ISSN 1725-5201

doi:10.3000/17255201.C_2011.189.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 189

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

54. sējums
2011. gada 29. jūnijs


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

II   Informācija

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2011/C 189/01

Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )

1

 

III   Sagatavošanā esoši tiesību akti

 

Eiropas Komisija

2011/C 189/02

Komisijas pieņemtie likumdošanas priekšlikumi

5

 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2011/C 189/03

Euro maiņas kurss

11

2011/C 189/04

COM dokumentu, kas nav Komisijas pieņemtie likumdošanas priekšlikumi, un Komisijas pieņemto likumdošanas priekšlikumu pēdējās publikācijas
OV C 140, 11.5.2011.

12

2011/C 189/05

COM dokumenti, kas nav Komisijas pieņemtie likumdošanas priekšlikumi

13

2011/C 189/06

Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi

16

2011/C 189/07

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

25

 

DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA

2011/C 189/08

Dalībvalstu paziņotā informācija par valsts atbalstiem, kas piešķirti saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001

26

2011/C 189/09

Publikācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju

28

 

V   Atzinumi

 

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

 

Eiropas Komisija

2011/C 189/10

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6172 – Daimler/Rolls-Royce/Tognum/Bergen) ( 1 )

29

2011/C 189/11

Komisijas lēmuma kopsavilkums (2011. gada 3. maijs), ar ko atceļ noteiktas saistības Lēmumā 98/526/EK Lietā IV/M.950 – Hoffman-La Roche/Boehringer Mannheim attiecībā uz DNS zonžu tirgu (Lieta IV/M.950 – Hoffmann-La Roche/Boehringer Mannheim) (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 2981 galīgā redakcija)  ( 1 )

31

2011/C 189/12

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6291 – CD&R Fund VIII/SPIE) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )

32

 

CITI TIESĪBU AKTI

 

Eiropas Komisija

2011/C 189/13

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

33

2011/C 189/14

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

37

2011/C 189/15

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

42

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

 


II Informācija

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

29.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/1


Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2011/C 189/01

Lēmuma pieņemšanas datums

31.5.2011.

Atbalsts Nr.

N 557/10

Dalībvalsts

Apvienotā Karaliste

Reģions

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Amendment to the Renewables Obligation Certificates

Juridiskais pamats

s 32 Electricity Act 1989 (1989 Chapter 29), as amended by ss 37-40 of the Energy Act 2008 (2008 Chapter 32) Implemented by the Renewables Obligation Order 2009 (No 785) as amended by Renewables Obligation Order 2010 (No 1107) to be amended by Renewables Obligation Order 2011

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Vides aizsardzība

Atbalsta veids

Darījumi bez tirgus nosacījumiem

Budžets

Kopējais plānotais atbalsta apjoms GBP 7 108 miljoni

Atbalsta intensitāte

Atbalsta ilgums

Līdz 31.3.2021.

Tautsaimniecības nozares

Enerģētika

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Department of Energy & Climate Change

Renewables Obligation

Floor 4 Area A

3 Whitehall Place

London

SW1A 2AW

UNITED KINGDOM

Cita informācija

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

7.3.2011.

Atbalsts Nr.

SA.32261 (11/N)

Dalībvalsts

Slovēnija

Reģions

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Nova Ljubljanska Banka d.d. („NLB“)

Juridiskais pamats

Strateški načrt NLB

Pasākuma veids

Individuāls atbalsts

Mērķis

Atbalsts nopietnu ekonomikas traucējumu kompensēšanai

Atbalsta veids

Citi līdzdalības veidi pamatkapitālā

Budžets

Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 250 miljoni

Atbalsta intensitāte

Atbalsta ilgums

Līdz 7.9.2011.

Tautsaimniecības nozares

Finanšu starpniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Ministrstvo za finance

Župančičeva 3

SI-1000 Ljubljana

SLOVENIJA

Cita informācija

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

22.3.2011.

Atbalsts Nr.

SA.32470 (11/N)

Dalībvalsts

Somija

Reģions

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Kiinteä toimintatuki uusiutuvia energialähteitä käyttäville voimaloille

Fast driftstöd till kraftverk som använder förnybara energikällor

Juridiskais pamats

Laki uusiutuvilla energialähteillä tuotetun sähkön tuotantotuesta (1396/2010);

Lag om stöd till produktion av el från förnybara energikällor (1396/2010)

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Vides aizsardzība

Atbalsta veids

Tiešā dotācija

Budžets

Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 21,35 miljoni

Atbalsta intensitāte

50 %

Atbalsta ilgums

Līdz 1.2.2016.

Tautsaimniecības nozares

Enerģētika

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Energiamarkkinavirasto

Lintulahdenkuja 4

FI-00530 Helsinki

SUOMI/FINLAND

Cita informācija

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

31.5.2011.

Atbalsts Nr.

SA.32986 (11/N)

Dalībvalsts

Spānija

Reģions

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Prórroga del Régimen temporal de concesión de ayudas en forma de garantía (ayuda de Estado N 68/10) — España

Juridiskais pamats

Acuerdo de la Comisión Delegada del Gobierno para Asuntos Económicos sobre el marco nacional transitorio de concesión de garantías públicas para facilitar el acceso a la financiación en el actual contexto de crisis económica y financiera.

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Atbalsts nopietnu ekonomikas traucējumu kompensēšanai

Atbalsta veids

Garantija

Budžets

Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 700 miljoni

Atbalsta intensitāte

Atbalsta ilgums

Līdz 31.12.2011.

Tautsaimniecības nozares

Visas nozares

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Todas las autoridades competentes en España

Cita informācija

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm


III Sagatavošanā esoši tiesību akti

Eiropas Komisija

29.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/5


Komisijas pieņemtie likumdošanas priekšlikumi

2011/C 189/02

Dokuments

Daļa

Datums

Nosaukums

COM(2011) 153

 

19.4.2011.

Priekšlikums – Padomes Lēmums par nostāju, kas jāpieņem Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm Asociācijas padomē, kura izveidota ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses, attiecībā uz ieteikuma pieņemšanu par ES un Jordānijas EKP rīcības plāna īstenošanu

COM(2011) 158

 

8.4.2011.

Priekšlikums – Padomes Īstenošanas lēmums, ar ko atļauj Zviedrijai piemērot samazinātu nodokļa likmi elektroenerģijai, kas tiek tieši piegādāta ostā noenkurotiem kuģiem (“krasta elektroenerģija”) saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. pantu

COM(2011) 169

 

13.4.2011.

Priekšlikums – Padomes Direktīva, ar ko groza Direktīvu 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai

COM(2011) 182

 

7.4.2011.

Priekšlikums – Padomes Lēmums par ES vidēja termiņa finansiālās palīdzības piešķiršanu Rumānijai piesardzības pasākumu veidā

COM(2011) 188

 

11.4.2011.

Priekšlikums – Padomes Lēmums par nostāju, ko Eiropas Savienība pieņem EK un Andoras apvienotajā komitejā attiecībā uz muitas drošības noteikumu sarakstu, kas jāsagatavo saskaņā ar 12.b panta 1. punktu Nolīgumā vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Ekonomikas kopienu, no vienas puses, un Andoras Firstisti, no otras puses

COM(2011) 189

 

12.4.2011.

Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu

COM(2011) 191

 

11.4.2011.

Priekšlikums – Padomes Regula, ar ko galīgo kompensācijas maksājumu, kurš ar Regulu (EK) Nr. 598/2009 noteikts Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam, piemēro arī biodīzeļdegvielas importam, kas sūtīts no Kanādas un kam ir vai nav deklarēta izcelsme Kanādā, ar ko importētai biodīzeļdegvielai maisījumā, kurā Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas saturs nepārsniedz 20 masas %, piemēro arī galīgo kompensācijas maksājumu, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 598/2009, un ar ko izbeidz izmeklēšanu par importu, kas sūtīts no Singapūras

COM(2011) 192

 

11.4.2011.

Priekšlikums – Padomes Regula, ar ko galīgo antidempinga maksājumu, kurš ar Regulu (EK) Nr. 599/2009 noteikts Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam, piemēro arī biodīzeļdegvielas importam, kas sūtīts no Kanādas un kam ir vai nav deklarēta izcelsme Kanādā, ar ko importētai biodīzeļdegvielai maisījumā, kurā Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas saturs nepārsniedz 20 masas %, piemēro arī galīgo antidempinga maksājumu, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 599/2009, un ar ko izbeidz izmeklēšanu par importu, kas sūtīts no Singapūras

COM(2011) 193

 

11.4.2011.

Priekšlikums – Padomes Regula par konkrēta atbalsta, kompensāciju un cenu noteikšanas pasākumiem attiecībā uz vienotu lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju

COM(2011) 197

 

13.4.2011.

Priekšlikums – Padomes Regula, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes melamīna importam

COM(2011) 198

 

12.4.2011.

Priekšlikums – Padomes Regula, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes krītotā papīra importu

COM(2011) 201

 

12.4.2011.

Priekšlikums – Padomes Regula, ar ko nosaka galīgo antisubsidēšanas nodokli Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes krītotā papīra importam

COM(2011) 203

 

13.4.2011.

Priekšlikums – Padomes Regula, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē noteikto pagaidu maksājumu Bosnijas un Hercegovinas izcelsmes ceolīta A pulvera importam

COM(2011) 207

 

14.4.2011.

Priekšlikums – Padomes Regula, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1292/2007, ar ko piemēro galīgu antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēves importam

COM(2011) 209

 

13.4.2011.

Priekšlikums – Padomes Regula, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes furfuraldehīda importam

COM(2011) 210

 

18.4.2011.

Priekšlikums – Padomes Regula, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1425/2006, ar ko uzliek galīgo antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas un Taizemes izcelsmes plastikāta maisu un maisiņu importam un pārtrauc procedūru attiecībā uz dažu Malaizijas izcelsmes plastikāta maisu un maisiņu importu

COM(2011) 212

 

14.4.2011.

Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (pieteikums EGF/2010/031 BE/General Motors Belgium no Beļģijas)

COM(2011) 215

 

13.4.2011.

Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko īsteno ciešāku sadarbību, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību

COM(2011) 216

 

13.4.2011.

Priekšlikums – Padomes Regula, ar ko īsteno ciešāku sadarbību, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību, un kas attiecas uz piemērojamo tulkošanas kārtību

COM(2011) 221

 

20.4.2011.

Priekšlikums – Padomes Lēmums par to, lai parakstītu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību

COM(2011) 223

 

20.4.2011.

Priekšlikums – Padomes Lēmums par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību

COM(2011) 224

 

20.4.2011.

Priekšlikums – Padomes Regula, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 521/2008, ar ko izveido kopuzņēmumu “Kurināmā elementi un ūdeņradis”

COM(2011) 226

 

20.4.2011.

Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums, ar ko groza 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu, lai segtu ITER projekta papildu finanšu vajadzības

COM(2011) 227

 

27.4.2011.

Priekšlikums – Padomes Regula par zvejas iespēju sadalījumu atbilstīgi Partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kaboverdes Republiku

COM(2011) 228

 

27.4.2011.

Priekšlikums – Padomes Lēmums par to, lai noslēgtu jaunu protokolu, kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kaboverdes Republiku

COM(2011) 229

 

27.4.2011.

Priekšlikums – Padomes Lēmums par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu protokolu, kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kaboverdes Republiku

COM(2011) 230

 

26.4.2011.

Priekšlikums – Padomes un Komisijas Lēmums par Savienības nostāju attiecībā uz ES un Melnkalnes Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmumu, ar kuru groza tās reglamentu

COM(2011) 231

 

28.4.2011.

Priekšlikums – Padomes Regula, ar ko groza I pielikumu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu

COM(2011) 233

 

18.4.2011.

Priekšlikums – Padomes Lēmums par Eiropas Sociālā fonda komitejas locekļu iecelšanu amatā

COM(2011) 235

 

4.5.2011.

Priekšlikums – Padomes Īstenošanas lēmums, ar ko atļauj Rumānijai piemērot īpašu pasākumu, atkāpjoties no 193. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

COM(2011) 238

 

2.5.2011.

Priekšlikums – Padomes Lēmums par Gaisa transporta nolīguma noslēgšanu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Īslandi, no trešas puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses, un par Papildnolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, Īslandi, no otras puses, un Norvēģijas Karalisti, no trešas puses, attiecībā uz Gaisa transporta nolīguma piemērošanu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Īslandi, no trešas puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses

COM(2011) 239

 

2.5.2011.

Priekšlikums – Padomes Lēmums par Gaisa transporta nolīguma parakstīšanu un pagaidu piemērošanu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Īslandi, no trešas puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses, un par Papildnolīguma parakstīšanu un pagaidu piemērošanu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, Īslandi, no otras puses, un Norvēģijas Karalisti, no trešas puses, attiecībā uz Gaisa transporta nolīguma piemērošanu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Īslandi, no trešas puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses

COM(2011) 241

 

10.5.2011.

Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko piemēro vispārējo tarifa preferenču sistēmu

COM(2011) 243

 

2.5.2011.

Priekšlikums – Padomes Regula par grozījumiem Padomes Regulā (ES) Nr. 57/2011 attiecībā uz konkrētu zivju krājumu zvejas iespējām

COM(2011) 245

 

5.5.2011.

Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu (pārstrādāta redakcija)

COM(2011) 250

 

5.5.2011.

Priekšlikums – Padomes Lēmums par to līdzekļu piešķiršanu, kuri paredzēti 9. Eiropas Attīstības fonda (EAF) un iepriekšējo EAF projektos un par kuriem saistības atceltas, lai veicinātu attīstības jomas sadarbību Dienvidsudānā

COM(2011) 251

 

6.5.2011.

Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (pieteikums EGF/2010/025 DK/Odense Steel Shipyard no Dānijas)

COM(2011) 252

 

6.5.2011.

Priekšlikums – Padomes Lēmums par Gaisa transporta nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Brazīlijas Federatīvo Republiku, no otras puses

COM(2011) 253

 

6.5.2011.

Priekšlikums – Padomes Lēmums par Gaisa transporta nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Brazīlijas Federatīvo Republiku, no otras puses

COM(2011) 258

 

6.5.2011.

Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (pieteikums EGF/2010/022 DK/LM Glasfiber no Dānijas)

COM(2011) 259

 

18.5.2011.

Priekšlikums – Padomes Regula, ar ko uz laiku atceļ Kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu dažu rūpniecības ražojumu importam Kanāriju salās

COM(2011) 261

 

11.5.2011.

Priekšlikums – Padomes Regula, ar ko izbeidz antidempinga procedūru par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes poliestera štāpeļšķiedru importu

COM(2011) 262

 

16.5.2011.

Priekšlikums – Padomes Lēmums par Savienības nostāju attiecībā uz Lēmumu Nr. 1/2011 par grozījumiem asociācijas nolīguma IV pielikuma V papildinājuma A punktā, ko pieņēmusi Apvienotā sanitāro un fitosanitāro lietu pārvaldības komiteja, kura izveidota ar nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses

COM(2011) 265

 

16.5.2011.

Priekšlikums – Padomes Lēmums, ar ko pagarina piemērošanas laiku Lēmumam 2010/371/ES par apspriešanās procedūras pabeigšanu ar Madagaskaras Republiku saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 96. pantu

COM(2011) 266

 

6.5.2011.

Kopīgs priekšlikums – Padomes Regula par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā

COM(2011) 267

 

18.5.2011.

Priekšlikums – Padomes Lēmums par Starptautiskās kaučuka pētījumu grupas grozīto statūtu un reglamenta noslēgšanu Eiropas Savienības vārdā

COM(2011) 268

 

10.5.2011.

Priekšlikums – Padomes Īstenošanas lēmums, ar ko groza Padomes 2010. gada 7. decembra Īstenošanas lēmumu 2011/77/ES par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Īrijai

COM(2011) 269

 

17.5.2011.

Priekšlikums – Padomes Regula, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 7/2010, ar ko atsevišķiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem ievieš autonomas Savienības tarifa kvotas un nosaka to pārvaldību

COM(2011) 270

 

17.5.2011.

Priekšlikums – Padomes Regula, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1255/96, kas uz laiku atliek kopīgā muitas tarifa autonomos nodokļus dažiem rūpniecības ražojumiem, lauksaimniecības un zvejniecības produktiem

COM(2011) 273

 

10.5.2011.

Priekšlikums – Padomes Īstenošanas lēmums par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Portugālei

COM(2011) 277

 

20.5.2011.

Priekšlikums – Padomes Lēmums par brīvprātīga partnerattiecību nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Savienību un Centrālāfrikas Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību (FLEGT)

COM(2011) 279

 

18.5.2011.

Priekšlikums – Padomes Lēmums par Starptautiskās kaučuka pētījumu grupas grozīto statūtu un reglamenta parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā

COM(2011) 280

 

19.5.2011.

Priekšlikums – Padomes Lēmums par nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Savienību un Austrāliju par gaisa pārvadātāju veikto pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Austrālijas Muitas un robežapsardzes dienestam

COM(2011) 281

 

19.5.2011.

Priekšlikums – Padomes Lēmums par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Austrāliju par gaisa pārvadātāju veikto pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Austrālijas Muitas un robežapsardzes dienestam

COM(2011) 282

 

20.5.2011.

Priekšlikums – Padomes Lēmums par brīvprātīga partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Centrālāfrikas Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību (FLEGT)

Šie teksti ir pieejami EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu


IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

29.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/11


Euro maiņas kurss (1)

2011. gada 28. jūnijs

2011/C 189/03

1 euro =


 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

1,4261

JPY

Japānas jena

115,31

DKK

Dānijas krona

7,4590

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,89420

SEK

Zviedrijas krona

9,2475

CHF

Šveices franks

1,1884

ISK

Islandes krona

 

NOK

Norvēģijas krona

7,8020

BGN

Bulgārijas leva

1,9558

CZK

Čehijas krona

24,398

HUF

Ungārijas forints

269,73

LTL

Lietuvas lits

3,4528

LVL

Latvijas lats

0,7097

PLN

Polijas zlots

4,0132

RON

Rumānijas leja

4,2105

TRY

Turcijas lira

2,3461

AUD

Austrālijas dolārs

1,3630

CAD

Kanādas dolārs

1,4070

HKD

Hongkongas dolārs

11,1042

NZD

Jaunzēlandes dolārs

1,7762

SGD

Singapūras dolārs

1,7718

KRW

Dienvidkorejas vona

1 545,36

ZAR

Dienvidāfrikas rands

9,7863

CNY

Ķīnas juaņa renminbi

9,2272

HRK

Horvātijas kuna

7,3793

IDR

Indonēzijas rūpija

12 305,45

MYR

Malaizijas ringits

4,3507

PHP

Filipīnu peso

62,098

RUB

Krievijas rublis

40,2485

THB

Taizemes bāts

44,152

BRL

Brazīlijas reāls

2,2732

MXN

Meksikas peso

16,9650

INR

Indijas rūpija

64,2320


(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.


29.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/12


COM dokumentu, kas nav Komisijas pieņemtie likumdošanas priekšlikumi, un Komisijas pieņemto likumdošanas priekšlikumu pēdējās publikācijas

2011/C 189/04

OV C 140, 11.5.2011.

Iepriekšējās publikācijas:

 

OV C 121, 19.4.2011.

 

OV C 94, 26.3.2011.

 

OV C 88, 19.3.2011.

 

OV C 26, 28.1.2011.

 

OV C 296, 30.10.2010.

 

OV C 76, 25.3.2010.


29.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/13


COM dokumenti, kas nav Komisijas pieņemtie likumdošanas priekšlikumi

2011/C 189/05

Dokuments

Daļa

Datums

Nosaukums

COM(2011) 166

 

11.4.2011.

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulas (EK) Nr. 1107/2006 par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu, darbību un ietekmi

COM(2011) 168

 

13.4.2011.

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Racionālāki enerģijas nodokļi ES: priekšlikums pārskatīt Enerģijas nodokļu direktīvu”

COM(2011) 171

 

30.3.2011.

Ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Līdzvērtība starp iepriekšējo un jauno karjeras struktūru. Civildienestu noteikumu 6. pants”

COM(2011) 174

 

11.4.2011.

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā piemēro Regulu (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos

COM(2011) 175

 

11.4.2011.

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā kopš 2007. gada ir īstenots Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm

COM(2011) 176

 

12.4.2011.

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, pamatojoties uz 8. pantu Padomes 2007. gada 6. decembra Lēmumā 2007/845/TI attiecībā uz sadarbību starp dalībvalstu līdzekļu atguves dienestiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai citu īpašumu meklēšanas un identificēšanas jomā

COM(2011) 180

 

6.4.2011.

Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Savienības politiskā nostāja ITU 2012. gada Pasaules radiosakaru konferencē (PRK-12)” (Dokuments attiecas uz EEZ)

COM(2011) 183

 

7.4.2011.

Ieteikums – Padomes Lēmums par savstarpējās palīdzības piešķiršanu Rumānijai. Paskaidrojuma raksts

COM(2011) 184

 

11.4.2011.

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek īstenots Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1608/2003/EK par Kopienas zinātnes un tehnoloģijas statistiku

COM(2011) 186

 

8.4.2011.

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Kopīgās programmas “Eurostars” starpposma novērtējums”

COM(2011) 187

 

11.4.2011.

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par dalībvalstu 2010. gadā iesniegto fiskālo datu kvalitāti

COM(2011) 195

 

11.4.2011.

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instrumenta īstenošana – 2010. gads”

COM(2011) 199

 

15.4.2011.

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par tehniskajām korekcijām finanšu shēmā 2012. gadam saskaņā ar NKI izmaiņām (16. punkts 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību)

COM(2011) 202

 

12.4.2011.

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Viedie tīkli. No inovācijas līdz ieviešanai”

COM(2011) 204

 

14.4.2011.

Kopīgs ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Honkonga – 2010. gada ziņojums”

COM(2011) 205

 

14.4.2011.

Kopīgais ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “2010. gada ziņojums par Makao”

COM(2011) 206

 

13.4.2011.

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi”

COM(2011) 211

 

15.4.2011.

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Uzticama kvalitātes pārvaldība Eiropas statistikā”

COM(2011) 214

 

15.4.2011.

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par ĢMO audzēšanas sociālekonomiskajām sekām, pamatojoties uz dalībvalstu atbildēm, kā pieprasīts Vides padomes 2008. gada decembra secinājumos

COM(2011) 217

 

20.4.2011.

Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai īstenošanu

COM(2011) 219

 

15.4.2011.

Budžeta grozījuma nr. 3 projekts “2011. gada vispārējais budžets izdevumu kopsavilkums pa iedaļām. III iedaļa – “Komisija””

COM(2011) 220

 

20.4.2011.

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Programmas “Jaunatne darbībā” starpposma novērtējums”

COM(2011) 222

 

19.4.2011.

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Atklātais internets un tīkla neitralitāte Eiropā”

COM(2011) 225

 

18.4.2011.

Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Izvērtējuma ziņojums par Datu saglabāšanas direktīvu (Direktīva 2006/24/EK)”

COM(2011) 232

 

28.4.2011.

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Novērtējuma ziņojums par tādu pasākumu īstenošanu un ietekmi, kuri ieviesti saskaņā ar Direktīvu 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu”

COM(2011) 240

 

2.5.2011.

Komisijas paziņojums “Veidojot kopējo aviācijas telpu ar Moldovas Republiku”

COM(2011) 242

 

6.5.2011.

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā īsteno Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 58/97 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 295/2008 par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (pārstrādātā redakcija), ar ko atcēla un aizstāja Regulu Nr. 58/97

COM(2011) 246

 

5.5.2011.

Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Īpašās programmas "Narkomānijas novēršana un informēšana par narkomāniju" (NNINP) 2007.–2013. gadam starpposma izvērtējums”

COM(2011) 248

 

4.5.2011.

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Paziņojums par migrāciju”

COM(2011) 249

 

5.5.2011.

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Programmas “Pamattiesības un pilsonība” (2007–2013) starpposma novērtējuma ziņojums”

COM(2011) 254

 

11.5.2011.

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Ziņojums par starpposma novērtējumu “Daphne III” programmai 2007.–2013. gadam”

COM(2011) 255

 

11.5.2011.

Komisijas novērtējuma ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Programmas “Krimināltiesības” starpposma novērtējuma ziņojums”

COM(2011) 257

 

13.5.2011.

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par ELGF izdevumiem “Agrīnās brīdināšanas sistēma Nr. 1-3/2011”

COM(2011) 260

 

12.5.2011.

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Heka dienvidu krājuma un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas plāna piemērošana”

COM(2011) 271

 

17.5.2011.

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Ziņojums par ratifikācijas statusu un pārraudzības struktūru ieteikumiem attiecībā uz konvencijām, kas uzskaitītas III pielikumā Padomes Regulā (EK) Nr. 732/2008 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu, atbilstīgi tās 8. panta 3. punktam GSP+”

COM(2011) 272

 

17.5.2011.

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “VPS statistikas ziņojums”

COM(2011) 286

 

23.5.2011.

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā no 2007. gada līdz 2009. gadam īstenota Regula (EK) Nr. 2038/2006 par daudzgadu finansējumu Eiropas Jūras drošības aģentūras rīcībai reaģēšanas pasākumu kuģu izraisīto piesārņojumu jomā

COM(2011) 301

 

23.5.2011.

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par ELGF izdevumiem “Agrīnās brīdināšanas sistēma Nr. 4/2011”

Šie teksti ir pieejami EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu


29.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/16


Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi

2011/C 189/06

Saskaņā ar 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) Eiropas Savienības kombinētās nomenklatūras skaidrojumus (2) groza šādi.

27.   nodaļa

110.   lpp.

Vispārīgs skaidrojums

Pirmajā daļā pēc vārda “materiāls” svītro frāzi “un kas ir publicētas naftas un eļļošanas produktu standarta definīciju un specifikāciju 1976. gada izdevumā”.

2.   piezīme

Otrajā rindā aiz “315 °C” svītro “ASTM D 1319-70” un aizstāj ar “EN 15553”.

5.   papildpiezīme

2. punkta d) apakšpunktā aiz “mīkstināšana” iekļauj vārdus “vai saldināšana”.

111.   lpp.

5.b   papildpiezīme

 

2. punkta a) apakšpunktā:

aizstāj “ASTM D 86-67” ar “EN ISO 3405”,

aiz vārda “metodes” svītro “(atkārtoti apstiprināts 1972. gadā)” un iekļauj frāzi “(ekvivalenta ASTM D 86 3405 metodei)”.

 

2. punkta b) apakšpunktā

aizstāj “ASTM D 86-67” ar “EN ISO 3405”,

aiz vārda “metodes” svītro “(atkārtoti apstiprināts 1972. gadā)” un iekļauj frāzi “(ekvivalenta ASTM D 86 metodei)”.

5.e   papildpiezīme

Starp “glikols” un “morfolīns” iekļauj “N-metil-”

112.   lpp.

5.l   papildpiezīme

Pirmajā, otrajā un ceturtajā rindā aizstāj “deparafinēšanas”/“deparafinēšana” ar “vasku atdalīšanas”.

115.   lpp.

2707 50 10 un 2707 50 90

Teikumā, kas sākas ar vārdiem “Šajās apakšpozīcijās ietilpst …”:

aizstāj “ASTM D 86-67” ar “EN ISO 3405”,

aiz vārda “metodes” svītro “(atkārtoti apstiprināta 1972. gadā)” un iekļauj frāzi “(ekvivalenta ASTM D 86 metodei)”.

116.   lpp.

2707 99 91 un 2707 99 99

 

1. punkta a) apakšpunktā:

aizstāj “ASTM D 86-67” ar “EN ISO 3405”,

aiz vārda “metodes” svītro “(atkārtoti apstiprināta 1972. gadā)” un iekļauj frāzi “(ekvivalenta ASTM D 86 metodei)”.

 

1. punkta b) apakšpunktā:

aiz “15 °C” pievieno “pēc EN ISO 12185”.

 

1. punkta c) apakšpunktā:

aiz “25 °C pēc” svītro “ASTM D 5” un aizstāj ar “EN 1426”.

117.   lpp.

2710 11 11 līdz 2710 19 99

 

I. punkta 1. apakšpunktā:

aiz “ASTM D 938” iekļauj frāzi “metode ekvivalenta ISO 2207”.

 

I. punkta 2. apakšpunkta a) daļā:

aiz “temperatūrā 70 °C” pievieno “pēc EN ISO 12185”,

aiz “ASTM D 217” iekļauj frāzi “metode ekvivalenta ISO 2137”.

 

I. punkta 2. apakšpunkta b) daļā:

aiz “temperatūrā 70 °C” pievieno “pēc EN ISO 12185”,

aiz “mērīts pēc” svītro “ASTM D 5” un aizstāj ar “EN 1426”,

aiz “Skat. arī sekojošo diagrammu” svītro “(1)” – atsauci uz 1. zemsvītras piezīmi.

118.   lpp.

1.   zemsvītras piezīme:

Svītro šo zemsvītras piezīmi: “(1) Ja produkts ir pārāk ciets, lai to pakļautu apstrādātā konusa iespiešanās testam pēc ASTM D 217 metodes, ir jāpiemēro konusa iespiešanās tests pēc ASTM D 937 metodes.”

Diagramma

Diagrammā izdara šādas izmaiņas:

Image

119.   lpp.

2710 11 21

Svītro frāzi “Termins “Abela-Penska metode” nozīmē DIN (Deutsche Industrienormen) 51755. metodi, ko publicējusi 1974. gada martā DNA (Deutsche Normenausschuss), Berlīne 15.”

2710 19 11 līdz 2710 19 29

Aiz “šīs nodaļas” iekļauj šādu tekstu un skaitļus:

Apakšpozīcija 2710 19 21

Šajā apakšpozīcijā ietilpst petrolejas tipa reaktīvo dzinēju degviela. Šī degviela atbilst šīs nodaļas 2. papildpiezīmes c) punkta noteikumiem.

Petrolejas tipa reaktīvo dzinēju degvielas, piemēram, visbiežāk izmantotās reaktīvo dzinēju degvielas A-1, gāzes hromatogramma ir raksturīga eļļām, kas iegūtas jēlnaftas pārtvaices procesā. Alkānu oglekļa virknes garums ir no 10 līdz 18 atomiem. Destilācijas temperatūras intervāls pēc EN ISO 3405 metodes, kas ekvivalenta ASTM D 86, ir apmēram no 130 °C līdz 300 °C. Aromātisko savienojumu pieļaujamais saturs ir līdz 25 % pēc tilpuma. Uzliesmošanas temperatūra kas noteikta pēc ISO 13736 metodes, parasti ir augstāka par 38 °C.

Reaktīvo dzinēju degvielai var būt šādas piedevas: antioksidanti, korozijas inhibitori, pretapledošanas piedevas, krāsvielas iezīmēšanai.

120.   lpp.

Gāzu hromatogramma A-1 tipa reaktīvo dzinēju degvielai (petroleja)

Image

121.   lpp.

Apakšpozīcija 2710 19 25

Šajā apakšpozīcijā ietilpst petroleja, kas nav reaktīvo dzinēju degviela. Šīs apakšpozīcijas petroleja atbilst šīs nodaļas 2. papildpiezīmes c) punktam.

Dažiem no šiem naftas produktiem raksturīgs ļoti zems aromātisko savienojumu un olefīnu saturs, kas novērš kvēpu rašanos to degšanas laikā.

Dažkārt var saturēt ķīmiskos marķierus.

Šī apakšpozīcija neattiecas uz petrolejas un citu minerāleļļu vai organisko šķīdinātāju maisījumiem.

Gāzu hromatogramma petrolejai ar zemu aromātisko savienojumu saturu

Image

122.   lpp.

Apakšpozīcija 2710 19 29

Šajā apakšpozīcijā ietilpst vidējās eļļas, izņemot petroleju no 2710 19 21 un 2710 19 25 apakšpozīcijas. Šīs apakšpozīcijas naftas produkti atbilst šīs nodaļas 2. papildpiezīmes c) punkta noteikumiem.

Šādi naftas produkti ir, piemēram, n-parafīni.

Gāzu hromatogramma n-parafīniem

Image

Gāzes hromatogrammās izdara šādus grozījumus:

visās hromatogrammās aiz “SIMDIS ASTM D 2887 Extended” pievieno “ekvivalents ISO 3942”,

attiecībā uz A-1 tipa reaktīvo dzinēju degvielu un petroleju ar zemu aromātisko savienojumu saturu svītro “korelācijas ASTM D 86 (STP 557) sadalījums” un aizstāj to ar “EN ISO 3405 ekvivalents korelācijas ASTM D 86 (STP 577) sadalījums”.

123.   lpp.

Degvieleļļu īpašību tabula

Iekļauj šādu tekstu:

aiz vārdiem “sulfātu nogulšņu saturs” pievieno “(ISO 3987)”,

aiz vārdiem “saponifikācijas indekss” iekļauj “(ISO 6293-1 vai ISO 6293-2)”.

2710 19 71 līdz 2710 19 99

Otrajā teikumā:

aizstāj “ASTM D 86-67” ar “EN ISO 3405”,

aiz vārda “metodes” svītro “(atkārtoti apstiprināta 1972. gadā)” un pievieno frāzi “(ekvivalenta ASTM D 86 metodei)”.

124.   lpp.

 

2. punkta a) apakšpunktā:

aizstāj “ASTM D 86-67” ar “EN ISO 3405”,

aiz vārda “metodes” svītro “(atkārtoti apstiprināta 1972. gadā)” un pievieno frāzi “(ekvivalenta ASTM D 86 metodei)”.

 

2. punkta b) apakšpunktā:

aiz vārda “pēc” svītro “ASTM D 445 74” un aizstāj ar “EN ISO 3104”.

 

2. punkta c) apakšpunktā:

aiz vārda “pēc” iekļauj “ISO 2049 metodes (ekvivalenta”,

aiz “ASTM D 1500 metodei” iekļauj “)”.

Smēreļļu un citādu eļļu īpašību tabula

Iekļauj šādu tekstu:

aiz vārdiem “sulfātu nogulšņu saturs” pievieno “(ISO 3987)”,

aiz vārdiem “saponifikācijas indekss” iekļauj “(ISO 6293-1 vai ISO 6293-2)”.

125.   lpp.

2712 90 31 līdz 2712 90 99

 

1. punktā:

aiz “ASTM D 938” iekļauj frāzi “metode ekvivalenta ISO 2207”.

 

2. punktā:

aiz “temperatūrā 70 °C” pievieno “pēc EN ISO 12185”.

 

3. punktā:

aiz “ASTM D 217” iekļauj frāzi “metode ekvivalenta ISO 2137”.

 

4. punktā:

aiz “ASTM D 937”iekļauj frāzi “metode ekvivalenta ISO 2137”,

svītro frāzi “Ja produkts ir pārāk ciets, lai to pakļautu apstrādātā konusa iespiešanās testam pēc ASTM D 217 metodes, ir jāpiemēro konusa iespiešanās tests pēc ASTM D 937 metodes.”

126.   lpp.

2713 20 00

 

1. punktā:

aiz “ASTM D 938” iekļauj frāzi “metode ekvivalenta ISO 2207”.

 

2. punktā:

aiz “temperatūrā 70 °C” pievieno “pēc EN ISO 12185”.

 

3. punktā:

aiz vārda “pēc” svītro “ASTM D 5” un aizstāj ar “EN 1426”.

2713 90 10 un 2713 90 90

 

2. punktā:

pēc “temperatūrā 15 °C” pievieno “pēc EN ISO 12185”.

 

3. punktā:

aizstāj “ASTM D 86-67” ar “EN ISO 3405”,

aiz vārda “metodes” svītro “(atkārtoti apstiprināta 1972. gadā)” un pievieno frāzi “(ekvivalenta ASTM D 86 metodei).”

127.   lpp.

2715 00 00

 

2. punkta a) apakšpunkta 5. teikuma pirmajā ievilkumā:

aiz “mērīts ar” svītro “ASTM D 5” un aizstāj ar “EN 1426”.

 

2. punkta a) apakšpunkta 5. teikuma otrajā ievilkumā:

aiz “ASTM D 1189 metodi” pievieno “(atcelta 1979. gadā, EN/ISO metodes nav)”,

aiz “mērīts ar” svītro “ASTM D 5” un aizstāj ar “ EN 1426”.

Diagramma

Diagrammā veic šādus grozījumus:

Image


(1)  OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2)  OV C 137, 6.5.2011., 1. lpp.


29.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/25


Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

2011/C 189/07

Image

Valsts puse jaunajai piemiņas 2 euro monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Monako

Apgrozībai paredzētajām euro monētām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss visā euro zonā. Komisija publicē visus jauno euro monētu dizainus, lai informētu visas personas, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar monētām, un sabiedrību kopumā (1). Saskaņā ar Padomes 2009. gada 10. februāra secinājumiem (2) dalībvalstīm un valstīm, kas ar Kopienu noslēgušas monetāro nolīgumu, ar ko paredz euro monētu emisiju, ir atļauts laist apgrozībā piemiņas euro monētas, ievērojot konkrētus nosacījumus, jo īpaši, ka var emitēt tikai monētas 2 euro nominālvērtībā. Šīm monētām ir tādas pašas tehniskās pazīmes kā parastajām apgrozībā esošajām 2 euro monētām, bet valsts pusē tās rotā piemiņas monētas dizains, kam ir izteikti simbolisks raksturs valsts vai Eiropas mērogā.

Emitentvalsts: Monako

Piemiņas monētas tematika: Prinča Alberta un Šarlīnes (Charlene) kāzas

Dizaina apraksts: Monētas iekšējā daļā vidū redzami prinča Alberta un Šarlīnes attēli. Apakšā ir emitentvalsts nosaukums “MONACO” un emisijas gads “2011”. Naudas kaltuves zīme un naudas kaltuves graviera zīme parādās attiecīgi pirms un pēc “MONACO 2011”.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas divpadsmit Eiropas Savienības karoga zvaigznes.

Emitēto monētu skaits:

Emisijas datums:


(1)  Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

(2)  Sk. Ekonomikas un finanšu padomes 2009. gada 10. februāra sanāksmes secinājumus un Komisijas 2008. gada 19. decembra Ieteikumu par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.).


DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA

29.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/26


Dalībvalstu paziņotā informācija par valsts atbalstiem, kas piešķirti saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001

2011/C 189/08

Atbalsta Nr.: SA.33191 (11/XA)

Dalībvalsts: Slovēnija

Reģions:

Gorenjska

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums:

Podpore programom razvoja podeželja v Občini Jesenice 2011–2013

Juridiskais pamats:

Pravilnik o dodelitvi pomoči za ohranjanje in razvoj kmetijstva, gozdarstva in podeželja v Občini Jesenice (Uradni list RS, št. 45/11, z dne 10. junija 2011)

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma:

 

Uzņēmumam piešķirtā ad hoc atbalsta kopējā summa: EUR 0,09 (miljonos)

 

Kopējais saskaņā ar shēmu ieplānotais gada budžets: EUR 0,03 (miljonos)

Atbalsta maksimālā intensitāte: 100 %

Īstenošanas datums: —

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: 2011. gada 18. jūnijs–2013. gada 31. decembris

Atbalsta mērķis: Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos (Regulas (EK) Nr. 1857/2006 4. pants), Apdrošināšanas prēmijas (Regulas (EK) Nr. 1857/2006 12. pants), Tehniskā atbalsta nodrošināšana (Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. pants), Tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšana (Regulas (EK) Nr. 1857/2006 5. pants), Zemes pārdalīšana (Regulas (EK) Nr. 1857/2006 13. pants)

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Občina Jesenice

Cesta železarjev 6

SI-4270 Jesenice

SLOVENIJA

Tīmekļa vietne: http://www.uradni-list.si/1/objava.jsp?urlid=201145&objava=2127

Papildu informācija: —

Atbalsta Nr.: SA.33194 (11/XA)

Dalībvalsts: Kipra

Reģions: —

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums:

Σχέδιο Ελέγχου Τρομώδους Νόσου Αιγοπροβάτων

Juridiskais pamats: Άρθρο 03525 του Προϋπολογισμού για το 2011

Άρθρο 03619 του Προϋπολογισμού για το 2011

Ο περί της Εφαρμογής Κοινοτικών Κανονισμών στον Τομέα της Κτηνιατρικής Νόμος του 2004

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: Kopējais saskaņā ar shēmu ieplānotais gada budžets: EUR 1,67 (miljonos)

Atbalsta maksimālā intensitāte: 100 %

Īstenošanas datums: —

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: 2011. gada 22. jūnijs–2011. gada 31. decembris

Atbalsta mērķis: Dzīvnieku slimības (Regulas (EK) Nr. 1857/2006 10. pants)

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Aitu un kazu audzēšana

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Κτηνιατρικές Υπηρεσίες, Υπουργείο Γεωργίας, Φυσικών Πόρων και Περιβάλλοντος

1471 Λευκωσία/Nicosia

ΚYΠΡΟΣ/CYPRUS

Tīmekļa vietne: http://www.moa.gov.cy/moa/vs/vs.nsf/All/74A7A97B0ECC4F01422578B2001F77CE/$file/scrapie%202011b.pdf

Papildu informācija: —


29.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/28


Publikācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju

2011/C 189/09

Īrijas Augstā tiesa

LIETĀ PAR IRISH LIFE AND PERMANENT PUBLIC LIMITED COMPANY (“IL&P”) UN LIETĀ PAR 2010. GADA KREDĪTIESTĀŽU (STABILIZĀCIJAS) LIKUMU (“LIKUMS”)

Īrijas Augstā tiesa 2011. gada 9. jūnijā saskaņā ar likuma 9. nodaļu izdeva rīkojumu ar šādiem nosacījumiem:

Liek IL&P (kas ir Īrijā licencēta kredītiestāde) veikt konkrētus pasākumus saistībā ar gatavošanos iespējamai dažu vai visu Irish Life LimitedIL&P pilnībā piederoša meitasuzņēmuma – uzņēmējdarbības un aktīvu atsavināšanai, izmantojot to sākotnēju publisko piedāvājumu vai privātu pārdošanu.

Tiesa cita starpā paziņoja, ka rīkojums un katra tā daļa ir reorganizācijas pasākums Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. aprīļa Direktīvas 2001/24/EK nolūkā.

Saskaņā ar likuma 11. nodaļu Īrijas Augstajai tiesai, Four Courts, Inns Quay, Dublin 7, IRELAND, var iesniegt pieteikumu par rīkojuma atcelšanu saskaņā ar tajā minētajiem nosacījumiem ne vēlāk kā 5 darba dienu laikā pēc rīkojuma izdošanas.

Saskaņā ar likuma 64. nodaļas 2. punktu, rīkojumu nevar pārsūdzēt Augstākajā tiesā bez Augstās tiesas atļaujas.

Rīkojuma pilns teksts ir pieejams Augstās tiesas Centrālajā birojā pa e-pastu listroomhighcourt@courts.ie


V Atzinumi

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

Eiropas Komisija

29.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/29


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.6172 – Daimler/Rolls-Royce/Tognum/Bergen)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2011/C 189/10

1.

Komisija 2011. gada 17. jūnijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultāta uzņēmums Daimler AG (“Daimler”, Vācija) un Rolls-Royce Group plc (“Rolls-Royce”, Apvienotā Karaliste), izmantojot Engine Holding GmbH (Vācija), iegūst Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē kopīgu netiešu kontroli pār Tognum AG (“Tognum”, Vācija) un Rolls-Royce Bergenas uzņēmumu (“Bergen”, Norvēģija), iegādājoties tā kapitāla daļas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

uzņēmums Daimler: augstas kvalitātes automašīnu un kravas automašīnu izgatavošana, kā arī finanšu pakalpojumu sniegšana autotransporta nozarē, ieskaitot finansēšanu, līzingu, apdrošināšanu un autoparka pārvaldību,

uzņēmums Rolls-Royce: civilās aviācijas dzinēju un dzinēju sistēmu izstrāde un izgatavošana pielietošanai aviokosmiskajā, jūrniecības un enerģētikas nozarē. Rolls-Royce darbojas arī jūrniecības nozarē, kur tas projektē kuģus un ražo jūrniecības aprīkojumu, piemēram, kuģu piedziņas sistēmas, klāja iekārtas un stūres iekārtas. Ar Bergen starpniecību Rolls-Royce nodarbojas arī ar dīzeļvirzuļdzinēju un gāzes virzuļdzinēju, kā arī ģeneratoru, kas paredzēti lietošanai ārpus ceļiem (piemēram, enerģētikā un jūrniecībā), izstrādi, ražošanu un pārdošanu,

uzņēmums Engine Holding GmbH: īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kuras vienīgais mērķis bija izteikt pārņemšanas piedāvājumu par visām atlikušajām Tognum kapitāla daļām un pēcāk turēt un pārvaldīt kapitāla daļas Tognum un Bergen uzņēmumos,

uzņēmums Tognum: dīzeļvirzuļdzinēju, gāzes virzuļdzinēju un ģeneratoru, kas paredzēti lietošanai ārpus ceļiem (piemēram, rūpniecībā, enerģētikā un jūrniecībā), izstrāde, ražošana un pārdošana.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6172 – Daimler/Rolls-Royce/Tognum/Bergen uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

J-70

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“EK Apvienošanās regula”).


29.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/31


Komisijas lēmuma kopsavilkums

(2011. gada 3. maijs),

ar ko atceļ noteiktas saistības Lēmumā 98/526/EK Lietā IV/M.950 – Hoffman-La Roche/Boehringer Mannheim attiecībā uz DNS zonžu tirgu

(Lieta IV/M.950 – Hoffmann-La Roche/Boehringer Mannheim)

(izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 2981 galīgā redakcija)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2011/C 189/11

Saskaņā ar Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulu (EK) Nr. 139/2004 par uzņēmumu koncentrācijas kontroli  (1) un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu Komisija 2011. gada 3. maijā pieņēma lēmumu apvienošanās lietā. Pilns lēmuma nekonfidenciālas versijas teksts lietas autentiskajā valodā un Komisijas darba valodās ir pieejams Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/comm/competition/index_en.html

I.   PASKAIDROJUMA RAKSTS

(1)

Komisija 1998. gada 4. februārī pieņēma lēmumu lietā IV/M.950 Hoffmann-La Roche/Boehringer Mannheim (turpmāk “Lēmums”), paziņojot, ka darbība, ar ko uzņēmums Hoffmann-La Roche Ltd (“Roche”, Šveice) Padomes Regulas (EEK) Nr. 4064/89 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē ieguva kontroli pār uzņēmumu Boehringer Mannheim (“BM”, Vācija), ir saderīga ar kopējo tirgu, ja tiek ievēroti nosacījumi un pienākumi.

(2)

Lēmumā apgalvots, ka uzņēmumam Roche bija vadošā pozīcija EEZ mēroga tirgū attiecībā uz DNS zondēm, kuru varēja nostiprināt, iegūstot kontroli pār BM, ņemot vērā to, ka BM bija potenciālais jaunpienācējs, kas bija ieguldījis būtiskus centienus savas pozīcijas nostiprināšanā DNS zonžu tirgū. Roche iesniedza saistības, kas padarītas saistošas ar minēto lēmumu.

(3)

Daļa no saistībām nozīmēja, ka uzņēmums Roche sniedza pieeju savai polimēru ķēdes reakcijas (PCR) tehnoloģijai visiem ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem bez diskriminācijas saskaņā ar plaša mēroga licenču (“Broad”) un īpašam mērķim paredzēto licenču (“Targeted”) noteikumiem.

(4)

Attiecībā uz lēmumā ietvertajām saistībām nebija noteikts laika grafiks, termiņš vai pārskatīšanas klauzula.

(5)

Uzņēmums Roche2008. gada 24. septembrī vērsās Konkurences ģenerāldirektorātā, lūdzot atcelt minētās saistības.

(6)

Konkurences ģenerāldirektorāta veiktajā izmeklēšanā norādīts, ka kopš lēmuma pieņemšanas uzņēmums Roche ir piešķīris 35 PCR licences saistību darbības jomas ietvaros, tostarp plaša mēroga licences, kuras piešķirtas dažiem tā galvenajiem konkurentiem. Tā rezultātā EEZ DNS zonžu tirgū ir palielinājies svarīgu dalībnieku skaits. Turklāt vairumam no 119 ar PCR saistītu patentu, kuriem Roche uzņēmās sniegt pieeju, pamatojoties uz minētajām saistībām (tostarp fundamentālajiem patentiem), ir beidzies termiņš.

(7)

Ir notikusi apspriešanās ar ieinteresētajām trešajām pusēm. No apspriešanās rezultātiem izriet, ka minēto saistību atcelšana nevar ietekmēt saistību efektivitāti, jo tās ir izpildījušas savu lomu (t. i., kompensēt iespējamo konkurences zaudēšanu, kas radās Roche, iegādājoties BM), tās vairs neatspoguļo tirgus vajadzības un to atcelšanai ir neitrālas sekas uz trešo pušu tiesībām.

(8)

Turklāt uzņēmums Roche nesen piešķīra vairākas licences ārpus saistību darbības jomas, līdz ar to pierādot, ka ir gatavs piešķirt licences arī bez pienākuma to darīt.

II.   SECINĀJUMS

Ņemot vērā iepriekšminēto, ar lēmuma projektu, sākot no šā lēmuma pieņemšanas dienas, atceļ tās saistības attiecībā uz DNS zondēm, kuras izklāstītas Lēmuma 98/526/EK VI-B daļā.


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.


29.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/32


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.6291 – CD&R Fund VIII/SPIE)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2011/C 189/12

1.

Komisija 2011. gada 23. jūnijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums Clayton, Dubilier & Rice Fund VIII, L.P., kura juridiskā adrese ir Kaimanu salās un kas pieder Clayton, Dubilier & Rice gupai (“CD&R”, ASV) iegūst Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē pilnīgu kontroli pār Financière SPIE S.A.S. (“SPIE”, Francija), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

uzņēmums CD&R: privātkapitāla ieguldījumu grupa,

uzņēmums SPIE: daudzpusīgu tehnisko pakalpojumu sniegšana, kas ietver elektropakalpojumus, pakalpojumus ventilācijas un gaisa kondicionēšanas jomā, mašīnbūves pakalpojumus rūpnieciskiem, komerciāliem un publiskā sektora patērētājiem, kā arī pakalpojumus kodolenerģijas, naftas un gāzes, komunikāciju un IT nozarēm.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6291 – CD&R Fund VIII/SPIE uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

J-70

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“EK Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp. (“Paziņojums par vienkāršotu procedūru”).


CITI TIESĪBU AKTI

Eiropas Komisija

29.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/33


Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2011/C 189/13

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“RHEINISCHES ZUCKERRÜBENKRAUT/RHEINISCHER ZUCKERRÜBENSIRUP/RHEINISCHES RÜBENKRAUT”

EK Nr.: DE-PGI-0005-0717-02.09.2008

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums:

“Rheinisches Zuckerrübenkraut/Rheinischer Zuckerrübensirup/Rheinisches Rübenkraut”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Vācija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

1.6. grupa.

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Dabīga, koncentrēta sula no svaigi novāktām cukurbietēm, nesatur augu šķiedras un nekādas papildu piedevas.

   Izskats: tumši brūns, ļoti viskozs sīrups

   Garša: salda, ar iesala piegaršu

   Smarža: saldena, jūtams iesala un karameļu aromāts

   Cukuru saturs gatavajā produktā (pielaide ± 3 %)

 

Saharoze: 33 %

 

Glikoze: 17 %

 

Fruktoze: 16 %

   Briksa grādi: vismaz 78 °

   pH: no 4,4 līdz 5,0

   Ūdens saturs: ne vairāk kā 22 %

   Minimālais dzelzs saturs: 10 mg/100 g

   Minimālais magnija saturs: 70 mg/100 g

   Minimālais kālija saturs: 50 mg/100 g

   Minimālais folijskābes saturs: 90 μg/100 g

   Cukurbiešu sīrupu “Rheinisches Zuckerrübenkraut” ražošanā neizmanto nekādas piedevas. Produktu ražo biešu ražas novākšanas sezonā, no vasaras beigām līdz pavasarim. Turpinājumā aprakstīta tradicionālā ražošanas metode, kas pielāgota mūsdienu pārtikas aprites tiesību aktu prasībām.

—   Izejvielu pieņemšana/kvalitāte: svaigi novāktu biešu piegāde.

—   Izejvielu pārbaude: cukura satura noteikšana, lai noteiktu piemērotus ražošanas parametrus (vārīšanas temperatūru, ilgumu u. c.). Vizuāla pārbaude, kurā nosaka piemaisījumu un lakstu īpatsvaru.

—   Glabāšana: īss uzglabāšanas laiks gan lauku saimniecībā, gan pārstrādes vietā, ražas novākšanas un piegādes laika saskaņošana.

—   Apstrāde pirms tālākās pārstrādes: priekšmazgāšana, lakstu, zemes un akmeņu atdalīšana, mazgāšana biešu mazgāšanas iekārtā.

—   Pārstrāde: tā notiek ģeogrāfiskajā apgabalā. Pārstrādā veselas vai sasmalcinātas bietes. Biešu masu vairākas stundas karsē, resp., saudzīgi vāra. Savārīto biezeni atstāj nostāvēties pietiekami ilgu laiku. Vārīšanas procesa ilgumu un temperatūru nosaka atkarībā no uzņēmuma tradīcijām. Izvārīto biešu biezeni nospiež, lai iegūtu jēlsulu. Iegūtā jēlsula filtrēšanas iekārtā tiek gandrīz pilnībā atbrīvota no cietajām daļiņām, un dzidrā sula tiek novadīta uz tvaicēšanas iekārtu. Tvaicēšanas iekārtā vakuuma apstākļos no dzidrās sulas tiek saudzīgi iztvaicēts ūdens. Sausnas saturs gatavajā produktā ir vismaz 78 ° pēc Briksa. Pirms uzglabāšanas gatavo produktu pārstrādes uzņēmumā analizē, nosakot pH, krāsu, saharozes, fruktozes, glikozes un sausnas saturu. Turklāt gatavo produktu regulāri analizē arī neatkarīga laboratorija. Iegūto cukurbiešu sīrupu uzglabā cisternās, no kurām sīrupu var ņemt fasēšanai.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

100 % cukurbiešu, kuras izmanto kā izejvielas, jābūt audzētām noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Biešu sīrupa izgatavošanā tradicionāli tiek izmantotas tikai reģiona cukurbiešu audzētāju piegādātās cukurbietes.

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Viss ražošanas process notiek ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai, u. c.:

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Reinzeme ir Ziemeļreinas-Vestfālenes teritorijas daļa, ko veido Ķelnes administratīvais apgabals (izņemot Oberbergas apriņķi) un Diseldorfas administratīvajā apgabalā ietilpstošais Metmanas apriņķis, Diseldorfas pilsēta, Neisas apriņķis, Menhengladbahas pilsēta, Fīrzenes apriņķis, Krēfeldes pilsēta, Klēves apriņķis un Vēzeles apriņķis, un Reinzemes-Pfalcas teritorijas daļa, ko veido Ārveileras apriņķis un Maienes-Koblencas apriņķis.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Gadsimtu gaitā saglabājot sīrupa vārīšanas tradīciju, Reinzemē ir izdevies līdz pilnībai uzlabot ražošanas procesa norisi un iegūt sīrupu ar ļoti labu garšu. Prasme ir nodota no paaudzes paaudzē. 14.–15. gadsimtā bietes tika audzētas ikviena zemnieka tīrumos, un, sākot ar 15. gadsimtu, bietes Reinzemē bija daļa no “desmitās tiesas”, kas zemniekiem jāmaksā lēņu kungiem. Trīsdesmitgadu kara laikā 17. gadsimta sākumā cilvēkiem nācās ciest badu, un biešu audzēšana izrādījās vienkāršāka un ražīgāka par labības audzēšanu. Līdzīgi kā citās vietās, kuras nemieri postīja mazāk, arī Reinzemē zemnieki varēja pievērsties saldo, balto biešu audzēšanai, kas prasīja vairāk laika un pūļu.

Šodien vairs nevar precīzi noteikt, tieši kad Reinzemē sāka ražot biešu sīrupu, taču par tradicionālu nodarbi sīrupa vārīšana, visticamāk, kļuva 18. gadsimtā. Biešu sīrupa ražošanas centrs ir Ziemeļreinas reģions. Ap 1860. gadu no 309 Prūsijas saimniecībām, kurās vāra biešu sīrupu, 63 spiestuves reģistrētas Grēvenbroihas apriņķī. Sākotnēji biešu sīrupu ražoja no runkuļiem vai burkāniem. 19. gadsimtā ražošanā galvenokārt izmantoja Ziemeļreinā audzētos runkuļus “Lanker Rübe”. Gadsimta otrajā pusē par galveno ražošanas izejvielu kļuva cukurbietes. Ķelnes tirdzniecības kameras gadagrāmatās ap 1870. gadu lasāms, ka ik gadus tiek saražots 3 000–5 000 centneru biešu sīrupa.

Turklāt biešu sīrups kā svarīga, tradicionāla izejviela ir minēta vairākās tipisku Reinzemes ēdienu, piemēram, Reinzemes marinētā cepeša (“Rheinischen Sauerbraten”) vai Āhenes piparkūku (“Aachener Printen”), receptēs. Senās cukurbiešu sīrupa ražošanas tradīcijas Reinzemē spilgti atspoguļojas arī valodā: cukurbiešu sīrupu (literārajā vācu valodā “Zuckerrübensirup”) reinzemietis sauc par “Rübenkraut”, senākos laikos arī “Rüöwenkrut” vai “Röbenkraut”. Šo jēdzienu lieto un saprot arī mūsdienās, un ne tikai Reinzemē vien. Pirms tika atklāts, ka no bietēm iespējams izgatavot cukuru, tās tika lietotas kā dārzeņi (“Kraut”). Pielāgojoties ābolu sīrupa nosaukumam “Apfelkraut”, arī no runkuļiem iegūto sīrupu sauca par “Rübenkraut”.

Bertolda Bloka (Block) grāmatā “Rübensirup – Seine Herstellung, Beurteilung und Verwendung”, Leipciga, 1920, 2. att., redzams, ka vislielākā cukurbiešu sīrupa fabriku (melni iekrāsoti aplīši) koncentrācija ir tieši Reinzemē. Cukurfabrikas bija vienmērīgi izvietotas visā Vācijas teritorijā, taču Reinzemē atradās tikai nedaudzas. Toties tur bija tik daudz cukurbiešu sulas pārstrādes fabriku kā nekur citur. Arī mūsdienās Reinzemē biešu sulu iegūst lielos apjomos.

5.2.   Produkta specifika:

Tradicionālā, saudzīgā ražošanas metode, kas senu tradīciju rezultātā dziļi iesakņojusies ražošanas apgabalā, garantē vērtīgu minerālvielu, piemēram, magnija un dzelzs, saglabāšanos gatavajā produktā. Turklāt produkts satur kāliju un folijskābi. To ražo, neizmantojot nekādas piedevas.

Sīrupa lieliskā, izteikti saldā iesala garša un saldenā smarža ar iesala un karameļu aromātu rodas saudzīgajā ražošanas procesā, un šo īpašību dēļ tas ir lieliski piemērots gan ziešanai uz maizes, gan lietošanai vārīšanā un cepšanā, jo piešķir gatavotajam ēdienam specifisku garšu.

Sīrups “Rheinisches Zuckerrübenkraut” jau sen ir plaši pazīstams un ļoti iecienīts, un ne tikai Reinzemē – produkta popularitāte sniedzas pāri tās robežām. Tā atpazīstamība un slava radusies, galvenokārt pateicoties produkta senajai vēsturei ģeogrāfiskajā apgabalā.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Produkta izcilās reputācijas pamatā ir tā ģeogrāfiskā izcelsme.

Cukurbiešu sīrups tika izgudrots Reinzemē, kur to ražo joprojām. Tā izgatavošanā vienmēr izmantotas Reinzemē audzētas cukurbietes. Arī izejvielu izcelsme ražošanas apgabalā ir viens faktoriem, kāpēc produkts ir tik ļoti iecienīts. Produkta autentiskuma neatņemama daļa ir vienīgās izmantotās izejvielas – cukurbiešu – vietējā izcelsme.

Cukurbiešu sīrupu arī mūsdienās ražo gandrīz tāpat kā pagājušajos gadsimtos. Pārstrādei izmanto tikai norādītajā apgabalā augušas bietes. Tas arī ir iemesls tam, kāpēc Reinzemē ir tik daudz cukurbiešu sulas pārstrādes fabriku, kā redzams pievienotajā kartē. Cukurbietes Reinzemē vēl joprojām audzē lielos apjomos, lielākoties cukura ražošanai, taču arī cukurbiešu sīrupā pārstrādātā daļa nav niecīga.

Biešu sīrupa izgatavošanā tradicionāli tiek izmantotas tikai reģiona cukurbiešu audzētāju piegādātās cukurbietes. Cukurbietes audzē, pamatojoties uz pārstrādes uzņēmumu un lauksaimnieku līgumattiecībām, un tas ļauj visā apgabalā nodrošināt konsultācijas par lauksaimniecisko ražošanu. Starp cukurbiešu audzētājiem un pārstrādātājiem ir izveidojusies cieša, pārredzama un pārbaudāma sadarbība. Tā kā cukurbiešu noiets ir garantēts, to audzētājiem ir sagādāts vajadzīgais plānošanas pamats un drošība. Cukurbiešu kvalitāte tiek regulāri pārbaudīta ar identiskām analīžu metodēm ķīmisko parametru noteikšanai.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

“Markenblatt”, 5. sēj., 2008. gada 1. februāra, 7.a-aa daļa, 26285. lpp.

http://register.dpma.de/DPMAregister/geo/detail.pdfdownload/83


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.


29.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/37


Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2011/C 189/14

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret grozījumu pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“MELON DE GUADELOUPE”

EK Nr.: FR-PGI-0005-0844-18.01.2011

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums:

“Melon de Guadeloupe”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Francija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

1.6. grupa.

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Šī melone ir sezonas produkts, un to novāc no novembra līdz jūnijam; to audzē āra platībās zem klajas debess (bez pārseguma vai nojumes).

Gvadelupas melone pieder pie Šarantas dzeltenajām (Charentais jaune) melonēm; vesels auglis, kas pēc izskata ir svaigs un stingrs, sver vismaz 450 gramus.

Tās miza ir zaļgana, dzeltenīga vai dzeltena. Kad auglis ir pilnīgi ienācies, pakustinot kātiņu, tā piestiprinājuma vietā izveidojas eļļains lokveida ielūzums vai nelieli ieplaisājumi.

Šīm melonēm var būt viegli neregulāra forma, mazliet mainījies krāsojums vai epidermas izskats, taču tikai tad, ja tas neietekmē produkta vispārējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un izskatu iepakojumā.

Gvadelupas melone ir ļoti salda. Augļu mīkstuma refrakcijas koeficients ir vismaz 12 Briksa grādi.

Mīkstumam raksturīga salda garša, tas ir aromātisks ar daudzām smaržu niansēm un ēdot kūstošs. Mīkstums ir oranžā krāsā, un tas īpaši labi uzglabājas.

Ražotāju grupa katru gadu veic to Šarantas dzelteno (Charentais jaune) meloņu šķirņu atlases pārbaudes, kuras ir ierakstītas oficiālajā sugu un šķirņu katalogā, un izraugās tās, kas piemērotas vietējiem apstākļiem un atbilst sagaidāmajām Gvadelupas melones īpašībām. Atļautas ir vienīgi šķirnes, kas pēc sākotnējām pārbaudēm un apstiprinājuma pārbaudēm atzītas par atbilstošām visām prasībām.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Audzēšanas un ražas novākšanas darbības veic ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

Meloņu transportēšanas laiks no novākšanas līdz ievešanai sagādes punktā nepārsniedz 4 stundas. Sagādes stacijā ievestās partijas pārbauda un melones mazgā, tad augļus pa vienam šķiro ar rokām saskaņā ar specifikācijas noteikumiem.

Atļauts iesaiņot katru augli atsevišķā iepakojumā un/vai uz paplātēm (vienā kārtā).

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

Uz katra iepakojuma ir jābūt:

AĢIN “Melon de Guadeloupe” nosaukumam,

AĢIN logotipam.

Uz katra “Melon de Guadeloupe” augļa piestiprina uzlīmi.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Ģeogrāfisko apgabalu veido 10 Gvadelupas pašvaldību teritorija, kas atrodas uz divām šā arhipelāga “salām”:

Grantēra (Grande Terre) ar šādām pašvaldībām – Saint François, Sainte Anne, Le Moule, Morne à L’eau, Petit Canal, Anse Bertrand un Port Louis,

Marīgalantas (Marie-Galante) sala, kurā ietilpst šādas pašvaldības – Grand Bourg, Capesterre un Saint Louis.

Šai teritorijai, kas atbilst Gvadelupas melones audzēšanas apgabalam, raksturīgi īpaši augsnes un klimatiskie apstākļi, kas ir labvēlīgi augstas kvalitātes meloņu ražošanai.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Dabas faktori

Gvadelupa ir tropisks apgabals, kurā sausais gadalaiks (jeb “gavēnis”) ilgst parasti no decembra līdz aprīlim. Tomēr no novembra līdz jūnijam dienas lielākoties ir saulainas.

Ģeogrāfiskais apgabals atrodas Grantēras Atlantijas pusē un uz Marīgalantas salas, kas ir vējaini reģioni, kuros lietus daudzums ir mazāks nekā iekšzemē. Tāpat arī sakarā ar pavērsumu pret debespusēm šajos apgabalos ir veselīgāki apstākļi un mazāk parazītu uzbrukumu nekā citos Gvadelupas reģionos.

Kā Grantēras, tā arī Marīgalantas ģeoloģiskajā pamatnē ir koraļļu izcelsmes kaļķakmens pagulslānis, kas veido pacēlumu un ko agrāk sedza vulkāniskie izmeši, uz kuriem radusies augsne ar raksturīgām īpatnībām.

Šim apgabalam, kur audzē melones, raksturīgas briedīga māla augsnes, kas veidotas pārmaiņus no smaga māla un vairāk vai mazāk biezām un oļainām kalcija un magnija bagātām augsnes kārtām. Briedīgais māls piešķir šīm augsnēm ļoti augstu katjonu apmaiņas spēju, un tās parasti ir piesātinātas galvenokārt ar kalciju. Šajās augsnēs ir meloņu audzēšanai vislabākā kalcija un magnija attiecība. Kālijs augsnē ir ķīmiski saistīts, bet fosfors parasti ir augiem uzņemamā veidā. Tā kā pH ir neitrāls vai viegli bāzisks un augsnēs ir daudz minerālvielu, šo augšņu auglība ir augsta. Kaut arī tajās ir daudz briedīgā māla, apmaiņas kalcija pārpilnība nosaka to, ka šīm augsnēm ir noturīga struktūra.

Tā kā māla daļiņas saglabājas koagulētā stāvoklī, šīs augsnes vienlaikus ir gan maz erodētas, kaut arī uz tām iedarbojas stiprs tropiskais lietus, gan arī tām ir ievērojamas pieejamā ūdens rezerves, kas atrodas ļoti stabilos bioloģiskas izcelsmes kapilāros. Šīs melonēm labvēlīgās īpašības saglabājas ilgi, ja vien augsnes sastrāde nav pārmērīga.

Cilvēkfaktori

Melones Gvadelupā, kur tās ieveduši kolonizatori, audzē jau kopš XVII gadsimta, taču rakstiskas liecības par meloņu pārdošanu vietējā tirgū atrodamas tikai no Otrā pasaules kara laika.

Kopš pagājušā gadsimta 70. gadu beigām un 80. gadu sākuma meloņu ražošanu Gvadelupā sāka veikt organizēti Etjēna Krana (Etienne CRANE) vadībā. Ar kontinentālās Francijas uzņēmēju grupām tika noslēgti savstarpēja eksporta nolīgumi, un melones bija viens no izraudzītajiem produktiem.

1984. gadā KRANS kopā ar BUAJĒ (BOYER) un FABRU (FABRE) apmetas uz dzīvi Gvadelupā, lai melones ar nosaukumu “Guadeloupe” audzētu un eksportētu gadalaikā, kad Eiropā tās neaug. Tādējādi melones jau to novākšanas dienā tiek ar lidmašīnu nogādātas un kontinentālo Franciju un nākamajā dienā laistas pārdošanā. Toreizējās attīstības stratēģijas būtība bija ražot melones gadalaikā, kas nesakrīt ar to audzēšanas sezonu Eiropā, tas ir, no janvāra līdz maijam.

Plaši attīstījās audzēšanas paņēmieni, kuru pamatā ir produkta kvalitātes nodrošināšana (šķirņu izvēle, vispiemērotākā novākšanas laika izraudzīšanās, attiecīgi piemērota augsnes mēslošana, apdomīgi veikta apūdeņošana, stingra augļu atlase iepakošanai utt.), un tos izmantoja arvien vairāk uzņēmēju.

Tā kopš 80. gadu beigām Gvadelupas melones ieplūda Francijas un Eiropas tirgū. Tad 1989. gadā un vēlāk meloņu ražošanas apjoms palielinājās, un turpmākajos gados produkcijas kopapjoms saglabājas vienmērīgs – aptuveni 7 500 līdz 8 000 tonnu.

Meloņu nozarē šodien ietilpst piecas tirgus apgādes struktūras. Mūsdienās Gvadelupas melones pēc banāniem un cukurniedru cukura ir kļuvušas par šīs zemes trešo eksporta preci.

5.2.   Produkta specifika:

Kvalitāti noteicošie faktori

Melones, ko gvadelupiešu ražotāji izraudzījušies audzēšanai, pieder pie Šarantas dzeltenajām melonēm. No visu veidu melonēm vietējās zemes specifisko īpašību izcelšanai tās ir vispiemērotākās. Šīs melones augstā cukura satura dēļ ir ne tikai ļoti saldas, smaržīgas un sevišķi aromātiskas, bet dažām to šķirnēm ir arī muskusa piegarša. Meloņu cienītāji šos augļus vērtē visaugstāk.

Gvadelupas klimats ir tik savdabīgs, ka daudzu šķirņu melones, kas labi aug mērena klimata zemēs, Gvadelupas apstākļiem nevar pielāgoties. Tāpēc Gvadelupas meloņu ražotāji no Šarantas dzelteno meloņu šķirnēm atlasa tās, kas savas īpašības vislabāk izceļ Gvadelupā. Šo atlasi pavada degustācija: tiek ņemtas vērā meloņu aromāta nianses, krāsa un mīkstuma konsistence.

Veicot aptauju to vairumtirgotāju un mazumtirgotāju vidū, kuri iepērk Gvadelupas melones, ir apstiprinājies, ka šīs melones tiek uzskatītas par pastāvīgi augstas kvalitātes aromātiskiem augļiem ar labu uzglabājamību un tāpēc atšķirīgas no citas izcelsmes melonēm, ko piedāvā tirdzniecībā tajā pašā gadalaikā.

Gvadelupas melones mīkstumam raksturīga salda garša, tas ir aromātisks, ar daudzām smaržu niansēm un ēdot kūstošs. Šīs melones mīkstums ir sevišķi noturīgs. Noteiktais minimālais cukura saturs ir 12 Briksa grādi.

Zinātība, kas izpaužas vietējiem apstākļiem piemērotu audzēšanas paņēmienu lietošanā

Ražotāji nolēmuši audzēt melones vienīgi āra platībās bez nojumes vai seguma, lai melones vispilnīgāk izmantotu Gvadelupas augsnes un klimatisko apstākļu sniegtās iespējas. Turklāt saskaņā ar ražotāju izvēli melones tiek audzētas laikā, kad šo augļu aromātu nianses jūtamas visizteiktāk – vissausākajā gadalaikā, kaut arī meloņu audzēšana iespējama visu gadu.

Augsnes sastrādi viņi pielāgojuši vides iespējām. Lai saglabātu Grantēras un Marīgalantas īpašo, meloņu audzēšanai piemēroto augšņu kvalitāti (struktūras noturīgumu, ūdens rezerves utt.), augsnes sagatavošanas darbi ir ierobežoti un augsni apstrādā vienīgi tad, kad tā ir sausa. Tāpēc šie darbi tiek reglamentēti specifikācijā.

Kopš daudziem gadiem ražotāji turklāt veltījuši pūles mēslošanas un apūdeņošanas regulēšanai un ķīmisko herbicīdu izmantošanas ierobežošanai, lai saglabātu augsnes īpašības un ūdens krājumus atbilstoši vietējiem apstākļiem. Audzēšanas paņēmienu izstrādē un lietošanā šie faktori ir reglamentēti.

Gvadelupas meloņu reputācija

Gvadelupas melones un to reputācija minēta jau pagājušā gadsimta 80. gadu beigu un 90. gadu sākuma preses izdevumos, kuros tās atzītas par augstas kvalitātes “ārpussezonas” (salīdzinājumā ar Eiropas gadalaikiem) produktu.

Tā kopš 80. gadu beigām Gvadelupas melones varēja ieņemt vietu Francijas un Eiropas tirgū. Šodien Gvadelupas “ārpussezonas” melones ir labi pazīstams un pasaules mērogā atzīts produkts, kas saglabā savu vietu tirgū.

Renžisa (Rungis) starptautiskā ārpussezonas meloņu tirgus cenrāža atsauce attiecībā uz Francijas Antiļu salām ir Gvadelupas izcelsmes meloņu cena; tas liecina, ka Gvadelupas produkcija ir plašāk pazīstama gan apjoma, gan arī kvalitātes ziņā.

Gvadelupas melones parasti ir labāk kotētas nekā citas izcelsmes melones tai pašā periodā, jo tirgū ir atzītas šā produkta kvalitātes īpašības un reputācija. To ir apstiprinājuši rezultāti, kas iegūti, izpētot dažādas izcelsmes Šarantas meloņu pārdošanas cenas Renžisa starptautiskajā tirgū no 2000. gada līdz 2006. gadam.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Klimatiskie apstākļi, kādi Gvadelupā valda sausajā gadalaikā, Grantēras un Marīgalantas salas māla-kaļķakmens augsnēs ļauj izaudzēt augstas kvalitātes melones dabiskos apstākļus atklātā laukā. Grantēras un Marīgalantas teritorijas sausais un vējainais klimats, jūras tuvums, kas ierobežo karstumu un slimību izplatību, un, visbeidzot, māla-kaļķakmens augsnes vecina cukura veidošanos un dažādu sevišķu aromāta nianšu attīstību melonēs. Turklāt lielais kaļķakmens daudzums augsnē nosaka to, ka augļiem raksturīga laba uzglabājamība. Šī zeme īpaši labi piemērota, lai audzētu Šarantas dzelteno meloņu šķirnes gan ar gludo, gan arī ar tīklveida rakstu klāto mizu; visu šo šķirņu melonēm šais apstākļos pilnā mērā attīstās tām raksturīgais aromāts un smarža, mizas krāsa un garšas īpašības.

Augstas kvalitātes melones izaudzējamas vienīgi, ja visur ievēro agrotehnisku līdzsvaru – gan stādījumu augsekā, gan augsnes sagatavošanas darbos, gan pareizā ūdens un mēslošanas līdzekļu pievadē visos auga veģetācijas perioda posmos, gan arī audzēšanas paņēmienos. Tādējādi ražotāju prasme tikpat lielā mērā augsnes apstrādē kā stādījumu kopšanā un ikdienas ražas novākšanas darbos ļauj panākt to, ka augļiem ir vislabākā kvalitāte. Rūpīga un uzmanīga atlase ar rokām pēc taustes un ārējā izskata ir nodrošinājusi Gvadelupas melonēm augstāko novērtējumu, ko šodien tām dod visi Eiropas izplatītāji, kuri atzīst, ka šiem augļiem pēc novākšanas piemīt īpaši laba uzglabājamība, liels cukura saturs un bagātīgs aromāts, un tas rada šo meloņu specifiskumu salīdzinājumā ar citu izcelsmju melonēm, kuras pārdod tajā pašā gadalaikā.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

https://www.inao.gouv.fr/fichier/CDCIGPMelonDeGuadeloupe.pdf


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.


29.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/42


Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2011/C 189/15

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret grozījumu pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“SEL DE GUÉRANDE/FLEUR DE SEL DE GUÉRANDE”

EK Nr. FR-PGI-0005-0861-22.02.2011

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums:

“Sel de Guérande”/“Fleur de sel de Guérande”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Francija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

1.8. grupa.

Citi Līguma I pielikumā minētie produkti (garšvielas u.c.)

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Le sel de Guérande (Gerandes sāls) un la fleur de sel de Guérande (Gerandes “sālsziedi”) ir jūras sāls, kas ievākts ar roku darbu un iegūts vienīgi Gerandes pussalas sāls māršās. Tas ir jūras sāls, ko pēc ievākšanas nerafinē un nemazgā, un tam nepievieno piedevas. To veido galvenokārt nātrija hlorīda kristāli, taču arī minerālsāļi un mikroelementi.

Gerandes sāls un Gerandes sālsziedu produkciju iegūst dabiskā ceļā, palielinot sāls koncentrāciju jūras ūdenī, kas, cirkulējot pa baseinu kompleksu, sasniedz kristalizācijas slieksni pēdējā baseinā, ko sauc par “neļķi” (œillet) (kristalizators).

3.2.1.   Gerandes sāls

Gerandes sāls ir pelēks jūras sāls – sāls kristāli, kas izgulsnējas kristalizatoru dabiskā māla dibenā. Sāls kristālus, izmantojot īpašu rīku, ievāc ar rokām no kristalizatorā esošā sālsšķīduma. Pēc novietošanas uzglabāšanai un šķirošanas Gerandes sāli var iepakot neapstrādātu, izžāvētu vai maltu, tādējādi iegūstot dažāda lieluma un mitruma sālsgraudus.

3.2.2.   Gerandes sālsziedi

Gerandes sālsziedi ir viegli, smalki un trausli sāls kristāli, kas labvēlīgu laikapstākļu (vējš, saule) ietekmē veidojas pelēkā sāls ieguves baseinu kristalizatoros esošā sālsšķīduma virspusē. Sālsziedus, izmantojot speciālu rīku, ar rokām nosmeļ no kristalizatoru virsas, kamēr sālsziedi vēl nav nogrimuši baseinu dibenā, kur tie sālsziedu veidā vairs nav ievācami.

Sālsziedi no pelēkā sāls atšķiras ar izkristalizēšanos uz kristalizatoru virsas un ar balto krāsu (jo nav bijuši saskarē ar kristalizatoru dibendaļu). Pēc novietošanas uzglabāšanā un sašķirošanas sālsziedus iepako neapstrādātus vai daļēji izžāvētus, lai uzlabotu to birstamību.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

Nepiemēro.

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

Nepiemēro.

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Ģeogrāfiskajā apgabalā veic šādas darbības:

Gerandes sāls vai Gerandes sālsziedu ievākšana,

Gerandes sāls vai Gerandes sālsziedu novietošana uzglabāšanai vairumā,

sākotnējā iepakošana, kas ļauj nodrošināt produktu izsekojamību, ja to turpmāka iepakošana notiek ārpus ģeogrāfiskā apgabala.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u.c.:

Nepiemēro.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

Gerandes sāls vai Gerandes sālsziedu iepakošana jāveic slēgtā telpā. Uz marķējuma norāda:

AĢIN nosaukumu: “Sel de Guérande” (“Gerandes sāls”) – pelēkajam sālim un produktiem, ko iegūst pēc pelēkā sāls izžāvēšanas un samalšanas, “Fleur de sel de Guérande” (“Gerandes sālsziedi”) – sālsziediem,

AĢIN logotipu un/vai norādi “Indication Géographique Protégée” (“Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”),

produkcijas aizsardzības un pārvaldības apvienības nosaukumu un adresi.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā ietilpst 39 Atlantijas Luāras (Loire-Atlantique) departamenta (Luāras apgabala reģionā (Pays de La Loire)) un 7 Morbiānas (Morbihan) (Bretaņas reģionā (Bretagne)) pašvaldību teritorijas:

Departamenti

Pašvaldības

Loire-Atlantique

(39 pašvaldības)

Asserac

Batz-sur-Mer

Baule-Escoublac (LA)

Besne

Bouée

Campbon

Chapelle-des-Marais (LA)

Chapelle Launay (LA)

Croisic (LE)

Crossac

Donges

Drefféac

Guenrouët

Guérande

Herbignac

Lavau-sur-Loire

Malville

Mesquer

Missillac

Montoir-de-Bretagne

Piriac-sur-Mer

Pont-Château

Pornichet

Pouliguen (LE)

Prinquiau

Quilly

Saint-André-des-Eaux

Saint-Gildas-des-Bois

Saint-Joachim

Saint-Lyphard

Saint-Malo-de-Guersac

Saint-Molf

Saint-Nazaire

Sainte-Anne-sur-Brivet

Sainte-Reine-de-Bretagne

Savenay

Sévérac

Trignac

Turballe (LA)

Morbihan

(7 pašvaldības)

Camoël

Férel

Nivillac

Pénestin

Roche-Bernard (LA)

Saint-Dolay

Théhillac

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Apgabala specifikas pamatā ir klimatiskie faktori: vējš un saules radiācijas daudzums, okeāna piekrastes klimats ar maigām ziemām un vēsām vasarām.

Tās pamatā ir arī augsnes īpašības: jūras piekrastes sāls māršu ierīkošanai vajadzīgas plašas māla platības, kas atrodas uz visaugstāko paisumu līmeņa robežas un ir pasargātas no jūras viļņu ietekmes. Gerandes sāls māršas ir ierīkotas piekrastes joslu pakaļdaļā. Augšņu mālainums (šo mālu ūdensnecaurlaidīgums un plastiskums) ir devis iespēju ierīkot sāls māršas.

Apgabala specifikas pamatā ir arī cilvēkfaktori un sāls ieguves tradīcija: pirmās rakstiskās liecības par sāls māršām Gerandes reģionā datējamas ar 854. gadu (“Cartulaire de Redon” (“Redonas kartulārijs”)). Pēc Gerandes sāls māršu uzplaukuma laikā no 10. līdz 14. gadsimtam kristalizatoru skaits ievērojami pieaug ar 16. gadsimtu, kulmināciju sasniedzot 19. gadsimtā. No 1840. gada līdz 1960. gadam sālsbaseinu darbības apjoms samazinās. Kopš 1970. gada sāls ieguve Gerandes baseinā palielinās no jauna. Izmantojamās sāls māršas un ražošanas paņēmieni ir tie paši, kas iepriekšējos gadsimtos. Sāls māršu tehniskā stāvokļa atjaunošanas pamatā ir tradicionālie paņēmieni. 1979. gadā Gerandes pussalā ir nodibināts sāls ieguvēju arodapmācības centrs.

Tā kā produkcija gadu no gada ir dažāda, krājumu veidošanai Gerandes ražotāji un produkcijas pārdošanas nodrošinātāji piešķīruši vēsturiski un ekonomiski stratēģisku nozīmi. Sāls veikali tradicionāli bija izvietoti sāls māršu tuvumā. AĢIN ģeogrāfiskajā apgabalā ietilpst pašvaldības, kuru teritorijā vēsturiski bija izvietotas šīs krājumu glabāšanas vietas, kuras apmeklēja sāls tirgotāji.

5.2.   Produkta specifika:

Raksturīgās īpašības:

Gerandes pussalas sāls māršās praktizētais sāls ievākšanas paņēmiens piešķir Gerandes sālim un Gerandes sālsziediem specifikas īpašības:

 

fizikālās – konsistence trausla, krāsa viegli pelēcīga, raksturīga sālim (ko ievāc plānā slānī no sālsšķīduma un kas izgulsnējies sālsbaseinu māla dibenā) vai dabiski balta, raksturīga Gerandes sālsziediem (kurus “saplūc” no sāls māršu kristalizatoru virsas pirms sāls ievākšanas),

 

ķīmiskās – dabisks, pēc ievākšanas nemazgāts un nerafinēts sāls bez piedevām, kuram ir jūras izcelsme, tātad tas ir bagātāks ar minerālvielām (magniju, kalciju, kāliju) un mikroelementiem, ar salīdzinoši augstu mitruma saturu,

 

organoleptiskās – bez rūgtuma un pikantuma.

Ražošanas metode, kā arī Gerandes sāls un Gerandes sālsziedu agrākā un pašreizējā reputācija veicina to specifiskuma saglabāšanos.

Īpaša zinātība:

Gerandes pussalas sāls ievācēji (“purvotāji”) pārvalda ražošanas tehnoloģiju, kuras pamatā ir viena no visvecākajām piejūras agrosistēmām visā Francijas Atlantijas piekrastē: sāls māršu darbības struktūra ir īpaša, Gerandes baseinam raksturīga. Sāls ievācēji regulē vienlaikus gan ūdens līmeni, gan arī ūdens cirkulāciju dažādos baseinos, lai nodrošinātu sāls satura pakāpenisku palielināšanos, kas ilgst vairākas nedēļas (kristalizācijas punktam tuvas koncentrācijas uzturēšana ūdens iztvaicēšanas tvertņu nodalījumos (adernes), gan arī ūdens attīrīšanu dekantēšanas ceļā un, visbeidzot, arī sāls produkcijas ievākšanu.

Sālsziedus ievāc ar rokām, sāls māršu kristalizatoros “nosmeļot” sālsšķīduma virspusē izkristalizējušos kārtiņu ar īpašu rīku – sālsziedu bīdni ar garu kātu (lousse) (darbība nosaukta par “ievākšanu”), kamēr sālsziedi vēl nav nogrimuši baseinu dibenā.

Iegūstot Gerandes sāli, kristālus sakopo kristalizatoru centrā, grābjot sabīda tos tuvāk savāktuvei (ladure) (šim nolūkam paredzēta zemes platforma kristalizatora perifēriskajā daļā) un uzbīda uz tās, izmantojot rīku, ko sauc par “sālsgrābekli” (las). Ar sālsgrābekli rīkojas tādēļ, lai iekustinātu sālsšķīdumu un pārvietotu kristalizatoru dibenā sakrājušos kristālus, bet neaizrautu līdzi māla daļiņas.

Šo produktu veids, to īpašības (liekā ūdens notecināšana, vāja birstamība, vides mitruma strauja uzsūkšana) nosaka to, ka Gerandes sāls un Gerandes sālsziedu uzglabāšanai un iepakošanai vajadzīga arī īpaša prasme un zināšanas. Lai nogādātu uzpircējam vai iepakotu sālsziedus tā, lai tie būtu atbrīvoti no liekā ūdens un cik vien iespējams tīri, ražotāji veic šā produkta pirmējā krājuma veidošanu (starpposma vai sākotnējā novietošana uzglabāšanai) un šķirošanu. Šo starpposma krājumu veido ražotāji, kas zemesgabalu cenu dēļ nedzīvo jūras sāls māršu tuvumā. Šī situācija tiek ņemta vērā, nosakot AĢIN apgabala robežas.

Reputācija:

Kopš gadsimtiem atzīto Gerandes sāls un Gerandes sālsziedu garšas īpatnību un uzturvērtības dēļ šis sāls ir kļuvis par gastronomu iecienītāko sāli. Patērētāju interese par Gerandes sāli un Gerandes sālsziediem pausta pētījumos un aptaujās, ko rīkojuši tirdzniecības uzņēmumi un produkcijas realizācijas tīkla darbinieki, un diezgan liels skaits slavenu restorānu īpašnieku un pārtikas ražošanas nozares uzņēmumu nepārprotami dod priekšroku šim sālim. Simtiem rakstos minētas atsauces uz Gerandes sāli un/vai Gerandes sālsziediem.

Kopš vismaz 1698. gada runā par “Gerandes sāli” vai par “vairāku veidu Gerandes sāli”. Nosaukums “fleur de sel” (“sālsziedi”) sastopams reklāmās kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem, taču par vispārzināmu šis nosaukums kļuvis 70. gadu beigās. Pagājušā gadsimta 80. gadu beigās šo produktu tirdzniecības attīstību pavadīja nosaukumu “Gerandes sāls” un “Gerandes sālsziedi” plašā pazīstamība.

Šāda pavisam parasta produkta jomā Gerandes sāls ir kļuvis par tāda sāls tirgus segmenta izveides aizsācēju, kurā šodien piedāvā “noteiktas izcelsmes sāli”.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Gerandes sāli un Gerandes sālsziedus var ievākt tikai skaidri noteiktās sāls māršās, kur ir dabiskais māls un attiecīgi apstākļi paisuma un bēguma ūdeņu līmeņu ziņā. Ūdenstilpju un ūdenssateču tīkla kompleksitāte un sāls māršu konfigurācija ir būtiski Gerandes ainavas un gerandiešu amatprasmes elementi.

Gerandes pussalas sāls māršās izmantotais ievākšanas paņēmiens ir atšķirīgs no tā, kuru lieto citos Atlantijas piekrastes ražošanas baseinos. Šim ievākšanas veidam raksturīga paisumu un bēgumu izmantošana, triju veidu baseinu lietošana, kuri veicina sāls koncentrāciju, kā arī ievākšanas periodiskums, sāls ievākšana no sālsšķīduma un ievākšanas darbu mehanizācijas trūkums.

Gerandes sāls un sālsziedu krājumu veidošana “vairumā” drīkst notikt tikai AĢIN apgabalā, kur atrodas nozares ražotāji un dalībnieki ar īpašām prasmēm. Lai garantētu produktu izcelsmi un izsekojamību, pirms tā izvešanas no AĢIN apgabala vajadzīgs arī, ka tā sākotnējā iesaiņošana tiek paveikta slēgtā telpā un iepakojumi nodrošināti ar marķējumu.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

https://www.inao.gouv.fr/fichier/CDCIGPSelDeGuerandeFleurDeSelDeGuerande.pdf


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.