ISSN 1725-5201

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 245

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

51. sējums
2008. gada 26. septembris


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

IV   Informācija

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA

 

Komisija

2008/C 245/01

Euro maiņas kurss

1

2008/C 245/02

Norādījumi par EK līguma 81. panta piemērošanu jūras transporta pakalpojumiem ( 1 )

2

2008/C 245/03

Kopsavilkums par Kopienas lēmumiem attiecībā uz zāļu tirdzniecības atļaujām no 1.8.2008. līdz 31.8.2008.(Publicēts atbilstīgi 13. pantam vai 38. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 726/2004 )

15

2008/C 245/04

Kopsavilkums par Kopienas lēmumiem attiecībā uz zāļu tirdzniecības atļaujām no 1.8.2008. līdz 31.8.2008.(Lēmumi pieņemti atbilstīgi 34. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/83/EK vai 38. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/82/EK )

21

 

V   Atzinumi

 

ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS

 

Komisija

2008/C 245/05

Uzaicinājums izteikt ieinteresētību dalībai zinātnisko komiteju un ekspertu datu bāzes riska zinātniskā novērtējuma padomdevējā struktūrā

23

 

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

 

Komisija

2008/C 245/06

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.5251 — System Capital Management-Energies/Metinvest) — Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )

26

2008/C 245/07

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.5178 — OEP/Pfleiderer) — Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )

27

 

Labojumi

2008/C 245/08

Labojums Komisijas paziņojumā saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2408/92 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu — Itālijas izdarītais grozījums sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībās, kas uzliktas attiecībā uz regulāro gaisa satiksmi maršrutā PantelleriaTrapani (OV C 230, 9.9.2008.)

28

 

2008/C 245/09

Piezīme lasītājam(sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)

s3

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

 


IV Informācija

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA

Komisija

26.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 245/1


Euro maiņas kurss (1)

2008. gada 25. septembris

(2008/C 245/01)

1 euro=

 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

1,47

JPY

Japānas jēna

155,91

DKK

Dānijas krona

7,46

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,792

SEK

Zviedrijas krona

9,6829

CHF

Šveices franks

1,5944

ISK

Islandes krona

137,29

NOK

Norvēģijas krona

8,271

BGN

Bulgārijas Ieva

1,9558

CZK

Čehijas krona

24,414

EEK

Igaunijas krona

15,6466

HUF

Ungārijas forints

240,75

LTL

Lietuvas lits

3,4528

LVL

Latvijas lats

0,7085

PLN

Polijas zlots

3,3395

RON

Rumānijas leja

3,6829

SKK

Slovākijas krona

30,29

TRY

Turcijas lira

1,8178

AUD

Austrālijas dolārs

1,7491

CAD

Kanādas dolārs

1,5205

HKD

Hongkongas dolārs

11,4253

NZD

Jaunzēlandes dolārs

2,1372

SGD

Singapūras dolārs

2,0895

KRW

Dienvidkorejas vons

1 691,24

ZAR

Dienvidāfrikas rands

11,9893

CNY

Ķīnas juaņa renminbi

10,021

HRK

Horvātijas kuna

7,122

IDR

Indonēzijas rūpija

13 777,58

MYR

Malaizijas ringits

5,0377

PHP

Filipīnu peso

68,27

RUB

Krievijas rublis

36,722

THB

Taizemes bats

49,862

BRL

Brazīlijas reāls

2,7235

MXN

Meksikas peso

15,9172


(1)  

Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.


26.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 245/2


Norādījumi par EK līguma 81. panta piemērošanu jūras transporta pakalpojumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 245/02)

1.   IEVADS

1.

Šajos norādījumos ir noteikti principi, kurus ievēros Eiropas Kopienu Komisija, definējot tirgus un novērtējot sadarbības nolīgumus par tiem jūras transporta pakalpojumiem, kurus tieši ietekmē izmaiņas, kas ieviestas ar Padomes 2006. gada 25. septembra Regulu (EK) Nr. 1419/2006, t. i., līnijpārvadājumu pakalpojumiem, kabotāžas un starptautiskiem līgumreisu kuģu pakalpojumiem (1).

2.

Norādījumu mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām, kas sniedz šos pakalpojumus, galvenokārt uz ostu(-ām) Eiropas Savienībā un/vai no tās(-m), noteikt, vai to nolīgumi (2) atbilst 81. pantam Eiropas Kopienu dibināšanas līgumā (turpmāk “Līgums”). Šie norādījumi neattiecas uz citām nozarēm.

3.

Regula (EK) Nr. 1419/2006 paplašināja darbības jomu Padomes 2002. gada 16. decembra Regulai (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (3), un Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regulai (EK) Nr. 773/2004 par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK līguma 81. un 82. pantu, ko vada Komisija (4), ietverot tajā kabotāžas un līgumreisu kuģu pakalpojumus. Tādējādi kopš 2006. gada 18. oktobra vispārīgie procedūras noteikumi attiecas uz visām jūras transporta pakalpojumu nozarēm.

4.

Ar Regulu (EK) Nr. 1419/2006 tika atcelta arī Padomes 1986. gada 22. decembra Regula (EEK) Nr. 4056/1986, kas nosaka, kā Līguma 85. un 86. pantu (pašreizējais 81. un 82. pants) piemērot attiecībā uz jūras transportu (5), kurā bija noteikts grupas atbrīvojums līnijpārvadātāju konferencēm, kas laineru kuģniecībām paredzēja tiesības līnijpārvadātāju konferencēs noteikt pārvadājumu cenas un citus noteikumus, jo šī konferenču sistēma vairs neatbild Līguma 81. panta 3. punktam. Grupas atbrīvojuma atcelšana stājas spēkā 2008. gada 18. oktobrī. Pēc šā datuma līnijpārvadātājiem, kuri veic pārvadājumus uz vienu vai vairākām Eiropas Savienības ostām un/vai no tām, ir jāizbeidz visa līnijpārvadātāju konferenču darbība, kas ir pretrunā ar Līguma 81. pantu. Šis noteikums stājas spēkā neatkarīgi no tā, vai citās jurisdikcijās cenu noteikšana līnijpārvadātāju konferencēs vai ar apspriešanās ceļā noslēgtiem nolīgumiem ir tieši vai netieši atļauta. Turklāt konferenču dalībniekiem ir jānodrošina, ka visas nolīgumu saistības, uzņemtas saskaņā konferenču sistēmas ietvaros, no 2008. gada 18. oktobra ir saskaņā ar Līguma 81. pantu.

5.

Šie norādījumi papildina nostādnes, ko Komisija jau ir pieņēmusi citos paziņojumos. Tā kā jūras transporta pakalpojumus raksturo intensīvi sadarbības nolīgumi starp konkurējošiem pārvadātājiem, īpaši nozīmīgi ir norādījumi par Līguma 81. panta piemērošanu horizontālajiem sadarbības nolīgumiem (6) (Norādījumi attiecībā uz horizontālo sadarbību) un norādījumi par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu (7).

6.

Līnijpārvadājumu jomas horizontālos sadarbības nolīgumus attiecībā uz kopīgu pakalpojumu sniegšanu reglamentē Komisijas 2000. gada 19. aprīļa Regula (EK) Nr. 823/2000 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu dažām laineru kuģniecības sabiedrību kopīgu līgumu, lēmumu un saskaņotu darbību kategorijām (konsorcijiem) (8). Šajā regulā izklāstīti nosacījumi saskaņā ar Līguma 81. panta 3. punktu, kas paredz, ka Līguma 81. panta 1. punktā noteiktais aizliegums neattiecas uz nolīgumiem starp diviem vai vairākiem kuģu pārvadātājiem (konsorcijiem). To pārskatīs, ņemot vērā izmaiņas, kas ieviestas ar Regulu (EK) Nr. 1419/2006 (9).

7.

Šie norādījumi neskar Līguma 81. panta interpretāciju, kuru varētu sniegt Eiropas Kopienu Tiesa vai EK Pirmās instances tiesa. Šajos norādījumos ietvertie principi ir piemērojami atbilstīgi katra konkrētā gadījuma apstākļiem.

8.

Komisija šos norādījumus piemēros piecus gadus.

2.   JŪRAS TRANSPORTA PAKALPOJUMI

2.1.   Darbības joma

9.

Līnijpārvadājumu pakalpojumi, kabotāžas un līgumreisu kuģu pakalpojumi ir tās jūras transporta nozares, ko tieši ietekmē ar Regulu (EK) Nr. 1419/2006 ieviestie grozījumi.

10.

Līnijpārvadājumi ietver regulārus kravu pārvadājumus, galvenokārt konteineros, uz ostām kāda konkrēta ģeogrāfiska maršruta ietvaros, ko sauc par tirdzniecību. Cita raksturīga līnījpārvadājumu īpašība ir tas, ka reisu grafiki un kuģošanas datumi tiek izsludināti iepriekš un pakalpojumi ir pieejami visiem transporta lietotājiem.

11.

Regulas (EEK) Nr. 4056/86 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā līgumreisu kuģu pakalpojumi ir definēti kā kravu pārvadāšana vienā veselumā vai sīkākā sadalījumā kuģī, ko pilnībā vai daļēji nofraktējis viens vai vairāki kravas sūtītāji, kura pamatā ir reisa frakts vai laika frakts, vai jebkura cita veida līgums, kas paredzēts neregulārai vai nereklamētai kuģošanai, kur katru reizi brīvi vienojas par pārvadājumu likmēm saskaņā ar piedāvājuma un pieprasījuma situāciju. Galvenokārt tie ietver vienas atsevišķas preces, ar kurām kuģis ir piekrauts, bez noteikta grafika veiktus pārvadājumus (10).

12.

Kabotāža ir jūras pārvadājumu pakalpojumu sniegšana, tostarp līgumreisu un līnijpārvadājumu kuģu pakalpojumi starp divām vai vairākām vienas un tās pašas dalībvalsts ostām (11). Lai gan šie norādījumi nav konkrēti paredzēti kabotāžas pakalpojumiem, tie tomēr attiecas uz šiem pakalpojumiem, ja tos sniedz vai nu kā līnijpārvadājumu vai līgumreisu kuģu pakalpojumus.

2.2.   Ietekme uz dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību

13.

Līguma 81. pants attiecas uz visiem nolīgumiem, kas var ievērojami ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Lai panāktu ietekmi uz tirdzniecību, ir jābūt iespējamam, balstoties uz kādu objektīvu tiesisku faktoru vai faktu kopumu, ar pietiekami augstu varbūtības pakāpi paredzēt, ka konkrētais nolīgums vai darbības var tieši vai netieši, reāli vai potenciāli ietekmēt starp dalībvalstīm veiktās tirdzniecības modeli (12). Komisijas izdotajos norādījumos attiecībā uz koncepciju par ietekmi uz tirdzniecību, kas minēta Līguma 81. un 82. pantā, Komisija izskaidro to, kādā veidā tā piemēros koncepciju par ietekmi uz tirdzniecību (13).

14.

Līnijpārvadātāju un līgumreisu pārvadātāju piedāvāto pakalpojumu raksturs bieži ir starptautisks, savienojot Kopienas ostas ar trešo valstu ostām, un/vai šie pakalpojumi ietver eksportu un importu starp divām vai vairākām dalībvalstīm (t. i., Kopienas iekšējo tirdzniecību) (14). Lielākajā daļā gadījumu šie noteikumi varētu ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, inter alia, ņemot vērā ietekmi, ko tie rada uz pārvadājumu un starpniecības pakalpojumu sniegšanas tirgiem (15).

15.

Ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm ir īpaši nozīmīga jūras kabotāžas pakalpojumu jomā, jo tā nosaka Līguma 81. panta piemērošanas jomu un tā mijiedarbību ar valstu konkurences tiesību aktiem saskaņā ar 3. pantu Regulā (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā. Konkrētā gadījumā ir jāizvērtē, cik lielā mērā šādi pakalpojumi varētu ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm (16).

2.3.   Konkrētais tirgus

16.

Lai novērtētu nolīguma ietekmi uz konkurenci Līguma 81. panta nolūkā, jādefinē konkrētais(-ie) produkts un ģeogrāfiskais(-ie) tirgus(-i). Tirgus definēšanas galvenais mērķis ir sistemātiskā veidā noteikt konkurences ierobežojumus, ar kuriem jāsastopas uzņēmumam. Norādījumus šajā jautājumā var atrast Komisijas paziņojumā par konkrētā tirgus definēšanu, īstenojot Kopienas konkurences tiesības (17). Šie norādījumi attiecas arī uz tirgus definēšanu saistībā ar jūras transporta pakalpojumiem.

17.

Konkrētais produkta tirgus ietver visus tos produktus un/vai pakalpojumus, kas to īpašību, cenu vai paredzētā pielietojuma dēļ no patērētāja viedokļa uzskatāmi par aizvietojamiem vai aizstājamiem. Konkrēto ģeogrāfisko tirgu veido teritorija, kurā attiecīgie uzņēmumi ir iesaistīti produktu vai pakalpojumu piedāvājumā un pieprasījumā un kurā ir pietiekami viendabīgi konkurences apstākļi, un kas no blakus esošajām teritorijām ir nodalāma ievērojami atšķirīgu konkurences apstākļu dēļ (18). Pārvadātājs (vai pārvadātāji) nevar būtiski ietekmēt dominējošos tirgus apstākļus, ja klientiem pastāv iespēja viegli pārorientēties uz citiem pakalpojumu sniedzējiem (19).

2.3.1.   Līnijpārvadājumi

18.

Vairākos Komisijas lēmumos un Tiesas spriedumos (20) konteineru līnijpārvadājumu pakalpojumi tika noteikti kā konkrētā produkta tirgus līnijpārvadājumiem ar kuģiem. Minētie lēmumi un spriedumi bija saistīti ar jūras transportu tāljūras tirdzniecībā. Šā pakalpojuma tirgū neiekļāva citus pārvadājumu veidus, lai gan dažos gadījumos šie pakalpojumi nenozīmīgos apjomos var būt savstarpēji aizvietojami. Tas ir tādēļ, ka tikai nelielu daļu no konteineros pārvadājamām precēm ir iespējams viegli pārorientēt uz citiem transporta veidiem, piemēram, gaisa transportu (21).

19.

Noteiktos apstākļos var būt lietderīgi definēt šaurāku produkta tirgu, kas aprobežotos ar kādu konkrētu produkta veidu, kas tiek pārvadāts ar jūras transportu. Piemēram, ātrbojīgu preču pārvadājumus var veikt tikai ar refrižeratorkonteineriem vai ar tradicionālajiem refrižeratorkuģiem. Lai gan ārkārtas apstākļos ir iespējama zināma aizstājamība starp beztaras pārvadājumiem un pārvadājumiem konteineros (22), praksē nav novērojama paliekoša pāreja no pārvadājumiem konteineros uz beztaras pārvadājumiem. Attiecībā uz lielāko daļu preču kategoriju un konteinerpārvadājumu izmantotāju beztaras pārvadājumi nenodrošina pienācīgu alternatīvu preču līnijpārvadājumiem konteineros (23). Ja kādas preces sāk regulāri pārvadāt konteineros, pāreja atpakaļ uz beztaras pārvadāšanu ir maz ticama (24). Tādēļ līdz šim uz preču līnijpārvadājumiem konteineros galvenokārt attiecas vienvirziena aizstājamība (25).

20.

Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ietver teritoriju, kurā tirgo pakalpojumus; parasti tās ir vairākas ostas katrā pakalpojuma sniegšanas galapunktā, ko nosaka pēc ostu sateces baseiniem, kuri savstarpēji pārklājas. Attiecībā uz pakalpojuma sniegšanas galapunktu Eiropā šobrīd ģeogrāfiskais tirgus līnijpārvadājumu gadījumā ietver vairākas ostas Ziemeļeiropā vai Vidusjūras piekrastē. Tā kā līnijpārvadājumu pakalpojumus no Vidusjūras tikai nelielā apjomā var aizstāt ar pakalpojumiem, kas tiek veikti no Ziemeļeiropas ostām, abi šie reģioni ir identificēti kā atsevišķi tirgi (26).

2.3.2.   Līgumreisu kuģu pakalpojumi

21.

Komisija vēl nav piemērojusi Līguma 81. pantu attiecībā uz līgumreisu kuģiem. Uzņēmumi savā vērtējumā var ņemt vērā turpmāk minētos elementus, ciktāl tie ir būtiski attiecībā ar šo uzņēmumu sniegtajiem līgumreisu kuģu pakalpojumiem.

Elementi, kas ir jāņem vērā, nosakot konkrētā produkta tirgu no pieprasījuma viedokļa (pieprasījuma aizstāšana)

22.

Atsevišķa pārvadājuma pieprasījuma “galvenie nosacījumi” ir izejas punkts konkrētā pakalpojuma tirgus noteikšanai līgumreisu kuģu pārvadājumiem, jo tie vispārīgi nosaka konkrētā pārvadājuma pieprasījuma būtiskos elementus (27). Atkarībā no transporta lietotāja konkrētajām vajadzībām tie sastāv no apspriežamiem un neapspriežamiem elementiem. Kāds galveno nosacījumu apspriežamais elements, piemēram, kuģa tips vai lielums, pēc tā noteikšanas var norādīt, piemēram, uz to, ka konkrētais tirgus attiecībā uz šo specifisko elementu ir plašāks, nekā noteikts sākotnējā pārvadāšanas pieprasījumā.

23.

Līgumreisu kuģu pakalpojumu raksturs var būt dažāds, un pastāv atšķirīgi pārvadāšanas līgumi. Tādēļ var būt nepieciešams pārliecināties, vai pieprasītāja puse uzskata par aizstājamiem pakalpojumus, kas tiek sniegti saskaņā ar laika, reisa un kuģa fraktēšanas līgumiem. Ja tas tā ir, šie pakalpojumi var attiekties uz vienu un to pašu konkrēto tirgu.

24.

Kuģu tipi parasti sīkāk iedalās vairākos standartveida industriālos lielumos (28). Ņemot vērā ievērojamus apjomradītus ietaupījumus, ja ir būtiska neatbilstība starp kravas tilpumu un kuģa lielumu, var nebūt iespējams piedāvāt konkurētspējīgu fraktēšanas likmi. Tādēļ parasti dažāda lieluma kuģu aizstājamība jāizvērtē katrā atsevišķā gadījumā, lai noteiktu, vai katrs kuģa lielums veido atsevišķu konkrēto tirgu.

Elementi, kas jāņem vērā, nosakot konkrētā produkta tirgu no piedāvājuma viedokļa (piedāvājuma aizstāšana)

25.

Pārvadājamās kravas fiziskais un tehniskais stāvoklis un kuģa tips dod pirmās norādes attiecībā uz konkrēto tirgu no piedāvājuma viedokļa (29). Ja kuģus ar minimāliem izdevumiem un īsā laikā var pielāgot konkrētas kravas pārvadāšanai (30), dažādi līgumreisu kuģu pakalpojumu sniedzēji ir spējīgi konkurēt šīs kravas pārvadājumu nodrošināšanā. Šādos apstākļos no piedāvājuma viedokļa konkrētais tirgus ietvers vairāk nekā vienu kuģa tipu.

26.

Tomēr pastāv vairāki kuģu tipi, kas ir tehniski pielāgoti un/vai īpaši būvēti specializētu transporta pakalpojumu sniegšanai. Lai gan specializētie kuģi var pārvadāt arī cita veida kravas, konkurences ziņā tie var būt neizdevīgā stāvoklī. Tāpēc specializēto pakalpojumu sniedzēju spēja konkurēt cita veida kravas pārvadāšanā var būt ierobežota.

27.

Līgumreisu kuģu pārvadājumos ienākšana ostās var notikt pēc individuāla pieprasījuma. Tomēr kuģu mobilitāti var samazināt termināļa un iegrimes ierobežojumi vai konkrētiem kuģu tipiem noteiktie vides standarti konkrētās ostās vai reģionos.

Papildu apsvērumi, kas jāņem vērā, nosakot konkrētā produkta tirgu

28.

Būtu jāņem vērā arī aizstāšanas ķēdes starp dažāda lieluma kuģiem līgumreisu pārvadājumos. Dažos līgumreisu pārvadājumu tirgos kuģu lielumi tirgus galējos aspektos nav tieši aizstājami. Tomēr ķēdes aizstāšanas ietekme var radīt cenu veidošanās ierobežojumus galējos aspektos, tādēļ tā būtu jāņem vērā, definējot plašāku tirgu.

29.

Dažos līgumreisu kuģu pārvadājumu tirgos jānovērtē, vai kuģus var uzskatīt par specializētiem kuģiem, un tie nav jāņem vērā, novērtējot konkrēto tirgu katrā atsevišķā gadījumā.

30.

Piedāvājuma un pieprasījuma aizstājamību var ietekmēt tādi papildu faktori kā pakalpojuma sniedzēja uzticamība, drošība, drošuma un regulatīvās prasības, piemēram, dubultkorpusa prasība tankkuģiem Kopienas ūdeņos (31).

Ģeogrāfiskais aspekts

31.

Pārvadāšanas pieprasījumos parasti ir ģeogrāfiski elementi, piemēram, iekraušanas un izkraušanas ostas vai reģioni. Šādas ostas sniedz pirmo norādi attiecībā uz konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definēšanu no pieprasījuma puses, neskarot konkrētā ģeogrāfiskā tirgus galīgo definīciju.

32.

Dažus ģeogrāfiskos tirgus var definēt, balstoties uz virzienu, vai arī tie var rasties tikai uz laiku, piemēram, ja klimatiskie apstākļi vai ražas novākšanas periodi periodiski ietekmē konkrētu kravu pārvadājumu pieprasījumu. Šajā sakarā konkrēto ģeogrāfisko tirgu norobežošanā ir jāņem vērā kuģu pārvietošana, balasta reisi un tirdzniecības nelīdzsvarotība.

2.4.   Tirgus daļas

33.

Tirgus daļas sniedz noderīgas pirmās norādes par tirgus struktūru un pušu un to konkurentu nozīmību attiecībā uz konkurenci. Komisija interpretē tirgus daļas, ņemot vērā tirgus apstākļus katrā atsevišķā gadījumā. Attiecībā uz līnijpārvadājumiem vairākos Komisijas lēmumos un Tiesas spriedumos (32) tirgus daļas aprēķins balstīts uz apjoma un/vai ietilpības datiem.

34.

Līgumreisu kuģu pārvadājumu tirgos pakalpojumu sniedzēji konkurē attiecībā uz pārvadāšanas līgumu saņemšanu, t. i., tie pārdod reisus vai pārvadājumu jaudu. Atkarībā no konkrētajiem pakalpojumiem dažādi dati var dot iespēju uzņēmējiem aprēķināt savas ikgadējās tirgus daļas (33), piemēram:

(a)

reisu skaitu;

(b)

pusēm piederošā tirgus apjoma vai vērtības daļu no konkrētās kravas kopējiem pārvadājumiem (starp ostu pāriem vai vairākām ostām);

(c)

pusēm piederošā laika fraktēšanas līgumu tirgus daļu;

(d)

pusēm piederošās attiecīgās flotes jaudas daļu (pēc kuģu tipiem un lieluma).

3.   HORIZONTĀLIE NOLĪGUMI JŪRAS PĀRVADĀJUMU NOZARĒ

35.

Sadarbības nolīgumi ir jūras pārvadājumu tirgu raksturīga iezīme. Ņemot vērā to, ka šos nolīgumus var slēgt faktiskie vai potenciālie konkurenti un tas var negatīvi ietekmēt konkurences parametrus, uzņēmumiem jāpievērš īpaša uzmanība konkurences noteikumu ievērošanai. Lai noteiktu, kāda būs nolīguma iespējamā ietekme uz konkrēto tirgu, pakalpojumu tirgos, piemēram, jūras pārvadājumu jomā, īpaši nozīmīgi ir šādi elementi: cenas, izmaksas, kvalitāte, biežums un sniegtā pakalpojuma iedalījums, jauninājumi, tirdzniecība un pakalpojuma reklāma.

36.

Saistībā ar šajos norādījumos aplūkotajiem pakalpojumiem īpaši nozīmīgi ir trīs jautājumi: tehniskie nolīgumi, informācijas apmaiņa un pūli.

3.1.   Tehniskie nolīgumi

37.

Uz noteikta veida tehniskiem nolīgumiem var neattiekties Līguma 81. panta aizliegums tā iemesla dēļ, ka tie neierobežo konkurenci. Tas attiecas, piemēram, uz horizontāliem nolīgumiem, kuru vienīgais mērķis un rezultāts ir tehnisku pilnveidojumu ieviešana vai tehniskas sadarbības nodrošināšana. Arī nolīgumi par vides standartu ieviešanu ir ieskaitāmi šajā kategorijā. Nolīgumi starp konkurentiem par cenām, jaudām vai citiem konkurences parametriem principā neietilpst šajā kategorijā (34).

3.2.   Informācijas apmaiņa starp konkurentiem līnijpārvadājumu nozarē

38.

Informācijas apmaiņas sistēma ietver vienošanos, uz kuras pamata uzņēmumi apmainās ar informāciju savā starpā vai piegādā to kādai kopējai aģentūrai, kas atbild par informācijas centralizāciju, apkopošanu un apstrādi pirms tās nosūtīšanas atpakaļ dalībniekiem saskaņotā veidā un pēc saskaņotiem intervāliem.

39.

Daudzās nozarēs pieņemts savākt, apmainīt un publiskot kopējo statistikas un vispārīgu tirgus informāciju. Šāda publiskota tirgus informācija ir labs līdzeklis, lai uzlabotu tirgus pārskatāmību un klientu zināšanas, un tādējādi var palielināties ražīgums. Tomēr apmaiņa ar komerciāli svarīgiem un individualizētiem tirgus datiem noteiktos apstākļos var izraisīt Līguma 81. panta pārkāpumus. Šo norādījumu nolūks ir palīdzēt kuģu līnijpārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem noteikt, kādos gadījumos šāda apmaiņa rada konkurences noteikumu pārkāpumu.

40.

Līnijpārvadājumu nozarē informācijas apmaiņa starp laineru kuģniecībām, kuras piedalās laineru konsorcijos, kuri citos gadījumos ir Līguma 81. panta 1. punkta darbības jomā, ir atļauta tiktāl, ciktāl tā ir lietderīga laineru pārvadājumu pakalpojumu kopīgai sniegšanai un citām sadarbības formām, uz kurām attiecas Regulā (EK) Nr. 823/2000 (35) noteiktais grupas atbrīvojums. Šajos norādījumos šāda informācijas apmaiņa nav aplūkota.

3.2.1.   Vispārīga informācija

41.

Vērtējot informācijas apmaiņas sistēmu atbilstību Kopienas konkurences tiesībām, ir jāņem vērā šādas atšķirības.

42.

Informācijas apmaiņa var būt mehānisms, lai atvieglotu kādas pret konkurenci vērstas prakses īstenošanu, piemēram, karteļa pieņemto lēmumu uzraudzību; ja informācijas apmaiņa tiek veikta kā palīgdarbība šādai pret konkurenci vērstai praksei, tā ir jānovērtē saistībā ar minētās prakses izvērtējumu. Informācijas apmaiņa var pat pati par sevi ietvert mērķi ierobežot konkurenci (36). Šie noradījumi neattiecas uz šāda veida informācijas apmaiņu.

43.

Tomēr informācijas apmaiņa pati par sevi var radīt Līguma 81. panta pārkāpumu tās ietekmes dēļ. Šāda situācija rodas, ja informācijas apmaiņa samazina vai likvidē nenoteiktības aspektu attiecībā uz darbībām konkrētajā tirgū, kā rezultātā konkurence starp uzņēmumiem tiek ierobežota (37). Katram uzņēmējam ir patstāvīgi jānosaka politika, kuru tas vēlas īstenot tirgū. Tiesa turklāt uzskatīja, ka līdz ar to uzņēmumiem nav atļauti tādi tieši vai netieši kontakti ar citiem uzņēmējiem, kas ietekmē kāda konkurenta rīcību vai atklāj šo uzņēmumu pašu (paredzēto) rīcību, ja šo kontaktu mērķis vai rezultāts ir ierobežot konkurenci, t. i., radīt tādus konkurences apstākļus, kas neatbilst attiecīgā tirgus normālajiem apstākļiem, ņemot vērā nodrošināto produktu vai pakalpojumu raksturu, uzņēmumu lielumu un skaitu un tirgus apjomu (38). Pretstatā tam koksnes celulozes tirgū Tiesa konstatēja, ka vienpusēji cenu ceturkšņa paziņojumi, ko ražotāji patstāvīgi sniedz lietotājiem, paši par sevi ir tāda rīcība tirgū, kas nemazina katra uzņēmuma nenoteiktību attiecībā uz tā konkurentu turpmāko attieksmi un tādējādi, nepastāvot iepriekšējai saskaņotai darbībai starp ražotājiem, paši par sevi nerada Līguma 81. panta 1. punkta pārkāpumu (39).

44.

Kopienas tiesu prakse sniedz dažus vispārīgus norādījumus attiecībā uz informācijas apmaiņas iespējamās ietekmes izvērtēšanu. Tiesa ir konstatējusi, ka patiesos konkurences apstākļos pārskatāmība var veicināt konkurences pastiprināšanos starp piegādātājiem (40). Tomēr ļoti koncentrētā oligopoliskā tirgū, kurā konkurence jau tā ir diezgan ierobežota, galvenajiem konkurentiem apmainoties ar precīzu informāciju par individuālo pārdošanu īsā laikposmā, lai izslēgtu no tirgus citus piegādātājus un patērētājus, šādas darbības var ievērojami pasliktināt starp piegādātājiem pastāvošo konkurenci. Šādos apstākļos, regulāri un bieži sniedzot informāciju par tirgus darbību, visiem konkurentiem periodiski tiek atklāta dažādu atsevišķu konkurējošu uzņēmumu stāvoklis tirgū un stratēģija (41). Eiropas Kopienu Tiesa ir arī konstatējusi, ka informācijas apmaiņas sistēma var radīt konkurences noteikumu pārkāpumu arī gadījumā, ja tirgus nav ļoti koncentrēts, jo vājinās uzņēmuma lēmumu pieņemšanas neatkarība, kas rodas turpmāko apspriežu ar konkurentiem izraisītā spiediena rezultātā (42).

45.

No iepriekš minētā izriet, ka informācijas apmaiņas reālā vai potenciālā ietekme ir jāizvērtē katrā konkrētā gadījumā, jo vērtējuma rezultāti ir atkarīgi no dažādu faktoru kombinācijas, turklāt katrs no tiem ir atšķirīgs katrā konkrētajā situācijā. Tā tirgus struktūra, kurā notiek informācijas apmaiņa, un informācijas apmaiņas raksturīgās iezīmes ir divi galvenie elementi, kurus izskata Komisija, novērtējot informācijas apmaiņu. Novērtējumā jāņem vērā reālā vai potenciālā ietekme, kādu informācijas apmaiņa var radīt tirgū, salīdzinot ar konkurences situāciju, kāda būtu, ja nolīgums par informācijas apmaiņu (43) nepastāvētu. Lai uz to attiektos Līguma 81. panta 1. punkta noteikumi, apmaiņas ietekmei uz konkurences parametriem ir jābūt būtiski negatīvai (44).

46.

Turpmāk sniegtie norādījumi galvenokārt attiecas uz konkurences ierobežojumu analīzi saskaņā ar Līguma 81. panta 1. punktu. Norādījumi par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu ir atrodami 58. punktā minētajā vispārīgajā paziņojumā par šo tēmu (45).

3.2.2.   Tirgus struktūra

47.

Koncentrācijas pakāpe un piedāvājuma un pieprasījuma struktūra konkrētajā tirgū ir galvenie parametri, kas jāņem vērā, izvērtējot, vai uz informācijas apmaiņu ir attiecināmi Līguma 81. panta 1. punkta noteikumi (46).

48.

Koncentrācijas pakāpe ir īpaši svarīga, jo ierobežojošas sekas visbiežāk vērojamas un tās ilgāk saglabājas ļoti koncentrētos oligopoliskos tirgos nekā izkliedētos tirgos. Lielāka pārredzamība koncentrētā tirgū var nostiprināt uzņēmumu savstarpējo atkarību un mazināt konkurences intensitāti.

49.

Piedāvājuma un pieprasījuma struktūrai arī ir svarīga loma, jo īpaši konkurējošo uzņēmēju skaitam un to tirgus daļu simetrijai un stabilitātei, kā arī esošajām strukturālajām saiknēm starp konkurentiem (47). Komisija var analizēt arī citus faktorus, piemēram, pakalpojumu viendabīgumu un tirgus vispārējo pārredzamību.

3.2.3.   Apmainītās informācijas raksturīgās iezīmes

50.

Līguma 81. panta 1. punkta noteikumi lielākā mērā attieksies uz apmaiņu starp konkurentiem ar komerciāli svarīgiem datiem, kuri attiecas uz konkurences parametriem, piemēram, uz cenu, jaudu vai izmaksām, nekā cita veida informācijas apmaiņa. Informācijas komerciālais nozīmīgums ir jāvērtē, ņemot vērā turpmāk izklāstītos kritērijus.

51.

Publiski pieejamas informācijas apmaiņa principā nerada Līguma 81. panta 1. punkta pārkāpumu (48). Tomēr ir svarīgi noteikt tirgus pārredzamības pakāpi un to, vai šī apmaiņa pastiprina informāciju, padarot to pieejamāku, un/vai apvieno publiski pieejamu informāciju ar citu informāciju. Iegūtā informācija var kļūt komerciāli svarīga un tās apmaiņa — par tādu, kas potenciāli var ierobežot konkurenci.

52.

Informācija var būt individuāla vai apkopota. Individuālie dati attiecas uz kādu konkrētu vai identificējamu uzņēmumu. Apkopotie dati ietver informāciju par pietiekamu skaitu neatkarīgu uzņēmumu, tāpēc individuālu datu atpazīšana nav iespējama. Līguma 81. panta 1. punkta (49) noteikumi lielākā mērā attieksies uz individuālas informācijas apmaiņu nekā apkopotas informācijas apmaiņu, uz kuru principā neattiecas Līguma 81. panta 1. punkta darbības joma. Komisija pievērsīs īpašu uzmanību apkopošanas pakāpei. Tai ir jābūt tādai, lai informāciju nevarētu sadalīt, tādā veidā ļaujot uzņēmumiem tieši vai netieši noteikt savu konkurentu konkurētspējas stratēģiju.

53.

Tomēr līnijpārvadājumu nozarē ir uzmanīgi jāvērtē apmaiņa ar jaudu prognozēm, pat ja tās ir apkopotā veidā, jo īpaši, ja tās tiek veiktas koncentrēta tirgus apstākļos. Līnijpārvadājumu tirgos dati par jaudām ir galvenais parametrs konkurējošu darbību veikšanai, un tie tieši ietekmē cenas. Apmaiņā ar apkopotām jaudu prognozēm, kur ir norādīts, kāda veida tirdzniecībā jaudas tiks izmantotas, var samazināt konkurenci tādā apmērā, ka vairāki vai visi pārvadātāji var pieņemt kopīgu rīcības politiku un sniegt pakalpojumus par cenu, kas pārsniedz konkurētspējīgu cenu. Turklāt pastāv apkopoto datu sadalīšanas risks, jo tos var apvienot ar līnijpārvadātāju individuālajiem paziņojumiem. Tas ļautu uzņēmumiem identificēt konkurentu tirgus pozīcijas un stratēģiju.

54.

Svarīgi faktori ir arī datu vecums un periods, uz kuru tie attiecas. Dati var būt vēsturiski, pašreizēji vai nākotnes dati. Līguma 81. panta 1. punkta noteikumus parasti neattiecina uz vēsturisku datu apmaiņu, jo tā nevar reāli ietekmēt uzņēmumu turpmāko rīcību. Iepriekšējās lietās Komisija par vēsturisku uzskatīja tādu informāciju, kas ir vecāka par vienu gadu (50), bet informāciju, kas jaunāka par vienu gadu, uzskatīja par pašreizēju (51). Tas, vai informācija būtu uzskatāma par vēsturisku vai pašreizēju, būtu jāizvērtē ar zināmu elastību, ņemot vērā datu novecošanas apmērus konkrētajā tirgū. Ja dati ir apkopoti, tos var uzskatīt par vēsturiskiem pēc īsāka laikposma nekā tad, ja dati ir individuāli. Tāpat ir maz ticams, ka apmaiņa ar pašreizējiem tilpuma un jaudas datiem varētu samazināt konkurenci, ja šie dati ir apkopoti attiecīgā pakāpē, tā lai ne tieši, ne netieši nevarētu identificēt atsevišķu kuģniecību vai pārvadātāju datus. Nākotnes dati attiecas uz uzņēmuma uzskatiem par to, kā attīstīsies tirgus vai kādu stratēģiju uzņēmums plāno īstenot minētajā tirgū. Nākotnes datu apmaiņai ir īpaši lielas iespējas kļūt problemātiskai, jo īpaši, ja tā attiecas uz cenām vai jaudu. Tā var atklāt uzņēmējdarbības stratēģiju, kuru uzņēmums plāno īstenot tirgū. Šādā veidā datu apmaiņa var būtiski samazināt sāncensību starp datu apmaiņā iesaistītajām pusēm, tādējādi radot potenciālus konkurences ierobežojumus.

55.

Jāņem vērā arī datu apmaiņas biežums. Jo biežāk notiek datu apmaiņa, jo ātrāk konkurenti var reaģēt. Tas atvieglo atbildes pasākumus un tādējādi vājina stimulu uzsākt konkurējošas darbības tirgū. Var samazināties tā saucamā slēptā konkurence.

56.

Jāizskata arī, kā dati tiek publiskoti, lai novērtētu, kāda tam varētu būt ietekme uz tirgu(-iem). Jo vairāk informācijas sniedz klientiem, jo mazāka ir iespēja, ka tas radīs problēmas. Un otrādi — ja tirgus pārredzamība tiek uzlabota tikai piegādātāju labā, tas var atņemt klientiem iespēju gūt priekšrocības no palielinātas “slēptās konkurences”.

57.

Līnijpārvadājumu nozarē cenu indeksus izmanto, lai atspoguļotu vidējās cenu svārstības jūras konteineru pārvadājumiem. Ir maz ticams, ka cenu indekss, ko nosaka pēc apkopotiem datiem par cenām, varētu būt Līguma 81. panta 1. punkta pārkāpums, ja apkopošanas pakāpe ir tāda, ka informāciju nevar sadalīt, ļaujot uzņēmumiem tieši vai netieši noteikt savu konkurentu stratēģiju. Ja cenu indekss samazina vai likvidē nenoteiktības pakāpi attiecībā uz tirgus darbību, tā rezultātā ierobežojot konkurenci starp uzņēmumiem, tas ir Līguma 81. panta 1. punkta pārkāpums. Novērtējot cenu indeksa iespējamo ietekmi attiecīgajā konkrētajā tirgū, jāņem vērā šādu datu apkopošanas pakāpe un to vēsturiskais vai pašreizējais statuss, kā arī tas, cik bieži šo cenu indeksu publicē. Principā ir svarīgi arī novērtēt visus atsevišķos informācijas apmaiņas shēmas elementus kopumā, lai ņemtu vērā potenciālo mijiedarbību, piemēram, starp jaudas un tilpuma datu apmaiņu, no vienas puses, un cenu indeksu, no otras puses.

58.

Tādas informācijas apmaiņa starp pārvadātājiem, kas samazina konkurenci, tomēr var palielināt efektivitāti, piemēram, veicinot ieguldījumu labāku plānošanu un jaudas efektīvāku izmantošanu. Minētajai efektivitātei jābūt pamatotai un jānonāk pie klientiem, un tā jāvērtē, pretnostatot konkurenci traucējošajai ietekmei, ko rada informācijas apmaiņa saskaņā ar Līguma 81. panta 3. punktu. Šajā saistībā ir svarīgi ņemt vērā to, ka viens no Līguma 81. panta 3. punkta nosacījumiem paredz, ka patērētājiem jāsaņem pienācīga daļa no ierobežojoša nolīguma radītajiem ieguvumiem. Ja ir izpildīti visi četri savstarpēji papildinošie nosacījumi, kas minēti Līguma 81. panta 3. punktā, Līguma 81. panta 1. punktā minēto aizliegumu nepiemēro (52).

3.2.4.   Tirdzniecības apvienības

59.

Līnijpārvadājumu nozarē, tāpat kā jebkurā citā nozarē, apspriešana un informācijas apmaiņa var notikt tirdzniecības apvienībā ar nosacījumu, ka apvienība netiek izmantota a) par forumu karteļu sanāksmēm (53), b) par struktūru, kas izdod pret konkurenci vērstus lēmumus un ieteikumus tās locekļiem (54), vai c) par līdzekli informācijas apmaiņai, kas samazina vai likvidē nenoteiktības pakāpi attiecībā uz tirgus darbību, tā rezultātā ierobežojot konkurenci starp uzņēmumiem, jo netiek izpildīti Līguma 81. panta 3. punkta nosacījumi (55). Tā būtu nodalāma no apspriedēm, kas likumīgi notiek nozares apvienības ietvaros, piemēram, par tehniskiem un vides standartiem.

3.3.   Pūlu nolīgumi līgumreisu pārvadājumu jomā

60.

Visbiežāk sastopamais horizontālās sadarbības veids līgumreisu pārvadājumu nozarē ir kuģošanas pūls. Šāda veida pūlam nav universāla modeļa. Tomēr ir novērojamas dažas iezīmes, kas kopīgas lielākajai daļai pūlu dažādos tirgus segmentos un kuras ir raksturotas turpmāk tekstā.

61.

Standartveida kuģošanas pūlā ir apvienoti vairāki līdzīgi kuģi (56), kas pieder dažādiem īpašniekiem, bet kuru darbību vada vienota administrācija. Pūla vadītājs parasti atbild par komerciālo vadību (piemēram, kopīgiem reklāmas pasākumiem (57), pārrunām par fraktēšanas likmēm, ienākumu un reisu izmaksu centralizēšanu (58)) un komercdarbību (kuģu pārvietošanās plānošana un norādījumu došana kuģiem, aģentu iecelšana ostās, klientu informēšana, fraktēšanas rēķinu izsniegšana, bunkurošanas pasūtīšana, kuģu peļņas apkopošana un tās sadale saskaņā ar iepriekš noteiktu vērtēšanas sistēmu utt.). Pūla vadītājs bieži vien darbojas vispārējas izpildkomitejas pārraudzībā, kas pārstāv kuģu īpašniekus. Par kuģu tehnisko ekspluatāciju parasti ir atbildīgi to īpašnieki (drošība, apkalpe, remonts, apkope u. c.). Lai gan savus pakalpojumus pūla dalībnieki pārdod kopīgi, pakalpojumu sniegšanu bieži vien nodrošina katrs pūla dalībnieks individuāli.

62.

No šā apraksta izriet, ka standartveida kuģošanas pūla galvenā iezīme ir kopīga pārdošana apvienojumā ar kopīgas ražošanas iezīmēm. Tādēļ ir piemērojami norādījumi gan par kopīgo pārdošanu kā kopīga komercializācijas nolīguma variantu, gan arī par kopīgo ražošanu, kas sniegti Komisijas norādījumos par Līguma 81. panta piemērošanu horizontālās sadarbības nolīgumiem (59). Ņemot vērā pūlu raksturīgo iezīmju daudzveidību, katrs pūls ir jāanalizē atsevišķi, lai, ņemot vērā tā nozīmīgumu (60), noteiktu, vai attiecībā uz to ir piemērojami Līguma 81. panta 1. punkta noteikumi un — pozitīvas atbildes gadījumā, — vai tas atbilst četriem savstarpēji papildinošiem nosacījumiem, kas paredzēti Līguma 81. panta 3. punktā.

63.

Ar Regulu (EK) Nr. 1419/2006 ieviestās izmaiņas tieši neietekmē pūlus, kas ietilpst Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (61) darbības jomā, jo tie ir izveidoti kā kopuzņēmumi, kas ilgtermiņā īsteno neatkarīgas ekonomiskas vienības funkcijas (tā saucamie “pilnfunkciju” kopuzņēmumi — skatīt Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 3. panta 4. punktu), un šajos norādījumos tie netiek apskatīti. Norādījumi par pilnfunkcionalitāti atrodami, inter alia, Komisijas konsolidētajā paziņojumā par jurisdikciju saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (62). Ciktāl šādu pūlu mērķis vai to darbības rezultāts ir pūlu veidojušo uzņēmumu konkurējošas uzvedības koordinēšana, šī koordinēšana ir jāvērtē saskaņā ar EK līguma 81. panta 1. un 3. punktu, lai noteiktu, vai šāda darbība ir saderīga ar kopējo tirgu (63).

3.3.1.   Pūli, kuriem nepiemēro Līguma 81. panta 1. punkta noteikumus

64.

Līguma 81. panta 1. punkta noteikumi nav attiecināmi uz pūla nolīgumu, ja pūla dalībnieki nav reāli vai potenciāli konkurenti. Tas, piemēram, attiecas uz gadījumu, kad divi vai vairāki kuģu īpašnieki izveido kuģošanas pūlu, kura nolūks ir iesniegt piedāvājumus konkursos un izpildīt tādus fraktēšanas nolīgumus, kurus tie katrs atsevišķi nevarētu sekmīgi iegūt vai īstenot. Šis secinājums ir spēkā arī gadījumos, kad minētie pūli laiku pa laikam pārvadā citas kravas, kas ir neliela daļa no kopējā apjoma.

65.

Līguma 81. panta 1. punkta noteikumus nepiemēro pūliem, kuru darbība neietekmē attiecīgos konkurences parametrus, jo tie ir mazāk svarīgi un/vai būtiski neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm (64).

3.3.2.   Pūli, kuriem parasti piemēro Līguma 81. panta 1. punkta noteikumus

66.

To pūlu nolīgumu mērķis un rezultāts, kas noslēgti starp konkurentiem vienīgi par kopīgu pārdošanu, parasti ir šo konkurentu cenu noteikšanas politikas saskaņošana (65).

3.3.3.   Pūli, uz kuriem varētu attiekties Līguma 81. panta 1. punkta noteikumi

67.

Ja pūla mērķis nav ierobežot konkurenci, ir jāveic analīze par tā ietekmi uz attiecīgo tirgu. Nolīgums ir Līguma 81. panta 1. punkta darbības jomā, ja ir iespējams, ka tas būtiski nelabvēlīgi ietekmēs tādus konkurences parametrus tirgū kā cenas, produkcija, pakalpojumu daudzveidīgums, pakalpojuma kvalitāte un jauninājumi. Nolīgumi var radīt šādas sekas, ja tie būtiski vājina sāncensību starp nolīguma pusēm vai starp tām un trešām personām (66).

68.

Daži līgumreisu pārvadājumu pūli nav saistīti ar kopīgu pārdošanu, bet, neraugoties uz to, ietver konkurences parametru zināmu koordināciju (piemēram, kopīgu grafiku sagatavošana vai kopīgi iepirkumi). Uz šādiem gadījumiem Līguma 81. panta 1. punkta noteikumi attiecas vienīgi tad, ja nolīguma pusēm ir zināma ietekme tirgū (67).

69.

Pūla spēja būtiski nelabvēlīgi ietekmēt tirgu ir atkarīga no ekonomiskā konteksta, ņemot vērā pušu apvienoto ietekmi tirgū un nolīguma raksturu, un pušu ietekmi tirgū kopā ar citiem konkrētā tirgus strukturālajiem faktoriem. Tāpat ir jānovērtē, vai pūla nolīgums ietekmē pušu rīcību kaimiņu tirgos, kas ir cieši saistīti ar tirgu, ko tieši ietekmē sadarbība (68). Tādi gadījumi var būt, piemēram, ja pūla konkrētais tirgus ir mežsaimniecības produktu pārvadājumi ar specializētiem konteinertipa kuģiem (A tirgus) un ja pūla dalībnieki izmanto kuģus arī sauso kravu tirgū (B tirgus).

70.

Attiecībā uz strukturālajiem faktoriem konkrētajā tirgū — ja pūlam ir neliela tirgus daļa, ir maz ticams, ka tas var izraisīt konkurenci ierobežojošu ietekmi. Lai novērtētu konkrēta pūla ietekmi konkrētajā tirgū, kā papildu faktori ir jāņem vērā tirgus koncentrācija, konkurentu pozīcija un skaits, tirgus daļas stabilitāte laika gaitā, līdzdalība vairākos pūlu nolīgumos, šķēršļi ienākšanai tirgū un ienākšanas iespējamība, tirgus pārredzamība, transporta lietotāju pirktspējas kompensēšana un pakalpojumu raksturs (piemēram, viendabīgi vai diferencēti pakalpojumi).

71.

Attiecībā uz nolīguma būtību ir jāapsver nosacījumi, kas ietekmē pūla vai tā dalībnieku konkurējošo uzvedību tirgū, piemēram, nosacījumi, kas aizliedz dalībniekiem darboties tajā pašā tirgū ārpus pūla (konkurences aizliegumi), pārtraukumi un uzteikuma termiņi (izstāšanās nosacījumi) un apmaiņa ar komerciāli svarīgu informāciju. Jāņem vērā arī visas saites pūlu starpā — gan vadības un dalībnieku, gan izmaksu un ieņēmumu sadales ziņā.

3.3.4.   Līguma 81. panta 3. punkta piemērojamība

72.

Ja pūli ir Līguma 81. panta 1. punkta darbības jomā, iesaistītajiem uzņēmumiem ir jānodrošina, lai tie atbilstu 81. panta 3. punktā norādītajiem četriem savstarpēji papildinošiem nosacījumiem (69). Līguma 81. panta 3. punkts a priori no tā darbības jomas neizslēdz dažu veidu nolīgumus. Principā izņēmuma noteikums attiecas uz visiem ierobežojošiem nolīgumiem, kas atbilst 81. panta 3. punkta četriem nosacījumiem. Šajā analīzē ietverta slīdoša skala. Jo lielāks ir konkurences ierobežojums saskaņā ar 81. panta 1. punktu, jo lielākai jābūt efektivitātei un priekšrocībām patērētājiem.

73.

Pūlā iesaistītajiem uzņēmumiem ir jāpierāda, ka pūls uzlabo transporta pakalpojumus vai veicina tehnisko vai ekonomisko attīstību efektivitātes pieauguma veidā. Radītā efektivitāte nedrīkst būt uz to izmaksu ietaupījuma rēķina, kas ir konkurences mazināšanas sastāvdaļa; šai efektivitātei jābūt ekonomisko darbību integrācijas radītai.

74.

Pūlu efektivitātes pieaugumu var radīt, piemēram, labāki izmantošanas rādītāji un apjomradīti ietaupījumi. Līgumreisu pārvadājumu pūli parasti kopīgi plāno kuģu pārvietošanos, lai ģeogrāfiski izvērstu savu floti. Izvēršot kuģus, var samazināt balasta reisu skaitu, kas var palielināt pūla jaudas kopējo izmantošanu, rezultātā dodot apjomradītu ietaupījumu.

75.

Patērētājiem ir jāsaņem pienācīga daļa no radītās efektivitātes. Saskaņā ar Līguma 81. panta 3. punktu ir jāņem vērā labvēlīgā ietekme uz visiem patērētājiem konkrētajā tirgū, nevis uz katru atsevišķo patērētāju (70). Priekšrocībām ir vismaz jākompensē patērētājiem reālā vai potenciālā negatīvā ietekme, ko tiem radījis konkurences ierobežojums saskaņā ar 81. panta 1. punktu (71). Lai novērtētu priekšrocību iespējamību, šajā saistībā ir jāņem vērā arī līgumreisu pārvadājumu tirgu struktūra un pieprasījuma elastīgums.

76.

Pūls nedrīkst uzspiest ierobežojumus, kuri nav obligāti vajadzīgi, lai sasniegtu efektivitāti. Šajā saistībā ir nepieciešams pārbaudīt, vai puses būtu sasniegušas efektivitāti saviem spēkiem. Šajā vērtējumā, inter alia, jāņem vērā, kāds ir minimālais efektivitātes līmenis, lai sniegtu dažādu veidu pakalpojumus līgumreisu pārvadājumu tirgū. Turklāt ierobežojošiem nosacījumiem, kas iekļauti pūla nolīgumā, ir jābūt pamatoti vajadzīgiem, lai sasniegtu apgalvoto efektivitāti. Ierobežojuši nosacījumi var būt pamatoti ilgākā laikposmā vai visā pūla dzīves ciklā, vai arī vienīgi pārejas posmā.

77.

Visbeidzot, pūls nedrīkst dot pusēm iespēju novērst konkurenci attiecībā uz attiecīgo pakalpojumu nozīmīgu daļu.


(1)  Padomes 2006. gada 25. septembra Regula (EK) Nr. 1419/2006, ar kuru atceļ Regulu (EEK) Nr. 4056/86, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Līguma 85. un 86. pantu (pašreizējais 81. un 82. pants) piemērot attiecībā uz jūras transportu, un ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1/2003 attiecībā uz tās darbības jomas paplašināšanu, iekļaujot kabotāžas un starptautisko līgumreisu kuģu pakalpojumus, (OV L 269, 28.9.2006., 1. lpp.).

(2)  Ar terminu “nolīgums” apzīmē nolīgumus, uzņēmumu apvienību lēmumus un saskaņotās darbības.

(3)  OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.

(4)  OV L 123, 27.4.2004., 18. lpp.

(5)  OV L 378, 31.12.1986., 4. lpp.

(6)  OV C 3, 6.1.2001., 2. lpp.

(7)  OV C 101, 27.4.2004., 97. lpp.

(8)  OV L 100, 20.4.2000., 24. lpp.

(9)  3. apsvērums Komisijas Regulā (EK) 611/2005, kas minēts 8. zemsvītras piezīmē.

(10)  Komisija ir noteikusi virkni specializētam transportam piemītošu īpašu raksturlielumu, ar ko tas atšķiras no līnijpārvadājumu un līgumreisu kuģu sniegtajiem pakalpojumiem. Šie raksturlielumi nozīmē regulāru pakalpojumu sniegšanu attiecībā uz kādu konkrētu kravas veidu. Šo pakalpojumu parasti sniedz saskaņā ar fraktēšanas līgumu, izmantojot specializētus kuģus, kuri ir tehniski pielāgoti un/vai īpaši būvēti konkrētu kravu pārvadāšanai. Komisijas 1994. gada 19. oktobra Lēmums Nr. 94/980/EK lietā IV/34.446 — Transatlantic Agreement, (OV L 376, 31.12.1994., 1. lpp.) (turpmāk “TAA lēmums”), 47.–49. punkts.

(11)  Padomes 1992. gada 7. decembra Regulas (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža), 1. pants, (OV L 364, 12.12.1992., 7. lpp.).

(12)  Lieta 42/84 Remia BV un citi pret Komisiju, 1985, ECR 2545, 22. punkts. Spriedums lietā 319/82 Ciments et Bétons de l'Est pret Kerpen & Kerpen, 1983, ECR 4173, 9. punkts.

(13)  OV C 101, 27.4.2004., 81. lpp.

(14)  Tas, ka pakalpojumu sniedz no ostas, kas nav ES osta, vai uz šādu ostu, pats par sevi neliecina, ka notiek ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm. Ir rūpīgi jāanalizē ietekme uz Kopienas patērētājiem un citiem tirgus dalībniekiem, kuri izmanto šos pakalpojumus, lai noteiktu, vai tie ir Kopienas jurisdikcijā. Skatīt norādījumus attiecībā uz koncepciju par ietekmi uz tirdzniecību, kas minēta Līguma 81. un 82. pantā, kuri minēti 13. zemsvītras piezīmē.

(15)  Komisijas 1992. gada 23. decembra Lēmums Nr. 93/82/EEK (lietas IV/32.448 un IV/32.450 CEWAL), OV L 34, 10.2.1993., 1. lpp., 90. punkts, ko Pirmās instances tiesa apstiprinājusi apvienotajās lietās T-24/93 līdz T-26/93 un T-28/93, Compagnie Maritime Belge un citi pret Komisiju, 1996, ECR II-1201, 205. punkts. TAA lēmums, kas minēts 10. zemsvītras piezīmē, 288.–296. punkts, ko Pirmās instances tiesa apstiprinājusi ar 2002. gada 28. februāra spriedumu lietā T-395/94, Atlantic Container Line un citi pret Komisiju (turpmāk “TAA spriedums”), 72.–74. punkts; Komisijas 1998. gada 16. septembra Lēmums Nr. 1999/243/EK (lieta IV/35.134 — Trans-Atlantic Conference Agreement) (turpmāk “TACA lēmums”), (OV L 95, 9.4.1999., 1. lpp.), 386.-396. punkts. Komisijas 2002. gada 14. novembra Lēmums Nr. 2003/68/EK (lieta COMP/37.396 — Revised TACA) (turpmāk “TACA lēmums”), (OV L 26, 31.1.2003., 53. lpp.), 73. punkts.

(16)  Tas, kā piemēro principu par ietekmi uz tirdzniecību, aprakstīts 13. zemsvītras piezīmē minētajos Komisijas norādījumos.

(17)  OV C 372, 9.12.1997., 5. lpp.

(18)  Paziņojums par tirgus definēšanu, kas minēts 17. zemsvītras piezīmē, 8. punkts.

(19)  Paziņojums par tirgus definēšanu, kas minēts 17. zemsvītras piezīmē, 13. punkts.

(20)  Komisijas 1999. gada 30. aprīļa Lēmums Nr. 1999/485/EK (lieta IV/34.250 — Europe Asia Trades Agreement), (OV L 193, 26.7.1999., 23. lpp.); TAA lēmums, kas minēts 10. zemsvītras piezīmē, un TACA lēmums, kas minēts 15. zemsvītras piezīmē, 60.–84. punkts. TACA lēmumā definēto tirgu Pirmās instances tiesa apstiprināja spriedumā apvienotajās lietās T-191/98, T-212/98 līdz T-214/98, Atlantic Container Line AB un citi pret Komisiju, 2003, ECR II-3275, (turpmāk “TACA spriedums”), 781.–883. punkts.

(21)  TACA lēmums, kas minēts 15. zemsvītras piezīmē, 62. punkts, un TACA spriedums, kas minēts 20. zemsvītras piezīmē, 783.–789. punkts.

(22)  TACA lēmums, kas minēts 15. zemsvītras piezīmē, 71. punkts.

(23)  TAA spriedums, kas minēts 15. zemsvītras piezīmē, 273. punkts, un TACA spriedums, kas minēts 20. zemsvītras piezīmē, 809. punkts.

(24)  TAA spriedums, kas minēts 15. zemsvītras piezīmē, 281. punkts. Komisijas lēmums lietā Nr. COMP/M.3829 — MAERSK/PONL, 29.7.2005., 13. punkts.

(25)  TACA lēmums, kas minēts 15. zemsvītras piezīmē, 62.–75. punkts; TACA spriedums, kas minēts 21. zemsvītras piezīmē, 795. punkts, un Komisijas lēmums MAERSK/PONL lietā, kas minēts 24. zemsvītras piezīmē, 13. un 112.–117. punkts.

(26)  TACA lēmums, kas minēts 15. zemsvītras piezīmē, 76.–83. punkts, un pārskatītais TACA lēmums, kas minēts 15. zemsvītras piezīmē, 39. punkts.

(27)  Piemēram, reisa fraktēšanas līguma pārvadājuma pieprasījuma būtiskie elementi ir pārvadājamā krava, tās apjoms, iekraušanas un izkraušanas ostas, attiecīgā kuģa iekraušanas un izkraušanas dienas vai galīgais termiņš, līdz kuram ir jāsaņem krava, un tā tehniskās īpašības.

(28)  Spriežot pēc visa, nozares pārstāvji uzskata, ka kuģu lielumi veido atsevišķus tirgus. Tirdzniecības prese un Baltic Exchange publicē cenu indeksus katram kuģa standartveida lielumam. Konsultantu pārskatos tirgus ir sadalīts pēc kuģu lielumiem.

(29)  Piemēram, šķidrās kravas bez taras nevar pārvadāt uz sauskravas kuģiem, un refrižeratoru kravas nevar pārvadāt uz automašīnu transportēšanas kuģiem. Daudzi naftas tankkuģi var pārvadāt netīrus un tīrus naftas produktus. Taču tankkuģis nevar pārvadāt tīrus produktus tūlīt pēc netīru produktu pārvadāšanas.

(30)  Sauskravas kuģa pārorientēšanai no ogļu pārvadāšanas uz graudiem var būt nepieciešama tikai vienu dienu ilga tīrīšanas procedūra, kuru var veikt balasta reisa laikā. Citos līgumreisu kuģu pārvadājumu tirgos šis laikposms var būt ilgāks.

(31)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 18. februāra Regula (EK) Nr. 417/2002, ar ko paredz paātrināti pakāpeniski ieviest prasību par dubultkorpusu vai līdzvērtīgu konstrukciju attiecībā uz vienkārša korpusa naftas tankkuģiem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2978/94, (OV L 64, 7.3.2002.)

(32)  TACA lēmums, kas minēts 15. zemsvītras piezīmē, 85. punkts; pārskatītais TACA lēmums, kas minēts 15. zemsvītras piezīmē, 85. un 86. punkts, un TACA spriedums, kas minēts 20. zemsvītras piezīmē, 924., 925. un 927. punkts.

(33)  Atkarībā no konkrētā līgumreisu kuģu tirgus specifiskajiem raksturlielumiem, var paredzēt īsākus laikposmus, piemēram, tirgos, kuros kuģa fraktēšanas līgumiem rīko konkursus laikposmam līdz vienam gadam.

(34)  Komisijas 2000. gada 16. maija Lēmums Nr. 2000/627/EK (lieta IV/34.018 — Far East Trade Tariff Charges and Surcharges Agreement (FETTCSA)), (OV L 268, 20.10.2000., 1. lpp.), 153. punkts. Pirmās instances tiesas spriedums lietā T-229/94, Deutsche Bahn AG pret Komisiju, 1997 gada 21. oktobrī, ECR, II-1689, 37. punkts.

(35)  Iepriekš 8. zemsvītras piezīmē minētā Regula (EK) Nr. 823/2000 attiecas uz starptautiskiem laineru pārvadājumu pakalpojumiem no vienas vai vairākām Kopienas ostām tādu kravu pārvadāšanai, kas ir galvenokārt konteineros — skatīt regulas 1. un 2. pantu un 3. panta 2. punkta g) apakšpunktu.

(36)  Eiropas Kopienu Tiesas spriedums lietā C-49/92 P, Komisija pret Anic Partecipazioni, 1999, ECR I 4125, 121. līdz 126. punkts.

(37)  Eiropas Kopienu Tiesas spriedums lietā C-7/95 P, John Deere pret Komisiju, 1998, ECR I-3111, 90. punkts, un Eiropas Kopienu Tiesas spriedums lietā C-194/99 P, Thyssen Stahl pret Komisiju, 2003, ECR I-10821, 81. punkts.

(38)  Tiesas 2006. gada 23. novembra spriedums lietā C-238/05, Asnef-Equifax pret Asociación de Usuarios de Servicios Bancarios (Ausbanc), 2006, ECR I-11125, 52. punkts, un Eiropas Kopienu Tiesas spriedums lietā C-49/92 P, Komisija pret Anic Partecipazioni, kas minēts 36. zemsvītras piezīmē, 116. un 117. punkts.

(39)  Eiropas Kopienu Tiesas spriedums lietās C-89/85, C-104/85, C-114/85, C-116/85, C-117/85 un C-125/85 līdz C-129/85, A. Ahlström Osakeyhtiö un citi pret Komisiju, 1993, ECR I-01307, 59. līdz 65. punkts.

(40)  Spriedums lietā John Deere pret Komisiju, lieta C-7/95 P, kas minēta 37. zemsvītras piezīmē, 88. punkts.

(41)  Pirmās instances tiesas spriedums lietā T-35/92 John Deere Ltd pret Komisiju, 1994, ECR II-957, 51. punkts, apstiprināts pēc apelācijas ar spriedumu lietā John Deere Ltd pret Komisiju, lieta C-7/95 P, kas minēta 37. zemsvītras piezīmē, 89. punkts; un jaunākais spriedums lietā Asnef-Equifax pret Ausbanc, kas minēts 38. zemsvītras piezīmē.

(42)  Pirmās instances tiesas spriedums lietā T-141/94 Thyssen Stahl AG pret Komisiju, 1999, ECR II-347, 402. un 403. punkts.

(43)  Spriedums lietā John Deere Ltd pret Komisiju, lieta C-7/95 P, kas minēts 37. zemsvītras piezīmē, 75.–77. punkts.

(44)  Norādījumi par 81. panta 3. punkta piemērošanu, kas minēti 7. zemsvītras piezīmē, 16. punkts.

(45)  Norādījumi par 81. panta 3. punkta piemērošanu, kas minēti 7. zemsvītras piezīmē.

(46)  Norādījumi par 81. panta 3. punkta piemērošanu, kas minēti 7. zemsvītras piezīmē, 25. punkts.

(47)  Līnijpārvadājumos pastāv darbības un/vai strukturālas saiknes starp konkurentiem, piemēram, līdzdalība konsorcija nolīgumos, kas ļauj kuģniecībām apmainīties ar informāciju kopīgu pakalpojumu sniegšanas nolūkā. Novērtējot ietekmi, kādu uz attiecīgo tirgu rada papildu informācijas apmaiņa, atkarībā no konkrētā gadījuma ir jāņem vērā tas, vai pastāv šādas saiknes.

(48)  TACA spriedums, kas minēts 20. zemsvītras piezīmē, 1154. punkts.

(49)  Komisijas 1977. gada 23. decembra Lēmums Nr. 78/252/EEK lietā IV/29.176 — Vegetable Parchment, (OV L 70, 13.3.1978., 54. lpp.).

(50)  Komisijas 1992. gada 17. februāra Lēmums 92/157/EEK lietā IV/31.370 — UK Agricultural Tractor Registration Exchange, (OV L 68, 13.3.1992., 19. lpp.), 50. punkts.

(51)  Komisijas 1997. gada 26. novembra Lēmums 98/4/EOTK lietā IV/36.069 — Wirtschaftsvereiningung Stahl, (OV L 1, 3.1.1998., 10. lpp.), 17. punkts.

(52)  Norādījumi par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu, kas minēti 7. zemsvītras piezīmē.

(53)  Komisijas 2003. gada 16. decembra Lēmums Nr. 2004/421/EK lietā COMP/38.240 — Industrial tubes, (OV L 125, 28.4.2004., 50. lpp.).

(54)  Komisijas 1982. gada 15. decembra Lēmums Nr. 82/896/EEK lietā IV/29.883 — AROW/BNIC, (OV L 379, 31.12.1982., 1. lpp.); Komisijas 1996. gada 5. jūnija Lēmums Nr. 96/438/EK lietā IV/34.983 — Fenex, (OV L 181, 20.7.1996., 28. lpp.).

(55)  Komisijas Lēmums Nr. 92/157/EEK (UK Agricultural Tractor Registration Exchange), kas minēts 50. zemsvītras piezīmē.

(56)  Tā rezultātā pūls spēj piesaistīt lielus un kombinēt dažādus fraktēšanas līgumus un samazināt balasta reisu skaitu, veicot rūpīgu flotes plānošanu.

(57)  Piemēram, pūla kuģi tiek reklamēti kā vienota komerciāla vienība, kas piedāvā transporta risinājumus neatkarīgi no tā, kurš no kuģiem veic konkrēto reisu.

(58)  Piemēram, pūla ienākumus iekasē centrālā administrācija, un ieņēmumi tiek sadalīti starp dalībniekiem, balstoties uz kompleksu vērtēšanas sistēmu.

(59)  Attiecīgi 5. un 3. iedaļā norādījumos, kas minēti 6. zemsvītras piezīmē.

(60)  Norādījumi par horizontālās sadarbības nolīgumiem, kas minēti 6. zemsvītras piezīmē, 12. punkts.

(61)  Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula), (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.).

(62)  OV C 95, 16.4.2008., 1. lpp.

(63)  Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 2. panta 4. punkts.

(64)  Komisijas paziņojums par mazāk svarīgiem nolīgumiem, kuri būtiski neierobežo konkurenci saskaņā ar Līguma 81. panta 1. punktu, (OV C 368, 22.12.2001., 13. lpp.), un norādījumi attiecībā uz koncepciju par ietekmi uz tirdzniecību, kas minēti 13. zemsvītras piezīmē.

(65)  Norādījumi par horizontālās sadarbības nolīgumiem, kas minēti 6. zemsvītras piezīmē, 5. iedaļa. Šajā kategorijā neietilpst neatkarīga kuģu brokera pasākumi attiecībā uz noteiktu kuģi.

(66)  Norādījumi par 81. panta 3. punkta piemērošanu, kas minēti 7. zemsvītras piezīmē.

(67)  Norādījumi par horizontālās sadarbības nolīgumiem, kas minēti 6. zemsvītras piezīmē, 149. punkts.

(68)  Norādījumi par horizontālās sadarbības nolīgumiem, kas minēti 6. zemsvītras piezīmē, 142. punkts.

(69)  Norādījumi par 81. panta 3. punkta piemērošanu, kas minēti 7. zemsvītras piezīmē.

(70)  Spriedums lietā Asnef-Equifax pret Ausbanc, kas minēts 38. zemsvītras piezīmē, 70. punkts.

(71)  Norādījumi par 81. panta 3. punkta piemērošanu, kas minēti 7. zemsvītras piezīmē, 24. punkts.


26.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 245/15


Kopsavilkums par Kopienas lēmumiem attiecībā uz zāļu tirdzniecības atļaujām no 1.8.2008. līdz 31.8.2008.

(Publicēts atbilstīgi 13. pantam vai 38. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 726/2004  (1) )

(2008/C 245/03)

—   Tirdzniecības atļaujas izsniegšana (13. pants Regulā (EK) Nr. 726/2004): Pieņemts

Lēmuma datums

Zāļu nosaukums

SNN

(Starptautiskais nepatentētais nosaukums)

Tirdzniecības atļaujas turētājs

Ieraksta numurs Kopienas reģistrā

Farmaceitiskā forma

ATĶ kods

(Anatomiski terapeitiski ķīmiskais kods)

Paziņojuma datums

28.8.2008.

INTELENCE

etravirinum

Janssen-Cilag International NV

Turnhoutseweg, 30

B-2340 Beerse

EU/1/08/468/001

Tabletes

(Nav piemērojams)

1.9.2008.

29.8.2008.

Vimpat

Lacosamidum

UCB S.A.

Allée de la Recherche, 60/Researchdreef, 60

B-1070 Bruxelles/B-1070 Brussel

EU/1/08/470/001-013

Apvalkotā tablete

N03AX18

2.9.2008.

EU/1/08/470/014-015

Sīrups

EU/1/08/470/016

Šķīdums infūzijām

—   Tirdzniecības atļaujas izmaiņas (13. pants Regulā (EK) Nr. 726/2004): Pieņemts

Lēmuma datums

Zāļu nosaukums

Tirdzniecības atļaujas turētājs

Ieraksta numurs Kopienas reģistrā

Paziņojuma datums

4.8.2008.

Neupro

Schwarz Pharma Ltd

Shannon

Industrial Estate

Co.Clare

Ireland

EU/1/05/331/001-037

6.8.2008.

8.8.2008.

Champix

Pfizer Ltd

Ramsgate Road

Sandwich

Kent CT 13 9NJ

United Kingdom

EU/1/06/360/001-012

12.8.2008.

8.8.2008.

Vectibix

Amgen Europe B.V.

Minervum 7061

4817 ZK Breda

Nederland

EU/1/07/423/001-003

12.8.2008.

8.8.2008.

Infanrix hexa

GlaxoSmithKline Biologicals s.a.

rue de l'Institut 89

B-1330 Rixensart

EU/1/00/152/001-018

12.8.2008.

8.8.2008.

Evista

Eli Lilly Nederland B.V.

Grootslag 1-5

3991 RA Houten

Nederland

EU/1/98/073/001-004

12.8.2008.

8.8.2008.

Avandamet

SmithKline Beecham plc

980 Great West Road

Brentford

Middlesex TW8 9GS

United Kingdom

EU/1/03/258/001-022

12.8.2008.

11.8.2008.

Optruma

Eli Lilly Nederland B.V.

Grootslag 1-5

3991 RA Houten

Nederland

EU/1/98/074/001-004

13.8.2008.

13.8.2008.

Silapo

STADA Arzneimittel AG

Stadastrasse 2-18

D-61118 Bad Vilbel

EU/1/07/432/001-022

15.8.2008.

13.8.2008.

Retacrit

HOSPIRA Enterprises B.V.

Taurusavenue 19-21b

2132 LS Hoofddorp

Nederland

EU/1/07/431/001-019

15.8.2008.

13.8.2008.

Humira

Abbott Laboratories Ltd

Queenborough

Kent ME11 5EL

United Kingdom

EU/1/03/256/001-010

15.8.2008.

13.8.2008.

Hepsera

Gilead Sciences International Limited

Cambridge CB21 6GT

United Kingdom

EU/1/03/251/001-002

15.8.2008.

13.8.2008.

Infanrix penta

GlaxoSmithKline Biologicals s.a.

rue de l'Institut 89

B-1330 Rixensart

EU/1/00/153/001-010

18.8.2008.

13.8.2008.

Cervarix

GlaxoSmithKline Biologicals s.a.

rue de l'Institut 89

B-1330 Rixensart

EU/1/07/419/001-009

18.8.2008.

22.8.2008.

Evista

DAIICHI SANKYO EUROPE GmbH

Zielstattstrasse 48

D-81379 München

EU/1/98/073/001-004

26.8.2008.

Eli Lilly Nederland B.V.

Grootslag 1-5

3991 RA Houten

Nederland

22.8.2008.

Kaletra

Abbott Laboratories Ltd

Queenborough

Kent ME11 5EL

United Kingdom

EU/1/01/172/001-006

26.8.2008.

22.8.2008.

Baraclude

Bristol-Myers Squibb Pharma EEIG

Uxbridge Business Park

Sanderson Road

Uxbridge UB8 1DH

United Kingdom

EU/1/06/343/001-007

26.8.2008.

22.8.2008.

SUTENT

Pfizer Ltd

Ramsgate Road

Sandwich

Kent CT 13 9NJ

United Kingdom

EU/1/06/347/001-006

26.8.2008.

22.8.2008.

Fosavance

Merck Sharp & Dohme Ltd

Hertford Road

Hoddesdon

Hertfordshire EN11 9BU

United Kingdom

EU/1/05/310/001-009

26.8.2008.

22.8.2008.

Zalasta

KRKA d.d.

Šmarješka cesta 6

SLO-8501 Novo mesto

EU/1/07/415/001-056

26.8.2008.

22.8.2008.

Arixtra

Glaxo Group Ltd

Greenford Road

Greenford

Middlesex UB6 0NN

United Kingdom

EU/1/02/206/001-035

26.8.2008.

22.8.2008.

Revlimid

Celgene Europe Limited

Morgan House

Madeira Walk

Windsor

Berkshire SL4 1EP

United Kingdom

EU/1/07/391/001-004

26.8.2008.

25.8.2008.

Abilify

Otsuka Pharmaceutical Europe Ltd

Hunton House

Highbridge Business Park

Oxford Road

Uxbridge

Middlesex UB8 1HU

United Kingdom

EU/1/04/276/001-020

EU/1/04/276/024-036

27.8.2008.

25.8.2008.

TARGRETIN

Eisai Limited

3 Shortlands

London W6 8EE

United Kingdom

EU/1/01/178/001

27.8.2008.

25.8.2008.

Emselex

Novartis Europharm Limited

Wimblehurst Road

Horsham

West Sussex RH12 5AB

United Kingdom

EU/1/04/294/001-028

27.8.2008.

25.8.2008.

Sifrol

Boehringer Ingelheim International GmbH

Binger Straße 173

D-55216 Ingelheim am Rhein

EU/1/97/050/001-006

EU/1/97/050/009-012

27.8.2008.

25.8.2008.

Humira

Abbott Laboratories Ltd

Queenborough

Kent ME11 5EL

United Kingdom

EU/1/03/256/001-010

27.8.2008.

25.8.2008.

Revatio

Pfizer Limited

Sandwich

Kent CT13 9NJ

United Kingdom

EU/1/05/318/001

27.8.2008.

25.8.2008.

Prialt

Eisai Limited

3 Shortlands

London W6 8EE

United Kingdom

EU/1/04/302/001-004

27.8.2008.

25.8.2008.

NovoSeven

Novo Nordisk A/S

Novo Allé

DK-2880 Bagsværd

EU/1/96/006/001-006

27.8.2008.

26.8.2008.

Viagra

Pfizer Limited

Sandwich

Kent CT13 9NJ

United Kingdom

EU/1/98/077/002-004

EU/1/98/077/006-008

EU/1/98/077/010-019

28.8.2008.

28.8.2008.

Rasilez

Novartis Europharm Limited

Wimblehurst Road

Horsham

West Sussex RH12 5AB

United Kingdom

EU/1/07/405/001-020

1.9.2008.

28.8.2008.

Tekturna

Novartis Europharm Limited

Wimblehurst Road

Horsham

West Sussex RH12 5AB

United Kingdom

EU/1/07/408/001-020

1.9.2008.

28.8.2008.

Raptiva

Serono Europe Limited

56 Marsh Wall

London E14 9TP

United Kingdom

EU/1/04/291/001-003

1.9.2008.

28.8.2008.

ISENTRESS

Merck Sharp & Dohme Limited

Hertford Road

Hoddesdon

Hertfordshire EN11 9BU

United Kingdom

EU/1/07/436/001-002

1.9.2008.

28.8.2008.

Enviage

Novartis Europharm Limited

Wimblehurst Road

Horsham

West Sussex RH12 5AB

United Kingdom

EU/1/07/406/001-020

1.9.2008.

28.8.2008.

Sprimeo

Novartis Europharm Limited

Wimblehurst Road

Horsham

West Sussex RH12 5AB

United Kingdom

EU/1/07/407/001-020

1.9.2008.

28.8.2008.

Riprazo

Novartis Europharm Limited

Wimblehurst Road

Horsham

West Sussex RH12 5AB

United Kingdom

EU/1/07/409/001-020

1.9.2008.

29.8.2008.

Avastin

Roche Registration Limited

6 Falcon Way

Shire Park

Welwyn Garden City AL7 1TW

United Kingdom

EU/1/04/300/001-002

2.9.2008.

29.8.2008.

Nespo

Dompé Biotec S.p.A.

Via San Martino, 12

I-20122 Milano

EU/1/01/184/001-073

2.9.2008.

29.8.2008.

Enbrel

Wyeth Europa Limited

Huntercombe Lane

South Taplow

Maidenhead

Berkshire SL6 0PH

United Kingdom

EU/1/99/126/001-018

1.9.2008.

29.8.2008.

Velcade

Janssen-Cilag International NV

Turnhoutseweg, 30

B-2340 Beerse

EU/1/04/274/001-002

2.9.2009.

29.8.2008.

Humira

Abbott Laboratories Ltd

Queenborough

Kent ME11 5EL

United Kingdom

EU/1/03/256/001-010

2.9.2009.

29.8.2008.

Prezista

Janssen-Cilag International NV

Turnhoutseweg, 30

B-2340 Beerse

EU/1/06/380/001

2.9.2009.

29.8.2008.

Truvada

Gilead Sciences International Limited

Cambridge CB21 6GT

United Kingdom

EU/1/04/305/001-002

2.9.2009.

29.8.2008.

Neupro

Schwarz Pharma Ltd

Shannon Industrial Estate

Co.Clare

Ireland

EU/1/05/331/038-055

2.9.2009.

29.8.2008.

Neupro

Schwarz Pharma Ltd

Shannon Industrial Estate

Co.Clare

Ireland

EU/1/05/331/001-055

2.9.2009.

—   Tirdzniecības atļaujas anulēšana (13. pants Regulā (EK) Nr. 726/2004)

Lēmuma datums

Zāļu nosaukums

Tirdzniecības atļaujas turētājs

Ieraksta numurs Kopienas reģistrā

Paziņojuma datums

22.8.2008.

Protopy

Astellas Pharma GmbH

Neumarkter Str. 61

D-81673 München

EU/1/02/202/001-006

26.8.2008.

28.8.2008.

Quintanrix

GlaxoSmithKline Biologicals s.a.

rue de l'Institut 89

B-1330 Rixensart

EU/1/04/301/001-005

1.9.2008.

—   Tirdzniecības atļaujas izmaiņas (38. pants Regulā (EK) Nr. 726/2004): Pieņemts

Lēmuma datums

Zāļu nosaukums

Tirdzniecības atļaujas turētājs

Ieraksta numurs Kopienas reģistrā

Paziņojuma datums

13.8.2008.

Dexdomitor

Orion Corporation

Orionintie 1

FI-02200 Espoo

EU/2/02/033/001-002

15.8.2008.

22.8.2008.

Suvaxyn Aujeszky

Fort Dodge Animal Health Holland

C.J. van Houtenlaan 36

1381 CP Weesp

Nederland

EU/2/98/009/001-006

26.8.2008.

25.8.2008.

Zubrin

Schering-Plough Limited

Schering-Plough House

Shire Park

Welwyn Garden City

Hertfordshire AL7 1TW

United Kingdom

EU/2/00/028/002-008

27.8.2008.

25.8.2008.

Circovac

Merial

29, Avenue Tony Garnier

F-69007 Lyon

EU/2/07/075/001-004

27.8.2008.

25.8.2008.

Profender

Bayer HealthCare AG

D-51368 Leverkusen

EU/2/05/054/018-031

27.8.2008.

Ja vēlaties apskatīt publisko novērtējuma ziņojumu par attiecīgajām zālēm un ar tām saistītos lēmumus, lūdzam sazināties ar

The European Medicines Agency

7 Westferry Circus

Canary Wharf

London E14 4HB

United Kingdom


(1)  OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.


26.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 245/21


Kopsavilkums par Kopienas lēmumiem attiecībā uz zāļu tirdzniecības atļaujām no 1.8.2008. līdz 31.8.2008.

(Lēmumi pieņemti atbilstīgi 34. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/83/EK  (1) vai 38. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/82/EK  (2) )

(2008/C 245/04)

—   Valsts tirdzniecības atļaujas apturēšana

Lēmuma datums

Zāļu nosaukums(-i)

Tirdzniecības atļaujas turētājs(-i)

Attiecīgā dalībvalsts

Paziņojuma datums

13.8.2008.

Coxtral gel

Skat. Pielikumu I

Skat. Pielikumu I

18.9.2008.


(1)  OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.

(2)  OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.


I PIELIKUMS

NOSAUKUMU, ZĀĻU FORMAS, ZĀĻU STIPRUMA, LIETOŠANAS VEIDU, PIETEIKUMU IESNIEDZĒJU/REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBU ĪPAŠNIEKU SARAKSTS DALĪBVALSTĪS

Dalībvalsts

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Pieteikuma iesniedzējs

Nosaukums

Stiprums

Zāļu forma

Lietošanas veids

Sastāvs

(koncentrācija)

Čehija

Zentiva a. s.

U Kabelovny 130

Dolní Měcholupy

CZ-102 37 Praha 10

 

Coxtral Gel

30 mg/g

Gēls

Uz ādas

30 mg/g

Igaunija

 

Zentiva a. s.

U Kabelovny 130

Dolní Měcholupy

CZ-102 37 Praha 10

Coxtral Gel

30 mg/g

Gēls

Uz ādas

30 mg/g

Ungārija

 

Zentiva a. s.

U Kabelovny 130

Dolní Měcholupy

CZ-102 37 Praha 10

Coxtral Gel

30 mg/g

Gēls

Uz ādas

30 mg/g

Lietuva

 

Zentiva a. s.

U Kabelovny 130

Dolní Měcholupy

CZ-102 37 Praha 10

Coxtral Gel

30 mg/g

Gēls

Uz ādas

30 mg/g

Latvija

 

Zentiva a. s.

U Kabelovny 130

Dolní Měcholupy

CZ-102 37 Praha 10

Coxtral Gel

30 mg/g

Gēls

Uz ādas

30 mg/g

Polija

 

Zentiva a. s.

U Kabelovny 130

Dolní Měcholupy

CZ-102 37 Praha 10

Coxtral Gel

30 mg/g

Gēls

Uz ādas

30 mg/g

Slovākija

 

Zentiva a. s.

U Kabelovny 130

Dolní Měcholupy

CZ-102 37 Praha 10

Coxtral Gel

30 mg/g

Gēls

Uz ādas

30 mg/g


V Atzinumi

ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS

Komisija

26.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 245/23


Uzaicinājums izteikt ieinteresētību dalībai zinātnisko komiteju un ekspertu datu bāzes riska zinātniskā novērtējuma padomdevējā struktūrā

(2008/C 245/05)

Šis uzaicinājums ir adresēts zinātniekiem, kas vēlas kandidēt uz dalību Eiropas Komisijas padomdevējā struktūrā patērētāju drošības, veselības aizsardzības un vides jomā. Zinātnisko komiteju un ekspertu padomdevēju struktūru izveidoja ar Komisijas Lēmumu 2008/721/EK, informācija par to pieejama šādā tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/health/ph_risk/committees/call_expression_en.htm.

Padomdevējā struktūrā riska zinātniskam novērtējumam patērētāju drošības, veselības aizsardzības un vides jomā ir ietverta:

a)

Patērētāju drošības zinātniskā komiteja (turpmāk SCCS);

b)

Veselības un vides apdraudējuma zinātniskā komiteja (turpmāk SCHER);

c)

Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskā komiteja (turpmāk SCENIHR);

d)

zinātnisko padomdevēju grupa, kas nodarbojas ar riska novērtējumu (turpmāk “grupa”), kura sniegs atbalstu zinātnisko komiteju darbībā.

Zinātnisko komiteju un grupas uzdevums ir vajadzības gadījumā sniegt Komisijai labas kvalitātes un neatkarīgas zinātniskās konsultācijas jautājumos, kas neskar pārtikas produktus un kas saistīti ar patērētāju drošību vai veselības aizsardzību, vai vidi. Komitejas vērš Eiropas Komisijas uzmanību uz īpašām vai jaunām problēmām saistībā ar to darbības jomu. Padomdevējas struktūras darba pamatā ir izcilības, neatkarības un pārredzamības principi.

Vienlaikus Komisija ir paredzējusi izveidot ekspertu datu bāzi, lai būtu pieeja ļoti plaša spektra pieredzei padomdevējas struktūras atbalstam.

Padomdevējas struktūras sastāvs un funkcijas

SCCS, SCHER un SCENIHR sastāvā ir ne vairāk kā 17 locekļi, un tās pēc savas iniciatīvas var piesaistīt ne vairāk kā 5 zinātniskos padomdevējus no grupas, lai uzlabotu komitejas darbu specifiskos jautājumos. Šie asociētie locekļi piedalās pasākumos un apspriedēs par attiecīgo jautājumu ar tādiem pašiem uzdevumiem, atbildību un tiesībām kā komitejas locekļi. Komisija arī var aicināt grupas locekļus pastāvīgi aizvietot tos zinātniskās komitejas locekļus, kuri ir atkāpušies no amata vai kuru amata pilnvaru laiks ir beidzies. Grupas locekļus var aicināt piedalīties dažādu darba grupu pasākumos un sniegt tūlītēju konsultāciju, ko pieprasījusi Komisija, vai aicināt piedalīties tematiskos semināros/zinātniskās sanāksmēs. Komisija jebkurā laikā var lemt par zinātnisko padomdevēju skaitu grupā, ņemot vērā tās vajadzības pēc zinātniskām konsultācijām.

Padomdevējas struktūras locekļus ieceļ Eiropas Komisija, pamatojoties uz viņu pieredzi vienā vai vairākās kompetences jomās, un kopumā viņi aptver pēc iespējas plašāku disciplīnu diapazonu. Kompetences jomas ir norādītas Lēmuma 2008/721/EK I pielikumā.

Zinātniskajā komitejā locekļus ieceļ uz trīs gadiem, un viņi nevar strādāt ilgāk kā trīs secīgus termiņus. Viņi pilda amata pienākumus līdz aizstāšanai vai līdz atkārtotai iecelšanai. Zinātniskos padomdevējus grupā ieceļ uz pieciem gadiem, un viņus var iecelt atkārtoti.

Kandidāti var pieteikties iekļaušanai datu bāzē, kurā ir ārējie eksperti veselības, drošības un vides riska novērtējuma jomās. Pieteikuma veidlapā ir norādīta opcija, lai pieteiktos iekļaušanai datu bāzē. Tie, kas pieteikušies iekļaušanai tikai datu bāzē, tiks pieņemti bez laika ierobežojuma. Šos ārējos ekspertus var uzaicināt piedalīties zinātnisko komiteju darbā uz ad hoc pamata, kā darba grupu locekļus specifiskos jautājumos vai lūgt piedalīties uzklausīšanās un darbsemināros. Zinātnisko komiteju un grupas locekļiem turpmāk minētā 10 gadu pieredze tādā gadījumā netiek prasīta.

Ieinteresētie zinātnieki var pieteikties par locekļiem: i) zinātniskajās komitejās; un/vai ii) grupā; un/vai iii) ārējo ekspertu datu bāzē.

Atbilstības kritēriji

Pretendentiem

jābūt universitātes diplomam atbilstošā zinātnes jomā, vēlams pēcdiploma līmenī;

jābūt vismaz 10 gadu profesionālai pieredzei (nav nepieciešams pretendentiem, kas kandidē tikai uz eksperta vietu datu bāzē);

jābūt labām angļu valodas zināšanām.

Šis uzaicinājums ir atvērts zinātniekiem no Eiropas un trešām valstīm.

Atlases kritēriji

Priekšroka tiks dota kandidātiem, kuriem ir

pieteikumam atbilstoša profesionālā pieredze Lēmuma 2008/721/EK I pielikumā uzskaitīto komiteju kompetences jomā;

pieredze riska novērtējuma veikšanā un/vai zinātnisko konsultāciju sniegšanā, jo īpaši patērētāju drošības, veselības aizsardzības un vides jomā;

analītiskās spējas sarežģītas informācijas un dokumentācijas analīzei un zinātniskā darba un publikāciju izvērtēšanai;

pierādīta zinātniska izcilība vienā vai vēlams vairākās jomās, kas saistītas ar pieteikuma iesniedzēju interesējošās zinātniskās komitejas darbu;

profesionāla pieredze daudznozaru un starptautiskā vidē;

vadīšanas/organizēšanas prasmes, jo īpaši darba grupu vadība un organizēšana.

Atlases procedūra

Atlases procedūrā ir trīs posmi:

i)

pieteikuma atbilstības novērtējums;

ii)

salīdzinošs novērtējums un visatbilstīgāko kandidātu saraksta izveide; un

iii)

zinātnisko komiteju un grupas locekļu iecelšana no izveidotā saraksta.

Atlases komisijā(-s) būs pārstāvji no Komisijas dienestiem, kas atbild par politiku un tiesību aktiem patērētāju un produktu drošības, veselības aizsardzības un vides jomā, kā arī zinātniskās pētniecības jomā. Par komisijas(-u) priekšsēdētāju(-iem) iecels neatkarīgu(-s) vecāko(-s) zinātnisko līdzstrādnieku(-s). Katru pieteikumu vērtēs individuāli vismaz divi atlases komisijas locekļi, vadoties pēc atlases kritērijiem. Atlases procesā Komisija apsvērs šādus aspektus: pieredze un zinātniskā kvalifikācija, neatkarība (iespējamie interešu konflikti), dažādu ģeogrāfisko reģionu pārstāvība un dzimumu līdzsvars.

Locekļu iecelšana

Komisija zinātnisko komisiju un grupu locekļus iecels no atlases komiteju izveidotajiem sarakstiem. Katrs loceklis var būt iecelts tikai vienā komitejā. Komisija kandidātu var iecelt citā komitejā, nevis tajā, kurā tas/tā pieteicies, ja šajā komitejā ir vajadzīga attiecīgā kandidāta kompetence un ja kandidāts tam piekrīt. Zinātniekus, kas nav iecelti nevienā zinātniskā komitejā vai padomdevējā grupā, iekļauj ārējo ekspertu datu bāzē.

Padomdevējā struktūrā iecelto locekļu vārdus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.

Neatkarība

Padomdevējas struktūras locekļus ieceļ kā privātpersonas. Pretendentiem jāpievieno saistību deklarācija, apņemoties rīkoties neatkarīgi no ārējās ietekmes, un deklarācija par tādu interešu neesamību, kuras varētu uzskatīt par viņu neatkarībai kaitējošām. Viņus aicinās apliecināt, ka iecelšanas gadījumā viņi piekrīt iesniegt ikgadēju interešu deklarāciju, zinot, ka tā tiks publiskota.

Darba slodze un atlīdzība

Pretendentiem jābūt gataviem regulāri piedalīties sanāksmēs, aktīvi piedalīties zinātniskās diskusijās, izskatīt dokumentus un sniegt komentārus komiteju un to darba grupu sanāksmēs, pēc uzaicinājuma piedalīties semināros un uzklausīšanās un darboties kā darba grupu “priekšsēdētājam” un/vai “ziņotājam” uz ad hoc pamata. Lielākā daļa darba dokumentu ir angļu valodā, arī sanāksmes notiek angliski. Pretendentam jāņem vērā, ka parasti pirms sanāksmēm ir jāveic sagatavošanas darbs. Domājams, ka katra zinātniskā komiteja pulcēsies plenārsesijās piecas līdz desmit reizes gadā. Locekļiem, kas iesaistīti darba grupās, apmeklējamo sanāksmju skaits būs lielāks. Kandidātiem būs jāstrādā ar pārvaldības un dokumentu apmaiņas elektroniskām metodēm.

Padomdevējas struktūras locekļiem un ārējiem ekspertiem par līdzdalību komiteju darbībā un ziņotāja pienākumu veikšanu konkrētā jautājumā ir tiesības uz atlīdzību. Atlīdzība ir norādīta Lēmuma 2008/721/EK III pielikumā. Locekļiem pienākas arī ceļa un uzturēšanās izdevumu atmaksa saskaņā ar Komisijas noteikumiem.

Pieteikuma iesniegšanas procedūra

Ieinteresētie zinātnieki aicināti no 2008. gada 20. septembra vai pēc iespējas drīz pēc šā datuma aizpildīt un iesniegt tiešsaistes pieteikuma veidlapu, kurai pievienots curriculum vitae un publikāciju saraksts. Pieteikuma veidlapām jāizmanto Adobe Acrobat Reader 9.0, kuru var lejupielādēt no

http://www.adobe.com/products/acrobat/readstep2.html.

Paziņojums par pieteikumu iesniegšanas procedūru un pieteikuma veidlapa ir pieejama šādā interneta vietnē:

http://ec.europa.eu/health/ph_risk/committees/call_expression_en.htm.

Kandidatūru padomdevējā struktūrā var iesniegt līdz 2008. gada 31. oktobrim. Tiks izskatīti vienīgi tiešsaistē caur internetu iesniegtie pieteikumi.

Lūdzu ņemt vērā, ka ekspertu reģistrācija datu bāzē ir pastāvīgi iespējama (beigu termiņš nav noteikts). Datu bāzē reģistrētie pretendenti ir aicināti prasīto informāciju atjaunināt ik pēc diviem gadiem.

Par pieņemamiem uzskatāmi pieteikumi, kuros ir

aizpildīta obligātā pieteikuma veidlapa;

curriculum vitae, vēlams ne garāks kā 3 lappuses (pievienots pieteikuma veidlapai);

saraksts ar pretendenta zinātniskajām publikācijām (pievienots pieteikuma veidlapai);

godīgi aizpildīta interešu deklarācija (iekļauta pieteikuma veidlapā).

Turpmākajos posmos var tikt pieprasīti apliecinoši dokumenti. Visu pieteikumu izskatīšanā tiek ievērota konfidencialitāte. Par atlases procedūras rezultātiem Komisija kandidātus informēs pēc iespējas ātri.


PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

Komisija

26.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 245/26


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.5251 — System Capital Management-Energies/Metinvest)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 245/06)

1.

Komisija 2008. gada 17. septembrī. saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu un 4. panta 5. punktā noteikto, kuras rezultātā uzņēmumi System Capital Management Limited (“SCM”, Kipra) un Energees Investments Limited (“Energees”, Kipra), kas pieder SMART Group, Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē iegūst kopīgu kontroli pār uzņēmumu Metinvest B.V (“MIBV”, Nīderlande) un tā meitasuzņēmumiem Makeeva Metallurgical Plant (“MMZ”, Ukraina) un Promet Steel JSC (“Promet”, Bulgārija), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

SCM: metālu un ogļu ražošana;

Energees: tērauda ražošana;

MIBV: dzelzsrūdas un ogļu ieguve, tērauda pusfabrikātu un tērauda ražošana;

MMZ: neapstrādāta tērauda ražošana un pārdošana, pakārtotu produktu ražošana tērauda rūpniecības nozarē;

Promet: pakārtotu produktu ražošana tērauda rūpniecības nozarē.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (fakss: (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.5251 — System Capital Management-Energies/Metinvest uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

J-70

B-1049 Bruxelles/Brussel


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

(2)  OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp.


26.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 245/27


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.5178 — OEP/Pfleiderer)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 245/07)

1.

Komisija 2008. gada 17. septembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (1), kuras rezultātā uzņēmums OEP Holding Corporation (“OEP”, ASV) — J.P Morgan Chase & Co. (ASV) netiešs meitasuzņēmums — Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē iegūst vienpersonīgu kontroli pār uzņēmumu Pfleiderer AG (“Pfleiderer”, Vācija), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

OEP: privātā kapitāla fonds;

Pfleiderer: koka paneļu, gatavu grīdas klājumu, grīdas lamināta ražošana, izplatīšana un tirdzniecība.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (fakss: (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.5178 — OEP/Pfleiderer uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

J-70

B-1049 Bruxelles/Brussels


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

(2)  OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp.


Labojumi

26.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 245/28


Labojums Komisijas paziņojumā saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2408/92 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu — Itālijas izdarītais grozījums sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībās, kas uzliktas attiecībā uz regulāro gaisa satiksmi maršrutā PantelleriaTrapani

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” C 230, 2008. gada 9. septembris )

(2008/C 245/08)

17. lappusē paziņojuma tekstu aizstāj ar šādu:

“Saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu Padomes 1992. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2408/92 par Kopienas aviosabiedrību piekļuvi Kopienas iekšējiem gaisa ceļiem Itālijas valdība ir nolēmusi izdarīt grozījumu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībās, kas uzliktas attiecībā uz regulāro gaisa satiksmi maršrutā PantelleriaTrapani, publicētas 2006. gada 12. maijā Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijas 112. numurā un kurās grozījumi izdarīti 2007. gada 26. jūnija Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijas 141. numurā, kā arī 2008. gada 17. maija Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijas 121. numurā.

Saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību 2.4. punkta c) apakšpunktu tarifus groza šādi:

Maršruts

Pārrēķinātais tarifs

bez PVN

Pantelleria-Trapani un Trapani-Pantelleria

EUR 26,53

Pārējās prasības attiecībā uz sabiedriskā pakalpojuma saistībām, kas 2006. gada 12. maijā publicētas Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijas 112. numurā, paliek bez izmaiņām.”


26.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 245/s3


PIEZĪME LASĪTĀJAM

Iestādes ir nolēmušas savos tekstos turpmāk nenorādīt jaunākos tiesību aktu grozījumus.

Ja vien nav noteikts citādi, par tiesību aktiem, kuri ir norādīti šeit publicētajos tekstos, uzskatāmi tiesību akti to spēkā esošajā redakcijā.