19.8.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/1

1)

Padome 2009. gada 7. jūlijā izskatīja atjaunināto Slovākijas stabilitātes programmu laikposmam no 2008. gada līdz 2011. gadam.

2)

Slovēnijas stabilajā ekonomiskajā izaugsmē pēdējos gados (vidēji 5 % laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam) svarīga loma ir bijusi eksportam un ieguldījumiem. Tā kā Slovākijas ekonomika ir ļoti atvērta, globālā krīze to ir skārusi ļoti smagi. Aktivitāte 2008. gada laikā ievērojami samazinājās, un pēdējā ceturksnī notika straujš kritums. Vienlaikus ekonomika saskārās ar darbaspēka vienības izmaksu pieaugumu. Turklāt, lai gan to veicināja nodarbinātības un darba samaksas ievērojams pieaugums, privāto patēriņu bremzēja augsta inflācija un patērētāju uzticības mazināšanās. Izmantojot fiskālā manevra iespējas, ko nodrošināja vidēji lielais deficīta un parāda līmenis pirms krīzes, Slovākijas iestādes ir pieņēmušas pasākumus ekonomikas atbalstam, kas vērsti uz finanšu sistēmas stabilizāciju, darbavietu saglabāšanu un izaugsmes potenciāla uzlabošanu, turklāt uzņēmumi gūst labumu arī no nodokļu atvieglojumiem, par kuriem lēmums tika pieņemts pirms krīzes sākuma. Vienlaicīgi, ņemot vērā nepieciešamību uzlabot valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju, ir veikti konsolidācijas pasākumi, un pēc programmas iesniegšanas ir pieņemti lēmumi par papildu ietaupījumiem (papildu budžetā, ko valdība pieņēma 17. jūnijā), lai palēninātu straujo valsts deficīta pieaugumu no mazāk nekā 1 % no IKP 2008. gadā līdz vairāk nekā 5 % no IKP 2009. gadā (aptuveni pusi no šā pieauguma radīja automātisko stabilizatoru darbība). Galvenā turpmākā problēma ir fiskālās stimulēšanas pasākumu pārtraukšana un atgriešanās pie budžeta konsolidācijas, kā arī nepieciešamība uzlabot ilgtermiņa ilgtspēju, reformējot pensiju sistēmu. Ņemot vērā neseno darba samaksas un produktivitātes attīstību, ir jāuzlabo arī konkurētspēja, izmantojot piemērotu darba samaksas politiku un rīcību pētniecības un inovāciju jomā, kam vajadzētu palīdzēt veicināt ražošanas tehnoloģisko intensitāti.

3)

Makroekonomiskajā scenārijā, kas ir programmas pamatā, paredzēts, ka pēc reālā IKP palielināšanās par 3,5 % 2008. gadā, 2009. gadā tas samazināsies par 4 % no IKP un pēc tam atsāks aizvien vairāk pieaugt atlikušajā programmas periodā. Pēc pašlaik pieejamās informācijas (2), jo īpaši reālā IKP datiem par 2009. gada pirmo ceturksni, kuri tika publiskoti pēc programmas iesniegšanas, var secināt, ka scenārija pamatā ir optimistiskas pieauguma prognozes. Ekonomiskā izaugsme 2009. gadā varētu būt vājāka, nekā prognozēts programmā, un ekonomikas atveseļošanās 2010. gadā varētu notikt lēnāk. Ņemot vērā iepriekš minēto, arī bezdarbs varētu pieaugt nedaudz straujāk, nekā paredzēts atjauninājumā. Programmā paredzētā inflācija, kurai atbilstoši prognozei vajadzētu ievērojami mazināties salīdzinājumā ar 2008. gadā sasniegto maksimumu, šķiet ticama. Atjauninājumā, pamatojoties uz ievērojamu algu pieauguma samazinājumu privātajā sektorā, prognozēta izteiktāka ārējā deficīta samazināšanās (no 5,6 % no IKP 2008. gadā), nekā 2009. gadā prognozējuši Komisijas dienesti.

4)

Saskaņā ar 2009. gada pavasara fiskālo ziņojumu ir aplēsts, ka 2008. gada valsts budžeta deficīts ir 0,9 % apmērā no IKP, kas atbilst stabilitātes programmas iepriekšējā atjauninājumā izvirzītajam mērķim, tomēr IKP pieaugums ir mazāks, nekā paredzēts (3,5 % pretstatā plānotajiem 4,6 %). Budžeta izpildi raksturoja izdevumu pārtēriņi. Tie nav ļāvuši pārsniegt 2008. gadam izvirzīto mērķi, kas būtu bijis iespējams, ņemot vērā i) 2007. gada rezultātu, kas bija par vairāk nekā 1 procentpunktu no IKP labāks, nekā paredzēts iepriekšējā programmā, un ii) lielāku ieņēmumu pieaugumu 2008. gadā, nekā prognozēts. Ieņēmumi pieauga par 7,1 %, nevis 6,4 %, kā plānots, ar lielākiem ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, sociālajiem maksājumiem un ar nodokļiem nesaistītiem ieņēmumiem. Izdevumi palielinājās par 10,7 %, nevis 7,4 %, ar pārtēriņu valsts ieguldījumos, sociālajos pārvedumos un nodarbināto kompensācijās.

5)

Saskaņā ar atjaunināto programmu prognozēts, ka valsts budžeta deficīts 2009. gadā ievērojami palielināsies, sasniedzot 5,1 % no IKP un tādējādi atspoguļojot automātisko stabilizatoru darbību un dažādo diskrecionāro pasākumu ietekmi, kā arī sociālo pārvedumu (jo īpaši indeksācijas pasākumu) spēcīgo dinamiku un kompensācijas nodarbinātajiem (pateicoties tam, ka panākta vienošanās par “algu atšķirību” jautājuma risināšanu). Saskaņā ar programmu, pasākumi ekonomikas atbalstam, kas noteikti valdības pieņemtajos stimulēšanas pasākumos, kā arī uz ekspansiju vērsti pasākumi, kas veikti pirms krīzes (galvenokārt nodokļu atvieglojumi uzņēmumiem), kopā veidos gandrīz 2 % no IKP. Turklāt ir pieņemti konsolidācijas pasākumi, proti, akcīzes nodokļa paaugstināšana un izdevumu samazināšana valsts sektorā strādājošo atalgojumam, starppatēriņam un ieguldījumiem. Par ieguldījumiem tika paziņots stabilitātes programmā, un vēlāk tie tikai daļēji tika apstiprināti papildu budžetā. Programmā paredzēts, ka palielināsies strukturālais deficīts, t. i., cikliski koriģētais deficīts, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, par 1¼ procentpunktu no IKP (aprēķināts atbilstīgi kopīgi saskaņotajai metodoloģijai), kas norāda uz ekspansīvu fiskālo politiku.

6)

Programmas vidēja termiņa stratēģija ir samazināt valsts budžeta deficītu programmas periodā no nedaudz virs 5 % no IKP 2009. gadā līdz 3,4 % no IKP 2011. gadā, veicot korekcijas programmas sākumposmā. Primārais deficīts varētu uzlaboties nedaudz ātrāk, ņemot vērā prognozēto procentu sloga palielināšanos. Programmā apstiprināts, ka budžeta vidēja termiņa mērķis (VTM) Slovēnijā ir strukturālais deficīts 1 % apmērā no IKP. Tomēr, paredzot virzību uz VTM sasniegšanu, sākot ar 2010. gadu, programmā nav paredzēts, ka VTM tiks sasniegts programmas periodā. Saskaņā ar mērķi “fiskālās stimulēšanas pasākumu pārtraukšana atbilstīgi ekonomikas atveseļošanai līdz 2011. gadam” paredzētā konsolidācija attiecas galvenokārt uz izdevumiem, ko izraisa subsīdiju samazinājums par 1 procentpunktu no IKP laikposmā starp 2009. un 2011. gadu. Darba algu subsīdiju shēma būtu pakāpeniski jāizbeidz 2010. gadā un atlikušie stimulēšanas pasākumi attiecībā uz izdevumiem – 2011. gadā. Prognozēto procentu sloga pieaugumu par ¼ procentpunktiem no IKP programmas periodā kopumā kompensēs kompensāciju samazinājums nodarbinātajiem, kas veido daļu no IKP. Plānots, ka sociālo pārvedumu izdevumus iesaldēs līdz 2010. gada beigām (līmenī, kas sasniegts 2009. gada pirmajā pusē).

Paredzams, ka ieņēmumi 2010. gadā palielināsies par ½ procentpunktu no IKP. Prognozēts, ka valsts kopējā parāda līmenis, kas 2008. gadā bija 22,8 % no IKP, programmas periodā palielināsies par 13,5 procentpunktiem. Vairāk nekā pusi no parāda līmeņa pieauguma veido ievērojams primārā deficīta pieaugums, tomēr sava loma ir arī lavīnas efektam un ievērojamai parāda-deficīta korekcijai 2009. gadā, ko rada rekapitalizācijas un likviditātes operācijas finanšu sektora atbalstam.

7)

Programmā paredzēto budžeta mērķu sasniegšanu apdraud negatīvi riski visā programmas periodā. Pirmkārt, ekonomikas izaugsme varētu būt sliktāka, nekā prognozēts programmā. Otrkārt, kā redzams no papildu budžeta, kas pieņemts pēc programmas iesniegšanas, izdevumu samazinājums attiecībā uz starppatēriņu un ieguldījumiem, par kuriem paziņots stabilitātes programmā 2009. gadam, iespējams, netiks pilnībā realizēti. Ir arī risks, ka izdevumi varētu tikt pārsniegti. Piemēram, paredzētā turpmākā algu apjoma ierobežošana vēl jāapspriež ar sociālajiem partneriem. Turklāt var rasties grūtības nodrošināt stimulēšanas pasākumu plānoto atcelšanu attiecībā uz izdevumiem, kuri sastāv galvenokārt no subsīdijām. Treškārt, iespējamas sliktākas ekonomiskās izaugsmes dēļ, sākot ar 2010. gadu var samazināties ieņēmumi, īpaši no netiešajiem nodokļiem. Visbeidzot, ievērojamās valsts garantijas, kas sniegtas kā daļa no pasākumiem finanšu sektora atbalstam, rada papildu risku budžeta mērķu sasniegšanai (izdevumi palielinātos, ja un kad tiktu pieprasīta garantiju izmantošana). Negatīvie riski attiecībā uz budžeta mērķiem, ko pastiprina neskaidrība par parāda-deficīta korekcijām, nozīmē, ka parāda līmenis varētu palielināties straujāk, nekā prognozēts programmā.

8)

Sabiedrības novecošanās ilglaicīgā ietekme uz budžetu Slovēnijā ir ievērojami lielāka nekā vidēji ES – to ievērojami iespaido pensiju izdevumu kā daļas no IKP salīdzinoši būtisks prognozētais pieaugums nākamajās desmitgadēs. Programmā aplēstā budžeta pozīcija 2008. gadā, kas ir sliktāka nekā sākuma pozīcija iepriekšējā programmā, un ilgtspējas starpību pastiprina iedzīvotāju novecošanas ietekme uz budžetu. Primārā deficīta samazināšana vidējā termiņā, kā paredzēts programmā, un pensiju reformas turpināšana, kas vērsta uz to, lai ierobežotu ievērojamos ar novecošanu saistītos izdevumus, jo īpaši veicinot pensionēšanos lielākā vecumā, palīdzētu samazināt lielo risku attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju.

9)

Slovēnijas budžeta programmu iespējams uzlabot, jo īpaši izdevumu kontroles jomā, ņemot vērā, ka konsolidācijas stratēģija pamatojas uz izdevumu ierobežošanu. Arī valsts izdevumu efektivitāti un lietderīgumu, tostarp veselības aprūpes jomā, būtu iespējams uzlabot, lai nodrošinātu, ka izdevumu ierobežošana nepasliktina sniegto pakalpojumu līmeni. Lai sasniegtu šo mērķi, valdība, sākot ar nākamo budžeta ciklu (2010.–2011. gads), plāno ieviest uz rezultātu sasniegšanu balstītu budžeta veidošanu, tomēr programmā nav iekļauta sīka informācija, kā tas tiks īstenots praktiski.

10)

Slovēnija ir pieņēmusi vairākus pasākumus, lai nosargātu finanšu sektora stabilitāti. 2008. gada rudenī tika ieviesta valsts garantija privātpersonu noguldījumiem bankās bez summas ierobežojuma. Turklāt valdībai ir tiesības izmantot šāda veida pasākumus: i) aizdevumi un kapitāla ieguldījumi kredītiestādēs, apdrošināšanas/pārapdrošināšanas uzņēmumos un pensiju uzņēmumos; ii) valsts garantijas kredītiestādēm refinansēšanas operācijām, un iii) prasību pārņemšana no kredītiestādēm. Plānots, ka šos pasākumus pakāpeniski pārtrauks līdz 2010. gada beigām. Valsts garantiju kopapjoma “griesti” noteikti EUR 12 miljardu apmērā (33 % no IKP). Otrs pasākumu kopums, kuri pieņemti 2009. gada sākumā, sastāv no valsts garantiju shēmas banku aizdevumiem uzņēmumiem, Slovēnijas Eksporta un attīstības bankas rekapitalizācijas un Uzņēmējdarbības fonda (kopā 0,6 % no IKP). Visbeidzot, valdība ir uz laiku ieguldījusi bankās ieņēmumus no vairākām nesenām obligāciju emisijām.

11)

Saskaņā ar Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plānu, par ko 2008. gada decembrī vienojās Eiropadome, Slovēnija pieņēma divus stimulēšanas pasākumu kopumus. Līdz ar nodokļu atvieglojumiem uzņēmumiem, par kuriem lēmums tika pieņemts pirms krīzes sākuma, stimulēšanas pasākumu kopējais apjoms ir gandrīz 2 % no IKP, un tos daļēji finansēs ar jau pieņemtajiem un izziņotajiem konsolidācijas pasākumiem. Pamatojoties uz budžeta papildinājumiem, tīrā ietekme veido aptuveni – no IKP. Šķiet, ka pasākumi ir piemēroti, reaģējot uz ekonomisko lejupslīdi, ņemot vērā, ka fiskālās manevrēšanas iespējas, ko nodrošina vidēji lielais deficīts un parāda līmenis pirms krīzes, ierobežo ilgtermiņa ilgtspējas problēmas.

Stimulēšanas pasākumi uzskatāmi par savlaicīgiem un mērķtiecīgiem, jo tie ir vērsti uz to, lai apturētu situācijas pasliktināšanos darba tirgū, un uzlabotu izaugsmes potenciālu un konkurētspēju, veicinot ieguldījumus jaunās tehnoloģijās un pētniecībā un izstrādē. Pasākumu trešo kopumu, proti, līdzekļu pārdalīšanu no iepriekšējiem diviem pasākumu kopumiem, ņemot vērā algu subsīdiju shēmas nepietiekamo izmantošanu, valdība pieņēma pēc programmas iesniegšanas. Tajā paredzēts turpmāks atbalsts darba tirgum un vienreizēji maksājumi nelabvēlīgā stāvoklī esošām personām. Paredzēts, ka ar izdevumiem saistītie stimulēšanas pasākumi (galvenokārt subsīdijas) būs pagaidu pasākumi, kuri būs spēkā vienu vai divus gadus, bet pārējie pasākumi, tostarp jau iepriekš pieņemtie nodokļu atvieglojumi, būs pastāvīgi. Patlaban notiekošajiem ieguldījumiem infrastruktūrā vajadzētu papildus veicināt ekonomikas atveseļošanos. Valsts pieņemtie pasākumi ir saistīti ar vidēja termiņa reformu programmu un Komisijas 2009. gada 28. janvārī sagatavotajiem ieteikumiem konkrētām valstīm saskaņā ar Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju, kurus 19. martā apstiprināja Eiropadomes pavasara sanāksmē.

12)

Prognozēts, ka pēc deficīta ievērojamas palielināšanās 2009. gadā tas pakāpeniski samazināsies, jo īpaši 2010. gadā. Ņemot vērā budžeta mērķus apdraudošos riskus, deficīts nesamazināsies zemāk par atsauces vērtību 3 % apmērā no IKP līdz programmas perioda beigām (2011. gads). Paredzams, ka 2009. gada deficīts ievērojami palielināsies, iespējams, pārsniedzot programmā izvirzīto mērķi. Programmā paredzētā budžeta politika 2010. un 2011. gadam nenodrošinās atbilstošu strukturālu uzlabojumu, ņemot vērā ilgtermiņa ilgtspējas problēmas, ja vien netiks turpināta pensiju reforma un netiks risināti iepriekš minētie apdraudējumi budžeta mērķu izpildei, jo īpaši atceļot stimulēšanas pasākumus, kad nostiprināsies ekonomikas atveseļošanās process, īstenojot papildu konsolidācijas pasākumus un nodrošinot izdevumu rūpīgu kontroli. Turklāt 2011. gadā paredzētās korekcijas vajadzētu paātrināt, ņemot vērā prognozēto ekonomiskās izaugsmes nostiprināšanos.

13)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā vērojami daži trūkumi attiecībā uz obligātajiem un fakultatīvajiem datiem (3).

i)

2009. gadā īstenot stimulēšanas pasākumus atbilstoši EEAP un saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu;

ii)

kā plānots programmā, 2010. gadā uzsākt fiskālās stimulēšanas atcelšanu un ar konkrētiem pasākumiem īstenot ievērojamu konsolidāciju. To darot, stingri kontrolēt valsts izdevumus, tostarp īstenojot plānotos uzlabojumus saistībā ar budžetu;

iii)

ņemot vērā prognozes par izdevumu pieaugumu saistībā ar novecošanos, uzlabot valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju, jo īpaši veicinot pensionēšanos lielākā vecumā.

19.8.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/6

19.8.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/8

Food Safety and Inspection Service (FSIS) of the United States Department of Agriculture (USDA)

Washington D.C., 20250

UNITED STATES OF AMERICA

19.8.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/9

1)

Eiropadome tās 2009. gada 20. marta un 18. un 19. jūnija sanāksmē apstiprināja savu apņemšanos atjaunot uzticību finanšu nozarei un panākt, lai pareizi darbotos finanšu tirgi; tas ir obligāts priekšnoteikums, lai atveseļotos no pašreizējās finanšu un ekonomikas krīzes. Lai atjaunotu uzticību finanšu sistēmai, saglabātu iekšējo tirgu un nodrošinātu aizdevumus ekonomikai, Kopienas mērogā ir ierosināti vairāki pasākumi, kuros tiek ņemta vērā krīzes sistēmiskā būtība un finanšu nozares savstarpējā savienojamība (1).

2)

Šīs iniciatīvas ir jāpapildina ar rīcību finanšu iestāžu līmenī, nodrošinot, ka šīs iestādes spēj noturēties pašreizējās krīzes apstākļos un atjaunot ilgtermiņa dzīvotspēju, nepaļaujoties uz valsts atbalstu; tas savukārt veido stabilāku pamatu to aizdevēja funkciju veikšanai Komisija jau izskata vairākas valsts atbalsta lietas attiecībā uz dalībvalstu veiktajiem pasākumiem saistībā ar likviditātes, maksātspējas vai aizdošanas problēmām. Komisija trīs secīgos paziņojumos ir devusi norādījumus, kā jāizstrādā un jāsniedz valsts atbalsts bankām (2).Šajos paziņojumos tika atzīts, ka krīzes nopietnība attaisno valsts atbalsta piešķiršanu, kurš uzskatāms par atbilstīgu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktu, un radīja ietvaru, lai dalībvalstis varēti saskaņoti sniegt valsts garantijas un veikt rekapitalizācijas un samazinātas vērtības aktīvu glābšanas pasākumus. Minēto noteikumu galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai glābšanas pasākumu palīdzību pilnībā varētu sasniegt finansiālas stabilitātes un kredītu plūsmas uzturēšanas mērķus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgas iespējas bankām, kas atrodas dažādas dalībvalstīs (3), kā arī starp tām bankām, kas saņem valsts atbalstu, un tām, kas to nesaņem, tai pat laikā izvairoties no konkurencei kaitīgām cīņām par subsīdijām, ierobežojot morālo kaitējumu un nodrošinot Eiropas banku konkurētspēju un efektivitāti Kopienas un starptautiskajos tirgos.

3)

Valsts atbalsta noteikumi ļauj nodrošināt to dalībvalstu pasākumu saskaņotību, kas nolēmušas rīkoties Tomēr lēmums par to, vai izmantot sabiedrības līdzekļus, lai, piemēram, pasargātu bankas no samazinātas vērtības aktīviem, ir jāpieņem pašām dalībvalstīm. Dažos gadījumos finanšu iestādes var pārvarēt pašreizējo krīzi, neveicot lielus pielāgojumus, vai bez papildu atbalsta. Citos turpretim, iespējams, ka valsts atbalsts ir vajadzīgs garantiju, rekapitalizācijas vai palīdzības pasākumu veidā, glābjot samazinātas vērtības aktīvus.

4)

Ja kāda finanšu iestāde ir saņēmusi valsts atbalstu, attiecīgai dalībvalstij ir jāiesniedz dzīvotspējas plāns vai plaši izvērsts pārstrukturēšanas plāns; tas vajadzīgs, lai apstiprinātu konkrētās bankas ilgtermiņa dzīvotspēju neatkarīgi no valsts atbalsta. Ir noteikti attiecīgi kritēriji, lai definētu apstākļus, kādos bankai būtu nepieciešama vērienīgāka pārstrukturēšana un kad ir vajadzīgi pasākumi to konkurences traucējumu novēršanai, kas radušies atbalsta rezultātā (4). Šis paziņojums nemaina minētos kritērijus. Drīzāk gan tas papildina šos kritērijus prognozējamības un saskaņotas pieejas interesēs, izskaidrojot, kā Komisija šajos sistēmiskās krīzes apstākļos vērtēs dalībvalstu sniegtā pārstrukturēšanas atbalsta finanšu iestādēm saderīgumu (5) ar Līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

5)

Banku jomas paziņojumā, Rekapitalizācijas paziņojumā un Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumā tiek atgādināts par pamatprincipiem, kas iekļauti Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (6). Saskaņā ar šiem principiem pirmais un galvenais, kas pārstrukturēšanas atbalstam būtu jānodrošina, ir uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošana ilgtermiņā bez valsts atbalsta palīdzības. Turklāt pārstrukturēšanas atbalstā pēc iespējas būtu jāiekļauj nosacījumi par atbilstīgu sloga sadalījumu un attiecīgi pasākumi konkurences traucējumu mazināšanai, jo šie traucējumi ilgākā laika posmā ievērojami vājinātu attiecīgā tirgus struktūru un darbību.

6)

Piemērojot iepriekš minētos atzinumus, galvenokārt jāņem vērā iekšējā tirgus integritāte un banku attīstība Kopienā. Jāizvairās no tirgus fragmentēšanas un dalīšanas. Tiklīdz šī krīze būs pārvarēta, Eiropas bankām, balstoties uz vienotu Eiropas finanšu tirgu, jāieņem stabila globālā pozīcija. Turklāt Komisija vēlreiz apstiprina, ka pārmaiņas jāparedz un jāspēj ar tām tikt galā sociāli atbildīgā veidā, un uzsver, ka jāpanāk atbilstība valstu tiesību aktiem, īstenojot Kopienas direktīvas par darba ņēmēju informēšanu un apspriešanos ar tiem, kuras piemēro šādos apstākļos (7).

7)

Šajā paziņojumā ir izskaidrots, kā Komisija pašreizējā krīzes situācijā pārbaudīs bankām paredzēto pārstrukturēšanas atbalstu; tā ņems vērā vajadzību mainīt pagātnes praksi un krīzes globālo mērogu un raksturu, banku nozares sistēmisko lomu ekonomikā kopumā un iespējamās sistēmiskās sekas, ko varētu radīt vajadzība vienlaikus pārstrukturēt vairākas bankas.

8)

Ja dalībvalsts pienākums ir paziņot pārstrukturēšanās plānu, uz to attiecas 2. iedaļa (9). Principi, kas iekļauti 2. iedaļā, pēc analoģijas attiecas uz tiem gadījumiem, kuros dalībvalstij nav formāla pienākuma paziņot pārstrukturēšanās plānu, bet tai jebkurā gadījumā ir jāpierāda saņēmējas bankas dzīvotspēja (10). Pēdējā gadījumā, izņemot, ja Komisija šaubās, tā parasti neprasīs tik sīku informāciju (11). Atbilstīgi 13. punktam šaubu gadījumā Komisija pierādījumu gūšanai izmantos stresa testu, un tā vērsīsies pie valsts kompetentās iestādes, lai apstiprinātu šā testa rezultātus. 3., 4. un 5. iedaļa attiecas tikai uz gadījumiem, kuros dalībvalstij ir pienākums paziņot pārstrukturēšanās plānu. Uz šā paziņojuma ierobežoto darbības laiku attiecas 6. iedaļa, un tā attiecas gan uz dalībvalstīm, kuru pienākums ir paziņot atbalsta saņēmēja pārstrukturēšanās plānu, gan arī uz dalībvalstīm, kam jāpierāda tikai atbalsta saņēmēja dzīvotspēja.

9)

Ja dalībvalstij, pamatojoties uz iepriekšējiem Komisijas norādījumiem vai lēmumiem, ir pienākums iesniegt pārstrukturēšanās plānu (12), šim plānam ir jābūt visaptverošam, sīki izstrādātam un sistematizētam. Šajā plānā ir uzskatāmi jāparāda, kā banka iespējami īsā laikā bez valsts atbalsta grasās atjaunot ilgtermiņa dzīvotspēju (13). Lai Komisija varētu novērtēt (14), vai pastāv citi, vairāk uz tirgu orientēti un lētāki vai mazāk konkurenci traucējoši risinājumi finansiālās stabilitātes saglabāšanai, paziņojumā par pārstrukturēšanas plānu jāiekļauj salīdzinājums ar iespējamām alternatīvām – sadalīšanu vai pārņemšanu no citas bankas puses. Ja banka nevar atjaunot savu dzīvotspēju, pārstrukturēšanas plānā jānorāda, kā to pareizi likvidēt.

10)

Pārstrukturēšanas plānā skaidri jānorāda minētās bankas grūtību iemesli tās un trūkumi, kā arī jāizklāsta, kā ierosinātie pārstrukturēšanas pasākumi likvidēs konkrētās bankas problēmas.

11)

Pārstrukturēšanas plānā ir jāiekļauj informācija par saņēmēja uzņēmējdarbības modeli, īpašu uzmanību pievēršot šādiem faktiem: organizatoriskai struktūrai, finansējumam, (pierādot īstermiņa un ilgtermiņa finansējuma struktūras dzīvotspēju (15), korporatīvai pārvaldībai, (pierādot, ka tiek novērsts interešu konflikts un veiktas vajadzīgās izmaiņas vadībā (16), riska pārvaldībai, (tostarp samazinātas vērtības aktīvu atklāšanai un piesardzīgai nodrošinājuma veidošanai paredzamajiem nedrošajiem aktīviem), aktīvu un pasīvu pārvaldībai, naudas plūsmas nodrošināšanai (kam bez valsts atbalsta ir jābūt pietiekamā apmērā), ārpusbilances saistībām (pierādot to noturību un konsolidāciju, ja banka ir pakļauta lielākam riskam (17), ieguldījumiem par saņemtā kredīta līdzekļiem, pašreizējai un gaidāmai kapitāla pietiekamībai atbilstoši spēkā esošajam uzraudzības regulējumam (pamatojoties uz piesardzīgu vērtējumu un atbilstīgu nodrošinājumu), atlīdzības struktūras stimulējošam raksturam (18), parādot, kā tas sekmē saņēmēja ilgtermiņa rentabilitāti.

12)

Katra darbības joma un peļņas centrs ir jānorāda atsevišķi un jāanalizē to dzīvotspēja. Bankas dzīvotspēja galvenokārt jāatgūst iekšējo pasākumu rezultātā. Ārēji faktori, piemēram, cenu un pieprasījuma svārstības, ko uzņēmums tikpat kā nevar ietekmēt, ir jāņem vērā tikai tādos gadījumos, ja runa ir par vispārēji atzītām tirgus prognozēm. Pārstrukturēšana prasa atteikties no darbības jomām, kas vidējā termiņā turpinātu nest strukturālus zaudējumus.

13)

Ilgtermiņa dzīvotspēja ir sasniegta, ja banka spēj segt visas savas izmaksas, ietverot nolietojuma un finansiālās izmaksas, un, ievējojot bankas riska profilu, gūt atbilstīgu peļņu no pašu kapitāla. Pārstrukturētai bankai pašai saviem spēkiem ir jāspēj konkurēt kapitāla tirgū atbilstīgi attiecīgajām regulējuma prasībām. Plānotās pārstrukturēšanas gaidāmie rezultāti ir jāapliecina gan pamatscenārijā, gan “stresa” scenārijā. Šo iemeslu dēļ pārstrukturēšanas plānā cita starpā ir jāņem vērā gan finanšu tirgu pašreizējā situācija, gan nākotnes prognozes, un jāpauž vērtējums par bāzes un vissliktāko gaidāmo rezultātu. Stresa testā jāaplūko vairāki scenāriji, tostarp stresa situācijas pasaules līmeņa ekonomikas lejupslīdes kontekstā. Pieņēmumi ir jāsalīdzina ar atbilstīgiem nozares kritērijiem, kas attiecīgi jāpielāgo, ievērojot jaunākos pavērsienus saistībā ar pašreizējo krīzi finanšu tirgos. Šajā plānā jāiekļauj pasākumi, kas atbilstu stresa testa rezultātā iegūtajiem nosacījumiem. Minētajam stresa testam pēc iespējas vajadzētu balstīties uz Kopienas līmeņa vienotiem parametriem (piemēram, metodiku, ko izstrādājusi Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja), ko vajadzības gadījumā var pielāgot, lai ņemtu vērā attiecīgās valsts un banku nozarei raksturīgos apstākļus.

14)

Pašreizējās krīzes apstākļos valdības ir rekapitalizējušas bankas ar tādiem noteikumiem, kas galvenokārt ir izvēlēti finansiālas stabilitātes, nevis peļņas dēļ, kā kas būtu pieņemami privātam ieguldītājam. Tālab ilgtermiņa dzīvotspēja prasa, lai jebkurš saņemtais valsts atbalsts vai nu, kā tas tika plānots, piešķirot šo atbalstu, noteiktā laikā tiktu atmaksāts, vai arī par to tiktu atlīdzināts saskaņā ar tirgus nosacījumiem, tādējādi nodrošinot, ka jebkāda veida papildu valsts atbalsts tiek izbeigts. Ievērojot Līguma neitralitāti attiecībā uz īpašuma tiesībām, valsts atbalsta noteikumus piemēro neatkarīgi no tā, vai banka ir privāts vai valsts īpašums.

15)

Lai gan pārstrukturēšanas periodam, kas paredzēts, lai ātri atjaunotu dzīvotspēju, ir jābūt pēc iespējas īsākam, Komisija, ievērojot pašreizējos krīzes apstākļus, var atļaut veikt dažus strukturālus pasākumus ilgāk nekā parasti, proti, lai izvairītos no tirgus traucējumiem, ko rada piespiedu pārdošana (19). Tomēr, lai pārstrukturēšana būtu efektīva un atjaunotu attiecīgās bankas dzīvotspēju, tā ir jāveic pēc iespējas ātrāk un tā nedrīkst ilgt vairāk nekā piecus gadus (20).

16)

Ja pārstrukturēšanas periodā izrādās, ka dzīvotspējas atjaunošanai vajadzīgs turpmāks atbalsts, kas sākotnēji nebija paredzēts paziņotajā pārstrukturēšanas plānā, jāsniedz individuāls ex ante paziņojums, lai Komisija savā galīgajā lēmumā varētu ņemt vērā jebkuru šādu turpmāko atbalstu.

17)

Grūtībās nonākušas bankas pārdošana citai finanšu iestādei var sekmēt ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu un var palīdzēt atjaunot uzticību tirgum, ja pircējs ir dzīvotspējīgs un spēj absorbēt grūtībās nonākušo banku. Tāpat tā var sekmēt finanšu nozares konsolidāciju. Pircējam ir jāpierāda, ka integrētā banka būs dzīvotspējīga. Arī pārdošanas gadījumā ir jāievēro prasības attiecībā uz dzīvotspēju, pašu ieguldījumu un konkurences traucējumiem.

18)

Lai potenciālajiem pircējiem nodrošinātu vienādas iespējas, jāorganizē pārredzama, objektīva, beznosacījumu, nediskriminējoša, uz konkurenci balstīta pārdošanas procedūra (21).

19)

Turklāt, neskarot uzņēmumu apvienošanos kontroles sistēmu, kas, iespējams, tiks izmantota, un atzīstot, ka atbalstu saņēmušas grūtībās nonākušas bankas pārdošana konkurentam var gan sekmēt ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu, gan arī veicināt finanšu sektora lielāku konsolidāciju, to nedrīkst atļaut, ja šāda pārdošana prima facie izraisa nopietnus efektīvas konkurences traucējums, izņemot, ja atbalsta ietvaros tiek veikti attiecīgi pasākumi konkurences traucējumu novēršanai.

20)

Bankas pārdošana var būt saistīta arī ar pircēja un/vai pārdotās uzņēmējdarbības valsts atbalstu (22). Ja pārdošanu veic atklāta un beznosacījumu konkursa kārtībā un aktīvi nonāk pie tā, kas sola visvairāk, pārdošanas cenu uzskata par tirgus cenu un pircēja atbalstu var izslēgt (23). Negatīva pārdošanas cena (vai finansiāls atbalsts, lai kompensētu šo negatīvo cenu) izņēmuma kārtā netiks uzskatīta par valsts atbalstu, ja pārdevējam likvidēšanas gadījumā rodas lielākas izmaksas (24). Šādā gadījumā Komisija, aprēķinot likvidēšanas izmaksas, ņems vērā tikai tās saistības, ko uzņemtos tirgus ekonomikas ieguldītājs (25). Tas neattiecas uz saistībām, kas rodas no valsts atbalsta (26).

21)

Ja nav ticams, ka banka varēs atgūt ilgtermiņa dzīvotspēju, ir jāapsver tiesiski pareizas likvidācijas vai neveiksmi cietušās bankas izsoles iespēja. Valdībām vajag atbalstīt to, ka tirgus dalībnieki, kas nav dzīvotspējīgi, pamet tirgu, un rūpēties, lai šis process notiktu piemērotā laikā un finansiālās stabilitātes interesēs. Banku jomas paziņojumā ir izklāstīta tiesiski pareizas likvidācijas procedūra (27). Stabilai bankai “labu” aktīvu un pasīvu iegūšana no grūtības nonākušas bankas var būt viena no rentablām iespējām, kā palielināt savus noguldījumus un veidot attiecības ar uzticamiem kredītu ņēmējiem. Turklāt, izveidojot autonomu “labu banku” no esošās bankas labiem aktīviem un pasīviem, arī var būt pieņemams veids, kā atjaunot dzīvotspēju, ar nosacījumu, ka šī jaunā banka nevar pārmērīgi traucēt konkurenci.

22)

Lai ierobežotu konkurences traucējumus un novērstu morālu kaitējumu, atbalsts jāierobežo līdz nepieciešamajam minumam un atbalsta saņēmējam jādod attiecīgs paša ieguldījums pārstrukturēšanas izmaksās. Bankai un tā kapitāla turētājiem jāiegulda pastrukturēšanās pasākumos pēc iespējas vairāk pašu līdzekļu. Tas vajadzīgs, lai nodrošinātu to, ka pārstrukturētās bankas uzņemas adekvātu atbildības daļu par savas pagātnes rīcības sekām, un lai radītu piemērotas iniciatīvas to rīcībai nākotnē.

23)

Pārstrukturēšanas atbalsta izmaksas jāierobežo līdz to izmaksu segšanai, kas vajadzīgas, lai atjaunotu dzīvotspēju. Tas nozīmē, ka uzņēmumam nedrīkst piešķirt valsts līdzekļus, ko tas varētu izmantot, lai finansētu tirgu kropļojošas, ar pārstrukturēšanas procesu nesaistītas, darbības. Piemēram, valsts atbalstu var izmantot, lai finansētu citu uzņēmumu akciju iegūšanu vai izdarītu jaunus ieguldījumus tikai tādā gadījumā, ja tas ir būtiski, lai atjaunotu uzņēmuma dzīvotspēju (28).

24)

Lai ierobežotu atbalsta summu līdz nepieciešamajam minimumam, bankām pārstrukturēšanā vispirms jāizmanto pašu resursi. Tā, piemēram, var būt aktīvu pārdošana. Valsts atbalsta noteikumos ir jāiekļauj atbilstīgi sloga sadalījuma noteikumi (29). Tas nozīmē, ka ar pārstrukturēšanu saistītās izmaksas nesedz vienīgi valsts, bet arī tie, kas ir ieguldījuši attiecīgajā bankā, ar pieejamo kapitālu kompensējot zaudējumus un maksājot atbilstošu atlīdzību par valsts intervenci (30). Tomēr Komisija uzskata, ka pašreizējās sistēmiskās krīzes kontekstā nav piemērots noteikt robežvērtības saistībā ar sloga sadalījumu ex ante, jo tas var traucēt mērķim – atvieglot piekļuvi privātam kapitālam un atgriezties normālos tirgus apstākļos.

25)

Jebkura atkāpe no atbilstīga sloga sadalījuma ex ante, ko glābšanas posmā izņēmuma kārtā atļāva finansiālās stabilitātes dēļ, vēlākā laika posmā ir jākompensē ar turpmākiem ieguldījumiem pārstrukturēšanas pasākumos, piemēram, ar apvērses klauzulu un/vai visaptverošāku pārstrukturēšanu, tostarp papildu pasākumiem konkurences traucējumu ierobežošanā (31).

26)

Bankām jāspēj no darbības rezultātā iegūtās peļņas samaksāt par kapitālu, tostarp ar dividendēm un kuponiem par nesamaksātiem subordinētiem aizdevumiem. Tomēr pašu līdzekļu kompensācijai (kapitāla un subordinēto aizdevumu) bankas nedrīkst izmantot valsts atbalstu, ja to darbība nedod pietiekami lielus ienākumus. Tālab pārstrukturēšanas kontekstā saņēmējas bankas apdomīga zaudējumu segšana (piemēram, atbrīvojot rezerves vai samazinot pašu kapitālu), lai garantētu dividenžu un kuponu maksājumus par nesamaksātiem subordinētiem aizdevumiem, principā nav savienojama ar sloga sadales mērķi (32). To vajadzētu līdzsvarot, nodrošinot bankas refinansēšanas iespējas un iziešanas stimulus (33). Lai sekmētu saņēmējas bankas refinansēšanu, Komisija var pozitīvi vērtēt kuponu maksājumus par jauniem kapitāla hibrīda instrumentiem, kam ir priekšroka salīdzinājumā ar esošo subordinēto aizdevumu. Jebkurā gadījumā pārstrukturēšanas periodā bankām parasti nevajadzētu atļaut pirkt pašām savas akcijas.

27)

Jāapsver iespēja pārstrukturēšanas periodā sniegt papildu atbalstu, ja tas ir attaisnojams ar finansiālo stabilitāti. Jebkurš papildu atbalsts ir jāierobežo līdz minimumam, kas nepieciešams, lai nodrošinātu dzīvotspēju.

28)

Lai gan sistēmiskās krīzes laikā valsts atbalstam ir liela pozitīva ietekme un tas var veicināt finansiālo stabilitāti, tomēr tas var arī dažādi traucēt konkurenci. Ja bankas savstarpēji konkurē ar saviem produktiem un pakalpojumiem, tad tās bakas, kas uzņemas pārmērīgi lielu risku un/vai balstās uz uzņēmējdarbības modeļiem, kas nav ilgspējīgi, galu galā zaudē tirgus daļas un, iespējams, aiziet no šā tirgus, kamēr efektīvāki konkurenti paplašina savu darbību vai ienāk attiecīgajos tirgos. Valsts atbalsta rezultātā tiek paildzināti konkurences traucējumi, kas radušies uzņēmējdarbības modeļu, kas nav ilgspējīgi, vai pārmērīgi liela riska rezultātā, jo saņēmēju tirgus vara tiek uzturēta mākslīgi. Šis apstāklis var radīt saņēmējiem morālu kaitējumu, vienlaikus mazinot banku, kas nav saņēmējas, vēlmi konkurēt, ieguldīt un ieviest jauninājumus. Visbeidzot, valsts atbalsts, uzliekot citām dalībvalstīm nevienlīdzīgu strukturālo pielāgojumu slogu un ar tiem saistītās sociālās un ekonomiskās problēmas, var graut vienoto tirgu, un vienlaikus radīt šķēršļus ienākšanai tirgū, kā arī mazināt pārrobežu darbības stimulus.

29)

Sistēmiskās krīzes laikā finanšu nozarei paredzētā valsts atbalsta galvenais mērķis ir finansiālā stabilitāte, bet īstermiņa sistēmiskās stabilitātes saglabāšana nedrīkst nodarīt ilglaicīgu kaitējumu tirgus viengabalainībai un negatīvi ietekmēt konkurentu vienlīdzīgās iespējas un konkurējošus tirgus. Šajā sakarā turpmāk minēto iemeslu dēļ liela nozīme cita starpā ir valsta atbalsta radīto konkurences traucējumu ierobežošanas pasākumiem. Pirmkārt, krīze ir ietekmējusi Kopienas bankas dažādā pakāpē, un valsts atbalsts grūtībās nonākušu banku glābšanai un pārstrukturēšanai var pasliktināt to banku stāvokli, kas ir saglabājušas stabilitāti; tas savukārt var negatīvi ietekmēt finansiālo stabilitāti. Kas attiecas uz valsts intervences nodrošināšanai pieejamiem resursiem, finanšu, ekonomikas un budžeta krīzes apstākļos atšķirības starp dalībvalstīm kļūst aizvien lielākas, kas savukārt negatīvi ietekmē konkurentu vienlīdzīgās iespējas vienotajā tirgū. Otrkārt, pašreizējās krīzes apstākļos dalībvalstu intervence jau pēc savas būtības galveno uzmanību pievērš attiecīgās valsts tirgum; tas savukārt veicina savrupēšanos valsts robežās un vienotā tirgus fragmentāciju. Novērtējot atbalsta saņēmēju līdzdalību tirgū, jāseko, lai tiktu nodrošināta efektīva konkurence, ierobežota tirgus vara, nebūtu šķēršļu ienākšanai tirgū, netiktu kavēta pārrobežu darbība un līdz ar to netiktu skartas Eiropas uzņēmējdarbības un patērētāju intereses. Treškārt, vēl lielāku morālo kaitējumu var izraisīt finansiālās stabilitātes nodrošināšanai nepieciešamais valsts intervences apmērs un iespējamā atkāpšanās no parasti pieņemtā sloga dalījuma, tālab jāpanāk, lai nerastos nevēlami stimuli un bankas atturētos no pārmērīga riska, kā arī tiktu radīti priekšnoteikumi, kas ļautu bez valsts atbalsta palīdzības ātri atgriezties normālos tirgus apstākļos.

30)

Pasākumi konkurences traucējumu ierobežošanai vienmēr ir jāparedz īpaši tiem traucējumiem, kas konstatēti tirgos, kuros darbojas pārstrukturēšanas rezultātā dzīvotspēju atguvusī saņēmēja banka, vienlaikus ievērojot kopēju politiku un principus. Lai novērtētu šādu pasākumu nepieciešamību, Komisija vispirmām kārtām ņems vērā attiecīgās bankas darbības apjomu, mērogu un mērķi, ko atbilstīgi 2. iedaļai saskaņā ar pamatotu pārstrukturēšanas plānu attiecīgā banka grasās īstenot. Atkarībā no konkurences traucējumu rakstura pret šiem traucējumiem var vērsties ar pasākumiem, kas paredzēti saistībām un/vai aktīviem (34). Šādu pasākumu raksturs un veids ir atkarīgs no diviem kritērijiem. Pirmkārt, no atbalsta lieluma, nosacījumiem un apstākļiem, kādos tas ir piešķirts, un, otrkārt, no tirgus vai tirgu raksturīgajām īpašībām, kuros darbosies saņēmēja banka.

31)

Attiecībā uz pirmo kritēriju pasākumi konkurences traucējumu ierobežošanai ievērojami atšķirsies atkarībā no atbalsta apjoma, sloga sadalījuma attiecības un cenu līmeņa. Šā iemesla dēļ valsts atbalsta apjomu vērtēs divējādi – gan absolūtā izteiksmē (saņemtais kapitāls, atbalsta daļa garantijās un aktīvu glābšanas pasākumi), gan arī saistībā ar bankas riska svērtajiem aktīviem. Komisija ņems vērā saņēmējam piešķirto kopējo atbalstu, tostarp arī jebkāda veida glābšanas atbalstu. Tādā pat veidā Komisija ņems vērā saņēmēja paša ieguldījuma apjomu un sloga sadalījumu pārstrukturēšanas periodā. Pamatā, jo lielāks sloga sadalījums un paša ieguldījums, jo mazākas negatīvās sekas, ko rada morālais kaitējums. Tādējādi samazinās vajadzība veikt turpmākus pasākumus (35).

32)

Attiecībā uz otro kritēriju Komisija pārbaudīs varbūtējo atbalsta ietekmi tirgos, kuros saņēmēja banka darbojas pēc pārstrukturēšanas rezultātā atgūtās dzīvotspējas. Pirmām kārtām tiks vērtēts, cik liela ir attiecīgā banka un kāda ir tās relatīvā nozīme pēc dzīvotspējas atgūšanas attiecīgajā tirgū vai tirgos. Ja pēc pārstrukturēšanās minētās bankas tirgus daļa nav liela, iespēja, ka būs vajadzīgi papildu ierobežojumi atsavināšanas vai ar rīcību saistītu ierobežojumu veidā, ir neliela. Lai nodrošinātu efektīvas konkurences saglabāšanu, pasākumus izstrādās atbilstīgi konkrētā tirgus īpatnībām (36). Dažos gadījumos atsavināšana var radīt pretēju efektu, un tā ne vienmēr ir vajadzīga vēlamā rezultāta sasniegšanai; tādā gadījumā labāks risinājums varētu būt likumsakarīgas izaugsmes ierobežošana. Citos gadījumos, īpaši ja tas attiecas uz vietējiem tirgiem ar augstiem iekļūšanas šķēršļiem, atsavināšana var būt nepieciešama, lai dotu konkurentiem iespēju ienākt šajā tirgū vai paplašināt tajā savu darbību. Pasākumi konkurences traucējumu ierobežošanai nedrīkst negatīvi ietekmēt bankas izredzes atgūt dzīvotspēju.

33)

Visbeidzot Komisija sekos, lai pārstrukturēšanas pasākumi nevājinātu iekšējo tirgu, un pozitīvi vērtēs tos pasākumus, kas sekmēs valstu tirgu atvērtību un stiprinās ticību tiem. Lai gan atbalstu piešķir nolūkā uzturēt finansiālo stabilitāti un kā aizdevumu piešķīrējas dalībvalsts reālajai ekonomikai, tomēr, ja šādu atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka saņēmēja banka ievēro noteiktus kreditēšanas mērķus citās dalībvalstīs, kas nav atbalsta piešķīrēja dalībvalsts, to var uzskatīt par nozīmīgu pozitīvu atbalsta papildu ietekmi Tas īpaši attiecas uz tādām situācijām kad salīdzinājumā ar ticamu hipotētisku scenāriju, tiek izvirzīti reāli kreditēšanas mērķi un šo mērķu sasniegšana tiek attiecīgi uzraudzīta (piemēram, sadarbojoties izcelsmes valsts un uzņēmējvalsts uzraudzības iestādēm); ja uzņēmējvalsts banku sistēmā dominē bankas, kuru galvenie biroji atrodas ārzemēs un ja šādas aizdošanas saistības tiek koordinētas Kopienas mērogā (piemēram, sarunu ietvaros par likviditātes problēmu novēršanu).

34)

Atbilstīgas atlīdzības noteikšana par valsts intervenci parasti ir viens no labākajiem līdzekļiem, kā ierobežot konkurences traucējumus, jo tādējādi samazinās atbalsta apjoms. Ja finansiālas stabilitātes dēļ sākuma cena ir noteikta stipri zem tirgus cenas, jānodrošina, ka tiek attiecīgi pārskatīti pārstrukturēšanas plāna noteikumi par finansiālo atbalstu (37), lai ierobežotu subsīdijas kropļojošo ietekmi.

35)

Bankām, kas saņem valsts atbalstu, zināmos apstākļos un pamatojoties uz vērtējumu, kas balstās uz šajā iedaļā izklāstītajiem kritērijiem, var prasīt atbrīvoties no meitasuzņēmumiem vai filiālēm, klientu portfeļiem vai uzņēmējdarbības struktūrām vai veikt citus līdzīgus pasākumus (38), tostarp atbalsta saņēmēja valsts mazumtirdzniecības tirgū. Lai šādi pasākumi sekmētu konkurenci un dotu labumu iekšējam tirgum, tiem jāveicina konkurentu ienākšana tirgū un pārrobežu darbība (39). Atbilstīgi prasībai par dzīvotspējas atjaunošanu Komisija pozitīvi vērtēs tādus strukturālus pasākumus, kas tiks veikti, nediskriminējot dažādu dalībvalstu uzņēmumus, tādējādi sekmējot finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus saglabāšanu.

36)

Dažkārt ir nepieciešams ierobežot banku ekspansiju dažās uzņēmējdarbības jomās vai ģeogrāfiskajos reģionos, piemēram, izmantojot tirgus orientētus pasākumus, proti, tādus kā īpašas kapitāla prasības, ja tirgū konkurence tiek vājināta tiešu ekspansijas ierobežojumu dēļ vai lai samazinātu morālo kaitējumu. Tai pat laikā Komisija pievērsīs īpašu uzmanību, lai izvairītos no savrupēšanās valstu robežās un no vienotā tirgus fragmentācijas.

37)

Ja ir objektīvi grūti atrast pircēju meitasuzņēmumam, citām darbības jomām vai aktīviem, Komisija pagarinās termiņu attiecīgo pasākumu īstenošanai, ja ir noteikts saistošs termiņš uzņēmējdarbības jomu (tostarp darbības veidu) samazināšanai. Tomēr termiņš minēto pasākumu īstenošanai nedrīkst pārsniegt piecus gadus.

38)

Novērtējot katrā konkrētā gadījumā nepieciešamos strukturālos pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu konkurences traucējumus, Komisija ievēro vienlīdzīgas attieksmes principu attiecībā uz pasākumiem, kas vienlaicīgi tiek veikti vienos un tajos pašos tirgos vai tirgus segmentos.

39)

Valsts atbalstu nedrīkst izmantot, lai kaitētu tiem konkurentiem, kas nesaņem līdzvērtīgu valsts atbalstu (40).

40)

Saskaņā ar 41. punktu bankas nedrīkst izmantot valsts atbalstu, lai iegūtu konkurējošos uzņēmumus (41). Šis nosacījums jāpiemēro vismaz trīs gadus un to var turpināt līdz pārstrukturēšanās perioda beigām atkarībā no konkrētā atbalsta apmēra, lieluma un ilguma.

41)

Ārkārtas apstākļos un ja par to ir paziņots, Komisija var atļaut iepriekš minētās uzņēmumu iegūšanas, ja šī iegūšana pieder pie konsolidācijas procesa un tā mērķis ir atjaunot finansiālo stabilitāti vai nodrošināt efektīvu konkurenci. Iegūšanas procesā ir jāievēro vienādu iespēju princips attiecībā uz visiem potenciālajiem ieguvējiem un rezultātam ir jānodrošina efektīva konkurence attiecīgajos tirgos.

42)

Ja nevar izmantot atsavināšanu un/vai iegūšanas aizliegšana nav piemērota, Komisija var piekrist, ka dalībvalsts izmanto apvērses mehānismu, piemēram, nodevu, ko uzliek atbalsta saņēmējam. Tas ļautu no bankas atgūt daļu atbalsta pēc tam, kad tā būs atguvusi dzīvotspēju.

43)

Ja bankām, kas saņem valsts atbalstu, tiek prasīts izpildīt konkrētas prasības saistībā ar aizdevumu reālajai ekonomikai, tad attiecīgai bankai kredīts ir jāsniedz, balstoties uz komercnoteikumiem (42).

44)

Valsts atbalstu nevar izmantot, lai piedāvātu noteikumus (piemēram, procentu likmes vai nodrošinājums), atbilstīgi kuriem konkurenti, kuri nesaņem valsts atbalstu, nespēj konkurēt. Tomēr, ja nav iespējams ierobežot saņēmēja cenu veidošanas politiku, jo tas, piemēram, varētu mazināt efektīvu konkurenci, dalībvalstīm efektīvas konkurences nodrošināšanai ir jāierosina citi, vairāk piemēroti pasākumi, piemēram, tādi, kas sekmē ienākšanu tirgū. Tādā pat veidā bankas, laižot tirgū savus finansiālos piedāvājumus, nevar atsaukties uz valsts atbalstu kā konkurences priekšrocību (43). Šie nosacījumi ir jāsaglabā vismaz trīs gadus, un to piemērošanu var turpināt līdz pārstrukturēšanas perioda beigām atkarībā no konkrētā atbalsta apmēra, lieluma un ilguma. Tādējādi rodas nepārprotams stimuls pēc iespējas ātrāk atmaksāt valstij līdzekļus.

45)

Komisija turklāt pārbaudīs, kādā pakāpē tirgus ir atvērts, kā arī konkrētās nozares spēju risināt jautājumus saistībā ar banku maksātnespēju. Komisija savā vispārējā vērtējumā var apsvērt iespējamās saistības no saņēmēja puses vai dalībvalsts saistības attiecībā uz pasākumu pieņemšanu (44), kas veicinātu stabilākus un konkurētspējīgākus tirgus, piemēram, veicinot ienākšanu tirgū un iziešanu no tā. Šādi pasākumi atbilstošos apstākļos varētu papildināt tos strukturālos vai ar rīcību saistītos pasākumus, ko parasti prasa veikt saņēmējam. Komisija var pozitīvi vērtēt dalībvalsts apņemšanos ieviest mehānismus, lai risinātu banku problēmas to agrīnajā stadijā, kā līdzekli, kas veicina stabilākus un konkurētspējīgākus tirgus.

46)

Lai pārbaudītu, vai pārstrukturēšanas plāns tiek pienācīgi īstenots, Komisija pieprasīs regulārus, sīki izstrādātus ziņojumus. Pirmais šāds ziņojums parasti ir jāiesniedz Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pārstrukturēšanas plāna apstiprināšanas.

47)

Pēc pārstrukturēšanas plāna paziņošanas Komisijai ir jānovērtē, vai šis plāns var pienācīgi atjaunot ilgtermiņa dzīvotspēju un ierobežot konkurences traucējumus. Ja Komisijai ir nopietnas šaubas par to, ka pārstrukturēšanas plāns atbilst attiecīgajām prasībām, tai jāsāk formāla izmeklēšanas procedūra, dodot trešām personām iespēju izteikt savus apsvērumus par minēto pasākumu; tādējādi tiek nodrošināta pārskatāma un saskaņota pieeja un ievēroti konfidencialitātes noteikumi, kas piemērojami valsts atbalsta procedūrai (45).

48)

Turklāt Komisijai nav jāsāk formāla procedūra, ja pārstrukturēšanas plāns ir pilnīgs un ierosinātie pasākumi kliedē Komisijas šaubas par to saderību 4. panta 4. punkta izpratnē Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (46). Tas īpaši varētu būt gadījums, kad dalībvalsts ir Komisijai paziņojusi par atbalstu kopā ar pārstrukturēšanas plānu, kurā ir ievēroti visi šajā paziņojumā noteiktie nosacījumi, lai gūtu juridisko noteiktību par vajadzīgajiem turpmākajiem pasākumiem. Šādos gadījumos Komisija var pieņemt galīgo lēmumu, nosakot, ka gan glābšanas atbalsts, gan pārstrukturēšanas atbalsts ir saderīgs ar Līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

49)

Šīs paziņojums ir pamatots ar pašreizējo ārkārtas krīzi finanšu nozarē, un to piemēro tikai uz ierobežotu laiku. Komisija piemēros šo paziņojumu, vērtējot pārstrukturēšanas atbalstu, kas Komisijai paziņots 2010. gada 31. decembrī vai pirms tam. Nepaziņota atbalsta gadījumā piemēros Komisijas paziņojumu par tādu noteikumu noteikšanu, ko piemēro nelikumīga valsts atbalsta vērtēšanai (47). Komisija piemēros šo paziņojumu vērtējot nepaziņotu atbalstu, kas piešķirts 2010. gada 31. decembrī vai pirms tam.

50)

Ņemot vērā to, ka šis paziņojums balstās uz Līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktu, Komisija var pārskatīt tā saturu un darbības laiku, ievērojot tā atbilstību tirgus apstākļiem, gūtai pieredzei, lietu izskatīšanai un primārajai interesei finansiālās stabilitātes saglabāšanā.

19.8.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/21

19.8.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/22

1.

Komisija 2009. gada 12. augustā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (1), kuras rezultātā uzņēmums Dong Naturgas A/S, ko kontrolē Dong Energy A/S (“Dong”, Dānija), minētās Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kontroli pār visu uzņēmumu Kom-Strom AG (“Kom-Strom”, Vācija), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma, iespējams, attiecas uz paziņoto darījumu. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301 vai 22967244) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.5604 – Dong/Kom-Strom uz šādu adresi:

19.8.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/23

1.

Komisija 2009. gada 11. augustā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums Panasonic Corporation (“Panasonic”, Japāna) iegūst minētās Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē pilnīgu kontroli pār uzņēmumu Sanyo Electric Co., Ltd. (“Sanyo”, Japāna), piedaloties publiskā izsolē.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma, iespējams, attiecas uz paziņoto darījumu. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301 vai 22967244) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.5421 – Panasonic/Sanyo uz šādu adresi: