22.4.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/1

---

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS IETEIKUMS

(2009. gada 3. aprīlis)

Eiropas Savienības Padomei par De Nederlandsche Bank ārējo revidentu

(ECB/2009/8)

2009/C 93/01

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 27.1. pantu,

tā kā:

(1)	Eiropas Centrālās bankas (ECB) un nacionālo centrālo banku pārskatus revidē neatkarīgi ārējie revidenti, kurus ieteikusi ECB Padome un apstiprinājusi Eiropas Savienības Padome.

(2)	2005. gada 12. jūlijā Josephus Andreas Nijhuis, reģistrēts grāmatvedis un PricewaterhouseCoopers Accountants N.V. (“PWC”) valdes priekšsēdētājs, kurš rīkojas savā vārdā, tika iecelts par De Nederlandsche Bank (DNB) ārējo revidentu uz neierobežotu laika posmu, kas sākas 2005. finanšu gadā.

(3)	Josephus Andreas Nijhuis 2008. gada 1. oktobrī atkāpās no amata PWC. Tādēļ DNB nepieciešams iecelt jaunu revidentu.

(4)	DNB vēlas par tās ārējo revidentu 2008.–2011. finanšu gadā iecelt PWC

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

Tiek ieteikts par De Nederlandsche Bank ārējo revidentu 2008.–2011. finanšu gadā iecelt PricewaterhouseCoopers Accountants N.V.

---

22.4.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/2

---

KOMISIJAS ATZINUMS

(2009. gada 21. aprīlis)

par Francijas Civaux kodolspēkstacijas radioaktīvo atkritumu apglabāšanas grozīto plānu saskaņā ar Euratom līguma 37. pantu

(Autentisks ir tikai teksts franču valodā)

2009/C 93/02

Eiropas Komisija 2008. gada 24. novembrī saskaņā ar Euratom līguma 37. pantu no Francijas valdības saņēma vispārīgus datus saistībā ar Civaux kodolspēkstacijas radioaktīvo atkritumu grozīto apglabāšanas plānu.

Pamatojoties uz šiem datiem un apspriedusies ar ekspertu grupu, Komisija ir sagatavojusi šādu atzinumu.

1)	Attālums no spēkstacijas līdz tuvākajam punktam kaimiņvalstī, proti, Džersijai (Normandijas salas, Apvienotās Karalistes atkarīgās teritorijas), ir aptuveni 360 km. Attiecībā uz dalībvalstīm attālums līdz Spānijai ir aptuveni 400 km, līdz Apvienotajai Karalistei un Beļģijai — aptuveni 470 km.

2)	Ar plānoto grozījumu tiks panākta gāzu un šķidrumu izplūžu limitu vispārēja samazināšanās, izņemot šķidro tritiju, kam tiek paredzēta izplūžu palielināšanās.

3)	Paredzams, ka normālas ekspluatācijas apstākļos plānotais grozījums neradīs iedarbību, kas varētu apdraudēt citas dalībvalsts vai kaimiņvalsts iedzīvotāju veselību.

4)

Ja negadījumā, kura veids un apjoms ņemts vērā sākotnējos vispārīgajos datos, notiktu neplānota radioaktīvā piesārņojuma noplūde, plānotais degvielas vadības sistēmas pārveidojums neizraisīs tādu starojuma devas paaugstināšanos citās dalībvalstīs vai kaimiņvalstīs, kas varētu apdraudēt to iedzīvotāju veselību.

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka gan normālos ekspluatācijas apstākļos, gan negadījumā, kura veids un apjoms ņemts vērā vispārīgajos datos, Francijas Civaux kodolspēkstacijas radioaktīvo atkritumu grozītā apglabāšanas plāna īstenošana neizraisīs ūdens, augsnes vai gaisa radioaktīvo piesārņojumu citā dalībvalstī vai kaimiņvalstī.

---

22.4.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/3

---

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2009. gada 5. marts)

pēc Eiropas Savienības Padomes lūguma par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko Direktīvā 2006/48/EK un Direktīvā 2006/49/EK izdara grozījumus attiecībā uz bankām, kas saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lieliem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību

(CON/2009/17)

2009/C 93/03

Ievads un juridiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2008. gada 22. oktobrī saņēma Eiropas Savienības Padomes lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko Direktīvā 2006/48/EK un Direktīvā 2006/49/EK izdara grozījumus attiecībā uz bankām, kas saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lieliem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību (1) (turpmāk – “ierosinātā direktīva”) (2).

ECB kompetence sniegt atzinumu balstās Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 105. panta 4. punktā. ECB Padome šo atzinumu ir pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

Vispārīgi apsvērumi

Eiropas finanšu nozares uzraudzības kārtības reforma

1.	ECB uzsver, ka šajā atzinumā paustie īpašie apsvērumi neierobežo tās iespējamo turpmāko ieguldījumu plašākās Eiropas līmeņa diskusijās par Eiropas uzraudzības kārtības reformu (3), jo īpaši attiecībā uz rekomendācijām, ko sniedz Komisijas izveidotā augsta līmeņa ekspertu grupa (4).

Juridiskie instrumenti Eiropas banku nozares tiesību aktu saskaņotai ieviešanai

2.

ECB vairākas reizes paudusi viedokli (5), ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvas 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta redakcija) (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvas 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (pārstrādāta redakcija) (7) pašreizējā struktūra nevar tikt uzskatīta par vēlamo galīgo rezultātu, bet gan par vienu no pasākumiem ilgtermiņa procesā, kura mērķis ir pieņemt uz Eiropas Savienības finanšu iestādēm attiecināmu tieši piemērojamu 2. līmeņa ieviešanas pasākumu kopumu, kas atbilst saskaņā ar Lamfalisī pieeju izstrādātiem principiem un uzdevumiem. Direktīva 2006/48/EK paredz ierobežotu pieeju komitoloģijas procedūrai un ierobežotu piemērošanas jomu ieviešanas pasākumiem (8). Bāzeles II nolīguma (9) ieviešana sniedza vienreizēju iespēju šajā sakarā pārskatīt Direktīvu 2006/48/EK, bet šī iespēja netika izmantota. Tādēļ banku nozarē vēl ir daudz darāmā, lai varētu pilnībā baudīt Lamfalisī regulējuma pieejas ieguvumus. Šim procesam nepieciešams: i) Kopienas 1. līmeņa tiesību aktos noteikt tikai pamatprincipus, kas atspoguļo galvenos politiskos lēmumus jautājumu būtību, un ii) tehniska rakstura normas apvienot vienā vai vairākās tieši piemērojamās 2. līmeņa regulās, kas, pastiprināti izmantojot komitoloģijas procedūru, pakāpeniski kļūs par ES finanšu iestādēm piemērojamo tehnisko normu galvenajiem dokumentiem. Šajā sakarā ECB uzskata, ka vairums Direktīvas 2006/48/EK un Direktīvas 2006/49/EK tehnisko pielikumu jāpieņem kā 2. līmeņa pasākumi un, ciktāl tas atbilst vajadzībai nodrošināt nacionālās ieviešanas elastīgumu, kā Komisijas regulas.

3.

Ierobežotā iespēja izmantot būtiskus un strukturētus 2. līmeņa ieviešanas pasākumus saistībā ar Direktīvu 2006/48/EK un Direktīvu 2006/49/EK nosaka to, ka lielāka loma ir pamatnostādnēm Lamfalisī regulējums 3. līmenī. Šajā sakarā ECB atzīmē, ka ierosinātā direktīva pirmo reizi Direktīvā 2006/48/EK iekļauj tiešas atsauces uz Eiropas Banku uzraudzītāju komitejas (CEBS) pamatnostādnēm un ieteikumiem (10). ECB pilnībā apzinās šo pamatnostādņu sniegtās priekšrocības, ievērojamo darbu, ko CEBS ieguldījusi uzraudzības standartu un prakses saskaņošanā, kā arī nepieciešamību nodrošināt to ievērošanu dalībvalstīs. Tomēr, ņemot vērā, ka tās nav saistošas, šīs pamatnostādnes negarantē Kopienas tiesību aktu saskaņotu piemērošanu visās dalībvalstīs. Saskaņā ar “Labākas likumdošanas” principiem (11), Kopienas tiesību aktos būtu jāizvairās no šādu nesaistošu pamatnostādņu norādīšanas. Tā vietā ECB iesaka ierosinātajā direktīvā norādīt jomas, kurās CEBS tiek lūgta sniegt ieguldījumu uzraudzības prakses konverģences veicināšanā. Turklāt saskaņā ar Lamfalisī pieeju un 2. punktā norādīto, kā arī ņemot vērā turpmāko ieguldījumu saskaņota tiesiskā regulējuma pieņemšanā ES līmenī, dažos gadījumos var būt ieteicams Kopienas likumdevējiem šo 3. līmeņa nesaistošo CEBS pamatnostādņu saturu pēc būtības iekļaut saistošos Kopienas tiesību aktos ar 1. līmeņa aktu palīdzību, izmantojot koplēmuma procedūru, vai 2. līmeņa ieviešanas pasākumu veidā, kurus pieņemtu Komisija, izmantojot tās pilnvaras komitoloģijas procedūrā, un kurus piemērotu vienādi visās dalībvalstīs (12).

4.

ECB saprot, ka vairāku Komisijas ierosināto grozījumu Direktīvā 2006/48/EK un Direktīvā 2006/49/EK, pamatā ir nesenie finanšu satricinājumi un ka pašreizējos apstākļos nebija iespējama šo direktīvu restrukturizācija. Tomēr ECB uzskata, ka šo direktīvu radikāla pārskatīšana, ievērojot iepriekš tekstā minētos principus, ievērojami veicinātu Kopienas banku nozares tiesību aktu caurredzamību un juridisko noteiktību. Pašreizējie tirgus satricinājumi uzsvēruši arī to, cik svarīgi ir tiesību akti, kas var tikt viegli grozīti, lai pielāgotos mainīgiem apstākļiem, t. i., 2. līmeņa ieviešanas pasākumi, mazāk elastīgajiem 1. līmeņa aktiem atstājot vien pamatprincipus, kuri parasti ir pastāvīgāki. ECB aicina ES likumdevējus apsvērt iepriekš minētos ieteikumus, ņemot vērā arī augsta līmeņa ekspertu grupas secinājumus.

Komitoloģija

5.

Komisija nesen ierosinājusi divus ieviešanas direktīvu projektus, kas attiecas uz tehniskiem noteikumiem saistībā ar risku pārvaldību (13). ECB atzīmē, ka daži no šiem tehniskajiem noteikumiem attiecas uz vērtspapīrošanu un ārējo kredītreitinga iestāžu izmantoto metodiku. Lai gan ECB nav īpašu apsvērumu par šīm konkrētajām normām, tā piekrīt Komisijas viedoklim attiecībā uz 1. līmeņa un 2. līmeņa pasākumu pieņemšanas secību (14), saskaņā ar kuru: i) juridiskās saskaņotības un caurredzamības dēļ 2. līmeņa pasākumiem principā nevajadzētu tikt pieņemtiem pirms 1. līmeņa pasākumiem, tādējādi iespējams ietekmējot diskusiju par to saturu, un ii) 1. līmeņa un 2. līmeņa pasākumi jāizstrādā pēc iespējas vienlaicīgi. Tas veicinās arī ECB padomdevējas funkciju izpildi saskaņā ar Līguma 105. panta 4. punktu attiecībā uz ierosinātiem Kopienas tiesību aktiem (t. sk., 2. līmeņa ieviešanas pasākumiem).

Īpaši apsvērumi

Starpbanku darījumi un monetārās politikas īstenošana (ierosinātais jaunais 113. panta 3. un 4. punkts Direktīvā 2006/48/EK)

6.

ECB principā atzinīgi novērtē ierosinātās direktīvas mērķi, uzlabot riska un likviditātes pārvaldību kredītiestādēs, t. sk., attiecībā uz starpbanku darījumiem (15). Jo īpaši, ECB atbalsta Komisijas viedokli, ka starpbanku darījumi rada ievērojamu risku, jo bankas, lai gan tās tiek regulētas, var bankrotēt, un ka lieliem starpbanku darījumiem nepieciešama ļoti piesardzīga pārvaldība (16).

7.

ECB atzīmē, ka ierosinātā direktīva paredz atbrīvojumu “aktīvu posteņiem, kas ir prasības pret iestādēm un citi riska darījumi ar iestādēm, ar nosacījumu, ka šie riska darījumi … neilgst vairāk kā līdz nākamajai darbadienai un ir izteikti tās dalībvalsts valūtā, kura izmanto šo iespēju, ja šāda valūta nav euro” (17). ECB uzskata, ka šāda norma rada pamatu bažām par vienlīdzīgas konkurences apstākļiem un ka šī norma jāgroza, lai paredzētu vienādu attieksmi visās dalībvalstīs.

8.

Turklāt ECB aicina būt piesardzīgiem, izstrādājot pasākumus, kas ierobežo starpbanku darījumus, jo ierosinātajiem pasākumiem jāizvairās no likviditātes plūsmas traucējumiem starpbanku tirgū. No monetārās politikas īstenošanas viedokļa likviditātes plūsmas ierobežojumi starpbanku tirgū, jo īpaši attiecībā uz ļoti īsiem darījumu termiņiem, kas ir vienas dienas garumā vai nedēļu gari, nav vēlami ne parastos apstākļos, ne pašreizējā finanšu tirgu satricinājumu situācijā. Parastos apstākļos Eurosistēmas darījuma partneru tirdzniecības aktivitātes ir būtiskas īstermiņa likviditātes sadalei tirgū, un tās nevajadzētu ierobežot, jo tas negatīvi ietekmētu naudas tirgus īstermiņa procentu likmju vienmērīgu virzību, tām tuvinoties Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju minimālajai pieteikuma likmei.

9.

Šajā sakarā ECB uzsver, ka īstermiņa aizņēmumiem nepiemīt tāda paša apmēra risks kā aizņēmumiem ar ilgāku termiņu. Turklāt atšķiras arī darījuma partneru kredītu kvalitāte. Attiecībā uz ierosināto ierobežojumu starpbanku darījumiem 25 % apmērā no kredītiestādes pašu kapitāla vai EUR 150 milj. apmērā (18), neatkarīgi no to termiņa, ECB veiktā kvantitatīvā analīze liecina, ka, ja šāds ierobežojums būtu spēkā pirms finanšu tirgus krīzes sākuma 2007. gada augustā, daļai banku tiktu radīti šķēršļi lielā skaitā darījumu, kas saistīti ar aizdevumiem uz nakti. Tās ir ievērojamas un nevēlamas izmaiņas salīdzinājumā ar pašreizējo ES tiesisko regulējumu, kas dalībvalstīm ļauj pilnībā vai daļēji atbrīvot no lielu darījumu noteikumu piemērošanas “prasības pret iestādēm un citus darījumus ar iestādēm, kuru termiņš ir viens gads vai mazāk par vienu gadu” (19). No monetārās politikas īstenošanas viedokļa ECB uzskata, ka iepriekš minētais ierosinātais ierobežojums kavēs vienmērīgu likviditātes plūsmu starpbanku tirgū un kaitēs vienmērīgai euro naudas tirgus darbībai. Lai gan ECB uzsver, ka kredītiestāžu rīcībā jābūt riska ierobežošanas un novērošanas instrumentiem, kas atbilst Direktīvas 2006/48/EK V pielikumā izklāstītajām prasībām un kas paredzēti iespējamiem riskiem saistībā ar ļoti īsa termiņa starpbanku darījumiem, ECB tomēr atzinīgi novērtētu to, ka prasības ar ļoti īsu termiņu, piem., viena nedēļa vai mazāk, tiktu atbrīvotas no lielo darījumu noteikumu izpildes. Turklāt ECB atzinīgi novērtētu naudas tirgus analīzi visā ES un, balstoties uz šo analīzi, tādu pasākumu iespējamu ieviešanu kā, piemēram, atbrīvojums prasībām ar termiņu ilgāku par vienu nedēļu.

Likviditātes jautājumi (ierosinātais jaunais V un XI pielikums, kā arī 41. pants)

10.

ECB uzskata, ka grozījumi Direktīvā 2006/48/EK, kas attiecas uz likviditātes risku (20) un kas īsteno Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BCBS) (21) un CEBS  (22) darbu, ir vajadzīgs un apsveicams pasākums, ņemot vērā likviditātes riska pārvaldības nozīmi, ko parāda pašreizējie tirgus satricinājumi. Šajā sakarā, ņemot vērā arī Komisijas turpmāko darbu, ir svarīgi sniegt turpmākus norādījumus attiecībā uz tādiem galvenajiem aspektiem kā riska tolerances definīcija un noteikšana (23) un likviditātes rezervju pietiekamība (24). Ņemot vērā centrālo banku uzdevumus finanšu stabilitātes nodrošināšanā, nepieciešams nodrošināt, ka tām ir pienācīga piekļuve informācijai, kas saistīta ar banku ārkārtas finansējuma plāniem.

11.

ECB atzīmē, ka tās nesenajā tehniskajā konsultācijā Komisijai par likviditātes riska pārvaldību (25), CEBS iesaka, pārrobežu grupu uzraugiem cieši koordinēt savu darbību, jo īpaši uzlabotas informācijas apmaiņas ceļā, kā arī uzraugu kolēģiju ietvaros, lai labāk saprastu grupu likviditātes riska raksturu un novērstu prasību nevajadzīgu atkārtošanos. CEBS iesaka attiecīgos gadījumos uzraugiem aktīvi apspriest iespēju izcelsmes valsts uzraugiem uzticēt uzdevumus, kas saistīti ar filiāļu likviditātes uzraudzību. Ņemot vērā darbu pie likviditātes riska pārvaldības un likviditātes uzraudzības nodošanas prakses (26), ECB atzīmē, ka ekonomikas un monetārās savienības rezultātā Eurosistēmā par kredītiestāžu filiāļu likviditātes uzraudzību atbild vienīgi izcelsmes dalībvalsts. Direktīvas 2006/48/EK turpmāku pārskatīšanu kontekstā izcelsmes un uzņēmējas dalībvalstis, kuras ieviesušas euro, varētu tikt nošķirtas no dalībvalstīm, kuras to nav izdarījušas. Ja kompetentās iestādes atrodas izcelsmes un uzņēmējas dalībvalstīs, kuru valūtas ir atšķirīgas, uz filiāli varētu attiekties uzņēmējas dalībvalsts likviditātes nosacījumi. Tomēr euro zonā šī atšķirība ir zaudējusi savu nozīmi attiecībā uz filiālēm, jo tām ir vienota bilance vienā valūtā ar galveno biroju un tām nav vajadzīgs atsevišķi pašu līdzekļi vai kapitāls. Turklāt dalībvalstī izveidotajām un oficiāli atzītajām noguldījumu garantiju sistēmām jāattiecas uz noguldītājiem filiālēs, kuras nodibinājušas kredītiestādes citās dalībvalstīs.

12.	ECB iesaka arī grozīt Direktīvas 2006/48/EK 41. pantu, kas attiecas uz atbildību par pasākumiem, kuri izriet no monetārās politikas piemērošanas, ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) pastāvēšanu.

Informācijas apmaiņa un sadarbība starp centrālajām bankām un uzraudzības iestādēm (Direktīvas 2006/48/EK ierosinātais jaunais 42.a panta 2. punkts, 49. pants un 130. panta 1. punkts)

13.

ECB atbalsta to, ka tiek precizēti spēkā esošie finanšu stabilitātes iestāžu koordinācijas un informācijas apmaiņas pienākumi ārkārtas situācijās, t. sk., finanšu tirgiem nelabvēlīgu notikumu gadījumos. Pastāvošo pienākumu precizēšana ir īpaši apsveicama attiecībā uz uzraudzības iestāžu un centrālo banku informācijas apmaiņu par konkrētām banku grupām.

14.

ECB atzīmē, ka, Direktīvai 2006/48/EK nosakot, ka uzraudzības iestādēm nevar aizliegt nodot centrālajām bankām, t. sk., ECB (27), informāciju, kas nepieciešama to pienākumu izpildei (28), ierosinātā direktīva nosaka, ka Direktīvā 2006/48/EK minētajā ārkārtas situācijā (29), dalībvalstīm jāatļauj uzraudzības iestādēm sniegt informāciju centrālajām bankām Kopienā. Ierosinātā direktīva paredz, ka šī informācijas paziņošana attiecas gan uz “parastām”, gan ārkārtas situācijām, ja informācija ir nepieciešama centrālās bankas uzdevumu veikšanai. ECB atzinīgi novērtē šos grozījumus un jo īpaši atsauces iekļaušanu Direktīvā 2006/48/EK uz neizsmeļošu centrālās bankas uzdevumu sarakstu, kam būs nepieciešama informācijas paziņošana, aptverot monetārās politikas īstenošanu, maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu pārraudzību, kā arī finanšu stabilitātes nodrošināšanu. ECB ir arī divi šādi apsvērumi. Pirmkārt, lai gan iepriekš minētajā uzdevumu sarakstā norādīta “maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu uzraudzība” (30), būtu vēlams pievienot norādi uz “klīringa sistēmām” un visā Direktīvā 2006/48/EK konsekventi lietot formulējumu “maksājumu, klīringa un vērtspapīru norēķinu sistēmas”. Otrkārt, atsauce uz “normatīvos aktos paredzētiem” pienākumiem, norāda, ka šie uzdevumi noteikti normatīvos aktos. Tā kā dažos gadījumos tādas funkcijas kā, piemēram, centrālās bankas uzdevums nodrošināt finanšu stabilitāti nav noteiktas normatīvos aktos, vārdus “normatīvos aktos paredzētus” jāsvītro.

15.

ECB saprot, ka ierosinātie grozījumi neparedz grozīt pašreizējo regulējumu informācijas apmaiņai starp uzraudzības iestādēm un centrālajām bankām parastās situācijās, bet to mērķis ir uzlabot informācijas apmaiņu šo iestāžu starpā ārkārtas situāciju gadījumā. ECB uzskata, ka ir vēlams zināmā mērā saskaņot šo pienākumu raksturu, lai novērstu nevēlamu nelīdzsvarotību attiecībā uz informāciju, kas centrālajām bankām pieejama parastos apstākļos un ārkārtas situācijās (31). Eurosistēmas centrālo banku pieredze rāda, ka pastāv ievērojama centrālo banku darbības un uzraudzības funkciju saplūšana attiecībā uz informāciju. Tas apliecina nepieciešamību nostiprināt centrālo banku veiktā finanšu stabilitātes novērtējuma un atsevišķu finanšu iestāžu uzraudzības saikni (32). Kā tas jau norādīts agrākajos atzinumos (33), praksē individuālu iestāžu uzraudzība gūs labumu no centrālās bankas veiktā finanšu stabilitātes novērtējuma, kurš, savukārt, balstās arī uz uzraudzības iestāžu sniegto informāciju. Piemēram, uzraudzības iestādēm parastos apstākļos regulāri jākomunicē ar citām uzraudzības iestādēm un centrālajām bankām gan savā valstī, gan ārvalstīs, lai veicinātu efektīvu sadarbību uzraudzības jomā un likviditātes riska pārvaldības pārraudzībā. Komunikācijai jānotiek regulāri parastos apstākļos, bet satricinājumu laikā informācijas apmaiņas raksturs un biežums attiecīgi jāpielāgo (34).

Uzraudzītāju kolēģijas (ierosinātais jaunais 42.a, 129. un 131.a pants)

16.

ECB atzinīgi novērtē uzraudzītāju kolēģiju tiesiskā pamata ierosināto pastiprinājumu (35). Tas ir solis pretī uzraudzības iestāžu konverģencei, un veicinās saskaņotību visās dalībvalstīs. ECB uzskata, ka uzraudzītāju kolēģiju izmantošana veicinās sadarbību pārrobežu banku ikdienas uzraudzībā, finanšu stabilitātes risku novērtēšanu un pārvaldības koordināciju krīzes situācijās.

Nacionālo uzraudzības iestāžu pilnvaru Kopienas dimensija

17.

ECB pilnībā atbalsta Ecofin vairākkārt pausto mērķi stiprināt Kopienas dimensiju nacionālo uzraudzības iestāžu pilnvarās, kas atspoguļots ierosinātajā direktīvā, ņemot vērā, ka finanšu stabilitātes jautājumi jāvērtē pārrobežu līmenī (36). Šajā sakarā ECB atzinīgi vērtē noteikumus par to, ka jāizvērtē lēmuma iespējamā ietekme uz finanšu sistēmas stabilitāti visās pārējās saistītajās dalībvalstīs. Konsekvences dēļ ECB iesaka vienmēr atsaukties uz lēmuma “iespējamo ietekmi” nevis tā “ietekmi” (37). ECB tāpat uzskata, ka iepriekš minēto noteikumu praktiskai īstenošanai gadījumos, ja šim nolūkam nevar izmantot uzraudzītāju kolēģijas, jāapsver konsultāciju mehānisms ar citām saistītajām dalībvalstīm, kas līdzīgs tiem mehānismiem, kuri paredzēti citās finanšu nozares direktīvās (38).

Vērtspapīrošana (ierosinātais jaunais 122.a pants)

18.

Ierosināto pasākumu attiecībā uz kapitāla prasībām un vērtspapīrošanas riska pārvaldību (39) mērķi ietver: i) pienākumu finansētājiem un/vai iniciatoriem uzturēt būtisku tīro ekonomisko ieinteresētību (40) vērtspapīrošanas darījumos; ii) prasību kredītiestādēm labāk izprast riskus, ko tās uzņemas kā ieguldītāji vērtspapīrošanā; iii) kredītiestāžu kā iniciatoru vai finansētāju informācijas atklātības prakses uzlabošanu un iv) kompetento iestāžu uzraudzības prakses nostiprināšanu saistībā ar vērtspapīrošanu. ECB atbalsta šo ierosināto grozījumu ieviešanu, kuru mērķis ir saskaņot vērtspapīrošanas tirgus dalībnieku motivāciju (41). Tajā pašā laikā ECB uzsver vajadzību pēc plaša, likvīda un labi funkcionējoša otrreizējā vērtspapīrošanas tirgus, jo īpaši, ņemot vērā ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru atbilstību izmantošanai par nodrošinājumu monetārās politikas operācijās. Pirmkārt, ja šī ierosinātā direktīva paliek 1. līmeņa akts, neraugoties uz apsvērumiem šī atzinuma 2. un 4. punktā, ECB uzsver vajadzību i) precizēt iepriekš minēto noteikumu piemērošanas jomu, ii) definēt “būtisku tīro ekonomisko ieinteresētību” un iii) lietot terminus konsekventi, lai veicinātu saskaņotību to piemērošanā un novērstu regulējuma izvēles risku. Jāapsver arī pienācīgas pārbaudes prasību nošķiršana attiecībā uz kredītiestādes tirdzniecības portfeli un netirgojamo aktīvu portfeli atbilstoši attiecīgajiem ieguldījumu periodiem, lai novērstu negatīvas sekas attiecībā uz tirgus veidošanas darbībām. Otrkārt, ECB atzīmē, ka, lai gan būtiskas ekonomiskās ieinteresētības uzturēšana teorētiski ir spēcīgs instruments motivācijas saskaņošanai, tās praktiskā īstenošana var radīt grūtības (42). Tādēļ ECB atzinīgi vērtē Komisijas nolūku sniegt ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par ierosināto grozījumu piemērošanu un efektivitāti, ņemot vērā attīstību tirgū, kā arī ņemot vērā nepieciešamību atjaunot vērtspapīrošanas tirgu darbību. Turklāt ECB atzīmē Padomes ierosināto apsvērumu attiecībā uz pasākumiem saistībā ar iespējamo vērtspapīrošanas mehānismu nelīdzsvarotību un vajadzību nodrošināt saskaņotību un atbilstību visā finanšu nozares regulējumā (43). Treškārt, ECB redz pamatu pārskatīt Direktīvā 2006/48/EK un ierosinātajā direktīvā izmantoto vērtspapīrošanas terminoloģiju, lai to ciešāk saskaņotu ar parasti izmantoto juridisko terminoloģiju un nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību (44). Visbeidzot, jāpārbauda prasības uzturēt būtisku tīro ekonomisko ieinteresētību un grāmatvedības prasību mijiedarbība (45). Šajā sakarā ECB redz pamatu turpināt attīstīt Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes (IASB) Starptautisko finanšu ziņošanas standartu (IFRS) 39 (46) norādījumus un IASB Pastāvīgās interpretācijas komitejas (SIC) 12. izdevuma (47) norādījumus, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar ierosinātās direktīvas vērtspapīrošanas normu iespējamo ietekmi uz neatzīšanas un konsolidācijas noteikumiem.

Papildu juridiskie un tehniskie apsvērumi

19.	Atsaucoties uz ECB, ECBS un ECBS nacionālajām centrālajām bankām, ECB iesaka izmanot formulējumu, kas atbilst Līguma un Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) noteikumiem, lai novērstu novecojušu jēdzienu turpmāku konsolidāciju un uzlabotu Direktīvas lasāmību.

20.

Direktīvai 2006/48/EK raksturīga virkne atkārtojošos vai atgriezenisku atsauču, kuras ietekmē tās saprotamību un skaidrību (48). Turklāt vairākas atsauces nav formulētas “tā, lai atsaucē minamā noteikuma būtība būtu saprotama bez šī noteikuma izlasīšanas” (49). Šī neveiksmīgā prakse tiek turpināta ierosinātajā direktīvā (50). ECB iesaka juridiskās noteiktības un caurredzamības dēļ šīs normas pārstrādāt tā, lai tās būtu iespējams izlasīt un saprast, nemeklējot citas Direktīvas 2006/48/EK normas.

21.

Direktīva 2006/48/EK atsaucas uz “citām publiskām iestādēm, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzību” (51). ECB ir konsekventi vairākos gadījumos norādījusi, ka Līguma 105. panta 2. punkts un ECBS Statūtu 3.1. pants nosaka Eurosistēmas pārraudzības aktivitāšu tiesisko pamatu, kā arī to, ka Eurosistēmas kompetence pārraudzības jomā izriet no ECBS Statūtu 22. panta (52). ECB uzskata, ka Līguma 105. panta 2. punkts un ECBS Statūtu 3.1. pants izslēdz jebkuras Kopienas iestādes vai nacionālās iestādes, kas nav centrālā banka, kura rīkojas ECBS/Eurosistēmas ietvaros, iejaukšanos Eurosistēmas pārraudzības kompetencē (53). Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar ECB pozīciju attiecībā pret citiem Kopienas tiesību aktiem (54), ECB iesaka svītrot iepriekš minēto atsauci (55).

22.

Klīringa, norēķinu un glabāšanas darbības rada īpaša veida risku, kam nevar piemērot tādus pašu noteikumus kā riskiem, kas rodas no parastajām starpbanku aizdevumu darbībām. Galvenais iemesls ir tas, ka šie darījumi ir ar ļoti īsu termiņu, jo parasti tie nav garāki par vienu nakti, kā arī tie ir ārpus attiecīgo iestāžu kontroles, jo šie darījumi parasti ir klientu aktivitāšu rezultāts. Lai gan jāpastāv pienācīgiem seku mazināšanas un uzraudzības mehānismiem attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar šīm darbībām, ECB atbalsta ierosinātajā direktīvā šajā sakarā noteikto atbrīvojumu (56). Pielikumā ir izklāstīti redakcionāli priekšlikumi šī atbrīvojuma precizēšanai.

Redakcionāli priekšlikumi

Gadījumos, kuros iepriekš tekstā minētie komentāri saistīti ar grozījumiem ierosinātajā direktīvā, attiecīgie redakcionālie priekšlikumi ir izklāstīti pielikumā.

---

(1)  COM(2008) 602 galīgā versija, 2008. gada 1. oktobris. Pieejama www.eur-lex.europa.eu

(2)  Šis atzinums balstās uz 2008. gada 1. oktobra versiju, par kuru oficiāli tika lūgts ECB atzinums. Padomes darba grupa ir veikusi turpmākus grozījumus ierosinātajā direktīvā.

(3)  Sk. Prezidentvalsts secinājumu 8. punktu, Eiropadome, 2008. gada 15.–16. oktobris, pieejai Padomes interneta lapā www.consilium.europa.eu, kā arī Komisijas paziņojumu “No finanšu krīzes augšupejai: Eiropas rīcības programma”, COM(2008) 706, 2008. gada 29. oktobris, pieejams Komisijas interneta lapā www.ec.europa.eu

(4)  De Larosière grupas ziņojums, 2009. gada 25. februāris, pieejams www.europa.eu

(5)  Sk. 6. punktu ECB 2004. gada 20. februāra Atzinumā CON/2004/7 pēc Eiropas Savienības Padomes lūguma par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvas 73/239/EEK, 85/611/EEK, 91/765/EEK, 93/6/EEK un 94/19/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/12/EK, 2002/83/EK un 2002/87/EK, lai izveidotu jaunu finanšu pakalpojumu komitejas organizatorisko struktūru (COM(2003) 659 galīgā redakcija), (OV C 58, 6.3.2004., 23. lpp.), 6.–10. punktu ECB 2005. gada 17. februāra Atzinumā CON/2005/4 pēc Eiropas Savienības Padomes lūguma par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvām, kas pārstrādā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvu 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu un Padomes 1993. gada 15. marta Direktīvu 93/6/EEK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (OV C 52, 2.3.2005., 37. lpp.), kā arī 3.5. punktu ECB 2006. gada 18. decembra Atzinumā CON/2006/60 par priekšlikumu direktīvai, ar kuru izdara grozījumus dažās Kopienas direktīvās attiecībā uz procedūras noteikumiem un novērtēšanas kritērijiem, kādi uzraudzības iestādēm jāizmanto, lai novērtētu līdzdalības iegādi un palielināšanu finanšu sektora iestādēs (OV C 27, 7.2.2007., 1. lpp.).

(6)  OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

(7)  OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.

(8)  Sk. Direktīvas 2006/48/EK 150. un 151. pantu un šo normu grozījumus ierosinātajā direktīvā.

(9)  Bāzeles Banku uzraudzības komiteja, “International Convergence of Capital Measurement and Capital Standards: A Revised Framework”, Bank for International Settlements (BIS), June 2004, pieejams SNB interneta lapā www.bis.org

(10)  Šajā sakarā sk. jauno 1. un 7. apsvērumu, 42.b pantu, 63.a panta 6. punktu un 131.a panta 2. punkta otro apakšpunktu.

(11)  Šajā sakarā sk. Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Kopējo praktisko rokasgrāmatu tiesību aktu izstrādē iesaistītajām personām Kopienas iestādēs, jo īpaši 12. un 17. ieteikumu, 38. un 54. lpp., pieejama ES interneta lapā www.europa.eu

(12)  Lamfalisī komiteja 2001. gadā norādīja, ka šie interpretējošie ieteikumi un kopējie standarti, kas “attiecas uz jautājumiem, kurus neaptver ES tiesību akti, vajadzības gadījumā varētu tikt pieņemti kā Kopienas tiesību akti, izmantojot 2. līmeņa procedūru” (sk. Eiropas Vērtspapīru tirgu regulēšanas ekspertu komitejas Noslēguma ziņojumu, 15.2.2001, 37. lpp., pieejams ES interneta lapā www.europa.eu)

(13)  Komisijas direktīvas projekts, ar ko groza dažus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/48/EK pielikumus attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem, kas saistīti ar risku pārvaldību, un Komisijas direktīvas projekts, ar ko groza dažus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/49/EK pielikumus attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem, kas saistīti ar risku pārvaldību, pieejami Komisijas interneta lapā www.ec.europa.eu

(14)  Komisijas paziņojums – Lamfalisī procesa pārskats – Pastiprināta uzraudzības konverģence,20.11.2007, COM(2007) 727 galīgā redakcija, pieejams Komisijas interneta lapā www.ec.europa.eu

(15)  Sk. ierosinātās direktīvas Paskaidrojuma raksta 6.2.3. un 6.4.5. punktu, 8.–10. lpp.

(16)  Sk. ierosinātās direktīvas Paskaidrojuma raksta 6.2.3. punktu, 8. lpp.

(17)  Ierosinātais 113. panta 4. punkta f) apakšpunkts.

(18)  Sk. ierosinātā 111. panta 1. punkta otro apakšpunktu.

(19)  Jaunais 113. panta 3. punkta i) apakšpunkts.

(20)  Sk. jauno V pielikumu.

(21)  Sk. Principles for Sound Liquidity Risk Management and Supervision, Basel Committee on Banking Supervision, pieejams SNB interneta lapā www.bis.org

(22)  Sk. First part of the CEBS’ technical advice on liquidity risk management – Survey of the current regulatory frameworks adopted by the EEA regulators, 15.8.2007, un Second part of the CEBS’s technical advice to the European Commission on liquidity risk management – Analysis of specific issues listed by the Commission and challenges not currently addressed in the EEA, 18.9.2008, CEBS 2008 147, pieejams CEBS interneta lapā www.c-ebs.org

(23)  Sk. V pielikuma jauno 14.a punktu.

(24)  Sk. V pielikuma jauno 14. un 18. punktu un XI pielikuma jauno 1. punkta e) apakšpunktu.

(25)  Second part of the CEBS’s technical advice to the European Commission on liquidity risk management – Analysis of specific issues listed by the Commission and challenges not currently addressed in the EEA, 18.9.2008, CEBS 2008 147, 29. ieteikums, 11. un 64.–66. lpp., pieejams CEBS interneta lapā www.c-ebs.org

(26)  Sk. CEBS’s Executive summary regarding work on delegation, 3.9.2008, pieejams CEBS interneta lapā www.c-ebs.org

(27)  Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 23. punkts.

(28)  Sk. Direktīvas 2006/48/EK 49. panta a) apakšpunktu un jauno 49. panta a) apakšpunktu.

(29)  Jaunais 130. panta 1. punkts.

(30)  Sk. arī 46. panta 2. punkta otro apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvā 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem, ar ko groza Padomes Direktīvu 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

(31)  Salīdzināt Direktīvas 2006/48/EK 49. panta pirmo daļu un ierosinātās direktīvas tā paša panta ierosināto jauno pēdējo daļu.

(32)  Report of the Financial Stability Forum on Enhancing Market and Institutional Resilience, 7.4.2008, V.8 ieteikums, 42.–43. lpp., kas norāda, ka “Uzraudzības iestādēm un centrālajām bankām jāuzlabo sadarbība un informācijas apmaiņa, t. sk., novērtējot riskus finanšu stabilitātei. Tirgus satricinājumu periodos informācijas apmaiņai jābūt ātrai”. Pieejams Finanšu stabilitātes foruma interneta lapā www.fsforum.org

(33)  Sk., piem., 2.4.1. punktu ECB 2007. gada 5. novembra Atzinumā CON/2007/33 pēc Austrijas Finanšu ministrijas lūguma par likumprojektu, ar ko groza Banku likumu, Krājbanku likumu, Finanšu tirgus uzraudzības iestādes likumu un Likumu par Oesterreichische Nationalbank, kā arī 2.4.1. punktu ECB 2006. gada 9. marta Atzinumā CON/2006/15 pēc Polijas finanšu ministra lūguma par likumprojektu par finanšu iestāžu uzraudzību. Visi ECB atzinumi ir pieejami ECB interneta lapā www.ecb.europa.eu

(34)  Sk. 17. principu Principles for Sound Liquidity Risk Management and Supervision 14.–36. lpp., pieejams SNB interneta lapā www.bis.org Citi ar likviditāti saistītie jautājumi apskatīti šī atzinuma 11. un 12. punktā.

(35)  Sk. jauno 131.a pantu.

(36)  Sk. Ecofin2008. gada 7. oktobra secinājumu 17. lpp., pieejami Eiropadomes interneta lapā www.consilium.europa.eu

(37)  Salīdzināt ierosinātās direktīvas 6. apsvērumu ar jauno 40. panta 3. punktu un XI pielikuma jaunā 1.a punktā trešo teikumu.

(38)  Sk., piem., 132. panta 3. punktu Direktīvā 2006/48/EK un 12. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvā 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.).

(39)  Sk. jauno 122.a pantu.

(40)  Kā norādīts jaunajā 122.a panta 1. punktā.

(41)  ECB ir informēta, ka šis jaunais ierosinātās direktīvas pants ir grozīts Padomes darba grupā.

(42)  Sk. novērtējumu ECB ziņojumā The incentive structure of the “originate and distribute model”, 2008. gada decembris, pieejams ECB interneta lapā www.ecb.europa.eu

(43)  Sk. ierosināto 15. apsvērumu, Padomes 2008. gada 19. novembra vispārīgās pieejas pēdējais teikums (piejams http://register.consilium.europa.eu/pdf/en/08/st16/st16216.en08.pdf), kas nosaka arī, ka Komisija pēc ierosināto pasākumu ietekmes izvērtēšanas plāno izteikt attiecīgus tiesību aktu priekšlikumus.

(44)  Vērtspapīrošanai piemērojamo nacionālo likumu 15 dalībvalstīs pārskatam skatīt Eiropas Finanšu tirgu juristu grupas (EFMLG) ziņojumu par juridiskajiem šķēršļiem pārrobežu vērtspapīrošanai Eiropas Savienībā,7.5.2007, pieejams EFMLG interneta lapā www.efmlg.org

(45)  ECB ziņojums par banku struktūrām, 24. lpp.

(46)  Financial Instruments: Recognition and Measurement, izdots 2003. gada decembrī.

(47)  Consolidation – Special Purpose Entities.

(48)  Sk. Kopējo praktisko rokasgrāmatu un jo īpaši 16. ieteikumu, pieejama ES interneta lapā www.europa.eu

(49)  Kopējās praktiskās rokasgrāmatas 16.7. ieteikumu, pieejama ES interneta lapā www.europa.eu

(50)  Sk., piem., Direktīvas 2006/48/EK 129. panta 2. punktu un jauno 129. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

(51)  Direktīvas 2006/48/EK 49. panta b) apakšpunkts.

(52)  Sk., piem., 7. punktu ECB 2000. gada 20. janvāra Atzinumā CON/99/19 pēc Luksemburgas Valsts kases un budžeta ministrijas lūguma par tiesību akta projektu, ar ko 1993. gada 5. aprīļa likumā (ar grozījumiem) attiecībā uz finanšu nozari ievieš Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās, un papildina 1998. gada 23. decembra likumu, ar ko izveido par finanšu nozares uzraudzību atbildīgo komisiju, kā arī nesenā pagātnē – 7.2. punktu ECB 2006. gada 22. maija Atzinumā CON/2006/23 pēc Bank Ċentrali ta’ Malta/Central Bank of Malta lūguma par likumprojektu, ar ko groza Likumu par Bank Ċentrali ta’ Malta/Central Bank of Malta.

(53)  ECB arī nesenajos atzinumos par nacionālajiem likumprojektiem dalībvalstīs, kas nav euro zonā, norādījusi, ka Eurosistēmas centrālās bankas maksājumu sistēmu pārraudzību veic saskaņā ar ECB Padomes noteikto kopīgo pārraudzības politiku, kas tiks piemērota arī citām centrālajām bankām pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts ieviesīs euro (sk., piem., 13.–16. punktu ECB 2005. gada 15. jūlija Atzinumā CON/2005/24 pēc Čehijas Republikas Finanšu ministrijas lūguma par likumprojektu par finanšu tirgus uzraudzības iestāžu integrāciju, kā arī nesenākā pagātnē – 3.9. un 3.10. punktu ECB 2008. gada 2. decembra Atzinumā CON/2008/83 pēc Ungārijas Finanšu ministrijas lūguma par likumprojektu, ar ko groza Likumu par Magyar Nemzeti Bank. Turklāt savus attiecīgos likumus ir grozījušas arī citas ārpus euro zonas dalībvalstis. Apvienotajā Karalistē maksājumu sistēmu pārraudzību, nebalstoties uz normatīvajos aktos noteikta pamata, pašreiz veic Bank of England. Lielbritānijas Parlamentā izskatāmā Banku likuma 5. daļa (pieejams AK Parlamenta interneta lapā www.parliament.uk, 87. lpp.) formāli apstiprinās Bank of England lomu maksājumu sistēmu pārraudzībā.

(54)  Sk., 14. punktu ECB 2001. gada 13. septembra Atzinumā CON/2001/25 pēc Eiropas Savienības Padomes lūguma par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2001/12/EK (OV C 271, 26.9.2001., 10. lpp.).

(55)  T. sk., Direktīvas 2006/48/EK 26. apsvērumā

(56)  Jaunais 106. panta 2. punkta c) apakšpunkts.

---

---

22.4.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/16

---

Euro maiņas kurss (1)

2009. gada 21. aprīlis

2009/C 93/04

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2932
JPY	Japānas jēna	126,82
DKK	Dānijas krona	7,4492
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,88860
SEK	Zviedrijas krona	11,1760
CHF	Šveices franks	1,5114
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,7940
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,035
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	300,35
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7093
PLN	Polijas zlots	4,4177
RON	Rumānijas leja	4,2438
TRY	Turcijas lira	2,1511
AUD	Austrālijas dolārs	1,8509
CAD	Kanādas dolārs	1,6051
HKD	Hongkongas dolārs	10,0223
NZD	Jaunzēlandes dolārs	2,3347
SGD	Singapūras dolārs	1,9493
KRW	Dienvidkorejas vons	1 744,00
ZAR	Dienvidāfrikas rands	11,8312
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,8354
HRK	Horvātijas kuna	7,3839
IDR	Indonēzijas rūpija	14 063,55
MYR	Malaizijas ringits	4,7131
PHP	Filipīnu peso	62,700
RUB	Krievijas rublis	44,1807
THB	Taizemes bats	45,986
BRL	Brazīlijas reāls	2,9052
MXN	Meksikas peso	17,3677
INR	Indijas rūpija	65,2710

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

---

22.4.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/17

---

Dalībvalstu paziņotās informācijas kopsavilkums par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001

2009/C 93/05

Atbalsta numurs: XA 432/08

Dalībvalsts: Vācijas Federatīvā Republika

Atbalsta shēmas nosaukums: Landwirtschaft – Nachhaltigkeit

Juridiskais pamats: Gesetz über die Landeskreditbank Baden-Württemberg – Förderbank vom 11.11.1998 (Gesetz für Baden-Württemberg (GBl.) vom 18.11.1998, S. 581), zuletzt geändert durch Gesetz vom 11.12.2007 (GBl. vom 14.12.2007, S. 581) in Verbindung mit dem Programmmerkblatt Landwirtschaft - Nachhaltigkeit

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: Tiks piešķirti aizdevumi ar zemu procentu likmi. Paredzamais aizdevumu atbalsta apjoms ir EUR 500 000. Šo finansiālo ieguldījumu sniedz Landwirtschaftliche Rentenbank; L-Bank nesniedz savu finansiālo ieguldījumu.

Atbalsta maksimālā intensitāte: Ne vairāk kā 20 % no attaisnotajām izmaksām. Vienam uzņēmumam piešķirtā maksimālā atbalsta summa nedrīkst pārsniegt EUR 400 000 vienā triju tirdzniecības gadu ilgā periodā. Ja atbalsts kumulējas ar citu valsts finansējumu attiecībā uz vienām un tām pašām attaisnotajām izmaksām, jāievēro Regulā (EK) Nr. 1857/2006 noteiktās robežvērtības.

Īstenošanas datums: Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 20. panta 1. punktā paredzēto termiņu, bet ne agrāk kā 2009. gada 2. janvārī.

Atbalsta shēmas ilgums: Līdz 2014. gada 30. jūnijam.

Atbalsta mērķis: Atbalsts MVU, kas darbojas lauksaimniecības produktu primārajā ražošanā saskaņā ar EK līguma I pielikumu (izņemot zivsaimniecību un akvakultūru), sniedzot atbalstu ieguldījumiem lauksaimniecības produktu primārajā ražošanā. Ieguldījumi dabiskās vides aizsardzībā un uzlabošanā vai higiēnas apstākļu un dzīvnieku labturības standartu uzlabošanā. Ieguldījumi produkcijas kvalitātes uzlabošanā (Regulas (EK) Nr. 1857/2006 4. pants). Attaisnotās izmaksas ir a) nekustamo īpašumu celtniecība, iegāde vai labiekārtošana, b) iekārtu un aprīkojuma pirkšana vai pirkumnoma, tostarp datoru programmatūras iegāde, nepārsniedzot pamatlīdzekļu tirgus vērtību vai c) vispārējās izmaksas, kas saistītas ar a) un b) punktā minētajiem izdevumiem, piemēram, arhitektu, inženieru un konsultantu atalgojums, priekšizpētes veikšana. Ir nodrošināts, ka atbalsts netiek piešķirts, ja tiek pārkāpti aizliegumi vai ierobežojumi, ko paredz Padomes regulas, ar kurām izveido tirgus kopīgās organizācijas, pat tad, ja šādi aizliegumi un ierobežojumi attiecas tikai uz Kopienas atbalstu.

Attiecīgā(-s) nozare(-s): Lauksaimniecība, vīnkopība, dārzkopība.

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Landeskreditbank Baden-Württemberg – Förderbank

Postfach 10 29 43

70025 Stuttgart

DEUTSCHLAND

Tīmekļa vietne: www.l-bank.de/landwirtschaft-nachhaltigkeit

Cita informācija: —

Atbalsta numurs: XA 435/08

Dalībvalsts: Spānija

Reģions: Castilla y León (provincia de Salamanca).

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Subvenciones dirigidas a las Denominaciones de Origen, Indicaciones Geográficas Protegidas, Asociaciones con Marca de Garantía, Asociaciones de Vinos de Calidad Producidos en Región Determinada de la provincia de Salamanca y a las entidades asociativas que promuevan el reconocimiento de alguna de estas figuras de calidad, anualidad 2009

Juridiskais pamats: Proyecto de bases reguladoras de la convocatoria de subvenciones dirigidas a a las Denominaciones de Origen, Indicaciones Geográficas Protegidas, Asociaciones con Marca de Garantía, Asociaciones de Vinos de Calidad Producidos en Región Determinada de la provincia de Salamanca y a las entidades asociativas que promuevan el reconocimiento de alguna de estas figuras de calidad, anualidad 2009.

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie 2009. gada izdevumi ir EUR 60 000 (sešdesmit tūkstoši euro).

Atbalsta maksimālā intensitāte: Dotāciju maksimālā summa nedrīkst pārsniegt 50 % vai (atkarībā no katra konkrētā gadījuma) 70 % no attaisnotajiem izdevumiem, vai EUR 12 000 vienam pretendentam

Īstenošanas datums: No dienas, kad atbrīvojuma pieprasījuma reģistrācijas numurs publicēts Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 2009. gada 31. decembrim

Atbalsta mērķis: Dotāciju mērķis ir veicināt Salamankas (Salamanca) provinces tādu lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību, kam ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums, aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, garantētas tradicionālās īpatnības vai vīnus, kuriem ir noteiktā reģionā ražota kvalitatīva vīna statuss.

Šo atbalsta shēmu īsteno saskaņā ar 14. un 15. pantu Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulas (EK) Nr. 1857/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu.

Par atbilstīgiem pasākumiem uzskata dalību Salamankas provinces pārvaldes iestādes (Diputación de Salamanca) rīkotajos gadatirgos vai pārtikas ražotāju gadatirgos, kuros piedalās Salamankas provinces pārvalde, pētījumu izstrādi, kas sekmē kvalitātes marķējuma atzīšanu vai to produktu kvalitātes uzlabošanu, kam ir kvalitātes marķējums, kā arī pasākumus, kas veicina pārtikas kvalitāti.

Par attaisnotiem uzskata šādus izdevumus.

1.	Reģistrāciju, vietas un stendu nomu, drošību, stenda dežurantiem un dalības maksu;

2.	Publikācijām par pasākumu;

3.	Ceļa izdevumiem.

1.	Pētījumiem, kuru mērķis ir Salamankas provincē ražotu lauksaimniecības produktu kvalitātes marķējuma (cilmes vietas nosaukums, aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, garantijas marķējums vai noteiktā reģionā ražotu kvalitatīvu vīnu statuss) koncepcijas un atzīšanas nodrošināšana;

2.	Citiem pētījumiem, kuru mērķis ir uzlabot to Salamankas provincē ražoto produktu kvalitāti, kuriem jau ir kāds no iepriekšējā punktā minētajiem kvalitātes marķējumu veidiem.

1.	Piedaloties valsts mēroga gadatirgos — izdevumus, kas saistīti ar vietas un stendu nomu, drošību, stenda dežurantiem, dalības maksu, ceļa izmaksām un pasākumam veltītām publikācijām;

2.	Izstādot kvalitatīvus produktus valsts un provinču mēroga pasākumos, dotēt atļauts tikai izdevumus, kas saistīti ar izstādīšanas telpu un aprīkojuma nomu, ceļa izmaksām un pasākumam veltītām publikācijām;

3.

Izdevumus, kas saistīti ar publikācijām, piemēram, katalogiem vai tīmekļa vietnēm, kuras sniedz informāciju par noteikta reģiona vai noteikta produkta ražotājiem, ar noteikumu, ka informācija un tās pasniegšanas veids ir neitrāls un visiem attiecīgajiem ražotājiem ir vienādas iespējas tikt atspoguļotiem šādā publikācijā.

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lauksaimniecības pārtikas produktu ražošanas nozare

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Excma. Diputación Provincial de Salamanca.

C/Felipe Espino n o 1

37002 Salamanca

ESPAÑA

Tīmekļa vietne: http://www.lasalina.es/areas/eh//ProyConvocatorias/2009/ Denominaciones.pdf

Cita informācija: Dotācijas ir saderīgas ar jebkurām citām dotācijām, atbalstu, līdzekļiem vai ieņēmumiem, ko dotētajam pasākumam piešķir jebkura valsts vai Eiropas Savienības iestāde vai valsts vai privāta struktūra, vai starptautiska organizācija. Ja pretendentam šim pašam mērķim ir piešķirtas citas dotācijas, kas nav saderīgas ar Salamankas pārvaldes iestādes piešķirtajām dotācijām, piemēro 33. pantu Spānijas Karaļa 2006. gada 21. jūlija dekrētā Nr. 887/2006, kas nosaka sīki izstrādātus Vispārīgā dotāciju likuma īstenošanas noteikumus.

Tomēr pārvaldes iestādes piešķirto dotāciju summa — atsevišķi vai kopā ar citām dotācijām, atbalstu, līdzekļiem vai ieņēmumiem — nedrīkst pārsniegt dotētā pasākuma izmaksas.

Dotācijas nav saderīgas arī ar citām pārvaldes iestādes piešķirtām (vai nu tieši vai konkursa kārtībā) pasākuma dotācijām, atbalstu, līdzekļiem vai ieņēmumiem, kas aptver tos pašus attaisnotos izdevumus.

XA numurs: XA 439/08

Dalībvalsts: Itālija

Reģions: Provincia autonoma di Bolzano

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Criteri e modalità relativi alla concessione di aiuti per l'assistenza tecnica in agricoltura

Juridiskais pamats: Articolo 4, comma 1, lettera p) della legge provinciale 14 dicembre 1998, n. 11, e successive modifiche

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: 3 miljoni euro

Atbalsta maksimālā intensitāte: 100 %

Īstenošanas datums:

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums:

Atbalsta mērķis: Tehniskās palīdzības sniegšana lauksaimniecības nozarē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. pantu

Attiecīgā(-s) nozare(-s): Dzīvnieku un augu izcelsmes produktu ražošana kopumā

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Ripartizione provinciale agricoltura,

Via Brennero, 6

39100 Bolzano

ITALIA

Tīmekļa vietne: http://www.egov.bz.it/DownloadAttachment.aspx?id=1013721

Cita informācija: —

Atbalsta numurs: XA 440/08

Dalībvalsts: Spānija

Reģions: Castilla-La Mancha

Atbalsta shēmas nosaukums: Ayudas para la integración cooperativa sin vinculación patrimonial

Juridiskais pamats: Convocatorias de ayudas para las cooperativas agrarias:

Orden de 8/6/2000 de la Consejería de Agricultura y Medio Ambiente por la que se establecen los programas de fomento de la calidad agroalimentaria en Castilla-La Mancha (FOCAL 2000) programa 1 cooperativismo agrario

Orden de de la Consejería de Agricultura y Desarrollo Rural, por la que se aprueban las bases reguladoras de las ayudas para la mejora de las estructuras asociativas agrarias en Castilla-La Mancha y se convocan dichas ayudas para el año 2009.

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: Kopsumma: EUR 50 000

Atbalsta maksimālā intensitāte: 80 % no attaisnotajām izmaksām:

uzņēmuma dibināšanas izmaksas,

administratīvā personāla izmaksas,

biroja aprīkojuma iegādes izmaksas (tai skaitā datortehnika un programmatūra),

vispārējās izmaksas, kā arī juridiskie un administratīvie izdevumi.

Īstenošanas datums: No dienas, kad Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē publicēts attiecīgā atbrīvojuma pieprasījuma reģistrācijas numurs.

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 2013. gada 31. decembrim

Atbalsta mērķis: Ražotāju grupas (Regulas (EK) Nr. 1857/2006 9. pants)

Attiecīgā(-s) nozare(-s): Lauksaimniecība, lopkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Consejería de Agricultura y Desarrollo Rural,

C/ Pintor Matías Moreno, no 4,

45004 Toledo

Tīmekļa vietne: Pagaidu: http://www.jccm.es/agricul/paginas/ayudas/cooperativismo/cooperativismo.htm, bet pēc publicēšanas skatīt www.jccm.es/cgi-bin/docm.php3

---

22.4.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/21

---

PAZIŅOJUMS PAR ATKLĀTIEM KONKURSIEM

EPSO/AD/166/09 un EPSO/AD/167/09

2009/C 93/06

Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) rīko atklātos konkursus

EPSO/AD/166/09 bulgāru valodas tulkotāju (AD 5) pieņemšanai darbā,

EPSO/AD/167/09 rumāņu valodas tulkotāju (AD 5) pieņemšanai darbā.

Paziņojums par konkursiem ir publicēts Oficiālā Vēstneša C sērijā 93 A 2009. gada 22. aprīlī tikai bulgāru un rumāņu valodā.

Papildu informācija atrodama EPSO tīmekļa vietnē http://eu-careers.eu

---

22.4.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/22

---

Paziņojums par procedūras sākšanu saistībā ar to antidempinga pasākumu daļēju starpposma pārskatīšanu, kurus piemēro Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izcelsmes ferosilīcija importam

2009/C 93/07

Komisija ir saņēmusi pieprasījumu par daļēju starpposma pārskatīšanu atbilstīgi Padomes 1995. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), 11. panta 3. punktam.

1.   Pārskatīšanas pieprasījums

Pieprasījumu iesniedza Silmak DOOEL (“pieprasījuma iesniedzējs”), ražotājs eksportētājs no Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas.

Pārskatīšana notiks tikai attiecībā uz dempinga pārbaudi, ciktāl tas skar pieprasījuma iesniedzēju.

2.   Ražojums

Ražojums, par kuru notiek pārskatīšana, ir Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izcelsmes ferosilīcijs (“attiecīgais ražojums”), ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 7202 21 00, 7202 29 10 un 7202 29 90. Šie KN kodi ir norādīti vienīgi informācijai.

3.   Spēkā esošie pasākumi

Pašlaik spēkā esošie pasākumi ir galīgais antidempinga maksājums, kas noteikts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 172/2008 (2), par inter alia Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izcelsmes ferosilīcija importu.

4.   Pārskatīšanas pamatojums

Pieprasījums saskaņā ar 11. panta 3. punktu ir sagatavots, balstoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegtiem prima facie pierādījumiem par to, ka ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem tika noteikti spēkā esošie pasākumi, un ka šīs izmaiņas ir ilglaicīgas.

Pieteikuma iesniedzējs ir sniedzis prima facie pierādījumus tam, ka pasākuma turpmāka piemērošana, lai neitralizētu dempingu, pašreizējā līmenī vairs nav nepieciešama. Salīdzinājums starp pieprasījuma iesniedzēja aplēsto normālo vērtību un tā eksporta cenām uz Kopienu norāda, ka dempinga starpība šķiet ievērojami mazāka, nekā pašreizējais pasākuma līmenis.

No iepriekš minētā izriet, ka turpmāk, lai neitralizētu dempingu, nav nepieciešams piemērot pašreizējā līmeņa pasākumus, kas balstījās uz agrāk noteikto dempinga līmeni.

5.   Dempinga noteikšanas procedūra

Komisija, apspriedusies ar padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi tam, lai pamatotu daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu, ar šo sāk pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

Izmeklēšanā attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju novērtēs vajadzību turpināt, atcelt vai grozīt spēkā esošos pasākumus.

Ja tiek konstatēts, ka pasākumi attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju ir jāatceļ vai jāgroza, var rasties vajadzība grozīt maksājuma likmi, ko patlaban piemēro attiecīgā ražojuma importam no uzņēmumiem, kas nav individuāli minēti Regulas (EK) Nr. 172/2008 1. pantā.

a)   Anketas

Lai iegūtu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu izmeklēšanā, Komisija nosūtīs anketas pieprasījuma iesniedzējam un attiecīgās eksportētājvalsts iestādēm. Šai informācijai un apstiprinošiem pierādījumiem jānonāk Komisijā šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunktā noteiktajā termiņā.

b)   Informācijas vākšana un uzklausīšana

Ar šo visas ieinteresētās personas ir aicinātas izteikt viedokli, iesniegt informāciju, kas nav iekļauta anketā, un apstiprinošus pierādījumus. Šai informācijai un apstiprinošiem pierādījumiem jānonāk Komisijā šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunktā noteiktajā termiņā.

Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās to pieprasa, norādot konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa. Šis pieprasījums jāiesniedz šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunktā noteiktajā termiņā.

6.   Termiņi

a)   Termiņš, kurā ieinteresētajām personām jāpiesakās, jāsniedz atbildes uz anketas jautājumiem un visa pārējā informācija

Lai izmeklēšanā ņemtu vērā sniegto informāciju, visām ieinteresētajām personām 40 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav noteikts citādi, jāpiesakās Komisijā, jādara zināms savs viedoklis un jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem vai jebkura cita informācija. Jāpievērš uzmanība tam, ka vairuma pamatregulā noteikto procesuālo tiesību īstenošana ir atkarīga no tā, vai ieinteresētā persona piesakās iepriekš minētajā termiņā.

b)   Uzklausīšana

Visas ieinteresētās personas tajā pašā 40 dienu termiņā var arī pieprasīt, lai Komisija tās uzklausītu.

7.   Rakstiski iesniegta informācija, atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste

Visai ieinteresēto personu iesniegtajai informācijai jābūt rakstiskai (nevis elektroniskai, ja vien nav noteikts citādi), tajā jānorāda ieinteresētās personas vārds vai nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs. Visai rakstiski iesniegtajai informācijai, tostarp šajā paziņojumā pieprasītajai informācijai, atbildēm uz anketas jautājumiem un sarakstei, ko ieinteresētās personas veic konfidenciāli, jābūt ar norādi “Limited” (3), un saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu šiem dokumentiem pievieno nekonfidenciālu versiju ar norādi “For Inspection By Interested Parties”.

Komisijas adrese sarakstei:

European Commission

Directorate General for Trade

Directorate H

Birojs: N-105 4/92

B-1049 Brussels

Fakss: (32-2) 295 65 05

8.   Nesadarbošanās

Gadījumos, kad kāda ieinteresētā persona atsakās sniegt nepieciešamo informāciju vai neiesniedz to termiņā, vai arī ievērojami traucē izmeklēšanu, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu var izdarīt pozitīvus vai negatīvus secinājumus, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

Ja konstatē, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepareizu vai maldinošu informāciju, šo informāciju neņem vērā un saskaņā ar pamatregulas 18. pantu var izmantot pieejamos faktus. Ja kāda ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un ir izmantoti pieejamie fakti, rezultāts attiecībā uz minēto personu var būt nelabvēlīgāks nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

9.   Izmeklēšanas grafiks

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 5. punktu izmeklēšana tiks pabeigta 15 mēnešu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

10.   Personas datu apstrāde

Jāņem vērā, ka šajā izmeklēšanā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (4).

11.   Uzklausīšanas amatpersona

Jānorāda, ka gadījumā, ja ieinteresētās personas uzskata, ka tām radušās grūtības īstenot savas tiesības uz aizstāvību, tās var pieprasīt Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas iejaukšanos. Tā darbojas kā vidutājs starp ieinteresētajām personām un Komisijas dienestiem, vajadzības gadījumā piedāvājot būt par vidutāju procedūras jautājumos, kas skar to interešu aizstāvību lietas izskatīšanā, īpaši jautājumos par pieeju lietai, konfidencialitāti, termiņu pagarināšanu un viedokļu rakstisku un/vai mutisku iesniegšanu. Papildu informāciju un kontaktinformāciju ieinteresētās personas var atrast uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/trade).

---

(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.

(2)  OV L 55, 28.2.2008., 6. lpp.

(3)  Tas nozīmē, ka dokuments paredzēts tikai iekšējai lietošanai. Tas ir aizsargāts saskaņā ar 4. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.). Tas ir konfidenciāls dokuments saskaņā ar pamatregulas 19. pantu un 6. pantu PTO Nolīgumā par VVTT 1994 VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums).

(4)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

---

22.4.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/25

---

Labojums Pranešimas, skirtas asmeniui, įtrauktam į sąrašą, nurodytą Tarybos reglamento (EB) Nr. 881/2002, nustatančio tam tikras specialias ribojančias priemones, taikomas tam tikriems asmenims ir subjektams, susijusiems su Usama bin Ladenu, Al-Qaida tinklu ir Talibanu, 2, 3 ir 7 straipsniuose, pagal Komisijos reglamentą (EB) Nr. 265/2009

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 78, 2009. gada 1. aprīlis )

2009/C 93/09

Šis teksts atceļ un aizstāj to tekstu, kas publicēts 7. lappusē:

---

(1)  OV L 139, 29.5.2002., 4. lpp. Kopējā nostājā jaunākie grozījumi izdarīti ar Kopējo nostāju 2003/140/KĀDP (OV L 53, 28.2.2003., 62. lpp.).

(2)  OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp.

(3)  OV L 113, 24.5.2008., 15. lpp.

(4)  Regulas 2.a pants tajā iekļauts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2003 (OV L 82, 29.3.2003., 1. lpp.).

(5)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.”

---