19.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/1

19.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/13

1.

Komisija 2009. gada 24. jūnijā pieņēma tiesību aktu paketi, ar ko brīvības, drošības un tiesiskuma telpā ir izveidota lielu IT sistēmu operatīvas vadības aģentūra. Paketē ietilpst ierosinātā Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido aģentūru, un ierosinātais Padomes lēmums, ar ko aģentūrai uztic operatīvu ŠIS II un VIS vadību, piemērojot LES VI sadaļu (3). Abi ierosinātie tiesību akti ir sīkāk izskaidroti tajā pašā datumā pieņemtā paziņojumā (4). Ierosinātos tiesību aktus un paziņojumu līdz ar efektivitātes ekspertīzi un efektivitātes ekspertīzes kopsavilkumu 2009. gada 11. augustā nosūtīja EDAU, lai saņemtu konsultāciju (5).

2.

Ierosinātās regulas juridiskais pamats ir rodams EK Līguma IV sadaļā. Tā kā, policijām un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, ŠIS II un VIS lietojuma pamats pašlaik ir LES VI sadaļa, ierosināto regulu papildina ierosinātais Padomes lēmums, kam pamatā ir LES VI sadaļa.

3.

Attiecīgos juridiskos instrumentos, ar ko izveido ŠIS II, VIS un Eurodac, ir noteikts – Komisijai ir jāatbild par minēto triju sistēmu operatīvu vadību (6). ŠIS II un VIS gadījumā tas ir paredzēts tikai pārejas posmā, un pēc tās par operatīvo vadību būtu jāatbild vadības iestādei. Eiropas Parlaments un Padome kopīgā 2007. gada 7. jūnija deklarācijā aicināja Komisiju pēc efektivitātes ekspertīzes, kurā būtu analizētas alternatīvas, ierosināt vajadzīgus tiesību aktus, ar ko aģentūrai ilgtermiņā uzticētu ŠIS II un VIS operatīvu vadību (7). Saskaņā ar minēto aicinājumu ir tapuši ierosinātie tiesību akti.

4.

Ar ierosināto regulu izveidotā aģentūra patiesi atbildēs par ŠIS II un VIS operatīvu vadību – un tāpat arī par Eurodac un iespējams, citu lielu IT sistēmu vadību. Atsauce uz “citām lielām IT sistēmām” būs aplūkota atzinuma 28. līdz 31. punktā. Saskaņā ar ierosinātās regulas preambulu, iemesli, kāpēc trijas lielas IT sistēmas, un, iespējams, arī citas sistēmas, būtu jāpakļauj vienai aģentūrai, ir – panākt sinerģijas, ietaupīt apjoma dēļ, radīt kritisko masu, un nodrošināt pēc iespējas labāku kapitāla un cilvēkresursu izmantojumu (8).

5.

Ar ierosināto regulu ir izveidota normatīva aģentūra, kam ir dota juridiska, administratīva un finanšu patstāvība, un kas ir juridiska persona. Aģentūra veiks vadības iestādes (vai Komisijas) uzticētos pienākumus, kā aprakstīts juridiskajos instrumentos, ar ko izveido ŠIS II, VIS un Eurodac. Aģentūra turklāt pārraudzīs pētniecību un pēc īpaša Komisijas lūguma īstenos eksperimentālas shēmas, kā attīstīt un/vai operatīvi vadīt lielas IT sistēmas, piemērojot EK Līguma IV sadaļu, iespējams, arī plašākā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (skat. še turpmāk 28.–31. punktu).

6.

Aģentūras administratīvā un vadības struktūrā būs valde, kurā būs pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts, un divi Komisijas pārstāvji, valdes un konsultantu grupu iecelts izpilddirektors, kas valdi nodrošinās ar zināšanām par attiecīgām IT sistēmām. Pašlaik ierosinātajā tiesību aktā ir paredzētas trīs konsultantu grupas – ŠIS II, VIS un Eurodac.

7.

Ar ierosināto Padomes lēmumu aģentūrai ir uzdoti vadības iestādei uzticētie pienākumi, kā paredzēts Padomes Lēmumā 2007/533/TI par ŠIS II un Padomes Lēmumā 2008/633/TI par VIS (9). Ar ierosināto lēmumu Eiropolam turklāt ir piešķirts novērotāja statuss aģentūras valdes sanāksmēs, ja darbakārtībā ir kāds jautājums par ŠIS II vai VIS. Tāpat Eiropols var iecelt pārstāvi ŠIS II un VIS konsultantu grupās (10). Tāpat arī novērotāja statuss ir dots Eurojust, un tas var iecelt pārstāvi, tiesa, tikai sakarā ar ŠIS II.

8.

EDAU ir gandarīts, ka viņam šajā jautājumā ir lūgta konsultācija, un iesaka ierosināto tiesību aktu apsvērumos dot atsauci uz šo konsultāciju, kā parasti dara tiesību aktos, par ko, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 45/2001, ir lūgtas EDAU konsultācijas.

9.

Pirms pieņemt ierosināto tiesību aktu, ir saņemta neoficiāla EDAU konsultācija. EDAU ir gandarīts, ka viņam ir lūgta minētā neoficiālā konsultācija, un priecājas, ka lielākā daļa viņa piezīmju ir ņemtas vērā ierosinātā tiesību akta galīgā variantā.

10.

Protams, EDAU rūpīgi vēro notikumu pavērsienus, veidojot aģentūru, kam ir paredzēts atbildēt par datu bāzu – piemēram, ŠIS II, VIS un Eurodac, kurās ir ļoti daudz personas datu – pareizu darbību un drošību. Atzinumā būs izskaidrots, ka EDAU neiebilst pret tādas aģentūras izveidi, ja vien tiesību pamataktos patiešām būs novērsti daži iespējami apdraudējumi, kas varētu nopietni ietekmēt cilvēku privātumu.

11.

Pirms sīkāk skaidrot tādu viedokli III un IV daļā, EDAU vispirms II daļā analizēs, kā Lisabonas Līgums, kas ir stājies spēkā 2009. gada 1. decembrī, ietekmēs ierosinātos tiesību aktus. EDAU V daļā izteiksies par vairākiem konkrētiem abu ierosināto tiesību aktu noteikumiem.

12.

Eiropas Savienības juridiskā struktūra ir būtiski mainījusies, 2009. gada 1. decembrī stājoties spēkā Lisabonas Līgumam. Ir paplašināta ES kompetence, it īpaši brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, un likumdošanas procedūras ir pielāgotas. EDAU ir analizējis, kā Līgumu grozījumi ietekmēs šos ierosinātos tiesību aktus.

13.

Ierosinātajā regulā kā tiesiskie pamatojumi ir minēti – EK Līguma 62. panta 2. punkta a) apakšpunkts, 62. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļa, 63. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 63. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 66. pants. Minētos pantus visnotaļ var atrast LESD 77. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 77. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 77. panta 2. punkta a) apakšpunktā, 78. panta 2. punkta e) apakšpunktā, 79. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 74. pantā. Likumdošanas procedūra, kas būtu jāievēro, paredzot pasākumus ar minētajiem tiesiskiem pamatiem, paliks tāda pati – koplēmumu procedūra bija un paliks piemērojama, bet turpmāk to dēvēs par “parasto likumdošanas procedūru”. Tālab Līgumos izdarītie grozījumi, šķiet, maz ietekmēs ierosinātās regulas tiesiskos pamatojumus un likumdošanas procedūru.

14.

Ierosinātā Padomes lēmuma pamatā pašlaik ir LES 30. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 30. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 34. panta 2. punkta c) apakšpunkts. Jaunajos līgumos ES Līguma 34. pants ir atcelts. 30. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir aizstāts ar LESD 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu, kas dod tiesisku pamatu attiecīgas informācijas vākšanas, glabāšanas, apstrādes, analīzes un apmaiņas pasākumiem, un tos paredz saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. ES Līguma 30. panta 1. punkta b) apakšpunkts, kurā ir runa par kompetentu iestāžu savstarpēju, operatīvu sadarbību, ir aizstāts ar LESD 87. panta 3. punktu, kurā ir paredzēta īpaša likumdošanas procedūra, un tā nozīmē, ka Padome, konsultējusies ar Eiropas Parlamentu, pieņem vienprātīgus lēmumus. Tā kā abas likumdošanas procedūras nesader viena ar otru, LESD 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 87. panta 3. punktu vairs nevar apvienot tiesiskā Padomes lēmuma pamatojumā. Tālab ir jāizvēlas.

15.

EDAU uzskata, ka LESD 87. panta 2. punkta a) apakšpunkts varētu būt vienīgais tiesiskais ierosinātā pasākuma pamats. Tādai iespējamībai būtu jādod priekšroka, jo parastās likumdošanas procedūras lietojums paredz pilnībā iesaistīt Eiropas Parlamentu un nodrošina demokrātisku likumību ierosinātajam tiesību aktam (11). Tādā ziņā jāuzsver, ka ierosinātajā tiesību aktā ir runa par tādas aģentūras izveidi, kura atbildēs par personas datu aizsardzību, ko rada LESD 16. pantā un Pamattiesību hartas 8. pantā atzītas pamattiesības, un kopš 2009. gada 1. decembra tās ir jāievēro.

16.

Ja par vienīgo tiesisko pamatojumu ņemtu LESD 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu, tas turklāt ļautu Komisijai abus ierosinātos tiesību aktus saplūdināt vienotā aģentūras izveides instrumentā, regulā, ko pieņemt tā, kā paredzēts parastajā likumdošanas procedūrā.

17.

EDAU aicina Komisiju visdrīzākā laikā precizēt šo stāvokli.

18.

Kā iepriekš minēts 3. punktā, Eiropas Parlaments un Padome aicināja Komisiju analizēt alternatīvas un ierosināt vajadzīgos tiesību aktus, ar ko aģentūrai būtu ilgtermiņā uzticēta ŠIS II un VIS operatīva vadība. Komisija ir pierakstījusi klāt arī Eurodac. Efektivitātes ekspertīzē Komisija izskata piecus variantus operatīvai triju sistēmu vadībai:

Komisija analizēja minētos variantus no četriem dažādiem aspektiem – operatīva, vadības, finanšu un juridiska aspekta.

19.

Komisija juridiskajā analīzē salīdzināja, kā šīs dažādās struktūras efektīvi sargātu pamattiesības un pamatbrīvības, un it īpaši – sargātu personas datus. Komisija secināja, ka tādā ziņā labāks būtu 3. un 4. variants (12). Pirmo divu variantu sakarā Komisija norādīja uz varbūtību, ka EDAU tad būtu grūtāk nodrošināt pārraudzību, un šo jautājumu pārrunāja, izvēršot ŠIS II. Sakarā ar pirmiem diviem variantiem Komisija turklāt piesauca problemātisko stāvokli, ko rada EK Līguma 288. panta (tagad – LESD 340. panta) uzliktās saistības, ja attiecīgu valstu personāla veiktas operācijas būtu apstrīdētas.

20.

EDAU piekrīt Komisijai, ka no EDAU veicamas pārraudzības viedokļa labāk būtu, ja pastāvētu viena Eiropas mērogu struktūra, kas atbildētu par lielu IT sistēmu, piemēram, ŠIS II, VIS un Eurodac operatīvu vadību. Vienas, vienotas struktūras izveide turklāt padarītu skaidrākus jautājumus par saistībām un piemērojamiem tiesību aktiem. Regula (EK) Nr. 45/2001 būtu piemērojama visām tādas Eiropas mērogu struktūras darbībām.

21.

Nākamais jautājums tomēr ir – kādai Eiropas mērogu struktūrai tai vajadzētu būt. Komisija diskutē par jaunas aģentūras izveidi un divu esošo struktūru, proti, Frontex un Eiropola izmantojumu. Izskan nopietni iebildumi pret to, ka Frontex vai Eiropols operatīvi vadītu lielas IT sistēmas, jo gan Frontex, gan Eiropols pats ir ieinteresēts, pienākumus pildot, izmantot personas datus. Jau ir paredzēts, ka Eiropols piekļūs ŠIS II un VIS, un pašlaik notiek diskusijas par tiesību aktiem, kas ļautu Eiropolam piekļūt Eurodac  (13). EDAU uzskata, ka labākais variants būtu tāds, ar ko lielu datu bāzu – piemēram, ŠIS II, VIS un Eurodac – apvienotu operatīvu vadību uzticētu kādai neatkarīgai struktūrai, kas pati nebūtu ieinteresēta datu bāzu lietotāja. Tādējādi samazinātos iespējamība datus izmantot nepareizi. Tādā sakarā EDAU vēlētos norādīt uz elementāru datu aizsardzības principu, kas paredz informāciju izmantot tikai tādām vajadzībām, kam tā ir domāta, kurš prasa, lai personas datus nevarētu izmantot tādām vajadzībām, kas nav saderīgas ar to, kāpēc dati ir apstrādāti (14).

22.

Viens variants, par ko Komisija nediskutē, ir pašas Komisijas veikta operatīva sistēmu vadība, valstīm neko nedeleģējot. Ļoti līdzīgs variants ir izveidot izpildes aģentūru, nevis regulatīvu aģentūru. Kaut gan no datu aizsardzības viedokļa nav iemesla Komisijai liegt pašai veikt minēto uzdevumu (Komisija pati nelieto minētās sistēmas), EDAU atsevišķas aģentūras izveidē saskata reālu labumu. Regulatīvas, nevis izpildes aģentūras izveide arī varētu izrādīties apsveicama, jo tas neļautu ar Komisijas lēmumu vien izveidot aģentūru un noteikt tās darbības jomu. Tagad aģentūru izveidos, pamatojoties uz regulu, ko pieņems, kā paredzēts parastā likumdošanas procedūrā, tātad saskaņā ar demokrātisku lēmumu.

23.

EDAU saskata priekšrocības neatkarīgas regulatīvas aģentūras izveidē. EDAU tomēr vēlas uzsvērt, ka aģentūra būtu jāveido vien tad, kad tās darbības joma un pienākumi ir skaidri definēti.

24.

Pašreizējās likumdošanas un atklātās debatēs par šo ierosināto tiesību aktu ir izskanējušas šaubas par iespējamību, ka izveidotā aģentūra darbosies kā “lielais brālis”. Apgalvojums attiecas uz iespējamu funkciju pārbīdi, kā arī uz jautājumu par dažādu IT sistēmu saderību. Abām problēmām uzmanība būs pievērsta šajā atzinuma daļā.

25.

Pirms tam EDAU vēlas nākt klajā ar apgalvojumu – kā fundamentālu pieņēmumu – ka kļūdu iespējamība vai nepareizs personas datu lietojums varētu vērsties plašumā, ja vairāk lielu IT sistēmu uzticētu vienam operatīvam vadītājam. Lielu vienas un tās pašas aģentūras vadītu IT sistēmu kopskaits tālab būtu jāierobežo tiktāl, lai nodrošinātu pietiekamas datu aizsardzības garantijas. Citiem vārdiem sakot, galvenais – nevajadzētu censties pēc iespējas daudz lielu IT sistēmu pakļaut vienas aģentūras operatīvai vadībai.

26.

Pašreizējā situācijā bailes no funkciju pārbīdes attiecas uz domu, ka jauna aģentūra spēs pēc savas ierosmes radīt un apvienot jau esošas un jaunas, lielas IT sistēmas tiktāl, ciktāl tas vēl nav paredzēts. EDAU ir pārliecināts, ka no aģentūras funkciju pārbīdes var izvairīties, ja, pirmkārt, (iespējamā) aģentūras darbības joma būs ierobežota un skaidri definēta juridiskā instrumentā, ar ko to izveidos, un, otrkārt, ja nodrošinās, ka visa darbības jomas paplašināšana notiks, izmantojot demokrātisku lēmumu pieņemšanas procedūru, un parastā likumdošanas procedūra tāda ir.

27.

Runājot par (iespējamās) aģentūras darbības jomas ierobežošanu, aplūkojamā ierosinātā tiesību akta 1. pantā ir minēta operatīva ŠIS II, VIS un Eurodac vadība, kā arī “citu lielu [IT] sistēmu attīstīšana un vadība saskaņā ar EK Līguma IV sadaļu”. Runājot par darbības jomas noteikšanu, citētā daļa liek atbildēt uz trim jautājumiem – kas ir jāsaprot ar “attīstīšanu”, kas ir jāsaprot ar “lielām IT sistēmām”, un kas ir jāsaprot ar frāzi“ saskaņā ar EK Līguma IV sadaļu”? Šie trīs jautājumi še turpmāk būs aplūkoti, sākot no pēdējā.

28.

Frāze “saskaņā ar EK Līguma IV sadaļu” ierobežo to, kādas lielas IT sistēmas var uzticēt aģentūrai. EDAU tomēr ir pamanījis, ka ar šo frāzi ir paredzēts vēl vairāk ierobežot iespējamo darbības jomu, un to var secināt no ierosinātās regulas nosaukuma, 4. un 10. apsvēruma. Minētie formulējumi atšķiras no 1. panta tādā ziņā, ka aptver plašākas darbības jomas – tajos ir runa par “brīvības, drošības un tiesiskuma telpu” nevis par ierobežotāku, EK Līguma IV sadaļā formulētu kompetences jomu (vīzas, patvērums, imigrācija un citas ar personu brīvu pārvietošanos saistītas politikas jomas).

29.

EK Līguma IV sadaļas atšķirība no plašākā jēdziena – brīvības, drošības un tiesiskuma telpas (kas aptver arī ES Līguma VI sadaļu) – ir apzināta ierosinātās regulas 6. pantā, kura 1. punktā ir aplūkota iespējamība aģentūrai īstenot eksperimentālas lielu IT sistēmu attīstības un/vai operatīvas vadības shēmas, piemērojot EK Līguma IV sadaļu, un 2. punktā – iespējamība, ka aģentūra ar citām lielām IT sistēmām saistītas eksperimentālas shēmas īsteno brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Stingri ņemot, 6. panta 2. punkts nesaskan ar ierosinātās regulas 1. pantu.

30.

Ierosinātās regulas 1. panta un nosaukuma, kā arī 4. un 10. apsvēruma un 6. panta 2. punkta pretrunas ir jāatrisina. EDAU, atsaucoties uz 25. punktā izdarīto fundamentālo pieņēmumu, uzskata, ka šajā stadijā, piemērojot EK Līguma IV sadaļu, patiesi būtu ieteicams kompetenci aprobežot ar lielām IT sistēmām. Pēc 2009. gada 1. decembra, kad stājies spēkā Lisabonas Līgums, tas nozīmētu aprobežoties ar LESD V sadaļas 2. nodaļā minētajām politikas jomām. Kad pieredze būtu gūta un kad aģentūras funkcionēšana būtu atzīta par labu esam (skat. ierosinātā tiesību akta 27. pantu un piebildes še turpmāk, 49. punktā), 1. pantā doto atsauci varbūt varētu izvērst, aptverot visu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, ja vien lēmumu pieņemtu ar parasto likumdošanas procedūru.

31.

Ja likumdevēji tomēr pieņemtu lēmumu par tādu darbības jomu, ko var atvedināt no nosaukuma un 4. un 10. apsvēruma, 6. panta 2. punkta sakarā būtu jānoskaidro cits jautājums. Pretstatā 6. panta pirmam ievilkumam otrā ievilkumā nav teikts, ka eksperimentālas shēmas īsteno, lai attīstītu un vai operatīvi vadītu lielas IT sistēmas. Apzinātas abu ievilkumu atšķirības un papildu frāzes trūkums otrā ievilkumā liek jautāt, ko gan Komisija īsti ir mēģinājusi nodibināt. Vai tas nozīmē, ka pirmā ievilkumā minētās eksperimentālās shēmās būtu jāietver ekspertīze, kā jaunā aģentūra varētu attīstīties un izvērst operatīvu vadību, bet tāda ekspertīze nepieder pie eksperimentālām otrā ievilkuma shēmām? Ja tā, tas tekstā būtu jāizskaidro labāk, jo precizējuma svītrojums attiecas arī uz to, kā aģentūra īsteno un operatīvi vada tādas sistēmas. Ja Komisija ir gribējusi teikt ko citu, tas būtu jāformulē skaidrāk.

32.

Jēdziens “lielas IT sistēmas” ir visnotaļ diskutabls. Dažkārt nav vienādas izpratnes par to, kādas sistēmas ir jāuzskata par lielām IT sistēmām, un kādas ne. Jēdziena interpretācija nopietni ietekmē nākotnē iespējamu aģentūras darbības jomu. Trim lielajām IT sistēmām, kas ierosinātajā tiesību aktā ir skaidri minētas, piemīt kopīgs elements – datu glabāšana centralizētā datu bāzē, par ko (pašlaik) atbild Komisija. Nav skaidrs, vai nākotnē iespējamas aģentūras darbības aprobežosies ar lielām IT sistēmām, kam piemīt tāda īpašība, vai arī tās varētu tāpat aptvert decentralizētas sistēmas, tādas, kā sakarā Komisijas atbildība aprobežojas ar vienotas sistēmu infrastruktūras, piemēram, Prīmes sistēmas un Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas (European Criminal Records Information System – ECRIS) attīstīšanu un profilaksi (15). Lai sakarā ar aģentūras izveidi novērstu pārpratumus nākotnē, EDAU aicina likumdevējus padarīt skaidrāk saprotamu lielu IT sistēmu jēdzienu.

33.

Aģentūra līdztekus operatīvai lielu IT sistēmu vadībai pildīs arī 5. pantā (pētniecības pārraudzība) un 6. pantā (eksperimentālas shēmas) minētos uzdevumus. Pirmais paredz pārraudzīt attiecīgus pētījumus un sniegt pārskata ziņojumus Komisijai. Sakarā ar eksperimentālām shēmām veiktās darbībās īsteno eksperimentālās shēmas, lai attīstītu un/vai operatīvi vadītu lielas IT sistēmas (skat. tomēr še iepriekš, 31. punktā, izteiktās piebildes). 6. pantā ir definēts, kā būtu jāsaprot vārds “attīstīšana”. Minētā vārda lietojums 1. pantā liek domāt, ka aģentūras pienākums varētu būt – pēc savas ierosmes attīstīt lielas IT sistēmas. Tomēr 6. panta 1. punktā un 2. punktā par to nav runas. Ir skaidri norādīts, ka aģentūra to var darīt “pēc skaidra un precīza Komisijas lūguma”. Citiem vārdiem sakot, ierosmes attīstīt jaunas, lielas IT sistēmas ir Komisijas ziņā. Visi lēmumi reāli veidot kādu jaunu, lielu IT sistēmu, protams, būtu jāpieņem ar LESD paredzētām likumdošanas procedūrām. Lai ierosinātās regulas 6. pantu padarītu vēl stiprāku, likumdevēji varētu pieņemt lēmumu 6. panta 1. punkta un 2. punkta sākumā ierakstīt vārdu “tikai”.

34.

Kā jau teikts, no iespējamas funkciju pārbīdes var izvairīties, ja, pirmkārt, aģentūras (iespējamo) darbības jomu ierobežo un skaidri definē juridiskos instrumentos, ar ko to izveido, un, otrkārt, nodrošina demokrātiskas lēmumu pieņemšanas procedūras, tātad parastās likumdošanas procedūras izmantojumu, paplašinot darbības jomu. Dokumentā jau ir parametri, kas ierobežo funkciju pārbīdes iespējamību.

35.

Tomēr, runājot par precīzu iespējamo jaunās aģentūras darbības jomu, dažas neskaidrības saglabājas. Likumdevējiem pirmkārt vajadzētu skaidrāk formulēt un apzinīgi pieņemt lēmumu vai darbības joma aprobežosies ar LESD V sadaļas 2. nodaļu – vai arī darbības jomai, iespējams, vajadzētu aptvert visas lielas IT sistēmas, ko izvērstu brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Otrkārt, likumdevējiem vajadzētu šajā sakarā skaidrāk formulēt lielu IT sistēmu jēdzienu un skaidri pateikt – vai tas aptver tikai lielas IT sistēmas, kā obligāts elements ir glabāt datus centralizētā datu bāzē, par ko atbild Komisija vai aģentūra. Treškārt, kaut gan jau 6. pantā aģentūrai ir aizliegts pēc savas ierosmes attīstīt jaunas IT sistēmas, 6. pantu varētu padarītu vēl stiprāku, 1. un 2. punktā pierakstot vārdu “tikai”, ja tāda doma ir pareiza.

36.

“Saderības” jēdziens ir daudznozīmīgs. EDAU to secināja 2006. gada 10. marta piebildēs par Komisijas paziņojumu, kurā aplūkota Eiropas datu bāzu saderība (16). Runājot par jauno aģentūru, saderības jēdziens ir jāsaprot kā tāds, kurā ir ietverta iespējamība, ka, uzticot vairāku lielu IT sistēmu operatīvu vadību vienai aģentūrai, visām sistēmām izmantos līdzīgu tehnoloģiju, un tātad tās viegli būs savā starpā savienot. Visumā EDAU atbalsta tādu ieceri. EDAU 2006. gada 10. marta piebildēs norādīja – ja dažādu, lielu IT sistēmu savstarpēju savienošanu padara tehniski iespējamu, tas dod nopietnu stimulu tās arī savienot. Ir nopietni iemesli atkārtoti uzsvērt, cik svarīgi ir datu aizsardzības noteikumi. EDAU tālab uzsvēra, ka tikai tad var darīt iespējamu lielu IT sistēmu saderību, ja pilnībā ir respektēti datu aizsardzību principi, un it īpaši – pilnībā respektēts iepriekš minētais princips, kas paredz informāciju izmantot tikai tādām vajadzībām, kam tā ir domāta (skat. 21. punktu še iepriekš).

37.

Iespējamais aicinājums ar tehnoloģijām, ko savā starpā ir viegli savienot, padarīt saderīgas lielas IT sistēmas, tomēr īsti neattiecas uz jaunas aģentūras izveidi. Tāpat, arī bez aģentūras var izstrādāt iespējami saderīgas sistēmas.

38.

Neatkarīgi no tā, kāda operatīvas vadības struktūra būtu izvēlēta, saderību var darīt iespējamu tikai tad, ja tā atbilst datu aizsardzības noteikumiem, un pašu lēmumu par to pieņem parastā likumdošanas procedūrā. No ierosinātās regulas ir skaidrs, ka lēmumu padarīt saderīgas lielas IT sistēmas nav lēmums, ko var pieņemt aģentūra (skat. arī še iepriekš, 33. punktā, veikto analīzi). Izsakoties vēl kategoriskāk, no Komisijas 2008. gada 11. marta paziņojuma par Eiropas aģentūrām izriet, ka Komisija nedrīkst kādai aģentūrai deleģēt pilnvaras paredzēt tādus vispārējus normatīvus pasākumus (17). Kamēr tāds lēmums nav pieņemts, aģentūras pienākums ir ieviest pareizus drošības pasākumus, lai novērstu lielu tās apsaimniekotu IT sistēmu (skat. par drošības pasākumiem arī 46. un 47. punktu) iespējamu savstarpēju savienošanu.

39.

Saderība (kas jau ir paredzēta vai ko varētu paredzēt nākotnē) varētu būt aspekts Komisijas lūgumā aģentūrai īstenot eksperimentālu shēmu – attīstīt jaunas, lielas IT sistēmas, kā aprakstīts ierosinātās regulas 6. pantā. Tas liek jautāt – kādu procedūru Komisija izmantos, lūdzot aģentūrai tādu eksperimentālu shēmu. Komisijai, pirms to lūgt, noteikti vajadzētu būt veikušai vismaz provizorisku ekspertīzi – vai lielas IT sistēmas kopumā, un konkrēti to saderība, atbilstu datu aizsardzības prasībām, un vispārējāk – tādu sistēmu izveides tiesiskam pamatam. Turklāt obligātas konsultācijas ar Eiropas Parlamentu un EDAU varētu būt procedūras, ar ko izsaka lūgumu, aspekts. Reālais Komisijas lūgums aģentūrai noteikti būtu jādara pieejams visām attiecīgām ieinteresētām pusēm, arī Parlamentam un EDAU. EDAU aicina likumdevējus procedūru padarīt skaidrāk saprotamu.

40.

Ar ierosināto regulu ir izveidota neatkarīga regulatīva aģentūra, kas ir juridiska persona. Ierosinātās regulas 6. apsvērumā ir norādīts, ka aģentūru izveidos, jo vadības iestādei būtu vajadzīga tiesiska, administratīva un finanšu patstāvība. Še iepriekš, 20. punktā, jau ir norādīts, ka vienas, vienotas struktūras izveide padarītu skaidrākus saistību un piemērojamo tiesību aktu jautājumus.

41.

Ierosinātās regulas 25. pantā ir apstiprināts, ka informācijas apstrāde jaunajā aģentūrā notiks saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001. Turklāt 16. apsvērumā ir izcelts – tas nozīmē, ka EDAU ir pilnvarots no aģentūras saņemt piekļuvi visai informācijai, kas būtu vajadzīga viņa veiktām analīzēm.

42.

EDAU ir gandarīts, ka tādējādi ir apstiprināta Regulas (EK) Nr. 45/2001 izmantojamība jaunās aģentūras darbībās. Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 45/2001 trūkst ierosinātajā Padomes lēmumā, lai gan ir skaidrs, ka aģentūrai pienākumus uzliks arī minētā regula, ja datu bāzi izmantos darbībām, kas pieder pie tiesu un policiju sadarbības krimināllietās. Līdz ar Lisabonas Līguma stāšanos spēkā – un, ja likumdevēji pieņemtu lēmumu joprojām saglabāt divus atšķirīgus juridiskus instrumentus (skat. piebildes še iepriekš II daļā) – nav iemesla arī Padomes lēmuma apsvērumos un/vai noteikumos nedot atsauci uz Regulu (EK) Nr. 45/2001.

43.

EDAU ir gandarīts arī par to, ka ierosinātās regulas 9. panta 1. punkta o) apakšpunktā ir skaidri paredzēts iecelt datu aizsardzības inspektoru (Data Protection Officer – DPO). EDAU vēlas uzsvērt to, cik svarīgi ir iecelt agrā stadijā DPO, ņemot vērā EDAU nostājas dokumentu DPO jautājumā (18).

44.

Regulā (EK) Nr. 45/2001 un juridiskos instrumentos, ar ko izveido IT sistēmas, EDAU ir dotas pilnvaras pārraudzīt aģentūru. Pilnvaras ir uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 45/2001 47. pantā, un lielākoties tās izmanto, ja datu aizsardzības noteikumi jau ir pārkāpti. EDAU ir ieinteresēts, lai viņu par aģentūras darbībām informētu regulāri – ne tikai pēc, bet arī pirms tām. Tagad EDAU Komisijā ir izstrādājis praksi, kas atbilst viņa interesēm. EDAU cer, ka tāda pozitīva sadarbība izveidosies arī ar jaunizveidoto aģentūru. Tādā sakarā EDAU iesaka likumdevējiem iekļaut EDAU gadskārtējo darba programmu un gada darbības pārskata ziņojumu saņēmēju sarakstā, kā noteikts ierosinātās regulas 9. panta 1. punkta i) un j) apakšpunktā.

45.

Ierosinātās regulas 9. panta 1. punkta r) apakšpunktā ir runa par EDAU sniegtiem pārskata ziņojumiem par revīzijām saskaņā ar 45. pantu Regulā (EK) Nr. 1987/2006 par ŠIS II un 42. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 767/2008 par VIS. Pašreizējais formulējums atstāj iespaidu, ka aģentūras ziņā ir pilnībā atstāti pasākumi pēc revīzijas, arī iespēja vispār neievērot ieteikumus. Kaut gan aģentūra var komentēt pārskata ziņojumus, un tās ziņā būs noteikt, kā īstenot EDAU ieteikumus, vispār neievērot ieteikumus nav pieļaujams. Tālab EDAU ierosina vai nu svītrot minēto panta punktu, vai frāzi “un pieņem lēmumus par turpmākiem pasākumiem pēc revīzijas” aizstāt ar “un pieņem lēmumus, kā vislabāk īstenot pēc revīzijas ieteiktos pasākumus”.

46.

Ierosinātajā regulā ir teikts, ka izpilddirektors iesniedz valdes pieņemšanai prasīto drošības pasākumu projektu, arī drošības plānu (skat. 14. panta 6. punkta g) apakšpunktu un 9. panta 1. punkta n) apakšpunktu). Drošība ir minēta arī 26. pantā, kurā ir runa par klasificētas informācijas un neklasificētas, diskrētas informācijas aizsardzības noteikumiem. Ir dota atsauce uz Komisijas Lēmumu 2001/844/EK, EOTK, Euratom (19), un otrā punktā – uz Eiropas Komisijas pieņemtiem un īstenotiem neklasificētas, diskrētas informācijas apstrādes drošības principiem. Līdztekus piebildēm, kas būs dotas nākamā punktā, EDAU iesaka likumdevējiem atsauci uz konkrētu dokumentāciju iekļaut arī otrā punktā, jo tas patlaban ir visnotaļ nekonkrēts.

47.

EDAU vēlas uzsvērt, ka juridiskos instrumentos, ar ko ir izveidota ŠIS II, VIS un Eurodac, ir sīki izstrādāti noteikumi par drošību. Nav īsti skaidrs – vai minētie konkrētie noteikumi pilnībā līdzinās 26. pantā minētajiem vai ir pilnībā saderīgi ar tiem. Tā kā ar drošības plānu būtu jāgarantē augstākā līmeņa drošība, EDAU iesaka likumdevējiem izdarīt grozījumus 26. pantā, paplašināt noteikumu, plašāk pievēršoties drošības noteikumu jautājumam, un ietvert atsauces uz attiecīgiem juridiskiem instrumentiem par trim lielām IT sistēmām. Pirms tam būtu jāveic ekspertīze, ciktāl minētie noteikumi savā starpā ir līdzīgi un saderīgi. Turklāt tādi – plašāki – noteikumi būtu jāsaista ar 14. panta 6. punkta g) apakšpunktu un 9. panta 1. punkta n) apakšpunktu, kur ir runa par drošības pasākumu un drošības plānu izstrādi un pieņemšanu.

48.

EDAU zina, ka lēmums par aģentūras galvenās mītnes vietu, par ko ir runa 7. panta 4. punktā, ir visnotaļ politisks. Lai nu kā, EDAU tomēr iesaka, ņemot vērā 19. pantu, kur ir runa par galvenās mītnes nolīgumu, mītnes izvēli pamatot ar objektīviem kritērijiem, piemēram, brīvām telpām – un tām būtu jābūt atsevišķā, tikai aģentūrai atvēlētai ēkā – un iespējām garantēt ēkas drošību.

49.

Ierosinātās regulas 27. pantā ir noteikts, ka trīs gadus pēc dienas, kad aģentūra sāk pildīt pienākumus – un turpmāk reizi piecos gados – saskaņā ar darba uzdevumu, ko ir devusi valde, apspriedusies ar Komisiju, valde pasūta neatkarīgu, pieaicinātu ekspertu veiktu regulas īstenošanas izvērtējumu. Lai nodrošinātu, ka datu aizsardzība pieder pie minētā darba uzdevuma, EDAU iesaka likumdevējiem tādu skaidru atsauci dot pirmā punktā. EDAU turklāt aicina likumdevējus nediskriminatīvi konkretizēt otrā punktā minētās ieinteresētās personas, un viņu vidū arī EDAU. EDAU iesaka likumdevējiem arī iekļaut EDAU to iestāžu vidū, kas saņem trešā punktā minētos dokumentus.

50.

EDAU provizoriski norāda uz to, ka nav iespējams ierosināto Padomes lēmumu pamatot ar diviem LESD pantiem, ES Līguma pantu pēctečiem, kas tagad ir ierosinātā tiesību akta pamatā. EDAU aicina Komisija padarīt skaidrāk saprotamu stāvokli un apsvērt iespēju izmantot tiesiskā pamatojuma pantu, kas lielāko daļu pilnvaru piešķir Eiropas Parlamentam, un apsvērt iespēju abus ierosinātos tiesību aktus saplūdināt vienā regulā.

51.

EDAU ir analizējis dažādus ŠIS II, VIS un Eurodac operatīvas vadības variantus, un saskata priekšrocības izveidot regulatīvu aģentūru operatīvai dažu lielu IT sistēmu vadībai. EDAU tomēr uzsver, ka aģentūra būtu jāveido tikai tad, ja tās darbības joma un pienākumi ir skaidri definēti.

52.

EDAU ir pārrunājis divas vispārējas aģentūras izveides problēmas, kas attiecas uz datu aizsardzību – iespējamu funkciju pārbīdi, un tās ietekmi uz sistēmu saderību.

53.

EDAU uzskata, ka no iespējamas funkciju pārbīdes var izvairīties, ja, pirmkārt, juridiskos aģentūras izveides instrumentos aģentūras (iespējamā) darbības joma būs ierobežota un skaidri definēta, un, otrkārt, būs garantēts, ka darbības jomas paplašināšanā izmantos demokrātisku lēmumu pieņemšanas procedūru. EDAU norāda, ka šajos ierosinātajos tiesību aktos jau ir tādi parametri, bet dažas neskaidrības tomēr ir palikušas. EDAU tālab iesaka likumdevējiem:

54.

Visumā EDAU ir norūpējies par neskaidriem notikumu pavērsieniem iespējamas lielu IT sistēmu saderības ziņā. EDAU tomēr neuzskata, ka aģentūras izveide tādā ziņā būtu pats bīstamākais faktors. EDAU ir pamanījis, ka aģentūra nespēs lēmumus par saderību pieņemt pēc savas ierosmes. EDAU aicina likumdevējus ierosināto eksperimentālo shēmu kontekstā padarīt skaidrāk saprotamu procedūru, kas Komisijai būtu jāievēro, pirms lūgt kādu eksperimentālu shēmu. Pēc EDAU domām tādā procedūrā būtu jāietver ekspertīze, kas varētu prasīt konsultācijas ar Eiropas Parlamentu un EDAU, par to, kādas iespējamas sekas datu aizsardzībā radītu ierosme, kas būtu izstrādāta, ievērojot tādu lūgumu.

55.

EDAU turklāt nāk klajā ar šādiem konkrētiem ieteikumiem:

19.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/21

19.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/26

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32010M5732. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

19.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/27

19.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/28

19.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/29

19.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/30

1.

Komisija 2010. gada 12. martā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums Brakes Group (Apvienotā Karaliste) (ko kontrolē Bain Capital Investors), minētās EK Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē iegūst kontroli pār visu uzņēmumu Menigo Food services AB (Zviedrija), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.5835 – Cucina/Brakes/Menigo uz šādu adresi:

19.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/31

—



Produkta nosaukums

—

Produkta apraksts

—



Ģeogrāfiskais apgabals

—

Izcelsmes apliecinājums

—

Ražošanas metode

—



Saikne

—

Marķējums

—



Valsts prasības

—

Citur – Jaunas atsauces attiecībā uz pārbaudes struktūru

—

Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā

—



Grozījumi reģistrētu ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts ne vienots dokuments, ne kopsavilkums

—



Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts) nav jāizdara grozījumi

—



Pagaidu grozījumi specifikācijā, kas saistīti ar valsts iestāžu noteikto obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts)

—

Pašreiz spēkā esošās specifikācijas 4. pantā svītrota tabula ar “Agnello di Sardegna” gaļas fizikāli ķīmisko īpašību rādītājiem un izdalīti 3 nozīmīgi parametri. Faktiski tabulā ietvertie elementi saskaņā ar Sasāri [Sassari] universitātes pētījumu ir attiecināmi arī uz citu sugu dzīvnieku gaļu (piem., cūkas vai liellopu), tādēļ tos nevar izmantot ar AĢIN “Agnello di Sardegna” apzīmētā produkta raksturošanai, turpretim jaunajā specifikācijā iekļautie parametri raksturo “Agnello di Sardegna” specifiskās īpašības. Šā grozījumu pieteikuma mērķis ir gan pārbaudīt gaļas kvalitātes rādītājus, nosakot pH vērtības, gan arī novērst nevajadzīgas analīzes, kurās nosaka faktiski “neraksturojošas” īpašības, saglabājot divus rādītājus, kas liecina par produkta kvalitāti, – proteīdus un lipīdus.

—

Patlaban spēkā esošās specifikācijas 3. panta 2. punktā attiecībā uz dzīvnieku turēšanas apstākļiem vārdu “jābūt” aizstāj ar vārdkopu “var būt”, tādējādi precizējot, ka ziemas naktīs jēri nav obligāti jātur kūtīs. Tas izskaidrojams ar to, ka Sardīnijā maigas ziemas nav reta parādība, un tāpēc jēri naktīs nav jātur zem jumta.

—

Specifikācijas 3. panta 5. punktā grozījumi izdarīti attiecībā uz ganāmpulka vienību identifikāciju, ņemot vērā, ka līdztekus manuālajiem paņēmieniem, kas paredzēti pašreizējā specifikācijā, izmantojamas arī optiskās vai elektroniskās sistēmas, lai identifikācijas sistēmu pielāgotu Kopienas un valsts tiesiskā regulējuma attīstībai ganāmpulka uzskaites jomā. Ar Padomes 2003. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 21/2004, ko Itālija transponēja 2005. gadā, nosaka specifiskākas un stingrākas normas aitu un kazu identifikācijas un uzskaites ziņā, grozot Direktīvu 92/102/EEK.

—

Specifikācijas 3. panta a) punktā iekļauts Sardīnijas “piena” jēru minimālais svars (5 kg), kas pašreizējā specifikācijā nav paredzēts; tajā noteikts tikai maksimālais svars. Norāde par minimālo svaru iekļauta, lai nepieļautu, ka jērus nokauj pārāk jaunus un ar nepilnīgi izveidojušos ķermeni, kuru gaļai nepiemīt specifikācijā paredzētās īpašības. Prasība ievērot minimālo 5 kg svaru garantē, ka jēri ir sasnieguši attiecīgu vecumu (aptuveni 30 dienas), un līdz ar to dzīvnieku fiziskā attīstība ir tāda, ka to muskuļaudi, tauki un gaļas krāsa atbilst aizsargātā produkta ražošanai, kuru apzīmē ar AĢIN “Agnello di Sardegna”.

—

Turpat 3. pantā visiem trim jēru veidiem – “da latte” (“piena jērs”), “leggero” (“vieglais jērs”) un “da taglio” (“izcirtņu (sadalei izcirtņos paredzēts) jērs”) – ieviesta norāde attiecībā uz svaru, kādam jābūt “atdzesētam liemenim bez ādas, bet ar galvu un iekšām”; pašreizējā specifikācijā tas nav norādīts.

—

No 3. panta svītrota norāde “tīrasiņu dzīvnieki/izaudzēti bez krustošanas”, kas bija iekļauta a), b) un c) apakšpunkta pirmajā daļā. Šīs “definīcijas” interpretācija patlaban sniegta 1999. gada 3. augusta likumā Nr. 280, kurā par aitu sugas tīrasiņu vaislinieku uzskata “dzīvnieku, kurš ierakstīts ciltsgrāmatā vai kuru var tajā ierakstīt un kura vecāki pirmajā un otrajā pakāpē ierakstīti tās pašas šķirnes ciltsgrāmatā”. Šāda prasība faktiski nav īstenojama Sardīnijas ganāmpulka atražošanas sistēmas īpatnību dēļ: Sardīnijas aitu populāciju, kas pārsniedz trīs miljonus vienību, veido tikai īpatņi, kas pieder pie Sardīnijas aitu šķirnes. Taču Sardīnijā, tāpat kā pārējā Itālijā, ciltsgrāmatā ieraksta vien ļoti ierobežotu daudzumu dzīvnieku (svarīgākajām šķirnēm – no 3 līdz 5 %), jo ar ciltsgrāmatu iecerēts panākt šķirnes ģenētisko uzlabojumu, un tāpēc ciltsgrāmatā ieraksta reproduktīvos īpatņus, bet neieraksta kaušanai paredzētos dzīvniekus, pie kuriem pieder Sardīnijas šķirnes aitas.

—

Visbeidzot, lai uzsvērtu mātes piena nozīmi jēru barošanā, 3. panta b) un c) punktā attiecībā uz dzīvnieku ēdināšanu iekļauta vārdkopa “ar mātes pienu, ko papildina ar (…)”. No produkta specifikācijas pašreizējā teksta var secināt, ka “vieglos jērus” (7–10 kg) un “izcirtņu jērus” (10–13 kg) nebaro ar mātes pienu, bet vienīgi ar dabīgo svaigo un/vai žāvēto barību. Taču ir acīmredzami, ka pirmajā augšanas posmā (30–35 dienas) jērus baro galvenokārt ar mātes pienu, bet otrajā posmā tiem izēdina arī dabīgo barību, lopbarību un svaigus vai žāvētus graudaugus – iesākumā tikai reizumis un kā piedevu, bet vēlāk pakāpeniski šo devu palielinot. Tādējādi norādes “ar mātes pienu, ko papildina ar (…)” iekļaušana specifikācijā iecerēta kā precizējums, lai novērstu iespēju tekstu saprast dažādi.

—

Specifikācijas 6. pantā iekļauts precizējums attiecībā uz 3. punkta a) un b) apakšpunktā minēto liemeņu izciršanu, pievienojot vārdus “vesels vai sadalīts gabalos”.

—

Tāpat 6. pantā iekļauti divi jauni izcirtņu veidi: “pleca daļa, gurna daļa, sānu daļa” un “jaukti gabali”; tie ir Sardīnijas gaļas ražošanas tradīcijas tipiskāko liemeņu sadales gabalu nosaukumi un tāpēc pievienoti specifikācijā jau paredzētajiem rūpnieciskās liemeņu sadales gabalu nosaukumiem. Daži liemeņa sadales gabali (pleca daļa, gurna daļa, sānu daļa) ir īpaši raksturīgi jēram, kuru patērētājs gandrīz vai pēc analoģijas uzskata par “mazo jēru”, kas krasi atšķiras no gaļas jēriem, kuru svars ir ievērojami lielāks un kurus piedāvā citos tirgos.

—

Specifikācijas 8. pantā ievietots īss logotipa apraksts, kā arī paša logotipa attēls, kas agrāk ietilpa pielikumā.

—

Tā kā specifikācijā nebija atsauces uz izcelsmes apliecinājumu, atzīts par lietderīgu esošajai specifikācijai pievienot 9. pantu un iekļaut tajā tieši “izcelsmes apliecinājumu”.

—

Visbeidzot, atjaunotas atsauces uz tiesisko regulējumu, grozot 7. pantu “Pārbaudes” un atsaucoties uz Regulu (EK) Nr. 510/2006.

1.1. grupa.

Svaiga gaļa (un subprodukti)

pH

lielāks par 6

proteīni (neapstrādātam produktam)

no 13 līdz 20 %

ar ēteri ekstrahējamās vielas (neapstrādātam produktam)

mazāk nekā 3 %

a)

Sardīnijas “piena jērs” (5–7 kg):

b)

Sardīnijas “vieglais jērs” (7–10 kg) un Sardīnijas “izcirtņu jērs” (10–13 kg):

citi izcirtņi:

a)

I.G.P. “Agnello di Sardegna” un logotips;

b)

gaļas veids;

c)

izcirtņa nosaukums.

http://www.politicheagricole.it/DocumentiPubblicazioni/Search_Documenti_Elenco.htm?txtTipoDocumento=Disciplinare%20in%20esame%20UE&txtDocArgomento=Prodotti%20di%20Qualit%E0>Prodotti%20Dop,%20Igp%20e%20Stg

vai

tieši atverot ministrijas tīmekļa vietnes mājas lapu (http://www.politicheagricole.it) un tad uzklikšķinot uz “Prodotti di Qualità” (ekrāna kreisajā pusē) un, visbeidzot, uz “Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE [regolamento (CE) n. 510/2006]”.

19.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/39