ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2011.185.lav |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 185 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
54. sējums |
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
II Informācija |
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
Eiropas Komisija |
|
2011/C 185/01 |
||
|
IV Paziņojumi |
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
Eiropas Komisija |
|
2011/C 185/02 |
||
2011/C 185/03 |
Komisijas paziņojums saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 27. oktobra Direktīvas 98/79/EK īstenošanu par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā(Saskaņoto standartu nosaukumu un numuru publicēšana saskaņā ar direktīvu) ( 1 ) |
|
|
V Atzinumi |
|
|
ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS |
|
|
Eiropas Investīciju banka |
|
2011/C 185/04 |
||
|
CITI TIESĪBU AKTI |
|
|
Eiropas Komisija |
|
2011/C 185/05 |
||
2011/C 185/06 |
||
2011/C 185/07 |
||
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
|
II Informācija
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Eiropas Komisija
25.6.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 185/1 |
Eiropas Savienības kombinētās nomenklatūras skaidrojumi
2011/C 185/01
Saskaņā ar 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) Eiropas Savienības kombinētās nomenklatūras skaidrojumus (2) no 2011. gada 1. jūlija groza šādi:
342. lappusē:
skaidrojumu KN kodam 8521 90 00 svītro.
347. lappusē:
skaidrojumu KN kodam 8528 71 13, 8528 71 19 un 8528 71 90 svītro.
(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.
(2) OV C 137, 6.5.2011., 1. lpp.
IV Paziņojumi
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Eiropas Komisija
25.6.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 185/2 |
Euro maiņas kurss (1)
2011. gada 24. jūnijs
2011/C 185/02
1 euro =
|
Valūta |
Maiņas kurss |
USD |
ASV dolārs |
1,4220 |
JPY |
Japānas jena |
114,06 |
DKK |
Dānijas krona |
7,4587 |
GBP |
Lielbritānijas mārciņa |
0,88855 |
SEK |
Zviedrijas krona |
9,1802 |
CHF |
Šveices franks |
1,1902 |
ISK |
Islandes krona |
|
NOK |
Norvēģijas krona |
7,7825 |
BGN |
Bulgārijas leva |
1,9558 |
CZK |
Čehijas krona |
24,378 |
HUF |
Ungārijas forints |
269,50 |
LTL |
Lietuvas lits |
3,4528 |
LVL |
Latvijas lats |
0,7093 |
PLN |
Polijas zlots |
3,9919 |
RON |
Rumānijas leja |
4,2240 |
TRY |
Turcijas lira |
2,3207 |
AUD |
Austrālijas dolārs |
1,3473 |
CAD |
Kanādas dolārs |
1,3961 |
HKD |
Hongkongas dolārs |
11,0767 |
NZD |
Jaunzēlandes dolārs |
1,7482 |
SGD |
Singapūras dolārs |
1,7597 |
KRW |
Dienvidkorejas vona |
1 534,15 |
ZAR |
Dienvidāfrikas rands |
9,7683 |
CNY |
Ķīnas juaņa renminbi |
9,2059 |
HRK |
Horvātijas kuna |
7,3740 |
IDR |
Indonēzijas rūpija |
12 232,84 |
MYR |
Malaizijas ringits |
4,3300 |
PHP |
Filipīnu peso |
61,765 |
RUB |
Krievijas rublis |
40,1300 |
THB |
Taizemes bāts |
43,627 |
BRL |
Brazīlijas reāls |
2,2707 |
MXN |
Meksikas peso |
16,8867 |
INR |
Indijas rūpija |
63,9830 |
(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.
25.6.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 185/3 |
Komisijas paziņojums saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 27. oktobra Direktīvas 98/79/EK īstenošanu par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(Saskaņoto standartu nosaukumu un numuru publicēšana saskaņā ar direktīvu)
2011/C 185/03
ESO (1) |
Saskaņotā standarta numurs un nosaukums (un atsauces dokuments) |
Pirmā publikācija OV |
Aizstātā standarta numurs |
Aizstātā standarta atbilstības prezumpcijas beigu datums 1. piezīme |
CEN |
EN 556-1:2001 Medicīnisko ierīču sterilizācija - Prasības medicīniskām ierīcēm, kurām paredzēts lietot uzlīmi “STERILS” - 1.daļa: Prasības pilnīgi sterilām medicīniskām ierīcēm |
31.7.2002. |
EN 556:1994 + A1:1998 2.1. piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (30.4.2002.) |
EN 556-1:2001/AC:2006 |
15.11.2006. |
|
|
|
CEN |
EN 556-2:2003 Medicīnisko ierīču sterilizācija - Prasības medicīniskām ierīcēm, kurām paredzēts lietot uzlīmi “STERILS” - 2.daļa: Prasības aseptiski gatavotiem medicīnas produktiem |
9.8.2007. |
|
|
CEN |
EN 980:2008 Simboli medicīnisko piederumu etiķetēšanai |
23.7.2008. |
EN 980:2003 2.1. piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.5.2010.) |
CEN |
EN ISO 11737-2:2009 Medicīnas piederumu sterilizēšana. Mikrobioloģiskās metodes. 2. daļa: Sterilitātes testi sterilizācijas procesa noteikšanai, validēšanai un uzturēšanai (ISO 11737-2:2009) |
7.7.2010. |
|
|
CEN |
EN 12322:1999 In vitro diagnostikas medicīniskās ierīces - Mikrobioloģijas kultūru vide - Kultūru vides raksturojuma kritēriji |
9.10.1999. |
|
|
EN 12322:1999/A1:2001 |
31.7.2002. |
3. piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (30.4.2002.) |
|
CEN |
EN ISO 13485:2003 Medicīniskās ierīces - Kvalitātes pārvaldības sistēmas - Reglamentējošas prasības (ISO 13485:2003) |
2.4.2004. |
EN ISO 13488:2000 EN ISO 13485:2000 2.1. piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.7.2009.) |
EN ISO 13485:2003/AC:2009 |
7.7.2010. |
|
|
|
CEN |
EN 13532:2002 Vispārīgās prasības in vitro medicīniskās diagnostikas līdzekļiem, kas paredzēti pašpārbaudēm |
17.12.2002. |
|
|
CEN |
EN 13612:2002 In vitro medicīniskās diagnostikas līdzekļu efektivitātes novērtēšana |
17.12.2002. |
|
|
EN 13612:2002/AC:2002 |
2.12.2009. |
|
|
|
CEN |
EN 13640:2002 In vitro diagnostikas reaģentu stabilitātes testēšana |
17.12.2002. |
|
|
CEN |
EN 13641:2002 Infekcijas riska novēršana vai samazināšana, lietojot in vitro diagnostikas reaģentus |
17.12.2002. |
|
|
CEN |
EN 13975:2003 In vitro diagnostikas medicīnas ierīču paraugu ņemšanas procedūras pieņemšanas testēšanai - Statistikas aspekti |
21.11.2003. |
|
|
CEN |
EN 14136:2004 Ārējo kvalitātes novērtēšanas sistēmu lietošana in vitro diagnostisko pārbaudes procedūru efektivitātes noteikšanā |
15.11.2006. |
|
|
CEN |
EN 14254:2004 In vitro diagnostikas medicīniskās ierīces - Vienreiz lietojamas tilpnes cilvēka ķermeņa audu un šķidrumu paraugu ņemšanai, izņemot asins paraugus |
28.4.2005. |
|
|
CEN |
EN 14820:2004 Vienreiz lietojamās tilpnes cilvēka venozo asins paraugu savākšanai |
28.4.2005. |
|
|
CEN |
EN ISO 14937:2009 Veselības aprūpes produktu sterilizācija. Sterilizācijas līdzekļu un medicīnisko ierīču sterilizācijas procesa attīstības, validācijas un ikdienas pārvaldības raksturojuma vispārīgās prasības (ISO 14937:2009) |
7.7.2010. |
EN ISO 14937:2000 2.1. piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (30.4.2010.) |
CEN |
EN ISO 14971:2009 Medicīniskās ierīces. Riska pārvaldības pielietojums medicīniskajām ierīcēm (ISO 14971:2007, Corrected version 2007-10-01) |
7.7.2010. |
EN ISO 14971:2007 2.1. piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (21.3.2010.) |
CEN |
EN ISO 15193:2009 In vitro diagnostikas medicīniskās ierīces - Lielumu mērīšana bioloģiskas izcelsmes paraugos - Prasības mērīšanas etalonpriekšrakstu saturam un formai (ISO 15193:2009) |
7.7.2010. |
|
|
CEN |
EN ISO 15194:2009 In vitro diagnostikas medicīniskās ierīces. Lielumu mērīšana bioloģiskas izcelsmes paraugos. Prasības sertificētiem etalonmateriāliem un pavaddokumentācijas saturs (ISO 15194:2009) |
7.7.2010. |
|
|
CEN |
EN ISO 15197:2003 In vitro diagnostikas testu sistēmas - Prasības glikozes līmeņa asinīs noteikšanas sistēmām paštestēšanai diabetes mellitus ārstēšanas vadīšanai (ISO 15197:2003) |
28.4.2005. |
|
|
EN ISO 15197:2003/AC:2005 |
2.12.2009. |
|
|
|
CEN |
EN ISO 17511:2003 In vitro diagnostikas medicīniskās ierīces - Kvantitātes noteikšana bioloģiskajos paraugos - Kalibratoriem un kontroles materiāliem piešķirto vērtību metroloģiskā izsekojamība (ISO 17511:2003) |
28.4.2005. |
|
|
CEN |
EN ISO 18113-1:2009 In vitro diagnostikas medicīniskie līdzekļi. Ražotāja sniegtā informācija (etiķetējums). 1. daļa: Termini, definīcijas un vispārīgās prasības (ISO 18113-1:2009) |
7.7.2010. |
|
|
CEN |
EN ISO 18113-2:2009 In vitro diagnostikas medicīniskie līdzekļi. Ražotāja sniegtā informācija (etiķetējums). 2. daļa: In vitro reaģenti profesionālajai lietošanai (ISO 18113-2:2009) |
7.7.2010. |
EN 375:2001 2.1. piezīme |
31.12.2012. |
CEN |
EN ISO 18113-3:2009 In vitro diagnostikas medicīniskie līdzekļi. Ražotāja sniegtā informācija (etiķetējums). 3. daļa: In vitro diagnostikas instrumenti profesionālai lietošanai (ISO 18113-3:2009) |
7.7.2010. |
EN 591:2001 2.1. piezīme |
31.12.2012. |
CEN |
EN ISO 18113-4:2009 In vitro diagnostikas medicīniskie līdzekļi. Ražotāja sniegtā informācija (etiķetējums). 4. daļa: In vitro diagnostikas reaģenti paštestēšanai (ISO 18113-4:2009) |
7.7.2010. |
EN 376:2002 2.1. piezīme |
31.12.2012. |
CEN |
EN ISO 18113-5:2009 In vitro diagnostikas medicīniskie līdzekļi. Ražotāja sniegtā informācija (etiķetējums). 5. daļa: In vitro diagnostikas instrumenti paštestēšanai (ISO 18113-5:2009) |
7.7.2010. |
EN 592:2002 2.1. piezīme |
31.12.2012. |
CEN |
EN ISO 18153:2003 In vitro diagnostikas medicīniskās ierīces - Kvantitātes noteikšana bioloģiskajos paraugos - Vērtību, kas piešķirtas kalibratoriem un pārbaudes materiāliem, lai noteiktu enzīmu katalītisko koncentrāciju, metroloģiskā izsekojamība (ISO 18153:2003) |
21.11.2003. |
|
|
CEN |
EN ISO 20776-1:2006 Klīniski laboratorisko izmeklējumu un in vitro diagnostikas sistēmas – Infekcijas ierosinātāju jūtība pret antimikrobiāliem preparātiem, tās noteikšana izmeklējumos un izmeklēšanas piederumu veiktspējas novērtēšana – 1. daļa: Etalonmetode, kā noteikt pretmikrobu līdzekļu in vitro iedarbību uz strauji augošām aerobiskām baktērijām, ar ko saistītas infekcijas slimības (ISO 20776-1:2006) |
9.8.2007. |
|
|
Cenelec |
EN 61010-2-101:2002 Mērīšanas, vadības un laboratorijas elektroiekārtu drošības prasības - 2-101.daļa: Īpašas prasības in vitro diagnostikas (IVD) medicīnas iekārtām IEC 61010-2-101:2002 (Ar grozijumiem) |
17.12.2002. |
|
|
Cenelec |
EN 61326-2-6:2006 Elektriskā mērīšanas, vadīšanas, regulēšanas un laboratorisko analīžu aparatūra. Elektromagnētiskās saderības (EMS) prasības - 2-6. daļa: Īpašās prasības - Medicīniskā in vitro diagnostikas (IVD) aparatūra IEC 61326-2-6:2005 |
27.11.2008. |
|
|
Cenelec |
EN 62304:2006 Medicīnisko piederumu programmatūra – Programmatūras dzīvescikla procesi IEC 62304:2006 |
27.11.2008. |
|
|
EN 62304:2006/AC:2008 |
18.1.2011. |
|
|
|
Cenelec |
EN 62366:2008 Medicīnas piederumi – Medicīnas piederumu izmantojamības inženierija IEC 62366:2007 |
27.11.2008. |
|
|
1. piezīme: |
Parasti atbilstības prezumpcijas beigu datums ir atsaukšanas datums (“dow” – date of withdrawal), ko noteikusi Eiropas Standartizācijas organizācija, bet standartu lietotājiem jāievēro, ka dažos izņēmuma gadījumos var būt citādi. |
2.1. piezīme: |
Jaunajam (vai grozītajam) standartam ir tāda pati darbības joma kā aizstātajam standartam. Norādītajā datumā aizstātais standarts zaudē atbilstības prezumpciju attiecībā uz direktīvas pamatprasībām. |
2.2. piezīme: |
Jaunajam standartam ir plašāka darbības joma, salīdzinot ar aizstāto standartu. Norādītajā datumā aizstātais standarts zaudē atbilstības prezumpciju attiecībā uz direktīvas pamatprasībām. |
2.3. piezīme: |
Jaunajam standartam ir šaurāka darbības joma, salīdzinot ar aizstāto standartu. Norādītajā datumā (daļēji) aizstātais standarts zaudē prezumpciju par atbilstību direktīvas pamatprasībām attiecībā uz tiem ražojumiem, uz ko attiecas jaunais standarts. Prezumpcija par atbilstību direktīvas pamatprasībām attiecībā uz tiem ražojumiem, uz ko joprojām attiecas (daļēji) aizstātais standarts, bet uz ko neattiecas jaunais standarts, paliek nemainīga. |
3. piezīme: |
Grozījumu gadījumā atsauces standarta numurs ir EN CCCCC:YYYY, iepriekšējie grozījumi, ja tādi bijuši, un attiecīgie jaunie grozījumi. Aizstātais standarts (3. aile) ir attiecīgi EN CCCCC:YYYY un tā iepriekšējie grozījumi, ja tādi bijuši, bet bez jaunā grozījuma. Norādītajā datumā aizstātais standarts zaudē atbilstības prezumpciju attiecībā uz direktīvas pamatprasībām. |
PIEZĪME:
— |
Informāciju, kas attiecas uz standartu pieejamību, var iegūt no Eiropas standartizācijas organizācijām vai no valstu standartizācijas organizācijām, kuru saraksts ir pievienots pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 98/34/EK (2) , kas grozīta ar Direktīvu 98/48/EK (3). |
— |
Eiropas standartizācijas organizācijas saskaņotos standartus pieņem angļu valodā (CEN un Cenelec standartus publicē arī franču un vācu valodā). Pēc tam nacionālās standartizācijas institūcijas saskaņoto standartu nosaukumus tulko visās attiecīgajās Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Eiropas Komisija neuzņemas atbildību par to nosaukumu pareizību, kuri iesniegti publicēšanai Oficiālajā Vēstnesī. |
— |
Atsauces numuru publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nenozīmē, ka standarti ir pieejami visās Kopienas valodās. |
— |
Ar šo sarakstu aizstāj visus iepriekšējos sarakstus, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija nodrošina šā saraksta atjaunināšanu. |
— |
Sīkāka informācija par saskaņotajiem standartiem Internet tīklā ir atrodama adresē http://ec.europa.eu/enterprise/policies/european-standards/harmonised-standards/index_en.htm |
(1) ESO: Eiropas standartizācijas organizācijas:
— |
CEN: Avenue Marnix 17, 1000 Bruxelles/Brussel, BELGIQUE/BELGIË, Tel. +32 25500811; Fakss +32 25500819 (http://www.cen.eu) |
— |
Cenelec: Avenue Marnix 17, 1000 Bruxelles/Brussel, BELGIQUE/BELGIË, Tel. +32 25196871; Fakss +32 25196919 (http://www.cenelec.eu) |
— |
ETSI: 650 route des Lucioles, 06921 Sophia Antipolis, FRANCE, Tel. +33 492944200; Fakss +33 493654716, (http://www.etsi.eu) |
(2) OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.
(3) OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp.
V Atzinumi
ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
Eiropas Investīciju banka
25.6.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 185/7 |
Aicinājums iesniegt priekšlikumus – Eiropas Investīciju banka ierosina trīs jaunas EIBURS finansiālā atbalsta jomas savas universitāšu pētniecības darba programmas ietvaros
2011/C 185/04
Eiropas Investīciju banka lielākoties savas institucionālās attiecības ar universitātēm veido ar EIB universitāšu pētniecības darba programmu paketes starpniecību. Tā sastāv no trim dažādām programmām:
— |
EIBURS ( EIB University Research Sponsorship Programme) – EIB universitāšu pētniecības darba sponsorēšanas programma; |
— |
STAREBEI ( STAges de REcherche BEI ) – programma to jauno pētnieku finansiālam atbalstam, kuri iesaistīti kopīgos EIB un universitāšu projektos; |
— |
EIB universitāšu tīkli (EIB University Networks) – mehānisms sadarbībai ar universitāšu tīkliem, kuru darbība liecina, ka tie ir īpaši nozīmīgi EIB grupas mērķu atbalstam. |
EIBURS piešķir finansējumu universitāšu pētniecības centriem, kas nodarbojas ar bankai īpaši svarīgiem pētniecības jautājumiem un tēmām. EIB konkursa kārtībā trīs gadus piešķir finansiālu atbalstu līdz EUR 100 000 gadā tām ieinteresētajām universitāšu fakultātēm vai ar universitātēm saistītiem pētniecības centriem ES dalībvalstīs, kandidātvalstīs vai potenciālajās kandidātvalstīs, kam ir atzītas speciālās zināšanas EIB izraudzītajās jomās, lai attiecīgās iestādes varētu paplašināt darbību šajās jomās. Lai priekšlikums būtu veiksmīgs, jāsasniedz dažādi rezultāti (pētniecība, kursu un semināru organizēšana, tīklu veidošana, rezultātu izplatīšana u. c.), kas būs noteikti līgumā ar banku.
2011./2012. mācību gadā EIBURS programmai izraudzītas trīs jaunas zemāk minētās pētniecības jomas.
Eiropas intelektuālā īpašuma (IP) režīmi un to ietekme uz tehnoloģiju nodošanas/IP finansējumu
Globālo politisko diskusiju ietvaros arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta inovācijām un uz zināšanām balstītai ekonomikai, kas ir ilgtermiņa un ilgtspējīgas izaugsmes virzītājspēki. Šajā kontekstā jaunu finanšu instrumentu izstrāde un privāto investoru piesaistīšana zināšanu un tehnoloģiju nodošanai (TT) ir nepieciešami, bet grūti uzdevumi. TT jomas pārstāvju vidū jābūt lielākai izpratnei par sakarību starp intelektuālā īpašuma (IP) juridisko un regulatīvo sistēmu un to ietekmi uz šo jomu. Tāpat arī ir nepieciešama labāka izpratne par valsts politikā paredzētajiem stimuliem, kas vērsti uz pētniecības centriem un universitātēm, kā arī dažādiem finanšu instrumentiem (fondiem, partnerībām, starptautiskām laboratorijām u. c.), kas paredzēti pētniecības komercializēšanai. Tiek uzskatīts, ka tādiem faktoriem kā profesora privilēģijas, ES likumdošana patentu jomā un tās piemērošana ar valstu pārskatīšanas iestāžu starpniecību, kā arī valdības stimuliem ir būtiska ietekme uz agrīnas stadijas aktīvu izmantošanu, taču nav pieejamas sistemātiskas pārskatīšanas un salīdzināšanas iespējas. Šī ir joma, kurā notiek straujas pārmaiņas, tāpēc ir svarīgi ņemt vērā jaunākās un aktuālās izmaiņas. Ideālā gadījumā projektam jāsniedz visaptverošs minēto jautājumu pārskats par visām dalībvalstīm, taču būtu pietiekami, ja rezultāti ietvertu galvenos ES inovāciju un IP tirgus.
Projekta mērķis ir pārskatīt juridiskos, normatīvos un valsts politikas pasākumus Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī to ietekmi uz akadēmisko iestāžu vēlmi un gatavību iesaistīt ārējās finanšu iestādes (t. i. fondus un citus ārējā kapitāla avotus) partnerību veidošanā, lai paātrinātu darbības, kas tiek veiktas TT un IP jomās, kā arī veicinātu iestāžu vadītās pētniecības komercializēšanu. Nepieciešamības gadījumā jāiekļauj un jāpamato politikas pasākumi un ieteikumi zināšanu nodošanas uzlabošanai ES.
Rezultāti
|
Pētījumā var ietvert pārskatu par pašreiz pieejamo informāciju šajā jomā saistībā ar tādu faktoru (piem., protokolu, formu un nosacījumu) vispārīgajām tendencēm, kuri ietekmē pētniecības komercializēšanu. Tomēr šī darba ietvaros būtu jāveic konkrētu situāciju izpēte saistībā ar iestādēm, kuras veido partnerības ar finanšu investoriem (Eiropas Investīciju fonds (EIF) var veicināt piekļuvi dažiem tā ieguldītājiem, bet priekšlikumiem jābūt vērstiem uz papildu ieguldītājiem). Viena no jomām, kurās nepieciešams veikt pārskatīšanu, ir līgumslēgšana starp pētniecības iestādēm un finanšu investoriem – šajā jomā ir skaidri noteiktas pētniecības organizāciju un korporatīvā sektora savstarpējās attiecības, bet nav detalizētu nosacījumu par pētniecības organizāciju un finanšu iestāžu mijiedarbību. Tā kā šis ir trīs gadu pētījums, pieteikumu iesniedzēji tiek rosināti izteikt priekšlikumus par starpposma datu iesniegšanas termiņiem. Projekts var ietvert jebkādus papildu pasākumus izpētes jomā, kurus universitātes centrs ir gatavs īstenot ar sponsoru atbalstu, ieskaitot:
|
|
Šis projekts papildinās EK (Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta (DG ENTR)) finansēto priekšizpēti “Creating a financial market for IPR” (Finanšu tirgus izveide intelektuālā īpašuma tiesībām (IPR)), ES konkurss Nr. 3/PP/ENT/CIP/10/A/NO2S003. |
Analīze par ieguldījumu vajadzībām infrastruktūras nozarēs
Izpratne par pašreizējām un turpmākajām ieguldījumu vajadzībām ir ļoti būtiska, lai veidotu mērķtiecīgu valsts politiku, kas atbalsta ieguldījumus infrastruktūrā. Šajā sakarā, šķiet, nav pieejams vienots materiālu kopums par metodoloģiskajiem jautājumiem saistībā ar ieguldījumu vajadzību prognozēšanu. Universitātes pētniecības centram, kas saņem atbalstu EIBURS ietvaros, būtu jāizveido pētniecības programma, kas vērsta uz esošo metodoloģiju un prognožu par ieguldījumu vajadzībām infrastruktūras nozarē pārskatīšanu, kā arī jāizstrādā vienota metodoloģija ieguldījumu vajadzību infrastruktūras nozarē prognozēšanai un jāprognozē ieguldījumu vajadzības Eiropas ekonomikas infrastruktūras ietvaros. Pētniecības jomai būtu jāaprobežojas tikai ar ekonomikas infrastruktūru, proti, transporta, enerģētikas, ūdenssaimniecības un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozarēm.
Projekts var ietvert jebkādus papildu pasākumus izpētes jomā, kurus universitātes centrs ir gatavs īstenot ar sponsoru atbalstu, ieskaitot:
— |
kursu un semināru organizēšanu, |
— |
datu bāzu izveidi, |
— |
aptauju organizēšanu. |
Kredītriska pieaugums mikrokredītu jomā: cēloņi, brīdinājuma signāli, pašreizējā situācija un nākotnes perspektīvas
Pēdējās desmitgades laikā straujais pieaugums mikrokredītu pakalpojumu sniegšanā mājsaimniecībām un uzņēmējiem ar zemiem ienākumiem ir novedis pie vairāku tirgu piesātināšanas, piemēram, Marokā, Bosnijā un Hercegovinā, Bolīvijā un Indijā (tieši Andrapradešas (Andra Pradesh) štatā). Gadījumos, kad aizņēmēji ir varējuši saņemt vairākus aizdevumus no dažādām kredītinstitūcijām, viņi ir uzņēmušies pārāk lielas kredītsaistības un tādējādi uzkrājuši pārmērīgus parādus. Šie mikrokredītu saņēmēju pārmērīgie parādi rada kaitējumu mikrokredītu nozarei kopumā ne tikai izraisīto finansiālo problēmu un sliktās reputācijas, bet arī sociālā un psiholoģiskā kaitējuma dēļ, ko tie potenciāli nodara jau tā neaizsargātiem iedzīvotājiem.
Mikrofinanšu jomā izsniegto aizdevumu portfeļa aktīvu kvalitātes pazemināšanos ir radījuši vairāki cēloņi un virzītājspēki, tostarp ekonomiskā vide, politiskā iejaukšanās, nepietiekams normatīvais regulējums, agresīvas aizdevumu izsniegšanas metodes no mikrofinanšu iestāžu puses, koncentrācija pilsētu teritorijās un neatbilstošs piedāvāto produktu klāsts. Dažās valstīs un reģionos tas ir nopietni ietekmējis aizdevumu atmaksāšanas līmeni mikrofinanšu nozarē, kas vēsturiski vienmēr bijis augsts, un šobrīd vairākos tirgos pastāv ievērojams risks attiecībā uz lieliem aizdevumu zaudējumiem. Arī šajā jomā praktizējošie speciālisti uzskata, ka ar klientu pārmērīgajiem parādiem saistītais kredītrisks ir viens no visstraujāk pieaugošajiem riskiem. Diemžēl pārāk bieži atveseļošanās pasākumi tiek īstenoti tikai pēc tam, kad ar aizdevumu atmaksāšanu saistītā krīze jau ir iestājusies. Tādējādi investori ir kļuvuši atbildīgāki, izvietojot līdzekļus, kā arī ir ieviestas vairākas starptautiskas iniciatīvas, kas, lai izvairītos no tirgus pārkaršanas, veicina klientu aizsardzības principu ievērošanu un darbību un procentu likmju pārskatāmību.
Šajā kontekstā EIB aicina iesniegt pētniecības priekšlikumus, kuros ir aplūkoti šādi jautājumi:
Kādos apstākļos mikrokredītu jomā var tikt saglabāta pieņemama aktīvu kvalitāte un ilgtspējība, vienlaicīgi paplašinot darbības jomu, lai ietvertu tos tirgus, kuros ir pieprasījums? Kāda ir pašreizējā situācija kredītriska jomā, tostarp pārmērīgo parādsaistību līmenis Āfrikā un citās valstīs, kuras noteiktas kā visvairāk riskam pakļautās? Vai pastāv brīdinājuma signāli, kas var palīdzēt novērst ar aizdevumu atmaksāšanu saistītu krīzi, pirms tā sākas? Ko var mācīties no nesenajām krīzēm mikrofinanšu nozarē (Marokā, Bosnijā, Andrapradešā u. c.)? Kuras valstis, jo īpaši Āfrikā, ir visvairāk pakļautas riskam un varētu būt “nākamās sarakstā”?
Reģionālā kontekstā priekšlikumi tiek koncentrēti uz Āfrikas reģionu (tostarp Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas (MENA) reģionu), bet neaprobežojas tikai ar šo reģionu.
Projekts var ietvert jebkādus papildu pasākumus izpētes jomā, kurus universitātes centrs ir gatavs īstenot ar sponsoru atbalstu, ieskaitot:
— |
informatīvu pasākumu organizēšanu, |
— |
papildu datu bāzu izveidi, |
— |
aptauju organizēšanu. |
Priekšlikumi jāiesniedz angļu vai franču valodā, un to iesniegšanas termiņš ir 2011. gada 16. septembris. Priekšlikumi, kas iesniegti pēc šī termiņa beigām, netiks izskatīti. Priekšlikumi jānosūta uz:
elektroniska kopija:
universities@eib.org
un
drukāta kopija:
EIB-Universities Research Action |
100, boulevard Konrad Adenauer |
2950 Luxembourg |
LUXEMBOURG |
Kā adresāts jānorāda koordinatore Luīza Fereira (Ms Luísa Ferreira).
Vairāk informācijas par EIBURS atlases kārtību, kā arī par citām programmām un mehānismiem ir pieejama EIB tīmekļa vietnē: http://www.eib.org/universities
CITI TIESĪBU AKTI
Eiropas Komisija
25.6.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 185/10 |
Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību
2011/C 185/05
Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.
VIENOTS DOKUMENTS
PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006
“SUSINA DI DRO”
EK Nr.: IT-PDO-0005-0779-30.06.2009
AĢIN ( ) ACVN ( X )
1. Nosaukums:
“Susina di Dro”
2. Dalībvalsts vai trešā valsts:
Itālija
3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:
3.1. Produkta veids:
1.6. grupa. |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība |
3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):
Ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Susina di Dro” apzīmē svaigus augļus, ko izaudzē no vietējās “Prugna di Dro” šķirnes plūmēm, kuru ikdienā sauc par “Susina di Dro”.
Svaigos augļus piedāvājot tirdzniecībā, tiem jābūt veseliem, pēc izskata svaigiem un slimību neskartiem, tīriem, bez neraksturīgām vielām un smaržām, pēc formas ovāliem, nedaudz iegareniem, ar kompaktu mīkstumu, klātiem ar raksturīgo bālgano apsarmi.
Svaigu augļu tipiskais krāsojums ir šāds:
— |
miziņa no violeti sarkanas līdz zilgani tumši violetai, ar apsarmes kārtiņu, reizumis ar iezaļganiem plankumiņiem, |
— |
mīkstums dzeltens vai zaļgani dzeltens. |
Ķīmiskās īpašības:
|
Cukuru saturs – novācot ražu, vismaz 9,0 ° pēc Briksa. |
|
Polifenolu saturs – vismaz 900 mg/kg. |
Ar ACVN “Susina di Dro” apzīmētais produkts organoleptisko īpašību ziņā izceļas ar izsmalcinātu saldeni skābenu un aromātisku garšu un ar patīkamu mīklveida konsistenci.
3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):
—
3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):
—
3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:
Ražošanas, attīrīšanas un iepakošanas posms jāveic 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, lai nepieļautu, ka augļi iebojājas un iepelē, turklāt visu šo posmu drīza pabeigšana pozitīvi ietekmē augļiem raksturīgās apsarmes kārtiņas saglabāšanos.
3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:
Ar ACVN “Susina di Dro” apzīmēto produktu iepako saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem. Visu veidu iepakojumu pārsedz ar tīkliņu, plēvi vai vāciņu.
3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:
Piedāvājot tirdzniecībā, uz produkta iepakojumiem jānorāda ACVN “Susina di Dro”, un tiem jābūt ar turpmāk aprakstīto logotipu. Uz tā atveidota stilizēta plūme violetā krāsā ar zaļām lapām virspusē un ar šādiem baltas krāsas uzrakstiem: plūmes attēla centrālajā daļā – “SUSINA DI DRO DOP” (“ACVN “Susina di Dro” ”), bet gar malām – “DENOMINAZIONE D’ORIGINE PROTETTA” (“aizsargāts cilmes vietas nosaukums”).
Logotips:
Apzīmējumos ir aizliegts pievienot jebkādas norādes par izcelsmi, kuras nav skaidri paredzētas, vai papildu norādes, kas varētu maldināt patērētāju.
4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:
ACVN “Susina di Dro” produkta ražošanas apgabalā ietilpst šādu Trento autonomās provinces (Provincia Autonoma di Trento) pašvaldību teritorijas: Arco, Bleggio Inferiore, Bleggio Superiore, Calavino, Cavedine, Fiavè, Dorsino, Drena, Dro, Lasino, Lomaso, Nago-Torbole, Padergnone, Riva del Garda, San Lorenzo in Banale, Stenico, Tenno, Terlago, Vezzano un Trento; Trento pašvaldības teritorijā – tikai pie Cadine, Sopramonte, Sant’Anna, Vigolo Baselga un Baselga del Bondone piederošās zemes platības.
5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:
5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:
Apgabals, kurā audzē plūmes ar ACVN “Susina di Dro”, izceļas ar savdabīgiem klimatiskajiem apstākļiem, ko ietekmē arī Gardas (Garda) ezera tuvums. Kaut arī apgabals atrodas Alpu kalnu ieloka vidū, gaisa temperatūra tajā ir sevišķi maiga – gadā vidēji 12,4 °C. Turklāt ir ievērojami liels saules gaismas spīdēšanas ilgums, kas saistīts ar gandrīz pastāvīgi skaidrām debesīm: tiešās saules gaismas spīdēšanas vidējais ilgums dienā sasniedz 10 stundas jeb summārais ilgums – 36 000 sekundes (vidējais rādītājs, ko aprēķina, mērot šo ilgumu katru gadu 21. jūnijā). Arī ziemas mēnešos, kad Itālijas Priekšalpu apgabalos tāpat kā Centrāleiropā un Rietumeiropā debesis bieži klāj biezi mākoņi, mēnesī ir 100–120 saulainu stundu, tas ir, vidēji 3–4 saulainu stundu dienā. Šādiem apstākļiem par iemeslu galvenokārt ir vēju periodiskums, proti, no kalnu ielejām plūstošo gaisa masu un no Gardas ezera augšupejošo (“Òra del Garda”) gaisa plūsmu periodiska maiņa. Šis remdenais ezera vējš ne tikai dara dzidras debesis, bet arī aiztur aukstos vējus ziemā, kuri pūš no ziemeļiem, savukārt vasarā patīkami atvēsina karstās pēcpusdienas, citādi augstā temperatūra slikti ietekmētu fenolu saturu augļos un cukuru uzkrāšanos tajos. ACVN “Susina di Dro” plūmju ražošanas apgabalā tādējādi valda īpaši maigas ziemas, bet vasarā parasti nav sausuma periodu un krasu temperatūras svārstību. Šīs īpašības papildina augstvērtīga augsne, kura ģeoloģiskajā ziņā veidojusies no jūras nogulumiem. Augsnes reakcija praktiski visā apgabala zemē ir viegli bāziska; šādi apstākļi veicina minerālelementu pieejamību un apriti un jo īpaši fosfora, kalcija un magnija uzņemšanu.
5.2. Produkta specifika:
“Susina di Dro” ir vietējā šķirne ar ilgu tradīciju, tā audzēta Sarkas (Sarca) upes ielejās un laika gaitā ģenētiski nostabilizējusies.
Ar ACVN “Susina di Dro” apzīmēto plūmju sevišķā vērtība saistīta ar polifenolu saturu tajās, kurš noteicošā veidā ietekmē augļu organoleptiskās īpašības, krāsu un garšu, un tam ir liela farmaceitiska nozīme.
Augļiem raksturīgs arī minimāls cukuru saturs, kas ir noteicošs šā vietējā ekotipa augļu tipiskās saldeni skābenās garšas faktors.
Pētījumos, kas publicēti kopš 1975. gada, šo augļu sevišķās īpašības polifenolu un cukuru satura ziņā izpelnījušās attiecīgu vērību. Šāda datu ievākšana apvienojumā ar dažiem nesenākiem aprakstošiem pētījumiem liecina par to, cik atzinīgi “Susina di Dro” raksturīgās īpašības vērtētas jau izsenis un guvušas apstiprinājumu mūsdienās.
5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):
Vietējo “Prugna di Dro” šķirni gadsimtu gaitā selekcijas ceļā izkopuši ražošanas apgabala prasmīgie zemnieki ar savām agronomiskajām zināšanām, jaunos kociņus izaudzējot lielākoties no sēklām vai sakņu atvasēm, nodrošinot pastāvīgu kontroli un masveida ģenētisku uzlabojumu, pamatojoties uz fenotipisko īpašību novērojumiem saistībā galvenokārt ar stādījumu ražību un augļu organoleptisksajām īpašībām.
ACVN “Susina di Dro” plūmēs esošo polifenolu un cukuru izveidošanās un uzkrāšanās ir cieši saistīta ar ražošanas apgabala klimatu un jo īpaši ar augu izmantoto saules radiācijas daudzumu un vides temperatūru. Šiem klimatiskajiem faktoriem ir galvenā nozīme to fermentu darbības aktivitātē un ritmā, kuri iesaistīti fenolu metabolismā un fotosintēzes norisēs, kas ir noteicošas ogļhidrātu un tātad arī cukuru uzkrāšanā.
Šīs bioloģiskās parādības ir saistītas ar vides apstākļiem, kas ražošanas apgabalā ir īpaši labvēlīgi, jo saistīti ar Gardas ezera, vislielākā Itālijas ezera, ietekmi uz laikapstākļiem, darot tos mērenākus, un ar vējiem, kas virs tā rodas. Īpaši svarīga nozīme ir tipiskajam “Òra del Garda” vējam, kas, pūšot pēcpusdienas stundās, nodrošina dzidras debesis un vasarā pazemina temperatūras maksimālās vērtības.
Pigmentu (antociāni, kas nosaka zili violeto krāsojumu) uzkrāšanās miziņās atkarīga galvenokārt no saņemtā saules radiācijas daudzuma, ko izmanto augļi, savukārt cukura saturs ir saistīts ar vides temperatūru, kas, vējiem darot to mērenāku, pasargā augļkoku kultūras no vides apstākļu krasu svārstību nelabvēlīgās ietekmes.
ACVN “Susina di Dro” plūmju ražošanas apgabalā šai kultūrai arī sociāli ekonomiskajā ziņā ir tikpat būtiska nozīme kā vīnogu un ābolu audzēšanai.
Plūmju audzēšana kopš gadsimtiem ir nesaraujami saistīta ar apgabala kultūru, kā par to liecina jau 1284. gadā sagatavotajā “Sarkas līdzenuma Lauksaimniecības prakses kodeksā” (Carte di Regola del Piano del Sarca), kurā šī kultūra 42 reizes minēta darbu izpildes aprakstos.
Nesenākā laikmetā visa Sarkas ielejas (Valle del Sarca) pašvaldība, kas vienmēr izcēlusi ACVN “Susina di Dro” plūmju sevišķo kvalitāti, aktīvi darbojas kultūras jomā, nodrošinot sinerģiju starp tūrismu, teritoriju un lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozari. Svarīga iniciatīva ir “Dro ziedošo plūmju nedēļa” (“Settimana del Prugno Fiorito di Dro”) – tikšanās, ko organizē kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem un kas vēlāk pārvērtās par mūsdienīgu, augustā rīkotu pasākumu ar nosaukumu “Dro: plūmju laiks”.
Atsauce uz specifikācijas publikāciju:
(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts).
Valdība ir uzsākusi valsts iebildumu procedūru, aizsargātā cilmes vietas nosaukuma “Susina di Dro” atzīšanas pieteikumu 2009. gada 2. maijā publicējot Itālijas Republikas Oficiālā Vēstneša (Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana) 100. numurā.
Ražošanas specifikācijas konsolidētā redakcija ir pieejama tīmekļa vietnē
http://www.politicheagricole.it/DocumentiPubblicazioni/Search_Documenti_Elenco.htm?txtTipoDocumento=Disciplinare%20in%20esame%20UE&txtDocArgomento=Prodotti%20di%20Qualit%E0>Prodotti%20Dop,%20Igp%20e%20Stg
vai
tieši atverot Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas tīmekļa vietnes mājas lapu (http://www.politicheagricole.it) un tad uzklikšķinot uz “Prodotti di Qualità” (ekrāna kreisajā pusē) un, visbeidzot, uz “Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE [regolamento (CE) n. 510/2006]”.
(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.
25.6.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 185/14 |
Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību
2011/C 185/06
Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.
KOPSAVILKUMS
PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006
“TOLMINC”
EK Nr.: SL-PDO-0005-0422-29.10.2004
ACVN ( X ) AĢIN ( )
Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.
1. Atbildīgais departaments dalībvalstī:
Nosaukums: |
Lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ministrija |
|||
Adrese: |
|
|||
Tel. |
+386 14789109 |
|||
Fakss |
+386 14789055 |
|||
E-pasts: |
varnahrana.mkgp@gov.si |
2. Pieteicējs:
Nosaukums: |
Sirarsko društvo Tolminc (Tolminc siera asociācija) |
|||
Adrese: |
|
|||
Tel. |
+386 53891075 |
|||
Fakss |
— |
|||
E-pasts: |
davorin.koren@tnp.gov.si |
|||
Sastāvs: |
ražotāji/pārstrādātāji ( X ) citi ( ) |
3. Produkta veids:
1.3. grupa. |
Sieri |
4. Specifikācija:
(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)
4.1. Nosaukums:
“Tolminc”
4.2. Apraksts:
“Tolminc” ir ciets pilnpiena siers. Izejmateriāls “Tolminc” siera ražošanai ir svaigs vai termiski apstrādāts govs piens, kas iegūts noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā.
Forma un izmēri: 3,5–5 kg smags apaļš ritulis, kura diametrs ir 23–27 cm un augstums 8–9 cm.
Ārējais izskats: siera miza ir gluda un salmu krāsā.
Šķērsgriezums: siera iekšpuse elastīga, tās krāsa dzeltena, ar neregulāriem lēcas vai zirņa lieluma caurumojumiem.
Garša un smarža: smarža savdabīga un bez neraksturīgiem aromātiem, garša saldeni pikanta.
Ķīmiskais sastāvs: vismaz 60 % sausnas un vismaz 45 % tauku sausnā pēc svara.
Sieru jānogatavina vismaz 60 dienas.
4.3. Ģeogrāfiskais apgabals:
Piena ražošana un “Tolminc” siera pagatavošana notiek Kalnu Posočjes (Zgornje Posočje) apgabalā, kas ietver Kobarid, Tolmin un Bovec pašvaldību.
Ģeogrāfisko apgabalu no rietumu puses norobežo Itālijas robeža un no pārējām pusēm – šādu apdzīvotu vietu ārējās robežas no Kamno līdz Log pod Mangartom,: Kamno, Volče, Čiginj, Volčanski Ruti, Sela pri Volčah, Gorenji Log, Tolminski Lom, Dolgi Laz, Kanalski Lom, Grudnica, Slap ob Idrijci, Dolenja Trebuša, Gorenja Trebuša, Stopnik, Daber, Gorski Vrh, Bukovski vrh, Grahovo ob Bači, Hudajužna, Porezen, Podbrdo, Petrovo Brdo, Bača pri Podbrdu, Kal, Stržišče, Rut, Grant, Knežke Ravne, Ljubinj, Tolminske Ravne, Čadrg, Krn, Soča, Trenta, Log pod Mangartom.
Minētās apdzīvotās vietas atrodas noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
4.4. Izcelsmes apliecinājums:
Lai garantētu “Tolminc” siera izsekojamību, veic šādas procedūras vai pasākumus.
Piena ražošana. Pienam jābūt ražotam noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Ciltsgrāmatas kārtošana nodrošina atbilstīgu ganāmpulka šķirnes sastāvu. Saimniecības uzskaita arī barības devas un lopbarības vai tās sastāvdaļu iegādi.
Piena savākšana. Pienu, kas paredzēts “Tolminc” siera ražošanai, jāvāc un jāuzglabā atsevišķi no pārējā piena. Tiek reģistrēts dienā iepirktā piena daudzums, norādot sadalījumu pa saimniecībām.
Piena produktu gatavošana. “Tolminc” siera ražotāji veic uzskaiti par dienā pārstrādātā piena daudzumu un dienā saražotā siera daudzumu pa partijām. Partija ir siera daudzums, kas iegūts, sarecinot vienu noteiktu piena daudzumu. Ja attiecīgajā dienā ir saražota tikai viena siera partija, siera ražošanas datums ir arī partijas apzīmējums.
Siera nogatavināšana. Lai nodrošinātu, ka katra siera partija tiek nogatavināta vismaz 60 dienas, ražotāji veic siera nogatavināšanas uzskaiti. Siera ražošanas datums ir arī datums, kurā sākas siera nogatavināšana.
4.5. Ražošanas metode:
“Tolminc” sieru pagatavo no svaiga vai termiski (57 °C–68 °C temperatūrā) apstrādāta govs piena, kas ražots noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Vismaz 80 % piena, kuru izmanto “Tolminc” siera gatavošanā, ir jābūt iegūtiem no brūnās šķirnes govīm. Lopbarība (ganību zāle, siens, skābbarība), ko izēdina govīm, ir iegūta ģeogrāfiskajā apgabalā; tai ir jābūt vismaz 75 % no barības dienas devas sausnas.
Lai ražotu “Tolminc” sieru, izmanto nogatavinātu pienu, kam svaigu pienu var pievienot pirms sarecināšanas. Piena nogatavināšana ilgst vismaz 12 stundas; tādējādi izveidojas autohtona mikroflora un tiek nodrošināts atbilstīgs skābuma līmenis. Lai paātrinātu fermentāciju, ir atļauts izmantot mājamatnieciskos apstākļos iegūtas siera ierauga kultūras (neliela piena daudzuma nogatavināšana diezgan augstā temperatūrā vismaz 12 stundas) vai atlases ceļā izraudzītas kultūras. Pēc himozīna fermenta pievienošanas piens 32 °C līdz 34 °C temperatūrā sarec 25–35 minūtēs. Sarecinātās masas kratīšana paātrina sūkalu izdalīšanās procesu un ļauj iegūt atbilstīga lieluma siera graudus. Pirmajā posmā cieto sarecināto masu attiecīgi sagriež vispirms lielos kvadrātveida gabalos. Pēc tam graudaino masu sagraiza lazdu rieksta lieluma graudos. Pareizu siera graudu konsistenci iegūst sildot un susinot. Siera graudu masu uzsilda līdz 44–48 °C temperatūrai un tad susina, nepārtraukti maisot, līdz iegūst vajadzīgo konsistenci. Siera veidošanu un graudu atdalīšanu no sūkalām var veikt dažādi atkarībā no individuālo pienotavu iespējām un pieejamā tehniskā aprīkojuma. Siera presēšana ilgst 6 līdz 12 stundas atbilstīgi apkurinātās telpās. Siera rituļu apvēršana uz otru pusi presēšanas laikā tiek veikta ar mērķi paātrināt sūkalu izdalīšanos, nodrošināt sierā esošā ūdens vienmērīgu izplatīšanos pa visu tā masu un piešķirt siera ritulim piemērotāko formu. “Tolminc” sieru sāla sālsūdenī 24 līdz 48 stundas.
Pēc sālīšanas katru rituli marķē ar siera nogatavināšanas sākuma datumu vai partijas apzīmējumu. “Tolminc” siers ir jānogatavina vismaz divus mēnešus. Ļoti svarīgi ir siera nogatavināšanas laikā rituļus attiecīgi apstrādāt (apgrozīt, tīrīt, mazgāt).
4.6. Saikne:
Pirmie rakstiskie avoti, kuros minēts “Tolminc” siers, attiecas uz 13. gadsimtu, kad tas tika minēts kā nodokļu maksāšanas līdzeklis toreizējam zemes īpašniekam. Ar nosaukumu “Formaggio di Tolmino – Tolminski sir” („Tolmina siers”) tas pirmoreiz parādījās 1756. gadā siera cenu lapā Udines pilsētā.
Lielu ieguldījumu “Tolminc” siera kvalitātes veidošanā deva dažādi siera meistari, kuri tālajās 19. gadsimta beigās Goricas Lauku saimniecību apvienības aizbildnībā devās uz Tolmina (Tolmin) apgabalu un palīdzēja vietējiem iedzīvotājiem atrisināt problēmas saistībā ar siera gatavošanu. Cieto sieru ražošana sākās 1886. gadā Razora (Razor) kalnu ganībās šveicieša Tomasa Hitca (Thomas Hitz) vadībā. “Tolminc” siera gatavošana gadsimtu gaitā ir attīstījusies un tādējādi kļuvusi par tradīciju un kultūras daļu cilvēkiem, kas vienmēr to ir ražojuši un kas vēl aizvien to ražo.
“Tolminc” sieram ir ļoti senas un bagātas tradīcijas, kas cieši saistītas ar lopu ganīšanas pirmsākumiem augstkalnu pļavās. Kalnu ganībās ganāmpulks atkarībā no sezonas ganās vai nu ielejā, vai augstkalnu ganībās; šādā veidā pārvietojot dzīvniekus pa dažādām ganībām, tie tika nodrošināti ar pamatbarību. Šis saimnieciskais cikls katru gadu sākās ar ganāmpulka dzīšanu no ielejas ciematiem uz kalnu ganībām nelielā augstumā virs jūras līmeņa. Jūnija beigās ganāmpulks tika pārvietots uz augstkalnu pļavām, kur tas ganījās, un siers tika izgatavots līdz septembra sākumam, kad sākās atgriešanās uz zemākām nogāzēm. Tur ganāmpulks palika līdz pirmajiem sniegiem. Minētais saimnieciskais cikls arī mūsdienās ir ierasta prakse ganāmpulku īpašniekiem Kalnu Posočjē (Zgornje Posočje).
Kalnu Posočje atrodas vietā, kur vērojama gan Vidusjūras klimata, gan Alpu klimata ietekme. Tieši šā iemesla dēļ Kalnu Posočjē ir īpaši dabas apstākļi, kas nosaka šajā ģeogrāfiskajā apgabalā iegūtās lopbarības īpašības, kuras pāriet pienā un pēc tā pārstrādes – arī gatavajā produktā.
Kalnu Posočje ir apgabals ar vislielāko nokrišņu daudzumu Slovēnijā; galvenais iemesls tam ir tas, ka no Vidusjūras Slovēnijā ieplūstošais mitrais gaiss paceļas līdz samērā lielam augstumam kalnu apvidū Jūlijas Alpu rietumdaļā. Sočas (Soča) upes plašā ieleja, kas stiepjas Vidusjūras virzienā, nodrošina jūras ietekmi. Tolminā gada vidējā temperatūra ir aptuveni 11 °C, vidējā temperatūra janvārī ir aptuveni 1 °C un jūlijā – virs 18 °C.
Samērā siltais klimats Vidusjūras netiešā tuvumā lielā mērā ietekmē augu valsti, kā rezultātā Alpu Posočjes apgabalā izveidojies īpašs sugu sastāvs. Šādas Vidusjūras klimata apakštipam raksturīgas augu valsts īpašības ir arī stāvajās Alpu klintīs, kuras atšķirībā no Goreņskas (Gorenjska) apgabala klintīm klāj veģetācija, izceļoties ar spēcīgu savvaļas augiem raksturīgu aromātu. Flora kalnu un subalpīnajās pļavās Kalnu Posočjes apgabalā ir ārkārtīgi bagātīga un daudzveidīga. Šādas sugu daudzveidības iemesli meklējami nesenā ģeoloģiskajā pagātnē (šeit atradusies ledus laikmeta ledus segas dienvidu mala), iežu sastāvā (kaļķakmens vai dolomīts, dažviet ar merģeļa, mālaina slānekļa un ragakmens piejaukumu) un klimatā (mitrs, salīdzinoši silts kalnu klimats). Vietējās augu valsts visizteiktākā iezīme ir šajā apgabalā sastopamās endēmiskās sugas. Dažās Kalnu Posočjes pļavās (ganībās, siena pļavās, subalpīnajās un Alpu pļavās) ir raksturīga arī dažu retu sugu klātbūtne. Vidusjūras netiešā tuvuma klimatiskajā ietekmē vairāk mērenās joslas sugu aug arī alpīnajās kalnu pļavās.
Svarīga nozīme “Tolminc” siera ražošanā ir arī bagātajai mikroflorai. Svaigpiena nogatavināšana un mājas apstākļos iegūtu ierauga kultūru izmantošana piešķir sieram šai videi raksturīgās īpašības, un labvēlīgā autohtonā mikroflora kavē kaitīgo mikroorganismu attīstību.
4.7. Pārbaudes struktūra:
Nosaukums: |
Bureau Veritas d.o.o. |
|||
Adrese: |
|
|||
Tel. |
+386 147576000 |
|||
Fakss |
+386 14747601 |
|||
E-pasts: |
info@si.bureauveritas.com |
4.8. Marķējums:
Siera rituļi, kas atbilst visām specifikācijas prasībām, ir marķēti ar ražotāja nosaukumu, nosaukumu “Tolminc” un logotipu (attēlots turpmāk), atbilstīgo ES preču zīmi un valsts kvalitātes zīmi. Marķējumā jānorāda arī tas, vai siers ir ražots no svaigpiena vai termiski apstrādāta piena.
Ražotāji uz siera rituļiem var izvietot papildu marķējumu, norādot, ka siers ir nogatavināts ilgāk par diviem mēnešiem, ka govis nav barotas ar skābbarību vai ka siers ir gatavots kalnu sierotavā.
(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.
25.6.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 185/18 |
Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību
2011/C 185/07
Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.
VIENOTS DOKUMENTS
PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006
“ARMAGH BRAMLEY APPLES”
EK Nr.: UK-PGI-005-0792-16.10.2009
AĢIN ( X ) ACVN ( )
1. Nosaukums:
“Armagh Bramley Apples”
2. Dalībvalsts vai trešā valsts:
Apvienotā Karaliste
3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:
3.1. Produkta veids:
1.6. grupa. |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība. |
3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):
Armagh Bramley Apple ir liels, zaļš, svaigs kulinārijā lietojams ābols. Tam ir iesārta virskrāsa, un tā mīkstums ir balts, ar zaļu nokrāsu. Āboli ir lieli, to diametrs ir no 60 līdz 120 mm. Tie ir noapaļoti, forma ir mazāk vienveidīga kā citiem Bramley āboliem, ar plakaniem sāniem, ribainu virsotni un platu kausiņu, kas ir pusatvērts.
Tiem ir tīrtoņa, zaļa krāsa ar iesārtu virskrāsu, kauslapas ir brūnas un mīkstas, un kātiņš ir īss un resns.
Iekšpusē mīkstums ir balts, ar zaļu nokrāsu un ar stingru un sulīgu konsistenci.
3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):
Nav piemērojams.
3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):
Nav piemērojams.
3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:
Āboliem jābūt audzētiem norādītajā apgabalā.
Armagh Bramley Apples tiek audzēti reģionam raksturīgajās ļoti auglīgajās nogulumu-mālsmilts vai mālsmilts-māla augsnēs. Visos augļu dārzos lauka robežas uztur kā pamatīgu dzīvžogu un jauktu kokaugu sugu vējlauzi, kas nodrošina aizsardzību no aukstajiem ziemeļu un ziemeļaustrumu vējiem, kuri rodas dažos pavasara laikposmos.
Neatkarīgi no koka vecuma un lieluma visu vasaras un ziemas atzarošanu veic ar rokām. Lai panāktu nemainīgu ražību un kvalitāti, darbam ar šiem kokiem nepieciešanas iemaņas, kas daudzu gadu pieredzē iegūtas formas un lapotnes veidošanā, izmantojot atzarošanu ziemā un vasarā.
Ārmā audzētāji lepojas ar to, ka Armagh Bramley ābolu ražošanā ievēro labu lauksaimniecības praksi. Ziedēšanas laikā apputeksnēšanu parasti veic medus bites, un visas apsmidzināšanas tiek izdarītas, pienācīgi rūpējoties par bišu un citu derīgo kukaiņu labklājību, kā arī ar saudzīgu attieksmi pret vidi.
Armagh Bramley dārzos plaši izmanto mēslošanu caur lapām; regulārajā apsmidzināšanas programmā iekļauj gan “tiešās” (atsevišķās) barības vielas, gan no jūraszālēm atvasinātu mēslošanas līdzekļu maisījumus.
Ābolus novāc ar rokām laikā no septembra sākuma līdz oktobra beigām. Noņemšanas laiks ir atkarīgs no gadalaika, tirgus, augļu gatavības, koka vecuma un potcelma tipa. Audzētāji bieži vienojas par noņemšanas sākuma datumu atbilstoši ābolu lielumam un to augšanas ātrumam vasaras beigās/rudens sākumā. Lielāko daļu ābolu novāc, kad tie sasnieguši vidējo diametru vismaz 75 mm, bet pirms to briedums pārsniedzis posmu, kad > 20 % no uzkrātajiem ogļhidrātiem no cietes pārvērtušies cukurā.
Tāpat kā augļu dārzus atzaro ar rokām, visus augļus noņem un šķiro ar rokām. Novācēji ir apmācīti rīkoties ar augļiem tā, lai izvairītos no pēdu atstāšanas uz mizas un mīkstuma bojāšanas, kas šai šķirnei ir īpaši izšķiroša, jo ievērojamu ražas daļu glabā kontrolētas atmosfēras apstākļos, lai piegādātu tirgum visu gadu.
3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:
Nav piemērojams.
3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:
Nav piemērojams.
4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:
Armagh Bramley Apples audzē šādos tradicionālajos ābolu audzēšanas pagastos Ārmā arhibīskapijā, kura aptver Ārmā (Armagh) un Taironas (Tyrone) grāfistes un Londonderi (Londonderry) grāfistes daļu:
Beligoli (Ballygawley), Birā (Beragh), Besbruka (Bessbrook), Kloga (Cloghogue), Klono (Clonoe), Kou (Coagh), Koulailenda (Coalisland), Kukstauna (Cookstown), Krosmeglena (Crossmaglen), Kalihena (Cullyhanna), Dounemora (Donaghmore), Dromentri (Dromintree), Dangenona (Dungannon), Īgliša (Eglish), Kīdi (Keady), Derinoza un Medena (Derrynose & Madden), Kildresa (Kildress), Kilkluni (Killcluney), Kilīshila (Killeeshill), Kilmora (Kilmore), Lisena (Lissan), Logola (Loughgall), Maherafelta (Magherafelt), Midltauna (Middletown), Midl Kilivi (Middle Killeavy), Manimora (Moneymore), Moja (Moy), Malebona (Mullaghbawn), Ņūbridža (Newbridge), Pomeroja (Pomeroy), Portedauna (Portadown), Tendredži (Tandragee), Tēmonmegira (Termonmaguirc), Vaitkrosa (Whitecross).
5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:
5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:
Norādīto apgabalu stipri ietekmē klimats: Atlantijas laikapstākļu sistēmas nosacīto lietus veida nokrišņu daudzums gadā sasniedz 203 cm, un vidējā gaisa temperatūra Golfa straumes ietekmē ir + 3 °C ziemas sezonā un 18 °C vasarā. Tas apvienojumā ar norādītā apgabala augsni, kas ir bagātīga, auglīga un ar īpaši lielu kalcija saturu, rada apgabala specifiku.
Tā kā apgabals atrodas ziemeļos, tajā ir mazāk saules gaismas nekā citos Bramley audzēšanas apgabalos, tādējādi fotosintēzei nepieciešams mazāks koku blīvums, kas ļauj kokiem augt plašumā. Par citiem Bramley audzēšanas apgabaliem aukstāka klimata ietekmē Armagh Bramley Apple aug mazāk vienveidīgi un ir labāk pasargāti no kukaiņu uzbrukumiem, tāpēc insekticīdi jāpielieto tikai vienreiz sezonā, savukārt tas nozīmē zemāku atliekvielu līmeni. Zemākas temperatūras turklāt paildzina augšanas sezonu. Norādītajam apgabalam ir raksturīgi gareni pakalni ar daudzām mazām upītēm. Bagātīgā augsne un lielais nokrišņu daudzums nozīmē arī, ka nav vajadzīga mākslīgā apūdeņošana.
5.2. Produkta specifika:
Norādītā apgabala klimats un augsne tieši ietekmē produkta īpašības. Ilgāka augšanas sezona, ko izraisa apgabalam raksturīgas zemākas temperatūras, rezultātā dod lielākus augļus ar mazāk vienveidīgu formu, kulinārijā lietojamam ābolam piemērotu augstu skābes kvalitāti un stiprāku atšķirīgu garšu.
Armagh Bramley āboli ir pazīstami ar to, ka tie saglabā garšu un ka tiem salīdzinājumā ar citiem Bramley āboliem ir stingrāka konsistence, kas saglabājas termiskās apstrādes laikā. Tāpēc izveidojies uzskats, ka šiem āboliem ir labākas saglabāšanās īpašības, un ka tādējādi tie ir ilgāk uzglabājami (12–13 mēnešus) salīdzinājumā ar Bramley āboliem no citiem apgabaliem.
Armagh Bramley āboli no citiem Bramley āboliem atšķiras arī ar to, ka tie ir zaļi, dažkārt ar iesarkanu virskrāsu, bet tiem nav izteikta svītrojuma. Turklāt aukstāka klimata dēļ un tā izraisītā neregulārā augšanas veida dēļ Armagh Bramley āboliem ir mazāk noapaļota forma nekā citiem. Šiem āboliem ir stiprāka, izteiktāka garša.
5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):
Bramley āboli pirmoreiz aizvesti uz Ārmā 1884. gadā, kad Ziemeļīrijā ieveda 60 Bramley dēstus. Līdz 1921. gadam bija apstādīti 7 000 akru un Bramley bija kļuvusi par galveno Ārmā audzēto šķirni. Ābolu pārstrāde sākās 1903. gadā, un Ziemeļīrijas vadošie pārstrādātāji vēl arvien ir izvietoti Ārmā grāfistē tuvu saviem galvenajiem piegādātājiem – grāfistes augļu dārziem.
Bramley ābolam ir unikāla konsistence un garša, kas tam nodrošina kulinārijā izmantojamo ābolu karaļa stāvokli. Savu stipro, skābo garšu tas saglabā visā termiskās apstrādes procesā. Bramley ābols ir vienīgais ābols pasaulē ar šādām īpašībām. Tiek uzskatīts, ka Armagh Bramley āboliem ir stingrāka konsistence, kas nozīmē, ka tos var glabāt ilgāk un ka termiski apstrādājot tie ilgāk saglabā savu konsistenci.
Aukstāka klimata ietekmē turklāt veidojas mazāk noapaļota forma nekā citiem Bramley āboliem. Aukstāks laiks izraisa nevienādu apputeksnēšanos pa atsevišķa augļa sēklaizmetņiem. Sēklaizmetņi, kas ir pirmie apputeksnēti, palielinās un attīstās pirms citiem, tāpēc Armagh Bramley āboliem izveidojas raksturīga neapaļa forma.
Armagh Bramley ābeļdārzi ir neparasti tāpēc, ka tie atrodas ziemeļos, un klimata dēļ tur ražoto ābolu skaits ir mazāks, toties tiem ir bagātīgāka garša. Tāpēc Bramley ražošanas izmaksas ir augstas.
Unikālajos audzēšanas apstākļos Ārmā izveidojas stingrāki, blīvāki augļi nekā jebkur citur. To veicina bagātīgā, auglīgā augsne, kurā ir augsts kalcija un būtisko barības vielu saturs un bagātīga ūdens piegāde.
Ārmā visā Īrijā ir pazīstama kā augļu dārzu grāfiste, āboli grāfistē ir audzēti 3 000 gadu. Nostāsti liecina, ka Sv. Patriks savulaik iestādījis ābeli Sīngobā (Ceangoba), senā apmetnē austrumos no Ārmā pilsētas.
Ārmā kā augļu dārzu grāfistes reputācija ir tikai Armagh Bramley Apple dēļ. 99 % visu Ziemeļīrijā izaudzēto labāko augļu ir Bramley Apple, un 95 % visu Ziemeļīrijā izaudzēto labāko augļu ir izaudzēti Ārmā.
Apgabala kultūrā un paražās, sākot no tradicionālajām tautasdziesmām līdz vietējo sporta komandu nosaukumiem, Ārmā ir pieminēta kā augļu dārzu grāfiste.
Termins “augļu dārzs” rada nepārprotamas asociācijas ar Ārmā tikai pateicoties Armagh Bramley Apple, tomēr daudzas norādītā apgabala uzņēmējsabiedrības, kas nav saistītas ar Bramley, izmanto nosaukumu “augļu dārzs” acumirklīgās atpazīšanas dēļ, kas iemantota Armagh Bramley Apple ābolu nozīmīguma rezultātā.
Vietējie restorāni aktīvi reklamē no vietējiem Ārmā āboliem pagatavotus ēdienus, tādus kā Armagh Bramley Apple Pie (Armagh Bramley ābolu pīrāgs), Armagh Bramley Apple Sorbet (Armagh Bramley ābolu sorbets) un Armagh Bramley Apple Crumble (Armagh Bramley ābolu drumstalmaize). Tiek rīkoti Armagh Bramley recepšu konkursi ar pirmo ēdienu (piemēram, Bramley Apple Soup (ābolu zupa) vai Ulster Delight), pamatēdienu (piemēram, Pork with Bramley Apple Stuffing jeb cūkgaļa ar Bramley ābolu pildījumu) un desertu (piemēram, Armagh Bramley Apple Cake jeb Armagh Bramley ābolu kūka, Bramley Toffee Pudding jeb Bramley īrisu pudiņš, Armagh East Coast Soufflé jeb Ārmā austrumu krasta suflē) receptēm; ir pat vietējais podnieks, kas piedāvā tuvējo augļu dārzu iedvesmā radītu Bramley ābolu trauku sēriju.
Armagh Bramley Apple nozīmi apgabalam apliecina ne tikai tas, ka līdz pat 1 500 vietējo iedzīvotāju ir nodarbināti šajā jomā, bet arī tas, ka vēl notiek tradicionālie pasākumi, tādi kā Ābolu nedēļa un Ābolu festivāls oktobrī. Maija pēdējā svētdiena ir nosaukta par Ābeļziedu svētdienu, jo vietējie augļu dārzi ir sārtu un baltu ziedu jūra. Tūristi var doties ekskursijās pa augļu dārziem, nobaudīt Armagh Bramley ābolu pīrāgus, kā arī iedzert Ārmā sidru apgabala Ābeļziedu gadatirgū.
Atsauce uz specifikācijas publikāciju:
(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)
http://www.defra.gov.uk/foodfarm/food/industry/regional/foodname/products/documents/armaghbramleyapples.pdf
(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.