1.1.

Saskaņā ar EK līguma 248. pantu Revīzijas palāta iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei deklarāciju par pārskatu ticamību un par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (déclaration d’assurance jeb DAS). Līgums arī pilnvaro Palātu papildināt šo deklarāciju ar īpašiem izvērtējumiem par katru no galvenajām ES darbības jomām.

1.2.

Mērķis darbam, kas attiecas uz Eiropas Kopienu pārskatu ticamību, ir iegūt pietiekamus un piemērotus pierādījumus, lai secinātu, vai ieņēmumi, izdevumi, aktīvi un pasīvi ir pienācīgi reģistrēti un vai gada pārskati patiesi atspoguļo finanšu stāvokli 2007. gada 31. decembrī, kā arī Kopienu darbības rezultātus un naudas līdzekļu plūsmas minētajā datumā noslēgtajā finanšu gadā (sk. 1.6.–1.31. punktu).

1.3.

Pakārtoto darījumu likumības un pareizības revīzijas darba mērķis ir iegūt pietiekamus un piemērotus – tiešus vai netiešus – pierādījumus, lai sniegtu atzinumu par to, vai 2007. gada pārskatiem pakārtotie darījumi atbilst tiesību aktiem un līgumu noteikumiem un vai tie ir pareizi aprēķināti (sk. šīs nodaļas 1.32.–1.54. punktu par horizontālajiem jautājumiem, kā arī sīkāku izklāstu 2. un 4.–11. nodaļā).

1.4.

Palāta atkal vērtēja, kā Komisijai veicas ar iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanu un kā tiek pildīts rīcības plāns, kurš pieņemts saskaņā ar integrētas iekšējās kontroles pamatsistēmas “ceļvedi” (sk. 2. nodaļu).

1.5.

Turklāt, tā kā Komisija vairākus gadus nebija izstrādājusi rādītājus, bet 2007. gadā ieviestos rādītājus vajadzētu papildināt (9), Palāta piedāvā dažus variantus iekšējās kontroles mehānismu attīstības uzraudzībai gan kopumā, gan katrā atsevišķā ieņēmumu un izdevumu jomā (sk. šīs nodaļas pielikumus un 2. un 4.–11. nodaļas pielikumus).

1.6.

Palātas apsvērumi attiecas uz gada pārskatiem par 2007. finanšu gadu, kurus sagatavojis Komisijas grāmatvedis un apstiprinājusi Komisija saskaņā ar 2002. gada 25. jūnija Finanšu regulas (10) 129. pantu un kuri Palātai nosūtīti 2008. gada 28. jūlijā. Pārskatos iekļauti konsolidētie finanšu pārskati (cita starpā tie ietver bilanci, kurā atspoguļoti aktīvi un pasīvi gada beigās, kā arī pārskatu par saimnieciskās darbības rezultātu) un konsolidētie pārskati par budžeta izpildi (tajos atspoguļoti konkrētā gada ieņēmumi un izdevumi).

1.7.

2007. gada pārskati ir trešā pārskatu kopa, kas sagatavota saskaņā ar uzkrājumu grāmatvedības noteikumiem, kurus Eiropas Kopienas ieviesa 2005. gadā, pamatojoties uz Finanšu regulu (īpaši 123.–138. pantu). Salīdzinājumā ar 2005. un 2006. gada pārskatiem lielākās izmaiņas ir šādas:

—

konsolidētajos pārskatos iekļauto aģentūru skaits ir pieaudzis no 16 aģentūrām 2005. gadā līdz 26 aģentūrām 2007. gadā (2006. gadā – 24 aģentūras),

—

ir pārgrupēta informācija par dažādiem veidiem, kādos Komisija piedzen nepareizi samaksātus izdevumus,

—

ir sniegts saimnieciskās darbības rezultāta un budžeta izpildes rezultāta salīdzinājums,

—

šogad pirmo reizi pārējo iestāžu un organizāciju grāmatveži iesniedza Komisijas grāmatvedim pienācīgi parakstītas “pavadvēstules”. Lielākā daļa šo vēstuļu pēc būtības līdzinās vadības apliecinājuma vēstulei (11), ko sagatavo Komisijas grāmatvedis.

1.8.

Komisijas grāmatvedis iesniedza Palātai apliecinājuma vēstuli, kurā apstiprināts, ka, neskaitot dažus ierobežojumus, konsolidētie pārskati ir pilnīgi un ticami (dažas piezīmes sk. 1.29. un 1.31. punktā) un ka vairākums Komisijas vietējo sistēmu ir apstiprinātas (dažas piezīmes sk. 1.13.–1.16. punktā).

1.9.

Komisijai vajadzīgi vairāki gadi, lai pielāgotos pārejai uz uzkrājumu grāmatvedību un šīs pārejas izraisītajām nozīmīgajām izmaiņām Eiropas Kopienu pārskatu struktūrā un saturā. Revidējot 2007. gada pārskatus, Palāta pievērsa īpašu uzmanību izmaiņām, kas ieviestas Kopienu grāmatvedības sistēmas modernizācijas gaitā (12). Galvenie Palātas revīzijas uzdevumi bija (13):

—

vērtēt, vai Komisijas veiktie pasākumi konstatēto trūkumu novēršanai dažu iestāžu un ģenerāldirektorātu jaunajā finanšu pārskatu sagatavošanas pamatsistēmā un grāmatvedības sistēmās (14) palīdz iegūt pamatotu pārliecību par to, ka pārskati sniedz skaidru un patiesu priekšstatu. Vērtēšanas darbs ietvēra tās informācijas analīzi, ko kredītrīkotāji izmanto par pamatu viņu pārziņā esošo 2007. gada pārskatu apstiprināšanai (saskaņā ar Finanšu regulas 61. pantu), analīzi par to, kā grāmatvedis apstiprina finanšu gadu nodalīšanas metodoloģiju, kā arī to, cik gatavas darbam ir vietējās finanšu pārvaldības sistēmas, no kurām ņem datus Komisijas pārskatiem (sk. 1.13.–1.18. punktu),

—

pārbaudīt 2007. gada pārskatu ticamību, īpaši izskatot elementus, par kuriem Ticamības deklarācijā par 2006. finanšu gadu (15) bija sniegts grozīts atzinums (priekšfinansējums, faktūrrēķini/izmaksu deklarācijas un finanšu gadu nodalīšana). Praksē šis darbs izpaudās kā analītiskas pārbaudes un reprezentatīvu statistisku paraugu padziļinātas pārbaudes (sk. 1.23., 1.24., 1.25. un 1.26. punktu).

1.10.

Komisijas grāmatvedis izstrādāja virkni pasākumu, lai nostiprinātu pāreju uz uzkrājumu grāmatvedību. Ir pabeigts 2006. gada jūlijā uzsāktais ievadpētījums par grāmatvedības datu kvalitāti. Tādējādi Komisijas grāmatvedis ir pabeidzis vairāku pasākumu galīgās redakcijas un 2007. gada martā izsūtīja tās visiem ģenerāldirektorātiem. Šo pasākumu mērķis ir uzlabot grāmatvedības kontroles vidi katrā ģenerāldirektorātā. Pasākumi ir šādi: grāmatvedības riska analīzes izstrāde, uz riska analīzes bāzētu grāmatvedības pārbaužu ieviešana, īpašu grāmatvedības rokasgrāmatu izstrāde un grāmatvedības gada noslēguma dokumentu sakārtošana. Šos pasākumus pirmo reizi īstenoja 2007. gada pārskatos.

1.11.

Minētie pasākumi palīdzēja pilnveidot finanšu pārskatu sagatavošanas pamatsistēmu un grāmatvedības sistēmas, tomēr joprojām atrodamas nepilnības, kas apdraud grāmatvedības datu kvalitāti (sk. 1.13.–1.18. punktu). Turklāt Palāta ievēroja, ka daži pamatjomu ģenerāldirektorāti, veicot finanšu gadu nodalīšanai vajadzīgos aprēķinus, nebija pilnībā piemērojuši Komisijas grāmatveža pieņemtās grāmatvedības kontroles vides pamatnostādnes.

1.11.

Lai gan dažu grāmatvedības datu kvalitātē tika konstatētas nepilnības, tām nebija būtiskas ietekmes uz pārskatu ticamību.

1.12.

1.1. tabulā ir aprakstīta pēcpārbaude tām Palātas atrunām attiecībā uz pārskatu ticamību, kuras bija iekļautas Ticamības deklarācijā par 2006. finanšu gadu, kā arī citiem Palātas izvirzītiem jautājumiem, kas ir daļēji atrisināti vai vēl jārisina, Komisijai veicot pasākumus, lai nostiprinātu pāreju uz uzkrājumu grāmatvedību.

1.13.

Daudzi ģenerāldirektorāti izmanto vietējās IT sistēmas finanšu pārvaldībai un darījumu kārtošanai un informāciju par šiem darījumiem vēlāk caur saskarni nosūta uz centrālo grāmatvedības sistēmu ABAC.

1.13.

Tā kā situācija pastāvīgi mainās, grāmatvedības dienestu apstiprināšanas grupai ir šīm izmaiņām jāseko un tā ir ieviesusi, kā jau tika minēts pagājušajā gadā, procedūru izmaiņu apstiprināšanai vietējās sistēmās.

1.14.

Attiecībā uz 2007. finanšu gadu Komisijas grāmatvedības dienesti veica iepriekšējo gadu konstatējumu pēcpārbaudi (16). Saskaņā ar ciklisko pieeju, kuras mērķis ir aptvert visus Komisijas dienestus vidēji ilgā termiņā, padziļināti tika pārskatīti vēl seši dienesti (17). Faktiski padziļināti tika pārskatīti arī vēl divi citi ģenerāldirektorāti (18), bet ziņojumus par tiem nepabeidza laikā, un tāpēc Komisijas grāmatvedis tos nevarēja iekļaut savā 2007. gada kopziņojumā par apstiprināšanas procesu.

1.14.

Grāmatvedības dienestu apstiprināšanas grupa seko iepriekšējos pārskatos izvirzītajiem jautājumiem, lai nodrošinātu, ka tiek īstenoti ieteikumi, tādējādi nodrošinot to, ka pastāvīgi uzlabojas vietējās finanšu pārvaldības sistēmas.

1.15.

Komisijas grāmatvedis 2007. gadā joprojām nevarēja apstiprināt vietējās grāmatvedības sistēmas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorātā (19) un Ārējo attiecību ģenerāldirektorātā (20), kā tas norādīts grāmatveža apliecinājuma vēstulē (sk. 1.8. punktu), un nevarēja apstiprināt bez atrunām EuropeAid sadarbības biroja vietējo sistēmu (21). Attiecībā uz Kopīgo pētniecības centru 2007. gadā paliek spēkā 2006. gada atruna, kas nav saistīta ar grāmatvedību (22). Horizontālo jautājumu un citu pārskatāmo problēmu skaits un nozīmīgums nav būtiski mainījies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem (23).

1.15.

Joprojām notiek darbs, lai saņemtu apstiprinājumu Ārējo attiecību ģenerāldirektorātam un Izglītības un kultūras ģenerāldirektorātam.

1.16.

Palātas veiktajā revīzijā apstiprinājās, ka Komisijas grāmatveža lēmumi tiešām ir pamatoti: joprojām neatrisinātie jautājumi un problēmas ir svarīgas.

1.17.

Pēc pārejas uz uzkrājumu grāmatvedību Komisijas grāmatvedis aicināja Komisijas dienestus atbilstošos gadījumos (24) a posteriori pārbaudīt finanšu gadu nodalīšanas metodoloģiju, kombinējot datus no budžeta avotiem ar vispārējās grāmatvedības datiem. Tādējādi būtu iespējams spriest par izmantotās metodoloģijas piemērotību. No deviņiem revidētajiem ģenerāldirektorātiem (25) sešos, uz kuriem daļēji attiecās šī pārbaude, finanšu gadu nodalīšana sasniedza nepilnus 20 % no nodalīšanas kopējās summas, vienā ģenerāldirektorātā pēc ex post pārbaužu veikšanas gadu nodalīšanas procedūras bija uzlabotas (26), citi ģenerāldirektorāti metodoloģiju bija pārbaudījuši, bet koriģējošus pasākumus neveica (27), bet daži ģenerāldirektorāti (28) gadu nodalīšanas metodoloģijas ex post pārbaudes vēl nav veikuši. Tas var izraisīt neprecizitātes grāmatvedības datos.

1.17.

Grāmatvedis uzskatīja, ka grāmatvedības dati ir pietiekami precīzi, lai tos izmantotu galīgajos pārskatos.

1.18.

Daži ģenerāldirektorāti (uz kuriem attiecas aptuveni 20 % no finanšu gadu nodalīšanas kopējās summas) uzkrātos maksājumus pēc gadiem nodala ar pro rata temporis metodi (29). Tomēr, ja līgumu datumi grāmatvedības sistēmās, kuras izmanto par pamatu finanšu gadu nodalīšanas aprēķiniem, ir nepareizi vai ja šie dati nav atjaunināti, tam ir nelabvēlīga ietekme uz pārskatu ticamību.

1.18.

Attiecīgā galvenā ģenerāldirektorāta kvalitātes kontroles plāns bija vērsts uz darbību datumiem. Tika pārskatīti 935 līgumi, tostarp ilgtermiņa līgumi. Tā rezultātā atlikušās darbību datumu kļūdas attiecas uz īstermiņa līgumiem, kam ir daudz mazāka ietekme uz nodalīšanu nekā iepriekšējos gados. Palātas izmantotajā paraugā, kurā ietverti 20 šā ģenerāldirektorāta darījumi, ir trīs kļūdas, kas saistītas ar nepareiziem darbību datumiem. Tas ir uzlabojums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.

1.19.

Komisija 2007. gadā veica pasākumus, lai grāmatvedībā pilnīgi un pareizi tiktu uzskaitīti jaunie priekšfinansējuma maksājumi un ar tiem saistītās garantijas, kā arī jaunie nenoslēgtie faktūrrēķini/izmaksu deklarācijas un lai tiktu nodalīti finanšu gadi.

1.20.

Revidējot kredītus, uzskaiti, ilgtermiņa debitoru saistības, naudu un tās ekvivalentus, darbinieku pabalstus, uzkrājumus un finanšu un citas ilgtermiņa saistības, kā arī rezerves, Palāta nozīmīgus konstatējumus neguva. Tomēr Palāta atklāja vairākas kļūdas citos elementos; šīs kļūdas aprakstītas turpmāk tekstā.

1.21.

Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (30) Uzraudzības iestāde – 2004. gadā izveidotā ES aģentūra (31) – 2007. gada 1. janvārī oficiāli pārņēma atbildību (32) no kopuzņēmuma Galileo. Sākumā bija paredzēts, ka jaunais uzņēmums darbosies kā publiskā un privātā sektora partnerība, bet saskaņā ar Padomes 2007. gada novembrī pieņemto lēmumu tagad Galileo programmu finansēs no ES budžeta. Lai gan ieinteresētās puses (kopuzņēmums Galileo, Eiropas Kosmosa aģentūra un Uzraudzības iestāde) bija parakstījušas nolīgumus (33), 2007. gada beigās kopuzņēmums Galileo vēl nebija pilnībā nodevis projekta aktīvu īpašumtiesības Uzraudzības iestādei, un nebija sagatavots Eiropas Kosmosa aģentūras pārziņā esošo Galileo projekta aktīvu saraksts. Tāpēc Palāta nesniedza atzinumu par Uzraudzības iestādes pārskatu ticamību 2007. gada 31. decembrī noslēgtajā finanšu gadā.

1.21.

Lai gan ieinteresētās puses (kopuzņēmums Galileo, Eiropas Kosmosa aģentūra un Uzraudzības iestāde) bija parakstījušas nolīgumus, 2007. gada beigās Eiropas Kosmosa aģentūra vēl nebija pilnībā nodevusi projekta aktīvu īpašumtiesības EK. Tā kā ir zināmas neskaidrības un kavējas aktīvu nodošana, piesardzības apsvērumu dēļ EK programmas aktīvus nav atzinusi savā bilancē. Paredz, ka šie aktīvi tiks atzīti, tiklīdz tiks atrisinātas nodošanas problēmas.

1.22.

Eiropas Kopienu konsolidētajos finanšu pārskatos visi riska kapitāla darījumi (2007. gada 31. decembrī to vērtība bija 218 miljoni EUR) klasificēti kā “ilgtermiņa ieguldījumi” (pārdošanai pieejamie aktīvi). Tie uzskaitē ir reģistrēti pēc to vēsturiskām izmaksām, no kurām atņem uzkrājumu vērtības samazinājumam, jo pašreiz nevar ticami aprēķināt to patieso vērtību. Lai gan šāda novērtēšana konkrētajos apstākļos ir pieņemama, to neizmanto konsekventi. Palāta konstatēja, ka vērtības samazināšana balstās vienīgi uz tās norakstīšanu, turklāt darījumu pārvaldītājam (Eiropas Investīciju bankai) bija zināmas vērtības samazinājuma provizoriskās aplēses, taču tās netika paziņotas Komisijai (34).

1.22.

Pārskatu un grāmatvedības standarti ir ievērojami attīstījušies laika posmā, kad bija spēkā MEDA mandāti, kas aptver šos riska kapitāla darījumus (RKD). EIB un Komisija ir sekojušas notikumiem un pašlaik kopīgi pārskata situāciju, meklējot visizdevīgāko risinājumu, kā arī ņemot vērā informāciju, kas pieejama saskaņā ar līgumiem, kuri ar galasaņēmējiem parakstīti pirms daudziem gadiem (un tādēļ neietver pašlaik spēkā esošos pārskatu standartus). Šajā pārskatīšanā tika apstiprināts, ka pašlaik notiekošā riska kapitāla darījumu apstiprināšana prasa ļoti daudz laika un ir ļoti sarežģīta RKD lielā skaita un sarežģītās kaskādes struktūras dēļ. EIB ir arī uzsvērusi, ka iespēju robežās RKD apstiprināšanas pamatā ir attiecīgie starptautiskie grāmatvedības principi, piemēram, 39. SGS.

1.23.

Palāta revidēja reprezentatīvu statistisku paraugu ar 150 priekšfinansējuma maksājumiem, kas bija reģistrēti grāmatvedības sistēmā, un konstatēja, ka tajos ir zems kļūdu līmenis attiecībā uz šo kļūdu finansiālo ietekmi šajā bilances postenī. Tomēr šo kļūdu biežums liecina, ka turpmāk ir īpaši svarīgi uzlabot pamata grāmatvedības datu precizitāti pamatjomu ģenerāldirektorātos. Izplatītākās kļūdas ir šādas:

—

priekšfinansējuma maksājumi nebija reģistrēti saskaņā ar finanšu pārskatu piezīmēs minētajiem dažādajiem pārvaldības paņēmieniem,

—

priekšfinansējuma summas nebija slēgtas, lai gan līdz gada beigām saņēmēji tās jau bija izlietojuši.

1.24.

Turklāt papildu revīzijā par priekšfinansējuma maksājumu inventarizāciju un apstiprināšanu tika atklātas problēmas saistībā ar bilances pilnīgumu/precizitāti:

1.24.

—

daži maksājumi bija reģistrēti kā izdevumi pārskatā par saimniecisko darbību, lai gan tos vajadzēja reģistrēt kā priekšfinansējumu bilancē,

—

daži priekšfinansējuma maksājumi ir saglabāti bilancē, lai gan bija pieejama vajadzīgā informācija, piemēram, revīzijas apliecinājumi, lai šos maksājumus noskaidrotu un attiecīgos izdevumus iekļautu pārskatā par saimnieciskās darbības rezultātu. Turklāt Palāta novēroja, ka priekšfinansējumu noskaidro nekonsekventi. Informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu ģenerāldirektorāts pareizi noskaidro priekšfinansējumu gadījumos, kad izdevumu atlīdzināšanas pieprasījumiem nav pievienots revīzijas apliecinājums, bet Pētniecības ģenerāldirektorāts tādos pašos gadījumos priekšfinansējumu nenoslēdz.

—

Komisija piekrīt Palātai, ka labākā prakse ir nenoslēgtās priekšfinansējuma summas noskaidrot pēc iespējas ātrāk, un tās mērķis ir panākt, lai visi dienesti to izdara, tiklīdz būs pieejama pietiekama apstiprinošā dokumentācija. Līdz tam gada beigu reģistrācijā tiks nodrošināts, ka kritizētā prakse neietekmē pārskatu ticamību.

Turklāt Informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu ģenerāldirektorāts un Pētniecības ģenerāldirektorāts sadarbojas, lai rastu kopīgu veidu, kādā šo jautājumu risināt saskaņā ar grāmatvedības dienestu sniegtajiem ieteikumiem.

1.25.

Palāta revidēja reprezentatīvu statistisku paraugu ar 150 faktūrrēķiniem/izmaksu deklarācijām, kas atlasīti no grāmatvedības sistēmā reģistrētajiem parādiem kreditoriem, un konstatēja zemu kļūdu līmeni attiecībā uz šo kļūdu finansiālo ietekmi šajā bilances postenī. Tomēr šo kļūdu biežums liecina, ka turpmāk ir īpaši svarīgi uzlabot pamata grāmatvedības datu precizitāti pamatjomu ģenerāldirektorātos. Vairākums kļūdu attiecās uz faktūrrēķinu un izmaksu deklarāciju reģistrēšanu par nepareizu summu.

1.26.

Revīzijā tika konstatēti vērā ņemami kavējumi dažu faktūrrēķinu un izmaksu deklarāciju apstrādē. Tas ietekmē pārskatus, jo, iekavējoties faktūrrēķinu atbilstīguma analīzei, nevar sākt priekšfinansējuma noskaidrošanu. Tas savukārt nozīmē, ka varētu būt neprecīzi noteikti parādi trešām personām un ka uzskaitē reģistrētā izdevumu summa balstās uz finanšu gadu nodalīšanas aplēsēm, nevis uz jau saņemtos faktūrrēķinos redzamām summām.

1.27.

Maksājumu reģistrēšana, minot nepareizu pārvaldības veidu, nozīmē, ka gan piezīmēs, kas pievienotas pārskatam par saimnieciskās darbības rezultātu, gan pa segmentiem sniegtajā informācijā dots neprecīzs izdevumu sadalījums pēc pārvaldības veida (sk. arī 1.23. punktu).

1.28.

Kaut arī gada pārskatu skaidrojošajās piezīmēs ir ietverta informācija par to, ka Komisijas dienesti vai dalībvalstis, iespējams, vēlāk koriģēs dažus darījumus, tomēr piezīmēs joprojām nav norādītas izdevumu summas un jomas, kurām vēlāk varētu piemērot apstiprināšanas un grāmatojumu noskaidrošanas procedūras (35).

1.28.

Finanšu regula un nozaru regulas attiecībā uz lauksaimniecību un struktūrfondiem dod Komisijai tiesības veikt pārbaudes par visiem izdevumiem daudzus gadus pēc tam, kad tie radušies. Pārskati nenozīmē, ka šo tiesību dēļ visi attiecīgie izdevumi joprojām ir jāapstiprina. Ja potenciāli atgūstamo līdzekļu summas ir izsakāmas skaitļos, tās norāda konsolidēto pārskatu 5.3. un 5.4. piezīmē.

1.29.

Pēc Palātas ieteikuma finanšu pārskatu piezīmēs tagad ir sniegta plašāka informācija par nepareizu maksājumu piedziņu. Taču šajās piezīmēs vēl arvien nav pilnīgas un ticamas informācijas par dalībvalstu veiktajām finanšu korekcijām. Piezīmēs šī informācija ir sniegta īpaši attiecībā uz pieteikumu atsaukšanu un pabeigtiem vai aizsāktiem piedziņas procesiem struktūrdarbību jomā (36). Tā kā Palāta savos gada pārskatos ir atkārtoti norādījusi uz daudziem neatbilstīgiem izdevumiem un tā kā jāievēro skaidra un patiesa priekšstata princips, Palāta uzskata, ka pārskatu piezīmēs būtu jāiekļauj pietiekama informācija par šiem korekciju mehānismiem.

1.29.

2007. gada pārskata 6. nodaļā ir sniegts pārskats par procedūrām, kas ieviestas nepareizu maksājumu piedzīšanai, un iekļauta vislabākā aplēse par šādi atgūtu līdzekļu kopējo summu, ieskaitot summas, ko dalībvalstis piedzinušas attiecībā uz lauksaimniecības izdevumiem.

1.30.

Pamatojoties uz apliecinātājiestādes darba pārbaudi (37), Palāta atkārtoti apšauba (38) to, cik precīzi ir uzskaitīti no dalībvalstīm saņemamie parādi lauksaimniecībā. Palāta arī atzīmē, ka, maksājumu aģentūrām izmantojot dažādas metodes, lai noteiktu dienu, kad parādu reģistrē uzskaitē, tiek nekonsekventi norādīta parādu kopējā vērtība (sk. 5.44. un 5.45. punktu).

1.30.

Komisija uzskata, ka informācija, ko tā no dalībvalstīm saņēmusi par debitoru parādiem lauksaimniecības jomā, ir pietiekami ticama noskaidrošanas un grāmatvedības vajadzībām.

1.31.

Turklāt pārskatu piezīmēs nav minēta tā piedziņa, ko īsteno, attiecīgo summu atņemot no turpmāka maksājuma (kompensēšana).

1.31.

Kā norādīts pārskata piezīmēs, informācijas sistēmas nenodrošināja šīs informācijas identificēšanu 2007. gadā. Komisija šīs sistēmas 2008. gadā pielāgoja tā, lai visas summas, ko atgūst, veicot atskaitījumu no nākamā maksājuma, var identificēt un paskaidrot.

1.32.

Tā kā Komisija ir ieviesusi budžeta līdzekļu sadali un pārvaldību pēc darbības jomām, tad Palāta nolēma pielāgot šai kārtībai un piemērotāk sagrupēt arī īpašos izvērtējumus, kurus tā katrā politikas jomā izstrādā ticamības deklarācijas vajadzībām (sk.  1.2. tabulu ).

1.33.

Palāta izmanto pārliecības iegūšanas modeli, kas balstās uz diviem galvenajiem pierādījumu avotiem:

1.33.

a)

tiek vērtēta to pārraudzības un kontroles sistēmu darbība, kuras ES iestādes, dalībvalstis, reģioni, trešās valstis u. c. piemēro ES budžeta līdzekļu iekasēšanai un izmaksāšanai; šis vērtējums sniedz reprezentatīvu informāciju par galveno kontroles mehānismu ieviešanu un darbību, īpaši par to spēju novērst vai atklāt un labot kļūdas;

b)

tiek pārbaudīti ar ieņēmumiem un izdevumiem saistītu pakārtoto darījumu reprezentatīvi statistiski paraugi līdz pat galasaņēmēja līmenim, lai iegūtu tiešus pierādījumus par maksājumu likumību un pareizību.

b)

Saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem (46) Komisija īsteno kontroles ciklu attiecībā uz Kopienas finansētiem izdevumiem, ko veic vairāku gadu garumā. Tā, piemēram, piemēro grāmatojumu noskaidrošanas procedūras lauksaimniecībā, finansiālo korekciju mehānismiem strukturālajos pasākumos un piedziņas procesiem iekšējās politikas virzienos un ārējā darbībā. Nepareizos maksājumus saistībā ar kļūdām, kas tiek konstatētas kāda daudzgadu projekta laikā, var piedzīt kādā no nākamajiem gadiem, kas seko gadam, kurā veikta pārbaude, piemēram, samazinot galīgo maksājumu, lai ņemtu vērā konstatētās nepilnības.

Tas, ka dalībvalstis un Komisija piemēro šīs procedūras un pārējos veiktos kontroles pasākumus, ievērojot ierobežojumus, kas aprakstīti 2007. gada darbības pārskatos, sniedz pamatotu pārliecību par to, ka Komisijas darbībām piešķirtie līdzekļi ir izlietoti paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem. Ieviestās kontroles procedūras nodrošina nepieciešamās garantijas attiecībā uz pakārtoto darījumu likumīgumu un atbilstību.

Tādējādi Komisija uzņemas galīgo atbildību par budžeta izpildi, kā paredzēts EK līguma 274. pantā.

Komisija atzinīgi vērtē to, ka Palāta pievērš pastiprinātu uzmanību to pasākumu pārbaudei, kas veikti, lai konstatētu un labotu kļūdas, jo īpaši ar finanšu korekciju, noskaidrošanas un piedziņas palīdzību. Komisija ir īstenojusi ievērojamus centienus, lai uzlabotu kvalitāti piedziņas datiem, ko sniegušas dalībvalstis, un pašlaik veic darbu, lai pārbaudītu šo datu pilnīgumu un pareizību.

Ir panākts progress attiecībā uz ticamu pierādījumu sniegšanu par daudzgadu korektīvo mehānismu darbību. Piezīmēs pie Eiropas Kopienu gada pārskata par 2007. finanšu gadu Komisija ir iekļāvusi jaunu nodaļu par nepareizu maksājumu piedziņu. Šīs nodaļas mērķis ir sniegt apskatu par procedūru, kas ieviesta nepareizu maksājumu piedziņai, un sniegt vislabāko aplēsi par kopējo atgūto summu.

1.34.

Iepriekš aprakstītos galvenos avotus var papildināt ar diviem citiem avotiem:

a)

var analizēt Komisijas ģenerāldirektoru gada darbības pārskatus un deklarācijas, kā arī to kopsavilkumus, kur norādīts, vai Komisijai ir pamatota pārliecība, ka sistēmas nodrošina pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

b)

var izskatīt citu revidentu darbu. Citiem revidentiem ir jābūt neatkarīgiem no Kopienas pārvaldes un kontroles procesa (tie var būt, piemēram, dalībvalstu vai trešo valstu augstākās revīzijas iestādes) (47).

1.35.

Kļūdas var būt vai nu “maksājuma nosacījumu neievērošanas kļūdas”, vai arī “kļūdas, kuras saistītas ar citām neatbilstībām”. Maksājuma nosacījumi parasti nav ievēroti tad, ja nav pildīti attiecīgajai atbalsta shēmai vai izpildes līgumam piemērotie tiesību akti. Savukārt citas neatbilstības rodas tad, ja nav ievēroti konkrētajai politikas jomai noteiktie īpašie nosacījumi (vides aizsardzība, laba lauksaimniecības prakse u. c.) vai sistēmas prasības (obligātais pārbaužu skaits, prasītās struktūras un procedūras u. c.).

1.36.

Palāta kļūdas klasificē kā “skaitļos izsakāmas” vai “skaitļos neizsakāmas”. Pirmā kategorija ir tādas kļūdas, kurām ir tieša un izmērāma finansiāla ietekme uz summu, par kādu no ES budžeta finansē pakārtotos darījumus (48).

1.37.

Kad izdara aplēses par kļūdu finansiālo ietekmi visā datu kopā, ņem vērā tikai skaitļos izsakāmās kļūdas. Taču šajā pārskatā minētais konstatēto kļūdu biežums ietver gan skaitļos izsakāmas, gan skaitļos neizsakāmas kļūdas (49).

1.38.

Attiecībā uz darbības jomām “Ieņēmumi”, “Ekonomika un finanses” un“Administratīvie un citi izdevumi”, kur pārraudzības un kontroles sistēmas kopumā piemēro pareizi un pienācīgi (sk. 4.40., 4.41., 10.32., 10.33. un 11.25. punktu), Palāta uzskata, ka kļūdu finansiālā ietekme ir zemāka par 2 % no kopsummām (sk.  1.3. tabulu ). Turklāt Palātas novērtējums par ģenerāldirektoru un deleģēto kredītrīkotāju deklarācijām apstiprināja, ka atrunas vai nu nevajadzēja formulēt, vai arī tās bija maznozīmīgas (sk. 2.6., 2.7. un 2.9. punktu un 2.1. tabulu ).

1.38.

2007. gada kopsavilkuma pārskata secinājumos ir teikts, ka ieviestās iekšējās kontroles sistēmas, ievērojot ierobežojumus, kas aprakstīti 2007. gada darbības pārskatos, sniedz pamatotu pārliecību par to, ka Komisijas darbībām piešķirtie līdzekļi ir izlietoti paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem.

1.39.

Attiecībā uz darbības jomām “Lauksaimniecība un dabas resursi”, “Kohēzija”, “Pētniecība, enerģētika un transports”, “Ārējais atbalsts, attīstība un paplašināšanās” un “Izglītība un pilsoniskums”, kur pārraudzības un kontroles sistēmas labākajā gadījumā ir tikai daļēji efektīvas (sk. 5.50.–5.55., 6.32., 7.40., 7.41., 8.31., 8.32. un 9.25. punktu), Palāta uzskata, ka kļūdu finansiālā ietekme pārsniedz 2 % no kopējiem izdevumiem (55) (sk.  1.3. tabulu ). Turklāt Palātas novērtējums par ģenerāldirektoru un deleģēto kredītrīkotāju deklarācijām apstiprināja, ka bija formulētas būtiskas atrunas vai, pēc Palātas ieskatiem, tādas būtu bijis jāformulē (sk. 2.6.–2.11. punktu un 2.1. tabulu ).

1.39.

Komisijas mērķis ir nodrošināt, lai pārraudzības un kontroles sistēmas palīdzētu efektīvi konstatēt un labot kļūdas, pienācīgi ņemot vērā uz vietas veicamo pārbaužu ieguvumus un izmaksas. Tās rīcības plāns attiecībā uz integrētu iekšējās kontroles pamatsistēmu ir lielā mērā īstenots, un vērojami pakāpeniski uzlabojumi. Visas tā darbības sekas varēs konstatēt ilgtermiņā.

1.40.

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir novērotas dažas izmaiņas. Ir samazinājusies no parauga iegūtā aplēse par kļūdu līmeni politikas jomās, kuras agrāk sauca “Iekšējā nozaru politika” (58) un “Ārējās darbības” (59) (sk.  1.3. tabulu ). Ir ievērojami pieaugusi to lauksaimniecības izdevumu vērtība, kuriem piemēro integrēto administrācijas un kontroles sistēmu (IAKS), jo tagad šo sistēmu piemēro arī dažās augstāka riska izdevumu jomās, tostarp olīveļļas nozarē. Tomēr Palāta secina, ka IAKS arvien ir efektīvs līdzeklis nepareizu izdevumu riska ierobežošanai, ja to piemēro pareizi un ja ir ievadīti precīzi un ticami dati par vienotā maksājuma shēmas (VMS) maksājumiem, kas balstās uz piešķirtajām tiesībām. Nesen VMS ieviestās atbalsta shēmas, piemēram, attiecībā uz olīveļļu, ir sekmīgs jaunievedums, lai gan īstermiņā var radīt biežākas kļūdas (sk. 5.52. punktu).

1.40.

Komisija vēlas arī norādīt, ka kohēzijas jomā ir palielinājusies to projektu daļa, kuriem netika konstatētas nekādas kļūdas, un ka Palātas vispārējais vērtējums par pārraudzības un kontroles sistēmām ir uzlabojies no “neefektīvas” līdz “daļēji efektīvas”.

1.41.

Palāta uzsver, ka darbības jomu “Lauksaimniecība un dabas resursi”, “Kohēzija”, “Pētniecība, enerģētika un transports” un “Izglītība un pilsoniskums” revīzija liecina: sarežģīti vai neskaidri atbilstīguma kritēriji vai sarežģītas juridiskās prasības ievērojami ietekmē pakārtoto darījumu likumību un/vai pareizību (60).

1.41.

Vienkāršošana ir svarīga sastāvdaļa Komisijas labāka regulējuma programmā. Dalībvalstīm ir arī jāvienkāršo atbilstības kritēriji savās valsts programmās. Tomēr zināmu sarežģītības līmeni nevar novērst, un tas jāņem vērā nākotnes diskusijās par pieņemamu riska līmeni.

1.42.

Kā minēts 1.39. punktā un 1.3. tabulā , lielākajai daļai izdevumu (pēc vērtības) piemēro tikai daļēji efektīvu vai neefektīvu pārraudzību un kontroli, un pakārtotajos darījumos joprojām ir būtisks kļūdu līmenis. Tomēr 2007. gada pārskatā un agrāko gadu pārskatos atzīts, ka:

a)

Komisijas iekšējās kontroles kārtība turpina uzlaboties (t. i., gada darbības pārskati – sk. 2.8., 2.10.–2.12. un 2.37. punktu) vai turpina funkcionēt augstā līmenī (t. i., atbilst iekšējās kontroles standartiem – sk. 2.25. un 2.39. punktu);

b)

Komisija pamazām īsteno rīcības plānu integrētas iekšējās kontroles pamatsistēmas ieviešanai (sk. 2.29.–2.36. un 2.39. punktu);

c)

Komisija pēdējos dažos gados labāk pārvalda budžetu (sk. 3.4., 3.6., 3.11., 3.15. un 3.30.–3.32. punktu).

1.42.

Palātas vērtējums attiecas uz pārraudzības un kontroles efektivitāti kļūdu novēršanā. Kopienas iekšējās kontroles pamatsistēma ietver tos kontroles pasākumus, kas ir nepieciešami, lai konstatētu un labotu kļūdas, kā arī tos pasākumus, kas paredzēti, lai nepieļautu kļūdas. Komisija izvērtēs šīs kontroles pamatsistēmas ietekmi uz sistēmu efektivitāti kopumā.

1.43.

No ES budžeta veic maksājumus miljoniem atsevišķu galasaņēmēju. Maksājumus veic, pamatojoties uz galasaņēmēja atbilstību tiesību un normatīvo aktu prasībām (piemēram, saņēmējam vai izmaksām reizēm jāatbilst sarežģītiem atbilstīguma noteikumiem) un ņemot vērā konkrēto darbību un/vai izmaksu precizitāti un reālu esību. Dažus finansējuma nosacījumus nosaka Kopienas tiesību akti, tostarp tādi vispārēji piemērojami noteikumi kā direktīvas par publisko iepirkumu, bet citus – dalībvalstis. Galasaņēmējiem maksā vai nu tieši (ja piemēro tiešo pārvaldību), vai arī līdzekļus atlīdzina pēc tam, kad dalībvalstu kompetentās iestādes ir iesniegušas izdevumu atlīdzināšanas pieprasījumus (pārsvarā tajos gadījumos, kad piemēro dalīto pārvaldību).

1.44.

Maksājumi ir likumīgi un pareizi, ja ir ievērotas šīs prasības un ja pareizie saņēmēji saņem pareizās summas pareizā laikā. Lai tā notiktu, vajadzīga pienācīga pārraudzība un kontrole. Par to, lai budžets tiktu tērēts pienācīgi, t. i., lai izdevumi būtu likumīgi un pareizi, kā arī lietderīgi, atbild Komisija. Par aptuveni 80 % izdevumu (kohēzijas un lauksaimniecības izdevumu) budžeta izpildes pienākumu veic dalīti ar dalībvalstīm. Praksē tas nozīmē, ka dalībvalstīm ir uzticēti konkrēti pienākumi atlasīt finansējamos projektus, veikt maksājumus, ieviest kontroles sistēmas, kas efektīvi pārvalda risku, un ziņot par rezultātiem.

1.45.

Ir daudzi faktori, kas nosaka, vai kļūdas rodas vai ne un vai kontroles sistēmas tās novērš vai atklāj un ļauj labot. To starpā: sarežģīti atbilstīguma noteikumi un pienākumi, kas jāievēro saņēmējam, un saņēmēja izpratne par tiem; veids, kādā sagatavo un apstrādā pieprasījumus; veikto pārbaužu skaits un tvērums; apmērs sankcijām, ko piemēro saņēmējiem, kuri deklarē pārlieku lielus izdevumus; informētība par kontroles procedūrām un tādējādi kontroles atturošais spēks. Tāpēc labi izstrādāti noteikumi, ko iespējams skaidri interpretēt un vienkārši izpildīt, mazina kļūdu risku.

1.46.

Neatkarīgi no piemērotā pārvaldības veida pārraudzības un kontroles kārtība vienmēr ietver trīs funkcionālos līmeņus:

a)

pirmā līmeņa kontroles mehānismi, ar kuriem pārbauda līdzekļu galasaņēmēja atbilstību noteikumiem;

b)

otrā līmeņa kontroles mehānismi, ar kuriem pārbauda pirmā līmeņa kontroles mehānismu efektivitāti; un

c)

virspārraudzība, ko īsteno Komisija, lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis un/vai Komisijas ģenerāldirektorāti pilda savus budžeta pārvaldības pienākumus (62).

1.47.

ES izdevumu iezīme ir tāda, ka galvenais kļūdu risks pastāv galasaņēmēju līmenī, jo saņēmēji var apzināti, neapzināti vai nolaidības dēļ lūgt atlīdzināt neatbilstīgus izdevumus, kuri neatbilst noteikumiem vai kuri nav pienācīgi dokumentēti, vai kuri ir nepareizi aprēķināti. To apstiprina Palātas agrāko revīziju konstatējumi, kā arī šajā gada pārskatā minēto revīziju konstatējumi (sk. 5.12.–5.16., 6.22.–6.27., 7.14.–7.22., 8.9., 9.8.–9.11. un 10.16.–10.19. punktu). Problēmu rada ne tikai tas, ka galvenais risks ir meklējams šajā līmenī, bet arī tas, ka kļūdas bieži vien var atklāt tikai pārbaudēs uz vietas. Dokumentu administratīvas pārbaudes ir tikai daļēji efektīvas. Taču, ņemot vērā, ka katru gadu veic desmitiem miljonu maksājumu, pirmā līmeņa kontrole ir dārga (vispārējās izmaksas ir tieši proporcionālas revidētajam apjomam).

1.47.

Komisija piekrīt, ka dokumentu administratīvās pārbaudes par prasībām var būt tikai daļēji efektīvas attiecībā uz kļūdu novēršanu. Tādēļ Komisijas iekšējās kontroles pamatsistēma rada lielāku pārliecību par izdevumu likumīgumu un pareizību ilgtermiņā, veicot vairāk pārbaužu uz vietas.

1.48.

Pirmajā līmenī rīkotās pārbaudes uz vietas bieži vien aptver tikai niecīgu daļu (parasti 5–10 % gadā atkarībā no izdevumu jomas) no individuāliem pieprasījumiem. Palāta ir konstatējusi, ka nepilnvērtīgas pārbaudes lauksaimniecībā (sk. 5.27., 5.28., 5.30.–5.32. un 5.34.–5.36. punktu) un kohēzijas politikā (sk. 6.29. punktu) sasaucas ar nepilnībām dalībvalstu iestādēs. Dažos gadījumos zemas kvalitātes pirmā līmeņa kontroles mehānismi novēroti arī tiešajā pārvaldībā, cita starpā saistībā ar Komisijas veiktajām atlīdzības maksājumu pārbaudēm tādiem saņēmējiem pētniecības jomā, kuri darbojas neapmierinoši (sk. 7.29. un 7.30. punktu), un zemā kvalitātē ir revidēti individuālie pieprasījumi gadījumos, kad šo darbu darījuši neatkarīgi revidenti (sk. 7.32., 7.33., 10.29. un 10.30. punktu).

1.48.

Lai gan tā tiešām ir, ka pārbaudes uz vietas tiek reti veiktas visiem shēmas saņēmējiem, regulatīvās administratīvās pārbaudes attiecībā uz visām individuālajām prasībām tiek veiktas vienmēr. Tas tā ir tāpēc, ka pārbaudes uz vietas ir pārāk dārgas.

1.49.

Pirmā līmeņa kontroles vāju darbību nevar tieši kompensēt ar otrā līmeņa kontroli. Tāpēc otrā līmeņa kontroli var uzskatīt par efektīvu ne tik daudz tad, ja tā atklāj un labo atsevišķas kļūdas, bet drīzāk tad, ja tai izdodas panākt pienācīgu pirmā līmeņa kontroles mehānismu darbību. Palātas 2007. gada revīzijās atkal bija vērojams, ka dalībvalstu veiktās otrā līmeņa pārbaudes un Komisijas veiktā virspārraudzība (63) nesasniedz vēlamo efektivitātes pakāpi. Piemēram, Palāta konstatēja nepilnības šādos aspektos:

1.49.

Komisijas pārraudzība ir vērsta uz pārvaldes un kontroles sistēmu uzlabošanu, lai tās nepieļautu vai konstatētu un labotu kļūdas, kā iesaka Palāta, kā arī uz nepieciešamo koriģējošo pasākumu nodrošināšanu. Tā pati par sevi nav vērsta uz individuālu kļūdu konstatēšanu.

a)

Komisijas apstiprinājumi par atbilstību lauksaimniecībā (sk. 5.47. un 5.48. punktu);

a)

Palātas konstatējumi, kas minēti 5.47. un 5.48. punktā, ir daļa no atbilstības noskaidrošanas mehānisma, un tos tādēļ nevar uzskatīt par šā mehānisma nepilnībām. Komisija uzskata, ka šis mehānisms darbojas labi un pilnībā pilda mērķus, kuram tas paredzēts, proti, izslēgt no Kopienas finansējuma izdevumus, kas nav veikti saskaņā ar Kopienas noteikumiem.

Turklāt, ja atbilstības noskaidrošanas rezultātā var konstatēt nepareizus maksājumus saņēmējiem, dalībvalstīm ir jāveic pret šiem saņēmējiem piedziņas pasākumi, lai tos atgūtu. Turklāt, pat ja piedziņas pasākumi pret saņēmējiem nav vajadzīgi, jo finansiālā koriģēšana attiecas tikai uz nepilnībām dalībvalstu pārvaldes un kontroles sistēmā, nevis uz nepareiziem maksājumiem, šīs korekcijas ir svarīgs līdzeklis, ar ko var uzlabot dalībvalstu sistēmas un tādējādi novērst vai konstatēt un piedzīt nepareizus maksājumus saņēmējiem.

Skatīt arī atbildes uz 5.47. un 5.48. punktu.

b)

kohēzijas izdevumu revīzija (sk. 6.30. un 6.31. punktu);

b)

Komisija uzskata, ka lielākajā daļā gadījumu revīzijas, ko Palāta pārbaudīja kohēzijas politikas jomā, nodrošina efektīvus koriģējošos pasākumus un operatīvi lietderīgus rezultātus. Turklāt kompetentā ģenerāldirektorāta gada darbības pārskatos ir sīki izklāstīti revīzijas darbības rezultāti, jo īpaši koriģējoši pasākumi, apturētie maksājumi un finanšu korekcijas.

Skatīt arī atbildes uz 6.30. un 6.31. punktu.

c)

pētniecības, enerģētikas un transporta ex post finanšu revīzija (sk. 7.34. punktu) un

c)

Pētniecības ģenerāldirektorāti ir ievērojami pastiprinājuši savus revīzijas centienus 2007. gadā un ir izpildījuši savus gada mērķus.

Uzmanība tagad tiek pievērsta konstatēto kļūdu labošanai. Pētniecības ģenerāldirektorāti aktīvi cenšas uzlabot savus uzraudzības līdzekļus un pieņem precīzākas administratīvās un finanšu pamatnostādnes. Tām vajadzētu palielināt piedziņas procesa (ieskaitot ekstrapolācijas un Palātas konstatējumu pēcpārbaudes) efektivitāti un pilnīgumu.

d)

ex ante ticamības deklarācijas par pārvaldības kvalitāti un attiecīgie uzraudzības apmeklējumi (sk. 9.16., 9.17. un 9.20. punktu).

d)

Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorāts (TBD ĢD) ir uzlabojis savus norādījumus un ir izstrādājis rīcības plānu savu uzraudzības apmeklējumu pabeigšanai. Skatīt atbildes uz 9.16., 9.17. un 9.20. punktu.

1.50.

Nepilnīgus pirmā un otrā līmeņa kontroles mehānismus nevar kompensēt ar Komisijas īstenoto virspārraudzību. Komisijas pārraudzības mērķis ir nodrošināt, ka ir ieviesti pienācīgi pirmā un otrā līmeņa kontroles mehānismi un ka tie efektīvi darbojas. Jākonstatē nepilnības zemākajos līmeņos (piemēram, tās jāmin ģenerāldirektorātu gada darbības pārskatos) un jāveic pasākumi stāvokļa uzlabošanai (sk. 2.40. punktu). Arī Komisijā pārraudzību organizē dažādos līmeņos – ar to nodarbojas gan konkrēti ģenerāldirektorāti, kuri ir iesaistīti dalītajā pārvaldībā, gan Komisijas augstākā vadība, kura savukārt kontrolē ģenerāldirektorātus.

1.50.

Lauksaimniecībā nepilnības dalībvalstu pārvaldes un kontroles sistēmās tiek konstatētas ar atbilstības noskaidrošanas procedūrām, un to dēļ dalībvalstīm var likt veikt finanšu korekcijas. Šīs korekcijas ir svarīgs līdzeklis, ar ko var uzlabot dalībvalstu sistēmas un tādējādi nepieļaut vai konstatēt un piedzīt nepareizus maksājumus saņēmējiem.

1.51.

Šā procesa sekmes ir atkarīgas no vairākiem apstākļiem, konkrēti, saņēmēju skaita, noteikumu sarežģītības, grūtībām veikt atbilstības pārbaudes un finanšu korekciju un sankciju atturošā spēka.

1.51.

Tie ir ar noteiktiem politikas virzieniem cieši saistīti riski, kas jāņem vērā, nosakot kontroles stratēģiju, jo īpaši saistībā ar daudzgadu programmām.

1.52.

Palātas Atzinumā Nr. 2/2004 ieteikts, ka kontroles sistēmās, kuras izmanto Kopienas izdevumu pārvaldībai, ir jāpanāk adekvāts līdzsvars starp pārbaužu izmaksām un ieguvumiem. Ieguvumi nozīmē darījumu kļūdu riska samazināšanu līdz pieņemamam līmenim (ir pieņemams tā dēvētais atlikušais risks). Lai to panāktu, visiem budžeta procesā iesaistītajiem dalībniekiem jāsaprot, ka:

1.52.

Komisija piekrīt ieteikumiem, kas izteikti Palātas Atzinumā Nr. 2/2004, un tos īsteno savā rīcības plānā integrētas iekšējās kontroles pamatsistēmas ieviešanai, kas izklāstīts tās progresa ziņojumā (COM(2008) 110, galīgā redakcija). Tā turpina darbu attiecībā uz kontroles pasākumu ieguvumiem un izmaksām minētā rīcības plāna 10. punktā un debates par pieņemamu risku atsāks 2008. gada beigās.

a)

ne visus galasaņēmējus var pārbaudīt uz vietas, tātad vienmēr saglabāsies zināms atlikušais kļūdu risks. Te svarīgi šo risku noteikt racionālā (pieļaujamā) līmenī, ņemot vērā izdevumu dažādos veidus, noteikumu sarežģītību un iespējamo sankciju atturošo spēku;

b)

ir svarīgi pievērst uzmanību pārbaužu izmaksām – gan saistībā ar ES budžetu, gan dalībvalstu vai citu saņēmējvalstu budžetu;

b)

Augstas ir tieši izmaksas par pārbaudēm uz vietas.

c)

līdzsvars starp atsevišķu izdevumu jomu pārbaužu izmaksām un atlikušo risku ir tik svarīgs, ka tas ES iedzīvotāju vārdā jāatzīst politiskā līmenī (t. i., par to jārūpējas budžeta lēmējiestādēm un izpildes apstiprinātājiestādei);

d)

ja kādu atbalsta shēmu nevar apmierinoši īstenot par pieņemamām izmaksām un ar pieņemamu risku, tad šī shēma ir jāpārskata.

1.53.

Ja ieviestu iekšējās kontroles pamatsistēmu, kas balstītos uz šiem racionālajiem principiem, kontroles sistēmas varētu definēt, pamatojoties uz sasniedzamajiem jeb rezultatīvajiem mērķiem (64) un uz vienotiem kritērijiem, pēc kuriem vērtēt un revidēt kontroles sistēmu darbību.

1.53.

Komisija izskatīs šo priekšlikumu. Pašreizējie norādījumi kohēzijas jomā jau tagad veicina uz rezultātiem vērstu pieeju kontroles pasākumiem, pamatojoties uz kļūdu līmeņu reģistrēšanu un to izmaiņām laika gaitā, un prasība uzraudzīt kļūdu līmeņus un par tiem ziņot ir obligāta saskaņā ar tiesību aktiem 2007.–2013. gadam. Lauksaimniecībā tiek cieši pārraudzīti rezultāti, kas gūti pārbaudēs, ko paredz IAKS.

1.54.

Palāta mudina Komisiju pabeigt analīzi par pārbaužu izmaksām un par dažādajiem riska līmeņiem, kādi piemīt dažādām izdevumu jomām (65). Reāla, pārredzama, racionāla un izmaksu ziņā efektīva pieeja riska pārvaldībai, pēc Palātas ieskatiem, dotu labumu gan līdzekļu maksātājiem, gan saņēmējiem.

2.1.

Šajā nodaļā ziņots par Komisijas panākumiem 2007. gadā pārraudzības un kontroles sistēmu efektivitātes uzlabošanā ģenerāldirektorātos, lai nodrošinātu ES budžeta finansēto darījumu likumību un pareizību. Jo īpaši šajā nodaļā analizēts tas:

2.1.

a)

kādā mērā Palātas revīzijas konstatējumi apstiprina vadības apliecinājumus, kas ietverti ģenerāldirektoru gada darbības pārskatos un deklarācijās, kā arī Komisijas kopsavilkuma ziņojumā (2.2.–2.14. punkts);

b)

kā Komisijai izdevies uzlabot pārliecību par likumību un pareizību, izmantojot rādītājus, attiecīgus būtiskuma kritērijus un gada kopsavilkumus (2.15.–2.23. punkts);

c)

ciktāl Komisija ir pavirzījusies uz priekšu iekšējās kontroles standartu ieviešanā un integrētās iekšējās kontroles pamatsistēmas īstenošanā un kādā mērā tā var pierādīt šo pasākumu ietekmi uz 2007. gada izdevumiem (2.24.–2.36. punkts).

c)

Ieviestās iekšējās kontroles sistēmas kopā ar 2007. gada darbības pārskatos raksturotajiem ierobežojumiem sniedz pamatotu pārliecību par to, ka resursi, kas piešķirti Komisijas darbībām, ir izlietoti to iecerētajiem mērķiem un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem. Izveidotā kontroles procedūra un turpmākie pasākumi pēc Palātas revīzijas konstatējumiem sniedz nepieciešamās garantijas saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Komisija veic pasākumus, lai turpinātu uzlabot iekšējās kontroles sistēmu, ņemot vērā savu pieredzi, un lai risinātu revidentu izvirzītos jautājumus. Starp 2007. gadā veiktajiem pasākumiem bija iekšējās kontroles standartu efektīvai pārvaldībai pārskatīšana, rīcības plānu integrētas iekšējās kontroles pamatsistēmas ieviešanai īstenošanas turpināšana un gada darbības pārskatu pamatnostādņu pārskatīšana.

Komisija risina tos jautājumus, kas izklāstīti pilnvaroto kredītrīkotāju atrunās. Tā sīkāk precizēs iemeslus, kādēļ pastāv viedokļu atšķirības starp Palātas ikgadējo atzinumu, ko prasa EK līgums, un pārvaldītāja daudzgadu skatījumu, kurā ņemti vērā pasākumi, kas veikti, lai konstatētu un izlabotu gada laikā radušās kļūdas.

2.2.

Pieņemot kopsavilkuma ziņojumu, Komisija uzņemas politisko atbildību par operatīvo budžeta izpildi, ko īsteno tās ģenerāldirektori (1). Komisija uzskata, ka “ieviestās kontroles procedūras sniedz vajadzīgās garantijas attiecībā uz pakārtoto darījumu likumību un pareizību, par ko saskaņā ar EK Līguma 274. pantu Komisija uzņemas pilnu atbildību.”

2.3.

Tomēr Komisija apzinās, ka arī turpmāk jācenšas atrisināt virkni nepilnību, jo īpaši tās, kas izklāstītas pilnvaroto kredītrīkotāju atrunās, un tās, kas attiecas uz budžeta jomām, kuras Revīzijas palāta neatzina par apmierinošām. Šajā sakarā Palāta uzskata, ka dažu atrunu tvērumam ir jābūt plašākam, nekā to norādījuši Komisijas ģenerāldirektori (2.12. punkts un 2.1. tabula ).

2.3.

Komisija atzinīgi vērtē Palātas uzlaboto novērtējumu 2.1. tabulā saistībā ar liecībām, kas sniegtas ģenerāldirektoru 2007. gada darbības pārskatos Palātas DAS secinājumiem.

2.4.

Attiecībā uz struktūrfondiem Komisija norāda, ka tā ir sniegusi kopskaitļus par valsts līmenī izdarītajām finanšu korekcijām, ko dalībvalstis veikušas ar maksājumu anulēšanu vai līdzekļu piedziņu (8). Tomēr Komisijai savos kopsavilkuma ziņojumos vairāk jāpievēršas “nepilnībām un nekonsekvencēm” dalībvalstu iesniegtajos datos. Tādēļ informācijas kvalitātes uzlabošanai paredzētajiem pasākumiem nav jāaprobežojas tikai ar Komisiju, kā noteikts kopsavilkuma ziņojumā, bet tajos jāiekļauj arī dalībvalstis (sk. arī 1.42., 2.31.–2.33. un 3.26.–3.28. punktu).

2.4.

2006. gada ziņojuma pielikumā par struktūrfondiem, uz kuriem iekļauta atsauce Kopsavilkuma ziņojumā (COM(2008) 338, galīgā redakcija), un 2007. gada pārskatos atzīts, ka pastāv nepilnības un nekonsekvences datos, kas saņemti no dalībvalstīm.

2.5.

Attiecībā uz dažiem Komisijas daudzgadu mērķiem tās novērtējums atšķiras no Palātas konstatējumiem. Piemēram, Komisija uzskata, ka mērķi – panākt efektīvu iekšējās kontroles sistēmu un sekmēt pārskatatbildību ar gada darbības pārskatu starpniecību – ir sasniegti. Tomēr Palāta atzīmē, ka, lai gan iekšējās kontroles standarti ir ieviesti, vairāku pārraudzības un kontroles sistēmu efektivitāte kļūdu novēršanā vai atklāšanā un labošanā vēl nav pierādīta (sk. arī 2.26. punktu) un dažu gada darbības pārskatos ietverto atrunu tvērums un mērogi būtu jāpaplašina, lai pilnībā atspoguļotu atrunu potenciālo ietekmi (sk. 2.12. punktu).

2.5.

Komisijas kopsavilkuma ziņojumā (COM(2008) 338, galīgā redakcija, 3. pielikums) vērtēts, vai dažas no iniciatīvām, kas paredzētas mērķu sasniegšanai, var uzskatīt par īstenotām. Tas nenozīmē, ka Komisija uzskata, ka netiks veikti papildu pasākumi, lai turpmāk uzlabotu iekšējās kontroles sistēmas vai gada darbības pārskatus. Komisija ir apņēmusies nepārtraukti turpināt uzlabot savu iekšējās kontroles sistēmu.

2.6.

Pārbaudot ģenerāldirektoru gada darbības pārskatus un deklarācijas, Palāta vērtēja, kādā mērā tie atspoguļo patieso ainu (t. i., bez būtiskām novirzēm) attiecībā uz pastāvošo procedūru efektivitāti, īpaši to, vai pārraudzības un kontroles sistēmas sniedz vajadzīgo pārliecību par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

2.7.

Tika pārbaudīti visi gada darbības pārskati, un 15 ģenerāldirektorātu pārskatiem tika veikta padziļināta analīze.

2.8.

Norādījumos (9) par 2007. gada darbības pārskatiem Komisijas centrālie dienesti uzsvēra to, ka skaidrāk jāapraksta saikne starp iekšējo kontroles sistēmu efektivitāti un pamatu, uz kura sagatavo deklarācijas. Praksē lielākā daļa ģenerāldirektorātu detalizēti izskaidroja “sastāvdaļas” jeb pamatelementus, uz kuriem tie bija balstījuši savu pārliecību.

2.9.

Visi ģenerāldirektori paziņoja, ka ir guvuši pamatotu pārliecību par to, ka viņiem piešķirtie līdzekļi ir izlietoti paredzētajiem mērķiem un ka viņu ieviestie iekšējās kontroles mehānismi ir nodrošinājuši pakārtoto darījumu likumību un pareizību, tomēr vairākos gadījumos ir formulētas atrunas. Palāta vērtēja šo apgalvojumu pareizību, salīdzinot to tvērumu un ietekmi ar Palātas veiktās revīzijas rezultātiem.

2.10.

No 40 deklarācijām, kas sagatavotas par 2007. gadu, 13 deklarācijās (10) bija viena vai vairākas atrunas; lielākā daļa atrunu attiecās uz nepilnībām, kuras saistītas ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Atrunu kopējais skaits bija samazinājies no 20 atrunām (2006. gadā) līdz 17 atrunām (2007. gadā), lai gan atrunu kopējā finansiālā ietekme bija palielinājusies.

2.11.

Reģionālās politikas ĢD un Nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības ĢD kopējā aplēse par atrunu finansiālo ietekmi bija palielinājusies no apmēram 140 miljoniem EUR 2006. gadā līdz apmēram 725 miljoniem EUR 2007. gadā (11). Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD jaunā atruna 2007. gadam par lauku attīstības izdevumiem balstās uz informāciju no dalībvalstīm, kuras uzrāda kļūdu likmi, kas pārsniedz 3 %. Tomēr šo informāciju nebija apstiprinājušas sertifikācijas iestādes vai pieņēmis ģenetāldirektorāts. Svarīgākās atrunas saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību ir dotas 2.1. tabulā .

2.11.

Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta un Nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības ģenerāldirektorāta gada darbības pārskatos izklāstīti gan riska apmēri, proti, maksājumi saistībā ar nepilnībām sistēmās, gan finansiālās ietekmes palielināšanās. Pēdējo minēto nosaka, atsaucoties uz korekciju pēc vienotas likmes vadības un kontroles sistēmu trūkumu gadījumos. Komisija uzskata, ka šī pieeja sniedz objektīvu novēroto trūkumu iespējamās finansiālās ietekmes novērtējumu.

2.12.

Tabula atklāj, ka gada darbības pārskati sniedz skaidru un nepārprotamu pierādījumu Palātas DAS secinājumiem tikai par administratīvajiem izdevumiem un ekonomikas un finanšu jautājumiem. Lielākajā daļā politikas jomu gada darbības pārskati attiecīgajiem DAS īpašā izvērtējuma secinājumiem ir tuvāki nekā iepriekšējos gados, īpaši tas attiecas uz lauksaimniecības un kohēzijas politikas jomu. Tomēr Palāta atzīmē, ka šo atrunu tvērums un mērogs būtu jāpaplašina, lai pilnībā atspoguļotu to potenciālo ietekmi, un vairākās politikas jomās ģenerāldirektorāti joprojām nonāk pie daudz pozitīvāka secinājuma par ES izdevumu likumību un pareizību nekā Palāta savos revīzijas secinājumos.

2.12.

Kamēr Palāta sniedz gada revīzijas atzinumu par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (kā tas prasīts EK līgumā), ģenerāldirektoru atzinumā galvenā uzmanība veltīta tam, vai līdzekļi ir izmantoti to sākotnējam mērķim, ņemot vērā kontroles daudzgadu būtību un to efektivitāti kļūdu noteikšanā un labošanā. Ģenerāldirektori sniedz pārvaldības atzinumu, kā pamatā ir informācija, kurā iekļauts Komisijas veiktais revīzijas darbs, Revīzijas palātas ziņojumi un novērojumi un attiecīgos gadījumos dalībvalstu kontroles rezultāti.

2.13.

Attiecībā uz izglītības un pilsoniskuma jomu ģenerāldirektoru sniegtā pārliecība dažos būtiskos aspektos nesaskan ar Palātas secinājumiem. Palāta konstatēja nozīmīgas nepilnības ex ante deklarāciju procedūrās, par kurām atbild Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts (sk. 9.17. un 9.25. punktu), tomēr šīs nepilnības nav atspoguļotas ģenerāldirektora atrunā. Komunikācijas ģenerāldirektorātam ir atruna par to, ka nav strukturētu ex post kontroles mehānismu, bet Palāta uzskata, ka būtiskas nepilnības ir arī ex ante kontroles mehānismos (sk. 9.23. un 9.25. punktu).

2.13.

Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta (EAC ĢD) pārliecības pamatā ir vispusīga kontrole un ne tikai ex ante deklarācijas novērtēšanas procedūra.

2.14.

Ārējā atbalsta, attīstības un paplašināšanās politikas jomās Palāta konstatēja, ka pakārtotajos darījumos, galvenokārt darījumos, ko pārvalda īstenotājorganizācijas, ir būtisks likumības un/vai pareizības kļūdu skaits (sk. 8.31. punktu) un ka pārraudzības un kontroles sistēmas ir daļēji efektīvas (sk. 8.32. punktu). Šos konstatējumus ģenerāldirektori savās atrunās nav adekvāti atspoguļojuši.

2.14.

Palāta izdara slēdzienu par būtiskuma līmeni izlases veida darījumos, kuri skar vairākus ģenerāldirektorātus. Tomēr katrs ģenerāldirektors var izdarīt slēdzienu un ziņot par būtiskuma līmeni tikai savā jomā.

2.15.

Komisija ir īpaši uzsvērusi to, ka 2007. gada darbības pārskatos jāsniedz pareizības rādītāji (12). Lielākā daļa ģenerāldirektoru ir izmantojuši savas indikatīvās iekšējās kontroles veidlapas, lai parādītu, kā atbilstošie tiesiskie, normatīvie un līgumiskie noteikumi ir ievēroti un kā to var saistīt ar pamatotu pārliecību (13). Tomēr vienā ģenerāldirektorātā izmantotie pamatdati nav ticami un/vai saikne ar likumību un pareizību nav skaidri noteikta (14). Gandrīz visi ģenerāldirektori nav iekļāvuši salīdzināmus rādītājus par iepriekšējiem gadiem, ne arī izvirzījuši likumības un pareizības mērķus (15).

2.15.

Komisija izstrādāja vairākas iekšējās kontroles veidlapas, kuru mērķis bija atspoguļot kontroles stratēģijas saskaņotā veidā un kuras pielāgotas dažādiem pārvaldības jautājumiem vai jomām. Likumības un pareizības rādītāji, kuru mērķis ir sekmēt uzraudzību un ziņošanu par darījumu likumību un pareizību, tika noteikti par obligātiem 2007. gada darbības pārskatos. Komisija uzskata, ka tas ir svarīgs solis, taču atzīst, ka ir jāveic atsevišķi uzlabojumi rādītāju uzticamības un skaidrības ziņā. Tiem jābūt pilnīgiem un viegli izmantojamiem pēckontroles un uzraudzības nolūkā.

2.16.

Grozītās finanšu regulas (16) 53.b panta 3. apakšpunktā noteikts: “Dalībvalstis attiecīgā savas valsts līmenī sagatavo gada kopsavilkumu par pieejamām revīzijām un deklarācijām” (17). Saskaņā ar Komisijas centrālo dienestu norādījumiem ģenerāldirektoriem 2007. gada darbības pārskatos jāsniedz sākotnējais novērtējums par pārliecību, kas gūta no gada kopsavilkumiem (18).

2.17.

Palāta ir jau iepriekš atzinusi, ka gada kopsavilkumi ir iekšējās kontroles papildelements, un mudinājusi Komisiju palielināt procesa vērtību, identificējot kopīgas problēmas, iespējamos risinājumus un labāko praksi un izmantojot šo informāciju pārraudzības darbā (19).

2.18.

Palātas revīzija atklāja, ka 2008. gada 31. martā gada kopsavilkumus bija iesniegušas 25 no 27 dalībvalstīm. Astoņas no šīm 25 dalībvalstīm nebija ievērojušas Finanšu regulas un tās īstenošanas kārtības obligātās prasības (20), un vēl 12 dalībvalstis šīs prasības bija ievērojušas tikai daļēji. Turklāt tikai 15 no šīm 25 dalībvalstīm iesniedza apliecinājumu par sniegtās informācijas pilnīgumu un pareizību, un divi apliecinājumi attiecās uz 2007.–2013. gada programmu posmu, par kuru izmaksāti tikai avansi ar nelielu saistīto risku.

2.18.

Komisija atzinīgi vērtē Palātas secinājumu, ka Komisija ir atbilstoši uzraudzījusi gada kopsavilkumu procesu, nosakot skaidras norādes un nekavējoties noskaidrojot neatbilstības.

2.19.

Izklāsta atšķirības un tas, ka bieži vien nebija apliecinājuma par pakārtoto datu pilnīgumu un pareizību, nozīmē, ka gada kopsavilkumi vēl nesniedz ticamu novērtējumu par pārraudzības un kontroles sistēmu darbību un efektivitāti.

2.19.

Kopumā gada kopsavilkumu pirmās kārtas rezultāti ir pozitīvi tajā ziņā, ka gandrīz visas dalībvalstis beidzot ir izpildījušas prasības, un Komisija uzskata, ka tas ir labs pamats kopsavilkumu kvalitātes uzlabošanai nākamajā posmā. Komisija iepazīstinās ar pārskatītajām norādēm dalībvalstis, sniedzot ieteikumus, kuru mērķis ir uzlabot 2008. gada kopsavilkumu kvalitāti.

2.20.

Palāta uzskata, ka šajā pirmajā gada kopsavilkumu gadā Komisija ir adekvāti pārraudzījusi procesu, gan savlaicīgi sagatavojot skaidrus norādījumus, gan noskaidrojot termiņu un tvēruma vai kvalitātes kritēriju neievērošanas iemeslus.

2.21.

Lielākajā daļā ģenerāldirektorātu saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm ir izstrādāti būtiskuma kritēriji (21), kas pielāgoti dažādajiem pārvaldības veidiem, to iekšējās kontroles videi un kontroles sistēmām dalībvalstīs (22).

2.22.

Pēc Palātas ieteikuma Pārskatā par 2006. finanšu gadu (23) četri galvenie ģenerāldirektorāti, kas atbild par ES budžeta izpildi saskaņā ar dalītās pārvaldības kārtību (24), ir pārskatījuši pārvaldības un kontroles sistēmu darbības novērtēšanas metodi struktūrdarbībām dalībvalstīs. Visas programmas vai sistēmas, par kurām attiecīga struktūra sniegusi negatīvu atzinumu, ģenerāldirektori tagad uzskata par tādām, kurām piemīt “nozīmīgas nepilnības”, kamēr no atšķirīga avota netiek saņemti ticami revīzijas pierādījumi par pretējo (25).

2.23.

Viens ģenerāldirektorāts piemēroja būtiskuma sliekšņus, kas nav saderīgi ar pārējo informāciju un ar pārliecību, kura sniegta citviet tā gada darbības pārskatā (26).

2.23.

Komisijas centrālie dienesti kopsavilkuma ziņojumā ir apņēmušies sniegt ģenerāldirektorātiem turpmākas norādes, kā daudz skaidrāk noteikt saikni starp kļūdu koeficientiem, būtiskuma slieksni un atrunām.

2.24.

Palāta pārbaudīja, kā vairākos Komisijas dienestos piemēro atsevišķus iekšējās kontroles standartus (IKS). Pārbaudes mērķis bija vērtēt ne tikai obligāto prasību (pamatprasību) izpildi, bet arī novērtēt, cik efektīvi sistēmas nodrošina pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Tieši efektivitātes vērtēšana 2007. gadā bija īpaši svarīga, jo tā ļauj spriest par Komisijas panākumiem šajā jomā pirms vispārējās standartu revīzijas 2008. gadā.

2.24.

Komisijas mērķis ir parādīt, ka standartu īstenošana dod efektīvu ieguldījumu pārvaldības apliecinājumā. Šis princips ir pārskatīto 2007. gada iekšējās kontroles standartu (spēkā no 2008. gada) pamatā.

2.25.

Palātas vērtējums par to, kā 2007. finanšu gadā īstenoti iekšējās kontroles standarti, liecina, ka ģenerāldirektorāti vidēji par 96 % (2006. gadā – 95 %) ievēroja pamatprasības (sk.  2.2. tabulu ). Tādējādi Komisija kopš 2004. gada iekšējās kontroles standartus īstenojusi konsekventi augstā pakāpē.

2.25.

Komisija iekšējās kontroles standartus pieņēma 2000. gadā kā daļu no minētajā gadā uzsāktajām reformām. Standarti un ar tiem saistītās obligātās prasības tika iecerētas, lai varētu novērtēt Komisijas iekšējās kontroles sistēmas gatavību. Šīs pieejas veiksmi apliecina visnotaļ augstais atbilstības līmenis, par ko pēdējos gados ziņoja gan dienesti, gan Palāta.

2.26.

Neatkarīgi no šā sasnieguma Komisija nespēja par 2007. gadu visaptveroši pierādīt, ka pārraudzības un kontroles sistēmas ir pietiekami efektīvas, lai mazinātu kļūdu risku tādās politikas jomās kā Lauksaimniecība un dabas resursi (5.51. punkts), Kohēzija (6.32. punkts) (27), Pētniecība, enerģētika un transports (7.41. punkts), Ārējais atbalsts, attīstība un paplašināšanās (8.32. punkts) un Izglītība un pilsoniskums (9.25. punkts).

2.26.

Komisija atzīst, ka ir jāveic pasākumi, lai palielinātu iekšējās kontroles un uzraudzības sistēmu efektivitāti atsevišķās politikas jomās. Tas ir nepārtraukts process, un ir nepieciešams turpināt uzlabot kontroles sistēmas, iekļaujot visus kontroles līmeņus.

2.27.

Komisija 2007. gadā nolēma aizstāt pašreizējo IKS struktūru ar pamatprincipiem un attiecīgām daudz sīkākām prasībām, kas būtībā atbilst iepriekšējiem IKS un pamatprasībām (28). Astoņu IKS (kuriem Palāta veica novērtējumu 2007. gadā) analīze jaunajā noformējumā būtiskas izmaiņas neatklāja.

2.27.

Standartu pārskatīšanas mērķis bija precizēt un vienkāršot to īstenošanu: jaunie standarti ietver tās pašas jomas, bet tajos izmantotā valoda ir daudz pieejamāka visam personālam. Jaunā sistēma novērš arī daļēju pārklāšanos ar iepriekšējiem standartiem un uzsver kontroles sistēmu efektivitāti.

2.28.

Viens no pārskatīto IKS komponentiem ir iekšējās kontroles efektivitātes novērtējums, ar kuru tiek prasīts, lai Komisijas dienesti vērtētu un pierādītu savu iekšējo kontroles sistēmu efektivitāti. Tas balstīsies uz prioritātes noteikšanu atsevišķiem standartiem un uz vadības veikto ikgadējo riska novērtējumu. Tomēr, tā kā iekšējās kontroles standarti ir savstarpēji atkarīgi un kopā veido kontroles pamatu, Komisijai katru gadu jāspēj pierādīt arī iekšējās kontroles sistēmas efektivitāte kopumā.

2.28.

Prasība sniegt ziņojumu par efektivitāti darbojas divos līmeņos:

—

parādot, ka standarti paši par sevi (ietverot finanšu un ar finansēm nesaistītus jautājumus) ir efektīvi īstenoti Komisijas dienestos,

—

parādot, ka pašreizējā sistēma Komisijā ir efektīva, lai risinātu kļūdu risku pakārtotajos darījumos, uz ko attiecas šī piebilde.

2.29.

2007. gada decembrī beidzās divu gadu laikposms, kuru Komisija bija noteikusi, lai īstenotu savu Rīcības plānu integrētas iekšējās kontroles pamatsistēmas ieviešanai (29). Komisijas kopsavilkuma ziņojumā par 2007. gadu (30) pozitīvi novērtēta attīstība, kas pasākumu īstenošanā panākta līdz šim, tomēr norādot, ka uz pasākumu efektivitātes pierādījumiem, kas attiecas uz kļūdu līmeņa samazināšanu pakārtotajos darījumos, būs vēl kādu laiku jāpagaida.

2.29.

Rīcības plāna mērķis ir risināt īpašus trūkumus iekšējās kontroles pamatsistēmā. Tika iecerēts īstenot 16 darbības divu gadu laikā līdz 2007. gada 31. decembrim. Šis mērķis lielā mērā tika sasniegts (neīstenotās darbības plānots pabeigt līdz 2008. gada beigām).

2.30.

Pamatojoties uz Palātas veikto analīzi (sk.  2.3. tabulu ), 2007. gadā Komisija ir pavirzījusies uz priekšu sava rīcības plāna izpildē. Kopumā 2007. gada beigās bija īstenoti 21 (2006. gadā – 7) apakšpasākumi un vēl 14 (2006. gadā – 19) bija dažādos īstenošanas posmos.

2.30.

Palātas analīze lielā mērā apstiprina Komisijas pašas veikto analīzi tās 2008. gada 27. februāra progresa ziņojumā (COM(2008) 110, galīgā redakcija). Pasākumu īstenošana ir nebeidzams process, un tas tiek veikts enerģiski. Pasākumu ietekme katrā ziņā seko pēc to īstenošanas 2006. un 2007. gadā. Pirmais ziņojums par ietekmi tiks sagatavots 2009. gada sākumā.

2.31.

Lai novērtētu, vai līdzekļu atgūšanas un kompensācijas sistēmas darbojas efektīvi, 2007. gada martā ieviesa 11.N apakšpasākumu. Šajā nolūkā identificēja 2005. un 2006. gadā atgūtās summas un to saskaņotību ar pārbaudēs konstatētajām kļūdām.

2.32.

Lai gan Komisija pielika vērā ņemamas pūles, tā nevarēja iesniegt pilnīgus un ticamus skaitļus par 2005. un 2006. gadu. Turklāt Komisija nespēja pierādīt, ka galu galā iesniegtie skaitļi attiecās uz šiem gadiem, ka ņemti vērā visi atgūtie līdzekļi, kuru piedziņu ierosināja dalībvalstis, un ka tos pārredzamā veidā varētu saskaņot ar publicētajiem finanšu pārskatiem.

2.32.

2007. gada pārskatu piezīmju 6. nodaļā ir sniegts precīzākais atgūto summu aprēķins (skatīt arī atbildi uz 3.29. punktu). Kohēzijas politikas jomā Komisija publicē datus par finanšu korekcijām, kas radušās tās kontroles darbības rezultātā. Saistībā ar šo datu ticamību ir jau panākti uzlabojumi. Tā veic pasākumus, lai uzlabotu dalībvalstu sniegtos ziņojumus par korekcijām pēc to kontroles darbības veikšanas, lai turpmāk nodrošinātu to pilnīgumu.

2.33.

Pozitīvu attīstības gaitu apliecina Komisijas iniciatīva centrālajā finanšu un grāmatvedības sistēmā no 2008. gada iegrāmatot pilnīgus datus par Komisijas atgūtajiem līdzekļiem. Tomēr Palāta uzskata, ka 2007. gadam šī iespēja tika palaista garām.

2.33.

Izmaksas, kas saistītas ar visu ierakstu par kredītzīmēm un rīkojumiem līdzekļu atgūšanai par 2007. gadu atjaunināšanu ar atpakaļejošu datumu, tika uzskatītas par aizliegtām.

2.34.

Pirmo rīcības plāna ietekmes vērtēšanu Komisija veica 2008. gada februārī (34). Kopumā tā vērtē sākto pasākumu ietekmi ar nelielām atšķirībām starp atsevišķiem apakšpasākumiem (sk.  2.3. tabulu ). Pārredzamības palielināšanai Komisijai jāpaskaidro ietekmes vērtējuma pamats.

2.34.

No 2009. gada ziņojumos uzsvars no īstenošanas tiks pārvietots uz ietekmes novērtēšanu. Komisija sniegs vairāk informācijas par katras darbības novērtēto ietekmi tās pirmajā ziņojumā par ietekmi 2009. gada sākumā, iekļaujot atsauci uz katras darbības īpašiem ietekmes rādītājiem. Tomēr Komisija var jau patlaban parādīt atsevišķu darbību patieso ietekmi, piemēram:

—

(3. pasākumam) iekšējās kontroles veidlapas un uzlabots profesionālapskates process līdztekus skaidrākām norādēm ģenerāldirektorātiem ir devuši būtisku uzlabojumu gada darbības pārskatos, kā tas parādīts Palātas 2.1. tabulā,

—

(8.N pasākumam) gadījumu izpēte ir devusi ievērojamus uzlabojumus ziņojumu sniegšanā augstākajām revīzijas iestādēm, un tādēļ savukārt augstākās revīzijas iestādes var labāk izmantot šos ziņojumus savā darbā,

—

(12. pasākumam) revīzijas stratēģiju Sestajai pētniecības pamatprogrammai Palāta ir atzinusi par “piemērotu šīs [ex post] kontroles efektīvākas darbības sekmēšanai”.

2.35.

Lai gan Palāta atzīst, ka liela rīcības plāna daļa ir īstenota, tā neatrod pierādījumus uzlabojumam, kas tieši un izmērāmi saistīts ar pasākumiem, īpaši attiecībā uz darījumu likumību un pareizību. To, cik lielā mērā ietekmi var objektīvi izmērīt, pēc Palātas ieskatiem var novērtēt tikai ilgākā laikposmā.

2.35.

Būs nepieciešams laiks, lai novērstu kļūdas jebkurai normatīvu vienkāršošanai un Komisijas kontroles uzlabošanai. Turklāt daudzi pasākumi ir saistīti ar ex post kontroli un kļūdu labošanu vairākus gadus pēc to rašanās. Komisija ir vienisprātis ar Palātu, ka ietekmi var novērtēt tikai ilgākā laika periodā, kā tas izklāstīts Komisijas 2008. gada februāra ziņojumā par rīcības plānu (COM(2008) 110, galīgā redakcija); skatīt arī atbildi uz 2.29. punktu.

2.36.

Palāta piezīmē, ka 2009. gada sākumā Komisija gatavojas iesniegt pirmo gada pārskatu par rīcības plāna ietekmi.

2.37.

Attiecībā uz 2007. gadu Palāta ir konstatējusi turpmāku Komisijas pārraudzības un kontroles sistēmu attīstību, īpaši jāatzīmē uzlabojumi gada darbības pārskatu un deklarāciju sagatavošanas procesā (2.8. punkts), attiecīgo atrunu ietekme uz ģenerāldirektoru deklarācijās sniegto pārliecību (2.10. un 2.11. punkts) un virzība uz lielāku atbilstību DAS īpašo izvērtējumu secinājumiem (2.12. punkts).

2.37.

Komisija atzinīgi vērtē Palātas konstatēto progresu un ir apņēmusies turpināt savus centienus. Piemēram, iekšējā “profesionālapskates” procesa pārbaude pirms gada darbības pārskatu pabeigšanas palīdzēja nodrošināt ziņojumu saskanību un ticamību. Šis process tiks veicināts arī turpmāk 2008. gada darbības pārskatos, kā norādīts kopsavilkuma ziņojumā.

2.38.

Tomēr Palātas veiktajā revīzijā atklājās, ka dažos darbības pārskatos un deklarācijās joprojām ir trūkumi attiecībā uz atrunu tvērumu un mērogu un pārraudzības un kontroles sistēmu novērtējumu un darbību (2.13. un 2.14. punkts).

2.38.

Komisija ir uzdevusi saviem dienestiem enerģiski rīkoties, lai atrisinātu 2007. gada darbības pārskatu atrunu iemeslus, un tā cieši uzraudzīs progresu, īpašu uzmanību pievēršot atkārtoti izteiktajām atrunām. 2008. gada laikā tiks sniegtas papildu norādes dienestiem, lai sekmētu saskaņu, izvērtējot reputāciju risku un saikni starp kļūdu koeficientiem, būtiskuma līmeni un atrunām.

2.39.

Komisija ir spējusi pierādīt, ka kopš 2004. gada iekšējās kontroles standarti ir īstenoti konsekventi augstā līmenī (sk. 2.25. punktu), un līdz 2007. gada beigām tā bija īstenojusi vairāk nekā divas trešdaļas no rīcības plāna apakšpasākumiem integrētās iekšējās kontroles pamatsistēmas ieviešanai (2.30. punkts).

2.40.

Tomēr Palāta atzīmē, ka Komisija nespēj pierādīt, ka tās pasākumi pārraudzības un kontroles sistēmu uzlabošanai ir bijuši efektīvi kļūdu riska mazināšanai svarīgās budžeta jomās. Palāta vēl nav atradusi pierādījumus, kas apliecinātu tādu rīcības plāna ietekmi, uz kuru pastāv Komisija.

2.40.

Pēdējo gadu laikā Kopienas finansējuma programmu tiesiskajos regulējumos panāktie uzlabojumi, kontroles apstākļu uzlabojumi, finanšu noteikumu vienkāršošana un gada kopsavilkumu ieviešana dalītai un netiešai centralizētai pārvaldībai ir iniciatīvas, kuru mērķis bija uzlabot iekšējās kontroles pamatsistēmu un mazināt kļūdu risku pakārtotajos darījumos.

2.41.

Palāta iesaka Komisijai turpināt centienus nodrošināt un apliecināt ģenerāldirektorātu pārraudzības un kontroles sistēmu efektivitāti, pievēršoties šādām jomām:

2.41.

a)

jānodrošina, lai gada darbības pārskati un deklarācijas sniegtu konsekventu pārraudzības un kontroles sistēmu novērtējumu, kas ir saskaņā ar atrunām (2.12.–2.14. punkts);

a)

Lai arī ģenerāldirektors ir atbildīgs vienīgi par gada darbības pārskatu un par visām atrunām, gada darbības pārskatu projektu “profesionālapskate” tika pastiprināta pārskatos par 2007. gadu. Patlaban gada darbības pārskati un deklarācijas lielākoties atspoguļo saskanīgu uzraudzības un kontroles sistēmu novērtējumu, vērtējot to kopumā, nevis tikai to efektivitāti kļūdu novēršanā. Tas ir saskaņā ar atrunām. Turklāt Komisija uzlabo gada darbības pārskatu procesu noteiktās jomās, it īpaši, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību starp dienestiem, un tā turpinās savus centienus šajā jomā.

Skatīt arī atbildi uz 2.12.–2.14. punktu.

b)

jāsadarbojas ar dalībvalstīm, lai uzlabotu gada kopsavilkumos sniegto informāciju un parādītu, kā šī informācija ir izmantota, lai gūtu pārliecību vai pievienoto vērtību pārliecībai, kura sniegta gada darbības pārskatos (2.19. punkts);

b)

Komisija iepazīstinās dalībvalstis ar pārskatītajām norādēm, sniedzot ieteikumus, kā uzlabot 2008. gada kopsavilkumu kvalitāti.

Skatīt arī atbildi uz 2.19. punktu.

c)

jāpabeidz pienācīga pēcpārbaude attiecīgajiem pasākumiem, kuri paredzēti rīcības plānā integrētas iekšējās kontroles pamatsistēmas ieviešanai, lai nodrošinātu pārraudzības un kontroles sistēmu reālu ietekmi (2.35. punkts), īpaši attiecībā uz 1. apakšpasākumu (vienkāršošana), 10.a un 10.b apakšpasākumu (izmaksu lietderība) un 11.N apakšpasākumu (atgūšanas sistēmas) (2.31. punkts);

c)

Ziņojums par rīcības plāna ietekmi (situāciju 2008. gada decembra beigās) tiks publicēts 2009. gada sākumā. Komisija izvērtēs arī 4., 10. un 11. pasākuma rezultātus 2008. gada novembra paziņojumā, kura mērķis ir atsākt diskusiju par pieļaujamo risku.

Saistībā ar kohēzijas politiku Komisija ir veikusi būtiskus centienus, lai uzlabotu dalībvalstu sniegto datu kvalitāti, un pašreiz strādā pie tā, lai pārbaudītu šo datu pilnīgumu un pareizību.

Skatīt arī atbildi uz 2.31. un 2.35. punktu.

2.42.

Palāta iesaka likumdevējām iestādēm un Komisijai būt gatavām pārskatīt nākotnes izdevumu programmu koncepciju, pienācīgi izskatot iespējas:

2.42.

a)

vienkāršot pamatu atbilstīgo izdevumu aprēķināšanai un plašāk pielietot vienotas summas vai vienotas likmes maksājumus tā vietā, lai atlīdzinātu “reālās izmaksas”,

a)

Komisija piekrīt, ka ir nepieciešama papildu vienkāršošana saistībā ar izmaksu pamatotības jautājumiem.

Komisija savā rīcības plānā integrētas iekšējās kontroles pamatsistēmas ieviešanai jau ir apņēmusies sniegt priekšlikumus noteikumu vienkāršošanai turpmākajos likumdošanas posmos. Tomēr tā nedarbojas viena un būs arī nepieciešams, lai likumdevēja iestāde nodrošina, ka vienkāršošanas pasākumi tiek iekļauti turpmākajos tiesību aktos.

Komisija ir apņēmusies nodrošināt, lai turpmākajos likumdošanas priekšlikumos būtu iekļauti skaidri un vienkārši noteikumi saistībā ar vienotās summas vai vienotas likmes maksājumu plašāku izmantošanu.

Pašreizējie kohēzijas politikas noteikumi jau atļauj vienotas likmes izmantošanu atsevišķos gadījumos, un Komisija izzinās šīs prakses, ko šobrīd var piemērot vienīgi ierobežotam izmaksu kategoriju skaitam, paplašināšanas iespējas. Attiecībā uz kapitāla projektiem tie nav atbilstoši konkursa noteikumu un labākas cenas un vērtības attiecību apsvērumu dēļ.

Saistībā ar pētniecību Komisija piekrīt, ka ir nepieciešams turpināt vienkāršošanu attiecībā uz izmaksu pamatotības jautājumiem, it īpaši personālam un netiešajām izmaksām. Tā vērš uzmanību uz Septītās pētniecības pamatprogrammas (FP7) likumīgajiem ierobežojumiem un sarežģījumiem noteikt vienotas summas un vienotas likmes, kas būtu reprezentatīvas.

Turklāt izdevumu aprēķināšanas metodoloģijas ex ante sertificēšana, ko ieviesa FP7, ir svarīgs solis virzībā uz vienkāršošanu. Komisija atsaucas uz jautājumiem, kas ir apspriesti tās atbildē uz 7.20. un 7.21. punktu.

b)

no jauna definēt kontroles sistēmas, pamatojoties uz rezultātu (mērķis riska aspektā un izrietošais pieļaujamais kļūdu līmenis), nevis uz ieguldījumu, kā tas ir pašlaik (veicamo pārbaužu skaits),

b)

Komisija apstiprina šo ieteikumu un izpētīs, kā to īstenot praksē.

c)

panākt virzību pieļaujamā riska koncepcijas izstrādē.

c)

Par šo jautājumu Komisija 2008. gada rudenī sagatavos paziņojumu, kura mērķis būs atsākt diskusiju starp iestādēm par pieļaujamo risku.

3.1.

Šajā nodaļā analizēti jautājumi, kuri saistīti ar ES vispārējā budžeta izpildi 2007. gadā, kas ir pirmais gads daudzgadu finanšu shēmā 2007.–2013. gadam. Uzmanība vērsta uz budžeta izpildes rādītājiem un neizpildīto budžeta saistību līmeni, īpaši pievēršoties noteikuma “n + 2 gadi” piemērošanai. Šajā nodaļā aplūkotas arī finanšu korekcijas un atgūtie līdzekļi saistībā ar sistēmas nepilnībām vai nepareiziem maksājumiem iepriekšējos gados, kas jāņem vērā budžeta procedūrā.

3.2.

Galvenais Komisijas uzdevums budžeta pārvaldībā ir nodrošināt, lai finanšu līdzekļi, ko Padome un Parlaments piešķīruši atbilstoši ES politiskajām prioritātēm, tiktu izlietoti saskaņā ar noteikumiem un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principus. Budžeta izpildes analīze ir tikai viens no pareizas budžeta izpildes aspektiem. Budžeta izpildē jāievēro arī ekonomiskuma, produktivitātes un efektivitātes principi, kuri gan vairāk aplūkoti Palātas īpašajos ziņojumos, nevis šajā gada pārskatā.

3.3.

Kopējās 2007. gadam pieņemtās budžeta apropriācijas (nobalsotais budžets un budžeta grozījumi) bija 126,4 miljardi EUR saistībās un 113,8 miljardi EUR maksājumos, un attiecīgais palielinājums salīdzinājumā ar 2006. gada galīgo budžetu bija 5 % un 6 %. Vispār kopējās budžeta saistību apropriācijas gadam bija 2,5 miljardi EUR zem finanšu shēmas griestiem, bet maksājumu apropriācijas saglabājās 10 miljardi EUR zem finanšu shēmas griestiem (sk.  III  un IV diagrammu I pielikumā ).

3.4.

Gada laikā nobalsoja par septiņiem budžeta grozījumiem, un to rezultātā apropriācijas saistībām samazinājās kopumā par 0,167 miljardiem EUR, bet apropriācijas maksājumiem – par 1,65 miljardiem EUR. Apropriācijas maksājumiem lielākoties samazinājās tāpēc, ka izdevumi bija mazāki nekā plānots tādās jomās kā “Konkurence” (0,5 miljardi EUR), “Kohēzijas politika” (0,7 miljardi EUR) un “Lauksaimniecība un dabas resursi” (0,5 miljardi EUR). Maksājumu apropriāciju samazināšana šādā veidā atspoguļo labu budžeta pārvaldību, jo apliecina spēju reaģēt uz pārmaiņām un samazināt budžeta atlikumu (1) (ļaujot pašu resursiem atgriezties dalībvalstīs).

3.5.

III  un IV diagramma I pielikumā sniedz detalizētu informāciju par apropriācijām saistībām un apropriācijām maksājumiem, kā arī par to attiecīgo faktisko stāvokli 2007. gadā finanšu shēmas pozīcijās un politikas jomās atbilstoši budžeta līdzekļu sadalei pēc darbības jomām (ABB).

3.6.

Komisija sagatavo vairākus dokumentus (kuri daļēji pārklājas), kuros cita starpā sniegta šāda informācija par Eiropas Kopienu budžeta izpildi (2):

3.6.

Dokumenti, uz kuriem Palāta atsaucas, ir izstrādāti dažādiem mērķiem (skatīt uz 3.20. punktu sniegto atbildi).

—

budžeta atlikums samazinājās no 1,9 miljardiem EUR 2006. gadā līdz 1,5 miljardiem EUR 2007. gadā,

—

izlietojums gan saistībām, gan maksājumiem (attiecīgi 96 % un 98 %) saglabājās līdzīgi augsts kā 2006. gadā (99 % un 96 %),

—

1,2 miljardi EUR no neizlietotajām maksājumu apropriācijām (izslēdzot piešķirtos ieņēmumus) nebija anulēti, bet pārnesti no 2007. gada uz 2008. gadu vai pārplānoti; šis līmenis ir līdzīgs iepriekšējā gada līmenim,

—

Kohēzijas jomā (ietverta 04., 05., 11. un 13. sadaļā (3)) maksājumu apropriāciju samazinājums par 0,745 miljardiem EUR deva galīgo izlietojumu gandrīz 100 % apmērā (ja nebūtu pieņemti budžeta grozījumi, tas būtu bijis 97 %). Dalībvalstu maksājumu prognožu precizitāte pēdējos gados ir uzlabojusies. Kopējais pārvērtējums bija samazināts no 33 % 2006. gadā līdz 18 % 2007. gadā.

—

Lai arī dalībvalstis turpina uzlabot prognožu precizitāti, tomēr prognozes joprojām ir pārāk pretrunīgas, lai tās varētu izmantot budžeta plānošanas mērķiem. Tomēr, veicot turpmākus uzlabojumus, tās varētu kļūt par lietderīgu instrumentu, lai palīdzētu arī turpmāk nodrošināt augstu izlietojumu.

3.7.

Neizpildītās budžeta saistības rodas kā tiešas diferencēto izdevumu sekas, kad izdevumu programmu pabeigšanai vajadzīgi vairāki gadi un saistības uzņemtas gados pirms atbilstošajiem maksājumiem. Vienreizēji saistību palielinājumi (piemēram, pēc paplašināšanās) un nepilnīgs līdzekļu izlietojums (nav izlietoti visi budžeta maksājumu kredīti) var novest pie neizpildīto saistību līmeņa palielināšanās. Tā kā saistības likvidē maksājumi, saistību nozīmīgs pārsvars pār maksājumiem ilgtermiņā izraisa neizpildīto saistību strukturālu uzkrāšanu, un šāds scenārijs atkārtojas ik gadu (4).

3.8.

Neizpildītās budžeta saistības (t. i., neizlietotās saistības, kas pārnestas, lai atbilstu izdevumiem nākotnē) galvenokārt daudzgadu programmās palielinājās par 6,855 miljardiem EUR (5,2 %), sasniedzot 138,6 miljardus EUR. Attiecoties tikai uz tām politikas jomām kuras finansē no diferencētajām apropriācijām, neizpildīto saistību kopsumma ir 136 miljardi EUR, kas atbilst 1,9 gadiem saistību vai 2,1 gadam maksājumu atbilstoši 2007. gada izlietojuma tempam attiecīgajās politikas jomās.

3.9.

Lielākā daļa neizpildīto saistību attiecas uz struktūrfondiem. Šajā jomā neizpildītās saistības sasniedza 84 miljardus EUR (5) (apmēram 66 % no kopsummas), kas atbilst 1,9 gadiem saistību vai 2,3 gadiem maksājumu atbilstoši 2007. gada izlietojuma tempam. Tomēr 2007. gads bija pirmais jaunajā programmu posmā. Tāpēc avansa maksājumi atbilst apmēram 20 % lielai daļai no kopējo maksājumu summas. Šā iemesla dēļ salīdzinājums ar pagājušā gada divu iespējamo rādītāju (gada beigu neizpildītās saistības, salīdzinot ar saistību apropriācijām vai maksājumiem attiecīgajā gadā) atsauces vērtībām nav tik nozīmīgs kā iepriekšējos gados.

3.7.–3.9.

Saistībām budžetā parasti piešķir lielāku summu nekā maksājumiem, jo maksājumu veikšanai ir piešķirts ilgāks termiņš nekā saistību izpildei. Tādēļ katru gadu saistības arvien pieaug.

3.10.

13 % neizpildīto saistību (18,1 miljards EUR) attiecas uz Kohēzijas fondu, lai gan tam paredzēti tikai apmēram 5 % no 2007. gadam kopā apstiprinātajām saistību apropriācijām. Tas ir palielinājums par 2,7 miljardiem EUR jeb apmēram par 15 %, salīdzinot ar 2006. gadu. Neizpildīto budžeta saistību augstais līmenis Kohēzijas fondam atbilst 2,5 gadiem saistību vai 4,2 gadiem maksājumu saskaņā ar 2007. gada izlietojuma tempu, un tas atspoguļo arī faktu, ka uz šo fondu neattiecas noteikums “n + 2 gadi” (sk. 3.12.–3.17. punktu). Izlietojuma temps Kohēzijas fondam bijis lēnāks, nekā bija paredzēts, īpaši attiecībā uz projektiem Spānijā, Čehijā un Slovēnijā. Budžeta grozījumi samazināja maksājumu apropriācijas par 0,67 miljardiem EUR (14 %).

3.10.

Daudziem Kohēzijas fonda projektiem 2010. gads ir beidzamais gads, kad var uzņemties izdevumus. Jaunajā programmu posmā Kohēzijas fondam ir jāievēro noteikums “n + 2 gadi/n + 3 gadi”.

3.11.

Var atzīmēt, ka neizpildītās saistības struktūrfondiem attiecībā uz veco 2000.–2006. gada programmu posmu ir samazinājušās par 41 % no 78 miljardiem EUR (2,4 maksājumu gadi atbilstoši 2007. gada izlietojuma tempam) līdz 46 miljardiem EUR (1,5 maksājumi gadi atbilstoši 2007. gada izlietojuma tempam (6)) (7). Tomēr, lai Komisija varētu likvidēt atlikušo summu, līdzekļu saņēmējiem maksājumi jāveic līdz 2008. gada beigām. Šajā sakarā Komisijai ir jānodrošina, lai vecā 2000.–2006. gada programmu posma slēgšana nekavētos un negatīvi neietekmētu 2007.–2013. gadam apstiprināto jauno programmu izpildi. Palāta atzīmē, ka attiecībā uz jauno programmu posmu vērojams nozīmīgs uzlabojums, jo, tā kā programmas tika pieņemtas savlaicīgi, šajā politikas jomā 2007. gadam saistības uzņemtas jau vairāk nekā par 98 % apropriāciju (8), salīdzinot ar 50 % 2000. gadā vecajam programmu posmam.

3.11.

Komisija pieliks visas pūles, lai izvairītos no jebkāda veida kavējumiem attiecībā uz 2000.–2006. gada programmu slēgšanu, ko galvenokārt paredzēts veikt 2010./2011. gadā. Lai sagatavotos slēgšanai, Komisija 2006. gadā izdeva pamatnostādnes un ir organizējusi dalībvalstīm seminārus par programmu slēgšanu. Komisija arī pārbauda, kā dalībvalstis sagatavojas slēgšanai (skatīt 3.1. darbību Komisijas 2008. gada 19. februāra rīcības plānā Komisijai uzticētās pārraudzītājas lomas nostiprināšanai, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību (COM(2008) 97, galīgā redakcija). Ja izdevumu galīgais termiņš netiks ievērots, Komisija, programmas slēdzot, neiztērētos līdzekļus atcels.

3.12.

Strukturālajām darbībām, kuras parasti īsteno daudzgadu periodā, ar 31. pantu Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem (9) 2000.–2006. gada periodam, bija ieviesta sistēma automātiskai saistību atcelšanai, lai izvairītos no pārmērīgiem neizpildīto saistību uzkrājumiem, kurus pārnes no gada uz gadu. Šis mehānisms pazīstams arī kā noteikums “n + 2 gadi”.

3.13.

Neizpildīto saistību analīze (“RAL” (10)) pēc rašanās gada, kā publicēts gada pārskatos (11), parāda, kāda ietekme struktūrfondu jomā ir centieniem nokārtot neizpildītās saistības ar maksājumiem pirms noteikuma par automātisko saistību atcelšanu piemērošanas. Gada pārskatos neizpildītās saistības par pēdējiem trim gadiem 2000.–2006. gada periodā atbilst apmēram 95 % no to kopējās summas. Turpretim tikai 5 % neizpildīto saistību, kas vēl nav nokārtotas struktūrfondu jomā, attiecas uz agrākiem gadiem.

3.14.

Lai gan “n + 2 gadi” mehānisms ir paātrinājis maksājumu procesu (sk. 3.15. punktu), struktūrfondu jomā vērojams pastāvīgs neizpildīto saistību kopsummas pieaugums (sk.  3.1. diagrammu ), kas 2007. gada beigās sasniedza 79 miljardus EUR (sk. arī 3.7. punktu).

3.14.

Kā minēts Komisijas atbildēs uz 2006. gada pārskatu (3.9.–3.10. punkts), neizpildīto saistību pieaugums kopš 1994. gada daļēji ir skaidrojams ar izmaiņām saistību un maksājumu sistēmā 2000.–2006. gada periodā un saistību palielināšanos. Dažādo programmu posmu ietekme ir skaidri redzama Komisijas 2008. gada maija ziņojuma “Struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007. gada budžeta izpildes analīze” 21. diagrammā 38. lappusē, kura atspoguļo neizpildīto saistību dabisku samazināšanos (RAL) laika gaitā.

3.15.

Tikai nedaudzos gadījumos noteikums “n + 2 gadi” ir radījis automātisku saistību atcelšanu (vidēji par apmēram 200 miljoniem EUR pēdējo 3 gadu laikā). Citiem vārdiem, sistēmai “n + 2 gadi” ar potenciāli gaidāmu automātisku saistību atcelšanu ir bijis paredzētais efekts – veicināt savlaicīgu saistību likvidāciju. Tomēr pastāv nevēlamu blakusefektu draudi, ja paātrinātais maksājumu process neizpildīto saistību samazināšanai tiek panākts, piemērojot mazāk stingras iekšējās kontroles procedūras, tādējādi palielinot risku, kas saistīts ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību (12).

3.15.

Komisija, veicot revīziju, ņem vērā minēto risku un atbilstīgi rīkojas, kad tā atklāj, ka dalībvalstis ir veikušas nepieņemamus pasākumus, lai izvairītos no saistību atcelšanas saskaņā ar noteikumu “n + 2 gadi”.

3.16.

Automātiskā saistību atcelšanas mehānisma brīvāka piemērošana jaunajam 2007.–2013. gada programmu posmam, atsevišķām dalībvalstīm ieviešot noteikumu par “n + 3” gadiem, turpmākajos gados varētu radīt daļēji pretēju tendenci (13). Dalībvalstu saistības, kurām piemēro noteikumu par “n + 3” gadiem, jaunajā finanšu shēmā ir apmēram 61 % no visām 2007.–2010. gada saistībām.

3.16.

Kā minēts Palātas 2006. gada pārskatā (3.17. punkts), šo efektu varētu mazināt, uz Kohēzijas fonda projektiem 2007.–2013. gadā attiecinot noteikumu “n + 2 gadi/n + 3 gadi”. Noteikumu “n + 2 gadi” turpina attiecināt uz jauno Lauku attīstības fondu.

3.17.

Citās politikas jomās, kurās arī ir daudzgadu projekti, bet nav noteikuma, kas līdzīgs noteikumam “n + 2 gadi” (piemēram, Pētniecības, Informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu, Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorātā), nav tendences nokārtot neizpildītās saistības tikpat ātri, kā tas ir struktūrfondos (11).

3.17.

ES finansētajās zinātniskās izpētes darbībās katrai konkrētai saistībai atkarībā no projekta darbības ilguma ir pašai savs “beidzamais izpildes termiņš”. Projekts atkarībā no darbības veida var ilgt dažus mēnešus vai pat vairākus gadus. Saskaņā ar Finanšu regulas 77. pantu jebkuru summu, kas netiek samaksāta sešu mēnešu laikā pēc beidzamā izpildes termiņa, atceļ. Atceltās summas atbilst projekta līdzekļu nepilnīgam izlietojumam un ļoti retos gadījumos – ārkārtējai projekta slēgšanai zinātnisku vai finansiālu problēmu dēļ.

3.18.

Kā novērots iepriekšējos gados, Komisijas pārskats par budžeta un finanšu pārvaldību sniedz nozīmīgu informāciju par detalizētu budžeta izpildi, neizpildītajām budžeta saistībām un iemesliem, kādēļ izdevumi ir mazāki, nekā plānots. Tomēr šo pārskatu iespējams vēl vairāk uzlabot, īpaši attiecībā uz to datu analīzi, kas attiecas uz neizpildītajām saistībām (“RAL”).

3.18.

Komisija piekrīt, ka turpmāki uzlabojumi ir iespējami.

3.19.

Turklāt labāk jānošķir informācija starp dažādiem programmu posmiem.

3.19.

Informācija ir sniegta ziņojumā par “Struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007. gada budžeta izpildes analīzi”.

3.20.

Citi dokumenti, tādi kā gada pārskati par budžeta izpildi, arī satur svarīgu informāciju, kuras nav pārskatā par budžeta un finanšu pārvaldību (piemēram par budžeta izpildes rezultātu). Papildu uzmanība jāpievērš abos dažādajos dokumentos sniegto datu saskanīgumam (14).

3.20.

Komisija neuzskata, ka budžeta izpildes rezultāts būtu jāatspoguļo arī pārskatā par budžeta un finanšu pārvaldību, jo ir loģiski, ka gada apropriāciju definīcija šajā grāmatvedības aprēķinā (kura mērķis ir aprēķināt summas, kas dalībvalstīm ir jāatmaksā) atšķiras no tradicionālās izpildes analīzē sniegtās definīcijas. Turklāt pārskata ieņēmumu sadaļā ir apskatīti tikai pašu resursi.

3.21.

EK līguma 274. panta pirmā daļa nosaka, ka “Komisija […] uzņemas atbildību par budžeta izpildi, […]. Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu to, ka apropriācijas izmanto saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem.” Tādējādi Komisijai ir galīgā atbildība par pareizu budžeta izpildi.

3.22.

Finanšu regulā nošķirti dažādi pārvaldības veidi budžeta izpildei; un, lai nepieļautu vai atklātu un labotu kļūdas maksājumos, katram no tiem vajadzīgas piemērotas pārraudzības un kontroles sistēmas.

3.23.

Ņemot vērā to, kādā veidā savstarpēji saistītas Līgumā, Finanšu regulā un nozaru regulās noteiktās tiesību normas par finanšu pārvaldību un kontroli, izrietošā pienākumu struktūra un dažādie finanšu korekciju instrumenti ir ārkārtīgi sarežģīti. 3.2. diagrammā sniegts vienkāršots pārskats par dažādajiem tiesiskajiem komponentiem un to mijiedarbību.

3.24.

Tiešās centralizētās pārvaldības (budžeta izpildi veic Komisijas dienesti, piemēram, administratīvie izdevumi un daļēji pētniecības, enerģētikas un transporta joma) un netiešās centralizētās pārvaldības (budžeta izpildi veic pilnvarotas struktūrvienības, piemēram, izpildaģentūras) gadījumā Komisija pilnībā atbild par izpildi, tostarp par atbilstīgu koriģējošu pasākumu piemērošanu. Attiecībā uz dalītās pārvaldības izdevumiem – īpaši lauksaimniecības un kohēzijas jomā – par pareizu budžeta izpildi, tostarp par nepareizu maksājumu atgūšanu, galvenā atbildība ir dalībvalstīm (15). Tomēr, ja dalībvalstis neizlabo nepareizos maksājumus vai neievieš efektīvas pārraudzības un kontroles sistēmas, lai novērstu nepareizu izdevumu atlīdzināšanu vai veiktu korekcijas, Komisija piemēro finanšu korekcijas grāmatojumu noskaidrošanā vai līdzīgās procedūrās (16).

3.25.

Tāpat kā iepriekšējos gados, Palātas veiktajā revīzijā ir konstatēti pierādījumi būtiskām kļūdām svarīgās ES izdevumu jomās, uz kurām attiecas dalītā pārvaldība, un lielākā daļa kļūdu ir galasaņēmēju līmenī. Atgūšanas mehānismiem un atgūto līdzekļu līmenim būtu jāatspoguļo saistīto risku veids un apjoms. Lai gan ES atbalsta shēmu sarežģītības un daudzveidības dēļ ir grūti veikt vispārēju novērtējumu par korekciju mehānismu darbības efektivitāti dalībvalstu līmenī, Palāta konstatēja nepietiekamus pierādījumus tam, ka atsevišķu ES darbību (piem., nodarbinātības un sociālo lietu un reģionālās politikas jomā) daudzgadu korekcijas mehānismi ir samēroti ar saistīto risku.

3.25.

Līdzekļus var atgūt tikai pēc tam, kad revīzijas konstatējumi ir apstiprināti pretrunīgā procedūrā kopā ar revidējamo, kā rezultātā dažos gadījumos šie konstatējumi tiek anulēti vai grozīti. Tādēļ ir neizbēgami, ka atgūtie līdzekļi būs mazāki par revīzijā konstatētajiem riskiem.

3.26.

Pašlaik attiecībā uz kohēzijas politiku informācija par dalībvalstu piemērotajiem korekcijas mehānismiem nav pilnīga un ticama. Attiecībā uz lauksaimniecību Palāta apšauba sniegtās informācijas ticamību (sk. 5.44. punktu). Komisijai vēl nav izsmeļošas un/vai pilnīgi ticamas informācijas par to, kāda ir korekciju ietekme uz ES izdevumu saņēmējiem, ES budžetu un valstu budžetiem.

3.26.

Komisija Eiropas Kopienu 2007. finanšu gada pārskata piezīmēs ir iekļāvusi jaunu nodaļu par nepamatotu maksājumu atgūšanu. Šīs nodaļas mērķis ir sniegt pārskatu par spēkā esošo procedūru saistībā ar nepamatotu maksājumu atgūšanu un sniegt pēc iespējas precīzākas aplēses par kopējo atgūto summu.

3.27.

Korekciju mehānismi ne obligāti ietver pārmaksāto summu piedziņu no individuāliem saņēmējiem. Piemēram, ja pārmaksātās summas ir nelielas, var būt finansiāli neizdevīgi tās atgūt, vai arī individuālie saņēmēji, kas pieprasījuši pārāk lielas summas, kontroles procedūrās var netikt indentificēti (īpaši tad, ja par korekciju pamatu izmanto kļūdu likmes, kas ekstrapolētas no atlasītu paraugu kopas). Turklāt, ja finanšu korekcijas dalībvalstīm piemēro par nepilnībām to pārraudzības un kontroles sistēmās, summas kopumā netiek piedzītas no saņēmējiem.

3.28.

Gadījumos, kas minēti 3.27. punktā, korekcijas galu galā finansē valstu nodokļu maksātāji, nevis saņēmēji, kas pieprasījuši pārāk lielas summas. Tādējādi kontroles un sankciju sistēmu tiešais atturošais efekts ir samazināts, un kļūdas var gadīties. Tomēr par atgūšanas procedūru efektivitāti jāspriež arī pēc to stimulējošās ietekmes uz pārraudzības un kontroles sistēmu uzlabojumiem (un tādējādi mazāku kļūdu risku nākotnē).

3.27.–3.28.

Dalībvalstīm attiecīgos gadījumos no saņēmējiem ir jāatgūst pārmaksātās summas, un ir pierādījums tam, ka tās parasti šīs summas atgūst. Ja kļūdas ir radušās pārvaldības un kontroles sistēmu nepilnību dēļ, nav pareizi piedzīt summas no saņēmēja, kurš pie tā nav vainojams. Piemērojot vienoto likmi vai ekstrapolētās korekcijas, valstu iestādes varēs uzsākt līdzekļu piedzīšanu tikai no tiem individuālajiem saņēmējiem, attiecībā uz kuriem ir pierādījums par maksājumu pārkāpumiem. Korekcijas mehānisma galvenais mērķis ir no Kopienas finansējuma izslēgt izdevumus, kas nav radušies saskaņā ar Kopienas noteikumiem, tādējādi pasargājot Kopienas budžetu no izdevumiem, kuri tai nebūtu jāsedz. Ja dalībvalstu administrācija sedz izmaksas, vienotā likme vai ekstrapolētās korekcijas pasargā Kopienas budžetu un iedrošina iestādes novērst šādu nepilnību atkārtošanos. Tādējādi vienotā likme vai ekstrapolētās korekcijas ir nozīmīgs veids, kā uzlabot dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmas un līdz ar to novērst nepareizus maksājumus galasaņēmējiem vai nodrošināt šādu maksājumu konstatēšanu un izlabošanu.

3.29.

Pamatojoties uz pārskatīšanu, ko Palāta veica sistēmām un procedūrām, kas attiecas uz līdzekļu atgūšanu un ziņošanu par to, Palāta secina, ka Komisijai (17):

3.29.

Komisija apstiprina savu apņemšanos turpināt uzlabot pieejamo informāciju par atgūtajiem līdzekļiem un finanšu korekcijām, ko veic Komisija vai dalībvalstis.

—

lai uzlabotu esošo korekciju mehānismu pārredzamību, jāuzskaita un jāapraksta visas procedūras, ko līdzekļu atgūšanai izmanto gan dalībvalstis, gan Komisija,

—

jāpaskaidro saikne starp kontroles mehānismu atklātajām kļūdām un izrietošo līdzekļu atgūšanu vai pielāgojumu (atvilkumu) summām, ko prasa saņēmēji, un par šo procesu jānodrošina atbilstoša uzraudzība un ziņošana,

—

jāsaista atgūtie līdzekļi un pielāgojumi pieprasītajām summām ar gadu, kurā šīs kļūdas vai pārkāpumi bijuši, tādējādi veidojot pamatu daudzgadu korekciju mehānismu efektivitātes vērtēšanai,

—

Informācija Komisijas uzskaitē

Piezīmēs, kas pievienotas 2007. finanšu gada pārskatam, iekļauta nodaļa par nepamatotu maksājumu atgūšanu, kurā sniegts pārskats par spēkā esošajām procedūrām saistībā ar nepamatotu maksājumu atgūšanu.

Pamatojoties uz pašreiz pieejamo informāciju, nodaļā arī sniegts precīzākais iespējamais aprēķins par kopējo atgūstamo līdzekļu summu. Šī informācija vēl neiekļauj visus līdzekļus, ko atgūst, atvelkot tos no nākošā maksājuma, ko tieši pārvalda Komisija. Tā ietver tikai provizoriskus datus par dalībvalstu atgūtajiem līdzekļiem kohēzijas politikas jomā.

Lai vēl vairāk uzlabotu informāciju par kļūdām, ko izlabo Komisija, tā 2008. gadā ieviesa izmaiņas finanšu grāmatvedības sistēmā ABAC, lai būtu skaidrāks, kāda ir saikne starp kontroļu rezultātā atklātajām kļūdām un pārkāpumiem un no tiem izrietošo līdzekļu atgūšanu vai pielāgojumu summām, ko prasa saņēmēji. Izmaiņu rezultātā varēs arī sasaistīt atgūtos līdzekļus un pielāgojumus pieprasītajām summām ar gadu, kurā šīs kļūdas vai pārkāpumi bijuši, tādējādi ļaujot Komisijai uzraudzīt daudzgadu atgūšanas sistēmu efektivitāti, kā to iesaka Palāta.

—

jāaprēķina summas, kas atgūtas no galīgajiem saņēmējiem, kuri bija prasījuši vairāk, nekā viņiem pienākas, un finanšu korekcijas, ko no valsts budžeta sedz nodokļu maksātāji,

—

jānodrošina, lai dalībvalstis sniedz savlaicīgu, izsmeļošu un uzticamu informāciju par atvilktajām summām, atgūtajiem un vēl neatgūtajiem līdzekļiem, īpaši attiecībā uz struktūrfondiem,

—

jāvērtē tas, cik lielā mērā finanšu korekcijas ir efektīvas un mudina uzlabot pārraudzības un kontroles sistēmas dalībvalstīs, un

—

Dalībvalstu sniegtā informācija

Lauksaimniecības jomā summas, ko atgūst no galasaņēmējiem, paziņo Komisijai un iekļauj 2007. gada pārskatā, kā arī 2007. gada pārskata piezīmēs kopā ar finanšu korekcijām, ko sedz dalībvalstis. Visus lēmumus par finanšu korekcijām publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD gada darbības pārskats ietver izsmeļošu informāciju par finanšu attiecībām starp Komisiju un dalībvalstīm un to, kā dalībvalstis no galasaņēmējiem atgūst nepamatotos maksājumus.

Tāpat attiecībā uz strukturālo darbību izdevumiem finanšu korekcijas, par kurām lemj Komisija, tiek iekļautas. Saistībā ar valstu līmenī veiktajām korekcijām dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai gada pārskati par korekcijām, kuras tās veikušas, izmantojot piešķīrumu anulēšanu un piedzīšanu, un par līdzekļiem, ko paredzēts atgūt gada beigās. Informāciju, ko Komisija saņēma no dalībvalstīm par 2006. gadu, iekļāva 2006. gada pārskata par struktūrfondiem (SEC(2007) 1456) pielikumā, un datus par 2007. gadu publicēs 2007. gada pārskatā. Rīcības plānā Komisijai uzticētās pārraudzītājas lomas nostiprināšanai, īstenojot strukturālo darbību (COM(2008) 97, galīgā redakcija), ar konkrētām darbībām uzmanība pievērsta vajadzībai vēl vairāk uzlabot pārskatus. Šīs darbības ietver pārbaudes uz vietas, lai novērtētu iesniegtās informācijas ticamību un pilnīgumu.

Komisija turpina novērtēt uzraudzības un kontroles sistēmu efektivitāti dalībvalstīs un izdarītos secinājumus izklāsta jo īpaši attiecīgo ģenerāldirektorātu gada darbības pārskatos. Konstatējot būtiskus trūkumus, Komisija tāpat kā līdz šim apturēs maksājumus un ieviesīs finanšu korekcijas, ja dalībvalstis nerīkosies, kā norunāts, lai uzlabotu sistēmas.

Attiecībā uz lauksaimniecības izdevumiem Palāta iepriekš ir atzinusi, ka dalībvalstu uzraudzības un kontroles sistēmas ir uzlabojušās (skatīt, piemēram, Revīzijas palātas 2006. gada pārskatu). Komisija uzskata, ka vismaz daļēji šos uzlabojumus ir radījis tas, ka dalībvalstis ir īstenojušas tās ieteikumus un finanšu korekcijas, kas noteiktas attiecībā uz dalībvalstīm.

—

jāvērtē attiecīgi Komisijai un dalībvalstīm izmantojamo korekciju mehānismu piemērotība un to piemērošanas intensitāte izmaksu lietderības aspektā (18).

—

Kontroles izmaksas

Komisija beidz kontroles izmaksu novērtējumu lauksaimniecības, ERAF un tiešās centralizētās pārvaldības jomā. Gūtie rezultāti būs paziņojuma pamatā, ko Komisija sniegs 2008. gada beigās un kura mērķis būs atsākt iestāžu apspriedes par pieļaujamo risku.

3.30.

Salīdzinot ar iepriekšējā programmu posma sākumu, 2007. gadā var konstatēt ievērojamu uzlabojumu attiecībā uz saistību apropriāciju izpildi pirmajā jaunā programmu posma gadā. Izlietojuma tempi 2007. gadā ir bijuši augsti. Kohēzijas politikas jomā sākotnējās maksājumu apropriācijas ar budžeta grozījumiem bija samazinātas par 0,745 miljardiem EUR.

3.31.