19.10.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 282/1

PADOMES NOSTĀJA (ES) Nr. 15/2010 PIRMAJĀ LASĪJUMĀ,

lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK

Padome pieņēmusi 2010. gada 13. septembrī

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2010/C 282 E/01

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)	Dalībvalstu noteikumos paredzēts, ka būves projektē un būvē tā, ka tās neapdraud personu, mājdzīvnieku un īpašuma drošību.

(2)

Šiem noteikumiem ir tieša ietekme uz būvizstrādājumu prasībām. Līdz ar to šīs prasības ir atspoguļotas valsts izstrādājumu standartos, valsts tehniskajos apstiprinājumos un valsts citās tehniskajās specifikācijās un noteikumos saistībā ar būvizstrādājumiem. Šo prasību būtiskas atšķirības traucē tirdzniecību Savienībā.

(3)	Šai regulai nevajadzētu skart dalībvalstu tiesības noteikt prasības, ko tās uzskata par vajadzīgām, lai nodrošinātu veselības, vides un strādnieku aizsardzību būvizstrādājumu izmantošanas laikā.

(4)

Dalībvalstis ir ieviesušas noteikumus, tostarp prasības, kas attiecas ne tikai uz ēku un citu būvju drošumu, bet arī uz veselības aizsardzību, izturīgumu, enerģijas ekonomiju, vides aizsardzību, ekonomikas aspektiem un citiem sabiedrības interesēm svarīgiem aspektiem. Savienības vai dalībvalstu līmenī pieņemti normatīvi un administratīvi akti, administratīvi pasākumi vai judikatūra var ietekmēt prasības attiecībā uz būvizstrādājumiem. Tā kā to ietekme uz iekšējā tirgus darbību, iespējams, būs ļoti līdzīga, šādi normatīvi un administratīvi akti, administratīvi pasākumi vai judikatūra šajā regulā būtu jāuzskata par “noteikumiem”.

(5)	Atbilstīgos gadījumos noteikumi par būvizstrādājuma paredzēto izmantojumu dalībvalstī, kuru mērķis ir panākt atbilstību pamatprasībām būvēm, nosaka būtiskos raksturlielumus, kuru ekspluatācijas īpašības būtu jādeklarē.

(6)	Padomes Direktīvas 89/106/EEK (1988. gada 21. decembris) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz būvizstrādājumiem (3) mērķis bija atcelt tirdzniecības tehniskos šķēršļus būvizstrādājumu jomā, lai uzlabotu to brīvu apriti iekšējā tirgū.

(7)	Šā mērķa sasniegšanai Direktīvā 89/106/EEK ir paredzēts izveidot būvizstrādājumu saskaņotus standartus un nodrošināt Eiropas tehniskos apstiprinājumus.

(8)	Lai vienkāršotu un skaidrotu pastāvošo sistēmu un uzlabotu esošo pasākumu pārredzamību un efektivitāti, Direktīva 89/106/EEK būtu jāaizstāj.

(9)

Šajā regulā būtu jāņem vērā horizontāls tiesiskais regulējums izstrādājumu tirdzniecībai iekšējā tirgū, kurš ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību (4), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu (5).

(10)	Tehnisko šķēršļu atcelšanu būvniecības nozarē var panākt, vienīgi izstrādājot saskaņotas tehniskās specifikācijas, kas izmantojamas būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību novērtējumā.

(11)	Šajās saskaņotajās tehniskajās specifikācijās būtu jāiekļauj testēšana, aprēķins un citi līdzekļi, kas noteikti saskaņotos standartos un Eiropas novērtējuma dokumentos, lai novērtētu būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašības attiecībā uz to būtiskiem raksturlielumiem.

(12)	Metodēm, ko dalībvalstis izmanto, izvirzot prasības būvēm, kā arī citiem valsts noteikumiem saistībā ar būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem būtu jāatbilst saskaņotajām tehniskajām specifikācijām.

(13)

Vajadzības gadījumā būtu jāveicina ekspluatācijas īpašību klašu izmantošana saskaņotajos standartos saistībā ar būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem, lai ņemtu vērā pamatprasību dažādos līmeņus dažādām būvēm, kā arī klimata, ģeoloģiskās, ģeogrāfiskās atšķirības un citus dalībvalstīs dominējošus atšķirīgus apstākļus. Pamatojoties uz pārskatīto pilnvaru, Eiropas standartizācijas iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām noteikt šādas klases, ja Komisija vēl nav to izdarījusi.

(14)	Ja paredzētajam izmantojumam ir nepieciešami robežvērtību līmeņi attiecībā uz jebkādiem to būtiskiem raksturlielumiem, kas dalībvalstīs jāievēro būvizstrādājumos, minētie līmeņi būtu jānosaka saskaņotajā tehniskajā specifikācijā.

(15)	Robežvērtību līmeņiem, ko Komisija noteikusi saskaņā ar šo regulu, vajadzētu būt vispārēji atzītām būtisko raksturlielumu vērtībām attiecībā uz konkrēto būvizstrādājumu saistībā ar dalībvalstu noteikumiem.

(16)	Robežvērtību līmeņi var būt tehniski vai normatīvi un attiekties uz atsevišķu īpašību vai īpašību kopumu.

(17)

Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) un Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (CENELEC) ir atzītas par kompetentajām iestādēm, kas pieņem saskaņotus standartus atbilstīgi 2003. gada 28. martā parakstītajām vispārīgām pamatnostādnēm sadarbībai starp Komisiju un abām minētajām organizācijām. Ja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicētas atsauces uz saskaņotajiem standartiem, ražotājiem tie būtu jāizmanto, turklāt atbilstīgi kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (6).

(18)	Direktīvā 89/106/EEK noteiktās procedūras ekspluatācijas īpašību novērtējumam attiecībā uz tādu būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem, uz kuriem neattiecas saskaņotie standarti, būtu jāvienkāršo, lai tās būtu pārredzamākas un samazinātu būvizstrādājumu ražotāju izmaksas.

(19)	Lai būvizstrādājuma ražotājs varētu izstrādāt tādu būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību deklarāciju, uz kuru neattiecas vai pilnā apjomā neattiecas saskaņoti standarti, ir jāparedz Eiropas tehniskais novērtējums.

(20)

Būvizstrādājumu ražotājiem vajadzētu būt tiesībām pieprasīt, lai par viņu izstrādājumiem izdotu Eiropas tehnisko novērtējumu, pamatojoties uz Eiropas tehniskā novērtējuma pamatnostādnēm, kas noteiktas ar Direktīvu 89/106/EEK. Tādēļ būtu jānodrošina tiesības izmantot minētās pamatnostādnes Eiropas novērtējuma dokumenta formā.

(21)

Eiropas novērtējuma dokumenta projekta izstrāde un Eiropas tehniskā novērtējuma izdošana būtu jāuztic dalībvalsts izvirzītām tehniskā novērtējuma iestādēm (turpmāk “TNI”). Lai nodrošinātu, ka TNI ir nepieciešamā kompetence šo uzdevumu veikšanai, izvirzīšanas prasības būtu jānosaka Savienības līmenī.

(22)	TNI būtu jāizveido organizācija (turpmāk “TNI organizācija”), kuru vajadzības gadījumā atbalstītu ar Savienības finansējumu, lai tā koordinētu Eiropas novērtējuma dokumenta projekta izstrādes un Eiropas tehniskā novērtējuma izdošanas procedūras.

(23)

Izņemot šajā regulā noteiktos gadījumus, laižot tirgū būvizstrādājumus, uz kuriem attiecas saskaņots standarts vai kuriem izdots Eiropas tehniskais novērtējums, būtu jāpievieno ekspluatācijas īpašību deklarācija attiecībā uz būvizstrādājuma būtiskiem raksturlielumiem saskaņā ar attiecīgajām saskaņotajām tehniskām specifikācijām.

(24)

Ekspluatācijas īpašību deklarācijā var būt lietderīgi iekļaut informāciju par bīstamo vielu saturu, lai uzlabotu ilgtspējīgas būvniecības iespējas un veicinātu videi nekaitīgāku izstrādājumu izstrādi. Šī regula neskar dalībvalstu tiesības un pienākumus atbilstīgi citiem Savienības tiesību aktiem, kuri var attiekties uz bīstamām vielām, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 98/8/EK (1998. gada 16. februāris) par biocīdo produktu laišanu tirgū (7), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (8), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru (9), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (11).

(25)	Lai mazinātu uzņēmumu un jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) finansiālo slogu, ir jāparedz ekspluatācijas īpašību deklarāciju izstrādes vienkāršotas procedūras.

(26)

Lai nodrošinātu ekspluatācijas īpašību deklarācijas precizitāti un uzticamību, būtu jānovērtē būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašības un ražošana ražotnē būtu jākontrolē ar atbilstīgu būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmu. Konkrētam būvizstrādājumam var tikt piemērotas vairākas sistēmas, lai tādējādi ņemtu vērā dažu būvizstrādājuma būtisku raksturlielumu īpašo saistību ar pamatprasībām būvēm.

(27)

Ņemot vērā būvizstrādājumu īpatnības un to, ka sistēma ir īpaši vērsta uz novērtējumu, Lēmumā Nr. 768/2008/EK paredzētās atbilstības novērtējuma procedūras un tajā noteiktie moduļi nav piemēroti. Tādēļ būtu jāizstrādā īpašas metodes būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumam un pārbaudēm attiecībā uz to būtiskiem raksturlielumiem.

(28)	Ņemot vērā būvizstrādājumu CE zīmes nozīmes atšķirību salīdzinājumā ar Regulā (EK) 765/2008 noteiktajiem vispārīgiem principiem, būtu jāizveido īpaši noteikumi, lai nodrošinātu obligātu CE zīmes uzlikšanu būvizstrādājumiem, kā arī paredzētu no tā izrietošās sekas.

(29)	Uzliekot būvizstrādājumiem CE zīmi, ražotājam būtu jānorāda, ka viņš uzņemas atbildību par šā izstrādājuma atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām.

(30)	Atbilstīgi šai regulai CE zīme būtu jāuzliek visiem būvizstrādājumiem, kuriem saskaņā ar šo regulu ražotājs ir izstrādājis ekspluatācijas īpašību deklarāciju. Ja nav izstrādāta ekspluatācijas īpašību deklarācija, atbilstīgi šai regulai CE zīme nebūtu jāuzliek.

(31)

CE zīmei vajadzētu būt vienīgajai zīmei par būvizstrādājuma atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām un piemērojamajām prasībām saistībā ar Savienības saskaņošanas tiesību aktiem. Tomēr var izmantot citus marķējuma veidus, ja tie palīdz uzlabot būvizstrādājumu patērētāju aizsardzību un ja uz tiem neattiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti.

(32)

Lai izvairītos no nevajadzīgas tādu būvizstrādājumu testēšanas, kuru ekspluatācijas īpašības jau ir pietiekami pierādītas ar stabiliem testēšanas rezultātiem vai citiem esošiem datiem, ražotājiem gadījumos, kas noteikti saskaņotajās tehniskajās specifikācijās vai Komisijas lēmumā, būtu jāļauj deklarēt ekspluatācijas īpašību noteiktu līmeni vai klasi bez testēšanas vai bez turpmākas testēšanas.

(33)	Lai izvairītos no testu atkārtotas veikšanas, būvizstrādājumu ražotājam būtu jāļauj izmantot trešās puses veikto testu rezultātus.

(34)	Ražotāji var izmantot vienkāršotas procedūras pašu izvēlētā dokumentācijas formā un atbilstīgi attiecīgajā saskaņotajā standartā izklāstītajiem noteikumiem.

(35)

Lai vēl samazinātu mikrouzņēmumu izmaksas, kas saistītas ar to ražoto būvizstrādājumu laišanu tirgū, ir nepieciešams ieviest ekspluatācijas īpašību novērtējuma vienkāršotas procedūras gadījumos, kad attiecīgais izstrādājums nerada nopietnas bažas par drošumu, vienlaikus atbilstot jebkādas izcelsmes piemērojamām prasībām, neatkarīgi no minēto prasību izcelsmes. Uzņēmumiem, kas piemēro minētās vienkāršotās procedūras, papildus būtu arī jāpierāda, ka tie atbilst mikrouzņēmuma statusam. Turklāt tiem būtu jāievēro ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumā piemērojamās procedūras, ko paredz uzņēmumu ražoto izstrādājumu saskaņotajās tehniskajās specifikācijās.

(36)	Attiecībā uz atsevišķi projektētu un ražotu būvizstrādājumu ražotājam būtu jāļauj izmantot vienkāršotas ekspluatācijas īpašību novērtējuma procedūras, ja var pierādīt to, ka tirgū laistais izstrādājums atbilst piemērojamām prasībām.

(37)

Visiem uzņēmējiem, kuri veido piegādes un izplatīšanas ķēdi, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka tirgū tiek laisti vai darīti pieejami tikai tādi būvizstrādājumi, kas atbilst šīs regulas prasībām, kuras mērķis ir nodrošināt būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašības un izpildīt pamatprasības būvēm. Jo īpaši būvizstrādājumu importētājiem un izplatītājiem būtu jāpārzina būtiskie raksturlielumi, uz kuriem attiecas noteikumi par Savienības tirgu, un specifiskās dalībvalstu prasības attiecībā uz pamatprasībām būvēm, un viņiem būtu jāizmanto šīs zināšanas savos tirdzniecības darījumos.

(38)

Ir svarīgi nodrošināt pieeju dalībvalstu tehniskajiem noteikumiem, lai uzņēmumi un jo īpaši MVU varētu apkopot uzticamu un precīzu informāciju par tiesību aktiem, kuri ir spēkā dalībvalstī, kuras tirgū tie gatavojas laist vai darīt pieejamus savus izstrādājumus. Tādēļ dalībvalstīm šai nolūkā būtu jānosaka būvizstrādājumu informācijas punkti. Papildus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 764/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka procedūras, lai dažus valstu tehniskos noteikumus piemērotu citā dalībvalstī likumīgi tirgotiem produktiem (12), 10. panta 1. punktā noteiktajiem uzdevumiem būvizstrādājumu informācijas punktiem būtu jāsniedz informācija arī par specifisku veidu būvizstrādājumu iestrādi, montāžu vai instalāciju.

(39)

Lai veicinātu preču brīvu apriti, būvizstrādājumu informācijas punktiem būtu bez maksas jāsniedz informācija par noteikumiem, kuru mērķis ir izpildīt pamatprasības būvēm, kas piemērojamas katra būvizstrādājuma paredzētajam izmantojumam katras dalībvalsts teritorijā. Būvizstrādājumu informācijas punkti varētu arī nodrošināt iespēju sniegt uzņēmējiem papildu informāciju vai apsvērumus. Par papildu informācijas sniegšanu būvizstrādājumu informācijas punktiem vajadzētu atļaut pieprasīt maksu, kas ir proporcionāla izmaksām par šādas informācijas vai apsvērumu sniegšanu.

(40)

Tā kā būvizstrādājumu informācijas punktu izveidei nevajadzētu skart funkciju sadalījumu starp kompetentajām iestādēm dalībvalstu normatīvajā sistēmā, būtu jārada iespēja dalībvalstīm izveidot būvizstrādājumu informācijas punktus atbilstīgi reģionālām vai vietējām kompetences sfērām. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai uzticēt būvizstrādājumu informācijas punkta lomu esošajiem informācijas punktiem, kas izveidoti saskaņā ar citiem Savienības instrumentiem, lai neradītu liekus informācijas punktus un vienkāršotu administratīvās procedūras. Lai nepalielinātu administratīvās izmaksas uzņēmumiem un kompetentām iestādēm, turklāt dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai uzticēt būvizstrādājumu informācijas punkta lomu ne tikai esošajiem administratīvo iestāžu dienestiem, bet arī valsts SOLVIT centriem, tirdzniecības palātām, profesionālām organizācijām un privātām struktūrām.

(41)	Lai nodrošinātu vienlīdzīgu un pastāvīgu Savienības saskaņošanas tiesību aktu ieviešanu, dalībvalstīm būtu jāveic efektīva tirgus uzraudzība. Regulā (EK) Nr. 765/2008 ir izklāstīti šādas tirgus uzraudzības darbības pamatnosacījumi, īpaši attiecībā uz programmām, finansējumu un sankcijām.

(42)	Dalībvalstu atbildība par darba drošības, veselības aizsardzības un citiem jautājumiem, uz kuriem to teritorijā attiecas pamatprasības būvēm, būtu jānosaka drošības klauzulā, kurā paredz atbilstošus aizsardzības pasākumus.

(43)

Tā kā visā Savienībā ir jānodrošina to iestāžu vienāds darbības līmenis, kuras veic būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību noturības izvērtējumu un pārbaudi, un tā kā visām šīm iestādēm savi uzdevumi būtu jāveic vienādā līmenī un godīgas konkurences apstākļos, būtu jānosaka prasības šīm iestādēm, kuras šīs regulas vajadzībām vēlas tikt paziņotas. Būtu jāparedz noteikumi arī par pienācīgas informācijas sniegšanu par šādām iestādēm un to uzraudzību.

(44)	Lai nodrošinātu būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību noturības izvērtējumu un pārbaudi, jānosaka arī prasības, kas piemērojamas iestādēm, kuras ir atbildīgas par to struktūru, kas veic minētos uzdevumus, paziņošanu Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

(45)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 291. pantu normas un vispārīgos principus dalībvalstu kontroles mehānismiem, kas attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu, paredz iepriekš, pieņemot regulu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Līdz minētās jaunās regulas pieņemšanai turpina piemērot Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (13), izņemot regulatīvo kontroles procedūru, kura nav piemērojama.

(46)	Lai panāktu šīs regulas mērķus, Komisija būtu jāpilnvaro saskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt konkrētus deleģētus aktus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija savā sagatavošanas darbā atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī.

(47)	Tā kā šīs regulas pareizas darbības nodrošināšanai ir nepieciešams laiks, tās piemērošana būtu jāatliek, izņemot noteikumus attiecībā uz TNI, paziņojošajām iestādēm un paziņotajām iestādēm, TNI organizācijas izveidi un Būvniecības pastāvīgās komitejas izveidi.

(48)

Komisijai un dalībvalstīm sadarbībā ar iesaistītajām pusēm būtu jāuzsāk informācijas kampaņas, lai informētu būvniecības nozari, jo īpaši uzņēmējus un būvizstrādājumu lietotājus, par kopējas tehniskās terminoloģijas izstrādi, atbildības sadali starp atsevišķiem uzņēmējiem un lietotājiem, CE zīmes uzlikšanu būvizstrādājumiem, pamatprasību būvēm un novērtēšanas sistēmu pārskatīšanu un ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumu un pārbaudi.

(49)	Pamatprasībā būvēm “Ilgtspējīga dabas resursu izmantošana” jo īpaši būtu jāņem vērā būvju, to materiālu un to daļu otrreizējās pārstrādes iespējas, būves izturīgums un videi nekaitīgu izejvielu un otrreizējo izejvielu izmantošanas iespējas būvē.

(50)	Lai novērtētu resursu ilgtspējīgu izmantošanu un būvju ietekmi uz vidi, pēc iespējas būtu jāizmanto izstrādājumu vides deklarācijas (EPD), kad tā būs pieejama.

(51)

Ņemot vērā to, ka ierosinātās regulas mērķi, proti, panākt būvizstrādājumu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, nosakot saskaņotas tehniskās specifikācijas būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību izteikšanai, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šī regula paredz nosacījumus tam, kā būvizstrādājumus laiž tirgū vai dara pieejamus tirgū, nosakot saskaņotus būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību izteikšanas noteikumus attiecībā uz to būtiskiem raksturlielumiem un par CE zīmes izmantošanu uz šiem izstrādājumiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

1)	“būvizstrādājums” ir jebkurš izstrādājums vai komplekts, kas ir ražots un laists tirgū, lai to stacionāri iekļautu būvēs vai to daļās tādējādi, ka šo izstrādājumu demontēšana maina būves ekspluatācijas īpašības attiecībā uz pamatprasībām būvēm;

2)	“komplekts” ir būvizstrādājums, ko viens un tas pats ražotājs laidis tirgū kā vismaz divas atsevišķas sastāvdaļas, kuras ir jāsavieno, lai tās varētu iekļaut būvēs;

3)	“būves” ir ēkas un inženierbūves;

4)	“būtiski raksturlielumi” ir tie būvizstrādājumu raksturlielumi, kas attiecas uz pamatprasībām būvēm;

5)	“būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašības” ir tā veiktspēja attiecībā uz būtiskiem raksturlielumiem, kuri izteikti līmeņa vai klases veidā vai arī aprakstā;

6)	“līmenis” ir būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību novērtējuma rezultāts attiecībā uz tā būtiskajiem raksturlielumiem, kas izteikts kā skaitliska vērtība;

7)	“klase” ir būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību līmeņu amplitūda, kuru ierobežo minimālā un maksimālā vērtība;

8)	“robežvērtības līmenis” ir būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību būtiska raksturlieluma minimālā vai maksimālā vērtība;

9)	“izstrādājuma tips” ir raksturīgs ekspluatācijas īpašību līmeņu vai klašu kopums saistībā ar būtiskiem raksturlielumiem tādam būvizstrādājumam, kas ražots, izmantojot noteiktu izejvielu kombināciju vai citus konkrētus ražošanas procesa elementus;

10)	“saskaņotas tehniskās specifikācijas” ir saskaņoti standarti un Eiropas novērtējuma dokumenti;

11)	“saskaņotais standarts” ir standarts, ko, pamatojoties uz Komisijas pieprasījumu un saskaņā ar Direktīvas 98/34/EK 6. pantu, ir pieņēmusi viena no minētās direktīvas I pielikumā uzskaitītajām Eiropas standartizācijas iestādēm;

12)	“Eiropas novērtējuma dokuments” ir dokuments, kuru ir pieņēmusi TNI organizācija ar mērķi izdot Eiropas tehniskos novērtējumus;

13)	“Eiropas tehniskais novērtējums” ir dokumentārs būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību novērtējums saistībā ar tā būtiskajiem raksturlielumiem, kas atbilst attiecīgajam Eiropas novērtējuma dokumentam;

14)	“paredzētais izmantojums” ir būvizstrādājuma paredzētais izmantojums, kas noteikts piemērojamās saskaņotajās tehniskajās specifikācijās;

15)

“īpaša tehniskā dokumentācija” ir dokumentācija, ar ko pierāda, ka ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmā iekļautās metodes ir aizstātas ar citām metodēm, ja vien ar šīm citām metodēm iegūtie rezultāti atbilst rezultātiem, kas iegūti, izmantojot attiecīgā saskaņotā standarta testa metodes;

16)	“darīt pieejamu tirgū” ir par samaksu vai bez maksas piegādāt kādu būvizstrādājumu izplatīšanai vai izmantošanai Savienības tirgū, veicot komercdarbību;

17)	“laist tirgū” ir būvizstrādājumu pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

18)	“uzņēmējs” ir ražotājs, importētājs, izplatītājs vai pilnvarotais pārstāvis;

19)	“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo būvizstrādājumu vai kas projektējis vai ražojis šādu būvizstrādājumu, un tirgo šo izstrādājumu ar savu vārdu vai preču zīmi;

20)	“izplatītājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ne ražotājs, ne importētājs un kas būvizstrādājumu dara pieejamu tirgū;

21)	“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību un kādas trešās valsts būvizstrādājumu laiž Savienības tirgū;

22)	“pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem;

23)	“izņemšana” ir jebkāds pasākums, kas paredzēts, lai novērstu, ka būvizstrādājums no piegādes ķēdes tiek darīts pieejams tirgū;

24)	“atsaukšana” ir jebkāds pasākums, kura mērķis ir saņemt atpakaļ būvizstrādājumu, kurš jau darīts pieejams tiešajam lietotājam;

25)	“akreditācija” lietota Regulas (EK) Nr. 765/2008 izpratnē;

26)	“ražošanas procesa kontrole” ir pastāvīga dokumentēta iekšējā ražošanas kontrole ražotnē atbilstoši attiecīgajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām;

27)	“mikrouzņēmums” ir mikrouzņēmums, kā definēts Komisijas 2003. gada 6. maija ieteikumā par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (14);

28)	“aprites cikls” ir secīgi un saistīti būvizstrādājuma aprites posmi, sākot ar izejvielu iegādi vai ieguvi no dabas resursiem līdz galīgai iznīcināšanai.

3. pants

Pamatprasības būvēm un būvizstrādājumu būtiski raksturlielumi

1. Pamatprasības būvēm, kas izklāstītas I pielikumā, ir pamats, izstrādājot standartizācijas mandātus un saskaņotās tehniskās specifikācijas.

2. Būvizstrādājumu būtiskie raksturlielumi ir ietverti saskaņotajās tehniskajās specifikācijās, kas ir saistītas ar pamatprasībām būvēm.

3. Konkrētām būvizstrādājumu saimēm, uz kurām attiecas saskaņots standarts, Komisija – ja tas vajadzīgs un saistīts ar būvizstrādājumu paredzēto izmantojumu, kas definēts saskaņotajos standartos, – ar deleģētu aktu palīdzību nosaka tos būÅtiskos raksturlielumus, kuriem, laižot izstrādājumu tirgū, ražotājs deklarē izstrādājuma ekspluatācijas īpašības.

Vajadzības gadījumā Komisija saskaņā ar 60. pantu ar deleģētu aktu palīdzību arī nosaka ekspluatācijas īpašību robežvērtības līmeņus saistībā ar deklarējamiem būtiskiem raksturlielumiem.

II NODAĻA

EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA UN CE ZĪME

4. pants

Ekspluatācijas īpašību deklarācija

1. Ja uz būvizstrādājumu attiecas saskaņots standarts vai par to ir izdots Eiropas tehniskais novērtējums, ražotājs, laižot šo izstrādājumu tirgū, izstrādā ekspluatācijas īpašību deklarāciju.

2. Ja uz būvizstrādājumu attiecas saskaņots standarts vai par to ir izdots Eiropas tehniskais novērtējums, jebkāda veida informāciju par izstrādājuma ekspluatācijas īpašībām saistībā ar tā būtiskiem raksturlielumiem – kā noteikts piemērojamās saskaņotajās tehniskajās specifikācijās – sniedz tikai, ja tā iekļauta un precizēta ekspluatācijas īpašību deklarācijā.

3. Izstrādājot ekspluatācijas īpašību deklarāciju, ražotājs uzņemas atbildību par būvizstrādājuma atbilstību šīm deklarētajām ekspluatācijas īpašībām. Ja nav objektīvu pazīmju par pretējo, dalībvalstis ražotāja izstrādāto ekspluatācijas īpašību deklarāciju uzskata par pareizu un uzticamu.

5. pants

Atkāpes no ekspluatācijas īpašību deklarācijas izstrādes

Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta un ja nepastāv Savienības vai valstu līmeņa noteikumu par būtisko raksturlielumu deklarāciju gadījumos, ja ražotājs plāno laist izstrādājumu tirgū, ražotāji, laižot tirgū būvizstrādājumu, uz ko attiecas saskaņots standarts, var nesagatavot ekspluatācijas īpašību deklarāciju būvizstrādājumiem, ja:

būvizstrādājums ir izgatavots individuāli vai pēc pasūtījuma neindustriālā ražošanas procesā pēc īpaša pasūtījuma un iestrādāts vienā identificētā būvē, un to darījis ražotājs, kas ir atbildīgs par izstrādājuma drošu iekļaušanu būvē atbilstīgi piemērojamiem valstu noteikumiem, un atbildību uzņemoties tiem, kas atbild par būvdarbu drošu izpildi un kuri izvirzīti saskaņā ar attiecīgiem valstu noteikumiem, vai

b)	būvizstrādājums ir izgatavots būvlaukumā, lai to iekļautu attiecīgajā būvē atbilstīgi piemērojamiem valstu noteikumiem un atbildību uzņemoties tiem, kas atbild par būvdarbu drošu izpildi un kuri izvirzīti saskaņā ar attiecīgiem valstu noteikumiem, vai

c)	būvizstrādājums ir izgatavots tradicionāli un neindustriālā procesā, lai adekvāti atjaunotu būves, kas ir oficiāli aizsargātas kā daļa no klasificētas vides vai to īpašās arhitektūras vai vēsturiskās vērtības dēļ, atbilstīgi piemērojamiem valstu noteikumiem.

6. pants

Ekspluatācijas īpašību deklarācijas saturs

1. Ekspluatācijas īpašību deklarācijā norāda būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašības attiecībā uz šo izstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem atbilstīgi attiecīgajām tehniskajām specifikācijām.

2. Ekspluatācijas īpašību deklarācijā jo īpaši iekļauj šādu informāciju:

a)	atsauce uz izstrādājuma tipu, kuram ekspluatācijas īpašību deklarācija izstrādāta;

b)	būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēma vai sistēmas, kā noteikts V pielikumā;

c)	tā saskaņotā standarta vai Eiropas tehniskā novērtējuma dokumenta atsauces numurs un izdošanas datums, kas izmantots katra būtiskā raksturlieluma novērtējumā;

d)	vajadzības gadījumā – izmantotās speciālās tehniskās dokumentācijas atsauces numurs un prasības, kurām – atbilstoši ražotāja paziņotajam – izstrādājums atbilst.

3. Papildus ekspluatācijas īpašību deklarācijā norāda:

a)	būvizstrādājuma paredzēto izmantojumu vai izmantojumus atbilstīgi piemērojamai saskaņotajai tehniskajai specifikācijai;

b)	sarakstu ar būtiskiem raksturlielumiem, kas noteikti attiecīgajā saskaņotajā tehniskajā specifikācijā attiecībā uz deklarēto paredzēto izmantojumu vai izmantojumiem;

c)	būvizstrādājuma vismaz viena būtiska raksturlieluma ekspluatācijas īpašības, kas saistītas ar deklarēto paredzēto izmantojumu vai izmantojumiem;

d)	attiecīgā gadījumā – būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašības, kas izteiktas līmeņos vai klasēs vai aprakstā saistībā ar būtiskajiem raksturlielumiem, kas noteikti saskaņā ar 3. panta 3. punktu;

e)	attiecīgā gadījumā – būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašības, kas izteiktas līmeņos vai klasēs vai aprakstā saistībā ar visiem būtiskajiem raksturlielumiem, par kuriem ir noteikumi, kas saistīti ar deklarēto paredzēto izmantojumu vai izmantojumiem, ja ražotājs plāno būvizstrādājumu laist tirgū;

f)	norādītiem būtiskiem raksturlielumiem, attiecībā uz kuriem nav deklarētas ekspluatācijas īpašības, – akronīmu “NPD” (“ekspluatācijas īpašības nav noteiktas”);

g)	ja par konkrēto izstrādājumu ir izdots Eiropas tehniskais novērtējums, norāda būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašības, kuras izteiktas līmeņa vai klases vai apraksta veidā, saistībā ar visiem būtiskiem raksturlielumiem, kas ietverti attiecīgajā Eiropas tehniskajā novērtējumā.

4. Ekspluatācijas īpašību deklarāciju izstrādā, izmantojot III pielikumā pievienoto modeli.

7. pants

Ekspluatācijas īpašību deklarācijas sniegšana

1. Ekspluatācijas īpašību deklarācijas kopiju pievieno visiem tirgū laistajiem izstrādājumiem.

Taču, ja vienam izmantotājam piegādā izstrādājuma partiju, tai var pievienot tikai vienu ekspluatācijas īpašību deklarācijas kopiju.

2. Ekspluatācijas īpašību deklarācijas kopiju elektroniskā veidā saņēmējam var piegādāt tikai ar saņēmēja īpašu piekrišanu.

3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, ekspluatācijas īpašību deklarācijas saturu var darīt pieejamu tīmekļa vietnē saskaņā ar noteikumiem, kurus Komisija nosaka ar deleģētu aktu starpniecību saskaņā ar 60. pantu.

4. Ekspluatācijas īpašību deklarāciju sniedz tajā valodā vai valodās, ko nosaka dalībvalsts, kurā izstrādājums ir darīts pieejams.

8. pants

Vispārējie principi un CE zīmes izmantojums

1. Uz CE zīmi attiecina vispārējos principus, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā.

2. CE zīmi uzliek tiem būvizstrādājumiem, kuriem saskaņā ar 4., 5. un 6. pantu ražotājs ir izstrādājis ekspluatācijas īpašību deklarāciju.

Ja ražotājs nav izstrādājis ekspluatācijas īpašību deklarāciju saskaņā ar 4., 5. un 6. pantu, CE zīmi uzlikt nedrīkst.

Uzliekot CE zīmi, ražotājs norāda, ka viņš uzņemas atbildību par būvizstrādājuma atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām, kā arī par atbilstību visām piemērojamām prasībām, kas noteiktas šajā regulā un citos attiecīgos Savienības saskaņošanas tiesību aktos par tās uzlikšanu.

Citos attiecīgos Savienības tiesību aktos par saskaņošanu paredzētie noteikumi par CE zīmes uzlikšanu tiek piemēroti, neskarot šo punktu.

3. Būvizstrādājumiem, uz kuriem attiecas saskaņoti standarti vai kuriem ir izdots Eiropas tehniskais novērtējums, CE zīme ir vienīgais marķējums, kas apliecina būvizstrādājuma atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām saistībā ar tā būtiskiem raksturlielumiem, uz kuriem attiecas minētais saskaņotais standarts vai Eiropas tehniskais novērtējums.

Šai saistībā dalībvalstis neievieš nekādas atsauces vai atceļ valstu pasākumos paredzētās atsauces par marķējumu, ar ko apliecina atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām saistībā ar tā būtiskiem raksturlielumiem, uz ko attiecas saskaņotās tehniskās specifikācijas, – izņemot CE zīmi.

4. Dalībvalstis neaizliedz un nekavē savā teritorijā vai to atbildības robežās darīt pieejamu tirgū vai izmantot būvizstrādājumus ar CE zīmi, ja deklarētās ekspluatācijas īpašības atbilst šādas izmantošanas prasībām konkrētajā dalībvalstī.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka būvizstrādājumu ar CE zīmi izmantošanu nekavē noteikumi vai nosacījumi, ko noteikušas valsts iestādes vai privātās iestādes, kas darbojas kā valsts uzņēmums vai valsts iestāde un izmanto savu monopolstāvokli vai valsts pilnvaru, ja deklarētās ekspluatācijas īpašības atbilst šādas izmantošanas prasībām dalībvalstī.

6. Metodes, ko dalībvalstis izmanto prasībās būvēm, kā arī citi valsts noteikumi saistībā ar būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem atbilst saskaņotajām tehniskajām specifikācijām.

9. pants

CE zīmes uzlikšanas noteikumi un nosacījumi

1. CE zīmi redzami, salasāmi un neizdzēšami uzliek būvizstrādājumam vai iekļauj tā datu plāksnē. Ja izstrādājuma īpatnību dēļ tas nav iespējams vai attaisnojams, zīmi uzliek uz iepakojuma vai pavaddokumentos.

2. Aiz CE zīmes norāda marķējuma uzlikšanas gada pēdējos divus ciparus, ražotāja nosaukumu vai identifikācijas zīmi un ražotāja reģistrēto adresi, izstrādājuma tipa vienoto identifikācijas kodu, ekspluatācijas īpašību deklarācijas atsauces numuru un deklarētās ekspluatācijas īpašības līmeņu vai klašu veidā, atsauci uz piemēroto saskaņoto tehnisko specifikāciju, vajadzības gadījumā paziņotās iestādes identifikācijas numuru un paredzēto izmantojumu, kas noteikts piemērotajā saskaņotajā tehniskajā specifikācijā.

3. CE zīmi uzliek pirms būvizstrādājuma laišanas tirgū. Tai var pievienot piktogrammu vai citu zīmi, kas konkrēti norāda uz kādu īpašu risku vai izmantojumu.

10. pants

Būvizstrādājumu informācijas punkti

1. Dalībvalstis nosaka būvizstrādājumu informācijas punktus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 764/2008 9. pantu.

2. Regulas (EK) Nr. 764/2008 10. un 11. panta noteikumi attiecas uz būvizstrādājumu informācijas punktiem.

3. Attiecībā uz regulas (EK) Nr. 764/2008 10. panta 1. punktā noteiktajiem pienākumiem katra dalībvalsts nodrošina, lai būvizstrādājumu informācijas punkti sniegtu informāciju par noteikumiem tās teritorijā, kuru mērķis ir izpildīt pamatprasības būvēm, kas piemērojamas katra būvizstrādājuma paredzētajam izmantojumam, kā paredzēts šīs regulas 6. panta 3. punkta e) apakšpunktā.

III NODAĻA

UZŅĒMĒJU PIENĀKUMI

11. pants

Ražotāju pienākumi

1. Ražotāji ekspluatācijas īpašību deklarāciju izstrādā saskaņā ar 4. līdz 7. pantu un CE zīmi uzliek saskaņā ar 8. un 9. pantu.

Ražotāji kā pamatu ekspluatācijas īpašību deklarācijai sagatavo tehnisko dokumentāciju, aprakstot visus attiecīgos elementus, kas saistīti ar prasīto ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmu.

2. Ražotāji saglabā tehnisko dokumentāciju un atbilstības deklarāciju 10 gadus pēc būvizstrādājuma laišanas tirgū.

Vajadzības gadījumā Komisija ar deleģētu aktu starpniecību saskaņā ar 60. pantu var grozīt minēto laikposmu būvizstrādājumu saimēm, pamatojoties uz paredzamo aprites ciklu vai būvizstrādājumu nozīmi būvēs.

3. Ražotāji nodrošina, ka ir izstrādātas procedūras, lai sērijveida izstrādājumi atbilstu deklarētajām ekspluatācijas īpašībām. Pienācīgi jāņem vērā attiecīgās izstrādājuma tipa izmaiņas, kā arī izmaiņas piemērojamās saskaņotajās specifikācijās.

Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar būvizstrādājuma deklarēto ekspluatācijas īpašību precizitātes, uzticamības un stabilitātes nodrošināšanu, ražotāji veic to būvizstrādājumu, kurus laiž tirgū vai dara pieejamus tirgū, paraugu pārbaudi, izmeklē un, ja vajadzīgs, veic sūdzību, neatbilstīgu izstrādājumu un atsauktu izstrādājumu reģistrēšanu, kā arī par šo uzraudzību pastāvīgi informē izplatītājus.

4. Ražotāji nodrošina to, ka uz to būvizstrādājumiem ir tipa, partijas vai sērijas numurs vai kāds cits identifikācijas elements, vai, ja izstrādājuma izmērs vai raksturs to neatļauj, – ka vajadzīgā informācija ir sniegta uz iesaiņojuma vai būvizstrādājumam pievienotā dokumentā.

5. Ražotāji uz būvizstrādājuma vai, ja tas nav iespējams, uz iesaiņojuma vai būvizstrādājumam pievienotajā dokumentā norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un kontaktadresi. Adresē norāda vienu kontaktpunktu, kuru izmantojot var sazināties ar ražotāju.

6. Būvizstrādājumu darot pieejamu tirgū, ražotāji nodrošina, ka izstrādājumam ir pievienotas lietotājiem viegli saprotamas instrukcijas un drošības informācija valodā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts.

7. Ražotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka būvizstrādājums, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst ekspluatācijas īpašību deklarācijai vai citām piemērojamām šīs regulas prasībām, nekavējoties veic nepieciešamos koriģējošos pasākumus, lai panāktu būvizstrādājuma atbilstību vai arī, ja vajadzīgs, lai izņemtu to no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja izstrādājums rada apdraudējumu, ražotāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi būvizstrādājumu darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un jebkuriem veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

8. Pēc kompetentas valsts iestādes pamatota pieprasījuma ražotāji tai viegli saprotamā valodā sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu būvizstrādājuma atbilstību ekspluatācijas īpašību deklarācijai un citām piemērojamām šīs regulas prasībām. Ražotāji pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to jebkādos pasākumos, kas veikti, lai izvairītos no apdraudējuma, ko var radīt būvizstrādājumi, kurus viņi laiduši tirgū.

12. pants

Pilnvarotie pārstāvji

1. Ražotāji ar rakstisku pilnvaru var iecelt pilnvaroto pārstāvi.

Tehniskās dokumentācijas izstrāde neietilpst pilnvarotā pārstāvja pilnvarā.

2. Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti pilnvarā. Ar pilnvaru pilnvarotajam pārstāvim atļauj veikt vismaz šādus uzdevumus:

a)	glabāt ekspluatācijas īpašību deklarāciju un tehnisko dokumentāciju, lai tā būtu pieejama valsts uzraudzības iestādēm laikposmā, kas minēts 11. panta 2. punktā;

b)	pēc kompetentas valsts iestādes pamatota pieprasījuma sniegt iestādei visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu būvizstrādājuma atbilstību ekspluatācijas īpašību deklarācijai un citām piemērojamām šīs regulas prasībām;

c)	pēc kompetento valsts iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām jebkādos pasākumos, kas veikti, lai izvairītos no apdraudējuma, ko var radīt būvizstrādājumi, uz kuriem attiecas pilnvarotā pārstāvja pilnvara.

13. pants

Importētāju pienākumi

1. Importētāji Savienības tirgū laiž tikai tādus būvizstrādājumus, kas atbilst piemērojamām šīs regulas prasībām.

2. Pirms būvizstrādājuma laišanas tirgū importētāji pārliecinās, ka ražotājs ir veicis ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumu un pārbaudi. Importētāji nodrošina, ka ražotājs ir izstrādājis 11. panta 1. punkta otrajā daļā minēto tehnisko dokumentāciju un ekspluatācijas īpašību deklarāciju saskaņā ar 4., 6. un 7. pantu. Importētāji arī nodrošina, ka izstrādājumam vajadzības gadījumā ir CE zīme un ka izstrādājumam ir pievienoti vajadzīgie dokumenti, un ka ražotājs ir nodrošinājis atbilstību 11. panta 4. un 5. punktā noteiktajām prasībām.

Ja importētājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka būvizstrādājums neatbilst ekspluatācijas īpašību deklarācijai vai citām piemērojamām šīs regulas prasībām, importētājs būvizstrādājumu nelaiž tirgū, līdz tas atbilst pievienotajai ekspluatācijas īpašību deklarācijai un citām piemērojamām šīs regulas prasībām, vai arī – līdz ekspluatācijas īpašību deklarācija ir izlabota. Turklāt, ja būvizstrādājums rada apdraudējumu, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes.

3. Importētāji uz būvizstrādājuma vai, ja tas nav iespējams, uz iesaiņojuma vai izstrādājumam pievienotajā dokumentā norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un kontaktadresi.

4. Būvizstrādājumu darot pieejamu tirgū, importētāji nodrošina, ka izstrādājumam ir pievienotas lietotājiem viegli saprotamas instrukcijas un drošības informācija valodā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts.

5. Importētāji nodrošina, ka laikā, kad tie ir atbildīgi par būvizstrādājumu, tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē būvizstrādājuma atbilstību ekspluatācijas īpašību deklarācijai un pārējām piemērojamajām šīs regulas prasībām.

6. Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar būvizstrādājuma deklarēto ekspluatācijas īpašību precizitātes, uzticamības un stabilitātes nodrošināšanu, importētāji veic to būvizstrādājumu, kurus laiž tirgū vai dara pieejamus tirgū, paraugu pārbaudi, izmeklē un, ja vajadzīgs, veic sūdzību, neatbilstīgu izstrādājumu un atsauktu izstrādājumu reģistrēšanu, kā arī par šo uzraudzību pastāvīgi informē izplatītājus.

7. Importētāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka būvizstrādājums, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst ekspluatācijas īpašību deklarācijai vai citām piemērojamām šīs regulas prasībām, nekavējoties veic nepieciešamos koriģējošos pasākumus, lai panāktu būvizstrādājuma atbilstību vai arī, ja vajadzīgs, lai izņemtu to no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja izstrādājums rada apdraudējumu, importētāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi būvizstrādājumu darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un jebkuriem veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

8. Importētāji 11. panta 2. punktā minētajā laikposmā saglabā ekspluatācijas īpašību deklarācijas kopiju, lai tā būtu pieejama tirgus uzraudzības iestādēm, un nodrošina, lai šīm iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama tehniskā dokumentācija.

9. Pēc kompetentas valsts iestādes pamatota pieprasījuma importētāji tai viegli saprotamā valodā sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu būvizstrādājuma atbilstību ekspluatācijas īpašību deklarācijai un citām piemērojamām šīs regulas prasībām. Importētāji pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to jebkādos pasākumos, kas veikti, lai izvairītos no apdraudējuma, ko var radīt būvizstrādājumi, kurus viņi laiduši tirgū.

14. pants

Izplatītāju pienākumi

1. Darot būvizstrādājumu pieejamu tirgū, izplatītāji pietiekami rūpīgi ievēro šīs regulas prasības.

2. Pirms būvizstrādājuma laišanas tirgū izplatītāji nodrošina, ka izstrādājumam vajadzības gadījumā ir CE zīme un tam ir pievienoti šajā regulā noteiktie dokumenti, instrukcijas un drošības informācija lietotājiem viegli saprotamā valodā, kuru nosaka attiecīgā dalībvalsts. Izplatītāji arī nodrošina, ka ražotājs un importētājs ir izpildījuši attiecīgi 11. panta 4. un 5. punkta un 13. panta 3. punkta prasības.

Ja izplatītājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka būvizstrādājums neatbilst ekspluatācijas īpašību deklarācijai vai citām piemērojamām šīs regulas prasībām, izplatītājs būvizstrādājumu nelaiž tirgū, līdz tas atbilst pievienotajai ekspluatācijas īpašību deklarācijai un citām piemērojamām šīs regulas prasībām vai arī – līdz ekspluatācijas īpašību deklarācija ir izlabota. Turklāt, ja izstrādājums rada apdraudējumu, izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju, un tirgus uzraudzības iestādes.

3. Izplatītājs nodrošina, ka laikā, kad tas ir atbildīgs par būvizstrādājumu, tā uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē būvizstrādājuma atbilstību ekspluatācijas īpašību deklarācijai un citām piemērojamām šīs regulas prasībām.

4. Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka būvizstrādājums, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst ekspluatācijas īpašību deklarācijai vai citām piemērojamām šīs regulas prasībām, nodrošina, ka tiek veikti nepieciešamie koriģējošie pasākumi, lai panāktu būvizstrādājuma atbilstību vai arī, ja vajadzīgs, lai izņemtu to no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja izstrādājums rada apdraudējumu, izplatītāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi izstrādājumu darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un jebkuriem veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

5. Pēc kompetentas valsts iestādes pamatota pieprasījuma izplatītāji iestādei viegli saprotamā valodā sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu būvizstrādājuma atbilstību ekspluatācijas īpašību deklarācijai un citām piemērojamām šīs regulas prasībām. Izplatītāji pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to jebkādos pasākumos, kas veikti, lai izvairītos no apdraudējuma, ko var radīt būvizstrādājumi, kurus viņi darījuši pieejamus tirgū.

15. pants

Gadījumi, kad ražotāju pienākumus piemēro importētājiem un izplatītājiem

Šajā regulā importētājs vai izplatītājs uzskatāms par ražotāju un uz to attiecas 11. pantā noteiktie ražotāja pienākumi, ja tas izstrādājumus laiž tirgū ar savu nosaukumu vai preču zīmi vai izmaina jau tirgū laisto būvizstrādājumu tādējādi, ka tas ietekmē atbilstību ekspluatācijas īpašību deklarācijai.

16. pants

Uzņēmēju identifikācija

Par laikposmu, kas minēts 11. panta 2. punktā, uzņēmēji tirgus uzraudzības iestādēm pēc to pieprasījuma sniedz informāciju par:

a)	jebkuru uzņēmēju, kas tiem piegādājis izstrādājumu;

b)	jebkuru uzņēmēju, kuram tie piegādājuši izstrādājumu.

IV NODAĻA

SASKAŅOTAS TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS

17. pants

Saskaņotie standarti

1. Saskaņotos standartus pieņem Eiropas standartizācijas iestādes, kas uzskaitītas Direktīvas 98/34/EK I pielikumā, pamatojoties uz pieprasījumiem (turpmāk “mandāti”), ko Komisija izdevusi saskaņā ar minētās direktīvas 6. pantu pēc apspriešanās ar šīs regulas 64. pantā minēto Būvniecības pastāvīgo komiteju (turpmāk “Būvniecības pastāvīgā komiteja”).

2. Saskaņotajos standartos paredz metodes un kritērijus būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību novērtējumam attiecībā uz to būtiskiem raksturlielumiem.

Ja tas paredzēts attiecīgajā mandātā, saskaņotajā standartā par izstrādājumiem, uz kuriem standarts attiecas, ir atsauce uz paredzēto izmantojumu.

Saskaņotajos standartos – attiecīgos gadījumos un ja tas neapdraud rezultātu precizitāti, uzticamību vai stabilitāti – paredz tādas metodes būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību novērtējumam attiecībā uz to būtiskiem raksturlielumiem, kuras ir mazāk apgrūtinošas nekā testēšana.

3. Eiropas standartizācijas iestādes saskaņotajos standartos nosaka piemērojamo ražošanas procesa kontroli, kurā ņem vērā attiecīgā būvizstrādājuma ražošanas procesa specifiskos apstākļus.

Saskaņotajos standartos iekļauj tehniskas detaļas, kas vajadzīgas, lai īstenotu ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmu.

4. Komisija novērtē Eiropas standartizācijas iestāžu pieņemto saskaņoto standartu atbilstību attiecīgajiem mandātiem.

Komisija to saskaņoto standartu atsauču sarakstu, kas atbilst attiecīgajam mandātam, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Par katru sarakstā iekļauto saskaņoto standartu norāda šādu informāciju:

a)	attiecīgā gadījumā – atsauces uz saskaņotajām tehniskajām specifikācijām, kuras tiek aizstātas;

b)	līdzāspastāvēšanas laikposma sākuma datums;

c)	līdzāspastāvēšanas laikposma beigu datums.

Komisija publicē visus minētā saraksta atjauninājumus.

No līdzāspastāvēšanas laikposma sākuma datuma ir iespējams izmantot saskaņotu standartu, lai sagatavotu tāda būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību deklarāciju, uz ko tas attiecas. Valstu standartizācijas iestādēm ir pienākums transponēt saskaņotos standartus saskaņā ar Direktīvu 98/34/EK.

Neskarot 36. līdz 38. pantu, no līdzāspastāvēšanas laikposma beigu datuma saskaņotais standarts ir vienīgais līdzeklis, ko izmanto, lai izstrādātu tādu būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību deklarāciju, uz kuriem tas attiecas.

Līdzāspastāvēšanas laikposma beigās savstarpēji neatbilstošos valstu standartus atceļ, un dalībvalstis pārtrauc visu savstarpēji neatbilstošo valsts noteikumu spēkā esamību.

18. pants

Oficiāls iebildums pret saskaņotajiem standartiem

1. Ja dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka saskaņotais standarts pilnībā neatbilst prasībām, kuras noteiktas attiecīgajā mandātā, attiecīgā dalībvalsts vai Komisija šo jautājumu līdz ar attiecīgo pamatojumu izvirza izskatīšanai komitejā, kas izveidota ar Direktīvas 98/34/EK 5. pantu. Komiteja pēc apspriešanās ar attiecīgo Eiropas standartizācijas iestādi un Būvniecības pastāvīgo komiteju nekavējoties sniedz savu atzinumu.

2. Ņemot vērā komitejas, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 98/34/EK 5. pantu, atzinumu, Komisija pieņem lēmumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēt, nepublicēt, publicēt ar ierobežojumiem, saglabāt, saglabāt ar ierobežojumiem vai svītrot atsauces uz attiecīgo saskaņoto standartu.

3. Komisija informē attiecīgo Eiropas standartizācijas iestādi, kuru skar tās lēmums, un, ja nepieciešams, pieprasa attiecīgo saskaņoto standartu pārskatīšanu.

19. pants

Eiropas novērtējuma dokuments

1. Pamatojoties uz ražotāja pieteikumu Eiropas tehniskajam novērtējumam, TNI organizācija izstrādā un pieņem Eiropas novērtējuma dokumentu attiecībā uz katru būvizstrādājumu, uz kuru neattiecas vai tikai daļēji attiecas saskaņotais standarts un kura ekspluatācijas īpašības saistībā ar tā būtiskajiem raksturlielumiem nevar pilnībā novērtēt atbilstīgi spēkā esošajam saskaņotajam standartam, jo cita starpā:

a)	izstrādājums nav iekļauts neviena saskaņotā standarta darbības jomā;

b)	saskaņotajā standartā paredzētā novērtēšanas metode nav piemērota vismaz vienam minētā izstrādājuma būtiskajam raksturlielumam; vai

c)	saskaņotajā standartā vismaz vienam minētā izstrādājuma būtiskajam raksturlielumam nav paredzēta novērtēšanas metode.

2. Eiropas novērtējuma dokumenta pieņemšanas procedūrā ievēro 20. pantā noteiktos principus un tā atbilst 21. pantam un II pielikumam.

3. Komisija saskaņā ar 60. pantu var pieņemt deleģētus aktus, lai grozītu II pielikumu un izveidotu papildu procedūras noteikumus Eiropas novērtējuma dokumenta izstrādei un pieņemšanai.

20. pants

Eiropas novērtējuma dokumentu izstrādes un pieņemšanas principi

1. Eiropas novērtējuma dokumenta izstrādes un pieņemšanas procedūra:

a)	ir pārskatāma attiecīgajam ražotājam;

b)	nosaka attiecīgus obligātus termiņus, lai izvairītos no nepamatotiem kavējumiem;

c)	pienācīgi ņem vērā komercnoslēpuma un konfidencialitātes aizsardzību;

d)	ļauj piemērotā apjomā piedalīties Komisijai;

e)	ir rentabla ražotājam; un

f)	nodrošina pietiekamu koleģialitāti un koordināciju starp TNI, kas izvirzītas saistībā ar attiecīgo izstrādājumu.

2. TNI kopā ar 25. panta 1. punktā minēto TNI organizāciju uzņemas visas izmaksas saistībā ar Eiropas novērtējuma dokumenta izstrādi un pieņemšanu.

21. pants

Atbildīgās TNI pienākumi, tai saņemot pieteikumu Eiropas tehniskajam novērtējumam

1. TNI, kas saņem pieteikumu Eiropas tehniskajam novērtējumam (turpmāk “par būvizstrādājumu atbildīgā TNI”), par to, vai uz būvizstrādājumu pilnībā vai daļēji attiecas saskaņotās tehniskās specifikācijas, ražotāju informē šādi:

a)	ja uz izstrādājumu pilnībā attiecas saskaņots standarts, atbildīgā TNI ražotāju informē, ka saskaņā ar 19. panta 1. punktu nevar izdot Eiropas tehnisko novērtējumu;

b)	ja uz izstrādājumu pilnībā attiecas Eiropas novērtējuma dokuments, atbildīgā TNI ražotāju informē, ka šo dokumentu izmantos par pamatu izdodamajam Eiropas tehniskajam novērtējumam;

c)	ja uz izstrādājumu neattiecas vai tikai daļēji attiecas kāda saskaņota tehniska specifikācija, atbildīgā TNI piemēro procedūras, kas izklāstīti II pielikumā vai kas izveidoti saskaņā ar 19. panta 3. punktu.

2. Gadījumos, kas minēti 1. punkta b) un c) apakšpunktā, atbildīgā TNI informē TNI organizāciju un Komisiju par pieprasījuma saturu un atsauci uz attiecīgo Komisijas lēmumu par ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumu un pārbaudi, kuru atbildīgā TNI paredz izmantot attiecībā uz šo izstrādājumu, vai arī ziņo par šāda Komisijas lēmuma neesamību.

3. Ja Komisija uzskata, ka attiecībā uz konkrēto būvizstrādājumu nav piemērota lēmuma par ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumu un pārbaudi, piemēro 28. pantu.

22. pants

Publicēšana

Eiropas novērtējuma dokumentus, ko pieņēmusi TNI organizācija, nosūta Komisijai, kura Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicē sarakstu ar atsaucēm uz pieņemtajiem Eiropas novērtējuma dokumentiem.

Komisija publicē visus saraksta atjauninājumus.

23. pants

Strīdu izšķiršana TNI domstarpību gadījumos

Ja paredzētajā laikā TNI nav vienojušās par Eiropas novērtējuma dokumentu, TNI organizācija šo jautājumu iesniedz Komisijai, lai tā rastu atbilstīgu risinājumu.

24. pants

Eiropas novērtējuma dokumenta saturs

1. Eiropas novērtējuma dokumentā iekļauj vismaz vispārēju būvizstrādājuma aprakstu, būtiskus raksturlielumus un ekspluatācijas īpašību novērtējuma metodes un kritērijus attiecībā uz tā būtiskiem raksturlielumiem, kas saistīti ar ražotāja paredzēto izmantojumu un par ko ražotājs ir vienojies ar TNI organizāciju. Jo īpaši Eiropas novērtējuma dokumentā iekļauj būtisko raksturlielumu sarakstu, kuri ir nozīmīgi izstrādājuma paredzētajam izmantojumam un par kuriem ražotājs ir vienojies ar TNI organizāciju.

2. Eiropas novērtējuma dokumentā nosaka piemērojamās ražošanas procesa kontroles principus, ņemot vērā attiecīgā būvizstrādājuma ražošanas procesa apstākļus.

3. Ja izstrādājuma dažu būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašības var pienācīgi novērtēt ar metodēm un kritērijiem, kas jau noteikti citās saskaņotās tehniskajās specifikācijās vai 66. panta 3. punktā minētajās pamatnostādnēs, vai kas izmantoti saskaņā ar Direktīvas 89/106/EEK 9. pantu pirms 2013. gada 1. jūlija saistībā ar Eiropas tehnisko apstiprinājumu izdošanu, minētās esošās metodes un kritērijus iekļauj kā Eiropas novērtējuma dokumenta daļas.

25. pants

Oficiāls iebildums pret Eiropas novērtējuma dokumentu

1. Ja dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka Eiropas novērtējuma dokuments tikai daļēji atbilst prasībām saistībā ar I pielikumā izklāstītajām pamatprasībām būvēm, attiecīgā dalībvalsts vai Komisija šo jautājumu līdz ar attiecīgo pamatojumu izvirza izskatīšanai Būvniecības pastāvīgajā komitejā. Būvniecības pastāvīgā komiteja pēc apspriešanās ar TNI organizāciju nekavējoties sniedz savu atzinumu.

2. Ņemot vērā Būvniecības pastāvīgās komitejas atzinumu, Komisija pieņem lēmumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēt, nepublicēt, publicēt ar ierobežojumiem, saglabāt, saglabāt ar ierobežojumiem vai svītrot atsauces uz attiecīgajiem Eiropas novērtējuma dokumentiem.

3. Komisija attiecīgi informē TNI organizāciju un vajadzības gadījumā pieprasa pārskatīt attiecīgo Eiropas novērtējuma dokumentu.

26. pants

Eiropas tehniskais novērtējums

1. Eiropas tehnisko novērtējumu izdod TNI pēc ražotāja pieprasījuma, pamatojoties uz Eiropas novērtējuma dokumentu, kas sagatavots atbilstīgi 21. pantā un II pielikumā noteiktajām procedūrām.

Ja pastāv Eiropas novērtējuma dokuments, Eiropas tehnisko novērtējumu var izdot pat gadījumā, ja ir izdots saskaņotā standarta mandāts. Šāda izdošana ir iespējama līdz pat līdzāspastāvēšanas laikposma sākumam, kā Komisija noteikusi saskaņā ar 17. panta 4. punktu.

2. Eiropas tehniskajā novērtējumajā iekļauj deklarējamās ekspluatācijas īpašības, kuras izteiktas līmeņa vai klases vai apraksta veidā, attiecībā uz tiem būtiskajiem raksturlielumiem, par ko saistībā ar deklarēto paredzēto izmantojumu ražotājs vienojies ar to TNI organizāciju, kura saņēmusi Eiropas tehniskā novērtējuma pieprasījumu, un tehniskas detaļas, kas vajadzīgas, lai īstenotu ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmu.

3. Lai nodrošinātu šā panta vienveidīgu īstenošanu, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka Eiropas tehniskā novērtējuma formātu saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto procedūru.

27. pants

Ekspluatācijas īpašību līmeņi vai klases

1. Komisija var pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 60. pantu, lai noteiktu ekspluatācijas īpašību klases attiecībā uz būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem.

2. Ja Komisija ir noteikusi ekspluatācijas īpašību klases attiecībā uz būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem, Eiropas standartizācijas iestādes šīs klases izmanto saskaņotajos standartos. TNI organizācija attiecīgā gadījumā Eiropas novērtējuma dokumentos izmantos šīs klases.

Ja Komisija nav noteikusi ekspluatācijas īpašību klases attiecībā uz būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem, Eiropas standartizācijas iestādes tās var noteikt saskaņotajos standartos, pamatojoties uz pārskatīto mandātu.

3. Ja attiecīgās pilnvaras to paredz, Eiropas standartizācijas iestādes saskaņotajos standartos nosaka minimālo līmeni attiecībā uz būtiskajām īpašībām un vajadzības gadījumā būvizstrādājumu paredzēto izmantojumu dalībvalstīs.

4. Ja Eiropas standartizācijas iestādes ir noteikušas ekspluatācijas īpašību klases saskaņotajā standartā, TNI organizācija izmanto šīs klases Eiropas novērtējuma dokumentos, ja tie attiecas uz būvizstrādājumiem.

Attiecīgā gadījumā TNI organizācija ar Komisijas piekrišanu un apspriedusies ar Būvniecības pastāvīgo komiteju nosaka Eiropas novērtējuma dokumentā ekspluatācijas īpašību klases un robežvērtību līmeņus attiecībā uz būvizstrādājumu būtiskajiem raksturlielumiem to paredzētajam gala izmantojumam, ko noteicis ražotājs.

5. Komisija var pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 60. pantu, lai izstrādātu nosacījumus, ar kādiem būvizstrādājums bez testēšanas vai bez turpmākas testēšanas uzskatāms par atbilstīgu noteiktam ekspluatācijas īpašību līmenim vai klasei.

Ja šādus nosacījumus nav izveidojusi Komisija, tos saskaņotajos standartos var noteikt Eiropas standartizācijas iestādes, pamatojoties uz pārskatīto mandātu.

6. Kad Komisija saskaņā ar 1. punktu ir noteikusi klasifikācijas sistēmas, dalībvalstis var noteikt ekspluatācijas īpašību līmeņus vai klases, kurām būvizstrādājumiem ir jāatbilst, attiecībā uz būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem vienīgi saskaņā ar minētajām klasifikācijas sistēmām.

7. Nosakot robežvērtību līmeņus vai ekspluatācijas īpašību klases, Eiropas standartizācijas iestādes un TNI organizācija ievēro dalībvalstu regulatīvās vajadzības.

28. pants

Ekspluatācijas īpašību noturības novērtējums un pārbaude

1. Būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumu un pārbaudi attiecībā uz to būtiskiem raksturlielumiem veic saskaņā ar vienu no V pielikumā noteiktajām sistēmām.

2. Pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 60. pantu, Komisija nosaka un, īpaši ņemot vērā ietekmi uz cilvēku veselību un drošību un uz vidi, var pārskatīt, kuru sistēmu vai sistēmas piemērot konkrētam būvizstrādājumam vai būvizstrādājumu saimei, vai noteiktam būtiskam raksturlielumam. To darot, Komisija ņem vērā arī dokumentēto pieredzi, ko valstu iestādes nosūta saistībā ar tirgus uzraudzību.

Komisija izvēlas vismazāk apgrūtinošo sistēmu vai sistēmas, kas atbilst pamatprasību būvēm izpildei.

3. Šādi noteiktu sistēmu norāda saskaņoto standartu mandātos un saskaņotajās tehniskajās specifikācijās.

V NODAĻA

TEHNISKĀ NOVĒRTĒJUMA IESTĀDES

29. pants

TNI nozīmēšana, uzraudzība un novērtēšana

1. Dalībvalstis savā teritorijā var nozīmēt TNI viena vai vairāku izstrādājumu jomās, kas uzskaitītas IV pielikuma 1. tabulā.

Dalībvalstis, kuras ir nozīmējušas TNI, paziņo citām dalībvalstīm un Komisijai šīs TNI nosaukumu un adresi un izstrādājumu jomas, saistībā ar kurām tā ir nozīmēta.

2. Komisija TNI sarakstu dara publiski pieejamu elektroniski, norādot izstrādājumu jomas un/vai būvizstrādājumus, saistībā ar kuriem tās ir nozīmētas.

Komisija publicē visus šā saraksta atjauninājumus.

3. Dalībvalstis uzrauga pašu nozīmēto TNI darbību un kompetenci un novērtē tās pēc attiecīgiem IV pielikuma 2. tabulā uzskaitītiem kritērijiem.

Dalībvalstis informē Komisiju par savas valsts TNI novērtēšanas procedūrām, to darbības un kompetences uzraudzību, kā arī par jebkādām izmaiņām šajā informācijā.

4. Komisija, apspriedusies ar Būvniecības pastāvīgo komiteju, pieņem pamatnostādnes par to, kā veikt TNI novērtējumu.

30. pants

TNI prasības

1. TNI veic novērtējumu un izdod Eiropas tehnisko novērtējumu tajā izstrādājumu jomā, saistībā ar kuru tā ir nozīmēta.

TNI sava nozīmējuma ietvaros atbilst IV pielikuma 2. tabulā noteiktajām prasībām.

2. Ja TNI vairs neatbilst 1. punktā minētajām prasībām, dalībvalsts atsauc šīs TNI nozīmējumu attiecīgajā izstrādājumu jomā un par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

31. pants

TNI koordinācija

1. TNI veido tehniskā novērtējuma organizāciju.

2. TNI organizāciju uzskata par struktūru, kas darbojas Eiropas vispārējās interesēs 162. panta nozīmē Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (15).

3. Sadarbības kopīgos mērķus un administratīvos un finansiālos nosacījumus attiecībā uz dotācijām, ko piešķir TNI organizācija, var noteikt partnerības pamatnolīgumos, ko paraksta Komisija un šī organizācija saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (16), (Finanšu regula) un Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002. Eiropas Parlamentu un Padomi informē par jebkura šāda nolīguma noslēgšanu.

4. TNI organizācija veic vismaz šādus uzdevumus:

a)	organizē TNI koordināciju un nodrošina sadarbību ar citām iesaistītajām pusēm;

b)	koordinē 21. pantā un II pielikumā izklāstītās procedūras piemērošanu, kā arī sniedz šim mērķim nepieciešamo atbalstu;

c)	izstrādā un pieņem Eiropas novērtējuma dokumentus;

d)	informē Komisiju par visiem jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas novērtējuma dokumentu sagatavošanu un 21. pantā un II pielikumā izklāstītās procedūras jebkādu interpretācijas aspektu, un, pamatojoties uz gūto pieredzi, Komisijai ierosina uzlabojumus;

e)	paziņo Komisijai un konkrētajai dalībvalstij par visiem novērojumiem attiecībā uz TNI, kas nepilda savus uzdevumus atbilstīgi 21. pantā un II pielikumā noteiktajai procedūrai;

f)	nodrošina, ka pieņemtie Eiropas novērtējuma dokumenti un atsauces uz Eiropas tehniskajiem novērtējumiem ir publiski pieejamas.

Šo uzdevumu veikšanai TNI organizācijā ir sekretariāts.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka TNI līdzdarbojas TNI organizācijā, sniedzot finanšu un cilvēkresursus.

32. pants

Savienības finansējums

1. Savienības finansējumu var piešķirt TNI organizācijai 31. panta 4. punktā norādīto darbību īstenošanai.

2. Gada apropriācijas 31. panta 4. punktā minētajiem uzdevumiem piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi spēkā esošai finanšu shēmai.

33. pants

Finanšu pasākumi

1. TNI organizācijai nodrošina Savienības finansējumu, neprasot iesniegt priekšlikumus, lai tā veiktu 31. panta 4. punktā noteiktos uzdevumus, kuriem dotācijas var piešķirt saskaņā ar Finanšu Regulu.

2. Regulas 31. panta 4. punktā minētās TNI organizācijas sekretariāta darbības var finansēt uz ekspluatācijas izdevumu dotāciju pamata. Atjaunošanas gadījumā darbības dotācijas automātiski nesamazina.

3. Ar dotāciju nolīgumiem var atļaut saņēmēju pieskaitāmo izmaksu segšanu pēc vienotas likmes, nepārsniedzot 10 % no darbību kopējām atbilstīgajām tiešajām izmaksām, izņemot gadījumus, kad saņēmēja netiešās izmaksas sedz ar darbības dotācijām, kuras finansē no Savienības vispārējā budžeta.

34. pants

Pārvaldība un uzraudzība

1. Apropriācijas, ko budžeta lēmējinstitūcija nosaka 31. panta 4. punktā izklāstīto uzdevumu finansēšanai, var segt arī administratīvos izdevumus saistībā ar priekšdarbiem, uzraudzību, kontroli, revīziju un izvērtēšanu, kas tieši nepieciešami šīs regulas mērķu sasniegšanai, jo īpaši pētījumus, sanāksmes, informācijas un publicēšanas darbības, izdevumus, kas saistīti ar informātikas tīkliem informācijas apmaiņai, un citus administratīvās vai tehniskās palīdzības izdevumus, ko Komisija var izmantot Eiropas novērtējuma dokumentu izstrādes un pieņemšanas un Eiropas tehnisko novērtējumu izdošanas darbībām.

2. Komisija izvērtē 31. panta 4. punktā izklāstīto uzdevumu, uz kuriem attiecas Savienības finansējums, atbilstību Savienības politikas un tiesību aktu prasībām un līdz 2017. gada 1. janvārim un pēc tam reizi piecos gados informē Eiropas Parlamentu un Padomi par šāda izvērtējuma rezultātiem.

35. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1. Komisija gādā, lai saskaņā ar šo regulu finansējamo darbību īstenošanā tiktu aizsargātas Savienības finansiālās intereses, piemērojot profilaktiskus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nelikumīgi izmaksātās summas, kā arī, ja tiek atklāti pārkāpumi, piemērojot iedarbīgas, samērīgas un preventīvas sankcijas saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (17), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (18), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (19).

2. Attiecībā uz darbībām, kuras finansē saskaņā ar šo regulu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā minētais pārkāpuma jēdziens nozīmē Savienības tiesību akta pārkāpumu vai līgumsaistību pārkāpumu uzņēmēja darbības vai bezdarbības dēļ, kura sekas ir vai būtu bijis kaitējums nepamatota izdevumu posteņa veidā Savienības vispārējam budžetam vai tās pārzinātajiem budžetiem.

3. Nolīgumos un līgumos, kas izriet no šīs regulas, nosaka uzraudzību un finanšu kontroli, kas jāveic Komisijai vai tās pilnvarotai personai, kā arī revīziju, kas jāveic Revīzijas palātai un kuru vajadzības gadījumā izdara uz vietas.

VI NODAĻA

VIENKĀRŠOTAS PROCEDŪRAS

36. pants

Īpašas tehniskās dokumentācijas izmantošana

1. Nosakot izstrādājuma tipu, ražotājs tipa testēšanu vai tipa aprēķinu var aizstāt ar īpašo tehnisko dokumentāciju, kura pierāda, ka

viena vai vairāku būvizstrādājuma, ko ražotājs laiž tirgū, būtiska raksturlieluma dēļ tas uzskatāms par atbilstīgu noteiktam ekspluatācijas īpašību līmenim vai klasei bez testēšanas un aprēķina vai bez turpmākas testēšanas saskaņā ar atbilstīgajā saskaņotajā specifikācijā vai Komisijas lēmumā paredzētajiem nosacījumiem,

būvizstrādājums, uz ko attiecas saskaņots standarts un ko ražotājs laiž tirgū, ir tā paša izstrādājuma tipa kā cits būvizstrādājums, kuru ražojis cits ražotājs un kurš jau ir testēts saskaņā ar atbilstīgo saskaņoto standartu. Ja šie nosacījumi ir izpildīti, ražotājs ir tiesīgs deklarēt ekspluatācijas īpašības, kas atbilst visiem vai daļai šā cita izstrādājuma testa rezultātiem. Ražotājs cita ražotāja iegūtus testa rezultātus var izmantot vienīgi, ja tas ir saņēmis attiecīgā ražotāja atļauju, kurš ir atbildīgs par šo testa rezultātu precizitāti, uzticamību un stabilitāti; vai

būvizstrādājums, uz ko attiecas saskaņota tehniska specifikācija un ko ražotājs laiž tirgū, ir sistēma, ko veido sastāvdaļas, kuras ražotājs samontē, pienācīgi vadoties pēc precīzām instrukcijām, kuras sniedz sistēmu vai sastāvdaļu piegādātājs, kas šo sistēmu vai šo sastāvdaļu jau ir testējis attiecībā uz vienu vai vairākiem būtiskiem raksturlielumiem saskaņā ar atbilstīgo saskaņoto tehnisko specifikāciju. Ja šie nosacījumi ir izpildīti, ražotājs ir tiesīgs deklarēt ekspluatācijas īpašības, kas atbilst visiem vai daļai šīs piegādātās sistēmas vai sastāvdaļas testa rezultātiem. Ražotājs cita ražotāja vai sistēmas nodrošinātāja iegūtus testa rezultātus var izmantot vienīgi, ja tas ir saņēmis attiecīgā ražotāja vai sistēmas nodrošinātāja atļauju, kurš ir atbildīgs par šo testa rezultātu precizitāti, uzticamību un stabilitāti.

2. Ja 1. punktā minētais būvizstrādājums pieder pie būvizstrādājumu saimes, kurai piemērotā ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēma ir “1+” vai “1” sistēma, kā noteikts V pielikumā, īpašo tehnisko dokumentāciju pārbauda attiecīgā izstrādājumu sertifikācijas iestāde, kā minēts V pielikumā.

37. pants

Vienkāršoto procedūru izmantošana mikrouzņēmumos

Mikrouzņēmumi, kas ražo būvizstrādājumus, uz ko attiecas saskaņots standarts, tā vietā, lai izstrādājuma tipu noteiktu ar V pielikumā izklāstīto piemērojamo “3” un “4” sistēmu tipa testu, var izmantot metodes, kas atšķiras no piemērojamajā saskaņotajā standartā iekļautajām metodēm. Šie ražotāji arī var attiecināt “4” sistēmas noteikumus uz tiem būvizstrādājumiem, uz kuriem attiecas “3” sistēma. Ja ražotājs izmanto šīs vienkāršotās procedūras, tam ar īpašo tehnisko dokumentāciju jāpierāda, ka būvizstrādājums atbilst piemērojamām prasībām.

38. pants

Citas vienkāršotas procedūras

1. Attiecībā uz būvizstrādājumiem, uz ko attiecas saskaņots standarts un kuri ir izgatavoti individuāli vai pēc pasūtījuma neindustriālā ražošanas procesā pēc īpaša pasūtījuma un iestrādāti vienā identificētā būvē, ražotājs piemērojamās sistēmas ekspluatācijas īpašību novērtējuma daļu, kā noteikts V pielikumā, var aizstāt ar īpašo tehnisko dokumentāciju, pierādot šā izstrādājuma atbilstību piemērojamām prasībām.

2. Ja 1. punktā minētais būvizstrādājums pieder pie būvizstrādājumu saimes, kurai piemērotā ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēma ir “1+” vai “1” sistēma, kā noteikts V pielikumā, īpašo tehnisko dokumentāciju pārbauda paziņotā izstrādājumu sertifikācijas iestāde, kā minēts V pielikumā.

VII NODAĻA

PILNVAROJOŠĀS IESTĀDES UN PILNVAROTĀS IESTĀDES

39. pants

Paziņošana

Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm iestādes, kas pilnvarotas veikt trešo pušu uzdevumus ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes procesā saskaņā ar šo regulu (turpmāk “paziņotās iestādes”).

40. pants

Paziņojošās iestādes

1. Dalībvalstis nozīmē paziņojošo iestādi, kas ir atbildīga par nepieciešamo procedūru izstrādi un veikšanu, lai novērtētu un paziņotu iestādes, kurām šīs regulas mērķiem ir tiesības veikt trešās puses uzdevumus ekspluatācijas īpašību noturīguma novērtējuma un pārbaudes procesā, kā arī ir atbildīga par paziņoto iestāžu uzraudzību, tostarp par to atbilstību 43. pantam.

2. Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtēšanu un uzraudzību veic valsts akreditācijas struktūras Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un saskaņā ar to.

3. Ja paziņojošā iestāde deleģē vai kā citādi uztic veikt 1. punktā minēto novērtēšanu, paziņošanu vai uzraudzīšanu kādai iestādei, kas nav valsts pārvaldes iestāde, šī iestāde ir juridiska persona un mutatis mutandis atbilst 41. pantā noteiktajām prasībām. Turklāt tai jāveic pasākumi, lai spētu atbildēt par saistībām, kas izriet no tās darbībām.

4. Paziņojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par 3. punktā minētās iestādes darbību.

41. pants

Prasības paziņojošajām iestādēm

1. Paziņojošo iestādi izveido tā, lai nerastos nekādi interešu konflikti ar paziņotajām iestādēm.

2. Paziņojošā iestāde ir organizēta un darbojas tā, lai nodrošinātu darbības objektivitāti un taisnīgumu.

3. Paziņojošā iestāde ir organizēta tā, lai visus lēmumus par tādas iestādes paziņošanu, kura var veikt trešās puses uzdevumus ekspluatācijas īpašību noturības novērtēšanas un pārbaudes procesā, pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras veikušas novērtēšanu.

4. Paziņojošā iestāde nepiedāvā un neveic darbības, ko veic paziņotās iestādes, kā arī nesniedz konsultācijas, kas saistītas ar komerciāliem vai konkurences apsvērumiem.

5. Paziņojošā iestāde saglabā iegūtās informācijas konfidencialitāti.

6. Paziņojošajai iestādei ir pietiekami daudz kompetentu darbinieku uzdevumu pienācīgai izpildei.

42. pants

Dalībvalstu pienākums sniegt informāciju

Dalībvalstis informē Komisiju par attiecīgajām valsts procedūrām to iestāžu novērtēšanai un paziņošanai, kurām būs atļauts veikt trešās puses uzdevumus ekspluatācijas īpašību noturīguma novērtējuma un pārbaudes procesā, kā arī paziņoto iestāžu uzraudzībā, un par jebkādām izmaiņām šajās procedūrās.

Komisija publisko šo informāciju.

43. pants

Prasības paziņotajām iestādēm

1. Lai paziņoto iestādi varētu paziņot, tai jāatbilst šā panta 2. līdz 11. punktā izklāstītajām prasībām.

2. Paziņoto iestādi izveido saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.

3. Paziņotā iestāde ir trešā persona, kas ir neatkarīga no organizācijas vai būvizstrādājuma, kam tā veic novērtēšanu.

Iestāde, kas pieder pie uzņēmēju asociācijas vai profesionālas federācijas, kas pārstāv uzņēmumus, kuri iesaistīti to būvizstrādājumu projektēšanā, ražošanā, piegādē, montāžā, izmantošanā vai apkopē, kurus tā novērtē, tiek uzskatīta par paziņoto iestādi, ja vien var pierādīt, ka tā ir neatkarīga un nepastāv interešu konflikts.

4. Paziņotā iestāde, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par ekspluatācijas īpašību noturības novērtēšanas trešās puses uzdevumiem, nav vērtējamo izstrādājumu projektētāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkalpotāji, ne arī to pilnvaroti pārstāvji. Tas neizslēdz novērtējamo izstrādājumu izmantošanu, kas nepieciešami paziņotās iestādes darbībai vai izstrādājumu izmantošanai personīgiem mērķiem.

Paziņotā iestāde, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par trešās puses uzdevumiem ekspluatācijas īpašību noturības novērtēšanas un pārbaudes procesā, nav tieši iesaistīti šo būvizstrādājumu projektēšanā, ražošanā vai būvē, tirdzniecībā, uzstādīšanā, lietošanā vai uzturēšanā un nepārstāv puses, kas iesaistītas minētajās darbībās. Tās neuzsāk darbības, kas var būt pretrunā ar to spriedumu neatkarību un godprātību, ko prasa pienākumi, kuriem tā paziņota. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

Paziņotā iestāde nodrošina, ka tās filiāļu vai apakšlīgumu slēdzēju darbības neietekmē atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti un taisnīgumu, kā arī/vai pārbaudes darbības.

5. Paziņotā iestāde un tās darbinieki ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes trešās puses uzdevumus veic ar visaugstāko profesionālo godīgumu un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā bez jebkāda spiediena un pamudinājumiem, galvenokārt finansiāliem, kas varētu ietekmēt viņu lēmumu vai atbilstības novērtēšanas un/vai pārbaudes darbību rezultātus, jo īpaši no to personu vai personu grupu puses, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

6. Paziņotā iestāde ir spējīga ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes procesā veikt trešās puses uzdevumus, kas šai iestādei noteikti saskaņā ar V pielikumu un kā veikšanai tā ir paziņota, paziņotā iestāde šos uzdevumus veic pati vai arī tās vārdā un uz tās atbildību.

Paziņotās iestādes rīcībā vienmēr un visām ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmām un būvizstrādājumu veidiem un kategorijām, būtiskajiem raksturlielumiem un uzdevumiem, attiecībā uz ko tā ir paziņota, ir:

a)	vajadzīgie darbinieki ar tehniskām zināšanām un pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai veiktu trešās puses ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes uzdevumus;

vajadzīgais procedūras apraksts, saskaņā ar kuru veikts ekspluatācijas īpašību novērtējums, apraksts, nodrošinot šo procedūru pārskatāmību un iespēju šīs procedūras atveidot; tai ir izstrādāta piemērota politika un procedūras, kurā uzdevumi, ko tā veic kā paziņotā iestāde, ir nodalīti no pārējās darbības;

c)	vajadzīgās procedūras darbību veikšanai, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai attiecīgie uzņēmumi ražo sērijveida izstrādājumus.

Paziņotajai iestādei ir nepieciešamie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus saistībā ar darbībām, kurām tā ir pienācīgi paziņota, un ir tai piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam vai iekārtām.

7. Personālam, kurš atbildīgs par tās darbības veikšanu, saistībā ar kuru tā ir paziņota, ir:

a)	labas tehniskās un profesionālās zināšanas par visiem trešās puses uzdevumiem ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumā un pārbaudē attiecīgajā jomā, kurai iestāde ir paziņota;

b)	pietiekamas zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamo novērtējumu un pārbaudēm atbilstīgas pilnvaras veikt šīs darbības;

c)	atbilstīgas zināšanas un sapratne par piemērotiem saskaņotajiem standartiem un attiecīgajiem regulas noteikumiem;

d)	nepieciešamās spējas sagatavot sertifikātus, dokumentāciju un ziņojumus, kas uzrāda, ka novērtēšana un pārbaude ir veikta.

8. Tiek garantēta paziņotās iestādes, tās augstākā līmeņa vadības un darbinieku, kas veic novērtēšanu, objektivitāte.

Atalgojums, ko saņem paziņotās iestādes augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas veic novērtēšanu, nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

9. Paziņotā iestāde nokārto tiesisko apdrošināšanu, ja vien atbildību neuzņemas dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai ja dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par veikto novērtējumu un/vai pārbaudi.

10. Paziņotās iestādes darbinieku pienākums ir glabāt dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kura iegūta, veicot V pielikumā minētos uzdevumus, izņemot attiecībās ar tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbības tiek veiktas. Īpašumtiesības ir aizsargātas.

11. Paziņotā iestāde piedalās attiecīgajās standartizācijas darbībās un saskaņā ar šo regulu izveidotās paziņoto iestāžu koordinācijas grupas darbībās, vai nodrošina, ka tās darbinieki, kuri veic novērtēšanu, būtu informēti par tām, un piemēro kā pamatnostādnes šīs darba grupas administratīvos lēmumus un sagatavotos dokumentus.

44. pants

Atbilstības pieņēmums

Ja paziņota iestāde, kas pilnvarojama veikt trešās puses uzdevumus ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes procesā, pierāda tās atbilstību kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos saskaņotajos standartos vai to daļās, uz kuriem atsauces publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, to uzskata par atbilstīgu 43. panta prasībām, ciktāl uz minētajām prasībām attiecas piemērojamie saskaņotie standarti.

45. pants

Paziņoto iestāžu filiāles un apakšuzņēmēji

1. Ja paziņotā iestāde slēdz apakšlīgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar trešās puses uzdevumiem ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumā vai pārbaudē vai izmanto filiāli, tā pārliecinās, ka apakšlīguma slēdzējs vai filiāle atbilst 43. panta prasībām, un attiecīgi informē paziņojošo iestādi.

2. Paziņotā iestāde uzņemas pilnu atbildību par apakšlīgumu slēdzēju vai filiāļu veiktajiem uzdevumiem neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

3. Par darbībām var slēgt apakšlīgumu vai tās var veikt filiāle tikai tad, ja klients tam piekrīt.

4. Paziņotā iestāde saglabā atbilstīgos dokumentus par ikviena apakšuzņēmēja vai filiāles kvalifikāciju novērtējumu un to veiktajiem uzdevumiem atbilstīgi V pielikumam, lai tos varētu uzrādīt paziņojošajai iestādei.

46. pants

Tādu iekārtu izmantošana, kas atrodas ārpus paziņotās iestādes testēšanas laboratorijas

1. Pēc ražotāja pieprasījuma un ja tas ir pamatots ar tehniskiem, ekonomiskiem vai apgādes apsvērumiem, paziņotās iestādes var veikt V pielikumā minētos testus attiecībā uz ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmu “1+”, “1” un “3”, vai uzraudzīt šādu testu veikšanu vai nu ražotāja ražotnēs, izmantojot ražotāja iekšējās laboratorijas testēšanas iekārtas, vai ar ražotāja iepriekšēju piekrišanu ārējā laboratorijā, izmantojot šīs laboratorijas testēšanas iekārtas.

Paziņotās iestādes, kas veic šādus testus, ir īpaši nozīmētas par kompetentām strādāt ārpus pašu akreditētajām testēšanas iekārtām.

2. Pirms šo testu veikšanas paziņotā iestāde pārbauda, vai ir izpildītas prasības saistībā ar testēšanas metodi, un novērtē, vai

a)	testēšanas iekārtām ir piemērota kalibrēšanas sistēma un vai ir nodrošināta mērījumu izsekojamība,

b)	ir nodrošināta testēšanas rezultātu kvalitāte.

47. pants

Paziņojuma pieteikums

1. Iestāde, kas pilnvarojama veikt trešās puses uzdevumus ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes procesā, iesniedz paziņojuma pieteikumu tās dalībvalsts paziņojošai iestādei, kurā tā ir reģistrēta.

2. Pieteikumam pievieno veicamo darbību aprakstu, novērtēšanas un/vai pārbaudes procedūras, par ko iestāde paziņo sevi kā kompetentu, akreditācijas sertifikātu, ja tāds ir, ko izdevusi valsts akreditācijas struktūra Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un kurā apstiprināts, ka šī iestāde atbilst 43. pantā noteiktajām prasībām.

3. Ja attiecīgajai iestādei nav akreditācijas sertifikāta, tā paziņojošajai iestādei iesniedz visus dokumentāros pierādījumus, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu, atzītu un regulāri uzraudzītu tās atbilstību 43. pantā noteiktajām prasībām.

48. pants

Paziņošanas procedūra

1. Paziņojošās iestādes var paziņot tikai tās iestādes, kas atbilst 43. pantā noteiktajām prasībām.

2. Tās par to paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, īpaši izmantojot Komisijas izveidoto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.

Izņēmuma gadījumos, kuri minēti 3. punkta otrajā daļā un kuriem nav pieejams attiecīgs elektronisks rīks, ir pieņemama paziņojuma paliekošā kopija.

3. Paziņojumā norāda veicamo pienākumu pilnu aprakstu, atsauci uz attiecīgajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām un V pielikumā minētās sistēmas vajadzībām – būtiskos raksturlielumus, attiecībā uz kuriem iestāde ir kompetenta.

Taču atsauce uz atbilstošajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām nav prasīta V pielikuma 3. punktā noteiktajos gadījumos.

4. Ja paziņošana ir veikta, neizmantojot 47. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, paziņojošā iestāde sniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm visus dokumentāros pierādījumus, kas apstiprina paziņotās iestādes kompetenci un veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka iestāde tiks regulāri uzraudzīta un arī turpmāk atbildīs 43. pantā noteiktajām prasībām.

5. Attiecīgā iestāde var veikt paziņotās iestādes darbības tikai tad, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis nav izteikušas iebildumus divās nedēļās pēc paziņošanas, ja izmanto akreditācijas sertifikātu, vai divos mēnešos pēc paziņošanas, ja neizmanto akreditācijas sertifikātu.

Tikai šādu iestādi uzskata par paziņotu iestādi šīs regulas vajadzībām.

6. Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo par attiecīgām turpmākām izmaiņām paziņojumā.

49. pants

Paziņoto iestāžu identifikācijas numuri un saraksti

1. Komisija piešķir katrai paziņotajai iestādei identifikācijas numuru.

Tai tiek piešķirts tikai viens šāds numurs arī tad, ja iestāde ir paziņota atbilstīgi vairākiem Savienības tiesību aktiem.

2. Komisija dara publiski pieejamu sarakstu ar iestādēm, kas ir paziņotas atbilstīgi šai regulai, un tām piešķirtajiem identifikācijas numuriem un darbībām, kurām tās ir paziņotas, jo īpaši izmantojot Komisijas izveidoto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.

Komisija nodrošina šāda saraksta atjaunināšanu.

50. pants

Izmaiņas paziņojumā

1. Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka paziņotā iestāde vairs neatbilst 43. pantā noteiktajām prasībām vai ka tā nepilda savus pienākumus, paziņojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc paziņojumu, ņemot vērā to, kādā mērā attiecīgā iestāde nav spējusi nodrošināt atbilstību prasībām vai pildīt savus pienākumus. Tā attiecīgi nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, izmantojot Komisijas izveidoto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.

2. Ja paziņojums ir atsaukts, ierobežots vai apturēts vai ja paziņotā iestāde ir beigusi darbību, attiecīgā paziņojošā dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās iestādes dokumenti tiek nodoti citai paziņotai iestādei vai arī pēc to pieprasījuma ir pieejami atbildīgajām paziņojošajām un tirgus uzraudzības iestādēm.

51. pants

Paziņoto iestāžu kompetences apšaubīšana

1. Komisija izskata visus gadījumus, kad tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas paziņotās iestādes kompetenci vai spēju pastāvīgi izpildīt prasības un pienākumus, kuri uz to attiecas.

2. Paziņojusī dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju saistībā ar attiecīgās iestādes paziņojuma pamatojumu vai tās kompetences saglabāšanu.

3. Komisija nodrošina, ka visa izmeklēšanas gaitā saņemtā sensitīvā informācija ir konfidenciāla.

4. Ja Komisija pārliecinās, ka paziņotā iestāde neatbilst vai vairs neatbilst tās paziņojuma prasībām, tā attiecīgi informē paziņojušo dalībvalsti un lūdz tai veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus, tostarp paziņojuma atsaukšanu, ja tas ir nepieciešams.

52. pants

Prasības attiecībā uz paziņoto iestāžu darbību

1. Paziņotās iestādes veic trešās puses uzdevumus atbilstoši V pielikumā noteiktajām ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaužu sistēmām.

2. Ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumu un pārbaudi veic samērīgi, izvairoties no lieka apgrūtinājuma uzņēmējiem. Paziņotās iestādes īsteno savu darbību, ņemot vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, izstrādājumu tehnoloģiskās sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveida vai sērijveida.

Šādi rīkojoties, paziņotās iestādes tomēr ievēro izstrādājumam ar šo regulu noteikto stingrības pakāpi un izstrādājuma nozīmi visu pamatprasību būvēm nodrošināšanā.

3. Ja, veicot ražotnes un ražošanas procesa sākotnējo kontroli, paziņotā iestāde konstatē, ka ražotājs nav nodrošinājis izstrādājuma ekspluatācijas īpašību noturību, tā pieprasa, lai ražotājs veic atbilstīgus koriģējošos pasākumus, un neizdod sertifikātu.

4. Ja, veicot uzraudzību, lai pārbaudītu ražoto izstrādājumu ekspluatācijas īpašību noturību, paziņotā iestāde konstatē, ka būvizstrādājumam ekspluatācijas īpašības vairs nav tādas pašas kā izstrādājuma tipam, tā pieprasa, lai ražotājs veic atbilstīgus koriģējošos pasākumus, un, ja nepieciešams, atceļ vai anulē sertifikātu.

5. Ja netiek veikti koriģējošie pasākumi vai tie nedod vēlamo rezultātu, paziņotā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc attiecīgos sertifikātus.

53. pants

Informācijas sniegšanas prasība paziņotajām iestādēm

1. Paziņotās iestādes informē paziņojošo iestādi par:

a)	sertifikātu atteikšanu, ierobežošanu, atcelšanu vai anulēšanu;

b)	apstākļiem, kas ietekmē paziņojuma darbības jomu un nosacījumus;

c)	informācijas par ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un/vai pārbaudes pieprasījumiem, ko tās saņēmušas no tirgus uzraudzības iestādēm;

d)	trešās puses uzdevumiem atbilstoši ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmām, kas veikti to paziņojuma darbības jomā, un visām citm veiktām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšlīgumu slēgšanu (pēc pieprasījuma).

2. Paziņotās iestādes sniedz citām iestādēm, kuras paziņotas atbilstīgi šai regulai un veic līdzīgus trešās puses uzdevumus atbilstoši ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmām, kas aptver tos būvizstrādājumus, uz kuriem attiecas tā pati saskaņotā tehniskā specifikācija, attiecīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar negatīviem un pēc pieprasījuma arī pozitīviem šīs novērtēšanas un/vai pārbaužu rezultātiem.

54. pants

Pieredzes apmaiņa

Komisija organizē pieredzes apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par paziņošanas politiku.

55. pants

Paziņoto iestāžu koordinācija

Komisija nodrošina, ka tiek izveidota attiecīga koordinācija un sadarbība starp iestādēm, kas paziņotas saskaņā ar 39. pantu, un ka tā pienācīgi tiek īstenota paziņoto iestāžu grupas veidā.

Dalībvalstis nodrošina, ka to paziņotās iestādes tieši vai ar nozīmētu pārstāvju palīdzību piedalās šo grupu darbā, vai nodrošina, ka paziņoto iestāžu pārstāvji par to ir informēti.

VIII NODAĻA

TIRGUS UZRAUDZĪBA UN DROŠĪBAS PROCEDŪRAS

56. pants

Procedūra valsts līmeņa darbībām ar būvizstrādājumiem, kuri rada apdraudējumu

1. Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes ir veikušas pasākumus atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. pantam vai ja tām ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka būvizstrādājums, uz kuru attiecas saskaņots standarts vai par kuru ir izdots Eiropas tehniskais novērtējums, neatbilst deklarētajām ekspluatācijas īpašībām un apdraud to pamatprasību būvēm ievērošanu, uz kurām attiecas šī regula, tās veic attiecīgā izstrādājuma novērtējumu, aptverot šajā regulā noteiktās attiecīgās prasības. Attiecīgie uzņēmēji pēc vajadzības sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.

Ja šajā novērtēšanā tirgus uzraudzības iestādes atklāj, ka būvizstrādājums neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, tās nekavējoties pieprasa attiecīgajam uzņēmējam veikt visus vajadzīgos koriģējošos pasākumus, lai panāktu izstrādājuma atbilstību šīm prasībām, proti, deklarētajām ekspluatācijas īpašībām, vai lai proporcionāli apdraudējumam to izņemtu no tirgus vai atsauktu šo iestāžu noteiktā pienācīgā termiņā.

Tirgus uzraudzības iestādes attiecīgi informē iesaistīto paziņoto iestādi, ja ir iesaistīta paziņotā iestāde.

Uz šā punkta otrajā daļā minētajiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pants.

2. Ja tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka neatbilstība neaprobežojas tikai ar attiecīgās valsts teritoriju, tās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par novērtējuma rezultātiem un par pasākumiem, ko tās lūgušas veikt uzņēmējam.

3. Uzņēmējs nodrošina, lai tiktu veikti visi piemērotie koriģējošie pasākumi saistībā ar visiem attiecīgajiem būvizstrādājumiem, kurus viņš ir darījis pieejamus tirgū Savienībā.

4. Ja attiecīgais uzņēmējs 1. punkta otrajā daļā noteiktajā laikposmā neveic koriģējošos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka būvizstrādājums tiek darīts pieejams valsts tirgū, vai izņemtu būvizstrādājumu no tirgus, vai to atsauktu.

Tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties par šiem pasākumiem informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

5. Šā panta 4. punktā minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus neatbilstīgā būvizstrādājuma identificēšanai, datus par būvizstrādājuma izcelsmi, neatbilstības veidu un ar to saistīto apdraudējumu, veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu, kā arī attiecīgā uzņēmēja viedokli. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība ir saistībā ar

a)	izstrādājuma neatbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām vai prasībām, kas saistītas ar to pamatprasību būvēm ievērošanu, kuras noteiktas šajā regulā;

b)	saskaņoto tehnisko specifikāciju vai īpašās tehniskās dokumentācijas nepilnībām.

6. Citas dalībvalstis, izņemot to dalībvalsti, kura procedūru uzsākusi, nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par pieņemtajiem pasākumiem un sniedz to rīcībā esošu papildu informāciju saistībā ar attiecīgā būvizstrādājuma neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt paziņotajiem valsts pasākumiem, informē par saviem iebildumiem.

7. Ja piecpadsmit darba dienu laikā pēc 4. punktā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav izteikusi iebildumus pret kādas dalībvalsts veiktiem pagaidu pasākumiem saistībā ar attiecīgo būvizstrādājumu, pasākumu uzskata par pamatotu.

8. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz attiecīgo būvizstrādājumu nekavējoties tiek veikti atbilstīgi ierobežojoši pasākumi, piemēram, izstrādājuma izņemšana no tirgus.

57. pants

Savienības drošības procedūra

1. Ja, pabeidzot 56. panta 3. un 4. punktā noteikto procedūru, tiek celti iebildumi pret kādas dalībvalsts veiktu pasākumu vai ja Komisija uzskata, ka kāds valsts pasākums ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties uzsāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmēju vai uzņēmējiem un veic valsts pasākuma novērtējumu. Pamatojoties uz šā novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem lēmumu, vai valsts pasākums ir pamatots.

Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to tām un attiecīgajam(-iem) uzņēmējam(-iem).

2. Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu neatbilstīgā būvizstrādājuma izņemšanu no to tirgus, un par to informē Komisiju. Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts atceļ šo pasākumu.

3. Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu un būvizstrādājuma neatbilstība ir saistāma ar nepilnībām saskaņotajos standartos, kā minēts 56. panta 5. punkta b) apakšpunktā, Komisija informē attiecīgo Eiropas standartizācijas iestādi vai iestādes, un Komisija izvirza lietu izskatīšanai komitejā, kas izveidota ar Direktīvas 98/34/EK 5. pantu. Komiteja apspriežas ar attiecīgo Eiropas standartizācijas struktūru vai struktūrām un nekavējoties sniedz atzinumu.

Ja valsts pasākumu uzskata par pamatotu un būvizstrādājuma neatbilstība ir saistīta ar nepilnībām Eiropas novērtējuma dokumentā vai īpašajā tehniskajā dokumentācijā, kā minēts 56. panta 5. punkta b) apakšpunktā, Komisija lietu iesniedz Būvniecības pastāvīgajai komitejai un pēc tam pieņem atbilstīgus pasākumus.

58. pants

Atbilstīgi būvizstrādājumi, kas tomēr apdraud veselību un drošību

1. Ja dalībvalsts pēc novērtējuma veikšanas saskaņā ar 46. panta 1. punktu secina, ka, lai gan būvizstrādājums atbilst šai regulai, tas apdraud atbilstību pamatprasībām būvēm, cilvēku veselību un drošību vai citus sabiedrības interešu aizsardzības jautājumus, tā lūdz attiecīgajam uzņēmējam veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgais būvizstrādājums, kad tas tiek laists tirgū, vairs nerada šo apdraudējumu, vai lai proporcionāli apdraudējumam būvizstrādājumu izņemtu no tirgus vai atsauktu šīs dalībvalsts noteiktā pienācīgā termiņā.

2. Uzņēmējs nodrošina, lai tiktu veikti koriģējošie pasākumi saistībā ar visiem attiecīgajiem būvizstrādājumiem, kurus viņš darījis pieejamus tirgū Savienībā.

3. Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Šajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, īpaši datus attiecīgā būvizstrādājuma identificēšanai, datus par tā izcelsmi un piegādes ķēdi, konkrētā apdraudējuma veidu un veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu.

4. Komisija nekavējoties uzsāk sarunas ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmēju vai uzņēmējiem un novērtē valsts veiktos pasākumus. Pamatojoties uz šā novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem lēmumu, vai pasākums ir pamatots, un, ja vajadzīgs, ierosina pienācīgus pasākumus.

5. Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to tām un attiecīgajam(-iem) uzņēmējam(-iem).

59. pants

Formāla neatbilstība

1. Neskarot 56. pantu, ja dalībvalsts konstatē kādu no turpmāk norādītajām problēmām, tā pieprasa, lai attiecīgais uzņēmējs novērš attiecīgo neatbilstību, –

a)	CE zīme ir uzlikta, pārkāpjot 8. vai 9. panta noteikumus;

b)	CE zīme nav uzlikta saskaņā ar 8. panta 2. punktu;

c)	neskarot 5. pantu, nav sastādīta ekspluatācijas īpašību deklarācija saskaņā ar 4. pantu;

d)	ekspluatācijas īpašību deklarācija nav sastādīta saskaņā ar 4., 6. un 7. pantu;

e)	tehniskā dokumentācija nav pieejama vai ir nepilnīga.

2. Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas, dalībvalsts veic visus atbilstīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu būvizstrādājuma pieejamību tirgū vai nodrošinātu tā atsaukšanu vai izņemšanu no tirgus.

IX NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

60. pants

Deleģēti akti

Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, proti, atcelt un novērst šķēršļus būvizstrādājumu laišanai tirgū, Komisijai saskaņā ar 61. pantu un atbilstīgi 62. un 63. panta nosacījumiem deleģē šādus jautājumus:

vajadzības gadījumā – noteikt būtiskos raksturlielumus vai robežvērtības līmeņus konkrētām būvizstrādājumu saimēm, par kurām saskaņā ar 3. līdz 6. pantu ražotājs saistībā ar to paredzēto izmantojumu deklarē ražotāja izstrādājuma ekspluatācijas īpašības, kuras izteiktas līmeņa vai klases vai apraksta veidā, laikā, kad to laiž tirgū;

b)	nosacījumi, saskaņā ar kuriem ekspluatācijas īpašību deklarāciju var apstrādāt elektroniski, lai to saskaņā ar 7. pantu darītu pieejamu tīmekļa vietnē;

c)	tā laikposma grozīšana, par kuru ražotājs glabā tehnisko dokumentāciju un ekspluatācijas īpašību deklarāciju pēc tam, kad būvizstrādājums ir laists tirgū, saskaņā ar 11. pantu, pamatojoties uz paredzamo aprites ciklu vai būvizstrādājumu nozīmi būvē;

d)	regulas II pielikuma grozīšana un – vajadzības gadījumā – papildu procedūras noteikumu pieņemšana saskaņā ar 19. pantu, lai nodrošinātu atbilstību 20. pantā izklāstītajiem principiem, vai 21. pantā izklāstīto procedūras noteikumu piemērošana praksē;

e)	regulas III pielikuma, IV pielikuma 1. tabulas un V pielikuma pielāgošana atbilstīgi tehnikas attīstībai;

f)	ekspluatācijas īpašību klašu noteikšana un pieņemšana atbilstīgi tehnikas attīstībai un saskaņā ar 27. panta 1. punktu;

g)	nosacījumi, saskaņā ar kuriem būvizstrādājums tiks uzskatīts par tādu, kas atbilst noteiktu ekspluatācijas īpašību līmenim vai klasei, bez testēšanas vai bez turpmākas testēšanas saskaņā ar 27. panta 5. punktu, ja vien tādējādi netiek apdraudēta pamatprasību būvēm izpilde;

ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmas pielāgošana, izveide un pārskatīšana saskaņā ar 28. pantu attiecībā uz konkrētu izstrādājumu, konkrētu izstrādājumu saimi vai konkrētu būtisku raksturlielumu, un saskaņā ar:

i)	izstrādājuma vai šo būtisko raksturlielumu nozīmi saistībā ar pamatprasībām būvēm;

ii)	izstrādājuma veidu;

iii)	būvizstrādājuma būtisko raksturlielumu mainīguma ietekmi izstrādājuma paredzētajā ekspluatācijas laikā un

iv)	jutību attiecībā uz defektiem ražošanā.

61. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt 60. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai ir piešķirtas uz piecu gadu laikposmu no … (20). Komisija iesniedz ziņojumu par deleģētajām pilnvarām vēlākais sešus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 62. pantu.

2. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai ir piešķirtas ar nosacījumiem, kas paredzēti 62. un 63. pantā.

62. pants

Deleģēšanas atsaukšana

1. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 60. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.

2. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai nolemtu, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, cenšas piemērotā laikā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu atsaukt un iespējamos atsaukšanas iemeslus.

3. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas norādītā minētajā lēmumā. Tas neskar spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

63. pants

Iebildumi pret deleģētiem aktiem

1. Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus pret deleģētiem aktiem divu mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas.

Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

2. Ja šā laikposma beigās ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav paudusi iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas stājas spēkā dienā, kas noteikta minētajā aktā.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un stāties spēkā pirms minētā laikposma beigām, ja Eiropas Parlaments un Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu nepaust iebildumus.

3. Ja Eiropas Parlaments un Padome iebilst pret deleģētu aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas pauž iebildumus, norāda šo iebildumu iemeslus.

64. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz Būvniecības pastāvīgā komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu.

65. pants

Atcelšana

1. Direktīvu 89/106/EK atceļ.

2. Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

66. pants

Pārejas noteikumi

1. Būvizstrādājumus, kas pirms 2013. gada 1. jūlija tirgū laisti saskaņā ar Direktīvu 89/106/EEK, uzskata par atbilstīgiem šai regulai.

2. Ražotāji ekspluatācijas īpašību deklarāciju var sagatavot, pamatojoties uz atbilstības sertifikātu vai atbilstības deklarāciju, kas pirms 2013. gada 1. jūlija izdota saskaņā ar Direktīvu 89/106/EEK.

3. Eiropas tehniskā apstiprinājuma pamatnostādnes, kas publicētas pirms 2013. gada 1. jūlija saskaņā ar Direktīvas 89/106/EEK 11. pantu, var izmantot kā Eiropas novērtējuma dokumentu.

4. Ražotāji un importētāji Eiropas tehniskos apstiprinājumus, kas saskaņā ar Direktīvas 89/106/EEK 9. pantu izdoti līdz 2013. gada 1. jūlijam, var izmantot kā Eiropas tehnisko novērtējumu visu šo apstiprinājumu derīguma laiku.

67. pants

Komisijas ziņošanas pienākums

Līdz … (21) Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu, tostarp par 19., 20., 21., 23. un 24. pantu, pamatojoties uz dalībvalstu, kā arī citu attiecīgo iesaistīto pušu sniegtajiem ziņojumiem, vajadzības gadījumā tam pievienojot attiecīgus priekšlikumus.

68. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr 3. līdz 28. pantu, 36. līdz 38. pantu, 56. līdz 63. pantu, 65. un 66. pantu, kā arī I, II, III un V pielikumu piemēro no 2013. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…, …

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

…

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

…

(1) OV C 218, 11.9.2009., 15. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2009. gada 24. aprīļa Nostāja (OV C 184 E, 8.7.2010., 441. lpp.), Padomes 2010. gada 13. septembrī un Eiropas Parlamenta … Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3) OV L 40, 11.2.1989., 12. lpp.

(4) OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

(5) OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.

(6) OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.

(7) OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.

(8) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

(9) OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(10) OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.

(11) OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.

(12) OV L 218, 13.8.2008., 21. lpp.

(13) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(14) OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

(15) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(16) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(17) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(18) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(19) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(20) Šīs regulas spēkā stāšanās diena.

(21) Pieci gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

I PIELIKUMS

Pamatprasības būvēm

Būvēm kopumā un to atsevišķām daļām ir jāatbilst to paredzētajiem mērķiem. Normālos ekspluatācijas apstākļos visā ekonomiski pamatotā ekspluatācijas laikā būvēm ir jāatbilst šīm pamatprasībām būvēm.

1. Mehāniskā stiprība un stabilitāte

Būves ir jāprojektē un jābūvē tā, lai slodze, kas var iedarboties uz tām būvēšanas un izmantošanas laikā, neizraisītu šādas sekas:

a)	visas būves vai tās atsevišķu daļu sabrukumu;

b)	ievērojamas deformācijas, kas pārsniedz pieļaujamās robežas;

c)	citu būves daļu vai savienojumu vai uzstādīto iekārtu bojājumus nesošas konstrukcijas deformācijas dēļ;

d)	bojājumu, kas ir neproporcionāls cēlonim, kas to izraisījis.

2. Ugunsdrošība

Būves jāprojektē un jābūvē tā, lai ugunsgrēka izcelšanās gadījumā:

a)	tās noteiktu laiku saglabātu nestspēju;

b)	ierobežotu uguns un dūmu izraisīšanos un izplatīšanos būvē;

c)	neradītu uguns izplatīšanās draudus blakus esošajām būvēm;

d)	būvēs esošie cilvēki varētu pamest būves vai tikt izglābti citādi;

e)	ņemtu vērā glābšanas komandu drošību.

3. Higiēna, veselība un vide

Būves jāprojektē un jābūvē tā, lai tās neapdraudētu to iedzīvotāju vai kaimiņu higiēnu vai veselību, un to ekspluatācijas ciklā, to celtniecības, izmantošanas un nojaukšanas laikā tām nebūtu pārmērīga ietekme uz vides kvalitāti vai klimatu šādu faktoru iedarbības dēļ:

a)	toksisku gāzu izplūde;

b)	bīstamu vielu, gaistošu organisko savienojumu (GOS), siltumnīcefekta gāzu vai bīstamu daļiņu emisija gaisā telpās vai ārpus tām;

c)	bīstama radiācija;

d)	gruntsūdens, jūras ūdens vai augsnes piesārņošana ar bīstamām vielām;

e)	dzeramā ūdens piesārņošana ar bīstamām vielām vai vielām, kam ir cita veida nelabvēlīga ietekme uz dzeramo ūdeni;

f)	notekūdeņu, dūmgāzes, cietu vai šķidru atkritumu neparedzēta noplūde;

g)	mitrums būves daļās vai uz būves virsmām.

4. Lietošanas drošība un pieejamība

Būve jāprojektē un jābūvē tā, lai būves ekspluatācijas un remonta laikā tās lietotājiem neizraisītu nepieņemamus nelaimes gadījumu vai zaudējumu riskus, piemēram, slīdēšanu, krišanu, sadursmes, apdegumus, nāvējošu elektrošoku, eksplozijas radītus ievainojumus un zādzības ielaužoties. Jo īpaši būves jāprojektē un jābūvē, ņemot vērā pieejamību un izmantošanas iespējas personām ar invaliditāti.

5. Aizsardzība pret trokšņiem

Būves jāprojektē un jābūvē tā, lai trokšņi tajās vai to apkārtnē ir tādā līmenī, ka tie neapdraud būvēs vai to apkārtnē esošo cilvēku veselību, netraucē piemērotos apstākļos gulēt, atpūsties vai strādāt.

6. Enerģijas ekonomija un siltuma izolācija

Būve, kā arī to apsildīšanas, dzesēšanas, apgaismošanas un ventilācijas iekārtas jāprojektē un jābūvē tā, lai to ekspluatācijai nepieciešamais enerģijas patēriņš būtu iespējami mazs, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības un būves atrašanās vietas klimatiskos apstākļus.

7. Ilgtspējīga dabas resursu izmantošana

Būves jāprojektē, jābūvē un jānojauc tā, lai dabas resursi tiktu izmantoti ilgtspējīgi un nodrošinātu:

a)	būves, tās materiālu un tās daļu pārstrādi pēc nojaukšanas;

b)	būves izturīgumu;

c)	videi nekaitīgu izejvielu un otrreizējo izejvielu izmantošanu būvē.

II PIELIKUMS

Eiropas novērtējuma dokumenta pieņemšanas procedūra

1. Eiropas tehniskā novērtējuma pieprasījums

Kad ražotājs jebkurai TNI pieprasa būvizstrādājuma Eiropas novērtējuma dokumentu, un pēc tam, kad ražotājs un TNI ir parakstījuši vienošanos par komercnoslēpumu un konfidencialitāti, ražotājs šai TNI iesniedz tehnisko dokumentāciju ar aprakstu par izstrādājumu, tā izmantošanu, ko paredzējis ražotājs, un informāciju par ražošanas procesa kontroli, ko paredzēts piemērot.

2. Līgums

Viena mēneša laikā no tehniskās dokumentācijas saņemšanas par 21. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem būvizstrādājumiem ražotājs un par Eiropas tehniskā novērtējuma sagatavošanu atbildīgā TNI noslēdz līgumu, kurā nosaka Eiropas novērtējuma dokumenta izstrādes darba programmu, kurā ietver šādu informāciju:

—	darba organizēšana TNI organizācijā;

—	tās darba grupas sastāvs, ko izveidos TNI organizācijā un kas būs nozīmēta konkrētajai izstrādājumu jomai;

—	TNI koordinācija.

3. Darba programma

Pēc tam, kad noslēgts līgums ar ražotāju, TNI organizācija informē Komisiju par Eiropas novērtējuma dokumenta izstrādes darba programmu, tās izpildes grafiku un novērtējuma programmu. Šo informāciju sniedz trīs mēnešu laikā pēc tam, kad ir saņemts Eiropas tehniskā novērtējuma pieprasījums.

4. Eiropas novērtējuma dokumenta projekts

Eiropas novērtējuma dokumenta projektu galīgajā redakcijā TNI organizācija izstrādā darba grupā, ko koordinē atbildīgā TNI, un iesniedz šādu projektu attiecīgajām pusēm sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija ir informēta par darba programmu.

5. Komisijas dalība

Komisijas pārstāvis novērotāja statusā var piedalīties visās darba programmas izpildes daļās.

6. Termiņa pagarinājumi un kavējumi

Par šā pielikuma 1. līdz 4. daļā noteikto termiņu kavējumiem darba grupa ziņo TNI organizācijai un Komisijai.

Ja Eiropas novērtējuma dokumenta izstrādes termiņa pagarinājums ir attaisnojams, proti, ja nav Komisijas lēmuma par piemērojamo būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmu vai ja ir jāizstrādā jauna testēšanas metode, Komisija nosaka pagarinātu termiņu.

7. Eiropas novērtējuma dokumenta grozījumi un pieņemšana

Par Eiropas novērtējuma dokumenta projektu atbildīgā TNI informē ražotāju, kas piecpadsmit darbadienu laikā var izteikt savu viedokli. Pēc tam TNI organizācijas:

a)	vajadzības gadījumā informē ražotāju par to, kā ir ņemts vērā viņa viedoklis;

b)	pieņem Eiropas novērtējuma dokumenta projektu un

c)	nosūta kopiju Komisijai.

Ja Komisija piecpadsmit darbadienu laikā no informācijas saņemšanas TNI organizācijai sniedz komentārus par Eiropas novērtējuma dokumenta projektu, TNI organizācija projektu attiecīgi groza un tad pieņemtā Eiropas novērtējuma dokumenta kopiju nosūta ražotājam un Komisijai.

8. Eiropas novērtējuma dokumenta galīgā redakcija publikācijai

Tiklīdz atbildīgā TNI, pamatojoties uz pieņemto Eiropas novērtējuma dokumentu, ir izdevusi pirmo Eiropas tehnisko novērtējumu, minēto Eiropas novērtējuma dokumentu vajadzības gadījumā koriģē atbilstīgi gūtajai pieredzei. TNI organizācija pieņem Eiropas novērtējuma dokumenta galīgo redakciju un nosūta tā kopiju Komisijai kopā ar Eiropas novērtējuma dokumenta nosaukuma tulkojumu visās Savienības oficiālajās valodās, lai varētu publicēt atsauci uz to. TNI organizācija nodrošina Eiropas novērtējuma dokumenta elektronisku pieejamību, tiklīdz izstrādājumam ir uzlikta CE zīme.

III PIELIKUMS

IV PIELIKUMS

TNI izstrādājumu jomas un prasības

1. tabula – Izstrādājumu jomas

JOMAS KODS	IZSTRĀDĀJUMA JOMA
1	RŪPNIECISKI IZGATAVOTI PARASTĀ/VIEGLĀ/AUTOKLAVĒTĀ GĀZBETONA IZSTRĀDĀJUMI
2	DURVIS, LOGI, SLĒĢI, AIZVIRTŅI, VĀRTI UN SAISTĪTI BŪVIZSTRĀDĀJUMI
3	IZOLĀCIJAS MATERIĀLI (PLĒVES), TOSTARP ŠĶIDRĀ VEIDĀ LIETOJAMIE UN KOMPLEKTI (ŪDENS UN/VAI ŪDENS TVAIKA KONTROLEI)
4	SILTUMIZOLĀCIJAS IZSTRĀDĀJUMI KOMPOZĪTMATERIĀLU IZOLĀCIJAS KOMPLEKTI/SISTĒMAS
5	BŪVKONSTRUKCIJU BALSTĪKLAS TAPAS KONSTRUKCIJU SALAIDUMIEM
6	SKURSTEŅI, DŪMVADI UN ĪPAŠI IZSTRĀDĀJUMI
7	ĢIPŠA IZSTRĀDĀJUMI
8	ĢEOTEKSTILMATERIĀLI, ĢEOMEMBRĀNAS UN SAISTĪTI IZSTRĀDĀJUMI
9	NENESOŠO SIENU KONSTRUKCIJAS/APŠUVUMS/HERMETIZĒTAS STIKLA KONSTRUKCIJAS
10	STACIONĀRS UGUNSDROŠĪBAS APRĪKOJUMS (UGUNSGRĒKA SIGNALIZĀCIJA/DETEKTORS, STACIONĀRI UGUNSDZĒŠANAS, UGUNS UN DŪMU KONTROLES UN SPRĀDZIENU SLĀPĒŠANAS LĪDZEKĻI)
11	SANITĀRTEHNISKĀS IEKĀRTAS
12	CEĻU STACIONĀRAIS APRĪKOJUMS – CEĻU TEHNIKA
13	KOKA BŪVKONSTRUKCIJAS IZSTRĀDĀJUMI/DAĻAS UN PALĪGMATERIĀLI
14	KOKMATERIĀLA PLĀTNES UN ELEMENTI
15	CEMENTS, BŪVKAĻĶI UN CITAS HIDRAULISKĀS SAISTVIELAS
16	DZELZSBETONA UN SPRIEGBETONA STIEGROJUMA TĒRAUDS (UN PALĪGMATERIĀLI), SPRIEGOJUMA KOMPLEKTI
17	IZSTRĀDĀJUMI MŪRA DARBIEM UN AR TIEM SAISTĪTIE RAŽOJUMI MŪRA ELEMENTI, JAVAS, PALĪGMATERIĀLI
18	NOTEKŪDEŅU TEHNOLOĢIJĀM PAREDZĒTIE IZSTRĀDĀJUMI
19	GRĪDAS SEGUMI
20	METĀLA BŪVKONSTRUKCIJAS UN PALĪGMATERIĀLI
21	IEKŠĒJO UN ĀRĒJO SIENU UN GRIESTU APDARE IEKŠĒJO STARPSIENU KOMPLEKTI
22	JUMTU SEGUMI, VIRSGAISMAS LOGI, JUMTA LOGI UN PALĪGIZSTRĀDĀJUMI, JUMTA KONSTRUKCIJAS
23	CEĻU BŪVEI IZMANTOJAMIE MATERIĀLI
24	PILDVIELAS
25	CELTNIECĪBAS LĪMES
26	BETONĀ, JAVĀ UN APMETUMA PAMATKĀRTĀ LIETOJAMIE MATERIĀLI
27	TELPU APKURES IEKĀRTAS
28	CAURULES, REZERVUĀRI UN TO PIEDERUMI, KAS NESASKARAS AR LIETOŠANAI PĀRTIKĀ PAREDZĒTO ŪDENI
29	BŪVIZSTRĀDĀJUMI, KAS SASKARAS AR LIETOŠANAI PĀRTIKĀ PAREDZĒTO ŪDENI
30	LOKŠŅU STIKLA, PROFILĒTA STIKLA UN STIKLA BLOKU IZSTRĀDĀJUMI
31	ELEKTRĪBAS VADI, VADĪBAS UN SAKARU KABEĻI
32	HERMĒTIĶI SALAIDUMIEM
33	STIPRINĀJUMI
34	BŪVKONSTRUKCIJU KOMPLEKTI, VIENĪBAS, SALIEKAMI BŪVKONSTRUKCIJU ELEMENTI
35	UGUNSDZĒŠANAS, UGUNSGRĒKA LOKALIZĀCIJAS UN UGUNSDROŠĪBAS LĪDZEKĻI, LIESMAS SLĀPĒJOŠI LĪDZEKĻI

2. tabula – TNI prasības

Kompetence

Kompetences apraksts

Prasības

1.	Riska analīze

Identificēt inovatīvu būvizstrādājumu izmantošanas iespējamos riskus un gūstamo labumu gadījumos, kad nepastāv izveidota/konsolidēta tehniskā informācija par to ekspluatācijas īpašībām pēc iestrādes būvē.

TNI izveido saskaņā ar valsts likumiem, un tā ir juridiska persona. Tā ir neatkarīga no ieinteresētajām personām un jebkādām interesēm.

Turklāt TNI darbiniekiem ir

a)	objektīvs un pamatots tehniskais spriedums;

b)	pilnīgas zināšanas par dalībvalstīs spēkā esošiem regulatīviem noteikumiem un citām prasībām attiecībā uz izstrādājumu jomām, saistībā ar kurām iestādi nozīmē;

c)	vispārēja izpratne par būvniecības praksi un pilnīgas tehniskās zināšanas par izstrādājumu jomām, saistībā ar kurām iestādi nozīmē;

d)	pilnīgas zināšanas par būvniecības procesa konkrētiem riskiem un tehniskiem aspektiem;

e)	pilnīgas zināšanas par esošajiem saskaņotajiem standartiem un testa metodēm izstrādājumu jomās, saistībā ar kurām iestādi nozīmē;

f)	atbilstošas valodas prasmes.

TNI darbinieku atalgojums nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai šo novērtējumu rezultātiem.

2.	Tehnisko kritēriju izstrāde

Riska analīzes rezultātus pārveidot par tehniskiem kritērijiem būvizstrādājumu darbības un ekspluatācijas īpašību novērtējumam attiecībā uz piemērojamo valsts prasību izpildi;

sniegt tehnisko informāciju, kas nepieciešama būvniecības procesa dalībniekiem kā potenciālajiem būvizstrādājumu izmantotājiem (ražotājiem, projektētājiem, darba uzņēmējiem, uzstādītājiem).

3.	Novērtējuma metožu izstrāde

Izstrādāt un apstiprināt piemērotas metodes (testus vai aprēķinus) būvizstrādājumu būtisko raksturlielumu izpildes novērtējumam, ņemot vērā jaunākos sasniegumus.

4.	Specifiskas ražošanas procesa kontroles noteikšana

Izprast un izvērtēt konkrēta izstrādājumu ražošanas procesu, lai konstatētu piemērotus līdzekļus izstrādājuma īpašību pastāvības nodrošināšanai visā ražošanas procesā.

TNI darbiniekiem ir atbilstīgas zināšanas par ražošanas procesa saikni ar izstrādājuma raksturlielumiem, kas saistīti ar ražošanas procesa kontroli.

5.	Izstrādājumu novērtēšana

Novērtēt būvizstrādājuma būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašības attiecībā uz saskaņotajiem kritērijiem, pamatojoties uz saskaņotām metodēm.

Papildus 1., 2. un 3. punktā uzskaitītajām prasībām TNI ir pieeja līdzekļiem un iekārtām, kas nepieciešami būvizstrādājumu būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašību novērtējumam izstrādājumu jomās, saistībā ar kurām iestādi nozīmē.

6.	Vispārējā vadība

Nodrošināt atbilstību, uzticamību, objektivitāti un izsekojamību piemērojot, pastāvīgi piemērotas vadības metodes.

TNI ir

a)	pierādīta laba administratīvā prakse;

b)	izstrādāta politika un atbalsta procedūras, lai TNI un ar visiem partneriem nodrošinātu jutīgas informācijas konfidencialitāti;

c)	dokumentu kontroles sistēma, lai nodrošinātu visu atbilstošo dokumentu reģistrāciju, izsekojamību, saglabāšanu un arhivēšanu;

d)	iekšējā audita un valdības sistēmas pārskatīšanas mehānisms, lai nodrošinātu atbilstīgu vadības metožu izmantošanas regulāru uzraudzību;

e)	procedūra objektīvai apelāciju un sūdzību izskatīšanai.

V PIELIKUMS

Ekspluatācijas īpašību noturības novērtējums un pārbaude

1. EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU NOTURĪBAS NOVĒRTĒJUMA UN PĀRBAUDES SISTĒMAS

1.1.

“1+” sistēma – ražotāja deklarācija par būvizstrādājuma būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašībām, pamatojoties uz šādu informāciju:

ražotājs veic

i)	ražošanas procesa kontroli;

ii)	ražotnē ņemtu paraugu turpmāku testēšanu saskaņā ar noteikto testēšanas plānu;

paziņotā izstrādājuma sertifikācijas iestāde izdod izstrādājuma ekspluatācijas īpašību noturības sertifikātu, pamatojoties uz

i)	izstrādājuma tipa noteikšanu, pamatojoties uz tipa testu (tostarp, izlases pārbaudi), tipa aprēķinu, izstrādājuma specifikāciju tabulā norādītajām vērtībām vai apraksta dokumentāciju;

ii)	ražotnes un ražošanas procesa kontroles sākotnējo inspicēšanu;

iii)	ražošanas procesa kontroles nepārtrauktu uzraudzību, novērtēšanu un pārbaudēm;

iv)	tādu paraugu kontroltestēšanu, kas ņemti pirms izstrādājuma laišanas tirgū.

1.2.

“1” sistēma – ražotāja deklarācija par būvizstrādājuma būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašībām, pamatojoties uz šādu informāciju:

ražotājs veic

i)	ražošanas procesa kontroli;

ii)	ražotāja ražotnē ņemtu paraugu turpmāku testēšanu saskaņā ar noteikto testēšanas plānu;

paziņotā izstrādājuma sertifikācijas iestāde izdod izstrādājuma ekspluatācijas īpašību noturības sertifikātu, pamatojoties uz

i)	izstrādājuma tipa noteikšanu, pamatojoties uz tipa testu (tostarp, izlases pārbaudi), tipa aprēķinu, izstrādājuma specifikāciju tabulā norādītajām vērtībām vai apraksta dokumentāciju;

ii)	ražotnes un ražošanas procesa kontroles sākotnējo inspicēšanu;

iii)	ražošanas procesa kontroles nepārtrauktu uzraudzību, novērtēšanu un pārbaudēm.

1.3.

“2+” sistēma – ražotāja deklarācija par būvizstrādājuma būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašībām, pamatojoties uz šādu informāciju:

ražotājs veic

i)	izstrādājuma tipa noteikšanu, pamatojoties uz tipa testu (tostarp, izlases pārbaudi), tipa aprēķinu, izstrādājuma specifikāciju tabulā norādītajām vērtībām vai apraksta dokumentāciju;

ii)	ražošanas procesa kontroli;

iii)	ražotnē ņemtu paraugu testēšanu saskaņā ar noteikto testēšanas plānu;

paziņotā ražošanas kontroles sertifikācijas iestāde izdod ražošanas procesa kontroles atbilstības sertifikātu, pamatojoties uz

i)	ražotnes un ražošanas procesa kontroles sākotnējo inspicēšanu;

ii)	ražošanas procesa kontroles nepārtrauktu uzraudzību, novērtēšanu un pārbaudēm.

1.4.

“3” sistēma – ražotāja deklarācija par būvizstrādājuma būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašībām, pamatojoties uz šādu informāciju:

a)	ražotājs veic ražošanas procesa kontroli;

b)	paziņotā testēšanas laboratorija veic izstrādājuma tipa noteikšanu, pamatojoties uz tipa testu (tostarp, ražotāja veiktu izlases pārbaudi), tipa aprēķinu, izstrādājuma specifikāciju tabulā norādītajām vērtībām vai apraksta dokumentāciju;

1.5.

“4” sistēma – ražotāja deklarācija par būvizstrādājuma būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašībām, pamatojoties uz šādu informāciju:

ražotājs veic

i)	izstrādājuma tipa noteikšanu, pamatojoties uz tipa testu, tipa aprēķinu, izstrādājuma specifikāciju tabulā norādītajām vērtībām vai apraksta dokumentāciju;

ii)	ražošanas procesa kontroli;

b)	paziņotajai iestādei uzdevumu nav.

2. EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU NOVĒRTĒJUMĀ UN PĀRBAUDĒS IESAISTĪTĀS IESTĀDES

Ņemot vērā būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību noturības novērtēšanā un pārbaudē iesaistīto paziņoto iestāžu funkcijas, ir jāizšķir

1)	izstrādājuma sertifikācijas iestāde – valsts vai nevalstiska paziņota iestāde, kam ir vajadzīgā kompetence un pienākums veikt izstrādājuma sertifikāciju saskaņā ar noteiktiem procedūras un vadības noteikumiem;

2)	ražošanas kontroles sertifikācijas iestāde – paziņota iestāde, kas ir valsts vai nevalstiska iestāde, kam ir vajadzīgā kompetence un pienākums veikt ražošanas procesa kontroles sertifikāciju saskaņā ar noteiktiem procedūras un vadības noteikumiem;

3)	testēšanas laboratorija – paziņota laboratorija, kura mēra, testē, kalibrē vai citādā veidā nosaka materiālu vai būvizstrādājumu raksturlielumus vai ekspluatācijas īpašības.

3. TĀDI BŪTISKU RAKSTURLIELUMU GADĪJUMI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM NAV PRASĪTA ATSAUCE UZ ATTIECĪGU SASKAŅOTU TEHNISKO SPECIFIKĀCIJU

1)	Ugunsreakcija (degamība)

2)	Ugunsizturība

3)	Ārējā ugunsizturība

4)	Trokšņa absorbcija

5)	Bīstamu vielu emisija.

PADOMES PASKAIDROJUMA RAKSTA

I. IEVADS

Komisija 2008. gada 23. maijā nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus (1). Priekšlikums balstīts uz Līguma 95. pantu (2). Minētajam priekšlikumam bija pievienots ietekmes novērtējums.

Eiropas Parlaments sniedza atzinumu pirmajā lasījumā 2009. gada 23. aprīlī (3).

Ekonomikas un sociālo lietu komiteja iesniedza atzinumu 2009. gada 25. februārī (4).

Komisija nāca klajā ar grozītu priekšlikumu 2009. gada 20. oktobrī (5).

Konkurētspējas Padome 2010. gada 25. maijā apstiprināja politisku vienošanos, lai vēlāk pieņemtu nostāju pirmajā lasījumā saskaņā ar Līguma 294. pantu.

Padome 2010. gada 13. septembrī pieņēma nostāju pirmajā lasījumā par priekšlikumu, kā izklāstīts dokumentā 10753/10.

II. MĒRĶIS

Minētā priekšlikuma mērķis bija aizstāt Būvizstrādājumu direktīvu (89/106/EEK) (6) ar efektīvāku instrumentu, ņemot vērā jaunāko notikumu attīstību Kopienas saskaņošanas tiesību aktu jomā (jauns tiesiskais regulējums – JTR) (7) un to, ka Direktīvas 89/106/EEK noteikumu īstenošana un izpilde ne vienmēr ir bijusi pilnīgi efektīva. JTR noteikumi priekšlikumā ir ievēroti tādās jomās kā kritēriji pilnvarotajām iestādēm, kuras īsteno trešās puses uzdevumus, un tirgus uzraudzības noteikumi.

Taču citos jautājumos Būvizstrādājumu regula atkāpjas no ierastās jaunās pieejas tiesību aktiem tādu būvizstrādājumu īpašo iezīmju dēļ, kurus galvenokārt piegādā profesionāliem lietotājiem un kuri ir paredzēti iestrādāšanai ēkās, un šajos gadījumos drošības prasības attiecas uz visu būvi kopumā, nevis katru atsevišķu ražojumu. Būvizstrādājumu ražotājs, atšķirībā no saskaņoto produktu ražotājiem, sastāda nevis atbilstības deklarācijas, bet gan ekspluatācijas īpašību deklarācijas, jo būvizstrādājumiem atkarībā no to izmantojuma un uzstādīšanas ir jāatbilst dažādām prasībām. Tādējādi CE zīmes izmantojums uz būvizstrādājumiem nenozīmē to pašu, ko CE zīmes lietojums uz patēriņa precēm.

Turklāt, ņemot vērā dažādus reģionālos apstākļus attiecībā uz dažādām ēkām un situācijām, kuri izteikti inter alia kā “būvju pamatprasības”, valsts vai reģionālajām iestādēm ir tiesības savās teritorijās būvizstrādājumiem paredzēt konkrētas prasības. Šīs lielās atšķirības attaisno to, ka būvizstrādājumu regula ne vienmēr atbilst citu tādu izstrādājumu JTR atsauces noteikumiem, uz kuriem attiecas Kopienas saskaņošanas tiesību akti.

Skatoties tuvāk, regulas mērķis ir paredzēt konkrētus būvizstrādājumu tirdzniecības noteikumus, jo īpaši attiecībā uz CE zīmi, uzņēmēju pienākumiem, pilnvarotajām iestādēm, tehniskā novērtējuma iestādēm un kompetento iestāžu veikto tirgus uzraudzību. Saskaņā ar priekšlikumu ražotājs principā varēs izvēlēties vienu no divām iespējām – vai nu deklarēt ekspluatācijas īpašības atbilstīgi saskaņotajam standartam (balstoties uz ekspluatācijas īpašību jēdzienu), vai arī veikt Eiropas tehnisko novērtējumu (ETN), kā rezultātā tiek izsniegts Eiropas novērtējuma dokuments. Attiecībā uz mikrouzņēmumiem un atsevišķi ražotiem būvizstrādājumiem priekšlikuma mērķis ir atvieglot piekļuvi vietējiem un reģionāliem tirgiem, izmantojot speciālo tehnisko dokumentāciju (STD), kam būtu jāsamazina izstrādājumu testēšanas izmaksas.

III. PADOMES NOSTĀJA PIRMAJĀ LASĪJUMĀ – ANALĪZE (8)

1. Vispārīgas piezīmes

Kompromisa tekstā, par kuru Padome panāca politisku vienošanos, ir saglabāti Komisijas priekšlikuma mērķi. Vienlaikus tajā ir iestrādāti arī daži svarīgākie grozījumi, ko Eiropas Parlaments pieņēma pirmajā lasījumā. Vairāki jaunie elementi, kurus ieviesa pēc pārrunām Padomes darba grupā, attiecas uz precizējumu, ka ETN būtu jāizsniedz tikai gadījumos, ja uz izstrādājumu neattiecas vai tikai daļēji attiecas saskaņots standarts, un uz detalizētāku ražojuma informācijas punktu uzdevumu un iespēju aprakstu. Svarīgākais teksta grozījums attiecas uz precizējumu par ekspluatācijas īpašību deklarācijas obligātumu; tomēr atsevišķā pantā izklāstītās atkāpes sniedz papildu elastību šajā sakarā.

Bez tam Padome ieviesa jaunu elementu – nosacījumu kopumu, ar ko regulatīvo kontroles procedūru pārveido par jauno “deleģēto aktu” procedūru atbilstīgi Lisabonas Līgumam (LESD).

2. EP grozījumi

Pirmajā lasījumā Eiropas Parlaments pieņēma 102 grozījumus tekstā (9), no kuriem grozījumu Nr. 32, 33, 36 un 39, grozījumu Nr. 11 un 96, grozījumu Nr. 12, 26 un 44, grozījumu Nr. 19 un 57, grozījumu Nr. 20 un 23, grozījumu Nr. 49 un 101, grozījumu Nr. 50 un 51, grozījumu Nr. 7 un 52, grozījumu Nr. 108 un 55, grozījumu Nr. 70 un 94, grozījumu Nr. 77, 122 un 111, kā arī grozījumu Nr. 95 un 114 var uzskatīt par savstarpēji saliktiem grozījumiem, jo tie radušies loģiskas secības dēļ. Darba grupas pārrunās Padome vairākkārt sīki izskatīja EP grozījumus. Beigās Padome pieņēma lielāko daļu EP grozījumu (54 grozījumus) vismaz daļēji, dažus pieņēma pēc būtības, dažus arī pieņēma, saglabājot tieši tādu pašu formulējumu. Visbeidzot Padome noraidīja 48 EP grozījumus.

2.1. EP grozījumi, kurus Padome pieņēma un iestrādāja pirmā lasījuma nostājas tekstā

Grozījums Nr. 4, 125, 8, 9, 13, 14, 17, 21, 24, 43, 47, 68, 79, 99, 100, 102, 103, 104, 105 un 106 tika iestrādāts Padomes tekstā, izmantojot gandrīz tieši to pašu formulējumu, jo Padome lielākoties atbalstīja Eiropas Parlamenta izmantoto pamatojumu.

2.2. Principā vai daļēji pieņemtie EP grozījumi, kuri tekstā iestrādāti ar izmaiņām

Grozījums Nr. 7 un 52 – jauns 14.b apsvērums un 6. pants, tagad – 7. pants (dalībvalsts oficiālā valsts valoda)

Padome atzina, ka šis grozījums ir noderīgs, lai labāk informētu izmantotājus. Taču Padomes formulējums 6. panta 5. punktā, kas tagad ir 7. panta 4. punkts, ir pietiekami skaidrs un bez tam arī atbilst jaunajam tiesiskajam regulējumam. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai ļaut ekspluatācijas īpašību deklarāciju izsniegt ne tikai oficiālajā valsts valodā. Taču, piemērojot praktiski, būs tikai neliela atšķirība starp EP grozījuma būtību un Padomes tekstu. Padomes tekstam būtu plašāka darbības joma, jo tajā atsaucas uz pieejamības piešķiršanu.

Grozījums Nr. 12 (20.a apsvērums), Nr. 26 (2. pants) un Nr. 44 (5. panta 1. punkts), tagad – 6. panta 1. punkts (būtiski raksturlielumi, kuri ir obligāti jādeklarē, kā tas noteikts ar Komisijas lēmumu)

Padome atbalstīja Eiropas Parlamenta ierosinātu svarīgu jauninājumu, lai uzlabotu Kopienas saskaņošanas līmeni. Ja Komisija ir noteikusi, ka kāds būtisks raksturlielums ir obligāti jādeklarē, ražotājam ir jāizstrādā ekspluatācijas īpašību deklarācija un jādeklarē šā būtiskā raksturlieluma ekspluatācijas īpašības pat tad, ja valsts tirgus līmenī tas nav konkrēti paredzēts.

Taču Padomes izmantotā struktūra un formulējums 11.a un 12.a apsvērumā un 3. panta 3. punktā atšķiras no EP grozījumiem.

Grozījums Nr. 124 – jauns 7.a apsvērums (to izstrādājumu izslēgšana, kuri ir ražoti būvlaukumā) (šis grozījums ir saistīts ar grozījumiem Nr. 32, 33, 36 un 39, kuri attiecas uz definīcijām)

Pēc konsultācijām ar juridiskajiem ekspertiem Padome deva priekšroku tam, lai no tirgū laišanas jēdziena a apriori neizslēgtu izstrādājumus, kuri ir ražoti būvlaukumā. Drīzāk ražotājam šeit vajadzētu būt iespējai izvēlēties, vai viņš vēlas sniegt ekspluatācijas īpašību deklarāciju un pārņemt attiecīgos pienākumus. Tāpēc Padome iekļāva būvlaukumā ražotos izstrādājumus 4.a panta (tagad tas ir 5. pants) atkāpēs.

Grozījums Nr. 16 – 29. apsvērums, tagad – 30. apsvērums (ekspluatācijas īpašību deklarācijas obligātums)

Ar EP grozījumu uzsver EĪD un attiecīgās CE zīmes obligātumu. Saskaņā ar Padomes tekstā sniegto risinājumu ar 4.a panta (tagad tas ir 5. pants) atkāpēm konkrētos precīzi definētos gadījumos tiktu sniegta iespēja nesastādīt EĪD un attiecīgi arī nepiestiprināt CE zīmi. Abi teksti praktiski ir saskanīgi, ciktāl Padomes tekstā saglabāts princips, ka CE zīmi var piestiprināt tikai tad, ja ir EĪD (8. pants).

Grozījums Nr. 115 – 2. pants (definīcija “izstrādājums, uz kuru neattiecas vai tikai daļēji attiecas saskaņotais standarts”)

Padome ir iekļāvusi šā grozījuma būtību 19. pantā par “Eiropas novērtējuma dokumentu”, nedaudz mainot tajā izteiktos nosacījumus.

Grozījums Nr. 27 – 2. pants (definīcija “būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašības”)

Padome iekļāva lielāko ierosinātās definīcijas daļu, taču šajā precizējumā neizmantoja vārdu “vērtība”.

Grozījums Nr. 116 – 2. pants (definīcija “robežvērtības līmenis”)

Padome deva priekšroku īsākai un nedaudz grozītai definīcijas versijai, un jaunajā 15. un 16. apsvērumā paskaidroja jēdzienu “robežvērtības līmenis”.

Grozījums Nr. 117 – 2. pants (definīcija “klase”)

Padome deva priekšroku īsākai un nedaudz grozītai definīcijas versijai.

Grozījums Nr. 30 – 2. pants (definīcija “Eiropas tehniskais novērtējums”)

Padome deva priekšroku nedaudz grozītai definīcijas versijai, kas vairāk atbilst struktūrai, kas izmantota 18.–18.e un 19.–21. pantā (tagad 19.–27. pants).

Grozījums Nr. 32, 33, 36 un 39 – 2. pants (dažu definīciju secības pārkārtošana)

Padome šo grozījumu pieņēma daļēji, taču definīciju secību pilnībā nepārkārtoja.

Grozījums Nr. 40 – 2. pants (definīcija “ražošanas procesa kontrole”)

Padome grozījumu pieņēma daļēji un nedaudz izmainot formulējumu.

Grozījums Nr. 41 – 2. pants (definīcija “komplekts”)

Padome grozījumu pieņēma daļēji un nedaudz izmainot formulējumu.

Grozījums Nr. 42. – 4. pants (ekspluatācijas īpašību deklarācija)

Padome pieņēma grozījuma būtību – padarīt obligātu ekspluatācijas īpašību deklarāciju par “standarta” procedūru. Grozījums jāskata saistībā ar vispārējo šīs svarīgās problēmas risinājumu, kurā ietverti šādi elementi: i) vispārējs pienākums izdot ekspluatācijas īpašību deklarāciju, ja uz būvizstrādājumu attiecas kāds saskaņots standarts vai tam izdots ETN; ii) ja nav valsts noteikumu vai Komisijas lēmuma (3. panta 3. punkts), 5. pantā ir sniegtas atkāpes (no EĪD), kuru darbības joma ir ierobežota (piemēram, mazizmēra ražojumi, kas nav sērijveida ražojumi, vai ražojumi tradicionālu ēku atjaunošanai); iii) visbeidzot 6. panta mērķis ir izvairīties no “tukšas” ekspluatācijas īpašību deklarācijas (EĪD) tajos gadījumos, kad uz ražotāju neattiecas atkāpes un viņam ir jāizstrādā EĪD, taču nepastāv Eiropas vai valsts līmeņa noteikumi, kas liktu deklarēt konkrētus būtiskos raksturlielumus (vai kad ražotājs brīvprātīgi izstrādā EĪD un tādējādi izvēlas neizmantot atkāpes).

Grozījums Nr. 107 – 5. pants, tagad – 6. pants (EĪD saturs)

Padome šo grozījumu pieņēma daļēji. Taču saskaņā ar Padomes tekstu obligāti ir jādeklarē tikai tie būtiskie raksturlielumi, attiecībā uz kuriem pastāv valsts vai Eiropas noteikumi. Taču vienmēr ir jādeklarē vismaz viens būtisks raksturlielums. Tādējādi Padomes tekstu var uzskatīt par nedaudz mazāk striktu EP grozījuma variantu.

Grozījums Nr. 53 – 7. panta 1. punkts, tagad – 8. panta 1. punkts (CE zīmes piestiprināšana un “importētāja” nozīme)

Padome iekļāva grozījuma pirmo daļu, nedaudz mainot formulējumu. Taču grozījuma otrā daļa nebija pieņemama, jo, ja importētājs vēlas piestiprināt CE zīmi, viņam tik un tā ir jāpārņem visa ražotāja atbildība un pienākumi.

Grozījums Nr. 118 – 16. pants, tagad – 17. pants (saskaņotie standarti)

Padome principā pieņēma grozījuma pirmo daļu, taču neizmantoja doto formulējumu. Grozījuma otrā daļa pārsniegtu šīs regulas darbības jomu, tādēļ tā bija jāsvītro.

Grozījums Nr. 61 – 16. pants, tagad – 17. pants (izturīgums un paredzētais izmatojums)

Padome noraidīja grozījuma pirmo daļu par vārda “izturība” pievienošanu, kuru var uzskatīt par vienu no ekspluatācijas īpašībām. Grozījuma otrā daļa tika pieņemta kā lietderīgs precizējums, tiesa gan – daudz īsākā formulējumā.

Grozījums Nr. 119 – 18. panta 2., 3. un 4. punkts, tagad – 27. pants (ekspluatācijas īpašību līmeņu vai klašu izveides procedūra)

Padome praktiski pieņēma visu EP grozījumu principā un pēc būtības. Taču Padome uzskata, ka tās dotais formulējums ir atbilstīgāks.

Grozījums Nr. 66 – 19. pants, tagad – 28. pants (ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmas)

Padome pārsniedza EP grozījuma saturu, paziņojot, ka sistēmas izvēlei ir jābūt saskaņotai ar būvju pamatprasību ievērošanu, nevis tikai ar drošības prasību ievērošanu.

Grozījums Nr. 70 un 94 – 21. panta 1. punkts, tagad 26. pants un II pielikums (ETN izdošanas kompetence)

Šie grozījumi netika iekļauti tikai redakcionālu apsvērumu dēļ. Regulas 19. pantā (iepriekš tas bija 18. pants) jau skaidri aprakstīts, ka ETN izdod “ražojumam, uz kuru neattiecas vai tikai daļēji attiecas kāds saskaņots standarts”, un ETN izdošana izriet no šī fakta.

Grozījums Nr. 73 – 25. panta 2. punkts, tagad – 31. pants (TNI koordinācija un TNI organizācijas uzdevumi)

Šajā grozījumā aprakstītie uzdevumi ir pietiekami apspriesti tā paša punkta citā ievilkumā, izmantojot formulējumu “sadarbība ar iesaistītajām pusēm”.

Grozījums Nr. 77, 122 un 111 – 26. pants, tagad – 36. pants (speciālās tehniskās dokumentācijas izmantošana)

Padome lielā mērā pieņēma šā grozījuma saturu un pamatojumu. Tikai dažas grozījuma daļas ir noraidītas kā nepareizi ievietotas vai liekas.

Grozījums Nr. 78 – 27. pants, tagad – 37. pants (panta nosaukums)

Grozījums satura ziņā ir pareizs, bet tā saturs jau iekļauts pieņemtajā grozījumā Nr. 79.

Grozījums Nr. 112 – 27. panta 2.b punkts (jauns), tagad – 37. pants (ziņojums par šī panta īstenošanu)

Padome pieņem šo grozījumu principā, tomēr tā sliecas uzskatīt, ka atsevišķs Komisijas ziņojums par šo pantu nav vajadzīgs un ka tā saturu varētu iekļaut vispārējā ziņojumā, kā tas prasīts 53.a pantā (tagad – 67. pantā).

Grozījums Nr. 92 – I pielikuma 6. daļa (apgaismošana un energoefektivitāte)

Padome pieņēma šī grozījuma pirmo daļu. Šķiet, ka uz otro daļu attiecas citi Kopienas saskaņošanas tiesību akti, turklāt izmantotais formulējums nav piemērots būvju pamatprasību aprakstīšanai.

2.3. Noraidītie grozījumi, kas attiecīgi nav iestrādāti Padomes tekstā

Grozījums Nr. 1 – 1. apsvērums (kaitējums cilvēka radītajai videi)

Šis grozījums netika iekļauts, jo Padome uzskatīja, ka I pielikumā izklāstītās būvju pamatprasības ir pietiekami konkrētas šajā sakarā.

Grozījums Nr. 2 – jauns 8.a apsvērums (ekspluatācijas īpašību aspekti, kas saistīti ar veselību un drošību)

Šajā grozījumā aprakstītajos gadījumos attiecīgās sekas tiktu izklāstītas attiecīgajā saskaņotajā tehniskajā specifikācijā, atbilstīgi kurai ražotājs deklarēs ekspluatācijas īpašības. Pastāv iespēja, ka ir ļoti vienkārši būvizstrādājumi, kuru veselības un drošības aspekti nav īpaši jāmin ekspluatācijas īpašību deklarācijā. Tāpēc Padome neuzskatīja par vajadzīgu iekļaut šādu apsvērumu.

Grozījums Nr. 3 – 10. apsvērums, tagad – 12. apsvērums

Komisijas formulējums, kurā izmantots ierastais formulējuma paņēmiens, šķiet piemērotāks apsvērumam.

Grozījums Nr. 5 – 14. apsvērums, tagad – 17. apsvērums (izstrādājumu klāsts, uz kuru attiecas saskaņotie standarti)

Šis grozījums nav vajadzīgs, jo Komisijas loma šajā sakarā ir izsmeļoši aprakstīta 17. pantā un tam sekojošos pantos.

Grozījums Nr. 6 – jauns 14.a apsvērums (tehnisko iestāžu sastāvs)

Padome uzskatīja, ka ar šo grozījumu tiek skaidri pārkāpta šīs regulas darbības joma, jo dalību tehniskajās iestādēs nevar noteikt ar šo tiesību aktu.

Grozījums Nr. 10 – 19. apsvērums, tagad – 21. apsvērums (END projekti)

Tā kā Padome joprojām izmanto jēdzienu “END projekts”, jo īpaši II pielikumā, šo grozījumu nebija iespējams pieņemt.

Grozījums Nr. 11 + 96 – 20. apsvērums, tagad – 22. apsvērums un II pielikuma 2.5. punkts (neatkarīgs zinātniskais eksperts)

Padome deva priekšroku tam, lai saglabātu Komisijas ierosināto tehniskā novērtējuma iestāžu darbības struktūru.

Grozījums Nr. 15 – 28. apsvērums, tagad – 29. apsvērums (importētāja piestiprināta CE zīme)

Padome neuzskatīja, ka ar šo grozījumu tiek sniegts precizējums. Importētājam, kas pārņem ražotāja lomu, jebkurā gadījumā ir jāpilda visi ražotāja pienākumi. Tādēļ nebūtu ieteicams attālināties no jaunā tiesiskā regulējuma būtības un atsevišķi izcelt gadījumu, kad importētājs pārņem ražotāja pienākumus.

Grozījums Nr. 18 – jauns 33.a apsvērums (bez testēšanas vai bez tālākas testēšanas)

Padome neiekļāva šo papildu apsvērumu, jo uzskata, ka 26. pants (tagad tas ir 36. pants) ir pietiekami saprotams attiecībā uz jautājumu par līmeņa vai klases sasniegšanu bez testēšanas vai bez tālākas testēšanas. Turklāt Komisijas ziņā ir ar deleģētu aktu palīdzību pieņemt īstenošanas noteikumus (50. un tālākajos pantos, tagad – 60. un tālākajos pantos).

Grozījums Nr. 19 un 57 – 35. apsvērums, tagad – 38. apsvērums, un 9. pants, tagad – 10. pants (informācija par pārsūdzības procedūrām)

Padome uzskatīja, ka informācijas sniegšana par pārsūdzības procedūrām nav izveidoto ražojuma informācijas punktu galvenais uzdevums.

Grozījums Nr. 20 un 23 – jauns 42.a apsvērums un 43.c apsvērums (dabas resursu ilgtspējīga izmantošana)

Padome neuzskatīja, ka šo apsvērumu iekļaušana ir absolūti vajadzīga, jo tie daļēji apraksta notikumu attīstību nākotnē.

Grozījums Nr. 22 – jauns 43.b apsvērums (standartizācijas sistēmas pārskatīšana)

Padome neuzskatīja, ka apsvērumā ir piemēroti lūgt Komisijai iesniegt priekšlikumu par standartizācijas sistēmas pārskatīšanu. Pašlaik notiek pilnīga standartizācijas sistēmas pārskatīšana. Apsvērumā aicināt pārskatīt pašreizējo sistēmu būtu apšaubāma rīcība, ņemot vērā Komisijas iniciatīvas tiesības un labāku likumdošanas procesu.

Grozījums Nr. 34 – 2. pants (definīcija “lietotājs”)

Padome ir apsvērusi, kādas ir priekšrocības un trūkumi, ieviešot atsevišķu būvizstrādājumu lietotāja definīciju. Visbeidzot tā deva priekšroku risinājumam, ka lietotāja jēdziena definīcija tiek saglabāta tāda, kā tā ir jaunajā tiesiskajā regulējumā un citos Eiropas vai valsts tiesību aktos.

Grozījums Nr. 35 – 2. pants (definīcija “tehniskā novērtējuma iestāde”)

Tā kā regulā ir iekļauta vesela nodaļa attiecībā uz tehniskā novērtējuma iestādēm un sīki izstrādātiem noteikumiem, kas tām jāievēro, Padome uzskatīja, ka atsevišķa definīcija nav vajadzīga.

Grozījums Nr. 46 – 5. pants, tagad – 6. pants (saskaņotā standarta nosaukums)

Padome uzskatīja, ka saskaņotā standarta nosaukuma pieminēšana EĪD nav tās neatņemama sastāvdaļa.

Grozījums Nr. 48 – 5. pants, tagad – 6. pants (informācija par ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmu)

Padome uzskatīja, ka ar šo grozījumu tiek uzliektas pārāk apgrūtinošas prasības attiecībā uz EĪD saturu.

Grozījums Nr. 49 un 101 – 5. pants, tagad – 6. pants un jauns IIIa pielikums (bīstamu vielu saturs būvizstrādājumā)

Padome tekstā neiekļāva pienākumu ekspluatācijas īpašību deklarācijā sniegt informāciju par bīstamu vielu saturu būvizstrādājumos. Taču saskaņā ar jauno 21.a apsvērumu (tagad tas ir 24. apsvērums) ražotāji var brīvprātīgi būvizstrādājumu lietotājiem sniegt informāciju par bīstamām vielām.

Grozījums Nr. 50 un 51 – 6. pants, tagad – 7. pants (ekspluatācijas īpašību deklarācijas iesniegšana elektroniski)

Padome uzskatīja, ka ir pilnīgi nepiemēroti noteikt par standartu tādu gadījumu, kurā būvizstrādājumu pircējiem un lietotājiem būtu jāpaļaujas uz elektroniskā veidā atsevišķi iesniegtu EĪD, nesaņemot obligāto informāciju uz paša izstrādājuma vai viena izstrādājuma lielākas sērijas. Turklāt īpašos gadījumus, kad, piemēram, profesionālos nolūkos EĪD automātiski tiktu nosūtīta klientam elektroniskā formā, var definēt vēlāk ar deleģēto aktu palīdzību, kuri ietilpst Komisijas kompetencē.

Grozījums Nr. 108 un 55 – 8. panta 2. un 3. punkts, tagad – 9. pants (praktiska informācija par CE zīmi)

Padome nebija pārliecināta, ka teksta vienkāršošana, kā ierosināts šajos grozījumos, būtu derīga ražotāju, lietotāju vai tirgus uzraudzības iestāžu praktiskajām vajadzībām.

Grozījums Nr. 56 – 8. pants, tagad – 9. pants un jauns 4.a punkts (CE zīmes nepareiza lietošana)

Padome uzskatīja tirgus uzraudzības noteikumus (46.-49. pants, tagad – 56.-59. pants) par pietiekamiem, lai izvairītos no CE zīmes nepareizas lietošanas.

Grozījums Nr. 58 – 9. pants, tagad – 10. pants un jauns 1.a punkts (ražojuma informācijas punktu neatkarība)

Padome deva priekšroku neiekļaut šādu prasību, kas šķiet pārāk stingra un kategoriska, jo īpaši attiecībā uz mazākām dalībvalstīm.

Grozījums Nr. 109 – 10. pants, tagad – 11. pants (ražotāja pienākumi)

Padome nesaprata šo ierosināto grozījumu galīgo mērķi. Paraugu pārbaude, ko veic ražotāji, un dažos gadījumos informācija uz iepakojuma ir jēgpilna, kā tas paredzēts Komisijas sākotnējā priekšlikumā.

Grozījums Nr. 63 – 17. pants, tagad – 18. pantā jauns 3.a punkts (komitejas veikta pārbaude)

Padome apšaubīja, vai šajā grozījumā komitejas uzdevums ir pareizi aprakstīts.

Grozījums Nr. 67 – 19. panta 3. punkts, tagad – 28. pants (ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmas izmantošana)

Padome uzskatīja, ka atsauce uz paredzēto vispārējo izmantojumu nav piemērota punktā, kas attiecas uz “sistēmu”.

Grozījums Nr. 120 – 20. pants, tagad – 19. pants (procedūra, lai pārveidotu END par saskaņotu standartu)

Padome neiekļāva šo grozījumu, jo uzskatīja, ka šis pants nebūtu pareizā vieta, kurā aprakstīt procedūru, ar ko END pārveido par saskaņotu standartu.

Grozījums Nr. 71 – 24. pants (TNI novērtējums)

Padome svītroja visu šo pantu, jo tas šajā regulā nav vajadzīgs. Attiecīgi teksta uzlabojumus nevarēja iestrādāt.

Grozījums Nr. 121 – 25. panta 2. punkts, tagad – 31. panta 4. punkts (TNI koordinācija un TNI organizācijas uzdevumi)

Padome uzskatīja, ka regulas vajadzībām šā grozījuma formulējums ir maldinošs un nepraktisks.

Grozījums Nr. 123 – 27. panta jauns 2.a punkts, tagad – 37. pants (speciālās tehniskās dokumentācijas (STD) izmantošana)

Lai gan šā grozījuma pirmā daļa pārlieku nekoncentrējas uz STD darbības jomu un mērķi, tā otrā daļa pēc satura ir pareiza, taču šajā teksta vietā tā ir vai nu lieka, vai pat maldinoša. Tādēļ Padomei šis grozījums bija jānoraida.

Grozījums Nr. 83 – 27. pantā jauns 2.c punkts, tagad – 37. pants (neattiecināšana uz importētājiem)

Padome atzina, ka EP ierosinātais teksts varētu sniegt papildu skaidrojumu. Tomēr šis formulējums šķiet piemērotāks apsvērumam, un grozījuma saturs jau ir iekļauts 26.-28. panta (tagad – 36.-38. pants) vispārējā struktūrā.

Grozījums Nr. 84 – 28. pants, tagad – 38. pants (vienkāršotās procedūras papildu izmatojums)

Padome uzskatīja, ka ar šo grozījumu netiek pareizi aprakstīta STD darbības joma un tās izmantošanas pamatojums.

Grozījums Nr. 85 – 30. panta 4.a punkts, tagad – 40. pants (izvairīšanās no nevajadzīga sloga)

Padome uzskatīja, ka šis grozījums nav pareizajā vietā. Grozījumā piemēro JTR formulējumu, kas jāizmanto kopā ar atbilstības novērtējumu, kas balstīts uz moduļiem (Lēmuma Nr. 768/2008/EK pielikumos). Taču būvizstrādājumi ir saistīti ar ekspluatācijas īpašību novērtējuma un pārbaudes sistēmām, nevis ar atbilstības novērtējumu.

Grozījums Nr. 86 – 33. panta 5. punkts, tagad – 43. pants (pārredzamība saistībā ar ražotāju)

Padome neuzskatīja par vajadzīgu šajā punktā grozīt Komisijas priekšlikumu.

Grozījums Nr. 87 – 33. pantā jauns 11.a punkts, tagad – 43. pants (pilnvaroto iestāžu sniegtās konsultācijas)

Padome apšaubīja šo grozījumu, jo tas ir neskaidrs un varētu rosināt nepareizas interpretācijas.

Grozījums Nr. 88 – 51. panta jaunais 2.a punkts, tagad – 64. pants (komitejas locekļu neatkarība)

Padome noraidīja šo grozījumu kā nepraktisku. Nav pilnīgi skaidrs, kuru organizāciju būvniecības ekspertiem ir jāatturas no ekspluatācijas īpašību novērtēšanas un uz cik ilgu laiku. Arī pašreizējais formulējums nav precīzs.

Grozījums Nr. 89 – 53. panta 3. punkts, tagad – 66. pants (tā sauktās vienotas pieejas novērtējuma procedūras un procedūras, lai pārveidotu END par saskaņotu standartu, izmantošana)

Lai gan Padome pauž atbalstu grozījuma pirmās daļas būtībai, tajā izmantotais formulējums šķiet pārāk kategorisks šim nolūkam. Grozījuma otrās daļas noraidījums izriet no grozījuma Nr. 120 noraidījuma.

Grozījums Nr. 90 – I pielikums, ievads (būvju pamatprasības)

Padome uzskatīja, ka šis grozījums nav vajadzīgs, ņemot vērā sīki izstrādātās būvju pamatprasības.

Grozījums Nr. 91 – I pielikuma 3. daļa (aprites cikla pieeja)

Padome ar labvēlīgu nostāju apsprieda šo grozījumu, bet secināja, ka tā mērķi kopumā jau ir panākti ar sākotnējo Komisijas formulējumu.

Grozījums Nr. 93 – I pielikuma 7. daļa (prasības attiecībā uz dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu)

Grozījumā pausts acīmredzamais un netiek sniegta papildu juridiskā skaidrība salīdzinājumā ar visām citām būvju pamatprasībām.

Grozījums Nr. 95 un 114 – II pielikuma 2.1 punkts un jauns 2.1.a punkts (attiecīgās TNI veikts novērtējums un TNI organizācijas nozīme)

Lai gan šo grozījumu būtība varētu būt pieņemama, Padomei pilnībā pārstrādājot II pielikumu, ir radusies situācija, ka ar EP grozījumā izmantoto formulējumu procedūra netiek aprakstīta pareizi.

Grozījums Nr. 97 – II pielikuma 2.7 punkts (ekspertu uzklausīšana)

Padome uzskatīja, ka ierosinātais grozījums nav praktisks un varētu radīt nevēlamus kavējumus.

Grozījums Nr. 98 – III pielikums (EĪD numura svītrošana)

Padome nevarēja saskatīt šā grozījuma sniegtās priekšrocības.

3. Svarīgākie Padomes ieviestie jauninājumi tekstā

4. pants (ekspluatācijas īpašību deklarācija)

Kā minēts iepriekš, ar jauno formulējumu par ierastu kārtību tiek nostiprināts tas, ka ražotājs izstrādā ekspluatācijas īpašību deklarāciju. Tas būs jādara obligāti, ja netiek piemērotas 4.a panta atkāpes (kuras pamatā attiecas uz ļoti konkrētiem ierobežotiem gadījumiem). Turklāt būtiskie raksturlielumi, kas jādeklarē, ir noteikti ar Komisijas lēmumu saskaņā ar 3. panta 3. punktu vai ar valsts tiesību aktiem, kas ir spēkā tur, kur ražotājs plāno ražojumu laist tirgū. Ja attiecībā uz konkrētu paredzēto izmantojumu nav piemērojams neviens no minētajiem noteikumiem, ražotājs var pats izvēlēties, kurus būtiskos raksturlielumus (vismaz vienu) viņš vēlas deklarēt. Par tiem būtiskajiem raksturlielumiem, attiecībā uz kuriem nepastāv Eiropas vai valsts tiesību akti un kurus ražotājs izvēlas nedeklarēt, viņam ir jānorāda “ekspluatācijas īpašības nav noteiktas” (ENN). Ņemot vērā, ka ražotājs norādīs arī ražojuma paredzēto lietojumu, vispārējā sistēma palielinās lietotājiem sniegto informācijas daudzumu, Eiropas tirgu pārlieku nesaskaldot valsts vai reģionālos tirgos.

9. pants (tagad – 10. pants) (ražojuma informācijas punkti)

Pārfrāzējot šo pantu, Padome precizēja, ka ražojuma informācijas punktus var izveidot atbilstīgi attiecīgajiem jaunā tiesiskā regulējuma noteikumiem. Tomēr šajā pantā jo īpaši skaidri ir noteikts, ka ražojuma informācijas punktiem ir jāsniedz informācija par noteikumiem, kas attiecas uz būvju pamatprasībām.

Ar 35.a un 35.b apsvērumu (tagad – 39. un 40. apsvērums) arī sniegts noderīgs precizējums, ka ražojuma informācijas punkti var iekasēt maksu par papildu informācijas sniegšanu un ka tos var iekļaut īpašās organizāciju struktūrās, kuras jau pastāv attiecīgā dalībvalstī.

18.–18.e pants (tagad – 19.-24. pants) (tehniskā novērtējuma iestādes/Eiropas novērtējuma dokuments)

Padome izlēma pilnībā pārstrādāt Eiropas novērtējuma dokumentu izstrādes noteikumus un valsts tehniskā novērtējuma iestāžu nozīmi šajā sakarā.

21. pants (tagad – 27. pants) (ekspluatācijas īpašību līmeņi vai klases)

Padome izstrādāja jaunu panta formulējumu, lai precizētu Komisijas un Eiropas standartizācijas iestāžu pienākumus, nosakot ekspluatācijas īpašību klases, obligātos ekspluatācijas īpašību līmeņus un pieņemot apmierinošus līmeņus vai klases vai ekspluatācijas īpašības bez testēšanas vai bez tālākas testēšanas. Tagad skaidrāk ir formulēta Eiropas standartizācijas iestāžu pilnvaru vai pārskatīto pilnvaru darbība un dalībvalstu loma šajā procesā.

27. pants (tagad – 37. pants) (speciālas tehniskās dokumentācijas izmantošana)

Padomes kompromisa tekstā iekļauts pārskatīts 37. pants, kas tagad ir pārformulēts, lai to piemērotu 3. un 4. sistēmai, un kurā ir tieša atsauce uz V pielikumu. Noteikums padarīts arī konkrētāks, atsaucoties uz “ražojuma tipa noteikšanu ar tipa testu”. Šīs izmaiņas daļēji atbilst grozītajam Komisijas priekšlikumam.

50. pants un tam sekojošie panti (tagad – 60. pants un tam sekojošie panti) (deleģēti akti)

Pēc LESD spēkā stāšanās daži noteikumi, uz kuriem sākotnēji bija attiecināta regulatīvā kontroles procedūra, tagad ir iestrādāti jaunos pantos, kuros izklāstīta deleģēto aktu procedūra (atbilstīgi LESD 290. pantam).

III pielikums – Ekspluatācijas īpašību deklarācijas veidlapa

Padome izlēma pilnībā pieskaņoties ražotāja pienākumiem, kas izklāstīti pantos, tādējādi ieviešot lielas izmaiņas ekspluatācijas īpašību deklarācijas veidlapā. Šajā sakarā ir ieviesti vairāki precizējumi III pielikumā iekļautajā veidlapā (piemēram, pienākums norādīt ražojuma paredzēto izmantojumu).

IV. NOSLĒGUMS

Padomes nostājā pirmajā lasījumā ir uzsvērts Komisijas priekšlikuma galvenais mērķis. Vienots būvizstrādājumu tirdzniecības tiesiskais regulējums tiek uzskatīts par priekšnoteikumu tirgus darbībai, ņemot vērā šīs nozares nozīmību un atbilstīgi horizontālajam tiesiskajam regulējumam, kurā izklāstīti pamatnoteikumi attiecībā uz paziņošanu un tirgus uzraudzību. Izmantojot minēto saskaņoto pieeju, varēs notikt brīva būvizstrādājumu aprite iekšējā tirgū, lietotāju un vispārējās sabiedrības interešu labā nesamazinot drošību vai citas prasības.

Praktiskā līmenī Padomes teksta mērķis ir vēl vairāk integrēt tirgu, izlemjot atbalstīt ideju par ekspluatācijas īpašību deklarācijas obligātumu kā standarta gadījumu, ja nav piemērojamas atkāpes. Ar 26. panta un tam sekojošo pantu noteikumiem kā ļoti svarīgi jautājumi tekstā ir iekļauti administratīvā sloga samazināšana un uz ražotājiem attiecināmas atsevišķas testēšanas prasības. Skaidrāk ir formulēta saskaņoto standartu un Eiropas tehnisko novērtējumu līdzāspastāvēšana (gadījumos, kad saskaņotais standarts uz ražojumu vēl neattiecas vai neattiecas pilnībā). Izmantojot deleģētos aktus, Komisijai ir tiesības pielāgot konkrētus šās regulas pielikumus, kad vien ir izpildītas visas pielāgošanas prasības, ko viens no likumdevējiem noteicis šajā regulā.

(1) OV C 10, 15.1.2009., 12. lpp.

(2) Tā kā ir stājies spēkā Lisabonas Līgums, juridiskais pamats ir nomainīts uz LESD 114. pantu.

(3) Dok. 8906/09 + COR1, COR2 (OV C 184E, 8.7.2010., 441. lpp.).

(4) CES 1860-2008 -INT/434; OV vēl nav publicēts.

(5) Dok. 14989/09.

(6) OV L 40, 11.2.1989., 12. lpp., jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 93/68/EEK (OV L 220, 30.8.1993., 1. lpp.).

(7) Jo īpaši skatīt Regulu (EK) Nr. 765/2008 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(8) Piezīme: pantu numerācija attiecas vai nu uz Parlamenta pirmā lasījuma rezultātu dokumentu (dok. 8906/09 MI 164 ENT 95 COMPET 219 CODEC 588), vai, ja īpaši norādīts (“tagad – (…)”), uz dokumentu, kurā izklāstīta Padomes nostāja pirmajā lasījumā (dok. 10753/10).

(9) (Netika balsots par grozījumu Nr. 25, 28, 29, 31, 37, 38, 45, 54, 59, 60, 62, 64, 65, 69, 72, 74, 75, 76, 80, 81, 82, 110, 113).

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.CE2010.282.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 282E

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	53. sējums 2010. gada 19. oktobris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	Padome
2010/C 282E/01	Padomes Nostāja (ES) Nr. 15/2010 pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK Padome pieņēmusi 2010. gada 13. septembrī ( 1 )	1


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ