8.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/2

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK līguma 87. un 88. panta noteikumiem

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2009/C 186/02

Lēmuma pieņemšanas datums

19.3.2009.

Valsts atbalsta numurs

N 522/08

Dalībvalsts

Polija

Reģions

Wielkopolskie

Nosaukums (un/vai saņēmējs)

Regionalna pomoc ad hoc dla spółki Franklin Templeton Investments Poland Sp z o.o.

Juridiskais pamats

Uchwała Rady Ministrów nr 154/2008 z dnia 5 sierpnia 2008 r. w sprawie ustanowienia programu wieloletniego pod nazwą: „Wsparcie finansowe inwestycji realizowanej przez Franklin Templeton Investments Poland Sp z o.o. pod nazwą: Centrum Usług Wspólnych – Transfer Agency w Poznaniu, w latach 2008–2011”, projekt umowy ramowej o udzielenie dotacji celowej pomiędzy Ministrem Gospodarki a Franklin Templeton Investments Poland Sp z o.o.; art. 117 ustawy z dnia 30 czerwca 2005 r. o finansach publicznych (Dz.U. z 2005 r., nr 249 poz. 2104 ze zm.)

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Reģionālā attīstība, Nodarbinātība

Atbalsta forma

Tiešā dotācija

Budžets

Kopējais plānotais atbalsta apjoms PLN 4 962 500

Atbalsta intensitāte

6,26 %

Atbalsta ilgums

līdz 2011.

Tautsaimniecības nozares

Visi pakalpojumi

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese

Minister Gospodarki

Plac Trzech Krzyży 3/5

00-507 Warszawa

POLSKA/POLAND

Papildu informācija

—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/index.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

17.6.2009.

Valsts atbalsta numurs

N 582/08

Dalībvalsts

Īrija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai saņēmējs)

Health Insurance Integenerational Solidarity Relief

Juridiskais pamats

Health Insurance (Miscellaneous Provisions) Bill 2008

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi

Atbalsta forma

Tiešā dotācija, Parafiskālais maksājums

Budžets

Plānotie gada izdevumi EUR 300 milj; Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 1 200 milj

Atbalsta intensitāte

—

Atbalsta ilgums

1.1.2009.–31.12.2012.

Tautsaimniecības nozares

Finanšu starpniecība

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese

Department of Finance

Government Buildings

Upper Merrion Street

Dublin 2

IRELAND

Papildu informācija

—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/index.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

30.6.2009.

Valsts atbalsta numurs

N 36/09

Dalībvalsts

Francija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai saņēmējs)

Régime cadre temporaire d’interventions publiques en capital investissement dans les PME

Juridiskais pamats

Article 20 de la Constitution du 4 octobre 1958, articles L. 2251-1, L. 2253-1, L. 3231-1, L. 3231-6 et L. 4211-1 du CGCT,

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Riska kapitāls

Atbalsta forma

Riska kapitāla nodrošināšana

Budžets

Plānotie gada izdevumi EUR 25 milj; Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 50 milj

Atbalsta intensitāte

—

Atbalsta ilgums

2009.–31.12.2010.

Tautsaimniecības nozares

Visas nozares

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese

DIACT

8 rue de Penthièvre

75008 Paris

FRANCE

Papildu informācija

—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/index.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

8.5.2009.

Valsts atbalsta numurs

N 249/09

Dalībvalsts

Francija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai saņēmējs)

Renforcement des fonds propres de l'entité qui sera issue du rapprochement des organes centraux des groupes Caisse d'Épargne et Banque Populaire

Juridiskais pamats

article 6,III de la loi 2008-1061 du 16.10.2008 de finances rectificative

Pasākuma veids

Individuāls atbalsts

Mērķis

Atbalsts nopietnu ekonomikas traucējumu kompensēšanai

Atbalsta forma

Citi līdzdalības veidi pamatkapitālā

Budžets

Plānotie gada izdevumi —; Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 2 450 milj

Atbalsta intensitāte

—

Atbalsta ilgums

—

Tautsaimniecības nozares

Finanšu starpniecība

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese

Ministère de l'économie, de l'industrie et de l'emploi

139 rue de Bercy

75012 Paris

FRANCE

Papildu informācija

—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/index.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

7.7.2009.

Valsts atbalsta numurs

N 379/09

Dalībvalsts

Nīderlande

Reģions

—

Nosaukums (un/vai saņēmējs)

Prolongation and amendments of the Dutch credit guarantee scheme

Juridiskais pamats

Rules of the 2008 Credit Guarantee Scheme of the State of the Netherlands

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Atbalsts nopietnu ekonomikas traucējumu kompensēšanai

Atbalsta forma

Garantija

Budžets

Plānotie gada izdevumi —; Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 200 000 milj

Atbalsta intensitāte

—

Atbalsta ilgums

30.6.2009.–31.12.2009.

Tautsaimniecības nozares

Finanšu starpniecība

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese

Ministerie van Financiën

Korte Voorhout 7

2511 CW Den Haag

NEDERLAND

Papildu informācija

—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/index.htm

8.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/7

Euro maiņas kurss (1)

2009. gada 7. augusts

2009/C 186/04

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,4357
JPY	Japānas jēna	136,89
DKK	Dānijas krona	7,4448
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,85670
SEK	Zviedrijas krona	10,3008
CHF	Šveices franks	1,5288
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,7515
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,910
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	272,80
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7023
PLN	Polijas zlots	4,1670
RON	Rumānijas leja	4,2168
TRY	Turcijas lira	2,1300
AUD	Austrālijas dolārs	1,7161
CAD	Kanādas dolārs	1,5540
HKD	Hongkongas dolārs	11,1272
NZD	Jaunzēlandes dolārs	2,1315
SGD	Singapūras dolārs	2,0628
KRW	Dienvidkorejas vons	1 761,67
ZAR	Dienvidāfrikas rands	11,6875
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	9,8084
HRK	Horvātijas kuna	7,3350
IDR	Indonēzijas rūpija	14 308,44
MYR	Malaizijas ringits	5,0257
PHP	Filipīnu peso	68,557
RUB	Krievijas rublis	45,4450
THB	Taizemes bats	48,778
BRL	Brazīlijas reāls	2,6336
MXN	Meksikas peso	18,7072
INR	Indijas rūpija	68,5760

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

8.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/8

EIROPAS KOPIENU MIGRĒJOŠO DARBA ŅĒMĒJU SOCIĀLĀ NODROŠINĀJUMA ADMINISTRATĪVĀ KOMISIJA

Valūtu konversijas kursi saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 574/72

2009/C 186/05

Regulas (EEK) Nr. 574/72 107. panta 1., 2. un 4. punkts

Atskaites periods: 2009. gada jūlijs

Pieteikumu iesniegšanas termiņš: 2009. gada oktobris, novembris und decembris

7-2009	EUR	BGN	CZK	DKK	EEK	LVL	LTL	HUF	PLN
1 EUR =	1	1,95580	25,7932	7,44576	15,6466	0,700596	3,45280	272,060	4,29649
1 BGN =	0,511300	1	13,1881	3,80702	8,00010	0,358214	1,76542	139,104	2,19679
1 CZK =	0,0387699	0,0758261	1	0,288671	0,606617	0,027162	0,133865	10,5477	0,166574
1 DKK =	0,134305	0,262673	3,46415	1	2,10141	0,0940932	0,463727	36,5389	0,577038
1 EEK =	0,0639116	0,124998	1,64849	0,475871	1	0,0447762	0,220674	17,3878	0,274596
1 LVL =	1,42736	2,79162	36,8161	10,6278	22,3333	1	4,92838	388,326	6,13262
1 LTL =	0,289620	0,566439	7,47023	2,15644	4,53157	0,202907	1	78,7939	1,24435
1 HUF =	0,00367567	0,00718887	0,0948072	0,0273681	0,0575117	0,00257516	0,0126913	1	0,0157924
1 PLN =	0,232748	0,455209	6,00333	1,73299	3,64172	0,163062	0,803633	63,3214	1
1 RON =	0,237054	0,463630	6,11439	1,76505	3,70909	0,166079	0,818500	64,4928	1,01850
1 SEK =	0,0923688	0,180655	2,38249	0,687756	1,44526	0,0647132	0,318931	25,1298	0,396862
1 GBP =	1,16155	2,27176	29,9601	8,64861	18,1743	0,813776	4,01060	316,010	4,99058
1 NOK =	0,111739	0,218540	2,88212	0,831985	1,74834	0,0782842	0,385814	30,3998	0,480087
1 ISK =	0,00557373	0,0109011	0,143764	0,0415007	0,0872099	0,00390493	0,019245	1,51639	0,0239475
1 CHF =	0,657801	1,28653	16,9668	4,89783	10,2923	0,460852	2,27125	178,961	2,82623

7-2009	RON	SEK	GBP	NOK	ISK	CHF
1 EUR =	4,21845	10,8262	0,860920	8,94939	179,413	1,52022
1 BGN =	2,15689	5,53541	0,440188	4,57582	91,7338	0,777287
1 CZK =	0,163549	0,419729	0,0333778	0,346967	6,95582	0,0589386
1 DKK =	0,566557	1,45400	0,115625	1,20194	24,0960	0,204172
1 EEK =	0,269608	0,691918	0,0550228	0,57197	11,4666	0,0971596
1 LVL =	6,02123	15,4528	1,22884	12,7740	256,086	2,16989
1 LTL =	1,22175	3,13547	0,249340	2,59192	51,9616	0,440285
1 HUF =	0,0155056	0,039793	0,00316445	0,0328950	0,659462	0,00558781
1 PLN =	0,981837	2,51977	0,200378	2,08296	41,7581	0,353828
1 RON =	1	2,56638	0,204084	2,12149	42,5306	0,360374
1 SEK =	0,389653	1	0,0795221	0,826645	16,5722	0,140421
1 GBP =	4,89993	12,5751	1	10,3952	208,397	1,76581
1 NOK =	0,471367	1,20971	0,0961987	1	20,0475	0,169868
1 ISK =	0,0235125	0,0603421	0,00479853	0,0498815	1	0,00847328
1 CHF =	2,77490	7,12146	0,566313	5,88692	118,018	1

1.	Regulā (EEK) Nr. 574/72 ir noteikts, ka citā valūtā izteiktu summu konversijas kurss ir tas, kuru aprēķinājusi Komisija un kura pamatā ir Eiropas Centrālās bankas publicēto atsauces kursu mēneša vidējais rādītājs atskaites periodā, kas precizēts 2. punktā.

Atskaites periodi ir šādi:

—	janvāris – konversijas kursiem, kas ir spēkā no 1. aprīļa,

—	aprīlis – konversijas kursiem, kas ir spēkā no 1. jūlija,

—	jūlijs – konversijas kursiem, kas ir spēkā no 1. oktobra,

—	oktobris – konversijas kursiem, kas ir spēkā no 1. janvāra.

Valūtas konversijas kursus publicē otrajā februāra, maija, augusta un novembra Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša (“C” sērija) izdevumā.

8.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/10

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.5606 – Uniqa/Veneto Banca/JV)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2009/C 186/06

Komisija 2009. gada 3. augustā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (1), kuras rezultātā uzņēmums Uniqa Versicherungen AG (“Uniqa”, Austrija), kuru kopīgi kontrolē Raiffeisen Zentralbank Österreich (“RZB”, Austrija), Austria Versicherungsverein auf Gegenseitigkeit Privatstiftung (“Austria Verein”, Austria) un Collegialität Versicherung auf Gegenseitigkeit, (“CollVerein”, Austrija), un uzņēmums Veneto Banca Holding S.C.p.A (“VB”, Itālija) Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār transportlīdzekļu uzņēmumu Claris, kas pašlaik pieder VB, (“JV”, Itālija), iegādājoties akcijas jaunizveidotā sabiedrībā, kas veido kopuzņēmumu.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

—	Uniqa: apdrošināšanas grupa, darbojas visās apdrošināšanas nozarēs (dzīvības un nedzīvības apdrošināšana un pārapdrošināšana),

—	RZB: finanšu pakalpojumi vietējiem un starptautiskajiem/daudznacionāliem korporatīvajiem klientiem, kā arī finanšu iestādēm visā pasaulē,

—	Austria Verein: privāts fonds, kas izveidots saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem,

—	CollVerein, Austria: savstarpējas apdrošināšanas sabiedrība, kas izveidota saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem,

—	VB: Itālijas banku un finanšu pakalpojumu uzņēmumu grupas kontrolakciju sabiedrība,

—	JV: darbosies dzīvības apdrošināšanas nozarē Itālijā.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301 vai 22967244) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.5606 – Uniqa/Veneto Banca/JV uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

J-70

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

(2) OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp.

8.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/14

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2009/C 186/09

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“CHORIZO RIOJANO”

EK Nr. ES-PGI-0005-0654-16.10.2007.

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums:

“Chorizo Riojano”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Spānija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids (kā II pielikumā):

1.2. grupa.

Gaļas produkti.

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums:

“Chorizo riojano” (Larjohas pikantā desa) ir “extra” kategorijas desa bez piedevām, kas izgatavota Larjohas [La Rioja] autonomajā apgabalā un kam piemīt tālāk aprakstītās īpašības.

Morfoloģiskās īpašības

Desa, kam piešķirta šī ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ir vai nu desas līkums, kas galos sasiets kopā [sarta], vai arī pakavveida desas līkums; desa ir vairāk vai mazāk cilindriskas formas (diametrs 30–40 mm) un sver vismaz 200 g. Desas konsistence ir stingra un blīva, ārpuse nelīdzena, griezuma vieta gluda un līdzena, bez neparastas krāsas, ar skaidri izšķiramiem gaļas un speķa gabaliņiem.

Fizikālķīmiskās īpašības

Mitruma saturs:: ne vairāk kā 45 %

Kolagēna/proteīna attiecība:: ne vairāk kā 14 %

Tauku saturs sausnā:: ne vairāk kā 57,0 %

Nitrāti izteikti kā NaNO3: ne vairāk kā 100 ppm

Nitrāti izteikti kā NaNO2: ne vairāk kā 20 ppm

Kopējais fosfātu daudzums, izsakot kā P2O5: ne vairāk kā 7 500 ppm

(atbilst dabiskajam saturam gaļā, bez pievienotiem fosfātiem)

Organoleptiskās īpašības

Smarža ir sabalansēta, intensīva un noturīga, tajā galvenokārt jaušams piparu aromāts un ķiploku nots, nav nekāda sasmakuma vai neparastas smakas. Garša ir intensīva, noturīga, liesums un taukums labi sabalansēts; garša nav skāba, toties, ja pievienoti asie pipari, tā ir pikanta; nav sasmakuma piegaršas vai citas neparastas piegaršas. Vienmērīga konsistence, pildījums neizjūk, desa ir viegli sakošļājama un nav “gumijota”.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

Izmantotā gaļa un speķis ir sevišķi piemērota desu izgatavošanai – izmanto sieviešu kārtas dzīvnieku vai kastrētu vīriešu kārtas dzīvnieku liesumu, kas attīrīts no cīpslām, un cauraugušu speķi bez ādas, kā garšvielas lietojot sausu smalko sāli, 100 % “ekstra” kategorijas piparus un svaigu, notīrītu ķiploku; visas šīs sastāvdaļas iepilda dabiskā apvalkā – cūku zarnās.

Pievienotajam speķim jābūt stingram, proti, nedrīkst pievienot mīkstos pavēderes taukus, kas sasmalcinot kļūst stigri un desas nogatavināšanas un izturēšanas laikā iztek. No otras puses, nedrīkst pievienot pārlieku daudz speķa (tauku saturs sausnā nedrīkst pārsniegt 57 %) – tā ir viena no galvenajām pazīmēm, ar ko “Chorizo riojano” atšķiras no citām pikantām desām, kuru pH strauji mainās un kuras tāpēc ir grūti pareizi nogatavināt un uzglabāt.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Izejvielu sagatavošana

Gaļas pārstrādes uzņēmumos, kuros izgatavo “Chorizo Riojano”, ir pareizi organizēta cūku liemeņu un gabalu pieņemšana un pienācīga uzglabāšana, lai nepieļautu gaļas pH līmeņa pazemināšanos vai gaļas krāsas un/vai konsistences izmaiņas, turklāt gaļas saņemšanas brīdī ir jāpārbauda tās tīrība, veicot piemērotas pārbaudes un analīzes.

Gaļas sadalīšanai, atkaulošanai un sagriešanai jānotiek pēc iespējas ātrāk, lai nepieļautu gaļas uzkrāšanos šīm operācijām paredzētajās vietās.

Temperatūra gaļas apstrādes telpās nedrīkst pārsniegt 12 °C.

Gaļas un speķa atdzesēšana pirms sasmalcināšanas

Atdzesētos liemeņus uzglabāšanas kamerās pakar tā, lai tie savā starpā nesaskartos.

Gaļas un speķa sasmalcināšana attiecīgajam produktam piemērotā smalkumā

“Chorizo Riojano” nedrīkst izgatavot vienviet un vienlaikus ar citiem produktiem, tostarp citu kategoriju desām.

Pārstrādei sagatavota gaļa ir nobriedusi un paskābināta, nesasaldēta, tās pH skaitlis ir mazāks par 6,3; gaļa sagatavota tā, lai to varētu pareizi izturēt un iepildītā desu masa pienācīgi izžūtu.

Tāpat svarīgi, lai gaļa nebūtu mitra, tāpēc vajadzības gadījumā jāļauj gaļas gabaliem atsuloties.

Sagatavotās gaļas un speķa smalcināšana noris visnotaļ intensīvi, un griezumiem jābūt tīriem, lai samazinātu proteīna struktūras un tauku šūnu bojājumus un tādējādi nodrošinātu pienācīgu gaļas gabaliņu salipšanu, pienācīgu žūšanu un produktam raksturīgo izskatu un krāsu griezuma vietā.

Visās ražošanas telpās ir kondicionēts gaiss, un gaisa mitrums, cirkulācija un atjaunošana telpā atbilst tehnoloģiskajām un fitosanitārajām prasībām.

Sāls un citu garšvielu pievienošana

Sasmalcinātajai gaļai un speķim pievieno sausu smalko sāli, notīrītus ķiplokus, 100 % “extra” kategorijas piparus un, ja gatavo pikanto desu, Kajennas piparus.

Sastāvdaļu sajaukšana un mīcīšana

Pēc izejvielu sasmalcināšanas un pārējo sastāvdaļu pievienošanas masu sajauc, lai no tās izspiestu gaisu un tādējādi nodrošinātu visu sastāvdaļu labāku saistīšanos un novērstu desas sadrupšanu griežot.

Pēc tam masu mīca vakuuma kamerā, lai panāktu nevainojamu gaļas maisījuma konsistenci.

Masas nostādināšana un atdzesēšana

Sasmalcināšanas, sajaukšanas un mīcīšanas gaitā iegūto masu pirms iepildīšanas apvalkā nostādina 12–24 stundas.

Šim nolūkam paredzētās dzesēšanas iekārtas atrodas atsevišķi no pārējām, un temperatūra tajās ir 0–6 °C.

Iepildīšana cūku zarnās

Kad masa ir sagatavota, to iepilda dabiskā apvalkā – cūku zarnās. Pildspiedes uzgaļi ir gludi un samērā īsi, kas novērš to sakaršanu. Šā paša iemesla dēļ masu pilda zarnās ar pietiekamu spiedienu, jo pretējā gadījumā nepietiekami blīvi sapildītās desās var veidoties tukšumi, kas var izraisīt masas krāsošanos vai pelēšanu.

Zarnām jābūt nevainojami tīrām, bez jebkādām izmaiņu, iegriezumu vai slimības pazīmēm, kuru dēļ tās nebūtu piemērotas cilvēka uzturam.

Zarnas iepriekš mazgā, lai tās kļūtu elastīgākas un labāk pieliptu pildījumam, proti, labi piegultu un neveidotu krunkas.

Aizsiešana

Kad masa ir iepildīta zarnu apvalkos, to aizsien ar baltu kokvilnas auklu vai, ja tiek izgatavota pikantā desa, ar sarkanu kokvilnas auklu.

Samērā ilga nogatavināšana

Desas nogatavina, tās pakarot vēdināmās telpās, kurās temperatūra nepārsniedz 16 °C un ir pienācīgs relatīvais mitrums un gaisa cirkulācija, lai produkts zaudētu mitrumu un iegūtu raksturīgo konsistenci, aromātu, krāsu un garšu, izņemot gadījumus, kad nogatavināšana noris dabiskos apstākļos – tādā gadījumā temperatūra drīkst sasniegt 20 °C.

Lai nogatavināšanas apstākļus (temperatūra, relatīvais mitrums un ventilācija) uzraudzītu un uzturētu nemainīgus, nogatavināšana var notikt īpašās kamerās, kur pēc vajadzības vai automātiski var regulēt minētos faktorus.

Fermentācijas jeb nogatavināšanas procesa laikā ir jānodrošina telpu redzamība un pieejamība, kā arī kontroles iekārtas, lai jebkurā brīdī varētu pārbaudīt temperatūru un mitrumu, kā arī produkta nogatavināšanas gaitu.

Žāvēšana kamerās vai dabiskā vidē

Kad nogatavināšana ir galā, sākas pēcnogatavināšanas un žāvēšanas posms, proti, desas izkar žāvēšanas telpā, kur tās atrodas līdz pat procesa beigām. Šajā pēdējā ražošanas posmā desās turpinās mikrobioloģiskie un fermentācijas procesi, kuru laikā stabilizējas krāsa un aromāts. “Chorizo Riojano” nogatavināšanas laiks ir dažāds atkarībā no desas garuma un/vai resnuma. Desas, kam novērojamas krunkas, gaisa burbuļi vai citi defekti, izbrāķē.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

—

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:

Produktam pievieno numurētu papildetiķeti, ko izdevusi Regulatīvā padome. Papildetiķetē ir ietverta norāde “Indicación Geográfica Protegida”“Chorizo Riojano” un logotips. Papildetiķeti reģistrētās ražotnēs piestiprina tā, lai to nebūtu iespējams izmantot atkārtoti.

Pārstrādes uzņēmumi, uz kuriem attiecas aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Chorizo Riojano”, ir jāreģistrē attiecīgos reģistros, jo tieši reģistri ir atbildīgi par specifikāciju ievērošanu.

Regulatīvās padomes pienākums ir šo reģistru pastāvīgi atjaunināt.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Produkta ražošanas, nogatavināšanas, žāvēšanas un marķēšanas apgabals ir Larjohas autonomais apgabals [Comunidad Autónoma de La Rioja].

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Ekoloģiskie faktori. Ģeogrāfisko apgabalu skar trīs dažādas klimatiskas ietekmes, un tieši šādas klimatisko faktoru kombinācijas dēļ Larjohas novads ir sevišķi piemērota vieta desu nogatavināšanai un žāvēšanai dabiskos apstākļos, kuras laikā desā pakāpeniski un pareizi notiek fizikālas un ķīmiskas pārmaiņas, kas uzlabo desas izskatu griezuma vietā, garšu un raksturīgo aromātu.

Mūsdienās klimatiskie faktori vairs nav tik svarīgi, jo produkta ražošanas pēdējie posmi notiek kamerās ar kontrolētu atmosfēru, kur iespējams regulēt ventilāciju, gaisa mitrumu un temperatūru, tomēr tas vienmēr ir saistīts ar ģeogrāfiskā apgabala klimatiskajiem apstākļiem, kam tātad vēl aizvien ir liela nozīme.

Cilvēkfaktori. “Chorizo Riojano” no citām desām tik atšķirīgu padara tieši tradicionālie ražošanas paņēmieni, kas izmantoti jau kopš seniem laikiem un ko pārņēmuši “Chorizo Riojano” ražotāji.

5.2. Produkta specifika:

Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Chorizo Riojano” var attiecināt tikai uz “extra” kategorijas desām, kas, ievērojot tradīcijas, ir izgatavotas reģistrētos uzņēmumos, kuros patiešām tiek kontrolēti visi ražošanas, nogatavināšanas, žāvēšanas marķēšanas posmi, kā arī visu izejvielu kvalitāte un apstrāde; tikai tādas desas, kas izturējušas visas kvalitātes pārbaudes, var laist tirgū ar izcelsmes garantiju, ko apliecina aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Vēsturiska tradīcija – produkta reputācija. Larjohas apgabala kalnu novados līdz ar aukstuma iestāšanos rīkoja cūku bēres, un no iegūtās cūkgaļas gatavoja desas [chorizo]. Larjohas reģionā desas gatavoja visam gadam, lai to pietiktu līdz nākamajam rudenim, tāpēc sevišķi lielu nozīmi ieguva vietējo iedzīvotāju zināšanas, kā gatavot un nogatavināt desas, kuru ražošana un saglabāšana nav viegls uzdevums. Šos paņēmienus dažviet Larjohas apgabalā (sevišķi kalnos) izmanto vēl mūsdienās.

XIX gadsimtā Larjohas reģionā aizsākās desu rūpnieciskā ražošana un parādījās pirmie ģimenes uzņēmumi, kas pārdeva saražotos produktus savā ciemā un tā apkaimē. Kā liecina pašvaldības vēstures arhīvs, ar 1890. gadu ir datējamas pirmās liecības par “Logronjo desu fabriku”. Ar 1890. gadu datēts arī dokuments, kurā rūpnieks un advokāts Hulio Fariass [Julio Farias] apraksta, kā viņš sagatavojis desu sūtījumu no Larjohas uz Kubu, lai pa ceļam desas nesabojātos: desas ievietotas “skārdenēs un pilnībā nosegtas ar taukiem, ūdens peldē, lai varētu izturēt augstu temperatūru un to kvalitāte nekādi nemainītos”. Jau tolaik rūpnieks bija sagatavojis reklāmas materiālus (“prospektus, apkārtrakstus un citus reklāmas materiālus”), kuros pauda pārliecību par piedāvātā produkta kvalitāti: “[…] neraugoties uz ASV spēcīgo cenu konkurenci, pašmāju produkta kvalitāte ir nesalīdzināmi labāka, ko apliecina arī fakts, ka to izvēlas pat trūcīgākie ļaudis, lai gan tas maksā dārgāk.”

Havjera Erses Galarretas [Javier Herce Galarreta] grāmatā, kurā apkopoti vairāki laikrakstā “La Gaceta del Norte” 1979. gadā publicēti raksti, cūkgaļai veltīta VII nodaļa, un tajā sacīts: “Larjohas reģionā cūkgaļa ir ļoti nozīmīgs produkts, turklāt to patērē ne tikai svaigā veidā. Larjohas reģionā gatavo šķiņķi, desas un asinsdesas, kas pēc formas gan līdzinās citu reģionu produktiem, tomēr to garša un izmantošana ir atšķirīga. Iespējams, ka vispazīstamākais produkts ir desa “chorizo riojano”, kas atšķiras no citu reģionu desām, jo ir maiga, aromātiska, nedaudz pikanta un spilgtā krāsā. Nav šaubu, ka cūkgaļai un tās izstrādājumiem Larjohas reģionā ir liela nozīme: gaļas un desu pārstrādes uzņēmumi plaši sastopami visā Larjohā, un dažviet ir izveidojušies īsteni gaļas rūpniecības un tirdzniecības centri, piemēram, tādās vietās kā Baños de Río Tobía vai Laguna de Cameros, vai Albelda de Iregua, kas savā ziņā ir tikpat nozīmīgi kā vīna darīšana vai konservu ražošana. Gastronomiskā ziņā Larjohas reģionu varētu dēvēt par “trīs vienā”, jo tajā atrodas trīs nozīmīgi pārtikas rūpniecības centri – Sierra, Rioja Alta, Rioja Baja – un dominē trīs pārtikas ražošanas nozares – desu ražošana, vīna darīšana un konservu ražošana.”

1930. gadi iezīmējās ar ekonomisko krīzi un daudzu klientu nespēju norēķināties, tāpēc daudzas ražotnes nācās slēgt, un vienīgās liecības par tām atrodamas vien katras pašvaldības rūpniecības nodokļu reģistrā. Šādu pārmaiņu dēļ par nozares centru kļuva Baños de Río Tobía. Viens no iespējamiem iemesliem ir tāds, ka pirmo rūpnieku pēcteči nolēma celt paši savas ražotnes, lai izmantotu labvēlīgos klimatiskos apstākļos. Šādi to skaidro Migels Anhels Viljoslada: [Miguel Ángel Villoslada]: “Sākumā ražotnes izvietoja tur, kur bija piemērots klimats – sauss, vēss, bez lielām temperatūras svārstībām. Tāpēc tik daudzas ražotnes atrodas tieši Baños pašvaldībā, kas atrodas 500 m virs jūras līmeņa, kur sākas Sierra de la Demanda un atrodas viss Urbión apvidus. Vieta ir pasargāta no Sierra de Herrera aukstajiem vējiem, un tajā nav vērojamas krasas temperatūras un mitruma režīma svārstības.”

Mūsdienās cūku kaušana un chorizo gatavošana un uzglabāšana nelielos apjomos ir amatnieku ziņā, savukārt chorizo un citu gaļas produktu rūpnieciskā ražošana notiek gaļas ražotnēs (parasti atrodas šajā pašā reģionā); šajās ražotnēs ievēro tradicionālos un sensenos paņēmienus, tomēr tās neskar nelabvēlīgi apstākļi un produktu iespējams nogatavināt piemērotās telpās un iekārtās.

Pateicoties senām desu gatavošanas tradīcijām, Baños de Río Tobía joprojām ir vislielākā gaļas pārstrādes uzņēmumu koncentrācija, lai gan mūsdienās klimatisko faktoru nozīme aizvien samazinās: “šeit gandrīz visi rūpnieki pieder pie vienas ģimenes, jo cēlušies no kopīgiem senčiem”. Tomēr gaļas rūpnīca ar vislielāko apgrozījumu visā autonomajā apgabalā atrodas Albelda de Iregua. Rūpnīca pirmsākumi meklējami 1960. gadā, kad izveidoja vietējo gaļas veikalu, taču jau 1983. gadā tika atvērta pirmā ražotne, kurā ražo tikai chorizo en sarta, un uzņēmums drīz vien kļuva par vadošo ražotāju valstī.

Daudzi lieli gaļas pārstrādes uzņēmumi no citiem autonomajiem apgabaliem vēlas izmantot produkta reputāciju, savus izstrādājumus dēvēdami par “Chorizo Riojano”, lai gan tiem nav nekādas saistības ar produktu, uz ko tiktu attiecināta šī aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

Turklāt, pateicoties “chorizo riojano” izcilajai reputācijai, tradīcijām un prestižam, šo desu mūsdienās izmanto, gatavojot vispazīstamākos ēdienus, piemēram, calderete, choricillo asado al sarmiento, preñaditos; tāpat šo desu allaž pievieno dārzeņu sautējumam.

Tāpat jāpiemin, ka “Spānijas tradicionālo produktu saraksta” 110. un 111. lpp. ir minēts “Chorizo Riojano”.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

Ar AĢIN “Chorizo Riojano” specifikāciju, kas 2008. gada 8. augustā publicēta Larjohas Oficiālajā Vēstnesī, var iepazīties šajā vietnē: http://www2.larioja.org/pls/dad_user/G04.texto_integro?p_cdi_accn=115214530&p_texto=&anterior=R

8.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/20

2009/C 186/10

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“RICCIARELLI DI SIENA”

EK Nr. IT-PGI-0005-0666-18.12.2007.

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums:

“Ricciarelli di Siena”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Itālija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids (kā II pielikumā):

2.4 grupa.

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Ar nosaukumu “Ricciarelli di Siena” apzīmē cepeškrāsnī ceptu konditorejas izstrādājumu, kura sastāvā ir mīkla, mandeles, cukurs un olbaltumi. Laižot tirdzniecībā, produktam jābūt ar šādām īpašībām: forma – rombveida ovāla; svars – no 10 līdz 30 g gabalā; izmēri – pa lielāko diagonāli no 50 līdz 105 mm; pa mazāko diagonāli no 30 līdz 65 mm; biezums – no 13 līdz 20 mm; ārējais izskats – pateicoties pūdercukura slānim, virsma ir baltā krāsā, vietām ar ieplaisājumiem mīklā; sānu malas ir viegli zeltainas; iekšējais izskats – mīkla ir viegli zeltainā smilškrāsā; konsistence – mīksta, nav irdena; relatīvais mitrums – no vismaz 8 % līdz ne vairāk kā 11,5 %.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

Obligātās sastāvdaļas. Produkta “Ricciarelli di Siena” pagatavošanai (1 kg mīklas) vajadzīgas šādas sastāvdaļas: saldās mandeles – no 35 % līdz 50 %; smalkais cukurs – no 35 % līdz 47 %; viens (vistas) olas olbaltums – no 6 % līdz 12 %; pūdercukurs – no 5 % līdz 8 %; irdinātāji (amonija sāļi un/vai nātrija sāļi) – pēc vajadzības. Var izmantot pulverveida vai pasterizētu olbaltumu. Sastāvdaļas pēc izvēles: rūgtās mandeles – ne vairāk kā 6 % no kopējā mīklas daudzuma, var daļēji aizstāt saldās mandeles; glikozes sīrups vai invertcukurs – ne vairāk kā 10 % no kopējā mīklas daudzuma, var daļēji aizstāt smalko cukuru; dažādu ziedu medus – papildus citiem saldinātājiem ne vairāk kā 7 % no kopējā mīklas daudzuma; aromāts – vaniļas standziņas vai vanilīns, citrusaugļu ēteriskās eļļas, mandeļu aromāts kopā vai atsevišķi pēc vajadzības; iecukurota apelsīna miziņa – ne vairāk kā 5 % no kopējā mīklas daudzuma; rīspapīrs – to izmanto kā pamatnes slāni produktam; sorbīnskābe – saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem. Nedrīkst izmantot citas sastāvdaļas, piedevas, krāsvielas vai konservantus.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Lai garantētu produkta aromātu, iepakošana jāveic uzreiz pēc pārstrādes 4. punktā noteiktajā apgabalā. Lai nodrošinātu 3.2. punktā minēto relatīvā mitruma līmeni, produkts jāiepako uzreiz pēc tam, kad tas ir atdzesēts, tādējādi neļaujot attīstīties diviem pretējiem procesiem, kuru kaitīgās sekas ietekmētu gan produkta ārējo izskatu (garozas izmaiņas), gan tā mīkstumu un aromātu: uzsūcot no apkārtējās vides pārāk sausu gaisu, mīkla izžūst, savukārt uzsūcot pārāk mitru gaisu, mīkla kļūst pārāk mīksta.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai, u.c.:

Produktu “Ricciarelli di Siena” laiž tirdzniecībā iepakojumos pa vienam vai vairākiem gabaliem. Produkta svaigumu, mīkstumu un aromātu, kā arī tā integritāti nodrošina iepakošana attiecīgajā apgabalā un tā uzglabāšana īpašā iepakojumā. Produkta “ricciarelli” atsevišķiem iesaiņojumiem (pa vienam) jāizmanto atbilstīgi hermētiski noslēgti iepakojumi. Lielākiem iepakojumiem (vairāki gabali) jāizmanto caurspīdīgas, hermētiski noslēgtas paplātes vai paplātītes, vai paplāte ar atverēm, kuru izmērs un lielums atbilst atsevišķiem gabaliem, kuras pēc tam ietin termiski noslēgtā caurspīdīgā plēvē un parasti ievieto kartona vai metāla kastēs.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:

Uz etiķetes jābūt uzrakstam “Ricciarelli di Siena” un pilnam nosaukumam “Indicazione Geografica Protetta” vai tā saīsinājumam (IGP), kā arī šādai informācijai: ražošanas vai iepakošanas uzņēmuma nosaukumam, juridiskajam nosaukumam un adresei; logotipam, kas attiecas uz attēlu, ko izmanto tikai kopā ar aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (IGP).

Nosaukums “Ricciarelli di Siena” nav tulkojams. Logotipu var pielāgot atbilstīgi tā dažādam lietojumam.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Produkta “Ricciarelli di Siena” pārstrādes un iepakošanas apgabals ietver visu Sjēnas provinces administratīvo teritoriju.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Minētajam apgabalam raksturīgi daudz konditorejas izstrādājumu ražošanas mazo uzņēmumu, kuri pārņēmuši gadsimtu gaitā saglabāto tradīciju vietējās aptiekās, kas izveidojās Viduslaikos un uzglabāja tipiskus teritorijas produktus. To, cik svarīga ir šī nozare, pierāda tādu uzņēmumu un tajos nodarbināto skaits, kuri ir iesaistīti saldumu ražošanā, kā arī ievērojamais šādu produktu eksporta apjoms. Šādu panākumu pamatā lielākoties ir tradicionālā ražošanas metode, par ko liecina augsti kvalificēta darbaspēka izmantošana.

5.2. Produkta specifika:

Šā produkta īpašības ir mīkstā konsistence, mīklas blīvums un viengabalainība, kā arī tās viegli zeltaini baltā krāsa. Produkta “Ricciarelli di Siena” specifiku nodrošina dažas tradicionālās ražošanas metodes, un tās ir šādas:

—	raudzēšana un cepšana krāsnī;

—	mīklas graudainums;

—	īpašais mīkstums, pateicoties mīklas pārstrādei un olbaltuma izmantošanai.

“Ricciarelli di Siena” atšķiras no citiem līdzīgiem produktiem ar to, ka tiem nepievieno kartupeļu miltus vai kartupeļu cieti, kas pazeminātu produkta kvalitāti. Mīkla ir baltā krāsā tikai tāpēc, ka tās sastāvā ir cukurs.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Produkta “Ricciarelli di Siena” neapšaubāmās reputācijas pamatā ir tas, ka Ziemassvētku laikā tie ir tipiski, neaizstājami saldumi. Svarīgos tekstos par gastronomiju, kā arī saskaņā ar ēšanas tradīcijām apliecināts, ka Sjēnas pilsētiņas iedzīvotāji nevar iedomāties Ziemassvētkus bez “Ricciarelli di Siena”. Laikam ritot, tos sākuši lietot arī citos gada periodos, jo īpaši to veicinājuši tūristi no visām pasaules malām, un tas, savukārt, ir vairojis eksportu, vienlaikus mazinot produkta saikni ar reliģiskajām tradīcijām un svarīgiem dzīves notikumiem. “Ricciarelli di Siena” pārstrādi veica klosteros vai aptiekās, kas bija vienīgās vietas, kur varēja iegūt garšvielas un aromātvielas, bez kurām nav iedomājama produktu sagatavošana un uzglabāšana. Kā apliecinājums šai tradīcijai vēl šodien ir apskatāmas vecās aptiekas Sjēnas vecpilsētas centrā, kurās griestu fresku gleznojumos atrodami uzraksti zelta krāsā attiecībā uz Ricciarelli, Panfroti un citiem tipiskiem saldumiem, kurus sagatavoja šajās aptiekās. Sjēnas rakstnieks un lugu autors Parige vienā no savām novelēm stāsta par Sjēnas iedzīvotāju, Ricciardetto della Gherardesca (no kura vārda arī radies saldumu nosaukums “Ricciarello”), kas, atgriežoties no Krusta kariem, atveda dažus arābu saldumus, kuriem bija noapaļota forma (līdzīgi kā sultāna čībām). Pirmā konkrētā atsauce uz terminu Ricciarello ir minēta garā Toskānas saldumu sarakstā, ko publicēja “Ditirambo di S.B. in onore del Caffè e dello Zucchero”, kas 1814. gadā iespiests Livorno. Tajā atrodams ieraksts “della lupa i Ricciarelli”, kas ir atsauce uz izcelsmi Sjēnā, to apzīmējot ar pilsētas simbolu – vilku (“lupo” itāļu valodā nozīmē vilks).

1891. gadā tika publicēts pirmais vietējās tradicionālās gastronomijas recepšu izdevums “La scienza in cucina e l’arte di mangiar bene” (“Zinātne virtuvē un ēšanas māksla”), kura autors ir bijis Pellegrino Artusi. Receptes Nr. 629 nosaukums, kura veltīta minētā produkta pagatavošanai, ir “Ricciarelli di Siena”. Receptē minētās sastāvdaļas joprojām izmanto arī mūsdienās, proti, “smalkais baltais cukurs, saldās un rūgtās mandeles, olbaltumi, apelsīna aromāts un apelsīna miziņa”.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

Valdība ir uzsākusi valsts iebildumu procedūru, AĢIN “Ricciarelli di Siena” atzīšanas pieteikumu 2005. gada 29. jūnijā publicējot Itālijas Republikas oficiālā vēstneša (Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana) 149. numurā.

Ražošanas specifikācijas konsolidētā versija ir pieejama

—	tīmekļa vietnē: http://www.politicheagricole.it/DocumentiPubblicazioni/Search_Documenti_Elenco.htm?txtTipoDocumento=Disciplinare%20in%20esame%20UE&txtDocArgomento=Prodotti%20di%20Qualit%E0>Prodotti%20Dop,%20Igp%20e%20Stg vai

—	tieši atverot ministrijas tīmekļa vietnes mājas lapu (www.politicheagricole.it) un uzklikšķinot uz “Prodotti di Qualità” (ekrāna kreisajā pusē), un visbeidzot uz “Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE [regolamento (CE) n. 510/2006]”.

8.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/23

2009/C 186/11

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“PATATA DI BOLOGNA”

EK Nr.: IT-PDO-0005-0349-15.06.2004.

ACVN ( X ) AĢIN ( )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1. Atbildīgais departaments dalībvalstī:

Nosaukums:

Ministero delle Politiche Agricole e Forestali

Adrese:

Via XX Settembre 20

00187 Roma RM

ITALIA

Tālr.

+39 0646655106

Fakss

+39 0646655306

E-pasts:

saco7@politicheagricole.it

2. Grupa:

Nosaukums:

Consorzio Patata di Bologna D.O.P.

Adrese:

Via Bassa dei Sassi 1/2

40138 Bologna

ITALIA

Tālr.

+39 051532320

Fakss

+39 051532320

E-pasts:

cptb@libero.it

Sastāvs:

ražotāji/pārstrādātāji ( X ) citi ( )

3. Produkta veids:

1.6. grupa.

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība, kas minēti II pielikumā – kartupeļi

4. Specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1. Nosaukums:

“Patata di Bologna”

4.2. Apraksts:

Produktam jāpieder pie “Primura” šķirnes, un tam jābūt identificējamam pēc ārējā izskata, organoleptiski un pēc ķīmiskā sastāva, ievērojot šādus parametrus:

pēc formas bumbuļi lielākoties iegareni ovāli, ar nedaudz izteiktām acīm virspusē;

miza gluda, vesela, tai nav ārēju iebojājumu, kas mainītu tās raksturlielumus;

bumbuļu kalibrs viendabīgs, robežās no 40 līdz 75 mm;

mīkstums blīvs, tā krāsa mainīga – no baltas līdz salmu dzeltenai;

saglabājamība laba.

Ēdamās daļas vidējais sastāvs 100 gramos produkta ir šāds:

ūdens – no 70,0 līdz 85,0 %,

proteīni – no 1,8 līdz 2,2 %,

tauki – no 0,09 līdz 1,12 %,

ogļhidrāti – no 13,5 līdz 17,0 %,

šķiedras – no 2,2 līdz 2,7 %,

minerālvielas (nātrijs, kālijs, magnijs, kalcijs, mangāns, dzelzs, kobalts, varš, cinks, niķelis, hroms, hlors, fosfors, fluors, jods, bors, selēns) – no 1,0 līdz 1,2 %,

vitamīni no 0,05 līdz 0,1 %.

“Primura” šķirne simbolizē Boloņas kartupeļus, kas audzēti piemērotos, laika gaitā nemainīgos zemes gabalos; kartupeļu patīkamā izskata, sausnas vidējā satura (19–20 %), mīkstuma labā blīvuma, tipiskās, tomēr ne pārāk izteiktās garšas, kā arī labās saglabājamības dēļ tā vēl aizvien ir tirgus prasībām atbilstoša šķirne.

4.3. Ģeogrāfiskais apgabals:

Boloņas province.

4.4. Izcelsmes apliecinājums:

Pārbaudes vajadzībām ACVN “Patata di Bologna” izcelsmi ierobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā sertificē norīkota pārbaudes struktūra, pamatojoties uz daudzām prasībām, kas ražotājiem jāizpilda ražošanas cikla ietvaros. Galvenās prasības, kas nodrošina produkta izsekojamību, katrā ķēdes posmā ir šādas: lauksaimnieku un iesaiņotāju reģistrācija attiecīgos norīkotās pārbaudes struktūras sarakstos, gadā saražotā daudzuma paziņošana pārbaudes struktūrai.

4.5. Ražošanas metode:

Specifikācijā cita starpā ir paredzēts, ka pirmā veicamā darbība ir rudenī pirms stādīšanas sagatavot zemes gabalu, to vagojot, un tas ļauj iedarboties tādiem laika apstākļus veidojošiem faktoriem ziemā kā lietum un salam, kas sairdina lielākās zemes pikas, tādējādi nodrošinot sēklas bumbuļu stādīšanai piemērotu augsnes irdenumu.

Stādīšanai obligāti jāizmanto sertificēti sēklas bumbuļi, gan veseli, gan sagriezti; sēklas materiālu sagatavojot stādīšanai, to iepriekš diedzē – šī darbība nodrošina sēklas bumbuļiem pēc iestādīšanas laukā agrāku attīstību un lielāku izturību. Šajā posmā bumbuļi atrodas nesasalstošā vidē, izkliedētā gaismā, tāpēc attīstās dažus milimetrus garš, drukns un stingrs asniņš.

Attiecībā uz augseku zemes gabalā ir aizliegta viena un tā paša kultūrauga audzēšana vairākus gadus pēc kārtas, un stādīt kartupeļus tajā pašā zemes gabalā ir atļauts pēc tam, kad tajā divus gadus ir audzētas citas kultūras.

Mēslošanu veic, ņemot vērā kultūrauga vajadzības; mēslojumam jāsniedz piemērotākās barības vielas, piemēram, slāpeklis, fosfors un kālijs, lai būtu iespējams iegūt optimālu ražu gan kvalitātes, gan daudzuma ziņā. Maksimālā pieļaujamā raža ir 60 tonnas no hektāra.

Audzēšanas metodes pēdējais posms ir mēslošana un aizsardzība Emīlijas Romanjas reģiona specifikāciju noteikumiem.

Raža jānovāc tad, kad produkts fizioloģiski ir sasniedzis pilngatavību, tas ir, kad miza, to paberzējot ar pirkstiem, vairs neplīst, jo tad ražu var novākt ar kartupeļu rakšanas un vākšanas mašīnām, kuras ievieto bumbuļus piemērotos transportlīdzekļos, ar kuriem tos nogādā pieņēmējiem uzņēmumiem.

Kartupeļus glabā tvertnēs-dzesētavās kontrolētā temperatūrā no 4 līdz 7 °C un tumsā.

Pēc ražas novākšanas ir atļauts veikt apstrādi, kas paredzēta spēkā esošajos tiesību aktos.

Kartupeļus ražo tikai lauku saimniecības, kondicionē un iesaiņo uzņēmumi, kuri visi atrodas Boloņas apgabalā, un tāpēc “Patata di Bologna” ACVN ir ar ļoti augstas kvalitātes organoleptiskajām un tirdzniecības īpašībām, ko var saglabāt, tikai pareizi iesaiņojot. Tik tiešām, vietējie lauksaimnieki ir mantojuši īpašas zināšanas par produktu, piemēram, kā to pareizi apstrādāt un pārvadāt, kā ražu cik drīz vien iespējams pēc novākšanas saglabāt dzesētavās, lai ierobežotu produkta mitruma zudumus; tādas zināšanas un uz vietas piemērotā attiecīgā prakse dod iespēju saglabāt “Patata di Bologna” ACVN kvalitātes īpašības, ievērojot kartupeļu dabīgos fizioloģiskos procesus.

4.6. Saikne:

“Patata di Bologna” ACVN īpašības, piemēram, smaržu, garšu, mīkstuma un mizas krāsas intensitāti nosaka ne tikai ģenētiskie faktori, bet arī audzēšanas vide (augsne, klimats, audzēšanas tehnika, glabāšanas tipoloģija); tādējādi skaidri saskatāma “Patata di Bologna” saikne ar Boloņas provinci.

Galvenokārt aluviālā tipa, stratificēto un līdz ar to ar skābekli bagāto augšņu morfoloģiskie raksturlielumi rada ļoti labvēlīgus apstākļus produkta attīstībai.

Līdz ar šo īpašo klimatu, ievērojot mijiedarbību starp augsni (augsnes īpašības un hidroloģiskie faktori) un klimatu (lietains rudens-ziemas periodā, jau februāra beigās iestājoties siltam pavasara laikam – temperatūra aptuveni 25 °C, kas ir optimāla bumbuļu veidošanās laikā), šeit augušie kartupeļi ir ar īpašām fizikālajām īpašībām (mīkstuma konsistence un graudainums) un īpašām organoleptiskajām īpašībām (smaržu un garšu), kas rada to īpašo kvalitāti.

Kā aprakstīts Kontri [Contri] (1817. g.) darbā, augsnes Boloņas provincē pielāgojas audzēšanas attīstībai, jo kartupeļi labāk aug “zemās augsnēs, kas atbrīvotas no liekā ūdens un ko bagātina upju sanesas”, kas ir raksturīgi Boloņas apgabala meliorētajiem zemes gabaliem.

Pārmaiņas augsnē laika gaitā ir izveidojušas līdzenumus, ko veido Apenīnu kalnu joprojām aktīvo straumju un upju aluviālās sanesas, kam ir vidēji smalka struktūra, labs dziļums, kas ir labi drenētas, ar sārmainu pH reakciju, kurā ir organiskās vielas un pietiekami daudz kartupeļiem vajadzīgo galveno barības vielu, piemēram, kālijs, kura ir īpaši daudz, un zināms fosfora un slāpekļa daudzums.

Tas rada labvēlīgus apstākļus kartupeļu audzēšanai, kam tādi apstākļi jo īpaši nāk par labu, ņemot vērā kultūrauga bārkšsakņu sistēmu, kas nav ar izteiktāku centrālo daļu un ir apgādāta ar biezu sakņu tīklojumu.

Teritorija ir labi apūdeņota: tur ir gan dabīgās straumes un upes, piemēram, Idiče, Reno, Gajana, Fosatone, Kvaderna, Rido, Sillaro, Samodža, Savena, gan speciāli uzbūvēti mākslīgie kanāli, piemēram, Emiljano-Romaņjolo kanāls – lai piegādātu kultūraugiem ūdeni pavasara-vasaras periodā, kad tas ir visvairāk nepieciešams.

Boloņas apgabala līdzenumu raksturīgi silti pavasari ar pietiekami augstu temperatūru jau no februāra beigām un marta sākuma, kas ir ideāli apstākļi, lai šajā laikā iestādītajiem bumbuļiem nodrošinātu pareizu asnu dīgšanu. Maksimālās veģetatīvās attīstības posmā, kas ir galvenokārt laikā no aprīļa līdz jūnijam, gaisa temperatūra sasniedz 25–28 °C, veicinot bumbuļu veidošanos un augšanu, kā arī pareizu nobriešanu. Nokrišņu sadalījums visa gada laikā veicina kartupeļu attīstību pirmās veģetatīvās augšanas posmā un bumbuļu veidošanās sākumu, tāpat arī tas nodrošina pazemes gruntsūdeņu līmeņa atjaunošanu un augsnes sagatavošanu kartupeļu stādīšanai.

Kartupeļu audzēšana jau sen ir saistīta ar Boloņas apgabala teritoriju, jo tur ir īpaši piemērotas augsnes, kā arī tāpēc, ka tur tiek audzētas šķirnes ar īpašu kvalitāti un organoleptiskajām īpašībām, un ražotāji tur ir ievēro tradicionālos agrotehniskos paņēmienus.

Tāda saikne ar Boloņas apgabalu radās tāpēc, ka bija ļoti vajadzīgs nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku, jo īpaši sliktas graudu ražas gados (graudi vienmēr ir uzskatīti par cilvēku pamatbarību), kā arī tāpēc, ka tika uzskatīts, ka šādas audzēšanas attīstība radītu priekšrocības pašai provincei, padarot to neatkarīgu no pienākuma piegādāt pārtiku no citām valstīm. Minētā saikne pamazām kļuva ciešāka arī līdz ar ražotāju smago darbu, kuri soli pa solim izkopuši kartupeļu audzēšanu līdz pilnībai, konstruējot aizvien efektīvākas un produktam draudzīgākas iekārtas, nodrošinot produktam labus uzglabāšanas apstākļus ar modernām tehniskajām iekārtām un tirdzniecības struktūrām, kā arī palielinājuši tā vērtību tirdzniecības un kvalitātes ziņā, ko ir veicinājusi arī šajā teritorijā nostiprinājusies saimnieciskā darbība.

19. gadsimta sākumā Boloņas apgabalā izplatās kartupeļu audzēšana, ko jo īpaši atbalsta agronoms Pjetro Marija Biņjami [Pietro Maria Bignami], kurš iepazīstināja ar šo kultūraugu zemniekus. Kartupeļi gan tika izmantoti lopbarībā, gan tika celti zemnieku galdā ēdienreizēs.

Tad no 18. gadsimta beigām un visu 19. gadsimtu vairāki pētnieki apraksta kartupeļu priekšrocības un trūkumus, bet galvenokārt līdz ar Kontri [Contri], ar Romas pāvesta legāta kardināla Opiconi [Opizzoni] (1817.g.) apkārtrakstu, kurā tika aprakstīts Benni kunga audzēšanas metodes praktiskais aspekts, ievērojami pieauga ieguldījumi zemes gabalos kartupeļu audzēšanai.

Jāatzīmē arī 19. gadsimta otrajā pusē publicētie Berti-Pišā [Berti-Pichat] un Biņjardi [Bignardi] darbi, kuros apskatīts jautājums par Boloņas apgabala kartupeļiem. Minētā kultūrauga izplatība tā potenciāla ziņā 20. gadsimtā ir sasniegusi kulmināciju un kļūst par svarīgu vietējās lauku ekonomikas ienākumu avotu visam reģionam – no līdzenumiem līdz uzkalnu un kalnu rajoniem. Kartupeļu audzēšana nodrošināja ražošanas attīstību ir centrā veselai ražošanas pasaulei, un tika radītas efektīvai kartupeļu nozares pārvaldībai piemērotas modernas uzglabāšanas un tirdzniecības struktūras.

4.7. Pārbaudes struktūra:

Nosaukums:

Check Fruit s.r.l.

Adrese:

Via Cesare Boldrini 24

40121 Bologna

ITALIA

Tālr.

—

Fakss

—

E-pasts:

—

4.8. Marķējums:

Tirgojot “Patata di Bologna” patēriņam, minētajiem kartupeļiem jābūt iesaiņotiem pa

—	4 kg, 5 kg, 10 kg un 25 kg maisos, uz kuriem pa vidu uzlīmēta vai uzdrukāta vismaz 10 cm plata sloksne;

—	0,5 kg, 1 kg, 1,5 kg, 2 kg un 2,5 kg tīklos;

—	pa 0,5 kg, 1 kg, 1,5 kg, 2 kg, 2,5 kg, 5 kg šādā iepakojumā: vertbag, quickbag, girsac un busta;

—	uz paplātēm vai traukos, kuru ietilpība ir 0,5 kg, 0,75 kg, 1 kg;

—	kastēs vai grozos pa 10 kg, 12,5 kg, 15 kg, 20 kg un 25 kg.

Uz iesaiņojumiem jābūt šādam uzrakstam: “Patata di Bologna”, aiz kura jābūt norādītam saīsinājumam “ACVN” un logo ar stilizētu kartupeļa attēlojumu, ko pa diagonāli šķērso viena sarkana un viena zila līnija, atbilstoši šādām specifikācijām:

—	dzeltenā krāsa, kurā attēlots stilizētais kartupelis: Pantone Yellow 116 C, četrkrāsu salikums 0/20/100/0;

—	sarkanā krāsa, kurā attēlota pirmā slīpā līnija: Pantone Warm Red C, četrkrāsu salikums 0/100/100/0;

—	zilā krāsa, kurā attēlota otrā slīpā līnija: Pantone blu 286 C, četrkrāsu salikums 100/70/0/0.

Tipogrāfijas burtiem, ar kuriem noformēts jebkurš teksts, jābūt parastajā un treknajā Avenir rakstā.

Marķējumam uz iesaiņojuma jābūt vismaz 20 mm lielam, un ACVN “Patata di Bologna” noteikti jābūt lielāka izmēra nekā jebkuram citam uzrakstam uz marķējuma.

8.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/28

2009/C 186/12

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“ALUBIA DE LA BAÑEZA-LEÓN”

EK Nr.: ES-PGI-0005-0492-06.09.2005.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1. Atbildīgais departaments dalībvalstī:

Nosaukums:

Subdirecc. general de calidad diferenciada y agric. ecológica, dirección general de industria y mercados alimentarios, secretaría general de medio rural, ministerio de medio ambiente y medio rural y marino

Adrese:

Paseo Infanta Isabel, 1

28071 Madrid

ESPAÑA

Tālr.

+34 913475394

Fakss

+34 913475410

E-pasts:

sgcaproagro@mapya.es

2. Grupa:

Nosaukums:

Promotora Pro-IGP Alubia de León

Adrese:

Plaza San Marcos, 6

1o (Cámara Agraria)

24002 León

ESPAÑA

Tālr.

+34 987226140

Fakss

+34 987272840

E-pasts:

agraria@camaraleon.e.telefonica.net

Sastāvs:

ražotāji/pārstrādātāji ( X ) citi ( )

3. Produkta veids:

1.6 grupa:

Dārzeņi.

4. Specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1. Nosaukums:

“Alubia de La Bañeza-León”

4.2. Apraksts:

Aizsargātais produkts ir kaltētas pupiņas, kas izlobītas no vietējo šķirņu “Canela”, “Plancheta”, “Riñón menudo” un “Pinta” pupiņu (Phaseolus vulgaris L., pasuga Papilionaceae, pākšaugs, kas paredzēts cilvēku pārtikai) pākstīm.

Šo šķirņu pupiņu īpašības savā starpā ievērojami atšķiras, un tās ir šādas.

Kaltētu pupiņu morfoloģiskās īpašības:

—	šķirne “Canela”: nieres formas iegarena pupiņas vienmērīgā kanēļbrūnā krāsā. 100 pupiņu svars ir no 50 līdz 62 g;

—	šķirne “Plancheta”: ovālas pupiņas baltā krāsā. 100 pupiņu svars ir no 44 līdz 52 g;

—	šķirne “Pinta”: apaļas pupiņas kanēļbrūnā krāsā ar tumšsarkaniem lāsumiem. 100 pupiņu svars ir no 51 līdz 67 g;

—	šķirne “Riñon menudo”: nieres formas iegarenas pupiņas baltā krāsā ar dzīslojumu. 100 pupiņu svars ir no 41 līdz 57 g.

Kaltēta produkta fizikāli ķīmiskās īpašības

Destilēta ūdens absorbcija 10–15 °C temperatūrā 10 stundu laikā – virs 100 %.

Organoleptiskās īpašības:

—	“Canela”: ļoti liela daļa vārīto pupiņu nesadalās, tām ir gluda un mīksta miza, ļoti mīksts un nedaudz krēmīgs mīkstums, zems graudainums, vidējs miltainums.

—	“Plancheta”: liela daļa vārīto pupiņu nesadalās, tām ir gluda un ļoti mīksta miza, ļoti mīksts un ļoti krēmīgs mīkstums, zems graudainums, neliels miltainums.

—	“Pinta”: vidēja daļa vārīto pupiņu nesadalās, tām ir gluda un mīksta miza, mīksts un krēmīgs mīkstums, ļoti zems graudainums, vidējs miltainums.

—	“Riñon menudo”: vidēja daļa vārīto pupiņu nesadalās, tām ir ļoti gluda un vidēji cieta miza, mīksts un vidēji krēmīgs mīkstums, ļoti zems graudainums, vidējs miltainums.

Kaltētas pupiņas pieder tirdzniecības kategorijai “Extra”, kura aprakstīta 1983. gada 16. novembra rīkojumā, ar ko apstiprina kvalitātes standartu dažiem kaltētiem dārzeņiem (BOE Nr. 275, 1983. gada 17. novembra), vai standartā, ar ko to aizstāj; tās ir iepakotas polietilēnā, audumā vai papīrā, un tās var glabāt parastos vides apstākļos.

4.3. Ģeogrāfiskais apgabals:

Lauksaimniecības ražošanas apgabals, kura platība ir 5 456 km2, ietver 98 Leonas (Léon) provinces pašvaldības, kas pieder pie Astorga, El Páramo, Esla-Campos, La Bañeza, La Cabrera un Tierras de León lauksaimniecības rajoniem, kā arī 20 pašvaldības Samoras (Zamora) provinces Benavente y Los Valles komarkā, kura atrodas līdzās iepriekš minētajai.

Apgabals ietver šādas pašvaldības, kas apkopotas pa provincēm un lauksaimniecības rajoniem.

Leonas (Léon) province

Astorga komarka: Astorga, Benavides, Brazuelo, Carrizo, Hospital de Órbigo, Las Omañas, Llamas de la Ribera, Magaz de Cepeda, Mancomunidad de Quintana del Castillo y Villagatón, Quintana del Castillo, San Justo de la Vega, Santa Colomba de Somoza, Santiago Millas, Turcia, Val de San Lorenzo, Valderrey, Villagatón, Villamejil, Villaobispo, Villarejo de Órbigo un Villares de Órbigo.

El Páramo komarka: Ardón, Bercianos del Páramo, Bustillo del Páramo, Chozas de Abajo, La Antigua, Laguna Dalga, Laguna de Negrillos, Pobladura de Pelayo García, Pozuelo del Páramo, Roperuelos del Páramo, San Adrián del Valle, San Pedro Bercianos, Santa María del Páramo, Santa Marina del Rey, Urdiales del Páramo, Valdefuentes del Páramo, Valdevimbre, Villadangos del Páramo, Villazala un Zotes del Páramo.

Esla-Campos komarka: Algadefe, Cabreros del Río, Campo de Villavidel, Cimanes de la Vega, Corbillos de los Oteros, Cubillas de los Oteros, Fresno de la Vega, Mansilla de las Mulas, Mansilla Mayor, Onzonilla, San Millán de los Caballeros, Santas Martas, Toral de los Guzmanes, Valencia de Don Juan, Vega de Infanzones, Villademor de la Vega, Villamañán, Villamandos, Villanueva de las Manzanas, Villaornate y Castro, Villaquejida, Villasabariego un Villaturiel.

La Bañeza komarka: Alija del Infantado, Castrillo de la Valduerna, Castrocalbón, Cebrones del Río, Comunidad de Riego de la Vega y Villamontán de la Valduerna, Comunidad de Soto de la Vega y Villazala, Destriana, La Bañeza, Palacios de la Valduerna, Quintana del Marco, Quintana y Congosto, Regueras de Arriba, Riego de la Vega, San Cristobal de la Polantera, San Esteban de Nogales, Santa Elena de Jamuz, Santa María de la Isla, Soto de la Vega un Villamontán de la Valduerna.

La Cabrera komarka: Castrocontrigo un Luyego.

Tierras de León komarka: Cimanes del Tejar, Gradefes, León, San Andrés del Rabanedo, Santa Colomba de Curueño, Santa María de Ordás, Santovenia de la Valdoncina, Sariegos, Valdefresno, Valdepolo, Valverde de la Virgen, Vegas del Condado un Villaquilambre.

Samoras (Zamora) province:

Benavente y Los Valles komarka: Alcubilla de Nogales, Arcos de la Polvorosa, Arrabalde, Benavente, Castrogonzalo (tikai Eslas upes rietumu krastā), Coomonte, Fresno de la Polvorosa, La Torre del Valle, Maire de Castroponce, Manganeses de la Polvorosa, Matilla de Arzón, Morales de Rey, Pobladura del Valle, San Cristóbal de Entreviñas, Santa Colomba de las Monjas, Santa Cristina de la Polvorosa, Santa María de la Vega, Villabrázaro, Villaferrueña un Villanueva de Azoague (tikai Eslas upes rietumu krastā).

4.4. Izcelsmes apliecinājums:

Regulatīvā padome uzrauga un kontrolē, vai pupiņu audzēšana, uzglabāšana, iepakošana un kvalitāte atbilst specifikācijas prasībām. Pupiņām jābūt no zemes gabaliem, kas atrodas lauksaimniecības ražošanas apgabalā un kas reģistrēti Regulatīvās padomes zemes gabalu reģistrā. Pupiņas apstrādā tikai noliktavās un iepakošanas uzņēmumos, kas iepriekš reģistrēti attiecīgajos Regulatīvās padomes reģistros. Zemes gabaliem, noliktavām un apstrādes un iepakošanas uzņēmumiem iepriekš veic novērtējumu, lai tās varētu reģistrēt, un pēc tam veic periodiskus novērtējumus, lai tās varētu palikt Regulatīvās padomes reģistrā. Produktu transportējot starp ražotājiem, noliktavām un reģistrētiem uzņēmumiem, jābūt pavaddokumentiem, ko iepriekš izdevusi Regulatīvā padome. Ar garantētu cilmes vietas nosaukumu, ko apstiprina Regulatīvās padomes marķējums, tirgū laiž tikai tās pupiņas, kas sekmīgi izturējušas visus kontroles pasākumus. Etiķešu skaits, ko Regulatīvā padome izsniedz iepakošanas un apstrādes uzņēmumiem, ir atkarīgs no saņemto pupiņu daudzuma un iepakojuma tilpuma.

4.5. Ražošanas metode:

Zemes gabalos: zemes gabalos ir apūdeņota augsne vai neapūdeņota, bet valgana augsne. Augsekas sistēmā pupiņas audzē ne biežāk kā ik pēc diviem gadiem. Regulatīvā padome pārrauga, lai sēkla būtu no bakteriālās plankumainības neskartiem augiem un tiktu apstrādāta pret smecerniekiem. Sēšana notiek pavasarī, un maksimālais blīvums ir 190 000 augi/ha. Pupiņu novākšana notiek augustā, septembrī vai oktobrī, kad pupiņas ir sasniegušas fizioloģisko briedumu.

Noliktavās: pupiņas var glabāt gan lauksaimnieki, gan citi uzņēmēji; nedrīkst pieļaut, ka sajaucas pupiņas no dažādām partijām, kuras fiziski jānošķir.

Noliktavām ir jāatbilst spēkā esošajiem tehniskajiem un sanitārajiem noteikumiem.

Iepakošanas uzņēmumos:

sākumā pupiņām piemēro dažādus izejvielu kvalitātes kontroles procesus. Pēc tam pupiņas sadala vienādās partijās, veic pupiņu sākotnējo tīrīšanu, apstrādi pret smecerniekiem, sijāšanu un klasifikāciju, attīrīšanu no bojātām pupiņām, iepakošanu, izmantojot dozētājus, pēdējo kvalitātes kontroli un marķēšanu, tostarp ar Regulatīvās padomes izsniegtajām kontretiķetēm.

4.6. Saikne:

Reputācija

Jau 1570. gadā ar La Bañeza pupiņām tirgojās slavenajos Medina del Campo tirgos, ko apgādāja tikai un vienīgi šī reģiona zemnieki.

1752. gada Ensenadas reģistrā [Catastro de Ensenada] atzīmēts, ka La Bañeza katru sestdienu notika tirgus un ka pupiņas bija starp tajā pārdotajiem produktiem.

Pascual Madoz sagatavotajā Spānijas un tās aizjūras īpašumu ģeogrāfijas, statistikas un vēstures vārdnīcā (1846–1850) (Diccionario geográfico, estadístico e histórico de España y sus posesiones de ultramar (1846–1850)) ir sniegta informācija par pupiņu audzēšanu Leonas provincē pēc 1799. gada tautas skaitīšanas datiem: “…provincē ražo 2 102 fanegas (126 120 kg) pupiņu, kuru vērtība ir aptuveni 63 060 reāli”. Tajā ir minēti arī skaitļi par patēriņu Leonas pilsētā laikā no 1835. līdz 1839. gadam. Pupiņas ir visvairāk patērētais dārzenis (0,21 fanega/12,6 kg uz iedzīvotāju gadā), kam seko aunazirņi (0,09 fanegas/5,4 kg) un dedestiņa (0,03 fanegas/1,8 kg).

Bailly-Baillière publicētajā Spānijas 1912. gada gadagrāmatā [Anuario General de España], pupiņas minētas kā galvenā vairāku pašvaldību produkcija La Bañeza tiesu apgabalā, un tajā ir iekļauts šāds reklāmas paziņojums: “Ceferino Martín – La Bañeza – Graudaugi, dārzeņi, vilna, pakulas, kartupeļi un šķirnes pupiņas, kas saņēmušas zelta medaļu”.

José Mourille López 1928. gadā tapušajā darbā “Leonas province (vispārēja rokasgrāmata” (Provincia de León (Guía general)) par La Bañeza ir teikts, ka “reģions ir slavens ar pupiņām, ko eksportē lielos daudzumos”.

Mūsdienās šo reputāciju cita starpā apstiprina tas, ka šis produkts ir iekļauts dažādos oficiālos pārtikas katalogos, piemēram, 1996. gada Spānijas tradicionālo produktu uzskaitījumā (Inventario Español de Productos Tradicionales), ko publicējusi Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrija un ko finansējusi Eiropas Komisija.

Šim produktam divas lappuses ir veltītas arī Kastīlijas un Leonas valdības Kvalitatīvo pārtikas lauksaimniecības produktu uzskaitījumā [Inventario de Productos Agroalimentarios de Calidad], kas publicēts 2001. gadā.

Pavisam nesen Leonas provinces Augstas kvalitātes pārtikas produktu rokasgrāmatā, kas saucas “León al gusto” un ko finansēja ELVGF Virzības nodaļa, šīm pupiņām bija veltītas četras lappuses.

Runājot par reklamēšanu ārvalstīs, arī izdevumā “Guide of the Best Fruits and Vegetables”, ko publicējusi Lauksaimniecības ministrija, tām ir veltītas divas lappuses.

Internetā, meklējot ar Google, var atrast 300 atsauces, galvenokārt tīmekļa vietnes, kas saistītas ar gastronomiju, tūrismu, kā arī atsauces uz Wikipedia u.c. No sociālā viedokļa šī produkta nozīmību pierāda arī tas, ka Bañeza reģionā izveidots pupiņu muzejs un ka pastāv La Bañeza-León pupiņu gastronomiskā brālība, kuru vada pašreizējais Revīzijas palātas priekšsēdētājs.

Tirgos šo pupiņu labo reputāciju un vērtību patērētāju acīs atspoguļo lielā starpība starp to cenu un tādu pupiņu cenu, kurām nav aizsargāta nosaukuma.

Dabiskie faktori

La Bañeza-Léon pupiņu īpašības ir saistītas ar ģeogrāfiskā apgabala klimatiskajām un augsnes īpašībām un ar videi piemēroto augu materiālu.

Klimats: vērojamas skaidras atšķirības no blakus esošā austrumu apgabala temperatūras un mitruma režīma un ziemeļos un rietumos esošo apgabalu mitruma režīma. Vidējais nokrišņu daudzums pupiņu audzēšanas laikā veicina auga labu attīstību, un to audzē apūdeņotā augsnē vai neapūdeņotā, bet valganā augsnē. Kopumā vidēja mitruma režīms kavē sēnīšu slimību attīstību, ja audzēšana un jo īpaši laistīšana noris pareizi.

Augsne: šī ģeogrāfiskā apgabala augsnēm raksturīgs šāds mehāniskais sastāvs: māla vai smilšmāla augsnes ar vidēju māla saturu un neitrālu vai skābu pH, kurās ir daudz organisku vielu un maz karbonātu. Šādā augsnē audzētām pupiņām ir liela ūdens absorbcijas spēja, mazs pelnu saturs un labas organoleptiskās īpašības pēc vārīšanas, kas galvenokārt izpaužas kā gludāka miza un miltaināks un mazāk graudains mīkstums.

Augu materiāls: šīs šķirnes ir audzētas tradicionāli un ilgstoši; ir notikusi selekcija, pateicoties agroklimatiskajai vide un lauksaimniekiem, kas no labākajiem zemes gabaliem vienmēr izvēlas visaugstākās kvalitātes un visvienveidīgākās pupiņas izmantošanai par sēklu nākamajai ražai.

Cilvēkfaktori

pateicoties daudzās paaudzēs gūtai pieredzei, lauksaimnieki spēj noteikt pupiņu audzēšanai piemērotākos zemes gabalus un pielāgot audzēšanas paņēmienus, lai iegūtu visaugstākās kvalitātes pupiņas.

4.7. Pārbaudes struktūra:

Nosaukums:

Consejo Regulador de la Indicación Geográfica Protegida “Alubia de La Bañeza-León”

Adrese:

Avenida Portugal s/n

24750 La Bañeza (León)

ESPAÑA

Tālr.

+34 987641686

Fakss

+34 987641686

E-pasts:

alubiadelabanezaleon@telefonica.net

Consejo Regulador de la Indicación Geográfica Protegida Alubia de La Bañeza-León atbilst standartam EN-45011, 1998. gada redakcija.

4.8. Marķējums:

Katra iepakošanas vai apstrādes uzņēmuma tirdzniecības etiķetes un iepakojums, ir jāapstiprina Regulatīvajai padomei. Uz tā obligāti jābūt norādei “Indicación Geográfica Protegida Alubia de La Bañeza-León” un Regulatīvās padomes logotipam. Kontretiķeti, ko identificē ar burtu un ciparu kodu, izsniedz Regulatīvā padome.

Regulatīvās padomes logotips ir šāds:

Produktus, kuru ražošanā kā izejvielu izmanto pupiņas Alubia de La Bañeza-León, tostarp, pēc apstrādes un pārstrādes, var piedāvāt patēriņam iepakojumā, uz kura minēts šis nosaukums (Elaborado con Indicación Geográfica Protegida Alubia de La Bañeza-León), bet nav Kopienas logotipa, ar nosacījumu:

a)	ka produkts, kam ir AĢIN Alubia de La Bañeza-León, ir vienīgā sastāvdaļa, kas pieder attiecīgajai pārtikas produktu kategorijai;

ka attiecīgos ražotājus vai pārstrādātājus ir apstiprinājusi Regulatīvā padome, kas uzrauga aizsargātā nosaukuma pareizu lietošanu. Šajā nolūkā Regulatīvā padome izstrādā pieteikuma paraugu, kurā norādīta atļaujas saņemšanas kārtība. Tās pieprasītāja pienākums ir piekrist kontroles pasākumiem, kas Regulatīvajai padomei jāveic, lai pārliecinātos par Alubia de La Bañeza-León izsekojamību.

Ja produktu sastāvā nav tikai un vienīgi pupiņas Alubia de La Bañeza-León, aizsargāto nosaukumu var norādīt tikai šo produktu sastāvdaļu sarakstā.

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2009.186.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 186

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	52. sējums 2009. gada 8. augusts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Komisija
2009/C 186/01	Komisijas paziņojums saskaņā ar 16. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā – Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības attiecībā uz regulārajiem gaisa pārvadājumiem ( 1 )	1

2009/C 186/02	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK līguma 87. un 88. panta noteikumiem – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	2

2009/C 186/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5500 – General Motors/Delphi Steering Business) ( 1 )	6

	IV Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Komisija
2009/C 186/04	Euro maiņas kurss	7

2009/C 186/05	Eiropas Kopienu migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma Administratīvā komisija – Valūtu konversijas kursi saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 574/72	8

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Komisija
2009/C 186/06	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.5606 – Uniqa/Veneto Banca/JV) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	10

2009/C 186/07	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.5582 – Gonvarri/Severstal/JV) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	12

2009/C 186/08	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.5540 – Lion Capital/CEDC/Russian Alcohol Group) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	13

	CITI AKTI
	Komisija
2009/C 186/09	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	14

2009/C 186/10	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	20

2009/C 186/11	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	23

2009/C 186/12	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	28


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ