1.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/1

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumā (2005. gada 16. novembris) par filmu mantojumu un ar to saistīto industriālo darbību konkurētspēju (1) (turpmāk – Ieteikums par filmu mantojumu) ir uzsvērts, ka kinematogrāfiskie darbi ir Eiropas kultūru bagātības un daudzveidības būtiska izpausme un ka tie uzskatāmi par kultūras mantojumu, kas jāsaglabā nākamajām paaudzēm;

—

šī temata politisko kontekstu, kas norādīts šo secinājumu pielikumā;

—

Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālā programma Eiropai” (2) un jo īpaši ATZĪST to, ka digitālo tehnoloģiju plašāka ieviešana un efektīvāka izmantošana uzlabos eiropiešu dzīves kvalitāti, sagādājot jaunas saziņas iespējas un vienkāršāku piekļuvi kultūrai;

—

kinematogrāfiskā mantojuma institūcijas saskaras gan ar joprojām pastāvošajiem analogā laikmeta pārbaudījumiem, gan ar jaunajiem, digitālā laikmeta pārbaudījumiem,

—

pastāvīgā tehnoloģiju attīstība un kultūras satura izplatīšanas un izmantošanas līdzekļu pārmaiņas var ietekmēt filmas, kino un mantojuma tradicionālās koncepcijas,

—

digitālā vide ļauj kinematogrāfisko mantojumu padarīt pieejamāku autoriem, kinematogrāfijas jomā strādājošajiem, pētniekiem, skolām un pilsoņiem vispār neatkarīgi no jebkādām teritoriālām robežām. Tādējādi kļūst iespējams attīstīt radošumu, palielināt kultūras apmaiņas un paplašināt piekļuvi Eiropas Savienības daudzveidīgajai kultūrai un valodām,

—

digitālais laikmets raisa arī jaunus jautājumus par analogo materiālu digitālā formātā radītu kopiju vai jau sākotnēji digitālā formātā radītu materiālu vākšanu, demonstrēšanu un ilgtermiņa glabāšanu,

—

analogo materiālu digitalizācija ir sarežģīta, dārga un ilga procedūra, kurai tādēļ jānosaka prioritātes, īpaši ņemot vērā materiālu vērtību un iespējamo to kvalitātes pasliktināšanos,

—

intelektuālā īpašuma tiesību tiesiskajam regulējumam un tā īstenošanai līgumu sistēmā ir jānodrošina pietiekama tiesiskā noteiktība, kas kinematogrāfiskā mantojuma institūcijām ļautu efektīvi pildīt to sabiedriski nozīmīgos uzdevumus, jo īpaši saistībā ar nodoto darbu saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī vajadzības gadījumā piekļuves nodrošināšanu šiem darbiem kultūras un izglītības vajadzībām,

—

ir vajadzīgs nostiprināt politisko lēmumu pieņēmēju, ieinteresēto personu un vispār pilsoņu izpratni par to, ka ir ārkārtīgi svarīgi vākt, atjaunot un glabāt kinematogrāfijas mantojumu, tostarp digitālos materiālus,

—

ir jāuzlabo plašsaziņas līdzekļu lietotprasme un profesionālā apmācība attiecībā uz jauno tehnoloģiju izmantošanu kinematogrāfiskā mantojuma institūcijās,

—

neskarot kinematogrāfiskā mantojuma digitalizācijas procesus, joprojām ārkārtīgi svarīga ir oriģinālo ierakstu saglabāšana. Šajā sakarā Padome atzīst arī to, cik liela nozīme ir laboratorijām, kuras spēj veikt analogo materiālu atjaunošanu un pavairošanu,

—

ar filmām saistītie materiāli ir kinematogrāfiskā mantojuma vērtīga daļa;

—

savu apņemšanos aktīvi atbalstīt kinematogrāfiskā mantojuma institūcijas visu to uzdevumu izpildē, jo īpaši saistībā ar pāreju uz digitālo vidi,

—

publiskā un privātā sektora partnerību iespējamo lomu šo institūciju uzdevumu izpildē, it īpaši veicinot plašu publikas piekļuvi nodotajiem darbiem kultūras un izglītības vajadzībām, vienlaikus ievērojot intelektuālā īpašuma tiesības;

—

pirmo (3) un otro (4) Komisijas ziņojumu par to, kā īsteno Ieteikumu par filmu mantojumu,

—

pamatnolīgumu, ko Starptautiskā Filmu producentu asociāciju federācija (FIAPF) un Eiropas Kinematēku apvienība (ACE) noslēdza par filmu brīvprātīgu nodošanu saglabāšanas arhīvos (5),

—

Komisijas ieceri līdz 2010. gadam iesniegt priekšlikumu direktīvai par nenosakāmu autortiesību darbiem, kā teikts tās paziņojumā “Digitālā programma Eiropai”;

—

pielāgot pastāvošos instrumentus, lai noteiktu, ka kinematogrāfiskie darbi, kas ir daļa no to audiovizuālā mantojuma, obligāti jānodod glabāšanā vai nu saskaņā ar tiesību aktiem, vai līgumu, ņemot vērā pāreju uz digitālu producēšanu un izplatīšanu, un nodrošināt šo instrumentu atbilstošu piemērošanu,

—

veicināt filmu brīvprātīgu nodošanu glabāšanā un to, ka tiek izmantots pamatnolīgums, ko Starptautiskā Filmu producentu asociāciju federācija (FIAPF) un Eiropas Kinematēku apvienība (ACE) noslēdza par filmu brīvprātīgu nodošanu saglabāšanas arhīvos,

—

veidojot kultūras politiku, ņemt vērā kinematogrāfisko mantojumu,

—

rūpēties par to, lai kinematogrāfiskā mantojuma saglabāšana tiktu ņemta vērā to valsts vai reģionālajā kinematogrāfijas politikā, jo īpaši, lai:

—

ievērojot intelektuālā īpašuma tiesības, atvieglot kinematogrāfiskā mantojuma apriti un veicināšanu ar tādiem līdzekļiem kā cita starpā:

—

pastiprināt kinematogrāfiskā mantojuma digitalizācijas centienus un uzlabot tā pieejamību, jo īpaši ar Europeana starpniecību saskaņā ar Digitālās programmas Eiropai principiem,

—

censties attīstīt izglītību un profesionālo apmācību kinematogrāfijas arhīvu jomā, piemēram, iekļaujot īpašus kursus izglītības un apmācības sistēmās un izvēršot plašumā speciālistu apmaiņu uz noteiktu laiku starp kinematogrāfiskā mantojuma institūcijām profesionālās kvalifikācijas celšanas nolūkā,

—

izstrādāt politiku par analogo materiālu digitālā formātā radītu kopiju, kā arī jau sākotnēji digitālā formātā radītu materiālu ilgtermiņa saglabāšanu saskaņā ar Komisijas Ieteikumu (2006. gada 24. augusts) par kultūras materiālu pārveidošanu ciparu formātā, pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā (7) un šajā sakarā pieņemtajiem Padomes 2006. gada 13. novembra secinājumiem (8),

—

turpināt sadarbību un labas prakses apmaiņu šajā jomā;

—

turpināt izskatīt to, kā institūcijām, kas nodarbojas ar kinematogrāfiskā mantojuma saglabāšanu, nodrošināt pietiekamu tiesisko noteiktību attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, lai atvieglotu šo institūciju sabiedriski nozīmīgo uzdevumu izpildi,

—

turpināt pieredzes un labas prakses apmaiņu Komisijas izveidotajā kino ekspertu grupā (9) un sniegt Padomei ziņojumu par gūtajiem panākumiem,

—

turpināt sniegt atbalstu pētījumiem par digitālo materiālu ilgtermiņa saglabāšanu un šādu digitālo materiālu pieejamību daudzvalodu vidē, jo īpaši attiecībā uz digitālo ierakstu un datu formātu ilgtspēju,

—

ņemot vērā pašlaik notiekošo darbu saistībā ar nenosakāmu autortiesību darbiem, izskatīt tos jautājumus, kas ir saistīti ar audiovizuālo nozari;

—

veicināt Eiropas standartu piemērošanu kinematogrāfisko datubāzu savstarpējas izmantojamības jomā (10) un, ja vajadzīgs, izstrādāt kopējus standartus digitālo datņu nodošanai kinematogrāfiskā mantojuma institūcijām,

—

sīki izpētīt problēmas un iespējas, ko digitālais laikmets rada kinematogrāfiskā mantojuma saglabāšanas institūcijām,

—

sniegt atbalstu pasākumiem, ko šīs institūcijas veic, reaģējot uz šīm problēmām un iespējām, jo īpaši ar jauno tehnoloģiju palīdzību padarot savas kolekcijas pieejamākas.

1.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/5

1.

Padome 2002. gada 12. novembrī apstiprināja Rezolūciju par ciešākas sadarbības veicināšanu profesionālās izglītības un apmācības jomā Eiropā (1); uz šīs rezolūcijas pamata pēc tam sagatavoja deklarāciju, ko ES dalībvalstu, EBTA/EEZ dalībvalstu un ES kandidātvalstu profesionālās izglītības un apmācības (PIA) ministri, Komisija un Eiropas sociālie partneri 2002. gada 29. un 30. novembra sanāksmē Kopenhāgenā pieņēma kā stratēģiju (bieži dēvēta par “Kopenhāgenas procesu”), lai uzlabotu PIA sniegumu, kvalitāti un pievilcību.

2.

Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumā (2006. gada 18. decembris) par pamatprasmēm mūžizglītībā (2) dalībvalstīm ir ieteikts iekļaut visiem domātas pamatprasmes mūžizglītības stratēģijās, lai dotu iespēju visiem jauniešiem attīstīt šādas prasmes tādā līmenī, kas veido pietiekamu pamatu turpmākai mācību un darba dzīvei.

3.

Padomes Rezolūcijā (2007. gada 15. novembris) par jaunām iemaņām jaunām darba vietām (3) ir uzsvērta steidzamā vajadzība prognozēt nākotnē nepieciešamās iemaņas, lai sagatavotu cilvēkus darbam jaunās darbavietās zināšanu sabiedrībā, īstenojot pasākumus, kuru mērķis ir pieskaņot zināšanas, iemaņas un prasmes ekonomikas vajadzībām un novērst iespējamo prasmju trūkumu.

4.

Padome 2008. gada 22. maija secinājumos par mācībām pieaugušajiem atzina būtisko nozīmi, kāda pieaugušo izglītībai var būt Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā, veicinot sociālo kohēziju, sniedzot pilsoņiem iemaņas, kas vajadzīgas jaunu darbavietu atrašanai un palīdzot Eiropai labāk risināt globalizācijas izraisītās problēmas, un aicināja dalībvalstis veikt virkni konkrētu pasākumu saistībā ar pieaugušo izglītību (4).

5.

Padome 2008. gada 21. novembra secinājumos par jauniešu mobilitāti (5) aicināja dalībvalstis dot iespēju katram jaunietim, kas apgūst profesionālo izglītību un apmācību (PIA), piedalīties kādā no mobilitātes shēmām un uzlabot mobilitātes iespējas saistībā ar PIA.

6.

Padomes un Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcijā (2008. gada 21. novembris) par mūžilga karjeras atbalsta sekmīgāku iekļaušanu mūžizglītības stratēģijās (6) bija uzsvērta vajadzība palīdzēt cilvēkiem apzināties savas iemaņas un formulēt mērķus attiecībā uz mācībām, kas vajadzīgas, lai uzlabotu karjeras iespējas.

7.

Padome un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvji 2009. gada 12. maija secinājumos (7) par partnerības uzlabošanu starp izglītības un apmācības iestādēm un sociālajiem partneriem, jo īpaši darba devējiem, saistībā ar mūžizglītību mudināja dalībvalstis aktīvi veicināt šādas partnerības.

8.

Ar Padomes secinājumiem (2009. gada 12. maijs) par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) (8) izveidoja šādu sadarbību laikposmam līdz 2020. gadam saistībā ar sistēmu, kas aptver izglītības un apmācības sistēmas kopumā, ņemot vērā mūžizglītības perspektīvu.

9.

Eiropadome 2010. gada 25. un 26. marta un 2010. gada 17. jūnija secinājumos (9) noteica divus izglītības un apmācības pamatmērķus saistībā ar stratēģiju Eiropa 2020. Tā arī aicināja Komisiju ierosināt pasākumus, kuri jāveic ES līmenī, lai īstenotu šo stratēģiju, jo īpaši ar vairāku pamatiniciatīvu palīdzību.

10.

Padomes secinājumos (2010. gada 11. maijs) par prasmēm, atbalstot mūžizglītību un ierosmi par jaunām darba vietām paredzētām jaunām iemaņām (10), dalībvalstis tika mudinātas darīt vairāk, lai atbalstītu visa prasmju klāsta apguvi, atjaunināšanu un pilnīgošanu profesionālās izglītības un mācību jomā, kā arī lai atbalstītu PIA skolotāju un pasniedzēju sākotnējo un tālāko profesionālo attīstību, tostarp lai sagatavotu viņus būt gataviem uzņemties jaunus pienākumus, ko paredz prasmēs balstīta pieeja.

11.

Padome secinājumos (2010. gada 10. un 11. maijā) par izglītības un apmācības sociālo dimensiju (11) aicināja dalībvalstis stiprināt pamatprasmju apguvi ar profesionālās izglītības un programmu palīdzību un labāk risināt to studentu vajadzības, kas ir nelabvēlīgā situācijā.

1.

Gan sākotnējai PIA (S-PIA), gan tālākai PIA (T-PIA) ir divkāršs mērķis, proti, sekmēt nodarbinātības iespējas un ekonomikas izaugsmi, un reaģēt uz plašākiem sociāliem pārbaudījumiem, jo īpaši veicinot sociālo kohēziju. Tai būtu kā jauniešiem, tā arī pieaugušajiem jānodrošina pievilcīgas un mērķtiecīgas karjeras iespējas, un būtu jābūt vienlīdz vērstai uz sievietēm un vīriešiem, uz cilvēkiem ar augstu potenciālu un tiem, kuriem dažādu apstākļu dēļ draud izstumšana no darba tirgus.

2.

Nākotnē Eiropas darba tirgus vienlaikus saskarsies ar iedzīvotāju novecošanos un ar jauniešu grupu skaita sarukšanu pamatizglītības un apmācības sistēmās un darba tirgū. Tajā pašā laikā tam būs jārisina problēmas, kas saistītas ar tehnoloģiju nepārtrauktu attīstību un mainīgām ekonomikas prasībām. Rezultātā pieaugušos un jo īpaši gados vecākus darba ņēmējus aizvien vairāk aicinās atjaunināt un paplašināt iemaņas un prasmes ar tālākas PIA palīdzību.

3.

Pašreizējā ekonomikas lejupslīde var nopietni ietekmēt ieguldījumus PIA. Budžeta ierobežojumu dēļ ir vajadzīgi novatoriski risinājumi, lai nodrošinātu stabilu finansējumu PIA un lai nodrošinātu resursu lietderīgu piešķiršanu un taisnīgu sadali.

4.

Iemaņu neatbilstība var kavēt ražīgumu, izaugsmi un konkurētspēju. Ir jāprognozē vajadzīgās iemaņas un trūkumi visos kvalifikācijas līmeņos un jāiestrādā šo prognožu rezultāti politikā un praksē, lai uzlabotu sniegtās PIA atbilstību ekonomikas, iedzīvotāju un visas sabiedrības vajadzībām.

5.

PIA veidošana ir valstu valdību, sociālo partneru, darba devēju un citu attiecīgo ieinteresēto personu, kā, piemēram, nozares organizāciju, PIA sniedzēju, skolotāju, pasniedzēju un audzēkņu, kopīgs pienākums, proti, visi ir ieinteresēti ciešākā sadarbībā.

6.

Eiropas un valstu politikā uzsvars būtu liekams uz to, ka zināšanu sabiedrībā profesionālās iemaņas un prasmes ir tikpat svarīgas kā akadēmiskās iemaņas un prasmes.

7.

Ņemot vērā PIA lomu sabiedrībā un ekonomikā, ir ļoti būtiski saglabāt un turpināt attīstīt izcilību PIA jomā. Pasaules līmeņa PIA ir ārkārtīgi svarīga, lai Eiropa saglabātu savu pozīciju kā lielākā rūpniecības ražojumu eksportētāja pasaulē. Augsti efektīva PIA nozare ir arī ļoti svarīga Eiropas sociālās labklājības modeļa saglabāšanai.

I.

vispārējs redzējums par PIA 2020. gadā;

II.

stratēģiskie mērķi laikposmam no 2011. gada līdz 2020. gadam un vairāki atbalsta transversālie mērķi;

III.

principi, uz kuriem balstās Kopenhāgenas procesa pārvaldība un atbildība par to;

IV.

īstermiņa uzdevumi pirmajiem četriem gadiem (2011.–2014. gadam),

—

pievilcīgu un iekļaujošu PIA (gan sākotnējās PIA, gan tālākās PIA jomā) ar kvalificētiem skolotājiem un pasniedzējiem, novatoriskām mācību metodēm, kvalitatīvu infrastruktūru un aprīkojumu, augstu atbilstību darba tirgus prasībām un ar turpmākas izglītības un apmācības iespējām,

—

augstas kvalitātes sākotnējo profesionālo izglītību un apmācību (S-PIA), kuru audzēkņi, vecāki un plašāka sabiedrība var uzskatīt par pievilcīgu iespēju līdzās vispārējai izglītībai. S-PIA būtu jānodrošina audzēkņiem gan pamatprasmes, gan konkrētas profesionālās iemaņas,

—

viegli pieejamu un uz karjeru orientētu tālāku PIA (T-PIA) darba ņēmējiem, darba devējiem, neatkarīgiem uzņēmējiem un bezdarbniekiem, kas veicina gan prasmju pilnveidi, gan karjeras maiņu,

—

elastīgas PIA sistēmas, kuru pamatā ir uz mācību rezultātu balstīta pieeja, kas veicina elastīgus izglītošanās veidus, kas atļauj mijiedarbību starp dažādajām izglītības un apmācības sistēmām (skolas izglītība, PIA, augstākā izglītība, pieaugušo izglītība) un kas gādā par ikdienējas un neformālās izglītības atzīšanu, ietverot darba praksē iegūtās prasmes,

—

Eiropas izglītības un apmācības telpu ar pārredzamām kvalifikāciju sistēmām, kas ļauj pārnest un uzkrāt mācību rezultātus, kā arī atzīt kvalifikācijas un prasmes un kas uzlabo starpvalstu mobilitāti,

—

ievērojami uzlabotas starpvalstu mobilitātes iespējas PIA studentiem un PIA profesionāļiem,

—

viegli pieejamu un kvalitatīvu informāciju mūža garumā, profesionālās orientācijas un konsultāciju pakalpojumus, kas veido saskaņotu tīklu un ļauj Eiropas pilsoņiem pieņemt pārdomātus lēmumus un plānot mācību iespējas un profesionālo karjeru, laužot tradicionālos pieņēmumus par vīriešu vai sieviešu profesijām.

a)

uzlabot S-PIA kvalitāti (skatīt arī 1.2. punktu), uzlabojot skolotāju, pasniedzēju un skolu vadītāju darba kvalitāti un prasmes, ieviešot elastīgas pārejas starp visiem izglītības līmeņiem un palielinot sabiedrības informētību par PIA piedāvātajām iespējām. Tas ir īpaši svarīgi dalībvalstīs, kur ir tendence pietiekami nenovērtēt PIA nozīmi;

b)

mudināt veikt praktiskas darbības un sniegt kvalitatīvu informāciju un profesionālo orientāciju, kas dod iespēju jauniem skolēniem, kuri apgūst obligāto izglītību, kā arī viņu vecākiem, iepazīties ar dažādām profesijām un karjeras iespējām;

c)

nodrošināt pamatprasmju integrēšanu S-PIA programmās un izstrādāt pienācīgus novērtēšanas instrumentus;

d)

organizēt mācīšanas un mācīšanās pasākumus, kuri veicina karjeras vadības iemaņu pilnveidošanu S-PIA jomā;

e)

nodrošināt S-PIA audzēkņiem piekļuvi modernām tehniskām iekārtām, mācību materiāliem un infrastruktūrām. PIA sniedzējiem būtu jāizskata iespēja sadalīt izmaksas un izmantot iekārtas kopīgi un sadarbībā ar uzņēmumiem. Būtu jāveicina arī uz darbu balstītas mācības uzņēmumos, kuriem ir attiecīgā infrastruktūra;

f)

sekot PIA iestāžu absolventu pārejai uz darba tirgu vai turpmāku izglītību un apmācību, izmantojot valsts pārraudzības sistēmas.

a)

Augstas kvalitātes PIA nodrošināšana ir tās pievilcības priekšnoteikums. Lai nodrošinātu labāku kvalitāti, lielāku pārredzamību, savstarpēju uzticēšanos, darbinieku un audzēkņu mobilitāti un mūžizglītību, dalībvalstīm būtu jāizveido kvalitātes nodrošināšanas sistēmas atbilstīgi EQAVET ieteikumam.

b)

Dalībvalstīm līdz 2015. gada beigām vajadzētu valsts līmenī izveidot kopīgu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu PIA sniedzējiem, kas attiektos arī uz saistītajām mācībām darbavietā un kas atbilstu EQAVET ietvarstruktūrai.

a)

Dalībvalstīm būtu jāuzlabo sākotnējā un tālākā apmācība skolotājiem, pasniedzējiem, darbaudzinātājiem un konsultantiem, piedāvājot elastīgu apmācības nodrošinājumu un ieguldījumus. Eiropas skolotāju un pasniedzēju novecošanās, mainīgais darba tirgus un darba vide, kā arī nepieciešamība piesaistīt labākos pedagoģijas speciālistus padara šā mērķa sasniegšanu vēl grūtāku. Būtu jāveicina skolotāju un pasniedzēju stažēšanās uzņēmumos.

b)

Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, apzinot paraugpraksi un pamatprincipus attiecībā uz PIA skolotāju un pasniedzēju mainīgajām prasmēm un profiliem. To varētu darīt ar Eiropas Komisijas un Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop) atbalstu un sadarbībā ar tā “PIA skolotāju un pasniedzēju” tīklu.

a)

dalībvalstu iestādēm valsts, reģionālā un vietējā līmenī būtu jārada iespējas ciešākai sadarbībai starp skolām un uzņēmumiem, lai uzlabotu gan skolotāju zināšanas par darba pieredzi, gan pasniedzēju vispārējās pedagoģiskās iemaņas un prasmes;

b)

dalībvalstīm būtu jāveicina partnerības starp sociālajiem partneriem, uzņēmumiem, izglītības un apmācības sniedzējiem, nodarbinātības dienestiem, valsts iestādēm, pētniecības organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu labāku informācijas nodošanu par darba tirgus vajadzībām un garantētu zināšanu, iemaņu un prasmju veidošanas labāku atbilstību šīm vajadzībām. Darba devējiem un sociālajiem partneriem būtu jācenšas skaidri noteikt, kādas prasmes un kvalifikācijas tiem ir vajadzīgas gan īstermiņā, gan ilgtermiņā nozaru un starpnozaru līmenī. Būtu jāturpina izstrādāt kopēju valodu (18) ar mērķi sasaistīt izglītības un apmācības pasauli, no vienas puses, ar darba pasauli, no otras puses, un būtu jānodrošina atbilstība pārējiem ES instrumentiem, piemēram, Eiropas kvalifikāciju sistēmu (EQF);

c)

PIA mācību programmas būtu jāvērš uz rezultātu un labāk jāpielāgo darba tirgus vajadzībām. Šis jautājums būtu jārisina, izmantojot modeļus, kas paredzēti sadarbībai ar uzņēmumiem vai profesionālām nozares organizācijām, un nodrošinot PIA iestādēm atsauksmes gan par PIA iestāžu absolventu nodarbinātības iespējām, gan nodarbinātības rādītājiem;

d)

lai uzlabotu PIA kvalitāti un atbilstību, dalībvalstīm un jo īpaši PIA sniedzējiem būtu lietderīgi jāizmanto visas atsauksmes, ko sniedz profesionālās orientācijas dienesti, par PIA iestāžu absolventu pāreju uz nodarbinātību vai turpmāku apmācību;

e)

uz darbu balstītām mācībām, ko īsteno partnerībā ar uzņēmumiem un bezpeļņas organizācijām, būtu jākļūst par raksturīgu iezīmi visiem sākotnējās PIA mācību kursiem;

f)

dalībvalstīm vajadzētu atbalstīt prakses tipa apmācības veidošanu un vairot informētību par to.

a)

aktīvi jāmudina indivīdi piedalīties T-PIA, savukārt PIA sniedzēji – vairāk iesaistīties T-PIA, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem, kurus skar pāreja darba tirgū (piem., riskam pakļauti darba ņēmēji un bezdarbnieki), un nelabvēlīgā situācijā esošām grupām;

b)

jāizveido atbilstīga sistēma, kuras mērķis ir rosināt uzņēmumus turpināt ieguldīt cilvēkresursu attīstībā un T-PIA;

c)

jāveicina elastīgi mācību pasākumi (e-mācības, vakara kursi, apmācība darba laikā utt.), lai veicinātu piekļuvi apmācībai dažādās dzīves situācijās un lai pielāgotos dažādām vajadzībām. Tālākai apmācībai būtu jāietver visi mācību veidi, tostarp arī apmācība uzņēmumos un uz darbu balstītas mācības, un tai būtu jābūt vienlīdz pieejamai sievietēm un vīriešiem;

d)

jāmudina mācību iestādes un darba ņēmēji sadarboties, jo īpaši apmācot daudzos mazkvalificētos darbiniekus, kuriem labākajā gadījumā ir zemākā vidējā izglītība un kuriem būs izdevīgas tādas pieejas, saskaņā ar kurām pamatiemaņas tiek iestrādātas PIA;

e)

ne vēlāk kā 2015. gadā jāsāk izstrādāt valsts procedūras ikdienējas un neformālās izglītības atzīšanai un apstiprināšanai, ko attiecīgi atbalsta ar valsts kvalifikāciju sistēmām. Šīm procedūrām būtu jābalstās uz zināšanām, iemaņām un prasmēm, neatkarīgi no konteksta, kādā tās iegūtas, piemēram, plašas mācības pieaugušajiem, PIA, darba pieredze un brīvprātīgas darbības. Lielāka vērība būtu jāpievērš zināšanām, iemaņām un prasmēm, kas ne vienmēr nodrošina pilnvērtīgu oficiālo kvalifikāciju. Šajā ziņā svarīga ir cieša sadarbība ar citām politikas jomām (tādām kā jaunatne, sports, kultūra, sociālās lietas, nodarbinātība);

f)

jāveic īpaši pasākumi, lai pieaugtu tādu personu dalība T-PIA, kuras skar pāreja darba tirgū, kā arī apmācībā neaktīvo grupu dalība, tādu kā sieviešu, mazkvalificētu un gados vecāku darbinieku. Konkrētāk, dalībvalstīm, izmantojot ieguldījumus, būtu jācenšas panākt, lai to mazkvalificēto darbinieku skaits, kas ir vecumā no 25 līdz 64 gadiem un piedalās mūžizglītībā, būtiski neatpaliktu no šās vecuma grupas vidējā dalības līmeņa.

a)

jāveicina pāreja no izglītības un apmācības uz darbu un no vienas darbavietas uz citu darbavietu, nodrošinot integrētus profesionālās orientācijas pakalpojumus (nodarbinātības pakalpojumus un konsultāciju pakalpojumus), kā arī karjeras vadības iemaņas gan jauniešiem, gan pieaugušajiem. Ir svarīgi, lai iesaistītie pakalpojumu sniedzēji varētu viegli un objektīvi apmainīties ar informāciju un pilnveidot profesionālās orientācijas pakalpojumu kvalitāti;

b)

jāpilnveido vai jāsaglabā pēcvidusskolas/augstākā līmeņa PIA attiecīgi EQF 5. līmenī vai augstāk un jāveicina ES pamatmērķa sasniegšana, proti, palielināt līdz 40 % tādu personu īpatsvaru, kam ir augstākā vai tai pielīdzināma izglītība;

c)

jāveicina elastīgas iespējas pārejai no PIA, vispārējās izglītības uz augstāko izglītību, kā arī jāuzlabo mijiedarbība, nostiprinot saiknes starp tām. Lai panāktu šo mērķi, kā arī lielāku līdzdalību mūžizglītībā, dalībvalstīm būtu ātrāk jāizveido un jāīsteno visaptverošas valsts kvalifikāciju sistēmas, kuru pamatā ir mācību rezultāti;

d)

Komisijai un dalībvalstīm būtu jāstrādā pie tā, lai palielinātu saskaņotību starp abām Eiropas kredītpunktu sistēmām – ECVET un ECTS.

a)

Ekonomikas globalizācija rosina darba ņēmējus, darba devējus un neatkarīgus uzņēmējus paplašināt savu darbību ārpus savas valsts robežām.

PIA sniedzējiem būtu viņi jāatbalsta šajā procesā, piešķirot mācību saturam starptautisku dimensiju un izveidojot starptautiskus tīklus ar partneriestādēm;

b)

dalībvalstīm būtu jāmudina vietējās un reģionālās iestādes un PIA sniedzēji – ar stimuliem, finansēšanas shēmām (izmantojot arī Eiropas struktūrfondus) un labākās prakses izplatīšanu – izstrādāt stratēģijas pārrobežu sadarbībai PIA jomā, lai veicinātu audzēkņu, skolotāju, pasniedzēju un citu PIA nodrošinātāju lielāku mobilitāti. Dalībvalstīm būtu jāveicina PIA, kas atzīst, veicina un, vēlams, integrē mobilitātes laikposmus, tostarp norīkojumus darbā, ārvalstīs;

c)

dalībvalstīm būtu regulāri jāizmanto un jāveicina Eiropas pārredzamības instrumenti, tādi kā EQF, ECVET un Europass, lai sekmētu starpvalstu mobilitāti;

d)

dalībvalstīm būtu jāveicina gan PIA audzēkņu, gan skolotāju valodu apguves iespējas, pielāgojot valodu apmācību konkrētajām PIA vajadzībām, īpašu uzsvaru liekot uz svešvalodu lielo nozīmi PIA pārrobežu sadarbībā un starptautiskās mobilitātes jomā.

a)

dalībvalstīm būtu aktīvi jārosina PIA sniedzēji sadarboties ar novatoriskiem uzņēmumiem, projektēšanas centriem, kultūras nozari un augstākajām izglītības iestādēm, veidojot “zināšanu partnerības”. Tas varētu palīdzēt gūt vērtīgu ieskatu jaunākajās norisēs un prasmju pieprasījumā un attīstīt profesionālo izcilību un inovāciju. Šādas partnerības varētu arī palīdzēt ieviest uz pieredzi balstītas mācību metodes, sekmēt eksperimentēšanu un mācību programmu pielāgošanu;

b)

būtu jāizmanto IKT, lai iespējami lielākā mērā uzlabotu piekļuvi apmācībai un veicinātu aktīvu mācīšanos, kā arī izstrādātu jaunas metodes gan tādā PIA, kas notiek darba vidē, gan tādā, kas noris mācību iestādē;

c)

dalībvalstīm būtu jāatbalsta iniciatīvas, kas vērstas uz uzņēmējdarbības veicināšanu gan S-PIA, gan T-PIA ciešā sadarbībā ar darba ņēmējiem, PIA sniedzējiem un valstu uzņēmējdarbības atbalsta dienestiem. Lai to panāktu, tām būtu jāveicina, ka tiek darītas pieejamas vajadzīgās finanses, piemēram, mācību materiāliem, atbalsta instrumentiem un audzēkņu izveidotiem miniuzņēmumiem, un būtu jācenšas uzlabot sadarbību reģionālā līmenī;

d)

dalībvalstīm būtu jāsniedz palīdzība jaunajiem un topošajiem uzņēmējiem, sniedzot atbalstu PIA iestāžu absolventu uzņēmējdarbības sākšanai un veicinot jauno uzņēmēju mācību mobilitāti.

a)

jāgarantē, lai sākotnējā PIA nodrošinātu audzēkņus gan ar konkrētām profesionālām prasmēm, gan ar plašākām pamatprasmēm, tostarp transversālām prasmēm, kas tiem ļauj īstenot turpmāko izglītību un apmācību (PIA vai augstākās izglītības jomā) un atbalstīt karjeras izvēli, kā arī dalību darba tirgū un pāreju uz to. Zināšanām, iemaņām un prasmēm, ko cilvēki iegūst PIA jomā, būtu jānodrošina tiem iespēja veidot savu karjeru un aktīvi darboties sabiedrībā;

b)

jānodrošina, lai pieaugušo mācību sistēmas veicinātu pamatprasmju apguvi un turpmāku pilnveidošanu. To var īstenot sadarbībā ar PIA sniedzējiem, vietējām kopienām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām u. tml.;

c)

iespējami lielākā mērā jāpalīdz PIA jomā samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušu skolēnu procentuālo daļu zem 10 %, izmantojot šim mērķim gan profilakses, gan novēršanas pasākumus. To var panākt, piemēram, izmantojot darba tirgus prasībām atbilstošu PIA, pastiprinātas uz darbu balstītas mācību un prakses iespējas, elastīgus izglītošanās veidus, efektīvu profesionālo orientāciju un konsultāciju pakalpojumus un ar mācību saturu un metodēm, kas atzīst jauniešu dzīves veidu un intereses, vienlaikus saglabājot augstus PIA kvalitātes standartus;

d)

jāveic attiecīgi pasākumi, lai garantētu nediskriminējošu vienlīdzīgu piekļuvi, īpaši indivīdiem un grupām, kas pakļauti izslēgšanas riskam no darba tirgus, konkrētāk, mazkvalificētiem un nekvalificētiem darbiniekiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām vai no nelabvēlīgas vides un gados vecākiem darbiniekiem. Šādu grupu dalība PIA būtu jāveicina un jāstimulē ar finansiāliem vai citiem līdzekļiem un ar ikdienējas un neformālās izglītības apstiprināšanu, kā arī ar elastīgiem izglītošanās veidiem;

e)

jāveicina pilsoniskā aktivitāte PIA jomā, piemēram, stimulējot partnerības starp PIA sniedzējiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, vai atbilstīgi valsts tiesību aktiem un praksei jāveicina audzēkņu pārstāvju dalība PIA iestādēs. Tas var sekmēt brīvprātīgās darbībās iegūto iemaņu un prasmju apstiprināšanu.

—

Dalībvalstīm būtu cieši jāapņemas īstenot Kopenhāgenas procesa prioritātes stratēģijas Eiropa 2020 valstu reformu programmās.

—

Ziņojumu sniegšana saskaņā ar Kopenhāgenas procesu būtu jāsaskaņo ar stratēģiskajai sistēmai Eiropa 2020 paredzēto ziņojumu sniegšanu. Tas nodrošinātu visefektīvāko metodi ziņošanai par stratēģiju Eiropa 2020 un uzlabotu PIA redzamību mūžizglītībā.

—

Būtu jāpastiprina sadarbība PIA jomā. Būtu jāturpina izmantot atvērto koordinācijas metodi kā galveno šādas sadarbības mehānismu. Savstarpēja bagātināšanās un novatoriski projekti varētu būt viens no valstu politikas izstrādes atbalsta veidiem.

—

Ģenerāldirektoriem profesionālās izglītības jomā (DGVT), Eiropas sociālajiem partneriem un Profesionālās izglītības padomdevēju komitejai (ACVT) būtu jāturpina aktīvi darboties Kopenhāgenas procesa pārvaldībā.

—

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centram (Cedefop) un Eiropas Izglītības fondam (EIF) būtu jāturpina palīdzēt pilnveidot un īstenot politiku, ziņot par panākumiem, kas gūti stratēģisko mērķu un īstermiņa uzdevumu izpildē, un sniegt pierādījumus politikas veidošanai PIA jomā.

—

PIA sniedzēju organizācijas būtu jāmudina sadarboties Eiropas līmenī, lai veicinātu minēto mērķu sasniegšanu.

—

Politiski dialogi un pieredzes apmaiņa ar globāliem partneriem var palīdzēt izpildīt pašreizējos un turpmākos uzdevumus. Būtu jāstiprina apmaiņas pasākumi un sadarbība ar potenciālajām kandidātvalstīm, ar kaimiņvalstīm, kurām palīdz EIF, un ar starptautiskām organizācijām, īpaši ESAO, Eiropas Padomi, Starptautisko darba organizāciju un ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizāciju (UNESCO). Būtu jānodrošina, lai visām dalībvalstīm būtu tiesības piedalīties šādos pasākumos.

—

Lai valstu valdībām un sociālajiem partneriem atvieglotu regulāru progresa ziņojumu sniegšanu, būtu jāsastāda īstermiņa uzdevumu saraksts.

a)

organizēt pasākumus, kas vērsti uz PIA pievilcīguma un izcilības veicināšanu, starp tiem varētu būt kampaņas un prasmju konkursi;

b)

sniegt atbalstu pasākumiem, kas dod iespēju jauniem skolēniem, kuri apgūst obligāto izglītību, iepazīties ar profesijām un karjeras iespējām;

—

politikas dokuments par profesionālās izcilības nozīmi progresīvas un noturīgas izaugsmes nodrošināšanā,

—

apsvērt Eiropas atbalstu PIA veicināšanas kampaņām, tostarp Eirobarometram par PIA pievilcīgumu,

—

prasmju konkursu veicināšana Eiropas un/vai pasaules līmenī.

a)

veikt atbilstīgus pasākumus, lai īstenotu EQAVET Ieteikumu un gūtu panākumus, īstenojot profesionālajai izglītībai un apmācībai paredzētās valsts kvalitātes nodrošināšanas sistēmas;

b)

piemērotos gadījumos nodrošināt pamatprasmju un karjeras vadības iemaņu pienācīgu integrēšanu S-PIA programmās, kā arī to apguvi, izmantojot apmācības iespējas T-PIA jomā;

c)

valdībām, sociālajiem partneriem un PIA sniedzējiem būtu jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai:

d)

pielikt pūles, lai izveidotu pārraudzības sistēmas pārejai no mācībām uz darbu.

—

ieteikumi un tehniskais nodrošinājums EQAVET īstenošanai,

—

EQAVET īstenošanas pārskatīšana valsts līmenī 2013. gadā,

—

tematisku tīklu veidošana kvalitātes nodrošināšanas projektiem saistībā ar “Leonardo da Vinči” programmu,

—

rokasgrāmata/pētījums par sekmīgiem uz darbu balstītiem mācību modeļiem (ar Cedefop līdzdalību),

—

pastiprināt iemaņu un prasmju attīstības prognozēšanu, īpaši ar cilvēkresursu prognozēšanas (Cedefop) palīdzību un izveidojot Eiropas Prasmju padomes,

—

izstrādāt kopēju valodu ar mērķi sasaistīt izglītības un apmācības pasauli ar darba pasauli (ESCO) un nodrošināt tās atbilstību citiem ES instrumentiem, piemēram, Eiropas kvalifikāciju sistēmai (EQF),

—

apsvērt iespēju pieņemt ES etalonkritēriju nodarbinātībai, balstoties uz Komisijas priekšlikumu,

—

strādāt pie labākās prakses un pamatprincipiem attiecībā uz PIA skolotāju un pasniedzēju mainīgajiem profiliem (kopā ar Cedefop).

a)

lai iespējami lielā mērā veicinātu PIA ieguldījumu stratēģiskās sistēmas “ET 2020” etalonkritērija sasniegšanā, kurš paredz, ka līdz 2020. gadam mūžizglītībā piedalīsies 15 % pieaugušo, pārskatīt visām ieinteresētajām personām radītos stimulus, tiesības un pienākumus un veikt attiecīgus pasākumus, lai sekmētu dalību T-PIA;

b)

īstenot Ieteikumu par EQF:

c)

izstrādāt procedūras tādas ikdienējas un neformālās izglītības apstiprināšanai, kuru atbalsta EQF/VKS, kā arī ieteikumus un veicināt to izmantošanu;

d)

nodrošināt integrētus (izglītības, apmācības, nodarbinātības pakalpojumus) profesionālās orientācijas pakalpojumus, kas ir cieši saistīti ar darba tirgus vajadzībām;

e)

ECVET īstenošana: skatīt 2.2. iedaļu.

—

politikas rokasgrāmata par piekļuvi T-PIA un dalību tajā,

—

ieteikumi un tehniskais nodrošinājums EQAVET īstenošanai, īpaši, lai izmantotu uz mācību rezultātu balstītu pieeju,

—

VKS attīstības plānošana, ko veic Cedefop un EIF,

—

Padomes Ieteikums par ikdienējas un neformālās izglītības apstiprināšanu (2011. gads),

—

progresa ziņojums par mūžilga karjeras atbalsta politikas, sistēmu un prakses pilnveidošanu – 2011. gads (Cedefop, EIF un Eiropas Mūžilga karjeras atbalsta politikas tīkls (ELGPN)).

a)

panākumi ECVET īstenošanā atbilstoši Ieteikumam un līdzdarbošanās ECVET pārbaudē attiecībā uz mobilitāti;

b)

veikt atbilstīgus pasākumus, lai uzlabotu mobilitāti PIA jomā, tostarp:

—

ieteikumi un tehniskais nodrošinājums ECVET īstenošanai,

—

ECVET īstenošanas regulāra pārskatīšana (kopā ar Cedefop),

—

tematisku tīklu veidošana ECVET projektiem saistībā ar “Leonardo da Vinči” programmu,

—

Ieteikums par mācību mobilitāti (2011. gads),

—

apsvērt pieņemt ES etalonkritēriju PIA mobilitātei, balstoties uz Komisijas priekšlikumu (2011. gads),

—

priekšlikums par stažēšanās kvalitātes sistēmu,

—

veicināt mācekļu mobilitāti, tostarp izmantojot atbalsta portālu saistībā ar mūžizglītības programmu/“Leonardo da Vinči” programmu,

—

līdz 2012. gadam izstrādāt Eiropas prasmju pasi kā daļu no Europass.

a)

veicināt radošumu un inovāciju partnerībās (PIA sniedzēji, augstākās izglītības iestādes un dizaina, mākslas, pētniecības un inovācijas centri);

b)

veicināt to, ka visi PIA sniedzēji (tostarp publiskie un privātie tīkli un partnerības) efektīvi, novatoriski un kvalitatīvi izmanto tehnoloģijas, ko atbalsta vajadzīgais aprīkojums, infrastruktūra un tīkli, panākot nepārtrauktu uzlabojumu, kas izpaužas tehnoloģiju attīstībā un pedagoģiskajā izpratnē;

c)

veikt pasākumus, lai veicinātu uzņēmējdarbību, piem., veicinot attiecīgu pamatprasmju apguvi, dodot iespēju gūt praktisku pieredzi uzņēmumos un iesaistot uzņēmumu speciālistus.

—

izveidot ES līmeņa PIA/uzņēmējdarbības forumu, vēršot uzmanību uz šādām tēmām:

a)

veikt profilakses un novēršanas pasākumus, lai iespējami lielākā mērā izmantotu PIA ieguldījumu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas apkarošanā;

b)

izskatīt konkrētus pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot mazkvalificētu un citu “riskam pakļautu” grupu dalību izglītībā un apmācībā, tostarp izstrādājot elastīgus izglītošanās veidus T-PIA jomā un izmantojot attiecīgus profesionālās orientācijas pakalpojumus un atbalsta dienestus;

c)

izmantot IKT, lai iespējami lielākā mērā uzlabotu piekļuvi apmācībai un veicinātu aktīvu mācīšanos, kā arī izstrādātu jaunas metodes gan PIA, kas notiek darba vidē, gan PIA, kas noris mācību iestādē, lai veicinātu “riskam pakļautu” grupu dalību;

d)

izmantot esošas pārraudzības sistēmas, lai sniegtu atbalstu “riskam pakļautu” grupu dalībai PIA: skatīt 1. iedaļas 2. punkta d) apakšpunktu.

—

labākās prakses rokasgrāmata par “riskam pakļautu” grupu iekļaušanu, apvienojot uz darbu balstītas mācības ar pamatprasmēm,

—

Padomes Ieteikums par priekšlaicīgi mācības pārtraukušu skolēnu skaita samazināšanu (2011. gads).

a)

noteikt komunikācijas stratēģijas dažādām ieinteresēto personu grupām, kas vērstas uz instrumentu īstenošanu un papildvērtību (ECVET, ECTS, EQF līmeņu izmantošana par atsauces sistēmu VKS līmeņiem, kvalitātes nodrošināšanas sistēmas atbilstoši EQAVET);

b)

izveidot strukturētus sadarbības mehānismus starp PIA nozari un nodarbinātības dienestiem visos līmeņos (politiku un īstenošanu), tostarp sociālajiem partneriem;

c)

veicināt ES līmeņa datu uzlabošanu par S-PIA studentiem, tostarp mobilitāti un nodarbinātību.

—

atbalstīt minēto mērķu sasniegšanu, izmantojot mūžizglītības programmu un attiecīgā gadījumā Eiropas struktūrfondus,

—

atbalstīt dalībvalstu savstarpēju mācīšanos un bagātināšanos, kā arī novatoriskus projektus,

—

izveidot uzlabotu koordinācijas procedūru kopēju Eiropas instrumentu īstenošanai izglītības un apmācības jomā,

—

Eiropas komunikācijas stratēģija par Eiropas pārredzamības instrumentiem,

—

izstrādāt strukturētu sadarbību ar PIA sniedzēju asociācijām ES līmenī,

—

stiprināt strukturētu sadarbību starp izglītības un apmācības un nodarbinātības politikas jomām,

—

uzlabot ES līmeņa datus par S-PIA studentiem, tostarp mobilitāti un nodarbinātību,

—

sociālajiem partneriem visos līmeņos būtu jāturpina aktīvi darboties Kopenhāgenas procesā (pārvaldība un atbildība par to) un jāveicina iepriekš minēto īstermiņa uzdevumu izpilde,

—

ziņot par PIA norisēm dalībvalstīs un partnervalstīs,

—

pastiprināt apmaiņu ar paplašināšanās valstīm un kaimiņvalstīm.

1.

Īstenot pasākumus, lai:

2.

Sekmēt šajos secinājumos izklāstīto redzējumu, mērķus un principus Kopenhāgenas procesa plašākā kontekstā, savstarpēji sadarbojoties ar dalībvalstīm, reģionālām un vietējām iestādēm, Komisiju, kandidātvalstīm, EBTA un EEZ valstīm un sociālajiem partneriem.

1.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/16

—

visām personām ir tiesības piekļūt kultūras dzīvei un tajā iesaistīties, visa mūža garumā iegūt izglītību un apmācību, attīstīt radošo potenciālu un izvēlēties savu identitāti un kultūras piederību, kā arī panākt, ka tās respektē visos to dažādajos izpausmes veidos,

—

kultūras vispārējais aspekts attaisno kultūras politikas iesaistīšanu cīņā ar nabadzību un sociālo atstumtību,

—

piekļuvei kultūrai, līdzdalībai kultūras dzīvē un kultūras izglītībai tik tiešām var būt galvenā nozīme cīņā ar nabadzību un sociālās iekļaušanas veicināšanā, jo tās it īpaši var labvēlīgi ietekmēt:

A.

Īstenot vispārēju, saskaņotu un līdzdalību veicinošu pieeju, lai veicinātu kultūras vispārējo aspektu, –

B.

Stiprināt saikni starp izglītību, apmācību, ekonomiku, nodarbinātību un kultūru –

C.

Piesaistīt kultūras potenciālu, lai cīnītos pret stereotipiem un aizspriedumiem, kas vērsti pret sociālajām grupām un īpašām kultūras grupām, kuras saskaras ar nabadzību vai sociālo atstumtību –

A.

Novērst šķēršļus, kas ir saistīti ar piekļuvi kultūrai,

B.

Uzlabot līdzdalību kultūras dzīvē un kultūras izpausmes –

1)

labāk izmantot Savienības kohēzijas politikas instrumentus, lai atbalstītu tās kultūras iniciatīvas, kuru mērķis ir cīņa ar nabadzību un sociālo atstumtību;

2)

uzlabot kultūras ieguldījumu attīstībā un Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanā;

3)

ņemt vērā šos secinājumus, īstenojot stratēģijas Eiropa 2020 mērķus.

1.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/18

—

Padome 2000. gada 4. decembrī pieņēma secinājumus (kurus papildina šie secinājumi) par dopinga apkarošanu (1), kuros norādīts, ka pirms katras Pasaules Antidopinga aģentūras sanāksmes ir vajadzīga savlaicīga Eiropas Kopienas un dalībvalstu nostāju saskaņošana, par kuras organizāciju būtu atbildīga prezidentvalsts.

—

Pēc Lisabonas Līguma stāšanās spēkā (2)2009. gada 1. decembrī Eiropas Savienība ieguva kompetenci sporta jomā, kas tai ļauj rīkoties, lai atbalstītu, saskaņotu vai papildinātu dalībvalstu darbības ar mērķi palīdzēt risināt Eiropas sporta jautājumus, ņemot vērā šīs nozares īpatnības, tās struktūras, kas balstās uz brīvprātīgu darbību, un tās sociālo un audzinošo nozīmi. Tādējādi Eiropas dimensija sportā ir jāattīsta, veicinot taisnīgumu un atklātību sporta sacensībās un sadarbību starp struktūrām, kas ir atbildīgas par sportu, kā arī sargājot sportistu, jo īpaši jaunāko sportistu, fizisko un morālo integritāti. Tiks veicināta sadarbība ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām, īpaši ar Eiropas Padomi.

—

daļa no Pasaules Antidopinga aģentūras risinātajiem jautājumiem ietilpst ES kompetencē, savukārt citi ir dalībvalstu atbildības jomā,

—

tā kā Pasaules Antidopinga aģentūras struktūras pamatā ir kontinentālā piederība, ir vajadzīga cieša sadarbība ar Eiropas Padomi, lai veidotu kopīgu izpratni par visiem Eiropā svarīgiem jautājumiem.

—

ir būtiski nodrošināt, lai Pasaules Antidopinga aģentūras diskusijās ES un tās dalībvalstu uzskatiem tiktu piešķirta pienācīga loma,

—

attiecīgos gadījumos, piemēram, ņemot vērā ES acquis un patiesas sadarbības pienākumu, pirms Pasaules Antidopinga aģentūras sanāksmēm ES un dalībvalstu nostājas ir savlaicīgi un efektīvi jāsaskaņo, par ko atbild prezidentvalsts.

1.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/19

1.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/20

1.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/21

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: N-105 4/92

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Fakss +32 22956505

1.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/24

1.

Komisija 2010. gada 22. novembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. pantu (1), kuras rezultātā uzņēmums Companhia de Seguros Tranquilidade, SA (“Tranquilidade”, Portugāle), ko kontrolē Espírito Santo Financial Group, SA (“ESFG”, Luksemburga), un uzņēmums Banco Pastor, SA (“Banco Pastor”, Spānija) iegūst Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē kopīgu kontroli pār uzņēmumu Pastor Vida, SA de Seguros y Reaseguros (“Pastor Vida”, Spānija), ko līdz šim vienpersoniski kontrolēja Banco Pastor, kā arī uzņēmums Espírito Santo Gestion, S.A.U., S.G.I.I.C. (“ESG”, Spānija), ko kontrolē ESFG, iegūst Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē pilnīgu kontroli pār uzņēmumu Gespastor S.G.I.I.C, SA (“Gespastor”, Spānija), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.5980 – Tranquilidade/Banco Pastor/Pastor Vida/Espírito Santo Gestion/Gespastor uz šādu adresi:

1.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/26

1.

Komisija 2010. gada 24. novembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. pantu (1), kuras rezultātā uzņēmumi Votorantim Group (Brazīlija) un Fischer Group (Brazīlija), Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār jaunizveidotu sabiedrību, kas veido kopuzņēmumu, apvienojot šajā kopuzņēmumā tiem piederošos meitasuzņēmumus, attiecīgi – Citrovita un Citrosuco.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.5907 – Votorantim/Fischer/JV uz šādu adresi:

1.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/27