29.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 355/1

1.

Pēdējos gados tiek darīts aizvien vairāk, lai uzlabotu tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Šo tematu, kas pašlaik ir svarīgākais Stokholmas programmā (4), raksturo iesaistīto personas datu īpašā konfidencialitāte un ietekme, kāda var būt saistītajai datu apstrādei uz datu subjektiem.

2.

Minēto iemeslu dēļ Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) ir pievērsis šim jautājumam īpašu uzmanību (5) un vēlas šajā atzinumā vēlreiz uzsvērt pamattiesību aizsardzības vajadzību kā Stokholmas programmā paredzētās brīvības, drošības un tiesiskuma telpas stūrakmeni.

3.

Šis atzinums ir atbilde uz divām iniciatīvām direktīvai, ar kurām nākušas klajā vairākas dalībvalstis, kā to paredz LESD 76. pants, un, proti:

4.

Konsultēšana par šīm iniciatīvām ietilpst to uzdevumu lokā, kas EDAU uzticēti Regulas (EK) Nr. 45/2001 41. pantā attiecībā padomu sniegšanu ES iestādēm un struktūrām visās lietās, kas attiecas uz personas datu apstrādi. Tātad šajā atzinumā izteiktas piezīmes par minētajām iniciatīvām, ciktāl tās attiecas uz personas datu apstrādi. Tā kā EDAU nebija nosūtīts apspriešanās uzaicinājums, šis atzinums ir sniegts pēc EDAU pašiniciatīvas (8).

5.

EDAU atgādina, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu Komisijai ir pienākums apspriesties ar EDAU, kad tā pieņem normatīvā akta projektu, kas attiecas uz personas tiesību un brīvību aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi. Dalībvalstu iesniegto iniciatīvu gadījumos šo pienākumu nepiemēro strictu sensu. Tomēr kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā parasto likumdošanas procedūru piemēro arī policijas un tiesu iestāžu sadarbības jomā ar vienu konkrētu izņēmumu, kas paredzēts LESD 76. pantā, un, proti, ka ceturtā daļa dalībvalstu var uzņemties iniciatīvu ES līmeņa pasākumiem. Saskaņā ar Lisabonas līgumu šīs iniciatīvas iespēju robežās tiek saskaņotas ar Komisijas priekšlikumiem, un, ja iespējams, ir jāizmanto procesuālās garantijas. Tādēļ minētajām iniciatīvām ir pievienots ietekmes novērtējums.

6.

Norādīto iemeslu dēļ EDAU ne tikai izsaka nožēlu, ka ar to neapspriedās šo iniciatīvu klajā laišanas laikā, bet arī iesaka Padomei izstrādāt procedūru, kādā notiktu apspriešanās ar EDAU gadījumos, kad dalībvalstu iniciatīva ir saistīta ar personas datu apstrādi.

7.

Kaut arī abām iniciatīvām ir atšķirīgi mērķi, t. i., cietušo aizsardzības uzlabošana un pārrobežu sadarbība krimināllietās, iegūstot pierādījumus ārvalstīs, tiem ir arī būtiska līdzība:

Tādēļ EDAU atzīst par lietderīgu tās izvērtēt kopā.

8.

Šādā kontekstā jāpiemin, ka arī Eiropas Komisija nesen skatīja jautājumu par pierādījumu vākšanu nolūkā nosūtīt tos kompetentām iestādēm citās dalībvalstīs (tāds ir EIR iniciatīvas konkrētais mērķis). Patiesi, “Zaļā grāmata” (11) tika publicēta 2009. gada nogalē – tās apspriešanas posms pašlaik ir noslēdzies (12) – un Komisijas nolūks (aizgūts no “Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plāna” (13)) bija 2011. gadā iesniegt normatīvā akta projektu par visaptverošas sistēmas izveidošanu pierādījumu vākšanai krimināllietās, balstoties uz savstarpējas atzīšanas principu un aptverot visa veida pierādījumus (14).

9.

Iepriekš minētās iniciatīvas atbilst pēdējos gados ES veikto pasākumu vispārējām tendencēm attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Kopš 2001. gada septembra ir būtiski pastiprinājusies informācijas vākšana un apmaiņa Eiropas Savienībā (un ar trešām valstīm), pateicoties arī IKT attīstībai un ar vairāku ES tiesisko instrumentu palīdzību. Arī EAR un EIR iniciatīvas mērķis ir uzlabot fizisko personu informācijas apmaiņu brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

10.

EAR iniciatīva – pamatojoties uz LESD 82. panta 1. punkta d) apakšpunktu – pievēršas cietušo, kuri cietuši noziedzīgu darbību rezultātā, jo īpaši sieviešu, aizsardzībai, un tās mērķis ir nodrošināt viņiem(-ām) efektīvu aizsardzību Eiropas Savienībā. Lai šo mērķi sasniegtu, EAR iniciatīva atļauj piemērot tos aizsargpasākumus, kas uzskaitīti tās 2. panta 2. punktā un pieņemti saskaņā ar vienas dalībvalsts (“izdevējvalsts”) tiesību aktiem, citā dalībvalstī, uz kuru pārceļas aizsargātā persona (“izpildvalsts”) bez nepieciešamības cietušajam izpildvalstī uzsākt jaunu procesu vai atkārtoti iesniegt kādus pierādījumus.

11.

Tādējādi to aizsargpasākumu mērķis, kas (pēc cietušā lūguma) piemēroti personai, kura izraisa apdraudējumu, ir aizsargāt cietušā dzīvību, fizisko un psiholoģisko integritāti, brīvību vai seksuālo integritāti ES teritorijā neatkarīgi no valstu robežām un mēģināt novērst atkārtotus noziedzīgus nodarījumus pret to pašu cietušo.

12.

Eiropas aizsardzības rīkojums pēc cietušā lūguma ir jāizdod jebkurai tiesas (vai līdzvērtīgai) iestādei “izdevējvalstī, (kas ir dalībvalsts)”. Minēto procesu veido šādi posmi:

13.

Šā mērķa sasniegšanai ir jāizstrādā administratīvi pasākumi. Tiem daļēji jāattiecas uz personas informācijas apmaiņu starp “izdevējvalsti” un “izpildvalsti”, kas ir dalībvalstis, saistībā ar attiecīgo personu (“cietušo”) un personu, kura izraisa apdraudējumu. Personas datu apmaiņa ir paredzēta šādos noteikumos:

14.

Iepriekšējā punktā minētā informācija acīmredzami ietilpst personas datu kategorijā, kas datu aizsardzības tiesību aktos vispārīgi definēta kā “jebkura informācija attiecībā uz identificētu vai identificējamu fizisku personu” (15) un ko sīkāk paskaidro 29. panta darba grupa. EAR iniciatīva attiecas uz informāciju par fizisku personu (cietušo vai personu, kura izraisa apdraudējumu) vai informāciju, ko izmanto vai var izmantot, lai novērtētu, noteiktā veidā apstrādātu vai ietekmētu šīs fiziskās personas stāvokli (jo īpaši attiecībā uz personu, kura izraisa apdraudējumu) (16).

15.

EIR iniciatīva – pamatojoties uz LESD 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu – paredz, ka dalībvalstīm ir jāvāc, jāuzglabā un jānosūta pierādījumi, pat ja tie vēl nav pieejami valsts jurisdikcijā. Tātad šīs iniciatīvas piemērošanas joma ir plašāka nekā pieejamības principam, kas paredzēts 2004. gada Hāgas programmā, un tā ir inovatīva pieeja tiesībaizsardzības informācijas pārrobežu apmaiņai (17). Tā arī aptver vairāk nekā Padomes Pamatlēmums 2008/978/TI (2008. gada 18. decembris) par Eiropas pierādījumu iegūšanas rīkojumu, ko piemēro tikai (konkrētam) pierādījumam, kas jau eksistē (18).

16.

Eiropas izmeklēšanas rīkojums krimināllietās ir jāizsniedz nolūkā veikt vienu vai vairākus konkrētus izmeklēšanas pasākumu(-us) izpildvalstī, lai savāktu pierādījumus (kas var neeksistēt rīkojuma izdošanas brīdī) un tos nosūtītu (12. pants). Tas ir piemērojams gandrīz visiem izmeklēšanas pasākumiem (skatīt šīs iniciatīvas 6. un 7. apsvērumu).

17.

EIR iniciatīvas mērķis ir izveidot vienotu, efektīvu un elastīgu instrumentu citā dalībvalstī esošu pierādījumu iegūšanai kriminālprocesa ietvaros, aizstājot daudz sarežģītāko pašreizējo tiesisko instrumentu, ko izmanto tiesu iestādes (tas balstīts uz savstarpēju tiesisko palīdzību, no vienas puses, un savstarpēju atzīšanu, no otras puses) (19).

18.

Protams, pierādījumos, kas savākti, izmantojot Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās (skatīt arī šīs iniciatīvas A pielikumu), var ietilpt personas dati, kā tas ir gadījumā ar bankas kontu informāciju (23. pants), bankas transakciju informāciju (24. pants) un bankas transakciju uzraudzību (25. pants), vai arī tie var attiekties uz personas datu paziņošanu (kā tas ir gadījumos ar video vai tālruņa konferencēm saskaņā ar 21. un 22. pantu).

19.

Minēto iemeslu dēļ EIR iniciatīvai ir būtiska ietekme uz personas datu aizsardzības tiesībām. Tāpat, ņemot vērā to, ka Pamatlēmuma 2008/978/TI īstenošanas termiņš vēl nav beidzies (un tādēļ ir grūti novērtēt šā instrumenta efektivitāti un vajadzību pēc citiem papildu tiesiskajiem pasākumiem) (20), EDAU atgādina par vajadzību veikt periodiskas pārbaudes attiecībā uz datu aizsardzības principu ievērošanu, kā arī brīvības, drošības un tiesiskuma telpā apstiprināto tiesisko pasākumu efektivitāti un proporcionalitāti (21). Līdz ar to EDAU iesaka papildināt EIR iniciatīvu ar novērtēšanas klauzulu, kas paredzētu dalībvalstu pienākumu regulāri sniegt pārskatus par šā instrumenta piemērošanu un Komisijas uzdevumu apkopot šos pārskatus un attiecīgā gadījumā iesniegt atbilstīgus grozījumu priekšlikumus.

20.

Kā iepriekš norādīts 13., 14. un 18. punktā, ir skaidrs, ka saskaņā ar piedāvātajām direktīvām personas datus apstrādās un ar tiem apmainīsies dažādu dalībvalstu kompetentās iestādes. Šādos apstākļos datu subjektu aizsargā pamattiesības uz datu aizsardzību, kā to paredz LESD 16. pants un ES Pamattiesību hartas 8. pants.

21.

Neraugoties uz to, “Detalizētajā ziņojumā”, kas pievienots EAR iniciatīvai, novērtētais “pamattiesību aizskaršanas risks” ir norādīts kā “0” (nulle) (22), bet ietekmes analīzē, kas iekļauta EIR iniciatīvai pievienotajā “Detalizētajā ziņojumā”, datu aizsardzības jautājumi nav ņemti vērā (23).

22.

EDAU izsaka nožēlu par šiem secinājumiem un uzsver datu aizsardzības lielo nozīmi konkrētajā kontekstā, kurā tiek apstrādāti personas dati, un, proti:

23.

Šāds konteksts piešķir datu apstrādes darbībām īpašu ietekmi un var būtiski aizskart datu subjekta pamattiesības, tostarp tiesības uz personas datu aizsardzību.

24.

Ņemot vērā iepriekš izteiktos apsvērumus, EDAU ir pārsteigts, kādēļ šīs iniciatīvas nerisina personas datu aizsardzības jautājumus (izņemot atsauci uz konfidencialitātes ievērošanas pienākumu, ko izmeklēšanā iesaistītajām personām nosaka EIR iniciatīvas 18. pants) un pat nesniedz skaidru norādi uz Pamatlēmumu 2008/977/TI. Patiesi, šis pamatlēmums būtu jāpiemēro apstrādes darbībām, kas paredzētas abās iniciatīvās (skatīt 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu).

25.

Tādēļ EDAU atzinīgi novērtē faktu, ka sagatavošanas darba laikā Padomē saistībā ar EAR iniciatīvu tika iekļauta atsauce uz Pamatlēmumu 2008/977/TI (25), un ir pārliecināts, ka Eiropas Parlaments apstiprinās šo izmaiņu sākotnējā iniciatīvu tekstā (26).

26.

EDAU izsaka nožēlu, ka līdzīgs apsvērums vēl nav iekļauts EIR iniciatīvā, kas daudz lielākā mērā paredz personas datu apmaiņu. Saistībā ar to EDAU atzinīgi novērtē faktu, ka Eiropas Komisija, izsakot piezīmes par EIR iniciatīvu, ierosina iekļaut tajā atsauci (gan apsvērumā, gan priekšlikuma tekstā) uz Pamatlēmuma 2008/977/TI piemērošanas nepieciešamību (27).

27.

Tādā veidā un neskarot turpmāko III sadaļu, abās iniciatīvās ir jāiekļauj īpašs noteikums, kas paskaidro, ka Pamatlēmumu 2008/977/TI piemēro datu apstrādei, kas paredzēta šajās iniciatīvās.

28.

Abas iniciatīvas vēlreiz liek aktualizēt fundamentālo jautājumu par datu aizsardzības principu nepilnīgu un nekonsekventu piemērošanu tiesu sadarbības jomā krimināllietās (28).

29.

EDAU apzinās, cik svarīgi ir sekmēt dažādu dalībvalstu tiesu iestāžu sadarbības efektivitāti krimināllietās, tostarp arī tajās jomās, uz kurām attiecas EAR un EIR iniciatīva (29). Turklāt EDAU saskata iespējas un vajadzību kopīgot informāciju, taču vēlas uzsvērt, ka šādu datu apstrādei ir jānotiek saskaņā ar – inter alia  (30) – ES noteikumiem par datu aizsardzību. Tas ir pat vēl labāk redzams saistībā ar Lisabonas līgumā paredzēto 16. panta iekļaušanu LESD un juridiski saistoša spēka piešķiršanu Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantam.

30.

Situācijas, kas saistītas ar informācijas pārrobežu apmaiņu ES teritorijā, ir pelnījušas īpašu uzmanību, jo personas datu apstrāde vairāk nekā vienā jurisdikcijā palielina apdraudējumu iesaistīto fizisko personu tiesībām un interesēm. Personas dati tiks apstrādāti vairākās jurisdikcijās, kuru juridiskās prasības un arī tehniskās sistēmas ne vienmēr ir vienādas.

31.

Tas savukārt izraisa tiesisku nenoteiktību datu subjektiem: var būt iesaistīti dalībnieki no citām dalībvalstīm, var būt piemērojami dažādu dalībvalstu tiesību akti, un tie var atšķirties no tiem, kas datu subjektiem ir ierasti, vai arī tie var būt piemērojami tiesību sistēmā, kura datu subjektam nav zināma. Tādēļ ir jāiegulda lielāks darbs, lai varētu izpildīt prasības, kas izriet no ES tiesību aktiem par datu aizsardzību (31).

32.

Pēc EDAU domām, 27. punktā piedāvātā Pamatlēmuma 2008/977/TI piemērojamības izskaidrošana ir tikai pirmais solis.

33.

Konkrētajām problēmām, kas efektīvai datu aizsardzībai rodas tiesu iestāžu sadarbības jomā krimināllietās, apvienojumā ar ne gluži apmierinošu Pamatlēmumu 2008/977/TI (skatīt 52.–56. punktu), var būt nepieciešami īpaši datu aizsardzības noteikumi, ja konkrētie ES tiesību instrumenti paredz personas datu apmaiņu.

34.

Efektīva personas datu aizsardzība (kā minēts 29. punktā) ir ne vien svarīga datu subjektiem, bet arī veicina pašas tiesu iestāžu sadarbības panākumus. Patiesi, vēlme apmainīties ar šiem datiem ar citu dalībvalstu iestādēm palielinātos, ja iestāde būtu pārliecināta par personas datu aizsardzības, precizitātes un drošuma līmeni šajā citā dalībvalstī (32). Īsumā, (augsta) kopīga datu aizsardzības standarta noteikšana šajā konfidenciālajā jomā veicinātu savstarpēju uzticēšanos un paļāvību starp dalībvalstīm, kā arī nostiprinātu uz savstarpēju atzīšanu balstītu tiesu iestāžu sadarbību, uzlabojot datu kvalitāti informācijas apmaiņas procesā.

35.

Šādā konkrētā kontekstā EDAU iesaka iekļaut EAR un EIR iniciatīvā īpašus datu aizsardzības aizsargpasākumus papildus vispārīgajai atsaucei uz Pamatlēmumu 2008/977/TI (kā ierosināts 27. punktā).

36.

Dažiem no šiem aizsargpasākumiem ir vispārīgāka nozīme, un tie ir paredzēti iekļaušanai abās iniciatīvās, jo īpaši aizsargpasākumi, kuru mērķis ir uzlabot datu precizitāti, kā arī to drošību un konfidencialitāti. Citi aizsargpasākumi attiecas uz konkrētiem noteikumiem EAR vai EIR iniciatīvā.

37.

Tādās situācijās, ko paredz iniciatīvas, kad ar datiem apmainās dalībvalstis, ir jo īpaši jāuzsver informācijas precizitātes nodrošināšana. Tādēļ EDAU atzinīgi novērtē faktu, ka EAR iniciatīvas 14. pantā ir paredzēti nepārprotami izdevējvalsts kompetentās iestādes pienākumi informēt izpildvalsts kompetento iestādi par jebkurām izmaiņām aizsardzības rīkojumā, tā termiņa izbeigšanos vai atcelšanu.

38.

EDAU arī norāda, ka informācijas precizitāti var ietekmēt tulkojuma nepieciešamība, jo īpaši tādēļ, ka šīs iniciatīvas attiecas uz specifiskiem tiesību instrumentiem, kuriem var būt atšķirīga nozīme dažādās valodās un dažādās tiesību sistēmās. Tādēļ EDAU, atzinīgi novērtējot faktu, ka EAR iniciatīva pievēršas tulkojumu problēmai (16. pantā), vienlaikus piedāvā iekļaut līdzīgu noteikumu arī EIR iniciatīvā.

39.

Pārrobežu sadarbības pieaugumam, ko varētu izraisīt šo abu iniciatīvu pieņemšana, ir nepieciešams rūpīgs drošības aspektu izvērtējums saistībā ar tādu personas datu nosūtīšanu pāri robežām, kas attiecas uz EAR vai EIR rīkojuma izpildi (33). Tas vajadzīgs ne tikai, lai ievērotu drošības standartus personas datu apstrādē, ko paredz Pamatlēmuma 2008/977/TI 22. pants, bet arī, lai nodrošinātu izmeklēšanas noslēpumu un attiecīgo kriminālprocesu konfidencialitāti, ko regulē EIR iniciatīvas 18. pants un, kā vispārīgs noteikums attiecībā uz personas datiem pārrobežu apmaiņas procesā, arī Pamatlēmuma 2008/977/TI 21. pants.

40.

EDAU uzsver nepieciešamību pēc drošām telekomunikāciju sistēmām nosūtīšanas procedūru laikā. Tādēļ viņš atzinīgi novērtē noteikumu par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla (34) izmantošanu kā rīku, kas nodrošina pareizu EAR un EIR piemērošanu kompetentajās valstu iestādēs, tādējādi novēršot vai mazinot risku, ka personas datu apmaiņā tiks iesaistītas nepiemērotas iestādes (skatīt EAR iniciatīvas 7. panta 2. un 3. punktu un EIR iniciatīvas 6. panta 3. un 4. punktu).

41.

Tādēļ iniciatīvās ir jāiekļauj noteikumi, kas paredzētu, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai:

42.

Turklāt EDAU iesaka ieviest noteikumus, kas nodrošinātu datu aizsardzības pamatprincipu ievērošanu personas datu apstrādē, un izveidot nepieciešamos iekšējos mehānismus, kas ārējām iesaistītajām pusēm apliecinātu atbilstības esamību. Šādi noteikumi būtu kā instrumenti, kas nodrošina personas datu apstrādātāju atbildīgumu (saskaņā ar “atbildīguma principu”, kas tiek apspriests saistībā ar pašlaik notiekošo datu aizsardzības regulējuma pārskatīšanu (35)). Tas paredz, ka viņiem ir jāveic nepieciešamie pasākumi atbilstības nodrošināšanai. Minētajos noteikumos jāparedz:

43.

Ņemot vērā dažu izmeklēšanas pasākumu īpaši apgrūtinošās iezīmes, EDAU aicina rūpīgi pārdomāt to pierādījumu pieņemamību, kuri savākti citiem nolūkiem, kas nav noziedzīgu nodarījumu profilakse, izmeklēšana, atklāšana vai apsūdzēšana par tiem vai kriminālsoda izpilde, vai aizstāvības tiesību izmantošana. Īpaši rūpīgi jāapsver to pierādījumu izmantošana, kuri iegūti saskaņā ar Pamatlēmuma 2008/977/TI 11. panta 1. punkta d) apakšpunktu (36).

44.

Tādējādi EIR iniciatīvā ir jāparedz izņēmums 11. panta 1. punkta d) apakšpunkta noteikuma piemērošanā, kas noteiktu, ka saskaņā ar EIR savāktus pierādījumus nedrīkst izmantot citiem nolūkiem kā vienīgi noziedzīgu nodarījumu profilaksei, izmeklēšanai, atklāšanai vai apsūdzēšanai par tiem vai kriminālsoda izpildei, vai aizstāvības tiesību izmantošanai.

45.

Attiecībā uz EAR iniciatīvu EDAU atzīst, ka personas dati, ar ko apmainās kompetentās iestādes un kas uzskaitīti šīs iniciatīvas I pielikumā (un attiecas gan uz cietušo, gan personu, kura izraisa apdraudējumu), ir pietiekami, atbilstīgi un nav pārmērīgi, salīdzinot ar nolūkiem, kādiem tie savākti un tālāk apstrādāti.

46.

Tomēr iniciatīvā un jo īpaši 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā nav pietiekami skaidri norādīts kādus cietušā personas datus izpildvalsts kompetentā iestāde atklās personai, kura izraisa apdraudējumu.

47.

EDAU uzskata, ka būtu jāņem vērā izdevējvalsts tiesu iestādes noteikto aizsargpasākumu apstākļi un saturs pirms tās personas informēšanas, kura izraisa apdraudējumu. Tādēļ šai personai ir jāatklāj tikai tie cietušās personas dati (dažos gadījumos arī kontaktinformācija), kas cieši saistīti ar aizsargpasākuma pilnīgu izpildi.

48.

EDAU ir pārliecināts, ka kontaktinformācijas atklāšana (piemēram, attiecībā uz cietušā tālruņa numuriem, adresi, kā arī citām bieži apmeklētām vietām, t. i., darbavietu vai bērnu skolu) var faktiski apdraudēt cietušā fizisko un psiholoģisko labklājību, kā arī ietekmēt viņa(-as) tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību. No otras puses, norādes par attiecīgajām adresēm dažos gadījumos var būt nepieciešamas, lai brīdinātu personu, kas izraisa apdraudējumu, uz kurām vietām viņam(-ai) ir aizliegts doties. Tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu rīkojuma izpildi un novērstu jebkurus iespējamos sodus par pārkāpumiem. Turklāt atkarībā no apstākļiem, tās(-o) vietas(-u) identificēšana, ko personai, kura izraisa apdraudējumu, ir aizliegts apmeklēt, var būt nepieciešama, lai lieki neierobežotu tās pārvietošanās brīvību.

49.

Ņemot vērā šādus apsvērumus, EDAU uzsver minētā jautājuma nozīmību un ierosina, lai EAR iniciatīva nepārprotami norādītu, ka atkarībā no lietas apstākļiem personai, kas izraisa apdraudējumu, ir jāatklāj tikai tie cietušā personas dati (dažos gadījumos arī kontaktinformācija), kas cieši saistīti ar aizsargpasākuma pilnīgu izpildi (37).

50.

Visbeidzot, EDAU lūdz izskaidrot vārdu savienojumu “elektroniskie līdzekļi”, kas iekļauts EAR iniciatīvas 10. apsvērumā. Jo īpaši tas būtu jāizskaidro, ja personas datus apstrādā, izmantojot “elektroniskus līdzekļus”, turklāt jānorāda, kādas garantijas tādā gadījumā tiek sniegtas.

51.

Pamatlēmumu 2008/977/TI piemēro visai personas datu apmaiņai saskaņā ar EAR un EIR iniciatīvu.

52.

Kaut arī EDAU ir atzinis, ka Pamatlēmums 2008/977/TI – kad dalībvalstis to īstenos – būs nozīmīgs progress attiecībā uz datu aizsardzību policijas un tiesu iestāžu sadarbībā (38), šis pamatlēmums kā tāds nav pilnīgi apmierinošs (39). Galvenā neatrisinātā problēma ir saistīta ar tā ierobežoto piemērošanas jomu. Pamatlēmums aprobežojas ar personas datu apmaiņu policijas un tiesu iestāžu jomā starp iestādēm un sistēmām dažādās dalībvalstīs un ES līmenī (40).

53.

Pat, ja šo problēmu nevar atrisināt EAR un EIR iniciatīvas ietvaros, EDAU uzstāj, ka ir jāuzsver, ka (augsta) kopīga datu aizsardzības standarta neesamība tiesu iestāžu sadarbībā var izraisīt situāciju, kad tiesu iestāde valsts vai ES līmenī, izskatot krimināllietu ar informāciju no citām dalībvalstīm (tostarp, piemēram, ar pierādījumiem, kas savākti, pamatojoties uz EIR), būs spiesta piemērot atšķirīgus datu apstrādes noteikumus – autonomos valsts noteikumus (kam jāatbilst Eiropas Padomes 108. konvencijai) attiecībā uz datiem, kas iegūti pašā dalībvalstī, un noteikumus, ar ko īsteno Pamatlēmumu 2008/977/TI attiecībā uz datiem, kas iegūti citās dalībvalstīs. Tātad uz dažādiem “informācijas fragmentiem” varētu attiekties atšķirīgi tiesiskie regulējumi.

54.

Sekas, ko izraisītu “dubultu” datu aizsardzības standartu piemērošana katrā krimināllietā ar pārrobežu elementiem, izpaustos ikdienas praksē (piemēram, informācijas aizturēšana, ko katrā nosūtītājā struktūrā paredz tai piemērojamie tiesību akti; papildu apstrādes ierobežojumi, ko pieprasa katra nosūtītāja iestāde; attiecībā uz trešo valstu pieprasījumiem katra nosūtītāja struktūra varētu dot piekrišanu saskaņā ar tās pašas izpratni par piemērotību un/vai starptautiskajām saistībām; tāpat veidotos arī atšķirīgs regulējums attiecībā uz datu subjektu piekļuves tiesībām). Turklāt varētu atšķirties pilsoņu aizsardzība un tiesības, un tai varētu piemērot dažādus vispārējus izņēmumus atkarībā no dalībvalsts, kurā notiek apstrāde (41).

55.

Līdz ar to EDAU izmanto izdevību atkārtot savus sniegtos atzinumus attiecībā uz vajadzību pēc visaptveroša datu aizsardzības tiesiskā regulējuma, kas aptvertu visas ES kompetencē esošās jomas, tostarp arī policijas un tiesu iestādes, un tas būtu jāpiemēro gan personas datiem, ko nosūta vai atklāj kompetentās iestādes citās dalībvalstīs, gan iekšzemes datu apstrādei brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (42).

56.

Visbeidzot, EDAU uzskata, ka datu aizsardzības noteikumi ir jāpiemēro visās nozarēs un datu izmantošanā jebkuram nolūkam (43). Protams, ir jāpieļauj pienācīgi pamatoti un skaidri noformulēti izņēmumi, jo īpaši attiecībā uz personas datiem, ko apstrādā tiesībaizsardzības nolūkiem (44). Nepilnības personas datu aizsardzībā neatbilst Eiropas Savienības pašreizējam (atjauninātajam) tiesiskajam regulējumam. Direktīvas 95/46/EK 3. panta 2. punkts, kas izslēdz policijas un tiesu iestādes no direktīvas piemērošanas jomas, neievēro pamatdomu, kas iekļauta LESD 16. pantā. Turklāt šīm nepilnībām nav pievērsta pietiekama vērība Eiropas Padomes 108. konvencijā (45), kas ir saistoša visām dalībvalstīm.

57.

Attiecībā uz abām EAR un EIR iniciatīvām EDAU sniedz šādus ieteikumus:

58.

Attiecībā uz EAR iniciatīvu EDAU sniedz šādus ieteikumus:

59.

Attiecībā uz EIR iniciatīvu EDAU sniedz šādus ieteikumus:

60.

Turklāt vispārīgākā veidā EDAU:

29.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 355/10

1.

2010. gada 15. jūnijā Komisija pieņēma priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par tādu finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu, kurus Eiropas Savienība dara pieejamus ASV, lai īstenotu Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu (TFTP II) (turpmāk tekstā “priekšlikums”). Priekšlikumu (līdz ar nolīguma ar Amerikas Savienotajām Valstīm projekta tekstu) nosūtīja EDAU konsultāciju sniegšanai. EDAU atzinīgi novērtē šo konsultēšanos un iesaka priekšlikuma preambulā iekļaut atsauci uz šo atzinumu.

2.

Komisijas priekšlikuma iemesls ir SWIFT  (3) sistēmarhitektūras izmaiņas, kas kopš 2010. gada 1. janvāra nodrošina to, lai SWIFT finanšu darījumu ziņojumapmaiņa, kas notiek Eiropas Ekonomiskajā Zonā un Šveicē, paliktu Eiropas zonā – atšķirībā no transatlantiskās zonas – un tie vairs netiktu atspoguļoti ASV darbības centrā.

3.

Pašreizējā priekšlikumā Komisija paredz starptautisku nolīgumu starp ES un ASV, kurš, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 216. pantu (starptautiski nolīgumi), 82. pantu (tiesu iestāžu sadarbība) un 87. pantu (policijas sadarbība), pieprasītu nosūtīt Amerikas Savienoto Valstu Valsts kases departamentam būtiskus finanšu ziņojumapmaiņas datus, lai īstenotu Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu.

4.

Pēc Eiropas Parlamenta 2010. gada 11. februāra lēmuma nepaust piekrišanu saistībā ar Pagaidu nolīgumu, kas parakstīts 2009. gada 30. novembrī, jaunā projekta mērķis jo īpaši ir novērst bažas saistībā ar personas datu aizsardzību, pamattiesībām, kuras pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir guvušas vēl lielāku nozīmi Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā.

5.

Priekšlikumā ir īpaši uzsvērts datu aizsardzības svarīgums, skaidri atsaucoties uz saistītajiem Līguma un citu starptautisku instrumentu pantiem un atzīstot tās pamattiesību būtību. Taču tas neparedz LESD 16. panta izmantošanu par juridisko pamatu, neraugoties uz to, ka ierosinātā nolīguma 1. panta 1. punktā augsta līmeņa datu aizsardzība ir uzsvērta kā viens no tā galvenajiem mērķiem. Attiecībā uz to, EDAU vēlreiz atkārto, ka šis nolīgums attiecas ne tikai uz personas datu apmaiņu, bet arī uz šo datu aizsardzību. Tādēļ LESD 16. pants kā juridiskais pamats ir ne mazāk būtisks par LESD 82. un 87. pantu, kas saistīti ar tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību un ir izvēlēti par juridisko pamatu.

6.

Priekšlikums atbilst LESD 218. panta 6. punktā minētajai procedūrai. Saskaņā ar šo procedūru Padome var pieņemt lēmumu par atļauju slēgt nolīgumu vienīgi tad, kad ir saņemta Eiropas Parlamenta piekrišana. Tādēļ šis priekšlikums ir uzskatāms par būtisku “testa gadījumu” jauno Lisabonas procedūru piemērošanai starptautiskiem nolīgumiem par personas datu aizsardzību. Nodrošinot, lai šajā nolīgumā apmierinoši būtu iekļauti datu aizsardzības principi un aizsardzības pasākumi, būs izveidoti pamati sekmīgai citu sarunu norisei.

7.

Šajā kontekstā EDAU uzsver to, cik svarīgas ir sarunas par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par personas datu aizsardzību, kad tos nodod un apstrādā ar mērķi novērst, izmeklēt, atklāt vai uzsākt kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, tostarp terorismu policijas un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās ietvaros. Sarunu uzsākšanas mandāta projektu Komisija pieņēma 2010. gada 26. maijā. Šā mandāta projekta izklāstā Komisija uzsvēra nepieciešamību noslēgt pamatotu nolīgumu par personas datu aizsardzību. (4)

8.

Pamatojoties uz to, EDAU iesaka esošo priekšlikumu ciešāk saistīt ar sarunām ar ASV par šo vispārējo transatlantisko datu aizsardzības sistēmu. Vajadzētu nodrošināt, lai šie standarti būtu piemērojami arī TFTP II nolīgumā. EDAU ierosina iekļaut šo prasību pašreizējā nolīgumā vai vismaz vienoties ar Amerikas Savienoto Valstu valdību, ka iespējamajā nākotnes nolīgumā par datu aizsardzību būs iekļauta apmaiņa, kas paredzēta saskaņā ar šo priekšlikumu.

9.

Visbeidzot, EDAU aktīvi aizstāv 29. panta datu aizsardzības darba grupas un policijas un tieslietu darba grupas nostājas. Papildus punktiem, kas ir vai būs norādīti šajās nostājās, šis atzinums analizē pašreizējo priekšlikumu, ņemot vērā EDAU iepriekšējos komentārus attiecībā gan uz Pagaidu nolīgumu, gan notiekošajām sarunām ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

10.

EDAU atzīst, ka šajā priekšlikumā ir paredzēti konkrēti būtiski uzlabojumi, salīdzinot ar pagaidu TFTP I nolīgumu, piemēram:

11.

Turklāt – saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Eiropas datu aizsardzības iestāžu pieprasījumiem – priekšlikumā ir izklāstīta virkne noteikumu (14.–18. pants), kas attiecas uz datu subjektu tiesībām, piemēram, tiesībām būt informētiem, piekļuves tiesībām, tiesībām labot, dzēst vai liegt piekļuvi informācijai, kā arī tiesībām uz pārsūdzību. Tomēr konkrēta šo nosacījumu izpildāmība un procedūras, kas jāievēro personām, kas nav ASV pilsoņi vai rezidenti, joprojām nav skaidras (skatīt turpmāk II.2.3. punktu).

12.

EDAU pilnībā piekrīt vajadzībai nodrošināt pilnīgu privātuma ievērošanu un personas datu aizsardzību, kā ir paredzēts priekšlikuma 1. panta 1. punktā. Šādā perspektīvā EDAU norāda, ka joprojām ir daži atklāti risināmi jautājumi un būtiski elementi, kas jāuzlabo, lai atbilstu ES tiesiskā regulējuma nosacījumiem par personas datu aizsardzību.

13.

EDAU pilnībā apzinās, ka cīņa pret terorismu un terorisma finansēšanu var prasīt personas datu aizsardzības tiesību, kā arī banku slepenības nosacījumu ierobežojumus. Tas jau ir īstenots dažādos ES instrumentos, (6) kuros ir iekļauta virkne pasākumu ar mērķi apkarot finanšu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai. Šajos instrumentos ir iekļauti arī īpaši nosacījumi, kas atļauj informācijas apmaiņu ar trešo valstu iestādēm, kā arī aizsardzības pasākumi personas datu aizsardzībai saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK.

14.

Turklāt ES un ASV Nolīgums par savstarpēju juridisko palīdzību skaidri atļauj starp tiesībaizsardzības iestādēm veikt informācijas apmaiņu saistībā ar banku kontiem un finanšu darījumiem, un tajā ir sniegti nosacījumi un ierobežojumi saistībā ar apmaiņu. Arī tā dēvētie Egmonta principi (7) starptautiskā līmenī nosaka pamatu starptautiskai informācijas par finanšu darījumiem apmaiņai starp finanšu ziņu vākšanas vienībām, nosakot ierobežojumus un aizsardzības pasākumus attiecībā uz to datu izmantošanu, ar kuriem veikta apmaiņa. Turklāt instrumenti datu apmaiņai starp ASV un Eiropolu un Eurojust jau eksistē, vienlaicīgi nodrošinot informācijas apmaiņu un personas datu aizsardzību.

15.

Pamatojoties uz to, Komisijas priekšlikumā ir uzsvērts tas, cik lietderīga ir TFTP programma, kā tas ir norādīts ASV Valsts kases un augstu amatpersonu ziņojumos. Taču nosacījums, kas izklāstīts ECHR 8. pantā, lai pamatotu privātās dzīves aizskaršanu, drīzāk ir “nepieciešamība”, nevis “lietderība”.

16.

EDAU uzskata, ka ir nepieciešami pietiekami pierādījumi par šā nolīguma patieso pievienoto vērtību, ņemot vērā jau esošos instrumentus, jeb, citiem vārdiem sakot, cik lielā mērā šis nolīgums patiesi ir vajadzīgs, lai gūtu rezultātus, kurus nebūtu iespējams gūt, izmantojot privāto dzīvi mazāk aizskarošus instrumentus, piemēram, tos, kas jau ir noteikti esošajā ES un starptautiskajā sistēmā. EDAU uzskata, ka šī pievienotā vērtība būtu jānosaka viennozīmīgi kā priekšnoteikums jebkuram nolīgumam ar ASV par finanšu datu apmaiņu, tāpat ņemot vērā nolīguma uzstājīgo būtību (skatīt arī 18.–22. punktu par proporcionalitāti).

17.

EDAU nav pilnvarots spriest par šā nolīguma nepieciešamību. Taču arī tad, ja šā nolīguma nepieciešamība ir pierādīta, sarunu dalībniekiem joprojām ir jāpievērš uzmanība citiem punktiem.

18.

Arī proporcionalitāte ir viens no galvenajiem kritērijiem, novērtējot nodoto personas datu apjomu un to uzglabāšanas periodu. Priekšlikuma 4. pants ierobežo ASV pieprasījumu mērogu. Tomēr priekšlikumā joprojām ir paredzēts, ka personas dati ASV iestādēm tiks nodoti masveidā un tad principā uzglabāti piecus gadus, neraugoties uz to, vai tie ir izmantoti un vai tiem ir pierādīta saikne ar noteiktu izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu.

19.

Priekšlikums, neraugoties uz Eiropas Parlamenta un Eiropas Datu aizsardzības iestāžu pieprasījumiem, joprojām balstās un koncepciju, saskaņā ar kuru personas dati ASV Valsts kasei tiks nosūtīti masveidā. Attiecībā uz šo punktu ir jāpaskaidro, ka to faktu, ka šā brīža SWIFT sistēma nepieļauj mērķtiecīgu meklēšanu, nevar uzskatīt par pietiekamu attaisnojumu, lai veiktu likumīgu masveida datu nodošanu saskaņā ar ES tiesību aktiem par datu aizsardzību.

20.

Tādēļ EDAU uzskata, ka būtu jāatrod risinājums, lai nodrošinātu to, ka masveida nodošanu aizvieto mehānismi, kas ļauj ES filtrēt datus par finanšu darījumiem un nodrošināt, lai ASV iestādēm tiktu nosūtīti tikai būtiski un nepieciešami dati. Ja šādu risinājumu nevar rast nekavējoties, nolīgumā jebkurā gadījumā ir stingri jādefinē īss pārejas periods, pēc kura masveida nodošana vairs nebūtu atļauta.

21.

Attiecībā uz uzglabāšanas periodu EDAU atzīst, ka priekšlikumā ir pareizi noteikti maksimālās uzglabāšanas periodi, kā arī mehānismi kā nodrošināt to, lai personas dati tiktu dzēsti, tiklīdz tie vairs nav vajadzīgi. Taču priekšlikuma 6. panta nosacījumi par neizmantotajiem datiem, šķiet, ir virzīti gluži pretējā virzienā. Pirmkārt, jēdziens “neizmantotie dati” nav pašsaprotams, tādēļ būtu jāpaskaidro. Otrkārt, iemesli, kādēļ neizmantotie dati būtu jāsaglabā piecus gadus, nav pierādīti.

22.

EDAU pilnībā apzinās nepieciešamību nodrošināt, lai personas dati, kas nepieciešami īpašām pretterorisma izmeklēšanām vai kriminālvajāšanai, būtu pieejami, apstrādājami un glabājami tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, reizēm pat ilgāk par pieciem gadiem, kā tas varētu būt gadījumā, ja personas dati ir nepieciešami ilgstošām izmeklēšanām un tiesvedības procedūrām. Taču pieņemot, ka neizmantotie dati ir tādi dati, kas ir nodoti masveidā un, kuriem nav ne piekļūts, ne tie ir izmantoti kādā īpašā kriminālvajāšanā vai izmeklēšanā, šādu datu glabāšanas periodam ir jābūt daudz ierobežotākam. Attiecībā uz to ir lietderīgi uzsvērt, ka Vācijas Federālā konstitucionālā tiesa uzskata, ka telekomunikācijas datu uzglabāšanas gadījumā seši mēneši jau ir ļoti ilgs periods un tādēļ tam ir vajadzīgs atbilstīgs pamatojums. (8) Konstitucionālā tiesa uzskatīja šo sešu mēnešu periodu par maksimālo datiem, kas nav saistīti ar konkrētu izmeklēšanu.

23.

Saskaņā ar sarunu mandātu valsts tiesu iestādei ir jābūt atbildīgai par pieprasījumu saņemšanu no ASV Valsts kases, par to atbilstības nolīgumam novērtēšanu un atbilstīgā gadījumā jāpieprasa sniedzējam nodot datus, balstoties uz aktīvo datu nosūtīšanas sistēmu. Gan Eiropas Parlaments, gan EDAU atzinīgi novērtēja šo pieeju, kas sniedz būtisku garantiju – saskaņā ar dalībvalstu konstitucionālajām un tiesiskām sistēmām – nodrošināt likumīgu un līdzsvarotu datu nodošanu, kā arī neatkarīgu pārraudzību.

24.

Taču priekšlikumā šis uzdevums ir uzdots Eiropolam, kas ir ES aģentūra organizētās noziedzības, terorisma un citu smagu noziedzības formu, kuras skar divas vai vairākas dalībvalstis, novēršanai un apkarošanai. (9) Ir skaidrs, ka Eiropols nav tiesu iestāde.

25.

Turklāt Eiropolam ir īpašas intereses attiecībā uz personas datu apmaiņu, pamatojoties uz ierosināto nolīgumu. Priekšlikuma 10. pantā Eiropolam ir piešķirtas pilnvaras pieprasīt saistīto informāciju, kas saņemta ar TFTP starpniecību, ja tam ir iemesls uzskatīt, ka personai vai organizācijai ir saistība ar terorismu. Ir grūti saskaņot šo Eiropola pilnvaru, kas var būt būtiska Eiropola uzdevumu izpildei un kam nepieciešamas labas attiecības ar ASV Valsts kasi, ar Eiropola uzdevumu nodrošināt neatkarīgu pārraudzību.

26.

Turklāt EDAU vēlas uzzināt, cik lielā mērā pašreizējais tiesiskais regulējums uztic Eiropolam, jo īpaši nemainot tā juridisko pamatu saskaņā ar Lisabonas līguma noteikto ierasto procedūru, pienākumus un pilnvaras padarīt administratīvu pieprasījumu, kas saņemts no trešās valsts, “saistošu” (4. panta 5. punkts ) privātam uzņēmumam, kurš tādā veidā kļūst “tiesīgs un tam tiek prasīts” šai valstij nodrošināt datus. Šajā kontekstā ir lietderīgi norādīt, ka saskaņā ar šā brīža ES tiesību aktiem nav skaidrs, vai Eiropola lēmums attiecībā uz privātu uzņēmumu būs pakļauts tiesiskai kontrolei, ko veic Eiropas Kopienu Tiesa.

27.

Pamatojoties uz to, EDAU vēlreiz atkārto savu nostāju, ka, arī ievērojot sarunu vešanas pilnvaras un esošo ES tiesisko regulējumu, uzdevums izvērtēt ASV Valsts kases pieprasījumus ir jāuztic publiskai tiesu iestādei.

28.

Kā jau minēts šā atzinuma ievaddaļā, priekšlikumā ir izklāstīta virkne noteikumu, kas attiecas uz datu subjektu tiesībām, piemēram, tiesībām būt informētiem, piekļuves tiesībām, tiesībām labot, dzēst vai liegt piekļuvi informācijai, kā arī tiesībām uz pārsūdzību. Tomēr ir svarīgi, pirmkārt, uzlabot dažus šo nosacījumu elementus un, otrkārt, nodrošināt to efektīvu izpildāmību.

29.

Attiecībā uz tiesībām piekļūt saviem personas datiem nolīgums paredz virkni ierobežojumu. EDAU atzīst, ka jo īpaši terorisma apkarošanas kontekstā ierobežojumus datu subjekta tiesībām var noteikt, ciktāl tie ir nepieciešami. Taču priekšlikumā ir skaidri jānosaka, ka, lai gan personas datu izpaušana šai personai 15. panta 2. punktā minētajos apstākļos var būt ierobežota, informācijas izpaušanai Eiropas valstu datu aizsardzības iestādēm vienmēr ir jābūt iespējamai, lai šīs iestādes varētu efektīvi pildīt savus uzraudzības pienākumus. Protams, ka datu aizsardzības iestādes, pildot savus uzdevumus, saistīs konfidencialitātes pienākums un tās attiecīgajai personai datus neatklās, kamēr vien pastāvēs izņēmuma nosacījumi.

30.

Attiecībā uz tiesībām labot datus 17. panta 2. punkts nosaka, ka “katra Puse, ja tai kļūst zināms, ka būtiska informācija, ko tā saskaņā ar šo nolīgumu ir pārsūtījusi otrai Pusei vai saņēmusi no tās, ir nepareiza vai neuzticama, ja iespējams, par to paziņo otrai Pusei”. EDAU uzskata, ka pienākums labot nepareizus vai neuzticamus datus ir pamata garantija ne tikai datu subjektam, bet arī tiesībaizsardzības iestāžu darbības efektivitātei. Tādēļ iestādēm, kas veic datu apmaiņu, būtu jāīsteno mehānisms, lai nodrošinātu to, ka datu labošana vienmēr ir iespējama, tādēļ priekšlikumā būtu jādzēš vārdi “ja iespējams”.

31.

Taču lielākās bažas EDAU izraisa konkrēta šo tiesību īstenojamība. Pirmkārt, juridiskas skaidrības un pārskatāmības nolūkā, priekšlikumā ir jānorāda papildu informācija par to, kādas ir konkrētās procedūras, kuras datu subjekts var izmantot, lai īstenotu nolīgumā atzītās tiesības gan ES, gan ASV.

32.

Otrkārt, 20. panta 1. punktā ir skaidri un nepārprotami norādīts, ka ar šo nolīgumu “netiek paredzētas vai piešķirtas nekādas tiesības vai priekšrocības nevienai privātai vai valsts personai vai struktūrai”. EDAU norāda, ka šis nosacījums, šķiet, atsauc vai vismaz apšauba to nolīguma noteikumu saistošo iedarbību, kas datu subjektiem nodrošina tiesības, kuras šobrīd saskaņā ar ASV tiesību aktiem nav ne atzītas, ne īstenojamas, jo īpaši gadījumos, kad datu subjekti nav ASV pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Piemēram, ASV Privātuma likums (US Privacy Act) nosaka kvalificētas piekļuves tiesības personīgai informācijai, kas ir spēcīgākas par vispārējām piekļuves tiesībām, kuras vispārējai sabiedrībai piešķir ASV Informācijas brīvības likums (US Freedom of Information Act). Tomēr ASV privātuma likumā ir skaidri norādīts, ka piekļuve ziņām par sevi ir vienīgi “Amerikas Savienoto Valstu pilsoņiem vai ārzemniekiem, kuriem likumīgi ir piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja” (10).

33.

Tādēļ EDAU iesaka pārskatīt šā brīža 20. panta 1. punkta formulējumu, lai nodrošinātu to, ka tiesības, kuras tiek piešķirtas saskaņā ar priekšlikumu, būtu skaidri noteiktas un efektīvi īstenojamas arī ASV teritorijā.

34.

Priekšlikuma 12. pantā ir izklāstīti dažādi nolīguma noteikto nosacījumu un aizsardzības pasākumu uzraudzības līmeņi. “Neatkarīgi pārraudzītāji” reālā laikā un retrospektīvi uzraudzīs meklēšanas, kuras īstenos ASV Valsts kase. Turklāt “Eiropas Komisijas iecelta neatkarīga persona” veiks nepārtrauktu pārraudzības pirmā līmeņa, tostarp tā neatkarības uzraudzību. Ir jāpaskaidro, kādi būs šīs neatkarīgās personas uzdevumi, kā tiks garantēts tas, ka tā patiesi var izpildīt šos uzdevumus un kam tā būs pakļauta.

35.

13. pantā ir noteikts arī mehānisms kopīgai pārskatīšanai, kas jāveic pēc sešiem mēnešiem un pēc tam ar regulāriem intervāliem. Šo kopīgo pārskatīšanu veiks apvienota ES-ASV delegācija, tostarp ES delegācijas pārstāvji no divām datu aizsardzības iestādēm, un tās rezultātā tiks sagatavots ziņojums, kuru Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei.

36.

EDAU uzsver, ka neatkarīga uzraudzība ir tiesību uz personas datu aizsardzību svarīgākais elements, kā to apliecina LESD 16. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pants. Nesen Tiesa savā 2010. gada 9. marta spriedumā Komisija pret Vāciju (11) noteica stingrus neatkarības kritērijus. Ir skaidrs, ka tos pašus stingros kritērijus trešajām valstīm nevar piemērot, bet tāpat ir skaidrs, ka pienācīga personas datu (12) aizsardzība var notikt vienīgi tiktāl, ciktāl ir garantēta pietiekama neatkarīga pārraudzība. Tas ir nosacījums arī starptautiskiem nolīgumiem ar valstīm, kuru tiesību sistēma nenosaka nepieciešamību neatkarīgām iestādēm veikt kontroli.

37.

Pamatojoties uz to, ir ļoti būtiski, lai vismaz pārraudzības un kopīgās pārskatīšanas metodes, kā arī personu, kas iesaistītas pārraudzībā, pilnvaras un neatkarības garantijas būtu skaidri definētas nolīgumā, nevis “kopīgi koordinētas” vai vēlākā posmā tās noteiktu puses. Jo īpaši svarīgi ir nodrošināt to, lai gan personai, kuru ieceļ Eiropas Komisija, gan Eiropas datu aizsardzības iestāžu pārstāvjiem būtu iespēja darboties neatkarīgi un efektīvi veikt savus uzraudzības uzdevumus.

38.

Turklāt priekšlikumā ir jānosaka ne tikai pirmās kopīgās pārskatīšanas datums, kam jānotiek pēc sešiem mēnešiem, bet arī nākamās pārskatīšanas termiņš, kas varētu notikt, piemēram, ik pēc gada. Tāpat EDAU iesaka izveidot saikni starp šo kopīgo pārskatīšanu rezultātiem un nolīguma darbības laiku.

39.

Šajā kontekstā EDAU uzsver, ka ir vēlama termiņa izbeigšanās klauzula, arī ņemot vērā mērķtiecīgāku risinājumu pieejamību ilgākā termiņā. Termiņa izbeigšanās klauzula varētu būt arī labs pamudinājums nodrošināt, lai tiktu pieliktas vēlamās pūles šādu risinājumu izstrādei, kas nozīmētu, ka vairs nebūs iemesla ASV Valsts kasei sūtīt datus masveidā.

40.

Lai uzlabotu gan pārraudzības, gan kopīgās pārskatīšanas efektivitāti, informācijai un būtiskajiem datiem ir jābūt pieejamiem saskaņā ar vairākiem piekļuves un pārsūdzības pieprasījumiem, iespējamai pēckontrolei (dzēšanai, labošanai utt.), kā arī virknei lēmumu, kas ierobežo datu subjektu tiesības. Tāpat, attiecībā uz pārskatīšanu, ir jābūt pieejamai informācijai un ir jāziņo ne tikai par ziņojumu, kuriem “piekļūst” ASV Valsts kase, daudzumu, bet arī par ASV Valsts kases “nodrošināto” ziņojumu daudzumu. Tas ir jānorāda nolīgumā.

41.

Turklāt šis priekšlikums nedrīkst nekādā veidā ierobežot Eiropas datu aizsardzības iestāžu pilnvaras un piekritību. Attiecībā uz to EDAU norāda, ka priekšlikums ir solis atpakaļ, salīdzinot ar pagaidu TFTP nolīgumu. Patiesi, ja iepriekš nolīguma preambulā bija norādīts, ka “ar šo nolīgumu neatkāpjas no dalībvalstu datu aizsardzības iestāžu pilnvarām aizsargāt personas attiecībā uz viņu personas datu apstrādi”, tagad priekšlikums atsaucas uz “kompetentām datu aizsardzības iestādēm, veicot uzraudzību atbilstīgi šā nolīguma konkrētajiem noteikumiem”. Tādēļ EDAU iesaka priekšlikumā skaidri norādīt, ka nolīgums neatkāpjas no Eiropas datu aizsardzības iestāžu pilnvarām vai neierobežo tās.

42.

EDAU atzīst, ka šajā priekšlikumā ir paredzēti daži būtiski uzlabojumi, salīdzinot ar pagaidu TFTP I nolīgumu, piemēram, tas, ka ir izslēgts SEPA, ir ierobežotāka terorisma definīcija un detalizētāki nosacījumi attiecībā uz datu subjekta tiesībām.

43.

Tomēr EDAU atzīmē, ka ir jāievēro būtisks jaunā TFTP nolīguma likumības novērtēšanas priekšnoteikums. Ir jānosaka shēmas nepieciešamība attiecībā uz jau esošajiem ES un starptautiskajiem instrumentiem.

44.

Ja tā būtu, EDAU norāda, ka joprojām ir daži atklāti risināmi jautājumi un būtiski elementi, kas jāuzlabo, lai atbilstu ES tiesiskā regulējuma nosacījumiem par personas datu aizsardzību, piemēram:

29.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 355/16

1.

Komisija 2010. gada 20. jūlijā apstiprināja paziņojumu ar nosaukumu “Pārskats par informācijas pārvaldību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā” (turpmāk tekstā – “paziņojums”) (3). Paziņojums tika nosūtīts EDAU apspriešanai.

2.

EDAU atzinīgi novērtē faktu, ka Komisija ar viņu apspriedās. Jau pirms paziņojuma apstiprināšanas EDAU bija dota iespēja sniegt neoficiālas piezīmes. Daudzas no šīm piezīmēm tika ņemtas vērā dokumenta galīgajā redakcijā.

3.

EDAU atzinīgi novērtē paziņojuma mērķi, kurā “(..) pirmo reizi ir sniegts pilnīgs pārskats par ES līmeņa pasākumiem, kas jau ir ieviesti, vēl tiek īstenoti vai apspriesti, lai reglamentētu personas datu vākšanu, uzglabāšanu vai pārrobežu apmaiņu tiesībaizsardzības vai migrācijas pārvaldības nolūkos” (4). Dokumenta mērķis ir arī pārskata sniegšana pilsoņiem par to, kāda informācija par viņiem ir savākta, uzglabāta un apmainīta, kādam nolūkam un kas to ir darījis. Turklāt, pēc Komisijas domām, paziņojumam jābūt arī kā pārredzamam atsauces rīkam, kas noder visām iesaistītajām personām, kuras vēlas piedalīties diskusijā par ES politikas turpmāko virzību šajā jomā. Tādējādi tam ir jāveicina informēts politisks dialogs ar visām iesaistītajām personām.

4.

Proti, paziņojumā ir norādīts, ka tā mērķis ir izskaidrot šo instrumentu galveno mērķi, to struktūru un personas datu veidus, ko tie aptver, tajā ir sniegts “to iestāžu saraksts, kurām ir pieeja šādiem datiem” (5), un noteikumi, kas reglamentē datu aizsardzību un saglabāšanu. Turklāt I pielikumā ir ietverts neliels skaits piemēru, kas atspoguļo to, kā šie instrumenti darbojas praksē.

5.

Visbeidzot, dokumentā ir izklāstīti vispārējie principi (“pamatprincipi” un “uz procesu vērstie principi”), kurus Komisija paredz ievērot, nākotnē izstrādājot datu vākšanas, uzglabāšanas un apmaiņas instrumentus. Kā “pamatprincipi” paziņojumā norādīti tādi principi kā pamattiesību, jo īpaši tiesību uz privātumu un datu aizsardzību, nodrošināšana, nepieciešamība, subsidiaritāte un precīza risku pārvaldība. “Uz procesu vērstie principi” ietver rentabilitātes, augšupējas politikas izstrādes, skaidras atbildības sadales un pārskatīšanas un turpināmības klauzulas.

6.

Saskaņā ar paziņojumu šie principi tiks izmantoti esošo instrumentu novērtēšanā. Uz šādiem principiem balstītas metodes pieņemšanai attiecībā uz politikas izstrādi un novērtēšanu, pēc Komisijas domām, ir jāveicina pašreizējo un nākotnes instrumentu saskanība un efektivitāte tādā veidā, lai pilnībā ievērotu pilsoņu pamattiesības.

7.

EDAU norāda, ka paziņojums ir svarīgs dokuments, kas sniedz visaptverošu pārskatu par esošajiem un (iespējamajiem) nākotnes informācijas apmaiņas instrumentiem brīvības, drošības un tiesiskuma jomā. Tajā ir apskatīts Stokholmas programmas 4.2.2. punkts (“Informācijas plūsmas pārvaldība”) un 5.1. punkts (“Ārējo robežu integrēta pārvaldība”) (6). Tam būs liela nozīme turpmākajā šīs jomas attīstībā. Šā iemesla dēļ EDAU atzīst par lietderīgu izteikt piezīmes par vairākām paziņojuma daļām, kaut arī paziņojuma teksts netiks mainīts.

8.

EDAU vēlas pievienot dažus papildu jēdzienus, kuri, pēc viņa domām, ir jāņem vērā turpmākajā brīvības, drošības un tiesiskuma jomas attīstībā. Šajā atzinumā ir precizēti vairāki jēdzieni, kas agrāk minēti EDAU 2009. gada 10. jūlija atzinumā par Paziņojumu attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma jomas kalpošanu pilsonim (7), kā arī daudzos citos atzinumos un piezīmēs. Tajā ir apskatīti arī agrāk izteiktie viedokļi. Šajā jautājumā ir jāatsaucas arī uz Ziņojumu par privātuma nākotni, ko 2009. gada 1. decembrī pieņēma 29. panta darba grupa un Darba grupa policijas un tieslietu jomā. Šis ziņojums, kas vērtējams kā kopīgs ieguldījums Eiropas Komisijas apspriešanās procesā par tiesisko sistēmu pamattiesībām uz personas datu aizsardzību un ko atbalstījis EDAU, norādīja būtiskus virzienus attiecībā uz datu aizsardzību nākotnē, un to var piemērot arī informācijas apmaiņai policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās.

9.

EDAU atzinīgi vērtē šo paziņojumu kā atbildi uz Eiropadomes aicinājumu (8) izstrādāt ES līmeņa informācijas pārvaldības instrumentus saskaņā ar ES Informācijas pārvaldības stratēģiju un pārdomāt Eiropas Informācijas apmaiņas modeli.

10.

Turklāt EDAU norāda, ka paziņojums ir jāizprot arī kā atbilde uz iepriekš minēto Stokholmas programmu, kas aicina uz saskaņotību un konsolidāciju, izstrādājot informācijas apmaiņas kārtību ES iekšējās drošības jomā. Respektīvi, Stokholmas programmas 4.2.2. punkts aicina Eiropas Komisiju izvērtēt vajadzību izstrādāt Eiropas Informācijas apmaiņas modeli, pamatojoties uz esošo instrumentu novērtēšanu, tostarp uz Prīmes (Prüm) sistēmu un tā dēvēto Zviedrijas pamatlēmumu. Šiem novērtējumiem jāpalīdz noskaidrot, vai minētie instrumenti darbojas, kā sākotnēji iecerēts, un vai tie nodrošina Informācijas pārvaldības stratēģijas mērķu sasniegšanu.

11.

Saistībā ar šo pamatojumu ir lietderīgi uzsvērt apstākli, ka Stokholmas programma atzīst stingru datu aizsardzības režīmu par galveno ES Informācijas pārvaldības stratēģijas priekšnoteikumu. Šāds stingrs uzsvars uz datu aizsardzību pilnībā saskan ar Lisabonas līgumu, kurā, kā jau minēts, ir iekļauts vispārīgs noteikums par datu aizsardzību, kas ikvienam – tostarp trešo valstu valstspiederīgajiem – piešķir tiesības uz datu aizsardzību, kas nodrošināmas ar tiesas palīdzību, un uzliek Padomei un Eiropas Parlamentam pienākumu izstrādāt visaptverošu datu aizsardzības sistēmu.

12.

EDAU arī atbalsta Informācijas pārvaldības stratēģijas prasību, ka priekšlikumus par jebkuriem jauniem likumdošanas pasākumiem, kas atvieglo personas datu uzglabāšanu un apmaiņu, var iesniegt tikai tad, ja tie ir balstīti uz konkrētiem pierādījumiem, kas pamato to nepieciešamību. EDAU ir atbalstījis šādu pieeju daudzos atzinumos par tiesību aktu priekšlikumiem saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma jomu, piemēram, par otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmu (9), par tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi Eurodac  (10), par grozījumiem Eurodac un Dublinas regulās (11), par Komisijas Paziņojumu par Stokholmas programmu (12) un par PNR  (13).

13.

Patiesi, vajadzība novērtēt visus esošos informācijas apmaiņas instrumentus pirms jaunu piedāvāšanas ir ļoti svarīga. Tā ir vēl jo svarīgāka, ņemot vērā faktu, ka pašreizējā sistēma ir sarežģīts dažādu instrumentu un sistēmu apkopojums, no kuriem daži ir tikai nesen ieviesti, tādēļ to efektivitāti vēl nevar novērtēt, citi atrodas ieviešanas procesā, bet daži jauni instrumenti joprojām tiek apspriesti likumdošanas procesā.

14.

Tādēļ EDAU ar gandarījumu norāda, ka paziņojums ir nepārprotami saistīts ar citiem Komisijas veiktajiem pasākumiem, kuru mērķis ir inventarizēt un novērtēt šo jomu, turpinot Stokholmas programmas aizsākto.

15.

Šajā jautājumā EDAU jo īpaši atzinīgi novērtē “informācijas kartēšanas” projektu, ko Komisija ierosināja 2010. gada janvārī un īstenoja ciešā sadarbībā ar Informācijas kartēšanas projekta grupu, ko veidoja ES un EBTA dalībvalstu, Eiropola, Eurojust, Frontex un EDAU pārstāvji (14). Kā minēts paziņojumā, Komisijas mērķis ir iesniegt Padomei un Eiropas Parlamentam “informācijas kartēšanas” projekta rezultātus vēl 2010. gadā. Nākamais posms būs arī paziņojuma iesniegšana par Eiropas Informācijas apmaiņas modeli.

16.

Pēc EDAU domām, visatzinīgāk jāvērtē nepārprotamas saiknes izveide starp paziņojumu un “informācijas kartēšanas” projektu, jo tie abi ir cieši saistīti. Acīmredzot vēl ir pāragri novērtēt, kādi būs šo projektu rezultāti un vispārīgāk – kāds būs diskusiju iznākums par Eiropas Informācijas apmaiņas modeli (pagaidām Komisija “kartēšanas projektu” ir prezentējusi tikai kā “inventarizēšanas vingrinājumu”). EDAU turpinās uzraudzīt šo darbu. Turklāt jau šajā posmā viņš vērš uzmanību uz vajadzību nodrošināt sinerģiju un nepieļaut atšķirīgus secinājumus dažādajos Komisijas īstenotajos vingrinājumos saistībā ar diskusijām par Eiropas Informācijas apmaiņas modeli.

17.

EDAU arī vēlas norādīt uz iesākto datu aizsardzības sistēmas pārskatīšanu un jo īpaši uz Komisijas nodomu piedāvāt visaptverošu datu aizsardzības sistēmu, kas iekļautu arī policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās.

18.

Saistībā ar minēto EDAU piebilst, ka Paziņojums – nodaļā “Pamattiesību un jo īpaši tiesību uz privātuma un personas datu aizsardzību nodrošināšana” – atsaucas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 16. pantu, nodrošinot juridisko pamatu darbam pie šādas visaptverošas datu aizsardzības sistēmas. Viņš arī norāda šajā jautājumā, ka paziņojumā teikts – tas neanalizē konkrētus datu aizsardzības noteikumus joprojām diskutētos instrumentos, jo, pamatojoties uz iepriekš minēto 16. pantu, Komisija pašlaik strādā pie jaunas visaptverošas sistēmas personas datu aizsardzībai Eiropas Savienībā. EDAU cer, ka tādējādi tiks sniegts labs pārskats par esošajām un, iespējams, atšķirīgajām datu aizsardzības sistēmām un ka Komisija balstīs turpmāko lēmumu pieņemšanu uz šo pārskatu.

19.

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais apsvērums: kaut arī EDAU atzinīgi vērtē paziņojuma uzdevumus un galveno saturu, viņš arī vērš uzmanību uz faktu, ka šis dokuments ir jāuzskata tikai par novērtēšanas procesa pirmo soli un tam ir jāseko turpmākiem konkrētiem pasākumiem, kuru rezultātā jāizstrādā visaptveroša, integrēta un pareizi strukturēta ES politika informācijas apmaiņas un pārvaldības jomā.

20.

Paziņojuma tekstā Komisija atsaucas uz mērķa ierobežojuma principu, kas ir “galvenais apsvērums attiecībā uz lielāko daļu instrumentu, kas aplūkoti šajā paziņojumā”.

21.

EDAU atzinīgi novērtē paziņojumā likto uzsvaru uz mērķa ierobežojuma principu, kas paredz, ka mērķi, kuriem tiek vākti personas dati, ir nepārprotami jāprecizē vēlākais datu vākšanas laikā un datus nedrīkst apstrādāt nolūkiem, kas nav saderīgi ar šiem sākotnējiem mērķiem. Jebkurai atkāpei no mērķa ierobežojuma principa ir jābūt izņēmumam, un to drīkst īstenot tikai, ievērojot stingrus nosacījumus un veicot nepieciešamos aizsargpasākumus – gan juridiskus, gan tehniskus un citādus.

22.

Tomēr EDAU izsaka nožēlu, ka paziņojums raksturo šo datu aizsardzības pamatprincipu kā galveno apsvērumu tikai “attiecībā uz vairumu instrumentu, kas aplūkoti šajā paziņojumā”. Turklāt paziņojuma 22. lappusē ir atsauce uz SIS, SIS II un VIS, norādot, ka “izņemot šīs centralizētās informācijas sistēmas, mērķa ierobežojums, šķiet, ir galvenais faktors ES līmeņa informācijas pārvaldības pasākumu plānojumā”.

23.

Šādu redakciju var izprast kā apgalvojumu, ka minētais princips nav bijis galvenais apsvērums visos gadījumos un attiecībā uz visām sistēmām un instrumentiem, kas saistīti ar informācijas apmaiņu Eiropas Savienībā. Šajā jautājumā EDAU norāda, ka minētā principa izņēmumi un ierobežojumi ir iespējami un var būt nepieciešami, kā atzīst Direktīvas 95/46/EK 13. pants un Pamatlēmuma 2008/977/TI 3.2. pants (15). Tomēr obligāti ir jānodrošina, lai visi jaunie instrumenti, kas saistīti ar informācijas apmaiņu ES, tiktu ierosināti un pieņemti tikai tad, ja tiek pienācīgi ievērots mērķa ierobežojuma princips, un lai par visiem iespējamajiem šā principa izņēmumiem un ierobežojumiem lēmums tiktu pieņemts, izskatot katru gadījumu atsevišķi un pēc nopietna izvērtējuma. Šie apsvērumi attiecas arī uz SIS, SIS II un VIS.

24.

Jebkāda cita rīcība būtu pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantam un ES tiesību sistēmai datu aizsardzības jomā (piemēram, Direktīvai 95/46, Regulai (EK) Nr. 45/2001 vai Pamatlēmumam 2008/977/TI), kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei. Mērķa ierobežojuma principa neievērošana var šajās sistēmās izraisīt arī tā dēvēto “funkciju nobīdi” (16).

25.

Paziņojuma (25. lappusē) norādīts uz prasībām, kas noteiktas Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē saistībā ar “proporcionalitātes testu”, un tajā apgalvots, ka “visos turpmākajos politikas priekšlikumos Komisija novērtēs iniciatīvas paredzamo ietekmi uz indivīda tiesībām uz privātumu un personas datu aizsardzību un izklāstīs, kāpēc šāda ietekme ir vajadzīga un kāpēc ierosinātais risinājums ir proporcionāls leģitīmajam mērķim – saglabāt iekšējo drošību Eiropas Savienībā, novērst noziedzību vai pārvaldīt migrāciju”.

26.

EDAU atzinīgi vērtē iepriekš citētos apgalvojumus, jo arī viņš bija uzstājis, ka proporcionalitātes un nepieciešamības ievērošanai ir jābūt noteicošajai, pieņemot jebkurus lēmumus par esošām un jaunām sistēmām, kas paredz personas datu vākšanu un apmaiņu. Skatoties tālākā nākotnē, tas ir būtiski arī pašreizējām pārdomām par to, kādai būtu jābūt ES Informācijas pārvaldības stratēģijai un Eiropas Informācijas apmaiņas modelim.

27.

Ņemot to visu vērā, EDAU atzinīgi novērtē faktu, ka atšķirībā no redakcijas, ko Komisija izmantoja, atsaucoties uz mērķa ierobežojuma principu (skatīt šā atzinuma 20.–22. punktu), jautājumā par nepieciešamību Komisija apņemas izvērtēt visus turpmākos politikas priekšlikumus, ciktāl tie saistīti ar ietekmi uz personas tiesībām uz privātumu un personas datiem.

28.

Pēc visa minētā EDAU vērš uzmanību uz faktu, ka visas šīs prasības attiecībā uz proporcionalitāti un nepieciešamību izriet no esošajiem ES tiesību aktiem (jo īpaši no Pamattiesību hartas, kas tagad ir ES primāro tiesību daļa) un labi izveidotās Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses. Citiem vārdiem sakot, paziņojums neievieš nekādus jaunus elementus. Tā vietā, pēc EDAU domām, paziņojumā nevajag vienkārši atkārtot šīs prasības, bet gan norādīt konkrētus līdzekļus un mehānismus, kas nodrošinātu nepieciešamības un proporcionalitātes ievērošanu un praktisko ieviešanu visos priekšlikumos, kuri ietekmē personas tiesības. Labs instruments šādam mērķim būtu privātuma ietekmes novērtējums, kas apspriests 38.–41. punktā. Turklāt šis novērtējums nedrīkst attiekties tikai uz jaunajiem priekšlikumiem, bet arī uz esošajām sistēmām un mehānismiem.

29.

Turklāt EDAU arī izmanto šo iespēju, lai uzsvērtu, ka, izvērtējot proporcionalitāti un nepieciešamību ES Informācijas pārvaldības stratēģijā, ir jāuzstāj uz nepieciešamību nodrošināt pareizu līdzsvaru starp datu aizsardzību, no vienas puses, un tiesībaizsardzību, no otras puses. Šis līdzsvars nenozīmē, ka datu aizsardzība traucētu izmantot informāciju, kas nepieciešama nozieguma atklāšanai. Saskaņā ar datu aizsardzības noteikumiem šādam nolūkam var izmantot visu nepieciešamo informāciju (17).

30.

Stokholmas programma paredz veikt objektīvu un izsmeļošu novērtējumu par visiem instrumentiem un sistēmām, kas attiecas uz informācijas apmaiņu Eiropas Savienībā. Protams, EDAU pilnībā atbalsta šādu nostāju.

31.

Tomēr šķiet, ka paziņojums pagaidām nav pilnībā līdzsvarots. Šķiet, ka vismaz attiecībā uz skaitļiem un statistiku tajā prioritāri ir tie instrumenti, kas gadu gaitā ir apliecinājuši savu noderību un ir uzskatāmi par “veiksmes stāstiem” (piemēram, SIS un Eurodac sekmīgo meklēšanas rezultātu skaits). EDAU neapšauba šo sistēmu vispārējos panākumus. Tomēr viņš, piemēram, norāda, ka SIS Apvienotās uzraudzības iestādes (18) darbības pārskati liecina – neparasti lielā lietu skaitā SIS brīdinājumi bija novecojuši, kļūdaini vai nepareizi, un tas izraisīja (vai varēja izraisīt) negatīvas sekas attiecīgajām personām. Šādas informācijas paziņojumā nav.

32.

EDAU arī iesaka Komisijai pārskatīt Paziņojumā izmantoto metodi. EDAU ierosina turpmākajā informācijas pārvaldības darbā ziņot arī par sistēmas trūkumiem un nepilnībām – piemēram, par kļūdaini arestēto vai kā citādi apgrūtināto cilvēku skaitu nepareiza sistēmas meklēšanas rezultāta dēļ – lai nodrošinātu taisnīgu līdzsvaru.

33.

Piemēram, EDAU ierosina datus par SIS/Sirene meklēšanas rezultātiem (1. pielikumā) papildināt ar atsauci uz apvienotās uzraudzības iestādes paveikto darbu jautājumā par brīdinājumu drošumu un precizitāti.

34.

Papildus “uz procesu vērstajiem principiem”, kas uzskaitīti 26.–27. lappusē, paziņojums atsaucas uz “skaidras atbildības sadales” principu, jo īpaši attiecībā uz pārvaldības struktūru sākotnējā plānojuma problēmu. Šajā jautājumā paziņojums atsaucas uz problēmām, kas radušās SIS II projektā, un IT aģentūras pienākumiem nākotnē.

35.

EDAU vēlas izmantot šo iespēju, lai uzsvērtu, cik svarīgs ir “atbildīguma” princips, kas ir jāievieš arī tiesu un policijas iestāžu sadarbībā krimināllietās un kam ir liela nozīme koncepcijā par jaunu un labāk izstrādātu ES politiku datu apmaiņas un informācijas pārvaldības jomā. Šo principu pašlaik apspriež kontekstā ar Eiropas datu aizsardzības sistēmas nākotni kā rīku, kas ļauj papildus rosināt personas datu apstrādātājus mazināt neatbilstības risku, ieviešot pienācīgus mehānismus efektīvai datu aizsardzībai. Atbildīgums paredz, ka personas datu apstrādātāji ievieš iekšējus mehānismus un kontroles sistēmas, kas nodrošina atbilstību un sniedz pierādījumus – piemēram, revīzijas ziņojumus – lai pierādītu šo atbilstību ārējām iesaistītām personām, tostarp uzraudzības iestādēm (19). EDAU ir uzsvēris šādu līdzekļu nepieciešamību arī savos 2005. gada atzinumos par VIS un SIS II.

36.

Paziņojuma 25. lappusē Komisija izmanto “integrētas privātās dzīves aizsardzības” jēdzienu (“Pamatprincipu” nodaļā “Pamattiesību, jo īpaši tiesību uz privātumu un datu aizsardzību, nodrošināšana”), apgalvojot, ka, “izstrādājot jaunus instrumentus, kas balstīti uz informācijas tehnoloģiju izmantošanu, Komisija centīsies izmantot pieeju, ko dēvē par “integrētu privātās dzīves aizsardzību” ”.

37.

EDAU atzinīgi novērtē atsauci uz šo jēdzienu (20), kas pašlaik ir kopumā izstrādāts gan privātajam, gan valsts sektoram un kam ir jāpiešķir svarīga nozīme arī policijas un tiesu nozarē (21).

38.

EDAU ir pārliecināts, ka šis paziņojums sniedz labu iespēju vairāk pārdomāt par to, kas jāsaprot ar reālu “privātuma un datu aizsardzības ietekmes novērtējumu”(PIA).

39.

EDAU norāda, ka ne vispārīgās vadlīnijas, kas raksturotas šajā paziņojumā, ne Komisijas Ietekmes novērtējuma vadlīnijas (22) neprecizē šo aspektu un nepārvērš to politikas prasībā.

40.

Tādēļ EDAU iesaka nākotnē izstrādātajiem instrumentiem veikt konkrētāku un stingrāku ietekmes novērtējumu attiecībā uz privātumu un datu aizsardzību – kā atsevišķu novērtējumu vai kā vispārīga pamattiesību ietekmes novērtējuma daļu. Jāizstrādā konkrēti rādītāji un pazīmes, lai nodrošinātu, ka tiek rūpīgi izvērtēti visi priekšlikumi, kas ietekmē privātumu un datu aizsardzību. EDAU arī ierosina iekļaut šo problēmu iesāktajā darbā pie visaptverošas datu aizsardzības sistēmas izveides.

41.

Turklāt šajā jautājumā būtu noderīgi atsaukties uz RFID ieteikuma (23) 4. pantu, kurā Komisija aicināja dalībvalstis nodrošināt, lai nozares uzņēmumi sadarbībā ar attiecīgajiem pilsoniskās sabiedrības partneriem izstrādātu sistēmu, kā veikt privātuma un datu aizsardzības ietekmes novērtējumus. Arī Madrides rezolūcija, ko 2009. gada novembrī pieņēma Starptautiskā privātuma un datu aizsardzības pilnvaroto pārstāvju konference, rosināja īstenot PIA pirms jaunu informācijas sistēmu un tehnoloģiju ieviešanas personas datu apstrādē vai būtisku izmaiņu veikšanas esošajā apstrādes kārtībā.

42.

EDAU norāda, ka paziņojumā īpaši neizskata svarīgo jautājumu par datu subjektu tiesībām, kas ir būtiska datu aizsardzības daļa. Būtiski ir nodrošināt, lai visās dažādajās sistēmās un instrumentos, kas attiecas uz informācijas apmaiņu, pilsoņiem būtu vienādas tiesības attiecībā uz to, kā tiek apstrādāti viņu personas dati. Patiesi, daudzas sistēmas, kas minētas paziņojumā, paredz konkrētus noteikumus attiecībā uz datu subjektu tiesībām, tomēr starp šīm sistēmām un instrumentiem pastāv daudzas atšķirības, kas nav pienācīgi pamatotas.

43.

Tāpēc EDAU aicina Komisiju rūpīgāk izvērtēt jautājumu par datu subjektu tiesību vienādošanu Eiropas Savienībā jau tuvākajā nākotnē.

44.

Kaut arī Komisija piemin biometrisko datu izmantošanu (24), tā īpaši neanalizē pašreizējo situāciju, kad biometriskos datus Eiropas Savienībā arvien biežāk izmanto informācijas apmaiņas jomā, tostarp ES liela mēroga IT sistēmās un citos robežu pārvaldības rīkos. Paziņojums arī nesniedz nekādas konkrētas norādes par to, kā Komisija nākotnē plāno risināt šo problēmu un vai tā strādā pie visaptverošas politikas attiecībā uz šo augošo tendenci. Žēl, ka tā ir, jo no datu aizsardzības viedokļa šis jautājums ir ļoti svarīgs un sensitīvs.

45.

Minēto iemeslu dēļ EDAU vēlas norādīt, ka daudzos gadījumos dažādās sanāksmēs un atzinumos (25) viņš ir uzsvēris iespējamos riskus, kas saistīti ar biometrisko datu izmantošanas būtiskāko ietekmi uz personu tiesībām. Šajos gadījumos viņš arī ierosināja paredzēt stingrākus aizsargpasākumus attiecībā uz biometrisko datu izmantošanu konkrētos instrumentos un sistēmās. EDAU arī pievērsa uzmanību problēmai, kas saistīta ar raksturīgām neprecizitātēm biometrisko datu vākšanā un salīdzināšanā.

46.

Tādēļ EDAU izmanto šo iespēju, lai lūgtu Komisijai izstrādāt skaidru un stingru politiku biometrisko datu izmantošanai brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, balstoties uz nopietnu novērtējumu un katra gadījuma, kad nepieciešams izmantot biometriskos datus, atsevišķu izskatīšanu, pilnībā ievērojot tādus datu aizsardzības pamatprincipus kā proporcionalitāte, nepieciešamība un mērķa ierobežojums.

47.

Iepriekš (26) EDAU daudzkārt pauda bažas par savietojamības jēdzienu. Viena no sistēmu savietojamības izpausmēm ir tāda, ka attiecībā uz liela mēroga IT sistēmām tā var stimulēt tādu jaunu uzdevumu piedāvāšanu, kuri nav paredzēti sākotnējā mērķī, un/vai biometrisko datu izmantošanu par primāro kodu šajā jomā. Dažādiem savietojamības veidiem ir nepieciešami specifiski aizsargpasākumi un apstākļi. Šajā jautājumā EDAU arī uzsvēra, ka sistēmu savietojamība ir jāievieš, pienācīgi ievērojot datu aizsardzības principus un jo īpaši mērķa ierobežojuma principu.

48.

Saistībā ar minēto EDAU norāda, ka sistēmu savietojamības jautājums paziņojumā nav īpaši izskatīts. Tādēļ EDAU aicina Komisiju izstrādāt politiku attiecībā uz šo būtisko ES informācijas apmaiņas aspektu, kas jāiekļauj novērtēšanas darbībās.

49.

Paziņojumā ir iekļauta nodaļa par tiesību aktu priekšlikumiem, kuri Komisijai jāiesniedz nākotnē. Cita starpā dokumentā ir minēts priekšlikums par ceļotāju reģistrēšanas programmu (RTP) un priekšlikums par ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (EES). EDAU vēlas izteikt dažas piezīmes par šiem abiem iepriekš minētajiem priekšlikumiem, par kuriem, kā atzīts paziņojumā, Komisija jau ir pieņēmusi lēmumu.

50.

Kā norādīts šā atzinuma 4. apakšpunktā Paziņojuma mērķis ir “pilnīgs pārskats par ES līmeņa pasākumiem (..), lai reglamentētu personas datu vākšanu, uzglabāšanu vai pārrobežu apmaiņu tiesībaizsardzības vai migrācijas pārvaldības nolūkos”.

51.

Saistībā ar to EDAU neizprot, kāds būs ceļotāju reģistrēšanas programmas galīgais mērķis un kā šis priekšlikums, ko pašlaik izskata Komisija, attieksies uz tiesībaizsardzības un migrācijas pārvaldības nolūkiem. Paziņojuma 20. lappusē apgalvots, ka “šī programma ļautu konkrētām biežu ceļotāju grupām no trešām valstīm ieceļot ES, (..) izmantojot vienkāršotu robežkontroli pie automatizētām izejām”. Tādēļ šķiet, ka šo instrumentu nolūks ir ceļošanas atvieglošana biežiem ceļotājiem. Līdz ar to šiem instrumentiem nebūtu nekādas (tiešas vai nepārprotamas) saistības ar tiesībaizsardzības un migrācijas pārvaldības nolūkiem.

52.

Attiecībā uz nākotnes ES ieceļošanas/izceļošanas sistēmu paziņojumā (20. lappusē) ir pieminēta “personu, kas pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu” problēma un apgalvots, ka šī cilvēku kategorija “veido lielāko nelegālo migrantu grupu ES”. Pēdējais minētais arguments ir norādīts kā iemesls, kādēļ Komisija nolēmusi piedāvāt ieviest ieceļošanas/izceļošanas sistēmu trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ieceļo ES uz īsu laikposmu, kas nepārsniedz trīs mēnešus.

53.

Turklāt paziņojumā teikts, ka “sistēma reģistrētu ieceļošanas laiku un vietu, kā arī atļautās uzturēšanās ilgumu, un kompetentajām iestādēm nosūtītu automātiskus brīdinājumus, identificējot personas kā tādas, kas pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu. Balstoties uz biometrisko datu pārbaudi, šī sistēma izmantotu to pašu biometrisko datu salīdzināšanas sistēmu un darba iekārtas, kas tiek izmantotas SIS II un VIS”.

54.

EDAU uzskata, ka ir būtiski precizēt to personu, kas pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu, mērķa grupu, izmantojot esošo definīciju tiesību aktos vai pamatojot to ar jebkuriem drošiem datiem vai statistiku. Tas ir pat vēl jo svarīgāk, ņemot vērā, ka visi aprēķini attiecībā uz to personu skaitu, kuras pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu, ES pašlaik ir balstīti vienīgi uz aplēsēm. Jāizskaidro arī, kādi pasākumi tiks veikti pret šīm personām, kas pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu, kad sistēma būs tās identificējusi, jo ES trūkst skaidras un visaptverošas politikas attiecībā pret cilvēkiem, kuri “pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu” ES teritorijā.

55.

Turklāt Komisijas sniegtajā redakcijā apgalvots, ka tā jau ir pieņēmusi lēmumu ieviest šo sistēmu, bet vienlaikus paziņojumā teikts, ka Komisija pašlaik veic ietekmes novērtējumu. EDAU uzsver, ka lēmumu ieviest šādu sarežģītu un privātumu aizskarošu sistēmu drīkst pieņemt tikai, pamatojoties uz konkrētu ietekmes novērtējumu, kas sniedz konkrētus pierādījumus un informāciju par to, kādēļ šī sistēma ir vajadzīga un kādēļ nevarēja paredzēt citus risinājumus, kas balstītos uz esošajām sistēmām.

56.

Visbeidzot, šķiet, ka Komisija saista šo nākotnes sistēmu ar biometrisko datu salīdzināšanas sistēmu un darba iekārtām, kas tiek izmantotas SIS II un VIS. Taču tas darīts, neņemot vērā faktu, ka ne SIS II, ne VIS vēl nav reāli sākušas darbu un šobrīd nav zināmi precīzi datumi, kad tās tiks nodotas ekspluatācijā. Citiem vārdiem sakot, ieceļošanas/izceļošanas sistēma būtu ļoti atkarīga no biometriskās un operatīvās sistēmas, kas vēl nedarbojas, tādēļ par to darbību un funkcijām nav bijis iespējams veikt pienācīgu novērtējumu.

57.

Saistībā ar iniciatīvām, kuras Komisijai jāizpēta – tātad, par kurām Komisija vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu – pamatojoties uz Stokholmas programmā izteiktajiem lūgumiem, Paziņojumā ir norādītas trīs iniciatīvas: ES teroristu finansējuma izsekošanas sistēma (tā ir līdzvērtīga ASV TFTP sistēmai), elektroniskā ceļošanas atļauju sistēma (ESTA) un Eiropas Policijas reģistru norāžu sistēma (EPRIS).

58.

EDAU rūpīgi uzraudzīs visus jaunākos notikumus saistībā ar šīm iniciatīvām un vajadzības gadījumā iesniegs piezīmes un apsvērumus.

59.

EDAU pilnībā atbalsta paziņojumu, kas sniedz pilnīgu pārskatu par ES informācijas apmaiņas sistēmām – gan esošajām, gan nākotnē plānotajām. EDAU daudzos sniegtajos atzinumos un piezīmēs ir atbalstījis vajadzību novērtēt visus esošos informācijas apmaiņas instrumentus pirms jaunu piedāvāšanas.

60.

EDAU arī atzinīgi novērtē paziņojumā sniegto norādi par iesākto darbu pie visaptverošas datu aizsardzības sistēmas izveides, pamatojoties uz LESD 16. pantu, kas jāņem vērā arī saistībā ar darbu pie pārskata par ES informācijas pārvaldību.

61.

EDAU uzskata šo paziņojumu par novērtēšanas procesa pirmo soli. Tam jāseko reālai novērtēšanai, kuras rezultātam ir jābūt visaptverošai, integrētai un labi strukturētai ES politikai jautājumā par informācijas apmaiņu un pārvaldību. Šajā jautājumā EDAU ar gandarījumu novērtē saistību ar citiem projektiem, kurus Komisija uzsākusi, atbildot uz Stokholmas programmu, jo īpaši ar “informācijas kartēšanas” projektu, ko Komisija īstenoja ciešā sadarbībā ar Informācijas kartēšanas projekta grupu.

62.

EDAU ierosina turpmākajā informācijas pārvaldības darbā ziņot arī par šo sistēmu trūkumiem un nepilnībām un ņemt tās vērā – piemēram, attiecībā uz kļūdaini arestēto vai kā citādi apgrūtināto cilvēku skaitu nepareiza sistēmas meklēšanas rezultātu dēļ.

63.

Mērķa ierobežojuma princips ir uzskatāms par galveno apsvērumu attiecībā uz visiem instrumentiem, kas saistīti ar informācijas apmaiņu Eiropas Savienībā, un jaunus instrumentus var piedāvāt tikai tad, ja to izstrādes gaitā ir pienācīgi ņemts vērā un ievērots mērķa ierobežojuma princips. Tāpat jārīkojas arī šo instrumentu ieviešanas gaitā.

64.

EDAU arī aicina Komisiju nodrošināt konkrētu līdzekļu un mehānismu izstrādi, lai ievērotu nepieciešamības un proporcionalitātes principus un tos praktiski ieviestu visos jaunajos priekšlikumos, kuri ietekmē personu tiesības. Attiecībā uz šo jautājumu ir nepieciešams arī novērtēt jau esošās sistēmas.

65.

EDAU arī ir pārliecināts, ka šis paziņojums sniedz lielisku iespēju uzsākt diskusiju un labāk precizēt to, kas patiešām ir jāsaprot ar “privātuma un datu aizsardzības ietekmes novērtējumu”.

66.

Viņš arī aicina Komisiju izstrādāt saskaņotāku un konsekventāku politiku attiecībā uz biometrisko datu izmantošanas priekšnoteikumiem, politiku par dažādu sistēmu savietojamību un nodrošināt labāku koordināciju ES līmenī jautājumā par datu subjektu tiesībām.

67.

EDAU arī atzinīgi novērtē atsauci uz “integrētas privātās dzīves aizsardzības” jēdzienu, kas pašlaik ir kopumā izstrādāts gan privātajam, gan valsts sektoram un kam tādēļ ir jāpiešķir svarīga nozīme policijas un tiesu darbā.

68.

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais jautājums – EDAU vērš uzmanību uz savām piezīmēm un bažām par nodaļu ar nosaukumu “Tiesību aktu priekšlikumi, kurus iesniedz Komisija”, attiecībā uz ieceļošanas/izceļošanas sistēmu un ceļotāju reģistrēšanas programmu.

29.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 355/24

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32010M5952. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

29.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 355/24

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32010M6040. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

29.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 355/25

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32010M6072. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

29.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 355/26

29.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 355/27

Občina Benedikt

Čolnikov trg 5

SI-2234 Benedikt

SLOVENIJA

1.

Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības uzņēmumos primārai ražošanai:

2.

Atbalsts ieguldījumiem ar mērķi saglabāt tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēkas:

3.

Atbalsts zemes pārdalīšanai:

4.

Atbalsts kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas veicināšanai:

5.

Tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē:

Občina Piran

Tartinijev trg 2

SI-6330 Piran

SLOVENIJA

Regione del Veneto

Palazzo Balbi

Dorsoduro 3901

30123 Venezia VE

ITALIA

Tālr. +39 412795030

Fakss +39 412795085

E-pasts: dir.formazione@regione.veneto.it

Provincie Utrecht

Postbus 80300

3508 TH Utrecht

NEDERLAND

1.

Līdz 100 % nobeigušos dzīvnieku aizvākšanas un iznīcināšanas izmaksu, ja šādiem dzīvniekiem ir jāveic EST testi.

2.

Līdz 100 % aizvākšanas izmaksu un līdz 75 % iznīcināšanas izmaksu,

3.

Līdz 61 % aizvākšanas izmaksu un līdz 59 % iznīcināšanas izmaksu:

Lietuvos Respublikos žemės ūkio ministerija

Gedimino pr. 19

LT-01103 Vilnius

LIETUVA/LITHUANIA

Department of Agriculture, Fisheries and Food

Agriculture House

Kildare Street

Dublin 2

IRELAND

29.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 355/34

1.

Malta Freeport

2.

Mġarr Yacht Marina

3.

Msida Yacht Marina

4.

Valletta Seaport

1.

Malta International Airport, Luqa

29.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 355/35

1.

Tiek izsludināts konkurss ievedmuitas nodokļa samazinājumam trešo valstu izcelsmes sorgo ar KN kodu 1007 00 90 importam.

2.

Konkurss tiek organizēts saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 1262/2010 (1) noteikumiem.

1.

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš pirmajai konkursa kārtai beidzas 2011. gada 13. janvārī pulksten 10.00 (pēc Briseles laika).

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš nākamajām konkursa kārtām ir plkst. 10.00 (pēc Briseles laika) šādās dienās:

2.

Šis paziņojums ir publicēts tikai minētā konkursa izsludināšanai. Neskarot iespējamus grozījumus vai maiņu, šis paziņojums ir derīgs visām konkursa kārtām, kas organizētas, kamēr ir spēkā šis konkurss.

1.

Piedāvājumiem rakstveidā vēlākais II sadaļā norādītajās dienās un laikos jātiek nogādātiem ar kurjeru (kurš liek parakstīt apstiprinājumu par saņemšanu) vai pa elektronisko pastu vienā no šīm adresēm.

Piedāvājumu iesniegšanas adrese:

Piedāvājumiem, ko nesūta pa elektronisko pastu, jātiek nogādātiem attiecīgajā adresē divās apzīmogotās aploksnēs. Uz apzīmogotās iekšējās aploksnes jābūt uzrakstam “Piedāvājums saistībā ar konkursu sorgo ievedmuitas nodokļa samazinājumam – Regula (ES) Nr. 1262/2010”.

Iekams attiecīgā dalībvalsts nav paziņojusi ieinteresētajai personai par konkursa piešķīrumu, iesniegtie piedāvājumi paliek saistoši.

2.

Piedāvājumu, apliecinājumu un paziņojumu, kas paredzēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1296/2008 (2) 7. panta 3. punktā, sagatavo tās dalībvalsts oficiālajā(-s) valodā(-s), kuras kompetentā iestāde saņem piedāvājumu.

a)

dod tiesības dalībvalstī, kur iesniegts piedāvājums, izdot importa licenci, kurā norādīts piedāvājumā minētais ievedmuitas nodokļa samazinājums, ko piešķir par attiecīgo daudzumu;

b)

nosaka pienākumu a) apakšpunktā minētajā dalībvalstī pieprasīt importa licenci attiecībā uz šo daudzumu.

29.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 355/37

1.

Tiek izsludināts konkurss ievedmuitas nodokļa samazinājumam trešo valstu izcelsmes kukurūzas ar KN kodu 1005 90 00 importam.

2.

Konkurss tiek organizēts saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 1262/2010 (1) noteikumiem.

1.

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš pirmajai konkursa kārtai beidzas 2011. gada 13. janvārī pulksten 10.00 (pēc Briseles laika).

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš nākamajām konkursa kārtām ir plkst. 10.00 (pēc Briseles laika) šādās dienās:

2.

Šis paziņojums ir publicēts tikai minētā konkursa izsludināšanai. Neskarot iespējamus grozījumus vai maiņu, šis paziņojums ir derīgs visām konkursa kārtām, kas organizētas, kamēr ir spēkā šis konkurss.

1.

Piedāvājumiem rakstveidā vēlākais II sadaļā norādītajās dienās un laikos jātiek nogādātiem ar kurjeru (kurš liek parakstīt apstiprinājumu par saņemšanu) vai pa elektronisko pastu vienā no šīm adresēm.

Piedāvājumu iesniegšanas adrese:

Piedāvājumiem, ko nesūta pa elektronisko pastu, jātiek nogādātiem attiecīgajā adresē divās apzīmogotās aploksnēs. Uz apzīmogotās iekšējās aploksnes jābūt uzrakstam “Piedāvājums saistībā ar konkursu kukurūzas ievedmuitas nodokļa samazinājumam – Regula (ES) Nr. 1262/2010”.

Iekams attiecīgā dalībvalsts nav paziņojusi ieinteresētajai personai par konkursa piešķīrumu, iesniegtie piedāvājumi paliek saistoši.

2.

Piedāvājumu, apliecinājumu un paziņojumu, kas paredzēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1296/2008 (2) 7. panta 3. punktā, sagatavo tās dalībvalsts oficiālajā(-s) valodā(-s), kuras kompetentā iestāde saņem piedāvājumu.

a)

dod tiesības dalībvalstī, kur iesniegts piedāvājums, izdot importa licenci, kurā norādīts piedāvājumā minētais ievedmuitas nodokļa samazinājums, ko piešķir par attiecīgo daudzumu;

b)

nosaka pienākumu a) apakšpunktā minētajā dalībvalstī pieprasīt importa licenci attiecībā uz šo daudzumu.

29.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 355/39

1.

Tiek izsludināts konkurss ievedmuitas nodokļa samazinājumam trešo valstu izcelsmes kukurūzas ar KN kodu 1005 90 00 importam.

2.

Konkurss tiek organizēts saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 1262/2010 (1) noteikumiem.

1.

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš pirmajai konkursa kārtai beidzas 2011. gada 13. janvārī pulksten 10.00 (pēc Briseles laika).

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš nākamajām konkursa kārtām ir plkst. 10.00 (pēc Briseles laika) šādās dienās:

2.

Šis paziņojums ir publicēts tikai minētā konkursa izsludināšanai. Neskarot iespējamus grozījumus vai maiņu, šis paziņojums ir derīgs visām konkursa kārtām, kas organizētas, kamēr ir spēkā šis konkurss.

1.

Piedāvājumiem rakstveidā vēlākais II sadaļā norādītajās dienās un laikos jātiek nogādātiem ar kurjeru (kurš liek parakstīt apstiprinājumu par saņemšanu) vai pa elektronisko pastu vienā no šīm adresēm.

Piedāvājumu iesniegšanas adrese:

Piedāvājumiem, ko nesūta pa elektronisko pastu, jātiek nogādātiem attiecīgajā adresē divās apzīmogotās aploksnēs. Uz apzīmogotās iekšējās aploksnes jābūt uzrakstam “Piedāvājums saistībā ar konkursu kukurūzas ievedmuitas nodokļa samazinājumam – Regula (ES) Nr. 1262/2010”.

Iekams attiecīgā dalībvalsts nav paziņojusi ieinteresētajai personai par konkursa piešķīrumu, iesniegtie piedāvājumi paliek saistoši.

2.

Piedāvājumu, apliecinājumu un paziņojumu, kas paredzēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1296/2008 (2) 7. panta 3. punktā, sagatavo tās dalībvalsts oficiālajā(-s) valodā(-s), kuras kompetentā iestāde saņem piedāvājumu.

a)

dod tiesības dalībvalstī, kur iesniegts piedāvājums, izdot importa licenci, kurā norādīts piedāvājumā minētais ievedmuitas nodokļa samazinājums, ko piešķir par attiecīgo daudzumu;

b)

nosaka pienākumu a) apakšpunktā minētajā dalībvalstī pieprasīt importa licenci attiecībā uz šo daudzumu.

29.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 355/41

1.

Komisija 2010. gada 17. decembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, ar kuru uzņēmums Veolia Eau – Compagnie Génerale des Eaux SCA (“Veolia Eau”, Francija), kas pieder grupai Veolia Environnement, un Electricité de France International SA (“EDFI”, Francija), kas pieder grupai Electricité de France (“EDF”), iegūst Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē kopīgu kontroli pār uzņēmumu Société d'Energie et d'Eau du Gabon (“SEEG”, Gabona), iegādājoties akcijas SEEG kontrolakciju sabiedrībā Veolia Water India Africa SA (“VWIA”, Francija), kuru pašreiz kontrolē tikai Veolia Eau.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6105 – Veolia/EDF/Société d'Energie et d'Eau du Gabon uz šādu adresi: