5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/1

---

Sakarā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ar šo tekstu tiek aizstāts informatīvs materiāls, kas publicēts 2005. gada 11. jūnija OV C 143, 1. lpp., un papildinājums minētajam materiālam, kas publicēts 2008. gada 8. marta OV C 64.

INFORMATĪVS MATERIĀLS

par valsts tiesu ierosināto prejudiciālo tiesvedību

2009/C 297/01

I.   Vispārīgie noteikumi

1.	Prejudiciālā nolēmuma institūts ir fundamentāls Eiropas Savienības tiesību mehānisms, kura mērķis ir sniegt valstu tiesām vajadzīgos līdzekļus, lai nodrošinātu vienveidīgu Eiropas Savienības tiesību interpretāciju un piemērošanu visās dalībvalstīs.

2.

Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus par Eiropas Savienības tiesību interpretāciju un par Savienības iestāžu un struktūru pieņemto tiesību aktu spēkā esamību. Šī vispārējā kompetence tai piešķirta ar Līguma par Eiropas Savienību (OV 2008, C 115, 13. lpp.; turpmāk tekstā – “LES”) 19. panta 3. punkta b) apakšpunktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (OV 2008, C 115, 47. lpp.; turpmāk tekstā – “LESD”) 267. pantu.

3.

Saskaņā ar LESD 256. panta 3. punktu Vispārējās tiesas kompetencē ir attiecībā uz īpašām Statūtos noteiktām jomām izskatīt un izlemt jautājumus, kas iesniegti saskaņā ar 267. pantu, lai saņemtu prejudiciālu nolēmumu. Tā kā Statūtos šajā sakarā nav veikti grozījumi, joprojām tikai Tiesas (turpmāk – “Tiesa”) kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus.

4.	Lai gan ar LESD 267. pantu Tiesai ir piešķirta vispārējā kompetence, dažādos noteikumos tomēr ir paredzēti šīs kompetences izņēmumi vai ierobežojumi. Cita starpā tie ir LESD 275. un 276. pants, kā arī Lisabonas līguma 36. protokola par pārejas noteikumiem (OV 2008, C 155, 322. lpp.) 10. pants.

5.	Tā kā prejudiciālās tiesvedības pamatā ir sadarbība starp Tiesu un valsts tiesām, lai tā būtu efektīva, ir lietderīgi sniegt valstu tiesām turpmāk izklāstītos norādījumus.

6.	Šiem praktiskajiem norādījumiem nav saistoša spēka, un to mērķis ir valstu tiesām sniegt vadlīnijas par prejudiciālā nolēmuma tiesvedības ierosināšanas lietderību un, attiecīgā gadījumā, palīdzēt tām formulēt un iesniegt jautājumus Tiesai.

Tiesas loma prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā

7.

Prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā Tiesas loma ir sniegt Savienības tiesību interpretāciju vai lemt par to spēkā esamību, nevis piemērot šīs tiesības faktiskām situācijām, par kurām ir pamata tiesvedība – tas ir valsts tiesas uzdevums. Tiesas kompetencē nav izlemt ne jautājumus par faktiem, kas rodas pamata prāvas ietvaros, ne izšķirt viedokļu nesaskaņas attiecībā uz valsts tiesību normu interpretāciju un piemērošanu.

8.	Tiesa lemj par Savienības tiesību interpretāciju vai spēkā esamību, cenšoties sniegt atbildi, kas ir lietderīga strīda izšķiršanai, bet valsts tiesai pašai ir jāizdara no tās secinājumi, attiecīgā gadījumā nepiemērojot kādu konkrētu valsts tiesību normu.

Lēmums par prejudiciāla jautājuma uzdošanu Tiesai

Jautājuma autors

9.

LESD 267. panta ietvaros ikviena dalībvalsts tiesa, ja vien tās izskatīšanā esošajā lietā ir jāpieņem lēmums, kam ir tiesas nolēmuma raksturs, principā var vērsties Tiesā ar prejudiciālu jautājumu (1) To, vai subjektam piemīt “tiesas” kvalifikācija, Tiesa nosaka interpretācijas ceļā, un tas ir autonoms Savienības tiesību jēdziens.

10.	Tikai valsts tiesa var ierosināt lūgt Tiesu sniegt prejudiciālu nolēmumu – neatkarīgi no tā, vai to pieprasījuši pamata lietas dalībnieki.

Lūgums sniegt interpretāciju

11.	Ikvienai attiecīgajai tiesai ir tiesības uzdot Tiesai jautājumu par kādas Savienības tiesību normas interpretāciju, ja šī tiesa uzskata, ka tas ir vajadzīgs, lai tā varētu atrisināt strīdu.

12.

Tomēr tiesai, kuras nolēmumus nevar pārsūdzēt valsts tiesā, principā ir pienākums vērsties Tiesā ar šādu jautājumu, izņemot gadījumus, kad attiecīgajā jomā jau ir iedibināta judikatūra (un jauni apstākļi nerada reālas šaubas par iespēju piemērot šo judikatūru) vai arī veids, kā pareizi interpretēt attiecīgo tiesību normu, ir acīmredzams.

13.

Tādējādi tiesa, kuras nolēmumus var pārsūdzēt, var – it īpaši tad, ja tā uzskata, ka Tiesas judikatūra tai sniedz pietiekamu informāciju – pati lemt par pareizo Savienības tiesību interpretāciju un to piemērošanu faktiskajai situācijai, ko tā konstatējusi. Tomēr prejudiciāls nolēmums var būt īpaši lietderīgs attiecīgā tiesvedības stadijā, sastopoties ar jaunu interpretācijas jautājumu, kas no vispārējo interešu viedokļa ir svarīgs vienveidīgai Savienības tiesību piemērošanai visās dalībvalstīs, vai ja šķiet, ka pastāvošā judikatūra nav piemērojama atšķirīgiem faktiskajiem apstākļiem.

14.	Valsts tiesai ir jāizklāsta, kādā ziņā lūgtā interpretācija ir vajadzīga tās spriedumam.

Lūgums vērtēt spēkā esamību

15.	Valstu tiesām ir iespēja noraidīt apgalvojumus par spēkā neesamību, uz kuriem atsaucas to priekšā, taču tikai Tiesa ir tiesīga pasludināt kādu Savienības iestādes vai struktūras tiesību aktu par spēkā neesošu.

16.	Tāpēc ikvienas valsts tiesas pienākums ir uzdot jautājumu Tiesai, ja tai ir šaubas par šāda tiesību akta spēkā esamību, norādot iemeslus, kādēļ tā uzskata, ka minētais Kopienu tiesību akts varētu būt spēkā neesošs.

17.

Tomēr, ja tā nopietni šaubās par tāda Savienības iestādes vai struktūras tiesību akta spēkā esamību, uz kuru ir pamatots iekšējo tiesību akts, valsts tiesa izņēmuma un pagaidu kārtā var apturēt šī akta piemērošanu vai attiecībā uz to veikt jebkādus citus pagaidu pasākumus. Tās pienākums šādā gadījumā ir uzdot jautājumu par spēkā esamību Tiesai, norādot iemeslus, kādēļ tā uzskata, ka minētais tiesību akts ir spēkā neesošs.

Brīdis, kurā uzdodams prejudiciālais jautājums

18.

Valsts tiesa var uzdot Tiesai prejudiciālu jautājumu, tiklīdz tā konstatē, ka, lai tā varētu pieņemt savu nolēmumu, tai ir vajadzīgs nolēmums par kādu interpretācijas vai spēkā esamības jautājumu vai jautājumiem; valsts tiesa pati vislabāk var novērtēt, kurā tiesvedības stadijā ir jāuzdod šāds jautājums.

19.

Tomēr ir vēlams, lai iesniedzējtiesa lēmumu par prejudiciāla jautājuma uzdošanu pieņemtu tādā tiesvedības stadijā, kad tā spēj definēt problēmas faktiskos un tiesiskos apstākļus, lai Tiesas rīcībā būtu visi elementi, kas ir vajadzīgi, lai attiecīgā gadījumā pārbaudītu, vai Savienības tiesības ir piemērojamas pamata lietai. Lai nodrošinātu taisnīgu tiesu, var būt lietderīgi prejudiciālo jautājumu uzdot pēc tam, kad puses, ievērojot sacīkstes principu, ir varējušas izteikties.

Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu forma

20.

Lēmumu, ar ko valsts tiesa uzdod prejudiciālu jautājumu Tiesai, var pieņemt ikvienā formā, kādu valsts tiesības atzīst attiecībā uz procesa jautājumiem. Tomēr ir jāatceras, ka šis dokuments ir pamats tiesvedībai, kas notiek Tiesā, un tās rīcībā būtu jābūt elementiem, kas tai ļauj sniegt lietderīgu atbildi valsts tiesai. Turklāt tulkots un paziņots ieinteresētajām personām, kas ir tiesīgas iesniegt apsvērumus Tiesai, tostarp dalībvalstīm un iestādēm, tiek tikai lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu.

21.	Tā kā lūgums ir jātulko, tad ir vajadzīgs, lai tā redakcija būtu vienkārša, skaidra un precīza, bez liekiem elementiem.

22.

Lai adekvāti izklāstītu ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saistītos apstākļus, ļoti bieži pietiek ar dokumenta apjomu, kas nepārsniedz desmit lapas. Vienlaikus saglabājot koncentrētu formu, lēmumam par prejudiciāla jautājuma uzdošanu tomēr ir jābūt pietiekami pilnīgam, un tam ir jāietver visa nozīmīgā informācija, lai ļautu Tiesai, kā arī personām, kas ir tiesīgas iesniegt apsvērumus, labi saprast pamata lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus. Lēmumā par prejudiciāla jautājuma uzdošanu it īpaši: — ir jāietver īss strīda priekšmeta izklāsts, kā arī fakti, kuriem ir nozīme, kādi tie tikuši konstatēti, vai vismaz jāizskaidro faktiskās hipotēzes, uz kurām prejudiciālais nolēmums ir balstīts; — ir jāatspoguļo to valsts tiesību normu saturs, kas varētu būt piemērojamas, un, attiecīgā gadījumā, jāidentificē atbilstošā valsts judikatūra, katrreiz sniedzot precīzas norādes (piemēram, noteikta oficiālā laikraksta vai krājuma lappusi; attiecīgā gadījumā arī atsauci uz Internet adresi); — cik vien iespējams precīzi jāidentificē Savienības tiesību normas, kurām ir nozīmē attiecīgajā lietā; — jāizskaidro iemesli, kas lika iesniedzējtiesai šaubīties par atsevišķu Savienības tiesību normu interpretāciju vai spēkā esamību, kā arī saikne, ko tā konstatē starp šīm tiesību normām un pamata strīdam piemērojamiem valsts tiesību aktiem; — attiecīgā gadījumā – jāietver pamata lietas dalībnieku atbilstošo argumentu kopsavilkums. Lēmuma par prejudiciāla jautājuma uzdošanu punktus vai rindkopas ir lietderīgi numurēt, lai atvieglotu lasīšanu un sniegtu iespēju izdarīt atsauces.

23.	Visbeidzot, ja iesniedzējtiesa to uzskata par iespējamu, tā var koncentrēti norādīt savu viedokli par atbildi, kas būtu sniedzama uz prejudiciālajiem jautājumiem.

24.

Pašam prejudiciālajam jautājumam vai jautājumiem ir jāatrodas atsevišķā un skaidri identificētā lēmuma par prejudiciālā jautājuma uzdošanu daļā, parasti tā sākumā vai beigās. Tiem ir jābūt saprotamiem, bez vajadzības skatīt lūguma motīvu daļu, kas tomēr sniedz vajadzīgo kontekstu adekvātam vērtējumam.

Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu iedarbība attiecībā uz tiesvedību valsts tiesā

25.	Prejudiciāla jautājuma uzdošana aptur tiesvedību valsts tiesā līdz brīdim, kad Tiesa ir pieņēmusi nolēmumu.

26.	Tomēr valsts tiesas kompetencē paliek lēmumi par nodrošināšanas pasākumiem, īpaši saistībā ar lūgumu par spēkā esamības novērtējumu (skat. iepriekš 17. punktu).

Tiesāšanās izdevumi un juridiskā palīdzība

27.	Prejudiciālā nolēmuma tiesvedība Tiesā ir bezmaksas, un tā nelemj par pamata lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumiem: par tiem lemj valsts tiesa.

28.

Ja kāda lietas dalībnieka līdzekļi nav pietiekami un ja valsts noteikumi to atļauj, iesniedzējtiesa var piešķirt šim lietas dalībniekam juridisko palīdzību, lai segtu tostarp pārstāvības izmaksas, kas tam rodas Tiesā. Arī Tiesa var piešķirt šādu juridisko palīdzību, ja vien juridiskā palīdzība nav jau bijusi piešķirta valsts līmenī vai ja šī palīdzība nesedz vai sedz tikai daļu no tiesāšanās izdevumiem, kas radušies procesā Tiesā.

Valsts tiesas un Tiesas saziņa

29.	Lēmums par prejudiciāla jautājuma uzdošanu un attiecīgie dokumenti (t.sk. lietas materiāli, iespējams, kopijas veidā) valsts tiesai ir jānosūta tieši Tiesai ar ierakstītu sūtījumu (norādot kā adresātu “Greffe de la Cour de justice, L-2925 Luxembourg”, tālrunis +352 4303-1).

30.	Līdz nolēmuma pasludināšanai Tiesas Kanceleja paliks uzturēs saziņu ar valsts tiesu, kurai tā nosūtīs procesuālo dokumentu kopijas.

31.	Tiesa savu nolēmumu nosūtīs iesniedzējtiesai. Tā būs pateicīga, ja valsts tiesa to informēs par to, kā šis nolēmums ietekmējis pamata lietu, un attiecīgā gadījumā tai nosūtīs savu galīgo nolēmumu.

II.   El procedimiento prejudicial de urgencia (PPU)

32.

Šajā materiāla daļā ir sniegti praktiski norādījumi par steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedību, kas ir piemērojama lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Šo tiesvedību reglamentē 3. protokola par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem (OV 2008, C 115, 210. lpp.) 23.a pants un Tiesas Reglamenta 104.b pants . Iespēja lūgt piemērot šo tiesvedību papildina iespēju lūgt izskatīt lietu paātrinātajā procesā apstākļos, kas paredzēti minētā protokola 23.a pantā un Reglamenta 104.a pantā.

Steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedības piemērošanas nosacījumi

33.	Steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība var tikt piemērota tikai jomās, uz kurām attiecas LESD III daļas V sadaļa attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

34.

Lēmumu par šīs procedūras piemērošanu pieņem Tiesa. Šādu lēmumu principā pieņem, pamatojoties uz motivētu iesniedzējtiesas pieteikumu. Izņēmuma kārtā Tiesa pēc savas ierosmes var nolemt lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu piemērot steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedību, ja tā šķiet nepieciešama.

35.	Steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība Tiesā vienkāršo dažādus tiesvedības posmus, bet tās piemērošana ievērojami ierobežo Tiesu, kā arī lietas dalībniekus un citas ieinteresētās personas, kuras piedalās tiesvedībā, it īpaši dalībvalstis.

36.

Līdz ar to šī tiesvedība ir jālūdz tikai apstākļos, kad ir pilnīgi noteikti nepieciešams, lai Tiesa pieņemtu lēmumu par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu visīsākajos termiņos. Lai arī šeit nav iespējams izsmeļošā veidā minēt šādus gadījumus – it īpaši tāpēc, ka Savienības tiesību normas, kuras reglamentē brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, mainās un attīstās, – valsts tiesa pieteikumu par steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedības piemērošanu varētu plānot iesniegt, piemēram, šādos gadījumos: LESD 267. panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā, kad persona ir ieslodzīta vai tai ir atņemta brīvība, ja atbilde uz uzdoto jautājumu ir noteicoša, lai izvērtētu šīs personas juridisko stāvokli, vai strīdā par vecāku varu vai bērnu aizbildnību, ja tiesas, kurā saskaņā ar Savienības tiesībām ir iesniegta lieta, kompetence ir atkarīga no atbildes uz prejudiciālo jautājumu.

Pieteikums par steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedības piemērošanu

37.

Lai Tiesa varētu ātri izlemt, vai ir piemērojama steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība, pieteikumā ir jāizklāsta tiesiskie un faktiskie apstākļi, kas pamato steidzamību, un tostarp iespējamie riski, ja lūgumam sniegt prejudiciālo nolēmumu tiktu piemērota parastā prejudiciālā nolēmuma tiesvedība.

38.

Iesniedzējtiesa cik vien iespējams koncentrēti norāda savu viedokli par atbildi, kāda būtu jāsniedz uz uzdoto prejudiciālo jautājumu vai jautājumiem. Šāda norāde lietas dalībniekiem un citām ieinteresētajām personām, kuras piedalās tiesvedībā, atvieglo izteikt to viedokli, kā arī Tiesai pieņemt lēmumu, un līdz ar to tā paātrina tiesvedību.

39.

Pieteikums par steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedības piemērošanu ir jāiesniedz tādā formā, kas Tiesas kancelejai uzreiz ļauj konstatēt, ka lietā ir jāpiemēro īpaša tiesvedība. Šajā nolūkā pieteikums ir jāiesniedz atsevišķi no paša lēmuma par prejudiciālo jautājumu uzdošanu vai arī pavadvēstulē, kurā tieši formulēts šis pieteikums.

40.	Attiecībā uz pašu lēmumu par prejudiciālo jautājumu uzdošanu it īpaši steidzamā gadījumā ir svarīgi, lai tas būtu formulēts koncentrēti, jo tas paātrina tiesvedību.

Tiesa, valsts tiesas un lietas dalībnieku

41.

Lai varētu sazināties ar valsts tiesu un tajā izskatāmās lietas dalībniekiem, valsts tiesas, kas iesniedz pieteikumu par steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedības piemērošanu, tiek lūgtas norādīt elektroniskā pasta adresi vai faksa numuru, kuru Tiesa varētu izmantot, kā arī attiecīgo lietas dalībnieku pārstāvju elektroniskā pasta adreses vai faksa numurus.

42.

Parakstīta lēmuma par prejudiciālo jautājumu uzdošanu kopiju kopā ar pieteikumu par steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedības piemērošanu Tiesai var nosūtīt iepriekš pa elektronisko pastu (ECJ-Registry@curia.europa.eu) vai pa faksu (+352 43 37 66). Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu un pieteikuma izskatīšana tiks uzsākta pēc šādas kopijas saņemšanas. Tomēr šo dokumentu oriģināli cik ātri vien iespējams ir jānosūta Tiesas kancelejai.

---

(1)  Saskaņā ar 36. protokola 10. panta 1. 3. punktu Tiesas pilnvaras saistībā ar tiesību aktiem, kuri ir pieņemti policijas un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomā atbilstoši LES VI sadaļai pirms tam, kad ir stājies spēkā Lisabonas līgums (OV 2007, C 306, 1. lpp.), un kuros kopš minētā laika nav izdarīti grozījumi, tomēr paliek tādas pašas, ilgākais, piecu gadu laikā no Lisabonas līguma spēkā stāšanās datuma (2009. gada 1. decembris). Šajā laikposmā attiecībā uz šādiem aktiem lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu var iesniegt tikai to dalībvalstu tiesas, kas atzinušas Tiesas jurisdikciju, katrai valstij nosakot, vai iespēja vērsties Tiesā ir pieejama visām tās tiesām vai tikai tām, kuru nolēmumi nav pārsūdzami.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/6

---

2009/C 297/02

Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

OV C 282, 21.11.2009.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 267, 7.11.2009.

OV C 256, 24.10.2009.

OV C 244, 10.10.2009.

OV C 233, 26.9.2009.

OV C 220, 12.9.2009.

OV C 205, 29.8.2009.

Šie teksti pieejami arī

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/7

---

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 15. oktobra spriedums (Finanzgericht Baden-Württemberg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Grundstücksgemeinschaft Busley et Cibrian Fernandez/Finanzamt Stuttgart-Körperschaften

(Lieta C-35/08) (1)

(Kapitāla brīva aprite - Nekustamais īpašums - Ienākuma nodoklis - Īres ienākumu zaudējumu atskaitīšana no nodokļu maksātāja ar nodokli apliekamajiem ienākumiem - Degresīvā nolietojuma piemērošana iegādes vai celtniecības izmaksām - Labāka nodokļu režīma piemērošana vienīgi nekustamajam īpašumam valsts teritorijā)

2009/C 297/03

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Baden-Württemberg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Grundstücksgemeinschaft Busley un Cibrian Fernandez

Atbildētāja: Finanzamt Stuttgart-Körperschaften

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Finanzgericht Baden-Württemberg — EKL 18. un 56. panta interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums par ienākuma nodokli, saskaņā ar ko no nodokļa aprēķina bāzes atskaitīt var tikai tos no nekustamā īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas radušos zaudējumus, kuri radušies no valsts teritorijā esošiem objektiem un tikai šiem objektiem var piemērot izdevīgāku nolietojuma aprēķina režīmu.

Rezolutīvā daļa:

dalībvalsts tiesību akti ienākuma nodokļa jomā, kuros noteikts, ka fiziskās personas rezidentes, kuras tiek pilnībā apliktas ar nodokļiem, gan atskaitījumu no nodokļa aprēķina bāzes par zaudējumiem, kuri ir radušies no nekustamā īpašuma izīrēšanas un iznomāšanas zaudējumu rašanās gadā, gan degresīvo nolietojumu, nosakot ienākumus no šāda īpašuma, var izmantot vienīgi ar nosacījumu, ka šis nekustamais īpašums atrodas šīs dalībvalsts teritorijā, ir pretrunā EKL 56. pantam.

---

(1)  OV C 92, 12.04.2008.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/7

---

Tiesas (ceturtā palāta) 2009. gada 15. oktobra spriedums (Cour de cassation (Luksemburga) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Audiolux SA, BIP Investment Partners SA, Jean-Paul Felten, Joseph Weyland, Luxiprivilège SA, Foyer SA, Investas ASBL, Claudie Stein-Lambert, Christiane Worre-Lambert, Baron Antoine De Schorlemer, Jacques Funck, Jean Petitdidier/Groupe Bruxelles Lambert SA (GBL), RTL Group, Juan Abello Gallo, Didier Bellens, André Desmarais, Gérald Frère, Jocelyn Lefebvre, Onno Ruding, Gilles Samyn, Martin Taylor, Bertelsmann AG, Siegfried Luther, Thomas Middelhoff, Ewald Wagenbach, Rolf Schmidt-Holz, Erich Schumann, WAZ Finanzierungs-GmbH, Westdeutsche Allgemeine Zeitungsverlagsgesellschaft E. Brost & J. Funke GmbH & Co (WAZ)

(Lieta C-101/08) (1)

(Direktīvas 77/91/EEK, 79/279/EEK un 2004/25/EK - Vispārējs mazākuma akcionāru aizsardzības princips Kopienu tiesībās - Nepastāvēšana - Sabiedrību tiesības - Kontroles iegūšana - Obligāts piedāvājums - Ieteikums 77/534/EEK - Uzvedības kodekss)

2009/C 297/04

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Audiolux SA, BIP Investment Partners SA, Jean-Paul Felten, Joseph Weyland, Luxiprivilège SA, Foyer SA, Investas ASBL, Claudie Stein-Lambert, Christiane Worre-Lambert, Baron Antoine De Schorlemer, Jacques Funck, Jean Petitdidier

Atbildētāji: Groupe Bruxelles Lambert SA (GBL), RTL Group, Juan Abello Gallo, Didier Bellens, André Desmarais, Gérald Frère, Jocelyn Lefebvre, Onno Ruding, Gilles Samyn, Martin Taylor, Bertelsmann AG, Siegfried Luther, Thomas Middelhoff, Ewald Wagenbach, Rolf Schmidt-Holz, Erich Schumann, WAZ Finanzierungs-GmbH, Westdeutsche Allgemeine Zeitungsverlagsgesellschaft E. Brost & J. Funke GmbH & Co (WAZ)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour de cassation (Luksemburgas Lielhercogiste) — (1) 20. un 42. panta interpretācija Padomes 1976. gada 13. decembra Otrajā Sabiedrību direktīvā 77/91/EK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām [..], lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (OV 1977, L 26, 1. lpp.), (2) Komisijas 1977. gada 25. jūlija Ieteikumu, ar ko izveido Eiropas Uzvedības kodeksu par vērtspapīru darījumiem (OV L 212, 37. lpp.), interpretācija (3) Padomes 1979. gada 5. marta Direktīvas 79/279 par vērtspapīru oficiālās pieņemšanas vērtspapīru biržā nosacījumiem (OV L 66, 21. lpp.) interpretācija un (4) 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta interpretācija Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvā 2004/25/EEK par pārņemšanas piedāvājumiem (OV L 142, 12. lpp.) — Vispārējā akcionāru vienlīdzības principa esamība Kopienu tiesībās? — Apstiprinošā gadījumā šī principa materiālā piemērošanas joma un piemērošana laikā?

Rezolutīvā daļa:

Kopienu tiesībās nepastāv vispārējs akcionāru vienlīdzības princips, atbilstoši kuram mazākuma akcionāri būtu aizsargāti tādējādi, ka galvenajam akcionāram būtu pienākums, iegūstot vai īstenojot kontroli pār sabiedrību, piedāvāt atpirkt no tiem to akcijas ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tiem, par kuriem ir noslēgta vienošanās par līdzdalības šajā sabiedrībā iegūšanu, kas rada vai palielina galvenā akcionāra kontroli.

---

(1)  OV C 116, 09.05.2008.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/8

---

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 22. oktobra spriedums (Hof van Cassatie van België (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — C. Meerts/Proost NV

(Lieta C-116/08) (1)

(Direktīva 96/34/EK - UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par bērna kopšanas atvaļinājumu - 2. noteikuma 6. un 7. punkta interpretācija - Bērna kopšanas atvaļinājums uz nepilnu laiku - Darbinieka atlaišana pirms bērna kopšanas atvaļinājuma beigām, neievērojot likumā noteikto uzteikuma termiņu - Kompensācijas aprēķināšana)

2009/C 297/05

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van Cassatie van België

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: C. Meerts

Atbildētāja: Proost NV

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hof van Cassatie van België — Padomes 1996. gada 3. jūnija Direktīvas 96/34/EK pielikumā ietvertā par UNICE, CEEP un EAK noslēgtā pamatnolīguma par bērna kopšanas atvaļinājumu (OV L 145, 4. lpp.) 2. noteikuma 4.–7. punkta interpretācija — Bērna kopšanas atvaļinājums, strādājot nepilnu darba laiku — Darbinieka atlaišana pirms bērna kopšanas atvaļinājuma beigām bez svarīga iemesla, vai, neievērojot likumā noteikto uzteikuma termiņu — Atlaišanas pabalsta aprēķināšana

Rezolutīvā daļa:

Pamatnolīguma par bērna kopšanas atvaļinājumu, kas noslēgts 1995. gada 14. decembrī un kas iekļauts Padomes 1996. gada 3. jūnija Direktīvas 96/34/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu, kura ir grozīta ar Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvu 97/75/EK, pielikumā, 2. noteikuma 6. un 7. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj, ka, darba devējam bez svarīga iemesla vai neievērojot uzteikuma termiņu vienpusēji izbeidzot darba līgumu ar darbinieku, kas pieņemts darbā uz nenoteiktu laiku un uz pilnu darba laiku, kaut gan pēdējais izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu uz nepilnu darba laiku, šim darbiniekam maksājamā kompensācija tiek noteikta, pamatojoties uz samazinātu darba samaksu, ko viņš saņem brīdī, kad ir notikusi atlaišana no darba.

---

(1)  OV C 128, 24.05.2008.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/9

---

Tiesas (ceturtā palāta) 2009. gada 15. oktobra spriedums (Fővárosi Ítélőtábla (Ungārijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Hochtief AG, Linde-Kca-Dresden GmbH/Közbeszerzések Tanácsa Közbeszerzési Döntőbizottság

(Lieta C-138/08) (1)

(Būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras - Pēc Direktīvas 2004/18/EK stāšanās spēkā un pirms tās transponēšanai noteiktā termiņa izbeigšanās uzsāktas procedūras - Sarunu procedūras, iepriekš publicējot paziņojumu par paredzamo publisko iepirkumu - Pienākums uzaicināt minimālo piemēroto dalībnieku skaitu - Pienākums nodrošināt īstu konkurenci)

2009/C 297/06

Tiesvedības valoda — ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Ítélőtábla

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Hochtief AG, Linde-Kca-Dresden GmbH

Atbildētāja: Közbeszerzések Tanácsa Közbeszerzési Döntőbizottság

Piedaloties: Budapest Főváros Önkormányzata

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Fővárosi Ítélőtábla — Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/37/EEK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu [slēgšanas tiesību] piešķiršanas procedūras (OV L 199, 54. lpp.), 22. panta 2. un 3. punkta un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu, piegādes valsts [publiskā iepirkuma] līgumu un pakalpojumu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras (OV L 134, 114. lpp.), 44. panta 3. punkta interpretācija — Iespēja turpināt sarunu procedūru, kuras ietvaros iepriekš publicēts paziņojums par paredzamo publisko iepirkumu, ja piemēroto dalībnieku skaits ir mazāks par paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu noteikto un minētajās direktīvās šajā sakarā paredzēto minimālo skaitu

Rezolutīvā daļa:

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu, piegādes publiskā iepirkuma līgumu un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, nav piemērojama tādam lēmumam, ko līgumslēdzēja iestāde pieņēmusi būvdarbu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas ietvaros pirms šīs direktīvas transponēšanai paredzētā termiņa izbeigšanās;

2)

22. panta 3. punkts Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvā 93/37/EEK par to, kā koordinēt būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 13. oktobra Direktīvu 97/52/EK, ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, kad publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības tiek piešķirtas, izmantojot sarunu procedūru, un piemēroto dalībnieku skaits nesasniedz attiecīgajai procedūrai noteikto minimālo dalībnieku skaitu, līgumslēdzēja iestāde tomēr var turpināt procedūru, uzaicinot piemēroto(s) dalībnieku(s) piedalīties pārrunās par attiecīgā līguma nosacījumiem;

3)	Direktīva 93/37 tās ar Direktīvu 97/52 grozītajā redakcijā ir interpretējama tādējādi, ka pienākums nodrošināt īstu konkurenci ir izpildīts, ja līgumslēdzēja iestāde, izmantojot sarunu procedūru, ir ievērojusi šīs direktīvas 7. panta 2. punktā paredzētos nosacījumus.

---

(1)  OV C 183, 19.07.2008.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/9

---

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 15. oktobra spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per la Sicilia (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Acoset SpA/Conferenza Sindaci e Presidenza Prov. Reg. ATO Idrico Ragusa, Comune di Comiso (RG), Comune di Modica (RG), Provincia Regionale di Ragusa, Comune di Acate (RG), Comune di Chiaramonte Gulfi (RG), Comune di Giarratana (RG), Comune di Ispica (RG), Comune di Monterosso Almo (RG), Comune di Pozzallo (RG), Comune di Ragusa, Comune di Vittoria (RG), Comune di Santa Croce Camerina (RG), Comune di Scicli (RG)

(Lieta C-196/08) (1)

(EKL 43., 49. un 86. pants - Publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra - Līgumu slēgšanas tiesību sniegt ūdensapgādes pakalpojumu piešķiršana jaukta kapitāla sabiedrībai - Konkurences procedūra - Tāda privāta partnera, kas atbildīgs par pakalpojuma sniegšanu, noteikšana - Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana, nepiemērojot noteikumus par publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu)

2009/C 297/07

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per la Sicilia

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Acoset SpA

Atbildētāji: Conferenza Sindaci e Presidenza Prov. Reg. ATO Idrico Ragusa, Comune di Comiso (RG), Comune di Modica (RG), Provincia Regionale di Ragusa, Comune di Acate (RG), Comune di Chiaramonte Gulfi (RG), Comune di Giarratana (RG), Comune di Ispica (RG), Comune di Monterosso Almo (RG), Comune di Pozzallo (RG), Comune di Ragusa, Comune di Vittoria (RG), Comune di Santa Croce Camerina (RG), Comune di Scicli (RG)

Piedaloties: Saceccav Depurazioni Sacede SpA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunale Amministrativo Regionale per la Sicilia — EKL 43., 49. un 86. panta interpretācija — Ūdensapgādes pakalpojuma sniegšanas tiesību piešķiršana sabiedrībai ar jauktu kapitālu, kura uz konkurenci balstītā procedūrā izvēlas savu privāto partneri, kas ir atbildīgs par pakalpojuma apsaimniekošanu — Pakalpojuma sniegšanas tiesību piešķiršana bez publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras

Rezolutīvā daļa:

ar EKL 43., 49. un 86. pantu tiek pieļauta tieša publiska pakalpojuma, kas ietver nepieciešamību iepriekš veikt tādus būvdarbus kā pamata lietā noteiktie, līguma slēgšanas tiesību piešķiršana jaukta (publiska un privāta) kapitāla sabiedrībai, kas īpaši radīta šim mērķim un kurai ir viens sociālais mērķis, kurā privātā partnera izvēle ir norisinājusies uz konkursa pamata, iepriekš izvērtējot finansiālus, tehniskus, operatīvus un ar vadību saistītus nosacījumus, kā arī sabiedrības piedāvājuma raksturojošos elementus sniedzamo pakalpojumu kontekstā, un konkursa procedūra ir saderīga ar brīvas konkurences principu un EK līgumā koncesionāriem izvirzītajiem pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes principiem.

---

(1)  OV C 197, 02.08.2008.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/10

---

Tiesas (septītā palāta) 2009. gada 15. oktobra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Nīderlandes Karaliste

(Lieta C-232/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Regula (EK) Nr. 850/1998 - 29. panta 2. punkts - Ierobežojumi, kas piemērojami jūras zeltplekstu zvejai - Zvejas kuģu dzinēja maksimālā jauda - Regula (EEK) Nr. 2847/93 - 2. panta 1. punkts - Regula (EK) Nr. 2371/2002 - 23. pants - Uzraudzības un tiesību normu piemērošanas īstenošanas kontrole)

2009/C 297/08

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — T. van Rijn un K. Banks)

Atbildētāja: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji — M. de Grave un C. Wissels)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1998. gada 30. marta Regulas (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai, 29. panta 2. punkta, Padomes 2002. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku 23. panta un Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2847/93 par kontroles sistēmas ieviešanu kopējai zvejniecības politikai 2. panta 1. punkta pārkāpums — Jūras zeltplekstu zveja — Zvejas kuģu un to darbību inspekcija un uzraudzība — Dalībvalstu atbildība

Rezolutīvā daļa:

1)

atļaujot zvejas kuģus ar lielāku dzinēja jaudu kā paredzēts 29. panta 2. punktā Padomes 1998. gada 30. marta Regulā (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai, kas grozīta ar Padomes 2005. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2166/2005, Nīderlandes Karaliste nav izpildījusi Padomes 2002. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku 23. pantā un Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2847/93 par kontroles sistēmas ieviešanu kopējai zvejniecības politikai, kas grozīta ar Padomes 2005. gada 26. aprīļa Regulu (EK) Nr. 786/2005, 2. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

2)	Nīderlandes Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 209, 15.08.2008.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/10

---

Tiesas (ceturtā palāta) 2009. gada 22. oktobra spriedums (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Swiss Re Germany Holding GmbH/Finanzamt München für Körperschaften

(Lieta C-242/08) (1)

(Sestā PVN direktīva - 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta piektais ievilkums un 13. panta B daļas a) un c) apakšpunkts un d) apakšpunkta 2. un 3. apakšpunkts - Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darījumu jēdziens - Dzīvības pārapdrošināšanas līgumu portfeļa nodošana par atlīdzību trešā valstī reģistrētai personai - Attiecīgās nodošanas vietas noteikšana - Atbrīvojumi no nodokļa)

2009/C 297/09

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Swiss Re Germany Holding GmbH

Atbildētāja: Finanzamt München für Körperschaften

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesfinanzhof — Direktīvas 77/388/EEK: Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta piektā ievilkuma un 13. panta B daļas a), c) punkta un d) punkta 2. un 3. apakšpunkta interpretācija — Dzīvības pārapdrošināšanas līgumu portfeļa nodošana par atlīdzību, kuru maksā trešā valstī reģistrēts cesionārs, ar apdrošināšanas ņēmēju piekrišanu, pārņemot visas nodotajos līgumos noteiktās tiesības un pienākumus, bet nepārņemot citas ekonomiskās priekšrocības — Nodokļu piesaistes vietas noteikšana — Iepriekš minētās Direktīvas 77/388/EEK 13. panta B daļas normās noteikto atbrīvojumu piemērošana minētajam darījumam

Rezolutīvā daļa:

1)

dzīvības pārapdrošināšanas līgumu portfeļa nodošana par atlīdzību, ko dalībvalstī reģistrēta sabiedrība nodod trešā valstī reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai, kura, pamatojoties uz apdrošināto piekrišanu, pārņem visas no šiem līgumiem izrietošās tiesības un pienākumus, nav nedz darījums Padomes 1977. gada 17. maija Sestās Direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta piektā ievilkuma un 13. panta B daļas a) apakšpunkta izpratnē, nedz darījums minētā 13. panta B daļas d) apakšpunkta 2. un 3. daļas izpratnē, piemērojot tos kopā;

2)

dzīvības pārapdrošināšanas līgumu portfeļa, kas sastāv no 195 dzīvības pārapdrošināšanas līgumiem, nodošanas pret atlīdzību ietvaros fakts, ka atlīdzību par 18 līgumu pārņemšanu maksā nevis cesionārs, bet cedents, jo attiecīgajiem līgumiem ir tikusi noteikta negatīva vērtība, neietekmē atbildi uz pirmo jautājumu;

3)	Sestās direktīvas 77/388 13. panta B daļas c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādā nozīmē, ka tas nav piemērojams tādai dzīvības pārapdrošināšanas līgumu portfeļa nodošanai pret atlīdzību, kāda tā ir pamata lietā.

---

(1)  OV C 223, 30.08.2008.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/11

---

Tiesas (sestā palāta) 2009. gada 15. oktobra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Nīderlandes Karaliste

(Lieta C-255/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 85/337/EEK - Dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējums - Pakāpju noteikšana - Projekta apjoms - Daļēja transponēšana)

2009/C 297/10

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. van Beek un J.-B. Laignelot)

Atbildētāja: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji — C.M. Wissels un M. Noort)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kas grozīta ar Direktīvu 97/11/EK un Direktīvu 2003/35/EK (OV L 175, 40. lpp.), 4. panta 2. un 3. punkta, aplūkojot to kopsakarā ar II un III pielikumu, nepareiza transponēšana

Rezolutīvā daļa:

1)

nepieņemot visus nepieciešamos tiesību aktus, lai projektiem, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi, atbilstoši Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kas grozīta ar Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvu 97/11/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvu 2003/35/EK, 4. panta 2. un 3. punktam, aplūkojot šo pantu kopsakarā ar šīs direktīvas II un III pielikumu, tiktu piemērota saskaņošanas procedūra un šīs ietekmes novērtējums, Nīderlandes Karaliste nav izpildījusi minētajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)	Nīderlandes Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 223, 30.08.2008.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/12

---

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 22. oktobra spriedums (Tribunal Superior de Justicia de Murcia (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — María Julia Zurita García (C-261/08), Aurelio Choque Cabrera (C-348/08)/Delegado del Gobierno en la Región de Murcia

(apvienotās lietas C-261/08 un C-348/08) (1)

(Vīzas, patvērums, imigrācija - Pasākumi attiecībā uz ārējo robežu šķērsošanu - EKL 62. panta 1. punkts un 2. punkta a) apakšpunkts - Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu - 6.b pants un 23. pants - Regula (EK) Nr. 562/2006 - 5., 11. un 13. pants - Prezumpcija attiecībā uz uzturēšanās ilgumu - Trešās valsts pilsoņi, kas nelikumīgi uzturas dalībvalsts teritorijā - Valsts regulējums, kurā atkarībā no apstākļiem ir ļauts piemērot vai nu naudas sodu, vai arī izraidīšanu)

2009/C 297/11

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Murcia

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: María Julia Zurita Garcia (C-261/08), Aurelio Choque Cabrera (C-348/08)

Atbildētājs: Delegado del Gobierno en la Región de Murcia

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal Superior de Justicia de Murcia — EKL 62. panta 1. punkta un 2. punkta a) apakšpunkta un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulas (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 105, 1. lpp.), 5., 11. un 13. panta interpretācija — Valsts regulējums, ar kuru sodu izraidīšanas veidā ļauj aizstāt ar naudas soda samaksu

Rezolutīvā daļa:

Konvencijas, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kas parakstīta Šengenā 1990. gada 19. jūnijā un kurā grozījumi ir izdarīti ar Padomes 2004. gada 13. decembra Regulu (EK) Nr. 2133/2004 par prasību dalībvalstu kompetentām iestādēm sistemātiski apzīmogot trešo valstu pilsoņu ceļošanas dokumentus, kad viņi šķērso dalībvalstu ārējās robežas, un par saistītiem grozījumiem Šengenas līguma Īstenošanas konvencijā un kopīgajā rokasgrāmatā, 6.b pants un 23. pants, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulas (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), 11. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja trešās valsts pilsonis dalībvalsts teritorijā uzturas nelikumīgi, jo viņš neatbilst vai vairs neatbilst šajā dalībvalstī piemērojamajiem uzturēšanās ilguma nosacījumiem, šai dalībvalstij attiecībā uz šo personu nav pienākuma pieņemt lēmumu par izraidīšanu.

---

(1)  OV C 209, 15.8.2008.

OV C 260, 11.10.2008.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/12

---

Tiesas (otrā palāta) 2009. gada 15. oktobra spriedums (Högsta domstolen (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Djurgården-Lilla Värtans Miljöskyddsförening/Stockholms kommun genom dess marknämnd

(Lieta C-263/08) (1)

(Direktīva 85/337/EEK - Sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā saistībā ar vides jautājumiem - Tiesības celt prasību par lēmumu par tādu projektu saskaņošanu, kas var būtiski ietekmēt vidi)

2009/C 297/12

Tiesvedības valoda — zviedru

Iesniedzējtiesa

Högsta domstolen

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Djurgården-Lilla Värtans Miljöskyddsförening

Atbildētāja: Stockholms kommun genom dess marknämnd

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Högsta domstolen — Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 175, 40. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvu 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un ar ko attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesās groza Padomes Direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK, 1. panta 2. punkta, 6. panta 4. punkta un 10.a panta un II pielikuma 10. punkta interpretācija — Komisijas paziņojums (OV L 156, 17. lpp.) — Vietēja mēroga bezpeļņas apvienība, kas piedalījusies sākotnējās procedūrās atļaujas saņemšanai projektam, kas var būtiski ietekmēt vidi — Valsts tiesību akti, kuros bezpeļņas apvienību tiesības pārsūdzēt nolēmumus jautājumā par atļauju piešķiršanu šādiem projektiem pakārtotas nosacījumam, ka apvienības statūtos paredzētajam mērķim jābūt vides aizsardzībai, tai ir jābūt veikušai darbību vismaz trīs gadus un tai jābūt vismaz 2000 biedriem

Rezolutīvā daļa:

1)

tāds projekts, par kādu ir pamata tiesvedība un kas ietver kabeļu elektropārvades tunelī ieplūstošā gruntsūdens novadīšanu un ūdens pievadīšanu gruntī vai iežos, lai atsvērtu gruntsūdens iespējamo samazinājumu, kā arī ūdens novadīšanas un pievadīšanas iekārtu izbūvi un uzturēšanu, ietilpst Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvu 2003/35/EK, II pielikuma 10. punkta l) apakšpunktā neatkarīgi no gruntsūdeņu gala mērķa un it īpaši no tā, vai tie tiks turpmāk izmantoti vai nē;

2)

attiecīgās sabiedrības daļas locekļiem Direktīvas 85/337, kas grozīta ar Direktīvu 2003/35, 1. panta 2. punkta un 10.a panta izpratnē ir jābūt tiesībām celt prasību par lēmumu, ar kuru dalībvalsts tiesu sistēmai piederīga iestāde lēmusi par projekta saskaņošanu, lai kāda būtu viņu loma šī lūguma izskatīšanā, piedaloties procesā šajā iestādē un izsakot savu nostāju šajā sakarā;

3)

Direktīvas 85/337, kas grozīta ar Direktīvu 2003/35, 10.a pants aizliedz tādu valsts tiesiskā regulējuma normu, ar kuru tiesības celt prasību par lēmumu par darbību, kas ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā, ir nodrošinātas tikai tām vides aizsardzības organizācijām, kurās ir vismaz 2000 biedru.

---

(1)  OV C 209, 15.08.2008.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/13

---

Tiesas (ceturtā palāta) 2009. gada 15. oktobra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-275/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 93/36/EEK - Piegāžu publiskā iepirkuma līgumi - Datorprogrammas transportlīdzekļu reģistrācijai piegāde - Sarunu procedūra, iepriekš nepublicējot paziņojumu par paredzamo publisko iepirkumu)

2009/C 297/13

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Wilms un D. Kukovec)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji — M. Lumma un N. Graf Vitzthum)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/36/EEK, ar ko koordinē piegāžu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu [slēgšanas tiesību] piešķiršanas procedūras (OV L 199, 1. lpp.), 6. un 9. panta pārkāpums — Līgums par datorprogrammas transportlīdzekļu reģistrācijai piegādi, kas, neizsludinot uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā, noslēgts starp diviem publisko tiesību subjektiem, kas ir atbildīgi par pašvaldības datu apstrādi

Rezolutīvā daļa:

1)

Datenzentrale Baden-Württemberg, piešķirot piegāžu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības par datorprogrammas transportlīdzekļu reģistrācijai piegādi, izmantojot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par paredzamo publisko iepirkumu, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvā 93/36/EEK, ar ko koordinē piegāžu publiskā iepirkuma līguma slēgšanaspiešķiršanas procedūras, paredzētos pienākumus;

2)	Vācijas Federatīvā Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 223, 30.08.2008.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/13

---

Tiesas (ceturtā palāta) 2009. gada 22. oktobra spriedums (Cour de cassation (Luksemburga) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Irène Bogiatzi, laulību uzvārds Ventouras/Deutscher Luftpool, Société Luxair, société luxembourgeoise de navigation aérienne SA, Eiropas Kopienas, Luksemburgas Lielhercogiste, Foyer Assurances SA

(Lieta C-301/08) (1)

(Transporta politika - Regula (EK) Nr. 2027/97 - Varšavas konvencija - Gaisa pārvadātāju atbildība nelaimes gadījumā - Termiņš prasības celšanai par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu)

2009/C 297/14

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Irène Bogiatzi, laulību uzvārds Ventouras

Atbildētājas: Deutscher Luftpool, Société Luxair, société luxembourgeoise de navigation aérienne SA, Eiropas Kopienas, Luksemburgas Lielhercogiste, Foyer Assurances SA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour de cassation (Luksemburga) — Padomes 1997. gada 9. oktobra Regulas (EK) Nr. 2027/97 par gaisa pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos (OV L 285, 1. lpp.) 5. panta 1. un 3. punkta interpretācija saistībā ar Konvencijas par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju, kas parakstīta Varšavā 1929. gada 12. oktobrī un grozīta Hāgā 1955. gada 28. septembrī, 29. pantu — Termiņš prasības par zaudējumu atlīdzību iesniegšanai — Pārvadātāja veikta avansa maksājuma ietekme uz šī pārvadātāja atbildības atzīšanu, pat ja tas noticis ārpus regulā paredzētā laika perioda

Rezolutīvā daļa:

1)

Konvencija par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju, kas parakstīta Varšavā 1929. gada 12. oktobrī un grozīta ar četriem Monreālas 1975. gada 25. septembra papildu protokoliem, neietilpst Kopienu tiesību sistēmas normās, kuras Tiesai ir kompetence interpretēt saskaņā ar EKL 234. pantu;

2)

Padomes 1997. gada 9. oktobra Regula (EK) Nr. 2027/97 par gaisa pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos ir jāinterpretē tādējādi, ka tā neliedz piemērot Konvencijas par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju, kas parakstīta Varšavā 1929. gada 12. oktobrī un kas grozīta ar četriem Monreālas 1975. gada 25. septembra papildu protokoliem, 29. pantu situācijā, kad ceļotājs vēršas pret gaisa pārvadātāju par tā atbildību sakarā ar kaitējumu, kas ceļotājam nodarīts lidojumā starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm.

---

(1)  OV C 236, 13.09.2008.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/14

---

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 15. oktobra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Makro Zelfbedieningsgroothandel C.V., Metro Cash & Carry B.V., Remo Zaandam B.V./Diesel S.P.A.

(Lieta C-324/08) (1)

(Direktīva 89/104/EEK - Preču zīmju tiesības - Preču zīmes īpašnieka tiesību izsmelšana - Preču laišana Eiropas Ekonomikas zonas tirgū, ko veic trešā persona - Netieši izteikta piekrišana - Apstākļi)

2009/C 297/15

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Makro Zelfbedieningsgroothandel C.V., Metro Cash & Carry B.V., Remo Zaandam B.V.

Atbildētāja: Diesel S.P.A.

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hoge Raad der Nederlanden Den Haag –7. panta 1. punkta interpretācija Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmajā direktīvā 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.) — Preču zīmes piešķirto tiesību izsmelšana — Prece, ko Kopienas vai EEZ tirgū ir laidis preču zīmes īpašnieks vai kas šajos tirgos ir laista ar preču zīmes īpašnieka piekrišanu — Netieši izteikta piekrišana — Apstākļi

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, kurā grozījumi ir izdarīti ar 1992. gada 2. maija Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka preču zīmes īpašnieka piekrišana tam, ka preces ar šādu preču zīmi tieši Eiropas Ekonomikas zonas tirgū laiž trešā persona, kura nekādi nav ekonomiski saistīta ar šo preču zīmes īpašnieku, var būt netieša, ja šāda piekrišana izriet no faktiem un apstākļiem, kas radušies pirms laišanas tirgū ārpus šī reģiona, tās laikā vai pēc tam un kas saskaņā ar valsts tiesas viedokli skaidri norāda uz minētā īpašnieka atteikšanos no viņa ekskluzīvajām tiesībām.

---

(1)  OV C 272, 25.10.2008.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/14

---

Tiesas (otrā palāta) 2009. gada 15. oktobra spriedums (Conseil d'État (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Enviro Tech (Europe) Ltd/État belge

(Lieta C-425/08) (1)

(Vide un patērētāju aizsardzība - N-propilbromīda kā bīstamas vielas klasifikācija, iepakošana un marķēšana - Direktīva 2004/73/EK - Direktīva 67/548/EEK - Transponēšanas pienākums)

2009/C 297/16

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Enviro Tech (Europe) Ltd

Atbildētāja: État belge

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Conseil d'État (Beļģija) — Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/73/EEK, ar ko divdesmit devīto reizi tehnikas attīstībai pielāgo pamatdirektīvu 67/548/EEK (OV L 152, 1. lpp.), spēkā esamība, ņemot vērā Padomes 1967. gada 27. jūnija pamatdirektīvu 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV 196, 1. lpp.), un, it īpaši, tās V pielikumu (A.9 punkts) un VI pielikumu (4.2.3. punkts) — Valsts tiesību normas, kas ir nelikumīgas, jo ar tām ir transponēta direktīva, kas, iespējams, ir pretrunā ar pamatdirektīvu — Vielas, ko sauc par N-propilbromīdu, klasificēšana par viegli uzliesmojošu un toksisku vielu

Rezolutīvā daļa:

Izvērtējot prejudiciālos jautājumus, nav atklāts neviens faktors, kas ietekmētu Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/73/EK, ar ko divdesmit devīto reizi tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 67/548/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu, kas attiecas uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakojumu un marķēšanu, spēkā esamību saistībā ar to, ka tā klasificē n-propilbromīdu kā viegli uzliesmojošu (R11) un 2. kategorijā ietilpstošu reproduktīvajai funkcijai toksisku (R60) vielu.

---

(1)  OV C 327, 20.10.2008.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/15

---

Tiesas (ceturtā palāta) 2009. gada 22. oktobra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-438/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Direktīva 96/96/EK - Valsts tiesiskais regulējums - Ierobežojoši pieejas nosacījumi transportlīdzekļu pārbaudes darbībai - EKL 45. pants - Darbības, kas saistītas ar valsts varas īstenošanu - Drošība uz ceļiem - Samērīgums)

2009/C 297/17

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Traversa un M. Teles Romão)

Atbildētāja: Portugāles Republika (pārstāvji — L. Inez Fernandes un A. Pereira Miranda)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EKL 43. panta pārkāpums — Tiesību akti, kas ierobežo brīvību veikt uzņēmējdarbību organizācijām, kas vēlas Portugālē veikt transportlīdzekļu pārbaudes darbību

Rezolutīvā daļa:

1)

uzliekot ierobežojumus brīvībai veikt uzņēmējdarbību citu dalībvalstu organizācijām, kuras vēlas Portugālē veikt transportlīdzekļu pārbaudes darbību, proti, pakārtojot atļauju piešķiršanu sabiedrības interesēm, prasībai, ka pamatkapitālam ir jābūt vismaz EUR 100 000, ierobežojot uzņēmumu darbības mērķi un paredzot nesaderības noteikumus to akcionāriem, vadītājiem un valdes locekļiem, Portugāles Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 43. pants;

2)	Portugāles Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 313, 06.12.2008.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/15

---

Tiesas (piektā palāta) 2009. gada 22. oktobra spriedums (College van Beroep voor het Bedrijfsleven (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — G. Elbertsen/Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit

(Lieta C-449/08) (1)

(Kopējā lauksaimniecības politika - Integrēta pārvaldīšanas un kontroles sistēma noteiktām atbalsta shēmām - Regula (EK) Nr. 1782/2003 - Vienreizējo maksājumu shēma - Pamatsummas noteikšana - Lauksaimnieki, kuri atrodas īpašā situācijā - Valsts rezerve)

2009/C 297/18

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

College van Beroep voor het Bedrijfsleven

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: G. Elbertsen

Atbildētājs: Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — College van Beroep voor het Bedrijfsleven — Padomes 2003. gada 29. septembra Regulas (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270, 1. lpp.), 42. panta 4. punkta un Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 795/2004, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot vienreizējo maksājumu shēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (OV L 141, 1. lpp.), 21. panta interpretācija — Integrēta pārvaldīšanas un kontroles sistēma noteiktām atbalsta shēmām — Vienreizējo maksājumu shēma — Pamatsummas noteikšana — Tiesību uz maksājumu nepiešķiršana atsevišķās situācijās

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 2003. gada 29. septembra Regulas (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001, 42. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas paredz dalībvalstīm rīcības brīvību, kuras ietvaros tām ir tiesības noteikt pamatsummu EUR 0.00 apmērā un nepiešķirt nekādas tiesības uz maksājumiem no valsts rezerves lauksaimniekam, kurš atrodas īpašā situācijā, kas paredzēta 21. pantā Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 795/2004, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot vienreizējo maksājumu shēmu, kura paredzēta Regulā Nr. 1782/2003, un kas grozīta ar Komisijas 2004. gada 29. oktobra Regulu (EK) Nr. 1974/2004, ja šī pamatsumma ir balstīta uz objektīviem kritērijiem, nerada nevienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērš tirgus un konkurences izkropļojumus;

2)

Kopienu tiesības neliedz piemērot tādu valsts tiesību noteikumu, saskaņā ar kuru papildu maksājumu summas palielinājumam, kas rodas no ieguldījuma ražošanas jaudā vai zemes iegādes, piemēro EUR 500 atskaitījumu pirms pamatsummas noteikšanas, kas ir pamats tiesību uz maksājumiem no valsts rezerves piešķiršanai.

---

(1)  OV C 6, 10.01.2009.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/16

---

Tiesas (sestā palāta) 2009. gada 15. oktobra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-30/09) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 96/82/EK - 11. pants - Ārējie operatīvās rīcības plāni)

2009/C 297/19

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Sipos un P. Guerra e Andrade)

Atbildētāja: Portugāles Republika (pārstāvis — L. Inez Fernandes)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1996. gada 9. decembra Direktīvas 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas (OV L 10, 13. lpp), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/105/EK (OV L 345, 97. lpp.), 11. panta pārkāpums — Ārējo operatīvās rīcības plānu nesagatavošana noteiktiem uzņēmumiem

Rezolutīvā daļa:

1)

nenodrošinot Padomes 1996. gada 9. decembra Direktīvas 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. decembra Direktīvu 2003/105/EK, 11. pantā paredzēto pasākumu veikšanu, Portugāles Republika nav izpildījusi minētajā pantā paredzētos pienākumus;

2)	Portugāles Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 82, 04.04.2009.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/16

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Sofiyski gradski sad (Bulgārija) 2009. gada 19. maija rīkojumu — Canon Kabushiki Kaisha/IPN Bulgaria OOD

(Lieta C-181/09)

2009/C 297/20

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Sofiyski gradski sad

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Canon Kabushiki Kaisha

Atbildētājs: IPN Bulgaria OOD

Tiesa (piektā palāta) ar 2009. gada 17. septembra lēmumu ir atzinusi lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu par acīmredzami nepieņemamu.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/17

---

Prasība, kas celta 2009. gada 14. augustā — Eiropas Kopienu Komisija/Igaunijas Republika

(Lieta C-328/09)

2009/C 297/21

Tiesvedības valoda — igauņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. van Beek un K. Saaremäel-Stoilov)

Atbildētāja: Igaunijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai transponētu Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīvu 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (1), vai katrā ziņā nepaziņojot tos Komisijai, Igaunijas Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 17. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Igaunijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2007. gada 21. decembrī.

---

(1)  OV L 373, 37. lpp.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/17

---

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2009. gada 8. jūlija spriedumu lietā T-219/07 DSV Road NV/Eiropas Kopienu Komisija 2009. gada 7. septembrī iesniegusi DSV Road NV

(Lieta C-358/09 P)

2009/C 297/22

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: DSV Road NV (pārstāvji — A. Poelmans un G. Preckler, advocaten)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atzīt apelācijas sūdzību par pieņemamu un pamatotu;

—	atbilstoši tam — pilnībā atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2009. gada 8. jūlija spriedumu lietā T-219/07;

—

Tiesai pašai izšķirt lietu, ja tā izlemtu spriedumu atcelt: atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2007. gada 24. aprīļa lēmumu par Beļģijas Karalistes lūgumu, kas paziņots ar dokumenta numuru REC 05/02, C(2007)1776, ar kuru atzīts, ka Beļģijas Karalistes 2002. gada 12. augusta lūgumā minētā ievedmuitas nodeva EUR 168 004,65apmērā ir jāiegrāmato vēlāk un no tās nevar atbrīvot;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

1)

Par Muitas kodeksa (1) 220. panta 2. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu Pirmais apelācijas sūdzības pamats: Pirmās instances tiesa, piemērojot Muitas kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunktu, neesot ņēmusi vērā interpretāciju, kuru šim pantam ir sniegusi Tiesa 2006. gada 9. marta spriedumā (2), it īpaši attiecībā uz pierādījumu sniegšanu par to, ka izziņas ir nepareizas tādēļ, ka nepareizus datus ir sniedzis eksportētājs; saskaņā ar minēto spriedumu muitas iestādēm, kuras vēlas veikt vēlāku iegrāmatošanu, esot ne vien pierādīšanas pienākums, bet pierādījumi esot jāsniedz ar objektīvu oriģināldokumentu palīdzību. Tādējādi Pirmās instances tiesa esot pārkāpusi Muitas kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunktu un kļūdaini piemērojusi — tātad pārkāpusi — Kopienu tiesības. Tādēļ Tiesai šī kļūda tiesību piemērošanā ir jālabo. Otrais apelācijas sūdzības pamats: Pirmās instances tiesa, pārbaudot tai iesniegtos pierādījumus, esot vadījusies saskaņā ar visos aspektos nepareizu nostāju, jo attiecīgais pierādījums neesot pietiekams Muitas kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunkta prasību izpildei, kā to interpretējusi un paskaidrojusi Tiesa 2006. gada 9. marta spriedumā (3). Tādējādi Pirmās instances tiesa iesniegtos pierādījumus ir kļūdaini kvalificējusi, tādā veidā pārkāpjot Kopienu tiesības (4). Turklāt Pirmās instances tiesa, pārbaudot pierādījumus esot pieņēmusi nekonsekventu un neviennozīmīgu lēmumu, jo, no vienas puses, tā iesniegtos pierādījumus ir uzskatījusi par pietiekamiem, lai būtu izpildīts Komisijas pienākums pierādīt, ka izziņas ir nepareizas tādēļ, ka nepareizus datus ir sniedzis eksportētājs, bet, no otras puses, pēc tās pašas metodes uzskatījusi to par nepietiekamu, lai pierādītu apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvoto, ka Taizemes muitas iestādes zināja, vai tām parastā gadījumā bija jāzina, ka precēm nav piemērojams preferenču režīms. Kļūdas, kuras Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi, izvērtējot un pārbaudot kā pierādījumu iesniegtos procesuālos dokumentus, Tiesai ir jāuzskata par pamatojuma neesamību (5)

2)

Par MK 239. pantu Vienīgais apelācijas sūdzības pamats: Pirmās instances tiesa, nepareizi piemērodama Muitas kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunktu vai, attiecīgi, pieļaujot kļūdas, pārbaudot kā pierādījumus iesniegtos procesuālos dokumentus, ir nepareizi atzinusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas situācija Muitas kodeksa 239. panta izpratnē nav izņēmuma gadījums.

---

(1)  Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92, ar ko izveido Kopienu Muitas kodeksu (OV L 302, 1. lpp.).

(2)  Spriedums lietā C-293/04 Beemsterboer (Krājums, I-2263. lpp.).

(3)  Turpat.

(4)  Tiesas 1996. gada 11. jūlija rīkojums lietā C-325/94 P An Taisce un WWF UK/Komisija (Recueil, I-3727. lpp., 28. un 30. punkts).

(5)  Tiesas 1996. gada 24. oktobra spriedums lietā C-32/95 P Komisija/Lisrestal u.c. (Recueil, I-5399, 40. punkts).

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/18

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Amtsgericht Bonn (Vācija) 2009. gada 9. septembra rīkojumu — Pfleiderer AG/Bundeskartellamt

(Lieta C-360/09)

2009/C 297/23

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Bonn

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Pfleiderer AG

Atbildētāja: Bundeskartellamt

Prejudiciālais jautājums

Vai Kopienu tiesību konkurences noteikumi — it īpaši Regulas Nr. 1/2003 (1) 11. un 12. pants, kā arī EKL 10. panta 2. punkts, lasot to kopā ar EKL 3. panta 1. punkta g) apakšpunktu — ir interpretējami tādējādi, ka personas, kuru tiesības ir aizskartas aizliegtas vienošanās rezultātā, civiltiesisku prasījumu izvirzīšanai nevar lūgt ļaut tām iepazīties ar pieteikumiem par sadarbību un pieteikumu iesniedzēju šajā sakarā brīvprātīgi sniegto informāciju un dokumentiem, kurus dalībvalsts konkurences iestāde atbilstoši valsts sadarbības programmai ir saņēmusi naudas soda uzlikšanas procedūras ietvaros, kuras mērķis (cita starpā) ir EKL 81. panta piemērošana?

---

(1)  OV L 1, 1. lpp.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/18

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Hof van beroep te Antwerpen (Beļģija) 2009. gada 8. septembra rīkojumu — Belgisch Interventie- en Restitutiebureau/SGS Belgium NV, Firme Derwa NV un Centraal Beheer Achmea NV

(Lieta C-367/09)

2009/C 297/24

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van beroep te Antwerpen

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Belgisch Interventie- en Restitutiebureau

Atbildētājas: SGS Belgium NV, Firme Derwa NV un Centraal Beheer Achmea NV

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Padomes 1995. gada 18. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (1) 5. un 7. panta noteikumi ir tieši piemērojami dalībvalstu tiesību sistēmās un dalībvalstīm nav nekādas rīcības brīvības un valsts iestādēm nav jāveic nekādi izpildes pasākumi?

2)

Vai dalībvalsts, kurā ir tikusi iesniegta eksporta deklarācija, šajā lietā — Beļģija, akreditēta kontroles un pārraudzības aģentūra, kura ir izsniegusi kļūdainu izkraušanas sertifikātu Regulas (EEK) Nr. 3665/87 (2) 18. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē, ir uzskatāma par saimnieciskās darbības subjektu Regulas Nr. 2988/95 1. panta nozīmē vai personu šīs regulas 7. panta izpratnē, kura bijusi iesaistīta pārkāpumā un kurai par šo pārkāpumu jāatbild vai bija jārūpējas, lai šis pārkāpums nenotiktu?

3)

Vai Ekonomiskās kontroles pārvaldes izmeklēšanas ziņojuma paziņošana vai vēstule ar pieprasījumu iesniegt papildinošus dokumentus, lai pierādītu laišanu brīvā apgrozībā, vai paziņojums par soda uzlikšanu ir uzskatāms par izmeklēšanas un iztiesāšanas darbību Regulas Nr. 2988/95 [3. panta 1. punkta trešās daļas] izpratnē?

---

(1)  OV L 312, 1. lpp.

(2)  Komisijas 1987. gada 27. novembra Regula (EEK) Nr. 3665/87, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (OV L 351, 1. lpp.).

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/19

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Sąd Najwyższy (Polijas Republika) 2009. gada 23. septembra rīkojumu — Prezes Urzędu Ochrony Konkurencji i Konsumentów/Tele2 Polska sp. z o.o., tagad Netia S.A.

(Lieta C-375/09)

2009/C 297/25

Tiesvedības valoda — poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Najwyższy

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Prezes Urzędu Ochrony Konkurencji i Konsumentów

Atbildētāja: Tele2 Polska sp. z o.o., tagad Netia S.A.

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (1) 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts konkurences iestāde nevar pieņemt lēmumu, ar kuru tiek noraidīts, ka rīcība ierobežo konkurenci EKL 82. panta izpratnē, ja tā, noslēdzot attiecīgo procedūru, uzskata, ka uzņēmums nav pārkāpis aizliegumu ļaunprātīgi izmantot dominējošo atbilstoši šim līguma noteikumam stāvokli?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai tad, ja atbilstoši valsts konkurences tiesībām valsts konkurences iestāde drīkst beigt procedūru saistībā ar aizliegtu vienošanos — ja tiek konstatēts, ka uzņēmuma rīcība nepārkāpj EKL 82. pantu — tikai pieņemot lēmumu, ar kuru tiek noraidīts, ka rīcība ierobežo konkurenci, Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā, 5. panta trešais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir tiešs juridisks pamats šai iestādei pieņemt lēmumu, saskaņā ar kuru “rīcībai no [tās] puses nav pamata”?

---

(1)  OV L 1, 1. lpp.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/19

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Augstākās tiesas Senāta (Latvijas Republika) 2009. gada 28. septembrī rīkojumu — SIA Stils Met/Valsts ieņēmumu dienests

(Lieta C-382/09)

2009/C 297/26

Tiesvedības valoda — latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākās tiesas Senāts

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: SIA Stils Met

Atbildētājs: Valsts ieņēmumu dienests

Prejudiciālie jautājumi

Vai TARIC kods 7312108219, 7312108419, 7312108619 ir interpretējams tādējādi, ka 2004. un 2005.gadā atbilstoši tam bija klasificējami attiecīga šķērsgriezuma izmēra tērauda izstrādājumi — tauvas un troses, kuras ir bez pārklājuma vai tikai ar cinkapārklājumu, neatkarīgi no to ķīmiskā sastāva (izņemot nerūsējošā tērauda), tostarp no leģēta tērauda, kuri nebija ievesti no Moldovas vai Marokas.

Vai Padomes Regulas (EK) Nr.384/96 (1) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 14.panta 1.punkts ir interpretējams tādējādi, ka tam pretrunā ir sankcijas (soda naudas) piemērošana aprēķinātā antidempinga maksājuma apmērā atbilstoši valsts noteiktam tiesiskajam regulējumam (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 32.panta otrajā daļā) nodokļu likumu pārkāpumu gadījumiem.

---

(1)  OV L 56, 1. lpp.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/20

---

Pirmās instances tiesas 2009. gada 28. oktobra spriedums — Juwel Aquarium/ITSB — Potschak (“Panorama”)

(Lieta T-339/07) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas vārdiskā preču zīme “Panorama” - Absolūts atteikuma pamatojums - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts))

2009/C 297/27

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Juwel Aquarium GmbH & Co. KG, Rotenburg (Vācija) (pārstāvji — P. Mes, C. Graf von der Groeben, G. Rother, J. Bühling, A. Verhauwen, J. Künzel, D. Jestaedt un M. Bergermann, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks, kas iestājies lietā Pirmās instances tiesā: Christian Potschak, Bobingen (Vācija) (pārstāvis — D. Donath, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2007. gada 28. jūnija lēmumu lietā R 214/2006-1 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Christian Potschak un Juwel Aquarium GmbH & Co. KG

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Juwel Aquarium GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus

---

(1)  OV C 269, 10.11.2007.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/20

---

Pirmās instances tiesas 2009. gada 28. oktobra spriedums — CureVac/ITSB Qiagen (“RNAiFect”)

(Lieta T-80/08) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “RNAiFect” reģistrācijas pieteikums - Kopienas agrāka vārdiska preču zīme “RNActive” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

2009/C 297/28

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: CureVac GmbH, Tībingena [Tübingen] (Vācija) (pārstāvis — F. Grafs fon Štošs [F. Graf von Stosch], advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — M. Kicia [M. Kicia] un S. Šēfners [S. Schäffner])

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Qiagen GmbH, Hildena [Hilden] (Vācija) (pārstāvji — sākotnēji E. Krings [E. Krings], pēc tam V. fon Bomharda [V. von Bomhard], A. Renks [A. Renck] un T. Dolde [T. Dolde], advokāti)

Priekšmets

Par prasību par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2007. gada 11. decembra lēmumu lietā R 1219/2006-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp CureVac GmbH un Qiagen GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	CureVac GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 107, 26.04.2008.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/21

---

Pirmās instances tiesas 2009. gada 28. oktobra spriedums — BCS/ITSB — Deere (Zaļās un dzeltenās krāsas kombinācija)

(Lieta T-137/08) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas procedūra - Kopienas preču zīme, ko veido zaļās un dzeltenās krāsas kombinācija - Absolūts atteikuma pamatojums - Izmantošanas rezultātā iegūta atšķirtspēja - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 3. punkts un 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts (šobrīd Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 3. punkts un 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts) - Relatīvs atteikuma pamatojums - Valsts agrāka nereģistrēta preču zīme, ko veido zaļās un dzeltenās krāsas kombinācija - Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkts un 52. panta 1. punkta c) apakšpunkts (šobrīd Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkts un 53. panta 1. punkta c) apakšpunkts) - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas Nr. 40/94 73. pants (šobrīd Regulas Nr. 207/2009 75. pants))

2009/C 297/29

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: BCS SpA, Milāna (Itālija) (pārstāvji — M. Frankozi [M. Franzosi], V. Jandoli [V. Jandoli] un F. Santonosito [F. Santonocito], avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — D. Botis [D. Botis])

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Deere & Company, Vilmingtona [Wilmington] (Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — Dž. Greja [J. Gray], solicitor, un A. Tornato [A. Tornato], advokāts)

Priekšmets

Prasība atcelt ITSB Apelāciju otrās padomes 2008. gada 16. janvāra lēmumu lietā R 222/2007-2 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procedūru starp BCS SpA un Deere & Company

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	BCS SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 142, 07.06.2008.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/21

---

Pirmās instances tiesas 2009. gada 20. oktobra spriedums — Aldi Einkauf/ITSB — Goya Importaciones y Distribuciones (“4 OUT Living”)

(Lieta T-307/08) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “4 OUT Living” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme “Living & Co” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

2009/C 297/30

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Aldi Einkauf GmbH & Co. OHG, Essen (Vācija) (pārstāvji — N. Lützenrath, U. Rademacher un L. Kolks un C. Fürsen, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — R. Manea un G. Schneider)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā: Goya Importaciones y Distribuciones SL, Cuarte de Huerva (Spānija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 7. maija lēmumu lietā R 1199/2007-1 par iebildumu procesu starp Goya Importaciones y Distribuciones SL un Aldi Einkauf GmbH & Co. OHG.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Aldi Einkauf GmbH & Co. OHG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 260, 11.10.2008.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/21

---

Prasība, kas celta 2009. gada 27. martā — Phoenix-Reisen un DRV/Komisija

(Lieta T-120/09)

2009/C 297/31

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Phoenix-Reisen GmbH, Bonna (Vācija) un Deutscher Reiseverband eV (DRV), Berlīne (Vācija) (pārstāvji — R. Gerharz un A. Funke, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt atbildētājas 2009. gada 13. februāra lēmumu neiejaukties Vācijas Federatīvās Republikas praksē izmaksāt valsts atbalstu kā maksātnespējas maksājumus;

—	vajadzības gadījumā prasību atcelt tiesību aktu uzskatīt par prasību sakarā ar bezdarbību, ja Tiesa uzskatīs, ka pieļaujamā prasības forma ir prasība sakarā ar bezdarbību.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji lūdz atcelt Komisijas 2009. gada 13. februāra vēstuli D/50594 attiecībā uz to sūdzību saistībā ar maksātnespējas naudas maksājumiem uzņēmējiem, kā arī finansējuma paredzēšanu maksātnespējas naudas maksājumiem Vācijas Federatīvajā Republikā (CP 79/2007 — iespējamais atbalsts, veicot maksātnespējas naudas maksājumus). Šajā vēstulē Komisija atkārto viedokli, ka valsts atbalstu noteikumi nav pārkāpti.

Savas prasības pamatojumam prasītāji apgalvo, ka apstrīdētos pasākumus nevar pamatot ar Direktīvu 80/987/EEK (1). Tāpat arī Komisijas atteikums vērsties pret iespējamo pārkāpumu ir pretrunā Kopienu tiesībām. Šis atteikums nav pamatojams arī ar Bundessozialgerichts [Federālās Sociālo lietu tiesas] nolēmumiem.

---

(1)  Padomes 1980. gada 20. oktobra Direktīva 80/987/EEK par dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā (OV L 283, 23. lpp.).

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/22

---

Prasība, kas celta 2009. gada 22. septembrī — Sociedade Quinta do Portal, SA/ITSB — Vallegre — Vinhos do Porto (“PORTO ALEGRE”)

(Lieta T-369/09)

2009/C 297/32

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sociedade Quinta do Portal, SA, Lisabona (Portugāle) (pārstāvis — B. Belchior, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Vallegre-Vinhos do Porto, SA, Sabrosa (Portugāle)

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 18. jūnija lēmumu lietā R 1012/2008-1, ar kuru noraidīta prasītājas apelācijas sūdzība par Anulēšanas nodaļas lēmumu, ar kuru par spēkā neesošu atzīta Kopienas vārdiska preču zīme “PORTO ALEGRE”, un

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīme, kuru lūdz atzīt par spēkā neesošu: vārdiska preču zīme “PORTO ALEGRE” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 33. klasē

Kopienas preču zīmes īpašniece: prasītāja

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Personas, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu, preču zīmes tiesības: agrāka Portugāles vārdiska preču zīme “VISTA ALEGRE” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 33. klasē

Anulēšanas nodaļas lēmums: Kopienas vārdisku preču zīmi “PORTO ALEGRE” atzīt par spēkā neesošu

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju padome neesot pareizi interpretējusi šo normu un līdz ar to kļūdaini uzskatījusi, ka ir attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespēja

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/22

---

Prasība, kas celta 2009. gada 25. septembrī — RWE Transgas/Komisija

(Lieta T-381/09)

2009/C 297/33

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: RWE Transgas a.s., Prāga (Čehijas Republika) (pārstāvji — W. Deselaers, D. Seeliger un S. Einhaus, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2009. gada 12. jūnija Lēmuma C(2009) 469489. panta a) punkta 3. apakšpunktu, ciktāl prasītājas un Gazprom iegrāmatojumi ir jāuzskata kā agregēti un nedrīkst pārsniegt 50 %, kamēr to starpā ir spēkā ilgtermiņa un būtiskas vienošanās par gāzes piegādi;

—	pakārtoti, pilnīgi atcelt Lēmumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja, gāzes importētāja Čehijas Republikā, vēršas pret Komisijas 2009. gada 12. jūnija vēstuli, kas adresēta Vācijas enerģētikas regulējošai iestādei Bundesnetzagentur un kurā Komisija prasa Bundesnetzagentur dažos aspektos grozīt savam gāzes vadam Ostseepipeline-Anbindungsleitung (turpmāk tekstā — “OPAL”) saskaņā ar Direktīvas 2003/55/EK (1) 22. pantu izsniegto atbrīvojumu. Prasītāja sūdzas, ka Komisijas norādījumu rezultātā tiek ierobežota, t.i., kavēta prasītājas pieeja OPAL pārvades/padeves jaudai.

Savas prasības pamatojumam prasītāja, pirmkārt, norāda, ka atbildētāja ir pārkāpusi prasītājas tiesības tikt uzklausītai, jo tai nav tikusi dota iespēja izteikt viedokli par tai nelabvēlīgo lēmumu pirms tā pieņemšanas.

Otrkārt, tiek norādīts, ka atbildētāja ir pārkāpusi prasītājas tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, jo tai šāda iespēja nav tikusi dota.

Visbeidzot prasītāja sūdzas, ka atbildētāja kļūdaini ir piemērojusi Direktīvas 2003/55/EK 22. panta 4. punktu, kā arī samērīguma principu, vienlīdzīgas attieksmes principu un nav ievērojusi pienākumu norādīt pamatojumu (EKL 253. pants).

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīva 2003/55/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 98/30/EK atcelšanu (OV L 176, 57. lpp.)

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/23

---

Prasība, kas celta 2009. gada 30. septembrī — ERGO Versicherungsgruppe/ITSB — DeguDent (“ERGO”)

(Lieta T-382/09)

2009/C 297/34

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ERGO Versicherungsgruppe AG, Diseldorfa (Vācija) (pārstāvji –V. von Bomhard, A. Renck, T. Dolde un J. Pause, Rechtsanwälte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: DeguDent GmbH, Hanau/Main (Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 23. jūlija lēmumu Nr. R 44/2008-4;

—	piespriest atbildētājam vai, ja lietā iestājas otra procesa ITSB dalībniece, personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiskā preču zīme “ERGO” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 1.–45. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 3 292 638)

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: DeguDent GmbH

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Vācijas vārdiskā preču zīme Nr. 39 832 880 un Kopienas preču zīme Nr. 1 064 674“CERGO” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 10. klasē, turklāt iebildumi ir celti tikai pret reģistrāciju attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. un 10. klase

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati:

—	Regulas (EK) Nr. 207/2009 (1) 42. panta 5. punkta pirmā teikuma, lasot to kopā ar 64. panta 1. punkta pirmo teikumu un 76. panta 1. punktu, pārkāpums, jo par apelācijas procesa priekšmetu Apelāciju padome neesot lēmusi visos aspektos;

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo starp konfliktējošajām preču zīmēm neesot sajaukšanas iespējas

---

(1)  Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV, L 78, 1. lpp.).

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/23

---

Prasība, kas celta 2009. gada 1. oktobrī — SKW Stahl-Metallurgie Holding un SKW Stahl-Metallurgie/Komisija

(Lieta T-384/09)

2009/C 297/35

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: SKW Stahl-Metallurgie Holding AG, Unterneukirchen (Vācija) un SKW Stahl-Metallurgie GmbH, Unterneukirchen (Vācija) (pārstāvji — A. Birnstiel, S. Janka un S. Dierckens, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītājām;

—	pakārtoti, apstrīdētā lēmuma 2. pantu, ar kuru prasītājām tiek uzlikts naudas sods, grozīt tādējādi, lai naudas sods tiktu atcelts vai vismaz būtiski samazināts;

—	piespriest atbildētājai segt savus un atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas vēršas pret Komisijas 2009. gada 22. jūlija Lēmumu K(2009) 5791, galīgā red., lietā COMP/39.396 — Kalcija karbīds un reaģenti uz magnēzija bāzes tērauda un gāzes industrijā. Ar apstrīdēto lēmumu prasītājām un vēl citiem uzņēmumiem tika uzlikts naudas sods sakarā ar EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumu. Komisija uzskata, ka prasītājas ir piedalījušās vienā un ilgstošā pārkāpumā kalcija karbīda un magnēzija tirgū EEZ, izņemot Spāniju, Portugāli, Īriju un Apvienoto Karalisti, un šis pārkāpums izpaudies kā tirgus sadale, vienošanās par kvotām, klientu sadale, cenu noteikšana un apmaiņa ar konfidenciālu komercinformāciju par cenām, klientiem un pārdošanas apjomiem.

Prasības pamatojumam prasītājas izvirza sešus pamatus.

Pirmkārt, atbildētājai tiek pārmests, ka tā ir pārkāpusi tiesības tikt uzklausītam, jo tā nav devusi prasītājām iespēju izklāstīt savus argumentus arī mutiskās procedūras ietvaros.

Otrkārt, prasītājas uzskata, ka Komisija attiecībā uz EKL 81. panta 1. punktu ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. Šajā sakarā tās norāda, ka atbildētāja par SKW Stahl-Metallurgie GmbH darbībām vaino SKW Stahl-Metallurgie Holding AG. Vēl prasītājas uzskata, ka nav iespējams izpildīt prasības, lai atspēkotu pieņēmumu, ka mātes sabiedrībai ir noteikta ietekme uz meitas sabiedrību. Šādi rīkodamās atbildētāja pārkāpjot arī pārbaudes pēc paša iniciatīvas principu.

Treškārt, prasītājas apgalvo, ka Komisija nav izpildījusi EKL 253. pantā paredzēto pienākumu norādīt pamatojumu, jo tā neesot paskaidrojusi, kādēļ prasītāju paskaidrojumi nav pietiekami, lai atspēkotu pieņēmumu par SKW Stahl-Metallurgie Holding AG izšķirošo ietekmi uz SKW Stahl-Metallurgie GmbH.

Turpinot tiek norādīts, ka atbildētāja vairākos aspektos ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu sakarā ar naudas soda aprēķināšanu.

Piektkārt, prasītājas uzskata, ka Komisija saistībā ar naudas soda aprēķināšanu ir pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 1/2003 (1) 7. un 23. pantu, kā arī sodu samērīguma un sodu likumīguma principus.

Visbeidzot, prasītājas apgalvo, ka ir noticis Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta pārkāpums, jo Komisija SKW Stahl-Metallurgie GmbH ir uzlikusi naudas sodu, kurš pārsniedz 10 % no tās apgrozījuma.

---

(1)  Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/24

---

Prasība, kas celta 2009. gada 5. oktobrī — Evonik Degussa un AlzChem Hart/Komisija

(Lieta T-391/09)

2009/C 297/36

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Evonik Degussa GmbH, Essen (Vācija) un AlzChem Hart GmbH, Trostberg (Vācija) (pārstāvji — C. Steinle, O. Andresen un I. Hermeneit, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2009. gada 22. jūlija Lēmumu C(2009) 5791, galīgā redakcija, (lieta COMP/39.396 — Reaģenti uz kalcija karbonāta un magnija bāzes tērauda un gāzes rūpniecībai) tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītājām;

—	pakārtoti, samazināt minētā lēmuma 2. panta g) un h) apakšpunktā prasītājām uzliktā naudas soda apmēru,

—	pakārtoti, ja tiks noraidīts pirmais prasījums, grozīt Lēmuma 2. panta g) un h) apakšpunktu tādējādi, ka SKW Stahl-Metallurgie GmbH tiktu atzīts par solidāri atbildīgu par visu prasītājām uzliktā naudas soda summu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas lūdz atcelt Komisijas 2009. gada 22. jūlija Lēmumu C(2009) 5791, galīgā redakcija, lietā COMP/39.396 — Reaģenti uz kalcija karbonāta un magnija bāzes tērauda un gāzes rūpniecībai. Apstrīdētajā lēmumā prasītājām un citiem uzņēmumiem tika uzlikts naudas sods par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumu. Pēc Komisijas domām, prasītājas bija ilgstošas aizliegtās vienošanās dalībnieces kalcija karbonāta un magnija nozarē EEZ, izņemot Spāniju, Portugāli, Īriju un Apvienoto Karalisti, ko esot veidojusi tirgu sadale, vienošanās par kvotām, klientu sadale, cenu noteikšana un apmaiņa ar konfidenciālu informāciju par cenām, klientiem un pārdoto apjomu.

Savas prasības pamatojumam prasītājas, pirmkārt, apgalvo, ka tās nav pārkāpušas EKL 81. pantu. Šajā sakarā tās it īpaši apgalvo, ka tās nevar būt atbildīgas par bijušās meitas sabiedrības SKW Stahl-Metallurgie GmbH izdarīto pārkāpumu, jo nedz prasītājas, nedz sabiedrības, kuru tiesību pārņēmējas ir prasītājas, nebija ekonomiski vienotas ar šo meitas sabiedrību. Turklāt prasītāja apgalvo, ka sabiedrībām, kuru tiesību pārņēmējas ir prasītājas, nebija noteicošas ietekmes uz SKW Stahl-Metallurgie GmbH. Tādejādi atbildētāja katrā ziņā esot pārkāpusi personiskās atbildības, nevainīguma prezumpcijas, vainas principa un vainīguma prasības principu.

Turpinājumā prasītājas lūdz atcelt arī tām uzlikto naudas sodu. Šajā sakarā tās apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā tika pārkāpts Regulas (EK) Nr. 1/2003 (1) 23. panta 3. punkts un Pamatnostādnes (2), un arī tika pārkāpts Paziņojums par sadarbību (3), vienlīdzīgas attieksmes princips un samērīguma princips.

Visbeidzot, prasītājas apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi savu EKL 253. pantā noteikto pienākumu norādīt pamatojumu saistībā ar tās konstatējumu par SKW Stahl-Metallurgie GmbH solidāro atbildību.

---

(1)  Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).

(2)  Pamatnostādnes naudas soda noteikšanas procesam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (OV 2006, C 210, 2. lpp.).

(3)  Komisijas Paziņojums par naudas soda atcelšanu un samazināšanu karteļu lietās (OV 2002, C 45, 3. lpp.).

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/25

---

Prasība, kas celta 2009. gada 2. oktobrī — 1. garantovaná/Komisija

(Lieta T-392/09)

2009/C 297/37

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: 1. garantovaná a.s., Bratislava (Slovākijas Republika) (pārstāvji — M. Powell, Solicitor, A. Sutton un G. Forwood, Barristers)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	pilnībā vai daļēji atcelt Komisijas 2009. gada 22. jūlija lēmumu par EK līguma 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru lietā COMP/39.396 — Reaģenti uz kalcija karbonāta un magnija bāzes tērauda un gāzes rūpniecībai — tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—	pakārtoti, samazināt prasītājai lēmuma par EK līguma 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru lietā COMP/39.396 — Reaģenti uz kalcija karbonāta un magnija bāzes tērauda un gāzes rūpniecībai — 2. pantā uzliktā naudas soda apmēru,

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savā prasībā prasītāja lūdz daļēji atcelt Komisijas 2009. gada 22. jūlija Lēmumu C(2009) 5791, galīgā redakcija, lietā COMP/39.396, kurā atzīts, ka pastāv aizliegta vienošanās kalcija karbonāta un magnija nozarēs, kas ir EKL 81. panta pārkāpums, par kuru prasītāja tika atzīta par solidāri atbildīgu kopā ar sabiedrību Novácke chemické závody a.s. (turpmāk tekstā — “NCHZ”). Prasība ir balstīta uz diviem plašiem pamatiem.

Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un faktu vērtējumā, atzīstot prasītāju par atbildīgu par NCHZ rīcību, gan nelikumīgi uzliekot pierādīšanas pienākumu prasītājai, gan to neatbrīvojot no pierādīšanas pienākuma. Prasītāja apgalvo, ka Komisija kļūdaini piemēroja pieņēmumu, kas piemērojams mātes sabiedrībām ar pilnīgi to īpašumā esošajām meitas sabiedrībām, prasītājai — vairākuma akcionārei sabiedrībā, kura bija tieši iesaistīta konkurences tiesību pārkāpumā. Katrā ziņā prasītāja apgalvo, ka Komisija nepierādīja, ka prasītājai pārkāpuma laikā patiesi un efektīvi bija noteicošā ietekme NCHZ darbībā.

Otrkārt un pakārtoti, ja Tiesa apstiprinātu prasītājas atbildību, prasītāja lūdz saskaņā ar EKL 229. pantā, ko skata kopā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 (1) 31. pantu, paredzēto Tiesas neierobežoto jurisdikciju samazināt uzlikto naudas sodu, kas tai uzlikts solidāri ar NCHZ, jo Komisija esot nepareizi piemērojusi ierobežojumu — 10 % no apgrozījuma, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. pantā. Pēc prasītājas domām, Komisija ir acīmredzami pieļāvusi kļūdu, izmantojot 2007. gadu nevis 2008. gadu kā atsauces gadu 10 % apgrozījuma ierobežojuma aprēķinam.

Turklāt prasītāja apgalvo, ka Komisijas lēmums atkāpties no vispārīgā noteikuma, kas iekļauts Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punktā, ir uzskatāms par būtiskas procesuālas prasības pārkāpumu, jo Komisijai esot bijis pienākums ievērot prasītājas tiesības tikt uzklausītai pirms šāda lēmuma pieņemšanas.

Tāpat prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums nav spēkā, jo Komisija neesot norādījusi pamatojumu atkāpei no vispārīgā noteikuma, ka, aprēķinot 10 % no apgrozījuma ierobežojumu, ir jāņem vērā iepriekšējais uzņēmējdarbības gads.

Attiecībā uz naudas soda apmēru prasītāja apgalvo, ka tas ir nesamērīgs attiecībā uz likumīgajiem mērķiem, kurus cenšas sasniegt, proti, nodrošināt netraucētu konkurenci iekšējā tirgū. Pēc prasītājas domām, naudas soda apmērs samazinās konkurentu skaitu un pastiprinās lielākās sabiedrības — Akzo Nobel — spēku tirgū, kas ir pretrunā EKL 3. pantā noteiktajam mērķim.

Visbeidzot, prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, neņemot vērā pašas pieņemtās Pamatnostādnes (2) attiecībā uz prasītājas spēju samaksāt sodu. Prasītāja it īpaši apgalvo, ka tās apgalvojumu par nespēju samaksāt noraidīšana nav spēkā, jo tā nav pietiekami pamatota un ir acīmredzami nesaprātīga, jo Komisija neesot ņēmusi vērā tai iesniegtos objektīvos pierādījumus tam, ka naudas soda uzlikšanas rezultātā prasītājas ekonomiskā dzīvotspēja neatgriezeniski tiktu pakļauta briesmām un tās aktīvi zaudētu visu savu vērtību.

---

(1)  Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 1, 1. lpp.)

(2)  Vadlīnijas naudas soda noteikšanas procesam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (OV 2006, C 210, 2. lpp.).

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/26

---

Prasība, kas celta 2009. gada 2. oktobrī — NEC Display Solutions Europe/ITSB — Nokia (“NaViKey”)

(Lieta T-393/09)

2009/C 297/38

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: NEC Display Solutions Europe GmbH, Minhene (Vācija) (pārstāvis — P. Munzinger, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Nokia Corp., Helsinki (Somija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2009. gada 16. jūnija lēmumu lietā R 1143/2008-2;

—	noraidīt iebildumus, ko otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece cēlusi pret attiecīgās Kopienas preču zīmes reģistrāciju;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp prasītājas izdevumus procesā ITSB Apelāciju padomē; un

—	piespriest otrai procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniecei, ja tā iestāsies šajā lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp prasītājas izdevumus procesā ITSB Apelāciju padomē.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “NaViKey” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas vārdiskas preču zīmes “NAVI” reģistrācija attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9. un 38. klasē; Somijas vārdiskas preču zīmes “NAVI” reģistrācija attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt pilnībā

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo ITSB Apelāciju padome: i) kļūdījās, nosakot konkrēto sabiedrības daļu, kuras uztvere ir jāņem vērā; ii) kļūdījās, izvērtējot līdzību starp attiecīgajām preču zīmēm un aptvertajām precēm; iii) neņēma vērā to, ka otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece nebija tiesīga aizliegt vēlāku preču zīmju, kas ietver elementu “NAVI”, izmantošanu sakarā ar to, ka tām nav atšķirtspējas vai ir vāja atšķirtspēja, un tādējādi nebija tiesīga pamatoties uz Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, lūdzot noraidīt attiecīgās Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu; Padomes Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpums, jo ITSB Apelāciju padome nenorādīja pamatojumu savam konstatējumam par to, ka ir attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespēja

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/26

---

Prasība, kas celta 2009. gada 5. oktobrī — General Bearing/ITSB (“GENERAL BEARING CORPORATION”)

(Lieta T-394/09)

2009/C 297/39

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: General Bearing Corp., West Nyack (Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis — A. Dellmeier-Beschorner, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 16. jūlija lēmumu lietā R 73/2009-1;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus; un

—	noteikt tiesas sēdes datumu, ja nepieciešams.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “GENERAL BEARING CORPORATION” attiecībā uz precēm kas ietilpst 7. un 12. klasē

Pārbaudītāja lēmums: Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: prasību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 7. panta 2. punkta, kā arī intelektuālā īpašuma tiesību vispārējo principu pārkāpums, jo Apelāciju padome esot kļūdaini nolēmusi, ka attiecīgo Kopienas preču zīmi nevar reģistrēt, jo tas ir tikai aprakstošs vārds.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/27

---

Prasība, kas celta 2009. gada 6. oktobrī — Arques Industries/Komisija

(Lieta T-395/09)

2009/C 297/40

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Arques Industries AG, Starnberg (Vācija) (pārstāvji — C. Grave, B. Meyring un A. Scheidtmann, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2009. gada 22. jūlija Lēmuma C(2009) 5791, galīgā redakcija, (lieta COMP/39.396 — [Reaģenti uz kalcija karbonāta un magnija bāzes tērauda un gāzes rūpniecībai]) 1.–4. pantu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—	pakārtoti, samazināt minētā lēmuma 2. panta f) apakšpunktā prasītājai uzliktā naudas soda apmēru;

—	pakārtoti, atcelt Lēmuma 1. un 3. pantu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2009. gada 22. jūlija Lēmumu C(2009) 5791, galīgā redakcija, lietā COMP/39.396 — Reaģenti uz kalcija karbonāta un magnija bāzes tērauda un gāzes rūpniecībai. Apstrīdētajā lēmumā prasītājai un citiem uzņēmumiem tika uzlikts naudas sods par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumu. Pēc Komisijas domām, prasītājas bija ilgstošas aizliegtās vienošanās dalībnieces kalcija karbonāta un magnija nozarē EEZ, izņemot Spāniju, Portugāli, Īriju un Apvienoto Karalisti, ko esot veidojusi tirgu sadale, vienošanās par kvotām, klientu sadale, cenu noteikšana un apmaiņa ar konfidenciālu informāciju par cenām, klientiem un pārdoto apjomu.

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza astoņus pamatus, kas ir iedalāmi trijās daļās.

Pirmajā daļā prasītāja lūdz apstrīdēto lēmumu atzīt par spēkā neesošu tiktāl, ciktāl tā ir atzīta par solidāri atbildīgu par SKW Stahl-Metallurgie GmbH rīcību, un šajā sakarā pamatojas uz šādiem pamatiem:

—	EKL 81. panta 1. punkta un Regulas (EK) Nr. 1/2003 (1) 23. panta 2. punkta kļūdaina piemērošana, jo Komisija atzina prasītāju par solidāri atbildīgu ar SKW Stahl-Metallurgie GmbH;

—	EKL 253. panta pārkāpums, jo Komisija neesot pamatojusi savus apsvērumus par prasītājas — kā agrākās mātes sabiedrības — atbildību;

—	EKL 81. panta kļūdaina piemērošana, jo atbildētāja esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pieņemot, ka pastāvēja vienots un ilgstošs pārkāpums.

Otrajā daļā prasītāja, pakārtoti, lūdz samazināt tai uzliktā naudas soda apmēru un šajā sakarā izvirza šādus pamatus:

—	EKL 253. panta pārkāpums, jo apstrīdētais lēmums esot pretrunīgs attiecībā uz naudas soda apmēru;

—	Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta pārkāpums, jo Komisija esot nepareizi novērtējusi pārkāpuma smagumu un ilgumu;

—	vispārīgā vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums attiecībā uz Komisijas noteikto pārkāpuma smagumu un ilgumu;

—	Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta pārkāpums, jo atbildētāja neuzskatīja par atbildību mīkstinošu apstākli to, ka prasītāja acīmredzami neapstrīdēja tās konstatējumus administratīvajā procedūrā.

Trešajā daļā prasītāja, pakārtoti, lūdz atcelt apstrīdētā lēmuma 1. un 3. pantu tiktāl, ciktāl tajā esot kļūdaini piemērots EKL 81. pants un Regulas (EK) Nr. 1/2003 7. pants un pārkāpts EKL 253. pants.

---

(1)  Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/28

---

Prasība, kas celta 2009. gada 6. oktobrī — Vereniging Mileudefensie un Stichting Stop Luchtverontreiniging Utrecht/Komisija

(Lieta T-396/09)

2009/C 297/41

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Vereniging Mileudefensie, Amsterdama (Nīderlande), un Stichting Stop Luchtverontreiniging Utrecht, Utrecht (Nīderlande) (pārstāvis — A. van den Biesen, advocaat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atzīt prasību par pamatotu;

—	atcelt šajā lietā apstrīdēto Komisijas 2009. gada 28. jūlija lēmumu C(2009) 6121;

—	piespriest Komisijai lemt pēc būtības par pieteikumu veikt vēlāku iekšēju pārbaudi Tiesas noteiktā termiņā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas ir divas Nīderlandes vides aizsardzības organizācijas, kuras atbildētājai atbilstoši Regulas Nr. 1367/2006 (1) 10. panta 1. punktam lūdza pārbaudīt Komisijas 2009. gada 7. aprīļa Lēmumu C(2009) 2560, ar kuru Komisija deva savu piekrišanu tam, ka Nīderlande tikai vēlāk izpilda savu pienākumu attiecībā uz gaisa kvalitātes uzlabošanu atbilstoši Direktīvai 2008/50/EK (2). Prasītājas apstrīd Komisijas lēmumu atzīt par nepieņemamu to pieteikumu pārbaudīt agrāko lēmumu attiecībā uz Nīderlandi.

Savas prasības atbalstam prasītājas vispirms norādīja, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā nav atsaukusies uz Regulas Nr. 1367/2006 piemērošanas jomas ierobežojumu 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā un līdz ar to 2009. gada 7. aprīļa lēmumu nav pieņēmusi, darbojoties kā likumdevējs.

Prasītājas turpinājumā norāda, ka 2009. gada 7. aprīļa lēmumam ir tikai individuāla nozīme un nav vispārējas nozīmes.

Visbeidzot, prasītājas paskaidro, ka, ja atvasinātās Kopienu tiesības neatbilst Orhūsas konvencijai (3), ko ir apstiprinājusi Padome, attiecīgais regulējums esot jāinterpretē atbilstoši šai konvencijai un ja tas nav iespējams, Kopienu iestādēm un organizācijām tas esot jāpiemēro tieši. Līdz ar to Regulas Nr. 1367/2006 2. panta 1. punkta g) apakšpunkts ir jāatstāj nepiemērots.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regula (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 13. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 10. lpp.).

(3)  Padomes 2005. gada 17. februāra Lēmums 2005/370/EK par to, ka Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 124, 1. lpp.).

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/29

---

Prasība, kas celta 2009. gada 6. oktobrī — Prinz von Hannover Herzog zu Braunschweig und Lüneburg/ITSB (grafiska preču zīme, kurā attēlots ģerbonis)

(Lieta T–397/09)

2009/C 297/42

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ernst August Prinz von Hannover Herzog zu Braunschweig und Lüneburg, Hanovera (Vācija) (pārstāvji — R. Stötzel un J. Hilger, Rechtsanwälte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 23. jūlija lēmumu lietā R 1361/2008–1 attiecībā uz Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 5 627 245 un atļaut publicēt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 5 627 245Blatt für Gemeinschaftsmarken [Kopienas preču zīmju biļetenā];

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska krāsaina preču zīme, kuru veido ģerbonis, attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 16., 25., 28., 32., 33., 35., 39., 41. un 43. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 5 627 245);

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt;

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt;

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 (1) 7. panta 1. punkta h) apakšpunkta pārkāpums, jo reģistrācijai pieteiktajā preču zīme nav nedz identiska ar pretstatīto valsts emblēmu, nedz arī tā ir heraldiska kopija.

---

(1)  Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/29

---

Prasība, kas celta 2009. gada 6. oktobrī — ECKA Granulate un non ferrum Metallpulver/Komisija

(Lieta T-400/09)

2009/C 297/43

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: ECKA Granulate GmbH & Co. KG, Fürth (Vācija) un non ferrum Metallpulver GmbH & Co. KG, St. Georgen bei Salzburg (Austrija) (pārstāvji — H. Janssen un M. Franz, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītājām;

—	pakārtoti, samazināt prasītājām apstrīdētajā lēmumā uzliktā naudas soda apmēru;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas apstrīd Komisijas 2009. gada 22. jūlija Lēmumu C(2009) 5791, galīgā redakcija, lietā COMP/39.396 — Kalcija karbonāts un reaģenti uz magnija bāzes tērauda un gāzes rūpniecībai. Apstrīdētajā lēmumā prasītājām un citiem uzņēmumiem tika uzlikts naudas sods par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumu. Pēc Komisijas domām, prasītājas bija ilgstošas aizliegtās vienošanās dalībnieces kalcija karbonāta un magnija nozarē EEZ, izņemot Spāniju, Portugāli, Īriju un Apvienoto Karalisti, ko esot veidojusi tirgu sadale, vienošanās par kvotām, klientu sadale, cenu noteikšana un apmaiņa ar konfidenciālu informāciju par cenām, klientiem un pārdoto apjomu.

Savas prasības pamatojumam prasītājas izvirza šādus pamatus:

—	Regulas (EK) Nr. 1/2003 (1) 23. panta pārkāpums, pārkāpjot tiesiskās drošības principu, jo Komisijai, uzliekot naudas sodu, ir gandrīz neierobežota rīcības brīvība;

—	prettiesiska naudas soda uzlikšana, jo naudas soda noteikšanas Pamatnostādnēs (2) Komisijai tika atzīta gandrīz neierobežota rīcības brīvība, nosakot naudas soda apmēru;

—	naudas soda apmēra nesamērīgums, jo atbildētāja nav ņēmusi vērā prasītāju ievērojamu sadarbību;

—	naudas soda apmēra nesamērīgums, jo atbildētāja nav ņēmusi vērā, ka prasītājas iepriekš nebija izdarījušas karteļu pārkāpumus;

—	naudas soda apmēra nesamērīgums, jo atbildētāja nav uzskatījusi par atbildību mīkstinošu apstākli to, ka prasītājas uzsākušas “atbilstības pasākumus” un arī personisku apsvērumu dēļ nav devušas iemeslu uztraukties, ka pārkāpumi atkārtosies;

—	naudas soda apmēra nesamērīgums, jo atbildētāja nav uzskatījusi par atbildību mīkstinošu apstākli to, ka prasītājas nesamazināja magnēzija piedāvājumu;

—	naudas soda apmēra nesamērīgums, jo netika ņemta vērā prasītāju maksātnespēja.

---

(1)  Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).

(2)  Pamatnostādnes naudas soda noteikšanas procesam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (OV 2006, C 210, 2. lpp.).

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/30

---

Prasība, kas celta 2009. gada 5. oktobrī — Marcuccio/Eiropas Kopienu Tiesa

(Lieta T-401/09)

2009/C 297/44

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Luigi Marcuccio, Tricase (Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, avvocato)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Tiesa

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt jebkādu nolēmumu, ar kuru atbildētāja ir noraidījusi tai nosūtīto prasītāja 2009. gada 24. maija prasības pieteikumu;

—	atcelt Tiesas kancelejas nosūtīto 2009. gada 15. jūnija paziņojumu;

—	piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam EUR 10 000 (desmit tūkstoši eiro) vai lielāku vai mazāku summu, ko šī Tiesa atzīs par pareizu un taisnīgu atlīdzību par radītajiem zaudējumiem;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, kas attiecas uz šo tiesvedību.

Pamati un galvenie argumenti

Šīs tiesvedības pamatā ir atbildētājas atteikšanās apmierināt prasību atlīdzināt iespējamos zaudējumus, kas radušies saistībā ar paziņojumu advokātam, kurš vairs nebija pilnvarots šādu paziņojumu saņemt, un ar Komisijas apstrīdētu Civildienesta tiesas nolēmumu, ar kuru daļēji tika apmierināti prasītāja prasījumi.

Savu prasījumu pamatošanai prasītājs atsaucas uz pilnīgu pamatojuma neesamību, uz labas pārvaldības pienākuma neievērošanu, kā arī uz likuma pārkāpumu un acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kas pieļauta šajā gadījumā.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/30

---

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2009. gada 20. jūlija rīkojumu lietā F 86/07 Marcuccio/Komisija 2009. gada 7. oktobrī iesniedzis Luigi Marcuccio

(Lieta T-402/09 P)

2009/C 297/45

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Luigi Marcuccio, Tricase (Itālija) (pārstāvis – G. Cipressa, avvocato)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi

—	katrā ziņā pilnībā un bez jebkādiem izņēmumiem atcelt pārsūdzēto rīkojumu;

—	atzīt, ka pirmajā instancē iesniegtā prasība, attiecībā uz kuru tika taisīts pārsūdzētais rīkojums, noteikti bija pilnībā un bez jebkādiem izņēmumiem pieņemama;

—	galvenokārt, pilnībā un bez jebkādiem izņēmumiem apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzēja lūgumu, kas ietverts pirmajā instancē iesniegtajā prasībā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus apelācijas sūdzības iesniedzējam radušos tiesāšanās izdevumus, kas attiecas gan uz tiesvedību pirmajā instancē, gan arī uz tiesvedību šajā lietā apelācijas instancē;

—	pakārtoti, nosūtīt šo lietu atpakaļ Civildienesta tiesai atkārtotai izskatīšanai pēc būtības citā tiesas sastāvā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo apelācijas sūdzību tiek apstrīdēts Civildienesta tiesas 2009. gada 20. jūlija rīkojums lietā F 86/07. Ar šo rīkojumu daļēji kā acīmredzami nepieņemama un daļēji kā acīmredzami nepamatota ir noraidīta prasība atcelt lēmumu, ar kuru Komisija ir noraidījusi apelācijas sūdzības iesniedzēja lūgumu, kurā viņš ir pieprasījis veikt izmeklēšanu par psiholoģisko vajāšanu, no kuras viņš cietis laika posmā, kad bija norīkots darbam Komisijas delegācijā Angolā, kā arī piespriest atbildētājai atlīdzināt kaitējumu, kas radies šīs psiholoģiskās vajāšanas rezultātā.

Savu prasījumu pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs atsaucas uz šādiem pamatiem:

—

pārbaudes jēdziena, kas noteikts Kopīgo noteikumu par Eiropas Kopienu ierēdņu apdrošināšanu nelaimes un arodslimības gadījumiem 17. panta 2. punktā, un izmeklēšanas jēdziena kļūdaina un nepareiza interpretācija un piemērošana, lai noteiktu, vai iestādes ierēdnis ir cietis no psiholoģiskas vajāšanas;

—	kļūda tiesību piemērošanā, par nepieņemamu atzīstot prasību, kurā lūgts atcelt nolēmumu, ar kuru ir noraidīts lūgums veikt izmeklēšanu, sakarā ar izmeklēšanas priekšmeta neesamības jēdziena nepareizu interpretāciju;

—

kļūda tiesību piemērošanā, par nepieņemamu atzīstot prasību atcelt ziņojumu, ko sagatavojis Komisijas izmeklēšanas un disciplinārlietu birojs (IDOC), pilnīgas pamatojuma neesamības dēļ, kā arī tādēļ, ka nav lemts par būtiskāko strīda aspektu un ir nepareizi piemērots sagatavojoša akta jēdziens šajā gadījumā;

—	psiholoģiskās vajāšanas jēdziena, kā arī psiholoģiskās vajāšanas pierādīšanas pienākuma, kas uzlikts cietušajam, kļūdaina interpretācija;

—	pilnīga pamatojuma neesamība, kas attiecas uz apgalvojumiem, lai, iespējams, pamatotu atlīdzības prasījumu noraidīšanu.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/31

---

Prasība, kas celta 2009. gada 7. oktobrī — Tecnoprocess/Eiropas Komisijas delegācija Marokā u.c.

(Lieta T-403/09)

2009/C 297/46

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tecnoprocess Srl, Roma (Itālija) (pārstāvis — A. Majoli, avvocato)

Atbildētājas: Eiropas Komisijas delegācija Marokā, Eiropas Komisijas delegācija Nigērijas Republikā, Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka ir notikusi nepamatota Abudžas delegācijas, Rabātas delegācijas un Eiropas Komisijas iedzīvošanās;

—

piespriest Abudžas delegācijai, Rabātas delegācijai un Eiropas Komisijai, arī solidāri, samaksāt prasītajai EUR 114 069,94, kam pieskaitīti procenti līdz summas samaksai, vai jebkuru citu summu, ko Pirmās instances tiesa uzskata par atbilstošu un kam pieskaitīti procenti no piespriestās summas līdz tās samaksai;

—	piespriest Abudžas delegācijai, Rabātas delegācijai un Eiropas Komisijai, arī solidāri, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Sabiedrība, kas ir prasītāja šajā tiesvedībā, kā arī lietā T-264/09 Tecnoprocess/Komisija un Eiropas Komisijas delegācija Marokas Karalistē un lietā T-367/09 Tecnoprocess/Komisija un Eiropas Komisijas delegācija Nigērijas Republikā, uzskata, ka, izpildot līgumus, kas noslēgti ar Marokas un Nigērijas iestādēm un kas ir divu minēto tiesvedību priekšmets, iepriekš minētās delegācijas, kā arī Eiropas Komisija ir nepamatoti atteikušās izlīguma ceļā atrisināt dažādus jautājumus, kas attiecas uz šo līgumu izpildi; un tas ir noticis, neraugoties uz to, ka tā ir vairākkārt piedāvājusi Kopienu iestādēm kompensēt aktīvās un pasīvās pozīcijas, kas attiecas uz minētajiem līgumiem.

Šajos apstākļos delegācijas un Komisija ir nepamatoti paturējušas ļoti lielas summas, kuras bija jāpārskaita prasītājai, izraisot situāciju, ko varētu atzīt par nepamatotu iedzīvošanos.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/31

---

Prasība, kas celta 2009. gada 9. oktobrī — Deutsche Bahn/ITSB (pelēkas un sarkanas krāsas kombinācija)

(Lieta T-404/09)

2009/C 297/47

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deutsche Bahn AG, Berlīne (Vācija) (pārstāvji — U. Hildebrandt, K. Schmidt-Hern un B. Weichhaus, Rechtsanwälte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 23. jūlija lēmumu lietā R 379/2009–1;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: preču zīme, kuru veido pelēkas un sarkanas krāsas kombinācija, attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 39. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 6 733 315);

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt;

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt;

Izvirzītie pamati: atbildētājs birojs, novērtējot reģistrācijai pieteikto preču zīmi, esot piemērojis kritēriju, kurš neatbilst Pirmās instances tiesas judikatūrai; it īpaši neesot ņemts vērā, ka krāsu preču zīmju attiecībā uz pakalpojumiem reģistrācijas pieteikumiem ir jāpiemēro cits kritērijs, kā reģistrācijas pieteikumiem attiecībā uz precēm.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/32

---

Prasība, kas celta 2009. gada 9. oktobrī — Deutsche Bahn AG/ITSB (pelēkās un sarkanās krāsas kombinācija)

(Lieta T-405/09)

2009/C 297/48

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deutsche Bahn AG, Berlīne (Vācija) (pārstāvji — U. Hildebrandt, K. Schmidt-Hern un B. Weichhaus, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 23. jūlija lēmumu lietā R 372/2009-1;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: preču zīme, ko veido pelēkās un sarkanās krāsas kombinācija, attiecībā uz pakalpojumiem, kuri ietilpst 39. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 6 735 401)

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izvērtēšanai esot izmantojis kritēriju, kas neatbilst Pirmās instances tiesas judikatūrai; cita starpā tas neesot ņēmis vērā, ka krāsu preču zīmju reģistrācijas pieteikumam attiecībā uz pakalpojumiem ir jāpiemēro cits kritērijs, nevis tas, kas piemērojams reģistrācijas pieteikumam attiecībā uz precēm

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/32

---

Prasība, kas celta 2009. gada 14. oktobrī — New Yorker SHK Jeans/ITSB — Vallis K — Vallis A (“FISHBONE”)

(Lieta T-415/09)

2009/C 297/49

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: New Yorker SHK Jeans GmbH, Braunschweig (Vācija) (pārstāvji — A. Gaul, T. Golda, S. Kirschstein-Freund un V. Spitz, lawyers)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Vallis K — Vallis A & Co. OE, Atēnas (Grieķija)

Prasītājas prasījumi:

—	grozīt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 30. jūlija lēmumu lietā R 1051/2008-1 un nospriest, ka apelācijas sūdzība ir pamatota un iebildumi ir noraidāmi attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē;

—

pakārtoti, atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 30. jūlija lēmumu lietā R 1051/2008-1, daļā, kurā ir noraidīta apelācijas sūdzība un apstiprināts reģistrācijas pieteikuma noraidījums attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas prasītājai radušies procesā Apelāciju padomē.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “FISHBONE” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 18. un 25. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Grieķijas preču zīmes reģistrācija preču zīmei “FISHBONE BEACHWEAR” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē; agrāks apzīmējums “Fishbone” (vārds un attēls), kas tiek izmantots tirdzniecībā Grieķijā attiecībā uz “apģērbiem kopumā, apaviem un galvas segām”

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: daļēji apmierināt apelācijas sūdzību un pārējā daļā apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. punkta un 74. panta 2. punkta (tagad — Padomes Regulas Nr. 207/2009) 42. panta 2. punkts un 76. panta 2. punkts) pārkāpums, kā arī Komisijas Regulas Nr. 2868/95 (1) 22. noteikuma 2. punkta pārkāpums, jo Apelāciju padome esot kļūdaini secinājusi, ka tā varēja ņemt vērā 2007. gada 15. janvārī iesniegtos katalogus; Padomes Regulas Nr. 40/94 73. panta (tagad — Padomes Regulas Nr. 207/2009 75. pants) pārkāpums, jo Apelāciju padome neesot norādījusi pamatojumu, kādēļ tā ņēma vērā 2007. gada 15. janvārī iesniegtos katalogus; Padomes Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 5. punkta, kā arī 15. panta 1. punkta un 2. punkta a) apakšpunkta (tagad — Padomes Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 5. punkts un 15. panta 1. punkta pirmais un otrais apakšpunkts) pārkāpums, jo Apelāciju padome esot kļūdaini norādījusi, ka bija pierādīta pretnostatītās preču zīmes faktiskā izmantošana; Padomes Regulas Nr. 40/94 (tagad — Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) pārkāpums, jo Apelāciju padome kļūdaini pieņēma, ka pastāvēja attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespēja

---

(1)  Komisijas 1995. gada 13. decembra Regula (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 303, 1. lpp.).

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/33

---

Prasība, kas celta 2009. gada 16. oktobrī — Poslovni Sistem Mercator/ITSB — Mercator Multihull (“MERCATOR STUDIOS”)

(Lieta T-417/09)

2009/C 297/50

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Poslovni Sistem Mercator, d.d., Ļubļana [Ljubljana] (Slovēnija) (pārstāvji — M. Curell Aguila un J. Güell Serra, lawyers)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Mercator Multihull, Inc., Vankūvera [Vancouver] (Kanāda)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 16. jūlija lēmumu lietā R 1031/2008-1;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “MERCATOR STUDIOS” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 42. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Slovēnijas grafiskas preču zīmes “Mercator” reģistrācija attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35., 36., 39., 41. un 42. klasē, un attiecībā uz precēm, kas ietilpst 1.-6., 8.-11., 13.-34. klasē; Slovēnijas grafiskas preču zīmes “Mercator Slovenska Košarica” reģistrācija attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 1.-6., 8.-11., 13.-34., 39., 41., 43. un 44. klasē; starptautiskā preču zīmes “Mercator” reģistrācija attiecībā uz precēm, kas ietilpst 1.-6., 8.-11., 13., 14., 16.-18., 20.-33. klasē un pakalpojumiem, kas ietilpst 36., 41. un 42. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 8. panta 5. punkta (šobrīd Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 8. panta 5. punkts) pārkāpums, jo Apelāciju padome neveica nozīmīgu faktoru visaptverošu vērtējumu un tā vietā noraidīja iebildumus, pamatojoties uz to, ka pakalpojumi ir atšķirīgi, kā arī nepareizi izvērtēja iebildumu pamatojumu, balstoties uz iepriekš minēto normu

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/33

---

Prasība, kas celta 2009. gada 19. oktobrī — São Paulo Alpargatas/ITSB — Fischer (“BAHIANAS LAS ORIGINALES”)

(Lieta T-422/09)

2009/C 297/51

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: São Paulo Alpargatas, SA (pārstāvis — P. Merino Baylos, abogado)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otrs procesa Apelāciju padomē dalībnieks: Enrique Fischer

Prasītājas prasījumi:

—	apmierināt prasību, atceļot ITSB Apelāciju otrās padomes 2009. gada 17. augusta lēmumu ar juridiskajām sekām, ko tas rada no Kopienu tiesību viedokļa;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: Enrique Fischer

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “BAHIANAS (LAS ORIGINALES)”, (reģistrācijas pieteikums Nr. 5 024 591) attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “havaianas” (Nr. 3 772 431), Spānijas grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “havaianas” (M 2 341 904) un Spānijas vārdiska preču zīme “HAVAIANAS” (M 2 341 905) visas attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu pilnībā noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apstrīdēto lēmumu atcelt

Izvirzītie pamati: nepareiza Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretācija.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/35

---

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2009. gada 10. septembra spriedums — Behmer/Eiropas Parlaments

(Lieta F-16/08) (1)

(Ierēdņi - Nopelnu punktu piešķiršanas process Eiropas Parlamentā - Pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums - Tiesas procesā iesniegts pamatojums)

2009/C 297/52

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Joachim Behmer, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis un É. Marchal, avocats)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji — C. Burgos un R. Ignătescu,)

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumu par divu nopelnu punktu piešķiršanu prasītājam par 2004. un 2006. gadu.

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par prasību, kas vērsta pret Eiropas Parlamenta 2007. gada 4. jūnija lēmumu par divu nopelnu punktu piešķiršanu Behmer, pildot amata pienākumus 2004. gadā;

2)	atcelt Eiropas Parlamenta 2007. gada 26. jūnija lēmumu par divu nopelnu punktu piešķiršanu Behmer, pildot amata pienākumus 2006. gadā;

3)	Eiropas Parlaments sedz savus un atlīdzina pusi Behmer tiesāšanās izdevumu;

4)	Behmer sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem.

---

(1)  OV C 116, 09.05.2008, 32. lpp.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/35

---

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2009. gada 7. oktobra spriedums — Y/Komisija

(Lieta F-29/08) (1)

(Līgumdarbinieks - Atlaišana par acīmredzamu nepiemērotību - Neatbilstoša uzvedība dienestā)

2009/C 297/53

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Y, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — N. Lhoëst, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. J.-P. Keppenne un L. Lozano Palacios)

Priekšmets

Institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, 2007. gada 24. maija lēmuma, ar kuru prasītāju atlaiž kā līgumdarbinieku saistībā ar viņa uzvedību dienestā, kas uzskatīta par neatbilstošu, atcelšana, kā arī mantiskā zaudējuma un morālā kaitējuma atlīdzināšana.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Y sedz visus tiesāšanās izdevumus;

---

(1)  OV C 116, 09.05.2008, 35. lpp.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/35

---

Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 21. oktobra spriedums — V/Komisija

(Lieta F-33/08) (1)

(Civildienests - Līgumdarbinieki - Pieņemšana darbā - Atteikums pieņemt darbā sakarā ar fizisku nespēju veikt amata pienākumus - Likumīga procedūra - Medicīniskās pārbaudes sakarā ar pieņemšanu darbā likumība - Sagatavojoši akti)

2009/C 297/54

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: V, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — C. Ronzi, A. Grauling un É. Boigelot, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — L. Lozano Palacios un D. Martin)

Priekšmets

Civildienests — Komisijas 2007. gada 15. maija lēmuma, ar kuru prasītāja tiek informēta, ka viņa neatbilst nosacījumiem par fiziskām spējām, kas nepieciešamas amata pildīšanai, atcelšana un prasība atlīdzināt morālo un materiālo kaitējumu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Eiropas Kopienu Komisija atlīdzina savus un pusi no V tiesāšanās izdevumiem;

3)	V atlīdzina pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem.

---

(1)  OV C 158, 21.06.2008., 26. lpp.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/36

---

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2009. gada 21. oktobra spriedums — Ramaekers-Jørgensen/Komisija

(Lieta F-74/08) (1)

(Ierēdņi - Kopienu nodoklis - Aprēķināšana - Personīgā atalgojuma summas un apgādnieka zaudējuma pensijas summas saskaitīšana - Nodokļa iekasēšanas kārtība - Iekasēšanas datums)

2009/C 297/55

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Dominique Ramaekers-Jørgensen, Genval (Beļģija) (pārstāvis — L. Vogel, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un D. Martin)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — K. Zieleśkiewicz un M. Bauer)

Priekšmets

Prasība, pirmkārt, atcelt iecēlējinstitūcijas lēmumu aprēķināt no prasītājas iekasējamo Kopienu nodokli, saskaitot personīgā atalgojuma un apgādnieka zaudējuma pensijas summas, kā arī lēmumu noraidīt lūgumu, lai Kopienu nodokli, ar ko tiek aplikta apgādnieka zaudējuma pensija, neiekasētu pirms tās izmaksas, to atskaitot no atalgojuma, un, otrkārt, atzīt par nelikumīgu Padomes Regulas Nr. 260/68 3. un 4. pantu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Ramaekers-Jørgensen sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Kopienu Komisijas tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 272, 25.10.2008., 52. lpp.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/36

---

Prasība, kas celta 2009. gada 14. septembrī — Cusack-Gard'ner/Komisija

(Lieta F-76/09)

2009/C 297/56

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Carolyn Cusack-Gard'ner, Wavre (Beļģija) (pārstāvis — Dr John Temple Lang, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt 2009. gada 22. jūnija lēmumu, ar kuru noraida prasītājas lūgumu pilnībā atlīdzināt medicīniskos izdevumus par viņas slimības ārstēšanu

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt 2009. gada 22. jūnija lēmumu, ar kuru ir noraidīts prasītājas lūgums;

—

atzīt, ka Komisijas 2007. gada 2. jūlija lēmuma, ar kuru paredz vispārējus īstenošanas noteikumus medicīnas izdevumu atmaksai, II sadaļas 3. nodaļa nav piemērojama saskaņā ar EKL 241. pantu; — tiktāl, ciktāl tajā ir paredzēts, ka uzturēšanās un ēdināšanas vai slimnieka apkopšanas dzīvesvietā izmaksas nav atlīdzināmas, un — tiktāl, ciktāl tajā ir noteikta maksimālā atlīdzināmo slimnieka apkopšanas dzīvesvietā izmaksu summa;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

---

5.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/37

---

Prasība, kas celta 2009. gada 16. oktobrī — Nolin/Komisija

(Lieta F-82/09)

2009/C 297/57

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Michel Nolin, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J-N. Louis, E. Marchal, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt iecēlējinstitūcijas 2008. gada 19. decembra lēmumu par prasītāja amatā paaugstināšanas punktu un prioritātes punktu atcelšanu

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Personāla un administrācijas ģenerāldirektorāta (ĢD ADMIN) ģenerāldirektora 2008. gada 19. decembra lēmumu;

—

piespriest Komisijai samaksāt prasītājam zaudējumu atlīdzināšanai summu EUR 3 000 apmērā, lai kompensētu morālo kaitējumu, kas tam radies sakarā ar Komisijas aizskarošo un aizvainojošo rīcību un tiesiskas paļāvības principa pārkāpumu, kura rezultātā tika pārkāptas tā tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

---