31.3.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 75/1

---

KOPĒJĀ NOSTĀJA (EK) Nr. 10/2009,

ko Padome pieņēmusi 2009. gada 9. janvārī

nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2009 (… gada … …), ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/C 75 E/01)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)	Komisijas 2007. gada 10. janvāra Paziņojumā “Enerģētikas politika Eiropai” uzsvērts, cik svarīgi ir pabeigt elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējā tirgus izveidi. Lai sasniegtu šo mērķi, svarīgs uzdevums ir pilnveidot regulatīvo vidi Kopienas līmenī.

(2)

Ar Komisijas Lēmumu 2003/796/EK (4) izveidoja neatkarīgu padomdevēju grupu elektroenerģijas un gāzes jomā — Eiropas Elektroenerģijas un gāzes regulatoru grupu (“ERGEG”) — kuras mērķis ir sekmēt apspriedes, koordināciju un sadarbību starp dalībvalstu regulatīvajām iestādēm un starp šīm iestādēm un Komisiju, lai konsolidētu elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējo tirgu. Minētās grupas sastāvā ir pārstāvji no valstu regulatīvajām iestādēm, kas izveidotas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/54/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/55/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (6).

(3)

Kopš ERGEG izveides tās veiktais darbs ir pozitīvi ietekmējis elektroenerģijas un gāzes iekšējā tirgus attīstību. Taču nozare ir vispārēji atzinusi un ERGEG ir ierosinājusi, ka valstu regulatīvo iestāžu brīvprātīgajai sadarbībai būtu jānotiek Kopienas struktūrā ar skaidri noteiktām pilnvarām un tiesībām vairākos konkrētos gadījumos pieņemt atsevišķus regulatīvus lēmumus.

(4)	Eiropadome 2007. gada martā aicināja Komisiju ierosināt pasākumus valstu regulatoru neatkarīga sadarbības mehānisma izveidei.

(5)

Pamatojoties uz ietekmes novērtējumu, kurā tika izskatīti centralizētai struktūrai vajadzīgie resursi, tika secināts, ka neatkarīgai centralizētai struktūrai, salīdzinot ar citiem iespējamiem risinājumiem, ir vairākas priekšrocības ilgtermiņā. Tāpēc būtu jāizveido Energoregulatoru sadarbības aģentūra (“Aģentūra”).

(6)

Aģentūrai būtu jānodrošina, lai regulatīvās funkcijas, ko valstu regulatīvās iestādes veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/…/EK (… gada …) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/…/EK (… gada …) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (7), tiek atbilstīgi koordinētas un vajadzības gadījumā papildinātas Kopienas līmenī. Tāpēc jānodrošina Aģentūras neatkarība, tehniskās un regulatīvās iespējas, darbības pārredzamība un efektivitāte.

(7)

Aģentūrai būtu jāuzrauga pārvades sistēmas operatoru reģionālā sadarbība elektroenerģijas un gāzes nozarēs, kā arī elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru Eiropas tīklam (“elektroenerģijas PSOET”) un gāzes pārvades sistēmas operatoru Eiropas tīklam (“gāzes PSOET”) uzticēto uzdevumu izpilde. Aģentūras iesaistīšanās ir būtiska, lai nodrošinātu pārvades sistēmas operatoru sadarbības efektivitāti un pārredzamību elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējo tirgu labā.

(8)

Aģentūrai ir liela nozīme, izstrādājot nesaistošas galvenās pamatnostādnes, kuras jāņem vērā tīkla kodeksos. Tāpat, atbilstīgi Aģentūras mērķim, tai būtu jāpiedalās tīkla kodeksu pārskatīšanā (gan izstrādes, gan grozīšanas posmā), lai nodrošinātu to atbilstību nesaistošajām galvenajām pamatnostādnēm, pirms Aģentūra iesaka Komisijai tos pieņemt.

(9)

Ir lietderīgi izveidot struktūru, kurā valstu regulatīvās iestādes varētu sadarboties. Šai struktūrai būtu jāveicina elektroenerģijas un gāzes iekšējā tirgus tiesību aktu saskanīga piemērošana visā Kopienā. Situācijās, kas attiecas uz vairāk nekā vienu dalībvalsti, Aģentūrai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt atsevišķus lēmumus. Ar attiecīgiem nosacījumiem šīm pilnvarām būtu jāattiecas uz tehniskiem jautājumiem, uz regulējumu elektroenerģijas un gāzes infrastruktūrai, kas savieno vai var savienot vismaz divas dalībvalstis, un — kā uz galējo līdzekli — uz jaunu elektroenerģijas starpsavienojumu un jaunas gāzes infrastruktūras, kas atrodas vairāk nekā vienā dalībvalstī, atbrīvojumiem no iekšējā tirgus noteikumiem.

(10)

Tā kā Aģentūrai ir pārskata informācija par valstu regulatīvajām iestādēm, tai būtu jākonsultē Komisija par tirgus regulēšanas jautājumiem. Būtu arī jāparedz, ka Aģentūra informē Komisiju, ja konstatē, ka pārvades sistēmas operatoru sadarbībai nav vajadzīgo rezultātu, vai ja valsts regulatīvā iestāde, kuras lēmums neatbilst pamatnostādnēm, atbilstīgi neņem vērā Aģentūras atzinumu.

(11)	Būtu arī jāparedz iespēja Aģentūrai izdot nesaistošas pamatnostādnes, palīdzot regulatīvajām iestādēm un tirgus dalībniekiem apmainīties ar labāko praksi.

(12)	Aģentūras struktūra būtu jāpielāgo enerģijas tirgus regulēšanas īpašajām vajadzībām. Jo īpaši jāņem vērā valstu regulatīvo iestāžu īpašās funkcijas un vajadzība pēc neatkarības.

(13)

Administratīvajai valdei būtu jāpiešķir pilnvaras, kas vajadzīgas, lai noteiktu budžetu, pārbaudītu tā izlietojumu, sagatavotu iekšējos noteikumus, pieņemtu finanšu noteikumus un ieceltu direktoru. Atjaunojot Administratīvās valdes locekļus, ko ieceļ Padome, būtu jāizmanto rotācijas sistēma, tādējādi laika gaitā nodrošinot dalībvalstu līdzsvarotu dalību.

(14)

Aģentūrai būtu jāpiešķir vajadzīgās pilnvaras, lai efektīvi un, galvenais, neatkarīgi veiktu regulatīvās funkcijas. Regulatīvo iestāžu neatkarība ir ne vien labas pārvaldības pamatprincips, bet arī tirgus stabilitātes priekšnoteikums. Tāpēc, neierobežojot tās locekļu tiesības rīkoties atbilstīgo valsts iestāžu vārdā, Regulatoru valdei būtu jādarbojas neatkarīgi no tirgus interesēm, un tā neprasa un nepieņem norādījumus no dalībvalstu valdībām, Komisijas vai citām publiskām vai privātām struktūrām.

(15)

Saistībā ar Aģentūras lēmumu pieņemšanas pilnvarām procesuālas vienkāršības labad ieinteresētajām pusēm būtu jānodrošina pārsūdzības iespējas Apelācijas valdē, kam vajadzētu būt Aģentūras sastāvā, bet neatkarīgai no Aģentūras administratīvās un regulatīvās struktūras. Lai nodrošinātu nepārtrauktību, ieceļot vai atjaunojot Apelācijas valdes locekļus, būtu jāļauj daļēji mainīt minētās valdes sastāvu.

(16)

Aģentūras finansējumu galvenokārt vajadzētu veidot Eiropas Savienības vispārējam budžetam, pakalpojuma maksām un brīvprātīgām iemaksām. Jo īpaši Aģentūras rīcībā arī turpmāk vajadzētu būt resursiem, ko kopējos līdzekļos sadarbībai Kopienas mērogā iegulda regulatīvās iestādes. Attiecībā uz visām subsīdijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, būtu jāturpina piemērot Kopienas budžeta procedūra. Turklāt Revīzijas palātai būtu jāveic grāmatvedības revīzija saskaņā ar 91. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (2002. gada 19. novembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8).

(17)

Aģentūrai būtu vajadzīgi augsti profesionāli darbinieki. Jo īpaši Aģentūrai būtu noderīgas valstu regulatīvo iestāžu, Komisijas un dalībvalstu norīkotu darbinieku zināšanas un pieredze. Uz Aģentūras darbiniekiem būtu jāattiecas Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem un Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībai (turpmāk, attiecīgi, “Civildienesta noteikumi” un “Nodarbināšanas kārtība”), kā noteikts Regulā (EEK, Euratom, ECSC) Nr. 259/68 (9), kā arī noteikumiem, kurus Eiropas Kopienas iestādes ir kopīgi pieņēmušas, lai piemērotu iepriekšminētos. Administratīvajai valdei, vienojoties ar Komisiju, būtu jāpieņem attiecīgie īstenošanas pasākumi.

(18)	Aģentūrai būtu jāpiemēro vispārējie noteikumi par publisku piekļuvi Kopienas iestāžu dokumentiem. Administratīvajai valdei būtu jānosaka praktiski pasākumi komerciāli svarīgas informācijas un personas datu aizsardzībai.

(19)	Valstīm, kas nav Kopienas dalībvalstis, vajadzētu būt iespējai piedalīties Aģentūras darbā saskaņā ar Kopienas noslēgtiem attiecīgiem nolīgumiem.

(20)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (10).

(21)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt vajadzīgās pamatnostādnes gadījumiem, kad Aģentūra kļūst kompetenta lemt par noteikumiem un nosacījumiem attiecībā piekļuvi pārrobežu infrastruktūrai un tās darbības drošību. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(22)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi — proti, valstu regulatīvo iestāžu sadarbību Kopienas līmenī — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Izveide un tiesiskais statuss

1. pants

Izveide

1.   Ar šo regulu tiek izveidota Energoregulatoru sadarbības aģentūra (“Aģentūra”).

2.   Aģentūras mērķis ir palīdzēt Direktīvas 2009/…/EK 34. pantā un Direktīvas 2009/…/EK 38. pantā minētajām regulatīvajām iestādēm Kopienas līmenī īstenot dalībvalstīs veiktās regulatīvās funkcijas un, vajadzības gadījumā, koordinēt to darbību.

3.   Līdz Aģentūras telpu sagatavošanai Aģentūra izmantos Komisijas telpas.

2. pants

Juridiskais statuss

1.   Aģentūra ir Kopienas struktūra un tiesību subjekts.

2.   Visās dalībvalstīs Aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko attiecīgās valsts tiesību akti piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tā var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

3.   Aģentūru pārstāv tās direktors.

3. pants

Sastāvs

Aģentūrā ir:

a)	Administratīvā valde, kas pilda 12. pantā izklāstītos uzdevumus;

b)	Regulatoru valde, kas pilda 14. pantā izklāstītos uzdevumus;

c)	direktors, kas pilda 16. pantā izklāstītos uzdevumus;

d)	Apelācijas valde, kas pilda 18. pantā izklāstītos uzdevumus.

4. pants

Aģentūras dokumenti

Aģentūra var:

a)	sniegt atzinumus un ieteikumus, kas adresēti pārvades sistēmas operatoriem;

b)	sniegt atzinumus, kas adresēti regulatīvajām iestādēm;

c)	sniegt atzinumus un ieteikumus, kas adresēti Komisijai;

d)	pieņemt atsevišķus lēmumus konkrētos gadījumos, kā minēts 7., 8. un 9. pantā.

II NODAĻA

Uzdevumi

5. pants

Vispārējie uzdevumi

Aģentūra pēc Komisijas pieprasījuma vai savas iniciatīvas sniedz Komisijai atzinumu par visiem jautājumiem, kas saistīti ar tās izveides mērķiem.

6. pants

Uzdevumi saistībā ar pārvades sistēmas operatoru sadarbību

1.   Aģentūra sniedz Komisijai atzinumu par elektroenerģijas PSOET statūtu projektu, locekļu sarakstu un reglamenta projektu, kā noteikts 5. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. …/2009 (… gada …) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā (7), un par gāzes PSOET statūtu projektu, locekļu sarakstu un reglamenta projektu, kā noteikts 5. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. …/2009 (… gada …) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem (7).

2.   Aģentūra uzrauga to, kā elektroenerģijas PSOET veic Regulas (EK) Nr. …/2009 9. pantā paredzētos uzdevumus un gāzes ENSTO — Regulas (EK) Nr. …/2009 9. pantā paredzētos uzdevumus.

3.   Aģentūra var sniegt atzinumu:

a)	par tīkla kodeksu projektiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. …/2009 8. panta 2. punktu — elektroenerģijas PSOET un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. …/2009 8. panta 2. punktu — gāzes PSOET;

b)	par gada darba programmu projektiem un nesaistošo 10 gadu tīkla attīstības plānu projektiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. …/2009 9. panta 2. punkta pirmo daļu — elektroenerģijas PSOET un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. …/2009 9. panta 2. punkta pirmo daļu — gāzes PSOET.

4.   Aģentūra sniedz pienācīgi pamatotu atzinumu, kā arī ieteikumus elektroenerģijas PSOET, gāzes PSOET un Komisijai, ja uzskata, ka gada darba programmas projekts vai nesaistošā 10 gadu tīkla attīstības plāna projekts, kas iesniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. …/2009 9. panta 2. punkta otro daļu un Regulas (EK) Nr. …/2009 9. panta 2. punkta otro daļu, neveicina diskriminācijas novēršanu, efektīvu konkurenci un tirgus efektīvu darbību vai to pārrobežu savstarpēju savienojumu pietiekamu daudzumu, kas pieejami trešajām personām.

Aģentūra iesniedz Komisijai nesaistošo galveno pamatnostādņu projektu, kad tas nepieciešams saskaņā ar Regulas (EK) Nr. …/2009 6. panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. …/2009 6. panta 2. punktu. Aģentūra pārskata nesaistošo galveno pamatnostādņu projektu un to atkārtoti iesniedz Komisijai, kad tas nepieciešams saskaņā ar Regulas (EK) Nr. …/2009 6. panta 4. punktu un Regulas (EK) Nr. …/2009 6. panta 4. punktu.

Aģentūra sniedz elektroenerģijas PSOET un gāzes PSOET pamatotu atzinumu par tīkla kodeksu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. …/2009 6. panta 7. punktā un Regulas (EK) Nr. …/2009 6. panta 7. punktā.

Aģentūra iesniedz Komisijai tīkla kodeksu un var ieteikt to pieņemšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. …/2009 6. panta 9. punktu un Regulas (EK) Nr. …/2009 6. panta 9. punktu. Aģentūra sagatavo un iesniedz Komisijai tīkla kodeksa projektu, kad tas nepieciešams saskaņā ar Regulas (EK) Nr. …/2009 6. panta 10. punktu un Regulas (EK) Nr. …/2009 6. panta 10. punktu.

5.   Aģentūra sniedz Komisijai pienācīgi pamatotu atzinumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. …/2009 9. panta 1. punktu un Regulas (EK) Nr. …/2009 9. panta 1. punktu, ja elektroenerģijas PSOET vai gāzes PSOET nav ieviesis tīkla kodeksu, kas izstrādāts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. …/2009 8. panta 2. punktam un Regulas (EK) Nr. …/2009 8. panta 2. punktam, vai tīkla kodeksu, kas izstrādāts saskaņā ar minēto regulu 6. panta 1. līdz10. punktu, taču kuru Komisija nav pieņēmusi saskaņā ar minēto regulu 6. panta 11. punktu.

6.   Aģentūra uzrauga un analizē to, kā tiek īstenoti tīkla kodeksi un Komisijas pieņemtās pamatnostādnes, kā noteikts Regulas (EK) Nr. …/2009 6. panta 11. punktā un Regulas (EK) Nr. …/2009 6. panta 11. punktā, un to iespaidu uz tādu spēkā esošo noteikumu saskaņošanu, kuru mērķis ir tirgus integrācijas veicināšana, kā arī uz diskriminācijas novēršanu, efektīvu konkurenci un tirgus efektīvu darbību, un iesniedz ziņojumu Komisijai.

7.   Aģentūra uzrauga pārvades sistēmas operatoru reģionālo sadarbību, kā minēts Regulas (EK) Nr. …/2009 12. pantā un Regulas (EK) Nr. …/2009 12. pantā, un šās sadarbības rezultātus pienācīgi ņem vērā, izstrādājot savus atzinumus, ieteikumus un lēmumus.

7. pants

Uzdevumi saistībā ar valstu regulatīvajām iestādēm

1.   Aģentūra pieņem atsevišķus lēmumus par tehniskiem jautājumiem, ja šādi lēmumi ir paredzēti Direktīvā 2009/…/EK, Direktīvā 2009/…/EK, Regulā (EK) Nr. …/2009 vai Regulā (EK) Nr. …/2009.

2.   Aģentūra var saskaņā ar darba programmu vai pēc Komisijas pieprasījuma pieņemt nesaistošas pamatnostādnes, lai palīdzētu regulatīvajām iestādēm un tirgus dalībniekiem apmainīties ar informāciju par labāko praksi.

3.   Aģentūra veicina sadarbību starp valstu regulatīvajām iestādēm un starp regulatīvajām iestādēm reģionālā līmenī un attiecīgi ņem vērā šās sadarbības rezultātus, izstrādājot savus atzinumus, ieteikumus un lēmumus. Ja Aģentūra uzskata, ka ir vajadzīgi saistoši noteikumi par minēto sadarbību, tā Komisijai sagatavo attiecīgus ieteikumus.

4.   Pēc regulatīvās iestādes vai Komisijas pieprasījuma Aģentūra sniedz atzinumu par to, vai regulatīvās iestādes pieņemtais lēmums atbilst pamatnostādnēm, kas minētas Direktīvā 2009/…/EK, Direktīvā 2009/…/EK, Regulā (EK) Nr. …/2009 vai Regulā (EK) Nr. …/2009.

5.   Ja valsts regulatīvā iestāde četros mēnešos no tā saņemšanas dienas nav pienācīgi ņēmusi vērā 4. punktā minēto Aģentūras atzinumu, Aģentūra informē Komisiju.

6.   Ja valsts regulatīvajai iestādei kādā konkrētā gadījumā ir grūtības, piemērojot pamatnostādnes, kas minētas Direktīvā 2009/…/EK, Direktīvā 2009/…/EK, Regulā (EK) Nr. …/2009 vai Regulā (EK) Nr. …/2009, tā var lūgt, lai Aģentūra sniedz atzinumu. Pēc apspriešanās ar Komisiju Aģentūra sniedz atzinumu četros mēnešos pēc šāda lūguma saņemšanas.

7.   Aģentūra saskaņā ar 8. pantu lemj par noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi elektroenerģijas un gāzes infrastruktūrai, kas savieno vai varētu savienot vismaz divas dalībvalstis (turpmāk “pārrobežu infrastruktūra”), un darbības drošību šajā infrastruktūrā.

8. pants

Uzdevumi saistībā ar noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi pārrobežu infrastruktūrai un tās darbības drošību

1.   Attiecībā uz pārrobežu infrastruktūru par tādiem regulatīviem jautājumiem, kas ir valstu regulatīvo iestāžu kompetencē, tostarp, piemēram, par noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi un darbības drošību, Aģentūra pieņem lēmumu vienīgi šādos gadījumos:

a)	ja kompetentās valstu regulatīvās iestādes nav varējušas panākt vienošanos sešos mēnešos pēc dienas, kad šī lieta bija iesniegta pēdējai no minētajām regulatīvajām iestādēm; vai

b)	pēc kompetentu valstu regulatīvo iestāžu vienota lūguma.

Kompetentās valstu regulatīvās iestādes var kopīgi lūgt, lai uz, ilgākais, sešiem mēnešiem pagarina a) apakšpunktā minēto termiņu.

Gatavojot lēmumu, Aģentūra apspriežas ar valstu regulatīvajām iestādēm un attiecīgajiem pārvades sistēmas operatoriem un ir informēta par visu attiecīgo pārvades sistēmas operatoru priekšlikumiem un apsvērumiem.

2.   Noteikumi un nosacījumi attiecībā uz piekļuvi pārrobežu infrastruktūrai ietver:

a)	jaudu piešķiršanas procedūru;

b)	piešķiršanas termiņus;

c)	iekasētā pārslogojuma nodokļa dalījumu;

d)	infrastruktūras lietotāju maksas, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. …/2009 17. panta 1. punkta d) apakšpunktā un Direktīvas 2009/…/EK 35. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

3.   Ja lieta ir nodota Aģentūrai saskaņā ar 1. punktu, Aģentūra:

a)	sešos mēnešos pēc lietas nodošanas dienas sniedz savu lēmumu;

b)	vajadzības gadījumā var sniegt starpposma lēmumu, lai nodrošinātu, ka tiek aizsargāta attiecīgās infrastruktūras piegādes drošums vai darbības drošība.

4.   Komisija var pieņemt pamatnostādnes gadījumiem, kad Aģentūra kļūst kompetenta lemt par noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi pārrobežu infrastruktūrai un tās darbības drošību. Šos pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

9. pants

Citi uzdevumi

1.   Aģentūra var — kā par galējo līdzekli — lemt par atbrīvojumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. …/2009 17. panta 5. punktā. Tāpat Aģentūra var lemt par atbrīvojumiem, kas paredzēti Direktīvas 2009/…/EK 35. panta 4. punktā, ja attiecīgā infrastruktūra atrodas vairāk nekā vienas dalībvalsts teritorijā.

2.   Pēc Komisijas lūguma Aģentūra sniedz atzinumu par valstu regulatīvo iestāžu sertifikācijas lēmumiem, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. …/2009 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā vai Regulas (EK) Nr. …/2009 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

10. pants

Konsultācijas

Veicot savus uzdevumus, jo īpaši ja tās uzdevumi attiecas uz PSO, Aģentūra plaši un savlaicīgi atklātā un pārskatāmā veidā konsultējas ar tirgus dalībniekiem, pārvades sistēmas operatoriem, patērētājiem, tiešajiem lietotājiem un, vajadzības gadījumā, konkurences iestādēm, neskarot viņu attiecīgo kompetenci.

III NODAĻA

Organizācija

11. pants

Administratīvā valde

1.   Administratīvajā valdē ir seši locekļi. Katram loceklim ir aizstājējs. Vienu locekli un viņa aizstājēju ieceļ Komisija, un piecus locekļus un viņu aizstājējus — Padome. Amata pilnvaru termiņš ir četri gadi, un to var vienreiz atjaunot. Pirmais amata pilnvaru termiņš pusei locekļu un viņu aizstājējiem ir seši gadi.

2.   Administratīvā valde no saviem locekļiem ievēl priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski aizvieto priekšsēdētāju, ja priekšsēdētājs kādu iemeslu dēļ nevar pildīt savas funkcijas. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš ir divi gadi, un to var vienreiz atjaunot. Tomēr priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš vienmēr tiek pārtraukts, kad viņi vairs nav Administratīvās valdes locekļi.

3.   Administratīvās valdes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs. Apspriedēs piedalās Regulatoru valdes priekšsēdētājs vai tās izvirzīts kandidāts un Aģentūras direktors, ja vien Administratīvā valde attiecībā uz direktoru nenolemj citādi. Administratīvā valde uz regulārajām sanāksmēm sanāk vismaz divreiz gadā. Tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, Komisijas pieprasījuma vai vismaz trešdaļas locekļu pieprasījuma. Administratīvā valde var uzaicināt sanāksmēs kā novērotāju piedalīties jebkuru personu, kuras atzinums var būt svarīgs. Administratīvās valdes locekļiem, ievērojot reglamentu, var palīdzēt padomdevēji vai eksperti. Sekretariāta pakalpojumus Administratīvajai valdei nodrošina Aģentūra.

4.   Valde lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, ko veido divas trešdaļas klātesošo valdes locekļu balsu.

5.   Katram loceklim ir viena balss. Administratīvās valdes reglamentā sīkāk nosaka:

a)	balsošanas kārtību, jo īpaši nosacījumus, ar kādiem viens loceklis var darboties cita locekļa vārdā, un — attiecīgā gadījumā — noteikumus par kvorumu;

b)	rotācijas kārtību, kuru piemēro Padomes iecelto Administratīvās valdes locekļu atjaunošanai, lai tādējādi laika gaitā nodrošinātu dalībvalstu līdzsvarotu dalību.

6.   Administratīvās valdes loceklis nav Regulatoru valdes loceklis.

7.   Administratīvās valdes locekļi apņemas darboties neatkarīgi un sabiedrības interesēs. Šādā nolūkā katrs no viņiem iesniedz saistību deklarāciju un interešu deklarāciju, norādot vai nu uz to, ka viņam nav tiešu vai netiešu interešu, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņa neatkarību, vai arī norādot kādu tiešu vai netiešu interesi, kuru varētu uzskatīt par tādu, kas ietekmē viņa neatkarību. Šādas rakstiskas deklarācijas publisko katru gadu.

12. pants

Administratīvās valdes uzdevumi

1.   Administratīvā valde, apspriedusies ar Regulatoru valdi un saskaņā ar 14. panta 2. punktu saņēmusi tās pozitīvu atzinumu, ieceļ direktoru saskaņā ar 15. panta 2. punktu.

2.   Administratīvā valde oficiāli ieceļ Regulatoru valdes locekļus saskaņā ar 13. panta 1. punktu.

3.   Administratīvā valde oficiāli ieceļ Apelācijas valdes locekļus saskaņā ar 17. panta 1. punktu.

4.   Administratīvā valde nodrošina, ka Aģentūra veic savus uzdevumus un pilda pienākumus, kas tai uzticēti saskaņā ar šo regulu.

5.   Administratīvā valde, apspriedusies ar Komisiju, katru gadu līdz 30. septembrim un pēc Regulatoru valdes apstiprinājuma saņemšanas saskaņā ar 14. panta 3. punktu pieņem Aģentūras nākamā gada darba programmu un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Darba programmu pieņem, neskarot ikgadējo budžeta procedūru, un to publisko.

6.   Administratīvā valde pieņem un, vajadzības gadījumā, pārskata daudzgadu plānu. Pārskatīšanas pamatā ir neatkarīga ārējā eksperta novērtējuma ziņojums, kas sagatavots pēc Administratīvās valdes pieprasījuma. Šos dokumentus publisko.

7.   Administratīvā valde īsteno budžeta pilnvaras saskaņā ar 20. līdz 23. pantu.

8.   Administratīvā valde pēc vienošanās ar Komisiju lemj par to, vai pieņemt novēlējumus, dāvinājumus vai dotācijas no citiem Kopienas avotiem un brīvprātīgas iemaksas no dalībvalstīm vai to regulatīvajām iestādēm. Atzinumā, ko Administratīvā valde sniedz saskaņā ar 23. panta 5. punktu, skaidri norāda šajā punktā uzskaitītos finansējuma avotus.

9.   Administratīvā valde, konsultējoties ar Regulatoru valdi, īsteno disciplināras pilnvaras attiecībā uz direktoru.

10.   Administratīvā valde vajadzības gadījumā izstrādā Aģentūras personālpolitiku saskaņā ar 27. panta 2. punktu.

11.   Administratīvā valde saskaņā ar 29. pantu pieņem īpašus noteikumus par tiesībām piekļūt Aģentūras dokumentiem.

12.   Pamatojoties uz 16. panta 8. punktā minēto gada pārskata projektu, Administratīvā valde pieņem un publicē gada pārskatu par Aģentūras darbību un līdz 15. jūnijam nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Minētajā gada pārskatā ietver atsevišķu sadaļu, ko apstiprina Regulatoru valde, par Aģentūras regulatīvajām darbībām attiecīgajā gadā.

13.   Administratīvā valde pieņem un publicē savu reglamentu.

13. pants

Regulatoru valde

1.   Regulatoru valdē ir:

a)	regulatīvo iestāžu vadošie pārstāvji, kā minēts Direktīvas 2009/…/EK 34. panta 1. punktā un Direktīvas 2009/…/EK 38. panta 1. punktā, un viens aizstājējs no katras dalībvalsts, kurš ir no šo iestāžu pašreizējiem vadošiem darbiniekiem;

b)	viens Komisijas pārstāvis bez balsstiesībām.

2.   Regulatoru valde no saviem locekļiem ievēl priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks aizvieto priekšsēdētāju, ja priekšsēdētājs kādu iemeslu dēļ nevar pildīt savas funkcijas. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš ir divi ar pusi gadi, un to var atjaunot. Tomēr priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš vienmēr tiek pārtraukts, kad viņi vairs nav Regulatoru valdes locekļi.

3.   Regulatoru valde lēmumus pieņem ar divu trešdaļu klātesošo locekļu balsu vairākumu. Katram loceklim vai aizstājējam ir viena balss.

4.   Regulatoru valde pieņem un publicē savu reglamentu. Reglamentā sīkāk izklāsta balsošanas kārtību, jo īpaši nosacījumus, ar kādiem viens loceklis drīkst rīkoties cita vārdā, un arī, attiecīgā gadījumā, noteikumus par kvorumu. Reglamentā var paredzēt īpašas darba metodes, lai ņemtu vērā saistībā ar reģionālās sadarbības ierosmēm radušos jautājumus.

5.   Veicot šajā regulā paredzētos uzdevumus un neskarot to, ka tās locekļi darbojas savas attiecīgās regulatīvās iestādes vārdā, Regulatoru valde darbojas neatkarīgi, un tā neprasa un nepieņem norādījumus no dalībvalstu valdībām, Komisijas vai citām publiskām vai privātām struktūrām.

6.   Sekretariāta pakalpojumus Regulatoru valdei nodrošina Aģentūra.

14. pants

Regulatoru valdes uzdevumi

1.   Regulatoru valde sniedz direktoram atzinumu par 5., 6., 7., 8. un 9. pantā minētajiem atzinumiem, ieteikumiem un lēmumiem, kuru pieņemšana tiek apsvērta. Turklāt Regulatoru valde atbilstīgi savai kompetencei direktoram sniedz norādījumus par viņa uzdevumu veikšanu.

2.   Regulatoru valde sniedz Administratīvajai valdei atzinumu par kandidātu, kas izvirzīts direktora amatam atbilstīgi 12. panta 1. punktam un 15. panta 2. punktam. Regulatoru valde pieņem šo lēmumu ar trīs ceturtdaļu locekļu balsu vairākumu.

3.   Regulatoru valde atbilstīgi 12. panta 5. punktam, 16. panta 6. punktam un provizoriskajam budžeta projektam, kas sagatavots saskaņā ar 22. panta 1. punktu, apstiprina Aģentūras darba programmu nākamajam gadam un līdz 1. septembrim iesniedz to pieņemšanai Administratīvajā valdē.

4.   Regulatoru valde apstiprina gada pārskata atsevišķo sadaļu par regulatīvajām darbībām atbilstīgi 12. panta 12. punktam un 16. panta 8. punktam.

15. pants

Direktors

1.   Aģentūru pārvalda tās direktors, kas darbojas saskaņā ar 14. panta 1. punkta otrajā teikumā minētajiem norādījumiem un — kad tas ir paredzēts šajā regulā — Regulatoru valdes atzinumiem. Neskarot Administratīvās valdes un Regulatoru valdes attiecīgās funkcijas attiecībā uz direktora pienākumiem, direktors neprasa un nepieņem norādījumus no valdībām, Komisijas vai citām publiskām vai privātām struktūrām.

2.   Direktoru ieceļ Administratīvā valde, iepriekš saņemot Regulatoru valdes pozitīvu atzinumu un pamatojoties uz kandidātu nopelniem, zināšanām un pieredzi, no vismaz trīs Komisijas izvirzītiem kandidātiem, kas atsaukušies uz publisku uzaicinājumu paust ieinteresētību. Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var uzaicināt Administratīvās valdes izvēlēto kandidātu teikt uzrunu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

3.   Direktora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Deviņos mēnešos pirms šā termiņa beigām Komisija veic izvērtējumu, kurā jo īpaši izskata:

a)	direktora paveikto;

b)	Aģentūras paredzamos pienākumus un vajadzības nākamajos gados.

Lai veiktu izvērtējumu attiecībā uz b) punktu, izmanto neatkarīga ārējā eksperta palīdzību.

4.   Administratīvā valde, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un ņemot vērā izvērtējumu un Regulatoru valdes atzinumu par šo izvērtējumu, var vienreiz pagarināt direktora amata pilnvaru termiņu par ne vairāk kā trim gadiem, taču vienīgi gadījumā, kad to pamato Aģentūras uzdevumi un vajadzības.

5.   Administratīvā valde informē Eiropas Parlamentu par nodomu pagarināt direktora amata pilnvaru termiņu. Viena mēneša laikā pirms direktora amata pilnvaru termiņa pagarināšanas Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var uzaicināt direktoru teikt uzrunu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

6.   Ja direktora amata pilnvaru termiņu nepagarina, viņš paliek amatā, līdz tiek iecelts viņa pilnvaru pārņēmējs.

7.   Direktoru var atlaist no amata vienīgi ar Administratīvās valdes lēmumu, iepriekš saņemot Regulatoru valdes pozitīvu atzinumu. Administratīvā valde pieņem šo lēmumu ar trīs ceturtdaļu locekļu balsu vairākumu.

8.   Eiropas Parlaments vai Padome vai lūgt direktoru iesniegt ziņojumu par paveikto.

16. pants

Direktora uzdevumi

1.   Direktors pārstāv Aģentūru un atbild par tās pārvaldību.

2.   Direktors sagatavo Administratīvās valdes darbu. Direktors bez balsstiesībām piedalās Administratīvās valdes darbā.

3.   Direktors pieņem un publicē 5., 6., 7., 8. un 9. pantā minētos atzinumus, ieteikumus un lēmumus, par kuriem ir saņemts Regulatoru valdes pozitīvs atzinums.

4.   Direktors atbild par Aģentūras gada darba programmas īstenošanu saskaņā ar Regulatoru valdes norādījumiem un Administratīvās valdes administratīvā pārraudzībā.

5.   Direktors veic vajadzīgos pasākumus, jo īpaši pieņem iekšējus administratīvus norādījumus un publicē paziņojumus, lai nodrošinātu Aģentūras darbību saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

6.   Katru gadu direktors nākamajam gadam sagatavo Aģentūras gada darba programmas projektu un līdz attiecīgā gada 30. jūnijam iesniedz to Regulatoru valdei un Komisijai.

7.   Direktors sagatavo Aģentūras provizorisko budžeta projektu saskaņā ar 22. panta 1. punktu un pilda Aģentūras budžetu saskaņā ar 23. pantu.

8.   Katru gadu direktors sagatavo gada pārskata projektu, ietverot atsevišķu sadaļu par Aģentūras regulatīvajām darbībām un sadaļu par finanšu un administratīviem jautājumiem.

9.   Attiecībā uz Aģentūras personālu direktors īsteno 27. panta 3. punktā paredzētās pilnvaras.

17. pants

Apelācijas valde

1.   Apelācijas valdē ir seši locekļi un seši aizstājēji, kurus ieceļ no pašreizējiem vai bijušajiem valstu regulatīvo iestāžu, konkurences iestāžu vai citu valsts vai Kopienas iestāžu vadošajiem darbiniekiem ar attiecīgu pieredzi enerģētikas nozarē. Apelācijas valde ieceļ priekšsēdētāju. Apelācijas valde lēmumus pieņem ar kvalificētu vairākumu, ko veido vismaz četri no sešiem locekļiem. Apelācijas valde sanāk pēc vajadzības.

2.   Pēc publiska uzaicinājuma paust ieinteresētību Apelācijas valdes locekļus ieceļ Administratīvā valde, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un apspriedusies ar Regulatoru valdi.

3.   Apelācijas valdes locekļu amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Šo termiņu var atjaunot. Apelācijas valdes locekļi lēmumu pieņemšanā ir neatkarīgi. Viņus nesaista nekādi norādījumi. Apelācijas valdes locekļi nedrīkst veikt citus pienākumus Aģentūrā, tās Administratīvajā valdē vai Regulatoru valdē. Apelācijas valdes locekļus nevar atlaist no amata pilnvaru termiņa laikā, izņemot, ja loceklis ir atzīts par vainīgu nopietnā pārkāpumā, un lēmumu par atlaišanu pieņem Administratīvā valde pēc apspriešanās ar Regulatoru valdi.

4.   Apelācijas valdes locekļi nevar piedalīties apelācijas procesā, ja viņi tajā ir personīgi ieinteresēti vai ja viņi jau iepriekš ir bijuši tajā iesaistīti kā vienas procesā iesaistītas puses pārstāvji, vai arī ja viņi piedalījušies pārsūdzētā lēmuma pieņemšanā.

5.   Ja kāda 4. punktā minētā iemesla vai kāda cita iemesla dēļ kāds no Apelācijas valdes locekļiem uzskata, ka kādam citam loceklim nebūtu jāpiedalās apelācijas procesā, tad pirmais minētais loceklis attiecīgi informē Apelācijas valdi. Visas apelācijas procesā iesaistītās puses var iebilst pret Apelācijas valdes locekļa piedalīšanos jebkura 4. punktā minētā iemesla dēļ vai arī tad, ja radušās aizdomas par viņa neobjektivitāti. Iebildumu nevar pamatot ar locekļa valstspiederību, un to nepieņem, ja, apzinoties iebilduma iemeslu, apelācijas izskatīšanas procesā iesaistītā puse tomēr ir veikusi kādu procedūras pasākumu, kas nav iebildums pret Apelācijas valdes sastāvu.

6.   Apelācijas valdes lēmumu par rīcību 4. un 5. punktā paredzētajos gadījumos pieņem bez attiecīgā locekļa dalības. Lai pieņemtu šo lēmumu, attiecīgo locekli Apelācijas valdē aizvieto viņa aizstājējs, izņemot gadījumus, kad arī aizstājējs atrodas līdzīgā situācijā. Pēdējā minētajā gadījumā priekšsēdētājs ieceļ aizvietotāju no citiem aizstājējiem.

7.   Apelācijas valdes locekļi apņemas darboties neatkarīgi un sabiedrības interesēs. Lai to apliecinātu, tie iesniedz saistību deklarāciju un interešu deklarāciju, norādot vai nu uz to, ka tiem nav tiešu vai netiešu interešu, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē to neatkarību, vai arī norādot kādu tiešu vai netiešu interesi, kuru varētu uzskatīt par tādu, kas ietekmē to neatkarību. Šādas rakstiskas deklarācijas publisko katru gadu.

18. pants

Apelācijas

1.   Jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp valsts regulatīvās iestādes, var iesniegt apelāciju par lēmumu, kas minēts 7., 8. un/vai 9. pantā un adresēts šai personai, vai lēmumu, kurš, lai gan ir tāda lēmuma formā, kas adresēts citai personai, tieši un personīgi skar minēto personu.

2.   Apelāciju kopā ar tās pamatojumu iesniedz Aģentūrai rakstiski divos mēnešos no dienas, kad lēmums paziņots attiecīgai personai, vai — ja tas nav iespējams — no dienas, kad Aģentūra šo lēmumu publicējusi. Apelācijas valde pieņem lēmumu divos mēnešos pēc apelācijas iesniegšanas.

3.   Saskaņā ar 1. punktu iesniegta apelācija neaptur attiecīgā lēmuma piemērošanu. Tomēr Apelācijas valde, ja tā uzskata, ka lietas apstākļi to prasa, var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu.

4.   Ja apelācija ir pieņemama, Apelācijas valde pārbauda, vai apelācija ir pamatota. Tā tik bieži, cik vajadzīgs, uzaicina apelācijas procesā iesaistītās puses noteiktos termiņos iesniegt komentārus par tās sniegtajiem paziņojumiem vai par pārējo apelācijas procesā iesaistīto pušu ziņojumiem. Apelācijas procesā iesaistītajām pusēm ir tiesības izteikties mutiski.

5.   Apelācijas valde, ievērojot šo pantu, var īstenot visas pilnvaras, kas ir Aģentūras kompetencē, vai nodot lietu Aģentūras kompetentajai struktūrai. Minētajai kompetentajai struktūrai Apelācijas valdes lēmums ir saistošs.

6.   Apelācijas valde pieņem un publicē savu reglamentu.

7.   Aģentūra publicē Apelācijas valdes pieņemtos lēmumus.

19. pants

Prasību celšana Pirmās instances tiesā un Tiesā

1.   Saskaņā ar Līguma 230. pantu Pirmās instances tiesā vai Tiesā var celt prasību, apstrīdot Apelācijas valdes lēmumu vai — gadījumos, ja Apelācijas valdei nav tiesību — Aģentūras lēmumu.

2.   Ja Aģentūra nepieņem lēmumu, saskaņā ar Līguma 232. pantu Pirmās instances tiesā vai Tiesā var ierosināt lietu par bezdarbību.

3.   Aģentūrai ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai ievērotu Pirmās instances tiesas vai Tiesas spriedumu.

IV NODAĻA

Finanšu noteikumi

20. pants

Aģentūras budžets

1.   Aģentūras ieņēmumus jo īpaši veido:

a)	Kopienas subsīdija, kas ir iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā);

b)	Aģentūras saņemtās maksas saskaņā ar 21. pantu;

c)	dalībvalstu vai to regulatīvo iestāžu brīvprātīgas iemaksas, kā minēts 12. panta 8. punktā;

d)	novēlējumi, dāvinājumi vai dotācijas, kā minēts 12. panta 8. punktā.

2.   Aģentūras izdevumi sedz ar personālu saistītus, administratīvus, infrastruktūras un darbības izdevumus.

3.   Ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

4.   Aģentūras ieņēmumus un izdevumus prognozē katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, un iekļauj budžetā.

21. pants

Maksa

1.   Par atbrīvojuma lēmuma pieprasījumu atbilstīgi 9. panta 1. punktam Aģentūra iekasē maksu.

2.   Šā panta 1. punktā minēto maksu nosaka Komisija.

22. pants

Budžeta izveide

1.   Katru gadu līdz 15. februārim direktors sagatavo provizorisku budžeta projektu, kas ietver darbības un darba programmas izdevumus, kuri paredzēti nākamajā finanšu gadā, un šo provizorisko budžeta projektu kopā ar provizorisko amatu sarakstu nosūta Administratīvajai valdei. Katru gadu Administratīvā valde, pamatojoties uz direktora sagatavoto provizorisko budžeta projektu, sagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu aplēsi nākamajam finanšu gadam. Šo aplēsi, iekļaujot amatu saraksta projektu, Administratīvā valde līdz 31. martam nosūta Komisijai. Pirms aplēses pieņemšanas direktora sagatavoto projektu nosūta Regulatoru valdei, kas par šo projektu var sniegt atzinumu.

2.   Komisija aplēsi nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (turpmāk “budžeta lēmējinstitūcija”) kopā ar provizorisko Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu.

3.   Pamatojoties uz aplēsēm, Komisija provizoriskajā Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā ietver prognozes, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz personāla sarakstu un dotācijas summu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta saskaņā ar Līguma 272. pantu.

4.   Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Aģentūras paredzēto personāla sarakstu.

5.   Aģentūras budžetu sagatavo Administratīvā valde. Tas kļūst galīgs pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgajā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

6.   Administratīvā valde bez kavēšanās informē budžeta lēmējinstitūciju par visiem plānotajiem projektiem, kas finansiālā ziņā var būtiski ietekmēt tās budžeta finansējumu, jo īpaši par projektiem saistībā ar īpašumu, piemēram, ēku nomu vai pirkšanu. Tā par šiem projektiem informē Komisiju. Ja kāda no abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm paredz sniegt atzinumu, tā Aģentūru informē par šādu ieceri divās nedēļās pēc informācijas saņemšanas. Ja atbildes nav, Aģentūra var veikt plānoto darbību.

23. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1.   Direktors darbojas kā kredītrīkotājs un īsteno Aģentūras budžetu.

2.   Līdz 1. martam pēc katra finanšu gada beigām Aģentūras grāmatvedis Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai iesniedz provizoriskus pārskatus, kā arī ziņojumu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību. Aģentūras grāmatvedis ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību līdz nākamā gada 31. martam iesniedz arī Eiropas Parlamentam un Padomei. Tad Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar 128. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, kas piemērojama Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (11) (“Finanšu regula”).

3.   Līdz 31. martam pēc katra finanšu gada beigām Komisijas grāmatvedis Revīzijas palātai iesniedz Aģentūras provizoriskus pārskatus, kā arī ziņojumu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību. Ziņojumu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.   Pēc Revīzijas palātas apsvērumu saņemšanas par Aģentūras provizoriskajiem pārskatiem saskaņā ar Finanšu regulas 129. pantu direktors, uzņemoties atbildību, sagatavo Aģentūras galīgos pārskatus un nosūta tos Administratīvajai valdei atzinuma sniegšanai.

5.   Administratīvā valde sniedz atzinumu par Aģentūras galīgajiem pārskatiem.

6.   Līdz 1. jūlijam pēc attiecīgā finanšu gada beigām direktors šos galīgos pārskatus kopā ar Administratīvās valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Tiesai.

7.   Galīgos pārskatus publicē.

8.   Līdz 15. oktobrī direktors nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās apsvērumiem. Atbildes kopiju direktors nosūta arī Administratīvajai valdei un Komisijai.

9.   Direktors iesniedz Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma un atbilstīgi Finanšu regulas 146. panta 3. punktam jebkādu informāciju, kas vajadzīga, lai netraucēti piemērotu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru par attiecīgo finanšu gadu.

10.   Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz N+2 gada 15. maijam sniedz direktoram apstiprinājumu par N finanšu gada budžeta izpildi.

24. pants

Finanšu noteikumi

Aģentūrā piemērojamos finanšu noteikumus sagatavo Administratīvā valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Šie noteikumi var atkāpties no Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 prasībām, ja tas vajadzīgs īpašu Aģentūras darbības vajadzību dēļ, un tikai tad, ja saņemts Komisijas iepriekšējs apstiprinājums.

25. pants

Krāpšanas apkarošanas pasākumi

1.   Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanas nolūkā uz Aģentūru bez ierobežojumiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (12).

2.   Aģentūra pievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas Iestāžu nolīgumam (1999. gada 25. maijs) par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (13), un tā nekavējoties pieņem attiecīgus noteikumus, kas ir saistoši visam Aģentūras personālam.

3.   Finansējuma lēmumos, nolīgumos un no tiem izrietošajos īstenošanas instrumentos nepārprotami paredz, ka Revīzijas palāta un OLAF vajadzības gadījumā var veikt pārbaudes uz vietas pie Aģentūras izmaksāto līdzekļu saņēmēja, kā arī pie personāla, kas atbild par šo līdzekļu piešķiršanu.

V NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

26. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz Aģentūru attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās.

27. pants

Personāls

1.   Uz Aģentūras darbiniekiem, tostarp tās direktoru, attiecas Civildienesta noteikumi, Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kurus Eiropas Kopienas iestādes ir kopīgi pieņēmušas, lai piemērotu šos Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

2.   Administratīvā valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem vajadzīgos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzēto kārtību.

3.   Aģentūra attiecībā uz personālu īsteno pilnvaras, kas atbilstīgi Civildienesta noteikumiem ir piešķirtas iecēlējinstitūcijai un — atbilstīgi Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībai — iestādei, kurai ir tiesības slēgt līgumus.

4.   Administratīvā valde var pieņemt noteikumus, kas ļauj Aģentūrā nodarbināt dalībvalstu norīkotus ekspertus.

28. pants

Aģentūras atbildība

1.   Attiecībā uz saistībām, kas nav līgumsaistības, Aģentūra saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas ir kopīgi visu dalībvalstu tiesību sistēmām, atlīdzina jebkādu kaitējumu, ko radījusi Aģentūra vai tās darbinieki, pildot amata pienākumus. Visi strīdi par šādu kaitējumu kompensāciju ir Tiesas kompetencē.

2.   Aģentūras darbinieku personisko finansiālo un disciplināro atbildību pret Aģentūru reglamentē attiecīgie noteikumi, ko piemēro Aģentūras personālam.

29. pants

Piekļuve dokumentiem

1.   Aģentūras rīcībā esošajiem dokumentiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (14).

2.   Līdz … (15) Administratīvā valde pieņem praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.

3.   Par lēmumiem, ko Aģentūra pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību ombudam vai ierosināt lietu Tiesā, ievērojot, attiecīgi, Līguma 195. un 230. pantā paredzētos nosacījumus.

30. pants

Trešo valstu dalība

1.   Aģentūrā var līdzdarboties trešās valstis, kas ir noslēgušas ar Kopienu nolīgumus, ar kuriem tās ir pieņēmušas un piemēro Kopienas tiesību aktus enerģētikas un, attiecīgos gadījumos, arī vides un konkurētspējas jomā.

2.   Saskaņā ar minēto nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem izstrādā kārtību, kurā jo īpaši paredz veidu, apjomu un procedūras aspektus šo valstu dalībai Aģentūras darbā, tostarp saistībā ar finanšu iemaksām un personālu.

31. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

32. pants

Valodu lietojums

1.   Uz Aģentūru attiecas Padomes Regula Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis) ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas Kopienā lietojamās valodas (16).

2.   Administratīvā valde lemj par valodu lietojumu Aģentūras iekšējā darbā.

3.   Aģentūras darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

VI NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

33. pants

Izvērtēšana

1.   Komisija, kurai palīdz neatkarīgs ārējais eksperts, izvērtē Aģentūras darbību. Vērtējums aptver Aģentūras panāktos rezultātus un darba metodes saistībā ar šajā regulā un gada darba programmās definēto Aģentūras mērķi, pilnvarām un uzdevumiem.

2.   Regulatoru valde saņem izvērtējuma secinājumus un sniedz Komisijai ieteikumus attiecībā uz izmaiņām šajā regulā, Aģentūrā un tās darba metodēs, kura šos ieteikumus, tam pievienojot savu atzinumu un atbilstīgus priekšlikumus, var iesniegt Eiropas Parlamentam un Komisijai.

3.   Pirmo novērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei Komisija iesniedz četros gados pēc pirmā direktora stāšanās amatā. Nākamos izvērtējuma ziņojumus Komisija iesniedz vismaz reizi piecos gados.

34. pants

Stāšanās spēkā un pārejas pasākumi

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Šīs regulas 5., 6., 7., 8., 9. un 10. pantu piemēro no … (17).

---

(1)  OV C 211, 19.8.2008., 23. lpp.

(2)  OV C 172, 5.7.2008., 55. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 18. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2009. gada 9. janvāra Kopējā nostāja un Eiropas Parlamenta … Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4)  OV L 296, 14.11.2003., 34. lpp.

(5)  OV L 176, 15.7.2003., 37. lpp.

(6)  OV L 176, 15.7.2003., 57. lpp.

(7)  OV L …

(8)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(9)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(10)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(11)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(12)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(13)  OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(14)  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

(15)  Seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(16)  OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.

(17)  18 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

---

---

31.3.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 75/16

---

KOPĒJĀ NOSTĀJA (EK) Nr. 11/2009,

ko Padome pieņēmusi 2009. gada 9. janvārī

nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2009 (… gada … …) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/C 75 E/02)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Elektroenerģijas iekšējais tirgus, ko pakāpeniski ievieš kopš 1999. gada, tiek veidots, lai visiem lietotājiem Kopienā būtu izvēles iespējas — neatkarīgi no tā, vai šie patērētāji ir iedzīvotāji vai uzņēmumi, rastos jaunas uzņēmējdarbības izdevības, attīstītos pārrobežu tirdzniecība, tādējādi paaugstinot efektivitāti, panākot konkurējošākas cenas un labāku pakalpojuma kvalitāti, kā arī sniedzot ieguldījumu piegādes drošuma un ilgtspējas pilnveidē.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/54/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1228/2003 (2003. gada 26. jūnijs) par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā (5) ir devusi nozīmīgu ieguldījumu šāda elektroenerģijas iekšējā tirgus izveidē.

(3)	Taču patlaban pastāv šķēršļi tam, lai Kopienā elektroenerģiju varētu pārdot ar vienādiem noteikumiem, bez diskriminācijas vai ierobežojumiem. Jo īpaši visās dalībvalstīs vēl nepastāv nediskriminējoša piekļuve tīkliem un vienlīdz efektīva regulatīvā uzraudzība.

(4)

Komisijas 2007. gada 10. janvāra Paziņojumā “Enerģētikas politika Eiropai” uzvērts, cik svarīgi ir pabeigt elektroenerģijas iekšējā tirgus izveidi un pieņemt vienādus noteikumus visiem elektroenerģijas uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā. Komisijas 2007. gada 10. janvāra Paziņojumos “Gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus perspektīvas” un “Eiropas gāzes un elektroenerģijas nozares apsekojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 17. pantu (galīgais ziņojums)” parādīts, ka pašreizējie noteikumi un pasākumi nav pietiekams pamats funkcionējoša iekšējā tirgus izveidei.

(5)	Pilnībā īstenojot spēkā esošo regulatīvo sistēmu, Regulā (EK) Nr. 1228/2003 izklāstītā elektroenerģijas iekšējā tirgus regulatīvā sistēma būtu jāpielāgo atbilstoši minētajiem paziņojumiem.

(6)

Jo īpaši ir vajadzīga pārvades sistēmas operatoru ciešāka sadarbība un koordinācija, lai izveidotu tīkla kodeksus, ar kuriem nodrošina un pārvalda efektīvu piekļuvi pārrobežu pārvades tīkliem, lai notiktu koordinēta un pietiekami tālredzīga plānošana un pārvades sistēmu attīstība Kopienā, pienācīgi ņemot vērā vides aspektus. Tīkla kodeksiem būtu jāatbilst nesaistošajām galvenajām pamatnostādnēm, ko izstrādājusi Energoregulatoru sadarbības aģentūra, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2009 (6), (“Aģentūra”). Aģentūrai būtu jāpiedalās tīkla kodeksu izskatīšanā, tostarp jāizskata to atbilstība nesaistošajām galvenajām pamatnostādnēm, un Aģentūrai vajadzētu būt tiesībām minētos kodeksus ieteikt pieņemšanai Komisijā. Aģentūrai būtu jāizvērtē ierosinātie tīkla kodeksu grozījumi, un Aģentūrai vajadzētu būt tiesībām šos grozījumus ieteikt pieņemšanai Komisijā. Pārvades sistēmas operatoriem vajadzētu savus tīklus vadīt atbilstoši šiem tīkla kodeksiem.

(7)

Lai panāktu elektroenerģijas pārvades tīkla optimālu pārvaldību un lai būtu iespējams tirgot un piegādāt elektroenerģiju pāri robežām Kopienā, būtu jāizveido elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru Eiropas tīkls (“elektroenerģijas PSOET”). Elektroenerģijas PSOET uzdevumi būtu jāveic atbilstoši Kopienas konkurences noteikumiem, kurus piemēro elektroenerģijas PSOET lēmumiem. Būtu precīzi jānosaka elektroenerģijas PSOET uzdevumi, un tā darba metodēm būtu jānodrošina efektivitāte, reprezentativitāte un pārskatāmība. Elektroenerģijas PSOET sagatavotie tīkla kodeksi nav paredzēti, lai aizstātu vajadzīgos valstu tīkla kodeksus attiecībā uz jautājumiem, kas nav pārrobežu jautājumi. Tā kā efektīvāku darbu var panākt ar reģionālu pieeju, pārvades sistēmas operatoriem vispārējā sadarbības struktūrā būtu jāizveido reģionālas struktūras, vienlaikus panākot to, ka reģionālā līmenī sasniegtie rezultāti atbilst Kopienas līmeņa tīkla kodeksiem un nesaistošiem 10 gadu tīkla attīstības plāniem. Priekšnosacījums sadarbībai šādās reģionālās struktūrās ir tīkla darbību efektīva nodalīšana no ražošanas un piegādes darbībām. Nepastāvot šādai nodalīšanai, pārvades sistēmas operatoru reģionālā sadarbība var izraisīt pret konkurenci vērstu praksi.

(8)

Visi tirgus dalībnieki ir ieinteresēti darbā, ko sagaida no elektroenerģijas PSOET. Tāpēc svarīga ir efektīva apspriešanās, un būtiskai nozīmei vajadzētu būt jau pastāvošajām struktūrām, kas izveidotas nolūkā sekmēt un vienkāršot apspriešanās procesu, piemēram, Elektroenerģijas pārvades koordinācijas apvienībai, valstu regulatoriem vai Aģentūrai.

(9)	Ar šo regulu būtu jāparedz pamatprincipi attiecībā uz tarifikāciju un jaudu piešķiršanu, vienlaikus nodrošinot pamatnostādņu pieņemšanu, kurās ir sīki izstrādāti turpmākie būtiskie principi un metodes, lai ļautu ātri pielāgoties izmaiņām apstākļos.

(10)

Pārvadot elektroenerģijas pārrobežu plūsmas savos elektrotīklos, rodas izmaksas, par kurām atvērtā, konkurējošā tirgū pārvades sistēmas operatoriem būtu jāsaņem kompensācija no to valsts pārvades sistēmu operatoriem, kurās rodas šīs pārrobežu elektroenerģijas plūsmas, un to sistēmu operatoriem, kurās šīs plūsmas tiek saņemtas.

(11)	Maksājumi un ieņēmumi, ko rada kompensācijas mehānisms starp pārvades sistēmas operatoriem, būtu jāņem vērā, nosakot valstu tīklu tarifus.

(12)

Faktiski maksājamās summas par pārrobežu piekļuvi pārvades sistēmai var būtiski atšķirties atkarībā no attiecīgā pārvades sistēmas operatora, kā arī dēļ atšķirībām starp dalībvalstīs piemērojamajām tarifikācijas sistēmām. Tādēļ ir vajadzīgs konkrēts saskaņošanas līmenis, lai izvairītos no tirdzniecības izkropļojumiem.

(13)

Būtu vajadzīga piemērota ilgtermiņa novietojumsignālu sistēma, kuras pamatā ir princips, ka elektrotīkla piekļuves maksu līmenim jāatspoguļo līdzsvars starp elektroenerģijas ražošanu un patēriņu attiecīgajā reģionā, pamatojoties uz elektrotīkla piekļuves maksu diferenciāciju starp ražotājiem un/vai patērētājiem.

(14)	Nebūtu vēlams piemērot ar attālumu saistītos tarifus vai, ja ir atbilstoši novietojumsignāli, īpašu tarifu, kas jāmaksā tikai eksportētājiem vai importētājiem papildus vispārējai maksai par piekļuvi valsts elektrotīklam.

(15)

Nosacījums efektīvai konkurencei elektroenerģijas iekšējā tirgū ir nediskriminējoši un pārredzami maksājumi par tīkla lietošanu, tostarp par pārvades sistēmas savienojošo elektrolīniju lietošanu. Šo elektrolīniju pieejamās jaudas būtu jānosaka to maksimālajos līmeņos, kas atbilst tīkla drošas darbības standartiem.

(16)

Ir svarīgi izvairīties no konkurences izkropļošanas, kas rodas, dalībvalstu pārvades sistēmas operatoriem lietojot atšķirīgus drošības, darbības un plānošanas standartus. Turklāt būtu jānodrošina pārredzamība tirgus dalībniekiem attiecībā uz pieejamajām pārvades jaudām un drošības, darbības un plānošanas standartiem, kas ietekmē pieejamās pārvades jaudas.

(17)	Tirgus novērošana, ko pēdējos gados veic valstu regulatīvās iestādes un Komisija, liecina, ka pašreizējās pārredzamības prasības un noteikumi par piekļuvi infrastruktūrai nav pietiekami.

(18)

Nepieciešama vienlīdzīga piekļuve informācijai par sistēmas fizisko stāvokli, lai visi tirgus dalībnieki varētu novērtēt kopējo pieprasījumu un piedāvājumu un saprast vairumtirdzniecības cenu svārstību pamatojumu. Tas nozīmē precīzāku informāciju par elektroenerģijas ražošanu, piedāvājumu un pieprasījumu, tostarp par prognozēm, tīkla un starpsavienojumu jaudu, plūsmām un remontdarbiem, balansēšanu un rezerves jaudu.

(19)

Lai palielinātu uzticību tirgum, tā dalībniekiem jābūt pārliecinātiem, ka par ļaunprātīgām darbībām var tikt piemērotas sankcijas. Kompetentajām iestādēm būtu jāspēj efektīvi izmeklēt gadījumus, kad situācija tirgū tiek izmantota ļaunprātīgi. Tāpēc kompetentajām iestādēm ir vajadzīga piekļuve datiem, kas sniedz informāciju par piegādes uzņēmumu operatīvajiem lēmumiem. Daudzus svarīgus lēmumus elektroenerģijas tirgū pieņem ražotāji, kuriem šī informācija noteiktu laikposmu būtu jāglabā pieejama kompetentajām iestādēm. Šī prasība nebūtu jāattiecina uz maziem ražotājiem, kas faktiski nespēj radīt tirgus izkropļojumus.

(20)	Vajadzētu būt noteikumiem par to ieņēmumu izlietojumu, kurus gūst no sastrēgumu pārvaldības procedūrām, ja vien attiecīgā starpsavienojuma īpatnības nepamato atbrīvojumu no šiem noteikumiem.

(21)	Sastrēgumu problēmu risinājumam būtu jāsniedz pareizi ekonomiskie signāli pārvades sistēmas operatoriem un tirgus dalībniekiem, un tā pamatā vajadzētu būt tirgus mehānismiem.

(22)

Būtu jāveicina ieguldījumi svarīgā jaunā infrastruktūrā, vienlaikus nodrošinot elektroenerģijas iekšējā tirgus efektīvu darbību. Lai līdzstrāvas starpsavienojumi, kuriem piemērots atbrīvojums, pozitīvi ietekmētu konkurenci un piegādes drošumu, projekta plānošanas stadijā būtu jāpārbauda tirgus ieinteresētība un jāpieņem pārslodzes pārvaldības noteikumi. Ja līdzstrāvas starpsavienojumi atrodas vairāk nekā vienas dalībvalsts teritorijā, Aģentūrai būtu jāizskata — kā galējais līdzeklis — atbrīvojuma pieprasījums, lai pilnībā izvērtētu pārrobežu ietekmi un vienkāršotu administratīvās procedūras. Turklāt, tā kā šādiem lieliem atbrīvotiem infrastruktūras projektiem ir īpašs riska profils, uzņēmumiem, kuriem ir piegādes un ražošanas intereses, vajadzētu būt iespējai attiecībā uz konkrētajiem projektiem izmantot pagaidu atkāpi no pilnīgas nodalīšanas noteikumiem.

(23)

Lai nodrošinātu elektroenerģijas iekšējā tirgus sekmīgu darbību, būtu jāparedz procedūras, kas ļauj Komisijai pieņemt lēmumus un pamatnostādnes attiecībā uz, inter alia, tarifikāciju un jaudu piešķiršanu, vajadzības gadījumā vienlaikus nodrošinot dalībvalstu regulatīvo iestāžu iesaistīšanu šajā procesā, izmantojot to Eiropas asociāciju. Regulatīvajām iestādēm kopā ar citām attiecīgajām dalībvalstu iestādēm ir liela nozīme iekšējā elektroenerģijas iekšējā tirgus pareizā darbībā.

(24)	Valstu regulatīvajām iestādēm būtu jānodrošina atbilstība šīs regulas noteikumiem un saskaņā ar to pieņemtajām pamatnostādnēm.

(25)

Dalībvalstīm un valstu kompetentajām iestādēm attiecīgā informācija būtu jāiesniedz Komisijai. Komisijai šāda informācija būtu jāapstrādā konfidenciāli. Komisijai būtu jāvar vajadzības gadījumā pieprasīt būtisko informāciju tieši no attiecīgajiem uzņēmumiem ar noteikumu, ka tiek informētas valstu kompetentās iestādes.

(26)	Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina to īstenošana. Šīm sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām.

(27)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(28)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro sagatavot vai pieņemt pamatnostādnes, kas vajadzīgas, lai panāktu minimālo saskaņotības pakāpi šīs regulas mērķa sasniegšanai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(29)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi — proti, izveidot saskaņotu sistēmu elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībai — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(30)	Ņemot vērā to, kādus grozījumus pašlaik izdara Regulā (EK) Nr. 1228/2003, skaidrības un racionalizācijas labad ir vēlams attiecīgos noteikumus pārstrādāt, tos visus apvienojot vienā jaunas regulas tekstā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šīs regulas mērķis ir:

a)

paredzēt taisnīgus noteikumus elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībai, tādējādi veicinot konkurenci elektroenerģijas iekšējā tirgū un ņemot vērā valstu un reģionālo tirgu īpašās iezīmes. Tas būs saistīts ar kompensācijas mehānisma izveidi pārrobežu elektroenerģijas plūsmām un saskaņotu principu noteikšanu maksai par elektroenerģijas pārrobežu pārvadi, kā arī starpsavienojumiem pieejamās jaudas piešķiršanu valstu pārvades sistēmām;

b)	veicināt labi funkcionējoša un pārskatāma vairumtirdzniecības tirgus veidošanos, kam raksturīga augsta elektroenerģijas piegādes drošuma pakāpe. Ar to paredz mehānismus, lai saskaņotu noteikumus elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībai.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro definīcijas, kas paredzētas 2. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/…/EK (… gada …) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (6), izņemot “starpsavienojuma” definīciju, kuru aizstāj ar šādu definīciju:

“starpsavienojums” ir pārvades līnija, kas šķērso vai plešas pāri robežai starp dalībvalstīm un kas savieno dalībvalstu pārvades sistēmas.

2.   Piemēro šādas definīcijas:

a)	“regulatīvās iestādes” ir Direktīvas 2009/…/EK 34. panta 1. punktā minētās regulatīvās iestādes;

b)

“pārrobežu elektroenerģijas plūsma” ir fiziska elektroenerģijas plūsma dalībvalsts pārvades tīklā, ko izraisa ārpus minētās dalībvalsts esošu ražotāju un/vai patērētāju darbības ietekme uz šīs valsts pārvades tīklu. Ja divu vai vairāku dalībvalstu pārvades tīkli pilnībā vai daļēji veido daļu no vienota kontroles bloka, tad tikai 13. pantā minētā kompensācijas mehānisma starp pārvades sistēmas operatoriem nolūkā kontroles bloku kā vienu veselu uzskata par tādu, kas veido daļu no vienas konkrētās dalībvalsts pārvades tīkliem, lai izvairītos no elektroenerģijas plūsmām kontroles blokos, kuras uzskatāmas par pārrobežu elektroenerģijas plūsmām un rada iemeslu izmaksāt kompensācijas atbilstoši 13. pantam. Attiecīgo dalībvalstu regulatīvās iestādes var izlemt, kurā no konkrētajām dalībvalstīm šis kontroles bloks kā viens vesels ir uzskatāms par tādu, kas veido daļu;

c)

“sastrēgums” ir situācija, kad starpsavienojums, kas savieno valsts(-u) pārvades tīklus, nevar pārvadīt visas fiziskās elektroenerģijas plūsmas, kas rodas tirgus dalībnieku pieprasītās starptautiskās tirdzniecības rezultātā, jo nepietiek jaudas attiecīgajos starpsavienojumos un/vai valsts pārvades sistēmās;

d)	“deklarētais eksports” ir elektroenerģijas nosūtīšana vienā dalībvalstī, pamatojoties uz līguma pamatnoteikumiem par to, ka vienlaicīga atbilstoša elektroenerģijas saņemšana (deklarētais imports) notiks citā dalībvalstī vai trešā valstī;

e)	“deklarētais tranzīts” ir gadījums, kad notiek elektroenerģijas deklarētais eksports un kad darījumā norādītais ceļš ved caur valsti, kurā nenotiek ne elektroenerģijas nosūtīšana, ne arī vienlaicīga atbilstoša tās saņemšana;

f)	“deklarētais imports” ir elektroenerģijas saņemšana dalībvalstī vai trešā valstī vienlaicīgi ar elektroenerģijas nosūtīšanu (deklarēto eksportu) citā dalībvalstī;

g)	“jauns starpsavienojums” ir starpsavienojums, kas nav pabeigts līdz … (8).

3. pants

Pārvades sistēmas operatoru sertifikācija

1.   Komisija tūlīt pēc tā saņemšanas pārbauda ikvienu paziņojumu attiecībā uz lēmumu par pārvades sistēmas operatora sertifikāciju, kā paredzēts Direktīvas 2009/…/EK 10. panta 6. punktā. Divos mēnešos pēc šāda paziņojuma saņemšanas dienas Komisija attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei sniedz savu atzinumu par tā atbilstību Direktīvas 2009/…/EK 10. panta 2. punktam vai 11. pantam un 9. pantam.

Gatavojot pirmajā daļā minēto atzinumu, Komisija var lūgt Aģentūru sniegt atzinumu par valsts regulatīvās iestādes lēmumu. Šādā gadījumā pirmajā daļā minēto divu mēnešu termiņu pagarina vēl par diviem mēnešiem.

Ja Komisija pirmajā un otrajā daļā minētajā termiņā nav sniegusi atzinumu, uzskata, ka tai nav iebildumu pret regulatīvās iestādes lēmumu.

2.   Saņēmusi Komisijas atzinumu, valsts regulatīvā iestāde divos mēnešos pieņem galīgo lēmumu par pārvades sistēmas operatora sertifikāciju, pilnībā ņemot vērā minēto atzinumu. Regulatīvās iestādes lēmumu un Komisijas atzinumu publicē kopā.

3.   Jebkurā procedūras brīdī regulatīvās iestādes un/vai Komisija var lūgt, lai pārvades sistēmas operators un/vai uzņēmums, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām, sniedz visu informāciju, kas tām nepieciešama šajā pantā paredzēto uzdevumu veikšanai.

4.   Regulatīvās iestādes un Komisija ievēro konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli jutīgu informāciju.

5.   Komisija var pieņemt pamatnostādnes, kurās sīki izklāsta šā panta 1. un 2. punkta īstenošanai piemērojamo procedūru. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

6.   Ja Komisija ir saņēmusi paziņojumu par pārvades sistēmas operatora sertifikāciju, kā paredzēts Direktīvas 2009/…/EK 9. panta 10. punktā, Komisija pieņem lēmumu par sertifikāciju. Regulatīvā iestāde izpilda Komisijas lēmumu.

4. pants

Elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru Eiropas tīkls

Visi pārvades sistēmas operatori sadarbojas Kopienas līmenī, izmantojot elektroenerģijas PSOET, lai veicinātu elektroenerģijas iekšējā tirgus izveides pabeigšanu un panāktu Eiropas elektroenerģijas pārvades tīkla optimālu pārvaldību un tehnisko attīstību.

5. pants

Elektroenerģijas PSOET izveide

1.   Līdz … (9) elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori iesniedz Komisijai un Aģentūrai izveidojamā elektroenerģijas PSOET statūtu projektu, locekļu sarakstu un reglamenta projektu, tostarp reglamenta noteikumus par apspriešanos ar citiem interesentiem.

2.   Aģentūra pēc apspriešanās ar organizācijām, kas pārstāv visus interesentus, divos mēnešos pēc to saņemšanas dienas sniedz Komisijai atzinumu par statūtu projektu, locekļu sarakstu un reglamenta projektu.

3.   Komisija sniedz atzinumu par statūtu projektu, locekļu sarakstu un reglamenta projektu trīs mēnešos pēc Aģentūras atzinuma saņemšanas dienas.

4.   Trīs mēnešos pēc Komisijas atzinuma saņemšanas dienas pārvades sistēmas operatori izveido elektroenerģijas PSOET, kā arī pieņem un publicē tā statūtus un reglamentu.

6. pants

Tīkla kodeksu izveide

1.   Komisija pēc apspriešanās ar Aģentūru, elektroenerģijas PSOET un citiem attiecīgajiem interesentiem sagatavo gada prioritāšu sarakstu, norādot 8. panta 6. punktā minētās jomas, kas iekļaujamas tīkla kodeksu izstrādē.

2.   Komisija var prasīt, lai Aģentūra pieņemamā termiņā, kas nepārsniedz sešus mēnešus, iesniedz nesaistošu galveno pamatnostādņu projektu, kurā saskaņā ar 8. panta 7. punktu paredzēti skaidri un objektīvi izstrādes principi tīkla kodeksiem, kas attiecas uz prioritāšu sarakstā noteiktajām jomām. Ar katru nesaistošās galvenās pamatnostādnes projektu sekmē nediskriminējošu, lietderīgu konkurenci un tirgus efektīvu darbību. Pēc Aģentūras pamatota pieprasījuma Komisija var minēto termiņu pagarināt.

3.   Aģentūra vismaz divus mēnešus atklāti un pārskatāmi apspriežas ar elektroenerģijas PSOET un citiem attiecīgajiem interesentiem par nesaistošās galvenās pamatnostādnes projektu.

4.   Ja Komisija uzskata, ka nesaistošās galvenās pamatnostādnes projekts nesekmē nediskriminējošu, lietderīgu konkurenci un tirgus efektīvu darbību, tā var lūgt Aģentūru pieņemamā termiņā pārskatīt nesaistošās galvenās pamatnostādnes projektu un atkārtoti iesniegt to Komisijai.

5.   Ja Aģentūra neiesniedz vai atkārtoti neiesniedz nesaistošās galvenās pamatnostādnes projektu termiņā, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 2. vai 4. punktu, tad Komisija izstrādā attiecīgo nesaistošo galveno pamatnostādni.

6.   Komisija prasa, lai elektroenerģijas PSOET pieņemamā termiņā, kas nepārsniedz 12 mēnešus, iesniedz Aģentūrai tīkla kodeksu, kurā ievērota attiecīgā nesaistošā galvenā pamatnostādne.

7.   Trīs mēnešos pēc tīkla kodeksa saņemšanas dienas, kuru laikā Aģentūra var oficiāli apspriesties ar attiecīgajiem interesentiem, tā sniedz gāzes PSOET pamatotu atzinumu par tīkla kodeksu.

8.   Elektroenerģijas PSOET var grozīt tīkla kodeksu, ņemot vērā Aģentūras atzinumu, un atkārtoti iesniegt to Aģentūrai.

9.   Ja Aģentūra ir pārliecināta, ka tīkla kodeksā pilnībā ievērotas attiecīgās nesaistošās galvenās pamatnostādnes, tā iesniedz Komisijai tīkla kodeksu un iesaka to pieņemt.

10.   Ja elektroenerģijas PSOET nav izstrādājis tīkla kodeksu termiņā, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 6. punktu, tad Komisija var prasīt, lai Aģentūra sagatavo tīkla kodeksa projektu, pamatojoties uz attiecīgo nesaistošo galveno pamatnostādni. Aģentūra, izstrādājot tīkla kodeksa projektu saskaņā ar šo punktu, var sākt turpmākas apspriedes. Aģentūra iesniedz Komisijai tīkla kodeksa projektu, kas sagatavots saskaņā ar šo punktu, un iesaka to pieņemt.

11.   Ja elektroenerģijas PSOET nav izstrādājis tīkla kodeksu vai ja Aģentūra nav izstrādājusi tīkla kodeksa projektu, kā minēts šā panta 10. punktā, Komisija var pēc savas iniciatīvas vai pēc Aģentūras ierosinājuma saskaņā ar šā panta 9. punktu pieņemt vienu vai vairākus tīkla kodeksus 8. panta 6. punktā uzskaitītajās jomās.

Ja Komisija pēc savas iniciatīvas ierosina pieņemt tīkla kodeksu, tā vismaz divus mēnešus var par kodeksa projektu apspriesties ar Aģentūru, elektroenerģijas PSOET un visiem attiecīgajiem interesentiem.

Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

12.   Šis pants neskar Komisijas tiesības pieņemt un grozīt pamatnostādnes atbilstoši 18. pantam.

7. pants

Grozījumi tīkla kodeksos

1.   Grozījumus saskaņā ar 7. pantu pieņemtajos tīkla kodeksos Aģentūrai var ierosināt personas, kas varētu būt ieinteresētas attiecīgajā tīkla kodeksā, tostarp elektroenerģijas PSOET, pārvades sistēmas operatori, sistēmas lietotāji un patērētāji. Aģentūra var ierosināt grozījumus arī pēc savas iniciatīvas.

2.   Aģentūra savā reglamentā nosaka iedarbīgas procedūras grozījumu projektu izvērtēšanai un ciešām apspriedēm (tostarp ar elektroenerģijas PSOET un sistēmas lietotājiem) par tiem. Pēc šā procesa pabeigšanas Aģentūra var iesniegt pamatotus grozījumu priekšlikumus Komisijai, tajos norādot, kā šie ierosinājumi atbilst 6. panta 2. punktā minētajiem tīkla kodeksu mērķiem.

3.   Komisija, ņemot vērā Aģentūras priekšlikumus, var pieņemt grozījumus jebkurā tīkla kodeksā, kas pieņemts saskaņā ar 6. pantu. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4.   Ierosināto grozījumu izskatīšana saskaņā ar 23. panta 2. punktā izklāstīto procedūru attiecas vienīgi uz aspektiem, kas saistīti ar šiem ierosinātajiem grozījumiem. Šie grozījumi neskar citus grozījumus, ko Komisija varētu ierosināt.

8. pants

Elektroenerģijas PSOET uzdevumi

1.   Elektroenerģijas PSOET pēc Komisijas pieprasījuma saskaņā ar 6. panta 6. punktu izstrādā tīkla kodeksu šā panta 6. punktā minētajām jomām.

2.   Elektroenerģijas PSOET var izstrādāt tīkla kodeksus 6. punktā minētajām jomām, ja šie kodeksi nav saistīti ar jomām, uz kurām attiecas Komisijas pieprasījums. Šos tīkla kodeksus iesniedz Aģentūrai atzinuma sniegšanai.

3.   Elektroenerģijas PSOET pieņem:

a)	tīkla kopīgas vadīšanas instrumentus, tostarp parastu negadījumu klasifikācijas skalu, un pētniecības plānus;

b)	katru otro gadu — nesaistošu Kopienas 10 gadu tīkla attīstības plānu (“tīkla attīstības plāns”), tostarp Eiropas ražošanas pietiekamības prognozi;

c)	gada darba programmu;

d)	gada pārskatu;

e)	ikgadējās ziemas un vasaras ražošanas pietiekamības prognozes.

4.   Šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minētā Eiropas ražošanas pietiekamības prognoze aptver vispārēju elektroenerģijas sistēmas pietiekamību piegādāt elektroenerģiju atbilstīgi pašreizējam un prognozētajam pieprasījumam nākamajiem pieciem gadiem un laikposmam no pieciem līdz 15 gadiem no minētās prognozes dienas. Eiropas ražošanas pietiekamības prognozes pamatā ir valstu ražošanas pietiekamības prognozes, ko sagatavo katrs atsevišķs pārvades sistēmas operators.

5.   Šā panta 3. punkta c) apakšpunktā minētajā gada darba programmā ietver attiecīgajā gadā izstrādājamo tīkla kodeksu sarakstu un aprakstu, tīkla vadīšanas koordinēšanas plānu, kā arī pētniecības un attīstības pasākumus, norādot orientējošu grafiku.

6.   Šā panta 1. un 2. punktā minētie tīkla kodeksi, vajadzības gadījumā ņemot vērā reģionālas īpatnības, aptver šādas jomas:

a)	tīkla drošības un uzticamības noteikumi, tostarp tehniskās pārvades rezerves jaudas un tīkla darbības drošība;

b)	tīkla pieslēguma un piekļuves noteikumi;

c)	trešo personu piekļuves noteikumi;

d)	datu apmaiņas un līguma izpildes noteikumi;

e)	savstarpējas savietojamības noteikumi;

f)	operatīvās procedūras ārkārtas situācijās;

g)	jaudas piešķiršanas un pārslodzes pārvaldības (sastrēgumu pārvaldības) noteikumi;

h)	tirdzniecības noteikumi, kas attiecas uz tehnisku un praktisku nodrošinājumu tīkla piekļuvei un uz sistēmas balansēšanu;

i)	pārskatāmības noteikumi;

j)	balansēšanas noteikumi, tostarp ar tīklu saistīti rezerves jaudas noteikumi;

k)	noteikumi par saskaņotām pārvades tarifu struktūrām, tostarp par novietojumsignāliem, un kompensācijas noteikumi starp pārvades sistēmas operatoriem; un

l)	energoefektivitāte elektroenerģijas tīklos.

7.   Tīkla kodeksus izstrādā vienīgi par pārrobežu tīkla aspektiem, un tie neskar dalībvalstu tiesības izveidot valstu kodeksus par aspektiem, kas nav pārrobežu aspekti.

8.   Elektroenerģijas PSOET pārrauga un izvērtē to, kā īsteno tīkla kodeksus un pamatnostādnes, ko Komisija ir pieņēmusi saskaņā ar 6. panta 11. punktu, kā arī to ietekmi uz to piemērojamo noteikumu saskaņošanu, kuru mērķis ir veicināt tirgus integrāciju. Elektroenerģijas PSOET par konstatēto ziņo Aģentūrai, un izvērtējuma rezultātus ietver šā panta 3. punkta d) apakšpunktā minētajā gada pārskatā.

9.   Elektroenerģijas PSOET dara pieejamu visu informāciju, ko Aģentūra lūdz, lai veiktu savus uzdevumus saskaņā ar 9. panta 1. punktu.

10.   Katru otro gadu elektroenerģijas PSOET pieņem un publicē tīkla attīstības plānu. Šajā attīstības plānā ietver integrēta tīkla modelēšanu, scenāriju izstrādi, Eiropas ražošanas pietiekamības prognozi un sistēmas elastības vērtējumu.

Tīkla attīstības plānā jo īpaši:

a)	ņem vērā valstu ieguldījumu plānus, 12. panta 1. punktā minētos reģionālos ieguldījumu plānus un, attiecīgajā gadījumā, pamatnostādnes Eiropas enerģētikas tīkliem saskaņā ar Lēmumu Nr. 1364/2006/EK (10);

b)	attiecībā uz pārrobežu starpsavienojumiem ņem vērā sistēmas lietotāju attiecīgās vajadzības un iekļauj ieguldītāju ilgtermiņa saistības, kā minēts Direktīvas 2009/…/EK 8., 13. un 22. punktā;

c)	nosaka vajadzības veikt ieguldījumus, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu jaudu.

11.   Pēc Komisijas pieprasījuma elektroenerģijas PSOET dara Komisijai zināmus savus apsvērumus par pamatnostādņu pieņemšanu, kā paredzēts 18. pantā.

9. pants

Aģentūras veiktā pārraudzība

1.   Aģentūra pārrauga, kā elektroenerģijas PSOET veic 8. panta 1., 2. un 3. punktā minētos uzdevumus, un sniedz Komisijai ziņojumu.

Aģentūra pārrauga, kā elektroenerģijas PSOET īsteno tīkla kodeksus, kas izstrādāti saskaņā ar 8. panta 2. punktu, un tīkla kodeksus, kas izstrādāti saskaņā ar 6. panta 1. līdz 10. punktu, bet kurus Komisija nav pieņēmusi saskaņā ar 6. panta 11. punktu. Aģentūra iesniedz Komisijai pamatotu atzinumu, kurā norāda, kādēļ elektroenerģijas PSOET nav īstenojis šos tīkla kodeksus.

Aģentūra pārrauga un izvērtē, kā īsteno tīkla kodeksus un pamatnostādnes, ko Komisija ir pieņēmusi saskaņā ar 6. panta 11. punktu, un kā tie iespaido piemērojamo noteikumu saskaņošanu, lai veicinātu tirgus integrāciju, kā arī lai izvairītos no diskriminācijas, sekmētu lietderīgu konkurenci, tirgus efektīvu darbību, un sniedz par to ziņojumu Komisijai.

2.   Elektroenerģijas PSOET iesniedz Aģentūrai tīkla attīstības plāna projektu un gada darba programmas projektu, tostarp informāciju par apspriedēm, lai saņemtu Aģentūras atzinumu.

Divos mēnešos pēc saņemšanas dienas Aģentūra sniedz elektroenerģijas PSOET un Komisijai pienācīgi pamatotu atzinumu un ieteikumus, ja tā uzskata, ka elektroenerģijas PSOET iesniegtais gada darba programmas projekts vai tīkla attīstības plāna projekts neveicina diskriminācijas novēršanu, lietderīgu konkurenci, tirgus efektīvu darbību vai trešo personu piekļuvei pietiekamu pārrobežu starpsavienojuma līmeni.

10. pants

Apspriešanās

1.   Izstrādājot tīkla kodeksus, tīkla attīstības plāna projektu un gada darba programmu, kā minēts 8. panta 1., 2. un 3. punktā, elektroenerģijas PSOET saskaņā ar 5. panta 1. punktā minēto reglamentu organizē plašu, savlaicīgu, atklātu un pārskatāmu apspriešanās procesu ar visiem attiecīgajiem tirgus dalībniekiem, un jo īpaši ar organizācijām, kas pārstāv interesentus. Šī apspriešanās aptver arī valstu regulatīvās iestādes un citas valsts iestādes, piegādes un ražošanas uzņēmumus, lietotājus, sistēmas lietotājus, sadales sistēmas operatorus, tostarp attiecīgās nozares apvienības, tehniskas struktūras un interesentu grupas. Tās mērķis ir lēmumu pieņemšanas procesā apzināt visu attiecīgo pušu apsvērumus un priekšlikumus.

2.   Publisko visus dokumentus un sanāksmju protokolus, kas saistīti ar 1. punktā minētajām apspriedēm.

3.   Pirms gada darba programmas un tīkla kodeksu, kā minēts 8. panta 1., 2. un 3. punktā, pieņemšanas elektroenerģijas PSOET norāda, kā ir ņemti vērā apspriešanās gaitā izteiktie apsvērumi. Ja kādi apsvērumi nav ņemti vērā, elektroenerģijas PSOET norāda pamatojumu.

11. pants

Izmaksas

Izmaksas, kas saistītas ar 4. līdz 12. pantā minētajām elektroenerģijas PSOET darbībām, sedz pārvades sistēmas operatori, un tās iekļauj tarifu aprēķinos. Regulatīvās iestādes apstiprina šīs izmaksas vienīgi tad, ja tās ir pieņemamas un samērīgas.

12. pants

Pārvades sistēmas operatoru reģionālā sadarbība

1.   Pārvades sistēmas operatori izveido reģionālo sadarbību elektroenerģijas PSOET ietvaros, lai sekmētu 8. panta 1., 2. un 3. punktā minētās darbības. Tie jo īpaši ik pēc diviem gadiem publicē reģionālo ieguldījumu plānu un var pieņemt ieguldījumu lēmumus, pamatojoties uz šo reģionālo ieguldījumu plānu.

2.   Pārvades sistēmas operatori sekmē pasākumus, kas nodrošina tīkla optimālu pārvaldību, un veicina enerģijas biržu attīstību, pārrobežu jaudas piešķiršanu ar nediskriminējošiem, uz tirgu vērstiem risinājumiem, pienācīgu uzmanību veltot ieguvumiem no netiešām izsolēm, lai gūtu īstermiņa piešķīrumus, un balansēšanas un rezerves jaudu mehānismu integrāciju.

3.   Komisija, ņemot vērā pastāvošās reģionālās sadarbības struktūras, var noteikt katras reģionālās sadarbības struktūras ģeogrāfisko teritoriju. Katra dalībvalsts drīkst veicināt sadarbību vairāk nekā vienā ģeogrāfiskajā teritorijā. Šo pirmajā teikumā minēto pasākumu, kas paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, papildinot to, pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Šajā nolūkā Komisija var apspriesties ar elektroenerģijas PSOET un Aģentūru.

13. pants

Kompensācijas mehānisms starp pārvades sistēmas operatoriem

1.   Pārvades sistēmas operatori saņem kompensāciju par izmaksām, kas radušās, pārvadot pārrobežu elektroenerģijas plūsmas pa to tīkliem.

2.   Šā panta 1. punktā minēto kompensāciju izmaksā to valsts pārvades sistēmu operatori, kurās rodas pārrobežu plūsmas, un to sistēmu operatori, kurās šīs plūsmas tiek saņemtas.

3.   Kompensāciju maksā regulāri par noteiktu pagājušu laika periodu. Vajadzības gadījumā kompensāciju koriģē ex post, lai tā atbilstu faktiskajām izmaksām.

Pirmo laika periodu, par kuru maksā kompensāciju, nosaka 18. pantā minētajās pamatnostādnēs.

4.   Saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija lemj par izmaksājamo kompensācijas maksājumu apjomiem.

5.   Pārvadīto pārrobežu elektroenerģijas plūsmu apjomu un tādu pārrobežu elektroenerģijas plūsmu apjomu, kas apzīmētas kā radušās un/vai saņemtas valsts pārvades sistēmās, nosaka, pamatojoties uz elektroenerģijas fiziskajām plūsmām, kas faktiski izmērītas konkrētajā laika periodā.

6.   Izmaksas, kas radušās pārrobežu elektroenerģijas plūsmu pārvadīšanas rezultātā, nosaka, pamatojoties uz progresīvām ilgtermiņa vidējām pieaugošajām izmaksām, ņemot vērā zudumus, ieguldījumus jaunā infrastruktūrā un attiecīgu esošās infrastruktūras izmaksu proporciju, ciktāl infrastruktūru lieto elektroenerģijas pārrobežu plūsmu pārvadei, jo īpaši ņemot vērā vajadzību garantēt piegādes drošumu. Nosakot radušās izmaksas, lieto atzītas standarta izmaksu aprēķināšanas metodes. Peļņu, ko tīkls gūst, pārvadot pārrobežu elektroenerģijas plūsmas, ņem vērā, lai samazinātu saņemto kompensāciju.

14. pants

Maksas par piekļuvi tīkliem

1.   Maksas, kuras tīklu operatori iekasē par piekļuvi tīkliem, ir pārskatāmas, un tajās ņem vērā vajadzību pēc tīkla drošības un atspoguļo radušās faktiskās izmaksas, ciktāl tās atbilst efektīva un strukturāli salīdzināma tīkla operatora izmaksām un tiek piemērotas nediskriminējoši. Šīs maksas nav saistītas ar attālumu.

2.   No ražotājiem un patērētājiem (“slodzes”) var prasīt maksu par piekļuvi tīkliem. Tīklu piekļuves maksu, ko sedz ražotāji, kopējā apjoma daļa atbilstoši vajadzībai nodrošināt atbilstošus un efektīvus novietojumsignālus, ir mazāka par to maksājumu daļu, ko sedz patērētāji. Ja vajadzīgs, ražotājiem un/vai patērētājiem piemēroto tarifu līmenis nodrošina novietojumsignālus Kopienas līmenī un ņem vērā tīkla zudumu un izraisīto sastrēgumu apjomu, un ieguldījumu infrastruktūrā izmaksas. Tas neliedz dalībvalstīm nodrošināt novietojumsignālus to teritorijā vai piemērot mehānismus, lai nodrošinātu, ka tīkla piekļuves maksas, kuras sedz patērētāji (“slodze”), ir vienādas visā to teritorijā.

3.   Nosakot maksas par piekļuvi tīklam, ņem vērā:

a)	maksājumus un ieņēmumus, ko rada kompensācijas mehānisms starp pārvades sistēmas operatoriem;

b)	faktiskos maksājumus, kas veikti un saņemti, kā arī maksājumus par turpmākajiem laikposmiem, kas aprēķināti, pamatojoties uz iepriekšējiem laikposmiem.

4.   Ar nosacījumu, ka atbilstoši 2. punktam pastāv atbilstoši un efektīvi novietojumsignāli, ražotājiem un patērētājiem piemērotās maksas par piekļuvi tīkliem piemēro neatkarīgi no, attiecīgi, elektroenerģijas nosūtīšanas galamērķa un izcelsmes valstīm, kā noteikts saskaņā ar attiecīgo komerciālo vienošanos. Tas neskar maksas par deklarēto eksportu un importu, kas rodas 16. pantā minētās sastrēgumu pārvaldības rezultātā.

5.   Nepastāv īpaša tīkla maksa par atsevišķiem darījumiem deklarēto elektroenerģijas tranzītu gadījumā.

15. pants

Informācijas sniegšana

1.   Pārvades sistēmas operatori ievieš koordinācijas un informācijas apmaiņas mehānismus, lai nodrošinātu tīklu drošību saistībā ar sastrēgumu pārvaldību.

2.   Drošības, darbības un plānošanas standartus, kurus lieto pārvades sistēmas operatori, publisko. Publicētajā informācijā iekļauj vispārējo shēmu kopējās pārvades jaudas un maksimāli pieļaujamās strāvas lieluma aprēķināšanai, kas pamatota uz tīkla elektriskajiem un fizikālajiem rādītājiem. Šādas shēmas nodod apstiprināšanai regulatīvajām iestādēm.

3.   Pārvades sistēmas operatori publicē pieejamās pārvades jaudas aprēķinus par katru dienu, norādot ikvienu pieejamo pārvades jaudu, kas jau ir rezervēta. Šīs publikācijas sagatavo norādītajos intervālos pirms elektroenerģijas transportēšanas dienas, un tajās jebkurā gadījumā iekļauj aprēķinus par nākamo nedēļu un mēnesi, kā arī pieejamās jaudas paredzētās drošības kvantitatīvo norādi.

4.   Pārvades sistēmas operatori publicē attiecīgos datus par apkopotām prognozēm un faktisko pieprasījumu, ražošanas un jaudas aktīvu pieejamību un faktisko izmantojumu, par tīkla un starpsavienojumu pieejamību un izmantojumu, par līdzsvara enerģiju un rezerves jaudu. Nelielas ražošanas un jaudas vienību pieejamībai un faktiskai izmantošanai var izmantot apkopotus aplēses datus.

5.   Attiecīgie tirgus dalībnieki sniedz pārvades sistēmas operatoriem vajadzīgos datus.

6.   Ražošanas uzņēmumi, kuru īpašumā vai vadībā ir ražošanas līdzekļi, no kuriem vismaz vienam uzstādītā jauda ir vismaz 250 MW, piecus gadus glabā pieejamus valsts regulatīvajai iestādei, valsts konkurences iestādēm un Komisijai visus tos stundas datus par katru iekārtu, kas vajadzīgi nolūkā pārbaudīt visus operatīvos dispečervadības lēmumus un solītāju rīcību elektroenerģijas biržās, starpsavienojumu izsolēs, rezerves tirgos un ārpusbiržas tirgos. Glabājamā informācija par katru stundu un katru iekārtu ietver — bet ne tikai — datus par pieejamo ražošanas jaudu un ieplānotajām rezervēm, tostarp šo ieplānoto rezervju sadalījumu pa iekārtām, par laiku, kad notiek solīšana, un par laiku, kad notiek ražošana.

16. pants

Sastrēgumu pārvaldības vispārīgie principi

1.   Elektrotīklu sastrēgumu problēmas risina ar nediskriminējošiem, uz tirgu balstītiem risinājumiem, kuri sniedz efektīvus ekonomiskos signālus tirgus dalībniekiem un iesaistītajiem pārvades sistēmas operatoriem. Elektrotīklu sastrēgumu problēmas vispirms risina ar metodēm, kuru pamatā nav darījumi, t.i., metodēm, kurās nav ietverta izvēle starp atsevišķu tirgus dalībnieku līgumiem.

2.   Darījumu ierobežošanas procedūras lieto tikai ārkārtas situācijās, kurās pārvades sistēmas operatoram jārīkojas ātri un nav iespējama atkārtota nosūtīšana vai prečmaiņas tirdzniecība. Jebkuru šādu procedūru piemēro nediskriminējoši.

Izņemot force majeure gadījumus, tirgus dalībniekiem, kuriem ir piešķirtas jaudas, kompensē ikvienu ierobežošanas gadījumu.

3.   Starpsavienojumu un/vai pārvades tīklu maksimālā jauda, kas ietekmē pārrobežu elektroenerģijas plūsmas, ir pieejama tirgus dalībniekiem, ievērojot droša tīkla darbības standartus.

4.   Tirgus dalībnieki savlaicīgi pirms attiecīgā darbības perioda informē attiecīgos pārvades sistēmas operatorus par to, vai viņi plāno izmantot piešķirto jaudu. Ikvienu piešķirto jaudu, kas netiks izmantota, nodod tirgū atklātā, pārskatāmā un nediskriminējošā veidā.

5.   Pārvades sistēmas operatori, cik vien tehniski iespējams, aprēķina jaudas ikvienas elektroenerģijas plūsmas pārvadīšanai pretējā virzienā pa noslogoto starpsavienojumu, lai maksimāli izmantotu tā jaudu. Pilnībā ņemot vērā tīkla drošību, nekādā ziņā nedrīkst noraidīt darījumus, kas samazina sastrēgumu.

6.   Visus ienākumus, kas rodas starpsavienojuma jaudu piešķiršanas rezultātā, izmanto vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem nolūkiem:

a)	piešķirtās jaudas faktiskās pieejamības nodrošināšanai; un/vai

b)	starpsavienojumu jaudas saglabāšanai vai uzlabošanai, izmantojot ieguldījumus tīklā, jo īpaši jaunos starpsavienojumos.

Ja ienākumus nevar efektīvi izmantot pirmās daļas a) un/vai b) apakšpunktā minētajiem nolūkiem, tos var — ņemot vērā attiecīgo dalībvalstu regulatīvo iestāžu apstiprinājumu — līdz maksimālajai vērtībai, par ko lemj minētās regulatīvās iestādes, izmantot kā ienākumus, ko valsts regulatīvās iestādes ņem vērā, apstiprinot tīkla tarifu aprēķina metodiku un/vai nosakot tīkla tarifus.

Pārējos ienākumus deponē atsevišķā iekšējā kontā līdz laikam, kad tos var izmantot šā punkta pirmās daļas a) un/vai b) apakšpunktā minētajiem nolūkiem.

17. pants

Jauni starpsavienojumi

1.   Pēc pieprasījuma jaunus līdzstrāvas starpsavienojumus var uz noteiktu laiku atbrīvot no noteikumiem, kas paredzēti šīs regulas 16. panta 6. punktā un Direktīvas 2009/…/EK 9., un 31. pantā un 36. panta 6.un 8. punktā, ievērojot šādus nosacījumus:

a)	ieguldījumi veicina konkurenci elektroenerģijas piegādē;

b)	ar ieguldījumiem saistītais riska līmenis ir tik liels, ka bez atbrīvojuma ieguldījumi netiktu veikti;

c)	starpsavienojumam ir jābūt tādas fiziskas vai juridiskas personas īpašumā, kas vismaz juridiskās formas ziņā ir neatkarīga no pārvades sistēmas operatoriem, kuru sistēmās minētais starpsavienojums tiks ierīkots;

d)	no minētā starpsavienojuma lietotājiem iekasē maksu;

e)

kopš daļējas tirgus atvēršanas, kas minēta 19. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 96/92/EK (1996. gada 19. decembris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (11), neviena to maksājumu komponente, kas veikti par attiecīgā starpsavienojuma savienoto pārvades vai sadales sistēmu lietošanu, nav segusi nekādas kapitāla vai starpsavienojuma darbības izmaksu daļas;

f)	atbrīvojums nedrīkst kaitēt konkurencei vai iekšējā elektroenerģijas iekšējā tirgus efektīvai darbībai, vai tās regulētās sistēmas efektīvai darbībai, kurai ir pievienots starpsavienojums.

2.   Izņēmuma gadījumos 1. punktu piemēro arī maiņstrāvas starpsavienojumiem ar noteikumu, ka attiecīgā ieguldījuma izmaksas un riski ir īpaši augsti, salīdzinot ar izmaksām un riskiem, kas parasti rodas, savienojot divas blakus esošas valsts pārvades sistēmas ar maiņstrāvas starpsavienojumu.

3.   Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumos, kad ievērojami palielina jaudu esošajos starpsavienojumos.

4.   Lēmumu par atbrīvojumu saskaņā ar 1.,2. un 3. punktu katrā atsevišķā gadījumā pieņem attiecīgo dalībvalstu regulatīvās iestādes. Atbrīvojums var attiekties uz visu jaunā starpsavienojuma jaudu vai esošā starpsavienojuma būtiski palielināto jaudu, vai arī kādu tās daļu.

Pieņemot lēmumu piešķirt atbrīvojumu, katrā konkrētā gadījumā izvērtē vajadzību paredzēt nosacījumus, kas attiecas uz atbrīvojuma ilgumu un nediskriminējošu piekļuvi starpsavienojumam. Pieņemot lēmumu par minētajiem nosacījumiem, īpaši ņem vērā ierīkojamo papildu jaudu vai esošās jaudas modifikācijas, projekta grafiku un apstākļus attiecīgajā valstī.

Pirms atbrīvojuma piešķiršanas attiecīgo dalībvalstu regulatīvās iestādes lemj par jaudas pārvaldības un piešķiršanas noteikumiem un mehānismiem. Pārslodzes pārvaldības (sastrēgumu pārvaldības) noteikumi ietver pienākumu neizmantoto jaudu piedāvāt tirgū, un iekārtas lietotājiem ir tiesības sekundārajā tirgū tirgot jaudas, par kurām tie noslēguši līgumu. Izvērtējot 1. punkta a), b) un f) punktā minētos kritērijus, ņem vērā jaudas piešķiršanas procedūras rezultātus.

Lēmumu piešķirt atbrīvojumu, tostarp jebkādus šā punkta otrajā daļā minētos nosacījumus, pienācīgi pamato un publicē.

5.   Šā panta 4. punktā minētos lēmumus Aģentūra pieņem vienīgi tad, ja:

a)	attiecīgās regulatīvās iestādes nav varējušas panākt vienošanos sešos mēnešos no dienas, kad lūgums par šo atbrīvojumu bija iesniegts pēdējai no šīm regulatīvajām iestādēm; vai

b)	ir iesniegts attiecīgo regulatīvo iestāžu vienots lūgums.

Aģentūra apspriežas ar attiecīgajām regulatīvajām iestādēm.

6.   Neskarot 4. un 5. punktu, dalībvalstis var paredzēt, ka — attiecīgi — regulatīvās iestādes vai Aģentūra oficiāla lēmuma gadījumā iesniedz dalībvalsts attiecīgajai iestādei savu atzinumu par atbrīvojuma pieprasījumu. Šo atzinumu publicē kopā ar lēmumu.

7.   Saņemot katru atbrīvojuma pieprasījumu, regulatīvās iestādes tā kopiju nekavējoties informācijas nolūkos nosūta Aģentūrai un Komisijai. Attiecīgās regulatīvās iestādes vai Aģentūra (“informējošās iestādes”) nekavējoties informē Komisiju par lēmumu un iesniedz tai visu uz šo lēmumu attiecīgo informāciju. Šo informāciju Komisijai var iesniegt apkopotā veidā, tā lai tā varētu pieņemt pamatotu lēmumu. Jo īpaši sniedz šādu informāciju:

a)	sīki izklāstīti iemesli, kuru dēļ ir piešķirts atbrīvojums, tostarp visa finanšu informācija, kas pamato šāda atbrīvojuma nepieciešamību;

b)	analīze par to, kā atbrīvojuma piešķiršana ietekmēs konkurenci un elektroenerģijas iekšējā tirgus efektīvu darbību;

c)	pamatojums attiecībā uz termiņu un attiecīgā starpsavienojuma kopējās jaudas daļu, par kuru piešķirts atbrīvojums;

d)	rezultāti apspriedēm ar attiecīgajām regulatīvajām iestādēm.

8.   Divos mēnešos no nākamās dienas pēc paziņojuma saņemšanas atbilstīgi 7. punktam Komisija var pieņemt lēmumu, ar kuru prasa, lai informējošās iestādes groza vai atceļ lēmumu par atbrīvojuma piešķiršanu. Minēto divu mēnešu termiņu var pagarināt par diviem papildu mēnešiem, ja Komisija lūdz papildu informāciju. Minētais papildu termiņš sākas nākamajā dienā pēc pilnīgas informācijas saņemšanas. Sākotnējo divu mēnešu termiņu var arī pagarināt, ja tam piekrīt gan Komisija, gan informējošās iestādes.

Paziņojumu uzskata par anulētu, ja pieprasījumā noteiktajā termiņā netiek sniegta lūgtā informācija, izņemot gadījumus, kad vai nu pirms minētā termiņa beigām ar Komisijas un informējošo iestāžu piekrišanu to pagarina, vai arī ja informējošās iestādes pienācīgi pamatotā paziņojumā informē Komisiju par to, ka tās uzskata paziņojumu par pilnīgu.

Informējošās iestādes viena mēneša laikā izpilda Komisijas lēmumu grozīt vai atcelt atbrīvojuma lēmumu un attiecīgi informē Komisiju.

Komisija ievēro konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli jutīgu informāciju.

Komisijas apstiprinājums atbrīvojuma lēmumam zaudē spēku divus gadus pēc tā pieņemšanas dienas, ja līdz minētajai dienai nav sākta starpsavienojuma būvniecība, un piecus gadus pēc tā pieņemšanas dienas, ja līdz minētajai dienai starpsavienojums nav nodots ekspluatācijā.

9.   Komisija var pieņemt pamatnostādnes par šā panta 1. punktā paredzēto nosacījumu piemērošanu un izklāstīt procedūru šā panta 4., 7. un 8. punkta piemērošanai. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, papildinot to, pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

18. pants

Pamatnostādnes

1.   Attiecīgā gadījumā pamatnostādnēs par kompensācijas mehānismu starp pārvades sistēmas operatoriem saskaņā ar 13. un 14. pantā noteiktajiem principiem paredz:

a)

informāciju par procedūru to pārvades sistēmas operatoru noteikšanai, kuriem jāmaksā kompensācija par pārrobežu elektroenerģijas plūsmām, tostarp tās sadalīšanu starp to valsts pārvades sistēmu operatoriem, kurās rodas pārrobežu elektroenerģijas plūsmas, un to sistēmu operatoriem, kurās šīs plūsmas tiek saņemtas, kā noteikts 13. panta 2. punktā;

b)	informāciju par piemērojamo maksājumu procedūru, tostarp pirmā laikposma noteikšanu, par kuru ir jāizmaksā kompensācija, kā noteikts 13. panta 3. punkta otrajā daļā;

c)

informāciju par metodēm, ko lieto, lai noteiktu to pārvadīto pārrobežu elektroenerģijas plūsmu apjomu un veidu, par kurām atbilstoši 13. pantam ir jāizmaksā kompensācija, kā arī lai apzīmētu šādu elektroenerģijas plūsmu apjomu pēc tā, vai tās rodas un/vai tiek saņemtas atsevišķu dalībvalstu pārvades sistēmās, kā noteikts 13. panta 5. punktā;

d)	informāciju par metodēm, ko lieto, lai noteiktu izmaksas un ieguvumus, kas rodas pārrobežu elektroenerģijas plūsmu pārvadīšanas rezultātā, kā noteikts 13. panta 6. punktā;

e)	informāciju par kārtību tādu elektroenerģijas plūsmu gadījumā, kuras sākas vai tiek saņemtas valstīs ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, saistībā ar kompensācijas mehānismu starp pārvades sistēmas operatoriem;

f)	to valsts sistēmu dalību, kuras ir savienotas ar līdzstrāvas elektrolīnijām, atbilstoši 13. pantam.

2.   Atbilstoši 14. pantā noteiktajiem principiem pamatnostādnēs var noteikt arī turpmākus atbilstošus noteikumus par pamatprincipu pakāpenisku saskaņošanu, lai noteiktu maksas, kas piemērojamas ražotājiem un patērētājiem (slodzei) saskaņā ar valstu tarifu sistēmām, tostarp kompensācijas mehānisma starp pārvades sistēmas operatoriem atspoguļošanu valsts tīklu maksās un atbilstošu un efektīvu novietojumsignālu sniegšanu.

Pamatnostādnēs paredz noteikumu par atbilstošiem un efektīviem saskaņotiem novietojumsignāliem Kopienas līmenī.

Šāda saskaņošana neliedz dalībvalstīm piemērot mehānismus, lai nodrošinātu, ka tīkla piekļuves maksas, kuras sedz patērētāji (slodze), ir salīdzināmas visā to teritorijā.

3.   Attiecīgā gadījumā pamatnostādnēs, kas paredz minimālo saskaņošanas pakāpi šīs regulas mērķa sasniegšanai, ietver arī:

a)	ziņas par informācijas sniegšanu saskaņā ar 15. pantā noteiktajiem principiem;

b)	ziņas par elektroenerģijas tirdzniecības noteikumiem;

c)	ziņas par ieguldījumus stimulējošiem noteikumiem attiecībā uz starpsavienojumu jaudu, tostarp uz novietojumsignāliem;

d)	sīkākas ziņas par 8. panta 6. punktā minētajām jomām.

4.   Pamatnostādnes par valstu elektrosistēmu starpsavienojumu pieejamās pārvades jaudas piešķiršanu un pārvaldību ir noteiktas I pielikumā.

5.   Komisija var pieņemt pamatnostādnes par šā panta 1., 2. un 3. punktā paredzētajiem jautājumiem. Saskaņā ar 15. un 16. pantā izklāstītajiem principiem tā var grozīt šā panta 4. punktā minētās pamatnostādnes, jo īpaši paredzot sīki izstrādātas pamatnostādnes par visām praksē lietotajām jaudas piešķiršanas metodēm un nodrošinot, lai pārslodzes pārvaldības (sastrēgumu pārvaldības) mehānismu attīstība atbilstu iekšējā tirgus mērķiem. Attiecīgā gadījumā šādos grozījumos paredz kopīgus noteikumus par minimālajiem drošības un darbības standartiem tīkla darbībai un lietošanai, kā minēts 15. panta 2. punktā.

Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Pieņemot vai grozot pamatnostādnes, Komisija pārliecinās, ka tās paredz obligāto saskaņošanas līmeni, kas vajadzīgs, lai sasniegtu šīs regulas mērķus, un nepārsniedz to, kas vajadzīgs šim nolūkam.

Pieņemot vai grozot pamatnostādnes, Komisija norāda, kādas darbības tā ir veikusi attiecībā uz trešo valstu, kuras veido daļu no Kopienas elektroenerģijas sistēmas, noteikumu atbilstību attiecīgajām pamatnostādnēm.

Pirmoreiz pieņemot šīs pamatnostādnes, Komisija nodrošina, ka tās vienā pasākumu projektā ietver vismaz tos jautājumus, kas minēti 1. punkta a) un d) apakšpunktā un 2. punktā.

19. pants

Regulatīvās iestādes

Regulatīvās iestādes, veicot savus pienākumus, nodrošina atbilstību šai regulai un pamatnostādnēm, kas pieņemtas atbilstoši 18. pantam. Ja tas vajadzīgs šīs regulas mērķu sasniegšanai, tās sadarbojas viena ar otru, ar Komisiju un ar Aģentūru, kā noteikts Direktīvas 2009/…/EK IX sadaļā.

20. pants

Informācijas sniegšana un konfidencialitāte

1.   Dalībvalstis un regulatīvās iestādes pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga 13. panta 4. punkta un 18. panta nolūkos.

Jo īpaši 13. panta 4. un 6. punkta nolūkos regulatīvās iestādes regulāri iesniedz informāciju par faktiskajām izmaksām, kas radušās valsts pārvades sistēmas operatoriem, kā arī datus un visu būtisko informāciju, kas attiecas uz fiziskajām elektroenerģijas plūsmām pārvades sistēmas operatoru tīklos un tīklu izmaksām.

Komisija nosaka pieņemamu termiņu, kādā jāsniedz informācija, ņemot vērā to, cik sarežģīta ir vajadzīgā informācija un cik steidzami tā vajadzīga.

2.   Ja dalībvalsts vai attiecīgā regulatīvā iestāde neiesniedz informāciju norādītajā termiņā atbilstoši šā panta 1. punktam, Komisija var tieši no attiecīgajiem uzņēmumiem pieprasīt visu informāciju, kas vajadzīga 13. panta 4. punkta un 18. panta nolūkā.

Nosūtot informācijas pieprasījumu uzņēmumam, Komisija vienlaikus nosūta pieprasījuma kopiju tās dalībvalsts regulatīvajām iestādēm, kurā ir uzņēmuma juridiskā adrese.

3.   Komisija informācijas pieprasījumā norāda juridisko pamatojumu šādam pieprasījumam, informācijas iesniegšanas termiņu, pieprasījuma mērķi un 22. panta 2. punktā paredzētās sankcijas par nepareizas, nepilnīgas vai maldinošas informācijas iesniegšanu. Komisija nosaka pieņemamu termiņu, ņemot vērā pieprasītās informācijas sarežģītību un nepieciešamās informācijas steidzamību.

4.   Uzņēmumu īpašnieki vai viņu pārstāvji un, juridisko personu gadījumā, personas, kuras, pamatojoties uz tiesību aktiem vai minēto juridisko personu izveides dokumentu, ir pilnvarotas tās pārstāvēt, iesniedz pieprasīto informāciju. Juristi, kuri ir attiecīgi pilnvaroti rīkoties, var iesniegt informāciju savu klientu vārdā, un šajā gadījumā klients turpina būt pilnībā atbildīgs, ja iesniegtā informācija ir nepilnīga, nepareiza vai maldinoša.

5.   Ja uzņēmums nesniedz pieprasīto informāciju Komisijas noteiktajā termiņā vai iesniedz nepilnīgu informāciju, Komisija ar lēmumu pieprasa sniegt šo informāciju. Lēmumā norāda, kāda informācija tiek prasīta, un nosaka atbilstīgu termiņu, kurā tā ir jāiesniedz. Tā norāda sankcijas, kas paredzētas 22. panta 2. punktā. Tā norāda arī tiesības prasīt lēmuma pārskatīšanu šo lēmumu Eiropas Kopienu Tiesā.

Komisija vienlaikus nosūta sava lēmuma kopiju tās dalībvalsts regulatīvajām iestādēm, kuras teritorijā atrodas attiecīgās personas dzīvesvieta vai attiecīgā uzņēmuma juridiskā adrese.

6.   Šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju lieto vienīgi 13. panta 4. punkta un 18. panta nolūkos.

Komisija neizpauž informāciju, kas iegūta saskaņā ar šo regulu un uz ko attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu.

21. pants

Dalībvalstu tiesības paredzēt sīkāk izstrādātus pasākumus

Šī regula neskar dalībvalstu tiesības saglabāt vai ieviest pasākumus, kuros ir sīkāk izstrādāti noteikumi nekā tie, kas izklāstīti šajā regulā un 18. pantā minētajās pamatnostādnēs.

22. pants

Sankcijas

1.   Neskarot 2. punktu, dalībvalstis paredz normas attiecībā uz sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto noteikumu īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām. Šīs normas, kas atbilst Regulā (EK) Nr. 1228/2003 paredzētajiem noteikumiem, dalībvalstis paziņo Komisijai līdz 2004. gada 1. jūlijam un nekavējoties paziņo Komisijai par jebkādiem turpmākiem iespaidojošiem grozījumiem. Līdz … (12) tās paziņo Komisijai tās normas, kas neatbilst Regulā (EK) Nr. 1228/2003 paredzētajiem noteikumiem, un nekavējoties paziņo Komisijai par jebkādiem turpmākiem iespaidojošiem grozījumiem.

2.   Komisija var ar lēmumu piemērot uzņēmumiem sodanaudas, kas nepārsniedz 1 % no kopējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskās darbības gadā, ja tie tīši vai nolaidības dēļ iesniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju, atbildot uz pieprasījumu atbilstoši 20. panta 3. punktam, vai neiesniedz informāciju termiņā, kas noteikts ar lēmumu, kurš pieņemts atbilstoši 20. panta 5. punkta pirmajai daļai.

Nosakot sodanaudas apjomu, ņem vērā šā punkta pirmās daļas noteikumu neievērošanas smagumu.

3.   Sankcijām, kas paredzētas atbilstoši 1. punktam, un lēmumiem, kas pieņemti atbilstoši 2. punktam, nav krimināltiesiska rakstura.

23. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 2009/…/EK 46. pantu.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu, ņemot vērā tā 8. pantu.

24. pants

Komisijas ziņojums

Komisija pārrauga šīs regulas īstenošanu. Ziņojumā, ko Komisija sniedz saskaņā ar Direktīvas …/…/EK (13) 47. panta 6. punktu, tā ziņo arī par pieredzi, kas uzkrāta šīs regulas piemērošanas gaitā. Ziņojumā īpaši izvērtē, cik sekmīga ir bijusi regulas piemērošana, nodrošinot nediskriminējošus un izmaksām atbilstošus elektrotīkla piekļuves nosacījumus elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā, lai palīdzētu patērētājiem izdarīt izvēli labi funkcionējošā elektroenerģijas iekšējā tirgū un sniegtu ieguldījumu ilgtermiņa piegādes drošumā, kādā mērā izmanto efektīvus novietojumsignālus. Vajadzības gadījumā ziņojumu papildina ar attiecīgiem priekšlikumiem un/vai ieteikumiem.

25. pants

Atcelšana

No … (13) atceļ Regulu (EK) Nr.1228/2003. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstību tabulu II pielikumā.

26. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no … (13).

---

(1)  OV C 211, 19.8.2008., 23. lpp.

(2)  OV C 172, 5.7.2008., 55. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 18. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2009. gada 9. janvāra Kopējā nostāja un Eiropas Parlamenta … Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4)  OV L 176, 15.7.2003., 37. lpp.

(5)  OV L 176, 15.7.2003., 1. lpp.

(6)  OV L …

(7)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(8)  Atceltās Regulas (EK) Nr. 1228/2003 spēkā stāšanās diena.

(9)  Sīs regulas piemērošanas dienu, proti, 18 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 1364/2006/EK (2006. gada 6. septembris), ar ko nosaka pamatnostādnes Eiropas enerģētikas tīkliem (OV L 262, 22.9.2006., 1. lpp.).

(11)  OV L 27, 30.1.1997., 20. lpp.

(12)  Sīs regulas piemērošanas diena.

(13)  18 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

---

---

---

---

31.3.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 75/38

---

KOPĒJĀ NOSTĀJA (EK) Nr. 12/2009

ko Padome pieņēmusi 2009. gada 9. janvārī

nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2009 (…) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/C 75 E/03)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Dabasgāzes iekšējais tirgus, ko pakāpeniski ievieš kopš 1999. gada, tiek veidots, lai visiem lietotājiem Kopienā būtu izvēles iespējas — neatkarīgi no tā, vai šie patērētāji ir iedzīvotāji vai uzņēmumi, rastos jaunas uzņēmējdarbības izdevības, attīstītos pārrobežu tirdzniecība, tādējādi paaugstinot efektivitāti, panākot konkurējošākas cenas un labāku pakalpojuma kvalitāti, kā arī sniedzot ieguldījumu piegādes drošuma un ilgtspējas pilnveidē.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/55/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1775/2005 (2005. gada 28. septembris) par dabasgāzes pārvades tīklu piekļuves nosacījumiem (5) ir devusi nozīmīgu ieguldījumu šāda dabasgāzes iekšējā tirgus izveidošanā.

(3)

Pieredze, kas gūta, īstenojot un uzraugot pirmo Labas prakses pamatnostādņu kopumu, kas pieņemts 2002. gadā Eiropas Gāzes regulatoru forumā (“Madrides Forums”), rāda, ka, lai pilnībā īstenotu visās dalībvalstīs šos noteikumus, kas izklāstīti šajās pamatnostādnēs, un lai praksē nodrošinātu garantiju minimumu vienādiem tirgus piekļuves nosacījumiem, ir jānodrošina attiecīgo noteikumu juridiskais spēks.

(4)

Otro vispārējo noteikumu kopumu ar nosaukumu “Otrās labas prakses pamatnostādnes” pieņēma Madrides Foruma sanāksmē 2003. gada 24. un 25. septembrī, un šīs regulas mērķis ir, pamatojoties uz šīm Otrajām pamatnostādnēm, noteikt pamatprincipus un noteikumus par piekļuvi tīklam un trešo personu piekļuvi pakalpojumiem, pārslodzes pārvaldību, pārskatāmību, balansēšanu un jaudas tiesību tirdzniecību.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/…/EK (…) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (6) paredz apvienotu pārvades un sadales sistēmas operatoru. Tālab šajā regulā izklāstītie noteikumi neprasa grozīt to attiecīgo valstu pārvades un sadales sistēmu organizāciju, kas ir saderīgas ar Direktīvas 2009/…/EK attiecīgiem noteikumiem.

(6)	Šīs regulas darbības jomā ir ietverti augstspiediena cauruļvadi, kas vietējos izplatītājus savieno ar gāzes tīkliem un ko neizmanto galvenokārt vietējām piegādēm.

(7)

Jāprecizē kritēriji, pēc kuriem nosaka tarifus piekļuvei tīkliem, lai nodrošinātu, ka tie pilnībā atbilst nediskriminācijas principam un tāda iekšējā tirgus vajadzībām, kurš sekmīgi darbojas, un tie pilnībā ņem vērā vajadzību pēc sistēmas viengabalainības un atspoguļo faktiskās izmaksas, ciktāl šīs izmaksas atbilst efektīva un strukturāli salīdzināma tīkla operatora izmaksām un ir pārredzamas, tajā pašā laikā ietverot pienācīgu peļņu no ieguldījumiem un vajadzības gadījumā ņemot vērā tarifu salīdzinošo novērtēšanu, ko veic regulatīvās iestādes.

(8)

Aprēķinot tarifus piekļuvei tīkliem, ir svarīgi ņemt vērā faktiskās izmaksas, ciktāl šīs izmaksas atbilst efektīva un strukturāli salīdzināma tīkla operatora izmaksām un ir pārredzamas, kā arī vajadzību gūt attiecīgu peļņu no ieguldījumiem un stimulēt jaunas infrastruktūras celtniecību. Šajā ziņā un jo īpaši, ja pastāv efektīva gāzesvadu savstarpēja konkurence, visnotaļ atbalstāma būs tarifu salīdzinoša novērtēšana, ko veic regulatīvās iestādes.

(9)	Tirgus principos balstītiem pasākumiem tarifu noteikšanai, piemēram, izsolēm, ir jābūt saderīgiem ar Direktīvā 2009/…/EK izklāstītajiem noteikumiem.

(10)	Kopējs kompleksa minimums trešo personu piekļuves pakalpojumiem ir vajadzīgs, lai praksē nodrošinātu kopēju piekļuves standarta minimumu visā Kopienā un trešo personu piekļuves pakalpojumu pietiekamu saderību, un ļautu izmantot labumus, kas gūti, sekmīgi darbojoties dabasgāzes iekšējam tirgum.

(11)	Taču patlaban pastāv šķēršļi tam, lai Kopienā dabasgāzi varētu pārdot ar vienādiem noteikumiem, bez diskriminācijas vai ierobežojumiem. Jo īpaši visās dalībvalstīs vēl nepastāv nediskriminējoša piekļuve tīkliem un vienlīdz efektīva regulatīvā uzraudzība.

(12)

Komisijas 2007. gada 10. janvāra Paziņojumā “Enerģētikas politika Eiropai” uzvērts, cik svarīgi ir pabeigt dabasgāzes iekšējā tirgus izveidi un pieņemt vienādus noteikumus visiem dabasgāzes uzņēmumiem,, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā. Komisijas 2007. gada 10. janvāra Paziņojumos “Gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus perspektīvas” un “Eiropas gāzes un elektroenerģijas nozares apsekojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 17. pantu (galīgais ziņojums)” parādīts, ka pašreizējie noteikumi un pasākumi nav pietiekams pamats funkcionējoša iekšējā tirgus izveidei.

(13)	Pilnībā īstenojot spēkā esošo regulatīvo sistēmu, Regulā (EK) Nr. 1775/2005 izklāstītā dabasgāzes iekšējā tirgus regulatīvā sistēma būtu jāpielāgo atbilstoši minētajiem paziņojumiem.

(14)

Jo īpaši ir vajadzīga pārvades sistēmas operatoru ciešāka sadarbība un koordinācija, lai izveidotu tīkla kodeksus, ar kuriem nodrošina un pārvalda efektīvu piekļuvi pārrobežu pārvades tīkliem, lai notiktu koordinēta un pietiekami tālredzīga plānošana un pārvades sistēmu attīstība Kopienā, pienācīgi ņemot vērā vides aspektus. Tīkla kodeksiem būtu jāatbilst nesaistošajām galvenajām pamatnostādnēm, ko izstrādājusi Energoregulatoru sadarbības aģentūra, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2009 (6) (“Aģentūra”). Aģentūrai būtu jāpiedalās tīkla kodeksu izskatīšanā, tostarp jāizskata to atbilstība nesaistošajām galvenajām pamatnostādnēm, un Aģentūrai vajadzētu būt tiesībām minētos kodeksus ieteikt pieņemšanai Komisijā. Aģentūrai būtu jāizvērtē ierosinātie tīkla kodeksu grozījumi, un Aģentūrai vajadzētu būt tiesībām šos grozījumus ieteikt pieņemšanai Komisijā. Pārvades sistēmas operatoriem vajadzētu savus tīklus vadīt atbilstoši šiem tīkla kodeksiem.

(15)

Lai panāktu dabasgāzes pārvades tīkla optimālu pārvaldību Kopienā, būtu jāizveido gāzes pārvades sistēmas operatoru Eiropas tīkls (“gāzes PSOET”). Gāzes PSOET savi uzdevumi būtu jāveic atbilstoši Kopienas konkurences noteikumiem, kurus piemēro gāzes PSOET lēmumiem. Būtu precīzi jānosaka gāzes PSOET uzdevumi, un tā darba metodēm būtu jānodrošina efektivitāte, reprezentativitāte un pārskatāmība. Gāzes PSOET sagatavotie tīkla kodeksi nav paredzēti, lai aizstātu vajadzīgos valstu tīkla kodeksus attiecībā uz jautājumiem, kas nav pārrobežu jautājumi. Tā kā efektīvāku darbu var panākt ar reģionālu pieeju, pārvades sistēmas operatoriem vispārējā sadarbības struktūrā būtu jāizveido reģionālas struktūras, vienlaikus panākot to, ka reģionālā līmenī sasniegtie rezultāti atbilst Kopienas līmeņa kodeksiem un nesaistošiem 10 gadu tīkla attīstības plāniem. Priekšnosacījums sadarbībai šādās reģionālās struktūrās ir tīkla darbību efektīva nodalīšana no ražošanas un piegādes darbībām. Nepastāvot šādai nodalīšanai, pārvades sistēmas operatoru reģionālā sadarbība var izraisīt pret konkurenci vērstu praksi.

(16)

Visi tirgus dalībnieki ir ieinteresēti darbā, ko sagaida no gāzes PSOET. Tāpēc svarīga ir efektīva apspriešanās, un būtiskai nozīmei vajadzētu būt jau pastāvošajām struktūrām, kas izveidotas nolūkā sekmēt un vienkāršot apspriešanās procesu, piemēram, Eiropas Asociācijai enerģijas apmaiņas pilnveidošanai, valstu regulatoriem vai Aģentūrai.

(17)

Lai stiprinātu konkurenci, izmantojot likvīdus gāzes vairumtirdzniecības tirgus, ir svarīgi, lai gāzi varētu tirgot neatkarīgi no tās atrašanās vietas sistēmā. Vienīgais veids, kā to izdarīt, ir ļaut tīkla lietotājiem neatkarīgi rezervēt ieejas un izejas jaudas, tādējādi gāzi transportējot caur zonām, nevis pa tradicionālajiem līgumceļiem. To, ka priekšroka dodama ieejas-izejas sistēmām, kas veicinās konkurenci, vairums interesentu pauda jau Sestajā Madrides forumā 2002. gada 30. un 31. oktobrī. Tarifi nebūtu jānosaka atkarībā no transporta maršruta; tādējādi tarifi, kas noteikti vienam vai vairākiem ieejas punktiem, nebūtu saistāmi ar tarifiem, kas noteikti vienam vai vairākiem izejas punktiem, un otrādi.

(18)

Atsauces uz saskaņotiem transportēšanas līgumiem saistībā ar pārvades sistēmas operatoru nediskriminējošu piekļuvi tīklam nenozīmē, ka viena sistēmas operatora transportēšanas līgumu noteikumiem jābūt tādiem pašiem kā citam pārvades sistēmas operatoram tajā vai kādā citā dalībvalstī, ja vien nav noteiktas obligātas prasības, kas jāievēro visos transportēšanas līgumos.

(19)

Gāzes tīklos ir ievērojamas līgumpārslodzes. Tāpēc jaunu vai no jauna pārslēgtu līgumu pārslodzes pārvaldības un jaudas piešķiršanas principu pamatā ir neizmantotas jaudas atbrīvošana, ļaujot tīkla lietotājiem apakšizīrēt vai tālākpārdot savu nolīgto jaudu, un paredzot, ka pārvades sistēmas operatoriem jāpiedāvā neizmantotā jauda tirgū ne vēlāk kā iepriekšējā dienā, un tai jābūt atslēdzamai (nepastāvīgai). Tā kā lielu proporciju veido jau noslēgtie līgumi un vajadzīgi vienlīdzīgi noteikumi jaunas un esošas jaudas lietotājiem, šie principi būtu jāpiemēro attiecībā uz visu nolīgto jaudu, tostarp uz jau noslēgtajiem līgumiem.

(20)	Lai gan fiziska tīklu pārslodze pašreiz Kopienā reti kad ir problēma, tā varētu par tādu kļūt nākotnē. Tādēļ ir svarīgi noteikt pamatprincipu pārslodzes jaudas piešķiršanai šādos gadījumos.

(21)	Tirgus novērošana, ko pēdējos gados veic valstu regulatīvās iestādes un Komisija, liecina, ka pašreizējās pārredzamības prasības un noteikumi par piekļuvi infrastruktūrai nav pietiekami.

(22)

Nepieciešama vienlīdzīga piekļuve informācijai par sistēmas fizisko stāvokli, lai visi tirgus dalībnieki varētu novērtēt kopējo pieprasījumu un piedāvājumu un saprast vairumtirdzniecības cenu svārstību pamatojumu. Tas nozīmē precīzāku informāciju par piedāvājumu un pieprasījumu, tīkla jaudu, jaudas plūsmu un remontdarbiem, balansēšanu un glabāšanas jaudu pieejamību un izmantojumu. Šī informācija ir ļoti svarīga tirgus funkcionēšanai, tāpēc tai jānosaka mazāk stingri ierobežojumi tās publicēšanai konfidencialitātes dēļ.

(23)

Konfidencialitātes prasības attiecībā uz komerciāli svarīgu informāciju tomēr ir īpaši atbilstīgas, ja skar uzņēmuma komerciāli stratēģiskas nozīmes datus, ja ir tikai viens glabāšanas iekārtu lietotājs, vai skar datus par sistēmas vai apakšsistēmas izejas punktiem, kas nevis ir pieslēgti citai pārvades vai izplatīšanas sistēmai, bet gan vienam rūpnieciskam tiešam patērētājam, kur tas izpaustu konfidenciālu informāciju par minētā patērētāja ražošanas procesu.

(24)

Lai palielinātu uzticību tirgum, tā dalībniekiem jābūt pārliecinātiem, ka par ļaunprātīgām darbībām var tikt piemērotas sankcijas. Kompetentajām iestādēm būtu jāspēj efektīvi izmeklēt gadījumus, kad situācija tirgū tiek izmantota ļaunprātīgi. Tāpēc kompetentajām iestādēm ir vajadzīga piekļuve datiem, kas sniedz informāciju par piegādes uzņēmumu operatīvajiem lēmumiem. Gāzes tirgū visus šos lēmumus ziņo sistēmas operatoriem kā jaudas rezervācijas, nominācijas un realizētās jaudas plūsmas. Sistēmas operatoriem noteiktu laiku šī informācija būtu jāglabā pieejama kompetentajām iestādēm.

(25)

Piekļuve gāzes glabāšanas iekārtām un sašķidrinātās dabasgāzes (“SDG”) iekārtām ir nepietiekama, un tādēļ ir jāuzlabo attiecīgie noteikumi. Eiropas Elektroenerģijas un gāzes regulatoru grupas novērojumi liecina, ka pārvades sistēmas operatori nepietiekami ievēro labas trešo personu piekļuves prakses brīvprātīgās pamatnostādnes, par ko visi interesenti vienojās Madrides forumā, tāpēc šie noteikumi jāpadara saistoši.

(26)

Gāzes piegādei paredzētas balansēšanas sistēmas, kuras ir nediskriminējošas un pārskatāmas un kuras izmanto sadales sistēmas operatori, ir īpaši svarīgas jaunienācējiem tirgū, kam varētu būt grūtāk balansēt savu vispārējā noieta portfeli nekā uzņēmumiem, kas attiecīgā tirgū jau darbojas. Tādēļ jāizstrādā noteikumi, lai nodrošinātu, ka pārvades sistēmas operatori vada tādas sistēmas atbilstīgi nediskriminējošiem, pārskatāmiem un efektīviem tīkla piekļuves nosacījumiem.

(27)	Primāro jaudas tiesību tirdzniecībai ir nozīmīga vieta konkurētspējīga tirgus attīstībā un likviditātes veicināšanā. Tādēļ šai regulai būtu jāparedz pamatnoteikumi attiecībā uz šādu tirdzniecību.

(28)	Valstu regulatīvajām iestādēm būtu jānodrošina atbilstība šīs regulas noteikumiem un saskaņā ar to pieņemtajām pamatnostādnēm.

(29)

Pamatnostādnēs, kas pievienotas šai regulai, ir ietverti konkrēti, sīki izstrādāti šo principu īstenošanas noteikumi, pamatojoties uz iepriekšminētajām Otrajām labas prakses pamatnostādnēm. Vajadzības gadījumā šie noteikumi laika gaitā attīstīsies, ņemot vērā valstu gāzes piegādes sistēmu atšķirības.

(30)	Ierosinot grozījumus šīs regulas pielikumā paredzētajās pamatnostādnēs, Komisijai būtu jānodrošina, ka tā Madrides Forumā iepriekš apspriežas ar visām attiecīgām personām, kas saistītas ar pamatnostādnēm un ko pārstāv profesionālās organizācijas, un ar dalībvalstīm.

(31)	Dalībvalstīm un valstu kompetentajām iestādēm attiecīgā informācija būtu jāiesniedz Komisijai. Komisijai šāda informācija būtu jāapstrādā konfidenciāli.

(32)	Šī regula un saskaņā ar to pieņemtās pamatnostādnes neskar Kopienas konkurences noteikumu piemērošanu.

(33)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(34)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro sagatavot vai pieņemt pamatnostādnes, kas vajadzīgas, lai panāktu minimālo saskaņotības pakāpi šīs regulas mērķa sasniegšanai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia, to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(35)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi — proti, izstrādāt taisnīgus noteikumus par piekļuves nosacījumiem dabasgāzes pārvades sistēmām, glabāšanas un SDG iekārtas — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(36)	Ņemot vērā to, kādus grozījumus pašlaik izdara Regulā (EK) 1775/2005, skaidrības un racionalizācijas labad ir vēlams attiecīgos noteikumus pārstrādāt, tos visus apvienojot vienā jaunas regulas tekstā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šīs regulas mērķis ir:

a)	izveidot nediskriminējošus noteikumus par piekļuves nosacījumiem dabasgāzes pārvades sistēmām, ņemot vērā attiecīgo valstu un reģionu tirgu īpašās iezīmes, lai nodrošinātu dabasgāzes iekšējā tirgus pareizu darbību;

b)	izveidot nediskriminējošus noteikumus par piekļuves nosacījumiem SDG iekārtām un glabāšanas iekārtām, ņemot vērā valstu un reģionālo tirgu īpašās iezīmes; un

c)	veicināt labi funkcionējoša un pārskatāma vairumtirdzniecības tirgus veidošanos, kam raksturīga augsta gāzes piegādes drošuma pakāpe. Ar to paredz mehānismus, lai saskaņotu noteikumus gāzes pārrobežu tirdzniecībai.

Šā panta pirmajā daļā minētie mērķi ietver saskaņotu tīkla, bet ne glabāšanas iekārtu, piekļuves tarifu principu vai to aprēķinu metodikas noteikšanu, trešo personu piekļuves pakalpojumu izveidi, saskaņotu jaudas piešķiršanas un pārslodzes pārvaldības principu noteikšanu, pārskatāmības prasību, balansēšanas noteikumu un balansēšanas maksu noteikšanu, kā arī jaudas tirdzniecības veicināšanu.

Šo regulu, izņemot 19. panta 4. punktu, piemēro vienīgi glabāšanas iekārtām, uz kurām attiecas Direktīvas 2009/…/EK 32. panta 3. vai 4. punkts.

Dalībvalstis var izveidot organizāciju vai iestādi, kā paredzēts Direktīvā 2009/…/EK, lai veiktu vienu vai vairākas funkcijas, ko parasti veic pārvades sistēmas operators, un kurai piemēro šīs regulas prasības. Uz šādu organizāciju vai iestādi attiecas sertifikācija saskaņā ar šīs regulas 3. pantu, to norīko saskaņā ar Direktīvas 2009/…/EK 10. pantu.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“pārvade” ir dabasgāzes transportēšana pa cauruļvadu tīklu, kas galvenokārt sastāv no augstspiediena cauruļvadiem un kuri nav maģistrālu cauruļvadu tīkli, kā arī nav daļa no augstspiediena cauruļvadiem, ko galvenokārt lieto vietējai dabasgāzes izplatīšanai, lai piegādātu to patērētājiem, bet neietver nodrošinājumu;

2)	“transporta līgums” ir līgums, ko pārvades sistēmas operators ir noslēdzis ar tīkla lietotāju, lai veiktu pārvadi;

3)	“jauda” ir maksimāli iespējamā plūsma, kas izteikta normālkubikmetros attiecībā pret laika vienību vai enerģijas vienībās attiecībā pret laika vienību, un ko tīkla lietotāji ir tiesīgi saņemt saskaņā ar transporta līguma noteikumiem;

4)	“neizmantota jauda” ir konstanta jauda, ko tīkla lietotājs ir ieguvis saskaņā ar transportēšanas līgumu, bet ko šis lietotājs nav nominējis līgumā noteiktajā termiņā;

5)	“pārslodzes pārvaldība” ir pārvades sistēmas operatora jaudas portfeļa apsaimniekošana, lai optimāli un maksimāli izmantotu tehniskās jaudas un savlaicīgi konstatētu paredzamos pārslodzes un piesātinājuma punktus;

6)	“sekundārais tirgus” ir tirgus, kurā pārdod jaudas, ko nepārdod primārajā tirgū;

7)	“nominācija” ir iepriekšējs tīkla lietotāja paziņojums pārvades sistēmas operatoram par faktisko plūsmu, ko tīkla lietotājs vēlas ievadīt sistēmā vai aizvadīt no tās;

8)	“renominācija” ir vēlāks paziņojums par koriģētu nomināciju;

9)	“sistēmas viengabalainība” ir jebkurš stāvoklis pārvades sistēmā, arī vajadzīgās pārvades iekārtās, kurā dabasgāzes spiediens un kvalitāte ir pārvades sistēmas operatora noteiktajās minimālajās un maksimālajās robežās, garantējot dabasgāzes pārvadi no tehniskā viedokļa;

10)	“balansēšanas periods” ir laiks, kurā enerģijas vienībās izteikta dabasgāzes apjoma izņemšana visiem tīkla lietotājiem ir jākompensē ar tāda paša dabasgāzes apjoma ievadi pārvades sistēmā saskaņā ar transporta līgumu vai tīkla kodeksu;

11)	“tīkla lietotājs” ir pārvades sistēmas operatora klienti vai potenciāli klienti un paši pārvades sistēmas operatori tiktāl, ciktāl viņiem jāveic ar pārvadi saistītas darbības;

12)	“atslēdzami pakalpojumi” ir pārvades sistēmas operatora piedāvātie pakalpojumi attiecībā uz atslēdzamu jaudu;

13)	“atslēdzama jauda” ir gāzes pārvades jauda, ko pārvades sistēmas operators var atslēgt saskaņā ar transporta līgumā paredzētiem nosacījumiem;

14)	“ilgtermiņa pakalpojumi” ir pārvades sistēmas operatora piedāvātie pakalpojumi, kas ilgst gadu vai ilgāku laiku;

15)	“īstermiņa pakalpojumi” ir pārvades sistēmas operatora piedāvātie pakalpojumi, kas ilgst īsāku laiku nekā gads;

16)	“konstanta jauda” ir gāzes pārvades jauda, ko pārvades sistēmas operators, parakstot līgumu, ir garantējis kā neatslēdzamu;

17)	“konstanti pakalpojumi” ir pārvades sistēmas operatora piedāvātie pakalpojumi attiecībā uz konstanto jaudu;

18)	“tehniskā jauda” ir maksimāli iespējamā konstantā jauda, ko pārvades sistēmas operators var piedāvāt tīkla lietotājiem, ņemot vērā sistēmas viengabalainību un pārvades tīkla vadīšanas prasības;

19)	“līgumā paredzētā jauda” ir jauda, ko pārvades sistēmas operators ir piešķīris kādam tīkla lietotājam ar transporta līgumu;

20)	“pieejamā jauda” ir tehniskās jaudas daļa, kas nav piešķirta un attiecīgā brīdī joprojām ir pieejama sistēmai;

21)	“līgumpārslodze” ir stāvoklis, kad pieprasījums pēc konstantas jaudas pārsniedz tehnisko jaudu;

22)	“primārais tirgus” ir tirgus, kurā pārvades sistēmas operatori tieši nodarbojas ar jaudu tirdzniecību;

23)	“fiziska pārslodze” ir stāvoklis, kad pieprasījums pēc faktiskās piegādes kādā brīdī pārsniedz tehnisko jaudu;

24)	“SDG iekārtas jauda” ir SDG termināla jauda dabasgāzes sašķidrināšanai vai SDG importēšanai, izņemšanai, palīgpakalpojumiem, glabāšanai uz laiku vai regazifikācijai;

25)	“tilpums” ir gāzes daudzums, kuru glabāšanas iekārtas lietotājs var uzglabāt glabāšanas iekārtā;

26)	“piegādājamība” ir ātrums, kādā glabāšanas iekārtas lietotājs var izņemt gāzi no glabāšanas iekārtas;

27)	“ievades rādītājs” ir ātrums, kādā glabāšanas iekārtas lietotājs var ievadīt gāzi glabāšanas iekārtā;

28)	“glabāšanas jauda” ir jebkura tilpuma, ievades rādītāja un piegādājamības kombinācija.

2.   Neskarot šā panta 1. punktā paredzētās definīcijas, piemēro arī tās šai regulai atbilstīgās definīcijas, kas izklāstītas Direktīvas 2009/…/EK 2. pantā, izņemot pārvades definīciju minētā panta 3. punktā.

Šā panta 1. punkta 3. līdz 23. apakšpunktā paredzētās definīcijas, kas attiecas uz pārvadi, pēc analoģijas piemēro arī glabāšanas un SDG iekārtām.

3. pants

Pārvades sistēmas operatoru sertifikācija

1.   Komisija tūlīt pēc tā saņemšanas pārbauda ikvienu paziņojumu attiecībā uz lēmumu par pārvades sistēmas operatoru sertifikāciju, kā paredzēts Direktīvas 2009/…/EK 10. panta 6. punktā. Divos mēnešos pēc šāda paziņojuma saņemšanas dienas Komisija attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei sniedz savu atzinumu par tā atbilstību Direktīvas 2009/…/EK 10. panta 2. punktam vai 11. pantam un 9. pantam.

Gatavojot pirmajā daļā minēto atzinumu, Komisija var lūgt Aģentūru sniegt atzinumu par valsts regulatīvās iestādes lēmumu. Šādā gadījumā pirmajā daļā minēto divu mēnešu termiņu pagarina vēl par diviem mēnešiem.

Ja Komisija pirmajā un otrajā daļā minētajā termiņā nav sniegusi atzinumu, uzskata, ka tai nav iebildumu pret regulatīvās iestādes lēmumu.

2.   Saņēmusi Komisijas atzinumu, valsts regulatīvā iestāde divos mēnešos pieņem galīgo lēmumu par pārvades sistēmas operatora sertifikāciju, pilnībā ņemot vērā minēto atzinumu. Regulatīvās iestādes lēmumu un Komisijas atzinumu publicē kopā.

3.   Jebkurā procedūras brīdī regulatīvās iestādes un/vai Komisija var lūgt, lai pārvades sistēmas operators un/vai uzņēmums, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām, sniedz visu informāciju, kas tām nepieciešama šajā pantā paredzēto uzdevumu veikšanai.

4.   Regulatīvās iestādes un Komisija ievēro konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli jutīgu informāciju.

5.   Komisija var pieņemt pamatnostādnes, kurās sīki izklāsta šā panta 1. un 2. punkta īstenošanai piemērojamo procedūru. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

6.   Ja Komisija ir saņēmusi paziņojumu par pārvades sistēmas operatora sertifikāciju, kā paredzēts Direktīvas 2009/…/EK 9. panta 10. punktā, Komisija pieņem lēmumu par sertifikāciju. Regulatīvā iestāde izpilda Komisijas lēmumu.

4. pants

Gāzes pārvades sistēmas operatoru Eiropas tīkls

Visi pārvades sistēmas operatori sadarbojas Kopienas līmenī, izmantojot gāzes PSOET, lai veicinātu dabasgāzes iekšējā tirgus izveides pabeigšanu un panāktu dabasgāzes pārvades tīkla optimālu pārvaldību un tehnisko attīstību.

5. pants

Gāzes PSOET izveide

1.   Līdz … (8) gāzes pārvades sistēmas operatori iesniedz Komisijai un Aģentūrai izveidojamā gāzes PSOET statūtu projektu, locekļu sarakstu un reglamenta projektu, tostarp reglamenta noteikumus par apspriešanos ar citiem interesentiem.

2.   Aģentūra pēc apspriešanās ar organizācijām, kas pārstāv visus interesentus, divos mēnešos pēc to saņemšanas dienas sniedz Komisijai atzinumu par statūtu projektu, locekļu sarakstu un reglamenta projektu.

3.   Komisija sniedz atzinumu par statūtu projektu, locekļu sarakstu un reglamenta projektu trīs mēnešos pēc Aģentūras atzinuma saņemšanas dienas.

4.   Trīs mēnešos pēc Komisijas atzinuma saņemšanas dienas pārvades sistēmas operatori izveido gāzes PSOET, kā arī pieņem un publicē tā statūtus un reglamentu.

6. pants

Tīkla kodeksu izveide

1.   Komisija pēc apspriešanās ar Aģentūru, gāzes PSOET un citiem attiecīgajiem interesentiem sagatavo gada prioritāšu sarakstu, norādot 8. panta 6. punktā minētās jomas, kas iekļaujamas tīkla kodeksu izstrādē.

2.   Komisija var prasīt, lai Aģentūra pieņemamā termiņā, kas nepārsniedz sešus mēnešus, iesniedz nesaistošu galveno pamatnostādņu projektu, kurā saskaņā ar 8. panta 7. punktu paredzēti skaidri un objektīvi izstrādes principi tīkla kodeksiem, kas attiecas uz prioritāšu sarakstā noteiktajām jomām. Ar katru nesaistošās galvenās pamatnostādnes projektu sekmē nediskriminējošu, lietderīgu konkurenci un tirgus efektīvu darbību. Pēc Aģentūras pamatota pieprasījuma Komisija var minēto termiņu pagarināt.

3.   Aģentūra vismaz divus mēnešus atklāti un pārskatāmi apspriežas ar gāzes PSOET un citiem attiecīgajiem interesentiem par nesaistošās galvenās pamatnostādnes projektu.

4.   Ja Komisija uzskata, ka nesaistošās galvenās pamatnostādnes projekts nesekmē nediskriminējošu, lietderīgu konkurenci un tirgus efektīvu darbību, tā var lūgt Aģentūru pieņemamā termiņā pārskatīt nesaistošās galvenās pamatnostādnes projektu un atkārtoti iesniegt to Komisijai.

5.   Ja Aģentūrā neiesniedz vai atkārtoti neiesniedz nesaistošās galvenās pamatnostādnes projektu termiņā, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 2. līdz 4. punktu, tad Komisija izstrādā attiecīgo nesaistošo galveno pamatnostādni.

6.   Komisija prasa, lai gāzes PSOET pieņemamā termiņā, kas nepārsniedz 12 mēnešus, iesniedz Aģentūrai tīkla kodeksu, kurā ievērota attiecīgā nesaistošā galvenā pamatnostādne.

7.   Trīs mēnešos pēc tīkla kodeksa saņemšanas dienas, kuru laikā Aģentūra var oficiāli apspriesties ar attiecīgajiem interesentiem, tā sniedz gāzes PSOET pamatotu atzinumu par tīkla kodeksu.

8.   Gāzes PSOET var grozīt tīkla kodeksu, ņemot vērā Aģentūras atzinumu, un atkārtoti iesniegt to Aģentūrai.

9.   Ja Aģentūra ir pārliecināta, ka tīkla kodeksā pilnībā ievērotas attiecīgās nesaistošās galvenās pamatnostādnes, tā iesniedz Komisijai tīkla kodeksu un var ieteikt to pieņemt.

10.   Ja gāzes PSOET nav izstrādājis tīkla kodeksu termiņā, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 6. punktu, tad Komisija var prasīt, lai Aģentūra sagatavo tīkla kodeksa projektu, pamatojoties uz attiecīgo nesaistošo galveno pamatnostādni. Aģentūra, izstrādājot tīkla kodeksa projektu saskaņā ar šo punktu, var sākt turpmākas apspriedes. Aģentūra iesniedz Komisijai tīkla kodeksa projektu, kas sagatavots saskaņā ar šo punktu, un var ieteikt to pieņemt.

11.   Ja gāzes PSOET nav izstrādājis tīkla kodeksu vai ja Aģentūra nav izstrādājusi tīkla kodeksa projektu, kā minēts šā panta 10. punktā, Komisija var pēc savas iniciatīvas vai pēc Aģentūras ierosinājuma saskaņā ar šā panta 9. punktu pieņemt vienu vai vairākus tīkla kodeksus 8. panta 6. punktā uzskaitītajās jomās.

Ja Komisija pēc savas iniciatīvas ierosina pieņemt tīkla kodeksu, tā vismaz divus mēnešus var par kodeksa projektu apspriesties ar Aģentūru, gāzes PSOET un visiem attiecīgajiem interesentiem.

Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

12.   Šis pants neskar Komisijas tiesības pieņemt un grozīt pamatnostādnes atbilstoši 23. pantam.

7. pants

Grozījumi tīkla kodeksos

1.   Grozījumus saskaņā ar 6. pantu pieņemtajos tīkla kodeksos Aģentūrai var ierosināt personas, kas varētu būt ieinteresētas attiecīgajā tīkla kodeksā, tostarp gāzes PSOET, pārvades sistēmas operatori, sistēmas lietotāji un patērētāji. Aģentūra var ierosināt grozījumus arī pēc savas iniciatīvas.

2.   Aģentūra savā reglamentā nosaka iedarbīgas procedūras grozījumu projektu izvērtēšanai un ciešām apspriedēm (tostarp ar gāzes PSOET un sistēmas lietotājiem) par tiem. Pēc šā procesa pabeigšanas Aģentūra var iesniegt pamatotus grozījumu priekšlikumus Komisijai, tajos norādot, kā šie ierosinājumi atbilst 6. panta 2. punktā minētajiem tīkla kodeksu mērķiem.

3.   Komisija, ņemot vērā Aģentūras priekšlikumus, var pieņemt grozījumus jebkurā tīkla kodeksā, kas pieņemts saskaņā ar 6. pantu. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4.   Ierosināto grozījumu izskatīšana saskaņā ar 28. panta 2. punktā izklāstīto procedūru attiecas vienīgi uz aspektiem, kas saistīti ar šiem ierosinātajiem grozījumiem. Šie ierosinātie grozījumi neskar citus grozījumus, ko Komisija varētu ierosināt.

8. pants

Gāzes PSOET uzdevumi

1.   Elektroenerģijas PSOET pēc Komisijas pieprasījuma saskaņā ar 6. panta 6. punktu izstrādā tīkla kodeksu šā panta 6. punktā minētajām jomām.

2.   Gāzes PSOET var izstrādāt tīkla kodeksus 6. punktā minētajām jomām, ja šie kodeksi nav saistīti ar jomām, uz kurām attiecas Komisijas pieprasījums. Šos tīkla kodeksus iesniedz Aģentūrai atzinuma sniegšanai.

3.   Gāzes PSOET pieņem:

a)	kopējus tīkla vadīšanas instrumentus un izpētes plānus;

b)	katru otro gadu — nesaistošu Kopienas 10 gadu tīkla attīstības plānu (“tīkla attīstības plāns”), tostarp Eiropas piegādes pietiekamības prognozi;

c)	gada darba programmu;

d)	gada pārskatu;

e)	ikgadējās ziemas un vasaras piegādes prognozes.

4.   Šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minētā Eiropas piegādes prognoze aptver vispārēju gāzes sistēmas pietiekamību piegādāt gāzi atbilstīgi pašreizējam un prognozētajam pieprasījumam nākamajiem pieciem gadiem un laikposmam no pieciem līdz desmit gadiem no minētās prognozes dienas. Eiropas piegādes pietiekamības prognozes pamatā ir valstu piegādes prognozes, ko sagatavo katrs atsevišķs pārvades sistēmas operators.

5.   Šā panta 3. punkta c) apakšpunktā minētajā gada darba programmā ietver attiecīgajā gadā sagatavojamo tīkla kodeksu sarakstu un aprakstu, tīkla vadīšanas koordinēšanas plānu, kā arī pētniecības un attīstības pasākumus, norādot orientējošu grafiku.

6.   Šā panta 1. un 2. punktā minētie tīkla kodeksi, vajadzības gadījumā ņemot vērā reģionālas īpatnības, aptver šādas jomas:

a)	tīkla drošības un uzticamības noteikumi;

b)	tīkla pieslēguma noteikumi;

c)	trešo personu piekļuves noteikumi;

d)	datu apmaiņas un līguma izpildes noteikumi;

e)	savstarpējas savietojamības noteikumi;

f)	operatīvās procedūras ārkārtas situācijās;

g)	jaudas piešķiršanas un pārslodzes pārvaldības noteikumi;

h)	tirdzniecības noteikumi, kas attiecas uz tehnisku un praktisku nodrošinājumu tīkla piekļuvei un uz sistēmas balansēšanu;

i)	pārskatāmības noteikumi;

j)	balansēšanas noteikumi, tostarp ar tīklu saistīti noteikumi par nominācijas procedūru, noteikumi par balansēšanas maksām un noteikumi par operatīvo balansēšanu starp pārvades sistēmas operatoru sistēmām;

k)	noteikumi par saskaņotām pārvades tarifu struktūrām; un

l)	energoefektivitāte gāzes tīklos.

7.   Tīkla kodeksus izstrādā vienīgi par pārrobežu tīklu aspektiem, un tie neskar dalībvalstu tiesības izveidot valstu kodeksus par aspektiem, kas nav pārrobežu aspekti.

8.   Gāzes PSOET pārrauga un izvērtē to, kā īsteno tīkla kodeksus un pamatnostādnes, ko Komisija ir pieņēmusi saskaņā ar 6. panta 11. punktu, kā arī to ietekmi uz to piemērojamo noteikumu saskaņošanu, kuru mērķis ir veicināt tirgus integrāciju. Gāzes PSOET par konstatēto ziņo Aģentūrai, un izvērtējuma rezultātus ietver šā panta 3. punkta d) apakšpunktā minētajā gada pārskatā.

9.   Gāzes PSOET dara pieejamu visu informāciju, ko Aģentūra lūdz, lai veiktu savus uzdevumus saskaņā ar 9. panta 1 punktu.

10.   Katru otro gadu gāzes PSOET pieņem un publicē tīkla attīstības plānu, kas minēts 3. punkta b) apakšpunktā. Šajā tīkla attīstības plānā ietver integrēta tīkla modelēšanu, scenāriju izstrādi, Eiropas piegādes pietiekamības prognozi un sistēmas elastības vērtējumu.

Tīkla attīstības plānā jo īpaši:

a)	ņem vērā valstu ieguldījumu plānus, 12. panta 1. punktā minētos reģionālos ieguldījumu plānus un, attiecīgajā gadījumā, pamatnostādnes Eiropas enerģētikas tīkliem saskaņā ar Lēmumu Nr. 1364/2006/EK (9);

b)	attiecībā uz pārrobežu starpsavienojumiem ņem vērā sistēmas lietotāju attiecīgās vajadzības un iekļauj ieguldītāju ilgtermiņa saistības, kā minēts Direktīvas 2009/…/EK 14. un 22. pantā;

c)	nosaka vajadzības veikt ieguldījumus, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu jaudu.

11.   Pēc Komisijas pieprasījuma gāzes PSOET dara Komisijai zināmus savus apsvērumus par 23. pantā minēto pamatnostādņu pieņemšanu.

9. pants

Aģentūras veiktā pārraudzība

1.   Aģentūra pārrauga, kā gāzes PSOET veic 8. panta 1., 2. un 3. punktā minētos uzdevumus, un sniedz Komisijai ziņojumu.

Aģentūra pārrauga, kā gāzes PSOET īsteno tīkla kodeksus, kas izstrādāti saskaņā ar 8. panta 2. punktu, un tīkla kodeksus, kas izstrādāti saskaņā ar 6. panta 1. līdz 10. punktu, bet kurus Komisija nav pieņēmusi saskaņā ar 6. panta 11. punktu. Aģentūra iesniedz Komisijai pamatotu atzinumu, kurā norāda, kādēļ gāzes PSOET nav īstenojis šos tīkla kodeksus.

Aģentūra pārrauga un izvērtē, kā īsteno tīkla kodeksus un pamatnostādnes, ko Komisija ir pieņēmusi saskaņā ar 6. panta 11. punktu, un kā tie iespaido piemērojamo noteikumu saskaņošanu, lai veicinātu tirgus integrāciju, lai izvairītos no diskriminācijas, sekmētu lietderīgu konkurenci, tirgus efektīvu darbību, un sniedz par to ziņojumu Komisijai.

2.   Gāzes PSOET iesniedz Aģentūrai tīkla attīstības plāna projektu un gada darba programmas projektu, tostarp informāciju par apspriedēm, lai saņemtu Aģentūras atzinumu.

Divos mēnešos pēc saņemšanas dienas Aģentūra sniedz gāzes PSOET un Komisijai pienācīgi pamatotu atzinumu un ieteikumus, ja tā uzskata, ka gāzes PSOET iesniegtais gada darba programmas projekts vai tīkla attīstības plāna projekts neveicina diskriminācijas novēršanu, lietderīgu konkurenci, tirgus efektīvu darbību vai trešo personu piekļuvei pietiekamu pārrobežu starpsavienojuma līmeni.

10. pants

Apspriešanās

1.   Izstrādājot tīkla kodeksus, tīkla attīstības plāna projektu un gada darba programmu, kā minēts 8. panta 1., 2. un 3. punktā, gāzes PSOET saskaņā ar 5. panta 1. punktā minēto reglamentu organizē plašu, savlaicīgu, atklātu un pārskatāmu apspriešanās procesu ar visiem attiecīgajiem tirgus dalībniekiem, un jo īpaši ar organizācijām, kas pārstāv interesentus. Šī apspriešanās aptver arī valstu regulatīvās iestādes un citas valsts iestādes, piegādes un ražošanas uzņēmumus, lietotājus, sistēmas lietotājus, sadales sistēmas operatorus, tostarp attiecīgās nozares apvienības, tehniskas struktūras un interesentu grupas. Tās mērķis ir lēmumu pieņemšanas procesā apzināt visu attiecīgo pušu apsvērumus un priekšlikumus.

2.   Publisko visus dokumentus un sanāksmju protokolus, kas saistīti ar 1. punktā minētajām apspriedēm.

3.   Pirms gada darba programmas un tīkla kodeksu, kā minēts 8. panta 1., 2. un 3. punktā, pieņemšanas gāzes PSOET norāda, kā ir ņemti vērā apspriešanās gaitā izteiktie apsvērumi. Ja kādi apsvērumi nav ņemti vērā, gāzes PSOET norāda pamatojumu.

11. pants

Izmaksas

Izmaksas, kas saistītas ar 4. līdz 12. pantā minētajām gāzes PSOET darbībām, sedz pārvades sistēmas operatori, un tās iekļauj tarifu aprēķinos. Regulatīvās iestādes apstiprina šīs izmaksas vienīgi tad, ja tās ir pieņemamas un samērīgas.

12. pants

Pārvades sistēmas operatoru reģionālā sadarbība

1.   Pārvades sistēmas operatori izveido reģionālo sadarbību gāzes PSOET ietvaros, lai sekmētu 8. panta 1., 2. un 3. punktā minētās darbības. Tie jo īpaši ik pēc diviem gadiem publicē reģionālo ieguldījumu plānu un var pieņemt ieguldījumu lēmumus, pamatojoties uz šo reģionālo ieguldījumu plānu.

2.   Pārvades sistēmas operatori sekmē pasākumus, kas nodrošina tīkla optimālu pārvaldību, un veicina enerģijas biržu attīstību, pārrobežu jaudas piešķiršanu ar nediskriminējošiem, uz tirgu vērstiem risinājumiem, pienācīgu uzmanību veltot ieguvumiem no netiešām izsolēm, lai gūtu īstermiņa piešķīrumus, un balansēšanas mehānismu integrāciju.

3.   Komisija, ņemot vērā pastāvošās reģionālās sadarbības struktūras, var noteikt katras reģionālās sadarbības struktūras ģeogrāfisko teritoriju. Katra dalībvalsts drīkst veicināt sadarbību vairāk nekā vienā ģeogrāfiskajā teritorijā. Šo pirmajā teikumā minēto pasākumu, kas paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Šajā nolūkā Komisija var apspriesties ar gāzes PSOET un Aģentūru.

13. pants

Tīkla piekļuves tarifi

1.   Tarifi vai metodikas, kas izmantotas to aprēķināšanai, kurus piemēro pārvades sistēmas operatori un apstiprinājušas regulatīvās iestādes saskaņā ar Direktīvas 2009/…/EK 40. panta 6. punktu, kā arī tarifi, kas publicēti saskaņā ar minētās direktīvas 31. panta 1. punktu, ir pārskatāmi, ņem vērā vajadzību pēc sistēmas viengabalainības un tās uzlabošanas, un atspoguļo faktiskās izmaksas, ciktāl šīs izmaksas atbilst efektīva un strukturāli salīdzināma tīkla operatora izmaksām un ir pārredzamas, tajā pašā laikā ietverot attiecīgu peļņu no ieguldījumiem, un vajadzības gadījumā ņemot vērā tarifu salīdzinošo novērtēšanu, ko izstrādājušas regulatīvās iestādes. Tarifus vai metodikas, kas izmantotas, lai tos aprēķinātu, piemēro bez diskriminācijas.

Dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka tarifus var arī noteikt, izmantojot pasākumus, kas balstīti uz tirgus principiem, piemēram, izsoles, ar nosacījumu, ka tādus pasākumus un tajos gūtos ieņēmumus apstiprina attiecīgā regulatīvā iestāde.

Tarifi vai metodikas, kas izmantotas, lai tos aprēķinātu, veicina efektīvu gāzes tirdzniecību un konkurenci, vienlaikus ļaujot izvairīties no savstarpējas tīkla lietotāju subsidēšanas, nodrošinot stimulu ieguldījumiem un uzturot vai radot pārvades tīklu savstarpēju izmantojamību.

Tarifus tīkla lietotājiem nosaka atsevišķi katram pārvades sistēmas ieejas punktam un izejas punktam. Izmaksu attiecināšanas mehānismus un tarifu noteikšanas metodiku attiecībā uz ieejas punktiem un izejas punktiem apstiprina valsts regulatīvās iestādes. Dalībvalstis nodrošina to, ka, beidzoties pārejas periodam, no … (10) maksas neaprēķina pamatojoties uz līgumiem.

2.   Tīkla piekļuves tarifi neierobežo tirgus likviditāti, nedz arī kropļo tirdzniecību pār dažādu pārvades sistēmu robežām. Ja atšķirības tarifu struktūrās vai balansēšanas mehānismos varētu kavēt pārvades sistēmu savstarpēju tirdzniecību un neatkarīgi no Direktīvas 2009/…/EK 40. panta 6. punkta, pārvades sistēmas operatori ciešā sadarbībā ar attiecīgām valstu iestādēm aktīvi darbojas, lai panāktu tarifu struktūru un samaksas principu saplūšanu, tostarp attiecībā uz balansēšanu.

14. pants

Trešo personu piekļuves pakalpojumi saistībā ar pārvades sistēmas operatoriem

1.   Pārvades sistēmas operatori:

a)

nodrošina nediskriminējošu pakalpojumu piedāvājumu visiem tīkla lietotājiem. Īpaši, ja pārvades sistēmas operators piedāvā vienādus pakalpojumus dažādiem klientiem, tas to dara saskaņā ar vienādiem līguma noteikumiem, izmantojot vai nu saskaņotus transportēšanas līgumus, vai vienotu tīkla kodeksu, ko kompetenta iestāde apstiprinājusi saskaņā ar Direktīvas 2009/…/EK 40. pantā paredzēto procedūru;

b)	sniedz gan konstantus, gan atslēdzamus trešo personu piekļuves pakalpojumus. Atslēdzamas jaudas cena atspoguļo pārrāvuma iespējamību;

c)	piedāvā tīkla lietotājiem gan ilgtermiņa, gan īstermiņa pakalpojumus.

2.   Saskaņā ar 13. panta 1. punktā paredzētiem principiem transporta līgums, kam ir nestandarta spēkā stāšanās datums vai derīguma termiņš, kurš ir īsāks nekā gada transporta standartlīgumam, neliek piemērot patvaļīgi noteiktus lielākus vai mazākus tarifus, neatspoguļojot attiecīgā pakalpojuma tirgus vērtību.

3.   Sniedzot trešo personu piekļuves pakalpojumus, attiecīgā gadījumā tīkla lietotājiem var pieprasīt atbilstīgas garantijas attiecībā uz to kredītspēju. Šādas garantijas nedrīkst veidot nepamatotus šķēršļus attiecībā uz piekļuvi tirgum, un tām jābūt nediskriminējošām, pārskatāmām un samērīgām.

15. pants

Trešo personu piekļuves pakalpojumi saistībā ar glabāšanas un SDG iekārtām

1.   SDG un glabāšanas sistēmas operators:

a)	visiem tīkla lietotājiem nediskriminējoši piedāvā pakalpojumus; jo īpaši, ja SDG vai glabāšanas sistēmas operators piedāvā to pašu pakalpojumu dažādiem lietotājiem, nodrošina līdzvērtīgus līguma noteikumus;

b)	piedāvā pakalpojumus, kas ir saderīgi ar starpsavienotu gāzes transportēšanas sistēmu izmantošanu, un veicina piekļuvi, sadarbojoties ar pārvades sistēmas operatoru; un

c)	publisko atbilstīgu informāciju, jo īpaši ziņas par pakalpojumu izmantojumu un pieejamību, termiņā, kas atbilst SDG vai glabāšanas iekārtu izmantotāju pamatotām komerciālām vajadzībām.

2.   Ikviens glabāšanas sistēmas operators:

a)	sniedz gan pastāvīgus, gan nepastāvīgus trešo personu piekļuves pakalpojumus; atslēdzamas (nepastāvīgas) jaudas cena atspoguļo atslēgšanas iespējamību;

b)	piedāvā glabāšanas iekārtu lietotājiem gan ilgtermiņa, gan īstermiņa pakalpojumus;

c)	piedāvā glabāšanas iekārtu lietotājiem gan saistītus, gan nesaistītus glabāšanas tilpuma, ievades rādītāja un piegādājamības pakalpojumus.

3.   SDG un glabāšanas iekārtas līgumos nedrīkst patvaļīgi paredzēt augstākus tarifus situācijās, kad šie līgumi slēgti:

a)	ārpus dabasgāzes piegādes standarta gada ar nestandarta sākuma datumu; vai

b)	uz īsāku laiku nekā standarta SDG un glabāšanas iekārtu līgums uz gadu.

4.   Sniedzot trešo personu piekļuves pakalpojumus, attiecīgā gadījumā tīkla lietotājiem var pieprasīt atbilstīgas garantijas saistībā ar to kredītspēju. Šādas garantijas neveido nepamatotus šķēršļus attiecībā uz piekļuvi tirgum, un tās ir nediskriminējošas, pārskatāmas un samērīgas.

5.   Līguma ierobežojumus attiecībā uz SDG iekārtas un glabāšanas iekārtas minimālo lielumu pamato ar tehniskajiem ierobežojumiem, un tie ļauj mazākiem glabāšanas lietotājiem piekļūt glabāšanas pakalpojumiem.

16. pants

Jaudas piešķiršanas mehānismu un pārslodzes pārvaldības procedūru principi, kas attiecas uz pārvades sistēmas operatoriem

1.   Maksimāli iespējamo jaudu visos būtiskos 18. panta 3. punktā minētajos punktos dara pieejamu tirgus dalībniekiem, ņemot vērā sistēmas viengabalainību un tīkla efektīvu darbību.

2.   Pārvades sistēmas operatori īsteno un publicē nediskriminējošus un pārskatāmus jaudas piešķiršanas mehānismus, kas:

a)	dod pareizus ekonomiskos signālus tehnisko jaudu efektīvam un maksimālam izmantojumam, un veicina ieguldījumus jaunā infrastruktūrā;

b)	ir saderīgas ar tādiem tirgus mehānismiem kā tūlītējas piegādes tirgi un tirdzniecība no centralizētām noliktavām, un reizē ir elastīgas un spējīgas piemēroties mainīgiem tirgus apstākļiem;

c)	ir saderīgas ar dalībvalstu tīkla piekļuves sistēmām.

3.   Pārvades sistēmas operators īsteno un publicē nediskriminējošas un pārskatāmas pārslodzes pārvaldības procedūras, kuru pamatā ir šādi principi:

a)	līgumpārslodzes gadījumā pārvades sistēmas operators piedāvā neizmantoto jaudu primārajā tirgū vismaz nākamajai dienai, šo jaudu darot atslēdzami pieejamu;

b)	tīkla lietotāji drīkst tālākpārdot vai apakšizīrēt sekundārajā tirgū savu neizmantoto, līgumā paredzēto jaudu. Dalībvalsts var prasīt paziņojumu vai informāciju par pārvades sistēmas operatoru no tīkla lietotājiem.

4.   Ja pastāv fiziska pārslodze, pārvades sistēmas operatori vai, attiecīgā gadījumā, regulatīvās iestādes piemēro nediskriminējošus un pārskatāmus jaudas piešķiršanas mehānismus.

5.   Pārvades sistēmas operatori regulāri vērtē tirgus pieprasījumu, lai noteiktu vajadzību veikt jaunus ieguldījumus. Plānojot jaunus ieguldījumus, pārvades sistēmas operatori novērtē tirgus pieprasījumu.

17. pants

Jaudas piešķiršanas mehānismu principi un pārslodzes pārvaldības procedūras saistībā ar glabāšanas un SDG iekārtām

1.   Ņemot vērā sistēmas viengabalainības un darbības apsvērumus, tirgus dalībniekiem piedāvā maksimālo glabāšanas un SDG iekārtu jaudu.

2.   Ikviens SDG un glabāšanas sistēmas operators īsteno un publicē nediskriminējošus un pārskatāmus jaudas piešķiršanas mehānismus, kas:

a)	dod pareizus ekonomiskos signālus jaudas efektīvam un maksimālam izmantojumam un veicina ieguldījumus jaunā infrastruktūrā;

b)	ir saderīgi ar tādiem tirgus mehānismiem kā tūlītējas piegādes tirgi un tirdzniecība no centralizētām noliktavām, un vienlaikus ir elastīgi un spējīgi piemēroties mainīgiem tirgus apstākļiem;

c)	ir saderīgi ar pieslēgtajām tīkla piekļuves sistēmām.

3.   SDG un glabāšanas iekārtu līgumos ietver pasākumus jaudas slēptas uzkrāšanas novēršanai, ņemot vērā šādus principus, ko piemēro līgumpārslodzes gadījumos:

a)	sistēmas operatori piedāvā neizmantoto SDG un glabāšanas iekārtu jaudu primārajā tirgū; attiecībā uz glabāšanas iekārtām to dara vismaz nākamajai dienai, šo jaudu darot atslēdzami pieejamu;

b)	SDG un glabāšanas iekārtu lietotājiem, kas to vēlas, ir tiesības tālākpārdot savu līgumā paredzēto jaudu sekundārajā tirgū.

18. pants

Pārskatāmības prasības saistībā ar pārvades sistēmas operatoriem

1.   Pārvades sistēmas operators publisko sīku informāciju par pakalpojumiem, ko tas piedāvā, un attiecīgiem spēkā esošiem nosacījumiem, kā arī tehnisko informāciju, kas vajadzīga, lai tīkla lietotāji varētu efektīvi piekļūt tīklam.

2.   Lai nodrošinātu pārskatāmus, objektīvus un nediskriminējošus tarifus un veicinātu gāzes pārvades tīklu efektīvu izmantošanu, pārvades sistēmas operatori vai attiecīgas valsts iestādes publicē pieņemamu un pietiekami sīki izklāstītu informāciju par tarifu veidošanu, metodiku un struktūru.

3.   Katrs pārvades sistēmas operators par sniegtajiem pakalpojumiem regulāri un secīgi, un viegli izmantojamā un standartizētā formā publisko skaitlisku informāciju par tehniskām, līgumos paredzētām un pieejamām jaudām, kas attiecas uz visiem būtiskiem punktiem, arī ieejas un izejas punktiem.

4.   Būtiskos pārvades sistēmas punktus, par ko informācija jāpublisko, apstiprina kompetentās iestādes pēc apspriešanās ar tīkla lietotājiem.

5.   Pārvades sistēmas operators vienmēr izpauž šajā regulā prasīto informāciju jēgpilnā, kvantitatīvi skaidrā, viegli saprotamā veidā un bez diskriminācijas.

6.   Pārvades sistēmas operators publisko ex-ante un ex-post piegādes un pieprasījuma informāciju, pamatojoties uz nominācijām, prognozēm un faktiskajām plūsmām uz sistēmu un no tās. Publiskota informācija ir tikpat detalizēta kā pārvades sistēmas operatoram pieejamā informācija.

Pārvades sistēmas operators publisko sistēmas balansēšanai veiktos pasākumus, radušās izmaksas un gūtos ieņēmumus.

Attiecīgie tirgus dalībnieki sniedz pārvades sistēmas operatoram šajā pantā minētās ziņas.

19. pants

Pārskatāmības prasības saistībā ar glabāšanas iekārtām un SDG iekārtām

1.   Ikviens SDG un glabāšanas sistēmas operators publisko sīku informāciju par tā piedāvātajiem pakalpojumiem un attiecīgiem piemērotajiem nosacījumiem, kā arī tehnisko informāciju, kas vajadzīga, lai SDG un glabāšanas iekārtu lietotāji varētu efektīvi piekļūt SDG un glabāšanas iekārtām.

2.   SDG un glabāšanas sistēmas operators par sniegtajiem pakalpojumiem regulāri un nepārtraukti lietotājam ērti saprotamā un standartizētā veidā publisko skaitlisku informāciju par glabāšanas un SDG iekārtu jaudām, par kurām noslēgti līgumi un kas ir pieejamas.

3.   SDG un glabāšanas sistēmas operatori vienmēr sniedz šajā regulā prasīto informāciju jēgpilnā, skaitliski skaidrā, viegli saprotamā veidā un bez diskriminācijas.

4.   SDG un glabāšanas sistēmas operatori publisko gāzes daudzumu katrā glabāšanas vai SDG iekārtā, vai glabāšanas iekārtu grupā, ja tas atbilst veidam, kādā piekļuve tiek piedāvāta sistēmu lietotājiem, plūsmas uz iekārtu un no tās un glabāšanas un SDG iekārtas pieejamās jaudas, arī attiecībā uz tām iekārtām, uz kurām neattiecas trešo personu piekļuve. Informāciju paziņo arī pārvades sistēmas operatoram, kas to publisko apkopotā veidā par sistēmu vai apakšsistēmu, ko veido noteiktie (būtiskie) punkti. Šo informāciju atjaunina vismaz reizi dienā.

Gadījumos, kad glabāšanas sistēmas lietotājs ir vienīgais glabāšanas iekārtas lietotājs, glabāšanas sistēmas lietotājs var iesniegt valsts regulatīvajai iestādei pamatotu lūgumu apstrādāt šā punkta pirmajā daļā minētos datus konfidenciāli. Ja valsts regulatīvā iestāde secina, ka šāds lūgums ir pamatots, īpaši ņemot vērā vajadzību līdzsvarot interesi likumīgi aizsargāt uzņēmējdarbības noslēpumus, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt glabāšanas sistēmas lietotāja vispārējo komerciālo stratēģiju un mērķi izveidot konkurētspējīgu gāzes iekšējo tirgu, tā var uz vienu gadu vai mazāk atļaut glabāšanas sistēmas operatoram nepubliskot pirmajā daļā minētos datus. Šo punktu piemēro, neskarot pirmajā daļā minēto pārvades sistēmas operatora paziņošanas un publicēšanas pienākumu, izņemot gadījumus, kad apkopotie dati ir identiski atsevišķās glabāšanas sistēmas datiem, kurus valsts regulatīvā iestāde atļāvusi nepublicēt.

20. pants

Lietvedības prasības sistēmas operatoriem

Pārvades sistēmas operatori, glabāšanas sistēmas operatori un SDG sistēmas operatori piecus gadus glabā pieejamus valsts iestādēm, tostarp valsts regulatīvajai iestādei, valsts konkurences iestādei un Komisijai visu informāciju, kas minēta 18. un 19. pantā un I pielikuma 3. daļā.

21. pants

Balansēšanas noteikumi un noteikumi par balansēšanas maksām

1.   Izstrādā taisnīgus, nediskriminējošus un pārskatāmus balansēšanas noteikumus, kuru pamatā ir objektīvi kritēriji. Balansēšanas noteikumi atspoguļo patiesas sistēmas vajadzības, ņemot vērā pārvades sistēmas operatoram pieejamos līdzekļus. Balansēšanas noteikumu pamatā ir tirgus principi.

2.   Lai ļautu tīkla lietotājiem laikus veikt nepieciešamās izmaiņas, pārvades sistēmas operatori tiešsaistē sniedz pietiekamu, savlaicīgu un droši ticamu informāciju par tīkla lietotāju balansa statusu.

Sniegtā informācija ir tikpat detalizēta kā pārvades sistēmas operatoram pieejamā informācija, un tā atspoguļo laikposmu, par kuru aprēķina balansēšanas maksas.

Par šīs informācijas sniegšanu neiekasē samaksu.

3.   Balansēšanas maksas pēc iespējas atspoguļo izmaksas, kā arī stimulē tīkla lietotājus balansēt gāzes ievadi un izvadi. Ar tām vairās savstarpēji subsidēt tīkla lietotājus un netraucē ienākt tirgū jauniem dalībniekiem.

Kompetentās iestādes vai attiecīgā gadījumā pārvades sistēmas operatori publisko jebkuru metodiku, ar ko aprēķina balansēšanas maksas, kā arī galīgos tarifus.

4.   Dalībvalstis nodrošina to, lai pārvades sistēmas operatori censtos saskaņot balansēšanas režīmus un optimizētu balansēšanas maksas struktūras un līmeņus, veicinot gāzes tirdzniecību.

22. pants

Jaudas tiesību tirdzniecība

Katrs pārvades, SDG un glabāšanas sistēmas operators veic saprātīgus pasākumus, lai jaudas tiesības būtu brīvi tirgojamas un veicinātu šādu tirdzniecību. Katrs operators izstrādā saskaņotus transporta, SDG iekārtas un glabāšanas līgumus un procedūras primārajam tirgum, lai veicinātu sekundāru jaudu tirdzniecību, un atzīst primāro jaudas tiesību nodošanu, ja sistēmas lietotāji to ir darījuši zināmu.

Saskaņotos transportēšanas, SDG iekārtas un glabāšanas līgumus dara zināmus regulatīvajām iestādēm.

23. pants

Pamatnostādnes

1.   Attiecīgā gadījumā pamatnostādnēs, kas paredz minimālo saskaņotības pakāpi, kura vajadzīga, lai sasniegtu šīs regulas mērķi, paredz:

a)	informāciju par trešo personu piekļuves pakalpojumiem, tostarp par šo pakalpojumu būtību, ilgumu un citām prasībām, kā noteikts 14. un 15. pantā;

b)	informāciju par principiem, ko izmanto jaudas piešķiršanas mehānismos un pārslodzes pārvaldības procedūrām līgumpārslodzes gadījumā, kā noteikts 16. un 17. pantā;

c)

ziņas par informācijas sniegšanu, tehnisko informāciju, kas vajadzīga, lai tīkla lietotāji varētu efektīvi piekļūt sistēmai, par noteiktajiem būtiskajiem punktiem attiecībā uz pārskatāmības prasībām, tostarp informāciju, ko publicē par visiem noteiktajiem būtiskajiem punktiem, un termiņus šīs informācijas publicēšanai, kā noteikts 18. un 19. pantā;

d)	informāciju par tarifu metodiku attiecībā uz dabasgāzes pārrobežu tirdzniecību, kā noteikts 13. pantā;

e)	informāciju par jautājumiem, kas minēti 8. panta 6. punktā.

2.   Pamatnostādnes par 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem jautājumiem attiecībā uz pārvades sistēmas operatoriem ir izklāstītas pielikumā.

Komisija var grozīt pieņemt pamatnostādnes par šā panta 1. punktā uzskaitītajiem jautājumiem un grozīt minētā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās pamatnostādnes. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia, to papildinot, pieņem saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3.   Saskaņā ar šo regulu pieņemto pamatnostādņu piemērojums un grozījumi atspoguļo attiecīgo valstu gāzes sistēmu atšķirības, un tālab nav vajadzīgi vienoti, sīki noteikumi un nosacījumi trešo personu piekļuvei Kopienas līmenī. Tajās gan var būt ietvertas obligātas prasības, lai nodrošinātu nediskriminējošus un pārskatāmus tīkla piekļuves noteikumus, kas vajadzīgi dabasgāzes iekšējam tirgum un ko var piemērot, ievērojot attiecīgo valstu gāzes sistēmu atšķirības.

24. pants

Regulatīvās iestādes

Regulatīvās iestādes, veicot savus pienākumus, nodrošina atbilstību šai regulai un pamatnostādnēm, kas pieņemtas atbilstoši 23. pantam.

Ja tas vajadzīgs šīs regulas mērķu sasniegšanai, tās sadarbojas viena ar otru, ar Komisiju un ar Aģentūru, kā noteikts Direktīvas 2009/…/EK VIII sadaļā.

25. pants

Informācijas sniegšana

Dalībvalstis un regulatīvās iestādes pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga 23. panta nolūkā.

Komisija nosaka pieņemamu termiņu, kādā jāsniedz informācija, ņemot vērā to, cik sarežģīta ir vajadzīgā informācija un cik steidzami tā vajadzīga.

26. pants

Dalībvalstu tiesības paredzēt sīkāk izstrādātus pasākumus

Šī regula neskar dalībvalstu tiesības saglabāt vai ieviest pasākumus, kuros ir sīkāk izstrādāti noteikumi nekā tie, kas izklāstīti šajā regulā un 23. pantā minētajās pamatnostādnēs.

27. pants

Sankcijas

1.   Dalībvalstis paredz normas attiecībā uz sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto noteikumu īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām. Šīs normas, kas atbilst Regulā (EK) Nr. 1775/2005 paredzētajiem noteikumiem, dalībvalstis paziņo Komisijai līdz 2006. gada 1. jūlijam un nekavējoties paziņo Komisijai par jebkādiem turpmākiem iespaidojošiem grozījumiem. Līdz … (11) tās paziņo Komisijai tās normas, kas neatbilst Regulā (EK) Nr. 1775/2005 paredzētajiem noteikumiem, un nekavējoties paziņo Komisijai par jebkādiem turpmākiem iespaidojošiem grozījumiem.

2.   Sankcijām, kas paredzētas atbilstoši 1. punktam, nav krimināltiesiska rakstura.

28. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 2009/…/EK 50. pantu.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

29. pants

Komisijas ziņojums

Komisija pārrauga šīs regulas īstenošanu. Ziņojumā, ko Komisija sniedz saskaņā ar Direktīvas 2009/…/EK 51. panta 6. punktu, tā ziņo arī par pieredzi, kas uzkrāta šīs regulas piemērošanas gaitā. Ziņojumā īpaši izvērtē, cik sekmīga ir bijusi regulas piemērošana, nodrošinot nediskriminējošus gāzes pārvades tīklu piekļuves nosacījumus, un to, kā šie nosacījumi atspoguļo izmaksas, lai palīdzētu patērētājiem izdarīt izvēli labi funkcionējošā dabasgāzes iekšējā tirgū un sniegtu ieguldījumu ilgtermiņa piegādes drošumā. Vajadzības gadījumā ziņojumu papildina ar attiecīgiem priekšlikumiem un/vai ieteikumiem.

30. pants

Atkāpes un atbrīvojumi

Šī regula neattiecas uz:

a)

dabasgāzes pārvades sistēmām dalībvalstīs, kamēr spēkā ir atkāpes, kas piešķirtas saskaņā ar Direktīvas 2009/…/EK 48. pantu. Dalībvalstis, kurām saskaņā ar Direktīvas 2009/…/EK 48. pantu piešķirta atkāpe, var Komisijai lūgt pagaidu atkāpi no šīs regulas piemērošanas uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus no dienas, kad zaudē spēku šajā punktā minētā atkāpe;

b)

lielu jaunu infrastruktūru, piemēram, starpsavienojumiem, SDG un glabāšanas iekārtām un ievērojamu jaudas palielinājumu esošajā infrastruktūrā un šādas infrastruktūras modifikācijām, kas ļauj attīstīt jaunus gāzes piegādes avotus, kā minēts Direktīvas 2009/…/EK 35. panta 1. un 2. punktā, kam piešķirts atbrīvojums no minētās direktīvas 9., 14., 31., 32., 33. panta vai 40. panta 6., 7. un 8. punkta, uz laiku, kad ir spēkā atbrīvojums no noteikumiem, kas minēti šajā punktā, izņemot šīs regulas 19. panta 4. punktu; vai

c)	dabasgāzes pārvades sistēmām, kam piešķirta atkāpe saskaņā ar Direktīvas 2009/…/EK 47. pantu.

31. pants

Atcelšana

No … (8) atceļ Regulu (EK) Nr. 1775/2005. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

32. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no … (8).

---

(1)  OV C 211, 19.8.2008., 23. lpp.

(2)  OV C 172, 5.7.2008., 55. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 9. jūlija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2009. gada 9. janvāra Kopējā nostāja un Eiropas Parlamenta … Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4)  OV L 176, 15.7.2003., 57. lpp.

(5)  OV L 289, 3.11.2003., 1. lpp.

(6)  OV L …

(7)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(8)  18 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 1364/2006/EK (2006. gada 6. septembris), ar ko nosaka pamatnostādnes Eiropas enerģētikas tīkliem (OV L 262, 22.9.2006., 1. lpp.).

(10)  Divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(11)  Šīs regulas piemērošanas diena.

---

---

---

---

31.3.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 75/58

---

KOPĒJĀ NOSTĀJA (EK) Nr. 13/2009

ko Padome pieņēmusi 2009. gada 16. februārī

nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2009 (…) par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1172/95 atcelšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/C 75 E/04)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Statistikas informācija par dalībvalstu tirdzniecības plūsmām ar ārpuskopienas valstīm ir ļoti svarīga Eiropas ekonomikas un tirdzniecības politikai un atsevišķu preču tirgus attīstības analīzei. Būtu jāuzlabo statistikas sistēmas pārskatāmība, lai varētu reaģēt uz mainīgo administratīvo vidi un apmierinātu jaunas lietotāju prasības. Tāpēc saskaņā ar Līguma 285. panta 2. punktā noteiktajām prasībām Padomes Regula (EK) Nr. 1172/95 (1995. gada 22. maijs) par statistiku, kas attiecas uz Kopienas un tās dalībvalstu preču tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (3), būtu jāaizstāj ar jaunu regulu.

(2)

Ārējās tirdzniecības statistiku iegūst, izmantojot informāciju muitas deklarācijās, kā paredzēts Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (4) (turpmāk “Muitas kodekss”). Eiropas integrācijas progress un ar to saistītās pārmaiņas muitošanā, tostarp vienotās atļaujas, kas paredzētas, lai izmantotu vienkāršoto deklarāciju vai vietējās muitošanas procedūru, kā arī centralizētā muitošana, kura izrietēs no Muitas kodeksa pašreizējā modernizēšanas procesa, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 450/2008 (2008. gada 23. aprīlis), ar ko izveido Kopienas Muitas kodeksu (5), (turpmāk “modernizētais Muitas kodekss”) prasa veikt vairākas izmaiņas. Tas jo īpaši rada vajadzību pielāgot veidu, kā tiek apkopota ārējās tirdzniecības statistika, vēlreiz apsvērt importēšanas vai eksportēšanas dalībvalsts jēdzienu un precīzāk definēt Kopienas statistikas apkopošanas datu avotu.

(3)

Muitas formalitāšu un kontroles vienkāršošana saskaņā ar modernizēto Muitas kodeksu var radīt situāciju, kad nav pieejamas muitas deklarācijas. Lai ārējās tirdzniecības statistikas apkopošana būtu pilnīga, būtu jāpieņem pasākumi, kas nodrošina to, ka statistikas datus iesniedz uzņēmēji, kas izmanto vienkāršoto procedūru.

(4)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 70/2008/EK (2008. gada 15. janvāris) par elektronisku muitas un tirdzniecības vidi (6) izveidos elektronisku muitas sistēmu muitas deklarācijās ietvertās informācijas apmaiņai. Lai reģistrētu fiziskās tirdzniecības plūsmas starp dalībvalstīm un ārpuskopienas valstīm un nodrošinātu to, ka attiecīgajā dalībvalstī ir pieejama informācija par importu un eksportu, ir vajadzīgi pasākumi starp muitas un statistikas iestādēm, un tie būtu jākonkretizē. Tas ietver noteikumus par datu apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm. Šai informācijas apmaiņas sistēmai cik vien iespējams būtu jāizmanto muitas iestāžu izveidotā infrastruktūra.

(5)

Lai noteiktu Kopienas eksportu un importu attiecībā uz konkrētām dalībvalstīm, ir jāapkopo informācija par “galamērķa dalībvalsti” attiecībā uz importu un “faktiskā eksporta dalībvalsti” attiecībā uz eksportu. Vidējā termiņā ārējās tirdzniecības statistikas vajadzībām minētās dalībvalstis būtu jāuzskata par importēšanas un eksportēšanas dalībvalstīm.

(6)	Šīs regulas vajadzībām preces ārējā tirdzniecībā būtu jāklasificē saskaņā ar Kombinēto nomenklatūru, kas izveidota ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (7) (turpmāk “Kombinētā nomenklatūra”).

(7)	Lai apmierinātu Eiropas Centrālās bankas un Komisijas vajadzības pēc informācijas par euro īpatsvaru starptautiskajā tirdzniecībā, kopsavilkuma līmenī būtu jāsniedz informācija par faktūrā norādīto eksporta un importa valūtu.

(8)	Tirdzniecības sarunu un iekšējā tirgus pārvaldības vajadzībām Komisijai būtu jānodrošina detalizēta informācija par to preču preferenču režīmu, kuras importē Kopienā.

(9)	Ārējās tirdzniecības statistika nodrošina datus maksājumu bilances un nacionālo kontu apkopošanai. Raksturlielumiem, kas ļauj pielāgot tos maksājumu bilances vajadzībām, būtu jākļūst par obligāto un standarta datu kopas daļu.

(10)	Uz dalībvalstu statistiku par muitas noliktavām un brīvajām zonām neattiecas saskaņoti noteikumi. Tomēr šīs statistikas apkopošana valsts vajadzībām joprojām ir brīvprātīga.

(11)

Dalībvalstīm būtu jāsniedz Eurostat gada kopsavilkuma dati par tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā; viens no to izmantošanas veidiem ir veicināt analīzi par to, kā Eiropas uzņēmumi darbojas globalizācijas kontekstā. Saikne starp uzņēmējdarbības un tirdzniecības statistiku ir izveidota, apvienojot muitas deklarācijā pieejamo informāciju par importētāju un eksportētāju ar informāciju, kas noteikta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 177/2008 (2008. gada 20. februāris), ar ko izveido kopēju uzņēmumu reģistru sistēmu statistikas vajadzībām (8).

(12)

Padomes Regula (EK) Nr. 322/97 (1997. gada 17. februāris) par Kopienas statistiku (9) nodrošina pamatprincipu kopumu noteikumiem, kas paredzēti šajā regulā. Tomēr informācijas par preču tirdzniecību detalizācijas pakāpe rada vajadzību pēc īpašiem konfidencialitātes noteikumiem, lai šī statistika būtu izmantojama.

(13)

Ar statistikas konfidencialitāti saistītu datu nosūtīšanu reglamentē noteikumi, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 322/97 un Padomes Regulā (Euratom, EEK) Nr. 1588/90 (1990. gada 11. jūnijs) par tādas statistiskas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte (10). Saskaņā ar minētajām regulām veiktie pasākumi nodrošina konfidenciālu datu fizisko un loģisko aizsardzību un to, ka, apkopojot un izplatot Kopienas statistiku, dati netiek nelikumīgi izpausti un ka tos neizmanto citām vajadzībām, kā vien statistikai.

(14)

Apkopojot un izplatot Kopienas statistiku saskaņā ar šo regulu, valstu un Kopienas statistikas iestādēm būtu jāņem vērā principi, kas izklāstīti Eiropas Statistikas prakses kodeksā, kuru 2005. gada 24. februārī pieņēma Statistikas programmu komiteja un kurš ir pievienots Komisijas 2005. gada 25. maija Ieteikumam par valstu un Kopienas statistikas iestāžu neatkarību, veselumu un atbildību.

(15)	Būtu jāsagatavo īpaši noteikumi, kas būtu spēkā, līdz izmaiņas muitas jomas tiesību aktos nodrošina papildu informāciju no muitas deklarācijas, pamatojoties uz, un kamēr Kopienas tiesību aktos nav iekļauta prasība elektroniski apmainīties ar muitas informāciju.

(16)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi — proti, izveidot kopēju sistēmu, lai sistemātiski sagatavotu Kopienas statistiku par ārējo tirdzniecību — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šīs regulas mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(17)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko paredz Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (11).

(18)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pielāgot to muitas procedūru sarakstu vai muitas noteikumos atzīto apstrādes vai izmantošanas veidu sarakstu, kuri nosaka eksportu vai importu ārējās tirdzniecības statistikas vajadzībām; pieņemt atšķirīgus vai īpašus noteikumus attiecībā uz precēm vai pārvietojumiem, kas metodikas apsvērumu dēļ rada vajadzību pēc īpašiem noteikumiem; pielāgot to preču vai pārvietojumu sarakstu, ko neiekļauj ārējās tirdzniecības statistikā; norādīt datu avotus, kas nav muitas deklarācijas un ko izmanto īpašu preču importa un eksporta vai pārvietojumu reģistrēšanai; norādīt statistikas datus, tostarp izmantojamos kodus; paredzēt prasības attiecībā uz datiem par īpašām precēm vai pārvietojumiem; paredzēt prasības attiecībā uz statistikas apkopošanu; norādīt izlases raksturlielumus; noteikt pārskata periodu un apkopošanas līmeni attiecībā uz partnervalstīm, precēm un valūtām; kā arī pielāgot statistikas nosūtīšanas termiņu, saturu un aptvērumu un jau nosūtītās statistikas pārskatīšanas nosacījumus; un noteikt termiņu, lai nosūtītu tirdzniecības statistiku uzņēmumu raksturlielumu dalījumā un tirdzniecības statistiku faktūras valūtas dalījumā. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia, to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka vienotu struktūru Kopienas statistikas sistemātiskai apkopošanai par preču tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (turpmāk “ārējās tirdzniecības statistika”).

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“preces” ir jebkāds kustams īpašums, ieskaitot elektroenerģiju;

b)	“Kopienas statistikas teritorija” ir “Kopienas muitas teritorija”, kā tā definēta Muitas kodeksā, ietverot Helgolandes sala Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā;

c)	“valsts statistikas iestādes” ir valstu statistikas iestādes un citas struktūras, kas katrā dalībvalstī atbild par ārējās tirdzniecības statistikas sagatavošanu;

d)	“muitas iestādes” ir “muitas iestādes”, kā tās definētas Muitas kodeksā;

e)	“muitas deklarācija” ir “muitas deklarācija”, kas definēta Muitas kodeksā;

f)	“muitas lēmums” ir jebkurš muitas iestāžu oficiāls lēmums, kas attiecas uz pieņemtajām muitas deklarācijām un kam ir juridisks spēks attiecībā uz vienu vai vairākām personām.

3. pants

Darbības joma

1.   Ārējās tirdzniecības statistikā atspoguļo preču importu un eksportu.

Dalībvalstis reģistrē eksportu, ja preces tiek izvestas no Kopienas statistikas teritorijas saskaņā ar vienu no šādām muitas procedūrām vai šādiem muitas noteikumos atzītiem apstrādes vai izmantošanas veidiem, kas noteikti Muitas kodeksā:

a)

eksports;

b)	izvešana pārstrādei;

c)	reeksports pēc ievešanas pārstrādei vai pārstrādes muitas kontrolē.

Dalībvalstis reģistrē importu, ja preces tiek ievestas Kopienas statistikas teritorijā saskaņā ar vienu no šādām muitas procedūrām, kas noteiktas Muitas kodeksā:

a)	laišana brīvā apgrozībā;

b)	ievešana pārstrādei;

c)	pārstrāde muitas kontrolē.

2.   Pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, attiecībā uz 1. pantā minēto muitas procedūru vai muitas noteikumos atzītu apstrādes vai izmantošanas veidu saraksta pielāgošanu, lai ņemtu vērā izmaiņas Muitas kodeksā vai noteikumos, kas izriet no starptautiskām konvencijām, pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3.   Metodikas apsvērumu dēļ dažas preces vai pārvietojumi rada vajadzību pēc īpašiem noteikumiem. Tas attiecas uz rūpnieciskām iekārtām, kuģiem un gaisa kuģiem, precēm, ko piegādā kuģiem vai gaisa kuģiem, sūtījumiem, kas sūtīti pa daļām, militāras nozīmes precēm, precēm, kuras sūta no vai uz ārzonas iekārtām, kosmosa kuģiem, kā arī uz elektrību, gāzi un atkritumiem (turpmāk “īpašas preces vai pārvietojumi”).

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia, to papildinot, attiecībā uz īpašām precēm un pārvietojumiem un uz atšķirīgiem vai īpašiem noteikumiem, kurus tiem piemēro, pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4.   Metodikas apsvērumu dēļ ārējās tirdzniecības statistikā neiekļauj noteiktas preces vai pārvietojumus. Tas attiecas uz monetāro zeltu un likumīgiem maksāšanas līdzekļiem; uz precēm, kuras paredzētas diplomātiskam vai tam līdzīga rakstura lietojumam; uz preču pārvietojumiem starp importēšanas un eksportēšanas dalībvalsti un to nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas izvietoti ārvalstīs, kā arī uz noteiktām precēm, ko iegādājas vai atsavina ārvalstu bruņotie spēki; uz īpašām precēm, kas nav komercdarījuma priekšmets; uz mākslīgo pavadoņu nesējraķešu pārvietojumiem pirms to palaišanas; uz precēm, ko paredzēts remontēt, un precēm pēc remonta; uz precēm, kas paredzētas pagaidu lietošanai, un precēm pēc tās; uz precēm, ko izmanto kā personalizētas informācijas un lejupielādētas informācijas nesējus; un uz muitā mutiski deklarētām precēm, kuras ir vai nu pēc būtības komerciālas un ar vērtību, kas nepārsniedz EUR 1 000 vērtības vai 1 000 kilogramu neto masas muitas robežvērtību, vai arī pēc būtības nekomerciālas.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia, to papildinot, attiecībā uz preču un pārvietojumu neiekļaušanu ārējās tirdzniecības statistikā, pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4. pants

Datu avoti

1.   Šīs regulas 3. panta 1. punktā minētā preču importa un eksporta reģistrācijas datu avots ir muitas deklarācija, tostarp iespējamie statistikas datu labojumi vai izmaiņas, kas izriet no muitas lēmumiem.

2.   Ja muitas formalitāšu un kontroles turpmāka vienkāršošana saskaņā ar modernizētā Muitas kodeksa 116. pantu rada situāciju, ka muitas iestādēs nav pieejami dati par preču importu un eksportu, uzņēmēji, kuriem atļāva izmantot vienkāršoto procedūru, sniedz šīs regulas 5. pantā paredzētos statistikas datus.

3.   Lai veidotu valsts statistiku, dalībvalstis var turpināt izmantot citus datu avotus, kamēr nav ieviests 7. panta 2. punktā minētais mehānisms datu savstarpējai apmaiņai, izmantojot elektroniskus līdzekļus.

4.   Īpašām precēm un pārvietojumiem, kas minēti 3. panta 3. punktā, muitas deklarācijas vietā var izmantot citus informācijas avotus.

5.   Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia, to papildinot, attiecībā uz datu vākšanu saskaņā ar šā panta 2. un 4. punktu, pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Šajos pasākumos jo īpaši ņem vērā vajadzību izveidot efektīvu sistēmu, kas samazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem un administrācijai.

5. pants

Statistikas dati

1.   No 3. panta 1. punktā minētās importa un eksporta reģistrācijas dalībvalstis iegūst šādus datus:

a)	tirdzniecības plūsma (imports, eksports);

b)	ikmēneša pārskata periods;

c)	preču statistiskā vērtība pie tās dalībvalsts robežas, kas importē vai eksportē preces;

d)	daudzums, kas izteikts neto masā un papildu mērvienībā, ja šāda mērvienība ir norādīta muitas deklarācijā;

e)	tirgotājs, proti, importētājs/saņēmējs importa gadījumā un eksportētājs/nosūtītājs eksporta gadījumā;

f)	importēšanas vai eksportēšanas dalībvalsts — t.i., dalībvalsts, kurā iesniegta muitas deklarācija — un, ja tā norādīta muitas deklarācijā, arī: i) importa gadījumā — galamērķa dalībvalsts; ii) eksporta gadījumā — faktiskā eksporta dalībvalsts;

g)	partnervalstis, proti: i) importa gadījumā — izcelsmes valsts un nosūtīšanas valsts; ii) eksporta gadījumā — pēdējā zināmā galamērķa valsts;

h)	prece saskaņā ar Kombinēto nomenklatūru: i) par importu — TARIC apakšpozīcijas preču kods; ii) par eksportu — Kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijas preču kods;

i)	muitas procedūras kods, kas jāizmanto, lai noteiktu statistikas procedūru;

j)	darījuma veids, ja norādīts muitas deklarācijā;

k)	preferenciāls režīms importam, ja muitas iestādes to piešķīrušas;

l)	faktūras valūta, ja norādīta muitas deklarācijā;

m)	pārvadājuma veids, proti, šāda informācija: i) pārvadājuma veids uz robežas; ii) pārvadājuma veids valsts iekšienē; iii) konteiners.

2.   Pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, attiecībā uz turpmākiem precizējumiem saistībā ar šā panta 1. punktā minētajiem datiem, pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3.   Ja nav noteikts citādi un neskarot muitas tiesību aktus, dati ir iekļauti muitas deklarācijā.

4.   Attiecībā uz īpašām precēm un pārvietojumiem, kas minēti 3. panta 3. punktā, un saskaņā ar 4. panta 2. punktu sniegtajiem datiem var prasīt ierobežotu informācijas kopumu.

Pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, attiecībā uz iepriekšminēto ierobežoto informācijas kopumu, pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

6. pants

Ārējās tirdzniecības statistikas apkopošana

1.   Par katru mēneša pārskata periodu dalībvalstis apkopo statistiku par preču importu un eksportu, izsakot vērtībā un daudzumā, šādos dalījumos:

a)	preču kods;

b)	importēšanas/eksportēšanas dalībvalstis;

c)	partnervalstis;

d)	statistikas procedūra;

e)	darījuma veids;

f)	preferenciāls režīms importam;

g)	pārvadājuma veids.

Statistikas apkopošanas īstenošanas noteikumus Komisija var pieņemt saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru.

2.   Dalībvalstis apkopo ikgadējo tirdzniecības statistiku pēc uzņēmumu raksturlielumiem, proti, pēc uzņēmuma veiktās saimnieciskās darbības saskaņā ar kopējās saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā (NACE) sadaļām vai divciparu līmeņa kodiem un pēc lieluma klasēm, kas tiek noteiktas pēc darbinieku skaita.

Statistiku apkopo, datus par uzņēmumu raksturlielumiem, kas reģistrēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 177/2008, saistot ar datiem, kas saskaņā ar šīs regulas 5. panta 1. punktu reģistrēti par importu un eksportu. Šajā sakarā valsts muitas iestādes sniedz valsts statistikas iestādēm atbilstīgo tirgotāju identifikācijas numuru.

Pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, attiecībā uz datu un šīs apkopojamās statistikas sasaisti, pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3.   Ik pēc diviem gadiem dalībvalstis apkopo tirdzniecības statistiku faktūras valūtas dalījumā.

Dalībvalstis apkopo statistiku, izmantojot reprezentatīvu datu izlasi par importu un eksportu, pamatojoties uz muitas deklarācijām, kurās ir iekļauti dati par faktūras valūtu. Ja muitas deklarācijā nav pieejama informācija par faktūras valūtu attiecībā uz eksportu, veic apsekojumu, lai iegūtu vajadzīgo datus.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia, to papildinot, attiecībā uz izlases raksturlielumu, pārskata periodu un kopsavilkumu veikšanas līmeni pa partnervalstīm, precēm un valūtu, pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4.   Ja dati ir pieejami muitas deklarācijā, dalībvalstis var nolemt savām vajadzībām apkopot papildu statistiku.

5.   Dalībvalstīm nav jāapkopo un jānosūta Komisijai (Eurostat) ārējās tirdzniecības statistika par statistikas datiem, kuri atbilstoši Muitas kodeksam vai valstu instrukcijām vēl nav iekļauti muitas deklarācijā vai nevar tikt tieši iegūti no citiem datiem muitas deklarācijā, ko iesniedz to muitas iestādēm. Tādēļ turpmāk norādīto datu nosūtīšanu dalībvalstis var veikt brīvprātīgi:

a)	importa gadījumā — galamērķa dalībvalsts;

b)	eksporta gadījumā — faktiskā eksporta dalībvalsts;

c)	darījuma veids.

7. pants

Datu apmaiņa

1.   Bez kavēšanās un, vēlākais, nākamajā mēnesī pēc tā mēneša, kad pieņemtas muitas deklarācijas vai kad par tām pieņemti muitas lēmumi, valstu statistikas iestādes saņem no muitas iestādēm datus par importu un eksportu, pamatojoties uz deklarācijām, kuras iesniegtas minētajām iestādēm.

Šie dati ietver vismaz 5. pantā minētos statistikas datus, kuri saskaņā ar Muitas kodeksu vai attiecīgās valsts instrukcijām ir pieejami muitas deklarācijā.

2.   No dienas, kad sāk īstenot mehānismu datu savstarpējai apmaiņai, izmantojot elektroniskus līdzekļus, muitas iestādes nodrošina to, ka ierakstus par eksportu un importu nodod tai dalībvalsts iestādei, kas ierakstā norādīta kā:

a)	importa gadījumā — galamērķa dalībvalsts;

b)	eksporta gadījumā — faktiskā eksporta dalībvalsts.

Mehānismu datu savstarpējai apmaiņai īsteno, vēlākais, kad piemēro modernizētā Muitas kodeksa 1. sadaļas 2. nodaļas 1. iedaļu.

3.   Īstenošanas noteikumus, lai noteiktu šā panta 2. punktā minēto nosūtīšanu, var paredzēt saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru.

8. pants

Ārējās tirdzniecības statistikas nosūtīšana Komisijai (Eurostat)

1.   Dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) 6. panta 1. punktā minēto statistiku ne vēlāk kā 40 dienas pēc katra attiecīgā mēneša pārskata perioda beigām.

Dalībvalstis nodrošina, ka statistikā ir iekļauta informācija par visu importu un eksportu attiecīgajā pārskata periodā, veicot korekcijas, ja dati nav pieejami.

Dalībvalstis nosūta atjauninātu statistiku, ja nosūtītā statistika ir pārskatīta.

Dalībvalstis iekļauj Komisijai (Eurostat) nosūtāmajos rezultātos jebkuru statistikas informāciju, kas ir konfidenciāla.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia, to papildinot, attiecībā uz statistikas nosūtīšanas termiņa, satura un aptvēruma, kā arī jau nosūtītās statistikas pārskatīšanas nosacījumu pielāgojumiem, pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2.   Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, attiecībā uz termiņu, lai nosūtītu 6. panta 2. punktā minēto tirdzniecības statistiku uzņēmumu raksturlielumu dalījumā un 6. panta 3. punktā minēto tirdzniecības statistiku faktūras valūtas dalījumā, pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3.   Dalībvalstis statistiku nosūta elektroniski saskaņā ar datu apmaiņas standartu. Rezultātu nosūtīšanas praktisko kārtību var noteikt saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru.

9. pants

Kvalitātes novērtējums

1.   Šīs regulas vajadzībām nosūtāmajai statistikai piemēro šādus kvalitātes rādītājus:

a)	“atbilstība” attiecas uz pakāpi, kādā statistika atbilst lietotāju pašreizējām un iespējamām vajadzībām;

b)	“precizitāte” attiecas uz novērtējumu atbilstību nezināmajām patiesajām vērtībām;

c)	“savlaicīgums” attiecas uz laikposmu starp informācijas pieejamību un notikumu vai parādību, ko tā apzīmē;

d)	“punktualitāte” attiecas uz laikposmu starp datu publicēšanas dienu un termiņu, kad tie bija jāiesniedz;

e)	“pieejamība” un “skaidrība” attiecas uz nosacījumiem un veidiem, kā lietotāji var saņemt, izmantot un izskaidrot datus;

f)	“salīdzināmība” attiecas uz piemēroto statistikas jēdzienu, novērtēšanas līdzekļu un procedūru atšķirību ietekmi, salīdzinot statistiku starp ģeogrāfiskiem apgabaliem, nozarēm vai laika periodiem;

g)	“saskanība” attiecas uz datu piemērotību to apvienošanai dažādos veidos un dažādiem nolūkiem, iegūstot ticamus rezultātus.

2.   Dalībvalstis katru gadu iesniedz Komisijai (Eurostat) ziņojumu par nosūtītās statistikas kvalitāti.

3.   Saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka kvalitātes ziņojuma veidu un struktūru, lai statistikai, uz ko attiecas šī regula, piemērotu šā panta 1. punktā noteiktos kvalitātes rādītājus.

Komisija (Eurostat) novērtē nosūtītās statistikas kvalitāti.

10. pants

Ārējās tirdzniecības statistikas izplatīšana

1.   Kopienas līmenī Komisija (Eurostat) izplata saskaņā ar 6. panta 1. punktu apkopoto un dalībvalstu nosūtīto ārējās tirdzniecības statistiku vismaz Kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijas dalījumā.

Vienīgi tad, ja importētājs vai eksportētājs to pieprasa, attiecīgās dalībvalsts iestādes lemj, vai šīs dalībvalsts ārējās tirdzniecības statistika, kura ļauj identificēt šo importētāju vai eksportētāju, ir izplatāma, vai arī tā jāgroza, lai tās izplatīšana neapdraudētu statistikas konfidencialitāti.

2.   Neskarot datu izplatīšanu valsts līmenī, Komisija (Eurostat) neizplata detalizētu statistiku pa TARIC apakšpozīcijām vai preferencēm, ja tās izpaušana apdraudētu sabiedrības intereses attiecībā uz Kopienas tirdzniecības un lauksaimniecības politiku.

11. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz Preču tirdzniecības ar trešām valstīm statistikas komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

12. pants

Atcelšana

No 2010. gada 1. janvāra atceļ Regulu (EK) Nr. 1172/95.

To turpina piemērot datiem, kuri attiecas uz pārskata periodiem pirms 2010. gada 1. janvāra.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 1. janvāra.

---

(1)  OV C 70, 15.3.2008., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 23. septembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 16. februāra Kopējā nostāja.

(3)  OV L 118, 25.5.1995., 10. lpp.

(4)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

(5)  OV L 145, 4.6.2008., 1. lpp.

(6)  OV L 23, 26.1.2008., 21. lpp.

(7)  OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(8)  OV L 61, 5.3.2008., 6. lpp.

(9)  OV L 52, 22.2.1997., 1. lpp.

(10)  OV L 151, 15.6.1990., 1. lpp.

(11)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

---

---

31.3.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 75/67

---

KOPĒJĀ NOSTĀJA (EK) Nr. 14/2009,

ko Padome pieņēmusi 2009. gada 16. februārī

nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2009 (… gada …), ar ko izveido Eiropas Telekomunikāciju regulatoru grupu (ETRG)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/C 75 E/05)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (4), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/19/EK (2002. gada 7. marts) par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (Piekļuves direktīva) (5), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (Atļauju izsniegšanas direktīva) (6), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/22/EK (2002. gada 7. marts) par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (Universālā pakalpojuma direktīva) (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (8) (turpmāk visas kopā “pamatdirektīva un īpašās direktīvas”) mērķis ir izveidot Kopienā elektronisko komunikāciju iekšējo tirgu, vienlaikus lielākas konkurences dēļ nodrošinot lielus ieguldījumus, inovācijas un patērētāju aizsardzību.

(2)

Vajadzība konsekventi piemērot ES tiesisko regulējumu visās dalībvalstīs ir būtiska elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu iekšējā tirgus sekmīgai attīstībai. ES tiesiskajā regulējumā ir noteikti mērķi, kas jāsasniedz valsts pārvaldes iestādēm (VPI), un paredz šo iestāžu darbības programmu, piešķirot tām arī elastīgumu noteiktās jomās, lai noteikumus piemērotu, ievērojot attiecīgās valsts apstākļus.

(3)

Ņemot vērā vajadzību nodrošināt konsekventas regulatīvās prakses izveidi un ES tiesiskā regulējuma konsekventu piemērošanu, Komisija saskaņā ar Lēmumu 2002/627/EK (2002. gada 29. jūlijs), ar ko izveido elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu Eiropas reglamentējošo iestāžu grupu (9) izveidoja Eiropas Reglamentējošo iestāžu grupu (ERG), lai tā dotu padomus un palīdzētu Komisijai izveidot iekšējo tirgu un lai kopumā nodrošinātu saskarni starp VPI un Komisiju.

(4)

ERG ir devusi pozitīvu ieguldījumu konsekventā regulatīvā praksē, veicinot sadarbību starp VPI un starp VPI un Komisiju. Šajā īsajā laikā pēc tās izveides sekmīga ir izrādījusies pieeja, saskaņā ar kuru tiek attīstīta ciešāka saskaņa starp VPI, apmainoties ar informāciju un zināšanām praktiskās pieredzes jomā. Lai turpmāk attīstītu elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu iekšējo tirgu, būs jāturpina un jāpadziļina VPI savstarpējā sadarbība un koordinācija.

(5)

Tas liek stiprināt ERG un šajā sakarā ES tiesiskajā regulējumā atzīt to par Eiropas Telekomunikāciju regulatoru grupu (turpmāk “ETRG”). ETRG nevajadzētu būt ne Kopienas aģentūrai, ne arī juridiskai personai. ETRG būtu jāaizstāj ERG, jānodrošina īpašas zināšanas un jārada uzticība, esot neatkarīgai, sniedzot kvalitatīvus padomus un informāciju, piemērojot pārskatāmas procedūras un darbības metodes un esot neatlaidīgai savu uzdevumu izpildē.

(6)	Apkopojot pieredzi un nepildot VPI pašreizējos uzdevumus vai nedublējot to pašlaik veikto darbu, ETRG palīdzētu valsts pārvaldes iestādēm un Komisijai pildīt to attiecīgos pienākumus.

(7)	ETRG būtu jāturpina ERG darbs, attīstot VPI sadarbību un sadarbību starp VPI un Komisiju, lai visās dalībvalstīs nodrošinātu ES tiesiskā regulējuma saskaņotu piemērošanu elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem un tādējādi veicinātu iekšējā tirgus attīstību.

(8)	ETRG vajadzētu būt arī struktūrai, kas Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai sniedz vērtējumu, apspriežu iespējas un padomu elektronisko komunikāciju jomā. ETRG pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas būtu attiecīgi jādod padoms Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

(9)

ETRG darbam būtu jākoncentrējas uz iepriekšēju elektronisko komunikāciju tirgu regulējumu, īpaši saistībā ar tirgus analīzes procedūru. ETRG būtu jāpilda savi uzdevumi, neskarot pastāvošo grupu un komiteju kompetences un sadarbojoties ar tām, piemēram, ar Komunikāciju komiteju, kas izveidota ar Direktīvu 2002/21/EK (pamatdirektīva), ar Radiofrekvenču spektra komiteju, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 676/2002/EK (2002. gada 7. marts) par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums) (10), ar Radiofrekvenču spektra politikas grupu, kas izveidota saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2002/622/EK (2002. gada 26. jūlijs), ar ko izveido radiofrekvenču spektra politikas grupu (11), un ar Kontaktkomiteju, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/36/EK (1997. gada 30. jūnijs), ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (12).

(10)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus — proti, konsekventas regulatīvās prakses turpmāku attīstību, pamatojoties intensīvāku sadarbību un koordināciju starp VPI un starp VPI un Komisiju, ko panāk, inter alia, ar informācijas apmaiņu, lai tādējādi turpmāk attīstītu elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu iekšējo tirgu — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šīs regulas darbības jomas dēļ, kas ietver visu ES, šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Priekšmets, darbības joma un uzdevumi

1. pants

Priekšmets, darbības joma un uzdevumi

1.   Ar šo izveido valsts pārvaldes iestāžu (VPI) konsultatīvo grupu elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu jomā — Eiropas Telekomunikāciju regulatoru grupu (ETRG).

2.   ETRG darbojas Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) un Direktīvu 2002/19/EK, 2002/20/EK, 2002/21/EK, 2002/22/EK un 2002/58/EK (īpašās direktīvas) darbības jomā, proti, jautājumos, kas attiecas uz elektronisko komunikāciju tirgu ekonomisko regulējumu.

3.   ETRG veic uzdevumus neatkarīgi, objektīvi un pārskatāmi. Visā savā darbībā ETRG tiecas sasniegt tādus pašus mērķus, kādi attiecībā uz VPI izklāstīti Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 8. pantā. ETRG jo īpaši veicina elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu iekšējā tirgus attīstību un labāku darbību, par mērķi izvirzot ES tiesiskā regulējuma konsekventas piemērošanas nodrošināšanu attiecībā uz elektroniskajām komunikācijām.

4.   ETRG veicina VPI savstarpēju sadarbību un VPI un Komisijas sadarbību, un tā dod padomu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

2. pants

ETRG nozīme ES tiesiskā regulējuma piemērošanā

1.   ETRG:

a)	izstrādā un izplata VPI regulatīvo paraugpraksi, piemēram, pieejas, metodes vai pamatnostādnes ES tiesiskā regulējuma īstenošanai;

b)	pēc pieprasījuma palīdz VPI regulējuma jautājumos, tostarp sniedzot atzinumus par pārrobežu strīdiem saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 21. pantu vai palīdzot VPI saistībā ar konkrētu tirgu analīzi saskaņā ar minētās direktīvas 16. pantu;

c)	sniedz atzinumus par lēmumu projektiem, ieteikumiem un Komisijas pamatnostādnēm, kā minēts 2. punktā;

d)	pēc Komisijas lūguma vai pēc savas iniciatīvas publicē ziņojumus un dod padomu, kā arī pēc lūguma vai pēc savas iniciatīvas dod padomu Eiropas Parlamentam un Padomei jebkurā savas kompetences jautājumā par elektroniskajiem sakariem;

e)	pēc lūguma palīdz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai, un VPI regulatīvo paraugpraksi izplatīt trešās valstīs.

2.   Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētie lēmumu projekti, ieteikumi un pamatnostādnes ir:

a)	VPI lēmumi un/vai atzinumi par pasākumu projektiem saistībā ar tirgus noteikšanu, uzņēmumu atzīšanu par tādiem, kam ir būtiska ietekme tirgū, un tiesiskās aizsardzības līdzekļu noteikšanu atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 7. pantam;

b)	ieteikumi un pamatnostādnes par paziņojumu formu, saturu un precizitātes pakāpi atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 7. pantam;

c)	ieteikumi par attiecīgo preču un pakalpojumu tirgiem atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 15. pantam;

d)	lēmumi par starpvalstu tirgu noteikšanu atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 15. pantam;

e)	ieteikumi saskaņošanas jautājumos atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 19. pantam;

f)	lēmumi, ar ko VPI ļauj vai liedz veikt ārkārtas pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 8. pantu.

3.   VPI un Komisija pēc iespējas ņem vērā visus ETRG pieņemtos atzinumus, padomus vai regulatīvo paraugpraksi.

II NODAĻA

Etrg organizatoriskā struktūra

3. pants

Sastāvs

1.   ETRG sastāvā ir tās VPI vadītājs vai augstas pakāpes pārstāvis, kura ir izveidota katrā dalībvalstī un kuras pamatuzdevums ir pārraudzīt elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tirgus ikdienas darbību.

2.   Katrai dalībvalstij ir viens pārstāvis.

3.   Komisijai ir novērotājas statuss, un to pārstāv atbilstoša līmeņa darbinieks.

4.   Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu un Eiropas Savienības kandidātvalstu VPI ir novērotāja statuss, un tās pārstāv atbilstoša līmeņa darbinieks.

4. pants

Darbības pasākumi

1.   ETRG pieņem un publisko savu reglamentu.

2.   Atzinumus, regulatīvo paraugpraksi un ETRG ziņojumus pieņem ar divu trešdaļu grupas locekļu balsu vairākumu. Katram grupas loceklim ir viena balss.

Sīkāku balsojuma kārtību nosaka reglamentā, tostarp precizē apstākļus, kādos viens loceklis var darboties cita locekļa vārdā, un noteikumus par kvorumu, un paziņojumus par sanāksmju beigu termiņiem. Reglamentā var būt izklāstītas steidzamas balsošanas procedūras.

Atzinumu, regulatīvo paraugpraksi un ETRG pieņemtos ziņojumus publisko, un tajos pēc VPI lūguma norāda tās atrunas.

3.   ETRG saskaņā ar reglamentu no locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekus. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku pilnvaru termiņš ir viens gads. Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki pārstāv ETRG.

4.   ETRG plenārsēdes sasauc tās priekšsēdētājs, un tās notiek vismaz četrreiz gadā kā regulāras apspriedes. Pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, Komisijas pieprasījuma vai vismaz trešdaļas ETRG locekļu pieprasījuma rīko arī ārkārtas sanāksmes. Sanāksmju darba kārtību nosaka priekšsēdētājs, un to publisko.

5.   ETRG darbu pēc vajadzības var organizēt ekspertu darba grupās.

6.   Komisiju ielūdz uz visām ETRG plenārsēdēm, un to var ielūgt piedalīties ekspertu darba grupu sanāksmēs.

7.   Eksperti no EEZ valstīm un Eiropas Savienības kandidātvalstīm var piedalīties ETRG sanāksmēs kā novērotāji. ETRG var uzaicināt uz savām sanāksmēm citus ekspertus un novērotājus.

III NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

5. pants

Apspriedes

Attiecīgos gadījumos ETRG, pirms tā pieņem atzinumus, regulatīvo paraugpraksi vai ziņojumus, apspriežas ar ieinteresētajām pusēm un dod tām iespēju piemērotos termiņos iesniegt savus komentārus. ETRG, neskarot 8. pantu, publisko apspriežu rezultātus.

6. pants

Pārskatāmība un atbildība

1.   ETRG veic darbības, nodrošinot ļoti labu pārskatāmību. ETRG nodrošina, ka sabiedrība un ieinteresētās puses saņem objektīvu, ticamu un viegli pieejamu informāciju, īpaši par tās darba rezultātiem.

2.   Katru gadu un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju ETRG pieņem nākamā gada darba programmu, nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai un dara to publiski pieejamu. ETRG publicē gada ziņojumu par savu darbību.

3.   Eiropas Parlaments un Padome var lūgt ETRG vērsties pie tiem attiecīgos jautājumos, kas saistīti ar ETRG darbību.

7. pants

Informācijas sniegšana ETRG

Komisija un VPI sniedz informāciju, ko ETRG ir lūgusi, lai tā varētu pildīt savus uzdevumus. Šo informāciju pārvalda saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 5. pantā.

8. pants

Konfidencialitāte

ETRG nepublicē un neizpauž trešām personām informāciju, ko tā apstrādā vai saņem, ja attiecībā uz to prasīts ievērot konfidencialitāti.

Ja konfidenciāli ir lūgts padoms vai uzdots jautājums, tad ETRG locekļu, kā arī novērotāju un jebkura citas personas pienākums ir neizpaust informāciju, ko tā uzzinājusi, darbojoties ETRG vai tās ekspertu darba grupās.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 31. decembrī.

---

(1)  OV C 224, 30.8.2008., 50. lpp.

(2)  OV C 257, 9.10.2008., 51. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 24. septembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2009. gada 16. februāra Kopējā nostāja un Eiropas Parlamenta … Nostāja.

(4)  OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.

(5)  OV L 108, 24.4.2002., 7. lpp.

(6)  OV L 108, 24.4.2002., 21. lpp.

(7)  OV L 108, 24.4.2002., 51. lpp.

(8)  OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.

(9)  OV L 200, 30.7.2002., 38. lpp.

(10)  OV L 108, 24.4.2002., 1. lpp.

(11)  OV L 198, 27.7.2002., 49. lpp.

(12)  OV L 202, 30.7.1997., 60. lpp.

---

---