22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/1

---

(2008/C 301/01)

Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

OV C 285, 8.11.2008.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 272, 25.10.2008.

OV C 260, 11.10.2008.

OV C 247, 27.9.2008.

OV C 236, 13.9.2008.

OV C 223, 30.8.2008.

OV C 209, 15.8.2008.

Šie teksti pieejami arī

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/2

---

Palātu, kurās ir trīs tiesneši, priekšsēdētāju ievēlēšana

(2008/C 301/02)

2008. gada 23. septembra sēdē Tiesas tiesneši saskaņā ar Reglamenta 10. panta 1. punkta otro daļu M. Ilešiču [M. Ilešič], Ž. K. Bonišo [J.-C. Bonichot], A. O'Kīfu [A. Ó Caoimh] un T. fon Danvicu [T. von Danwitz] ievēlēja attiecīgi par piektās, sestās, septītās un astotās palātas, kurās ir trīs tiesneši, priekšsēdētājiem uz vienu gadu no 2008. gada 7. oktobra līdz 2009. gada 6. oktobrim.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/2

---

Tiesnešu sadalījums palātās, kurās ir trīs tiesneši

(2008/C 301/03)

2008. gada 30. septembra sēdē Tiesa nolēma tiesnešus palātās sadalīt šādi:

Piektā palāta

M. Ilešičs, priekšsēdētājs

A. Ticano [A. Tizzano], E. Borgs Bartets [E. Borg Barthet], E. Levits, Ž. Ž. Kasels [J.-J. Kasel], tiesneši

Sestā palāta

Ž. K. Bonišo, priekšsēdētājs

K. Šīmans [K. Schiemann], J. Makarčiks [J. Makarczyk], P. Kūris [P. Kūris], L. Bejs Larsens [L. Bay Larsen], K. Toadere [C. Toader], tiesneši

Septītā palāta

A. O'Kīfs, priekšsēdētājs

H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues], J. Klučka [J. Klučka], U. Lehmuss [U. Lõhmus], P. Linda [P. Lindh], A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev], tiesneši

Astotā palāta

T. fon Danvics, priekšsēdētājs

R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], E. Juhāss [E. Juhász], Dž. Arestis [G. Arestis], J. Malenovskis [J. Malenovský], tiesnieši

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/3

---

Saraksti iztiesāšanas sastāvu noteikšanai

(2008/C 301/04)

Tiesa 2008. gada 30. septembra sapulcē izveidoja šādu Reglamenta 11.c panta 2. punkta otrajā daļā paredzēto sarakstu palātu, kurās ir trīs tiesneši, sastāva noteikšanai:

Piektā palāta:

A. Ticano

E. Borgs Bartets

E. Levits

Ž. Ž. Kasels

Sestā palāta:

K. Šīmans

J. Makarčiks

P. Kūris

L. Bejs Larsens

K. Toadere

Septītā palāta:

H. N. Kunja Rodrigess

J. Klučka

U. Lehmuss

P. Linda

A. Arabadžijevs

Astorā palāta:

R. Silva de Lapuerta

E. Juhāss

Dž. Arestis

J. Malenovskis

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/4

---

Pirmā ģenerāladvokāta norīkošana

(2008/C 301/05)

Tiesa saskaņā ar Reglamenta 10. panta 1. punkta trešo daļu E. Šarpstoni [E. Sharpston] norīkoja par pirmo ģenerāladvokāti uz vienu gadu no 2008. gada 7. oktobra līdz 2009. gada 6. oktobrim.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/4

---

Palātas, kura izskata Tiesas Reglamenta 104.b pantā minētās lietas, norīkošana

(2008/C 301/06)

Tiesa 2008. gada 30. septembra sanāksmē uz laiku no 2008. gada 7. oktobra līdz 2009. gada 6. oktobrim norīkoja Tiesas otro palātu kā palātu, kura saskaņā ar Tiesas Reglamenta 9. panta 1. punktu izskata Reglamenta 104.b pantā minētās lietas.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/4

---

Jaunā Pirmās instances tiesas locekļa zvēresta nodošana

(2008/C 301/07)

Ar Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju 2008. gada 22. jūlija lēmumu (1) par Eiropas Kopienu Tiesas tiesnesi uz laiku no 2008. gada 1. septembra līdz 2013. gada 31. augustam ieceltais K. O'Higinss [K. O'Higgins] Tiesai zvērestu nodeva 2008. gada 15. septembrī.

---

(1)  OV L 219, 14.8.2008., 63. lpp.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/5

---

Tiesas (otrā palāta) 2008. gada 2. oktobra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-157/06) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Piegāžu publiskā iepirkuma līgumi - Publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana bez iepriekšēja paziņojuma publicēšanas - Policijai un valsts ugunsdzēsības dienestam domāti helikopteri)

(2008/C 301/08)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — X. Lewis un D. Recchia)

Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji — I. Braguglia un G. Fiengo, avocat)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 93/36/EEK, ar ko koordinē piegāžu valsts līgumu piešķiršanas procedūras (OV L 199, 1. lpp.) — Nepierādīšana, ka pastāv iemesli, kas ļautu līgumslēdzējai iestādei izmantot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par konkursu — Vieglie helikopteri, kas iegādāti policijas un valsts ugunsgrēku uzraudzības vajadzībām

Rezolutīvā daļa:

1)

pieņemot iekšlietu ministra 2003. gada 11. jūlija dekrētu Nr. 558/A/04/03/RR, ar kuru policijas un valsts ugunsdzēsības dienesta vajadzībām domātu vieglo helikopteru iegādei tiek atļauta atkāpe no Kopienu tiesiskā regulējuma jautājumā par publisko iepirkumu, lai gan nav izpildīts neviens no nosacījumiem šādas atkāpes piešķiršanai, Itālijas Republika nav izpildījusi Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvā 93/36/EEK, ar ko koordinē piegāžu valsts līgumu piešķiršanas procedūras, un it īpaši tās 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 6. un 9. pantā paredzētos pienākumus;

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 131, 3.6.2006.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/5

---

Tiesas (otrā palāta) 2008. gada 2. oktobra spriedums (Finanzgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Heinrich Bauer Verlag BeteiligungsGmbH/Finanzamt für Großunternehmen in Hamburg

(Lieta C-360/06) (1)

(Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Nodokļu tiesību akti - Sabiedrību ienākuma nodoklis - Biržā nekotēto kapitālsabiedrību daļu vērtēšana)

(2008/C 301/09)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Hamburg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Heinrich Bauer Verlag BeteiligungsGmbH

Atbildētājs: Finanzamt für Großunternehmen in Hamburg

Piedaloties: Heinrich Bauer Verlag KG

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Finanzgericht Hamburg — EEK līguma 52. panta (pēc grozījumiem — EKL 43. panta) savienojumā ar 58. pantu (pēc grozījumiem — EKL 48. panta) interpretācija — Biržā nekotēto kapitālsabiedrību daļu vērtēšana — Starpība starp dalību iekšzemes personālsabiedrībā un dalību personālsabiedrībā citā dalībvalstī

Rezolutīvā daļa:

Nepastāvot tiesiskam pamatojumam, EEK līguma 52. pantam (jaunajā redakcijā — EK līguma 52. pants, jaunajā redakcijā pēc grozījumiem — EKL 43. pants) un EEK līguma 58. pantam (jaunajā redakcijā — EK līguma 58. pants, jaunajā redakcijā — EKL 48. pants) ir pretrunā dalībvalsts nodokļu tiesību aktu piemērošana situācijai, kad biržā nekotēto kapitālsabiedrību daļu vērtēšanas ietvaros tādos apstākļos kā pamata lietā aplūkotie augstāka vērtība tiek piešķirta šīs sabiedrības kapitāla daļām citas dalībvalsts personālsabiedrībā salīdzinājumā ar kapitāla daļām attiecīgās dalībvalsts personālsabiedrībā, tomēr tikai tad, ja tāda dalība tai dod noteiktu ietekmi uz citā valstī reģistrētās personālsabiedrības lēmumiem un ļauj tai noteikt sabiedrības darbību.

---

(1)  OV C 310, 16.12.2006.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/6

---

Tiesas (virspalāta) 2008. gada 23. septembra spriedums (Bundesarbeitsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Birgit Bartsch/Bosch und Siemens Hausgeräte (BSH) Altersfürsorge GmbH

(Lieta C-427/06) (1)

(Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā - EKL 13. pants - Direktīva 2000/78/EK - Uzņēmuma pensiju sistēma, kurā tiesības uz vecuma pensiju netiek piešķirtas pārdzīvojušajam laulātajam, kas ir vairāk nekā piecpadsmit gadus jaunāks par mirušo darbinieku - Diskriminācija vecuma dēļ - Saistība ar Kopienu tiesībām)

(2008/C 301/10)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesarbeitsgericht

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Birgit Bartsch

Atbildētāja: Bosch und Siemens Hausgeräte (BSH) Altersfürsorge GmbH

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesarbeitsgericht — Nediskriminācijas vecuma dēļ principa, EKL 13. panta un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.) interpretācija — Uzņēmuma pensijas sistēma (betriebliche Altersversorgung), kurā tiesības uz vecuma pensiju (Ruhegeld) netiek piešķirtas atraitnei, kura ir vairāk kā 15 gadus jaunāka par mirušo bijušo darba ņēmēju — Nediskriminācijas vecuma dēļ principa piemērošana, ja nav saistoša elementa ar kādu no situācijām, kas ir paredzētas citos Kopienu tiesību noteikumos

Rezolutīvā daļa:

Kopienu tiesībās nav noteikts diskriminācijas vecuma dēļ aizliegums, kura piemērošana dalībvalstu tiesām ir jānodrošina, ja iespējami diskriminējošajai attieksmei nav nekādas saiknes ar Kopienu tiesībām. Šāda saikne netiek izveidota nedz ar EKL 13. pantu, nedz tādos apstākļos, kādi ir pamata lietā, ar Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, pirms attiecīgajai dalībvalstij noteiktā šīs direktīvas transponēšanas termiņa beigām.

---

(1)  OV C 326, 30.12.2006.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/6

---

Tiesas (virspalāta) 2008. gada 16. septembra spriedums (Efeteio Athinon (Grieķija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Sot. Lélos kai Sia EE (C-468/06), Farmakemporiki AE Emporias kai Dianomis Farmakeftikon Proïonton (C-469/06), Konstantinos Xydias kai Sia OE (C-470/06), Farmakemporiki AE Emporias kai Dianomis Farmakeftikon Proïonton (C-471/06), Ionas Stroumsas EPE (C-472/06), Ionas Stroumsas EPE (C-473/06), Pharmakapothiki Pharma-Group Messinias AE (C-474/06), K. P. Marinopoulos AE Emporias kai Dianomis Pharmakeftikon Proïonton (C-475/06), K. P. Marinopoulos AE Emporias kai Dianomis Pharmakeftikon Proïonton (C-476/06), Kokkoris D. Tsánas K. EPE u.c. (C-477/06), Kokkoris D. Tsánas K. EPE u.c. (C-478/06)/GlaxoSmithKline AEVE Farmakeftikon Proïonton, iepriekš Glaxowellcome AEVE

(Apvienotās lietas no C-468/06 līdz C-478/06) (1)

(EKL 82. pants - Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana - Zāles - Atteikums piegādāt vairumtirgotājiem, kas veic paralēlo eksportu - Pasūtījumu parastais raksturs)

(2008/C 301/11)

Tiesvedības valoda — grieķu

Iesniedzējtiesa

Efeteio Athinon

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Sot. Lélos kai Sia EE (C-468/06), Farmakemporiki AE Emporias kai Dianomis Farmakeftikon Proïonton (C-469/06), Konstantinos Xydias kai Sia OE (C-470/06), Farmakemporiki AE Emporias kai Dianomis Farmakeftikon Proïonton (C-471/06), Ionas Stroumsas EPE (C-472/06), Ionas Stroumsas EPE (C-473/06), Pharmakapothiki Pharma-Group Messinias AE (C-474/06), K. P. Marinopoulos AE Emporias kai Dianomis Pharmakeftikon Proïonton (C-475/06), K. P. Marinopoulos AE Emporias kai Dianomis Pharmakeftikon Proïonton (C-476/06), Kokkoris D. Tsánas K. EPE u.c (C-477/06), Kokkoris D. Tsánas K. EPE u.c. (C-478/06)

Atbildētājs: GlaxoSmithKline AEVE Farmakeftikon Proïonton

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Efeteio Athinon — EKL 82. panta interpretācija — Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana — Dominējoša uzņēmuma atteikums pilnība izpildīt zāļu vairumtirgotāju veiktos pasūtījumus, lai ierobežotu to eksporta darbības un tādejādi ierobežotu paralēlās tirdzniecības radītos zaudējumus

Rezolutīvā daļa:

EKL 82. pants jāinterpretē tādējādi, ka attiecīgajā zāļu tirgū dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums, kas, lai kavētu paralēlo eksportu, ko noteikti vairumtirgotāji veic no vienas dalībvalsts uz citām dalībvalstīm, atsakās izpildīt tādus šo vairumtirgotāju pasūtījumus, kuriem ir parasts raksturs, ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli. Iesniedzējtiesai jānosaka, vai šiem pasūtījumiem ir parasts raksturs, ņemot vērā šo pasūtījumu apjomu attiecībā pret attiecīgās dalībvalsts tirgus vajadzībām, ka arī šī uzņēmuma agrākās tirdzniecības attiecības ar attiecīgajiem vairumtirgotājiem.

---

(1)  OV C 20, 27.1.2007.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/7

---

Tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 18. septembra spriedums — Armacell Enterprise GmbH/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), nmc SA

(Lieta C-514/06 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “ARMAFOAM’ reģistrācijas pieteikums - Kopienas agrāka preču zīme “NOMAFOAM’ - Relatīvs atteikuma pamatojums - Apzīmējumu līdzība - Relatīva atteikuma pamatojuma pastāvēšanā kādā Eiropas Kopienas teritorijas daļā)

(2008/C 301/12)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Armacell Enterprise GmbH (pārstāvis — O. Spuhler, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral), nmc SA (pārstāvji — P. Péters un T. de Haan, avocats)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2006. gada 10. oktobra spriedumu lietā T-172/05 Armacell/ITSB, ar kuru Pirmās instances tiesa noraidījusi prasību atcelt tiesību aktu, ko bija iesniedzis vārdiskas preču zīmes “ARMAFOAM” reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 20. klasē, par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2005. gada 23. februāra lēmumu R 552/2004-1, ar kuru atcelts Iebildumu nodaļas lēmums, ar kuru noraidīts Kopienas vārdiskas preču zīmes “NOMAFOAM” īpašnieka attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 11., 19., 20., 27. un 28. klasē, iesniegts iebildums

Rezolutīvā daļa:

1)	apelāciju noraidīt;

2)	Armacell Enterprise GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 56, 10.3.2007.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/7

---

Tiesas (ceturtā palāta) 2008. gada 9. oktobra spriedums — Marguerite Chetcuti/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-16/07 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Iestādes iekšējs konkurss - Kandidatūras noraidīšana - Pielaišanas nosacījumi)

(2008/C 301/13)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Marguerite Chetcuti (pārstāvis — M.-A. Lucas, avocat)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — V. Joris un K. Herrmann)

Priekšmets

Apelācija sūdzība par Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2006. gada 8. novembra spriedumu lietā T-357/04 Chetcuti/Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja prasītājas prasību atcelt atlases komisijas 2004. gada 22. jūnija lēmumu par tās kandidatūras noraidīšanu un turpmāk pieņemtiem konkursa procedūras aktiem — Civildienesta noteikumu 4., 27. panta un 29. panta 1. punkta 2004. gada 30. aprīlī spēkā esošajā redakcijā pārkāpums — Jēdziens “iekšējais konkurss” un darbā pieņemšanas mērķis nodrošināt “visspējīgāko, visefektīvāko un visgodīgāko” personu konkursu — Palīgdarbinieku pielaišana

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Četkuti [Chetcuti] atlīdzina apelācijas tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 82, 14.4.2007.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/8

---

Tiesas (otrā palāta) 2008. gada 2. oktobra spriedums — K-Swiss, Inc./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(Lieta C-144/07 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 2868/95 - Prasības Pirmās instances tiesā celšanas termiņš - ITSB lēmums - Paziņošana ar kurjerpastu - Prasības celšanas termiņa aprēķināšana)

(2008/C 301/14)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: K-Swiss, Inc. (pārstāvis — H. E. Hibners [H. E. Hübner], advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — O. Mondežars Ortunjo [O. Mondéjar Ortuño])

Priekšmets

Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2006. gada 14. decembra rīkojumu lietā T–14/06 K–Swiss/ITSB, ar ko noraidīta kā nepieņemama prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes lēmuma atcelšanu — Termiņš prasības celšanai — Paziņošana ar kurjerpasta palīdzību — Datums, ar kuru sākas termiņa tecējums

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	K-Swiss Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 117, 26.5.2007.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/8

---

Tiesas (trešā palāta) 2008. gada 9. oktobra spriedums (Lietuvos Respublikos Konstitucinis Teismas (Lietuvas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Atbilstības konstitūcijai pārbaude, ko iesniedzis Julius Sabatauskas u.c.

(Lieta C-239/07) (1)

(Iekšējais elektroenerģijas tirgus - Direktīva 2003/54/EK - 20. pants - Pārvades un sadales sistēmas - Trešo personu pieeja - Dalībvalstu pienākumi - Trešo personu brīva pieeja elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmām)

(2008/C 301/15)

Tiesvedības valoda — lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos Respublikos Konstitucinis Teismas

Lietas dalībnieki pamata procesā par atbilstības konstitūcijai pārbaudi

Julius Sabatauskas u.c.

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Lietuvos Respublikos Konstitucinis Teismas — Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvas 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu 20. pants — Paziņojumi par atkritumu klasificēšanu un apsaimniekošanu (OV L 176, 37. lpp.) — Tāda valsts tiesiskā regulējuma atbilstība direktīvai, saskaņā ar kuru patērētājs var piekļūt elektroenerģijas piegādes tīklam tikai tad, ja sadales tīkla operators viņam ir atteicis piekļuvi sadales tīkliem

Rezolutīvā daļa:

1.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvas 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu 20. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir noteikti pienākumi dalībvalstīm tikai attiecībā uz trešo personu pieeju, nevis pieslēgumu elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmām un ka tajā nav paredzēts, ka atbilstoši pieejas sistēmai kārtībai, kas dalībvalstīm ir jāievieš, tiesīgajam patērētājam ir jāļauj brīvi izvēlēties tās sistēmas veidu, kurai viņš vēlas pieslēgties.

2.

Minētais 20. pants ir arī jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka tiesīgā patērētāja iekārtas var tikt pieslēgtas pārvades sistēmai tikai tādā gadījumā, ja sadales sistēmas operators atsakās tiesīgā patērētāja iekārtas, kas atrodas tā licencē norādītajā darbības teritorijā, pieslēgt tā sistēmai tehnisku vai ar ekspluatāciju saistītu ierobežojumu dēļ. Tomēr valsts tiesai ir jāpārbauda, vai šīs kārtības ieviešana un piemērošana sistēmas lietotājiem notiek atbilstoši objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

---

(1)  OV C 170, 21.7.2007.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/9

---

Tiesas (virspalāta) 2008. gada 16. septembra spriedums (High Court of Justice (Chancery Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — The Commissioners of Her Majesty's Revenue & Customs/Isle of Wight Council, Mid-Suffolk District Council, South Tyneside Metropolitan Borough Council, West Berkshire District Council

(Lieta C-288/07) (1)

(Sestā PVN direktīva - 4. panta 5. punkts - Publisko tiesību subjekta darbības - Maksas autostāvvietu apsaimniekošana - Konkurences traucējumi - Vārdu “radītu’ un “nozīmīgus'’ nozīme)

(2008/C 301/16)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (Chancery Division)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: The Commissioners of Her Majesty's Revenue & Customs

Atbildētāji: Isle of Wight Council, Mid-Suffolk District Council, South Tyneside Metropolitan Borough Council, West Berkshire District Council

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — High Court of Justice (Chancery Division) (England & Wales) — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 4. panta 5. punkta interpretācija — Darbības vai darījumi, ko publisko tiesību subjekts veic valsts pārvaldes iestādes statusā — Maksas autostāvvietas ārpus koplietošanas ceļiem — Nodokļa neuzlikšana, kas rada konkurences traucējumus — Jēdziens “konkurences traucējumi” — Novērtējuma kritēriji

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 4. panta 5. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tā, ka nozīmīgi konkurences traucējumi, kurus izraisa nodokļa neiekasēšana no publisko tiesību subjektiem, kas darbojas valsts pārvaldes iestāžu statusā, ir jānovērtē atkarībā tieši no konkrētās darbības, šajā vērtējumā īpaši neņemot vērā vietējo tirgu;

2)	vārds “radītu” Sestās direktīvas 77/388 4. panta 5. punkta otrās daļas izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas ne tikai uz faktisku konkurenci, bet arī uz potenciālu konkurenci tiktāl, ciktāl uzņēmuma iespēja ieiet konkrētajā tirgū ir reāla, nevis tikai teorētiska;

3)	vārds “nozīmīgus” Sestās direktīvas 77/388 4. panta 5. punkta otrās daļas izpratnē ir jāsaprot tā, ka faktiskiem vai potenciāliem konkurences traucējumiem ir jābūt vairāk nekā nenozīmīgiem.

---

(1)  OV C 199, 25.8.2007.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/9

---

Tiesas (ceturtā palāta) 2008. gada 9. oktobra spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Directmedia Publishing GmbH/Albert-Ludwigs-Universität Freiburg

(Lieta C-304/07) (1)

(Direktīva 96/9/EK - Datubāzu tiesiskā aizsardzība - Sui generis tiesības - Datubāzes satura “iegūšanas’ jēdziens)

(2008/C 301/17)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Directmedia Publishing GmbH

Atbildētāja: Albert-Ludwigs-Universität Freiburg

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesgerichtshof — Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīvas 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 20. lpp.) 7. panta 2. punkta a) apakšpunkta interpretācija — Aizsargātas datubāzes datu pārnešana uz citu datubāzi pēc to uzmanīgas un detalizētas pārbaudes, neveicot kopēšanu — Šīs datu pārnešanas darbības kvalificēšana par “iegūšanu” Direktīvas 96/9/EK izpratnē

Rezolutīvā daļa:

aizsargātās datubāzes elementu pārnešana uz citu datubāzi pēc iepazīšanās ar pirmo minēto datubāzi uz ekrāna un tās elementu individuāla vērtējuma var tikt uzskatīta par “iegūšanu” Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīvas 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību 7. panta izpratnē tiktāl, ciktāl — un tas ir jāizvērtē iesniedzējtiesai — šī darbība atbilst kvalitātes vai kvantitātes ziņā būtiskas aizsargātās datubāzes satura daļas pārnešanai vai nebūtisku daļu pārnešanas darbībām, kas to atkārtotības un sistemātiskuma dēļ ļautu rekonstruēt būtisku šī satura daļu

---

(1)  OV C 211, 8.9.2007.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/10

---

Tiesas (septītā palāta) 2008. gada 25. septembra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-368/07) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2000/59/EK - Ostas iekārtas, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai - Atkritumu uzņemšanas un apstrādes plānu neizstrāde un neīstenošana visās ostās)

(2008/C 301/18)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — K. Simonsson un E. Montaguti)

Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji — I. M. Braguglia, pārstāvis, G. Fiengo un F. Arena, advokāti)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tādu aktu nepieņemšana vai nepaziņošana noteiktajā termiņā, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai (OV L 332, 81. lpp.), prasības

Rezolutīvā daļa:

1)

visām ostām neizstrādājot un nepieņemot atkritumu uzņemšanas un apstrādes plānus, Itālijas Republika nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai 5. panta 1. punktā un 16. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 223, 22.9.2007.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/10

---

Tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 2. oktobra spriedums (Supreme Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Nicole Hassett/South Eastern Health Board, Cheryl Doherty/North Western Health Board

(Lieta C-372/07) (1)

(Jurisdikcija - Regula (EK) Nr. 44/2001 - 22. panta 2. punkts - Strīdi par sabiedrību institūciju pieņemto lēmumu spēkā esamību - Domicila valsts tiesu izņēmuma jurisdikcija - Ārstu savstarpējās aizsardzības organizācija)

(2008/C 301/19)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Supreme Court

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Nicole Hassett, Cheryl Doherty

Atbildētāji: South Eastern Health Board, North Western Health Board

Klātesot: Raymond Howard, Medical Defence Union Ltd, MDU Services Ltd, Brian Davidson, Medical Defence Union Ltd, MDU Services Ltd

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Supreme Court — Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 12, 1. lpp.) 22. panta 2. punkta interpretācija — Mediķu savstarpējas aizstāvības organizācija, kuras juridiskā forma ir sabiedrība, kura dibināta saskaņā ar dalībvalsts tiesību normām, ar mērķi sniegt palīdzību un kompensāciju tās biedriem, kas praktizē šajā un citā dalībvalstī — Palīdzības vai kompensācijas sniegšana, kas ir atkarīga no šīs sabiedrības Valdes, kurai ir absolūta rīcības brīvība, lēmuma — Lēmuma, ar kuru atteikts sniegt palīdzību vai piešķirt kompensāciju citā dalībvalstī praktizējošam mediķim, apstrīdēšana — Dalībvalsts, kurā sabiedrībai ir domicils, tiesu izņēmuma jurisdikcija saskaņā ar regulas 22. panta 2. punktu

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 22. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda prasība kā pamata lietā izskatāmā prasība, kuras ietvaros viens no lietas dalībniekiem apgalvo, ka ar sabiedrības institūcijas pieņemto lēmumu ir tikušas pārkāptas tiesības, kas, kā uzskata šis lietas dalībnieks, tam izriet no šīs sabiedrības statūtiem, neattiecas uz sabiedrības institūciju pieņemto lēmumu spēkā esamību šīs tiesību normas izpratnē.

---

(1)  OV C 283, 24.11.2007.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/11

---

Tiesas (trešā palāta) 2008. gada 9. oktobra spriedums (Fővárosi Bíróság (Ungārijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Kriminālprocess Győrgy Katz/István Roland Sós

(Lieta C-404/07) (1)

(Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās - Pamatlēmums 2001/220/TI - Cietušo statuss kriminālprocesā - Privātās apsūdzības uzturētājs, kas aizstāj prokuroru - Cietušā iespēja liecināt kā lieciniekam)

(2008/C 301/20)

Tiesvedības valoda — ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Bíróság

Lietas dalībnieki pamata procesā

Győrgy Katz/István Roland Sós

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Fővárosi Bíróság — Padomes 2001. gada 15. marta Pamatlēmuma par cietušo statusu kriminālprocesā (OV L 82, 1. lpp.) 2. un 3. panta interpretācija — Valsts tiesību norma, ar kuru izslēdz iespēju cietušo uzklausīt kā liecinieku kriminālprocesā, kurā tas rīkojas valsts apsūdzības uzturētāju aizstājoša privātās apsūdzības uzturētāja statusā

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2001. gada 15. marta Pamatlēmuma 2001/220/TI par cietušo statusu kriminālprocesā 2. un 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka aizstājošās privātas apsūdzības, kāda tiek izskatīta pamata lietā, ietvaros valsts tiesai ar šiem pantiem nav noteikts pienākums cietušajam noziedzīgā nodarījumā piešķirt tiesības liecināt kā lieciniekam. Tomēr šādas iespējas neesamības gadījumā cietušajam jābūt piešķirtai iespējai sniegt liecību, ko var ņemt vērā kā pierādījumu.

---

(1)  OV C 283, 24.11.2007.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/11

---

Tiesas (piektā palāta) 2008. gada 2. oktobra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden Den Haag (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — X B.V./Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-411/07) (1)

(Kopējais muitas tarifs - Kombinētā nomenklatūra - Tarifu klasifikācija - Pozīcijas 8541, 8542 un 8543 - Optoelektroniskie savienotāji)

(2008/C 301/21)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden Den Haag

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: X B.V.

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hoge Raad der Nederlanden Den Haag — Komisijas 2002. gada 1. augusta Regulas (EK) Nr. 1832/2002, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 290, 1. lpp.), interpretācija — Optiski-elektronisks komutators, kas ir neatņemama mašīnas detaļa un kas ir pārklāts ar plastmasu un ietver gaismas vadāmās diodes (LED), vairākkārtīgu foliju, fotodetektoru un pastiprinošu komutatoru, ko paredzēts iebūvēt komunikācijas ierīču un datora aparatūrā, izklaides industrijas elektroierīcēs un rūpniecībā izmantojamās mašīnās — KN 8541., 8542. un 8543. pozīcija

Rezolutīvā daļa:

Kombinētā nomenklatūra, kas iekļauta Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, ko groza Komisijas 2002. gada 1. augusta Regula (EK) Nr. 1832/2002, I pielikumā, ir jāinterpretē tādējādi, ka optoelektroniskais savienotājs neatkarīgi no tā, vai tas ir aprīkots ar pastiprinošu komutatoru, ietilpst pozīcijā 8541.

---

(1)  OV C 283, 24.11.2007.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/12

---

Tiesas (trešā palāta) 2008. gada 25. septembra spriedums (Verwaltungsgericht Giessen (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Hakan Er/Wetteraukreis

(Lieta C-453/07) (1)

(EEK un Turcijas Asociācijas līgums - Asociācijas padomes Lēmums Nr. 1/80 - 7. panta pirmās daļas otrais ievilkums - Turcijas izcelsmes darba ņēmēja pieauguša bērna uzturēšanās tiesības - Atalgota darba veikšanas neesamība - Iegūto tiesību zaudēšanas nosacījumi)

(2008/C 301/22)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Giessen

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Hakan Er

Atbildētājs: Wetteraukreis

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Verwaltungsgericht Giessen — Asociācijas Padomes 1980. gada 19. septembra Lēmuma Nr. 1/80 par asociācijas nodibināšanu 7. panta pirmās daļas otrā ievilkuma, kā arī 1970. gada 23. novembrī parakstītā un ar Padomes 1972. gada 19. decembra Regulu (EEK) Nr. 2760/72 (OV L 293, 1. lpp.) Kopienas vārdā noslēgtā un apstiprinātā papildprotokola attiecībā uz pārejas posmu, kas paredzēts Nolīgumā par asociācijas izveidi starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Turciju, 59. panta interpretācija — Turcijas pilsoņa, kas kā nepilngadīga persona ir iebraucis dalībvalsts teritorijā ģimenes apvienošanās ietvaros — Uzturēšanās tiesību zaudēšana — Likumīgas ekonomiskās darbības neesamība pēc ieinteresētas personas pilngadība sasniegšanas

Rezolutīvā daļa:

Turcijas pilsonis, kuram bērna vecumā tika atļauts iebraukt dalībvalsts teritorijā ģimenes apvienošanās ietvaros un kuram saskaņā ar Asociācijas Padomes, kas tika izveidota saskaņā ar līgumu, ar ko nodibināta asociācija starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Turciju, 1980. gada 19. septembra Lēmuma Nr. 1/80 par asociācijas nodibināšanu 7. panta pirmās daļas otro ievilkumu ir brīva pieeja jebkuram atalgotam darbam pēc tā izvēles, no šīm tiesībām uz brīvu pieeju darbam izrietošās uzturēšanās tiesības šajā dalībvalstī nezaudē pat tad, ja, sasniedzot 23 gadu vecumu, viņš kopš skolas apmeklējuma beigām 16 gadu vecumā nav strādājis atalgotu darbu un ir piedalījies darba meklēšanas palīdzības valsts programmās, tās tomēr pārtraucot pirms to beigām.

---

(1)  OV C 297, 08.12.2007.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/12

---

Tiesas (sestā palāta) 2008. gada 2. oktobra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-36/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 93/16/EEK - Īpaša apmācība, kas tiek prasīta, lai pildītu ģimenes ārsta pienākumus - Nepareiza transpozīcija)

(2008/C 301/23)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Zavvos un H. Støvlbæk)

Atbildētāja: Grieķijas Republika (pārstāvis — E. Skandalou)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — 30., 31. un 36. panta neizpilde Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvā 93/16/EEK par ārstu brīvas pārvietošanās veicināšanu un viņu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu (OV L 165, 1. lpp.) — Īpaša apmācība, kas tiek prasīta, lai pildītu ģimenes ārsta pienākumus

Rezolutīvā daļa:

1)

pieņemot un paturot spēkā tādas Likuma 3209/03 29. panta 1. un 2. punkta normas, kas nav atbilstošas 30., 31. un 36. pantam Padomes Direktīvā 93/16/EEK par ārstu brīvas pārvietošanās veicināšanu un viņu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 14. maija Direktīva 2001/19/EK, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek minētās direktīvas 30., 31. un 36. pants;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 92, 12.4.2008.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/13

---

Tiesas (sestā palāta) 2008. gada 9. oktobra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste

(Lieta C-70/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2003/72/EK - Eiropas Kooperatīvās sabiedrības statūti - Darbinieku iesaistīšana sabiedrības lēmumu pieņemšanas procesā - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

(2008/C 301/24)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Rozet un J. Enegren)

Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste (pārstāvis — C. Schiltz)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Noteikumu, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 2003. gada 22. jūlija Direktīvu 2003/72/EK, ar ko papildina Eiropas Kooperatīvās sabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā (OV L 207, 25. lpp.), nepieņemšana vai nepaziņošana noteiktajā termiņā

Rezolutīvā daļa:

1)

nepieņemot normatīvus un administratīvos aktus, vai nenodrošinot, ka darba ņēmēji un darba devēji panāk vienošanos par paredzēto noteikumu ieviešanu, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 2003. gada 22. jūlija Direktīvu 2003/72/EK, ar ko papildina Eiropas Kooperatīvās sabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi šīs direktīvas 16. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

2)	Luksemburgas Lielhercogiste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 116, 9.5.2008.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/13

---

Tiesas (septītā palāta) 2008. gada 25. septembra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Čehijas Republika

(Lieta C-87/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2006/73/EK - Direktīvas 2004/39/EK īstenošanas pasākumi - Ieguldījumu sabiedrībām piemērojamās organizatoriskās prasības un darbības nosacījumi - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

(2008/C 301/25)

Tiesvedības valoda — čehu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — P. Demjek)

Atbildētāja: Čehijas Republika (pārstāvis — M. Smolek)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Komisijas 2006. gada 10. augusta Direktīvas 2006/73/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (OV L 241, 26. lpp.), netransponēšana

Rezolutīvā daļa:

1)

nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2006. gada 10. augusta Direktīvas 2006/73/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem, prasības, Čehijas Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 53. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

2)	Čehijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 92, 12.4.2008.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/14

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Tribunale Amministrativo Regionale per la Sicilia (Itālija) 2008. gada 21. augusta rīkojumu — ERG Raffinerie Mediterranee SpA un citi/Ministero dello Sviluppo Economico un citi

(Lieta C-378/08)

(2008/C 301/26)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per la Sicilia

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: ERG Raffinerie Mediterranee SpA un citi

Atbildētāji: Ministero dello Sviluppo Economico un citi

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 174. panta 2. punktā (bijušais 130 R. panta 2. punkts) noteiktais princips (“maksā piesārņotājs”), kā arī iepriekš minētie 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/35/EK (1) tiesību noteikumi nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru valsts iestāde var pieprasīt privātām sabiedrībām — tikai tādēļ, ka tās pašreiz atrodas un veic savas darbības teritorijā, kura jau ilgāku laiku ir piesārņota vai kuras atrodas blakus šai teritorijai, kas jau ilgu laiku ir bijusi piesārņota — veikt attīrīšanas pasākumus, neveicot jebkādu sākotnēju izmeklēšanu, lai identificētu personu, kura ir atbildīga par piesārņojumu?

2)

Vai Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 174. panta 2. punktā (bijušais 130 R. panta 2. punkts) noteiktais princips (“maksā piesārņotājs”), kā arī iepriekš minētie 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/35/EK tiesību noteikumi nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru valsts iestāde atbildību atlīdzināt par videi nodarīto kaitējumu var īpašā veidā attiecināt uz personu, kurai ir īpašuma tiesības un/vai kura piesārņotajā zonā veic uzņēmējdarbību, iepriekšēji neizvērtējot cēloņsakarību starp attiecīgās personas rīcību un izdarīto piesārņojumu, pamatojoties tikai uz šīs personas “situāciju”, proti, pamatojoties uz to, ka tā veic saimnieciskās darbības attiecīgajā “vietā”?

3)	Idem […] arī subjektīvu nosacījumu saistībā ar nodomu vai nolaidību?

4)

Vai Kopienu principi konkurences aizsardzības jomā, kas noteikti Eiropas Kopienu dibināšanas līgumā un iepriekš minētajās Direktīvās 2004/18/EK (2) 93/97/EEK (3), 89/665/EEK (4), nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, ar kuru valsts iestādei atļauj uzticēt privāttiesību [juridiskām] personām (Società Sviluppo S.p.A. un Sviluppo Italia Aree Produttive S.p.A.) veikt piesārņojuma raksturojumu, bagarēšanas darbību plānošanu un izpildi, proti, izpildīt publiskā iepirkuma darbības zonās, kuras tieši pieder valstij, iepriekšēji neveicot attiecīgās publiskā iepirkuma procedūras?

---

(1)  OV L 143, 56. lpp.

(2)  OV L 134, 114. lpp.

(3)  OV L 290, 1. lpp.

(4)  OV L 395, 33. lpp.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/14

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Tribunale Amministrativo Regionale per la Sicilia (Itālija) 2008. gada 21. augusta rīkojumu — ERG Raffinerie Mediterranee SpA un citi/Ministero dello Sviluppo Economico un citi

(Lieta C-379/08)

(2008/C 301/27)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per la Sicilia

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: ERG Raffinerie Mediterranee SpA un citi

Atbildētāji: Ministero dello Sviluppo Economico un citi

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Kopienu 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/35/EK (1) par videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, it īpaši tās 7. pants un II pielikums nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru valsts iestāde var pieprasīt veikt tādu “saprātīgu videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas pasākumu”, kā veikt darbības, kuras attiecas uz vides matricām (šajā gadījumā izveidot “fizisku norobežojumu” gruntsūdeņiem visas jūras krasta garumā), kuras atšķiras no un kuras turklāt ir paredzētas papildus tām darbībām, par kurām jau iepriekšēji vienojās īpašās sākotnējās ieinteresēto dalībnieku apspriešanās sanāksmēs un kuras jau ir apstiprinātas, pabeigtas vai pašlaik tiek veiktas?

2)

Vai šī pati direktīva nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru valsts iestāde pati var paredzēt šādas prasības, neizvērtējot īpašos apstākļus, izmaksas, kas varētu rasties attiecībā pret saprātīgi paredzamajiem ieguvumiem, kā arī iespējamos saistītos zaudējumus vai negatīvo ietekmi uz sabiedrības veselību un drošību, kā arī laiku, kurš ir vajadzīgs pasākumu izpildei?

3)

Vai, ņemot vērā valsts nozīmes Priolo teritorijas īpašos apstākļus, šī direktīva nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru valsts iestāde pati var noteikt nosacījumus, lai varētu likumīgi atkal izmantot zonas, kuras nav tieši saistītas ar attīrīšanu, jo tās jau ir vai nu attīrītas, vai jebkurā gadījumā nav bijušas piesārņotas, tostarp arī tās zonas, kuras atrodas attiecīgajā valsts nozīmes Priolo perimetra teritorijā?

---

(1)  OV L 143, 56. lpp.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/15

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Tribunale Amministrativo Regionale per la Sicilia (Itālija) 2008. gada 21. augusta rīkojumu — ENI SpA/Ministero Ambiente e tutela del territorio e del mare un citi

(Lieta C-380/08)

(2008/C 301/28)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per la Sicilia

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: ENI SpA

Atbildētāji: Ministero Ambiente e Tutela del Territorio e del Mare un citi

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Kopienu 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/35/EK (1) par videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, it īpaši tās 7. pants un II pielikums nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru valsts iestāde var pieprasīt veikt tādu “saprātīgu videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas pasākumu”, kā veikt darbības, kuras attiecas uz vides matricām (šajā gadījumā izveidot “fizisku norobežojumu” gruntsūdeņiem visas jūras krasta garumā), kuras atšķiras no un kuras turklāt ir paredzētas papildus tām darbībām, par kurām jau iepriekšēji vienojās īpašās sākotnējās ieinteresēto dalībnieku apspriešanās sanāksmēs un kuras jau ir apstiprinātas, pabeigtas vai pašlaik tiek veiktas?

2)

Vai šī pati direktīva nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru valsts iestāde pati var paredzēt šādas prasības, neizvērtējot īpašos apstākļus, izmaksas, kas varētu rasties attiecībā pret saprātīgi paredzamajiem ieguvumiem, kā arī iespējamos saistītos zaudējumus vai negatīvo ietekmi uz sabiedrības veselību un drošību, kā arī laiku, kurš ir vajadzīgs pasākumu izpildei?

3)

Vai, ņemot vērā valsts nozīmes Priolo teritorijas īpašos apstākļus, šī direktīva nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru valsts iestāde pati var noteikt nosacījumus, lai varētu likumīgi atkal izmantot zonas, kuras nav tieši saistītas ar attīrīšanu, jo tās jau ir vai nu attīrītas, vai jebkurā gadījumā nav bijušas piesārņotas, tostarp arī tās zonas, kuras atrodas attiecīgajā valsts nozīmes Priolo perimetra teritorijā?

---

(1)  OV L 143, 56. lpp.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/15

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Bundesgerichtshof (Vācija) 2008. gada 22. augusta rīkojumu — Car Trim GmbH/KeySafety Systems SRL

(Lieta C-381/08)

(2008/C 301/29)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Car Trim GmbH

Atbildētāja: KeySafety Systems SRL

Prejudiciālie jautājumi:

1)

Vai Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (1) 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka līgumi par izgatavojamu vai ražojamu preču piegādi, neskatoties uz noteiktām pasūtītāja norādēm par izgatavojamo priekšmetu iegādi, apstrādi un piegādi, tostarp par ražošanas kvalitātes garantijām, piegādes drošību un raitu pasūtījuma izpildes administratīvo procedūru, ir jākvalificē kā preču pārdošana (pirmais ievilkums) un nevis kā pakalpojumu sniegšana (otrais ievilkums)? Kādi kritēriji ir noteicošie, lai veiktu šādu nošķīrumu?

2)

Ja tiek pieņemts, ka tā ir preču pārdošana: vai pirkuma ar piegādi gadījumā noteicošā ir tā vieta, uz kuru saskaņā ar līgumu pārdotās preces piegādāja vai tās būtu bijis jāpiegādā, vieta, kurā preci fiziski nodeva pircējam, vai vieta, kurā preces tika nodotas pirmajam pārvadātājam, lai tās nogādātu pircējam?

---

(1)  OV L 12, 1. lpp.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/16

---

Prasība, kas celta 2008. gada 25. augustā — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-383/08)

(2008/C 301/30)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — L. Pignataro)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, pieņemot 2005. gada 26. augusta ministrijas dekrētu, kas pēdējo reizi grozīts ar 2007. gada 17. decembra rīkojumu un ar kuru noteikts pienākums norādīt šī rīkojuma 3. panta 1. punktā minētās mājputnu gaļas izcelsmes valsti, Itālijas Republika nav izpildījusi Direktīvas 2000/13/EK (1) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu 3. panta 1. punkta 8. apakšpunktā un 18. panta 2. punktā paredzētos pienākumus, lasot šīs normas kopā ar Regulas (EEK) Nr. 1906/90 (2) par dažiem standartiem tirdzniecībā ar mājputnu gaļu 5. panta 3. punkta e) apakšpunktu un 5. panta 4. punktu — līdz 2008. gada 30. jūnijam un kopš 2008. gada 1. jūlija — lasot kopā ar Komisijas Regulas Nr. 543/2008 (3) 5. panta 4. punkta e) apakšpunktu un 5. panta 5. punktu;

—	piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija uzskata, ka 2005. gada 26. augusta rīkojumā, kas pēdējo reizi grozīts ar 2007. gada 17. decembra rīkojumu, noteiktais pienākums norādīt no citām dalībvalstīm ievestās mājputnu gaļas izcelsmi pārkāpj Direktīvas 2000/13/EK 3. panta 1. punkta 8. apakšpunktu un 18. panta 2. punktu kopā ar Regulas Nr. 1906/90 5. panta 3. punkta e) apakšpunktu un 5. panta 4. punktu — līdz 2008. gada 30. jūnijam un kopš 2008. gada 1. jūlija — kopā ar Regulas Nr. 543/2008 5. panta 4. punkta e) apakšpunktu un 5. panta 5. punktu. Itālijas valdība uzskata, ka šis pienākums tika noteikts pēc putnu gripas uzliesmojuma trešās valstīs ar mērķi nodrošināt gaļas izsekojamību.

Komisija norāda, ka šis pienākums ir pretrunā Direktīvas 2000/13/EK 3. panta 1. punkta 8. apakšpunktam. Šajā normā attiecībā vispārīgi uz pārtikas produktiem nepārprotami ir noteikts, ka izcelsmes vai pirmavota norāde pārtikas produktu marķējumā obligāti ir jānorāda tikai tad, ja bez šādas norādes var tikt ievērojami maldināts patērētājs attiecībā uz pārtikas produkta īsto izcelsmi vai pirmavotu. Līdz ar to Kopienu likumdevējs nav paredzējis, ka izcelsmes norāde ir informācija, kura patērētājam ir vajadzīga vispārīgi un absolūti, bet tikai tad, ja tās trūkums var šo patērētāju maldināt.

Komisija uzskata, ka Itālijas valdībai ir jāpierāda, ka attiecīgajā rīkojumā noteiktais pienākums norādīt no citām dalībvalstīm ievestās mājputnu gaļas izcelsmi patiešām ir svarīgs mājputnu gaļas gadījumā un ka tās trūkums var maldināt patērētāju. Komisija apstiprina, ka Itālijas valdība nav iesniegusi nevienu pierādījumu, lai pierādītu, ka izcelsmes norādes neesamības gadījumā Itālijas patērētājs var tikt maldināts par mājputnu gaļas izcelsmi vai pirmavotu.

Ar putnu gripas krīzi saistītā situācija neizskaidro, kā izcelsmes norādes trūkums varētu maldināt patērētāju un likt tam ticēt, ka mājputnu gaļai ir kāda noteikta izcelsme. Tikai tas, ka vidējam patērētājam ir svarīga produkta izcelsme, nenozīmē, ka viņš tiks maldināts par šī produkta īsto izcelsmi, ja uz tā nebūs norādīta izcelsme. Tas liktu pieņemt, ka pats patērētājs nosaka mājputnu gaļas īsto izcelsmi, ko Itālijas valdība vispār nav pierādījusi. Komisija turklāt uzskata, ka patērētājs nevar izvērtēt jautājumus dzīvnieku veselības jomā, jo patērētājam nav vajadzīgo zināšanu, lai novērtētu risku atkarībā no izcelsmes norādes.

Turklāt iepriekš minētos rīkojuma noteikumus nepamato sabiedrības veselības aizsardzības apsvērumi Direktīvas 2000/13/EK 18. panta 2. punkta nozīmē, lai arī Itālijas valdība uz tiem ir atsaukusies, lai pamatotu papildus noteikto pienākumu marķējuma jomā. Lai apkarotu putnu gripu, Kopiena ir veikusi ļoti daudzus veterināra rakstura pasākumus ar mērķi nodrošināt, ka tikai veselībai nekaitīga mājputnu gaļa var tikt ievesta Kopienā un var tikt šeit laista apgrozībā.

Komisija uzskata, ka Itālijas valdības arguments par to, ka iepriekš minētie Kopienas pasākumi nenodrošina produkta izsekojamību, nav efektīvs, jo šie pasākumi tieši ir domāti, lai kavētu gaļas ievešanu Kopienas teritorijā no trešām valstīm, kur ir uzliesmojusi putnu gripa. Līdz ar to šie pasākumi tiek īstenoti pirms laišanas apgrozībā posma — kas ir posms, uz kuru attiecas Itālijas veiktais pasākums, — tikai ar mērķi, lai nepieļautu, ka gaļa, kuras izcelsme ir trešās valstis, kurās ir uzliesmojusi putnu gripa, varētu tikt ievesta Kopienā. Turklāt Kopiena arī ir veikusi pasākumus, kuri nodrošina putnu gripas, kura varētu parādīties tās teritorijā, izolāciju, lai nepieļautu nekādu inficēšanās iespēju. Tāpat Eiropas Kopienā ir veikta virkne veterināra rakstura pasākumu, lai aizkavētu vīrusa izplatīšanos no savvaļas putniem uz mājputniem reģionos, kur tika identificēti slimi putni, un apslāpēt eventuālās mājputnus skarošās epidēmijas.

Itālijas valdība, pamatojot ar apstrīdēto rīkojumu noteikto pienākumu, turpinājumā atsaucas uz Regulu Nr. 1760/2000 (4), ar ko izveido liellopu gaļas izsekojamības sistēmu un paredz pienākumu norādīt marķējumu par šīs gaļas izcelsmi.

Komisija tomēr norāda, ka šī regula atšķirībā no attiecīgā rīkojuma tika pieņemta Kopienas līmenī un ka šī regula nav valsts tiesību akts, kas līdz ar to vienpusēji rada šķēršļus tirdzniecībai. Turklāt ar Regulu Nr. 1760/2000 ieviestās sistēmas efektivitātes pamatā nav tikai tas, ka tiek norādīta tikai produkta izcelsme, kā tas ir Itālijas rīkojuma gadījumā attiecībā uz mājputnu gaļu, bet arī virkne apstākļu, kuri veido dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmu.

Attiecībā uz argumentu, saskaņā ar kuru Itālijas valdība pamato attiecīgo pasākumu, kā tā pamatojumu minot piesardzības principu, jo Komisija nav pierādījusi, ka zinātnē nav šaubu par šī vīrusa pāriešanu uz cilvēku, Komisija saskaņā ar Kopienu tiesu judikatūru norāda, ka zinātniskie pētījumi, uz kuriem atsaucas Itālijas valdība savā atbildē uz argumentēto atzinumu, nepierāda, ka šajā jautājumā zinātnē patiešām valda šaubas. Atbilstoši Kopienu tiesu judikatūrai Itālijas iestādēm ir jāpierāda, ka zinātnē ir šaubas, kuras pamato valsts pasākumu veikšanu saskaņā ar piesardzības principu, nevis Komisijai ir jāpierāda, ka šādu šaubu nav, kā, šķiet, iesaka darīt Itālijas valdība savā atbildē uz argumentēto atzinumu.

Pat pieņemot, ka attiecībā uz nelielu iespējamību, ka vīruss no inficētiem mājputniem pāriet uz mājdzīvniekiem vispārīgi un it īpaši kaķiem, Itālijas valdība, pamatojoties uz PVO [Pasaules Veselības organizācijas] un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes dokumentiem, kuri iesniegti, atbildot uz argumentēto atzinumu, ir pierādījusi, ka zinātnē pastāv reālas šaubas, Komisija tomēr uzskata, ka rīkojuma pamatā esošais piesardzības princips ir ticis piemērots pārmērīgi un līdz ar to nesamērīgi attiecībā pret dzīvnieku veselības aizsardzības mērķi, jo Kopienas līmenī ir tikusi veikta virkne pasākumu ar tādu pašu mērķi.

Visbeidzot, Regulas (EEK) Nr. 1906/90 par dažiem standartiem tirdzniecībā ar mājputnu gaļu 5. panta 3. punkta e) apakšpunktā un 5. panta 4. punktā — līdz 2008. gada 30. jūnijam un kopš 2008. gada 1. jūlija — Komisijas Regulas Nr. 543/2008 5. panta 4. punkta e) apakšpunktā un 5. panta 5. punktā ir paredzēts pienākums norādīt mājputnu gaļas izcelsmi attiecībā tikai uz tiem mājputniem, kuru izcelsme ir trešās valstis. Itālijas valdība to nav apstrīdējusi.

---

(1)  OV L 109, 29. lpp.

(2)  OV L 173, 1. lpp.

(3)  OV L 157, 46. lpp.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 1.–10. lpp.).

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/17

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio (Itālija) 2008. gada 27. augusta rīkojumu — Attanasio Group Srl/Comune di Carbognano

(Lieta C-384/08)

(2008/C 301/31)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Attanasio Group Srl

Atbildētāja: Comune di Carbognano

Prejudiciālie jautājumi

Vai Itālijas reģionālo un valsts tiesību noteikumi, kuros ir paredzēts ievērot minimālo attālumu starp degvielas uzpildes ceļa malā stacijām, un it īpaši Lacio reģiona likuma 13. pants (kas ir piemērojams šajā lietā un, kā iepriekš tas tika apgalvots, ir būtisks, lai varētu atrisināt šajā tiesā ierosināto lietu), kā arī attiecīgie valsts tiesību noteikumi (Likumdošanas dekrēts Nr. 32/1998 ar grozījumiem un papildinājumiem, Likums Nr. 57/2001 un 2001. gada 31. oktobra Ministrijas dekrēts) tiktāl, ciktāl ar tiem, īstenojot Itālijas valstij atzīto likumdošanas kompetenci, atļauj vai katrā ziņā neliedz pieņemt minēto 13. pantu, saskaņā ar kuru ir noteikts minimālais attālumus starp degvielas uzpildes stacijām, ir saderīgi ar Kopienu tiesībām un it īpaši ar EK līguma 43., 48., 49. un 56. pantu un Līgumā paredzētajiem ekonomiskās konkurences un nediskriminācijas principiem?

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/18

---

Apelācijas sūdzība, ko par 2008. gada 9. jūlija Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) spriedumu lietā T-70/06 Audi AG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2008. gada 16. septembrī iesniegusi Audi AG

(Lieta C-398/08 P)

(2008/C 301/32)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Audi AG (pārstāvji — S. O. Gillert un Dr. F. Schiwek, advokāti)

Cits lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju otrās padomes 2005. gada 16. decembra lēmumu apelācijas lietā R 237/2005-2 atcelt tiktāl, ciktāl apelācijas sūdzība par pārbaudītāja lēmumu tika daļēji noraidīta;

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Tiesā, Pirmās instances tiesā un izdevumus Apelāciju padomē.

Pamati un galvenie argumenti

Padomes Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums: Pirmās instances tiesa, tāpat kā pirms tam Apelāciju padome, neesot veikusi pietiekamus konstatējumus saistībā ar katrā attiecīgajā gadījumā paredzēto mērķauditoriju. Ņemot vērā saistībā ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi norādīto preču un pakalpojumu lielo skaitu, šīs auditorijas apskatīšana kopumā neesot bijusi pieļaujama.

Turpmāk, pārbaudot atšķirtspēju, Pirmās instances tiesa esot piemērojusi pārāk stingrus vērtēšanas kritērijus. Tiesa neesot ievērojusi, ka attiecībā arī uz tā saucamajiem reklāmas saukļiem runa pēc būtības esot par vārdiskām preču zīmēm. Tomēr Pirmās instances tiesa, pamatojoties tikai uz to, ka pēc tās izpratnes reģistrācijai pieteiktā preču zīme “Vorsprung durch Technik” ir reklāmas sauklis, atšķirtspējas konstatēšanai esot piemērojusi ievērojami stingrākas prasības.

Padomes Regulas Nr. 40/94 63. panta pārkāpums: Pirmās instances tiesa esot bijusi ierobežota ar Apelāciju padomes lēmuma pārbaudi. Jaunus lietas dalībnieku norādītos faktus, kas nav bijuši Apelāciju padomes lēmuma priekšmets, Pirmās instances tiesa neesot varējusi nedz pieļaut, nedz arī ņemt vērā, pieņemot lēmumu. Tomēr Pirmās instances tiesa, pārbaudot atšķirtspēju, esot atsaukusies uz dokumentu, ko atbildētājs esot iesniedzis tikai līdz ar atbildes rakstu. Konstatējums, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīme “Vorsprung durch Technik” nav atšķirtspējas, lielā mērā esot pamatots ar šī dokumenta saturu un Pirmās instances tiesas veikto šī satura vērtējumu.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/18

---

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2008. gada 1. jūlija spriedumu lietā T-266/02 Deutsche Post AG, ko atbalsta Vācijas Federatīvā Republika/Eiropas Kopienu Komisiju, ko atbalsta Bundesverband Internationaler Express- und Kurierdienste e.V. (BIEK) un UPS Europe NV/SA2008. gada 15. septembrī iesniegusi Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-399/08 P)

(2008/C 301/33)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — V. Kreuschitz, J. Flett, B. Martenczuk)

Pārējie lietas dalībnieki: Bundesverband Internationaler Express- und Kurierdienste eV, UPS Europe NV/SA, Deutsche Post AG, Vācijas Federatīvā Republika

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto spriedumu pilnā apjomā;

—	atbilstoši Tiesas Statūtu 61. punktam konstatēt, ka prasītāja nav pierādījusi, ka ar lēmumu ir pārkāpts EKL 87. panta 1. punkts, un atbilstoši tam prasību noraidīt. Pakārtoti, Komisija lūdz nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Pirmās instances tiesai;

—	piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Atbildētāja apelācijas instance ir Deutsche Post AG (DPAG), lieluzņēmums, kas darbojas starptautisko pasta pakalpjumu jomā, kurš ir saņēmis ievērojamas kompensācijas no valsts līdzekļiem. Atsevišķā 2002. gada lēmumā atbilstoši EKL 82. pantam, kurš nav apstrīdēts, Komisija ir konstatējusi, ka DPAG ir ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli tirgū, izmantojot pasta sūtījumu tirgū cenas, kas nesedz izdevumus. Tā kā DPAG attiecīgajā laikposmā bija zaudējumi visur, šo agresīvo cenu politiku varēja finansēt tikai no līdzekļiem, kurus uzņēmums bija saņēmis kā finanšu kompensāciju.

Šajā apelācijā galvenokārt ir runa par to, kādu analīzes metodi šī gadījuma īpašajos apstākļos Komisija drīkstēja pielietot, lai konstatētu nelikumīgu atbalstu DPAG.

Saskaņā ar metodi, kuru Pirmās instances tiesa izvēlējās apstrīdētajā spriedumā, visi uzņēmuma izdevumi un ienākumi, kas saistīti ar sabiedrības interešu pienākumiem, attiecīgajā laikposmā bija jāpārbauda saistībā ar to, vai uzņēmums ir saņēmis no valsts pārāk lielu kompensāciju. Ja ir šāda pārmērīga kompensēšana notikusi, no tā var secināt, ka šie līdzekļi ir izmantoti arī negodīgās cenu politikas radniecīgajā pasta sūtījumu no mājas uz māju tirgū finansēšanai.

Atbilstoši lēmumā izmantotajai metodei tika noskaidrots negodīgās cenu politikas rezultātā radies iztrūkums radniecīgajā tirgū un tika konstatēts, vai šie iztrūkumi ir kompensēti no valsts līdzekļiem. Ja šāda kompensēšana tiek konstatēta un ja nav cita finansēšanas avota (uzņēmuma paša līdzekļu formā), no tā ir jāsecina, ka valsts līdzekļi ir izmantoti negodīgas cenu politikas radniecīgajā pasta sūtījumu no mājas uz māju tirgū finansēšanai.

Komisija uzskata tās lēmumā izmantoto metodi par pareizu. Ar tās palīdzību, izmantojot loģiskas argumentācijas ķēdi, kas ietver arī pieņēmumu, ka galu galā naudai no kaut kurienes ir jānāk, var secināt, ka pastāv nepamatots valsts atbalsts. Apstrīdētajā spriedumā nav apstrīdēta ne argumentācijas ķēde, ne tās pamatā esošie fakti. Tomēr apstrīdētajā spriedumā Pirmās instances tiesa, nesniedzot paskaidrojumus, pamatojas uz uzskatu, ka ir izmantojama tikai pirmā metode.

Komisija izvirza šādus apelācijas pamatus: apstrīdētajā spriedumā kļūdaini interpretējot EKL 87. panta 1. punktu un 86. panta 2. punktu, jo tika izslēgta metode, kas citādi nav apstrīdēta apstrīdētajā spriedumā, kura ļauj secināt ar kopējo tirgu nesaderīga valsts atbalsta pastāvēšanu, pamatojoties uz loģisku un pamatotu argumentāciju, ir pārkāptas minētās tiesību normas. Turklāt Komisija atsaucas uz Pirmās instances tiesas nekompetenci un uz EKL 230. panta pārkāpumu, ciktāl Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi savu kompetenci un pārsniegusi EKL 230. pantā paredzētās pārbaudes pilnvaras, kā arī Tiesas Statūtu 36. pantu, ciktāl Pirmās instances tiesa nav pamatojusi lēmumā izmantotās metodes prettiesiskumu.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/19

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar High Court of Justice (Chancery Division) (Apvienotā Karaliste) 2008. gada 17. septembra rīkojumu — Football Association Premier League Ltd, NetMed Hellas SA, Multichoice Hellas SA/QC Leisure, David Richardson, AV Station plc, Malcolm Chamberlain, Michael Madden, SR Leisure Ltd, Phillip George Charles Houghton, Derek Owen

(Lieta C-403/08)

(2008/C 301/34)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (Chancery Division)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Football Association Premier League Ltd, NetMed Hellas SA, Multichoice Hellas SA

Atbildētāji: QC Leisure, David Richardson, AV Station plc, Malcolm Chamberlain, Michael Madden, SR Leisure Ltd, Phillip George Charles Houghton, Derek Owen

Prejudiciālie jautājumi

A.   Par Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 20. novembra Direktīvas 98/84/EK par tiesisku aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to, interpretāciju (1)

1.   Nelegāla iekārta

a)

Gadījumā, ja ierobežotas piekļuves iekārtu izveido pakalpojuma sniedzējs vai tā ir izveidota ar viņa atļauju un to pārdod ar ierobežotas izmantošanas atļaujas nosacījumu, atļaujot piekļuvi aizsargātajam pakalpojumam tikai konkrētos apstākļos, vai šī iekārta kļūst par “nelegālu iekārtu” Direktīvas 98/84/EK 2. panta e) punkta izpratnē, ja to izmanto, lai noteiktā vietā vai veidā, vai persona, kurai nav pakalpojuma sniedzēja atļaujas, sniegtu piekļuvi šim aizsargātajam pakalpojumam?

b)	Kāda nozīme ir Direktīvas 2. panta e) punktā minētajiem vārdiem “paredzēta vai pielāgota”?

2.   Prasības priekšmets

Gadījumā, ja pirmais pakalpojuma sniedzējs pārraida programmas saturu kodētā formā otram pakalpojuma sniedzējam, kas apraida šo saturu saskaņā ar ierobežotu piekļuvi,

kādi faktori ir jāņem vērā, nosakot, vai ir ietekmētas pirmā aizsargātā pakalpojuma sniedzēja intereses Direktīvas 98/84/EK 5. panta izpratnē?

Jo īpaši:

gadījumā, ja pirmais uzņēmums pārraida programmas saturu (kas ietver vizuālus attēlus, pavadošu skaņu un komentārus angļu valodā) kodētā formā otram uzņēmumam, kas savukārt apraida programmas saturu (kuram tas pievienojis savu logotipu un atsevišķos gadījumos — papildu audio celiņu komentāriem) publikai:

a)	vai pirmā uzņēmuma pārraide ir aizsargāts “televīzijas apraides” pakalpojums Direktīvas 98/84/EK 2. panta a) punkta un Direktīvas 89/552/EEK 1. panta a) punkta izpratnē?

b)	vai pirmajam uzņēmumam ir jābūt raidorganizācijai Direktīvas 89/552/EEK 1. panta b) punkta izpratnē, lai varētu uzskatīt, ka tas sniedz aizsargātu “televīzijas apraides” pakalpojumu Direktīvas 98/84/EK 2. panta a) punkta pirmā ievilkuma izpratnē?

c)

vai Direktīvas 98/84/EK 5. pants ir jāinterpretē tā, ka ar to pirmajam uzņēmumam tiek piešķirtas tiesības celt prasību par nelegālām iekārtām, kas dod piekļuvi programmai, ko apraida otrais uzņēmums, vai nu: (i) tāpēc, ka šīs iekārtas jāuzskata par tādām, kas ar apraides signāla palīdzību dod piekļuvi pirmā uzņēmuma sniegtajam pakalpojumam; (ii) vai tāpēc, ka pirmais uzņēmums ir aizsargāta pakalpojuma sniedzējs, kura intereses ietekmē nelikumīga darbība (jo šādas iekārtas dod neatļautu piekļuvi, otrā uzņēmuma sniegtajam aizsargātajam pakalpojumam)?

d)	vai atbildi uz c) apakšpunktā uzdoto jautājumu ietekmē tas, vai pirmais un otrais pakalpojumu sniedzējs izmanto dažādas atšifrēšanas sistēmas un ierobežotas piekļuves iekārtas?

3.   Komerciāli mērķi

Vai direktīvas 4. panta a) punktā minētā “turēšana īpašumā komerciāliem mērķiem” attiecas tikai uz turēšanu īpašumā komerciālai darbībai (piemēram, pārdošanai) ar nelegālām iekārtām

vai arī uz iekārtas atrašanos galalietotāja, kas veic jebkādu uzņēmējdarbību, īpašumā?

B.   Par Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā interpretāciju (2)

4.   Reproducēšanas tiesības

Gadījumā, ja filmas, muzikāla darba vai skaņu ieraksta secīgi fragmenti (šajā gadījumā ciparu video un audio kadri) tiek radīti (i) dekodētāja atmiņā vai (ii) filmas gadījumā — televizora ekrānā un, viss darbs ir reproducēts, ja tiek ņēmti vērā visi secīgie fragmenti kopā, taču kādā noteiktā laika sprīdī ir tikai ierobežots skaits fragmentu:

a)	Vai jautājums par to, vai šie darbi ir reproducēti pilnībā vai daļēji, ir jāizvērtē, atsaucoties uz valsts autortiesību likuma normām, kurās ir noteikts, kas ir nelikumīga autortiesību darba reprodukcija, vai arī pamatojoties uz Direktīvas 2001/29/EK 2. panta interpretāciju?

b)

Ja tas ir jāizvērtē, pamatojoties uz Direktīvas 2001/29/EK 2. panta interpretāciju — vai valsts tiesai ir jāņem vērā visi katra darba fragmenti kopā vai arī tikai ierobežotais skaits fragmentu, kas ir kādā noteiktā laika sprīdī? Ja tas ir pēdējais no minētajiem, tad kāds tests valsts tiesai ir jāpiemēro jautājumam par to, vai darbi minētā panta nozīmē ir reproducēti daļēji?

c)	Vai 2. pantā noteiktās reproducēšanas tiesības attiecas arī uz īslaicīgu attēlu radīšanu televizora ekrānā?

5.   Patstāvīga ekonomiska nozīme

a)

Vai darba īslaicīgas kopijas, kas radītas satelīttelevīzijas dekodētājā vai televizora ekrānā, kurš savienots ar dekodētāju, un kuru vienīgais mērķis ir ļaut darba izmantošanu, ko neierobežo tiesību normas, ir jāuzskata par tādām, kam ir “patstāvīga ekonomiska nozīme” Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 1. punkta izpratnē tā iemesla dēļ, ka šīs kopijas ir vienīgais personas ar šādām tiesībām pamatojums saņemt samaksu par viņas tiesību izmantošanu?

b)

Vai atbildi uz 5. punkta a) jautājumu ietekmē tas, (i) vai īslaicīgajām kopijām piemīt kāda vērtība; (ii) vai īslaicīgās kopijas ir neliela daļa no darbu kolekcijas un/vai kāda cita priekšmeta, ko citādi varētu izmantot bez autortiesību pārkāpšanas; (iii) vai citā dalībvalstī esošas personas, kurai ir attiecīgās tiesības, ekskluzīvās licences īpašnieks jau ir saņēmis samaksu par darba izmantošanu šajā dalībvalstī?

6.   Izziņošana, izmantojot vadus vai neizmantojot tos.

a)

Vai autortiesību darbs ir izziņots sabiedrībai, izmantojot vadus vai neizmantojot tos, Direktīvas 2001/29/EK 3. panta nozīmē gadījumā, ja komerciālās telpās (piemēram, bārā) tiek saņemta satelīta apraide un izziņota vai parādīta šajās telpās klātesošiem sabiedrības locekļiem, izmantojot vienu televizora ekrānu un skaļruņus?

b)

Vai atbildi uz 6. punkta a) apakšpunkta jautājumu ietekmē tas, ja: (i) klātesošie sabiedrības locekļi ir jauna sabiedrība, ko nav paredzējusi raidorganizācija (šajā gadījumā tāpēc, ka privāta dekodētāja karte, ko lieto vienas dalībvalsts teritorijā, tiek izmantota komerciālai auditorijai citā dalībvalstī)? (ii) sabiedrības locekļi saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav maksājoša auditorija? (iii) televīzijas apraides signāls tiek uztverts ar antenas vai paraboliskās satelītantenas, kas ierīkota vai nu uz jumta, vai blakus telpām, kurās atrodas televizors, palīdzību?

c)	Gadījumā, ja atbilde uz kādu no b) apakšpunktā uzdotā jautājuma daļu ir apstiprinoša, kādi faktori ir jāņem vērā, nosakot, vai notiek tāda darba izziņošana, kura izcelsmes vieta ir atšķirīga no klātesošās auditorijas atrašanās vietas?

C.   Par Padomes 1993. gada 27. septembra Direktīvas 93/83/EEK par dažu noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, kas piemērojamas satelītu apraidei un kabeļu retranslācijai (3), un EKL 28., 30. un 49. panta interpretāciju

7.   Aizstāvība saskaņā ar Direktīvu 93/83/EEK

Vai tas, ka valsts autortiesību likumā ir noteikts, ka gadījumā, ja satelīta apraidē iekļautās īslaicīgās darbu kopijas ir radītas satelīta dekodētājā vai televizora ekrānā, ir pārkāptas autortiesības saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā saņem šo apraidi, nav pretrunā ar Direktīvu 93/83/EEK vai EKL 28., 30. vai 49. panta noteikumiem? Vai situāciju ietekmē tas, ka apraide ir dekodēta, izmantojot satelīta dekodētāja karti, ko izdevis citas dalībvalsts satelīta apraides pakalpojuma sniedzējs ar nosacījumu, ka satelīta dekodētāja karti var izmantot tikai tajā pašā dalībvalstī?

D.   Par Līguma noteikumu attiecībā uz preču un pakalpojumu brīvu apriti saskaņā ar EKL 28., 30. un 49. pantu [Ierobežotās piekļuves direktīvas] ietvaros interpretāciju

8.   Aizstāvība saskaņā ar EKL 28. un/vai 49. pantu

a)

Ja atbilde uz 1. jautājumu ir tāda, ka ierobežotas piekļuves iekārta, ko izveidojis pakalpojuma sniedzējs vai tā ir izveidota ar viņa atļauju, kļūst par “nelegālu iekārtu” Direktīvas 98/84/EK 2. panta e) punkta izpratnē, tad ja to izmanto ārpus pakalpojuma sniedzēja dotās atļaujas ietvariem, lai dotu piekļuvi aizsargātam pakalpojumam — kas, ņemot vērā šīs iekārtas pamatfunkciju, kāda tai piešķirta ar Ierobežotās piekļuves direktīvu, ir konkrētais tiesību priekšmets?

b)

Vai saskaņā ar EKL 28. vai 49. pantu ir aizliegts piemērot pirmajā dalībvalstī tādu valsts tiesību normu, kurā paredzēts, ka ir pretlikumīgi importēt vai pārdot satelīta dekodētāja karti, ko izdevis satelīta apraides pakalpojuma sniedzējs citā dalībvalstī ar nosacījumu, ka satelīta dekodētāja karti ir atļauts izmantot tikai otrajā dalībvalstī?

c)	Vai atbildi ietekmē tas, ja satelīta dekodētāja karti atļauts izmantot tikai personiskai lietošanai un tikai pēdējā no minētajām dalībvalstīm, bet to izmanto komerciāliem mērķiem pirmajā dalībvalstī?

9.   Vai himnai piešķirtās aizsardzības apjoms var būt plašāks par to, kāds piešķirts pārējās apraides aizsardzībai?

Vai saskaņā ar EKL 28., 30. un 49. pantu ir aizliegts piemērot tādu valsts autortiesību likuma normu, kurā noteikts, ka ir pretlikumīgi publiski izpildīt vai atskaņot muzikālu darbu gadījumā, kad šis darbs ir aizsargāts pakalpojums, kuram piekļūst un kuru atskaņo sabiedrībai, izmantojot satelīta dekodētāja karti tad, ja šo karti izdevis pakalpojuma sniedzējs citā dalībvalstī ar nosacījumu, ka dekodētāja karti ir atļauts izmantot tikai tajā dalībvalstī? Vai ir atšķirība, ja muzikālais darbs ir aizsargātā pakalpojuma, skatot to kopumā, nenozīmīgs elements un ja citu pakalpojuma elementu rādīšana vai atskaņošana sabiedrībai nav aizliegta saskaņā ar valsts autortiesību likumu?

E.   Par Līguma noteikumu attiecībā uz konkurenci saskaņā ar EKL 81. pantu interpretāciju

10.   Aizstāvība saskaņā ar EKL 81. pantu

Kāds tiesiskais tests jāpiemēro valsts tiesai un kuri apstākļi tai jāņem vērā, lemjot par to, vai līgumā noteiktais ierobežojums ir pretrunā ar 81. panta 1. punktā paredzēto aizliegumu gadījumā, kad programmas satura sniedzējs izsniedz virkni ekskluzīvu licenču, katru attiecībā uz vienu vai vairākām dalībvalstīm, saskaņā ar kurām raidorganizācijai ir licence apraidīt programmas saturu tikai tajā teritorijā (ieskaitot caur satelītu), un katrā licencē ir ietverta līgumsaistība, saskaņā ar kuru raidorganizācijai ir jānovērš tās satelīta dekodētāja karšu, ar ko uztver licencētās programmas saturu, izmantošana ārpus licencētās teritorijas?

Jo īpaši:

a)	vai 81. panta 1. punkts ir jāinterpretē tā, ka tas attiecas uz šīm saistībām tikai tāpēc, ka to mērķis, šķiet, ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci?

b)	vai šādā gadījumā ir arī jāparāda, ka līgumsaistība lielā mērā nepieļauj, ierobežo vai izkropļo konkurenci, lai uz to attiecinātu 81. panta 1. punkta noteikto aizliegumu?

---

(1)  OV L 320, p. 54.

(2)  OV L 167, p. 10.

(3)  OV L 248, p. 15.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/22

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Vestre Landsret (Dānija) 2008. gada 18. septembra rīkojumu — Ingeniørforeningen i Danmark, kas darbojas Bertram Holst vārdā/Dansk Industri, kas darbojas Babcock & Wilcox Vølund ApS vārdā

(Lieta C-405/08)

(2008/C 301/35)

Tiesvedības valoda — dāņu

Iesniedzējtiesa

Vestre Landsret

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Ingeniørforeningen i Danmark, kas darbojas Bertram Holst vārdā

Atbildētājs: Dansk Industri, kas darbojas Babcock & Wilcox Vølund ApS vārdā

Prejudiciālie jautājumi

1.

Lietas dalībnieku vidū nav vienprātības, vai Sadarbības līgums starp DA un LO pareizi transponē Direktīvu 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai (1). Šajā sakarā, vai Kopienu tiesību normas nepieļauj transponēt direktīvu tādā veidā, ka darbinieku grupām ir piemērojams darba koplīgums, kurš ir noslēgts starp pusēm, kuras nepārstāv šo attiecīgo personu profesionālo grupu, un darba koplīgums nav piemērojams attiecīgo personu profesionālajai grupai?

2.	Ja attiecībā uz BH Direktīva 2002/14/EK ir tikusi pareizi transponēta ar Sadarbības līgumu starp DA un LO, vai Direktīvas 7. pants ir ticis pareizi transponēts, ja ir noteikts, ka Sadarbības līgumā nav paredzēta augstas pakāpes aizsardzība pret darbinieku atlaišanu noteiktām profesionālām grupām?

3.

Ja BH ir piemērojams tiesību aktos ietvertais tiesiskais regulējums Direktīvas transponēšanai, vai Direktīvas 7. panta prasības attiecībā uz “atbilstīgu aizsardzību un garantijām, kas tiem ļauj pienācīgi veikt tiem uzticētos pienākumus” nepieļauj Direktīvas 7. pantu transponēt [Likuma par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu] 8. daļā, nosakot, ka “pārstāvjiem, kuri ir jāinformē un jāuzklausa darbinieku vārdā, ir jānodrošina tāda pati aizsardzība pret atlaišanu vai citām sekām, kuras var negatīvi ietekmēt to darba apstākļus, kāda tiek nodrošināta arodbiedrību pārstāvjiem tādā pašā vai līdzīgā profesionālā jomā”, ja tiesiskajā regulējumā Direktīvas transponēšanai nav ietverta augstas pakāpes aizsardzība pret darbinieku atlaišanu tām profesionālajām grupām, kurām nav piemērojams darba koplīgums?

---

(1)  OV L 80, 29. lpp.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/23

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar High Court of Justice (Anglija un Velsa) (Queen's Bench Division), Leeds District Registry2008. gada 18. septembra rīkojumu — Uniplex (UK) Ltd/NHS Business Services Authority

(Lieta C-406/08)

(2008/C 301/36)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (Queen's Bench Division)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Uniplex (UK) Ltd

Atbildētājs: NHS Business Services Authority

Prejudiciālie jautājumi

Ja komersants tiesvedībā valsts tiesā apstrīd pamatlīgumu, kura slēgšanas tiesības līgumslēdzēja iestāde ir piešķīrusi, pamatojoties uz publiskā iepirkuma konkursu, kurā šis komersants bija pretendents un kurš bija jārīko saskaņā ar Direktīvu 2004/18/EK (1) (un atbilstošo valsts tiesisko regulējumu, ar kuru šī direktīva tika transponēta), un šīs tiesvedības ietvaros lūdz noteikt atlīdzību par zaudējumiem, kuri ir radušies, pārkāpjot piemērojamās publiskā iepirkuma tiesību normas attiecībā uz šī publiskā iepirkuma konkursu un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu:

a)

vai tāda valsts tiesību norma kā 2006. gada Publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumu 47. panta 7. punkta b) apakšpunkts, ar kuru tiek noteikts, ka attiecīgā prasība ir jāceļ nekavējoties un katrā ziņā 3 mēnešu laikā kopš brīža, kad ir radies pamats prasības celšanai, ja vien Tiesa neuzskata, ka ir pamats pagarināt šo termiņu, ir jāinterpretē tādējādi, ka, ievērojot Direktīvas 89/665/EEK (2) 1. un 2. pantu, tādu Kopienu tiesību principu kā vienlīdzības princips un Kopienu tiesību prasības attiecībā uz efektīvu tiesisko aizsardzību un/vai efektivitātes principu, kā arī, ievērojot citus attiecīgos Kopienu tiesību principus, pretendentam ir noteiktas individuālas un beznosacījuma tiesības vērsties pret līgumslēdzēja iestādi un termiņš prasības celšanai, apstrīdot šādu konkursu un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, sākas no dienas, kad pretendents uzzināja vai tam vajadzēja uzzināt, ka publiskā iepirkuma procedūras un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas laikā tika pārkāptas Kopienu tiesību normas par publisko iepirkumu, vai arī no dienas, kad tika pārkāpti piemērojamie publiskā iepirkuma noteikumi, un

b)	jebkurā gadījumā, kā valsts tiesai būtu jāpiemēro i) noteikums, ka prasība ir jāceļ nekavējoties un ii) rīcības brīvība, pagarinot valstī noteikto termiņu šādas prasības celšanai?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu, piegādes valsts [publiskā iepirkuma] līgumu un pakalpojumu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, OV L 134, 114. lpp.

(2)  Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīva 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām [piegādes publiskā iepirkuma un uzņēmuma līgumu slēgšanas tiesības], OV L 395., 33. lpp.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/23

---

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2008. gada 8. jūlija spriedumu lietā T-176/06 Sviluppo Italia Basilicata SpA/Eiropas Kopienu Komisija 2008. gada 23. septembrī iesniegusi Sviluppo Italia Basilicata SpA

(Lieta C-414/08 P)

(2008/C 301/37)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Sviluppo Italia Basilicata SpA (pārstāvji — F. Sciaudone, R. Sciaudone un A. Neri, advokāti)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Pirmās instances tiesas 2008. gada 8. jūlijā pasludināto spriedumu lietā T-176/06 (turpmāk tekstā — “pārsūdzētais spriedums”) un nodot lietu atpakaļ Pirmās instances tiesai, lai tā, ņemot vērā Tiesas sniegtās norādes, lemj par lietas būtību;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un tiesvedībā lietā T-176/06.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pārsūdzēto spriedumu Pirmās instances tiesa noraidīja Sviluppo Italia Basilicata SpA celto prasību, pirmkārt, atcelt Komisijas 2006. gada 20. aprīļa Lēmumu C(2006) 1706 (turpmāk tekstā — “apstrīdētais lēmums”) par tādas Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansiālās palīdzības samazināšanu, kura attiecas uz vispārējo dotāciju, lai īstenotu veicināšanas pasākumus par labu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri darbojas Bazilikātas reģionā Itālijā, un, otrkārt, par tādu zaudējumu atlīdzību, kurus tā ir cietusi šī lēmuma pieņemšanas dēļ.

Savu prasījumu atbalstam apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda vairākas Pirmās instances tiesas pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā.

Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Pirmās instances tiesa, izvērtējot prasībā, kas bija celta pirmajā instancē, izvirzītos pamatus citā kārtībā, nekā tie bija izvirzīti, acīmredzami ir izkropļojusi visas prasības jēgu un saturu.

Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda vairākas kļūdas tiesību piemērošanā attiecībā uz vispārējā piešķīruma, līguma un Lēmuma 97/322/EK (1) 19. datu lapas interpretāciju. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Pirmās instances tiesa nav pareizi saskaņā ar iepriekš minētajiem aktiem interpretējusi vispārējā piešķīruma 2. pasākuma faktisko saturu un mērķi. Tādējādi šādas uzreiz pieļautās būtiskās kļūdas rezultātā Pirmās instances tiesa turpinājumā kļūdaini interpretēja būtiskus jēdzienus (piemēram, “saistības”, “izdevumi”, “ilgums”).

Treškārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Pirmās instances tiesai esot vajadzējis atzīt apstrīdēto lēmumu par prettiesisku, jo tas esot ticis pieņemts, pārkāpjot nosacījumu (“lietderības nosacījumu”), kas nav iekļauts nedz lēmumā par finansiālās palīdzības piešķiršanu, nedz vispārējās dotācijas programmā un kas rada problēmas saistībā ar tiesisko drošību un plašo rīcības brīvību, ar kādu šis nosacījums tiek piemērots.

Ceturtkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Pirmās instances tiesa kļūdaini ir interpretējusi un līdz ar to nav piemērojusi principus, kurus Tiesa noteica 2000. gada 21. septembra spriedumā lietā C-462/98 P Mediocurso/Komisija (2).

Piektkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda uz Regulas Nr. 4253/88 (3) 25. un 26. panta pārkāpumu saistībā ar Komisijai noteikto uzraudzības un kontroles pienākumu. Pirmās instances tiesas apgalvojumi it īpaši norādot uz to, ka nav jāpiemēro un jāievēro attiecīgajās normās paredzētā uzraudzības un monitoringa sistēma.

Sestkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda uz tiesiskās paļāvības principa un tiesiskās drošības principa pārkāpumu saistībā ar to, ka Pirmās instances tiesa ir noraidījusi apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirzīto pamatu, balstoties uz kļūdainu argumentu, ka Komisijas (inter alia Uzraudzības komitejas) radītā paļāvība katrā ziņā ir pretrunā piemērojamajiem noteikumiem un tāpēc tā nav aizsargājama.

Septītkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Pirmās instances tiesa ir sagrozījusi pierādījumus un pārkāpusi vispārīgos principus pierādīšanas pienākuma jomā, jo Pirmās instances tiesa ir noraidījusi kā pierādījumu faktus, kurus atbildētāja nebija apstrīdējusi, un prasītājas iesniegtos pierādījumus.

Astotkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka ir pārkāpta Kopienu judikatūra samērīguma principa piemērošanā Kopienu finansiālās palīdzības samazināšanas gadījumos, jo Pirmās instances tiesa neesot ņēmusi vērā faktus, kuru rezultātā finanšu korekcija būtu bijusi mazāka.

Attiecībā uz apelācijas sūdzībā izvirzītajiem pamatiem saistībā ar prasību atlīdzināt zaudējumus apelācijas sūdzības iesniedzēja vispirms norāda, ka pārsūdzētajā spriedumā — daļā, kurā ir noraidīta prasība par zaudējumu atlīdzību, kas izriet no Kopienas atbildības par prettiesisku darbību, — ir sniegts kļūdains un nepietiekams pamatojums.

Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka pārsūdzētajā spriedumā — daļā, kurā ir noraidīta prasība par zaudējumu atlīdzību, kas izriet no Kopienas atbildības par tiesisku darbību (tā sauktā — “objektīvā atbildība”), — ir sniegts kļūdains un nepietiekams pamatojums.

---

(1)  Komisijas 1997. gada 23. aprīļa lēmums, ar kuru groza attiecībā uz Itāliju pieņemtos lēmumus, ar kuriem apstiprina Kopienas atbalsta ietvarus, vienotos programmas dokumentus un Kopienas iniciatīvas programmas (OV L 146, 11. lpp.) [Neoficiāls tulkojums].

(2)  Recueil, I-7183. lpp.

(3)  Padomes 1988. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 4253/88, ar kuru nosaka īstenošanas noteikumus Regulai (EEK) Nr. 2052/88 attiecībā uz dažādu struktūrfondu veikto darbību koordinēšanu savā starpā un to koordinēšanu ar Eiropas Investīcijas bankas un citu finanšu instrumentu darbībām (OV L 374, 1. lpp.) [Neoficiāls tulkojums].

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/25

---

Apelācijas sūdzība, ko par 2008. gada 1. jūlija spriedumu lietā T-328/05 Apple Computer, Inc./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2008. gada 22. septembrī iesniegusi Apple Computer, Inc

(Lieta C-416/08 P)

(2008/C 301/38)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Apple Computer, Inc. (pārstāvji — M. Hart, N. Kearley, Solicitors)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), TKS-Teknosoft SA

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	pieņemt apelācijas sūdzības iesniedzējas apelācijas sūdzību Eiropas Kopienu Tiesai;

—	atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2008. gada 1. jūlija spriedumu lietā T-328/05;

—	nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Pirmās instances tiesai; un

—	atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

Pamati un galvenie argumenti

1.

Apple, Inc. (apelācijas sūdzības iesniedzēja) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu preču zīmei “QUARTZ”. Tās pieteikums attiecas uz “Datoru operētājsistēmu, kas no funkciju viedokļa īpaši paredzēta informācijas tehnoloģiju attīstītāju izmantošanai ar mērķi uzlapot un paātrināt digitālu attēlu reprodukciju aplikāciju programmās, izņemot izstrādājumus, kas paredzēti banku nozarē”, kas ietilpst 9. klasē.

2.

TKS-Teknosoft S.A. (iebildumu iesniedzēja) ir īpašniece Kopienas grafiskai preču zīmei “QUARTZ”, kas cita starpā ir reģistrēta attiecībā uz precēm: a) “programmas banku nozarei”, kas ietilpst 9. klasē; un b) “datorprogrammas, datoru datu apstrāde, datoru programmatūras attīstīšana, palīdzība un konsultāciju pakalpojumi datoru jomā; elektronisko datu apstrāde, datoru programmatūras izstrāde un attīstīšana, datoru programmatūras licencēšana un datoru aplikācijas, visiem šiem pakalpojumiem esot saistītiem ar banku nozari”, kas ietilpst 42. klasē.

Iebildumu iesniedzēja iebilst pret apelācijas sūdzības iesniedzējas preču zīmes “QUARTZ” reģistrēšanu, pamatojot ar to, ka pastāvētu abu preču zīmju sajaukšanas iespēja. Pirmās instances tiesa tam piekrita.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Pirmās instances tiesa pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo:

a)	preces, attiecībā uz kurām būtu reģistrētas un tiktu izmantotas abas preču zīmes, acīmredzami atšķiras, un Pirmās instances tiesa neesot ņēmusi vērā šīs nozīmīgās atšķirības;

b)

Pirmās instances tiesa neesot pareizi noteikusi “konkrēto sabiedrības daļu”, lai novērtētu sajaukšanas iespēju. Konkrētāk, tā neesot piešķīrusi pietiekamu nozīmi apstāklim, ka konkrētajai sabiedrības daļai loģiski ir jābūt programmatūras speciālistiem, kas ir nodarbināti vai sniedz pakalpojumus banku nozarē; un

c)	tāpēc esot nepareizi piemērojusi visaptverošos novērtējuma kritērijus, ko iepriekš izvirzījusi Tiesa.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/25

---

Prasība, kas celta 2008. gada 22. septembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

(Lieta C-417/08)

(2008/C 301/39)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. A. Gilly un U. Wölker)

Atbildētāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (1) prasības, vai katrā ziņā tos nepaziņojot Komisijai, Apvienotā Karaliste nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotai Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transpozīcijai valsts tiesībās beidzās 2007. gada 30. aprīlī.

---

(1)  OV L 143, 56. lpp.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/26

---

Prasība, kas celta 2008. gada 22. septembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Īrija

(Lieta C-418/08)

(2008/C 301/40)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — U. Wölker un A. A. Gilly)

Atbildētāja: Īrija

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (1) prasības, vai katrā ziņā tos nepaziņojot Komisijai, Īrija nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Īrijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transpozīcijai valsts tiesībās beidzās 2007. gada 30. aprīlī.

---

(1)  OV L 143, 56. lpp.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/26

---

Prasība, kas celta 2008. gada 24. septembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Austrijas Republika

(Lieta C-422/08)

(2008/C 301/41)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — U. Wölker un B. Schöfer)

Atbildētāja: Austrijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (1) prasības, vai katrā ziņā nepaziņojot Komisijai par šo aktu pieņemšanu, Austrijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Austrijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas transponēšanai noteiktais termiņš beidzās 2007. gada 30. aprīlī.

---

(1)  OV L 143, 56. lpp.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/26

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar High Court of Justice (Anglija un Velsa), Queen's Bench Division (Administrative Court) (Apvienotā Karaliste) 2008. gada 29. septembra rīkojumu — Karen Murphy/Media Protection Services Limited

(Lieta C-429/08)

(2008/C 301/42)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (Anglija un Velsa), Queen's Bench Division (Administrative Court)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Karen Murphy

Atbildētājs: Media Protection Services Limited

Prejudiciālie jautājumi

1.	Kādos apstākļos ierobežotas piekļuves iekārta ir “nelegāla iekārta” Direktīvas 98/84/EK (1) 2. panta e) apakšpunkta izpratnē?

2.

Jo īpaši, vai ierobežotas piekļuves iekārta ir “nelegāla iekārta”, ja tā iegūta apstākļos, kuros: i) ierobežotas piekļuves iekārtu ir izgatavojis pakalpojuma sniedzējs vai tā ir izgatavota ar viņa atļauju un sākotnēji ir piegādāta ar ierobežotas, līgumā noteiktas atļaujas nosacījumu izmantot iekārtu, lai sniegtu piekļuvi aizsargātam pakalpojumam tikai pirmajā dalībvalstī, un tā tika izmantota, lai piekļūtu šim aizsargātajam pakalpojumam, kurš tika saņemts citā dalībvalstī? un/vai ii) ierobežotas piekļuves iekārtu ir izgatavojis pakalpojuma sniedzējs vai tā ir izgatavota ar viņa atļauju un sākotnēji tika iegūta un/vai iespējota, norādot nepatiesu vārdu un dzīvesvietas adresi pirmajā dalībvalstī, tādējādi izvairoties no līgumā paredzētā teritoriālā ierobežojuma, kas uzlikts šādu iekārtu eksportam izmantošanai ārpus pirmās dalībvalsts? un/vai iii) ierobežotas piekļuves iekārtu ir izgatavojis pakalpojuma sniedzējs vai tā ir izgatavota ar viņa atļauju un sākotnēji tika piegādāta saskaņā ar līgumā noteiktu nosacījumu, ka iekārtu drīkst izmantot tikai mājas vai privātai lietošanai, nevis komerciālai lietošanai (par ko ir jāmaksā augstāka abonementa maksa), bet tā tika izmantota Apvienotajā Karalistē komerciāliem mērķiem, tas ir, pārraidot futbola spēļu tiešraides bārā?

3.	Ja atbilde uz jebkuru no 2. jautājuma daļām ir “nē”, vai šīs direktīvas 3. panta 2. punktu dalībvalstij netiek pieļauts atsaukties uz valsts tiesību aktiem, kuri aizliedz izmantot šādas ierobežotas piekļuves iekārtas apstākļos, kas minēti iepriekš minētajā 2. jautājumā?

4.	Ja atbilde uz jebkuru no 2. jautājuma daļām ir “nē”, vai direktīvas 3. panta 2. punkts nav spēkā: a) tādēļ, ka tas ir diskriminējošs un/vai nesamērīgs; un/vai b) tādēļ, ka tas ir pretrunā EK līgumā noteiktām brīvas aprites tiesībām; un/vai c) kāda cita iemesla dēļ?

5.

Ja atbilde uz 2. jautājumu ir “jā”, vai šīs direktīvas 3. panta 1. punkts un 4. pants nav spēkā tāpēc, ka tajos ir ietverta prasība dalībvalstīm ierobežot “nelegālu iekārtu” importu no citām dalībvalstīm un citas darbības apstākļos, kad šīs iekārtas drīkst likumīgi importēt un/vai izmantot, lai saņemtu pārrobežu satelīta apraides pakalpojumus saskaņā ar EKL 28. un 30. pantu un/vai brīvību sniegt un saņemt pakalpojumus saskaņā ar EKL 49. pantu?

Par EKL 12., 28., 30. un 49. panta interpretāciju

6.

Vai EKL 28., 30. un/vai 49. pantam ir pretrunā aizliegums piemērot valsts tiesību normas (tādas kā 1988. gada Copyright Design and Patents Act [Dizaina autortiesību un patentu likums] 297. nodaļa), kurās par kriminālpārkāpumu ir atzīta no kādas Apvienotās Karalistes vietas sniegtā apraides pakalpojumā ietvertas programmas negodīga uztveršana ar nolūku izvairīties no jebkādas programmas uztveršanai piemērojamas samaksas jebkuros no šādiem apstākļiem: i) kad ierobežotas piekļuves iekārtu ir izgatavojis pakalpojuma sniedzējs vai tā ir izgatavota ar viņa atļauju un sākotnēji tika piegādāta ar ierobežotas, līgumā noteiktas atļaujas nosacījumu izmantot iekārtu, lai sniegtu piekļuvi aizsargātam pakalpojumam tikai pirmajā dalībvalstī, un tā tika izmantota, lai piekļūtu šim aizsargātajam pakalpojumam, kurš tika saņemts citā dalībvalstī (šajā gadījumā Apvienotajā Karalistē); un/vai ii) kad ierobežotas piekļuves iekārtu izgatavojis pakalpojuma sniedzējs vai tā izgatavota ar viņa atļauju un sākotnēji iegūta un/vai iespējota, norādot nepatiesu vārdu un dzīvesvietas adresi pirmajā dalībvalstī, tādējādi izvairoties no līgumā paredzētā teritoriālā ierobežojuma, kas uzlikts šādu iekārtu eksportam izmantošanai ārpus pirmās dalībvalsts; iii) un/vai kad ierobežotas piekļuves iekārtu ir izgatavojis pakalpojuma sniedzējs vai tā ir izgatavota ar viņa atļauju un sākotnēji tika piegādāta ar līgumā noteiktu nosacījumu, ka iekārtu drīkst izmantot tikai mājas vai privātai lietošanai, nevis komerciālai lietošanai (par ko ir jāmaksā augstāka abonementa maksa), bet tā tika izmantota Apvienotajā Karalistē komerciāliem mērķiem, tas ir, pārraidot futbola spēļu tiešraides bārā?

7.

Vai minētās valsts tiesību normas piemērošana jebkurā gadījumā ir aizliegta, pamatojoties uz to, ka tā ir diskriminējoša, tādējādi esot pretrunā EKL 12. pantam, vai tāpēc, ka valsts tiesību norma ir piemērojama programmām, kuras ir ietvertas apraides pakalpojumā, ko sniedz no kādas Apvienotās Karalistes vietas, bet ne no citas dalībvalsts?

Par EKL 81. panta interpretāciju

8.

Kāds tiesiskais tests jāpiemēro valsts tiesai un kādi apstākļi tai ir jāņem vērā, lemjot par to, vai līgumā noteiktais ierobežojums ir pretrunā ar 81. panta 1. punktā paredzēto aizliegumu gadījumā, kad programmas satura sniedzējs noslēdz virkni ekskluzīvu licenču, katru attiecībā uz vienu vai vairākām dalībvalstīm, saskaņā ar kurām raidorganizācijai ir licence apraidīt programmas saturu tikai tajā teritorijā (ieskaitot caur satelītu), un katrā licencē ir ietverta līgumsaistība, saskaņā ar kuru raidorganizācijai ir jānovērš tās satelīta dekodētāja karšu, ar ko uztver licencētās programmas saturu, izmantošana ārpus licencētās teritorijas? Jo īpaši: a) vai 81. panta 1. punkts ir jāinterpretē tā, ka tas attiecas uz šīm saistībām tikai tāpēc, ka to mērķis, šķiet, ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci? b) ja tas tā ir, vai šādā gadījumā ir arī jāpierāda, ka līgumsaistība ievērojami nepieļauj, ierobežo vai izkropļo konkurenci, lai uz to attiecinātu 81. panta 1. punktā noteikto aizliegumu?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 20. novembra Direktīva 98/84/EK par tiesisku aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to, OV L 320, 54. lpp.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/28

---

Prasība, kas celta 2008. gada 30. septembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-435/08)

(2008/C 301/43)

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — K. Simonsson un M. Owsiany-Hornung)

Atbildētāja: Polijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka Polijas Republika nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīvas 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK (1), 2. un 13. pantā paredzētos pienākumus, jo tā infrastruktūras ministra 2002. gada 13. decembra noteikumu par īpašiem jūras pārvadājumu drošības nosacījumiem, ar kuriem zināmas šīs direktīvas normas tika transponētas valsts tiesībās, piemērošanas jomā nav iekļāvusi izpriecu kuģus, un infrastruktūras ministra 2003. gada 12. maija noteikumos par informāciju, ko kuģu īpašnieki nosūta par kuģu pārvadātajām bīstamām vai piesārņojošām kravām, ar kuru valsts tiesībās transponēts šīs direktīvas 13. pants, pieņēmusi 3. panta 3. punktu, saskaņā ar kuru tādu kuģu īpašniekiem, kas atiet no Polijas ostām, gadījumā, ja, izejot no ostas, galamērķa osta vai enkurvieta nav zināma, vispārējā (direktīvas I pielikuma 3. punktā norādītā) informācija par kuģi un tā kravu ir jāpaziņo tikai tad, kad ir noskaidrots kuģa maršruts;

—	piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Polijas Republika neesot izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīvas 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK, 2. un 13. pantā paredzētos pienākumus.

Polijas Republika neesot pienācīgi transponējusi Direktīvas 2002/59 2. pantu, saskaņā ar kuru direktīva neattiecas uz “zvejas kuģiem, tradicionāliem kuģiem un izpriecu kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem”.

Infrastruktūras ministra 2002. gada 13. decembra noteikumu par īpašiem jūras pārvadājumu drošības nosacījumiem, ar kuriem zināmas šīs direktīvas normas tika transponētas valsts tiesībās, 2. panta 1. punkta 2. apakšpunkts esot pretrunā direktīvai, jo saskaņā ar to piemērošanas jomā netiek iekļauts neviens izpriecu kuģis. Šāds direktīvas piemērošanas jomas ierobežojums esot pretrunā tās 2. pantam.

Papildus tam Polijas Republika neesot izpildījusi Direktīvas 2002/59 13. pantā paredzētos pienākumus. Direktīvas 13. panta 1. punktā ir noteikts, ka “neatkarīgi no kuģa lieluma, ja tas pārvadā bīstamas vai piesārņojošas kravas un atiet no kādas dalībvalsts ostas, tā operators, aģents vai kapteinis paziņo dalībvalsts norīkotajai kompetentajai iestādei I pielikuma 3. punktā norādīto informāciju vēlākais atiešanas brīdī”.

Šāds pienākums ir paredzēts infrastruktūras ministra 2003. gada 12. maija noteikumu par informāciju, ko kuģu īpašnieki nosūta par kuģu pārvadātajām bīstamām vai piesārņojošām kravām, 3. panta 1. punktā. Taču 3. panta 3. punktā ir noteikts: “Ja izejot no ostas, galamērķa osta vai enkurvieta nav zināma, šī informācija […] tiek paziņota vēlāk, kad ir noskaidrots kuģa maršruts”.

Šāda iespēja neesot ierobežota tikai ar īpašiem gadījumiem, kā to paredz direktīvas 13. panta 2. punkts (gadījumā, ja kuģis nāk no ostas, kas atrodas ārpus Kopienas un pienāk dalībvalsts ostā vai enkurvietā, kura atrodas dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos). Šāda atkāpe no informācijas nosūtīšanas laika esot pretrunā direktīvas 13. pantam.

---

(1)  OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/29

---

Tiesas priekšsēdētāja 2008. gada 4. augusta rīkojums — Eiropas Kopienu Komisija/Kipras Republika

(Lieta C-490/07) (1)

(2008/C 301/44)

Tiesvedības valoda — grieķu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 315, 22.12.2007.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/29

---

Tiesas priekšsēdētāja 2008. gada 10. jūlija rīkojums — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-117/08) (1)

(2008/C 301/45)

Tiesvedības valoda — grieķu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 116, 9.5.2008.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/30

---

Pirmās instances tiesas 2008. gada 8. oktobra spriedums — SGL Carbon/Komisija

(Lieta T-68/04) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Tādu oglekļa un grafīta izstrādājumu, kas izmantojami elektriskās un mehāniskās ierīcēs, tirgus - Pamatnostādnes naudas sodu apmēra aprēķināšanai - Pārkāpuma smagums un ilgums - Samērīguma princips - Vienlīdzīgas attieksmes princips - Maksimālā robeža 10 % apmērā no apgrozījuma - Nokavējuma procenti)

(2008/C 301/46)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: SGL Carbon AG, Vīsbādene (Vācija) (pārstāvji — M. Klusmans [M. Klusmann] un A. fon Bonins [A. von Bonin], advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kpienu Komisija (pārstāvji — F. Kastiljo de la Tore [F. Castillo de la Torre] un V. Melss [W. Mölls], pārstāvji, kuriem palīdz H. J. Freinds [H.-J. Freund], advokāts)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2003. gada 3. decembra Lēmumu 2004/420/EK par [EKL] 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta C.38.359 — Elektriskie un mehāniskie oglekļa un grafīta izstrādājumi) un, pakārtoti, prasība samazināt prasītājai ar šo lēmumu uzliktā naudas soda summu.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	SGL Carbon AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 106, 30.4.2004.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/30

---

Pirmās instances tiesas 2008. gada 8. oktobra spriedums — Schunk un Schunk Kohlenstoff-Technik/Komisija

(Lieta T-69/04) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Tādu oglekļa un grafīta izstrādājumu, kas izmantojami elektriskās un mehāniskās ierīcēs, tirgus - Iebilde par prettiesiskumu - Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts - Atbildība par prettiesisku rīcību - Pamatnostādnes naudas sodu apmēra aprēķināšanai - Pārkāpuma smagums un sekas - Preventīva ietekme - Sadarbība administratīvajā procesā - Samērīguma princips - Vienlīdzīgas attieksmes princips - Preprasība par naudas soda palielināšanu)

(2008/C 301/47)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Schunk GmbH, Tāle (Vācija) un Schunk Kohlenstoff-Technik GmbH, Hoihelhaima (Vācija) (pārstāvji — sākotnēji R. Behtolds [R. Bechtold] un S. Hirsbruners [S. Hirsbrunner], pēc tam R. Behtolds, S. Hirsbruners un A. Schädle advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — F. Kastiljo de la Tore [F. Castillo de la Torre] un H. Gedinga [H. Gading], pēc tam Kastiljo de la Tore un M. Kellerbauers [M. Kellerbauer])

Priekšmets

Pirmkārt, prasība atcelt Komisijas 2003. gada 3. decembra Lēmumu 2004/420/EK par [EKL] 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta C.38.359 — Oglekļa un grafīta izstrādājumi, kas izmantojami elektriskās un mehāniskās ierīcēs), kā arī, pakārtoti, samazināt prasītājām ar šo lēmumu uzliktā naudas soda apmēru, un, otrkārt, par Komisijas preprasību par minētā naudas soda palielināšanu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Schunk GmbH un Schunk Kohlenstoff-Technik GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 106, 30.4.2004.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/31

---

Pirmās instances tiesas 2008. gada 8. oktobra spriedums — Carbone-Lorraine/Komisija

(Lieta T-73/04) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Tādu oglekļa un grafīta izstrādājumu, kas izmantojami elektriskās un mehāniskās ierīcēs, tirgus - Pamatnostādnes naudas sodu apmēra aprēķināšanai - Pārkāpuma smagums un ilgums - Atbildību mīkstinoši apstākļi - Sadarbība administratīvajā procedūrā - Samērīguma princips - Vienlīdzīgas attieksmes princips)

(2008/C 301/48)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Carbone-Lorraine, Kurbevuā (Francija) (pārstāvji — sākotnēji A. Vinklers [A. Winckler] un I. Simičs [I. Simic], pēc tam Vinklers un H. Kanelopuls [H. Kanellopoulos], advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — F. Kastiljo de la Tore [F. Castillo de la Torre] un E. Žipinī Furnjē [É. Gippini Fournier])

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2003. gada 3. decembra Lēmumu 2004/420/EK par [EKL] 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (Lieta C.38.359 — Oglekļa un grafīta izstrādājumi, kas izmantojami elektriskās un mehāniskās ierīcēs) un, pakārtoti, atcelt vai samazināt prasītājai ar minēto lēmumu uzlikto naudas sodu.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Carbone-Lorraine atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 106, 30.4.2004.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/31

---

Pirmās instances tiesas 2008. gada 8. oktobra spriedums — Helkon Media/Komisija

(Lieta T-122/06) (1)

(Šķīrējklauzula - Eiropas audiovizuālo darbu izstrādes, izplatīšanas un popularizēšanas veicināšanas programma (MEDIA Plus) - Finanšu atbalsta maksājuma pieteikums - Šķīrējklauzulas esamība - Kompensācija - Nepieņemamība)

(2008/C 301/49)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Helkon Media AG, Minhene (Vācija) (pārstāvis — U. Karpenstein, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Wilms un I. Kaufmann-Bühler)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar EKL 238. pantu un kuras priekšmets ir piespriest Komisijai samaksāt prasītājai apgalvoto parāda summu saskaņā ar līgumu par Kopienu finanšu atbalstu projektam “Dark Blue World” (Projekts Nr. 2002-4212-0103DI010006DE).

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Helkon Media AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 154, 1.7.2006.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/31

---

Pirmās instances tiesas 2008. gada 10. oktobra spriedums — Inter-Ikea System/ITSB (paletes attēls)

(Apvienotās lietas T-387/06 līdz T-390/06) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas grafiskas preču zīmes, kas attēlo paleti, reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2008/C 301/50)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Inter-Ikea System BV, Delft (Nīderlande) (pārstāvis — J. Gulliksson, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — D. Botis)

Priekšmets

Prasības, kas celtas par četriem Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2006. gada 26. septembra lēmumiem (attiecīgi, lietas R 353/2006-1, R 354/2006-1, R 355/2006-1 un R 356/2006-1) attiecībā uz četriem pieteikumiem reģistrēt grafiskas preču zīmes, kuras veido grafisks paletes attēls

Rezolutīvā daļa:

1)

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2006. gada 26. septembra lēmumi (attiecīgi, lietas R 353/2006-1, R 354/2006-1, R 355/2006-1 un R 356/2006-1) tiek atcelti tiktāl, ciktāl ar tiem tiek noraidīta pieteikto preču zīmju reģistrācija attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 6., 7., 16., 20., 35., 39. un 42. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām, izņemot “metāla kravas paletes”, “metāla kravas paliktņus un paletes iepakošanai un transportēšanai” un “metāla paletes transportēšanai”, kas ietilpst 6. klasē, “kravas paletes, kas nav izgatavotas no metāla”, “kravas paliktņus un paletes, kas nav izgatavotas no metāla, iepakošanai un transportēšanai” un “paletes transportēšanai, kas nav izgatavotas no metāla”, kas ietilpst 20. klasē, kā arī “kravas palešu nomas” pakalpojumus, kas ietilpst 39. klasē;

2)	pārējā daļā prasības noraidīt;

3)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

---

(1)  OV C 20, 27.1.2007.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/32

---

Pirmās instances tiesas 2008. gada 8. oktobra spriedums — Sogelma/AER

(Lieta T-411/06) (1)

(Būvdarbu publiskā iepirkuma līgums - Eiropas Rekonstrukcijas aģentūras uzaicinājums iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā - Lēmums atcelt uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā un publicēt jaunu - Prasība atcelt tiesību aktu - Pirmās instances tiesas kompetence - Iepriekšējas administratīvas sūdzības nepieciešamība - Termiņš prasības celšanai - Pilnvarojums - Pienākums norādīt pamatojumu - Lūgums atlīdzināt zaudējumus)

(2008/C 301/51)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sogelma — Societá generale lavori manutenzioni appalti Srl, Scandicci (Itālija) (pārstāvji — E. Kapeli [E. Cappelli], P. de Katerini [P. De Caterini], A. Bandini [A. Bandini] un A. Žironi [A. Gironi], advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Rekonstrukcijas aģentūru (EAR) (pārstāvji — sākotnēji O. Kalha [O. Kalha], pēc tam M. Dišendorfers [M. Dischendorfer] un visbeidzot — R. Lundgrēns [R. Lundgren], pārstāvji, kuriem palīdz S. Bariati [S. Bariatti] un F. Skancāno [F. Scanzano], advokāti)

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot atbildētāju: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — P. van Nufels [P. van Nuffel] un L. Prete [L. Prete])

Priekšmets

Lūgums atcelt AER lēmumus par uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu būvdarbu publiskā iepirkuma procedūrā ar references numuru EuropeAid/120694/D/W/YU atcelšanu un jauna uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā publicēšanu, kā arī lūgumu atlīdzināt šķietami nodarīto kaitējumu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Sogelma — Societá generale lavori manutenzioni appalti Srl sedz savus un atlīdzina Eiropas Rekonstrukcijas aģentūras tiesāšanās izdevumus;

3)	Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 42, 24.2.2007.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/32

---

Pirmās instances tiesas 2008. gada 13. oktobra spriedums — Neophytou/Komisija

(Lieta T-43/07 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Atklāts konkurss - Prasītāja kandidatūras noraidīšana - Atlases komisijas sastāvs mutiskajos pārbaudījumos - Vienlīdzīgas attieksmes princips - Jauni pamati - Kļūda tiesību piemērošanā - Apelācijas sūdzība, kas daļēji ir nepamatota un daļēji pamatota - Lietas nodošana Civildienesta tiesai)

(2008/C 301/52)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Neophytos Neophytou, Itzig (Luksemburga) (pārstāvis — S. Pappas, avocat)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un H. Krämer)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2006. gada 13. decembra spriedumu lietā F-22/05 Neophytou/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts), kurā tiek lūgts spriedumu atcelt.

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2006. gada 13. decembra spriedumu lietā F-22/05 Neophytou/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts), ciktāl Civildienesta tiesa par nepieņemamiem ir atzinusi iebildumus, izņemot pēdējo, kurus Neophytos Neophytou ir izvirzījis tiesas sēdē tiesvedībā pirmajā instancē un kas ir apkopoti šī sprieduma 27. punktā;

2)	apelācijas sūdzību pārējā daļā noraidīt;

3)	nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Civildienesta tiesai;

4)	lēmuma pieņemšanu par tiesāšanās izdevumiem atlikt.

---

(1)  OV C 82, 14.4.2007.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/33

---

Pirmās instances tiesas 2008. gada 8. oktobra spriedums — Agrar-Invest-Tatschl/Komisija

(Lieta T-51/07) (1)

(Ievedmuitas nodokļa vēlāka piedziņa - Horvātijas izcelsmes cukurs - Regulas (EEK) Nr. 2913/92 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts - Oficiālajā Vēstnesī publicēts paziņojums importētājiem - Labticība)

(2008/C 301/53)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Agrar-Invest-Tatschl GmbH, Sentandrē Laventālē (Austrija) (pārstāvji — U. Šrembgess [U. Schrömbges] un O. Venclafs [O. Wenzlaff], advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Alkovers Sanpedro [A. Alcover San Pedro] un S. Šēnbergs [S. Schønberg], pārstāvji, kuriem palīdz B. Vēgenbaurs [B. Wägenbaur], advokāts)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Komisijas 2006. gada 4. decembra Lēmumu C (2006) 5789, galīgā redakcija.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Agrar-Invest-Tatschl GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 95, 28.4.2007.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/33

---

Pirmās instances tiesas 2008. gada 10. oktobra spriedums — Imperial Chemical Industries/ITSB (“LIGHT & SPACE”)

(Lieta T-224/07) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “LIGHT & SPACE’ reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Atšķirtspējas neesamība - Regulas Nr. 40/94 (EK) 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2008/C 301/54)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Imperial Chemical Industries plc, Londona (Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — sākotnēji S. Malynicz, barrister un V. Chandler, solicitor, vēlāk S. Malynicz, J. Bainbridge un K. Briggs, solicitors)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral)

Priekšmets

Prasība par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2007. gada 30. marta lēmumu lietā R 1631/2006-1 attiecībā uz pieteikumu par apzīmējuma “LIGHT & SPACE” reģistrāciju kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Imperial Chemical Industries plc atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 199, 25.8.2007.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/34

---

Pirmās instances tiesas 2008. gada 12. septembra rīkojums — Keinhorst/Komisija

(Lieta T-428/03) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Starpspriedums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2008/C 301/55)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Gerhard Keinhorst, Overijse (Beļģija) (pārstāvis — N. Lhoëst, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — sākumā C. Berardis-Kayser un L. Lozano Palacios, vēlāk — C. Berardis-Kayser un H. Krämer)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība atcelt Komisijas 2002. gada 23. decembra un 2003. gada 14. aprīļa lēmumus par grozījumiem prasītāja pakāpes noteikšanā, ciktāl tajos viņa līmenis iecelšanas amatā datumā ir noteikts kā A6 pakāpes pirmais līmenis, 1995. gada 5. oktobris noteikts par datumu, no kura stājas spēkā to finansiālās saistības, un tajos nav atjaunota prasītāja karjeras pakāpe, un prasība atcelt Komisijas 2003. gada 4. septembra un 24. novembra lēmumus, ar kuriem noraidītas prasītāja sūdzības, kā arī, otrkārt, prasība atlīdzināt zaudējumus, kas esot radušies šī lēmuma pieņemšanas dēļ

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	Komisija atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 47, 21.2.2004.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/34

---

Pirmās instances tiesas 2008. gada 12. septembra rīkojums — Rousseaux/Komisija

(Lieta T-125/04) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Starpspriedums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2008/C 301/56)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Patrick Rousseaux, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — N. Lhoëst, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Curral un H. Krämer, pārstāvji, kam palīdz B. Wägenbaur, advokāts)

Priekšmets

Pirmkārt, lūgums atcelt Komisijas 2003. gada 14. aprīļa lēmumu, ar ko groza prasītāja pakāpi tiktāl, ciktāl tajā ir noteikts, ka iecelšanas amatā brīdī viņam tiek piešķirta A6 pakāpe, 2. līmenis, ka tas no finansiālā viedokļa ir spēkā, sākot no 1995. gada 5. oktobra, un ka ar to nav atjaunota prasītāja karjera attiecībā uz pakāpi, un, otrkārt, lūgums atcelt lēmumu, ar kuru ir noraidīta prasītāja sūdzība, un atlīdzināt ar šo lēmumu nodarīto kaitējumu.

Rezolutīvā daļa:

1)	ar šo prasību saistītā tiesvedība tiek izbeigta;

2)	Komisija atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 118, 30.4.2004.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/34

---

Pirmās instances tiesas 2008. gada 12. septembra rīkojums — Goris/Komisija

(Lieta T-126/04) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Starpspriedums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2008/C 301/57)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Willem Goris, Strassen (Luksemburga) (pārstāvis — N. Lhoëst, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un H. Krämer, pārstāvji, kam palīdz B. Wägenbaur, avocat)

Priekšmets

Pirmkārt, lūgums atcelt Komisijas 2003. gada 5. maija lēmumu par prasītāja klasifikācijas pakāpē grozīšanu tiktāl, ciktāl ar to prasītājs amatā iecelšanas datumā tiek klasificēts B 4 pakāpes otrajā līmenī un ciktāl tas no finansiālā viedokļa ir spēkā, sākot no 1995. gada 5. oktobra, un ar to nav atjaunota prasītāja karjera attiecībā uz pakāpi, un lūgums atcelt lēmumu, ar kuru noraidīta prasītāja sūdzība, kā arī, otrkārt, prasība atlīdzināt no šī lēmuma iespējami izrietošo kaitējumu.

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	Komisija atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 118, 30.4.2004.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/35

---

Pirmās instances tiesas 2008. gada 12. septembra rīkojums — Jacobs/Komisija

(Lieta T-131/04) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Starpspriedums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2008/C 301/58)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Luc Jacobs, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — N. Lhoëst, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un H. Krämer, kuriem palīdz B. Wägenbaur, avocat)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība atcelt Komisijas 2003. gada 14. aprīļa lēmumu par grozījumiem prasītāja pakāpes noteikšanā, ciktāl tajā viņa līmenis viņa iecelšanas amatā datumā ir noteikts kā B4 pakāpes otrais līmenis, 1995. gada 5. oktobris noteikts par datumu, no kura stājas spēkā tā finansiālās saistības, un tajā nav atjaunota prasītāja karjeras pakāpe, kā arī, otrkārt, prasība atlīdzināt zaudējumus, kas esot radušies šī lēmuma pieņemšanas dēļ

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	Komisija atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 118, 30.4.2004.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/35

---

Pirmās instances tiesas 2008. gada 12. septembra rīkojums — Tachelet/Komisija

(Lieta T-293/04) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Spriedums par pagaidu noregulējumu - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2008/C 301/59)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Guy Tachelet, Rijmenam (Beļģija) (pārstāvji — N. Lhoëst, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un H. Krämer)

Priekšmets

Pirmkārt, lūgums atcelt Komisijas 2003. gada 2. septembra lēmumu, ar kuru groza prasītāja klasificēšanu pakāpē, ciktāl tajā noteikta tā klasificēšana tā iecelšanas amatā datumā B4 pakāpes otrajā līmenī un ciktāl ar to neatjauno prasītāja karjeru pakāpē, un lūgums atcelt lēmumu, ar kuru noraida prasītāja sūdzību un, otrkārt, lūgums atlīdzināt apgalvoto no šī lēmuma izrietošo kaitējumu.

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	Komisija atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 262, 23.10.2004.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/36

---

Pirmās instances tiesas 2008. gada 23. septembra rīkojums — Gόrażdże Cement/Komisija

(Lieta T-193/07) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Direktīva 2003/87/EK - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma - Polijas emisijas kvotu valsts sadales plāns laika posmā no 2008. līdz 2012. gadam - Komisijas lēmums necelt iebildumus pie konkrētiem nosacījumiem - Dalībvalstu kompetence individuālā emisijas kvotu sadalē - Tiešas ietekmes neesamība - Nepieņemamība)

(2008/C 301/60)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Gόrażdże Cement S.A., Chorula (Polija) (pārstāvji — P. Muñiz, advokāts, un R. Forbes, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — U. Wölker un D. Lawunmi)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2007. gada 26. marta Lēmumu C (2007) 1295 galīgā versijā, kas saistīts ar valsts plānu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu sadalei laika posmam no 2008. līdz 2012. gadam, ko Polijas Republika paziņoja atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvai 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 32. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Gόrażdże Cement S.A. sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 170, 21.7.2007.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/36

---

Pirmās instances tiesas 2008. gada 23. septembra rīkojums — Lafarge Cement/Komisija

(Lieta T-195/07) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Direktīva 2003/87/EK - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma - Polijas emisijas kvotu valsts sadales plāns 2008.-2012. gadam - Komisijas lēmums necelt iebildumus ar zināmiem nosacījumiem - Dalībvalstu kompetence individuāli sadalīt emisijas kvotas - Tiešas ietekmes neesamība - Nepieņemamība)

(2008/C 301/61)

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lafarge Cement S.A., Małogoszcz (Polija) (pārstāvji — P.K. Rosiak un F. Puel, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — U. Wölker un K. Herrmann)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2007. gada 26. marta Lēmumu C (2007) 1295 (galīgā redakcija) par valsts sadales plānu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu piešķiršanai, kuru Polijas Republika paziņoja laikposmam no 2008. līdz 2012. gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 32. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Lafarge Cement S.A. sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 170, 21.7.2007.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/37

---

Pirmās instances tiesas 2008. gada 23. septembra rīkojums — Dyckerhoff Polska/Komisija

(Lieta T-196/07) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Direktīva 2003/87/EK - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma - Polijas emisijas kvotu valsts sadales plāns 2008.-2012. gadam - Komisijas lēmums necelt iebildumus ar zināmiem nosacījumiem - Dalībvalstu kompetence individuāli sadalīt emisijas kvotas - Tiešas ietekmes neesamība - Nepieņemamība)

(2008/C 301/62)

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dyckerhoff Polska sp. z o.o., Sitkówka-Nowiny (Polija) (pārstāvji — P. K. Rosiak un F. Puel, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — U. Wölker un K. Herrmann)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2007. gada 26. marta Lēmumu C (2007) 1295 (galīgā redakcija) par valsts sadales plānu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu piešķiršanai, kuru Polijas Republika paziņoja laikposmam no 2008. līdz 2012. gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 32. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Dyckerhoff Polska sp. z o.o. sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 170, 21.7.2007.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/37

---

Pirmās instances tiesas 2008. gada 23. septembra rīkojums — Grupa Ożarów/Komisija

(Lieta T-197/07) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Direktīva 2003/87/EK - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma - Polijas emisijas kvotu valsts sadales plāns 2008.-2012. gadam - Komisijas lēmums necelt iebildumus ar zināmiem nosacījumiem - Dalībvalstu kompetence individuāli sadalīt emisijas kvotas - Tiešas ietekmes neesamība - Nepieņemamība)

(2008/C 301/63)

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grupa Ożarów S.A., Karsy (Polija) (pārstāvji — P. K. Rosiak un F. Puel, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — U. Wölker un K. Herrmann)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2007. gada 26. marta Lēmumu C (2007) 1295 (galīgā redakcija) par valsts sadales plānu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu piešķiršanai, kuru Polijas Republika paziņoja laikposmam no 2008. līdz 2012. gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 32. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Grupa Ożarów S.A. sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 170, 21.7.2007.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/38

---

Pirmās instances tiesas 2008. gada 23. septembra rīkojums — Cementownia “Warta”/Komisija

(Lieta T-198/07) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Direktīva 2003/87/EK - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma - Polijas emisijas kvotu valsts sadales plāns 2008.-2012. gadam - Komisijas lēmums necelt iebildumus ar zināmiem nosacījumiem - Dalībvalstu kompetence individuāli sadalīt emisijas kvotas - Tiešas ietekmes neesamība - Nepieņemamība)

(2008/C 301/64)

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cementownia “Warta” S.A., Trębaczewo (Polija) (pārstāvji — P. K. Rosiak un F. Puel, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — U. Wölker un K. Herrmann)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2007. gada 26. marta Lēmumu C (2007) 1295 (galīgā redakcija) par valsts sadales plānu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu piešķiršanai, kuru Polijas Republika paziņoja laikposmam no 2008. līdz 2012. gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 32. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Cementownia “Warta” S.A. sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 170, 21.7.2007.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/38

---

Pirmās instances tiesas 2008. gada 23. septembra rīkojums — “Cementownia Odra”/Komisija

(Lieta T-199/07) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Direktīva 2003/87/EK - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma - Polijas emisijas kvotu valsts sadales plāns 2008.-2012. gadam - Komisijas lēmums necelt iebildumus ar zināmiem nosacījumiem - Dalībvalstu kompetence individuāli sadalīt emisijas kvotas - Tiešas ietekmes neesamība - Nepieņemamība)

(2008/C 301/65)

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cementownia “Odra” S.A., Opole (Polija) (pārstāvji — P. K. Rosiak un F. Puel, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — U. Wölker un K. Herrmann)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2007. gada 26. marta Lēmumu C (2007) 1295 (galīgā redakcija) par valsts sadales plānu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu piešķiršanai, kuru Polijas Republika paziņoja laikposmam no 2008. līdz 2012. gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 32. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Cementownia “Odra” S.A. sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 170, 21.7.2007.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/39

---

Pirmās instances tiesas 2008. gada 23. septembra rīkojums — Cemex Polska/Komisija

(Lieta T-203/07) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Direktīva 2003/87/EK - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma - Polijas emisijas kvotu valsts sadales plāns 2008.-2012. gadam - Komisijas lēmums necelt iebildumus ar zināmiem nosacījumiem - Dalībvalstu kompetence individuāli sadalīt emisijas kvotas - Tiešas ietekmes neesamība - Nepieņemamība)

(2008/C 301/66)

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cemex Polska sp. z o.o., Varšava (Polija) (pārstāvji — F. Puel un M. Szpunar, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — U. Wölker un K. Herrmann)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2007. gada 26. marta Lēmumu C (2007) 1295 (galīgā redakcija) par valsts sadales plānu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu piešķiršanai, kuru Polijas Republika paziņoja laikposmam no 2008. līdz 2012. gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 32. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Cemex Polska sp. z o.o. sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 170, 21.7.2007.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/39

---

Pirmās instances tiesas 2008. gada 25. septembra rīkojums — Stepek/ITSB — Masters Golf Company (“GOLF-FASHION MASTERS THE CHOICE TO WIN”)

(Lieta T-294/07) (1)

(Kopienas precu zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “GOLF-FASHION MASTERS THE CHOICE TO WIN’ reģistrācijas pieteikums - Valsts agrākā grafiskā preču zīme “The Masters’ un Kopienas agrākā grafiskā preču zīme “The Masters GOLF COMPANY’ - Apelāciju padomē iesniegtās apelācijas sūdzības atsaukšana - Izdevumi, kas radušies Apelāciju padomē)

(2008/C 301/67)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Wilhelm Stepek, Stadl-Paura (Austrija) (pārstāvji — H. Heigl, W. Berger un G. Lehner, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: The Masters Golf Company Ltd, Weston-Super-Mare (Apvienotā Karaliste)

Priekšmets

Prasība, kas celta par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2007. gada 23. maija lēmumu lietā R 95/2007-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp The Masters Golf Company Ltd un Wilhelm Stepek

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Wilhelm Stepek atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 235, 6.10.2007.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/40

---

Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2008. gada 26. septembra rīkojums — Ellinikos Niognomon/Komisija

(Lieta T-312/08 R)

(Pagaidu noregulējums - Direktīva 94/57/EK - Noteikumi un standarti attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus - Šādai organizācijai piešķirtas atzīšanas atcelšana - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Nepieņemamība)

(2008/C 301/68)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ellinikos Niognomon AE, Pirée (Grieķija) (pārstāvis — S. Pappas, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — H. Krämer un N. Yerrell)

Priekšmets

Pieteikums par Komisijas vēstules, ar kuru tika atcelta atzīšana, kura prasītājai tika noteikta ar 2005. gada 3. augusta Komisijas Lēmumu 2005/623/EK par sabiedrības “Hellenic Register of Shipping” (Ellinikos Niognomon AE) ierobežotas atzīšanas pagarināšanu (OV L 219, 43. lpp.), izpildes apturēšanu.

Rezolutīvā daļa:

1)	pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

2)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/40

---

Prasība, kas celta 2008. gada 11. augustā — Stichting Natuur en Milieu un Pesticide Action Network Europe/Komisija

(Lieta T-338/08)

(2008/C 301/69)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Stichting Natuur en Milieu, Utrecht (Nīderlande) un Pesticide Action Network Europe, Londona (Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — B. Kloostra, advocaat, A. van den Biesen, advocaat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2008. gada 1. jūlija lēmumus, kas adresēti prasītājām;

—	likt Komisijai pēc būtības izskatīt lūgumus par iekšējās izskatīšanas veikšanu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas ir lūgušas Komisiju pārskatīt Regulu Nr. 149/2008 (1) atbilstoši Regulas Nr. 1367/2006 (2) IV sadaļai. Ar 2008. gada 1. jūlija vēstulēm Komisija atzina šos lūgumus par nepieņemamiem, pamatojot ar to, ka apstrīdēto regulu nevar uzskatīt par individuālas piemērojamības aktu vai par lēmumu virkni.

Savas prasības pamatojumam prasītājas vispirms norāda, ka Regulu Nr. 149/2008 veido lēmumu virkne. Prasītājas norāda, ka Regula Nr. 149/2008 attiecas uz skaidri un iepriekš noteiktu produktu un aktīvo vielu grupu.

Šajā sakarā prasītājas arī norāda uz Regulas Nr. 396/2005 (3) saturu. Saskaņā ar šīs regulas 6. pantu katra noteiktā maksimālā atlieku līmeņa grozījumiem var tikt iesniegts atsevišķs pieteikums. Šī iespēja ir piešķirta arī tādām veselības aizsardzībā ieinteresētām pilsoniskās sabiedrības organizācijām kā prasītājas. Tās uzskata, ka lēmumam par šādu pieteikumu līdz ar to ir jābūt lēmumam, kas tieši attiecas uz konkrētu produktu vai konkrētu aktīvo vielu. Šāds pats pamatojums, kā uzskata prasītājas, ir jāievēro attiecībā uz Regulā Nr. 149/2008 noteiktajiem maksimālajiem atlieku līmeņiem.

Pakārtoti prasītājas uzskata, ka Regula Nr. 149/2008 attiecas uz lēmumu, kas ietilpst Orhūsas konvencijas (4) 6. panta 1. punkta piemērošanas jomā. Kā uzskata prasītājas, runa ir par lēmumu, kas tieši un individuāli skar prasītājas tādā veidā, kas izpilda EKL 230. panta ceturtās daļas prasības.

---

(1)  Komisijas 2008. gada 29. janvāra Regula (EK) Nr. 149/2008, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 396/2005, izstrādājot II, III un IV pielikumu, kuros noteikti maksimāli pieļaujamie atlieku līmeņi produktiem, uz ko attiecas minētās regulas I pielikums (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV 2008 L 58, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regula (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV 2006 L 264, 13. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes2005. gada 23. februāra Regula (EK) Nr. 396/2005 ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414 (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV 2005, L 70, 1. lpp.).

(4)  Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem — Deklarācijas (OV 2005, L 124, 4. lpp.).

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/41

---

Prasība, kas celta 2008. gada 26. augustā — Vwd Vereinigte Wirtschaftsdienste/Komisija

(Lieta T-353/08)

(2008/C 301/70)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: vwd Vereinigte Wirtschaftsdienste AG, Frankfurte pie Mainas (Vācija) (pārstāvji — R. Bechtold, U. Soltész un C. von Köckritz, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	pamatojoties uz EKL 231. panta 1. punktu, atzīt Komisijas 2008. gada 19. februāra Lēmumu lietā COMP/M.4726 — Thomson Coproration/Reuters Group par spēkā neesošu;

—	pamatojoties uz Tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktu, piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja vēršas pret Komisijas 2008. gada 19. februāra Lēmumu lietā COMP/M.4726 — Thomson Coproration/Reuters Group, ar kuru Komisija saskaņā ar EK Apvienošanās Regulas (1) 8. panta 2. punktu finanšu informācijas sniedzēju Thomson Coproration un Reuters Group apvienošanos ir atzinusi par saderīgu ar kopējo tirgu.

Savas prasības pamatojumam prasītāja norāda, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā un tiesību piemērošanā, kā arī būtiskas procesuālas kļūdas. Šajā sakarā prasītāja izvirza desmit pamatus.

Pirmkārt, datu ievades reālā laika režīmā (real-time datafeeds) tirgus esot nepareizi ierobežots, līdz ar to lēmums esot pretrunīgs un pretrunā Komisijas lēmumu pieņemšanas praksei.

Otrkārt, dalībnieku stāvoklis tirgū un apvienošanās ietekme uz datu ievades reālā laika režīmā tirgiem esot kļūdaini novērtēta, jo vērtējumā par apvienošanās horizontālo ietekmi nepareizi novērtēts Thomson radītais konkurences spiediens un nav ņemta vērā apvienošanās vertikālā ietekme.

Treškārt, vērtējumā par apvienošanās horizontālo ietekmi tirgus datu platformu (market data platforms) tirgū neesot ņemts vērā konkurences spiediens, ko Thomson radot kopā ar Wombat, vienīgo nopietni vērtējamo iespējamo konkurentu.

Ceturtkārt, apvienošanās rezultātā ierobežoti pastiprinātais Reuters stimuls izslēgt trešās personas no datu sniegšanas (contribution data) neesot ticis pārbaudīts.

Piektkārt, dalībnieku stāvoklis ziņu (news) tirgū un apvienošanās ietekme esot novērtēta nepareizi un bez saprotama pamatojuma esot radīta iespēja izveidot monopolu iepriekšējā posma tirgū (upstream market).

Sestkārt, analītisko pētījumu un aktīvu pārvaldības galddatoru programmu tirgū (desktop products in research and asset management) un īpaši līdzekļu pārvaldības galddatoru programmu valstu tirgos (wealth management desktop products) neesot veikta pietiekama izmeklēšana par apvienošanās ietekmi uz konkurenci.

Septītkārt, neesot pārbaudīta apvienošanās negatīvā kopējā ietekme ārpus tirgu robežām, lai gan Komisija lēmuma ir atzinusi, ka attiecīgie tirgi pārklājas.

Astotkārt, par pietiekamiem esot atzīti saistību solījumi, kas neattiecas uz visiem tirgiem, kuros apvienošanās rada efektīvas konkurences ierobežojumus.

Devītkārt, saistību solījumi attiecīgajās jomās esot turklāt nepiemēroti, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci.

Desmitkārt, procesuālo kļūdu dēļ esot pārkāptas prasītājas tiesības tikt uzklausītai.

---

(1)  Padomes 2004. gada 20. janvāra Regula (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (“EK Apvienošanās Regula”) (OV L 24, 1. lpp.).

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/42

---

Prasība, kas celta 2008. gada 27. augustā — Peek & Cloppenburg un van Graaf/ITSB — Taizeme (“Thai Silk”)

(Lieta T-361/08)

(2008/C 301/71)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Peek & Cloppenburg (Hamburga, Vācija) un van Graaf GmbH & Co. KG (Vīne, Austrija) (pārstāvji: V. von Bomhard, A. Renck, T. Dolde un J. Pause, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Taizeme

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 10. jūnija lēmumu lietā R 1677/2007-4 un

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: Taizeme;

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “Thai Silk” ar norādi uz krāsām “tumši zila un balta” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 24. un 25. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 4 099 297);

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieces: prasītājas;

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums:pāva attēls melnā un baltā krāsā attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 18., 25. un 35. klasē;

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt;

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt;

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums sakarā ar sajukšanas iespējas starp konfliktējošajām preču zīmēm esamību, jo vispārējais vizuālais iespaids esot līdzīgs.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/42

---

Prasība, kas celta 2008. gada 28. augustā — IFAW Internationaler Tiershutz-Fonds/Komisija

(Lieta T-362/08)

(2008/C 301/72)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: IFAW Internationaler Tiershutz-Fonds GmbH, Hamburga (Vācija) (pārstāvji — S. Crosby un S. Santoro, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	uzlikt Komisijai par pienākumu iesniegt Pirmās instances tiesai Vācijas kanclera Šrēdera [Schröder] 2000. gada 15. marta vēstuli Komisijas priekšēdētājam Prodi [Prodi];

—	atzīt, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā un acīmredzamas kļūdas vērtējumā un tādēļ to atcelt; un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Pirmās instances tiesas reglamenta 87. pantu.

Pamati un galvenie argumenti

Ar 2007. gada 18. decembra spriedumu lietā C-64/05 P (1) Tiesa atcēla Pirmās instances tiesas 2004. gada 30. novembra spriedumu lietā T-168/02 IFAW Internationaler Tiershutz-Fonds/Komisija (Krājums, 1435. lpp.) un ar kuru tika atcelts Komisijas 2002. gada 26. marta lēmums, ar ko tā prasītājaai, liedza piekļuvi, ko tas bija pieprasījis ar 2001. gada 20. decembra pieteikumu, konkrētiem dokumentiem par Elbas estuāra deklasifikāciju Hamburgā, kas saskaņā ar Natura 2000 sistēmu ir aizsargājama teritorija, kā tas noteikts Padomes Direktīvā 92/43/EEK (2), lai paplašinātu jau esošo Daimler Chrysler Aerospace GmbH rūpnīcu Airbus A3XX montāžas pabeigšanai. Tādēļ, ņemot vērā Tiesas spriedumu apelācijas tiesvedībā, prasītājs ar 2008. gada 13. februāra vēstuli atjaunoja pieteikumu piekļuvei pieprasītajiem dokumentiem un 2008. gada 29. aprīlī iesniedza atkārtotu pieteikumu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (3) 7. panta 4. punktam.

Ar šo prasību prasītājs saskaņā ar EKL 230. pantu lūdz atcelt Komisijas 2008. gada 19. jūnija lēmumus, ar ko viņam tikusi piešķirta daļēja piekļuve un tikusi liegta piekļuve vienam dokumentam, kuram prasītājs lūdza piekļuvi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

Prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, piemērojot Regulas (EK) 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešo ievilkumu pilnībā iekšējām ES attiecībām. Prasītājs turklāt norāda, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatīdama, ka Šrēdera vēstule ir konfidenciāla un tās publiskošana apdraudētu Vācijas un citu ES dalībvalstu ekonomikas politiku. Prasītājs arī uzskata, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, uzskatīdama, ka vēstules publiskošana kompromitētu lēmumu pieņemšanas procesu un, visbeidzot, neuzskatīdama, ka sabiedrības intereses ir svarīgākas par lēmumu pieņemšanas procesa konfidencialitāti.

---

(1)  Spriedums lietā C 64/05 P Zviedrijas Karaliste/Komisija (Krājums, 11389. lpp.).

(2)  Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 7. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/43

---

Prasība, kas celta 2008. gada 2. septembrī — Federcoopesca u.c./Komisija

(Lieta T-366/08)

(2008/C 301/73)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Federazione Nazionale delle Cooperative della Pesca (Federcoopesca), Roma (Itālija), Pappalardo, Cetara (Itālija), Pescatori La Tonnara, Cetara (Itālija), Fedemar, Cetara (Itālija), I Ciclopi di Tudisco Matteo, Catania (Itālija), Testa, Catania (Itālija), Pescatori San Pietro Apostolo, Camplone, Pescara (Itālija) un Pesca, Pescara (Itālija) (pārstāvji — P. Cavatola, advokāts, V. Cannizzaro, advokāts, G. Micucci, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2008. gada 12. jūnija Regulu (EK) Nr. 530/2008, ar ko nosaka ārkārtas pasākumus attiecībā uz seineriem, kas zvejo zilās tunzivis Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45°R garuma un Vidusjūrā;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pamati un galvenie argumenti ir tādi paši kā lietā T-305/08 Itālijas Republika/Komisija un lietā T-313/08 Veromar di Tudisco Alfio & Salvatore S.n.c./Komisija.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/43

---

Prasība, kas celta 2008. gada 26. augustā — Atlantean/Komisija

(Lieta T-368/08)

(2008/C 301/74)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Atlantean Ltd, Kilibegsa [Killybegs] (Īrija) (pārstāvji — M. Fraser, D. Hennessy, Solicitors, G. Hogan, SC, E. Regan un C. Toland, Barristers)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2008. gada 26. jūnija Īrijai adresēto Lēmumu C(2008) 3236, ar kuru atbildēts uz Īrijas lūgumu saistībā ar [kuģi] Atlantean;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā lietā prasītāja ceļ prasību daļēji atcelt Komisijas 2008. gada 26. jūnija Lēmumu C(2008) 3236 galīgā red., ar kuru noraidīts Īrijas lūgums attiecībā uz prasītājas kuģi Atlantean palielināt jaudu atbilstoši ceturtajai Vairākgadu virzības programmai (IV VGVP), lai uzlabotu drošību, navigāciju jūrā, higiēnu, produktu kvalitāti un darba apstākļus kuģos, kuru kopgarums pārsniedz 12 m. Pirmais Komisijas 2003. gada 4. aprīļa Lēmums 2003/245/EK (1), ar kuru noraidīts Īrijas lūgums, ar [Pirmās instances] tiesas 2006. gada 13. jūnija spriedumu tika atcelts tiktāl, ciktāl tas attiecās uz prasītājai piederošo kuģi Atlantean  (2).

Savu prasījumu pamatošanai prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums esot pieņemts, nevis vadoties no kritērijiem, kas paredzēti Padomes Lēmumā 97/413/EK (3), kuru tā uzskata par pareizo juridisko pamatu, bet gan saskaņā ar Padomes Regulas 2371/2002/EK (4) 11. panta 5. punktu. Tādēļ prasītāja uzskata, ka Komisija ne vien neesot bijusi tiesīga pieņemt lēmumu, bet arī pārkāpusi atpakaļejoša spēka aizlieguma, tiesiskās drošības, tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principus un samērīguma principu. Tā apgalvo, ka Komisija neesot izpildījusi EKL 253. pantā noteikto pienākumu norādīt pamatojumu, nedz arīievērojusi prasītājas tiesības tikt uzklausītai un īpašumtiesības. Prasītāja turklāt apgalvo, ka Komisija esot ļaunprātīgi izmantojusi savas pilnvaras, rīkojusies ļaunticīgi un savā lēmumā izdarījusi neatvainojamu un acīmredzamu kļūdu. Tā arī norāda, ka Komisija esot rīkojusies, pārkāpjot savas ieskatu brīvības robežas.

Visbeidzot prasītāja apgalvo, ka apstrīdēto lēmumu Komisija pieņēmusi nolūkā atspēkot prasību par zaudējumu atlīdzību, ko prasītāja šajā sakarā cēlusi [Pirmās instances] tiesas tiesvedībā esošajā Lietā T-125/08 (5), un tādēļ neesot rīkojusies labticīgi.

---

(1)  OV 2003 L 90, 48. lpp.

(2)  Lieta T-192/03, Atlantean/Komisija, Krājums, II-42. lpp.

(3)  Padomes 1997. gada 26. jūnija Lēmums [97/413/EK] attiecībā uz mērķiem un sīki izstrādātiem noteikumiem Kopienas zivsaimniecības sektora pārstrukturēšanai laika posmā no 1997. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. decembrim nolūkā sasniegt ilgtspējīgu līdzsvaru starp resursiem un to izmantošanu (OV L 175, 27. lpp.).

(4)  Padomes 2002. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 358, 59. lpp.).

(5)  Lieta T-125/08, Atlantean/Komisija, OV C 116, 28. lpp.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/44

---

Prasība, kas celta 2008. gada 4. septembrī — EWRIA un citi/Komisija

(Lieta T-369/08)

(2008/C 301/75)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: European Wire Rope Importers Association (EWRIA), Hemer (Vācija); Câbleries Namuroises SA, Namūra (Beļģija); Ropenhagen A/S, Vallensbæk Strand (Dānija); Eisen- und Stahlhandelsgesellschaft mbH, Kaarst (Vācija); Heko Industrieerzeugnisse, Hemer (Vācija); Interkabel Internationale Seil- und Kabel-Handels GmbH, Solms (Vācija); Jose Casañ Colomar SA, Valensija (Spānija); Denwire Ltd., Dudley (Apvienotā Karaliste) (pārstāvis — T. Lieber, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atzīt prasību par pieņemamu;

—

atcelt Komisijas 2008. gada 4. jūlija lēmumu, ar kuru Komisija ir noraidījusi prasītāju lūgumu veikt daļēju starpposma pārbaudi saistībā ar antidempinga pasākumiem attiecībā uz tērauda stiepļu trosēm (TST), lai koriģētu pasākumu piemērošanas jomu un no to produktu veidiem, uz kuriem attiecas pasākumi, izslēgtu vispārējas pielietojamības troses (VPT);

—	prasīt, lai Komisija uzsāk daļēju starpposma pārbaudi saistībā ar antidempinga pasākumiem, kas noteikti TST importam, lai koriģētu pasākumu piemērošanas jomu un no pasākumu piemērošanas jomas izslēgtu VPT;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Iesniedzot šo prasību, prasītāji vēlas panākt, lai tiktu atcelts Komisijas 2008. gada 4. jūlija lēmums, ar kuru ir noraidīts prasītāju lūgums veikt daļēju starpposma pārbaudi saistībā ar antidempinga maksājumu, kas noteikts par dažām Ķīnas Tautas Republikas, Indijas, Dienvidāfrikas, Ukrainas un Krievijas Federācijas izcelsmes dzelzs vai tērauda trosēm un tauvām (1), nolūkā no to produktu veidiem, uz kuriem attiecas pasākumi, izslēgt vispārējas pielietojamības troses (VPT). Komisija atteicās uzsākt daļēju starpposma pārbaudi, jo nebija pierādījumu tam, ka abiem produktu veidiem, uz kuriem attiecas pasākumi, — tērauda stiepļu trosēm un vispārējas pielietojamības trosēm — nav vienādas fiziskās, tehniskās un ķīmiskās īpašības.

Lai pamatotu savas prasības, prasītāji izvirza trīs pamatus.

Pirmkārt, prasītāji apgalvo, ka, neuzsākot daļēju starpposma pārbaudi, Kopienas iestādes ir pārkāpušas Pamatregulas 11. panta 3. punktu un 21. pantu (2). Tie apgalvo, ka starpposma pārbaudi pamatojošo apstākļu maiņa var attiekties arī uz attiecīgā produkta definīciju.

Otrkārt, prasītāji norāda, ka Kopienu iestāžu daļējas starpposma pārbaudes neuzsākšana ir prasītāju tiesiskās paļāvības pārkāpums. Tie apgalvo, ka Komisija pati ir iedrošinājusi prasītājus termiņa beigu pārskata par Ķīnas Tautas Republikas, Indijas, Dienvidāfrikas un Ukrainas izcelsmes tērauda stiepļu trosēm beigās iesniegt lūgumu veikt daļēju starpposma pārbaudi, lai pielāgotu attiecīgo pasākumu piemērošanas jomu.

Visbeidzot, prasītāji apgalvo, ka, neuzsākot starpposma pārbaudi, Kopienu iestādes ir pieļāvušas acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pārkāpušas Pamatregulas 1. panta 4. punktu, savus secinājumus pamatojot ar pārāk plašu produktu piemērojamību, kas tās noveda pie atšķirīgu produktu salīdzināšanas un tādējādi — pie kļūdainiem secinājumiem.

---

(1)  Padomes 1999. gada 12. augusta Regula (EK) Nr. 1796/1999, kas grozīta ar Padomes 2005. gada 8. novembra Regulu (EK) Nr. 1858/2005, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas, Indijas, Dienvidāfrikas un Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importu pēc termiņa beigu pārskata saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu (OV 2005 L 299, 1. lpp.), un Padomes 2001. gada 2. augusta Regula (EK) Nr. 1601/2001, kas grozīta ar Padomes 2007. gada 30. oktobra Regulu (EK) Nr. 1279/2007, ar ko uzliek galīgo antidempinga maksājumu dažu Krievijas Federācijas izcelsmes dzelzs un tērauda trošu un tauvu importam un atceļ antidempinga pasākumus attiecībā uz dažu Taizemes un Turcijas izcelsmes dzelzs un tērauda trošu un tauvu importu (OV L 285, 1. lpp.).

(2)  Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 1996 L 56, 1. lpp.).

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/45

---

Prasība, kas celta 2008. gada 5. septembrī — Csepeli Áramtermelő/Komisija

(Lieta T-370/08)

(2008/C 301/76)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Csepeli Áramtermelő kft, Budapešta (Ungārija) (pārstāvji — Á. Máttyus, K. Ferenczi, B. van de Walle de Ghelcke, T. Franchoo un D. Fessenko, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt lēmumu tiktāl, ciktāl Csepel tajā ir norādīts kā valsts atbalsta, kurš ir atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu, saņēmējs un tiktāl, ciktāl ar šo lēmumu Ungārijai ir noteikts atgūt šo valsts atbalstu no Csepel, ieskaitot procentus, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs lūdz atcelt Komisijas 2008. gada 4. jūnija Lēmumu C (2008) 2223 galīgā versijā (lieta C 41/2005 — Izslēgtās Ungārijas izmaksas) tiktāl, ciktāl tajā prasītājs ir norādīts kā valsts atbalsta, kas ir atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu, saņēmējs un tiktāl, ciktāl ar šo lēmumu Ungārijai ir noteikts atgūt šo valsts atbalstu no prasītāja, ieskaitot procentus.

Prasītājs apgalvo, ka Komisija nav pierādījusi un attiecīgi pamatojusi savu secinājumu, ka elektrības iepirkuma līgums starp prasītāju — elektrostacijas Ungārijā īpašnieku, ko vēlāk iegādātājās Atel AG — un Ungārijas valstij piederošu elektrības vairumtirgotāju Magyar Villamos Muvek Rt. (turpmāk tekstā — “MVM”), nav ar kopējo tirgu saderīgs valsts atbalsts. Savas prasības pamatojumam prasītājs izvirza šādus pamatus.

Savā pirmajā pamatā prasītājs norāda, ka Komisija ir pārkāpusi EKL 253. pantu un 87. panta 1. punktu, jo tā nav norādījusi pamatojumu un ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nolemjot, ka ar prasītāja noslēgto elektrības iepirkuma līgumu tam tika piešķirta ekonomiska priekšrocība.

Savā otrajā pamatā prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nolemjot, ka ar prasītāja noslēgtais elektrības iepirkuma līgums traucē konkurencei.

Savā trešajā pamatā prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principu, jo atgūšanas pienākums nav pamatots īpašajos lietas apstākļos ar vispārējiem Kopienu tiesību principiem. Turklāt prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz metodoloģiju, ko tā piemēroja atgūstamo summu aprēķinā.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/45

---

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2008. gada 26. jūnija rīkojumu lietā F-5/07 Nijs/Revīzijas Palāta 2008. gada 8. septembrī iesniedzis Bart Nijs

(Lieta T-371/08 P)

(2008/C 301/77)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Bart Nijs, Bereldange (Luksemburga) (pārstāvji — F. Rollinger un A. Hertzog, avocats)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Revīzijas Palāta

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi

—	atzīt apelācijas sūdzību par pieņemamu,

—	atzīt apelācijas sūdzību par pamatotu,

—	tādēļ atcelt 2008. gada 26. jūnija rīkojumu lietā F-5/07 Bart Nijs/Eiropas Kopienu Revīzijas Palāta.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Civildienesta tiesas rīkojumā ir pieļauta acīmredzama procesuālo normu piemērošanas kļūda, jo tajā prasība ir atzīta par nepieņemamu skaidra izklāsta prasību neievērošanas dēļ, kā arī tiesiskās paļāvības principa pārkāpuma un atbildētājas apgalvojumu pareizības prezumpcijas nepareizas piemērošanas dēļ, jo rīkojums ticis pieņemts tikai pēc vienas apsvērumu apmaiņas.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs turklāt uzskata, ka apstrīdētais rīkojums nav skaidrs, tajā ir sagrozīti pierādījumi, tajā ir pieļautas kļūdas prasības pieteikumā izklāstīto pamatu pārbaudē un nav pārbaudīti atsevišķi pierādījumi, kurus Civildienesta tiesai būtu bijis jāpārbauda pēc savas ierosmes.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs arī norāda, ka apstrīdētajā rīkojumā būtu bijis jāņem vērā pamatojuma neesamība pirmstiesas procedūras stadijā, kā arī, ka rīkojums prettiesiski ir balstīts uz termiņu neievērošanu, jo Civildienesta tiesa nebija pietiekami informēta šāda lēmuma pieņemšanai.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/46

---

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2008. gada 26. jūnija spriedumu lietā F-108/07 Nijs/Revīzijas palāta 2008. gada 10. septembrī iesniedzis Bart Nijs

(Lieta T-375/08 P)

(2008/C 301/78)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Bart Nijs, Bereldange (Luksemburga) (pārstāvji — F. Rollinger un A. Hertzog, advokāti)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Revīzijas palāta

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi

—	atzīt apelācijas sūdzību par pieņemamu;

—	atzīt to par pamatotu;

—	līdz ar to atcelt 2008. gada 26. jūnija rīkojumu lietā F-108/07 Bart Nijs/Eiropas Kopienu Revīzijas palāta.

Pamati un galvenie argumenti

Pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi tiem, kas tika norādīti lietā T-371/08 P.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/46

---

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2008. gada 26. jūnija rīkojumu lietā F-1/08 Nijs/Revīzijas palāta 2008. gada 10. septembrī iesniedzis Bart Nijs

(Lieta T-376/08 P)

(2008/C 301/79)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Bart Nijs, Bereldange (Luksemburga) (pārstāvji — F. Rollinger un A. Hertzog, avocats)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Revīzijas palāta

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	atzīt apelācijas sūdzību par pieņemamu;

—	atzīt to par pamatotu;

—	attiecīgi, atcelt 2008. gada 26. jūnija rīkojumu lietā F-1/08 Bart Nijs/Eiropas Kopienu Revīzijas palāta.

Pamati un galvenie argumenti

Pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi tiem, kas ir izvirzīti lietā T-371/08 P.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/47

---

Prasība, kas celta 2008. gada 10. septembrī — Advance Magazine Publishers/ITSB — Capela & Irmãos (“VOGUE”)

(Lieta T-382/08)

(2008/C 301/80)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Advance Magazine Publishers, Inc., Ņujorka (Savienotās Valstis) (pārstāvis — M. Esteve Sanz, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: J. Capela & Irmãos, Lda., Porto (Portugāle)

Prasītājas prasījumi:

—

grozīt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2008. gada 30. jūnija lēmumu lietā R 328/2003-2 tādējādi, ka apelācijas sūdzība, ko prasītāja iesniegusi Apelāciju padomē, ir pamatota un līdz ar to iebildumi ir noraidāmi un attiecīgā Kopienu preču zīme ir jāatzīst;

—	pakārtoti, atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2008. gada 30. jūnija lēmumu lietā R 328/2003-2 un

—	piespriest atbildētājam un vajadzības gadījumā otrai procesa Apelāciju padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas radušies prasītājam procesā Apelāciju padomē.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “VOGUE” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kuri ietilpst 9., 14., 16., 25. un 41. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Portugāles vārdiskas preču zīmes “VOGUE Portugal” reģistrācija Nr. 143 183 attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 25. klasē; Portugāles komercnosaukuma reģistrācija “VOGUE-SAPATARIA” Nr. 32 046.

Iebildumu nodaļas lēmums: pilnībā apmierināt iebildumus

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: pirmkārt, Padomes Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punkta pārkāpums un Komisijas Regulas Nr. 2868/95 (1) 22. noteikuma pārkāpums, jo Apelāciju padome nepareizi uzskatīja, ka pierādījumi, ko iesniedza otra procesa Apelāciju padomē dalībniece ir pierādījums agrākas preču zīmes faktiskai izmantošanai; otrkārt, Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju padome kļūdaini konstatējusi, ka attiecīgās preces ir līdzīgas; treškārt, Padomes Regulas Nr. 40/94 61. panta 1. punkta un 62. panta 2. punkta pārkāpums, ciktāl Apelāciju padome ir kļūdaini pamatojusi savu lēmumu ar faktu, ka prasītājam neizdevās atspēkot Iebildumu nodaļas konstatējumus attiecībā uz pierādījumiem par izmantošanu vai attiecīgo preču un pakalpojumu līdzību, kā arī faktu, ka Iebildumu nodaļā prasītājs netieši uzskatīja, ka pierādījumi par izmantošanu bija pietiekami.

---

(1)  Komisijas 1995. gada 13. decembra Regula Nr. 2868/95 ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1995 L 303, 1. lpp.).

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/47

---

Prasība, kas celta 2008. gada 11. septembrī — New Europe/Komisija

(Lieta T-383/08)

(2008/C 301/81)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: New Europe, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — A.-M. Alamanou, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas lēmumu, kas ietverts 2008. gada 2. jūlija vēstulē, ko prasītāja saņēma tajā pašā dienā, ar kuru tai tiek atteikta pieeja sabiedrību nosakumiem un indivīdu vārdiem, uz kuriem ir atsauces Komisijas paziņotajos dokumentos; un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus un ar šo tiesvedību saistītos izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasības pietikumu prasītāja apstrīd Komisijas lēmumu, kas tai paziņots ar 2008. gada 2. jūlija vēstuli, kurā Komisijas atsakās atklāt sabiedrību un indivīdu, kas iesaistīti t.s. “Eximo” lietā, vārdus, uz kuriem ir atsauces dokumentos, ko Komisija prasītājai atklāja, atbildot uz tās sākotnējo pieprasījumu.

Prasītāja lūdz apstrīdēto lēmumu atcelt šādu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums ietver acīmredzamu kļūdu tiesību piemērošanā, jo Komisija nepareizi interpretējusi un paļāvusies uz izņēmumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (1) 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā, neveicot faktu izvērtējumu un neminot atteikuma pamatojumu. Turklāt prasītāja uzskata, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu faktu vērtējumā, nospriezdama, ka attiecīgo sabiedrību komerciālās intereses un iesaistīto fizisko personu privātā dzīve un neaizskaramība tiktu nopietni apdraudētas, ja to vārdi tiktu atklāti. Bez tam prasītāja apgalvo, ka, plaši interpretēdama jēdzienus “komerciālo interešu aizsardzība” un “privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzība”, Komisija ir pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 1049/2001 1. panta a) punktā ietverto principu par iespējami plašāku piekļuvi dokumentiem.

Otrkārt, prasītāja uzskata, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 4. punkts, jo Komisija nav piešķīrusi prasītājai pilnīgu piekļuvi dokumentam, kurš jau bija publiski pieejams.

Treškārt, prasītāja apgalvo, ka Komisijas ir pārkāpusi pienākumu norādīt pamatojumu atbilstoši EKL 253. pantam, neinformēdama prasītāju par pamatiem, uz kuriem tā balstīja savu lēmumu, un vienkārši atsaukdamās uz Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 4. punktā paredzētajiem izņēmumiem.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 20. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001 L 145, 43. lpp.).

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/48

---

Prasība, kas celta 2008. gada 11. septembrī — Elliniki Nafpigokataskevastiki u.c./Komisija

(Lieta T-384/08)

(2008/C 301/82)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Elliniki Nafpigokataskevastiki AE Chartofylakeiou, Skaramangas (Grieķija) Howaldtswerke-Deutsche Werft GmbH, Ķīle (Vācija) un ThyssenKrupp Marine Systems AG, Hamburga (Vācija) (pārstāvis — U. Soltész, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt 16. punktu Komisijas 2008. gada 2. jūlija Lēmumā par pasākumiem C 16/2004 (ex NN 29/2004, CP 71/2002 un CP 133/2005), ko Grieķija īstenojusi par labu Hellenic Shipyards;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo tiesvedību.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītājas vēlas panākt, lai tiktu daļēji atcelts Komisijas Lēmums C (2008) 3118 galīgā redakcija par sešpadsmit pasākumiem, ko Grieķijas valsts īstenojusi par labu Hellenic Shipyards SA (“HSY”), un it īpaši — lai tiek atcelts minētā lēmuma 16. punkts, saskaņā ar kuru Komisija nolēma, ka zaudējumu atlīdzināšanas garantija, ko konsorcijam (1), kas ar kapitāldaļu pirkuma līgumu ieguva HSY (Howaldtswerke-Deutsche Werft  (2) un Ferrostaal), sniedza HSY iepriekšējais īpašnieks Hellenic Bank of Industrial Development (“ETVA”), gadījumā, ja no HSY tiktu atgūts valsts atbalsts, ir nelikumīgs valsts atbalsts un ir nekavējoties jāizbeidz.

Prasītājas apgalvo, ka Komisija ir kļūdaini uzskatījusi, ka privatizācijas līgumā ietvertā zaudējumu atlīdzināšanas garantija tika sniegta laikā, kad ETVA kontrolēja valsts. Saskaņā ar prasītāju teikto vienošanās par zaudējumu atlīdzināšanas garantiju tika panākta pēc ETVA privatizācijas un tādējādi ir privātpersonu vienošanās priekšmets, par kuru atbildība nav piedēvējama Grieķijas valstij, un tādejādi to nevar uzskatīt par valsts atbalstu.

Turklāt prasītājas norāda, ka ir kļūdains Komisijas apgalvojums, ka divas atsevišķas klauzulas līguma par kapitāldaļu pirkšanu pielikumā bija viens instruments, no kura HSY gūtu labumu. Prasītājas apgalvo, ka patiesībā abas garantijas tika piešķirtas neatkarīgi viena no otras. Bez tam prasītājas apgalvo, ka Komisijas kļūdaini uzskatījusi, ka HSY guvusi labumu no zaudējumu atlīdzināšanas garantijas, jo, ņemot vērā lietas faktus, var uzskatīt, ka tikai Piraeus banka no tās ir guvusi labumu.

Prasītājas apgalvo, ka Komisija kļūdījusies, uzskatīdama, ka ar zaudējumu atlīdzināšanas garantiju HSY tika radītas saimnieciskas priekšrocības, jo tā (i) ir standarta klauzula privāttiesībās, (ii) tika sniegta pēc pienācīgi veiktas novērtēšanas un (iii) atbilst privāta pārdevēja rīcībai.

Turklāt tās apgalvo, ka Komisija nepareizi piemēroja EKL 88. panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 1. punktu, vēršoties pret Elliniki Nafpigokataskevastiki, kas nebija atbalsta saņēmēja, un tai uzdodot izbeigt zaudējumu atlīdzināšanas garantiju.

Prasītājas arī uzskata, ka Komisijas arguments, saskaņā ar kuru ir apieta atbalsta atgūšanas lietderīgā iedarbība, ir kļūdaini balstīts uz pieņēmumu, ka apiešana notiek ar to vien, ka tiek piešķirta zaudējumu atlīdzināšanas garantija.

Visbeidzot, prasītājas apgalvo, ka Komisija ir nepareizi piemērojusi EKL 296. pantu, jo tā zināmā mērā neļauj HSY turpināt civilās darbības, kam ir blakus raksturs kuģu būvētavas darbības nodrošināšanā.

---

(1)  Šo konsorciju izveidoja Elliniki Nafpigokataskevastiki, lai saglabātu savu dalību HSY.

(2)  HDW pilnībā pieder ThyssenKrupp Marine Systems, kura 2005. gadā ieguva arī Ferrostaal piederošās kapitāla daļas Elliniki Nafpigokataskevastiki.

---

22.11.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/49

---

Prasība, kas celta 2008. gada 1. septembrī — Evropaïki Dynamiki/Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs

(Lieta T-387/08)

(2008/C 301/83)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE, Atēnas (Grieķija) (pārstāvis — N. Korogiannakis, lawyer)

Atbildētājs: Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju biroja (OPOCE) lēmumu, ar ko noraidīts prasītāja piedāvājums, kurš tika iesniegts, atsaucoties uz paziņojumu par atklātu konkursu AO 10185 par informātikas pakalpojumiem SEI-BUD/AMD/CR sistēmu uzturēšanai un saistītajiem pakalpojumiem (OV 2008/S 43-058884), kas prasītājam tika darīts zināms ar 2008. gada 20. jūnija vēstuli un ar ko līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas konkursā uzvarējušajam pretendentam;

—	piespriest OPOCE atlīdzināt prasītājai minētās konkursa procedūras rezultātā radušos zaudējumus EUR 1 444 930 apmērā;

—	piespriest OPOCE atlīdzināt prasītājai visus ar šī prasības pieteikuma iesniegšanu saistītos juridiskus un citus izdevumus, pat ja tas tiktu noraidīts.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz atcelt atbildētāja lēmumu, ar ko noraidīts tās piedāvājums, kurš tika iesniegts, atsaucoties uz paziņojumu par atklātu konkursu AO 10185 attiecībā uz informātikas pakalpojumiem SEI-BUD/AMD/CR sistēmu uzturēšanai un saistītajiem pakalpojumiem, un līguma slēgšanas tiesības piešķirtas konkursā uzvarējušajam pretendentam. Prasītāja turklāt pieprasa atlīdzināt iespējamos zaudējumus, kas tai esot radušies konkursa procedūras dēļ.

Prasības pamatojumam prasītāja norāda, ka, piešķirot iepriekš minētā līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam, atbildētājs nav ievērojis tam uzliktos pienākumus, kas noteikti Finanšu regulā (1), tās īstenošanas noteikumos un Direktīvā 2004/18/EK (2), ka arī nav ievērojis pārskatāmības, vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principus.

Prasītāja turklāt norāda, ka līgumslēdzēja iestāde, nepietiekami pamatojot lēmumu, neesot izpildījusi pienākumu, kas paredzēts iepriekš minētajās piemērojamās tiesību normās. Turklāt prasītāja apgalvo, ka līgumslēdzēja iestāde esot izmantojusi kritērijus, kas neesot bijuši tieši minēti paziņojumā par atklātu konkursu, tā esot sajaukusi novērtēšanas un piešķiršanas kritērijus, tādējādi pārkāpjot konkursa nosacījumus, kā arī pieļāvusi vairākas acīmredzamas kļūdas novērtējumā, kuru dēļ prasītājas piedāvājums tika noraidīts.

Tādēļ prasītāja lūdz atcelt lēmumu par tās piedāvājuma noraidīšanu un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu konkursā uzvarējušajam pretendentam un piespriest atbildētājam atlīdzināt visus juridiskos izdevumus, kas radušies saistībā ar šo prasību, kā arī zaudējumus, kas radušies prasītajam sakarā ar konkursa procedūru.

---

(1)  Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva Nr. 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu, piegādes valsts [publiskā iepirkuma] līgumu un pakalpojumu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 114. lpp.).

---