4.5.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 114/1

---

PADOMES NOSTĀJA (ES) Nr. 2/2010 PIRMAJĀ LASĪJUMĀ,

lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem

Pieņemta Padomē 2010. gada 22. februārī

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2010/C 114 E/01

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)	Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā un Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības stratēģijā dzelzceļa iekšējā tirgus izveide, īpaši attiecībā uz preču transportu, ir būtisks elements ceļā uz ilgtspējīgas mobilitātes sasniegšanu.

(2)

Padomes Direktīva 91/440/EEK (1991. gada 29. jūlijs) par Kopienas dzelzceļa attīstību (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/14/EK (2001. gada 26. februāris) par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksājumu iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu (5) ir bijuši nozīmīgi soļi iekšējā dzelzceļa tirgus izveidē.

(3)

Lai starptautiskie un iekšzemes dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumi, kas kopš 2007. gada 1. janvāra ir atvērti konkurencei, spētu konkurēt ar citiem transporta veidiem, tiem jābūt pieejamai kvalitatīvai un pietiekami finansētai dzelzceļa infrastruktūrai, tas ir, tādai, kura ļauj sniegt labus preču transporta pakalpojumus komercātruma un kustības grafika ziņā, un uzticamai dzelzceļa infrastruktūrai, tas ir, nodrošinot, ka sniegtais pakalpojums patiesi atbilst līgumsaistībām ar dzelzceļa operatoriem.

(4)

Dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgus atvēršana ir ļāvusi jauniem operatoriem sākt darbību dzelzceļa tīklā. Lai optimizētu tīkla lietošanu un nodrošinātu tā uzticamību, ir lietderīgi noteikt papildu procedūras infrastruktūras pārvaldītāju sadarbības stiprināšanai saistībā ar starptautisko vilcienu ceļu piešķiršanu kravas vilcieniem.

(5)	Padomes 2008. gada 7. un 8. aprīļa sanāksmē secināts, ka jāveicina efektīva infrastruktūras izmantošana un vajadzības gadījumā jāuzlabo dzelzceļa infrastruktūras jauda ar pasākumiem Eiropas un valsts līmenī, jo īpaši ar tiesību aktu pieņemšanu.

(6)	Šajā kontekstā, izveidojot starptautiskus dzelzceļa koridorus Eiropas dzelzceļa tīklam konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem, pa kuru preču vilcieni varēs kursēt labos apstākļos un viegli pāriet no viena iekšzemes tīkla uz citu, varētu uzlabot infrastruktūras izmantošanas nosacījumus.

(7)

Lai izveidotu starptautiskus dzelzceļa koridorus Eiropas dzelzceļa tīklam konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem, jau uzsāktās ierosmes dzelzceļa infrastruktūras jomā liecina, ka vispiemērotākā metode ir starptautisku koridoru izveide, kas nodrošina konkrētu vajadzību apmierināšanu vienā vai vairākos skaidri definētos kravu pārvadājumu tirgus segmentos.

(8)

Šī regula nedrīkstētu skart Direktīvā 91/440/EEK un Direktīvā 2001/14/EK noteiktās infrastruktūras pārvaldītāju tiesības un pienākumus, un attiecīgā gadījumā Direktīvas 2001/14/EK 14. panta 2. punktā minēto jaudas iedalīšanas iestāžu tiesības un pienākumus. Minētie tiesību akti paliek spēkā, arī noteikumi, kas attiecas uz kravu pārvadājumu koridoriem, it īpaši attiecībā uz infrastruktūras pārvaldītāju tiesībām atteikt vai pieņemt tādu juridisku personu pieteikumus par jaudas piešķiršanu, kas nav dzelzceļa uzņēmumi.

(9)

Starptautiski dzelzceļa koridori Eiropas dzelzceļa tīklam konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Transporta tīklu (TEN-T) un Eiropas dzelzceļu satiksmes pārvaldības sistēmas (ERTMS) koridoriem. Tādēļ šie tīkli ir jāattīsta koordinēti un jo īpaši attiecībā uz dzelzceļa kravu pārvadājumu starptautisko dzelzceļa koridoru integrāciju esošajos TEN-T un ERTMS koridoros. Turklāt Savienības līmenī būtu jānosaka saskaņoti noteikumi par šādiem kravu pārvadājumu koridoriem. Vajadzības gadījumā šādu koridoru izveide būtu finansiāli jāatbalsta saistībā ar TEN-T, pētījumu un Marco Polo programmām, kā arī citiem Savienības politikas virzieniem un fondiem, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fondu vai Kohēzijas fondu.

(10)

Kravu pārvadājumu koridorā būtu jānodrošina pienācīga koordinācija starp attiecīgajām dalībvalstīm un infrastruktūras pārvaldītājiem, jānodrošina pietiekama prioritāte dzelzceļa kravu pārvadājumu satiksmei, jāizveido efektīva un adekvāta sasaiste ar citiem transporta veidiem un jāizstrādā nosacījumi, kas veicina konkurences attīstību starp dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem.

(11)

Papildus kravu pārvadājumu koridoriem, kas izveidoti saskaņā ar 3. pantu, Savienības līmenī būtu jāizskata un jāapstiprina papildu kravu pārvadājumu koridoru izveide saskaņā ar skaidri definētām pārredzamām procedūrām un kritērijiem, kas atstāj dalībvalstīm un infrastruktūras pārvaldītājiem pietiekamu rīcības brīvību lēmumu pieņemšanā un pārvaldībā, lai tie varētu ņemt vērā esošas ierosmes par īpašiem koridoriem, piemēram, ERTMS, RailNetEurope (“RNE”) un TEN-T, un pieņemt savām konkrētām vajadzībām atbilstīgus pasākumus.

(12)	Lai veicinātu koordināciju starp dalībvalstīm un infrastruktūras pārvaldītājiem, katram kravu pārvadājumu koridoram vajadzētu izveidot atbilstošu pārvaldes struktūru, ņemot vērā nepieciešamību izvairīties no dublēšanās ar jau esošām pārvaldes struktūrām.

(13)

Lai apmierinātu tirgus prasības, kravu pārvadājumu koridora izveides nosacījumi būtu jāizklāsta īstenošanas plānā, kurā būtu jānorāda kravu pārvadājumu darbības uzlabošanai veicamie pasākumi un to veikšanas termiņi. Turklāt, lai nodrošinātu to, ka kravu pārvadājumu koridora izveidei paredzētās vai jau veiktās darbības atbilst visu kravu pārvadājumu koridora lietotāju vajadzībām vai vēlmēm, ar pretendentiem, kuri, iespējams, lietos attiecīgo kravu pārvadājumu koridoru, ir regulāri jāapspriežas saskaņā ar valdes noteiktām procedūrām.

(14)	Būtu jāapsver arī multimodālu transportsistēmu termināļu izveide, kuri ir vajadzīgi, veidojot dzelzceļa kravu pārvadājumu koridorus Savienībā.

(15)

Lai nodrošinātu infrastruktūras jaudu saskanību un nepārtrauktību visā kravu pārvadājumu koridora garumā, ieguldījumi kravu pārvadājumu koridorā būtu jākoordinē starp attiecīgajām dalībvalstīm un infrastruktūras pārvaldītājiem un jāplāno atbilstoši kravu pārvadājumu koridora vajadzībām. Būtu jāpublicē investīciju programma, lai nodrošinātu informāciju tiem pretendentiem, kas varētu darboties attiecīgajā koridorā. Būtu jāietver darbību projekti ar mērķi attīstīt savstarpēji izmantojamas sistēmas un palielināt vilcienu jaudu.

(16)	To pašu iemeslu dēļ attiecīgo kravu pārvadājumu koridoru līmenī būtu jākoordinē visi ar infrastruktūru un tās iekārtām saistīti darbi, kas varētu ierobežot pieejamās kravu pārvadājumu koridora jaudas, un jaunākā informācija par tiem regulāri jāpublicē.

(17)

Lai atvieglinātu infrastruktūras jaudas pieprasījumu procedūru starptautisko kravu pārvadājumu pakalpojumu jomā, katrā kravu pārvadājumu koridorā jānozīmē vai jāizveido vienas pieturas aģentūra. Šim nolūkam būtu jāizmanto esošās ierosmes, jo īpaši tās, kuras veic RNE, kas ir infrastruktūras pārvaldītāju koordinācijas struktūra un sniedz vairākus pakalpojumus starptautisko kravu pārvadājumu operatoriem.

(18)	Kravu pārvadājumu koridoru pārvaldībā būtu arī jāiekļauj procedūras, lai piešķirtu infrastruktūras jaudu starptautiskiem kravas vilcieniem, kas kursē šādos koridoros. Šajās procedūrās būtu jāņem vērā arī citiem transporta veidiem, tostarp pasažieru transportam, vajadzīgās jaudas.

(19)	Lai nodrošinātu labāku dzelzceļa infrastruktūras izmantojumu, jākoordinē šīs infrastruktūras un kravu pārvadājumu koridorā esošo stratēģisko termināļu darbība.

(20)	Prioritātes noteikumi var arī nozīmēt prioritātes mērķus, atkarībā no situācijas attiecīgajā dalībvalstī.

(21)	Traucējumu gadījumos kravas vilcieniem, kas kursē kravas pārvadājumu koridorā, iespēju robežās būtu jānodrošina atbilstība grafikam, ņemot vērā visu transporta veidu vajadzības.

(22)

Lai objektīvi novērtētu ieguvumus, ko sniedz uz kravu pārvadājumu koridora izveidi vērsti pasākumi, būtu jāpārrauga dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu kvalitāte visā kravu pārvadājumu koridora garumā un regulāri jāpublisko kvalitātes ziņojumi. Kvalitātes novērtējumā būtu jāiekļauj kravu pārvadājumu koridora lietotāju apmierinātības aptauju rezultāti.

(23)	Lai nodrošinātu nediskriminējošu piekļuvi starptautiskiem dzelzceļa pakalpojumiem, ir jānodrošina pienācīga koordinācija starp dzelzceļa satiksmes kontroles iestādēm, kuras atrodas dažādos kravu pārvadājumu koridora tīklos.

(24)	Lai atvieglinātu piekļuvi informācijai par visu galveno infrastruktūru izmantojumu kravu pārvadājumu koridorā un lai nodrošinātu piekļuvi šim koridoram bez jebkādas diskriminācijas, valdei būtu jāsagatavo pārskats, kurā apkopota visa šī informācija, tas regulāri jāatjaunina un jāpublisko.

(25)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem, kurš sastāv no kravu pārvadājumu koridoriem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šo mērķi tā mēroga vai iedarbības dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(26)	Attiecībā uz ieguldījumu koordināciju un jaudas un satiksmes pārvaldību būtu jāievieš vienlīdzīgi noteikumi, kas balstās uz sadarbību starp infrastruktūras pārvaldītājiem, kuriem starptautiskajā dzelzceļa koridorā jāsniedz kvalitatīvi pakalpojumi kravu pārvadājumu operatoriem.

(27)

Tā kā starptautiskiem vilcieniem ir jākursē maršrutos, kas ietver vairākus koridorus, kā definēts šajā regulā, vairāku koridoru infrastruktūras pārvaldītāji var arī saskaņot savas darbības, lai traucējumu gadījumā attiecīgos koridoros nodrošinātu jaudu pieejamību, netraucētu satiksmi un saskaņotu prioritātes noteikumu piemērošanu dažādiem transporta veidiem.

(28)	Šīs regulas īstenošanai veicamie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (6).

(29)

Turklāt Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz II pielikuma pielāgošanu. Ir īpaši būtiski, ka Komisija savā sagatavošanas darbā apspriežas ar ekspertiem saskaņā ar savu apņemšanos, kas izteikta 2009. gada 9. decembra Komisijas Paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta īstenošanu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI JAUTĀJUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā regulā izklāstīti noteikumi, lai izveidotu un organizētu starptautiskus dzelzceļu koridorus Eiropas dzelzceļa tīklam konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem. Tajā ir izklāstīti kravu pārvadājumu koridoru atlases, organizācijas un pārvaldības noteikumi.

2.   Šo regulu piemēro dzelzceļa infrastruktūras pārvaldībai un izmantošanai kravu pārvadājumu koridoros.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā ir spēkā definīcijas, kas noteiktas Direktīvas 2001/14/EK 2. pantā.

2.   Papildus 1. punktā minētajām definīcijām izmanto šādas definīcijas:

a)

“kravu pārvadājumu koridors” ir visas izraudzītās dzelzceļa līnijas dalībvalstīs un attiecīgā gadījumā Eiropas trešās valstīs, kas savieno kravu pārvadājuma galvenajā maršrutā izvietotos termināļus, arī dzelzceļa infrastruktūra un saistītās iekārtas, šķirotavas un manevrēšanas stacijas, un vajadzības gadījumā – apvedceļi;

b)	“īstenošanas plāns” ir dokuments, kurā izklāstīta līdzekļi un stratēģija, ko attiecīgās iesaistītās personas plāno izmantot, lai noteiktā laika posmā veiktu vajadzīgus un pietiekamus pasākumus kravu pārvadājumu koridora izveidei;

c)

“terminālis” ir iekārta, kas atrodas jebkur kravu pārvadājumu koridorā un ir īpaši pielāgota, lai varētu veikt preču iekraušanu kravas vilcienos un/vai izkraušanu no tiem un varētu savienot dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumus ar sauszemes, jūras, iekšzemes ūdeņu un gaisa transporta pakalpojumiem, vai lai varētu veikt preču vilcienu manevrus vai to sastāva pārkārtošanu; kā arī lai vajadzības gadījumā varētu veikt robežšķērsošanas procedūras uz Eiropas trešo valstu robežām.

II   NODAĻA

STARPTAUTISKO DZELZCEĻA KORIDORU KONKURĒTSPĒJĪGIEM KRAVU PĀRVADĀJUMIEM IZRAUDZĪŠANĀS UN PĀRVALDĪBA

3. pants

Sākotnējo kravu pārvadājumu koridoru izraudzīšanās

1.   Regulas I pielikumā minētās dalībvalstis līdz … (7) izveido kravu pārvadājumu koridorus minētajā pielikumā izklāstītajos galvenajos maršrutos. Attiecīgās dalībvalstis informē Komisiju par kravu pārvadājumu koridoru izveidi.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, kravu pārvadājumu koridorus galvenajā maršrutā, kas izklāstīts I pielikuma 3., 5. un 8. punktā, izveido līdz … (8).

4. pants

Citu kravu pārvadājumu koridoru atlase

1.   Katra dalībvalsts, kurai ir dzelzceļa robeža ar citu dalībvalsti, piedalās vismaz viena kravu pārvadājumu koridora izveidē, ja vien šis pienākums jau nav izpildīts saskaņā ar 3. pantu.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis, ja to tām lūgusi kāda dalībvalsts, iesaistās 1. punktā minētā kravu pārvadājumu koridora izveidē vai pastāvoša koridora pagarināšanā, lai dotu iespēju kaimiņu dalībvalstij izpildīt 1. punktā minēto pienākumu.

3.   Neskarot Direktīvas 91/440/EEK 7. pantā noteiktos dalībvalstu pienākumus, ja dalībvalsts uzskata, ka kravu pārvadājumu koridora izveide nebūtu to pretendentu interesēs, kas varētu izmantot kravu pārvadājumu koridoru, vai ka tā izveide nedotu būtiskus sociālus un ekonomiskus ieguvumus, vai radītu nesamērīgu slogu, attiecīgai dalībvalstij nav pienākuma iesaistīties šā panta 1. un 2. punktā minētajās darbībās, ja Komisija pieņem attiecīgu lēmumu saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

4.   Dalībvalstij nav pienākuma piedalīties 1. un 2. punktā minētajās darbībās, ja tās dzelzceļa tīkla sliežu platums atšķiras no galvenā dzelzceļa tīkla Savienībā.

5.   Lai izpildītu 1. un 2. punktā paredzētos pienākumus, attiecīgās dalībvalstis pēc apspriešanās ar infrastruktūras pārvaldītājiem un attiecīgiem pretendentiem kopīgi ierosina Komisijai izveidot kravu pārvadājumu koridorus līdz … (9), ņemot vērā II pielikumā izklāstītos kritērijus.

6.   Komisija izskata 5. punktā minētos kravu pārvadājumu koridora(-u) izveides priekšlikumus un saskaņā ar 19. panta 3. punktā paredzēto regulatīvo procedūru vēlākais deviņu mēnešu laikā pēc priekšlikuma iesniegšanas pieņem lēmumu par šāda priekšlikuma atbilstību šim pantam.

7.   Attiecīgās dalībvalstis izveido kravu pārvadājumu koridoru vēlākais trīs gadu laikā pēc 6. punktā minētā Komisijas lēmuma pieņemšanas.

8.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz II pielikuma pielāgošanu. Sagatavojot šajā punktā minētos deleģētos aktus, Komisija ievēro Direktīvas 2001/14/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/57/EK (2008. gada 17. jūnijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (pārstrādāta) (10) noteikumus un jo īpaši ņem vērā plānu par savstarpēji izmantojamu sistēmu ieviešanu, dzelzceļa sistēmas un TEN-T attīstību un sevišķi ERTMS īstenošanu, kā arī kravu pārvadājumu tirgus attīstību, tostarp mijiedarbību ar citiem transporta veidiem.

Šajā punktā minētajiem deleģētajiem aktiem piemēro 20., 21. un 22. pantā minēto procedūru.

5. pants

Izmaiņas kravu pārvadājumu koridoros

1.   Regulas 3. un 4. pantā minētajos kravu pārvadājumu koridoros var izdarīt izmaiņas, pamatojoties uz kopīgu attiecīgo dalībvalstu priekšlikumu, ko pēc apspriešanās ar infrastruktūras pārvaldniekiem un attiecīgiem pretendentiem iesniedz Komisijai.

2.   Komisija saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru par priekšlikumu pieņem lēmumu, ņemot vērā II pielikumā izklāstītos kritērijus.

6. pants

Samierināšana

Ja divas vai vairākas attiecīgās dalībvalstis nevar vienoties par kravu pārvadājumu koridora izveidi vai izmaiņām tajā un attiecībā uz to teritorijā esošo dzelzceļa infrastruktūru, Komisija pēc vienas attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma apspriežas par šo jautājumu ar 19. pantā minēto komiteju. Komiteja paziņo savu atzinumu attiecīgajām dalībvalstīm. Attiecīgās dalībvalstis ņem šo atzinumu vērā, lai rastu risinājumu, un, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, pieņem lēmumu.

7. pants

Kravu pārvadājumu koridoru pārvaldība

1.   Katram kravu pārvadājumu koridoram attiecīgās dalībvalstis izveido valdi, kas ir atbildīga par vispārēju kravu pārvadājumu koridora mērķu noteikšanu, uzraudzību un 8., 10. un 23. pantā skaidri noteikto pasākumu veikšanu. Valdē ir attiecīgo dalībvalstu iestāžu pārstāvji.

2.   Katra kravu pārvadājumu koridora attiecīgie infrastruktūras pārvaldītāji un attiecīgā gadījumā Direktīvas 2001/14/EK 14. panta 2. punktā minētās par jaudas piešķiršanu atbildīgās iestādes izveido apsaimniekotājvaldi, kas ir atbildīga par pasākumu veikšanu, kuri skaidri norādīti šā panta 6. punktā un šīs regulas 8. un 10. pantā, 12. panta 1. punktā, 13. panta 2., 5. un 6. punktā, 14.a panta 1. punktā, 15. pantā un 16. panta 2. un 3. punktā. Apsaimniekotājvaldē ir infrastruktūras pārvaldītāju pārstāvji.

3.   Valde lēmumu pieņem, pamatojoties uz attiecīgo dalībvalstu iestāžu pārstāvju savstarpēju vienošanos.

4.   Apsaimniekotājvalde pieņem lēmumus, tostarp lēmumus par tās juridisko statusu, resursiem un personālu, pamatojoties uz attiecīgo infrastruktūras pārvaldītāju savstarpēju vienošanos.

5.   Valdes un apsaimniekotājvaldes pienākumi neskar infrastruktūras pārvaldītāju neatkarību, kā paredzēts Direktīvas 91/440/EEK 4. panta 2. punktā.

6.   Apsaimniekotājvalde izveido padomdevēju grupu, kurā ir pārstāvēti kravu pārvadājumu koridora termināļu pārvaldītāji un īpašnieki. Minētā padomdevēju grupa var sniegt atzinumu par jebkuriem apsaimniekotājvaldes priekšlikumiem, kas tieši ietekmē investīcijas termināļos un to pārvaldību. Padomdevēja grupa arī var sniegt atzinumu pēc savas ierosmes. Apsaimniekotājvalde ņem vērā jebkuru šādu atzinumu.

8. pants

Kravu pārvadājumu koridora plāna īstenošanas pasākumi

1.   Apsaimniekotājvalde izstrādā īstenošanas plānu un iesniedz to valdei apstiprināšanai. Tādā plānā ir:

a)	kravu pārvadājumu koridora apraksts, tostarp pārslodzes vietas un kravu pārvadājumu koridora izveidei nepieciešamo pasākumu programma;

b)	šā panta 3. punktā minētā transporta un satiksmes pētījuma būtiski elementi;

c)	kravu pārvadājumu koridora mērķi, jo īpaši attiecībā uz kravu pārvadājumu koridora darbību, kas izteikta kravu pārvadājumu koridora pakalpojumu kvalitātē un infrastruktūras jaudā saskaņā ar 17. panta noteikumiem;

d)	šīs regulas 10. pantā minētais investīciju plāns; un

e)	pasākumi, lai īstenotu 11. līdz 17. panta noteikumus.

2.   Apsaimniekotājvalde regulāri pārskata īstenošanas plānu, ņemot vērā tā īstenošanā panākto progresu, kravu pārvadājumu tirgus attīstību kravu pārvadājumu koridorā un darbību, ko vērtē saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem mērķiem.

3.   Apsaimniekotājvalde regulāri veic transporta un satiksmes pētījumus par konstatētajām un gaidāmajām satiksmes tendencēm kravu pārvadājumu koridorā, pievēršoties dažādiem satiksmes veidiem, gan attiecībā uz kravu pārvadājumiem, gan pasažieru pārvadājumiem.

4.   Īstenošanas plānā ņem vērā termināļu attīstību, lai tie atbilstu dzelzceļa pārvadājumu vajadzībām attiecīgajā kravu pārvadājumu koridorā.

9. pants

Apspriešanās ar pretendentiem

Apsaimniekotājvalde ievieš apspriešanās mehānismu, lai nodrošinātu pienācīgu to pretendentu iesaisti, kas varētu izmantot kravu pārvadājumu koridoru. Jo īpaši tā nodrošina, ka ar pretendentiem apspriežas pirms valdei iesniedz 8. pantā minēto īstenošanas plānu.

III   NODAĻA

INVESTĪCIJAS KRAVU PĀRVADĀJUMU KORIDORĀ

10. pants

Investīciju plānošana

1.   Apsaimniekotājvalde izstrādā un regulāri pārskata investīciju plānu un iesniedz to valdei apstiprināšanai. Tādā plānā ir:

a)	tādu projektu saraksts, kas paredzēti, lai kravu pārvadājumu koridorā paplašinātu, atjaunotu vai pārveidotu dzelzceļa infrastruktūru un saistītās iekārtas, kā arī tam vajadzīgie finanšu līdzekļi un finanšu avoti;

b)

plāns par savstarpēji izmantojamu sistēmu ieviešanu kravu pārvadājumu koridorā, kas atbilst savstarpējas izmantojamības būtiskajām prasībām un tehniskajām specifikācijām, kuras piemēro dzelzceļa tīkliem, kā definēts Direktīvā 2008/57/EK. Šis ieviešanas plāns ir balstīts uz šādu savstarpēji izmantojamu sistēmu ieviešanas izmaksu un ieguvumu analīzi;

c)	plāns par jaudas pārvaldību kravas vilcieniem, kuri var kursēt attiecīgajā kravu pārvadājumu koridorā. Šī plāna pamatā var būt attiecīgajā kravu pārvadājumu koridorā kursējošo vilcienu sastāva atļautā garuma, kravas gabarītu vai ass slodzes palielināšana; un

d)	vajadzības gadījumā – atsauci uz Savienības ieguldījumu, kas paredzēts saskaņā ar Savienības finanšu programmām.

2.   Šo pantu piemēro, neskarot dalībvalstu kompetenci plānot un finansēt dzelzceļa infrastruktūru.

11. pants

Darbu saskaņošana

Attiecīgie infrastruktūras pārvaldītāji pienācīgi un atbilstīgi pieņemtam grafikam saskaņo un publicē grafikus visiem infrastruktūras un saistītu iekārtu darbiem, kas varētu ierobežot pieejamo kravu pārvadājuma koridora jaudu.

IV   NODAĻA

KRAVU PĀRVADĀJUMU KORIDORA VADĪBA

12. pants

Vienas pieturas aģentūra infrastruktūras jaudas pieteikumiem

1.   Kravu pārvadājumu koridora apsaimniekotājvalde sadarbībā ar infrastruktūras pārvaldītājiem izraugās vai izveido kopīgu struktūru un/vai informācijas sistēmu, kas pretendentiem dod iespēju vienā vietā un ar vienu darbību lūgt nodrošināt infrastruktūras jaudu kravas vilcieniem, kas kravu pārvadājumu koridorā šķērso vismaz vienu robežu (“vienas pieturas aģentūra”).

2.   Vienas pieturas aģentūra arī sniedz pamatinformāciju par infrastruktūras jaudas piešķīrumiem, tostarp 16. pantā minēto informāciju.

3.   Vienas pieturas aģentūra nekavējoties pārsūta visus infrastruktūras jaudas pieteikumus kompetentajiem infrastruktūras pārvaldītājiem un, attiecīgā gadījumā, par jaudas iedalīšanu atbildīgām iestādēm, kas minētas 14. panta 2. punktā Direktīvā 2001/14/EK, kuras par šo pieteikumu pieņem lēmumu saskaņā ar minētās direktīvas 13. pantu un III nodaļu.

4.   Vienas pieturas aģentūras darbība ir pārredzama, tā darbojas bez diskriminācijas. Šīs darbības kontrolē regulatīvās iestādes saskaņā ar 18. pantu.

13. pants

Kravas vilcieniem piešķirtā jauda

1.   Dalībvalstis sadarbojas, lai kravu pārvadājumu koridorā noteiktu infrastruktūras jaudas piešķiršanas sistēmu saskaņā ar to kompetencēm, kas izklāstītas Direktīvas 2001/14/EK 14. panta 1. punktā.

2.   Apsaimniekotājvalde izvērtē vajadzību pēc jaudas, ko paredzēts iedalīt kravu pārvadājumu koridorā kursējošiem kravas vilcieniem, ņemot vērā šīs regulas 8. panta 3. punktā minēto transporta un satiksmes pētījumu, pieprasījumus iedalīt infrastruktūras jaudas, kas attiecas uz iepriekšējiem un pašreizējiem kustības grafikiem, un pamata vienošanās.

3.   Pamatojoties uz šā panta 2. punktā minētajiem izvērtējumiem, kravu pārvadājumu koridora infrastruktūras pārvaldītāji kopīgi definē un organizē iepriekš sagatavotus starptautiskos vilcienu ceļus, pa kuriem kursē kravas vilcieni, saskaņā ar Direktīvas 2001/14/EK 15. pantā minēto procedūru un atzīstot citu transporta veidu, tostarp pasažieru transporta, vajadzību pēc jaudas. Informāciju par šiem iepriekš sagatavotiem ceļiem publicē vēlākais trīs mēnešus pirms galīgā datuma, kurā saņem Direktīvas 2001/14/EK III pielikumā minētos infrastruktūras jaudas pieprasījumus. Vairāku kravu pārvadājumu koridoru infrastruktūras pārvaldītāji vajadzības gadījumā var koordinēt starptautiskus iepriekš sagatavotus vilcienu ceļus, piedāvājot jaudu attiecīgajos transporta koridoros.

4.   Kravu pārvadājumu koridora infrastruktūras pārvaldītāji šos iepriekš sagatavotos ceļus pirmkārt iedala kravas vilcieniem, kas šķērso vismaz vienu robežu.

5.   Infrastruktūras pārvaldītāji, ja tas ir pamatots ar tirgus vajadzībām un šā panta 2. punktā minēto izvērtējumu, kopīgi definē rezerves jaudu, kas vajadzīga attiecīgajā kravu pārvadājumu koridorā kursējošiem starptautiskiem kravas vilcieniem, atzīstot citu transporta veidu, tostarp pasažieru transporta, vajadzību pēc infrastruktūras jaudas, un šo jaudas rezervi saglabā galīgajā kustības grafikā, lai dotu iespēju ātri un pienācīgi reaģēt uz ad hoc jaudas pieprasījumiem, kā minēts Direktīvas 2001/14/EK 23. pantā. Minēto rezerves jaudu saglabā līdz tās grafikā paredzētajam termiņam, kā to nolēmusi apsaimniekotājvalde. Tāds termiņš nepārsniedz 90 dienas.

Rezerves jaudu nosaka, pamatojoties uz 2. punktā minēto izvērtējumu. Rezerves jaudu dara pieejamu tikai tad, ja pastāv reāla tirgus vajadzība.

6.   Apsaimniekotājvalde sekmē, lai tiktu koordinētas prioritātes attiecībā uz infrastruktūras jaudu piešķiršanu kravu pārvadājumu koridorā.

7.   Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, kravu pārvadājumam iedalīto vilcienu ceļu saskaņā ar šo pantu nedrīkst atcelt mazāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgā kustības grafikā paredzētā kustības laika, ja vien attiecīgais pretendents nedod savu piekrišanu tādai atcelšanai. Tādos gadījumos attiecīgais infrastruktūras pārvaldītājs cenšas pretendentam ieteikt līdzvērtīgas kvalitātes un drošuma vilciena ceļu, kuru pretendents ir tiesīgs pieņemt vai noraidīt. Šis noteikums neskar jebkādas tiesības, kuras pretendentam varētu būt saskaņā ar līgumu, kas minēts Direktīvas 2001/14/EK 19. panta 1. punktā.

8.   Kravu pārvadājumu koridora infrastruktūras pārvaldītāji un 7. panta 6. punktā minētā padomdevēju grupa izveido procedūras, lai nodrošinātu optimālu koordināciju starp infrastruktūras pārvaldītājiem saistībā ar jaudas piešķiršanu, gan attiecībā uz 12. panta 1. punktā minētajiem pieprasījumiem, gan pieprasījumiem, ko saņēmuši attiecīgie infrastruktūras pārvaldītāji. Ņem vērā arī termināļu pieejamību.

9.   Šā panta 4. un 8. punktā atsaucēs uz infrastruktūras pārvaldītājiem attiecīgā gadījumā ietver Direktīvas 2001/14/EK 14. panta 2. punktā minētās iestādes, kas atbild par jaudas piešķiršanu.

14. pants

Satiksmes vadība

1.   Kravu pārvadājumu koridora infrastruktūras pārvaldītāji ievieš satiksmes vadības koordinācijas procedūras visā kravu pārvadājumu koridorā un var ieviest satiksmes vadības koordinācijas procedūras vairākos kravu pārvadājumu koridoros.

2.   Kravu pārvadājumu koridora infrastruktūras pārvaldītāji un 7. panta 6. punktā minētā padomdevēju grupa ievieš procedūras, lai nodrošinātu optimālu dzelzceļa infrastruktūras un termināļu ekspluatācijas koordinēšanu.

15. pants

Satiksmes vadība traucējumu gadījumā

1.   Apsaimniekotājvalde pieņem kopējus mērķus attiecībā uz punktualitāti un/vai pamatnostādnes satiksmes vadībai, ko piemēro, ja notiek kravu pārvadājuma koridora vilcienu kustības traucējumi.

2.   Katrs infrastruktūras pārvaldītājs izstrādā prioritātes noteikumus, lai vadītu dažādus satiksmes veidus kravu pārvadājumu koridora daļā, kas ir viņa atbildībā, saskaņā ar šā panta 1. punktā minētajiem kopējiem mērķiem un/vai vadlīnijām. Šos prioritātes noteikumus publicē Direktīvas 2001/14/EK 3. pantā minētajā tīkla pārskatā.

3.   Principos, ar kuriem izveido prioritātes noteikumus, paredz vismaz to, ka iespēju robežās neizdara grozījumus attiecībā uz 13. panta 3. punktā un 5. punktā minēto vilcienu ceļu, kas iedalīts kravas vilcieniem, kuri kursē atbilstīgi kustības grafikā paredzētam kustības laikam. Principu, ar kuriem izveido prioritātes noteikumus, mērķis ir pēc iespējas mazināt tīkla atjaunošanas laiku visu transporta veidu vajadzībām. Šim nolūkam infrastruktūras pārvaldītāji var koordinēt vairākos kravas pārvadājumu koridoros kursējošu dažādu satiksmes veidu pārvaldību.

16. pants

Informācija par kravu pārvadājumu koridora izmantošanas nosacījumiem

Apsaimniekotājvalde izstrādā, regulāri atjaunina un publicē dokumentu, kurā ir:

a)	visa informācija no valstu tīklu pārskatiem, kuri attiecībā uz kravu pārvadājumu koridoru ir izstrādāti saskaņā ar Direktīvas 2001/14/EK 3. pantā minēto procedūru;

b)	termināļu saraksts un raksturojums, jo īpaši informācija par termināļu piekļuves nosacījumiem un veidiem;

c)	informācija par 13. panta 8. punktā un 14. panta 2. punktā minētajām procedūrām; un

d)	īstenošanas plāns.

17. pants

Pakalpojumu kvalitāte kravu pārvadājumu koridorā

1.   Kravu pārvadājumu koridoru infrastruktūras pārvaldītāji veicina saderību starp darbības uzlabošanas shēmām, kas minētas Direktīvas 2001/14/EK 11. pantā.

2.   Apsaimniekotājvalde kravu pārvadājumu koridorā pārrauga dzelzceļa kravu pārvadājumu darbību un reizi gadā publicē tādas pārraudzības rezultātus.

3.   Apsaimniekotājvalde organizē aptaujas par kravu pārvadājumu koridora lietotāju apmierinātību un reizi gadā publicē tādas aptaujas rezultātus.

18. pants

Regulatīvās iestādes

1.   Direktīvas 2001/14/EK 30. pantā minētās regulatīvās iestādes sadarbojas, lai pārraudzītu konkurenci dzelzceļa kravu pārvadājuma koridorā. Jo īpaši tās nodrošina piekļuvi koridoram bez diskriminācijas, un tās ir prasību izskatīšanas iestādes, kas paredzētas minētās direktīvas 30. panta 2. punktā. Tās apmainās ar vajadzīgo informāciju, ko tās ieguvušas no infrastruktūras pārvaldītājiem un citām attiecīgām pusēm.

2.   Ja kāds pretendents regulatīvajai iestādei iesniedz sūdzību par starptautiskajiem dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumiem vai ja tā veic izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, attiecīgā regulatīvā iestāde pirms lēmuma pieņemšanas apspriežas ar visu to citu dalībvalstu regulatīvām iestādēm, caur kurām iet attiecīgā kravas vilciena starptautiskais vilcienu ceļš, un lūdz tām visu lēmuma pieņemšanai vajadzīgo informāciju.

3.   Regulatīvās iestādes, ar kurām apspriežas saskaņā ar 2. punktu, sniedz visu informāciju, ko tām pašām saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem ir tiesības pieprasīt attiecīgajai regulatīvajai iestādei. Tādu informāciju var izmantot tikai 2. punktā minētās sūdzības izskatīšanai vai izmeklēšanai.

4.   Sūdzību saņēmusī vai pēc savas iniciatīvas izmeklēšanu uzsākusī regulatīvā iestāde attiecīgo informāciju nosūta atbildīgajai regulatīvajai iestādei, lai šī iestāde veiktu pasākumus pret attiecīgajām personām.

5.   Direktīvas 2001/14/EK 15. panta 1. punktā minētajā sadarbībā iesaistītie infrastruktūras pārvaldītāju pārstāvji nodrošina, lai nekavējoties sniedz visu šā panta 2. punktā minētās sūdzības izskatīšanai vai izmeklēšanai vajadzīgo informāciju, kuru pieprasījusi tādas dalībvalsts regulatīvā iestāde, kurā atrodas sadarbībā iesaistītais pārstāvis. Šai regulatīvai iestādei ir tiesības minēto informāciju par attiecīgo starptautisko dzelzceļu pārsūtīt šā panta 2. punktā minētajām regulatīvajām iestādēm.

V   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

19. pants

Komitoloģija

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas minēta Direktīvas 91/440/EEK 11. panta a) apakšpunktā.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

20. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt 4. panta 8. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai ir piešķirtas uz piecu gadu laikposmu pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Komisija iesniedz ziņojumu par deleģētajam pilnvarām vēlākais sešus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 21. pantu.

2.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaicīgi Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.   Komisijai piešķirtās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus ir pakļautas nosacījumiem, kas noteikti 21. un 22. pantā.

21. pants

Deleģēšanas atsaukšana

1.   Eiropas Parlaments vai Padome var atsaukt pilnvaru deleģēšanu, kas minēta 20. pantā.

2.   Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu, vai tā paredz atsaukt pilnvaru deleģēšanu, informē otru iestādi un Komisiju vēlākais vienu mēnesi pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas un šīs atsaukšanas iemeslus.

3.   Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājās spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas norādīta minētajā lēmumā. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

22. pants

Iebildumi attiecībā uz deleģētajiem aktiem

1.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus attiecībā uz deleģēto aktu trīs mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas.

2.   Ja, šim termiņam beidzoties, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikusi iebildumus attiecībā uz deleģēto aktu vai, ja pirms šī termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par to, ka ir nolēmuši neizteikt iebildumus, deleģētais akts stājas spēkā dienā, kas noteikta minētajā aktā.

3.   Ja Eiropas Parlaments vai Padome izsaka iebildumus attiecībā uz deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas izsaka iebildumus attiecībā uz deleģēto aktu, izklāsta iebildumu pamatojumu.

23. pants

Īstenošanas pārraudzība

Reizi divos gados pēc kravu pārvadājumu koridora izveides 7. panta 1. punktā minētā valde iesniedz Komisijai pārskatu par minētā koridora plāna īstenošanas rezultātiem. Komisija analizē šos rezultātus un par to informē 19. pantā minēto komiteju.

24. pants

Ziņojums

Komisija periodiski izvērtē šīs regulas piemērošanu. Tā iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, pirmo reizi līdz … (11) un pēc tam reizi trijos gados.

25. pants

Pārejas pasākumi

Šī regula neattiecas uz Kipras Republiku un Maltu, kamēr to teritorijā nav izveidota dzelzceļu sistēma.

26. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

27. pants

Publicēšana

Šo regulu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV C 317, 23.12.2009., 94. lpp.

(2)  OV C 79, 27.3.2010., 45. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 23. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes … Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Eiropas Parlamenta … Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4)  OV L 237, 24.8.1991., 25. lpp.

(5)  OV L 75, 15.3.2001., 29. lpp.

(6)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(7)  Trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(8)  Pieci gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(9)  Divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(10)  OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.

(11)  Pieci gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

---

---

---

---

4.5.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 114/17

---

PADOMES NOSTĀJA (ES) Nr. 3/2010 PIRMAJĀ LASĪJUMĀ,

lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kuri laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus

Pieņemta Padomē 2010. gada 1. martā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2010/C 114 E/02

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)	Meži nodrošina daudzus dažādus vides, ekonomikas un sociālus labumus, tostarp izstrādājumus no kokmateriāliem – un ne tikai kokmateriāliem – kā arī vides pakalpojumus.

(2)

Ņemot vērā to, ka visā pasaulē aug pieprasījums pēc kokmateriāliem un koka izstrādājumiem, un tas – līdz ar daudzu kokmateriālu ražotāju valstu mežsaimniecības nozares organizatoriskām un pārvaldes nepilnībām - nelikumīga mežizstrāde un ar to saistītā tirdzniecība ir kļuvušas par aizvien problemātiskiem jautājumiem.

(3)

Nelikumīga mežizstrāde ir izplatīta, un tā rada nopietnas starptautiska mēroga problēmas. Tā būtiski apdraud mežus, jo veicina atmežošanu, un rada aptuveni 20 % CO2 emisiju, apdraud bioloģisko daudzveidību un kaitē mežu ilgtspējīgai apsaimniekošanai un attīstībai, kā arī tādu nozares uzņēmēju pastāvēšanai, kuri darbojas saskaņā ar spēkā esošiem tiesību aktiem. Turklāt tā rada arī sociālas, politiskas un ekonomiskas sekas.

(4)

Komisijas 2003. gada 21. maija Paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei “Tiesību aktu ieviešana, pārvaldība un tirdzniecība mežsaimniecības jomā (FLEGT): ES Rīcības plāna priekšlikums” ir ierosināts pasākumu kopums, atbalstot starptautiskus centienus cīņā pret nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistītu tirdzniecību.

(5)	Eiropas Parlaments un Padome atzinīgi novērtēja minēto paziņojumu un atzina, ka Savienībai ir jāatbalsta pasaules mēroga centieni risināt nelikumīgas mežizstrādes problēmu.

(6)

Saskaņā ar paziņojumā ieskicēto mērķi – proti, nodrošināt, lai Savienībā ievestu tikai tādus koka izstrādājumus, kas būtu ražoti saskaņā ar attiecīgās ražotājas valsts tiesību aktiem – Savienība ir risinājusi sarunas ar kokmateriālu ražotājām valstīm (partnervalstīm) par brīvprātīgiem partnerattiecību nolīgumiem (Voluntary Partnership Agreement – VPA), kas līgumslēdzējām pusēm uzliek juridisku pienākumu ieviest licencēšanas sistēmas un reglamentēt minētajos VPA uzskaitīto kokmateriālu un koka izstrādājumu tirdzniecību.

(7)

Ņemot vērā problēmas nopietnību un steidzamību, ir aktīvi jāatbalsta cīņa pret nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistītu tirdzniecību, jāpapildina un jāstiprina VPA iniciatīva un jāuzlabo tādu politikas jomu sinerģijas, kuras tiecas saglabāt mežus un nodrošināt labu vides aizsardzību, tostarp klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības zuduma apkarošanu.

(8)

Būtu jāatzīst tādu valstu centieni, kuras ar Savienību ir noslēgušas FLEGT VPA, un tajos iekļautie principi, jo īpaši likumīgi iegūtu kokmateriālu definīcija. Būtu jāņem vērā arī tas, ka saskaņā ar FLEGT licencēšanas sistēmu uz Savienību eksportē tikai tādus kokmateriālus, kas ir iegūti saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, un koka izstrādājumus, kas izgatavoti no šādiem kokmateriāliem. Tādēļ kokmateriāli, kas izmantoti koka izstrādājumos, kuri minēti II un III pielikumā Padomes Regulai (EK) Nr. 2173/2005 (2005. gada 20. decembris) par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā (4) un ir izgatavoti Regulas (EK) Nr. 2173/2005 I pielikumā minētajās partnervalstīs, būtu jāuzskata par likumīgi iegūtiem, ja šie kokmateriāli atbilst minētajai regulai un attiecīgiem īstenošanas noteikumiem.

(9)

Būtu jāņem vērā arī tas, ka Starptautiskajā apdraudētu savvaļas dzīvnieku un augu sugu tirdzniecības konvencijā (Convention on International Trade of Endangered Species of Fauna and Flora – CITES) ir paredzēts, ka konvencijas pusēm CITES eksporta atļauju piešķir tikai tad, ja CITES uzskaitītās sugas ir iegūtas, inter alia, ievērojot eksportētājas valsts tiesību aktus. Tāpēc kokmateriāli no koku sugām, kas ir minētas A, B un C pielikumā Padomes Regulai (EK) Nr. 338/97 (1996. gada 9. decembris) par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (5), būtu jāuzskata par likumīgi iegūtiem, ja šie kokmateriāli atbilst minētajai regulai un attiecīgiem īstenošanas noteikumiem.

(10)	Ņemot vērā to, ka nelikumīgu mežizstrādi izraisa sarežģīti faktori, un arī tās sekas ir sarežģītas, būtu jāmazina nelikumīgu darbību stimuli, kontrolējot tirgus dalībnieku rīcību.

(11)	Ņemot vērā to, ka nelikumīga mežizstrāde nav starptautiski definēta, nelikumīgas mežizstrādes definīcijas pamatā vajadzētu būt tās valsts tiesību aktiem, kurā kokmateriāli ir iegūti.

(12)

Daudzus koka izstrādājumus vairākkārt dažādi apstrādā pirms un pēc pirmās laišanas tirgū. Lai novērstu nevajadzīgu administratīvo slogu, šīs regulas prasības būtu jāpiemēro tikai tādiem tirgus dalībniekiem, kas pirmo reizi laiž iekšējā tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus, nevis visiem tirgus dalībniekiem, kas ir iesaistīti piegādes ķēdē.

(13)	Paturot prātā, ka tirgus dalībniekiem būtu uzkrauts nesamērīgs slogs, ja viņiem būtu jāsniedz informācija par tādu kokmateriālu izcelsmi, kuri ir atkārtoti izmantoti koksnes izstrādājumos, šī regula nebūtu attiecināma uz tādiem izstrādājumiem.

(14)

Tirgus dalībniekiem, kas kokmateriālus un koka izstrādājumus iekšējā tirgū laiž pirmo reizi, būtu jāveic likumības pārbaudes, izmantojot pasākumu un procedūru sistēmu (likumības pārbaužu sistēmu), lai mazinātu iespējamību, ka iekšējā tirgū laiž nelikumīgi iegūtus kokmateriālus un no šādiem kokmateriāliem izgatavotus koka izstrādājumus.

(15)

Likumības pārbaužu sistēmā ir trīs elementi, kas ir raksturīgi risku regulācijai – piekļuve informācijai, riska novērtējums un apzināto risku mazināšana. Likumības pārbaužu sistēmai būtu jānodrošina piekļuve informācijai par iekšējā tirgū pirmo reizi laistu kokmateriālu un koka izstrādājumu izcelsmes avotiem un piegādātājiem, kā arī attiecīgai informācijai par spēkā esošo tiesību aktu ievērošanu. Izmantojot minēto informāciju, tirgus dalībniekiem būtu jāveic iespējamo risku novērtējums. Kad riski ir apzināti, tirgus dalībniekiem tie būtu jāmazina samērīgi ar apzināto risku apjomu, lai novērstu to, ka tirgū laiž nelikumīgi iegūtus kokmateriālus un no šādiem kokmateriāliem izgatavotus koka izstrādājumus.

(16)	Lai izvairītos no lieka administratīvā sloga, tirgus dalībniekiem, kas jau lieto sistēmas vai procedūras, kuras atbilst šīs regulas prasībām, nevajadzētu likt veidot jaunas sistēmas.

(17)	Lai konstatētu paraugpraksi mežsaimniecības nozarē, riska novērtēšanas procedūrā var izmantot sertifikāciju vai citus trešo personu pārbaudītus modeļus, pie kuriem pieder spēkā esošo tiesību aktu ievērošanas pārbaudes.

(18)

Kokrūpniecības nozare ir ļoti nozīmīga Savienības ekonomikā. Tirgus dalībnieku organizācijas ir svarīgi nozares elementi, jo tās visnotaļ pārstāv tirgus dalībnieku intereses un sadarbojas ar plašu ieinteresēto personu loku. Šīm organizācijām ir arī vajadzīgā lietpratība un spēja analizēt attiecīgos tiesību aktus un veicināt, lai to biedri ievērotu noteikumus, tomēr tās nedrīkstētu izmanto šādas zināšanas, lai dominētu tirgū. Lai sekmētu šīs regulas īstenošanu un veicinātu paraugprakses attīstību, ir lietderīgi atzīt organizācijas, kas ir izstrādājušas likumības pārbaužu sistēmas, kuras atbilst šīs regulas prasībām. Šādu atzīto organizāciju saraksts būtu jāpublisko, lai tirgus dalībnieki varētu izmantot atzītās pārraudzības organizācijas.

(19)

Kompetentajām iestādēm būtu jāpārrauga tas, lai tirgus dalībnieki faktiski pildītu šīs regulas uzliktos pienākumus. Tādēļ kompetentajām iestādēm vajadzības gadījumā būtu jāveic oficiālas pārbaudes, kas var ietver arī pārbaudes tirgus dalībnieka telpās, un tām vajadzētu būt iespējai prasīt, lai tirgus dalībnieki veic attiecīgas korektīvas darbības.

(20)	Kompetentajām iestādēm būtu jāglabā pārbaužu dati un jādara pieejama svarīgākā informācija visiem, kas iesniedz pieteikumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai (6).

(21)	Ņemot vērā nelikumīgas mežizstrādes un ar to saistītas tirdzniecības starptautisku izplatību, kompetentajām iestādēm būtu jāsadarbojas savā starpā un ar trešo valstu administratīvām iestādēm un Komisiju.

(22)	Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par šīs regulas pārkāpumiem piemēro iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas.

(23)

Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz pārraudzības organizāciju atzīšanas un atzīšanas atsaukšanas procedūrām, citiem attiecīgiem risku novērtēšanas kritērijiem, kas var būt vajadzīgi, lai papildinātu šajā regulā paredzētos kritērijus, un attiecībā uz kokmateriālu un koka izstrādājumu uzskaitījumu, uz kuriem attiecas šī regula. Īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanas posmā konsultētos ar ekspertiem, ievērojot saistības, ko tā uzņēmusies 2009. gada 9. decembra paziņojumā par LESD 290. panta īstenošanu.

(24)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(25)	Tirgus dalībniekiem un kompetentajām iestādēm būtu jādod pietiekams laiks, lai sagatavotos šīs regulas prasību izpildei.

(26)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi - proti, apkarot nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistītu tirdzniecību - nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Temats

Ar šo regulu attiecībā uz tirgus dalībniekiem, kas pirmo reizi iekšējā tirgū laiž kokmateriālus un koka izstrādājumus, nosaka pasākumus, lai mazinātu iespējamību, ka tirgū laiž nelikumīgi iegūtus kokmateriālus vai koka izstrādājumus, kas izgatavoti no tādiem kokmateriāliem.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“kokmateriāli un koka izstrādājumi” ir pielikumā minētie kokmateriāli un koka izstrādājumi, izņemot koka izstrādājumus, kas ir iegūti no tādiem kokmateriāliem vai koka izstrādājumiem, kuri jau ir laisti tirgū, un koka izstrādājumus vai tādu izstrādājumu sastāvdaļas, kuras ir izgatavotas no kokmateriāliem vai koka izstrādājumiem, kam kalpošanas laiks ir beidzies un ko citos apstākļos iznīcinātu kā atkritumus;

b)

“laišana tirgū” ir jebkāda kokmateriālu un koka izstrādājumu piegāde iekšējā tirgū, kas notiek pirmo reizi, lai tos par samaksu vai bez maksas izplatītu vai izmantotu komerciālās darbībās. Tā ietver arī piegādi ar distanciālās saziņas līdzekļiem, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 97/7/EK (1997. gada 20. maijs) par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem (8);

c)	“tirgus dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas laiž tirgū kokmateriālus vai koka izstrādājumus;

d)	“ieguves valsts” ir valsts vai teritorija, kurā ir iegūti kokmateriāli vai koka izstrādājumos izmantoti kokmateriāli;

e)	“likumīgi iegūti” ir iegūti saskaņā ar tiesību aktiem, kas ir spēkā ieguves valstī;

f)	“nelikumīgi iegūti” ir iegūti, pārkāpjot tiesību aktus, kas ir spēkā ieguves valstī;

g)

“spēkā esoši tiesību akti” ir tiesību akti, kas ir spēkā kokmateriālu ieguves valstī un ar ko reglamentētas šādas jomas: — tiesības iegūt kokmateriālus oficiāli publiskotās robežās; — maksājumi par ieguves tiesībām un kokmateriāliem, tostarp nodevas, kas ir saistītas ar kokmateriālu ieguvi; — kokmateriālu ieguve, tostarp tieši saistīti tiesību akti vides un mežsaimniecības jomā; — tādas trešo personu leģitīmas lietojuma tiesības un īpašumtiesības, kuras ietekmē kokmateriālu ieguve; un — tirdzniecības un muitas tiesību akti, ciktāl tas attiecas uz mežsaimniecības nozari.

3. pants

Tādu kokmateriālu un koka izstrādājumu statuss, uz kuriem attiecas FLEGT un CITES

Regulas (EK) Nr. 2173/2005 II un III pielikumā uzskaitītajos koka izstrādājumos izmantotie kokmateriāli, kuru izcelsme ir Regulas (EK) Nr. 2173/2005 I pielikumā uzskaitītajās partnervalstīs un kuri atbilst minētajai regulai un tās īstenošanas noteikumiem, šīs regulas piemērošanas nolūkā uzskata par likumīgi iegūtiem.

Kokmateriālus no Regulas (EK) Nr. 338/97 A, B un C pielikumā uzskaitītajām koku sugām, kuri atbilst minētajai regulai un tās īstenošanas noteikumiem, šīs regulas piemērošanas nolūkā uzskata par likumīgi iegūtiem.

4. pants

Tirgus dalībnieku pienākumi

1.   Tirgus dalībnieki veic likumības pārbaudes, lai mazinātu iespējamību laist tirgū nelikumīgi iegūtus kokmateriālus vai no šādiem kokmateriāliem izgatavotus koka izstrādājumus. Lai to nodrošinātu, viņi izmanto procedūru un pasākumu sistēmu (turpmāk “likumības pārbaužu sistēma”), kā izklāstīts 5. pantā.

2.   Visi tirgus dalībnieki uztur un regulāri izvērtē likumības pārbaužu sistēmu, ko viņi izmanto, ja vien tirgus dalībnieki neizmanto likumības pārbaužu sistēmu, ko ir izveidojusi kāda 7. pantā minētā pārraudzības organizācija.

5. pants

Likumības pārbaužu sistēmas

1.   Regulas 4. panta 1. punktā minētajās likumības pārbaužu sistēmās ir šādi elementi:

a)

pasākumi un procedūras, kas dod pieeju šādai informācijai par tirgus dalībnieka tirgū laistiem kokmateriāliem vai koka izstrādājumiem: — koku sugas apraksts, arī pilns zinātnisks nosaukums vai ikdienā lietots nosaukums, tirdzniecības nosaukums un izstrādājuma tips; — ieguves valsts un, vajadzības gadījumā, precīzs attiecīgās valsts reģions, kur kokmateriāli iegūti; — daudzums (apjoms, svars vai vienību skaits); — tā piegādātāja nosaukums vai vārds un adrese, kurš ir piegādājis materiālus attiecīgam tirgus dalībniekam; — dokumenti vai cita informācija, kas apliecina tādu kokmateriālu un koka izstrādājumu atbilstību spēkā esošiem tiesību aktiem;

b)

risku novērtējumi, kas tirgus dalībniekiem ļauj analizēt un izvērtēt risku, ka tirgū tiek laisti nelegāli iegūti kokmateriāli vai no šādiem kokmateriāliem izgatavoti koka izstrādājumi. Ekspertīzēs tiek ņemta vērā a) apakšpunktā minētā informācija, kā arī attiecīgi riska novērtēšanas kritēriji, tostarp: — apliecinājums, ka ir ievēroti spēkā esošie tiesību akti, un tas var ietvert trešo personu veiktu sertifikāciju vai citus pārbaudītus modeļus, kas attiecas uz spēkā esošu tiesību aktu ievērošanu; — tas, ka konkrētu sugu koki tiek iegūti galvenokārt nelegāli; — tas, ka kokmateriālu ieguves valstī un/vai precīzā ieguves valsts reģionā ieguve vai prakse ir galvenokārt nelegāla; — koka izstrādājumu piegādes ķēdes sarežģītība;

c)

izņemot gadījumus, kad b) apakšpunktā minētajos risku novērtējumos apzinātie riski ir maznozīmīgi – risku mazināšanas procedūras, kuras ir piemērotu un samērīgu pasākumu un procedūru kopums, ar ko efektīvi mazina šos riskus, un kuras var prasīt arī papildu informāciju vai dokumentus un/vai trešo personu veiktas pārbaudes.

2.   Sīki izklāstītus noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu 1. punkta vienādu īstenošanu, izņemot šā panta 1. punkta b) apakšpunkta otrajā daļā minētos citus attiecīgos risku novērtējumu kritērijus, pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru. Šos noteikumus pieņem līdz (..) (9).

3.   Lai ņemtu vērā tirgus attīstību un šīs regulas īstenošanā gūto pieredzi, jo īpaši to, kas apzināta ar 18. panta 3. punktā minētajiem ziņojumiem, Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz citiem attiecīgiem risku novērtējumu kritērijiem, kas var būt vajadzīgi, lai papildinātu šā panta 1. punkta b) apakšpunkta otrajā daļā minētos kritērijus. Pieņemot tādus deleģētos aktus, Komisija rīkojas saskaņā ar attiecīgajiem šīs regulas noteikumiem.

Šajā punktā minētajiem deleģētajiem aktiem piemēro 13., 14. un 15. pantā izklāstītās procedūras.

6. pants

Kompetentās iestādes

1.   Katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas atbild par šīs regulas piemērošanu.

Dalībvalstis līdz (..) (10) dara Komisijai zināmus kompetento iestāžu nosaukumus un adreses. Dalībvalstis informē Komisiju par visām kompetento iestāžu nosaukumu un adrešu maiņām.

2.   Komisija publisko, tostarp internetā, kompetento iestāžu sarakstu. Sarakstu regulāri atjaunina.

7. pants

Pārraudzības organizācijas

1.   Pārraudzības organizācija veic šādas funkcijas:

a)	uztur un regulāri izvērtē likumības pārbaužu sistēmu saskaņā ar 5. pantu un dod tirgus dalībniekiem tiesības to izmantot;

b)	pārbauda, vai tirgus dalībnieki pareizi izmanto likumības pārbaužu sistēmu;

c)	attiecīgi rīkojas, ja tirgus dalībnieks likumības pārbaudes sistēmu nelieto pareizi, kā arī informē kompetentās iestādes, ja tirgus dalībnieks pieļauj smagu vai atkārtotu pārkāpumu.

2.   Organizācija var lūgt to atzīt par pārraudzības organizāciju, ja tā atbilst šādām prasībām:

a)	tā ir juridiska persona un ir juridiski izveidota Savienībā;

b)	tai ir pietiekama spēja, lai veiktu 1. punktā minētās funkcijas; un

c)	tā veic savas funkcijas, izvairoties no interešu konflikta.

3.   Pieteikuma iesniedzēju, kas atbilst 2. punktā uzskaitītajām prasībām, atzīst par pārraudzības organizāciju, izmantojot vienu no šādiem veidiem:

a)	dalībvalsts kompetentā iestāde atzīst pārraudzības organizāciju, kas paredz darboties tikai un vienīgi attiecīgā dalībvalstī, un par to tūlīt informē Komisiju;

b)	Komisija, informējusi dalībvalstis, atzīst pārraudzības organizāciju, kas paredz darboties vairāk nekā vienā dalībvalstī vai visā Savienībā.

4.   Kompetentās iestādes regulāri pārbauda, vai pārraudzības organizācijas, kas darbojas kādu kompetento iestāžu jurisdikcijā, joprojām veic 1. punktā uzskaitītās funkcijas un atbilst 2. punktā uzskaitītajām prasībām.

5.   Ja kompetentā iestāde konstatē, ka pārraudzības organizācija, ko Komisija ir atzinusi, vai nu vairs nepilda 1. punktā uzskaitītās funkcijas, vai arī vairs neatbilst 2. punktā uzskaitītajām prasībām, tā tūlīt informē Komisiju.

6.   Kompetentās iestādes vai Komisija var atsaukt atzīšanu, ja kompetentā iestāde vai Komisija konstatē, ka pārraudzības organizācija vairs nepilda 1. punktā uzskaitītās funkcijas vai neatbilst 2. punktā uzskaitītajām prasībām. Kompetentā iestāde vai Komisija var atsaukt vienīgi tādu atzīšanu, ko tā pati ir izdevusi. Pirms Komisija atsauc atzīšanu, tā informē dalībvalstis. Dalībvalstis informē Komisiju par atzīšanas atsaukšanu.

7.   Lai papildinātu procedūras noteikumus par to, kā atzīst pārraudzības organizācijas un kā atsauc to atzīšanu, kā arī lai tādus noteikumus grozītu, ja praksē tas izrādās vajadzīgs, Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Pieņemot šādus deleģētos aktus, Komisija rīkojas saskaņā ar attiecīgajiem šīs regulas noteikumiem.

Šajā punktā minētajiem deleģētajiem aktiem piemēro 13. līdz 15. pantā izklāstītās procedūras. Šos aktus pieņem līdz (..) (11).

8.   Sīki izklāstītus noteikumus par 4. punktā minēto pārbaužu biežumu un būtību, kuri vajadzīgi, lai nodrošinātu minētā punkta vienādu īstenošanu, pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru. Šos noteikumus pieņem līdz (..) (11).

8. pants

Pārraudzības organizāciju saraksts

Komisija publicē pārraudzības organizāciju sarakstu Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un dara to pieejamu savā interneta vietnē. Sarakstu regulāri atjaunina.

9. pants

Tirgus dalībnieku pārbaudes

1.   Kompetentās iestādes veic pārbaudes, lai pārliecinātos par to, vai tirgus dalībnieki ievēro 4. un 5. pantā izklāstītās prasības.

2.   Tirgus dalībnieki sniedz vajadzīgo palīdzību, lai atvieglotu 1. punktā minētās pārbaudes.

3.   Ja kompetentās iestādes 1. punktā minēto pārbaužu laikā konstatē trūkumus, tās var sniegt paziņojumu, ka attiecīgam tirgus dalībniekam ir jāveic korektīvas darbības. Ja attiecīgais tirgus dalībnieks neveic tādas darbības, viņam var piemērot sankcijas saskaņā ar 17. pantu.

10. pants

Pārbaužu dokumentēšana

1.   Kompetentās iestādes glabā dokumentāciju par 9. panta 1. punktā minētajām pārbaudēm līdz ar konkrētām norādēm par to būtību un rezultātiem, kā par visiem paziņojumiem attiecībā uz korektīvām darbībām, kas sniegti saskaņā ar 9. panta 3. punktu. Visu pārbaužu dokumentāciju glabā vismaz 5 gadus.

2.   Šā panta 1. punktā minēto informāciju dara pieejamu visiem, kas to lūdz saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK.

11. pants

Sadarbība

1.   Lai nodrošinātu šīs regulas ievērošanu, kompetentās iestādes sadarbojas savā starpā, ar trešo valstu administratīvajām iestādēm un ar Komisiju.

2.   Kompetentās iestādes ar citu valstu kompetentajām iestādēm un ar Komisiju apmainās ar informāciju par nopietniem trūkumiem, kas konstatēti 7. panta 4. punktā un 9. panta 1. punktā minētajās pārbaudēs, un par saskaņā ar 17. pantu piemērotajām sankcijām.

12. pants

Grozījumi pielikumā

Lai ņemtu vērā šīs regulas īstenošanā gūto pieredzi, jo īpaši to, kas apzināta ar 18. panta 3. punktā minētajiem ziņojumiem, un izmaiņas attiecībā uz tehniskiem parametriem, kokmateriālu un koka izstrādājumu tiešiem lietotājiem un ražošanas procesiem, Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, izdarot grozījumus pielikumā ietvertajā kokmateriālu un koka izstrādājumu sarakstā un to papildinot. Šādi akti nerada nesamērīgu slogu tirgus dalībniekiem. Pieņemot šādus deleģētos aktus, Komisija rīkojas saskaņā ar attiecīgajiem šīs regulas noteikumiem.

Šajā pantā minētajiem deleģētajiem aktiem piemēro 13., 14. un 15. pantā izklāstītās procedūras.

13. pants

Deleģēšana

1.   Šīs regulas 5. panta 3. punktā, 7. panta 7. punktā un 12. pantā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņiem gadiem no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sniedz ziņojumu par deleģētajām pilnvarām, vēlākais, trīs mēnešus pirms ir beidzies trīs gadu laikposms pēc šīs regulas piemērošanas dienas. Pilnvaru deleģēšanu automātiski pagarina uz tikpat ilgiem laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 14. pantu.

2.   Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot 14. un 15. pantā paredzētos nosacījumus.

14. pants

Deleģēšanas atsaukšana

1.   Eiropas Parlaments vai Padome var atsaukt 5. panta 3. punktā, 7. panta 7. punktā un 12. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.

2.   Iestāde, kura ir sākusi iekšēju procedūru, lai pieņemtu lēmumu par pilnvaru atsaukšanu, par to informē otru likumdevēju un Komisiju, vēlākais, vienu mēnesi pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, norādot, uz kurām deleģētajām pilnvarām attiecas iespējamā atsaukšana, un atsaukšanas iemeslus.

3   Lēmums par atsaukšanu izbeidz attiecīgajā lēmumā minēto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā tūlīt vai vēlākā dienā, kas norādīta lēmumā. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

15. pants

Iebildumi pret deleģētiem aktiem

1.   Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus pret deleģētu aktu trīs mēnešos no tā paziņošanas dienas.

2.   Ja pēc minētā termiņa ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu vai ja pirms šīs dienas gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par to, ka ir pieņēmuši lēmumu neizteikt iebildumus, deleģētais akts stājas spēkā tā noteikumos paredzētajā dienā.

3.   Ja Eiropas Parlaments vai Padome izsaka iebildumus pret pieņemto deleģēto aktu, akts nestājas spēkā. Iestāde, kas izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, norāda šādu iebildumu iemeslus.

16. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz Meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (Forest Law Enforcement Governance and Trade – FLEGT) komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 2173/2005 11. pantu.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

17. pants

Sankcijas

Dalībvalstis izstrādā noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Sankcijām ir jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis minētos noteikumus dara zināmus Komisijai, un nekavējoties paziņo tai visus turpmākus grozījumus, kas tās ietekmē.

18. pants

Ziņojumi

1.   Dalībvalstis reizi divos gados līdz 30. aprīlim pēc šīs regulas piemērošanas dienas sniedz Komisijai ziņojumu par šīs regulas piemērošanu iepriekšējos divos gados.

2.   Pamatojoties uz minētajiem ziņojumiem, Komisija sagatavo ziņojumu, kas reizi divos gados ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.   Līdz (..) (12) un pēc tam reizi sešos gados Komisija, pamatojoties uz ziņojumiem par šīs regulas piemērošanu un ņemot vērā gūto pieredzi, pārskata šīs regulas darbību un efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz administratīvām sekām, ko tā rada maziem un vidējiem uzņēmumiem, un attiecībā uz aptvertajiem izstrādājumiem. Vajadzības gadījumā ziņojumiem pievieno attiecīgus tiesību aktu priekšlikumus.

19. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no (..) (13). Tomēr 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 7. panta 7. un 8. punktu piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

20. pants

Publicēšana

Šo regulu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV C 318, 23.12.2009., 88. lpp.

(2)  OV C (..)., lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 22. aprīļa Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes (..) Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4)  OV L 347, 30.12.2005., 1. lpp.

(5)  OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.

(6)  OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.

(7)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(8)  OV L 144, 4.6.1997., 19. lpp.

(9)  18 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(10)  Seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(11)  18 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(12)  36+30 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(13)  30 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

---

---

---