ISSN 1725-5201

doi:10.3000/17255201.C_2011.101.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 101

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

54. sējums
2011. gada 1. aprīlis


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

I   Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

 

ATZINUMI

 

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

2011/C 101/01

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par priekšlikumu Regulai par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu

1

2011/C 101/02

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par Komisijas Paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei – ES iekšējās drošības stratēģija darbībā – pieci soļi pretim drošākai Eiropai

6

2011/C 101/03

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (EK) Nr. (…/…) (ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm)

14

2011/C 101/04

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA)

20

 

II   Informācija

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2011/C 101/05

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6076 – Orangina Schweppes/Européenne d'Embouteillage) ( 1 )

25

 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2011/C 101/06

Euro maiņas kurss

26

 

Revīzijas palāta

2011/C 101/07

Īpašais ziņojums Nr. 1/2011 Vai atbalsta sniegšana uzlabojās pēc tam, kad Komisijas centrālie dienesti nodeva ārējās palīdzības pārvaldību Komisijas delegācijām?

27

 

DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA

2011/C 101/08

Beļģijas valsts procedūra ierobežotu gaisa satiksmes tiesību piešķiršanai

28

2011/C 101/09

Informācija, ko sniedz dalībvalstis par valsts atbalstu, ko piešķir saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1628/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts reģionālajam ieguldījumu atbalstam ( 1 )

34

 

V   Atzinumi

 

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

 

Eiropas Komisija

2011/C 101/10

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6144 – Giesecke & Devrient/Wincor Nixdorf International/BEB Industrie-Elektronik) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )

36

2011/C 101/11

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6182 – MAN/MAN Camions et Bus/MAN Truck & Bus Belgium) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )

38

 

CITI TIESĪBU AKTI

 

Eiropas Komisija

2011/C 101/12

Paziņojums Ibrahim Hassan Tali Al-Asiri ievērībai, kurš ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 317/2011 ir pievienots sarakstam, kas minēts 2., 3. un 7. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban

39

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

 


I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

ATZINUMI

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

1.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 101/1


Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par priekšlikumu Regulai par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu

2011/C 101/01

EIROPAS DATU AIZSARDZĪBAS UZRAUDZĪTĀJS,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 16. pantu,

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 7. un 8. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (1),

ņemot vērā lūgumu sniegt atzinumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (2),

IR PIEŅĒMIS ŠO ATZINUMU.

I.   IEVADS

1.

Eiropas Komisija 2010. gada 20. septembrī pieņēma priekšlikumu Regulai par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu (3) (turpmāk tekstā “priekšlikums”). Komisijas pieņemto priekšlikumu 2010. gada 11. novembrī nosūtīja EDAU apspriešanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu. EDAU atzinīgi novērtē faktu, ka priekšlikuma ievilkumos ir ietverta atsauce uz šo apspriešanos.

2.

Ierosināto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt teroristu vai noziedznieku uzbrukumu draudus, izmantojot pašgatavotas spridzināšanas ierīces. Šajā nolūkā regula plašai sabiedrībai ierobežo piekļuvi noteiktām ķīmiskām vielām, kuras var ļaunprātīgi izmantot kā pašgatavotu spridzināšanas ierīču prekursorus. Turklāt ar priekšlikumu attiecībā uz šādu ķīmisku vielu tirdzniecību tiek attiecināta stingrāka kontrole, izmantojot ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem un zādzībām.

3.

Savā atzinumā EDAU vērš likumdevēju uzmanību uz vairākiem attiecīgiem datu aizsardzības jautājumiem un dod ieteikumus, lai nodrošinātu pamattiesības attiecībā uz personas datu aizsardzību.

II.   PRIEKŠLIKUMA UN ATTIECĪGO DATU AIZSARDZĪBAS JAUTĀJUMU ANALĪZE

1.   Komisijas ierosinātie pasākumi

4.

Priekšlikumā tiek risinātas problēmas saistībā ar tādu atsevišķu ķīmisku vielu ļaunprātīgu izmantošanu kā pašgatavoti spridzināšanas ierīču prekursori, kuri tirgū ir brīvi pieejami plašai sabiedrībai. Priekšlikuma 4. un 5. pants attiecas uz tirdzniecības aizliegumu plašai sabiedrībai, ko apvieno ar licencēšanas shēmu un prasību veikt uzskaiti par visiem licencētiem darījumiem. Priekšlikuma 6. pants paredz, ka ekonomikas dalībnieki ziņo par visiem aizdomīgiem darījumiem un zādzībām. Visbeidzot, 7. pantā ir risināts jautājums par datu aizsardzības vajadzību.

4. un 5. pants.   Pārdošanas aizliegums, licencēšana un darījumu uzskaite

5.

Tiks aizliegta atsevišķu ķīmisku vielu tirdzniecība plašas sabiedrības locekļiem, ja tās pārsniedz koncentrācijas noteiktās robežvērtības. Vielu pārdošana lielākās koncentrācijas robežvērtībās būtu atļaujama tikai tādiem lietotājiem, kas var dokumentēti pamatot likumīgu vajadzību izmantot attiecīgo ķīmisko vielu.

6.

Aizlieguma darbības joma attiecas uz ķīmisko vielu un to maisījumu sarakstu (skat. Šā priekšlikuma I pielikumu), kā arī uz šo vielu pārdošanu plašai sabiedrībai. Šie ierobežojumi neattiecas uz profesionāliem lietotājiem vai darbībām saistībā ar starpuzņēmumu attiecībām tirdzniecībā. Turklāt sarakstā uzskaitīto vielu pieejamība plašai publikai ir ierobežota tikai tad, ja tās pārsniedz noteiktas koncentrācijas robežvērtības. Vielas var iegādāties arī tad, ja tiek uzrādīta valsts iestādes izdota licence (kurā dokumentēta likumīga izmantošana). Visbeidzot, ir paredzēts izņēmums attiecībā uz lauksaimniekiem, kam dota atļauja bez licences iegādāties amonija nitrātu neatkarīgi no tā koncentrācijas robežvērtībām, ja tas paredzēts izmantošanai kā mēslošanas līdzeklis.

7.

Licence būs vajadzīga arī gadījumos, kad plašas sabiedrības loceklis sarakstā uzskaitītās vielas plāno ievest Eiropas Savienībā.

8.

Ekonomikas dalībniekiem, kas plašas sabiedrības locekļiem dod iespēju iegādāties attiecīgo vielu vai maisījumu, ir pienākums pārbaudīt uzrādītās licences un veikt šādu darījumu uzskaiti.

9.

Katras dalībvalsts pienākums ir izstrādāt noteikumus licences piešķiršanai. Kompetentā iestāde dalībvalstī atsaka piešķirt licenci pieteikuma iesniedzējam, ja ir pamatots iemesls apšaubīt paredzētās lietošanas likumību. Piešķirtās licences ir spēkā visās dalībvalstīs. Komisija var izstrādāt pamatnostādnes attiecībā uz licenču tehniskajiem aspektiem, lai sniegtu palīdzību to savstarpējai atzīšanai.

6. pants.   Ziņošana par aizdomīgiem darījumiem un zādzībām

10.

Uz plašāka klāsta attiecīgo ķīmisko vielu (papildus visām I pielikumā minētajām vielām, uz kurām attiecas licencēšanas prasība, arī II pielikumā minētās vielas) pārdošanu attieksies ziņošanas pienākums par aizdomīgiem darījumiem un zādzībām.

11.

Priekšlikumā paredzēts katrai dalībvalstij izraudzīties valsts kontaktpunktu ziņošanai par aizdomīgiem darījumiem un zādzībām (precīzi norādot tālruņa numuru un e-pasta adresi). Ekonomikas dalībniekiem ir pienākums nekavējoties ziņot par jebkādiem aizdomīgiem darījumiem un zādzībām, ja iespējams, norādot klienta identitāti.

12.

Komisija izstrādā un atjaunina pamatnostādnes, lai palīdzētu ekonomikas dalībniekiem atpazīt aizdomīgus darījumus un par tiem ziņot. Pamatnostādnēs tiks ietverti regulāri atjauninājumi attiecībā uz to papildu vielu sarakstu, kuras nav iekļautas I vai II pielikumā, par kurām tiek veicināta brīvprātīga ziņošana saistībā ar aizdomīgiem darījumiem un zādzībām.

7. pants.   Datu aizsardzība

13.

Priekšlikuma 11. ievilkums un 7. pants paredz, ka regulā paredzēto personas datu apstrāde vienmēr ir jāveic saskaņā ar ES tiesību aktiem par datu aizsardzību, konkrēti, Direktīvu 95/46/EK (4), un valsts tiesību aktiem par datu aizsardzību, ar kuriem tiek īstenota šī direktīva. Priekšlikumā nav ietverti citi datu aizsardzības noteikumi.

2.   Ir vajadzīgi vairāki īpaši noteikumi personas datu atbilstošai aizsardzībai

14.

Regulā paredzētajai ziņošanai par aizdomīgiem darījumiem un zādzībām, licencēšanas un uzskaites shēmai ir vajadzīga personas datu apstrāde. Tā jebkurā gadījumā noteiktā mērā ietver gan iejaukšanos privātajā dzīvē, gan arī personas datu aizsardzību, tādējādi arī atbilstīgus aizsardzības pasākumus.

15.

EDAU atzinīgi novērtē to, ka priekšlikumā ir paredzēts atsevišķs datu aizsardzības noteikums (7. pants). Tomēr šis vienīgais un ļoti vispārīgais priekšlikumā paredzētais noteikums ir nepietiekams, lai saistībā ar ierosinātajiem pasākumiem atbilstoši risinātu apsvērumus attiecībā uz datu aizsardzību. Turklāt attiecīgie priekšlikuma panti (4., 5. un 6. pants) pietiekami sīki neapraksta paredzēto datu apstrādes darbību specifiskos aspektus.

16.

Piemēram, attiecībā uz licencēšanu regulā ir paredzēts, ka ekonomikas dalībniekiem ir jāveic licencēto darījumu uzskaite, tomēr nav precīzi norādīts, kādi personas dati ir jāietver šajā uzskaitē, cik ilgi šos datus ir jāglabā, kam un ar kādiem nosacījumiem tos var izpaust. Turklāt nav precīzi norādīts, kādi dati tiks vākti licences saņemšanas pieteikumu apstrādes laikā.

17.

Attiecībā uz prasību ziņot par aizdomīgiem darījumiem un zādzībām priekšlikumā ir noteikta ziņošanas prasība, tomēr nav norādīts, kas nosaka aizdomīgu darījumu, kādi personas dati ir jāziņo, cik ilgi jāglabā ziņotā informācija, kam un ar kādiem nosacījumiem to var izpaust. Tāpat priekšlikumā nav paredzēta sīkāka informācija attiecībā uz “valsts kontaktpunktiem”, kuri tām ir jāizraugās, vai jebkādu datu bāzi, kuru šie punkti varētu izveidot attiecīgajai dalībvalstij, vai arī jebkādu citu iespējamu datu bāzi, ko varētu izveidot ES līmenī.

18.

No datu aizsardzības skatpunkta datu vākšana par aizdomīgiem darījumiem ir sensitīvākais temats priekšlikumā. Attiecīgie noteikumi būtu jāprecizē, lai nodrošinātu samērīgu datu aizsardzību un novērstu ļaunprātīgu izmantošanu. Lai to panāktu, ir skaidri jāprecizē datu aizsardzības nosacījumi un jāpiemēro pienācīgi aizsardzības pasākumi.

19.

Ir svarīgi, lai datus neizmantotu nekādiem citiem mērķiem, bet tikai cīņai pret terorismu (un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuros ķīmiskās vielas tiek ļaunprātīgi izmantotas pašgatavotās spridzināšanas ierīcēs). Datus nevajadzētu arī saglabāt ilgstošus laikposmus, īpaši gadījumos, ja iespējamo vai faktisko saņēmēju skaits varētu būt liels un/vai ja datus varētu izmantot neatbilstošai datu ieguvei. Tas ir vēl svarīgāk attiecībā uz gadījumiem, kuros var apliecināt, ka sākotnējām aizdomām nav bijis pamata. Šādos gadījumos būtu vajadzīgs īpašs pamatojums datu turpmākai saglabāšanai. Kā piemēru EDAU min Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu S. and Marper lietā pret Apvienoto Karalisti (2008. gads) (5), saskaņā ar kuru noziedzīgos nodarījumos nenotiesātu personu DNS datu ilgtermiņa saglabāšana saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantu tika atzīta par šo personu privātuma pārkāpumu.

20.

Šo iemeslu dēļ EDAU iesaka priekšlikuma 5., 6. un 7. pantā ietvert plašākus un precīzākus īpašus noteikumus šo apsvērumu atbilstošam risinājumam. Turpmāk tiks minēti daži īpaši ieteikumi.

21.

Turklāt būtu jāapsver arī tas, vai saskaņā ar priekšlikuma 10., 11. un 12. pantu Komisijas īstenojošā lēmumā var paredzēt īpašus un sīkāk izstrādātus noteikumus, lai risinātu papildu datu aizsardzības jautājumus praktiskā līmenī.

22.

Visbeidzot, EDAU iesaka arī to, lai Komisijas pamatnostādnēs par aizdomīgiem darījumiem un licenču tehniskajiem aspektiem tiktu ietverti plašāki īpaši datu apstrādes un aizsardzības noteikumi. Kā pamatnostādnes, tā arī iespējamais īstenojošais lēmums datu aizsardzības jomā būtu jāpieņem, apspriežoties ar EDAU, un gadījumos, kuri attiecas uz īstenošanu valsts līmenī, – ar 29. panta Datu aizsardzības darba grupu. Pašā regulā tas būtu skaidri jāparedz, kā arī tajā būtu īpaši jānorāda galvenie jautājumi, kādi risināmi pamatnostādnēs/īstenojošā lēmumā.

3.   Ieteikumi attiecībā uz licencēšanu un darījumu uzskaiti

3.1.    Ieteikumi priekšlikuma 5. pantam

Savākto datu maksimālais saglabāšanas laiks un kategorijas

23.

EDAU iesaka regulas 5. pantā paredzēt maksimālo saglabāšanas periodu (prima facie, nepārsniedzot divus gadus), kā arī uzskaitāmās personas datu kategorijas (nepārsniedzot informāciju par vārdu, licences numuru un iepirkto preču vienībām). Šo ieteikumu pamatā ir vajadzības un proporcionalitātes princips: personas datu vākšana un datu saglabāšana būtu jāierobežo, lai tā atbilstu tikai tiem nolūkiem, kādiem dati savākti (skat. Direktīvas 95/46/EK 6. panta c) un e) apakšpunktu). Ja šādas specifikācijas atstātu valsts tiesību aktu vai prakses pārziņā, visdrīzāk tas radītu nevajadzīgas neskaidrības un nevienlīdzīgu izturēšanos līdzīgās situācijās praksē.

“Īpašu kategoriju datu” vākšanas aizliegums

24.

Turklāt regulas 5. pantā saistībā ar licencēšanas procedūru vajadzētu arī skaidri aizliegt apstrādāt “īpašu kategoriju datus” (kā noteikts Direktīvas 95/46/EK 8. pantā), piemēram, cita starpā tādus kā personas datus, kas atklāj rases vai etnisko izcelsmi, politisko pārliecību, reliģisko piederību vai filozofiskos uzskatus.

25.

Tas palīdzētu nodrošināt to, ka pret pieteikumu iesniedzējiem neizturēsies diskriminējoši, piemēram, saistībā ar viņu rasi, tautību vai politisko vai reliģisko piederību. Šajā sakarā EDAU uzsver faktu, ka augsta līmeņa datu aizsardzības nodrošināšana ir arī līdzeklis cīņas veicināšanai pret rasismu, ksenofobiju un diskrimināciju, kas savukārt var veicināt radikalizācijas un teroristu rekrutēšanas novēršanu.

3.2.    Ieteikumi pamatnostādnēm/lēmuma īstenošanai

Licencēšanas laikā savāktie dati

26.

Regula paredz, ka ir jānoraida licences saņemšanas pieteikumi, ja ir pamatoti iemesli apšaubīt paredzētās izmantošanas likumību. Tādēļ būtu lietderīgi, ja pamatnostādnēs vai īstenojošā lēmumā būtu precizēti dati, ko saistībā ar licences saņemšanas pieteikumiem var vākt iestādes, kas izdod licences.

Mērķa ierobežošana

27.

Pamatnostādnēm vai īstenojošam lēmumam būtu jānodrošina, ka uzskaites dati būtu izpaužami tikai kompetentām tiesībaizsardzības iestādēm, kas izmeklē teroristu darbības vai citus noziedzīgus nodarījumus, par kuriem ir aizdomas attiecībā uz sprāgstvielu prekursoru ļaunprātīgu izmantošanu. Informāciju nevajadzētu izmantot nekādiem citiem papildu mērķiem (skat. Direktīvas 95/46/EK 6. panta b) apakšpunktu).

Informācija datu subjektiem par darījumu uzskaiti (un ziņošana par aizdomīgiem darījumiem)

28.

EDAU turklāt arī iesaka, lai pamatnostādnēs vai īstenojošā lēmumā būtu precizēts, ka iestādei, kas izdod licenci un kurai ir vislabākās iespējas šādu paziņojumu tieši izsniegt datu subjektiem, būtu jāinformē licences īpašnieki par to, ka viņu pirkumi tiks uzskaitīti un par tiem var tiks ziņots, ja tie tiks uzskatīti par “aizdomīgiem” (skat. Direktīvas 95/46/EK 10. un 11. pantu).

4.   Ieteikumi attiecībā uz ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem un zādzībām

4.1.    Ieteikumi priekšlikuma 6. pantam

29.

EDAU iesaka, lai priekšlikumā būtu precizēts kontaktpunktu uzdevums. Ietekmes novērtējums 6.33. punktā attiecas uz iespēju, ka šie kontaktpunkti var būt ne tikai “tiesībaizsardzības iestādes”, bet arī “asociācijas”. Šajā saistībā tiesību akti nesniedz nekādu plašāku informāciju. To konkrēti vajadzētu precizēt priekšlikuma 6.2. pantā. Vispār datus vajadzētu glabāt tiesībaizsardzības iestādēm, bet ja tas netiek ievērots, tad iemesli ir ļoti skaidri jāpamato.

30.

Regulas 6. pantā būtu jāprecizē uzskaitāmie personas dati (nepārsniedzot ziņas par vārdu, licences numuru un iepirkto preču vienībām). Šo ieteikumu pamatā ir vajadzības un proporcionalitātes princips: personas datu vākšanai jābūt ierobežotai, lai tā atbilstu tikai tiem nolūkiem, kādiem dati savākti (sk. Direktīvas 95/46/EK 6. panta c) apakšpunktu). Šajā saistībā tiek piemēroti līdzīgi apsvērumi kā 23. punktā.

31.

Regulas 6. pantā saistībā ar ziņošanas procedūru vajadzētu arī skaidri aizliegt vākt un apstrādāt “īpašu kategoriju datus” (kā noteikts Direktīvas 95/46/EK 8. pantā), piemēram, cita starpā tādus kā personas datus, kas atklāj rases vai etnisko izcelsmi, politisko pārliecību, reliģisko piederību vai filozofiskos uzskatus (skat. arī 24.–25. punktu).

32.

Visbeidzot, 6. pantā būtu jānosaka maksimālais saglabāšanas periods, ņemot vērā datu glabāšanas nolūkus. EDAU iesaka, ja vien par aizdomīgo darījumu vai zādzību nav uzsākta īpaša izmeklēšana un šī izmeklēšana nav pabeigta, ziņas par visiem ziņotajiem aizdomīgajiem darījumiem un zādzībām pēc noteikta laikposma būtu jāizdzēš no datu bāzes (prima facie, vēlākais, divus gadus pēc ziņojuma nosūtīšanas datuma). Tas palīdzētu nodrošināt, ka gadījumos, kuros aizdomas nav apstiprinājušās (pat, ja notiek turpmāka izmeklēšana), “melnajā sarakstā” netiktu saglabāti nevainīgu personu vārdi un šīs personas netiktu turētas aizdomās nepematoti ilgus laikposmus (skat. Direktīvas 95/46/EK 6. panta e) apakšpunktu). Tomēr jebkurā gadījumā ir jāizvairās no pārāk plašām novirzēm no šā punkta valsts līmenī.

33.

Šis ierobežojums ir vajadzīgs arī datu kvalitātes principa nodrošināšanai (skat. Direktīvas 95/46/EK 6. panta d) apakšpunktu), kā arī citu tādu svarīgu tiesību principu kā, piemēram, nevainīguma prezumcijas principa nodrošināšanai. Tas ne tikai varētu nodrošināt vairāk atbilstošu personu aizsardzības līmeni, bet vienlaicīgi arī ļautu tiesībaizsardzības īstenotājiem efektīvāk pievērsties tām daudz nopietnākajām lietām, kurās aizdomas, visticamāk, rezultātā apstiprināsies.

4.2.    Ieteikumi pamatnostādnēm/īstenošanas lēmumam

Vajadzētu noteikt kritērijus aizdomīgiem darījumiem

34.

Priekšlikumā nav noteikts, kāds darījums varētu būt “aizdomīgs”. Tomēr priekšlikuma 6. panta 6. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka “Komisija izstrādā pamatnostādnes” un sniedz informāciju par to, “kā atpazīt aizdomīgus darījumus un par tiem ziņot”.

35.

EDAU atzinīgi novērtē to, ka priekšlikumā ir paredzēts Komisijai izstrādāt pamatnostādnes. Tām būtu jābūt pietiekami skaidrām un konkrētām, kā arī jānovērš pārāk plašas interpretācijas iespējas, lai samazinātu personas datu pārsūtīšanu tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī novērstu jebkādu patvaļīgu vai diskriminējošu praksi, piemēram, saistībā ar rasi, tautību vai politisko vai reliģisko piederību.

Mērķa ierobežošana, konfidencialitāte, drošība un piekļuve

36.

Pamatnostādnēs/īstenošanas lēmumā būtu plašāk jānorāda tas, ka informācija būtu jāglabā, ievērojot drošību un konfidencialitāti, un to varētu izpaust tikai tām tiesībsargājošām iestādēm, kas izmeklē teroristu darbības vai citus noziedzīgus nodarījumus, par kuriem ir aizdomas par ļaunprātīgu sprāgstvielu prekursoru izmantošanu. Šo informāciju nevajadzētu izmantot papildu mērķiem, piemēram, lai nodokļu vai imigrācijas iestādes izmeklētu nesaistītas lietas.

37.

Pamatnostādnēs/īstenošanas lēmumā būtu precīzi jānorāda, kam valstu kontaktpunkti nodrošinātu piekļuvi saņemtajiem (un saglabātajiem) datiem. Piekļuvei/izpaušanai vajadzētu būt ierobežotai, pamatojoties uz stingri noteiktu vajadzību pēc informācijas. Būtu jāapsver arī iespējamo saņēmēju saraksta publicēšana.

Piekļuves tiesības datu subjektiem

38.

Pamatnostādnēs/īstenošanas lēmumā būtu jāparedz piekļuves tiesības datu subjektiem, tostarp vajadzības gadījumā tiesības labot vai dzēst viņu datus (skat. Direktīvas 95/46/EK 12.–14. pantu). Šādu tiesību vai jebkuru 13. pantā paredzēto izņēmumu esamībai varētu būt svarīga saistība. Piemēram, saskaņā ar vispārējiem noteikumiem datu subjektam ir arī tiesības zināt, vai par viņa veikto darbību ir ziņots kā par aizdomīgu. Šādu tiesību iespējama izmantošana novērstu vajadzību sprāgstvielu prekursoru pārdevējam paziņot pircējam par aizdomīgajiem darījumiem. Tādēļ vislabākajā gadījumā izņēmumiem ir jābūt skaidri pamatotiem un īpaši paredzētiem regulā vai arī jebkurā gadījumā pamatnostādnēs/īstenošanas lēmumā. Vajadzētu paredzēt arī kompensācijas mehānismu, iesaistot valsts kontaktpunktus.

5.   Papildu piezīmes

Efektivitātes periodiska pārskatīšana

39.

EDAU atzinīgi novērtē to, ka priekšlikumā ir paredzēta regulas pārskatīšana (pēc pieciem gadiem kopš pieņemšanas). Tiešām, EDAU atzinums ir tāds, ka jebkuri jauni tiesību akti būtu periodiski pārskatāmi, lai pārliecinātos, vai tie arvien ir efektīvi līdzekļi cīņā ar terorismu (un citām noziedzīgām darbībām). EDAU iesaka to, ka regulai vajadzētu īpaši nodrošināt, lai šādā pārskatīšanā tiktu ņemta vērā arī regulas efektivitāte, kā arī ietekme uz pamattiesībām, tostarp datu aizsardzība.

III.   SECINĀJUMI

40.

EDAU iesaka priekšlikumam pievienot plašākus un precīzākus īpašus noteikumus datu aizsardzības apsvērumu atbilstošam risinājumam. Turklāt Komisijas pamatnostādnēs par aizdomīgiem darījumiem un licenču tehniskajiem aspektiem, kā arī iespējamā īstenojošā lēmumā par datu aizsardzību varētu paredzēt arī plašākus īpašus noteikumus par datu apstrādi un aizsardzību. Pamatnostādnes (kā arī īstenojošais lēmums, ja tāds paredzēts) būtu jāpieņem, apspriežoties ar EDAU, un attiecīgos gadījumos – 29. panta Datu aizsardzības darba grupai apspriežoties ar datu aizsardzības iestāžu pārstāvjiem attiecīgajās dalībvalstīs.

41.

Regulas 5. pantā būtu jāparedz maksimālais saglabāšanas periods (prima facie, nepārsniedzot divus gadus) attiecībā uz uzskaitītajiem darījumiem, kā arī uzskaitāmajām personas datu kategorijām (nepārsniedzot ziņas par vārdu, licences numuru un iepirkto preču vienībām). Īpašu kategoriju datu apstrāde būtu skaidri jāaizliedz.

42.

Kontaktpunktu uzdevums un būtība būtu jāprecizē priekšlikuma 6. pantā. Šajā pantā būtu jāprecizē maksimālais par aizdomīgiem darījumiem ziņoto datu saglabāšanas periods (prima facie, nepārsniedzot divus gadus), kā arī uzskaitāmajiem personas datiem (nepārsniedzot ziņas par vārdu, licences numuru un iepirkto preču vienībām). Īpašu kategoriju datu apstrāde būtu skaidri jāaizliedz.

43.

Turklāt pamatnostādnēs/īstenošanas lēmumā būtu precīzi jānorāda dati, kurus saistībā ar licences saņemšanas pieteikumu var vākt iestādes, kas izdod licences. Tajās vajadzētu arī skaidri ierobežot mērķus datu izmantošanai. Līdzīgi noteikumi būtu jāpiemēro arī attiecībā uz aizdomīgu darījumu uzskaiti. Pamatnostādnēs/īstenošanas lēmumā būtu precīzi jānorāda, ka iestādei, kas izdod licences, vajadzētu informēt licences īpašniekus par to, ka viņu pirkumi tiks uzskaitīti un par tiem var tikt ziņots, ja tie tiek uzskatīti par “aizdomīgiem”. Pamatnostādnēs/īstenošanas lēmumā būtu precīzi jānorāda, kam valstu kontaktpunkti nodrošinātu piekļuvi saņemtajiem (un saglabātajiem) datiem. Piekļuvei/izpaušanai vajadzētu būt ierobežotai, pamatojoties uz stingri noteiktu vajadzību pēc informācijas. Tām ir jāparedz arī atbilstošas piekļuves tiesības datu subjektiem, kā arī skaidri jānosaka un jāpamato jebkuri izņēmumi.

44.

Paredzēto pasākumu efektivitāti būtu periodiski jāpārskata, vienlaicīgi apsverot arī to ietekmi uz privātumu.

Briselē, 2010. gada 15. decembrī

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs

Peter HUSTINX


(1)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(2)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(3)  COM(2010) 473.

(4)  Norādīta 1. zemsvītras piezīmē.

(5)  S. and Marper lieta pret Apvienoto Karalisti (2008. gada 4. decembris) (Iesniegums Nr. 30562/04 un Nr. 30566/04).


1.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 101/6


Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par Komisijas Paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei – “ES iekšējās drošības stratēģija darbībā – pieci soļi pretim drošākai Eiropai”

2011/C 101/02

EIROPAS DATU AIZSARDZĪBAS UZRAUDZĪTĀJS,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 16. pantu,

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 7. un 8. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (1),

ņemot vērā lūgumu sniegt atzinumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (2), un jo īpaši tās 41. pantu,

IR PIEŅĒMIS ŠO ATZINUMU.

I.   IEVADS

1.

Komisija 2010. gada 22. novembrī pieņēma Paziņojumu ar nosaukumu “ES iekšējās drošības stratēģija darbībā – pieci soļi pretim drošākai Eiropai” (turpmāk tekstā – Paziņojums) (3). Paziņojums tika nosūtīts EDAU apspriešanai.

2.

EDAU pauž gandarījumu par to, ka Komisija tam lūdz atzinumu. Jau pirms Paziņojuma pieņemšanas EDAU sniedza neoficiālas piezīmes par teksta projektu, un Paziņojuma galīgajā redakcijā dažas no tām ir ņemtas vērā.

Paziņojuma pamatojums

3.

ES iekšējās drošības stratēģija (turpmāk tekstā – “IDS”), kam veltīts Paziņojums, tika pieņemta 2010. gada 23. februārī Spānijas prezidentūras laikā (4). Stratēģijā izklāstīts Eiropas drošības modelis, kas līdz ar citām darbībām integrē arī pasākumus tiesībaizsardzībā un tiesu sadarbībā, robežu pārvaldībā un civilajā aizsardzībā, pienācīgi ievērojot kopējās Eiropas vērtības, piemēram, pamattiesības. Tās galvenie mērķi ir šādi:

iepazīstināt sabiedrību ar esošajiem ES instrumentiem, kas jau palīdz nodrošināt ES pilsoņu drošību un brīvību, un ar pievienoto vērtību, ko ES darbības rada šajā jomā;

tālāk izstrādāt kopīgus rīkus un politiku, pamatojoties uz dziļāk integrētu pieeju, kas pievēršas nedrošības cēloņiem, nevis tikai sekām;

nostiprināt tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbību, robežu pārvaldību, civilo aizsardzību un katastrofu pārvaldību.

4.

IDS mērķis ir risināt steidzamākos ES drošības apdraudējumus un problēmas, piemēram, smago noziegumu un organizētās noziedzības, terorisma un kibernoziegumu, kā arī ES ārējo robežu pārvaldības jomā, un nostiprināt pretestības spējas dabas un cilvēku izraisītām katastrofām. Stratēģija paredz vispārīgas vadlīnijas, principus un virzienus par to, kā ES vajadzētu reaģēt uz šīm problēmām, un tā aicina Komisiju piedāvāt laikus ieplānotus pasākumus šīs stratēģijas īstenošanai.

5.

Turklāt šajā jautājumā ir svarīgi atsaukties uz nesenajiem Tieslietu un iekšlietu Padomes secinājumiem par ES politikas cikla izveidi un ieviešanu, lai apkarotu starptautiskos smagos noziegumus un organizēto noziedzību, kuri pieņemti 2010. gada 8.–9. novembrī (5) (turpmāk tekstā – “2010. gada novembra secinājumi”). Šajā dokumentā ir ņemts vērā Padomes 2006. gada secinājums par iekšējās drošības arhitektūru (6), un tas aicina Padomi un Komisiju definēt visaptverošu IDS, balstoties uz kopīgajām ES vērtībām un principiem, kas vēlreiz apstiprināti ES Pamattiesību hartā. (7)

6.

No visiem virzieniem un mērķiem, kam jāvirza IDS īstenošana, 2010. gada novembra secinājumi pievēršas pārdomām par apsteidzošu un uz izlūkošanu balstītu pieeju, ciešākai sadarbībai starp ES aģentūrām, tostarp informācijas apmaiņas tālākai uzlabošanai starp šīm aģentūrām, kā arī mērķim attiecībā uz pilsoņu informēšanu par tā ES darba svarīgumu, kas vērsts uz viņu aizsardzību. Turklāt secinājumi aicina Komisiju kopā ar attiecīgo aģentūru speciālistiem un dalībvalstīm izstrādāt daudzgadu stratēģisko plānu (turpmāk tekstā – “MASP”) attiecībā uz katru prioritāti, definējot atbilstošāko stratēģiju problēmas risināšanai. Tie arī aicina Komisiju, apspriežoties ar dalībvalstu un ES aģentūru speciālistiem, izstrādāt neatkarīgu mehānismu MASP īstenošanas novērtēšanai. EDAU atgriezīsies pie šiem jautājumiem vēlāk šajā atzinumā, jo tie ir cieši saistīti un tiem ir būtiska ietekme uz personas datu, privātuma un citu saistītu pamattiesību un brīvību aizsardzību.

Paziņojuma saturs un mērķis

7.

Paziņojumā ir piedāvāti pieci stratēģiskie mērķi, kuriem visiem ir saistība ar privātumu un datu aizsardzību:

sagraut starptautiskos noziedznieku tīklus;

novērst terorismu un risināt jautājumus saistībā ar radikalizēšanos un vervēšanu;

uzlabot pilsoņu un uzņēmumu drošību kibertelpā;

drošības stiprināšana, izmantojot robežu pārvaldību, un

uzlabot Eiropas izturētspēju krīzes un katastrofu gadījumos.

8.

IDS darbībā, ko piedāvā Komisija, paredz kopīgu darba kārtību dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Komisijai, Padomei, aģentūrām un citiem, tostarp pilsoniskajai sabiedrībai un vietējām pašvaldībām, un tā piedāvā veidu, kā tiem visiem būtu jāstrādā kopā nākamos četrus gadus, lai sasniegtu IDS mērķus.

9.

Paziņojuma pamatā ir Lisabonas līgums, un tas atzīst Stokholmas programmas (un tās Rīcības plāna) piedāvātās vadlīnijas, kas 4.1. nodaļā uzsver nepieciešamību sagatavot visaptverošu IDS, pamatojoties uz pamattiesību ievērošanu, starptautisku aizsardzību un tiesiskumu. Turklāt saskaņā ar Stokholmas programmu iekšējās drošības stratēģijas izstrādei, uzraudzībai un īstenošanai ir jākļūst par vienu no prioritārajiem uzdevumiem Iekšējās drošības komitejai (COSI), kas izveidota saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 71. pantu. Lai nodrošinātu efektīvu IDS īstenošanu, tai ir jāaptver arī integrētās robežu pārvaldības drošības aspekti un vajadzības gadījumā – arī tiesu sadarbība krimināllietās, kas attiecas uz operatīvo sadarbību iekšējās drošības jomā. Šajā jautājumā ir svarīgi arī norādīt, ka Stokholmas programma aicina piemērot IDS integrētu pieeju, ņemot vērā arī ES izstrādāto ārējās drošības stratēģiju, kā arī citas ES politikas, jo īpaši tās, kas attiecas uz iekšējo tirgu.

Atzinuma mērķis

10.

Paziņojums attiecas uz dažādām politikas jomām, kas ietilpst plaši izprastā Eiropas Savienības “iekšējās drošības” jēdzienā vai ietekmē to.

11.

Šā atzinuma mērķis nav analizēt visas politikas jomas un konkrētos tematus, kam pievēršas Paziņojums, bet gan:

apskatīt Paziņojumā piedāvātos IDS mērķus no īpaša – privātuma un datu aizsardzības – viedokļa, un, pamatojoties uz to, uzsvērt vajadzīgās saites ar citām stratēģijām, kas pašlaik tiek apspriestas un pieņemtas ES līmenī;

precizēt datu aizsardzības priekšstatu un jēdzienu skaitu, kas jāņem vērā, ES līmenī izstrādājot, papildinot un īstenojot IDS;

atbilstošos vajadzības gadījumos sniegt ierosinājumus par to, kā datu aizsardzības problēmas var labāk ņemt vērā, īstenojot Paziņojumā piedāvātās darbības.

12.

EDAU to darīs, jo īpaši uzsverot saistību starp IDS un Informācijas pārvaldības stratēģiju, kā arī darbu pie visaptveroša datu aizsardzības regulējuma. Turklāt EDAU izmantos tādus jēdzienus kā – labākās pieejamās metodes un “modelētais privātums”, privātuma un datu aizsardzības ietekmes novērtējums un datu subjektu tiesības, kas tieši ietekmē IDS izstrādi un īstenošanu. Atzinumā būs sniegtas arī piezīmes par daudzām izvēlētām politikas jomām, piemēram, integrēto robežu pārvaldību, tostarp EUROSUR un personas datu apstrādi, ko veic FRONTEX, kā arī citām jomām, piemēram, kibertelpu un TFTP.

II.   VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

Vajadzība pēc vispusīgākas, ietverošākas un “stratēģiskākas” pieejas ES stratēģijām, kas attiecas uz IDS

13.

Daudzas ES stratēģijas, kas balstītas uz Lisabonas līgumu un Stokholmas programmu un tieši vai netieši ietekmē datu aizsardzību, pašlaik tiek apspriestas un piedāvātas ES līmenī. IDS ir viena no tām, un tā ir cieši saistīta ar citām stratēģijām (kas ir izskatītas nesenos Komisijas paziņojumos vai ir paredzētas tuvākajā nākotnē), piemēram, ES Informācijas pārvaldības stratēģija un Eiropas Informācijas apmaiņas modelis, stratēģija ES Pamattiesību hartas īstenošanai, visaptveroša datu aizsardzības stratēģija un ES Pretterorisma politika. Šajā atzinumā EDAU jo īpaši pievēršas saistībai ar Informācijas pārvaldības stratēģiju un visaptverošo datu aizsardzības regulējumu, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantu, kam no datu aizsardzības viedokļa ir visredzamākā politiskā saistība ar IDS.

14.

Visas šīs stratēģijas veido saistīto politikas vadlīniju, programmu un rīcības plānu sarežģītu “kompilāciju”, kas aicina izstrādāt visaptverošu un integrētu pieeju ES līmenī.

15.

Vispārīgāk runājot, šī “stratēģiju sasaistīšanas” metode, ja tā tiks ņemta vērā nākotnes darbībās, atklās, ka ES līmenī ir savs skatījums par ES stratēģijām un ka šīs stratēģijas un nesen pieņemtie paziņojumi, kas tos papildina, ir cieši saistīti, un šajā gadījumā Stokholmas programma ir kopīgs atskaites punkts tām visām. Tā arī veidotu pozitīvu sinerģiju starp dažādām politikām, kas attiecas uz brīvības, drošības un tiesiskuma jomu, un novērstu jebkādu iespējamu darba dublēšanos šajā jomā. Tikpat svarīgi ir tas, ka šī metode ļautu efektīvāk un saskaņotāk piemērot datu aizsardzības noteikumus attiecībā uz visām saistītajām stratēģijām.

16.

EDAU uzsver, ka viens no IDS pīlāriem ir efektīva informācijas pārvaldība Eiropas Savienībā, kam jābūt balstītai uz nepieciešamības un proporcionalitātes principiem, lai pamatotu informācijas apmaiņas nepieciešamību.

17.

Turklāt, kā norādīts EDAU atzinumā par Paziņojumu par informācijas pārvaldību (8), EDAU uzsver, ka visi jaunie likumdošanas pasākumi, kas atvieglotu personas datu uzglabāšanu un apmaiņu, ir jāpiedāvā tikai tādā gadījumā, ja tiem ir konkrēts nepieciešamības pamatojums (9). Īstenojot IDS, šī tiesību aktu prasība ir jāīsteno kā apsteidzošas politikas metode. Nepieciešamība pēc visaptverošas pieejas IDS neizbēgami izraisa arī vajadzību novērtēt visus instrumentus un rīkus, kas iekšējās drošības jomā jau ir pieejami, pirms tiek piedāvāti jauni.

18.

Šajā jautājumā EDAU piedāvā arī biežāk izmantot klauzulas, kas paredz periodiski novērtēt esošos instrumentus, piemēram, klauzulu, kas iekļauta pašlaik izvērtējamajā Datu saglabāšanas direktīvā. (10)

Datu aizsardzība kā IDS mērķis

19.

Paziņojums pievēršas personas datu aizsardzībai nodaļā “Drošības politikas jomas, kas balstītas uz kopīgām vērtībām”, kurā norādīts, ka instrumentiem un darbībām IDS īstenošanai ir jābūt balstītiem uz mūsu kopīgām vērtībām, tostarp uz tiesiskumu un pamattiesību ievērošanu, kā noteikts ES Pamattiesību hartā. Līdz ar to tas paredz, ka “efektīva tiesībaizsardzība ES tiek veicināta ar informācijas apmaiņu, un šajā sakarā mums ir arī jāaizsargā indivīdu privātums un pamattiesības uz personas datu aizsardzību”.

20.

Tā ir apsveicama apņemšanās. Tomēr nevar uzskatīt, ka tā pietiekami risina datu aizsardzības problēmu IDS. Paziņojums sīkāk neanalizē datu aizsardzību (11) un arī neizskaidro, kā privātuma respektēšana un personas datu aizsardzība tiks nodrošināta praksē – darbībās, ar ko īsteno IDS.

21.

Pēc EDAU domām, vienam no IDS darbībā mērķiem ir jābūt plaši izprastai aizsardzībai, kas nodrošinātu pareizu līdzsvaru starp pilsoņu aizsardzību pret esošajiem apdraudējumiem, no vienas puses, un viņu privātuma aizsardzību un tiesībām uz personas datu aizsardzību, no otras puses. Citiem vārdiem sakot, drošības un privātuma problēmas ir jāuztver vienādi nopietni, izstrādājot IDS, un tai būtu jāsaskan ar Stokholmas programmu un Padomes secinājumiem.

22.

Īsumā, drošības garantēšana un vienlaikus arī pilnīga privātuma ievērošana un datu aizsardzība ir jānorāda kā galvenie ES iekšējās drošības stratēģijas mērķi. Tas ir jāatspoguļo visās darbībās, ko dalībvalstis un ES iestādes veic šīs stratēģijas īstenošanai.

23.

Šajā jautājumā EDAU atsaucas uz paziņojumu COM(2010)609 “Vispusīga pieeja personas datu aizsardzībai Eiropas Savienībai”. (12) EDAU drīzumā sniegs atzinumu par šo paziņojumu, bet šeit tikai uzsver, ka nav iespējams izveidot efektīvu IDS bez nopietnas datu aizsardzības shēmas, kas to papildinātu un sekmētu uzticību un lielāku efektivitāti.

III.   PRIEKŠSTATI UN JĒDZIENI, KO PIEMĒRO IDS IZSTRĀDEI UN ĪSTENOŠANAI

24.

Ir skaidrs, ka dažas darbības, kas izriet no IDS mērķiem, var palielināt riskus attiecībā uz fizisko personu privātuma un datu aizsardzību. Lai šiem riskiem pretdarbotos, EDAU vēlas pievērst īpašu uzmanību tādiem jēdzieniem kā “modelētais privātums”, privātuma un datu aizsardzības ietekmes novērtējums, datu subjektu tiesības un labākās pieejamās metodes (BAT). Tie visi ir jāņem vērā IDS īstenošanā, un tie var arī noderēt, izstrādājot vairāk uz privātumu un datu aizsardzību orientētas politikas šajā jomā.

Modelētais privātums

25.

EDAU vairākos gadījumos un dažādos atzinumos ir atbalstījis jēdzienu par “neatņemamu” privātumu (“modelētais privātums” vai “privātums pēc definīcijas”). Šis jēdziens pašlaik ir izstrādāts gan privātajam, gan sabiedriskajam sektoram, tādēļ tam ir arī jābūt svarīgai nozīmei attiecībā uz ES iekšējās drošības, kā arī policijas un tiesu jomu. (13)

26.

Paziņojumā šis jēdziens nav pieminēts. EDAU ierosina iekļaut atsauces uz šo jēdzienu mērķvirzītajās darbībās, kas jāpiedāvā un jāuzņemas, lai īstenotu IDS, jo īpaši saistībā ar 4. mērķi “Drošības stiprināšana, izmantojot robežu pārvaldību”, kurā ir nepārprotama norāde par jauno tehnoloģiju padziļinātu izmantošanu robežu pārbaudēs un robežu uzraudzībā.

Privātuma un datu aizsardzības ietekmes novērtēšana

27.

EDAU rosina Komisiju pārdomāt – turpmākā darba ietvaros pie IDS izstrādes un īstenošanas, pamatojoties uz Paziņojumu – kas ir jāsaprot ar reālu “privātuma un datu aizsardzības ietekmes novērtējumu”(PIA) brīvības, drošības un tiesiskuma jomā un jo īpaši IDS.

28.

Paziņojumā ir minēti apdraudējuma un riska novērtējumi. Tas ir apsveicami. Tomēr Paziņojums nevienā punktā nepiemin privātuma un datu aizsardzības ietekmes novērtējumus. EDAU ir pārliecināts, ka darbs pie Paziņojuma izpildes IDS jomā ir lieliska iespēja izstrādāt šādus privātuma un datu aizsardzības ietekmes novērtējumus saistībā ar iekšējo drošību. EDAU norāda, ka ne Paziņojums, ne Komisijas Ietekmes novērtēšanas vadlīnijas (14) neprecizē šo aspektu un nenosaka to par politikas prasību.

29.

Tādēļ EDAU iesaka, īstenojot turpmākos instrumentus, veikt konkrētāku un nopietnāku ietekmes novērtējumu attiecībā uz privātumu un datu aizsardzību – kā atsevišķu novērtējumu vai kā Komisijas veiktā vispārīgā pamattiesību ietekmes novērtējuma daļu. Šajā ietekmes novērtējumā ir ne vien jānorāda pamatprincipi un jāanalizē politikas izvēles, kā tas notiek pašlaik, bet arī jāsniedz ieteikumi par specifiskiem un konkrētiem aizsargpasākumiem.

30.

Tādēļ ir jāizstrādā īpaši rādītāji un iezīmes, lai nodrošinātu, ka ikviens priekšlikums, kam ir ietekme uz privātumu un datu aizsardzību ES iekšējās drošības jomā, tiktu rūpīgi apsvērts, tostarp attiecībā uz tādiem aspektiem kā proporcionalitāte, nepieciešamība un mērķa ierobežojuma princips.

31.

Turklāt šajā ziņā varētu būt noderīgi atsaukties uz RFID ieteikuma (15) 4. pantu, kurā Komisija aicināja dalībvalstis nodrošināt, lai nozares speciālisti sadarbībā ar attiecīgajām iesaistītajām personām pilsoniskajā sabiedrībā izstrādātu privātuma un datu aizsardzības ietekmes novērtēšanas regulējumu. Arī Madrides rezolūcija, ko 2009. gada novembrī pieņēma Privātuma un datu aizsardzības speciālistu starptautiskā konference, rosināja īstenot PIA pirms jaunu informācijas sistēmu un tehnoloģiju ieviešanas personas datu apstrādē vai pirms būtiskām izmaiņām esošajā apstrādē.

Datu subjektu tiesības

32.

EDAU norāda, ka Paziņojums īpaši nepievēršas jautājumam par datu subjektu tiesībām, kam ir būtiska nozīme datu aizsardzībā un ir jāietekmē IDS izstrāde. Būtiski ir nodrošināt, lai visās dažādajās sistēmās un instrumentos, kas veltīti ES iekšējai drošībai, personas, uz kurām tie attiecas, varētu izmantot līdzīgas tiesības jautājumā par personas datu apstrādes veidu.

33.

Daudzas paziņojumā minētās sistēmas paredz īpašus noteikumus attiecībā uz datu subjektu tiesībām (pievēršoties arī tādām personu kategorijām kā cietušie, aizdomās turētie noziedznieki vai migranti), tomēr ir lielas atšķirības starp dažādām sistēmām un instrumentiem, un tās nav pietiekami pamatotas.

34.

Tādēļ EDAU aicina Komisiju tuvākajā nākotnē rūpīgāk iedziļināties šajā jautājumā par datu subjektu tiesību saskaņošanu ES attiecībā uz IDS un Informācijas pārvaldības stratēģiju.

35.

Īpašu uzmanību vajadzētu pievērst datu labošanas mehānismiem. IDS ir jāgarantē, lai visos gadījumos, kad fizisko personu tiesības nav pilnībā ievērotas, personas datu kontrolieriem būtu jānodrošina pārsūdzības procedūras, kas būtu viegli izmantojamas, efektīvas un pieejamas.

Labākās pieejamās metodes

36.

IDS īstenošana neizbēgami būs balstīta uz IT infrastruktūras izmantošanu, kas nodrošinās Paziņojumā paredzētās darbības. Labākās pieejamās metodes (BAT) var uzskatīt par pareiza līdzsvara garantu starp IDS mērķu sasniegšanu un fizisko personu tiesību ievērošanu. Šajā kontekstā EDAU vēlas atkārtot ieteikumu, kas sniegts iepriekšējos atzinumos (16) jautājumā par nepieciešamību Komisijai kopā ar nozares pārstāvjiem definēt un atbalstīt konkrētus pasākumus labāko pieejamo metožu piemērošanai. Šī piemērošana nozīmē visefektīvāko un modernāko posmu darbību un to īstenošanas metožu izstrādē, un tā norāda, ka kādas konkrētas metodes ir praktiski piemērotas, lai plānotos rezultātus nodrošinātu efektīvi un saskaņā ar ES privātuma un datu aizsardzības regulējumu. Šāda pieeja pilnībā saskan ar iepriekš minēto “modelētā privātuma” metodi.

37.

Attiecīgos gadījumos un iespēju robežās ir jāizstrādā atsauces dokumenti par labākajām pieejamajām metodēm, lai nodrošinātu vadlīnijas un lielāku tiesisko skaidrību attiecībā uz IDS ietvaros paredzēto pasākumu faktisko īstenošanu. Tas varētu arī sekmēt minēto pasākumu labāku saskaņotību dažādās dalībvalstīs. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi – privātumam un drošībai piemērotu labāko pieejamo metožu definēšana atvieglos datu aizsardzības iestāžu uzraudzības uzdevumu veikšanu, sniedzot tām ar privātumu un datu aizsardzību samērojamas tehniskas norādes, ko pieņēmuši personas datu kontrolieri.

38.

EDAU arī norāda, cik svarīgi ir pareizi saskaņot IDS ar darbībām, kas jau ir veiktas saskaņā ar Izpētes un tehnoloģiju attīstības septīto pamatprogrammu un Drošības un brīvību aizsardzības pamatprogrammu. Kopīgs skatījums uz labāko pieejamo metožu nodrošināšanu ļautu ieviest inovācijas attiecībā uz kompetenci un spējām, kas nepieciešamas pilsoņu aizsardzībai, vienlaikus ievērojot arī pamattiesības.

39.

Visbeidzot, EDAU uzsver lielo nozīmi, kāda var būt Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūrai (ENISA), izstrādājot vadlīnijas un novērtējot drošības spējas, kas nepieciešamas IT sistēmu integritātes un pieejamības nodrošināšanai, kā arī šo labāko pieejamo metožu veicināšanai. Ņemot to vērā, EDAU atzinīgi novērtē aģentūras iesaistīšanu, atvēlot tai svarīgāko uzdevumu spēju uzlabošanā cīņā pret kiberuzbrukumiem un kibernoziegumu apkarošanā. (17)

Dalībnieku un viņu uzdevumu noskaidrošana

40.

Šādos apstākļos ir nepieciešami arī plašāki paskaidrojumi par iesaistītajām personām, kas ietilpst IDS sistēmā vai to atbalsta. Paziņojums pievēršas dažādiem dalībniekiem un iesaistītajām personām, piemēram, pilsoņiem, tiesu iestādēm, ES aģentūrām, valstu iestādēm, policijai un uzņēmumiem. Šo dalībnieku konkrētie uzdevumi un kompetence ir plašāk jāiekļauj konkrētās darbībās, kas tiks piedāvātas IDS īstenošanai.

IV.   ĪPAŠAS PIEZĪMES PAR POLITIKAS JOMĀM SAISTĪBĀ AR IDS

Integrētā robežu pārvaldība (IRP)

41.

Paziņojumā ir norāde par faktu, ka Lisabonas līgums ļauj ES labāk izmantot sinerģiju starp robežu pārvaldības politikām attiecībā uz personām un precēm. Attiecībā uz personu pārvietošanos Paziņojumā teikts, ka “ES migrācijas pārvaldību un cīņu pret noziedzību var uzskatīt par integrētās robežu pārvaldības stratēģijas dubultmērķi”. Šis dokuments atzīst robežu pārvaldību par potenciāli spēcīgu līdzekli smago noziegumu un organizētās noziedzības sagraušanā. (18)

42.

EDAU arī norāda, ka Paziņojums definē trīs stratēģiskos virzienus: 1) jaunās tehnoloģijas pastiprināta izmantošana robežpārbaudēm (otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēma (SIS II), Vīzu informācijas sistēma (VIS), ieceļošanas/izceļošanas sistēma un reģistrēto ceļotāju programma); 2) jaunās tehnoloģijas pastiprināta izmantošana robežu uzraudzībā (Eiropas Robežu uzraudzības sistēma, EUROSUR) un 3) dalībvalstu uzlabota koordinācija ar FRONTEX starpniecību.

43.

EDAU vēlas izmantot iespēju šajā atzinumā atgādināt savus daudzos iepriekšējos atzinumos izteiktos lūgumus izstrādāt ES līmenī skaidru robežu pārvaldības politiku, kas pilnībā ievērotu datu aizsardzības noteikumus. EDAU uzskata, ka pašreizējais darbs pie IDS un informācijas pārvaldības sniedz ļoti labu iespēju veikt konkrētākus pasākumus, lai izstrādātu saskaņotu politiku šajās jomās.

44.

EDAU norāda, ka Paziņojums attiecas ne tikai uz esošajām lielapjoma sistēmām un tām, kuru ekspluatācija var sākties tuvākajā nākotnē (piemēram, SIS, SIS II un VIS), bet arī – savā ziņā – uz sistēmām, kuras Komisija varētu piedāvāt nākotnē, lai gan lēmums par tām vēl nav pieņemts (t. i., reģistrēto ceļotāju programma un ieceļošanas/izceļošanas sistēma). Jāatgādina šajā jautājumā, ka minēto sistēmu ieviešanas mērķi un leģitimitāte joprojām nav izskaidrota un pierādīta, arī ņemot vērā rezultātus, ko sniedz īpaši Komisijas veikti ietekmes novērtējumi. Ja tas nenotiks, Paziņojumu var izprast kā tādu, kas aizsteidzies priekšā lēmumu pieņemšanas procesam un tādēļ neņem vērā faktu, ka vēl nav pieņemts galīgais lēmums par to, vai reģistrēto ceļotāju programma un ieceļošanas/izceļošanas sistēma Eiropas Savienībā ir jāievieš.

45.

Tādēļ EDAU ierosina turpmākajā darbā pie IDS ieviešanas izvairīties no šādām apsteidzošām prognozēm. Kā iepriekš teikts, jebkuru lēmumu par jaunu lielapjoma sistēmu ieviešanu, kas var aizskart privātumu, drīkst pieņemt tikai pēc visu esošo sistēmu atbilstīgas novērtēšanas, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību un proporcionalitāti.

EUROSUR

46.

Paziņojumā teikts, ka Komisija iesniegs tiesību aktu priekšlikumu par EUROSUR izveidi 2011. gadā, lai sekmētu iekšējo drošību un cīņu pret noziedzību. Tajā arī norādīts, ka EUROSUR izmantos jaunās tehnoloģijas, kas izstrādātas ES finansētos izpētes projektos un pasākumos, piemēram, fotogrāfisko satelītdatu bāzi, lai atklātu un izsekotu objektus uz jūras robežām, piemēram, izsekotu ātrgaitas kuģus, kas pārvadā narkotikas uz ES.

47.

Šajā jautājumā EDAU norāda, ka nav saprotams, vai – un ja tā, tad kādā mērā – tiesību aktu priekšlikums par EUROSUR, kuru Komisija iesniegs 2011. gadā, paredzēs arī personas datu apstrādi saistībā ar EUROSUR. Paziņojumā Komisija nav paudusi skaidru nostāju šajā jautājumā. Šī problēma ir jo īpaši aktuāla tādēļ, ka Paziņojums nepārprotami sasaista EUROSUR un FRONTEX taktiskā, operatīvā un stratēģiskā līmenī (skatīt turpmākās piezīmes par FRONTEX) un aicina veidot ciešu sadarbību starp šīm divām sistēmām.

Personas datu apstrāde FRONTEX

48.

EDAU 2010. gada 17. maijā sniedza atzinumu par grozījumiem FRONTEX regulā (19), un tajā tas aicināja uzsākt patiesas diskusijas un padziļinātas pārdomas par datu aizsardzības jautājumu saistībā ar FRONTEX esošo uzdevumu nostiprināšanu un jaunu pienākumu uzdošanu.

49.

Paziņojums uzsver nepieciešamību pastiprināt FRONTEX darbību uz ārējām robežām saskaņā ar 4. mērķi “Drošības stiprināšana, izmantojot robežu pārvaldību”. Saistībā ar to Paziņojums norāda, ka, pamatojoties uz pieredzi un ņemot vērā ES vispārējo pieeju informācijas pārvaldībai, Komisija uzskata, ka FRONTEX pilnvarošana apstrādāt un izmantot šo informāciju – ierobežotā daudzumā un ievērojot skaidri definētus personas datu pārvaldības noteikumus – ievērojami atvieglos kriminālu organizāciju sagraušanu. Tā ir jauna pieeja, salīdzinot ar Komisijas priekšlikumu par grozījumiem FRONTEX regulā, kas pašlaik tiek apspriesti Eiropas Parlamentā un Padomē un neminēja ne vārda par personas datu apstrādi.

50.

Saistībā ar visu minēto EDAU atzinīgi novērtē faktu, ka Paziņojums sniedz noteiktu norādi par apstākļiem, kādos šāda apstrāde var izrādīties nepieciešama (piemēram, riska analīzē, darbības uzlabošanā kopīgajās informācijas apmaiņas operācijās ar Eiropolu). Konkrētāk, Paziņojums izskaidro, ka pašlaik informācija par noziedzniekiem, kas iesaistīti kontrabandas tīklos – ar tiem FRONTEX nonāk saskarē, nav tālāk izmantojama riska analīzē vai labākā turpmāko operāciju plānošanā. Turklāt attiecīgie dati par aizdomās turētajiem noziedzniekiem nenonāk kompetento valsts iestāžu vai Eiropola rīcībā turpmākai izmeklēšanai.

51.

Tomēr EDAU norāda, ka Paziņojums nepievēršas iesāktajai diskusijai par izmaiņām FRONTEX tiesiskajā regulējumā, kas – kā jau minēts – attiecas uz šo problēmu, lai piedāvātu tiesiskus risinājumus. Turklāt Paziņojuma tekstu, kurā uzsvērti FRONTEX uzdevumi saistībā ar mērķi sagraut kriminālās organizācijas, var izprast kā FRONTEX pilnvaru paplašināšanu. EDAU uzskata, ka šis jautājums ir ņemts vērā gan FRONTEX regulas grozījumos, gan IDS īstenošanā.

52.

EDAU arī vērš uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt, lai neveidotos uzdevumu dublēšanās starp Eiropolu un FRONTEX. Tādēļ EDAU atzinīgi novērtē to, ka Paziņojums norāda – ir jāizvairās no uzdevumu dublēšanās starp FRONTEX un Eiropolu. Tomēr šis jautājums ir arī daudz skaidrāk jārisina gan grozītajā FRONTEX regulā, gan IDS īstenošanas darbībās, kas paredz ciešu sadarbību starp FRONTEX un Eiropolu. Tas ir jo īpaši svarīgi saistībā ar mērķa ierobežojuma un datu kvalitātes principiem. Šī piezīme attiecas arī uz nākotnes sadarbību ar tādām aģentūrām kā Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA) vai Eiropas Patvēruma atbalsta birojs.

Biometrisko datu izmantošana

53.

Paziņojums īpaši nepievēršas tādai pašlaik aktuālai parādībai kā paplašināta biometrisko datu izmantošana brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, tostarp attiecībā uz ES lielapjoma IT sistēmām un citiem robežu pārvaldības rīkiem.

54.

Tādēļ EDAU izmanto iespēju atgādināt par savu ierosinājumu (20), ka šis no datu aizsardzības viedokļa ļoti sensitīvais jautājums ir nopietni jāņem vērā, īstenojot IDS, jo īpaši saistībā ar robežu pārvaldību.

55.

EDAU arī iesaka izstrādāt skaidru un stingru politiku attiecībā uz biometrisko datu izmantošanu brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, pamatojoties uz nopietnu novērtējumu un katra gadījuma atsevišķu izvērtējumu jautājumā par nepieciešamību izmantot biometriskos datus saistībā ar IDS, pilnībā ievērojot tādus datu aizsardzības pamatprincipus kā proporcionalitāte, nepieciešamība un mērķa ierobežojums.

Teroristu finansēšanas izsekošanas programma (TFTP)

56.

Paziņojums informē, ka Komisija 2011. gadā izstrādās ES līmeņa politiku, kā iegūt un analizēt finanšu ziņojumapmaiņas datus, kas glabājas ES teritorijā. Saistībā ar to EDAU atgādina savu 2010. gada 22. jūnija atzinumu par finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu no ES uz ASV, lai īstenotu Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu (TFTP II)  (21). Visas kritiskās piezīmes, kas izteiktas šajā atzinumā, tikpat lielā mērā attiecas uz un ir piemērojamas saistībā ar paredzamo darbu pie ES regulējuma izstrādes jautājumā par finanšu ziņojumapmaiņas datiem. Tādēļ tās ir jāņem vērā diskusijās par šo jautājumu. Īpaša uzmanība jāpievērš lielu datu apjomu iegūšanas un apstrādes proporcionalitātei attiecībā uz cilvēkiem, kas netiek turēti aizdomās, kā arī efektīvai pārraudzībai, ko veic neatkarīgas iestādes un tiesas.

Pilsoņu un uzņēmumu drošība kibertelpā

57.

EDAU atzinīgi vērtē lielo uzmanību, kas Paziņojumā veltīta profilakses pasākumiem ES līmenī, un uzskata, ka drošības pastiprināšana IT tīklos ir būtisks faktors, kas sekmē labi attīstītu informācijas sabiedrību. EDAU arī atbalsta konkrētus pasākumus, kas uzlabo rīcības spējas kiberuzbrukumu gadījumos, spēju attīstīšanu tiesībaizsardzības un tiesu iestādēs un partnerattiecību veidošanu ar nozares uzņēmumiem, lai atbalstītu pilsoņus un uzņēmumus. Atzinīgi vērtējama ir arī ENISA kā daudzu šim mērķim paredzētu darbību koordinatora darbība.

58.

Tomēr IDS darbībā sīkāk neizskaidro tiesībaizsardzības pasākumus, kas paredzēti kibertelpā, un to, kā šie pasākumi varētu apdraudēt fizisko personu tiesības un kādi aizsargpasākumi būtu nepieciešami. EDAU aicina izlēmīgāk sniegt atbilstīgas garantijas; šāda pieeja ir atbalstāma, lai aizsargātu visu fizisko personu pamattiesības, tostarp attiecībā uz tiem, kurus varētu ietekmēt pasākumi, kas paredzēti jebkādu iespējamu kriminālu darbību apkarošanai šajā jomā.

V.   SECINĀJUMI UN IETEIKUMI

59.

EDAU aicina IDS īstenošanas procesa gaitā sasaistīt dažādas ES stratēģijas un paziņojumus. Šāda pieeja būtu jāpapildina ar konkrētu rīcības plānu, ko atvieglotu reālistisks vajadzību novērtējums, un tā rezultātā ir jāizstrādā visaptveroša, integrēta un pareizi strukturēta ES politika IDS jautājumos.

60.

EDAU arī izmanto iespēju uzsvērt, cik svarīga ir tiesību aktu prasība par visu to esošo instrumentu reālistisku novērtēšanu, kuri tiks izmantoti saistībā ar IDS, un informācijas apmaiņa, pirms tiek piedāvāti jauni instrumenti. Saistībā ar to īpaši ieteicama ir tādu noteikumu iekļaušana, kas paredz attiecīgo instrumentu efektivitātes regulāru novērtēšanu.

61.

EDAU ierosina, lai, gatavojot daudzgadu stratēģisko plānu, ko paredz Padomes 2010. gada novembra secinājumi, tiktu ņemts vērā iesāktais darbs pie visaptveroša datu aizsardzības regulējuma, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantu un jo īpaši uz paziņojumu COM(2009)609.

62.

EDAU sniedz daudzus ierosinājumus attiecībā uz priekšstatiem un jēdzieniem, kas ir atbilstīgi no datu aizsardzības viedokļa un ir jāņem vērā IDS jomā, piemēram, attiecībā uz modelēto privātumu, privātuma un datu aizsardzības ietekmes novērtējumu un labākajām pieejamām metodēm.

63.

EDAU iesaka, īstenojot turpmākos instrumentus, veikt ietekmes novērtējumu attiecībā uz privātumu un datu aizsardzību – kā atsevišķu novērtējumu vai kā Komisijas veiktā vispārīgā pamattiesību ietekmes novērtējuma daļu.

64.

Tas arī aicina Komisiju izstrādāt saskanīgāku un konsekventāku politiku attiecībā uz biometrisko datu izmantošanas priekšnosacījumiem IDS jomā, kā arī vairāk saskaņot ES līmenī datu subjektu tiesības.

65.

Visbeidzot, EDAU iesniedz daudzas piezīmes par personas datu apstrādi saistībā ar robežu pārvaldību un jo īpaši FRONTEX, kā arī – iespējams – saistībā ar EUROSUR.

Briselē, 2010. gada 17. decembrī

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs

Peter HUSTINX


(1)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(2)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(3)  COM(2010) 673 galīgā redakcija.

(4)  Dok. 5842/2/10.

(5)  Tieslietu un iekšlietu Padomes 3043. sanāksme, 2010. gada 8.–10. novembris, Brisele.

(6)  Dok. 7039/2/06 TI 86 CATS 34.

(7)  ES politikas ciklu attiecībā uz smagiem starptautiskiem noziegumiem un organizēto noziedzību, kas izskatīts 2010. gada novembra secinājumos, veido četri posmi: 1) politikas izstrāde, pamatojoties uz Eiropas Savienības Smago noziegumu un organizētās noziedzības radītā apdraudējuma novērtējumu (EU SOCTA), 2) politikas mehānismi un lēmumu pieņemšana, kad Padome ir apzinājusi ierobežotu skaitu prioritāšu, 3) ikgadējā Operatīvās darbības plāna (OAP) īstenošana un uzraudzība un 4) politikas cikla beigās – rūpīgs izvērtējums, kas vienlaikus atvieglo arī nākamā politikas cikla norisi.

(8)  EDAU 2010. gada 30. septembra atzinums par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei - “Pārskats par informācijas pārvaldību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā”.

(9)  Tā ir tiesību aktu prasība; skatīt jo īpaši Eiropas Tiesas 2010. gada 2. novembra spriedumu apvienotajās lietās C-92/09 un C-93/09. Konkrētākos jautājumos EDAU arī citos atzinumos par tiesību aktu priekšlikumiem saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma jomu ir veicinājis šīs metodes piemērošanu, piemēram, 2005. gada 19. oktobra atzinumā par trim priekšlikumiem attiecībā uz Otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmu (SIS II); 2007. gada 20. decembra atzinumā par priekšlikuma projektu Padomes Pamatlēmumam par Pasažieru datu reģistra (PNR) datu izmantošanu tiesībaizsardzības nolūkos; 2009. gada 18. februāra atzinumā par priekšlikumu Regulai par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas EURODAC izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (EK) Nr. (…/…), (ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm); 2009. gada 18. februāra atzinumā par priekšlikumu Regulai, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm; un 2009. gada 7. oktobra atzinumā par priekšlikumiem attiecībā uz tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi EURODAC.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/24/EK (2006. gada 15. marts) par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu, un par grozījumiem Direktīvā 2002/58/EK, OV L 105, 13.4.2006., 54. lpp.

(11)  Datu aizsardzība konkrētāk ir pieminēta tikai saistībā ar jautājumu par personas datu apstrādi FRONTEX.

(12)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Vispusīga pieeja personas datu aizsardzībai Eiropas Savienībai”, COM (2010) 609.

(13)  EDAU savā atzinumā par Komisijas paziņojumu par Stokholmas programmu ieteica noteikt tiesisku pienākumu informācijas sistēmu veidotājiem un lietotājiem izstrādāt un lietot tādas sistēmas, kas ievēro “modelētā privātuma” principu.

(14)  SEC(2009) 92, 15.1.2009.

(15)  C (2009) 3200 galīgā redakcija, 12.5.2009.

(16)  EDAU 2009. gada jūlija atzinums par inteliģentajām (automatizētajām) transporta sistēmām un EDAU 2007. gada decembra atzinums par radiofrekvenču identifikāciju (RFID) sakaru jomā; skatīt arī EDAU gada pārskata ziņojumu par 2006. gadu, 48.–49. lpp.

(17)  EDAU paredz, ka atzinums par ENISA tiesisko regulējumu tiks pieņemts vēl 2010. gada decembrī.

(18)  Informācija presei par “ES iekšējās drošības stratēģiju darbībā – pieci soļi pretim drošākai Eiropai”, Memo 10/598.

(19)  EDAU 2010. gada 17. maija atzinums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 (2004. gada 26. oktobris), ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX).

(20)  Skatīt jo īpaši EDAU atzinumu par Komisijas paziņojumu “Pārskats par informācijas pārvaldību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā”, kas minēts 8. zemsvītras piezīmē.

(21)  EDAU 2010. gada 22. jūnija atzinums par Priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par tādu finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu, kurus Eiropas Savienība dara pieejamus Amerikas Savienotajām Valstīm, lai īstenotu Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu (TFTP II).


1.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 101/14


Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (EK) Nr. (…/…) (ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm)

2011/C 101/03

EIROPAS DATU AIZSARDZĪBAS UZRAUDZĪTĀJS,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 16. pantu,

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 8. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (1),

ņemot vērā lūgumu sniegt atzinumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti 28. panta 2. punktu (2),

IR PIEŅĒMIS ŠO ATZINUMU.

I.   IEVADS

1.

2010. gada 11. oktobrī Eiropas Komisija pieņēma Grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (EK) Nr. (…/…) (ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm) (turpmāk tekstā – “Priekšlikums”) (3). Tajā pašā dienā Komisijas pieņemtais Priekšlikums tika nosūtīts EDAU apspriedei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu. EDAU atzinīgi novērtē faktu, ka Komisija ar viņu apspriežas, un lūdz iekļaut Priekšlikuma apsvērumos atsauci uz šo apspriedi.

2.

Eurodac tika izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2725/2000 (2000. gada 11. decembris) par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju (4). Pārstrādāto priekšlikumu par grozījumiem Eurodac regulā Komisija pieņēma 2008. gada decembrī (5) (turpmāk tekstā – “2008. gada decembra priekšlikums”). EDAU iesniedza piezīmes par šo priekšlikumu EDAU 2009. gada februāra atzinumā (6).

3.

2008. gada decembra priekšlikums bija paredzēts, lai nodrošinātu efektīvāku atbalstu Dublinas regulas piemērošanai un pienācīgi risinātu datu aizsardzības problēmas. Tas arī saskaņoja IT pārvaldības sistēmu ar tām sistēmām, kas paredzētas SIS II un VIS regulās, nodrošinot, ka Eurodac darbības pārvaldības uzdevumus pārņem jaunā Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (7) (turpmāk tekstā – “IT aģentūra”) (8).

4.

Pēc tam 2009. gada septembrī Komisija pieņēma grozīto priekšlikumu, ar ko tā deva dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un Eiropolam iespēju piekļūt Eurodac centrālajai datu bāzei, lai varētu novērst, atklāt un izmeklēt teroristu likumpārkāpumus un citus nopietnus kriminālus likumpārkāpumus.

5.

Jo īpaši šis priekšlikums paredzēja savienojuma klauzulu, lai nodrošinātu piekļuvi tiesībaizsardzības nolūkos, kā arī nepieciešamos pavadnoteikumus, un tas arī grozīja 2008. gada decembra priekšlikumu. Tas tika iesniegts vienlaikus ar priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem, lai veiktu salīdzināšanu ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos (9) (turpmāk tekstā – “Padomes lēmums”), izskaidrojot šādas piekļuves konkrētos veidus. EDAU sniedza atzinumu par šo priekšlikumu 2009. gada decembrī (10).

6.

Kad stājās spēkā Lisabonas līgums un likvidēja pīlāru sistēmu, priekšlikums Padomes lēmumam zaudēja spēku; tas tika oficiāli atsaukts un aizstāts ar jaunu priekšlikumu, lai ņemtu vērā jauno Līguma par Eiropas Savienības darbību regulējumu.

7.

Paskaidrojuma rakstā, kas pievienots Priekšlikumam, norādīts, ka, ņemot vērā panākumus sarunās par patvēruma paketi (11) un lai atvieglotu nolīguma noslēgšanu par Eurodac regulu, Komisija par vislabāko rīcību ir atzinusi to noteikumu izslēgšanu no Eurodac regulas, kuri attiecas uz piekļuvi tiesībaizsardzības nolūkos.

8.

Komisija arī uzskata, ka šīs (vispretrunīgāk vērtējamās) priekšlikuma daļas izslēgšana un, līdz ar to, jaunās Eurodac regulas raitāka pieņemšana atvieglos arī savlaicīgu aģentūras izveidi lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, jo paredzams, ka šī aģentūra būs atbildīga arī par Eurodac pārvaldību.

9.

Tādēļ, kaut arī pašreizējais grozītais priekšlikums ievieš divus tehniskus noteikumus, tā galvenais mērķis ir grozīt iepriekšējo priekšlikumu (t. i., 2009. gada septembra redakciju), svītrojot no tā piekļuves iespēju tiesībaizsardzības nolūkos. Tātad netika atzīts par nepieciešamu veikt jaunu ietekmes novērtējumu attiecībā uz pašreizējo priekšlikumu.

II.   EDAU ATZINUMA BŪTĪBA

10.

EDAU jau ir sniedzis vairākus atzinumus šajā jomā, kā norādīts iepriekš. Šā atzinuma mērķis ir ieteikt uzlabojumus priekšlikuma tekstā; minētie ieteikumi ir balstīti uz jaunākajiem notikumiem vai arī uz iepriekš sniegtajiem ieteikumiem, kas vēl nav ņemti vērā, gadījumos, kad EDAU atzīst, ka viņa argumenti nav pietiekami uzklausīti vai kad šos ieteikumus pamato jauni argumenti.

11.

Šajā atzinumā uzmanība vērsta uz turpmāk minētajiem punktiem:

to noteikumu izslēgšanai, kuri attiecas uz piekļuvi Eurodac tiesībaizsardzības nolūkos,

tās fiziskās personas stāvoklim, kuras pirkstu nospiedumi nav izmantojami,

datu subjekta informēšanai,

labāko pieejamo paņēmienu izmantošanai “modelētā privātuma” ieviešanai,

sekām, ko izraisītu šīs sistēmas (vai tās daļas) izstrādes vai pārvaldības nodošana apakšuzņēmumā trešai personai.

III.   NOTEIKUMU IZSLĒGŠANA PAR PIEKĻUVI TIESĪBAIZSARDZĪBAS NOLŪKOS

12.

EDAU atzinīgi vērtē faktu, ka šajā priekšlikumā nav paredzēta iespēja piešķirt tiesībaizsardzības iestādēm piekļuvi Eurodac. Patiesi, kaut arī EDAU neapstrīd to, ka valdībām ir vajadzīgi jauni līdzekļi, lai nodrošinātu pilsoņu drošību, tas ir izteicis nopietnas bažas par šāda priekšlikuma likumīgumu, pamatojoties uz turpmāk izklāstītajiem apsvērumiem.

13.

Terorisma aktu un citu nopietnu likumpārkāpumu apkarošanas pasākumi var būt likumīgs pamats, lai ļautu apstrādāt personas datus – pat ja tas nav savienojams ar nolūkiem, kādiem šie dati sākotnēji vākti – ar nosacījumu, ka traucējuma nepieciešamību pamato nepārprotami un nenoliedzami apsvērumi, kā arī tiek pierādīts šādas datu apstrādes samērīgums. Vēl jo vairāk tas ir vajadzīgs tad, ja šie priekšlikumi attiecas uz viegli ievainojamu grupu, kurai nepieciešama stingrāka aizsardzība, jo viņi bēg no vajāšanas. Viņu nedrošā situācija ir jāņem vērā, novērtējot piedāvātās rīcības nepieciešamību un samērīgumu. Proti, EDAU uzsvēra, ka šī nepieciešamība ir jāpamato ar būtiskiem pierādījumiem par patvēruma pieteikumu iesniedzēju saistību ar terorismu un/vai nopietnu noziegumu. Priekšlikumos tas nav ņemts vērā.

14.

Vispārīgākā līmenī EDAU ir aizstāvējis nepieciešamību novērtēt visus esošos informācijas apmaiņas instrumentus, pirms daudzos atzinumos un piezīmēs tiek piedāvāti kādi jauni instrumenti, jo īpaši uzsverot to nesenajos EDAU atzinumos par “Pārskatu par informācijas pārvaldību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā” (12) un par “ES Pretterorisma politiku: galvenie sasniegumi un nākotnes uzdevumi” (13).

15.

Patiesi, esošo līdzekļu efektivitātes novērtēšanai, kad tiek izskatīta jauno paredzēto līdzekļu ietekme uz privāto dzīvi, ir būtiska nozīme, un tai ir jāpilda svarīgs uzdevums Eiropas Savienības darbībās šajā jomā, ievērojot arī metodi, kas paredzēta Stokholmas programmā. Piemēram, šajā gadījumā īpaša uzmanība ir jāvelta datu apmaiņas īstenošanai Prīmes (Prüm) mehānisma ietvaros. Apmaiņa ar pirkstu nospiedumiem šajā kontekstā ir paredzēta, un ir jāpierāda, ka sistēmai ir būtiskas nepilnības, lai pamatotu, kādēļ vajadzīga piekļuve tādai datu bāzei kā Eurodac.

16.

Visbeidzot, šajos atzinumos, tāpat kā daudzos citos agrākos atzinumos, EDAU iesaka pievērst īpašu uzmanību tiem priekšlikumiem, kas liek vākt plašu pilsoņu kategoriju personas datus, nevis tikai attiecībā uz aizdomās turamajiem. Īpaša uzmanība un pamatojums ir nepieciešams arī tajos gadījumos, kad personas datu apstrāde ir paredzēta nolūkiem, kuri nav sākotnēji – datu vākšanas laikā – paredzētie nolūki, piemēram, attiecībā uz Eurodac.

17.

Noslēgumā EDAU atzinīgi novērtē šā elementa svītrošanu no pašreizējās Priekšlikuma redakcijas.

IV.   TO FIZISKO PERSONU STĀVOKLIS, KURAS NAV IESPĒJAMS REĢISTRĒT

18.

Galvenā uzmanība Eurodac sistēmā parasti tiek pievērsta pirkstu nospiedumu vākšanai un turpmākai apstrādei. Jāuzsver, ka biometrisko datu, piemēram, pirkstu nospiedumu, apstrāde izraisa īpašas problēmas un risku, kas ir jārisina. Saistībā ar Priekšlikumu EDAU vēlas īpaši uzsvērt problēmu, kas attiecas uz tā dēvēto “nespēju reģistrēties” – situāciju, kurā fiziskas personas nokļūst, ja to pirkstu nospiedumi kādu iemeslu dēļ nav izmantojami.

19.

Nespēja reģistrēties var iestāties, kad fiziskas personas uz laiku vai pastāvīgi sabojā savus pirkstgalus vai rokas. Tas var notikt dažādu iemeslu dēļ, piemēram, slimības, invaliditātes, savainojumu un apdegumu rezultātā. Dažos gadījumos tas būt saistīts arī ar etnisko izcelsmi vai profesiju. Proti, izrādās, ka neparasti daudziem lauksaimniecības un būvniecības jomas strādniekiem pirkstu nospiedumi ir bojāti tiktāl, ka nav nolasāmi. Citos gadījumos, kuru skaitu nav iespējams novērtēt, var gadīties, ka bēgļi sakropļo paši sevi, lai viņiem nevarētu noņemt pirkstu nospiedumus.

20.

EDAU atzīst, ka var būt grūti nošķirt tos trešo valstu piederīgos, kuri labprātīgi sabojājuši savus pirkstu nospiedumus, lai traucētu identifikācijas procesu, no tiem, kuru pirkstu nospiedumi patiesi nav nolasāmi.

21.

Tomēr ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai “nespēja reģistrēties” neliegtu patvēruma meklētājiem iespēju izmantot viņu tiesības. Nebūtu pieņemami, piemēram, ja nespēja reģistrēties sistemātiski tiktu izskaidrota kā krāpšanas mēģinājums un liktu atteikt patvēruma pieprasījuma izskatīšanu vai liegt šim patvēruma meklētājam palīdzību. Šādos gadījumos tas nozīmētu, ka iespēja noņemt pirkstu nospiedumus būtu viens no kritērijiem patvēruma meklētāja statusa atzīšanā. Eurodac mērķis ir atvieglot Dublinas Konvencijas piemērošanu, nevis pievienot jaunu kritēriju (“derīgu pirkstu nospiedumu esamību”), lai kādam piešķirtu patvēruma meklētāja statusu. Tas būtu mērķa ierobežojuma principa pārkāpums, kā arī vismaz patvēruma tiesību aktu būtības pārkāpums.

22.

Visbeidzot, EDAU uzstāj arī uz to, ka pašreizējam priekšlikumam ir jāsaskan ar citām direktīvām, kas regulē šo jomu. Jo īpaši “Kvalifikācijas direktīvā” uzstāts uz to, ka ikviens pieteikums ir jāizvērtē konkrēti, un tā noteikti neierindo nespēju reģistrēties starp kritērijiem, kurus piemēro patvēruma pieteikuma izskatīšanā (14).

23.

Pašreizējā priekšlikuma redakcija jau daļēji paredz nespēju reģistrēties, kas minēta 6.1. un 6.2. pantā (15).

24.

Taču minētie noteikumi paredz tikai pagaidu nespēju reģistrēties, lai gan ievērojamā skaitā gadījumu šī nespēja būs pastāvīga. Regulas, ar ko groza Kopīgo konsulāro instrukciju, 1. pants (16) regulē šādus gadījumus un paredz, ka: (..) Dalībvalstis nodrošina, ka ir atbilstīgas procedūras, kas šādu grūtību gadījumos nodrošina cieņpilnu attieksmi pret pieteikuma iesniedzēju. Tas, ka fiziski nav iespējams noņemt pirkstu nospiedumus, neietekmē vīzas piešķiršanu vai atteikšanu.

25.

Lai varētu risināt šādus gadījumus Eurodac sistēmā, EDAU iesaka papildināt 6. pantu ar attiecīgu noteikumu šādā redakcijā: “Pagaidu vai pastāvīga nespēja paņemt izmantojamus pirkstu nospiedumus nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt fiziskās personas tiesisko situāciju. Jebkurā gadījumā šāda nespēja nav pietiekams pamats atteikumam izskatīt patvēruma pieteikumu vai tā noraidījumam.”

V.   DATU SUBJEKTA TIESĪBAS SAŅEMT INFORMĀCIJU

26.

EDAU norāda, ka informācijas saņemšanas tiesību efektīva izmantošana ir būtiska, lai Eurodac varētu pareizi darboties. Jo īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai informācija tiktu sniegta tādā veidā, kas ļauj patvēruma meklētājam pilnībā izprast situāciju, kā arī savas tiesības, tostarp procedūras posmus, ko viņš(-a) var izmantot, lai īstenotu administratīvos lēmumus, kas pieņemti viņa(-as) lietā. EDAU arī atgādina, ka piekļuves tiesības ir datu aizsardzības stūrakmens, kas jo īpaši uzsvērts ES Pamattiesību hartas 8. pantā.

27.

EDAU jau bija pievērsies šai problēmai savā iepriekšējā atzinumā par Eurodac. Tā kā piedāvātās izmaiņas netika pieņemtas, EDAU vēlas uzsvērt šā jautājuma nozīmīgumu.

28.

Priekšlikuma 24. pantā ir teikts šādi:

“Visām personām, uz ko attiecas šī regula, izcelsmes dalībvalsts rakstiski un, ja vajadzīgs, mutiski tādā valodā, kuru tām vajadzētu saprast, paziņo:

(..)

e)

tiesības uz piekļuvi datiem, kas attiecas uz viņu, un šo datu labošanas tiesības un tiesības pieprasīt, lai tiktu laboti kļūdaini dati, kas attiecas uz viņu, vai lai tiktu dzēsti pretlikumīgi apstrādāti dati, kas attiecas uz viņu, kā arī tiesības saņemt informāciju par šo tiesību īstenošanas procedūrām, tostarp kontaktinformāciju par personu, kas ir atbildīga par datu apstrādi, un par valsts uzraudzības iestādēm, kas minētas 25. panta 1. punktā.”

29.

EDAU ierosina pārveidot 24. panta tekstu, lai izskaidrotu pieteikuma iesniedzēja tiesības. Piedāvātais teksts ir neskaidrs, jo to ir iespējams saprast kā “tiesības saņemt informāciju par šo tiesību īstenošanas procedūrām (..)” atrauti no piekļuves tiesībām datiem un/vai tiesībām pieprasīt nepareizu datu izlabošanu (..). Turklāt saskaņā ar iepriekš minētā noteikuma pašreizējo redakciju dalībvalstīm ir jāinformē personas, uz kurām attiecas šī regula, nevis par tiesību saturu, bet par to “esamību”. Tā kā pēdējais laikam ir tikai stila jautājums, EDAU ierosina pārveidot 24. pantu šādā redakcijā: “Visam personām, uz kurām attiecas šī regula, izcelsmes dalībvalsts (..) paziņo (..)g) tiesības uz piekļuvi datiem, kas attiecas uz viņu, un tiesības pieprasīt, lai tiktu laboti kļūdaini dati, kas attiecas uz viņu, vai lai tiktu dzēsti pretlikumīgi apstrādāti dati, kas attiecas uz viņu.”

VI.   LABĀKĀS PIEEJAMĀS METODES

30.

Priekšlikuma 4. panta 1. punkts paredz: “Par Eurodac darbības pārvaldību ir atbildīga pārvaldības iestāde, ko finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Pārvaldības iestāde sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina, ka centrālās sistēmas vajadzībām vienmēr izmanto vislabāko pieejamo tehnoloģiju, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi.” Kaut arī EDAU atzinīgi novērtē 4. panta 1. punktā minēto prasību, viņš vēlas norādīt, ka apzīmējums “vislabākā pieejamā tehnoloģija”, kas iekļauts šajā noteikumā, ir jāaizstāj ar apzīmējumu “labākās pieejamās metodes”, kas ietver gan izmantotās tehnoloģijas, gan arī veidu, kā iekārtas projektē, būvē, uztur un ekspluatē.

31.

Tas ir svarīgi tādēļ, ka jēdziens “labākās pieejamās metodes” ir plašāks un aptver dažādus aspektus, kas veicina “modelētā privātuma” principa piemērošanu – to uzskata par pamatprincipu, ko lieto, pārskatot ES datu aizsardzības tiesisko regulējumu. Tas uzsver, ka datu aizsardzību var īstenot dažādiem līdzekļiem, kuriem nebūt nav jābūt tehnoloģiskiem. Patiešām ir svarīgi izvērtēt ne tikai pašas tehnoloģijas, bet arī veidu, kā šīs tehnoloģijas izmanto par rīku attiecīgā datu apstrādes mērķa sasniegšanai. Darbības procesi ir jāvirza uz šā mērķa sasniegšanu, un tie tiek pārvērsti procedūrās un organizatoriskajās struktūrās.

32.

Attiecībā uz to un plašākā skatījumā EDAU vēlas atkārtot savu ieteikumu, kas sniegts iepriekšējos atzinumos (17) jautājumā par nepieciešamību Komisijai kopā ar nozares iesaistītajām personām definēt un veicināt “labākās pieejamās metodes”, ievērojot tādas pašas procedūras, kādas Komisija pieņēmusi apkārtējās vides jomā (18). “Labākās pieejamās metodes” nozīmētu efektīvāko un modernāko posmu tehnoloģiju attīstībā un to izmantošanas metodes, kas apliecina konkrētu paņēmienu praktisko piemērotību, lai spētu nodrošināt definēto atklāšanas robežvērtību saskaņā ar ES regulējumu privātuma un datu aizsardzības jomā. Šīs labākās pieejamās metodes tiks izstrādātas, lai novērstu un – ja tas nav praksē iespējams – līdz noteiktam līmenim samazinātu drošības riskus, kas saistīti ar šo datu apstrādi, un iespēju robežās samazinātu to ietekmi uz privāto dzīvi.

33.

Šajā procesā ir jānodrošina arī atsauces dokumenti par “labākajām pieejamajām metodēm”, kas var sniegt ļoti noderīgus norādījumus arī citu ES lielapjoma IT sistēmu pārvaldībai. Tā tiktu atvieglota arī minēto līdzekļu saskaņotība visā Eiropas Savienībā. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi – privātumam un drošībai piemērotu labāko pieejamo metožu definēšana atvieglos datu aizsardzības iestāžu uzraudzības uzdevumu veikšanu, sniedzot tām ar privātumu un datu aizsardzību samērojamas tehniskas norādes, ko pieņēmuši personas datu apstrādātāji.

VII.   APAKŠLĪGUMI

34.

EDAU norāda, ka Priekšlikumā netiek pievērsta uzmanība problēmai par Komisijas uzdevumu daļām, ko nodod apakšuzņēmuma līgumā (19) citai organizācijai vai struktūrai (piemēram, privātam uzņēmumam). Tomēr Komisija bieži izmanto apakšuzņēmuma līgumus, izstrādājot un pārvaldot gan sistēmu, gan sakaru infrastruktūru. Kaut arī darbību nodošana apakšuzņēmējiem nav pretrunā datu aizsardzības prasībām, ir jāveic būtiski aizsargpasākumi, lai nodrošinātu, ka šādi apakšlīgumi nekādā veidā neietekmē Regulas (EK) Nr. 45/2001 piemērojamību, tostarp EDAU veikto datu aizsardzības uzraudzību. Turklāt ir jāapstiprina arī tehniskākas ievirzes papildu aizsargpasākumu veikšana.

35.

Attiecībā uz to EDAU ierosina Eurodac regulas grozīšanas procesa ietvaros mutatis mutandis piemērot līdzīgus tiesiskos aizsargpasākumus, kādi paredzēti SIS II tiesiskajos instrumentos, precizējot, ka pat tad, kad Komisija nodod daļu savu uzdevumu citai struktūrai vai organizācijai apakšuzņēmuma līgumā, Komisija nodrošina, ka EDAU ir tiesības un iespējas pilnībā veikt savus pienākumus, tostarp veikt pārbaudes uz vietām, un izmantot visas citas pilnvaras, kas viņam piešķirtas Regulas (EK) Nr. 45/2001 47. pantā.

VIII.   SECINĀJUMI

36.

EDAU atzinīgi novērtē faktu, ka Komisija ar viņu apspriežas, un lūdz iekļaut Priekšlikuma apsvērumos atsauci uz šo apspriedi.

37.

EDAU atzinīgi vērtē faktu, ka šajā priekšlikumā nav paredzēta iespēja piešķirt tiesībaizsardzības iestādēm piekļuvi Eurodac.

38.

Galvenā uzmanība Eurodac sistēmā tiek pievērsta pirkstu nospiedumu vākšanai un turpmākai apstrādei. EDAU uzsver, ka biometrisko datu, piemēram, pirkstu nospiedumu, apstrāde izraisa īpašas problēmas un risku, kas ir jārisina. Jo īpaši EDAU uzsver problēmu, kas attiecas uz tā dēvēto “nespēju reģistrēties” – situāciju, kurā fiziskas personas nokļūst, ja to pirkstu nospiedumi kādu iemeslu dēļ nav izmantojami. Nespēja reģistrēties nedrīkst liegt patvēruma meklētājiem iespēju izmantot viņu tiesības.

39.

EDAU iesaka papildināt Priekšlikuma 6a. pantu ar noteikumu, kas izteikts šādā redakcijā: “Pagaidu vai pastāvīga nespēja paņemt izmantojamus pirkstu nospiedumus nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt fiziskās personas tiesisko situāciju. Jebkurā gadījumā šāda nespēja nav pietiekams pamats atteikumam izskatīt patvēruma pieteikumu vai tā noraidījumam.”

40.

EDAU norāda, ka informācijas saņemšanas tiesību efektīvai īstenošanai ir būtiska nozīme pareizā Eurodac darbībā, lai nodrošinātu, ka informācija tiek sniegta tādā veidā, kas ļauj patvēruma meklētājam pilnībā izprast viņa situāciju, kā arī savas tiesības, tostarp procedūras posmus, ko viņš(-a) var izmantot, lai īstenotu administratīvos lēmumus, kas pieņemti viņa(-as) lietā. EDAU ierosina pārveidot Priekšlikuma 24. panta tekstu, lai izskaidrotu patvēruma pieteikuma iesniedzēja tiesības.

41.

EDAU iesaka grozīt Priekšlikuma 4. panta 1. punktu, izmantojot apzīmējumu “labākās pieejamās metodes”, nevis “vislabākās pieejamās tehnoloģijas”. Labākās pieejamās metodes nozīmē gan izmantotās tehnoloģijas, gan veidu, kā iekārtas projektē, būvē, uztur un ekspluatē.

42.

Apakšlīgumu jautājumā, nododot Komisijas uzdevumu daļu citai organizācijai vai struktūrai (piemēram, privātam uzņēmumam), EDAU iesaka veikt aizsargpasākumus, lai nodrošinātu, ka šādu apakšlīgumu izmantošana attiecībā uz veiktajām darbībām nekādi neietekmē Regulas (EK) Nr. 45/2001 piemērojamību, tostarp EDAU veikto datu aizsardzības uzraudzību. Turklāt ir jāapstiprina arī tehniskākas ievirzes papildu aizsargpasākumu veikšanai.

Briselē, 2010. gada 15. decembrī

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

Peter HUSTINX


(1)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(2)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(3)  COM(2010) 555 galīgā redakcija.

(4)  OV L 62, 5.3.2002., 1. lpp.

(5)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (EK) Nr. (…/…) (ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm), COM(2008) 825 galīgā redakcija.

(6)  Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja 2009. gada 18. februāra atzinums par ierosināto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (EK) Nr. (…/…), (ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu, kura dalībvalsts ir atbildīga par kādā dalībvalstī iesniegta trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskas aizsardzības pieteikuma izskatīšanu) (COM(2008) 825), OV C 229, 23.9.2009., 6. lpp.

(7)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (COM(2009) 293 galīgā redakcija) tika pieņemts 2009. gada 24. jūnijā. Grozītais priekšlikums tika pieņemts 2010. gada 19. martā – Grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. …/… par aģentūras izveidi lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, COM(2010) 93.

(8)  EDAU sniedza atzinumu par IT aģentūras izveidi (Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja 2009. gada 7. decembra atzinums par ierosināto Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko brīvības, drošības un tiesiskuma telpā izveido lielu IT sistēmu operatīvas apsaimniekošanas aģentūru par ierosināto Padomes lēmumu, ar kuru aģentūrai, kas izveidota ar regulu, uztic ar operatīvu SIS II un VIS apsaimniekošanu saistītus uzdevumus, piemērojot ES līguma VI sadaļu, OV C 70, 19.3.2010., 13. lpp).

(9)  COM(2009) 344.

(10)  Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (EK) Nr. (…/…) (ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm), un par priekšlikumu Padomes Lēmumam par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem, lai veiktu salīdzināšanu ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos, OV C 92, 10.4.2010., 1. lpp.

(11)  “Patvēruma paketes” mērķis ir uzlabot ES patvēruma piešķiršanas sistēmas darbību un nostiprināt patvēruma meklētāju tiesības. Tā paredz grozījumus Uzņemšanas apstākļu direktīvā (RCD), Dublinas regulā un Eurodac. Tā arī paredz izveidot Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (EASO), kā arī pieņemt lēmumu par EASO finansēšanas atvieglošanu, pārdalot dažus līdzekļus, kas pašlaik piešķirti Eiropas Bēgļu fondam.

(12)  EDAU 2010. gada 30. septembra atzinums par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Pārskats par informācijas pārvaldību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā”, kas pieejams EDAU tīmekļa vietnē.

(13)  EDAU 2010. gada 24. novembra atzinums par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par “ES Pretterorisma politiku: galvenie sasniegumi un nākotnes uzdevumi”, kas pieejams EDAU tīmekļa vietnē.

(14)  Skatīt jo īpaši Padomes Direktīvas 2004/83/EK (2004. gada 29. aprīlis) par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, ādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu, 4. panta 3. punktu, OV L 304, 30.9.2004., 12. lpp.

(15)

“1.   Ja pirkstgalu stāvoklis neļauj paņemt pirkstu nospiedumus pienācīgā kvalitātē, lai varētu veikt šīs regulas 18. pantā paredzēto salīdzināšanu, izcelsmes dalībvalsts atkārtoti paņem pieteikuma iesniedzēja pirkstu nospiedumus un, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc to sekmīgas paņemšanas, nosūta tos atkārtoti.”

“2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja nav iespējams paņemt pieteikuma iesniedzēja pirkstu nospiedumus tādu pasākumu dēļ, kas tiek veikti, lai nodrošinātu pieteikuma iesniedzēja veselību vai sabiedrības veselības aizsardzību, dalībvalstis pieteikuma iesniedzēja pirkstu nospiedumus paņem un nosūta, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc tam, kad beidzas minētie apstākļi.”

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 390/2009 (2009. gada 23. aprīlis), ar ko groza Kopīgo konsulāro instrukciju diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem attiecībā uz vīzām, nosakot biometrisko identifikatoru ieviešanu un paredzot arī noteikumus par vīzu pieteikumu pieņemšanu un apstrādi, OV L 131, 28.5.2009., 1. lpp.

(17)  EDAU 2009. gada jūlija atzinums par inteliģentajām (automatizētajām) transporta sistēmām; EDAU 2007. gada decembra atzinums par radiofrekvenču identifikāciju (RFID) sakaru jomā; EDAU gada pārskata ziņojums par 2006. gadu, 48.–49. lpp.

(18)  http://eippcb.jrc.es/

(19)  Vai nākotnē – iepriekš minētajai pārvaldības iestādei. Šajā punktā atsauces uz Komisiju ir arī atsauces uz ES iestādi vai struktūru, kas darbojas kā personas datu apstrādātājs Eurodac nolūkiem.


1.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 101/20


Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA)

2011/C 101/04

EIROPAS DATU AIZSARDZĪBAS UZRAUDZĪTĀJS,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 16. pantu,

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 7. un 8. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (1),

ņemot vērā lūgumu sniegt atzinumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti 28. panta 2. punktu (2),

IR PIEŅĒMIS ŠO ATZINUMU.

I.   IEVADS

Priekšlikuma apraksts

1.

Komisija 2010. gada 30. septembrī pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par ENISA, Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (3).

2.

ENISA tika izveidota 2004. gada martā ar Regulu (EK) Nr. 460/2004 (4) uz piecu gadu sākotnējo darbības termiņu. Ar Regulu (EK) Nr. 1007/2008 (5) 2008. gadā pilnvaru termiņu pagarināja līdz 2012. gada martam.

3.

Kā izriet no Regulas (EK) Nr. 460/2004 1. panta 1. punkta, Aģentūra tika izveidota, lai Savienībā nodrošinātu efektīvu augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību un veicinātu netraucētu iekšējā tirgus darbību.

4.

Komisijas priekšlikuma mērķis ir modernizēt Aģentūru, nostiprināt tās kompetences un noteikt jaunu pilnvaru termiņu uz pieciem gadiem, kas nodrošinās Aģentūras darbības turpināšanu pēc 2012. gada marta (6).

5.

Regulas priekšlikuma tiesiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) (7) 114. pants, ar kuru Savienībai ir piešķirta kompetence pieņemt pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt iekšējā tirgus darbību. Ar LESD 114. pantu ir aizstāts bijušā EK Līguma 95. pants, kas bija pamats iepriekšējiem noteikumiem par ENISA  (8).

6.

Priekšlikumam pievienotais paskaidrojuma raksts skar faktu, ka, stājoties spēkā Lisabonas līgumam, noziedzības novēršana un apkarošana ir nonākusi kopīgā kompetencē. Tas ir radījis iespēju ENISA kļūt par cīņas pret kibernoziedzību platformu tīklu informācijas drošības aspektos, kā arī apmainīties ar viedokļiem un labākajām praksēm ar kiberaizsardzības, tiesībsargājošām un privātuma aizsardzības iestādēm.

7.

No vairākām iespējām Komisija izvēlējās piedāvāt ENISA pienākumu paplašināšanu un to, lai tiesībsargājošās un privātuma aizsardzības iestādes kļūtu par pilntiesīgām Aģentūras ieinteresētajām personām. Jauno pienākumu sarakstā nav ietverti jauni ar darbību saistīti pienākumi, bet ir atjaunināti un no jauna formulēti esošie pienākumi.

Apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (EDAU)

8.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu priekšlikumu 2010. gada 1. oktobrī nosūtīja EDAU, lai veiktu apspriešanos. EDAU atzinīgi novērtē to, ka par šo jautājumu tiek lūgts viņa viedoklis, un iesaka priekšlikuma apsvērumu izklāstā izdarīt atsauci uz šo apspriešanos, kā tas parasti tiek darīts tiesību aktu tekstos, par kuriem ir notikusi apspriešanās ar EDAU saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

9.

Pirms priekšlikuma pieņemšanas notika neoficiāla apspriešanās ar EDAU, un tas izteica vairākas neoficiālas piezīmes. Taču priekšlikuma galīgajā redakcijā netika ņemta vērā neviena no šīm piezīmēm.

Vispārējais novērtējums

10.

EDAU uzsver, ka datu apstrādes drošība ir kritisks datu aizsardzības elements (9). Šajā ziņā tas atzinīgi novērtē priekšlikuma mērķi nostiprināt Aģentūras kompetences tā, lai tā varētu efektīvāk pildīt savus esošos pienākumus un tajā pat laikā paplašināt savas darbības lauku. EDAU atzinīgi novērtē arī privātuma aizsardzības un tiesībsargājošo iestāžu kļūšanu par pilntiesīgām ieinteresētajām personām. Viņš uzskata ENISA pilnvaru paplašināšanu par veidu, kā Eiropas līmenī veicināt informāciju sistēmu drošības pasākumu profesionālu un modernizētu pārvaldību.

11.

Priekšlikuma novērtējums kopumā ir pozitīvs. Taču dažos punktos piedāvātā regula ir neskaidra vai nepilnīga, kas rada bažas no datu aizsardzības viedokļa. Šie jautājumi ir apspriesti un izskaidroti šī atzinuma nākošajā nodaļā.

II.   ATSAUKSMES UN IEROSINĀJUMI

Paplašinātais ENISA veicamo pienākumu apjoms nav pietiekami skaidrs

12.

Aģentūras paplašinātie pienākumi attiecībā uz tiesībsargājošo un privātuma aizsardzības iestāžu iesaistīšanu priekšlikuma 3. pantā ir formulēti ļoti vispārīgi. Paskaidrojuma raksts šajā ziņā ir daudz precīzāk formulēts. Tas attiecas uz ENISA sadarbību ar tiesībsargājošajām struktūrām, kas apkaro kibernoziedzību, un ar darbību nesaistītu pienākumu veikšanu cīņā pret kibernoziegumiem. Taču šie pienākumi 3. pantā nav iekļauti vai ir pieminēti tikai ļoti vispārīgi.

13.

Lai izvairītos no jebkādas tiesiskās neskaidrības, piedāvātajā regulā būtu skaidri un nepārprotami jānosaka ENISA pienākumi. Kā jau minēts, datu apstrādes drošība ir kritisks datu aizsardzības elements. Šajā jomā ENISA būs arvien nozīmīgāka loma. Iedzīvotājiem, iestādēm un struktūrām būtu jābūt skaidram priekšstatam par to, kāda veida pasākumos ENISA varētu tikt iesaistīta. Šis apjoms būtu vēl jo svarīgāks, ja ENISA paplašinātajos pienākumos tiktu ietverta personas datu apstrāde (skatīt turpmāk 17.–20. punktu).

14.

Priekšlikuma 3. panta 1. punkta k) apakšpunktā teikts, ka Aģentūra pilda citus pienākumus, kas Aģentūrai uzticēti saskaņā ar citiem ES tiesību aktiem. EDAU ir bažas par šo atvērto klauzulu, jo tā rada iespējamu “caurumu”, kas var ietekmēt tiesiskā instrumenta saskaņotību un var novest pie Aģentūras “funkciju izplūšanas”.

15.

Viens no pienākumiem, kas minēts 3. panta 1. punkta k) apakšpunktā, ir ietverts Direktīvā 2002/58/EK (10). Tā paredz, ka Komisijai ir jāapspriežas ar Aģentūru par jebkuru tehnisko īstenošanas pasākumu, ko piemēro paziņojumiem datu aizsardzības pārkāpumu kontekstā. EDAU iesaka sīkāk aprakstīt šo Aģentūras darbības jomu, norobežojot to no drošības jomas. Ņemot vērā iespējamo ietekmi, kāda ENISA var būt uz politikas attīstību šajā jomā, piedāvātajā regulā šai darbības jomai būtu jābūt aprakstītai skaidrāk un saprotamāk.

16.

Turklāt EDAU iesaka 21. apsvērumā iekļaut atsauci uz Direktīvu 1999/5/EK (11), ņemot vērā īpašo ENISA pienākumu, kas minēts šī priekšlikuma 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā, palīdzēt dalībvalstīm un Eiropas iestādēm un struktūrām vākt, analizēt un izplatīt ar tīklu un informācijas drošību saistītus datus. Tai būtu jāveicina ENISA reklāmas pasākumi attiecībā uz TID (tīklu un informācijas drošības) labākajām praksēm un tehniku, jo tas labāk ilustrēs iespējamo konstruktīvo mijiedarbību starp Aģentūru un standartizācijas struktūrām.

Būtu jāprecizē, vai Aģentūra apstrādās personas datus

17.

Priekšlikumā nav konkrēti norādīts, vai Aģentūrai deleģētajos pienākumos varētu būt iekļauta personas datu apstrāde. Tāpēc priekšlikumā nav ietverts konkrēts tiesiskais pamats personas datu apstrādei Regulas (EK) Nr. 45/2001 5. panta nozīmē.

18.

Taču daži Aģentūrai deleģētie pienākumi (vismaz zināmā mērā) varētu būt saistīti ar personas datu apstrādi. Piemēram, nav izslēgts, ka drošības incidentu un datu drošības pārkāpumu analīze vai ar darbību nesaistīto funkciju izpilde cīņā pret kibernoziedzību var būt saistīta ar personas datu vākšanu un analīzi.

19.

Priekšlikuma 9. apsvērums attiecas uz Direktīvā 2002/21/EK (12) ietvertajiem noteikumiem, kas nosaka, ka vajadzības gadījumā valstu regulatīvās iestādes informē Aģentūru par drošības pārkāpumiem. EDAU iesaka sīkāk izstrādāt priekšlikumu attiecībā uz to, kādi paziņojumi ir paredzēti sūtīšanai uz ENISA un par to, kā ENISA būtu uz tiem jāatbild. Tāpat priekšlikumā būtu jāapskata personas datu iesaistīšana, kas varētu notikt šo paziņojumu (ja tādi būs) analīzes rezultātā.

20.

EDAU aicina likumdevēju precizēt, vai un kuras 3. pantā minētās ENISA darbības būs saistītas ar personas datu apstrādi.

Būtu jāprecizē ENISA iekšējās drošības noteikumi

21.

Lai gan ENISA ir nozīmīga loma diskusijā par tīklu un informācijas drošību Eiropā, priekšlikumā gandrīz nekas nav teikts par drošības pasākumu paredzēšanu pašai Aģentūrai (saistītu vai nesaistītu ar personas datu apstrādi).

22.

EDAU viedoklis ir, ka Aģentūra būs pat labākā situācijā, veicinot labas prakses izmantošanu saistībā ar datu apstrādes drošību, ja pati Aģentūra piemēros šādus iekšējos drošības pasākumus. Tas paātrinās Aģentūras atzīšanu ne tikai par ekspertīzes veikšanas centru, bet arī par atskaites punktu labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) praktiskajā īstenošanā drošības jomā. Tādējādi cenšanās sasniegt pilnību drošības prakšu īstenošanā būtu jānostiprina regulā, kas regulē Aģentūras darba procedūras. Tāpēc EDAU ierosina pielikumā pievienot attiecīgu noteikumu, piemēram, nosakot, ka Aģentūrai jāizmanto labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kas nozīmē visefektīvākās un progresīvākās drošības procedūras un to darbības metodes.

23.

Šī pieeja ļaus Aģentūrai sniegt konsultācijas par konkrētu tehnisko paņēmienu praktisko piemērotību nepieciešamo drošības aizsardzības pasākumu veikšanai. Turklāt šo LPTP ieviešana noteiktu prioritāti tiem pasākumiem, kas ļauj nodrošināt drošību, tai pat laikā līdz minimumam samazinot ietekmi uz privātumu. Būtu jāizvēlas tādus tehniskos paņēmienus, kas ir labāki saskaņā ar “integrētas privātās dzīves aizsardzības” koncepciju.

24.

Pat ar mazāk ambiciozu pieeju, EDAU iesaka regulā ietvert vismaz šādas prasības: i) pēc vispusīgas riska izvērtēšanas un ņemot vērā starptautiskos standartus un labākās prakses dalībvalstīs, izveidot iekšēju drošības politiku, ii) iecelt par drošību atbildīgo amatpersonu, kas atbildētu par politikas īstenošanu, ar atbilstīgiem resursiem un pilnvarām, iii) pēc atlikušā riska detalizētas pārbaudes un kontrolēm, ko piedāvājusi valde, apstiprināt šo politiku un iv) periodiski pārskatīt politiku, skaidri formulējot izvēlētā laikposma periodiskumu un pārskatīšanas mērķus.

Būtu labāk jādefinē sadarbības kanāli ar datu aizsardzības iestādēm (tostarp EDAU) un 29. panta darba grupu

25.

Kā jau minēts, EDAU atzinīgi novērtē Aģentūras pilnvaru paplašināšanu un uzskata, ka datu aizsardzības iestādes var daudz gūt no Aģentūras pastāvēšanas (un Aģentūra no šo iestāžu pieredzes). Ņemot vērā dabisko un loģisko saistību starp drošību un datu aizsardzību, Aģentūra un datu aizsardzības iestādes patiešām tiek aicinātas cieši sadarboties.

26.

24. un 25. apsvērumā iekļauta atsauce uz piedāvāto ES direktīvu par kibernoziedzību un piebilde, ka Aģentūrai saistībā ar informācijas drošības aspektiem cīņā pret kibernoziedzību (13) būtu jādarbojas saskaņoti ar tiesībsargājošām struktūrām un arī ar datu aizsardzības iestādēm.

27.

Priekšlikumā būtu jāietver arī konkrēti kanāli un sadarbības mehānismi, kas i) nodrošinās Aģentūras darbību saskaņotību ar datu aizsardzības iestāžu darbību un ii) sekmēs ciešu sadarbību Aģentūras un datu aizsardzības iestāžu starpā.

28.

Attiecībā uz saskaņotību 27. apsvērumā ir skaidra atsauce uz to, ka Aģentūras pienākumi nedrīkstētu nesaskanēt ar dalībvalstu datu aizsardzības iestāžu darbību. EDAU atzinīgi novērtē šo atsauci, bet atzīmē, ka nav veikta nekāda atsauce uz EDAU un 29. panta darba grupu. EDAU iesaka likumdevējam priekšlikumā iekļaut arī līdzīgu noteikumu par netraucēšanu attiecībā uz šīm abām struktūrām. Tas radīs skaidrāku darba vidi visām pusēm, un tam būtu jārada pamats sadarbības kanālu un mehānismu izveidošanai, kas dos iespēju Aģentūrai piedalīties dažādu datu aizsardzības iestāžu un 29. panta darba grupas darbā.

29.

Līdz ar to attiecībā uz ciešu sadarbību EDAU atzinīgi novērtē datu aizsardzības iestāžu pārstāvju iekļaušanu pastāvīgajā ieinteresēto personu grupā, kas konsultēs Aģentūru saistībā ar tās darbību. Viņš iesaka skaidri minēt to, ka šādus valstu datu aizsardzības iestāžu pārstāvjus būtu jānozīmē Aģentūrai, pamatojoties uz 29. panta darba grupas priekšlikumu. Turklāt pozitīvi tiktu novērtēts tas, ja priekšlikumā tiktu iekļauta atsauce, paredzot, ka EDAU piedalās tajās sanāksmēs, kurās plānots apspriest jautājumus, kas ir saistīti ar sadarbību ar EDAU. Turklāt EDAU iesaka Aģentūrai (konsultējoties ar pastāvīgo ieinteresēto personu grupu, un ar valdes atļauju) veidot ad hoc darba grupas par dažādām tēmām, saistībā ar kurām datu aizsardzība un drošība daļēji sakrīt ar šīs ciešās sadarbības ietvariem.

30.

Visbeidzot, lai izvairītos no iespējamiem pārpratumiem, EDAU iesaka apzīmējuma “privātuma aizsardzības iestādes” vietā lietot apzīmējumu “datu aizsardzības iestādes” un precizēt, kuras ir šīs iestādes, ietverot atsauci uz Direktīvas 95/46/EK 28. pantu un EDAU kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 45/2001 V nodaļā.

Nav skaidrs, kas var lūgt palīdzību no ENISA

31.

EDAU piedāvātajā regulā norāda uz nekonsekvenci attiecībā uz to, kas var lūgt palīdzību no ENISA. No priekšlikuma 7., 15., 16., 18. un 36. apsvēruma izriet, ka ENISA spēj palīdzēt dalībvalstīm un Savienībai kopumā. Taču 2. panta 1. punkts attiecas tikai uz Komisiju un dalībvalstīm, kamēr 14. pants paredz iespēju iesniegt palīdzības pieprasījumus tikai: i) Eiropas Parlamentam, ii) Padomei, iii) Komisijai un iv) jebkurai dalībvalsts nozīmētai kompetentai iestādei, neparedzot šādu iespēju vairākām citām Savienības iestādēm, struktūrām, aģentūrām un birojiem.

32.

Priekšlikuma 3. pants ir konkrētāks un paredz dažāda veida palīdzību atkarībā no tā, kas ir palīdzības saņēmējs: i) informācijas drošības datu vākšana un analīze (dalībvalstīm un Eiropas iestādēm un struktūrām), ii) tīklu un informācijas drošības stāvokļa analīze Eiropā (dalībvalstīm un Eiropas iestādēm), iii) riska pārvaldības un drošības labas prakses izmantošanas veicināšana (visā Savienībā un dalībvalstīs), iv) tīklu un informācijas drošības pārkāpumu atklāšanas sekmēšana (Eiropas iestādēs un struktūrās) un v) dialoga veidošana un sadarbība ar trešām valstīm (Savienībai).

33.

EDAU aicina likumdevēju novērst šo nekonsekvenci un sakārtot minētos noteikumus. Šajā sakarā EDAU iesaka grozīt 14. pantu, patiešām iekļaujot tajā visas Savienības iestādes, struktūras, birojus un aģentūras un precizējot, kāda veida palīdzību dažādas Savienības organizācijas var lūgt (ja likumdevējs ir paredzējis šādu diferencēšanu). Tāpat tiek ieteikts, ka dažas valsts vai privātās organizācijas varētu lūgt Aģentūras palīdzību, ja prasītais atbalsts ir acīmredzami iespējams, raugoties no Eiropas viedokļa, un ja tas atbilst Aģentūras mērķiem.

Valdes pienākumi

34.

Paskaidrojuma rakstā minēta valdes paaugstinātā kompetence saistībā ar tās pārraudzības lomu. EDAU atzinīgi novērtē šo lielāko nozīmi un iesaka valdes pienākumos iekļaut vairākus aspektus attiecībā uz datu aizsardzību. Turklāt EDAU iesaka regulā nepārprotami norādīt, kas ir tiesīgs i) izstrādāt pasākumus, lai Aģentūra varētu piemērot Regulu (EK) Nr. 45/2001, tostarp tos, kuri attiecas uz datu aizsardzības amatpersonas iecelšanu, ii) apstiprināt drošības politiku un veikt tās turpmāku periodisku pārskatīšanu un iii) sagatavot sadarbības protokolu ar datu aizsardzības iestādēm un tiesībsargājošām struktūrām.

Regulas (EK) Nr. 45/2001 piemērojamība

35.

Lai gan tas jau ir prasīts Regulā (EK) Nr. 45/2001, EDAU ierosina 27. pantā iekļaut noteikumus par datu aizsardzības amatpersonas iecelšanu, jo tas ir īpaši svarīgi, un pēc tam nekavējoties būtu jāizstrādā īstenošanas noteikumi attiecībā uz datu aizsardzības amatpersonai uzticamo pilnvaru un pienākumu apjomu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 24. panta 8. punktu. Konkrētāk, 27. pants varētu būt formulēts šādi:

1.

Uz informāciju, ko Aģentūra apstrādā saskaņā ar šo regulu, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti.

2.

Valde izstrādā pasākumus, lai Aģentūra varētu piemērot Regulu (EK) Nr. 45/2001, tostarp attiecībā uz Aģentūras datu aizsardzības amatpersonu.

36.

Ja personas datu apstrādei ir vajadzīgs konkrēts tiesiskais pamats, kā apspriests iepriekš 17.–20. punktā, tai būtu jāprecizē arī tie nepieciešamie aizsardzības pasākumi, ierobežojumi un nosacījumi, ievērojot kurus apstrāde varētu notikt.

III.   SECINĀJUMI

37.

Priekšlikuma vērtējums kopumā ir pozitīvs, un EDAU atzinīgi novērtē Aģentūras pilnvaru un pienākumu apjoma paplašināšanu, ietverot datu aizsardzības iestādes un tiesībsargājošās struktūras kā pilntiesīgas Aģentūras ieinteresētās personas. EDAU uzskata, ka Aģentūras darbības turpināšana Eiropas līmenī veicinās ar informācijas sistēmām saistītu drošības pasākumu profesionālu un modernizētu pārvaldību.

38.

EDAU iesaka, lai izvairītos no jebkādas tiesiskās nenoteiktības, precizēt priekšlikumu attiecībā uz Aģentūras pienākumu apjoma paplašināšanu un jo īpaši tos noteikumus, kas attiecas uz tiesībsargājošo struktūru un datu aizsardzības iestāžu iesaistīšanu. Vēl EDAU vērš uzmanību uz iespējamo “caurumu”, ko rada tāda noteikuma iekļaušana priekšlikumā, kas bez papildu ierobežojumiem ar jebkādu citu Savienības tiesību aktu ļauj uzlikt Aģentūrai jaunus pienākumus.

39.

EDAU aicina likumdevēju precizēt, vai un kuras no ENISA darbībām ietvers personas datu apstrādi.

40.

EDAU iesaka iekļaut noteikumus par drošības politikas izveidi pašā Aģentūrā, lai nostiprinātu Aģentūras kā izcilas drošības nodrošinātājas un kā integrētas privātās dzīves aizsardzības veicinātājas lomu, apvienojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus ar drošību attiecībā uz personas datu aizsardzības tiesībām.

41.

Lai nodrošinātu konsekvenci un ciešu sadarbību, būtu labāk jādefinē sadarbības kanāli ar datu aizsardzības iestādēm, tostarp EDAU un 29. panta darba grupu.

42.

EDAU aicina likumdevēju novērst dažas neatbilstības saistībā ar 14. pantā noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz iespējām lūgt Aģentūras palīdzību. Proti, EDAU iesaka atteikties no šiem ierobežojumiem un dot tiesības visām Savienības iestādēm, struktūrām, aģentūrām un birojiem lūgt Aģentūras palīdzību.

43.

Visbeidzot, EDAU iesaka valdes paplašinātajos pienākumos iekļaut vairākus konkrētus aspektus, kas varētu palielināt pārliecību, ka Aģentūra attiecībā uz drošību un datu aizsardzību seko labākajām praksēm. Cita starpā ir ierosināts iekļaut noteikumus par datu aizsardzības amatpersonas iecelšanu un par tādu pasākumu apstiprināšanu, kuru mērķis ir pareiza Regulas (EK) Nr. 45/2001 piemērošana.

Briselē, 2010. gada 20. decembrī

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja asistents

Giovanni BUTTARELLI


(1)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(2)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(3)  COM(2010) 521 galīgā redakcija.

(4)  OV L 77, 13.3.2004., 1. lpp.

(5)  OV L 293, 31.10.2008., 1. lpp.

(6)  Lai novērstu tiesisko vakuumu, likumdošanas procedūrai Eiropas Parlamentā un Padomē būtu jābūt pabeigtai līdz esošo pilnvaru beigšanās termiņam, Komisija 2010. gada 30. septembrī pieņēma otro priekšlikumu Regulas (EK) Nr. 460/2004 grozīšanai, kura mērķis ir tikai uz 18 mēnešiem pagarināt pašreizējo pilnvaru termiņu. Skatīt COM(2010) 520 galīgo redakciju.

(7)  Sk. iepriekš.

(8)  Tiesa 2006. gada 2. maijā izbeidza lietu par iepriekšējās Regulas (EK) Nr. 460/2004 anulēšanu, kas apstrīdēja tās tiesisko pamatu (Lieta C-217/04).

(9)  Prasības par drošību ir ietvertas Regulas (EK) Nr. 45/2001 22. un 35. pantā, Direktīvas 95/46/EK 16. un 17. pantā un Direktīvas 2002/58/EK 4. un 5. pantā.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīva 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu, OV L 91, 7.4.1999., 10. lpp. un jo īpaši tās 3. panta 3. punkta c) apakšpunkts.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (Pamatdirektīva, OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.).

(13)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par uzbrukumiem informācijas sistēmām, un ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2005/222/JHA, COM(2010) 517 galīgā redakcija.


II Informācija

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

1.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 101/25


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta COMP/M.6076 – Orangina Schweppes/Européenne d'Embouteillage)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2011/C 101/05

Komisija 2011. gada 22. martā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar kopējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai franču valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32011M6076. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.


IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

1.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 101/26


Euro maiņas kurss (1)

2011. gada 31. marts

2011/C 101/06

1 euro =


 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

1,4207

JPY

Japānas jena

117,61

DKK

Dānijas krona

7,4567

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,88370

SEK

Zviedrijas krona

8,9329

CHF

Šveices franks

1,3005

ISK

Islandes krona

 

NOK

Norvēģijas krona

7,8330

BGN

Bulgārijas leva

1,9558

CZK

Čehijas krona

24,543

HUF

Ungārijas forints

265,72

LTL

Lietuvas lits

3,4528

LVL

Latvijas lats

0,7095

PLN

Polijas zlots

4,0106

RON

Rumānijas leja

4,1221

TRY

Turcijas lira

2,1947

AUD

Austrālijas dolārs

1,3736

CAD

Kanādas dolārs

1,3785

HKD

Hongkongas dolārs

11,0559

NZD

Jaunzēlandes dolārs

1,8598

SGD

Singapūras dolārs

1,7902

KRW

Dienvidkorejas vona

1 554,51

ZAR

Dienvidāfrikas rands

9,6507

CNY

Ķīnas juaņa renminbi

9,3036

HRK

Horvātijas kuna

7,3778

IDR

Indonēzijas rūpija

12 366,75

MYR

Malaizijas ringits

4,2983

PHP

Filipīnu peso

61,559

RUB

Krievijas rublis

40,2850

THB

Taizemes bāts

42,976

BRL

Brazīlijas reāls

2,3058

MXN

Meksikas peso

16,9276

INR

Indijas rūpija

63,3450


(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.


Revīzijas palāta

1.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 101/27


Īpašais ziņojums Nr. 1/2011 “Vai atbalsta sniegšana uzlabojās pēc tam, kad Komisijas centrālie dienesti nodeva ārējās palīdzības pārvaldību Komisijas delegācijām?”

2011/C 101/07

Eiropas Revīzijas palāta informē, ka ir publicēts Īpašais ziņojums Nr. 1/2011 “Vai atbalsta sniegšana uzlabojās pēc tam, kad Komisijas centrālie dienesti nodeva ārējās palīdzības pārvaldību Komisijas delegācijām?”.

Ziņojums ir pieejams lasīšanai vai lejupielādei Eiropas Revīzijas palātas tīmekļa vietnē http://www.eca.europa.eu

Ziņojumu var saņemt bez maksas drukātā veidā. Tas jāpieprasa Eiropas Revīzijas palātas Komunikācijas un ziņojumu nodaļā:

European Court of Auditors

Communication and Reports Unit

12, rue Alcide De Gasperi

1615 Luxembourg

LUXEMBOURG

Tālr. +352 4398-1

E-pasts: euraud@eca.europa.eu

vai jāaizpilda elektroniskā pieprasījuma veidlapa virtuālajā grāmatnīcā EU-Bookshop.


DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA

1.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 101/28


Beļģijas valsts procedūra ierobežotu gaisa satiksmes tiesību piešķiršanai

2011/C 101/08

Saskaņā ar 6. pantu Regulā (EK) Nr. 847/2004 attiecībā uz sarunām par gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm un šo nolīgumu īstenošanu Eiropas Komisija publicē turpmāk norādīto valsts procedūru, kā starp piemērotajiem Kopienas pārvadātājiem sadalīt tiesības veikt satiksmi, ja šīs tiesības ir ierobežotas atbilstīgi gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumiem, kas noslēgti ar trešām valstīm.

BEĻĢIJAS KARALISTE

VALSTS FEDERĀLAIS SATIKSMES UN TRANSPORTA DIENESTS

GAISA TRANSPORTS

Karaļa rīkojums par Kopienas gaisa pārvadātāju izaudzīšanu un satiksmes tiesību piešķiršanu attiecībā uz regulāriem gaisa pārvadājumiem starp Beļģiju un valstīm ārpus Kopienas

ALBERTS II, Beļģijas karalis,

sveicina visus klātesošos un ieradušos.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 847/2004 (2004. gada 29. aprīlis) attiecībā uz sarunām par gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm un šo nolīgumu īstenošanu,

ņemot vērā 1937. gada 27. jūnija likumu, ar ko groza 1919. gada 16. novembra likumu par aeronavigācijas reglamentēšanu, un jo īpaši tā 5. panta 2. punktu, kas iekļauts ar 2001. gada 2. janvāra likumu,

ņemot vērā 1999. gada 3. maija likumu par regulārajiem gaisa pārvadātājiem,

ņemot vērā reģionu valdību iesaistīšanos šā rīkojuma izstrādē,

ņemot vērā Valsts padomes 2010. gada 6. janvāra atzinumu Nr. 47.574/4, kas sniegts saskaņā ar 1973. gada 12. janvārī saskaņoto tiesību aktu par Valsts padomi 84. panta 1. punkta 1. rindkopas 1. apakšpunktu,

pēc mūsu premjerministra un valsts sekretāra satiksmes lietās priekšlikuma,

ESAM PIEŅĒMUŠI ŠO RĪKOJUMU.

1. pants

Šis rīkojums regulē Kopienas gaisa pārvadātāju izraudzīšanās kārtību un piešķir satiksmes tiesības attiecībā uz regulāriem gaisa pārvadājumiem starp Beļģiju un valstīm ārpus Kopienas.

2. pants

Šajā rīkojumā:

1)

Kopienas gaisa pārvadātāji ir visi ekspluatanta licenci ieguvušie gaisa pārvadātāji šīs licences darbības laikā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regulu (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā;

2)

satiksmes tiesības ir gaisa pārvadātāja tiesības kopā vai atsevišķi par maksu pārvadāt pasažierus, kravu un/vai pastu noteiktā gaisa satiksmes maršrutā;

3)

ģenerāldirektors ir Gaisa transporta ģenerāldirekcijas ģenerāldirektors;

4)

Gaisa transporta ģenerāldirekcija ir direkcija, kas ir kompetenta gaisa transporta jautājumos Valsts federālā satiksmes un transporta dienesta sistēmā;

5)

regulāri gaisa pārvadājumi ir lidojumu sērija, kas pieejama plašai sabiedrībai un paredzēta kopīgas vai atsevišķas pasažieru, pasta un/vai kravas pārvadāšanas nodrošināšanai par maksu. Šī lidojumu sērija tiek īstenota:

a)

saskaņā ar publicētu sarakstu;

b)

vai ar tādu lidojumu regularitāti vai biežumu, ka tie veido atpazīstamas plānveida sērijas;

6)

divpusēji gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumi ir gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumi, kas noslēgti starp Beļģiju un valstīm ārpus Kopienas, kā arī visi citi gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumi starp Eiropas Savienību un valstīm ārpus Kopienas;

7)

izraudzīšana ir tiesību piešķiršana gaisa pārvadātājam sniegt regulārus gaisa pārvadājumu pakalpojumus saskaņā ar divpusēju gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu. Šīs tiesības var piešķirt vienam gaisa pārvadātājam (viena pārvadātāja izraudzīšana) vai vairākiem gaisa pārvadātājiem (vairāku pārvadātāju izraudzīšana) saskaņā ar noteikumiem, ko paredz attiecīgs divpusējs gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgums;

8)

pieejamība ir iespēja tikt izraudzītam par gaisa pārvadātāju un/vai veikt vēlamo skaitu lidojumu noteiktā maršrutā saskaņā ar noteikumiem, ko paredz divpusējs gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgums;

9)

ministrs ir ministrs, kas atbildīgs par aeronavigācijas jomu;

10)

IATA sezona ir vasaras vai ziemas sezona, ko definējusi Starptautiskā Gaisa transporta asociācija (IATA).

3. pants

Šo rīkojumu un divpusējo sarunu kalendāro plānu attiecībā uz gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumiem starp Beļģiju un valstīm ārpus Kopienas publicē Valsts federālā satiksmes un transporta dienesta tīmekļa vietnē. Jebkādu papildu informāciju par gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumiem, satiksmes tiesībām un gaisa pārvadātāju izraudzīšanu var iegūt Gaisa transporta ģenerāldirekcijā.

4. pants

1.   Izraudzīt par gaisa pārvadātāju un piešķirt tam satiksmes tiesības var vienīgi Kopienas gaisa pārvadātāju, kas Kopienas tiesību izpratnē ir dibināts Beļģijā.

Šim nolūkam gaisa pārvadātājs nosūta ierakstītā vēstulē ģenerāldirektoram adresētu pieprasījumu, kas sagatavots kādā no dalībvalstu valodām vai angļu valodā.

Šādam pieprasījumam pievieno dokumentāciju, kurā iekļauj:

1)

darbības licenci, gaisakuģa ekspluatanta apliecību (AOC), izņemot gadījumus, kad šos dokumentus izsniegusi Beļģija;

2)

apdrošināšanas polisi;

3)

dokumentus, kas pierāda, ka Kopienas gaisa pārvadātājs ir izveidots Beļģijā saskaņā ar Kopienas tiesībām;

4)

dokumentus, kas pierāda darbības un finanšu iespējas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regulu (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā;

5)

šādu informāciju par paredzētajiem regulārajiem gaisa pārvadājumiem:

a)

paredzētais gaisa satiksmes maršruts (ceļš, reisu skaits nedēļā, kustības saraksts, nosēšanās vietas, sezonas maršruts vai pastāvīgs maršruts);

b)

transporta veids (kravas, pasažieru, pasta pārvadājumi);

c)

pasažieru satiksme (kustības prognozes, klientu sadalījums, galvenās faktiskās izlidošanas un ielidošanas lidostas);

d)

gaisakuģa tips, konfigurācija dažādās klasēs un kapacitāte;

e)

paredzētais ekspluatācijas sākuma datums, tās paredzamais ilgums, kā arī informācija par iespējamo turpmāko ekspluatāciju, ko veiks attiecīgā gaisa satiksmes maršruta pieteikuma iesniedzējs;

f)

informācija par tirgus lielumu un jo īpaši par kapacitāti, kas, iespējams, jau piedāvāta šajā gaisa satiksmes maršrutā vai paredzama tuvākajā laikā;

g)

veids, kādā tiks organizēti paredzētie lidojumi:

i)

vai tiks izmantoti gaisakuģi, kas reģistrēti pieteikuma iesniedzēja gaisakuģa ekspluatanta apliecībā (AOC);

ii)

vai ir noslēgts nolīgums par kopīgu kodu izmantošanu ar kādu citu gaisa pārvadātāju (Kopienas vai ārpus Kopienas gaisa pārvadātāju);

iii)

vai gaisakuģis tiks nomāts un kāda ir tā kapacitāte;

iv)

kādi ir citi sadarbības veidi ar vienu vai vairākiem citiem gaisa pārvadātājiem;

h)

veids, kādā lidojumi tiks piedāvāti plašai sabiedrībai un laisti tirgū (paredzētie tarifi, pakalpojumu pieejamība sabiedrībai, izplatīšanas veidi);

i)

akustisko emisiju kategorijas un cita izmantošanai paredzēto gaisakuģu izraisītā ietekme uz vidi;

6)

pieteikuma iesniedzēja iespējamo piekrišanu ārkārtas apstākļos nodot Beļģijas rīcībā kapacitāti, kas nepieciešama tās iekšējo vai starptautisko gaisa pārvadājumu nodrošināšanai.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta 3. daļas, tā pieprasījuma 3. daļai, kuru iesniedz Kopienas gaisa pārvadātājs, kas pēc šā rīkojuma stāšanās spēkā jau ir iesniedzis dokumentāciju, kurā iekļauti visi no 1. punkta 1. līdz 4. apakšpunktam paredzētie elementi, pievieno vienīgi tos elementus, kas paredzēti 1. punkta 3. daļas 5. apakšpunktā un – vajadzības gadījumā – to elementu grozījumus, kas norādīti no 1. punkta 3. daļas 1. līdz 4. apakšpunktam.

5. pants

Ģenerāldirektors izskata tikai tos pieprasījumus, kas atbilst 4. pantam, un tos publicē Valsts federālā satiksmes un transporta dienesta tīmekļa vietnē.

Jebkurā pieprasījuma izskatīšanas brīdī ģenerāldirektors var:

1)

pieprasīt, lai Kopienas gaisa pārvadātājs iesniedz papildu informāciju; un/vai

2)

2organizēt izskatīšanu, pieaicinot visus pieteikumu iesniedzējus.

6. pants

Kopienas gaisa pārvadātāji, kas vēlas, lai tiem automātiski piešķir gaisa pārvadātāja tiesības un/vai satiksmes tiesības, ko pieprasa ministrs un paredz divpusējs gaisa pārvadājumu nolīgums starp Beļģiju un attiecīgo valsti ārpus Kopienas, neierobežo:

1)

ne Kopienas gaisa pārvadātāju skaitu, kuriem var piešķirt gaisa pārvadātāja tiesības;

2)

ne lidojumu skaitu, ko var veikt noteiktajos maršrutos.

Par tiesību piešķiršanu tiem nosūta paziņojumu.

7. pants

Gadījumos, kad divpusēji gaisa pārvadājumu nolīgumi ierobežo:

1)

Kopienas gaisa pārvadātāju skaitu, kuriem var piešķirt gaisa pārvadātāja tiesības; vai

2)

to lidojumu skaitu un biežumu, kurus var veikt noteiktajos maršrutos;

pieprasījumu papildus izvērtē attiecībā uz tā pieejamību gaisa pārvadātāja izraudzīšanai un/vai pieprasīto satiksmes tiesību piešķiršanai.

8. pants

Kad izbeidzas pieejamība, kas ļautu pieteikuma iesniedzējam sniegt regulārus gaisa pārvadājumu pakalpojumus noteiktajos maršrutos, paziņojumu par to viņam nosūta ierakstītā vēstulē 15 darbdienu laikā, skaitot no pieprasījuma saņemšanas dienas. Šo paziņojumu publicē arī Valsts federālā satiksmes un transporta dienesta tīmekļa vietnē.

Ja vēl nav pietiekamas pieejamības, kas ļautu pieteikuma iesniedzējam sniegt regulārus gaisa pārvadājumu pakalpojumus noteiktajos maršrutos, ģenerāldirektors viņu par to informē rakstveidā 15 darbdienu laikā un ar Valsts federālā satiksmes un transporta dienesta tīmekļa vietnes starpniecību.

Kopienas gaisa pārvadātājus, kas dibināti Beļģijā, rakstveidā informē par to, ka viņu rīcībā ir 15 darbdienas, skaitot no 2. daļā minētā paziņojuma datuma, lai viņi pieteiktos kā gaisa pārvadātāja izraudzīšanas un/vai satiksmes tiesību piešķiršanas kandidāti.

Konkurentu pieprasījumus publicē Valsts federālā satiksmes un transporta dienesta tīmekļa vietnē.

9. pants

Ja nav iesniegti konkurējoši pieprasījumi vai ja ir iespējams apmierināt visus pieprasījumus, ministrs apstiprina šo pieprasījumu vai šos pieprasījumus un paziņo savu lēmumu, nosūtot ierakstītu vēstuli 15 darbdienu laikā, kā arī publicē to Valsts federālā satiksmes un transporta dienesta tīmekļa vietnē.

10. pants

Ja vairāki Kopienas gaisa pārvadātāji piesakās un pretendē uz gaisa pārvadātāja statusa noteikšanu vai satiksmes tiesību piešķiršanu noteiktā maršrutā un ja atklājas, ka viņi nespēj izpildīt visas prasības, konkurējošos pieprasījumus izskata ģenerāldirektors, pamatojoties uz pilnām šo pieprasījumu dokumentācijām, kā paredzēts 4. pantā.

Ģenerāldirektors 30 darbdienu laikā nosūta konkurējošo pieteikumu iesniedzējiem ierakstītas vēstules un lēmuma projektu par satiksmes tiesību piešķiršanu un/vai gaisa pārvadātāja izraudzīšanu. Šā lēmuma projekta nosūtīšanas datumu publicē Valsts federālā satiksmes un transporta dienesta tīmekļa vietnē.

Kopienas gaisa pārvadātāji, kas iesnieguši pieprasījumus, var nosūtīt ģenerāldirektoram ierakstītā vēstulē savus apsvērumus desmit darbdienu laikā, skaitot no lēmuma projekta nosūtīšanas datuma:

1)

ja šādi apsvērumi tiek iesniegti, ministrs 15 darbdienu laikā šo apsvērumu saņemšanas datuma pieņem galīgo lēmumu par satiksmes tiesību piešķiršanu un/vai gaisa pārvadātāja izraudzīšanu, un to nosūta pieteikumu iesniedzējiem ierakstītā vēstulē un publicē Valsts federālā satiksmes un transporta dienesta tīmekļa vietnē;

2)

ja nekādi apsvērumi netiek iesniegti, šis lēmuma projekts kļūst par ministra galīgo lēmumu par satiksmes tiesību piešķiršanu un/vai gaisa pārvadātāja izraudzīšanu, un to nosūta pieteikuma(-u) iesniedzējam(-iem) ierakstītā vēstulē un publicē Valsts federālā satiksmes un transporta dienesta tīmekļa vietnē.

11. pants

Šajā rīkojumā minētos pieprasījumus izskata pārskatāmā un nediskriminējošā veidā.

Visos lēmumos vai lēmuma projektos par satiksmes tiesību piešķiršanu un/vai gaisa pārvadātāja izraudzīšanas neatkarīgi no to prioritārās secības un nozīmīguma ņem vērā:

1)

elementus, kas paredzēti 4. pantā un ko paziņojis Kopienas gaisa pārvadātājs;

2)

piedāvātās garantijas attiecībā uz ekspluatācijas ilgumu un integrāciju saskanīgā uzņēmējdarbības plānā;

3)

ierobežoto satiksmes tiesību efektīvu izmantošanu;

4)

to Kopienas gaisa pārvadātāja darbību prioritāro raksturu, kuras tas veic ar tā (īpašumā esošiem vai nomātiem) gaisakuģiem, salīdzinot ar darbībām, kurās Kopienas gaisa pārvadātājs, izmantojot sadarbības lidojumus, tikai komercializē lidojumus, kurus īsteno cits gaisa pārvadātājs;

5)

visu kategoriju lietotāju intereses;

6)

atvieglotu piekļuvi jauniem maršrutiem, tirgiem, reģioniem vai nu izveidojot jaunas līnijas, vai veicot izlidošanu vai ielidošanu dažādās Beļģijas lidostās;

7)

to, kā piedāvājums sekmē pietiekama konkurences līmeņa nodrošināšanu;

8)

ekspluatācijas iespējamo ietekmi uz tiešu vai netiešu darbavietu izveidi gaisa transporta nozarē;

9)

pakārtotā mērā – arī Kopienas gaisa pārvadātāja iepriekšējo darbību un viņa aktīvi un nepārprotami pausto vēlmi iegūt satiksmes tiesības, par kurām iesniegts pieprasījums.

Ministrs precizē iepriekš uzskaitītos kritērijus, lai nodrošinātu to objektivitāti un pārskatāmību.

12. pants

Kopienas gaisa pārvadātājam, kas iegūst gaisa pārvadātāja tiesības un/vai satiksmes tiesības saskaņā ar divpusēju gaisa pārvadājumu nolīgumu starp Beļģiju un valsti ārpus Kopienas, ir pienākums:

1)

uzsākt attiecīgo gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu vēlākais tās IATA sezonas beigās, kas seko sezonai, kurā paziņots lēmums par gaisa pārvadātāja izraudzīšanu un/vai satiksmes tiesību piešķiršanu;

2)

sniegt attiecīgos gaisa pārvadājumu pakalpojumus saskaņā ar dokumentāciju, kas paredzēta 4. pantā. Starp sākotnējo projektu un faktiski sniegtajiem pakalpojumiem nedrīkst būt tik liela atšķirība, ka sākotnējās piešķiršanas laikā tā varētu ietekmēt izvēli par labu citam gaisa pārvadātājam;

3)

izpildīt nosacījumus, ko var izvirzīt ģenerāldirektors vai kas iekļauti aeronavigācijas iestāžu lēmumos un atļaujās attiecīgajās valstīs ārpus Kopienas saistībā ar attiecīgo gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, kā arī visos starptautiskajos noteikumos šajā jomā;

4)

nekavējoties paziņot ģenerāldirektoram par attiecīgo gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas izbeigšanu vai pārtraukšanu. Ja šāda pārtraukšana ilgst vairāk nekā divas sezonas, lēmums par satiksmes tiesību piešķiršanu un/vai gaisa pārvadātāja izraudzīšanu tiek apturēts līdz šīs otrās sezonas beigām, izņemot gadījumus, kad Kopienas gaisa pārvadātājs var pierādīt ārkārtas apstākļu iestāšanos, kas nav atkarīgi no viņa gribas.

Gaisa transporta ģenerāldirekcija kontrolē, kā tiek ievērotas 1. daļā noteiktās prasības.

13. pants

Gaisa pārvadātāja izraudzīšana un/vai satiksmes tiesību piešķiršana ir personiska un nav nododama tālāk. Tai ir neierobežots termiņš, ja vien attiecīgais lēmums netiek atcelts.

14. pants

Ja gaisa pārvadātājs neizpilda prasības, kas izklāstītas 12. panta 1. punktā, vai nopietni apdraud gaisa satiksmes drošību, ministrs var apturēt vai atcelt lēmumu par gaisa pārvadātāja izraudzīšanu un/vai satiksmes tiesību piešķiršanu.

15. pants

1.   Visi Kopienas gaisa pārvadātāji, kas Kopienas tiesību izpratnē ir dibināti Beļģijā, ir tiesīgi apstrīdēt cita gaisa pārvadātāja satiksmes tiesību izmantošanu konkrētā maršrutā un piedāvāt savu kandidatūru šo tiesību labākai izmantošanai.

Šim nolūkam ir jāiesniedz ģenerāldirektoram pienācīgi pamatota dokumentācija, ko var apskatīt tas gaisa pārvadātājs, kura satiksmes tiesību izmantošana tiek apstrīdēta.

Tomēr minētās apstrīdēšanas tiesības drīkst izmantot vienīgi pēc tam, kad kopš sākotnējās piešķiršanas ir pagājis divu gadu laikposms, kurā sniegti attiecīgi pakalpojumi.

2.   Šādā gadījumā ministrs, pamatojoties uz minēto dokumentāciju un iespējamām pārbaudēm, atkārtoti izskata tiesību sākotnējo piešķiršanu, kā arī to faktisko izmantošanu, un pieņem lēmumu:

1)

par šā pieprasījuma tālāku nevirzīšanu

2)

vai par jaunas piešķiršanas procedūras uzsākšanu.

Turklāt gadījumā, kad Kopienas gaisa pārvadātājs izmanto savas satiksmes tiesības tikai tamdēļ, lai veidotu sadarbību ar citu gaisa pārvadātāju, nelietojot savus gaisa kuģus, ministrs pārskata sākotnējo piešķiršanu bez kavēšanās, ja konkurējošs gaisa pārvadātājs viņam iesniedz oficiālu pieprasījumu, lai sniegtu attiecīgos gaisa pārvadājumu pakalpojumus ar saviem gaisa kuģiem.

Iespējamās izmaiņas attiecībā uz pilnīgu vai daļēju satiksmes tiesību piešķiršanu un/vai gaisa pārvadātāja izraudzīšanu stājas spēkā ne agrāk kā IATA otrās sezonas pirmajā dienā pēc sezonas, kurā pieņemts attiecīgs lēmums.

16. pants

Lai varētu pareizi novērtēt tirgus, maršrutus un Kopienas gaisa pārvadātāju pieprasījumus, šie pārvadātāji regulāri iesniedz Gaisa transporta ģenerāldirekcijai statistikas datus par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kuru sniegšanai viņi izraudzīti.

Ministrs nosaka šo datu precizitātes līmeni un iesniegšanas biežumu.

17. pants

1.   Satiksmes tiesībām, kas kādam konkrētam maršrutam piešķirtas pirms šā rīkojuma stāšanās spēkā un jau ir ierobežotas vai kļūst ierobežotas, var piemērot apstrīdēšanas procedūru, kas paredzēta 15. pantā.

Tādā gadījumā Gaisa transporta ģenerāldirekcija pirms šādas procedūras uzsākšanas rūpējas par to, lai varētu rast risinājumu, organizējot atkārtotas sarunas par šīm ierobežotajām satiksmes tiesībām, kuras piešķirtas saskaņā ar gaisa pārvadājumu nolīgumu, kas noslēgts ar attiecīgo valsti ārpus Kopienas.

2.   Panta 1. punktā paredzētā procedūra attiecas arī uz gaisa pārvadātāja izraudzīšanu.

18. pants

1999. gada 3. maija likums par regulārajiem gaisa pārvadātājiem ir atcelts.

19. pants

Šis rīkojums stājas spēkā divus mēnešus pēc tā publicēšanas izdevumā “Moniteur belge”.

20. pants

Par šā rīkojuma izpildi atbild mūsu ministrs, kura atbildībā ir aeronavigācija.

Briselē, 2010. gada 18. augustā

Karaļa Vārdā

premjerministrs

Yves LETERME

Valsts sekretārs satiksmes jautājumos

Etienne SCHOUPPE


1.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 101/34


Informācija, ko sniedz dalībvalstis par valsts atbalstu, ko piešķir saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1628/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts reģionālajam ieguldījumu atbalstam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2011/C 101/09

Atbalsta Nr.

XR 194/07

Dalībvalsts

Spānija

Reģions

Galicia

Atbalsta shēmas nosaukums vai tā uzņēmuma nosaukums, kas papildus saņēmis ad hoc atbalstu

Ayudas regionales a la inversión en la Comunidad Autónoma de Galicia en aplicación del Reglamento (CE) no 1628/2006

Juridiskais pamats

Proyecto de Decreto por el que se regulan las ayudas regionales a la inversión en la Comunidad Autónoma de Galicia en aplicación del Reglamento (CE) no 1628/2006

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Plānotie gada izdevumi

EUR 100 miljoni

Atbalsta maksimālā intensitāte

30 %

Saskaņā ar regulas 4. pantu

Īstenošanas datums

1.1.2007.

Atbalsta ilgums

31.12.2013.

Tautsaimniecības nozares

Visas nozares, kurās var piešķirt reģionālo atbalstu

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese

Xunta de Galicia

Consellería de Economía y Hacienda

Edificio Administrativo San Caetano s/n

15781 Santiago de Compostela

ESPAÑA

Atbalsta shēmas publikācijas tīmekļa vieta

http://www.econmiaefacenda.org/

Papildu informācija

Atbalsta Nr.

XR 67/08

Dalībvalsts

Spānija

Reģions

Atbalsta shēmas nosaukums vai tā uzņēmuma nosaukums, kas papildus saņēmis ad hoc atbalstu

Ayudas derivadas del Plan de Seguridad Minera para la consecución de una minera sostenible en los aspectos de prevención y seguridad minera.

Juridiskais pamats

Orden ITC/732/2008, de 13 de marzo, punto Tercero, apartado 5.1. letra b), inversiones regionales (BOE no 67 de 18.3.2008)

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Plānotie gada izdevumi

EUR 1,4 miljoni

Kopējais plānotais atbalsta apjoms

Atbalsta maksimālā intensitāte

48 %

Saskaņā ar regulas 4. pantu

Īstenošanas datums

19.3.2008.

Atbalsta ilgums

31.12.2013.

Tautsaimniecības nozares

Attiecina uz noteiktām nozarēm

NACE: 13, 14

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese

Dirección General de Politica Energética y Minas

Jorge Sanz Oliva

Paseo de la Castellana, 160

28071 Madrid

ESPAÑA

Tel. +34 913497475

E-pasts: jcsanz@mytic.es

Atbalsta shēmas publikācijas tīmekļa vieta

http://www.mityc.es/seguridadminera

Papildu informācija


V Atzinumi

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

Eiropas Komisija

1.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 101/36


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.6144 – Giesecke & Devrient/Wincor Nixdorf International/BEB Industrie-Elektronik)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2011/C 101/10

1.

Komisija 2011. gada 23. martā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. pantu (1). Koncentrācijas rezultātā uzņēmums Giesecke & Devrient GmbH (“G&D”, Vācija) un uzņēmums BEB Industrie-Elektronik AG (“BEB”, Šveice), kuru kontrolē Wincor Nixdorf International GmbH (“WNI”, Vācija), kas pieder uzņēmumu grupai Wincor Nixdorf Aktiengesellschaft (Vācija), iegūst Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē kopīgu kontroli pār uzņēmumu CI Tech Components AG (Šveice), nododot aktīvus un iegādājoties akcijas jaunizveidotā sabiedrībā, kas veido kopuzņēmumu.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

uzņēmums G&D: banknošu spiešana, identifikācijas dokumenti, viedkartes, karšu sistēmu un drošības risinājumi IT jomā,

uzņēmums WNI: IT risinājumi procesa optimizēšanai banku un tirdzniecības jomā,

uzņēmums BEB: ierīces banknošu noteikšanai un pārbaudei.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6144 – Giesecke & Devrient/Wincor Nixdorf International/BEB Industrie-Elektronik uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

J-70

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“EK Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp. (“Paziņojums par vienkāršotu procedūru”).


1.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 101/38


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.6182 – MAN/MAN Camions et Bus/MAN Truck & Bus Belgium)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2011/C 101/11

1.

Komisija 2011. gada 21. martā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums MAN Truck & Bus AG (“MAN Truck & Bus”, Vācija), ko kontrolē MAN SE (“MAN”, Vācija), iegūst Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē pilnīgu kontroli pār visu uzņēmumu MAN Camions et Bus S.A.S. (“MAN Camions et Bus”, Francija) un MAN Truck and Bus N.V./S.A. (“MAN Truck and Bus Belgium”, Beļģija), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

MAN: kravas automašīnu, pilsētas un starppilsētu autobusu konstruēšana, ražošana un tirdzniecība, autobusu šasijas un grīdas montāžas grupas, rūpnieciskie un kuģu dzinēji, dīzeļdzinēji, turbomašīnas un industriālo pakalpojumu sniegšana,

MAN Camions et Bus: kravas automašīnu, pilsētas un starppilsētu autobusu tirdzniecība un pēcpirkuma pakalpojumi, autobusu šasiju pārdošana un (kā oficiālais pārstāvis) kravas automašīnu (dīzeļ) dzinēju un to rezerves daļu tirdzniecība,

MAN Truck & Bus Belgium: kravas automašīnu, pilsētas un starppilsētu autobusu tirdzniecība un pēcpirkuma pakalpojumi un (kā oficiālais pārstāvis) kravas automašīnu (dīzeļ) dzinēju un to rezerves daļu tirdzniecība.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6182 – MAN/MAN Camions et Bus/MAN Truck & Bus Belgium uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

J-70

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“EK Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp. (“Paziņojums par vienkāršotu procedūru”).


CITI TIESĪBU AKTI

Eiropas Komisija

1.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 101/39


Paziņojums Ibrahim Hassan Tali Al-Asiri ievērībai, kurš ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 317/2011 ir pievienots sarakstam, kas minēts 2., 3. un 7. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban

2011/C 101/12

1.

Kopējā nostājā 2002/402/KĀDP (1) Savienība tiek aicināta iesaldēt līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas attiecas uz Osamu Bin Ladenu, organizācijas Al-Qaida un Taliban locekļiem un atsevišķām personām, grupām, uzņēmumiem un organizācijām, kas saistītas ar tām un kas minētas sarakstā, kurš sastādīts atbilstīgi ANO Drošības padomes Rezolūcijai 1267(1999) un 1333(2000) un kurš regulāri jāatjaunina ANO komitejai, kas izveidota saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 1267(1999).

ANO komitejas izveidotais saraksts ietver šādas personas un organizācijas:

Al Qaida, Taliban un Osama bin Ladens,

fiziskās vai juridiskās personas, organizācijas, struktūras un grupas, kas ir saistītas ar Al Qaida, Taliban un Osamu bin Ladenu, un

juridiskās personas, organizācijas un struktūras, kas jebkurai no šīm saistītajām personām, organizācijām, struktūrām un grupām pieder, kuras tās kontrolē vai citādi atbalsta.

Rīcība vai darbības, kas norāda, ka atsevišķa persona, grupa, uzņēmums vai organizācija ir “saistīta ar”Al Qaida, Osamu bin Ladenu vai Taliban:

a)

dalība tādas rīcības vai darbību finansēšanā, plānošanā, sekmēšanā, sagatavošanā vai īstenošanā, ko veic Al Qaida, Taliban vai Osama bin Ladens, vai jebkura ar tiem saistīta apakšorganizācija, pakļauta organizācija, saistīta grupa vai to atvasinājumi, tāpat kā rīcība vai darbības saistībā ar šīm personām un organizācijām, to vārdā, to uzdevumā vai tās atbalstot;

b)

ieroču un ar tiem saistīto materiālu piegāde, pārdošana vai nodošana jebkurai no tiem;

c)

rekrutēšana jebkuru šo personu vai organizāciju uzdevumā; vai

d)

cita rīcība vai darbības nolūkā atbalstīt jebkuru no tiem.

2.

ANO komiteja 2011. gada 23. martā nolēma attiecīgajam sarakstam pievienot Ibrahim Hassan Tali Al-Asiri. Viņš jebkurā laikā var iesniegt ANO ombudam pieprasījumu, pievienojot tam apstiprinošus dokumentus, par tā lēmuma pārskatīšanu, ar kuru viņš ir iekļauts minētajā ANO sarakstā. Pieprasījums jānosūta uz šādu adresi:

United NationsOffice of the Ombudsperson

Room TB-08041D

New York, NY 10017

UNITED STATES OF AMERICA

Tālr. +1 2129632671

Fakss +1 2129631300 / 3778

E-pasts: ombudsperson@un.org

Sīkāka informācija pieejama: http://www.un.org/sc/committees/1267/delisting.shtml

3.

Papildus 2. punktā minētajam ANO lēmumam Komisija pieņēma Regulu (ES) Nr. 317/2011 (2), ar kuru groza I pielikumu Padomes Regulā (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban  (3). Grozījums, kas veikts saskaņā ar 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 7.a panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 881/2002, minētās regulas I pielikumā (“I pielikums”) iekļautajam sarakstam pievieno Ibrahim Hassan Tali Al-Asiri.

Personām un organizācijām, kas iekļautas I pielikumā pievienotajā sarakstā, piemēro šādus Regulā (EK) Nr. 881/2002 noteiktos pasākumus:

1)

visu attiecīgajām personām un organizācijām piederošo, to kontrolēto vai to rīcībā esošo naudas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana un aizliegums (visiem) tieši vai netieši darīt tām pieejamus naudas līdzekļus un saimnieciskos resursus (2. un 2.a pants (4)); un

2)

aizliegums tieši vai netieši piešķirt, pārdot, piegādāt vai nodot jebkurai no minētajām personām un organizācijām tehniskas konsultācijas, palīdzību vai apmācības, kas saistītas ar militārām darbībām (3. pants).

4.

Regulas (EK) Nr. 881/2002 7.a pantā (5) paredzēta pārskatīšanas procedūra, ja sarakstā iekļautās personas ir iesniegušas apsvērumus par iekļaušanas sarakstā pamatojumu. Personas un organizācijas, kas iekļautas I pielikumā ar Regulu (ES) Nr. 317/2011, var pieprasīt Komisijai pamatot viņu iekļaušanu šajā sarakstā. Šis pieprasījums jānosūta uz šādu adresi:

European Commission

‘Restrictive measures’

Rue de la Loi/Wetstraat 200

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

5.

Attiecīgo personu un organizāciju uzmanība tiek pievērsta arī iespējai apstrīdēt Regulu (ES) Nr. 317/2011 Eiropas Savienības Vispārējā tiesā saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. panta ceturtajā un sestajā daļā.

6.

Attiecīgo personu personas dati tiks apstrādāti saskaņā ar noteikumiem Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas (tagad – Savienības) iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (6). Visi pieprasījumi, piemēram, sīkākas informācijas saņemšanai vai pieprasījumi saistībā ar Regulā (EK) Nr. 45/2001 noteikto tiesību īstenošanu (piemēram, piekļuve personas datiem vai to labošana), jānosūta Komisijai uz 4. punktā norādīto adresi.

7.

Regulas I pielikumā iekļauto personu un organizāciju uzmanība tiek vērsta uz iespēju iesniegt pieteikumu attiecīgo dalībvalstu kompetentajās iestādēs, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 881/2002 II pielikumā, lai saņemtu atļauju izmantot iesaldētos naudas līdzekļus un saimnieciskos resursus svarīgām vajadzībām vai īpašiem maksājumiem saskaņā ar minētās regulas 2.a pantu.


(1)  OV L 139, 29.5.2002., 4. lpp.

(2)  OV L 86, 1.4.2011., 63. lpp.

(3)  OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp.

(4)  Regulas 2.a pants tajā iekļauts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2003 (OV L 82, 29.3.2003., 1. lpp.).

(5)  Regulas 7.a pants tajā iekļauts ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2009 (OV L 346, 23.12.2009., 42. lpp.).

(6)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.