11.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/5

Padomes secinājumi (2009. gada 26. novembris) par migrantu izcelsmes bērnu izglītību

2009/C 301/07

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ŅEMOT VĒRĀ

Padomes Direktīvu 77/486/EEK par migrējošo darba ņēmēju bērnu izglītību – attiecībā uz darba ņēmējiem, kas migrē no ES valstīm –, kura prasa dalībvalstīm piedāvāt tādiem bērniem bezmaksas izglītību, tostarp nodrošināt uzņēmējas valsts valodas vai vienas no šīs valsts valodām mācīšanu, kā arī veikt pienācīgus pasākumus, lai sadarbībā ar izcelsmes valsti veicinātu dzimtās valodas un izcelsmes valsts kultūras mācīšanu (1),

Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumus par vienotu pamatprincipu noteikšanu imigrantu integrācijas politikai Eiropas Savienībā (2), kuros noteikts, ka izglītības jomā pieliktām pūlēm ir izšķiroša nozīme, lai imigrantus un īpaši viņu pēcnācējus sagatavotu par veiksmīgākiem un aktīvākiem sabiedrības dalībniekiem,

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1720/2006/EK (2006. gada 15. novembris), ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā, kurā ietverts atbalsts projektiem, kas saistīti ar starpkultūru izglītību un migrantu skolēnu integrāciju,

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumus par efektivitāti un vienlīdzību izglītībā un mācībās (3), kuros dalībvalstis aicinātas nodrošināt vienlīdzīgas izglītības un mācību sistēmas, kā mērķis ir nodrošināt iespējas, piekļuvi, zināšanu apguvi un rezultātus neatkarīgi no sociāli ekonomiskās izcelsmes un citiem faktoriem, kuri var būt par cēloni nepietiekamai izglītībai,

Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumu (2006. gada 18. decembris) par pamatprasmēm mūžizglītībā, kurā uzsvērta sociālo un pilsonisko prasmju un kultūras izpratnes nozīme, kā arī ieteikts izstrādāt piemērotu noteikumu par tiem, kuriem nepietiekamas izglītības dēļ vajadzīgs īpašs atbalsts, lai tie varētu realizēt savas spējas izglītībā (4),

Eiropadomes 2008. gada 13. un 14. marta secinājumus, kurā dalībvalstis mudina veikt konkrētus pasākumus, lai uzlabotu to audzēkņu sasniegumus, kuri ir no migrantu ģimenēm (5),

Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktu, kurā dalībvalstis aicinātas izstrādāt vērienīgu politiku, lai veicinātu imigrantu saskanīgu integrāciju attiecīgajās valstīs, tostarp veikt īpašus pasākumus, lai veicinātu valodu mācīšanos (6),

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumus par integrācijas politiku Eiropas Savienībā (7), kuros ietverts aicinājums izstrādāt izglītības pasākumus, kas piemēroti migrantu izcelsmes bērniem un kuru mērķis ir novērst nesekmību skolā,

Padomes un Padomē 2008. gada 21. novembrī sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumus “Sagatavot jauniešus 21. gadsimtam – programma Eiropas sadarbībai skolu jomā” (8), kuros pausts aicinājums dalībvalstīm nodrošināt pieeju augstas kvalitātes izglītības iespējām un pakalpojumiem, it īpaši bērniem un jauniešiem, kas personisku, sociālu, kultūras un/vai ekonomisku apstākļu dēļ ir neizdevīgā stāvoklī,

PAUŽOT GANDARĪJUMU PAR

Eiropas Komisijas Zaļo grāmatu “Migrācija un mobilitāte: ES izglītības sistēmas problēmas un iespējas” un ar to saistīto ziņojumu par konsultāciju procesu, kas veikts 2008. gada otrajā pusē, (9)

un ATZĪMĒJOT, ka

šajos secinājumos, kuros galvenā uzmanība pievērsta skolām, termins “migrantu izcelsmes” tiks lietots, lai īpaši apzīmētu visu to personu bērnus, kuri dzīvo kādā ES valstī, kurā tie nav dzimuši, neatkarīgi no tā, vai tie ir trešās valsts valstspiederīgie, citas ES dalībvalsts pilsoņi vai personas, kas vēlāk kļuvušas par uzņēmējas valsts valstspiederīgajiem,

ATZĪST, ka

Paaudzēm ilgi migrācija ir devusi milzīgu ieguldījumu Eiropas sociālajā un ekonomiskajā attīstībā, un tas tā turpināsies arī nākotnē. Šodienas pieaugošās globalizācijas un demogrāfisko pārmaiņu apstākļos sekmīga migrantu integrācija sabiedrībā joprojām ir priekšnoteikums Eiropas ekonomiskajai konkurētspējai, kā arī sociālajai stabilitātei un kohēzijai.

Izglītībai ir izšķiroša nozīme ne tikai nodrošinot to, ka migrantu izcelsmes bērni var īstenot savu potenciālu, lai kļūtu par labi integrētiem un veiksmīgiem pilsoņiem, bet arī radot vienlīdzīgu, iekļaujošu sabiedrību, kas ar cieņu izturas pret daudzveidību. Šobrīd daudziem šādiem bērniem vēl arvien ir ne tik labas sekmes mācībās, un rasu un etniskās diskriminācijas gadījumi, kā arī sociālā atstumtība ir sastopami visos Eiropas Savienības reģionos. Attiecīgi, ievērojamais migrantu izcelsmes audzēkņu skaits daudzu dalībvalstu izglītības sistēmās rada ne mazums problēmu, tomēr reizē – arī vērtīgas iespējas.

Migrantu integrēšanu jācenšas panākt kolektīvi – tam vajadzīgi arī pašu migrantu centieni, un tajā papildus izglītības nozarei jāiesaista daudzas un dažādas sabiedrības nozares. Lai nodrošinātu pienācīgu atbalstu migrantu izcelsmes bērniem un to ģimenēm, ir būtiski izvērst dažādu nozaru politikas līmeņa sadarbību, tostarp sadarbību starp attiecīgiem valdības departamentiem, izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem, veselības aprūpes dienestiem, mājokļu jautājumu iestādēm un patvēruma un imigrācijas dienestiem, kā arī izvērst dialogu ar pilsonisko sabiedrību.

Lai arī daudzi migrantu izcelsmes bērni veiksmīgi iegūst izglītību un daži no viņiem patiesi ir to vidū, kuriem ir visaugstākie sasniegumi, gan valstu rādītāji, gan starptautiski pētījumi – piemēram, PISA (10) – sniedz skaidrus un konsekventus pierādījumus tam, ka migrantu skolēnu sasniegumiem izglītībā lielākoties ir tendence būt ievērojami zemākiem nekā to vienaudžiem. Līdz ar to šādi skolēni biežāk agri pamet skolu, tiem ir zemāks kvalifikāciju līmenis, un to skaits augstākās izglītības iestādēs ir mazāks. Piedāvājot migrantu izcelsmes bērniem labākas iespējas veiksmīgi iegūt izglītību, varētu mazināt norobežošanos, atstumtību un atsvešinātību.

Īpaši uztrauc to skolēnu stāvoklis, kuriem valodas un kultūras atšķirības mājās un skolā ir apvienotas ar nelabvēlīgiem sociāli ekonomiskiem apstākļiem. Tādos gadījumos grūtības, kas saistītas ar zemu sociāli ekonomisko statusu, var būt saistītas ar citiem faktoriem, piemēram, tādiem, kā valodas barjera, mazākas izredzes un nepietiekams ģimenes un sabiedrības atbalsts vai piemērotas priekšzīmes trūkums.

Šādi nelabvēlīgi faktori, kas apvienoti ar sliktu caurlaidību skolu sistēmās un skolu atšķirīgo kvalitāti, var radīt situāciju, kad liels skaits migrantu izcelsmes bērnu pulcējas skolās ar pārāk zemiem kvalitātes rādītājiem. Šāda veida tendences Eiropas Savienības skolu sistēmās rada nopietnas problēmas, un to dēļ ir grūtāk panākt augstu sasniegumu līmeni visiem un augstu sociālās kohēzijas līmeni.

Lai arī atbildība par izglītības politikas noteikšanu joprojām strikti ir atsevišķu dalībvalstu ziņā, aizvien vairāk valstu saskaras ar šajos secinājumos izvirzītajiem jautājumiem un izklāstītajām problēmām. Tādējādi pastāv skaidras iespējas turpmākam atbalstam, izpētei un sadarbībai Eiropas līmenī, izmantojot attiecīgās Kopienas programmas, piemēram, Mūžizglītības programmu un Eiropas Integrācijas fondu, un izmantojot tādus rīkus kā, piemēram, atvērtā koordinācijas metode, lai apmainītos ar labu praksi un veicinātu savstarpēju mācīšanos par politikas jomām un pasākumiem, kas paredzēti, lai vērstos pret migrantu izcelsmes bērnu nelabvēlīgo stāvokli izglītības jomā.

UZSKATA, ka

Izglītībai ir jādod nozīmīgs ieguldījums, lai migrantus varētu sekmīgi integrēt Eiropas sabiedrībā. Sākot no pirmsskolas izglītības un pamatizglītības un turpinot visos mūžizglītības posmos, ir vajadzīgi mērķtiecīgi pasākumi un lielāka elastība, lai rūpētos par visu vecuma grupu migrantu izcelsmes audzēkņiem un sniegtu tiem atbalstu un iespējas, kas vajadzīgi, lai tie kļūtu aktīvi un veiksmīgi pilsoņi un lai ļautu tiem pilnībā īstenot savu potenciālu. Šie pasākumi būtu jāveic koordinēti ar politikas pasākumiem citās jomās, kas risina migrantu izcelsmes bērnu un viņu ģimeņu vajadzības.

Izglītības sistēmas, kurās liels uzsvars ir likts gan uz taisnīgumu, gan kvalitāti, kuras tiecas sasniegt skaidrus un kopējus mērķus un kurās priekšroka dota iekļaujošai pieejai visos līmeņos, ir vislielākās izredzes efektīvi reaģēt uz migrantu izcelsmes skolēnu īpašajām vajadzībām, uzlabot viņu izglītības rādītājus, reizē veicinot sociālās saites starp viņiem un viņu vienaudžiem.

Kultūru daudzveidība mūsu sabiedrībā būtu jānovērtē kā vitalitātes un bagātinājuma avots. Starpkultūru izglītības sekmēšana Eiropas skolās ar mērķi apmainīties zināšanām un vairot izpratni citam par cita kultūru, kā arī veidot savstarpēju cieņu un cīnīties pret aizspriedumiem būs ilgtermiņā izdevīga visiem, nekādi nevājinot galveno uzsvaru uz uzņēmējas valsts kultūras identitāti, tās galvenajām vērtībām un pamattiesībām.

Tādas pieejas kā, piemēram, diskriminācijas apkarošanas mehānismu izveidošana vai nostiprināšana, uzlabojot skolu sistēmu piedāvāto iespēju pieejamību un likvidējot šķēršļus individuālajai virzībai sistēmā, var palīdzēt novērst segregāciju un veicināt augstākus migrantu audzēkņu sasniegumus. Piedāvājot personalizētāku mācīšanos un individuālu atbalstu, var palīdzēt visiem skolēniem sistēmā un veicināt augstāku izglītības kvalitāti visiem. Uzlabojot pasniegšanas kvalitāti skolās ar pārāk sliktiem rādītājiem, var uzlabot visu skolēnu, tostarp migrantu, iespējas.

Būtu jāveicina specializētas mācības, kā strādāt valodu un kultūru daudzveidības apstākļos, un būtu jāsekmē starpkultūru iemaņu izkopšana, lai skolu iestādēm, skolu vadībai, skolotājiem un administratīvajiem darbiniekiem palīdzētu pielāgoties tādu skolu vai klašu vajadzībām, kurās mācās migrantu izcelsmes skolēni, un pilnībā īstenot šo skolu un klašu potenciālu. Būtu jāpievēršas arī šādiem jautājumiem: kā pielāgot attiecīgās mācību metodes, materiālus un mācību programmas visiem skolēniem, neatkarīgi no to izcelsmes, kā turpmāk piesaistīt un noturēt labākos skolotājus skolās ar pārāk sliktiem rādītājiem, kā nostiprināt vadības lomu šādās situācijās un kā saskaņā ar valsts procedūrām palielināt tādu skolotāju skaitu, kas paši ir migrantu izcelsmes.

Integrācijas procesu var veicināt, izstrādājot partnerības ar vietējām kopienām, tostarp migrantu izcelsmes skolēnu ģimenēm un migrantu apvienībām, tādējādi palīdzot skolas veidot par mācību kopienām. Veidojot savstarpējas saprašanās, uzticēšanās un sadarbības gaisotni, tāda veida partnerības var palīdzēt daudzos veidos, piemēram, palīdzot nodrošināt mutisko tulkošanu, kalpojot par saskarsmes punktu – dažos gadījumos par vidutāju – starp skolām un attiecīgo kopienu un attīstot pozitīvas saites ar izcelsmes kultūru un valodu. Ņemot vērā minēto, saziņu starp skolām un ģimenēm un tādējādi sekmīgas sociālās integrācijas apstākļus var būtiski palīdzēt uzlabot uzņēmējas valsts valodas(-u) mācības migrantu izcelsmes skolēnu vecākiem, kā arī informācijas sesijas.

Uzņēmējas valsts oficiālās valodas (vai vienas no oficiālajām valodām) prasme ir priekšnoteikums sekmīgai izglītībai, un tā ir ļoti svarīga gan sociālajā, gan profesionālajā integrācijā. Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja izstrādāt īpašus noteikumus, lai to atbalstītu, piemēram, intensīvi valodu kursi nesen iebraukušiem migrantu izcelsmes skolēniem, papildu palīdzība tiem, kas saskaras ar grūtībām, un īpaši kursi, lai apmācītu visus skolotājus mācīt bērnus, kuru dzimtā valoda nav mācību valoda. Būtu jāatbalsta arī mācību programmā iekļauti pielāgoti noteikumi, piemēram, pastiprinātas uzņēmējas valsts valodas mācības skolēniem, kuru dzimtā valoda ir cita.

Lai arī galvenā uzmanība joprojām būtu jāpievērš uzņēmējas valsts valodai (-ām), skolēnu mudināšana apgūt vai uzturēt izcelsmes valodas zināšanas var būt noderīga vairākos līmeņos: sociālajā jomā – kultūras identitāte un personīgā pašapziņa, profesionālajā jomā – nodarbinātības iespējas nākotnē, savukārt izglītības jomā – mācības nākotnē. Lai arī resursi šādai mācīšanai varētu būt ierobežoti, to apjomu iespējams paplašināt vairākos veidos, piemēram, ar divpusējiem nolīgumiem ar attiecīgām valstīm un sadarbības partnerībām ar attiecīgām vietējām kopienām, vai arī izmantojot jaunas tehnoloģijas, piemēram, dibinot interneta kontaktus vai izstrādājot e-sadraudzības ierosmes.

Pirmsskolas izglītība veido pamatu turpmākai izglītībai, taču tai var arī būt svarīga nozīme, integrējot migrantu izcelsmes bērnus, jo īpaši lielu uzmanību pievēršot valodas attīstībai. Tādēļ būtu jāpastiprina centieni, lai nodrošinātu, ka sociāli nelabvēlīgām ģimenēm ir piekļuve kvalitatīvai bērnu aprūpei un pirmsskolas aktivitātēm.

10)

Lai izlīdzinātu nevienlīdzības izglītībā un novērstu nepietiekamas integrācijas negatīvo ietekmi, var izmantot mērķtiecīgu atbalstu, piemēram, nodrošināt papildu mācību līdzekļus skolām nelabvēlīgos rajonos un sniegt individualizētāku apmācību. Būtu jāapsver arī veidi, kā sniegt papildu atbalstu izglītības jomā, piemēram, konsultāciju un privātstundu veidā, dodot padomus gan skolēniem, gan vecākiem par iespējām, kas tiem pieejamas izglītības sistēmā, vai partnerībā ar vecākiem un kopienas apvienībām organizējot mācību un mājasdarbu centrus pēc stundām. Migrantiem, kas ieradušies nesen, ir vajadzīgi elastīgi noteikumi, īpaši attiecībā uz valodu apguvi. Saistībā ar to ir vajadzīga ne tikai ātra un mērķtiecīga rīcība tūlīt pēc ierašanās uzņēmējā valstī, bet vajadzīgas ir arī ilgstošas programmas valodas apguves atbalstam.

ATTIECĪGI AICINA DALĪBVALSTIS

Savā attiecīgajā atbildības līmenī – vietējā, reģionālā vai valsts – veikt pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka visiem bērniem neatkarīgi no izcelsmes ir piedāvātas taisnīgas un vienlīdzīgas iespējas, kā arī vajadzīgais atbalsts, lai viņi varētu pilnībā īstenot savu potenciālu. Jo īpaši varētu veikt šādus pasākumus:

—	izstrādāt integrētu politikas pieeju šo mērķu sasniegšanai,

—	izstrādāt vai nostiprināt diskriminācijas apkarošanas mehānismus, lai veicinātu sociālo integrāciju un pilsonisko aktivitāti,

—	palielināt izglītības sistēmu piedāvāto iespēju pieejamību un novērt šķēršļus skolu sistēmās,

—	uzlabot mācību kvalitāti skolās un mazināt atšķirības starp tām, tostarp izvēršot centienus, lai piesaistītu un noturētu labākos skolotājus un stiprinātu vadības funkciju skolās ar pārāk sliktiem rādītājiem,

—	izvērst piekļuvi kvalitatīvai pirmsskolas izglītībai un aprūpei,

—	piedāvāt personalizētāku mācīšanos un individuālu atbalstu, īpaši migrantu bērniem, kuriem ir sliktas sekmes izglītībā,

—	skolu vadītājiem, skolotājiem un administratīvajiem darbiniekiem nodrošināt specializētas mācības darbā ar valodu un kultūru daudzveidību, kā arī starpkultūru iemaņās,

—	izstrādāt piemērotu politiku uzņēmējas valsts valodas mācīšanai, kā arī apsvērt iespējas migrantu izcelsmes skolēniem uzturēt un attīstīt savas dzimtās valodas zināšanas,

—	nodrošināt augstas kvalitātes un visu skolēnu vajadzībām atbilstošas mācību programmas neatkarīgi no to izcelsmes un mācību metodēs un materiālos ņemt vērā migrantu izcelsmes bērnu vajadzības,

—	izvērst partnerības ar migrantu kopienām un pastiprināt centienus ar mērķi uzlabot saziņu ar migrantu izcelsmes vecākiem,

—	nodrošināt mērķtiecīgu atbalstu migrantu izcelsmes skolēniem, kuriem ir arī īpašas vajadzības,

—	vākt un analizēt datus šajā jomā, lai informētu politikas veidotājus,

—	apmainīties ar paraugpraksi šajā jomā, lai attiecīgā līmenī uzlabotu politiku un pasākumus.

2)	Saistībā ar jauno stratēģisko sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā (“ET 2020”) izstrādāt un izmantot atvērto koordinācijas metodi, savstarpēju paraugprakses apguvi migrantu izcelsmes audzēkņu izglītības jomā.

3)	Mērķtiecīgi izmantot Mūžizglītības programmu un Eiropas Sociālā fondu un citus resursus, piemēram, Eiropas Integrācijas fondu, lai izstrādātu un atbalstītu projektus saistībā ar starpkultūru izglītību un migrantu izcelsmes audzēkņu izglītību.

AICINA KOMISIJU

1)	Veicināt un atbalstīt sadarbību starp dalībvalstīm par šajos secinājumos izvirzītajiem jautājumiem, tostarp iepriekš izklāstītajās jomās apzinot pieredzi un paraugpraksi, apmainoties ar tām, tās apkopojot un nodrošinot to efektīvu izplatīšanu, kā arī izmantojot pašreizējās Kopienas programmas.

2)	Apsvērt, kā un ar kādiem līdzekļiem vislabāk iespējams sasniegt Padomes Direktīvā 77/486/EEK izklāstītos mērķus saistībā ar migrāciju, kas ir ievērojami mainījusies kopš minētās direktīvas pieņemšanas.

3)	Izmantojot pieejamus datus un rādītājus, pārraudzīt sasniegumu atšķirības starp audzēkņiem, kas mācās dzimtajā valodā, un migrantu izcelsmes audzēkņiem.

4)	Cieši sadarboties ar citām starptautiskām organizācijām, kas nodarbojas ar izglītības un migrācijas jautājumiem, piemēram, Eiropas Padomi, Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizāciju (UNESCO) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO) (11).

5)	Nodrošināt to, ka migrācijas jautājumi ir pienācīgi atspoguļoti Mūžizglītības programmā un citās attiecīgās Kopienas programmās, Rīcības plānā pieaugušo izglītībai un Kopenhāgenas procesā, kā arī citās izglītības un citās mācību jomas ierosmēs, tostarp augstākās izglītības ierosmēs.

6)	Nodrošināt, lai ar migrantu izcelsmes bērnu izglītību saistīti jautājumi tiktu pienācīgi atspoguļoti sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas procesā.

(1) OV L 199, 6.8.1977., 32. lpp.

(2) Dok. 16238/1/04 REV 1.

(3) OV C 298, 8.12.2006., 3. lpp.

(4) OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.

(5) 7652/08, 15. punkts, 10. lpp.

(6) Dok. 13440/08.

(7) Dok. 15251/08.

(8) OV C 319, 13.12.2008., 20. lpp.

(9) Attiecīgi dok. 11631/08 + ADD 1 un dok. 12594/09.

(10) ESAO Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma.

(11) Būtu jānodrošina visu dalībvalstu tiesības piedalīties šajā darbā.

11.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/9

Padomes secinājumi (2009. gada 27. novembris) par atbalstu jaunrades paaudzei – attīstot bērnu un jauniešu jaunrades un novatorisma spējas, dodot iespējas izpausties kultūrā un padarot kultūru pieejamāku

2009/C 301/08

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME

ATGĀDINA jautājuma politisko aspektu, kas ir izklāstīts secinājumu pielikumā,

APZINĀS

—

ilgtermiņa problēmas, ar ko sastopas Eiropas Savienība un tās iedzīvotāji, konkrēti –

—	vajadzību noturīgi un bez sociālas atstumšanas saglabāt vispārēju konkurētspēju,

—	iedzīvotāju novecošanu un nepārtrauktu migrāciju, kas traucē nodrošināt nodarbinātību un labklājību,

—	vajadzību veicināt kultūru dialogu, pamatojoties uz dažādu kultūru izpratni pasaulē, kurā pieņemta kultūru daudzveidība un kas ir savstarpēji saistīta, ko raksturo ātra saziņa, cilvēku mobilitāte un tirgus globalizācija,

—	vajadzību reaģēt uz jauno, zināšanās un saziņā balstīto sabiedrību, ko raksturo saziņas tehnoloģijas, kas nepārtraukti attīstās, un strauja informācijas apmaiņa, kā arī vajadzību pārvarēt “digitālo plaisu” gan ES dalībvalstīs, gan arī to starpā,

ATZĪST, ka

—	sekmīga reakcija uz minētām ilgtermiņa problēmām prasa ilgtermiņa perspektīvi – īpaši pievērsties bērnu un jauniešu jaunrades un novatorisma spēju izkopšanai un dot iemaņas un zināšanas, lai stātos pretī tādām problēmām,

NORĀDA, ka

—	pastāv aizvien lielāka vajadzība pēc darbaspēka jaunrades, novatorisma, spējām pielāgoties, kā arī pēc labām saziņas prasmēm, kā arī vajadzība attīstīt elastīgas un dinamiskas uzņēmējdarbības prasmes,

—

personības attīstībai, identitātei, pašapziņai un piederības sajūtai ir svarīgi, lai pieeja dažādām kultūras izpausmēm, mākslinieciskajām darbībām un mākslas darbiem – tāpat arī to ietekme – notiktu jau mazotnē, kā arī, lai bērniem un jauniešiem līdz ar dažādu kultūru pieredzi un dažādu kultūru izpratni un citām sociālas atstumtības novēršanai svarīgām iemaņām dotu arī citas aktīvai pilsonībai un turpmākai nodarbinātībai nozīmīgas prasmes,

—	dalība kultūras darbībās, arī tieša saskare ar māksliniekiem visos bērnos un jauniešos var veicināt jaunrades un novatorisma potenciālu, stimulējot jaunrades domāšanu, iztēli un pašizpausmes,

—

kultūras un tās izpausmju – gan kā konkrētu mācību priekšmetu, gan pievilcīgu mācību metožu – veicināšana skolās un citās izglītības iestādēs, kā arī neoficiālā mācību vidē, saistot dažādas zinību jomas, palīdz vispusīgi attīstīt un motivēt cilvēkus, kā arī uzlabot zināšanu apguvi un attīstīt jaunrades un novatorisma spējas,

—	tā dēvētā jau no dzimšanas ar digitālām tehnoloģijām saistītā paaudze (“born digital” generation) Eiropā ir gan kultūras radītāja, gan patērētāja, un, saņemot tādu iespēju, tā ļoti prasmīgi izmanto jauno mediju un digitālo tehnoloģiju potenciālu,

—	visiem bērniem un jauniešiem nav vienāda piekļuve kultūrai un kultūras mantojumam vispār un it īpaši kultūras jaunrades un patēriņa līdzekļiem, un pašreizējā ekonomikas lejupslīde var vēl vairāk ierobežot bērnu un jauniešu iespējas piekļūt kultūrai.

PIENĀCĪGI ŅEMOT VĒRĀ SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU, APZINA ŠĀDAS SEŠAS ŠEIT UZSKAITĪTAS PRIORITĀTES, LAI EIROPAS SAVIENĪBĀ VEICINĀTU JAUNRADES PAAUDZI –

1. Iekļaut bērnus un jauniešus perspektīvi attiecīgās politikas jomās, lai veicinātu kultūru.

Dalībvalstīm un Komisijai būtu –

i)	pašreizējā un nākotnes kultūras un mediju jomā īstenotajā politikā, programmās un darbībās pastiprināti jāpievēršas bērnu un jauniešu, tostarp jaunu kultūras speciālistu, konkrētām vajadzībām, lai stimulētu viņu jaunrades potenciālu;

ii)

jāturpina attīstīt kultūras jomas un citu politikas jomu partnerattiecības, lai stimulētu novatorismu (piem., izglītība un pētniecība, jaunatne, nodarbinātība un sociāli jautājumi, uzņēmējdarbība, ekonomikas izaugsme un noturīga attīstība), attiecīgos gadījumos pilnībā izmantojot jau esošās struktūras un programmas.

2. Optimizēt izglītības jomas potenciālu, lai ar kultūras un kultūras izpausmju starpniecību vēl vairāk veicinātu jaunradi.

Dalībvalstīm būtu –

jāveicina plašāka piekļuve kultūrai un kultūras izpausmēm, liekot lietā gan oficiālu, gan neoficiālu izglītību, it īpaši ar iestāžu un politikas līmenī strukturētām un stratēģiskām partnerattiecībām. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš bērnu un jauniešu jaunrades un novatorisma spēju, kā arī dažādu kultūru izpratnes attīstības un citu svarīgu mūžizglītības prasmju, piemēram, kultūras apzināšanās un kultūras izpausmju, stimulēšanai;

ii)

jāveicina minētais process, liekot lietā, piemēram, īpašas mācības un skolotāju un citu kultūras un jaunatnes jomā nodarbinātu izglītības darbinieku papildu izglītošanu. Šo procesu var arī īstenot, izmantojot modernas mācību metodes un līdzekļus, tostarp tādus, kuros izmanto informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), un skolās liekot īpašu uzsvaru uz tādām jomām kā humanitāra izglītība un kultūras izpratne. Darbā ar jauniešiem var izmantot arī dažādas ārpus skolas aktivitātes, kas veicina kultūru un radošās spējas.

3. Stimulēt un atbalstīt kultūras iestādes (piem., muzejus, bibliotēkas, galerijas, teātrus), lai labāk ieinteresētu bērnus un jauniešus

Dalībvalstīm būtu –

jāatbalsta visu līmeņu kultūras iestāžu centieni pilnīgāk iesaistīt bērnus un jauniešus un atvieglināt piekļuvi kultūras vērtībām, kas ir valsts īpašumā, piemēram, ar digitalizācijas programmu starpniecību un izglītības darbībām, arī IKT lietojumu, tāpat arī izmatojot interaktīvus risinājumus, kuros būtu aktīvi iesaistīti bērni un jaunieši.

Dalībvalstīm un Komisijai būtu –

ii)	arī turpmāk jāatbalsta Europeana attīstība un jāveicina dalībvalstu pieredzes apmaiņa attiecīgās politikas jomās, kas skar digitalizāciju un sabiedrības piekļuvi kultūras vērtībām, it īpaši, lai sasniegtu bērnus un jauniešus.

4. Ar kultūras starpniecību veicināt talantus un jaunradi, kas pieder pie sociālās atstumtības novēršanas stratēģijām, kuru uzmanības centrā ir bērni un jaunieši.

Dalībvalstīm un Komisijai būtu –

i)	jāveicina visu bērnu un jauniešu dabiskie talanti un jāattīsta jaunrades spējas, iekļaujot kultūru sociālas atstumtības novēršanas stratēģijās un programmās, kas gādā par bērniem un jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, tostarp bērniem invalīdiem.

5. Veicināt labāku piekļuvi kultūrai, visu bērnu un jauniešu interesēs izmantojot IKT.

Dalībvalstīm būtu –

jāturpina centieni veicināt labāku piekļuvi par pieņemamu maksu kultūrai un kultūras izpausmēm, lietojot IKT. Centienos būtu jātiecas aptvert visus bērnus un jauniešus, un dot viņiem saziņas un informācijas līdzekļu lietojuma iemaņas, jo tās ir vajadzīgas, lai pilnībā izmantotu digitālu tehnoloģiju dotās iespējas, reizē veicinot labāku izpratni par intelektuālo īpašumu, kā arī tiesībām uz privāto dzīvi un attiecīgiem pienākumiem.

6. Minētajā jomā atvieglināt informācijas apmaiņu labu praksi un attīstīt “uz pierādījumiem balstītas” zināšanas.

Lai veicinātu empīriski pārbaudītas politikas attīstību šajā jomā –

dalībvalstīm un Komisijai būtu –

i)	saistībā ar iepriekš minētajām prioritātēm, izmantojot esošās struktūras, it īpaši atvērtas koordinācijas metodi (open method of coordination – OMC), jāstimulē un jāatvieglina apmaiņu ar paraugprakses piemēriem kultūras jomā.

Komisijai būtu –

ii)	jāveicina un jāatvieglina līdzaudžu mācības un apmaiņa ar paraugpraksi esošās struktūrās, piemēram, pilsoniskas sabiedrības platformās un dažādu dienestu iekšējos mehānismus.

Dalībvalstīm būtu –

iii)	jāstimulē kontaktu izveide, kā arī jāizmanto ekspertīzes, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanu un uzlabotu darbības nākotnē.

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU

Ievērojot savas attiecīgās kompetences jomas cieši sadarboties, lai nodrošinātu, ka šos secinājumus ņemtu vērā notiekošajā darbā ar Eiropas kultūras darba programmu (European Agenda for Culture) un kultūras darba plānu no 2008. līdz 2010. gadam.

PIELIKUMS

POLITISKS KONTEKSTS

Pieņemot šos secinājumus, Padome konkrēti atgādina –

1)	ANO Konvenciju par bērnu tiesībām (1989), kurā ir noteiktas visu bērnu tiesības saistībā ar kultūru;

2)	Unesco Ceļvedi humanitārai izglītībai, Lisabona, 2006. gada 6.–9. marts;

3)	Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra ieteikumu par pamatprasmēm mūžizglītībā;

Komisijas 2007. gada 10. maija paziņojumu par Eiropas kultūras programmu augošas globalizācijas apstākļos un Padomes 2007. gada 16. novembra rezolūciju par Eiropas kultūras programmu, kā arī Padomes secinājumus par 2008.–2010. gada darba plānu kultūras jomā, kurā starp piecām prioritārām rīcības jomām ir ietverta piekļuves veicināšana kultūrai, it īpaši sinerģijā ar izglītību, galvenokārt humanitāro izglītību;

5)	Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Lēmumu par Eiropas Radošuma un inovācijas gadu;

6)	Padomes 2007. gada 24. maija secinājumus par kultūras un jaunrades nozares ieguldījumu Lisabonas mērķu sasniegšanā, kuros uzsvērts, ka kultūras darbībām un jaunrades nozarēm ir būtiska nozīme jauninājumu un tehnoloģiju veicināšanā, un tās ir galvenais noturīgas izaugsmes dzinējspēks;

Padomes 2007. gada 15. novembra Rezolūciju par jaunām darba vietām vajadzīgām jaunām prasmēm un Komisijas 2008. gada 2. jūlijā pieņemto paziņojumu par atjauninātu sociālo programmu – XXI gadsimta Eiropas iespējām, pieejamību un solidaritāti – kurā bērni un jaunieši starp citām prioritātēm ir atzīti par nākotnes nesējiem;

8)	Prezidentvalsts secinājumus 2008. gada 13. un 14. marta Eiropadomē, kuros par galveno nākotnes izaugsmes faktoru ir atzīta vajadzība pilnībā izkopt Eiropas iedzīvotāju novatorisma un jaunrades potenciālu, pamatojoties uz Eiropas kultūru un izcilību zinātnes jomā;

9)	Padomes 2008. gada 22. maija secinājumus par kompetenci dažādu kultūru jomā;

10)

Komisijas 2009. gada 27. aprīļa paziņojumu par ES stratēģiju, kā investēt jauniešos un nodrošināt viņiem pilnvērtīgas iespējas, atjauninātu atklātas koordinācijas metodi, ar ko risināt jauniešu problēmas un dot viņiem jaunas iespējas, un Padomes 2009. gada 27. novembra rezolūciju, ar ko izveido atjaunotu sistēmu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018).

Pētījumi un konferences

1.	Pētījums par kultūras ietekmi uz jaunrades spējām un pētījums par kultūras pieejamību jauniešiem, abus ir pasūtījusi Eiropas Komisija.

2.	Eurydice pētījums par Eiropas skolu izglītību humanitārā un kultūras jomā (2009).

3.	Pētījums par daudzvalodības ieguldījumu jaunradē (2009. gada 16. jūlijs).

4.	Pētījums, lai izveidotu labākās prakses uzskaiti, veidojot saikni starp kultūru un izglītību dalībvalstīs, kandidātvalstīs un EEZ valstīs (2004).

5.	Gēteborgā 2009. gada 29. un 30. jūlijā notikusī konference par atbalstu jaunrades paaudzei.

11.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/12

Padomes secinājumi (2009. gada 27. novembris) par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālā vidē

2009/C 301/09

PADOME

ATKĀRTOTI APLIECINA, ka tā šo jautājumu risina, izmantojot politiku, kas izklāstīta tās 2008. gada 21. un 22. maija secinājumos par Eiropas pieeju plašsaziņas līdzekļu lietotprasmei digitālā vidē (1),

SVEIC Komisijas 2009. gada 20. augusta ieteikumu par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālā vidē, palīdzot audiovizuālās un satura nozares konkurētspējas un zināšanu sabiedrības veidošanai, kurā nebūtu atstumtības, un it īpaši –

—	to, ka likts uzsvars uz nozares, arī visu viedu plašsaziņas līdzekļu aktīvu iesaisti, veicinot ierosmes izkopt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi,

—	to, ka ir atzīts – izglītības sistēmas var būt ļoti nozīmīgas, lai saistībā ar dalībvalstu mūžizglītības stratēģijām veicinātu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, proti, spējas piekļūt plašsaziņas līdzekļiem, kā arī saprast, kritiski novērtēt, radīt un izplatīt plašsaziņas līdzekļu saturu,

—	Komisijas ieceres panākt lielāku vienprātību par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, atbalstīt labas prakses analīzi un dalībvalstu savstarpēju apmaiņu un izstrādāt instrumentus, kas paredzēti, lai palīdzētu dalībvalstīm un Komisijai izmērīt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi visā Eiropā.

UZSVER ŠĀDUS PAPILDU APSVĒRUMUS

—

Veicinot plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, ir būtiski atzīt, ka digitālā revolūcija ir atnesusi nozīmīgus ieguvumus un iespējas, bagātinājusi cilvēku dzīvi, dodot iespēju sazināties, mācīties un radīt, un mainījusi sabiedrības un tautsaimniecības organizāciju. Atbildīgs un gudrs jauno tehnoloģiju un jauno plašsaziņas līdzekļu lietojums prasa, lai cilvēki apzinātos apdraudējumus un ievērotu attiecīgus tiesību aktus, bet tādiem jautājumiem būtu jāpievēršas plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes politikā vispārēja, iedrošinoša vēstījuma formā.

—

Kaut arī ir tiesa, ka plašsaziņas līdzekļu nozarei ir būtiska nozīme, veicinot plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, svarīgi ir uzsvērt plašsaziņas līdzekļu neatkarību un to, ka dalībvalstīm ir dažādas pieejas, kā veicināt labas prakses un standartu izstrādi plašsaziņas līdzekļu nozarē, kur divi no vairākiem iespējamiem risinājumiem ir pašregulācija vai kopīga regulācija. Tāpat ir svarīgi ņemt vērā daudzās ierosmes plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes jomā, ko jau īsteno plašsaziņas līdzekļu nozare un kultūras iestādes, nevalstiskas organizācijas, kā arī brīvprātīgie dalībnieki, un arī turpmāk atbalstīt tādas ierosmes.

—

Veicinot plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, ka dažādām sabiedrības grupām var būt dažādas vajadzības un attieksmes, kā arī atšķirīgas iespējas piekļūt plašsaziņas līdzekļiem. Piemēram, bērni un jaunieši biežāk ir dabiski gatavi lietot jaunus plašsaziņas līdzekļus un izmantot jaunas tehnoloģijas, toties pieaugušie mēdz būt uzkrājuši lielāku pieredzi, kas var palīdzēt kritiski analizēt plašsaziņas līdzekļu piedāvāto saturu. Stratēģijās, kā uzlabot plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, pilnībā ir jāņem vērā visas tādas atšķirības, un jāveicina dažādu sabiedrības grupu un interešu dialogi. Vienlaikus dalībvalstīm būtu jāturpina īstenot un pastiprināt stratēģijas, kuru mērķis ir nodrošināt, lai tehnoloģijas būtu pilsoņiem plašāk pieejamas un piekļūstamas.

—

Izglītības sistēmai, arī formālai izglītībai, pašmācībai un neformālai izglītībai, var būt svarīga nozīme, attīstot un izkopjot plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, kā arī jaunradi un novatorisma potenciālu visos sabiedrības locekļos un jo īpaši bērnos un jauniešos, kam pašiem var būt svarīga vieta, ģimenēs nododot tālāk tādas prasmes. Izglītības politikas sakarā ir jāatgādina, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra ieteikumā par galvenām mūžizglītības prasmēm “digitāla kompetence” un “kultūras izpratne un izpausmes” cita starpā ir minētas kā divas galvenās prasmes. Dalībvalstīm, attīstot plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi izglītības jomā, būtu jāņem vērā pamatprincipu kopums, kas dots 2006. gada ieteikumā. Turklāt mūžizglītības programmas varētu būt viens no iespējamiem atbalsta rīkiem plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes sekmēšanai.

—

Kaut arī tiesa, ka plašsaziņas līdzekļu lietotprasme ir dinamisks jēdziens, kas attīstās, un vienotu izpratni par šo jēdzienu ietekmē kultūru, tehnoloģiju, nozaru un paaudžu atšķirības, tāpat ir skaidrs, ka, pasaules mērogā attīstoties internetam, galvenai saziņas infrastruktūras daļai, plašsaziņas līdzekļu jomā aina, kas paveras Eiropas un pārējās pasaules iedzīvotājiem, kļūst aizvien līdzīgāka. Tālab dalībvalstīm būtu pamazām jāvar un jāapzinās vajadzība izstrādāt kritērijus, kā izvērtēt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes līmeņus, kā paredzēts audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 26. pantā, reizē ņemot vērā arī to, ka kritērijos un izvērtējumos jāatspoguļojas dažādiem priekšnosacījumiem, kas pastāv dalībvalstīs. Dalībvalstis un Komisija, veicot šo uzdevumu, ir aicinātas pilnībā sadarboties.

AICINA KOMISIJU UN DALĪBVALSTIS, attiecīgi saskaņā ar savu kompetenci izstrādājot politiku par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, pienācīgi ņemt vērā šos, kā arī 2008. gada 21. un 22. maija secinājumus.

(1) OV C 140, 6.6.2008., 8. lpp.

11.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/13

Euro maiņas kurss (1)

2009. gada 10. decembris

2009/C 301/10

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,4730
JPY	Japānas jena	130,03
DKK	Dānijas krona	7,4417
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,90430
SEK	Zviedrijas krona	10,4367
CHF	Šveices franks	1,5113
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,4355
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,705
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	272,05
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7072
PLN	Polijas zlots	4,1405
RON	Rumānijas leja	4,2382
TRY	Turcijas lira	2,2020
AUD	Austrālijas dolārs	1,6074
CAD	Kanādas dolārs	1,5472
HKD	Hongkongas dolārs	11,4168
NZD	Jaunzēlandes dolārs	2,0236
SGD	Singapūras dolārs	2,0473
KRW	Dienvidkorejas vona	1 716,40
ZAR	Dienvidāfrikas rands	11,0565
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	10,0556
HRK	Horvātijas kuna	7,2668
IDR	Indonēzijas rūpija	13 905,61
MYR	Malaizijas ringits	5,0045
PHP	Filipīnu peso	68,075
RUB	Krievijas rublis	44,8505
THB	Taizemes bāts	48,793
BRL	Brazīlijas reāls	2,5904
MXN	Meksikas peso	19,0312
INR	Indijas rūpija	68,7000

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

11.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/16

Nobeiguma ziņojums (1) lietā COMP/39.396 Kalcija karbīds (et al.)

2009/C 301/13

No lēmuma projekta izriet šādi apsvērumi.

PAMATINFORMĀCIJA

Komisija 2006. gada novembrī saņēma kalcija karbīda pulvera un kalcija karbīda granulu ražotājuzņēmuma pieteikumu par atbrīvojumu no naudassoda. Pēc tam Komisija veica pārbaudes šajā uzņēmumā. Pēc šīm pārbaudēm 2007. gadā un 2008. gada sākumā tika iesniegti pieteikumi par iecietību. Pamatojoties uz ievākto informāciju, Komisija nonāca pie sākotnējā secinājuma, ka septiņas uzņēmumu grupas dažādos laikposmos, sākot no 2004. gada 7. aprīļa līdz 2007. gada 16. janvārim, piedalījās vienotā un ilgstošā EK līguma 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumā, nosakot cenas un apmainoties ar konfidenciālu komercinformāciju par kalcija karbīda pulvera piegādi metālrūpniecības uzņēmumiem, kalcija karbīda granulu piegādi gāzes ieguves uzņēmumiem un magnija granulu piegādi metālrūpniecības uzņēmumiem.

RAKSTISKĀ PROCEDŪRA

Iebildumu dokuments

Pēc iepriekš minētajiem pieteikumiem par iecietību un turpmākās izmeklēšanas Komisija 2008. gada 24. jūnijā nosūtīja iebildumu dokumentu šādiem adresātiem saistībā ar Līguma 81. panta un EEZ līguma 53. panta iespējamiem pārkāpumiem:

Carbide Sweden AB un tā galvenajam mātesuzņēmumam Akzo Nobel NV (kopā dēvēti par Akzo ); Almamet GmbH ( Almamet ); Donau Chemie AG ( Donau Chemie ); non ferrum Metallpulver GmbH Co. KG un tā galvenajam mātesuzņēmumam ECKA Granulate GmbH & Co. KG (kopā ar non ferrum dēvēti par Ecka ); Novácke chemické závody, a.s. ( NCHZ ) un tā bijušajam mātesuzņēmumam 1. garantovaná a.s. ( Garantovaná ); SKW Stahl-Metallurgie GmbH ( SKW ), tā mātesuzņēmumam SKW Stahl-Metallurgie Holding AG ( SKW Holding ), tā bijušajam galvenajam mātesuzņēmumam ARQUES Industries AG ( ARQUES ), tā bijušajam galvenajam mātesuzņēmumam AlzChem Hart GmbH ( AlzChem ) un tā bijušajam galvenajam mātesuzņēmumam Evonik Degussa GmbH ( Degussa ), kā arī TDR-Metalurgija d.d. ( TDR ) un tā bijušajam mātesuzņēmumam Holding Slovenske elektrarne d.o.o. ( HSE ).

Piekļuve lietas materiāliem

Puses pēc pieprasījuma saņēma piekļuvi lietas materiāliem DVD formātā. Turklāt Komisijas telpās pusēm tika sniegta piekļuve mutiskajiem un rakstiskajiem paziņojumiem par iecietību.

Pusēm nebija jautājumu saistībā ar piekļuvi lietas materiāliem.

Termiņa pagarinājumi atbilžu sniegšanai uz iebildumu dokumentu

Iebildumu dokumenta adresātiem sākotnēji bija piešķirts trīs mēnešu termiņš atbilžu iesniegšanai, sākot no nākamās dienas pēc DVD saņemšanas. Pēc tam, kad man tika iesniegti pamatoti pieprasījumi, es uzņēmumiem ARQUES un NCHZ piešķīru nelielus termiņa pagarinājumus (attiecīgi piecas un četras dienas). Visas puses atbildēja noteiktajā laikā, izņemot TDR, kurš savu atbildi neiesniedza.

MUTISKĀ PROCEDŪRA

Mutiskā uzklausīšana

Mutiskā uzklausīšana notika 2008. gada 10. un 11. novembrī, un tajā piedalījās pārstāvji no uzņēmumiem Akzo, Almamet, Donau Chemie, ECKA, NCHZ, SKW, SKW Holding, ARQUES, AlzChem, Degussa un HSE. TDR nepieprasīja mutisku uzklausīšanu.

Pirms mutiskās uzklausīšanas viens uzņēmums pieprasīja rīkot slēgtu sanāksmi. Tā kā šis uzņēmums atzina, ka ierosinātajā slēgtajā sanāksmē sniedzamā informācija varētu attiekties uz kāda cita uzņēmuma aizstāvību, kā praktisks risinājums tika ierosināts minētās informācijas saturu atklāt šim citam uzņēmuma izmeklēšanas vēlākā posmā.

Es izskatīju šo lūgumu, ņemot vērā pamattiesības tikt uzklausītam (2), jo tas nebija strictu sensu pamatots ar vajadzību aizsargāt komercnoslēpumus un citu konfidenciālu informāciju (3). Izsverot visus faktorus, es noraidīju šo lūgumu, jo slēgtā sanāksme, ja tāda tiktu atļauta, liegtu šim citam uzņēmumam iespēju dalībvalstu, uzklausīšanas amatpersonas, juridiskā dienesta un citu Komisijas dienestu pārstāvju klātbūtnē sniegt mutisku atbildi uz apgalvojumiem, kas vērsti pret šo uzņēmumu.

Dažus mēnešus pēc mutiskās uzklausīšanas minētais uzņēmums lūdza veikt papildu mutisko uzklausīšanu, lai informētu par jautājumu, saistībā ar kuru tas iepriekš bija pieprasījis rīkot slēgto sanāksmi. Es noraidīju šo lūgumu, jo tiesības uz mutisko uzklausīšanu ir atkarīgas no iebildumu dokumenta izdošanas un tiek piešķirtas vienu reizi (4). Tomēr es ļāvu šim uzņēmumam divu nedēļu laikā iesniegt papildu rakstiskas atsauksmes par minēto jautājumu.

Pirms minētā lūguma un pēc mutiskās uzklausīšanas Garantovaná2008. gada 11. novembrī lūdza mutisku uzklausīšanu. Ar 2008. gada 17. novembra vēstuli es noraidīju šo lūgumu, jo Garantovaná ne savā rakstiskajā atbildē, ne tai sekojošā elektroniskajā sarakstē ar darba grupu nebija lūdzis mutisku uzklausīšanu.

Maksātnespēja

Vairāki uzņēmumi savās rakstiskajās atbildēs un/vai mutiskajā uzklausīšanā apgalvoja, ka tie nav spējīgi samaksāt iespējamo naudassodu. Lai pārbaudītu šos apgalvojumus, Komisijas dienesti pēc mutiskās uzklausīšanas šiem uzņēmumiem nosūtīja informācijas pieprasījumus.

LĒMUMA PROJEKTS

Degussa iesniedza Komisijai pierādījumus, ar ko pamatoja, ka SKW īpašumtiesību nodošana starp Degussa un ARQUES notika 2004. gada 30. augustā, nevis 2004. gada 13. septembrī, kā tas minēts iebildumu dokumentā. Komisija pārbaudīja šo informāciju, vēršoties pie SKW un ARQUES un ļaujot šiem uzņēmumiem sniegt savas atsauksmes. SKW un ARQUES rakstiski apstiprināja minēto datumu. Lēmuma projektā ir minēts pareizais datums, kad sākās ARQUES un SKW atbildība par pārkāpumu – 2004. gada 30. augusts.

Manuprāt, lēmuma projekts attiecas tikai uz iebildumiem, attiecībā uz kuriem pusēm tika dota iespēja paust savu viedokli.

Es uzskatu, ka šajā lietā ir ievērotas visu procesa dalībnieku tiesības tikt uzklausītiem.

Briselē, 2009. gada 9. jūlijā

Karen WILLIAMS

(1) Saskaņā ar 15. un 16. pantu Komisijas 2001. gada 23. maija Lēmumā (2001/462/EK, EOTK) par uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem dažos tiesas procesos par konkurenci (OV L 162, 19.6.2001., 21. lpp.).

(2) Saistībā ar jēdziena “konfidenciāla informācija” plašo interpretāciju skatīt arī Komisijas paziņojuma par piekļuvi lietas materiāliem (OV C 325, 22.12.2005., 7. lpp.) 19. punktu.

(3) Skatīt Regulas (EK) Nr. 773/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 18. lpp.) 14. panta 6. punktu.

(4) Skatīt 27. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 1/2003 (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.), 12. pantu Regulā (EK) Nr. 773/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 18. lpp.) un 7. pantu Komisijas 2001. gada 23. maija Lēmumā par uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem dažos tiesas procesos par konkurenci (OV L 162, 19.6.2001., 21. lpp.).

11.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/18

Komisijas lēmuma kopsavilkums

(2009. gada 22. jūlijs)

par procedūru saskaņā ar EK līguma 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu

(Lieta COMP/39.396 – Tēraudrūpniecībā un gāzes ieguves rūpniecībā izmantojamais kalcija karbīds un reaģenti, kuru sastāvā ir magnijs)

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 5791)

(Autentisks ir tikai teksts angļu, slovāku, slovēņu un vācu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2009/C 301/14

Komisija 2009. gada 22. jūlijā pieņēma lēmumu par izmeklēšanas procedūru saskaņā ar EK līguma 81. pantu. Atbilstoši 30. panta noteikumiem Padomes Regulā (EK) Nr. 1/2003 (1) Komisija ar šo publicē uzņēmumu nosaukumus un lēmuma galveno saturu, tostarp visus uzliktos sodus, ņemot vērā uzņēmumu likumīgās intereses to komercnoslēpumu aizsargāšanā. Lēmuma nekonfidenciāla versija ir pieejama Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/competition/antitrust/cases/

1. IEVADS

(1)

Šis lēmums ir adresēts piecpadsmit juridiskām personām saistībā ar Līguma 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumu. Pārkāpumu izdarīja lielākie piegādātāji, kuri tēraudrūpniecības un gāzes ieguves rūpniecības uzņēmumiem piegādā kalcija karbīdu un magniju. Šie piegādātāji iesaistījās tirgus sadalīšanā, cenu noteikšanā, klientu sadalē un apmaiņā ar konfidenciālu informāciju par klientiem EEZ, izņemot Spānijā, Portugālē, Apvienotajā Karalistē un Īrijā. Šā lēmuma nolūkā uzskata, ka pārkāpums ilga no 2004. gada 7. aprīļa līdz 2007. gada 16. janvārim.

2. LIETAS APRAKSTS

2.1. Procedūra

(2)

Šo lietu uzsāka, pamatojoties uz Akzo Nobel NV pieteikumu par atbrīvojumu no naudassoda. Pārbaudēs, kas tika veiktas 2007. gada janvārī, Komisija ieguva turpmākus pierādījumus. Turklāt Komisija saņēma četrus pieteikumus (Donau Chemie, Almamet, Degussa un NCHZ) saskaņā ar Paziņojumu par iecietību un nosūtīja vairākus informācijas pieprasījumus.

(3)

Iebildumu dokuments tika izdots 2008. gada 25. jūnijā, un visiem uzņēmumiem tika dota iespēja piekļūt lietas materiāliem un sagatavot savu aizstāvību rakstiskā veidā, atbildot uz Komisijas sākotnējo viedokli, kā arī piedalīties 2008. gada 10. un 11. novembra mutiskajā uzklausīšanā. Padomdevēja komiteja aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa jautājumos 2009. gada 19. jūnijā un 2009. gada 17. jūlijā sniedza labvēlīgu atzinumu, un Komisija 2009. gada 22. jūlijā pieņēma lēmumu.

2.2. Pārkāpuma kopsavilkums

(4)

Šis lēmums attiecas uz vienotu un ilgstošu EK līguma 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumu saistībā ar kalcija karbīda pulveri, kalcija karbīda granulām un magnija granulām. Kalcija karbīdu granulu veidā izmanto gāzes ieguves rūpniecībā, lai ražotu acetilēnu (gāze, ko izmanto metināšanai un griešanai). Kalcija karbīdu pulvera veidā izmanto tēraudrūpniecībā deoksidācijas un desulfurizācijas nolūkos. Arī magnija granulas izmanto tēraudrūpniecībā desulfurizācijas nolūkos.

(5)

Šā karteļa mērķis bija “iesaldēt” tirgu, nostabilizējot piegādātāju tirgus daļas, lai veicinātu cenu pieaugumu un stimulētu rentabilitāti. Karteļa izveidošanas sākumā iesaistītie uzņēmumi saskārās ar palielinātām izmaksām (kokss un enerģija), jaudas pārpalikumu (ko izraisīja tehnoloģiskā inovācija), patērētāju lielāku ietekmi tirgū (pateicoties apvienošanai Eiropas tēraudrūpniecībā un gāzes ieguves rūpniecībā) un tiešo importu no Ķīnas (magnija granulas).

(6)

Karteļa dalībnieki vienojās par tabulu, kurā tika noteiktas uzņēmumu tirgus daļas un kura tika regulāri atjaunināta uzņēmumu sanāksmēs. Turklāt tie vienojās par cenu palielinājumiem un/vai atsevišķu klientu sadali. Karteļa dalībnieki koordinēja savas piegādes, apmainoties ar informāciju, lai veicinātu un/vai uzraudzītu ar pārdošanas apjomiem un cenām saistīto nolīgumu īstenošanu.

(7)

Katrs adresāts tiek saukts pie atbildības, pamatojoties uz tā iesaisti karteļa nolīgumos, t. i., vai nu kā tiešais dalībnieks, vai arī mātesuzņēmuma gadījumā – kā netiešais dalībnieks, jo meitasuzņēmuma rīcību attiecina uz mātesuzņēmumu, ja pārkāpuma laikā mātesuzņēmums ir izšķiroši ietekmējis meitasuzņēmumu darbības.

2.3. Adresāti un pārkāpuma ilgums

(8)

1. garantovaná a.s. (7.4.2004.–16.1.2007.); Akzo Nobel NV (3.11.2004.–20.11.2006.); Almamet GmbH (22.4.2004.–16.1.2007.); AlzChem Hart GmbH (22.4.2004.–30.8.2004.); ARQUES Industries AG (30.8.2004.–16.1.2007.); Carbide Sweden AB (3.11.2004.–20.11.2006.); Donau Chemie AG (7.4.2004.–16.1.2007.); ECKA Granulate GmbH & Co KG (14.7.2005.–16.1.2007.); Evonik Degussa GmbH (22.4.2004.–30.8.2004.); Holding Slovenske elektrarne d.o.o. (7.4.2004.–20.12.2006.); non ferrum Metallpulver GmbH & Co KG (14.7.2005.–16.1.2007.); Novácke chemické závody, a.s. (7.4.2004.–16.1.2007.); SKW Stahl-Metallurgie GmbH (22.4.2004.–16.1.2007.); SKW Stahl-Metallurgie Holding AG (30.8.2004.–16.1.2007.); TDR Metalurgija d.d. (7.4.2004.–16.1.2007.).

2.4. Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

(9)

Šā lēmuma pamatā ir 2006. gada Pamatnostādnes naudassoda aprēķināšanai. Ar to tiek uzlikts naudassods Holding Slovenske elektrarne d.o.o., kas ir uzņēmuma TDR Metalurgija d.d. bijušais mātesuzņēmums. Meitasuzņēmums tika likvidēts krietnu laiku pirms šā lēmuma pieņemšanas, un naudassods tam netiek piemērots.

2.4.1. Naudassoda pamatsumma

(10)

Naudassoda pamatsumma ir noteikta 17 % apmērā no uzņēmuma pārdoto preču vērtības, kas tieši vai netieši bija saistītas ar pārkāpumu, konkrētajā ģeogrāfiskajā teritorijā tā pēdējā pilnā budžeta gada laikā, kad uzņēmums bijis iesaistīts pārkāpumā. Tika ņemti vērā karteļa dažādie aspekti un apvienotā tirgus daļa.

(11)	Pamatsummu reizina ar gadu skaitu, kuru gaitā uzņēmums piedalījies pārkāpumā, katram uzņēmumam šo gadu skaitu aprēķinot atsevišķi.

2.4.2. Pamatsummas koriģēšana

2.4.2.1. Vainu pastiprinoši apstākļi

(12)	Recidīvisms ir vainu pastiprinošs apstāklis uzņēmumam Evonik Degussa (ņemts vērā viens iepriekšējs lēmums karteļa lietā) un Akzo Nobel NV (ņemti vērā četri iepriekšēji lēmumi karteļu lietās), un naudassods šiem uzņēmumiem tiek attiecīgi palielināts par 50 % un 100 %.

2.4.2.2. Īpašs naudassoda palielinājums preventīvā nolūkā

(13)	Ņemot vērā pārkāpuma veidu un ģeogrāfisko teritoriju, naudassods tiek palielināts par 17 %, lai uzņēmumus atturētu no horizontālas vienošanās par cenu noteikšanu un tirgus sadali.

2.4.3. 2002. gada Paziņojuma par iecietību piemērošana – naudassoda samazināšana

(14)

Attiecībā uz 2002. gada Paziņojuma par iecietību piemērošanu Akzo Nobel ir piešķirts 100 % naudassoda samazinājums, Donau Chemie – 35 % samazinājums un Evonik Degussa – 20 % samazinājums. Almamet un NCHZ pieteikumi tika noraidīti, jo tiem nebija ievērojamas pievienotās vērtības, salīdzinot ar Komisija rīcībā jau esošo informāciju.

2.4.4. Maksātspēja saskaņā ar 35. punktu Pamatnostādnēs naudassoda aprēķināšanai

(15)

Vairāki uzņēmumi apgalvo, ka tie nav spējīgi samaksāt naudassodu. Šie apgalvojumi tika analizēti, pamatojoties uz 35. punktu Pamatnostādnēs naudassoda aprēķināšanai, un noraidīti. Ārpus 2006. gada Pamatnostādņu naudassoda aprēķināšanai 35. punkta piemērošanas jomas uzņēmumam Almamet naudassods tika samazināts par 20 %, pamatojoties uz uzņēmuma īpašajiem apstākļiem, finansiālo situāciju un naudassoda preventīvo iedarbību.

3. AR ŠO LĒMUMU UZLIKTIE NAUDASSODI

a)	Almamet GmbH:

EUR 3 040 000

b)	Carbide Sweden AB un Akzo Nobel N.V solidāri:

EUR 0

c)	Donau Chemie AG:

EUR 5 000 000

d)	non ferrum Metallpulver GmbH & Co KG un ECKA Granulate GmbH & Co KG solidāri:

EUR 6 400 000

e)	Novácke chemické závody un 1. garantovaná a.s. solidāri:

EUR 19 600 000

f)	SKW Stahl-Metallurgie Holding AG, ARQUES Industries AG un SKW Stahl-Metallurgie GmbH solidāri:

EUR 13 300 000

g)	Evonik Degussa GmbH, AlzChem Hart GmbH un SKW Stahl-Metallurgie GmbH solidāri:

EUR 1 040 000

h)	Evonik Degussa GmbH un AlzChem Hart GmbH solidāri:

EUR 3 640 000

i)	Holding Slovenske elektrarne d.o.o.:

EUR 9 100 000

(1) OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.

11.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/21

Dalībvalstu sniegtā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2009/C 301/15

Valsts atbalsta numurs

X 261/09

Dalībvalsts

Itālija

Dalībvalsts atsauces numurs

—

Reģiona nosaukums (NUTS)

Trento

Neatbalstāmi reģioni

Piešķīrēja iestāde

Provincia autonoma di Trento

Piazza Dante 15

38100 Trento TN

ITALIA

http://www.provincia.tn.it/

Atbalsta pasākuma nosaukums

Adozione di sistemi informatici per l'innovazione aziendale

Valsts līmeņa juridiskais pamats (atsauce uz attiecīgo valsts oficiālo publikāciju)

Bando «adozione di sistemi informatici per l'innovazione aziendale» pubblicato sul Bollettino Ufficiale della Regione Trentino-Alto Adige n. 8 di data 17 febbraio 2009, parte I-II

Base comunitaria: regolamento (CE) n. 1083/2006

Pasākuma veids

Shēma

Spēkā esoša atbalsta pasākuma grozījums

—

Ilgums

31.7.2009.–30.6.2012.

Attiecīgās tautsaimniecības nozares

Visas tautsaimniecības nozares, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu

Saņēmēja veids

MVU

Kopējais saskaņā ar shēmu ieplānotais gada budžets

EUR 2,60 (miljonos)

Garantijām

—

Atbalsta instruments (5. pants)

Dotācija

Atsauce uz Komisijas lēmumu

—

Ja atbalsta shēmu līdzfinansē no Kopienas fondiem

Regolamento (CE) n. 800/2008 — 2,60 milioni di EUR

Mērķi

Atbalsta maksimālā intensitāte % vai atbalsta maksimālā summa valsts valūtā

MVU atvieglojumi %

Atbalsts ieguldījumiem MVU un nodarbinātībai (15. pants)

20 %

—

Atbalsts inovācijas konsultāciju pakalpojumiem un inovācijas atbalsta pakalpojumiem (36. pants)

EUR 120 000

—

Tīmekļa saite uz atbalsta pasākuma pilnu tekstu:

http://www.puntoeuropa.provincia.tn.it/

http://www.artigianato.provincia.tn.it/

Valsts atbalsta numurs

X 262/09

Dalībvalsts

Itālija

Dalībvalsts atsauces numurs

—

Reģiona nosaukums (NUTS)

Campania

87. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Piešķīrēja iestāde

Regione Campania

Via S. Lucia 81

80132 Napoli NA

ITALIA

http://www.regione.campania.it

Atbalsta pasākuma nosaukums

Contratto di Programma Regionale

Valsts līmeņa juridiskais pamats (atsauce uz attiecīgo valsts oficiālo publikāciju)

Articolo 2 della legge regionale n. 12 del 28.11.2007; regolamento n. 4 del 28.11.2007; d.lgs. 123/98;

Pasākuma veids

Shēma

Spēkā esoša atbalsta pasākuma grozījums

—

Ilgums

2.2.2009.–31.12.2013.

Attiecīgās tautsaimniecības nozares

Visas tautsaimniecības nozares, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu

Saņēmēja veids

MVU

liels uzņēmums

Kopējais saskaņā ar shēmu ieplānotais gada budžets

EUR 91,00 (miljonos)

Garantijām

—

Atbalsta instruments (5. pants)

Procentu likmes subsīdija, Dotācija

Atsauce uz Komisijas lēmumu

—

Ja atbalsta shēmu līdzfinansē no Kopienas fondiem

Delibera di Giunta Regionale n. 514 del 21.3.2008 — 188,50 milioni di EUR

Mērķi

Atbalsta maksimālā intensitāte % vai atbalsta maksimālā summa valsts valūtā

MVU atvieglojumi %

Reģionālais atbalsts ieguldījumiem un nodarbinātībai (13. pants) Shēma

30 %

20 %

Atbalsts konsultācijām MVU (26. pants)

50 %

—

Fundamentālie pētījumi (31. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

100 %

—

Rūpnieciskie pētījumi (31. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

50 %

20 %

Eksperimentālā izstrāde (31. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

25 %

20 %

Atbalsts tehniskai priekšizpētei (32. pants)

75 %

—

Atbalsts MVU rūpnieciskā īpašuma tiesību izmaksām (33. pants)

100 %

—

Atbalsts inovācijas konsultāciju pakalpojumiem un inovācijas atbalsta pakalpojumiem (36. pants)

EUR 200 000

—

Speciālās mācības (38. panta 1. punkts)

25 %

10 %

Vispārējās mācības (38. panta 2. punkts)

60 %

20 %

Atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā, piešķirot subsīdijas algām (40. pants)

50 %

—

Atbalsts personu ar invaliditāti nodarbināšanai algotā darbā, piešķirot subsīdijas algām (41. pants)

60 %

—

Atbalsts, ar ko kompensē papildu izmaksas strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai (42. pants)

100 %

—

Tīmekļa saite uz atbalsta pasākuma pilnu tekstu:

http://www.economiacampania.net

Valsts atbalsta numurs

X 263/09

Dalībvalsts

Itālija

Dalībvalsts atsauces numurs

—

Reģiona nosaukums (NUTS)

Campania

87. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Piešķīrēja iestāde

Regione Campania

Via S. Lucia 81

80132 Napoli NA

ITALIA

http://www.regione.campania.it

Atbalsta pasākuma nosaukums

Incentivi per l'innovazione e sviluppo

Valsts līmeņa juridiskais pamats (atsauce uz attiecīgo valsts oficiālo publikāciju)

l.r. n. 12 del 28.11.2007; regolamento n. 7 del 28.11.2007; l.r. n. 24 del 29.12.2005 articolo 8 e succ. mod. (PASER); d.lgs. 123/1998; decreto Ministro Attività Produttive 18.4.2005 pubbl. sulla G.U. n. 238 del 12.10.2005 (Fondo di Garanzia per le piccole e medie imprese di cui alla legge 662/1996); carta degli aiuti di stato a finalità regionale approvata il 28.11.2007;

Pasākuma veids

Shēma

Spēkā esoša atbalsta pasākuma grozījums

—

Ilgums

29.1.2009.–31.12.2013.

Attiecīgās tautsaimniecības nozares

Visas tautsaimniecības nozares, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu

Saņēmēja veids

MVU

Kopējais saskaņā ar shēmu ieplānotais gada budžets

EUR 80,00 (miljonos)

Garantijām

—

Atbalsta instruments (5. pants)

Procentu likmes subsīdija, Dotācija

Atsauce uz Komisijas lēmumu

—

Ja atbalsta shēmu līdzfinansē no Kopienas fondiem

Delibera di Giunta Regionale n. 514 del 21.3.2008 — 50,00 milioni di EUR

Mērķi

Atbalsta maksimālā intensitāte % vai atbalsta maksimālā summa valsts valūtā

MVU atvieglojumi %

Reģionālais atbalsts ieguldījumiem un nodarbinātībai (13. pants) Shēma

50 %

—

Ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai, lai veicinātu atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu (23. pants)

50 %

—

Atbalsts inovācijas konsultāciju pakalpojumiem un inovācijas atbalsta pakalpojumiem (36. pants)

EUR 100 000

—

Tīmekļa saite uz atbalsta pasākuma pilnu tekstu:

http://www.economiacampania.net/index001.php?part=m&idc=42

Valsts atbalsta numurs

X 264/09

Dalībvalsts

Itālija

Dalībvalsts atsauces numurs

—

Reģiona nosaukums (NUTS)

Veneto

87. panta 3. punkta c) apakšpunkts

Piešķīrēja iestāde

Regione del Veneto

Palazzo Balbi Dorsoduro 3901

30123 Venezia VE

ITALIA

http://www.regione.veneto.it

Atbalsta pasākuma nosaukums

Aiuti alla formazione. Progetti formativi rivolti alle piccole medie imprese attive nella trasformazione e commercializzazione dei prodotti nel settore agricolo e forestale.

Valsts līmeņa juridiskais pamats (atsauce uz attiecīgo valsts oficiālo publikāciju)

Legge 845/1978 «Legge quadro in materia di formazione professionale»

Pasākuma veids

Shēma

Spēkā esoša atbalsta pasākuma grozījums

—

Ilgums

17.12.2007.–31.12.2008.

Attiecīgās tautsaimniecības nozares

Lauksaimniecība, Mežsaimniecība un Zivsaimniecība

Saņēmēja veids

MVU

Kopējais saskaņā ar shēmu ieplānotais gada budžets

EUR 0,33 (miljonos)

Garantijām

EUR 0,33 (miljonos)

Atbalsta instruments (5. pants)

Dotācija

Atsauce uz Komisijas lēmumu

—

Ja atbalsta shēmu līdzfinansē no Kopienas fondiem

—

Mērķi

Atbalsta maksimālā intensitāte % vai atbalsta maksimālā summa valsts valūtā

MVU atvieglojumi %

Reģionālais atbalsts ieguldījumiem un nodarbinātībai (13. pants) Shēma

70 %

—

Speciālās mācības (38. panta 1. punkts)

35 %

—

Vispārējās mācības (38. panta 2. punkts)

70 %

—

Tīmekļa saite uz atbalsta pasākuma pilnu tekstu:

http://www.regione.veneto.it/Servizi+alla+Persona/Formazione+e+Lavoro/ModulisticaREG.htm

Valsts atbalsta numurs

X 265/09

Dalībvalsts

Austrija

Dalībvalsts atsauces numurs

—

Reģiona nosaukums (NUTS)

Öesterreich

Jaukti

Piešķīrēja iestāde

Bundesministerium für Land- und Forstwirtschaft, Umwelt und Wasserwirtschaft

Stubenring 1

1010 Wien

ÖSTERREICH

http://wasser.lebensministerium.at

Atbalsta pasākuma nosaukums

Förderung Gewässerökologie für Wettbewerbsteilnehmer — Förderungsrichtlinien 2009

Valsts līmeņa juridiskais pamats (atsauce uz attiecīgo valsts oficiālo publikāciju)

Bundesgesetz über die Förderung von Maßnahmen in den Bereichen der Wasserwirtschaft, der Umwelt, der Altlastensanierung und zum Schutz der Umwelt im Ausland (Umweltförderungsgesetz — UFG); BGBl. 185/1993 in der geltenden Fassung

Pasākuma veids

Shēma

Spēkā esoša atbalsta pasākuma grozījums

—

Ilgums

1.2.2009.–31.12.2013.

Attiecīgās tautsaimniecības nozares

Visas tautsaimniecības nozares, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu

Saņēmēja veids

MVU

liels uzņēmums

Kopējais saskaņā ar shēmu ieplānotais gada budžets

EUR 140,00 (miljonos)

Garantijām

—

Atbalsta instruments (5. pants)

Dotācija

Atsauce uz Komisijas lēmumu

—

Ja atbalsta shēmu līdzfinansē no Kopienas fondiem

Anmerkung zum Budget

Das oben angeführte Budget von 140 Mio. EUR umfasst das maximal vorgesehene Gesamtbudget für die gesamte Laufzeit des Programms.

Mērķi

Atbalsta maksimālā intensitāte % vai atbalsta maksimālā summa valsts valūtā

MVU atvieglojumi %

Ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai, kas uzņēmumiem dod iespēju noteikt vides aizsardzībai augstākas prasības par Kopienas standartiem vai kas paaugstina vides aizsardzības līmeni, ja Kopienas standartu nav (18. pants)

20 %

10 %

Atbalsts vides pētījumiem (24. pants)

20 %

10 %

Tīmekļa saite uz atbalsta pasākuma pilnu tekstu:

http://www.public-consulting.at/de/portal/umweltfrderungen/bundesfrderungen/gewsserkologie/

http://wasser.lebensministerium.at/article/archive/26045

11.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/27

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2009/C 301/16

Valsts atbalsta numurs

X 854/09

Dalībvalsts

Itālija

Dalībvalsts atsauces numurs

—

Reģiona nosaukums (NUTS)

Toscana

Jaukti

Piešķīrēja iestāde

Unioncamere Toscana

Via Lorenzo il Magnifico 24

50129 Firenze FI

ITALIA

http://www.tos.camcom.it

Atbalsta pasākuma nosaukums

Regolamento per la concessione di aiuti alle imprese ai sensi del Regolamento di esenzione della Commissione Europea (CE) n. 800/2008

Valsts līmeņa juridiskais pamats (atsauce uz attiecīgo valsts oficiālo publikāciju)

Delibera del Consiglio di Amministrazione di Unioncamere Toscana n. 49 del 29.9.2009 che adotta il Regolamento per la concessione di aiuti alle imprese ai sensi del Regolamento di esenzione della Commissione Europea (CE) n. 800/2008

Pasākuma veids

Shēma

Spēkā esoša atbalsta pasākuma grozījums

—

Ilgums

29.9.2009.–31.12.2013.

Attiecīgās tautsaimniecības nozares

Visas tautsaimniecības nozares, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu

Saņēmēja veids

MVU

liels uzņēmums

Kopējais saskaņā ar shēmu ieplānotais gada budžets

EUR 6,00 (miljonos)

Garantijām

—

Atbalsta instruments (5. pants)

Procentu likmes subsīdija, dotācija

Atsauce uz Komisijas lēmumu

—

Ja atbalsta shēmu līdzfinansē no Kopienas fondiem

—

Mērķi

Atbalsta maksimālā intensitāte % vai atbalsta maksimālā summa valsts valūtā

MVU atvieglojumi %

Atbalsts ieguldījumiem MVU un nodarbinātībai (15. pants)

20 %

—

Atbalsts jaunizveidotiem maziem uzņēmumiem, kuru dibinātājas ir sievietes (16. pants)

15 %

—

Ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībā energotaupības pasākumiem (21. pants)

20 %

Ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai, lai veicinātu atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu (23. pants)

45 %

20 %

Atbalsts vides pētījumiem (24. pants)

50 %

20 %

Atbalsts konsultācijām MVU (26. pants)

50 %

—

Fundamentālie pētījumi (31. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

100 %

—

Rūpnieciskie pētījumi (31. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

50 %

20 %

Eksperimentālā izstrāde (31. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

25 %

20 %

Atbalsts tehniskai priekšizpētei (32. pants)

75 %

—

Atbalsts MVU rūpnieciskā īpašuma tiesību izmaksām (33. pants)

100 %

—

Atbalsts pētniecībai un attīstībai lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē (34. pants)

100 %

—

Atbalsts jauniem inovatīviem uzņēmumiem (35. pants)

EUR 1 000 000

—

Atbalsts inovācijas konsultāciju pakalpojumiem un inovācijas atbalsta pakalpojumiem (36. pants)

EUR 200 000

—

Atbalsts augsti kvalificēta personāla nodarbināšanai uz laiku (37. pants)

EUR 50

—

Speciālās mācības (38. panta 1. punkts)

25 %

20 %

Vispārējās mācības (38. panta 2. punkts)

60 %

20 %

Tīmekļa saite uz atbalsta pasākuma pilnu tekstu:

http://www.tos.camcom.it/Default.aspx?PortalID=1&PageID=1&ModuleID=442&ItemID=9114&Action=ViewItem

Valsts atbalsta numurs

X 855/09

Dalībvalsts

Spānija

Dalībvalsts atsauces numurs

—

Reģiona nosaukums (NUTS)

Galicia

87. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Piešķīrēja iestāde

Instituto Gallego de Promoción Económica (Igape)

Complejo Administrativo de San Lázaro, s/n

15703 Santiago de Compostela (A Coruña)

ESPAÑA

http://www.igape.es/index.php?lang=es

Atbalsta pasākuma nosaukums

IG168: Ayudas a las Pymes, autónomos y particulares para la renovación de automóviles con achatarramiento de automóviles antiguos (Plan Remóvete Galicia)

Valsts līmeņa juridiskais pamats (atsauce uz attiecīgo valsts oficiālo publikāciju)

Resolución del 30 de junio de 2009 (DOG no 130, de 6 de julio de 2009) por la que se le da publicidad al acuerdo del Consejo de Dirección del Igape que aprueba las bases reguladoras de las ayudas del Igape a las Pymes, autónomos y particulares para la renovación de automóviles con achatarramiento de automóviles antiguos (Plan Remóvete Galicia)

Pasākuma veids

Shēma

Spēkā esoša atbalsta pasākuma grozījums

—

Ilgums

13.7.2009.–15.12.2009.

Attiecīgās tautsaimniecības nozares

Visas tautsaimniecības nozares, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu

Saņēmēja veids

MVU

Kopējais saskaņā ar shēmu ieplānotais gada budžets

EUR 2,20 (miljonos)

Garantijām

—

Atbalsta instruments (5. pants)

Dotācija

Atsauce uz Komisijas lēmumu

—

Ja atbalsta shēmu līdzfinansē no Kopienas fondiem

—

Mērķi

Atbalsta maksimālā intensitāte % vai atbalsta maksimālā summa valsts valūtā

MVU atvieglojumi %

Atbalsts ieguldījumiem MVU un nodarbinātībai (15. pants)

20 %

—

Tīmekļa saite uz atbalsta pasākuma pilnu tekstu:

http://www.xunta.es/doc/Dog2009.nsf/a6d9af76b0474e95c1257251004554c3/abf342bd2a310dbcc12575e800689133/$FILE/13000D013P071.PDF

Valsts atbalsta numurs

X 858/09

Dalībvalsts

Spānija

Dalībvalsts atsauces numurs

Reģiona nosaukums (NUTS)

Rioja

Neatbalstāmi reģioni

Piešķīrēja iestāde

Dirección General de Trabajo, Industria y Comercio

C/ Marques de la Ensenada, 13

26071 Logroño, La Rioja

ESPAÑA

http://www.larioja.org/npRioja/default/defaultpage.jsp?idtab=465295

Atbalsta pasākuma nosaukums

Bases reguladoras de la concesión de subvenciones, en la Estrategia de Ahorro y Eficiencia Energética (E4+): Mejora eficiencia energética iluminación interior en edificios existentes

Valsts līmeņa juridiskais pamats (atsauce uz attiecīgo valsts oficiālo publikāciju)

Orden 34/2009, de 29 de septiembre, de la Consejería de Industria, Innovación y Empleo, por la que se establecen las bases reguladoras de la concesión de subvenciones, en la Estrategia de Ahorro y Eficiencia Energética (E4+): Mejora eficiencia energética iluminación interior en edificios existentes.

B.O.R de 2 de octubre de 2009

Pasākuma veids

Shēma

Spēkā esoša atbalsta pasākuma grozījums

—

Ilgums

2.10.2009.–31.12.2013.

Attiecīgās tautsaimniecības nozares

Visas tautsaimniecības nozares, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu

Saņēmēja veids

MVU

Kopējais saskaņā ar shēmu ieplānotais gada budžets

EUR 0,30 (miljonos)

Garantijām

—

Atbalsta instruments (5. pants)

Dotācija

Atsauce uz Komisijas lēmumu

—

Ja atbalsta shēmu līdzfinansē no Kopienas fondiem

FEDER — 0,07 EUR (en millones)

Mērķi

Atbalsta maksimālā intensitāte % vai atbalsta maksimālā summa valsts valūtā

MVU atvieglojumi %

Ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībā energotaupības pasākumiem (21. pants)

35 %

—

Atbalsts vides pētījumiem (24. pants)

60 %

—

Tīmekļa saite uz atbalsta pasākuma pilnu tekstu:

http://www.larioja.org/npRioja/default/defaultpage.jsp?idtab=449883

Valsts atbalsta numurs

X 859/09

Dalībvalsts

Spānija

Dalībvalsts atsauces numurs

Reģiona nosaukums (NUTS)

Rioja

Natbalstāmi reģioni

Piešķīrēja iestāde

Dirección General de Trabajo, Industria y Comercio

C/ Marques de la Ensenada, 13

26071 Logroño, La Rioja

ESPAÑA

http://www.larioja.org/npRioja/default/defaultpage.jsp?idtab=465295

Atbalsta pasākuma nosaukums

Bases reguladoras de la concesión de subvenciones, en el Plan de Energías Renovables: Biomasa

Valsts līmeņa juridiskais pamats (atsauce uz attiecīgo valsts oficiālo publikāciju)

Orden 33/2009, de 29 de septiembre, de la Consejería de Industria, Innovación y Empleo, por la que se establecen las bases reguladoras de la concesión de subvenciones, en el Plan de Energías Renovables: Biomasa B.O.R de 2 de octubre de 2009

Pasākuma veids

Shēma

Spēkā esoša atbalsta pasākuma grozījums

—

Ilgums

2.10.2009.–31.12.2013.

Attiecīgās tautsaimniecības nozares

Visas tautsaimniecības nozares, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu

Saņēmēja veids

MVU

Kopējais saskaņā ar shēmu ieplānotais gada budžets

EUR 0,08 (miljonos)

Garantijām

—

Atbalsta instruments (5. pants)

Dotācija

Atsauce uz Komisijas lēmumu

—

Ja atbalsta shēmu līdzfinansē no Kopienas fondiem

—

Mērķi

Atbalsta maksimālā intensitāte % vai atbalsta maksimālā summa valsts valūtā

MVU atvieglojumi %

Ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai, lai veicinātu atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu (23. pants)

50 %

—

Tīmekļa saite uz atbalsta pasākuma pilnu tekstu:

http://www.larioja.org/npRioja/default/defaultpage.jsp?idtab=449883

Valsts atbalsta numurs

X 862/09

Dalībvalsts

Spānija

Dalībvalsts atsauces numurs

Reģiona nosaukums (NUTS)

Rioja

Neatbalstāmi reģioni

Piešķīrēja iestāde

Dirección General de Trabajo, Industria y Comercio

C/ Marques de la Ensenada, 13

26071 Logroño, La Rioja

ESPAÑA

http://www.larioja.org/npRioja/default/defaultpage.jsp?idtab=465295

Atbalsta pasākuma nosaukums

Bases reguladoras de la concesión de subvenciones, en la Estrategia de Ahorro y Eficiencia Energética (E4+): Mejora de la eficiencia energética en las instalaciones de ascensores existentes en los edificios

Valsts līmeņa juridiskais pamats (atsauce uz attiecīgo valsts oficiālo publikāciju)

Orden 38/2009, de 30 de septiembre, de la Consejería de Industria, Innovación y Empleo, por la que se establecen las bases reguladoras de la concesión de subvenciones, en la Estrategia de Ahorro y Eficiencia Energética (E4+): Mejora de la eficiencia energética en las instalaciones de ascensores existentes en los edificios.

B.O.R de 5 de octubre de 2009

Pasākuma veids

Shēma

Spēkā esoša atbalsta pasākuma grozījums

—

Ilgums

5.10.2009.–31.12.2013.

Attiecīgās tautsaimniecības nozares

Visas tautsaimniecības nozares, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu

Saņēmēja veids

MVU

Kopējais saskaņā ar shēmu ieplānotais gada budžets

EUR 0,03 (miljonos)

Garantijām

—

Atbalsta instruments (5. pants)

Dotācija

Atsauce uz Komisijas lēmumu

—

Ja atbalsta shēmu līdzfinansē no Kopienas fondiem

FEDER — 0,01 EUR (en millones)

Mērķi

Atbalsta maksimālā intensitāte % vai atbalsta maksimālā summa valsts valūtā

MVU atvieglojumi %

Ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībā energotaupības pasākumiem (21. pants)

35 %

—

Tīmekļa saite uz atbalsta pasākuma pilnu tekstu:

http://www.larioja.org/npRioja/default/defaultpage.jsp?idtab=449883

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2009.301.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 301

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	52. sējums 2009. gada 11. decembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	ATZINUMI
	Komisija
2009/C 301/01	Komisijas Atzinums (2009. gada 8. decembris) par plānu mainīt to radioaktīvo atkritumu apglabāšanu, kas rodas no CABRI iekārtas Kadarašā, Francijā, saskaņā ar Euratom līguma 37. pantu	1

	II Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Komisija
2009/C 301/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5679 – Boreas Holdings/Centrica Renewable Energy Limited/Glid Wind Farms) ( 1 )	2

2009/C 301/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5642 – SGGF/TRAKYA/SGGE) ( 1 )	2

2009/C 301/04	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5667 – ACE/FTQ/FSI/Mecachrome) ( 1 )	3

2009/C 301/05	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5715 – Leisure Park Holdings/Criteria Caixa Corp/Activos Port Aventura) ( 1 )	3

2009/C 301/06	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5558 – Nutreco/Cargill) ( 1 )	4

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Komisija
2009/C 301/17	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.5586 – Sita/Paprec/FPR) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	33

2009/C 301/18	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.5656 – Europ Assistance Holding/SFR Développement/Océalis) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	34

2009/C 301/19	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.5666 – Xerox/Affiliated Computer Services) ( 1 )	35

	IV Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Padome
2009/C 301/07	Padomes secinājumi (2009. gada 26. novembris) par migrantu izcelsmes bērnu izglītību	5

2009/C 301/08	Padomes secinājumi (2009. gada 27. novembris) par atbalstu jaunrades paaudzei – attīstot bērnu un jauniešu jaunrades un novatorisma spējas, dodot iespējas izpausties kultūrā un padarot kultūru pieejamāku	9

2009/C 301/09	Padomes secinājumi (2009. gada 27. novembris) par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālā vidē	12

	Komisija
2009/C 301/10	Euro maiņas kurss	13

2009/C 301/11	Padomdevējas komitejas aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa jautājumos atzinums, kas sniegts tās 2009. gada 19. jūnija sanāksmē par lēmuma projektu lietā COMP/39.396 – Kalcija karbīds	14

2009/C 301/12	Padomdevējas komitejas aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa jautājumos atzinums, kas tika sniegts tās 2009. gada 17. jūlija sanāksmē par lēmuma projektu lietā COMP/39.396 – Kalcija karbīds	15

2009/C 301/13	Nobeiguma ziņojums lietā COMP/39.396 Kalcija karbīds (et al.)	16

2009/C 301/14	Komisijas lēmuma kopsavilkums (2009. gada 22. jūlijs) par procedūru saskaņā ar EK līguma 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/39.396 – Tēraudrūpniecībā un gāzes ieguves rūpniecībā izmantojamais kalcija karbīds un reaģenti, kuru sastāvā ir magnijs) (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 5791) ( 1 )	18

	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2009/C 301/15	Dalībvalstu sniegtā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) ( 1 )	21

2009/C 301/16	Dalībvalstu sniegtā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) ( 1 )	27