20.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 150/1

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2011. gada 16. februāris)

par ekonomikas pārvaldības reformu Eiropas Savienībā

(CON/2011/13)

2011/C 150/01

Ievads un juridiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2010. gada 29. novembrī saņēma Padomes lūgumu sniegt atzinumu par šādiem priekšlikumiem (turpmāk – “Komisijas priekšlikumi”):

1)	priekšlikums Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (turpmāk – “pārmērīga deficīta procedūras projekts”) (1);

2)	priekšlikumu Padomes direktīvai par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (turpmāk – “budžeta struktūru direktīvas projekts”) (2);

3)	priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu euro zonā (turpmāk – “budžeta izpildes procedūras projekts”) (3);

4)	priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā (turpmāk – “pārmērīgas nelīdzsvarotības procedūras projekts”) (4);

5)	priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (turpmāk – “budžeta uzraudzības procedūras projekts”) (5);

6)	priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (turpmāk – “makroekonomikas uzraudzības procedūras projekts”) (6).

ECB kompetence sniegt atzinumu par pārmērīga deficīta procedūras projektu pamatojas Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 14. punkta otrajā daļā, jo pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras izpilde ir saistīta ar Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) galveno mērķi uzturēt cenu stabilitāti saskaņā ar Līguma 127. panta 1. punktu un 282. panta 2. punktu un Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 2. pantu.

ECB kompetence sniegt atzinumu par budžeta struktūru direktīvas projektu, budžeta izpildes procedūras projektu, pārmērīgas nelīdzsvarotības procedūras projektu, budžeta uzraudzības procedūras projektu un makroekonomikas uzraudzības procedūras projektu pamatojas Līguma 127. panta 4. punkta pirmajā ievilkumā un 282. panta 5. punktā un Statūtu 4. panta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, jo tie arī ir saistīti ar iepriekš minēto ECBS galveno mērķi.

ECB Padome šo atzinumu ir pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu, ņemot vērā Ģenerālpadomes apsvērumus.

Vispārīgi apsvērumi

1.	Pašreizējā krīze skaidri parāda, ka vērienīga ekonomikas pārvaldības sistēmas reforma nepārprotami ir Eiropas Savienības, dalībvalstu un jo īpaši euro zonas interesēs.

2.	ECB 2010. gada 10. jūnija paziņojums “Ekonomikas pārvaldības nostiprināšana euro zonā” ieteica stiprināt euro zonas ekonomikas un budžeta politikas pārvaldību un īstenošanas struktūras. Tāpat tas ieteica dažus no šādiem stiprināšanas pasākumiem attiecināt uz visām ES dalībvalstīm.

ECB atzīmē, ka Eiropadomes ekonomikas pārvaldības Eiropas Savienībā stiprināšanas darba grupas 2010. gada 21. oktobra ziņojums (turpmāk – “darba grupas ziņojums”) pauda vairākus citus ieteikumus Komisijas priekšlikumiem. ECB piedalījās šajā darba grupā, lai gan tā nepiekrita visiem darba grupas ziņojuma elementiem.

Komisijas priekšlikumi ir svarīga ES ekonomikas un budžeta uzraudzības sistēmas paplašināšana un nostiprināšana un jūtami uzlabo politikas īstenošanu euro zonā. Tomēr tie nav pietiekami, lai būtiski uzlabotu uzraudzību euro zonā, ko ECB uzskata par nepieciešamu euro zonas stabilitātes un vienmērīgas darbības nodrošināšanai. Kā jau ECB norādīja 2010. gada 4. novembra preses konferences ievadvārdos pēc ECB Padomes sanāksmes, darba grupas ziņojums paredz nostiprināt esošo Eiropas Savienības sistēmu budžeta un makroekonomikas uzraudzībai. Tomēr ECB Padome uzskata, ka darba grupas ziņojums arī nav pietiekams, lai būtiski uzlabotu situāciju euro zonā, uz ko tā aicinājusi.

Šis atzinums izmanto iepriekš minēto ECB paziņojumu “Ekonomikas pārvaldības nostiprināšana euro zonā”, ECB dalību darba grupā un ECB viedokli par darba grupas ziņojumu, lai izteiktu vairākus ieteikumus Komisijas priekšlikumiem, kas vērsti uz jautājumiem, ko ECB uzskata par nepieciešamiem, lai sasniegtu būtiskus uzlabojumus euro zonas ekonomikas pārvaldībā. Neviens no šiem ieteikumiem neparedz vajadzību grozīt Līgumu.

Šajā sakarā ECB atzīmē, ka Komisijas priekšlikumi pēc tam, kad tie tiks pieņemti, kļūs par pamatinstrumentu, kas ES un dalībvalstīm uzliek pienākumu īstenot drošu ekonomikas un budžeta politiku. Jo īpaši euro zonas gadījumā ir pamats noteikumu turpmākai pastiprināšanai atbilstoši pieaugošajai euro zonas dalībvalstu integrācijai. Pašreizējā krīze vairākkārtīgi parādījusi, ka nedroša ekonomikas un budžeta politika dažās euro zonas dalībvalstīs un tās rezultātā radusies finanšu nestabilititāte var tieši radīt grūtības arī citām euro zonas dalībvalstīm. Tādēļ ECB aicina ES likumdevēju un dalībvalstis izmantot pašlaik notiekošo likumdošanas procesu, lai ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumu pastiprinātu tiktāl, cik to atļauj šobrīd spēkā esošie Līgumi. Turklāt ES pēc zināma laika būtu jāapsver Līgumu grozījumi, lai vēl vairāk stiprinātu ekonomikas pārvaldību.

No ECB viedokļa Komisijas priekšlikumu fundamentāls trūkums ir to nepietiekamais automātiskums. ECB atzīst, ka Komisijas priekšlikumi salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju ir automātiskuma relatīvs palielinājums, jo īpaši tādēļ, ka Komisija ieteikumu vietā Padomē iesniegs priekšlikumus, un tādēļ, ka Padomē ieviests apgriezti kvalificētā vairākuma balsojums. ECB tāpat ir zināms, ka Padomei saskaņā ar Līguma 121. un 126. pantu ir izvēles brīvība, lemjot par, attiecīgi, ekonomikas un budžeta politikas uzraudzību un pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Šajā sakara ECB iesaka ES likumdevējam ieskatīt iespēju atcelt 2005. gadā pieņemtos grozījumus (7) Stabilitātes un izaugsmes paktā, kas palielināja novirzes, kas dalībvalstīm atļautas attiecībā uz Paktā noteiktajiem to pienākumiem.

Jebkurā gadījumā papildu iepriekš minētajiem automātiskuma palielinājumiem Padomei ir iespēja sniegt oficiālu deklarāciju, paziņojot, ka visās Komisijas priekšlikumos minētajās procedūrās Padome parasti balsos par procedūras turpināšanu, ja to ierosinājusi vai ieteikusi Komisija attiecīgajā priekšlikumā vai ieteikumā, un ka gadījumos, kuros šī apņemšanās netiks īstenota, Padome paskaidros šāda lēmuma pieņemšanas iemeslus. Tādējādi procedūras neturpināšana būs izņēmums, kuru Padomei būs jāpamato. Lai arī deklarācijas nav saistošas, šāda apņemšanās ietekmēs Padomes izvēles iespējas īstenošanu dažādajās procedūrās un tādējādi veicinās noteikumu stiprināšanu. Šāda deklarācija kļūtu par ES ekonomikas pārvaldības regulējuma sastāvdaļu.

ECB uzskata, ka šāda deklarācija būtu neaizstājams elements ES ekonomikas pārvaldības vienmērīgai funkcionēšanai. Ja Padome neatbalsta šādu deklarāciju, ECB iesaka alternatīvu deklarāciju, ko pieņem Eurogrupa un kurā 17 euro zonas dalībvalstis apņemas balsot par to, ka procedūras parasti tiks turpinātas un ka jebkuri izņēmumi ir jāpamato.

10.

Turklāt ir vairāki elementi, kas norāda uz to, ka Komisijas priekšlikumos automātiskums paredzēts nepietiekamā apmērā, un šie elementi ir jāizvērtē atkārtoti:

budžeta uzraudzības procedūras projekts ekonomikas nopietnas vispārējas lejupslīdes gadījumā paredz iespēju dalībvalstīm novirzīties no korekciju plāna, orientējoties uz vidēja termiņa budžeta mērķiem. Ņemot vērā budžeta ilgtspējas ārkārtējo nozīmi, ECB iesaka neparedzēt šādas izņēmuma normas. Ja tās tiek paturētas, ECB iesaka šādu normu aktivizēšanai noteikt nepārprotamu nosacījumu neapdraudēt budžeta ilgtspēju;

budžeta izpildes procedūras projekts paredz, ka Padome pārskata procentu noguldījumus, bezprocentu noguldījumus un naudassodus, ko tā uzliek, pamatojoties uz ārkārtas ekonomiskajiem apstākļiem vai pēc pamatota attiecīgās dalībvalsts lūguma. Šīs pārskatīšanas iespējas jāsvītro, jo tās bez īpaša attaisnojuma tikai veicina procedūras pagarināšanos un rada papildu darbu Komisijai, ņemot vērā, ka Komisija un Padome vērā ņemamos apstākļus un attiecīgās dalībvalsts argumentus izvērtējusi jau pirms Padome piemēro finansiālos pasākumus;

c)	runājot vispārīgāk, ekonomikas pārvaldības regulējumam nav jāuzliek Komisijai pienākumi, kas ierobežos tās spēju ieteikt vai ierosināt procedūru turpināšanu. Jo īpaši lieks ir Komisijas pienākums ņemt vērā diskusijas Padomē, kā nosacījums tam, lai Komisija turpinātu jebkuru procedūru.

11.

Turklāt ECB iesaka palielināt automātiskumu, kur vien iespējams izmantojot Padomes apgrieztā kvalificētā vairākuma balsojumu, piemēram, attiecībā uz Padomes atzinumiem par stabilitātes un konverģences programmām, ko paredz Līguma 121. panta 3. punkts, un izmantojot procedūras posmus, kas paātrina procedūru, izdarot spiedienu uz neatbilstošajām dalībvalstīm. Pēdējā minētajā gadījumā Līguma 121. panta 4. punkts ļauj palielināt budžeta uzraudzības procedūras projekta ātrumu. Turklāt Līguma 126. panta 8. punkta piemērošana varētu radīt pārmērīga deficīta procedūras posmu, kurā dalībvalstij jāpierāda, ka veikti efektīvi pasākumi, lai novērstu sankciju piemērošanu.

12.

Budžeta uzraudzības procedūras projektā un pārmērīga deficīta procedūras projektā jāparedz citi politiski un reputācijas pasākumi, t. sk. dalībvalstu pārskatu sniegšanas pienākumi un Padomes ziņojumi Eiropadomei. Turklāt Komisija, saziņā ar ECB, ja tā to uzskata par vajadzīgu, attiecībā uz euro zonas dalībvalstīm vai VKM II dalībniecēm dalībvalstīm, nosūta misijas uz dalībvalstīm, kas neievēro Padomes ieteikumus.

13.

ECB ir norūpējusies arī par to, ka attiecīgo faktoru izvērtēšana ir pārāk iecietīga, vērtējot atbilstību valdības parāda koeficienta atsauces vērtībai. Lai arī, Komisijai sagatavojot ziņojumu par pārmērīga deficīta koeficienta pastāvēšanu, jāizvērtē visi faktori un īpaši jāņem vērā to garantiju ietekme, ko dalībvalstis emitējušas European Financial Stability Facility vai nākotnē Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM), visi šie faktori jāņem vērā vienīgi tad, ja valdības parāda koeficients atbilstoši Komisijas prognozēm samazinās trīs gadu perspektīvā. Jebkuri pārkāpumu mīkstinoši pasākumi nekad nevar būt par pamatu novērtējumam, ka dalībvalstij nav pārmērīga parāda koeficienta, ja tās parāda koeficients pārsniedz atsauces vērtību, un tiek prognozēts, ka tas pieaugs arī nākotnē.

14.

Vairāku iespējamo noviržu ieviešana, izvērtējot trūkumus pārmērīgā deficīta procedūrā, piemēram, ņemot vērā veselu virkni attiecīgo faktoru, ja parāda koeficients ir zem 60 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) atsauces vērtības, ir pretrunā noteikumu pastiprināšanu. Neatkarīgi no tā, vai parāda koeficients ir virs vai zem 60 % no IKP atsauces vērtības, attiecīgie faktori jāņem vēra tikai novērtējot, vai deficīts ir pārmērīgs gadījumos, kad deficīta koeficients pirms šādu faktoru ņemšanas vērā ir aptuveni 3 % no IKP atsauces vērtības un tāpēc atsauces vērtības neievērošana ir pagaidu, saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem. Visbeidzot skaitliskie rādītāji, lai novērtētu pārmaiņas parāda koeficientā, jāizmanto nekavējoties pēc šīs regulas pieņemšanas.

15.

Attiecībā uz budžeta uzraudzības procedūras projektu ECB iesaka: a) pietiekamu progresu attiecībā uz vidēja termiņa mērķi jāvērtē pamatojoties uz vispārējo novērtējumu, kura atsauce ir strukturālais līdzsvars, t. sk. izdevumu no kuriem atskaitīti diskrecionāro ieņēmumu pasākumi analīze; b) valdības izdevumu pieauguma temps parasti nedrīkst pārsniegt iekšzemes kopprodukta (IKP) iespējamās izaugsmes plānoto vidēja termiņa izaugsmes atsauces tempu; c) plānoto IKP iespējamās vidēja termiņa izaugsmes tempu aprēķina saskaņā ar Komisijas izmantoto kopējo metodiku; d) ņemot vēra ekonomikas izaugsmes struktūras ietekmi uz ieņēmumu pieaugumu. Ētikas kodeksam būs jānosaka šo elementu definīcijas (8).

16.

ECB ļoti atzinīgi vērtē makroekonomikas uzraudzības procedūras izveidošanu, kas aizpilda svarīgu robu ekonomikas pārvaldības regulējumā. Šai jaunajai procedūrai jākoncentrējas uz euro zonas dalībvalstīm, kas ilgstoši cieš no konkurētspējas samazināšanās un lieliem tekošā konta deficītiem. Tāpat jāņem vērā ietekme uz pārējo euro zonu un īpašās prasības nodrošināt tās vienmērīgu darbību. Ņemot vērā krīzes mainīgo dabu laika gaitā, to rādītāju saraksts, ko jāizmanto saistībā ar procedūru var attīstīties, tomēr nezaudējot procedūras mērķi, kas ir tādu situāciju novēršana, kuras rada riskus ekonomikas, budžeta un finanšu stabilitātei euro zonā un ES.

17.

Procedūrai jābūt vērstai uz to, lai termins “nelīdzsvarotība” attiektos uz virkni situāciju, kuras var novērst ar procedūras palīdzību. Turklāt termina “ievainojamība” iekļaušana šajā procedūrā, kas definēts kā situācijas, kurās dalībvalstij ir iespējamās grūtības, ko var atrisināt ar ekonomikas un monetārās savienības veiktu makroekonomikas uzraudzību, nostiprinās procedūras preventīvo raksturu. Tāpat jāprecizē, ka ieteikumiem saskaņā ar šo procedūru jāsaskan ar citām procedūrām, kas noteiktas saskaņā ar Līguma 121., 126., un 136. pantu, un ka procedūra ņem vērā saistības saskaņā ar VKM II nolīgumiem. Attiecībā uz atsaucēm uz Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK) makroekonomikas uzraudzības procedūrā, jānorāda, ka, lai gan ESRK neatkarību neietekmēs tas, ka šī procedūra ņems vērā ESRK brīdinājumus un ieteikumus, ECB iesaka iekļaut atsauci uz vajadzību respektēt ESRK konfidencialitātes režīmu.

18.

Turklāt makroekonomikas uzraudzības procedūru jāparedz ar caurredzamu un efektīvu sākšanas procedūru palīdzību. Makroekonomikas nelīdzsvarotības novērtējumi un ieteikumi situācijas labošanai plaši jāpublisko visos procedūras posmos. Palielināts automātiskums un pakāpeniskas finansiālas sankcijas jāiekļauj arī pārmērīgas nelīdzsvarotības procedūras projektā, proti, pēc pirmā noteikumu neievērošanas no dalībvalsts puses gadījuma jāseko Padomes ieteikumam, Padomei uzreiz pēc tam, negaidot atkārtotu neatbilstību, paredzot procentu noguldījumu. Par atkārtotu neatbilstību uzliek naudassodu.

19.	Procentu ienākumus no bezatlīdzības noguldījumiem un naudassodus, kas euro zonas dalībvalstīm uzlikti saskaņā ar Komisijas priekšlikumiem, nodod ESM, ko izveidos 2013. gadā, līdz tā izveidošanai paredzot piemērotu pārejas risinājumu.

20.

Komisijas priekšlikumus minētās procedūras īsteno un izpilda saskaņotā veidā. To veicinās centieni pēc iespējas vairāk regulu pieņemšanā un piemērošanā nodrošināt vienkāršību, caurredzamību un paredzamību. Jāierobežo iespēja dažādi interpretēt vai apstrīdēt mērījumus, kā arī jānovērš birokrātiskas procedūras.

21.

ECB iesaka budžeta un makroekonomikas uzraudzības procedūru un pārmērīga deficīta procedūras ietvaros nosūtītajām Komisijas misijām sazināties ar ECB, ja tā uzskata par nepieciešamu, attiecībā uz dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, un dalībvalstīm, kas piedalās VKM II. ECB līdzdalība misijās Grieķijā un Īrijā izrādījās lietderīga. ECB šo līdzdalību uzskata par savu ieguldījumu ekonomikas politikā, un sniegs šo ieguldījumu, neierobežojot savu neatkarību tai Līgumā uzticēto uzdevumu izpildē.

22.

ECB redz arī nepieciešamību izveidot padomdevēju struktūru, kurā ir personas ar atzītu kompetenci ekonomikas un budžeta jautājumos un kura sagatavo neatkarīgu ikgada ziņojumu Eiropas iestādēm par to, kā Padome un Komisija, t. sk. Eurostat, pilda savus pienākumus saskaņā ar Līguma 121. un 126. pantu un pienākumus saskaņā ar Komisijas priekšlikumos minētajām procedūrām. Ja to ļaus tās kapacitāte, un neierobežojot tās galveno uzdevumu minētā ziņojuma sagatavošanā, šī struktūra varētu arī nodrošināt īpašu ekonomisku vai budžeta jautājumu analīzi, ja to lūdz Eiropadome, Padome vai Komisija. Šīs struktūras uzdevumiem nevajadzētu ietekmēt Komisijas kompetenci. Šīs struktūras locekļiem jābūt pilnībā neatkarīgiem. ES likumdevējam būs jānosaka šīs struktūras administratīvais statuss un īpašības, t. sk. tās materiālie un cilvēkresursi. Šī struktūra jāizveido saskaņā ar budžeta uzraudzības procedūras projektu, un uz to jāatsaucas citos Komisijas priekšlikumos.

23.

Lai gan attiecībā uz budžeta struktūru direktīvas projektu ECB piekrīt direktīvas kā tiesību akta izvēlei, ECB uzskata, ka šīs direktīvas mērķis un raksturs nosaka, ka nacionālajās tiesībās tā jātransponē, pēc iespējas ciešāk sekojot direktīvas tekstam. Tas īpaši attiecas uz euro zonas dalībvalstīm. Šajā sakarā ECB atzinīgi vērtētu Eurogrupas politisku paziņojumu par šādas vienveidīgas nacionālās transpozīcijas īstenošanu, šo paziņojumu atspoguļojot apsvērumos.

24.

ECB tāpat uzskata, ka jebkurā gadījumā visām dalībvalstīm jāprasa nodrošināt neatkarīgu to budžeta struktūras svarīgāko elementu uzraudzību, analīzi un apstiprināšanu. Attiecībā uz euro zonas dalībvalstīm jāiekļauj īpaša nodaļa, kurā ar direktīvas palīdzību euro zonas dalībvalstīm par obligātiem nosaka vēlamos elementus no Padomes 2010. gada 17. maija secinājumiem un darba grupas ziņojuma, paredzot ārpus euro zonas dalībvalstīm iespēju tos savā tiesiskajā regulējumā ieviest brīvprātīgi, kā to stingri iesaka ECB. Neatkarīgu budžeta padomju izveidošana ir prioritārs elements iekļaušanai direktīvā, un tāpat jāapsver arī tādas pieejas iekļaušana, kura paredz, ka iepriekš vienojas par kopējo izdevumu līmeni, ko pēc tam sadala budžeta izdevumu piešķīrumos dažādām ministrijām vai valdības aģentūrām.

25.

Visi šie pasākumi neierobežo dalībvalstis izstrādāt stingrākus budžeta regulējumus, piemēram, iekļaujot noteikumus, kas aizliedz valdības strukturālo deficītu, kas ir lielāks par noteiktu daļu no IKP. Tajā pašā laikā ES likumdevējam jāapsver iespēja ieviest direktīvā vai citā tiesību aktā pienākumu dalībvalstīm pieņemt tiesību aktus ar skaidru aizņemšanās regulējumu, kurā paredzētas precīzas definīcijas un ierobežojumi, jo tas veicinās juridisko noteiktību.

26.	Turklāt ECB iesaka uzsvērt caurredzamu nacionālo prognožu un to sagatavošanas metodikas nozīmi. Tajā pašā laikā Komisijas prognozēm jāspēlē centrālā loma nacionālo prognožu noteikšanā.

27.

Turklāt, lai direktīva būtu efektīva, tai tieši jānorāda uz sankcijām, kas nacionālajām iestādēm tiks noteiktas par skaitlisko budžeta noteikumu neievērošanu, t. sk. nefinanšu pasākumiem un finansiālām sankcijām nacionālā līmenī. Jāiekļauj pienākums vidēji ilgā termiņā atmaksāt parādu, kas pārsniedz summas, ko atļauj budžeta noteikumi. Īpaši gadījumi, kuros atļauta pagaidu neatbilstība, ja tādi vispār vajadzīgi, ir stingri jādefinē. Turklāt ECB uzskata, ka plānotā ESM stāšanās spēkā 2013. gadā, nozīmē to, ka transponēšanas termiņam būtu jābūt 2012. gada 31. decembrī nevis 2013. gada 31. decembrī.

28.

Attiecībā uz statistikas prasību iekļaušanu direktīvā ECB dod priekšroku pastiprinātam savlaicīgumam un uzticamībai valdības gada un ceturkšņa pārskatos, kas tiek sniegti Komisijai saskaņā ar 1996. gada 25. jūnija Regulu (EK) Nr. 223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (9). Direktīva var veicināt reizē valdības pārskatu savlaicīgumu un uzticamību, atbalstot uzkrājumu principu piemērojošu valsts grāmatvedības sistēmu ieviešanu, kuras ir saistītas ar EKS 95, pamatojoties uz nacionālajiem kontiem. Grāmatvedības sistēmām jāpiemēro starptautiski pieņemti valsts sektora grāmatvedības standarti, lai nodrošinātu valdības darījumu saskaņotu atzīšanu un mērīšanu.

29.

Attiecībā uz turpmākajiem statistikas tiesību aktiem ECB atzīmē, ka saskaņā ar darba grupas ziņojumu ES tiesību akti ir nepieciešami, lai “Eiropas Statistikas prakses kodekss” kļūtu juridiski saistošs, tajā pašā laikā paātrinot pilnīgu kodeksa ieviešanu, jo īpaši attiecībā uz kvalitāti un pilnvarām datu vākšanai. Turklāt Eurostat pilnvaras pārmērīga deficīta procedūras paziņojumu vērtēšanā un uzraudzībā jāturpina nostiprināt, koncentrējoties uz proaktīviem pasākumiem valdības statistikas kvalitātes uzlabošanā.

30.	Visbeidzot, ECB brīdina, ka Komisijas priekšlikumi un jo īpaši reformas attiecībā uz euro zonu nozīmē lielāku darba apjomu ES un nacionālajā līmenī, kam attiecīgi jāparedz cilvēku un materiālie resursi.

Redakcionāli priekšlikumi

Attiecībā uz grozījumiem, kurus ECB iesaka veikt Komisijas priekšlikumos, konkrēti redakcionāli priekšlikumi kopā ar paskaidrojumiem ir izklāstīti pielikumā.

Pieņemot ierosinātās regulas un direktīvu, to pamatojumos būs jānorāda, ka iesniegts šis atzinums.

Frankfurtē pie Mainas, 2011. gada 16. februārī

ECB prezidents

Jean-Claude TRICHET

(1) COM(2010) 522.

(2) COM(2010) 523.

(3) COM(2010) 524.

(4) COM(2010) 525.

(5) COM(2010) 526.

(6) COM(2010) 527.

(7) Padomes Regula (EK) Nr. 1055/2005 (2005. gada 27. jūnijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (OV L 174, 7.7.2005., 1. lpp.) un Padomes Regula (EK) Nr. 1056/2005 (2005. gada 27. jūnijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L 174, 7.7.2005., 5. lpp.).

(8) “Specifications on the implementation of the Stability and Growth Pact and Guidelines on the format and content of stability and convergence programmes”, ko ECOFIN Padome apstiprināja 2010. gada 7. septembrī.

(9) OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp.

PIELIKUMS

Redakcionāli ieteikumi priekšlikumam Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu

(COM(2010) 522)

Komisijas ierosinātais teksts

ECB ierosinātie grozījumi (1)

1. grozījums

Jauni apsvērumi

“(7)	Nosakot, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, un šajā nolūkā izmantojot parāda kritēriju un tā veidošanos, jāņem vērā ne tikai neatbilstība skaitliskajam rādītājam, bet vienmēr jāņem vērā visu to attiecīgo faktoru kopums, kas minēti Komisijas paziņojumā atbilstīgi Līguma 126. panta 3. punktam.

(8)

Nosakot, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, un šajā nolūkā izmantojot deficīta kritēriju un tā veidošanos, jāņem vērā visu attiecīgo faktoru kopums, kas minēti paziņojumā atbilstīgi Līguma 126. panta 3. punktam, ja valsts parāds attiecībā pret iekšzemes kopproduktu nepārsniedz atsauces jeb salīdzināmo vērtību.

(9)	Komisijas ziņojumā atbilstīgi Līguma 126. panta 3. punktam pienācīgi jāņem vērā valsts fiskālās sistēmas kvalitāte, jo tai ir izšķirīga loma fiskālās konsolidācijas un ilgtspējīgu valsts finanšu stiprināšanā.

(10)	Lai atbalstītu uzraudzību attiecībā uz atbilstību Padomes ieteikumiem un ziņojumiem, koriģējot pārmērīga budžeta deficīta situācijas, jānosaka gada budžeta mērķi atbilstoši vēlamajam fiskālajam uzlabojumam cikliski koriģētā izteiksmē, neskaitot vienreizējos un pagaidu pasākumus.

(11)	Pasākumu efektivitātes novērtējumā ir noderīgi ievērot kā atsauci atbilstību vispārējo valsts izdevumu mērķiem kopā ar plānoto konkrēto ieņēmumu pasākumu ieviešanu.

(12)	Novērtējot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņa pagarināšanu, īpaši jāņem vērā vispārējas nopietnas ekonomikas lejupslīdes.”

“(7)

Nosakot, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, un šajā nolūkā izmantojot parāda kritēriju un tā veidošanos, jāņem vērā atbilstība skaitliskajam rādītājam, un jāņem vērā visu to attiecīgo faktoru kopums, kas minēti Komisijas paziņojumā atbilstīgi Līguma 126. panta 3. punktam, tikai gadījumos, ja valdības parāda koeficients saskaņā ar Komisijas prognozēm samazināsies trīs gadus.

(8)

Nosakot, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, un šajā nolūkā izmantojot deficīta kritēriju un tā veidošanos, jāņem vērā visu attiecīgo faktoru kopums, kas minēti paziņojumā atbilstīgi Līguma 126. panta 3. punktam, tikai tad, ja deficīta koeficients ir tuvu atsauces vērtībai un atsauces vērtības pārsniegums ir pārejošs.

(9)

Lai atbalstītu uzraudzību attiecībā uz atbilstību Padomes ieteikumiem un ziņojumiem, koriģējot pārmērīga budžeta deficīta situācijas, gada budžeta mērķi vēlamajam fiskālajam uzlabojumam cikliski koriģētā izteiksmē, neskaitot vienreizējos un pagaidu pasākumus, jāpapildina ar citām specifikācijām, kas atbilst šiem strukturālajiem mērķiem.

(10)	Pasākumu efektivitātes novērtējumā ir jābalstās uz prasītajiem uzlabojumiem strukturālajā bilancē un to var papildināt, ievērojot atbilstību vispārējo valsts izdevumu mērķiem kopā ar plānoto konkrēto ieņēmumu pasākumu ieviešanu.

”

Paskaidrojums

Jau apsvērumos jānorāda, ka pastiprinātajā Stabilitātes un izaugsmes paktā tiks noraidītas papildu manevrēšanas iespējas. Ieteiktie grozījumi sīkāk paskaidroti šī atzinuma vispārīgajos apsvērumos un turpmāk tekstā.

1.a. grozījums

Ierosinātās regulas 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts

(Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 1.a punkts (jauns))

“1.a Ja tā pārsniedz atsauces jeb salīdzināmo vērtību, uzskata, ka valsts parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) pietiekami samazinās un pietiekami strauji tuvojas atsauces jeb salīdzināmajai vērtībai saskaņā ar Līguma 126. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ja atšķirība attiecībā pret atsauces jeb salīdzināmo vērtību pēdējos trīs gados ir pastāvīgi samazinājusies par vienu divdesmito daļu gadā. Laika posmā 3 gadi no [šīs regulas spēkā stāšanās datums – jānorāda] ņem vērā šā indikatora retroaktīvā būtība tā pielietojumā.”

Paskaidrojums

ECB atbalsta skaitliska rādītāja izmantošanu, lai novērtētu parāda koeficienta izmaiņas uzreiz pēc regulas spēkā stāšanās.

2. grozījums

Ierosinātās regulas 1. panta 2. punkta c) apakšpunkts

(Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 3. un 3.a punkts (jauns))

“3. Gatavojot paziņojumu saskaņā ar Līguma 126. panta 3. punktu, Komisija ņem vērā visus tajā pašā pantā minētos attiecīgos faktorus. Paziņojumā atbilstoši jāatspoguļo vidēja termiņa ekonomikas stāvokļa attīstība (jo īpaši potenciālā izaugsme, dominējošie cikliskie nosacījumi, inflācija, pārmērīgas makroekonomiskās svārstības) un vidēja termiņa budžeta stāvokļa attīstība (jo īpaši fiskālās konsolidācijas centieni “labajos laikos”, valsts investīcijas, politiku ieviešana kopējas Savienības izaugsmes stratēģijas kontekstā un vispārējā valsts finanšu kvalitāte, jo īpaši saderība ar Padomes Direktīvu […] par dalībvalstu budžeta sistēmu prasībām). Paziņojumā atbilstoši analizē arī parāda attīstība vidējā termiņā (tajā jo īpaši atspoguļo riska faktorus, tai skaitā parāda maksājumu struktūru un parāda denominācijas valūtu, krājumu plūsmas darbības, uzkrātās rezerves un citus valsts aktīvus; garantijas, īpaši saistībā ar finanšu sektoru; tiešās un netiešās saistības, kas attiecas uz sabiedrības novecošanos, un privātā parāda lielumu, ciktāl tas valstij varētu radīt netiešas saistības). Turklāt Komisija pienācīgi ņem vērā jebkurus citus faktorus, kurus attiecīgā dalībvalsts uzskata par būtiskiem, lai pilnīgi un kvalitatīvi novērtētu, kādā mērā pārsniegta atsauces jeb salīdzināmā vērtība, ko dalībvalsts paziņojusi Komisijai un Padomei. Šajā kontekstā īpašu uzmanību pievērš finanšu iemaksām, lai veicinātu starptautisko solidaritāti un Savienības politikas mērķu, tai skaitā finanšu stabilitātes, sasniegšanu.

4. Komisija un Padome veic līdzsvarotu visu attiecīgo faktoru vispārēju novērtējumu, jo īpaši to, cik lielā apmērā tie ietekmē atbilstības deficīta un/vai parāda kritērija novērtējumu kā pastiprinoši vai mazinoši faktori.

Novērtējot atbilstību, pamatojoties uz budžeta deficīta kritēriju, ja valsts parāda attiecība pret IKP pārsniedz salīdzināmo vērtību, lemjot par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts saskaņā ar Līguma 126. panta 4., 5. un 6. punktu, šie faktori jāņem vērā tikai tad, ja vienlaikus ir pilnībā izpildīti divi pamatprincipa nosacījumi – ka pirms šo attiecīgo faktoru ņemšanas vērā vispārējais valsts budžeta deficīts saglabājas tuvu atsauces jeb salīdzināmajai vērtībai un ka atsauces jeb salīdzināmā vērtība tiek pārsniegta tikai īslaicīgi.”

“3. Gatavojot paziņojumu saskaņā ar Līguma 126. panta 3. punktu, Komisija ņem vērā visus tajā pašā pantā minētos attiecīgos faktorus. Paziņojumā atbilstoši jāatspoguļo vidēja termiņa ekonomikas stāvokļa attīstība (jo īpaši potenciālā izaugsme, dominējošie cikliskie nosacījumi, inflācija) un vidēja termiņa budžeta stāvokļa attīstība (jo īpaši fiskālās konsolidācijas centieni “labajos laikos”, valsts investīcijas, politiku ieviešana kopējas Savienības izaugsmes stratēģijas kontekstā un vispārējā valsts finanšu kvalitāte, jo īpaši saderība ar Padomes Direktīvu […] par dalībvalstu budžeta sistēmu prasībām). Paziņojumā atbilstoši analizē arī parāda attīstība vidējā termiņā (tajā jo īpaši atspoguļo riska faktorus, tai skaitā parāda maksājumu struktūru un parāda denominācijas valūtu, krājumu plūsmas darbības, uzkrātās rezerves un citus valsts aktīvus; garantijas, īpaši saistībā ar finanšu sektoru; tiešās un netiešās saistības, kas attiecas uz sabiedrības novecošanos, un privātā parāda lielumu, ciktāl tas valstij varētu radīt netiešas saistības). Turklāt Komisija pienācīgi ņem vērā jebkurus citus faktorus, kurus attiecīgā dalībvalsts uzskata par būtiskiem, lai pilnīgi un kvalitatīvi novērtētu, kādā mērā pārsniegta atsauces jeb salīdzināmā vērtība, ko dalībvalsts paziņojusi Komisijai un Padomei. Šajā kontekstā īpašu uzmanību pievērš finanšu iemaksām, lai veicinātu starptautisko solidaritāti un Savienības politikas mērķu, tai skaitā finanšu stabilitātes, sasniegšanu.

Sagatavojot ziņojumu, Komisija var attiecīgajai dalībvalstij pieprasīt papildu informāciju.

[…]

3a. Novērtējot atbilstību pēc parāda kritērija, šādus attiecīgos faktorus ņem vērā, sagatavojot lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta esamību, kas paredzēts Līguma 126. panta 4., 5. un 6. punktā, tikai gadījumos, ja valdības parāda koeficients saskaņā ar Komisijas prognozēm samazināsies trīs gadus.

Novērtējot atbilstību, pamatojoties uz budžeta deficīta kritēriju, lemjot par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts saskaņā ar Līguma 126. panta 4., 5. un 6. punktu, šie faktori jāņem vērā tikai tad, ja vienlaikus ir pilnībā izpildīti divi pamatprincipa nosacījumi – ka pirms šo attiecīgo faktoru ņemšanas vērā vispārējais valsts budžeta deficīts saglabājas tuvu atsauces jeb salīdzināmajai vērtībai un ka atsauces jeb salīdzināmā vērtība tiek pārsniegta tikai īslaicīgi.”

Paskaidrojums

Komisijas ziņojums, kas 2. panta 3. punktā atsaucas uz Līguma 126. panta 3. punktu, cita starpā ņem vērā “pārmērīgas makroekonomiskās svārstības”, uz kurām attiecas cits priekšlikums (COM(2010) 525). ECB atbalsta loģisku un pamatotu dažādu procedūru pastāvēšanu. Atsauce uz “pārmērīgām makroekonomiskām svārstībām” var izraisīt pārpratumus, radot iespaidu, ka (COM(2010) 522) un (COM(2010) 525) principā regulē vienu un to pašu jautājumu.

Papildu pārskatu sniegšanas prasība domāta tam, lai veicinātu dalībvalstu atbilstību, ņemot vērā, ka Komisijai jāsniedz ziņojums par pārmērīga budžeta deficīta vai pārmērīga parāda koeficienta esamību. Atbilstība atsauces vērtībām novērsīs nepieciešamību sniegt papildu pārskatus.

Lai gan, Komisijai gatavojot ziņojumu par pārmērīga parāda koeficienta esamību, tiks ņemti vērā visi attiecīgie faktori, tie jāņem vērā vienīgi tad, ja valsts parāds samazinās. Nekādi mīkstinoši faktori nevar būt par pamatu secinājumam, ka dalībvalstij nav pārmērīga parāda koeficienta, ja parāda koeficients pārsniedz atsauces vērtību un ir ar pieaugošu tendenci.

Visbeidzot, neatkarīgi no parāda koeficienta attiecībā uz deficīta kritēriju jāievēro “nelielas atšķirības un pagaidu rakstura” princips.

3. grozījums

Ierosinātās regulas 1. panta 3. punkta d) apakšpunkts

(Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4.a punkts)

“4.a. Saskaņā ar 4. punktu ne ilgāk kā sešu mēnešu laikā attiecīgā dalībvalsts ziņo Komisijai un Padomei par veiktajiem pasākumiem, atsaucoties uz Padomes ieteikumu atbilstīgi Līguma 126. panta 7. punktam. Ziņojumā ietver valsts izdevumu mērķus un ieņēmumu diskrecionāro pasākumu mērķus atbilstoši Padomes ieteikumam atbilstīgi Līguma 126. panta 7. punktam, kā arī informāciju par veiktajiem pasākumiem un paredzēto pasākumu veidu mērķu sasniegšanai. Ziņojums ir publiski pieejams.

5. Ja ir veikti efektīvi pasākumi, lai izpildītu ieteikumu, kas izdots saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu, un ja pēc minētā ieteikuma pieņemšanas norisinās negaidīti nelabvēlīgi ekonomikas notikumi, kas lielā mērā negatīvi ietekmē valsts finanses, tad Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, var nolemt pieņemt pārskatītu ieteikumu, kas izdots saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu. Ar pārskatīto ieteikumu, ņemot vērā attiecīgos šīs regulas 2. panta 3. punktā minētos faktorus, cita starpā drīkst pagarināt budžeta deficīta korekcijas termiņu par standartermiņu viens gads. Padome izvērtē negaidītu un ekonomikai negatīvu notikumu esamību, kuriem ir ļoti negatīva ietekme uz valsts finansēm, salīdzinājumā ar ekonomikas prognozēm savā ieteikumā. Padome pēc Komisijas ieteikuma var izlemt pieņemt pārskatītu ieteikumu atbilstīgi Līguma 126. panta 7. punktam arī tad, ja notiek vispārēja nopietna ekonomikas lejupslīde.”

5. Ja ir veikti efektīvi pasākumi, lai izpildītu ieteikumu, kas izdots saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu, un ja pēc minētā ieteikuma pieņemšanas norisinās negaidīti nelabvēlīgi ekonomikas notikumi, kas lielā mērā negatīvi ietekmē valsts finanses, tad Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, var nolemt pieņemt pārskatītu ieteikumu, kas izdots saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu. Ar pārskatīto ieteikumu, ņemot vērā attiecīgos šīs regulas 2. panta 3. punktā minētos faktorus, cita starpā drīkst pagarināt budžeta deficīta korekcijas termiņu par vienu gadu. Padome izvērtē negaidītu un ekonomikai negatīvu notikumu esamību, kuriem ir ļoti negatīva ietekme uz valsts finansēm, salīdzinājumā ar ekonomikas prognozēm savā ieteikumā. ”

Paskaidrojums

Papildu pārskatu sniegšana ir Komisijas instruments dalībvalstu atbilstības veicināšanai. Nepieciešamība tieši paredzēt pārstrādātā ieteikuma pieņemšanu saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu nav acīmredzama.

4. grozījums

Regulas (EK) Nr. 1467/97 4. panta 1. punkts

Nav teksta

“1. […] Tajā pašā laikā Padome pēc Komisijas priekšlikuma saņemšanas nekavējoties sniedz oficiālu ziņojumu Eiropadomei.”

Paskaidrojums

Šis ir procedūras papildu elements, kas veicinās attiecīgo dalībvalstu atbilstību.

5. grozījums

Ierosinātās regulas 1. panta 5. punkta b) apakšpunkts

(Regulas (EK) Nr. 1467/97 5. panta 1.a punkts)

2. Ja ir veikta efektīva rīcība atbilstīgi paziņojumam saskaņā ar Līguma 126. panta 9. punktu un ja pēc minētā paziņojuma pieņemšanas norisinās negaidīti nelabvēlīgi ekonomikas notikumi, kas lielā mērā negatīvi ietekmē valsts finanses, tad Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, var nolemt pieņemt pārskatītu paziņojumu saskaņā ar 126. panta 9. punktu. Ar pārskatīto ieteikumu, ņemot vērā attiecīgos šīs regulas 2. panta 3. punktā minētos faktorus, cita starpā drīkst pagarināt budžeta deficīta korekcijas termiņu par standartermiņu viens gads. Padome izvērtē negaidītu un ekonomikai negatīvu notikumu esamību, kuriem ir ļoti negatīva ietekme uz valsts finansēm, salīdzinājumā ar ekonomikas prognozēm savā ieteikumā. Padome pēc Komisijas ieteikuma var izlemt pieņemt pārskatītu ieteikumu atbilstīgi Līguma 126. panta 9. punktam arī tad, ja notiek vispārēja nopietna ekonomikas lejupslīde.”

“1.a Pēc Padomes paziņojuma saskaņā ar Līguma 126. panta 9. punktu attiecīgā dalībvalsts ziņo Komisijai un Padomei par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz Padomes paziņojumu. Paziņojumā ietver valsts izdevumu mērķus un ieņēmumu diskrecionāro pasākumu mērķus, kā arī informāciju par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz konkrētiem Padomes ieteikumiem, lai palīdzētu Padomei vajadzības gadījumā pieņemt lēmumu saskaņā ar šīs regulas 6. panta 2. punktu. Ziņojums ir publiski pieejams. Attiecībā uz iesaistītajām dalībvalstīm un dalībvalstīm, kas piedalās valūtas kursa mehānismā (VKM II), korekcijas pasākumus, kas veikti, lai novērstu pārmērīgo budžeta deficītu, Komisija uzrauga un novērtē, nosūtot misiju uz attiecīgo dalībvalsti, nepieciešamības gadījumā sazinoties ar ECB, un sagatavo ziņojumu Padomei. Ziņojums ir publiski pieejams.

2. Ja ir veikta efektīva rīcība atbilstīgi paziņojumam saskaņā ar Līguma 126. panta 9. punktu un ja pēc minētā paziņojuma pieņemšanas norisinās negaidīti nelabvēlīgi ekonomikas notikumi, kas lielā mērā negatīvi ietekmē valsts finanses, tad Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, var nolemt pieņemt pārskatītu paziņojumu saskaņā ar 126. panta 9. punktu. Ar pārskatīto ieteikumu, ņemot vērā attiecīgos šīs regulas 2. panta 3. punktā minētos faktorus, cita starpā drīkst pagarināt budžeta deficīta korekcijas termiņu par vienu gadu. Padome izvērtē negaidītu un ekonomikai negatīvu notikumu esamību, kuriem ir ļoti negatīva ietekme uz valsts finansēm, salīdzinājumā ar ekonomikas prognozēm savā ieteikumā.” ”

Paskaidrojums

Komisijas misijas uz attiecīgo dalībvalsti, saziņā ar ECB, ja tā to uzskata par vajadzīgu, attiecībā uz euro zonu un dalībvalstīm, kas piedalās VKM II, jāveicina ierosinātās regulas mērķi sasniegšana un jāattur no noteikumu pārkāpšanas neatbilstošās dalībvalstis.

Nepieciešamība tieši paredzēt pārstrādātā paziņojuma pieņemšanu saskaņā ar Līguma 126. panta 9. punktu nav acīmredzama.

6. grozījums

Ierosinātās regulas 1. panta 14. punkts

(Regulas (EK) Nr. 1467/97 16. pants)

“Šīs regulas 12. pantā minētie naudassodi ir citi ienākumi, kas minēti Līguma 311. pantā, un tos saņem iesaistītās dalībvalstis, kam nav pārmērīga budžeta deficīta, kā tas noteikts saskaņā ar Līguma 126. panta 6. punktu, un pret kurām nav ierosināta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra Regulas (ES) Nr. [.../...] izpratnē, samērīgi savai daļai no kopējā nacionālā kopienākuma (NKI) uz to tiesīgajām dalībvalstīm.”

“Šīs regulas 12. pantā minētie naudassodi tiek nodoti Eiropas Stabilizācijas mehānismam.”

Paskaidrojums

Naudassodi, ko euro zonas dalībvalstis maksā uzraudzības mehānisma ietvaros, jāuzkrāj topošajā ESM. Attiecīgi pārejas pasākumi (Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisms un/vai European Financial Stability Facility kā naudassodu saņēmēji) būs jāparedz līdz brīdim, kad ESM tiks izveidots saskaņā ar Eiropadomes 2010. gada 16. un 17. decembra secinājumiem.

Iemesls, kādēļ šie naudassodi būtu jāuzkrāj ESM, ir tas, ka pastāv saistība starp to, ka dalībvalstis neievēro savus pienākumus saskaņā ar Komisijas priekšlikumiem, un nepieciešamību izveidot ESM. Tādēļ naudassodiem, kas izriet no pārvaldības noteikumu kopuma piemērošanas, jāuzkrājas ESM.

Kā norādīts šajā atzinumā, ja šis risinājums tiek pieņemts, tas mutatis mutandis jāattiecina uz visām procedūrā, ko pastiprina vai izveido ar Komisijas priekšlikumiem.

Katras no regulām, ko pastiprina vai izveido ar komisijas priekšlikumiem, apsvērumā jāpaskaidro, kāpēc ESM tiek nodoti procentu uzkrājumi un citas finansiālās sankcijas līdzīgā veidā kā tas izdarīts iepriekš tekstā: pastāv saistība starp to, ka dalībvalstis neievēro savus ekonomikas pārvaldības pienākumus, un nepieciešamību izveidot ESM.

Redakcionāli ieteikumi priekšlikumam Padomes direktīvai par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (turpmāk – “budžeta struktūru direktīvas projekts”)

(COM(2010) 523)

Komisijas ierosinātais teksts

ECB ierosinātie grozījumi (2)

1. grozījums

Ierosinātās direktīvas 7. apsvērums

“(7)

Neobjektīvas un nereālas makroekonomiskās un budžeta prognozes var būtiski kaitēt fiskālās plānošanas efektivitātei un tādējādi apdraudēt apņemšanos ievērot budžeta disciplīnu, bet prognozēšanas metodoloģiju pārredzamība un validācija var būtiski palielināt fiskālajai plānošanai izmantoto makroekonomisko un budžeta prognožu kvalitāti.”

“(7)

Neobjektīvas un nereālas makroekonomiskās un budžeta prognozes var būtiski kaitēt fiskālās plānošanas efektivitātei un tādējādi apdraudēt apņemšanos ievērot budžeta disciplīnu, bet prognozēšanas metodoloģiju pārredzamība un validācijai jāpalielina fiskālajai plānošanai izmantoto makroekonomisko un budžeta prognožu kvalitāti.”

Paskaidrojums

Caurredzamība un prognožu metodikas apstiprināšana ir būtiski elementi prognožu kvalitātes nodrošināšanai.

2. grozījums

Ierosinātās direktīvas 8. apsvērums

“(8)	Svarīgs elements, lai nodrošinātu reālu prognožu izmantošanu budžeta politikas īstenošanai, ir pārredzamība, kam jāietver oficiālo makroekonomisko un budžeta prognožu pamatā esošo metodoloģiju, pieņēmumu un parametru publiska pieejamība.”

“(8)

Svarīgs elements, lai nodrošinātu reālu prognožu izmantošanu budžeta politikas īstenošanai, ir pārredzamība, kam jāietver ne tikai pietiekami detalizētas oficiālās makroekonomiskās un budžeta prognozes, bet arī šādu prognožu pamatā esošo metodoloģiju, pieņēmumu un parametru publicēšana un tādējādi publiska pieejamība.”

Paskaidrojums

Ierosinātais grozījums nostiprina prognožu būtisko lomu, caurredzamību un precizitāti.

3. grozījums

Ierosinātās direktīvas 12. apsvērums

“(12)

Ņemot vērā uz noteikumiem balstītu dalībvalstu budžeta struktūru dokumentēto efektivitāti budžeta disciplīnas veicināšanā, Savienības stiprinātās budžeta uzraudzības sistēmas stūrakmenim jābūt spēcīgiem valstu fiskālajiem noteikumiem, kas atbilst Savienības līmenī noteiktiem budžeta mērķiem. Spēcīgi fiskālie noteikumi jāatbalsta ar labi izstrādātām mērķa definīcijām un mehānismiem efektīvas un laicīgas uzraudzības veikšanai. Turklāt politikas pieredze rāda, ka, lai skaitliskās normas būtu efektīvas, jābūt sankcijām par neievērošanu, ja attiecīgās izmaksas var skart tikai reputāciju.”

“(12)

Ņemot vērā uz noteikumiem balstītu dalībvalstu budžeta struktūru dokumentēto efektivitāti budžeta disciplīnas veicināšanā, Savienības stiprinātās budžeta uzraudzības sistēmas stūrakmenim jābūt spēcīgiem valstu fiskālajiem noteikumiem, kas atbilst Savienības līmenī noteiktiem budžeta mērķiem. Spēcīgi fiskālie noteikumi jāatbalsta ar labi izstrādātām mērķa definīcijām un mehānismiem efektīvas un laicīgas uzraudzības veikšanai. Turklāt politikas pieredze rāda, ka, lai skaitliskās budžeta normas būtu efektīvas, jābūt sankcijām par neievērošanu, kas var ietvert reputācijas, politiskas un finansiālas izmaksas. Papildu iegūtā parāda savlaicīgai atmaksai jābūt, jābūt standarta sankcijai.”

Paskaidrojums

Budžeta regulējuma uzticamība tiek palielināta, ja ierosinātajā direktīvā un, attiecīgi, nacionālajos tiesību aktos nosaka nepārprotamas sekas par noteikumu neievērošanu, paredzot gan finansiālas, gan nefinanšu izmaksas. Pienākums savlaicīgi atmaksāt parādu, kas pārsniedz budžeta regulējumā atļauto, ir efektīvs instruments noteikumu pārkāpumu novēršanai.

4. grozījums

Ierosinātās direktīvas jauns 12.a apsvērums

Nav teksta

“(12a)

Jāierobežo īpašo gadījumu skaits, kuros atļauta pagaidu neatbilstība skaitliskajām budžeta normām. Jāievēro stingri kritēriji attiecībā uz neatbilstības ietekmi uz budžetu un no tās izrietošo atbildību. Jānodrošina papildu parāda atmaksa pienācīgā laika posmā.”

Paskaidrojums

Tā kā tiešas sekas noteikumu neievērošanai tiek uzskatītas par nepieciešamām, lai nodrošinātu to efektivitāti, jāierobežo jebkuru īpašu apstākļu skaits, kuros atļauta pagaidu neatbilstība skaitliskajām budžeta normām, tādējādi pastiprinot sankciju par neatbilstību vispārējo piemērošanu. Ierosinātais jaunais apsvērums pastiprina to izņēmumu ierobežoto raksturu, kas paredzēti ierosinātās direktīvas 6. panta d) apakšpunktā. Izņēmumiem jāatbilst stingriem kritērijiem un vienam no izņēmuma nosacījumiem jābūt parāda atmaksai.

5. grozījums

Ierosinātās direktīvas 13. apsvērums

“(13)

Dalībvalstīm būtu jāvairās no procikliskas fiskālās politikas, un fiskālās konsolidācijas centieniem jābūt lielākiem uzplaukuma laikā. Šo mērķu sasniegšanu veicina labi izstrādātas skaitliskās fiskālās normas. Šiem skaitliskajiem budžeta noteikumiem jāaptver mērķis pastiprināt valdības izdevumu kontroli un finanšu ministriju rīcībā nodot instrumentus izdevumu ierobežošanai, lai saglabātu kontroli pār deficītu”

Paskaidrojums

Skaitlisko budžeta noteikumu mērķi, t. i., pastiprināt valdības izdevumu kontroli, skaidri jāpauž pašos noteikumos, kā arī finanšu ministriju rīcībā jānodod nepieciešamie instrumenti.

6. grozījums

Ierosinātās direktīvas 18. apsvērums

“(18)

Lai efektīvi veicinātu budžeta disciplīnu un valsts finanšu ilgtspējību, budžeta struktūrām jābūt visaptverošām attiecībā uz valsts finansēm. Tādēļ īpaša uzmanība pievēršama ārpusbudžeta fondiem un iestādēm, kas rada tūlītēju vai vidējā termiņa ietekmi uz dalībvalstu budžeta pozīcijām.”

“(18)

Lai efektīvi veicinātu budžeta disciplīnu un valsts finanšu ilgtspējību, budžeta struktūrām jābūt visaptverošām attiecībā uz valsts finansēm. Tādēļ caurredzamā veidā jāsniedz pārskati par ārpusbudžeta fondiem un iestādēm, kas varētu radīt tūlītēju vai vidējā termiņa ietekmi uz dalībvalstu budžeta pozīcijām. To sagaidāmā un iespējamā ietekme uz valdības budžeta atlikumu un deficītu skaidri jānorāda vidēja termiņā budžeta struktūrā.”

Paskaidrojums

Ierosinātais grozījums nostiprina efektivitāti, izmantojot saikni ar vidēja termiņa budžeta struktūru, un nodrošina pastiprinātu uzraudzību attiecībā uz iestādēm, kas nav valdības sektorā un kuram var būt nepieciešami kapitāla ieguldījumi.

7. grozījums

Ierosinātās direktīvas jauns 18.a apsvērums

Nav teksta

“(18.a)

Direktīvas mērķis un īpašības prasa, lai nacionālā transpozīcija būtu cik vien iespējams tuva direktīvas tekstam. Lai gan tas attiecas uz visām dalībvalstīm, tas jo īpaši būtiski ir dalībvalstīm, kuru valūta ir euro. [Tiek ņemts vēra Eurogrupas (..) nolīgums. [par to, ka visas dalībvalstis, kuru valūta ir euro, apņemas šādi veikt nacionālo transpozīciju]].”

Paskaidrojums

Apņemšanās transponēt cieši ievērojot direktīvu, jo īpaši euro zonas dalībvalstīs, padarīs direktīvu efektīvāku.

8. grozījums

Ierosinātās direktīvas jauns 18.b apsvērums

Teksta nav.

“(18.b)

Dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, nepieciešams savās nacionālajās budžeta struktūrās iekļaut pasākumus, kas papildina šīs direktīvas pasākumus visām dalībvalstīm. Nodaļa, kurā ir īpaši noteikumi dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, nosaka divus šādus pasākumus: viens no pasākumiem ir neatkarīgu budžeta padomju izveidošana, kurām uzdots nodrošināt neatkarīgu uzraudzību, analīzi, novērtējumu un prognozes, un otrs pasākums ir no augšas uz leju virzīta budžeta procesa piemērošana. Kamēr pirmajam pasākumam jābūt obligātam, otru dalībvalstīm pienācīgi jāizvērtē. Dalībvalstis, kuru valūta nav euro, dažus vai visus papildu pasākumus savās nacionālajās budžeta struktūrās var ieviest brīvprātīgi. Tām īpaši jāapsver iespēja savā regulējumā iekļaut neatkarīgās budžeta padomes.”

Paskaidrojums

Pasākumiem, kas par lietderīgiem atzīti Padomes 2010. gada 20. maija secinājumos par šo jautājumu un darba grupas ziņojumā, jābūt obligātiem visās euro zonas dalībvalstīs.

9. grozījums

Ierosinātās direktīvas 1. pants

“Šī direktīva nosaka sīki izklāstītus noteikumus attiecībā uz dalībvalstu budžeta struktūru iezīmēm, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras efektivitāti.”

“Šī direktīva nosaka sīki izklāstītus noteikumus attiecībā uz dalībvalstu budžeta struktūru iezīmēm, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka tiek ievērots dalībvalstu pienākums izvairīties no pārmērīga budžeta deficīta, kas minēts Līguma 126. panta 1. punktā.”

Paskaidrojums

Ierosinātajai direktīvai nav vis tieši jāatsaucas uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, bet gan uz vajadzību izvairīties no pārmērīga deficīta, jo šī direktīva pēc tās ieviešanas dalībvalstīs kļūs par instrumentu tam, lai stiprinātu to, kā dalībvalstis ievēro savu pienākumu saskaņā ar Līguma 12. un 126. pantu.

10. grozījums

Ierosinātās direktīvas 2. panta f) apakšpunkts

“f)	analīzes pasākumi, lai veicinātu budžeta procesa elementu pārredzamību, tostarp arī tādu neatkarīgu valsts budžeta sagatavošanas iestāžu vai institūciju mandātu, kas darbojas budžeta politikas jomā;”

“f)	neatkarīgas uzraudzības, analīzes, novērtējuma un apstiprināšanas pasākumi, lai veicinātu budžeta procesa elementu pārredzamību, tostarp arī tādu neatkarīgu valsts budžeta sagatavošanas iestāžu vai institūciju mandātu, kas darbojas budžeta politikas jomā;”

Paskaidrojums

Pasākumiem jāattiecas ne tikai uz analīzi, bet arī uz budžeta procesu uzraudzību, novērtējumu un apstiprināšanu, un tiem jānodrošina, ka šīs darbības tiek veiktas neatkarīgi.

11. grozījums

Ierosinātās direktīvas 3. panta 1. punkts

“1. Attiecībā uz valstu uzskaites sistēmām dalībvalstīm jābūt valsts uzskaites sistēmām, kas visaptveroši un konsekventi aptver visas vispārējās valdības apakšnozares, kā definētas Regulā (EK) Nr. 2223/96 (EKS 95), un iekļauj informāciju, kas nepieciešama uz EKS 95 balstītu datu vākšanai. Šīs valsts uzskaites sistēmas jāpakļauj iekšējai kontrolei un auditam.”

“1. Lai nodrošinātu savlaicīgu un precīzu uz EKS balstīto valdības datu gada un ceturkšņa pārskatu sniegšanu, kā to prasa EKS nosūtīšanas programma, dalībvalstīm jābūt valsts uzskaites sistēmām, kas, izmantojot uzkrājumu principu, piemēro starptautiski pieņemtus valsts sektora grāmatvedības standartus un kas visaptveroši un konsekventi aptver visas vispārējās valdības apakšnozares, kā definētas Regulā (EK) Nr. 2223/96 (EKS 95). Šīs sistēmas jāpakļauj neatkarīgai kontrolei un auditam.”

Paskaidrojums

Lai palielinātu Komisijai ziņoto valdības datu savlaicīgumu un precizitāti, dalībvalstīm vēlams paātrināt valdības sektora iestāžu tādu valsts grāmatvedības sistēmu ieviešanu, kas datus ziņo, izmantojot uzkrājumu principu, un saskaņā ar starptautiski pieņemtiem valsts sektora grāmatvedības standartiem. Tas ļaus šos datus viegli iekļaut uz EKS 95 balstītajos nacionālajos kontos. Šīs valsts grāmatvedības sistēmas jāpakļauj iekšējai kontrolei un auditam.

12. grozījums

Ierosinātās direktīvas 3. panta 2. punkts

“2. Dalībvalstīm jānodrošina laicīgi un regulāri publiski pieejami fiskālie dati par visām vispārējās valdības apakšnozarēm. Konkrēti, dalībvalstis publicē:

a)	reizi mēnesī, pirms nākamā mēneša beigām fiskālos datus, kuru pamatā ir skaidra nauda un kuri aptver valdību, atsevišķi identificējot katru tās apakšnozari,

b)	detalizētu saskaņojumu tabulu, kurā parādīti pārejas elementi starp datiem, kas balstīti uz skaidru naudu, un datiem, kas balstīti uz EKS 95.”

“

Paskaidrojums

ECB piekrīt nepieciešamībai saņemt savlaicīgus budžeta datus un tādēļ atbalsta, ka uz tuvāku termiņu tiek pārcelti termiņi uz EKS balstīto valdības ceturkšņa kontu sniegšanai saskaņā ar jauno EKS nosūtīšanas programmu. Uzliekot visām dalībvalstīm pienākumu katru mēnesi sniegt pārskatu par skaidrās naudas datiem un sīki izstrādātas sabalansēšanas tabulas, tiks nevajadzīgi palielināts pārskatu sniegšanas slogs, jo īpaši tāpēc, ka skaidrās naudas datu un uz EKS 95 balstītu datu sabalansēšana nenotiek tieši. Tā kā 3. panta 2. punkts nenosaka ne budžeta datu saturu, ne vērtēšanas noteikumus, papildu pārskatu sniegšanas slogs nav proporcionāls Eiropas pārvaldības mērķiem gūtajam labumam un pat riskē novirzīt resursus no Eiropas statistikas kvalitātes uzlabošanas uz valdības sektoru.

13. grozījums

Ierosinātās direktīvas 4. panta 1. punkts

“1. Dalībvalstīm jānodrošina, ka fiskālās plānošanas pamatā ir reālas makroekonomiskās un budžeta prognozes, izmantojot visaktuālāko informāciju. Budžeta plānošanas pamatā jābūt visticamākajam makrofiskālajam scenārijam vai piesardzīgākam scenārijam, kas detalizēti parāda novirzes no visticamākā makroekonomiskā scenārija. Makroekonomiskās un budžeta prognozes jāsagatavo, ņemot vērā Komisijas prognozes, kur tas ir piemēroti. Jāizskaidro atšķirības starp izvēlēto makrofiskālo scenāriju un Komisijas prognozi.”

“1. Dalībvalstīm jānodrošina, ka fiskālās plānošanas pamatā ir reālas makroekonomiskās un budžeta prognozes, izmantojot visaktuālāko informāciju. Budžeta plānošanas pamatā jābūt visticamākajam makrofiskālajam scenārijam vai piesardzīgākam scenārijam, kas detalizēti parāda novirzes no visticamākā makroekonomiskā scenārija. Makroekonomiskās un budžeta prognozes salīdzina ar Komisijas prognozēm, . Jāizskaidro atšķirības starp izvēlēto makrofiskālo scenāriju un Komisijas prognozi.”

Paskaidrojums

Ierosinātais grozījums samazina neskaidrības attiecībā uz pienākumu ņemt vērā Komisijas prognozes.

14. grozījums

Ierosinātās direktīvas 4. panta 4. punkts

“4. Dalībvalstīm jānodrošina fiskālajai plānošanai izmantoto makroekonomisko un budžeta prognožu regulārs audits, tostarp ex post vērtējums. Audita rezultāti ir publiski pieejami.”

“4. Dalībvalstīm jānodrošina fiskālajai plānošanai izmantoto makroekonomisko un budžeta prognožu regulārs audits, tostarp ex post vērtējums. Šī neatkarīgā audita rezultāti ir publiski pieejami.”

Paskaidrojums

Auditu veic saskaņā ar neatkarības principu.

15. grozījums

Ierosinātās direktīvas 6. pants

“Neierobežojot Līguma noteikumus par Savienības budžeta uzraudzības sistēmu, skaitliskajām fiskālajām normām jākonkretizē šādi elementi:

a)	normu mērķu definīcija un apjoms;

b)	šādu normu ievērošanas efektīva un laicīga uzraudzība, piemēram, no tādu neatkarīgu valsts budžeta sagatavošanas iestāžu vai institūciju puses, kas darbojas budžeta politikas jomā;

c)	rīcība neatbilstības gadījumā;

d)	atkāpšanās klauzulas, kas limitē īpašus apstākļus, kuros ir atļauta normas pagaidu neievērošana.”

“Neierobežojot Līguma noteikumus par Savienības budžeta uzraudzības sistēmu, skaitliskajām fiskālajām normām jākonkretizē šādi elementi:

a)	normu mērķu definīcija un apjoms;

b)	šādu normu ievērošanas efektīva un laicīga uzraudzība, piemēram, no tādu neatkarīgu valsts budžeta sagatavošanas iestāžu vai institūciju puses, kas darbojas budžeta politikas jomā;

c)	rīcība neatbilstības gadījumā, kas saistīta ar skaidrām politiskām un finanšu sekām iestādēm, kas atbildīgas par neatbilstību, t.sk papildus ņemtā parāda savlaicīga atmaksa;

d)	atkāpšanās klauzulas, ja tādas vispār pastāv, kas limitē īpašus apstākļus, kuros ir atļauta normas pagaidu neievērošana.”

Paskaidrojums

Budžeta regulējuma uzticamība tiek palielināta, ja direktīvā un, attiecīgi, nacionālajos tiesību aktos nosaka nepārprotamas sekas par noteikumu neievērošanu, paredzot gan finansiālas, gan nefinanšu sekas. Atkāpšanās klauzulu ieviešanai nav jābūt prasībai, bet, ja tādas ir, jāierobežo to piemērošanas joma un laiks. Papildu parāda atmaksai jābūt obligātam instrumentam, papildinot jebkuras citas sankcijas.

16. grozījums

Ierosinātās direktīvas 8. panta 2. punkta a) apakšpunkts

“a)	visaptverošus un pārredzamus daudzgadu budžeta mērķus vispārējās valdības budžeta deficīta, parāda un jebkāda cita summāra fiskālā rādītāja izteiksmē, nodrošinot, ka tie atbilst jebkādām spēkā esošām fiskālajām normām, kas paredzētas IV nodaļā,”

“a)	visaptverošus un pārredzamus daudzgadu budžeta mērķus vispārējās valdības budžeta deficīta, parāda, izdevumu un jebkāda cita summāra fiskālā rādītāja izteiksmē, nodrošinot, ka tie atbilst jebkādām spēkā esošām fiskālajām normām, kas paredzētas IV nodaļā,”

Paskaidrojums

Tā kā saskaņā ar grozīto Regulu (EK) Nr. 1466/97 tiks vērtēti izdevumi, nacionālajā līmenī tos nepārprotami jānorāda kā budžeta mērķi.

17. grozījums

Ierosinātās direktīvas 12. panta 1. punkts

“1. Skaitliskajām fiskālajām normām jāattiecas uz visām vispārējās valdības apakšnozarēm.”

“1. Jāizstrādā un jāievieš skaitliskās fiskālās normas, lai nodrošinātu budžeta mērķi attiecas uz visiem valdības apakšsektoriem un saskan ar dalībvalstu pienākumiem, kas izriet no Stabilitātes un izaugsmes pakta.”

Paskaidrojums

Ierosinātais grozījums precizē, ka skaitliskie budžeta noteikumi attiecas uz visiem valdības apakšsektoriem un saskan ar Stabilitātes un izaugsmes paktu.

18. grozījums

Jauna nodaļa VI.A “Īpaši noteikumi dalībvalstīm, kuru valūta ir euro”

Jauns ierosinātās direktīvas 13.b pants

Nav teksta

“1. Papildus savām saistībām saskaņā ar šo direktīvu un neierobežojot tās, dalībvalstis, kuru valūta ir euro, savā budžeta regulējumā paredz neatkarīgu budžeta padomi, kuras uzdevums ir nodrošināt neatkarīgu uzraudzību, analīzi, novērtējumu un prognozes visās iekšzemes budžeta politikas jomās, kas var ietekmēt to, kā dalībvalsts ievēro savus pienākumus, kas izriet no Līguma 121. un 126. panta un jebkuriem citiem tiesību aktiem un pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar minētajiem pantiem vai Līguma 136. pantu.

Tās pienācīgi apsver no augšas uz leju virzītas pieejas piemērošanu, kas nozīmē budžeta pieeju, kas sākas ar vienošanos par kopējo izdevumu līmeni, kas tad tiek sadalīts piešķīrumos ministrijām vai valdības aģentūrām, tādējādi atbalstot izdevumu ierobežojumu ievērošanu.

2. Papildus savām saistībām saskaņā ar šo direktīvu un neierobežojot tās, dalībvalstis, kuru valūta nav euro, arī var brīvprātīgi iekļaut savā budžeta regulējumā iepriekš minētos pasākumus, jo īpaši neatkarīgu budžeta padomju izveidošanu.”

Paskaidrojums

Papildus minimālajām prasībām nacionālajiem budžeta regulējumiem vēlamos elementus no Padomes 2010. gada 17. maija secinājumiem un darba grupas ziņojuma jānosaka par obligātiem euro zonas dalībvalstīm, skaidri paredzot iespēju ārpus euro zonas dalībvalstīm tos ieviest arī savā regulējumā.

19. grozījums

Ierosinātās direktīvas 14. panta 1. punkts

“1. Dalībvalstīs stājas spēkā noteikumi, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2013. gada 31. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

”1. Dalībvalstīs stājas spēkā noteikumi, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Paskaidrojums

Tā kā līdz 2013. gada 1. janvārim jāpabeidz nacionālās procedūras ESM apstiprināšanai, līdz šai dienai jāievieš šī direktīva.

Redakcionāli ieteikumi priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu euro zonā

(COM(2010) 524)

Komisijas ierosinātais teksts

ECB ierosinātie grozījumi (3)

1. grozījums

5. apsvērums

“(5)

Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā daļā paredzētajām sankcijām, ko var piemērot dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, jāveicina piesardzīgas fiskālās politikas veidošana. Šāda politikas veidošana nodrošinātu, ka valdības izdevumu pieaugums nepārsniedz piesardzīgu IKP pieaugumu vidējā termiņā, izņemot gadījumus, kad pārsniegums tiek līdzsvarots ar valdības ieņēmumu pieaugumu vai piesardzīgs ieņēmumu samazinājums tiek kompensēts ar izdevumu samazinājumu.”

“(5)	Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā daļā paredzētajām sankcijām, ko var piemērot dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, jāveicina korekcijas programmas ievērošana ceļā uz vidēja termiņa mērķi. ”

Paskaidrojums

Skaidra atsauce uz korekciju programmu ceļā uz vidēja termiņa mērķi ir vēlamāka par atsauci uz piesardzīgu fiskālās politikas veidošanu.

2. grozījums

Ierosinātās regulas 11. apsvērums

“(11)

Jāparedz iespēja Padomei samazināt vai atcelt sankcijas, kas pēc Komisijas priekšlikuma piemērotas dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, ja ir saņemts attiecīgās dalībvalsts pamatots lūgums. Saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvo daļu Komisijai ir arī jābūt iespējai ierosināt sankciju samazināt vai atcelt, pamatojoties uz īpašiem ekonomiskajiem apstākļiem.”

“

”

Paskaidrojums

Kā norādīts šī atzinuma 10. punktā, ECB iesaka svītrot šos automātiskuma ierobežojumus.

3. grozījums

Ierosinātās regulas 12. apsvērums

“(12)

Bezprocentu depozītu atmaksā, kad pārmērīgais deficīts ir novērsts, bet par šo depozītu uzkrātos procentus un iekasēto sodanaudu sadala starp dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, kurām nav pārmērīga budžeta deficīta un kurām nepiemēro pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru.”

“(12)

Bezprocentu depozītu atmaksā, kad pārmērīgais deficīts ir novērsts, bet par šo depozītu uzkrātos procentus un iekasēto sodanaudu nodod Eiropas Stabilizācijas mehānismam.”

Paskaidrojums

Sk. ierosināto grozījumu 7. panta tālāk.

4. grozījums

Ierosinātās regulas 3. panta 1. un 4. punkts.

“1.

Ja Padome saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu adresē ieteikumu dalībvalstij, kurā, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1466/97 6. panta 3. punktā, aicina dalībvalsti veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus, jo ir konstatētas ilgstošas vai īpaši nopietnas un nozīmīgas novirzes no piesardzīgas fiskālās politikas, Padome pēc Komisijas priekšlikuma dalībvalstij nosaka pienākumu iemaksāt procentus nesošu depozītu. Uzskata, ka Padome šo lēmumu ir pieņēmusi, ja vien Padome ar kvalificētu balsu vairākumu to nenoraida 10 dienu laikā, kopš to pieņēmusi Komisija. Padome saskaņā ar Līguma 293. panta 1. punktu var veikt grozījumus priekšlikumā.

[…]

4.	Atkāpjoties no 2. punkta, Komisija pēc pamatota lūguma, ko tai iesniegusi attiecīgā dalībvalsts, 10 dienu laikā pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi 1. punktā minēto ieteikumu, var ierosināt samazināt procentus nesošo depozītu vai to atcelt.”

“1.

Ja Padome saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu adresē ieteikumu dalībvalstij, kurā, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1466/97 6. panta 23. punktā, aicina dalībvalsti veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus, jo ir konstatētas nozīmīgas novērotās novirzes no korekciju programmas ceļā uz vidēja termiņa mērķi, Padome pēc Komisijas priekšlikuma dalībvalstij nosaka pienākumu iemaksāt procentus nesošu depozītu. Uzskata, ka Padome šo lēmumu ir pieņēmusi, ja vien Padome ar kvalificētu balsu vairākumu to nenoraida 10 dienu laikā, kopš to pieņēmusi Komisija. Saskaņā ar Līguma 293. panta 1. punktu Padome priekšlikumu drīkst grozīt.

[…]

”

Paskaidrojums

ECB iesaka aizstāt abstraktus jēdzienu ar izmērāmiem rādītājiem.

ECB iesaka svītrot procedūras papildu posmus, kuros pārskata lēmumus, kas pieņemti pēc pietiekamām diskusijām, jo tie ierobežo automātiskuma pakāpi.

5. grozījums

Ierosinātās regulas 4. panta 4. punkts

“4. Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, Komisija, pamatojoties uz ārkārtējiem ekonomiskajiem apstākļiem vai pamatotu lūgumu, ko tai iesniegusi attiecīgā dalībvalsts 10 dienu laikā pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar Līguma 126. panta 6. punktu, var ierosināt bezprocentu depozītu samazināt vai atcelt.”

“ ”

Paskaidrojums

ECB iesaka svītrot šo punktu, jo tas samazina automātiskumu.

6. grozījums

Ierosinātās regulas 5. panta 4. punkts

“4. Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, Komisija, pamatojoties uz ārkārtējiem ekonomiskajiem apstākļiem vai pamatotu lūgumu, ko tai iesniegusi attiecīgā dalībvalsts 10 dienu laikā pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar Līguma 126. panta 8. punktu, ierosina samazināt vai atcelt sodanaudu.”

“ ”

Paskaidrojums

Sk. iepriekšējā grozījuma paskaidrojumu.

7. grozījums

Ierosinātās regulas 7. pants

“Procenti, ko Komisija uzkrājusi par depozītiem, kas iemaksāti saskaņā ar 4. punktu, un sodanauda, kas iekasēta saskaņā ar 5. pantu, ir Līguma 311. pantā minētie pārējie ieņēmumi, un tos sadala starp tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, kurām saskaņā ar Līguma 126. panta 6. punktu nav pārmērīga budžeta deficīta un kurām nepiemēro pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […/…]; ieņēmumus starp dalībvalstīm sadala proporcionāli to daļai no visu attiecīgo dalībvalstu kopējā nacionālā kopienākuma.”

Paskaidrojums

Sk. paskaidrojumu par 6. grozījumu priekšlikumam Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1467/97.

Redakcionāli ieteikumi priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā

(COM(2010) 525)

Komisijas ierosinātais teksts

ECB ierosinātie grozījumi (4)

1. grozījums

Ierosinātās regulas jauns 6.a apsvērums

Nav teksta

“(6.a)

Jāparedz pakāpeniski pieaugošas sankcijas, saskaņā ar kurām Padomei jānosaka procentu noguldījums jau pēc tam, kad nav ievērots attiecīgais Padomes noteiktais termiņš, pieļaujot divu termiņu neievērošanu Padome uzliek naudassodu.”

Paskaidrojums

Procentu noguldījuma noteikšanai pēc pirmās noteikumu neievērošanas no dalībvalstu puses jāveicina naudassodu uzlikšana gadījumos, kad atkārtoti netiek ievēroti attiecīgie termiņi.

2. grozījums

Ierosinātās regulas 12. apsvērums

“(12)

Iekasētie naudassodi jāsadala starp tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, kurām nepiemēro pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru un kurām nav pārmērīga budžeta deficīta.”

“(12)

Iekasētie naudassodi jānodod Eiropas Stabilizācijas mehānismam.”

Paskaidrojums

Sk. paskaidrojumu par 6. grozījumu priekšlikumam Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1467/97.

3. grozījums

Ierosinātās regulas 1. panta 1. punkts

“1. Šī regula nosaka naudassodu piemērošanas sistēmu, lai varētu efektīvi koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību euro zonā.”

“1. Šī regula nosaka sankciju piemērošanas sistēmu, lai varētu efektīvi koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību euro zonā.”

Paskaidrojums

Lai aptvertu ne tikai naudassodus, bet arī procentu noguldījumus, ierosinātājā regulā jāatsaucas uz sankciju sistēmu.

4. grozījums

Ierosinātās regulas 2. pants

“Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. […/…] 2. pantā izklāstītās definīcijas.

Papildus piemēro šādu definīciju:

“ārkārtēji ekonomiskie apstākļi” ir apstākļi, kuros valsts budžeta deficīta pārsniegumu pār salīdzināmo jeb atsauces vērtību uzskata par ārkārtēju Līguma 126. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrā ievilkuma izpratnē un saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1467/97 (5).

“Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. […/…] 2. pantā izklāstītās definīcijas.

Paskaidrojums

Sk. ECB ieteikumus 5. grozījumam attiecībā uz ierosinātās regulas 3. pantu un to paskaidrojumu, Ņemot vērā ierosinātos grozījumus 3. pantā, vairs nav vajadzīga “ekonomikas ārkārtas apstākļu dēļ”.

5. grozījums

Ierosinātās regulas 3. pants

“1. Padome lemj par ikgadējā naudassoda piemērošanu, pieņemot lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma, ja:

1)	saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […/…] 7. panta 2. punktu un 10. panta 4. punktu ir bijuši noteikti divi secīgi termiņi un Padome saskaņā ar minētās regulas 10. panta 4. punktu secina, ka attiecīgā dalībvalsts joprojām nav veikusi ieteiktos korektīvos pasākumus, vai ja

2)	saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […/…] 8. panta 1. punktu un 8. panta 2. punktu ir bijuši noteikti divi secīgi termiņi un Padome saskaņā ar šīs regulas 8. panta 2. punktu secina, ka attiecīgā dalībvalsts atkal ir iesniegusi nepietiekamu korektīvo pasākumu plānu.

Tiek uzskatīts, ka Padome šo lēmumu ir pieņēmusi, ja vien desmit dienu laikā pēc tam, kad Komisija pieņēmusi šādu priekšlikumu, Padome nenoraida to ar kvalificētu balsu vairākumu. Saskaņā ar Līguma 293. panta 1. punktu Padome priekšlikumu drīkst grozīt.

2. Ikgadējā naudassoda apmērs, kura piemērošanu iesaka Komisija, ir 0,1 % apmērā no attiecīgās dalībvalsts IKP iepriekšējā gadā.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, Komisija, pamatojoties uz ārkārtējiem ekonomiskiem apstākļiem vai pēc attiecīgās dalībvalsts pamatota lūguma, kas adresēts Komisijai desmit dienu laikā no brīža, kad Padome saskaņā ar 1. punktā minētajiem secinājumiem pieņēmusi attiecīgu lēmumu, var ieteikt samazināt naudassoda apmēru vai to atcelt.

4. Ja dalībvalsts par attiecīgo kalendāro gadu ir samaksājusi ikgadējo naudassodu un Padome saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […/…] 10. panta 1. punktu secina, ka dalībvalsts attiecīgajā gadā ir veikusi ieteiktos korektīvos pasākumus, naudassodu par attiecīgo gadu dalībvalstij atmaksā pro rata temporis.”

“1. Padome lemj par procentu noguldījuma piemērošanu, pieņemot lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma, ja:

1)	saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […/…] 7. panta 2. punktu un 10. panta 4. punktu ir bijis noteikts termiņš un Padome saskaņā ar minētās regulas 10. panta 1. punktu secina, ka attiecīgā dalībvalsts joprojām nav veikusi ieteiktos korektīvos pasākumus, vai ja

2)	saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […/…] 8. panta 1. punktu un 8. panta 2. punktu ir bijis noteikts termiņš un Padome saskaņā ar šīs regulas 8. panta 2. punktu secina, ka attiecīgā dalībvalsts atkal ir iesniegusi nepietiekamu korektīvo pasākumu plānu.

2. Procentu noguldījuma apmērs, kura piemērošanu iesaka Komisija, ir 0,2% apmērā no attiecīgās dalībvalsts IKP iepriekšējā gadā.

4. Ja dalībvalsts par attiecīgo kalendāro gadu ir veikusi procentu noguldījumu un Padome saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […/…] 10. panta 1. punktu secina, ka dalībvalsts attiecīgajā gadā ir veikusi ieteiktos korektīvos pasākumus, noguldījumu un uzkrātos procentus par attiecīgo gadu dalībvalstij atmaksā pro rata temporis.

5. Padome lemj par ikgadējā naudassoda piemērošanu, pieņemot lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma, ja:

1)	saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […/…] 7. panta 2. punktu vai 10. panta 4. punktu ir bijuši noteikti divi secīgi termiņi un Padome saskaņā ar minētās regulas 10. panta 1. punktu secina, ka attiecīgā dalībvalsts joprojām nav veikusi ieteiktos korektīvos pasākumus, vai ja

2)	saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […/…] 8. panta 1. punktu vai 8. panta 2. punktu ir bijuši noteikti divi secīgi termiņi un Padome saskaņā ar šīs regulas 8. panta 2. punktu secina, ka attiecīgā dalībvalsts atkal ir iesniegusi nepietiekamu korektīvo pasākumu plānu.

6. Ja dalībvalsts par attiecīgo kalendāro gadu ir samaksājusi ikgadējo naudassodu un Padome saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […/…] 10. panta 1. punktu secina, ka dalībvalsts attiecīgajā gadā ir veikusi ieteiktos korektīvos pasākumus, naudassodu par attiecīgo gadu dalībvalstij atmaksā pro rata temporis.

7. Ikgada naudassods ir 0,2 % no dalībvalsts IKP iepriekšējā gadā.”

Paskaidrojums

ECB iesaka, ka viena termiņa neievērošanai pietiek ar noguldījuma uzlikšanu, kas ļaus izmantot pakāpeniskāk pieaugošu sankciju režīmu, jo naudassodu tad varētu uzlikt par atkārtotu noteikumu neievērošanai. Papildus ECB piedāvā svītrot pārskatīšanas posmus, kas paildzina procedūru un samazina automātiskumu.

6. grozījums

Ierosinātās regulas 4. pants

“Naudassodi, ko iekasē saskaņā ar šīs regulas 3. pantu, uzskatāmi par citiem ieņēmumiem saskaņā ar Līguma 311. pantu, un tos sadala starp tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, kurām nepiemēro pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru Regulas (ES) Nr. […/…] izpratnē un kurām saskaņā ar Līguma 126. panta 6. punktu nav pārmērīga budžeta deficīta; ieņēmumus starp dalībvalstīm sadala proporcionāli to daļai no visu attiecīgo dalībvalstu kopējā nacionālā kopienākuma (NKI).”

“Naudassodi, ko iekasē saskaņā ar šīs regulas 3. pantu, uzskatāmi par citiem ieņēmumiem saskaņā ar Līguma 311. pantu, un tos nodod Eiropas Stabilizācijas mehānismam.”

Paskaidrojums

Sk. paskaidrojumu par 6. grozījumu priekšlikumam Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1467/97.

Redakcionāli ieteikumi priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu

(COM(2010) 526)

Komisijas ierosinātais teksts

ECB ierosinātie grozījumi (7)

1. grozījums

7. apsvērums

“(7)	Pienākums sasniegt un uzturēt vidēja termiņa budžeta mērķus jāiedzīvina praksē, izmantojot piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas principus.”

Paskaidrojums

ECB neredz vajadzību izmantot piesardzīgas budžeta politikas jēdzienu.

2. grozījums

Ierosinātās regulas 9. apsvērums

“(9)	Piesardzīga fiskālās politikas veidošana nozīmē, ka valdības izdevumu pieaugums nepārsniedz piesardzīgu IKP vidēja termiņa pieaugumu; šīs normas pārsniegšana ir līdzsvarota ar valdības ieņēmumu pieaugumu un pastāvīga ieņēmumu samazināšanās tiek kompensēta ar izdevumu samazināšanu.”

“(9)

Pietiekams progress ceļā uz budžeta vidēja termiņa mērķi jāvērtē uz vispārējā novērtējuma pamata, atsaucoties uz strukturālo līdzsvaru, t. sk. analīzi par ieņēmumu sadales tīklu. Šajā sakarā, kamēr tiek sasniegts vidēja termiņa mērķis, valdības izdevumu pieaugums nevajadzētu pārsniegt IKP vidēja termiņa iespējamo pieaugumu,bet izdevumu normas pārsniegšana jālīdzsvaro ar valdības ieņēmumu pieaugumu un pastāvīga ieņēmumu samazināšanās jākompensē ar izdevumu samazināšanu. Plānoto IKP vidēja termiņa iespējamo pieaugumu aprēķina ar parastās metodikas, ko izmanto Komisija, palīdzību. Pieauguma struktūras ietekme uz ieņēmumu pieaugumu jāuzskata par līdzekli, kā novērst paļaušanos uz ieņēmumu palielinājumu, kas atkarīgs no dalībvalsts pieauguma noteiktas struktūras, kas var arī mainīties.”

Paskaidrojums

ECB iesaka lietot skaidrus jēdzienus abstraktu konceptu vietā. Izaugsmes struktūrai var būt ievērojama ietekme uz valdības ieņēmumu, kas parasti tiek apsvērts.

3. grozījums

Ierosinātās regulas 10. apsvērums

“(10)

Īslaicīga novirzīšanās no piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas pieļaujama vispārējas nopietnas ekonomikas lejupslīdes gadījumā, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanos.”

Paskaidrojums

Ņemot vērā budžeta ilgtspējas ārkārtējo nozīmi, ECB iesaka svītrot šo izvēles normu.

4. grozījums

Ierosinātās regulas 11. apsvērums

“(11)

Nozīmīgas novirzes no piesardzīgas fiskālās politikas gadījumā dalībvalstij tiks izteikts brīdinājums, un gadījumā, ja novirze turpina pastāvēt vai ir īpaši nozīmīga, attiecīgajai dalībvalstij tiks dots ieteikums veikt nepieciešamās korektīvās darbības.”

“(11)

Nozīmīgas novirzes no korekcijas programmas ceļā uz vidēja termiņa mērķi gadījumā Komisija var lūgt dalībvalstij sniegt papildu pārskatus un dalībvalstij tiks izteikts brīdinājums, un attiecīgajai dalībvalstij tiks dots Padomes ieteikums līdz noteiktam termiņam veikt nepieciešamās korektīvās darbības.

Attiecīgajai dalībvalstij jāziņo Padomei par veiktajiem pasākumiem. Ja attiecīgā dalībvalsts neveic pienācīgus pasākumus Padomes noteiktajā termiņā, Padome pieņem ieteikumu un ziņo Eiropadomei.”

Paskaidrojums

Pārskatu sniegšana, kas paredzēta ierosinātajos darījumos, palielinās spiedienu uz neatbilstošajām dalībvalstīm.

5. grozījums

Ierosinātās regulas jauns 11.a apsvērums

Nav teksta

“(11.a)

Jāizveido personu ar atzītu kompetenci ekonomikas un budžeta jautājumos padomdevēja struktūra, lai tā varētu ik gadus sniegt neatkarīgu ziņojumu Savienības iestādēm par to, kā Komisija un Padome pildījušas savu pienākumu saskaņā ar Līguma 121. un 126. pantu, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1467/97 un saskaņā ar šādām regulām: Regula (ES) Nr. […/…] par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu euro zonā; Regula (ES) Nr. […/…] par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā; Regula (ES) Nr. […/…] par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību. Ja to atļauj šīs struktūras kapacitāte un to lūgusi Komisija, Padome vai Eiropadome, šī struktūra var arī veikt analīzi par īpašiem ekonomikas vai budžeta jautājumiem. Šai struktūrai nevajadzētu ietekmēt Komisijas kompetenci. Šīs struktūras locekļiem jābūt pilnībā neatkarīgiem.”

Paskaidrojums

ECB uzskata, ka šī padomdevēja struktūra veicinās to, ka Padome un Komisija pilda savus Līgumā un Komisijas priekšlikumos minētajās procedūrās noteiktos pienākumus. Šo struktūru jāizveido ar šo regulu, un pārējām Komisijas priekšlikumos minētajām regulām uz to jāatsaucas. Neierobežojot tās galveno uzdevumu un ja to atļauj tās resursi, Eiropadome, Padome vai Komisija var lūgt tai veikt īpašu analīzi. Jāpievieno norāde par to, ka šīs struktūras uzdevumi neietekmē Komisijas kompetenci.

6. grozījums

Ierosinātās regulas 12. apsvērums

“(12)

Lai nodrošinātu atbilstību fiskālās uzraudzības sistēmai Savienībā esošajās dalībvalstīs, pamatojoties uz Līguma 136. pantu, jānosaka īpašs izpildes mehānisms gadījumiem, kuros dominē noturīgas un nopietnas novirzes no piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas.”

“(12)

Paskaidrojums

Skaidra atsauce uz nopietnu novirzi no korekciju programmas ceļā uz vidēja termiņa mērķi ir vēlamāka par plašāko atsauci uz piesardzīgu fiskālās politikas veidošanu.

7. grozījums

Ierosinātās regulas 1. panta 2. punkta c) apakšpunkts

(Regulas (EK) Nr. 1466/97 3. panta 3. punkts)

“3. Informācijai par valsts kopbudžeta bilances un parāda attiecību, valsts izdevumu pieaugumu, valsts ieņēmumu plānoto pieaugumu nemainīgas politikas apstākļos, plānotajiem diskrecionāro ieņēmumu pasākumiem un galvenajām ekonomikas prognozēm, kas minētas 2. panta a) un b) apakšpunktā, ir jābūt pieejamai katru gadu, ietverot iepriekšējo, kārtējo un vismaz trīs nākamos gadus.”

“3. Informācijai par valsts kopbudžeta bilances un parāda attiecību, valsts izdevumu pieaugumu, valsts ieņēmumu plānoto pieaugumu nemainīgas politikas apstākļos, pienācīgi kvantitatīvi noteiktiem plānotajiem diskrecionāro ieņēmumu pasākumiem un galvenajām ekonomikas prognozēm, kas minētas 2. panta a) un b) apakšpunktā, ir jābūt pieejamai katru gadu, ietverot iepriekšējo, kārtējo un vismaz trīs nākamos gadus.”

Paskaidrojums

Nepieciešams paredzēt stingrākas kvantitatīvas prasības diskrecionāro ieņēmumu pasākumiem.

8. grozījums

Ierosinātās regulas 1. panta 4. punkts

(Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punkts)

“1. […]

Vērtējot korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, Padome pārbauda, vai attiecīgā dalībvalsts tās cikliski koriģētajā budžeta bilancē, izņemot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, veic atbilstīgus ikgadējos uzlabojumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu tās vidēja termiņa budžeta mērķi, par kritēriju ņemot 0,5 % no IKP. Dalībvalstīm ar augstu parāda līmeni un/vai pārmērīgu makroekonomikas nelīdzsvarotību Padome pārbauda, vai ikgadējie uzlabojumi cikliski koriģētajā budžeta bilancē, izņemot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, pārsniedz 0,5 % no IKP. Padome ņem vērā to, vai ekonomikas uzplaukuma apstākļos tiek veikts vairāk korekciju, turpretī grūtos ekonomikas apstākļos tās var būt ierobežotas.

[…]

Piesardzīga vidēja termiņa izaugsme jāvērtē, pamatojoties uz regulāri atjauninātām prognozēm 10 gadu intervālā.

[…]

Padome arī pārbauda, vai stabilitātes programmas saturs veicina stabilas konverģences sasniegšanu euro zonā, ciešāku ekonomikas politikas koordinēšanu un vai attiecīgās dalībvalsts ekonomikas politika ir saskaņā ar vispārējām Savienības un dalībvalstu ekonomikas politikas vadlīnijām.

Vispārējas nopietnas ekonomikas lejupslīdes periodos dalībvalstīm var atļaut uz laiku atteikties no korekciju ieviešanas, kas ir piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas pamatā, kura minēta ceturtajā apakšpunktā.”

“1. […]

Vērtējot korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, Padome pārbauda, vai attiecīgā dalībvalsts tās cikliski koriģētajā budžeta bilancē, izņemot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, veic atbilstīgus ikgadējos uzlabojumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu tās vidēja termiņa budžeta mērķi, par kritēriju ņemot 0,5 % no IKP. Dalībvalstīm ar: i) valdības parāda līmeni, kas pārsniedz 60 % no IKP atsauces vērtības, ii) izteiktu budžeta ilgtspējas risku, iii) pārmērīgu makroekonomikas nelīdzsvarotību Padome pārbauda, vai ikgadējie uzlabojumi cikliski koriģētajā budžeta bilancē, izņemot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, būtiski pārsniedz 0,5 % no IKP. Padome ņem vērā to, vai ekonomikas uzplaukuma apstākļos tiek veikts vairāk korekciju, turpretī grūtos ekonomikas apstākļos tās var būt ierobežotas. Izvērtē pieauguma struktūras ietekmi uz ieņēmumu pieaugumu.

[…]

IKP izaugsmes iespējamā vidēja termiņa likme jāvērtē, pamatojoties uz regulāri atjauninātām prognozēm 10 gadu intervālā.

[…]

Padome arī pārbauda, vai stabilitātes programmas saturs veicina stabilas konverģences saglabāšanu euro zonā, ciešāku ekonomikas politikas koordinēšanu un vai attiecīgās dalībvalsts ekonomikas politika ir saskaņā ar vispārējām Savienības un dalībvalstu ekonomikas politikas vadlīnijām.

”

Paskaidrojums

Papildus pašsaprotamajām tehniskajām piezīmēm, jānorāda, ka iespēja novirzīties no korekcijas programmas, pamatojoties uz “vispārēju nopietnu ekonomikas lejupslīdi”, nozīmē, ka uz korekciju, kas jau tā pamatojas uz abstrakto “piesardzīgas fiskālās politikas veidošanu” tiks attiecināta vēl viena atkāpšanās klauzula, kas apdraudēs budžeta ilgtspēju.

9. grozījums

Ierosinātās regulas 1. panta 5. punkts

(Regulas (EK) Nr. 1466/97 6. panta 2. un 3. punkts)

“2. Gadījumā, ja vērojama nozīmīga novirze no piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas, kas minēta šīs regulas 5. panta 1. punkta ceturtajā daļā, un lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu, Komisija saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu var izteikt brīdinājumu attiecīgajai dalībvalstij.

Novirze no piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas uzskatāma par nozīmīgu, ja: pārsniegts izdevumu pieaugums saskaņā ar piesardzīgu fiskālās politikas veidošanu, ko nevar kompensēt ar diskrecionāriem ieņēmumu palielināšanas pasākumiem, vai diskrecionāri ieņēmumu samazināšanas pasākumi, ko nevar kompensēt ar izdevumu samazināšanu, un novirzes kopējā ietekme uz valsts budžeta bilanci ir vismaz 0,5 % no IKP vienā gadā vai vismaz vidēji gadā 0,25 % no IKP divus gadus pēc kārtas.

[…]

3. Gadījumā, ja novirze no piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas ir pastāvīga vai īpaši nopietna, Padome pēc Komisijas ieteikuma nosūta ieteikumu attiecīgajai dalībvalstij veikt vajadzīgos korekcijas pasākumus. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ieteikumu publisko.”

[6. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa apmainītas vietām]

“2. Novērota novirze no korekcijas programmas ceļā uz vidēja termiņa mērķi uzskatāma par nozīmīgu, ja: a) strukturālās bilances gada uzlabojums neatbilst prasībai saskaņā ar 5. panta 1. punkta otro daļu, vai b) izdevumu pieaugums pārsniedz IKP vidēja termiņa iespējamo pieaugumu, ko nevar kompensēt ar diskrecionāriem ieņēmumu palielināšanas pasākumiem, vai diskrecionāri ieņēmumu samazināšanas pasākumi, ko nevar kompensēt ar izdevumu samazināšanu, un novirzes kopējā negatīvā ietekme uz valsts budžeta bilanci ir vismaz 0,25 % no IKP vienā gadā. Izvērtē pieauguma struktūras ietekmi uz ieņēmumu pieaugumu.

Gadījumā, ja novērota nozīmīga novirze no korekcijas programmas ceļā uz vidēja termiņa mērķi, kas minēts šīs regulas 5. panta 1. punkta ceturtajā daļā, , Komisija attiecīgajai dalībvalstij var pieprasīt papildu pārskatu sniegšanu un saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu var izteikt brīdinājumu attiecīgajai dalībvalstij.

Mēneša laikā pēc Komisijas brīdinājuma pieņemšanas Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, pieņem ieteikumu par politikas pasākumiem, kas nosaka termiņu novirzes novēršanai un kas balstīts Līguma 121. panta 4. punktā.

Termiņā, ko Padome saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu paredzējusi ieteikumā, attiecīgā dalībvalsts ziņo Padomei par pasākumiem, kas veikti reaģējot uz minēto ieteikumu.

Ja attiecīgā dalībvalsts neveic pienācīgas darbības piecu mēnešu laikā no dienas, kad Padome pieņēmusi ieteikumu saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu, Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, nekavējoties pieņem ieteikumu, kas balstās Līguma 121. panta 4. punktā, un ziņo Eiropadomei. Pēc Padomes pēdējā minētā ieteikuma pieņemšanas Komisija, sazinoties ar ECB, ja tā to uzskata par nepieciešamu, var īstenot uzraudzības misiju. Komisija ziņo Padomei par misijas rezultātu un var lemt par savu secinājumu publiskošanu.

Piecu mēnešu termiņu samazina līdz trīs mēnešiem, ja Komisija savā šī punkta otrajā daļā minētajā ieteikumā Padomei norāda, ka situācija ir īpaši nopietna un prasa steidzamu rīcību.

[…]

”

Paskaidrojums

Procedūra jāpārstrādā un tajā jāparedz jauni posmi, lai procedūru padarītu efektīvāku, t. sk. paredzot iespēju organizēt misijas.

10. grozījums

Ierosinātās regulas 1. panta 8. punkts

(Regulas (EK) Nr. 1466/97 9. panta 1. punkts)

“1. […]

Vērtējot korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķu sasniegšanai, Padome ņem vērā to, vai ekonomikas uzplaukuma apstākļos veic vairāk korekciju, turpretī grūtos ekonomikas apstākļos tās var būt ierobežotas. Dalībvalstīm ar augstu parāda līmeni un/vai pārmērīgu makroekonomikas nelīdzsvarotību Padome pārbauda, vai ikgadējie uzlabojumi cikliski koriģētajā budžeta bilancē, izņemot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, pārsniedz 0,5 % no IKP. Attiecībā uz VKM2 dalībvalstīm Padome pārbauda, vai attiecīgā dalībvalsts tās cikliski koriģētajā bilancē, izņemot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, veic atbilstīgus ikgadējos uzlabojumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu tās vidēja termiņa budžeta mērķi, par kritēriju ņemot 0,5 % no IKP.

[…]

Piesardzīga vidēja termiņa izaugsme jāvērtē, pamatojoties uz regulāri atjauninātām prognozēm 10 gadu intervālā.

[…]

Padome arī pārbauda, vai konverģences programmas saturs veicina ciešāku ekonomikas politikas koordināciju un vai attiecīgās dalībvalsts ekonomikas politika atbilst dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas nostādnēm. Turklāt attiecībā uz VKM2 dalībvalstīm Padome pārbauda, vai konverģences programmas saturs nodrošina sekmīgu dalību valūtas maiņas mehānismā.

“1. […]

Vērtējot korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķu sasniegšanai, Padome ņem vērā to, vai ekonomikas uzplaukuma apstākļos veic vairāk korekciju, turpretī grūtos ekonomikas apstākļos tās var būt ierobežotas. Dalībvalstīm ar valdības parāda līmeni, kas pārsniedz 60% no IKP atsauces vērtības vai izteiktu budžeta ilgtspējas risku Padome pārbauda, vai ikgadējie uzlabojumi cikliski koriģētajā budžeta bilancē, izņemot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, būtiski pārsniedz 0,5 % no IKP. Attiecībā uz VKM2 dalībvalstīm Padome pārbauda, vai attiecīgā dalībvalsts tās cikliski koriģētajā bilancē, izņemot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, veic atbilstīgus ikgadējos uzlabojumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu tās vidēja termiņa budžeta mērķi, par kritēriju ņemot 0,5 % no IKP. Izvērtē pieauguma struktūras ietekmi uz ieņēmumu pieaugumu.

[…]

IKP izaugsmes iespējamā vidēja termiņa likme jāvērtē, pamatojoties uz regulāri atjauninātām prognozēm 10 gadu intervālā.

[…]

Padome arī pārbauda, vai konverģences programmas saturs veicina ilgtspējīgas konverģences sasniegšanu, ciešāku ekonomikas politikas koordināciju un vai attiecīgās dalībvalsts ekonomikas politika atbilst dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas nostādnēm. Turklāt attiecībā uz VKM2 dalībvalstīm Padome pārbauda, vai konverģences programmas saturs nodrošina sekmīgu dalību valūtas maiņas mehānismā.

”

Paskaidrojums

Sk. paskaidrojumu šīs ierosinātās regulas iepriekšējiem ieteikumiem.

11. grozījums

Ierosinātās regulas 1. panta 9. punkts

(Regulas (EK) Nr. 1466/97 10. panta 2. punkts)

“2. […]

Novirze no piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas uzskatāma par nozīmīgu, ja: pārsniegts izdevumu pieaugums saskaņā ar piesardzīgu fiskālās politikas veidošanu, ko nevar kompensēt ar diskrecionāriem ieņēmumu palielināšanas pasākumiem, vai diskrecionāri ieņēmumu samazināšanas pasākumi, ko nevar kompensēt ar izdevumu samazināšanu, un novirzes kopējā ietekme uz valsts budžeta bilanci ir vismaz 0,5% no IKP vienā gadā vai vismaz vidēji gadā 0,25% no IKP divus gadus pēc kārtas.

[…]

Tāpat novirzi var neņemt vērā vispārējas nopietnas ekonomiskās krīzes gadījumā.”

“2. […]

Novērota novirze no korekcijas programmas ceļā uz vidēja termiņa budžeta mērķi uzskatāma par nozīmīgu, ja: a) strukturālās bilances gada uzlabojums neatbilst prasībai saskaņā ar 9. panta 1. punkta otro daļu, vai b) izdevumu pieaugums pārsniedz IKP vidēja termiņa iespējamo pieaugumu, ko nevar kompensēt ar diskrecionāriem ieņēmumu palielināšanas pasākumiem, vai diskrecionāri ieņēmumu samazināšanas pasākumi, ko nevar kompensēt ar izdevumu samazināšanu, un novirzes kopējā negatīvā ietekme uz valsts budžeta bilanci ir vismaz 0,25% no IKP vienā gadā. Izvērtē pieauguma struktūras ietekmi uz ieņēmumu pieaugumu.

[…]

Gadījumā, ja novērota nozīmīga novirze no korekcijas programmas ceļā uz vidēja termiņa mērķi, kas minēts šīs regulas 9. panta 1. punkta ceturtajā daļā, Komisija attiecīgajai dalībvalstij var pieprasīt papildu pārskatu sniegšanu un saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu var izteikt brīdinājumu attiecīgajai dalībvalstij.

Termiņā, ko Padome saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu paredzējusi ieteikumā, attiecīgā dalībvalsts ziņo Padomei par pasākumiem, kas veikti reaģējot uz Padomes ieteikumu.

Ja attiecīgā dalībvalsts neveic pienācīgas darbības piecu mēnešu laikā no dienas, kad Padome pieņēmusi ieteikumu saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu, Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, nekavējoties pieņem ieteikumu, kas balstās Līguma 121. panta 4. punktā, un ziņo Eiropadomei. Pēc Padomes pēdējā minētā ieteikuma pieņemšanas Komisija, sazinoties ar ECB, ja tā to uzskata par nepieciešamu dalībvalstīm, kas piedalās VKM II, var īstenot uzraudzības misiju. Komisija ziņo Padomei par misijas rezultātu un var lemt par savu secinājumu publiskošanu.

Paskaidrojums

Ierosinātais grozījums precizē novirzi un izklāsta procedūras posmus.

12. grozījums

Regulas (EK) Nr. 1466/97 11. pants – jauns 2. punkts

Nav teksta

“2. Izveido personu ar atzītu kompetenci ekonomikas un budžeta jautājumos padomdevēju struktūru.

Tā sniedz ikgadēju ziņojumu par to, kā Komisija un Padome pildījušas savu pienākumu saskaņā ar Līguma 121. un 126. pantu, saskaņā ar Regulu (EK) nr. 1466/97, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1467/97 un saskaņā ar šādām regulām: Regula (ES) Nr. […/…] par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu euro zonā; Regula (ES) Nr. […/…] par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā; Regula (ES) Nr. […/…] par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību.

Ja to lūgusi Komisija, Padome vai Eiropadome, šī padomdevēja struktūra var arī sniegt analīzi par īpašiem ekonomikas vai budžeta jautājumiem. Šīs padomdevējas struktūras locekļi savu uzdevumu izpildē ir neatkarīgi.”

Paskaidrojums

Sk. 5. grozījuma paskaidrojumu saistībā ar ierosināto jauno 11.a apsvērumu.

Redakcionāli ieteikumi priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību

(COM(2010) 527)

Komisijas ierosinātais teksts

ECB ierosinātie grozījumi (8)

1. grozījums

Ierosinātās regulas 3. apsvērums

“(3)

Konkrētāk, ir jāpastiprina dalībvalstu ekonomikas politikas uzraudzība papildus budžeta uzraudzībai, lai novērstu pārmērīgu makroekonomisko nelīdzsvarotību un palīdzētu tās skartajām dalībvalstīm izstrādāt korektīvo pasākumus plānus, pirms šīs atšķirības nostiprinās. Uzraudzības paplašināšanai jānoris vienlaikus ar fiskālās uzraudzības padziļināšanu.”

“(3)

Konkrētāk, ir jāpastiprina dalībvalstu ekonomikas politikas uzraudzība papildus budžeta uzraudzībai, lai novērstu pārmērīgu makroekonomisko nelīdzsvarotību un ievainojamību un palīdzētu tās skartajām dalībvalstīm izstrādāt korektīvo pasākumus plānus, pirms šīs atšķirības nostiprinās. Uzraudzības paplašināšanai jānoris vienlaikus ar fiskālās uzraudzības padziļināšanu.”

Paskaidrojums

Procedūras preventīvo raksturu pastiprinās izteiciena “ievainojamība” iekļaušana papildus “nelīdzsvarotībai”, ņemot vērā, ka būs virkne situāciju, kurām vajadzētu piemērot drošu makroekonomikas pārvaldību šīs procedūras ietvaros, bet uz kurām ne pilnībā var attiecināt pašreizējo termina “nelīdzsvarotība” izpratni.

2. grozījums

Ierosinātās regulas 4. apsvērums

“(4)	Lai palīdzētu risināt šo nelīdzsvarotību, tiesību aktos jānosaka detalizēta procedūra.”

“(4)	Lai palīdzētu risināt šo nelīdzsvarotību un ievainojamību, tiesību aktos jānosaka detalizēta procedūra.”

Paskaidrojums

Sk. 1. grozījuma paskaidrojumu.

3. grozījums

Ierosinātās regulas 5. apsvērums

“(5)	Līguma 121. panta 3. un 4. punktā minēto daudzpusējo uzraudzību ir lietderīgi papildināt ar īpašiem noteikumiem, lai atklātu, novērstu un koriģētu makroekonomisko nelīdzsvarotību.”

“(5)

Līguma 121. panta 3. un 4. punktā minēto daudzpusējo uzraudzību ir lietderīgi papildināt ar īpašiem noteikumiem, lai atklātu, novērstu un koriģētu makroekonomisko nelīdzsvarotību. Makroekonomikas nelīdzsvarotība pastāv gadījumos, kuros dalībvalsts ir tādās situācijās kā liels tekošā konta deficīts, ievērojams konkurētspējas zudums, lieli un neparasti aktīvu cenu pieaugumi, ārējā parāda, publiskā sektora parāda vai privātā sektora parāda augsts līmenis vai ievērojama pasliktināšanās, vai ievērojams tā risks. Makroekonomikas ievainojamība pastāv gadījumos, kuros dalībvalsts ir situācijās, par kurām var pamatoti uzskatīt, ka tās var novērst ar ekonomikas un monetārās savienības drošas makroekonomiskās uzraudzības palīdzību.”

Paskaidrojums

Ierosinātajam apsvērumam būtu jāpalīdz precizēt to situāciju definīcija, uz kurām attiecas procedūra.

4. grozījums

Ierosinātās regulas 6. apsvērums

“(6)	Šīs procedūras pamatā jābūt brīdināšanas mehānismam, lai laikus atklātu radušos makroekonomisko nelīdzsvarotību. Tā jābalsta uz indikatīva un pārredzama rādītāju kopsavilkuma izmantošanu kopā ar ekonomisko novērtējumu.”

“(6)	Šīs procedūras pamatā jābūt brīdināšanas mehānismam, lai laikus atklātu radušos makroekonomisko nelīdzsvarotību un ievainojamību. Tā jābalsta uz indikatīva un pārredzama rādītāju kopsavilkuma izmantošanu kopā ar ekonomisko novērtējumu.”

Paskaidrojums

Sk. 1. grozījuma paskaidrojumu.

5. grozījums

Ierosinātās regulas 7. apsvērums

“(7)

Rādītāju kopsavilkums jāveido no ierobežotas ekonomikas un finanšu rādītāju kopas ar attiecīgām indikatīvām robežvērtībām, lai atklātu makroekonomisko nelīdzsvarotību. Rādītāju kopsavilkuma elementi laika gaitā var mainīties, cita starpā, ja rodas draudi makroekonomiskajai stabilitātei vai kļūst pieejamāka attiecīgā statistika.”

“(7)

Rādītāju kopsavilkums jāveido no ierobežotas ekonomikas un finanšu rādītāju kopas ar attiecīgām indikatīvām robežvērtībām, lai atklātu makroekonomisko nelīdzsvarotību un ievainojamību. Rādītāju kopsavilkuma elementi laika gaitā var mainīties, cita starpā, ja rodas draudi makroekonomiskajai stabilitātei vai kļūst pieejamāka attiecīgā statistika. Rādītāju kopsavilkumam jāatšķiras attiecībā uz uz dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, un dalībvalstīm, kuru valūta nav euro, lai ņemtu vērā monetārās savienības īpašības un atspoguļotu attiecīgos ekonomiskos apstākļus. Šādu atšķirību var pamatot arī ar to, ka jāņem vērā gadījumi, kuros visu dalībvalstu, kuru valūta ir euro, statistika ir labāka vai savlaicīgāka.”

Paskaidrojums

Apsvērumiem jāprecizē euro zonas dalībvalstu un ārpus euro zonas dalībvalstu atšķirības šīs procedūras kontekstā.

6. grozījums

Ierosinātās regulas 8. apsvērums

“(8)

Vienas vai vairāku robežvērtību pārsniegšana ne vienmēr norāda uz makroekonomiskās nelīdzsvarotības rašanos, jo ekonomikas politikas veidošanā jāņem vērā savstarpējās saiknes starp makroekonomikas rādītājiem. Ekonomiskajam novērtējumam jānodrošina, lai tiktu ņemta vērā visa rādītāju kopsavilkuma un cita informācija un tā kļūtu par neatņemamu vispusīgas analīzes daļu.”

“(8)

Vienas vai vairāku robežvērtību pārsniegšana ne vienmēr norāda uz makroekonomiskās nelīdzsvarotības un ievainojamības rašanos, jo ekonomikas politikas veidošanā jāņem vērā savstarpējās saiknes starp makroekonomikas rādītājiem. Ekonomiskajam novērtējumam jānodrošina, lai tiktu ņemta vērā visa rādītāju kopsavilkuma un cita informācija un tā kļūtu par neatņemamu vispusīgas analīzes daļu.”

Paskaidrojums

Sk. 1. grozījuma paskaidrojumu.

7. grozījums

Ierosinātās regulas 9. apsvērums

“(9)

Balstoties uz daudzpusējo uzraudzības procedūru un brīdināšanas mehānismu, Komisijai jāidentificē tās dalībvalstis, kurās jāveido padziļinātais pārskats. Padziļinātajā pārskatā jāietver pamatīga nelīdzsvarotības un ievainojamības cēloņu analīze dalībvalstī, kurā veido pārskatu. Tam jāietver Komisijas uzraudzības misija uz attiecīgo dalībvalsti, sazinoties ar ECB, ja tā to uzskata par nepieciešamu, ja šīs misijas attiecas uz dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, vai dalībvalstīm kuras piedalās valūtas kursa mehānismā (VKM II). Tas jāapspriež Padomē un Eurogrupā dalībvalstīm, kuru valūta ir euro.”

Paskaidrojums

Ņemot vērā to nozīmīgumu, misijas uz dalībvalstīm jāmin jau apsvērumos.

8. grozījums

Ierosinātās regulas 10. apsvērums

“(10)

Nevēlamas makroekonomiskās nelīdzsvarotības uzraudzības un korekcijas procedūrai ar preventīviem un korektīviem elementiem vajadzīgi pastiprināti uzraudzības instrumenti, līdzīgi tiem, kurus izmanto daudzpusējā uzraudzības procedūrā. Tas var ietvert biežākas Komisijas misijas dalībvalstīs uzraudzības nolūkā un papildu ziņošanu no dalībvalstu puses, ja nelīdzsvarotība ir nopietna vai tā apdraud stabilu Ekonomikas un monetārās savienības darbību.”

“(10)

Nevēlamas makroekonomiskās nelīdzsvarotības un ievainojamības uzraudzības un korekcijas procedūrai ar preventīviem un korektīviem elementiem vajadzīgi pastiprināti uzraudzības instrumenti, līdzīgi tiem, kurus izmanto daudzpusējā uzraudzības procedūrā. Tas ietver biežākas Komisijas misijas dalībvalstīs, sazinoties ar ECB, ja tā to uzskata par nepieciešamu, ja šīs misijas attiecas uz dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, vai dalībvalstīm kuras piedalās VKM II, uzraudzības nolūkā un papildu ziņošanu no dalībvalstu puses, ja nelīdzsvarotība vai ievainojamība ir nopietna, t. sk., ja tā apdraud stabilu Ekonomikas un monetārās savienības darbību.”

Paskaidrojums

Ierosinātie grozījumi atspoguļo vajadzību Komisijai sazināties ar ECB, ja tā to izskata par nepieciešamu.

9. grozījums

Ierosinātās regulas 11. apsvērums

“(11)

Novērtējot nelīdzsvarotību, jāņem vērā tās nopietnība, tas, cik lielā mērā tā uzskatāma par pastāvīgu, un iespējamā negatīvā ekonomiskā un finansiālā ietekme uz citām dalībvalstīm. Jāņem vērā arī attiecīgās dalībvalsts ekonomisko korekciju iespējas un tas, cik sekmīgi pildīti iepriekšējie ieteikumi, kas izdoti saskaņā ar šo regulu, un citi ieteikumi, kas izdoti saskaņā ar Līguma 121. pantu daudzpusējās uzraudzības ietvaros, īpaši vispārējās pamatnostādnes dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikai.”

“(11)

Novērtējot nelīdzsvarotību un ievainojamību, jāņem vērā tās nopietnība, tas, cik lielā mērā tā uzskatāma par pastāvīgu, un iespējamā negatīvā ekonomiskā un finansiālā ietekme uz citām dalībvalstīm. Ņemot vērā nelīdzsvarotību un ievainojamību, kā arī vajadzīgās korekcijas lielumu, politikas lēmuma nepieciešamība ir īpaši svarīga dalībvalstīs, kurām ilgstoši ir liels tekošā konta deficīts un liels konkurētspējas zudums. Jāņem vērā arī attiecīgās dalībvalsts ekonomisko korekciju iespējas un tas, cik sekmīgi pildīti iepriekšējie ieteikumi, kas izdoti saskaņā ar šo regulu, un citi ieteikumi, kas izdoti saskaņā ar Līguma 121. pantu daudzpusējās uzraudzības ietvaros, īpaši vispārējās pamatnostādnes dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikai.”

Paskaidrojums

Apsvērumos jānorāda procedūras mērķis un to pasākumu apmērs, kas būs nepieciešami saistībā ar procedūras secinājumiem.

10. grozījums

Ierosinātās regulas 12. apsvērums

“(12)

Ja ir konstatēta makroekonomiskā nelīdzsvarotība, attiecīgajai dalībvalstij jānosūta ieteikumi, kuros sniedz norādes par veicamajiem politikas pasākumiem. Attiecīgajai dalībvalstij nelīdzsvarotības novēršanai domātie politikas pasākumi jāveic laikus un jāizmanto visi pieejamie valsts iestāžu kontrolē esošie politikas instrumenti. Tie jāpieskaņo attiecīgās dalībvalsts videi un apstākļiem, un tiem jāaptver galvenās ekonomikas politikas jomas, iespējams, tostarp arī fiskālo un atalgojuma politiku, darba tirgus, produktu un pakalpojumu tirgus un finanšu sektora sistēmu.”

“(12)

Ja ir konstatēta makroekonomiskā nelīdzsvarotība un ievainojamība, attiecīgajai dalībvalstij jānosūta ieteikumi, kuros sniedz norādes par veicamajiem politikas pasākumiem. Attiecīgajai dalībvalstij nelīdzsvarotības un ievainojamības novēršanai domātie politikas pasākumi jāveic laikus un jāizmanto visi pieejamie valsts iestāžu kontrolē esošie politikas instrumenti. Tie jāpieskaņo attiecīgās dalībvalsts videi un apstākļiem, un tiem jāaptver galvenās ekonomikas politikas jomas, iespējams, tostarp arī fiskālo un atalgojuma politiku, darba tirgus, produktu un pakalpojumu tirgus un finanšu sektora sistēmu.”

Paskaidrojums

Sk. 1. grozījuma paskaidrojumu.

11. grozījums

Ierosinātās regulas jauns 12.a apsvērums

Nav teksta

“(12)

Jānodrošina, ka tiek ievēroti ieteikumi un apņemšanās saskaņā ar jebkuru no procedūrām, kas noteiktas saskaņā ar Līguma 121., 126., vai 136. pantu. Piemērojot šo regulu jāņem vērā apņemšanās saskaņā ar VKM II nolīgumiem.”

Paskaidrojums

Ir būtiski dažādās Komisijas priekšlikumu procedūras ieviest loģiski, pamatoti un konsekventi. Jo īpaši makroekonomikas uzraudzības procedūrai jābūt saskaņotai ar citu procedūru rezultātiem. Šīs procedūras laikā pienācīgi jāņem vērā apņemšanās saskaņā ar VKM II nolīgumiem. Jo īpaši tie elementi, kas ir daļa no VKM II procedūras, ir slepeni, lai nodrošinātu procesa integritāti un veicinātu konsensa izveidošanos, un tādēļ uz tiem nevar būt daļa no uzraudzības procedūras.

12. grozījums

Ierosinātās regulas 13. apsvērums

“(13)

Laicīgi Eiropas Sistēmisko risku padomes brīdinājumi un ieteikumi dalībvalstīm vai Savienībai attiecas uz makrofinansiāla rakstura riskiem. Tie var arī būt par pamatu attiecīgai rīcībai nelīdzsvarotības uzraudzības kontekstā.”

“(13)

Eiropas Sistēmisko risku padomes brīdinājumi un ieteikumi dalībvalstīm vai Savienībai attiecas uz makrofinansiāla rakstura riskiem. Tie var arī būt par pamatu attiecīgai rīcībai nelīdzsvarotības uzraudzības un ievainojamības kontekstā. Izmantojot šādus brīdinājumus un ieteikumus šīs regulas mērķiem, cieši jāievēro Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas konfidencialitātes režīms.”

Paskaidrojums

Lai gan ESRK brīdinājumu un ieteikumu izmantošana saistībā ar ierosināto regulu neliek apšaubīt ESRK neatkarību, ir svarīgi uzsvērt, ka šāda izmantošana var notikt tikai ar nosacījumu, ka tiek cieši ievērots ESRK konfidencialitātes režīms. Tas atspoguļots 5. panta ierosinātajā grozījumā (sk. 20. grozījumu). ESRK izsaka “brīdinājumus” nevis “laicīgus brīdinājumus”.

13. grozījums

Ierosinātās regulas 14. apsvērums

“(14)

Ja ir konstatēta nopietna makroekonomiskā nelīdzsvarotība, tai skaitā nelīdzsvarotība, kas apdraud Ekonomikas un monetārās savienības pienācīgu darbību, jāuzsāk pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra, kas var ietvert ieteikumu izdošanu dalībvalstij, pastiprinātas uzraudzības un pārraudzības prasības un – attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, – izpildes iespējas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […/…] (9), ja ilgstoši netiek veikti korektīvie pasākumi.

“(14)

Ja ir konstatēta nopietna makroekonomiskā nelīdzsvarotība un ievainojamība, tai skaitā nelīdzsvarotība, kas apdraud Ekonomikas un monetārās savienības pienācīgu darbību, jāuzsāk pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra, kas var ietvert ieteikumu izdošanu dalībvalstij, pastiprinātas uzraudzības un pārraudzības prasības un – attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, – izpildes iespējas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […/…] (10), ja ilgstoši netiek veikti korektīvie pasākumi.

Paskaidrojums

Sk. 1. grozījuma paskaidrojumu. Ekonomikas un monetārās savienības apdraudēšana jau ir viens no nelīdzsvarotības definīcijas elementiem.

14. grozījums

Ierosinātās regulas 16. apsvērums

“(16)

Ņemot vērā to, ka efektīvu makroekonomiskās nelīdzsvarotības konstatēšanu un novēršanu nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo starp dalībvalstīm pastāv cieši savstarpēji tirdznieciski un finansiāli sakari un valstu ekonomikas politika ietekmē Savienību un euro zonu kopumā, un šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,”

“(16)

Ņemot vērā to, ka efektīvu makroekonomiskās nelīdzsvarotības un ievainojamības konstatēšanu un novēršanu nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo starp dalībvalstīm pastāv cieši savstarpēji tirdznieciski un finansiāli sakari un valstu ekonomikas politika ietekmē Savienību un euro zonu kopumā, un šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,”

Paskaidrojums

Sk. 1. grozījuma paskaidrojumu.

15. grozījums

Ierosinātās regulas 1. pants

“Šajā regulā izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi, lai atklātu, novērstu un koriģētu makroekonomisko nelīdzsvarotību Savienībā.”

“Šajā regulā izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi, lai atklātu, novērstu un koriģētu makroekonomisko nelīdzsvarotību un ievainojamību Savienībā.”

Paskaidrojums

Sk. 1. grozījuma paskaidrojumu.

16. grozījums

Ierosinātās regulas 2. pants

“Šajā regulā:

a)	“nelīdzsvarotība” ir makroekonomikas norises, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var nelabvēlīgi ietekmēt dalībvalsts ekonomikas vai Ekonomikas un monetārās savienības, vai visas Savienības stabilu darbību kopumā.

b)	“pārmērīga nelīdzsvarotība” ir nopietna nelīdzsvarotība, tai skaitā tāda nelīdzsvarotība, kas apdraud stabilu Ekonomikas un monetārās savienības darbību.”

“Šajā regulā:

“nelīdzsvarotība” ir makroekonomikas norises, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var nelabvēlīgi ietekmēt dalībvalsts ekonomikas vai Ekonomikas un monetārās savienības, vai visas Savienības stabilu darbību kopumā tādu situāciju rašanās dēļ kā, piemēram, liels tekošā konta deficīts, ievērojams konkurētspējas zudums, aktīvu cenu burbuļi, ārējā parāda, publiskā sektora parāda vai privātā sektora parāda augsts līmenis vai šī parāda līmeņa pasliktināšanās, vai tādēļ, ka ir ievērojams risks, ka šīs situācijas varētu rasties.

aa)	“ievainojamība ir dalībvalstu iespējamo grūtību situācija, ko varētu atrisināt ekonomikas un monetārās savienības droša makroekonomikas uzraudzība.”

b)	“pārmērīga nelīdzsvarotība” ir nelīdzsvarotība, , kas apdraud stabilu Ekonomikas un monetārās savienības darbību.”

Paskaidrojums

Faktisko situāciju, uz kurām attiecas procedūra, iekļaušana padara procedūru skaidrāku un dod tai juridisko noteiktību. Riskam, ka varētu rasties kāda no šīm procedūrām, jābūt par pamatu procedūras uzsākšanai.

17. grozījums

Ierosinātās regulas II nodaļas virsraksts

Paskaidrojums

Sk. 1. grozījuma paskaidrojumu.

18. grozījums

Ierosinātās regulas 3. pants

“1. Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm izveido indikatīvu rādītāju kopsavilkumu kā instrumentu, lai veicinātu laicīgu nelīdzsvarotības konstatēšanu un uzraudzību.

2. Rādītāju kopsavilkumu izveido no dalībvalstu makroekonomikas un makrofinansiālo rādītāju kopas. Komisija var noteikt indikatīvas zemākās un augstākās robežvērtības šiem rādītājiem kā brīdinājuma līmeni. Robežvērtības, ko piemēro dalībvalstīs, kuru naudas vienība ir euro, var būt atšķirīgas no tām, kuras piemēro citās dalībvalstīs.

3. Kopsavilkumā ietverto rādītāju saraksts un rādītāju robežvērtības ir publiski pieejamas.

4. Komisija regulāri novērtē rādītāju kopsavilkuma atbilstību, tai skaitā rādītāju sastāvu, noteiktās robežvērtības un izmantotās metodes, un, ja nepieciešams, izdara izmaiņas, lai saglabātu vai paaugstinātu tā piemērotību, nelīdzsvarotības atklāšanai un tās attīstības uzraudzībai. Izmaiņas izmantotajās metodēs, rādītāju kopsavilkuma saturā un saistītajās robežvērtībās ir publiski pieejamas.”

“1. Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm izveido indikatīvu rādītāju kopsavilkumu kā instrumentu, lai veicinātu laicīgu nelīdzsvarotības un ievainojamības konstatēšanu un uzraudzību.

2. Rādītāju kopsavilkumu izveido no dalībvalstu makroekonomikas un makrofinansiālo rādītāju kopas. Komisija var noteikt indikatīvas robežvērtības šiem rādītājiem kā brīdinājuma līmeni. Robežvērtības un kopsavilkumā iekļautie rādītāji, ko piemēro dalībvalstīs, kuru naudas vienība ir euro, var būt atšķirīgas no tām, kuras piemēro citās dalībvalstīs.

3. Izvēlas rādītājus, kas atspoguļo izmaiņas dalībvalsts īstermiņa un ilgtermiņa konkurētspējā un parāda situācijā. Sīkāk izstrādātus rādītājus, citu rādītāju iekļaušanu un piemērojamās robežvērtības nosaka saskaņā ar 1. punktu. Kopsavilkumā ietverto rādītāju saraksts un rādītāju robežvērtības ir publiski pieejamas.

4. Komisija regulāri novērtē rādītāju kopsavilkuma atbilstību, tai skaitā rādītāju sastāvu, noteiktās robežvērtības un izmantotās metodes, un, ja nepieciešams, izdara izmaiņas, lai saglabātu vai paaugstinātu tā piemērotību, nelīdzsvarotības un ievainojamības atklāšanai un tās attīstības uzraudzībai. Izmaiņas izmantotajās metodēs, rādītāju kopsavilkuma saturā un saistītajās robežvērtībās ir publiski pieejamas.”

Paskaidrojums

Ierosināto grozījumu mērķis ir lielāka noteiktība un elastība.

19. grozījums

Ierosinātās regulas 4. panta 2. un 3. punkts.

“2. Atjaunināto rādītāju kopsavilkumu izdod kopā ar Komisijas paziņojumu, kurā ietverts ekonomikas un finanšu novērtējums, kas sniedz priekšstatu par rādītāju dinamiku un kurā nepieciešamības gadījumā izmantoti arī jebkādi citi ekonomikas un finanšu rādītāji atbilstoši atklātajai nelīdzsvarotībai. Paziņojumā norāda, vai zemāko vai augstāko robežvērtību pārkāpšana vienā vai vairākās dalībvalstīs liecina par iespējamu nelīdzsvarotības parādīšanos.

3. Paziņojumā norāda dalībvalstis, kuras pēc Komisijas ieskatiem skar vai apdraud nelīdzsvarotība.”

“2. Atjaunināto rādītāju kopsavilkumu izdod kopā ar Komisijas paziņojumu, kurā ietverts ekonomikas un finanšu novērtējums, kas sniedz priekšstatu par rādītāju dinamiku un kurā nepieciešamības gadījumā izmantoti arī jebkādi citi ekonomikas un finanšu rādītāji atbilstoši atklātajai nelīdzsvarotībai un ievainojamībai. Paziņojumā norāda, vai robežvērtību pārkāpšana vienā vai vairākās dalībvalstīs liecina par iespējamu nelīdzsvarotības un ievainojamības parādīšanos.

3. Paziņojumā norāda dalībvalstis, kuras pēc Komisijas ieskatiem skar vai apdraud nelīdzsvarotība un ievainojamība.”

Paskaidrojums

Sk. 1. grozījuma paskaidrojumu.

20. grozījums

Ierosinātās regulas 5. pants

2. Padziļinātais pārskats ir publiski pieejams. Tajā īpaši ņem vērā turpmāk minēto:

a)	ja nepieciešams, vai pārskatā aplūkotā dalībvalsts ir veikusi atbilstīgus pasākumus, atsaucoties uz Padomes ieteikumiem vai aicinājumiem, kas izdoti saskaņā ar Līguma 121. un 126. pantu un saskaņā ar šīs regulas 6., 7., 8. un 10. pantu;

b)	pārskatā aplūkotās dalībvalsts plānotos politikas pasākumus, kas ietverti tās stabilitātes un konverģences programmā un valsts reformu programmā;

c)	jebkādus Eiropas Sistēmisko risku padomes brīdinājumus un ieteikumus attiecībā uz pārskatā aplūkoto dalībvalsti.”

“1. Ņemot vērā 4. panta 4. punktā minēto Padomes un Eurogrupas apspriešanos, Komisija sagatavo padziļinātu pārskatu par katru dalībvalsti, kuru – pēc Komisijas ieskatiem – skar vai apdraud nelīdzsvarotība. Šajā novērtējumā izsver, vai attiecīgajā dalībvalstī pastāv nelīdzsvarotība un ievainojamība un vai šī nelīdzsvarotība un ievainojamība ir pārmērīga. Padziļinātajā pārskatā iekļauj Komisijas uzraudzības misiju uz attiecīgo dalībvalsti, sazinoties ar ECB, ja tā to uzskata par nepieciešamu, ja attiecīgā dalībvalsts ir dalībvalsts, kuras valūta ir euro, vai dalībvalsts, kura piedalās VKM II.

2. Padziļinātais pārskats ir publiski pieejams. Tajā īpaši ņem vērā turpmāk minēto:

a)	ja nepieciešams, vai pārskatā aplūkotā dalībvalsts ir veikusi atbilstīgus pasākumus, atsaucoties uz Padomes ieteikumiem vai aicinājumiem, kas izdoti saskaņā ar Līguma 121. un 126. pantu un saskaņā ar šīs regulas 6., 7., 8. un 10. pantu;

b)	pārskatā aplūkotās dalībvalsts plānotos politikas pasākumus, kas ietverti tās stabilitātes un konverģences programmā un valsts reformu programmā;

c)	jebkādus Eiropas Sistēmisko risku padomes brīdinājumus un ieteikumus par sistēmisko risku, kas adresēti vai attiecas uz pārskatā aplūkoto dalībvalsti, ar nosacījumu, ka tiek ievērots Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas konfidencialitātes režīms.”

Paskaidrojums

Jāparedz noteikumi attiecībā uz misiju nepieciešamību un to sastāvu.

Sk. 12. grozījuma paskaidrojumu attiecībā uz šī ierosinātā grozījuma nepieciešamību saistībā ar ESRK konfidencialitātes režīma ievērošanu. Šī punkta c) apakšpunktam jāatsaucas uz ESRK “brīdinājumiem” nevis “laicīgiem brīdinājumiem”.

21. grozījums

Ierosinātās regulas 6. panta 1. un 3. punkts.

“1.

Ja, balstoties uz savu šīs regulas 5. pantā minēto padziļināto pārskatu, Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastāv nelīdzsvarotība, tā dara to zināmu Padomei. Padome pēc Komisijas ieteikuma var nosūtīt attiecīgajai dalībvalstij nepieciešamos ieteikumus saskaņā ar procedūru, kas minēta Līguma 121. panta 2. punktā.

[…]

3.	Padome katru gadu pārskata šos ieteikumus, un, ja nepieciešams, tā var tos grozīt saskaņā ar 1. punktu.”

“1.

Ja, balstoties uz savu šīs regulas 5. pantā minēto padziļināto pārskatu, Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastāv nelīdzsvarotība vai ievainojamība, tā dara to zināmu Padomei un, vajadzības gadījumā, Eurogrupai. Padome pēc Komisijas ieteikuma var nosūtīt attiecīgajai dalībvalstij nepieciešamos ieteikumus saskaņā ar procedūru, kas minēta Līguma 121. panta 2. punktā. Ieteikumi saskan ar Padomes ieteikumiem un jebkurām piemērojamām attiecīgo dalībvalstu saistībām saskaņā ar citām uzraudzības procedūrām, kas tiek veiktas saskaņā ar Līguma 121. un 126. pantu vai procedūrām, kas noteiktas saskaņā ar Līguma 136. pantu. Pienācīgu ņem vērā saistības saskaņā ar VKM II nolīgumiem.

[…]

3.	Padome vismaz katru gadu pārskata šos ieteikumus, un, ja nepieciešams, tā var tos grozīt saskaņā ar 1. punktu. Pārskatīšana balstās uz padziļināto pārskatu, ko veic Komisija saskaņā ar 5. pantu.”

Paskaidrojums

Procedūrām Komisijas priekšlikumos jāsaskan vienai ar otru. Misiju biežumam jābūt maināmam. Padomes pārskatam ir nepieciešams padziļināts Komisijas pārskats.

22. grozījums

Ierosinātās regulas 7. pants

“1. Ja, balstoties uz 5. pantā minēto padziļināto pārskatu, Komisija uzskata, ka attiecīgajā dalībvalstī pastāv pārmērīga nelīdzsvarotība, tā dara to zināmu Padomei.

2. Padome pēc Komisijas ieteikuma saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu var izdot ieteikumu, kurā paziņo, ka pastāv pārmērīga nelīdzsvarotība, un iesaka attiecīgajai dalībvalstij uzsākt korektīvus pasākumus. Šajā ieteikumā izklāstīts nelīdzsvarotības raksturs un sīki aprakstīti veicamie korektīvie pasākumi un termiņš, kādā attiecīgajai dalībvalstij tie jāveic. Padome saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu var publiskot savus ieteikumus.”

“1. Ja, balstoties uz 5. pantā minēto padziļināto pārskatu, Komisija uzskata, ka attiecīgajā dalībvalstī pastāv pārmērīga nelīdzsvarotība vai ievainojamība, tā dara to zināmu Padomei un, ja vajadzīgs, Eurogrupai.

2. Padome pēc Komisijas ieteikuma saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu var izdot ieteikumu, kurā paziņo, ka pastāv pārmērīga nelīdzsvarotība, un iesaka attiecīgajai dalībvalstij uzsākt korektīvus pasākumus. Šajā ieteikumā izklāstīts nelīdzsvarotības un ievainojamības raksturs un sīki aprakstīti veicamie korektīvie pasākumi un termiņš, kādā attiecīgajai dalībvalstij tie jāveic. Padome saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu var publiskot savus ieteikumus.”

Paskaidrojums

Sk. 1. grozījumu.

23. grozījums

Ierosinātās regulas 8. panta 1. un 2. punkts.

“1. Visas dalībvalstis, kurās ir uzsākta pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra, iesniedz Padomei un Komisijai korektīvo pasākumu plānu termiņā, kas noteikts ieteikumos saskaņā ar 7. pantu. Korektīvo pasākumu plānā minēti konkrēti politikas pasākumi, ko attiecīgā dalībvalsts ir veikusi vai plāno veikt, un to termiņi.

2. Divu mēnešu laikā pēc korektīvo pasākumu plāna iesniegšanas, balstoties uz Komisijas paziņojumu, Padome novērtē korektīvo pasākumu plānu. Ja to uzskata par pietiekamu, balstoties uz Komisijas priekšlikumu, Padome pieņem lēmumu to apstiprināt. Ja korektīvo pasākumu plānā veiktie vai paredzētie pasākumi vai to ieviešanas termiņi netiek uzskatīti par pietiekamiem, lai īstenotu ieteikumus, Padome, balstoties uz Komisijas priekšlikumu, aicina dalībvalsti izdarīt izmaiņas tās korektīvo pasākumu plānā, nosakot jaunu termiņu. Grozīto korektīvo pasākumu plānu pārbauda saskaņā ar šajā punktā minēto procedūru.”

“1. Visas dalībvalstis, kurās ir uzsākta pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra, iesniedz Padomei un Komisijai korektīvo pasākumu plānu termiņā, kas noteikts ieteikumos saskaņā ar 7. pantu, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas. Korektīvo pasākumu plānā minēti konkrēti politikas pasākumi, ko attiecīgā dalībvalsts ir veikusi vai plāno veikt, un to termiņi.

2. Divu mēnešu laikā pēc korektīvo pasākumu plāna iesniegšanas, balstoties uz Komisijas paziņojumu, Padome novērtē korektīvo pasākumu plānu. Ja to uzskata par pietiekamu, balstoties uz Komisijas priekšlikumu, Padome pieņem lēmumu to apstiprināt. Ja korektīvo pasākumu plānā veiktie vai paredzētie pasākumi vai to ieviešanas termiņi netiek uzskatīti par pietiekamiem, lai īstenotu ieteikumus, Padome, balstoties uz Komisijas priekšlikumu, aicina dalībvalsti izdarīt izmaiņas tās korektīvo pasākumu plānā, nosakot jaunu termiņu, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem. Grozīto korektīvo pasākumu plānu pārbauda saskaņā ar šajā punktā minēto procedūru.”

Paskaidrojums

Lai gan ECB apzinās, ka laiks, ko tā piedāvā, ir ierobežots, tā tomēr uzskata, ka nepieciešams pielikt pūles procedūras virzības saglabāšanai un turpināšanai, neietekmējot to, ka jānodrošina rīcības plānā minēto pasākumu kvalitāte un izpildāmība.

24. grozījums

Ierosinātās regulas 9. panta 3. punkts

“3. Komisija var īstenot uzraudzības misijas attiecīgajā dalībvalstī, lai uzraudzītu korektīvo pasākumu plāna ieviešanu.”

“3. Komisija īsteno uzraudzības misijas attiecīgajā dalībvalstī, lai uzraudzītu korektīvo pasākumu plāna ieviešanu, sazinoties ar ECB, ja tā to uzskata par nepieciešamu, ja šīs misijas attiecas uz dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, vai dalībvalstīm, kuras piedalās VKM II.”

Paskaidrojums

Jāparedz Komisijas sazināšanas ar ECB, ja tā to uzskata par nepieciešamu.

25. grozījums

Ierosinātās regulas 10. panta 4. punkts

“4. Ja Padome secina, ka dalībvalsts nav veikusi ieteiktos korektīvos pasākumus, tā pēc Komisijas ieteikuma izdod pārskatītus ieteikumus saskaņā ar 7. pantu, nosakot jaunu korektīvo pasākumu termiņu, kurā tiks veikts jauns novērtējums saskaņā ar šo pantu.”

Paskaidrojums

Šie ziņojumi uzlabos procedūru.

26. grozījums

Ierosinātās regulas 11. pants

“Pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru izbeidz, ja Padome pēc Komisijas ieteikuma secina, ka dalībvalstī vairs nepastāv pārmērīga nelīdzsvarotība.”

“Pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru izbeidz, ja Padome pēc Komisijas ieteikuma izlemj, ka dalībvalstī vairs nepastāv pārmērīga nelīdzsvarotība vai ievainojamība.”

Paskaidrojums

Ja Padome uzsāk pārmērīgas nelīdzsvarotības procedūru, sniedzot ieteikumu, procedūra jābeidz ar līdzīga veida tiesību aktu, piem., ieteikumu vai lēmumu, kas uzliek saistības kopumā/uzliek saistības tā adresātiem.

(1) Teksts treknrakstā ir teksts, kuru ECB ierosina iekļaut kā jaunu tekstu. Nosvītrotais teksts ir teksts, kuru ECB ierosina svītrot.

(2) Teksts treknrakstā ir teksts, kuru ECB ierosina iekļaut kā jaunu tekstu. Nosvītrotais teksts ir teksts, kuru ECB ierosina svītrot.

(3) Teksts treknrakstā ir teksts, kuru ECB ierosina iekļaut kā jaunu tekstu. Nosvītrotais teksts ir teksts, kuru ECB ierosina svītrot.

(4) Teksts treknrakstā ir teksts, kuru ECB ierosina iekļaut kā jaunu tekstu. Nosvītrotais teksts ir teksts, kuru ECB ierosina svītrot.

(5) OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.”

(6) .”

(7) Teksts treknrakstā ir teksts, kuru ECB ierosina iekļaut kā jaunu tekstu. Nosvītrotais teksts ir teksts, kuru ECB ierosina svītrot.

(8) Teksts treknrakstā ir teksts, kuru ECB ierosina iekļaut kā jaunu tekstu. Nosvītrotais teksts ir teksts, kuru ECB ierosina svītrot.

(9) OV L […], […], […] lpp.”

(10) OV L […], […], […] lpp.”

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2011.150.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 150

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	54. sējums 2011. gada 20. maijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA
	Eiropas Centrālā banka
2011/C 150/01	Eiropas Centrālās Bankas Atzinums (2011. gada 16. februāris) par ekonomikas pārvaldības reformu Eiropas Savienībā (CON/2011/13)	1