Eiropas Komisija Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai

24.4.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/1

LĒMUMS Nr. A1

(2009. gada 12. jūnijs)

par dialoga un saskaņošanas procedūras izveidošanu jautājumos par dokumentu derīgumu, piemērojamo tiesību aktu noteikšanu un par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 883/2004 paredzēto pabalstu sniegšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ un uz EK un Šveices nolīgumu)

2010/C 106/01

ADMINISTRATĪVĀ KOMISIJA SOCIĀLĀS NODROŠINĀŠANAS SISTĒMU KOORDINĀCIJAI,

ņemot vērā 72. panta a) punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (1), kurā paredzēts, ka Administratīvā komisija nodarbojas ar visiem administratīvajiem jautājumiem vai interpretācijas jautājumiem, kas izriet no Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulas (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (2),

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 883/2004 76. panta 3. punktu, 4. punkta otro daļu un 6. punktu par dalībvalstu kompetento dienestu un iestāžu pienākumu sadarboties, lai nodrošinātu regulu pareizu īstenošanu,

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 987/2009 5. pantu par dokumentu un papildu pierādījumu, kas apliecina personas statusu, juridisko spēku,

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 987/2009 6. pantu par tiesību aktu provizorisku piemērošanu un provizorisku pabalstu piešķiršanu gadījumos, kad atšķiras divu vai vairāku dalībvalstu iestāžu uzskati par piemērojamo tiesību aktu noteikšanu,

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 987/2009 16. pantu par to, kā izveidot Regulas (EK) Nr. 883/2004 13. panta piemērošanas procedūru,

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 987/2009 60. pantu par to, kā izveidot Regulas (EK) Nr. 883/2004 68. panta piemērošanas procedūru,

tā kā:

(1)	Viens no galvenajiem Kopienas efektīvas darbības faktoriem attiecībā uz valstu sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu ir cieša un efektīva sadarbība starp dažādu dalībvalstu dienestiem un iestādēm.

(2)	Viens no regulās paredzētajiem labas sadarbības elementiem ir informācijas apmaiņa starp dienestiem un iestādēm, un personām, un tai jābalstās uz publiskā sektora pārvaldes, efektivitātes, aktīvas palīdzības, ātras izpildes un pieejamības principiem.

(3)	Gan iestāžu, gan dienestu un attiecīgo personu interesēs ir sniegt nekavējoties vai bez vilcināšanās visu informāciju, kas nepieciešama, lai pamatotu un noteiktu attiecīgo personu tiesības un pienākumus, vai nodrošināt informācijas apmaiņu.

(4)

Lojālas sadarbības princips, kas noteikts arī EK līguma 10. pantā, turklāt paredz, ka iestādes pienācīgi novērtē faktus saistībā ar regulu piemērošanu. Ja radušās šaubas par dokumenta derīgumu vai par pamatojošo pierādījumu pareizību vai ja atšķiras dalībvalstu viedokļi par piemērojamo tiesību aktu noteikšanu vai par to, kuras iestādes pienākums ir sniegt pabalstu, nodrošināt, ka attiecīgo dalībvalstu iestādes saprātīgā termiņā panāk vienošanos, – tas ir tādu personu interesēs, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 883/2004.

(5)	Regulas (EK) Nr. 987/2009 5. un 6. pantā ir paredzēta saskaņošanas procedūra, kas jāievēro šajos gadījumos.

(6)

Ar šiem noteikumiem apstiprina un paplašina Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru attiecībā uz Padomes Regulu (EEK) Nr. 1408/71 (3), un saskaņā ar šo regulu ir izstrādāta vispārpieņemta procedūra, lai starp attiecīgajām dalībvalstīm risinātu strīdus par nosūtīšanas sertifikātu derīgumu, kura tika konsolidēta Eiropas Kopienu Migrējošo darba ņēmēju administratīvās komisijas Lēmumā Nr. 181 (4).

(7)	Gan Regulas (EK) Nr. 987/2009 5. pantā, gan tās 6. pantā ir paredzēta iespēja iesniegt jautājumu Administratīvajai komisijai, ja starp attiecīgajām iestādēm vai dienestiem nav iespējams panākt vienošanos.

(8)	Regulas (EK) Nr. 987/2009 16. pantā paredzēts, ka šī procedūra jāievēro arī tad, ja atšķiras iestāžu vai dienestu viedokļi par Regulas (EK) Nr. 883/2004 13. panta piemērošanu.

(9)	Regulas (EK) Nr. 987/2009 60. pantā ir ietverta līdzīga atsauce uz šīs regulas 6. pantu gadījumā, ja atšķiras viedokļi par tiesību aktiem, kurus piemēro uz ģimenes pabalstu jomā nodibināto priekšrocību tiesību pamata.

(10)

Šo noteikumu pamats ir Regulas (EK) Nr. 883/2004 76. panta 6. punkts, kurā paredzēts, ka gadījumā, ja rodas grūtības, interpretējot vai piemērojot minēto regulu, kompetentās dalībvalsts vai attiecīgās personas dzīvesvietas dalībvalsts iestāde sazinās ar attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) iestādi(-ēm), un, ja saprātīgā termiņā nav iespējams rast risinājumu, attiecīgās iestādes var lūgt iesaistīties Administratīvo komisiju.

(11)

Dalībvalstis ir paudušas nepieciešamību izveidot vispārpieņemtu procedūru, kas jāievēro pirms jautājumu iesniegšanas Administratīvajai komisijai, un ka precīzāk jādefinē Administratīvās komisijas loma, rodot kompromisu gadījumos, kad iestādes paudušas pretējus viedokļus jautājumos par piemērojamajiem tiesību aktiem.

(12)	Līdzīga procedūra jau ir nostiprināta vairākos divpusējos nolīgumos starp dalībvalstīm. Šie nolīgumi ir kalpojuši kā paraugs attiecībā uz šo lēmumu.

(13)	Lai paātrinātu šo procedūru, ieteicams nodrošināt elektronisku saziņu starp iestāžu un dienestu kontaktpersonām. Rīkojoties saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 71. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. Ar šo lēmumu nosaka dialoga piemērošanas un sasakņošanas procedūras noteikumus, kurus var izmantot šādos gadījumos:

a)	ir radušās šaubas par dokumenta derīgumu vai par tādu pamatotu pierādījumu pareizību, kuri apliecina personas statusu, lai piemērotu Regulu (EK) Nr. 883/2004 vai Regulu (EK) Nr. 987/2009; vai

b)	atšķiras dalībvalstu viedokļi par piemērojamo tiesību aktu noteikšanu.

2. Pirms ir iespējams jautājumu iesniegt Administratīvajai komisijai, jāievēro dialoga un saskaņošanas procedūra.

3. Šo lēmumu piemēro, neskarot administratīvās procedūras, kas jāievēro atbilstoši attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem.

4. Gadījumā, ja jautājums ir kļuvis par iemeslu tiesas vai administratīvai apelācijas procedūrai saskaņā ar dalībvalsts institūcijas, kas izsniegusi apspriežamo dokumentu, nacionālajiem tiesību aktiem, dialoga un saskaņošanas procedūra jāatliek.

5. Iestādi vai dienestu, kas apšauba citas dalībvalsts iestādes vai dienesta izdota dokumenta derīgumu vai kas nepiekrīt piemērojamo tiesību aktu (pagaidu) noteikšanai, turpmāk sauc par pieprasītāju iestādi. Citas dalībvalsts iestādi turpmāk sauc par iestādi, kam adresēts pieprasījums.

Dialoga procedūras pirmais posms

6.	Ja rodas viena no 1. punktā minētajām situācijām, pieprasītāja iestāde sazinās ar iestādi, kam adresēts pieprasījums, lai lūgtu nepieciešamo skaidrojumu par tās lēmumu un vajadzības gadījumā attiecīgo dokumentu anulētu vai to pasludinātu par nederīgu vai lai savu lēmumu pārskatītu vai atceltu.

7.	Pieprasītāja iestāde savu pieprasījumu pamato, norādot, ka šo lēmumu piemēro, un sniedz attiecīgus apstiprinošus pierādījumus, kuri bija pieprasījuma pamatā. Tā norāda, kas dialoga procedūras pirmajā posmā ir kontaktpersona.

8.	Iestāde, kam adresēts pieprasījums, izmantojot e-pastu vai faksu, nekavējoties apstiprina pieprasījuma saņemšanu, bet ne vēlāk kā desmit darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Turklāt tā norāda, kas dialoga procedūras pirmajā posmā ir kontaktpersona.

9.	Iestāde, kam adresēts pieprasījums, pēc iespējas drīz, bet vēlākais trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas informē pieprasītāju iestādi par izmeklēšanas rezultātu.

10.

Ja sākotnējais lēmums tiek apstiprināts, atcelts un/vai dokuments tiek anulēts vai pasludināts par nederīgu, iestāde, kam adresēts pieprasījums, par to paziņo pieprasītājai iestādei. Turklāt tā informē attiecīgo personu un vajadzības gadījumā šīs personas darba devēju par savu lēmumu un par šā lēmuma apstrīdēšanas kārtību, kura paredzēta valsts nacionālajos tiesību aktos.

11.

Ja iestāde, kam adresēts pieprasījums, trīs mēnešu laikā nevar pabeigt izmeklēšanu lietas sarežģītības dēļ vai tādēļ, ka dažu datu pārbaudē jāiesaista cita iestāde, tā šo termiņu var pagarināt maksimāli līdz trīs mēnešiem. Iestāde, kam adresēts pieprasījums, pēc iespējas drīz, bet vismaz vienu nedēļu pirms pirmā termiņa beigām informē pieprasītāju iestādi par šā termiņa pagarinājumu, norādot nokavējuma iemeslus un sniedzot paredzamo termiņu, kurā tā pabeigs izmeklēšanu.

12.	Ārkārtējos apstākļos attiecīgās dalībvalstis var vienoties par atkāpi no 9. un 11. punktā paredzētajiem termiņiem ar noteikumu, ka, ievērojot konkrētos apstākļus, termiņa pagarinājums ir pamatots un samērīgs un tas laika ziņā ir ierobežots.

Dialoga procedūras otrais posms

13.	Ja iestādes dialoga procedūras pirmajā posmā nevar panākt vienošanos vai ja iestāde, kam adresēts pieprasījums, sešu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas nav varējusi pabeigt izmeklēšanu, iestādes to paziņo kompetentajām iestādēm. Iestādes katra sagatavo ziņojumu par savām darbībām.

14.	Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes var pieņemt lēmumu sākt dialoga procedūras otro posmu vai tieši iesniegt jautājumu Administratīvajai komisijai.

15.	Ja kompetentās iestādes sāk dialoga procedūras otro posmu, tās divu nedēļu laikā pēc iestāžu paziņojuma saņemšanas katra ieceļ vienu galveno kontaktpersonu. Nav nepieciešams, lai kontaktpersonām būtu tieša kompetence konkrētajā jautājumā.

16.	Kontaktpersonām jācenšas sešu nedēļu laikā pēc iecelšanas vienoties par attiecīgo jautājumu. Kontaktpersonas katra savas darbības protokolē un dialoga procedūras otrā posma rezultātus paziņo attiecīgajām iestādēm.

Samierināšanas procedūra

17.	Ja dialoga procedūras laikā nav iespējams panākt vienošanos, kompetentās iestādes var iesniegt jautājumu Administratīvajai komisijai. Kompetentās iestādes katra sagatavo dienesta ziņojumu Administratīvajai komisijai, kurā ietver galvenos apsvērumus.

18.	Administratīvā komisija sešu mēnešu laikā no jautājuma saņemšanas dienas cenšas panākt, lai puses tajā rastu kopēju viedokli. Tā var pieņemt lēmumu iesniegt jautājumu Samierināšanas padomei, kuru var izveidot saskaņā ar Administratīvās komisijas noteikumiem.

Nobeiguma noteikumi

19.	Dalībvalstis katru gadu sniedz Administratīvajai komisijai datus par tādu strīdu skaitu, kuru izšķiršanā piemēro šajā lēmumā izklāstīto procedūru, kā arī datus par strīdā iesaistītajām dalībvalstīm, galvenajiem jautājumiem, procedūras ilgumu un tās rezultātu.

20.	Dalībvalstis trīs mēnešu laikā pēc dienas, kad beidzies šā lēmuma piemērošanas pirmais gads, sniedz pirmo gada pārskatu.

21.	Administratīvā komisija trīs mēnešu laikā pēc pirmā gada pārskata saņemšanas, ņemot vērā dalībvalstu ziņojumus, izvērtē dalībvalstu pieredzi šā lēmuma piemērošanā. Administratīvā komisija, beidzoties pirmajam gadam, lems par to, vai pārskati būs jāsniedz katru gadu.

22.	Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no Regulas (EK) Nr. 987/2009 spēkā stāšanās dienas.

Administratīvās komisijas priekšsēdētāja

Gabriela PIKOROVÁ

(1) OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.

(2) OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.

(3) OV L 149, 5.7.1971., 2. lpp.

(4) OV L 329, 14.12.2001., 73. lpp.

24.4.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/5

LĒMUMS Nr. A2

(2009. gada 12. jūnijs)

par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. pantu par tiesību aktiem, ko piemēro darbā ārpus kompetentās valsts uz laiku norīkotiem darba ņēmējiem un personām, kuras veic darbību pašnodarbinātas personas statusā

(Dokuments attiecas uz EEZ un uz EK un Šveices nolīgumu)

2010/C 106/02

ADMINISTRATĪVĀ KOMISIJA SOCIĀLĀS NODROŠINĀŠANAS SISTĒMU KOORDINĀCIJAI,

ņemot vērā 72. panta a) punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (1), kurā paredzēts, ka Administratīvā komisija nodarbojas ar visiem administratīviem jautājumiem vai interpretācijas jautājumiem, kas izriet no Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulas (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (2), noteikumiem,

ņemot vērā Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. pantu,

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 987/2009 5., 6. un 14.–21. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. pantā ir paredzēta atkāpe no vispārīgā noteikuma, kas izklāstīts minētās regulas 11. panta 3. punkta a) apakšpunktā, un tās 12. panta mērķis ir īpaši veicināt pakalpojumu sniegšanas brīvību tādu darba devēju uzdevumā, kas norīko darba ņēmējus uz dalībvalstīm, kuras nav darba devēja uzņēmuma reģistrācijas valstis, kā arī veicināt darba ņēmēju brīvību, pārvietojoties no vienas dalībvalsts uz citu. Turklāt šo noteikumu mērķis ir pārvarēt šķēršļus, kas varētu kavēt darba ņēmēju pārvietošanas brīvību, un veicināt iesaistīšanos saimnieciskajā darbībā, vienlaikus novēršot administratīvus sarežģījumus, īpaši darba ņēmējiem un uzņēmumiem.

(2)

Tādējādi šo noteikumu mērķis ir novērst administratīvos sarežģījumus, kuri darba ņēmējiem, darba devējiem un sociālās drošības iestādēm varētu rasties, piemērojot minētās regulas 11. panta 3. punkta a) apakšpunktā izklāstīto vispārīgo noteikumu gadījumā, ja ir īss nodarbinātības periods kādā dalībvalstī vai valstī, kurā persona parasti veic darbību pašnodarbinātas personas statusā.

(3)	Ar tādu nolūku pirmais izšķirīgais nosacījums minētās regulas 12. panta 1. punkta piemērošanai ir tieša saikne starp darba devēju un darba ņēmēju, kuru tas nodarbina.

(4)	Darba ņēmēja un iestādes, kurā darba ņēmējs ir apdrošināts, tiesības uz aizsardzību un tiesisko noteiktību paredz visas garantijas, ka tiešā saikne [starp darba devēju un darba ņēmēju] tiks saglabāta visu darbā norīkotā darba ņēmēja nodarbinātības periodu.

(5)

Otrais izšķirīgais minētās regulas 12. panta 1. punkta piemērošanas nosacījums ir tas, ka pastāv saikne starp darba devēju un dalībvalsti, kurā tas ir reģistrēts. Tāpēc norīkošanas iespēja jāparedz vienīgi uzņēmumiem, kas parasti veic saimniecisko darbību tās dalībvalsts teritorijā, kuras tiesību aktus joprojām piemēro darbā norīkotajam darba ņēmējam, tādējādi pieņemot, ka iepriekšminētos noteikumus piemēro vienīgi uzņēmumiem, kuri parasti veic nozīmīgu saimniecisko darbību tās dalībvalsts teritorijā, kurā tie ir reģistrēti.

(6)	Indikatīvi periodi darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām būtu jānorāda, nevērtējot katru gadījumu atsevišķi.

(7)	Ja darbā norīkotais darba ņēmējs tiek norīkots uz kādu trešo uzņēmumu, turpmāk vairs nav iespējams garantēt tiešu saikni.

(8)	Norīkojuma periodā jāveic visas pārbaudes, īpaši saistībā ar iemaksu veikšanu un tiešās saiknes saglabāšanu, un tās ir nepieciešamas, lai novērstu iepriekšminēto noteikumu pārkāpšanu un nodrošinātu administratīvo struktūru, darba devēju un darba ņēmēju pienācīgu informēšanu.

(9)	Darba ņēmējs un darba devējs ir pienācīgi jāinformē par nosacījumiem, kas paredz, ka uz darbā norīkoto darba ņēmēju joprojām attiecina tās valsts tiesību aktus, no kuras darba ņēmējs ir norīkots darbā.

(10)	Kompetentajām iestādēm jāizvērtē un jāuzrauga uzņēmumu un darba ņēmēju situācija un jāsniedz atbilstošas garantijas tā, lai neierobežotu pakalpojumu sniegšanas brīvību un darba ņēmēju pārvietošanās brīvību.

(11)	Lojālas sadarbības princips, kas paredzēts Eiropas Kopienu Līguma 10. pantā, uzliek kompetentajām iestādēm vairākus pienākumus ar mērķi īstenot Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. pantu. Rīkojoties saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 71. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. panta 1. punktu piemēro darba ņēmējiem, uz kuriem attiecina tās dalībvalsts (no kuras darba ņēmējs ir norīkots darbā) tiesību aktus un kurus nodarbina darba devējs, kas darba ņēmēju norīkojis darbā uz citu dalībvalsti (valsti, kurā darba ņēmējs nodarbināts), lai minētā darba devēja labā veiktu darbu.

Ja konstatē, ka darba ņēmējs veic darbu tās valsts darba devēja uzdevumā, no kuras darba ņēmējs ir norīkots darbā, un ka joprojām pastāv tieša saikne starp darba ņēmēju un darba devēju, kurš ir šo darba ņēmēju norīkojis darbā, uzskata, ka darba ņēmējs darbu veic tās valsts darba devēja uzdevumā, no kuras darba ņēmējs ir norīkots darbā.

Lai noteiktu, vai šāda tieša saikne joprojām pastāv, tādējādi pieņemot, ka darba ņēmējs joprojām strādā tā darba devēja vadībā, kurš šo darba ņēmēju ir norīkojis darbā, jāņem vērā vairāki elementi, ieskaitot ar pieņemšanu darbā saistīto atbildību, darba līgumu, darba samaksu (neskarot iespējamus nolīgumus par darba samaksu darba ņēmējam, kuri noslēgti starp darba devēju valstī, no kuras darba ņēmējs ir norīkots darbā, un uzņēmumu valstī, kurā darba ņēmējs nodarbināts), kā arī atbrīvošanu no darba un iestādi, lai noteiktu darba veidu.

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 987/2009 14. panta 1. punktu, jānorāda, ka noteikumu “nekavējoties pirms darba sākšanas” var uzskatīt par izpildītu, ja dalībvalsts tiesību akti attiecas uz darba devēju, kurš tajā ir reģistrēts vismaz vienu mēnesi. Katrs gadījums, kad periods ir īsāks, būtu jāvērtē atsevišķi, ņemot vērā visus parējos ar to saistītos faktorus.

Lai vajadzības un šaubu gadījumos noteiktu, vai darba devējs parasti veic nozīmīgu saimniecisko darbību tās dalībvalsts teritorijā, kurā tas ir reģistrēts, šīs dalībvalsts kompetentajai iestādei jāpārbauda visi minētā darba devēja darbībai raksturīgie kritēriji, ieskaitot vietu, kur reģistrēts šā darba devēja birojs un atrodas tā administrācija, administrācijā strādājošo darbinieku skaits dalībvalstī, kurā reģistrēts darba devēja uzņēmums, un otrā dalībvalstī, vieta, kur darbā norīkotais darba ņēmējs tiek pieņemts darbā, un vieta, kur ar klientiem tiek slēgta lielākā daļa līgumu, tiesību akti, ko uzņēmums piemēro līgumattiecībās ar darba ņēmējiem, no vienas puses, un ar klientiem, no otras puses, apgrozījums atbilstošā periodā katrā attiecīgajā dalībvalstī un izpildīto līgumu skaits norīkotājā valstī. Šis nav izsmeļošs saraksts, jo kritēriji būtu jāpieņem atbilstoši katram konkrētajam gadījumam un ņemot vērā to, kāda veida saimniecisko darbību uzņēmums veic valstī, kurā tas ir reģistrēts.

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 987/2009 14. panta 3. punktu, noteikumu izpilde dalībvalstī, kurā persona ir reģistrēta, jāvērtē pēc tādiem kritērijiem kā, piemēram, uzņēmuma biroja telpu izmantošana, nodokļu maksājumi, profesionālā karte un PVN maksātāja reģistrācijas numurs vai tirdzniecības kamerās vai arodapvienībās veiktas reģistrācijas fakts. Jānorāda, ka tad, ja darba devējs saimniecisko darbību veic vismaz divus mēnešus, noteikumu “par laikposmu pirms datuma, kad subjekts vēlas izmantot priekšrocības, ko paredz šis pants,” var uzskatīt par izpildītu. Katrs gadījums, kad periods ir īsāks, būtu jāvērtē atsevišķi, ņemot vērā visus parējos ar to saistītos faktorus.

Saskaņā ar šā lēmuma 1. punktu Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. panta 1. punktu joprojām piemēro, darbinieku norīkojot darbā, ja darba ņēmējs, kuru uzņēmums nosūtītājā valstī norīkojis darbā uzņēmumā nodarbinātības valstī, turklāt tiek nosūtīts uz vienu vai vairākiem citiem uzņēmumiem tajā pašā nodarbinātības valstī, tomēr ar nosacījumu, ka darba ņēmējs turpina strādāt tā uzņēmuma labā, kas šo personu ir norīkojis darbā. Tas jo īpaši var būt gadījumā, kad uzņēmums darba ņēmēju norīko darbā uz dalībvalsti, lai tur darbu veiktu secīgi vai vienlaikus divos vai vairākos uzņēmumos, kuri atrodas tajā pašā dalībvalstī. Būtisks un izšķirīgs elements ir tas, ka darbs joprojām tiek veikts tā uzņēmuma labā, kurš darba ņēmēju ir norīkojis darbā.

Secīga norīkošana darbā uz dažādām dalībvalstīm katrā gadījumā Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. panta 1. punkta nozīmē ir pamats jaunai norīkošanai darbā.

b)	Neatkarīgi no iemesla (atvaļinājums, slimība, mācības uzņēmumā, kas darba ņēmēju norīko darbā) īslaicīgs pārtraukums darbā, ko darba ņēmējs veic uzņēmumā nodarbinātības valstī, Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. panta 1. punkta nozīmē nav uzskatāms par pārtraukumu.

c)	Darba ņēmēju atļauts no jauna norīkot darbā tajā pašā uzņēmumā un tajā pašā dalībvalstī, ja pagājis vismaz divu mēnešu termiņš no dienas, kad beidzies iepriekšējais periods, kurā darba ņēmējs bijis norīkots darbā. Tomēr īpašos apstākļos ir atļauta atkāpe no šā principa.

Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. panta 1. punktu nepiemēro vai pārtrauc tā piemērošanu īpaši gadījumos, kad:

a)	uzņēmums, uz kuru darba ņēmējs norīkots darbā, nodod darba ņēmēju cita uzņēmuma rīcībā, kurš atrodas šā uzņēmuma dalībvalstī;

b)	darba ņēmējs, kas norīkots darbā uz kādu dalībvalsti, tiek nodots citā dalībvalstī esoša uzņēmuma rīcībā;

c)	darba ņēmējs tiek pieņemts darbā kādā dalībvalstī, lai citā dalībvalstī esošs uzņēmums šo darba ņēmēju norīkotu darbā uzņēmumā, kas atrodas trešā dalībvalstī.

Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras tiesību akti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. panta 1. punktu joprojām attiecas uz darba ņēmēju, šajā lēmumā paredzētajos gadījumos pienācīgi informē darba devēju un darba ņēmēju par nosacījumiem, ar kādiem darbā norīkotais darba ņēmējs arī turpmāk var būt šīs dalībvalsts tiesību subjekts. Tādējādi darba devējs jāinformē par iespējamām pārbaudēm visā periodā, kurā darba ņēmējs ir norīkots darbā, tā, lai konstatētu, vai šis periods nav beidzies. Šādas pārbaudes var būt īpaši saistītas ar iemaksu veikšanu vai tiešās saiknes saglabāšanu.

Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā attiecīgā persona ir reģistrēta un kuras tiesību aktiem paliek pakļauta pašnodarbināta persona saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. panta 2. punktu, pienācīgi informē šo personu par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem uz šo personu arī turpmāk attiecas dalībvalsts tiesību akti. Tādējādi attiecīgā persona jāinformē par iespējamām pārbaudēm visa perioda laikā, kurā šī persona nodarbinātības valstī veic darbību, tā, lai konstatētu, vai nav mainījušies uz minēto darbību attiecinātie nosacījumi. Šādas pārbaudes var būt jo īpaši saistītas ar iemaksu veikšanu un darbībai nepieciešamās infrastruktūras saglabāšanu reģistrācijas valstī.

Turklāt darbā norīkotais darba ņēmējs un darba devējs informē nosūtītājas valsts kompetento iestādi par visām pārmaiņām periodā, kad darba ņēmējs norīkots darbā, jo īpaši gadījumos, kad:

—	paredzētajā periodā darba ņēmējs faktiski nav bijis norīkots darbā,

—	darbība tiek pārtraukta cita, šā lēmuma 3. punkta b) apakšpunktā neminēta iemesla dēļ,

—	darba devējs darba ņēmēju norīkojis darbā uz citu uzņēmumu nosūtītāja valstī, īpaši uzņēmuma apvienošanas vai pārejas gadījumā.

c)	Tās valsts kompetentā iestāde, no kuras darba ņēmējs norīkots darbā, vajadzības gadījumā un pēc pieprasījuma sniedz nodarbinātības valsts iestādei b) apakšpunktā minēto informāciju.

d)	Veicot iepriekšminētās pārbaudes un gadījumos, kad radušās šaubas par Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. panta piemērošanu, sadarbojas tās valsts kompetentās iestādes, no kuras darba ņēmējs norīkots darbā, un tās valsts kompetentās iestādes, kurā darba ņēmējs nodarbināts.

Kompetentās iestādes izvērtē un uzrauga situācijas, uz kurām attiecas Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. pants, un sniedz darba devējiem un darba ņēmējiem visas nepieciešamās garantijas tā, lai neierobežotu pakalpojumu sniegšanas brīvību un darba ņēmēju pārvietošanās brīvību. Konsekventi un taisnīgi vienādās vai līdzīgās situācijās jāpiemēro kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu, vai darba devējs veic saimniecisko darbību dalībvalsts teritorijā, vai starp uzņēmumu un darba ņēmēju pastāv tieša saikne, vai persona, kas veic darbību pašnodarbinātas personas statusā, dalībvalstī saglabā savas darbības veikšanai nepieciešamo infrastruktūru.

Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. pantu, Administratīvā komisija veicina sadarbību starp kompetentajām iestādēm dalībvalstīs un sekmē izpildes kontroli un informācijas, pieredzes un labas prakses apmaiņu, nosakot un klasificējot uzņēmumu un darba ņēmēju situācijas novērtēšanas kritērijus, arī saistībā ar ieviestajiem kontroles pasākumiem. Tālab administratīvo iestāžu, uzņēmumu un darba ņēmēju vajadzībām tā pakāpeniski izveido labas prakses rokasgrāmatu par darba ņēmēju norīkošanu darbā un tādu personu darbību, kuras pašnodarbinātas personas statusā veic darbību ārpus reģistrācijas valsts.

8.	Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no Regulas (EK) Nr. 987/2009 spēkā stāšanās dienas.

Administratīvās komisijas priekšsēdētāja

Gabriela PIKOROVÁ

(1) OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.

(2) OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.

24.4.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/9

LĒMUMS Nr. E1

(2009. gada 12. jūnijs)

par praktiskiem pasākumiem attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 4. pantā minētās datu elektroniskās apmaiņas pārejas periodu

(Dokuments attiecas uz EEZ un uz EK un Šveices nolīgumu)

2010/C 106/03

ADMINISTRATĪVĀ KOMISIJA SOCIĀLĀS NODROŠINĀŠANAS SISTĒMU KOORDINĀCIJAI,

ņemot vērā 72. panta a) punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (1), kurā paredzēts, ka Administratīvā komisija nodarbojas ar visiem administratīviem jautājumiem vai interpretācijas jautājumiem, kas izriet no Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulas (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (2),

ņemot vērā 72. panta d) punktu Regulā (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, kurā paredzēts, ka Administratīvā komisija iespēju robežās veicina jaunu tehnoloģiju izmantošanu,

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 987/2009 4. pantu, kurā paredzēts, ka “dati starp iestādēm vai sadarbības struktūrām jānosūta elektroniski …” un ka “Administratīvā komisija nosaka struktūru, saturu, formātu un sīki izklāstītus apmaiņas pasākumus attiecībā uz dokumentu un strukturētu elektronisko dokumentu apmaiņu,”

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 987/2009 95. pantu, kurā attiecībā uz pārejas periodu noteikts, ka “ikviena dalībvalsts var izmantot datu elektroniskās apmaiņas pārejas periodu” un ka “šie pārejas periodi nepārsniedz 24 mēnešus no dienas, kad stājusies spēkā īstenošanas regula”,

tā kā:

(1)	Ar Regulas (EK) Nr. 987/2009 95. pantu Administratīvā komisija ir pilnvarota noteikt praktiskus pasākumus attiecībā uz visiem nepieciešamajiem pārejas periodiem, lai nodrošinātu pamatregulas un īstenošanas regulas piemērošanai vajadzīgo datu apmaiņu.

(2)	Jānoskaidro pamatprincipi, kuri iestādēm jāpiemēro pārejas periodā.

(3)

Gaidāms, ka pēc jaunās regulas spēkā stāšanās dienas apstrādes stadijā joprojām būs ļoti daudz pieprasījumu, kuros norādītās tiesības pirms šā datuma ir radušās saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1408/71 (3), un saistībā ar šiem pieprasījumiem ir ierosināts informācijas apmaiņu balstīt galvenokārt uz Regulā (EEK) Nr. 1408/71 un Padomes Regulā (EEK) Nr. 574/72 (4) ietvertajām procedūrām, ieskaitot E-veidlapu izmantošanu.

(4)	Regulas (EK) Nr. 987/2009 94. panta 1. punktā teikts, ka divkāršu piešķiršanu veic iepriekšējā apsvērumā minētajos apstākļos, turklāt saņēmējs saņem lielāko piešķīruma summu.

(5)	Tomēr praksē vairumā gadījumu, ja ne visos gadījumos, piemērojot jaunās regulas, ar iepriekšējām regulām pamatots piešķīrums netiks uzlabots. Attiecīgi uzskata par nereālu gaidīt, ka iestādes šajos apstākļos veiks divkāršas procedūras saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 574/72 un Regulu (EK) Nr. 987/2009.

(6)	Lēmuma Nr. H1 (5) 5. punktā ir skaidrots pirms Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Regulas (EK) Nr. 987/2009 spēkā stāšanas dienas izdotu sertifikātu (E-veidlapu) un Eiropas veselības apdrošināšanas kartes (arī pagaidu aizstājēji sertifikātu) statuss.

(7)	Pārejas periodā vienīgi dalībvalstu kompetencē ir lemt par gatavību pilnīgi vai atsevišķi pa nozarēm pievienoties sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskās apmaiņas (EESSI) sistēmai, rīkojoties saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 71. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1.	Vadošajam principam pārejas periodā jābūt labai sadarbībai iestāžu starpā, pragmatismam un elastīgumam. Svarīgākais ir garantēt vienmērīgu pāreju, lai pilsoņi izmantotu savas tiesības saskaņā ar jaunajām regulām.

2.	No Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Regulas (EK) Nr. 987/2009 spēkā stāšanās dienas, piemērojot Regulu (EEK) Nr. 1408/71 un Regulu (EEK) Nr. 574/72, E-formas, kas tika izmantotas, aizstās standarta elektroniski dokumenti (SED) papīra formā.

Neievērojot 2. punktā minēto, dalībvalstis, kurām ir elektroniskas lietojumprogrammas, kas sagatavo E-formas, vai kurās ir ieviesta elektroniskās datu apmaiņas sistēma (piemēram, Build projekti), un kuras nevar tikt apmainītas noteiktā laika robežās, var turpināt tās izmantot pārejas perioda laikā, ja vien tiek pilnīgi garantētas jaunajās regulās paredzētās pilsoņu tiesības.

Visos gadījumos pārejas perioda laikā institūcijai ir jāpieņem atbilstošā informācija neatkarīgi no tā, uz kāda dokumenta tā ir izklāstīta, tai skaitā, ja ir novecojis formāts, saturs vai struktūra. Gadījumā, kad rodas šaubas par iesaistītā pilsoņa tiesībām, institūcijai ir jāgriežas pie izdevējinstitūcijas, atceroties labas sadarbības principu.

Kā noteikts Lēmuma Nr. H1 5. punktā, E-formas, dokumenti un Eiropas veselības apdrošināšanas kartes (arī pagaidu aizstājēji sertifikāti), kas izdoti pirms Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Regulas (EK) Nr. 987/2009 spēkā stāšanās dienas, joprojām ir spēkā, un citu dalībvalstu iestādēm tie jāņem vērā pat pēc minētās dienas, līdz beidzies to termiņš vai tie tiek anulēti vai aizstāti ar dokumentiem, kas izdoti vai paziņoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009.

Katra dalībvalsts, īstenojot sociālā nodrošinājuma informācijas elektronisko apmaiņu (EESSI), var ievērot elastīgu pakāpenisku pieeju atsevišķi pa nozarēm, kad tā ar sava piekļuves punkta starpniecību sāk izmantot EESSI. Turklāt dalībvalsts var izvēlēties, vai pievienoties EESSI sistēmai tikai pēc tam, kad piekļuve iespējama visām nozarēm.

7.	“Izmantot EESSI” – tas nozīmē, ka attiecīgā nozare un piekļuves punkts var gan sūtīt visus paziņojumus minētajā nozarē uz citu dalībvalstu piekļuves punktiem, gan tos saņemt no citu dalībvalstu piekļuves punktiem.

8.	Informācija par to, kura nozare kurā dalībvalstī ir pieslēgta EESSI, jāietver valstu iestādēm pieejamā sarakstā un jānorāda EESSI direktorijā. Dalībvalstis pirms pieslēgšanās EESSI, par to rakstiski informē Administratīvo komisiju.

Pārejas periodā ar informāciju kādā nozarē starp divām dalībvalstīm jāapmainās vai nu EESSI vai ārpus EESSI sistēmas; informācijas apmaiņa vienlaikus abos veidos nav pieļaujama, tomēr šis nosacījums neskar divpusējus nolīgumus, kuri attiecas, piemēram, uz kopēju testēšanu, mācībām vai tamlīdzīgu nolīguma priekšmetu.

10.	Standarta formāts papīra SED tiks pieņemts Administratīvajā komisijā un būs pieejams iestādēm.

11.	Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no Regulas (EK) Nr. 987/2009 spēkā stāšanas dienas.

Administratīvās komisijas priekšsēdētāja

Gabriela PIKOROVÁ

(1) OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.

(2) OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.

(3) OV L 149, 5.7.1971., 2. lpp.

(4) OV L 74, 27.3.1972., 1. lpp.

(5) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 13. lappusi.

24.4.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/11

LĒMUMS Nr. F1

(2009. gada 12. jūnijs)

par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 68. pantu attiecībā uz prioritāriem tiesību aktiem, ko piemēro gadījumā, kad tiesības uz pabalstiem pārklājas

(Dokuments attiecas uz EEZ un uz EK un Šveices nolīgumu)

2010/C 106/04

ADMINISTRATĪVĀ KOMISIJA SOCIĀLĀS NODROŠINĀŠANAS SISTĒMU KOORDINĀCIJAI,

ņemot vērā 72. panta a) punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (1), kurā paredzēts, ka Administratīvā komisija nodarbojas ar visiem administratīviem jautājumiem vai interpretācijas jautājumiem, kas izriet no Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulas (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (2),

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 883/2004 68. pantu,

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 883/2004 1. panta a) un b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Ja vairāk nekā vienai dalībvalstij ir jāmaksā ģimenes pabalsti, tiesības uz tās dalībvalsts ģimenes pabalstiem, kurā tiesības ir radušās, pamatojoties uz to, ka šajā valstī persona saņem pensiju vai ka personai šajā valstī ir dzīvesvieta, jāatceļ līdz ģimenes pabalstu summai, ko noteikusi dalībvalsts, kurā tiesības personai ir radušās, pamatojoties uz darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā. Lai noteiktu prioritāšu kārtību tiesību pārklāšanās gadījumā, ir svarīgi zināt, kurus citus periodus vēl uzskata par laikposmiem, kad veikta darbība nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā.

(2)

Dažu dalībvalstu tiesību aktos paredzēts, ka periodi, kuros brīvdienu, bezdarba, īslaicīgas darbnespējas, streiku vai lokautu dēļ apturēta vai pārtraukta faktiskā darbība nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā, jākvalificē vai nu kā periodi, kuros persona veikusi darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā, lai iegūtu tiesības uz ģimenes pabalstiem, vai kā ekonomiski neaktīvi periodi, kas attiecīgā gadījumā iestājas vai izriet no personas iepriekšējas darbības nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā, lai izmaksātu ģimenes pabalstus.

(3)

Regulas (EK) Nr. 883/2004 1. panta a) un b) punktā sniegtas jēdzienu “darbība nodarbinātas personas statusā” vai “darbība pašnodarbinātas personas statusā” definīcijas, norādot uz “katru darbību vai līdzvērtīgu situāciju, ko par tādu uzskata, piemērojot tās dalībvalsts sociālās nodrošināšanas tiesību aktus, kurā tiek veikta minētā darbība vai pastāv līdzvērtīga situācija”.

(4)	Lai novērstu nenoteiktību un atšķirības interpretācijā, ir svarīgi zināt, kāds ir tvērums Regulas (EK) Nr. 883/2004 68. pantā paredzētajām “tiesībām, kas pieejamas, pamatojoties uz darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā”.

(5)

Gadījumā, kad darba ņēmēja aktīvas nodarbinātības statuss bijis apturēts tādēļ, ka šī persona pēc bērna piedzimšanas un bērna kopšanai izmantojusi neapmaksātu atvaļinājumu, Eiropas Kopienu Tiesa (3) ir atsaukusies uz Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 (4) 73. pantu saistībā ar Regulas (EEK) Nr. 1408/71 (5) 13. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Tādējādi, piemērojot Regulas (EK) Nr. 883/2004 68. pantu, arī šāds neapmaksāts atvaļinājums jāuzskata par darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā. Saistībā ar šo Tiesa ir uzsvērusi, ka iepriekšminētos noteikumus var piemērot tikai uz laiku, kamēr attiecīgajai personai ir darba ņēmēja vai pašnodarbinātas personas statuss Regulas (EEK) Nr. 1408/71 (6) 1. panta a) apakšpunkta nozīmē, kurā paredzēts, ka attiecīgajai personai jābūt apdrošinātai vismaz vienā sociālās drošības jomā. Tādējādi šo noteikumu subjektu lokā nav personas, kas atrodas bezalgas atvaļinājumā un uz kurām vairs neattiecas kāda no attiecīgās dalībvalsts sociālās drošības sistēmām.

(6)

Iespējams izveidot vienīgi neizsmeļošu sarakstu, kurā uzskaitīti gadījumi, kad personas darbību atvaļinājuma laikā uzskata par tādu, kas veikta darba ņēmēja vai pašnodarbinātas personas statusā, jo dalībvalstīs ir dažādas neapmaksāta atvaļinājuma sistēmas un pastāvīgi tiek izdarīti grozījumi valstu nacionālajos tiesību aktos. Tāpēc nav lietderīgi definēt visus gadījumus, kad bezalgas atvaļinājumu pielīdzina darbībai darba ņēmēja vai pašnodarbinātas personas statusā un kuros nepastāv vajadzīgā ciešā saikne ar algotu darbu.

Rīkojoties saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 71. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 883/2004 68. pantu, tiesības uz ģimenes pabalstiem jāuzskata “radušās, pamatojoties uz darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā”, īpaši tad, ja:

a)	faktiski tiek veikta darbība nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā; kā arī

darbība nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā uz laiku pārtraukta

i)	un iemesls tam ir slimība, maternitāte, nelaimes gadījums darbā, arodslimība vai bezdarbs, kamēr saistībā ar šiem riskiem ir jāmaksā darba alga vai pabalsti, izņemot pensijas; vai

ii)	apmaksāta atvaļinājuma, streika vai lokauta laikā; vai

iii)	bērna kopšanai paredzēta neapmaksāta atvaļinājuma laikā, kamēr šo atvaļinājumu uzskata par līdzvērtīgu darbībai nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā atbilstoši saistošajiem tiesību aktiem.

2.	Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no Regulas (EK) Nr. 987/2009 spēkā stāšanās dienas.

Administratīvās komisijas priekšsēdētāja

Gabriela PIKOROVÁ

(1) OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.

(2) OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.

(3) 2005. gada 7. jūnija Spriedums lietā C-543/03, “Dodl and Oberhollenzer/Tiroler Gebietskrankenkasse”.

(4) OV L 149, 5.7.1971., 2. lpp.

(5) Pašlaik Regulas (EK) Nr. 883/2004 67. pants un 11. panta 3. punkta a) apakšpunkts.

(6) Pašlaik Regulas (EK) Nr. 883/2004 1. panta c) punkts.

24.4.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/13

LĒMUMS Nr. H1

(2009. gada 12. jūnijs)

par pamatu pārejai no Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 un Regulas (EEK) Nr. 574/72 uz Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 987/2009 un par to, kā piemērot sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas Administratīvās komisijas lēmumus un ieteikumus

(Dokuments attiecas uz EEZ un uz EK un Šveices nolīgumu)

2010/C 106/05

ADMINISTRATĪVĀ KOMISIJA SOCIĀLĀS NODROŠINĀŠANAS SISTĒMU KOORDINĀCIJAI,

ņemot vērā 72. panta a) punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (1), kurā paredzēts, ka Administratīvā komisija nodarbojas ar visiem administratīviem jautājumiem vai interpretācijas jautājumiem, kas izriet no Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (2),

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 883/2004 87.–91. pantu,

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 987/2009 64. panta 7. punktu un 93.–97. pantu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 883/2004 un Regula (EK) Nr. 987/2009 stājas spēkā 2010. gada 1. maijā, un Padomes Regula (EEK) Nr. 1408/71 (3) un Regulu (EEK) Nr. 574/72 (4) atceļ tajā pašā dienā, izņemot situācijas, kuras reglamentē ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 90. panta 1. punktu un ar Regulas (EK) Nr. 987/2009 96. panta 1. punktu.

(2)

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 883/2004 87. panta 8. punktu un Regulas (EK) Nr. 987/2009 94. punktu, pieprasījumus, kas iesniegti pirms minēto regulu spēkā stāšanās dienas, principā reglamentē tiesību akti, kurus piemēroja pieprasījumu iesniegšanas laikā, un minēto regulu noteikumus piemēro vienīgi attiecībā uz pieprasījumiem, kuru izskatīšana sākta pēc tam, kad šīs regulas stājušās spēkā.

(3)

Migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma Administratīvās komisijas Lēmumi Nr. 74–Nr. 208 un Ieteikumi Nr. 14–Nr. 23, kas joprojām ir spēkā, ir novecojuši, un to izpilde jāpārtrauc dienā, kad atceļ Regulu (EEK) Nr. 1408/71 un Regulu (EEK) Nr. 574/72 un kad Regula (EK) Nr. 883/2004 un Regula (EK) Nr. 987/2009 stājas spēkā.

(4)	Lai nodrošinātu atbilstību Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Regulas (EK) Nr. 987/2009 noteikumiem, jāpieņem daži lēmumi un ieteikumi, ko piemēro saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1408/71 un Regulu (EEK) Nr. 574/72.

(5)	Ir nepieciešama pārredzamība un norādījumi iestādēm, piemērojot Administratīvās komisijas lēmumus un ieteikumus, kas izdoti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1408/71 un Regulu (EEK) Nr. 574/72, pēc Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Regulas (EK) Nr. 987/2009 spēkā stāšanās dienas.

(6)	Juridiskas un tehniskas sarežģītības un neilgu termiņu dēļ, kā arī tādēļ, ka jānosaka dažu Administratīvās komisijas uzdevumu prioritāte, vairāki lēmumi būs sagatavoti publicēšanai pēc Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Regulas (EK) Nr. 987/2009 spēkā stāšanās dienas, nevis pirms tam.

(7)	Daži lēmumi un ieteikumi, ko piemēro saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1408/71 un Regulu (EEK) Nr. 574/72, ir tieši iekļauti Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Regulas (EK) Nr. 987/2009 noteikumos.

(8)	Rīkojoties saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 71. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Lēmumus un ieteikumus, kuros ir atsauces uz Regulu (EEK) Nr. 1408/71 un Regulu (EEK) Nr. 574/72, nepiemēro gadījumos, ko regulē Regula (EK) Nr. 883/2004 un Regula (EK) Nr. 987/2009.

Tomēr minētos lēmumus un ieteikumus joprojām piemēro, ja Regula (EEK) Nr. 1408/71 un Regula (EEK) Nr. 574/72 joprojām ir spēkā un ir juridiski saistošas, īpaši situācijās, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 883/2004 90. panta 1. punkta otrajā atkāpē un Regulas (EK) Nr. 987/2009 96. panta 1. punkta otrajā atkāpē.

2.	Pielikuma A daļā uzskaitītos lēmumus un ieteikumus attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009 neaizstāj ne ar vienu lēmumu vai ieteikumu.

3.	Pielikuma B daļā uzskaitītos lēmumus un ieteikumus attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009 aizstāj ar norādītajiem jaunajiem lēmumiem vai ieteikumiem.

4.	Administratīvā komisija pēc iespējas drīz pieņem pielikuma C daļā uzskaitītos lēmumus tā, lai tie atbilstu Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Regulas (EK) Nr. 987/2009 noteikumiem, jo šajos lēmumos izklāstītie principi jāpiemēro arī attiecībā uz minētajām regulām.

Regulas (EEK) Nr. 1408/71 un Regulas (EEK) Nr. 574/72 piemērošanai nepieciešamie dokumenti (t. i., E-formas, Eiropas veselības apdrošināšanas kartes un pagaidu aizstājēji sertifikāti), ko pirms Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Regulas (EK) Nr. 987/2009 spēkā stāšanās dienas izdevuši dalībvalstu dienesti, kompetentās iestādes un citas struktūras, joprojām ir derīgi (neraugoties uz to, ka tajos minētās atsauces skar Regulu (EEK) Nr. 1408/71 un Regulu (EEK) Nr. 574/72), un pārējo dalībvalstu iestādēm, dienestiem un citām struktūrām pat pēc minētās dienas tie jāņem vērā, līdz beidzies dokumentu derīguma termiņš vai tie tiek anulēti vai aizstāti ar dokumentiem, kas izdoti vai paziņoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009.

6.	Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no Regulas (EK) Nr. 987/2009 spēkā stāšanās dienas.

Administratīvās komisijas priekšsēdētāja

Gabriela PIKOROVÁ

(1) OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.

(2) OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.

(3) OV L 149, 5.7.1971., 2. lpp.

(4) OV L 74, 27.3.1972., 1. lpp.

PIELIKUMS

A DAĻA

(Lēmumi un ieteikumi, kuros ir atsauces uz Regulu (EEK) Nr. 1408/71 un Regulu (EEK) Nr. 574/72, kurus neaizstāj ar jauniem tiesību aktiem attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009)

Lēmumi

Lēmums Nr. 74

Lēmums Nr. 76

Lēmums Nr. 79

Lēmums Nr. 81

Lēmums Nr. 85

Lēmums Nr. 89

Lēmums Nr. 91

Lēmums Nr. 115

Lēmums Nr. 117

Lēmums Nr. 118

Lēmums Nr. 121

Lēmums Nr. 126

Lēmums Nr. 132

Lēmums Nr. 133

Lēmums Nr. 134

Lēmums Nr. 135

Lēmums Nr. 136

Lēmums Nr. 137

Lēmums Nr. 142

Lēmums Nr. 143

Lēmums Nr. 145

Lēmums Nr. 146

Lēmums Nr. 148

Lēmums Nr. 151

Lēmums Nr. 152

Lēmums Nr. 156

Lēmums Nr. 167

Lēmums Nr. 171

Lēmums Nr. 173

Lēmums Nr. 174

Lēmums Nr. 176

Lēmums Nr. 178

Lēmums Nr. 180

Lēmums Nr. 192

Lēmums Nr. 193

Lēmums Nr. 197

Lēmums Nr. 198

Lēmums Nr. 199

Lēmums Nr. 201

Lēmums Nr. 202

Lēmums Nr. 204

Ieteikumi

Ieteikums Nr. 15

Ieteikums Nr. 16

Ieteikums Nr. 17

Ieteikums Nr. 19

Ieteikums Nr. 20

Ieteikums Nr. 23

B DAĻA

(Aizstāti lēmumi un ieteikumi, kuros ir atsauces uz Regulu (EEK) Nr. 1408/71 un Regulu (EEK) Nr. 574/72, kurus neaizstāj ar jauniem tiesību aktiem attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009)

Lēmumi saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1408/71 un Regulu (EEK) Nr. 574/72	Atbilstošie lēmumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009
Lēmums Nr. 75	LĒMUMS Nr. P1
Lēmums Nr. 83	LĒMUMS Nr. U1
Lēmums Nr. 96	LĒMUMS Nr. P1
Lēmums Nr. 99	LĒMUMS Nr. H1
Lēmums Nr. 100	LĒMUMS Nr. H1
Lēmums Nr. 101	LĒMUMS Nr. H1
Lēmums Nr. 105	LĒMUMS Nr. P1
Lēmums Nr. 139	LĒMUMS Nr. H1
Lēmums Nr. 140	LĒMUMS Nr. H1
Lēmums Nr. 160	LĒMUMS Nr. U2
Lēmums Nr. 181	LĒMUMS Nr. A2
Lēmums Nr. 189	LĒMUMS Nr. S1
Lēmums Nr. 190	LĒMUMS Nr. S2
Lēmums Nr. 191	LĒMUMS Nr. S1
Lēmums Nr. 194	LĒMUMS Nr. S3
Lēmums Nr. 195	LĒMUMS Nr. S3
Lēmums Nr. 196	LĒMUMS Nr. S3
Lēmums Nr. 200	LĒMUMS Nr. H3
Lēmums Nr. 203	LĒMUMS Nr. S1
Lēmums Nr. 205	LĒMUMS Nr.U3
Lēmums Nr. 207	LĒMUMS Nr. F1

Ieteikumi saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1408/71 un Regulu (EEK) Nr. 574/72	Atbilstošie ieteikumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009
Ieteikums Nr. 18	IETEIKUMS Nr. U1
Ieteikums Nr. 21	IETEIKUMS Nr. U2
Ieteikums Nr. 22	IETEIKUMS Nr. P1

C DAĻA

(Administratīvajai komisijai vēl jāpieņem lēmumi, kuros ir atsauces uz Regulu (EEK) Nr. 1408/71 un Regulu (EEK) Nr. 574/72)

Lēmums Nr. 138

Lēmums Nr. 147 un Lēmums Nr. 150

Lēmums Nr. 170 (arī Lēmums Nr. 185)

Lēmums Nr. 175

Lēmums Nr. 206

Lēmums Nr. 208

24.4.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/17

LĒMUMS Nr. H2

(2009. gada 12. jūnijs)

par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas Administratīvās komisijas Datu apstrādes tehniskās komisijas darba metodēm un sastāvu

(Dokuments attiecas uz EEZ un uz EK un Šveices nolīgumu)

2010/C 106/06

ADMINISTRATĪVĀ KOMISIJA SOCIĀLĀS NODROŠINĀŠANAS SISTĒMU KOORDINĀCIJAI,

ņemot vērā 72. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (1), kurā noteikts, ka Administratīvā komisija stiprina un attīsta sadarbību starp dalībvalstīm, modernizējot procedūras, kas paredzētas informācijas apmaiņai un starpiestāžu informācijas plūsmas pielāgošanai apmaiņai ar elektroniskiem līdzekļiem, ņemot vērā datu apstrādes attīstību katrā dalībvalstī; Administratīvā komisija pieņem kopīgus strukturālus noteikumus attiecībā uz datu apstrādes pakalpojumiem, jo īpaši par drošību un standartu izmantošanu, un paredz noteikumus attiecībā uz šo pakalpojumu kopīgās daļas darbību,

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 883/2004 73. pantu, kurā paredzēts, ka Administratīvā komisija nosaka Tehniskās komisijas sastāvu un darba metodes, bet Tehniskā komisija iesniedz tai ziņojumus un argumentētu atzinumu, pirms Administratīvā komisija pieņem lēmumus atbilstoši 72. panta d) apakšpunktam,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

1. Administratīvā komisija izveido Datu apstrādes tehnisko komisiju, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 883/2004 73. panta 1. punktā. Tās nosaukums ir “Tehniskā komisija”.

2. Tehniskā komisija veic darbības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 883/2004 73. panta 2. punktā.

3. Pilnvaras attiecībā uz Tehniskās komisijas īpašajiem uzdevumiem nosaka Administratīvā komisija, kas vajadzības gadījumā var mainīt šos uzdevumus.

2. pants

Tehniskā komisija vajadzības gadījumā pieņem ziņojumus un argumentētus atzinumus, pamatojoties uz tehniskiem dokumentiem un pētījumiem. Tā var lūgt valstu iestādēm visu informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai atbilstoši veiktu savus uzdevumus.

3. pants

1. Tehniskās komisijas sastāvā no katras dalībvalsts ir divi locekļi, no kuriem vienu ieceļ par pastāvīgo locekli, bet otru – par pastāvīgā locekļa vietnieku. Katras dalībvalsts valdības pārstāvis nosūta Administratīvās komisijas ģenerālsekretāram informāciju par [Tehniskajā] komisijā ieceltajiem locekļiem.

2. Ziņojumus un argumentētus atzinumus pieņem ar Tehniskās komisijas visu locekļu vienkāršu balsu vairākumu, un katrai dalībvalstij ir viena balss, ko nodod pastāvīgais loceklis vai pastāvīgā locekļa prombūtnes gadījumā – pastāvīgā locekļa vietnieks. Tehniskās komisijas ziņojumos vai argumentētos atzinumos jānorāda, vai tie pieņemti vienprātīgi vai ar vienkāršu balsu vairākumu. Attiecīgā gadījumā tajos jāiekļauj mazākuma secinājumi vai atrunas.

3. Tehniskā komisija, izmantojot rakstisku procedūru, var lemt par ziņojumu un argumentētu atzinumu pieņemšanu, ja par šādu procedūru panākta vienošanās iepriekšējā Tehniskās komisijas sanāksmē.

Lai to izdarītu, priekšsēdētājs nosūta lēmuma projektu Tehniskās komisijas locekļiem. Jāparedz vismaz desmit darba dienu termiņš, kurā Tehniskās komisijas locekļiem ir iespēja apstiprināt, ka tā noraida ierosināto tekstu vai atturas no balsošanas. Ja minētajā termiņā atbilde nav saņemta, uzskata, ka balsojums ir apstiprinošs.

Priekšsēdētājs var lemt par rakstiskas procedūras sākšanu, arī ja iepriekšēja vienošanās Tehniskās komisijas sanāksmē nav panākta. Šādā gadījumā vienīgi rakstiskas vienošanās par ierosināto tekstu jāuzskata par apstiprinošu balsojumu un jānosaka vismaz 15 darba dienu termiņš.

Beidzoties paredzētajam termiņam, priekšsēdētājs informē locekļus par balsošanas rezultātiem. Lēmums, par kuru saņemts vajadzīgais skaits apstiprinošu balsojumu, jāuzskata par pieņemtu dienā, kad beidzas termiņš, kurā locekļiem bija jāatbild.

4. Ja kāds Tehniskās komisijas loceklis rakstiskās procedūras laikā ierosina grozīt tekstu, priekšsēdētājs:

a)	vai nu no jauna sāk rakstisko procedūru, saskaņā ar 3. punktā noteikto procedūru nosūtot ierosināto grozījumu locekļiem; vai

b)	atceļ rakstisko procedūru, lai jautājumu apspriestu nākamajā sanāksmē,

atkarībā no tā, kuru procedūru priekšsēdētājs uzskata par piemērotu attiecībā uz konkrēto jautājumu.

5. Ja kāds Tehniskās komisijas loceklis pirms atbildēšanai paredzētā termiņa beigām lūdz, lai ierosinātais teksts tiktu izskatīts Tehniskās komisijas sanāksmē, rakstisko procedūru atceļ.

Šādā gadījumā jautājumu izskata Tehniskās komisijas nākamajā sanāksmē.

6. Tehniskajā komisijā kā konsultants darbojas Eiropas Kopienu Komisijas pārstāvis vai šā pārstāvja iecelta persona.

4. pants

Tehniskās komisijas priekšsēdētāja amatu uz pusgadu ieņem vai nu pastāvīgais loceklis, vai cita iecelta amatpersona, kas pieder pie dalībvalsts, kuras pārstāvis Administratīvajā komisijā tajā pašā periodā ieņem Administratīvās komisijas priekšsēdētāja amatu. Tehniskās komisijas priekšsēdētājs pēc Administratīvās komisijas priekšsēdētāja pieprasījuma ziņo par Tehniskās komisijas darbību.

5. pants

Lai risinātu īpašus jautājumus, Tehniskā komisija var izveidot ad hoc darba grupas. Tehniskā komisija nosaka uzdevumus, kas jāveic šādām darba grupām, termiņu minēto uzdevumu veikšanai un apraksta finansiālās sekas darbībām, kas paredzētas 7. pantā minētajā Tehniskās komisijas darba programmā.

6. pants

Administratīvās komisijas sekretariāts sagatavo un organizē Tehniskās komisijas sanāksmes un protokolē tās.

7. pants

Tehniskā komisija iesniedz apstiprināšanai Administratīvajā komisijā sīki izstrādātu darba programmu. Tehniskā komisija katru gadu sniedz Administratīvajai komisijai darbības pārskatu, ziņo par sasniegumiem saistībā ar darba programmu un sniedz visus priekšlikumus par grozījumiem darba programmā.

8. pants

Par jebkuru ierosinātu Tehniskās komisijas pasākumu, kam vajadzīgs Eiropas Kopienu Komisijas finansējums, nepieciešams minētās iestādes pārstāvja apstiprinājums.

9. pants

Tehniskajā Komisijā strādā tajās pašās valodās, kuras ir Kopienas iestāžu oficiālās valodas saskaņā ar Līguma 290. pantu.

10. pants

Uz Tehnisko komisiju attiecas pielikumā pievienotie papildu noteikumi.

11. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 (2) spēkā stāšanās dienas.

Administratīvās komisijas priekšsēdētāja

Gabriela PIKOROVÁ

(1) OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.

(2) OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.

PIELIKUMS

TEHNISKĀS KOMISIJAS PAPILDU NOTEIKUMI

1. Piedalīšanās sanāksmēs

a)	Ja priekšsēdētājs nevar apmeklēt Tehniskās komisijas sanāksmi, priekšsēdētāja vietnieks darbojas kā priekšsēdētājs.

b)	Uz Tehniskās komisijas sanāksmēm locekļi var ierasties kopā vienu vai vairākiem ekspertiem, ja tas ir vajadzīgs saistībā ar risināmo jautājumu specifiku. Katrā delegācijā parasti var būt ne vairāk kā četras personas.

Eiropas Kopienu Komisijas pārstāvis vai sekretariāta loceklis, vai jebkura cita Administratīvās komisijas ģenerālsekretāra iecelta persona apmeklē visas Tehniskās komisijas vai ad hoc darba grupu sanāksmes. Šīs sanāksmes var apmeklēt arī Eiropas Kopienu Komisijas citu struktūrvienību pārstāvji, ja tas ir vajadzīgs saistībā ar risināmo jautājumu.

2. Balsošana

a)	Ja Tehniskās komisijas pastāvīgais loceklis ieņem priekšsēdētāja amatu, pastāvīgā locekļa vietnieks balso pastāvīgā locekļa vietā.

b)	Ja kāds sanāksmes dalībnieks balsošanas laikā atturas no balsošanas, priekšsēdētājs aicina šo dalībnieku pamatot atturēšanās iemeslus.

c)	Ja sanāksmē dalībnieku vairākums atturas no balsošanas, uzskata, ka balsošanai iesniegtais priekšlikums ir atstāts bez ievērības.

3. Darba kārtība

Katras sanāksmes pagaidu darba kārtību izstrādā sekretariāts, apspriežoties ar Tehniskās komisijas priekšsēdētāju. Pirms ierosinājuma iekļaut kādu jautājumu Tehniskās komisijas sanāksmes darba kārtībā sekretariāts vajadzības gadījumā var lūgt attiecīgās delegācijas rakstiski darīt zināmu savu viedokli šajā jautājumā.

b)	Pagaidu darba kārtībā principā ietver punktus, par kuriem sekretariāts vismaz 20 darba dienu pirms sanāksmes sākuma ir saņēmis Tehniskās komisijas locekļa vai Eiropas Kopienu Komisijas pārstāvja lūgumu un, attiecīgos gadījumos, ar tiem saistītās piezīmes.

Pagaidu darba kārtību vismaz 10 darba dienas pirms katras sanāksmes sākuma nosūta Tehniskās komisijas locekļiem, Eiropas Kopienu Komisijas pārstāvim un visiem pārējiem gaidāmajiem sanāksmes dalībniekiem. Tiklīdz dokumenti saistībā ar darba kārtības jautājumiem ir kļuvuši pieejami, tie jānosūta sanāksmes dalībniekiem.

Sākot katru Tehniskās komisijas sanāksmi, apstiprina sanāksmes darba kārtību. Lai darba kārtībā iekļautu kādu punktu, kas nav pagaidu darba kārtībā, nepieciešams vienprātīgs Tehniskās komisijas balsojums. Izņemot steidzamības gadījumus, Tehniskās komisijas locekļi līdz nākamajai sanāksmei var neizpaust savu galīgo viedokli par tiem pagaidu darba kārtības punktiem, par kuriem piecas darba dienas pirms sanāksmes sākuma nav saņemti attiecīgie dokumenti Tehniskās komisijas locekļu dzimtajā valodā.

4. Ad hoc darba grupas

a)	Ad hoc darba grupas priekšsēdētājs ir eksperts, ko iecēlis Tehniskās komisijas priekšsēdētājs, apspriežoties ar Eiropas Kopienu Komisijas pārstāvi vai, ja tas nav iespējams, ar tās valsts ekspertu, kuras pārstāvis ieņem Administratīvās komisijas priekšsēdētāja amatu.

b)	Ad hoc darba grupas priekšsēdētāju aicina uz Tehniskās komisijas sanāksmi, kurā apspriež attiecīgās ad hoc darba grupas ziņojumu.

5. Administratīvi jautājumi

a)	Tehniskās komisijas priekšsēdētājs var dot sekretariātam norādījumus saistībā ar paredzētajām sanāksmēm un par darbībām Tehniskās komisijas uzdevumu izpildes jomā.

b)	Sekretariāts, apspriežoties ar Tehniskās komisijas priekšsēdētāju, sasauc Tehnisko komisiju, 10 darba dienas pirms sanāksmes nosūtot uzaicinājuma vēstuli tās locekļiem un Eiropas Kopienu Komisijas pārstāvim.

24.4.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/23

LĒMUMS Nr. S1

(2009. gada 12. jūnijs)

par Eiropas veselības apdrošināšanas karti

(Dokuments attiecas uz EEZ un uz EK un Šveices nolīgumu)

2010/C 106/08

ADMINISTRATĪVĀ KOMISIJA SOCIĀLĀS NODROŠINĀŠANAS SISTĒMU KOORDINĀCIJAI,

ņemot vērā 72. panta a) punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (1), kurā paredzēts, ka Administratīvā komisija nodarbojas ar visiem administratīviem jautājumiem vai interpretācijas jautājumiem, kas izriet no Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (2),

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 883/2004 19. pantu par apdrošinātās personas un viņas ģimenes locekļu, kas uzturas dalībvalstī, kura nav kompetentā dalībvalsts, tiesībām uz tādiem pabalstiem natūrā, kas viņu uzturēšanās laikā ir vajadzīgi medicīnisku iemeslu dēļ, ievērojot pabalstu veidu un paredzamo uzturēšanās ilgumu,

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 883/2004 27. panta 1. punktu,

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 987/2009 25. panta A) un C) punktu,

tā kā:

(1)

Barselonas Eiropadomes sanāksmē, kas notika 2002. gada 15. un 16. martā, nolēma, ka “ar Eiropas veselības apdrošināšanas karti aizstās pašreiz papīra formātā esošās kartes, kas vajadzīgas veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai citā dalībvalstī. Tālab Komisija līdz Eiropadomes 2003. gada pavasara sesijai iesniegs priekšlikumu. Ar šādu karti vienkāršos procedūras, taču ar to negrozīs pašreizējās tiesības un saistības” (34. punkts).

(2)

Ievērojot to, ka veselības apdrošināšanas un sociālā nodrošinājuma kartes atšķiras dalībvalstu starpā, sākotnēji Eiropas veselības apdrošināšanas karti ieviesa tādā formātā, kurā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai vajadzīgos datus un informāciju par izmaksu atmaksāšanu varēja izlasīt ar “neapbruņotu aci”. Šo informāciju var papildus iekļaut elektroniskā datu nesējā. Turklāt elektroniska datu nesēja lietošanu vēlākā posmā vispārinās.

(3)	Eiropas veselības apdrošināšanas kartei jāatbilst vienotam modelim, ko nosaka Administratīvā komisija, kam būtu jāatbalsta gan vieglāka piekļuve veselības aprūpei, gan jāpalīdz novērst nelikumīgu, ļaunprātīgu vai krāpniecisku kartes izmantošanu.

(4)	Dalībvalstu iestādes nosaka Eiropas veselības apdrošināšanas kartes derīguma termiņu. Nosakot Eiropas veselības apdrošināšanas kartes derīguma termiņu, jāņem vērā tas, cik ilgi apdrošinātajai personai paredzamas attiecīgās tiesības.

(5)

Aizstājējapliecība uz noteiktu termiņu jāizdod gadījumā, ja ir ārkārtēji apstākļi. “Ārkārtēji apstākļi” var būt tad, ja Eiropas veselības apdrošināšanas karte ir nozagta vai pazaudēta, vai gadījumā, ja laikposms līdz aizbraukšanai, par kuru paziņots, ir pārāk īss, lai izdotu Eiropas veselības apdrošināšanas karti. Pagaidu aizstājējapliecību var pieprasīt apdrošinātā persona vai uzturēšanās valsts iestāde.

(6)

Eiropas veselības apdrošināšanas karte būtu jālieto visās situācijās, kad apdrošinātā persona uz laiku uzturas kādā dalībvalstī un šai personai ir vajadzīga veselības aprūpe, neatkarīgi no uzturēšanas mērķa – tūrisma, profesionālas darbības vai studijām. Tomēr Eiropas veselības apdrošināšanas karti nevar izmantot, ja persona ārvalstīs uzturas vienīgi tādēļ, lai saņemtu veselības aprūpi.

(7)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 76. pantu dalībvalstīm jāsadarbojas, lai ieviestu procedūras, kas vērstas uz to, lai izvairītos no situācijas, ka gadījumā, ja tiek pārtrauktas personas tiesības uz slimības pabalstu natūrā, ko maksā viena dalībvalsts, un tā iegūst tiesības uz pabalstiem natūrā, ko maksā kāda cita dalībvalsts, persona turpmāk izmanto Eiropas veselības apdrošināšanas karti, ko pirmās dalībvalsts iestāde izdevusi pirms dienas, kad šī persona zaudē tiesības uz pabalstu natūrā, ko maksā šī dalībvalsts.

(8)

Eiropas veselības apdrošināšanas karte, kas izdota pirms Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Regulas (EK) Nr. 987/2009 spēkā stāšanas dienas, joprojām būs derīga līdz termiņa beidzamajai dienai, kas norādīta uz kartes.

Rīkojoties saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 71. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vispārīgie principi

Ar Eiropas veselības apdrošināšanas karti apstiprina, ka apdrošinātajai personai un pensionāram, kā arī šo personu ģimenes locekļiem, kas uzturas dalībvalstī, kura nav kompetentā dalībvalsts, ir tiesības uz pabalstiem natūrā, kuri ir vajadzīgi medicīnisku iemeslu dēļ, ievērojot pabalstu veidu un paredzamo uzturēšanās ilgumu.

Eiropas veselības apdrošināšanas karti nevar izmantot situācijā, kad pagaidu uzturēšanās mērķis ir saņemt ārstēšanu.

2.	Eiropas veselības apdrošināšanas kartei jābūt izgatavotai kā individuālai kartei, kurā norādīts turētāja vārds, uzvārds.

3.	Eiropas veselības apdrošināšanas kartes derīguma termiņš jānosaka izdevējiestādei.

Pabalsti natūrā, ko sniegusi uzturēšanās valsts institūcija, pamatojoties uz derīgu Eiropas veselības apdrošināšanas karti, ir jāatmaksā kompetentai institūcijai saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem. Eiropas veselības apdrošināšanas karte ir derīga, ja nav beidzies uz tās norādītais derīguma termiņš.

Kompetentajai iestādei nav atļauts noraidīt pieprasījumu atmaksāt ar pabalstu saistītos izdevumus tāpēc, ka persona vairs nav apdrošināta iestādē, kas izdevusi Eiropas veselības apdrošināšanas karti, ja pabalsti tika sniegti kartes vai pagaidu aizstājējapliecības turētājam minētās kartes vai apliecības derīguma termiņa laikā.

5.	Ja ārkārtējos apstākļos nav iespējams izdot Eiropas veselības apdrošināšanas karti, kompetentā iestāde izdod pagaidu aizstājējapliecību, kurai ir ierobežots derīguma termiņš. Pagaidu aizstājējapliecību var pieprasīt apdrošinātā persona vai uzturēšanās valsts iestāde.

6.	Eiropas veselības apdrošināšanas kartei un pagaidu aizstājējapliecībai jāatbilst vienotam paraugam, kura tehniskā specifikācija un iezīmes ir noteiktas Administratīvās komisijas lēmumā.

Eiropas veselības apdrošināšanas kartē ietvertie dati

Eiropas veselības apdrošināšanas kartei ir jāietver šādi dati:

—	kartes turētāja uzvārds un vārds,

—	kartes turētāja personas identifikācijas numurs vai, ja šāda numura nav, apdrošinātās personas numurs, no kā izriet kartes turētāja tiesības,

—	kartes turētāja dzimšanas dati,

—	kartes derīguma termiņš,

—	tās dalībvalsts ISO kods, kura izdevusi minēto karti,

—	kompetentās iestādes identifikācijas numurs un nosaukuma saīsinājums,

—	kartes loģiskais numurs.

Eiropas Veselības apdrošināšanas kartes izmantošana

8.	Eiropas veselības apdrošināšanas karti var lietot visās situācijās, kad apdrošinātā persona uz laiku uzturas kādā dalībvalstī un šai personai ir vajadzīgi pabalsti natūrā, neatkarīgi no uzturēšanās mērķa – tūrisma, profesionālas darbības vai studijām.

Ar Eiropas veselības apdrošināšanas karti pierāda, ka tās turētājam uzturēšanās valstī ir tiesības uz pabalstiem natūrā, kuri nepieciešami medicīnisku iemeslu dēļ un kurus piešķir, uz laiku uzturoties citā dalībvalstī, lai novērstu situāciju, ka kartes turētājam pirms plānotā uzturēšanās termiņa beigām jāatgriežas kompetentajā dalībvalstī vai dzīvesvietas valstī ar mērķi saņemt vajadzīgo ārstēšanu.

Šāda veida pabalstu mērķis ir veicināt, ka apdrošinātā persona turpina uzturēšanos medicīniskā ziņā drošos apstākļos.

10.	Eiropas veselības apdrošināšanas karte nesedz slimības pabalstus natūrā gadījumos, kad pagaidu uzturēšanās mērķis ir saņemt ārstēšanu.

11.	Eiropas veselības apdrošināšanas karte garantē, ka tās turētājs uzturēšanās dalībvalstī ārstēšanu saņem tādā pašā līmenī (procedūras un tarifi) kā persona, kura ir apdrošināta saskaņā ar šīs valsts veselības apdrošināšanas shēmu.

Sadarbība starp iestādēm, lai izvairītos no Eiropas veselības apdrošināšanas kartes ļaunprātīgas izmantošanas

12.

Gadījumā, kad tiek pārtrauktas personas tiesības uz slimības pabalstu natūrā, ko maksā saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un šī persona iegūst tiesības uz pabalstiem natūrā saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem, attiecīgo dalībvalstu iestādēm jāsadarbojas, lai novērstu, ka apdrošinātā persona turpmāk izmanto Eiropas veselības apdrošināšanas karti, ko pirmās dalībvalsts iestāde izdevusi pirms dienas, kad šī persona zaudē tiesības uz pabalstu natūrā, ko maksā šī dalībvalsts. Ja vajadzīgs, pēdējā no iepriekš minētajām iestādēm izsniedz jaunu Eiropas veselības apdrošināšanas karti.

13.	Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no Regulas (EK) Nr. 987/2009 spēkā stāšanās dienas.

Administratīvās komisijas priekšsēdētāja

Gabriela PIKOROVÁ

(1) OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.

(2) OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.

24.4.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/26

LĒMUMS Nr. S2

(2009. gada 12. jūnijs)

par Eiropas veselības apdrošināšanas kartes tehnisko specifikāciju

(Dokuments attiecas uz EEZ un uz EK un Šveices nolīgumu)

2010/C 106/09

ADMINISTRATĪVĀ KOMISIJA SOCIĀLĀS NODROŠINĀŠANAS SISTĒMU KOORDINĀCIJAI,

ņemot vērā 72. panta a) punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (1), kurā paredzēts, ka Administratīvā komisija nodarbojas ar visiem administratīviem jautājumiem vai interpretācijas jautājumiem, kas izriet no Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulas (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (2),

ņemot vērā Administratīvās komisijas 2009. gada 12. jūnija Lēmumu Nr. S1 par Eiropas veselības apdrošināšanas kart (3) i,

tā kā:

(1)

Lai vienkāršotu tādu pabalstu natūrā pieņemšanu un izmaksu atlīdzināšanu, kurus nodrošina, pamatojoties uz Eiropas veselības apdrošināšana karti, ir vajadzīgs, lai trīs galvenās iesaistītās puses, t. i., apdrošinātā persona, veselības aprūpes sniedzēji un iestādes, var viegli atpazīt un pieņemt Eiropas veselības apdrošināšanas karti, kas atbilst vienam paraugam un vienotām specifikācijām.

(2)

Informācija, kurai jābūt redzamai uz Eiropas veselības apdrošināšanas kartes, ir definēta Lēmuma Nr. S1 7. punktā. Eiropas veselības apdrošināšanas kartes, uz kuras redzami dati, ieviešana ir pirmais posms procesā, lai pārietu uz elektroniska datu nesēja izmantošanu, pierādot tiesības saņemt pabalstus natūrā, uz laiku uzturoties dalībvalstī, kura nav kompetentā valsts vai dzīvesvietas valsts. Tādējādi dalībvalstu kompetentās iestādes, kas to vēlas, sākot ar pirmo posmu un turpmāk, var iekļaut elektroniskā datu nesējā, piemēram, mikroshēmā vai magnētiskā joslā, šajā apsvērumā minētos datus.

(3)	Ja ārkārtējos apstākļos nav iespējams izdot Eiropas veselības apdrošināšanas karti, izsniedz pagaidu aizstājējapliecību, kura atbilst vienotajam paraugam, rīkojoties saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 71. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1.	Eiropas veselības apdrošināšanas kartes noformējumu un specifikācijas nosaka saskaņā ar šā lēmuma I pielikumu.

2.	Pagaidu aizstājējapliecības paraugu nosaka saskaņā ar šā lēmuma II pielikumu.

3.	Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no Regulas (EK) Nr. 987/2009 spēkā stāšanas dienas.

Administratīvās komisijas priekšsēdētāja

Gabriela PIKOROVÁ

(1) OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.

(2) OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.

(3) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 23. lappusi.

I PIELIKUMS

Eiropas veselības apdrošināšanas kartes tehniskā specifikācija

1. IEVADS

Saskaņā ar saistītajiem lēmumiem, ko pieņēmusi Administratīvā komisija sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai, Eiropas veselības apdrošināšanas karte nodrošina acīmredzamu datu minimālo kopumu, kas izmantojams dalībvalstī, kura nav apdrošināšanas vai dzīvesvietas valsts, lai:

—	identificētu apdrošināto personu, kompetento iestādi un karti,

—	apliecinātu tiesības saņemt aprūpi, uz laiku uzturoties citā dalībvalstī.

Turpmāk tekstā iekļauto paraugu pamatā ir tehniskā specifikācija, kas definēta šajā dokumentā, bet šiem paraugiem ir tikai ilustratīva nozīme.

Lai gan uzskatāmo datu kārtība ir identiska abos paraugos, t. i., neatkarīgi no tā, kuru pusi izmanto Eiropas veselības apdrošināšanas kartei, priekšpusei un aizmugurei definēta atšķirīga struktūra. Tas darīts, veidojot kompromisu starp vajadzīgo vienoto Eiropas kartes paraugu un abu kartes pušu strukturālajām atšķirībām, vienlaikus saglabājot kartes priekšpuses un aizmugures kopīgo noformējumu.

2. NORMATĪVĀS ATSAUCES

Atsauce

Dokumenta nosaukums/apraksts

Izdošanas datums

ISO 3166-1

Valstu un to administratīvi teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumu kodi. 1. daļa: Valstu kodi

1997

ISO/IEC 7810

Identifikācijas kartes. Fiziskās īpašības

1995

ISO/IEC 7816

Identifikācijas kartes. Kontaktu mikroshēmu kartes

1. daļa.

Fiziskās īpašības

1998

2. daļa.

Izmēri un kontaktu atrašanās vieta

1999

ISO 8859 sērija

8 bitu vienbaita koda grafisko zīmju komplekti

1.–4. daļa. Latīņu alfabēts Nr. 1–4

1998

EN 1867

Mašīnlasāmas kartes – Lietojums veselības aprūpē – Izdevēju identifikatoru numerācijas sistēma un reģistrācijas procedūra

1997

3. SPECIFIKĀCIJAS

3.1. Definīcijas

Priekšpuse ir tā puse, kurā iestrādāts mikroprocesors (ja tāds ir). Aizmugure ir tā puse, kurā iekļauta magnētiskā josla (ja tāda ir). Ja uz kartes nav ne mikroprocesora, ne magnētiskās joslas, kartes priekšpuse ir tā puse, uz kuras norādīta šajā dokumentā izklāstītā informācija.

3.2. Vispārējā struktūra

Eiropas veselības apdrošināšanas kartes formāts atbilst ID-1 formātam (augstums – 53,98 mm, platums – 85,60 mm un biezums – 0,76 mm). Tomēr gadījumos, kad Eiropas veselības apdrošināšanas karte ir uzlīme, ko piestiprina valsts kartes aizmugurē, tai nepiemēro ID-1 biezuma kritēriju.

3.2.1. Eiropas veselības apdrošināšanas kartes priekšpuse

Kartes fons ir dalīts divās daļās ar asi, kas vertikāli dala kartes virsmu 1. daļā kreisajā pusē (platums – 53 mm) un 2. daļā labajā pusē.

Četrus vietturus izvieto, ievērojot šādas izvietojuma līnijas.

—

Trīs vertikālas izvietojuma līnijas:

a)	5 mm no kartes kreisās malas;

b)	21,5 mm no kartes kreisās malas;

c)	1 mm no kartes labējās malas.

—

Trīs horizontālas izvietojuma līnijas:

d)	2 mm no kartes augšējās malas;

e)	17 mm no kartes augšējās malas;

f)	5 mm no kartes apakšējās malas.

a) Karte bez mikroshēmas

b) Karte ar mikroshēmu

3.2.2. Eiropas veselības apdrošināšanas karte: kartes aizmugure

Kartes fons ir dalīts divās vienlīdz lielās daļās ar horizontālu asi. 1. daļa ir kartes augšdaļa, un 2. daļa – kartes apakšējā daļa.

Piecus vietturus izvieto, ievērojot šādas izvietojuma līnijas.

—

Simetriski:

g)	9 mm no kartes kreisās malas;

h)	kartes vidū;

i)	9 mm no kartes labējās malas.

—

Vertikāli:

j)	3 mm no kartes kreisās malas;

k)	3 mm no kartes labējās malas.

—

Horizontāli:

l)	kartes vidū;

m)	2 mm no kartes apakšējās malas.

c) Karte ar magnētisko joslu

d) Karte bez magnētiskās joslas

3.3. Fons un grafiskie elementi

3.3.1. Fona krāsas

Fona krāsu skala ir šāda (1):

—	1. daļa ir tumši zila ar piejauktu violeto krāsu (2),

—	2. daļa ir pelēkā/zilā tonī (3), kas pāriet nedaudz tumšākā tonī no kartes vidus uz malām,

—	Datu lauku veido baltas joslas, kas izmantojamas kā fons katrai no atsevišķajām datu līnijām (skatīt zemāk).

Uz 2. daļas un datu lauka izmantots ēnu efekts, lai radītu reljefa ilūziju, gaismai nākot no kartes augšējā kreisā stūra.

Brīvais laukums ir vai nu tādā pašā krāsā kā 2. daļa (bez ēnu efekta), vai tādā kā datu lauks.

3.3.2. Eiropas zīme

Eiropas zīmi veido Eiropas zvaigznes baltā krāsā.

—	Kartes priekšpusē zīmes diametrs ir 15 mm, un tā atrodas vertikāli zem izvietojuma līnijas “d” un horizontāli 2. daļas fona centrā.

—	Kartes aizmugurē zīmes diametrs ir 10 mm, un tā izvietota simetriski vertikālajai asij “i” un brīvā laukuma centrā.

Alternatīvu zīmi izmantos valstīs, kurās paredzēts izsniegt Eiropas karti, lai gan tās nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

3.3.3. Datu lauks

Datu lauku veido baltas datu joslas (5 – kartes priekšpusē; 4 – kartes aizmugurē), kuru augstums ir 4 mm, un atstarpe starp joslām ir 2 mm.

—	Kartes priekšpusē datu lauks atrodas centrā starp vertikālajām izvietojuma līnijām “b” un “c” un horizontālajām līnijām “e” un “f”.

—	Kartes aizmugurē datu lauks novietots simetriski vertikālajai asij “h” un starp vertikālajām izvietojuma līnijām “j” un “k”, un virs horizontālās līnijas “m”.

3.3.4. Brīvais lauks

Brīvais lauks ir lauks, kas atrodas Eiropas kartes aizmugurē un ir pieejams valsts vajadzībām. To var izmantot, piemēram, kā paraksta joslu vai jebkura cita teksta, logotipa vai marķējuma norādīšanai. Tomēr šā lauka saturam nav juridiskās vērtības, tam ir tikai informatīva vērtība.

Brīvais lauks izvietots šādi.

—	Ja Eiropas karti piemēro kartes priekšpusē, kartes aizmugure ir brīvs lauks bez specifikācijām.

—

Ja Eiropas karti piemēro citas kartes aizmugurē, tad brīvais lauks bez īpašām specifikācijām, izņemot par tā lielumu, paliek pieejams kartes aizmugurē (augstums – 10 mm, platums – 52 mm). Tas izvietots simetriski vertikālajai asij “h” un ir centrēts laukumā starp magnētisko joslu un datu laukiem. Kartes izdevējs var izmantot brīvo lauku autentiska paraksta joslai vai tekstam.

—	Ja uz kartes nav magnētiskās joslas, brīvā lauka augstums ir 20 mm, nevis 10 mm.

3.4. Iepriekš noteikti datu elementi

3.4.1. Kartes nosaukums

Lauka nosaukums	Kartes nosaukums
Apraksts	Kartes parastais nosaukums, kā Lēmumā Nr. 190 noteikusi Administratīva komisija.
Novietojums	Kartes priekšpusē – zem horizontālās izvietojuma līnijas “d” un pa labi no vertikālās izvietojuma līnijas “a”. Kartes aizmugurē – simetriski vertikālajai asij “h” un centrēts laukumā starp magnētisko joslu un kartes augšējo malu.
Vērtības	Vērtība “Eiropas veselības apdrošināšanas karte” rakstīta Eiropas Savienības oficiālajā valodā.
Formāts	Verdana True Type vai līdzvērtīgi fonti, lielā un parastā stila burti; kartes priekšpusē zīmju lielums ir 7 punkti, kartes aizmugurē – 6; baltā krāsā; zīmju platums samazināts līdz 90 % no normālā platuma, zīmju atrašanās vieta – normāla, un atstarpes starp zīmēm – normālas.
Garums	40 zīmes.
Piezīme	Par nosaukuma precīzu formulējumu izdevējas dalībvalsts valodā atbild tikai dalībvalsts.

3.4.2. Virsraksts

Lauka nosaukums

Virsraksts

Apraksts

Ar virsrakstu identificē datu lauka nozīmi.

Novietojums

Virs katra personas datu lauka.

Līdzināšana uz kreiso pusi virsrakstiem kartes kreisajā pusē un līdzināšana pa labi virsrakstiem kartes labajā pusē.

Vērtības

Vērtības ir rakstītas Eiropas Savienības oficiālajā valodā un norādītas šādi (izmantojot tekstu angļu valodā par pamattekstu):

1)	(formas identificētājam nav virsraksta);

2)	(izdevējas dalībvalsts kodam nav virsraksta);

uzvārds;

4)	vārds/vārdi;

5)	dzimšanas datums;

6)	personas identifikācijas numurs;

7)	iestādes identifikācijas numurs;

8)	kartes identifikācijas numurs;

9)	derīguma termiņš.

Formāts

Verdana True Type vai līdzvērtīgi fonti; parastā stila burti, zīmju lielums – 5 punkti; baltā krāsā; zīmju platums samazināts līdz 90 % no normālā platuma, zīmju atrašanās vieta – normāla, un atstarpes starp zīmēm – normālas.

Atstarpes starp rindiņām – 2 punkti plus zīmju lielums.

Garums

Pēc vajadzības katrai no iepriekš minētajām vērtībām.

Piezīme

Katru virsrakstu nepārprotami identificē ar numuru, lai būtu iespējama kartes pārnešana citās valodās.

Par virsraksta vērtību precīzu formulējumu izdevējas dalībvalsts valodā atbild tikai dalībvalsts.

3.4.3. Izdevēja valsts

Lauka nosaukums	Izdevējas valsts identifikācijas numurs
Apraksts	Kartes izdevēja valsts identifikācijas kods.
Novietojums	2. lauks: Eiropas zīmes centrā ar baltu četrstūri, augstums – 4 mm, platums – 4 mm.
Vērtības	Divu ciparu ISO valsts kods (ISO 3166-1).
Formāts	Verdana True Type vai līdzvērtīgi fonti; lielā un parastā stila burti, zīmju lielums – 7 punkti; melnā krāsā; zīmju platums samazināts līdz 90 % no normālā platuma, zīmju atrašanās vieta – normāla, un atstarpes starp zīmēm – normālas.
Garums	2 zīmes.
Piezīme	Apvienotās Karalistes standarta ISO koda “GB” vietā izmanto kodu “UK”. Katrai dalībvalstij izmanto vienu kodu.

3.5. Personas datu elementi

Personas datu elementiem ir šādas kopīgas īpašības:

—	atbilstība standartam EN 1387 attiecībā uz zīmju kopumu: latīņu alfabēts Nr. 1–4 (ISO 8859-1 līdz 4),

—	ja elementus jāsaīsina ierobežotas vietas dēļ, tas jānorāda, lietojot punktu.

Dati drukāti ar lāzera vai termisko pārnesi vai iegravēti, bet ne ciļņoti.

Katru datu elementu novieto datu laukā, ievērojot zemāk norādītās shēmas.

3.5.1. Tukšs lauks (bijušais formas identificētājs)

Lauka nosaukums

Tukšs lauks

Apraksts

Novietojums

1. lauks:

—	Kartes priekšpusē – zem horizontālās izvietojuma līnijas “d” un pa kreisi no vertikālās izvietojuma līnijas “c”.

—	Kartes aizmugurē – simetriski vertikālajai asij “g” un centrā pielīdzinot brīvajam laukam.

Abos gadījumos tas atrodas baltā taisnstūrī, kura augstums ir 4 mm un platums – 10 mm.

3.5.2. Datu elementi, kas saistīti ar kartes turētāju

Jāņem vērā, ka kartes turētājs var nebūt apdrošinātā persona, bet apdrošināšanas saņēmējs, jo karte ir personiska.

Lauka nosaukums	Kartes turētāja uzvārds
Apraksts	Kartes turētāja uzvārds, kā to lieto izdevējā dalībvalstī.
Novietojums	3. lauks.
Vērtības	—
Formāts	Verdana True Type vai līdzvērtīgi fonti; lielā un parastā stila burti, zīmju lielums – 7 punkti; melnā krāsā; zīmju platums samazināts līdz 90 % no normālā platuma, zīmju atrašanās vieta – normāla, un atstarpes starp zīmēm – normālas. Pielīdzināts kreisās puses robežai. Atstarpes starp rindiņām – 3 punkti plus zīmju lielums.
Garums	Līdz 40 zīmēm.
Piezīme	Uzvārda laukā var iekļaut titulus, priedēkļus vai jebkurus citus vārda papildinājumus vai prefiksus.

Lauka nosaukums	Kartes turētāja vārds vai vārdi
Apraksts	Kartes turētāja vārds (vārdi), kā tos lieto izdevējā dalībvalstī.
Novietojums	4. lauks.
Vērtības	—
Formāts	Verdana True Type vai līdzvērtīgi fonti; lielā un parastā stila burti, zīmju lielums – 7 punkti; melnā krāsā; zīmju platums samazināts līdz 90 % no normālā platuma, zīmju atrašanās vieta – normāla, un atstarpes starp zīmēm – normālas. Pielīdzināts uz kreiso pusi. Atstarpes starp rindiņām – 3 punkti plus zīmju lielums.
Garums	Līdz 35 zīmēm.
Piezīme	Vārda laukā var būt iniciāļi.

Lauka nosaukums	Dzimšanas datums
Apraksts	Kartes turētāja dzimšanas datums, kā to lieto izdevējā dalībvalstī.
Novietojums	5. lauks.
Vērtības	DD/MM/GGGG, kur “D” ir diena, “M” – mēnesis, un “G” – gads.
Formāts	Verdana True Type vai līdzvērtīgi fonti; parastā stila burti, zīmju lielums – 7 punkti; melnā krāsā; zīmju platums samazināts līdz 90 % no normālā platuma, zīmju atrašanās vieta – normāla, un atstarpes starp zīmēm – normālas. Kartes priekšpusē pielīdzināts uz kreiso pusi; aizmugurē – uz labo. Atstarpes starp rindiņām – 3 punkti plus zīmju lielums.
Garums	10 zīmes, ieskaitot slīpsvītru starp katru grupu.
Piezīme	—

Lauka nosaukums	Kartes turētāja personas identifikācijas numurs
Apraksts	Personas identifikācijas numura informācija, ko izmanto uzdevēja dalībvalsts.
Novietojums	6. lauks.
Vērtības	Skatīt piemērojamo personas identifikācijas numuru.
Formāts	Verdana True Type vai līdzvērtīgi fonti; parastā stila burti, zīmju lielums – 7 punkti; melnā krāsā; zīmju platums samazināts līdz 90 % no normālā platuma, zīmju atrašanās vieta – normāla, un atstarpes starp zīmēm – normālas. Kartes priekšpusē pielīdzināts labajai robežai; kartes aizmugurē – kreisajai robežai. Atstarpes starp rindiņām – 3 punkti plus zīmju lielums.
Garums	Identifikācijas kodam līdz 20 zīmēm.
Piezīme	Kartes turētāja personas identifikācijas numurs vai, ja šāda numura nav, apdrošinātās personas numurs, no kā izriet kartes turētāja tiesības. Uz kartes nevar atvēlēt īpašu vietu tādai personiskai informācijai kā dzimumam, ģimenes locekļa statusam. Tomēr šādu informāciju var iekļaut personas identifikācijas numurā.

3.5.3. Datu elementi, kas saistīti ar kompetento iestādi

Lauka nosaukums	Iestādes nosaukums
Apraksts	“Iestāde” ir kompetentā apdrošināšanas iestāde.
Novietojums	7. lauks, 1. daļa.
Vērtības	Iestādes pilna nosaukuma vietā norāda saīsinājumu.
Formāts	Verdana True Type vai līdzvērtīgi fonti; lielā un parastā stila burti, zīmju lielums – 7 punkti; melnā krāsā; zīmju platums samazināts līdz 90 % no normālā platuma, zīmju atrašanās vieta – normāla, un atstarpes starp zīmēm – normālas. 7. lauku pielīdzina labējai robežai, un 1. daļa atrodas pa labi no 2. daļas. Atstarpes starp rindiņām – 3 punkti plus zīmju lielums.
Garums	Līdz 15 zīmēm. 1. daļu no 2. daļas atdala ar divām atstarpēm un defisi. Šo daļu var pagarināt, ciktāl iespējams saīsināt 2. daļu.
Piezīme	Saīsinājumu norāda kā veidu, lai konstatētu iespējamas datu uztveres problēmas iestādes identifikācijas kodā (7. lauks, 2. daļa) un tādējādi nodrošinātu iestādes identifikācijas numura kvalitātes kontroli. Iestādes pilnu nosaukumu sniedz, pamatojoties uz iestādes nosaukuma saīsinājumu vai identifikācijas kodu, piemēram, izmantojot tiešsaistes rīku, kas pieejams tīmeklī. Saīsinājumā neizmanto punktu.

Lauka nosaukums	Iestādes identifikācijas numurs
Apraksts	Iestādei, t i., kompetentajai apdrošināšanas iestādei, valsts līmenī piešķirtais identifikācijas kods.
Novietojums	7. lauks, 2. daļa.
Vērtības	Skatīt kompetento iestāžu valsts kodu sarakstu.
Formāts	Verdana True Type vai līdzvērtīgi fonti; parastā stila burti, zīmju lielums – 7 punkti; melnā krāsā; zīmju platums samazināts līdz 90 % no normālā platuma, zīmju atrašanās vieta – normāla, un atstarpes starp zīmēm – normālas. 7. lauku pielīdzina labējai robežai, un 2. daļa atrodas pa kreisi no 1. daļas. Atstarpes starp rindiņām – 3 punkti plus zīmju lielums.
Garums	No 4 līdz 10 zīmēm.
Piezīme	Papildu aktuālu un vēsturisku informāciju, kas varētu būt vajadzīga, lai sazinātos ar iestādi, var darīt pieejamu tīmeklī, izmantojot zināšanu centra rīku. Kompetentā iestāde var būt cita iestāde, nevis sadarbības struktūra vai organizācija, kas atbild pār pārrobežu izmaksu segšanu, vai organizācija, kura atbild par Eiropas veselības apdrošināšanas kartes tehnisko izdošanu. Šo informāciju iespējams darīt pieejamu tīmeklī, izmantojot zināšanu centra rīku.

3.5.4. Datu elementi, kas saistīti ar karti

Lauka nosaukums	Kartes loģiskais identifikācijas numurs
Apraksts	Loģiskais identifikācijas numurs paredzēts, lai unikālā veidā identificētu karti, un to katrai kartei piešķir kartes izdevējs. Šo numuru veido divas daļas – izdevēja identifikācijas numurs un kartes sērijas numurs.
Novietojums	8. lauks.
Vērtības	Pirmās desmit zīmes identificē kartes izdevēju atbilstoši 1997. gada standartam EN 1867. Pēdējie desmit cipari ir unikālais sērijas numurs.
Formāts	Verdana True Type vai līdzvērtīgi fonti; parastā stila burti, zīmju lielums – 7 punkti; melnā krāsā; zīmju platums samazināts līdz 90 % no normālā platuma, zīmju atrašanās vieta – normāla, un atstarpes starp zīmēm – normālas. Atstarpes starp rindiņām – 3 punkti plus zīmju lielums.
Garums	20 zīmes (vajadzības gadījumā ar nullēm sākumā, lai kartes unikālajā sērijas numurā būtu 10 cipari).
Piezīme	Dalībvalstīs, kuras izdod Eiropas veselības apdrošināšanas kartes bez elektroniska komponenta, oficiālās procedūras vietā var izmantot ad hoc reģistrācijas procedūru, kā definēts standartā EN 1867, lai izdevējam piešķirtu identifikācijas numuru. Šim kartes loģiskajam identifikācijas numuram jābūt tādam, lai varētu pārbaudīt uz kartes norādīto informāciju attiecībā uz informāciju, kura ir izdevējai iestādei par to pašu loģisko numuru, piemēram, lai mazinātu krāpšanas risku vai konstatētu datu ievadīšanas kļūdas, apstrādājot kartes informāciju izmaksu atlīdzinājuma pieprasījumam.

Lauka nosaukums	Derīguma termiņš
Apraksts	Datums, kad beidzas tiesības saņemt veselības aprūpi, uz laiku uzturoties dalībvalstī, kura nav apdrošinātāja dalībvalsts.
Novietojums	9. lauks.
Vērtības	DD/MM/GGGG, kur “D” ir diena, “M” – mēnesis, un “G” – gads.
Formāts	Verdana True Type vai līdzvērtīgi fonti; parastā stila burti, zīmju lielums – 7 punkti; melnā krāsā; zīmju platums samazināts līdz 90 % no normālā platuma, zīmju atrašanās vieta – normāla, un atstarpes starp zīmēm – normālas. Pielīdzināts labās puses robežai. Atstarpes starp rindiņām – 3 punkti plus zīmju lielums.
Garums	10 zīmes, ieskaitot slīpsvītru starp katru grupu.
Piezīme	Dalībvalstīm būs tiesības pieprasīt izmaksu atlīdzinājumu par veselības aprūpi, kas sniegta kartes derīguma termiņā, lai gan tiesību piemērošanas termiņš var atšķirties no kartes derīguma termiņa.

3.6. Drošības prasības

Par visiem drošības pasākumiem atbild kartes izdevējs, jo tam ir vislabākās iespējas novērtēt apdraudējumu un īstenot atbilstošus pretpasākumus.

Ja Eiropas karte atrodas valsts kartes otrā pusē, Eiropas kartei piemēro tos pašus drošības pasākumus, ko piemēro valsts kartei. Kā papildu drošības pasākums ierosināts dažiem datiem piešķirt vienādu vērtību kartes abās pusēs.

Ja uzskata, ka vajadzīgi citi drošības pasākumi, papildus iepriekšminētajiem (piemēram, kartes turētāja fotogrāfija), tos piemēro kartes otrā pusē.

(1) Krāsu skalas tehniskā informācija pieejama pēc pieprasījuma Administratīvās komisijas sekretariātā. To nodrošina atbilstošā formātā, ievērojot profesionālās poligrāfijas nozares labāko praksi (t. i., kā Quark Xpress datne. Krāsu skala ir četru krāsu CMYK, un visi attēli ir TIFF formātā.)

(2) Šīs krāsas CMYK atsauces ir C78 M65 Y21 K7.

(3) Pelēkās krāsas CMYK atsauces ir C33 M21 Y13 K1, un zilās krāsas atsauces ir C64 M46 Y16 K2.

II PIELIKUMS

Eiropas veselības apdrošināšanas kartes pagaidu aizstājējapliecības paraugs

1. IEVADS

Pagaidu aizstājējapliecību (turpmāk – “apliecība”) var izsniegt apdrošinātajai personai tikai pēc pieprasījuma un kā Eiropas kartes pagaidu aizstājējdokumentu.

Apliecības formāts visās dalībvalstīs ir identisks, un tajā, ievērojot to pašu secību, norādīti tie paši dati, kas uz Eiropas kartes (no 1. līdz 9. laukam), kā arī dati, kas apstiprina apliecības izcelsmi un derīgumu (lauki no “a” līdz “d”).

2. APLIECĪBAS PARAUGS

Skatīt nākamo lappusi.

24.4.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/40

LĒMUMS Nr. S3

(2009. gada 12. jūnijs),

ar ko nosaka pabalstus, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 19. panta 1. punkts un 27. panta 1. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 25. panta A) punkta 3. apakšpunkts

(Dokuments attiecas uz EEZ un uz EK un Šveices nolīgumu)

2010/C 106/10

ADMINISTRATĪVĀ KOMISIJA SOCIĀLĀS NODROŠINĀŠANAS SISTĒMU KOORDINĀCIJAI,

ņemot vērā 72. panta a) punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (1), kurā paredzēts, ka Administratīvā komisija nodarbojas ar visiem administratīviem jautājumiem vai interpretācijas jautājumiem, kas izriet no Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (2),

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 883/2004 19. un 27. pantu par pabalstiem natūrā pagaidu uzturēšanās laikā dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts,

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 987/2009 25. panta A) punkta 3. apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 19. panta 1. punktu un 27. panta 1. punktu apdrošinātai personai, kas uzturas dalībvalstī, kura nav kompetentā dalībvalsts, ir tiesības uz tādiem pabalstiem natūrā, kas ir vajadzīgi medicīnisku iemeslu dēļ, ņemot vērā pabalstu veidu un uzturēšanās ilgumu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 987/2009 25. panta A) punkta 3. apakšpunktu Regulas (EK) Nr. 883/2004 19. panta 1. punktā minētie pabalsti attiecas uz pabalstiem natūrā, kas ir piešķirti uzturēšanās dalībvalstī atbilstoši tās tiesību aktiem un kļūst vajadzīgi medicīnisku iemeslu dēļ, lai apdrošinātā persona nebūtu spiesta pirms termiņa beigām, ko tā paredzējusi pavadīt attiecīgajā valstī, atgriezties kompetentajā dalībvalstī, lai tur saņemtu vajadzīgo ārstēšanu.

(3)

Regulas (EK) Nr. 987/2009 25. panta A) punkta 3. apakšpunkts ir jāinterpretē tā, lai šis noteikums attiektos uz visiem pabalstiem natūrā, kas sniegti saistībā ar hroniskām vai esošām saslimšanām. Eiropas Kopienu Tiesa nolēma (3), ka jēdzienu “nepieciešamā ārstēšana” nevar interpretēt “tā, ka pabalsti būtu paredzēti tikai gadījumos, kad ārstēšana ir kļuvusi nepieciešama pēkšņas slimības dēļ. It sevišķi, ja ārstēšanās kļuvusi vajadzīga apdrošinātās personas veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ ar iepriekš pastāvošu un apdrošinātajai personai zināmu pataloģiju, kamēr tā īslaicīgi uzturas citā dalībvalstī, tas nenozīmē, ka šo noteikumu piemērošanas nosacījumi nav jāizpilda.”

(4)	Regulas (EK) Nr. 987/2009 25. panta A) punkta 3. apakšpunkts jāinterpretē tā, lai šis noteikums attiektos uz visiem pabalstiem natūrā, kas sniegti saistībā ar grūtniecību un bērna piedzimšanu. Tomēr šis noteikums neattiecas uz gadījumiem, kad pagaidu uzturēšanās mērķis ir dzemdības ārzemēs.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 19. panta 2. punktu Administratīvā komisija ir saņēmusi norādījumus izveidot sarakstu, kurā iekļauti pabalsti natūrā, kuri, uzturoties citā dalībvalstī, praktisku apsvērumu dēļ saņemami tikai tad, ja ir attiecīgās personas un aprūpes sniedzējas iestādes iepriekšēja vienošanās.

(6)	Regulas (EK) Nr. 883/2004 19. panta 2. punktā paredzētās iepriekšējās vienošanās mērķis ir garantēt vajadzīgās ārstēšanas nepārtrauktību apdrošinātai personai, uzturoties citā dalībvalstī.

(7)

Ievērojot šo mērķi, pamatkritēriji, lai noteiktu pabalstus natūrā, par kuriem ir vajadzīga iepriekšēja vienošanās starp pacientu un nodaļu, kas veic aprūpi citā dalībvalstī, ir fakts, ka ārstēšanai ir vitāli svarīga nozīme un ka šāda ārstēšana ir pieejama tikai specializētā medicīnas nodaļā, un/vai ko nodrošina specializēts personāls un/vai iekārtas. Šā lēmuma pielikumā ir sniegts ne pilnīgs saraksts, kura pamatā ir minētie kritēriji.

Rīkojoties saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 71. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Pabalsti natūrā, kas sniedzami atbilstoši Regulas (EK) Nr. 883/2004 19. panta 1. punktam un 27. panta 1. punktam un Regulas (EK) Nr. 987/2009 25. panta A) punkta 3. apakšpunktam, ietver pabalstus, ko sniedz saistībā ar hroniskām vai esošām saslimšanām un saistībā ar grūtniecību un bērna piedzimšanu.

2.	Šie noteikumi neattiecas uz pabalstiem natūrā, ieskaitot pabalstus saistībā ar hronisku vai esošu saslimšanu vai saistībā ar bērna piedzimšanu, ja uzturēšanās citā dalībvalstī mērķis ir saņemt šos ārstniecības pakalpojumus.

Jebkurai vitālas nozīmes ārstēšanai, kas pieejama tikai specializētā medicīnas nodaļā un/vai ko nodrošina specializēts personāls un/vai iekārtas, principā vajadzīga iepriekšēja vienošanās starp apdrošināto personu un nodaļu, kas sniedz ārstēšanu, lai nodrošinātu, ka šī ārstēšana ir pieejama laikā, kad apdrošinātā persona uzturas dalībvalstī, kas nav kompetentā dalībvalsts vai dzīvesvietas dalībvalsts.

Šeit pievienotajā pielikumā sniegts nepilnīgs ārstēšanas veidu saraksts, kuri atbilst minētajiem kritērijiem.

4.	Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no Regulas (EK) Nr. 987/2009 spēkā stāšanās dienas.

Administratīvās komisijas priekšsēdētāja

Gabriela PIKOROVÁ

(1) OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.

(2) OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.

(3) Lieta C-326/00, Ioannidis, 2003. gada 25. februāra spriedums.

PIELIKUMS

—	Nieru dialīze

—	Skābekļa terapija

—	Īpašs astmas ārstēšanas veids

—	Ehokardiogrāfija hronisku autoimūnu slimību gadījumā

—	Ķīmijterapija

24.4.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/47

IETEIKUMS Nr. P1

(2009. gada 12. jūnijs)

par spriedumu Gottardo lietā, no kā izriet, ka gadījumos, kad dalībvalsts noslēdz divpusēju sociālā nodrošinājuma līgumu ar trešo valsti, šai dalībvalstij ir pienākums nodrošināt darba ņēmējiem, kuri ir citas dalībvalsts pilsoņi, tādas pat priekšrocības, kādas iegūst tās pašas pilsoņi atbilstoši šim līgumam

(Dokuments attiecas uz EEZ un uz EK un Šveices nolīgumu)

2010/C 106/14

ADMINISTRATĪVĀ KOMISIJA SOCIĀLĀS NODROŠINĀŠANAS SISTĒMU KOORDINĀCIJAI,

ņemot vērā 72. panta a) punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (1), kurā paredzēts, ka Administratīvā komisija nodarbojas ar visiem administratīviem jautājumiem vai interpretācijas jautājumiem, kas izriet no Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (2),

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 883/2004 72. panta c) punktu, kurā paredzēts, ka Administratīvā komisija stiprina un attīsta sadarbību starp dalībvalstīm un to iestādēm sociālās nodrošināšanas jautājumos,

tā kā:

(1)	Regula (EK) Nr. 883/2004, kas pieņemta, pamatojoties uz Eiropas Kopienu Līguma 42. un 308. pantu, ir būtisks instruments, izmantojot Līgumā paredzētās pamatbrīvības.

(2)

Princips, kas aizliedz diskrimināciju pēc valstspiederības, ir būtisks vieds, kā aizsargāt darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, kā paredzēts EK Līguma 39. pantā. Tas nozīmē, ka pilnībā jālikvidē ar nodarbinātību, atalgojumu un citiem darba nosacījumiem saistīta diskriminācija starp dalībvalstīs dzīvojošiem darba ņēmējiem un migrējošajiem darba ņēmējiem.

(3)

Gottardo (3) lietā Eiropas Kopienu Tiesa lēma, pamatojoties uz šo principu, kas izklāstīts Līguma 39. pantā, attiecībā uz Kopienā dzīvojošu personu, kura bija strādājusi Francijā, Itālijā un Šveicē. Šai personai nebija pietiekamas tiesības, lai saņemtu pensiju Itālijā, tāpēc šī persona pieprasīja, lai Šveicē un Itālijā pabeigtie apdrošināšanas periodi tiktu saskaitīti kopā, kā paredzēts divpusējā līgumā starp Itāliju un Šveici attiecībā uz šo valstu valstspiederīgajiem.

(4)

Šajā lietā Tiesa nolēma, ka gadījumos, kad dalībvalsts noslēdz starptautisku divpusēju sociālā nodrošinājuma līgumu ar trešo valsti, kurā paredzēti šajā trešajā valstī uzkrātie apdrošināšanas laikposmi, kas jāievēro, lai iegūtu tiesības uz vecuma pabalstiem, vienlīdzīgas attieksmes pamatprincips uzliek šai dalībvalstij pienākumu nodrošināt citas dalībvalsts pilsoņiem tādas pat priekšrocības, kādas iegūst tās pašas pilsoņi atbilstoši šim līgumam, ja vien nav objektīva pamatojuma to atteikt (34. punkts).

(5)

Saistībā ar šo Tiesa norādīja, ka veids, kā tā interpretēja Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 (4) 1. panta j) punktā (tagadējais Regulas (EK) Nr. 883/2004 1. panta 1. punkts) iekļauto jēdzienu “tiesību akti”, nevar ietekmēt katras dalībvalsts pienākumu ievērot vienlīdzīgas attieksmes principu, kas paredzēts EK Līguma 39. pantā.

(6)

Tiesa uzskatīja, ka starp dalībvalsti un trešo valsti noslēgta starptautiska divpusēja līguma līdzsvara un savstarpējības rakstura izjaukšana nevar būt objektīvs pamatojums, lai dalībvalsts, kas ir puse šajā līgumā, atteiktos attiecināt uz citu dalībvalstu pilsoņiem priekšrocības, kuras ar šo līgumu iegūst tās pašas pilsoņi.

(7)	Tiesa noraidīja arī iebildumus par to, ka iespējams finanšu izdevumu pieaugums un administratīvās grūtības, sadarbojoties ar attiecīgās trešās valsts kompetentajām iestādēm, var būt par pamatu tam, ka dalībvalsts, kas ir divpusējā līguma puse, neievēro savus Līgumā paredzētos pienākumus.

(8)	Ir būtiski, lai no šī sprieduma izdarītu visus pienācīgos secinājumus, kas ir būtiski Kopienas pilsoņiem, kuri izmantojuši savas tiesības brīvi pārvietoties uz citu dalībvalsti.

(9)	Tādēļ skaidri jānorāda, ka divpusēji līgumi starp dalībvalsti un trešo valsti par sociālo nodrošinājumu jāinterpretē tā, ka priekšrocības, kuras ir tās dalībvalsts pilsoņiem, kura ir līguma puse, principā jāpiešķir arī Kopienas pilsonim, kurš, objektīvi vērtējot, ir tādā pašā situācijā.

(10)

Neatkarīgi no tā, ka spriedumu Gottardo lietā vienoti piemēro atsevišķos gadījumos, spēkā esošie divpusējie līgumi ir jāpārskata. Attiecībā uz iepriekš noslēgtiem līgumiem EK Līguma 307. pantā teikts, ka “attiecīgā dalībvalsts vai attiecīgās dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu konstatēto nesaderību,” un attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti pēc 1958. gada 1. janvāra vai pēc datuma, kad dalībvalsts pievienojusies Eiropas Kopienai, EK Līguma 10. pantā paredzēts, ka šīs dalībvalstis “atturas no visiem pasākumiem, kas varētu traucēt šā Līguma mērķu sasniegšanu”.

(11)

Attiecībā uz jauniem divpusējiem līgumiem par sociālo nodrošinājumu starp dalībvalsti un trešo valsti ir būtiski atcerēties, ka tajos jāiekļauj konkrēta atsauce uz principu, kas aizliedz diskrimināciju pēc valstspiederības, saistībā ar citu dalībvalstu valstspiederīgajiem, kas izmantojuši savas tiesības brīvi pārvietoties dalībvalstī, kura ir attiecīgā līguma puse.

(12)	Gottardo lietā pieņemtā sprieduma piemērošana atsevišķos gadījumos lielā mērā ir atkarīga no trešo valstu sadarbības, jo tām jāapstiprina apdrošināšanas periodi, ko tajās pabeigusi attiecīgā persona.

(13)	Administratīvajai komisijai jārisina šis jautājums, jo spriedums Gottardo lietā attiecas uz vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošanu sociālā nodrošinājuma jomā, rīkojoties saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 71. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem,

AR ŠO IESAKA KOMPETENTAJIEM DIENESTIEM UN IESTĀDĒM.

Saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu un principu, kas aizliedz diskrimināciju pēc valstspiederības starp valsts pilsoņiem un citu valstu valstspiederīgajiem, kuri atbilstoši EK Līguma 39. pantam izmantojuši savas tiesības brīvi pārvietoties, ar pensijām saistītās priekšrocības, kādas ir darba ņēmējiem valstī (nodarbinātām un pašnodarbinātām personām), ievērojot līgumu par sociālo nodrošinājumu ar trešo valsti, principā piešķir arī darba ņēmējiem (nodarbinātām un pašnodarbinātām personām), kas ir citu dalībvalstu valstspiederīgie, kuri, objektīvi vērtējot, ir tādā pašā situācijā.

Jaunos divpusējos līgumos par sociālo nodrošinājumu starp dalībvalsti un trešo valsti ir jāiekļauj konkrēta atsauce uz principu, kas aizliedz diskrimināciju pēc valstspiederības, saistībā ar citu dalībvalstu valstspiederīgajiem, kas izmantojuši savas tiesības brīvi pārvietoties dalībvalstī, kura ir attiecīgā līguma puse.

Dalībvalstīm jāinformē iestādes valstīs, ar kurām tās noslēgušas līgumus par sociālo nodrošinājumu un kuru noteikumi attiecas uz to pašu valstspiederīgajiem, par Gottardo lietā pieņemtā sprieduma ietekmi, un jāaicina tās sadarboties, piemērojot Tiesas spriedumu. Dalībvalstis, kuras noslēgušas divpusējus līgumus ar tām pašām trešajām valstīm, var rīkoties kopīgi, aicinot uz šādu sadarbību. Šī sadarbība ir acīmredzami izšķiroša, lai spriedumu ievērotu.

4.	Šo ieteikumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no īstenošanas Regulas (EK) Nr. 987/2009 spēkā stāšanās dienas.

Administratīvās komisijas priekšsēdētāja

Gabriela PIKOROVÁ

(1) OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.

(2) OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.

(3) 2002. gada 15. janvāra spriedums lietā C-55/00, “Elide Gottardo pret Istituto nazionale della previdenza sociale (INPS)”, ECR 2002, I-413. lpp.

(4) OV L 149, 5.7.1971., 2. lpp.

24.4.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/52

LĒMUMS Nr. S4

(2009. gada 2. oktobris)

par atmaksāšanas procedūrām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 35. un 41. panta īstenošanai

(Dokuments attiecas uz EEZ un uz EK un Šveices nolīgumu)

2010/C 106/17

ADMINISTRATĪVĀ KOMISIJA SOCIĀLĀS NODROŠINĀŠANAS SISTĒMU KOORDINĀCIJAI,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (1) 72. panta a) punktu, kurā paredzēts, ka Administratīvā komisija nodarbojas ar visiem administratīviem jautājumiem vai interpretācijas jautājumiem, kas izriet no Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (2),

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 883/2004 35. un 41. pantu,

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 987/2009 66.–68. pantu,

tā kā:

(1)	Pabalsti natūrā, kurus vienas dalībvalsts iestādes vārdā nodrošinājusi kādas citas dalībvalsts iestāde, jāatmaksā pilnībā.

(2)	Atmaksa iestāžu starpā, ja vien puses nav vienojušās citādi, jāveic ātri un efektīvi, lai izvairītos no tā, ka palielinās ilgstoši neizskatītu pieprasījumu skaits.

(3)	Pieprasījumu skaita palielināšanās varētu apdraudēt Kopienas sistēmas darbības efektivitāti un radīt personu tiesību aizskārumu.

(4)	Administratīvās komisijas Lēmumā Nr. S1 (3) ir noteikts, ka iestādei, kas atrodas personas uzturēšanās vietā, tiek atlīdzinātas izmaksas par veselības aprūpes pakalpojumiem, kas sniegti, pamatojoties uz derīgu Eiropas veselības apdrošināšanas karti.

(5)	Kopīgi saskaņota labākā prakse veicinātu ātru un efektīvu atmaksu veikšanu iestāžu starpā. Rīkojoties saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 71. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

A. Atmaksāšana, pamatojoties uz faktiskajiem izdevumiem (Regulas (EK) Nr. 987/2009 62. pants)

Iestāde, kura, pamatojoties uz faktiskajiem izdevumiem, pieprasa atmaksu, iesniedz pieprasījumu vēlākais Regulas (EK) Nr. 987/2009 (turpmāk – īstenošanas regula) 67. panta 1. punktā noteiktajā termiņā. Iestāde, kura saņem pieprasījumu, nodrošina pieprasītās summas samaksu īstenošanas regulas 67. panta 5. punktā noteiktajā termiņā, bet pirms šī termiņa – cik vien drīz iespējams.

Pabalstu atmaksāšanas pieprasījumus, kuri iesniegti uz Eiropas veselības apdrošināšanas kartes (EVAK), uz dokumenta, ar ko aizstāj EVAK, vai uz jebkura cita dokumenta, kurš apliecina tiesības uz pabalstu, pamata, var noraidīt un pieprasījumu nosūtīt atpakaļ kreditoriestādei, ja pieprasījums ir, piemēram:

—	nepilnīgs un/vai nepareizi aizpildīts,

—	attiecas uz pabalstiem, kuri nav sniegti EVAK vai dokumenta, kas apliecina pabalsta saņēmēja tiesības uz pabalstu, derīguma laikā.

Pieprasījumu nevar noraidīt tādēļ, ka beigusies personas apdrošināšana iestādē, kas izdevusi EVAK vai dokumentu, kas apliecina tiesības uz pabalstu, ar nosacījumu, ka pabalsti saņēmējam tika sniegti izmantotā dokumenta derīguma laikā.

Iestāde, kuras pienākums ir atmaksāt uz EVAK pamata sniegtu pabalstu izmaksas, var pieprasīt, lai iestāde, kurā persona pabalsta sniegšanas laikā ir bijusi pienācīgi reģistrēta, atmaksā minēto pabalstu izmaksas pirmajai no minētajām iestādēm vai, ja personai nav bijis tiesību izmantot EVAK, kopā ar attiecīgo personu atrisina šo jautājumu.

Debitoriestāde nevar pārbaudīt pieprasījuma atbilstību Regulas (EK) Nr. 883/2004 19. pantam un 27. panta 1. punktam, ja vien nav pamatotu aizdomu par tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, kā skaidrots Eiropas Kopienu Tiesas judikatūrā (4). Tātad debitoriestādes pienākums ir pieņemt informāciju, ar ko pamatots pieprasījums, un atmaksāt pieprasīto summu. Gadījumā, ja rodas aizdomas par tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, debitoriestāde attiecīgu iemeslu dēļ var noraidīt pieprasījumu, kā tas noteikts īstenošanas regulas 67. panta 5. punktā.

4.	Ja, piemērojot 2. un 3. punktu, debitoriestāde apšauba to faktu pareizību, kuri ir pieprasījuma pamatā, kreditoriestādes pienākums ir pārskatīt, vai pieprasījums ir bijis pienācīgi sagatavots, un, ja nepieciešams, to anulēt vai pārrēķināt pieprasīto summu.

5.	Pēc īstenošanas regulas 67. panta 1. punktā noteiktā termiņa iesniegtu pieprasījumu neizskata.

B. Atmaksāšana, pamatojoties uz nemainīgām summām (īstenošanas regulas 63. pants)

Īstenošanas regulas 64. panta 4. punktā paredzētā uzskaites dokumentācija jāiesniedz debitordalībvalsts koordinēšanas struktūrai līdz tā gada beigām, kas seko pārskata gadam, un uz šīs dokumentācijas pamata sagatavotie pieprasījumi jāiesniedz tai pašai struktūrai iespējami drīz pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētas ikgadējās nemainīgās summas vienai personai, taču ievērojot īstenošanas regulas 67. panta 2. punktā noteikto termiņu.

7.	Kreditoriestāde, ja vien iespējams, iesniedz debitoriestādei pieprasījumus par tādiem pašiem gadījumiem, kuri attiecas uz konkrēto kalendāro gadu.

8.	Debitoriestāde, kas saņem pieprasījumu veikt atmaksu, ko nosaka uz nemainīgo summu pamata, nodrošina pieprasītās summas samaksu īstenošanas regulas 67. panta 5. punktā noteiktajā termiņā, bet pirms šī termiņa – cik vien drīz iespējams.

9.	Pēc īstenošanas regulas 67. panta 2. punktā noteiktā termiņa iesniegtu pieprasījumu neizskata.

10.

Pieprasījumu veikt atmaksu, ko nosaka uz nemainīgo summu pamata, var noraidīt un nosūtīt atpakaļ kreditoriestādei, ja pieprasījums, piemēram:

—	ir nepilnīgs un/vai nepareizi aizpildīts,

—	attiecas uz laikposmu, kurš neatbilst reģistrētā dokumenta, kas apliecina tiesības uz pabalstu, derīguma termiņam.

11.	Ja debitoriestāde apšauba to faktu pareizību, kuri ir pieprasījuma pamatā, krediroriestādes pienākums ir pārskatīt, vai pieprasījums ir bijis pienācīgi sagatavots, un, ja nepieciešams, to anulēt vai pārrēķināt pieprasīto summu.

C. Īstenošanas regulas 68. pantā paredzētie daļējie maksājumi

12.	Veicot īstenošanas regulas 68. pantā paredzētos daļējos maksājumus, atsevišķi jānosaka summa pieprasījumiem, kuru pamatā ir faktiskie izdevumi (īstenošanas regulas 67. panta 1. punkts), un atsevišķi pieprasījumiem, kuru pamatā ir nemainīgās summas (īstenošanas regulas 67. panta 2. punkts).

D. Sadarbība un informācijas apmaiņa

13.	Iestādes nodrošina labu savstarpēju sadarbību un rīkojas tā, it kā īstenotu savus tiesību aktus.

E. Stāšanās spēkā

14.	Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no Regulas (EK) Nr. 987/2009 spēkā stāšanās dienas.

Administratīvās komisijas priekšsēdētāja

Lena MALMBERG

(1) OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.

(2) OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.

(3) Sk. šā Oficiālā Vēstneša 23. lpp.

(4) 2005. gada 12. aprīļa spriedums Lietā C-145/03 Heirs of Annette Keller pret Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS) un Instituto Nacional de Gestión Sanitaria (Ingesa), ECR 2005, I-02529. lpp.

24.4.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/54

LĒMUMS Nr. S5

(2009. gada 2. oktobris)

par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 1. panta va) punktā paredzētā jēdziena “pabalsti natūrā” interpretāciju, kurus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 17., 19., 20., 22. pantu, 24. panta 1. punktu, 25., 26. pantu, 27. panta 1., 3., 4. un 5. punktu, 28., 34. pantu un 36. panta 1. un 2. punktu izmaksā slimības vai maternitātes gadījumā, un par to summu aprēķināšanu, kas jāatmaksā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 987/2009 62., 63. un 64. pantu

(Dokuments attiecas uz EEZ un uz EK un Šveices nolīgumu)

2010/C 106/18

ADMINISTRATĪVĀ KOMISIJA SOCIĀLĀS NODROŠINĀŠANAS SISTĒMU KOORDINĀCIJAI,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (1) 72. panta a) punktu, kurā paredzēts, ka Administratīvā komisija nodarbojas ar visiem administratīvajiem jautājumiem vai interpretācijas jautājumiem, kas izriet no Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulas (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (2),

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 883/2004 35. pantu un 41. pantu,

tā kā:

(1)

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 883/2004 17., 19., 20., 22. pantu, 24. panta 1. punktu, 25., 26. pantu, 27. panta 1., 3., 4. un 5. punktu, 28., 34. pantu un 36. panta 1. un 2. punktu, ir jānosaka visām dalībvalstīm saistoša termina “pabalsti natūrā” precīza nozīme, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 883/2004 1. panta va) punktā.

(2)	Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru jēdziens “slimības un maternitātes pabalsti natūrā” ietver tādus pabalstus natūrā, kas paredzēti personām, kam nepieciešama aprūpe. Rīkojoties saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 71. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

I. Vispārīgi noteikumi

Slimības un maternitātes pabalsti natūrā, kas jāņem vērā, aprēķinot Regulas (EK) Nr. 987/2009 (turpmāk – īstenošanas regula) 62., 63. un 64. pantā minētās atmaksas summas, jāuzskata par pabalstiem natūrā, ko saskaņā ar valsts tiesību aktiem piemēro iestāde, kura ir piešķīrusi pabalstus ja vien tos var pieprasīt atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 883/2004 (turpmāk – pamatregulas) 17., 19., 20., 22. pantam, 24. panta 1. punktam, 25., 26. pantam, 27. panta 1., 3., 4. un 5. punktam, 28., 34. pantam un 36. panta 1. un 2. punktam.

Par pabalstiem natūrā iepriekšminēto pamatregulas pantu izpratnē uzskata arī:

aprūpes apdrošināšanas pabalstus natūrā, ko piešķir par dažu tādu izdevumu pilnīgu vai daļēju tiešu samaksu, kas ir saistīti ar apdrošinātās personas aprūpes nepieciešamību un paredzēti tieši apdrošinātās personas labumam, piemēram, par kopšanu un aprūpi un palīga pakalpojumiem, kas sniegti mājās vai specializētās iestādēs, par aprūpes aprīkojuma iegādi vai par mājokļa uzlabošanas darbiem; būtībā šā veida pabalsti ir paredzēti kā pielikums veselības apdrošināšanas pabalstiem natūrā, lai uzlabotu aprūpējamo personu veselības stāvokli un dzīves kvalitāti;

pabalstus natūrā, kas nav saistīti ar aprūpes apdrošināšanu, bet kam ir tādas pašas iezīmes un mērķi kā šā punkta a) apakšpunktā minētajiem pabalstiem, ja vien tos pamatregulas izpratnē var uzskatīt par sociālās nodrošināšanas pabalstiem natūrā un ja saskaņā ar iepriekšminētajiem pamatregulas pantiem tos var piešķirt, kā norādīts šā punkta a) apakšpunktā.

Šā punkta a) un b) apakšpunktā minētie pabalsti natūrā jāietver iepriekš 1. punktā minētajos izdevumos.

Par pabalstiem natūrā paredzētajām izmaksām iepriekšminēto pamatregulas pantu izpratnē neuzskata:

a)	ar veselības apdrošināšanas shēmas administrēšanu saistītus izdevumus, piemēram, izmaksas, kas radušās, izskatot un apstrādājot dokumentus saistībā ar atlīdzību, kas pienākas personām, un iestāžu starpā;

b)	ar pabalstu piešķiršanu saistītus izdevumus, tādus kā ārsta honorāri par medicīnisko izziņu izsniegšanu, kas nepieciešamas, lai novērtētu pabalsta pieprasītāja invaliditātes pakāpi vai darbspēju;

c)	izdevumus par medicīnas pētniecību un subsīdijas profilaktiskās medicīnas iestādēm, kas paredzētas vispārējiem veselības aizsardzības pasākumiem, kā arī izdevumus par vispārējiem (ar risku nesaistītiem) pasākumiem;

d)	personu veiktus līdzmaksājumus.

II. Īstenošanas regulas 63. pantā paredzēto nemainīgo summu aprēķināšanas noteikumi

Saskaņā ar īstenošanas regulas 64. pantu ikmēneša un kopējo nemainīgo summu aprēķinā iekļauj:

a)	summas, kas uz pamatregulas 17. panta, 24. panta 1. punkta, 25. un 26. panta pamata izmaksātas dzīvesvietas dalībvalsts [apdrošināšanas] shēmā paredzētajos pabalstos natūrā;

b)	summas, kas uz pamatregulas 20. panta, 27. panta 3. un 5. punkta pamata par plānotu [medicīnisko] aprūpi ārpus dzīvesvietas dalībvalsts izmaksātas pabalstos natūrā;

c)	izmaksas par piešķirtajiem pabalstiem natūrā, kurus apdrošinātā persona saņēmusi ārpus dzīvesvietas dalībvalsts pagaidu uzturēšanas laikā, ja vien valsts tiesību aktos paredzēts, ka šo pabalstu izmaksas jāsedz; izņēmums ir šā lēmuma II daļas 5. punkta a) apakšpunktā paredzētās izmaksas.

Saskaņā ar īstenošanas regulas 64. pantu ikmēneša un kopējo nemainīgo summu aprēķinā neiekļauj:

a)	to pabalstu summu, kas uz pamatregulas 19. panta 1. punkta un 27. panta 1. punkta pamata piešķirta ārpus dzīvesvietas dalībvalsts pagaidu uzturēšanas laikā;

b)	to pabalstu summu, kas atmaksāta saskaņā ar pamatregulu vai uz divpusēju vai daudzpusēju nolīgumu pamata, izņemot atlīdzību par plānotu [veselības] aprūpi.

III. Citi noteikumi

6.	Atmaksājamo summu aprēķina pamatā, cik vien iespējams, jābūt tās valsts statistikai un pārskatiem, kurā persona uzturas vai dzīvo, un, vēlams, publicētajiem oficiālajiem datiem. Jānorāda izmantotās statistikas informācijas avoti.

7.	Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no Regulas (EK) Nr. 987/2009 spēkā stāšanās dienas.

Administratīvās komisijas priekšsēdētāja

Lena MALMBERG

(1) OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.

(2) OV L 284, 30.10.2009. 1. lpp.

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2010.106.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 106

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	53. sējums 2010. gada 24. aprīlis

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai
2010/C 106/01	Lēmums Nr. A1 (2009. gada 12. jūnijs) par dialoga un saskaņošanas procedūras izveidošanu jautājumos par dokumentu derīgumu, piemērojamo tiesību aktu noteikšanu un par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 883/2004 paredzēto pabalstu sniegšanu ( 1 )	1

2010/C 106/02	Lēmums Nr. A2 (2009. gada 12. jūnijs) par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. pantu par tiesību aktiem, ko piemēro darbā ārpus kompetentās valsts uz laiku norīkotiem darba ņēmējiem un personām, kuras veic darbību pašnodarbinātas personas statusā ( 1 )	5

2010/C 106/03	Lēmums Nr. E1 (2009. gada 12. jūnijs) par praktiskiem pasākumiem attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 4. pantā minētās datu elektroniskās apmaiņas pārejas periodu ( 1 )	9

2010/C 106/04	Lēmums Nr. F1 (2009. gada 12. jūnijs) par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 68. pantu attiecībā uz prioritāriem tiesību aktiem, ko piemēro gadījumā, kad tiesības uz pabalstiem pārklājas ( 1 )	11

2010/C 106/05	Lēmums Nr. H1 (2009. gada 12. jūnijs) par pamatu pārejai no Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 un Regulas (EEK) Nr. 574/72 uz Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 987/2009 un par to, kā piemērot sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas Administratīvās komisijas lēmumus un ieteikumus ( 1 )	13

2010/C 106/06	Lēmums Nr. H2 (2009. gada 12. jūnijs) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas Administratīvās komisijas Datu apstrādes tehniskās komisijas darba metodēm un sastāvu ( 1 )	17

2010/C 106/07	Lēmums Nr. P1 (2009. gada 12. jūnijs) par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 50. panta 4. punktu, 58. pantu un 87. panta 5. punktu attiecībā uz invaliditātes pensiju, vecuma pensiju un apgādnieka zaudējuma pabalstu ( 1 )	21

2010/C 106/08	Lēmums Nr. S1 (2009. gada 12. jūnijs) par Eiropas veselības apdrošināšanas karti ( 1 )	23

2010/C 106/09	Lēmums Nr. S2 (2009. gada 12. jūnijs) par Eiropas veselības apdrošināšanas kartes tehnisko specifikāciju ( 1 )	26

2010/C 106/10	Lēmums Nr. S3 (2009. gada 12. jūnijs), ar ko nosaka pabalstus, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 19. panta 1. punkts un 27. panta 1. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 25. panta A) punkta 3. apakšpunkts ( 1 )	40

2010/C 106/11	Lēmums Nr. U1 (2009. gada 12. jūnijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 54. panta 3. punktu saistībā ar bezdarbnieka pabalstu palielināšanu par apgādībā esošiem ģimenes locekļiem ( 1 )	42

2010/C 106/12	Lēmums Nr. U2 (2009. gada 12. jūnijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 65. panta 2. punkta darbības jomu attiecībā uz tādu pilnīgu bezdarbnieku tiesībām saņemt bezdarbnieka pabalstus, kuri nav pierobežas darbinieki, kas savas pēdējās darbības laikā nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā dzīvojuši dalībvalstī, kura nav kompetentā dalībvalsts ( 1 )	43

2010/C 106/13	Lēmums Nr. U3 (2009. gada 12. jūnijs) par jēdziena daļējs bezdarbs piemērošanas jomu attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 65. panta 1. punktā minētajiem bezdarbniekiem ( 1 )	45

2010/C 106/14	Ieteikums Nr. P1 (2009. gada 12. jūnijs) par spriedumu Gottardo lietā, no kā izriet, ka gadījumos, kad dalībvalsts noslēdz divpusēju sociālā nodrošinājuma līgumu ar trešo valsti, šai dalībvalstij ir pienākums nodrošināt darba ņēmējiem, kuri ir citas dalībvalsts pilsoņi, tādas pat priekšrocības, kādas iegūst tās pašas pilsoņi atbilstoši šim līgumam ( 1 )	47

2010/C 106/15	Ieteikums Nr. U1 (2009. gada 12. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami bezdarbniekiem, kuri iesaistās nepilnas slodzes profesionālās vai aroda darbībās dalībvalstī, kas nav šo personu dzīvesvietas valsts ( 1 )	49

2010/C 106/16	Ieteikums Nr. U2 (2009. gada 12. jūnijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 64. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanu bezdarbniekiem, kuri pavada dzīvesbiedru vai partneri, kurš veic profesionālo vai aroda darbību dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts ( 1 )	51

2010/C 106/17	Lēmums Nr. S4 (2009. gada 2. oktobris) par atmaksāšanas procedūrām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 35. un 41. panta īstenošanai ( 1 )	52

2010/C 106/18	Lēmums Nr. S5 (2009. gada 2. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 1. panta va) punktā paredzētā jēdziena pabalsti natūrā interpretāciju, kurus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 17., 19., 20., 22. pantu, 24. panta 1. punktu, 25., 26. pantu, 27. panta 1., 3., 4. un 5. punktu, 28., 34. pantu un 36. panta 1. un 2. punktu izmaksā slimības vai maternitātes gadījumā, un par to summu aprēķināšanu, kas jāatmaksā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 987/2009 62., 63. un 64. pantu ( 1 )	54

2010/C 106/19	Lēmums Nr. H3 (2009. gada 15. oktobris) par datumu, kas jāņem vērā, lai noteiktu valūtas kursu, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 90. pantā ( 1 )	56


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ un uz EK un Šveices nolīgumu