31.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/1

1.

ECB atzinīgi vērtē ierosinātās pārstrādātās direktīvas mērķi noteikt visaptverošu, vairāk saskaņotu noguldījumu garantiju sistēmu (NGS) regulējumu. ECB pateicas, ka ierosinātajā pārstrādātajā direktīvā iekļauti vairāki ieteikumi, kas izteikti: a) ECB Atzinumā CON/2008/70 (3) par iepriekšējiem grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvā 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām (4); un b) Eurosistēmas viedoklī par Eiropas Komisijas sabiedrisko apspriešanos par Direktīvas 94/19/EK pārskatīšanu (5). ECB pateicas, ka ierosinātajā pārstrādātajā direktīvā iekļauti tās ieteikumi: a) turpināt saskaņot atbilstības kritērijus un noguldījumu garantiju seguma līmeņus (6); b) stiprināt informācijas sniegšanas prasības, kas kredītiestādēm noteiktas attiecībā uz noguldījumu garantiju apmēru, kas sniegtas ar attiecīgo NGS palīdzību (7); c) visās NGS ieviest daļēju iepriekšējas finansēšanas mehānismu (8). ECB šos NGS regulējuma elementus uzskata par būtiskiem no finanšu stabilitātes viedokļa.

2.

ECB arī atzīmē, ka Eiropas Komisijas ziņojumā, kas pievienots ierosinātajai pārstrādātajai direktīvai (9), apsvērta turpmāku Savienības līmeņa noteikumu izstrāde, lai koordinētu noguldījumu garantijas pēc tam, kad to fondu iepriekš noteiktie mērķapjomi ir sasniegti. Tajā pašā laikā nesenais Komisijas paziņojums par ES regulējumu krīžu pārvaldībai finanšu sektorā (10) atsaucas uz NGS sinerģijas iespējām un jaunajiem finanšu iestāžu atveseļošanas fondiem. Eurosistēma ir ļoti ieinteresēta šajā jautājumā, ņemot vērā tās lomu finanšu stabilitātes nodrošināšanā, un sekos šī darba progresam, sadarbojoties ar Komisiju.

3.

ECB atzīst, ka ierosinātā pārstrādātā direktīva, kas atjaunina Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvu 97/9/EK par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (11), veicinās ieguldītāju kompensācijas sistēmu saskaņošanu Savienībā. Lai gan ECB nesniedz sīkākus komentārus par šo tiesību aktu, ECB uzskata par svarīgu, ka Savienības regulējums turpina balstīties uz pieņēmumu par noguldītāju un ieguldītāju atšķirīgiem riska profiliem.

4.

Ierosinātā pārstrādātā direktīva visām kredītiestādēm prasīs kļūt par dalībniecēm NGS, kas sniedz noguldījumu garantijas, ievērojot saskaņotus noteikumus (12), un parasti gūst līdzekļus no NGS dalībnieku individuālām iepriekšējām iemaksām. ECB uzskata, ka šādi saskaņoti noteikumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences nosacījumus Savienības vienotā finanšu pakalpojumu tirgus kontekstā. Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BBUK) arī atbalsta pēc iespējas plašāku dalību NGS (13). Tajā pašā laikā ECB to, ka dažās dalībvalstīs ilgstoši veiksmīgi darbojas pašpalīdzības un brīvprātīgās sistēmas, kas noguldījumu aizsardzību nodrošina, izmantojot citus mehānismus, kas nav iepriekš noteiktas noguldījumu garantijas, piem., izmantojot savstarpējus ārkārtas palīdzības mehānismus. ECB saprot, ka ierosinātās pārstrādātās direktīvas mērķis nav ierobežot pašpalīdzības un brīvprātīgo sistēmu turpmākās iespējas piedāvāt aizsardzību to dalībniekiem šīm sistēmām raksturīgajā veidā, šo aizsardzību sniedzot paralēli noguldījumu garantijām, ko šādu dalībnieku klienti saņems saskaņā ar ierosināto pārstrādāto direktīvu. Šajā sakarā ECB atzinīgi vērtē 10 gadu pārejas periodu plānotā iepriekšējā finansējuma mērķapjoma sasniegšanai, kas ierosinātajā pārstrādātajā direktīvā noteikts, lai atvieglotu slogu kredītiestādēm, kurām iepriekš nebija pienākuma veikt iemaksas NGS (14).

5.

ECB iesaka (15) ierosinātās pārstrādātās direktīvas regulējuma nepiemērošanu valsts iestāžu turētajiem noguldījumiem izteikt, izmantojot precīzāko formulējumu Direktīvā 94/19/EK, un atsaukties uz “valdību un centrālajām administrācijas iestādēm” un “apgabalu, reģionu, vietējām un pilsētu pašvaldību iestādēm” (16).

6.

ECB atzinīgi vērtē garantēto noguldījumu atmaksāšanas perioda turpmākas samazināšanas principu (17). Tomēr var izrādīties grūti sasniegt ierosināto samazinājumu līdz septiņām dienām, jo tas tiek paredzēts drīz pēc sākotnējā samazinājuma līdz 20 dienām ieviešanas, kas dalībvalstīm bija jāizdara līdz 2010. gada beigām (18). ECB iesaka (19) ierosināto pārstrādāto direktīvu grozīt, nosakot, ka Komisija: i) sagatavos pārskatu par sākotnējā samazinājuma līdz 20 dienām ieviešanu; un ii) balstoties uz pārskata rezultātiem, formulēs priekšlikumus atmaksāšanas perioda iespējamam papildu samazinājumam vai samazinājumiem.

7.

Saskaņā ar ierosināto pārstrādāto direktīvu iepriekšējā finansējuma līmeni, kas noteikts kā procentuālā daļa no atbilstīgajiem noguldījumiem, NGS jāsasniedz 10 gadu pārejas periodā (20). ECB atzinīgi vērtē iepriekšējas finansēšanas mērķapjoma nepārprotamu noteikšanu, kas ievērojami uzlabo finanšu stabilitāti un vienlīdzīgas konkurences nosacījumus, novirzot NGS finansēšanas slogu uz dalībniecēm kredītiestādēm, t.i., struktūrām, kas kontrolē NGS apdrošinātos riskus. ECB saprot, ka iepriekšējas finansēšanas līmenis tiek noteikts debatēs, kas ir daļa no Savienības likumdošanas procesa. ECB iesaka (21) šādu iepriekšējas finansēšanas līmeni noteikt, atsaucoties uz “nodrošinātajiem noguldījumiem”, t.i., atbilstīgajiem noguldījumiem, kas nepārsniedz nodrošinājuma līmeni (22), ņemot vērā, ka nodrošinātie noguldījumi labāk nekā atbilstīgie noguldījumi atspoguļo NGS saistību līmeni.

8.

Attiecībā uz NGS dalībnieku individuālo maksājumu aprēķināšanu ECB principā atzinīgi vērtē ierosināto modeli iemaksas daļēji noteikt, ņemot vērā risku, noteikumiem nodrošinot dažādu aktīvu grupu salīdzināmību (23). Šis modelis, kas ņem vērā Komisijas Kopīgā pētniecības centra ieteikumus (24), vērsts uz to, lai saglabātu pietiekami vienkāršus aprēķinus, kas ļauj salīdzināt individuālās iemaksas, tajā pašā laikā piemērojot vairākus attiecīgus galvenos (uz risku pamatotus) un papildu (uz risku nepamatotus) rādītājus. ECB iesaka (25) ierosinātajā pārstrādātajā direktīvā paredzēt detalizētus aprēķinu metodikas elementus, kas jāprecizē tehniskajos standartos un pamatnostādnēs, kas veicina vienlīdzīgu attieksmi un ko izstrādā Eiropas banku iestāde (EBI), pamatojoties uz empīriskajiem datiem.

9.

Ja iepriekšējais finansējums ir nepietiekams atmaksāšanai noguldītājiem, ierosinātā pārstrādātā direktīva nosaka vēlākas papildu finansēšanas trīs posmus. ECB šajā sakarā ir šādi apsvērumi:

10.

ECB saprot, ka tiek vērtēts, vai var atsaukt sākotnējo ierosinājumu noteikt ierobežojumus NGS noguldījumu un ieguldījumu kopējai summai attiecībā uz vienu juridisku vai fizisku personu (31). ECB uzskata, ka šādi iespējami ieguldījumu ierobežojumi jāvērtē, t. sk. ņemot vērā ietekmi, kāda tiem var būt uz konkrētu aktīvu grupu instrumentu tirgiem. Šajā sakarā īpaši apsvērumi var attiekties uz NGS ieguldījumiem instrumentos, ko emitējušas dalībvalstu publiskā sektora iestādes.

11.

Visbeidzot, ECB no finanšu integrācijas viedokļa atbalsta ierosinātās pārstrādātās direktīvas noteikumu, saskaņā ar kuru kredītiestādēm, kas vairs nav sistēmas dalībnieces un kas pievienojas citai sistēmai, atmaksā pēdējo sešu mēnešu iemaksas vai pārskaita tās uz jauno sistēmu (32). Šis noteikums var veicināt kredītiestāžu pārrobežu reorganizāciju. Tomēr, lai novērstu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu, šai iespējai jāattiecas uz veikto iemaksu nodošanu jaunajai sistēmai (izslēdzot iespēju tās atmaksāt), un tā neaptver ārkārtas iemaksas, kas veiktas, lai segtu sākotnējās NGS nepietiekamos resursus (33).

12.

ECB atzinīgi vērtē, ka dalībvalstu veiktā NGS uzraudzība tiks uzlabota, izmantojot stresa testus, un ka tie tiks pakļauti salīdzinošajai novērtēšanai, ko veiks EBI un Eiropas Noguldījumu apdrošinātāju forums (34). Tas, ka EBI saņems informāciju no NGS un kompetentajām iestādēm, jo īpaši attiecībā uz NGS finansēšanu un pārrobežu kreditēšanu NGS starpā, var palīdzēt nodrošināt vienlīdzīgas konkurences apstākļus un atrisināt dažas no iepriekš tekstā minētajām iespējamām problēmām saistībā ar pārrobežu aizņemšanās līgumiem.

31.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/8

31.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/9

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (1), 10.c pants paredz dalībvalstīm, kuru elektrosistēmas atbilst noteiktiem kritērijiem, iespēju pagaidu kārtībā piešķirt bezmaksas emisiju kvotas elektroenerģijas ražošanas iekārtām. Kritēriji attiecas uz nepieciešamību modernizēt energosistēmu, un dalībvalstīm, kas nolemj izmantot šo iespēju, vienlaikus jāveic pasākumi, lai nodrošinātu investīcijas energosistēmā, piemēram, infrastruktūras modernizācijā, tīrās tehnoloģijās u. tml., apjomā, kas atbilst bez maksas piešķirto emisiju kvotu vērtībai.

(2)

Jāuzsver, ka kritērijiem atbilstošām dalībvalstīm nav pienākuma izmantot piedāvāto iespēju, un tās, ņemot vērā negūtos izsoles ieņēmumus, var nolemt no tās atteikties. Taču tām valstīm, kas piesakās šai iespējai, jāievēro Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta noteikumi.

(3)

Lai varētu optimāli izmantot emisiju tirdzniecības priekšrocības un izvairīties no konkurences kropļojumiem iekšējā tirgū, vajadzīga harmonizēta emisiju tirdzniecības sistēma. Tāpēc Direktīva 2003/87/EK paredz, ka pamatprincips emisijas kvotu piešķiršanā ir izsole, jo tā ir visvienkāršākā sistēma, kas tiek uzskatīta arī par ekonomiski efektīvāko. Izsole nodrošina arī vienādus spēles noteikumus konkurences attīstībai iekšējā elektroenerģijas tirgū.

(4)

Turklāt Direktīvā 2003/87/EK ir skaidri noteikts, ka elektroenerģijas nozarē no 2013. gada visas kvotas ir jāizsola, ņemot vērā iespēju šajā nozarē novirzīt CO2 alternatīvās izmaksas uz patērētājiem, iekļaujot tās elektroenerģijas cenās, un tādējādi radīt papildu peļņu (virspeļņu jeb “windfall profits”). Izsole novērsīs šādas papildu peļņas iespējas.

(5)

Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta noteikumi atkāpjas no vairākiem Direktīvas 2003/87/EK pamatprincipiem, tas ir, pilnībā harmonizētas pieejas kvotu piešķiršanai visā Savienībā, izsoles kā pamata metodes ieviešanas un skaidri noteikta principa nepiešķirt bezmaksas emisiju kvotas elektroenerģijas ražošanā. Šo principu un noteikumu mērķis ir panākt pēc iespējas lielāku sistēmas ekonomisko efektivitāti. Tāpēc 10.c panta īstenošanai nevajadzētu traucēt sasniegt šos vispārējos Direktīvas 2003/87/EK noteikumus un mērķus.

(6)

Ņemot vērā iepriekšminēto un daudzu dalībvalstu bažas par iespējamiem konkurences kropļojumiem, ko varētu radīt Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta piemērošana, Komisija uzskata, ka tai ir jāsagatavo norādes par 10.c panta īstenošanu turpmāk uzskaitīto iemeslu dēļ.

(7)

Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 2. punktā ir noteikts maksimālais emisijas kvotu skaits, ko bez maksas var piešķirt atbilstīgajām iekārtām atbilstīgajās dalībvalstīs līdz 2013. gadam. Saskaņā ar minēto tiesību normu šim skaitam turpmākajos gados ir jāsamazinās, līdz 2020. gadā emisijas kvotas bez maksas vairs nepiešķir.

(8)

Izvērtējot pieteikumu saskaņā ar 10.c panta 6. punktu, Komisija analizēs, vai maksimālais emisijas kvotu skaits, ko 2013. gadā piešķir bez maksas atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantam, attiecīgajā dalībvalstī pārsniedz skaitu, kas aprēķināts saskaņā ar I pielikumu, kura pamatā ir 10.c panta 2. punkts.

(9)

Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 2. punktā skaidri noteikts: “Kopējā pagaidu bezmaksas kvotu sadale .. pakāpeniski samazinās, līdz 2020. gadā bezmaksas kvotas vairs netiek sadalītas.” Tāpēc obligāta ir ticama un pārliecinoša pakāpeniska samazinājuma līkne no bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanas sākumpunkta 2013. gadā līdz bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanas beigu punktam 2020. gadā.

(10)

Ņemot vērā tiesību aktos noteikto pienākumu pakāpeniski pilnīgi atteikties no bezmaksas emisijas kvotām, lielākais septiņu gadu laikā tās samazinot no maksimālā līmeņa 70 % līdz 0 %, ticama un pārliecinoša pakāpeniska samazinājuma līkne virzienā uz nevienas bezmaksas emisiju kvotas nepiešķiršanu 2020. gadā nozīmē skaidri izteiktu virzienu lejup, kas atspoguļojas starpposmos starp 70 % un 0 %.

(11)

Vērtējot pieteikumus, kas iesniegti atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 5. punktam, Komisija analizēs, vai dalībvalsts veic ticamu un pārliecinošu pakāpenisku pāreju uz visu kvotu izsolīšanu. Ja samazināšanu pārmērīgi atliek, visā periodā no 2013. līdz 2020. gadam kopā tiks piešķirts pārāk daudz bezmaksas emisijas kvotu un tādējādi radīsies nepamatoti konkurences kropļojumi Savienības tirgū. Tas neatbilst direktīvas 10.c panta 5. punktam. Komisija uzskata, ka dalībvalstīm ir zināma rīcības brīvība piemērotas samazinājuma trajektorijas izveidē. Komisijas viedoklis ir šāds: pakāpeniska samazinājuma nosacījums būs izpildīts un konkurence netiks nepamatoti kropļota, ja dalībvalsts paredzēs lineāru samazinājuma trajektoriju vai nelineāru samazinājuma trajektoriju, kurā bez maksas piešķirto emisijas kvotu skaita samazinājums starp jebkuriem diviem secīgiem gadiem periodā no 2013. līdz 2020. gadam atšķiras par ne vairāk kā 50 % no gada vidējā samazinājuma, kas vajadzīgs atlikušajos gados, lai 2020. gadā sasniegtu 0 %.

(12)

Lai iekārtas būtu tiesīgas saņemt bezmaksas emisijas kvotas elektroenerģijas ražošanai, tām jābūt sākušām darbību līdz 2008. gada 31. decembrim. Pieteikumā atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 5. punktam dalībvalstīm jāpierāda, ka iekārtas to attiecīgajā teritorijā, kas tiek uzskatītas par tiesīgām saņemt pagaidu bezmaksas emisijas kvotas atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantam, atbilst šim nosacījumam, norādot šo iekārtu verificētās emisijas par periodu no 2008. līdz 2010. gadam, tostarp attiecīgās iekārtas atļaujas numuru un konta turētāju, kā tas reģistrēts Kopienas neatkarīgo darījumu žurnālā CITL. Šī informācija kalpo arī kā pierādījums, kas apliecina, ka iekārta joprojām darbojas un ka tās ekspluatācija pa šo laiku nav apturēta.

(13)

Iekārtas ir tiesīgas saņemt pagaidu bezmaksas emisijas kvotas atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantam arī tad, ja līdz 2008. gada 31. decembrim attiecīgais investīciju process ir “faktiski sākts”.

(14)

Tas nozīmē, ka lēmums būvēt jaunu elektrostaciju ticis pieņemts, nerēķinoties ar iespēju jaunajai stacijai saņemt bezmaksas emisijas kvotas.

(15)

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, investīciju process uzskatāms par faktiski sāktu ne vēlāk kā 2008. gada 31. decembrī, ja ir iespējams pierādīt, ka investīciju lēmumu nav ietekmējusi iespēja saņemt bezmaksas emisijas kvotas. Lai to apliecinātu, dalībvalstis var iesniegt pamatotus pierādījumus, ka:

Komisija uzskata, ka minētajā situācijā faktiski sākti būvniecības darbi var ietvert arī attiecīgās elektrostacijas būvniecības sagatavošanas darbus, bet šo darbu pamatā vienmēr ir atbilstīgo valsts iestāžu izdota nepārprotama atļauja, ja tāda ir vajadzīga. Dalībvalstīm jāiesniedz šī atļauja, kurai jābūt juridiski derīgai un izdotai atbilstoši valsts vai Savienības tiesību aktiem. Ja sagatavošanās darbiem nav vajadzīga nepārprotama atļauja, jāiesniedz cits pierādījums, lai apliecinātu, ka būvniecības darbi ir faktiski sākti.

Šis saraksts nav izsmeļošs; dalībvalstis var sniegt citu dokumentāru pierādījumu par to, ka attiecīgo investīciju lēmumu nav ietekmējusi iespēja saņemt bezmaksas emisijas kvotas.

(16)

Veicot izvērtējumu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 6. punktu, Komisijai būs vajadzīgi skaidri un pamatoti pierādījumi par minēto nosacījumu izpildi. Tāpēc pieteikumā atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 5. punktam dalībvalstīm jāiesniedz visa vajadzīgā informācija. Pretējā gadījumā Komisija neapstiprinās pieteikumā ietverto iekārtu sarakstu.

(17)

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 1. punktu dalībvalstis var piešķirt pagaidu bezmaksas kvotas elektroenerģijas ražošanas iekārtām. Jēdziens “elektroenerģijas ražošanas iekārtas” (installations for electricity production) Direktīvā 2003/87/EK nav definēts. Tā kā minētā tiesību norma ir izņēmums no Direktīvas 2003/87/EK vispārējā principa nepiešķirt bezmaksas emisijas kvotas elektroenerģijas ražošanai, jēdziens jāinterpretē tā, lai nerastos pretruna direktīvas mērķiem.

(18)

Par labu šādai pieejai liecina arī nepieciešamība novērst negatīvu ietekmi, ko Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta īstenošana var atstāt uz attiecīgās dalībvalsts ražošanas nozari un Savienības tirgu.

(19)

Lai definētu “elektroenerģijas ražošanas iekārtas” (installations for electricity production), tiek izmantots Direktīvas 2003/87/EK 3. panta u) punktā definētais jēdziens “elektroenerģijas ražošanas iekārta” (electricity generator), kas minēts arī šīs direktīvas 10.c panta 2. punktā. Saskaņā ar minēto definīciju jēdziens ietver visas iekārtas, kas ražo tikai elektroenerģiju, un iekārtas, kas ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju (2). Taču iekārtas, kas papildus kurināmā sadedzināšanai, tas ir, elektroenerģijas un/vai siltumenerģijas ražošanai, veic citu darbību, kas minēta Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā, definīcijā neietilpst.

(20)

Pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, Komisija uzskata, ka bezmaksas emisijas kvotas atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 1. punktam var saņemt:

(21)

Veicot izvērtējumu atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 6. punktam, Komisija pārbaudīs, vai ir sniegti nepieciešamie pierādījumi par atbilstību minētajiem kritērijiem.

(22)

Lai noteiktu emisijas, kas attiecas uz elektroenerģijas ražošanu, iekārtās, kas ražo gan elektroenerģiju, gan siltumenerģiju, dalībvalstīm jānodrošina atbilstība īstenošanas pasākumiem saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu un jo īpaši 10.a panta 4. punktu, un jāatsaucas uz piešķiršanas metodiku saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 3. punktu.

(23)

Atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 1. punktam attiecīgās dalībvalstis iesniedz Komisijai investīciju valsts plānu. Komisija ierosina valsts plānā ievērot vairākus principus, lai nodrošinātu taisnīgu un konsekventu no Direktīvas 2003/87/EK kopumā un no tās 10.c panta izrietošo mērķu izpildi.

1. princips. Valsts plānā jānorāda investīcijas, kas tieši vai netieši (investīcijas tīklos un papildpakalpojumos) palīdz izmaksu ziņā efektīvā veidā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

2. princips. Valsts plānā norādītajām investīcijām jābūt izplānotām tā, lai tās nākotnē cik vien iespējams novērstu situācijas, kas minētas Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 1. punkta a) (3) un b) (4) apakšpunktā un c) apakšpunkta pirmajā nosacījumā (5).

3. princips. Investīcijām jābūt savstarpēji saderīgām un jāatbilst citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. Tās nedrīkst spēcināt dominējošu pozīciju un nepamatoti kropļot konkurenci un tirdzniecību iekšējā tirgū, bet, ja iespējams, tām jāveicina konkurence iekšējā elektroenerģijas tirgū.

4. princips. Investīcijām, kas norādītas valsts plānā, jābūt papildus tām investīcijām, kas dalībvalstīm jāveic, lai izpildītu citus no Savienības tiesību aktiem izrietošus pienākumus vai tiesiskās prasības. Tāpat tās nedrīkst attiekties uz investīcijām, kas vajadzīgas, lai risinātu augošu elektroenerģijas piedāvājumu un pieprasījumu.

5. princips. Valsts plānā norādītajām investīcijām jāveicina elektroenerģijas bilances un elektroenerģijas ražošanas energoapgādes avotu dažādošana un oglekļa dioksīda intensitātes samazināšanās.

6. princips. Investīcijām jābūt ekonomiski dzīvotspējīgām, nesaņemot bezmaksas emisiju kvotas atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantam, kad šādu kvotu pagaidu piešķiršana beigsies, izņemot dažas iepriekš noteiktas jaunās tehnoloģijas, kas joprojām atrodas demonstrējumu posmā un ir minētas III pielikumā.

(24)

Valsts plānā norādītajām investīcijām pēc iespējas jāatbilst šiem principiem. Ja nevar nodrošināt kādas investīciju pozīcijas atbilstību visiem šiem principiem, attiecīgajai dalībvalstij jāsniedz detalizēts pamatojums. Jebkurā gadījumā investīcijas nedrīkst būt pretrunā minētajiem principiem vai kavēt šo principu atspoguļoto mērķu sasniegšanu. Tāpat investīcijas nedrīkst kavēt Līgumos vai citos attiecīgajos Savienības tiesību aktos noteikto mērķu sasniegšanu.

(25)

Vērtējot pieteikumus, kas iesniegti saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 5. punktu, Komisija analizēs, kādā mērā norādītās investīcijas atbilst izklāstītajiem principiem. Ja dalībvalstis, iesniedzot pieteikumu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 5. punktu, nebūs norādījušas pietiekami detalizētu informāciju, lai Komisija varētu veikt plašu izvērtējumu un izdarīt pamatotus secinājumus, Komisija var prasīt papildu informāciju. Ja papildu informācija atbilstīgā termiņā netiks sniegta, Komisija noraidīs attiecīgās valsts plāna daļas. Vērtējot pieteikumus, Komisija var ņemt vērā informāciju un atzinumus no citiem avotiem.

(26)

Pamatojoties uz noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvā 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (6), dalībvalstīm jāpārliecinās, vai nav vajadzīgs valsts plāna ietekmes uz vidi novērtējums.

(27)

Komisija arī atgādina, ka bezmaksas emisiju kvotu piešķiršana elektroenerģijas ražošanas iekārtām un attiecīgo investīciju finansēšana atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantam principā ietver valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. Saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu dalībvalstīm jāziņo Komisijai par pasākumiem, kas ietver valsts atbalstu. Attiecīgā dalībvalsts pēc paziņošanas nesāk īstenot pašas ierosinātos pasākumus, kamēr šī procedūra nav beigusies ar galīgo Komisijas lēmumu. Komisija plāno tuvākajā laikā pieņemt saderības kritērijus šāda veida atbalsta izvērtēšanai. Pieteikums atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 5. punktam un turpmāki Komisijas lēmumi nekādā veidā neierobežo dalībvalstu valsts atbalsta paziņošanas pienākumus atbilstīgi LESD 108. pantam, tāpēc dalībvalstīm attiecīgi jāieplāno vajadzīgie valsts atbalsta paziņojumi. Vērtējot bezmaksas kvotu piešķiršanu un valsts plānus saskaņā ar LESD 107. panta 3. punktu, Komisija raudzīsies, lai šie plāni nepamatotu nekropļotu konkurenci, ņemot vērā kopējās intereses mērķi, kurš kalpoja par pamatu Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantam. Jo īpaši situācijās, kad valsts plānos atbalsts paredzēts ierobežotam saņēmēju skaitam un kad atbalsts var nostiprināt saņēmēja pozīcijas tirgū, dalībvalstīm jāpierāda, ka atbalsts nepamatoti nekropļos konkurenci vairāk, nekā noteikti nepieciešams, ņemot vērā minētās direktīvās vispārējos mērķus.

(28)

Atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta virsrakstam un vispārējam kontekstam investīcijas saskaņā ar minēto tiesību normu veicamas elektroenerģijas nozarē un no 2009. gada 25. jūnija. Tomēr principā nav izslēgtas investīcijas citās enerģētikas nozarēs, ja to var pārliecinoši pamatot, balstoties uz Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantu.

(29)

Dalībvalstu ziņā ir izlemt, kuras investīcijas dos vislabāko ieguldījumu to elektroenerģijas ražošanas nozares modernizācijā, un dalībvalstu pienākums ir izplānot investīcijas, kas atbilst direktīvā noteiktajām prasībām. Dalībvalstī arī jākoordinē valsts līmenī ziņošana par investīcijām, kas veiktas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantu (7).

(30)

Dalībvalstīm valsts plānos jāsagatavo saraksts ar iekārtām, kuras veiks valsts plānā paredzētās investīcijas, un saraksts ar investīcijām, kuras paredzēts veikt bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanas rezultātā. Tāpat jānorāda, kādā mērā investīcijas finansēs ieguvumi no bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanas un kurā investīciju cikla gadā tas notiks.

(31)

Investīcijas, ko finansē no ieguvumiem, kas radušies no bezmaksas emisiju kvotu piešķiršanas atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantam, var papildināt investīcijas, ko daļēji finansē citi Savienības avoti (piemēram, līdzekļi, kas piešķirti no jauno iekārtu rezerves atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8. punktam, reģionālajiem fondiem, TEN-E, Eiropas Ekonomikas atveseļošanas programmas, Eiropas Enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai, SET plāna utt.), ja tās atbilst šajā dokumentā noteiktajām prasībām un ir saderīgas ar minētajiem instrumentiem vai avotiem. Taču šādos gadījumos tikai tā investīciju daļa, ko finansē no ieguvumiem, kas radušies no bezmaksas emisiju kvotu piešķiršanas atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantam, atbilst minētās direktīvas 10.c panta nolūkam, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti Savienības noteikumi par kopējo finansējuma maksimālo ierobežojumu.

(32)

Plašāki skaidrojumi attiecībā uz Komisijas izpratni par Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 1. punktā lietotajiem vārdiem “infrastruktūra”, “tīrās tehnoloģijas” un “valsts enerģētikas kompleksa un piegāžu avotu diversifikācija” sniegti IV pielikumā.

(33)

Saraksts, kurš neizslēdz citas iespējas, ar investīciju veidiem, kas atbilst Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantam, atrodams V pielikumā.

(34)

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 1. punktu valsts plānos paredzēto investīciju summai iespēju robežās jābūt līdzvērtīgai bezmaksas emisijas kvotu tirgus vērtībai. Kad attiecīgās dalībvalstis savos valsts plānos nosaka valsts līmenī investējamo summu, emisijas kvotu tirgus vērtība jāizmanto kā atsauces punkts.

(35)

Tā kā dalībvalstīm savos valsts plānos jāspēj sniegt precīza summa, ko tās paredz investēt saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantu, tirgus vērtība visām emisijas kvotām, ko piešķirs bez maksas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantu, jānosaka iepriekš, nevis jākoriģē vēlāk (8).

(36)

Komisija iesaka bez maksas piešķirto emisijas kvotu tirgus vērtību noteikt uz modeļiem balstītās Eiropas oglekļa cenas prognozēs, kā paredzēts Komisijas paziņojuma (2010) 265 galīgajai redakcijai pievienotajā 2010. gada Komisijas dienestu darba dokumentā (9). Dokumentā sniegtas atjauninātas prognozes, ņemot vērā jaunus apstākļus Savienībā.

(37)

Tāpēc dalībvalstīm, nosakot bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanas ikgadējo tirgus vērtību savos valsts plānos, kā atsauce jāizmanto ikgadējās vērtības, kas noteiktas VI pielikumā un kurās ņemti vērā spēkā esošie tiesību akti un emisiju samazinājuma mērķi. Ievērojot atbilstīgos valsts atbalsta noteikumus, dalībvalstis, nosakot investējamo summu, var nolemt izmantot augstākas vērtības: VI pielikumā norādītās summas ir minimālais līmenis.

(38)

Izņemot gadījumus, kad dalībvalsts var pierādīt, ka tas objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams, saskaņā ar minētās direktīvas 10.c pantu attiecīgajā dalībvalstī veikto investīciju vērtībai jāatbilst to emisijas kvotu tirgus vērtībai, kas piešķirtas bez maksas, īstenojot minēto tiesību normu. Pieteikumos atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 5. punktam dalībvalstij jāsniedz visi pierādījumi, kas vajadzīgi, lai Komisija varētu veikt izvērtējumu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 6. punktu.

(39)

Direktīvā 2003/87/EK netieši atzīts, ka bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana var radīt papildu peļņu, jo īpaši gadījumos, kad operatori var emisijas kvotu finansiālo vērtību novirzīt uz saviem klientiem. Šāda iespēja ir elektroenerģijas ražotājiem, un tas bija viens no iemesliem, kāpēc Direktīvā 2003/87/EK izsoles paredzētas kā pamata piešķiršanas metode, kas ļauj “novērst virspeļņas gūšanu” (10).

(40)

Atkāpjoties no principa, ka izsoles ir pamata piešķiršanas metode, Direktīvas 2003/87/EK 10.c pants paredz, ka elektroenerģijas ražošanas iekārtām var bez maksas piešķirt emisijas kvotas, tādējādi netieši pieļaujot papildu peļņas parādīšanos. Taču minētās direktīvas 10.c pantā ir skaidri redzams mērķis – šī peļņa jāizmanto, lai modernizētu elektroenerģijas ražošanu attiecīgajā dalībvalstī.

(41)

Savienības tiesību aktos paredzēts pasākums jāinterpretē saskaņā ar tā mērķiem. Pamatojoties uz Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta noteikumiem un ņemot vērā mērķi, kas ir šo noteikumu pamatā, var secināt, ka papildu peļņa, ko gūst uzņēmumi, kuriem piešķirtas bezmaksas emisijas kvotas, jāizmanto, lai modernizētu elektroenerģijas ražošanu attiecīgajā dalībvalstī. Šo pašu apsvērumu dēļ bez maksas piešķirto emisijas kvotu optimāla izmantošana nozīmē to, ka bezmaksas emisiju kvotas nelieto to investīciju finansēšanai, ko attiecīgie uzņēmumi veiktu, lai izpildītu citus mērķus un tiesiskās prasības, kas izriet no Savienības tiesību aktiem. Pretējā gadījumā iegūtie līdzekļi būtu vienkārši papildu peļņa, kuru Direktīva 2003/87/EK cenšas novērst, un tādējādi nonāktu pretrunā direktīvas mērķiem. Turklāt tas izraisītu nepamatotus konkurences kropļojumus, kas nav saderīgi ar direktīvas 10.c panta 5. punktu.

(42)

Tāpēc saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantu bez maksas piešķirto emisijas kvotu saņēmējam bezmaksas emisijas kvotu vērtība jāizmanto, lai veiktu atbilstīgi 10.c panta 1. punktam sagatavotajos valsts plānos paredzētās investīcijas. Ja uzņēmums bez maksas saņem emisijas kvotas, bet neveic šādas investīcijas, vai ja tas saņem vairāk bezmaksas emisijas kvotu, nekā nepieciešams, lai veiktu valsts plānā paredzētās investīcijas, uzņēmumam jānodod lieko kvotu vērtība attiecīgajai struktūrai, kas veic investīcijas.

(43)

Tā kā valsts plānā, kas izstrādāts, lai modernizētu elektroenerģijas ražošanu attiecīgajā dalībvalstī, var iekļaut investīcijas, ko veic uzņēmumi, kuriem nav emisijas kvotu saistību Savienības sistēmā (11), ne visi uzņēmumi, kuriem paredzēts veikt valsts plānā norādītās investīcijas, var saņemt vai saņems bezmaksas emisijas kvotas. Ievērojot Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 1. punktu un 10.c panta 4. punktu, pārvades vai sadales sistēmu operatori tajā nozīmē, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (12), ir tīkla operatori Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 4. punkta nozīmē. Parasti šie uzņēmumi nedrīkst iesaistīties elektroenerģijas ražošanā vai piegādē. Tāpēc tie nevar saņemt kvotas, taču tiem var būt jāveic valsts plānā noteiktās investīcijas.

(44)

Saskaņā ar valsts plānam noteikto principu saraksta 3. principu un ar šo norāžu dokumenta 27. punktu gadījumos, kad atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 1. punktam sagatavotajos valsts plānos paredzētās investīcijas elektroenerģijas ražošanā vai piegādē nepamatoti izkropļotu konkurenci vai varētu spēcināt dominējošu pozīciju, dalībvalstīm jāapsver iespēja pieprasīt bezmaksas kvotu saņēmējiem nodrošināt līdzekļus investīcijām pārvades un sadales sistēmās vai elektroenerģijas ražošanā un piegādē, kas neradītu šādus kropļojumus.

(45)

Tāpat nevar izslēgt gadījumu, kad uzņēmumiem piešķir bezmaksas emisijas kvotas vērtībā, kas ir mazāka, nekā vajadzīgs, lai segtu valsts plānā paredzētās investīcijas. Šādā situācijā vajadzētu dot iespēju uzņēmumiem veikt valsts plānā paredzētās attiecīgās investīcijas.

(46)

Tāpēc attiecīgā gadījumā, kad tas ir vajadzīgs, dalībvalstis var izveidot mehānismu, ar kuru minētajās situācijās veic līdzekļu pārdali.

(47)

Mehānismu izveidojot, jebkurā gadījumā jāievēro turpmāk uzskaitītās prasības.

(48)

Ja valsts plānā paredzēto investīciju finansēšanai tiek izmantoti ieņēmumi, ko dalībvalstis gūst no izsolēm (14), vai citi valsts ieņēmumi, elektroenerģijas ražotāji, kas saņem bezmaksas kvotas atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantam, iegūs papildu peļņu. Ņemot vērā grozījumu direktīvas 2009/29/EK 15. un 19. apsvērumu, 10.c panta 5. punkta e) apakšpunktu un vispārējo direktīvas pieeju un mērķus, kas paredz izmantot izsoles kā pamata piešķiršanas metodi, Komisija noraidīs visus pieteikumus atbilstīgi 10.c panta 5. punktam, kur būs izmantoti iepriekš minētie paņēmieni.

(49)

Dalībvalstis, kas izmanto iespēju piešķirt kvotas bez maksas atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantam, var nolemt, ka šādas kvotas var izmantot nodošanai tikai attiecīgā iekārta attiecīgajā gadā, par kuru tās piešķirtas. Uzņēmums, kas saņēmis kvotas ar šādiem nosacījumiem, nevar pārdot šī kvotas tirgū, pārnest tās uz citu gadu vai ļaut tās nodot citai iekārtai (pat ja tā pieder tam pašam uzņēmumam).

(50)

Ja dalībvalsts paredz minētos nosacījumus, rodas risks: tās 10.c panta īstenošanas veids var neatbilst Savienības sistēmas mērķiem un struktūrai, kas paredz panākt kopējos emisiju samazinājumus rentablā un ekonomiski izdevīgā veidā. Dalībvalstis nedrīkst īstenot Direktīvu 2003/87/EK veidā, kas ir pretrunā šīs direktīvas mērķiem.

(51)

Nepārvedamas kvotas likvidētu stimulu nepārvedamu kvotu turētājam veikt emisiju samazināšanas pasākumus, kas ir ekonomiski izdevīgi, par cenām, kas ir zemākas nekā dominējošā emisijas kvotu cena. No nepārvedamu kvotu turētāja viedokļa samazināšanas pasākumu veikšana vienmēr būs dārgāka nekā emisiju nosegšana ar nepārvedamām kvotām.

(52)

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Komisija stingri iesaka dalībvalstīm neizmantot iespēju piešķirt nepārvedamas emisijas kvotas. Ja dalībvalstis tomēr uzskata, ka nepārvedamas kvotas ir vajadzīgas, tām jāpierāda, ka šis variants tiks izmantots tikai tiktāl, cik vajadzīgs 10.c pantā atspoguļoto mērķu sasniegšanai, un ka šos mērķus nevar efektīvāk sasniegt ar citiem līdzekļiem. Dalībvalstīm pamatojumā pienācīgi jāņem vērā stimuli emisiju samazinājumiem un iespējamais ETS atbilstības izmaksu pieaugums, kas izrietēs no lēmuma noteiktas emisiju kvotas padarīt par nepārvedamām.

(53)

Neskarot iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka vismaz vairumam emisijas kvotu, ko piešķir bez maksas atbilstīgi direktīvas 10.c pantam, jābūt pārvedamam. Ja tomēr nepārvedamas kvotas tiek piešķirtas, Komisija iesaka to skaitu ierobežot, lai tas nepārsniedz kopējās emisijas no elektroenerģijas piegādes sektoriem, kuri nerada konkurences kropļojumu risku attiecīgās dalībvalsts vai Savienības rūpniecībā (tas attiecas, piemēram, uz mājsaimniecību sektoru). Atbilstīgi 10.c panta 5. punkta e) apakšpunktam un 10.c panta 6. punktam Komisijai jānoraida pieteikums, ja tas izraisītu nepamatotus konkurences kropļojumus.

(54)

Izvērtējot pieteikumus, kas iesniegti atbilstoši 10.c panta 5. punktam, Komisija izskatīs, vai, ņemot vērā Direktīvas 2003/87/EK mērķus kopumā un Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta konkrēto mērķi, to emisijas kvotu skaits, kas padarītas par nepārvedamām kvotām, ir pamatots, proti, vai tas ir vajadzīgs un proporcionāls, kā arī to, un vai šāda piešķiršana radīs nepamatotus konkurences kropļojumus. Ja Komisija konstatēs, ka šie nosacījumi nav ievēroti, tā noraidīs pieteikumus, kas iesniegti atbilstoši 10.c panta 5. punktam.

(55)

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 6. punktu Komisija izvērtēs pieteikumu, ņemot vērā visos atbilstīgos elementus, tostarp tos, kas minēti 10.c panta 5. punktā. Tā ņems vērā arī pienākumus, kas izriet no Līgumiem, un Savienības tiesību vispārējos principus. Lai izvērtēšanas process būtu efektīvs, pieteikuma sagatavošanai jāizmanto veidlapa, kas atrodas šī dokumenta VII pielikumā. Komisija sāks vērtēt pieteikumu tikai tad, kad būs saņemta visa attiecīgā informācija, tostarp pierādījumi, kas vajadzīgi informācijas pamatošanai.

(56)

Direktīvas 2003/87/EK 10.c pants tika pieņemts, lai varētu modernizēt elektroenerģijas ražošanu dalībvalstīs, kas ir tiesīgas šo normu izmantot. Tāpēc minētais pants ir izņēmums no svarīga direktīvas principa. Saskaņā ar iedibināto judikatūru šis izņēmums jāinterpretē un jāpiemēro tā, lai nepārsniegtu to, kas vajadzīgs 10.c pantā paredzētā mērķa sasniegšanai, neapdraudot Direktīvas 2003/87/EK kopējos mērķus.

(57)

Runājot par bez maksas piešķirto emisijas kvotu vērtību un tās attiecību pret Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 1. punktā paredzēto investīciju summu, ir svarīgi atgādināt, ka bez maksas piešķirtās emisijas kvotas radīs papildu peļņu uzņēmumiem, kas bez maksas saņems emisijas kvotas, ja šo emisijas kvotu vērtība netiks izmantota investīcijām vai ja šo emisijas kvotu vērtība tiks izmantota investīcijām, kuras jāveic, lai izpildītu citus mērķus vai tiesiskās prasības, kas izriet no Savienības tiesību aktiem. Minētajā gadījumā netiktu nodrošināts atbilstošs ieguldījums tā mērķa sasniegšanai, kuram apstiprināta bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana saskaņā ar 10.c pantu.

(58)

Turklāt jāpiebilst, ka priekšrocības, ko sniedz emisiju piešķiršana bez maksas atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantam, var radīt nepamatotus konkurences kropļojumus, kas pārkāpj 10.c panta 5. punkta e) apakšpunktu, ja piešķirtās kvotas netiek izmantotas tām paredzētajam mērķim.

(59)

Tāpēc Komisija izvērtējumā pievērsīs īpašu uzmanību tam, vai atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantam attiecīgajām iekārtām bez maksas piešķirto emisijas kvotu vērtība tiek izmantota šo iekārtu veiktām investīcijām vai, ja tas tā nav, Komisija pārliecināsies, vai bezmaksas emisijas kvotu vērtība tiek piešķirta iekārtām/operatoriem vai uzņēmumiem, kas nav saņēmuši bezmaksas emisijas kvotas vai nav tās saņēmuši pietiekamā apjomā, lai varētu nosegt attiecīgās valsts plānā paredzētās investīcijas.

(60)

Pārredzamības labad un lai Komisija varētu pamatoti izvērtēt pieteikumu, dalībvalstīm pirms pieteikuma iesniegšanas Komisijai tas jāpublisko, lai Komisija varētu izskatīt informāciju un atzinumus no citiem avotiem. Visi dalībvalsts iesniegtie pieteikumi uzskatāmi par vides informāciju, un uz tiem attiecas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvā 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (15) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regulā (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (16). Dalībvalstīm arī jāpārliecinās, vai to valsts plāniem nav vajadzīgs vides novērtējums, pamatojoties uz Direktīvas 2001/42/EK noteikumiem.

(61)

Lai nodrošinātu valsts plānā paredzēto investīciju atbilstošu realizāciju, dalībvalstīm jāpieņem skaidri un efektīvi pārraudzības un izpildes noteikumi attiecībā uz valsts plānā paredzētajām investīcijām. Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 5. punkta d) apakšpunktu šie noteikumi sīki jāizklāsta bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanas pieteikumā.

(62)

Valsts plānā paredzēto investīciju pārraudzība un izpilde ir dalībvalstu pienākums. Izvērtējot dalībvalsts bezmaksas kvotu piešķiršanas pieteikumu atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 6. punktam, Komisija pievērsīs īpašu uzmanību tam, vai dalībvalsts paredz skaidrus un efektīvus pārraudzības un izpildes noteikumus attiecībā uz valsts plāna realizāciju, tostarp mehānismu valsts plānā paredzēto investīciju ciešai pārraudzībai un praktiskai izpildei. Tāpēc dalībvalstīm jānodrošina, lai tajās būtu spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas ir vajadzīgi, lai investīcijas pārbaudītu kompetentas valsts iestādes, kuras precīzi jānorāda pieteikumā.

(63)

Jāievēro šādi elementi.

(64)

Pārraudzības un izpildes rezultātus, kam pievieno pamatotus apliecinošus dokumentus, ziņo katru gadu gada pārskatos, ko dalībvalstis Komisijai iesniedz saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 1. punktu. Pārskatiem pievieno ārējo revidentu sertifikācijas dokumentu kopijas (parakstītas, ar oficiāliem zīmogiem) un to oficiālus tulkojumus angļu valodā (ja oriģināli nav angļu valodā). Dalībvalstis var nolemt publiskot attiecīgo operatoru gada pārskatus.

(65)

Dalībvalstu gada pārskati par investīcijām elektroenerģijas ražošanas modernizācijā atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 1. punktam jāiesniedz Komisijai līdz katra gada 31. janvārim, sākot no 2014. gada. Tajos norāda iepriekšējā gadā veikto investīciju aprakstu un summu (17).

(66)

Gada pārskatos ar pamatotiem pierādījumiem jāapliecina, ka investīcijas ir faktiski veiktas, ka tās atbilst Direktīvā 2003/87/EK un šajā norāžu dokumentā noteiktajām prasībām un palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

(67)

Gada pārskatiem jāapliecina arī tas, ka gadā investētā summa atbilst visā pieteikuma periodā paredzētajai kopējai investīciju summai, kā noteikts dalībvalsts valsts plānā, par pamatu izmantojot bez maksas piešķirto emisijas kvotu tirgus vērtību, kas definēta šajā norāžu dokumentā. Investīcijām nav katru gadu precīzi jāatbilst bez maksas piešķirto emisijas kvotu noteiktajai tirgus vērtībai. Taču, ja rodas starpība starp bez maksas piešķirto emisijas kvotu tirgus vērtību un investīciju summu, šī starpība jālabo nākamajā gadā, lai saglabātu ticamu investīciju virzību visā pieteikuma periodā, ievērojot to, ka bez maksas piešķiramo emisijas kvotu skaits samazinās.

(68)

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 4. punktu gada pārskatu pamatā ir ziņojumi, ko reizi 12 mēnešos operatori iesniedz dalībvalstīm un kuros informē par valsts plānā paredzēto investīciju īstenošanas gaitu. Jāizmanto arī papildu informācijas avoti, jo īpaši oficiālie dati un neatkarīgi verificēti dati. Ziņojumos jānorāda datu avoti un atsauces uz apliecinošiem dokumentiem.

(69)

Gada pārskati, ko dalībvalstis iesniedz Komisijai, jādara pieejami pārskatāmā veidā. Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 4. punktu dalībvalstīm jāpublisko Komisijai iesniegtie gada pārskati. Jebkurā gadījumā jāņem vērā komercnoslēpuma konfidencialitāte.

(70)

Veicot novērtējumu atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 6. punktam, Komisija pārbaudīs gada pārskatu pareizību, pamatojoties uz sniegtajiem pierādījumiem. Ja nav iesniegti visi vajadzīgie pierādījumi, Komisija var pieprasīt papildu informāciju.

(71)

Ja dalībvalsts gada pārskatos neiesniedz pietiekamus pierādījumus, ka valsts plānā paredzētās investīcijas tiek veiktas atbilstoši plānam un bez maksas piešķirto emisijas kvotu vērtībai, kā noteikts valsts plānā, izņemot gadījumus, kad:

Komisija uzskatīs, ka ir pārkāpti nosacījumi, kas pēc būtības izriet no Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta attiecībā uz bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu un 10.c panta 1. punktā noteiktajām investīcijām. Tā kā nosacījumu izpildei ir izšķirīga nozīme 10.c panta mērķu sasniegšanā, investīciju neveikšana attiecīgajiem uzņēmumiem dod papildu peļņu, turklāt netiek sekmēta Direktīvas 2003/87/EK un konkrēti tās 10.c panta mērķu izpilde. Tādējādi var rasties situācija, kurā Direktīva 2003/87/EK tiek īstenota prettiesiski, pretrunā tās mērķiem. Komisijai var rasties arī bažas par valsts atbalsta noteikumu pārkāpumiem. Vajadzības gadījumā Komisija uzsāks izmeklēšanu saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu un/vai pārkāpuma novēršanas procedūras. Pēc LESD 108. panta 2. punkta procedūras var pieņemt lēmumu apturēt noteikta skaita emisijas kvotu bezmaksas piešķiršanu, izmantojot Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantu, atbilstoši neveikto investīciju summai. Ja situācija netiek atrisināta, attiecīgajai dalībvalstij jāizsola atbilstošs kvotu skaits saskaņā ar Regulu, kas pieņemta atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punktam.

31.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/29

—

Uzaicinājuma 3. posms JRP konsorciju vārdā – pētnieku izcilības stipendijas (Consortia for Researcher Excellence Grants — REG) un pētnieku mobilitātes stipendijas (Researcher Mobility Grants — RMG).

—

EMRP 2009. gada uzaicinājumu – Enerģija,

—

EMRP 2010. gada uzaicinājumu – Rūpniecība un vide.

31.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/30

—

Eiropas Savienības 27 dalībvalstis,

—

EBTA un EEZ valstis: Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice,

—

kandidātvalstis: Turcija, Horvātija.

31.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/31

—

Dzīvnieku veselības un labturības ekspertu grupa (AHAW);

—

Zinātnes ekspertu grupā jautājumos, kas saistīti ar pārtikas piedevām un pārtikai pievienotajiem uzturvielu avotiem (ANS);

—

Bioloģisko apdraudējumu zinātnes ekspertu grupa (BIOHAZ);

—

Zinātnes ekspertu grupā jautājumos, kas saistīti ar pārtikas fermentiem, aromatizētājiem, pārstrādes līdzekļiem un materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku (CEF)

—

Pārtikas piesārņojuma zinātnes ekspertu grupa (CONTAM);

—

Zinātnes ekspertu grupa piedevām un produktiem vai vielām, kas tiek izmantotas dzīvnieku barībā (FEEDAP);

—

Ģenētiski modificētu organismu zinātnes ekspertu grupa (GMO);

—

Diētisko produktu, uztura un alerģiju zinātnes ekspertu grupa (NDA);

—

Augu veselības zinātnes ekspertu grupa (PLH);

—

Zinātnes ekspertu grupa augu aizsardzības produktiem un to pārpalikumiem (PPR);

—

Zinātniskā komiteja (SC)

—

sekmēt zinātnes ekspertu grupas un/vai zinātniskās komitejas un to darba grupu zinātnisko atzinumu apspriešanu, sagatavošanu un pieņemšanu,

—

sniegt zinātniskās konsultācijas jautājumos, kas iekļaujas zinātnes ekspertu grupas un/ vai zinātniskās komitejas darba uzdevumā,

—

konsultāciju sniegšana par zinātnes ekspertu grupas un/ vai zinātnes komitejas zinātniskās darbības veikšanu un organizēšanu.

Zinātnes ekspertu grupas un zinātniskās komitejas dalībniekus lūgs piedalīties divu dienu sanāksmēs, kas parasti notiek Parmā, Itālijā. Šīs sanāksmes notiks sešas līdz desmit reizes gadā.

Papildus tam tiek gaidīts, ka zinātnes ekspertu grupu un zinātniskās komitejas dalībnieki attiecīgi piedalās darba grupu, ko izveido vai nu zinātnes ekspertu grupas, vai zinātniskā komiteja, sanāksmēs. Šīs sanāksmes parasti notiek sešas līdz trīspadsmit reizes gadā.

Lai piedalītos zinātnes ekspertu grupu, zinātniskās komitejas vai darba grupu sanāksmēs, nepieciešams veikt zināmu sagatavošanās darbu, kas ietver iepriekšēju dokumentu lasīšanu un sagatavošanu. Sanāksmes un vairums dokumentu ir angļu valodā.

Kandidātiem jānorāda apņemšanās, ka iecelšanas gadījumā viņi piedalīsies zinātniskās komitejas vai zinātnes ekspertu grupu darbībās.

EFSA saskaņā ar saviem finanšu noteikumiem apmaksās ekspertu ceļa izdevumus, dienas un uzturēšanās izdevumus. Par katru pilno dienu, kad ir apmeklēta sanāksme, tiks maksāta īpašā kompensācija (2).

i)

izglītības līmenis, kas atbilst pabeigtām vismaz četru (4) gadu universitātes studijām, ko apliecina ar diplomu, šādās jomās: agronomija/lauksaimniecības zinātne, dzīvnieku barība, bioķīmija, bioloģija, ķīmija, ekotoksikoloģija, vides zinātnes, epidemioloģija, pārtikas mikrobioloģija, pārtikas tehnoloģija, cilvēku medicīna, dzīves zinātne, arodmedicīna, farmakoloģija, farmācija, veselības aizsardzība, toksikoloģija, veterinārā medicīna un saistītās jomas;

ii)

papildus iepriekš minētajam, vismaz desmit (10) gadu profesionālā pieredze, kas atbilst izvēlētās(-o) grupas(-u) jomai, iegūta pēc vajadzīgā diploma saņemšanas;

iii)

padziļinātas angļu valodas zināšanas (3);

iv)

kandidātiem izsmeļoši, precīzi un pilnībā ir jāaizpilda paziņojums par ieinteresētību, kas ietverts pieteikumā (4). Lūdzu, ņemiet vērā, ka šīs veidlapas daļas neaizpildīšana pilnībā būs par iemeslu pieteikuma noraidīšanai (5);

v)

kandidātiem ir jābūt Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstu un ES kandidātvalstu valsts piederīgajiem. Drīkst pieteikties arī eksperti no trešām valstīm, taču to kandidatūras dalībai zinātniskajā komitejā vai zinātnes ekspertu grupās izskata tikai tad, ja vēlamo zināšanu līmeni nevar nodrošināt ES, EBTA vai ES kandidātvalstu eksperti.

—

pieredze zinātniskā riska novērtēšanas veikšanā un/vai zinātnisku konsultāciju sniegšanas jomās, kas saistītas ar pārtikas un barības nekaitīgumu zinātniskās komitejas vai izraudzītās zinātnes ekspertu grupas kompetences jomās (attiecībā uz zinātnes ekspertu grupām maksimāli 25 punkti no 100 – svara koeficients 5; attiecībā uz zinātnisko komiteju maksimāli 30 punkti no 100 – svara koeficients 6),

—

pierādīta zinātniskā pieredze vienā vai, vēl labāk, vairākās jomās, kas saistītas ar jomu, kurā darbojas zinātniskā komiteja vai izraudzītā zinātnes ekspertu grupa (attiecībā uz zinātnes ekspertu grupām maksimāli 20 punkti no 100 – svara koeficients 4; attiecībā uz zinātnisko komiteju maksimāli 15 punkti no 100 – svara koeficients 3),

—

pierādīta pieredze zinātnisko darbu un publikāciju vērtēšanā, vēlams jomās, kas saistītas ar zinātniskās komitejas vai izraudzītās zinātnes ekspertu grupas aptvertajām jomām (maksimāli 15 punkti no 100 – svara koeficients 3),

—

spēja analizēt sarežģītu informāciju un dokumentāciju, kas bieži vien aptver plašu zinātnes nozaru un informācijas avotu klāstu, kā arī prasme sagatavot zinātnisko atzinumu un ziņojumu projektus (maksimāli 10 punkti no 100 – svara koeficients 2),

—

profesionālā pieredze daudzdisciplīnu vidē, vēlams starptautiskā mērogā (maksimāli 10 punkti no 100 – svara koeficients 2),

—

pieredze projektu vadībā saistībā ar zinātniskiem jautājumiem (maksimāli 10 punkti no 100 – svara koeficients 2),

—

pierādītas saziņas prasmes, kas balstītas uz mācīšanas pieredzi, publisku uzstāšanos, aktīvu līdzdalību sanāksmēs, publikācijās (maksimāli 10 punkti no 100 – svara koeficients 2).

EFSA ieinteresētības paziņojuma politika

http://www.efsa.europa.eu/en/keydocs/docs/doipolicy.pdf

Ieteikumu dokuments par ieinteresētības paziņojumu

http://www.efsa.europa.eu/en/keydocs/docs/doiguidance.pdf

Procedūra, kā atklāt potenciālu interešu konfliktu un kā rīkoties tādā gadījumā

http://www.efsa.europa.eu/en/keydocs/docs/doiconflicts.pdf

31.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/38

972-5 Songhyun-Ri

Jinrae-Myeun

Kimhae-Si

Gyeungsangnam-Do

DAEHANMINGUK/REPUBLIC OF KOREA

Bosung Wire Rope Co. Ltd

972-5 Songhyun-Ri

Jinrae-Myeun

Kimhae-Si

Gyeungsangnam-Do

DAEHANMINGUK/REPUBLIC OF KOREA

Bosung Wire Rope Co. Ltd

568 Yongdeok-ri

Hallim-myeon

Gimhae-si

Gyeongsangnam-do

621-872

DAEHANMINGUK/REPUBLIC OF KOREA

Bosung Wire Rope Co. Ltd

568 Yongdeok-ri

Hallim-myeon

Gimhae-si

Gyeongsangnam-do

621-872

DAEHANMINGUK/REPUBLIC OF KOREA