3.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 308/1

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par ierosināto Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Eiropas statistiku (COM(2007) 625 galīgā redakcija)

(2008/C 308/01)

EIROPAS DATU AIZSARDZĪBAS UZRAUDZĪTĀJS,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 286. pantu,

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, un jo īpaši tās 8. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par indivīdu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šo datu brīvu apriti,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti un jo īpaši tās 41. pantu,

ņemot vērā lūgumu nākt klajā ar atzinumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu, kas no Eiropas Komisijas ir saņemts 2007. gada 17. oktobrī,

IR PIEŅĒMIS ŠO ATZINUMU.

I. IEVADS

Konsultācija ar EDAU

Komisija 2007. gada 17. oktobrī ir nosūtījusi Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam ierosināto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par Eiropas statistiku (še turpmāk “ierosinātais tiesību akts”), lai konsultētos par to saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu. Tā kā Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punkts ir jāpiemēro obligāti, EDAU ir gandarīts, ka konsultācija ir skaidri minēta ierosinātā tiesību akta preambulā.

EDAU 2007. gada 5. septembrī nāca klajā ar atzinumu par ierosināto Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Kopienas statistiku sabiedrības veselības aizsardzībā, kā arī veselības aizsardzību un drošību darbā (COM(2007) 46 galīgais variants) (še turpmāk “atzinums par veselības aizsardzības statistiku”) (1). Minētais ierosinātais tiesību akts bija stipri saistīts ar šo, daudz vispārīgāko ierosināto tiesību aktu, jo pirmais no tiem bija izstrādāts, par pamatu ņemot tādus tiesību aktus, kuros tagad izdara grozījumus. Tādējādi, kā uzsvērts veselības aizsardzības statistikai veltītā atzinuma 10. punktā, abas ierosmes ir cieši saistītas.

Pirms bija pieņemts Atzinums par veselības aizsardzības statistiku, EDAU un Eurostat pārstāvju sanāksmē izskanēja secinājums, ka “būtu kopīgi jāpārbauda Eurostat sistēmā ieviestie procesi, kā statistikas vajadzībām darboties ar individuāliem datiem, un varētu atklāties, ka ir jāveic iepriekšējas pārbaudes”. Tika arī nolemts, ka “kopīgajā pārbaudē būtu jāizanalizē obligātais katrai apstrādes darbībai prasītais datu kopums, kā arī Eurostat veiktas apstrādes darbības”. Abi elementi ir iekļauti minētā atzinuma secinājumos. EDAU tagad sadarbojas ar Eurostat dienestiem, lai veiktu minēto kopīgo pārbaudi (2)

Turklāt EDAU 2007. gada 20. decembrī Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu (LIBE) komitejai komentēja ierosināto regulu par tautas skaitīšanu (Population and Housing Censuses) (3). Kaut arī Eiropas Komisija nav oficiāli konsultējusies ar EDAU par ierosināto tiesību aktu, viņš uzsver, ka šajā sakarā datu aizsardzība ir ļoti svarīga. Viņš arī atkārtoti uzsvēra, ka ir norūpējies par to, cik ļoti svarīgi ir pareizi noteikt tiesisko sistēmu, kādā apstrādā statistikas datus, un to, ka dažas definīcijas ir jāformulē skaidrāk.

5.	Visbeidzot — EDAU kā 29. panta darba grupas loceklis aktīvi līdzdarbojās, gatavojot atzinumu par personas datu jēdzienu (4), kurā ir analizēti arī daži ar statistikas datiem saistīti aspekti.

Ierosinātais tiesību akts pats savā kontekstā

Saskaņā ar paskaidrojuma rakstu ierosinātā tiesību akta mērķis ir pārskatīt esošos juridiskās sistēmas pamatus, ar ko regulē statistikas vākšanu Eiropas mērogā, lai to pielāgotu pašreizējām realitātēm — un arī uzlabotu — lai tā tiktu galā ar nākotnē gaidāmām pārmaiņām un problēmām. Komisija uzskata, ka Eiropas statistika dod būtiski svarīgu ieguldījumu, lai izvērstu informācijas jaudas, kas ir vajadzīgas, lai uzturētu ES stratēģiskos mērķus, attiecīgo politiku un atbalsta instrumentus.

Komisija turklāt konstatē, ka izskan arī aicinājumi statistikas konfidencialitātes režīmā paredzēt kādu elastību, lai pieeja sīki izstrādātiem statistikas datiem būtu kontrolēta, un augsta līmeņa aizsardzība, kas ir vajadzīga konfidenciāliem statistikas datiem, nebūtu apdraudēta. Būtiski svarīgi elementi šajā sakarā ir konfidenciālu datu apmaiņa Eiropas Statistikas sistēmā (European Statistical System — ESS) un noteikumi, kā pētniecības vajadzībām piekļūt tādiem datiem, un tādēļ esošās juridiskās prasības ir jāmodernizē.

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 285. pantā ir noteikts juridiskais pamats Kopienas mērogā veicamām statistikas darbībām. Šajā pantā ir izklāstītas Kopienas statistikas datu vākšanas prasības un, kā uzsvērts tā 2. punktā, ir prasīts nodrošināt “atbilst[ību] taisnīguma, pareizības, objektivitātes, zinātniskas neatkarības, rentabilitātes un statistikas konfidencialitātes [standartiem]”. Šajā priekšlikumā ir ierosināti vairāki esošā tiesiskā pamata grozījumi, piemēram, uzlabot statistikas vadību vai konsolidēt Eiropas Statistikas sistēmas darbības, kā arī ieviešot lielāku elastību pašreizējos noteikumos par statistikas konfidencialitāti, reizē saglabājot augsta līmeņa datu aizsardzību (5).

Runājot par ierosinātā tiesību akta mērķiem, pirmkārt, ar to ir iecerēts vienkāršot spēkā esošos juridisko sistēmu statistikas vākšanai un izplatīšanai Eiropas līmenī, konkrēti, vienā instrumentā konsolidējot vairākus statistikas jomā pieņemtus Kopienas tiesību aktus. Esošā juridiskā sistēma, ko paredzēts atcelt, sastāv no šādiem tiesību aktiem —

—	Padomes Regula (EK) Nr. 322/97 (1997. gada 17. februāris) par Kopienas statistiku (6);

—	Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 1588/90 (1990. gada 11. jūnijs) par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte (7);

—	Padomes Lēmums 89/382 EEK, Euratom (1989. gada 19. jūnijs), ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (8).

10.

Ar iecerēto tiesību aktu ir iecerēts uzturēt spēkā īstenošanas pasākumus, kas izklāstīti Komisijas Regulā (EK) Nr. 831/2002 (2002. gada 17. maijs), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku attiecībā uz piekļuvi konfidenciāliem datiem zinātniskos nolūkos (9), un Komisijas Lēmumā 2004/452/EK (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka to struktūru sarakstu, kuru pētniekiem zinātniskiem nolūkiem atļauts piekļūt konfidenciāliem datiem (10).

11.

Turklāt, tā kā ir svarīgi nodrošināt ciešu sadarbību un pietiekamu ESS un Eiropas Centrālo banku sistēmas (European System of Central Banks — ESCB) koordināciju, ierosinātā tiesību akta piemērošana neskar Padomes Regulu (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (11). Tomēr, tā kā Eurostat sistēmā pašlaik pārskata visu datu apstrādi, gūtie rezultāti būtu attiecināmi arī uz stāvokli Eiropas Centrālajā bankā.

12.	EDAU īpaši rūpīgi analizēs tos ierosinātā tiesību akta elementus, kas varētu ietekmēt personas datu aizsardzību.

II. IEROSINĀTĀ TIESĪBU AKTA ANALĪZE

13.	Apsvērumā Nr. 18 ir konstatēts, ka ir “jānodrošina privātās un ģimenes tiesības un personas datu aizsardzība atbilstīgi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantam”.

14.

Vēl vairāk, ierosinātā tiesību akta apsvērumā Nr. 19 ir norādīts, ka “šī regula (t.i., ierosinātais tiesību akts) nodrošina fizisku personu aizsardzību no personas datu apstrādes viedokļa un, ciktāl ir runa par Eiropas statistiku, precizē noteikumus, kas ir ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti”.

15.

EDAU ir gandarīts par to, ka šie abi apsvērumi apstiprina, ka datu aizsardzība ir svarīgs elements, un tas ir jāatceras, darbojoties ar statistikas datiem. Tomēr EDAU dotu priekšroku, ja 18. apsvērumā formulējums būtu pozitīvāks, līdzīgs 19. apsvērumā lietotajam, tālab grozot to šādi — “šī regula nodrošina tiesības …”.

16.

EDAU sveic arī “Eiropas pieeju statistikai”, kas ir izvērsta 12. un 13. apsvērumā. Tāda pieeja daļēji paredz noteikt, kuras iestādes vāc statistikas datus. Patiesībā, lai gan Eiropas statistikas pamatā parasti ir valstu dati, ko vākušas visu dalībvalstu statistikas iestādes, tos var vākt arī no nepublicētiem attiecīgu valstu avotiem, no izvilkumiem no attiecīgo valstu devuma un no Eiropas statistikas aptaujām vai saskaņotām koncepcijām vai metodēm. No datu aizsardzības viedokļa ir svarīgi noteikt, kuras iestādes pārziņā ir dati, kas ir izmantoti, vācot statistikas datus. Patiesi, tādām struktūrām ir pienākumi, ko attiecīgi uzliek datu apstrādātāja statuss saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, arī saistībā ar datu subjektiem dotām tiesībām uz informāciju, piekļuves un datu labošanas tiesībām, kā arī tiesībām zināt, kas ir datu saņēmējs (šajā gadījumā datu saņēmējs ir Eurostat), kad vien tādas tiesības ir piemērojamas.

Datu aizsardzība un statistikas konfidencialitāte

17.

Atzinumā par veselības aizsardzības statistiku EDAU analizēja konfidenciālu datu jēdziena un personas datu jēdziena paralēles. Viņš secināja, ka statistikas konfidencialitāte un datu aizsardzība — kaut arī to formulējumi ir līdzīgi — ir divi dažādi jēdzieni (12). EDAU uzsvēra iespējamību sajaukt abus jēdzienus un to, ka skaidri jāformulē datu aizsardzības un statistikas konfidencialitātes atšķirības.

18.

Runājot par statistikas principiem, EDAU vēlas īpaši pievērsties ierosinātā tiesību akta 2. panta 1. punkta e) apakšpunktam, kurā ir definēts statistikas konfidencialitātes princips. Pirmkārt, EDAU saprot, ka, atšķirībā no Regulas (EK) Nr. 322/97, formulējums “statistikas vienības” ir aizstāts ar formulējumu “statistikas datu subjekti”. Definīcija ir sīkāk definēta 3. panta 7. punktā.

19.

EDAU nepiekrīt definīcijas maiņai tā paša iemesla dēļ, ko viņš ir uzsvēris atzinumā par veselības aizsardzības statistiku — ir skaidri jāsaprot attiecīgo jomu jēdzienu atšķirības. “Datu subjekta” jēdziens ir svarīgs Direktīvā 95/46/EK, definējot “personas datus”, un minētais jēdziens attiecas tikai uz fiziskām personām. Tomēr statistikas konfidencialitātes definīcija neattiecas tikai uz fiziskām personām, bet arī uz mājsaimniecībām, saimniecisku darbību veicējiem un citiem uzņēmumiem. Tālab EDAU uzskata, ka ierosinātajā tiesību aktā būtu jāpatur statistikas vienību jēdziens, jo šajā gadījumā gan fiziskas personas, gan mājsaimniecības, saimniecisku darbību veicēji un citi uzņēmumi ir aptverti, neradot sajukumu no datu aizsardzības tiesiskā pamata viedokļa.

Statistikas vadība

20.	EDAU sveic 5. panta formulējumu, kurā ir paredzēts dalībvalstu norīkotās iestādes publiskot Komisijas (Eurostat) tīkla lapā. Dalībvalstu norīkoto iestāžu saraksta publikācija veicinās pārskatāmību, kādas iestādes ir kompetentas apgādāt Eurostat ar attiecīgiem datiem par statistikas vienībām.

Statistikas kvalitāte

21.

Ierosinātā tiesību akta 10. pants ir pilnībā veltīts tam, kādu statistikas datu kvalitāti gaida, tos vācot. Tajā ir uzskaitīti kvalitātes aspekti, kas ir jāievēro. Ierosinātajā tiesību aktā ir norādīts, ka, piemērojot nozares tiesību aktos minēto kvalitātes pārskatu kvalitātes aspektus, Komisija saskaņā ar tā paša ierosinātā tiesību akta 27. panta 2. punktā minēto normatīvo procedūru nosaka procedūras (modalities) (sic), struktūru un periodiskumu. EDAU vēlas uzsvērt, ka Regulas (EK) Nr. 45/2001 4. pantā ir definēti datu kvalitāti saistīti principi. EDAU ir pārliecināts, ka Eurostat vajadzētu ņemt vērā minētos principus, kad saskaņā ar ierosinātā tiesību akta 10. panta 3. punktu tā izvērtē, cik kvalitatīvi ir dati, ko dalībvalstis tai pārsūta. Tālab EDAU ierosina šādi grozīt otro 3. punkta teikumu — “Komisija (Eurostat) izvērtē nosūtīto datu kvalitāti, arī ņemot vērā datu aizsardzības prasības , un publicē pārskatus”.

22.

Turklāt 10. panta 2. punktā ir paredzēts piemērot minētos kvalitātes aspektus datiem, uz ko attiecas nozares tiesību akti īpašās statistikas jomās. Ja tādus nozares tiesību aktus pieņemtu, 10. panta 2. punktā ir noteikts, ka nozares tiesību aktos paredzēto kvalitatīvo pārskatu procedūras (modalities), struktūru un periodiskumu definē Komisija. EDAU grib atgādināt, viņš gaida, ka ar viņu konsultēsies par nozares tiesību aktiem, ko Komisija varētu pieņemt par statistiku, lai analizētu tās saderību ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

Eiropas statistikas datu izplatīšana

23.	Runājot par izplatīšanu, EDAU ir vienisprātis ar ierosinātā tiesību akta 18. pantā pausto domu, ka statistikas datus izplata, izplatot anonimizētus datus. Tomēr EDAU vēlas pievērst uzmanību vispārējam anonimizācijas jēdzienam.

24.

Runājot par anonimitāti no datu aizsardzības viedokļa, vērā būtu jāņem personas datu jēdzienam veltītājā 29. panta darba grupas atzinumā dotā interpretācija (13). Tajā, balstoties uz Direktīvu 95/46/EK, anonimizēti dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz kādu fizisku personu, ja attiecīgo personu nevar identificēt ne datu apstrādātājs, ne kāda cita persona, ņemot vērā visus līdzekļus, ko personas datu apstrādātājs vai kāda cita persona pamatoti varētu izmantot, lai identificētu attiecīgo personu. Anonimizēti dati ir anonīmi dati, kas iepriekš ir bijuši saistīti ar identificējamu personu, ko vairs nevar identificēt.

25.

Atzinumā par veselības aizsardzības statistiku EDAU jau ir uzsvēris ka, lai arī no datu aizsardzības viedokļa anonīmu datu jēdziens attiecas uz datiem, ko vairs nevar identificēt no statistikas viedokļa, tie ir dati, ar ko nav iespējama tieša identifikācija. Tāda definīcija paredz, ka iespēja attiecīgos datus izmantot netiešai identifikācijai ļautu tos joprojām raksturot kā anonīmus no statistikas viedokļa, bet nebūt ne no datu aizsardzības viedokļa.

26.

Tālab, lai izvairītos no abu interpretāciju sajaukšanas, EDAU gribētu ierosināt grozījumu ierosinātā tiesību akta 18. pantā — “Individuālus datus var izplatīt kā atklātībā izmantojamas datnes, kurās ir anonīmi ieraksti, kas ir sagatavoti tā, lai ne tieši, ne netieši nevarētu identificēt statistikas vienību , ņemot vērā visus piemērotos līdzekļus, ko loģiski varētu izmantot kāda trešā persona”. Tādam paskaidrojumam vajadzētu likvidēt visas neskaidrības runājot par datiem, ko varētu darīt atklātībā pieejamus.

Konfidenciālu datu pārsūtīšana

27.

Ierosinātā akta 20. pantā ir paredzēts noteikums par konfidenciālu attiecīgu valstu iestāžu datu savstarpēju pārsūtīšanu un attiecīgu valstu iestāžu un Komisijas datu pārsūtīšanu, kā arī izklāstīti noteikumi par savstarpēju apmaiņu ar konfidenciāliem ESS un ECBS statistikas vajadzībām izmantojamiem datiem. Ierosinātā tiesību akta 20. panta 1. punktā ir teikts, ka tāda pārsūtīšana ir vajadzīga Eiropas statistikas datu izstrādei, vākšanai vai izplatīšanai, tādējādi attaisnojot iecerēto pārsūtīšanu. EDAU uzskata, ka tāda savstarpēja Eurostat un attiecīgu valstu iestāžu, kā arī Eurostat un ECB datu pārsūtīšana atbilst vajadzības nosacījumiem, kas ir paredzēti Regulas (EK) Nr. 45/2001 7. un 8. pantā. Turklāt EDAU atbalsta teikumu 20. panta 1. punktā, kurā ir paredzēts, ka “jebkādai tālākai pārsūtīšanai ir vajadzīga atļauja no attiecīgās valsts iestādes, kas ir attiecīgos datus savākusi”. Turklāt atzinumā par ierosināto tiesību aktu ECB (14) ierosināja dažus grozījumus 20. pantā, lai atspoguļotu savas kompetences tiesisko pamatu, lai apstrādātu statistikas datus, kā arī, lai ESS un ECB statistikas vajadzībām savstarpēji apmainītos ar konfidenciāliem datiem. EDAU piekrīt ECB ierosinātajiem grozījumiem izstrādātajā tiesību aktā.

Piekļuve konfidenciāliem datiem pētniecības vajadzībām

28.

Kaut arī 22. pantā ir ieviesta iespēja dot piekļuvi a konfidenciāliem datiem — ar dažiem nosacījumiem, ko vēl izstrādās — EDAU vēlas atgādināt, ka datu kompleksu pieejamību pētniekiem regulē Regula (EK) Nr. 831/2002, ko neatceļ ar ierosināto tiesību aktu (skat. ierosinātā tiesību akta 29. apsvērumu). Tālab, līdztekus saderībai ar Regulu (EK) Nr. 45/2001, īpašie noteikumi, kas ir fiksēti iepriekš minētajā Komisijas regulā, runājot par zinātnes vajadzībām dotu piekļuvi anonimizētiem mikrodatiem, būs jāņem vērā visās Komisijas noteiktās piekļuves procedūrās (modalities), noteikumos un priekšnosacījumos.

III. SECINĀJUMI

29.	EDAU sveic ierosināto European statistikas regulu. Regula nodrošinās stabilu un vienotu juridisku pamatu, lai Eiropas līmenī izvērstu, vāktu un izplatītu statistikas datus.

30.

Tomēr EDAU gribētu uzsvērt šādus aspektus:

—	EDAU gaida, ka ar viņu konsultēsies par nozares tiesību aktiem, ko Komisija varētu pieņemt par statistiku, lai īstenotu šo regulu, kad tā būs pieņemta.

—	Būtu jāgroza 18. apsvēruma formulējums;

—	Būtu jāapsver, vai lietot ierosināto jēdzienu “statistikas datu subjekts”, lai izvairītos no sajaukšanas ar datu aizsardzības jēdzieniem;

—	Datu kvalitātes princips Komisijai būtu jāņem vērā, izvērtējot kvalitāti;

—	Jēdziena “datu anonimizācija” divdomība būtu jāņem vērā datu izplatīšanas sakarā.

Briselē, 2008. gada 20. maijā

Peter HUSTINX

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

(1) OV C 295, 7.12.2007., 1. lpp. Pieejams EDAU interneta vietnē.

(2) Iespējams kopīgās pārbaudes secinājums varētu būt atziņa, ka ir vajadzīga iepriekšēja individuālu apstrādes darbību pārbaude saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 27. pantu.

(3) COM(2007) 69 galīgā redakcija.

(4) 29. panta datu aizsardzības darba grupa, Atzinums Nr. 4/2007 par personas datu jēdzienu, pieņemts 2007. gada 20. jūnijā (WP 136). Skat. jo īpaši 17. un 18. piemēru.

(5) Paskaidrojuma raksta 3. punkts.

(6) OV L 52, 22.2.1997., 1. lpp.

(7) OV L 151, 15.6.1990., 1. lpp.

(8) OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.

(9) OV L 133, 18.5.2002., 7. lpp.

(10) OV L 156, 30.4.2004., 1. lpp., labojumi izdarīti OV L 202, 7.6.2004., 1. lpp.

(11) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp. Skat. arī Eiropas Centrālās bankas atzinumu par ierosināto tiesību aktu.

(12) Skat. atzinuma 14.–17. punktu.

(13) Skat. 4. zemsvītras piezīmi.

(14) Skat. ECB Atzinumu (OV C 291, 5.12.2007., 1. lpp.) — priekšlikumi tiesību aktu izstrādei.

3.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 308/8

Eiropas Centrālās bankas noteiktā procentu likme tās refinansēšanas operācijām (1):

3,25 % 2008. gada 1. decembris

Euro maiņas kurss (2)

2008. gada 2. decembris

(2008/C 308/04)

1 euro=

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2697
JPY	Japānas jēna	118,56
DKK	Dānijas krona	7,4486
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,84695
SEK	Zviedrijas krona	10,5340
CHF	Šveices franks	1,5311
ISK	Islandes krona	290,00
NOK	Norvēģijas krona	8,9650
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,688
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	261,35
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7093
PLN	Polijas zlots	3,8325
RON	Rumānijas leja	3,8195
SKK	Slovākijas krona	30,265
TRY	Turcijas lira	2,0189
AUD	Austrālijas dolārs	1,9602
CAD	Kanādas dolārs	1,5756
HKD	Hongkongas dolārs	9,8416
NZD	Jaunzēlandes dolārs	2,3804
SGD	Singapūras dolārs	1,9425
KRW	Dienvidkorejas vons	1 864,00
ZAR	Dienvidāfrikas rands	13,1230
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,7444
HRK	Horvātijas kuna	7,1796
IDR	Indonēzijas rūpija	15 871,25
MYR	Malaizijas ringits	4,6211
PHP	Filipīnu peso	62,750
RUB	Krievijas rublis	35,4538
THB	Taizemes bats	45,157
BRL	Brazīlijas reāls	2,9546
MXN	Meksikas peso	17,2171

(1)

Kurss, kas pielietots nesenos darījumos ir ņemts pirms norādītās dienas. Mainīgā kursa gadījumā procentu likme ir marginālā likme.

(2) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

3.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 308/9

Komisijas paziņojums saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/25/EK īstenošanu par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem īstenošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(Saskaņoto standartu nosaukumu un numuru publicēšana saskaņā ar direktīvu)

(2008/C 308/05)

ESO (1)	Saskaņotā standarta numurs un nosaukums (un atsauces dokuments)	Aizstātā standarta numurs	Aizstātā standarta atbilstības prezumpcijas beigu datums 1. piezīme
CEN	EN ISO 6185-1:2001 Piepūšamas laivas — 1. daļa: Laivas ar maksimāli pieļaujamo motora jaudu 4,5 kW (ISO 6185-1:2001)	—
CEN	EN ISO 6185-2:2001 Piepūšamas laivas — 2. daļa: Laivas ar maksimāli pieļaujamo motora jaudu 4,5 kW līdz 15 kW ieskaitot (ISO 6185-2:2001)	—
CEN	EN ISO 6185-3:2001 Piepūšamas laivas — 3. daļa: Laivas ar maksimāli pieļaujamo motora jaudu 15 kW un lielāku (ISO 6185-3:2001)	—
CEN	EN ISO 7840:2004 Mazizmēra kuģi — Ugunsdrošas degvielas šļūtenes (ISO 7840:2004)	EN ISO 7840:1995	Darbības izbeigšanās datums (31.8.2004.)
CEN	EN ISO 8099:2000 Mazizmēra kuģi — Notekūdeņu savākšanas sistēmas (ISO 8099:2000)	—
CEN	EN ISO 8469:2006 Mazizmēra kuģi — Ugunsnedrošas šļūtenes (ISO 8469:2006)	EN ISO 8469:1995	Darbības izbeigšanās datums (31.1.2007.)
CEN	EN ISO 8665:2006 Mazizmēra kuģi — Kuģu dzinēji un barošanas sistēmas — Jaudas mērījumi un deklarācijas (ISO 8665:2006)	EN ISO 8665:1995	Darbības izbeigšanās datums (31.12.2006.)
CEN	EN ISO 8666:2002 Mazizmēra kuģi — Pamatdati (ISO 8666:2002)	—
CEN	EN ISO 8847:2004 Mazizmēra kuģi — Stūres ierīces — Kabeļu un trīšu sistēmas (ISO 8847:2004)	EN 28847:1989	Darbības izbeigšanās datums (30.11.2004.)
CEN	EN ISO 8847:2004/AC:2005
CEN	EN ISO 8849:2003 Mazizmēra kuģi — Kuģu tilpņu sūkņi ar līdzstrāvas elektropiedziņu (ISO 8849:2003)	EN 28849:1993	Darbības izbeigšanās datums (30.4.2004.)
CEN	EN ISO 9093-1:1997 Mazizmēra kuģi — Kingstoni un caur korpusu izejoši fitingi — 1. daļa: Metāla armatūra (ISO 9093-1:1994)	—
CEN	EN ISO 9093-2:2002 Mazizmēra kuģi — Kingstoni un caur korpusu izejoši fitingi — 2. daļa: Nemetāla armatūra (ISO 9093-2:2002)	—
CEN	EN ISO 9094-1:2003 Mazizmēra kuģi — Ugunsdrošība — 1. daļa: Kuģi ar korpusa garumu līdz un ieskaitot 15 m (ISO 9094-1:2003)	—
CEN	EN ISO 9094-2:2002 Mazizmēra kuģi — Ugunsdrošība — 2. daļa: Kuģi ar korpusa garumu virs 15 m (ISO 9094-2:2002)	—
CEN	EN ISO 9097:1994 Mazizmēra kuģi — Elektriskie ventilatori (ISO 9097:1991)	—
CEN	EN ISO 9097:1994/A1:2000	3. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.3.2001.)
CEN	EN ISO 10087:2006 Mazizmēra kuģi — Kuģu identifikācija — Kodēšanas sistēma (ISO 10087:2006)	EN ISO 10087:1996	Darbības izbeigšanās datums (30.9.2006.)
CEN	EN ISO 10088:2001 Mazizmēra kuģi — Iebūvētās degvielas sistēmas un tvertnes (ISO 10088:2001)	—
CEN	EN ISO 10133:2000 Mazizmēra kuģi — Elektrosistēmas — Sevišķi zema sprieguma līdzstrāvas ierīces (ISO 10133:2000)	—
CEN	EN ISO 10239:2008 Mazizmēra kuģi — Sašķidrinātās naftasgāzes (LPG) sistēmas (ISO 10239:2008)	EN ISO 10239:2000	Darbības izbeigšanās datums (31.8.2008.)
CEN	EN ISO 10240:2004 Mazizmēra kuģi — Īpašnieka rokasgrāmata (ISO 10240:2004)	EN ISO 10240:1996	Darbības izbeigšanās datums (30.4.2005.)
CEN	EN ISO 10592:1995 Mazizmēra kuģi — Hidrauliskās stūres sistēmas (ISO 10592:1994)	—
CEN	EN ISO 10592:1995/A1:2000	3. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.3.2001.)
CEN	EN ISO 11105:1997 Mazizmēra kuģi — Benzīna dzinēja un/vai benzīna tvertnes nodalījumu ventilācija (ISO 11105:1997)	—
CEN	EN ISO 11192:2005 Mazizmēra kuģi — Grafiskie simboli (ISO 11192:2005)	—
CEN	EN ISO 11547:1995 Mazizmēra kuģi — Aizsardzība pret iedarbināšanu zem slodzes (ISO 11547:1994)	—
CEN	EN ISO 11547:1995/A1:2000	3. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.3.2001.)
CEN	EN ISO 11591:2000 Mazizmēra motorkuģi — Redzes lauks, atrodoties pie stūres rata (ISO 11591:2000)	—
CEN	EN ISO 11592:2001 Mazizmēra kuģi, kuru korpuss ir īsāks par 8 m — Maksimālā dzinējspēka noteikšana (ISO 11592:2001)	—
CEN	EN ISO 11812:2001 Mazizmēra kuģi — Ūdensnecaurlaidīgi kokpiti un ātri nosusināmi kokpiti (ISO 11812:2001)	—
CEN	EN ISO 12215-1:2000 Mazizmēra kuģi — Korpusa uzbūve un sastāvdaļas — 1. daļa: Materiāli: Termoreaktīvie sveķi (plastmasas), stiklšķiedras stiegrojums, etalonlamināts (ISO 12215-1:2000)	—
CEN	EN ISO 12215-2:2002 Mazizmēra kuģi — Korpusa uzbūve un sastāvdaļas — 2. daļa: Materiāli: Serdes materiāli sendvičtipa konstrukcijām, pildmateriāli (ISO 12215-2:2002)	—
CEN	EN ISO 12215-3:2002 Mazizmēra kuģi — Korpusa uzbūve un sastāvdaļas — 3. daļa: Materiāli: Tērauds, alumīnija sakausējumi, kokmateriāli, citi materiāli (ISO 12215-3:2002)	—
CEN	EN ISO 12215-4:2002 Mazizmēra kuģi — Korpusa uzbūve un sastāvdaļas — 4. daļa: Darbnīca un ražošana (ISO 12215-4:2002)	—
CEN	EN ISO 12215-5:2008 Mazizmēra kuģi. Korpusa uzbūve un sastāvdaļas. 5. daļa: Kā noteikt aplēses spiedienu vienkorpusa peldlīdzekļiem, aplēses spriegumu un sastāvdaļu izmērus (ISO 12215-5:2008)	—
CEN	EN ISO 12215-6:2008 Mazizmēra kuģi. Korpusa uzbūve un sastāvdaļas. 6. daļa: Struktūrshēma un detaļas (ISO 12215-6:2008)	—
CEN	EN ISO 12216:2002 Mazizmēra kuģi — Logi, iluminatori, lūkas, aizvirtņi un durvis — Stiprības un ūdensnecaurlaidības prasības (ISO 12216:2002)	—
CEN	EN ISO 12217-1:2002 Mazizmēra kuģi — Stabilitātes un peldspējas novērtēšana un kategorizēšana — 1. daļa: Kuģi (izņemot burukuģus) ar korpusa garumu lielāku vai vienādu ar 6 m (ISO 12217-1:2002)	—
CEN	EN ISO 12217-2:2002 Mazizmēra kuģi — Stabilitātes un peldspējas novērtēšana un kategorizēšana — 2. daļa: Burukuģi ar korpusa garumu lielāku vai vienādu ar 6 m (ISO 12217-2:2002)	—
CEN	EN ISO 12217-3:2002 Mazizmēra kuģi — Stabilitātes un peldspējas novērtēšana un kategorizēšana — 3. daļa: Kuģi ar korpusa garumu mazāku par 6 m (ISO 12217-3:2002)	—
CEN	EN ISO 13297:2000 Mazizmēra kuģi — Elektrosistēmas — Maiņstrāvas ierīces (ISO 13297:2000)	—
CEN	EN ISO 13590:2003 Mazizmēra kuģi — Ūdensmotocikli — Uzbūves un sistēmu uzstādīšanas prasības (ISO 13590:2003)	—
CEN	EN ISO 13590:2003/AC:2004
CEN	EN ISO 13929:2001 Mazizmēra kuģi — Stūres ierīces — Piedziņas sistēmas (ISO 13929:2001)	—
CEN	EN ISO 14509:2000 Mazizmēra kuģi — Atpūtas kuģa dzinēja trokšņa mērīšana (ISO 14509:2000)	—
CEN	EN ISO 14509:2000/A1:2004	3. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.3.2005.)
CEN	EN ISO 14509-2:2006 Mazizmēra kuģi — Atpūtas motorkuģa troksnis gaisā — 2. daļa: Trokšņainības novērtēšana pēc mērījumiem ar etalonkuģi (ISO 14509-2:2006)	—
CEN	EN ISO 14895:2003 Mazizmēra kuģi — Kambīzes plītis darbam ar šķidro degvielu (ISO 14895:2000)	—
CEN	EN ISO 14945:2004 Mazizmēra kuģi — Būvētāja plāksne (ISO 14945:2004)	—
CEN	EN ISO 14945:2004/AC:2005
CEN	EN ISO 14946:2001 Mazizmēra kuģi — Maksimālā slogotspēja (ISO 14946:2001)	—
CEN	EN ISO 14946:2001/AC:2005
CEN	EN ISO 15083:2003 Mazizmēra kuģi — Kravastelpu sūkņu sistēmas (ISO 15083:2003)	—
CEN	EN ISO 15084:2003 Mazizmēra kuģi — Noenkurošana, pietauvošana un vilkšana — Pievienošanas piederumi (ISO 15084:2003)	—
CEN	EN ISO 15085:2003 Mazizmēra kuģi — Aizsardzība pret cilvēku krišanu pār bortu un izkritušo glābšana (ISO 15085:2003)	—
CEN	EN ISO 15584:2001 Mazizmēra kuģi — Iebūvētie benzīna dzinēji — Dzinēja degvielas padeves un elektrosistēmas (ISO 15584:2001)	—
CEN	EN ISO 15652:2005 Mazizmēra kuģi — Distances vadības sistēmas uz klāja esošām mini hidrolaivām (ISO 15652:2003)	—
CEN	EN ISO 16147:2002 Mazizmēra kuģi — Iebūvēti dīzeļmotori — Motoram piestiprinātās degvielas un elektrības pievadsistēmas (ISO 16147:2002)	—
CEN	EN ISO 21487:2006 Mazizmēra kuģi — Stacionārās benzīna un dīzeļdegvielas tvertnes (ISO 21487:2006)	—
CEN	EN 28846:1993 Mazizmēra kuģi — Elektroiekārta — Aizsardzība pret ugunsnedrošu gāzu uzliesmošanu (ISO 8846:1990)	—
CEN	EN 28846:1993/A1:2000	3. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.3.2001.)
CEN	EN 28848:1993 Mazizmēra kuģi — Tālvadības stūres sistēmas (ISO 8848:1990)	—
CEN	EN 28848:1993/A1:2000	3. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.3.2001.)
CEN	EN 29775:1993 Mazizmēra kuģi — Tālvadības stūres sistēmas piekardzinējiem ar jaudu 15–40 kW (ISO 9775:1990)	—
CEN	EN 29775:1993/A1:2000	3. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.3.2001.)
Cenelec	EN 60092-507:2000 Elektroiekārtas uz kuģiem — 507. daļa Izpriecu kuģi (IEC 60092-507:2000)	—

1. piezīme

Parasti atbilstības prezumpcijas beigu datums ir atsaukšanas datums (“dow” — date of withdrawal), ko noteikusi Eiropas Standartizācijas organizācija, bet standartu lietotājiem jāievēro, ka dažos izņēmuma gadījumos var būt citādi.

3. piezīme

Grozījumu gadījumā atsauces standarta numurs ir EN CCCCC:YYYY, iepriekšējie grozījumi, ja tādi bijuši, un attiecīgie jaunie grozījumi. Aizstātais standarts (3. aile) ir attiecīgi EN CCCCC:YYYY un tā iepriekšējie grozījumi, ja tādi bijuši, bet bez jaunā grozījuma. Norādītajā datumā aizstātais standarts zaudē atbilstības prezumpciju attiecībā uz direktīvas pamatprasībām.

Piezīme:

—	Informāciju, kas attiecas uz standartu pieejamību, var iegūt no Eiropas standartizācijas organizācijām vai no valstu standartizācijas organizācijām, kuru saraksts ir pievienots pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 98/34/EK (2), kas grozīta ar Direktīvu 98/48/EK (3).

—	Atsauces numuru publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nenozīmē, ka standarti ir pieejami visās Kopienas valodās.

—	Ar šo sarakstu aizstāj visus iepriekšējos sarakstus, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija nodrošina šā saraksta atjaunināšanu.

Sīkāka informācija par saskaņotajiem standartiem Internet tīklā ir atrodama adresē:

http://ec.europa.eu/enterprise/newapproach/standardization/harmstds/

(1) ESO: Eiropas standartizācijas organizācijas:

—	CEN: rue de Stassart 36, B-1050 Brussels, Tālr.: (32-2) 550 08 11; fakss: (32-2) 550 08 19 (http://www.cen.eu)

—	Cenelec: rue de Stassart 35, B-1050 Brussels, Tālr.: (32-2) 519 68 71; fakss: (32-2) 519 69 19 (http://www.cenelec.org)

—	ETSI: 650, route des Lucioles, F-06921 Sophia Antipolis, Tālr.: (33) 492 94 42 00; fakss: (33) 493 65 47 16 (http://www.etsi.org)

(2) OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.

(3) OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp.

3.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 308/14

Francijas valdības paziņojums saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei (1)

(Paziņojums par pieteikumu ekskluzīvas atļaujas “Permis des Trois Chênes” saņemšanai, lai veiktu šķidro vai gāzveida ogļūdeņražu raktuvju izpēti)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 308/06)

Ar 2008. gada 11. aprīļa pieteikumu uzņēmums “Geopetrol”, kura juridiskā adrese ir 9, rue Nicolas Copernic — BP 20, F-93151 Le Blanc-Mesnil Cedex (Francija), lūdza uz pieciem gadiem piešķirt ekskluzīvu atļauju “Permis des Trois Chênes”, lai veiktu šķidro vai gāzveida ogļūdeņražu izpēti 281 kvadrātkilometra platībā, kas ir daļa no Sēnas un Marnas [Seine-et-Marne] departamenta teritorijas.

Šai atļaujai atbilstīgās teritorijas perimetru veido meridiāni un paralēles, kas secīgi savieno punktus, kuru ģeogrāfiskās koordinātas noteiktas turpmāk tabulā, par pamatu ņemot Parīzes meridiānu.

Punkti	Austrumu garums	Ziemeļu platums
A	0°62'	54°00'
B	0°80'	54°00'
C	0°80'	53°80'
D	0°50'	53°80'
E	0°50'	53°88'
F	0°57'	53°88'
G	0°57'	53°94'
H	0°59'	53°94'
I	0°59'	53°96'
J	0°60'	53°96'
K	0°60'	53°97'
L	0°61'	53°97'
M	0°61'	53°99'
N	0°62'	53°99'

Teritorijā nav iekļautas šādas platības.

“Charmottes” koncesijas platība (36,5 km2)

Punkti	Austrumu garums	Ziemeļu platums
O	0°67'	53°95'
P	0°77'	53°95'
Q	0°77'	53°92'
R	0°76'	53°92'
S	0°76'	53°91'
T	0°75'	53°91'
U	0°75'	53°90'
V	0°74'	53°90'
W	0°74'	53°89'
X	0°72'	53°89'
Y	0°72'	53°88'
Z	0°69'	53°88'
AA	0°69'	53°90'
AB	0°67'	53°90'

“Brémonderie” koncesijas platība (11,3 km2)

Punkti	Austrumu garums	Ziemeļu platums
AC	0°75'	53°88'
AD	0°78'	53°88'
AE	0°78'	53°86'
AF	0°77'	53°86'
AG	0°77'	53°85'
AH	0°75'	53°85'
AI	0°75'	53°84'
AJ	0°71'	53°84'
AK	0°71'	53°85'
AL	0°72'	53°85'
AM	0°72'	53°86'
AN	0°73'	53°86'
AO	0°73'	53°87'
AP	0°75'	53°87'

Pieteikumu iesniegšana un atļaujas piešķiršanas kritēriji

Sākotnējā pieteikuma un konkurējošo pieteikumu iesniedzējiem ir jāatbilst prasībām atļaujas saņemšanai, kas noteiktas 4. un 5. pantā 2006. gada 2. jūnija Dekrētā Nr. 2006-648 par kalnrūpniecības atļaujām un uzglabāšanas tiesībām pazemē (Francijas Republikas Oficiālais Vēstnesis [Journal officiel de la République française], 2006. gada 3. jūnijā).

Ieinteresētie uzņēmumi deviņdesmit dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas var iesniegt konkurējošu pieteikumu saskaņā ar procedūru, kas īsumā aprakstīta “Paziņojumā par kalnrūpniecības atļauju saņemšanu ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei Francijā”, kurš publicēts Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstnesī C 374, 1994. gada 30. decembrī, 11. lpp., un kas noteikta Dekrētā Nr. 2006-648 par kalnrūpniecības atļaujām un uzglabāšanas tiesībām pazemē. Konkurējošie pieteikumi jānosūta kalnrūpniecības lietu ministram uz turpmāk norādīto adresi.

Lēmumus attiecībā uz sākotnējo pieteikumu un konkurējošajiem pieteikumiem pieņem saskaņā ar iepriekš minētā dekrēta 6. pantā noteiktajiem kritērijiem kalnrūpniecības atļauju piešķiršanai vēlākais līdz 2010. gada 15. aprīlim.

Nosacījumi un prasības attiecībā uz darbības veikšanu un tās pārtraukšanu

Pieteikumu iesniedzēji sīkāku informāciju var iegūt, iepazīstoties ar Kalnrūpniecības kodeksa 79. un 79.1. pantu un 2006. gada 2. jūnija Dekrētu Nr. 2006-649 par kalnrūpniecības un apakšzemes darbiem un raktuvju un apakšzemes krātuvju pārvaldi (Francijas Republikas Oficiālais Vēstnesis [Journal officiel de la République française], 2006. gada 3. jūnijā).

Papildu informāciju var saņemt šādā iestādē: Ministère de l'écologie, de l'énergie, du développement durable et de l'aménagement du territoire (direction générale de l'énergie et climat, direction de l'énergie, Sous-direction de la Sécurité d'Approvisionnement et des Nouveaux Produits Energétiques, bureau exploration production des hydrocarbures), 41, boulevard Vincent Auriol, Télédoc 133, F-75703 Paris Cedex 13 (tālrunis: (33) 153 94 14 81, fakss: (33) 153 94 14 40).

Ar iepriekš minētajiem tiesību un administratīvajiem aktiem var iepazīties Légifrance tīmekļa vietnē

http://www.legifrance.gouv.fr

(1) OV L 164, 30.6.1994., 3. lpp.

3.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 308/17

(Paziņojums par pieteikumu ekskluzīvas atļaujas “Permis du Pays de Buch” saņemšanai, lai veiktu šķidro vai gāzveida ogļūdeņražu raktuvju izpēti)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 308/07)

Ar 2008. gada 18. februāra pieteikumu uzņēmums “Vermilion REP S.A.S”, kura juridiskā adrese ir BP no 5 route de Pontenx, F-40161 Parentis-en-Born cedex (Francija), lūdza uz pieciem gadiem piešķirt ekskluzīvu atļauju “Permis du Pays de Buch”, lai veiktu šķidro vai gāzveida ogļūdeņražu izpēti aptuveni 178 kvadrātkilometru platībā, kas ir daļa no Žirondas [Gironde] un Landas [Landes] departamenta teritorijas.

A = punkts

kur 49°58' ziemeļu platuma paralēle krustojas ar Atlantijas okeāna krasta līniju.

Punkts	Ģeogrāfiskais garums	Ģeogrāfiskais platums
B	rietumu garums 3°90'	ziemeļu platums 49°58'
C	rietumu garums 3°90'	ziemeļu platums 49°57'
D	rietumu garums 3°88'	ziemeļu platums 49°57'
E	rietumu garums 3°88'	ziemeļu platums 49°60'
F	rietumu garums 3°80'	ziemeļu platums 49°60'
G	rietumu garums 3°80	ziemeļu platums °49°40'

H = punkts	=	kur 49°40' ziemeļu platuma paralēle krustojas ar Atlantijas okeāna krasta līniju.
I = punkts	=	kur 49°49' ziemeļu platuma paralēle krustojas ar Atlantijas okeāna krasta līniju.

Punkts	Ģeogrāfiskais garums	Ģeogrāfiskais platums
J	rietumu garums 3°97'	ziemeļu platums 49°49'
K	rietumu garums 3°97'	ziemeļu platums 49°48'
L	rietumu garums 3°94'	ziemeļu platums 49°48'
M	rietumu garums 3°94'	ziemeļu platums 49°47'
N	rietumu garums 3°89'	ziemeļu platums 49°47'
O	rietumu garums 3°89'	ziemeļu platums 49°46'
P	rietumu garums 3°83'	ziemeļu platums 49°46'
Q	rietumu garums 3°83'	ziemeļu platums 49°48'
R	rietumu garums 3°82'	ziemeļu platums 49°48'
S	rietumu garums 3°82'	ziemeļu platums 49°51'
T	rietumu garums 3°90'	ziemeļu platums 49°51'
U	rietumu garums 3°90'	ziemeļu platums 49°52'
V	rietumu garums 3°93'	ziemeļu platums 49°52'
W	rietumu garums 3°93'	ziemeļu platums 49°53'

X = punkts	=	kur 49°53' ziemeļu platuma paralēle krustojas ar Atlantijas okeāna krasta līniju.
Punkti no H līdz I un no X līdz A	=	Atlantijas okeāna krasta līnija.

Pieteikumu iesniegšana un atļaujas piešķiršanas kritēriji

Nosacījumi un prasības attiecībā uz darbības veikšanu un tās pārtraukšanu

Ar iepriekš minētajiem tiesību un administratīvajiem aktiem var iepazīties Légifrance tīmekļa vietnē:

http://www.legifrance.gouv.fr

(1) OV L 164, 30.6.1994., 3. lpp.

3.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 308/19

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

(2008/C 308/08)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

REGULA (EK) Nr. 510/2006

“NOCCIOLA ROMANA”

EK Nr.: IT-PDO-0005-0573-28.11.2006.

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1. Nosaukums

“Nocciola Romana”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids (III pielikums)

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2. Tā produkta apraksts, kuru apzīmē ar 1. punktā minēto nosaukumu

Ar nosaukumu “Nocciola Romana” apzīmē augļus, kas iegūti no Corylus avellana [parastā lazda] sugas “Tonda Gentile Romana” un “Nocchione” kultūršķirņu augiem un — ja vajadzīgs — no tām selekcionētu šķirņu kultūraugiem; minēto šķirņu īpatsvaram saimniecībā jābūt vismaz 90 %. Ir pieļaujams šķirņu “Tonda di Giffoni” un “Barrettona” piejaukums, taču tas nedrīkst pārsniegt 10 %. “Nocciola Romana” raksturīgās īpašības ir šādas.

“Tonda gentile romana”: rieksts čaulā ir iegareni ovāls ar viegli nosmailotu galotnīti; tas ir 14 līdz 25 mm garš; čaula [koksnainais augļapvalks] ir vidēji bieza, tipiskajā lazdas riekstu dzeltenīgi brūnajā krāsā, ar mērenu spīdumu; pie rieksta galotnītes čaulu klāj retināti pūkaini matiņi, čaulā skaidri saskatāmas ribiņas; rieksta kodols vidēji liels vai mazs, mainīgā iegareni ovālā formā, tā krāsa līdzīga čaulas krāsai, bieži vien tas klāts ar brahisklereīdu šķiedrām, kodola virsma rievaina, rievojums vairāk vai mazāk saskatāms, iegareni ovālā forma nav tik regulāra kā riekstam čaulā; perisperma vidēji bieza, grauzdējot tā pilnībā nenolobās; kodols pēc konsistences kompakts un kraukšķīgs; kodola garša un aromāts ļoti smalks un paliekošs.

“Nocchione”: rieksts čaulā ieapaļš vai plati eliptisks; tas ir 14 līdz 25 mm garš; čaula bieza, gaišā lazdas riekstu krāsā, svītraina, tās apmatojums neliels; kodols vidējs vai mazs, mēreni vai stipri klāts ar brahisklereīdu šķiedrām; perisperma grauzdējot vidēji labi nolobāma; gan garša, gan aromāts ļoti smalks un paliekošs. No abu šķirņu riekstiem pēc čaulas nolobīšanas no rieksta iegūst 28 līdz 50 % kodolu. Riekstu kodoli nedrīkst ost vai garšot pēc sastāvējušās eļļas, tie nedrīkst būt iepelējuši vai ar aplapojuma paliekām. Ēdot kodoliem jābūt kraukšķīgiem, proti, tiem jāsadrūp jau ar pirmo kodienu, taču tie nedrīkst būt pārāk trausli, kodoliem pēc konsistences jābūt kompaktiem, tajos nedrīkst būt izveidojušies tukšumi. Šīs raksturīgās īpašības riekstiem jāsaglabā arī pēc to iekonservēšanas.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Ražas novākšanas, uzglabāšanas, riekstu šķirošanas un kalibrēšanas darbības jāveic ražošanas apgabalā.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u.c.

Produktu “Nocciola Romana” laižot tirdzniecībā un iesaiņojot, jāievēro šāda kārtība:

ja produkts ir ar čaulu, tad to iesaiņo maisiņos vai džutas un rafijas iesaiņojumos, kas pielāgoti attiecīgajiem tirdzniecības apstākļiem, iesverot pa 25, 50, 250 vai 500 gramiem vai 1, 5, 10, 25, 50, 500, 800 vai 1 000 kilogramiem;

ja čaula nolobīta, tad produktu iesaiņo džutas, rafijas iesaiņojumos, Combivac vai Combivac–alumīnija maisiņos un piemērotās kartona kastēs vai konteineros pa 10, 15, 20, 25, 50, 100, 150, 250 vai 500 gramiem un 1, 2, 4, 5, 10, 25, 50, 500, 800 vai 1 000 kilogramiem.

3.7. Īpaši marķēšanas noteikumi

Iesaiņojumi, konteineri un maisi jāaizzīmogo tā, lai, nepārplēšot zīmogu, to saturu nevarētu izņemt. Uz iesaiņojuma ar vienāda izmēra drukātiem burtiem jānorāda apzīmējumi “NOCCIOLA ROMANA” un “DENOMINAZIONE DI ORIGINE PROTETTA”, kā arī dati, kas vajadzīgi iesaiņotāja uzņēmuma nosaukuma un adreses identificēšanai, iesaiņoto riekstu ražošanas gads, sākotnējais bruto un neto svars un logotips. Nekādu citu nosaukumu vai apzīmējumu lietot nav atļauts.

Nosaukuma logotips izskatās šādi: tam ir apļa forma, apļa pamatkrāsa ir salmu dzeltena, aplim ir kastaņbrūna apmale, apļa augšpusē ir pusaplī izliekts melnas krāsas uzraksts “Nocciola Romana”, bet apakšpusē — lokveida uzraksts melniem burtiem “Denominazione Origine Protetta”, virs kura novietotas trīs vēdeklī izkārtotas zaļas lapas ar galotni augšpusē, lapu kontūras iezīmētas melnā krāsā, virs lapām attēlots kastaņkrāsas rieksts ar melnām kontūrām, rieksta pamatne ir gaiši kastaņbrūnā krāsā un rieksta vidū salmu dzeltenā krāsā iezīmēta pāvestu Viterbo pils. Produktus, kuru pagatavošanā izmanto ACVN “Nocciola Romana” arī pēc apstrādes un pārstrādes, var laist tirdzniecībā iepakojumos, uz kuriem ir atsauce uz minēto nosaukumu, blakus nenorādot Kopienas logotipu, taču ar nosacījumu, ka

apstiprinātais aizsargāta cilmes vietas nosaukuma produkts ir vienīgā atbilstīgās produktu grupas sastāvdaļa;

aizsargātā cilmes vietas nosaukuma produkta lietotāji saņēmuši atļauju no ACVN “Nocciola Romana” aizsardzības apvienības, kurai produkcijas aizsardzības uzdevumu veikšanu uzticējusi Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrija saskaņā ar valsts tiesību aktiem (likuma Nr. 526/99 14. pants un dekrēts 297/2004). Šī apvienība arī reģistrē šos lietotājus īpašos reģistros un uzrauga pareizu aizsargātā cilmes vietas nosaukuma izmantošanu. Ja atzīta apvienība nepastāv, iepriekš minētos uzdevumus veic Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrija kā valsts iestāde, kas atbildīga par Regulas (EK) Nr. 510/2006 īstenošanu.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

“Nocciola Romana” ražošanas, novākšanas, uzglabāšanas, čaulas nolobīšanas, šķirošanas un kalibrēšanas apgabalā ietilpst šādas Viterbo un Romas provinces pašvaldību teritorijas:

Viterbo provincē — Barbarano Romano, Bassano in Teverina, Bassano Romano, Blera, Bomarzo, Calcata, Canepina, Capranica, Caprarola, Carbognano, Castel Sant'Elia un Civita Castellana; Corchiano, Fabrica di Roma, Faleria, Gallese, Monterosi, Nepi, Oriolo Romano, Orte, Ronciglione, Soriano nel Cimino, Sutri, Vallerano, Vasanello, Vejano, Vetralla, Vignanello, Villa San Giovanni in Tuscia, Vitorchiano un Viterbo.

b)	Romas provincē: Bracciano, Canale Monterano, Manziana, Rignano Flaminio, Sant'Oreste un Trevignano.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

“Nocciola Romana” ražošanas apgabalam raksturīgi lazdu riekstiem ļoti labvēlīgi augsnes un klimatiskie apstākļi, jo Cimini kalnu un Sabatini kalnu zemei ir vulkāniski veidojusies irdena šūnakmens augsne, kas bagāta minerālvielām, un tai raksturīgi tādi magmatiskie ieži kā leicīts un trahīts, kā arī neviendabīgi drupu nogulumu ieži. Augsnes tur ir dziļas un vieglas, tajās maz kalcija un fosfora, bet tās bagātas ar kāliju un mikroelementiem; augsnes reakcija parasti ir skāba un/vai vāji skāba. Attiecībā uz klimatiskajiem apstākļiem 3. pantā minētajam apgabalam raksturīgās temperatūras svārstības ir šādas: minimālā temperatūra ir 4 līdz 6 °C un maksimālā — 22 līdz 23 °C, gada nokrišņu daudzums — 900 līdz 1 200 mm. Mērenajai ziemai ir svarīga nozīme, jo lazdas zied janvārī un februārī, kad ziedēšanas veiksmīgu norisi var apdraudēt aukstums.

5.2. Produkta specifika

Raksturīgās īpatnības, kas “Nocciola Romana” dara par unikālu un īpašu produktu, ir tā kraukšķīgums un kompaktā konsistence, kā arī tas, ka šo riekstu kodolos neveidojas tukšumi. Ēdot šie tik kraukšķīgie riekstu kodoli sadrūp jau ar pirmo kodienu, taču nav pārāk trausli; šo īpašību tie saglabā gan svaigā, gan arī konservētā veidā.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

“Nocciola Romana” īpašības cieši saistītas ar ražošanas apgabala vidi. Šīs sugas augi mīl galvenokārt irdenas augsnes ar neitrālu vai skābu reakciju, kurās aktīvā kaļķakmens saturs nepārsniedz 8 %; gada vidējā temperatūra šajā apgabalā ir 10 līdz 16 °C un gada vidējais nokrišņu daudzums — 800 mm; tāds ir vides faktoru apvienojums, kas raksturīgs “Nocciola Romana” ražošanas apgabalam.

Dabas faktoru vidū ļoti svarīga nozīme ir augsnes apstākļiem, it īpaši tās mineraloģiskajam sastāvam. Augsnes vulkāniskā izcelsme, lielais kālija un mikroelementu daudzums stipri ietekmē lazdas augļu kvalitatīvās un organoleptiskās īpašības un tātad arī to kraukšķīgumu.

Šā lauksaimniecības produkta kvalitāti nosaka arī ražošanas un uzglabāšanas paņēmieni. Gadu gaitā tie attīstījušies, lielāku vērību piešķirot riekstu kvalitātei, nevis to ražas apjomam. Pašreiz lietotie ražošanas paņēmieni ievēro kaitēkļu kompleksas apkarošanas principus un vērsti uz to, lai iegūtu produktu ar minimāliem parazītu bojājumiem, kā arī drošu no uztura viedokļa — bez nogulsnējumiem un dabīgajiem toksīniem.

Laika gaitā mainījies arī riekstu ražas novākšanas paņēmiens, gādājot par to, lai visā ražošanas ciklā ieguldītās pūles neizrādītos veltas.

Tā kā nogatavojušos riekstus uzlasa no zemes, tad, ilgstoši atstājot tos uz zemes, tie var pilnībā zaudēt īpašības, kuras tos dara par produktu, kas drošs lietošanai pārtikā; pēdējo gadu laikā ražotāji veltījuši ne mazums pūļu, lai, izstrādājot riekstu ievākšanas paņēmienus vairākkārtējai pārstaigāšanai, līdz minimumam saīsinātu laiku, kad rieksti paliek uz zemes.

Nepārtraukti pilnveidojās arī pirmapstrādes un uzglabāšanas paņēmieni. Notikusi pāreja no žāvēšanas paņēmieniem, izmantojot saules siltumu (nebija retums redzēt plašās platībās izvietotus riekstus žāvējamies saulē saimniecību klajumos un laukumos), uz tādiem, kuros izmanto saimniecību un/vai kooperatīvu žāvēšanas iekārtas; čaulas izlieto par kurināmo un produktu uzglabā noliktavās un/vai silosos ar kontrolējamu temperatūru, bet izlobītus riekstus — dzesēšanas kamerās.

Lazdu audzēšana kultūrā attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā aizsākusies “[…] aptuveni 1412. gadā, bet pirms tam lazdas augušas pamežā kā krūmāji, un mežos, jo īpaši kastaņu mežos, lazdu audzes sastopamas vēl šodien. (Martinelli, “Carbognano illustra” [“Karboņāro ainavas”])”. Šķiet, ka 1513. gadā “Nocchie” [lazdu riekstu nosaukums tautas sarunvalodā] bagātinājuši pāvesta Leo X ēdienkarti (Clementi, “Storia del Carnevale Romano” [“Romiešu karnevāla vēsture”]). 1870. gada kadastrā jau ierakstīti daži desmiti hektāru lazdu biržu ar nosaukumu “Bosco di Nocchie” [“Riekstu mežs”]. 1946. gadā lazdām apstādītās platības specializētai audzēšanai sasniedza 2 463 ha, bet jauktai audzēšanai — 1 300 ha. Pašreiz lazdu platības apgabalā aizņem vairāk nekā 16 000 hektāru, un riekstu audzēšanā tur iesaistīti vismaz 3 500 darbinieki.

Pacietīgajam, neatlaidīgajam un prasmīgajam cilvēka darbam šajos gadsimtos ir bijusi nozīmīga vieta šīs kultūras audzēšanas tradīciju saglabāšanā, par to liecina arī liels skaits ik gadu svinēto zemnieku svētku, kā arī daudzie ēdieni, ko tradicionāli gatavo no lazdu riekstiem: spezzatino di coniglio in umido (truša gaļas sautējums), tozzetti, cazzotti, ciambelle (kliņģera veids), ossetti da morto, mostaccioli (riekstu kūkas), amaretti (rūgto mandeļu kūkas, pasniedz ar tēju), brutti–buoni, duri–morbidi, meringhe (bezē kūkas ar putukrējuma pildījumu), crucchi di Vignanello, morette. Viss iepriekš sacītais liecina par to, ka lazdu audzēšana šeit ir tradicionāla nodarbošanās un vietējā ekonomikā tā ir nozīmīga.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

Valdība ir uzsākusi valsts iebildumu procedūru, aizsargātā cilmes vietas nosaukuma “Nocciola Romana” atzīšanas pieteikumu 2006. gada 8. februārī publicējot Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana [Itālijas Republikas oficiālais vēstnesis] 32. numurā. Ražošanas specifikācijas konsolidētais teksts ir pieejams šādā tīmekļa vietnē:

http://www.politicheagricole.it/NR/rdonlyres/er7i7w5jzndci2dha45yirip72ysqfhgcjyvsidwnxunmilg6znjv2mx2vtnskdxzgiwr7cc45634w2uvvw3rj64bvc/20061130_Disciplinare_esameUE_nocciola_romana.pdf

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 308

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	51. sējums 2008. gada 3. decembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	ATZINUMI
	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
2008/C 308/01	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par ierosināto Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Eiropas statistiku (COM(2007) 625 galīgā redakcija)	1

	II Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Komisija
2008/C 308/02	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK līguma 87. un 88. panta noteikumiem — Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	6

2008/C 308/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5020 — Lesaffre/GBI UK) ( 1 )	7

	IV Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Komisija
2008/C 308/04	Eiropas Centrālās bankas noteiktā procentu likme tās refinansēšanas operācijām: 3,25 % 2008. gada 1. decembris — Euro maiņas kurss	8

	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2008/C 308/05	Komisijas paziņojums saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/25/EK īstenošanu par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem īstenošanu ( 1 )	9

Lēmuma pieņemšanas datums	29.10.2008.
Atbalsta Nr.	N 533/08
Dalībvalsts	Zviedrija
Reģions	—
Nosaukums (un/vai saņēmējs)	Support measures for the banking industry in Sweden
Juridiskais pamats	Lagen om statligt stöd till kreditinstitut
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	Atbalsts nopietnu ekonomikas traucējumu kompensēšanai
Atbalsta forma	Garantija
Budžets	Plānotie gada izdevumi: EUR 150 000 milj
Atbalsta intensitāte	—
Atbalsta ilgums	10.2008-4.2009
Tautsaimniecības nozares	Finanšu starpniecība
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	Swedish National Debt Office
Papildu informācija	—

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Komisija
2008/C 308/06	Francijas valdības paziņojums saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei (Paziņojums par pieteikumu ekskluzīvas atļaujas Permis des Trois Chênes saņemšanai, lai veiktu šķidro vai gāzveida ogļūdeņražu raktuvju izpēti) ( 1 )	14

2008/C 308/07	Francijas valdības paziņojums saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei (Paziņojums par pieteikumu ekskluzīvas atļaujas Permis du Pays de Buch saņemšanai, lai veiktu šķidro vai gāzveida ogļūdeņražu raktuvju izpēti) ( 1 )	17

	CITI AKTI
	Komisija
2008/C 308/08	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	19


2008/C 308/09	Piezīme lasītājam(sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)	s3


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ