7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/2

Tiesnešu sadalījums palātās

2009/C 267/06

2009. gada 8. un 9. oktobra sanāksmēs Tiesa nolēma tiesnešus palātās sadalīt šādi:

Pirmā palāta

A. Ticano, priekšsēdētājs

A. Borgs Bartets [A. Borg Barthet], M. Ilešičs [M. Ilešič], E. Levits, Ž. Ž. Kāzels [J. J. Kasel], M. Safjans un M. Bergere, tiesneši

Otrā palāta

H. N. Kunja Rodrigess, priekšsēdētājs

A. Ross [A. Rosas], U. Lehmuss [M. Lõhmus], A. O’Kīfs [A. Ó Caoimh], P. Linda un A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev], tiesneši

Trešā palāta

K. Lēnartss, priekšsēdētājs,

R. Silva de Lapuerta, E. Juhāss [E. Juhász], Dž. Arestis [G. Arestis], J. Malenovskis [J. Malenovský], T. fon Danvics [T. von Danwitz] un D. Švābi, tiesneši

Cetrutā palāta

Ž.-K. Bonišo, priekšsēdētājs,

K. V. A. Timmermanss [C. V. A. Timmermans], K. Šīmans [K. Schiemann], P. Kūris [P. Kūris], L. Bejs Larsens [L. Bay Larsen] un K. Toadere, tiesneši

Piektā palāta

E. Levits, priekšsēdētājs,

A. Borgs Bartets, M. Ilešičs, Ž. Ž. Kāzels, M. Safjans un M. Bergere, tiesneši

Sestā palāta

P. Linda, priekšsēdētāja,

A. Ross, U. Lehmuss, A. O’Kīfs un A. Arabadžijevs, tiesneši

Septītā palāta

R. Silva de Lapuerta, priekšsēdētāja,

E. Juhāss, Dž. Arestis, J. Malenovskis, T. fon Danvics un D. Švābi, tiesneši

Astotā palāta

K. Toadere, priekšsēdētāja,

K. V. A. Timmermanss, K. Šīmans, P. Kūris un L. Bejs Larsens, tiesneši

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/3

Saraksti iztiesāšanas sastāvu noteikšanai

2009/C 267/07

Tiesa 2009. gada 8. oktobra sanāksmē izveidoja šādu Reglamenta 11.b panta 2. punktā paredzēto sarakstu virspalātas sastāva noteikšanai

—	K. V. A. Timmermanss

—	M. Bergere

—

A. Ross

—

D. Švābi

—	R. Silva de Lapuerta

—	M. Safjans

—

K. Šīmans

—	Ž. Ž. Kāzels

—

P. Kūris

—	K. Toadere

—

E. Juhāss

—	A. Arabadžijevs

—	Dž. Arestis

—	T. fon Danvics

—	A. Borgs Bartets

—

P. Linda

—	M. Ilešičs

—	L. Bejs Larsens

—	J. Malenovskis

—

A. O’Kīfs

—	U. Lehmuss

—

E. Levits

Tiesa 2009. gada 8. oktobra sanāksmē izveidoja šādu Reglamenta 11.c panta 2. punkta pirmajā daļā paredzēto sarakstu palātu, kurās ir pieci tiesneši, sastāva noteikšanai:

I palāta

A. Borgs Bartets

M. Bergere

M. Ilešičs

M. Safjans

E. Levits

Ž. Ž. Kāzels

II palāta

A. Ross

A. Arabadžijevs

U. Lehmuss

P. Linda

A. O’Kīfs

III palāta

R. Silva de Lapuerta

D. Švābi

E. Juhāss

T. fon Danvics

Dž. Arestis

J. Malenovskis

IV palāta

K. V. A. Timmermanss

K. Toadere

K. Šīmans

L. Bejs Larsens

P. Kūris

Tiesa 2009. gada 9. oktobra sanāksmē izveidoja šādu Reglamenta 11.c panta 2. punkta otrajā daļā paredzēto sarakstu palātu, kurās ir trīs tiesneši, sastāva noteikšanai:

V palāta

A. Borgs Bartets

M. Ilešičs

Ž. Ž. Kāzels

M. Safjans

M. Bergere

VI palāta

A. Ross

U. Lehmuss

A. O’Kīfs

A. Arabadžijevs

VII palāta

E. Juhāss

Dž. Arestis

J. Malenovskis

T. fon Danvics

D. Švābi

VIII palāta

K. V. A. Timmermanss

K. Šīmans

P. Kūris

L. Bejs Larsens

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/6

Tiesnešu sadalījums pa palātām

2009/C 267/12

2009. gada 7. oktobrī Pirmās instances tiesa plenārsēdē nolēma, pirmkārt, pēc H. Kanninena [H. Kanninen] un J. Švarca [J. Schwarcz] stāšanās tiesnešu amatā un, otrkārt, pēc I. Višņevskas-Bjaleckas ievēlēšanas par pirmās palātas priekšsēdētāju grozīt plenārsēdes 2007. gada 25. septembra, 2008. gada 8. jūlija un 2008. gada 17. septembra lēmumus par tiesnešu sadalījumu palātās.

Laika posmā no 2009. gada 7. oktobra līdz 2010. gada 31. augustam tiesneši palātās ir sadalīti šādi:

I palāta paplašinātā sastāvā, kurā ir pieci tiesneši:

I. Višņevska Bjalecka, palātas priekšsēdētāja, F. Deuss [F. Dehousse], K. Jirimēe [K. Jürimäe], S. Soldevila Fragoso [S. Soldevila Fragoso] un H. Kanninens, tiesneši.

I palāta, kurā ir trīs tiesneši:

I. Višņevska Bjalecka, palātas priekšsēdētāja;

F. Deuss, tiesnesis;

H. Kanninens, tiesnesis.

II palāta paplašinātā sastāvā, kurā ir pieci tiesneši:

I Pelikānova [I. Pelikánová], palātas priekšsēdētāja, F. Deuss, K. Jirimēe, S. Soldevila Fragoso unH. Kanninens, tiesneši.

2. palāta kurā ir trīs tiesneši:

I Pelikānova, palātas priekšsēdētāja;

K. Jirimēe, tiesnese;

S. Soldevila Fragoso, tiesnesis.

III palāta paplašinātā sastāvā, kurā ir pieci tiesneši:

J. Azizi [J. Azizi], palātas priekšsēdētājs, E. Kremona [E. Cremona], I. Labucka, S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen] un K. O’Higinss [K. O’Higgins], tiesneši.

3. palāta, kurā ir trīs tiesneši:

J. Azizi, palātas priekšsēdētājs;

E. Kremona, tiesnese;

S. Frimods Nilsens, tiesnesis.

IV palāta paplašinātā sastāvā, kurā ir pieci tiesneši:

O. Cūcs [O. Czúcz], palātas priekšsēdētājs, E. Kremona, I. Labucka, S. Frimods Nilsens un K. O’ Higinss, tiesneši.

4. palāta, kurā ir trīs tiesneši:

O. Cūcs, palātas priekšsēdētājs;

I. Labucka, tiesnese;

K. O’Higinss, tiesnesis.

V palāta paplašinātā sastāvā, kurā ir trīs tiesneši:

M. Vilars [M. Vilaras], palātas priekšsēdētājs, E. Moavero Milanezi [E. Moavero Milanesi], M. Preks [M. Prek], V. Čuke [V. Ciucă] un J. Švarcs, tiesneši.

5. palāta, kurā ir trīs tiesneši:

M. Vilars, palātas priekšsēdētājs;

M. Preks, tiesnesis;

V. Čuke, tiesnesis.

VI palāta paplašinātā sastāvā, kurā ir pieci tiesneši:

A. V. H. Meijs [A. W. H. Meij], palātas priekšsēdētājs, V. Vadapals [V. Vadapalas], T. Čipevs [T. Tchipev], A. Ditrihs [A. Dittrich] un L. Trišo [L. Truchot], tiesneši.

6. palāta, kurā ir trīs tiesneši:

A. V. H. Meijs, palātas priekšsēdētājs;

a)	V. Vadapals un T. Čipevs, tiesneši.

b)	V. Vadapals un L. Trišo, tiesneši.

c)	T. Čipevs un L. Trišo, tiesneši.

VII palāta paplašinātā sastāvā, kurā ir pieci tiesneši:

N. Dž. Forvuds [N. J. Forwood], palātas priekšsēdētājs, E. Moavero Milanezi, M. Preks, V. Čuke un J. Švarcs, tiesneši.

7. palāta, kurā ir trīs tiesneši:

N. Dž. Forvuds, palātas priekšsēdētājs;

E. Moavero Milanezi, tiesneši;

J. Švarcs, tiesnesis.

VIII palāta paplašinātā sastāvā, kurā ir pieci tiesneši:

M. E. Martinša Ribeiru [M. E. Martins Ribeiro], palātas priekšsēdētāja, S. Papasavs [S. Papasavvas], N. Vāls [N. Wahl], T. Čipevs un A. Ditrihs, tiesneši.

8. palāta, kurā ir trīs tiesneši:

M. E. Martinša Ribeiru, palātas priekšsēdētāja;

a)	S. Papasavs un N. Vāls, tiesneši.

b)	S. Papasavs un A. Ditrihs, tiesneši.

c)	N. Vāls un A. Ditrihs, tiesneši.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/8

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 17. septembra spriedums (Raad van State (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Minister voor Vreemdelingenzaken en Integratie/T. Sahin

(lieta C-242/06) (1)

(EEK un Turcijas Asociācijas līgums - Darba ņēmēju brīva pārvietošanās - Nodevas ieviešana, lai saņemtu uzturēšanās atļauju uzņemošajā dalībvalstī - Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 1/80 13. pantā ietvertās “standstill” klauzulas pārkāpums)

2009/C 267/13

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Minister voor Vreemdelingenzaken en Integratie

Atbildētājs: T. Sahin

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Nederlandse Raad van State — 1980. gada 19. septembra Lēmuma Nr. 1/80 par asociācijas attīstību, ko pieņēmusi Asociācijas padome, kas izveidota ar Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Turciju, 13. panta interpretācija, lasot to kopsakarā ar Papildu protokola 59. pantu, kas Kopienas vārdā apstiprināts un ratificēts ar Padomes 1972. gada 19. decembra Regulu (EEK) Nr. 2760/72 (OV L 293, 1. lpp.) — Pienākums maksāt valsts nodevu par lūguma par uzturēšanās atļaujas pagarināšanu izskatīšanu — Pagarinājums, kas nav lūgts pienācīgā termiņā

Rezolutīvā daļa:

1980. gada 19. septembra Lēmuma Nr. 1/80 par asociācijas izveidi, ko pieņēmusi Asociācijas padome, kura nodibināta ar nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Turciju, 13. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāda valsts tiesiskā regulējuma ieviešana pēc tam, kad šis lēmums ir stājies spēkā attiecīgajā dalībvalstī, kāds ir piemērojams pamata lietā, kas paredz maksāt nodevu, lai tiktu piešķirta uzturēšanās atļauja vai tiktu pagarināts tās derīguma termiņš, kad Turcijas pilsoņiem maksājamās nodevas apmērs nav samērīgs ar apmēru nodevai, kura ir jāmaksā Kopienas pilsoņiem.

(1) OV C 212, 02.09.2006.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/8

Tiesas (virspalāta) 2009. gada 8. septembra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome

(lieta C-411/06) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Regula (EK) Nr. 1013/2006 - Atkritumu pārvadājumi - Juridiskā pamata izvēle - EKL 133. pants un 175. panta 1. punkts)

2009/C 267/14

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Valero Hordana [G. Valero Jordana], M. Hutunens [M. Huttunen] un M. Konstantinidis [M. Konstantinidis])

Atbildētāji: Eiropas Parlaments (pārstāvji — I. Anagnostopulu [I. Anagnostopoulou] un U. Rēslains [U. Rösslein]), Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Mūrs [M. Moore] un K. Mihūla [K. Michoel])

Personas, kas iestājušās lietā atbildētāju prasījumu atbalstam: Francijas Republika (pārstāvji — Ž. De Bergess [G. de Bergues], A. Adams [A. Adam] un Ž. Lebrā [G. Le Bras]), Austrijas Republika (pārstāvis — E. Rīdls [E. Riedl]), Lielbritānijas un Zieneļīrijas apvienotā Karaliste (pārstāvji — E. Dženkinsone [E. Jenkinson], E. O’Nīla [E. O’Neil] un S. Behzadi-Spensere [S. Behzadi-Spencer], pārstāves, kurām palīdz A. Dešvuds [A. Dashwood], barrister)

Priekšmets

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulas (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem (OV L 190, 1. lpp.) atcelšana — Juridiskā pamata izvēle — Tiesību akts ar divējādu mērķi vai dubultu saturu, kādēļ ir jāapvieno juridiskie pamati (EKL 175. panta 1. punkts un EKL 133. pants)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Eiropas Kopienu Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Francijas Republika, Austrijas Republika un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 294, 02.12.2006.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/9

Tiesas (virspalāta) 2009. gada 8. septembra spriedums (Tribunal de Pequena Instância Criminal do Porto (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Liga Portuguesa de Futebol Profissional (CA/LPFP), Bwin International Ltd, bijusī Baw International Ltd/Departamento de Jogos da Santa Casa da Misericórdia de Lisboa

(lieta C-42/07) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - EKL 49. pants - Pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumi - Azartspēļu rīkošana internetā)

2009/C 267/15

Tiesvedības valoda — portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal de Pequena Instância Criminal do Porto

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Liga Portuguesa de Futebol Profissional (CA/LPFP), Bwin International Ltd, bijusī Baw International Ltd

Atbildētājs: Departamento de Jogos da Santa Casa da Misericórdia de Lisboa

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal de Pequena Instância Criminal do Porto — EKL 43., 49. un 56. panta intepretācija — Valsts tiesību akti, kas noteiktai organizācijai rezervē ekskluzīvas tiesības rīkot izlozes un totalizatorus un kvalificē kā pārkāpumu derību par sporta notikumiem rīkošanu, reklamēšanu un organizēšanu, tai skaitā Internet tīklā — Aizliegums citā dalībvalstī reģistrētam uzņēmumam, kas nodarbojas ar derību un izložu rīkošanu, reklamēt, organizēt un rīkot šādas derības un izlozes Internet tīklā un uzvarētāju rīcībā nodot balvu vērtību

Rezolutīvā daļa:

ar EKL 49. pantu nav pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums kā pamata prāvā apskatāmais, saskaņā ar kuru tādiem pakalpojumu sniedzējiem kā Bwin, kas dibināti citās dalībvalstīs, kurās tie likumīgi sniedz identiskus pakalpojumus, tiek aizliegts piedāvāt azartspēles internetā minētās dalībvalsts teritorijā.

(1) OV C 69, 24.03.2007.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/9

Tiesas (otrā palāta) 2009. gada 10. septembra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(lieta C-269/07) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Darba ņēmēju brīva pārvietošanās - Regula (EEK) Nr. 1612/68 - Pensijas uzkrājuma bonusi - Pienākums maksāt nodokli pilnā apmērā)

2009/C 267/16

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — R. Liāls [R. Lyal] un V. Melss [W. Mölls])

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji — K. Blaške [C. Blaschke] un M. Lumma [M. Lumma], pārstāvji, D. Vellišs [D. Wellisch], Rechtsanwalt)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EKL 12., 18. un 39. panta, kā arī Padomes 1968. gada 15. oktobra Regulas (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (OV L 257, 2. lpp.) 7. panta pārkāpums — Valsts tiesiskais regulējums par papildpensiju, saskaņā ar kuru papildpensijas piešķiršana ir atkarīga no tā, vai attiecīgajai personai dalībvalstī ir pienākums maksāt nodokli pilnā apmērā, kas paredz papildpensijas atmaksāšanu tiklīdz beidzas pienākums maksāt nodokli pilnā apmērā, un neļauj šī normatīvā regulējuma ietvaros uzkrāto kapitālu ieguldīt paša izmantošanai paredzēta dzīvokļa iegādei, izņemot gadījumus, ja tas atrodas valsts teritorijā

Rezolutīvā daļa:

pieņemot un atstājot spēkā federālā Likuma par ienākumu nodokli (Einkommensteuergesetz) 79.–99. punktā esošos noteikumus par vecuma papildpensiju, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi saistības, kas tai izriet no EKL 39. panta un Padomes 1968. gada 15. oktobra Regulas (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā, kā arī no EKL 18. panta tiktāl, ciktāl šīs normas:

—	liedz pārrobežu darba ņēmējiem un to laulātajiem saņemt pensijas uzkrājuma bonusu, ja tie nemaksā nodokļus šajā dalībvalstī pilnā apmērā;

—	liedz pārrobežu darba ņēmējiem tiesības izmantot uzkrāto kapitālu mājokļa iegādei vai būvniecībai paša dzīvošanai, ja šī mājokļa nav Vācijā, un

—	paredz minētā bonusa atmaksu, izbeidzot maksāt nodokļus šajā pašā dalībvalstī pilnā apmērā;

2)	Vācijas Federatīvā Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 199, 25.08.2007.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/10

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 10. septembra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika

(lieta C-416/07) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 91/628/EEK un Direktīva 93/119/EK - Regula (EK) Nr. 1/2005 - Dzīvnieku aizsardzība pārvadāšanas laikā un to kaušanas vai nonāvēšanas laikā - Kopienas tiesību normu strukturēts un vispārējs pārkāpums)

2009/C 267/17

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Cerepa-Lakombe [H. Tserepa-Lacombe] un F. Erlbahers [F. Erlbacher])

Atbildētāja: Grieķijas Republika (pārstāvji — S. Haritaki [S. Charitaki], S. Papajoanu [S. Papaïoannou] un E. M. Mamuna [E. M. Mamouna])

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — 1991. gada 19. novembra Direktīvas 91/628/EEK par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā, ar kuru groza Direktīvas 90/425/EEK un 91/496/EEK (OV L 340, 17. lpp.), 5., 8., 9. panta un 18. panta 2. punkta pārkāpums — Padomes 2004. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 (OV 2005, L 3, 1. lpp.) 5. panta 4. punkta, 6. panta 1. punkta, 13. panta 3. un 4. punkta, 15. panta 1. punkta, 25. panta, 26. panta un 27. panta 1. punkta pārkāpums — Padomes 1993. gada 22. decembra Direktīvas 93/119/EK par dzīvnieku aizsardzību kaušanas vai nonāvēšanas laikā (OV L 340, 21. lpp.) 3. panta, 5. panta 1. punkta, 6. panta 1. punkta un 8. panta pārkāpums

Rezolutīvā daļa:

neveicot vajadzīgos pasākumus:

—	lai kompetentās iestādes veiktu obligātās maršruta plānu pārbaudes;

—	lai ostās vai ostu tuvumā būtu iekārtotas vietas dzīvnieku atpūtai pēc to izkraušanas no kuģa;

—	lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļu un dzīvnieku pārbaudes tiek faktiski veiktas;

—	lai nodrošinātu tiesību normu, kas attiecas uz dzīvnieku apdullināšanu kaušanas laikā, ievērošanu un

—	lai atbilstošā veidā būtu nodrošinātas lopkautuvju pārbaudes un kontrole,

Grieķijas Republika nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Padomes 1991. gada 19. novembra Direktīvas 91/628/EEK par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā, ar kuru groza Direktīvas 90/425/EEK un 91/496/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2003. gada 14. aprīļa Regulu (EK) Nr. 806/2003, 5. panta A daļas 2. punkta d) apakšpunkta i) daļas pirmo ievilkumu un 8. pantu un šīs pašas direktīvas, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 806/2003, pielikuma VII nodaļas 48. punkta 7. apakšpunkta b) daļu, kā arī saskaņā ar Padomes 1993. gada 22. decembra Direktīvas 93/119/EK par dzīvnieku aizsardzību kaušanas vai nonāvēšanas laikā 3. pantu, 5. panta 1. punkta d) apakšpunktu, 6. panta 1. punktu un 8. pantu;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Grieķijas Republika atlīdzina divas trešdaļas no tiesāšanās izdevumiem. Eiropas Kopienu Komisija atlīdzina vienu trešdaļu no tiesāšanās izdevumiem.

(1) OV C 283, 24.11.2007.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/11

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 10. septembra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Ente per le Ville Vesuviane (C-445/07 P), Ente per le Ville Vesuviane/Eiropas Kopienu Komisija (C-455/07 P)

(apvienotās lietas C-445/07 P un C-455/07 P) (1)

(Apelācija - Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) - Infrastruktūras attīstīšana tūrisma veicināšanai Kampānijas reģionā (Itālija) - Kopienas finanšu atbalsta slēgšana - Prasības atcelt tiesību aktu - Pieņemamība - Reģionālā vai vietējā iestāde - Akti, kas šo iestādi skar tieši un individuāli)

2009/C 267/18

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — L. Flinns [L. Flynn], pārstāvis, kam palīdz A. dal Fero [A. Dal Ferro], avvocato) (C-445/07 P), Ente per le Ville Vesuviane (pārstāvis — E. Soprano [E. Soprano], avvocato) (C-455/07 P)

Pretējā puse procesā: Ente per le Ville Vesuviane (pārstāvis — E. Soprano, avvocato) (C-455/07 P), Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — L. Flinns, pārstāvis, kam palīdz A. Dal Fero, avvocato) (C-445/07 P)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2007. gada 18. jūlija spriedumu lietā T-189/02 Ente per le Ville vesuviane/Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja lūgumu atcelt Komisijas 2002. gada 13. marta Lēmumu D(2002) 810111, ar kuru izbeidz Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) finanšu atbalstu saistībā ar investīcijām Kampānijas [Campanie] (Itālija) infrastruktūrā attiecībā uz integrētu sistēmu trīs Vezuva apkārtnē izvietoto villu attīstībai tūrisma mērķiem (FEDER Nr. 86/05/04/054)

Rezolutīvā daļa:

atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2007. gada 18. jūlija spriedumu lietā T-189/02 Ente per le Ville Vesuviane/Komisija daļā, kurā tajā par pieņemamu atzīta Ente per le Ville Vesuviane celtā prasība, lūdzot atcelt Komisijas 2002. gada 13. marta Lēmumu D (2002) 810111, ar kuru izbeidz Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finanšu atbalstu saistībā ar investīcijām Kampānijas (Itālija) infrastruktūrā attiecībā uz integrētu sistēmu trīs Vezuva apkārtnē izvietoto villu attīstībai tūrisma mērķiem;

2)	Ente per le Ville Vesuviane prasību par šī lēmuma atcelšanu noraidīt kā nepieņemamu;

3)	izbeigt tiesvedību lietā par Ente per le Ville Vesuviane iesniegto apelācijas sūdzību;

4)	Ente per le Ville Vesuviane atlīdzina šajā instancē, kā arī tiesvedībā pirmajā instancē radušos tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 297, 08.12.2007.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/11

Tiesas (ceturtā palāta) 2009. gada 10. septembra spriedums (Tribunale civile di Modena (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Alberto Severi, kas darbojas savā vārdā, kā arī kā Cavazzuti e figli SpA, kas kļuvusi par Grandi Salumifici Italiani SpA, likumīgais pārstāvis/Regione Emilia-Romagna

(lieta C-446/07) (1)

(Direktīva 2000/13/EK - Pārtikas produktu, ko galapatērētājam ir paredzēts piegādāt bez turpmākas apstrādes, marķējums - Marķējums, kas var maldināt pircēju par pārtikas produkta izcelsmi vai pirmavotu - Nosaukumi, kas ir sugas vārdi Regulas (EEK) Nr. 2081/92 3. panta izpratnē - Ietekme)

2009/C 267/19

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale civile di Modena

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Alberto Severi, kas darbojas savā vārdā, kā arī kā Cavazzuti e figli SpA, kas kļuvusi par Grandi Salumifici Italiani SpA, likumīgais pārstāvis

Atbildētājs: Regione Emilia-Romagna

Piedaloties: Associazione fra Produttori per la Tutela del “Salame Felino”

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciāļu nolēmumu — Tribunale civile di Modena — Padomes 1992. gada 14. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV L 208, 1. lpp.) 3. panta 1. punkta un 13. panta 3. punkta, kas tagad ir Regulas Nr. 510/06 3. panta 1. punkts un 13. panta 2. punkts, interpretācija — Pārtikas produkta nosaukums, kurš imitē vietas norādi, kura attiecīgās regulas nozīmē nav reģistrēta kā ACVN vai AĢIN — Iespēja ražotājiem, kuri šo norādi labā ticībā un ilglaicīgu laika periodu izmantoja, pirms stājās spēkā regula, to izmantot kopējā tirgū — “Salame Felino”

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1992. gada 14. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību, kas grozīta ar Komisijas 2000. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2796/2000, 3. panta 1. punkts un 13. panta 3. punkts jāinterpretē tādējādi, ka pārtikas produkta nosaukums, kurš ietver ģeogrāfiskas norādes un par kuru iesniegts pieteikums tā reģistrācijai kā aizsargātam cilmes vietas nosaukumam vai aizsargātai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei Regulas Nr. 2081/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 2796/2000, izpratnē, nevar tikt uzskatīts par sugas vārdu laika posmā, līdz valsts iestādes, iespējams, reģistrācijas pieteikumu nodod Eiropas Kopienu Komisijai. Nosaukuma sugas vārda raksturs Regulas Nr. 2081/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 2796/2000, izpratnē nevar tikt prezumēts, kamēr Komisija nav lēmusi par nosaukuma reģistrācijas pieteikumu, vajadzības gadījumā to noraidot ar konkrēto iemeslu, ka šis nosaukums ir kļuvis par sugas vārdu;

Regulas Nr. 2081/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 2796/2000 3. panta 1. punkts un 13. panta 3. punkts, lasīti kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvas 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu 2. pantu, jāinterpretē tādējādi, ka pārtikas produkta nosaukumu, kas ietver atsauci uz vietu un nav reģistrēts kā aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, var likumīgi izmantot, ar nosacījumu, ka šādi apzīmētā produkta marķējums nemaldina vidēji informētu un saprātīgi uzmanīgu un zinošu vidusmēra patērētāju. Lai novērtētu, vai tas tā ir, valsts tiesas var ņemt vērā nosaukuma izmantošanas ilgumu. Savukārt ražotāja vai tirgotāja iespējamā labticība šajā sakarā nav atbilstošs faktors.

(1) OV C 51, 23.02.2008.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/12

Tiesas (ceturtā palāta) 2009. gada 10. septembra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika

(lieta C-457/07) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - EKL 28. un 30. pants - Būvizstrādājumi - Valsts atbilstības noteikšanas procedūra - Citās dalībvalstīs izdotu atbilstības sertifikātu neatzīšana - Tiesas spriedums, ar ko tiek atzīta valsts pienākumu neizpilde - Neizpilde - EKL 228. pants - Strīda priekšmets - Noteikšana pirmstiesas procedūras laikā - Vēlāka paplašināšana - Nepieļaujamība)

2009/C 267/20

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — S. Pardo Kvintijana [S. Pardo Quintillán] un P. Andrade [P. Andrade])

Atbildētāja: Portugāles Republika (pārstāvji — L. Inezs Fernandišs [L. Inês Fernandes], pārstāvis, N. Ruiss [N. Ruiz] un K. Farinas [C. Farinhas], advogados)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EKL 228. pants — Tiesas 2005. gada 10. novembra sprieduma lietā C-432/03 neizpilde — Prasība noteikt kavējuma naudu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Eiropas Kopienu Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 297, 08.12.2007.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/12

Tiesas (virspalāta) 2009. gada 8. septembra spriedums (Handelsgericht Wien — (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Budejovicky Budvar National Corporation/Rudolf Ammersin GmbH

(lieta C-478/07) (1)

(Divpusēji līgumi starp dalībvalstīm - Vienas dalībvalsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība citā dalībvalstī - Apzīmējums “Bud” - Preču zīmes “American Bud” izmantošana - EKL 28. un 30. pants - Regula (EK) Nr. 510/2006 - Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu Kopienu aizsardzības sistēma - Čehijas Republikas pievienošanās - Pārejas pasākumi - Regula (EK) Nr. 918/2004 - Kopienas sistēmas piemērošanas joma - Izsmeļošs raksturs)

2009/C 267/21

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Handelsgericht Wien

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Budejovicky Budvar National Corporation

Atbildētāja: Rudolf Ammersin GmbH

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Handelsgericht Wien — Interpretācija EKL 28. un 30. pantam, kā arī Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Regulai (EK) Nr. 918/2004, ar ko ievieš pārejas pasākumus lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un apzīmējumu aizsardzībai sakarā ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos (OV L 163, 88. lpp.)un Padomes 2006. gada 20. marta Regulai (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV L 93, 12. lpp.) — Apzīmējums, kas izcelsmes valstī nav ne vietas nosaukums, ne apgabala nosaukums un kas šajā dalībvalstī tiek aizsargāts kā kvalificēta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde un uz to attiecas arī preču zīmes aizsardzība — Tiesas 2003. gada 18. novembra spriedumā lietā C-216/01 Budejovický Budvar izvirzītie nosacījumi, saskaņā ar kuriem šāda apzīmējuma kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pilnīga aizsardzība ir uzskatāma par saderīgu ar EKL 28. pantu — Šāda apzīmējuma nereģistrēšanas Kopienu līmenī ietekme uz tā iepriekš pastāvošo valsts aizsardzību un divpusējā nolīgumā paredzēto aizsardzību citā dalībvalstī

Rezolutīvā daļa:

no sprieduma lietā C-216/01 Budějovický Budvar 101. punkta izriet, ka:

—

lai izlemtu, vai tādu apzīmējumu kā “Bud” var uzskatīt par vienkāršu un netiešu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuras aizsardzību saskaņā ar attiecīgajiem divpusējiem līgumiem var attaisnot, ievērojot EKL 30. panta kritērijus, iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai, ievērojot faktiskos apstākļus un jēdzienu izpratni Čehijas Republikā, šis apzīmējums, pat ja tas pats par sevi nav ģeogrāfisks nosaukums, tomēr, mazākais, var informēt patērētāju, ka ar to apzīmētais produkts ir no šīs dalībvalsts teritorijas reģiona vai vietas;

—

iesniedzējtiesai turklāt ir jāpārbauda, arī ievērojot faktiskos apstākļus un jēdzienu izpratni Čehijas Republikā, vai, kā tas norādīts minētā sprieduma 99. punktā, pamata lietā apskatītais apzīmējums divpusējo līgumu spēkā stāšanās brīdī vai pēc tā nav ieguvis sugas vārda raksturu šajā dalībvalstī, jo Eiropas Kopienu Tiesa šī paša sprieduma 99. un 100. punktā nolēma, ka ar šiem līgumiem izveidotās aizsardzības sistēmas mērķis ir aizsargāt rūpniecisko un komerciālo īpašumu EKL 30. panta izpratnē;

—

nepastāvot nekādam Kopienu tiesiskajam regulējumam šajā jomā, iesniedzējtiesai atbilstoši tās valsts tiesībām ir jāizlemj, vai ir jāpasūta viedokļu aptauja ar mērķi noskaidrot faktiskos apstākļus un jēdzienu izpratni Čehijas Republikā, lai pārbaudītu, vai apzīmējumu “Bud” pamata lietā var kvalificēt kā vienkāršu un netiešu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un vai tā nav ieguvusi sugas vārda raksturu šajā dalībvalstī. Tāpat, ievērojot šīs pašas valsts tiesības, iesniedzējtiesai, ja tā uzskata par nepieciešamu noteikt viedokļu aptauju, ir pārbaudes mērķiem jāizlemj, kāda ir procentuālā patērētāju daļa, kas uzskatāma par pietiekami nozīmīgu; un

—

EKL 30. pants neizvirza konkrētu prasību attiecībā uz apzīmējuma izmantošanas kvalitāti un ilgumu izcelsmes dalībvalstī, lai būtu attaisnota tā aizsardzība atbilstoši minētajam pantam. Jautājums par to, vai šāda prasība pastāv attiecībā uz pamata lietu, ir jāatrisina iesniedzējtiesai, ņemot vērā piemērojamās valsts tiesības, it īpaši attiecīgajos divpusējos līgumos paredzēto aizsardzības sistēmu;

Padomes 2006. gada 20. marta Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību paredzētā Kopienas aizsardzības sistēma ir izsmeļoša rakstura, no kā izriet, ka šai regulai pretrunā ir divām dalībvalstīm saistošas aizsardzības sistēmas piemērošana, tāda kā attiecīgie divpusējie līgumi, kas apzīmējumam, kas atbilstoši vienas dalībvalsts tiesībām ir atzīts par izcelsmes vietas nosaukumu, piešķir aizsardzību citā dalībvalstī, kur šī aizsardzība faktiski tiek pieprasīta, kamēr par šo izcelsmes vietas nosaukumu nav iesniegts reģistrācijas pieteikums atbilstoši šai regulai.

(1) OV C 22, 26.01.2008.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/13

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 17. septembra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Koninklijke FrieslandCampina NV, iepriekš Koninklijke Friesland Foods NV, iepriekš Friesland Coberco Dairy Foods Holding NV

(lieta C-519/07 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - Nīderlandes Karalistes īstenota nodokļu atbalsta režīms starptautiskām finanšu operācijām - Lēmums Nr. 2003/515/EK - Nesaderība ar kopējo tirgu - Pārejas noteikums - Pieņemamība - Tiesības celt prasību - Interese celt prasību - Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips - Vienlīdzīgas attieksmes princips)

2009/C 267/22

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — H. van Vliet un S. Noë)

Pretējā puse procesā: Koninklijke FrieslandCampina NV, iepriekš Koninklijke Friesland Foods NV, iepriekš Friesland Coberco Dairy Foods Holding NV (pārstāvji — E. Pijnacker Hordijk un W. Geursen, advokāti)

Priekšmets

Apelācija par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2007. gada 12. septembra spriedumu lietā T 348/03 Koninklijke Friesland Foods NV (agrākā Friesland Coberco Dairy Foods Holding NV)/Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa atcēla Komisijas 2003. gada 17. februāra Lēmuma 2003/515/EK par Nīderlandes īstenotu atbalsta režīmu starptautiskām finanšu operācijām (OV L 180, 52. lpp.) 2. pantu, ciktāl ar to no pārejas režīma ir izslēgti uzņēmumi, kas 2001. gada 11. jūlijā bija Nīderlandes nodokļu administrācijā iesnieguši lūgumu piemērot attiecīgo atbalsta režīmu, bet kuru tā šajā datumā vēl nebija izskatījusi

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedumu lietā T-348/03 Koninklijke Friesland Foods/Komisija;

2)	nodot lietu atpakaļ Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesai;

3)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

(1) OV C 37, 09.02.2008.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/14

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 17. septembra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/MTU Friedrichshafen GmbH

(lieta C-520/07 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Pārstrukturēšanas atbalsts - Lēmums, ar kuru uzdod atgūt ar kopējo tirgu nesaderīgu atbalstu - Regulas (EK) Nr. 659/1999 13. panta 1. punkts - Solidāra atbildība)

2009/C 267/23

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — K. Gross [K. Gross] un B. Martenčuks [B. Martenczuk])

Pretējā puse procesā: MTU Friedrichshafen GmbH (pārstāvji — T. Libigs [Th. Lübbig] un M. le Bella [M. le Bell], Rechtsanwälte)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2007. gada 12. septembra spriedumu lietā T-196/02 MTU Friedrichshafen/Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa atcēla 3. panta 2. punktu Komisijas 2002. gada 9. aprīļa Lēmumā 2002/898/EK par Vācijas piešķirto valsts atbalstu SKL Motoren- und Systembautechnik GmbH, tiktāl, ciktāl tajā paredzēts MTU Friedrichshafen GmbH pienākums solidārā kārtībā atmaksāt summu 2,71 miljonu EUR apmērā — Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999 13. panta 1. punkta —, kas ļauj Komisijai pieņemt galīgo lēmumu par atbalsta nesaderību, pamatojoties uz pieejamo informāciju, ja dalībvalsts nepilda rīkojumu sniegt informāciju, — piemērošanas nosacījumi un ierobežojumi

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 22, 26.01.2008.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/14

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 10. septembra spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per la Lombardia (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Sea s.r.l./Comune di Ponte Nossa

(lieta C-573/07) (1)

(Publiskā iepirkuma līgumi - Piešķiršanas procedūra - Publiskā iepirkuma līgumi par sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un likvidēšanas pakalpojumiem - Piešķiršana bez paziņojuma par konkursu - Piešķiršana akciju sabiedrībai ar pilnībā pašvaldībām piederošu kapitālu, bet kuras statūtos ir paredzēta iespēja privātā kapitāla līdzdalībai)

2009/C 267/24

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per la Lombardia

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Sea s.r.l.

Atbildētāja: Comune di Ponte Nossa

Piedaloties: Servizi Tecnologici Comuni — Se.T.Co. SpA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Amministrativo Regionale la Lombardia (Itālija) — EKL 12., 43., 49. un 86. panta interpretācija –Publisko iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras — Sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un likvidēšanas publiskie pakalpojumi — Tieša piešķiršana akciju sabiedrībai ar pilnībā publisku kapitālu, bet kuras statūtos ir paredzēta iespēja privātā kapitāla līdzdalībai

Rezolutīvā daļa:

Ar EKL 43. un 49. pantu, kā arī vienlīdzīgas attieksmes principu, diskriminācijas aizliegumu pilsonības dēļ un tāpat no tiem izrietošie pienākumi par pārskatāmību pieļauj tiešu sabiedrisko pakalpojumu piešķiršanu sabiedrībai ar pilnībā publisku kapitālu, ko veic valsts iestāde, kas ir līgumslēdzēja iestāde un kas šo sabiedrību kontrolē tāpat kā savus dienestus un ja sabiedrība lielāko daļu darba veic kopā ar šo iestādi vai citām pašvaldībām, kurām tā pieder.

Atstājot iesniedzējtiesas kompetencē attiecīgo statūtu noteikumu atbilstības pārbaudi, pamatlietā esošajos apstākļos kontroli, kuru pašvaldības akcionāres īsteno pār minēto sabiedrību, kurai piešķirtas līgumslēgšanas tiesības, var uzskatīt par tādu pašu kontroli, ko tās īsteno pār saviem dienestiem, ja:

—	minētā sabiedrība darbības veic tikai attiecīgo pašvaldību teritorijā un tikai to labā; un

—	ar statūtos izveidoto iestāžu starpniecību, kurās ir pašvaldību pārstāvji un kuras noteicošā mērā ietekmē gan šīs sabiedrības stratēģiskos mērķus, gan arī svarīgus lēmumus.

(1) OV C 64, 08.03.2008.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/15

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 3. septembra spriedums (VAT and Duties Tribunal, London (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — RCI Europe/Her Majesty's Commissioners of Revenue and Customs

(lieta C-37/08) (1)

(Sestā PVN direktīva - Nodokļu piesaiste - Ar nekustamo īpašumu saistītu pakalpojumu sniegšana - Brīvdienu nekustamā īpašuma lietojuma tiesību apmaiņas veicināšanas pakalpojumi)

2009/C 267/25

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

VAT and Duties Tribunal, London

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: RCI Europe

Atbildētāja: Her Majesty's Commissioners of Revenue and Customs

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — VAT and Duties Tribunal, London — 9. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 26. panta Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā Direktīvā Nr. 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), interpretācija — Nodokļu piesaistes vietas noteikšana — Pakalpojumu sniegšana, lai atvieglotu tiesību izmantot atpūtniekiem, nodokļa maksātāja šim mērķim izveidotas apvienības biedriem, paredzētu nekustamo īpašumu apmaiņu pret citu īpašnieku tiesībām

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 9. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādu pakalpojumu sniegšanas vieta, ko sniedz apvienība, kuras darbība ietver tās biedru brīvdienu mājokļu daļlaika lietojuma tiesību apmaiņas organizēšanu, par ko šī apvienība saņem no biedriem iestāšanās maksu, ikgadēju biedra naudu, kā arī apmaiņas maksu, ir vieta, kur atrodas nekutamais īpašums, attiecībā uz kuru konkrētajam biedram pieder daļlaika lietojuma tiesības.

(1) OV C 92, 12.04.2008.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/15

Tiesas (ceturtā palāta) 2009. gada 10. septembra spriedums (Korkein oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Akavan Erityisalojen Keskusliitto AEK ry e.a./Fujitsu Siemens Computers Oy

(lieta C-44/08) (1)

(Prejudiciāla nolēmuma tiesvedība - Direktīva 98/59/EK - Dalībvalstu tiesību aktu tuvināšana attiecībā uz kolektīvo atlaišanu - 2. pants - Darba ņēmēju aizsardzība - Darbinieku informēšana un uzklausīšana - Uzņēmumu grupa - Mātes sabiedrība - Meitas sabiedrība)

2009/C 267/26

Tiesvedības valoda — somu

Iesniedzējtiesa

Korkein oikeus

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Akavan Erityisalojen Keskusliitto AEK ry u.c.

Atbildētāja: Fujitsu Siemens Computers Oy

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Korkein oikeus — Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvas 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu (OV L 225, 16. lpp.) 2., 3. un 4. panta interpretācija — Meitas sabiedrības pienākuma uzsākt konsultācijas ar tās darbiniekiem rašanās brīža noteikšana — Koncerna ietvaros pieņemti projekti vai lēmumi par šī koncerna meitas sabiedrības darbības izmaiņām

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvas 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu 2. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka stratēģisku lēmumu pieņemšana vai izmaiņas darbībā uzņēmumu grupā, kas liek darba devējam paredzēt vai plānot kolektīvo atlaišanu, šim darba devējam rada pienākumu konsultēties ar darba ņēmēju pārstāvjiem;

2)	darba devēja pienākuma uzsākt konsultācijas par paredzēto kolektīvo atlaišanu rašanās nav atkarīga no tā, ka darba devējs jau var darba ņēmēju pārstāvjiem sniegt visu informāciju, kas paredzēta Direktīvas 98/59 2. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā;

Direktīvas 98/59 2. panta 1. punkts, aplūkojot to kopā ar šīs pašas direktīvas 2. panta 4. punkta pirmo daļu, ir interpretējams tādējādi, ka tās uzņēmumu grupas gadījumā, ko veido mātes sabiedrība un viena vai vairākas meitas sabiedrības, meitas sabiedrībai, kas ir darba devēja, pienākums konsultēties ar darba ņēmēju pārstāvjiem rodas tikai tad, kad ir identificēta šī meitas sabiedrība, kurā var tikt veikta kolektīvā atlaišana;

Direktīvas 98/59 2. panta 1. punkts, aplūkojot to kopā ar tās 2. panta 4. punktu, ir interpretējams tādējādi, ka uzņēmumu grupas gadījumā konsultēšanās procedūra meitas sabiedrībai, kuru skar kolektīvā atlaišana, ir jāpabeidz pirms minētā meitas sabiedrība attiecīgā gadījumā saskaņā ar tiešu tās mātes sabiedrības rīkojumu izbeidz darba līgumus ar darbiniekiem, kurus paredzēts atlaist no darba.

(1) OV C 107, 26.04.2008.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/16

Tiesas (otrā palāta) 2009. gada 10. septembra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Maltas Republika

(lieta C-76/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Pieņemamība - Savvaļas putnu aizsardzība - Direktīva 79/409/EEK - Pavasara medības - Aizliegums - Atkāpe no aizsardzības sistēmas - Nosacījums par cita pieņemama risinājuma neesamību - Tiesiskā paļāvība)

2009/C 267/27

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — D. Rekja [D. Recchia], D. Lavunmi [D. Lawunmi] un P. Olivers [P. Oliver])

Atbildētāja: Maltas Republika (pārstāvji — S. Kamiljēri [S. Camilleri] un D. Mandžiona [D. Mangion], pārstāvji, un J. Bukērts [J. Bouckaert], advocaat)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 103, 1. lpp.) 9. panta pārkāpums — Direktīvā noteikto kritēriju neievērošana attiecībā uz atkāpes, kas atļauj paiju un paipalu medības pavasara migrācijas laikā, piešķiršanu

Rezolutīvā daļa:

atļaujot paipalu (Coturnix coturnix) un dūju (Streptopelia turtur) medības pavasara periodā laikā no 2004. līdz 2007. gadam, neievērojot Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību, kurā attiecībā uz 2004.–2006. gadu grozījumi veikti ar Padomes 2003. gada 14. aprīļa Regulu (EK) Nr. 807/2003, un attiecībā uz 2007. gadu — ar Padomes 2006. gada 20. novembra Direktīvu 2006/105/EK, 9. panta 1. punktā paredzētos nosacījumus, Maltas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā noteiktos pienākumus;

2)	Maltas Republikai jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi.

(1) OV C 92, 12.04.2008.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/17

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 10. septembra spriedums — Akzo Nobel NV, Akzo Nobel Nederland BV, Akzo Nobel Chemicals International BV, Akzo Nobel Chemicals BV, Akzo Nobel Functional Chemicals BV/Eiropas Kopienu Komisija

(lieta C-97/08 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - Aizliegtas vienošanās - EKL 81. panta 1. punkts - EEZ līguma 53. panta 1. punkts - Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts - Uzņēmumu grupa - Vainojamība pārkāpumos - Mātes sabiedrības atbildība par tās meitas sabiedrību izdarītiem konkurences noteikumu pārkāpumiem - Mātes sabiedrības izšķiroša ietekme - Prezumpcija simtprocentīgas līdzdalības gadījumā)

2009/C 267/28

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Akzo Nobel NV, Akzo Nobel Nederland BV, Akzo Nobel Chemicals International BV, Akzo Nobel Chemicals BV, Akzo Nobel Functional Chemicals BV (pārstāvji — K. Svāks [C. Swaak], M. van der Vaude [M. van der Woude] un M. Mollika [M. Mollica], advokāti)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — K. Lūiss [X. Lewis] un F. Kastiljo de la Tore [F. Castillo de la Torre])

Priekšmets

Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2007. gada 12. decembra spriedumu lietā T-112/05 Akzo Nobel NV un citi/Eiropas Kopienu Komisija, ar kuru noraidīta prasība atcelt Komisijas 2004. gada 9. decembra lēmumu 2005/566/EK par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta Nr. COMP/E-2/37.533 — holīna hlorīds) (OV L 190, 22. lpp.) par aizliegto vienošanos un saskaņotu darbību kopumu, kuru mērķis bija cenu noteikšana, tirgu sadalīšana un saskaņota rīcība, kas vērsta pret konkurentiem EEZ holīna hlorīda sektorā — Jēdziens “uzņēmums” EKL 81. panta un Regulas 1/2003 23. panta 2. punkta izpratnē

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Akzo Nobel NV, Akzo Nobel Nederland BV, Akzo Nobel Chemicals International BV, Akzo Nobel Chemicals BV un Akzo Nobel Functional Chemicals BV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 128, 24.05.2008.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/17

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 10. septembra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Beļģijas Karaliste

(lieta C-100/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - EKL 28. un 30. pants - Savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzība - Tiesiskais regulējums par nebrīvē dzimušu un audzētu putnu īpatņu, kas likumīgi laisti tirgū citās dalībvalstīs, turēšanu un tirdzniecību)

2009/C 267/29

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — S. Pardo Quintillán un R. Troosters)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste (pārstāvji — T. Materne, pārstāvis, G. Van Calster, avocat)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EKL 28. panta pārkāpums — Savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzība — Aizliegums turēt atsevišķus citās dalībvalstīs likumīgi tirgū laistus putnus

Rezolutīvā daļa:

Beļģijas Karaliste,

—

piemērojot nebrīvē dzimušu un audzētu putnu īpatņu, kas likumīgi laisti tirgū citās dalībvalstīs, ievešanai, turēšanai un pārdošanai ierobežojošus nosacījumus, kas attiecīgajiem tirgus dalībniekiem liek mainīt īpatņu marķējumu, lai tas atbilstu Beļģijas tiesiskajā regulējumā īpaši noteiktajiem nosacījumiem, un neatļaujot ne citās dalībvalstīs atļautu marķējumu, ne šim mērķim saskaņā ar Padomes 1996. gada 9. decembra Regulu (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, izsniegtos sertifikātus;

—	liedzot tirgotājiem iespēju saņemt atkāpes no aizlieguma turēt Eiropai raksturīgos putnus, kas ir likumīgi laisti tirgū citās dalībvalstīs,

nav izpildījusi EKL 28. pantā paredzētos pienākumus;

2)	piespriest Beļģijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 128, 24.05.2008.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/18

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 16. jūlija spriedums (Tribunal de première instance de Liège (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Jacques Damseaux/État belge

(lieta C-128/08) (1)

(Kapitāla brīva aprite - Nodokļa uzlikšana ienākumiem no kustamas mantas - Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu - Dalībvalstu pienākums atbilstoši EKL 293. pantam)

2009/C 267/30

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de première instance de Liège

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Jacques Damseaux

Atbildētāja: État belge

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal de première instance de Liège — EKL 56., 58. un 293. panta interpretācija — Lielāku nodokļu uzlikšana ārvalsts izcelsmes ienākumiem no vērtspapīriem nekā nodokļi ienākumiem no vērtspapīriem, kurus izmaksājusi sabiedrība, kas ir reģistrēta rezidences dalībvalstī — Šķēršļi kapitāla brīvai apritei — Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu piemērojamība — Dalībvalstu pienākums, kas izriet no EKL 293. panta

Rezolutīvā daļa:

Tiktāl, ciktāl Kopienu tiesības to pašreizējā stāvoklī un tādā situācijā, kāda ir šajā lietā, nenosaka vispārējus kritērijus kompetences sadalei dalībvalstu starpā attiecībā uz nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu Eiropas Kopienā, EKL 56. pants pieļauj tādu divpusēju nodokļu konvenciju, kāda ir pamata lietā, saskaņā ar kuru vienā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības izmaksātajām dividendēm akcionāriem, kas dzīvo citā dalībvalstī, var uzlikt nodokli abās dalībvalstīs, un kura neparedz, ka akcionāra dzīves vietas dalībvalstij ir beznosacījuma pienākums novērst šādi radušos dubulto nodokļa uzlikšanu.

(1) OV C 142, 07.06.2008.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/18

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 17. septembra spriedums (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Glaxo Wellcome GmbH & Co./Finanzamt München II

(lieta C-182/08) (1)

(Brīvība veikt uzņēmējdarbību un kapitāla brīva aprite - Sabiedrību ienākuma nodoklis - Kapitālsabiedrības kapitāla daļu iegūšana - Nosacījumi, saskaņā ar kuriem, nosakot kapitāla daļu ieguvēja nodokļu bāzi, ņem vērā kapitāla daļu vērtības samazināšanos sakarā ar dividenžu izmaksāšanu)

2009/C 267/31

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Glaxo Wellcome GmbH & Co.

Atbildētājs: Finanzamt München II

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesfinanzhof — EKL 43. un 56. panta interpretācija — Nodokļu maksātāja, kuram ir tiesības uz sabiedrību ienākuma nodokļa atlaidi, iegūtas kapitālsabiedrības, kurai ir neierobežots pienākums maksāt nodokļus, daļas — Valsts tiesiskais regulējums, kas, aprēķinot daļu ieguvēja nodokļa bāzi, paredz ņemt vērā daļu vērtības samazināšanos sakarā ar dividenžu izmaksāšanu gadījumos, kad daļas ir saņemtas no īpašnieka, kam ir tiesības uz sabiedrību ienākuma nodokļa atlaidi, bet neparedz nodokļa bāzes samazināšanu, ja daļas ir saņemtas no īpašnieka, kam nav tiesību uz šādu nodokļa atlaidi

Rezolutīvā daļa:

EK līguma 73.b pants (jaunajā redakcijā — EKL 56. pants) ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru kapitāla daļu vērtības samazināšanās dividenžu izmaksāšanas rezultātā neietekmē nodokļu maksātāja rezidenta nodokļa bāzi, ja tas ir ieguvis kapitālsabiedrības rezidentes kapitāla daļas no to īpašnieka nerezidenta, bet, tās iegūstot no īpašnieka rezidenta, šāda vērtības samazināšanās samazina ieguvēja nodokļu bāzi.

Šis konstatējums attiecas uz gadījumiem, kad šāds tiesiskais regulējums nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu kompetenču sabalansētu sadali starp dalībvalstīm nodokļu uzlikšanas jomā un novērstu pilnīgi fiktīvus mehānismus, kam nav nekāda sakara ar saimniecisku realitāti un kuru vienīgais mērķis ir baudīt nodokļu priekšrocības. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai pamata lietā piemērojamais tiesiskais regulējums nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu šos mērķus.

(1) OV C 197, 02.08.2008.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/19

Tiesas (otrā palāta) 2009. gada 10. septembra spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Dr. Erhard Eschig/UNIQA Sachversicherung AG

(lieta C-199/08) (1)

(Juridisko izdevumu apdrošināšana - Direktīva 87/344/EEK - 4. panta 1. punkts - Apdrošinājuma ņēmēja tiesības brīvi izvēlēties advokātu - Līgumisks ierobežojums - Vairāki viena notikuma rezultātā cietušie apdrošinātie - Apdrošinātāja izdarīta juridiskā pārstāvja izvēle)

2009/C 267/32

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Dr. Erhard Eschig

Atbildētāja: UNIQA Sachversicherung AG

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberster Gerichtshof (Austrija) — Padomes 1987. gada 22. jūnija Direktīvas 87/344/EEK par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz juridisko izdevumu apdrošināšanu (OV L 185, 77. lpp.) 4. panta 1. punkta interpretācija — Juridisko izdevumu apdrošinātāja vispārīgajos apdrošināšanas noteikumos iekļauta klauzula, kas apdrošināšanas gadījumos, kad viena notikuma rezultātā tiek nodarīts kaitējums daudziem apdrošinātajiem, tam ļauj izraudzīties juridisko pārstāvi un tādējādi ierobežo katra apdrošinātā tiesības brīvi izraudzīties advokātu (tā sauktā “kolektīvā apdrošināšanas gadījuma” klauzula)

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1987. gada 22. jūnija Direktīvas 87/344/EEK par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz juridisko izdevumu apdrošināšanu 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka juridisko izdevumu apdrošinātājs nevar sev paturēt tiesības gadījumā, ja viena notikuma rezultātā ir cietuši liels skaits apdrošinājuma ņēmēju, izvēlēties visu skarto apdrošināto personu juridisko pārstāvi pats.

(1) OV C 197, 02.08.2008.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/19

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 10. septembra spriedums (Hessisches Finanzgericht, Kassel (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Plantanol GmbH & Co.KG/Hauptzollamt Darmstadt

(lieta C-201/08) (1)

(Direktīva 2003/30/EK - Biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšana transportā - Direktīva 2003/96/EK - Kopienas noteikumi par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai - Augu eļļas, piemaisījumu un degvielas maisījums - Biodegviela - Valsts tiesiskais regulējums - Atbrīvojums no nodokļiem - Atbrīvojuma aizstāšana ar pienākumu ievērot minimālo biodegvielas daļu degvielā - Atbilstība Direktīvai 2003/30/EK un Direktīvai 2003/96/EK - Vispārējie tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi)

2009/C 267/33

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Hessisches Finanzgericht, Kassel

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Plantanol GmbH & Co.KG

Atbildētāja: Hauptzollamt Darmstadt

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hessisches Finanzgericht (Vācija) — Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 8. maija Direktīvas 2003/30/EK par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā (OV L 123, 42. lpp.) 3. panta interpretācija, kā arī juridiskās drošības un tiesiskās paļāvības principu interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums, ar ko, pirms iepriekšējā tiesiskajā regulējuma paredzētā termiņa beigām, aizstāj degvielas maisījumā ietilpstošās augu eļļu saturošās biodegvielas atbrīvojumu no nodokļa ar pienākumu pievienot biodegvielu parastajai degvielai, lai ražotājus, kuri saņēmuši šīs priekšrocības, nostādītu saimnieciski neizdevīgākā situācijā

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 8. maija Direktīvas 2003/30/EK par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā 3. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds tiek aplūkots pamata prāvā, kurš no nodokļu atbrīvojuma režīma, kas tajā paredzēts attiecībā uz biodegvielu, izslēdz tādu produktu, kāds tiek aplūkots pamata prāvā un ko veido augu eļļas, fosilās dīzeļdegvielas un speciālu piemaisījumu maisījums;

vispārējie tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi būtībā pieļauj, ka attiecībā uz tādu produktu, kāds tiek aplūkots pamata prāvā, dalībvalsts pirms valsts tiesiskajā regulējumā sākotnēji paredzētā beigu datuma atceļ nodokļu atbrīvojuma režīmu, kas tam bija piemērojams. Katrā ziņā, lai varētu veikt šādu atcelšanu, nav jāpastāv ārkārtas apstākļiem. Iesniedzējtiesai tomēr, veicot konkrētu un vispārēju vērtējumu, ir jāpārbauda, vai minētie principi ir ievēroti pamata lietā, ņemot vērā visus tās atbilstošos apstākļus.

(1) OV C 183, 19.07.2008.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/20

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 10. septembra spriedums (Thüringer Oberlandesgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Wasser- und Abwasserzweckverband Gotha und Landkreisgemeinden (WAZV Gotha)/Eurawasser Aufbereitungs- und Entsorgungsgesellschaft mbH

(lieta C-206/08) (1)

(Publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs - Dzeramā ūdens apgādes un notekūdeņu attīrīšanas sabiedriskie pakalpojumi - Pakalpojumu koncesija - Jēdziens - Ar attiecīgo pakalpojumu saistītā uzņēmējdarbības riska novirzīšana uz līgumslēdzēju)

2009/C 267/34

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Thüringer Oberlandesgericht

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Wasser- und Abwasserzweckverband Gotha und Landkreisgemeinden (WAZV Gotha)

Atbildētāja: Eurawasser Aufbereitungs- und Entsorgungsgesellschaft mbH

Piedaloties: Stadtwirtschaft Gotha GmbH, Wasserverband Lausitz Betriebsführungs GmbH (WAL)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Thüringer Oberlandesgericht — Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV L 134, 1. lpp.), 1. panta 2. punkta a) un d) apakšpunkta un 3. punkta b) apakšpunkta interpretācija — Uzaicinājums iesniegt piedāvājumu publiska pakalpojuma koncesijas veidā par pakalpojumu sniegšanu dzeramā ūdens ražošanas, transportēšanas un piegādes jomā, kā arī notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas jomā — Pakalpojumu publiska iepirkuma līguma un publisku pakalpojumu koncesijas nošķiršanas kritēriji

Rezolutīvā daļa:

Fakts, ka pakalpojumu līguma ietvaros līgumslēdzēja iestāde tieši neatlīdzina līgumslēdzēju pusei, kurai ir tiesības saņemt atlīdzību no trešām personām, ir pietiekams, lai šādu līgumu kvalificētu kā “pakalpojumu koncesiju” Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē, ar nosacījumu, ka līgumslēdzēja puse uzņemas visu vai vismaz lielāko līgumslēdzējas iestādes ar pakalpojuma izmantošanu saistītā riska daļu, pat ja šis risks jau sākotnēji ir visai ierobežots pakalpojuma sniegšanas kārtību reglamentējošo publisko tiesību noteikumu dēļ.

(1) OV C 247, 27.09.2008.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/20

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 10. septembra spriedums (Juzgado de lo Social de Madrid (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Francisco Vicente Pereda/Madrid Movilidad SA

(lieta C-277/08) (1)

(Direktīva 2003/88/EK - Darba laika organizēšana - Tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu - Slimības atvaļinājums - Ikgadējais atvaļinājums, kas laika ziņā sakrīt ar slimības atvaļinājumu - Tiesības ikgadējo atvaļinājumu izmantot citā laikā)

2009/C 267/35

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Social de Madrid

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Francisco Vicente Pereda

Atbildētāja: Madrid Movilidad SA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Juzgado de lo Social de Madrid — Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 229, 9. lpp.) 7. panta 1. punkta interpretācija — Darba ņēmējs, kas pirms ikgadējā atvaļinājuma notikuša negadījuma darbā dēļ atrodas slimības atvaļinājumā uzņēmuma noteiktā ikgadējā atvaļinājuma laikā — Darba ņēmēja tiesības ikgadējo atvaļinājumu izmantot citā laikposmā

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj valsts tiesību normas vai koplīgumus, kuros paredzēts, ka darba ņēmējs, kurš ir slimības atvaļinājumā sava ikgadējā atvaļinājuma laikā, kas fiksēts tā uzņēmuma atvaļinājumu plānošanas grafikā, kurā viņš nodarbināts, nav tiesīgs pēc atgriešanās darbā izmantot savu ikgadējo atvaļinājumu citā laikposmā, kas nav viņam sākotnēji noteiktais periods, attiecīgā gadījumā — ārpus atbilstošā bāzes laikposma.

(1) OV C 223, 30.08.2008.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/21

Tiesas (piektā palāta) 2009. gada 10. septembra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika

(lieta C-286/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Vide - Direktīva 2006/12/EK un Direktīva 91/689/EEK - Bīstamie atkritumi - Pienākums izstrādāt un pieņemt bīstamo atkritumu apsaimniekošanas plānu - Pienākums izveidot integrētu un atbilstošu bīstamo atkritumu apglabāšanas iekārtu tīklu - Direktīva 1999/31/EK - Atkritumu poligoni - Bīstamo atkritumu apglabāšana)

2009/C 267/36

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Patakia un J.-B. Laignelot)

Atbildētāja: Grieķijas Republika (pārstāvis — E. Skandalou)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvas 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem (OV L 377, 20. lpp.) 1. panta 2. punkta un 6. panta un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvas 2006/12/EK par atkritumiem (OV L 114, 9. lpp.) [iepriekš — Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīva 75/442/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1991. gada 18. marta Direktīvu 91/156/EEK] 5. panta 1. un 2. punkta, 7. panta 1. punkta un 4. un 8. panta pārkāpums — Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvas 99/31/EK par atkritumu poligoniem (OV L 182, 1. lpp.) 3. panta 1. punkta, 6.–9., 13. un 14. panta pārkāpums — Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas plāna neizstrādāšana atbilstoši Kopienu tiesību aktu prasībām un integrēta un atbilstoša bīstamo atkritumu apglabāšanas iekārtu tīkla neizveidošana — Pienākumu neizpilde attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu un atkritumu poligoniem

Rezolutīvā daļa:

Grieķijas Republika,

—

saprātīgā termiņā neizstrādājot un nepieņemot bīstamo atkritumu apsaimniekošanas plānu, kas atbilst piemērojamo Kopienu tiesību aktu prasībām, un neizveidojot integrētu un atbilstošu bīstamo atkritumu apglabāšanas iekārtu tīklu, kam raksturīga tādu metožu izmantošana, kas ir vispiemērotākās, lai nodrošinātu augstu vides un sabiedrības veselības aizsardzības līmeni;

—

neveicot visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai saistībā ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanu nodrošinātu, ka tiek ievērots Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvas 2006/12/EK par atkritumiem 4. un 8. pants, kā arī Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvas 1999/31/EK par atkritumu poligoniem 3. panta 1. punkts, 6.–9. pants, 13. un 14. pants;

nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar, pirmkārt, Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvas 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem 1. panta 2. punktu un 6. pantu, kas aplūkoti kopā ar Direktīvas 2006/12 5. panta 1. un 2. punktu, kā arī 7. panta 1. punktu, otrkārt, Direktīvas 91/689 1. panta 2. punktu, kas aplūkots kopā ar Direktīvas 2006/12 4. un 8. panta noteikumiem, kā arī, treškārt, Direktīvas 1999/31 3. panta 1. punktu, 6.–9. pantu, 13. un 14. pantu;

2)	Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 223, 30.08.2008.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/22

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 10. septembra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — German Graphics Graphische Maschinen GmbH/Alice van der Schee, kas rīkojas kā Holland Binding BV maksātnespējas procesa administratore

(lieta C-292/08) (1)

(Maksātnespēja - Procesa uzsākšanas dalībvalsts tiesību aktu piemērošana - Īpašuma tiesību paturēšana - Lietas atrašanās vieta)

2009/C 267/37

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: German Graphics Graphische Maschinen GmbH

Atbildētāja: Alice van der Schee, kas rīkojas kā Holland Binding BV maksātnespējas procesa administratore

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hoge Raad der Nederlanden — Padomes 2000. gada 29. maija Regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām [procesu] (OV L 160, 1. lpp.) 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta, 7. panta 1. punkta un 25. panta un Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.) 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta interpretācija — Regulu materiālā piemērošanas joma — Procesa “uzsākšanas dalībvalsts” tiesības — Īpašuma tiesību paturēšana — Lietas atrašanās vieta — Izslēgšana no Briseles I regulas piemērošanas jomas

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2000. gada 29. maija Regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām [procesu] 25. panta 2. punkts ir interpretējams tādejādi, ka formulējums “ar nosacījumu, ka šī konvencija ir piemērojama”, nozīmē, ka Padomes 2000. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās paredzētos atzīšanas un izpildes noteikumus attiecībā uz citiem nolēmumiem, nevis tiem, kas ir minēti Regulas Nr. 1346/2000 25. panta 1. punktā, var atzīt par piemērojamiem tikai tad, ja iepriekš ir pārbaudīts, vai šie nolēmumi ietilpst Regulas Nr. 44/2001 materiālā piemērošanas jomā;

Regulas Nr. 44/2001 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētais izņēmums, skatot to kopā ar Regulas Nr. 1346/2000 7. panta 1. punktu, ievērojot šīs pēdējās regulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka saistībā ar īpašuma tiesību paturēšanas klauzulu pārdevēja celtai prasībai pret maksātnespējas stāvoklī esošu pircēju, ja lieta, kas ir šīs klauzulas priekšmets, maksātnespējas procesa pret minēto pircēju uzsākšanas brīdī atrodas šī procesa uzsākšanas dalībvalstī, šis izņēmums nav piemērojams.

(1) OV C 272, 25.10.2008.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/22

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 17. septembra spriedums (Landesgericht Feldkirch (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Vorarlberger Gebietskrankenkasse/WGV-Schwäbische Allgemeine Versicherungs AG

(lieta C-347/08) (1)

(Regula (EK) Nr. 44/2001 - 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 11. panta 2. punkts - Jurisdikcija apdrošināšanas jomā - Ceļu satiksmes negadījums - Ceļu satiksmes negadījumā cietušās personas prasījumu likumīga cesija sociālās apdrošināšanas iestādei - Regresa prasība pret iespējamās vainīgās personas apdrošinātāju - Mērķis aizsargāt vājāko lietas dalībnieku)

2009/C 267/38

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landesgericht Feldkirch

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Vorarlberger Gebietskrankenkasse

Atbildētājs: WGV-Schwäbische Allgemeine Versicherungs AG

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Landesgericht Feldkirch — Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.) 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 11. panta 2. punkta interpretācija — Kompetence apdrošināšanas jomā — Sociālās apdrošināšanas nodaļas celta prasība tiesā, kurā šai iestādei ir filiāle, pret apdrošinātāju, kas ir reģistrēts citas dalībvalsts teritorijā

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 11. panta 2. punktā esošā atsauce uz tās 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir jāinterpretē tādējādi, ka sociālās apdrošināšanas iestāde, kas ir ceļu satiksmes negadījumā tieši cietušās personas prasījumu likumīgā cesionāre, nevar celt prasību tās dalībvalsts tiesās, kurā tā ir reģistrēta, pret iespējamās šajā negadījumā vainīgās personas apdrošinātāju, kas ir reģistrēts citā dalībvalstī.

(1) OV C 272, 25.10.2008.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/23

Tiesas (ceturtā palāta) 2009. gada 10. septembra spriedums (Oberlandesgericht München (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs eV/Adolf Darbo AG

(lieta C-366/08) (1)

(Tiesību aktu saskaņošana - Direktīva 95/2/EK - III pielikuma A daļa - Direktīva 2001/113/EK - I pielikuma II daļas otrā sadaļa - Augstākā labuma džems, kurā šķīstošās sausnas saturs ir 58 % un kurš satur potaša sorbātu (E 202) kā konservantu - Jēdziens “džems ar samazinātu cukura daudzumu”)

2009/C 267/39

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht München

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs eV

Atbildētājs: Adolf Darbo AG

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberlandesgericht München — Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 20. februāra Direktīvas 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji (OV L 61, 1. lpp.), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 15. oktobra Direktīvu 98/72/EK (OV L 295, 18. lpp.; turpmāk tekstā — “Direktīva 95/2”), III pielikuma A daļas interpretēšana un Padomes 2001. gada 20. decembra Direktīvas 2001/113/EK, kas attiecas uz cilvēku uzturam paredzētiem augļu džemiem, želejām un marmelādēm un saldinātu kastaņu biezeni (OV 2002, L 10, 67. lpp.), I pielikuma II daļas otro sadaļas interpretēšana — Iespēja komercializēt ar nosaukumu “augstākā labuma džems” džemu, kurā šķīstošās sausnas saturs ir 58 % un kurš satur potaša sorbātu (E 202) kā konservantu — Jēdziens “džems ar samazinātu cukura daudzumu”

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 20. februāra Direktīvas 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji, kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 15. oktobra Direktīvu 98/72/EK, III pielikuma A daļā izklāstītais jēdziens “džemi ar samazinātu cukura daudzumu” ietver džemus, kas kvalificēti kā “džemi” un “augstākā labuma džemi”, kuru cukura daudzums ir ievērojami samazināts salīdzinājumā ar references vērtību 60 %. Produkti, kas kvalificēti kā “augstākā labuma džemi” un kuru cukura saturs ir 58 %, nevar tikt uzskatīti par tādiem, kuriem ir samazināts cukura daudzums šīs tiesību normas nozīmē.

(1) OV C 272, 25.10.2008.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/23

Tiesas 2009. gada 9. jūlija rīkojums — Fornaci Laterizi Danesi SpA/Eiropas Kopienu Komisija

(lieta C-498/08 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Prasība atcelt tiesību aktu - Termiņš prasības celšanai - Termiņa sākums - Nepieņemamība nokavējuma dēļ - Acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība)

2009/C 267/40

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Fornaci Laterizi Danesi SpA (pārstāvis — M. Salvi, avvocato)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — C. Zadra un D. Recchia)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 9. septembra rīkojumu lietā T-224/08 Fornaci Laterizi Danesi/Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa kā nepieņemamu ir noraidījusi prasību atcelt Komisijas 2007. gada 13. novembra Lēmumu 2008/25/EK, ar ko atbilstīgi Padomes Direktīvai 92/43/EEK pieņem Kopienas nozīmes teritoriju sarakstu kontinentālajam bioģeogrāfiskajam reģionam (OV L 12, 383. lpp.), jo šajā sarakstā ar numuru IT20A0018 ir iekļauts apelācijas sūdzības iesniedzējai piederošs zemes gabals

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Fornaci Laterizi Danesi SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 69, 21.03.2009.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Finanzgerichts Köln (Vācija) 2009. gada 13. jūlija rīkojumu — Wienand Meilicke, Frau Heidi Christa Weyde un Marina Stöffler/Finanzamt Bonn-Innenstadt

(lieta C-262/09)

2009/C 267/46

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgerichts Köln

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Wienand Meilicke, Frau Heidi Christa Weyde un Marina Stöffler

Atbildētāja: Finanzamt Bonn-Innenstadt

Prejudiciālie jautājumi

Vai EKL 56. panta 1. punktā un EKL 58. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 3. punktā paredzētajai kapitāla brīvai apritei, efektivitātes principam un effet utile principam ir pretrunā tāds tiesiskais regulējums kā EstG 36. panta 2. daļas 2. punkta 3. apakšpunkts (faktiskajiem apstākļiem piemērojamā redakcijā), saskaņā ar kuru sabiedrību ienākuma nodoklis 3/7 apmērā no bruto dividendēm ir atskaitāms no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ja tās neizriet no pašu kapitāla sadales tai piemērojamā KStG 30. panta 2. daļas 1. punkta izpratnē (faktiskajiem apstākļiem piemērojamā redakcijā), kaut arī kādā Eiropas Kopienas dalībvalstī reģistrētas sabiedrības izmaksātajām dividendēm uzliktais un reāli samaksātais sabiedrību ienākuma nodoklis nav faktiski konstatējams un var būt lielāks?

Vai EKL 56. panta 1. punktā un EKL 58. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 3. punktā paredzētajai kapitāla brīvai apritei, efektivitātes principam un effet utile principam ir pretrunā tāds tiesiskais regulējums kā EstG 36. panta 2. daļas 2. punkta 3. apakšpunkta ceturtā teikuma b) punkts (faktiskajiem apstākļiem piemērojamā redakcijā), saskaņā ar kuru, lai atskaitītu sabiedrību ienākuma nodokli, ir nepieciešams iesniegt apliecinājumu par samaksāto sabiedrību ienākuma nodokli KStG 44. un sekojošo pantu izpratnē (faktiskajiem apstākļiem piemērojamā redakcijā), kurā cita starpā ir ietverta atskaitāmā sabiedrību ienākuma nodokļa summa, kā arī maksājuma sastāvs atbilstoši dažādām izmantojamā pašu kapitāla daļām saskaņā ar speciālo regulējumu par pašu kapitālu KStG 30. panta izpratnē (faktiskajiem apstākļiem piemērojamā redakcijā), kaut arī ārvalstī reāli samaksātais atskaitāmais sabiedrību ienākuma nodoklis nav faktiski konstatējams un apliecinājumu par ārvalstu dividendēm faktiski nav iespējams iesniegt?

Vai EKL 56. panta 1. punktā un EKL 58. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 3. punktā paredzētā kapitāla brīvā aprite pieprasa, lai gadījumos, kad nav reāli iespējams iesniegt apliecinājumu par samaksāto sabiedrību ienākuma nodokli KStG 44. panta izpratnē (faktiskajiem apstākļiem piemērojamā redakcijā) un kad nav iespējams noteikt ārvalstu dividendēm uzlikto samaksāto sabiedrību ienākuma nodokli, tiktu ņemti vērā arī iepriekšējie netiešie sabiedrību ienākuma nodokļa maksājumi, nosakot uzliktā sabiedrību ienākuma nodokļa apmēru?

Ja atbilde uz 2. jautājumu ir noliedzoša, un ir nepieciešams apliecinājums par samaksāto sabiedrību ienākuma nodokli:

Vai efektivitātes princips un effet utile princips ir jāsaprot tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds tiesiskais regulējums kā AO 175. panta 2. daļas 2. punkts kopā ar EGAO 97. panta 9. daļas 3. punktu, saskaņā ar kuriem no 2004. gada 29. oktobra, neparedzot pārejas posmu atskaitāmā ārvalsts sabiedrību ienākuma nodokļa pieprasīšanai, apliecinājuma par samaksāto sabiedrību ienākuma nodokli iesniegšana vairs netiek uzskatīta par notikumu ar retroaktīvām sekām, līdz ar ko ārvalsts sabiedrību ienākuma nodokļa atskaitīšana atbilstoši spēkā esošajām tiesībām par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanu ir padarīta par neiespējamu?

Ja atbilde uz 2. jautājumu ir apstiprinoša, un nav nepieciešams apliecinājums par samaksāto sabiedrību ienākuma nodokli

Vai EKL 56. panta 1. punktā un EKL 58. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 3. punktā paredzētajai kapitāla brīvai apritei, efektivitātes principam un effet utile principam ir pretrunā tāds tiesiskais regulējums kā AO 175. panta 1. daļas 1. punkta 2. apakšpunkts, saskaņā ar kuru nodokļa apmērs ir jāgroza, ja notiek notikums ar retroaktīvām sekām kā, piemēram, tiek iesniegts apliecinājums par samaksāto sabiedrību ienākuma nodokli, un tādēļ attiecībā uz iekšzemes sabiedrību dividendēm ir iespējama sabiedrību ienākuma nodokļa atskaitīšana arī tad, ja nodokļa apmērs ir galīgi noteikts, bet attiecībā uz ārvalsts sabiedrību dividendēm tas nav iespējams bez apliecinājuma par samaksāto sabiedrību ienākuma nodokli?

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar College van Beroep voor het Bedrijfsleven (Nīderlande) 2009. gada 10. jūnija rīkojumu — Stichting Natuur en Milieu, Vereniging Mileudefensie un Vereniging Goede Waar & Co./College voor de toelating van gewasbeschermingsmiddelen en biociden,citi lietas dalībnieki: Bayer CropScience BV un Nederlandse Stichting voor Fytopharmacie

(lieta C-266/09)

2009/C 267/47

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

College van Beroep voor het Bedrijfsleven

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji

Stichting Natuur en Milieu

Vereniging Mileudefensie

Vereniging Goede Waar & Co

Atbildētāja

College voor de toelating van gewasbeschermingsmiddelen en biociden

Citi lietas dalībnieki

Bayer CropScience BV

Nederlandse Stichting voor Fytopharmacie

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2003/4/EK (1) 2. pantā minētais jēdziens “vides informācija” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas arī uz informāciju, ko augu aizsardzības līdzekļa atļaušanas (pagarināšanas) valsts procedūras ietvaros sniedz attiecībā uz pārtikas produktos vai dzērienos atļautā pesticīda, tā sastāvdaļu vai sadalīšanās produktu maksimālā daudzuma noteikšanu?

Ja šāda informācija ir uzskatāma par “vides informāciju” Direktīvas 2003/4/EK 2. panta nozīmē, kāda ir attiecība starp Direktīvas 91/414/EEK (2) 14. pantu un Direktīvu 2003/4, aplūkojot informāciju pirmā jautājuma nozīmē, it īpaši, vai Direktīvas 91/414 14. pants ir jāpiemēro vienīgi tad, ja tas neietekmē Direktīvas 2003/4 4. panta 2. punktā noteiktos pienākumus?

Ja no atbildes uz pirmo un otro jautājumu izriet, ka atbildētājai šajā lietā ir jāpiemēro Direktīvas 2003/4 4. pants, vai 4. panta piemērošanas sekas ir tādas, ka šajā normā noteiktā prasība sabiedrības intereses informācijas izpaušanā pretstatīt īpašajām interesēm izpaušanas atteikumā ir īstenojama tiesību piemērošanas līmenī, vai tas var notikt arī valsts likumdošanas līmenī?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 26. lpp.).

(2) Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvā par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 1. lpp.).

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Court of Session (Skotija), Edinburga (Apvienotā Karaliste) 2009. gada 14. jūlija lēmumu — Macdonald Resorts Limited/The Commisioners for Her Magesty's Revenue and Customs

(lieta C-270/09)

2009/C 267/48

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Session (Skotija), Edinburga

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Macdonald Resorts Limited

Atbildētājs: The Commisioners for Her Magesty's Revenue and Customs

Prejudiciālie jautājumi

Ja saskaņā ar kluba statūtu noteikumiem un attiecīgajiem līgumiem MRL piešķir līgumtiesības (“tiesības uz punktiem”), kas ļauj pircējam saņemt punktus, kurus var apmainīt jebkurā gadā pret dzīvošanu daļlaika lietojuma tiesību mītnē un tās izmantošanu MRL ēkās, vai šo tiesību piešķiršanas faktu ir jāuzskata par:

a)	nekustamā īpašuma iznomāšanu vai izīrēšanu Sestās PVN Direktīvas 13.B panta b) apakšpunkta (pašreiz — Direktīvas 2006/112/EK (1) 135. panta 1. punkta 1) apakšpunkts) nozīmē; vai

b)	kluba biedra statusa piešķiršanu; vai

c)	kādu citu darījumu?

Vai šādi elementi var ietekmēt atbildi uz pirmo jautājumu?

a)	dažos gadījumos līgumtiesības tiek iegūtas apmaiņā pret MRL klienta nodotajām jau pastāvošajām lietojuma tiesībām daļlaika lietojuma mītnēs, kas atrodas konkrētā vietā, uz vienu vai vairākām konkrētām nedēļām;

klients var nolemt konkrētā gada laikā pilnībā vai daļēji izmantot punktus, uz kuriem tam ir tiesības par šo gadu, pret tiesībām izmantot [mītni], bet drīzāk palielināt to punktu skaitu, uz kuriem tam ir tiesības nākamajā gadā, vai saskaņā ar līguma noteikumiem, kas ir paredzēti konkrētā tekošā gada kārtībā, palielināt to punktu skaitu, kuru tas var iegūt šajā gadā, tos “aizņemoties” no punktiem, kas tam tiks piešķirti nākamajā gadā;

c)	nekustamais īpašums, kas veido dzīvojamo fondu, var mainīties no brīža, kad tiesības uz punktiem ir iegūtas, līdz brīdim, kad tās tiek mainītas pret tiesībām izmantot īpašumu;

d)	punktu skaitu, kuru klients ir tiesīgs saņemt katru gadu, to sniedzējs var mainīt saskaņa ar līguma noteikumiem, kas ir paredzēti shēmā;

e)	ik pa laikam prasītājs var veikt vajadzīgās darbības, lai tiesību uz punktiem īpašnieki varētu piekļūt ārējām daļlaika lietojuma tiesību apmaiņas programmām;

f)	ik pa laikam prasītājs var veikt vajadzīgās darbības, lai tiesību uz punktiem īpašnieki varētu samainīt savus punktus pret izmitināšanu viesnīcās, kuras pārvalda prasītājs, vai pret cita veida viņa sniegtajām priekšrocībām.

Vai iepriekš 1. un 2. jautājumā aprakstītie pakalpojumi, kurus sniedz nodokļu maksātājs, ir:

a)	“ar nekustamo īpašumu saistīts pakalpojums” Sestās PVN direktīvas 9. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē (pašreiz — Direktīvas 2006/112/EK 45. pants);

gadījumā, ja uz trešā jautājuma a) punktu tiek sniegta apstiprinoša atbilde, kā ir jānosaka pakalpojumu sniegšanas vieta gadījumos, kad kluba biedri izmanto savas līgumtiesības, dzīvojot daļlaika lietojuma tiesību mītnēs vairākās dalībvalstīs, un ja nav zināms, kuru mītni tie izmantos pakalpojumu sniegšanas brīdī?

(1) Padomes 2006. gada 28 novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.).

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/27

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Rechtbank Haarlem (Nīderlande) 2009. gada 16. jūlija rīkojumu — Premis Medical BV/Inspecteur van de Belastingdienst/Douane Rotterdam, kantoor Rotterdam Laan op Zuid

(lieta C-273/09)

2009/C 267/49

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Haarlem

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Premis Medical BV

Atbildētājs: Inspecteur van de Belastingdienst/Douane Rotterdam, kantoor Rotterdam Laan op Zuid

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Komisijas 2004. gada 15. aprīļa Regula (EK) Nr. 729/2004 (1) (OV L 113, 5. lpp.), ar labojumiem, kas izdarīti 2004. gada 7. maija OV L 173, 9. lpp., ir spēkā tādā izpratnē, ka spēkā esošais pielikums ir labojumam pievienotais pielikums? Apstiprinošas atbildes gadījumā:

2)	Vai Komisijas 2004. gada 15. aprīļa Regula (EK) Nr. 729/2004, ar labojumiem, kas izdarīti 2004. gada 7. maija OV L 173, 9. lpp., nav spēkā esoša, jo Komisija šajā Regulā ir ierobežojusi pozīcijas 9021 piemērošanu? Apstiprinošas atbildes gadījumā:

3)	Vai Komisijas 2004. gada 15. aprīļa Regula (EK) Nr. 729/2004, ar labojumiem, kas izdarīti 2004. gada 7. maija OV L 173, 9. lpp., nav spēkā esoša, jo Komisija ir nepareizi klasificējusi rolatoru kombinētajā nomenklatūrā?

(1) Komisijas 2004. gada 15. aprīļa Regula (EK) Nr. 729/2004 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV L 113, 5. lpp.)

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/28

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Oberlandesgericht München (Vācija) 2009. gada 20. jūlija rīkojumu — Privater Rettungsdienst und Krankentransport Stadler/Zweckverband für Rettungsdienst und Feuerwehralarmierung Passau — Piedaloties: Malteser Hilfsdienst e.V. un Bayerisches Rotes Kreuz

(lieta C-274/09)

2009/C 267/50

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht München

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Privater Rettungsdienst und Krankentransport Stadler

Atbildētāja: Zweckverband für Rettungsdienst und Feuerwehralarmierung Passau

Piedaloties: Malteser Hilfsdienst e.V. un Bayerisches Rotes Kreuz

Prejudiciālie jautājumi

Atbilstoši EKL 234. panta 1. punktam Eiropas Kopienu Tiesai prejudiciālā nolēmuma sniegšanai tiek uzdoti šādi jautājumi par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (1) (turpmāk tekstā — “Direktīva”), interpretāciju:

Vai pakalpojumu līgums (šajā gadījumā glābšanas dienesta pakalpojumi), saskaņā ar kuru līgumslēdzējas iestādes atlīdzību nemaksā tieši pakalpojuma sniedzējam, bet

a)	atlīdzība par [pakalpojuma] sniegšanu tiek noteikta pārrunu ceļā starp pakalpojumu sniedzēju un trešajām personām, kas savukārt arī ir līgumslēdzējas iestādes (šajā gadījumā sociālās apdrošināšanas iestādes),

b)	gadījumā, ja netiek panākta vienošanās, lēmumu pieņem speciāli šādam gadījumam paredzēta šķīrējtiesa, kuras lēmumu pārbauda valsts tiesas, un

c)	atlīdzību tieši nemaksā pakalpojuma saņēmēji, bet gan regulāros maksājumos to maksā centrālais norēķinu birojs, kura pakalpojumus pakalpojuma sniedzējam ir jāizmanto saskaņā ar likuma normām,

tādēļ vien ir uzskatāms par pakalpojumu koncesiju Direktīvas 1. panta 4. punkta izpratnē, nevis par pakalpojuma valsts līgumu [publiskā iepirkuma līgumu] Direktīvas 1. panta 2. punkta a) un d) apakšpunkta izpratnē?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai pakalpojumu koncesija pastāv tādā gadījumā, ja ar attiecīgo publisko pakalpojumu saistītais uzņēmējdarbības risks ir ierobežots, jo

a)	saskaņā ar likumu atlīdzību par sniegto pakalpojumu veido uz uzņēmējdarbības pamatprincipiem balstītas izmaksas, kas atbilst pakalpojuma sniegšanai pienācīgā kvalitātē, ekonomiskai un taupīgai uzņēmuma vadībai, kā arī efektīvai darba organizācijai,

b)	atlīdzību par pakalpojuma sniegšanu maksā maksātspējīgas sociālās apdrošināšanas iestādes, un

c)	tiek nodrošināta zināma līgumā noteiktā pakalpojuma sniegšanas ekskluzivitāte,

taču pakalpojuma sniedzējs šo ierobežoto risku pārņem pilnā apmērā?

(1) OV L 134, 114. lpp.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/28

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Raad van State (Beļģija) 2009. gada 21. jūlija rīkojumu — Brussels Hoofdstedelijk Gewest u.c./Vlaamse Gewest. Persona, kas iesaistījusies lietā: Brussels International Airport Company NV, šobrīd The Brussels Airport Company NV

(lieta C-275/09)

2009/C 267/51

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Brussels Hoofdstedelijk Gewest u.c.

Atbildētājs: Vlaamse Gewest

Persona, kas iesaistījusies lietā: Brussels International Airport Company NV, tagad The Brussels Airport Company NV

Prejudiciālie jautājumi

Ja lidostas, kur pamata skrejceļa garums ir 2 100 m vai vairāk, infrastruktūras izveidei, no vienas puses, un šādas lidostas apsaimniekošanai, no otras puses, tiek prasītas dažādas atļaujas un šī pēdējā minētā atļauja — vides atļauja — tiek izsniegta tikai uz noteiktu laikposmu, tad vai jēdziens “būve” Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EEK (1) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvu 97/11/EK, pielikuma 7. punkta a) apakšpunkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka ietekmes uz vidi novērtējums ir jāveic ne tikai attiecībā uz infrastruktūras izveidi, bet arī lidostas apsaimniekošanu?

Vai pienākums veikt minēto ietekmes uz vidi novērtējumu attiecas arī uz vides atļaujas termiņa pagarināšanu lidostai, t.i., gadījumā, ja termiņa pagarināšana vienlaicīgi nav saistīta ar izmaiņām apsaimniekošanā vai tās paplašināšanu, tāpat kā gadījumā, kad šādas izmaiņas vai paplašināšana tiek plānota?

Vai pienākums veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, ja vides atļaujas termiņš lidostai tiek pagarināts, ir jāvērtē citādi, ja ietekmes uz vidi novērtējums ir jau veikts pirms tam, piemēram, saistībā ar apsaimniekošanas atļaujas izsniegšanu, vai ja brīdī, kad Kopienu vai valsts likumdevējs ieviesa ietekmes uz vidi novērtēšanas pienākumu, lidosta jau tika apsaimniekota?

(1) OV L 175, 40. lpp.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/29

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar High Court of Justice (Chancery Division) (England and Wales) 2009. gada 20. jūlija rīkojumu — T Mobile (UK) Ltd/The Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

(lieta C-276/09)

2009/C 267/52

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (Chancery Division) (England and Wales)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: T-Mobile (UK) Ltd

Atbildētājs: The Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

Prejudiciālie jautājumi

Kādas ir pakalpojuma, kurš ir atbrīvots no nodokļa un kura “mērķis ir pārskaitīt naudas līdzekļus un radīt juridiskās un finansiālās situācijas izmaiņas”, pazīmes?

Īpaši:

a)	Vai atbrīvojums ir piemērojams pakalpojumiem, kuri citādi būtu jāveic kādai no finanšu iestādēm, kuras i) debitē vienu kontu, ii) attiecīgi kreditē otru kontu, vai iii) veic starpuzdevumu starp i) un ii) posmiem?

b)	Vai atbrīvojums ir piemērojams pakalpojumiem, kuru izpildē neietilpst tādu uzdevumu veikšana kā viena konta debetēšana un otra konta attiecīga kreditēšana, tomēr kuri gadījumā, ja notiek līdzekļu pārskaitīšana, var tikt uzskatīti par šī pārskaitījuma iemeslu?

Vai Sestās direktīvas (1) 13. panta B daļas d) punkta 3. apakšpunktā paredzētais atbrīvojums “darījumiem, kas skar maksājumus vai pārskaitījumus” ir piemērojams pakalpojumam, ar kuru tiek saņemti un apstrādāti tādi maksājumi ar kredītkartēm un debetkartēm, kādus nodokļu maksātājs ir veicis šajā gadījumā? Vai, ja nodokļu maksātāja veikta norēķinu failu nosūtīšana katras dienas beigās automātiski izraisa klienta konta debitēšanu un nodokļu maksātāja konta kreditēšanu, šie pakalpojumi ietilpst 13. panta B daļas d) punkta 3. apakšpunkta piemērošanas jomā?

3)	Vai atbilde uz 2. jautājumu ir atkarīga no tā, vai nodokļu maksātājs pats iegūst autorizācijas kodus pārsūtījumu veikšanai vai arī iegūst šos kodus, izmantojot savas saņēmējbankas starpniecību?

Vai Sestās direktīvas 13. panta B daļas d) punkta 1. apakšpunktā paredzētais atbrīvojums “kredīta starpniecībai” attiecas uz tādiem pakalpojumiem, kādus nodokļu maksātājs sniedz šajā gadījumā par kredītkartes maksājumiem, ja šo pakalpojumu rezultātā klienta kredītkartes konts tiek debitēts ar turpmāku kredīta summu?

5)	Vai atbrīvojums “darījumiem, kas skar maksājumus [vai] pārskaitījumus” ir piemērojams pakalpojumiem, ar kuriem tiek saņemti un apstrādāti maksājumi, kuri ir veikti, izmantojot trešās puses pārstāvjus, kādus nodokļu maksātājs piedāvā, šajā gadījumā izmantojot pastu un PayPoint?

6)	Vai atbrīvojums “darījumiem, kas skar maksājumus [vai] pārskaitījumus” ir piemērojams pakalpojumiem, ar kuriem tiek saņemti un apstrādāti maksājumi, kuri ir veikti, izmantojot čeku, kurš ir nosūtīts nodokļu maksātājam vai viņa pārstāvim, un kuri ir jāapstrādā nodokļu maksātājam un viņa bankai?

7)	Vai atbrīvojums “darījumiem, kas skar maksājumus [vai] pārskaitījumus” ir piemērojams tādiem pakalpojumiem, kādus nodokļu maksātājs sniedz šajā lietā, vai maksājumu saņemšanai un apstrādei, kuri tiek veikti bankas kasē, lai, izmantojot bankas sistēmu, kreditētu nodokļu maksātāja bankas kontu?

Kādi īpaši faktori ir jāņem vērā, izlemjot, vai maksa (maksājuma apstrādes maksa šajā lietā), kuru nodokļu maksātājs piemēro savam klientam saskaņā ar klienta veikto izvēli veikt maksājumu nodokļu maksātājam, izmantojot noteiktu maksāšanas metodi, un kas katrā gadījumā ir noteikta līguma dokumentā un atsevišķi uzrādīta klientam izsniegtā rēķinā, ir uzskatāma par atsevišķu pakalpojuma sniegšanu PVN mērķiem?

(1) Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.).

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/30

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Court of Session (Scotland), Edinburgh (Apvienotā Karaliste) 2009. gada 21. jūlija rīkojumu — The Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs/RBS Deutschland Holdings GmbH

(lieta C-277/09)

2009/C 267/53

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Session (Scotland), Edinburgh

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: The Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

Atbildētāja: RBS Deutschland Holdings GmbH

Prejudiciālie jautājumi

Ņemot vērā šīs lietas apstākļus, proti, to, ka:

a)	Apvienotajā Karalistē dibinātas bankas meitas uzņēmums Vācijā Apvienotajā Karalistē iepirka automašīnas, lai tās nodotu līzingā nesaistītai sabiedrībai Apvienotajā Karalistē, un par šīm iegādēm samaksāja pievienotās vērtības nodokli;

saskaņā ar attiecīgo Apvienotās Karalistes tiesisko regulējumu piegādes automašīnu nomas veidā tika uzskatītas par pakalpojumu sniegšanu, kas veikta Vācijā un par kuru līdz ar to nav maksājams pievienotās vērtības nodoklis Apvienotajā Karalistē; atbilstoši Vācijas tiesībām šīs piegādes tika uzskatītas par Apvienotajā Karalistē notikušām preču piegādēm, par kurām tādējādi nav maksājams pievienotās vērtības nodoklis Vācijā; rezultātā par šīm piegādēm nevienā no šīm dalībvalstīm netika samaksāts nodoklis;

c)	Apvienotajā Karalistē dibinātā banka izvēlējās savu meitas uzņēmumu Vācijā kā iznomātāju un noteica līzinga saistību ilgumu ar mērķi saņemt tādu nodokļu priekšrocību, ka par nomas maksājumiem nav jāmaksā PVN,

vai Sestās direktīvas (1) 17. panta 3. punkta a) apakšpunkts (šobrīd — galvenās PVN direktīvas 169. panta a) punkts) ir jāinterpretē tādējādi, ka Apvienotās Karalistes nodokļu iestādēm ir tiesības meitas uzņēmumam Vācijā neatskaitīt PVN, kuru tas par automašīnu iegādi ir samaksājis Apvienotajā Karalistē?

2)	vai, lai atbildētu uz pirmo jautājumu, valsts tiesai ir jāizvērtē arī ļaunprātīgas rīcības aizlieguma principa iespējamā piemērojamība?

vai — apstiprinošas atbildes uz otro jautājumu gadījumā — priekšnodokļa, kas samaksāts par automašīnu iegādi, atskaitīšana ir pretrunā attiecīgo Sestās direktīvas noteikumu mērķim un tādējādi izpilda pirmo nosacījumu, lai rīcību uzskatītu par ļaunprātīgu, kā tas norādīts Eiropas Kopienu Tiesas sprieduma lietā C-255/02 Halifax u.c. 74. punktā, kā vienu no principiem ņemot vērā nodokļu neitralitātes principu?

vai — apstiprinošas atbildes uz otro jautājumu gadījumā — tiesai ir jāuzskata, ka darījumu galvenais mērķis ir iegūt nodokļu priekšrocības tādējādi, ka ir izpildīts otrais nosacījums, lai rīcību uzskatītu par ļaunprātīgu, kā tas norādīts iepriekš minētā Eiropas Kopienu Tiesas sprieduma 75. punktā, gadījumā, kad komercdarījumā starp sabiedrībām, kuras veic savu saimniecisko darbību rokas stiepiena attālumā, izvēle par labu meitas uzņēmumam Vācijā, lai tas nodotu līzingā automašīnas patērētājam Apvienotajā Karalistē, un līzinga noteikumu izvēle ir izdarīta ar mērķi iegūt tādu nodokļu priekšrocību, ka par nomas maksājumiem nav jāmaksā atlikušais nodoklis?

(1) Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.).

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/31

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bundesgerichtshof (Vācija) 2009. gada 24. jūlija rīkojumu — kriminālprocess pret R

(lieta C-285/09)

2009/C 267/55

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Lietas dalībnieks pamata procesā

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes Sestās direktīvas 77/388/EEK (1) 28.c panta A daļas a) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka ir jāatsaka piešķirt atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk tekstā — “PVN”) precēm, kas piegādātas šīs normas izpratnē, ja piegāde faktiski ir notikusi, bet pamatojoties uz objektīviem apstākļiem ir konstatējams, ka pārdevējs, kurš ir nodokļu maksātājs

a)	zināja, ka ar šo piegādi viņš piedalās preču apritē, kuras mērķis ir izvairīties no PVN maksāšanas, vai

b)	ir veicis darbības, kuru mērķis ir slēpt patiesā ieguvēja identitāti, lai viņam vai kādai trešajai personai radītu iespēju izvairīties no PVN maksāšanas?

(1) Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.).

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/31

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Hof van Cassatie van België (Beļģija) 2009. gada 29. jūlijā rīkojumu — Vlaamse Gemeenschap/M. Baesen

(lieta C-296/09)

2009/C 267/57

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van Cassatie van België

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Vlaamse Gemeenschap

Atbildētājs: M. Baesen

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Regulas Nr. 1408/71 (1) 13. panta 2. punkta d) apakšpunkta piemērošanas nolūkos jēdziens “civildienesta ierēdņi un tiem pielīdzinātās personas” ir jāinterpretē, pamatojoties uz to valsts sociālā nodrošinājuma sistēmu, pie kuras pieder attiecīgā persona?

Ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša, vai attiecīgo personu, kuru uz darba līguma pamata nodarbina valsts sektora darba devējs un kura saskaņā ar valsts sociālā nodrošinājuma sistēmu, ko piemēro noteiktām sociālā nodrošinājuma jomām regulas 4. panta 1. punkta izpratnē, pieder darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma sistēmai, lai gan attiecībā uz regulas 4. panta 1. punkta e) apakšpunktā norādītajām sociālā nodrošinājuma jomām tai piemēro īpašo civildienesta ierēdņu sistēmu, ir jāuzskata par civildienesta ierēdņiem pielīdzinātu personu Regulas Nr. 1408/71 13. panta 2. punkta d) apakšpunkta izpratnē?

(1) Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 2. lpp.).

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/32

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Fővárosi Bíróság Gazdasági Kollégiuma (Ungārija) 2009. gada 29. jūlija rīkojumu — RANI Slovakia s.r.o./Hankook Tire Magyarország Kft.

(lieta C-298/09)

2009/C 267/58

Tiesvedības valoda — ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Bíróság Gazdasági Kollégiuma

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: RANI Slovakia s.r.o.

Atbildētāja: Hankook Tire Magyarország Kft.

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvas 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (1) preambulas deviņpadsmito apsvērumu, ņemot vērā Romas līguma 3. panta c) punktu un 59. pantu, var interpretēt tādējādi, ka saistībā ar pagaidu darbavietu [pagaidu darba aģentūru] darbību dalībvalsts drīkst savās valsts tiesībās brīvi noteikt prasības, kādas izvirzāmas darba devējam (uzņēmumam), lai tas varētu veikt šādu darbību attiecīgās dalībvalsts teritorijā un tādējādi ar pagaidu darba aģentūru darbību ļaut nodarboties tikai sabiedrībām, kuru juridiskā adrese atrodas valsts teritorijā?

2)	Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/71/EK 1. panta 4. punktu var interpretēt tādējādi, ka saistībā ar atļauju darbības veikšanai attieksme pret attiecīgajā dalībvalstī reģistrētajiem uzņēmumiem drīkst būt labvēlīgāka par to, kuru saņem citā dalībvalstī reģistrēti uzņēmumi?

Vai Romas līguma 59., 62. un 63. pantu, tos skatot kopumā, var interpretēt tādējādi, ka pievienošanās Eiropas Savienībai brīdī pastāvošie ierobežojumi drīkst turpināt pastāvēt un nav uzskatāmi par Kopienu tiesībām neatbilstošiem, kamēr Padome nav pieņēmusi programmu, kurā noteikti liberalizācijas nosacījumi attiecībā uz šo pakalpojumu veidu, vai minētās programmas īstenošanai vajadzīgās direktīvas?

Gadījumā, ja uz iepriekš izklāstītajiem jautājumiem tiek atbildēts noliedzoši, vai ir kādas vispārējas intereses, kas pamatotu ierobežojumu, atbilstoši kuram pagaidu darba aģentūru darbību drīkst veikt tikai uzņēmumi, kuru juridiskā adrese ir reģistrēta attiecīgajā dalībvalstī, un kas tādējādi ļautu uzskatīt, ka minētais ierobežojums ir saderīgs ar Romas līguma 59. un 65. pantu?

(1) OV L 18, 21.01.1997., 1. lpp.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/32

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Nejvyšším správním soudem (Čehijas Republika) 2009. gada 30. jūlija rīkojumu — DAR Duale Abfallwirtschaft und Verwertung Ruhrgebiet GmbH/Ministerstvo životního prostředí

(lieta C-299/09)

2009/C 267/59

Tiesvedības valoda — čehu

Iesniedzējtiesa

Nejvyšším správním soudem

Lietas dalībnieki pamata procesā

Kasācijas sūdzības iesniedzējs: DAR Duale Abfallwirtschaft und Verwertung Ruhrgebiet GmbH

Atbildētāja: Ministerstvo životního prostředí

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1993. gada 1. februāra Regulas (EEK) Nr. 259/93 par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās (1) 2. panta i) un k) punkts kopā ar Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīvas 75/442/EEK par atkritumiem (2) 1. panta e) un f) punktu un šīs direktīvas IIA pielikuma D10 punktu un IIB pielikuma R1 punktu ir interpretējami tādējādi, ka pirmais no kritērijiem, ko Tiesa ir noteikusi savā 2003. gada 13. februāra spriedumā lietā C-458/00 Komisija/Luksemburga, Recueil, I-1553. lpp., lai atkritumu sadedzināšanu varētu uzskatīt par atkritumu pārstrādi enerģijas ražošanai minētās direktīvas IIB pielikuma R1 punkta izpratnē (tas ir, darbības galvenajam mērķim ir jābūt, lai ar atkritumi tiktu izmantoti lietderīgi, proti, enerģijas ieguvei), var tikt izpildīts arī gadījumā, kad nepastāv neviens no apstākļiem, ko Tiesa šajā spriedumā ir minējusi kā faktorus, kuri liecina par atkritumu pārstrādi, proti, kad ražotnes, kurā atkritumi ir sadedzināmi, apsaimniekotājs atkritumu piegādātājam neveic samaksu par darbību un ražotne nav tehniski piemērota, lai atkritumu trūkuma gadījumā darbību veiktu, balstoties uz primārajiem enerģijas avotiem?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir pozitīva, kādos apstākļos šādā gadījumā darbību var uzskatīt par atkritumu pārstrādi?

Vai maksājumu aspektu par darbībām ar atkritumiem var pavisam ignorēt vai, lai darbību uzskatītu par atkritumu pārstrādi, ir nepieciešams vismaz, lai ražotnes apsaimniekotāja gūtie ienākumi no siltumenerģijas vai elektroenerģijas, kas iegūtas, sadedzinot noteiktu daudzumu atkritumu, pārdošanas pārsniegtu ražotnes apsaimniekotāja maksājumus par saņemtajiem atkritumiem?

Attiecībā uz atkritumu saņēmēja ražotnes raksturu, vai to var uzskatīt par pietiekošu faktoru, kas attiecībā uz atkritumu pārstrādes darbību norāda, ka lēmumā, ar kuru ir atļauta ražotnes darbība, tā ir oficiāli klasificēta kā atkritumu pārstrādes ražotne enerģijas nolūkos un ka ražotnes apsaimniekotājs ir ar līgumu uzņēmies sniegt tīklā noteiktu apjomu siltumenerģijas un saņemtu līgumisko sodu, ja šis pienākums netiktu izpildīts, vai tas ir minimāls nosacījums, ka, lai darbību vērtētu kā atkritumu pārstrādi, ražotnes apsaimniekotājam no tiesiskā, tehniskā un ekonomiskā viedokļa jābūt spējīgam vismaz īslaicīgi darbināt ražotni ar citu kurināmo, nevis atkritumiem?

(1) OV L 30, 1. lpp.

(2) OV L 194, 39. lpp.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/34

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Raad van State (Nīderlande) 2009. gada 3. augusta rīkojumu — Vicoplus SC PUH/Minister van Sociale Zaken en Werkgelegenheid

(lieta C-307/09)

2009/C 267/62

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Vicoplus SC PUH

Atbildētājs: Minister van Sociale Zaken en Werkgelegenheid

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 49. un 50. pants ir interpretējami tādejādi, ka ar tiem nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā Wet arbeid vreemdelingen 2. pantu apvienojumā ar Wet arbeid vreemdelingen īstenošanas noteikumu 1e. panta 1. punkta c) apakšpunktu, saskaņā ar kuru, lai nosūtītu darba ņēmējus Direktīvas 96/71/EK (1) 1. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ir nepieciešama darba atļauja?

2)	Ar kādu kritēriju palīdzību var noteikt, ka runa ir par darba ņēmēju nosūtīšanu Direktīvas 96/71/EK 1. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV 1997, L 18, 1. lpp.)

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/34

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Raad van State (Nīderlande) 2009. gada 3. augusta rīkojumu — B.A.M. Vermeer Contracting sp. zoo/Minister van Sociale Zaken en Werkgelegenheid

(lieta C-308/09)

2009/C 267/63

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: B.A.M. Vermeer Contracting sp. zoo

Atbildētājs: Minister van Sociale Zaken en Werkgelegenheid

Prejudiciālie jautājumi

2)	Ar kādu kritēriju palīdzību var noteikt, ka runa ir par darba ņēmēju nosūtīšanu Direktīvas 96/71/EK 1. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV 1997, L 18, 1. lpp.)

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/34

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Raad van State (Nīderlande) 2009. gada 3. augusta rīkojumu — Olbek Industrial Services sp. zoo/Minister van Sociale Zaken en Werkgelegenheid

(lieta C-309/09)

2009/C 267/64

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Olbek Industrial Services sp. zoo

Atbildētājs: Minister van Sociale Zaken en Werkgelegenheid

Prejudiciālie jautājumi

2)	Ar kādu kritēriju palīdzību var noteikt, ka runa ir par darba ņēmēju nosūtīšanu Direktīvas 96/71/EK 1. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē?

(1) Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV 1997, L 18, 1. lpp.)

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/35

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Oberster Gerichtshof (Austrija) 2009. gada 7. augusta rīkojumu — Stadt Graz/Strabag AG, Teerag-Asdag AG, Bauunternehmung Granit GesmbH

(lieta C-314/09)

2009/C 267/65

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Stadt Graz

Atbildētāja: Strabag AG, Teerag-Asdag AG, Bauunternehmung Granit GesmbH

Prejudiciālie jautājumi

Vai valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru zaudējumu atlīdzības prasībai, pamatojoties uz to, ka pasūtītājs ir pārkāpis Kopienu publiskā iepirkuma tiesības, tiek noteikts nosacījums, ka ir pierādīta vaina, ir pretrunā Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvas 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (1), 1. panta 1. punktam un 2. panta 1. punkta c) apakšpunktam vai citām šīs direktīvas normām arī tad, ja šis tiesiskais regulējums tiek piemērots tādējādi, ka principā tiek pieņemta pasūtītājas iestādes vaina un tiek izslēgta tās iespēja atsaukties uz individuālu spēju trūkumu un tādējādi uz subjektīvas vainas šajā sakarā neesamību?

Ja atbilde uz 1. jautājumu ir noliedzoša:

Vai Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvas 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām, 2. panta 7. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā noteiktās prasības nodrošināt, lai par izskatīšanas procedūru atbildīgo iestāžu lēmumus varētu efektīvi izpildīt, izpratnē tas ir saistošs visiem procedūras dalībniekiem, tostarp pasūtītājam?

Ja atbilde uz 2. jautājumu ir apstiprinoša:

Vai atbilstoši Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvas 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām, 2. panta 7. punktam ir pieļaujams, ka pasūtītājs neievēro par izskatīšanas procedūru atbildīgās iestādes spēkā esošu lēmumu vai, attiecīgi, tam ir pat tāds pienākums; ja atbilde ir apstiprinoša, pie kādiem nosacījumiem ?

(1) OV L 395, 33. lpp.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/35

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bundesgerichtshof (Vācija) 2009. gada 10. augusta rīkojumu — MSD Sharp & Dohme GmbH/Merckle GmbH

(lieta C-316/09)

2009/C 267/66

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: MSD Sharp & Dohme GmbH

Atbildētāja: Merckle GmbH

Prejudiciālie jautājumi

Uzdot Eiropas Kopienu Tiesai par Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvas 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (1), ar pēdējiem grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Direktīvu 2008/29/EK (2), interpretāciju šādu jautājumu prejudiciāla nolēmuma sniegšanai:

Vai Direktīvas 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm 88. panta 1. punkta a) apakšpunkts attiecas arī uz recepšu zāļu reklāmu iedzīvotājiem, ja tā satur tikai tās ziņas, kas ir iesniegtas iestādei, kas izsniedz atļauju, atļaujas saņemšanas procedūrā un turklāt ir pieejamas ikvienam, kas iegādājas šīs zāles, un ja šīs ziņas ieinteresētajai personai netiek piedāvātas uzmācīgi, bet ir pieejamas internetā tikai tām personām, kas pašas tās meklē?

(1) OV L 311, 67. lpp.

(2) OV L 81, 51. lpp.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/36

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2009. gada 10. jūnija spriedumu apvienotajās lietās T-396/05 un T-397/05 ArchiMEDES/Komisija 2009. gada 10. augustā iesniegusi ArchiMEDES

(lieta C-317/09 P)

2009/C 267/67

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Architecture, Microclimat, Énergies Douces Europe et Sud, sarl (ArchiMEDES) (pārstāvis — P.-P. Van Gehuchten, advokāts)

Cita lietas dalībniece: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

ArchiMEDES lūdz Eiropas Kopienu Tiesu atcelt 2009. gada 10. jūnijā pasludināto Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas spriedumu apvienotajās lietās T-396/05 un T–397/05 un apmierināt tās pirmajā instancē iesniegtos prasījumus, ar kuriem tā lūdza:

—	atcelt Komisijas 2005. gada 5. oktobra vēstulē ietverto lēmumu par abpusējo parādu ieskaitu, kas apelācijas sūdzības iesniedzējai paziņots 2005. gada 10. oktobrī, kā arī

—	atcelt 2005. gada 30. augusta vēstulēs ietverto lēmumu par maksājumu atgūšanu un 2005. gada 23. augusta debeta rēķinu Nr. 3240705638, kas apelācijas sūdzības iesniedzējai paziņoti 2005. gada 2. septembrī,

—	atzīt par spēkā neesošu Komisijas lēmumu ar 2005. gada 30. augustu izbeigt līgumu,

—	piespriest Komisijai samaksāt EUR 125 906, pieskaitot šai summai likumiskos nokavējuma procentus kopš 2002. gada 12. februāra,

—	pakāroti piespriest Komisijai samaksāt EUR 103 551,90, pieskaitot šai summai likumīgos nokavējuma procentus kopš 2002. gada 12. februāra,

un piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

ArchiMEDES savas apelācijas sūdzības pamatojumā izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu par tās prasījumu, kura mērķis ir panākt Komisijas 2005. gada 5. oktobra vēstulē ietvertā lēmuma par parādu ieskaitu atcelšanu, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi EKL 230. pantu, Francijas Civilkodeksa 1291. pantu un pārsūdzētajā spriedumā ir pieļāvusi kļūdu pamatojumā vai nav to norādījusi. Pēc tās domām, lēmums par ieskaitu esot apstrīdams EKL 230. panta izpratnē un Komisijas šajā gadījumā paziņotais lēmums esot pieņemts, neievērojot nosacījumus, kas paredzēti Francijas Civilkodeksa 1291. pantā, kurš ir piemērojams starp ArchiMEDES un Komisiju noslēgtajam līgumam, saskaņā ar kuru parāda apstrīdēšanas gadījumā parāds kļūst galīgs tikai ar brīdi, kad tiek pasludināts spriedums piespriest parādniekam samaksāt kreditoram minēto parādu. Pirmās instances tiesa, nospriežot, ka apelācijas sūdzības iesniedzējai vairs nebija intereses lūgt 2005. gada 5. oktobra lēmuma atcelšanu, jo tas esot nelikumīgs vienpusējs akts, līdz ar to neesot ievērojusi iepriekš minētās normas.

Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta, Pirmās instances tiesas Reglamenta 64. panta, vispārējā principa litis denuntiatio, tiesību uz aizstāvību un tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpumu, jo Pirmās instances tiesa bez pamatojuma esot atteikusies apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzējas pieteikumu par to, lai tiktu uzaicinātas citas līgumslēdzējas puses un lai spriedums tiktu attiecināts uz visām līgumslēdzējām pusēm. Šis atteikums de facto nozīmēja pieejamo līdzekļu nevienlīdzību starp tāda līguma pusēm, kurš Komisiju vieno ar daudziem partneriem, jo Komisija vajadzības gadījumā savu prasību varētu vērst pret visiem saviem līgumpartneriem, taču gadījumā, kad prasību iesniegtu kāda no līgumslēdzējām pusēm, tādas iespējas nebūtu.

Ar trešo pamatu, kurš iedalāms divās daļās, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi Civilkodeksa 1134. un 1165. pantu, aktu pierādījuma spēka principu, Līguma Nr. BU/209/95 1.1. un 10. punktu, šī paša līguma II pielikuma 2.1., 2.2., 21.1. un 21.4. punktu, kā arī tā norāda uz to, ka pārsūdzētajā spriedumā nav pamatojuma vai tas ir kļūdains. Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi iepriekš minētos noteikumus, jo, pirmkārt, tā nodalījusi dažādu līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumus, lai arī tās par Līguma Nr. BU/209/95 izpildi ir atbildīgas kopīgi un solidāri, un, otrkārt, tā apelācijas sūdzības iesniedzēju sakarā ar tās apakšuzņēmējas statusu uzskatīja par trešo personu līgumā, lai arī tā tomēr bija pilntiesīga līgumslēdzēja puse.

Ar savu ceturto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi Civilkodeksa 1134. un 1184. pantu, aktu pierādījuma spēka principu, Līguma Nr. BU/209/95 II pielikuma 5. punktu, kā arī tā norāda uz to, ka pārsūdzētajā spriedumā nav pamatojuma un tajā ir pretrunas, jo šī tiesa esot atzinusi Komisijas tiesības vienpusēji izbeigt minēto līgumu no 2005. gada 30. augusta, lai arī tā bija norādījusi, ka Komisija vairāk nekā pirms trim gadiem galīgo ziņojumu bija apstiprinājusi ar klusējot izteiktu lēmumu.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/37

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2009. gada 11. jūnija spriedumu lietā T-189/03 ASM Brescia SpA/Eiropas Kopienu Komisija 2009. gada 11. augustā iesniegusi A2A SpA, iepriekš ASM Brescia SpA

(lieta C-318/09 P)

2009/C 267/68

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: A2A SpA, iepriekš ASM Brescia SpA (pārstāvji — A. Santa Maria, A. Giardina, C. Croff, G. Pizzonia, avvocati)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt spriedumu lietā T-189/03, jo ir pārkāptas Kopienu tiesības un it īpaši EK līguma 87. pants un nav norādīts pietiekams pamatojums tiktāl, ciktāl trīs gadu atbrīvojums no uzņēmuma ienākuma nodokļa ir atzīts par valsts atbalstu;

—	atcelt spriedumu, jo ir nepareizi un pretrunīgi piemērotas Kopienu tiesības tiktāl, ciktāl trīs gadu atbrīvojums no uzņēmumu ienākuma nodokļa netika atzīts par pastāvošu valsts atbalstu;

—	atcelt spriedumu, jo ir pārkāptas Kopienu tiesības tiktāl, ciktāl tajā ir apstiprināts lēmumā paredzētās atgūšanas kārtības likumīgums, un līdz ar to

—

atcelt Lēmumu (1) daļā, kurā pārejas regulējums attiecībā uz finansiālo pienākumu turpinātību saistībā ar vietējo sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumiem ar pašvaldības kapitālu ir uzskatīts par valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu (Lēmuma 2. pants), un/vai tajā daļā, kurā ir noteikts, ka Itālijai ir pienākums atgūt attiecīgo atbalstu no tā saņēmējiem (Lēmuma 3. pants);

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pirmo pamatu A2A S.p.A. apgalvo, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi EKL 87. panta 1. punktu, kā arī nav sniegusi pietiekamu pamatojumu tiktāl, ciktāl spriedumā ir noteikts, ka trīs gadu atbrīvojums no uzņēmuma nodokļa ir uzskatāms par valsts atbalstu. Apelācijas sūdzības iesniedzēja it īpaši apgalvo, ka Komisija lēmumā nav pierādījusi, ka ir izpildītas divas EKL 87. panta 1. punktā paredzētās prasības, proti, ka ir izkropļota konkurence un radīta ietekme uz Kopienu iekšējo tirdzniecību. Pirmās instances tiesa esot nepareizi izvērtējusi apsvērumus, pamatojoties uz kuriem Komisija balstīja savu secinājumu, ka attiecīgais pasākums ir jāuzskata par “atbalstu”, kas tai bija jādara saskaņā ar “vispusīgu” pārbaudi, kā tas paredzēts Kopienu judikatūrā.

Pakārtoti, ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi EKL 88. pantu un pienākumu norādīt pamatojumu, un šajā sakarā lūdz atcelt spriedumu tajā daļā, kurā trīs gadu atbrīvojumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa tā uzskatīja par “jaunu atbalstu”. It īpaši Pirmās instances tiesa, burtiski atkārtojot Komisijas apgalvojumus, neņēma vērā, ka trīs gadu pagarinājuma periodu, kas tiek piešķirts tādiem uzņēmumiem, kuri ir ar pašvaldību kapitālu un kuri tika pārveidoti par akciju sabiedrībām, var uzskatīt par “pastāvošu atbalstu”. Savukārt tā nonāca pie pretēja rezultāta un uzskatīja, ka attiecīgais nodokļa atvieglojuma regulējums, kas bija spēkā pirms EK līguma stāšanās spēkā, ir piemērojams arī pašvaldības uzņēmumiem, kuri, kā tam piekrita arī Komisija, ir uzskatāmi par tādu ekonomisko vienību kā sabiedrības, kas izveidotas ar Likumu Nr. 142/90.

Visbeidzot, ar trešo pamatu A2A pakārtoti lūdz atcelt spriedumu, jo ir pārkāptas Kopienu tiesības un tajā noteiktie principi tiktāl, ciktāl spriedumā ir apstiprināts, ka ar lēmumu paredzētā atgūšanas kārtība ir tiesiska. Pēc apelācijas sūdzības iesniedzējas uzskatiem spriedumu būtu jāatceļ, jo tas ir pretējs iepriekš pieņemtajiem Kopienu tiesas nolēmumiem, un apstiprina, ka ir likumīga Lēmumā noteiktā vispārējā atgūšanas kārtība un būtībā atzīst, ka valsts iestādēm šajā jomā nav pilnīgi nekādas brīvības.

(1) Komisijas 2002. gada 5. jūnija Lēmums 2003/193/EK par valsts atbalstu, ko Itālija piešķīrusi sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumiem, kuru akciju vairākums pieder valstij, atbrīvojumu no nodokļiem un aizdevumu ar izdevīgākiem nosacījumiem formā (OV 2003, L 77, 21. lpp.).

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/38

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2009. gada 11. jūnija spriedumu lietā T-297/02 ACEA S.p.A./Eiropas Kopienu Komisija 2009. gada 11. augustā iesniegusi ACEA SpA

(lieta C-319/09 P)

2009/C 267/69

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: ACEA SpA (pārstāvji — L. Radicati di Brozolo, A. Giardina un T. Ubaldi, avvocati)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Kopienu Komisija, ACSM Como SpA, AEM — Azienda Energetica Metropolitana Torino — SPA

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt spriedumu lietā T-297/02 tiktāl, ciktāl tajā nav kritizēts, ka netika veikta diferencēta pārbaude vairākās situācijas, kurās bija piemērojams trīs gadu atbrīvojums no uzņēmumu ienākuma nodokļa, un tiek atzīts vispārēju un abstraktu trīs gadu atbrīvojumu par valsts atbalstu;

—	atcelt spriedumu tiktāl, ciktāl tajā trīs gadu atbrīvojums no uzņēmumu ienākuma nodokļa netika atzīts par pastāvošu atbalstu Regulas (EK) Nr. 659/1999 (1) 1. panta b) apakšpunkta v) daļas izpratnē;

—	atcelt spriedumu, jo tajā ir noteikts, ka Lēmumā (2) paredzētā atgūšanas kārtība ir likumīga;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus pirmajā un apelācijas instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda uz četriem apelācijas sūdzības pamatiem:

Saskaņā ar pirmo pamatu pieļauta kļūda EKL 88. pantā un Regulā (EK) Nr. 659/1999 paredzēto tiesību piemērošanā un spriedumā, par kuru iesniegta apelācijas sūdzība, netika minēts pietiekams pamatojums saistībā ar to, ka netika veikta diferencēta pārbaude vairākās situācijas, kurās bija piemērojams Likuma Nr. 549/1995 3. panta 70. punktā un Likuma dekrēta Nr. 331/1993 66. panta 14. punktā paredzētais trīs gadu atbrīvojums no uzņēmumu ienākuma nodokļa. Pirmās instances tiesa pieļāva kļūdu tiesību piemērošanā un nenorādīja pietiekamu pamatojumu, jo, ņemot vērā īpašos lietas apstākļus, un Komisijas rīcībā esošo informāciju, tā, ņemot vērā dažādās situācijas, kurās ir piemērojams nodokļu atbrīvojums, nekritizēja vispārējo un nepilnīgo izmeklēšanas un Komisijas apstrīdētajā lēmumā izdarīto secinājumu raksturu.

Saskaņā ar otro pamatu Pirmās instances tiesa kļūdaini ir piemērojusi EKL 87. panta 1. punktu un nav norādījusi pietiekamu pamatojumu tiktāl, ciktāl tā apstirprināja, ka trīs gadu atbrīvojums vispārēji un abstrakti ir valsts atbalsts. It īpaši Pirmās instances tiesa neveica atbilstīgu lietas apstākļu un pieņēmumu, uz kuriem Komisija balstījās, pieņemot lēmumu attiecīgo pasākumu atzīt par atbalstu, kas tai bija jādara saskaņā ar pienākumu veikt “vispusīgu” pārbaudi. Līdz ar to Pirmās instances tiesa apstiprināja Komisijas lēmumu, nepierādot, ka saistībā vismaz ar noteiktām nozarēm, kura skar atbrīvojums, divi EKL 87. panta 1. punktā minētie priekšnosacījumi ir izpildīti: ka attiecīgais pasākums var izkropļot konkurenci un negatīvi ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

Trešais pamats attiecas uz nepietiekamu un pretrunīgu pamatojumu un kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot un piemērojot EKL 88. panta 1. punktu un Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta b) apakšpunkta v) daļu, jo trīs gadu atbrīvojumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa uzskatīja par jaunu atbalstu. Pirmās instances tiesa neiebilda pret to, ka attiecīgais pasākums šajā lietā netika klasificēts kā pastāvošs atbalsts Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta b) apakšpunkta v) daļas izpratnē, lai gan, pamatojoties uz šīs lietas apstākļiem, vismaz attiecībā uz noteiktām nozarēm, kuras ietekmē trīs gadu atbrīvojums, ir nepamatoti uzskatīt, ka pasākums ir jauns atbalsts.

Ceturtais pamats attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā un neietiekamu pamatojumu attiecībā uz apstrīdētā lēmuma 3. pantā paredzētās atgūšanas kārtības tiesiskumu. Ņemot vērā lietas apstākļus, Pirmās instances tiesa kļūdījās, uzskatot, ka atgūšanas kārtība tādos terminos, kādos tā ir paredzēta lēmumā, ir piemērojama pēc iespējas plašākā veidā un bez nosacījumiem, lai gan lēmumā bija paredzēts tikai abstrakts, vispārējs un nepilnīgs nodokļa atbrīvojuma novērtējums.

(1) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.).

(2) Komisijas 2002. gada 5. jūnija Lēmums 2003/193/EK par valsts atbalstu, ko Itālija piešķīrusi sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumiem, kuru akciju vairākums pieder valstij, atbrīvojumu no nodokļiem un aizdevumu ar izdevīgākiem nosacījumiem formā (OV 2003, L 77, 21. lpp.).

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/39

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2009. gada 11. jūnija spriedumu lietā T-301/02 AEM/Komisija 2009. gada 11. augustā iesniegusi A2A SpA, iepriekš ASM Brescia SpA

(lieta C-320/09 P)

2009/C 267/70

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: A2A SpA, iepriekš ASM Brescia SpA (pārstāvji — A. Giardina, A. Santa Maria, C. Croff un G. Pizzonia, avvocati)

Cita lietas dalībniece: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt spriedumu lietā T-301/02, jo ir pārkāptas Kopienu tiesības un it īpaši EK līguma 87. pants un nav norādīts pietiekošs pamatojums tiktāl, ciktāl trīs gadu atbrīvojums no uzņēmumu ienākuma nodokļa tiek uzskatīts par valsts atbalstu;

—	atcelt spriedumu, jo ir nepareizi un pretrunīgi piemērotas Kopienu tiesības tiktāl, ciktāl trīs gadu atbrīvojums no uzņēmumu ienākuma nodokļa netika atzīts par pastāvošu valsts atbalstu;

—	atcelt spriedumu, jo ir pārkāptas Kopienu tiesības tiktāl, ciktāl tajā ir apstiprināta Lēmumā (1) paredzētās atgūšanas kārtības likumīgums; un līdz ar to

—

atzīt lēmumu par spēkā neesošu daļā, saskaņā ar kuru pārejas regulējums attiecībā uz finansiālo pienākumu turpinātību saistībā ar vietējo sabiedrisko pakalpojumu pašvaldību uzņēmumiem ir uzskatīts par nelikumīgu valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar Kopējo tirgu (Lēmuma 2. pants), un/vai tajā daļā, kurā ir noteikts, ka Itālijai ir pienākums atgūt attiecīgo atbalstu no tā saņēmējiem (Lēmuma 3. pants);

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pirmo pamatu A2A S.p.A. apgalvo, ka PIT ir pārkāpusi EKL 87. panta 1. punktu, kā arī nav sniegusi pietiekošu pamatojumu tiktāl, ciktāl spriedumā ir noteikts, ka trīs gadu atbrīvojums no uzņēmuma nodokļa ir uzskatāms par valsts atbalstu. Apelācijas sūdzības iesniedzēja it īpaši apgalvo, ka Komisija lēmumā nav pierādījusi, ka ir izpildītas divas EKL 87. panta 1. punktā paredzētās prasības, proti, ka ir izkropļota konkurence un radīta ietekme uz Kopienu iekšējo tirdzniecību. Pirmās instances tiesa esot nepareizi izvērtējusi apsvērumus, pamatojoties uz kuriem Komisija balstīja savu secinājumu, ka attiecīgais pasākums ir jāuzskata par “atbalstu”, kas tas arī faktiski bija, lai gan tai vajadzēja veikt “vispusīgu” pārbaudi, kā to pieprasa saskaņā ar Kopienu judikatūru.

Pakārtoti, ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi EKL 88. pantu un pienākumu sniegt pamatojumu, un šajā sakarā lūdz atcelt spriedumu tajā daļā, kurā trīs gadu atbrīvojumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa tā uzskatīja par “jaunu atbalstu”. It īpaši Pirmās instances tiesa, burtiski atkārtojot Komisijas apgalvojumus, neņēma vērā, ka trīs gadu pagarinājuma periodu, kas tiek piešķirts tādiem uzņēmumiem, kuri ir ar pašvaldību kapitālu un kuri tika pārveidoti par akciju sabiedrībām, var uzskatīt par “esošu atbalstu”. Savukārt tā nonāca pie pretēja rezultāta un uzskatīja, ka attiecīgais nodokļa atvieglojuma regulējums, kas bija spēkā pirms EK līguma stāšanās spēkā, ir piemērojams arī pašvaldības uzņēmumiem, kuri, kā tam piekrita arī Komisija, ir uzskatāmi par tādu ekonomisko vienību kā sabiedrības saskaņā ar Likumu Nr. 142/90.

Visbeidzot, ar trešo pamatu A2A pakārtoti lūdz atcelt spriedumu, jo ir pārkāptas Kopienu tiesības un tajā noteiktie principi tiktāl, ciktāl spriedumā ir apstiprināts, ka ar lēmumu paredzētā atgūšanas kārtība ir tiesiska. Pēc apelācijas sūdzības iesniedzējas uzskatiem spriedumu būtu jāatceļ, jo tas pretējs iepriekš pieņemtajiem nolēmumiem Kopienu judikatūrā, apstiprina, ka ir likumīga Lēmumā noteiktā vispārējā atgūšanas kārtība un būtībā atzīst, ka valsts iestāžu rīcības brīvība ir pilnīgi neesoša.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/40

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar High Court of Justice (England and Wales), Chancery Division 2009. gada 12. augusta rīkojumu — L'Oréal SA, Lancôme parfums et beauté & Cie SNC, Laboratoire Garnier & Cie, L'Oréal (UK) Limited/eBay International AG, eBay Europe SARL, eBay (UK) Limited, Stephan Potts, Tracy Ratchford, Marie Ormsby, James Clarke, Joanna Clarke, Glen Fox, Rukhsana Bi

(lieta C-324/09)

2009/C 267/71

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (England and Wales), Chancery Division

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: L'Oréal SA, Lancôme parfums et beauté & Cie SNC, Laboratoire Garnier & Cie, L'Oréal (UK) Limited

Atbildētāji: eBay International AG, eBay Europe SARL, eBay (UK) Limited, Stephan Potts, Tracy Ratchford, Marie Ormsby, James Clarke, Joanna Clarke, Glen Fox, Rukhsana Bi

Prejudiciālie jautājumi

Ja smaržu un kosmētikas testeri (t.i., paraugi, kas izmantojami produktu demonstrēšanai patērētājiem mazumtirdzniecības veikalos) un pudeles, no kurām tiek piepildīti paraugi (t.i., trauki, no kuriem nelielus produkta daudzumus var izplatīt patērētājiem bez maksas), ko nav paredzēts pārdot patērētājiem (un kas bieži vien ir marķēti ar norādi “nav paredzēts pārdošanai” vai “nav paredzēts pārdot atsevišķi”), bez maksas tiek piegādāti izplātītājiem, kam preču zīmes īpašnieks devis atļauju, vai var uzskatīt, ka šādas preces ir “laistas tirgū” Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK (1) (turpmāk tekstā — “Preču zīmju direktīva”) 7. panta 1. punkta un Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas Nr. 40/94 (2) par Kopienas preču zīmi (turpmāk tekstā — “KPZ regula”) 13. panta 1. punkta nozīmē?

2.	Vai tas, ka smaržas vai kosmētiku izpako no kastes (vai cita ārējā iepakojuma) bez preču zīmes īpašnieka piekrišanas, ir “likumīgs iemesls” preču zīmes īpašniekam iebilst pret preču turpmāku tirdzniecību bez kastes Preču zīmes direktīvas 7. panta 2. punkta un KPZ regulas 13. panta 2. punkta nozīmē?

Vai atbilde uz 2. jautājumu būs citādāka, ja:

preces izpakošanas no kastes (vai cita ārējā iepakojuma) rezultātā uz produktiem bez kastēm nebūs informācijas, kas paredzēta Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīvas 76/768/EEK (3) [par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem] (turpmāk tekstā — “Kosmētikas līdzekļu direktīva”) 6. panta 1. punktā, un it īpaši nebūtu sastāvdaļu saraksta vai “derīguma termiņa”?

b.	šādas informācijas neesamības rezultātā produktu, kam nav kastes, piedāvāšana pārdošanai vai pārdošana ir krimināltiesību pārkāpums saskaņā ar tās Kopienas dalībvalsts likumu, kurā tos piedāvā pārdošanai vai pārdod trešās personas?

4.	Vai atbilde uz 2. jautājumu būs citādāka, ja turpmāka pārdošana kaitē vai varētu kaitēt preču tēlam un tādējādi arī preču zīmes reputācijai? Apstiprinošas atbildes gadījumā, vai šādas sekas ir jāprezumē, vai arī tās ir jāpierāda preču zīmes īpašniekam?

Ja tirgotājs, kas darbojas tiešsaistes tirgū, no meklētājprogrammas operatora nopērk tiesības kā atslēgvārdu izmantot apzīmējumu, kas ir identisks reģistrētai preču zīmei, kā rezultātā meklētājprogramma lietotājam parāda apzīmējumu sponsorētā saitē uz tiešsaistes tirgus operatora interneta vietni, vai apzīmējuma parādīšanās sponsorētā saitē ir atzīstama par apzīmējuma “izmantošanu” Preču zīmes direktīvas 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta un KPZ regulas 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē?

Ja uzklikšķinot uz sponsorētās saites, kas minēta iepriekš 5. jautājumā, lietotājs tieši piekļūst tādu preču sludinājumiem vai tirdzniecības piedāvājumiem, kas identiskas tām, attiecībā uz kurām ir reģistrēta preču zīme, un uz kurām ir apzīmējums, ko interneta vietnē ievietojušas citas personas, dažas no kurām ir pretrunā preču zīmes īpašnieka tiesībām, bet dažas no kurām nav pretrunā preču zīmes īpašnieka tiesībām, jo attiecīgo preču statuss atšķiras, vai tas nozīmē, ka tiešsaistes tirgus dalībnieks izmanto apzīmējumu “attiecībā uz” neatļautām precēm Preču zīmes direktīvas 5. [panta] 1. punkta a) apakšpunkta un KPZ regulas 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē?

Ja starp precēm, kas interneta vietnē tiek reklamētas un piedāvātas tirdzniecībai un kas minētas iepriekš 6. jautājumā, ir arī preces, ko EEZ tirgū nav laidis preču zīmes īpašnieks vai kas tajā nav laistas ar preču zīmes īpašnieka piekrišanu, vai pietiek ar to, ka šādai izmantošanai ir piemērojams Preču zīmju direktīvas 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts un KPZ regulas 9. panta 1. punkta a) apakšpunkts un nav piemērojams Preču zīmju direktīvas 7. panta 1. punkts un KPZ regulas 13. panta 1. punkts, lai sludinājums vai tirdzniecības piedāvājums būtu vērsts uz patērētājiem teritorijā, uz kuru attiecas preču zīme, vai arī preču zīmes īpašniekam ir jāpierāda, ka sludinājums vai tirdzniecības piedāvājums noteikti ir saistīts ar attiecīgo preču laišanu tirgū teritorijā, uz kuru attiecas preču zīme?

8.	Vai atbildes uz 5. un 7. jautājumu būs citādākas, ja izmantošana, par kuru sūdzas preču zīmes īpašnieks, izpaustos kā apzīmējuma parādīšanās pašā tiešsaistes tirgus dalībnieka interneta vietnē, nevis sponsorētajā saitē?

Ja pietiek ar to, ka šādai izmantošanai ir piemērojams Preču zīmju direktīvas 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts un KPZ regulas 9. panta 1. punkta a) apakšpunkts un nav piemērojams Preču zīmju direktīvas 7. panta 1. punkts un KPZ regulas 13. panta 1. punkts, lai sludinājums vai tirdzniecības piedāvājums būtu vērsts uz patērētājiem teritorijā, uz kuru attiecas preču zīme:

vai šāda izmantošana nozīmē vai tā iekļauj “pakalpojuma saņēmēja piedāvātās informācijas glabāšanu” [Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvas 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū] (turpmāk tekstā — “Direktīva par elektronisko tirdzniecību”) 14. panta 1. punkta nozīmē?

ja izmantošana nav tikai un vienīgi darbības, kam ir piemērojams Direktīvas par elektronisko tirdzniecību 14. panta 1. punkts, bet tā iekļauj šādas darbības, vai tiešsaistes tirgus dalībnieks nav saucams pie atbildības tiktāl, ciktāl izmantošana sastāv no šādām darbībām, un ja tas tā ir, vai zaudējumu atlīdzību vai citu finansiālu atlīdzību var piešķirt attiecībā uz šādu izmantošanu tiktāl, ciktāl tā nav atbrīvota no atbildības iestāšanās?

gadījumā, ja tiešsaistes tirgus dalībnieks zina, ka preces tā interneta vietnē tiek reklamētas, piedāvātas pārdošanai un pārdotas, pārkāpjot reģistrētas preču zīmes, un ka šādu reģistrētu preču zīmju pārkāpumi, iespējams, turpināsies, tiem pašiem vai citiem interneta vietnes lietotājiem reklamējot, piedāvājot pārdošanai un pārdodot tādas pašas vai līdzīgas preces, vai tas ir uzskatāms par “faktiskām zināšanām” vai “ziņu iegūšanu” Direktīvas par elektronisko tirdzniecību 14. panta 1. punkta nozīmē?

10.

Ja starpnieka, piemēram, interneta vietnes operatora pakalpojumus izmanto trešā persona, lai pārkāptu reģistrētas preču zīmes īpašnieka tiesības, vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/48 (4) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (turpmāk tekstā — “Piemērošanas direktīva”) 11. pants liek dalībvalstīm nodrošināt to, ka preču zīmes īpašnieks var pieprasīt izdot rīkojumu, lai starpnieks novērš turpmākus minētās preču zīmes pārkāpumus, neļaujot turpināt konkrēto pārkāpumu, un ja tas tā ir, kādas būs attiecīgās rīkojuma sekas?

(1) Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmā direktīva 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 40, 1. lpp.).

(2) OV L 11, 1. lpp.

(3) Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīva 76/768/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem (OV L 262, 169. lpp.).

(4) OV L 157, 45. lpp.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/41

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2009. gada 11. jūnija spriedumu lietā T-300/02 AMGA/Komisija 2009. gada 17. augustā iesniegusi Iride SpA, iepriekš AMGA SpA

(lieta C-329/09 P)

2009/C 267/72

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Iride Spa, iepriekš AMGA Spa (pārstāvji — L. Radicati di Brozolo un T. Ubaldi, avvocati)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Kopienu Komisija, A2A SpA, iepriekš ASM Brescia SpA

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

atcelt lietā T-300/02 pasludināto spriedumu, jo tajā sagrozīti lietas materiālos ietvertie pierādījumi un pieļauta kļūda Pirmās instances tiesas šo pierādījumu ietvaros izdarītajos tiesiskajos secinājumos tiktāl, ciktāl tajā atzīts, ka apstrīdētais lēmums (1) nav individuāli skāris Azienda Mediterranea Gas e Acqua S.p.A (AMGA) un ka tās lietā T-300/02 celtā prasība ir nepieņemama;

—	atzīt, ka lietā T-300/02 celtā prasība ir pieņemama un nodot lietu atpakaļ Pirmās instances tiesai nolēmuma pieņemšanai pēc būtības saskaņā ar Tiesas Statūtu 61. pantu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās tiesvedības instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Savu prasījumu pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja ir izvirzījusi vienu vienīgu apelācijas sūdzības pamatu, kas attiecas uz lietas materiālos ietverto pierādījumu sagrozīšanu un kļūdainajiem tiesiskajiem secinājumiem, kurus Pirmās instances tiesa izdarījusi no spriedumā iekļautajiem neprecīzajiem apsvērumiem EKL 230. panta 4. punkta un Kopienu judikatūras šajā jomā izpratnē. It īpaši Iride uzskata, ka Pirmās instances tiesa ir pilnībā sagrozījusi pierādījumus, kurus tā bija iesniegusi tiesas vērtējumam, lai apstiprinātu AMGA atzīšanu par individuālā atbalsta, kas piešķirts strīdīgās shēmas ietvaros un kura atmaksu ir pieprasījusi Komisija, faktisko saņēmēju. Lietas materiālos ietverto pierādījumu sagrozīšanas dēļ Pirmās instances tiesa līdz ar to ir kļūdaini secinājusi, ka apstrīdētais lēmums nav individuāli skāris Iride un tādēļ tās celtā prasība ir nepieņemama.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/42

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Verwaltungsgericht Meiningen (Vācija) 2009. gada 24. augusta rīkojumu — Frank Scheffler/Landkreis Wartburgkreis

(lieta C-334/09)

2009/C 267/73

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Meiningen

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Frank Scheffler

Atbildētājs: Landkreis Wartburgkreis

Prejudiciālais jautājums

Saskaņā ar Eiropas Kopienu (EK) dibināšanas līguma 234. panta 2. punktu Eiropas Kopienu Tiesai tiek uzdots šāds prejudiciālais jautājums:

Vai atbilstoši Direktīvas 91/439/EEK (1) 1. panta 2. punktam un 8. panta 2. un 4. punktam dalībvalsts var īstenot šīs direktīvas 8. panta 2. punktā tai piešķirtās tiesības — attiecināt savas normas par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību ierobežošanu, apturēšanu, atņemšanu vai anulēšanu uz citā dalībvalstī izsniegtas transportlīdzekļa vadītāja apliecības turētāju — saistībā ar atzinumu par spēju vadīt transportlīdzekli, ko iesniedzis citā dalībvalstī izsniegtas vadītāja apliecības turētājs, ja, šis atzinums, lai gan tas ir sagatavots pēc vadītāja apliecības izsniegšanas un tā pamatā ir arī attiecīgās personas pārbaude, kas veikta pēc vadītāja apliecības izsniegšanas, ir saistīts ar apstākļiem, kas radušies pirms vadītāja apliecības izsniegšanas?

(1) Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīva 91/439/EEK par vadītāju apliecībām (OV L 237, 1. lpp.).

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/42

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2009. gada 11. jūnija spriedumu lietā T-309/02 Acegas/Komisija 2009. gada 21. augustā iesniegusi Acegas-APS SpA, iepriekš Acqua, Elettricità, Gas e servizi SpA (Acegas)

(lieta C-341/09 P)

2009/C 267/74

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Acegas-APS SpA, iepriekš Acqua, Elettricità, Gas e servizi SpA (Acegas) (pārstāvji — F. Ferletic un F. Spitaleri, avvocati, L. Daniele, professore)

Cita lietas dalībniece: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Pirmās instances tiesas 2009. gada 11. jūnija spriedumu lietā T-309/02 ACEGAS APS/Komisija un nodot lietu atpakaļ Pirmās instances tiesai nolēmuma pieņemšanai pēc būtības;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas tiesvedībā un atlikt nolēmuma par tiesāšanās izdevumiem pirmajā instancē pieņemšanu; Gadījumā, ja Tiesa nolemtu, ka lietas stāvoklis ļauj izskatīt lietu pēc būtības,

—	pilnībā atcelt Komisijas 2002. gada 5. jūnija Lēmumu 2003/193/EK par valsts atbalstu, ko Itālija piešķīrusi sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumiem, kuru akciju vairākums pieder valstij, atbrīvojumu no nodokļiem un aizdevumu ar izdevīgākiem nosacījumiem formā (1);

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 3. pantu tiktāl, ciktāl tajā Itālijas Republikai likts atgūt piešķirto atbalstu no tā saņēmējiem;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt šajā tiesvedībā, kā arī pirmajā instancē radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais pamats: EKL 230.panta ceturtās daļas pārkāpums — ACEGAS-APS individuālas ieinteresētības izslēgšana, pamatojoties uz kļūdainiem un neatbilstošiem faktiskajiem apstākļiem.

ACEGAS-APS apgalvo, ka Tiesas pastāvīgajā judikatūrā tiesības celt prasību par atbalsta shēmu kontekstā Komisijas pieņemtajiem lēmumiem ir atkarīga no divu nosacījumu izpildes: prasītājam ir jābūt saskaņā ar attiecīgo shēmu, kas ir lēmuma priekšmets, piešķirtā atbalsta faktiskajam saņēmējam un lēmumā ir jābūt noteiktai atbalsta atgūšanas kārtībai. ACEGAS-APS norāda, ka šajā lietā abi šie nosacījumi ir tikuši izpildīti. Līdz ar to Pirmās instances tiesa esot pieļāvusi kļūdu, atzīdama prasību par nepieņemamu, pamatojoties uz papildu rakstura un kļūdainiem faktiskajiem apstākļiem, kuriem nav nekādas nozīmes šajā lietā un kas neietilpst tās kompetencē.

Otrais pamats: EKL 230. panta ceturtās daļas pārkāpums — Kļūdaina pēc lēmuma pieņemšanas iesniegtu pierādījumu un apstākļu ņemšana vērā, nosakot prasītājas individuālo ieinteresētību.

ACEGAS-APS uzskata, ka tiesībām celt prasību izvirzītajiem nosacījumiem jābūt izpildītiem apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī. Līdz ar to Pirmās instances tiesa esot pieļāvusi kļūdu, izslēgdama ACEGAS-APS individuālās ieinteresētības pastāvēšanu, pamatojoties uz vēlākiem faktiskajiem apstākļiem, kas saistīti ar Itālijas kompetento iestāžu uzsākto iespējamā atbalsta atgūšanas procedūru.

Trešais pamats: apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesību uz aizstāvību pārkāpums — Tiesvedībā Pirmās instances tiesā pieļautie procesuālie pārkāpumi, kas nelabvēlīgi ietekmē apelācijas sūdzības iesniedzējas intereses — pierādījumu sagrozīšana — nepietiekams un pretrunīgs pamatojums.

Tiesvedībā pirmajā instancē Pirmās instances tiesa uzdeva divus rakstveida jautājumus, attiecīgi ACEGAS-APS un Itālijas Republikai, kuru ietvaros tā lūdza informēt tiesu par apelācijas sūdzības iesniedzējas iespējami saņemtā atbalsta summu. Uzdodot šos jautājumus, Pirmās instances tiesa esot pārkāpusi ACEGAS-APS tiesības uz aizstāvību. Pirmās instances tiesa arī esot sagrozījusi sniegto atbilžu saturu, kas esot apstiprinājušas, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja bija Komisijas apstrīdētās atbrīvojuma no ienākuma nodokļa shēmas “faktiskā saņēmēja”.

(1) OV 2003, L 77, 21. lpp.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/43

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (astotā palāta) 2009. gada 11. jūnija spriedumu lietā T-151/08 Guedes — Indústria e Comércio/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Consorci de l'Espai Rural de Gallecs 2009. gada 26. augustā iesniegusi Victor Guedes — Indústria e Comércio, SA

(lieta C-342/09 P)

2009/C 267/75

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Victor Guedes — Indústria e Comércio, SA (pārstāvis — B. Braga da Cruz, advogado)

Citi lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Consorci de l'Espai Rural de Gallecs

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

atcelt Pirmās instances tiesas 2009. gada 11. jūnija spriedumu lietā T-151/08 (saistītās lietas: Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju otrās padomes 2008. gada 16. janvāra lēmums lietā R 986/2007-2; Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Preču zīmju nodaļas 2007. gada 27. aprīļa lēmums attiecībā uz Iebildumu procesu Nr. B 828634) arī atbilstoši Kopienu tiesību piemērojamajiem noteikumiem;

—	atteikt reģistrēt Kopienas preču zīmi Nr. 3 710 597 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29. un 31. klasē

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

ITSB Preču zīmju nodaļas pieņemtajā lēmumā uzskatīts, ka dažas no attiecīgajām precēm ir identiskas vai parāda skaidru savstarpēju saikni, taču nolemts, ka pretnostatītās preču zīmes ir atšķirīgas, nenosakot agrākās preču zīmes “GALLO” reputāciju.

Apelāciju otra padome sekoja šim konstatējumam, norādot — lai arī agrākās preču zīmes “GALLO” reputācija bija pienācīgi pierādīta, attiecīgās preču zīmes atšķiras.

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesa piekrita Apelāciju padomes konstatējumam attiecība uz apstākli, ka attiecīgās preču zīmes atšķiras no fonētiskā, grafiskā un konceptuālā viedokļa.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja nepiekrīt šim konstatējumam, uzskatot, ka preču zīmes “GALLO” un “GALLECS” apzīmē preces, kas ir identiskas vai parāda skaidru savstarpēju saikni un ir līdzīgas.

Ir vairāki Kopienas tiesu iestāžu nolēmumi, kuros uzskatīts, ka preču zīmes, kurām ir kopīgi sākotnējie elementi ir maldinoši līdzīgas un tādēļ nevar pastāvēt līdzās tirgū.

Turklāt, tika uzskatīts un atzīts, ka preču zīmei “GALLO” ir reputācija, kas agrākajai preču zīmei Portugālē piešķir pastiprinātu atšķirtspēju.

Tādejādi, pastāv faktiska iespēja, ka atbildētāja netaisnīgi gūs labumu no apelācijas sūdzības iesniedzējas Portugāles agrākās preču zīmes “GALLO”.

Tāpēc apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka pārsūdzētais spriedums pārkāpj Regulas par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 5) punktu.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/44

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar High Court of Justice (England & Wales), Queen's Bench Division (Administrative Court) 2009. gada 26. augusta rīkojumu — Afton Chemical Limited/Secretary of State for Transport

(lieta C-343/09)

2009/C 267/76

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (England & Wales), Queen's Bench Division (Administrative Court)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Afton Chemical Limited

Atbildētājs: Secretary of State for Transport

Prejudiciālie jautājumi

Attiecībā uz noteikumiem par metālu piedevām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/30/EK, ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas kontrolei un samazināšanai, groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ Direktīvu 93/12/EEK (turpmāk tekstā — “Direktīva”) (1):

Vai, šajā sakarā atsaucoties uz 1. panta 8. punktu, kas Direktīvā 98/70 (2) ievieš jaunu 8.a panta 2. punktu, ierobežojot metilciklopentadiēnilmangāna trikarbonila izmantošanu degvielā līdz 6 mg Mn uz litru no 2011. gada 1. janvāra un līdz 2 mg no 2014. gada 1. janvāra, šādu ierobežojumu noteikšana:

1)	ir nelikumīga, jo tā ir pamatota ar acīmredzamu kļūdu vērtējumā?

2)	ir nelikumīga, jo ir pretrunā ar piesardzības principa prasībām?

3)	ir nelikumīga, jo nav samērīga?

4)	ir nelikumīga, jo ir pretrunā ar vienlīdzīgas attieksmes principu?

5)	ir nelikumīga, jo ir pretrunā ar tiesiskās drošības principu?

Vai, šajā sakarā atsaucoties uz 1. panta 8. punktu, kas Direktīvā 98/70 ievieš jaunu 8.a panta 4. punktu, 8.a panta 5. punktu un 8.a panta 6. punktu, kuri prasa marķēt visu to degvielu, kas satur metālu piedevas, ar uzrakstu “Satur metālu piedevas”, šādas marķējuma prasības noteikšana:

1)	ir nelikumīga, jo tā ir pamatota ar acīmredzamu kļūdu vērtējumā?

2)	ir nelikumīga, jo nav samērīga?

(1) OV L 140, 88. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīva 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK, OV L 350, 58. lpp.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/45

Prasība, kas celta 2009. gada 28. augustā — Eiropas Kopienu Komisija/Maltas Republika

(lieta C-351/09)

2009/C 267/77

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — S. Pardo Quintillán un K. Xuereb)

Atbildētāja: Maltas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka Maltas Republika

a)	neizveidojot iekšējo virszemes ūdeņu monitoringa programmas un nenodrošinot to darbību atbilstoši Direktīvas 2000/60/EK (1) 8. panta pirmajiem diviem punktiem,

b)	neizpildot arī pienākumu iesniegt kopsavilkuma ziņojumus par iekšējo virszemes ūdeņu monitoringa programmām atbilstoši minētās direktīvas 15. panta 2. punktam,

ir pārkāpusi šīs direktīvas 8. un 15. pantu;

—	piespriest Maltas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Atbilstoši direktīvas 15. panta 2. punktam, monitoringa programmu kopsavilkuma ziņojumu iesniegšanas termiņš ir, vēlākais, 2007. gada 22. marts. Pienākums iesniegt iekšējo virszemes ūdeņu monitoringa programmu kopsavilkuma ziņojumus nav atkarīgs no pienākuma iesniegt 1. Ūdens sateces pārvaldes plānu. Līdz prasības iesniegšanas dienai iekšējo virszemes ūdeņu monitoringa programmu kopsavilkuma ziņojums nav ticis izstrādāts. Tādēļ Komisija uzskata, ka Maltas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas paredzēti direktīvas 15. panta 2. punktā.

Turklāt, pamatojoties uz iepriekš minēto Maltas Republikas sniegto informāciju un informācijas trūkumu attiecībā uz kopsavilkuma ziņojumu, kas Maltas Republikai jāiesniedz par iekšējo virszemes ūdeņu monitoringa programmām, Komisija tādējādi uzskata, ka Maltas Republika līdz prasības iesniegšanas dienai nav izveidojusi iekšējo virszemes ūdeņu monitoringa programmas un nodrošinājusi to darbību atbilstoši direktīvas 8. panta pirmajiem diviem punktiem. Šīs programmas ir būtiskas, lai izveidotu saskaņotu un visaptverošu ūdens resursu stāvokļa pārskatu katrā upju baseinu apgabalā (2).

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 1. lpp.).

(2) Direktīvas 2000/60/EK 8. panta 1. punkts.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/45

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (astotā palāta) 2009. gada 1. jūlija spriedumu lietā T-16/08 Perfetti Van Melle SpA/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), Cloetta Fazer AB 2009. gada 2. septembrī iesniegusi Perfetti Van Melle SpA

(lieta C-353/09 P)

2009/C 267/78

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Perfetti Van Melle SpA (pārstāvji — P. Perani un P. Pozzi, avvocati)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), Cloetta Fazer AB

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	apmierināt apelācijas sūdzību un, attiecīgi, pilnībā atcelt Pirmās instances tiesas spriedumu lietā T-16/08, atbilstoši Tiesas Statūtu 61. pantam un Reglamenta 113. pantam;

—

pasludināt galīgo spriedumu — ja to pieļauj tiesvedības stadija — atceļot ITSB Anulēšanas nodaļas lēmumu, kas pasludināts 2005. gada 24. novembrī, lemjot par pieteikumu par preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu Nr. 941 C 973065 un piespriest atbildētājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Pirmās instances tiesā un Tiesā, kā arī tiesāšanās izdevumus, kas radušies atzīšanas par spēkā neesošu procesā ITSB.

Pamati un galvenie argumenti

1. Juridiskais pamatojums

Ar šo apelācijas sūdzību Perfetti Van Melle S.p.A. apstrīd Pirmās instances tiesas spriedumu lietā T-16/08, kas pasludināts 2009. gada 1. jūlijā un paziņots 2009. gada 2. jūlijā.

Savu apelācijas sūdzību pamatojot, apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka šajā lietā pārsūdzēto Pirmās instances tiesas spriedumu par spēkā neesošu padara Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta kopsakarā ar šīs Regulas 53. panta 1. punkta a) apakšpunktu nepareiza interpretācija un nepareiza piemērošana.

1.1 Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja sūdzas, ka Pirmās instances tiesa nepārbaudīja attiecīgās preču zīmes, pamatojoties uz “visaptveroša novērtējuma” vai “kopēja iespaida” kritērijiem

Saskaņā ar iedibinātu principu, sajaukšanas iespējas visaptverošais novērtējums attiecībā uz attiecīgo preču zīmju vizuālo, fonētisko vai konceptuālo līdzību, ir jābalsta uz preču zīmju radīto kopējo iespaidu, it īpaši paturot prātā to atšķirīgos un dominējošos elementus. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Pirmās instances tiesa nav piemērojusi minēto principu, un, konkrētāk, ka tā konstatēja sajaukšanas iespēju, savu vērtējumu balstot vienīgi uz apstākli, ka tām ir kopējs elements “CENTER”.

Pārsūdzētajā spriedumā preču zīmes nav izvērtētas, izmantojot “visaptverošu vērtējumu” un to radīto “kopējo iespaidu”. Tā vietā pārsūdzētajā spriedumā izmantota analītiska pieeja, un izvērtēta preču zīme “CENTER”, no vienas puses, un pirmais vārdiskais elements “CENTER” apstrīdētajā preču zīmē, no otras puses, noliedzot, ka jebkāda nozīme būtu otrajai verbālajai sastāvdaļai “SHOCK”. Ir tiesa, ka pārsūdzētajā spriedumā ir minēts visaptverošā novērtējuma un kopējā iespaida kritērijs, taču tāpat ir tiesa, ka nepietiek minēt un atkārtot juridisku kritēriju — lai rīkotos pareizi, ir svarīgi tam sekot un to pareizi piemērot attiecīgajā gadījumā. Pārsūdzētajā spriedumā tas tā nebija. Pārsūdzētais spriedums aprobežojas ar to, ka tajā nolemts, ka abas salīdzināmās preču zīmes ir līdzīgas, tām abām esot kopējam verbālam elementam “CENTER”, nepaskaidrojot, kādēļ ar verbālo elementu “SHOCK” nepietiek, lai izslēgtu sajaukšanas iespēju.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ, apelācijas sūdzības iesniedzēja tādējādi norāda, ka pārsūdzēto spriedumu par spēkā neesošu padara faktu sagrozīšana un pienākuma sniegt pamatojumu neievērošana.

1.2 Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja sūdzas, ka pārsūdzētajā spriedumā Pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā ārkārtīgi nozīmīgus un atbilstošus apstākļus

Ar pārsūdzēto spriedumu tāpat esot pārkāpts 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts, jo tajā nav novērtēti apstākļi, kam bija ārkārtīgi liela nozīme, nosakot preču zīmju sajaukšanas iespējamību. Konkrētāk, Pirmās instances tiesa neesot ņēmusi vērā to, ka salīdzināmās preču zīmes ilgi bija pastāvējušas līdzās tirgū un ka nebija faktiskas sajaukšanas, kā tas plaši bija izskaidrots prasības pieteikumā Pirmās instances tiesā;.

Turklāt, Pirmās instances tiesa esot nepareizi novērtējusi vēl vienu nozīmīgu apstākli, proti, konkrētās sabiedrības daļas uzmanības līmeni. Faktiski, Pirmās instances tiesa esot neloģiski nolēmusi, ka samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs nepamanītu vārdu “SHOCK” un neatzītu, ka apskatāmās preču zīmes ir nevien atšķirīgas no vizuālā un fonētiskā viedokļa, bet arī, ka tām ir atšķirīgas nozīmes, preču zīmei “CENTER” esot vārdam, kas norāda uz “kaut kā vidu” un preču zīmei “CENTER SHOCK”, ievērojot to, ka tajā ir visatšķirtspējīgākā sadaļa “SHOCK”, esot izteicienam, kas norāda uz ideju par spēcīgām izjūtām (šoku), ko patērētājs izjutīs, košļājot košļājamās gumijas vidu.

2. Prasījumi

—	apmierināt apelācijas sūdzību un, attiecīgi, pilnībā atcelt Pirmās instances tiesas spriedumu lietā T-16/08, atbilstoši Tiesas Statūtu 61. pantam un Reglamenta 113. pantam;

—

—	pakārtoti, ja to nepieļautu tiesvedības stadija — nodot lietu atpakaļ Pirmās instances tiesai sprieduma taisīšanai atbilstoši saistošajiem kritērijiem, ko iedibinājusi Tiesa.

(1) OV L 11, 1. lpp.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/46

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Administrativen sad Sofia-grad (Bulgārija) 2009. gada 7. septembra rīkojumu — Saïd Shamilovich Kadzoev/Ministerstvo na vatreshnite raboti

(lieta C–357/09)

2009/C 267/79

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Sofia-grad

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Saïd Shamilovich Kadzoev

Atbildētāja: Ministerstvo na vatreshnite raboti

Prejudiciālie jautājumi

ja dalībvalsts valsts tiesībās pirms minētās direktīvas prasību transponēšanas nebija paredzēts nedz maksimālais termiņš aizturēšanai, nedz iemesli aizturēšanas [termiņa] pagarināšanai un, transponējot direktīvu, netika paredzēts, ka jaunās normas būs ar atpakaļejošu spēku, šīs direktīvas prasības ir piemērojamas tikai no to transponēšanas dalībvalsts valsts tiesībās un tās skar tikai šo laikposmu?

aizturēšanai specializētā centrā izraidīšanas nolūkā paredzētajos termiņos minētās direktīvas izpratnē netiek ieskaitīts termiņš, kurā atbilstoši skaidrai normai izraidīšanas no dalībvalsts [teritorijas] lēmuma izpilde ir atlikta sakarā ar to, ka pēc trešās valsts pilsoņa iesniegtā pieteikuma tiek īstenota procedūra par patvēruma tiesību piešķiršanu, lai gan šīs procedūras laikā ārzemnieks turpināja uzturēties šajā pašā specializētajā izmitināšanas centrā, ja to atļauj dalībvalsts valsts tiesību akti?

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, 15. panta 5. un 6. punkts ir interpretējami tādējādi, ka aizturēšanai specializētā centrā izraidīšanas nolūkā paredzētajos termiņos minētās direktīvas izpratnē netiek ieskaitīts laikposms, kurā atbilstoši skaidrai normai izraidīšanas no dalībvalsts [teritorijas] lēmuma izpilde ir atlikta sakarā ar to, ka par minēto lēmumu ir iesniegta prasība tiesā, lai gan šīs procedūras laikā ārzemnieks turpināja uzturēties šajā pašā specializētajā aizturēšanas centrā, ja šim valstspiederīgajam nebija derīgu personu apliecinošu dokumentu un tādējādi pastāv šaubas par viņa identitāti, un ja ārzemniekam nav iztikas līdzekļu vai arī ja viņš rīkojas agresīvi?

brīdī, kad tiesa pārbauda aizturēšanu, valsts, kuras pilsonis ir ieinteresētā persona, ir atteikusies izsniegt viņam ceļošanas dokumentu, lai tas varētu atgriezties, un līdz šim brīdim nav panākta vienošanās ne ar vienu trešo valsti, kas būtu gatava uzņemt ieinteresēto personu, lai gan dalībvalsts administratīvās struktūras ir izrādījušas centienus šajā sakarā?

brīdī, kad tiesa pārbauda aizturēšanu, pastāvēja nolīgums par atpakaļuzņemšanu starp Eiropas Savienību un valsti, kuras pilsonis ir ieinteresētā persona, bet sakarā ar jaunu pierādījumu, proti, ieinteresētās personas dzimšanas apliecības, esamību dalībvalsts nav atsaukusies uz šīm minētā nolīguma normām, jo ieinteresētā persona nevēlas atgriezties?

c)	direktīvas 15. panta 6. punktā paredzētās aizturēšanas termiņu pagarināšanas iespējas ir izsmeltas gadījumā, ja brīdī, kad tiesa pārbauda aizturēšanu, ņemot vērā direktīvas 15. panta 6. punkta b) apakšpunktu, nav noslēgts neviens nolīgums par atpakaļuzņemšanu ar trešo valsti?

tomēr nav jāizdod rīkojums minēto personu nekavējoties atbrīvot, ja vienlaicīgi ir izpildīti šādi nosacījumi — ieinteresētajai personai nav derīgu personu apliecinošu dokumentu, neatkarīgi no to derīguma termiņa, un līdz ar to pastāv šaubas par tās identitāti, persona rīkojas agresīvi, tai nav nekādu iztikas līdzekļu un nav nevienas trešās personas, kura būtu uzņēmusies nodrošināt tā iztiku?

b)	lai pieņemtu lēmumu par atbrīvošanu, ir jāizvērtē, vai trešās valsts valstspiederīgajam atbilstoši dalībvalsts valsts tiesību normām ir vajadzīgie līdzekļi, lai uzturētos dalībvalsts teritorijā, kā arī [dzīvesvieta], kurā viņš varētu uzturēties?

(1) OV L 348, 98. lpp.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/48

Prasība, kas celta 2009. gada 11. septembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste

(lieta C-363/09)

2009/C 267/80

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — L. Parpala un F. Jimeno Fernández)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka atstādama spēkā 2002. gada 20. novembra Likuma Nr. 43/2002 par fitosanitāriem jautājumiem 38. pantu, Spānijas Karaliste nav izpildījusi Direktīvas 91/414/EEK (1) 13. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar Direktīvu 91/414/EEK tiek risināta vajadzība saskaņot valsts tiesību normas par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū. Šim nolūkam tajā ir iekļautas vienotas tiesību normas par šo produktu atļaujas izsniegšanas nosacījumiem un procedūrām.

Minētās direktīvas 13. pantā ir noteikts tiesiskais regulējums, pirmkārt, par vajadzīgo informāciju no atļaujas pieteicēja par attiecīgo augu aizsardzības līdzekli, un, otrkārt, par minēto datu izmantošanu un aizsardzību, nodrošinot to konfidencialitāti, paredzot dažus izņēmumus.

Ar Direktīvu ir veikta pilnīga saskaņošana un tādējādi dalībvalsts nevar pieņemt tiesību aktus, ar kuriem saimnieciskās darbības veicējiem ir iesniegtie dati jādara zināmi pirmajam atļaujas pieteicējam, izņemot 13. panta 7. punktā minētos nosacījumus.

Neskatoties uz to, ar Likuma Nr. 43/2002 38. pantu tiek ļauts piekļūt no pētījumiem un eksperimentiem izrietošiem datiem, izņemot Direktīvā īpaši minētos gadījumos.

Komisija uzskata, ka, tā kā Spānijas valstij nav bijusi rīcības brīvība valsts tiesībās transponēt Direktīvas 91/414/EEK 13. pantu un tā nav aizsākusi nekādu procedūru, lai atceltu minēto tiesību normu, atkāpes ieviešana piekļuves datiem, kas atrodami lietu materiālos par atļaujas saņemšanu sanitāriem līdzekļiem, sistēmā, lai arī šī iepriekš minētajā direktīvā nav paredzēta, ir Kopienu tiesību pārkāpums.

(1) Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 1. lpp.)

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/48

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (astotā palāta) 2009. gada 8. jūlija spriedumu lietā T-226/08 Mineralbrunnen Rhön-Sprudel Egon Schindel GmbH/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), otrai lietas dalībniecei esot Schwarzbräu GmbH, 2009. gada 14. septembrī iesniegusi Mineralbrunnen Rhön-Sprudel Egon Schindel GmbH

(lieta C-364/09 P)

2009/C 267/81

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Mineralbrunnen Rhön-Sprudel Egon Schindel GmbH (pārstāvis — P. Wadenbach, Rechtsanwalt)

Citi lietas dalībnieki:

—	Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi);

—	Schwarzbräu GmbH.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

1.	atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2009. gada 8. jūlija spriedumu lietā T-226/08;

2.	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 8. aprīļa lēmumu lietā R 1124/2004-4;

3.	pilnībā izslēgt no reģistra Kopienas preču zīmi Nr. 505503 “ALASKA” absolūto atteikuma pamatojumu esamības dēļ;

4.	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pakārtoti iepriekš 3. punktā noradītājam prasījumam apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz Tiesu:

atzīt par spēkā neesošu Kopienas preču zīmi Nr. 505503 “ALASKA” vismaz attiecībā uz šādām precēm: “minerālūdeņi un gāzēti ūdeņi un citi 32. klasē ietilpstošie bezalkoholiskie dzērieni”.

Pamati un galvenie argumenti

Šī apelācijas sūdzība ir iesniegta par Pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzējas prasība par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 8. aprīļa lēmumu. Ar minēto lēmumu Apelāciju padome bija noraidījusi apelācijas sūdzības iesniedzējas pieteikumu par Kopienas vārdiskas preču zīmes “ALASKA” atzīšanu par spēkā neesošu attiecībā uz visām reģistrācijā norādītajām precēm (minerālūdeņi, gāzēti ūdeņi un citi bezalkoholiskie dzērieni; augļu dzērieni un augļu sulas; sīrupi un citas sastāvdaļas dzērienu pagatavošanai).

Strīds starp lietas dalībniekiem galvenokārt attiecas uz jautājumu, vai pastāv absolūts atteikuma pamatojums, kas balstīts uz prasību saglabāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pieejamību.

Savā apelācijas sūdzībā apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Pirmās instances tiesa esot nepareizi interpretējusi Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, it īpaši attiecībā uz judikatūrā izstrādātajiem principiem.

Saskaņā ar minētās Regulas par Kopienas preču zīmi normas formulējumu, lai Kopienas preču zīmes reģistrācija būtu nepieļaujama, pietiek ar to, ka preču zīmi veido tikai apzīmējumi vai norādes, ko var izmantot komercdarbībā, lai norādītu reģistrācijas pieteikumā paredzēto preču ģeogrāfisko izcelsmi. No šīs normas izriet, ka ģeogrāfiskie apzīmējumi, kurus var izmantot uzņēmumi, arī ir jāsaglabā tiem pieejami kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecībā uz konkrētu preču grupu. Minētās Regulas par Kopienas preču zīmi normas piemērošanai nav nepieciešams, lai norādes pieejamības prasība būtu reāla, aktuāla vai patiesa.

Ja Pirmās instances tiesa būtu pareizi interpretējusi Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu un judikatūrā izstrādātos principus piemērošanai šajā lietā, tā būtu konstatējusi, ka Aļaska ir lielākais dzeramā ūdens avots Amerikas Savienotajās Valstīs, ka konkrētā sabiedrības daļa asociē Aļasku ar dabisko tīrā ūdens pārpilnību visādās formās, ka Aļaskā tiek ražots ievērojamais no ekonomiska viedokļa minerālūdeņu apjoms un ka šie minerālūdeņi jau tiek izplatīti Kopienā, kas nozīmē, ka ir ļoti iespējama turpmāka tirdzniecība. Līdz ar to bija skaidrs, ka konkurenti nākotnē varēs izmantot apzīmējumu “ALASKA” kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Tā vietā Pirmās instances tiesa esot nepareizi interpretējusi Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu un judikatūrā izstrādātos principus, kad tā, veicot izdevīguma testu, t.i., novērtējot, vai minerālūdeņu no Aļaskas izplatīšana Kopienā ir ekonomiski izdevīga (ņemot vērā konkurenci tirgū, transporta izmaksas), noteica papildu prasības, kas pārsniedz minētos principus. Šīs plašākas prasības ir pārāk stingras, ievērojot 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta mērķus, formulējumu un it īpaši judikatūrā izstrādātos principus, un tādēļ ir tikusi piemērota pārāk plaša interpretācija, kas neatbilst Kopienas tiesību normas mērķim.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/49

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (astotā palāta) 2009. gada 8. jūlija spriedumu lietā T-225/08 Mineralbrunnen Rhön-Sprudel Egon Schindel GmbH/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi); cita lietas dalībniece: Schwarzbräu GmbH, 2009. gada 14. septembrī iesniegusi Mineralbrunnen Rhön-Sprudel Egon Schindel GmbH

(lieta C-365/09 P)

2009/C 267/82

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Mineralbrunnen Rhön-Sprudel Egon Schindel GmbH (pārstāvis — P. Wadenbach, Rechtsanwalt)

Citi lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Schwarzbräu GmbH

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2009. gada 8. jūlija spriedumu lietā T-225/08;

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 8. aprīļa lēmumu (lieta R 877/2004-4);

—	pilnībā dzēst Kopienas preču zīmi “ALASKA” Nr. 505552 esošo absolūto reģistrācijas atteikuma pamatojumu dēļ;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī apelācijas sūdzība ir iesniegta par Pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru tika noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzējas prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 8. aprīļa lēmumu. Ar šo lēmumu Apelāciju padome apstiprināja Anulēšanas nodaļas izteikto apelācijas sūdzības iesniedzējas iesniegtā pieteikuma atzīt Kopienas grafisko preču zīmi “ALASKA” par spēkā neesošu noraidīšanu. Apelācijas sūdzības iesniedzējas pieteikums bija vērsts pret visām ar reģistrāciju aptvertajām precēm, kas ietilpst 32. klasē (minerālūdens, gāzētais ūdens un citi bezalkoholiskie dzērieni; augļu dzērieni un augļu sulas; sīrupi un citi preparāti dzērienu pagatavošanai).

Lietas dalībnieku strīds būtībā ir par jautājumu, vai pastāv absolūts reģistrācijas atteikuma pamatojums vajadzības ģeogrāfiskās izcelsmes norādi paturēt brīvai lietošanai veidā.

Ar savu apelācijas sūdzību apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet, ka, it īpaši ņemot vērā judikatūrā attīstītos principus, Pirmās instances tiesa esot kļūdaini interpretējusi Regulas (EK) Nr. 40/94 (turpmāk tekstā — “Preču zīmju regula”) 7. panta 1.punkta c) apakšpunktu.

Atbilstoši Preču zīmju regulas iepriekš minētās normas formulējumam, lai Kopienas preču zīmes reģistrācija būtu izslēgta, pietiekot ar to, ka tā sastāv tikai no apzīmējumiem un norādēm, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu ar reģistrācijas pieteikumu aptverto preču ģeogrāfisko izcelsmi. No tā izrietot, ka uzņēmumu brīvai lietošanai kā attiecīgās preču grupas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir jāpatur arī ģeogrāfiskie apzīmējumi, kurus uzņēmumi var izmantot. Minētās Preču zīmju regulas normas piemērošanai neesot nosacījuma, lai pastāvētu konkrēta, aktuāla vai nopietna paturēšanas brīvai lietošanai vajadzība.

Ja Pirmās instances tiesa Preču zīmju regulas 7. panta 1.punkta c) apakšpunktu un judikatūrā attīstītos principus būtu piemērojusi pareizi šim gadījumam, tai būtu bijis jākonstatē, ka Aļaska ir lielākais dzeramā ūdens avots Amerikas Savienotajās Valstīs, ka konkrētā sabiedrības daļa Aļasku saista ar dabisku tīrā ūdens pārpilnību dažādās tās formās, ka minerālūdens ražošana Aļaskā notiek saimnieciski nozīmīgā mērogā un ka tās tirdzniecība Kopienā jau tiek veikta, kādēļ pastāv nopietns pamats turpmākai plašākai tirdzniecībai. Attiecīgi, esot viennozīmīgi, ka apzīmējumu “ALASKA” konkurenti nākotnē varot izmantot kā izcelsmes norādi.

Tā vietā Pirmās instances tiesa Preču zīmju regulas 7. panta 1.punkta c) apakšpunktu un judikatūrā attīstītos principus esot piemērojusi kļūdaini, jo, veicot lietderības pārbaudi, tas ir, vai minerālūdens no Aļaskas izplatīšana Kopienā no saimnieciskā viedokļa (konkurences situācija, transporta izdevumi) ir saprātīga vai nav, tā esot noteikusi citas minētos principus pārsniedzošās prasības. Ņemot vērā 7. panta 1.punkta c) apakšpunkta regulējumu, tā formulējumu, un it īpaši judikatūrā attīstītos principus, šīs paplašinātās prasības esot uzskatāmas par pārāk augstām un novedot pie pārāk plašas, Kopienas regulējuma mērķim neatbilstošas interpretācijas.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/50

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar High Court of Justice (England and Wales), Chancery Division 2009. gada 14. septembra rīkojumu — Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs/Isaac International Limited

(lieta C-371/09)

2009/C 267/84

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (England and Wales), Chancery Division

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

Atbildētājs: Isaac International Limited

Prejudiciālie jautājumi

Vai tādos apstākļos kā pamata lietā minētie, ja importētājs ir dibināts un darbojas divās dalībvalstīs, un importē preces vienā dalībvalstī, pēc tam tās nekavējoties pārvedot uz otru dalībvalsti, vai galapatēriņa atļauja, kas ir nepieciešama, lai saņemtu Komisijas Regulas Nr. 88/97 (1) 14. panta c) punktā paredzēto atbrīvojumu no antidempinga maksājuma, ietver vairāk par vienu muitas iestādi Komisijas Regulas Nr. 2454/93 (2) 292. panta 3. punkta izpratnē?

Vai tādos apstākļos kā pamata lietā minētie, ja importētājs nav saņēmis nepieciešamo atļauju Komisijas Regulas Nr. 88/97 14. panta c) punktā paredzētās galapatēriņa procedūras izmantošanai, tam tomēr var piemērot atbrīvojumu no antidempinga maksājuma saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 2913/92 (3) 212.a pantu?

Apstiprinošas atbildes gadījumā uz otro jautājumu, izvērtējot, vai tirgotājs, kurš atrodas tādā pašā situācijā kā Isaac, ir rīkojies acīmredzami nolaidīgi,

vai Komisijas Regulas Nr. 88/97 14. panta c) punkta un Komisijas Regulas Nr. 2454/93 292. panta 3. punkta noteikumi pietiekami skaidri nosaka, ka tirgotājs, kurš, neiepazīstoties ar Oficiālo vēstnesi, nav pārliecinājies, ka vienkāršotā atļauta tam nav piemērojama, jo ir iesaistīta vairāk nekā viena muitas iestāde, ir uzskatāms par tādu, kurš ir rīkojies acīmredzami nolaidīgi?

b.	pakārtoti, ja attiecīgās tiesību normas ir jāapskata kopā, vai tirgotājam pirms importa uzsākšanas noteikti ir jāvēršas pēc skaidrojuma nodokļu iestādēs? Vai atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga no tā, ka tirgotājs subjektīvi, tomēr kļūdaini, secināja, ka attiecīgo noteikumu piemērošana ir skaidra?

kā klasificēt tirgotāja, kurš atrodas tādā pašā situācijā kā Isaac, pieredzi, ja tā galvenais nodarbošanās veids ir velosipēda daļu imports no Ķīnas, darbam ar importa jautājumiem tas nodarbina piecus darbiniekus un 16 mēnešu laikā ir veicis 33 līdzīgus importēšanas gadījumus? Īpaši, vai šāds tirgotājs ir uzskatāms par pieredzējušu?

vai dalībvalsts nodokļu iestādes, izvērtējot, vai tirgotājs, kurš atrodas tādā pašā situācijā kā Isaac, ir rīkojies acīmredzami nolaidīgi, var pamatoties uz tādiem publicētiem tiesību aktiem kā UK Tariff, kuri, lai gan bez maksas ir pieejami apskatei pie vairākiem nodokļu iestāžu inspektoriem un citās valsts bibliotēkās, Internetā ir pieejami vienīgi par gada abonēšanas maksu?

(1) Komisijas 1997. gada 20. janvāra Regula (EK) Nr. 88/97 par atbrīvojumu no antidempinga maksājuma noteiktu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēda daļu importam, kas izriet no paplašinājuma, kuru noteica ar Padomes Regulu (EK) Nr. 71/97 par antidempinga maksājumu, kas uzlikts ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2474/93, OV L 17, 17. lpp.

(2) Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regula (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, OV L 253, 1. lpp.

(3) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, OV L 302, 1. lpp.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/51

Prasība, kas celta 2009. gada 22. septembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Maltas Republika

(lieta C-376/09)

2009/C 267/85

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Alcover San Pedro, E. Depasquale)

Atbildētāja: Maltas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, neizņemot no lietošanas ugunsdrošības sistēmas un ugunsdzēšamos aparātos, kas satur halonus, kuri tiek lietoti ne-kritiskām vajadzībām kuģos, kā arī neatjaunojot šos halonus Maltas Republika nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 29. jūnija Regulas Nr. 2037/2000 par vielām, kas noārda ozona slāni (1), 4. panta 4. punkta v) apakšpunktā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Maltas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Atbilstoši Regulas 4. panta 4.punkta v) apakšpunkta un 16. panta noteikumiem, lasot tos kopā ar Pievienošanās akta 2. pantu, Maltas Republikai bija pienākums līdz 2004. gada 1. maijam izņemt no lietošanas ugunsdrošības sistēmas un ugunsdzēšamos aparātus, kas satur halonus, izņemot tos halonus, kas tiek lietoti kritiskām vajadzībām un kas uzskaitīti Regulas VII pielikumā, kā arī reģenerēt šos halonus izmantojot atbilstošas tehnoloģijas.

Informācijas neesamības dēļ saistībā ar to, ka Maltas Republika ir izņēmusi no lietošanas visos kuģos, kas uzskaitīti tās atbildes vēstules uz Komisijas brīdinājuma vēstuli l. pielikumā, uguns drošības sistēmas un ugunsdzēšamos aparātus, kas satur halonus kuri tiek lietoti ne-kritiskām vajadzībām, kā arī reģenerēt šos halonus, Komisija uzskata, ka Maltas Republika nav izpildījusi Regulas 4. panta 4. punkta v) apakšpunktā un 16. pantā paredzētos pienākumus.

(1) OV L 244, 1. lpp.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/53

Pirmās instances tiesas 2009. gada 23. septembra spriedums — Spānijas Karaliste/Komisija

(lieta T-341/05) (1)

(Lauksaimniecība - Piena un piena produktu tirgus kopīgā organizācija - Eksporta kompensāciju atcelšana piena produktiem no Keutas [Ceuta] un Melillas [Melilla]-Nosacījumi - Nediskriminācijas princips - Samērīgums)

2009/C 267/89

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvji — J. Karkamo [J. Cárcamo] un M. Muņozs Perezs [M. Muñoz Pérez], abogados del Estado)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — K. Katabriga [C. Cattabriga] un F. Himeno Fernandess [F. Jimeno Fernández])

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2005. gada 16. jūnija Regulu (EK) Nr. 909/2005, ar ko nosaka piena un piena produktu eksporta kompensācijas (OV L 154, 10. lpp.) tiktāl, ciktāl tajā minētas Ceuta un Melilla starp galamērķiem ar kodu L 01.

Rezolutīvā daļa:

1)	Komisijas 2005. gada 16. jūnija Regulas (EK) Nr. 909/2005 pielikums, ar ko nosaka piena un piena produktu eksporta kompensācijas atceļ tiktāl, ciktāl tajā minētas Ceuta un Melilla starp galamērķiem ar kodu L 01.

2)	Eiropas Kopienu Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 271, 29.10.2005.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/54

Pirmās instances tiesas 2009. gada 23. septembra spriedums — Phildar/ITSB — Comercial Jacinto Parera “FILDOR”

(lieta T-99/06) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “FILDOR” reģistrāvijas pieteikums — Valsts agrāka daļēji grafiska preču zīme “PHILDAR” - Valsts agrāka vārdiska preču zīme “FILDOR” - Starptautiska agrāka vārdiska un starptautiska agrāka daļēji grafiska preču zīme “PHILDAR” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 62. un 73. pants (tagad - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8.panta 1. punkta b) apakšpunkts, 64. un 75. pants)

2009/C 267/91

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Phildar SA, Roubaix (Francija) (pārstāvis — E. Baud, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral, agent)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Comercial Jacinto Parera SA, Barselona (Spānija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2006. gada 16. janvāra lēmumu lietā R 245/2004-2 par iebildumu procesu starp Phildar SA un Comercial Jacinto Parera SA

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2006. gada 16. janvāra lēmumu lietā R 245/2004-2;

2)	ITSB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 121, 20.05.2006.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/54

Pirmās instances tiesas 2009. gada 16. septembra spriedums — Hipp & Co/ITSB — Laboratorios Ordesa (“Bebimil”)

(lieta T-221/06) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “Bebimil” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiskas un agrāka Kopienas vārdiska preču zīmes “BLEMIL 1” - Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Sajaukšanas iespēja)

2009/C 267/92

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hipp & Co KG, Sachseln (Šveice) (pārstāvji — M. Kinkeldey un A. Bognár, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — S. Laitinen un A. Folliard-Monguiral)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Laboratorios Ordesa, SL, Sant Boi de Llobregat (Spānija) (pārstāvji — R. Thierie un E. Sugrañes Coca, avocats)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2006. gada 2. jūnija lēmumu lietā R 571/2005-1 par iebildumu procesu starp Laboratorios Ordesa, SL un Hipp & Co. KG.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Hipp & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 237, 30.9.2006.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/55

Pirmās instances tiesas 2009. gada 23. septembra spriedums — Dongguan Nanzha Leco Stationery/Padome

(lieta T-296/06) (1)

(Dempings - Ķīnas izcelsmes arkveidīgo piespiešanas mehānismu imports - Dempinga starpības noteikšana - Uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikā, statuss - Salīdzinājums starp parasto vērtību un eksporta vērtību - Tādas metodes piemērošana, kas atšķiras no sākotnējā izmeklēšanā izmantotās - Regulas (EK) Nr. 348/96 2. panta 7. punkta a) apakšpunkts un 10 pants)

2009/C 267/93

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Dongguan Nanzha Leco Stationery Mfg. Co., Ltd, Dongguan (Ķīna) (pārstāvis — A. Bentley, QC)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — J.-P. Hix, pārstāvis, kam palīdz G. Gerrisch, advokāts)

Personas, kas iestājušās lietā, atbalstot atbildētāju: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — H. van Vliet un T. Scharf); IML Industria Meccanica Lombarda Srl, Offanengo (Itālija); Interkov spol. s r.o., Bráník (Čehijas Republika); MI.ME.CA. Srl, Ricengo (Itālija); un NIKO — kovinarsko podjetje, d.d., Železniki, Železniki (Slovēnija) (pārstāvis — R. Bierwagen, advokāts)

Priekšmets

Par prasību daļēji atcelt Padomes 2006. gada 24. jūlija Regulas (EK) Nr. 1136/2006, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes piespiešanas mehānismu importam (OV L 205, 1. lpp.), ciktāl tas attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Dongguan Nanzha Leco Stationery Mfg. Co., Ltd sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes, IML Industria Meccanica Lombarda Srl, Interkov spol. s r.o., MI.ME.CA. Srl un NIKO — kovinarsko podjetje, d.d., Železniki tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Kopienu Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 310, 16.12.2006.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/55

Pirmās instances tiesas 2009. gada 23. septembra spriedums — Arcandor/ITSB — dm drogerie markt (“S-HE”)

(lieta T-391/06) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “S-HE” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “SHE”, agrāka valsts grafiska preču zīme “She” un agrāka starptautiska grafiska preču zīme “She” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespējas neesamība - Apzīmējumu līdzības neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2009/C 267/94

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Arcandor, AG, iepriekš Karstadt Quelle, AG, Essen (Vācija) (pārstāvji — V. von Bomhard, W. Renck un T. Dolde, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — R. Pethke)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: dm drogerie markt GmbH, Wals (Austrija) (pārstāvji — N. Dick un M. Dyck, avocats)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2006. gada 26. septembra lēmumu lietā R 301/2006-1 par iebildumu procesu starp Karstadt Quelle AG un dm drogerie markt GmbH.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Arcandor AG, pirms tam Karstadt Quelle AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 42, 24.2.2007.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/56

Pirmās instances tiesas 2009. gada 16. septembra spriedums — Zero Industry/ITSB — zero Germany (“zerorh+”)

(lieta T-400/06) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “zerorh+” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska un agrāka valsts vārdiska preču zīme “zero” - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Preču līdzība - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. panta b) apakšpunkts (tagad - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. panta b) apakšpunkts)

2009/C 267/95

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Zero Industry Srl, Mariano Comense (Itālija) (pārstāvji — M. Rapisardi un N. Colombo, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — D. Botis)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: zero Germany GmbH & Co. KG, iepriekš zero International Holding GmbH & Co. KG, Brême (Vācija) (pārstāvis — W.-D. Kuntze, avocat)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2006. gada 5. oktobra lēmumu lietā R 958/2005-1 par iebildumu procesu starp zero Germany GmbH & Co. KG un Zero Industry Srl.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Zero Industry Srl atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 56, 10.3.2007.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/56

Pirmās instances tiesas 2009. gada 16. septembra spriedums — JanSport Apparel/ITSB (“BUILT TO RESIST”)

(lieta T-80/07) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskās preču zīmes “BUILT TO RESIST” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

2009/C 267/96

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: JanSport Apparel Corp., Wilmington, Delaware (Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — C. Bercial Arias, C. Casalonga un K. Dimidjian-Lecompte, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — sākotnēji S. Laitinen, pēc tam O. Mondéjar Ortuño)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2007. gada 12. janvāra lēmumu lietā R 1090/2006-2 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt vārdisku preču zīmi “BUILT TO RESIST” kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	JanSport Apparel Corp. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 95, 28.4.2007.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/56

Pirmās instances tiesas 2009. gada 23. septembra spriedums — Fratex Indústria e Comércio/ITSB — USA Track & Field (“TRACK & FIELD USA”)

(lieta T-103/07) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “TRACK & FIELD USA” reģistrācijas pieteikums - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespējas neesamība - Apzīmējumu līdzības neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2009/C 267/97

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fratex Indústria e Comércio, Ltda, São Paolo (Brazīlija) (pārstāvis — B. Braga da Cruz, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — O. Mondéjar Ortuño)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: USA Track & Field, Inc., Indiāna, (Amerikas Savienotās Valstis)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2007. gada 18. janvāra lēmumu lietā R 1061/2005-4 par iebildumu procesu starp Fratex Indústria e Comércio, Ltda un USA Track & Field, Inc.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Fratex Indústria e Comércio, Ltda atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 140, 23.06.2007.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/57

Pirmās instances tiesas 2009. gada 16. septembra spriedums — Pigasos Alieftiki Naftiki Etaireia/Padome un Komisija

(lieta T-162/07) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - Muitas savienība - Pierādījums par jūras zvejas produktu Kopienas izcelsmi - Nespēja kā pierādījumu uzrādīt atsevišķus dokumentus - Pietiekami būtisks tiesību normas, kas piešķir tiesības privātpersonām, pārkāpums - Kopienas atbildība, nepastāvot tās iestāžu prettiesiskai rīcībai)

2009/C 267/98

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pigasos Alieftiki Naftiki Etaireia, Moschato (Grieķija) (pārstāvji — N. Skandamis un E. Perakis, avocats)

Atbildētājas: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — sākotnēji F. Florindo Gijón un M.-M. Joséphidès, pēc tam F. Florido Gijón un M. Balta) un Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — sākotnēji E. Cujo, S. Schønberg un M. Konstantinidis, pēc tam S. Schønberg un M. Patakia)

Priekšmets

Prasība par zaudējumu atlīdzību, lai kompensētu zaudējumus, kuri prasītājai, iespējams, radušies, Padomei un Komisijai nepieņemot tiesību normas, kas ļautu dalībvalstu muitas iestādēm kā pierādījumu par jūras zvejas produktu Kopienas izcelsmi pieņemt citus dokumentus, izņemot T2M dokumentu, kas paredzēts Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā Nr. 2454/93/EEK, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 1. lpp).

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Pigasos Alieftiki Naftiki Etaireia atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 155, 07.07.2007.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/57

Pirmās instances tiesas 2009. gada 16. septembra spriedums — Promomadrid/ITSB (“MADRIDEXPORTA”)

(lieta T-180/07) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas grafiskas preču zīmes “MADRIDEXPORTA” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamatojumi - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

2009/C 267/99

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Promomadrid Desarrollo Internacional de Madrid, SA, Madride (Spānija) (pārstāvis — M. Aznar Alonso, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — S. Palmero Cabezas)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2007. gada 7. marta lēmumu lietā R 1130/2006-1 par pieteikumu reģistrēt vārdisku apzīmējumu “MADRIDEXPORTA” kā Kopienas preču zīmi.

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2007. gada 7. marta lēmumu lietā R 1130/2006-1;

2)	ITSB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 155, 7.7.2007.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/58

Pirmās instances tiesas 2009. gada 23. septembra spriedums — Polija/Komisija

(lieta T-183/07) (1)

(Vide - Direktīva 2003/87/EK - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma - Polijas emisijas kvotu valsts sadales plāns par laikposmu no 2008. līdz 2012. gadam - Trīs mēnešu termiņš - Dalībvalstu un Komisijas pilnvaras - Vienlīdzīga attieksme - Pienākums norādīt pamatojumu - Direktīvas 2003/87 9. panta 1. un 3. punkts un 11. panta 2. punkts)

2009/C 267/100

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvji — sākotnēji E. Osņecka-Tamecka [E. Ośniecka-Tamecka], pēc tam T. Novakovskis [T. Nowakowski], pēc tam T. Kozeks [T. Kozek], pēc tam M. Dovgelevičs [M. Dowgielewicz] un visbeidzot — Dovgelevičs, M. Jarošs [M. Jarosz] un M. Novackis [M. Nowacki])

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — U. Velkers [U. Wölker] un K. Hermane [K. Herrmann])

Personas, kas iestājušās lietā, atbalstot prasītāju: Ungārijas Republika (pārstāvji — J. Fazekaša [J. Fazekas], R. Šomšiča [R. Somssich] un M. Fehers [M. Fehér]), Lietuvas Republika (pārstāvis — D. Krjaučūns [D. Kriaučiūnas]), Slovākijas Republika (pārstāvji — J. Čorba [J. Čorba] un B. Ričova [B. Ricziová])

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot atbildētāju: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — Z. Brainstone-Krosa [Z. Bryanston-Cross] un K. Gibsa [C. Gibbs], pārstāves, kurām palīdz H. Mersers [H. Mercer], barrister, pēc tam — I. Rao [I. Rao] un S. Osovskis [S. Ossowski], pārstāvji, kuriem palīdz Dž. Mauriči [J. Maurici], barrister)

Priekšmets

Prasība pilnībā vai daļēji atcelt Komisijas 2007. gada 26. marta Lēmumu C (2007) 1295, galīgā redakcija, par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu sadales valsts plānu, ko Polijas Republika par laikposmu no 2008. līdz 2012. gadam ir iesniegusi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvai 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 32. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

atcelt Komisijas 2007. gada 26. marta Lēmumu C (2007) 1295, galīgā redakcija, par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu sadales valsts plānu, ko Polijas Republika par laikposmu no 2008. līdz 2012. gadam ir iesniegusi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvai 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK;

2)	Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Polijas Republikas tiesāšanās izdevumus;

3)	Ungārijas Republika, Lietuvas Republika, Slovākijas Republika un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste sedz savus tiesvedības izdevumus pašas.

(1) OV C 155, 07.07.2007.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/58

Pirmās instances tiesas 2009. gada 29. septembra spriedums — Thomson Sales Europe/Komisija

(apvienotās lietas T-225/07 un T-364/07) (1)

(Muitas savienība - Taizemē ražotu krāsu televizoru imports - Ievedmuitas nodokļu atlaišana - Rupja neuzmanība - Ievedmuitas nodokļa vēlāka nepiedzīšana - Prasība atcelt tiesību aktu - Nelabvēlīgs akts - Nepieņemamība)

2009/C 267/101

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Thomson Sales Europe, Boulogne-Billancourt (Francija) (pārstāvji — F. Goguel un F. Foucault, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — lietā T-225/07 X. Lewis, H. van Vliet un S. Schønberg, lietā T-364/07 X. Lewis un M. Patakia)

Priekšmets

Lietā T-225/07 — lūgums atcelt Komisijas 2007. gada 7. maija Lēmumu REM Nr. 03/05, kurā Francijas iestādēm ir norādīts, ka nav pamata atlaist ievedmuitas nodokli par Taizemē ražotiem krāsu televizoriem, kas minēti to 2005. gada 14. septembra lūgumā, kā arī lietā T-364/07 — lūgums atcelt Komisijas 2007. gada 20. jūlija vēstuli, ar ko netiek apstiprinātas tiesības vēlāk nepiedzīt ievedmuitas nodokli par minētajiem televizoriem

Rezolutīvā daļa:

1)	prasības noraidīt;

2)	Thomson Sales Europe sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Kopienu Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 211, 08.09.2007.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/59

Pirmās instances tiesas 2009. gada 23. septembra spriedums — Igaunija/Komisija

(lieta T–263/07) (1)

(Vide - Direktīva 2003/87/EK - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma - Igaunijas emisijas kvotu valsts sadales plāns laikposmam no 2008. līdz 2012. gadam - Dalībvalstu un Komisijas pilnvaras - Vienlīdzīga attieksme - Direktīvas 2003/87 9. panta 1. un 3. punkts un 11. panta 2. punkts)

2009/C 267/102

Tiesvedības valoda — igauņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Igaunijas Republika (pārstāvis — L. Uibo [L. Uibo])

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — U. Velkers [U. Wölker] un T. Tamme [T. Tamme], advokāti)

Personas, kas iestājušās lietā, prasītājas prasījumu atbalstam: Lietuvas Republika (pārstāvis — D. Krjaučūns [D. Kriaučiūnas]) un Slovākijas Republika (pārstāvji — sākotnēji J. Čorba [J. Čorba], pēc tam B. Ričova [B. Ricziová])

Persona, kas iestājusies lietā, prasītājas prasījumu atbalstam: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — sākotnēji Z. Brainstone Krosa [Z. Bryanston Cross], pēc tam L. Sīboruts [L. Seeboruth] un visbeidzot S. Osovskis [S. Ossowski], kuriem palīdz Dž. Moriss [J. Maurici], barrister)

Priekšmets

Komisijas 2007. gada 4. maija Lēmuma par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu valsts sadales plānu, ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 32. lpp.), Igaunijas Republika iesniegusi attiecībā uz laikposmu no 2008. līdz 2012. gadam, atcelšana

Rezolutīvā daļa:

atcelt Komisijas 2007. gada 4. maija Lēmumu par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu valsts sadales plānu, ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, Igaunijas Republika iesniegusi attiecībā uz laikposmu no 2008. līdz 2012. gadam;

2)	Komisija papildus saviem tiesāšanās izdevumiem sedz arī Igaunijas Republikas tiesāšanās izdevumus;

3)	Lietuvas Republika, Slovākijas Republika un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 223, 22.09.2007. (Labojums C 247, 20.10.2007.)

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/59

Pirmās instances tiesas 2009. gada 23. septembra spriedums — Viñedos y Bodegas Príncipe Alfonso de Hohenlohe/ITSB — Byass (“ALFONSO”)

(lieta T-291/07) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “ALFONSO” reģistrācijas pieteikums - Kopienas agrāka vārdiska un valsts agrāka vārdiska preču zīme “PRINCIPE ALFONSO” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Apjoms, kādā Apelāciju padome veic pārbaudi - Pienākums lemt par visu apelācijas sūdzību - Regulas Nr. 40/94 62. panta 1. punkts (tagad - Regulas Nr. 207/2009 64. panta 1. punkts)

2009/C 267/103

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Viñedos y Bodegas Príncipe Alfonso de Hohenlohe, SA, Cenicero (Spānija) (pārstāvji — M. Lobato García-Miján un B. Díaz de Escauriaza, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — S. Palmero Cabezas un J. Laporta Insa)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: González Byass, SA, Cádiz (Spānija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2007. gada 29. maija lēmumu lietā R 1110/2006-2 par iebildumu procesu starp Viñedos y Bodegas Príncipe Alfonso de Hohenlohe, SA un González Byass, SA

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2007. gada 29. maija lēmumu lietā R 1110/2006-2;

2)	ITSB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 235, 6.10.2007.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/60

Pirmās instances tiesas 2009. gada 16. septembra spriedums — Offshore Legends/ITSB — Acteon (“OFFSHORE LEGENDS” melnā un baltā krāsā un “OFFSHORE LEGENDS” zilā, melnā un zaļa krāsā)

(apvienotās lietas T–305/07 un T–306/07) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Divu Kopienas grafisku preču zīmju “OFFSHORE LEGENDS”, no kurām viena ir melnā un baltā krāsā un otra - zilā, melnā un zaļa krāsā, reģistrācijas pieteikums - Valsts agrāka grafiska preču zīme “OFFSHORE 1” - Relatīvi atteikuma pamatojumi - Sajaukšanas iespēja - Preču un apzīmējumu līdzība - Lūguma sniegt agrākās preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādījumu neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts [tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšunkts] - Regulas Nr. 40/94 43 panta 2. un 3. punkts, lasot to kopsakarā ar Regulas Nr. 40/94 15. panta 2. punkta b) apakšpunktu [tagad — Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkts un 15. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkts)

2009/C 267/104

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Offshore Legends, Nevele (Beļģija) (pārstāvji — P. Maeyaert un N. Clarembeaux, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral)

Cita procesa Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Acteon, Saint-Tropez (Francija) (pārstāvis — M. Milon, advokāts)

Priekšmets

Divas prasības par ITSB Apelāciju otrās padomes 2007. gada 29. maija diviem lēmumiem (lieta R 1031/2006–2 un lieta R 1038/2006–2) par iebildumu procesiem starp Acteon un Offshore Legends

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Offshore Legends atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 269, 10.11.2007.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/60

Pirmās instances tiesas 2009. gada 16. septembra spriedums — Alber/ITSB (“Roktura daļa”)

(lieta T-391/07) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas trīsdimensiju preču zīmes reģistrācijas pieteikums - Roktura daļa - Absolūts atteikuma pamatojums - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas Nr. 40/94 73. pants (tagad - Regulas Nr. 207/2009 75. pants) - Pārbaudes pēc paša iniciatīvas princips - Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punkts (tagad - Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkts)

2009/C 267/105

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Alfons Alber, Verano (Itālija) (pārstāvis — S. Schneller, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2007. gada 16. augusta lēmumu lietā R 361/2007-4, kā arī par ITSB pārbaudītāja 2007. gada 16. janvāra lēmumu šajā pašā lietā, ar kuru noraidīts Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 4396727 attiecībā uz tajā minētajām precēm.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Alfons Alber atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 315, 22.12.2007.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/61

Pirmās instances tiesas 2009. gada 23. septembra spriedums — Cohausz/ITSB — Izquierdo Faces (“acopat”)

(lieta T-409/07) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas grafiska preču zīme “acopat” - Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes “COPAT” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Agrāku preču zīmju faktiskas izmantošanas neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 56. panta 2. un 3. punkts (tagad - Regulas (EK) Nr. 207/2009 57. panta 2. un 3. punkts)

2009/C 267/107

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Helge B. Cohausz, Diseldorfa (Vācija) (pārstāvji — I. Friedhoff, pēc tam S. von Petersdorff-Campen un H. Timmann, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — D. Botis)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: José Izquierdo Faces, Bilbao (Spānija) (pārstāvis — H. Bock, avocat)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2007. gada 6. septembra lēmumu lietā R 289/2006-1 par spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Helge B. Cohausz un José Izquierdo Faces.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Helge B. Cohausz atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 8, 12.1.2008.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/61

Pirmās instances tiesas 2009. gada 16. septembra spriedums — Dominio de la Vega/ITSB — Ambrosio Velasco (“DOMINIO DE LA VEGA”)

(lieta T-458/07) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “DOMINIO DE LA VEGA” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas grafiska preču zīme “PALACIO DE LA VEGA” - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2009/C 267/108

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dominio de la Vega, SL, Requena (Spānija) (pārstāvji — E. Caballero Oliver un A. Sanz-Bermell y Martínez, advokāti)

Atbildētājs: Íekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — J. Laporta Insa)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Ambrosio Velasco, SA, Dicastillo (Spānija) (pārstāvji — E. Armijo Chávarri un A. Castán Pérez-Gómez, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2007. gada 3. oktobra lēmumu lietā R 1431/2006-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Ambrosio Velasco, SA un Dominio de la Vega, SL

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Dominio de la Vega, SL atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 51, 23.2.2008.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/62

Pirmās instances tiesas 2009. gada 23. septembra spriedums — GlaxoSmithkline j.c./ITSB — Serono Genetics Institute (“FAMOXIN”)

(lietas T-493, T-26/08 un T-27/08) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā esamības process - Kopienas vārdiska preču zīme “FAMOXIN” - Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes “LANOXIN” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad - Regulas (EK) Nr.207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 53. panta 1.punkta a) apakšpunkts) - Izmantošanas pierādījums - Regulas Nr. 40/94 56. panta 2. un 3. punkts (tagad - Regulas Nr. 207/2009 57. panta 2. un 3. punkts)

2009/C 267/109

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: GlaxoSmithkline, SpA, Verona (Itālija); Laboratórios Wellcome de Portugal, Lda , Algés (Portugāle); un The Wellcome Foundation, Ltd, Greenford, Middlesex (Apvienotā Karaliste) (pārstāvis — R. Gilbey, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — A. Folliard-Monguiral un D. Botis)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Serono Genetics Institute, SA, Évry (Francija)

Priekšmets

Trīs prasības par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2007. gada 14. septembra lēmumu lietā R 8/2007, 2007. gada 20. novembra lēmumu lietā R 10/2007-1 un 2007. 19. novembra lēmumu lietā R 9/2007-1 procesos par preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu GlaxoSmithkline, SpA, Laboratórios Wellcome de Portugal, Lda un The Wellcome Foundation, Ltd no vienas puses un Serono Genetics Institute, SA no otras puses.

Rezolutīvā daļa:

1)	lietas T-493/07, T-26/08 un T-27/08 apvienot;

2)	prasību noraidīt;

3)	GlaxoSmithkline, SpA, Laboratórios Wellcome de Portugal, Lda un The Wellcome Foundation, Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 51, 23.2.2008.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/62

Pirmās instances tiesas 2009. gada 23. septembra spriedums — Evets/ITSB (“DANELECTRO” un “QWIK TUNE”)

(apvienotās lietas T-20/08 un T-21/08) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiska preču zīme “DANELECTRO” un Kopienas grafiska preču zīme “QWIK TUNE” - Preču zīmju pagarināšanas pieteikuma iesniegšanai noteiktā termiņa neievērošana - Lūgums par restitutio in integrum - Reformatio in pejus - Tiesības uz aizstāvību - Tiesības tikt uzklausītam - Regulas (EK) Nr. 40/94 61. panta 2. punkts, 73. panta otrais teikums un 78. pants (tagad Regulas (EK) Nr. 207/2009 63. panta 2. punkts, 75. panta otrais teikums un 81. pants)

2009/C 267/110

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Evets Corp., Irvina [Irvine], Kalifornija (Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis — Š. Rajans [S. Ryan], solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Foliārs-Mongirāls [A. Folliard-Monguiral])

Priekšmets

Prasība par diviem ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2007. gada 5. novembra lēmumiem lietā R 603/2007-4 un lietā R 604/2007-4 saistībā ar lūgumu par restitutio in integrum, ko iesniegusi prasītāja

Rezolutīvā daļa:

1)	prasības noraidīt;

2)	Evets Corp. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 64, 8.3.2008.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/62

Pirmās instances tiesas 2009. gada 16. septembra spriedums — Gres La Sagra/ITSB — Ceramicalcora (“VENATTO MARBLE STONE”)

(lieta T-130/08) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “VENATTO MARBLE STONE” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts grafiskas preču zīmes “VENETO CERÁMICAS” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2009/C 267/111

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Gres La Sagra, SL, Alameda de la Sagra (Spānija) (pārstāvji — T. Villate Consonni un J. Calderón Chavero, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — J. Crespo Carrillo)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Ceramicalcora, SA, Alcora (Spānija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 30. janvāra lēmumu lietā R 1609/2006-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Ceramicalcora, SA un Gres La Sagra, SL

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Gres La Sagra, SL atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 116, 9.5.2008.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/63

Pirmās instances tiesas 2009. gada 29. septembra spriedums — The Smiley Company/ITSB (puses no smiley smaida attēlojums)

(lieta T-139/08) (1)

(Kopienas preču zīme - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Kopienu - Grafiska preču zīme, kas attēlo pusi no smiley smaida - Absolūts atteikuma pamatojums - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 146. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad - Regulas (EK) Nr. 207/2009 151. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2009/C 267/112

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: The Smiley Company SPRL, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — A. Doičs [A. Deutsch], avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — H. Krespo Kariljo [J. Crespo Carrillo]).

Priekšmets

Prasība, kas celta par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 7. februāra lēmumu R 958/2007-4 attiecībā uz starptautisku reģistrāciju, ko attiecina uz Eiropas Kopienu, preču zīmei, kas attēlo pusi no smiley smaida

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt.

2)	The Smiley Company SPRL atlīdzina tiesāšanās izdevumus, ietverot izdevumus, kas saistīti ar Franklina Loufrani [Franklin Loufrani] aizstāšanu.

(1) OV C 142, 7.6.2008.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/63

Pirmās instances tiesas 2009. gada 16. septembra spriedums — Boudova u.c./Komisija

(lieta T-271/08 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Bijušie palīgdarbinieki - Iecelšana amatā - Klasificēšana pakāpē - Konkurss, kas publicēts pirms jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā - Citas iestādes veikta šo ierēdņu pārklasificēšana - Pārklasificēšanas atteikums - Vienlīdzīgas attieksmes princips - Prasība atcelt tiesību aktu - Nepārsūdzams akts - Apstiprinošs akts - Jaunu un būtisku faktu neesamību - Atvainojamas maldības neesamība - Nepieņemamība)

2009/C 267/113

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Stanislava Boudova, Hovalde (Luksemburga), Iveta Adovica, Luksemburga (Luksemburga), Juraj Kuba, Konca (Vācija), Heinrihs Puciriuss, Luksemburga, Agnieszka Strzelecka, Arlona (Beļģija), Izabela Szyprowska, Berburga (Luksemburga), Timea Tibai, Luksemburga, Birute Vaituleviciene, Luksemburga (pārstāvis — M.-A. Lucas, avocat)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un G. Berscheid)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2008. gada 21. aprīļa rīkojumu lietā F-78/07 Boudova u.c./Komisija (Krājumā vēl nav publicēts), lūdzot atcelt šo rīkojumu.

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Stanislava Boudova, Iveta Adovica, Juraj Kuba, Heinrihs Puciriuss, Agnieszka Strzelecka, Izabela Szyprowska, Timea Tibai un Birute Vaituleviciene sedz savus tiesāšanās izdevumus paši, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

(1) OV C 260, 11.10.2008.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/64

Pirmās instances tiesas 2009. gada 2. septembra rīkojums — E.ON Ruhrgas un E.ON Földgáz Trade/Komisija

(lieta T-57/07) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Konkurence - Koncentrācija - Lēmums, kurā koncentrācija atzīta par saderīgu ar kopējo tirgu - Saistības - Komisijas vēstules par saistībām - Nepārsūdzami akti - Nepieņemamība)

2009/C 267/114

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: E.ON Ruhrgas International AG, Essen (Vācija), un E.ON Földgáz Trade Zrt, Budapešta (Ungārija) (pārstāvji — G. Wiedemann un T. Lübbig, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Bouquet un V. Di Bucci)

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumus, kas esot iekļauti Komisijas 2006. gada 19. decembra un 2007. gada 16. janvāra vēstulēs par saistībām, ko uzņēmās E.ON Ruhrgas International AG un kas minētas 3. pantā Komisijas 2005. gada 21. decembra lēmumam, ar kuru Komisija atzina koncentrācijas darbību par saderīgu ar kopējo tirgu un EEZ līgumu (Lieta COMP/M.3696 — E.ON/MOL)

Rezolutīvā daļa:

1)	noraidīt prasību kā nepieņemamu;

2)	E.ON Ruhrgas International AG un E.ON Földgáz Trade Zrt sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Kopienas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 95, 28.04.2007.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/64

Pirmās instances tiesas 2009. gada 4. septembra rīkojums — Pioneer Hi-Bred International/Komisija

(lieta T-139/07) (1)

(Tiesību aktu tuvināšana - Ģenētiski modificētu organismu apzināta izplatīšana vidē - Atļaujas laist tirgū izsniegšanas procedūra - Pasākumu projekta neiesniegšana regulatīvajai komitejai, kurā vainojama Komisija - Prasība sakarā ar bezdarbību - Prāvas priekšmeta izzušana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

2009/C 267/115

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Pioneer Hi-Bred International, Inc., Aiova (ASV) (pārstāvis — J. Temple Lang, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — sākotnēji D. Lawunmi un C. Zadra, pēc tam P. Oliver un C. Zadra)

Priekšmets

Prasība atbilstoši EKL 232. pantam, kuras mērķis ir panākt, ka tiek atzīts, ka, saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmuma 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 23. lpp.), 5. panta 2. punktu regulatīvajai komitejai neiesniedzot to pasākumu projektu, kas veicami attiecībā uz prasītāja paziņojumu par ģenētiski modificētas kukurūzas, kas ietilpst selekcijas līnijā 1507, laišanu tirgū, Komisija nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvas 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OV 2001, L 106, 1. lpp.) 18. panta 1. punktu

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	Eiropas Kopienu Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Pioneer Hi-Bred International, Inc. tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 155, 07.07.2007.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/64

Pirmās instances tiesas 2009. gada 7. septembra rīkojums — LPN/Komisija

(lieta T-186/08) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu un par zaudējumu atlīdzību - Vide - Direktīva 92/43/EEK - Sūdzības izskatīšanas izbeigšana - Valsts pienākumu neizpildes procesa neuzsākšana - Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Acīmredzama nepieņemamība - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

2009/C 267/116

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Liga para Protecção da Natureza (LPN), Lisabona (Portugāle) (pārstāvis — P. Vinagre e Silva, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — P. Costa de Oliveira un D. Recchia)

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot atbildētāju: Portugāles Republika (pārstāvji –L. Inez Fernandes, T. Moreira un A. de Oliveira Mendonça, kuriem palīdz D. Abecasis un A. Marques, advokāti)

Priekšmets

Prasība atcelt, pirmkārt, Komisijas 2008. gada 28. februāra lēmumu, kas minēts Komisijas 2008. gada 3. aprīļa vēstulē, kura adresēta prasītājai ar numuru ENV.A.2/MAS/mm/D (2008) 5542 un ar kuru Komisija paziņoja par savu nodomu izbeigt izskatīt sūdzību par dambja uz upes Sabor (Portugāle) celtniecības projekta apgalvoto neatbilstību Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvai 92/43/CEE par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 7. lpp.) (sūdzība Nr. 2003/4523 — dambja “Baixo Sabor” projekts), un, otrkārt, apgalvoto netieši izteikto Komisijas lēmumu atteikties prasītājai piešķirt piekļuvi dažiem dokumentiem, kā arī prasība par zaudējumu atlīdzību

Rezolutīvā daļa:

tiesvedība tiek izbeigta tiktāl, ciktāl tā attiecas uz prasību atcelt apgalvoto netieši izteikto lēmumu atteikties piešķirt piekļuvi dokumentiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 8. panta 3. punktu;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu;

3)	Liga para Protecção da Natureza (LPN) sedz savus un atlīdzina Eiropas Kopienu Komisijas tiesāšanās izdevumus;

4)	Portugāles Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 183, 19.07.2008.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/65

Pirmās instances tiesas 2009. gada 9. septembra rīkojums — Nijs/Revīzijas palāta

(lieta T-375/08 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Revīzijas palātas lēmums atjaunot tās ģenerālsekretāra pilnvaras - Lēmums prasītāju nepaaugstināt amatā 2004. gadā - Apelācijas sūdzība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota)

2009/C 267/117

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Bart Nijs, Bereldange (Luksemburga) (pārstāvji — F. Rollinger un A. Hertzog, advokāti)

Pretējā puse procesā: Eiropas Revīzijas palāta (pārstāvji — T. Kennedy, J.-M. Stenier un G. Corstens)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2008. gada 26. jūnija rīkojumu lietā F-108/07 Nijs/Revīzijas palāta (Krājumā vēl nav publicēts), lai panāktu šī rīkojuma atcelšanu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Bart Nijs sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Kopienu Komisijas tiesāšanās izdevumus, kas tai radušies šajā tiesvedībā.

(1) OV C 301, 22.11.2008.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/65

Prasība, kas celta 2009. gada 4. augustā — Sanyō Denki/ITSB — Telefónica O2 Germany (“eneloop”)

(lieta T-309/09)

2009/C 267/118

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sanyō Denki Kabushiki Kaisha, Osaka (Japāna) (pārstāvji — M. De Zorti, M. Koch un T. Grimm, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Telefónica O2 Germany GmbH & Co. OHG, Minhene (Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto ITSB Apelāciju otras padomes 2009. gada 6. maija lēmumu lietā R 794/2008-2;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—	piespriest personai, kura iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas radušies apelācijas procesā ITSB.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “eneloop” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 4 620 225)

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Telefónica O2 Germany GmbH & Co. OHG

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: cita starpā Vācijas vārdiska preču zīme “LOOP” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 38. un 42. klasē (preču zīme Nr. 30 416 654,5)

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 207/2009 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo nepastāvot attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespēja

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/66

Prasība, kas celta 2009. gada 10. augustā — Hoelzer/ITSB (“SAFELOAD”)

(lieta T–315/09)

2009/C 267/119

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Oliver Hoelzer, Remscheid (Vācija) (pārstāvi — G. Rother un J. Vogtmeier, Rechtsanwälte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 3. jūnija lēmumu lietā R 1157/2008–4

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot izdevumus, kas radušies apelācijas procesā.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “SAFELOAD” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 6. un 12. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 6 330 831);

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt;

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt;

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 207/2009 (1) 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārda daļa neapraksta pieteikumā aptvertās preces.

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.).

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/66

Prasība, kas celta 2009. gada 14. augustā — Concord Power Nordal/Komisija

(lieta T-317/09)

2009/C 267/120

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Concord Power Nordal GmbH, Hamburga (Vācija) (pārstāvji — C. von Hammerstein, C.-S. Schweer un C. Wünschmann, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt atbildētājas 2009. gada 12. jūnija Lēmumu Az. CAB D(2009), ciktāl tas skar gāzes vadu Ostseepipeline-Anbindungsleitung (turpmāk tekstā — “OPAL”);

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja, galvenā NORDAL gāzes vada projekta īstenotāja, vēršas pret Komisijas 2009. gada 12. jūnija vēstuli, kas adresēta Vācijas enerģētikas regulējošai iestādei Bundesnetzagentur un kurā Komisija prasa Bundesnetzagentur dažos aspektos grozīt savu OPAL saskaņā ar Direktīvas 2003/55/EK (1) 22. pantu izsniegto atbrīvojumu. Prasītāja sūdzas, ka Komisija nav izteikusi pamatotus iebildumus pret regulējošās iestādes piešķirto atbrīvojumu attiecībā uz noteiktām OPAL pārvades jaudām uz Čehiju.

Savas prasības pamatojumam prasītāja min piecus pamatus.

Pirmkārt, prasītāja izsaka pārmetumus, ka OPAL neatbilst Direktīvas 2003/55/EK 22. panta nosacījumiem, jo tas nav starpsavienojums, tas neuzlabo konkurenci un piegāžu drošību, ka ar investīcijām saistītais risks nav nekas ārkārtējs un ka tas pārkāpj nodalīšanas prasību. Šajā sakarā tiek arī norādīts, ka atbrīvojums nelabvēlīgi ietekmētu konkurenci, efektīvu iekšējā tirgus un regulēta tīkla funkcionēšanu.

Otrkārt, prasītāja norāda, ka ar atbrīvojumu saistītie nosacījumi nav piemēroti, lai novērstu konkurences traucējumus, vai nav izpildāmi.

Tālāk prasītāja atsaucas uz EKL 82. panta pārkāpumu, tās pamattiesību (proti, brīvību veikt uzņēmējdarbību un tiesībām uz īpašumu) pārkāpumu, kā arī principa par uzticību Kopienai pārkāpumu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīva 2003/55/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 98/30/EK atcelšanu (OV L 176, 57. lpp.)

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/67

Prasība, kas celta 2009. gada 14. augustā — Audi un Volkswagen/ITSB (“TDI”)

(lieta T-318/09)

2009/C 267/121

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Audi AG, Ingolstadt (Vācija), Volkswagen AG, Wolfsburg (Vācija) (pārstāvis — P. Kather, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 14. maija lēmumu lietā R 226/2007-1;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiskā preču zīme “TDI” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 12. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 3 179 058)

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati:

—	Regulas (EK) Nr. 207/2009 (1) 7. panta 3. punkta pārkāpums, jo reģistrācijai pieteiktā preču zīme izmantošanas rezultātā esot ieguvusi atšķirtspēju

—	Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums, jo reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei esot vajadzīgā atšķirtspēja

—	Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkta pirmā teikuma pārkāpums, jo atbildētājs neesot pieņēmis prasītāju priekšlikumus sniegt pierādījumus

—	Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpums

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/67

Prasība, kas celta 2009. gada 14. augustā — Planet/Komisija

(lieta T-320/09)

2009/C 267/122

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Planet AE Anonymi Etairia Parochis Symvouleftikon Ypiresion (pārstāvis — V. Christianos, avvocato)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt abus Komisijas (OLAF) lēmumus, ar kuru prasītājam pieprasa no sākuma reģistrēties agrīnās brīdināšanas sistēmas (EWS) kategorijā W1a un pēc tam W1b kategorijā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar prasību, pirmkārt, tiek lūgts atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru prasītājam pieprasa no sākuma reģistrēties agrīnās brīdināšanas sistēmas (turpmāk tekstā — “EWS”) kategorijā W1a un pēc tam W1b kategorijā, un, otrkārt, Komisijas lēmumu, ar kuru lūdz grozīt iepriekš minēto pirmo lēmumu par prasītāja reģistrāciju, sākot no 2009. gada 25. maija, daudz neizdevīgajā EWS kategorijā W1 b.

Prasītājs norāda, ka apstrīdētajos lēmumos ir pieļauti būtiski formas pārkāpumi, jo tajos nav ievēroti Lēmumā 2008/969/EK (1) paredzētie nosacījumi attiecībā uz formalitātēm, kuras jāievēro saistībā ar reģistrāciju EWS, lai būtu saderīga ar kopienu tiesībām. Prasītājs it īpaši norāda, ka saskaņā ar šī lēmuma 8. panta1. punktu Komisijas kompetentajai iestādei, kas ir atbildīga par līguma parakstīšanu, ir pienākums iepriekš informēt fizisko vai juridisko personu, attiecībā uz kuru ir iesniegts pieteikums tās reģistrācijai EWS sistēmā, par iespējamu ar to saistīto datu reģistrāciju. Turklāt saskaņā ar šī lēmuma 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu reģistrācijai ir jābūt pienācīgi pamatotai.

Tāpat prasītājs apgalvo, ka Lēmuma 2008/969/EK 8. pantā paredzēto nosacījumu neievērošana ir Kopienu tiesībās atzīto pamattiesību un principu pārkāpums. Pēc prasītāja uzskatiem, Komisijas rīcība ir pretēja Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā paredzētajam labas pārvaldības principam, jo Komisija laicīgi un atbilstīgi, kā tas ir paredzēts Lēmuma 2008/969/EK 8. panta 1. punktā, nav to informējusi, tādējādi liedzot iespēju izteikt savu viedokli. Prasītājs apgalvo, ka Komisija neievēroja arī savu pienākumu ievērot pienācīgu rūpību. Komisijas rīcība tāpat bija pretēja Labas administratīvās prakses kodeksa, kas Eiropas Komisijas darbiniekiem jāievēro attiecībās ar sabiedrību, 1. pantam.

Visbeidzot, prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi tā tiesības tikt uzklausītam, tiesības uz aizstāvību, kā arī nevainīguma prezumpciju, jo prasītājam nebija iespējas paust savu viedokli un iesniegt iebildumus par lēmumiem saistībā ar tā reģistrāciju EWS, kurus pieņēma kompetentā Komisijas iestāde.

(1) Lēmums 2008/969/EK, Euratom: Komisijas 2008. gada 16. decembra Lēmums par agrās [agrīnās] brīdināšanas sistēmu Komisijas kredītrīkotāju un izpildaģentūru vajadzībām (OV L 344, 125. lpp.).

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/68

Prasība, kas celta 2009. gada 14. augustā — skytron energy/ITSB (“arraybox”)

(lieta T-321/09)

2009/C 267/123

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: skytron energy GmbH & Co. KG, Berlīne (Vācija) (pārstāvis — H.-J. Omsels, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 4. jūnija lēmumu lietā R 1680/2008-1;

—	pakārtoti, nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā;

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “arraybox” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 37., 38. un 42. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 6 710 479)

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 (1) 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums, jo reģistrācijai pieteiktais apzīmējums neesot aprakstošs un tam piemītot nepieciešamā atšķirtspēja

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/68

Prasība, kas celta 2009. gada 18. augustā — Connefroy u.c./Komisija

(lieta T-327/09)

2009/C 267/124

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Philippe Connefroy, Le Rozel (Francija), Jean-Guy Gueguen, Carantec (Francija) un EARL de Cavagnan, Bouglon (Francija) (pārstāvis — C. Galvez, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz EK līguma 230. panta ceturto daļu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji lūdz atcelt Komisijas 2009. gada 28. janvāra Lēmumu C(2009) 203 galīgā redakcijā (1), ar kuru Komisija par nesaderīgiem ar kopējo tirgu atzina Francijas Republikas “lauksaimniecības plānu” ietvaros piešķirto valsts atbalstu augļu un dārzeņu ražotājiem, kura mērķis bija atvieglot Francijā audzēto lauksaimniecības produktu tirdzniecību, un uzdeva Francijas Republikai atgūt aplūkoto atbalstu.

Prasītāju izvirzītie pamati un galvenie argumenti ir vienādi vai līdzīgi tiem, kas izvirzīti lietas T-243/09 Fedecom/Komisija (2) ietvaros.

(1) OV L 127, 11. lpp. — publicēts ar Nr. 2009/402/EK

(2) OV 2009, C 205, 43. lpp.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/69

Prasība, kas celta 2009. gada 19. augustā — Producteurs de Légumes de France/Komisija

(lieta T-328/09)

2009/C 267/125

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Les Producteurs de Légumes de France, Parīze (Francija) (pārstāvis — O. Fachin, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz EK līguma 230. panta ceturto daļu;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2009. gada 28. janvāra Lēmumu C(2009) 203 galīgā redakcijā (1), ar kuru Komisija par nesaderīgiem ar kopējo tirgu atzina Francijas Republikas “lauksaimniecības plānu” ietvaros piešķirto valsts atbalstu augļu un dārzeņu ražotājiem, kura mērķis bija atvieglot Francijā audzēto lauksaimniecības produktu tirdzniecību, un uzdeva Francijas Republikai atgūt aplūkoto atbalstu.

Savas prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus, kas attiecas uz:

—	tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu tiktāl, ciktāl tas, ka Komisija laikā no 1992.–2002. gadam varēja uzzināt par lauksaimniecības plānu esamību, tomēr neuzsākot procedūru, varēja radīt ražotāju paļāvību uz šo plānu likumību;

—	par kļūdu summas, ko prasīts atlīdzināt par 2001. gadu, apmērā, kas ietekmē kopējo atmaksājamo summu apmēru, kā arī maksājamos procentus.

(1) OV L 127, 11. lpp. — publicēts ar Nr. 2009/402/EK

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/69

Prasība, kas celta 2009. gada 24. augustā — Fédération Internationale des Logis/ITSB (Kastaņbrūns izliekts četrstūris)

(lieta T-329/09)

2009/C 267/126

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fédération Internationale des Logis, Parīze (Francija) (pārstāvis — C. Champagner Katz, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 11. jūnija lēmumu lietā R 0202/2009-1 un atļaut pieteiktās preču zīmes reģistrāciju;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: preču zīme, kas attēlo kastaņbrūnu izliektu četrstūri, attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 3., 18., 24., 43. un 44. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 6468722;

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt;

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt;

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo reģistrācijai pieteiktā preču zīme, kas attēlo kastaņbrūnu izliektu četrstūri, ir atšķirīga attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem pieteikta reģistrācija, ciktāl šie elementi piešķir preču zīmei īpašu aspektu attieksmē uz šīm precēm un pakalpojumiem.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/69

Prasība, kas celta 2009. gada 19. augustā — RapidEye/Komisija

(lieta T-330/09)

2009/C 267/127

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: RapidEye AG, Brandenburg an der Havel (Vācija) (pārstāvis — T. Jestaedt, Rechtsanwalt)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2009. gada 9. jūnija vēstulē ietverto lēmumu lietā “Valsts atbalsts CP 183/2009 — Vācija, RapidEye AG (vēlāka kontrole MSR 1998 — N 416/2002)” tiktāl, ciktāl Komisija tajā valsts atbalstu ar intensitāti 35 % apmērā no dotācijas bruto ekvivalenta un valsts atbalstu EUR 44 199 321, 36 apmērā atzīst par prettiesisku un attiecībā uz atbalstu ar intensitāti 30, 22 %, jeb par summu EUR 37 316 000, pieprasa jaunu paziņojumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija ar 2002. gada 2. oktobra lēmumu K(2002) 3570, galīgā red., atļāva valsts atbalstu par labu RapidEye AG (Valsts atbalsts Nr. N 416/2002 — Vācija (Brandenburga), atbalsts RapidEye AG) saskaņā ar multisektorālo reģionālā atbalsta programmu lieliem investīciju projektiem (1), nosakot maksimālo atbalsta intensitāti un maksimālo tā apjomu (turpmāk tekstā — “Komisijas 2002. gada 2. oktobra lēmums”).

Izskatāmajā lietā prasītāja vēršas pret Komisijas 2009. gada 9. jūnija vēstuli D(2009) 596 par valsts atbalstu CP 183/2009 — Vācija, RapidEye AG (vēlāka kontrole MSR 1998 — N 416/2002). Ar šo vēstuli Vācijas iestādēm it īpaši tika lūgts ievērot Komisijas 2002. gada 2. oktobra lēmumā paredzēto atbalsta intensitāti un atbalsta apmēru un apstiprināt, ka atsevišķas atbalsta saņēmējai izmaksātās summas, kuras pārsniedz minētās maksimālās robežas, tiks atgūtas.

Prasītāja savas prasības pamatojumam izvirza piecus pamatus.

Pirmkārt, prasītāja norāda uz EKL 87. un 88. panta pārkāpumu un Regulas (EK) Nr. 659/1999 (2) 2. panta 1. punkta pārkāpumu, jo tā uzskata, ka atbalsts ar intensitāti līdz 35 % ir atļauts ar Komisijas 2002. gada 2. oktobra lēmumu.

Turpinot prasītāja apgalvo, ka atbildētāja nepareizi izmantojusi savu diskrecionāro varu, pretēji savam 2002. gada 2. oktobra lēmumam nevēlēdamās atļaut atbalstu ar intensitāti līdz 35 % bez jauna paziņojuma iesniegšanas.

Treškārt, prasītāja uzskata, ka ir noticis tiesiskās paļāvības principa pārkāpums, jo prasītāja investīcijas, kurām bija nepieciešams atbalsts, bija veikusi līdz galam, paļaudamās uz to, ka ir piešķirts atbalsts ar intensitāti 35 % apmērā.

Turklāt, pakārtoti, tā izvirza EKL 88. panta 3. punkta pārkāpumu. Šajā sakarā prasītāja norāda, ka pat tad, ja Komisijas 2002. gada 2. oktobra lēmums būtu interpretējams tādējādi, ka ar to tiek pieļauts atbalsts ar intensitāti tikai 30, 22 % apmērā, atbalsta palielināšanai līdz 35 % intensitātei būtu nepieciešami tikai nelieli atbalsta grozījumi, bet ne jauns paziņojums.

Visbeidzot prasītāja, pakārtoti, norāda uz Regulas (EK) Nr. 800/2008 (3) 3. panta pārkāpumu. Šajā sakarā tā Komisijai pārmet, ka tā pieprasa jaunu pieteikumu par atbalstu, lai palielinātu atbalstu līdz 35 % intensitātei, nepārbaudot, vai atbalsts ir ticis atbrīvots [no paziņošanas prasības] saskaņā ar Regulas Nr. 800/2008 3. pantu.

(1) OV C 107, 7. lpp.

(2) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma [88.] panta piemērošanai (OVL 83, 1. lpp.).

(3) Komisijas 2008. gada 6. augusta Regula (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (OV L 214, 3. lpp.).

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/70

Prasība, kas celta 2009. gada 25. augustā — Novartis/ITSB — Sanochemia Pharmazeutika (“TOLPOSAN”)

(lieta T-331/09)

2009/C 267/128

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Novartis AG, Basel (Šveice) (pārstāvis — N. Hebeis, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Sanochemia Pharmazeutika AG

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 18. jūnija lēmumu lietā R 1601/2007-1;

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: Sanochemia Pharmazeutika AG

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiskā preču zīme “TOLPOSAN” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 4 134 383)

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: vārdiskās preču zīme “TONOPAN” starptautiskā reģistrācija attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē (Nr. 227 508)

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 207/2009 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo starp pretstatītajām preču zīmēm esot sajaukšanas iespēja

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/71

Prasība, kas celta 2009. gada 20. augustā — Electrabel/Komisija

(lieta T-332/09)

2009/C 267/129

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Electrabel (pārstāvji — M. Pittie un P. Honoré, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	prasību atzīt par pieņemamu un pamatotu;

—	prioritāri, pilnībā atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 2. un 3. pantu vai vismaz samazināt prasītājai saskaņā ar apstrīdētā lēmuma 2. pantu piespriestā naudas soda apmēru;

—	katrā ziņā piespriest Komisijai atlīdzināt visus prasītājai radušos izdevumus, kas saistīti ar šo tiesvedību.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja prioritāri lūdz atcelt Komisijas 2009. gada 10. jūnija Lēmumu C(2009) 4416, galīgā redakcija, kurā Komisija konstatēja, ka prasītāja esot pārkāpusi Regulas Nr. 4064/89 (1) 7. panta 1. punktu, veicot Kopienas līmeņa koncentrācijas darījumu pirms tā paziņošanas un atzīšanas par saderīgu ar kopējo tirgu. Pakārtoti prasītāja lūdz atcelt vai vismaz samazināt tai saskaņā ar apstrīdētā lēmuma 2. pantu piespriesto naudas soda apmēru.

Savas prasības atbalstam prasītāja min četrus pamatus, kas saistīti ar:

—	kļūdainu pārkāpuma kvalifikāciju it īpaši tādēļ, ka ir sajaukts pārkāpums nepaziņošanas dēļ ar pārkāpumu par priekšlaicīgu koncentrācijas darījuma īstenošanu, un tādējādi ar pretrunu pamatojumā starp pārkāpuma kvalifikāciju un tā ilguma vērtējumu pēc būtības;

—

Regulas Nr. 4064/89 3. panta 3. punktu un 14. panta 2. punkta pārkāpumu, kā arī ar to, kā tika pārkāptas Pamatnostādnes par koncentrācijas jēdzienu, saglabājot ekskluzīvas kontroles esamību pār Compagnie Nationale du Rhône2003. gada 23. decembrī. Prasītāja norāda, ka Komisija i) nav ievērojusi nozīmīgus attiecīgā gadījuma elementus, proti, Compagnie Nationale du Rhône publisko raksturu, ii) ir nepilnīgi un kļūdaini piemērojusi faktiskās ekskluzīvās kontroles definīciju, kas minēta pamatnostādnēs par koncentrāciju jēdzienu un iii) ir pieļāvusi vairākas acīmredzamas kļūdas vērtējumā par Compagnie Nationale du Rhône pārvaldes dienestiem;

—	pilnvaru piešķiršanu Komisijai šajā gadījumā noteikt sankcijas un

—	samērīguma, labas pārvaldības un tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, piemērojot prasītājai tik liela apmēra naudas sodu par pārkāpumu, kas nekādi neietekmē konkurenci.

(1) Padomes 1989. gada 21. decembra Regula (EEK) Nr. 4064/89 par uzņēmumu koncentrācijas kontroli (OV L 395; pilnībā atkārtoti publicēta OV 1990, L 257, 13. lpp., ar labojumiem)

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/71

Prasība, kas celta 2009. gada 20. augustā — Polija/Komisija

(lieta T-333/09)

2009/C 267/130

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvis — M. Dowgielewicz)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2009. gada 10. jūnija Lēmuma 2009/444/EK, ar ko nosaka Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 7. un 10. pantā paredzētās modulācijas rezultātā iegūto summu piešķiršanu dalībvalstīm 2009.–2012. gadam (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 4375) (1), I pielikumu, ciktāl tajā modulācijas rezultātā iegūtās summas 2012. gadā dalībvalstīm piešķirtas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 73/2009 9. panta 2. un 3. punktam;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz daļēji atcelt Komisijas Lēmumu 2009/444/EK un prasību pamatu ar šādiem iebildumiem.

Pirmkārt, pieņemot pasākumus, kas nav saderīgi ar Regulas Nr. 73/2009 (2) 9. panta 2. punktu, tiek pārkāpts normu hierarhijas princips. Apstrīdētajā lēmumā kopējā 2009.–2012. gada periodā paredzētās summas sadalītas tikai starp piecpadsmit vecajām dalībvalstīm, lai gan šīs valstis saskaņā ar Regulas Nr. 73/2009 9. panta 2. punktu no 2012. gada nav vairs vienīgās dalībvalstis, uz kurām attiecas modulācija. Tāpēc šis mehānisms 2012. gadā ir jāattiecina arī uz jaunajām dalībvalstīm.

Otrkārt, ir pārkāpts Regulas Nr. 73/009 14. apsvērumā un 9. panta 2. punktā noteiktais princips par modulācijas rezultātā iegūto līdzekļu sadalījumu saskaņā ar objektīviem kritērijiem, kā arī solidaritātes princips.

Treškārt, ir pārkāpts nediskriminācijas princips, jo Komisijas piemērotie kritēriji attiecībā uz modulācijas rezultātā iegūto līdzekļu sadalījumu 2012. gadā (piemēram, dalībvalsts pievienošanās Eiropas Savienībai datums un dalībvalsts iemaksu apmērs, lai saņemtu modulācijas rezultātā iegūtos līdzekļus), kas izraisa Polijas Republikas un citu jauno dalībvalstu neiekļaušanu šo līdzekļu apguvē, nav ne objektīvi, ne arī nodrošina no modulācijas mehānisma izrietošo apgrūtinājumu un priekšrocību proporcionālu sadalījumu.

Ceturtkārt, apstrīdētais lēmums ir pretrunā EKL 253. pantam, jo Komisija ne apstrīdētajā lēmumā, it īpaši tās pamatojuma apsvērumos, ne arī lēmuma sagatavošanas laikā nav izklāstījusi pamatus, kāpēc jaunajām dalībvalstīm 2012. gadā netiek ļauts piedalīties modulācijas rezultātā iegūto līdzekļu daļā, kas ir jāsadala starp visām modulācijas mehānismu izmantojošām dalībvalstīm saskaņā ar objektīviem kritērijiem.

Piektkārt, atbildētāja ir pārkāpusi būtisku procesuālu prasību, jo tā apstrīdēto lēmumu pieņēmusi, pārkāpjot Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas darba kārtības noteikumus un Padomes Regulas Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (3), 3. pantu. Komisija Polijas Republikas pārstāvim, neskatoties uz attiecīgu lūgumu, nav iesniegusi apstrīdētā lēmuma projektu poļu valodā, kas prasītājai ir apgrūtinājis šī lēmumprojekta novērtēšanu un nepieciešamās saskaņošanas izpildi.

(1) OV L 148, 29. lpp.

(2) Padomes 2009. gada 19. janvāra Regula (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 30, 16. lpp.).

(3) OV 1958, Nr. 17, 385. lpp.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/72

Prasība, kas celta 2009. gada 24. augustā — Groupement Adriano, Jaime Ribeiro, Conduril — Construção/Komisija

(lieta T-335/09)

2009/C 267/131

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Groupement Adriano, Jaime Ribeiro, Conduril — Construção, ACE, Póvoa de Varzim (Portugāle) (pārstāvji — A. Pinto Cardoso un L. Fuzeta da Ponte, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt Komisijas lēmumu, kas ietverts 2009. gada 12. jūnija paziņojumā par parādu, un lēmumu, kas ietverts 2009. gada 3. augusta paziņojumā, ar kuru prasītājam tiek pieprasīts atbilstoši līgumam AH 04/2004, kas noslēgts par ceļa posma starp Tanžeru un Saīdu izbūvi(“Vidusjūras apvedceļa projekts”) un ko apmaksā Kopiena MEDA I programmas ietvaros, piecpadsmit dienu laikā atmaksāt parādu līdz ar nokavējuma procentiem;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pasākumi ir tādi, par kuriem var celt prasību, jo tie ir lemjoša un galīga rakstura un saistoši, un lietas dalībniekiem ir tiesības celt prasību.

Abus pasākumus raksturo:

Absolūts kompetences trūkums: atbildētāja nav “pouvoir adjudicateur” (“līgumslēdzēja iestāde”), jo nav jebkādu līguma noteikumu, kas pamatotu atbildētājas rīcību. Tādējādi atbildētājai šajā procedūrā ne tikai trūkst kompetences, bet arī pilnvaru.

Būtisku formas prasību, it īpaši pienākuma norādīt pamatojumu neievērošana. Saskaņā ar Līguma 253. pantu Kopienu aktiem jānorāda pamatojums. Atbilstoši judikatūrai pamatojumam jābūt tiešam, skaidram, saskaņotam un atbilstošam. Tas nevar būt netieši vai klusējot izteikts, nedz arī neskaidri formulēts. Nedrīkst pastāvēt pretrunas starp pamatiem vai starp pamatiem un lemjošo daļu. Apstrīdētajos lēmumos vispār nav nekāda pamatojuma. Tāpat ir pārkāpta būtiska formas prasība, nenorādot pārsūdzības iespējas.

Līguma normu pārkāpums, proti, atbildētājas pašas reglamenta 211. un 219. panta un principa “pacta sunt servanda” pārkāpums

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/73

Prasība, kas celta 2009. gada 27. augustā — Müller-Boré & Partner/ITSB — Popp u.c. (“MBP”)

(lieta T-338/09)

2009/C 267/132

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Müller-Boré & Partner, Minhene (Vācija) (pārstāvji — C. Osterrieth un T. Schmitz, Rechtsanwälte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Citi procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieki: E. Popp, Minhene (Vācija), W. E. Sajda, Minhene, J. Bohnenberger, Minhene, V. Kruspig, Minhene

Prasītājas prasījumi:

—	atbildētāja — ITSB — Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 23. jūnija lēmumu lietā R 1176/2007-4 atcelt un grozīt tādējādi, lai apelācijas sūdzība un iebildumi tiktu pilnībā noraidīti;

—	piespriest atbildētājam — ITSB — atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiskā preču zīme “MBP” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35. un 42. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 1 407 857)

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieki: E. Popp, W. E. Sajda, J. Bohnenberger un V. Kruspig

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: vārdiskā preču zīme “ip_law@mbp.” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 42. klasē (Kopienas preču zīme Nr. 667 105), kā arī īpašais tirdzniecības nosaukums “mbp.de” atbilstoši Vācijas Likumam par preču zīmēm

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: iebildumus daļēji apmierināt

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 207/2009 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo starp konfliktējošajām preču zīmēm neesot sajaukšanas iespējas

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/73

Prasība, kas celta 2009. gada 19. augustā — Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE/Eiropas Savienības Publikāciju birojs

(lieta T-340/09)

2009/C 267/133

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE, Atēnas (Grieķija) (pārstāvji — N. Korogiannakis un M. Dermitzakis, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Publikāciju birojs

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt Eiropas Savienības Publikāciju biroja lēmumu noraidīt prasītāja piedāvājumus, kas iesniegti, atsaucoties uz atklāto uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus publiskā iepirkuma procedūrā Nr. 10017 “CORDIS”, B partija “Rediģēšanas un publicēšanas pakalpojumi” un C partija “Jaunu digitālās informācijas pakalpojumu sniegšana” un pieņemt prasītāja piedāvājumu, kas iesniegts, atsaucoties uz atklāto uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus publiskā iepirkuma procedūrā Nr. 10017 “CORDIS”, E partija “Pamatpakalpojumu attīstīšana un uzturēšana”, piešķirot iepriekš minētā līguma slēgšanas tiesības tikai kā trešajam līgumslēdzējam kaskādes mehānismā (OV 2008/S 242-321376, labojums OV 2009/S 40-0507377), kas prasītājam paziņots ar 2009. gada 9. jūnija vēstuli, un visus ar to saistītos vēlākos Eiropas Savienības Publikāciju biroja lēmumus, tostarp lēmumu, ar kuru attiecīgo līgumu slēgšanas tiesības tiek piešķirtas izraudzītajiem līgumslēdzējiem;

—

piespriest Eiropas Savienības Publikāciju birojam atlīdzināt prasītājam zaudējumus, ko tas cietis saistībā ar attiecīgā uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus publiskā iepirkuma procedūrā procedūru EUR 7 215 405 apmērā (EUR 5 291 935 par B partiju, EUR 975 000 par C partiju un EUR 948 470 par E partiju);

—	piespriest Eiropas Savienības Publikāciju birojam atlīdzināt tiesāšanās un citus izdevumus, kas prasītājam radušies saistībā ar šo prasību, pat ja tā tiktu noraidīta.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasības pieteikumu prasītājs lūdz atcelt Eiropas Savienības Publikāciju biroja lēmumu a) noraidīt prasītāja piedāvājumus, kas iesniegti, atsaucoties uz atklāto uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus publiskā iepirkuma procedūrā Nr. 10017 “CORDIS”, B partija “Rediģēšanas un publicēšanas pakalpojumi” un C partija “Jaunu digitālās informācijas pakalpojumu sniegšana” un b) pieņemt prasītāja piedāvājumu, kas iesniegts, atsaucoties uz atklāto uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus publiskā iepirkuma procedūrā Nr. 10017 “CORDIS”, E partija “Pamatpakalpojumu attīstīšana un uzturēšana”, piešķirot iepriekš minētā līguma slēgšanas tiesības tikai kā trešajam līgumslēdzējam kaskādes mehānismā (OV 2008/S 242-321376, labojums OV 2009/S 40-0507377).

Prasītājs apgalvo, pirmkārt, attiecībā uz B partiju, ka attieksme pret pretendentiem ir bijusi diskriminējoša, jo viens no kaskādes mehānisma trešajā pozīcijā esošā konsorcija locekļiem atbilda izslēgšanas kritērijiem un tādējādi būtu bijis jāatzīst, ka tas ir būtiski pārkāpis savas līgumiskās saistības pret Komisiju. Prasītājs turklāt apgalvo, ka līgumslēdzēja iestāde ir pārkāpusi Finanšu regulas (1) 93. panta 1. punkta f) apakšpunktu un 94. pantu un labas pārvaldības principu un ka Komisijai bija jāpiemēro Finanšu regulas 96. pantā un tās īstenošanas kārtības (2) 133.a un 134.b pantā paredzētās sankcijas..

Otrkārt, prasītājs apgalvo, ka līgumslēdzēja iestāde tam nav paziņojusi, kādu iemeslu dēļ izraudzītā pretendenta piedāvājums ir bijis relatīvi labāks.

Treškārt, prasītājs apgalvo, ka Komisija, vērtēdama tā piedāvājumu, ir pieļāvusi vairākas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, un pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, ieviesdama jaunus līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, kas nebija minēti līguma dokumentos. Prasītājs turklāt apgalvo, ka līgumslēdzēja iestāde ir pārkāpusi Finanšu regulas īstenošanas kārtības 148. panta 1. un 3. punktu, kā arī labas pārvaldības principu.

Attiecībā uz C partiju prasītājs apgalvo, ka attieksme pret pretendentiem ir bijusi diskriminējoša, jo viens no uzvarējušā konsorcija locekļiem atbilda izslēgšanas kritērijiem un tādējādi bija jāatzīst, ka tas ir būtiski pārkāpis savas agrākās līgumiskās saistības. Otrkārt, prasītājs apgalvo, ka līgumslēdzēja iestāde tam nav paziņojusi, kādu iemeslu dēļ izraudzītā pretendenta piedāvājums ir bijis labāks par prasītāja piedāvājumu, un tādējādi ir pārkāpusi labas pārvaldības principu.

Attiecībā uz E partiju prasītājs apgalvo, ka attieksme pret pretendentiem ir bijusi diskriminējoša, jo viens no uzvarējušā konsorcija locekļiem atbilda izslēgšanas kritērijiem un tādējādi bija jāatzīst, ka tas ir būtiski pārkāpis savas no agrāk noslēgta līguma izrietošās saistības un ka cits šī paša konsorcija loceklis uz diviem gadiem būtu bijis jāizslēdz no visiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus publiskā iepirkuma procedūrā, jo ir ticis atzīts par vainojamu nelikumīgās darbībās. Turklāt prasītājs apgalvo, ka viens no uzvarējušā konsorcija locekļiem izmanto apakšuzņēmējus, kas nav PTO/VPI (3) dalībnieki, tādējādi pārkāpjot līguma dokumentus un pārskatāmības un nediskriminācijas principus, kā arī Finanšu regulas 106. un 107. pantu. Prasītājs apgalvo, valstu, kas nav PTO/VPI dalībnieces, sabiedrībām nebūtu jāļauj ne tieši, ne netieši piedalīties Eiropas Kopienu iestāžu izsludinātajos uzaicinājumos iesniegt piedāvājumus publiskā iepirkuma procedūrā, ne arī apakšuzņēmēju statusā uzņemties jebkādu darbu, uz kuru attiecas Finanšu regula vai Direktīva 2004/18/EK (4).

Visbeidzot, prasītājs apgalvo, ka līgumslēdzēja iestāde nav pamatojusi savu lēmumu, pieļāvusi vairākas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, ieviesusi jaunus līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, kas nebija minēti līguma dokumentos un ka, vērtējot prasītāja piedāvājumu un cita pretendenta piedāvājumu, tā ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu.

(1) Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV 2002 L 248, 1. lpp.)

(2) Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, kas grozīta ar 2007. gada 23. aprīļa Regulu (EK, Euratom) Nr. 478/2007 (OV 2007 L 111, 13. lpp.).

(3) Pasaules tirdzniecības organizācijas ietvaros noslēgtā daudzpusējā Vienošanās par publisko iepirkumu.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 114. lpp.).

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/75

Prasība, kas celta 2009. gada 1. septembrī — Amecke Fruchtsaft/ITSB — Beate Uhse (“69 Sex up”)

(lieta T-343/09)

2009/C 267/134

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Amecke Fruchtsaft GmbH & Co. KG, Menden (Vācija) (pārstāvji –R. Kaase un J.-C. Plate, Rechtsanwälte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Beate Uhse Einzelhandels GmbH

Prasītājas prasījumi:

—	prasību, kas ir vērsta pret ITSB Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 11. jūnija lēmumu lietā R 1728/2008-1, atzīt par pieņemamu;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu neatbilstības Regulas (EK) Nr. 207/2009 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam dēļ;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot iebildumu un apelācijas procesā radušos izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: Beate Uhse Einzelhandels GmbH

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiskā preču zīme “69 Sex up” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 32. un 41. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 5 274 303)

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Vācijas vārdiskā preču zīme “sex:h:up” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5., 29., 30. un 32. klasē (Nr. 30 531 669), turklāt iebildumi ir sniegti tikai pret reģistrāciju attiecībā uz precēm, kas ietilpst 32. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apstrīdēto lēmumu atcelt un iebildumus noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo starp konfliktējošajām preču zīmēm esot sajaukšanas iespēja

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/75

Prasība, kas celta 2009. gada 31. augustā — Vācija/Komisija

(lieta T-347/09)

2009/C 267/135

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji — M. Lumma un B. Klein)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2009. gada 2. jūlija lēmumu SG-Greffe (2009) D/3985 atbalsta procedūrā Nr. NN 8/2009 tiktāl, ciktāl tajā paziņotie pasākumi ir atzīti par valsts atbalstu EKL 87. panta 1. punkta nozīmē;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja vēršas pret Komisijas 2009. gada 2. jūlija lēmumu K(2009) 5080, galīgā red., par atbalsta shēmu, kura ietver, pirmkārt, valstij piederošu nacionālajā dabas mantojumā ietilpstošu teritoriju nodošanu un, otrkārt, lielu dabas aizsardzības projektu veicināšanu (valsts atbalsts NN 8/2009 — Vācija — Aizsargājamās teritorijas). Šajā lēmumā Komisija pauž uzskatu, ka paziņotā atbalsta shēma saskaņā ar EKL 86. panta 2. punktu ir saderīga ar kopīgo tirgu. Prasītāja vēršas pret apstrīdēto lēmumu tiktāl, ciktāl tajā paziņotie pasākumi tiek atzīti par valsts atbalstu atbilstoši EKL 87. panta 1. punktam.

Prasības pamatojumam prasītāja norāda, ka atbildētāja vairākos aspektos ir piemērojusi nepareizi EKL 87. panta 1. punktu. Šajā sakarā tā it īpaši uzsver, ka atbildētāja dabas aizsardzības organizācijas nepareizi ir kvalificējusi par uzņēmumiem un arī nav aplūkojusi paziņotos pasākumus kopumā. Turklāt dabas aizsardzības organizācijām no paziņotajiem pasākumiem nerodoties nekādas priekšrocības, kuras līdzinātos atbalstam. Prasītāja turpinot norāda uz Tiesas 2003. gada 24. jūlija spriedumā lietā C-280/00 Altmark Trans un Regierungspräsidium Magdeburg (Recueil, I-7747. lpp.) izvirzītā ceturtā kritērija nepareizu piemērošanu.

Pakārtoti tā norāda uz EKL 253. pantā paredzētā pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/76

Prasība, kas celta 2009. gada 3. septembrī — PAGO International/ITSB — Tirol Milch (“Pago”)

(lieta T-349/09)

2009/C 267/136

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: PAGO International GmbH, Klagenfurt (Austrija) (pārstāvji — C. Hauer un C. Schumacher, Rechtsanwälte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Tirol Milch reg.Gen.mbH Innsbruck, Innsbruck (Austrija)

Prasītājas prasījumi:

—

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 1. jūlija lēmumu attiecībā uz dzēšanas procesu Nr. 2025 C (Kopienas preču zīme Nr. 915 488) grozīt tādējādi, lai Tirol Milch registrierte Genossenschaft mit beschränkter Haftung pret Anulēšanas nodaļas 2008. gada 4. augusta lēmumu iesniegtā sūdzība tiktu noraidīta, kā arī piespriest Tirol Milch registrierte Genossenschaft mit beschränkter Haftung atlīdzināt apelācijas procesā radušos tiesāšanās izdevumus;

—	pakārtoti — atcelt Apelāciju ceturtās padomes lēmumu un nodot lietu atpakaļ Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) jauna lēmuma pieņemšanai.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīme, kuru lūdz atzīt par spēkā neesošu: krāsainā grafiskā preču zīme “Pago” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 32. klasē (Kopienas preču zīme Nr. 915 488)

Kopienas preču zīmes īpašniece: prasītāja

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: Tirol Milch registrierte Genossenschaft mit beschränkter Haftung

Anulēšanas nodaļas lēmums: Kopienas preču zīmi daļēji atzīt par atceltu

Apelāciju padomes lēmums: Anulēšanas nodaļas lēmumu daļēji atcelt un Kopienas preču zīmi atzīt par atceltu

Izvirzītie pamati:

—	Regulas (EK) Nr. 207/2009 (1) 51. panta, to aplūkojot kopsakarā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu, pārkāpums, jo preču zīmes, kura ir procesa priekšmets, tiesības saglabājošā izmantošana esot tikusi nepamatoti uzskatīta par nepierādītu

—	Regulas (EK) Nr. 207/2009 75. panta un Kopienas pamattiesību, it īpaši tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu, pārkāpums

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/76

Prasība, kas celta 2009. gada 4. septembrī — ICO Satellite/Komisija

(lieta T-350/09)

2009/C 267/137

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ICO Satellite Ltd, Slough (Apvienotā Karaliste) (pārstāvis — S. Tupper, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	pamatojoties uz EKL 230. un 231. panta noteikumiem, atzīt Komisijas 2009. gada 13. maija Lēmumu 2009/449/EK par operatoru atlasi Eiropas sistēmām, kas nodrošina mobilo satelītsakaru pakalpojumus (MSP) par spēkā neesošu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus un, vajadzības gadījumā, izdot citus rīkojumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja ar šo prasības pieteikumu lūdz atcelt Komisijas 2009. gada 13. maija Lēmumu 2009/449/EK par operatoru atlasi Eiropas sistēmām, kas nodrošina mobilo satelītsakaru pakalpojumus (“MSP”) (1).

Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma rezultātā tai tiek atņemtas īpašumtiesības, kuras tā ieguvusi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Prasītāja turklāt apgalvo, ka apstrīdētais lēmums nav spēkā, jo Komisija ir:

a)	diskriminējusi prasītāju, lemšanas procesā iesaistot bijušo Inmarsat Ventures Limited (“Inmarsat”) padomes priekšsēdētāju, tādējādi pārkāpjot būtiskas procesuālas prasības un vienlīdzīgas attieksmes principu, un

b)	rīkojusies nesamērīgi, izraugoties Inmarsat un Solaris Mobile Limited nevis prasītāju, lai gan prasītāja, iespējams, ir objektīvi labākā stāvoklī, lai nodrošinātu MSP.

Kā norāda prasītāja, pieņemot apstrīdēto lēmumu, atbildētāja ir rīkojusies nesamērīgi, kā arī diskriminējoši un pretēji prasītājas tiesiskajai paļāvībai. Prasītāja turklāt apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu tiek aizskartas prasītājas tiesības netraucēti izmantot īpašumu, ko aizsargā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (“ECTK”) 1. protokola 1. pants, kā arī izmantot tās civiltiesības, tostarp īpašumtiesības un tiesības uz taisnīgu tiesu, ko nodrošina ECTK 6. pants.

(1) Komisijas 2009. gada 13. maija Lēmums 2009/449/EK par operatoru atlasi Eiropas sistēmām, kas nodrošina mobilo satelītsakaru pakalpojumus (MSP) (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 3746) (OV L 149, 65. lpp.).

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/77

Prasība, kas celta 2009. gada 14. septembrī — Novácke chemické závody/Komisija

(lieta T-352/09)

2009/C 267/138

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Novácke chemické závody, a.s., Nováky (Slovākijas Republika) (pārstāvis — A. Černejová, lawyer)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu attiecībā uz prasītāju un līdz ar to atcelt prasītājai uzlikto naudas sodu; vai

—	pakārtoti, atcelt naudas sodu, kas prasītājai uzlikts ar lēmuma 2. pantu vai vismaz būtiski samazināt prasītājai uzlikto naudas sodu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasības pieteikumu prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2009. gada 22. jūlija lēmumu (Lieta Nr. COMP/F/39/396 — Kalcija un magnēzija reaģenti tērauda un gāzes nozarēm), ar kuru Komisija sauca pie atbildības prasītāju un citus uzņēmumus par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumu, jo notika tirgus sadale, kvotu noteikšana, klientu sadale, vienošanās par cenām un jutīgas komerciālas informācijas apmaiņa starp kalcija karbīda un magnēzija granulu tirgotājiem. Pakārtoti, prasītāja lūdz atcelt vai samazināt naudas sodu, kas tai uzlikts saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 31. pantu.

Prasības pieteikums ir pamatots šādi:

Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka, uzliekot prasītājai pārmērīgu un nesamērīgu naudas sodu, Komisija pārkāpa samērīguma principu un vienlīdzības attieksmes principu, kas ir Kopienu tiesību vispārējais princips.

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija neizvērtēja prasītājas spēju samaksāt naudas sodu un risku, ka šis naudas sods novedīs to pie bankrota. Prasītāja it īpaši norāda, ka Komisija neievēroja procedūras pamatprasības, ka tā netika pienācīgi izvērtējusi prasītājas iesniegtos pierādījumus, kas atklāj iespējamo bankrota risku, ja Komisija uzliks tai naudas sodu. Tādēļ prasītāja apgalvo, ka Komisija pieļāva acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nekonstatējot minēto risku un nepiemērojot attiecībā uz prasītāju Pamatnostādņu 35. punktu.

Treškārt, prasītāja apgalvo, ka naudas soda uzlikšana tieši izraisīs tās bankrotu, kā arī likvidēs to kā konkurentu attiecīgajā tirgū. Tādēļ prasītāja uzskata, ka Komisija tika pārkāpusi EKL 3. panta 1. punkta g) apakšpunktu, kropļojot vai likvidējot konkurenci attiecīgajā tirgū.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/78

Prasība, kas celta 2009. gada 16. septembrī — Komisija/Association Fédération Club B2A

(lieta T-356/09)

2009/C 267/139

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A.-M. Rouchaud-Joët un N. Bambara, pārstāvji, kam palīdz E. Bouttier, avocat)

Atbildētāja: Association Fédération Club B2A, Étupes (Francija)

Prasītājas prasījumi:

—	piespriest Fédération, kuru pārstāv tās priekšsēdētājs, samaksāt prasītājai naudas summu EUR […] apmērā […], kas atbilst pamatsummai EUR 62 500 apmērā un nokavējuma procentiem EUR […] apmērā […], kas radušies sakarā ar […]

—	piespriest Fédération samaksāt EUR 7 000, lai segtu izdevumus, kas Eiropas Komisijai radās, lai atgūtu savu prasījumu;

—	piespriest Fédération Club B2A atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā lietā.

Pamati un galvenie argumenti

Eiropas Kopiena, kuru pārstāv Komisija, noslēdza subsīdiju līgumu attiecībā uz projektu “Business Angels reģionālo tīklu federācijas izveide un uzturēšana Francijas austrumu daļā”. Projekts, kura laikā Komisija kā avansa maksājumu atbildētājai pārskaitīja EUR 62 500, tika pabeigts 2002. gada 30. septembrī.

Saskaņā ar šo līgumu atbildētāja uzņēmās cita starpā sagatavot gala ziņojumu. Tā kā tika iesniegts nepilnīgs ziņojums, Komisija izteica atbildētājai oficiālu brīdinājumu iesniegt tādu ziņojumu, kas atbilst mērķiem. Tā kā uz šo oficiālo brīdinājumu, kā arī uz vairākām vēstulēm atbildētāja neatbildēja, Komisija tai nosūtīja paziņojumu par parādu un vēlāk rīkojumu par EUR 62 500 atgūšanu.

Tā kā šis prasījums ir palicis nesamaksāts, Komisija lūdz piespriest atbildētājai samaksāt prasīto summu, kā arī atlīdzināt zaudējumus, kas radušies sakarā ar nepieciešamību segt visus izdevumus, kas Komisijai radās, lai atgūtu prasījumu, apgalvojot, ka a) atbildētāja, neiesniedzot pilnīgu gala ziņojumu, neizpildīja līgumā paredzētos pienākumus un ka b) Komisijas pārskaitījums EUR 62 500 apmērā līdz brīdim, kamēr vēl nebija apstiprināts gala ziņojums, bija kā avansa maksājums.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/78

Prasība, kas celta 2009. gada 15. septembrī — Pucci International/ITSB — El Corte Inglés (“Emidio Tucci”)

(lieta T-357/09)

2009/C 267/140

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Emilio Pucci International BV, Baarn (Nīderlande) (pārstāvji — M. Boletto, E. Gavuzzi, G. Lazzeretti un P. Roncaglia, lawyers)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: El Corte Inglés, SA, Madride (Spānija)

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2009. gada 18. jūnija lēmumu apvienotajās lietās R 770/2008-2 un R 826/2008-2, ciktāl ar to apmierināts Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 3 679 594“Emidio Tucci” attiecībā uz visām tā aptvertajām precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 1., 2., 4.-17., 19., 20., 21., 22., 23., 26.-45. klasē;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies prasītājām šajā tiesvedībā;

—	uzdot otrai procesa Apelāciju padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies prasītājām procesos ITSB Iebildumu nodaļā un Apelāciju padomē.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “Emidio Tucci” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 1.-45. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas preču zīmes reģistrācija grafiskai preču zīmei “Emilio Pucci”, kas reģistrēta attiecībā uz precēm, kas ietilpst 18. un 24. klasē; Itālijas preču zīmes reģistrācija vārdiskai preču zīmei “EMILIO PUCCI”, kas reģistrēta attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 14., 18., 21., 24., 25. un 33. klasē; Itālijas preču zīmes reģistrācija vārdiskai preču zīmei “EMILIO PUCCI”, kas reģistrēta attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9., 12., 18., 20., 26., 27. un 34. klasē; Itālijas preču zīmes reģistrācija grafiskai preču zīmei “Emilio Pucci”, kas reģistrēta attiecībā uz precēm, kas ietilpst 14., 18., 24. un 25. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: daļēji apmierināt iebildumus

Apelāciju padomes lēmums: daļēji apmierināt apelācijas sūdzību lietās R 826/2008-2 un R 770/2008-2; apelācijas sūdzību pārējā daļā noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 8. panta 5. punkta pārkāpums, jo Apelāciju padome esot pieļāvusi kļūdu, secinot, ka šīs tiesību normas nevarēja būt piemērojamas attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, ko aptver attiecīgā Kopienas preču zīme un kas ietilpst 1., 2., 4.-17., 19., 20., (daļā) 21., 22., 23. un 26.-45. klasē.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/79

Prasība, kas celta 2009. gada 16. septembrī — Sociedad Agricola Requingua/ITSB — Consejo Regulador de la Denominación de Origen Toro (“TORO DE PIEDRA”)

(lieta T-358/09)

2009/C 267/141

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sociedad Agricola Requingua Ltda, Santiago (Čīle) (pārstāvis — E. Vorbuchner, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Consejo Regulador de la Denominación de Origen Toro, Toro (Spānija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2009. gada 18. jūnija lēmumu lietā R 1117/2008-2;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, proti, izdevumus, kas radušies iebildumu procesā, izdevumus, kas radušies procesā Apelāciju padomē, un izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā; un

—	piespriest otrai procesa Apelāciju padomē dalībniecei segt savus tiesāšanās izdevumus pašai.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “TORO DE PIEDRA” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 33. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas preču zīmes reģistrācija grafiskai preču zīmei “D. ORIGEN TORO” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 33. klasē; Spānijas preču zīmes reģistrācija grafiskai preču zīmei “Denominación de Origen TORO” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 33. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju padome kļūdaini nolēma, ka pastāvēja attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespēja; Padomes Regulas Nr. 207/2009 75. panta 2. punkta un tiesību tikt uzklausītam pārkāpums, jo Apelāciju padome neesot uzklausījusi visnesenākos prasītājas apsvērumus; pienākuma norādīt pamatojumu atbilstoši Padomes Regulas Nr. 207/2009 75. panta 1. punktam pārkāpums, jo Apelāciju padome neesot pamatojusi, kādēļ tā neņēma vērā prasītājas visnesenākos apsvērumus.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/80

Prasība, kas celta 2009. gada 14. septembrī — Jurašinović/Padome

(lieta T-359/09)

2009/C 267/142

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ivan Jurašinović, Angers (Francija) (pārstāvis — A. Beguin, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt 2009. gada 17. jūnija tiešo lēmumu un tam sekojošo netieši izteikto lēmumu, ar kuru prasītājam tika liegta pieeja šādiem dokumentiem:

—	Eiropas Savienības novērotāju, kas uzturējās Horvātijā no 1995. gada 1. augusta līdz 31. augustam, ziņojumiem par Kninas reģionu;

—	dokumentiem ar nosaukumu “ECMM RC Knin Log Reports”;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam atļaut elektronisku pieeju pieprasītajiem dokumentiem;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei samaksāt prasītājam summu EUR 2 000 apmērā bez nodokļa vai EUR 2 392 apmērā ar procentiem, ieskaitot nodokli, kā procesuālo atlīdzību saskaņā ar ECB noteikto likmi prasības celšanas brīdī.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītājs lūdz atcelt 2009. gada 17. jūnija tiešo lēmumu un tam sekojošo Padomes netieši izteikto lēmumu, ar kuru tam tiek liegta pieeja Eiropas Savienības novērotāju, kas uzturējās Horvātijā no 1995. gada 1. augusta līdz 31. augustam, ziņojumiem par Kninas reģionu un dokumentiem ar nosaukumu “ECMM RC Knin Log Reports”.

Savas prasības atbalstam prasītājs izvirza divus pamatus:

—

sabiedrības interešu apdraudējuma neesamība saistībā ar starptautiskajām attiecībām atbilstoši Regulas Nr. 1049/2001 (1) 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu, jo:

—	attiecībā uz pieprasītajiem dokumentiem nevar piemērot nekādu īpašu aizsardzību; un

—	pat pieņemot, ka var piemērot īpašu aizsardzību, puse no maksimālā aizsardzības termiņa, kāds ir paredzēts Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 7. punktā, ir jau pagājusi, kas pamato pieejas piešķiršanu pieprasītajiem dokumentiem;

—	turklāt, ja vien attiecīgie dokumenti nav klasificēti aizsargājamā kategorijā, tie neietilpst slepenu dokumentu kategorijā Regulas Nr. 1049/2001 9. panta izpratnē;

—

tiesvedības vai juridisku konsultāciju apdraudējuma neesamība saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punktu, jo:

—	šis izņēmums attiecas uz Eiropas Savienības un dalībvalstu tiesvedību aizsardzību, savukārt šajā lietā Padome pamato savu atteikumu piešķirt pieeju sakarā ar tiesvedību Starptautiskajā Krimināltiesā attiecībā uz bijušo Dienvidslāviju;

—	pieprasītie dokumenti jau tika nosūtīti lietas dalībniekiem tiesvedībā Starptautiskajā Krimināltiesā lietā Gotovina attiecībā uz bijušo Dienvidslāviju, kas pamato pieejas šiem dokumentiem piešķiršanu arī prasītājam;

—	Padomei nav pienākuma nodrošināt tiesvedības Starptautiskajā Krimināltiesā pret bijušo Dienvidslāviju efektīvu norisi, un

—	prioritāras sabiedrības intereses pamato pieprasīto dokumentu publiskošanu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/80

Prasība, kas celta 2009. gada 17. septembrī — Longevity Health Products/ITSB — Gruppo Lepetit (“RESVEROL”)

(lieta T-363/09)

2009/C 267/143

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Longevity Health Products, Inc., Nassau (Bahamu salas) (pārstāvis — J. Korab, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Gruppo Lepetit SpA, Lainate (Itālija)

Prasītājas prasījumi:

—	pieņemt prasītāja iesniegto prasības pieteikumu;

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2009. gada 9. jūlija lēmumu lietā R 1204/2008-2 un noraidīt lūgumu atzīt par spēkā neesošu, ko iesniegusi otra procesa Apelāciju padomē dalībniece attiecībā uz Kopienas preču zīmi 5 244 512; un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “RESVEROL” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 3., 5. un 35. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: valsts preču zīmes reģistrācija preču zīmei “LESTEROL” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju padome esot kļūdaini nolēmusi, ka pastāvēja attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespēja.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/81

Prasība, kas celta 2009. gada 17. septembrī — Michalakopoulou Ktimatiki Touristiki/ITSB — Free (“FREE”)

(lieta T-365/09)

2009/C 267/144

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Michalakopoulou Ktimatiki Touristiki AE, Atēnas (Grieķija) (pārstāvji — A. Koliothomas un K. Papadiamantis, lawyers)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Free SAS, Parīze (Francija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 11. jūnija lēmumu lietā R 1346/2008-1;

—	noraidīt iebildumus;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus procesā Pirmās instances tiesā;

—	piespriest otrai procesa Apelāciju padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies procesā šajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “FREE” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 16. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Francijas preču zīmes reģistrācija vārdiskai preču zīmei “FREE” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 38. klasē; Francijas preču zīmes reģistrācija grafiskai preču zīmei “FREE — LA LIBERTÉ N’A PAS de PRIX” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35. un 38. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: Iebildumu nodaļas lēmumu atcelt un pilnībā noraidīt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju padome esot nepareizi nolēmusi, ka pastāvēja attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespēja; Padomes Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpums, jo Apelāciju padome neesot sniegusi pamatojumu savam konstatējumam, ka pastāvēja līdzība starp precēm, kas ietilpa 16. klasē, ko aptvēra attiecīgā preču zīme, un pakalpojumiem, kas ietilpst 38. klasē, ko aptvēra agrākā preču zīme.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/82

Prasība, kas celta 2009. gada 18. septembrī — Tecnoprocess/Komisija un Eiropas Komisijas delegācija Nigērijas Republikā

(lieta T-367/09)

2009/C 267/145

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tecnoprocess Srl, Roma (Itālija) (pārstāvis — A. Majoli, avvocato)

Atbildētājas: Eiropas Kopienu Komisija un Eiropas Komisijas delegācija Nigērijas Republikā

Prasītājas prasījumi:

—	saskaņā ar EKL 232. pantu konstatēt EK delegācijas Abujā un Eiropas Kopienu Komisijas bezdarbības faktu;

—	atzīt, ka saskaņā ar Līguma 288. pantu Delegācijai un Komisijai ir ārpuslīgumiskā atbildība attiecībā pret prasītāju un piespriest tām solidāri atlīdzināt prasītājai nodarītos zaudējumus EUR 600 000 (sešsimt tūkstošu euro) apmērā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja šajā lietā ir tā pati sabiedrība, kas lietā T-264/09 Tecnoprocess/Komisija un Eiropas Komisijas delegācija Marokas Karalistē (1).

Strīds ir saistīts ar līguma “EuropeAid 123511/D/SUP/NG — Supply, Installation, delivery, Comissioning and After-Sale Service of 114 27 Kva Generators to the EC Assisted Prime Project in Nigeria”, kura priekšmets ir 114 27 kVA veida ģeneratoru piegāde un instalācija, kā arī palīdzības pakalpojumu nodrošināšana pēc pārdošanas “National Authorising Officer, National Planning Commission” un it īpaši šīs institūcijas birojiem, kas izvietoti sešos no galvenajiem Nigērijas ģeogrāfiskajiem reģioniem, izpildes apstākļiem.

Prasītāja apgalvo, ka atbildētājas, uzraugot attiecīgā līguma izpildes apstākļus, nav rīkojušās ar pienācīgu rūpību un nav atradušas risinājumu, kā apmierināt prasītājas intereses saistībā ar būtiskajiem pārkāpumiem, kas var rasties attiecīgā līguma izpildes gaitā.

Savu prasījumu pamatojumam prasītāja ir izvirzījusi iepriekš minētajā lietā T-264/09 izvirzītajiem pamatiem un argumentiem līdzīgus pamatus un argumentus.

(1) OV C 220, 12.09.09., 16. lpp.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/83

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2009. gada 10. septembra spriedums — Rosenbaum/Komisija

(lieta F-9/08) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Iecelšana amatā - Klasificēšana pakāpē - Pārklasificēšanas prasījums - Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 13. panta piemērošanas joma - Profesionālās pieredzes ņemšana vērā - Pieņemšana darbā atbilstoši konkursa pakāpei - Civildienesta noteikumu 31. pants - Nediskriminācijas princips - Darba ņēmēju brīva pārvietošanās)

2009/C 267/150

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Eckehard Rosenbaum, Bonn (Vācija) (pārstāvis — H.-J. Rüber, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un B. Eggers)

Persona, kas iestājusies lietā, lai atbalstītu atbildētājas prasījumus: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Simm un M. Bauer)

Priekšmets

Civildienests — Pirmkārt, lēmuma par prasītāja, kas ir konkursa attiecībā uz pakāpes A7/A6 administratoru rezerves saraksta pieņemšanai darbā izveidošanu uzvarētājs, klasifikāciju atcelšana tiktāl, ciktāl prasītājam ar to tika piešķirta pakāpe AD 6/2, un, otrkārt, pārklasificēšanas prasījums

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Rosenbaum pats sedz savus un atlīdzina Eiropas Kopienu Komisijas tiesāšanās izdevumus;

3)	persona, kas iestājusies lietā — Eiropas Savienības Padome — sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 64, 8.3.2008., 70. lpp.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/84

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2009. gada 15. septembra rīkojums — Hartwig/Komisija

(lieta F-141/06) (1)

(Iecelšana amatā - Pagaidu darbinieku iecelšana par ierēdņiem - Kandidāti, kuri ir iekļauti tāda konkursa rezerves sarakstā, kurš ir publicēts pirms jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā - Klasificēšana pakāpē, piemērojot jaunas, mazāk labvēlīgas, normas - Pārejas pasākumi Civildienesta noteikumu XIII pielikumā)

2009/C 267/152

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Marc Hartwig, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — T. Bontinck, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un H. Krämer)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas un Parlamenta lēmumus, kas stājušies spēkā 2006. gada 16. aprīlī un ar kuriem prasītājs, kas bija pagaidu darbinieks B*7 pakāpē un ārējā konkursa PE/34/B veiksmīgais kandidāts, tika iecelts par ierēdni B*3 pakāpes 2. līmenī, piemērojot Civildienesta noteikumu XIII pielikuma tiesību normas.

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā F–141/06 Hartwig/Komisija;

2)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 20, 27.01.2007., 40. lpp.

7.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/85

Prasība, kas celta 2009. gada 11. septembrī — Wenig/Komisija

(lieta F-75/09)

2009/C 267/155

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Fritz Harald Wenig, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — Georges-Albert Dal un Dominique Voillemot, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Pirmkārt, lūgums atcelt netiešo lēmumu, ar kuru noraidīts prasītāja 2008. gada 23. septembra lūgums Eiropas Kopienu Komisijai par palīdzības sniegšanu, un, otrkārt, lūgums atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2008. gada 14. novembra lēmumu par noraidīšanu.

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt netiešo lēmumu, ar kuru noraidīts prasītāja 2008. gada 23. septembra lūgums Eiropas Kopienu Komisijai sniegt palīdzību saistībā ar prasītāja tiesību pārkāpumu, kas viņam radies aizvainojošas un godu aizskarošas publikācijas, kas 2008. gada 7. septembrī publicēta Lielbritānijas dienas avīzes Sunday Times tīmekļa vietnē, un šīs publikācijas autora prettiesiskās rīcības rezultātā;

—

gadījumā, ja šis lēmums uzskatāms par tiešu lēmumu, ar ko noraida prasītāja lūgumu pēc palīdzības, atcelt Komisijas 2008. gada 14. novembra lēmumu tiktāl, ciktāl ar to noraidīts prasītāja lūgums pēc palīdzības saistībā ar “Worst Conflicts of Interest Award” organizāciju, apšaubot viņa rīcību, aizskarot viņa godu, un pārkāpjot nevainīguma principu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt morālo kaitējumu un finansiālos zaudējumus;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2009.267.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 267

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	52. sējums 2009. gada 7. novembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Eiropas Kopienu tiesa
2009/C 267/01	Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 256, 24.10.2009.	1

2009/C 267/02	Jauno Eiropas Kopienu Tiesas locekļu zvēresta nodošana	1

2009/C 267/03	Tiesas priekšsēdētaja ievēlēšana	2

2009/C 267/04	Palātu priekšsēdētāju ievēlēšana	2

2009/C 267/05	Pirmā ģenerāladvokāta norīkošana	2

2009/C 267/06	Tiesnešu sadalījums palātās	2

2009/C 267/07	Saraksti iztiesāšanas sastāvu noteikšanai	3

2009/C 267/08	Palātas, kura izskata Tiesas Reglamenta 104.b pantā minētās lietas, norīkošana	5

2009/C 267/09	Jauno Pirmās instances tiesas locekļu zvēresta nodošana	5

2009/C 267/10	Jauna Civildienesta tiesas locekļa zvēresta nodošana	5

	Pirmās instances tiesa
2009/C 267/11	Palātas priekšsēdētāja ievēlēšana	6

2009/C 267/12	Tiesnešu sadalījums pa palātām	6