15.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/1

—

nodarbinātības un gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas “Eiropa 2020” pieņemšanu Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija sanāksmē (1),

—

šo secinājumu pielikumā minētos politikas dokumentus;

—

Padomes Ieteikumu (2010. gada 13. jūlijs) par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikai (2), kura 4. pamatnostādnē ir uzsvērts kultūras un radošo industriju (KRI) lielais ekonomiskais potenciāls un nozīme inovācijas veicināšanā,

—

Padomes secinājumiem par stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvu “Eiropas digitalizācijas programma” un “Novatorisma savienība” [“Inovācijas savienība”] apvienošanu (3), kuros ir izcelts tiešsaistē pieejamā kultūras un radošā satura svarīgums un ir uzsvērts, ka ir “jāpastiprina Eiropas kultūras mantojuma pārvēršana ciparu formātā un izplatīšana, tostarp digitālas bibliotēkas projektā Europeana”,

—

Padomes secinājumiem par stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvu “Inovācijas savienība – strauji mainīgajā pasaulē ar inovāciju paātrināt Eiropas pārveidi” (4), kuros ir atzīts, ka kultūras un radošās jomas ir svarīgs tehnoloģiskās un ar tehnoloģijām nesaistītas inovācijas avots un ka šis potenciāls ir pilnībā jāatraisa,

—

Komisijas dienestu darba dokumentu “Ar Zaļo grāmatu “Kultūras un radošo industriju potenciāla īstenošana” sāktās apspriešanas analīze” (5), kurā ir uzsvērts, ka lielākais vairākums respondentu aicina stratēģijas “Eiropa 2020” un tās pamatiniciatīvu īstenošanā svarīgu vietu piešķirt kultūras un radošajām industrijām;

—

integrētās pamatnostādnes stratēģijas “Eiropa 2020” un tās pamatiniciatīvu īstenošanai;

—

kultūra var sniegt būtisku un daudzdimensionālu ieguldījumu pasākumos, kas ierosināti stratēģijas “Eiropa 2020” integrētajās pamatnostādnēs un pamatiniciatīvās, kuru mērķis ir Eiropas Savienībā izveidot gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku,

—

lai sniegtu šo ieguldījumu, Padomes kultūras darba plānā 2011.–2014. gadam (6) ir noteiktas sešas prioritāras jomas pastiprinātai sadarbībai,

—

lai varētu izmantot šo ieguldījumu, neatliekama un svarīga ir sadarbība starp visām attiecīgajām nozarēm un mērķtiecīga pieeja visos politikas līmeņos,

—

ir svarīgi, lai stratēģijas “Eiropa 2020” pārvaldības struktūras varētu ņemt vērā kultūras un radošo jomu ieguldījumu;

—

kultūras daudzpusējo būtību ņemt vērā, formulējot atbilstošās politikas un nacionālās reformu programmas attiecībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu panākšanu, un dalīties labā praksē attiecībā uz rīkiem un metodēm, kā izvērtēt kultūras devumu šo mērķu sasniegšanā,

—

stiprināt sinerģiju un veicināt izglītības, kultūras, pētniecības iestāžu un uzņēmējdarbības nozares partnerības valsts, reģionālā un vietējā līmenī, īpašu uzmanību pievēršot talantu attīstībai, kā arī prasmēm un zināšanām, kas vajadzīgas radošai darbībai,

—

izmantot ES finanšu instrumentus, it īpaši struktūrfondus, lai apliecinātu atbalstu kultūras un kultūras radošo industriju potenciālam kā reģionu un pilsētu attīstības dzinulim un, ja iespējams, tos iekļautu pārdomātās specializācijas stratēģijās (8),

—

ar mērķi veicināt ilgtspējīgu attīstību mudināt izmantot ilgtspējīgas un videi draudzīgas tehnoloģijas kultūras preču un pakalpojumu ražošanā un izplatīšanā un atbalstīt māksliniekus un kultūras nozari, palielinot informētību par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem ar inter alia neformālo un ikdienējo izglītību,

—

izpētīt materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma nozīmi kopienu attīstībā un aktīva pilsoniskuma veicināšanā, kā arī to ņemt vērā, izstrādājot attiecīgas vietējas un reģionālas attīstības stratēģijas,

—

reaģēt uz specializētu iestāžu un speciālistu, kas veic efektīvu sabiedrisko un kultūras darbu, mācību vajadzībām un spēju veidošanas prioritātēm,

—

ņemt vērā spēju veidošanas vajadzības publiskās kultūras organizācijās, lai tās varētu sniegt piemērotus pakalpojumus, īpašu uzmanību pievēršot to veiktajam sabiedriskajam un kultūras darbam;

—

neskarot gaidāmās sarunas par jauno daudzgadu finanšu shēmu, apsvērt, kā savos priekšlikumos attiecībā uz turpmāko ES politiku un finanšu instrumentiem varētu pilnībā ņemt vērā kultūras ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķos,

—

turpināt sadarbību starp visiem atbilstīgajiem Komisijas dienestiem, lai uzsvērtu kultūras nozīmi stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā un lai nodrošinātu, ka tā tiek ņemta vērā attiecīgajās politikas jomās, pamatnostādnēs un pārvaldības pasākumos;

—

izvērst statistikas sistēmu, kas ir izveidota kultūras jomā ar ESSnet starpniecību un kuras mērķis ir sagatavot uzticamu, salīdzināmu un aktuālu informāciju par kultūras sociālo un ekonomisko ietekmi, kā arī strādāt ar nākotnes prioritātēm, balstoties uz ESSnet kultūras jomā sniegtajiem ieteikumiem,

—

savu rīcību balstīt uz rezultātiem, kas izklāstīti iepriekšminētajā Komisijas dienestu darba dokumentā, un izmantot iespēju, ko sniedz Eiropas radošo industriju alianse, lai stiprinātu kultūras un radošās industrijas, jo īpaši MVU un mikrouzņēmumus, un izpētītu jaunus veidus, kā vēl vairāk palielināt viņu pašu inovācijas spējas, kā arī viņu spējas pastiprināt inovāciju citās nozarēs,

—

veicināt kultūras mantojuma un mūsdienu kultūras satura digitalizāciju un piekļuvi tam, tostarp audiovizuāliem darbiem, it īpaši ar Europeana, tādā veidā arī veicinot un saglabājot kultūras daudzveidību un daudzvalodību, pilnībā ievērojot autortiesības un blakustiesības,

—

veicināt ilgtspējīgu kultūras tūrismu kā dzinuli kohēzijai un ekonomikas attīstībai,

—

izpētīt, kā mūžizglītībā veicināt stiprus kultūras elementus ar mērķi palīdzēt attīstīt pamatprasmes (9), lai sniegtu ieguldījumu šīs nozares politikas veidošanā.

15.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/5

—

programmu “Kultūra” 2007.–2013. gadam (1) un tās konkrēto mērķi mākslinieku un profesionālu kultūras darbinieku starpvalstu mobilitātes jomā,

—

Padomes Rezolūciju (2007. gada 16. novembris) par Eiropas kultūras plānu (2), saskaņā ar kuru mākslinieku un profesionālu kultūras darbinieku mobilitātei ir svarīga loma, lai īstenotu šā plāna stratēģiskos mērķus,

—

Padomes secinājumus (2008. gada 21. maijs) par kultūras darba plānu 2008.–2010. gadam (3), un jo īpaši 1. prioritāti “Uzlabot mākslinieku un citu profesionālu kultūras darbinieku mobilitātes apstākļus”,

—

Padomes secinājumus (2010. gada 18. novembris) par kultūras darba plānu 2011.–2014. gadam (4), un jo īpaši C prioritāti “Kompetences un mobilitāte”,

—

Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) 2005. gada 20. oktobra Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu (5) , kurā ES un daudzas tās dalībvalstis ir līgumslēdzējas puses un kuras tādējādi ir apņēmušās nodrošināt to, lai mākslinieki, profesionāli kultūras darbinieki un iedzīvotāji visā pasaulē varētu radīt, izveidot, izplatīt un izmantot plašu kultūras pasākumu, preču un pakalpojumu klāstu, tostarp viņu pašu radīto;

—

Komisijas dienestu darba dokumentu, kurā analizē apspriešanās rezultātus saistībā ar Zaļo grāmatu “Kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošana”, un īpaši tā nodaļu par mobilitāti un apriti (6), kurā uzsvērts, ka daudzi respondenti ir izteikuši piezīmes par normatīviem, tiesiskiem un citiem jautājumiem, kam ir ietekme uz mobilitāti, un aicinājuši nodrošināt informāciju par šiem jautājumiem,

—

Eiropas Parlamenta izmēģinājuma projektu par mākslinieku mobilitāti, kas paredzēts, lai uzlabotu mākslinieku mobilitātes apstākļus, tostarp informācijas sistēmu izpēti (7),

—

atvērtās koordinācijas metodes darba grupas 2010. gada jūnija ziņojumu par mākslinieku un profesionālu kultūras darbinieku mobilitāti un jo īpaši tās ieteikumiem par mobilitātes informācijas sniegšanu māksliniekiem un profesionāliem kultūras darbiniekiem, tostarp pamatnostādnēm par mobilitātes informācijas pakalpojumiem (8);

—

mākslinieku un profesionālu kultūras darbinieku mobilitātei Eiropā ir izšķiroša nozīme kultūras un valodu daudzveidības un starpkultūru dialoga veicināšanā. Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm tā ir aktīvi jāveicina,

—

mākslinieku un profesionālu kultūras darbinieku mobilitāte veicina radošu saskari, kā arī kultūras preču un pakalpojumu radīšanu un apmaiņu,

—

mobilitāte pastiprina piederības sajūtu Eiropas Savienībai un paplašina zināšanas par mūsu kopīgo kultūru,

—

mobilitāte ir svarīga, lai saskaņā ar līgumiem pilnībā darbotos Eiropas darba tirgus. Aktīvāk un efektīvāk izmantojot vienotā tirgus sniegtās iespējas, var radīt jaunas darba vietas un darba iespējas māksliniekiem un profesionāliem kultūras darbiniekiem un tādējādi veicināt nodarbinātību kultūras jomā un visā ekonomikā,

—

darbs kultūras un mākslas jomā arvien biežāk norisinās starptautiskā mērogā, kurā iespējas strādāt, ceļot, uzturēties, sadarboties, kopīgi radīt, attīstīt karjeru, izglītoties un mācīties no līdzbiedriem bieži rodas ārpus vienas valsts robežām,

—

plašāka un labāka mobilitāte var palīdzēt sasniegt mērķus, kas ir noteikti stratēģijā “Eiropa 2020”, proti, gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi (9),

—

parasti dalībvalstu kultūras iestāžu spēkos nav atrisināt tās administratīvās un normatīvās problēmas, kas rada šķēršļus mākslinieku un profesionālu kultūras darbinieku mobilitātei; tādēļ liela nozīme ir vairāku dienestu saziņas tīklu veidošanai un sadarbībai Eiropas, valstu, reģionu un vietējā mērogā,

—

viens no galvenajiem šķēršļiem, ko nosauc mākslinieki un profesionāli kultūras darbinieki, kas vēlas pārvietoties Eiropas Savienībā, ir grūtības iegūt pareizu un visaptverošu informāciju un padomu ar mobilitāti saistītos jautājumos;

—

sekmēt to, lai mobilitātes informācijas pakalpojumi māksliniekiem un profesionāliem kultūras darbiniekiem, kas vēlas pārvietoties Eiropas Savienībā, sniegtu visaptverošu un pareizu informāciju. Šādā nolūkā maksimāli izmantot valsts iestāžu un kultūras jomas organizāciju zināšanas. Vajadzības gadījumā informācijas izplatīšanai izmantot esošos dienestus, atzīstot, ka dažos gadījumos tie ir galvenais pareizas informācijas avots.

—

būtu jāpaplašina informācijas sniedzējiem pieejamās iespējas izglītoties un mācīties no līdzbiedriem, lai attīstītu labu izpratni par mākslinieku un profesionālu kultūras darbinieku darba un dzīves apstākļiem un padziļinātu zināšanas par attiecīgajiem valsts un ES noteikumiem un procedūrām. Tas palīdzēs nodrošināt to, ka informācijas sniedzēji spēj pilnvērtīgi informēt lietotājus par iespējām iegūt ziņas par valsts un ES likumiem un noteikumiem, procedūrām, tiesībām un pienākumiem,

—

svarīga ir informācijas sniedzēju saziņas tīkla veidošana, lai nodrošinātu to, ka informācijas sniedzēji dažādās dalībvalstīs var kontaktēties, lai palīdzētu “pašmāju” māksliniekiem un profesionāliem kultūras darbiniekiem iegūt informāciju, ko viņi vēlas saņemt par noteikumiem un nosacījumiem “galamērķa” dalībvalstīs. Vienlaikus saziņas tīkla veidošana nodrošina iespējas attīstīt spējas un mācīties no līdzbiedriem. Lai sistēma darbotos labi, ir svarīgi, lai tajā būtu iesaistīti informācijas sniedzēji visās dalībvalstīs,

—

būtu jāapkopo pamatdati par mobilitātes informācijas pakalpojumu izmantošanu, lai uzlabotu minēto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību. Periodiski un strukturāli jautājumi, kas ir saistīti ar noteikumiem un to piemērošanu, būtu jādara zināmi kompetentām valsts iestādēm un attiecīgiem Eiropas Komisijas dienestiem, lai ilgākā termiņā uzlabotu mobilitātes apstākļus;

—

izveidot speciālistu darba grupu, kā tas ir paredzēts kultūras darba plānā 2011.–2014. gadam, lai ierosinātu vienotus satura un kvalitātes standartus informācijas un konsultāciju pakalpojumiem, kas tiek sniegti māksliniekiem un profesionāliem kultūras darbiniekiem, kuri vēlas pārvietoties Eiropas Savienības teritorijā. Grupa noteiks sīki izklāstītus tematus un satura norādes mobilitātes informācijas pakalpojumiem, tostarp informāciju, ko sniedz trešo valstu valstspiederīgajiem. Atvērtās koordinācijas metodes darba grupas 2010. gada jūnija ziņojums par mākslinieku un profesionālu kultūras darbinieku mobilitāti, tostarp pamatnostādnes par mobilitātes informācijas pakalpojumiem, būs pamats, uz kura notiks apspriedes speciālistu darba grupā,

—

neskarot diskusijas par nākamo daudzgadu finanšu shēmu, sagatavojot Komisijas priekšlikumus nākamajām programmām, apsvērt finansiāla atbalsta sniegšanu informācijas pakalpojumiem, kas paredzēti māksliniekiem un profesionāliem kultūras darbiniekiem, kas vēlas pārvietoties,

—

izplatīt informāciju par mobilitāti, izmantojot ES platformas (11), un novirzīt informācijas pieprasījumus uz attiecīgiem konkrētās dalībvalsts vai kultūras nozares dienestiem, kas var nodrošināt visaptverošu un pareizu informāciju par mobilitāti un sniegt palīdzību māksliniekiem un profesionāliem kultūras darbiniekiem;

—

pamatojoties cita starpā uz minēto speciālistu darba grupas priekšlikumu, pieņemt obligātus vienotus satura un kvalitātes standartus, kad nosaka vai attīsta mobilitātes informācijas pakalpojumus, kas ir paredzēti māksliniekiem un profesionāliem kultūras darbiniekiem, un vajadzības gadījumā novērst nepilnības esošajos valstu informācijas pakalpojumos,

—

attīstot valstu struktūras un paņēmienus rīkoties tā, lai mobilitātes informācijas pakalpojumi būtu neitrāli un pēc iespējas rentabli, elastīgi un pielāgoti lietotāju vajadzībām,

—

noteikt instrumentus, ar kuru palīdzību mākslinieku un profesionālu kultūras darbinieku vidū tiek izplatīta mobilitātes informācija, vajadzības gadījumā izmantojot esošos pakalpojumus,

—

ja iespējams, daudzvalodu tīmekļa vietnē ievietot dalībvalstu informāciju, kas ir svarīga mākslinieku un profesionālu kultūras darbinieku mobilitātei. Lai veicinātu daudzvalodību, padarītu informāciju viegli pieejamu un sekmētu mobilitātes projektus, būtu jāveicina informācijas tulkošana, tostarp automātiska tulkošana;

—

strādāt ciešā sadarbībā, lai sekmētu mobilitātes informācijas pakalpojumu saziņas tīkla veidošanu Eiropas mērogā, tādējādi uzlabojot informācijas sniegšanu māksliniekiem un profesionāliem kultūras darbiniekiem, kas vēlas pārvietoties ES, balstoties uz esošo informāciju un padomdevēja partnerattiecībām, tostarp kultūras nozarē, un vajadzības gadījumā tās attīstot,

—

pārraudzīt mobilitātes informācijas pakalpojumu sniegšanu, lai uzlabotu šo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.

15.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/8

—

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumus (2006. gada 14. novembris) par efektivitāti un vienlīdzīgumu izglītībā un apmācībā (1),

—

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumus (2008. gada 21. novembris) “Sagatavot jauniešus 21. gadsimtam – Programma Eiropas sadarbībai skolu jomā” (2),

—

Padomes secinājumus (2009. gada 12. maijs) par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) (3),

—

Padomes secinājumus (2009. gada 26. novembris) par migrantu izcelsmes bērnu izglītību (4),

—

Padomes secinājumus (2010. gada 11. maijs) par izglītības un apmācības sociālo dimensiju (5),

1.

Kvalitatīva agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe (APIA) (9) nodrošina plašu ieguvumu klāstu īstermiņā un ilgtermiņā gan atsevišķiem cilvēkiem, gan sabiedrībai kopumā. Papildinot ģimeni, kam ir galvenā loma, APIA izveido nepieciešamo pamatu valodas apguvei, sekmīgai mūžizglītībai, sociālai integrācijai, personības attīstībai un nodarbinātībai. Ja bērna veidošanās gadu laikā tiek izveidots drošs pamats, vēlākā mācīšanās kļūst efektīvāka, un ir lielāka iespēja, ka viņš to turpinās visā mūža gaitā, palielinot izglītības rezultātu vienlīdzīgumu un samazinot izmaksas sabiedrībai, ko radītu neīstenotas spējas, kā arī publiskos izdevumus labklājības, veselības aprūpes un pat tiesiskuma jomā.

2.

Augstas kvalitātes APIA sniedz labumu visiem bērniem, bet jo īpaši tiem, kas atrodas sociālekonomiski nelabvēlīgā situācijā, ir migrantu vai romu izcelsmes, vai tiem, kam ir īpašas izglītības vajadzības, tostarp invalīdiem. Palīdzot pārvarēt atšķirības sekmēs un atbalstot kognitīvo, lingvistisko, sociālo un emocionālo attīstību, tā var palīdzēt izrauties no nelabvēlīgās situācijas un atstumtības apburtā loka, kas bieži noved pie priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas un nabadzības pārmantošanas no paaudzes paaudzē.

3.

Saistībā ar šo, nodrošinot vispārēju taisnīgu pieeju augstas kvalitātes APIA, var sniegt ievērojamu ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” sekmīgā īstenošanā, īpaši divu ES pamatmērķu sasniegšanā – panākt, lai priekšlaicīga mācību pamešana nepārsniegtu 10 %, un vismaz 20 miljoniem cilvēku novērst nabadzības un sociālās atstumtības risku.

4.

Turklāt, tā kā APIA nodrošina iespēju agrīnā posmā konstatēt mācību traucējumus un savlaicīgi uz tiem reaģēt, tā var palīdzēt apzināt jaunākā vecuma bērnus ar īpašām izglītības vajadzībām un pēc iespējas veicināt to integrāciju parastās skolās.

5.

Lai gan pēdējo gadu laikā dalībvalstis kopumā ir guvušas labus panākumus, uzlabojot APIA pieejamību, darbs ir jāturpina, lai sasniegtu mērķi, par ko panākta vienošanās “ET 2020” stratēģiskajā sistēmā – līdz 2020. gadam sasniegt 95 % līdzdalības rādītāju (10) –, un īpaši lai labāku piekļuvi nodrošinātu bērniem, kas nāk no nelabvēlīgas vides.

6.

Piedāvāt kvalitatīvu APIA ir tikpat svarīgi kā nodrošināt piekļuvi tai un tās pieejamību materiālajā ziņā, un uzmanība ir jāpievērš tādiem jautājumiem kā vide un infrastruktūra, personāls, programma, pārvaldība un kvalitātes nodrošināšana.

7.

Ir vajadzīga sistemātiskāka un integrētāka pieeja APIA pakalpojumiem vietējā, reģionālā un valsts līmenī, iesaistot visus ieinteresētos dalībniekus, tostarp ģimenes, kā arī cieša starpnozaru sadarbība starp dažādām politikas jomām, tādām kā izglītība, kultūra, sociālās lietas, nodarbinātība, veselības aprūpe un tiesiskums.

8.

Ir svarīgi palielināt vīriešu īpatsvaru APIA, lai mainītu attieksmi un parādītu, ka ne tikai sievietes vien, bet arī vīrieši var nodrošināt izglītību un aprūpi. Abu dzimumu pārstāvju klātbūtne ir pozitīvs paraugs bērniem un var palīdzēt lauzt ar dzimumu saistītos stereotipus. Darbavieta, kurā ir abu dzimumu pārstāvji, palīdz paplašināt bērna pieredzi un var arī palīdzēt samazināt dzimumu segregāciju darba tirgū.

9.

APIA parasti saņem mazāk uzmanības nekā jebkura cita izglītības un apmācības pakāpe, neraugoties uz pierādījumiem, ka efektīvi ieguldījumi kvalitatīvā agrīnā izglītībā ir daudz iedarbīgāki nekā darbības vēlākos posmos un tie dod nozīmīgu atdevi visā dzīves laikā, īpaši attiecībā uz tiem cilvēkiem, kas atrodas nelabvēlīgā situācijā.

10.

ES līmenī par mazu bērnu izglītību ir veikts vai apkopots salīdzinoši maz pētījumu, kas varētu sniegt noderīgu informāciju APIA politikas izstrādei un īstenošanai dalībvalstīs. Esošie pētījumu rezultāti ir jādara plašāk pieejami un jāpapildina ar izvērstākiem APIA nodrošinājuma pētījumiem un to rezultātiem visās dalībvalstīs, ņemot vērā kultūru daudzveidību un apzinot labas prakses piemērus un pieredzi;

1.

Nodrošināt taisnīgu piekļuvi kvalitatīvai un integrējošai APIA, jo īpaši tiem bērniem, kas atrodas sociālekonomiski nelabvēlīgā situācijā, ir migrantu vai romu izcelsmes, vai tiem, kam ir īpašas izglītības vajadzības, tostarp invalīdiem.

2.

Izstrādāt efektīvus finansējuma modeļus, tostarp mērķtiecīgam finansējumam, kurā rasts pareizs līdzsvars starp publiskiem un privātiem ieguldījumiem saskaņā ar valsts un vietējiem apstākļiem.

3.

Veicināt starpnozaru un integrētas aprūpes un izglītības pakalpojumus, lai tie visaptveroši atbilstu visām bērnu kognitīvajām, sociālajām, emocionālajām, psiholoģiskajām un fiziskajām vajadzībām, kā arī nodrošinātu ciešu sadarbību starp mājas vidi un APIA un netraucētu pāreju starp dažādām izglītības pakāpēm.

4.

Atbalstīt APIA darbinieku profesionalitāti, īpaši uzsverot viņu zināšanu, kvalifikācijas un darba apstākļu uzlabošanu un vairojot profesijas prestižu. Turklāt attīstīt politiku, kas vērsta uz to, lai APIA piesaistītu, apmācītu un noturētu personālu ar piemērotu kvalifikāciju, kā arī uzlabotu dzimumu līdzsvaru.

5.

Veicināt attīstībai piemērotas programmas un mācību plānus, kas sekmētu gan kognitīvo, gan citu prasmju ieguvi, vienlaikus atzīstot rotaļu nozīmi, jo agrīnā bērnībā arī tās ir būtiskas zināšanu apguvei.

6.

Atbalstīt vecākus uzdevumā būt par savu bērnu galvenajiem izglītotājiem agrīnā bērnībā un mudināt APIA pakalpojumu sniedzējus cieši sadarboties ar vecākiem, ģimenēm un kopienām, lai palielinātu informētību par APIA sniegtajām iespējām un par to, cik svarīgi ir sākt mācīties jau agrīnā bērnībā.

7.

Veicināt kvalitātes nodrošināšanu, piedaloties visiem galvenajiem ieinteresētajiem dalībniekiem, tostarp ģimenēm.

8.

Veicināt Eiropas pētījumu un datu vākšanu par APIA, kur iespējams, sadarbojoties ar starptautiskām organizācijām, lai veicinātu ar datiem pamatotas politikas veidošanu un programmu izveidi saistībā ar APIA;

1.

Vietējā, reģionālā un valsts līmenī analizēt un izvērtēt esošo piekļuvi APIA pakalpojumiem, to pieejamību materiālajā ziņā un kvalitāti, ņemot vērā šajos secinājumos izklāstīto.

2.

Pārliecināties, ka tiek īstenoti pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt vispārēju taisnīgu piekļuvi APIA un uzlabot to kvalitāti.

3.

Kā ilgtermiņa izaugsmi veicinošu pasākumu veikt efektīvus ieguldījumus APIA;

1.

Izmantojot atvērto koordinācijas metodi, palīdzēt dalībvalstīm apzināt labas politikas un prakses paraugus un apmainīties ar informāciju par tiem.

2.

Paplašināt zināšanu bāzi APIA jomā, pamatojoties un papildinot starptautiskos pētījumus ar ES mēroga pētījumiem un padarot šādu pētījumu rezultātus vieglāk pieejamus.

3.

Saskaņā ar “ET 2020” stratēģisko sistēmu pārraudzīt un ziņot par sekmēm, kas gūtas, īstenojot “ET 2020” mērķi attiecībā uz dalību agrīnās pirmsskolas izglītībā, kā arī šajos secinājumos izklāstītos mērķus attiecībā uz plašāku piekļuvi un labāku kvalitāti;

1.

Izmantojot atvērto koordinācijas metodi, sadarboties ar attiecīgajām nozarēm (izglītība, kultūra, sociālās lietas, nodarbinātība, veselības aprūpe un tiesiskums), un iesaistot visus ieinteresētos dalībniekus, lai Eiropas līmenī izveidotu atsauces instrumentus, kas palīdzēs vietējā, reģionālā un valsts līmenī izstrādāt APIA jomas politiku.

2.

Neskarot apspriedes par turpmāko finanšu shēmu, efektīvi izmantot visus piemērotos ES instrumentus mūžizglītības un pētniecības jomās, kā arī Eiropas struktūrfondus saskaņā ar stratēģijas “Eiropa 2020” uzdevumiem, lai veicinātu minēto mērķu sasniegšanu.