sagriež.

5.3.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Saikne starp “Schwäbische Spätzle”/“Schwäbische Knöpfle” specifiku un to ģeogrāfisko izcelsmi izriet no īpašās reputācijas, kas šim produktam ir, pateicoties tā izcelsmei. Šajā gadījumā runa ir par tradīcijām bagātiem, reģionam raksturīgiem, no Švābijas teritorijas nākušiem makaronu ēdieniem, kas ir pazīstami un novērtēti ne tikai šajā reģionā, bet arī ārpus tā. No vienas puses, to apstiprina lielais skaits valsts iestādē saņemto viedokļu un 2002. gadā veiktā patērētāju aptauja.

No otras puses, neskaitāmas norādes literatūrā, preses publikācijās un reģionu pavārgrāmatās apliecina būtisko nozīmi un vietu, kāda olu makaroniem kā “Švābijas nacionālajam ēdienam” ir Švābijas virtuvē.

Pašlaik Švābijā “Schwäbische Spätzle”/“Schwäbische Knöpfle” savā sortimentā ir iekļāvuši gandrīz visi makaronu izstrādājumu ražotāji un gastronomi, un kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem veiksmīgi notiek arī to eksports. “Schwäbische Spätzle”/“Schwäbische Knöpfle” labā reputācija galvenokārt ir balstīta uz tradicionālo, reģionālo izgatavošanas metodi un augstā līmenī attīstītajām olu makaronu izgatavošanas prasmēm Švābijas reģionā, turklāt īpaši augstu tiek vērtēti ar rokām gatavoti olu makaroni. Arī mehanizētā ražošanā ir nepieciešama īpaša izjūta un pieredze, līdz ar to no šāda viedokļa īpaša nozīme ir ražotāju prasmēm un reģionā izkoptajām zināšanām par produkta apstrādi. Tāpēc var uzskatīt, ka “Schwäbische Spätzle”/“Schwäbische Knöpfle” reputācija ir cieši saistīta ar to izcelsmes reģionu.

“Schwäbische Spätzle”/“Schwäbische Knöpfle” ir labi pazīstami patērētājiem, un, pateicoties reģionālajai izcelsmei, tiem ir īpaša reputācija, kas balstās uz šo olu makaronu – Švābijas reģionam tipiskā ēdiena – senajām tradīcijām un izgatavošanas prasmēm, kas izkoptas šajā reģionā, turklāt par īpaši kvalitatīviem uzskata ar rokām gatavotus olu makaronus. Jau aptaujā, ko 1965. gadā visā Vācijā veica “Konsumgenossenschaft Stuttgart e.G.”, olu makaroni visaugstāk tika novērtēti Štutgartes un Reitlingenes reģionā. Arī Švābijas literatūrā ir daudz dzejoļu par švābu iecienīto ēdienu, piemēram, 1838. gadā laikrakstā “Schwarzwälder Bote” publicētais dzejolis “Das Lob der Schwabenknöpfle”, dzejolis “Schwäbische Leibspeisa” vai “Spätzles-Lied”. Turklāt “Schwäbische Spätzle”/“Schwäbische Knöpfle” ir daudzu svētku un paražu neatņemama daļa, un tradicionālās virtuves nedēļu vai kursu, semināru un olu makaronu gatavošanas konkursu veidā ar tiem iepazīstina arī tūristus. Mūsdienās “Schwäbische Spätzle”/“Schwäbische Knöpfle” ir kļuvuši arī par Švābijas reģiona kulinārijas vēstnieku.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

“Markenblatt” 21. sējums, 2008. gada 23. maijs, 7.a-aa daļa, 33858. lpp.

(http://www.register.dpma.de/DPMAregister/geo/detail.pdfdownload/127)


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.


1.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 191/24


Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2011/C 191/12

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“ΚΟΥΦΕΤΑ ΑΜΥΓΔΑΛΟΥ ΓΕΡΟΣΚΗΠΟΥ” (KOUFETA AMYGDALOU GEROSKIPOU)

EK Nr.: CY-PGI-0005-0800-02.03.2010

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums:

Κουφέτα Αμυγδάλου Γεροσκήπου” (Koufeta Amygdalou Geroskipou)

2.   Dalībvalstis vai trešās valstis:

Kipra

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

2.4. grupa.

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Geroskipas glazētās mandeles (“Κουφέτα Αμυγδάλου Γεροσκήπου”) ir grauzdētas mandeles cukura apvalkā.

Galīgajam produktam ir šādas īpašības.

 

Fizikālās īpašības

 

Forma ovāla/mandeļveida

 

Krāsa balta

 

Ķīmiskās īpašības

Mitruma saturs 2–4 %

 

Organoleptiskie rādītāji

 

Virsa/konsistence: izžuvušā cukura sīrupa ārējās kārtiņas virsma ir raksturīgi raupja, taču ēdot tā ir salīdzinoši mīkstāka nekā līdzīgiem produktiem un rada patīkamu sajūtu (tā kūst mutē). Cukura glazūras biezums ir 2–4 milimetri.

 

Garša salda, ko rada cukurs, kā arī grauzdētām mandelēm raksturīgā garša.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

Geroskipas glazēto mandeļu ražošanā izmanto: a) mandeles un b) cukurniedru kristālisko cukuru.

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

Nav piemērojams

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Geroskipas glazēto mandeļu ražošana un iepakošana jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā (Geroskipas dima (pašvaldības) teritorija) (gan cukura, gan mandeļu izcelsme var būt ārpus noteiktā ģeogrāfiskā apgabala).

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

Glazētās Geroskipas mandeles nedrīkst iepakot telpā, kurā temperatūra pārsniedz 45 °C, jo citādi maisiņos kondensējas mitrums. Tiklīdz temperatūra ir nokritusies zem 45 °C, vides temperatūrā var uzsākt iepakošanu. Ja mandeles attiecīgā laika sprīdī netiktu iepakotas, iztvaikotu pārāk daudz mitruma, un košļājot Geroskipas glazētās mandeles nebūtu tik mīkstas (mainītos to organoleptiskās īpašības). Citiem vārdiem, Geroskipas glazēto mandeļu iepakošanas brīdim ir būtiska nozīme, jo no tā atkarīgas to galīgās organoleptiskās īpašības. Tāpēc ir svarīgi, lai Geroskipas glazētās mandeles tiktu iepakotas noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Tādējādi tiek garantēts produkta autentiskums un izsekojamība.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

Uz Geroskipas glazēto mandeļu marķējuma norādīts, ka to uzglabāšanas ilgums ir viens mēnesis no pagatavošanas dienas.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Geroskipas dima administratīvā teritorija.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Geroskipas glazētās mandeles gatavo pēc tradicionālas ģimenes receptes, un līdz šai dienai visi, kas iesaistīti to pagatavošanā Geroskipas dimā, pieder pie Sofokla Atanasija (Σοφοκλής Αθανάσιος) pēctečiem; viņš uzsāka tās gatavot Geroskipā 1895. gadā. Jau veselu gadsimtu Sofokla Atanasija pēcteči gatavo šo produktu tādā pašā veidā un tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā (Geroskipas dimā). Tāpēc Geroskipas glazēto mandeļu gatavošanai vajadzīgā amatprasme un zinātība noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā pastāvējusi kopš 1895. gada, un tā pārmantota līdz pat šodienai. Gatavot Geroskipas glazētās mandeles pieredzējušie meistari māca jaunajiem, tas nozīmē, ka šī zinātība tiek pārmantota no paaudzes paaudzē.

Grāmatā “Γεροσκήπου — Παλαιό και Σύγχρονα Πρόσωπο” (“Geroskipa – vecā un jaunā seja”) (Αριστείδου (Aristidu) un Βάκης (Vakis)) ir atsauce uz apcukurotu mandeļu gatavošanu Geroskipā pēc 1930. gada, un minēts, ka tās pārdotas galvenokārt svētku reizēs. Atsauce uz šo produktu minēta arī grāmatā ar nosaukumu “Η Γεροσκήπου — Ιστορική και Λαογραφική Μελέτη” (“Ieskats Geroskipas vēsturē un folklorā”) (Χατζηκυριάκος (Hacikirjaka), 2000), kur norādīts, ka glazētās mandeles gatavotas, izmantojot sīrupu, cukuru un mandeles, un vārīšana veikta nelielā katliņā. Svarīgs fakts ir tas, ka par Geroskipas glazētajām mandelēm piešķirta godalga īpašā pasākumā, kas 1937. gadā noticis Strumbi (Στρουμπί).

Geroskipas glazētās mandeles minētas arī Geroskipas pašvaldības izdotajā grāmatā “Γεροσκήπου από την αρχαιότητα μέχρι σήμερα” (“Geroskipa no sendienām līdz mūsdienām”) (2008). Turklāt ikmēneša izdevumā “Ο Ταχυδρόμος της Πάφου” (“Pafas kurjers”) (2010. gada augusta numurā) ievietota intervija ar kādu ilggadēju ražošanas meistaru, kas glazētās mandeles gatavo joprojām un piebilst, ka tās ir viens no Geroskipas senajiem tradicionālajiem produktiem.

5.2.   Produkta specifika:

Geroskipas glazēto mandeļu specifika ir divējāda:

a)

produkta reputācija tradicionālās gatavošanas dēļ Geroskipas dimā kopš daudziem gadiem līdz pat mūsdienām un

b)

sevišķas organoleptiskās īpašības, ar kurām tas atšķiras no citiem līdzīgiem produktiem. Šo īpašību vidū ir izstrādājuma raupjā virsma, ko rada izžuvušā cukura sīrupa ārējā kārtiņa, taču kas ēdot ir salīdzinoši mīkstāka nekā līdzīgiem produktiem un kūst mutē, radot patīkamu sajūtu. Turklāt Geroskipas glazētās mandeles cukura dēļ ir raksturīgi saldas. Šim produktam ir tik specifiska raupja virsma, konsistence un saldums, kādu nav citām glazētām mandelēm. Konkrētāk, ražojot Geroskipas glazētās mandeles, mandeļu aizsargāšanai/izolēšanai nelieto vasku (to praktizē citu glazētu mandeļu ražošanā, lai mandeles nezaudētu tajās esošās taukvielas). Turklāt, gatavojot Geroskipas glazētās mandeles, neizmanto nekādas citas izejvielas kā tikai mandeles un cukuru un nelieto nekādu papildu paņēmienu, lai glazētās mandeles pārklātu vēl papildus ar lakveida glazūru (vai nu izmantojot vasku, vai turpinot to apstrādi vārīšanas katliņā), kā to dara citu glazētu mandeļu ražošanā. Iepriekš minēto iemeslu dēļ uz produkta virsas esošās poras paliek atvērtas, tāpēc šo mandeļu virsma ir raupja, kādas nav citām glazētām mandelēm. Turklāt visu derīguma termiņa laiku Geroskipas glazētās mandeles ir mīkstākas un maigākas par pārējām glazētajām mandelēm, jo tām nav pievienota nekāda cita izejviela; pretstatā tam pārējām glazētajām mandelēm, lai tās saglabātos maigas, pievieno citas izejvielas.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Geroskipas glazēto mandeļu reputācijas dēļ tās ir pazīstamas visā Kiprā. Kā jau minēts, Geroskipas glazētās mandeles Geroskipā tiek gatavotas jau daudzus gadus, un to gatavošanai vajadzīgā zinātība pārmantota no paaudzes paaudzē līdz pat mūsdienām. Geroskipas glazēto mandeļu neatkārtojamība un šā produkta sevišķās īpašības izkopuši Geroskipā dzīvojošie ražotāji ar savu pieredzi un zinātību, jo īpaši attiecībā uz ražošanas metodi. Geroskipas glazēto mandeļu īpašā konsistence panākta galvenokārt, ievērojot noteiktu gatavošanas veidu, kurā liela nozīme ir grauzdēto mandeļu glazēšanas ilgumam, katliņa satura maisīšanas ritmam un produkta pagatavošanai izmantotajai receptei. Ražošanas procesa izšķirošs faktors un būtisks amatprasmes elements ir tas, ka pagatavotājam jāpaliek pie sava darba rīka (katliņa) visu gatavošanas laiku, lai pastāvīgi kontrolētu glazēšanas procesu kopumā un nekavējoties veiktu vajadzīgās korekcijas attiecībā uz sīrupa biezumu un kvalitāti, kā arī glazēšanas temperatūru. Turklāt ļoti svarīgi ir saskaņot grauzdēto mandeļu apcukurošanas ilgumu ar katliņa satura maisīšanas ritmu. Jo īpaši, ja apcukurošanās notiek pārāk agri un/vai ja maisīšanas ritms nav pareizs, glazētās mandeles pielīp viena pie otras. Un pretēji, ja apcukurošanās notiek pārāk vēlu un/vai ja maisīšanas ritms nav pareizs, glazētās mandeles sažūst un cukura glazūras kvalitāte nav laba. Visi iepriekš aprakstītie faktori pieder pie tradīcijas, autentiskiem ražošanas paņēmieniem un veido Geroskipas vietējo ražotāju pieredzi un amatprasmi. Turklāt panākumi, gatavojot produktu pēc aprakstītās receptes, atkarīgi arī no tā, ka izmantotas tiek vienīgi divas izejvielas: cukurs un mandeles un nekā vairāk (pretstatā tam, ko izmanto, ražojot pārējo veidu grauzdētās mandeles).

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

 

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

 

http://www.moa.gov.cy/moa/da/da.nsf/All/BAB8773EB6D4C5BD422576CD00354E95/$file/EvnoikiApofasiYpourgou4406Jan10.pdf?OpenElement


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.