EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU, STRUKTŪRU, BIROJU UN AĢENTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

18.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 41/6

Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu saistībā ar Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes krītota papīra importu

2010/C 41/06

Komisija saskaņā ar 5. pantu Padomes 2009. gada 30. novembra Regulā (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), ir saņēmusi sūdzību, kurā apgalvots, ka importēts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes krītots papīrs tiek pārdots par dempinga cenām, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

1. Sūdzība

Eiropas Krītotā papīra ražotāju asociācija (CEPIFINE) (“sūdzības iesniedzējs”) 2010. gada 4. janvārī iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv lielu daļu – šajā gadījumā vairāk nekā 25 % – no krītota papīra kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

2. Ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana (turpmāk “ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana”), ir krītots papīrs, proti, papīrs vai kartons ar pārklājumu uz vienas vai uz abām pusēm (izņemot kraftpapīru vai kraftkartonu) loksnēs vai ruļļos, kura svars ir vienāds ar 70 g/m2 vai pārsniedz 70 g/m2, bet nepārsniedz 400 g/m2, un kura izšķirtspēja ir lielāka par 84 (saskaņā ar standartu ISO 2470-1).

Ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana, nav ražojums ruļļos, ko izmanto ruļļpadeves presēs. Ruļļi, kas izmantojami ruļļpadeves presēs, ir ruļļi, kuru testēšanas rezultāts ar mainīta ātruma metodi saskaņā ar ISO testēšanas standartu ISO 3783:2006 attiecībā uz virsmas noturību, izmantojot IGT testeri (elektronisko modeli), ir mazāks par 30 N/m, mērot perpendikulāri padeves virzienam, un mazāks par 50 N/m, mērot padeves virzienā.

3. Apgalvojums par dempingu (2)

Ražojums, par kuru apgalvo, ka tas tiek pārdots par dempinga cenām, ir Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana un ko patlaban klasificē ar KN kodu ex 4810 13 20, ex 4810 13 80, ex 4810 14 20, ex 4810 14 80, ex 4810 19 10, ex 4810 19 90, ex 4810 22 10, ex 4810 22 90, ex 4810 29 30, ex 4810 29 80, ex 4810 92 10, ex 4810 92 30, ex 4810 92 90, ex 4810 99 10, ex 4810 99 30 un ex 4810 99 90. Šie KN kodi sniegti vienīgi informācijai.

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punktu, uzskata, ka attiecīgajā valstī nav tirgus ekonomikas, tāpēc sūdzības iesniedzējs importam no attiecīgās valsts normālo vērtību noteica, pamatojoties uz cenu trešajā valstī, kura ir tirgus ekonomikas valsts, proti, Amerikas Savienotajās Valstīs. Apgalvojuma par dempingu pamatā ir šādi aprēķinātas normālās vērtības salīdzinājums ar eksportam uz Savienību pārdotā ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, eksporta cenām (EXW cenām).

Šādi aprēķinātās dempinga starpības attiecīgajai eksportētājvalstij ir ievērojamas.

4. Apgalvojums par kaitējumu

Sūdzības iesniedzējs ir sniedzis pierādījumus par to, ka ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, imports no attiecīgās valsts kopumā ir palielinājies absolūtā izteiksmē un ka pieaugusi tā tirgus daļa.

Turklāt prima facie pierādījumi, ko iesniedzis sūdzības iesniedzējs, liecina par to, ka importētā ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, apjomi un cenas, cita starpā, ir negatīvi ietekmējuši pārdotos daudzumus un Savienības ražošanas nozares tirgus daļu, tādējādi būtiski un negatīvi ietekmējot Savienības ražošanas nozares vispārējo darbību, finanšu stāvokli un nodarbinātību.

5. Procedūra

Apspriedusies ar padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka sūdzību iesniegusi Savienības ražošanas nozare vai sūdzība iesniegta tās vārdā un ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai pamatotu procedūras sākšanu, Komisija ar šo sāk izmeklēšanu atbilstoši pamatregulas 5. pantam.

Izmeklēšanā noteiks, vai ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana un kura izcelsme ir attiecīgajā valstī, tiek pārdots par dempinga cenām un vai šis dempings ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ja konstatējumi izrādīsies apstiprinoši, izmeklēšanā pārbaudīs, vai pasākumu ieviešana ir Savienības interesēs.

5.1. Dempinga noteikšanas procedūra

Ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, ražotāji eksportētāji (3) no attiecīgās valsts ir aicināti piedalīties Komisijas izmeklēšanā.

5.1.1. Izmeklēšana attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem

a) Pārbaude izlases veidā

Ievērojot to, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju, un lai pabeigtu izmeklēšanu noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklēšanā iesaistāmo ražotāju eksportētāju skaitu, atlasot pietiekamu skaitu ražotāju (šo procesu sauc arī par pārbaudi izlases veidā). Pārbaude izlases veidā tiks veikta saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir nepieciešama pārbaude izlases veidā, un vajadzības gadījumā veikt atlasi, visi ražotāji eksportētāji vai pārstāvji, kas darbojas šo ražotāju vārdā, tiek aicināti sazināties ar Komisiju. Attiecīgajām personām jāpiesakās 15 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav noteikts citādi, sniedzot Komisijai šādu informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem:

—	nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs un kontaktpersonas vārds un uzvārds,

—	no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim eksportam uz Savienību pārdotā ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, apgrozījums vietējā valūtā un apjoms tonnās katrai no 27 dalībvalstīm (4) atsevišķi un visām kopā,

—	ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana un kas IP (no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim) pārdots iekšzemes tirgū, apgrozījums vietējā valūtā un apjoms tonnās,

—	precīzs uzņēmuma darbību, ko tas veic visā pasaulē, apraksts saistībā ar ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana,

—	visu to saistīto uzņēmumu (5) nosaukumi un precīzs darbību apraksts, kuri iesaistīti ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, izgatavošanā un/vai pārdošanā (eksportam un/vai vietējam tirgum);

—	visa pārējā būtiskā informācija, kas Komisijai varētu būt noderīga, veidojot izlasi.

Turklāt ražotājiem eksportētājiem jānorāda, vai gadījumā, ja šīs personas netiek iekļautas izlasē, tās aizpildīšanai vēlas saņemt anketu un citas pieprasījuma veidlapas, un tādējādi pieprasīt individuālu dempinga starpību saskaņā ar šā punkta b) daļu.

Sniedzot iepriekš minēto informāciju, uzņēmums piekrīt tā iespējamai iekļaušanai izlasē. Izlasē iekļautajiem uzņēmumiem būs jāaizpilda anketa un jāpiekrīt sniegto atbilžu pārbaudei uzņēmuma telpās (pārbaudei uz vietas). Ja uzņēmums norādīs, ka nepiekrīt tā iespējamai iekļaušanai izlasē, tiks uzskatīts, ka uzņēmums izmeklēšanas laikā nav sadarbojies. Konstatējumus attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojas, Komisija sagatavo, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, un izmeklēšanas rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par nepieciešamu ražotāju eksportētāju izlases izveidei, tā sazinās ar attiecīgās eksportētājas valsts iestādēm un var arī sazināties ar zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām.

Visām ieinteresētajām personām, kas vēlas sniegt svarīgu informāciju par pārbaudi izlases veidā, izņemot iepriekš pieprasīto informāciju, tas jādara 21 dienas laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav noteikts citādi.

Ja ir nepieciešama izlase, ražotāju eksportētāju atlasi var veikt, pamatojoties uz eksportam uz Savienību nosūtīto pārdevumu lielāko reprezentatīvo apjomu, ko iespējamajā termiņā var pienācīgi izmeklēt. Komisija informēs visus zināmos ražotājus eksportētājus, attiecīgās eksportētājas valsts iestādes un ražotāju eksportētāju apvienības par to, kurus uzņēmumus ir paredzēts iekļaut izlasē.

Visiem ražotājiem eksportētājiem, kuri iekļauti izlasē, atbildes uz anketas jautājumiem būs jāsniedz 37 dienu laikā pēc datuma, kas norādīts paziņojumā par pārbaudi izlases veidā, ja vien nav noteikts citādi.

Uzņēmumi, kuri bija piekrituši iespējamai iekļaušanai izlasē, taču izlasē netika iekļauti, jāuzskata par uzņēmumiem, kas sadarbojās (“ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, bet nav iekļauti izlasē”). Neskarot šā punkta b) daļu, antidempinga maksājums, ko var piemērot importam no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet nav iekļauti izlasē, nepārsniegs vidējo svērto dempinga starpību, kas noteikta izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem.

b) Individuāla dempinga starpība uzņēmumiem, kas nav iekļauti izlasē

Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, bet nav iekļauti izlasē, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu var pieprasīt, lai Komisija noteiktu individuālās dempinga starpības (“individuālā dempinga starpība”). Ražotājiem eksportētājiem, kuri vēlas pieprasīt individuālu dempinga starpību, saskaņā ar šā punkta a) daļu jāpieprasa anketa un citas pieprasījuma veidlapas un tās pienācīgi aizpildītas jānosūta turpmāk norādītajos termiņos. Atbildes uz anketas jautājumiem jāsniedz 37 dienu laikā pēc datuma, kad publicēts paziņojums par pārbaudi izlases veidā, ja vien nav noteikts citādi. Jāuzsver, ka, lai Komisija varētu noteikt individuālās dempinga starpības minētajiem ražotājiem eksportētājiem valstī, kurā nav tirgus ekonomikas, jāpierāda, ka ražotāji eksportētāji izpilda kritērijus, kas nepieciešami tirgus ekonomikas režīma (“TER”) vai vismaz atsevišķa režīma (“AR”) piešķiršanai, kā norādīts 5.1.2.2. punktā.

Tomēr ražotājiem eksportētājiem, kuri pieprasa individuālu dempinga starpību, jāzina, ka Komisija var pieņemt lēmumu nenoteikt individuālu dempinga starpību, ja, piemēram, ražotāju eksportētāju skaits ir tik liels, ka šāda noteikšana būtu pārmērīgi apgrūtinoša un kavētu savlaicīgi pabeigt izmeklēšanu.

5.1.2. Procedūra attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī, kurā nav tirgus ekonomikas

5.1.2.1. Valsts, kurā ir tirgus ekonomika, izvēle

Ievērojot 5.1.2.2. punktu, normālā vērtība importam no attiecīgās valsts jānosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību trešajā valstī, kurā ir tirgus ekonomika. Šim nolūkam Komisija izvēlas piemērotu trešo valsti, kurā ir tirgus ekonomika. Komisija ir provizoriski izvēlējusies Amerikas Savienotās Valstis. Ar šo visas ieinteresētās personas tiek aicinātas 10 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī izteikt savus apsvērumus par šīs izvēles atbilstību.

5.1.2.2. Režīms attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī, kurā nav tirgus ekonomikas

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu attiecīgajā valstī atsevišķi ražotāji eksportētāji, par kuriem uzskata, ka, izgatavojot un pārdodot ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana, tos pārsvarā skar tirgus ekonomikas nosacījumi, šajā nolūkā var iesniegt pietiekami pamatotu pieprasījumu (“TER pieprasījumu”). Tirgus ekonomikas režīms (“TER”) tiks piešķirts, ja, izvērtējot TER pieprasījumu, apstiprinās, ka pamatregulas (6) 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā izklāstītie kritēriji ir izpildīti. To ražotāju eksportētāju dempinga starpību, kuriem piešķirts TER, aprēķinās, cik iespējams saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu izmantojot pašu normālo vērtību un eksporta cenas un neskarot to faktu izmantošanu, kuri pieejami atbilstīgi pamatregulas 18. pantam.

Turklāt attiecīgajā valstī atsevišķi ražotāji eksportētāji, ja vēlas, var pieprasīt atsevišķu režīmu (“AR”). Lai šiem ražotājiem eksportētājiem piešķirtu AR, tiem jāpierāda sava atbilstība pamatregulas 9. panta 5. punktā izklāstītajiem kritērijiem (7). To ražotāju eksportētāju, kam piešķirts AR, dempinga starpība tiks aprēķināta, pamatojoties uz pašu eksporta cenām. To ražotāju eksportētāju, kam piešķirts AR, normālās vērtības pamatā būs vērtības, kuras noteiktas trešajai valstij, kurā ir tirgus ekonomika un kura izraudzīta, kā minēts iepriekš.

a) Tirgus ekonomikas režīms (TER)

Komisija nosūtīs TER pieprasījuma veidlapas visiem tiem ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī, kuri iekļauti izlasē, un tiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet nav iekļauti izlasē, un kuri vēlas pieprasīt individuālu dempinga starpību, visām zināmajām ražotāju eksportētāju asociācijām, kā arī attiecīgās valsts iestādēm.

Visiem ražotājiem eksportētājiem, kuri pieprasa TER, aizpildīta TER pieprasījuma veidlapa jāiesniedz 15 dienu laikā pēc datuma, kad publicēts paziņojums par pārbaudi izlases veidā vai pieņemts lēmums neveikt atlasi, ja vien nav noteikts citādi.

b) Atsevišķs režīms (AR)

Lai pieprasītu AR, ražotājiem eksportētājiem, kuri attiecīgajā valstī iekļauti izlasē, un tiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet nav iekļauti izlasē, un kuri vēlas pieprasīt individuālu dempinga starpību, 15 dienu laikā pēc datuma, kad publicēts paziņojums par pārbaudi izlases veidā, ja vien nav noteikts citādi, jāiesniedz pienācīgi aizpildīta TER pieprasījuma veidlapa, pienācīgi norādot prasīto informāciju attiecībā uz AR.

5.1.3. Izmeklēšana attiecībā uz nesaistītajiem importētājiem (8) (9)

Tā kā šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits nesaistīto importētāju un lai pabeigtu izmeklēšanu noteiktajā termiņā, Komisija, veidojot izlasi, var ierobežot izmeklēšanā iesaistāmo importētāju skaitu līdz pietiekamam skaitam nesaistīto importētāju (šo procesu sauc arī par pārbaudi izlases veidā). Pārbaude izlases veidā tiks veikta saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu izlemt, vai jāpiemēro pārbaude izlases veidā, un vajadzības gadījumā veikt atlasi, visi nesaistītie importētāji vai to pārstāvji, kuri darbojas to vārdā, ir aicināti pieteikties Komisijā. Attiecīgajām personām jāpiesakās 15 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav noteikts citādi, sniedzot Komisijai šādu informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem:

—	nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs un kontaktpersonas vārds un uzvārds,

—	precīzs to uzņēmuma darbību apraksts, kas saistītas ar ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana,

—	importētā attiecīgās valsts izcelsmes ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, importa un tālākpārdevumu Savienības tirgū apjoms un vērtība euro IP (no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim),

—	visu to saistīto uzņēmumu (10) nosaukumi un precīzs darbību apraksts, kuri iesaistīti ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, izgatavošanā un/vai pārdošanā,

—	visa pārējā būtiskā informācija, kas Komisijai varētu būt noderīga, veidojot izlasi.

Sniedzot iepriekš minēto informāciju, uzņēmums piekrīt tā iespējamai iekļaušanai izlasē. Izlasē iekļautajiem uzņēmumiem būs jāaizpilda anketa un jāpiekrīt sniegto atbilžu pārbaudei uzņēmuma telpās (pārbaudei uz vietas). Ja uzņēmums norādīs, ka nepiekrīt tā iespējamai iekļaušanai izlasē, tiks uzskatīts, ka uzņēmums izmeklēšanas laikā nav sadarbojies. Konstatējumus attiecībā uz importētājiem, kas atteikušies sadarboties, Komisija sagatavo, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, un izmeklēšanas iznākums šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

Lai iegūtu informāciju, kas nepieciešama nesaistītu importētāju izlases izveidei, Komisija var arī sazināties ar visām zināmajām importētāju apvienībām.

Ja ir jāveido izlase, importētājus var izvēlēties, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo pārdošanas apjomu Savienībā, kuru tam atvēlētajā laikā var pienācīgi pārbaudīt. Komisija informēs visus zināmos nesaistītos importētājus un importētāju apvienības par to, kurus uzņēmumus paredzēts iekļaut izlasē.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas izlasē iekļautajiem nesaistītajiem importētājiem un visām zināmajām importētāju apvienībām. Šīm personām aizpildīta anketa jāiesniedz 37 dienu laikā no datuma, kad publicēts paziņojums par pārbaudi izlases veidā, ja vien nav noteikts citādi. Aizpildītajā anketā cita starpā norāda informāciju par uzņēmuma(-u) struktūru, darbībām saistībā ar ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana, kā arī par minētā ražojuma pārdošanas apjomiem.

5.2. Kaitējuma noteikšanas procedūra

Kaitējums ir materiāls zaudējums Savienības nozarei vai materiāla zaudējuma draudi tai, vai šādas nozares izveidošanas būtiska kavēšana. Kaitējumu nosaka, pamatojoties uz apstiprinošiem pierādījumiem, un objektīvi nosaka gan importa apjomu par dempinga cenām un tā ietekmi uz cenām importētājvalstī, gan šāda importa turpmāko ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Lai noteiktu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, Savienības ražotāji, kas izgatavo ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana, ir aicināti piedalīties Komisijas izmeklēšanā.

5.2.1. Izmeklēšana attiecībā uz Savienības ražotājiem

Tā kā šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits Savienības ražotāju un lai pabeigtu izmeklēšanu noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklēšanā iesaistāmo Savienības ražotāju skaitu, atlasot pietiekamu skaitu Savienības ražotāju (šo procesu sauc arī par pārbaudi izlases veidā). Pārbaude izlases veidā tiks veikta saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir nepieciešama pārbaude izlases veidā, un vajadzības gadījumā veikt atlasi, visi Savienības ražotāji vai pārstāvji, kas darbojas šo ražotāju vārdā, tiek aicināti sazināties ar Komisiju. Attiecīgajām personām jāpiesakās 15 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav noteikts citādi, sniedzot Komisijai šādu informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem:

—	nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs un kontaktpersonas vārds un uzvārds,

—	precīzs uzņēmuma darbību, ko tas veic visā pasaulē, apraksts saistībā ar ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana,

—	ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, Savienības tirgū veikto pārdevumu vērtība euro IP (no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim),

—	ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, Savienības tirgū veikto pārdevumu apjoms tonnās IP (no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim),

—	ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana IP (no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim) saražotais apjoms tonnās,

—	attiecīgajā valstī IP (no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim) izgatavotā Savienībā importētā ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, apjoms tonnās, ja ir,

—	visu to saistīto uzņēmumu (11) nosaukums un precīzs darbību apraksts, kuri iesaistīti ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, izgatavošanā (vai nu Savienībā, vai attiecīgajā valstī) un/vai pārdošanā,

—	visa pārējā būtiskā informācija, kas Komisijai varētu būt noderīga, veidojot izlasi.

Sniedzot iepriekš minēto informāciju, uzņēmums piekrīt tā iespējamai iekļaušanai izlasē. Izlasē iekļautajiem uzņēmumiem būs jāaizpilda anketa un jāpiekrīt sniegto atbilžu pārbaudei uzņēmuma telpās (pārbaudei uz vietas). Ja uzņēmums norādīs, ka nepiekrīt tā iespējamai iekļaušanai izlasē, tiks uzskatīts, ka uzņēmums izmeklēšanas laikā nav sadarbojies. Konstatējumus attiecībā uz Savienības ražotājiem, kas nesadarbojas, Komisija sagatavo, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, un izmeklēšanas rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par nepieciešamu Savienības ražotāju izlases izveidei, tā var arī sazināties ar visām zināmajām Savienības ražotāju apvienībām.

Visām ieinteresētajām personām, kas vēlas sniegt visu pārējo attiecīgo informāciju saistībā ar izlases veidošanu, izņemot iepriekš minēto informāciju, tā jāsniedz 21 dienas laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav noteikts citādi.

Ja nepieciešama izlase, Savienības ražotāju atlasi var veikt, pamatojoties uz Savienībā veikto pārdevumu lielāko reprezentatīvo apjomu, ko iespējamajā termiņā var pienācīgi izmeklēt. Komisija informēs visus zināmos Savienības ražotājus un ražotāju apvienības par to, kurus uzņēmumus ir paredzēts iekļaut izlasē.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un visām zināmajām Savienības ražotāju apvienībām. Šīm personām aizpildīta anketa jāiesniedz 37 dienu laikā no datuma, kad publicēts paziņojums par pārbaudi izlases veidā, ja vien nav noteikts citādi. Atbildēs uz anketas jautājumiem jābūt ietvertai, inter alia, informācijai par uzņēmuma (-u) struktūru, finanšu stāvokli, darbībām saistībā ar ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana, par tā ražošanas izmaksām un pārdevumiem.

5.3. Savienības interešu novērtēšanas procedūra

Ja tiks konstatēts dempings un tā izraisītais kaitējums, tiks pieņemts lēmums par to, vai antidempinga pasākumu pieņemšana nav pretrunā Savienības interesēm atbilstoši pamatregulas 21. pantam. Savienības ražotāji, importētāji un to pārstāvju apvienības, reprezentatīvie lietotāji un reprezentatīvās patērētāju organizācijas tiek aicinātas pieteikties 15 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav noteikts citādi. Lai piedalītos izmeklēšanā, reprezentatīvajām patērētāju organizācijām šajā pašā termiņā jāpierāda, ka starp to darbībām un ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana, pastāv objektīva saikne.

Personas, kas piesakās iepriekš minētajā termiņā, 37 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav noteikts citādi, var sniegt Komisijai informāciju par to, vai pasākumu īstenošana ir Savienības interesēs. Šo informāciju var sniegt vai nu brīvā formā, vai aizpildot Komisijas sagatavoto anketu. Jebkura saskaņā ar pamatregulas 21. pantu sniegtā informācija tiks ņemta vērā tikai tad, ja, to iesniedzot, tā būs pamatota ar faktiem.

5.4. Citi rakstiski dokumenti

Ievērojot šā paziņojuma noteikumus, ar šo visas ieinteresētās personas tiek aicinātas darīt zināmu savu viedokli, kā arī sniegt informāciju un apstiprinošus pierādījumus. Ja vien nav noteikts citādi, minētajai informācijai un apstiprinošiem pierādījumiem jānonāk Komisijā 37 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5.5. Uzklausīšanas iespēja, ko nodrošina Komisijas izmeklēšanas dienesti

Visas ieinteresētās personas var lūgt, lai Komisijas izmeklēšanas dienesti tās uzklausa. Visi šādi lūgumi jāiesniedz rakstveidā, norādot konkrētā lūguma iemeslus. Lūgums par uzklausīšanu saistībā ar jautājumiem, kas attiecas uz izmeklēšanas sākotnējo posmu, jāiesniedz 15 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Vēlāk lūgums par uzklausīšanu jāiesniedz termiņā, kuru Komisija norādījusi, sazinoties ar iesaistītajām personām.

5.6. Procedūra rakstisku dokumentu iesniegšanai un aizpildītu anketu un sarakstes nosūtīšanai

Visi ieinteresēto personu iesniegtie dokumenti, tostarp informācija attiecībā uz izlases izveidi, aizpildītas TER pieprasījuma veidlapas, aizpildītas anketas un to precizējumi jāiesniedz rakstveidā gan papīra, gan elektroniskā veidā, un tajos jābūt norādītam attiecīgās ieinteresētās personas nosaukumam, adresei, e-pasta adresei, tālruņa un faksa numuram. Ja ieinteresētā persona tehnisku iemeslu dēļ dokumentus un lūgumus nevar iesniegt elektroniskā veidā, tai nekavējoties par to jāinformē Komisija.

Visiem rakstiski iesniegtajiem dokumentiem, tostarp šajā paziņojumā prasītajai informācijai, kā arī ieinteresēto personu aizpildītajām anketām un sarakstei, attiecībā uz kuru lūgts saglabāt konfidencialitāti, jābūt ar norādi “Limited” (12).

Ieinteresētajām personām, kuras sniedz informāciju ar norādi “Limited”, saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu jāsagatavo nekonfidenciāls šīs informācijas kopsavilkums ar norādi “For inspection by interested parties”. Šādiem kopsavilkumiem jābūt pietiekami sīki izstrādātiem, lai tie ļautu pieņemamā veidā saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Ja ieinteresētā persona, kas sniedz konfidenciālu informāciju, nesagatavo tās nekonfidenciālu kopsavilkumu nepieciešamajā formātā un atbilstīgi kvalitātes prasībām, šādu konfidenciālu informāciju var neņemt vērā.

Komisijas adrese sarakstei:

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: N-105 04/092

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Fakss +32 22956505

6. Nesadarbošanās

Gadījumos, kad kāda ieinteresētā persona liedz piekļuvi nepieciešamajai informācijai vai nesniedz to noteiktajā termiņā, vai ievērojami kavē izmeklēšanu, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu drīkst sagatavot pagaidu vai galīgu labvēlīgu vai nelabvēlīgu konstatējumu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

Ja konstatē, ka kāda ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju var neņemt vērā un izmantot pieejamos faktus.

Ja kāda ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tāpēc konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, šai personai iznākums var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

7. Uzklausīšanas amatpersona

Ieinteresētās personas var lūgt Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Uzklausīšanas amatpersona darbojas kā vidutājs starp ieinteresētajām personām un Komisijas izmeklēšanas dienestiem. Uzklausīšanas amatpersona izskata lūgumus atļaut piekļuvi lietai, strīdus par dokumentu konfidencialitāti, lūgumus pagarināt termiņu un trešo personu lūgumus, kas jāuzklausa. Uzklausīšanas amatpersona var organizēt atsevišķas ieinteresētās personas uzklausīšanu un būt par starpnieku, lai pilnā mērā nodrošinātu ieinteresēto personu tiesību aizsardzību.

Lūgums par uzklausīšanu uzklausīšanas amatpersonai jāiesniedz rakstveidā, norādot konkrētā lūguma iemeslus. Lūgums par uzklausīšanu saistībā ar jautājumiem, kas attiecas uz izmeklēšanas sākotnējo posmu, jāiesniedz 15 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Turklāt lūgums par uzklausīšanu jāiesniedz termiņā, kuru Komisija norādījusi, sazinoties ar iesaistītajām personām.

Uzklausīšanas amatpersona nodrošinās arī iespēju piedalīties uzklausīšanā, kurā iesaistītas personas varēs paust dažādus viedokļus un piedāvāt atspēkojošus argumentus par jautājumiem, kas cita starpā attiecas uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm. Šāda uzklausīšana parasti notiek vēlākais ceturtās nedēļas beigās pēc pagaidu konstatējumu paziņošanas.

Papildu informāciju un kontaktinformāciju ieinteresētās personas var skatīt uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: (http://ec.europa.eu/trade/issues/respectrules/ho/index_en.htm).

8. Izmeklēšanas grafiks

Izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 6. panta 9. punktu pabeigs 15 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Pagaidu pasākumus saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punktu var noteikt ne vēlāk kā 9 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9. Personas datu apstrāde

Šajā izmeklēšanā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (13).

(1) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2) Dempings ir eksportam paredzēta ražojuma (“attiecīgais ražojums”) pārdošana par cenu, kas ir zemāka par tā normālo vērtību. Par normālo vērtību parasti pieņem tāda līdzīgā ražojuma salīdzināmu cenu, kas pieejams eksportētājvalsts iekšzemes tirgū. Ar terminu “līdzīgs ražojum”s saprot ražojumu, kas, raugoties no visiem aspektiem, ir vienāds ar attiecīgo ražojumu, vai, ja šāda ražojuma nav, ar to saprot citu ražojumu, kurš ir ļoti līdzīgs attiecīgajam ražojumam.

(3) Ražotājs eksportētājs ir jebkurš uzņēmums, ieskaitot visus saistītos uzņēmumus, kas izgatavo ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana, un tieši vai ar trešās personas starpniecību eksportē to uz Savienības tirgu. Eksportētājiem, kuri nav ražotāji, individuālo maksājuma likmi parasti nepiemēro.

(4) Eiropas Savienības 27 dalībvalstis ir Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija.

(5) Saskaņā ar 143. pantu Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 attiecībā uz Kopienas Muitas kodeksa īstenošanu personas uzskata par saistītām tikai tad, ja: a) viena persona ir otras personas uzņēmuma valdes loceklis vai administratīvs vadītājs; b) personas ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri (komercsabiedrību biedri); c) personas ir darba devējs un darba ņēmējs; d) vienai no personām tieši vai netieši pieder, tā kontrolē vai tur 5 % vai vairāk no abu personu balsstiesīgajām emitēto akciju daļām; e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē kāda trešā persona; g) abas personas kopā tieši vai netieši kontrolē kādu trešo personu; vai h) personas ir vienas ģimenes locekļi. Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šāda radniecība: i) vīrs un sieva, ii) tēvs vai māte un bērns, iii) brālis un māsa (vai pusbrālis un pusmāsa), iv) vectēvs vai vecāmāte un mazbērns, v) tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns, vi) vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla, vii) svainis un svaine. (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.). Šajā kontekstā termins “persona” attiecas gan uz fizisku, gan juridisku personu.

(6) Ražotājiem eksportētājiem īpaši jāpierāda, ka ar uzņēmējdarbību saistītus lēmumus pieņem un izmaksas uzskaita, reaģējot uz tirgus apstākļiem un bez ievērojamas valsts iejaukšanās; ii) uzņēmumiem ir viena, skaidri saprotama grāmatvedības pamatuzskaite, kuru saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem pārbauda neatkarīgs auditors un kuru izmanto visiem nolūkiem; iii) nav nozīmīgu izkropļojumu, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas; iv) bankrotu un īpašumtiesības regulējošie tiesību akti garantē juridisko noteiktību un stabilitāti, un v) valūtas maiņas kursu pārrēķina atbilstīgi tirgus kursam.

(7) Ražotājiem eksportētājiem īpaši jāpierāda, ka i) ja firmas vai kopuzņēmumi pilnīgi vai daļēji pieder ārvalstniekiem, eksportētāji var brīvi repatriēt kapitālu un peļņu; ii) eksporta cenas un daudzumi un pārdošanas noteikumi ir brīvi noteikti; iii) vairākums akciju pieder privātpersonām. Valsts ierēdņi, kas ir valdē vai ieņem galvenos amatus vadībā, ir mazākumā, vai arī ir jāpierāda, ka uzņēmējsabiedrība tomēr ir pietiekami neatkarīga no valsts iejaukšanās; iv) ka valūtas maiņas kursu pārrēķina atbilstīgi tirgus likmei un v) ka valsts iejaukšanās nepieļauj pasākumu apiešanu, ja individuālajiem eksportētājiem piemēro dažādas maksājuma likmes.

(8) Izlasē var iekļaut tikai tādus importētājus, kas nav saistīti ar ražotājiem eksportētājiem. Importētājiem, kas ir saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, jāaizpilda šiem ražotājiem eksportētājiem paredzētās anketas 1. pielikums. Saistītās personas definīciju sk. 5. zemsvītras piezīmē.

(9) Nesaistīto importētāju sniegto informāciju var izmantot arī saistībā ar citiem šīs izmeklēšanas aspektiem, ne tikai dempinga konstatēšanu.

(10) Saistītās personas definīciju sk. 5. zemsvītras piezīmē.

(11) Saistītās personas definīciju sk. 5. zemsvītras piezīmē.

(12) Šis dokuments ir konfidenciāls saskaņā ar 19. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.) un 6. pantu PTO Nolīgumā par 1994. gada VVTT VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums). Tas ir aizsargāts atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(13) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

18.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 41/13

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2010/C 41/07

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantam (1). Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“HESSISCHER APFELWEIN”

EK Nr.: DE-PGI-0005-0620-16.07.2007

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums:

“Hessischer Apfelwein”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Vācija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids:

1.8. grupa.

Citi Līguma 1. pielikumā minētie produkti (garšvielas u. c.)

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Hesenes ābolu vīns (Hessischer Apfelwein) ir fermentētas ābolu sulas produkts, kas satur 100 % augļu un kura fermentēšana, dzidrināšana un iepildīšana pudelēs notiek tikai Hesenē (Hessen).

Hesenes ābolu vīns ir zeltaini dzeltenā krāsā. Tradicionāli to ražo no pļavu augļudārzu (Streuobstwiesen) āboliem, kuriem raksturīgs liels skābes saturs (vismaz 6 g/l), kas ir tipiski vecām ābolu šķirnēm. Hesenes ābolu vīna ražošanā drīkst izmantot tikai tos ābolus, kas atbilst šīm prasībām. Pilnīgā fermentācija izraisa vīna rūgteno garšu. Ar to Hesenes ābolu vīns būtiski atšķiras no citu reģionu ābolu vīniem. Ogļskābā gāze, kas radusies fermentācijas procesā, rada vīnā dzirkstis.

Šā produkta spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 5 %, un bezcukura ekstrakts ir vismaz 18 g/l. Bez tam tas satur vismaz 4 g/l negaistošu skābju un ne vairāk par 0,8 g/l gaistošu skābju. Hesenes ābolu vīna ražošanā nav atļauts pievienot ūdeni vai cukuru.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

97 % Hesenes vīna ražo no āboliem, kas iegūti galvenokārt no pļavu augļudārziem.

Tradicionāli Hesenes ābolu vīnu gatavo tikai no āboliem. Dažkārt tam pievieno mājas pīlādža (Speyerling-Frucht) sulu, kas ābolu vīnu dzidrina. Vairāk nekā 95 % no Hesenē ražotā ābolu vīna ir ražots tikai no āboliem.

Audzējot augļukokus pļavu augļu dārzos, jārēķinās ar lielām ražas atšķirībām. Vienā gadā koki dod ļoti labu ražu, bet nākamajā gadā raža ir niecīga. Spiestuvju mērķis ir ābolu vīna ražošana tikai no Hesenes āboliem. Ja jāpiepērk āboli no citiem reģioniem, tad kvalitātes rādītājs ir minimālais skābes saturs – 6 g/l.

Pļavu augļudārzos turklāt ir liela ābolu šķirņu dažādība. Hesenē pavisam kopā ir vairāk nekā 2 000 dažādu ābolu šķirņu. Šī šķirņu dažādība ir Hesenes ābolu vīna īpatnība. Ražošanā dažādās proporcijās izmanto dažādu šķirņu ābolus.

Hesenes ābolu vīna ražošanā cita starpā izmanto turpmāk minēto šķirņu ābolus:

Alkmene, Elstar, Holzapfel, Pilot, Ananasrenette, Glockenapfel, Idared, Rheinischer Bohnapfel, Berlepsch, Goldparmäne, Jacob Lebel, Schafsnase, Berner Rosenapfel, Gelber Edelapfel, James Grieve, Topaz, Bittenfelder, Gehrer Rambour, Jonagold, Weinapfel, Blenheimer, Gewürzluike, Kaiser Wilhelm, Winterrambour, Brettacher, Golden Delicious, Landsberger Renette, Zabergäu-Renette, Boskoop, Gravensteiner, Geheimrat Oldenburg, Cox Orange, Hauxapfel, Ontario.

Šīs šķirnes ir ļoti piemērotas Hesenes laika apstākļiem un augsnei, un tradicionāli šo šķirņu ābolus izmanto ābolu vīna ražošanai.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Ābolu sulas fermentācija un dzidrināšana jāveic tikai Hesenē.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

Oksidēšanās, kas notiek transportēšanas vai pagaidu uzglabāšanas laikā, atstāj ļoti negatīvu ietekmi uz ābolu vīna raksturīgākajām īpašībām. Šā iemesla dēļ Hesenes ābolu vīnu vajadzētu pildīt pudelēs tieši no fermentācijas tvertnes.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:

—

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Bundesland Hessen (Hesenes federālā zeme)

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Hesenes ābolu vīna izejviela ir sulu āboli, kas galvenokārt iegūti no Hesenes raksturīgajiem pļavu augļudārziem.

Pļavu augļudārzi gandrīz visā Hesenē tradicionāli pieder pie kultūras ainavas. Daudzviet tie vēl šodien veido raksturīgu ainavu. Audzēšana pļavu augļudārzos ļāvusi saglabāt daudzus simtus tradicionālu ābolu šķirņu, kuras pielāgojušās attiecīgā reģiona klimatam un augsnei. Tā ir izcila kultūras vērtība, kas jāsaglabā un jāpilnveido arī turpmāk. Hesenes ābolu sulas spiestuves ar savu darbību ir līdz pat mūsdienām nodrošinājušas, ka Hesenes pļavu augļudārzu izmantošana ir ekonomisks faktors.

Sulas āboli ir āboli, ko neizmanto kā galda ābolus. Izskatam nav būtiskas nozīmes. Āboliem gan nedrīkst būt iepuvumi, bet nelieli iespiedumi ir pieļaujami. Tāpēc sulas ābolus var nokratīt no koka un pēc tam uzlasīt. Turpretī galda ābolus novāc ar rokām.

5.2. Produkta specifika:

Hesenes ābolu vīnam Hesenē ir senas tradīcijas, kas zināmas tālu aiz federālās zemes robežām, un jo īpaši reģionā tam ir laba reputācija. Dažādo šķirņu āboli piešķir Hesenes ābolu vīnam īpašu garšu. Hesenes ābolu vīns ir cieši iesakņojies Hesenes federālās zemes kultūrā (“nacionālais dzēriens”). Reinas un Mainas apvidū un blakusesošajā kalnienē tas nostiprinājies kā tautas dzēriens. Hesenes iedzīvotāji lielā mērā sevi saista ar ābolu vīnu.

Ābolu sulas pilnīga fermentācija, kuras rezultāts ir rūgtens ābolu vīns, ir Hesenes īpatnība, kas to atšķir no citiem Vācijas reģioniem.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Gadsimtiem senā ābolu vīna ražošana Hesenē, ko veicināja vietējās izejvielas, ābolu vīna ciešā iesakņošanās Hesenes kultūrā, kā arī izmantoto sulas ābolu šķirņu daudzveidība un izcelsmes apgabalā ierastās pilnīgās fermentācijas radītā raksturīgā garša ir pamatā tam, ka Hesenes ābolu vīns ir pazīstams un augstu vērtēts reģionālais dzēriens.

Arī vēsture liecina par ciešu saikni starp Heseni un Hesenes ābolu vīnu. Jau no Kārļa Lielā 800. gadā izdotā edikta “capitular de villis” uzzinām, ka jau tajos laikos ir bijuši ābolu vīna ražošanas speciālisti. Vēlāk ābolu vīns zaudējis savas pozīcijas par labu vīnogu vīnam. Tikai 16. gadsimtā Frankfurtē sākās Hesenes ābolu vīna panākumu stāsts. Frankfurtes reģionā līdz tam izplatīto vīnogu audzēšanu pārtrauca vīnogulāju slimības, tāpēc bija jāpāriet uz citiem augļu veidiem, galvenokārt uz mazprasīgiem āboliem. Iesākumā pastiprināti tika spiesta un fermentēta sula pašu patēriņam, jāpiebilst arī, ka ābolu vīns jau ilgāku laiku tika uzskatīts par dārznieku mājas dzērienu. 1779. gadā līdz ar viesu namu “Zur goldenen Krone” Hohštatē (Hochstadt) (tagadējā Mainas un Kincigas apriņķī (Main-Kinzig-Kreis)) tika nodibināta vecākā Hesenes sulas spiestuve, kas joprojām atrodas sākotnējā vietā.

Lai arī avoti par ābolu vīna vēsturi vairāk attiecas uz Frankfurti, no citiem avotiem var uzzināt, ka ābolu vīnam bijusi liela nozīme arī ārpus Frankfurtes sateces baseina.

Pats dzēriens sasniedzis uzplaukumu 20. gadsimta 60. un 70. gados jo īpaši ar Hessener Rundfunk pārraidīto televīzijas raidījumu “Zum Blauen Bock”.

Protams, Hesenes ābolu vīnu jāprot attiecīgi piedāvāt. Tāpat kā ābolu vīns, tā arī tradicionālais kauss “Bembel” un tradicionālā ābolu vīna rievotā glāze ar rombveida ornamentu “das Gerippte” uzreiz tiek saistīta ar Heseni.

Par to, cik liela nozīme Hesenē ir ābolu vīnam, jo īpaši salīdzinājumā ar pārējo Vāciju, var spriest no skaitļiem par patēriņu. Tā pēc Hesenes Ābolu vīna un sulas spiestuvju biedrības (Verband der Hessischen Apfelwein- und Fruchtsaft-Keltereien) un Vācijas Augļu vīnu un dzirkstošo augļu vīnu ražošanas biedrības (Verband der deutschen Fruchtwein- und Fruchtschaumwein-Industrie) (Bonna) statistikas datiem Hesenē patēriņš uz vienu cilvēku sasniedz 10 litrus, kas ir desmit reižu vairāk nekā pārējā Vācijā (1 litrs uz vienu iedzīvotāju).

Spiestuvju darbības aktivizēšanās ir veicinājusi iedzīvotāju saistību ar ābolu vīnu. No pasākumiem, kas saistīti ar ābolu vīnu, minami “saldie svētki” (“Süßer-Feste”), kas 20. gadsimta 90. gados izveidojās par Hesenes spiestuvju sabiedrisko darbību neatņemamu sastāvdaļu. Tie ziņo iedzīvotājiem par spiešanas uzsākšanu attiecīgajā reģionā un regulāriem spiešanas darbību demonstrējumiem, apskatēm, kā arī iepazīstina apmeklētājus ar ābolu vīna ražošanas norisi un metodēm. Tādējādi tiek veidota, respektīvi, saglabāta saikne starp iedzīvotājiem un ābolu vīnu. Biedrības un Hesenes federālās zemes 1995. gadā aizsāktā iniciatīva par Hesenes ābolu vīna un pļavu augļudārzu ceļu, kurā šobrīd ir seši reģionālie maršruti, kā lauksaimniecības un tūrisma ziņā saistošs pasākums Hesenes tipiskajos pļavu augļudārzu un spiestuvju apgabalos dod ieguldījumu Hesenes ābolu vīna kultūras un tradīciju pilnveidošanā un veicināšanā. Tradicionālās ābolu vīna mucas aizurbšana janvārī, ko atkal iedzīvinājusi biedrība ar ikgadēju sabiedrisku pasākumu, kurā piedalās Hesenes Ministru prezidents un kas apliecina iedzīvotāju un plašsaziņas līdzekļu interesi, liecina par tradicionālā dzēriena – ābolu vīna – dziļajām saknēm Hesenē.

Tirgus pētījums par Hesenes patērētājiem apstiprināja, ka iedzīvotāji uzskata ābolu vīnu par ļoti tradicionālu dzērienu, saistot to arī ar īpašo vīna kausu “Bembel” un rievaino glāzi “Das Geripte”, un to visu kopā ar Heseni.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

Tīmekļa vietne: http://publikationen.dpma.de/DPMApublikationen/fnd_tm_gd.do

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2010.041.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 41

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	53. sējums 2010. gada 18. februāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU, STRUKTŪRU, BIROJU UN AĢENTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2010/C 041/01	Euro maiņas kurss	1

	INFORMĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ EIROPAS EKONOMIKAS ZONU
	EBTA Uzraudzības iestāde
2010/C 041/02	EBTA valstu paziņotā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar EEZ līguma XV pielikuma 1.j punktā minēto tiesību aktu (Komisijas Regula (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula))	2

2010/C 041/03	EBTA valstu paziņotā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar EEZ līguma XV pielikuma 1.j punktā minēto tiesību aktu (Komisijas Regula (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula))	3

2010/C 041/04	EBTA valstu paziņotā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar EEZ līguma XV pielikuma 1.j punktā minēto tiesību aktu (Komisijas Regula (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula))	4

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Komisija
2010/C 041/05	Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus saskaņā ar daudzgada darba programmas projektu dotācijām Eiropas enerģētikas tīkla (TEN-E) jomā 2010. gadam (Komisijas Lēmums C(2010) 48)	5

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2010/C 041/06	Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu saistībā ar Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes krītota papīra importu	6

	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2010/C 041/07	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	13

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3726
JPY	Japānas jena	124,69
DKK	Dānijas krona	7,4435
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,86900
SEK	Zviedrijas krona	9,8183
CHF	Šveices franks	1,4679
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,0060
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,929
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	270,83
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7092
PLN	Polijas zlots	3,9770
RON	Rumānijas leja	4,1188
TRY	Turcijas lira	2,0666
AUD	Austrālijas dolārs	1,5191
CAD	Kanādas dolārs	1,4306
HKD	Hongkongas dolārs	10,6634
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,9398
SGD	Singapūras dolārs	1,9264
KRW	Dienvidkorejas vona	1 568,46
ZAR	Dienvidāfrikas rands	10,4265
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	9,3790
HRK	Horvātijas kuna	7,2950
IDR	Indonēzijas rūpija	12 739,58
MYR	Malaizijas ringits	4,6514
PHP	Filipīnu peso	63,112
RUB	Krievijas rublis	41,1850
THB	Taizemes bāts	45,495
BRL	Brazīlijas reāls	2,5143
MXN	Meksikas peso	17,6029
INR	Indijas rūpija	63,2950

Vispārīgie mērķi	Mērķi	Atbalsta maksimālā intensitāte % vai atbalsta maksimālā summa valsts valūtā	MVU – atvieglojumi %
Reģionālais atbalsts ieguldījumiem un nodarbinātībai (13. pants)	Shēma	50 %	20/10 %

Vispārīgie mērķi	Mērķi 1.Eksperimentālā izstrāde2.Vispārējās mācības	Atbalsta maksimālā intensitāte % vai atbalsta maksimālā summa valsts valūtā	MVU – atvieglojumi %
	Eksperimentālā izstrāde (31. panta 2. punkta c) apakšpunkts)	25 %	10 %
	Vispārējās mācības (38. panta 2. punkts)	60 %

Vispārējie mērķi	Mērķi	Atbalsta maksimālā intensitāte % vai atbalsta maksimālā summa valsts valūtā	MVU – atvieglojumi %
Reģionālais atbalsts ieguldījumiem un nodarbinātībai (13. pants)	Shēma	50 %	20/10 %